20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/1

EIROPAS PARLAMENTS

2021.–2022. GADA SESIJA

2021. gada 11. novembra sēde

PIEŅEMTIE TEKSTI

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/2

P9_TA(2021)0451

Demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšana ES

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu ES: civiltiesību un krimināltiesību aktos paredzētu pasākumu nesamērīga īstenošana, lai apklusinātu žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību (2021/2036(INI))

(2022/C 205/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 2. un 3. pantu, 4. panta 3. punktu un 5., 6., 7. un 19. pantu,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 70., 81., 82. 114. un 352. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”) un jo īpaši tās 11., 12., 15., 20., 47., 48. un 54. pantu,

—	ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kuri pievienoti LES un LESD,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”) (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (“Brisele I”) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/692, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/693, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (5),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,

—	ņemot vērā paziņojumu “Komisijas darba programma 2021. gadam. Vitāla Savienība nestabilitātes pilnā pasaulē” (COM(2020)0690),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020)0790),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam” (COM(2020)0152),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580) un tam pievienotās 27 valstu sadaļas par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs (SWD(2020)0300-0326),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

—	ņemot vērā Komisijas ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā (C/2021/6650),

—	ņemot vērā Komisijas paveikto saistībā ar 2018. gada 3. maija neleģislatīvo rezolūciju par mediju plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. gada 17. janvārī publicēto ziņojumu “Problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību jomā ES”, 2020. gadā publicētos biļetenus par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz pamattiesībām ES un citus aģentūras ziņojumus, datus un instrumentus, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību informācijas sistēmu (EFRIS),

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 19. pantu,

—	ņemot vērā citus ANO cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības instrumentus un ANO vispārējā regulārā pārskata ieteikumus un ziņojumus, kā arī ANO cilvēktiesību līguma struktūru judikatūru un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras,

—	ņemot vērā ANO 1999. gada 8. marta Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—	ņemot vērā ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos ziņojumu par stratēģisko tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) un mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Sociālo tiesību komitejas judikatūru, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, Nediskriminācijas, daudzveidības un iekļaušanas koordinācijas komitejas, Venēcijas komisijas un citu Eiropas Padomes struktūru konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas, atzinumus un ziņojumus,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes 2012. gada 4. jūlija Deklarāciju par to, ka būtu vēlams ieviest starptautiskus standartus, kas vērstos pret labvēlīgākas tiesas izvēli neslavas celšanas lietās un neslavas celšanas tūrismu, lai nodrošinātu vārda brīvību,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2016. gada 13. aprīļa Ieteikumu dalībvalstīm par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu mediju darbinieku drošību (CM/Rec(2016)4[1]),

—	ņemot vērā Eiropas Padomes 2018. gada 28. novembra ieteikumu par nepieciešamību stiprināt pilsoniskās sabiedrības telpas aizsardzību un veicināšanu Eiropā (CM/Rec(2018)11),

—	ņemot vērā Eiropas Padomes 2018. gada 7. marta ieteikumu dalībvalstīm par mediju plurālismu un mediju īpašumtiesību pārredzamību (CM/Rec(2018)1),

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru konferences 2021. gada 11. jūnija rezolūciju par žurnālistu drošību,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra rakstu “Komentārs par cilvēktiesībām: laiks vērsties pret SLAPP”, kas publicēts 2020. gada 27. oktobrī,

—	ņemot vērā partnerorganizāciju 2021. gada ziņojumu Eiropas Padomes platformai žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai,

—	ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja mediju brīvības jautājumos un citu struktūru ieteikumus un ziņojumus,

—	ņemot vērā ES pilsoņu tīkla 2020. gada 29. maija pētījumu “SLAPP ES kontekstā” (6),

—	ņemot vērā nevalstisko organizāciju koalīcijas prasību izstrādāt pret SLAPP vērstu direktīvu (7),

—	ņemot vērā 2021. gada jūnija pētījumu “SLAPP izmantošana žurnālistu, NVO un pilsoniskās sabiedrības apklusināšanai”, ko pēc Juridiskās komitejas pieprasījuma pasūtīja Eiropas Parlamenta Politikas departaments,

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 23. aprīļa brīfingu “ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām sniegtā Eiropas pievienotā vērtība – provizorisks novērtējums”,

—	ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par ES hartu — standartu noteikšanu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas Savienībā (8),

—	ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (9),

—	ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī (10),

—	ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Ján Kuciak un Martina Kušnírová lieta (11),

—	ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā (12),

—	ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai (13),

—	ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (14),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā Eiropas Savienībā (ES), jo īpaši Maltā un Slovākijā (15),

—	ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā saistībā ar nesen atklātajiem faktiem Daphne Caruana Galizia slepkavības lietā (16),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (17),

—	ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (18),

—	ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme (19)

—	ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā – gada ziņojums par 2018.–2019. gadu (20),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, iestāžu nolīgumu, ES Atveseļošanas instrumentu un Tiesiskuma regulu (21),

—	ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par ES pasludināšanu par LGBTIK brīvības zonu (22),

—	ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms) (23),

—	ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Daphne Caruana Galizia slepkavību un par tiesiskuma situāciju Maltā (24),

—	ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām un vides aizstāvju lomu šajā jautājumā (25),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A9-0292/2021),

tā kā tiesības uz vārda brīvību, informāciju un sabiedrības līdzdalību ir viens no demokrātiju stūrakmeņiem; tā kā vārda brīvība ir nepieciešama, lai īstenotu pārredzamības un pārskatatbildības principus; tā kā sabiedrības līdzdalība, fiziskām vai juridiskām personām iesaistoties sabiedrības interešu jautājumos, var izpausties dažādos veidos; tā kā sabiedrības līdzdalība varētu ietvert publisku kontroli un sabiedrības informēšanu tiešsaistē un bezsaistē, piemēram, žurnālistu paziņojumus, publikācijas vai darbus, tostarp redakcionālo saturu, paziņojumus, publikācijas vai politiska, zinātniska, akadēmiska, mākslinieciska, komentāra vai satīriska rakstura darbus, tostarp, ja attiecīgās personas cita starpā ir publiski pārbaudāmas personas, ņemot vērā plašākas intereses izvērst atklātu diskusiju par politiskiem jautājumiem; tā kā publikācijām, kas sniedz ieguldījumu debatēs par sabiedrības interešu vai vispārējas nozīmes jautājumiem, ir augstāks aizsardzības slieksnis; tā kā pieņemamās kritikas robežas ir plašākas publisku personību, jo īpaši politiķu un valsts amatpersonu, gadījumā;

tā kā neatkarīga, objektīva, profesionāla un atbildīga žurnālistika un piekļuve plurālistiskai informācijai ir galvenie demokrātijas pīlāri; tā kā informācija, ziņojumi, atzinumi, pretenzijas, argumenti un citi paziņojumi, ko sniedz pilsoniskā sabiedrība, ir vitāli svarīgi jebkuras demokrātijas uzplaukumam; tā kā pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās dažās valstīs ir kļuvusi par aizvien satraucošāku jautājumu un var negatīvi ietekmēt demokrātiju; tā kā neatkarīgai un kvalitatīvai žurnālistikai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme kā demokrātijas un tiesiskuma sargātājiem, jo tām ir pilnvaras saukt pie atbildības vainīgos un cīnīties pret dezinformāciju un maldinošu informāciju, kā arī ārvalstu politisko iejaukšanos un manipulācijām;

tā kā pēdējos gados žurnālisti un mediju dalībnieki Eiropā un ārzemēs arvien vairāk tiek iebiedēti, pakļauti fiziskiem uzbrukumiem un nogalināti sava darba dēļ, jo īpaši, ja tā uzmanības centrā ir ļaunprātīga varas izmantošana, korupcija, pamattiesību pārkāpumi un noziedzīgas darbības; uzsver, ka vārda brīvības efektīvai īstenošanai nepieciešama virkne pozitīvu pasākumu žurnālistu aizsardzībai, kas cita starpā ietver dzīvības aizsardzību un slepkavību izmeklēšanu, kā arī viņu informācijas avotu efektīvu aizsardzību; norāda, ka minētie draudi nav tikai vardarbīga rakstura draudi un žurnālisti tiek iebiedēti arī, izdarot juridisku, politisku, sociālkulturālu un ekonomisku spiedienu;

tā kā tiesības uz vārda brīvību ir pamattiesības, kas ir jāīsteno godprātīgi un atbildīgi, ņemot vērā cilvēku pamattiesības iegūt objektīvu informāciju, kā arī respektējot katras personas pamattiesības uz reputācijas (26) un privātuma aizsardzību; tā kā šo tiesību kolīziju gadījumā ikvienai pusei jābūt piekļuvei tiesām gadījumā, ja situācija netiek atrisināta samierināšanas ceļā;

tā kā stratēģiskā tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) ir tiesvedība vai citas tiesiskas darbības (piemēram, rīkojumi, aktīvu iesaldēšana), ko iniciē gan privātpersonas un privātas vienības, gan arī amatpersonas, publiskās iestādes un publiski kontrolētas vienības un ko vērš pret vienu vai vairākām personām vai grupām, izmantojot dažādus — galvenokārt civiltiesiskus un krimināltiesiskus — juridiskos pamatus, kā arī šādu darbību draudi, lai atturētu no Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumu, korupcijas vai citas ļaunprātīgas prakses izmeklēšanas un ziņošanas par šādiem gadījumiem vai lai bloķētu un citādi kavētu sabiedrības līdzdalību; tā kā tas tiešā, negatīvā veidā ietekmē demokrātisko līdzdalību, sabiedrības noturību un dialogu un ir pretrunā LES 2. pantā nostiprinātajām vērtībām;

tā kā sabiedrības līdzdalība ietver (bet neaprobežojas tikai ar šeit uzskaitīto) to, ka tiek izmeklēti un nodoti atklātībai sabiedrības interešu jautājumi, tostarp par praksi, kas apdraud pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, tiesiskumu vai labu pārvaldību, un par šiem sabiedrības interešu jautājumiem tiek runāts un ziņots, un iesaistīšanos aizstāvībā, īstenojot pilsoņu brīvības, piemēram, biedrošanās brīvību, mierīgas pulcēšanās brīvību un vārda un informācijas brīvību;

tā kā personas, pret kurām tiek vērstas SLAPP, visbiežāk tiek iesūdzētas par to, ka tās ar tiešsaistes vai bezsaistes izteiksmes veidu palīdzību pauž kritisku viedokli par privātpersonu un vienību, kā arī amatpersonu, publisku iestāžu un publiski kontrolētu vienību rīcību vai pauž nosodījumu par to pārkāpumiem, vai — atriebjoties par to iesaistīšanos kampaņās, tiesas prāvās, darbībās vai protestos; tā kā SLAPP ir bieži raksturīgi prasījumi, kam trūkst juridiska pamata, kas ir acīmredzami nepamatoti un kas izrāda varas nelīdzsvarotību un tiesību vai procesa ļaunprātīgu izmantošanu, prasītājam iesniedzot pārmērīgus prasījumus jautājumos, kuros atbildētājam ir juridiski aizsargātas tiesības, un tādējādi izmantojot tiesas procesu citiem nolūkiem, nevis lai patiesi īstenotu tiesības;

tā kā saskaņā ar informāciju, ko sniegušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, akadēmisko aprindu pārstāvji, juristi un cietušie, kas strādā ar šo jautājumu, SLAPP lietas kļūst sarežģītākas un efektīvākas, un viena no izmantotajām metodēm ir tāda, ka pret vienu un to pašu personu par vienu un to pašu jautājumu tiek uzsāktas vairākas tiesvedības, un tas nozīmē, ka šai personai visās šajās lietās ir vajadzīga aizstāvība un tās visas ir jāizskata vienlaicīgi un paralēli, kas nesamērīgi palielina izmaksas; tā kā SLAPP lietās par pamatojumu bieži vien tiek norādīta goda aizskaršana, apmelošana vai neslavas celšana, kas lielākajā daļā dalībvalstu joprojām ir noziedzīgi nodarījumi, un tā kā pret SLAPP upuriem tiek izvirzītas kriminālapsūdzības un vērsta civiltiesiskās atbildības prasība, kas it kā attiecas uz vienu un to pašu rīcību; tā kā ar SLAPP bieži tiek pārkāptas Hartā atzītās personas tiesības uz aizstāvību, iespējams, ietekmējot arī viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju;

tā kā apstāklis, ka Savienībā nav konsekventas un visaptverošas juridiskās un tiesiskās pieejas, neļauj ātri identificēt SLAPP prāvas un sekmīgi vērsties pret tām; tā kā aizsardzības līmenis pret SLAPP prāvām dalībvalstīs joprojām ir ļoti sadrumstalots, un tas negatīvi ietekmē juridisko noteiktību un SLAPP upuru tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību; tā kā, izstrādājot tiesību aktus pret SLAPP, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir jautājums, kā novērst ļaunprātīgas prasības, neskarot prasītāja tiesības, kas izriet no dalībvalstu konstitūcijām un saistībām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

tā kā liecības rāda, ka SLAPP ir kļuvušas aizvien izplatītākas, kā to apliecina daudzi gadījumi visā Savienībā, piemēram, pētnieciskās žurnālistes Daphne Caruana Galizia šausminošais gadījums, kad saskaņā ar ziņoto dienā, kad notika tik ļoti nosodītā viņas slepkavība, proti 2017. gada 16. oktobrī, pret viņu vairākās juridsdikcijās bija ierosinātas 47 civillietas un krimināllietas par neslavas celšanu (kā rezultātā tika iesaldēti viņas aktīvi), un viņas mantinieki vēl joprojām turpina atbildēt tiesas prāvās; tā kā citi ilustratīvi un satraucoši gadījumi, kuros notiek vēršanās pret neatkarīgiem žurnālistiem un medijiem, ir Realtid Media, kam atkārtoti draudēja tiesvedība citā jurisdikcijā, nevis tajā, kurā bija notikusi attiecīgā ziņošana, un Gazeta Wyborcza, ko joprojām regulāri iesūdz vairākas valsts iestādes un amatpersonas;

K.	tā kā SLAPP bieži vien izmanto valsts iestādes un to sabiedrotie, piemēram, valsts finansēti mediji, valsts finansētas NVO vai valstij piederoši uzņēmumi;

tā kā SLAPP izmantošanas prakse var būt instruments mediju plurālisma sistēmiskai darbības samazināšanai, ierobežojot neatkarīgu mediju darbu; tā kā SLAPP tiek apzināti ierosināta ar nodomu padarīt tiesvedību atbildētājiem dārgu, ilgstošu un sarežģītu, tostarp cenšoties tos iebiedēt un izsmelt to finanšu un psiholoģiskos resursus; tā kā SLAPP negatīvi ietekmē ne tikai personas, kas no tās cietušas, bet arī viņu ģimenes un plašāku sabiedrības līdzdalību;

M.	tā kā no SLAPP cietuši žurnālisti, izdevēji un mediju organizācijas, akadēmisko aprindu pārstāvji, NVO, pilsoniskās sabiedrības un citas sabiedrības līdzdalībā iesaistītās personas, piemēram, tās, kas nodarbojas ar cilvēktiesību un vides jautājumiem;

tā kā SLAPP Savienībā bieži vien ir pārrobežu raksturs un tāpēc par tām tiek ziņots ar novēlošanos vai sniedzot nepietiekamu informāciju, kas ir apliecināts daudzos gadījumos, bieži vien saistībā ar cilvēktiesību un vides aizsardzības, finanšu krāpšanas un/vai korupcijas lietām, kad tās ir nepārprotams mēģinājums aizkavēt informācijas publicēšanu, apturot vai diskreditējot atsevišķu žurnālistu un izdevēju struktūru darbu, tādējādi liedzot iedzīvotājiem tiesības uz informāciju un ietekmējot arī mediju plurālismu, brīvību un daudzveidību; tā kā SLAPP un SLAPP draudus pret sabiedriskajiem uzraugiem Savienībā var ierosināt arī personas trešās valstīs un trešo valstu tiesās;

tā kā iekšzemes SLAPP lietas dalībvalstīs arvien biežāk izmanto, lai ierobežotu vārda brīvību un tiesības uz informāciju, samazinot SLAPP upuru rīcības iespējas, paļaujoties uz to, ka viņi būs spiesti tērēt savus psiholoģiskos resursus un finansiālos līdzekļus un tādējādi piespiežot viņus atteikties no sabiedrības interešu jautājumu nodošanas atklātībā;

tā kā tas, ka nevienā dalībvalstī nav tiešu tiesību aktu par SLAPP, un šajā kontekstā pastāv bieži vien neviennozīmīgi un plaši definēti valstu noteikumi par neslavas celšanu, kā arī bargi sodi, tostarp kriminālsodi, būtiski veicina to, ka pieaug šo ļaunprātīgo tiesvedību skaits un attiecīgi tiek iebiedēti tie, pret kuriem šīs tiesvedības tiek vērstas;

tā kā kriminālatbildības noteikšana žurnālistiem par viņu darbu ir īpaši nopietna problēma; tā kā 23 dalībvalstīs joprojām pastāv neslavas celšanas noziedzīga nodarījuma jēdziens, lai gan ANO, Eiropas Padome, EDSO, tādas prestižas NVO kā, piemēram, Index on Censorship, Starptautiskais preses institūts un Žurnālistu aizsardzības komiteja, kā arī citas organizācijas ir atkārtoti aicinājušas to atcelt;

R.	tā kā ieteikuma tiesību pasākumi ir atzinīgi vērtējami atbalsta pasākumi, kas papildina tiesību akta priekšlikumu un dažu pašlaik spēkā esošo starptautisko privāttiesību pārskatīšanu, tomēr tie paši par sevi nenodrošina pilnīgu tiesisko aizsardzību;

S.	tā kā informētības palielināšanai par SLAPP ir izšķiroša nozīme, lai pievērstu gan sabiedrības, gan juridisko profesiju pārstāvju, jo īpaši tiesnešu un juristu, uzmanību šim jautājumam;

T.	tā kā gadījumos, kad SLAPP prāvas ierosina publiskā sektora amatpersonas, valsts iestādes vai valsts kontrolētas struktūras, piemēram, valsts uzņēmumi, tās kļūst par instrumentu politiskās varas īstenošanai un kaitējums personām, kas cietušas no SLAPP, var būt vēl lielāks,

Ietekme uz pamattiesībām un tiesiskumu

uzsver, ka SLAPP ir tiešs kaitniecisks uzbrukums iespējai izmantot pamattiesības un brīvības un tās mērķis, tostarp izmantojot žurnālistu pašcenzūru, ir apklusināt sabiedriskās domas un pausto uzskatu dažādību; uzsver, ka pamattiesības un demokrātija ir saistītas ar tiesiskuma ievērošanu un ka mediju brīvības un sabiedriskās demokrātiskās līdzdalības, tostarp vārda, informācijas, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, ierobežošana apdraud Savienības vērtības, kas nostiprinātas LES 2. pantā; uzskata, ka SLAPP īpaši rada pamatu bažām, ja tās tiek tieši vai netieši finansētas no valsts budžeta un ja tās ir apvienotas ar citiem netiešiem un tiešiem valsts pasākumiem pret neatkarīgiem medijiem, neatkarīgu žurnālistiku un pilsonisko sabiedrību; atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu mediju brīvības un plurālisma vērtējumā ir minētas SLAPP visā Savienībā, un ka šajā ziņojumā ir norādīti konkrēti pasākumi un paraugprakse to apkarošanā; prasa turpmākajos gada ziņojumos iekļaut rūpīgu mediju un jo īpaši pētnieciskās žurnālistikas tiesiskās vides novērtējumu un rūpīgāk izskatīt izaicinājumus, kas ietekmē žurnālistus un pilsonisko sabiedrību, un to, cik lielā mērā SLAPP var ietekmēt šīs personas; uzsver, ka SLAPP apdraud brīvus un plurālistiskus medijus; aicina Komisiju arī izdot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus un novērtēt to progresu, tostarp jautājumos, kas attiecas uz mediju brīvības situāciju dalībvalstīs;

pauž bažas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības iespēju mazināšanos un draudiem, ar ko saskaras žurnālisti, kuri ziņo par svarīgiem sabiedrības interešu jautājumiem un kritizē ietekmīgus sabiedrības locekļus, un par to, ka SLAPP aizvien vairāk tiek izmantotas, lai apklusinātu un iebiedētu personas, pret kurām SLAPP tiek vērstas; mudina dalībvalstis iekļaut valstu mācību programmās medijpratību un kritisko domāšanu un šajā jautājumā cieši sadarboties ar žurnālistiem visos sabiedrības līmeņos, jo īpaši ar jauniešiem un personām, kas ir neizsargātas pret maldinošu informāciju, dezinformāciju un manipulēšanu; atzinīgi vērtē to, ka programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru sadaļā ir ieviestas jaunas darbības mediju brīvības, kvalitatīvas žurnālistikas un medijpratības uzlabošanai;

atgādina, ka valstu pienākums veicināt vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības tiesību īstenošanu ietver pienākumu izveidot un uzturēt labvēlīgu vidi sabiedrības līdzdalībai un sabiedriskajiem uzraugiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai visas sabiedrības līdzdalībā iesaistītās personas varētu brīvi darboties, nebaidoties no tā, ka varētu tikt pakļautas jebkādiem draudiem, iebiedēšanai vai vardarbībai; uzsver, ka dalībvalstīm ir arī jāgarantē žurnālistu tiesības aizsargāt savus avotus;

Ietekme uz iekšējo tirgu

uzsver, ka arī sabiedrības līdzdalībai ir svarīga nozīme iekšējā tirgus pareizā darbībā, kā arī Savienības tiesību aktu un politikas virzienu īstenošanā, jo bieži vien ar sabiedrības līdzdalību tiek publiskoti Savienības tiesību aktu, tostarp pamattiesību, pārkāpumi, korupcija un cita ļaunprātīga prakse, kas apdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību; uzsver, ka aizsardzības pasākumiem pret SLAPP ir būtiska nozīme, lai novērstu riskus, ko šī ļaunprātīgā prakse rada ES tiesību aktu un politikas virzienu izpildei;

uzsver, ka SLAPP izmantošana negatīvi ietekmē personu un organizāciju, kas iesaistās sabiedrības līdzdalībā un ir neaizsargātas pret šādām prasībām, iespējas izmantot iekšējā tirgus brīvības, jo tas, ka dažās dalībvalstīs trūkst tāda paša līmeņa aizsardzības pret šīm prasībām, var atturēt šīs personas un organizācijas droši darboties visā Savienībā; turklāt uzsver, ka SLAPP lietas vai SLAPP draudi ir pretrunā tiesību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvas aprites faktiskai īstenošanai, jo tām ir atturoša ietekme, it īpaši attiecībā uz žurnālistiem, kuri varētu īstenot pašcenzūru, nevis ziņot par sabiedrības interešu jautājumiem citās dalībvalstīs tāpēc, ka pēc tam riskētu saskarties ar SLAPP dažādās un nepazīstamās tiesību sistēmās;

vērš uzmanību uz to, ka mediju plurālisms ir pakļauts riskam, ja mazo mediju pakalpojumu sniedzēju pastāvēšanu ietekmē apzināti draudi par nesamērīgu kaitējumu no prasītāju puses, izmantojot tā dēvēto neslavas celšanas tūrismu;

šajā sakarībā uzskata, ka, veicinot Savienības tiesību aktu izpildi un saglabājot valstu tiesu sistēmu un tiesu iestāžu sadarbības kopējās telpas efektīvu darbību, aizsardzība pret SLAPP būtiski veicinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

Ietekme uz tiesu sistēmām

norāda, ka SLAPP ne tikai nopietni apdraud tiesu iestāžu pieejamību personām, pret kurām SLAPP tiek vērstas, un tādējādi tiesiskumu, bet arī ir dalībvalstu tiesu sistēmu un tiesiskā regulējuma ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši kavējot dalībvalstu spēju sekmīgi risināt pašreizējās kopīgās problēmas, kas izklāstītas rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, piemēram, tiesvedības ilgumu un tiesu sistēmu kvalitāti, kā arī lietu skaita pārvaldību un neizskatīto lietu uzkrāšanos; atgādina, ka pienācīgi funkcionējoša un neatkarīga tiesu sistēma bez nepamatotas kavēšanās pieņem spriedumus un pārvalda tiesu resursus, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, un ka tas ir iespējams tikai tad, ja tiesneši un tiesu iestādes pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un objektīvi un netiek apgrūtināti ar tādu nepamatotu prasību izskatīšanu, kuras vēlāk tiek noraidītas kā ļaunprātīgas un kurām nav juridiska pamata; uzskata, ka šāda SLAPP agrīna izbeigšana varētu balstīties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, prasītāja ierosināto tiesas prāvu vai celto prasību skaitu un raksturu, izvēli attiecībā uz jurisdikciju un lietai piemērojamajiem tiesību aktiem vai skaidri izteikta un apgrūtinoša spēku samēra trūkumu starp prasītāju un atbildētāju; tādēļ uzsver, ka SLAPP nopietni kavē tiesu iestāžu efektīvu pieejamību, iespējams, apdraudot tiesības uz taisnīgu tiesu;

uzsver, ka tiesu neatkarība ir tiesu lēmumu pieņemšanas neatņemama sastāvdaļa un tā ir prasība, kas izriet no LES 19. pantā nostiprinātā efektīvas tiesiskās aizsardzības principa; pauž bažas par dažu dalībvalstu valdību centieniem vājināt varas dalījumu un tiesu iestāžu neatkarību, kā arī izmantot SLAPP, lai apklusinātu kritiskus viedokļus;

10.

uzsver, ka valstu tiesu sistēmu neatkarībai, kvalitātei un efektivitātei ir izšķiroša nozīme, lai panāktu efektīvu tiesiskumu; uzsver, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs var būtiski ietekmēt tiesu iestāžu pieejamību; uzsver, ka Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem; norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas norādījumiem Hartu dalībvalstu tiesu iestādes piemēro tikai tad, kad tiek īstenoti Savienības tiesību akti, tomēr, lai veicinātu kopēju tiesību, tiesu un tiesiskuma kultūru, ir svarīgi, lai Hartā nostiprinātās tiesības vienmēr tiktu ņemtas vērā;

Naida runa

11.

uzsver, ka pēdējos gados naida runa un diskriminācija medijos, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā arī kibervardarbība pret žurnālistiem, NVO, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, tiesību aizstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, tostarp tiem, kas aizstāv LGBTIK tiesības, dzimumu līdztiesības jautājumus, reliģiju vai ticību, ir kļuvusi arvien izplatītāka, tādējādi apdraudot mediju brīvību, vārda, informācijas un pulcēšanās brīvību, kā arī sabiedrības drošību; atgādina, ka naida runa tiešsaistē var kūdīt uz vardarbību bezsaistē; atgādina, ka ir jāpopularizē Komisijas rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē; uzsver, ka ar saturu saistītos aspektos žurnālistes sievietes saskaras ar tādu pašu spiedienu kā kolēģi, tomēr biežāk cieš no seksuālas vardarbības un aizskarošas izturēšanās;

12.

uzsver to, ka svarīga nozīme ir kopīgiem Eiropas standartiem un koordinētai pieejai attiecībā uz rīcību saistībā ar naida runu, jo īpaši tiešsaistes vidē;

Pašreizējais stāvoklis Savienībā

13.

uzsver, ka SLAPP bieži vien ir nepamatotas, frivolas vai balstītas uz pārspīlētām un nereti ļaunprātīgām prasībām un ka tās netiek ierosinātas, lai panāktu labvēlīgu tiesas iznākumu, bet gan lai iebiedētu, profesionāli diskreditētu, aizskartu, nogurdinātu, psiholoģiski ietekmētu vai pakļautu upurus finanšu resursu tēriņiem ar galīgo mērķi šantažēt un piespiest tos apklust, izmantojot pašu tiesas procesu; uzsver, ka SLAPP rada ne tikai finansiālu slogu, bet arī smagas psiholoģiskas sekas upuriem un viņu ģimenes locekļiem, ko vēl vairāk pastiprina tas, ka ģimenes locekļi var arī būt spiesti mantot dalību šajās ļaunprātīgajās procedūrās pēc upuru nāves; norāda, ka SLAPP rada lielu atturošu ietekmi, kas bieži noved pie pašcenzūras, apspiežot līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, kā arī atturot citus no ziņošanas par līdzīgiem jautājumiem, no karjeras šajās profesijās vai no attiecīgo saistīto darbību veikšanas;

14.

norāda, ka SLAPP lietu ierosinātāji galvenokārt izmanto, tostarp ļaunprātīgi, krimināllikumus par neslavas celšanu, civillietas par neslavas celšanu, reputācijas aizsardzību vai intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, autortiesības; tomēr norāda, ka sabiedrības līdzdalības apklusināšanai tiek ļaunprātīgi izmantota arī virkne citu instrumentu, piemēram, ar darbu saistītas sankcijas (atlaišana), kriminālapsūdzības par krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu revīzijas procedūras un datu aizsardzības noteikumi;

15.

pauž nožēlu par to, ka dažkārt žurnālisti samaksā ar savu dzīvību par to, ka gluži vienkārši dara savu darbu un sargā mūsu demokrātisko sistēmu;

16.

uzsver, ka kopīga SLAPP iezīme ir nelīdzsvarots varas sadalījums starp prasītāju un atbildētāju, jo īpaši finanšu resursu ziņā, un neprognozējami apjomīgas zaudējumu atlīdzināšanas prasības tādās lietās kā neslavas celšana;

17.

saistībā ar šo problēmu uzsver, ka visās dalībvalstīs trūkst tiesību aktu par minimāliem aizsardzības pasākumiem, ar kuriem cilvēki tiktu aizsargāti pret SLAPP un ar kuriem tiktu nodrošināta pamattiesību ievērošana dalībvalstīs; uzsver, ka tiesu iestāžu neatkarība ir ārkārtīgi svarīga, lai neļautu valdību, publisko struktūru un publisko iestāžu locekļiem sekmīgi izvērst SLAPP pret cilvēkiem un organizācijām, kas leģitīmi piedalās publiskajās debatēs; šajā sakarībā norāda, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai izveidotu un uzturētu drošu vidi žurnālistiem un mediju darbiniekiem; aicina dalībvalstis garantēt mediju plurālismu un nodrošināt mediju īpašumtiesību pārredzamību; aicina Komisiju un dalībvalstis ar gaidāmo Mediju brīvības tiesību aktu izstrādāt vērienīgu, stabilu un pilnīgu tiesisko regulējumu; atzīst, ka digitālā pāreja ir būtiski mainījusi mediju vidi; aicina visas dalībvalstis strauji īstenot Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (27), kas pārskatīta 2018. gadā, un visus pārskatīšanas rezultātā ieviestos grozījumus; atzinīgi vērtē Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) izveidi un mudina uz sadarbību starp audiovizuālās jomas regulatīvajām iestādēm iekšējā tirgū, kā arī ar citām regulatīvajām iestādēm, kas ir svarīgas tiešsaistes ziņu pasākumiem;

18.

apzinās, ka SLAPP lietās cietušajiem vai iespējamiem upuriem, kas pašlaik saņem gan finansiālu, gan psiholoģisku palīdzību no citiem kolēģiem, kuri ir saskārušies ar līdzīgām tiesas prāvām vai kuriem ir zināšanas par SLAPP lietu raksturīgajām īpašībām un procedūru, lai jaunie upuri saprastu un, iespējams, pat apstrīdētu pret viņiem uzsākto tiesvedību; tomēr uzskata, ka, lai gan šāds atbalsts ir vērtējams atzinīgi, tas ir nepietiekams un ka ir jāievieš turpmāki pasākumi;

19.

atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības svarīgo un lietderīgo darbu informētības par SLAPP kaitīgo ietekmi uzlabošanā, kā arī atbalstu, ko tā sniedz cietušajiem un potenciālajiem SLAPP upuriem;

20.

pauž satraukumu par to, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visu mediju nozari, jo īpaši samazinoties ieņēmumiem un pasliktinoties žurnālistu darba apstākļiem, tādējādi, iespējams, palielinot viņu neaizsargātību pret SLAPP; brīdina, ka koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valdības ir izmantojušas kā ieganstu, lai īstenotu dažādus vārda brīvību ierobežojošus pasākumus;

SLAPP citur pasaulē

21.

pauž nožēlu par to, ka neviena dalībvalsts līdz šim nav pieņēmusi mērķtiecīgus tiesību aktus, lai nodrošinātu aizsardzību pret SLAPP; tomēr norāda, ka pret SLAPP vērstie tiesību akti ir īpaši labi izstrādāti dažos Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas štatos, kā arī Austrālijā; mudina Komisiju analizēt pret SLAPP vērsto paraugpraksi, ko pašlaik piemēro ārpus ES un kas varētu sniegt vērtīgu iedvesmu Savienības leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem pasākumiem šajā jomā; uzsver to, ka, apņemoties ievērot pašlaik spēkā esošos visvērienīgākos tiesību aktus un labāko praksi, kas atturētu no SLAPP izmantošanas Savienībā, ir svarīga kopēja Savienības nostāja;

Nepieciešamība rīkoties likumdošanas jomā

22.

piekrīt daudzajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, praktizējošiem juristiem un cietušajiem, kuri norāda uz nepieciešamību veikt likumdošanas pasākumus, lai risinātu pieaugošo problēmu saistībā ar SLAPP; tādēļ prasa steidzami grozīt regulas “Brisele I” un “Roma II”, lai izvairītos no neslavas celšanas tūrisma jeb labvēlīgākās tiesas izvēles, nosakot, ka kompetentajai tiesai un tiesību aktiem, kas piemērojami sūdzībām par krimināllietām vai civillietām par neslavas celšanu, kaitējumu reputācijai vai reputācijas aizsardzību, principā vajadzētu būt tās vietas tiesai, kurā atrodas apsūdzētā pastāvīgā dzīvesvieta, tostarp ieviest vienotu un paredzami piemērojamu tiesību kolīziju normu attiecībā uz neslavas celšanu; steidzami prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus saistošiem Savienības tiesību aktiem par kopējiem un efektīviem aizsardzības pasākumiem personām, kas cietušas no SLAPP visā Savienībā, tostarp direktīvai, ar ko nosaka minimālos standartus aizsardzībai pret SLAPP, ievērojot tiesības un principus, kas nostiprināti Hartā; uzskata, ka bez šādas likumdošanas rīcības SLAPP turpinās apdraudēt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības uz vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās un informācijas brīvību Savienībā; pauž bažas par to, ka, ja pasākumi attiecas tikai uz tiesas prāvām par neslavas celšanu, pēc prasītāju Eiropas Savienībā vai ārpus tās iniciatīvas joprojām var tikt izmantotas darbības citās civillietās vai kriminālprocesos;

Juridiskais pamats

23.

apstiprina, ka Savienības līmeņa likumdošanas pasākumu pamatā varētu būt LESD 81. pants (par pārrobežu sadarbību civillietās) un LESD 82. pants (par krimināllietām) un atsevišķi LESD 114. pants, lai aizsargātu sabiedrības līdzdalību nolūkā nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, radot iespēju atklāt korupciju un citu ļaunprātīgu praksi; apgalvo, ka pēdējais minētais pasākums varētu attiekties arī uz SLAPP, ar to saprotot tiesvedību, kura tiek izmantota citiem mērķiem, nevis tiesību patiesai aizstāvēšanai vai īstenošanai un ar kuru tiek mēģināts novērst izmeklēšanu un ziņošanu par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, izmantojot līdzīgu pieeju tai, kuras rezultātā tika pieņemta Direktīva (ES) 2019/1937 (“Trauksmes cēlēju direktīva”); uzskata, ka iepriekš minētie juridiskie pamati varētu attiekties uz SLAPP, kas ietver gan kriminālprocesus, gan civilprocesus, tomēr katrā gadījumā izmantojot atsevišķus likumdošanas instrumentus; prasa nodrošināt efektīvus aizsardzības pasākumus pret SLAPP visā Savienībā, pamatojoties uz šiem Komisijas priekšlikumiem, kā arī dalībvalstu rīcību, lai šos aizsardzības pasākumus piemērotu arī iekšzemes lietām;

Vispārīgi aizsardzības noteikumi un civiltiesības

24.

uzskata, ka ir būtiski pieņemt likumdošanas pasākumu, ar ko tiek aizsargāta SLAPP upuru loma Savienības tiesību aktu pārkāpumu novēršanā, ziņošanā un informēšanā par tiem un iekšējā tirgus pienācīgas darbības un pamattiesību pilnīgas ievērošanas nodrošināšanā; mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu noteikti kopēji aizsardzības pasākumi personām, kas veic izmeklēšanu un ziņo par šiem sabiedrības interešu jautājumiem vai kā citādi publisko tos;

25.

mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu pasākumam, ar ko tiktu risinātas SLAPP lietas, piemēram, noteikumiem par SLAPP un citu prasību, kuru mērķis ir nepieļaut sabiedrības līdzdalību, agrīnu izbeigšanu, un uzskata, ka šajos noteikumos būtu jāiekļauj atbilstīgas sankcijas, piemēram, civiltiesiski sodi vai administratīvi sodi, ļaunprātīgu motīvu apsvēršana pat tad, ja tiesas prāva vai prasība netiek noraidīta, izmaksas un cietušajam nodarītais kaitējums (ekonomisks, kaitējums reputācijai, psiholoģisks vai cits); uzsver, ka, iesniedzot pieteikumu par tiesvedības agrīnu izbeigšanu, būtu jāņem vērā problēmas, ar kurām saskaras personas, kas cietušas no SLAPP, jo īpaši pieprasot, lai prasītājs pamato, kāpēc prasība nav ļaunprātīga, liekot prasītājam segt tiesvedības izmaksas un nodrošinot juridisko un finansiālo atbalstu atbildētājam; stingri mudina dalībvalstis šādus civilprocesa aizsardzības pasākumus piemērot arī iekšzemes SLAPP lietām, nevis tikai pārrobežu lietām; turklāt aicina Komisiju gaidāmajā regulu “Brisele I” un “Roma II” pārskatīšanā risināt jautājumus, kas noved pie iespējas izvēlēties labvēlīgāko tiesu un pie neslavas celšanas tūrisma, vienlaikus ņemot vērā Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences veikto darbu; visbeidzot, aicina Komisiju visā Savienībā palielināt tiesnešu un prokuroru informētību par SLAPP, iekļaujot informāciju par nepieciešamību pēc šādu tiesas prāvu agrīnas izbeigšanas, kā arī par Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras pareizu īstenošanu attiecībā uz neslavas celšanu;

26.

atgādina, ka res judicata princips liedz SLAPP ierosinātājiem iesniegt citas prasības saistībā ar tiem pašiem faktiem un pret tām pašām pusēm; uzskata, ka tiesām, izskatot iesniegumus par SLAPP, būtu pienācīgi jāņem vērā tas, ka puse iepriekš ir uzsākusi SLAPP (pat tad, ja fakti un puses nav tās pašas, bet ir līdzīgas un/vai saistītas);

27.

uzskata, ka pēc regulas “Brisele I” regulas noteikumu pārskatīšanas būtu attiecīgi jāveic Lugāno konvencijas līdzvērtīga pārskatīšana, lai nodrošinātu starptautisko jurisdikcijas noteikumu saskaņotu piemērošanu civillietās un komerclietās ārpus Savienības un attiecībā uz Savienības pilsoņiem;

Krimināltiesības

28.

mudina Komisiju risināt jautājumu par kriminālprocesos izskatīto SLAPP lietu smagumu, iesniedzot priekšlikumu, ar ko izveido pasākumus, lai nodrošinātu, ka goda aizskaršanu, apmelošanu un neslavas celšanu, kas vairākumā dalībvalstu ir noziedzīgi nodarījumi, nevar izmantot SLAPP ne publiskās, ne privātās apsūdzībās; uzsver Eiropas Padomes un EDSO aicinājumus atcelt kriminālatbildību par neslavas celšanu; aicina Komisiju pievērsties SLAPP kā tiesvedībai, ko izmanto citiem mērķiem, nevis tiesību patiesai aizstāvēšanai vai īstenošanai; norāda, ka apsūdzētajiem bieži tiek izvirzītas kriminālapsūdzības un vienlaikus pret viņiem tiek vērsta civiltiesiskās atbildības prasība, kas it kā attiecas uz vienu un to pašu rīcību, un aicina Komisiju ieviest kopējus minimālos procesuālās aizsardzības pasākumus pret šīm apvienotajām SLAPP;

29.

atgādina, ka Hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu ir raksturīgs un to būtību veido pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā; pauž bažas par to, ka varas un resursu nelīdzsvarotība starp pusēm SLAPP lietās apdraud pušu procesuālo tiesību vienlīdzību un tādējādi arī tiesības uz taisnīgu tiesu;

Prasītāju likumīgās intereses

30.

paziņo, ka dalībvalstu tiesām ir jānodrošina pienācīgs un laicīgs process un no Savienības tiesību aktiem izrietošo likumīgo tiesību, tostarp to tiesību aizsardzība, uz ko parasti atsaucas ļaunprātīgos tiesas procesos, piemēram, tiesību aizstāvēt savu reputāciju, līdzsvarota aizsardzība un to nedrīkst apdraudēt; tādēļ uzsver, ka pret SLAPP vērstiem pasākumiem nevajadzētu skart likumīgas prasības tiesā un prasītāju tiesības uz tiesu pieejamību; vienlaikus aizstāv viedokli, ka ir jānovērš jebkāda tiesu sistēmu un minēto tiesību ļaunprātīga izmantošana tādā veidā, kas ir klaji pretrunā likumdevēju nodomam, piešķirot tās fiziskām vai juridiskām personām, lai garantētu tiesības uz taisnīgu tiesu; uzskata, ka šajā nolūkā ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi ne tikai, lai aizsargātu SLAPP upurus, bet arī lai novērstu un sodītu pret SLAPP vērsto pasākumu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, gadījumos, kad autoritārās valdības izmanto pret SLAPP vērstas klauzulas, lai aizsargātu savas valdības vadītas NVO pret likumīgiem tiesas procesiem par neslavas celšanu; norāda, ka šādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršana ir vienlīdz nepieciešama, lai pareizi un vienveidīgi piemērotu Savienības tiesību aktus, tādējādi nodrošinot to efektivitāti;

Iespējamie ieteikuma tiesību pasākumi

31.

uzsver, ka ir steidzami vajadzīgs stabils fonds, lai atbalstītu SLAPP upurus un viņus atbalstošas organizācijas, ar nosacījumu, ka šie līdzekļi tiek tieši izmantoti juridisko izdevumu segšanai vai juridiskās palīdzības un psiholoģiskā atbalsta sniegšanai; uzsver, ka ir svarīgi, lai SLAPP upuriem un potenciālajiem upuriem būtu viegli saprotama un pieejama informācija par šāda veida lietām, juridisko palīdzību un atbalstu, tostarp psiholoģisko atbalstu cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem;

32.

uzskata, ka atbalsts neatkarīgām struktūrām, kas var uzklausīt sūdzības un sniegt palīdzību potenciālajiem SLAPP upuriem, un pienācīga tiesnešu un juristu apmācība var būtiski veicināt zināšanu un spēju veidošanu attiecībā uz to, kā atklāt SLAPP kā tiesvedību, ko izmanto citiem mērķiem, nevis tiesību patiesai aizstāvēšanai vai īstenošanai, vērsties pret to un novērst SLAPP draudus;

33.

uzskata, ka ir jāvāc dati par SLAPP lietām un jāuzlabo informētība par SLAPP raksturīgajām īpašībām un kaitīgo ietekmi;

34.

atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā (C/2021/6650); norāda, ka arvien vairāk tiek izmantoti ārštata darbinieki, jo īpaši jauni žurnālisti un mediju darbinieki karjeras sākumā, lai tos sūtītu uz augsta riska un konfliktu zonām; pauž bažas par nestabilajiem darba apstākļiem un drošības apstākļu pasliktināšanos, saskaņā ar kuriem ārštata darbinieki strādā augsta riska teritorijās un konflikta zonās; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Eiropas Padomes ieteikumu par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu mediju jomas dalībnieku drošību;

Papildināmība ar citiem instrumentiem un rīcībpolitikām

35.

uzskata, ka jaunajiem SLAPP apkarošanas leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem pasākumiem būtu jāpapildina citi ES instrumenti un politikas virzieni; atzinīgi vērtē Savienības stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai 2021.–2025. gadam un prasa pastiprināt centienus šajā jomā; norāda, ka likumdošanas un ieteikuma tiesību pasākumi nevar būt efektīvi dalībvalstīs, attiecībā uz kurām pastāv bažas par tiesu iestāžu neatkarību vai cīņu pret korupciju; šajā sakarībā atkārtoti uzsver, ka ir ārkārtīgi nepieciešams izveidot ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, kā to ierosinājis Parlaments;

36.

atgādina, cik svarīga ir Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, kuru kopš 2021. gada 1. janvāra piemēro visām saistību un maksājumu apropriācijām; uzsver, ka Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā saskaņā ar ES vērtībām un saistībām un ka Komisijai būtu jāizmanto nosacītības mehānisms, ja dalībvalstis nespēj aizsargāt šīs vērtības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pētniecisko žurnālistu nozīmīgo darbu, atklājot ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, un uzsver, ka ir svarīgi, lai žurnālisti varētu strādāt savā profesijā bez kavēkļiem, ko rada SLAPP;

37.

uzsver, ka Savienības līmeņa pasākumiem SLAPP apkarošanai vajadzētu būt papildinošiem un saskaņotiem ar citiem pieejamiem instrumentiem, piemēram, demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības mehānismu, korupcijas apkarošanas politiku un pašreizējām finanšu programmām pilsoniskās sabiedrības un tiesu sistēmu atbalstam;

38.

uzsver, ka cīņa pret korupciju ir būtiska demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma saglabāšanai, jo korupcija, kas var izpausties dažādos veidos, apdraud mūsu vērtības, valstu pienācīgu darbību un veicina organizēto noziedzību;

39.

aicina Komisiju ikgadējā demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma ietvaros stiprināt regulāru, iekļaujošu un strukturētu dialogu ar valstu iestādēm, NVO, profesionālajām apvienībām un citām ieinteresētajām personām, lai aizsargātu un atbalstītu žurnālistus un citus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuriem draud SLAPP, kriminālvajāšana vai aizskaršana;

o o

40.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, pamatojoties uz šīs rezolūcijas pielikumu;

41.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.

(2) OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.

(3) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(4) OV L 156, 5.5.2021., 1. lpp.

(5) OV L 156, 5.5.2021., 21. lpp.

(6) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ad-hoc-literature-review-analysis-key-elements-slapp_en.pdf

(7) https://rsf.org/en/news/rsf-and-60-other-organisations-call-eu-anti-slapp-directive

(8) OV C 55, 12.2.2016., 33. lpp.

(9) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.

(10) OV C 390, 18.11.2019., 117. lpp.

(11) OV C 390, 18.11.2019., 111. lpp.

(12) OV C 41, 6.2.2020., 64. lpp.

(13) OV C 363, 28.10.2020., 45. lpp.

(14) OV C 449, 23.12.2020., 102. lpp.

(15) OV C 108, 26.3.2021., 107. lpp.

(16) OV C 255, 29.6.2021., 22. lpp.

(17) OV C 388, 13.11.2020., 100. lpp.

(18) OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp.

(19) OV C 425, 20.10.2021., 28. lpp.

(20) OV C 425, 20.10.2021., 107. lpp.

(21) OV C 445, 29.10.2021., 15. lpp.

(22) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0089.

(23) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0103.

(24) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0148.

(25) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0245.

(26) Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants.

(27) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

1. Ieteikuma tiesību un saistošo tiesību pakete

Likumdošanas pasākumu paketē, kas attiecas uz SLAPP, tostarp agrīnas izbeigšanas mehānismiem , būtu jāiekļauj priekšlikumi, kuri:

—	ietver vispārīgus noteikumus, kas nodrošina aizsardzību pret SLAPP, un konkrētus tiesību aktus, ar ko nosaka kopējus minimālos standartus attiecībā uz atbalsta un atturošiem pasākumiem, kuri nodrošina aizsardzību pret SLAPP;

—	konkrēti pievēršas civiltiesību jautājumiem, ko dalībvalstis tiek stingri mudinātas piemērot arī iekšzemes SLAPP lietām un starptautiskajām privāttiesībām, tostarp tiesu iestāžu sadarbībai un labvēlīgākās tiesas izvēlei;

—	īpaši pievēršas krimināltiesību jautājumiem.

Neleģislatīvo pasākumu paketē turklāt būtu jāiekļauj:

—	pienācīga tiesnešu un praktizējošu juristu apmācība par SLAPP;

—	novērtējums par mijiedarbību starp dažādām tiesību jomām, piemēram, valstu mediju tiesību aktiem un konstitucionālajiem tiesību aktiem šajā kontekstā;

—	īpašs Savienības fonds, lai sniegtu atbalstu, tostarp finansiālu palīdzību, juridisko palīdzību un psiholoģisko atbalstu, personām, kas cietušas no SLAPP, un viņu ģimenes locekļiem;

—	atbalsts neatkarīgām struktūrām (piemēram, ombudiem), kas spēj izskatīt sūdzības no personām, kurām draud vai kuras saskaras ar SLAPP, un spēj sniegt tām palīdzību, kā arī atbalsts mediju pašregulējuma struktūrām;

—	publiski pieejams Savienības attiecīgo tiesas nolēmumu reģistrs;

—

vienots kontaktpunkts / atbalsta centrs, kuru atbalsta īpaši tam paredzēts šajos jautājumos specializējušos un praktizējošu juristu un psihologu tīkls, ar kuru SLAPP upuri var sazināties un kurā viņi var saņemt norādījumus un vieglu piekļuvi informācijai par SLAPP un atbalstu pret to, tostarp attiecībā uz pirmo palīdzību, juridisko palīdzību, finansiālo un psiholoģisko atbalstu, tostarp izmantojot līdzbiedru apmaiņas tīklus.

2. Vispārīgi noteikumi

Tiesību akta priekšlikumam par vispārēju aizsardzības pasākumu būtu divkāršs mērķis – saskaņā ar pamattiesībām un principiem, kas jo īpaši atzīti Hartā, aizsargāt personas, kas veic izmeklēšanu, ziņo vai citādi atklāj sabiedrības interešu jautājumus saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kas ietver ļaunprātīgu rīcību, kura nešķiet nelikumīga, bet ir vērsta pret tiesību akta mērķi vai nolūku, un aizsargāt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Tiesību aktā būtu jāparedz arī:

a)	skaidra SLAPP definīcija, tostarp definīcija par sabiedrības līdzdalību sabiedrības interešu jautājumos;

b)	noteikumi par izmeklēšanu un ziņojumu, tostarp informācijas avotu, konfidencialitāti;

c)	noteikumi par aizliegumu veikt represijas un efektīviem un atturošiem sodiem par SLAPP darbībām;

d)	noteikumi, ar ko novērš pret SLAPP noteikto pasākumu ļaunprātīgu izmantošanu;

atbalsta pasākumi, tostarp:

i)	efektīva palīdzība, informācija un praktiski padomi un atbalsts, ko sniedz vienots kontaktpunkts, kurš sniedz pirmo palīdzību SLAPP upuriem;

ii)	juridiska un finansiāla palīdzība;

f)	efektīvi pasākumi aizsardzībai pret represijām, ko izraisa pušu varas nelīdzsvarotība un kas ļauj novērst iespējamo nodarīto kaitējumu.

3. Civilprocess

Tiesību akta priekšlikumā par civilprocesa pasākumu, kas piemērojams SLAPP lietās un ko dalībvalstis tiek stingri mudinātas piemērot arī iekšzemes lietās, būtu jāveido tiesu iestāžu sadarbība civillietās, paredzot kopējus noteikumus par SLAPP, kas izriet no civilprasībām, un tajā jāparedz:

a)	tas, ka prasītājs lietās, kas saistītas ar sabiedrības līdzdalību, sniedz precizējumu un pamatojumu par to, kāpēc prasība nav ļaunprātīga;

b)	tas, ka tiesu iestādes pēc iespējas agrākā posmā vai nu ex officio, vai pēc atbildētāja pieprasījuma, pamatojoties uz viņa tiesībām iesniegt agrīnas izbeigšanas pieteikumu, bez liekas kavēšanās izbeidz ļaunprātīgu tiesvedību;

c)	tas, ka tiesas jebkurā galīgā lēmumā ņem vērā ļaunprātīguma elementu;

d)	tas, ka trešās personas var iejaukties un subrogēt atbildētāja tiesības un pienākumus saskaņā ar valsts procesuālajām tiesībām;

e)	tas, ka tiesas, novērtējot izmaksas un nosakot zaudējumu atlīdzību, ņem vērā sabiedrības intereses un finanšu resursu līdzsvaru starp pusēm;

f)	līdzekļi cietušo aizsardzībai pret SLAPP ārpus Savienības;

g)	tiesības uz pilnīgu izmaksu segšanu;

h)	tiesības uz zaudējumu atlīdzību par nodarīto materiālo vai nemateriālo kaitējumu, tostarp ekonomisko, reputācijas, psiholoģisko vai citu kaitējumu;

i)	noteikumi par to, kā novērst turpmāku ļaunprātīgu tiesvedību, ko veic puse, kura ir iniciējusi SLAPP par tiem pašiem faktiem, proti, ņemot vērā šo apstākli, izskatot jaunu lietu.

Komisijas priekšlikumā, kura mērķis ir panākt juridisko noteiktību un paredzamību, pēc starptautisko privāttiesību instrumentu pārskatīšanas būtu jānosaka:

regulas “Brisele I” pārstrādāšana ar skaidru noteikumu, ka prasību par neslavas celšanu vai citu civilprasību un komercprasību gadījumā, kuras var būt SLAPP, jurisdikcija būtu jānosaka, pamatojoties vienīgi uz atbildētāja pastāvīgo dzīvesvietu un pienācīgi ņemot vērā gadījumus, kuros neslavas celšanas upuri ir privātpersonas;

b)	tas, ka piemērojamie tiesību akti ir tās vietas tiesību akti, uz kuru publikācija ir vērsta, vai, ja šo vietu nav iespējams noteikt, tās vietas tiesību akti, kurā notiek redakcionālā kontrole vai attiecīgā darbība saistībā ar sabiedrības līdzdalību.

4. Kriminālprocess

Tiesību akta priekšlikumam par SLAPP krimināltiesiskajiem aspektiem būtu:

a)	jāprecizē, ka gadījumos, kad goda aizskaršana, apmelošana un neslavas celšana ir noziedzīgi nodarījumi, to nevar izmantot SLAPP nolūkiem, jo īpaši izmantojot privātu apsūdzību;

b)	jāprecizē noteikumi personu tiesību aizsardzībai, lai kriminālvajāšanu nevarētu izmantot SLAPP upuru apklusināšanai;

c)	jāveicina spriedumu un tiesas lēmumu savstarpēja atzīšana un policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās.

d)	jānosaka kopēji minimālie procesuālās aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu atbildētājus no SLAPP, kuru pamatā ir gan kriminālapsūdzības, gan civiltiesiskās atbildības prasības, kas, iespējams, izriet no vienas un tās pašas darbības.

Ar šiem pasākumiem būtu jāpapildina pašreizējās Komisijas darbības, jau pieņemtie tiesību akti un turpmākās iniciatīvas.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/17

P9_TA(2021)0452

Eiropas izglītības telpa: kopīga holistiska pieeja

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par Eiropas izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja (2020/2243(INI))

(2022/C 205/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu,

—	ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jo īpaši ceturto ilgtspējīgas attīstības mērķi,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020)0625),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020)0624),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (COM(2017)0673),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 26. februāra rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (1),

—

ņemot vērā Padomes 2021. gada 17. maija secinājumus par to, kā ar taisnīgumu un iekļautību izglītībā un mācībās veicināt panākumus izglītībā ikvienam (2) un secinājumus par iniciatīvu “Eiropas universitātes” — Veidot tiltu starp augstāko izglītību, pētniecību, inovāciju un sabiedrību: pavērt ceļu jaunai dimensijai Eiropas augstākajā izglītībā (3),

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (4),

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumus par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā (5) un par pamatkompetencēm mūžizglītībā (6), 2018. gada 26. novembra ieteikumu par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (7), 2019. gada 22. maija ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (8) un par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei (9), kā arī 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (10),

—	ņemot vērā 2015. gada 17. marta Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību,

—

ņemot vērā Eurydice2021. gada 24. marta ziņojumu “Skolotāji Eiropā: karjera, attīstība un labklājība”, un pētījumus, ko Iekšējās politikas ģenerāldirektorāta struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departaments publicējis 2020. gada oktobrī “Ceļā uz Eiropas izglītību — kritiskas perspektīvas attiecībā uz nākotnes izaicinājumiem” un 2021. gada maija pētījumu “Izglītība un jaunatne Eiropā pēc Covid-19 krīzes — krīzes ietekme un politikas ieteikumi”,

—

ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departamenta 2021. gada februārī publicēto pētījumu “Making the European Education Area a reality: state of affairs, challenges and prospects” (Eiropas izglītības telpas īstenošana: pašreizējā situācija, izaicinājumi un izredzes),

—	ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Strukturālās un kohēzijas politikas departamenta 2018. gada maijā publicēto pētījumu pat Eiropas identitāti,

—	ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par digitālās izglītības politikas veidošanu (11),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē (12),

—	ņemot vērā 2018. gada 12. jūnija rezolūciju par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā (13),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2021. gada 19. marta atzinumu par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (14),

—	ņemot vērā Reglamenta 57. pantu,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0291/2021),

A.	tā kā ikvienam ir tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībai un izglītības turpināšanai;

B.	tā kā Eiropas integrācijas process, ES vienotais tirgus un citas ES politikas jomas lai arī sadrumstalotā veidā. bet tomēr ir veicinājušas tādas Eiropas izglītības telpas dabisku attīstību, kas vēsturiski balstīta uz Eiropas humānisma tradīcijām, pamattiesībām un pamatvērtībām;

tā kā galīgais mērķis ir izveidot augšupēju Eiropas izglītības telpu (EEZ) ar kopējiem Eiropas politikas mērķiem, kas garantēs kvalitatīvu, iekļaujošu un pieejamu izglītību, pastiprinās labas prakses apmaiņu un nodrošinās efektīvu Eiropas mobilitātes satvaru, bet, lai to panāktu, ir jānovērš pastāvošie šķēršļi, jāliek lietā Eiropas instrumenti un jāatbalsta politikas attīstība valstu un Eiropas līmenī, lai izglītības sistēmas būtu piemērotas klimata krīzes risināšanai un sekmīgai zaļajai un digitālajai pārveidei;

tā kā izglītība vispārīgi būtu jākonceptualizē kā mūžizglītība, sākot no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai, aptverot arī arodizglītību un arodapmācību, kā arī neformālo izglītību un ikdienējo mācīšanos, un tās mērķim jābūt caurviju prasmju apgūšanai, lai ikvienam dotu iespēju attīstīt personīgo un profesionālo potenciālu, pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā un sekmīgi tikt galā ar pāreju uz darba tirgu;

tā kā, lai risinātu ES un tās dalībvalstīm pašlaik aktuālos jautājumus, kas ietver zemu konkurētspēju, klimata pārmaiņas, sabiedrības digitālo pārveidi, dažādus ekstrēmisma, populisma un dezinformācijas veidus, uz pierādījumiem balstītas izglītības noniecināšanu un pastāvošās nevienlīdzības palielināšanos saistībā ar Covid-19 pandēmiju, var būt nepieciešama pienācīga un saskaņota rīcība Eiropas līmenī;

tā kā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi visu izglītības nozari, jo atšķirības izglītības infrastruktūrā, speciālajās zināšanās un piekļuvē resursiem dalībvalstīs un starp tām, kā arī starp dažādiem izglītības līmeņiem un veidiem Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvušas vēl izteiktākas, galvenokārt pieaugošās nevienlīdzības dēļ, arī tāpēc, ka cilvēkiem no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides nebija piekļuves IT infrastruktūrai, un tas ir negatīvi ietekmējis izglītības pieejamību;

G.	tā kā klātienes izglītība joprojām ir būtiska gan izglītojamā intelektuālajai, gan personīgajai izaugsmei;

tā kā Parlaments ir aicinājis dalībvalstis par prioritāti noteikt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, piemēram, attiecīgajām politikas jomām piešķirot vismaz 10 % no to nacionālajiem atveseļošanas un noturības budžetiem, un ir pieprasījis ievērojami lielāku budžetu Erasmus+ programmai, apsverot izglītības izdevumus kā ieguldījumu mūsu kopējā nākotnē (15), nevis kā izmaksas, jo tikai tā būs iespējams panākt, ka sabiedrība ir ilgtspējīgāka, digitālāka un ciešāka; tā kā Parlaments ir prasījis, lai ieguldījumi izglītībā un apmācībā būtu būtiska daļa no Komisijas instrumenta NextGenerationEU;

I.	tā kā kvalitatīviem ieguldījumiem izglītībā ir liela atdeve, taču ar izdevumu palielināšanu izglītībai vien nepietiek, lai sasniegtu vēlamos rezultātus; tā kā privātās izglītības atdeves vidējais rādītājs pasaulē pēdējās desmitgadēs ir bijis augsts un stabils (16);

tā kā vajadzīga lielāka atzinība skolotāja profesijai, kas piedzīvo krīzi, un nepieciešami motivēti un kompetenti skolotāji un pasniedzēji, kā arī vairāk tālākizglītības; tā kā starp dalībvalstīm ir vērojamas būtiskas atšķirības skolotāju sākotnējā izglītībā un ievadīšanā darbā, darba apstākļos, atlīdzībā, novērtēšanā, karjerā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā; tā kā 2018. gadā tikai 40,9 % skolotāju ES vismaz vienu reizi, esot studenta, skolotāja vai abu nosaukto statusā profesionālos nolūkos pabijuši ārpus savas valsts (17);

K.	tā kā Boloņas procesa ilgtermiņa centienu rezultātā ir gūti panākumi Eiropas augstākās izglītības telpas izveidē, progress panākts arī tās īstenošanas gaitā gūto atziņu iedzīvināšanā; tā kā ir jāpopularizē Eiropas universitātes, jo tās veicina Eiropas izcilību un ES ģeopolitisko lomu;

L.	tā kā profesionālā izglītība un apmācība nav pietiekamā mērā atzīta kā izvēles un izcilības ceļš, kas ir līdzvērtīgs citiem izglītības ceļiem; tā kā, neraugoties uz Kopenhāgenas procesā panākto progresu, joprojām pastāv daudzi šķēršļi izglītojamo mobilitātei, tostarp mācekļu ilgtermiņa mobilitātei;

tā kā dalībvalstis nav pilnībā sasniegušas sistēmas “Izglītība un apmācība 2020” mērķus un kritērijus, jo īpaši mērķi uzlabot taisnīgu un kvalitatīvu izglītību, samazināt to personu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, un nodrošināt, ka to 15 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuriem ir nepietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā un zinātnē, ir zemāks par 15 %,

N.	tā kā kvalitatīvu datu un statistikas datu par izglītību un apmācību vākšana ir priekšnoteikumiem, lai labāk izprastu attiecīgās problēmas un atšķirības ES, kā arī lai palīdzētu tās risināt;

tā kā digitālā izglītība un pienācīgas digitālās prasmes būtu jāuzskata nevis par esošo mācīšanās un mācīšanas metožu apakškopu vai alternatīvu, bet gan par daļu no uz nākotni vērstas izglītības, vienlaikus uzsver klātienes mācīšanās nozīmi; tā kā krietnām divām trešdaļām eiropiešu (42 %) nav pat digitālo pamatprasmju un dalībvalstīs un starp tām ir vērojamas lielas atšķirības; tā kā Prasmju programmas mērķis ir nodrošināt, ka 70 % cilvēku 16–74 gadu vecumā līdz 2025. gadam ir digitālās pamatprasmes, paredzot vidējo pieaugumu par 2 procentpunktiem gadā salīdzinājumā ar vidējo ikgadējo pieaugumu par 0,75 procentpunktiem no 2015. līdz 2019. gadam;

P.	tā kā EIT sniedz nozīmīgu iespēju plašākai starptautiskai sadarbībai,

Nepieciešamība pēc Eiropas izglītības telpas (EIT)

uzsver kvalitatīvas, mācību maksas ziņā pieņemamas un iekļaujošas izglītības nozīmi, kas ir pieejama ikvienam visā dzīves laikā, un to, ka EIT iniciatīvai būtu jānodrošina plašākas un labākas iespējas izglītojamajiem ES studēt, mācīties, veikt pētniecību un strādāt, lai kur viņi dzīvotu, jāuzlabo mācību mobilitāte, jāsekmē regulārs un jēgpilns attiecīgo iesaistīto dialogs un jārada tāda vide, kurā prasmes, kvalifikācija, diplomi un grādi tiek atzīti un novērtēti visā Eiropā;

uzsver, ka līmenis, kādā notiek atgriešanās izglītībā, joprojām ir ļoti augsts un līdz ar to vairāk izglītības un apmācības visumā spēcīgi korelē ar sabiedrības attīstību un ekonomisko izaugsmi, lielāku vienlīdzību, augstāku dzīves līmeni ikvienam un labākām profesionālajām un personiskajām izredzēm individuālā līmenī; tādēļ uzsver, cik nenovērtējama nozīme ir izglītībai, apmācībai un mācībām, kam vajadzētu būt pieejamām visiem, jo tās ir vissvarīgākie sabiedrības progresa un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes virzītājspēki; uzskata, ka EIT var uzņemties un tai ir jāuzņemas nepieredzēta loma izglītības pieejamības un kvalitātes uzlabošanā visā ES;

uzsver EIT lomu lielākas un labākas izglītojamo, izglītotāju un zināšanu plūsmas nodrošināšanā, Eiropas piederības un pilsoniskās apziņas veicināšanā, tiesību un vērtību garantēšanā un taisnīgu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā; uzsver, ka, izmantojot tās daudzveidības bagātību un apmainoties ar labu praksi, lai stātos pretī šī brīža un nākotnes izaicinājumiem, Eiropai ir potenciāls kļūt par īstenu izglītības lielvaru;

uzskata, ka izglītībai un kultūrai ir būtiska nozīme, lai panāktu personīgo un sociālo progresu un labklājību, veicinātu Eiropas pilsoniskumu, uzlabotu sociālo kohēziju, veicinātu darbvietu radīšanu, taisnīgi un ilgtspējīgi sekmētu Eiropas ekonomisko un sociālo labklājību un nodrošinātu, ka ES ir pasaules mērogā konkurētspējīga un noturīga dalībniece, kam raksturīga aktīva uzņēmējdarbība, kas virza zaļo un digitālo pārkārtošanos;

prasa izmantot daudzās Eiropas pievienotās vērtības iespējas, ko sniedz izglītība, jo īpaši izmantojot mobilitāti un paraugprakses apmaiņu, un šajā ziņā īpaši svarīga loma ir programmām “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusam;

aicina izveidot skaidrāku un spēcīgāku EIT ģeopolitisko dimensiju, lai ES varētu stratēģiski izmantot savu izglītojošo ietekmi uz savām tuvākajām kaimiņvalstīm un partneriem;

Iestāžu un ieinteresēto personu pieeju tuvināšana

ņem vērā ar EIT saistīto redzējumu un pieeju daudzveidību, kas vēsta par kopīgu vēlmi dot jaunu impulsu Eiropas projektam; uzskata izglītību par Eiropas projekta īstenošanas stūrakmeni, kurā ES loma cita starpā ir vērsta uz atbalstu un koordinēšanu labas prakses apmaiņā starp dalībvalstīm, kopīgu standartu veicināšanu un esošo nepilnību novēršanu, savukārt izglītības saturs un mācību metodes joprojām ir valstu kompetencē; uzsver, ka, lai izveidotu kopīgas pieejas un rastu risinājumus kopīgām problēmām, ir vajadzīga ciešāka sadarbība izglītības jomā visā Eiropā un ārpus tās;

atzinīgi vērtē Komisijas centienus veicināt EIT, taču vienlaikus norāda, ka ir vajadzīga visaptverošāka pieeja, kas prasa jēgpilnu sadarbību un koordināciju starp visiem dalībniekiem un dažādām ieinteresētajām personām, tostarp izglītības un apmācības kopienu, vecāku apvienībām, sociālajiem partneriem, arodbiedrībām, jaunatnes organizācijām, cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem, un pilsonisko sabiedrību; aicina uz lielāku atvērtību inovatīvām idejām, lai nodrošinātu, ka EIT turpina attīstīties un kalpo par stimulu plašākām un spēcīgākām partnerībām, tostarp starp publisko un privāto sektoru, un lielākai sinerģijai starp ieinteresētajām personām;

atzinīgi vērtē Padomes atbildi uz Komisijas priekšlikumiem, jo īpaši uzsvaru, kas likts uz arodizglītību, adodapmācību un mūžizglītības pieejamību, kam jābūt mācību maksas ziņā pieejamām ikvienam, īpaši ES tālākajos reģionos;

10.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2025. gadam izveidot EIT; brīdina, ka Komisijas priekšlikumi joprojām ir nevis konkrēts politikas ceļvedis, bet drīzāk stratēģisks plāns; tādēļ ierosina noteikt skaidras vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes ar sasniedzamiem mērķiem un termiņiem veicamajām darbībām, tostarp skaidri noteiktiem starpposma mērķiem, kas bez nevajadzīgas kavēšanās veidos dažādus īstenas EIT pamatelementus un vienlaikus respektēs dalībvalstu fiskālās spējas;

11.

uzsver, ka steidzami jāizstrādā kopēja īstenošanas stratēģija un ceļvedis, kurā būtu iesaistītas ES iestādes, dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp vietējās un reģionālās iestādes un pilsoniskā sabiedrība, un noteikti to attiecīgie pienākumi un iespējas; uzstāj, ka EIT vajadzētu būt skaidrai un pieejamai, kam jāatspoguļojas visos pārvaldības līmeņos;

Redzējuma īstenošana: kopējās stratēģiskās prioritātes un ES līmeņa mērķi

12.

uzsver potenciālu, kāds piemīt Eiropas politikas koordinācijas instrumentiem, tostarp atvērtajai koordinācijas metodei un Eiropas pusgadam, EIT kopīgo mērķu sasniegšanā; atgādina par Eiropas pusgada nozīmi ES izglītības jomas politikas sekmīgā īstenošanā, vienlaikus atzīstot, ka tas sākotnēji bija iecerēts kā instruments ekonomikas politikas koordinēšanai visā ES, lai nodrošinātu, ka valdības ievēro fiskālo disciplīnu;

13.

prasa visām ES iestādēm un dalībvalstīm vienoties par kopēju redzējumu, prioritātēm, mērķiem un kritērijiem attiecībā uz EIT, vienlaikus atzīstot Eiropā pastāvošo daudzveidību;

14.

uzsver, ka ir svarīgi, lai EIT pamatprincips būtu akadēmiskā brīvība un pedagogu darbības autonomija;

15.

aicina izmantot sinerģiju starp EIT, Eiropas Pētniecības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu, kā arī starp dažādām ES programmām; prasa vēl vairāk stiprināt tādas programmas kā “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa”, “Radošo Eiropu”, Eiropas Solidaritātes korpuss, “Digitālā Eiropa” un “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, lai no tām spētu gūt ieguvumus visi skolotāji, izglītības darbinieki, izglītotāji, cilvēki, kas strādā ar jauniešiem, kā arī ikviens, kas mācās;

16.

uzsver, ka iekļautībai jābūt EIT centrālajai dimensijai un priekšnosacījumam, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam; uzsver, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā, ka katram izglītojamajam ir talants un ka jārespektē un jānovērtē katrā cilvēkā atšķirīgais; uzsver, ka progresu kopējo mērķu sasniegšanā var panākt tikai ar visaptverošāku pieeju;

17.

uzsver, ka ir svarīgi mācību procesā galveno uzmanību pievērst izglītojamajam; uzsver, ka ir vajadzīga pielāgota pieeja neaizsargātām grupām, tostarp personām ar jebkāda veida invaliditāti vai mācīšanās spēju atšķirībām, piemēram, personām ar kādu no autisma spektra problēmām vai personām ar augstu potenciālu, un ka ir jāveicina piekļuve EIT visā skološanās laikā; aicina Komisiju apspriesties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp studentu asociācijām, pedagoģiskā atbalsta ekspertiem, izglītojamo ar īpašām vajadzībām aprūpētājiem un pārējiem, īpaši, kad runa ir par Eiropas līmeņa universitāšu un arodapmācības ekselences centru veidošanu;

18.

ļoti atzinīgi vērtē mērķus, kas izvirzīti jaunajā ES stratēģiskajā sistēmā mūžizglītībai un apmācībai, uz kuru attiecās Padomes 2021. gada 19. februāra rezolūcija par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības jomā, kā arī tajā noteiktās piecas stratēģiskās prioritātes, jo īpaši konkrētos priekšlikumus padarīt māceklību un mobilitāti mūža garumā par realitāti visiem;

19.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot darba apstākļus un ka skolotājiem un pedagogiem par savu darbu ir jāsaņem pienācīgs atalgojums; mudina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju ieguldīt skolotāju un pasniedzēju sākotnējā izglītībā, jo īpaši iekļaujot mācību programmās Eiropas dimensiju un transnacionālo mobilitāti, attīstīt prasmes un motivāciju izglītības profesijā, veicināt to, ka tiek atzīta pedagogu sniegtā vērtība sabiedrībai, un stiprināt pedagogu darbības autonomiju; norāda, ka ir svarīgi, ka agrīnās bērnības izglītībā un aprūpē iesaistītie ir ar profesionālu izglītību, jo tikai tā iespējams pienācīgi atzīt un novērtēt viņu darbu, kas ir būtiski nepieciešams bērnu izglītošanā;

20.

mudina dalībvalstis veicināt plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi, kritisko domāšanu un iecietības kultūru kā prioritāti un būtisku instrumentu visos mācīšanās procesa posmos, lai atbildīgiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu prasmes, kas viņiem vajadzīgas, lai cīnītos pret pieaugošo dezinformācijas vilni un risinātu 21. gadsimta problēmas;

21.

aicina izveidot vienotu satvaru digitālo kompetenču attīstībai; uzsver, ka ir vajadzīga kopīga digitālo prasmju, kvalifikāciju un apliecinājuma dokumentu atzīšanas, validēšanas un sertifikācijas sistēma, lai visā Eiropā samazinātu digitālo kompetenču plaisas un lai visiem izglītojamajiem, īpaši bērniem, būtu pieejams pamata digitālais aprīkojums;

22.

uzsver, ka ir jānodrošina ES universitāšu digitalizācija, un atkārtoti aicina izveidot Eiropas augstskolu tiešsaistes platformu; aicina ES atzīt savienojamību un digitālo infrastruktūru par tiesībām, kas izriet no pamattiesībām uz izglītību;

23.

pauž gandarījumu par nesenajām izmaiņām Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā un aicina Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru izvērtēt, kā vēl vairāk palielināt pieaugušo izglītības kopienas atpazīstamību, turpināt tās attīstību un stiprināt tās ietekmi;

24.

atbalsta kvantitatīvu rādītāju un kritēriju izmantošanu, pienācīgi ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē, kas ļautu pastāvīgi salīdzināt un uzraudzīt dalībvalstu progresu kopīgo mērķu sasniegšanā un stimulēt nākamos politikas pasākumus, bet vienlaikus atkārtoti uzsver vajadzību pēc papildu kvalitatīviem rādītājiem un kritērijiem un brīdina, ka vidējā termiņa mērķi ir pārāk ambiciozi;

25.

uzsver nepieciešamību uzlabot vajadzīgo datu vākšanas darbību kvalitāti un palielināt to biežumu, kā arī nodrošināt attiecīgo rādītāju un kritēriju, piemēram, Eiropas prasmju programmā noteiktā mērķa, aktīvu uzraudzību, lai panāktu, ka 50 % pieaugušo iedzīvotāju piedalās mācību pasākumos; mudina Komisiju un dalībvalstis sasniegt vērienīgos mērķus, piemēram, attiecībā uz to skolēnu īpatsvaru, kuriem ir sliktas sekmes, un tiem, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, samazinot pirmo kritēriju no 15 % līdz 10 % un otro — no 10 % līdz 5 %;

26.

aicina veidot ciešāku sadarbību starp ES un citām organizācijām un iestādēm, piemēram, UNESCO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, un aktīvi izmantot un atbalstīt esošos un turpmākos izglītības pētījumus, kas palīdzētu dalībvalstīm noteikt efektīvas politikas reformas; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt kopīgus un līdzdalīgus pētījumus par izglītību, skaidri paredzot budžeta līdzekļus un mandātu ES kompetences ietvaros;

27.

aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt nepieciešamo finansējumu EIT izveidei, īstenošanai un attīstībai un īpaša finanšu instrumenta izveidei 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmā, lai turpinātu attīstīt EIT un veicinātu savstarpēju kvalifikācijas atzīšanu; atkārtoti aicina vismaz 10 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma piešķirt izglītībai, tostarp digitālajai izglītībai, un aicina dalībvalstis būtiski palielināt savus valsts budžeta izdevumus izglītībai, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (4,7 % no IKP 2019. gadā);

28.

mudina Komisiju un dalībvalstis partnerībā un apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām ieviest katastrofu seku mazināšanas stratēģijas izglītības nozarē un uzstāj, ka ir svarīgi, lai tādu krīžu kā, piemēram, Covid-19 pandēmija, gadījumā Eiropas rīcība būtu saskaņota;

Nozarspecifiski pasākumi un apsvērumi

29.

uzsver, ka ir svarīgi apgūt svešvalodas, īpaši angļu valodu; uzsver, ka dalībvalstīm ir jārīkojas nolūkā atbalstīt valodu prasmju attīstību visos izglītības līmeņos, bet sevišķi pamatizglītībā un vidējā izglītībā, lai īstenotu Eiropas Padomes mērķi par plurilingvismu un sasniegtu kritēriju, kas paredz to, ka, vēlākais, noslēdzot zemākā līmeņa vidējās izglītības posmu, visiem skolēniem ir pietiekamas vismaz divu citu ES un tās dalībvalstu oficiālās valodas zināšanas;

30.

aicina Komisiju izveidot mehānismus, lai dalībvalstis varētu īstenot Padomes ieteikumu par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei, un attiecīgi uzraudzīt šajā jomā panākto progresu aicina dalībvalstis vākt salīdzināmus datus par valodu apguvi; aicina Komisiju sniegt finansiālu atbalstu skolām, kas māca Eiropas valodu prasmes, jo īpaši to ES pilsoņu dzimtās valodas, kuri dzīvo citās ES valstīs;

31.

uzsver, ka ir jāveicina pētniecība un inovācijas izglītības jomā; uzsver EIT lomu progresīvo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) un robotikas izpratnes, izpētes un pētniecības veicināšanā, ka arī informētības vairošanā par saistītajām iespējām un problēmām izglītības vidē, tostarp izmantojot īpašas doktorantūras studiju programmas visās dalībvalstīs; pauž bažas par to, ka ES kopumā nav pietiekami daudz specializētu MI studiju programmu;

32.

atzinīgi vērtē Eiropas profesionālās izcilības centru iniciatīvu, jo šie centri nodrošina nozares struktūru Eiropas līmenī; aicina izveidot Eiropas profesionālās izglītības un apmācības telpu kā neatņemamu EIT daļu; aicina Komisiju un dalībvalstis tiekties uz Eiropas māceklības statūtu izveidi; uzsver, ka ir dalībvalstis, kam jārisina arodizglītības, arodapmācības un duālās izglītības sistēmu pievilcības un prestiža trūkuma problēma; uzsver, ka arodizglītības, arodapmācības sistēmām ir jākļūst vēl vairāk vērstām uz izglītojamo un pielāgojamām, lai tās saskaņotu ar mainīgo vidi darba pasaulē; atkārtoti uzsver rodizglītības, arodapmācības atzīšanas nozīmi un aicina dalībvalstis pienācīgi un pilnībā īstenot attiecīgo Padomes ieteikumu un Eiropas prasmju programmu; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt elastīgas un modulāras pieejas mācībām, lai izglītojamie spētu apvienot un izmantot dažādas mācību pieredzes un iespējas;

33.

uzsver, cik svarīga ir Komisijas un dalībvalstu rīcība augstākajā izglītībā, piemēram, Boloņas procesa nostiprināšana, EIT starptautiskās dimensijas stiprināšana un Eiropas studenta kartes veicināšana, cita starpā izmantojot sinerģiju, ko sniedz esošās ES programmas;

34.

mudina, Eiropas Vides aģentūru kļūtu par pagrieziena punktu diplomu un kvalifikāciju atzīšanā visā ES, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ārvalstīs pavadīto mācību rezultātu un studiju periodu automātiskas savstarpējas atzīšanas paplašināšanu, tostarp arodizglītības, arodapmācības jomā un izmantojot Eiropas mikroapliecinājumus;

35.

uzsver neformālās un ikdienējās mācīšanās, kā arī brīvprātīgā darba būtisko nozīmi un uzsver nepieciešamību atzīt šādā veidā gūto pieredzi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt tā saucamo vieglo prasmju ieguvi visā ES;

36.

mudina dalībvalstis īstenot Padomes 2018. gada ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā, lai panāktu progresu visās astoņās galvenajās jomās, piemēram, dodot iespējas jauniem izglītojamajiem izglītības laikā gūt vismaz vienu praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, un, to darot, uzlabot neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūto kompetenču atzīšanu, lai palielinātu mācīšanās iespēju elastību izglītojamajiem visos vecumposmos; mudina izveidot Eiropas pilsonisko un sociālo kompetenču satvaru, kas palīdzētu novērtēt, veicināt un atzīt ieguvumus, ko sniedz tāda prakse kā jauniešu aktivitāšu mentorings un uzraudzība;

37.

uzsver, ka Covid-19 pandēmijas dēļ attālinātas mācības daudziem izglītojamajiem ir kļuvušas par ikdienu; uzsver, ka pamatizglītības un vidējās izglītības jomā tālmācībai arī turpmāk jābūt galējam līdzeklim un jāpapildina klātienes mācīšanās, kas ir būtiska vērtīgu sociālo prasmju mācīšanai; uzsver, ka modernai, jauktai mācību pieejai, kas vērsta uz skolas vecuma audzēkņiem, ir jānotiek galvenokārt klasē un skolotāja vadībā, kurš pedagoģisku iemeslu dēļ var izvēlēties apvienot dažādus rīkus — gan digitālus (tostarp tiešsaistē), gan nedigitālus — kā daļu no mācību uzdevumiem (18);

38.

aicina dalībvalstis veicināt tādu izglītības saturu, kas informē par klimata pārmaiņām un atbalsta zaļo pāreju, kā arī vairo izglītojamo izpratni par Eiropas zaļo kursu;

39.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērst dzimumu atšķirības izglītībā, tostarp izglītībā un karjerā zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā (STEAM), apkarot dzimumu stereotipus un diskrimināciju un izskaust iebiedēšanu, iebiedēšanu tiešsaistē un citus uzmākšanās, diskriminācijas un vardarbīgas rīcības veidus, lai tā uzlabotu kultūras, etnisko un dzimumu daudzveidību, kā arī iedibinātu labu praksi Eiropas līmenī un apmainītos ar to;

40.

atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalsts Portugāles apņemšanos izveidot tiešsaistes platformu, kuras mērķis ir atvieglot datu apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz problēmām, kas ir saistītas ar jauniešu bezdarbu pandēmijas dēļ;

41.

atkārtoti atzīmē, cik nozīmīgi ir masveida atvērtie interneta kursi (MOOC), jo tie ir būtisks elements, lai interaktīvā un piekļūstamā veidā sekmētu darbaspēka kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju; uzskata, ka EIT būtu jāveicina MOOC apguve un attīstība un ka šie mērķi būtu jāatspoguļo Eiropas pieejā mikroapliecinājumiem;

42.

norāda, ka patlaban nav vienotas un saskaņotas definīcijas, kas ietvertu terminu “mikroapliecinājumi”; tādēļ uzskata, ka ir jānosaka vienoti ES mēroga standarti, lai efektīvi veicinātu to savstarpēju atzīšanu dalībvalstu starpā, kā arī lai nodrošinātu, ka darba devēji uzticas to vērtībai;

Pārvaldības sistēma

43.

aicina Komisiju un dalībvalstis līdz 2022. gada beigām izveidot konkrētu Eiropas izglītības telpas stratēģisko satvaru 2030. gadam (EEASF 2030) ar visaptverošu vadības, uzraudzības un izvērtēšanas mehānismu saskaņā ar ANO 4. ilgtspējīgas attīstības mērķi (nodrošināt iekļaujošu, vienlīdzīgi pieejamu, kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem) un Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu; atzinīgi vērtē EIT koordinācijas komitejas priekšlikumu likt pamatus strukturētam un sistemātiskam pārvaldības satvaram; uzsver konferences par Eiropas nākotni nozīmi, lai apspriestu Eiropas izglītības programmu risināšanu nākotnē un politikas attīstību;

44.

mudina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kāda veida līdzdalība tiek prasīta no dalībvalstīm un citiem pārvaldības līmeņiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī ES iestādēm, un izstrādāt efektīvus daudzlīmeņu pārvaldības pasākumus, kuros ievērota subsidiaritāte, vienlaikus cenšoties radīt Eiropas pievienoto vērtību;

45.

vēlas noskaidrot, kāds līdzdalības līmenis tiek sagaidīts no ieinteresētajām personām, izglītības nozarēm, kas līdz šim nav bijušas pietiekami pārstāvētas, un attiecīgajiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem; uzsver, ka pārvaldības satvarā jāiesaista visas ieinteresētās personas, kas darbojas kādā no izglītības jomām, tostarp cilvēki, kas strādā ar jauniešiem, jaunatnes organizācijas un vecāku asociācijas;

46.

aicina Komisiju izveidot EIT platformu kā interaktīvu publisku vārteju, lai atbalstītu dalībvalstis un ieinteresētās personas informācijas apmaiņā un veicinātu sadarbību un labas prakses apmaiņu; uzskata, ka šādai platformai vajadzētu būt pienācīgi finansētai un pieejamai visās ES oficiālajās valodās;

47.

uzsver, ka tautas skaitīšana Eiropā, datu vākšana un pētniecība par teritoriālajām vajadzībām un praksi izglītības jomā visā ES ir būtiska prioritāte gan izglītības sistēmām, gan arī dalībvalstīm;

Eiropas dimensijas izglītībā palielināšana

48.

uzsver nepieciešamību nodrošināt Eiropas dimensiju izglītībā, vairāk iekļaujot tieši Eiropas perspektīvu mācību programmās un skolotāju apmācībā, kas aptvertu visus skolotājus, izglītotājus un izglītojamos kā no formālās, tā neformālās un arodizglītības, arodapmācības vides, cita starpā īstenojot Žana Monē vārdā nosauktās darbības un izmantojot skolotāju akadēmijas; ierosina šīs skolotāju akadēmijas dēvēt par “Comenius Teacher Academies”; atbalsta vienotas sistēmas izveidi skolotāju kvalifikācijas veidošanai un attīstīšanai visās dalībvalstīs;

49.

uzsver nepieciešamību izglītojamajiem sniegt visaptverošas zināšanas par Eiropas vēsturi un (materiālo un nemateriālo) kultūras mantojumu un veicināt kritisku Eiropas atmiņu un vēsturisko apziņu, kas balstītos pamatvērtībās, kas ir ES izveides pamatā; aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Padomi sadarboties Eiropas vēstures un kultūras mantojuma izglītības jomā visā ES un uzsver, ka ir vajadzīgs mērķtiecīgs finansējums un iniciatīvas, lai palielinātu pētniecību par Eiropas vēsturi, kā arī lai popularizētu Eiropas vēsturi, ņemot vērā mūsu kontinenta vēstures sarežģīto raksturu;

50.

prasa Komisijai un dalībvalstīm izveidot vienotu sistēmu zināšanu apguvei par ES visos attiecīgajos izglītības līmeņos un jomās; uzsver, ka izglītojamie ir jāiepazīstina ar Eiropas integrācijas procesu, ES iestādēm un politiku, tiesībām, kas izriet no ES pilsonības, un to, kā aktīvi piedalīties ES demokrātiskajos procesos;

51.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju un vienotu satvaru pilsoniskuma izglītībai ar Eiropas dimensiju, tostarp, lai būtu iespējams apgūt zināšanas par tādām Eiropas vērtībām kā cilvēka cieņa, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un vienlīdzība, lai veicinātu labas prakses apmaiņu un kopīgu pedagoģisko materiālu un pieeju izstrādi; šajā sakarā aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot pilsoniskuma izglītības darba grupu, lai koordinētu šo uzdevumu un uzlabotu piekļuvi izglītībai par pilsoniskumu Eiropā, lai veicinātu Eiropas pilsonisko kultūru un piederības sajūtu Eiropai, papildinot vietējo, reģionālo, valsts un globālo dimensiju;

o o

52.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.

(2) OV C 221, 10.06.2021., 3. lpp.

(3) OV C 221, 10.06.2021., 14. lpp.

(4) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(5) OV C 195, 7.6.2018., 1. lpp.

(6) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(7) OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.

(8) OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.

(9) OV C 189, 5.6.2019., 15. lpp.

(10) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0095.

(12) OV C 388, 13.11.2020., 2. lpp.

(13) OV C 28, 27.1.2020., 8. lpp.

(14) OV C 175, 7.5.2021., 6. lpp.

(15) Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par digitālās izglītības politikas veidošanu.

(16) Psacharopoulos, G. un H. A. Patrinos (2018) “Returns to Investment in education: A Decennial Review of the Global Literature”, Pasaules Bankas grupa, 2018. gada aprīlis.

(17) Eurydice 2021. gada 24. marta ziņojums “Teachers in Europe, careers, development and well-being”.

(18) Sk. Komisijas 2021. gada 5. augusta priekšlikumu Padomes ieteikumam par jaukto mācīšanos augstas kvalitātes un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai (COM(2021)0455).

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/26

P9_TA(2021)0453

Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam (2021/2007(INI))

(2022/C 205/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojumu “Eiropas zāļu stratēģija” (COM(2020)0761),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojumu “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” (COM(2020)0760),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”) un jo īpaši tās 17. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu (1),

—	ņemot vērā 1995. gada PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums),

—	ņemot vērā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kas stājās spēkā 2020. gada 26. februārī (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulu (ES) 2019/933, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (8),

—	ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada ziņojumu par izmeklēšanu farmācijas nozarē,

—	ņemot vērā 2021. gada februāra kopīgo Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) uzņēmumu līmeņa analīzes ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesībām un uzņēmumu darbību Eiropas Savienībā,

—	ņemot vērā Komisijas novērtējumu par ES tiesību aktiem dizainparaugu aizsardzības jomā,

—	ņemot vērā Padomes secinājumus, ar ko nosaka ES prioritātes cīņā pret smagu un organizētu noziedzību attiecībā uz EMPACT 2022.–2025. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta pasūtīto 2019. gada janvāra padziļināto analīzi “Standard Essential Patents and the Internet of Things” (“Standartam būtiski patenti un lietu internets”),

—	ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par virzību uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns (10),

—	ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību (11),

—	ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par sporta pasākumu organizatoru problēmām digitālajā vidē (12),

—	ņemot vērā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem (13),

—	ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (14),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0284/2021),

A.	tā kā intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) līdzsvarota aizsardzība un īstenošana ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikai, kā arī ES atveseļošanai un noturībai, jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmiju;

tā kā Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, cik svarīga ir intelektuālā īpašuma aizsardzības politika, jo tā parādīja, ka ir vajadzīgi efektīvi pasākumi vakcīnu pret Covid-19 deficīta novēršanai, apdraudēja iztikas līdzekļus un radīja eksistenciālu ienākumu zudumu kultūras un radošo nozaru darbiniekiem;

tā kā 2008. gada ekonomikas krīze ievērojami mazāk ietekmēja ieguldījumus nemateriālos aktīvos un tādējādi parādīja IĪ aktīvu potenciālu radīt ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, kā arī pozitīvu saikni starp IĪ tiesībām un nodarbinātības kvalitāti un stabilitāti; tā kā pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kas izmanto IĪT, aug ātrāk, ir noturīgāki pret ekonomikas lejupslīdi, palielina uzņēmumu vērtību un nostiprina savu pozīciju vienotajā tirgū; tā kā šie fakti norāda arī uz to, ka ir svarīgi stimulēt MVU un palīdzēt tiem aizsargāt un turēt īpašumā savas IĪT;

tā kā 2021. gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2020. gadā IĪT reģistrēšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās; tā kā ilgtspējīga un digitāla ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 pandēmijas varētu balstīties uz IĪT; tā kā pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā bīstamiem produktiem paredzētajā ātrās ziņošanas sistēmā (RAPEX) tika reģistrēts vēl nepieredzēts un satraucoši liels ziņojumu skaits,

tā kā IĪ tiesību reģistrācijas gadījumu skaits pastāvīgi pieaug un tā kā valsts tiesību aktu atšķirību dēļ vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots; tā kā pastāvīgi ir nepieciešamas paralēlas valsts validācijas procedūras un tiesas procesi Eiropas patentu jomā; tā kā joprojām pastāv trūkumi, it īpaši piemērošanā, kuri apgrūtina uzņēmumu, sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), attīstību, ierobežo patērētāju piekļuvi inovatīviem un drošiem produktiem un kavē sarežģītu sociālo problēmu risināšanu ar inovācijas palīdzību;

tā kā zinātnesietilpīgas nozares ir izaugsmes un labklājības avots; tā kā saskaņā ar Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) (15) 2019. gada nozares līmeņa analīzes ziņojumu laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam tās ES nodrošināja gandrīz 30 % no visām darbvietām un gandrīz 45 % no kopējās saimnieciskās darbības (IKP); tā kā IĪT ietilpīgās nozares veido 93 % no kopējā ES preču eksporta uz pārējo pasauli;

G.	tā kā saskaņā ar Hartas 17. pantu IĪ ir viena no pamattiesībām;

tā kā uz zināšanām balstītu nozaru attīstība un virzība lielā mērā ir atkarīga no noteikumiem, kas reglamentē IĪT, un jo īpaši no efektīvas aizsardzības nodrošināšanas, izmantojot efektīvus tiesību aktus par patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem, autortiesībām un blakustiesībām, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un augu šķirņu aizsardzību, kā arī pienācīgi un saskaņoti piemērojot noteikumus par komercnoslēpumu aizsardzību;

I.	tā kā IĪ sistēmas veicina jaunu zāļu izstrādi un intelektuālā īpašuma stimuli ir svarīgi, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi zālēm par pieņemamu cenu; tā kā jaunajām zālēm ir jāatbilst starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām publiskajām tiesībām un sabiedrības veselības prasībām;

J.	tā kā Eiropas novatori ir līderpozīcijās zaļo tehnoloģiju jomā, jo tiem ir liela daļa zaļo patentu un stabili IĪ portfeļi tādās tehnoloģiju jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, ūdens un atkritumu apstrāde;

tā kā ir jāveicina pētniecības un izstrādes vērtības palielināšana un izvēršana Eiropā, par ko liecina tas, ka mākslīgā intelekta (MI) jomā no visiem patentu pieteikumu iesniedzējiem pasaulē tikai neliela daļa ir no Eiropas, lai gan ievērojama daļa augstvērtīgu publikāciju par MI ir Eiropas publikācijas,

Vispārīga informācija

atbalsta Komisiju tās centienos sasniegt 2020. gada novembra IĪ rīcības plāna mērķus, jo spēcīga, līdzsvarota un noturīga IĪT aizsardzība valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, kas ļauj gūt peļņu no ieguldījumiem, ir īpaši svarīga ekonomikas un sociālajai atveseļošanai no Covid-19 un citām globālām krīzēm un ilgtermiņa noturībai pret tām, lai ES varētu ātri reaģēt uz krīzēm saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (16), un nodrošina juridisko noteiktību un atbilstību Eiropas tiesību aktiem, kā arī ļauj Eiropā izveidot digitālu, pasaulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku, kurā inovācijai ir arī sabiedrības kopējo labumu sekmējoša loma;

atzīst, ka IĪT aizsardzība veicina radošo darbību, izgudrojumus un inovāciju un tādējādi panāk, ka no šādām darbībām labumu var gūt iespējami liels cilvēku skaits; norāda, ka šī darbība ļauj izgudrotājiem, novatoriem un autoriem saņemt kompensāciju par saviem radošajiem centieniem; aicina Komisiju turpināt atbalstīt Eiropas uzņēmumu spēju ieviest jauninājumus, pamatojoties uz visaptverošu IĪ režīmu, lai saglabātu efektīvu aizsardzību saviem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, ar licencēšanu nodrošinātu taisnīgu peļņu, turpinātu izstrādāt atvērto tehnoloģiju standartus, ar ko atbalsta konkurenci un izvēli, un nodrošinātu ES rūpniecības līdzdalību galveno tehnoloģiju izstrādē pasaules līmenī;

MVU un IĪ aizsardzība

uzsver, ka IĪT sniedz daudz ieguvumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem; uzsver, ka IĪT ietilpīgas nozares piedāvā labākas kvalitātes darbvietas ar labākiem darba apstākļiem un augstāku atalgojumu; norāda, ka MVU, kuriem pieder IĪT, rada līdz pat 68 % lielākus ieņēmumus uz vienu darbinieku un maksā algas, kas ir par 20 % augstākas nekā MVU, kuri to nedara; tādēļ pauž bažas par to, ka daudziem MVU ir grūtības noteikt savu IĪ stratēģiju un pārvaldīt savas IĪT; tādēļ atzinīgi vērtē IĪ vaučerus, IĪ skenēšanu un citas Komisijas un EUIPO iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt vienkāršas reģistrācijas procedūras un zemas administratīvās maksas mikrouzņēmumiem un MVU un palīdzēt tiem maksimāli izmantot savu IĪ; aicina Komisiju, Eiropas Patentu iestādi (EPO) un EUIPO apsvērt iespēju šīs iniciatīvas attiecināt uz visu veidu IĪ aktīviem un noteikt turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt IĪT reģistrācijas sniegtās priekšrocības MVU darbības attīstībai;

pauž pārliecību, ka atbalsts MVU, tostarp finansiāli un nefinansiāli pasākumi, ir pareizais veids, kā nodrošināt tiem labākas zināšanas un sekmēt to labāku piekļuvi IĪT, un ka šajā saistībā ārkārtīgi svarīgi ir Savienības finanšu un juridiskie instrumenti; tādēļ aicina Komisiju un EUIPO turpināt īstenot IĪ pārvaldības atbalsta pasākumus attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumiem ekonomikas atveseļošanas periodā, tostarp nodrošināt vienas pieturas aģentūras piekļuvi informācijai un ar IĪ saistītiem pakalpojumiem un konsultācijām; uzsver, ka šis atbalsts palīdzēs izmantot un veicināt visas Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma tīkla (EUIPN) dalībnieku valsts un reģionāla mēroga iniciatīvas;

pauž bažas par to, ka, lai gan nemateriālie aktīvi ir viens no visvērtīgākajiem aktīviem, tikai daži Eiropas MVU to apzinās un gūst labumu no sava IĪ, kad tie mēģina iegūt finansējumu; tādēļ atzinīgi vērtē izziņoto Eiropas IĪ informācijas centra izveidi kā vienu no daudzajiem pasākumiem, kas nodrošinās, ka Eiropa turpina gūt labumu no to zināšanu vērtības, ko mūsu uzņēmumi pastāvīgi rada, attīsta un kopīgo, un ka tie ir aprīkoti ar nepieciešamajiem instrumentiem un informāciju vai aktīvāk pārvalda šos aktīvus; uzsver, ka funkcionālie modeļi nodrošina ātru un lētu tehnisko izgudrojumu aizsardzību un ir ļoti pievilcīgi MVU; tādēļ mudina dalībvalstis, kuras vēl nepiedāvā šo instrumentu, to izveidot un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES līmeņa funkcionālo modeļu aizsardzību, kas pašlaik nav pieejama;

Vienotā patenta tiesību aktu kopums

uzsver, ka vienotā patenta tiesību aktu kopums ietver vienota spēka Eiropas patentu (vienotais patents) un Vienoto patentu tiesu (VPT) un tā mērķis ir padarīt patentaizsardzību efektīvāku, kā arī padarīt saprotamāku strīdu izšķiršanu visā Eiropā, izvairoties no paralēlām procedūrām dalībvalstīs un samazinot juridiskās izmaksas, kā arī padarot to pieejamāku un efektīvāku, tādējādi palielinot juridisko noteiktību; tādēļ aicina iesaistītās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas drīzāk pabeigt Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma (UPCA) Protokola par provizorisku piemērošanu ratifikāciju vai citā veidā atzīt, ka tām šis protokols ir saistošs, lai ļautu Vienotajai patentu tiesai ātri sākt darbību;

uzsver, ka vienotais patents ir papildu iespēja paralēli valstu patentiem, un mudina dalībvalstis, kuras vēl nepiedalās ciešākā sadarbībā vienotas patentaizsardzības izveidošanai un/vai vēl nav pievienojušās Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumam, turpināt procesu, kura rezultātā tiks panākta pilnīga līdzdalība; atgādina, ka inovatīvi MVU gūst labumu no konsekventas Eiropas patentu sistēmas, un uzsver, ka Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums un tās reglaments ir rūpīgi līdzsvarots risinājums, kas atspoguļo Savienības pamatprincipus — proporcionalitāti, elastību, godīgumu un taisnīgumu; pieņem zināšanai maksas samazinājumus un maksājumu atlīdzināšanu MVU saskaņā ar Vienotās patentu tiesas reglamentu;

atzinīgi vērtē vienas pieturas aģentūras alternatīvo strīdu izšķiršanas sistēmu, kas jāizveido saskaņā ar Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 35. pantu un kas neiejaucas spēkā esošajās valstu sistēmās, lai netiktu apdraudētas pušu tiesības uz taisnīgu tiesu; aicina dalībvalstis nodrošināt patentu šķīrējtiesas un mediācijas centra ātru izveidi un aicina Komisiju izvērtēt, vai centrs vidējā termiņā un ilgtermiņā varētu risināt visus IĪ strīdus; atzinīgi vērtē dalībvalstu centienus rast piemērotus risinājumus Brexit radīto seku novēršanai;

Papildu aizsardzības sertifikāti

uzsver, ka papildu aizsardzības sertifikātu (SPC) režīms ES, lai gan tam ir liela praktiska nozīme, dalībvalstīs tiek īstenots sadrumstaloti; mudina Komisiju izdot pamatnostādnes dalībvalstīm un novērst šo sadrumstalotību, tostarp sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, kuru pamatā ir izsmeļošs ietekmes novērtējums;

10.

atzīst, ka vienotā patenta tiesību aktu kopums neparedz vienotu papildu aizsardzības sertifikātu nosaukumu, un aicina dalībvalstis atbalstīt šāda nosaukuma izveidi kā loģisku vienotas patentaizsardzības paplašinājumu;

11.

prasa Komisijai, ja nav vienota papildu aizsardzības sertifikātu nosaukuma, nodrošināt saskaņotību starp gaidāmo vienotā patenta režīmu un pašreizējo papildu aizsardzības sertifikātu režīmu ES un precizēt, ka valstu patentu iestādes var piešķirt valsts mēroga papildu aizsardzības sertifikātus, pamatojoties uz vienoto patentu;

12.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija vēlas novērtēt priekšlikuma par vienotu papildu aizsardzības sertifikātu iespējamo ietekmi; norāda, ka vienota papildu aizsardzības sertifikātu nosaukuma ieviešana ar nosacījumu par atcelšanu atkarībā no oficiāla valsts līmeņa lēmuma varētu notikt pat pirms vienotā patenta stāšanās spēkā, un tādēļ ierosina apsvērt iespēju paplašināt Eiropas Patentu iestādes pilnvaras, lai papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumu izskatīšanu varētu veikt, pamatojoties uz vienotiem noteikumiem;

13.

norāda, ka papildu aizsardzības sertifikātu piešķiršanas procedūru neefektivitāte kavē novatorus un ražotājus un līdz ar to kaitē vienlīdzīgai pacientu piekļuvei ārstēšanai un ka ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražotājiem Savienībā; tādēļ uzsver, ka ir efektīvi jāvēršas pret dalīto patentu pieteikumu un patentu sasaistes ļaunprātīgu izmantošanu; atgādina, ka inovācijai būtu jāatbilst sabiedrības vissteidzamākajām vajadzībām un ka šajā kontekstā būtu jāveicina zāļu, tostarp ģenērisko un biolīdzīgo zāļu, laicīga piegāde, kā arī cenas ziņā pieņemama un ātra pieejamība; uzsver, ka tikai pēc visaptveroša ietekmes novērtējuma veikšanas varēs pārskatīt tā dēvēto Bolāra klauzulu, kas ļauj veikt izmēģinājumus ar patentētiem produktiem, lai pamatotu ģenērisko un biolīdzīgo zāļu tirdzniecības atļauju pieteikumus, neuzskatot tos par zāļu patentu tiesību vai papildu aizsardzības sertifikātu pārkāpumiem, kā arī ļauj īstenot efektīvu un tūlītēju ienākšanu tirgū pēc patentu tiesību un papildu aizsardzības sertifikātu termiņa beigām;

14.

uzsver, ka publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē ir svarīga loma, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka publiski finansētas pētniecības un izstrādes farmācijas nozarē rezultāti ir pilnībā pārredzami, lai patentēšanas un licencēšanas nosacījumi nodrošinātu sabiedrības veselības ieguvumus no publiskajiem ieguldījumiem;

Standartam būtiski patenti

15.

atzīst, ka informācija par standartam būtisko patentu (SEP) esamību, darbības jomu un nozīmi ir svarīga sarunās par godīgiem licencēšanas nosacījumiem un ļautu potenciālajiem standartu izmantotājiem noteikt to, kādā mērā viņus ietekmē standartam būtiski patenti, un iespējamos licenciārus; norāda — lai gan vairumā gadījumu starp ieinteresētajām personām notiek labticīgas sarunas, par standartam būtiskiem patentiem bieži vien tiek ierosināta tiesvedība; ierosina Komisijai apsvērt iespējamus apspriežamos stimulus, kas ļautu izvairīties no tiesvedības, jo tādējādi tiktu novērstas saistītās strīdu izšķiršanas izmaksas un samazinātas citas ar to saistītās problēmas;

16.

uzsver, ka daudzu tādu patentu pieteikumi, kas standartu noteikšanas procesā standartizācijas organizācijās atzīti par potenciāli būtiskiem, galu galā var izrādīties nebūtiski attiecībā uz beigās pieņemto standartu vai nebūtiski pēc patenta piešķiršanas, un ka atbilstīgs un patiesi neatkarīgs pārbaudes mehānisms uzlabotu pārredzamību un palielinātu juridisko noteiktību; šajā saistībā atzinīgi vērtē izmēģinājuma pētījumu par standartam būtisku patentu nozīmīguma novērtējumu (17);

17.

prasa Komisijai kopā ar attiecīgajiem iesaistītajiem dalībniekiem sīkāk izpētīt, kādas prasības būtu jāparedz neatkarīgai, neitrālai un pārredzamai trešo personu nozīmīguma pārbaužu sistēmai, un to darīt, apzinot pieprasījumu, novērtējot ietekmi un nosakot lomu, kāda šajā kontekstā varētu būt resursiem, piemēram, tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgajam intelektam un ar to saistītām tehnoloģijām, un/vai EPO sniegtajām tehniskajām zināšanām, un izmantot iegūtās zināšanas kā ieguldījumu likumdošanas iniciatīvā par standartam būtiskiem patentiem, ko paredzēts īstenot 2022. gada sākumā, pamatojoties uz atbilstīgiem ietekmes novērtējumiem;

18.

atzīst, ka ir svarīgi ieviest līdzsvarotu standartam būtisku patentu licencēšanas sistēmu, un uzsver stabilu, efektīvu un taisnīgu noteikumu nozīmi šajā jomā; uzsver, ka taisnīgi, saprātīgi un nediskriminējoši noteikumi (FRAND) ir juridiski neskaidrs jēdziens, kas līdz ar to nozīmē juridisko nenoteiktību, un aicina Komisiju uzraudzīt nozares attīstību un nodrošināt lielāku skaidrību par dažādiem FRAND, kā arī judikatūras aspektiem, un šajā nolūkā cita starpā izveidot novērošanas centru (kompetences centru); atgādina Parlamenta iepriekšējo aicinājumu Komisijai publicēt gada ziņojumus, kas apliecina faktiskus FRAND neievērošanas gadījumus un tā dēvētās patenta darbības apturēšanas (“hold-up”) un patenta ignorēšanas (“hold-out”) gadījumus;

19.

uzsver, ka ir svarīgi palielināt standartizācijas organizāciju datubāzu pārredzamību, un aicina standartizācijas organizācijas atjaunināt to deklarēšanas sistēmu un datubāzes; šajā sakarībā uzsver Regulas (ES) Nr. 1257/2012 (18) 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts, ka EPO uzdevums ir saņemt un reģistrēt licences piešķiršanas saistības, ko vienotā patenta īpašnieks ir uzņēmies starptautiskajās standartizācijas organizācijās; aicina Komisiju arī turpmāk novērot trešo valstu uzņēmumu rīcību starptautiskās standartizācijas organizācijās, jo tā, ņemot vērā nesenos ārvalstu tiesu lēmumus, nostāda Eiropas uzņēmumus ievērojami nelabvēlīgā situācijā un apdraud Eiropas tirgus konkurētspēju;

20.

norāda uz pārredzamības nozīmi un vajadzību proaktīvi sniegt nepieciešamo informāciju, licencējot standartam būtiskus patentus ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) nosacījumiem tādā veidā, lai nodrošinātu pušu labticīgu sarunu taisnīgu iznākumu; uzsver, ka vēl nav noskaidrots jautājums par to, vai standartam būtiska patenta īpašnieks var izvēlēties licencēšanas līmeni piegādes ķēdē un vai kādam no vērtības ķēdes uzņēmumiem ir jābūt piekļuvei licencei, tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai rastu risinājumu šim jautājumam un to īstenotu;

21.

uzsver pašreizējo nozaru vadīto brīvprātīgo iniciatīvu vērtību standartam būtisku patentu licencēšanas sekmēšanā attiecībā uz lietu internetu, piemēram, licencēšanas kopfondu lomu, jo tie apvieno lielāko daļu Eiropas un starptautisko mobilo tehnoloģiju izstrādātāju;

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

22.

atgādina, ka aptuveni 3 300 produktu ES ir aizsargāti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) un ka visu šo produktu gada vērtība ir palielinājusies līdz vairāk nekā 75 miljardiem EUR, un tādēļ atzinīgi vērtē iniciatīvas un darbības, kuru mērķis ir stiprināt, modernizēt, racionalizēt un labāk īstenot lauksaimniecības produktu, pārtikas, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ĢIN sistēmu, lai to padarītu precīzāku un efektīvāku, jo minēto produktu ražošana palīdz radīt un aizsargāt kvalitatīvas darbvietas, veicināt sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju lauku apvidos un veicināt Eiropas kultūras daudzveidību;

23.

uzskata, ka turpmākajās diskusijās galvenā uzmanība būtu jāpievērš jautājumam par ražotāju pārslogošanu ar administratīviem jautājumiem saistībā ar produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālajām īpatnībām specifikāciju reģistrāciju, grozīšanu un pārvaldību; atgādina, ka kopējās lauksaimniecības politikas reformas pārskatīšanā procedūras, ar kurām groza specifikācijas attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir vienkāršotas un integrētas attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības pārtikas produktiem un ka nākotnē šī pieeja būtu jāstiprina;

24.

atgādina, ka saskaņā ar aplēsēm dažās Āfrikas valstīs lauku saimniecībās glabātās sēklas veido vairāk nekā 80 % no visām lauksaimniekiem vajadzīgajām sēklām; prasa, lai ES atbalstītu IĪT režīmus, ar ko sekmē vietējiem apstākļiem piemērotu sēklu šķirņu selekciju un saimniecībās glabātu sēklu plašāku izmantošanu, saskaņā ar Starptautiskā līguma par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA) noteikumiem un 19. pantu ANO Deklarācijā par lauksaimnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām;

25.

uzskata, ka ir svarīgi aizsargāt IĪT tādā veidā, kas veicina pētniecību un inovāciju, jo īpaši ar mērķi ieviest noturīgākas lauksaimniecības šķirnes, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, panāktu ilgtspējīgus un agroekoloģiskus lauksaimniecības modeļus, kuri aizsargā dabas resursus un ievēro neaizsargāta reproduktīvā un heterogēnā materiāla potenciālu bioloģiskajā sektorā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt augu šķirņu aizsardzību, un prasa stingru un izpildāmu aizsardzības sistēmu ES, tādēļ uzsver Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēmas un Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības svarīgo lomu; norāda, ka IĪT ir arī jāveicina nodrošinātība ar pārtiku un ES lauksaimniecības pārtikas modeļa noturība un konkurētspēja;

26.

uzsver, ka būtu jāturpina centieni palielināt pārredzamību attiecībā uz bioloģiskā materiāla statusu un patentspēju; norāda, ka selekcionāriem būtu jānodrošina pienācīga piekļuve informācijai par bioloģisko materiālu, ko viņi izmantos augu selekcijas procesā; uzsver, ka Komisijai būtu jāievieš jaunas efektīvas apspriešanas un informācijas apmaiņas metodes; iebilst pret jebkādu dzīvu dzīvnieku patentēšanu;

27.

uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ĢIN atzīšana ir svarīga ES programmu prioritāšu, tostarp rūpniecības stratēģijas prioritāšu, izstrādāšanā, attīstot īsas piegādes ķēdes, kā arī zaļā kursa īstenošanā, kas sekmētu vietējo produktu lielāku izsekojamību un pārredzamību attiecībā uz produkta izcelsmi un izmantotajiem ražošanas procesiem;

28.

atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, efektīvu un pārredzamu ES sui generis aizsardzību nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), kas identificē produktu kā tādu, kura izcelsme ir kādas dalībvalsts teritorijā vai šīs teritorijas reģionā vai apvidū, ja produkta konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, nolūkā šo aizsardzību cita starpā saskaņot ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, ko ES ir parakstījusi un kas ietver iespēju aizsargāt gan lauksaimniecības produktu, gan nelauksaimniecisko produktu ĢIN; sagaida, ka Komisija pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām ierosinās tiesību aktus šajā jomā;

29.

uzsver, ka ES sui generis aizsardzības sistēmas ieviešanai attiecībā uz nelauksaimniecisko produktu ĢIN vajadzētu būt vērstai uz to, lai sniegtu labumu patērētājiem, veicinot zināšanas par produktu autentiskuma norādēm, pozitīvi ietekmēt mikrouzņēmumus un MVU, veicinot to konkurētspēju, un kopumā ietekmēt nodarbinātību, attīstību un tūrismu lauku un mazāk attīstītos apvidos, kas jo īpaši varētu palīdzēt ES atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes; uzskata, ka šāda nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sui generis aizsardzība arī atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem saskaņā ar ES tirdzniecības nolīgumiem; tomēr uzskata, ka minētajā sistēmā ir jāparedz vajadzīgie aizsardzības pasākumi, tostarp efektīvi un pārredzami piemērošanas un iebildumu mehānismi;

30.

ņem vērā to, ka pašreizējā ES preču zīmju aizsardzība neļauj ražotājiem apliecināt saikni starp kvalitāti un ģeogrāfisko izcelsmi un ka dažas dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts mēroga sui generis aizsardzības sistēmas nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzībai, jo nepastāv saskaņota aizsardzības sistēma, kā rezultātā ir vērojama tirgus sadrumstalotība un juridiskā nenoteiktība, kā arī kaitējoša ietekme uz ražotājiem; uzskata, ka saskaņota aizsardzība Savienības līmenī radītu nepieciešamo juridisko noteiktību visiem dalībniekiem, kā arī garantētu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanu attiecībā uz rūpnieciskiem un amatnieciskiem ražojumiem, lai ES varētu labāk aizsargāt savas intereses starptautiskā līmenī;

31.

ierosina uzticēt EUIPO atbildību par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidi, lai nodrošinātu to vienveidīgu pārbaudi un aizsardzību visā Savienībā;

ES tiesību aktu par dizainparaugu aizsardzību pārskatīšana

32.

uzsver, ka pašreizējā ES līmeņa dizainparaugu aizsardzības sistēma tika izveidota pirms 20 gadiem un būtu jāpārskata; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi modernizēt Savienības tiesību aktus par dizainparaugu aizsardzību, lai labāk atbalstītu pāreju uz digitālu, ilgtspējīgu un zaļu ekonomiku; aicina Komisiju, no vienas puses, atjaunināt reģistrācijas procedūru, lai dotu iespēju viegli un mazāk apgrūtinošā veidā aizsargāt jaunus dizainparaugu veidus, piemēram, grafiskas lietotājsaskarnes, virtuālus un animētus dizainparaugus, fontus un ikonas, kā arī tos, kas attiecas uz jauniem sasniegumiem un tehnoloģijām, un, no otras puses, vēl vairāk saskaņot pieteikšanās un anulēšanas procedūras dalībvalstīs;

33.

norāda, ka kompleksu ražojumu remontam izmantoto daļu dizainparaugu aizsardzība ir tikai daļēji saskaņota; norāda, ka dažas dalībvalstis savos tiesību aktos jau ir ieviesušas “rezerves daļu izņēmumu” vai “remonta klauzulu”, kas ļauj ražot un pārdot sarežģītu ražojumu sastāvdaļas, nepārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības; norāda, ka tas rada iekšējā tirgus sadrumstalotību un juridisko nenoteiktību; tādēļ aicina Komisiju tās priekšlikumā iekļaut “remonta klauzulu”, kas palīdzēs veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku un zaļāku ekonomiku un novērst konkurences izkropļojumus;

34.

uzskata, ka ES dizainparaugu aizsardzības sistēma būtu jāsaskaņo ar ES preču zīmju sistēmu, lai dizainparaugu turētājiem būtu iespējas nepieļaut to, ka ES muitas teritorijā tiek ievestas preces, ar kurām pārkāpj dizainparaugus, jo tiesības, kas saistītas ar preču zīmēm, ir īstenojamas, vēršoties pret pārkāpuma precēm, kuras ved cauri ES, savukārt ar dizainparaugu saistītās tiesības nav šādi piemērojamas; aicina Komisiju dizainparauga tiesību aktu pārskatīšanā novērst šo nepilnību un ļaut zīmolu īpašniekiem apturēt to, ka ES teritoriju šķērso dizainparaugu viltojumi;

35.

pauž pārliecību, ka dizainparaugu aizsardzība būtu jāpiedāvā vienotā veidā visā vienotajā tirgū, un ierosina Komisijai apsvērt iespēju saskaņot Dizainparaugu aizsardzības direktīvu un Kopienas dizainparaugu aizsardzības regulu, lai radītu lielāku juridisko noteiktību;

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana

36.

norāda, ka viltotas preces, piemēram, viltotas zāles un viltoti individuālās aizsardzības līdzekļi vai maskas saistībā ar tādām veselības jomas krīzēm kā Covid-19 pandēmija, nopietni apdraud ES iedzīvotāju veselību un drošību un var radīt nopietnu kaitējumu sabiedrības veselībai; uzskata, ka, lai gan tirgus uzraudzības pasākumu mērķis ir aizsargāt vispārējās sabiedrības intereses, savukārt viltoti ražojumi skar privāto IĪT aizsardzību, pastāv cieša saistība starp viltotiem ražojumiem un riskiem patērētāju veselībai un drošībai;

37.

uzsver, ka 2016. gadā līdz pat 6,8 % no ES importa 121 miljarda EUR vērtībā bija viltotas preces un ka to pieejamība vienotajā tirgū radīja tiešus pārdošanas zaudējumus 50 miljardu EUR apmērā un aptuveni 416 000 tiešu darbvietu zudumu 2013.–2017. gadā (19); norāda, ka IĪT pārkāpumiem ir zema līmeņa risks gan to atklāšanas iespējamības, gan sankciju piemērošanas ziņā; mudina dalībvalstis kopā ar Komisiju, muitas iestādēm, ES Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), Interpolu un tiesībaizsardzības iestādēm koordinēt stratēģijas un izstrādāt efektīvas un preventīvas sankcijas, lai jo īpaši ierobežotu sabiedrībai pieejamo bīstamo produktu daudzumu un cīnītos pret viltošanu un pirātismu, jo sevišķi tad, ja tas ir saistīts ar organizēto noziedzību;

38.

pauž nožēlu par interneta apjomīgo izmantošanu viltotu ražojumu, nelikumīga satura un IĪT pārkāpjošu pakalpojumu izplatīšanai, kas būtiskā mērā negatīvi ietekmē ES ražošanas nozari, kā arī radošās, kultūras un sporta nozares; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu digitālo pakalpojumu tiesību aktam; uzsver faktu, ka princips “pazīsti savu klientu” un uzticamu signalizētāju sistēma nodrošinātu milzīgu ieguldījumu cīņā pret viltošanu un ka mākslīgajam intelektam un blokķēdei varētu būt svarīga nozīme to problēmu risināšanā, kas saistītas ar internetā pieejamām viltotām un pirātiskām precēm, un IĪT labākā īstenošanā visā piegādes ķēdē; tādēļ atbalsta jaunu tehnoloģiju izmantošanu IĪT pārkāpumu apkarošanā un atzinīgi vērtē uz pierādījumiem balstītās publikācijas, ko šajā sakarā ir sagatavojis EUIPO novērošanas centrs;

39.

atzīst blokķēžu tehnoloģiju lielo potenciālu IĪT reģistrēšanā un aizsardzībā; uzsver, ka blokķēžu sistēmas var padarīt piegādes ķēdes drošākas ar izsekojamības palīdzību, nodrošinot drošību un visus soļus pret viltošanas draudiem katrā piegādes ķēdes posmā; norāda, ka jo īpaši attiecībā uz IĪT reģistrāciju intelektuālā īpašuma birojiem (IĪO) ir jāpieņem tehniskie standarti to blokķēžu risinājumiem ar mērķi nodrošināt sadarbspēju; uzsver, ka MI un saistītās tehnoloģijas, ko izmanto reģistrācijas procedūrā IĪT piešķiršanai, nevar aizstāt cilvēka veiktu pārbaudi par katru gadījumu nolūkā nodrošināt lēmumu kvalitāti un taisnīgumu;

40.

norāda uz saikni starp IĪ noziegumiem un organizēto un smago starptautisko noziedzību; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes lēmumu atkal iekļaut IĪT pārkāpumus ES noziedzības prioritāšu sarakstā saistībā ar Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT) nākamajam 2022.–2025. gada periodam un aicina Padomi saglabāt tos minētajā sarakstā un pastiprināt pārrobežu sadarbību starp valstu iestādēm, EUIPO, Eiropolu, Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināltiesībās (Eurojust) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

41.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno nākt klajā ar ES instrumentu kopumu cīņai pret viltošanu, lai uzlabotu sadarbību starp tiesību subjektiem, valsts iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm valstu un ES līmenī un starpniekiem un vēl vairāk precizētu lomas un pienākumus, lai veicinātu efektīvu informācijas un datu apmaiņu starp galvenajiem dalībniekiem, veicinātu jaunu instrumentu izmantošanu un viltošanas apkarošanu; aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai uzraudzītu tīšos IĪT pārkāpumus, tostarp gadījumos, kad pārkāpumi tiek ļaunprātīgi izmantoti kā apzināta tirdzniecības stratēģija, un censties panākt lielāku kontroli un pārrobežu sadarbību starp muitas iestādēm cīņā pret viltotu preču importu; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot līdzīgu ES instrumentu kopumu cīņai pret citiem IĪT pārkāpumiem;

42.

uzsver, ka būtu arī jāveic ilgtermiņa izglītošana skolās par IĪ, viltošanu un pirātismu, lai mainītu vēlmi patērēt preces un pakalpojumus, kas pārkāpj IĪT; tādēļ aicina dalībvalstis sadarboties ar EUIPO, lai uzsāktu izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp 3D drukāšanas jomā; atgādina, ka 3D drukāšanas tehnoloģija var radīt konkrētas juridiskas bažas attiecībā uz visām IĪT jomām, piemēram, autortiesībām, patentiem, dizainparaugiem, trīsdimensiju preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

43.

aicina Komisiju turpināt IĪT aizsardzību un īstenošanas veicināšanu trešās valstīs un šajā nolūkā cita starpā palielināt finansējumu mērķtiecīgām ES tehniskās sadarbības programmām un spēju veidošanai, piemēram, pašreizējām trim galvenajām sadarbības programmām IĪ jomā ar Ķīnu, Dienvidaustrumāziju un Latīņameriku un kopīgajai partnerībai ar Āfrikas kontinentu, lai veicinātu labāku IĪ veidošanu un pārvaldību, un atbalstīt IĪ režīmus, kas veicina vietējās lauksaimniecības attīstību; šajā sakarībā mudina Komisiju palīdzēt, balstoties uz ES pieredzi, politikas veidotājiem un tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošināt tiem zināšanas un norādījumus par to, kā uzlabot spējas apkarot IĪT pārkāpumus, un veicināt īstenojamus risinājumus, kas varētu ievērojami samazināt izmaksas un vienkāršot procedūras IĪT iegūšanai, uzturēšanai un īstenošanai, kā arī sniegt tiesību turētājiem informāciju par mainīgo situāciju pārkāpumu jomā un viltotu preču piegādi;

Jauni uzdevumi IĪ politikas veidošanā

44.

uzsver, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām ir svarīga un būtu pienācīgi jāapsver un ka, lai gan spēkā esošie noteikumi par datorizēto izgudrojumu aizsardzību ar patentiem var attiekties uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām, ir nepieciešami skaidri kritēriji ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību radīto izgudrojumu aizsardzībai; tādēļ aicina Komisiju sadarbībā ar EPO un EUIPO nodrošināt juridisko noteiktību šajā jautājumā un cieši sekot līdzi šim jautājumam starptautiskā līmenī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO);

45.

mudina dalībvalstis nekavējoties transponēt Autortiesību direktīvas noteikumus tādā veidā, kas atspoguļo likumdevēju panākto vienošanos uzlabot aizsardzību, ko tā nodrošina, un pieļaut tādus izņēmumus kā piekļuvi izglītībai tiešsaistē un digitalizētam kultūras mantojumam; aicina Komisiju uzraudzīt pirkšanas līgumus, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību autoriem, pamatojoties uz autortiesībām jeb tiesībām, kas aizsargā autoru darbus; uzsver, ka noteikumu par autorību un autortiesību īpašumtiesībām nesaskaņošana var novest pie atšķirīgiem valstu risinājumiem attiecībā uz MI atbalstītiem darbiem;

46.

uzsver, ka, neraugoties uz IĪ tiesību augsto saskaņošanas līmeni visā Eiropā, šīs tiesības joprojām netiek efektīvi īstenotas pārrobežu kontekstā;

47.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā pārskatīs Datubāzu direktīvu, lai atvieglotu piekļuvi datiem un to izmantošanu, vienlaikus aizsargājot likumīgās intereses; norāda, ka nevajadzīgi šķēršļi joprojām kavē pētniecību un ka ir jāturpina attīstīt noturīgas datu telpas, lai pētnieki varētu rast zinātniskus risinājumus, tostarp periodos, kad ir ārkārtas laika ierobežojumi; šajā sakarībā uzsver ekskluzīvo tiesību ierobežojumu un izņēmumu nozīmi;

48.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2016. gada pētījums par uz patenttiesību izmantošanu orientētiem uzņēmumiem (PAE) Eiropā (20) nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai dažu PAE darījumdarbības modeļi, kas ietver patentu iegādi no trešām personām un centienus to aizstāvībā pret iespējamiem pārkāpējiem gūt ieņēmumus, ļaunprātīgi izmantojot tiesvedības asimetriju, ļaunprātīgi izmanto nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos un tādējādi rada problēmu, kas būtu jārisina; mudina Komisiju turpināt uzraudzīt šo jautājumu un veikt attiecīgu padziļinātu pētījumu;

49.

atzinīgi vērtē visu dalībvalstu centienus nodrošināt, ka tiesas aizlieguma lietu izskatīšanā ņem vērā proporcionalitātes principu;

50.

norāda, ka ir svarīgi īstenot IĪT aizsardzību, lai stimulētu inovatīvu produktu un procesu, tostarp jaunu zāļu, pētniecību un ražošanu, taču ir pārliecināts, ka nolūkā cīnīties pret pasaules mēroga ārkārtas situācijām veselības jomā, risināt jautājumu par konkrētu medicīnisko izstrādājumu pieejamību un ļaut veikt dzīvības glābšanas pasākumus sabiedrības interesēs svarīgi ir īstenot brīvprātīgu patentu apvienošanu, obligātu licencēšanu un elastības iespējas, kas paredzētas PTO TRIPS nolīgumā; tādēļ aicina Komisiju analizēt un izpētīt iespējas, kā nodrošināt obligātās licencēšanas efektivitāti un labāku koordināciju ES, ņemot vērā gadījumus, kad tā Savienībā ir izmantota, tās izmantošanas iemeslus, piešķiršanas nosacījumus, ekonomiskās sekas un to, vai tā ir devusi vēlamo rezultātu;

51.

uzsver, ka nolūkā efektīvi apkarot Covid-19 un tā mutāciju izplatīšanos ir svarīgi visā pasaulē nodrošināt taisnīgāku vakcīnu sadali un sekmēt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām; norāda, ka jaunattīstības valstīs joprojām liela problēma ir piekļuves trūkums vakcīnām par pieņemamu cenu; tādēļ atbalsta Komisiju un dalībvalstis to centienos mudināt trešās valstis atcelt spēkā esošos eksporta aizliegumus un paplašināt vakcīnu ziedošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt centienus atbalstīt tehnoloģiju nodošanu un IĪT brīvprātīgu licencēšanu, lai sekmētu vispārēju piekļuvi ar Covid-10 saistītiem cenas ziņā pieejamiem medicīniskajiem izstrādājumiem, risinātu ar ražošanas ierobežojumiem un trūkstošām piegādēm pasaulē saistītās problēmas un tādējādi ārstētu pasaules iedzīvotāju endēmiskās vai pandēmiskās infekcijas slimības;

52.

atzinīgi vērtē to, ka vismazāk attīstītajām valstīm jau ir piešķirts atbrīvojums, kas ir spēkā līdz 2033. gada 1. janvārim, attiecībā uz TRIPS noteikumu par zālēm īstenošanu; tādēļ mudina Komisiju sadarbībā ar PTO pildīt savu solījumu iesaistīties aktīvās un konstruktīvās uz tekstu balstītās sarunās PTO, lai stimulētu un atbalstītu vakcīnu ražošanas jaudas palielināšanu jaunattīstības valstīs un stimulētu brīvprātīgu un ātru IĪT kopīgošanu krīzes situācijās, kā arī brīvprātīgus licencēšanas nolīgumus, un sākt dialogu par pašreizējiem šķēršļiem brīvprātīgai licencēšanai un veidiem to pārvarēšanai;

53.

ierosina Eiropas līmenī izveidot IĪ koordinatora struktūru, kuras uzdevums būtu nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pieeju ES IĪ politikai un veicinātu sadarbību starp dažādām valstu IĪ iestādēm, Komisijas ģenerāldirektorātiem un citām struktūrām, kas ir atbildīgas par IĪT, piemēram, EPO, EUIPO un WIPO, un citiem attiecīgajiem dalībniekiem; IĪ koordinators varētu augstākajā politiskajā līmenī vēl vairāk sekmēt cīņu pret IĪT pārkāpumiem un vajadzības gadījumā uzņemties citus pienākumus saistībā ar IĪT;

54.

atbalsta ideju, ka ir jāveicina labāka IĪ pārvaldība pētniecības un inovācijas kopienā, lai Eiropas izcilo pētniecību iedzīvinātu inovācijā, kas nāk par labu iedzīvotājiem un uzņēmumiem; uzsver, ka šajā sakarībā publiski finansēts IĪ ir jāizmanto taisnīgi un efektīvi un ka ar ES līdzekļiem panāktie rezultāti būtu jāizmanto, lai uzlabotu ES ekonomiku visas sabiedrības labā;

55.

atgādina, ka IĪT ietilpīgas nozares rada lielāko daļu ES tirdzniecības darbību un ka ir būtiski arī aizsargāt un īstenot IĪT trešās valstīs; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nākamajos brīvās tirdzniecības nolīgumos panākt stingru IĪT aizsardzību; aicina Komisiju pieprasīt, lai IĪT īstenošana tiktu risināta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO);

56.

atgādina, ka viens no galvenajiem jaunattīstības valstu uzdevumiem ir virzīšanās augšup globālajā vērtību ķēdē, veicot ekonomikas diversifikāciju, kurai nepieciešami taisnīgi un attīstībai labvēlīgi pasaules tirdzniecības noteikumi;

57.

mudina jaunattīstības valstis stiprināt reģionālās vērtību ķēdes un tirdzniecību starp reģioniem, kā arī ieguldījumus veselībā un ar veselību saistītās jomās, un šajā nolūkā jo īpaši īstenot kolektīvus pētniecības un izstrādes centienus medicīniskajos pētījumos un apvienot resursus reģionālā mērogā; ar bažām norāda, ka saskaņā ar iniciatīvas Global Trade Alert datiem kopš 2020. gada sākuma līdz 21. martam 54 valstu valdības bija ieviesušas eksporta ierobežojumus galvenajām medicīnas precēm; uzsver, ka būtu jāizmanto reģionālās tirdzniecības pakti, lai nepieļautu eksporta aizliegumus attiecībā uz svarīgākajām precēm globālas un reģionālas nepietiekamības apstākļos, kā tas ir pašreizējās pandēmijas krīzes gadījumā;

o o

58.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 175, 20.6.2013., 1. lpp.

(2) OV L 271, 24.10.2019.

(3) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(4) OV L 153, 11.6.2019., 1. lpp.

(5) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(6) OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.

(7) OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(8) OV L 289, 28.10.1998., 28. lpp.

(9) OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

(10) OV C 407, 4.11.2016., 25. lpp.

(11) OV C 404, 6.10.2021., 129. lpp.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0236.

(13) OV C 349, 17.10.2017., 2. lpp.

(14) OV C 371, 15.9.2021., 102. lpp.

(15) EPO-EUIPO, “IPR-intensive industries and economic performances in the EU: Industry-level analysis report”, trešais izdevums, 2019. gada septembris.

(16) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(17) Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, “Pilot study for essentiality Assessment of Standard Essential Patents”, 2020. gads.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (OV L 361, 31.12.2012., 1. lpp.).

(19) EUIPO, 2020. gada ziņojums“Status Report on IPR infringement”, Vidējie gada rādītāji, 2013.–2017. gads.

(20) Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, Patent Assertion Entities in Europe: Their impact on innovation and knowledge transfer in ICT markets, 2016. gads.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/37

P9_TA(2021)0454

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statuss un finansēšana

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par to, kā piemērojama Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (2021/2018(INI))

(2022/C 205/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 10. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 224. un 325. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) (turpmāk “Regula”), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 3. maija Regulu (ES, Euratom) 2018/673 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 25. marta Regulu (ES, Euratom) 2019/493 (3), un jo īpaši tās 38. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (4) (Finanšu regula),

—	apspriedies ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādi (turpmāk “Iestāde”) un tās gada darbības pārskatiem,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2021. gada 19. aprīļa ziņojumu Prezidijam par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu Eiropas līmenī,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0294/2021),

A.	tā kā spēcīgas ES līmeņa politiskās partijas un fondi ir būtiski Eiropas Savienības mēroga publiskās sfēras attīstībai;

B.	tā kā Eiropas politiskajām partijām būtu jāuzņemas ietekmīgāka loma Eiropas vēlēšanu procesā un jāveicina ES politiskās apziņas veidošana un ES pilsoņu gribas paušana; tā kā politiskajai daudzveidībai ir būtiska nozīme publiskajā diskursā un iedzīvotāju izvēles izteikšanā;

C.	tā kā politiskās konkurences apstākļos partijas nevar uzskatīt par nepartejiskām struktūrām un tā kā to finansējumu nevar aprobežot ar apolitiskiem izdevumiem paredzētiem līdzekļiem;

tā kā Eiropas politiskajiem fondiem ir mandāti, kas ietver politiskās izpratnes veicināšanu un līdzdalību debatēs par ES politikas jautājumiem un Eiropas integrācijas procesu, un šajā satvarā tie arī izstrādā piedāvājumus, kas nav paredzēti tikai konkrētas partijas biedriem vai vēlētājiem, bet ir pieejami visiem ar vienādiem nosacījumiem;

E.	tā kā Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jāsadarbojas ar valstu partijām, kas ir to sastāvā, un partneriem, lai tos atbalstītu Savienības un tās politikas virzienu tuvināšanā iedzīvotājiem un demokrātiskās leģitimitātes vairošanā;

F.	tā kā Eiropas politiskajām partijām būtu jāsadarbojas ar atbilstošajām organizācijām no dalībvalstu, lai veicinātu interaktīvu līdzdalību ES jautājumu risināšanā;

tā kā, lai arī turpmāk zinātu un paustu Savienības pilsoņu gribu, ir būtiski, ka Eiropas politisko partiju un fondu loma un darbība Savienības līmenī būtu iespējama ne tikai attiecībā uz Eiropas nozīmes jautājumiem; tā kā šīm Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jāatļauj izmantot savus līdzekļus, lai finansētu jebkuras darbības, kas veicina ES pilsoņu informēšanu un izpratnes palielināšanu par jautājumiem, kas saistīti ar ES politiku;

H.	tā kā pietiekami finanšu līdzekļi ir priekšnosacījums tam, lai Eiropas politiskās partijas un fondi varētu pildīt savus uzdevumus, savukārt pilnīgai pārredzamībai un pārskatatbildībai vajadzētu būt priekšnosacījumam publisko līdzekļu saņemšanai no Savienības budžeta;

tā kā Eiropas politiskās partijas un fondi var veicināt ES politiku attiecībā uz kaimiņvalstīm atbilstoši kopējai ārpolitikai un drošības politikai un Savienības ārējo attiecību ietvaros; tā kā tādēļ tām vajadzētu būt atvērtām šo valstu partiju vai indivīdu dalībai un jāļauj saņemt iemaksas no tiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pilnīga pārredzamība un atbilstība LESD 325. pantam un Savienības noteikumiem par krāpšanas un korupcijas apkarošanu;

J.	tā kā vajadzētu būt iespējai Eiropas politisko partiju un fondu finansējumu veidot arī no citām ieņēmumu kategorijām, ne tikai no iemaksām un ziedojumiem;

K.	tā kā Eiropas politisko partiju līdzfinansējuma daļas pielāgošana politiskajiem fondiem noteiktajam līmenim novērstu parāda uzkrāšanos;

tā kā, ievērojot pārredzamības un publiskā finansējuma pienācīgas izmantošanas principu, būtu jāvienkāršo izdevumu administratīvās kontroles sistēma un jāatceļ prasība iesniegt pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, jo tā ir pretrunā Eiropas politisko partiju un fondu būtībai un rada nevajadzīgu laikietilpīgu un dārgu slogu;

M.	tā kā, saskaņojot Eiropas politiskajiem fondiem noteikto pārnešanas periodu ar prasībām, kas izvirzītas politiskajām partijām, būtu iespējams izvairīties no revīzijas otrās pakāpes un līdz ar to būtiski samazināt administratīvo slogu fondiem,

Regulas piemērošanas novērtējums

atgādina, ka Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu ir tiesiskais regulējums, ar ko nosaka to tiesības un pienākumus; uzsver, ka finansējums, kas piešķirts saskaņā ar Regulu, ir daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un tāpēc būtu jāizmanto saskaņā ar Finanšu regulu, liekot uzsvaru uz pareizas finanšu pārvaldības vispārējo principu;

norāda, ka 2018. gads bija pirmais Regulas īstenošanas gads; atzinīgi vērtē Iestādes iesniegto 2019. gada darbības pārskatu; pieņem zināšanai galvenās darbības un problēmas, ar kurām nācās saskarties 2019. gadā; norāda, ka Iestāde veica savu pirmo Eiropas politisko partiju un fondu pārskatu pārbaudi saistībā ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nodrošinot atbilstību Regulai, savukārt Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāts nodrošināja atbilstību Finanšu regulai; atzinīgi vērtē to, ka Iestādei 2019. gadā nebija jāpiemēro sankcijas nevienai Eiropas politiskajai partijai vai fondam; turklāt ņem vērā, ka Iestāde iesaistījās tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un sadarbojās ar dalībvalstīm, lai izveidotu valstu kontaktpunktu un datu aizsardzības iestāžu tīklu;

atgādina, ka Regulas 38. pantā ir noteikts, ka Parlamentam līdz 2021. gada beigām ir jāpieņem ziņojums par Regulas piemērošanu, un tad Komisijai pēc sešiem mēnešiem ir jāiesniedz ziņojums par to pašu jautājumu, pievienojot tiesību akta priekšlikumu par Regulas grozīšanu; norāda, ka Komisijas ceļvedī ir paredzēts stiprināt finanšu un izpildes noteikumus, samazināt administratīvo slogu, palielināt pārredzamību un stiprināt ES pilsoņu patiesu pārstāvību vēlēšanās; turklāt norāda, ka ir svarīgi novērst ārvalstu iejaukšanās risku un datu aizsardzības noteikumu pārkāpumus;

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu Eiropas demokrātijas rīcības plānu, tostarp tiesību akta priekšlikumu ar mērķi nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz apmaksātu politisko reklāmu, kā arī Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanas tiesību aktu pārskatīšanu; atkārtoti ierosina grozīt Regulu, kā tas prasīts 2020. gada 26. novembra rezolūcijā par Eiropas vēlēšanu izvērtēšanu (5) attiecībā uz dalību Eiropas vēlēšanās, finansējuma pārredzamību un ziedojumu aizliegumu no trešo valstu privātām un publiskām struktūrām;

atzīst, ka Regula ir uzlabojusi Eiropas politisko partiju un fondu statusu salīdzinājumā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, kas bija izveidots ar Regulu (EK) Nr. 2004/2003 (6), jo īpaši atzīstot, ka minētajiem subjektiem ir Savienības juridiskās personas statuss, un izveidojot neatkarīgo Iestādi;

atzīst Iestādes lomu, jo tā ir uzņēmusies uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulu;

tomēr norāda, ka vairākas praktiskas grūtības un administratīvi un politiski šķēršļi joprojām liedz Eiropas politiskajām partijām un fondiem pilnībā īstenot savu potenciālu kā aktīviem un redzamiem dalībniekiem Eiropas demokrātijā gan Eiropas līmenī, gan ES dalībvalstīs;

uzsver, ka ir svarīgi reģistrēt Eiropas politiskās partijas un fondus, jo Regula pieprasa ievērot visus tajā minētos nosacījumus, jo īpaši LES 2. pantā nostiprinātās Savienības pamatvērtības, un padara tiesības saņemt finansējumu no Savienības budžeta atkarīgas no šādas atbilstības, kā arī uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu pārredzamību;

šajā sakarā uzskata, ka Regula būtu jāgroza, lai precizētu, ka ES pamatvērtību ievērošanas prasībai būtu jāattiecas gan uz pašu Eiropas politisko partiju, gan tās dalībpartijām;

10.

atzinīgi vērtē to, ka ir pastiprināti uzraudzības noteikumi attiecībā uz to, kā Eiropas politiskās partijas un fondi ievēro Savienības pamatvērtības un pārkāpumu novēršanas procedūru, tostarp attiecībā uz sankcijām un līdzekļu atgūšanu;

11.

uzskata, ka jaunākie grozījumi Regulā, ar ko ieviesa sankcijas par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, bija pirmais lietderīgais solis, taču tie būtu vēl vairāk jāpastiprina;

12.

uzskata, ka pašreizējā sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, kā tiek ievēroti noteikumi par iemaksu un dotāciju izlietojumu, ir jāuzlabo tādās jomās kā skaidrība, efektivitāte un ātrums;

13.

uzskata, ka Eiropas politisko partiju un fondu pakļaušana dažādu gan ES, gan valstu juridisko instrumentu noteikumiem rada neskaidrību un juridisko nenoteiktību; tāpēc ierosina turpmāk saskaņot un stiprināt noteikumus, kuri reglamentē Eiropas politiskās partijas un fondus, lai nodrošinātu visaptverošu ES tiesisko regulējumu Eiropas politiskajām partijām un fondiem, kurā pievērstos jo īpaši nosacījumiem, kas attiecas uz reģistrāciju, struktūru un darbību, pamanāmību, pārredzamību un sankcijām;

14.

uzsver, ka Eiropas politisko partiju un fondu finansējumam jābūt pārredzamam, uz to jāattiecas LESD 325. pantam, kā arī tam jābūt nepieejamam ļaunprātīgai izmantošanai un vienīgi jāatbalsta tādas politiskās programmas un darbības, kas atbilst LES 2. pantā noteiktajiem Savienības pamatprincipiem;

Konstatētās problēmas

15.

atgādina, ka Regulā ir prasīts, lai valstu partijas savās tīmekļa vietnēs norādītu Eiropas politiskās partijas, kurai tās pieder, logotipu, politisko programmu un tīmekļa saiti uz to “skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā veidā”, kas ir priekšnoteikums, lai Eiropas politiskā partija varētu saņemt finansējumu; ir nobažījies par to, ka pēc European Democracy Consulting projekta “Logos” datiem ļoti liela daļa valsts līmeņa dalībpartiju nav pienācīgi īstenojusi Regulas prasību par minētās informācijas norādīšanu — tikai 15 % no dalībpartijām skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā veidā ir norādījušas minēto logotipu;

16.

uzsver, ka ir precīzāk un vienkāršāk jādefinē Eiropas politisko partiju un fondu netiešais finansējums valstu partneriem un biedriem, lai izvairītos no tā, ka tiek kavēta nepieciešamā sadarbība ES politikas popularizēšanā un skaidrošanā un to darbs ar ES pilsoņiem;

17.

uzsver, ka aizliegums finansēt referenduma kampaņas par ES jautājumiem ir pretrunā Eiropas politisko partiju un fondu būtībai;

18.

uzsver, ka ES politisko partiju un fondu finansēšana ir cieši saistīta ar reģistrācijas kritērijiem, kas uzskaitīti Regulā; atzīst, ka ir jāgarantē, lai reģistrācijas un dalības kritēriji nodrošinātu iekļaujošu un patiesu ES līmenī aktīvu politisko partiju pārstāvību, vienlaikus nepieļaujot, ka tiek kavēta mazāku politisko partiju demokrātiska pārstāvība tajā pašā līmenī; atgādina par Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejā notikušajām debatēm par reģistrācijas robežvērtību un pilsoņu atbalstu; norāda, ka pēc Brexit ir pieaugusi nepieciešamība pārskatīt dažādas partiju dalības kategorijas un dalības maksas iekasēšanu; tādēļ ierosina pārskatīt reģistrācijas prasības un pārstāvības kritērijus, tostarp apsverot tiešu pilsoņu dalību;

19.

pauž nožēlu par to, ka Eiropas politiskās partijas biedru definīcijas šaurā interpretācija, kas noteikta judikatūrā, un tas, ka Regulā nav skaidri definēti dalības nosacījumi Eiropas politiskajās partijās un nav paredzēti dažādi iesaistīšanās līmeņi Eiropas politiskajos fondos, nepietiekami atzīst vajadzību pēc elastīguma Eiropas politisko partiju un fondu iekšējā organizācijā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas politisko fondu asociētajiem biedriem un partneriem, tostarp no bijušajām dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm; pauž bažas par to, ka šī šaurā interpretācija bez pamatota iemesla liedz Eiropas politiskajām partijām saņemt finansiālu ieguldījumu no šādiem biedriem; uzskata, ka tāpat būtu jāprecizē dalības un iesaistīšanās nosacījumi Eiropas politiskajos fondos, kā arī pētniecības partnerības ar tiem;

20.

uzskata, ka būtu jāprecizē un jāpaplašina aizliegums iestāties vairākās partijās un fondos;

21.

uzsver, ka Regulā ieņēmumu kategorijas ir definētas pārāk šauri un jo īpaši neņem vērā citus iespējamus likumīgi iegūtus pašu resursus;

22.

uzsver, ka sevišķi Eiropas politiskajām partijām noteiktais līdzfinansējuma līmenis ir izrādījies ļoti grūti sasniedzams;

23.

uzskata, ka noteikt prasību iesniegt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pārskatus saskaņā gan ar mitināšanās dalībvalsts revīzijas standartiem, gan ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem nerada pievienoto vērtību, bet gan nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos;

24.

pauž nožēlu par to, ka kļūdas Regulas izstrādē traucē Eiropas politiskajām partijām patiesi pildīt savu uzdevumu kā modernām politiskajām partijām, kas saistītu pilsoņus ar politisko sistēmu, jo iedzīvotājiem tās nav pazīstamas tāpēc, ka iedzīvotāju iespējas kļūt par to biedriem ir ierobežotas, kā arī to loma politikas veidošanā un sabiedrībai aktuālo jautājumu izvirzīšanā ir ierobežota, tāpēc tās nespēj piesaistīt politiskos aktīvistus tādā pašā apmērā kā valstu un reģionālās partijas;

25.

norāda, ka Iestādei ir ierobežotas pilnvaras pārbaudīt, vai Eiropas politiskā partija vai fonds pārkāpj ES pamatvērtības, un līdz šim tā vēl ne reizi nav uzsākusi sarežģīto vērtību ievērošanas procedūru; aicina stiprināt pašreizējo Iestādes struktūru, lai labāk uzraudzītu visu Regulā izvirzīto kritēriju izpildi, tostarp to, vai Eiropas politiskās partijas ievēro Savienības vērtības un ir demokrātiski pārvaldītas, un Iestādes atbilstību attiecīgajiem noteikumiem un sankciju īstenošanu, kā arī nodrošinātu tās pilnīgu neatkarību un neitralitāti;

26.

ar bažām norāda, ka Regulā noteikto nesamērīgo prasību dēļ vairākām pašreizējām transnacionālām politiskajām partijām, kas darbojas ES politikā un ir pārstāvētas Eiropas Parlamentā, nav atļauts oficiāli reģistrēties kā Eiropas politiskajām partijām un tādējādi tiek likti šķēršļi mazāku politisko partiju demokrātiskai pārstāvībai ES līmenī;

Uzlabojumu priekšlikumi

27.

uzskata, ka būtu jāizstrādā skaidri noteikumi un nosacījumi attiecībā uz to, kā kopīgi organizēt un līdzfinansēt Eiropas politisko partiju un fondu un to dalībnieku darbību saistībā ar ES jautājumiem; uzskata, ka, īstenojot šādas kopīgās darbības, ir jāprasa līdzās valstu partijas logotipam norādīt arī Eiropas politiskās partijas logotipu;

28.

uzsver, ka nevienam noteikumam nevajadzētu likt šķēršļus politisko partiju pārstāvju un darbinieku dalībai Eiropas politisko fondu pasākumos, kas ir jau pēc būtības attaisnojama;

29.

aicina Komisiju paredzēt skaidras prasības un sīki izstrādātus norādījumus par iesaistītās Eiropas politiskās partijas pamanāmību, lai panāktu, ka tiek nodrošināta Regulas 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta par Eiropas politisko partiju logotipu norādīšanu līdzās valstu vai reģionālo partiju logotipiem izpilde;

30.

uzsver, ka pirmajā pārskatu pārbaudē tika konstatētas iespējas veikt uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz Eiropas partiju un fondu pieprasītās informācijas detalizācijas un salīdzināmības līmeni; atzinīgi vērtē veidņu ieviešanu 2020. gadā, lai atvieglotu šo procesu; norāda, ka 2019. gadā lielākā daļa Eiropas politisko partiju un fondu resursu tika izlietoti, lai segtu personāla, sanāksmju un informācijas vākšanas izmaksas;

31.

uzskata, ka pareizai finanšu pārvaldībai un pārredzamībai ir vajadzīgi stingri noteikumi, kas nosaka izdevumu attiecināmību; prasa paredzēt skaidrus noteikumus darbībām, kas veiktas ar lielākām starptautiskām organizācijām un partneriem no trešām valstīm, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par personāla un sanāksmju izmaksām, jo īpaši attiecībā uz maksimālajiem apjomiem un iepirkuma procedūrām;

32.

prasa atcelt aizliegumu finansēt referenduma kampaņas, lai Eiropas politiskajām partijām atļautu finansēt referenduma kampaņas, kas ir saistītas ar LES vai LESD īstenošanu;

33.

uzstāj, ka ir jāatzīst dažādas biedru kategorijas partijā, fondā un pētniecības partnerībā, jāļauj pievienoties biedriem no Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm, fondiem ir jāparedz pētniecības partneru kategorija, un ka ir jāļauj Eiropas politiskajām partijām un fondiem likumīgi iekasēt biedra naudu, balstoties uz vispārēju iemaksas pieprasījumu, kas vienādi attiecas uz visiem to biedriem;

34.

uzsver, ka ir vajadzīga dalībnieku definīcija, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz dažādajiem dalības veidiem, dalībnieku attiecībām ar Eiropas politisko partiju, ar kuru tie ir saistīti, un prasībām, kas dalībniekiem ir jāizpilda;

35.

ierosina paplašināt aizlieguma iestāties vairākās partijās darbības jomu, attiecinot to arī uz valstu un reģionālo parlamentu un asambleju deputātiem;

36.

atbalsta citu ieņēmumu kategoriju izveidi, lai aptvertu visus politisko partiju un politisko fondu ienākumu avotus, nevis tikai iemaksas un ziedojumus, piemēram, izveidot kategoriju “citi pašu resursi”, kurā ietilptu iemaksas no kopīgām darbībām, publikāciju pārdošanas, dalības maksas konferencēs vai darbsemināros vai citām ar politisko aktivitāti tieši saistītām darbībām;

37.

atbalsta minimālās pašu resursu daļas samazināšanu politiskajām partijām no 10 % uz 5 %, lai to pielāgotu fondiem pieprasītajai minimālajai daļai;

38.

atbalsta fondiem noteiktā pārnešanas perioda pagarināšanu uz visu nākamo gadu (N+1), pielīdzinot to partijām piemērojamajam periodam;

39.

prasa atcelt Eiropas politisko partiju un fondu pienākumu papildus vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem iesniegt gada finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

40.

atgādina par citu finanšu kontroles struktūru, proti, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras, lomu to attiecīgo pilnvaru ietvaros; saistībā ar revīziju un kontroli norāda, ka ir svarīgi pakļaut Eiropas politisko partiju izdevumus ne tikai iekšējās revīzijas sistēmas un tās locekļu vērtējumam, bet arī nodrošināt, ka tos izvērtē ārējie revidenti un publiskās iestādes un tiek veikta publiskā kontrole;

41.

ierosina Eiropas politisko partiju un fondu izdevumiem piemērot paškontroles mehānismu, ko papildinātu iekšējās revīzijas sistēma, un uz tiem attiecināt ārēja revidenta un Eiropas Revīzijas palātas pārraudzību, kā arī publisku pārraudzību;

42.

iesaka attiecīgi Eiropas politiskajām partijām, Iestādei un Parlamentam izmantot saskaņotu ziņošanas un kontroles grafiku, lai izvairītos no tā, ka ir jāpārrēķina finansējuma galīgās summas, vienlaikus ņemot vērā attiecīgajos noteikumos noteiktos termiņus;

43.

atbalsta Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanas pārredzamības uzlabošanu, nosakot Parlamentam pienākumu lietotājdraudzīgā veidā publicēt saņemtos gada finanšu pārskatus; uzsver, ka informācijai par ES politisko partiju un fondu reģistrāciju un finansiālo stāvokli vajadzētu būt cik vien iespējams publiski pieejamai, pilnīgai un aktuālai;

44.

uzskata, ka Parlamenta un Iestādes publicētā informācija būtu jāsniedz atvērtā un mašīnlasāmā formātā lietotājdraudzīgā veidā;

45.

uzskata, ka Iestādes stingrāka uzraudzība attiecībā uz ziedojumiem, kuru kopsumma pārsniedz 3 000 EUR, palielinātu būtiskas/nozīmīgas ārējās ietekmes uz Eiropas politiskajām partijām pārredzamību; uzskata, ka Iestādei sava uzmanība būtu jākoncentrē uz gadījumiem, kur tiek konstatēts nozīmīgs un pēkšņs mazu ziedojumu kopējā skaita pieaugums;

46.

turklāt uzskata, ka finansējuma pārredzamības uzlabošanai Iestādei būtu jāpublicē informācija par viena un tā paša līdzekļu devēja ziedojumiem Eiropas politiskajai partijai, tās dalībvalstu partijām un to reģionālajām apakšstruktūrām; turklāt uzskata, ka vēlākais līdz 2027. finanšu gadam būtu jāievieš piemēroti instrumenti, ar kuriem tiktu nodrošināts, ka juridiski neatkarīgām struktūrām, kuras ir vienas un tās pašas Eiropas politiskā partijas daļa, ar nolūku apiet pārredzamības noteikumus netiek veikti ziedojumi, kuru kopējais apmērs pārsniedz pārredzamības ierobežojumus;

47.

iestājas par to, ka līdz 2027. gadam ir jāparedz, ka ikviens ziedojums, ko līdzekļu devējs veic Eiropas politiskajai partijai, saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem būtu līdzvērtīgs ziedojumiem, kas veikti valsts politiskajām partijām attiecīgā līdzekļu devēja rezidences valstī;

48.

atbalsta ideju pie Savienības finansētās summas aprēķināšanas palielināt Eiropas politisko partiju pašu resursu nozīmi;

49.

uzskata, ka juridiskās noteiktības un skaidrības labad visi noteikumi, kas piemērojami Eiropas politiskajām partijām un fondiem, tostarp tie, kas pašlaik ir daļa no Finanšu regulas, būtu jāapvieno vienā Savienības tiesību aktā, proti, Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014;

50.

uzskata, ka noteikumi par izdevumu atbilstību ir pārāk šauri un ka Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jāļauj finansēt jebkuru darbību, kas nav organizēta kā iekšējs pasākums, bet ir atvērta arī plašākai sabiedrībai un veicina ES politiskās apziņas palielināšanu un Savienības pilsoņu gribas izpausmi;

51.

ierosina noteikt Eiropas politisko partiju un fondu patiesu ES juridisko statusu un ES juridiskās personas statusu, nosakot obligātos nosacījumus Eiropas politisko partiju un fondu struktūrai un darbībai, vienlaikus padarot tos neatkarīgākus no valstu tiesību aktiem;

52.

jo īpaši uzsver nepieciešamību iekļaut pasākumus, kuru mērķis būtu nodrošināt, ka Eiropas politiskajām partijām dalībvalstīs netiek piešķirts ārvalstu juridisku personu statuss;

53.

uzstāj, ka Eiropas politiskajām partijām un to dalībniekiem ir jābūt demokrātiskām struktūrām, jāņem vērā vērtības, uz kurām balstās Savienība, partiju vadītāju un vēlēšanu kandidātu izvēlē jāievēro demokrātiskas procedūras un pārredzamības princips, un to iekšējie noteikumi un politiskā programma ir jāpieņem, rīkojot demokrātisku balsojumu;

54.

mudina Komisiju pārskatīt Regulu, lai atjauninātu noteikumus par reģistrāciju, finansēšanu, politiskajām un vēlēšanu kampaņām un dalību, lai Eiropas politiskās partijas padarītu par pilsoņu politiskās gribas paušanas līdzekli ES politikā un politikas veidošanā un tuvinātu ES pilsoņus ES lēmumu pieņemšanai;

55.

jo īpaši prasa pārskatīt Regulu, atvieglojot tās 3. pantā paredzētos reģistrācijas nosacījumus un sniedzot dalības iespēju visiem ES pilsoņiem, lai veidotu iekļaujošāku ES līmenī aktīvo politisko partiju pārstāvību;

56.

uzskata, ka Iestādes jauktais statuss būtu jāprecizē, bet tās struktūra būtu jādefinē no jauna, kā arī būtu jāparedz iespēja par Iestādes lēmumiem iesniegt iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, jo šobrīd saskaņā ar Regulu ar sūdzībām šajā sakarā ir iespējams vērsties tikai Eiropas Savienības Tiesā;

57.

ierosina skaidri nošķirt reģistrācijas anulēšanu kā galējo līdzekli no finansiālām sankcijām, un uzlabot finansiālo sankciju režīma saskaņotību;

58.

uzskata, ka ir jāuzlabo dažu Regulas noteikumu saskaņotība un juridiskā noteiktība, ir turpmāk jāizstrādā un jāprecizē reģistrācijas anulēšanas iemesli, ir nepieciešami kopīgi noteikumi attiecībā uz lēmumu par reģistrācijas anulēšanu publicēšanu, stāšanos spēkā un sekām un ir jāprecizē noteikumi par atgūšanu;

59.

uzskata, ka Eiropas politisko partiju un to fondu finansēšanas noteikumi ir jāsaskaņo ar iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās rīkot Eiropas mēroga kampaņu;

60.

iesaka Komisijai pastiprināt datu aizsardzības noteikumus, iekļaujot tajos atsauces uz nodarījumiem, kas definēti Direktīvas 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām 3.–6. pantā (7); atzinīgi vērtē to, ka Iestāde ir izveidojusi valstu datu aizsardzības iestāžu tīklu, lai padarītu jauno pārbaudes procedūru pilnībā darbotiesspējīgu;

61.

aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā šos priekšlikumus, izstrādājot un iesniedzot priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014;

o o

62.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2) OV L 114 I, 4.5.2018., 1. lpp.

(3) OV L 85 I, 27.3.2019., 7. lpp.

(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(5) OV C 425, 20.10.2021., 98. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/44

P9_TA(2021)0455

Pirmā gadadiena kopš aborta aizlieguma de facto ieviešanas Polijā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par pirmo gadadienu kopš aborta aizlieguma de facto ieviešanas Polijā (2021/2925(RSP))

(2022/C 205/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 2. pantu un 7. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 18. un 19. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta) un jo īpaši tās 1., 2., 3., 6., 7., 10., 11., 21., 23., 35. un 45. pantu,

—	ņemot vērā Polijas Republikas konstitūciju,

—	ņemot vērā ANO 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un 1966. gada 16. decembra ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tās vispārīgos ieteikumus Nr. 21 (1994), Nr. 24 (1999), Nr. 28 (2010), Nr. 33 (2015) un Nr. 35 (2017),

—	ņemot vērā Pekinas Rīcības platformu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

—

ņemot vērā 1994. gada Starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), kas notika Kairā, tās rīcības programmu, kā arī tās pārskatīšanas konferenču rezultātus, jo īpaši Nairobi augstākā līmeņa sanāksmi par ICPD+ 25, un tās apņemšanos censties sasniegt “trīs nuļļu” mērķi, proti, panākt, ka nav neapmierinātu vajadzību pēc ģimenes plānošanas informācijas un pakalpojumiem, ka nevienā gadījumā netiek pieļauta novēršama mātes nāve un ka tiek pilnīgi izskausta pret sievietēm un meitenēm vērsta seksuālā un dzimumbalstītā vardarbība un kaitējošas ieražas,

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, par ko tika panākta vienošanās 2015. gadā, un jo īpaši 3. un 5. mērķi,

—	ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja seksuālās un reproduktīvās veselības rīcības plānu: Ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu Eiropā — nevienu neatstāt novārtā,

—	ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kas stājās spēkā 2014. gada 1. augustā,

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai (1),

—	ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2017. gada 4. decembra tematisko dokumentu “Sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības Eiropā”,

—	ņemot vērā UNESCO 2018. gada Starptautiskos tehniskos norādījumus par seksuālo izglītību,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Poliju, jo īpaši 2017. gada 15. novembra rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā (2) un 2020. gada 17. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (3),

—	ņemot vērā četras pārkāpuma procedūras, ko Komisija uzsākusi pret Poliju saistībā ar Polijas tiesu sistēmas reformu, un priekšlikumu Padomes 2017. gada 20. decembra lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835),

—	ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā (4),

—	ņemot vērā 2019. gada 14. novembra rezolūciju par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā (5),

—	ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par tiesību veikt abortu faktisko aizliegumu Polijā (7),

—	ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību stāvokli ES saistībā ar sieviešu veselību (8),

—	ņemot vērā 2021. gada Eiropas abortu politikas atlantu, kurā 52 Eiropas valstis un teritorijas sarindotas atkarībā no saņemtā vērtējuma par tiesisko regulējumu attiecībā uz piekļuvi droša aborta aprūpei,

—	ņemot vērā jo īpaši Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūciju par mediju brīvību un tiesiskuma aizvien lielāku pasliktināšanos Polijā (9) un 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par tiesiskuma krīzi Polijā un ES tiesību pārākumu (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

tā kā Savienības pamatā ir tādas vērtības kā cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, taisnīguma, tiesiskuma, cilvēktiesību un nediskriminācijas ievērošana, kā noteikts LES 2. pantā; tā kā visas dalībvalstis ir uzņēmušās pienākumus un saistības, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās un ES līgumos un saskaņā ar kurām pamattiesības ir jāievēro, jāgarantē un jāizpilda;

tā kā saskaņā ar Hartu, ECTK un ECT judikatūru un ANO līgumu struktūru judikatūru seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības (SRVT) attiecas uz dažādām cilvēktiesībām, piemēram, tiesībām uz dzīvību, tiesībām uz piekļuvi veselības aprūpei, brīvību no necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un ķermeņa neaizskaramības, privātuma un personīgās autonomijas ievērošanu; tā kā šīs cilvēktiesības ir ietvertas arī Polijas konstitūcijā; tā kā dalībvalstīm ir juridisks pienākums ievērot un aizsargāt cilvēktiesības saskaņā ar to konstitūcijām, ES Līgumiem un Hartu, kā arī starptautiskajām tiesībām;

tā kā kavēt un liegt piekļuvi abortiem ir ar dzimumu saistītas vardarbības veids; tā kā abortu aprūpes pieejamība ir būtiska sociālajai un ekonomiskajai līdztiesībai; tā kā vairākas cilvēktiesību struktūras (11) ir apgalvojušas, ka liegt piekļuvi drošam abortam var uzskatīt par spīdzināšanu vai cietsirdīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību, un abortu aizliegumu dēļ veikti nedroši aborti, kuru rezultātā iestājas nāve, būtu jāuzskata par dzimumspecifiskām patvaļīgām slepkavībām, no kurām likumā noteiktas diskriminācijas dēļ cieš tikai sievietes;

tā kā pirms gada, proti, 2020. gada 22. oktobrī, nelikumīgais Polijas Konstitucionālais tribunāls atzina par antikonstitucionālu 1993. gada Likuma par ģimenes plānošanu, cilvēka augļa aizsardzību un grūtniecības pārtraukšanas nosacījumu noteikumu, kas ļauj veikt abortu gadījumos, kad pirmsdzemdību tests vai citi medicīniski apsvērumi norāda uz lielu smaga un neatgriezeniska augļa defekta vai neārstējamas slimības, kas apdraud augļa dzīvību, varbūtību; tā kā tas de facto nozīmē aizliegumu veikt abortu, jo lielākā daļa likumīgo abortu Polijā tika veikti, pamatojoties uz iepriekš minēto pamatojumu;

tā kā tiesiskuma vājināšanās Polijā ir izraisījusi cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp SRVT jomā; tā kā de facto aborta aizliegums Polijā ir nepārprotams uzbrukums tiesiskumam un pamattiesībām un ierobežo SRVT īstenošanu Polijā, sekojot jau iepriekšējiem daudzajiem uzbrukumiem tiesiskumam pēdējos gados;

F.	tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja ir atkārtoti paudusi bažas par to, ka Polija vairāk nekā 13 gadus nav īstenojusi ECT nolēmumus vairākās lietās (12), kurās Tiesa konstatēja, ka Polija ir pārkāpusi cilvēktiesības, jo tā praksē nenodrošina likumīgu abortu pieejamību;

G.	tā kā iepriekšējie mēģinājumi ierobežot SRVT sākotnēji tika apturēti 2016., 2018. un 2020. gadā Polijas iedzīvotāju masveida pretestības rezultātā, kas tika pausta t. s. “melnās piektdienas” gājienos, kurus stingri atbalstīja dažādu Eiropas Parlamenta politisko grupu deputāti;

tā kā, reaģējot uz nolēmumu, ar ko vēl vairāk ierobežo piekļuvi abortiem, visā Polijā, tostarp mazpilsētās un ciematos, un visā pasaulē ir notikuši vēl nepieredzēti protesti, un 2021. gada oktobrī tie atkal tika organizēti vairāk nekā 20 pilsētās visā Polijā, lai pieminētu de facto aizlieguma pirmo gadadienu; tā kā protesti sākās pret nopietnajiem ierobežojumiem, kas apdraud Polijas sieviešu pamattiesības uz SRVT, bet izvērsās par protestiem pret turpmākiem tiesiskuma pārkāpumiem un pret valdību, kas ir atbildīga par šiem pārkāpumiem; tā kā labi dokumentēta ir tiesībaizsardzības personāla pārmērīga un nesamērīga spēka izmantošana pret protestētājiem;

tā kā, neraugoties uz nepieredzētajām demonstrācijām, nolēmums tika oficiāli publicēts 2021. gada 27. janvārī un tāpēc de facto aborta aizliegums Polijā sievietēm kļuva par realitāti, kā rezultātā arvien biežāk tiek veikti nedroši aborti un sievietes spiestas doties veikt abortu ārzemēs, tādējādi graujot sieviešu veselību un tiesības, viņu seksuālo un fizisko autonomiju un integritāti un apdraudot viņu dzīvību;

tā kā 2021. gada 22. septembrī no septiskā šoka mira 30 gadus vecā Izabela, jo ārsti pat sievietes dzīvības glābšanas nolūkā neveica abortu, bet gan gaidīja augļa nāvi, un šīs rīcības iemesls bija Polijā spēkā esošie ierobežojumi attiecībā uz likumīgiem abortiem un to nelabvēlīgā ietekme uz ārstiem; tā kā viņas nāve izraisīja protestus vairākās Polijas pilsētās un sociālajos plašsaziņas līdzekļos ar devīzi “Vairs neviena”;

K.	tā kā saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem 2021. gada 14. jūnijā no septiskā šoka mira vēl arī cita sieviete Anna, kura bija piektajā grūtniecības mēnesī, jo ārsti piespieda viņu dzemdēt nedzīvu bērnu, neraugoties uz aizdomām par sepsi;

tā kā kopš nolēmuma pieņemšanas daudzas Polijas sievietes ir bijušas spiestas lūgt palīdzību, izmantojot tādas iniciatīvas kā “Aborts bez robežām” un organizācijas, kas atrodas citās dalībvalstīs, lai viņām būtu piekļuve SRVT, jo īpaši abortu pakalpojumiem; tā kā aborta procedūru organizēšana ir atkarīga no sieviešu tiesību organizāciju un neoficiālo grupu centieniem un ir atkarīga no ziedojumos iegūtiem līdzekļiem;

M.	tā kā aizvadīto 12 mēnešu laikā kustības “Aborts bez robežām” grupas ir palīdzējušas 34 000 cilvēku (13) no Polijas piekļūt abortiem; tā kā tā ir tikai neliela daļa no kopējā to Polijas sieviešu skaita, kurām nepieciešams atbalsts piekļuvē abortu aprūpei;

tā kā juridisku ierobežojumu un stigmatizācijas dēļ trūkst ticamu datu par abortu biežumu daudzās dalībvalstīs, kā arī par apstākļiem, kādos aborti tiek veikti; tā kā precīzi, regulāri atjaunināti un anonīmi dati par abortiem no visām dalībvalstīm ir būtiski, lai izprastu SRVT vajadzības un nodrošinātu sieviešu tiesības;

tā kā saskaņā ar Sieviešu un ģimenes plānošanas federācijas (FEDERA) apkopotajiem datiem pēdējo 10 mēnešu laikā tikai 300 sievietes sakarā ar draudiem dzīvībai un veselībai ir izmantojušas abortu pakalpojumus Polijas slimnīcās; tā kā šis nolēmums vēl vairāk stigmatizē SRVT un nesamērīgi skar sievietes un grūtnieces, kurām trūkst finanšu līdzekļu, lai finansētu medicīniskus abortus vai abortus ārvalstīs, kā arī tās sievietes un grūtnieces, kurām nav piekļuves informācijas tehnoloģijām;

tā kā, baidoties no juridiskām sekām, vairs tikai dažas slimnīcas Polijā veic abortus; tā kā sievietes bieži atturas no to pakalpojumu izmantošanas, baidoties no apgrūtinošām un mērķtiecīgi novilcinātām procedūrām un nosūtījumiem; tā kā pieeju tiesībām uz likumīgu abortu garīgās veselības apsvērumu dēļ arvien biežāk mēģina izmantot sievietes, kurām radušās smagas garīgās veselības problēmas sakarā ar to, ka viņas nesaņem nekādu valsts iestāžu palīdzību piekļuvē likumīgiem abortiem Polijā; tā kā 2021. gada jūlijā ECT paziņoja par savu nodomu izskatīt Polijas sieviešu sūdzības par pārkāpumiem pret viņu tiesībām, ko aizsargā ECTK (14);

tā kā saskaņā ar 2020. gada Eiropas kontracepcijas atlantu (15) jau pirms minētā nolēmuma Polija īstenoja vienu no visvairāk ierobežojošajām politikām attiecībā uz piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem, ģimenes plānošanu, konsultācijām un tiešsaistes informācijas sniegšanu; tā kā Polija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem ir vajadzīga recepte, ko ārsti bieži neizsniedz personīgās pārliecības dēļ;

tā kā, pamatojoties uz Polijas kriminālkodeksu, ikviena persona, kas izbeidz citas personas grūtniecību, palīdz grūtniecei izbeigt grūtniecību vai atbalsta šādu darbību un tādējādi pārkāpj likuma prasības, ir saucama pie kriminālatbildības, tostarp piespriežot ieslodzījumu; tā kā spēkā esošo tiesību normu, sociālo aizspriedumu, baiļu un citu kolēģu un medicīnas iestāžu spiediena dēļ ārsti Polijā nevēlas tikt saistīti ar aborta procedūrām, un tas tā bija jau tad, kad aborts joprojām bija likumīgs; tā kā papildus jau tā plaši izmantotajai sirdsapziņas klauzulai daži ārsti rada papildu šķēršļus, kas tiesību aktos nav paredzēti, piemēram, nosaka nevajadzīgas medicīniskās pārbaudes, psiholoģiskas konsultācijas vai papildu konsultācijas ar ekspertiem, vai arī ierobežo sieviešu tiesības uz pirmsdzemdību pārbaudēm un informāciju, kura valsts veselības aprūpes sistēmā būtu jānodrošina visiem; tā kā cilvēka personīgie uzskati par abortiem nedrīkst ietekmēt pacienta tiesības uz pilnīgu piekļuvi veselības aprūpei un pakalpojumiem, kas saņemami atbilstoši tiesību aktiem;

tā kā piekļuve ginekoloģiskajai aprūpei Polijā ir ļoti ierobežota un dažos reģionos gandrīz neiespējama, kā rezultātā ir daudz neplānotu grūtniecību, slikta reproduktīvā veselība, dzemdes kakla vēža plaša izplatība un nepietiekama piekļuve kontracepcijas līdzekļiem; tā kā saskaņā ar Augstākās revīzijas iestādes datiem 2018. gadā vien 2 % no Polijas lauku apvidos dzīvojošām grūtniecēm tika veiktas visas standarta pārbaudes, kas nepieciešamas grūtniecības laikā; tā kā valstī ir ļoti ierobežota gan LGBTI+ cilvēku piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, gan arī viņu tiesības kopumā; tā kā transpersonas un nebināras personas, kurām vajadzīga ginekoloģiskā aprūpe, medicīnas iestādēs tiek diskriminētas un tām bieži tiek liegta piekļuve veselības aprūpei; tā kā vecumam atbilstoša seksualitātes un attiecību izglītība Polijas skolās nav obligāta, tā nav visaptveroša, nav balstīta uz pierādījumiem un tiek mēģināts to pilnībā aizliegt;

tā kā ir palielinājies satraucošu draudu un naida kampaņu skaits, kas vērstas pret tiem sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem (WHRD) Polijā, kuri atbalsta sieviešu tiesības, tiesības uz abortu un sieviešu streiku kustību, kas allaž bijusi avangardā masu protestos pret ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi likumīgiem abortiem; tā kā šie apdraudējumi ir satraucošs atgādinājums par arvien pieaugošiem riskiem, ar kuriem saskaras WHRD šajā valstī;

tā kā WHRD vāc parakstus par likumprojektu, kas ir daļa no FEDERA sagatavotās pilsoniskās iniciatīvas “Likumīgi aborti. Bez kompromisiem”, ar mērķi atcelt aborta aizliegumu un ļaut droši pārtraukt grūtniecību līdz 12. nedēļai, neprasot pacientam norādīt iemeslu, un izņēmuma gadījumos arī pēc 12. nedēļas; tā kā 2021. gada septembrī fonds “Pro-Right to Life” Polijas parlamentam iesniedza likumprojektu “Apturēt abortu 2021. gadā” (“Stop Aborcji”), kas pilnībā aizliegtu piekļuvi abortiem un noteiktu kriminālatbildību par to, paredzot sodu uz laiku līdz 25 gadiem cietumā;

tā kā Polijas parlamenta 2015. gada 22. decembrī un 2016. gada 22. jūlijā pieņemtie tiesību akti par Konstitucionālo tribunālu, kā arī 2016. gada beigās pieņemtais trīs tiesību aktu kopums nopietni iedragāja Konstitucionālā tribunāla darbības neatkarību un leģitimitāti; tā kā Konstitucionālais tribunāls 2015. gada 22. decembrī un 2016. gada 22. jūlijā pieņemtos tiesību aktus attiecīgi 2016. gada 9. martā un 11. augustā atzina par antikonstitucionāliem; tā kā Polijas iestādes šos nolēmumus nav savlaicīgi nedz publicējušas, nedz īstenojušas; tā kā kopš iepriekš minēto tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā Polijas likumu atbilstību konstitūcijai vairs nevar efektīvi garantēt (16) un līdz ar to 2020. gada 22. oktobra nolēmuma likumība ir apšaubāma;

tā kā 2021. gada 7. oktobrī nelikumīgais Konstitucionālais tribunāls, pamatojoties uz Polijas premjerministra 2021. gada 29. martā iesniegto pieprasījumu, publiskoja savu lēmumu lietā K 3/21, kas tika pieņemts ar diviem atšķirīgiem atzinumiem, konstatējot, ka LES noteikumi vairāku iemeslu dēļ nav saderīgi ar Polijas konstitūciju; tā kā šis lēmums ir vispārējs uzbrukums Eiropas vērtību un likumu kopienai, apdraudot ES tiesību aktu prioritāti kā vienu no pamatprincipiem saskaņā ar iedibināto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

tā kā ar 2020. gada 22. oktobra nolēmumu tiek atceltas Polijas sieviešu iegūtās tiesības, jo pirms tā ieviešanas aborts Polijā bija likumīgs trīs gadījumos, un tas nozīmē, ka Polijas sievietes tagad atrodas sliktākā juridiskā situācijā nekā tad, kad Polija 2004. gadā pievienojās ES; uzsver, ka Konstitucionālais tribunāls neapšaubīja trīs spēkā esošo izņēmumu konstitucionalitāti līdz brīdim, kad tribunāla un tiesu sistēmas kontroli arī plašākā apjomā pārņēma partijas “Likums un taisnīgums” vadītā valdība;

tā kā ar valdošo koalīciju cieši saistītā fundamentālistu organizācija Ordo Iuris bijusi virzītājspēks kampaņām, ar kurām tiek grautas cilvēktiesības un dzimumu līdztiesība Polijā, tostarp centieni aizliegt abortus, aicinājumi Polijai izstāties no Stambulas konvencijas un veidot tā sauktās no LGBTI brīvas zonas; tā kā kultūras un reliģiskās vērtības Polijā tādējādi tiek ļaunprātīgi izmantotas kā iemesls, kas kavē sieviešu tiesību pilnīgu īstenošanu, sieviešu līdztiesību un viņu tiesības pieņemt lēmumus par savu ķermeni;

Z.	tā kā Eiropas Padomes Venēcijas komisija, ECT, Parlaments un Komisija ir pauduši nopietnas bažas par tiesiskumu, tostarp Konstitucionālā tribunāla leģitimitāti, neatkarību un efektivitāti; tā kā Komisija pēc 2015. gada tiesu sistēmas reformām Polijā uzsāka 7. panta 1. punkta procedūru,

atkārtoti pauž stingru nosodījumu Konstitucionālā tribunāla 2020. gada 22. oktobra nelikumīgajam nolēmumam, ar ko gandrīz pilnībā aizliedz abortu, un šo neslēpto uzbrukumu SRVT Polijā; aicina Polijas valdību ātri un pilnībā garantēt piekļuvi aborta pakalpojumiem un to sniegšanu, nodrošināt drošus, likumīgus, bezmaksas un augstas kvalitātes aborta pakalpojumus un padarīt tos pieejamus visām sievietēm un meitenēm; aicina Polijas iestādes ievērot, īstenot un veicināt sieviešu cilvēktiesības uz dzīvību, veselību un vienlīdzību, kā arī viņu brīvību no diskriminācijas, vardarbības un spīdzināšanas vai nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās;

pauž dziļu nožēlu par to, ka aizvadītā gada laikā nav iesniegta neviena iniciatīva vai priekšlikums, kura mērķis būtu atcelt de facto abortu aizliegumu, kā arī par daudzajiem ierobežojumiem SRVT pieejamībai valstī; atkārtoti norāda, ka de facto abortu aizliegums apdraud sieviešu veselību un dzīvību un jau izraisījis vismaz vienas sievietes nāvi; atgādina, ka vispārēja piekļuve veselības aprūpei un SRVT ir cilvēka pamattiesības;

solidarizējas ar Polijas sievietēm, aktīvistiem un drosmīgajiem cilvēkiem un organizācijām, kas turpina palīdzēt sievietēm piekļūt aborta aprūpei, kad viņām tā ir vajadzīga, jo šie lēmumi attiecas uz viņu ķermeni un viņu izvēli; pauž dziļu nožēlu par nolēmuma stāšanos spēkā, neraugoties uz plašām demonstrācijām par labu likumīgai piekļuvei abortiem; pauž atbalstu visām sievietēm un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri turpina nenogurstoši protestēt pret šiem viņu pamatbrīvību un pamattiesību smagajiem ierobežojumiem; norāda, ka protestētāji prasa ne tikai atcelt nelikumīgo Konstitucionālā tribunāla nolēmumu, bet prasa arī tiesības uz brīvu, likumīgu un drošu piekļuvi abortiem un cieņu pret fizisko autonomiju un integritāti; uzsver atbalstu un interesi, ko attiecībā uz Polijas protestētājiem pauž cilvēki no daudzām dalībvalstīm un visas pasaules;

uzsver, ka tiesību uz abortu ierobežošana vai to aizliegšana nekādā veidā nemazina vajadzību pēc abortiem, bet gan rada situāciju, kad sievietēm jāmeklē nedrošu abortu iespējas, jāceļo uz ārzemēm abortu veikšanai vai jāturpina grūtniecība pret savu gribu, tostarp augļa nāvējošu vai smagu traucējumu gadījumā; turklāt uzsver, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums un ar dzimumu saistītas vardarbības veids, kas ietekmē sieviešu un meiteņu tiesības uz dzīvību, fizisko un garīgo neaizskaramību, vienlīdzību, nediskrimināciju un veselību;

pauž dziļas bažas par to, ka tūkstošiem sieviešu ir jāceļo, lai piekļūtu tik būtiskam veselības aprūpes pakalpojumam kā aborts; uzsver, ka pārrobežu abortu pakalpojumi nav dzīvotspējīgs risinājums, jo īpaši tām sievietēm, kuras dzīvo nabadzībā, saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju un ir neaizsargātā situācijā; pauž bažas par to, ka braucieni uz ārvalstīm šādā nolūkā apdraud sieviešu veselību, dzīvību un labklājību; uzsver pēcaborta aprūpes nozīmi, īpaši sievietēm, kurām rodas veselības sarežģījumi pēc nepilnīga vai nedroša aborta veikšanas;

stingri nosoda visus tiesību aktu priekšlikumus vai ierobežojumus, kuru mērķis ir vēl vairāk aizliegt un ierobežot piekļuvi drošiem un likumīgiem abortiem Polijā un paredzēt par to noteikt kriminālatbildību; atgādina Polijas parlamentam un iestādēm, ka SRVT ierobežošanas pasākumi ir pretrunā starptautisko cilvēktiesību regresa nepieļaušanas principam, un mudina tās nodrošināt SRVT pilnīgu īstenošanu;

pauž nosodījumu par aizvien naidīgāko un vardarbīgāko vidi attiecībā uz WHRD Polijā un aicina Polijas iestādes garantēt WHRD tiesības publiski paust savu viedokli, tostarp gadījumos, kad tie iebilst pret valdības politiku, nebaidoties no sekām vai draudiem; aicina Polijas iestādes steidzami aizsargāt uzbrukumos cietušos WHRD, izmeklēt pret tiem vērstos draudus un saukt vainīgos pie atbildības; mudina Polijas valdību vērsties pret ļaunprātīgām dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret WHRD; uzsver, ka daudziem WHRD Polijā tagad tiek izvirzītas kriminālapsūdzības par viņu lomu protestos pret likumprojektu, jo to laikā bija noteikti Covid-19 ierobežojumi; mudina Polijas valdību atturēties no politiski motivētu kriminālapsūdzību izvirzīšanas pret WHRD;

asi nosoda pārmērīgu un nesamērīgu spēka un vardarbības izmantošanu pret protestētājiem, tostarp aktīvistiem un sieviešu tiesību organizācijām, ko īsteno tiesībaizsardzības iestādes un nevalstiski dalībnieki, piemēram, galēji labēji nacionālistiski grupējumi; aicina Polijas iestādes nodrošināt, lai tie, kuri uzbrūk protestētājiem, par savu rīcību tiktu saukti pie atbildības;

nosoda Polijas valdības amatpersonu izmantoto naidīgo retoriku pret WHRD un citiem valdības politikas kritiķiem, un mudina Komisiju risināt šo jautājumu un atbalstīt aktīvistus gan politiski, gan finansiāli;

10.

aicina Polijas valdību nodrošināt sieviešu un meiteņu līdzdalību tādu tiesību aktu un politikas virzienu izstrādē, kas ietekmē viņu dzīvi, tostarp SRVT un abortu jomā, un nodrošināt viņām iespēju vērsties tiesā un izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja tiek pārkāptas viņu tiesības;

11.

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu nacionālajām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām nolūkā veicināt vietējo atbalstu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām dalībvalstīs, tostarp Polijā; mudina Komisiju nekavējoties sniegt tiešu atbalstu programmām un Polijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas ar mērķi aizsargāt SRVT; aicina Komisiju un dalībvalstis ar finansēšanas programmām atbalstīt izpratnes veidošanu un apmācību par SRVT; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu sniegto atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, palīdzot Polijas sievietēm īstenot savas SRVT, un mudina citas darīt to pašu; aicina dalībvalstis efektīvāk sadarboties, lai atvieglotu pārrobežu piekļuvi abortiem, piemēram, nodrošinot Polijas sievietēm piekļuvi bezmaksas un drošam abortam valsts veselības aprūpes sistēmās;

12.

uzstāj, ka aborta veikšana nekādā veidā, formā vai formā nebūtu jāiekļauj kriminālkodeksā, jo tas negatīvi ietekmē ārstus, kuri tādējādi atturas sniegt SRV pakalpojumus, baidoties no kriminālsankcijām, un tādējādi ierobežo sievietēm un meitenēm pieejamo veselības aprūpi; pauž satraukumu, ka šīs situācijas dēļ ārsti par prioritāti mēdz noteikt augļa, nevis sievietes dzīvības glābšanu; aicina Polijas valdību nodrošināt, ka “vairs neviena” sieviete valstī nemirst šā ierobežojošā likuma dēļ, pilnībā atcelt kriminālatbildību par abortu un no krimināltiesībām izņemt jebkādu ar abortu saistītu darbību, lai nodrošinātu, ka ārsti piekrīt veikt abortus praksē saskaņā ar valsts tiesību aktu juridiskajām robežām, un nodrošināt, ka tās sniegtā informācija par piekļuvi abortiem un citām seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām ir objektīva un balstīta uz pierādījumiem;

13.

atzīmē, ka pārmērīgi daudzie nepamatotie ierobežojumi attiecībā uz drošu abortu pieejamību, kas izriet no iepriekš minētā Konstitucionālā tribunāla nelikumīga nolēmuma, neaizsargā sieviešu neatņemamās tiesības un viņu cieņu, jo tie ir pretrunā Hartai, ECTK, ECT judikatūrai, daudzām starptautiskajām konvencijām, kuras parakstījusi Polija, kā arī Polijas Republikas konstitūcijai; atkārtoti aicina Polijas iestādes pilnībā īstenot ECT nolēmumus pret Poliju ierosinātajās lietās, kurās tā ir nospriedusi, ka piekļuves likumīgam abortam ierobežošana ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums;

14.

uzsver, ka netraucētai un savlaicīgai piekļuvei reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem un sieviešu reproduktīvās autonomijas ievērošanai un lēmumu pieņemšanas tiesību garantēšanai ir izšķiroša nozīme, lai aizsargātu sieviešu cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību; īpaši norāda uz ANO ekspertu uzsvērto (17), ka sieviešu cilvēktiesības ir pamattiesības, kuras nevar pakārtot kultūras, reliģijas vai politiskiem apsvērumiem, un ka ideoloģiski un reliģiski motivēta iejaukšanās sabiedrības veselības jautājumos ir īpaši nelabvēlīgi ietekmējusi sieviešu un meiteņu veselību un labklājību;

15.

pauž dziļas bažas par sirdsapziņas klauzulas izmantošanu, kas ir medicīniskās aprūpes atteikums personiskās pārliecības dēļ; pauž nožēlu par to, ka pēc grozījuma Likumā par ārstu un zobārstu profesijām ārstiem un veselības aprūpes iestādēm nav pienākuma norādīt alternatīvu iestādi vai praktizējošu ārstu, ja aborts un citi SRV pakalpojumi tiek noraidīti personiskās pārliecības dēļ; norāda, ka pēc Konstitucionālā tribunāla 2020. gada 22. oktobra nelikumīgā nolēmuma sirdsapziņas klauzulas praktiskā izmantošana pati par sevi ir ierobežota, jo arī augļa stāvokļa dēļ nav piekļuves abortiem; pauž nožēlu par to, ka veids, kādā sirdsapziņas klauzula ir iekļauta Polijas tiesību aktos, neparedz nekādas pārsūdzības procedūras pret šīs klauzulas ļaunprātīgu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka ginekologi bieži atsaucas uz to nepareizi, kad viņiem lūdz izrakstīt kontracepcijas līdzekļus, tādējādi ierobežojot pat kontracepcijas pieejamību Polijā; norāda, ka šis medicīniskās palīdzības liegšanas mehānisms, pamatojoties uz personīgo pārliecību, apgrūtina arī piekļuvi pirmsdzemdību skrīningam, kas ne tikai pārkāpj sieviešu tiesības uz informāciju par augļa stāvokli, bet arī kavē veiksmīgu ārstēšanu grūtniecības laikā vai tūlīt pēc tās; aicina Polijas valdību reglamentēt veselības aprūpes sniedzēju atteikumus sniegt SRV pakalpojumus tā, lai netiktu liegta SRVT pieejamība, un mudina Polijas valdību pieņemt nepieciešamās reformas ar mērķi ieviest gan pienākumu nosūtīt pacientu pie cita praktizējoša speciālista, gan pārsūdzības procedūru pret sirdsapziņas klauzulas ļaunprātīgu izmantošanu;

16.

mudina Polijas iestādes atcelt likumu, kas ierobežo piekļuvi ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem, un finansēt, izstrādāt un veicināt visu kontracepcijas līdzekļu klāstu, tostarp vīriešu kontracepciju;

17.

nosoda to, ka Polijas valdība ļaunprātīgi izmanto tiesu sistēmu un tās likumdošanas pilnvaras, lai instrumentalizētu un politizētu sieviešu un LGBTI+ cilvēku dzīvību un veselību, izraisot gan viņu apspiešanu, gan pret viņiem vērstu diskrimināciju;

18.

atkārtoti pauž dziļas bažas, kas paustas rezolūcijās par mēģinājumiem noteikt kriminālatbildību par seksualitātes un attiecību izglītības izplatīšanu Polijā, un aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp Poliju, nodrošināt, lai visu vecumu un seksuālās orientācijas skolēni saņemtu vecumam atbilstošu un uz pierādījumiem balstītu visaptverošu seksualitātes un attiecību izglītību, kas ir būtiska nolūkā attīstīt jauniešu prasmes veidot veselīgas, vienlīdzīgas, audzinošas un drošas attiecības bez diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības; uzsver, ka tikai izglītība, informācija un vispārēja piekļuve kontracepcijai, seksuālās vardarbības izskaušana un sieviešu un vīriešu kopīga atbildība par kontracepciju var samazināt maldinošu informāciju un nevēlamas grūtniecības gadījumu skaitu;

19.

asi nosoda Polijas tieslietu ministra neseno lēmumu oficiāli sākt Polijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, jo šāds lēmums jau ir, bet īstenošanas gadījumā būs vēl lielāks šķērslis attiecībā uz dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesībām un cīņu pret dzimumbalstītu vardarbību; mudina Polijas iestādes atcelt šo lēmumu un nodrošināt efektīvu un praktisku Konvencijas īstenošanu; aicina Padomi steidzami pabeigt Stambulas konvencijas ratifikāciju Eiropas Savienībā;

20.

atgādina, ka sieviešu tiesības ir pamattiesības un ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir juridisks pienākums ievērot un aizsargāt tās saskaņā ar Līgumiem, Hartu un starptautiskajām tiesībām;

21.

aicina Padomi paplašināt uzklausīšanu jomu par situāciju Polijā saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu un izskatīt šo jautājumu un citus apgalvojumus par pamattiesību pārkāpumiem Polijā;

22.

aicina Polijas valdību ievērot ECT nolēmumu, kurā Konstitucionālā tribunāla sastāvs ir atzīts par nelikumīgu (18); atkārtoti aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt nelikumīgā Konstitucionālā tribunāla sastāvu; uzsver, ka lēmums par abortu ir vēl viens piemērs tiesu iestāžu politiskai pārņemšanai un sistēmiskai tiesiskuma graušanai Polijā, un ka ES iestādēm ir pienākums attiecīgi rīkoties;

23.

aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis to centienos garantēt vispārēju piekļuvi SRVT, tostarp piekļuvi drošiem un likumīgiem abortiem visiem iedzīvotājiem;

24.

aicina Komisiju un Padomi aizsargāt tiesības uz veselību un nodrošināt, ka sievietes un meitenes Polijā netiek atstātas novārtā, šajā nolūkā veicot izlēmīgus pasākumus un vēršoties pret jebkādiem Polijas rosinātiem tiesību aktu priekšlikumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp abortu aprūpei;

25.

aicina veselības un pārtikas nekaitīguma, līdztiesības un demokrātijas un demogrāfijas komisārus veicināt un popularizēt SRVT aizsardzību Polijā, kas ir būtiska daļa, īstenojot cilvēku tiesības uz veselību, drošību un dzimumu līdztiesību;

26.

aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai SRVT aizsargātu ES kopumā, sākot ar to, ka tiek izveidots ES īpašā sūtņa seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jautājumos amats un ES gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju tiek iekļauta īpaša sadaļa par situāciju SRVT jomā;

27.

aicina Komisiju pieņemt pamatnostādnes dalībvalstīm ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi SRVT jomas precēm un pakalpojumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem un ECT judikatūru;

28.

atgādina Komisijai, ka tai būtu jāierosina visaptveroša direktīva par to, kā novērst un apkarot visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp pārkāpumus SRVT jomā;

29.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Polijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 232, 16.6.2021., 48. lpp.

(2) OV C 356, 4.10.2018., 44. lpp.

(3) OV C 385, 22.9.2021., 317. lpp.

(4) OV C 129, 5.4.2019., 13. lpp.

(5) OV C 208, 1.6.2021., 24. lpp.

(6) OV C 449, 23.12.2020., 102. lpp.

(7) OV C 425, 20.10.2021., 147. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0314.

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0395.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0439.

(11) Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja, Cilvēktiesību komiteja, īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un īpašais referents jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi (informācijas sērija par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, ko sagatavojis ANO Augstais cilvēktiesību komisārs, Abortion, 2020).

(12) Tysiąc pret Poliju (2007. g.), R. R. pret Poliju (2011. g.) un P. un S. pret Poliju (2012. g.).

(13) https://www.asn.org.uk/press-release-abortion-without-borders-helps-more-than-17000-with-abortion-in-six-months-after-polish-constitutional-court-ruling/

(14) https://en.federa.org.pl/womens-collective-complaint-in-the-echr/

(15) https://www.epfweb.org/european-contraception-atlas#:~:text=On%2012%20November%202020%2C%20MEPs,on%20access%20to%20modern%20contraception

(16) Venēcijas komisijas 2016. gada 14. un 15. oktobra atzinuma par Likumu par Konstitucionālo tribunālu 128. punkts; ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi un ieteikumi par septīto periodisko ziņojumu par Poliju, 2016. gada 23. novembris, 7. un 8. punkts; Komisijas 2017. gada 26. jūlija Ieteikums (ES) 2017/1520 par tiesiskumu Polijā (OV L 228, 2.9.2017., 19. lpp.).

(17) Darba grupa sieviešu un meiteņu diskriminācijas jautājumos, 2021. gada 14. septembris, pieejams vietnē: https://www.ohchr.org/FR/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=27457&LangID=E

(18) Lieta Xero Flor w Polsce sp. z o.o. pret Poliju, skatīt: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-210065

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/53

P9_TA(2021)0443

Pieprasījums atcelt Fulvio Martusciello imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Fulvio Martusciello imunitāti (2021/2049(IMM))

(2022/C 205/06)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā pieprasījumu atcelt Fulvio Martusciello imunitāti, kuru Beļģijas Karalistes Federālā ārlietu dienests nosūtījis 2021. gada 31. martā un par kuru paziņots 2021. gada 26. aprīļa plenārsēdē,

—	pēc Fulvio Martusciello uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0302/2021),

tā kā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt no Itālijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Fulvio Martusciello imunitāti saistībā ar ātruma pārsniegšanu, kas ir kvalificējama kā 1975. gada 1. decembra Karaļa dekrēta, ar ko nosaka ceļu satiksmes policijas un sabiedrisko ceļu izmantošanas vispārējos noteikumus, 11.2. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 1968. gada 16. marta Likuma par ceļu satiksmes policiju 29. panta 3. punkta pārkāpums;

B.	tā kā 2020. gada 25. novembrī ātruma pārsniegšanas pārkāpuma ietvaros ceļu policija apturēja transportlīdzekli, kas pa automaģistrāli E411 pārvietojās ar ātrumu 179 km/h, kuru izmērīja ar radaru vietā, kur maksimālais atļautais ātrums ir 120 km/h;

tā kā šā transportlīdzekļa vadītāju policija ir identificējusi kā Fulvio Martusciello, kurš paskaidroja, ka ir Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā, atbildot uz Valoņu Brabantes provinces karaļa prokurora 2020. gada 15. decembrī nosūtītā protokola kopiju, kurā ir lūgts sniegt paskaidrojumus par notikušo, Fulvio Martusciello ātruma pārsniegšanu neapstrīdēja;

D.	tā kā, no vienas puses, Parlamentu nevar pielīdzināt tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto (2);

tā kā inkriminētajam pārkāpumam nav tiešas vai acīmredzamas saiknes ar Fulvio Martusciello Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu izpildi, kā arī tas nav saistīts ar viņa viedokli vai balsojumu, kas ir pausts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

tā kā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants skan šādi:

“Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a)	savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b)	visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”;

G.	tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., faktus, kas liecinātu par to, ka tiesvedības pamatā esošais mērķis var kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī viņa Eiropas Parlamenta deputāta statusam,

nolemj atcelt Fulvio Martusciello imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Beļģijas Karalistes kompetentajai iestādei un Fulvio Martusciello.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/55

P9_TA(2021)0444

Pieprasījums atcelt Harald Vilimsky imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Harald Vilimsky imunitāti (2021/2073(IMM))

(2022/C 205/07)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Vīnes prokuratūras iesniegto pieprasījumu atcelt Harald Vilimsky imunitāti, ko Austrijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītājs nosūtīja 2021. gada 7. maijā saistībā ar kriminālprocesu un par kuru tika paziņots 2021. gada 20. maija plenārsēdē,

—	pēc Harald Vilimsky uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—	ņemot vērā Austrijas Konstitūcijas 57. panta 2. un 3. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0303/2021),

tā kā Vīnes prokuratūra ir lūgusi atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Harald Vilimsky imunitāti, lai uzsāktu kriminālvajāšanu par Austrijas Kriminālkodeksa 153. panta 1. un 3. punktā paredzētu noziedzīgu nodarījumu — līdzekļu piesavināšanos, pārkāpjot pilnvaras, — un šā kodeksa 12. paragrāfa otrās alternatīvas un 133. panta 1. un 2. punktā paredzēto pirmo reizi izdarīto noziedzīgo nodarījumu — līdzzināšana līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, pārkāpjot pilnvaras, — šā kodeksa 153.b panta 1., 2. un 3. punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu — subsīdiju izmantošana mērķim, kurām tās nav paredzētas;

B.	tā kā Harald Vilimsky Austrijas Brīvības partijas (FPÖ) Nacionālās asamblejas frakcijas finanšu sekretāra amatā darbojās no 2006. gada 27. oktobra līdz 2019. gada 23. oktobrim; tā kā 2019. gada maijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā;

tā kā no 2011. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 13. augustamHarald Vilimsky esot ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras un piesavinājies līdzekļus no bankas kontiem, kas pieder Austrijas Nacionālās asamblejas FPÖ parlamentārajai grupai, izdarot tā, lai no Nacionālās asamblejas FPÖ grupas konta veicot regulārus pārskaitījumus, tiek apmaksāti rēķini par tāda mobilā tālruņa pakalpojumiem, kuru kāda trešā persona izmantoja pilnīgi privātiem mērķiem, tādējādi Nacionālās asamblejas FPÖ grupai radot finansiālus zaudējumus;

D.	tā kā viņš esot izmantojis Nacionālās asamblejas FPÖgrupai piešķirtos līdzekļus mērķiem, kas nav noteikti Austrijas 1985. gada parlamenta grupu finansēšanas likuma (KlubFG) 1. pantā, un tā kā viņš to esot darījis, pilnībā apzinoties, ka apmaksātie pakalpojumi ar partijām saistīti nav;

E.	tā kā kriminālprocess neattiecas uz viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

F.	tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

ņemot vērā Austrijas Konstitūcijas 57. panta 2. un 3. punktu,

“2. Nacionālās padomes deputātus drīkst aizturēt tikai ar Nacionālās padomes piekrišanu, izņemot flagrante delicto gadījumos. Arī, lai Nacionālās padomes deputāta mājā veiktu kratīšanu, ir vajadzīga Nacionālās padomes piekrišana.

3. Jebkurā citā gadījumā Nacionālās padomes locekļus var oficiāli saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem bez Nacionālās padomes piekrišanas, ja tiem nav acīmredzamas saistības ar attiecīgā deputāta oficiālo darbību. Tomēr aģentūrai (Behörde) ir Nacionālajai padomei jālūdz lemt par šādas saiknes esamību, ja to pieprasa attiecīgais deputāts vai viena trešā daļa [tās] pastāvīgās komitejas locekļu, [kurai ir] uzticēta šādu jautājumu izskatīšana. Šāda pieprasījuma gadījumā jebkura oficiāla kriminālvajāšana nekavējoties ir jāpārtrauc vai jāizbeidz.”;

H.	tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto (2);

I.	tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kuri tiek ierosināti par darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem vērtēt nevar;

J.	tā kā šajā gadījumā Parlaments pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., faktus, kas liecinātu, ka tiesvedības pamatā esošais mērķis, iespējams, ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam, guvis nav,

nolemj atcelt Harald Vilimsky imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Austrijas Republikas kompetentajai iestādei un Harald Vilimsky.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/57

P9_TA(2021)0445

Pieprasījums atcelt Nila Ušakova imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Nilam Ušakovam deputāta imunitāti (2020/2239(IMM))

(2022/C 205/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā pieprasījumu atcelt Nila Ušakova deputāta imunitāti, kuru 2020. gada 23. oktobrī nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra saistībā ar tiesvedību, kas tiks uzsākta Latvijas Republikā un par kuru paziņots 2020. gada 13. novembra plenārsēdē,

—	pēc Nila Ušakova uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Protokola N. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, ka arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumus (1),

—	ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0304/2021),

tā kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas Rīgas nodaļas virsprokurors ir lūdzis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova imunitāti, lai pret viņu uzsāktu kriminālprocesu par slēptas darbības veikšanai pārveidotu ierīču aprites aizlieguma pārkāpumu;

B.	tā kā 2019. gada 30. janvārī, veicot kratīšanu toreizējā Rīgas Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova birojā saistībā ar citiem kriminālprocesiem, tika atrasta slēptas darbības veikšanai speciāli izstrādāta ierīce, kas galvenokārt izmantojama video un audioinformācijas ieguvei slēptā veidā;

tā kā, novietojot ierīci savā birojā Rīgas Domes telpās, Nils Ušakovs, iespējams, ir pārkāpis Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu fiziskām personām iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus un programmatūru; tā kā ar savu rīcību Nils Ušakovs, iespējams, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 237.1 panta otro daļu;

D.	tā kā Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā 2019. gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

E.	tā kā iespējamais noziedzīgais nodarījums nav saistīts ar viedokli, ko Nils Ušakovs ir paudis, vai balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

F.	tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantā noteikts, ka Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

tā kā Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30. pants paredz, ka:

“29. pants

Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. (…)

30. pants

Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.”;

H.	tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto (2);

I.	tā kā deputāta imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kas veiktas, pildot to parlamentāros pienākumus, un kuras nevar vērtēt atrauti no šiem pienākumiem;

J.	tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., faktus, kas liecina, ka tiesvedības pamatā esošais mērķis var būt radīt kaitējumu deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam;

nolemj atcelt Nila Ušakova imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Latvijas Republikas kompetentajai iestādei un Nilam Ušakovam.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/59

P9_TA(2021)0446

Ienākuma nodokļa informācijas atklāšana, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par Padomes pirmā lasījuma nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (09722/1/2021 – C9-0371/2021 – 2016/0107(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 205/09)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (09722/1/2021 – C9-0371/2021),

—	ņemot vērā Padomes paskaidrojuma rakstu tās nostājai pirmajā lasījumā,

—	ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Īrijas parlaments un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0198),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgās komitejas ir apstiprinājušas saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0305/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

atzīmē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru, nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 487, 28.12.2016., 62. lpp.

(2) OV C 108, 26.3.2021., 623. lpp.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/61

P9_TA(2021)0447

Savienības dalība Eiropas metroloģijas partnerībā ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Eiropas Metroloģijas partnerībā, ko kopīgi sākušas vairākas dalībvalstis (COM(2021)0089 – C9-0083/2021 – 2021/0049(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 205/10)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0089),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0083/2021),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 8. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0242/2021),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 341, 24.8.2021., 34. lpp.

P9_TC1-COD(2021)0049

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/… par Savienības dalību Eiropas Metroloģijas partnerībā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2021/2084.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUM

Lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt “Apvāršņa Eiropas” un kohēzijas politikas sinerģiju, Komisija izstrādās vadlīnijas, kurās koncentrēsies uz iespējām, ko dod alternatīva, kombinēta un kumulatīva finansēšana un resursu pārvietošana.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/63

P9_TA(2021)0448

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010 (COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 205/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0271) un priekšlikuma grozījumus (COM(2018)0633),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 78. panta 1. punktu un 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0174/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 30. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Ārlietu komitejas atzinumus (A8-0392/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

P9_TC1-COD(2016)0131

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/2303.)

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/64

P9_TA(2021)0449

Nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. septembrī un 11. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (COM(2020)0727 – C9-0367/2020 – 2020/0322(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 205/12)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

Līgumos paredzētie veselības aizsardzības noteikumi joprojām netiek pietiekami izmantoti mērķiem, kuru sasniegšanu tie varētu tuvināt. Tādēļ ar šo regulu vajadzētu nodrošināt, ka pēc iespējas labāk tiek izmantoti attiecīgie veselības noteikumi, lai parādītu Savienības veselības politikas stiprumu, vienlaikus saglabājot normālu vienotā tirgus darbību nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apstākļos.

Grozījums Nr. 2 un 244

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Ņemot vērā pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un lai veicinātu atbilstošu gatavību un reaģēšanu uz visiem pārrobežu veselības apdraudējumiem visā Savienībā, tiesiskais regulējums saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu epidemioloģisko uzraudzību, pārraudzību, agrīno brīdināšanu un apkarošanu saskaņā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES ir jāpaplašina attiecībā uz papildu ziņošanas prasībām un veselības sistēmas rādītāju analīzi, kā arī dalībvalstu sadarbību ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC). Turklāt, lai nodrošinātu rezultatīvu Savienības reaģēšanu uz jauniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tiesiskajam regulējumam attiecībā uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanu būtu jāļauj nekavējoties pieņemt gadījumu definīcijas jaunu apdraudējumu uzraudzībai un būtu jānodrošina iespēja izveidot ES references laboratoriju tīklu un tādu slimību uzliesmojumu pārraudzības atbalsta tīklu, kuras ir nozīmīgas cilvēka izcelsmes vielām. Būtu jāstiprina kontaktu izsekošanas spējas, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību izveidojot automatizētu sistēmu.

(2)

Ņemot vērā pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi un lai veicinātu atbilstošu profilaksi, gatavību un reaģēšanu uz visiem pārrobežu veselības apdraudējumiem visā Savienībā , tostarp zoonotiskiem apdraudējumiem , tiesiskais regulējums saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu epidemioloģisko uzraudzību, pārraudzību, agrīno brīdināšanu un apkarošanu saskaņā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES ir jāpaplašina attiecībā uz papildu ziņošanas prasībām un veselības sistēmas rādītāju analīzi, kā arī sadarbību starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) , Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), kā arī starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO) . Turklāt, lai nodrošinātu rezultatīvu Savienības reaģēšanu uz jauniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tiesiskajam regulējumam attiecībā uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanu būtu jāļauj nekavējoties pieņemt gadījumu definīcijas jaunu apdraudējumu uzraudzībai un būtu jānodrošina iespēja izveidot ES references laboratoriju tīklu un tādu slimību uzliesmojumu pārraudzības atbalsta tīklu, kuras ir nozīmīgas cilvēka izcelsmes vielām. Būtu jāstiprina kontaktu izsekošanas spējas, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību izveidojot automatizētu sistēmu , taču vienlaikus jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (VDAR) (1a).

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)

HERA tika izveidota, lai stiprinātu Savienības spēju novērst un atklāt pārrobežu veselības apdraudējumus un uz tiem ātri reaģēt, nodrošinot ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādi, tostarp veicot attiecīgo pretlīdzekļu uzraudzību, iepirkumu un iegādi, aktivizējot ārkārtas pētniecības un inovācijas plānus, nodrošinot ārkārtas budžetu un finansējumu un veicot pasākumus, kas saistīti ar attiecīgo būtiskāko medicīnisko pretlīdzekļu ražošanu, pieejamību un piegādi.

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2b)	Visiem šādiem publiskiem ieguldījumiem medicīnisko pretlīdzekļu pētniecībā, izstrādē, izgatavošanā, ražošanā, iepirkumā, uzkrāšanā, piegādē un izplatīšanā vajadzētu būt pārredzamiem.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Svarīga loma gatavības un reaģēšanas plānošanas koordinācijā saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir Veselības drošības komitejai (HSC), kas oficiāli izveidota ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES. Šai komitejai būtu jāpiešķir papildu pienākumi attiecībā uz norādījumu un atzinumu pieņemšanu, lai nodrošinātu labāku atbalstu dalībvalstīm saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu profilaksi un kontroli.

(3)

Svarīga loma profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanas koordinācijā saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir Veselības drošības komitejai (HSC), kas oficiāli izveidota ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES. Šai komitejai būtu jāpiešķir papildu pienākumi attiecībā uz norādījumu un atzinumu pieņemšanu, lai nodrošinātu labāku atbalstu dalībvalstīm saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu profilaksi un kontroli , kā arī attiecībā uz atbalstu labākai koordinēšanai starp dalībvalstīm nolūkā risināt šādus apdraudējumus. Eiropas Parlamenta izvirzītajiem pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai piedalīties HSC kā novērotājiem.

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Lai izvairītos no centienu dublēšanās un Savienības līmenī nodrošinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanu, Veselības drošības komitejai būtu cieši jāsadarbojas ar HERA valdi, kas izveidota ar Komisijas 2021. gada 16. septembra lēmumu, Veselības krīzes padomi, kura izveidota ar Padomes Regulu par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām ar mērķi sabiedrības veselības ārkārtas situācijās ieviest efektīvus gatavības un reaģēšanas mehānismus.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)

Profilakses un veicināšanas stratēģijas attiecas uz visām nozaru rīcībpolitikām, tostarp fiskālo, tirdzniecības, ekonomikas, agrovides, izglītības, mājokļu, kultūras un sociālās palīdzības politiku. “Veselība visās politikas jomās” vajadzētu būt visu publisko rīcībpolitiku principam. Instruments, ko valstu līmenī jau izmanto dažādu nozaru rīcībpolitiku ietekmes uz veselību novērtēšanai, ir tā dēvētais veselības tests. Ietekmes uz veselību novērtējums būtu jāveic visām Savienības pārvaldītajām programmām.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot citus saistošus pasākumus, kuri attiecas uz īpašām darbībām vai uz kvalitātes un dažu preču drošības normām un kuros ir noteikti īpaši pienākumi un instrumenti konkrētu pārrobežu apdraudējumu pārraudzībai, agrīnai brīdināšanai par tiem un to apkarošanai. Minētie pasākumi jo īpaši ietver attiecīgus Savienības tiesību aktus ar sabiedrības veselības aizsardzības jautājumiem saistīto kopējo drošības apsvērumu jomā, kuri attiecas uz tādām precēm kā farmaceitiskie produkti, medicīniskas ierīces, pārtikas produkti, cilvēka izcelsmes vielas (asinis, audi un šūnas, orgāni) un uz jonizējošā starojuma iedarbību.

(5)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot citus saistošus pasākumus, kuri attiecas uz īpašām darbībām vai uz kvalitātes un dažu preču drošības normām un kuros ir noteikti īpaši pienākumi un instrumenti konkrētu pārrobežu apdraudējumu pārraudzībai, agrīnai brīdināšanai par tiem un to apkarošanai , piemēram, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (SVAN) . Minētie pasākumi jo īpaši ietver attiecīgus Savienības tiesību aktus ar sabiedrības veselības un vides aizsardzības jautājumiem saistīto kopējo drošības apsvērumu jomā, kuri attiecas uz tādām precēm kā farmaceitiskie produkti, medicīniskas ierīces, in vitro medicīniskās diagnostikas ierīces, pārtikas produkti, cilvēka izcelsmes vielas (asinis , plazma , audi un šūnas, orgāni) un uz jonizējošā starojuma iedarbību.

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)

Savvaļas dzīvnieku un augu, kā arī citu dabas resursu pārmērīga izmantošana un straujš biodaudzveidības zudums apdraud cilvēka veselību. Tā kā cilvēka, dzīvnieku un vides veselība ir cieši saistīta, pašreizējās krīzes un turpmāko krīžu risināšanā ir ļoti būtiski ievērot pieejas “Viena veselība” principus.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Cilvēku veselības aizsardzība ir jautājums ar transversālu aspektu un ir saistīts ar vairākām Savienības politikas un darbības jomām. Lai panāktu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un izvairītos no jebkādas darbību pārklāšanās, dublēšanās vai no pretrunīgām darbībām, Komisijai saziņā ar dalībvalstīm būtu jānodrošina koordinācija un informācijas apmaiņa starp mehānismiem un struktūrām, kas ir izveidoti saskaņā ar šo regulu, un citiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti Savienības līmenī un saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums) un kuru darbības ir saistītas ar gatavības un reaģēšanas plānošanu, nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu. Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, lai attiecīgā informācija no dažādām Savienības līmeņa un saskaņā ar Euratom līgumu izveidotām ātras brīdināšanas un informēšanas sistēmām tiktu apkopota un paziņota dalībvalstīm ar tādas agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) starpniecību, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK.

(6)

Atbilstīgi pieejām “viena veselība” un “veselība visās politikas jomās” cilvēku veselības aizsardzība ir jautājums ar transversālu aspektu un ir saistīts ar vairākām Savienības politikas un darbības jomām. Savienībai būtu jāpalīdz dalībvalstīm samazināt nevienlīdzību veselības jomā gan dalībvalstīs, gan starp tām, lai panāktu vispārēju veselības apdrošināšanu un risinātu mazāk aizsargāto grupu problēmas. Savienībai būtu jāmudina dalībvalstis īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus veselības jomā, kā arī jāatbalsta dalībvalstis veselības aprūpes sistēmu noturības, reaģētspējas un gatavības stiprināšanā, lai risinātu problēmas nākotnē, tostarp pandēmijas. Lai panāktu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un izvairītos no jebkādas darbību pārklāšanās, dublēšanās vai no pretrunīgām darbībām, Komisijai saziņā ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, veselības speciālistiem, pacientu asociācijām, nozares un piegādes ķēdes rīcībspēkiem, būtu jānodrošina koordinācija un informācijas apmaiņa starp mehānismiem un struktūrām, kas ir izveidoti saskaņā ar šo regulu, un citiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti Savienības līmenī un saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums) un kuru darbības ir saistītas ar gatavības un reaģēšanas plānošanu, nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu . Ar šiem mehānismiem būtu jāveido sinerģija starp Savienības un valstu pasākumiem, vienlaikus cenšoties novērst dublēšanos ar pasākumiem, kas veikti PVO satvarā. Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, lai attiecīgā informācija no dažādām Savienības līmeņa un saskaņā ar Euratom līgumu izveidotām ātras brīdināšanas un informēšanas sistēmām tiktu apkopota un paziņota dalībvalstīm ar tādas agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) starpniecību, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Gatavības un reaģēšanas plānošana ir būtiski elementi, kas dod iespēju efektīvi pārraudzīt pārrobežu veselības apdraudējumus, agrīni brīdināt par tiem un tos apkarot. Līdz ar to Komisijai jāizveido un HSC jāapstiprina Savienības gatavības plāns veselības krīzes un pandēmijas gadījumā. Papildus būtu jāatjaunina dalībvalstu gatavības un reaģēšanas plāni ar mērķi nodrošināt to saderību ar reģionālā līmeņa struktūrām. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus šajā jomā, Komisijai un Savienības aģentūrām būtu jānodrošina mērķtiecīga apmācība un zināšanu apmaiņas pasākumi veselības aprūpes darbiniekiem un zināšanas un nepieciešamās prasmes sabiedrības veselības darbiniekiem . Lai nodrošinātu šo plānu ieviešanu un īstenošanu, Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāveic stresa testi, mācības un pārskatīšana pasākumu laikā un pēc to veikšanas. Šiem plāniem vajadzētu būt koordinētiem, funkcionāliem un atjauninātiem, un vajadzētu būt pietiekamiem resursiem to darbībspējas nodrošināšanai. Pēc stresa testiem un plānu pārskatīšanas būtu jāveic korektīvi pasākumi, un Komisija būtu jāinformē par visiem atjauninājumiem.

(7)

Profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošana ir būtiski elementi, kas dod iespēju efektīvi pārraudzīt pārrobežu veselības apdraudējumus, agrīni brīdināt par tiem un tos apkarot. Līdz ar to Komisijai jāizveido un HSC jāapstiprina Savienības gatavības plāns veselības krīzes un pandēmijas gadījumā. Papildus būtu jāatjaunina dalībvalstu profilakses, gatavības un reaģēšanas plāni ar mērķi nodrošināt to saderību ar reģionālā līmeņa struktūrām. Plāni būtu jāīsteno ar starpreģionālo krīžgatavības plānošanu, sevišķu uzmanību pievēršot pārrobežu reģioniem, lai uzlabotu to sadarbību veselības jomā. Attiecīgā gadījumā šo plānu izstrādāšanā būtu jāpiedalās reģionālajām iestādēm. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus šajā jomā, Komisijai un Savienības aģentūrām būtu jānodrošina mērķtiecīga apmācība un jāveicina paraugprakses apmaiņa starp veselības aprūpes darbiniekiem un sabiedrības veselības speciālistiem, lai uzlabotu viņu zināšanas un nodrošinātu nepieciešamās prasmes. Lai nodrošinātu šo plānu ieviešanu un īstenošanu, Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāveic stresa testi, mācības un pārskatīšana pasākumu laikā un pēc to veikšanas. Šādos plānos būtu jāietver ieteikumi politikas intervencēm saistībā ar pārnēsājamu slimību ietekmes uz veselības pakalpojumiem un aprūpi mazināšanu, arī smagu nepārnēsājamu slimību gadījumā. Šiem plāniem vajadzētu būt koordinētiem, funkcionāliem un atjauninātiem, un vajadzētu būt pietiekamiem resursiem to darbībspējas nodrošināšanai . Īpaša vērība būtu jāvelta pierobežas reģioniem, kuros būtu jāveicina kopīgi pārrobežu pasākumi, kā arī jāmudina sabiedrības veselības speciālistus iegūt zināšanas par kaimiņvalstu sabiedrības veselības sistēmām . Pēc stresa testiem un plānu pārskatīšanas būtu jāveic korektīvi pasākumi, un Komisija būtu jāinformē par visiem atjauninājumiem.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Tādēļ dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai jaunākā informācija par gatavības un reaģēšanas plānošanu un īstenošanu valsts līmenī. Dalībvalstu sniegtajai informācijai būtu jāietver tie elementi, par kuriem dalībvalstīm ir jāsniedz ziņojums Pasaules Veselības organizācijai (PVO) saistībā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (SVAN) (15). Savukārt Komisijai reizi divos gados būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pašreizējo stāvokli un virzību gatavības un reaģēšanas plānošanā un īstenošanā Savienības līmenī, arī par korektīviem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka valstu gatavības un reaģēšanas plāni ir atbilstoši. Lai atbalstītu šo plānu novērtēšanu, dalībvalstīs būtu jāveic ES revīzijas, sadarbojoties ar ECDC un Savienības aģentūrām. Šādā plānošanā jo īpaši būtu jāiekļauj sabiedrībai nozīmīgu nozaru, piemēram, enerģētikas, transporta, sakaru vai civilās aizsardzības nozares, pienācīga gatavība, jo šīs nozares krīzes situācijās paļaujas uz labi sagatavotām, dzimumsensitīvām sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām, kuras savukārt ir atkarīgas no minēto nozaru darbības un svarīgu pakalpojumu saglabāšanas atbilstīgā līmenī. Tāda nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā, kurš ir cēlies no zoonozes infekcijas, gatavības un reaģēšanas plānošanas labad ir svarīgi nodrošināt veselības aprūpes un veterinārijas nozaru sadarbspēju.

(8)

Tādēļ dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai jaunākā informācija par profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu un īstenošanu valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī. Dalībvalstu sniegtajai informācijai būtu jāietver tie elementi, par kuriem dalībvalstīm ir jāsniedz ziņojums Pasaules Veselības organizācijai (PVO) saistībā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (SVAN) (15). Piekļuve savlaicīgiem un pilnīgiem datiem ir nosacījums ātrai riska novērtēšanai un krīzes mazināšanai. Lai nepieļautu centienu pārklāšanos un atšķirīgus ieteikumus, Savienības aģentūrām, PVO un valstu aģentūrām pēc iespējas būtu jānosaka standartizētas definīcijas un netraucēti jāapmainās ar informāciju. Savukārt Komisijai ik gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pašreizējo stāvokli un virzību profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanā un īstenošanā Savienības līmenī, arī par korektīviem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka valstu gatavības un reaģēšanas plāni ir atbilstoši. Lai atbalstītu šo plānu novērtēšanu, dalībvalstīs būtu jāveic ES revīzijas, sadarbojoties ar ECDC un Savienības aģentūrām. Šādā plānošanā jo īpaši būtu jāiekļauj ilgtermiņa veselības aprūpes un sabiedrībai kritiski svarīgu nozaru, piemēram , lauksaimniecības , enerģētikas, transporta, sakaru vai civilās aizsardzības nozares, pienācīga gatavība, jo šīs nozares krīzes situācijās paļaujas uz labi sagatavotām, dzimumsensitīvām sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām, kuras savukārt ir atkarīgas no minēto nozaru darbības un svarīgu pakalpojumu saglabāšanas atbilstīgā līmenī. Tāda nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā, kurš ir cēlies no zoonozes infekcijas, gatavības un reaģēšanas plānošanas labad ir svarīgi nodrošināt veselības aprūpes un veterinārijas nozaru sadarbspēju.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Pašreizējā Covid-19 krīzes pieredze uzskatāmi parādījusi, ka turpmāk vajadzīga stingrāka rīcība Savienības līmenī, lai atbalstītu sadarbību un koordinēšanu starp dalībvalstīm un jo īpaši pierobežas kaimiņreģioniem. Tādēļ tādu dalībvalstu plānos, kuras robežojas vismaz ar vienu citu dalībvalsti, būtu jāiekļauj plāni, ar ko uzlabotu gatavību, profilaksi un reaģētspēju veselības krīžu gadījumā pierobežas kaimiņreģionos, tostarp paredzot obligātas pārrobežu apmācības veselības aprūpes darbiniekiem un koordinēšanas pasākumus pacientu pārvešanai ārstēšanas nolūkos. Komisijai regulāri būtu jāziņo par kaimiņreģionu gatavību pārrobežu krīzēm.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8b)

Pandēmijas laikā sevišķi redzama kļuva arī priekšējās līnijās strādājošo veselības aprūpes speciālistu loma, jo no viņiem bija atkarīga zāļu piekļuves nodrošināšana un aprūpes nepārtrauktība, morāla atbalsta sniegšana, kā arī viņi bija uzticamas informācijas avots un atspēkoja maldinošu informāciju. Gatavojoties ārkārtas situācijām nākotnē, ir jāstiprina veselības aprūpes speciālistu zināšanas un jāparedz noteikumi par veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku apmācīšanu. Tāpat ir svarīgi veselības aprūpes speciālistus ar viņu profesionālo organizāciju starpniecību integrēt sabiedrības veselības politikas veidošanā, kā arī digitālajā pārveidē, lai uzlabotu veselības sistēmu kvalitāti un efektivitāti un nodrošinātu to ilgtspēju veselības aprūpes, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8c)

Veselībpratībai ir būtiska loma pārrobežu apdraudējumu ietekmes novēršanā un mazināšanā, kā arī iedzīvotāju izglītošanā par pretpasākumiem un dažādu apdraudējumu riska novērtēšanā. Tādiem pasākumiem kā elpceļu higiēna, pareiza roku mazgāšana, izvairīšanās no nevajadzīgiem ciešiem kontaktiem ar personām, kurām ir gripai līdzīgi simptomi, kā arī izvairīšanās no neaizsargāta kontakta ar savvaļas dzīvniekiem būtu jākļūst par daļu no veselības izglītības kampaņām, lai uzlabotu sabiedrības rīcību, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem pierādījumiem.

Grozījums Nr. 12 un 248

Regulas priekšlikums

8.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8d)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijā gūto pieredzi, ar šo regulu būtu jāievieš stingrākas pilnvaras koordinācijai Savienības līmenī. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas izsludināšana Savienības līmenī palielinātu koordināciju un nodrošinātu medicīnisko pretlīdzekļu savlaicīgu izstrādi, krājumu veidošanu un kopīgu iepirkšanu HERA paspārnē.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

8.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8e)	Turklāt ar šo regulu nodrošina koordinētu Savienības līmeņa rīcību, lai pareizi darbotos iekšējais tirgus un tiktu nodrošināta pirmās nepieciešamības preču, tostarp zāļu, medicīnas produktu un individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) brīva aprite.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

8.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8f)	Veselības loģistikas mehānismiem būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (1a) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (1b) īpašajām juridiskajām prasībām.

Grozījums Nr. 15 un 249

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Tā kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi pastāv arī ārpus Savienības robežām, būtu jāpaplašina medicīnisko pretlīdzekļu kopīgs iepirkums , iekļaujot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis un Savienības kandidātvalstis saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem . Kopīgā iepirkuma nolīgums, kurā noteikti praktiskie aspekti, kas reglamentē kopīgā iepirkuma procedūru, kura paredzēta Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 5. pantā, arī būtu jāpielāgo, iekļaujot ekskluzivitātes klauzulu attiecībā uz sarunām un iepirkumu kopīgā iepirkuma procedūrā iesaistītajām valstīm, lai nodrošinātu labāku koordināciju ES ietvaros. Komisijai būtu jānodrošina koordinācija un informācijas apmaiņa starp vienībām, kuras rīko jebkādu darbību saskaņā ar dažādajiem mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, un citām atbilstīgām Savienības struktūrām saistībā ar medicīnisko pretlīdzekļu iepirkumu un krājumu veidošanu, piemēram, stratēģisko rescEU rezervi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (16).

(9)

Tā kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi pastāv arī ārpus Savienības robežām, Savienībai cīņā pret šādiem apdraudējumiem būtu jāpieņem koordinēta pieeja, kam pamatā būtu solidaritāte un atbildība. Tāpēc medicīnisko pretlīdzekļu kopīgais iepirkums būtu jāpaplašina un saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem jāiekļauj Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis , Savienības kandidātvalstis, Andoras Firstiste, Monako Firstiste, Sanmarīno Republika un Vatikāna Pilsētvalsts. Medicīnisko pretlīdzekļu kopīgs iepirkums stiprinātu iesaistīto valstu pozīcijas sarunās, uzlabotu piegādes drošību un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi medicīniskajiem pretlīdzekļiem. Kopīgā iepirkuma procedūrās, tostarp HERA koordinētajos iepirkumos un saistītajās ārkārtas finansējuma programmās, tādās kā rescEU, būtu jāievēro augsti pārredzamības standarti, tostarp jāatklāj katras iesaistītās valsts pasūtītais un saņemtais apjoms un detalizēta informācija par iesaistīto valstu uzņemtajām saistībām . Kopīgā iepirkuma nolīgums, kurā noteikti praktiskie aspekti, kas reglamentē kopīgā iepirkuma procedūru, kura paredzēta Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 5. pantā, arī būtu jāpielāgo, iekļaujot ekskluzivitātes klauzulu attiecībā uz sarunām un iepirkumu kopīgā iepirkuma procedūrā iesaistītajām valstīm, lai nodrošinātu labāku koordināciju ES ietvaros. Ekskluzivitātes klauzulā būtu jāparedz, ka kopīgā iepirkuma procedūrā iesaistītās valstis neved paralēlas sarunas un neparaksta līgumus ar ražotājiem, kā arī skaidri jāizklāsta sekas, ar ko jārēķinās valstīm, kuras šo noteikumu pārkāpj. Komisijai būtu jānodrošina koordinācija un informācijas apmaiņa starp vienībām, kuras rīko jebkādu darbību un piedalās šādās darbībās saskaņā ar dažādajiem mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, un citām atbilstīgām Savienības struktūrām saistībā ar medicīnisko pretlīdzekļu iepirkumu un krājumu veidošanu, piemēram, pasākumu satvaru, kas pieņemts saskaņā ar Padomes regulu par pasākumu satvaru krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanai Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, un stratēģisko rescEU rezervi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (16). Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekama kritiski svarīgu zāļu rezerve, lai novērstu šādu zāļu iztrūkuma risku.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a	) Kopīga iepirkuma pamatā vajadzētu būt visu iesaistīto pušu dalītai atbildībai un taisnīgai pieejai. Skaidras prasības būtu jānosaka un jāievēro ražotājiem, kuri piegādā saskaņotos produkcijas apjomus, un iestādēm, kas pērk attiecīgos apjomus, par kuriem panākta vienošanās.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b)

Krīžu laikos Komisijai būtu jāievieš pagaidu pasākumi, ar ko mazinātu zāļu trūkumu un atvieglotu to apriti starp dalībvalstīm, tostarp paredzot dažādu iepakojuma formātu atzīšanu, atkārtotas izmantošanas procedūru, kas tirdzniecības atļaujas turētājiem ļautu saņemt apstiprinājumu citā dalībvalstī, labas ražošanas prakses sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu, ilgākus derīguma termiņus un veterināro zāļu izmantošanu. Komisijai būtu cieši jāuzrauga šādu pasākumu izmantošana, jāgarantē, ka netiek apdraudēta pacientu drošība, un jānodrošina zāļu pieejamība sarežģījumu vai iztrūkuma gadījumos.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9c)

Kopīgais iepirkums būtu jāorganizē pārredzamā, savlaicīgā un efektīvā veidā. Šajā sakarībā būtu jānosaka skaidri un pārredzami procesa posmi, darbības joma, konkurss, specifikācijas, termiņi un formalitātes. Iesaistot attiecīgos dalībniekus, būtu jāgarantē iepriekšējas apspriešanās posms nolūkā nepieļaut interešu konfliktus un informācijas asimetriju, kā arī visā procedūras laikā būtu jānodrošina divvirzienu saziņa.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9d)	Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai ar medicīnisko pretlīdzekļu kopīgo iepirkumu 12. panta nozīmē nodrošinātu arī bāreņzāļu iegādi.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

9.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9e)	Ja tiek īstenots kopīgs iepirkums, piešķiršanas procesā būtu jāņem vērā kvalitatīvie kritēriji, tādi kā ražotāja spēja garantēt piegādes drošību veselības krīzes laikā, kā arī cena.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

9.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9f)

Lai panāktu pārredzamību, Eiropas Parlamentam būtu rūpīgi jāpārbauda līgumi, kas noslēgti saskaņā ar kopīgā iepirkuma procedūru. Komisijai būtu jāsniedz Parlamentam pilnīga, savlaicīga un precīza informācija par notiekošajām sarunām un jānodrošina piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī noslēgtajiem līgumiem.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

9.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9g)

Ja medicīnisko pretlīdzekļu iegādei nav izmantota kopīgā iepirkuma procedūra, Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis apmainīties ar informāciju par medicīnisko pretlīdzekļu cenu un piegādes datumiem, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, un līdz ar to dalībvalstīm būtu līdzvērtīgākas iespējas piekļūt medicīniskajiem pretlīdzekļiem un vest sarunas par tiem.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

9.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9h)

Krīzes laikā nolūkā panākt globālu reaģēšanu un mazināt krīzi būtu jāizmanto arī citi mehānismi. Šādi mehānismi varētu ietvert, piemēram, Savienības eksporta kontroles mehānismu, ciešākas sadarbības nolīgumus par medicīnisko pretlīdzekļu ražošanu, iepriekšēji piešķirtu daļu no Savienības kopīgā iepirkuma un gan brīvprātīgus, gan obligātus tehnoloģiskās zinātības fondus un licencēšanas nolīgumus starp uzņēmumiem, kam būtu jāatvieglo iedzīvotāju, tostarp Austrumu partnerības valstīs un valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, piekļuve pretlīdzekļiem.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Pretēji infekcijas slimībām, kuru uzraudzību Savienības līmenī pastāvīgi veic ECDC, citiem potenciāli nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem pašlaik nav vajadzīga ES aģentūru pārraudzība. Tādēļ minētajiem apdraudējumiem piemērotāka ir uz risku balstīta pieeja, kurā pārraudzību veic dalībvalstis un pieejamās informācijas apmaiņa notiek ar EWRS starpniecību. Tomēr ECDC vajadzētu būt spējai uzraudzīt pārnēsājamu slimību ietekmi uz smagākajām nepārnēsājamām slimībām, tostarp garīgām slimībām, un spējai izvērtēt skrīninga, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību veselības aprūpes sistēmā, nodrošinot koordināciju ar esošajiem datu kopumiem, instrumentiem un reģistriem.

Grozījums Nr. 25 un 250

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Komisijai būtu jāstiprina sadarbība un pasākumi ar dalībvalstīm, ECDC, Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), citām Savienības aģentūrām, pētniecības infrastruktūrām un PVO, lai uzlabotu infekcijas slimību, piemēram, vakcīnregulējamu slimību, kā arī citu veselības problēmu, piemēram, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem, profilaksi.

(11)

Komisijai , jo īpaši HERA, būtu jāstiprina sadarbība un pasākumi ar dalībvalstīm, ECDC, Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), citām Savienības aģentūrām vai struktūrām , pētniecības infrastruktūrām un PVO, lai , īstenojot pieeju “Viena veselība”, uzlabotu pārnēsājamu slimību, piemēram, vakcīnregulējamu slimību, kā arī citu veselības problēmu, piemēram, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un citu smagu nepārnēsājamu slimību , profilaksi. Krīzes laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš citu slimību un veselības stāvokļu skrīninga, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktībai, kā arī krīzes ietekmei uz garīgo veselību un iedzīvotāju psihosociālajām vajadzībām.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Tādu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā, kurus izraisa infekcijas slimība, dalībvalstu asins pārliešanas un transplantācijas dienesti var nodrošināt līdzekļus ātrai donoru loka testēšanai un slimības iedarbības plašākā sabiedrībā un imunitātes pret to novērtēšanai. Savukārt šie dienesti ir atkarīgi no ātriem riska novērtējumiem, ko veic ECDC, lai pret šādu infekcijas slimību pārnēsāšanu aizsargātu pacientus, kuriem nepieciešama terapija, izmantojot cilvēka izcelsmes vielas. Šāds riska novērtējums kalpo par pamatu tādu pasākumu atbilstošai pielāgošanai, ar kuriem nosaka šādu cilvēka izcelsmes vielu kvalitātes un drošības standartus. Tādēļ šā divējādā mērķa sasniegšanai ECDC būtu jāizveido un jāpārvalda valstu asins pārliešanas un transplantācijas dienestu un to iestāžu tīkls.

(12)

Tādu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā, kurus izraisa infekcijas slimība, dalībvalstu asins pārliešanas un transplantācijas dienesti , aptiekas un citas licencētas veselības aprūpes iestādes var nodrošināt līdzekļus ātrai donoru loka testēšanai un slimības iedarbības plašākā sabiedrībā un imunitātes pret to novērtēšanai. Savukārt šie dienesti ir atkarīgi no ātriem riska novērtējumiem, ko veic ECDC, lai pret šādu infekcijas slimību pārnēsāšanu aizsargātu pacientus, kuriem nepieciešama terapija, izmantojot cilvēka izcelsmes vielas , vai kuriem tiek veikta mākslīgā apaugļošana . Šāds riska novērtējums kalpo par pamatu tādu pasākumu atbilstošai pielāgošanai, ar kuriem nosaka šādu cilvēka izcelsmes vielu kvalitātes un drošības standartus. Tādēļ šā divējādā mērķa sasniegšanai ECDC būtu jāizveido un jāpārvalda valstu asins pārliešanas un transplantācijas dienestu un to iestāžu, kā arī aptieku un citu licencētu veselības aprūpes iestāžu tīkls.

Grozījums Nr. 27 un 251

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12 a)

Lai uzlabotu agrīnu gatavību un reaģēšanu uz pārrobežu ārkārtas veselības apdraudējumiem, ir ļoti svarīgi nodrošināt pastāvīgu un ātru piekļuvi datiem par nepieciešamo medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību. Tādēļ HERA Savienības līmenī būtu jāizveido, jānodrošina un jākoordinē tādu dalībvalstu dienestu tīkls, kuri nodrošina atjauninātu informāciju par valstu stratēģiskajām rezervēm un medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību, kā arī zāļu, kritiski svarīgu medicīnisko līdzekļu un diagnostikas testu krājumiem. Uzlabota koordinēšana un informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm par stratēģiskajām rezervēm un pieejamajiem medicīniskajiem pretlīdzekļiem ir nepieciešama, lai sekmētu prognozēšanai vajadzīgo datu vākšanu, modelēšanu un izmantošanu, tādējādi nodrošinot agrīnu brīdināšanu Savienībā.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK ir izveidota sistēma, kas Savienības līmenī sniedz iespēju izziņot brīdinājumus par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu kompetentās sabiedrības veselības iestādes un Komisija tiek pienācīgi un savlaicīgi informētas. EWRS aptver visus nopietnos pārrobežu veselības apdraudējumus, uz kuriem attiecas šī regula. EWRS darbībai būtu jāpaliek ECDC pārziņā. Paziņojums par brīdinājumu būtu vajadzīgs tikai tad, kad attiecīgā apdraudējuma mērogs un bīstamība ir vai varētu kļūt tik nozīmīgi, ka tie ietekmē vai varētu ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti un attiecībā uz tiem ir vajadzīga vai varētu būt vajadzīga koordinēta reaģēšana Savienības līmenī. Lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu koordināciju starp Savienības brīdināšanas sistēmām, Komisijai un ECDC būtu jānodrošina, ka brīdinājuma izziņošana EWRS un citās ātrās brīdināšanas sistēmās Savienības līmenī ir pēc iespējas vairāk savstarpēji saistīta, lai dalībvalstu kompetentās iestādes, cik vien iespējams, varētu izvairīties no tā, ka viens un tas pats brīdinājums tiek izziņots dažādās sistēmās Savienības līmenī un varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz visu apdraudējumu brīdinājumu saņemšana no vienota saskaņota avota.

(13)

Ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK ir izveidota sistēma, kas Savienības līmenī sniedz iespēju izziņot brīdinājumus par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu kompetentās sabiedrības veselības iestādes un Komisija tiek pienācīgi un savlaicīgi informētas. EWRS aptver visus nopietnos pārrobežu veselības apdraudējumus, uz kuriem attiecas šī regula. EWRS darbībai būtu jāpaliek ECDC pārziņā. Paziņojums par brīdinājumu būtu vajadzīgs tikai tad, kad attiecīgā apdraudējuma mērogs un bīstamība ir vai varētu kļūt tik nozīmīgi, ka tie ietekmē vai varētu ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti un attiecībā uz tiem ir vajadzīga vai varētu būt vajadzīga koordinēta reaģēšana Savienības līmenī. Lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu koordināciju starp Savienības brīdināšanas sistēmām, Komisijai un ECDC būtu jānodrošina, ka brīdinājuma izziņošana EWRS un citās ātrās brīdināšanas sistēmās Savienības līmenī ir pilnībā sadarbspējīga, pēc iespējas vairāk automātiski (taču cilvēka uzraudzībā) savstarpēji saistīta, lai dalībvalstu kompetentās iestādes, cik vien iespējams, varētu izvairīties no tā, ka viens un tas pats brīdinājums tiek izziņots dažādās sistēmās Savienības līmenī un varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz visu apdraudējumu brīdinājumu saņemšana no vienota saskaņota avota.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Lai nodrošinātu to, ka nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu radītā Savienības līmeņa sabiedrības veselības risku novērtēšana ir konsekventa un arī vispusīga no sabiedrības veselības viedokļa, saskaņotā veidā būtu jāsavāc pieejamās zinātniskās atziņas, izmantojot piemērotus kanālus vai struktūras atkarībā no attiecīgā apdraudējuma veida. Minētā sabiedrības veselības risku novērtēšana būtu jāveido pilnīgi pārredzami, un tās pamatā vajadzētu būt izcilības, neatkarības, objektivitātes un pārredzamības principiem. Savienības aģentūru iesaistīšanās šajos riska novērtējumos ir jāpaplašina atbilstoši to specialitātei ar mērķi nodrošināt visu apdraudējumu pieeju, izmantojot aģentūru un attiecīgo Komisijas dienestu pastāvīgu tīklu, lai atbalstītu riska novērtējumu sagatavošanu.

(14)

Lai nodrošinātu to, ka nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu radītā Savienības līmeņa sabiedrības veselības risku novērtēšana ir konsekventa un arī vispusīga no sabiedrības veselības viedokļa, saskaņotā un pārnozaru veidā būtu jāsavāc pieejamās zinātniskās atziņas, izmantojot piemērotus kanālus vai struktūras atkarībā no attiecīgā apdraudējuma veida. Minētā sabiedrības veselības risku novērtēšana būtu jāveido pilnīgi pārredzami, un tās pamatā vajadzētu būt izcilības, neatkarības, objektivitātes un pārredzamības principiem. Savienības aģentūru un struktūru iesaistīšanās šajos riska novērtējumos ir jāpaplašina atbilstoši to specialitātei ar mērķi nodrošināt visu apdraudējumu pieeju, izmantojot aģentūru un attiecīgo Komisijas dienestu pastāvīgu tīklu, lai atbalstītu riska novērtējumu sagatavošanu. Lai sasniegtu pietiekamu zinātības un efektivitātes līmeni, būtu jāpalielina Savienības aģentūru un struktūru finanšu resursi un cilvēkresursi.

Grozījums Nr. 30 un 252

Regulas priekšlikums

14. a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14 a)

Dalībvalstīm, Komisijai, jo īpaši HERA, un Savienības aģentūrām, piemērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jānosaka atzītas sabiedrības veselības organizācijas un eksperti gan pārnēsājamu slimību, gan arī nepārnēsājamu slimību jomā, kā arī citas attiecīgās nozaru ieinteresētās personas, kas būtu gatavas palīdzēt Savienībai reaģēt uz veselības apdraudējumiem. Šādi eksperti un ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, būtu strukturāli jāiesaista visās krīzes risināšanas darbībās, un tiem būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi. Vajadzības gadījumā valstu iestādēm būtu arī jāapspriežas ar pacientu organizāciju pārstāvjiem un valsts veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu nozari pārstāvošiem sociālajiem partneriem un viņi jāiesaista šīs regulas īstenošanā. Attiecībā uz ieinteresēto personu iesaistīšanu ir būtiski, lai pilnībā tiktu ievēroti noteikumi par pārredzamību un interešu konfliktu.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b)

Ja ir izsludināta sabiedrības veselības ārkārtas situācija, zaļie koridori par pandēmijas situācijās piemērotiem instrumentiem būtu jāuzskata vienīgi ar mērķi nodrošināt, lai iekšējā tirgū brīvi un droši notiktu pirmās nepieciešamības preču, medicīnisko pretlīdzekļu un pārrobežu darba ņēmēju aprite. Zaļo koridoru izveidei šādās situācijās nevajadzētu skart attiecīgos līguma noteikumus vai tiesību aktus, ar ko reglamentē robežkontroli.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a)

Komisijai būtu jānodrošina, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšanas brīdī ir pieejama informācija par vietu skaitu dalībvalstu slimnīcās, kā arī brīvo vietu skaitu dalībvalstu intensīvās aprūpes nodaļās, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu pacientu pārrobežu pārvietošanu.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Būtu jānodrošina arī regulārs dialogs un informācijas apmaiņa starp iestādēm, nozari, attiecīgajiem farmācijas piegādes ķēdes dalībniekiem, veselības aprūpes speciālistiem un pacientu organizācijām, lai agrīni sāktu apspriedes par gaidāmiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem tirgū, daloties ar informāciju par gaidāmiem piegādes ierobežojumiem vai norādot uz konkrētām klīniskajām vajadzībām, kas nepieciešamības brīdī ļautu nodrošināt labāku koordinēšanu, sinerģiju un atbilstīgu reaģēšanu.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Neatbilstoša saziņa ar sabiedrību un tādām ieinteresētajām personām kā veselības aprūpes speciālisti var nelabvēlīgi ietekmēt reaģēšanas efektivitāti gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomikas dalībnieku viedokļa. Tādēļ reaģēšanas koordinācijai Veselības drošības komitejā, kurai palīdz attiecīgas apakšgrupas, būtu jāietver ātra informācijas apmaiņa par saziņas paziņojumiem un stratēģijām un saziņas problēmu risināšana ar mērķi koordinēt riska un krīzes saziņu, pamatojoties uz sabiedrības veselības riska stingru un neatkarīgu izvērtējumu, kas jāpieskaņo valsts vajadzībām un apstākļiem. Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir veicināt pārraudzību par sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistiem adresēto paziņojumu nepārprotamību un saskaņotību. Ņemot vērā šādu krīžu starpnozaru raksturu, būtu jānodrošina arī koordinācija ar citiem atbilstīgajiem elementiem, piemēram, Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2019/420 (17).

(17)

Neatbilstoša saziņa ar sabiedrību un tādām ieinteresētajām personām kā veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālisti var nelabvēlīgi ietekmēt reaģēšanas efektivitāti gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomikas dalībnieku viedokļa. Tādēļ reaģēšanas koordinācijai Veselības drošības komitejā, kurai palīdz attiecīgas apakšgrupas, būtu jāietver ātra informācijas apmaiņa par saziņas paziņojumiem un stratēģijām un saziņas problēmu risināšana ar mērķi koordinēt riska un krīzes saziņu, pamatojoties uz sabiedrības veselības riska holistisku, stingru un neatkarīgu izvērtējumu, kas jāpieskaņo valsts un reģionālajām vajadzībām un apstākļiem. Dalībvalstīm, kurās kompetence veselības jomā ir piešķirta reģioniem, minētā informācija būtu jāsniedz attiecīgajiem reģioniem. Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir veicināt pārraudzību par sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistiem adresēto paziņojumu nepārprotamību un saskaņotību . Ņemot vērā ieteikumus dalībvalstīm un veselības aprūpes speciālistiem, ECDC būtu jāpaplašina sava komunikācijas darbība, lai iekļautu plašu sabiedrību, izveidojot un pārvaldot tiešsaistes portālu, kurā varētu apmainīties ar pārbaudītu informāciju un cīnīties pret dezinformāciju . Ņemot vērā šādu krīžu starpnozaru raksturu, būtu jānodrošina arī koordinācija ar citiem atbilstīgajiem elementiem, piemēram, Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2019/420 (17).

Grozījums Nr. 35 un 253

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Būtu jāpaplašina ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā atzīšana un šādas atzīšanas tiesiskās sekas atbilstoši Lēmumam Nr. 1082/2013/ES. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja Komisijai oficiāli atzīt ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā Savienības līmenī. Lai atzītu šādu ārkārtas situāciju, Komisijai būtu jāizveido neatkarīga padomdevēja komiteja, kas nodrošinās zināšanas par to, vai apdraudējums ir uzskatāms par ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā Savienības līmenī, un sniegs ieteikumus par reaģēšanas pasākumiem sabiedrības veselības jomā un par šīs ārkārtas situācijas atzīšanas izbeigšanu. Padomdevējas komitejas sastāvā vajadzētu būt Komisijas izvēlētiem neatkarīgiem ekspertiem , veselības un aprūpes darbinieku pārstāvjiem, tostarp māsām un ārstiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ar zināšanām un pieredzi tādās jomās, kuras ir visatbilstošākās konkrētajam apdraudējumam, ECDC, EMA , HERA un citu Savienības struktūru vai aģentūru pārstāvjiem kā novērotājiem. Visiem padomdevējas komitejas locekļiem būtu jāiesniedz interešu deklarācijas. Padomdevējai komitejai būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar valstu padomdevējām struktūrām. Ārkārtas situāciju veselības jomā atzīšana Savienības līmenī nodrošinās pamatu operatīvo sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu ieviešanai zālēm un medicīniskām ierīcēm, Savienības eksporta kontroles mehānismiem, elastīgiem mehānismiem, lai HERA vadībā izstrādātu, iegādātos, pārvaldītu un izplatītu medicīniskos pretlīdzekļus, kā arī ECDC sniegta atbalsta uzsākšanai, lai mobilizētu un izvietotu uzliesmojumu palīdzības grupas, kas zināmas kā “ES veselības jautājumu darba grupas”. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšana var novest pie satvara aktivizācijas, kas izklāstīts Padomes regulā par pasākumu satvaru krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanai Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā. Minētajam satvaram sākotnēji būtu jāpaliek spēkā 6 mēnešus, un šo laikposmu var pagarināt tik ilgi, kamēr pastāv ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Ja ir notikums, kas uzskatāms par nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu un kam varētu būt sekas visā Savienībā, attiecīgajām dalībvalstīm būtu koordinēti jāveic īpaši kontroles vai kontaktu izsekošanas pasākumi, lai identificētu tās personas, kas jau ir kontaminētas, un tās personas, kas ir pakļautas riskam. Šādā sadarbībā starp dalībvalstīm, kuras ir tieši iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos, varētu būt vajadzīga personas datu apmaiņa ar sistēmas starpniecību, tostarp apmaiņa ar sensitīvu informāciju, kas saistīta ar veselību, un informāciju par apstiprinātiem un potenciāliem cilvēku saslimšanas gadījumiem. Dalībvalstu veiktai personas datu apmaiņai, kas attiecas uz veselību, jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (18) 9. panta 2. punkta i) apakšpunktam.

(20)

Ja ir notikums, kas uzskatāms par nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu un kam varētu būt sekas visā Savienībā, attiecīgajām dalībvalstīm vai dalībvalstīm, kurās šāda situācija potenciāli varētu veidoties, būtu koordinēti jāveic īpaši kontroles vai kontaktu izsekošanas pasākumi, lai identificētu tās personas, kas jau ir kontaminētas, un tās personas, kas ir pakļautas riskam. Šādā sadarbībā starp dalībvalstīm, kuras ir tieši iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos, varētu būt vajadzīga personas datu apmaiņa ar sistēmas starpniecību, tostarp apmaiņa ar sensitīvu informāciju, kas saistīta ar veselību, un informāciju par apstiprinātiem un potenciāliem cilvēku saslimšanas vai inficēšanās gadījumiem. Dalībvalstu veiktai personas datu apmaiņai, kas attiecas uz veselību, jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (18) 9. panta 2. punkta i) apakšpunktam.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām sabiedrības veselības jomā. Īpaši svarīgi ir nodrošināt informācijas apmaiņu ar PVO par pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo regulu. Šī ciešāka sadarbība arī ir nepieciešama, lai sekmētu ES apņemšanos stiprināt atbalstu veselības sistēmām un uzlabotu partneru gatavību un reaģētspēju. Savienībai varētu būt lietderīga starptautisku sadarbības nolīgumu noslēgšana ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tostarp ar PVO, ar mērķi veicināt apmaiņu ar informāciju, kas par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem attiecīgi iegūta pārraudzības un brīdināšanas sistēmās. Savienības kompetencē šādi nolīgumi vajadzības gadījumā varētu ietvert šādu trešo valstu vai starptautisku organizāciju dalību attiecīgajā epidemioloģiskās uzraudzības pārraudzības tīklā , piemēram, Eiropas Uzraudzības sistēmā (TESSy), un EWRS, apmaiņu ar labu praksi gatavības un reaģētspējas un plānošanas jomā, sabiedrības veselības riska novērtējumu un sadarbību saistībā ar reaģēšanas, tostarp pētniecības reaģēšanas, koordināciju. Komisijai un dalībvalstīm būtu aktīvi jāstrādā, lai izveidotu PVO pamatkonvenciju par gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām, kurā būtu jānosaka principi un prioritātes par gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām. Ar šādu pamatkonvenciju būtu jāatvieglina Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) (1a) īstenošana un jāatbalsta starptautiskā veselības regulējuma stiprināšana un sadarbības uzlabošana saistībā ar nākotnē iespējamo pandēmiju agrīnu atklāšanu un novēršanu, reaģēšanu uz tām un noturību.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Personas datu apstrāde šīs regulas īstenošanas vajadzībām būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 (19). Konkrētāk, EWRS darbībā būtu jāparedz īpaši aizsardzības pasākumi, kas garantētu drošu un likumīgu personas datu apmaiņu dalībvalstu īstenoto kontaktu izsekošanas valsts līmeņa pasākumu vajadzībām. Šajā saistībā EWRS iekļauj ziņojumu funkciju, kas dod iespēju paziņot personas datus, tostarp kontaktinformāciju un veselības informāciju, attiecīgajām iestādēm, kuras ir iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos.

(22)

Ņemot vērā veselības datu sensitīvo raksturu, dalībvalstīm, Komisijai un Savienības aģentūrām būtu jāgarantē savu apstrādes darbību drošība un jāievēro datu aizsardzības principi, kā noteikts VDAR 5. pantā. Personas datu apstrāde šīs regulas īstenošanas vajadzībām būtu jāveic saskaņā ar VDAR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (19). Konkrētāk, EWRS darbībā būtu jāparedz īpaši aizsardzības pasākumi, kas garantētu drošu un likumīgu personas datu apmaiņu dalībvalstu īstenoto kontaktu izsekošanas valsts līmeņa pasākumu vajadzībām. Šajā saistībā EWRS iekļauj ziņojumu funkciju, kas dod iespēju paziņot personas datus, tostarp kontaktinformāciju un veselības informāciju, attiecīgajām iestādēm, kuras ir iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos. Stingri būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 un jāievieš atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, kā to paredz minētā regula.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas ieviešanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tā varētu pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz: veidnēm, kas jāizmanto, sniedzot informāciju par gatavības un reaģēšanas plānošanu; mācību pasākumu rīkošanu veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbiniekiem; epidemioloģiskās uzraudzības tīkla jomai un šāda tīkla darbības procedūrām pakļautu infekcijas slimību un saistītu īpašu veselības problēmu saraksta sagatavošanu un atjaunināšanu ; saslimšanas gadījumu definīcijas pieņemšanu attiecībā uz tām infekcijas slimībām un īpašajām veselības problēmām, uz ko attiecas epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbības joma, un, ja vajadzīgs, attiecībā uz citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas pakļauti ad hoc pārraudzībai; EWRS darbības procedūrām; EWRS darbības procedūrām; uzraudzības platformas darbību ; ES references laboratoriju iecelšanu ar mērķi nodrošināt atbalstu valstu references laboratorijām; dalībvalstu informācijas apmaiņas un reaģēšanas koordinācijas procedūrām; sabiedrības veselības ārkārtas situāciju atzīšanu Savienības līmenī un uz šādi atzītas situācijas izbeigšanu, kā arī procedūrām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka EWRS darbība un datu apstrāde atbilst datu aizsardzības tiesību aktiem.

(25)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas ieviešanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tā varētu pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz: veidnēm, kas jāizmanto, sniedzot informāciju par gatavības un reaģēšanas plānošanu; mācību pasākumu rīkošanu veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbiniekiem; infekcijas slimību un saistītu īpašu veselības problēmu saraksta sagatavošanu un atjaunināšanu, ņemot vērā epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbībai piemērojamās procedūras ; ES references laboratoriju iecelšanu ar mērķi nodrošināt atbalstu valstu un reģionālajām references laboratorijām; dalībvalstu informācijas apmaiņas un reaģēšanas koordinācijas procedūrām; sabiedrības veselības ārkārtas situāciju atzīšanu Savienības līmenī un uz šādi atzītas situācijas izbeigšanu, kā arī procedūrām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka EWRS darbība un datu apstrāde atbilst datu aizsardzības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Lai noteiktu valstu gatavības plānu īstenošanas gaitu un to saskaņotību ar Savienības plānu, tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz procedūrām, standartiem un kritērijiem revīzijām, kuru mērķis ir novērtēt gatavības un reaģēšanas plānošanu valsts līmenī. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (21). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)

Lai papildinātu atsevišķus šīs regulas aspektus un noteiktu valstu un reģionālo gatavības plānu īstenošanas gaitu un to saskaņotību ar Savienības plānu, tiesību aktu pieņemšanas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz : pārnēsājamu slimību un saistīto īpašo veselības problēmu saraksta izveidi un atjaunināšanu, par pamatu ņemot epidemioloģiskās uzraudzības tīkla informāciju; saslimšanas gadījumu definīcijas pieņemšanu tām infekcijas slimībām un īpašajām veselības problēmām, uz ko attiecas epidemioloģiskās uzraudzības tīkla joma, un, ja vajadzīgs, attiecībā uz citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas pakļauti ad hoc pārraudzībai; prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu EWRS darbības un datu apstrādes atbilstību attiecīgajām regulām; tādu attiecīgo veselības datu saraksta izveidi un atjaunināšanu, ko automātiski (taču cilvēka pārraudzībā) vāc digitālā platforma; uzraudzības platformas darbību; un procedūrām, standartiem un kritērijiem , ko piemēro revīzijām, kuru mērķis ir novērtēt gatavības un reaģēšanas plānošanu valsts un reģionālā līmenī. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (21). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a)

Attiecībā uz epidemioloģiskās uzraudzības tīklā iekļauto pārnēsājamo slimību un saistīto īpašo veselības problēmu saraksta izveidi un atjaunināšanu un šāda tīkla darbības procedūrām, gadījumu definīciju pieņemšanu par tām pārnēsājamām slimībām un īpašajām veselības problēmām, uz kuriem attiecas epidemioloģiskās uzraudzības tīkls, un gadījumu definīcijām, kas izmantojamas ad hoc uzraudzībā, Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti saskaņā ar steidzamības procedūru, ja tas ir vajadzīgs pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar nopietniem vai iepriekš nepieredzētiem pārrobežu veselības apdraudējumiem, vai ja šie apdraudējumi var strauji izplatīties pāri robežām.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	medicīnisko pretlīdzekļu kopīgu iepirkumu;

c)	medicīnisko pretlīdzekļu kopīgu iepirkumu , pārvaldību un izmantošanu ;

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	ārkārtas pētniecības un inovācijas plāniem, tostarp klīnisko izmēģinājumu tīkliem un inovācijas platformām;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	valstu stratēģisko rezervju un pieejamo medicīnisko pretlīdzekļu tīklu;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šīs regulas īstenošanu atbalsta, izmantojot finansējumu no attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem.

3. Ievērojot pieeju “Viena veselība” un principu “Veselība visās politikas jomās”, šīs regulas īstenošanu atbalsta, izmantojot finansējumu no attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem. Stiprināts Savienības veselības drošības satvars, ar ko risina z nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, darbojas sinerģijā un tā, lai papildinātu citas Savienības rīcībpolitikas un fondus, piemēram, darbības, ko īsteno saskaņā ar programmu “ES – veselībai”, Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem (ESIF), programmu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa”, rescEU rezervi, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Ārkārtas atbalsta instrumentu (ESI) un Vienotā tirgus programmu (SMP).

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ar šo regulu nodrošina, lai nākotnē ārkārtas situācijas veselības jomā neapturētu citu smagu slimību atklāšanu, intervences pasākumus un ārstēšanu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

1. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Šo regulu īsteno, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu, pamattiesības un brīvības.

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	infekcijas slimības;

i)	pārnēsājamas slimības, tostarp zoonotiskas izcelsmes slimības;

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī regula attiecas arī uz infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģisko uzraudzību.

2. Šī regula attiecas arī uz pārnēsājamu slimību epidemioloģisko uzraudzību, šādu slimību ietekmes uz smagākajām nepārnēsājamām slimībām un saistītajām īpašajām veselības problēmām, piemēram, garīgo veselību, uzraudzību, un novēlota skrīninga, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas un aprūpes ietekmes, kā arī ietekmes uz citu slimību un veselības stāvokļu uzraudzību.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Šī regula veicina Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu, samazina administratīvo slogu un novērš resursu dublēšanos, kā arī koriģē Covid-19 pandēmijas atklātās nepilnības profilaksē, gatavībā un reaģēšanā uz sabiedrības veselības apdraudējumiem.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izņēmuma ārkārtas situācijās dalībvalsts vai Komisija var prasīt reaģēšanas koordinēšanu Veselības drošības komitejā, kā minēts 21. pantā, tādu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu dēļ, kuri nav minēti 2. panta 1. punktā, ja tiek uzskatīts, ka iepriekš īstenotie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

4. Izņēmuma ārkārtas situācijās dalībvalsts vai Komisija var prasīt reaģēšanas koordinēšanu Veselības drošības komitejā, kā minēts 21. pantā, tādu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu dēļ, kuri nav minēti 2. panta 1. punktā, jo īpaši saistībā ar smagām nepārnēsājamām slimībām, ja tiek uzskatīts, ka iepriekš īstenotie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi izrādījušies nepietiekami, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Komisija saziņā ar dalībvalstīm nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti saskaņā ar šo regulu, un līdzīgiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti Savienības līmenī vai saskaņā ar Euratom līgumu un kuru darbība ir saistīta ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gatavības un reaģēšanas plānošanu, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

5. Komisija saziņā ar dalībvalstīm nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti saskaņā ar šo regulu, un līdzīgiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti starptautiskā līmenī, Savienības līmenī vai saskaņā ar Euratom līgumu un kuru darbība ir saistīta ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gatavības un reaģēšanas plānošanu, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis patur tiesības saglabāt vai ieviest papildu noteikumus, procedūras un pasākumus attiecībā uz savām valstu sistēmām tajās jomās, uz kurām attiecas šī regula, tostarp noteikumus, kas paredzēti pastāvošajos vai turpmākos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai konvencijās, ar nosacījumu, ka šādi papildu noteikumi, procedūras un pasākumi netraucē piemērot šo regulu. Savienība aicina ieviest PVO pamatkonvenciju par gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām. Šāda īpaša pamatkonvencija atvieglos Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) (1a) īstenošanu un novērsīs minēto noteikumu trūkumus, kas konstatēti Covid-19 krīzes laikā.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

2. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Šo regulu vajadzības gadījumā piemēro arī reģionālajām kompetentajām iestādēm, sistēmām un programmām jomās, uz kurām attiecas šī regula.

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – - 1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1)	“sabiedrības veselības ārkārtas situācija” ir Savienības līmenī atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija, ko par tādu atzinusi Komisija, pamatojoties uz padomdevējas komitejas atzinumu saskaņā ar šīs regulas 23. pantu;

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3)	“kontakta izsekošana” ir pasākumi, kurus īsteno nolūkā atrast personas, kuras ir bijušas pakļautas nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma izraisītāja iedarbībai un kurām draud saslimšana vai saslimšana jau ir notikusi, izmantojot manuālus vai citus tehnoloģiskus līdzekļus;

“kontakta izsekošana” ir pasākumi, kurus īsteno nolūkā apzināt, novērtēt un kontrolēt personas, kuras ir bijušas pakļautas nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma izraisītāja iedarbībai un kurām draud saslimšana ar pārnēsājamu slimību vai saslimšana jau ir notikusi, izmantojot manuālus vai citus tehnoloģiskus līdzekļus , un šo pasākumu vienīgais mērķis ir strauji identificēt iespējamās nesen inficētās personas, kas varētu būt nonākušas kontaktā ar saslimušām personām, lai tādējādi samazinātu tālāku slimības izplatīšanu ;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4)	“epidemioloģiskā uzraudzība” ir sistemātiska tādu datu un analīžu vākšana, reģistrācija, analīze, interpretācija un izplatīšana, kuri attiecas uz infekcijas slimībām un saistītajām īpašajām veselības problēmām;

“epidemioloģiskā uzraudzība” ir sistemātiska tādu datu un analīžu vākšana, reģistrācija, analīze, interpretācija un izplatīšana, kuri attiecas uz pārnēsājamām slimībām , šādu slimību un smagu nepārnēsājamu slimību, piemēram, garīgo slimību, ietekmes uzraudzību un saistītajām īpašajām veselības problēmām;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5a)	“pieeja “Viena veselība”” ir daudznozaru pieeja, kas atzīst, ka cilvēka veselība ir saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi un ka šie trīs aspekti ir jāņem vērā darbībās, ar kurām novērš veselības apdraudējumu;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5b)

“veselība visās politikas jomās” ir no nozarēm neatkarīga valsts rīcībpolitiku izstrādes, īstenošanas un pārskatīšanas pieeja, kura paredz ņemt vērā lēmumu ietekmi uz veselību un kuras mērķis ir panākt sinerģiju, izvairīties no attiecīgo rīcībpolitiku radītas kaitīgas ietekmes uz veselību un uzlabot iedzīvotāju veselību un vienlīdzību veselības jomā;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7a)	“smaga nepārnēsājama slimība” ir tāda slimība, kā definēts Regulas (ES) [ECDC regula — ievietot pareizu atsauci] 2. panta 4.a punktā;

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“medicīnisks pretlīdzeklis” ir cilvēkiem paredzētas zāles un medicīniskas ierīces, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (23) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/745 (24), vai citas preces vai pakalpojumi, kas nodrošina gatavību un reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

“medicīnisks pretlīdzeklis” ir cilvēkiem paredzētas zāles un medicīniskas ierīces, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (23) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/745 (24), vai citas preces vai pakalpojumi, kas nodrošina straujāku diagnostiku un ārstēšanu saistībā ar gatavību un reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8a)	“Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi” ir Pasaules Veselības organizācijas 2005. gadā pieņemtie Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi;

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8b)	“medicīniskā ierīce” ir gan medicīniska ierīce, kā noteikts Regulas (ES) 2017/745 2. panta 1. punktā kopā ar minētās regulas 1. panta 2. punktu un 6. punkta a) apakšpunktu, gan in vitro diagnostikas medicīniska ierīce, kā noteikts Regulas (ES) 2017/746 2. panta 2. punktā;

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8c)

“zaļie koridori” ir šķērsojami un droši tranzīta koridori, pa kuriem gadījumā, ja Savienības līmenī izziņota sabiedrības veselības ārkārtas situācija, pandēmijas apstākļos saglabā piegādes ķēdes, nodrošinot pirmās nepieciešamības preču, medicīnisko pretlīdzekļu un pārrobežu darba ņēmēju brīvu un drošu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus pilnībā ievērojot LESD 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Attiecīgo Savienības aģentūru pārstāvji HSC sanāksmēs piedalās kā novērotāji.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	saziņā ar Komisiju koordinēt dalībvalstu gatavības un reaģēšanas plānošanu saskaņā ar 10. pantu;

b)	saziņā ar Komisiju un attiecīgajām Savienības aģentūrām koordinēt dalībvalstu profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu saskaņā ar 10. pantu;

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	saziņā ar Komisiju koordinēt riska un krīzes saziņu un dalībvalstu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem saskaņā ar 21. pantu;

c)	saziņā ar Komisiju un attiecīgajām Savienības aģentūrām koordinēt riska un krīzes saziņu un dalībvalstu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem saskaņā ar 21. pantu;

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	ikgadējas rīcības programmas pieņemšana, kurā skaidri nosaka tās prioritātes un mērķus augsta līmeņa darba grupas un tehnisko darba grupu līmenī.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. HSC priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. HSC rīko sanāksmes regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma.	4. HSC priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām . HSC rīko sanāksmes regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

4. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Komitejas locekļi un Komisija nodrošina plašas apspriedes ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, sabiedrības veselības ekspertiem, starptautiskajām organizācijām un ieinteresētajām personām, tostarp veselības aprūpes speciālistiem.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Eiropas Parlaments ieceļ pārstāvjus dalībai Veselības drošības komitejā (HSC) kā novērotājus.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.b Gan HSC politiskā, gan arī tehniskā līmeņa locekļu sarakstu publicē Komisijas un Padomes tīmekļa vietnē. Komitejas locekļiem nedrīkst būt finansiālas vai citas intereses, kas varētu ietekmēt viņu objektivitāti. Viņi darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs un ik gadu iesniedz deklarāciju par savām finanšu interesēm. Visas tiešās intereses, kas varētu būt saistītas ar medicīnas vai citu attiecīgo nozari, ievada Komisijas uzturētā reģistrā, un šī informācija pēc pieprasījuma ir publiski pieejama.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c HSC reglamentu, norādījumus un sanāksmju darba kārtības un protokolus publicē Komisijas tīmekļa portālā.

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.d HSC darbojas sadarbībā ar HERA valdi, kas izveidota ar Komisijas 2021. gada 16. septembra lēmumu, ar ko izveido Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi, un Veselības krīzes padomi (HCB), kura jāizveido saskaņā ar Padomes regulu par pasākumu satvaru krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanai Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā. Koordinācija starp šīm struktūrām nodrošina visu to attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp veselības aprūpes speciālistu organizāciju, pacientu apvienību un nozares un piegādes ķēdes rīcībspēku dalību, kuriem ir atzīta pieredze disciplīnās, kas saistītas ar HSC, HCB un HERA darbu. Noteikumus, kas attiecas uz interešu konfliktu un pārredzamību, kā paredzēts 7.b un 7.c punktā, piemēro arī saistībā ar šo punktu. Komisija uzaicina Eiropas Parlamenta pārstāvi strādāt kā aktīvam HCB loceklim.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

II nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības gatavības un reaģēšanas plāns	Savienības profilakses, gatavības un reaģēšanas plāns

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām izveido Savienības plānu veselības krīzes un pandēmijas gadījumā (“Savienības gatavības un reaģēšanas plāns”), lai veicinātu iedarbīgu un saskaņotu reaģēšanu uz pārrobežu veselības apdraudējumiem Savienības līmenī.	1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām un, ņemot vērā PVO regulējumu, izveido Savienības plānu veselības krīzes un pandēmijas gadījumā (“Savienības profilakses, gatavības un reaģēšanas plāns”) , lai veicinātu iedarbīgu un saskaņotu reaģēšanu uz pārrobežu veselības apdraudējumiem Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības gatavības un reaģēšanas plāns papildina valstu gatavības un reaģēšanas plānus, kas izveidoti saskaņā ar 6. pantu.	2. Savienības profilakses , gatavības un reaģēšanas plāns papildina valstu gatavības un reaģēšanas plānus, kas izveidoti saskaņā ar 6. pantu.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Savienības gatavības un reaģēšanas plānā jo īpaši ir ietverti noteikumi attiecībā uz pārvaldību, spējām un resursiem:	3. Savienības profilakses , gatavības un reaģēšanas plānā jo īpaši ir ietverti noteikumi attiecībā uz pārvaldību, spējām un resursiem:

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	savlaicīgai sadarbībai starp Komisiju, dalībvalstīm un Savienības aģentūrām;

a)	savlaicīgai sadarbībai starp Komisiju, dalībvalstīm un Savienības aģentūrām un struktūrām ;

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	drošai informācijas apmaiņai starp Komisiju, Savienības aģentūrām un dalībvalstīm;

b)	drošai informācijas apmaiņai starp Komisiju, Savienības aģentūrām un struktūrām un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	epidemioloģiskajai uzraudzībai un pārraudzībai;

c)	epidemioloģiskajai uzraudzībai un pārraudzībai , kā arī pārnēsājamu un smagu nepārnēsājamu slimību ietekmes uzraudzībai ;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	riska un krīzes saziņai;

e)	riska un krīzes saziņai , kas orientēta uz veselības aprūpes speciālistiem un iedzīvotājiem ;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	medicīnisko izstrādājumu ražošanas jaudas plānošanai visā Savienībā;

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fb)	Savienības kritiski svarīgo zāļu, medicīnisko pretlīdzekļu un individuālo aizsardzības līdzekļu krājumu izveidei, kas būtu daļa no rescEU ārkārtas rezerves;

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fc)	plāna noteikumu īstenošanai saistībā ar ārkārtas pētniecības un inovācijas aspektiem.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga)	kritērijiem darbību aktivizēšanai un deaktivizēšanai;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

gb)	veselības aprūpes pakalpojumu, tostarp skrīninga, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas un citu slimību un veselības stāvokļu aprūpes nepārtrauktai nodrošināšanai veselības ārkārtas situācijās;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – gc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

gc)	valstu veselības aprūpes sistēmu iekļautības nodrošināšanai, garantējot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un saistītajiem pakalpojumiem un kvalitatīvas ārstēšanas pieejamību bez kavēšanās;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – gd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

gd)	atbilstīga un uz vajadzībām vērsta personāla nodrošināšanai;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – ge apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ge)	sekošanai līdzi, vai veselības un sociālās aprūpes speciālistiem tiek nodrošināti adekvāti riska novērtējumi, sagatavotības plāni un apmācības kursi.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Savienības gatavības un reaģēšanas plānā ir iekļauti starpreģionāli gatavības elementi , lai izveidotu saskaņotus, vairāknozaru, pārrobežu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, jo īpaši ņemot vērā testēšanas, kontaktu izsekošanas un laboratoriju spējas un spēju nodrošināt specializētu terapiju vai intensīvo terapiju dažādos kaimiņreģionos. Plānos ir iekļauti gatavības un reaģēšanas līdzekļi, kas palīdzēs risināt tādu iedzīvotāju problēmas, kuri pakļauti augstākam riskam.

4. Savienības profilakses, gatavības un reaģēšanas plānā ir iekļauti pārrobežu un starpreģionāli gatavības plāni , lai izveidotu saskaņotus, vairāknozaru, pārrobežu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, jo īpaši ņemot vērā testēšanas, kontaktu izsekošanas, un laboratoriju spējas , veselības aprūpes darbinieku apmācīšanu un spēju nodrošināt specializētu terapiju vai intensīvo terapiju dažādos kaimiņreģionos. Plānos ir iekļauti gatavības un reaģēšanas līdzekļi, kas palīdzēs risināt tādu iedzīvotāju problēmas, kuri pakļauti augstākam riskam.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Savienības sagatavotības un reaģēšanas plānā paredz arī pasākumus, ar ko nodrošināt normālu vienotā tirgus darbību nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Lai nodrošinātu Savienības gatavības un reaģēšanas plāna darbību, Komisija ar dalībvalstīm veic stresa testus, mācības un pārskatīšanu pasākumu laikā un pēc to veikšanas, un nepieciešamības gadījumā atjaunina plānu.

5. Lai nodrošinātu Savienības profilakses, gatavības un reaģēšanas plāna darbību, Komisija ar dalībvalstīm veic stresa testus, mācības un pārskatīšanu pasākumu laikā un pēc to veikšanas, un nepieciešamības gadījumā atjaunina plānu. Profilakses, gatavības un reaģēšanas plānā ņem vērā veselības aprūpes sistēmu datus un attiecīgos datus, kas jāvāc valsts vai reģionālā līmenī.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

5. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Lai reaģētu uz ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā, Eiropas Komisija, pamatojoties uz Savienības veselības aprūpes sistēmu datiem, var sniegt ieteikumus par nepieciešamajiem minimālajiem resursiem, kas cita starpā atkarīgi no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes vispārējo pamata veselības aprūpes pakalpojumu tvērumu, tostarp var sniegt ieteikumus par iespēju apvienot resursus Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

5. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Pārskatus un jebkādus turpmākus plāna pielāgojumus publicē, lai palielinātu profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanas procesa pārredzamību.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valstu gatavības un reaģēšanas plāni	Valstu profilakses , gatavības un reaģēšanas plāni

Grozījums Nr. 91 un 260

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izstrādājot valstu gatavības un reaģēšanas plānus, katra dalībvalsts veic saskaņošanu ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību Savienības gatavības un reaģēšanas plānam, kā arī nekavējoties informē Komisiju un HSC par jebkādu būtisku valsts plāna pārskatīšanu.

1. Izstrādājot valstu profilakses, gatavības un reaģēšanas plānus, katra dalībvalsts apspriežas ar pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistu organizācijām, nozares un piegādes ķēdes ieinteresētajām personām un valstu sociālajiem partneriem, veic saskaņošanu ar Komisiju, jo īpaši HERA, lai nodrošinātu atbilstību Savienības profilakses, gatavības un reaģēšanas plānam, kas atbilst 5. panta 3. punktā minētajiem noteikumiem par pārvaldību, spējām un resursiem, tostarp attiecībā uz valsts krājumu veidošanas prasībām un Savienības stratēģisko rezervju pārvaldību, un nekavējoties informē Komisiju , HCB un HSC par jebkādu būtisku valsts plāna pārskatīšanu.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Valstu profilakses, gatavības un reaģēšanas plānos ietver 5. panta 3. punktā minētos noteikumus par pārvaldību un informāciju par spējām un resursiem.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņošana par gatavības un reaģēšanas plānošanu	Ziņošana par profilakses , gatavības un reaģēšanas plānošanu

Grozījums Nr. 94 un 261

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdz 2021. gada novembra beigām un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par gatavības un reaģēšanas plānošanu un īstenošanu valsts līmenī.	1. Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai un attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām atjauninātu ziņojumu par profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu un īstenošanu valsts un vajadzības gadījumā reģionālā un pārrobežu līmenī.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņojumā iekļauj šādus elementus:	Ziņojums ir kodolīgs, balstīts uz kopīgiem rādītājiem, sniedz pārskatu par dalībvalstīs īstenotajām darbībām un tajā iekļauj šādus elementus:

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	veselības nozarei valsts līmenī noteiktajai gatavības un reaģēšanas plānošanai paredzēto spējas standartu identificēšana un jaunākā informācija par to īstenošanas līmeni, kā paredzējusi PVO saskaņā ar SVAN;

a)	veselības nozarei valsts un vajadzības gadījumā reģionālā līmenī noteiktajai profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanai paredzēto spējas standartu identificēšana un jaunākā informācija par to īstenošanas līmeni, kā paredzējusi PVO saskaņā ar SVAN;

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	to pasākumu vai noteikumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp veselības nozari un citām nozarēm, kas ir kritiski svarīgas ārkārtas situācijā;

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab)	tādu uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu, pasākumu vai noteikumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt kritiski svarīgu pakalpojumu un produktu apgādes nepārtrauktību;

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	gatavības ārkārtas situācijām elementi, jo īpaši:

b)	ja vajadzīgs – atjaunināti profilakses, gatavības un reaģēšanas ārkārtas situācijām elementi, jo īpaši:

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	pārvaldība: tostarp valsts politika un tiesību akti, ar kuriem integrē gatavības ārkārtas situācijām; plāni attiecībā uz gatavību ārkārtas situācijām, reaģēšanu un atveseļošanu; koordinācijas mehānismi ;

pārvaldība: tostarp valsts un vajadzības gadījumā reģionālā politika un tiesību akti, kuros integrēta profilakse un gatavība ārkārtas situācijām; plāni attiecībā uz profilaksi, gatavību ārkārtas situācijām, reaģēšanu un atveseļošanu valsts un vajadzības gadījumā reģionālā un pārrobežu līmenī ; kritiskās ilgtermiņa veselības aprūpes nepārtrauktība;

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)

spējas: tostarp risku un spēju novērtējumi, kas palīdz noteikt prioritātes gatavībai ārkārtas situācijām; uzraudzība un agrīnā brīdināšana, informācijas pārvaldība; piekļuve diagnostikas pakalpojumiem ārkārtas situāciju laikā; pamata un droši dzimumsensitīvi veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pakalpojumi; riska paziņošana; pētniecības attīstība un izvērtējumi, kas ir pamats gatavībai ārkārtas situācijām un to paātrina;

ii)

spējas: tostarp risku un spēju novērtējumi, kas palīdz noteikt prioritātes gatavībai ārkārtas situācijām; uzraudzība un agrīnā brīdināšana, informācijas pārvaldība; spējas saražot medicīniskos izstrādājumus; medicīnisko pretlīdzekļu krājumi, tostarp augstākās kvalitātes individuālie aizsardzības līdzekļi; līdzvērtīga piekļuve diagnostikas pakalpojumiem un iekārtām, kā arī medicīniskajiem izstrādājumiem ārkārtas situāciju laikā; informācija par iekšējo tirgu un Savienības stratēģiskajām medicīnisko izstrādājumu rezervēm; līdzvērtīgi, augstas kvalitātes, pamata un droši dzimumsensitīvi veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pakalpojumi , kuros ņemtas vērā riska grupu iedzīvotāju vajadzības; skrīninga, diagnostikas, uzraudzības un aprūpes, kas saistīta ar citām slimībām un veselības stāvokļiem nepārtrauktība, jo īpaši attiecībā uz kritisku ilgtermiņa veselības aprūpi ; riska paziņošana; pētniecības attīstība un izvērtējumi, kas ir pamats gatavībai ārkārtas situācijām un to paātrina;

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	resursi: tostarp finanšu resursi gatavībai ārkārtas situācijām un ārkārtas gadījumiem paredzēti līdzekļi reaģēšanai; loģistikas mehānismi un pirmās nepieciešamības preces veselībai; specializēti, apmācīti un ekipēti cilvēkresursi ārkārtas situācijām, un

iii)

resursi: tostarp finanšu resursi gatavībai ārkārtas situācijām un ārkārtas gadījumiem paredzēti līdzekļi reaģēšanai; loģistikas mehānismi un pirmās nepieciešamības preces veselībai; pasākumi, ar ko nodrošina kritiskās ilgtermiņa veselības aprūpes nepārtrauktību; kā arī veselības un sociālie pakalpojumi, kuru sniegšanai nodrošināti specializēti, apmācīti un ekipēti cilvēkresursi ārkārtas situācijām;

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiia)

stratēģiskie krājumi: katra dalībvalsts sniedz informāciju par 2. panta 1. punktā minēto apdraudējumu kontrolei paredzēto medicīnisko pretlīdzekļu un citu svarīgāko zāļu un medicīnas iekārtu skaitu un pieejamību, kā arī par to drošas glabāšanas un uzkrāšanas spēju. Lai uzlabotu reaģēšanas spējas, krājumus uzglabā telpās, kas atrodas vistuvāk un ir vispieejamākie apdzīvotiem centriem, neapgrūtinot šo izstrādājumu pieejamību iedzīvotājiem, kuri dzīvo nomaļos, lauku un tālākos reģionos, un kas atbilst nepieciešamajām prasībām sniegt pakalpojumus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro zālēm, medicīniskām ierīcēm (1b) un citiem medicīniskiem pretlīdzekļiem; un

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	apspriešanās ar attiecīgajiem partneriem, ko veic nolūkā nodrošināt, lai riska novērtējumi, profilakses, gatavības un reaģēšanas plāni tiktu plaši izplatīti un atbalstīti un būtu saskaņā ar spēkā esošajiem darba tiesību aktiem un koplīgumiem;

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cb)	konstatētie īstenošanas trūkumi un jebkādas nepieciešamās koriģējošās darbības, ko dalībvalstis veiks nolūkā uzlabot gatavības un reaģēšanas spējas.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecīgos gadījumos ziņojumā iekļauj starpreģionālus gatavības un reaģēšanas elementus saskaņā ar Savienības un valstu plāniem , jo īpaši ietverot esošās spējas , resursus un koordinācijas mehānismus dažādos kaimiņreģionos .

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar vismaz vienu citu dalībvalsti, ziņojumā iekļauj kaimiņreģioniem kopīgus pārrobežu, starpreģionālus un pārnozaru profilakses, gatavības un reaģēšanas plānus, ietverot koordinācijas mehānismus attiecībā uz visiem a), b) un c) apakšpunktā minētajiem elementiem, veselības aprūpes personāla un sabiedrības veselības aprūpes darbinieku pārrobežu apmācību un paraugprakses apmaiņu un koordinācijas mehānismus pacientu pārvešanai medicīniskos nolūkos. Savienības vai valstu struktūras, kuras nodarbojas ar medicīnisko izstrādājumu krājumu veidošanu, sadarbojas ar Komisiju un dalībvalstīm un ziņo par pieejamajiem krājumiem, kas ņemti vērā gan Savienības, gan valstu gatavības un reaģēšanas plānošanā.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ziņojumā pēc iespējas iekļauj arī informāciju par pārnēsājamu un smagu nepārnēsājamu slimību ietekmi.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 3.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ziņojumam pievieno profilakses, gatavības un reaģēšanas plāna jaunāko pieejamo versiju.

Grozījums Nr. 262

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, dara pieejamu HSC ziņojumā, kuru reizi divos gados sagatavo sadarbībā ar ECDC un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām. Lai sagatavotu ziņojumu, HERA novērtē ar krīzi saistītu medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību, šādu pretpasākumu ražošanas jaudu un esošos krājumus un piegādes ķēžu traucējumu risku saistībā ar valsts sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, ņemot vērā informāciju, kas iegūta saskaņā ar Regulu (ES) …/… [OV: lūgums ievietot EMA regulas numuru [ISC/2020/12532]] un jo īpaši XX pantu [pantu numerācija jāapstiprina pēc pieņemšanas] par kritiski svarīgu zāļu, medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču deficīta uzraudzību un mazināšanu.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņojumā minētos ieteikumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē .	Ziņojumā minētos ieteikumus publicē Komisijas un ECDC tīmekļa vietnēs .

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Revīzijas attiecībā uz gatavības un reaģēšanas plānošanu	Revīzijas attiecībā uz profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Reizi trīs gados ECDC veic revīzijas dalībvalstīs nolūkā noteikt valstu plānu īstenošanas gaitu un to saskaņotību ar Savienības plānu. Šādas revīzijas īsteno ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, un to mērķis ir novērtēt gatavības un reaģēšanas plānošanu valstu līmenī saistībā ar 7. panta 1. punktā minēto informāciju.

1. Reizi divos gados ECDC veic revīzijas dalībvalstīs nolūkā noteikt valstu plānu īstenošanas gaitu un to saskaņotību ar Savienības plānu. Šādas revīzijas balsta uz kopīgiem rādītājiem un īsteno sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, un to mērķis ir novērtēt profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu valstu līmenī saistībā ar 7. panta 1. punktā minēto informāciju.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis iesniedz rīcības plānu, kurā ņemti vērā ierosinātie revīzijas ieteikumi un ietverti atbilstoši korektīvie pasākumi un starpposma mērķi.	2. Ja revīzijā konstatē trūkumus, dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc revīzijas konstatējumu saņemšanas iesniedz rīcības plānu, kurā ņemti vērā ierosinātie revīzijas ieteikumi un izklāstīti atbilstoši korektīvie pasākumi un starpposma mērķi.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja dalībvalsts nolemj ieteikumu neievērot, tā pamato šādas rīcības iemeslus.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisijas ziņojumi par gatavības plānošanu	Komisijas ziņojumi par profilakses un gatavības plānošanu

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 7. pantu, un uz 8. pantā minēto revīziju rezultātiem, Komisija līdz 2022. gada jūlijam un pēc tam reizi divos gados nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pašreizējo stāvokli un virzību gatavības un reaģēšanas plānošanā Savienības līmenī.	1. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 7. pantu, un uz 8. pantā minēto revīziju rezultātiem, Komisija līdz 2022. gada jūlijam un pēc tam reizi divos gados nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pašreizējo stāvokli un virzību profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanā Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisijas ziņojumā izklāsta pārrobežu gatavības un reaģēšanas plānošanas gaitu kaimiņreģionos.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu, Komisija var pieņemt dalībvalstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz gatavības un reaģēšanas plānošanu.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu, Komisija var pieņemt dalībvalstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu. Šie ieteikumi inter alia var attiekties uz minimālajiem resursiem, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, tostarp saistībā ar iedzīvotāju skaitu, un tos izstrādā, pamatojoties uz labu praksi un politikas novērtējumiem.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gatavības un reaģēšanas plānošanas koordinācija Veselības drošības komitejā	Profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanas koordinācija Veselības drošības komitejā

Grozījums Nr. 119 un 263

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas Veselības drošības komitejā, lai koordinētu savus centienus izveidot, nostiprināt un saglabāt spēju pārraudzīt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, agrīni brīdināt par tiem, tos novērtēt un uz tiem reaģēt.	1. Komisija , attiecīgās Savienības aģentūras un struktūras, tostarp HERA, un dalībvalstis sadarbojas Veselības drošības komitejā, lai koordinētu savus centienus izveidot, nostiprināt un saglabāt spēju pārraudzīt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus , veikt profilaksi , agrīni brīdināt par tiem, tos novērtēt un uz tiem reaģēt.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi attiecībā uz gatavības un reaģēšanas plānošanu;

a)	apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi attiecībā uz profilakses , gatavības un reaģēšanas plānošanu;

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	veicināt valsts gatavības plānošanas sadarbspēju un sekmēt gatavības un reaģēšanas plānošanas starpnozaru dimensiju Savienības līmenī;

b)	veicināt valsts profilakses un gatavības plānošanas sadarbspēju un sekmēt profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanas starpnozaru dimensiju Savienības līmenī;

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	pārraudzīt progresu, noteikt trūkumus un darbības, kas stiprinātu gatavības un reaģēšanas plānošanu, arī pētniecības jomā, valsts un Savienības līmenī.

e)	pārraudzīt progresu, noteikt trūkumus un darbības, kas stiprinātu profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanu, arī pētniecības jomā, valsts , reģionālā un Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Komisija un dalībvalstis vajadzības gadījumā veido dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp veselības un aprūpes darbinieku arodorganizācijām, nozares un piegādes ķēdes ieinteresētajām personām un pacientu un patērētāju organizācijām. Šāds dialogs ietver regulāru informācijas apmaiņu starp iestādēm, nozari un attiecīgajiem farmācijas piegādes ķēdes dalībniekiem nolūkā apzināt paredzamos piegādes ierobežojumus, kas ļautu nodrošinot labāku koordināciju, sinerģijas radīšanu un piemērotus reaģēšanas pasākumus.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija var organizēt apmācību pasākumus veselības aprūpes darbiniekiem un sabiedrības veselības darbiniekiem dalībvalstīs, tostarp par gatavības spējām saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

1. Komisija var organizēt apmācību pasākumus , kurus atbalsta attiecīgās Savienības aģentūras ciešā sadarbībā ar mediķu asociācijām un pacientu organizācijām un kuri paredzēti veselības aprūpes personālam un sabiedrības veselības darbiniekiem dalībvalstīs , jo īpaši ietverot starpdisciplinārās mācības “Viena veselība” , tostarp par gatavības spējām saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija minētos pasākumus organizē sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.	Komisija minētos pasākumus organizē sadarbībā ar attiecīgajām vai potenciāli skartajām dalībvalstīm un pasākumus pēc iespējas koordinē ar PVO, lai izvairītos no darbību dublēšanas, un darbības cita starpā ietver gatavības spējas saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem .

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pārrobežu reģionos mudina rīkot kopīgas pārrobežu apmācības un paraugprakses apmaiņu starp veselības aprūpes personālu un sabiedrības veselības darbiniekiem un obligāti jāgūst izpratne par pārrobežu reģionu sabiedrības veselības sistēmām.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija maksimāli izmanto tālmācības potenciālu, lai palielinātu praktikantu skaitu.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minēto apmācību pasākumu mērķis ir nodrošināt attiecīgajā punktā minētajiem darbiniekiem zināšanas un prasmes, kas jo īpaši nepieciešamas, lai izstrādātu un īstenotu 6. pantā minētos valstu gatavības plānus, kā arī īstenotu darbības, kas uzlabotu krīžgatavību un uzraudzības spējas, tostarp digitālo instrumentu izmantošanu.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. punktā minētajos mācību pasākumos var piedalīties trešo valstu kompetento iestāžu personāls, un tos var organizēt ārpus Savienības.	3. Šā panta 1. punktā minētajos mācību pasākumos var piedalīties trešo valstu kompetento iestāžu personāls, un tos var organizēt ārpus Savienības , pēc iespējas nodrošinot koordināciju ar ECDC darbībām šajā jomā .

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija var atbalstīt tādu programmu organizēšanu, kas paredzētas veselības aprūpes darbinieku un sabiedrības veselības darbinieku apmaiņai starp divām vai vairāk dalībvalstīm un darbinieku pagaidu norīkošanai no vienas dalībvalsts uz citu. Organizējot šīs programmas, ņem vērā ieguldījumu, ko sniedz veselības speciālistu organizācijas katrā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 131 un 264

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija un dalībvalstis , kuras to vēlas, var piedalīties kopīga iepirkuma procedūrā, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (29) 165. panta 2. punktu veic, lai iepriekš iegādātos medicīniskos pretlīdzekļus nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.	1. Komisija , jo īpaši ar HERA starpniecību , un jebkura dalībvalsts var kā līgumslēdzējas puses piedalīties kopīga iepirkuma procedūrā, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (29) 165.panta 2.punktu veic, lai saprātīgā termiņā iepriekš iegādātos medicīniskos pretlīdzekļus nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	visām dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm un Savienības kandidātvalstīm ir iespēja piedalīties kopīgā iepirkuma procedūrā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 165. panta 2. punktu;

visām dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, Savienības kandidātvalstīm , kā arī Andoras Firstistei, Monako Firstistei, Sanmarīno Republikai un Vatikāna Pilsētvalstij ir iespēja piedalīties kopīgā iepirkuma procedūrā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 165. panta 2. punktu;

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	dalībvalstis, EBTA valstis un Savienības kandidātvalstis , kuras piedalās kopīgajā iepirkumā, iegādājas attiecīgo medicīnisko pretlīdzekli, izmantojot attiecīgo procedūru, nevis citus kanālus, un paralēli nepiedalās sarunās attiecībā uz konkrēto produktu;

valstis , kuras piedalās kopīgajā iepirkumā, no dalības brīža iegādājas attiecīgo medicīnisko pretlīdzekli, izmantojot attiecīgo procedūru, nevis citus kanālus, un paralēli nepiedalās sarunās attiecībā uz konkrēto produktu; Valstis, kuras no dalības brīža paralēli piedalās citās sarunās, izslēdz no iesaistīto valstu grupas neatkarīgi no tā, vai šie sarunu procesi ir nonākuši parakstīšanas posmā;

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)

kopīgajā iepirkumā nosaka skaidrus procedūras posmus attiecībā uz procesu, darbības jomu, konkursa specifikācijām un termiņiem, un prasa, lai visas puses izpildītu un ievērotu skaidras saistības, tostarp ražotāji, kuri piegādā saskaņotos ražošanas apjomus, un iestādes, kas iepērk iepriekš rezervētos apjomus. Atklāj precīzus daudzumus, ko pasūtījusi un saņēmusi katra iesaistītā valsts, un detalizētu informāciju par uzņemtajām saistībām;

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cb)	visām kopīgā iepirkuma darbībām un saistītajiem pirkuma līgumiem piemēro augstu pārredzamības līmeni. Eiropas Revīzijas palātai ir pilnīga piekļuve visiem attiecīgajiem dokumentiem, lai tā ik gadu rūpīgi varētu pārbaudīt parakstītos līgumus un ieguldītos publiskos līdzekļus;

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cc)	ja izmanto kopīgu iepirkumu, līgumu piešķiršanas procesā papildus cenai ņem vērā arī kvalitātes kritērijus. Šādos kritērijos ņem vērā arī, piemēram, ražotāja spēju nodrošināt piegādes drošību veselības krīzes laikā;

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – cd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cd)	kopīgo iepirkumu veic tā, lai stiprinātu iesaistīto valstu pirktspēju, uzlabotu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai paredzētu medicīnisko pretlīdzekļu piegādes drošību un vienlīdzīgu pieejamību;

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)

ja tiek veikts kopīgs iepirkums saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā (ISC/2020/12524), Komisijai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem ir tiesības pieprasīt ar attiecīgo pretlīdzekļu saistītā intelektuālā īpašuma un zinātības licencēšanu, ja ekonomikas dalībnieks atsakās no saviem izstrādes centieniem vai nespēj nodrošināt pietiekamu un savlaicīgu attiecīgo pretlīdzekļu piegādi saskaņā ar noslēgtā nolīguma noteikumiem. Papildu nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz šo tiesību izmantošanu, var izklāstīt konkrētos nolīgumos ar ekonomikas dalībniekiem.

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

eb)

lai publisko līdzekļu izdevumi būtu pārredzami procesā, kad notiek kopīgs iepirkums saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā [ISC/2020/12524], Komisija laikus publisko ar ekonomikas dalībniekiem noslēgtos līgumus un nolīgumus, norādot vismaz šādus elementus:

i)	preču vai pakalpojumu piegādes grafiku;

ii)	noteikumus par saistībām un zaudējumu atlīdzināšanu;

iii)	ražotņu daudzumu un skaitu (attiecīgā gadījumā).

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp vienībām, kuras rīko jebkādu darbību, tostarp, bet ne tikai — medicīnisko pretlīdzekļu kopīga iepirkuma procedūras, krājumu veidošanu un ziedošanu, saskaņā ar dažādiem Savienības līmenī izveidotiem mehānismiem, jo īpaši saskaņā ar:

3. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp vienībām, kuras rīko jebkādu darbību un tajā piedalās , tostarp, bet ne tikai — medicīnisko pretlīdzekļu kopīga iepirkuma procedūras, izstrādi, krājumu veidošanu objektos, kas atbilst īpašām tiesiskajām prasībām medicīnisko pretlīdzekļu glabāšanai, ir vistuvāk lielākajiem apdzīvotajiem centriem un ir tiem pieejami, neapdraudot šo izstrādājumu pieejamību iedzīvotājiem nomaļos, lauku un tālākos reģionos, un medicīnisko pretlīdzekļu ziedošanu, no kā labumu gūst valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, saskaņā ar dažādiem Savienības līmenī izveidotiem mehānismiem, jo īpaši saskaņā ar:

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	krājumu veidošanu, izmantojot Komisijas Lēmuma 1313/2013/ES 12 . pantā minēto mehānismu rescEU;

a)	krājumu veidošanu, izmantojot Komisijas Lēmuma 1313/2013/ES 23 . pantā minēto mehānismu rescEU;

Grozījums Nr. 140 un 267

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	citiem instrumentiem, kas atbalsta biomedicīnas pētniecību un izstrādi Savienības līmenī, lai uzlabotu spējas un gatavību reaģēt uz pārrobežu apdraudējumiem un ārkārtas situācijām.

citām programmām un instrumentiem, kas atbalsta biomedicīnas pētniecību un izstrādi Savienības līmenī, lai uzlabotu spējas un gatavību reaģēt uz pārrobežu apdraudējumiem un ārkārtas situācijām , piemēram, Padomes Regulu par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā [ISC/2020/12524] .

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iesaistītās valstis nodrošina, ka iepirkto medicīnisko pretlīdzekļu krājumi un sadale ir atbilstīgi. Krājumu veidošanas un sadales svarīgāko informāciju un aspektus izklāsta valstu plānos.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Saskaņā ar pārredzamības principu Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par sarunām saistībā ar medicīnisko pretlīdzekļu kopīgo iepirkumu.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Eiropas Parlamentam vienmēr ir tiesības, ievērojot spēkā esošos konfidencialitātes noteikumus, pārbaudīt visu saskaņā ar šo pantu rīkotajās procedūrās noslēgto līgumu pilno saturu.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.d Komisija un dalībvalstis sniedz patērētājiem atjauninātu, pieejamu un skaidru informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem attiecībā uz kopīgi iepirktiem medicīniskajiem pretlīdzekļiem, tostarp sīku informāciju par atbildību, ja nodarīts kaitējums, un par tiesiskās aizsardzības un patērētāju pārstāvības pieejamību.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.e Ja saistībā ar pārrobežu veselības apdraudējumiem medicīnisko pretlīdzekļu kopīgā iepirkuma procedūra netiek piemērota, Komisija mudina dalībvalstis apmainīties ar informāciju par medicīnisko pretlīdzekļu cenām un piegādes datumiem.

Grozījums Nr. 146 un 268

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības tīkls nodrošina pastāvīgu saziņu starp Komisiju, ECDC un kompetentajām iestādēm, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par epidemioloģisko uzraudzību.

1. Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto pārnēsājamo slimību , tostarp pārnēsājamo zoonotiskas izcelsmes slimību, un saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības tīkls nodrošina pastāvīgu saziņu starp Komisiju , jo īpaši HERA , ECDC un kompetentajām iestādēm, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par epidemioloģisko uzraudzību.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	uzraudzīt pārnēsājamu slimību ietekmi uz skrīninga, diagnostikas, uzraudzības, ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību saistībā ar citām slimībām un veselības stāvokļiem;

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

bb)	uzraudzīt pārnēsājamu slimību ietekmi uz garīgo veselību;

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	noteikt riska faktorus slimības pārnesei, kā arī iedzīvotāju grupas, kuras ir apdraudētas un attiecībā uz kurām nepieciešami mērķtiecīgi profilakses pasākumi;

d)	noteikt un uzraudzīt riska faktorus slimības pārnesei, kā arī iedzīvotāju grupas, kuras ir apdraudētas un attiecībā uz kurām nepieciešami mērķtiecīgi profilakses pasākumi;

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	sniegt ieguldījumu infekcijas slimību radītā sloga uz iedzīvotājiem novērtēšanā, izmantojot tādus datus kā slimības izplatība, sarežģījumi, hospitalizācijas gadījumi un mirstība;

sniegt ieguldījumu pārnēsājamu slimību radītā sloga uz veselības sistēmām, aprūpes sniegšanu un iedzīvotājiem novērtēšanā, izmantojot tādus datus kā slimības izplatība, sarežģījumi, hospitalizācijas gadījumi un mirstība , ietekme uz garīgo veselību, atlikts skrīnings, diagnostika, uzraudzība, ārstēšana un citu slimību un veselības stāvokļu aprūpe, kā arī radītā sociālā un ekonomiskā ietekme ;

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)

noteikt jebkādus trūkumus globālajā piegādes ķēdē, kas saistīti ar tādu medicīnisko pretlīdzekļu ražošanu un izgatavošanu, kuri vajadzīgi pārnēsājamu slimību profilaksei, diagnosticēšanai, ārstēšanai un pēckontrolei, un izstrādāt plānus šādu trūkumu mazināšanai; citi mehānismi, piemēram, Savienības eksporta kontroles mehānisms, regulatīvā elastība, sadarbības nolīgumi, obligāti vai brīvprātīgi licencēšanas nolīgumi starp uzņēmumiem, var ļaut Savienībai atvieglot pretlīdzekļu pieejamību tās pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotājiem no Austrumu partnerības valstīm un valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	informēt par tādu medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību, kas vajadzīgi slimību profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un pēckontrolei.

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstu paziņoto informāciju, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā, laikus dara zināmu vismaz NUTS II līmeņa Eiropas uzraudzības sistēmā (TESSy) vai citā platformā, kas noteikta saskaņā ar 7. pantu.

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ECDC atbalsta dalībvalstis, lai nodrošinātu datu vākšanu un apmaiņu veselības krīzes laikā un 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto pārnēsājamo slimību un saistīto īpašo veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības tīkla integrētu darbību. Vajadzības gadījumā ECDC savas konkrētās jomas speciālās zināšanas sniedz arī trešām valstīm.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

13. pants – 9. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Komisija , izmantojot īstenošanas aktus, izveido un atjaunina :	9. Komisija saskaņā ar 28. pantu pieņem deleģētos aktus, lai izveidotu un atjauninātu :

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

13. pants – 9. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbības procedūras, kas izstrādātas saskaņā ar Regulas (ES) ../.. 5. pantu [OV: Ievietojiet ECDC regulas numuru [ISC/2020/12527]].

Svītrots

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

13. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Ja tas nepieciešams pienācīgi pamatotu, neatliekamu un ārkārtas iemeslu dēļ, kuri saistīti ar nopietnu vai iepriekš nepieredzētu pārrobežu veselības apdraudējumu vai tā strauju izplatīšanos starp dalībvalstīm, 28.a pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

13. pants – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.b Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izveido un atjaunina procedūras epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbībai, kas izstrādātas saskaņā ar Regulas (ES) …/… 5. pantu [OV: Ievietot ECDC regulas numuru [ISC/2020/12527]].

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

13. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to, ka nopietns pārrobežu veselības apdraudējums ir smags vai iepriekš nepieredzēts, vai to, ka tas strauji izplatās no dalībvalsts uz dalībvalsti, Komisija var pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 27. panta 3. punktā, attiecībā uz gadījumu definīciju, procedūru un uzraudzības rādītāju pieņemšanu dalībvalstīs, ja pastāv 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētais apdraudējums. Minētos rādītājus arī atbalsta diagnostikas, profilakses un ārstēšanas spējas novērtējums.

10. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to, ka nopietns pārrobežu veselības apdraudējums ir smags vai iepriekš nepieredzēts, vai to, ka tas strauji izplatās no dalībvalsts uz dalībvalsti, Komisija var pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 27. panta 3. punktā, attiecībā procedūru pieņemšanu dalībvalstīs, ja pastāv 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētais apdraudējums.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ECDC nodrošina turpmāku digitālās platformas attīstību, ar kuras starpniecību notiek datu pārvaldība un automātiska apmaiņa, lai izveidotu integrētas un savstarpēji izmantojamas uzraudzības sistēmas, kas dod iespēju attiecīgos gadījumos veikt uzraudzību reāllaikā nolūkā atbalstīt infekcijas slimību profilaksi un kontroli.

1. Pēc datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veikšanas un jebkādu ar datu subjektu tiesībām un brīvībām saistīto risku mazināšanas ECDC nodrošina pastāvīgu digitālās platformas attīstību, ar kuras starpniecību notiek datu pārvaldība un automātiska apmaiņa, lai izveidotu integrētas un savstarpēji izmantojamas uzraudzības sistēmas, kas dod iespēju attiecīgos gadījumos veikt uzraudzību reāllaikā nolūkā atbalstīt infekcijas slimību profilaksi un kontroli. Jānodrošina, ka digitālās platformas pārrauga cilvēks, un jāparedz īpaši pasākumi to risku mazināšanai, ko var radīt neobjektīvu vai nepilnīgu datu pārsūtīšana no vairākiem avotiem, kā arī jāievieš procedūras datu kvalitātes pārbaudei. Digitālās platformas un lietotnes, ar ko atbalsta epidemioloģisko uzraudzību Savienības un dalībvalstu līmenī, īsteno atbilstīgi integrētas datu aizsardzības principam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 27. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	ļauj veikt automatizētu uzraudzības un laboratorijas datu vākšanu, izmanto informāciju no elektroniskās veselības dokumentācijas un plašsaziņas līdzekļu pārraudzības un piemēro mākslīgo intelektu datu validēšanai, analīzei un automatizētai ziņošanai;

ļauj veikt automatizētu uzraudzības un laboratorijas datu vākšanu, izmanto attiecīgus veselības datus, kas iekļauti iepriekš definētā un apstiprinātā sarakstā no elektroniskās veselības dokumentācijas un veselības datubāzēm, un plašsaziņas līdzekļu pārraudzības un piemēro mākslīgo intelektu datu validēšanai, analīzei un automatizētai ziņošanai saskaņā ar VDAR 22. pantu ;

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	ļauj veikt datorizētu informācijas, datu un dokumentu apstrādi un apmaiņu.

b)	ļauj veikt datorizētu informācijas, datu un dokumentu apstrādi un apmaiņu , ņemot vērā Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību;

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	ļauj veikt automatizētu paziņošanu EWRS, ja pārnēsājamas slimības pārsniedz brīdināšanas robežvērtības, kā minēts 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Paziņojumus validē kompetentā veselības iestāde.

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai integrētajā uzraudzības sistēmā regulāri tiktu ievadīta savlaicīga un pilnīga informācija, dati un dokumenti, kuru nosūtīšana un apmaiņa veikta ar digitālās platformas starpniecību.	3. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai integrētajā uzraudzības sistēmā regulāri tiktu ievadīta savlaicīga, pilnīga un precīza informācija, dati un dokumenti, kuru nosūtīšana un apmaiņa veikta ar digitālās platformas starpniecību. Dalībvalstis veicina šā procesa automatizāciju starp valsts un Savienības uzraudzības sistēmu.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Epidemioloģiskiem nolūkiem ECDC arī ir pieeja attiecīgajiem veselības datiem, kuriem tika piekļūts vai kuru pieejamība tika nodrošināta, izmantojot digitālās infrastruktūras, kas sniedz iespēju izmantot veselības datus pētniecībai, politikas veidošanai un regulatīviem mērķiem.

5. Epidemioloģiskās uzraudzības nolūkiem ECDC arī ir pieeja attiecīgajiem veselības datiem, kuriem tika piekļūts vai kuru pieejamība tika nodrošināta, izmantojot digitālās infrastruktūras, kas sniedz iespēju izmantot veselības datus pētniecībai, politikas veidošanai un regulatīviem mērķiem. Piekļuve veselības datiem ir samērīga ar specifiskiem un konkrētiem mērķiem, kurus iepriekš definējis ECDC.

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija pieņem tādus īstenošanas aktus par uzraudzības platformas darbību, kuri nosaka :	6. Komisija pēc apspriešanās procedūras veikšanas, kā noteikts Regulas 2018/1725 42. panta 2. punktā, saskaņā ar 28. pantu pieņem deleģētos aktus par uzraudzības platformas darbību, nosakot :

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	platformas tehniskās specifikācijas, tostarp elektroniskas datu apmaiņas mehānismu apmaiņai ar esošajām valstu sistēmām, piemērojamo standartu identifikāciju, ziņojuma struktūru definīciju, datu vārdnīcas, apmaiņu ar protokoliem un procedūrām;

a)	platformas tehniskās specifikācijas, tostarp elektroniskas datu apmaiņas mehānismu apmaiņai ar esošajām starptautiskajām un valstu sistēmām, piemērojamo standartu identifikāciju, ziņojuma struktūru definīciju, datu vārdnīcas, apmaiņu ar protokoliem un procedūrām;

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	ārkārtas situāciju pasākumus, kas piemērojami gadījumā, ja neviena no platformas funkcionalitātēm nav pieejama;

c)	ārkārtas situāciju pasākumus un drošu datu dublēšanu , kas piemērojami gadījumā, ja neviena no platformas funkcionalitātēm nav pieejama;

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem attiecīgām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var piešķirt daļēju piekļuvi platformas funkcionalitātēm, un šādas piekļuves praktiskos pasākumus;

d)	kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem attiecīgām starptautiskām organizācijām var piešķirt daļēju piekļuvi platformas funkcionalitātēm, un šādas piekļuves praktiskos pasākumus , pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 un (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680;

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	kā nodrošināt datu glabāšanas, apstrādes un analīzes infrastruktūras standartizāciju.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

14. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Digitālās platformas un lietotnes, ar ko atbalsta epidemioloģisko uzraudzību Savienības un dalībvalstu līmenī, īsteno atbilstīgi integrētas datu aizsardzības principam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 27. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sabiedrības veselības jomā vai noteiktās sabiedrības veselības jomās, kuras ir nozīmīgas šīs regulas īstenošanai vai 6. pantā minēto valstu plānu īstenošanai, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var iecelt ES references laboratorijas, kas sniegtu atbalstu valstu references laboratorijām, sekmējot to, ka dalībvalstis brīvprātīgi īsteno labu praksi un saskaņo darbību attiecībā uz diagnostiku, testēšanas metodēm, noteiktu testu izmantošanu vienotai slimību uzraudzībai, paziņošanai un ziņošanai par tām.

1. Sabiedrības veselības jomā vai noteiktās sabiedrības veselības jomās, kuras ir nozīmīgas šīs regulas īstenošanai vai 6. pantā minēto valstu plānu īstenošanai, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var iecelt ES references laboratorijas, kas sniegtu atbalstu valstu references laboratorijām, sekmējot to, ka dalībvalstis īsteno labu praksi un saskaņo darbību attiecībā uz diagnostiku, testēšanas metodēm, noteiktu testu izmantošanu vienotai slimību uzraudzībai, paziņošanai un ziņošanai par tām.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	uzraudzība, brīdinājumi un atbalsts, reaģējot uz uzliesmojumiem;

f)	uzraudzība, brīdinājumi un atbalsts, reaģējot uz uzliesmojumiem , jo īpaši jauniem patogēniem ; un

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. ES references laboratoriju tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC.	3. ES references laboratoriju tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC sadarbībā ar PVO laboratoriju tīklu, lai izvairītos no darbību dublēšanās. Tīkla pārvaldības struktūra ietver sadarbību un koordināciju ar esošajām valsts un reģionālajām references laboratorijām un tīkliem .

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Panta 1. punktā minētās laboratorijas veicina labas prakses apmaiņa un 13. pantā minētās epidemioloģiskās uzraudzības uzlabošanu.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. punktā minēto iecelšanu veic pēc publiska atlases procesa, tai ir noteikts termiņš, kura minimālais laikposms ir 5 gadi, un to regulāri pārskata. Iecelšanas ietvaros nosaka iecelto laboratoriju pienākumus un uzdevumus.

4. Šā panta 1. punktā minēto iecelšanu veic pēc publiska atlases procesa, tai ir noteikts termiņš, kura minimālais laikposms ir 5 gadi, un to regulāri pārskata. Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un ECDC, lai izstrādātu iecelšanas procesa references noteikumus un kritērijus. Iecelšanas ietvaros nosaka iecelto laboratoriju pienākumus un uzdevumus. Laboratoriju konsorciji ir tiesīgi uz iecelšanu.

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

15. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	savus ES references laboratorijas uzdevumus pilda objektīvi, neiesaistoties nekādos interešu konfliktos, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti;

savus ES references laboratorijas uzdevumus pilda objektīvi, neiesaistoties nekādos interešu konfliktos, un jo īpaši nenonākot tādā situācijā, kas var tieši vai netieši ietekmēt viņu profesionālās uzvedības neitralitāti; īpašu uzmanību pievērš patentētiem testiem un metodēm, kas var būt laboratoriju īpašums;

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Eiropas uzraudzības sistēmu (TESSy) izmanto 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un 2. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma ad hoc uzraudzībai.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija ar īstenošanas aktiem , ja vajadzīgs, pieņem gadījumu definīcijas , kuras lieto ad hoc pārraudzībai, lai nodrošinātu savākto datu salīdzināmību un savietojamību Savienības līmenī.	Komisija, ja vajadzīgs, saskaņā ar 28. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz gadījumu definīcijām , kuras lieto ad hoc pārraudzībai, lai nodrošinātu savākto datu salīdzināmību un savietojamību Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Svītrots

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma smagumu vai tā straujo izplatību dalībvalstīs , Komisija var pieņemt vai atjaunināt pirmajā daļā minētās gadījumu definīcijas , izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 27. panta 3. punktā .	Ja tas nepieciešams pienācīgi pamatotu, neatliekamu un ārkārtas iemeslu dēļ, kuri saistīti ar nopietnu vai iepriekš nepieredzētu pārrobežu veselības apdraudējumu vai tā strauju izplatīšanos starp dalībvalstīm , 28.a pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem , kas pieņemti saskaņā ar šo pantu .

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EWRS nodrošina iespēju Komisijai un valsts līmenī atbildīgajām kompetentajām iestādēm pastāvīgi sazināties saistībā ar gatavību, agrīnu brīdināšanu un reaģēšanu, brīdināšanu, sabiedrības veselības risku novērtēšanu un tādu pasākumu noteikšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.	1. EWRS nodrošina iespēju Komisijai , ECDC un valsts līmenī atbildīgajām kompetentajām iestādēm pastāvīgi sazināties saistībā ar gatavību, agrīnu brīdināšanu un reaģēšanu, brīdināšanu, sabiedrības veselības risku novērtēšanu un tādu pasākumu noteikšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EWRS pārvaldība un izmantošana ietver personas datu apmaiņu noteiktos gadījumos, kad tā paredzēta attiecīgajos tiesību instrumentos. Tā ietver šādas darbības:	EWRS pārvaldība un operatīvā izmantošana ietver personas datu apmaiņu noteiktos gadījumos, kad tā paredzēta attiecīgajos tiesību instrumentos. Tā ietver šādas darbības:

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ECDC pastāvīgi atjaunina EWRS, ļaujot izmantot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, digitālās mobilās lietojumprogrammas, mākslīgā intelekta modeļus, satelītu nodrošinātus lietojuma veidus vai citas tehnoloģijas automatizētai kontaktu izsekošanai, kas pilnveido dalībvalstu vai Savienības izstrādātās kontaktu izsekošanas tehnoloģijas , kuras izmanto vienīgi pandēmijas apkarošanai un par kurām saņemti pierādījumi, ka tās ir piemērotas, nepieciešamas un samērīgas un pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK .

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu datu kvalitāti un konsekvenci, EWRS īsteno stabilus, precīzus un sadarbspējīgus datu procesus ar dalībvalstīm. Visos šādos datu apmaiņas procesos ECDC koordinē darbības ar dalībvalstīm, sākot no datu prasību izvērtēšanas, datu nosūtīšanas un apkopošanas līdz pat datu aktualizēšanai un interpretēšanai, tā nodrošinot ciešu sadarbību starp Komisiju, ECDC un valstu un reģionālajām kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a ECDC izstrādā un uzlabo EWRS, lai palielinātu informācijas vākšanas un analīzes automatizāciju, uzlabotu paziņojumu kategorizēšanu, ierobežotu atklātā teksta saziņu, samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu paziņojumu standartizāciju.

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b EWRS uzlabo, lai mazinātu birokrātijas slogu un paziņojumu dublēšanos. EWRS ļauj valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar SVAN 6. pantu paziņot PVO par gadījumiem, kas var izraisīt starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, un šo informāciju ievada EWRS sistēmā, lai automātiski izziņotu brīdinājumu EWRS.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem procedūras, kas jāievēro, apmainoties ar informāciju ar citām ātrās brīdināšanas sistēmām Savienības līmenī, tostarp apmaiņai ar personas datiem, lai nodrošinātu EWRS pareizu darbību un lai novērstu darbību pārklāšanos vai pasākumus, kas ir pretrunā pastāvošajām struktūrām un mehānismiem attiecībā uz gatavību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, to pārraudzību, agrīno brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem procedūras, kas jāievēro, apmainoties ar informāciju ar citām ātrās brīdināšanas sistēmām Savienības un starptautiskā līmenī, tostarp apmaiņai ar personas datiem, lai nodrošinātu EWRS pareizu darbību un lai novērstu darbību pārklāšanos vai pasākumus, kas ir pretrunā pastāvošajām struktūrām un mehānismiem attiecībā uz gatavību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, to pārraudzību, agrīno brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

18. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a EWRS spēj automātiski vākt informāciju no citām svarīgām datubāzēm, piemēram, vides datus, klimata datus, apūdeņošanas datus un citus datus, kas attiecas uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu un kas varētu palīdzēt izprast un mazināt potenciālo veselības apdraudējumu risku.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja valstu kompetentās iestādes paziņo PVO par notikumiem, kas var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saskaņā ar SVAN 6. pantu, tām vismaz vienlaicīgi ir jāizziņo brīdinājums EWRS ar noteikumu, ka attiecīgais apdraudējums ir viens no šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajiem apdraudējumiem.	2. Ja valstu kompetentās iestādes paziņo PVO par notikumiem, kas var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saskaņā ar SVAN 6. pantu, kā minēts 18. panta 2.b punktā, tad vienlaicīgi ir jāizziņo brīdinājums EWRS ar noteikumu, ka attiecīgais apdraudējums ir viens no šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajiem apdraudējumiem.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	sabiedrības veselības riski;

f)	sabiedrības veselības riski , jo īpaši mazāk aizsargātām grupām, tostarp, ciktāl iespējams, to ietekme uz smagām nepārnēsājamām slimībām ;

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	pasākumi, kas nav sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi;

h)	pārnozaru pasākumi, kas nav sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi;

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)	esošās un potenciālās ražošanas vietas vienīgi nolūkā sniegt Savienībai spēju kartēt Savienības mēroga stratēģiskās ražošanas jaudas;

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)	pārrobežu ārkārtas palīdzības pieprasījumi un piedāvājumi;

j)	pārrobežu ārkārtas palīdzības pieprasījumi un piedāvājumi , piemēram, pacientu transportēšana ārstēšanas nolūkos vai veselības aprūpes personāla norīkošana no vienas dalībvalsts uz citu, jo īpaši kaimiņreģionu pierobežas apvidos ;

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

19. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Tiklīdz pieejami jauni dati, dalībvalsts atjaunina 3. punktā minēto informāciju.

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja saskaņā ar 19. pantu tiek izziņots brīdinājums, Komisija gadījumā, kad reaģēšana ir jākoordinē Savienības līmenī, vai pēc 21. pantā minētā HSC pieprasījuma vai savas iniciatīvas nekavējoties ar EWRS palīdzību sniedz valstu kompetentajām iestādēm un HSC riska novērtējumu par to, cik iespējami nopietns ir sabiedrības veselības apdraudējums, un par iespējamajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem. Minēto riska novērtējumu veic:

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-a)

HERA saskaņā ar Komisijas 2021. gada 16. septembra lēmuma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu. HERA novērtējumu veic tā, lai varētu pieņemt lēmumu par ārkārtas regulējuma aktivizēšanu, kā izklāstīts 3. pantā Padomes regulā par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, un lēmumu par to, kurus minētās regulas 5.–11. pantā un 13. pantā izklāstītos pasākumus ir lietderīgi aktivizēt.

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ECDC saskaņā ar Regulas (ES)…/… [OV: ievietojiet ECDC regulas numuru [ISC/2020/12527]] 8.a pantu tāda apdraudējuma gadījumā, kas minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā , ieskaitot cilvēka izcelsmes vielas: asinis, orgānus, audus un šūnas, kuras var ietekmēt pārnēsājamas slimības; vai 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā; un/vai

ECDC saskaņā ar Regulas (ES)…/… [OV: ievietojiet ECDC regulas numuru [ISC/2020/12527]] tāda apdraudējuma gadījumā, kas minēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā , ieskaitot cilvēka izcelsmes vielas: piemēram, asinis, orgānus, audus un šūnas, kuras var ietekmēt pārnēsājamas slimības; vai 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā; un/vai

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) saskaņā ar 1. pantu Regulā (ES) 2021/… [Ievietojiet pārskatītās EMA regulas (2020/0321(COD) numuru] gadījumā, ja pastāv ar defektīviem medikamentiem saistīts apdraudējums, vai gadījumā, ja apdraudējums kļūst smagāks cilvēkiem paredzētu zāļu vai medicīnisko ierīču trūkuma dēļ; un/vai

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	Savienības vai valstu struktūras, kas nodarbojas ar zāļu krājumu veidošanu.

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc tādas aģentūras vai struktūras pieprasījuma, kura veic riska novērtējumu savu pilnvaru ietvaros, 1. punktā minētās aģentūras un struktūras bez nepamatotas kavēšanās sniedz to rīcībā esošo būtisko informāciju un datus , ka arī speciālās zināšanas. Veicot riska novērtējumu, attiecīgo aģentūru vai struktūru izraugās par vadošo aģentūru saskaņā ar šā panta 3. punktu. Aģentūra vai struktūra nodrošina, ka tā ņem vērā visu informāciju vai speciālās zināšanas, kas saņemtas no citām 1. punktā minētajām aģentūrām vai struktūrām.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja vajadzīgais riska novērtējums ir pilnībā vai daļēji ārpus 1. punktā minēto aģentūru pilnvarām un tas tiek uzskatīts par nepieciešamu Savienības līmeņa reaģēšanas koordinācijai, Komisija pēc HSC pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz ad hoc riska novērtējumu. Ja vajadzīgais riska novērtējums ietilpst vairāku 1. punktā minēto aģentūru pilnvarās, Komisija sadarbībā ar citām attiecīgajām aģentūrām izraugās vadošo aģentūru, kura ir atbildīga par riska novērtējuma veikšanu, un nosaka termiņu, kādā minētajai aģentūrai jāiesniedz novērtējums.

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija, izmantojot EWRS un attiecīgā gadījumā izmantojot saistītas brīdināšanas sistēmas, riska novērtējumu dara nekavējoties pieejamu valstu kompetentajām iestādēm. Ja riska novērtējums ir jāpublisko, valstu kompetentās iestādes to saņem pirms publiskošanas.	Komisija, izmantojot EWRS un attiecīgā gadījumā izmantojot saistītas brīdināšanas sistēmas, riska novērtējumu dara nekavējoties pieejamu valstu kompetentajām iestādēm. Ja riska novērtējums ir jāpublisko, valstu kompetentās iestādes ar EWRS un HSC starpniecību to saņem pirms publiskošanas.

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Riska novērtējumā ņem vērā, ja tāda pieejama, būtisko informāciju, ko sniegušas citas vienības, jo īpaši PVO, starptautiska mēroga ārkārtas situācijā sabiedrības veselības jomā.	Riska novērtējumā ņem vērā, ja tāda pieejama, būtisko informāciju, ko snieguši sabiedrības veselības eksperti un citas vienības, jo īpaši PVO, starptautiska mēroga ārkārtas situācijā sabiedrības veselības jomā.

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc brīdinājuma paziņojuma, kas izziņots saskaņā ar 19. pantu, dalībvalstis — pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma un pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp 19. pantā minēto informāciju un 20. pantā minētajiem riska novērtējumiem, — HSC ietvaros un saziņā ar Komisiju koordinē:	1. Pēc brīdinājuma paziņojuma, kas izziņots saskaņā ar 19. pantu, dalībvalstis — pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma un pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp 19. pantā minēto informāciju un 20. pantā minētajiem riska novērtējumiem, — HSC ietvaros un saziņā ar Komisiju , jo īpaši HERA, koordinē:

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	riska un krīzes saziņu, ko pielāgo dalībvalsts vajadzībām un apstākļiem, ar mērķi Savienībā sabiedrībai un veselības aprūpes profesionāļiem sniegt konsekventu un koordinētu informāciju;

b)	riska un krīzes saziņu, ko pielāgo dalībvalsts vajadzībām un apstākļiem, ar mērķi Savienībā sabiedrībai, veselības aprūpes profesionāļiem un sabiedrības veselības speciālistiem sniegt konsekventu un koordinētu informāciju;

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	dalībvalstīm paredzētu atzinumu un norādījumu pieņemšanu, tostarp par konkrētiem reaģēšanas pasākumiem, attiecībā uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu profilaksi un kontroli.

c)	dalībvalstīm paredzētu atzinumu un norādījumu pieņemšanu, tostarp par konkrētiem reaģēšanas pasākumiem, attiecībā uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu profilaksi un kontroli , kas ietver reaģēšanas pasākumu koordinēšanu .

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	valsts ceļošanas ierobežojumus un citus pārrobežu pārvietošanās un cilvēku pulcēšanās ierobežojumus, kā arī karantīnas prasības un karantīnas uzraudzība pēc pārrobežu ceļošanas.

Grozījums Nr. 207 un 271

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja dalībvalsts gatavojas pieņemt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma apkarošanai, tad pirms šo pasākumu pieņemšanas tā informē citas dalībvalstis un Komisiju un apspriežas ar tām par šo pasākumu veidu, mērķi un apmēru, ja vien nepieciešamība aizsargāt sabiedrības veselību nav tik steidzama, ka šie pasākumi ir jāpieņem nekavējoties.

2. Ja dalībvalsts gatavojas pieņemt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma apkarošanai, tad pirms šo pasākumu pieņemšanas vai atcelšanas tā informē un iesaista koordinēšanā citas dalībvalstis , jo īpaši kaimiņu dalībvalstis, Komisiju, sevišķi HERA, HCB un un Veselības drošības komiteju, un apspriežas ar tām par šo pasākumu veidu, mērķi un apmēru, ja vien nepieciešamība aizsargāt sabiedrības veselību nav tik steidzama, ka šie pasākumi ir jāpieņem nekavējoties.

Grozījums Nr. 208 un 272

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja dalībvalstij, reaģējot uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu rašanos vai atkārtošanos, jāpieņem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi steidzamības kārtā, tad šī dalībvalsts tūlīt pēc to pieņemšanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šo pasākumu veidu, mērķi un apmēru.

3. Ja dalībvalstij, reaģējot uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu rašanos vai atkārtošanos, jāpieņem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi steidzamības kārtā, tad šī dalībvalsts tūlīt pēc to pieņemšanas informē pārējās dalībvalstis , attiecīgās reģionālās iestādes, Komisiju , jo īpaši HERA, HCB un Veselības drošības komiteju, par šo pasākumu veidu, mērķi un apmēru , sevišķi pārrobežu reģionos .

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā dalībvalsts reaģēšanas spējas ir nepietiekamas, attiecīgā dalībvalsts var arī lūgt citu dalībvalstu palīdzību, izmantojot ERCC, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1313/2013/ES (1a) .

Grozījums Nr. 273

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	jo īpaši balstās uz ECDC, citu attiecīgo aģentūru vai struktūru vai 24. pantā minētās padomdevējas komitejas ieteikumiem;

a)	jo īpaši balstās uz ECDC un HERA , citu attiecīgo aģentūru vai struktūru vai 24. pantā minētās padomdevējas komitejas ieteikumiem;

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	ir samērīgi ar sabiedrības veselības riskiem, kas saistīti ar attiecīgo apdraudējumu, jo īpaši izvairoties no nevajadzīgiem ierobežojumiem attiecībā uz brīvu personu pārvietošanos un brīvu preču un pakalpojumu apriti.

ir nepieciešami, piemēroti un samērīgi ar sabiedrības veselības riskiem, kas saistīti ar attiecīgo apdraudējumu, jo īpaši izvairoties no nevajadzīgiem ierobežojumiem attiecībā uz brīvu personu pārvietošanos un brīvu preču un pakalpojumu apriti , atbilst un tiesībām, brīvībām un principiem, kas nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un veicina koordinācijas pasākumus starp dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	ir ar ierobežotu termiņu un beidzas, tiklīdz vairs nav spēkā kāds no piemērojamajiem a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cb)	ņem vērā vajadzību nodrošināt normālu vienotā tirgus darbību, jo īpaši vajadzību izveidot zaļos koridorus pārtikas un medicīnisko pretlīdzekļu brīvai apritei.

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pirms Savienības līmenī tiek atzīta ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, Komisijai būtu jāsazinās ar PVO, lai dalītos slimības uzliesmojuma situācijas Komisijas analīzē un informētu PVO par savu nodomu pieņemt šādu lēmumu.	3. Pirms Savienības līmenī tiek atzīta ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, Komisijai jāsazinās ar PVO, lai dalītos slimības uzliesmojuma situācijas Komisijas analīzē un informētu PVO par savu nodomu pieņemt šādu lēmumu.

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2 . punktā minēto pārbaudes procedūru.	Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3 . punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

23. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanas Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt regulu, ar ko aktivizē ārkārtas regulējumu (ja tas ir piemēroti ekonomiskajai situācijai) saskaņā ar 3. pantu Padomes regulā par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā. Pēc ārkārtas regulējuma aktivizēšanas izveido HCB, lai koordinētu Padomes, Komisijas, attiecīgo Savienības aģentūru un struktūru un dalībvalstu rīcību nolūkā nodrošināt medicīnisko pretlīdzekļu piegādi un piekļūstamību. Šādās situācijās saskaņā ar Kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants, izveido Apvienoto komiteju, kurā ir Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji.

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai oficiāli atzītu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Savienības līmenī, Komisija izveido Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos (“padomdevēja komiteja”), kura pēc Komisijas pieprasījuma konsultē Komisiju, sniedzot savu viedokli par:

1. Lai oficiāli atzītu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Savienības līmenī, Komisija , apspriedusies ar Veselības drošības komiteju, izveido Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos (“padomdevēja komiteja”), kura pēc Komisijas vai Veselības drošības komitejas pieprasījuma konsultē Komisiju un Veselības drošības komiteju , sniedzot savu viedokli par:

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	būtisku trūkumu, neatbilstību vai nepilnību noteikšanu un novēršanu pasākumos, kas veikti vai tiks veikti, lai ierobežotu un pārvaldītu konkrēto apdraudējumu un pārvarētu tā ietekmi, tostarp klīniskās pārvaldības, nefarmaceitisko pretlīdzekļu un sabiedrības veselības pētniecības vajadzību jomā;

ii)	būtisku trūkumu, neatbilstību vai nepilnību noteikšanu un novēršanu pasākumos, kas veikti vai tiks veikti, lai ierobežotu un pārvaldītu konkrēto apdraudējumu un pārvarētu tā ietekmi, tostarp klīniskās pārvaldības, ārstēšanas un sabiedrības veselības pētniecības vajadzību jomā;

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia)

apspriežoties ar EMA saskaņā ar Regulu (ES)…/… [OV: Ievietot EMA regulas numuru], piegādes ķēžu stabilitāti un to medicīnisko izstrādājumu piegādes ķēžu jaudu, kuras saistītas ar tādu medicīnisko pretlīdzekļu ražošanu un izgatavošanu, kas vajadzīgi attiecīgās slimības diagnosticēšanai, ārstēšanai un pēckontrolei;

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Padomdevēja komitejas sastāvā ir Komisijas izvēlēti neatkarīgi eksperti ar zināšanām un pieredzi tādās jomās, kuras ir visatbilstošākās konkrētajam apdraudējumam, kas radies. Komitejas locekļiem būtu jāpārstāv dažādas nozares, lai tie varētu sniegt konsultācijas par biomedicīnas, uzvedības, sociālekonomiskiem, kultūras un starptautiskiem aspektiem. ECDC un EMA pārstāvji piedalās padomdevējā komitejā kā novērotāji . Nepieciešamības gadījumā šajā komitejā kā novērotāji piedalās arī citu tādu Savienības struktūru vai aģentūru pārstāvji, kuras ir nozīmīgas saistībā ar konkrēto apdraudējumu. Darbam padomdevējā komitejā Komisija var ad hoc kārtībā pieaicināt ekspertus, kuriem ir īpašas zināšanas darba kārtības jautājumā.

2. Padomdevēja komitejas sastāvā ir Komisijas izvēlēti neatkarīgi eksperti , veselības un aprūpes darbinieku pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ar zināšanām un pieredzi tādās jomās, kuras ir visatbilstošākās konkrētajam apdraudējumam, kas radies. Komitejas locekļiem būtu jāpārstāv dažādas nozares, lai tie varētu sniegt konsultācijas par sanitārijas, biomedicīnas, uzvedības, sociālekonomiskiem, pētniecības, izstrādes, ražošanas, kultūras un starptautiskiem aspektiem. ECDC un EMA pārstāvji aktīvi piedalās padomdevējā komitejā. Nepieciešamības gadījumā šajā komitejā kā novērotāji piedalās arī citu tādu Savienības struktūru vai aģentūru pārstāvji, kuras ir nozīmīgas saistībā ar konkrēto apdraudējumu. Darbam padomdevējā komitejā Komisija vai Veselības drošības komiteja var ad hoc kārtībā pieaicināt ekspertus un ieinteresētās personas , kuriem ir īpašas zināšanas darba kārtības jautājumā. Komisija publicē dalībai padomdevējā komitejā izraudzīto ekspertu vārdus, kā arī informāciju par profesionālo un/vai zinātnisko pieredzi, kas pamato viņu izraudzīšanos.

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija savā tīmekļa vietnē publicē padomdevējas komitejas locekļu sarakstu un kvalifikācijas, kas pamato viņu izraudzīšanos. Pēc iespējas nodrošina locekļu ģeogrāfisko līdzsvaru. Locekļi rīkojas sabiedrības interesēs un ir neatkarīgi. Viņi iesniedz interešu un saistību deklarācijas. Šādās deklarācijās iekļauj informācija par jebkādu darbību, amatu, apstākļiem vai citiem faktiem, kas var būt saistīti ar tiešu vai netiešu ieinteresētību, lai būtu iespējams noteikt tādas intereses, kuras varētu uzskatīt par kompromitējošām minēto ekspertu neatkarībai.

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Padomdevēja komiteja rīkojas sadarbībā ar HCB un HERA konsultatīvo padomi, kas izveidota ar Komisijas 2021. gada 16. septembra lēmumu. HERA konsultatīvās padomes pārstāvji padomdevējā komitejā piedalās kā novērotāji. Koordinācija starp šīm struktūrām nodrošina visu to attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp veselības aprūpes speciālistu organizāciju, pacientu apvienību un nozares un piegādes ķēdes rīcībspēku dalību, kuriem ir atzīta pieredze disciplīnās, kas saistītas ar konsultēšanu, reaģējot uz veselības ārkārtas situācijām, un ar HERA darbu.

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Padomdevēja komiteja rīko sanāksmes vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma.	3. Padomdevēja komiteja rīko sanāksmes vajadzības gadījumā pēc Komisijas , Veselības drošības komitejas vai dalībvalsts pieprasījuma.

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

24. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Padomdevēja komiteja pieņem savu reglamentu, tostarp noteikumus par ārkārtas situācijas izsludināšanu un atcelšanu, kā arī ieteikumu pieņemšanu un balsošanu. Reglaments stājas spēkā pēc Komisijas labvēlīga atzinuma saņemšanas.	6. Padomdevēja komiteja pieņem savu reglamentu, tostarp noteikumus par ārkārtas situācijas izsludināšanu un atcelšanu, kā arī ieteikumu pieņemšanu un balsošanu. Reglaments stājas spēkā pēc Komisijas un Veselības drošības komitejas labvēlīga atzinuma saņemšanas.

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

24. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Padomdevējas komitejas sanāksmju protokoli ir publiski pieejami.

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

24. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b Padomdevēja komiteja strādā ciešā sadarbībā ar valstu padomdevējām struktūrām.

Grozījums Nr. 224 un 276

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	mehānismus medicīnisko pretlīdzekļu izstrādāšanai, iegādei, pārvaldīšanai un izplatīšanai , kā arī to trūkumu uzraudzībai;

pasākumus, kas piemērojami saskaņā ar Padomes regulu par pasākumu satvaru ar krīzes pārvarēšanai būtisku medicīnisko pretlīdzekļu piegādes nodrošināšanu Savienības līmenī atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, medicīnisko pretlīdzekļu trūkumu uzraudzībai, izstrādāšanai, ražošanai, iegādei, kā arī darbības, kas veiktas, lai nodrošinātu medicīnisko pretlīdzekļu piegādes drošību, pārvaldību, uzglabāšanu, izplatīšanu un izvietošanu ;

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	ECDC atbalsta aktivizāciju, kā minēts Regulā (ES) ../.. [OV: ievietojiet ECDC regulas numuru [ISC/2020/12527]], lai mobilizētu un izvietotu ES veselības jautājumu darba grupu.

ECDC atbalsta aktivizāciju, kā minēts Regulā (ES) ../.. [OV: ievietojiet ECDC regulas numuru [ISC/2020/12527]], lai mobilizētu un izvietotu ES veselības jautājumu darba grupu un jo īpaši izveidotu sarakstu, kurā norādīts, cik vietu ir dalībvalstu intensīvās terapijas nodaļās, lai vajadzības gadījumā varētu pārvietot pārrobežu pacientus;

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	Savienības eksporta kontroles mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt Savienībai spējas laikus un efektīvi piekļūt pretlīdzekļiem;

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cb)	šīs regulas 25.a pantā minētos zaļos koridorus (izņēmuma gadījumos).

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

25.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25.a pants

Zaļie koridori

1. Ja saskaņā ar 23. panta 1. punktu pandēmijas dēļ tiek izsludināta sabiedrības veselības ārkārtas situācija, Komisija robežšķērsošanas ierobežojumu gadījumā izveido zaļos koridorus, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču, medicīnisko pretlīdzekļu un pārrobežu darba ņēmēju brīvu apriti iekšējā tirgū.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par 1. punktā minēto zaļo koridoru izveidi.

3. Dalībvalsts LESD 36. pantā noteiktajos gadījumos var aizliegt vai ierobežot medicīnisko pretlīdzekļu eksportu Savienības līmenī izsludinātā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, ja vien attiecīgā dalībvalsts saņēmusi iepriekšēju Komisijas atļauju.

4. Lēmumu par iepriekšējas atļaujas pieprasījumu Komisija pieņem piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja Komisija šajā termiņā lēmumu nepieņem, atļauju uzskata par saņemtu.

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. EWRS iekļauj selektīvu ziņojumu funkciju, kas dod iespēju paziņot personas datus, tostarp kontaktinformāciju un veselības datus, tikai tām valstu kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas konkrētajos kontaktu izsekošanas pasākumos. Minēto selektīvu ziņojumu funkciju izveido un izmanto, lai nodrošinātu drošu un likumīgu personas datu apstrādi un izveidotu saikni ar kontaktu izsekošanas sistēmām Savienības līmenī.

1. EWRS iekļauj selektīvu ziņojumu funkciju, kas dod iespēju paziņot personas datus, tostarp kontaktinformāciju un veselības datus, tikai tām valstu kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas konkrētajos kontaktu izsekošanas pasākumos. Minēto selektīvu ziņojumu funkciju izveido , ņemot vērā datu minimizēšanas principu un datu integrētu aizsardzību pēc noklusējuma un izmanto, lai nodrošinātu drošu un likumīgu personas datu apstrādi un izveidotu saikni ar kontaktu izsekošanas sistēmām Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

26. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Personas datu apmaiņu arī var veikt automatizētas kontaktu izsekošanas ietvaros, izmantojot kontaktu izsekošanas lietojumprogrammas.	5. Personas datu apmaiņu arī var veikt automatizētas kontaktu izsekošanas ietvaros, izmantojot kontaktu izsekošanas lietojumprogrammas un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (VDAR) (1a).

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:	6. Komisija pēc iepriekšējas apspriešanās procedūras, kā izklāstīts Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktā, saskaņā ar 28. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka :

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	procedūras EWRS savienošanai ar kontaktu izsekošanas sistēmām Savienības līmenī;

b)	procedūras EWRS savienošanai ar kontaktu izsekošanas sistēmām Savienības un starptautiskā līmenī;

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	automatizētas kontaktu izsekošanas lietojumprogrammu apstrādes kārtību un šo lietojumprogrammu sadarbspēju, kā arī gadījumus un apstākļus, kuros trešām valstīm var piešķirt piekļuvi kontaktu izsekošanas sadarbspējai un šādas piekļuves praktiskos aspektus.

automatizētas kontaktu izsekošanas lietojumprogrammu apstrādes kārtību un šo lietojumprogrammu sadarbspēju, kā arī gadījumus un apstākļus, kuros trešām valstīm var piešķirt piekļuvi kontaktu izsekošanas sadarbspējai un šādas piekļuves praktiskos aspektus , pilnībā ievērojot EUDPR un piemērojamo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	sīku aprakstu par to rīcībspēku uzdevumiem, kas iesaistīti personas datu apstrādē, izmantojot ierosinātos IT rīkus un sistēmas.

Grozījums Nr. 235

Regulas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	svītrots

Grozījums Nr. 236

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [pamata leģislatīvā akta spēkā stāšanās datums vai jebkurš cits likumdevēja noteikts datums].

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā , 13. panta 9. punktā, 14. panta 6. punktā, 17. panta 3. punktā, 25.a panta 2. punktā un 26. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [pamata leģislatīvā akta spēkā stāšanās datums vai jebkurš cits likumdevēja noteikts datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr. 237

Regulas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 13. panta 9. punktā, 14. panta 6. punktā, 17. panta 3. punktā, 25.a panta 2. punktā un 26. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

Grozījums Nr. 238

Regulas priekšlikums

28. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 13. panta 9. punktu, 14. panta 6. punktu, 17. panta 3. punktu, 25.a panta 2. punktu un 26. panta 6. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 239

Regulas priekšlikums

28.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.a pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 28. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

Grozījums Nr. 240 un 277

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2025. gadam un reizi piecos gados Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomes ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par labāku regulējumu. Izvērtējumā jo īpaši ietver novērtējumu par EWRS un epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbību, kā arī reaģēšanas koordināciju ar HSC un HERA un par regulas ietekmi uz vienotā tirgus pienācīgu darbību nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apstākļos. Līdz 2023. gadam un pēc tam reizi divos gados Komisija padziļināti izvērtē HERA darbību īstenošanu, tostarp tās struktūru, pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursus. Šādā izvērtēšanā īpašu uzmanību pievērš tam, vai ir jāmaina HERA struktūra, un cita starpā izvērtē, vai ir iespēja HERA pārveidot par atsevišķu aģentūru, kā arī izvērtē HERA mandātu un šādu izmaiņu finansiālās sekas. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šādā izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem. Attiecīgos konstatējumus publisko. Vajadzības gadījumā izvērtēšanu papildina ar tiesību akta priekšlikumu nolūkā risināt šajā punktā izklāstītos jautājumus, un pilnībā ņem vērā Eiropas Parlamenta funkciju, ko tas pilda kā viens no likumdevējiem.

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

29. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pamatojoties uz iepriekšējā punktā minēto izvērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai iestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0247/2021).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15) Pasaules Veselības organizācija. Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (IHR, 2005) https://www.who.int/publications/i/item/9789241580496.

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(1b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2019/420 (2019. gada 13. marts), ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 77 I, 20.3.2019., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(1a) Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (2005), trešais izdevums, pieejams vietnē https://www.who.int/publications/i/item/9789241580496

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(21) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(1a) Pasaules Veselības organizācija. Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (IHR, 2005) https://www.who.int/ihr/publications/9789241596664/en/

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

20.5.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/157

P9_TA(2021)0450

ES un Austrālijas nolīgums: visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšana ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrālijas Savienību, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (06102/2021 – C9-0376/2021 – 2021/0029(NLE))

(Piekrišana)

(2022/C 205/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06102/2021),

—

ņemot vērā projektu Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrālijas Savienību, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (06103/2021),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9-0376/2021),

—	ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0306/2021),

sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Austrālijas Savienības valdībai un parlamentam.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 205

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 20. maijs

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2021.–2022. GADA SESIJA 2021. gada 11. novembra sēde PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2021. gada 11. novembris
2022/C 205/01	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu ES: civiltiesību un krimināltiesību aktos paredzētu pasākumu nesamērīga īstenošana, lai apklusinātu žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību (2021/2036(INI))	2
2022/C 205/02	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par Eiropas izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja (2020/2243(INI))	17
2022/C 205/03	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam (2021/2007(INI))	26
2022/C 205/04	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par to, kā piemērojama Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (2021/2018(INI))	37
2022/C 205/05	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par pirmo gadadienu kopš aborta aizlieguma de facto ieviešanas Polijā (2021/2925(RSP))	44

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2021. gada 11. novembris
2022/C 205/06	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Fulvio Martusciello imunitāti (2021/2049(IMM))	53
2022/C 205/07	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Harald Vilimsky imunitāti (2021/2073(IMM))	55
2022/C 205/08	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Nilam Ušakovam deputāta imunitāti (2020/2239(IMM))	57

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2021. gada 11. novembris
2022/C 205/09	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par Padomes pirmā lasījuma nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (09722/1/2021 – C9-0371/2021 – 2016/0107(COD))	59
2022/C 205/10	P9_TA(2021)0447 Savienības dalība Eiropas metroloģijas partnerībā ***I Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Eiropas Metroloģijas partnerībā, ko kopīgi sākušas vairākas dalībvalstis (COM(2021)0089 – C9-0083/2021 – 2021/0049(COD)) P9_TC1-COD(2021)0049 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/… par Savienības dalību Eiropas Metroloģijas partnerībā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis	61
2022/C 205/11	P9_TA(2021)0448 Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra ***I Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010 (COM(2016)0271 – C8-0174/2016 – 2016/0131(COD)) P9_TC1-COD(2016)0131 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010	63
2022/C 205/12	Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. septembrī un 11. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (COM(2020)0727 – C9-0367/2020 – 2020/0322(COD))	64
2022/C 205/13	Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrālijas Savienību, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (06102/2021 – C9-0376/2021 – 2021/0029(NLE))	157