KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Ekodizaina un energomarķējuma darba plāns 2022.–2024. Gadam

(2022/C 182/01)

1.   Ievads

Saspīlējums enerģētikas tirgū, kas Eiropas Savienību ir skāris pēdējos mēnešos, ir spēcīgs atgādinājums par riskiem un izmaksām, kas parasti rodas, lielā mērā paļaujoties uz importētu fosilo kurināmo, un to vēl vairāk saasina Krievijas uzbrukums Ukrainai. Enerģijas cenas jau atkal ir nonākušas politiskās uzmanības centrā, ņemot vērā to reālo ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tomēr tā nav Eiropas pirmā enerģētikas krīze, un tā, visticamāk, nebūs arī pēdējā, ja vien mēs nepalielināsim noturību, palielinot investīcijas zaļās pārkārtošanās procesam un, to darot, par prioritāti izvirzot energoefektivitāti (1). Pašreiz dekarbonizētas enerģijas jaudas nebūt nav pietiekamas, lai apmierinātu visas enerģijas vajadzības, un šādos apstākļos mazāks enerģijas patēriņš var dot tūlītēju ieguldījumu. Raugoties nākotnē, enerģijas ietaupījums ir nepieciešams, lai izveidotu izmaksu ziņā optimālu un noturīgu energosistēmu, kas spēj nodrošināt visiem pieejamus energopakalpojumus un risināt enerģētiskās nabadzības problēmu (2). Energoefektivitāte būs arī viens no galvenajiem aspektiem RePowerEU plānā, kuru ES vadītāji ir uzdevuši Komisijai iesniegt līdz maijam.

Svarīga šīs programmas daļa ir ES ekodizaina un energomarķējuma politika. Vienotā tirgus noteikumi uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valdībām atvieglo un padara lētāku pāreju uz tīru enerģiju, kā arī palīdz sasniegt ES energoefektivitātes un Eiropas zaļā kursa, tostarp aprites ekonomikas programmas, mērķus. Tie rada uzņēmējdarbības iespējas un palielina noturību, proti, nosaka saskaņotus noteikumus energopatēriņu ietekmējošiem produktiem tādos aspektos kā enerģijas patēriņš, ūdens patēriņš, emisiju līmeņi un materiālefektivitāte un stimulē gan pieprasījumu pēc ilgtspējīgākiem produktiem, gan to piedāvājumu, vienlaikus ievērojami samazinot enerģijas lietotāju izdevumus: aplēses liecina, ka ietaupījumi 2021. gadā pārsniedza 120 miljardus EUR un 2022. gadā ietaupījums varētu divkāršoties (3).

Pašreizējo ES ekodizaina noteikumu iespēju robežās un sinerģijā ar uzsvaru uz energoefektivitāti šis darba plāns pastiprināti koncentrējas uz ekodizaina apritīguma aspektiem, ievērojot iepriekšējā darba plānā9 izklāstīto piemēru un 2020. gada aprites ekonomikas rīcības plānu (4). Tādējādi jau pirms Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas stāšanās spēkā un aizstājot pašreizējo Ekodizaina direktīvu, ir iespējams izpētīt un tiks izpētītas jaunas konkrētiem produktiem piemērojamas prasības attiecībā uz materiālefektivitāti. Šādai pieejai būtu vēl vairāk jāuzlabo apritīgums un kopumā jāsamazina energopatēriņu ietekmējošu produktu vidiskā un klimatiskā pēda, kā arī jāstiprina ES noturība.

Gan Ekodizaina direktīvā (5), gan Energomarķējuma pamatregulā (6) ir noteikti kritēriji pasākumu pieņemšanai konkrētām produktu grupām. Tajos arī prasīts, lai prioritātes tiktu noteiktas, izmantojot regulāri atjauninātus tekošos darba plānus, kuros izvērtē panākto progresu un ietver indikatīvas prioritātes attiecībā uz jaunām energopatēriņu ietekmējošu produktu grupām, kas jāņem vērā.

Šā plāna pamatā ir darbs, kas paveikts kopš pirmās Ekodizaina direktīvas un iepriekšējo darba plānu pieņemšanas (aptverot laikposmu no 2009. līdz 2011. gadam (7), no 2012. līdz 2014. gadam (8) un no 2016. līdz 2019. gadam (9)), taču tas attiecas arī uz darbu, kas jāveic saskaņā ar Energomarķējuma pamatregulu, kurā noteikti termiņi esošo marķējumu skalas atjaunināšanai, un tajā ir izvērtēts progress, kas panākts saistībā ar Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistru (EPREL). Visbeidzot, plāns attiecas arī uz līdzīgu darbu riepu marķēšanas jomā, lai gan tam ir cits juridiskais pamats (10).

Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regula, kas pieņemta vienlaikus ar šo darba plānu, aizstās Ekodizaina direktīvu ar regulu, kas piemērojama plašākam produktu klāstam, un ļaus vēl vairāk paplašināt reglamentētajiem produktiem piemērojamās ilgtspējas prasības. Līdz brīdim, kad šī jaunā regula stāsies spēkā, īstenošana turpināsies saskaņā ar spēkā esošo direktīvu. Šajā dokumentā galvenā uzmanība pievērsta energopatēriņu ietekmējošiem produktiem un izklāstītas to prioritātes un plānošana. Tajā sniegts pārskats par konkrētiem produktiem veltīto un horizontālo darbu, kas saistīts ar šā lielā tieši piemērojamo ES tiesību aktu kopuma īstenošanu, konsolidēšanu un turpmāku pilnveidošanu. Turpmāk, tiklīdz būs pieņemta Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regula (IPER), darbs pie energopatēriņu ietekmējošiem produktiem tiks integrēts plašākos IPER darba plānos un arī turpmāk būs viena no galvenajām prioritātēm.

Pašlaik aptuveni 30 energopatēriņu ietekmējošo produktu grupas reglamentē ar aptuveni 50 pasākumiem. Tie attiecas uz miljardiem produktu (11), ko katru gadu laiž tirgū un kas katru dienu tieši ietekmē piegādātājus, mazumtirgotājus, uzņēmumus un patērētājus. Aptuveni puse no ES kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēta produktiem, uz kuriem attiecas šie tiesību akti.

Darba plāna sagatavošana liecina, ka, iekļaujot jaunus energopatēriņu ietekmējošos produktus, joprojām ir iespējams panākt ievērojamus un rentablus ietaupījumus. Tajā pašā laikā galvenā atziņa no pēdējā darba plāna īstenošanas ir tāda, ka, lai pilnībā izmantotu šīs politikas jomas sniegtās priekšrocības, būs vairāk jāsaskaņo ieceres un resursi gan politikas īstenošanai ES līmenī, gan dalībvalstu rīcībai tirgus uzraudzības jomā.

2.   Politikas paredzamā ietekme

Jaunākajā Ekodizaina ietekmes novērtējuma ziņojumā (12) lēsts, ka ES ekodizaina un energomarķējuma noteikumu kumulatīvā ietekme 2020. gadā samazināja primāro enerģijas pieprasījumu Eiropas Savienībā par 7 % jeb 1 037 TWh gadā (aptuveni 170 Mt CO2 ekvivalenta SEG samazinājums), t. sk. aptuveni 16 mljrd. m3 gāzes. Enerģijas ietaupījums no pašreizējiem pasākumiem turpmākajos gados ievērojami palielināsies, īpaši krājumu apgrozījuma dēļ, un laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ietaupījumi vidēji pārsniegs 1 500 TWh gadā. Vairāk nekā 60 % no enerģijas ietaupījumiem 2020. gadā nodrošināja dzīvojamo ēku sektors, 24 % – pakalpojumu nozare un 10 % – rūpniecības nozare. ES noteikumi 2020. gadā nodrošināja enerģijas patērētājiem ieguvumus 60 miljardu EUR apmērā gadā (aptuveni 0,4 % no ES IKP) jeb 210 EUR gadā uz vienu mājsaimniecību. Līdzīgi, salīdzinot ar nemainīgas politikas scenāriju, 2020. gadā tika radīti papildu uzņēmējdarbības ieņēmumi aptuveni 21 miljarda EUR apmērā gadā, un tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam tie pieaugs līdz 29 miljardiem EUR gadā. Tas atbilst vairāk nekā 320 000 tiešu jaunu darbvietu pieaugumam 2020. gadā (līdz 2030. gadam – 430 000 darbvietu). Aplēses veiktas, pamatojoties uz enerģijas cenām pirms to straujā kāpuma 2021. gadā (sīkāku informāciju skatīt dienestu darba dokumentā).

Vispārīgāk runājot, nesen veikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras pētījums (13) liecina, ka valstīs, kurās ir ilgtermiņa politika, ierīces parasti patērē par 30 % mazāk enerģijas nekā tās patērētu, ja šādas politikas nebūtu. Tiek lēsts, ka garākās darbības programmas, piemēram, ASV un ES, katru gadu samazina aptuveni 15 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa (kas ES programmas gadījumā aptuveni atbilst daudzumam, kas Eiropas Savienībā šobrīd tiek saražots no vēja enerģijas jeb 2–3 reizes vairāk nekā saražo saules paneļi).

Eirobarometra aptauja liecina, ka lielākā daļa ES patērētāju (93 %) atpazīst energomarķējumu un 79 % to ņem vērā, pērkot ierīces (14). Nesenie zinātniskie pētījumi (15) apstiprina, ka kategoriju norādošajiem marķējumiem, piemēram, ES energomarķējumam, ir lielāka ietekme uz patērētāju paradumiem nekā alternatīviem marķējumiem.

3.   Pašreizējais stāvoklis un no iepriekšējiem darba plāniem gūtās atziņas

Pārskats par ieviestajiem pasākumiem ir pieejams tiešsaistē (16). No 2022. gada 1. marta ir spēkā ekodizaina noteikumi 29 produktu grupām, savukārt energomarķējuma noteikumi attiecas uz 15 produktu grupām. Nozares brīvprātīgās vienošanās ir atzītas attiecībā uz spēļu konsolēm un attēlu veidošanas iekārtām. Puses 2020. gadā izbeidza senāko vienošanos par kompleksām televizoru pierīcēm, jo samazinājās attiecīgo produktu tirgus daļa (uz šādiem produktiem joprojām attiecas horizontālie noteikumi par elektroenerģijas patēriņu gaidstāves un izslēgtā režīmā (17)).

Šim darba plānam ir pievienots arī detalizēts apraksts par progresu, kas panākts saistībā ar prioritātēm un darbiem, kas noteikti pēdējā, 2016. gada, darba plānā (18). Ir paveikts daudz, arī modernizēti galveno patēriņa produktu – ledusskapju, veļas mazgājamo mašīnu, televizoru un gaismas avotu – energomarķējumi un pieņemtas ekodizaina prasības vairākiem citiem produktiem, no serveriem līdz elektromotoriem. Tomēr aptuveni 40 % darbu joprojām ir izstrādes procesā un tiks pārcelti uz pašreizējo plānošanas periodu. Daudzi no pabeigtajiem darba virzieniem nav noveduši pie jaunu noteikumu pieņemšanas, bet ir izbeigti, jo Komisija nolēma pārtraukt darbu pavisam vai vismaz uz laiku neturpināt darbu pie tiesību aktu izstrādes, vai nu tāpēc, ka detalizētas izpētes parādīja, ka potenciāls bija mazāks vai grūtāk izmantojams, nekā sākotnēji tika domāts, vai arī tāpēc, ka ierobežoto personāla resursu kontekstā dominēja citas prioritātes, vai arī abu minēto faktoru dēļ. Logi, roku žāvētāji, kompresoru iekārtas un elektriskās tējkannas ir daži no piemēriem, pie kuriem darbs netika turpināts, jo to potenciāls bija ierobežots vai grūti realizējams, un to nav bijis iespējams izmantot ar pieejamajiem administratīvajiem resursiem.

Labāka regulējuma pamatprincips ir nepieciešamība regulāri pārskatīt un pielāgot spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie joprojām ir nozīmīgi, iedarbīgi un atbilst paredzētajam mērķim, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību. Atzīstot šo faktu, visos ekodizaina un energomarķējuma noteikumos, kā arī pamata tiesību aktos ir ietvertas īpašas pārskatīšanas klauzulas ar saistošiem termiņiem, līdz kuriem Komisijai jāiesniedz pārskati vai jāpieņem pārskatītie noteikumi. Lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās, Komisija turpmāk pieņems individuālus pasākumus attiecībā uz konkrētām produktu grupām, kad tās būs gatavas, ja vien ārkārtas apstākļi neliks rīkoties citādi (19).

Galvenā gūtā pieredze ir tāda, ka laika gaitā kopējais darbs, kas nepieciešams galveno “uzturēšanas” darbu īstenošanai, ievērojami palielinās, paplašinoties tiesību aktu darbības jomai (attiecībā uz produktiem un prasību veidiem), un ka šis darbs ir labāk jāņem vērā, nosakot prioritātes. Pretējā gadījumā tas radīs kavēšanos, kam būs būtiskas sekas attiecībā uz negūtajiem ieguvumiem. Tas bija viens no galvenajiem konstatējumiem revīzijā, ko 2019. gadā veica Eiropas Revīzijas palāta (ERP) (20). Attiecībā uz trim atlasītiem produktiem revīzijā tika konstatēts, ka sagatavošanās procesam bija vajadzīgi attiecīgi 8, 7 un 6 gadi paredzēto 3,5 gadu vietā. Tāpēc “uzturēšanas” darbs ir ļoti svarīgs aspekts darba plānā. Tajā pašā laikā Komisija centīsies racionalizēt procesu, integrējot pārskatīšanas pētījumus izvērtējumos, ko veic paralēli ietekmes novērtējumiem, un labāk saskaņojot apspriedes Apspriežu forumā ar vispārējo labāka regulējuma procesu.

Vēl viena svarīga pēdējā laika pieredze ir tehniskās standartizācijas darba būtiskā nozīme ekodizaina un energomarķējuma jomā. Vispārējās tiesas 2018. gada nolēmums (21), ar kuru atcēla putekļsūcēju energomarķējuma regulu, parādīja, ka regulas var būt neaizsargātas pret tiesvedību, ja rodas šaubas par to, vai testa apstākļi ir reprezentatīvi attiecībā uz reālajiem izmantošanas apstākļiem. Tajā pašā laikā jaunākais un ar to saistītais nolēmums (22) skaidri apstiprināja, ka arī testiem ir jābūt precīziem un atkārtojamiem. Ņemot vērā tehnoloģiju un lietotāju paradumu daudzveidību, laicīga saskaņotu standartu izstrāde ar metodēm, kas nodrošina labu kompromisu starp šiem kritērijiem, ir tipiska problēma, un bieži vien šis process ir sarežģīts un patērē daudz resursu. Jaunajā ES standartizācijas stratēģijā (23) ir ierosināts pasākumu kopums, lai padarītu Eiropas standartizācijas sistēmu funkcionālāku un dinamiskāku, standartus atkal izvirzītu noturīgā, zaļā un digitālā ES vienotā tirgus pamatā un stiprinātu Eiropas standartizācijas sistēmas globālo nozīmi.

4.   Konkrētiem produktiem noteiktās prioritātes turpmākajos gados

4.1.   Spēkā esošo pasākumu pārskatīšana

Komisijai līdz 2024. gada beigām ir jāiesniedz vai jāpieņem 38 pārskatīšanas dokumenti, bet 2025. gadā – vēl 8 pārskatīšanas dokumenti, pie kuriem darbs attiecīgi būs jāuzsāk iepriekš (sk. sarakstu dienestu darba dokumentā). Šie pārskati kopā sniedz ievērojamas iespējas turpmākiem energoefektivitātes un materiālefektivitātes ietaupījumiem: pirmās aptuvenās aplēses liecina, ka vismaz 170 TWh (aptuveni 600 petadžoulu (PJ) jeb siltumapgādes pieprasījums no aptuveni 15 miljoniem mājsaimniecību) varētu nodrošināt papildu izmantošanas posma ietaupījumus, kā arī rastos papildu ieguvumi saistībā ar materiālefektivitāti / aprites ekonomiku, taču tie būs arī lieli pūliņi un dominēs pašreizējā darba plānā.

Komisija plāno darbu pie pārskatīšanas noteikt par prioritāti trijās galvenajās grupās, balstoties uz turpmāk minētajiem pamatojumiem.

—

Siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtas; renovācijas viļņa kontekstā Padome aicināja Komisiju “paātrināt pie siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtām notiekošo darbu, iespējami drīz atjauninot energomarķējumu skalas” (24). Šis darbs patiešām būs būtisks ieguldījums ēku dekarbonizācijā un nulles piesārņojuma rīcības plānā (25), kas ir daļa no vispārējiem zaļā kursa mērķiem, un šie produkti ir ražojumi ar augstāko enerģijas patēriņu no visiem reglamentētajiem produktiem.

—

Citas produktu grupas ar energomarķējumu skalas atjaunināšanai (26); patērētājiem arī turpmāk jābūt iespējai uzticēties ES energomarķējumam kā atbilstošam un atjauninātam mūsdienīgam instrumentam, lai pamatotu savu izvēli; tāpēc ir svarīgi laikus atjaunināt atlikušo “veco” energomarķējumu, arī pēc skalas, un tas ir arī nepieciešams, lai pilnībā izmantotu EPREL piedāvātās jaunās iespējas.

—

Pabeigt dažus citus pārskatus, kas rada ievērojamu papildu ietaupījumu potenciālu enerģijas vai materiālu ietaupījumu ziņā, kas jau sen bija jāpabeidz, vai gadījumos, kad īpaši apstākļi liecina par skaidru vai steidzamu vajadzību veikt pārskatīšanu (piemēram, ūdenssūkņi, ventilatori, ārējie barošanas avoti).

4.2.   Pabeidzamie jaunie pasākumi, kas uzsākti saskaņā ar iepriekšējiem darba plāniem

Iepriekšējos darba plānos ir apzināti produkti, attiecībā uz kuriem ekodizaina un energomarķējuma pasākumi šķita visdaudzsološākie, pamatojoties uz darbības jomas izpēti un provizoriskām aplēsēm. Daži no šiem darba virzieniem joprojām turpinās un tiek pārnesti uz pašreizējo darba plānu gaidāmo papildu ieguvumu dēļ.

Ir ievērojami pavirzījies uz priekšu darbs, novērtējot mobilo tālruņu un planšetdatoru ekodizaina prasību un energomarķējuma shēmas iespējamību. Prasības ietekmētu energoefektivitātes, kā arī materiālefektivitātes (ilgizturības, remontējamības, modernizējamības un reciklēšanas) aspektus. Paredzēts, ka noteikumi tiks pieņemti līdz 2022. gada beigām.

Tāpat ir krietni pavirzījies uz priekšu darbs, ko veic, lai novērtētu, vai ir iespējams noteikt ekodizaina prasības un energomarķējumu saules enerģijas moduļiem, pārveidotājiem un sistēmām, to vidū iespējamās prasības par oglekļa pēdu.

Attiecībā uz attēlu veidošanas iekārtām Komisija ir novērtējusi nozares pārstāvju ierosināto brīvprātīgās vienošanās pārskatīšanu un secina, ka, pieņemot pārskatīto dokumentu, netiktu sasniegti aprites ekonomikas rīcības plānā (AERP) aplūkotie mērķi un ka to nevar uzskatīt par atbilstīgu vadlīnijām par pašregulācijas (27) instrumentiem, jo īpaši attiecībā uz patēriņa preču iespējamu atkalizmantošanu. Kā paziņots AERP, Komisija uzsāks regulatīvo pasākumu sagatavošanu šai produktu grupai.

Komisija turpina horizontālu darbu pie IKT produktiem, kā paziņots 2016.–2019. gada darba plānā, veicot īpašu IKT pētījumu (28). Pirmajā daļā tika gūti pierādījumi priekšizpētei, kas pabeigta pirms pašreizējā darba plāna, par vairāku IKT produktu grupu sniegumu un potenciālajiem ietaupījumiem (29). Otrajā daļā tiks aplūkots IKT produktu kopējais enerģijas patēriņš (arī to savienojamības un datu pārraides dēļ), materiālefektivitāte un uzvedības aspekti, lai noteiktu visefektīvākos veidus, kā tos vajadzības gadījumā reglamentēt. Novērtējumā būtu jāņem vērā tehnoloģiju attīstības temps katrā produktu grupā.

Vienlaikus Komisija turpina darbu pie enerģijas viedajām ierīcēm, lai attīstītu pieprasījuma puses elastības potenciālu mājokļu vai pakalpojumu nozarēs. Tā kā galvenais jautājums, kas konstatēts iepriekšējos pētījumos, bija sadarbspēja, Komisija plāno veicināt saskaņotu tirgus attīstību un nozares atbilstību atvērtiem standartiem, izmantojot brīvprātīgu pieeju (30). Šis darbs ir saistīts ar vairākiem citiem darbības virzieniem, to vidū dažiem no tiem, kas tiks sīkāk aplūkoti gaidāmajā Enerģētikas digitalizācijas rīcības plānā (31).

4.3.   Riepu marķējumu sakarā veicamie konkrētie uzdevumi

Saskaņā ar Riepu marķēšanas regulu Komisijai ir jāveic vairāki konkrēti uzdevumi, to vidū:

—

līdz 2022. gada jūnijam pieņemt deleģēto aktu, ar ko ievieš jaunas informācijas prasības atjaunotām riepām, pieņemot, ka ir pieejama piemērota testēšanas metode. Tomēr metode vēl nav pieejama, bet tiek strādāts pie tās izveides. Riepu atjaunošanai ir nozīmīgs ietaupījumu potenciāls ietaupīt naftu un citus materiālus;

—	pieņemt deleģēto aktu par nodiluma/nobraukuma marķēšanu, ja ir pieejama piemērota testēšanas metode, kas veicina plašāku AERP rīcību mikroplastmasas jomā. Tomēr metode vēl nav pieejama, bet tiek strādāts pie tās izveides;

—	koordinēt darbu, kas saistīts ar testēšanas starplaboratoriju saskaņošanu atbilstīgi Riepu marķēšanas regulai, kas būtiski ietekmē arī ES tiesību aktus par vieglo transportlīdzekļu un lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām. Jaunākais ziņojums publicēts 2021. gada decembrī (32);

—	lai gan regulas pārskatīšana ir paredzēta līdz 2025. gadam, nozare ir norādījusi uz nepieciešamību to turpināt, jo tagad nepārprotami ir nepieciešama skalas atjaunināšana, ko sākotnēji ierosināja Komisija, bet ko Parlaments un Padome nav iekļāvuši pēdējā pārskatīšanā.

4.4.   Jaunu energopatēriņu ietekmējošu produktu grupu indikatīvs saraksts, kas jāizpēta

Šis darba plāns ir sagatavots pēc detalizētas priekšizpētes, kurā tika izskatītas vairākas iespējamās darba jomas un veikta plaša apspriešanās ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Sīkāka informācija ir pieejama arī pievienotajā dienestu darba dokumentā.

Daudzsološāko produktu saraksts ar 31 produktu turpmākajam darbam (arī produkti, kas jau ir pētīti iepriekš, bet līdz šim nav reglamentēti), kā norādīts priekšizpētē. Pamatojoties uz provizoriskajām aplēsēm, tie kopā veido jauna potenciāla izmantošanas posma ietaupījumus 2030. gadā aptuveni 1 000 PJ jeb 278 TWh apmērā, t. i., aptuveni 2 % no ES primārās enerģijas patēriņa 2020. gadā (33). Aplēstais potenciāls, kas saistīts ar materiālos iemiesoto enerģiju, ir tikpat liels (un lielā mērā atkarīgs no pieņēmumiem par horizontālo pasākumu tvērumu un stingrību attiecībā uz ilgizturību, kā arī saistīts ar citiem ieguvumiem). Svarīgi ir tas, ka ietekme laika gaitā palielināsies, pakāpeniski aizstājot produktu krājumus ar vienībām, kas atbilst jaunajām prasībām. Sākot ar 31 produkta kopumu, tika noteikts ierobežotāks saraksts (sniegts turpmākajā tabulā) ar produktiem, par kuriem Komisija plāno uzsākt izpētes pētījumus. Prioritāte tika piešķirta tiem produktiem, kuriem ir vislielākais energoefektivitātes un/vai materiālefektivitātes potenciāls un kuri tajā pašā laikā bija labi novērtēti pēc citiem kritērijiem, un par kuriem ieinteresēto personu atsauksmes neizraisīja būtiskas šaubas attiecībā uz panākumu izredzēm, kā izklāstīts turpmāk.

Produktu grupa	Energotaupības potenciāls 2030. gadam (saistībā ar izmantošanas posmu vai materiālefektivitāti)	Apsvērumi (34)
Zemas temperatūras emitētāji (radiatori, pārveidotāji u. c.)	170 petadžouli (PJ) (izmantošanas posms)	Augstākais energotaupības potenciāls, svarīgs renovācijas vilnim/ēku dekarbonizācijai
Profesionālas veļas mazgāšanas ierīces	33 PJ (izmantošanas posms)	Pētīts iepriekš (35) un tagad tiek uzskatīts par nobriedušāku, ņemot vērā progresu tehniskās standartizācijas jomā
Profesionālas trauku mazgājamās mašīnas	20 PJ (izmantošanas posms)	Pētīts iepriekš (36) un tagad tiek uzskatīts par nobriedušāku, ņemot vērā progresu tehniskās standartizācijas jomā
Universālie ārējie barošanas avoti (EPS)	12–27 PJ (iemiesotā enerģija)	Saikne uz vienotajiem lādētājiem veltīto iniciatīvu; īstenos kā daļu no pašreizējās EPS regulas pārskatīšanas (37)
Elektrotransportlīdzekļu lādētāji	11 PJ (izmantošanas posms)	Pēc 2030. gada potenciālais ietaupījums palielināsies, 2050. gadā sasniedzot gandrīz 76 PJ gadā. Tāpēc ir pamatoti apsvērt iespēju noteikt prasības, pirms tiek uzstādīti lieli, potenciāli neefektīvi lādētāji

5.   Horizontālie aspekti

5.1.   Aprites ekonomikas veicināšana

Lai gan energoefektivitātei, protams, ir bijusi galvenā uzmanība ekodizaina darbā ar energopatēriņu ietekmējošiem produktiem, laika gaitā arvien vairāk tiek apsvērti un integrēti citi aspekti, jo īpaši kopš pirmā aprites ekonomikas rīcības plāna (38). Papildus dažām spēkā esošām prasībām attiecībā uz ilgizturību vairāki 2019. gadā pieņemti pasākumi (39) ietver jaunus aprites ekonomikas elementus ar prasībām par remontējamību, reciklējamību, darbmūža beigu demontāžu un atkalizmantošanu (skatīt piemērus pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā).

Vienlaikus pēc Komisijas standartizācijas pieprasījuma M/543 (40) Eiropas Standartizācijas komiteja un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CEN-CENELEC) ir pabeigušas horizontālos standartus par materiālefektivitātes aspektiem energopatēriņu ietekmējošiem produktiem. Tie ietver horizontālus standartus (41) attiecībā uz ilgizturību, reciklējamību, remontējamību, atkalizmantošanu un modernizējamību, reciklētā materiāla saturu utt. Pamatojoties uz tiem, var izstrādāt konkrētu produktu materiālefektivitātes standartus energopatēriņu ietekmējošiem produktiem.

Pamatojoties uz standartu par remontējamību, atkalizmantojamību un modernizējamību (EN 45554), Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir izstrādājis remonta punktu sistēmu. Komisija pēta iespējas to ieviest attiecīgajiem produktiem, iespējams, kā informāciju energomarķējumā konkrētiem produktiem, piemēram, viedtālruņiem un planšetdatoriem. Šāda rīcība ir pagrieziena punkts, un tas, visticamāk, uzlabos rūpniecības praksi visā pasaulē.

Turklāt pašlaik tiek pārskatīta Energopatēriņu ietekmējošu produktu ekodizaina metodika (MEErP; skatīt pielikumā), lai ieviestu sistemātiskāku veidu, kā, veicot sagatavošanas vai pārskatīšanas pētījumus par konkrētām produktu grupām, aptvert aprites ekonomikas aspektus.

Gaidāmajā darbā turpināsies tendence pastiprināt uzsvaru uz aprites ekonomiku, integrējot attiecīgās prasības, pamatojoties uz līdz šim gūto pieredzi, jo īpaši saistībā ar 2019. gada pasākumu īstenošanu. Šādas prasības tiktu atbalstītas, uzlabojot standartizācijas metodiku un iespējas, un tām būtu jāveicina pāreja uz jauno tiesisko regulējumu par ilgtspējīgu produktu ekodizainu.

Raugoties nākotnē, Komisija arī turpmāk vērtēs iespēju un piemērotību noteikt specifiskākas konkrētiem produktiem piemērojamas prasības šādos aspektos.

Prasību tipoloģija	Energotaupības potenciāls 2030. gadam (saistībā ar izmantošanu vai materiālefektivitāti)
Reciklētā materiāla saturs	160 PJ (materiāla saturs)
Ilgizturība, aparātprogrammatūra un programmatūra	Vismaz 175–1 052  PJ (materiāla saturs)
Maz pieejamas, videi nozīmīgas un kritiski svarīgas izejvielas	Liels resursu potenciāls

Prasības teorētiski ir piemērojamas visiem energopatēriņu ietekmējošiem produktiem; būs vajadzīgas īpašas priekšizpētes, lai palīdzētu noteikt produktu kategorijas, kas ir visatbilstošākās potenciālajām regulatīvajām pieejām.

5.2.   Standartizācijas darbs

Lai panāktu ekodizaina prasību izpildi vai produktu marķēšanu, pamatojoties uz to attiecīgajiem raksturlielumiem, ir skaidri jānosaka, kā tiek definēti katra konkrētā produkta raksturlielumi un kā tos var testēt. Šajā nolūkā saskaņotie tehniskie standarti, kas nosaka piemērotas testēšanas metodes, var palīdzēt ražotājiem, pieņemot, ka tie izmanto tajos paredzētās metodes, izmantot “atbilstības pieņēmumu”, lai pierādītu atbilstību tiesību aktu prasībām. Tehniskās standartizācijas darbs ir ļoti svarīgs, taču bieži vien tas netiek ņemts vērā, un nesenā pieredze liecina, ka ir svarīgi sākt šo darbu pēc iespējas ātrāk un vienlaikus ar jauno vai pārskatīto noteikumu sagatavošanu. Standartizācijas pieprasījumus var pabeigt un pieņemt tikai tad, kad ir pieņemti attiecīgie ekodizaina vai marķēšanas noteikumi. Ideālā gadījumā to izstrāde sākas pirms tam, lai tos varētu pabeigt savlaicīgi pēc noteikumu pieņemšanas, ņemot vērā aptuveni 27 mēnešus, kas parasti nepieciešami paša standarta izstrādei. Vispārējais process parasti aizņem ievērojami ilgāku laiku, tostarp arī standartizācijas pieprasījuma iepriekšēja pieņemšana un turpmāka standartu novērtēšana un apstiprināšana atsaucei uz Oficiālo Vēstnesi. Ja pieņemšanas laikā nav pieejami saskaņoti Eiropas standarti, kas aptver visus attiecīgos aspektus, īstenošanas pasākumos var būt jāiekļauj pārejas metodes.

Ir jāraksta jauni standartizācijas pieprasījumi lielākajai daļai, ja ne visiem jaunajiem vai pārskatītajiem noteikumiem, kas tiek izstrādāti. Nesen ir iesniegti vai pašlaik tiek izstrādāti pieprasījumi attiecībā uz apgaismojumu, elektroniskajiem displejiem, komerciālām aukstumiekārtām un mājsaimniecībās lietojamām aukstumiekārtām. Standartu projekti ir izstrādāti vairākām citām produktu grupām, pamatojoties uz senākām pilnvarām.

5.3.   Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrs (EPREL)

Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistru (EPREL) ir izveidojusi un pārvalda Komisija. No 2019. gada 1. janvāra piegādātājiem (ražotājiem, importētājiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem) pirms produktu laišanas Eiropas tirgū bija juridisks pienākums reģistrēt EPREL visus produktus, uz kuriem attiecas energomarķējuma noteikumi.

Saskaņā ar tiesību aktiem EPREL kalpo šādiem mērķiem:

—	sniegt sabiedrībai informāciju par tirgū laistiem produktiem un to energomarķējumu, ka arī nodrošināt produktu informācijas lapas;

—	atbalstīt tirgus uzraudzības iestādes to uzdevumu veikšanā saskaņā ar energomarķēšanas (un riepu marķēšanas) tiesību aktiem, arī to izpildes panākšanā;

—	saistībā ar energomarķējumu pārskatīšanu nodrošināt Komisijai aktuālu informāciju par produktu energoefektivitāti.

2022. gada martā tika izlaista publiskās saskarnes “beta versija” (42), kas nozīmē, ka turpmāk EPREL sniegtā informācija arvien vairāk atbalstīs arī citu zaļā kursa rīcībpolitiku īstenošanu. EPREL dati turpmāk tiks primāri izmantoti, lai veiktu novērtējumus produktiem, kuru energomarķējuma klases ir “divas produktu skaita ziņā skaitliski lielākās” klases vai augstākas klases jebkuram konkrētam produktam. Šo kritēriju tagad izmanto, lai īstenotu vairākas ES politikas jomas, arī attiecībā uz publiskiem stimuliem (43), ilgtspējīgiem privātā sektora ieguldījumiem (44), zaļo publisko iepirkumu (45) un samazinātām PVN likmēm konkrētiem produktiem ar energomarķējumu, kas atbilst konkrētam energomarķējumam un attiecīgā gadījumā zemas daļiņu emisijas kritērijiem (46).

EPREL nodrošina arī funkcijas, kas veicina piegādātāju un mazumtirgotāju atbilstību. Piegādātāji var izvēlēties paļauties uz iebūvētu marķējuma ģeneratoru, lai iegūtu grafiskus marķējuma attēlus atbilstīgos formātos, pamatojoties uz deklarētajām produkta snieguma un raksturlielumu vērtībām. Mazumtirgotāji var atsaukties uz EPREL, arī izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API), izvietojot marķējumus vai produkta informācijas lapas tiešsaistē, kas tiem atvieglo pienākumu nodrošināt aktuālu un saskaņotu informāciju vairākās valodās.

Lai gan EPREL šobrīd jau darbojas, 2022. gadā ir jānodrošina atsevišķas funkcijas, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Tās ir:

—	īpašs tīmekļa portāls, kas kā vienotais piekļuves punkts sniegs mērķtiecīgu informāciju iedzīvotājiem, valstu iestādēm, piegādātājiem, tirgotājiem un politikas veidotājiem (Q2/Q3);

—	uzlabot lietotāja saskarni un rīkus, kas pieejami tirgus uzraudzības iestādēm, lai vienkāršotu un atvieglotu iestāžu ikdienas darbu (Q3);

—	pārveidot tehniskās dokumentācijas struktūru, lai vienkāršotu piegādātāju reģistrācijas kārtību un atvieglotu ievadītās informācijas analīzi, ko veic atbilstības iestādes (Q1–Q3);

—	sākt pārskatīto noteikumu īstenošanu attiecībā uz dažām produktu grupām un, iespējams, pievienot jaunas grupas (fotoelementi, viedtālruņi/planšetdatori) (Q4).

Turklāt būs jāapsver nosacījumi un kārtība, kādā konkrētu trešo valstu operatoriem un, iespējams, iestādēm no konkrētām trešām valstīm, jo īpaši tām, kas ietilpst muitas savienībā vai Enerģētikas kopienā, tiek piešķirta piekļuve EPREL vai dažām tā funkcijām. Tomēr šo norišu konkrētā kārtība un sekas būs rūpīgi jāanalizē, jāsagatavo un, visbeidzot, jāievieš, un to nevar izdarīt ļoti īsā laikā.

5.4.   Tirgus uzraudzība un atbalsts ekonomikas operatoriem

Efektīva tirgus uzraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka noteikumi tiek pienācīgi ieviesti, ka gaidāmie ieguvumi materializējas, ka tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, ka patērētājiem tiek sniegta uzticama informācija par produktiem un ka gan iedzīvotāji, gan regulatori, gan uzņēmumi uzticas regulējumam.

Tirgus uzraudzība ir valstu kompetencē, un dati par izpildi un atbilstību ir nepietiekami, jo pašlaik valstīm nav uzlikts pienākums par tirgu uzraudzību sagatavot ziņojumus. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un kā apstiprināts ERP 2020. gada ekodizaina revīzijā, neatbilstība ir būtiska problēma. ES finansētajos tirgus uzraudzības projektos bieži novērojams liels tādu produktu īpatsvars, kuriem ir atbilstības problēmas (gan formālas neatbilstības, gan neatbilstības satura ziņā) (47), taču tās ir salīdzinoši nelielas formālas neatbilstības, ko var novērst ar brīvprātīgu rīcību (piemēram, nepareiza vērtība produkta informācijas lapā), un nevis tikai nopietnas problēmas, piemēram, minimālās ekodizaina prasības neievērošana. Kopumā tiek lēsts, ka neatbilstības dēļ tiek zaudēti vismaz 10 % no potenciālā enerģijas ietaupījuma, ko nodrošina ekodizains un energomarķējums, proti, 15,3 Mtoe primārās enerģijas gadā 2020. gadā (jeb 178 TWh) un 6,4 miljardi EUR gadā patērētājiem, ko tie varētu ietaupīt par enerģijas rēķiniem (pamatojoties uz 2020. gada enerģijas cenām). Tas nozīmē 31 Mt CO2 ekv. papildu emisijas gadā un rada ievērojamus ieņēmumu un darbvietu zaudējumus rūpniecībā. Šie skaitļi liecina, ka, izsakot to monetāros ieguvumos, dalībvalstīm būtu izdevīgi palielināt jau tā niecīgos tēriņus valsts tirgus uzraudzībai ekodizaina un energomarķējuma jomā.

Nākamajā periodā Komisija pastiprinās atbalstu dalībvalstīm, lai veicinātu iedarbīgāku un vienotāku tirgus uzraudzības piemērošanu ekodizaina un energomarķējuma jomā. Tas ietvers šādus pasākumus:

—	pastāvīgi uzlabot IT rīkus, piemēram, tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (48) (ICSMS) un EPREL, un atbalstīt citus rīkus, piemēram, tos, kas palīdz risināt problēmas, kuras saistītas ar tirgus uzraudzību e-komercijas jomā un jaunām piegādes ķēdēm;

—	tehniskais un loģistikas atbalsts administratīvās sadarbības grupām (AdCos);

—	kopīgu vai saskaņotu darbību un kampaņu finansēšana;

—	politiskā līmenī sadarboties ar dalībvalstīm attiecībā uz veidiem, kā uzlabot tirgus uzraudzību, arī attiecībā uz to, cik daudz resursu dalībvalstis tam nodrošina;

—	ierosināt jaunas tiesību normas, kas uzlabos tirgus uzraudzību saistībā ar ierosināto Ekodizaina regulu (sk. IPI);

—	citas attiecīgas darbības, kas plānotas Eiropas produktu atbilstības tīkla (EUPCN) 2021.–2022. gada darba programmā, arī muitas dienestu iesaiste.

Komisija arī turpinās atbalstīt ekonomikas operatoru centienus panākt atbilstību dažādos veidos, piemēram, izmantojot funkcionālas pastkastītes, kurās var uzdot jautājumus, izstrādājot īpašus norādījumu dokumentus, izmantojot bieži uzdoto jautājumu sadaļu, ievietojot informāciju Komisijas tīmekļa vietnē utt. Tā arī apsvērs iespēju piešķirt ES finansējumu, lai izveidotu nozares virzītu atbilstības atbalsta mehānismu, kas veicinātu proaktīvus informēšanas pasākumus un sniegtu savlaicīgu un mērķtiecīgu palīdzību, lai palīdzētu piegādātājiem un mazumtirgotājiem vieglāk izprast un izpildīt savus pienākumus.

5.5.   Starptautiskie aspekti un sadarbība

ES politikas pasākumiem attiecībā uz ekodizainu un jo īpaši energomarķējumu un saistītiem tehniskajiem standartiem un testēšanas procedūrām reglamentētiem produktiem ir bijusi plaša pozitīva ietekme trešās valstīs, kas atrodas tālu aiz ES robežām (49).

No vienas puses, vairāki nozīmīgi ES tirdzniecības partneri sistemātiski piemēro ES ekodizaina un/vai marķēšanas noteikumus, ņemot vērā to dažādās attiecības ar ES. Tas jo īpaši attiecas uz EEZ, muitas savienību ar Turciju un Enerģētikas kopienu. No otras puses, ražotājiem citās lielākajās eksportētājvalstīs jebkurā gadījumā ir jāatbilst ES prasībām, lai varētu laist preces ES tirgū, kas savukārt var sekmēt un atvieglot tādu iekšzemes prasību noteikšanu, kuras ir pilnībā vai daļēji saskaņotas ar ES. Vienlaikus ir svarīgi, lai ES arī turpmāk ievērotu šajā jomā piemērojamos noteikumus PTO līmenī.

Starptautiskā sadarbība produktu efektivitātes jomā ir arī faktors, kas nosaka programmas attīstības ātrumu un virzīšanu visā pasaulē. Dažas trešās valstis uzskata, ka būtu vērts piemērot līdzīgas vai identiskas prasības, izmantojot priekšrocības, ko sniedz līdz šim paveiktais ES noteikumu izstrādē. Tajā pašā laikā ES ir tālu no vadošās lomas attiecībā uz visu uzskaiti vai produktiem, tāpēc tā var arī mācīties no citur īstenotajiem darbiem un izmantot tos. Regulējuma konverģence var arī mazināt atbilstības novērtēšanas izmaksas, ar kurām saskaras ES uzņēmumi, kas apkalpo gan svarīgus eksporta tirgus, gan ES tirgu. Lai veicinātu šādu savstarpēji izdevīgu apmaiņu, Komisija turpinās sniegt atbalstu un piedalīties vispāratzītos starptautiskos daudzpusējos produktu politikas forumos, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Energoefektīvas tiešās lietošanas iekārtu (4E) tehnoloģiju sadarbības programmā (50) un Superefektīvu iekārtu un ierīču izvēršanas iniciatīvā (51). Tiks turpināta arī divpusēja sadarbība, lai paātrinātu ekodizaina un energomarķējuma paraugprakses ieviešanu partnervalstīs un vēl vairāk uzlabotu regulējuma konverģenci visā pasaulē.

6.   Secinājumi

ES ekodizaina un energomarķējuma programma ir viena no pasaulē lielākajām un visilgāk īstenotajām ierīču programmām, kas izmanto vienotā tirgus ietekmi ES un ārpus tās, sniedzot labumu patērētājiem, uzņēmumiem un videi.

Ekodizains/energomarķējums sniedz būtisku un pieaugošu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa un paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķu sasniegšanā, kā arī palīdz patērētājiem, kuri saskaras ar augstām enerģijas cenām un kuru rēķini citādi būtu daudz augstāki: ņemot vērā pašreizējo cenu līmeni, tiek lēsts, ka šābrīža politika palīdzēs enerģijas lietotājiem Eiropas Savienībā ietaupīt vairāk nekā 250 miljardu EUR gadā.

Investējot šīs programmas īstenošanā un stiprināšanā, lai labāk saskaņotu ieceres un resursus, tiek ieguldīts arī spēcīgākā ES noturībā, lai labāk izturētu nākamās enerģijas cenu krīzes un piegādes drošības problēmas, kas saistītas ar ES atkarību no importētā fosilā kurināmā. Tāpat arvien lielāka uzmanība materiālefektivitātei, piemēram, reciklējamībai, veicina lielāku piegādes ķēdes noturību ES.

Starptautiskās sadarbības uzlabošana gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī ir nepieciešama, lai paātrinātu produktu energoefektivitātes programmu ieviešanu visā pasaulē, un tā var arī palīdzēt uzlabot regulējuma konverģenci ES un partnervalstu labā.

Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrs (EPREL) nodrošina bezprecedenta tirgus pārredzamību un paver jaunas iespējas, lai informētu ES patērētājus un sadarbotos ar tiem. Tas arvien vairāk būs arī praktisks instruments, kas nesen ieviestos nosacījumus attiecībā uz produktu sniegumu palīdzēs īstenot citās ES politikas jomās (zaļā taksonomija, zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu, publiskie stimuli, PVN direktīva).

Šai politikas jomai joprojām ir ievērojams potenciāls sniegt ļoti rentablus papildu ieguvumus ES patērētājiem, samazināt gaisa piesārņojumu un ietaupīt enerģiju/ aiztaupīt CO2 emisijas, kas citādi varētu būt jānodrošina ar citām politikas jomām ES vai valstu līmenī. Tomēr ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai laikus pārskatītu spēkā esošos noteikumus, atbalstītu pareizu piemērošanu/izpildi, pilnveidotu EPREL un izpētītu jaunu energopatēriņu ietekmējošu produktu regulējumu.

Tāpēc saistībā ar ilgtspējīgu produktu politikas paketi Komisija ir skaidri norādījusi, ka ir ievērojami jāpalielina resursi, kas piešķirti ekodizaina politikas īstenošanai kā daļai no vērienīgākas ilgtspējīgu produktu politikas, un aicina dalībvalstis rīkoties tāpat, nodrošinot savu tirgu uzraudzību.

---

(1)  Komisijas Ieteikums (ES) 2021/1749 (2021. gada 28. septembris) par principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”: no principiem pie prakses. Vadlīnijas un piemēri principa ieviešanai lēmumu pieņemšanā enerģētikas nozarē un ārpus tās (OV L 350, 4.10.2021., 9. lpp.).

(2)  Sk. arī COM(2021) 801: Priekšlikums PADOMES IETEIKUMS par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

(3)  Sk. dienestu darba dokumentu.

(4)  https://ec.europa.eu/environment/strategy/circular-economy-action-plan_it.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(7)  COM(2008) 0660 final.

(8)  SWD(2012) 434 final.

(9)  COM(2016) 773 final.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/740 (2020. gada 25. maijs) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (OV L 177, 5.6.2020., 1. lpp.).

(11)  Tiek lēsts, ka 2020. gadā ES27 valstīs tika pārdoti aptuveni 3 miljardi produktu, uz kuriem attiecas pasākumi, t. sk. 1,5 miljardi gaismas avotu, 880 miljoni elektronikas produktu, 350 miljoni riepu un 240 miljoni citu produktu.

(12)  Ekodizaina ietekmes novērtējuma (EIN) 2020. gada ziņojums: https://data.europa.eu/doi/10.2833/72143.

EIN izmantoti Eurostat dati, arī enerģijas bilance (nrg_bal_c) un dati par enerģijas dezagregēto galapatēriņu mājsaimniecībās – daudzumi (nrg_d_hhq).

(13)  “Achievements of Energy Efficiency Appliance and Equipment Standards and Labelling Programs: 2021 update”: https://www.iea-4e.org/projects/eesl-achievements-reports/.

(14)  Eirobarometra aptauja Nr. 492, 2019. gada maijs: https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2238.

(15)  https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC127006.

(16)  https://ec.europa.eu/info/energy-climate-change-environment/standards-tools-and-labels/products-labelling-rules-and-requirements/energy-label-and-ecodesign_en.

(17)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1275/2008 (2008. gada 17. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.).

(18)  SWD(2022) 101.

(19)  Sk. arī Regulas (ES) 2017/1369 16. panta 4. punktu.

(20)  Īpašais ziņojums 01/2020:ES rīcība ekodizaina un energomarķējuma jomā: nozīmīgs devums energoefektivitātes uzlabošanā, ko mazina ievērojama kavēšanās un neatbilstība (OV C 18, 20.1.2020., 2. lpp.).

(21)  Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums lietā T-544/13 RENV.

(22)  Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums lietā T-127/19.

(23)  COM(2022) 31 final, 2022. gada 2. februārī.

(24)  https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/eu_renovation_wave_strategy.pdf.

(25)  COM(2021) 400 final, 2021. gada 12. maijā.

(26)  Veļas žāvētāji, ventilācijas iekārtas, mājsaimniecības ēdiena gatavošanas ierīces.

(27)  Komisijas Ieteikums (ES) 2016/2125 (2016. gada 30. novembris) par vadlīnijām attiecībā uz pašregulācijas pasākumiem, ko nozare pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (OV L 329, 3.12.2016., 109. lpp.).

(28)  https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau//product-groups/522/home.

(29)  Piemēram, uzņēmumu tīkla iekārtas, mazas tīkla iekārtas izmantošanai mājās un birojos, savstarpēji savienotas mājas audio un video iekārtas.

(30)  https://ses.jrc.ec.europa.eu/development-of-policy-proposals-for-energy-smart-appliances.

(31)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13141-Digitalising-the-energy-sector-EU-action-plan_lv.

(32)  https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/energy_climate_change_environment/standards_tools_and_labels/documents/egla_report_2021_final.pdf.

(33)  Jāņem vērā, ka šie ietaupījumi nav jāsummē ar skaitļiem, kas 2016.–2019. gada darba plānā norādīti par to pašu gadu.

(34)  Papildu informāciju skatīt dienestu darba dokumentā.

(35)  Pirmo reizi minēts 2012. gada darba plānā.

(36)  Turpat.

(37)  Neraugoties uz to, ka ārējie barošanas avoti jau ir reglamentēti, “universālie” barošanas avoti ir norādīti kā jauna produktu grupa, jo analīze, kas vajadzīga, lai noteiktu nepieciešamos kritērijus/iezīmes, ir būtiska un specifiska. Informāciju par notiekošo pārskatīšanu skatīt: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13351-External-power-supplies-ecodesign-&-information-requirements-review-_lv.

(38)  COM(2015) 614.

(39)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_19_5895.

(40)  https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/mandates/index.cfm?fuseaction=search.detail&id=564.

(41)  https://standards.cencenelec.eu/dyn/www/f?p=205:32:0::::FSP_ORG_ID,FSP_LANG_ID:2240017.25&cs=10B7B067CC7107748A52C1C034BB4CFD3.

(42)  https://eprel.ec.europa.eu.

(43)  Sk. Regulas (ES) 2017/1369 7. panta 2. punktu.

(44)  Sk. ES taksonomiju ilgtspējīgām darbībām un EIF ilgtspējas garantijas izmēģinājuma iniciatīvu InvestEU MVU politikas sadaļas ietvaros.

(45)  Sk. ierosinātās Energoefektivitātes direktīvas pārskatītās redakcijas IV pielikumu.

(46)  Sk. jauno 22. punktu, kas pievienots Direktīvas 2006/112/EK III pielikumam https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14754-2021-INIT/lv/pdf.

(47)  Tā tas bija, piemēram, attiecībā uz ledusskapjiem, kas pārbaudīti EEPLIANT2 projekta ietvaros 2018.–2019. gadā. EEPLIANT3 projekta provizoriskie rezultāti 2021. gada novembrī lielā mērā to apstiprina: 75 % pārbaudīto produktu ir problēmas ar tehnisko dokumentāciju vai tiešsaistes marķēšanas prasībām, tomēr jāņem vērā, ka rādītāji var nebūt pilnīgi precīzi uz risku balstītās pieejas dēļ, ko parasti izmanto produktu paraugošanā.

(48)  https://ec.europa.eu/growth/single-market/goods/building-blocks/information-and-communication-system-market-surveillance_en.

(49)  “Study on Impacts of the EU’s Ecodesign and Energy/Tyre Labelling Legislation on Third Jurisdictions”, Waide et al, https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/201404_ieel_third_jurisdictions.pdf.

(50)  https://www.iea-4e.org/.

(51)  https://www.superefficient.org/.

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 3. maijs

(2022/C 182/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0556
JPY	Japānas jena	137,06
DKK	Dānijas krona	7,4403
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84130
SEK	Zviedrijas krona	10,3978
CHF	Šveices franks	1,0272
ISK	Islandes krona	137,60
NOK	Norvēģijas krona	9,9090
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,662
HUF	Ungārijas forints	382,15
PLN	Polijas zlots	4,6925
RON	Rumānijas leja	4,9475
TRY	Turcijas lira	15,6941
AUD	Austrālijas dolārs	1,4825
CAD	Kanādas dolārs	1,3570
HKD	Hongkongas dolārs	8,2838
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6366
SGD	Singapūras dolārs	1,4605
KRW	Dienvidkorejas vona	1 335,64
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,8303
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9759
HRK	Horvātijas kuna	7,5555
IDR	Indonēzijas rūpija	15 288,47
MYR	Malaizijas ringits	4,5956
PHP	Filipīnu peso	55,455
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,387
BRL	Brazīlijas reāls	5,3143
MXN	Meksikas peso	21,5025
INR	Indijas rūpija	80,8420

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Atzinums Nr. 1/2022

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punktu)

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

(2022/C 182/03)

Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi Atzinumu Nr. 1/2022 “(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punktu) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu”.

Atzinumu var tieši aplūkot vai lejupielādēt Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61068

Kopsavilkums Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumam par diviem priekšlikumiem Padomes lēmumiem, ar kuriem dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs parakstīt un ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2022/C 182/04)

Komisija 2021. gada 25. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu, 82. panta 1. punktu un 218. panta 5. un 6. punktu pieņēma divus priekšlikumus Padomes lēmumiem, no kuriem viens pilnvaro dalībvalstis parakstīt un Eiropas Savienības interesēs ratificēt Budapeštas Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu. Priekšlikumu pielikumā ir izklāstītas Padomes norādes attiecībā uz atrunām, deklarācijām un paziņojumiem, parakstot un ratificējot protokolu.

Noziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir leģitīms mērķis, un starptautiskā sadarbība, tostarp informācijas apmaiņa, ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Kā EDAU jau ilgstoši ir centies pierādīt, ES ir jāveic tādi ilgtspējīgi pasākumi saistībā ar personas datu izpaušanu trešām valstīm tiesībaizsardzības nolūkos, kas pilnībā atbilst ES līgumiem un Pamattiesību hartai. Pat izmeklējot iekšzemes lietas, tiesībaizsardzības iestādes arvien biežāk nonāk “pārrobežu situācijās”, jo informācija tiek glabāta elektroniski trešā valstī. Pieaugošais pieprasījumu apjoms un digitālās informācijas svārstīgums apgrūtina esošos sadarbības modeļus, piemēram, MLAT. EDAU saprot, ka iestādes saskaras ar sacensību par laiku, lai iegūtu datus izmeklēšanas vajadzībām, un atbalsta centienus izstrādāt jaunus sadarbības modeļus, tostarp saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm.

Protokola mērķis ir uzlabot tradicionālos sadarbības kanālus, un tajā ir iekļauti noteikumi, lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu un pakalpojumu sniedzēju tiešo sadarbību pārrobežu kontekstā. Protokols jo īpaši uzlabotu sadarbību kibernoziedzības jomā un pierādījumu vākšanu elektroniskā veidā par noziedzīgiem nodarījumiem, lai veiktu konkrētu kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību.

Atzīstot, ka nav iespējams pilnībā atkārtot ES tiesību terminoloģiju un definīcijas daudzpusējā starptautiskā nolīgumā, EDAU uzsver, ka ir jānodrošina atbilstošas garantijas personām, lai pilnībā ievērotu ES tiesību aktus.

Datu aizsardzības principi, tostarp informācijas godīgums, precizitāte un atbilstība, neatkarīga uzraudzība un indivīdu individuālās tiesības, ir tikpat svarīgi publiskām struktūrām kā privātiem uzņēmumiem. Šie pamatprincipi ir vēl jo svarīgāki, ņemot vērā kriminālizmeklēšanā nepieciešamo datu sensitivitāti.

Šā atzinuma mērķis ir sniegt objektīvu analīzi un konstruktīvus ieteikumus ES iestādēm, jo Padome izskata Komisijas priekšlikumus parakstīt un ratificēt protokolu un pirms Eiropas Parlaments tiek aicināts sniegt piekrišanu protokola noslēgšanai.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka protokola galīgajā tekstā nav iekļauti noteikumi par tiesībaizsardzības iestāžu tiešu piekļuvi datiem. Viņš arī atzinīgi vērtē to, ka protokolā ir iekļauts īpašs pants par personas datu aizsardzību. Turklāt EDAU atzinīgi vērtē daudzos aizsardzības pasākumus, kas ir iekļauti protokolā.

EDAU saprot, ka ir apstiprināts, ka ES un ASV jumta nolīgums attiektos uz sūtījumiem no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Protokolā par iestāžu sadarbību. EDAU pauž nožēlu par šādu iznākumu.

Ja tiktu pieņemts Padomes lēmums, ar ko dalībvalstīm atļauj attiecīgi Savienības interesēs parakstīt un ratificēt protokolu, EDAU pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumiem dalībvalstīm Savienības interesēs iesniegt deklarāciju, paziņošanu un paziņošanu saskaņā ar protokola 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 5. punkta a) un e) apakšpunktu. Šie priekšlikumi nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem Savienībā var pieprasīt pārsūtīt personas datus, tikai pamatojoties uz rīkojumiem, ko pieprasījuma iesniedzējā trešā valstī, kura ir protokola puse, izdevusi prokurors vai cita tiesu iestāde, vai arī tos izdod pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes neatkarīgā uzraudzībā un kontrolē.

EDAU atzinīgi vērtē arī priekšlikumu, ka dalībvalstis sniedz deklarāciju saskaņā ar Protokola 8. panta 4. punktu (par sadarbību starp kompetentajām iestādēm, lai īstenotu abonentu informācijas un informācijas par datu plūsmu sniegšanas rīkojumus), lai nodrošinātu, ka ir vajadzīga papildu papildinformācija, lai izpildītu rīkojumus saskaņā ar šo noteikumu.

Turklāt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir šādi ieteikumi attiecībā uz turpmākajiem Padomes lēmumiem, ja protokols Savienības interesēs būtu jāparaksta un jāratificē dalībvalstīm:

—

Konkrētus datus, kas ietverti abonentu informācijas kategorijā Kibernoziedzības konvencijas nozīmē, saskaņā ar ES tiesību aktiem var uzskatīt par datu plūsmas datiem, kas rada nopietnu iejaukšanos datu subjekta pamattiesībās, un piekļuvi tiem var pamatot tikai ar cīņu pret smagiem noziegumiem. Tādēļ EDAU iesaka dalībvalstīm, pretēji Komisijas priekšlikumam, paturēt tiesības saskaņā ar 7. panta 9. punkta b) apakšpunktu nepiemērot Protokola par abonentu datu izpaušanu, ko pakalpojumu sniedzēji veic tieši citas valsts kompetentajām iestādēm, 7. pantu attiecībā uz noteiktiem piekļuves numuru veidiem;

—	Dalībvalstīm saskaņā ar Protokola 7. panta 5. punkta e) apakšpunktu būtu jāizraugās tiesu vai cita neatkarīga iestāde;

—	Būtu jāprecizē ierosinātais dalībvalstu paziņojums Amerikas Savienoto Valstu iestādēm parakstīšanas laikā vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas brīdī saistībā ar ES un ASV jumta nolīgumu;

—	Ierosinātais apsvērums attiecībā uz citiem protokola 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem nolīgumiem vai režīmiem, kas varētu aizstāt protokola datu aizsardzības noteikumu (14. pants), būtu jāgroza.

1.   IEVADS UN PAMATINFORMĀCIJA

1.

Eiropas Padomes Kibernoziedzības konvencijas komiteja 2017. gada jūnijā apstiprināja statūtus Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola sagatavošanai laikposmā no 2017. gada septembra līdz 2019. gada decembrim (1).

2.

Komisija 2019. gada 5. februārī pieņēma ieteikumu (2) Padomes Lēmumam pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par otro papildu protokolu (turpmāk “protokols”) (3) Eiropas Padomes Konvencijai par pastiprinātu starptautisko sadarbību kibernoziedzības un elektronisko pierādījumu jomā (turpmāk “Kibernoziedzības konvencija”) (CETS Nr. 185) (4).

3.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (turpmāk “EDAU”) 2019. gada 2. aprīlī pieņēma atzinumu par ieteikumu (5). Ar 2019. gada 6. jūnija lēmumu Eiropas Savienības Padome pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par protokolu (6).

4.

Konvencijas par kibernoziegumiem komiteja divas reizes pagarināja pilnvaras, proti, līdz 2020. gada decembrim un pēc tam līdz 2021. gada maijam. Protokolu sagatavoja Kibernoziedzības konvencijas komiteja (T-CY) laikposmā no 2017. gada septembra līdz 2021. gada maijam. Šajā periodā notika vairāk nekā deviņdesmit T-CY protokola izstrādes plenārsēdes, dokumentu izstrādes grupas un apakšgrupu sanāksmes, kā arī sešas apspriešanās ar ieinteresētajām personām kārtas.

5.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija 2019. gada 13. novembrī, 2021. gada 2. februārī un 2021. gada 4. maijā piedalījās protokola projekta sabiedriskajā apspriešanā (7).

6.

Eiropas Parlaments 2021. gada rezolūcijā par ES kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei atzina nepieciešamību pabeigt darbu pie protokola (8).

7.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2021. gada 17. novembrī pieņēma protokolu. Tas būtu jāatver parakstīšanai 2022. gada maijā. Tādēļ grozījumus tajā var ierosināt tikai protokola puse, un tos var pieņemt Ministru komiteja. Lai grozījumi stātos spēkā, protokolam ir vajadzīga visu pušu piekrišana (9).

8.

Eiropas Savienība nevar kļūt par protokola pusi, jo gan protokols, gan Konvencija par kibernoziegumiem ir atvērti tikai valstīm (10).

9.

Komisija 2021. gada 25. novembrī pieņēma divus priekšlikumus Padomes lēmumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantu, 82. panta 1. punktu un 218. panta 5. un 6. punktu (11).

10.

Saskaņā ar šiem priekšlikumiem (12) protokols ietilpst jomā, uz kuru lielā mērā attiecas kopīgi noteikumi LESD 3. panta 2. punkta nozīmē. Ar šiem priekšlikumiem Komisija vēlas saņemt divus Padomes lēmumus, ar kuriem dalībvalstīm atļauj attiecīgi parakstīt un ratificēt protokolu Eiropas Savienības interesēs. Abiem priekšlikumiem ir pievienots pielikums (turpmāk “pielikums”), kurā sniegti norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz atrunām, deklarācijām, paziņojumiem vai paziņojumiem un citiem apsvērumiem, kas jāizdara, Eiropas Savienības interesēs parakstot un ratificējot protokolu. Priekšlikumam par ratifikāciju ir pievienots arī pielikumā pievienotais protokola teksts.

11.

Lai nolīgumu noslēgtu, ja Padome Savienības interesēs nolemj atļaut dalībvalstīm to parakstīt, Padomei būtu jāpieņem lēmums, ar ko pilnvaro dalībvalstis Savienības interesēs ratificēt nolīgumu pēc tam, kad ir saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Protokols stāsies spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad piecas Kibernoziegumu konvencijas puses ir paudušas savu piekrišanu uzņemties šā protokola saistības saskaņā ar protokola 16. panta 1. un 2. punkta noteikumiem (13).

12.

Eiropas Komisija ir apspriedusies ar EDAU par abiem priekšlikumiem pēc to pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 (14) 42. panta 1. punktu. Atsauce uz šo atzinumu ir sniegta attiecīgi 12. un 13. apsvērumā priekšlikumos par protokola ratifikāciju un parakstīšanu. Viņš vēlas uzsvērt, ka šis atzinums neskar nekādus papildu komentārus, ko EDAU varētu sniegt, pamatojoties uz papildu pieejamo informāciju.

7.   SECINĀJUMI

129.

Ņemot vērā kibernoziedzības izplatību un elektronisko pierādījumu pieaugošo nozīmi kriminālizmeklēšanā, ņemot vērā šādu pierādījumu iegūšanas sarežģītību, ja tie nav dalībvalstu jurisdikcijā, EDAU saprot, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir ātri un efektīvi jāiegūst elektroniski pierādījumi, lai nodrošinātu, ka tās var efektīvi apkarot noziedzību.

130.

Tādēļ EDAU atbalsta starptautisku atbildes reakciju ar atbilstošām garantijām attiecībā uz šajā sakarā pastāvošajiem jautājumiem.

131.

Protokola mērķis ir gan uzlabot tradicionālos sadarbības kanālus, gan nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu un pakalpojumu sniedzēju tiešu pārrobežu sadarbību. Tajā nav ietverti noteikumi par tiesībaizsardzības iestāžu tiešu piekļuvi datiem, kurus EDAU atzinīgi vērtē.

132.

Atzīstot, ka nav iespējams pilnībā atkārtot ES tiesību terminoloģiju un definīcijas daudzpusējā starptautiskā nolīgumā, EDAU uzsver, ka, lai pilnībā ievērotu ES tiesību aktus, ir jānodrošina atbilstošas personu datu aizsardzības garantijas.

133.

EDAU ir apmierināts, ka protokolā ir iekļauts īpašs pants par personas datu aizsardzību. Viņš arī atzinīgi vērtē daudzos aizsardzības pasākumus, kas ir iekļauti protokolā.

134.

EDAU saprot, ka ir apstiprināts, ka jumta nolīgums attiektos uz sūtījumiem no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Protokolā par iestāžu sadarbību. EDAU pauž nožēlu par šādu iznākumu.

135.

Ja tiktu pieņemts Padomes lēmums, ar ko dalībvalstīm atļauj attiecīgi Savienības interesēs parakstīt un ratificēt protokolu, EDAU pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumiem dalībvalstīm Savienības interesēs iesniegt deklarāciju, paziņošanu un paziņošanu saskaņā ar Protokola 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 5. punkta a) un e) apakšpunktu. Šie priekšlikumi nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem Savienībā var pieprasīt pārsūtīt personas datus, tikai pamatojoties uz rīkojumiem, ko pieprasījuma iesniedzējā trešā valstī izdevusi prokurors vai cita tiesu iestāde, vai arī tie ir izdoti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes neatkarīgā uzraudzībā un kontrolē.

136.

Viņš arī atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka dalībvalstis sniedz deklarāciju saskaņā ar protokola 8. panta 4. punktu (par sadarbību starp kompetentajām iestādēm, lai īstenotu abonentu informācijas un datu plūsmas datu sniegšanas rīkojumus), lai nodrošinātu, ka ir vajadzīga papildu papildinformācija, lai izpildītu rīkojumus saskaņā ar šo noteikumu.

137.

EDAU ir šādi ieteikumi attiecībā uz turpmākajiem Padomes lēmumiem, ja protokolu Savienības interesēs paraksta un ratificē dalībvalstis: — Noteiktus datus, kas ietverti abonentu informācijas kategorijā Kibernoziedzības konvencijas nozīmē, saskaņā ar ES tiesību aktiem var uzskatīt par datplūsmas datiem, kas rada nopietnu iejaukšanos datu subjekta pamattiesībās, un piekļuvi tiem var pamatot tikai ar cīņu pret smagiem noziegumiem. Tādēļ EDAU iesaka dalībvalstīm, pretēji Komisijas priekšlikumiem, saskaņā ar 7. panta 9. punkta b) apakšpunktu paturēt tiesības nepiemērot 7. pantu Protokolā par abonentu informācijas izpaušanu, ko pakalpojumu sniedzēji veic tieši citas valsts kompetentajām iestādēm attiecībā uz noteiktiem piekļuves numuru veidiem; — Dalībvalstīm saskaņā ar protokola 7. panta 5. punkta e) apakšpunktu būtu jāizraugās tiesu vai cita neatkarīga iestāde; — Būtu jāprecizē ierosinātais dalībvalstu paziņojums Amerikas Savienoto Valstu iestādēm parakstīšanas laikā vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas brīdī saistībā ar ES un ASV jumta nolīgumu; — Būtu jāgroza ierosinātais apsvērums attiecībā uz citiem nolīgumiem vai režīmiem saskaņā ar protokola 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas varētu aizstāt protokola datu aizsardzības noteikumu (14. pants).

138.

Visbeidzot EDAU uzsver, ka dalībvalsts prokuroram un tādēļ arī EPPO vajadzētu būt iespējai iesniegt rīkojumu vai pārsūtīt datus, pamatojoties uz citas puses rīkojumu saskaņā ar 8. pantu, tikai tad, ja ir konstatēts, ka šādu rīkojumu pārskata tiesu iestāde vai neatkarīga struktūra EST judikatūras nozīmē.

139.

EDAU joprojām ir Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta rīcībā, lai procesa laikā sniegtu turpmākas konsultācijas. Šis atzinums neskar nekādus papildu komentārus, ko EDAU varētu sniegt, pamatojoties uz papildu pieejamo informāciju.

---

(1)  https://rm.coe.int/t-cy-terms-of-reference-protocol/1680a03690

(2)  Ieteikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro piedalīties sarunās par otro papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (CETS Nr. 185), COM(2019) 71 final.

(3)  https://rm.coe.int/1680a49dab (pagaidu versija, ko apstiprinājusi Ministru komiteja).

(4)  https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680081561

(5)  EDAU Atzinums 3/2019 par dalību sarunās, gatavojoties 2019. gada 2. aprīļa Budapeštas Konvencijas par kibernoziegumiem otrajam papildu protokolam.

(6)  Padomes Lēmums, kas pieņemts 2019. gada 6. jūnijā un ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par otro papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (CETS Nr. 185).

(7)  “EDAK ieguldījums apspriedē par projektu otrajam papildu protokolam Eiropas Padomes 2019. gada 13. novembra Konvencijai par kibernoziegumiem (Budapeštas konvencija)”; “Paziņojums 02/201 par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem (Budapeštas konvencija) otrā papildu protokola jauno noteikumu projektu, kas pieņemts 2021. gada 2. februārī”; “EDAK ieguldījums 6. apspriežu kārtā par projektu Otrā papildu protokola projekts Eiropas Padomes Budapeštas 2021. gada 4. maija Konvencijai par kibernoziegumiem”

(8)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par ES kiberdrošības stratēģiju digitālajai desmitgadei.

(9)  Protokola 21. pants.

(10)  10. apsvērums priekšlikumā Padomes Lēmumam, ar ko dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt un ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu.

(11)  Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (COM(2021)718 final).

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (COM(2021)719 final).

Saskaņā ar priekšlikuma par parakstīšanu 14. un 15. apsvērumu un priekšlikuma 13. un 14. apsvērumu par ratifikāciju Īrijai ir iespēja piedalīties lēmuma pieņemšanā un piemērošanā, un Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)  Priekšlikumu 3. apsvērums.

(13)  16. panta 1. punkts: “[..][Konvencijas puses] var paust savu piekrišanu uzņemties saistības vai nu:

a.	bez atrunām parakstot tā ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b.	parakstoties par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana”.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akts jāiesniedz Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram glabāšanai.

(14)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 182/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Alubia de Anguiano”

ES Nr.: PDO-ES-02642 – 14.10.2020

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums

“Alubia de Anguiano”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Alubia de Anguiano” apzīmētais produkts ir kaltētas, izlobītas sēklas, kas pieder pie tauriņziežu dzimtas Phaseolus vulgaris L. sugas kāpelējošo kāršu pupiņu šķirnes “El Encinar” un ko ražo un iepako Anguiano pašvaldības teritorijā.

Šķirne “El Encinar” ir veidota no vairākiem vietējiem ekotipiem, ko lauksaimnieki gadsimtu gaitā izvēlējušies, cenšoties uzlabot tās produktivitāti un kvalitātes īpašības. Tās augšanas veids ir nenoteikts, un tai raksturīgi gari starpmezglu posmi, tāpēc, lai augs pareizi attīstītos, tas jāaudzē uz kārtīm. Tās augšanas cikls ilgst 120 līdz 180 dienas.

“Alubia de Anguiano” ir pākšaugs ar šādām īpašībām: vidējs lielums, ovāla forma, purpursarkana vai vīna krāsa ar nelielu spīdumu un piesātinājumu, plāna miza, zems skābeņskābes saturs (aptuveni 625 mg/kg) un augsta ūdens uzsūktspēja (vismaz 95 %), mērcējot pirms vārīšanas. Mērcēšanas laikā pupiņas kļūst mīkstākas, un tā saīsina pupiņu vārīšanas laiku, padarot tās par augstas kvalitātes kulinārijas produktu.

Izmērs	vidējs
Platums	5,80  mm ±0,5  mm
Garums	10,95  mm ±1  mm
Augstums	5,10  mm ±0,5  mm
100 sēklu svars (g)	38,36 ± 1,19
Blīvums (g/cm3)	1,37 ± 0,03
Cietība (saspiešanas tests) (N/mm2)	0,58 ± 0,10
Ūdens uzsūktspēja (%)	≥ 98 ±3,29
Cietība pēc mērcēšanas (saspiešanas tests) (N/mm2)	0,07 ± 0,02
Cietība (caurduršanas tests) (N/mm2)	6,41 ± 1,25
Cietība pēc mērcēšanas (caurduršanas tests) (N/mm2)	0,3 ± 0,03
Forma	ovāla
Spilgtums	spīdīgs
Krāsa	purpursārta/vīna krāsa
Plankumi	nav
Raksts	nav

Iepakotām pupiņām jābūt veselām, nebojātām un bez defektiem, izņemot ļoti nelielus plankumus uz virsmas, kuri nedrīkst kaitēt to kopējam izskatam vai kvalitātei vai iepakojuma noformējumam. Sēklu mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 17 %. Sēklu izmēram jābūt lielākam par šķirošanas sieta 5 mm izmēra acīm.

“Alubia de Anguiano” pupiņu kulinārās īpašības, kas saistītas ar to reakciju gatavošanas procesā, tieši ietekmē pagatavoto pupiņu raksturīgo garšu. Pupiņas neveido kunkuļus, bet paliek veselas un neskartas un saglabā krēmīgu un sviestainu konsistenci. Miza ir nemanāma, un garša ir ļoti patīkama.

Minēto īpašību dēļ pupiņas ir ļoti pieprasītas tirgū, un tās ir labi pielāgojamas un piemērotas radošai ēdienu gatavošanai. “Alubia de Anguiano” pupiņas ir ļoti viegli un ātri pagatavojamas, un tās neizjūk, pat ja ir pārvārītas.

3.3.   Dzīvnieku barība un izejvielas

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem procesiem, kuri ietver ar aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Alubia de Anguiano” apzīmētā produkta ražošanu, lobīšanu, žāvēšanu, konservēšanu un sagatavošanu, jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Saražotā produkta iepakošanu un marķēšanu izcelsmes vietā veic šā nosaukuma izmantošanai reģistrēti operatori, un šos posmus uzskata par ļoti svarīgiem kvalitātes, pienācīgas izsekojamības un pārraudzības nodrošināšanā. Tas ir tāpēc, ka pupiņas ir produkts, ko var ļoti viegli sajaukt ar citviet iegūtām pupiņām, krūmu pupiņām, citu šķirņu pupiņām vai pupiņām, kas nav pienācīgi iekonservētas. Tā tiek aizsargāta arī produkta reputācija.

Iepakošanu var veikt ar rokām vai izmantojot automātiskās vai pusautomātiskās svēršanas iekārtas. Izmanto iepakojumus, kuru neto svars ir 0,5, 1, 2 un 3 kg. Var izmantot arī 5, 10 un 20 kg maisus pārdošanai ēdināšanas sektoram.

Ja vien tiek norādīts ACVN un ja ir ieviesta atbilstīga pārraudzības sistēma, lai garantētu produkta izsekojamību līdz galapatērētājam, ir atļauta pārpakošanas iespēja, un individuāli ražotāji var veidot neiepakotus sūtījumus, kuriem etiķetes pievieno vēlāk. Attiecīgā gadījumā par šādu praksi jāpaziņo pārvaldes struktūrai vai kompetentajai iestādei.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ikvienai iepakojumam piestiprinātajai etiķetei jābūt numurētai, un tajā jābūt šādai informācijai: aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Alubia de Anguiano”, tā logotips un (citā redzamības laukā) pupiņu ražas novākšanas gads.

Visiem ražotājiem un pārstrādātājiem, kuri ievēro specifikācijā noteiktās prasības, ir pieejams īpašais logotips, kas identificē produktu.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ir Anguiano pašvaldības teritorija (kopējā platība: 90,89 km2), kas atrodas Rioja Alta reģiona Sierra rajonā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala specifiskie klimatiskie un augsnes apstākļi, kā arī vietējo ražotāju un pārstrādātāju zinātība nodrošina, ka pastāv cēloniskā saikne starp produkta īpašībām un kvalitāti un ģeogrāfisko vidi.

Produkta kvalitāte vai īpašības

“Alubia de Anguiano” pupiņas iegūst tikai no šķirnes “El Encinar”, un, ņemot vērā 3.2. punktā aprakstītās specifiskās fizikālās īpašības, tās atšķiras no pupiņām, kuras iegūst no citām šķirnēm. Tomēr tās arī ievērojami atšķiras no blakus esošajos apgabalos audzētajām pupiņām. Ģeogrāfiskajā apgabalā audzētās pupiņas izceļas ar savu ievērojamo svaru, blīvumu un reoloģisko spēju (noturību pret deformāciju vai plaisāšanu), kā arī ar augstu ūdens uzsūktspēju, ja tās pirms vārīšanas izmērcē.

Pupiņu augstā ūdens uzsūktspēja nodrošina, ka to cietība, ko mēra, veicot caurduršanas testu, samazinās no 6,4 N/mm2 līdz 0,30 N/mm2, tādējādi paātrinot cietes želatinizācijas un olbaltumvielu denaturācijas procesus un saīsinot vārīšanas laiku. “Alubia de Anguiano” pupiņas neizjūk pat tad, ja ir pārvārītas. Šī īpašība tieši ietekmē garšu un kopā ar citām īpašībām veido produkta augsto kulināro kvalitāti.

Dabas faktori

Orogrāfija

Anguiano pašvaldības teritorija atrodas Najerilla upes vidustecē/augštecē. Augstums aizsargātajā apgabalā ir no 600 m Najerilla upes zemākajā posmā līdz 750 m kalnu apgabalos, kur attiecībā uz šā kultūrauga audzēšanu pastāv skaidri ierobežojumi. Reljefu veido vairākas smailes un masīvi, kas bieži rada lielas augstuma atšķirības, kuras novērš augsnes eroziju (evolūciju).

Stāvo nogāžu un kaļķaino iežu sastāva dēļ ir izveidojies iežu nobirumu slānis, kurā ir ļoti vāji attīstīta augsne. Šos apgabalus dēvē par apgabaliem ar nabadzīgu augsni, un tajos izmantotās “Alubia de Anguiano” pupiņu audzēšanas metodes atšķiras no metodēm, ko izmanto blakus esošajos apgabalos, kuriem minētās īpašības nepiemīt.

Augsnes apstākļi

Minētās tipiskās kalnu augsnes (nabadzīgas un vāji attīstītas) veidojušās terciārajā periodā un lielākoties sastāv no konglomerātiem, slānekļa un smilšakmens. Iežu nobirumu slāņa cietība atspoguļojas kultūraugos, kas dod mazāku sēklu ražu; to sēklas ir mazāka izmēra, bet augstākas kvalitātes.

Augsnēm ir ļoti laba drenāža. Tā ir ļoti svarīga pareizai “Alubia de Anguiano” pupiņu attīstībai, jo mitrums tām vajadzīgs kā ierobežojošais faktors. Tomēr pārmērīgs ūdens daudzums ir arī ļoti kaitīgs, jo tas var veicināt daudzu slimību izplatīšanos.

Tā kā augsnes ir skābas un nesatur kaļķi, “Alubia de Anguiano” pupiņām ir plānāka miza un šūnās zem epidermas — zemāks skābeņskābes saturs (aptuveni 625 mg/kg). Tas uzlabo pupiņu ūdens uzsūktspēju mērcēšanas laikā un saīsina to vārīšanas laiku.

Klimatiskie apstākļi

Vidējā gada temperatūra ar ACVN apzīmētā produkta ģeogrāfiskajā apgabalā ir 9,7 oC. Vidējā maksimālā temperatūra ir 13,8 oC, un karstākie mēneši ir jūlijs, augusts un jūnijs (tieši šādā secībā). Vidējā minimālā temperatūra ir 6 oC, un aukstākie mēneši ir februāris un janvāris. Temperatūra pārsniedz 25 oC 37 dienas gadā, bet noslīd zem 0 oC 58 dienas gadā. Vērojamas arī būtiskas temperatūras svārstības — ļoti aukstas naktis un siltākas dienas. To dēļ raža ir mazāka, bet pupiņu kvalitāte — augstāka.

Kalnu apgabala specifiskie klimatiskie apstākļi ir ideāli piemēroti “Alubia de Anguiano” pupiņu pareizai attīstībai. Tās sēj pavasarī, bet ražu novāc vasarā un rudenī. Minimālā augšanas temperatūra ir aptuveni 8 oC. Minimālā dīgšanas temperatūra ir 12 oC. Augs ļoti jutīgs pret salu un var aiziet bojā, ja temperatūra pazeminās zem 3 oC.

Lai “Alubia de Anguiano” pupiņas pareizi attīstītos, tām vajadzīgs arī mitrums. To dienu skaits, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz 1 l/m2, ir 80. Uzkrātais nokrišņu daudzums ir 39,06 l/m2. Lietainākie mēneši ir marts, jūnijs un oktobris, bet mēneši, kuros ir vismazāk nokrišņu, ir decembris, janvāris un maijs. Atsauces evapotranspirācijas vērtība ir 913,9 mm. Relatīvais gaisa mitrums ir 68,33 %, bet kopējais saules starojums ir vidēji 185,44 W/m2. Augsnes vidējā temperatūra ir 15,03 oC.

Ražu labvēlīgi ietekmē ne vien nokrišņi, bet arī augstais relatīvā mitruma līmenis pavasarī un pat vasarā. Mitrums ieleju apgabalos rodas dienas un nakts temperatūras svārstību un upju tuvuma dēļ.

Cilvēkfaktori

Ģeogrāfiskajā apgabalā tiek īstenota arī atšķirīga sociālā un kultūras prakse. Gadu gaitā ir apgūts un nodots tālāk, piemēram, veids, kādā lauksaimnieki kopš neatminamiem laikiem ir atlasījuši šķirnes, optimālās audzēšanas metodes, kas izceļ labākās īpašības, kāršu pupiņu šķirnei vajadzīgo kāršu sagatavošana, precīzas zināšanas par pupiņu novākšanas laiku un to žāvēšanai izmantotais dabiskais process. Tas ir svarīgs faktors arī augstas kvalitātes pupiņu ražošanā un visu to raksturīgo īpašību saglabāšanā tik ilgi, cik iespējams.

Lai sēklas varētu izmantot “Alubia de Anguiano” pupiņu audzēšanai, tām jābūt iegūtām tikai no vietējās kāršu pupiņu šķirnes “El Encinar” un tām jābūt nevainojamā stāvoklī. Šai ziņā ļoti svarīga ir vietējo ražotāju zinātība, jo tie jau gadiem ilgi ir atlasījuši sēklas, lai uzlabotu to kvalitāti un spēju pielāgoties noteiktajai ģeogrāfiskajai videi, tādējādi nodrošinot, ka pupiņas atšķiras no citos (arī blakus esošajos) apgabalos audzētajām tās pašas šķirnes pupiņām.

Šīs zināšanas, ko ieguvuši ražotāji, kuri visu mūžu rūpējušies par augiem un atlasījuši no tiem labākos, ir būtiskas arī, lai noteiktu labāko laiku pupiņu novākšanai, kas atkarīgs no augu gatavības pakāpes un pākšu krāsas.

Ražotāju tehniskās zināšanas ir svarīgas arī pareizo paņēmienu izmantošanā, lai augs pēc izraušanas no augsnes un novietošanas varētu dabiski izžūt. Darbā uz lauka īpaša uzmanība jāpievērš kulšanai, kas arī jāveic īstajā laikā atkarībā no pupiņu mitruma satura. Ļoti svarīgi ir arī izvēlēties labākās pupiņas visā procesā, jo tirgū var laist tikai kvalitatīvas pupiņas. Tas attiecas gan uz to veselīgumu (saplaisājušas vai bojātas pupiņas tiek izlasītas), gan uz to, ka vienas partijas pupiņām vajadzētu būt vienmērīgi izžuvušām un ar vienādu mitruma saturu.

Ņemot vērā to, ka “Alubia de Anguiano” pupiņu stublāji ir kāpelējoši un var augt visos virzienos, augsne ir jāsagatavo ar kārtīm, lai nodrošinātu auga pareizu attīstību. Kārtis ir pienācīgi jāievieto un jānostiprina. Tam vajadzīgas labas prasmes, jo vējš tās var sagāzt un radīt būtiskus zaudējumus, augus no tām noraujot, salaužot vai samudžinot. Tad būtu jāievieto jaunas kārtis, un tas radītu papildu darbaspēka izmaksas.

Pēdējos gados sarkano kāpelējošo vai kāršu pupiņu (kā dēvē arī “Alubia de Anguiano” pupiņas) platība ir būtiski samazināta. Arī raža ir kļuvusi mazāka, un tas noticis ne tikai konkurences ar citiem ienesīgākiem kultūraugiem dēļ, bet arī tāpēc, ka kāpelējošās šķirnes ir aizstātas ar krūmu šķirnēm, kurām ražošanas izmaksas ir zemākas un kurām visas izmantotās audzēšanas metodes var pilnībā mehanizēt.

Pastāv nopietns risks, ka kāpelējošo pupiņu sēklas kļūs pārāk vienveidīgas un ka nāksies ieviest citas sēklas — kurām nav tādu pašu organoleptisko īpašību kā tradicionālajām šķirnēm — no citurienes. Vēl viena jauna problēma ir negodīga konkurence, kad krūmu šķirņu pupiņas tiek pārdotas kā kāpelējošo šķirņu pupiņas, pamatojoties uz to šķietamo līdzību un neņemot vērā to, ka krūmu pupiņu kvalitāte ir zemāka. Ir ļoti svarīgi sadarboties, lai saglabātu augu gēnu resursus un aizsargātu “Alubia de Anguiano” pupiņu bioloģisko daudzveidību, papildinot šķirnes “El Encinar” — kas tradicionāli veidota un audzēta aizsargājamajā ģeogrāfiskajā apgabalā — krājumus.

Zināms ir arī fakts, ka vietējo šķirņu aizsardzība ļoti labi ietekmē lauku vidi jo īpaši attālos, nelabvēlīgos apgabalos, kāds ir arī ģeogrāfiskais apgabals, kurā audzē “Alubia de Anguiano” pupiņas. Pastāv nenoliedzami ģenētiski, sociāli, kultūras, vides un ekonomiski iemesli, lai atbalstītu vietējo augu šķirņu papildināšanu, saglabāšanu un attīstīšanu. Jo īpaši tas attiecas uz teritorijām, kuras atrodas kalnu apgabalos, piemēram, Anguiano. Audzētāji šajā pašvaldības teritorijā apzinās, ka šādu produktu specifiskuma izcelšana būtībā ir to vienīgā iespēja, ja tie vēlas konkurēt ar citiem specializētākiem ražotāju reģioniem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Produktu specifikāciju sadaļā:

https://www.larioja.org/agricultura/es/calidad-agroalimentaria

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Grozītā vienotā dokumenta publikācija pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2022/C 182/06)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“LILIPUTAS”

ES Nr.: PGI-LT-00868-AM02 – 28.10.2021

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums(-i)

“Liliputas”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Lietuva

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Liliputas” ir ar rokām gatavots puscietais siers ar augstu tauku saturu (50 % no sausnas); pēc formas tas ir cilindrs ar noapaļotām malām, tā augstums ir 5,0–15,0 cm, diametrs 7,0–8,5 cm, masa 0,25–0,7 kg. Sieru ražo Belvederis ciematā no pasterizēta un standartizēta govs piena, kuru pēc sarecināšanas apstrādā, ietinot siera masu kokvilnas audeklā un presējot veidnēs, lai siers iegūtu tradicionālo cilindrisko formu. Sieru nogatavina 20–30 dienas, iedarbojoties raksturīgajai mikroflorai siera masas iekšienē, bet uz siera rituļu virsas – mikroskopiskajai pelējumsēnei Penicillium pallidum Smith, kas dabiski attīstās 4. punktā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala pagrabos.

Siers nosaukts par “Liliputas” tā nelielā izmēra dēļ; siera organoleptiskās īpašības veidojas, nogatavinot to nelielos “galviņu” formas rituļos mikroskopiskās sēnes Penicillium pallidum Smith ietekmē.

1. tabula

Siera “Liliputas” organoleptiskās īpašības

Parametrs	Apraksts
Izskats	Miza gluda, bez biezas apakškārtas, klāta ar jauktu parafīna–polimēra vai cita veida saliktu materiālu. Uz siera var būt izmantotās audekla drāniņas vai veidnes nospiedumi.
Garša/smarža, aromāts	Raksturīgas šā fermentētā siera īpašības ir atsvaidzinoša pienskābes garša un smarža. Garša var būt viegli skābena un sāļa.
Konsistence	Viendabīga, diezgan stingra, elastīga, košļājot plastiska.
Izskats griezumā	Šķērsgriezumā reizumis redzams nevienmērīgs acojums ar ovālām, stūrainām vai nedaudz saplacinātām acīm; siers var būt arī bez acojuma.
Krāsa	No dzeltenīgi baltas līdz dzeltenai, vienāda visā masā.

2. tabula

Siera “Liliputas” fizikāli ķīmiskās īpašības

Parametrs	Procenti (%)
Tauku saturs sausnā	50,0 ± 5
Minimālais sausnas saturs	56,0
Pārtikas sāls saturs	1,3–3,0

3. tabula

100 g “Liliputas” siera vidējā uzturvērtība

Tauki (g)	Olbaltumvielas (g)	Ogļhidrāti (g)	Enerģētiskā vērtība
			Kcal	KJ
30,0	23,5	–	364	1 510

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—	Govs piens,

—	pienskābe un aromātiskas vielas izdalošu baktēriju kultūras,

—	piena recināšanas fermenti,

—	pārtikas sāls.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

—	Piena sagatavošana un sarecināšana ar fermentiem. Siera ražošanai paredzēto pienu pasterizē un standartizē tā, lai nogatavinātā siera tauku saturs sausnā atbilstu 3.2. punktā izklāstītajām prasībām. Pienu sarecina, pievienojot fermentus, ierauga kultūras un kalcija hlorīdu.

—

Sarecinātā piena un siera graudu pārstrāde. Sarecināto pienu apstrādā mehanizēti, līdz panāk, ka siera graudi ir vajadzīgajā lielumā, pēc tam samaisa. Kamēr veidojas siera graudi, 1/3 sūkalu tiek notecinātas; tad siera graudus silda. Pēc tam siera graudus maisa, līdz to lielums sasniedz 4–5 mm, tie vairs nelīp un ir sausi un stingri. Siera mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 44 %.

—

Siera ievietošana formās un presēšana. Siera formu veido, ņemot recekļa kārtu. Formas veidošana ilgst 20–25 minūtes, tad recekļa kārtu sagriež gabalos, ar rokām ievieto cilindriskās veidnēs, kur siera graudi sapresējas zem pašu svara. Sapresēšanās laikā sieru divas vai trīs reizes apvērš. Pašpresēšanās ilgst 20–25 minūtes. Pēc sapresēšanās sieru izņem no veidnēm, ietin mitrā drānā, lai veidotos siera miza, un tad ievieto veidnēs, kuras noslēdz ar siera veidnes vāciņu. Veidnes ar sieru ievieto presēs un pusotru līdz divas stundas presē. Pēc presēšanas sieru izņem no veidnēm, drāniņas noņem un garoziņas, kas var būt izveidojušās starp siera veidni un vāciņu, apgriež.

—

Siera sālīšana. Siera ritulīšus nosver un ievieto sālījumā. Pēc 36–48 stundām (atkarībā no tehnoloģiskā procesa norises un iespējām) siera ritulīšus izņem no sāls šķīduma un novieto plauktos, susina un tad ievieto nogatavināšanas plauktos pagrabā, kur temperatūra ir 10–14 °C, bet gaisa mitrums – 85–94 %: šādos apstākļos dabiski attīstās mikroskopiskā sēne Penicillium pallidum Smith.

—

Siera nogatavināšana. Siera ritulīšus plauktos apvērš reizi piecās dienās tā, kā aprakstījuši pirmie šā siera ražotāji, lai ritulīši “nenogulētu” malas un saglabātu savu formu. Nogatavināšanas laikā sieru ritulīšu virsa pārklājas ar mikroskopisko pelējumsēņu micēliju, kuru pēc 20–30 dienām nomazgā, vadoties pēc vizuālas pārbaudes un siera organoleptisko parametru – garšas, aromāta, konsistences – novērtēšanas. Kad pelējuma aplikums ir nomazgāts no siera virsas, sieru nosusina un pārklāj ar vaska kārtiņu.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai saglabātu siera unikālās īpašības, nepieļautu tā sažūšanu, kas notiek tad, ja parafīna aizsargkārtiņa ir bojāta, kā arī tādēļ, ka tas ir pavisam neliels (ritulītis sver 0,25–0,7 kg), to pārdod tikai veselos ritulīšos.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz marķējuma skaidri norāda produkta nosaukumu, t. i., “Liliputas”, siera ražotāja nosaukumu un ES simbolu.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Sieru “Liliputas” ražo Belvederis ciematā – nelielā Lietuvas ciematā, kas atrodas Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā Panemunė dabas parkā Nemunas labajā krastā 1 km uz rietumiem no Seredžius.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Belvederis ir iegājis Lietuvas vēsturē ar to, ka ciemats ir vieta, kur aizsākās specializēšanās piena produktu ražošanā. 1921. gadā vietējās muižas mājā tika nodibināta lauksaimniecības skola, kurā mācīja arī piena produktu ražošanas tehnoloģiju. Pēc dažiem gadiem šī iestāde tika reorganizēta un kļuva par piensaimniecības augstskolu, bet 1944. gadā – par piensaimniecības tehnikumu. Daudzus gadus šī skola ir saglabājusi Lietuvas pedagoģiskās tradīcijas piena nozarē. Savas pastāvēšanas 34 gados šī augstskola (tehnikums) ir sagatavojusi aptuveni 800 piensaimniecības speciālistu, no kuriem vairums darba pieredzi guva visvecākajā Lietuvas sierotavā (dibināta 1928. gadā), kurā ražo sieru “Liliputas”. Viss siera ražošanai vajadzīgais piens tika sildīts siera vannā, kurā siltumu uzturēja, izmantojot malkas apkures iekārtu. Krējuma separatoru darbināja ar rokām, un siera veidnes bija no koka. Sieru mazgāja ar rokām, izmantojot sukas – ziemā pagrabā, bet vasarā zem klajas debess. Sierotava atradās pie ledus pagraba, kas tika izmantots no Nemunas upes atvesto ledus blāķu glabāšanai. Šo ledu izmantoja nogatavināšanas pagrabu dzesēšanai. Sākotnēji Belvederis sierotava ražoja lielākus puscietas masas siera rituļus (2,5–3,0 kg), bet kopš 1958. gada, kad sierotavu paplašināja, tā sāka ražot neliela izmēra sieru, kas svēra 0,4–0,7 kg un ko uzreiz nodēvēja par “Liliputas”. Pirmais siera meistars, kas apguva “Liliputas” gatavošanas tehnoloģiju, bija Jonas Jarušaitis. Pirmajā šā siera ražošanas gadā šīs produkcijas apjoms bija vien 8 tonnas, bet 40 gadu vēlāk saražoja jau 130 tonnu šā siera. Belvederis sierotava nākamajām paaudzēm apskatīšanai glabā vecās koka siera veidnes un kā suvenīrus – kartona iepakojuma kārbas –, kā arī atklātni no divdesmitā gadsimta vidus, kurā attēlota siera mazgāšana mucā un uzaicinājums uz karalisku maltīti, lai nogaršotu ar rokām darināto Belvederis sieru un citas delikateses.

Līdz šai dienai sieru “Liliputas” pagatavo pēc unikālās un autentiskās 1958. gada tehnoloģijas. Siera ražotnes darbinieki nodevuši nākamajām paaudzēm ražošanas prasmes un zināšanas, tādējādi saglabājot produktam tos pašus izmērus, organoleptiskās īpašības un kvalitāti.

5.2   Produkta specifika

Siers “Liliputas” ir pavisam neliels: tas sver tikai 0,25–0,7 kg, un no ārējās vides ietekmes to pasargā vaska kārtiņa. Savu garšu un svaigo pienskābes aromātu “Liliputas” ieguvis pēc nogatavināšanas vēsā un mitrā pagrabā, kur tas apaug ar mikroskopiskās sēnes Penicillium pallidum Smith micēliju. Nogatavošanas pagrabā nekur – ne uz sienām, ne griestiem, ne plauktiem – nav saskatāmas ne mazākās pelējumsēņu pēdas, taču, kad “Liliputas” iesāla un novieto uz plauktiem, pēc dažām dienām siera rituļi kļūst līdzīgi lieliem zīdtārpiņu kokoniem. Siera presēšanas laikā izveidojusies garoza neļauj mikroskopiskajām sēnēm iekļūt tā masā, kad sieru nogatavina. Lai izveidotu šo garozu, pēc pašpresēšanās siera rituļus izņem no cilindriskajām veidnēm un ietin kokvilnas drāniņās; pēc tam tos ievieto atpakaļ cilindriskajās veidnēs un presē, izmantojot preses.

Sieru ražo tradicionālā veidā – gandrīz pilnībā ar rokām: piena recekļa slāni sagriež un ar rokām ievieto veidnē, ietin audeklā, apvērš, mazgā, noslauka un ievasko ar rokām: visā ražošanas procesa laikā katrs siera ritulis tiek ņemts rokās vairāk nekā 50 reizes.

5.3   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Šīs aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma pamatā ir ar īpašu ražošanas metodi saistītās tradīcijas un produkta reputācija.

Sabiedrības apziņā Belvederis – Lietuvas pienrūpniecības šūpulis – ir nesaraujami saistīts ar sieru “Liliputas”, kuram nav līdzīgu un kuru ražo kopš 1958. gada. Patlaban Belvederis ir vienīgā vieta, kur ražo šo unikālo, ar rokām gatavoto sieru.

“Liliputas” īpašā garša un aromāts veidojušies, nogatavinot to mazos ritulīšos un iedarbojoties mikroflorai siera masā, bet virskārtā – mikroskopiskajai sēnei Penicillium pallidum Smith, kas dabiski attīstās 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kad siera ritulīšus tur vidē, kuras temperatūra ir 10–14 °C, bet relatīvais gaisa mitrums ir 85–94 %.

Siers “Liliputas” ir bijis daudzu Lietuvas un starptautisko izstāžu eksponāts. Tas guvis lielus panākumus izstādēs Leipcigā, Poznaņā, Zagrebā, Londonā, Parīzē, Kopenhāgenā, Vīnē un citur. Tā laika Vācijas Demokrātiskās Republikas gadatirgū “Agra-76” siers “Liliputas” ieguvis zelta medaļu. 1984. gadā Ugličas (PSRS) sieru kvalitātes pārbaudes konkursā tam piešķirts I pakāpes diploms. Lietuvas rūpnieku konfederācijas organizētajā konkursā “Lietuvos metų gaminys 2002” [“Lietuvas 2002. gada labākais produkts”] siers “Liliputas” apbalvots ar zelta medaļu. Starptautiskajā pārtikas izstādē “World Food Moscow 2005” sieram piešķirta bronzas medaļa, bet starptautiskajā lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības izstādē “Zolotaja osen 2008” [“Zelta rudens 2008”], kas arī notika Maskavā, siers “Liliputas” greznoja Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas izveidoto stendu. Starptautiskajā lauksaimniecības, pārtikas un iepakojumu rūpniecības izstādē “AgroBalt 2010” siers “Liliputas” ieguvis apbalvojumu kā dabīgs un ekoloģiski tīrs produkts. Par “Liliputas” un tā uzticīgajiem ražotājiem vairākkārt rakstījuši Lietuvas preses izdevumi (1999–2003).

Kaut arī “Liliputas” ir divreiz dārgāks par automatizētā sierotavā ražotu sieru, tam ir uzticīgi pircēji, kas augstu vērtē tā kvalitāti, dabīgumu un to, ka tas pagatavots ar roku darbu. Produkcijas apjoms gadu gaitā ir saglabājies stabils.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Produkta specifikācija

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.