(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību var pastiprināt jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Turklāt atgriezeniskās saiknes starp mājokļu cenām un kredītiem var radīt iespējamas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (MNĪ), var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā un aizdevēju rīcību aizņēmēju aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2013/1 (3) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos saistībā ar jauniem mājokļa kredītiem.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2019. gadā veica sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) (6). Šis novērtējums ļāva ESRK konstatēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi piecām valstīm, tostarp Vācijai (7).

(7)

Galvenās ievainojamības, kas 2019. gadā tika konstatētas MNĪ tirgū Vācijā, bija ievērojamais mājokļu cenas pieaugums pilsētās, kas saistīts ar plaši izplatīto un straujo mājokļu cenu dinamiku un dažām hipotekārās kreditēšanas standartu vājināšanas pazīmēm, tomēr tās ir saistītas ar vispārējo nenoteiktību datu nepilnību dēļ.

(8)

ESRK nesen ir noslēgusi vēl vienu sistemātisku un uz nākotni vērstu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar MNĪ. Šā novērtējuma rezultāti liecina, ka pēc konkrētām valstīm adresētu brīdinājumu saņemšanas 2019. gada septembrī dažas valstis ir veikušas turpmākus pasākumus, lai novērstu attiecīgās ievainojamības. Konkrēti, Čehijas Republika pieņēma ar aizņēmējiem saistītu pasākumu tiesisko regulējumu, Vācija izveidoja juridisko pamatu datu vākšanai par kreditēšanas standartiem jauniem kredītiem mājsaimniecībām, Francija aktivizēja parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības (DSTI) rādītāju ierobežojumus, Islande noteica stingrākus kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) rādītāju ierobežojumus, un Norvēģija noteica stingrāku sistēmiskā riska rezerves likmi. Tomēr, ņemot vērā ievainojamību pastiprināšanos, dažu valstu pieņemtie pasākumi saskaņā ar ESRK novērtējumu netika uzskatīti par pietiekamiem.

(9)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(10)

Attiecībā uz Vāciju šis nesenais novērtējums liecina, ka, neraugoties uz to, ka 2017. gadā tika izveidots ar aizņēmējiem saistītu pasākumu tiesiskais regulējums, ko veidoja ierobežots pasākumu kopums (LTV rādītāja maksimālā robežvērtība un amortizācijas prasība), neviens no tiem netika aktivizēts, lai novērstu vidēja termiņa ievainojamību uzkrāšanos MNĪ sektorā. ESRK ņem vērā to, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu netika izpildītas prasības attiecībā uz esošo ar aizņēmējiem saistīto pasākumu aktivizēšanu.

(11)

ESRK novērtējums arī liecina, ka mājokļu cenu pieaugums ir kļuvis plašāk izplatīts gan pilsētās, gan lauku apvidos. Tādējādi pašreizējās aplēses liecina, ka mājokļu cenas Vācijā ir augstas un pieaugošas. Lai gan ievainojamību visaptverošu analīzi pašlaik kavē detalizētu datu trūkums par kreditēšanas standartu vājināšanos attiecībā uz kredītiem mājokļu iegādei, ir veikti pasākumi, lai vāktu datus par 2023. gadu, jo 2021. gadā stājās spēkā nacionālie tiesību akti par datu vākšanu attiecībā uz kredītiem mājokļa iegādei. Pieejamā informācija par jaunāko periodu sniedz neviennozīmīgus pierādījumus par kreditēšanas standartu izmaiņām attiecībā uz kredītiem mājokļu iegādei. Lai gan euro zonas banku kreditēšanas apsekojuma (BLS) rezultāti liecina, ka 2020. gadā kreditēšanas nosacījumi mājokļa iegādei kļuva vēl stingrāki, alternatīvs privātā sektora datu avots (8) liecina, ka kredītu pieteikumu, kuriem ir augsts LTV rādītājs, īpatsvars 2020. gadā turpināja palielināties. Cits alternatīvs privātā sektora datu avots, kas pieejams Vācijas iestādēm un kas ietver faktiskos darījumus un atspoguļo daļu no kopējā tirgus, apstiprina, ka LTV rādītāji pēdējā desmitgadē ir nedaudz palielinājušies. Turklāt saskaņā ar BLS LTV rādītāji pēc krīzes ir samazinājušies. Dati arī liecina, ka DSTI rādītāji un termiņi 2010. gadu pirmajā pusē samazinājās, savukārt otrajā pusē tie atkal palielinājās. No otras puses, parāda/ienākumu attiecības (DTI) rādītāji kopš 2009. gada ir pastāvīgi palielinājušies.

(12)

Turklāt pēc pretciklisko kapitāla rezervju (PKR) normas samazināšanas, ko veica Covid-19 krīzes kontekstā, Vācija vairs neizmantoja ar kapitālu saistītus pasākumus esošo ievainojamību, kuras izriet no MNĪ sektora, novēršanai un finanšu stabilitātes veicināšanai.

(13)

Ņemot vērā šīs nesenās norises un jo īpaši ņemot vērā pierādījumus tam, ka pastiprinājusies pārmērīgi augstu mājokļu cenu tendence, ESRK secināja, ka būtu jāaktivizē ar aizņēmējiem saistīti pasākumi, lai novērstu vidēja termiņa ievainojamības MNĪ sektorā Vācijā. Tādēļ Vācijas iestādēm būtu nekavējoties jāaktivizē juridiski saistošs vai, ja tas nav iespējams saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, juridiski nesaistošs LTV rādītāja ierobežojums, lai pārmērīgi augstu mājokļu cenu kontekstā nodrošinātu stabilus kreditēšanas standartus. Tajā pašā laikā un lai papildinātu LTV rādītāju, ar kapitālu saistīti pasākumi, piemēram, PKR normas vai nozares sistēmiskā riska rezerves aktivizēšana, palielinātu Vācijas banku sektora noturību pret MNĪ ievainojamībām, kas jau ir uzkrājušās, ņemot vērā dominējošo pārmērīgi augstu mājokļu cenu tendenci un nenoteiktību attiecībā uz pēdējos gados izsniegto hipotēku kredītu kreditēšanas standartiem. Turklāt, atbilstoši apvienojot tos ar juridiski saistošiem vai, ja tas nav iespējams saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, juridiski nesaistošiem ar ienākumiem saistītiem instrumentiem, varētu palielināt LTV rādītāja ierobežojuma efektivitāti, lai novērstu jebkuras ar MNĪ finansēšanu saistītas ievainojamības. Tādēļ Vācijas ar aizņēmēju saistīto pasākumu tiesiskais regulējums būtu jāpapildina ar ienākumu instrumentiem un attiecīgi jāpielāgo, lai būtu iespējams savlaicīgāk aktivizēt ar aizņēmējiem saistītus pasākumus, tādējādi novēršot ievainojamību veidošanos,

a)

ierobežojumi, kas attiecas uz DTI rādītāju, un ierobežojumi, kas attiecas uz DSTI rādītāju;

b)

ierobežojumi, kas attiecas uz LTV rādītāju;

c)

ierobežojumi, kas attiecas uz termiņu; un

d)

amortizācijas prasības.

1.

2.

1.

1.

2.

1.

A ieteikums

A ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par jebkurām darbībām, kuras tie veikuši saistībā ar ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz LTV rādītāju, lai mazinātu ievainojamības mājokļu nekustamā īpašuma nozarē Vācijā kā finanšu stabilitātes riska avotu. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

2.

B ieteikums

B ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par jebkurām darbībām, kuras tie veikuši, īstenojot ar kapitālu saistītus pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

3.

C ieteikums

C ieteikuma adresātiem līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK galīgais pārskats par C ieteikuma īstenošanu, iekļaujot paziņojumu, kurā paskaidrots, kura iestāde vai iestādes būs atbildīgas par lēmumu aktivizēt un īstenot minētajā ieteikumā noteiktos ar aizņēmēju saistītos pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

4.

D ieteikums

D ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par to ievainojamību uzraudzību, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu, pārmērīgi augstām mājokļu cenām un kreditēšanas standartiem jauniem hipotēku kredītiem vidējā termiņā, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šādas ievainojamības. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (MNĪ), var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2013/1 (3) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamībām, kas saistītas ar MNĪ (6). Šis novērtējums ļāva ESRK konstatēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, tostarp Austrijai (7).

(7)

Galvenās ievainojamības, kas 2016. gadā tika konstatētas MNĪ tirgū Austrijā, bija MNĪ cenu spēcīgā izaugsme un turpmāka kreditēšanas standartu vājināšanās.

(8)

Austrijas iestādes kopš 2018. gada izmanto saziņas līdzekļus, lai nodrošinātu piesardzīgas kreditēšanas standartus, ko papildina ar pastiprinātām makroprudenciālās uzraudzības darbībām. Īstenošanas pārbaudes pārskatā par valstīm, kas 2016. gadā saņēma brīdinājumus par vidēja termiņa ievainojamībām MNĪ sektorā (8), ESRK atzina, ka Austrijas nacionālo iestāžu īstenotie pasākumi var efektīvi novērst galvenās radušās ievainojamības. Tomēr ESRK arī atzīmēja, ka Austrijas nacionālās iestādes 2017. gadā tika pilnvarotas ieviest juridiski saistošus ar aizņēmēju saistītus pasākumus, kurus varētu īstenot, ja radušās ievainojamības pastiprinātos.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni vērstu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar MNĪ. Šajā kontekstā ESRK konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots un kas kuras nav pienācīgi novērstas.

(10)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās veidoties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(11)

Šis nesenais novērtējums attiecībā uz Austriju atklājis, ka pēc mērenas izaugsmes perioda mājokļu reālo cenu pieaugums ir paātrinājies, pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Arī mājsaimniecību kreditēšana ir pastāvīgi palielinājusies. ESRK novērtējums arī parāda, ka kopš 2019. gada septembra mājokļu reālo cenu pieaugums 2021. gada pirmajā ceturksnī ir paātrinājies, pārsniedzot mājsaimniecību reālo ienākumu pieaugumu tajā pašā periodā. Atbilstoši šīm norisēm saskaņā ar Oesterreichische Nationalbank aplēsēm pārmērīgi augstās mājokļu cenas 2021. gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt. Kopš 2019. gada vērojams stabils hipotekāro kredītu, kas izsniegti mājsaimniecībām mājokļu iegādei, reālais pieaugums. Austrijas Finanšu tirgus stabilitātes padomes 2021. gada jūnija paziņojumā (9) norādīts, ka kreditēšanas standarti hipotēku kredītu kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) rādītāja un parāda/ienākumu attiecības (DTI) rādītāja izteiksmē pēdējā laikā turpinājuši pieaugt attiecībā pret 5 gadu vidējo līmeni un ka ievērojamai daļai izsniegto kredītu šo rādītāju līmenis ir augsts.

(12)

Pašreizējais politikas pasākumu kopums tiek uzskatīts par tikai daļēji piemērotu un daļēji pietiekamu pieaugošo ievainojamību novēršanai. Austrija arī nav plašāk izmantojusi ar kapitālu saistītos pasākumus, lai novērstu esošās ievainojamības un veicinātu finanšu stabilitāti. Turklāt ievainojamības, kas konstatētas MNĪ sektorā Austrijā, nav pilnībā atspoguļotas hipotēku kredītu vidējā riska svērumā, ko lieto kredītiestādes, kuras izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) pieeju kapitāla prasību aprēķināšanai.

(13)

Ņemot vērā šīs nesenās norises, ESRK ir secinājusi, ka juridiski saistošu ar aizņēmēju saistītu pasākumu aktivizēšana palielinātu pašreizējo pasākumu efektivitāti, lai pienācīgi novērstu vidēja termiņa ievainojamības MNĪ sektorā Austrijā. Visos gadījumos, kad izvērtējumā tiek konstatēts, ka šādi saistoši ar aizņēmēju saistīti pasākumi nevar pienācīgi novērst vidēja termiņa ievainojamības, jāapsver šādu ar kapitālu saistītu pasākumu īstenošana – instrumenti, kuru mērķis ir IRB riska svēruma palielināšana MNĪ riska darījumiem, nozares sistēmiskā riska rezerves vai pretcikliskās kapitāla rezerves. Šie pasākumi palielinātu Austrijas banku sektora noturību pret riskiem, kas varētu būt uzkrājušies, piemēram, pret dominējošām pārmērīgi augstām mājokļu cenām un zināmā mērā arī pret atvieglotiem kreditēšanas standartiem, kas piemēroti pēdējos gados izsniegtajiem hipotēku kredītiem,

1.

1.

2.

1.

A ieteikums

2.

B ieteikums

B ieteikuma adresātiem līdz 2023. gada 30. jūnijam un līdz 2025. gada 30. jūnijam jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK pārskats par jebkurām darbībām, kuras tie veikuši, īstenojot ar kapitālu saistītus pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums (MNĪ) veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela banku bilanču daļa Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt jebkuras attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme MNĪ kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos MNĪ tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) MNĪ tirgos konstatēto ievainojamību sekmēšanā, šīs ievainojamības ir stimulējuši arī strukturāli faktori. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas radījis aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu MNĪ tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā EEZ.

(7)

Šis nesenais novērtējums attiecībā uz Bulgāriju atklājis tālāk minēto.

(8)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Bulgārijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums (MNĪ) veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela banku bilanču daļa Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt jebkuras attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme MNĪ kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos MNĪ tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) MNĪ tirgos konstatēto ievainojamību sekmēšanā, šīs ievainojamības ir stimulējuši arī strukturāli faktori. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas radījis aizvien lielāku augšupvērstu spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu MNĪ tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā EEZ.

(7)

Šis nesenais novērtējums attiecībā uz Horvātiju atklājis tālāk minēto.

(8)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Horvātijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums (MNĪ) veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela banku bilanču daļa Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt jebkuras attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme MNĪ kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos MNĪ tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) MNĪ tirgos konstatēto ievainojamību sekmēšanā, šīs ievainojamības ir stimulējuši arī strukturāli faktori. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas radījis aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu MNĪ tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā EEZ.

(7)

Šis nesenais novērtējums attiecībā uz Lihtenšteinu atklājis tālāk minēto.

(8)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Lihtenšteinas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums (MNĪ) veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela banku bilanču daļa Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt jebkuras attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme MNĪ kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos MNĪ tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) MNĪ tirgos konstatēto ievainojamību sekmēšanā, šīs ievainojamības ir stimulējuši arī strukturāli faktori. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas radījis aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu MNĪ tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā EEZ.

(7)

Šis nesenais novērtējums attiecībā uz Ungāriju atklājis tālāk minēto.

(8)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Ungārijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums (MNĪ) veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela banku bilanču daļa Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt jebkuras attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences MNĪ tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme MNĪ kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos MNĪ tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) MNĪ tirgos konstatēto ievainojamību sekmēšanā, šīs ievainojamības ir stimulējuši arī strukturāli faktori. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas radījis aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu MNĪ tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā un ar to saistītā krīze nav izraisījuši ciklisku lejupslīdi mājokļu tirgos. Pēc pakāpeniskas izaugsmes perioda un zemo procentu likmju apstākļos mājokļu reālo cenu un kreditēšanas pieaugums vairākās valstīs ir vēl vairāk paātrinājies, lielā mērā pārsniedzot mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un no tās izrietošo ekonomisko nenoteiktību, ir īstenoti dažādi pasākumi un politika, piemēram, moratoriji un valsts garantijas. Šajā plašajā politikas kontekstā dažās valstīs uz laiku ir atviegloti iepriekš plānotie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, vai to aktivizēšana ir aizkavējusies. Pašreizējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās ļauj pielāgot makroprudenciālo politiku tajās valstīs, kurās turpinājās uzkrāties ar MNĪ saistītās ievainojamības.

(6)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar MNĪ saistīto ievainojamību novērtējumu visā EEZ.

(7)

Šis nesenais novērtējums attiecībā uz Slovākiju atklājis tālāk minēto.

(8)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Slovākijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10447. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10589. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

☐

Produkta nosaukums

☒

Produkta apraksts

☒

Ģeogrāfiskais apgabals

☒

Izcelsmes apliecinājums

☒

Ražošanas metode

☒

Saikne

☐

Marķējums

☐

Cits [norādīt]

☒

Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐

Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

1.

Produkta specifikācijas E iedaļas trešā rindkopa.

Otra stādīšanas cikla iespēja ir ieviesta, jo audzētāji vienmēr strādā ar jauniem stādiem, kas ļauj saglabāt produkta kvalitāti visā tirdzniecības periodā. Kultūrauga audzēšana šādā veidā atbilst šā apgabala tradicionālajām audzēšanas metodēm.

Attiecībā uz stādījumu biezību — produkta kvalitātes nodrošināšanai lietderīga ir tikai augšējā robežvērtība. Zemākas biezības dēļ kvalitāte nemazinās.

Tāpēc pašreizējā redakcija:

“Laukā stāda aprīlī un maijā, siltumnīcās vai polietilēna plēves tuneļos — februārī, martā un aprīlī, pirmajā gadījumā augļus novāc, sākot ar jūniju, bet otrajā gadījumā — sākot no aprīļa vidus. Ražu parasti novāc no aprīļa līdz novembrim. Stādījumu blīvums ir 3–4 augi uz kvadrātmetru,”

ir aizstāta ar šādu:

“Laukā stāda aprīlī un maijā, siltumnīcās vai polietilēna plēves tuneļos — februārī, martā un aprīlī; no jūnija ir atļauts otrs stādīšanas cikls. Pirmajā gadījumā augļus novāc, sākot ar jūniju, bet otrajā gadījumā — sākot no aprīļa vidus. Ražu parasti novāc no aprīļa līdz novembrim. Stādījumu biezība ir līdz 4 augiem uz kvadrātmetru.”

2.

Piektā rindkopa ir grozīta, lai iekļautu iespēju kultūraugu audzēt substrātā, jo tas ne vienmēr ir jāaudzē augsnē.

“Pimiento de Gernika” audzēšanai piemērotos ražošanas apgabalus ļoti ierobežo apvidus apstākļi, pilsētu attīstība un infrastruktūras radītais spiediens, kā arī basku mazo saimniecību tipiskais izvietojums. Tāpēc kultūraugiem ļoti bieži netiek nodrošināta augseka, un dažkārt augsekā tiek izmantotas radniecīgas sugas (tomāti/paprika), kā rezultātā augsnē attīstās patogēni mikroorganismi, kas ir tik agresīvi, ka var izpostīt kultūraugus. Šīs būtiskās augu veselības problēmas apdraud “Pimiento de Gernika” — kultūrauga, kas ir ļoti nozīmīga Basku zemes Atlantijas okeāna piekrastes lauksaimniecības daļa, — izdzīvošanu.

Galvenās kultūrauga slimības, kas ietekmē “Pimiento de Gernika”, ir saistītas ar augsni, proti, augsne (organiskais materiāls sadalīšanās procesā augsnē) ir tās galvenais inokulāts. Šo ar augsni saistīto slimību cēlonis Basku zemes autonomā apgabala Atlantijas okeāna klimata zonās galvenokārt ir vīrusi (potivīruss vai tobamovīruss) vai sēnītes. Potenciāls “Pimiento de Gernika” infekcijas avots ir Fusarium spp. un Phytophthora ssp. ģinšu sēnītes. Saskaņā ar 2014. gadā veiktu augsnes apsekojumu šīs sēnītes ir sastopamas 70 % augsnes, ko izmanto “Pimiento de Gernika” audzēšanai. To apstiprināja Santiago Larregla 2015. gadā veiktais pētījums par čili un paprikas rezistenci pret tobamovīrusu (“Resistencia al Tobamovirus en guindilla y pimiento”).

Mireia Núñez-Zofío, Santiago Larregla un Carlos Garbisu 2011. gada pētījumā “Application of organic amendments followed by soil plastic mulching reduces the incidence of Phytophthora capsici in pepper crops under temperate climate” [“Organisko uzlabotāju izmantošana, pēc kuras augsnei izveido plastmasas pārsegumu, samazina Phytophthora capsici sastopamību paprikā mērenā klimatā”], “Crop Protection” Nr. 30, 1563.–1572. lpp., tika noteikts, ka kaitīgo organismu bioloģiska iznīdēšana ir vienīgais veids, kā inaktivēt inokulātu augsnē, kas rada sēnīšu slimības (Phytophthora capsici oosporas). Ņemot vērā Basku zemes Atlantijas okeāna zonas klimatiskos apstākļus, šī metodika ir rezultatīva tikai tad, ja to izmanto pavasarī un vasarā, kas ir arī “Pimiento de Gernika” augšanas sezona.

Lai saudzētu vidi un tās bioloģisko daudzveidību, “Pimiento de Gernika” lauksaimnieki, kuri šo papriku ražo saskaņā ar stingriem integrētās ražošanas noteikumiem, kas ierobežo pesticīdu izmantošanu, šim kultūraugam alternatīvi augsnei ir izvēlējušies izmantot substrātus.

Kā liecina turpmāk minētie pētījumi, substrāts ļauj auga sakņu sistēmai nostiprināties un darbojas kā inerts auga atbalsts, neiejaucoties barības vielu uzņemšanā. “Pimiento de Gernika” audzēšanai piemērotie substrāti ir inerti substrāti, taču var izmantot nelielu procentuālo daļu organisko vielu to sablīvēšanai. Neviena no abām minētajām sastāvdaļām nenodrošina nekādus makroelementus vai mikroelementus, ko augs var asimilēt. Substrātu galvenokārt raksturo tā zemais blīvums, kura dēļ cauri tā struktūrai var izkļūt gaiss un ūdens.

Minētie pētījumi ir šādi:

Minētie pētījumi parāda, ka starp produktiem, kas audzēti augsnē vai substrātā, nav atšķirību.

Attiecīgi ir iekļauta iespēja šo kultūraugu audzēt substrātā, jo substrāts ļauj nostiprināties auga sakņu sistēmai un darbojas kā inerts auga atbalsts, netraucējot tā apgādi ar barības vielām. Tas nozīmē, ka “Pimiento de Gernika” īpašības netiek ietekmētas.

Pašreizējā redakcija:

“Mēslošanai jāatbilst mērķim saglabāt barības vielu līdzsvaru un līmeni augsnē un kultūraugā, ņemot vērā iegūto ražu, uzturvielu daudzumu kultūraugā, augsnes auglības līmeni un citu avotu (ūdens, organisko vielu utt.) ietekmi,”

ir aizstāta ar šādu:

““Pimiento de Gernika” var audzēt gan augsnē, gan substrātā. Mēslošanai jāatbilst mērķim saglabāt barības vielu līdzsvaru un līmeni augsnē un substrātā.

Gan augsnei, gan substrātam vienmēr jāatbilst attiecīgajiem tiesību aktiem par integrēto ražošanu.

Augšanai izmantoto substrātu raksturo tā zemais blīvums (30–150 kg/m3), kura dēļ cauri tā struktūrai var plūst gaiss un ūdens, un tas darbojas kā inerts auga atbalsts, bet netraucē auga apgādi ar barības vielām.”

3.

Specifikācijas 13. rindkopa.

Vārdkopa “katru dienu” ir aizstāta ar vārdu “bieži”, jo pirmo minēto var interpretēt tā, ka raža jānovāc reizi dienā. Raža jānovāc tik bieži, cik vajadzīgs, ņemot vērā kultūrauga attīstību; biežums ražošanas ciklā būs atšķirīgs.

Turklāt ražošanas procesā iespējami ievērojami ražošanas apjoma maksimumi. Tā kā šis kultūraugs ir jānovāc ar rokām, ražas novākšana dažkārt var aizņemt ilgāku laiku darbaspēka trūkuma dēļ, jo saimniecības ir pārsvarā ģimeņu uzņēmumi.

Tāpēc pašreizējā redakcija:

“Tā kā augļus novāc tad, kad tie ir vispiemērotākajā attīstības stadijā, tas notiek katru dienu, un tāpēc iepakošanu veic arī tajā pašā dienā. Tomēr izņēmuma gadījumos un ražošanas maksimuma laikā iepakošana var notikt nākamajā dienā,”

ir aizstāta ar šādu:

“Tā kā augļus novāc tad, kad tie ir vispiemērotākajā attīstības stadijā, tas notiek bieži, tāpēc arī iepakošanu veic tajā pašā dienā. Tomēr izņēmuma gadījumos un ražošanas maksimumu laikā iepakošana var notikt dažu nākamo dienu laikā.”

4.

Specifikācijas 14. un 16. rindkopa.

Jāsvītro prasība, ka iepakošanai jānotiek ražošanas apgabalā, jo pati iepakošana nav ražošanas posms, kā arī neietekmē produkta kvalitātes un īstuma nodrošināšanu. Pārējās ar iepakošanu saistītās prasības, kas varētu ietekmēt produkta galīgo kvalitāti, ir saglabātas.

Svītro turpmāk norādīto 14. un 16. rindkopu, kas attiecas uz prasību, ka iepakošanai jānotiek ražošanas apgabalā.

14. rindkopa: “Prasība veikt sagatavošanu un iepakošanu tajā pašā audzēšanas apgabalā noteikta, lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes labo slavu un garantētu arī produkta īstumu, tā kvalitātes un īpašību saglabāšanos.”

16. rindkopa: “Turklāt iepakošana ārpus ražošanas apgabala apgrūtina kontroles uzdevumu veikšanu, un tas varētu negatīvi ietekmēt produkta kvalitātes un īstuma nodrošināšanu.”

5.

Specifikācijas 19. rindkopa:

“Raža jānovāc ar rokām, jo dažus kvalitātes aspektus, piemēram, to, vai miza nav pārāk bieza, var novērtēt tikai manuāli. Tomēr ir atļauta iepakošana ar mašīnām, jo tehnoloģiskie sasniegumi ir devuši iespēju ar produktu rīkoties uzmanīgi, vienlaikus paātrinot procesu.”

Pašreizējā redakcija:

“Iepakošanu veic ar rokām un vienmēr ļoti uzmanīgi, lai saglabātu produkta fizikālās īpašības,”

ir aizstāta ar šādu:

“Ražu novāc ar rokām, un gan šķirošanu, gan iepakošanu vienmēr veic ļoti uzmanīgi, lai saglabātu produkta fizikālās īpašības.”

(*