Komisijas paziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/431, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (1)

Rīcības plāns un tiesību akta priekšlikumi

(2022/C 121/01)

Pienākumi, kas Komisijai noteikti 18.a panta trešajā daļā attiecībā uz rīcības plāna un tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu, nevar būt pretrunā Komisijas institucionālajām prerogatīvām un tās iniciatīvas tiesībām, kas tieši izriet no Līgumiem.

18.a panta trešajā daļā ir atsauce uz Direktīvas 2004/37/EK 16. pantu, kurā noteikts pienākums, pamatojoties uz pieejamo informāciju, arī uz zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, noteikt robežvērtības visām tām vielām, attiecībā uz kurām tas ir iespējams. Īstenojot šo noteikumu, Komisija tiek aicināta arī iesniegt 18.a panta trešajā daļā minēto rīcības plānu. Pārredzamības labad šajā rīcības plānā tiks iekļauts saraksts ar nākamajām 25 jaunām vai pārskatītām vielām, kas zinātniski jānovērtē. Uzskaitīto vielu novērtējumi būs daļa no izveidotās procedūras, kas ietver apspriešanos ar sociālajiem partneriem, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komitejas (ACSH) atzinumu un ietekmes novērtējumu, kas nepieciešams, lai savlaicīgi sagatavotu visus vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus.

---

(1)  OV L 88, 16.3.2022., 1. lpp.

Komisijas paziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 22022/431, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (1)

Bīstamas zāles

(2022/C 121/02)

Komisija uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt darba ņēmējus no nelabvēlīgas ietekmes uz veselību, ko var radīt arodeksponētība noteiktām bīstamām zālēm.

Šajā sakarā ir atzīts, ka Direktīvas 2004/37/EK darbības jomā ietilpst noteiktas bīstamas zāles, kas satur vienu vai vairākas vielas, kuras atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu kā kancerogēnas (1.A vai 1.B kategorija), mutagēnas (1.A vai 1.B kategorija) vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas (1.A vai 1.B kategorija).

---

(1)  OV L 88, 16.3.2022., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 15. marts

(2022/C 121/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0991
JPY	Japānas jena	129,67
DKK	Dānijas krona	7,4410
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84053
SEK	Zviedrijas krona	10,5260
CHF	Šveices franks	1,0322
ISK	Islandes krona	144,90
NOK	Norvēģijas krona	9,8490
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,867
HUF	Ungārijas forints	371,41
PLN	Polijas zlots	4,7355
RON	Rumānijas leja	4,9482
TRY	Turcijas lira	16,0968
AUD	Austrālijas dolārs	1,5234
CAD	Kanādas dolārs	1,4099
HKD	Hongkongas dolārs	8,6026
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6216
SGD	Singapūras dolārs	1,4993
KRW	Dienvidkorejas vona	1 366,05
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,6249
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,0117
HRK	Horvātijas kuna	7,5750
IDR	Indonēzijas rūpija	15 710,44
MYR	Malaizijas ringits	4,6239
PHP	Filipīnu peso	57,536
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,842
BRL	Brazīlijas reāls	5,6385
MXN	Meksikas peso	22,9352
INR	Indijas rūpija	83,9555

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10529 – HEIDELBERGCEMENT / THOMA BRAVO / COMMAND ALKON)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 121/04)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2022/C 121/05)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Côtes de Provence”

PDO-FR-A0392-AM04

Paziņojuma datums: 2022. gada 7. janvārī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Noteiktais zemesgabalu apgabals attiecībā uz papildu ģeogrāfisko nosaukumu Sainte-Victoire

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punktā “Noteiktais zemesgabalu apgabals” ir precizēts datums, kurā kompetentā iestāde apstiprinājusi noteikto zemesgabalu apgabalu attiecībā uz papildu ģeogrāfisko nosaukumu Sainte-Victoire.

Vīnus iegūst no vīnogām, ko ievāc zemesgabalos, kas ietilpst ražošanas apgabalā, kuru Institut national de l’origine et de la qualité [Valsts institūts izcelsmes un kvalitātes jautājumos] kompetentās valsts komitejas sanāksmē apstiprinājis 2021. gada 3. jūnijā.

Šis precizējums vienoto dokumentu neietekmē.

2.   Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā “Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes” ir papildināts papildšķirņu saraksts.

—	Attiecībā uz sarkanvīniem un sārtvīniem:

—	pievienotas šķirnes “Rousseli Rs” un “Caladoc N”, kuru īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 % no izmantotajām vīnogu šķirnēm;

—	ir noteikts, ka šķirņu “Agiorgitiko N”, “Calabrese N”, “Moschofilero Rs”, “Verdejo B” un “Xinomavro N” īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5 % no izmantotajām vīnogu šķirnēm un 10 % kupažētajos vīnos. Ar šo nosaukumu apzīmēta vīna marķējumā šo šķirņu nosaukumus norādīt nedrīkst.

—	Attiecībā uz baltvīniem: pievienota šķirne “Verdejo B”. Šīs šķirnes īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5 % no izmantotajām vīnogu šķirnēm un 10 % kupažētajos vīnos. Ar šo nosaukumu apzīmēta vīna marķējumā šīs šķirnes nosaukumu norādīt nedrīkst.

Minēto šķirņu iekļaušana ir viens no risinājumiem, ko šā nosaukuma vīna ražotāji ieviesuši, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un samazinātu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Šīs šķirnes, kas tiek iekļautas kā sekundāras šķirnes, atbilst nosaukuma vīnu profilam un nodrošina iespēju pielāgoties sausumam un sēnīšu slimībām. Tās ļauj mazāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

Pašreizējais vienotais dokuments tiek papildināts ar punktu “Vīna vīnogu sekundārās šķirnes”.

Šķirņu “Agiorgitiko N”, “Calabrese N”, “Moschofilero Rs”, “Verdejo B”un “Xinomavro N” īpatsvars ir precizēts V iedaļas 2. punktā “Noteikumi par šķirņu īpatsvaru saimniecībā”. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Šķirņu “Agiorgitiko N”, “Calabrese N”, “Moschofilero Rs”, “Verdejo B”un “Xinomavro N” īpatsvars kupažētajos vīnos ir precizēts IX iedaļas 1. punktā “Kupāžā izmantojamās šķirnes”. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Vīnogulāju kopšana

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas “Vīnogulāju kopšana” 2. punktā “Citas audzēšanas metodes” pievienoti divi agroekoloģiskie noteikumi. Tie reglamentē nezāļu ķīmisko apkarošanu zemesgabalos šādi:

—	nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabala malās ir aizliegta;

—	vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabalos ir aizliegta.

Šādi grozījumi ir veikti arī vienotā dokumenta sadaļā “Vīndarības metodes”.

4.   Vīna raudzētavas kopējā jauda

Specifikācijas I nodaļas IX iedaļā “Pārstrāde, vīna gatavošana, kopšana, iepakošana, uzglabāšana” grozīts f) punkts par vīna raudzētavas kopējās jaudas aprēķinu. Attiecībā uz katru vīndārza platību, kas paredzēta vinificēto produktu ražošanai, ikviena operatora rīcībā ir tāda raudzētavas kopējā jauda, kas nav mazāka par to, kas vajadzīga specifikācijas VIII iedaļas 2. punktā minētā ražas maksimālā iznākuma raudzēšanai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

5.   Vīnogu šķirņu norādīšana marķējumā

Specifikācijas I nodaļas XII iedaļā noteikumi par noformējumu un marķēšanu ir papildināti, lai precizētu, ka šā nosaukuma vīnu marķējumā nedrīkst norādīt sekundārās šķirnes “Agiorgitiko N”, “Calabrese N”, “Moschofilero Rs”, “Verdejo B”, “Xinomavro N”.

6.   Galvenie kontrolējamie parametri un novērtēšanas metodes

Specifikācijas III nodaļas I iedaļa “Galvenie kontrolējamie specifikācijas parametri un novērtēšanas metodes” ir saskaņota ar šā nosaukuma vīnu kontroles plānu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

“Côtes de Provence”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Nedzirkstošie sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 11 %.

Pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru (glikozes + fruktozes) saturs vīnos nepārsniedz 4 g/l.

Pārējie analītiskie rādītāji ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Sārtvīni ir gaiši rozā krāsā. Atkarībā no izcelsmes šiem izcili izteiksmīgajiem vīniem ir augļu aromātu (baltogu augļi, citrusaugļi, eksotiskie augļi, ogas u. c.) vai ziedu aromātu buķete, ko papildina mineralitātes aromātu vai grauzdējuma aromātu notis un struktūrainība, kurā apaļīgums labi sabalansēts ar dzīvīgumu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 11 %.

Kad vīnu iepilda pudelēs, maksimālais ābolskābes saturs ir 0,4 g/l.

Pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru saturs sarkanvīnos ir zemāks par vai vienāds ar:

—	sarkanvīni, kuros spirta dabiskā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 14 %, – 3 g/l

—	sarkanvīni, kuros spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir augstāka par 14 %, – 4 g/l

Pārējie analītiskie rādītāji ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Tiek gatavoti divu veidu tumšie sarkanvīni:

—	augļaini vīni, kas iegūti, turot tos raudzēšanas mucā neilgu laiku, un paredzēti ātram patēriņam;

—

ilgu laiku raudzēšanas mucā turēti ilgai uzglabāšanai paredzēti sarkanvīni ar daudzveidīgām aromāta – melno augļu, kakao, medījuma, garšvielu – niansēm un ar augstu tanīnu saturu. Vispārīgie analītiskie parametri Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)   Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)   Minimālais kopējais skābums miliekvivalentos uz litru Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)   Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3.   Nedzirkstošie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 11 %.

Pārējie analītiskie rādītāji ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Pēc raudzēšanas fermentējamo cukuru cukuru (glikozes + fruktozes) saturs vīnos nepārsniedz 4 g/l.

Sausie baltvīni ir dzeltenā, nedaudz zaļganā krāsā, koši un caurspīdīgi, ar citrusaugļu, ziedu (balto ziedu), balzama koka vai medus aromātu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Īpašā vīndarības metode

Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu ražošanā attiecībā uz vīnogu misu un vēl nenorūgušu vīnu, kas iegūts pēc vīnogu presēšanas, drīkst izmantot enoloģisko ogli, taču to drīkst darīt tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu apjoma, ko attiecīgajā ražas gadā saražojis attiecīgais vīndaris. Novāktās vīnogu ražas termiska apstrāde temperatūrā, kas pārsniedz 40 °C, ir aizliegta.

2.   Rindstarpu platums

Audzēšanas prakse

Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 kvadrātmetriem platības. Šo platību aprēķina, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem. Rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

3.   Apgriešana

Audzēšanas prakse

Vīnkoku vainagu apgriež, vēlākais, pirms fenoloģiskās E fāzes iestāšanās, kad 2 pirmajiem vīnstīgu pumpuriem ir 3 izplaukušas lapas.

Tiek veikta īsā apgriešana (vainagu veidojot kausveidā vai Royat kordona formā), katram vīnkokam saglabājot ne vairāk kā 6 augļzarus ar ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuriem uz katra augļzara.

Vīnkokiem, kas vecāki par 25 gadiem (26. lapu uzplaukšana), uz viena augļzara drīkst būt ne vairāk par 5 vīnstīgu pumpuriem (maksimums 12 vīnstīgu pumpuri vienam vīnkokam).

Izņemot vīnkokus, kas paredzēti ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Sainte-Victoire”, “Fréjus”, “La Londe” un “Pierrefeu” apzīmētu vīnu ražošanai, “Cabernet-Sauvignon N” un “Syrah N” šķirnes vīnkokus var apgriezt gari, vienkāršā formā pēc Gijo metodes (atstājot ne vairāk kā 8 vīnstīgu pumpurus vienam vīnkokam, no tiem ne vairāk kā 6 uz stumbra).

4.   Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Ir pieļaujama apūdeņošana.

5.   Nezāļu apkarošana – agroekoloģiskie noteikumi

Audzēšanas prakse

—	Nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabala malās ir aizliegta.

—	Vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabalos ir aizliegta.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.	66 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfiskais apgabals aptver 84 pašvaldību teritoriju, no tām 68 pašvaldības Var departamentā, 15 pašvaldības Bouches-du-Rhône departamentā un viena pašvaldība Alpes-Maritimes departamentā.

—	Alpes-Maritimes departamentā: Villars-sur-Var;

—	Bouches-du-Rhône departamentā: Allauch, Bouc-Bel-Air, Ceyreste, Châteauneuf-le-Rouge, La Ciotat, Cuges-les-Pins, Meyreuil, Mimet, Peynier, Puyloubier, Roquefort-la-Bédoule, Rousset, Simiane-Collongue, Le Tholonet, Trets;

—

Var departamentā: Les Arcs, Bagnols-en-Forêt, Le Beausset, Besse-sur-Issole, Bormes-les-Mimosas, Cabasse, La Cadière-d’Azur, Callas, Le Cannet-des-Maures, Carcès, Carnoules, Carqueiranne, Le Castellet, Cavalaire-sur-Mer, Cogolin, Collobrières, Correns, Cotignac, La Crau, La Croix-Valmer, Cuers, Draguignan, Entrecasteaux, Evenos, La Farlède, Figanières, Flassans-sur-Issole, Flayosc, Fréjus, La Garde, La Garde-Freinet, Gassin, Gonfaron, Grimaud, Hyères, La Londe-les-Maures, Lorgues, Le Luc, Les Mayons, Montfort-sur-Argens, La Môle, La Motte, Le Muy, Pierrefeu-du-Var, Pignans, Plan-de-la-Tour, Pourcieux, Pourrières, Le Pradet, Puget-sur-Argens, Puget-Ville, Ramatuelle, Roquebrune-sur-Argens, Saint-Antonin-du-Var, Saint-Cyr-sur-Mer, Sainte-Maxime, Saint-Paul-en-Forêt, Saint-Raphaël, Saint-Tropez, Sanary-sur-Mer, Seillans, Six-Fours-les-Plages, Solliès-Pont, Taradeau, Le Thoronet, Trans-en-Provence, La Valette-du-Var, Vidauban.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Carignan N”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Grenache N”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Semillon B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tbourren N”

“Ugni blanc B”

“Vermentino B” – “Rolle”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Provence” apzīmētā vīna ģeogrāfiskais apgabals plešas no Lejasprovansas kaļķakmens iežu apvidus rietumos līdz Lejasprovansas kristālisko iežu apvidum ziemeļos, dienvidos un austrumos (Maures un Esterel). Tas stiepjas gar Vidusjūras pludmalēm, aptverot arī ielejas un saules pielietas klintis, un apstājas pie priežu siliem dažu Var, Bouches-du-Rhône un Alpes-Maritimes departamenta pašvaldību teritorijā.

“Côtes de Provence” vīndārzu bagātību veido ģeoloģisko un augsnes apstākļu dažādība un mezoklimatisko apstākļu daudzveidība. Šī daudzveidība ir likusi ražotājiem izkopt paņēmienus, kas tiem ļautu sasniegt vislielāko iespējamo oriģinalitāti gan attiecībā uz šīs vietas dabas faktoru īpatnībām pielāgotu šķirņu izvēli, gan attiecībā uz vīndārzu kopšanu (augsnes apstrāde, stādījumu biezība, apgriešanas metodes, kas ļauj iegūt ražu, vienlaikus pasargājot vīndārzu no vasaras sausuma), kā arī pielāgot vīna ražošanas apstākļus, pagājušajā gadsimtā veicot materiāltehniskās investīcijas.

Arī tad, ja dažādu šķirņu un dažādu izcelsmes vietu vīnos ir samanāmas atšķirības, tiem piemīt sava identitāte un oriģinalitāte, ko veido sārtvīnu darīšanas paņēmienu un zinātības nodošana ražotāju starpā.

Ģeogrāfiskais apgabals, būdams caurbraucams reģions, ir kļuvis par zemi, kur apvienojas dažādas vīnogu šķirnes, kas paaudžu paaudzēs pielāgojušās vietējiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot vīniem to kvalitāti un identitāti. Piemēram, vīnogu šķirnes “Grenache N” un “Tibouren N” dod bagātīgu spirta saturu un apaļīgumu, šķirne “Cinsaut N” piešķir izsmalcinātību un eleganci, “Syrah N” piedod augļu aromātu, bet šķirne “Mourvèdre N” nodrošina vīniem labu piemērotību glabāšanai.

Ražoto vīnu kvalitāti un oriģinalitāti veicina arī optimālie nogatavināšanās apstākļi, kas saistīti ar nokrišņu un siltuma sadalījumu, vīnogās kā izejvielā esošo savienojumu koncentrācija un vīnogu saglabāšanās labā veselības stāvoklī, pateicoties valdošajiem vējiem. Ievāktās vīnogas ir ar augstu cukuru un polifenolu saturu, un tas sekmē līdzsvaru starp vīna skābumu un apaļīgumu, krāsas stabilitāti un elegantās aromātu buķetes veidošanos.

Atbilstoši izmantojumam precīzi delimitētos zemesgabalos, kas paredzēti vīnogu novākšanai, ir seklas augsnes ar labu ūdensrežīmu.

Kopš 1980. gada vīndarības tradīcija šajā reģionā pēc 2 600 pastāvēšanas gadiem piedzīvo īstu atdzimšanu, īpaši sārtvīnu segmentā.

Provansas vīnus darina jau Labā Karaļa Renē d’Anžū, Provansas grāfa, laikā, kurš, Marseļu padarot par brīvostu, sekmē vīnu ražošanu un tirdzniecību. Viņš ir tas, kas ievieš “vin clairet” un sārtvīna darīšanu. Kad Provansas Eleonora kļūst par Anglijas karalieni, viņa panāk, ka šie vīni nonāk pat Londonas galmā. XVII un XVII gadsimtā šie vīni Francijas galmā iemanto labu reputāciju, ko vairo tiem veltītie Griņānas grāfienes Seviņas kundzes sarakstītie darbi.

Šī slava saglabājas vēl 2010. gadā. Vīndari, kooperatīvi un tirgotāji turpina savus centienus un uzlabo kolektīvos noteikumus, lai popularizētu vīnu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Provence”, kas ir to kopīgais mantojums, un tiecas nodrošināt šā nosaukuma aizsardzību un identitāti.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi vīnu vinifikācijai un gatavošanai, veido šādu 10 Bouches-du-Rhône departamenta pašvaldību un 41 Var departamenta pašvaldības teritorija:

—	Bouches-du-Rhône departamentā: Aubagne, Auriol, La Bouilladisse, Cassis, La Destrousse, Fuveau, Gardanne, Gémenos, Peypin, Roquevaire;

—

Var departamentā: Bandol, Barjols, Belgentier, Bras, Brignoles, Brue-Auriac, Camps-la-Source, La Celle, Châteauvert, Fayence, Forcalqueiret, Garéoult, Le Lavandou, Mazaugues, Méounes-lès-Montrieux, Nans-les-Pins, Néoules, Ollières, Ollioules, Plan-d’Aups-Sainte-Baume, Pontevès, Rayol-Canadel-sur-Mer, Le Revest-les-Eaux, Riboux, Rocbaron, La Roquebrussanne, Rougiers, Saint-Mandrier-sur-Mer, Saint-Maximim-la-Sainte-Baume, Saint-Zacharie, Sainte-Anastasie-sur-Issole, Sillans-la-Cascade, Seillons-Source-d’Argens, La Seyne-sur-Mer, Signes, Solliès-Ville, Toulon, Tourves, Le Val, Villecroze, Vins-sur-Caramy.

Marķējums: papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Sarkanvīnu un sārtvīnu gadījumā kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Côtes de Provence” var pievienot papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Fréjus”, “Sainte-Victoire”, “Pierrefeu” un “Notre-Dame des Anges”.

Sarkanvīnu, sārtvīnu un baltvīnu gadījumā kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Provence” var papildināt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “La Londe”.

Vīni atbilst specifikācijā paredzētajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz vīnogu ģeogrāfisko izcelsmes apgabalu, vinifikāciju un dažos gadījumos arī kopšanu, vīnogu šķirnēm, ražām, fermentējamo cukuru saturu un ražošanas metodēm.

Marķējums: lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

To vīnu marķējumā, uz kuriem attiecas kontrolēts cilmes vietas nosaukums, kam var būt pievienots ģeogrāfiskais nosaukums (ĢN), var norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību, proti, “Vin de Provence” [Provansas vīns]. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, kam var būt pievienots papildu ĢN. Lielākā ģeogrāfiskā vienība “Vin de Provence” ir redzama tajā pašā vizuālajā laukā, kur norādīts KCVN un ĢN.

Marķējums: šķirņu nosaukums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Šā nosaukuma vīnu marķējumā nedrīkst norādīt sekundārās šķirnes “Agiorgitiko N”, “Calabrese N”, “Moschofilero Rs”, “Verdejo B”, “Xinomavro N”.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-04ce000c-981e-4fb0-8009-c0266d331c79

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019, 2. lpp.