Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 109/01)

Jaunākā publikācija

OV C 95, 28.2.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 84, 21.2.2022.

OV C 73, 14.2.2022.

OV C 64, 7.2.2022.

OV C 51, 31.1.2022.

OV C 37, 24.1.2022.

OV C 24, 17.1.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums – Vācijas Federatīvā Republika/Ville de Paris (Francija), Ville de Bruxelles (Beļģija), Ayuntamiento de Madrid (Spānija), Eiropas Komisija (C-177/19 P), Ungārija/Ville de Paris (Francija), Ville de Bruxelles (Beļģija), Ayuntamiento de Madrid (Spānija), Eiropas Komisija (C-178/19 P), Eiropas Komisija/Ville de Paris (Francija), Ville de Bruxelles (Beļģija), Ayuntamiento de Madrid (Spānija) (C-179/19 P)

(Apvienotās lietas no C-177/19 P līdz C-179/19 P) (1)

(Apelācija - Atcelšanas prasība - Vide - Mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšana - Regula (ES) 2016/646 - Emisijas no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) - Slāpekļa oksīdu emisiju nepārsniedzamo (NTE) vērtību noteikšana, testējot emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE) - LESD 263. panta ceturtā daļa - Prasības pieņemamība - Valsts sastāvā esoša vienība, kurai vides aizsardzības jomā ir pilnvaras ierobežot atsevišķu transportlīdzekļu dalību satiksmē - Nosacījums, saskaņā ar kuru prasītājam ir jābūt tieši skartam)

(2022/C 109/02)

Tiesvedības valodas – spāņu un franču

Lietas dalībnieki

(Lieta C-177/19 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs un S. Eisenberg)

Pārējie lietas dalībnieki: Ville de Paris (Francija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts), Ville de Bruxelles (Beļģija) (pārstāvji: M. Uyttendaele, C. Derave, N. Mouraux un A. Feyt, advokāti, un S. Kaisergruber, Rechtsanwalt) un Ayuntamiento de Madrid (Spānija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Eiropas Autoražotāju asociācija (pārstāvji: F. Di Gianni un G. Coppo, avvocati), Rumānija (pārstāvji: sākotnēji E. Gane, O.-C. Ichim, L. Liţu un C.-R. Canţăr, vēlāk E. Gane, O.-C. Ichim un L. Liţu) un Slovākijas Republika (pārstāvis: B. Ricziová)

(Lieta C-178/19 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ungārija (pārstāvis: M. Z. Fehér)

Pārējie lietas dalībnieki: Ville de Paris (Francija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts), Ville de Bruxelles (Beļģija) (pārstāvji: M. Uyttendaele, C. Derave, N. Mouraux un A. Feyt, advokāti, un S. Kaisergruber, Rechtsanwalt), Ayuntamiento de Madrid (Spānija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts) un Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland un M. Huttunen)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Eiropas Autoražotāju asociācija (pārstāvji: F. Di Gianni un G. Coppo, avvocati)

(Lieta C-179/19 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvis: J.-F. Brakeland)

Pārējie lietas dalībnieki: Ville de Paris (Francija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts), Ville de Bruxelles (Beļģija) (pārstāvji: M. Uyttendaele, C. Derave, N. Mouraux un A. Feyt, advokāti, un S. Kaisergruber, Rechtsanwalt) un Ayuntamiento de Madrid (Spānija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Eiropas Autoražotāju asociācija (pārstāvji: F. Di Gianni un G. Coppo, avvocati)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu Ville de Paris, Ville de Bruxelles un Ayuntamiento de Madrid/Komisija (T-339/16, T-352/16 un T-391/16, EU:T:2018:927).

2)	Atcelšanas prasības apvienotajās lietās T-339/16, T-352/16 un T-391/16, ko iesniegusi attiecīgi ville de Paris, ville de Bruxelles un ayuntamiento de Madrid, noraidīt kā nepieņemamas.

3)	Katrs lietas dalībnieks savus apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pats.

4)	Ville de Paris, ville de Bruxelles un ayuntamiento de Madrid sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas tām radušies tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā, un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kuri tai radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Tribunale di Napoli (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – YT u.c./Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca – MIUR, Ufficio Scolastico Regionale per la Campania

(Lieta C-282/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 4. un 5. klauzula - Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi publiskajā sektorā - Katoļu reliģijas skolotāji - Šādu līgumu atjaunošanu pamatojošu “objektīvu iemeslu” jēdziens - Pastāvīga vajadzība pēc aizvietojošā personāla)

(2022/C 109/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Pamatlietas puses

Prasītāji: YT, ZU, AW, BY, CX, DZ, EA, FB, GC, IE, JF, KG, LH, MI, NY, PL, HD, OK

Atbildētāja: Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca – MIUR, Ufficio Scolastico Regionale per la Campania

piedaloties: Federazione GILDA-UNAMS

Rezolutīvā daļa

1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts pielikumā Padomes Direktīvai 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 5. klauzula ir jāinterpretē, pirmkārt, tādējādi, ka tai pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar ko valsts izglītības iestāžu katoļu reliģijas skolotājiem netiek piemēroti noteikumi, ar kuriem tiek sodīta secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīga izmantošana, ja valsts tiesību sistēmā nepastāv nekāds cits efektīvs pasākums, ar kuru tiktu sodīta minētā ļaunprātīgā izmantošana, un, otrkārt, ka vajadzība saņemt baznīcas iestādes izsniegtu profesionālās piemērotības atzinumu, lai šie skolotāji varētu pasniegt katoļu reliģiju, nav “objektīvs iemesls” Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo šis atzinums tiek izsniegts vienu reizi, nevis pirms katra mācību gada, attiecībā uz kuru tiek noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

---

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Benedetti Pietro e Angelo S.S. u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA)

(Lieta C-377/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Piena un piena produktu nozare - Kvotas - Papildmaksājums - Regula (EK) Nr. 1788/2003 - Piegādes, kuras pārsniedz ražotājam pieejamo references daudzumu - Papildmaksājuma iemaksas iekasēšana, ko veic pircējs - Pārmērīgi iekasētā maksājuma atmaksāšana - Regula (EK) Nr. 595/2004 - 16. pants - Kritēriji pārmērīgi iekasētā maksājuma atpakaļsadalei)

(2022/C 109/04)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Benedetti Pietro e Angelo Ss, Capparotto Giampaolo e Lorenzino Ss, Gonzo Dino Ss, Mantovani Giuseppe e Giorgio Ss, Azienda agricola Padovani Luigi, Azienda agricola La Pila di Mastrotto Piergiorgio e C. Ss, Azienda agricola Mastrotto Giuseppe, Soc. agr. semplice F.lli Isolan

Atbildētāja: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA)

Rezolutīvā daļa

Komisijas Regulas (EK) Nr. 595/2004 (2004. gada 30. marts), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē, 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, no kura izriet, ka pārmērīgi iekasētā papildmaksājuma atmaksāšanā priekšroka ir dodama ražotājiem, attiecībā uz kuriem pircēji ir izpildījuši savu pienākumu ik mēnesi pārskaitīt šo maksājumu.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Krajský soud v Brně (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tesco Stores ČR a.s./Ministerstvo zemědělství

(Lieta C-881/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (ES) Nr. 1169/2011 - VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkts - Pārtikas produktu informācijas sniegšana patērētājiem - Pārtikas produktu marķēšana un noformēšana - Direktīva 2000/36/EK - I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunkts - Kakao un šokolādes produkti - Pārtikas produkta sastāvdaļu saraksts, kas paredzēts patērētājiem dalībvalstī)

(2022/C 109/05)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Brně

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tesco Stores ČR a.s.

Atbildētāja: Ministerstvo zemědělství

Rezolutīvā daļa

VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka saimnieciskās darbības subjekts saistībā ar tādu produktu marķēšanu, kuri tiek tirgoti kādas dalībvalsts teritorijā, ir atbrīvots no pienākuma uzskaitīt visas sastāvdaļas, kas veido kombinētu sastāvdaļu šīs regulas 2. panta 2. punkta h) apakšpunkta izpratnē, tikai tad, ja šī kombinētā sastāvdaļa, uz kuru attiecas tirdzniecības nosaukums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, I pielikuma A daļai, ir norādīta sastāvdaļu sarakstā, izmantojot šo tirdzniecības nosaukumu attiecīgās dalībvalsts valodas versijā.

---

(1)  OV C 68, 2.3.2020.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Sąd Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Process, kuru ierosinājis Minister Sprawiedliwości

(Lieta C-55/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pieņemamība - LESD 267. pants - Jēdziens “valsts tiesa” - Advokātu kolēģijas disciplinārtiesa - Disciplinārlieta, kas uzsākta pret advokātu - Par disciplinārlietām atbildīgās amatpersonas lēmums, ar kuru konstatēta disciplinārpārkāpuma neesamība un izbeigta izmeklēšana - Tieslietu ministra pārsūdzība Advokātu kolēģijas disciplinārtiesā - Direktīva 2006/123/EK - Pakalpojumi iekšējā tirgū - 4. panta 6. punkts un 10. panta 6. punkts - Atļauju sistēma - Atļaujas atsaukšana - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants - Nepiemērojamība)

(2022/C 109/06)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister Sprawiedliwości

piedaloties: Prokurator Krajowy – Pierwszy Zastępca Prokuratora Generalnego, Rzecznik Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 10. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants netiek padarīts piemērojams pārsūdzības procedūrai, kuru valsts iestāde ir ierosinājusi advokātu kolēģijas disciplinārtiesā un kuras mērķis ir panākt tāda lēmuma atcelšanu, ar ko disciplinārlietu amatpersona ir izbeigusi izmeklēšanu pret advokātu pēc tam, kad tā bija secinājusi, ka viņš nav saucams pie atbildības par disciplinārpārkāpumu, un – šī lēmuma atcelšanas gadījumā – nodot lietu atpakaļ šai disciplinārlietu amatpersonai.

---

(1)  OV C 191, 8.6.2020.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Regione Puglia/Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare u.c.

(Lieta C-110/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Enerģētika - Direktīva 94/22/EK - Atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumi ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei - Atļauja ogļūdeņražu meklēšanai konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā noteiktā laikposmā - Tuvējie apgabali - Vairāku atļauju piešķiršana vienam un tam pašam uzņēmējam - Direktīva 2011/92/ES - 4. panta 2. un 3. punkts - Ietekmes uz vidi novērtējums)

(2022/C 109/07)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Regione Puglia

Atbildētājas: Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dei Beni e delle Attività culturali e del Turismo, Ministero dello Sviluppo economico, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Commissione tecnica di verifica dell’impatto ambientale,

piedaloties: Global Petroleum Ltd

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 4. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts apgabala, uz ko attiecas ogļūdeņražu izpētes atļauja, maksimālais lielums, taču nav tieši aizliegts piešķirt vienam un tam pašam uzņēmējam vairākas atļaujas attiecībā uz tuvējām teritorijām, kuras kopā veido platību, kas ir lielāka par noteikto maksimālo lielumu, ar nosacījumu, ka šāda piešķiršana var nodrošināt to, ka attiecīgie izpētes darbi tiek veikti tehniskā un ekonomiskā ziņā cik vien iespējams labi, kā arī Direktīvā 94/22 izvirzīto mērķu sasniegšanu. Ietekmes uz vidi novērtējumā ir jāizvērtē arī to projektu kumulatīvā ietekme, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi un kurus šis uzņēmējs ir iesniedzis savos ogļūdeņražu pētījumu pieteikumos.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zipvit Ltd/The Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs

(Lieta C-156/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 168. pants - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Pasta pakalpojumu sniegšana, kas ir kļūdaini atbrīvota no nodokļa - PVN, kas tiesību uz nodokļa atskaitīšanu mērķiem tiek uzskatīts par iekļautu pakalpojuma komerciālajā cenā - Izslēgšana - Jēdziens “maksājams vai samaksāts” PVN)

(2022/C 109/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāja: Zipvit Ltd

Atbildētāja: The Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar uzskatīt, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir maksājams vai samaksāts un ka tātad nodokļu maksātājs to nevar atskaitīt, ja, pirmkārt, šis pēdējais minētais un tā pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz valsts iestāžu veiktu kļūdainu Savienības tiesību interpretāciju, ir nepareizi secinājuši, ka attiecīgie pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN, un ja līdz ar to izsniegtajos rēķinos tas nav norādīts, tādos apstākļos, kad starp šiem diviem subjektiem noslēgtajā līgumā ir paredzēts, ka, ja šis nodoklis ir maksājams, tā izmaksas ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam un, otrkārt, laikus nav veiktas nekādas darbības PVN atgūšanai, kā rezultātā attiecībā uz jebkādu pakalpojuma sniedzēja un nodokļu un muitas administrācijas rīcību, lai atgūtu nesamaksāto PVN, ir iestājies noilgums.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Administratīvās apgabaltiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “MONO” SIA/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-326/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Akcīzes nodoklis - Direktīva 2008/118/EK - Atbrīvojums no saskaņotā akcīzes nodokļa - Preces, kas paredzētas izmantošanai saistībā ar diplomātiskajām vai konsulārajām attiecībām - Uzņēmējas dalībvalsts paredzētie atbrīvojuma piemērošanas nosacījumi - Bezskaidras naudas norēķini)

(2022/C 109/09)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Administratīvā apgabaltiesa

Pamatlietas puses

Pieteicēja: SIA “MONO”

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz uzņēmējai dalībvalstij, paredzot nosacījumus un ierobežojumus saistībā ar diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām izmantojamo preču atbrīvošanai no akcīzes nodokļa, šā atbrīvojuma piemērošanu pakārtot nosacījumam, ka minēto preču iegādes cena tiek samaksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā.

---

(1)  OV C 329, 5.10.2020.

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Sąd Okręgowy w Opolu (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Skarb Państwa – Starosta Nyski/New Media Development & Hotel Services sp. z o.o.

(Lieta C-327/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2011/7/ES - Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos - Piemērošanas joma - Jēdziens “komercdarījumi” - Publiska iestāde, kas rīkojas kā uzņēmuma kreditors - Izslēgšana - Publiskas iestādes veikta nekustamā īpašuma nodošana uzņēmumam pastāvīgajā lietojumā pret gada maksas samaksu)

(2022/C 109/10)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Opolu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skarb Państwa – Starosta Nyski

Atbildētāja: New Media Development & Hotel Services sp. z o.o.

Rezolutīvā daļa

Jēdziens “komercdarījums” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 2. panta 1) punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaptver situāciju, kurā publiska iestāde iekasē maksu, kas maksājama kā atlīdzība par zemesgabala pastāvīgo lietojumu, no uzņēmuma, attiecībā pret kuru šī publiskā iestāde ir kreditors.

---

(1)  OV C 28, 25.1.2021.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums – Liviu Dragnea/Eiropas Komisija

(Lieta C-351/20 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas - Izmeklēšanu ziņojumi - Lūgums sākt izmeklēšanu par iepriekšējo OLAF izmeklēšanu veikšanu - Pieteikums par piekļuvi dokumentiem - Atteikuma vēstule - LESD 263. pants - Akts, par kuru var celt atcelšanas prasību - Pārsūdzības iesniegšanas termiņš - Prasība, kas celta pret OLAF izmeklēšanas ziņojumu apstiprinošu vēstuli - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - 6. pants un 7. panta 2. punkts - Pienākums informēt pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu)

(2022/C 109/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Liviu Dragnea (pārstāvji: C. Toby, O. Riffaud un B. Entringer, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-P. Keppenne un J. Baquero Cruz)

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 12. maija rīkojumu Dragnea/Komisija (T-738/18, nav publicēts, EU:T:2020:208), ar kuru tā noraidīja Liviu Dragnea prasību atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2018. gada 1. oktobra vēstuli, ciktāl ar šo vēstuli šis birojs atteica viņam piekļuvi 2018. gada 22. augusta vēstulē pieprasītajiem dokumentiem.

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par atcelšanas prasību;

3)	Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

4)	Liviu Dragnea un Komisija sedz paši savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā apelācijas tiesvedībā.

5)	Atlikt lēmuma pieņemšanu par pārējiem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 313, 21.9.2020.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums – YG/Eiropas Komisija

(Lieta C-361/20 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdnis - Paaugstināšana amatā - 2017. gada paaugstināšana amatā - Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā - Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts - Nopelnu salīdzināšana - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2022/C 109/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: YG (pārstāvji: A. Champetier un S. Rodrigues, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Hohenecker, L. Vernier un L. Radu Bouyon)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	YG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 433, 14.12.2020.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – MARCAS MC Szolgáltató Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-363/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrības - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Nodokļu revīzija - Savienības tiesību piemērošanas joma - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 51. panta 1. punkts - Savienības tiesību īstenošana - Neesamība - Ceturtā direktīva 78/660/EEK - Noteiktu veidu sabiedrību gada pārskati - No intelektuālā īpašuma tiesībām gūto ieņēmumu iegrāmatošana - 2. panta 3. punkts - Skaidra un patiesa priekšstata princips - 31. pants - Gada pārskatos uzrādīto posteņu novērtējums - Grāmatvedības principu ievērošana)

(2022/C 109/13)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: MARCAS MC Szolgáltató Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Rezolutīvā daļa

1)

Atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) ir uzdevusi ar 2020. gada 29. jūnija lēmumu, ciktāl tie attiecas uz dalībvalsts nodokļu administrācijas praksi attiecībā uz pārbaudēm par nodokļu pārkāpumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā un sodīšanu par tiem, nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

2)

Padomes Ceturtās direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz [LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu] un kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (2003. gada 18. jūnijs), 2. panta 3. punkts un 31. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāda dalībvalsts nodokļu administrācijas prakse, ar kuru tiek apstrīdēti sabiedrības grāmatvedības dokumenti, pamatojoties uz to, ka tie neatbilst šīs dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem pilnīguma un finanšu gadu neatkarības principiem, ja šī neievērošana nav atkāpe izņēmuma gadījumā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu patiesa un godīga priekšstata principa ievērošanu, un uz kuru, paskaidrojot tās iemeslus, ir norādīts gada pārskatu pielikumos, norādot, kādu iespaidu šāda atkāpšanās atstāj uz aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

---

(1)  OV C 413, 7.12.2020.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autoridade Tributária e Aduaneira/Termas Sulfurosas de Alcafache SA

(Lieta C-513/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 132. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Konkrētām darbībām sabiedrības interesēs piemērojami atbrīvojumi no nodokļa - Slimnīcas aprūpes un medicīniskās aprūpes atbrīvojums no nodokļa - Cieši saistītas darbības - Ūdensdziedniecība - Maksa par medicīnisko karti ietverošas personīgās lietas iekārtošanu)

(2022/C 109/14)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Atbildētāja: Termas Sulfurosas de Alcafache SA

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kas sastāv no tā, ka tiek iekārtota medicīnisko karti ietveroša personīgā lieta, kura dod tiesības iegādāties medicīniskās aprūpes pakalpojumus, kuri uzskatāmi par ūdensdziedniecības centrā veiktu “klasisko ūdensdziedniecību”, var tikt uzskatīta par darbību, kas ir cieši saistīta ar medicīnisko aprūpi, un līdz ar to uz to var tikt attiecināts šajā normā paredzētais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, ja minētā lieta ietver datus par veselības stāvokli, norīkoto un plānoto medicīnisko aprūpi, kā arī šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, proti, datus, kuri ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu šo aprūpi un sasniegtu tai izvirzītos terapeitiskos mērķus. Turklāt minētā medicīniskā aprūpe, kā arī ar to cieši saistītās darbības – sociālos apstākļos, kuri līdzinās publisko tiesību subjektu apstākļiem, – ir jānodrošina medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centram vai citai pienācīgi atzītai līdzīgai iestādei šā 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DS/Koch Personaldienstleistungen GmbH

(Lieta C-514/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 31. panta 2. punkts - Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - 7. pants - Ikgadējais atvaļinājums - Darba laiks - Virsstundas - Darba laika aprēķināšana uz ikmēneša pamata - Piemaksas par virsstundām neesamība atvaļinājuma izmantošanas gadījumā)

(2022/C 109/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: DS

Atbildētāja: Koch Personaldienstleistungen GmbH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu darba koplīguma noteikumu, saskaņā ar kuru, lai noteiktu, vai ir sasniegts nostrādāto stundu slieksnis, kas dod tiesības uz piemaksu par virsstundām, kā nostrādātās darba stundas netiek ņemtas vērā darba ņēmēja izmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikam atbilstošās stundas.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-683/20) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2002/49/EK - Vides trokšņa novērtēšana un pārvaldība - Galvenie autoceļi un galvenās dzelzceļa līnijas - 8. panta 2. punkts - Rīcības plāni - 10. panta 2. punkts - VI pielikums - Rīcības plānu kopsavilkumi - Nenosūtīšana Komisijai paredzētajos termiņos)

(2022/C 109/16)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lindenthal un M. Noll-Ehlers)

Atbildētāja: Slovākijas Republika (pārstāve: B. Ricziová)

Rezolutīvā daļa

1)

Pirmkārt, neizstrādājot rīcības plānus šī sprieduma pielikumā minētajiem galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām, un, otrkārt, nenosūtot Eiropas Komisijai minēto rīcības plānu kopsavilkumus, Slovākijas Republika nav izpildījusi attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību 8. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā, lasot tos kopsakarā ar tās VI pielikumu, paredzētos pienākumus.

2)	Slovākijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 53, 15.2.2021.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 13. janvāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Paget Approbois SAS/Depeyre entreprises SARL, Alpha Insurance A/S

(Lieta C-724/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības - Direktīva 2009/138/EK - Apdrošināšanas sabiedrību likvidācija - 292. pants - Likvidācijas procedūru ietekme uz nepabeigtiem tiesas procesiem - Atkāpe no lex concursus piemērošanas - Lex processus)

(2022/C 109/17)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Paget Approbois SAS

Atbildētājas: Depeyre entreprises SARL, Alpha Insurance A/S

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) 292. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā minētais jēdziens “nepabeigts tiesas process sakarā ar kād[iem] [aktīviem] vai tiesībām, kas atņemtas apdrošināšanas sabiedrībai” ietver nepabeigtu tiesas procesu, kura priekšmets ir prasība par apdrošināšanas atlīdzību, ko apdrošināšanas ņēmējs no apdrošināšanas sabiedrības, kurai piemērota likvidācijas procedūra vienā dalībvalstī, prasa par zaudējumiem, kas radušies kādā citā dalībvalstī.

2)

Direktīvas 2009/138 292. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek tiesas process, šī panta izpratnē reglamentē visas likvidācijas procedūras sekas attiecībā uz šo tiesas procesu. It īpaši ir jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību normas, kurās paredzēts, pirmkārt, ka šādas likvidācijas procedūras sākšana izraisa minētā tiesas procesa pārtraukšanu, otrkārt, ka tiesas procesa atsākšana ir atkarīga no tā, vai kreditors izvirza pret apdrošināšanas sabiedrību prasījumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un tiek piesaistītas par likvidācijas procesa īstenošanu atbildīgās struktūras, un, treškārt, tās liedz piespriest izmaksāt atlīdzību – drīkst konstatēt tikai tās prasījuma esamību un apmēru, taču principā šādas normas neiejaucas piederības dalībvalsts tiesībām rezervētajā kompetencē, kas paredzēta minētās direktīvas 274. panta 2. punktā.

---

(1)  OV C 79, 8.3.2021.

Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 29. oktobra rīkojums (Landgericht Stuttgart (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Société Air France SA/AQ u.c.

(Lieta C-623/21) (1)

(Gaisa transports - Kompensācija aviopasažieriem lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā - Nošķīrums starp iekāpšanas atteikumu, atcelšanu un ilgu kavēšanos lidojuma ar mainītu maršrutu gadījumā, kas izraisa mazāku kavēšanos nekā sākotnēji rezervētais lidojums)

(2022/C 109/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Prasītāja: Société Air France SA

Atbildētāji: AQ, TP, IO, ON un XZ

Rezolutīvā daļa

Lietu C-623/21 izslēgt no Tiesas reģistra.

---

(1)  Date de dépôt: 08/10/2021

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 5. janvāra rīkojums (Amtsgericht Düsseldorf – Vācija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PW/Eurowings GmbH

(Lieta C-697/21) (1)

(Gaisa transports - Kompensācija aviopasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā - Biļetes cenas atlīdzinājuma kārtība - Atlīdzinājums ar ceļojuma kuponu - Lūgums atlīdzināt naudā)

(2022/C 109/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītājs: PW

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Rezolutīvā daļa

Izslēgt lietu C-697/21 no Tiesas reģistra.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 19.11.2021.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 6. septembrī iesniedza Landesverwaltungsgericht Tirol (Austrija) – C.G./Bezirkshauptmannschaft Landeck

(Lieta C-548/21)

(2022/C 109/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Tirol

Pamatlietas puses

Prasītājs: C.G.

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Landeck

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2002/58 (1)– redakcijā, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK (2), – 15. panta 1. punkts (vajadzības gadījumā lasot to kopā ar 5. pantu), ņemot vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts iestāžu piekļuve mobilajos telefonos saglabātajiem datiem ir uzskatāma par tādu iejaukšanos viņu ar šiem Hartas pantiem nostiprinātajās pamattiesībās, kas ir tik smaga, ka šī piekļuve noziedzīgu nodarījumu prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas jomās ir jāierobežo ar smagas noziedzības apkarošanu?

2)

Vai Direktīvas 2002/58 – redakcijā, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK, – 15. panta 1. punkts, ņemot vērā Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā Strafprozessordnung (Kriminālprocesa kodekss) 18. pants, lasot to kopā ar 99. panta 1. punktu, atbilstoši kuram drošības iestādes kriminālprocesā bez tiesas vai neatkarīgas iestādes atļaujas pašas sev piešķir visaptverošu un nekontrolētu piekļuvi visiem mobilajā telefonā glabātajiem digitālajiem datiem?

3)

Vai Pamattiesību hartas 47. pants, vajadzības gadījumā lasot to kopā ar 41. un 52. pantu, no pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa viedokļa ir jāsaprot tādējādi, ka ar to netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, kā Kriminālprocesa kodeksa 18. pantā, lasot to kopā ar 99. panta 1. punktu, tiek pieļauts, ka mobilais telefons tiek digitāli analizēts, pirms tam vai vismaz pēc pasākuma piemērošanas neinformējot par to datu subjektu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV 2009, L 337, 11. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. novembrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – SOMEO S.A., iepriekš PEARL STREAM S.A./Slovēnijas Republika

(Lieta C-725/21)

(2022/C 109/21)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja: SOMEO S.A., iepriekš PEARL STREAM S.A.

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, klasificējot atsevišķu preci kā transportlīdzekļa sēdekļa “daļu” Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras – pamatlietai piemērojamajās redakcijās – 94. nodaļas izpratnē, ir nepieciešams, lai bez attiecīgās preces sēdeklis nevarētu veikt tā būtisko un galveno funkciju (tā funkcionālās vienības izpratnē), vai arī ir pietiekami, ka atsevišķa daļa, kas ir paredzēta vienīgi montāžai transportlīdzekļu sēdekļos, var tikt identificēta kā sēdekļa daļa?

2)	Vai iespēja (ne)autonomā veidā vispārēji lietot abas aplūkojamās preces ietekmē to klasifikāciju (vai neklasificēšanu) apakšpozīcijā 9401 90 80?

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 7. decembrī iesniedza Administrativen sad – Haskovo (Bulgārija) – JP EOOD/Otdel “Mitnichesko razsledvane i razuznavane” v Teritorialna direktsia “Mitnitsa Burgas”

(Lieta C-752/21)

(2022/C 109/22)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad – Haskovo

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: JP EOOD

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Otdel “Mitnichesko razsledvane i razuznavane” v Teritorialna direktsia “Mitnitsa Burgas”

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 952/2013 (1) (2013. gada 9. oktobris) 44. panta 1. punkts, skatot to kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā Zakon za administrativnite narushenia i nakazania (Likums par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem, turpmāk tekstā – “ZANN”) 59. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru to personu loks, kuras ir tiesīgas pārsūdzēt lēmumu par soda piemērošanu, neietver ar to pašu lēmumu konfiscētās mantas īpašnieku, ja viņš nav izdarījis inkriminēto pārkāpumu?

2)

Vai tiesību normas Regulas Nr. 952/2013 22. panta 7. punktā, skatot tās kopsakarā ar 29. un 44. pantu, ECPAK 13. pantu un Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā Zakon za mitnitsite (Muitas likums, turpmāk tekstā – “ZM”) 232. panta 1. punkts, ar kuru ir izslēgta iespēja pārsūdzēt lēmumu par soda piemērošanu, kas ir pieņemts attiecībā uz nenoskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarītāju, ciktāl saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar šo lēmumu var noteikt tāda īpašuma konfiskāciju par labu valstij, kas pieder administratīvā pārkāpuma procesā neiesaistītai trešai personai?

3)

Vai Padomes Pamatlēmuma 2005/212/TI (2) (2005. gada 24. februāris) 4. pants, skatot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, per argumentum a fortiori ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī tad, ja nodarījums nav noziedzīgs nodarījums, kā arī tādējādi, ka nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir noteikts ZANN 59. panta 2. punktā, ar kuru no to personu loka, kas ir tiesīgas iesniegt pārsūdzību, tiek izslēgts konfiscētā īpašuma īpašnieks, vai ZM 232. pantā, kurā ir skaidri paredzēts, ka lēmumu, ar kuru atbilstoši valsts tiesību aktiem var konfiscēt administratīvā pārkāpuma procesā neiesaistītas trešās personas īpašumu, nevar pārsūdzēt?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).

(2)  Padomes Pamatlēmums 2005/212/TI (2005. gada 24. februāris) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (OV 2005, L 68, 49. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 8. decembrīJérôme Rivière u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-88/20, Rivière u.c. /Parlaments

(Lieta C-767/21 P)

(2022/C 109/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Jérôme Rivière, Dominique Bilde, Joëlle Mélin, Aurélia Beigneux, Thierry Mariani, Jordan Bardella, Jean-Paul Garraud, Jean-François Jalkh, Gilbert Collard, Gilles Lebreton, Nicolaus Fest, Gunnar Beck, Philippe Olivier (pārstāvis – F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-88/20, Rivière u.c./Parlaments;

—	atzīt prasību par pieņemamu atbilstoši LESD 263. un 277. pantam;

—	līdz ar to atzīt, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja mutiskajam 2020. gada 13. janvāra lēmumam trūkst juridiska pamata, un to atcelt;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēji izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par faktu sagrozīšanu un par kļūdu faktu juridiskā rakstura kvalifikācijā. Konkrēti, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka sprieduma 38. punkta otrajā teikumā esot sagrozīti fakti. Apstrīdētais pasākums esot izraisījis praksi, kad deputātiem, kuri atteicās noņemt savu karogu, tika liegts izteikties. Šāda faktu sagrozīšana esot likusi Vispārējai tiesai ignorēt otrās 2020. gada 13. janvāra lēmuma sekas. Tātad Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu faktu juridiskā rakstura kvalifikācijā. Tā neesot ņēmusi vērā to, ka tika liegts viens no būtiskajiem elementiem deputāta mandāta izpildei, proti, iespēja izteikties.

Otrais pamats ir par Eiropas Parlamenta Reglamenta 10. panta apgalvoto pārkāpšanu un sagrozīšanu no tiesību un faktu viedokļa, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Vispārējai tiesai faktiski bija jāizanalizē, vai mazais karogs, ko deputāti izmantoja, bija plakāts vai transparents, pēc tam – vai šī karoga esamība ir traucējusi sēžu labai norisei vai arī tā ir bijusi nepienācīga rīcība, un apdraudējusi parlamentārā darba labu norisi, lai tas radītu tiesiskas sekas. Veicot salīdzinājumu ar citām Savienības oficiālo valodu versijām, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (1), 1. pantu, kurā franču valoda ir atzīta par oficiālo valodu un darba valodu Eiropas Savienības iestādēs, tātad – Parlamentā. Attiecībā uz Francijas deputātiem Reglamenta 10. pants bija jālasa atbilstoši tam franču valodā sniegtajam tvērumam.

Vispārējā tiesa vairs arī analizējusi vārdkopu: “Viņi neizstāda [nedz plakātus, nedz] transparentus”, kā arī nav analizējusi trešo daļu 10. panta kontekstā, tostarp otrās daļas kontekstā. Pierādījums par to, ka karoga esamība nav traucējusi, tika iesniegts, atbildē uz iebildi par nepieņemamību, jo deputāti varēja izlikt mazus Eiropas karogus un Beļģijas deputāts Guy Verhofstadt varēja izteikties ar šādu karogu savā priekšā.

Izklāstot sprieduma 43.– 49. punktā argumentāciju, kurā ir pārnesta Parlamenta argumentācija par citu juridisko kontekstu, kas nav 10. pants, un balstoties uz Reglamenta 171. pantu, kura nosaukums ir Uzrunas laika sadale un runātāju saraksts, lai atsauktos uz vienlīdzību deputātu starpā attiecībā uz uzrunas laiku, Vispārējā tiesa esot pievienojusi 10. pantam priekšmetu, kura tam nav. Tādējādi tiek sakropļots teksts, un tā rezultātā Vispārējā tiesa esot piešķīrusi šim pantam tajā neparedzētas tiesiskas sekas. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka 2020. gada 13. janvāra lēmums esot radījis tādas tiesiskas sekas, kas ietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēju mandāta īstenošanas nosacījumus, būtiskā veidā grozot viņu juridisko situāciju. Līdz ar to šis pasākums esot apstrīdams akts un spriedums esot jāatceļ.

---

(1)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 17. decembrī iesniedza Retten i Esbjerg (Dānija) – Skatteministeriet Departementet/Global Gravity ApS

(Lieta C-788/21)

(2022/C 109/24)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Retten i Esbjerg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skatteministeriet Departementet

Atbildētāja: Global Gravity ApS

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kādi kritēriji ir jāpiemēro, lai noteiktu, vai izstrādājums ir uzskatāms par konteineru apakšpozīcijas 8609 00 9000 izpratnē, kas minēta Kopējā muitas tarifa kombinētajā nomenklatūrā, kura ir iekļauta Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1001/2013 (1) (2013. gada 4. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (2) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, 1. pielikumā, tostarp: a) vai šie kritēriji, aplūkojot katru atsevišķi, ir pamats izstrādājuma klasificēšanai par konteineru, b) vai ir jāveic vispārējs kritēriju vērtējums, lai noteiktu to, vai izstrādājums ir jāklasificē kā konteiners, tādējādi, ka atbilstība vairākiem, nevis visiem kritērijiem ir pamats izstrādājuma klasificēšanai par konteineru, vai arī c) visi kritēriji, lai izstrādājumu varētu klasificēt kā konteineru, ir jāizpilda kumulatīvi?

2)

Vai jēdziens “konteiners”, kas minēts apakšpozīcijā 8609 00 9000, kura ir norādīta Kopējā muitas tarifa kombinētās nomenklatūras 1. pielikumā redakcijā, kas ir iekļauta Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1001/2013 (2013. gada 4. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir attiecināms uz izstrādājumu, kas ir cauruļu transportēšanas sistēma, kas sastāv no vairākiem alumīnija cauruļu turētājiem, kurā katram turētājam ir divi tērauda pacelšanas stieņi un divas M20 bultskrūves, ko izmanto, lai nostiprinātu cauruļu turētāju. Caurules tiek novietotas uz cauruļu turētājiem. Tad tiek pievienota nākamā cauruļu turētāju kārta, un caurules tiek novietotas uz šīs nākamās kārtas cauruļu turētājiem līdz tiek iepakots vēlamais cauruļu daudzums. Attiecīgo transportēšanas sistēmu vienmēr noslēdz cauruļu turētāju kārta. Kad cauruļu ievietošana cauruļu turētājos ir pabeigta, pacelšanas stieņiem tiek pievienotas tērauda ķēdes, izmantojot visus četrus stūrus (cilpas, kas ir iestrādātas pacelšanas stieņos), un sistēma ir sagatavota iekraušanai, vai nu izmantojot pacēlāju, vai arī autoiekrāvēju, ja transportēšana tiks veikta ar autotransportu.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1001/2013 (2013. gada 4. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OJ 2013, L 290, 1. lpp.).

(2)  OV 1987, L 256, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2021. gada 21. decembrī – Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-808/21)

(2022/C 109/25)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Ondrůšek, J. Tomkin)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi

—	Atzīt, ka, liedzot Savienības pilsonim, kuram nav Čehijas Republikas pilsonības, bet kurš šajā valstī dzīvo, tiesības iestāties politiskā partijā vai piedalīties politiskā kustībā, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. pantā;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. pantu ikvienam Savienības pilsonim, kas dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.

Komisija uzskata, ka, tā kā Savienības pilsoņiem, kuri nav Čehijas Republikas pilsoņi, bet kuru dzīvesvieta ir Čehijas Republikā, nav tiesību iestāties politiskā partijā vai piedalīties politiskā kustībā, viņi nevar īstenot politiskās tiesības, kas viņiem ir atzītas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. pantu, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Čehijas Republikas pilsoņi.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 12. janvārī KS un KD iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-771/20, KS un KD/Padome u.c.

(Lieta C-29/22 P)

(2022/C 109/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: KS un KD (pārstāvji: J. Stojsavljevic-Savic, Solicitor, F. Randolph, QC, un P. Koutrakos, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests (ĒĀDD)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pieņemt apelācijas sūdzību, atcelt pārsūdzēto rīkojumu un apmierināt Vispārējā tiesā iesniegtos prasījumus;

—	pakārtoti, pieņemt apelācijas sūdzību un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai galīgā nolēmuma pieņemšanai; un

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī izdevumus EULEX Cilvēktiesību izvērtēšanas komisijā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai ir izvirzīts pamats par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka tai nav kompetences izskatīt un izlemt apelācijas sūdzības iesniedzēju celto prasību atlīdzināt kaitējumu, kas tiem esot radies tādēļ, ka atbildētāji nav ievērojuši viņu cilvēka pamattiesības. Apelācijas sūdzības pamatam ir četras daļas.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, plaši interpretējot LES 24. panta 1. punkta otrās daļas pēdējā teikumā un LESD 275. panta pirmajā daļā paredzēto izņēmumu attiecībā uz KĀDP (Eiropas Savienības kopējā ārpolitika un drošības politika).

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi piemērojot Vispārējās tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedumu Bank Refah Kargaran/Padome (C-134/19 P, EU:C:2020:793).

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi piemērojot 2021. gada 25. marta spriedumu Carvalho u.c./Parlaments un Padome (C-565/19 P, nav publicēts, EU:C:2021:252).

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neizskatot prasības būtiskās daļas un pietiekami nepamatojot savu nolēmumu.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 19. janvārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-771/20, KS un KD/Padome u.c.

(Lieta C-44/22 P)

(2022/C 109/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: Y. Marinova un J. Roberti di Sarsina)

Pārējie lietas dalībnieki: KS, KD, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Ārējās darbības dienests (ĒĀDD)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	atzīt Eiropas Savienības tiesu ekskluzīvo kompetenci izskatīt un izlemt lietu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pieņemtu nolēmuma par pieņemamību un pēc būtības;

—	nolēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem šajā un iepriekšējās saistītajās tiesvedībās atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu: i) neatzīstot, ka LES 24. pantā un LESD 275. pantā paredzētās Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) kompetences ierobežojošais raksturs ir atkāpe no Tiesas vispārējās kompetences, ii) neinterpretējot atkāpi šauri, kas ir pretrunā Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, un iii) šajā kontekstā nepareizi interpretējot spriedumus lietā H (1), SatCen (2) un Elitaliana (3) tādējādi, ka tajos neesot pamatota Tiesas kompetence izskatāmajā lietā.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pienācīgi nekvalificējot prasību kā prasību par zaudējumu atlīdzību attiecībā uz apgalvotajiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, un neinterpretējot Tiesas kompetences ierobežojumus cilvēktiesību un tiesiskuma prasību gaismā atbilstoši ES primārajām tiesībām, kurās ir atzīta Tiesas kompetence izskatāmajā lietā.

Pirmā daļa: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka prasītāju apstrīdētie akti, darbības vai bezdarbība ietilpst politiskajos vai stratēģiskajos jautājumos, kas saistīti ar misiju un attiecas uz KĀDP (Eiropas Savienības kopējā ārpolitika un drošības politika) definīciju un īstenošanu, un nevis, ka tie ir akti, darbības vai bezdarbība, kas rada kaitējumu, kas izriet no apgalvoto cilvēktiesību KĀDP kontekstā pārkāpumiem.

Otrā daļa: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neinterpretējot LES 24. pantu un LESD 275. pantu saskaņā ar ES pamattiesībām un brīvībām Hartas un ECPAK gaismā, un saskaņā ar ES pamatā esošajām tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībām, kas paredzētas Līgumos (LES 2. pants, 3. panta 5. punkts, 6. panta 1. 3. punkts, 21. panta 2. punkta b) apakšpunkts,23. pants, 19. pants kā arī Hartas 47. pants).

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi interpretējot spriedumu Bank Refah (4) un neatzīstot prasību par zaudējumu atlīdzību kā atsevišķu prasību tiesā, uz kuru neattiecas Tiesas kompetences izņēmums saskaņā ar LESD 268. pantun 340. panta otro daļu.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nenodrošinot ES tiesiskās kārtības autonomiju un atņemot prasītājiem iespēju uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Pirmā daļa: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neatzīstot, ka izskatāmā lieta ietilpst Eiropas Savienības tiesu ekskluzīvajā kompetencē.

Otrā daļa: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atņemot prasītājiem izskatāmajā lietā iespēju uz efektīvu tiesību aizsardzību un faktiski neatstājot tiem jebkādu reālu iespēju nodrošināt viņu pamattiesību aizsardzību.

---

(1)  Tiesas 2016. gada 19. jūlija spriedums H/Padome u.c., C-455/14 P, EU:C:2016:569.

(2)  Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums KF/SatCen, T-286/15, EU:T:2018:718; Tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums SatCen/KF, C-14/19 P, ECLI:EU:C:2020:492; Vispārējās tiesas 2020. gada 10. jūlija rīkojums KF/SatCen, T-619/19, nav publicēts, EU:T:2020:337; Tiesas 2021. gada 14. oktobra spriedums, KF/SatCen, C-464/20 P, nav publicēts, ECLI:EU:C:2021:848.

(3)  Tiesas 2015. gada 12. novembra spriedums Elitaliana/Eulex Kosovo, C-439/13 P, EU:C:2015:753.

(4)  Tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedums, Bank Refah Kargaran/Padome, C-134/19 P, EU:C:2020:793.

Vispārējās tiesas 2021. gada 20. decembra rīkojums – Niemelä u.c./ECB

(Lieta T-321/17) (1)

(Atcelšanas prasība atcelt tiesību aktu - Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Īpaši uzraudzības uzdevumi, kas uzticēti ECB - Lēmums atsaukt atļauju kredītiestādes darbībai - Apstrīdētā akta aizstāšana tiesvedības laikā - Strīda priekšmeta izzušana - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 109/28)

* Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Heikki Niemelä (Ohain, Beļģija), Mika Lehto (Espoo, Somija), Nemea plc (St. Julians, Malta), Nevestor SA (Ohain), Nemea Bank plc (St. Julians) (pārstāvis: A. Meriläinen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: C. Hernández Saseta un A. Witte, kam palīdz B. Schneider, advokāts)

Lietas dalībniece, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Steiblytė un A. Nijenhuis)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 23. marta Lēmumu ECB/SSM/2017 –213800JENPXTUY75VSO/1 WHD-2017-0003, ar ko atsauc Nemea Bank plc atļauju piekļūt kredītiestādes darbībām un, otrkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas, iespējams, nodarīts prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību attiecībā uz atcelšanas prasību.

2)	Prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

3)	Heikki Niemelä, Mika Lehto, Nemea plc, Nevestor SA un Nemea Bank plc un Eiropas Centrālā banku (ECB) sedz katrs savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar atcelšanas prasību.

4)	Heikki Niemelä, Mika Lehto, Nemea, Nevestor un Nemea Bank sedz savus, kā arī atlīdzina ECB tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar prasību par kaitējuma atlīdzību.

5)	Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

---

(1)  OV C 283, 28.8.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra rīkojums – Legero Schuhfabrik/EUIPO – Rieker Schuh (Kurpe)

(Lieta T-682/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe - Agrāki valstu un Kopienas dizainparaugi, kas iesniegti pēc pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas - Regulas (EK) Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts - Spēkā neesamības pamati - Novitātes neesamība - Individuāla rakstura neesamība - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 5. un 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 109/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Legero Schuhfabrik GmbH (Feldkirchen bei Graz, Austrija) (pārstāvis: M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rieker Schuh AG (Thayngen, Šveice) (pārstāvis: A. Schabenberger, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 10. septembra lēmumu lietā R 1650/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Legero Schuhfabrik un Rieker Schuh.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Legero Schuhfabrik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra rīkojums – Legero Schuhfabrik/EUIPO – Rieker Schuh (Kurpe)

(Lieta T-683/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe - Agrāki valstu un Kopienas dizainparaugi, kas iesniegti pēc pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas - Regulas (EK) Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts - Spēkā neesamības pamati - Novitātes neesamība - Individuāla rakstura neesamība - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 5. un 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 109/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Legero Schuhfabrik GmbH (Feldkirchen bei Graz, Austrija) (pārstāvis: M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rieker Schuh AG (Thayngen, Šveice) (pārstāvis: A. Schabenberger, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 10. septembra lēmumu lietā R 1648/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Legero Schuhfabrik un Rieker Schuh.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Legero Schuhfabrik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra rīkojums – Legero Schuhfabrik/EUIPO – Rieker Schuh (Kurpe)

(Lieta T-684/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe - Agrāki valstu un Kopienas dizainparaugi, kas iesniegti pēc pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas - Regulas (EK) Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts - Spēkā neesamības pamati - Novitātes neesamība - Individuāla rakstura neesamība - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 5. un 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 109/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Legero Schuhfabrik GmbH (Feldkirchen bei Graz, Austrija) (pārstāvis: M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rieker Schuh AG (Thayngen, Šveice) (pārstāvis: A. Schabenberger, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 10. septembra lēmumu lietā R 1649/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Legero Schuhfabrik un Rieker Schuh.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Legero Schuhfabrik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra rīkojums – Boquoi Handels/EUIPO (Ledus kristāla uz zila apļveida fona attēls)

(Lieta T-734/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Pieteikums reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo ledus kristālu uz zila apļveida fona - Daļējs pieteikuma noraidījums - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 109/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Boquoi Handels OHG (Grünwald, Vācija) (pārstāve: S. Lorenz, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Graul un E. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 25. septembra lēmumu lietā R 522/2020-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma, kas attēlo ledus kristālu uz zila apļveida fona, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Boquoi Handels OHG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 53, 15.2.2021.

Prasība, kas celta 2021. gada 20. decembrī – SC Ha Ha Ha Production/EUIPO – The Smiley Company (“SMILEY”)

(Lieta T-785/21)

(2022/C 109/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SC Ha Ha Ha Production SRL (Calinesti, Rumānija) (pārstāvji: O. Anghel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: The Smiley Company SPRL (Brisele, Beļģija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SMILEY” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 569 641

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētie lēmumi: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 23. septembra lēmums lietā R 2936/2019-5 attiecībā uz lēmuma, kas pieņemts 2021. gada 15. janvārī, atcelšanu un EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 21. oktobra lēmums lietā R 2936/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 23. septembra lēmumu, kas attiecas uz tās 2021. gada 15. janvāra lēmuma atcelšanu;

—	atcelt Apelācijas piektās padomes 2021. gada 21. oktobra lēmumu, lai tiktu reģistrēta pieteiktā Eiropas preču zīme “SMILEY” Nr. 17 569 641 attiecībā uz 41. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest atbildētājam un – attiecīgajā gadījumā – otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas radušies apelācijas procesā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 103. panta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Savienības tiesību vispārējo principu pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 27. decembrī – NQ/Padome u.c.

(Lieta T-803/21)

(2022/C 109/34)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NQ (pārstāves: R. Leandro Vasconcelos un M. Martins Pereira, advokātes)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienesta (FPI) 2021. gada 1. decembra lēmumu un lēmumu par prasītājas nerekomendēšanu dalībai turpmākajās Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijās nākamos piecus gadus;

pakārtoti, ja tiktu uzskatīts, ka šis nav apstrīdamais akts:

—	atcelt 16. oktobra novērtējuma ziņojumu;

vēl pakārtotāk, ja neviens no šiem nebūtu apstrīdamais akts:

—	atcelt galvenā novērotāja vietnieka (Deputy Chief Observer) 22. oktobra lēmumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai un, attiecīgā gadījumā, EĀDD un Eiropas Savienības Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza sešus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības tikt uzklausītam. Novērtēšanas procedūrā, kuras rezultātā tika sagatavots 2021. gada 16. oktobra novērtējuma ziņojums, neesot ievērotas prasītājas tiesības tikt uzklausītai saistībā ar novērtējuma ziņojuma projektu, t.i., pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Šīs tiesības izriet no labas pārvaldības tiesībām, kuras nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. FPI esot pieņēmis apstrīdēto lēmumu, neizpildot pienākumu norādīt pamatojumu. Šis pienākums, ir noteikts, pirmkārt, LESD 296. panta otrajā daļā un, otrkārt, nostiprināts Hartas 41. panta 2. punkta trešajā ievilkumā. Apstrīdētā lēmuma pamatojumā nav iespējams identificēt iemeslus, uz kuriem tiek balstīts lēmums par prasītājas nerekomendēšanu dalībai [Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijās] un par viņas izslēgšanu uz pieciem gadiem.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts tiesiskās drošības principa pārkāpums. Apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārkāpjot tiesiskās drošības principu. Tiesiskās drošības princips ir Savienības tiesību vispārējs princips. Apstrīdētajā lēmumā neesot atsauces uz izslēgšanas juridisko pamatu, un to arī neesot iespējams identificēt, atsaucoties uz citiem lēmuma elementiem.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips. Prasītājas nerekomendēšana dalībai turpmākajās misijās piecus gadus, ņemot vērā, ka apgalvotie Rīcības kodeksa pārkāpumi neesot smagi, esot nesamērīgs sods.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Ar apstrīdēto lēmumu neesot ievērotas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, kas nostiprinātas Hartas 7. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 8. pantā. Prasītāja apgalvo, ka viņas ģimenes pienākumi neliedzot viņai veikt atlikušos uzdevumus.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērota vārda brīvība. Ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpta prasītājas vārda brīvība. Vārda brīvība ir nostiprināta Hartas 11. pantā un ECPAK 10. pantā. Tā ir brīvība mutiski un rakstiski paust uzskatus, kas nesaskan vai ir mazākumā attiecībā pret tās iestādes aizstāvētiem uzskatiem, kurās nodarbināti Savienības ierēdņi un darbinieki.

Prasība, kas celta 2022. gada 4. janvārī – Puma/EUIPO – Doosan Machine Tools (“PUMA”)

(Lieta T-4/22)

(2022/C 109/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis: P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Doosan Machine Tools Co. Ltd (Seongsan-gu, Changwon-si, Dienvidkoreja)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PUMA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 376 209

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 28. oktobra lēmums lietā R 1677/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Doosan Machine Tools Co., Ltd atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 7. janvārī – Medivet Group/EUIPO (“MEDIVET”)

(Lieta T-11/22)

(2022/C 109/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Medivet Group Ltd (Vatforda, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: M. Kloth, R. Briske un M. Tillwich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskās preču zīmes “MEDIVET” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 132 743

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 13. oktobra lēmums lietā R 1066/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 7. janvārī – Hasco TM/EUIPO – Esi (“NATURCAPS”)

(Lieta T-12/22)

(2022/C 109/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hasco TM sp .z o.o. sp.k. (Vroclava, Polija) (pārstāve: M. Krekora, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Esi Srl (Albisola Superiore, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NATURCAPS” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 289 795

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 9. novembra lēmums lietā R 617/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. punkta, 47. panta 2. punkta un 33. panta 1. punkta, kopsakarā ar Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju 2. panta 1. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) 1. panta 2. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) 2. panta a) punktu un Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līguma (2003. gads) 24. pantu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta, lasot kopsakarā ar 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. janvārī – AL/Padome

(Lieta T-22/22)

(2022/C 109/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AL (pārstāvis: R. Rata, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pirmkārt, atcelt atbildētājas 2021. gada 27. septembra lēmumu, ar kuru prasītājs ir atcelts no amata;

—	atjaunot prasītāju viņa iepriekšējā darbā un amatā kā Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) ierēdni;

—	nosūtīt lietu atpakaļ PĢS disciplinārlietas uzsākšanai atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 28. pantam, ņemot vērā visus iecēlējinstitūcijas konstatētos faktus lēmumos, kas pieņemti pēc apstrīdētā lēmuma;

—	pēc savas iniciatīvas izskatīt jebkuru citu sabiedrības interešu jautājumu, ja tā to uzskata par nepieciešamu;

—	piespriest atbildētājai segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atbalstam prasītājs izvirza trīspadsmit prasības pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par to, ka Padome esot pārkāpusi Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta 1. punktu un pieļāvusi sliktu pārvaldību.

2.

Otrais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta a) punkta pārkāpumu, jo (i) sods neesot samērīgs ar apgalvotā pārkāpuma veidu (attiecībā uz saņemtajiem pabalstiem par prasītājas māti apgādājamā bērna statusā) un neatbilstot apstākļiem, kuros apgalvotais pārkāpums esot radies; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

3.

Trešais pamats ir par apgalvoto Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta a) punkta pārkāpumu, jo (i) piemērotais sods neesot samērīgs ar pārkāpuma veidu (attiecībā uz saņemtajiem pabalstiem saistībā ar A un B aprūpi audžuģimenē) un neatbilstot apstākļiem, kuros apgalvotais pārkāpums esot radies; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

4.

Ceturtais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta a) punkta pārkāpumu, jo (i) sods neesot samērīgs ar apgalvotā pārkāpuma veidu (attiecībā uz 2014. gadā iesniegtajiem pieteikumiem par C un D apgādājamo bērnu statusu) un neatbilstot apstākļiem, kuros apgalvotais pārkāpums esot radies; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

5.

Piektais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta b) punkta pārkāpumu, jo (i) apgalvotais pārkāpums neesot nelabvēlīgi ietekmējis PĢS neaizskaramību, reputāciju vai intereses; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

6.

Sestais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta c) punkta pārkāpumu, jo (i) apgalvotais pārkāpums neesot ietvēris tīšu rīcību, bet drīzāk nolaidību; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā un no Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpuma tīša nodoma maldināt administrāciju neesamības dēļ.

7.

Septītais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta d) punkta pārkāpumu, jo (i) pārkāpuma izdarīšanas motivācija bijusi galvenokārt bērnu intereses un labturība; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

8.

Astotais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta e) punkta pārkāpumu, jo (i) prasītāja pakāpe un darba stāžs esot bijuši viduvēji vai pat zemi; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

9.

Devītais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta g) punkta pārkāpumu, jo (i) prasītāja atbildības un pienākumu līmenis esot bijis viduvējs vai pat zems; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

10.

Desmitais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta h) punkta pārkāpumu, jo (i) pārkāpums neesot ietvēris atkārtotu rīcību vai uzvedību; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

11.

Vienpadsmitais pamats ir par Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta i) punkta pārkāpumu, jo (i) prasītāja uzvedība visā viņa karjeras laikā esot bijusi nevainojama; (ii) apstrīdētais lēmums neesot pamatots; (iii) apstrīdētajā lēmumā neesot ņemta vērā nevainīguma prezumpcija; un (iv) apstrīdētais lēmums esot radies no acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

12.	Divpadsmitais pamats ir par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

13.	Trīspadsmitais pamats ir par pienākuma ņemt vērā ierēdņu un to apgādājamo personu intereses apgalvoto neizpildi.

Prasība, kas celta 2022. gada 13. janvārī – CIMV/Komisija

(Lieta T-26/22)

(2022/C 109/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie industrielle de la matière végétale (CIMV) (Neuilly-sur-Seine, Francija) (pārstāvji: B. Le Bret, R. Rard un P. Renié, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu, ciktāl tajā ir paredzēts izmantot piespiedu izpildi;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, kas attiecas uz Eiropas Komisijas 2021. gada 28. oktobra lēmumu C(2021) 7932 final par summas 5 888 214,59 EUR apmērā, pieskaitot procentus, ko ir parādā CIMV, atgūšanu, prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama būtiska kļūda tādēļ, ka nav ņemts vērā CIMV piedāvātais grafiks un apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pietiekams pamatojums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, tiesības tikt uzklausītam un labas pārvaldības princips.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti samērīguma princips un mērķis efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. janvārī – Innovaciones Cosmético Farmacéuticas/EUIPO – Benito Oliver (“th pharma”)

(Lieta T-27/22)

(2022/C 109/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Innovaciones Cosmético Farmacéuticas SL (Alama de Mursija, Spānija) pārstāvis: J. Oria Sousa-Montes, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Miguel Ángel Benito Oliver (Pont D’Inca-Marratxi, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “th pharma” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 916 522

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 9. novembra lēmums lietā R 1605/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 47. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 14. janvārī – Ryanair/Komisija

(Lieta T-28/22)

(2022/C 109/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2021. gada 26. jūlija lēmumu par valsts atbalstu SA.63203 (2021/N) – Vācija – Pārstrukturēšanas atbalsts Condor; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit prasības pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi tiesību kļūdu un apstrīdētais valsts atbalsts neietilpst Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai (1) materiālajā piemērošanas jomā, jo Condor Flugdienst GmbH (turpmāk tekstā – “Condor”) pārņem lielāka ekonomiskā grupa un tās grūtības nav iekšēja rakstura un izriet no izmaksu patvaļīgas sadales.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav pierādījusi tirgus nepilnības un sociālas grūtības.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav veikusi salīdzinājumu ar ticamu alternatīvu scenāriju, kas neietver valsts atbalstu, un nav pierādījusi, ka Condor ir izsmēlusi visas tirgus iespējas.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav pierādīts, ka pāstrukturēšanas plāns ir reālistisks, saskaņots un tālejošs, un piemērots Condor ilgtermiņa darbotiesspējas atjaunošanai, saprātīgā laikposmā neizmantojot atkārtotu valsts atbalstu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav pierādīta valsts atbalsta piemērotība Covid-19 krīzes radītā kaitējuma novēršanai.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav pierādīts valsts atbalsta samērīgums Covid-19 krīzes radītā kaitējuma novēršanai.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav atbilstoši analizēta valsts atbalsta negatīvā ietekme.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpti LESD īpašie noteikumi un Savienības tiesību vispārējie principi, kas ir bijuši Savienības gaisa transporta jomas pamatā kopš 80. gadu beigām (proti, nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības – kas gaisa transporta nozarē tiek piemēroti ar Regulu 1008/2008 (2) – un brīvības veikt uzņēmējdarbību principi).

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzsākusi formālas izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnajām grūtībām, un ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

---

(1)  Komisijas Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2014, C 249, 1. lpp.)

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā (pārstrādātā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 293, 3. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 19. janvārī – Vyatsky Plywood Mill/Komisija

(Lieta T-32/22)

(2022/C 109/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vyatsky Plywood Mill OOO (Kirova, Krievija) (pārstāvji: M. Krestiyanova un N. Tuominen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1930 (2021. gada 8. novembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam (1), pilnā apmērā, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un saistībā ar to.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas (2) 3. un 4. pantu, pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemdama vērā EU Plywood Associations apgalvojumus, kad tā noteica ražojuma tvērumu un Savienības ražošanas nozares sastāvu un definīciju, un pārkāpusi labas pārvaldības principu. Komisijai kā objektīvai izmeklēšanas iestādei būtu vajadzējis koncentrēties uz pierādījumiem, ko pēc savas ierosmes bija iesniegusi EU Plywood Associations, pārbaudīt tos un sniegt to pienācīgu faktisku un juridisku vērtējumu ražojuma tvēruma kontekstā, kas ir antidempinga izmeklēšanas pamatelements, kurš ietekmē visus tās secinājumus. Komisija arī faktiski noraidīja/neņēma vērā jebkādus prasītājas pierādījumus vai argumentus par EU Plywood Associations apgalvojumiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. pantu, kļūdaini veikdama cenu analīzi kaitējuma un cēloņsakarības kontekstā. Pirmkārt, Komisija neesot ņēmusi vērā cenu attīstību pēc IP un neesot pienācīgi ņēmusi vērā acīmredzamo tirgus segmentāciju. Otrkārt, Komisija neesot novērtējusi ietekmi, kāda ir Savienības ražošanas nozares piekļuvei galvenajai izejvielai, importam no trešām valstīm un jebkādas potenciālai Krievijas diskriminēšanai.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 21. pantu, jo antidempinga pasākumu noteikšana Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam ir pretrunā Savienības vispārējām interesēm. Savienības ražošanas nozare, ar to nesaistīti importētāji un lietotāji būs spiesti saskarties ar augstas kvalitātes un videi draudzīga bērza saplākšņa – par samērīgu cenu – trūkumu.

4.

Ar ceturto pamatu pakārtoti – gadījumam, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka apstrīdētā regula ir jāatstāj spēkā – tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot pasākumu tā pašreizējā formā, kas neatbilst Savienības interesēm. Procedūras tvērumam vairāk atbilstu tas, ja pasākumi būtu tikuši noteikti kā mainīgs maksājums, kas balstīts uz ad valorem maksājumu, kura maksimums būtu minimālā importa cena.

---

(1)  OV 2021, L 394, 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 20. janvārī – Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses u.c./Komisija

(Lieta T-34/22)

(2022/C 109/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses (Borgo, Francija) un deviņi citi prasītāji (pārstāvji: T. de Haan un V. Le Meur-Baudry, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1879 (2021. gada 26. oktobris), ar ko noraida trīs pieteikumus par nosaukuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 1. punktu (“Jambon sec de l’Île de Beauté” (AĢIN), “Lonzo de l’Île de Beauté” (AĢIN), “Coppa de l’Île de Beauté” (AĢIN)) (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāji izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka ir pārkāpts, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) 49., 50. un 52. pants un, otrkārt, vispārējais res judicata spēka princips, jo Komisija esot pārsniegusi ar šo regulu tai piešķirto pilnvaru robežas.

2.	Otrais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāpts Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. pants, jo Komisija esot pieļāvusi kļūdas iepriekš minēto tiesību normu piemērošanā.

---

(1)  OV 2021, L 383, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 24. janvārī – Weider Germany/EUIPO – Den i Nosht (“YIPPIE!”)

(Lieta T-45/22)

(2022/C 109/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Weider Germany GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: T. Pfeifer un N. Böhmer, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Den i Nosht Ltd (Gorna Oryahovitsa, Bulgārija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “YIPPIE!” Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 411 567

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 12. novembra lēmums lietā R 2227/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu lietā 36 243 C un

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un piespriest iespējamai personai, kas iestāsies lietā (“Den i Nosht” Limited), atlīdzināt izdevumus spēkā neesamības atzīšanas procesā, kā arī apelācijas procesā EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 25. janvārī – Esedra/Parlaments

(Lieta T-46/22)

(2022/C 109/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Esedra (Brisele, Beļģija) pārstāve: M. Vastmans, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt atcelšanas prasību par pieņemamu un pamatotu; līdz ar to: — atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu piešķirt attiecīgā līguma slēgšanas tiesības SAS PEOPLE & BABY un noraidīt SRL ESEDRA piedāvājumu; — atlīdzināt SRL ESEDRA zaudējumus, kas nodarīti šī prettiesiskā lēmuma dēļ;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību atcelt Eiropas Parlamenta 2021. gada 26. novembra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums iepirkuma procedūrā Nr. PE PERS 2021 027 par Eiropas Parlamenta pirmsskolas bērnu aprūpes iestādes, kas atrodas Briselē, Wayenberg ielā, pilnīgu pārvaldību un par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu SAS People & Baby, prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, [ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012] pārkāpumu, LESD 170. panta pārkāpumu, iepirkuma procedūras specifikācijas 16.1. panta pārkāpumu, vispārējo tiesību principu un it īpaši rūpības principa, formālas pamatošanas un patere legem ipse fecisti principa pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

2.

Otrais pamats attiecas uz iepirkuma procedūras specifikācijas 3.13. panta pārkāpumu, 2019. gada 21. februāra dekrēta, kura mērķis ir palielināt pirmsskolas bērnu aprūpes kvalitāti un pieejamību frankofonajai kopienai, pārkāpumu un Frankofonās kopienas valdības 2019. gada 2. maija dekrēta, ar ko nosaka silīšu, bērnu aprūpes centru un pašnodarbināto personu, kas sniedz bērnu aprūpes pakalpojumus, atļauju piešķiršanas un subsidēšanas sistēmu, un/vai Frankofonās kopienas valdības 2013. gada 22. novembra dekrēta par akreditācijas nosacījumiem un kvalitātes politiku ģimeņu un bērnu un mazuļu grupu aprūpei pārkāpumu, vispārējo tiesību principu, it īpaši rūpības principa un patere legem ipse fecisti principa pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Vispārējās tiesas 2021. gada 20. decembra rīkojums – Première Vision/EUIPO – Vente-Privee.com (“PV”)

(Lieta T-836/19) (1)

(2022/C 109/46)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 45, 10.2.2020.