Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu “Saskaņot ilgtspējīgus un vērienīgus sociālus mērķus ar mikrouzņēmumiem un MVU labvēlīgu vidi”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/01)

Ziņotājs:

Bruno CHOIX

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	227/0/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

99,8 % Eiropas uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tie nodarbina 82,4 miljonus cilvēku. Mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījums ekonomikas atveseļošanā un ES sociālo un vides mērķu sasniegšanā ir neaizstājams. Šo uzņēmumu būtība – cilvēcīgais mērogs un tuvums – dabiski palīdz uzņemties līdzatbildību par minētajiem mērķiem, kuru sasniegšanā pat krīzes laikā tie gūst labus rezultātus.

1.2.

Šajā nolūkā mikrouzņēmumiem un MVU ir vajadzīga to īpašajām iezīmēm pielāgota normatīvā vide. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina faktiski īstenot Mazās uzņēmējdarbības aktu, principu “vispirms domāt par mazākajiem” un MVU stratēģiju. Administratīvajam slogam, jo īpaši pārredzamības prasībām un pārskatu sniegšanai, jābūt stingri ierobežotam, jo katrs ierobežojums rada izmaksas.

1.3.

EESK atbalsta labāka regulējuma pieeju un iesaka sistemātiski iesaistīt sociālos partnerus, profesionālos atzarus un pārstāvības struktūras visos likumdošanas posmos (sabiedrisko apspriešanu sagatavošana, ietekmes novērtējums, grozījumi). Komiteja aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā ietekmes novērtējumu rezultātus. Princips “viens pieņemts – viens atcelts” jāpiemēro bez novēlojumiem, efektīvi un līdzsvaroti, lai vides un sociālajā jomā veidotos pārliecinoši tiesību akti. Visbeidzot, EESK ierosina stiprināt MVU sūtņu koordināciju gan valstu, gan ES līmenī.

1.4.

EESK vēlas, lai ES iestādes sistemātiski analizē, kādas ir pārredzamības un pārskatu sniegšanas prasību alternatīvas tajos gadījumos, kad tās rada pārāk lielu slogu.

1.5.

Valsts un reģionālās sociālā dialoga iniciatīvas mikrouzņēmumos, amatniecībā un brīvajās profesijās atvieglo līdzatbildības uzņemšanos par sociālajiem jautājumiem, dialogu starp uzņēmumu vadītājiem un darba ņēmējiem, kā arī konfliktu novēršanu, un šīs iniciatīvas būtu jāstimulē.

1.6.

EESK konstatē, ka ir labāk jāizmanto profesionālo apvienību un pārstāvības struktūru potenciāls gan attiecībā uz sociālās, vides un pārvaldības inovācijas izplatīšanu, gan attiecībā uz atbalstu mikrouzņēmumiem un MVU. Komiteja iesaka Komisijai un dalībvalstīm izmantot savas zināšanas un tīklu, nevis radīt jaunus apgrūtinošus un saistošus noteikumus.

1.7.

EESK vēlas nodrošināt uzņēmumu vadītājiem piekļuvi mūžizglītībai, tiklīdz viņi sāk uzņēmējdarbību vai pārņem uzņēmumu, lai viņiem būtu iespēja apgūt prasmes, kas vajadzīgas labai uzņēmējdarbības pārvaldībai, sociālā dialoga integrācijai, kā arī pārejai uz zaļo un digitālo ekonomiku.

2.   Pamatinformācija un vispārīgas piezīmes

2.1.

Mikrouzņēmumi un MVU ir ES ekonomikas pamats, un, ņemot vērā to klātbūtni visā teritorijā, tie ir svarīgs ekonomiskas nestabilitātes skarto vietējo kopienu atbalsta elements, un palielina visas sistēmas noturību.

2.2.

Atveseļošana ir vienīgais veids, kā novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo palīdz saglabāt nodarbinātības līmeni un sadalīt bagātības, jo īpaši tāpēc, ka Eiropā tās pamats ir ilgtspējas mērķi.

2.3.

Mikrouzņēmumi un MVU mobilizējas virzībā uz zaļo un digitālo ekonomiku. Aprites ekonomika, ilgtspējīga attīstība un sociālais dialogs ir mikrouzņēmumu, amatniecības uzņēmumu un brīvo profesiju DNA. EESK aicina ES iestādes uzticēties minēto uzņēmumu attīstības spējai un atbalstīt to vadošo lomu divējādajā pārejā, izmantojot mērķtiecīgas finansēšanas, tehniskās palīdzības un inženierijas programmas un atbilstošu politiku, nevis kavēt to tālākvirzību.

2.4.

EESK konstatē, ka daudzi uzņēmumi un publiskās pārvaldes iestādes veic inovāciju, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem un MVU atbilstoši ES mērķiem iekļaut aprites ekonomiku savā uzņēmējdarbības modelī (atkritumu un nepārdotu produktu izskaušana, labošanas popularizēšana, atkārtota izmantošana un reciklēšana).

2.5.

Neraugoties uz 2008. gadā pieņemto Mazās uzņēmējdarbības aktu, pēdējie trīspadsmit gadi ir parādījuši, ka likumdevēji tā vietā, lai pieņemtu tiesību aktus, kuros ņemtas vērā mikrouzņēmumu un MVU administratīvās un finansiālās spējas, visbiežāk izvēlas noteikumus, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem un pēc tam tos pielāgo vismazākajiem uzņēmumiem, tādējādi radot tiem jaunu slogu un mazinot to konkurētspēju, inovācijas un darba vietu radīšanas spējas. Ir iespējams uzlabot to, kā tiek ņemti vērā MVU testa rezultāti. Pārredzamības un informācijas atklāšanas pasākumu skaita palielināšanās varētu radīt kaitējumu. Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (1) ir ieviestas neskaidras procedūras, kas mikrouzņēmumiem un MVU uzliek par pienākumu izmantot rokasgrāmatas vai izmantot ārējus ekspertus, un tas rada izmaksas. Regulā par mašīnbūves izstrādājumiem ir paredzēti līdzīgi pienākumi, jo ir prasīts veikt novērtēšanas procedūras, izmantojot ārēju organizāciju sertifikāciju. Ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (2) tiek ieviests pienākums visiem uzņēmumiem deklarēt faktiskos īpašniekus, kas vairākās dalībvalstīs notiek par maksu.

2.6.

Regulējuma kontroles padomes 2020. gada ziņojums atklāj, ka tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz MVU ir nepietiekami novērtēta.

2.7.

EESK atzinīgi vērtē MVU stratēģiju, ko Komisija ir publicējusi 2020. gadā. Komiteja atbalsta Parlamenta rezolūciju (3), kurā noteikts, ka ir jāievieš labi administratīvie, regulatīvie un tehniskie nosacījumi, kas palīdzētu mikrouzņēmumiem un MVU uzlabot savu sniegumu, jo īpaši vidiskos raksturlielumus, un ka pārmērīgs administratīvais un regulatīvais slogs kavē to attīstību.

2.8.

EESK atzinīgi novērtēja paziņojumu par labāku regulējumu, kurā uzsvērts, ka labāks regulējums ir ilgtspējīgas attīstības pamats. Labāka regulējuma pamatā nevar būt tikai ekonomikas izaugsme, bet ir vajadzīgs līdzsvars starp ekonomiskām, ilgtspējīgām un sociālām pieejām.

2.9.

Neraugoties uz to, vairākos tiesību aktu priekšlikumos un debatēs ir minēti jauni pārskatu sniegšanas pienākumi mikrouzņēmumiem un MVU (korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšana (4), darba samaksas pārredzamība (5), rūpības pienākums). Šie pienākumi lielu vērtības ķēdes uzņēmumu prasību dēļ tieši vai netieši var skart mikrouzņēmumus un MVU un radīt izmaksas, jo tiem nav reaģēšanai nepieciešamo cilvēkresursu un finansējuma. Tāpēc tas apdraud to darbību, ekonomisko modeli un līdz ar to – izdzīvošanu, īpaši krīzes laikā.

2.10.

Tomēr mikrouzņēmumiem un MVU izdodas sasniegt cerīgus rezultātus vai pat labākus rezultātus nekā vidēji valstī. EESK prasa šos tiesību aktus izstrādāt 21 miljonam Eiropas mikrozuņēmumu un MVU, nevis mēģināt tiem piemērot tiesību aktu principus, kas izstrādāti lielākajiem uzņēmumiem, kuri veido vien 0,2 %; tas jādara ne tikai, lai apmierinātu uzņēmēju, bet arī daudzo darbinieku vajadzības. Turklāt EESK vēlas, lai tiktu sistemātiski ierosinātas alternatīvas pārskatu sniegšanas pienākumam.

3.   Pārskatu sniegšanas pasākumu izmaksas un ieguvumi

3.1.

Komisijas veiktie administratīvo izmaksu aprēķini bieži vien nav pietiekami pārredzami un nostāda mikrouzņēmumus un MVU neizdevīgā stāvoklī. Tam jāpieskaita arī netiešās sekas, kas saistītas ar vērtības ķēdes pienākumiem, kuras Komisijai ir grūti izteikt skaitliskā vērtībā. Kā norādīts paziņojumā par labāku regulējumu, Parlamenta un Padomes iesniegtajiem grozījumiem reti tiek veikts ietekmes novērtējums un MVU tests. Visbeidzot, pasākumu transponēšana valsts tiesību aktos dažkārt iet roku rokā ar papildu izmaksām.

3.2.

Lai izpildītu šos arvien lielākos pienākumus, uzņēmējiem nav citas izvēles kā personīgi tos risināt laikā, kas paredzēts viņu amata pienākumiem, vai izmantot ārējos ekspertus. Abas metodes ietekmē uzņēmumu darbību un rada papildu izmaksas. Tās ir proporcionāli lielākas mikrouzņēmumos nekā lielos uzņēmumos. Turklāt EESK brīdina par pārskatu sniegšanas pasākumu skaita palielināšanos; lai gan šie pasākumi katrs atsevišķi var šķist minimāli, tiem ir ievērojama kumulatīva ietekme.

3.3.

Tomēr jomās, kurās nav noteikts pienākums nodrošināt pārskatu sniegšanu, ir konstatēti labi rezultāti: daudzi mikrouzņēmumi un MVU, kurus atbalsta to profesionālā federācija vai pārstāvības struktūras, iegulda aprites ekonomikā, jo tie ir ieinteresēti savā attīstībā un atpazīstamībā (6); mikrouzņēmumu un MVU nelielais apjoms atvieglo apmaiņu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā rezultātā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības bieži vien ir mazākas nekā valsts līmenī (7) u. tml. Valstīs, kurās attiecībā uz konkrētiem sociālās jomas tiesību aktiem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir noteiktas robežvērtības, ir neliels skaits pārsūdzību, un tas liecina, ka MVU var būt paraugs pat tad, ja tiem nav noteikti apgrūtinoši pasākumi. Saskaņā ar EESK atzinumiem (8) būtu jāpievēršas MVU definīcijai.

3.4.

Mikrouzņēmumi un MVU, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumi ir pilntiesīgi aprites ekonomikas dalībnieki, jo tie piedāvā kopienā balstītus pakalpojumus, kas stiprina sociālo saikni, rada nepārvietojamas darbvietas un bagātības zonās, kurās nav rūpniecības un trūkst dažu sabiedrisko pakalpojumu, kā arī sniedz uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas neaizsargātām sabiedrības grupām. Vairāk nekā puse duālās izglītības praktikantu tiek apmācīti mikrouzņēmumos un MVU, tādējādi minētie uzņēmumi var aktīvi sniegt ieguldījumu jauniešu nodarbinātībā. To uzņēmējdarbības modelis un cilvēcīgais mērogs palīdz prioritāri īstenot mākslīgo intelektu, pār kuru cilvēks saglabā kontroli, un uzsvaru likt uz dzīves kvalitāti darbavietā un uz līdzdalīgu pārvaldību.

3.5.

Pārskatu sniegšanas pasākumu pievienošana bieži tiek uzskatīta par netaisnīgu slogu, kas negatīvi ietekmē minēto uzņēmumu darbību, draud tiem ar piekļuves liegumu publiskajam iepirkumam vai finansējumam un nesekmē ievērojamu progresu politikā, kuru tie bieži vien ir paši uzsākuši. Šo dažādo faktoru akumulācija rada aizvainojuma sajūtu pret Eiropu, kas tiek uzskatīta par pārāk birokrātisku un atrautu no vietējās realitātes.

3.6.

Turklāt EESK uzskata, ka sociālos un vides mērķus varēs sasniegt, nevis vairojot apgrūtinošas prasības, bet tikai tad, ja mērķtiecīgi tiks novērsti nelīdzsvarotības cēloņi.

3.7.

Lai veicinātu MVU labvēlīgu vidi, īpaša uzmanība jāpievērš demogrāfiskajām pārmaiņām, kas ievērojami samazina kvalificētu darbinieku pieejamību un MVU produktivitāti. Profesionālajai izglītībai un apmācībai, māceklībai un prasmju pilnveidošanai, tostarp zaļās un digitālās zinātības jomā, ir jābūt prioritātei.

4.   Labāks regulējums

4.1.

Lai uzlabotu regulējumu, ir jābūt līdzsvaram starp ekonomisko, ilgtspējas un sociālo pieeju. EESK iesaka Komisijai regulas ietekmes novērtēšanā vairāk paļauties uz sociālajiem partneriem, profesionālajiem atzariem un pārstāvības struktūrām ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

4.2.

Katrs pārredzamības pasākums rada izmaksas. EESK atgādina Komisijai, ka saskaņā ar tās saistībām ir jāīsteno Mazās uzņēmējdarbības akts un princips “vispirms domāt par mazākajiem”. Saistībā ar paziņojumu par labāku regulējumu EESK vēlas, lai ikvienas jaunas – tiešas vai netiešas – administratīvās prasības tiktu ierobežotas līdz striktam minimumam.

4.3.

EESK prasa Komisijai apspriesties, izstrādājot konsultācijas, ar EESK, lai mērķtiecīgāk ņemtu vērā MVU īpašās iezīmes un izmantotu jautājumus, kas ir objektīvi un pielāgoti visiem uzņēmējdarbības veidiem. Komiteja uzsver, ka ir jāpiešķir prioritāte īsām konsultācijām visās ES valodās, lai atvieglotu MVU ieguldījumu.

4.4.

EESK prasa Komisijai stiprināt MVU sūtņu tīklu un koordināciju valstu līmenī, kā arī to sadarbības ar Komisiju ietvaros.

4.5.

EESK pieņem zināšanai principu “viens pieņemts – viens atcelts”, ko Komisija ir apņēmusies piemērot. Kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāanalizē administratīvā sloga samazināšana, lai to mazinātu, neapdraudot stratēģiskos mērķus un nepazeminot ES augstos ekonomikas, sociālos un vides standartus. Šajā nolūkā EESK prasa Komisijai sniegt detalizētu operatīvo un metodoloģisko informāciju, kas ļautu noteikt nevajadzīgu slogu. Šā principa īstenošanas termiņš nešķiet pielāgots Komisijas darba programmai, kurā paredzēts turpmākajos mēnešos publicēt vairākus svarīgus dokumentus. EESK aicina Komisiju bez kavēšanās noskaidrot, kuras administratīvās prasības būtu iespējams likvidēt. Turklāt EESK aicina Komisiju pēc katras prasības atcelšanas pārraudzīt tās samazināšanu valstu tiesību aktos, lai nodrošinātu principa efektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi.

4.6.

EESK prasa veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu ikvienam jaunam priekšlikumam, jo īpaši, ja tas paredz tiešus vai netiešus pārredzamības un pārskatu sniegšanas pasākumus. Visām iestādēm ir jāpiemēro MVU tests. Tajā jāiekļauj ekonomiskā un juridiskā analīze, un tā avoti ir jāpublicē. Tests ir jāveic ikreiz, kad ir jauna teksta versija, priekšlikuma stadijā un sarunu laikā. EESK iesaka katrā ietekmes novērtējumā apspriesties ar sociālajiem partneriem, tostarp darba devēju organizācijām, lai tās sniegtu ieguldījumu to noteikumu analizē, kas skar mikrouzņēmumus un MVU. Komisijai, nosakot vēlamo politikas risinājumu, ir pienācīgi jāņem vērā ietekmes novērtējumu rezultāti. Saskaņā ar priekšlikumiem paziņojumā par labāku regulējumu EESK prasa Parlamenta deputātiem un Padomei dokumentēt savu grozījumu ietekmi uz mikrouzņēmumiem un MVU.

4.7.

Regulējuma kontroles padomes ziņojums parāda, ka to priekšlikumu skaits, kuros iekļauti MVU pielāgoti noteikumi, ir ievērojami samazinājies (no 22 % 2017.–2019. gadā līdz 15 % 2020. gadā). Ja tiek pieņemti pārredzamības pasākumi, EESK prasa iestādēm paredzēt robežvērtības, lai mazinātu slogu mikrouzņēmumiem un MVU. EESK vēlas, lai 2023. gadā paredzētā vienotā digitālā vārteja tiktu izveidota ātrāk.

5.   Alternatīvas informācijas atklāšanai

5.1.

Lai izvairītos no tādu pasākumu vispārīgas piemērošanas, kurus iespējams uzskatīt par represīviem, EESK mudina Komisiju katrā priekšlikumā iekļaut mikrouzņēmumiem un MVU paredzētas alternatīvas pārskatu sniegšanas pienākumiem.

5.2.

Daudzās dalībvalstīs ir īpašas padomdevējas struktūras, kurās sociālie partneri var apspriest sociālos un ekonomiskos pasākumus un to praktisko organizāciju. Daudzas nacionālās MVU organizācijas ir reprezentatīvas. EESK iesaka Komisijai vairāk paļauties uz MVU apvienībām, sociālajiem partneriem, profesionālajiem atzariem, kā arī pārstāvības struktūrām ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. To pieredze, zināšanas un aktīvais tīkls ļauj tiem vislabāk atbalstīt un iedrošināt mikrouzņēmumus un MVU un izstrādāt instrumentus, kas atbilst sociālajiem un vides mērķiem. Svarīgi ir nodrošināt minētajiem dalībniekiem finanšu resursus un cilvēkresursus, kas vajadzīgi atbalsta darbību izvēršanai.

5.3.

EESK atzīmē, ka Komisija ir izstrādājusi vairākus rīkus, kas varētu būt noderīgi mikrouzņēmumiem un MVU, bet kas nesasniedz mērķauditoriju. EESK iesaka pastiprināt MVU sūtņu mobilizāciju, lai pielāgotu šos rīkus mikrouzņēmumu un MVU vajadzībām un palīdzētu šiem uzņēmumiem tos apzināt un izmantot.

5.4.

EESK ierosina atbalstīt valstu un reģionālos pasākumus, kas atvieglo sociālo dialogu mikrouzņēmumos, amatniecības uzņēmumos un brīvajās profesijās (9), kā arī uz šiem pasākumiem balstīties, un šajā nolūkā darba ņēmējiem un darba devējiem sniegt informāciju/konsultācijas par viņiem piemērojamiem tiesību aktiem vai līgumu noteikumiem, apspriest un sniegt noderīgu informāciju par jautājumiem, kas aktuāli uzņēmumiem un to darbiniekiem, kā arī veicināt konfliktu novēršanu ar informāciju un ieteikumiem darba ņēmējiem un darba devējiem.

5.5.

EESK mudina dalībvalstis atbalstīt profesionālās organizācijas, kas īsteno apmācību, konsultācijas un sniedz atbalstu mikrouzņēmumiem un MVU, lai nodrošinātu atbilstību sociālajām un vides prasībām. Priekšroka dodama šiem pasākumiem, nevis saistošiem noteikumiem.

5.6.

Saskaņā ar Komitejas pašiniciatīvas atzinumu “Ceļā uz aprites publisko iepirkumu” (10) EESK aicina publiskās iestādes palīdzēt mikrouzņēmumiem un MVU izprast ilgtspējīgāku publisko iepirkumu, jo īpaši vietējo publisko iepirkumu, un rūpēties, lai specifikācijās tiktu stingri ievērots kvalitātes un kvantitātes kritēriju līdzsvars.

5.7.

Mikrouzņēmumu un MVU vadītājiem jābūt iespējai piedalīties mūžizglītībā tāpat kā darba ņēmējiem, īpaši uzņēmējdarbības sākšanas vai uzņēmuma pārņemšanas gadījumā. Lai izveidotu tādu uzņēmuma vadītāju un esošo uzņēmumu darbības pārņēmēju kopumu, kas spēj risināt sociālās, vides un ekonomiskās problēmas, EESK uzskata, ka būtiski ir piedāvāt un veicināt dalību apmācības ciklos, kas pielāgoti jaunajām prasmēm.

5.8.

EESK ierosina stimulus oglekļa bilances samazināšanai mikrouzņēmumos un MVU atbalstīt finansiāli tādā veidā, lai tas nebūtu ne ierobežojums uzņēmējdarbības attīstībai, ne papildu slogs.

5.9.

EESK iesaka veicināt brīvprātīgas uzņēmumu marķēšanas iniciatīvas, kas būtu bez maksas un kurās būtu iesaistīta trešā puse, lai vairotu uzticamību šai pieejai (11), vienlaikus nodrošinot to, lai šīs sistēmas nebūtu šķērslis piekļuvei tirgum, un izvairoties no šo sistēmu pavairošanas, lai neradītu neskaidrības patērētājiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra rezolūcija par jaunu Eiropas MVU stratēģiju [2020/2131(INI)].

(4)  Priekšlikums direktīvai par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu [2021/0104(COD)].

(5)  Priekšlikums par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu [2021/0050(COD)].

(6)  Piemērs amatniecības uzņēmumam, kas Nīderlandē ir ieviesis aprites ekonomikas pasākumus bez pārredzamības pienākuma: https://www.deb.nl/ondernemersverhalen/slagerij-van-koppen-dacht-na-over-duurzaamheid/.

(7)  “Les entreprises de proximité au féminin” [Vietējie uzņēmumi ar sieviešu līdzdalību] (2019. gada marts):

https://u2p-france.fr/sites/default/files/etude_les_entreprises_de_proximite_au_feminin.pdf.

(8)  OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp. un OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(9)  Reģionālās apvienotās starpnozaru komisijas amatniecības jautājumos (CPRIA: https://cpria.proximeo-france.fr/) un reģionālās apvienotās komisijas brīvo profesiju jautājumos (CPR-PL).

(10)  OV C 341, 24.8.2021., 16. lpp.

(11)  Piemēram, Répar’acteurs: https://www.artisanat.fr/reparacteurs#:~:text=Le%20label%20%C2%AB%20R%C3%A9par’acteurs%20%C2%BB,de%20la%20r%C3%A9duction%20des%20d%C3%A9chets.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mūsdienīga un atbildīga patēriņa reklāma”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/02)

Ziņotājs:

Thierry LIBAERT

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	132/0/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzstāj, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta sava reklāmas nozare, kuru smagi skārusi Covid-19 krīze. Salīdzinājumā ar digitālo pārkārtošanos un ar lielo tehnoloģiju uzņēmumu (Google, Amazon, Facebook, Apple) konkurenci reklāma ir kļuvusi par vēl spēcīgāku ekonomiskās darbības un nodarbinātības veicinātāju kā jebkad iepriekš.

1.2.

Ņemot vērā nepieciešamību vairāk respektēt patērētājus un uzdevumus zaļās pārkārtošanās un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, ir visaptveroši jāpārskata tas, kā panākt, lai reklāmas nozare uzņemtos īstenot Parīzes nolīguma mērķus.

1.3.

EESK aicina reklāmas nozari apņemties samazināt savu oglekļa pēdu, lai saskaņā ar ES mērķiem līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti nozares darbībā, līdz 2030. gadam par 55 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un lai līdz 2050. gadam kopīgiem spēkiem tiktu sasniegta kolektīvā oglekļneitralitāte.

1.4.

EESK vēlas, lai katrs reklāmas nozares dalībnieks atkarībā no savas darbības jomas uzņemas samazināt savu ietekmi uz vidi. To var panākt, samazinot digitālo reklāmas ekrānu energopatēriņu un palielinot to reciklējamību, prioritāri izmantojot papīru, kas iegūts no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem (PEFC un PFC marķējums), un REACH un GreenGuard standartiem atbilstošas iespiedkrāsas papīra afišām un reklāmas bukletiem, kā arī samazinot audiovizuālo darbu tehnisko, enerģētisko un loģistikas ietekmi.

1.5.

EESK iesaka reklāmas nozares dalībniekiem palielināt pro bono ieguldījumu tādu ekoloģiski atbildīgu iniciatīvu atbalstam, ko īsteno dalībnieki, kuriem nav pietiekamu finanšu resursu (MVU, jaunuzņēmumi, kooperatīvi u. c.).

1.6.

EESK vēlas, lai nozares dalībnieki palielina savu darbinieku apmācību zaļās pārkārtošanās jautājumos. Vienlaikus šāda izpratnes veidošana būtu jāparedz augstskolu studijās komunikācijas jomā.

1.7.

EESK iesaka reklāmas nozarei sākt pārdomas par reklāmas radīto tēlu pasauli un par tās veidotajām asociācijām. Tas palīdzēs nodrošināt, lai reklāma būtu nevis šķērslis, bet gan reāla zaļās pārkārtošanās veicinātāja, kas, balstoties uz precīziem faktiem, dos iespēju izcelt preces, kas palīdz mazināt ietekmi uz vidi.

1.8.

EESK prasa turpināt darbu, kas vērsts uz Eiropas mēroga reklāmas regulējuma stiprināšanu nolūkā cīnīties pret zaļmaldināšanu (greenwashing) un pret maldinošiem apgalvojumiem vides jomā, un kā arī rūpēties par saskaņotību starp ES dalībvalstīm.

1.9.

EESK pauž vēlmi, lai līdztekus aspektiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, īpaša uzmanība tiktu veltīta reklāmai, kuras mērķauditorija ir jaunieši, īpaši sociālajos tīklos.

1.10.

EESK uzskata, ka pilnībā atbildīga reklāma būs iespējama tikai tad, ja Eiropas reklāmas nozares dalībnieki uzņemsies atbildību dezinformācijas jomā. Eiropas Komisijai ir jāpastiprina cīņa pret dezinformācijas izmantošanu naudas iegūšanas nolūkā (1).

1.11.

EESK prasa, lai reklāmas nozare palielina atvērtību pilsoniskajai sabiedrībai un rada vairāk iespēju informācijas apmaiņai ar dažādām auditorijām, lai nozare savu darbību attīstītu atbilstoši jaunajām sabiedrības vēlmēm.

2.   Definīcijas

2.1.

Atzinumā izmantota Eiropas Savienības formulētā reklāmas definīcija, t. i., reklāma nozīmē “priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu”. Tomēr šajā definīcijā nav ietverta reklāma, kurai ir institucionāls mērķis (uzņēmuma reputācijas uzlabošana), ne arī publiskā sektora vai apvienību reklāma.

2.2.

Atbildīga reklāma ir tāda, kurā ņemta vērā reklāmas atbildība attiecībā uz nozīmīgiem sabiedrības un vides izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņu apkarošana.

3.   Reklāma – saimnieciskās darbības un nodarbinātības virzītājspēks Eiropā

3.1.

Reklāma ir cieši saistīta ar izaugsmi un darbvietām. Tur, kur ir apjomīgi ieguldījumi reklāmā, izaugsme ir lielāka nekā tur, kur šādu ieguldījumu apjoms ir mazāks (2). Eiropā saskaņā ar 2017. gadā veikto Pasaules reklāmdevēju federācijas pētījumu par 2016. gadu 92 miljardu EUR lielie reklāmas izdevumi stricto sensu radīja 643 miljardus EUR papildu ienākumu (3).

3.2.

Saskaņā ar vairākiem pētījumiem viens reklāmā ieguldīts euro rada multiplikatora efektu un blakusietekmi no 5 līdz 7 papildu izaugsmes punktiem. Beļģijā multiplikatora koeficients būtu 5 (reklāmas izdevumi 2,2 miljardu EUR apmērā deva 13 miljardus EUR lielus ienākumus Beļģijas ekonomikā) (4).

3.3.

Reklāma paātrina jaunu preču un pakalpojumu un dažkārt arī jauninājumu izplatīšanu; to skaidri apliecina atsevišķu preču, piemēram, datoru vai tālruņu, lietošanas ilgums. Paātrināta jaunu preču izplatīšana rada jautājumus par to ietekmi uz vidi.

3.4.

Reklāma veicina konkurenci. Ja nebūtu reklāmas, mēs visi būtu vienas bankas klienti, un tā varētu noteikt tarifus pēc saviem ieskatiem. Banku pakalpojumi dažādās bankās patiešām ir lielā mērā līdzīgi, un atšķirību rada arī reklāma. Šis konstatējums attiecas uz daudziem darbības sektoriem (enerģētika, mazumtirdzniecība utt.).

3.5.

Reklāma ir būtisks ienākumu avots daudzās nozarēs, it īpaši mediju nozarē. Daudzās ES valstīs reklāma plaši finansē presi, radio un televīziju. Turklāt reklāma ir gan resurss, gan atkarība, kas dažkārt var ietekmēt darbu saturu un radīt jautājumus par redakcionālo neatkarību.

3.6.

Reklāmas apgrozījums Eiropā ir 140 miljardi EUR (2018. gadā), nozarē darbojas 280 000 uzņēmumu, lielākoties mazi un vidēji uzņēmumi, kuri daļēji vai pilnībā strādā uzņēmumu komunikācijas jomā un nodarbina 998 000 cilvēku (5).

3.7.

Reklāma netieši ietekmē daudzas ar tās darbību saistītas profesijas, piemēram, audiovizuālo, mākslinieciskās jaunrades un fotogrāfijas sektoru. Beļģijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka no reklāmas ieņēmumiem tiek finansētas 87 000 cilvēku darbvietas, vai arī šie cilvēki ar piegādes ķēžu starpniecību ir iesaistīti reklāmas producēšanā.

3.8.

Turklāt, ja ņem vērā uzņēmumu komunikācijas kopējos izdevumu, ir arī jāpieskaita lielās summas, kas katru gadu Eiropas Savienībā tiek maksātas, lai atbalstītu izklaides, sporta un kultūras pasākumus, tos sponsorējot un līdzatbalstot.

4.   Ietekme, kas pārsniedz ekonomiskos un sociālos aspektus

4.1.

Ir atzīts, ka reklāmas ietekme uz presi ir viens no faktoriem, kas nodrošina plašāku mediju pieejamību. Bez reklāmas būtiski paaugstinātos laikrakstu cena, un reklāmas samazināšanās dēļ izzustu daudzi laikraksti.

4.2.

Reklāma arī nodrošina bezmaksas izdevumus, kas miljoniem cilvēku ik dienas dod iespēju lasīt ziņas.

4.3.

Jāuzsver mākslinieciskais un radošais aspekts. Nākas konstatēt, ka ļoti daudzi kinorežisori, fotogrāfi un dizaineri savu karjeru ir sākuši reklāmas nozarē.

4.4.

Reklāmas integrēšana konkrētā pilsētas rajonā ir pārvērtusi tos par tūrisma vietām, piemēram, Times Square Ņujorkā un Piccadilly Circus Londonā. Tieši reklāmas dinamika veido pilsētas tēlu un veicina atsevišķu vietu atpazīstamību. Pret šādu reklāmas ietekmi uz publisko telpu, protams, var nopietni iebilst.

4.5.

Reklāma palīdz veidot pozitīvu vēstījumu par pasauli, laimi, prieku un skaistumu. Pašreizējos nepārtraukto krīžu apstākļos reklāma palīdz izplatīt optimistiskus un iedvesmojošus vēstījumus. Reklāma dod mums padomus arī ikdienas dzīvē: “Don’t imitate, innovate” (Hugo Boss), “Take care of yourself” (Garnier) un “Impossible is nothing” (Adidas). Tādējādi reklāma parasti sniedz pozitīvu skatījumu uz pasauli. Šis pozitīvais skatījums var kļūt par spēcīgu zaļās pārejas veicinātāju.

5.   Reklāmas modelis un tā ietekme uz sabiedrību un vidi

5.1.

Reklāmai ir tieša ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG). Tā ietekmē papīra izmantošanu, kā arī dažādu resursu patēriņu (piemēram, izmantojot jaunos LCD ekrānus) un energopatēriņu, izmantojot internetu vai audiovizuālos medijus. Ietekme uz SEG emisijām vai uz vidi plašākā nozīmē (piemēram, reklāmas nesējlīdzekļu reciklējamība) praksē gandrīz nekad netiek izmantots kā viens no izvēles kritērijiem, izvēloties reklāmas kampaņas īstenošanas veidu.

5.2.

Ārtelpā izvietotajai reklāmai turklāt ir īpaša ietekme uz vidi. Tā parasti redzama digitālu gaismas paneļu veidā. To enerģijas patēriņš un ietekme gaismas piesārņojuma ziņā ir samērā liela. Tiek lēsts, ka 200 kg smaga standarta digitālā reklāmas paneļa ražošanai ir vajadzīgas 8 tonnas materiālu (6).

5.3.

Tā kā reklāmas mērķis ir palielināt reklamēto preču patēriņu, tā veicina pārmērīgu patēriņu, kas ne vienmēr atbilst vajadzībām. Daudzu preču un priekšmetu praktiskais pielietojums galu galā ir ļoti ierobežots un dažkārt nav samērojams ar ietekmi uz vidi. Daži no tiem jau pēc pirmās lietošanas nonāk atkritumos. Reklāma modelē indivīdu vajadzības un vēlmes saskaņā ar reklāmdevēju interesēm, kas ne vienmēr atbilst kolektīvajām interesēm.

5.4.

Lielais reklāmu skaits lielpilsētās var arī veicināt pilsētvides standartizāciju Eiropas lielākajās pilsētās. Līdz ar vienādām reklāmas kampaņām pilsētvide kļūst viendabīgāka un zaudē kvalitāti. Šo parādību izskaidro tas, ka lielāko daļu reklāmas izvieto neliels skaits reklāmdevēju.

5.5.

Izplatītie vēstījumi un tajā ietvertās vērtības bieži vien ir tālu no dalīšanās, solidaritātes un mērenības vērtībām. Reklāma izplata priekšstatu par laimi, ko iegūst iegādājoties preces. Reklāmas rada šķitumu, ka viss ir pērkams. Lai mēs varētu būtu laimīgi, mums jāiegūst un jāpatērē vairāk. Tomēr viedokļu aptaujas neliecina par ciešu statistisku saikni starp patēriņu un laimes sajūtu, jo laimes sajūta galvenokārt ir atkarīga no ticības noteiktām vērtībām, no ģimenes un reāla sabiedriskā tīkla nozīmīguma. Reklāma var arī radīt patērētājos pastāvīgu neapmierinātību, jo tā mudina patērēt arvien vairāk, un frustrāciju visiem tiem cilvēkiem, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā un kuriem nav līdzekļu reklamēto preču un pakalpojumu iegādei.

5.6.

Nezinādami, Eiropas uzņēmumi dezinformācijas vietnēs tērē vairāk nekā 400 miljonus euro (7). Ir atzīts fakts, ka galvenajiem dezinformācijas avotiem ir finansiāli mērķi, un viņi šajā nolūkā izmanto galvenokārt atsauču iekļaušanu, kas dod iespēju iegūt būtiskas naudas summas no tiešsaistes reklāmas.

5.7.

EESK ir konstatējusi, ka arvien vairāk reklāmas sociālajos tīklos parādās nevis kā reklāma, bet slēpjas aiz vairāk vai mazāk pazīstamiem ietekmes veidotājiem. Ir noskaidrots, ka vairāk nekā ceturtajā daļā reklāmas (26,6 %) sociālajos tīklos nav norādīts zīmols un komerciālais nolūks (8). Tas rada neskaidrību, kas grauj uzticēšanos zīmoliem. Digitālo pakalpojumu tiesību akts to palīdzēs apkarot, jo būs pienākums norādīt organizāciju, kuras vārdā reklāma tiek izplatīta (9).

6.   Paātrināt reklāmas attīstību, lai tās modelis vairāk atbilstu zaļās pārkārtošanās mērķiem

6.1.

Laikā, kad klimata mērķi kļūst arvien aktuālāki, ir grūti izprast faktu, ka reklāmas nozare nav oficiāli uzņēmusies saistības ievērot Parīzes nolīgumu. Nesen Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, lai līdz 2030. gadam panāktu SEG emisiju samazinājumu par 55 %, un Eiropas Komisija 2021. gada 14. jūlijā publicēja divpadsmit pasākumu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” šā mērķa sasniegšanai. Visām profesionālajām nozarēm ir jāiesaistās kopīgajā darbā, un reklāmas nozarei, tāpat kā citām nozarēm, tuvākajā desmitgadē ir jāuzņemas īstenot šo svarīgo mērķi.

6.2.

Vairākums reklāmdevēju ir sapratuši klimata pārmaiņu radītās problēmas un vajadzību uzklausīt sabiedrības lielās cerības. Jau vairākus gadus viņi mobilizējas, lai cīnītos pret maldinošiem apgalvojumiem vides jomā un zaļmaldināšanu. Tagad viņiem tas ir jādara aktīvāk.

6.3.

Eiropas Komisija šo dinamiku atbalsta. JUST ĢD 2012. gadā izveidoja darba grupu (Multi-Stakeholder Group on Environmental Claims). Ir publicēti vairāki ziņojumi (2013. gadā un 2016. gadā). Šie dokumenti ir palīdzējuši labāk izprast maldinošus paziņojumus par vidi un ietekmējuši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (10) par negodīgu komercpraksi īstenošanu. EK rūpējas par šo norāžu atjaunināšanu. Tās paredzēts publicēt līdz 2021. gada beigām. Dokumenta galīgajā versijā paredzēts vairāk precizēt Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi piemērošanu. 2020. gadā valstu patērētāju aizsardzības iestādes ir īstenojušas Eiropas Komisijas koordinētu to uzņēmumu interneta vietņu kontroli, kuras norāda, ka tirgo videi draudzīgus produktus. Šajā darbā ir secināts, ka 42 % gadījumu šīs norādes ir pārspīlētas, nepatiesas vai maldinošas un atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem varētu tikt kvalificētas par negodīgu tirdzniecības praksi (11).

6.4.

Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā, ko Eiropas Komisija publicēja 2020. gada 11. martā, pirmo reizi ir ietverts reklāmas pārskatatbildības aspekts. Minētā plāna 2.2. punktā norādīta Komisijas vēlme stiprināt patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu. Tajā paredzēts, ka uzņēmumiem būs jāpamato savi apgalvojumi vides jomā attiecībā uz preci vai organizāciju, izmantojot vidiskās pēdas metodes. Plāna 3.2. punktā ir izteikta vēlme izstrādāt stimulus, kas palielinātu vienā automašīnā braucošo cilvēku skaitu (ko var izdarīt ar reklāmu, kurā mazāk rādīts, ka autovadītājs mašīnā ir viens pats).

6.5.

Eiropas Parlamentā 2020. gada novembrī tika balsots par IMCO (iekšējā tirgus) komitejas sagatavoto patstāvīgo ziņojumu “Virzība uz ilgtspējīgāku vienoto tirgu uzņēmumiem un patērētājiem” (12). Tajā “uzsver, ka ir svarīgi, lai reklāma būtu atbildīga un tajā tiktu ievēroti publiskie vides un patērētāju aizsardzības standarti”.

6.6.

EESK ir aktīvi iesaistījusies, lai tiktu izskausti maldinoši apgalvojumi vides jomā, piemēram, izstrādājot atzinumu par tematu “Ar vidi, sociālo jomu un veselību saistīti apgalvojumi iekšējā tirgū” (13). Komiteja ir balsojusi par atzinumu “Ceļā uz ES ilgtspējīga patēriņa stratēģiju” (14), kurā uzsvērts, ka labāks reklāmas regulējums ir svarīgs, lai panāktu ilgtspējīgāku patēriņu. Nesenajā atzinumā par jauno Patērētāju tiesību aizsardzības programmu (15) ir norādīts, ka ir labāk jāinformē patērētāji un jācīnās pret zaļmaldināšanu.

7.   Ceļā uz ilgtspējīgāka un atbildīgāka patēriņa reklāmu Eiropā

7.1.

EESK iesaka stimulējošu pieeju, kas ietvertu pašu reklāmdevēju pārskatatbildību. Šādu pieeju pamato panāktais progress gan profesijā, konkrēti, cīņā pret maldinošiem apgalvojumiem par vidi, gan regulējuma jomā. Šāda pieeja skaidrojama arī ar nepieciešamību atbalstīt nozari, kas šajā īpaši sarežģītajā laikā ir izaugsmes un nodarbinātības avots. Komiteja uzskata, ka jebkādi šķēršļi Eiropas reklāmas modeļiem var būt izdevīgi digitālās reklāmas mehānismiem, kuru īpašnieki galvenokārt ir lielie tehnoloģiju uzņēmumi (Google, Amazon, Facebook, Apple), lai gan tie joprojām lielākoties izvairās no ES nodokļu shēmām. Ar sīkdatnēm saistīto noteikumu dēļ šim modelim nākotnē būs jāmainās. Tomēr EESK atzīst, ka dažiem produktiem ar lielu ietekmi, piemēram, fosilajam kurināmajam, var tikt paredzēti stingrāki noteikumi.

7.2.

Pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos EESK aicina sniegt ātru un ārkārtas finansiālu atbalstu mazākajiem un vājākajiem reklāmas nozares dalībniekiem (MVU), lai šīs struktūras, pretim dodot solījumu veikt strukturālas pārmaiņas iepriekš aprakstītajos aspektos, varētu izdzīvot pašreizējā situācijā.

7.3.

Visās reklāmas nozares profesijās Eiropā, kā arī visu reklāmas aģentūru, kuras darbojas Eiropas Savienībā, siltumnīcefekta gāzu samazināšanas politikā tiek integrēti 2015. gada Parīzes nolīguma mērķi, īpaši jaunākie Eiropas Savienības mērķi, kas saistīti ar apņemšanos līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 55 %.

7.4.

Visi reklāmas nozares ekonomiskie dalībnieki atzīst ar zaļo pārkārtošanos saistītos mērķus, tos iekļauj savu struktūru darbībā un ierosina savas SEG bilances novērtējumus, emisiju samazināšanas risinājumus un šiem mērķiem pielāgotus rīcības plānus. Šai reklāmas funkciju pārkārtošanai ir jānotiek elastīgi, īpaši ar mērķi iedrošināt un atbalstīt vidēja lieluma aģentūras.

7.5.

Reklāmas nozares dalībniekiem ir jāapņemas novērtēt reklāmas produktu oglekļa pēdu, lai mainītu praksi, piedāvātu videi nekaitīgākas alternatīvas un apsvērtu pārvietošanas iespējas Eiropā.

7.6.

Reklāmas nozares dalībniekiem ir jāpalielina pro bono ieguldījums, kas paredzēts tām organizācijām, kuras visaktīvāk darbojas klimatiskās pārkārtošanās un sociālās iekļaušanas jomā. Plašākā nozīmē reklāmas regulējuma pārvaldības attīstība ir jāplāno tā, lai tajā plašāk iesaistītu pilsonisko sabiedrību, iespējams, izmantojot jaunus pārvaldības modeļus.

7.7.

Reklāmas nozares dalībniekiem ir jāuzņemas īstenot sistemātisku apmācību par zaļās pārkārtošanās uzdevumiem un par atbildīgākas reklāmas īstenošanu. Šajā nolūkā ir iekšēji jāgatavo personāls un jāpiedalās studentu izglītošanā mārketinga un komunikācijas jomā.

7.8.

Reklāmas nozarei ir jāuzņemas saistības turpināt reklāmas profesionālā regulējuma mehānismu stiprināšanu un šajā nolūkā jāpaplašina Eiropas regulatīvo iestāžu uzraudzības pilnvaras un jāierosina pilsoniskās sabiedrības (vides NVO, patērētāju apvienību, arodbiedrību organizāciju utt.) plašāka reāla iesaiste tās pārvaldībā.

---

(1)  Eiropas Komisija “Norādījumi par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi”. 2021. gada 26. maijs. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_2585.

(2)  Maximilien Nayaradou, “L’impact de la régulation de la publicité sur la croissance économique” (Reklāmas regulējuma ietekme uz ekonomikas izaugsmi), kopsavilkums publicēts Reklāmdevēju savienības izdevumā Publicité et croissance économique (Reklāma un ekonomikas izaugsme), 2006. g. Disertācija aizstāvēta 2004. gadā Paris Dauphine Universitātē.

(3)  World Federation of Advertising. The value of advertising, Deloitte, 2017. g.

(4)  Beļģijas Reklāmdevēju savienība, “Reklāmas ietekme uz ekonomikas izaugsmi Beļģijā”, 2015. gada 3. decembris.

(5)  Avots: Eurostat. Advertising and Market Research Statistics.

(6)  ADEME. “Modélisation et évaluation environnementale des panneaux publicitaires numériques” (Digitālo reklāmas paneļu modelēšana, un novērtējums par to ietekmi uz vidi). 2020. gada septembris.

(7)  Claudia Cohen, “Des marques financent, malgré elles, la désinformation” (“Zīmoli nevilšus finansē dezinformāciju”, Le Figaro, 2021. gada 5. augusts.

(8)  Atbildīgas ietekmes novērošanas centrs. ARPP. 2021. gada 13. septembris.

(9)  OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(11)  “Europe Daily Bulletin”, Agence Europe, Nr. 12646, 2021. gada 24. janvāris.

(12)  https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2020/2021(INI)&l=lv

(13)  OV C 383, 17.11.2015., 8. lpp.

(14)  OV C 429, 11.12.2020., 51. lpp.

(15)  OV C 286, 16.7.2021., 45. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/03)

Ziņotāja:

Dominika BIEGON

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	168/3/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas fiskālie noteikumi ir jāpārskata – trūkumi bija acīmredzami jau pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes, un Covid-19 pandēmija pašreizējā fiskālajā sistēmā rada vēl nopietnākus izaicinājumus. Iepriekšējos atzinumos EESK ir atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisijas veikto ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu. Šajā atzinumā EESK atkārtoti pauž savu nostāju par reformu nepieciešamību un aicina Komisiju nekavējoties turpināt ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, kas pašlaik ir apturēta. Pirms pārskatītā sistēma stājas spēkā, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes pārejas periodam, kura laikā nevajadzētu uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, paredzot arī iespēju izmantot “ārkārtēju apstākļu klauzulu”, katrai valstij pieejot individuāli.

1.2.

Jebkurai turpmākajai fiskālajai sistēmai ir a) jāstiprina publiskie ieguldījumi, b) jānodrošina cikliskāka rīcības brīvība un c) jānodrošina lielāka elastība un valstu diferenciācija attiecībā uz parāda korekcijām, vienlaikus garantējot fiskālo ilgtspēju. ES fiskālā sistēma ir jāpārskata ne tikai tādēļ, lai īstermiņā un vidējā termiņā stabilizētu ekonomiku. Tas ir arī būtiski, lai finansētu ekonomikas sociāli ekoloģisko pārveidi, garantējot pilnīgu nodarbinātību, kvalitatīvas darbvietas un taisnīgu pārkārtošanos.

1.3.

Konkrētāk, EESK galvenais priekšlikums par fiskālās sistēmas pārskatīšanu ir – kombinācijā ar noteikumu par izdevumiem ieviest līdzsvarotu budžeta normu (“zelta likumu”) attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem. Turklāt EESK atzinīgi vērtē Eiropas Fiskālās padomes priekšlikumu par fiskālo korekciju diferenciāciju atkarībā no valsts.

1.4.

Visbeidzot EESK norāda, ka fiskālā politika ir tradicionālā parlamentārās politikas joma un tās lēmumi ietekmē visu valsts izdevumu un ieņēmumu struktūru. Tāpēc ievērojama loma turpmākajā ES ekonomikas pārvaldības sistēmā jāpiešķir gan valstu parlamentiem, gan Eiropas Parlamentam.

1.5.

Līdzīgi arī pilsoniskā sabiedrība ir vairāk jāiesaista Eiropas pusgadā gan valstu, gan ES līmenī. Tādējādi var izveidot līdzsvarotu ekonomikas politiku, kurā ir saskaņotas visas intereses. Tas it īpaši attiecas uz Atveseļošanas un noturības mehānisma pārvaldību, kurā pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nav bijusi apmierinoša (1). Kā efektīva pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas mehānisma modelis būtu jāizmanto partnerības princips, kas ir sena tradīcija Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldībā.

2.   Vispārīga informācija: jauni izaicinājumi pēc Covid-19 pandēmijas

2.1.

Eiropas fiskālie noteikumi ir jāpārskata. Pirms krīzes Eiropas Fiskālās padomes (2019) (2) veiktajā ES fiskālās sistēmas novērtējumā pamatoti tika norādītas divas galvenās problēmas: pirmkārt, fiskālajiem noteikumiem ir tendence būt procikliskiem. Pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes fiskālā konsolidācija sākās pārāk agri, jo pastāvēja nopietnas bažas par ilgtspēju, rezultātā izraisot atkārtotu Eiropas ekonomikas recesiju Otrkārt, izdevumu samazināšana galvenokārt bija vērsta uz publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot vidējo valdības ieguldījumu līmeni 2015.–2019. gadā ar vidējo līmeni pirms krīzes (2005.–2009. gads), 20 no 27 dalībvalstīm rādītāji samazinājās – dažās pat par 50 % – tādā mērā, ka valsts pamatkapitāla apjoma vērtība, ko raksturo negatīvi neto publisko ieguldījumu rādītāji, eurozonā no 2013. līdz 2017. gadam pazeminājās.

2.2.

Covid-19 pandēmija ES fiskālajai sistēmai rada vēl lielākas problēmas – ekonomikas lejupslīde kopā ar politikas pasākumiem pandēmijas sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai daudzās dalībvalstīs ir izraisījusi valsts budžeta deficīta un parāda pieaugumu līdz IKP līmenim (3). Eiropas Fiskālās padomes aplēses (2020) (4) liecina, ka, ja pēc vispārējās izņēmuma klauzulas atcelšanas ES fiskālie noteikumi tiktu aktivizēti bez izmaiņām, gaidāmais parāda attiecības samazinājums dažām dalībvalstīm radītu pārmērīgu slogu un ievērojamas nelabvēlīgās ekonomiskās, sociālās un politiskās sekas, kas apdraudētu ES ekonomikas atveseļošanu.

2.3.

ES fiskālo noteikumu reforma ir vajadzīga ne tikai, lai īstermiņā un vidējā termiņā stabilizētu ekonomiku. Tā ir arī svarīga, lai finansētu ekonomikas sociāli ekoloģisko pārveidi, garantējot pilnu nodarbinātību, kvalitatīvas darbvietas un taisnīgu pārkārtošanos. Lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā, ir būtiski jāmodernizē kapitāls. Lai ekonomika būtu ilgtspējīga, ir ievērojami jāpaplašina publiskie ieguldījumi, pretējā gadījumā Eiropas valstu ekonomika saskarsies ar fiskāliem riskiem, kas saistīti ar klimatu (5). Vienlaikus ir jānodrošina fiskālā ilgtspēja. Iepriekšējos atzinumos EESK jau ir uzsvērusi, ka ES fiskālajā sistēmā ir jāievieš līdzsvarota budžeta norma attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem (6). Šīs prasības joprojām ir spēkā – saskaņā ar Eiropas Komisijas nesenajām aplēsēm, lai Eiropa varētu sasniegt savus 2030. gada mērķus klimata un vides jomā, kopējais finansējuma deficīts līdz 2030. gadam būs aptuveni 470 miljardi EUR gadā (7). Kā pamatoti uzsvērts, nepieciešamā finansējuma apjoma mobilizēšana būs nozīmīgs politikas uzdevums, un ir skaidrs, ka publiskajiem ieguldījumiem būs izšķiroši svarīga loma, arī tādēļ, lai veicinātu privātos ieguldījumus. ES fiskālās sistēmas reformā šie apsvērumi ir jāņem vērā.

2.4.

EESK uzsver, ka dalībvalstīm jāatrisina uzdevums samazināt parāda attiecību pret IKP pēc tam, kad būs sākusies ekonomikas atveseļošana, ar mērķi saglabāt pietiekamu fiskālo telpu, lai pārvarētu nākamo ekonomikas krīzi. Šajā atzinumā ierosinātais noteikums par izdevumiem (sk. 3.3.2. un 3.3.3. punktu) patiešām nodrošinātu, ka labvēlīgos laikos dalībvalstis konsolidē savas publiskās finanses.

2.5.

EESK uzsver, ka, pārskatot ES fiskālo sistēmu, ir jāņem vērā pašreizējie makroekonomiskie apstākļi. Gan SVF (8), gan Eiropas Komisija (9) apgalvo, ka, pateicoties zemajām procentu likmēm un straujākiem izaugsmes rādītājiem, parāda attiecībai pret IKP īstermiņā un vidējā termiņā vajadzētu stabilizēties. Valsts parāda ilgtspēja ir atkarīga no (reālā) IKP pieauguma tempa, gada primārās bilances un (reālajām) procentu likmēm attiecībā uz nenomaksātajiem valsts parādiem. EESK aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā šos faktorus, novērtējot dalībvalstu parādu ilgtspēju.

2.6.

Turklāt EESK uzsver, ka valsts finanšu ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no uzticamiem publiskajiem ieņēmumiem un taisnīgas nodokļu sistēmas, tostarp, piemēram, no cīņas pret krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu. Turklāt paziņotajiem jaunajiem pašu resursiem būtu jāveicina taisnīga nodokļu politika, kā arī sociālais un klimatiskais taisnīgums. Lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju, ir vajadzīga arī ieņēmumu un izdevumu pārredzamība, atklāta līgumslēgšana un pastāvīga pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana publisko finanšu pārvaldības uzraudzībā.

2.7.

Iepriekšējos atzinumos EESK atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas sagatavoto ekonomikas pārvaldības pārskatu un uzsvēra, ka ir vajadzīga pārskatīšana (10). EESK arī ierosināja jautājumu par ES ekonomikas pārvaldības reformu apspriest konferencē par Eiropas nākotni. Arī jautājumam par LESD ekonomikas pārvaldības noteikumu pielāgošanu ES pašreizējai ekonomiskajai realitātei nevajadzētu būt tabu. EESK atkārtoti pauž šo aicinājumu, it īpaši saistībā ar Covid-19 krīzi. Lai nepieļautu atgriešanos pie iepriekšējiem fiskālajiem noteikumiem un pārkārtotos uz tādu ekonomikas pārvaldību, kas vērsta uz labklājību, EESK mudina pēc iespējas drīzāk atsākt pārvaldības pārskatīšanas procesu (11).

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   ES ekonomikas pārvaldības līdzsvarošana

3.1.1.

Fiskālajai politikai jābūt daļai no plašākas daudzlīmeņu un līdzsvarotas pārvaldības sistēmas. EESK atbalsta uz labklājību vērstu ekonomikas pārvaldību, kuras prioritāte ir iedzīvotāju sociālā un ekonomiskā labklājība, lai neviens netiktu atstāts novārtā, vienlaikus nodrošinot valsts parāda ilgtspēju. Tāpēc Komiteja aicina īstenot līdzsvarotu ekonomikas politiku, kurā kā svarīgi un vienlīdz nozīmīgi būtu izvirzīti tādi politikas pamatmērķi kā ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, pilnīga nodarbinātība, pienācīgas kvalitātes darbs un taisnīga pārkārtošanās, taisnīga ienākumu un bagātības sadale, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte, vides ilgtspēja, finanšu tirgus stabilitāte, cenu stabilitāte, līdzsvarotas tirdzniecības attiecības, konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika un ilgtspējīgas publiskās finanses. Šie mērķi atbilst gan Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā noteiktajiem mērķiem, gan pašreizējiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (12).

3.1.2.

Lai atbalstītu dalībvalstis ceļā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, ir ne tikai jāatļauj plašāka fiskālā rīcības brīvība noteiktos apstākļos. Papildus ir arī jāveicina stimuli reformām. Pašreizējā ES ekonomikas pārvaldības sistēmā ir trīs pīlāri: a) fiskālā uzraudzība, b) makroekonomikas uzraudzība un c) sociālās un nodarbinātības politikas koordinēšana. Tādējādi tā jau lielā mērā ir pievērsusies reformām. Vairākos empīriskos pētījumos uzsvērts, ka, neraugoties uz reformām, lielākā daļa iepriekšējo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu ir vērsti uz konkurētspējas palielināšanu un valsts budžeta konsolidāciju (13). EESK mudina ES iestādes turpmākajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ievērot lielāku līdzsvaru: par vienlīdz svarīgiem atskaites punktiem konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos būtu jānosaka gan fiskālie kritēriji, gan arī ES mērķi klimata jomā un Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reformām, kas atbalsta pārkārtošanos uz zaļu un digitālu ekonomiku (piemēram, aktīva darba tirgus politika un mūžizglītības shēmas, tostarp programmas pārkvalifikācijai un karjeras maiņas atbalstam), un reformām, kas garantē ES līdzekļu efektīvu apguvi (piemēram, valsts pārvaldes iestāžu tehnisko spēju veidošana, lai pārvaldītu ieguldījumu projektus, efektīvas un atklātas publiskā iepirkuma sistēmas un reformas, ar ko novērst citus nemonetārus šķēršļus efektīvai ieguldījumu politikai).

3.2.   Publisko ieguldījumu stiprināšana

3.2.1.

EESK uzsver, ka ES fiskālā sistēma ir jāreformē tādā veidā, kas labāk aizsargātu publiskos ieguldījumus (14). Publisko ieguldījumu multiplikatora efekts ir īpaši liels, tāpēc publisko ieguldījumu samazināšana īpaši nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Publisko ieguldījumu samazināšana konkrēti un valdības izdevumu samazināšana vispār ir īpaši postoša ekonomikas lejupslīdes un recesijas laikā (15). Turklāt daudzos pētījumos arī norādīts, ka publiskie ieguldījumi veicina izaugsmi ilgtermiņā (16). Publisko ieguldījumu ilgtermiņa palielinājums arī rada drošāku pamatu privātā sektora plānošanai (17).

3.2.2.

Šie fakti ir pamatojums pieejai, kas, ciktāl tas attiecas uz novērtējumu par ES fiskālo noteikumu ievērošanu dalībvalstīs, publiskajiem ieguldījumiem dod priekšroku. EESK atbalsta līdzsvarotu budžeta normu attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem (18), lai saglabātu produktivitāti un sociālo un ekoloģisko pamatu nākamo paaudžu labklājībai, vienlaikus nodrošinot fiskālo ilgtspēju. Kopumā EESK ierosina pārskatītajā fiskālajā sistēmā īstenot tradicionālo līdzsvarotas budžeta normas koncepciju par publiskajām finansēm (19). Tas nozīmē, ka neto publiskie ieguldījumi ir jāizslēdz no nominālā deficīta aprēķiniem. Ja tiek ieviests noteikums par izdevumiem, kā aicina EESK (sk. 3.3.2. un 3.3.3. punktu), neto publiskie ieguldījumi būtu jāizslēdz arī no publisko izdevumu maksimālā apjoma, savukārt ieguldījumu izmaksas būtu jāsadala visā pakalpojuma nodrošināšanas laikā, nevis četru gadu periodā, kā tas ir pašlaik. Neto publiskie ieguldījumi palielina publiskā un/vai sociālā pamatkapitāla apjomu un nodrošina ieguvumus nākamajām paaudzēm (20). Nākamās paaudzes manto valsts parāda apkalpošanu, taču pretī saņem atbilstošu un palielinātu publiskā pamatkapitāla apjomu.

3.2.3.

EESK uzsver, ka līdzsvarota budžeta norma noved pie preferenciālas attieksmes pret publiskajiem ieguldījumiem ES fiskālās sistēmas ietvaros. Tas neatbrīvo valdības no pienākuma pamatot nozīmīgus ieguldījumu projektus un attiecībā uz tiem iegūt vairākumu. Jebkurā gadījumā ir jāsaglabā pārredzamība un parlamentārā pārskatatbildība, arī lai nodrošinātu, ka tiek veikti tikai tie publiskie ieguldījumi, kas kalpo kopējam labumam.

3.2.4.

Kā pašu pirmo soli EESK iesaka fundamentāli pārskatīt tā dēvēto ieguldījumu klauzulu. Pirmkārt, EESK ierosina elastīgāk interpretēt Stabilitātes un izaugsmes pakta investīciju klauzulu. Līdz šim tā ir izmantota reti, galvenokārt ierobežojošo atbilstības kritēriju dēļ (21). Šie atbilstības kritēriji būtu jāatvieglo – principā publiskajiem ieguldījumiem būtu jāattaisno īslaicīga novirze no korekcijām neatkarīgi no dalībvalsts stāvokļa ekonomikas ciklā un pat tad, ja šo ieguldījumu rezultātā deficīta atsauces vērtība pārsniedz 3 % no IKP.

3.2.5.

Pašlaik atkāpes no vidēja termiņa budžeta mērķa (VTM) vai korekcijām tā sasniegšanai ir atļautas tikai tad, ja tās ir saistītas ar valsts izdevumiem tādiem projektiem, ko līdzfinansē ES (22). EESK ierosina plašāk definēt ieguldījumus. Tajā pašā laikā ieguldījumu definīcijai jābūt skaidrai un praktiski piemērojamai, lai novērstu “radošu grāmatvedību”. Eiropas Komisijas norādījumi dalībvalstīm saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un tajos sniegtā ieguldījumu definīcija ir labs sākumpunkts (23), jo tie ietver ieguldījumus materiālos aktīvos, kā arī ieguldījumus veselības aprūpē, sociālajā aizsardzībā, izglītībā un apmācībā un ieguldījumus pārkārtošanā uz zaļo un digitālo ekonomiku.

3.2.6.

EESK atzinīgi vērtē taksonomiju attiecībā uz ilgtspējīgām darbībām. Tajā skaidri noteikts, kas ir kvalificējams kā “ekoloģiski ilgtspējīga saimnieciskā darbība”, kas savukārt ļauj definēt “vides ziņā ilgtspējīgus ieguldījumus” (24). Tādēļ EESK iesaka kā pamatu publisko ieguldījumu ilgtspējas novērtēšanai izmantot labi izstrādāto ES ilgtspējīgu darbību taksonomiju apvienojumā ar līdzsvarotu budžeta normu. Turklāt EESK ar interesi gaida Komisijas priekšlikumus par zaļo budžeta plānošanu.

3.3.   Cikliskāka rīcības brīvība attiecībā uz fiskālo politiku

Reformēt cikliskās korekcijas metodes vai ieviest noteikumu par izdevumiem

3.3.1.

EESK uzsver, ka Eiropas Komisijas cikliskās korekcijas metode ir neskaidra un izraisa procikliskumu. Eiropas Komisijas metode strukturālās bilances noteikšanai ir izrādījusies problemātiska, jo aprēķināto potenciālo iznākumu spēcīgi ietekmē pašreizējā ekonomiskā situācija. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes fāzēs potenciālais ražošanas apjoms tiek strauji un krasi pārskatīts uz leju, lai gan tas ne vienmēr atspoguļo reālos apstākļus (25). Potenciālā ražošanas apjoma pārskatīšana uz leju spēcīgi ietekmē aprēķināto strukturālo deficītu un attiecīgi noteiktos konsolidācijas pasākumus. Padarot potenciālā ražošanas apjoma aprēķināšanu mazāk atkarīgu no cikliskām svārstībām, dalībvalstīm var pavērties ievērojama fiskālā telpa pretcikliskai ekonomikas politikai. Šo reformas priekšlikumu varētu īstenot viegli, un tas būtu jāņem vērā tikai kā minimālā prasība, lai ES fiskālos noteikumus padarītu piemērotākus ciklisko svārstību mazināšanai. Tomēr pat pēc reformas strukturālais deficīts joprojām būs ārkārtīgi sarežģīta koncepcija, un tā aprēķināšanu būs gandrīz neiespējami izskaidrot iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Ņemot vērā tehniskās problēmas un koncepcijas neskaidrību, būtu jāapsver alternatīvas iespējas.

3.3.2.

Alternatīva reformas iespēja būtu pilnībā atteikties no apstrīdētās strukturālā deficīta koncepcijas un tā vietā īstenot publisku noteikumu par izdevumiem pārskatītā fiskālajā sistēmā (26). Atšķirībā no cikliski koriģētā deficīta publiskajiem izdevumiem var sekot līdzi reālajā laikā, un tos tieši kontrolē valdība. Par prioritāriem jānosaka publiskie ieguldījumi, nodalot tekošo budžetu no ieguldījumu budžeta un nominālo izdevumu pieauguma ierobežojumus attiecinot tikai uz tekošo budžetu. Tādējādi līdzsvarotas budžeta normas pieeju varētu kombinēt ar noteikumu par izdevumiem (27).

3.3.3.

Nominālie publiskie izdevumi tiktu aprēķināti, atskaitot neto procentu maksājumus un neto cikliskos valdības izdevumus. Limitus varētu noteikt, ņemot vērā reālā potenciālā ražošanas apjoma pieauguma tempu vidējā termiņā, tam pieskaitot Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto inflācijas mērķrādītāju 2 % apmērā. Ja cikliski faktori izraisa nodokļu ieņēmumu samazināšanos (recesijas laikā) vai pieaugumu (uzplaukuma laikā), noteikums veicina stabilitāti, nodrošinot, ka valdības izdevumi pieaug tikai noteiktajās robežās. Izdevumi, kas pārsniedz noteikto limitu, būtu jāatļauj tikai tad, ja tie neietekmē budžetu, t. i., ja par tādu pašu summu samazina citus izdevumus vai ja palielinās nodokļu ieņēmumi. Vispārēja nodokļu samazinājuma gadījumā šāda resursu izņemšana būtu jāņem vērā izdevumu pieauguma rādītājos. Noteikuma par izdevumiem un līdzsvarotas budžeta normas attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem ierosinātā kombinācija varētu būt efektīvs instruments publisko izdevumu ierobežošanai ilgtspējīgā līmenī, vienlaikus ļaujot darboties automātiskajiem stabilizatoriem un ļaujot valdībām veikt diskrecionārus pasākumus.

Elastīgas un konkrētām valstīm paredzētas parāda korekcijas

3.3.4.

EESK atbalsta Eiropas Fiskālās padomes priekšlikumu (2020) (28) vienkāršotā fiskālajā sistēmā iekļaut ar konkrēto valsti saistītus elementus. EESK īpaši atzinīgi vērtē ierosinājumu diferencēt fiskālo korekciju dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot parāda ilgtspēju. Konkrētām valstīm paredzētu stratēģiju diferencēšana parāda samazināšanai attiecībā pret IKP valstī jābalsta uz visaptverošu ekonomikas analīzi, ņemot vērā tādus faktorus kā parāda sākotnējais līmenis un tā sastāvs, procentu likmju un izaugsmes diferenciālis kā ilgtspējas faktors, inflācijas perspektīvas, prognozētās izmaksas saistībā ar novecošanos un vides problēmām, bezdarba un nabadzības līmenis, ienākumu un labklājības sadalījums, iekšējā un ārējā nelīdzsvarotība un, galvenokārt, vai fiskālā korekcija (piemēram, nepieciešamais primārais budžeta pārpalikums) ir reālistiska (29).

3.3.5.

EESK atgādina, ka fiskālās atsauces vērtības ir definētas nevis LESD 126. pantā, bet gan 12. protokolā Līguma pielikumā. Tādēļ šīs vērtības var mainīt ar vienprātīgu balsojumu Padomē bez oficiālas Līguma grozīšanas procedūras. EESK mudina ES iestādes apsvērt iespēju paaugstināt parāda 60 % augšējo robežu, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo makroekonomisko kontekstu un nodrošinot fiskālo ilgtspēju.

3.3.6.

Visbeidzot, šajā kontekstā ir vērts piebilst, ka paļaušanās tikai uz valstu automātiskajiem stabilizatoriem recesijas apstākļos nav pilnībā atbilstoša pretcikliskas politikas idejai. Fiskālais deficīts, ko rada samazināts ražošanas apjoms un nodarbinātība, pilnībā nekompensē cikliskos zaudējumus un nav pietiekams, lai pilnībā novērstu ciklisku lejupslīdi. Tās ir tikai pasīvas un daļējas pretcikliskas reakcijas, kas ir jāpapildina ar aktīvām, diskrecionārām pagaidu reakcijām uz cikliskām lejupslīdēm, kas jāpārvērš atlabšanā. Iepriekš vairākas dalībvalstis nolēma turpināt samazināt parāda attiecību pret IKP, izraisot negatīvas ekonomiskās sekas, kad piemērotāki būtu bijuši fiskālie stimuli. Turpmākā fiskālajā sistēmā, ja saglabāsies labvēlīgi procentu likmju apstākļi, būtu jāatļauj lielāks primārais deficīts, vienlaikus saglabājot nemainīgu vai samazinot parāda attiecību pret IKP un nodrošinot parāda ilgtspēju. Tāpēc izņēmuma klauzulām arī turpmāk jābūt vienam no jebkādas turpmākās ES fiskālās sistēmas stūrakmeņiem, un tās attiecīgi jāpielāgo.

Izņēmuma klauzulas dezaktivizācija

3.3.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir aktivizēta fiskālās sistēmas vispārējā izņēmuma klauzula, un brīdina, ka “atgriešanās pie ierastā” nedrīkst notikt pārāk ātri, jo tas var radīt saraušanās impulsu, liekot dalībvalstīm samazināt izdevumus, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķus kā notika pēc 2010. gada, izraisot atkārtotu recesiju. Tas būtu pretrunā programmas Next Generation EU mērķim un varētu izraisīt jaunu recesiju.

3.3.8.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu 2022. gadā turpināt piemērot vispārējo izņēmuma klauzulu un 2023. gadā šo klauzulu atcelt, ja ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniegs pirmskrīzes līmeni (30). Turklāt EESK atbalsta Eiropas Komisijas apliecinājumu, ka pēc vispārējās izņēmuma klauzulas atcelšanas arī turpmāk tiks ņemta vērā situācija konkrētajās valstīs (31). Visbeidzot, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes pārejas periodam līdz jaunās fiskālās sistēmas ieviešanai, kura laikā nedrīkstētu uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, paredzot arī iespēju izmantot ārkārtēju apstākļu klauzulu atkarībā no konkrētās valsts situācijas. Turklāt EESK aicina Komisiju nekavējoties turpināt ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, kas pašlaik ir apturēta. EESK iesaka nevis “atgriezties atpakaļ”, bet gan “pagriezties” ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanas virzienā, kā izklāstīts turpmāk (32).

3.4.   Euro starptautiskā nozīme

3.4.1.

Mūsu kopējai valūtai – euro – ir spēcīga starptautiska reputācija, un tā ir atzīta par pasaules mēroga rezerves un tirdzniecības valūtu. Euro kā stabilas un uzticamas valūtas reputācija ir atkarīga no skaidriem, saprotamiem un izpildāmiem fiskālajiem noteikumiem, kas stiprina publiskos ieguldījumus, lai ļautu modernizēt kapitāla apjomu un ekonomikas lejupslīdes laikā radītu cikliskāku rīcības brīvību, vienlaikus nodrošinot parāda ilgtspēju. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka fiskālo noteikumu pārskatīšana nekādā veidā nedrīkst apdraudēt euro kā ES galvenās pamatvalūtas stabilitāti. Debatēs par fiskālo noteikumu pārskatīšanu īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā finanšu tirgus uztver euro kā pasaules mērogā nozīmīgas valūtas ilgtermiņa perspektīvas. Euro reputācija vispārēji ir atkarīga no ekonomiskās, sociālās un politiskās stabilitātes.

3.5.   Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšana ES ekonomikas pārvaldībā

3.5.1.

EESK norāda, ka fiskālā politika ir tradicionālā parlamentārās politikas joma, un tās lēmumi ietekmē visu valsts izdevumu un ieņēmumu struktūru. Tāpēc ievērojama loma turpmākajā ES ekonomikas pārvaldības sistēmā jāpiešķir gan valstu parlamentiem, gan Eiropas Parlamentam. Eiropas pusgada laikā ar iestāžu nolīgumu būtu jāstiprina Eiropas Parlamenta loma. Vienlaikus ir jārespektē subsidiaritātes princips un Līgumos noteiktais kompetenču sadalījums. Valstu parlamentiem ir jānodrošina, ka valdības atskaitās par īstenoto fiskālo politiku. Tāpēc tie ir efektīvi jāiesaista Eiropas pusgadā un nacionālo atveseļošanas plānu īstenošanā.

3.5.2.

Līdzīgi arī pilsoniskā sabiedrība ir vairāk jāiesaista Eiropas pusgadā gan valstu, gan ES līmenī. Tādējādi var izveidot līdzsvarotu ekonomikas politiku, kurā ir saskaņotas visas intereses. Tas it īpaši attiecas uz Atveseļošanas un noturības mehānisma pārvaldību, kurā pilsoniskās sabiedrības līdzdalība nav bijusi apmierinoša (33). Kā efektīva pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas mehānisma modelis būtu jāizmanto partnerības princips, kas ir sena tradīcija Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldībā.

3.5.3.

Ja rodas ievērojamas novirzes no rādītājiem, kas atspoguļo ekonomikas politikas mērķus, būtu jāveic sarunas starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Risinājumi būtu jāizstrādā abām pusēm kopā un kā vienlīdzīgiem partneriem. Tā vietā, lai attiecīgajām dalībvalstīm draudētu ar finanšu sankcijām, problēmu varētu mazināt pozitīvu stimulu ieviešana. Ieteikumos galvenajam kritērijam jābūt iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai (34).

3.5.4.

EESK kritizē tā dēvētos “makroekonomiskos nosacījumus” Kopīgo noteikumu regulā, kas attiecas uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā un starpvaldību līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānismu, kas, vispārīgi runājot, ļauj apturēt ES līdzekļu izmaksu, ja dalībvalstis pārkāpj ES fiskālos noteikumus vai veicina makroekonomisko nelīdzsvarotību. Pēc izņēmuma klauzulas atcelšanas šie makroekonomiskie nosacījumi varētu radīt saraušanās impulsu, liekot dalībvalstīm samazināt izdevumus, lai sasniegtu fiskālos mērķus. Tas būtu pretrunā teritoriālās kohēzijas politiskajam mērķim un plašākiem programmas Next Generation EU mērķiem.

3.5.5.

Lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos, joprojām būtiska ir atbilstoša monetārā politika. Eiropas Parlaments varētu izmantot savas gadskārtējās rezolūcijas par ECB un ceturkšņa “monetārā dialoga” uzklausīšanas ar ECB, lai balsotu par sekundārajiem mērķiem un attīstītu demokrātiskāku procesu ar pamatnostādnēm par makroekonomikas un rūpniecības politiku. Tas ļautu vairāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsoņus, kā arī valstu parlamentus. Šādā veidā ECB iegūtu atjauninātu leģitimitāti attiecībā uz paplašinātu mērķu kopumu. Tā varētu darboties efektīvi, izmantojot visus savus līdzekļus, lai strādātu pie skaidra un politiski definēta politikas mērķu kopuma demokrātisku iestāžu vadībā. ECB ir publiska iestāde, un to var iesaistīt, lai palīdzētu dalībvalstīm pašām nodrošināt sev finansējumu procentu likmju pieauguma laikā vai nu cenu stabilitātes, vai nodarbinātības aspektā, nosakot procentu likmes un starpības, kā arī izmantojot mērķtiecīgus monetāros instrumentus.

---

(1)  EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (2021) (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Fiskālā padome (2019), Assessment of EU fiscal rules with a focus on the six and two-pack legislation.

(3)  Eiropas Komisija, Eiropas ekonomikas prognoze, 2021. gada pavasaris.

(4)  Eiropas Fiskālā padome (2020), Gada pārskats par 2020. gadu.

(5)  Finance Watch (2021), Fiscal Mythology Unmasked. Debunking eight tales about European public debt and fiscal rules.

(6)  OV C 353, 18.10.2019., 32. lpp.; OV C 123, 9.4.2021., 12. lpp. un OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(7)  Komisijas dienestu darba dokuments (2020), Identifying Europe’s recovery needs, SWD(2020) 98 final.

(8)  SVF Fiscal Monitor Reports, 2021. gada aprīlis.

(9)  Parāda atmaksājamības pārskats, Eiropas Komisija, 2021. gada februāris.

(10)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(11)  OV C 123, 9.4.2021., 12. lpp.

(12)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(13)  Crespy, Amandine un Vanheuverzwijn, Pierre (2019), “What Brussels means by structural reforms: empty signifier or constructive ambiguity?”, Comparative European Politics, 17. sēj., 1. izd., 92.–111. lpp.; Hacker, Björn (2019), A European Social Semester? The European Pillar of Social Rights in Practice. Brisele, EAI.

(14)  Sk. arī Eiropas Fiskālā padome (2019).

(15)  Eiropas Komisija (2016), Ziņojums par publiskajām finansēm EMS (2016), iestāžu dokuments Nr. 045; J.-M. Fournier (2016), The positive effect of public investment on potential growth, ESAO Ekonomikas departaments, darba dokuments Nr. 1347.

(16)  SVF Fiscal Monitor (2020), Policies for the Recovery.

(17)  H. Bardt, S. Dullien, M. Hüther un K. Rietzler (2020), For a sound fiscal policy. Enabling public investments, IW politikas dokuments Nr. 6/2020, Institut der deutschen Wirtschaft (IW), Ķelne.

(18)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(19)  A. Truger (2020), Reforming EU Fiscal Rules: More Leeway, Investment Orientation and Democratic Coordination, Intereconomics, 55(5).

(20)  Sk. arī P. Bom un J. Ligthart (2014), What have we learned from three decades of research on the productivity of public capital?, Journal of Economic Surveys, 28(5), 889.–916. lpp.

(21)  J. Valero (2019), New investment clause fails to win EU member state support, Euractiv. Sk. Eiropas Komisija (2015), Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem, COM(2015) 12 final.

(22)  Eiropas Komisija (2015).

(23)  Eiropas Komisija (2021), Vadlīnijas dalībvalstīm. Atveseļošanas un noturības plāni, SWD(2021) 12 final, 2. daļa.

(24)  OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp.

(25)  A. Truger (2015), Austerity, cyclical adjustment and the remaining leeway for expansionary fiscal policies within the current EU fiscal framework, Journal for a Progressive Economy, 6, 32.–37. lpp.

(26)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(27)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(28)  Eiropas Fiskālā padome (2020).

(29)  Eiropas Fiskālā padome (2020).

(30)  Eiropas Komisija (2021): Ekonomikas politikas koordinēšana 2021. gadā: pārvarēt Covid-19 krīzi, atbalstīt atveseļošanu un modernizēt mūsu ekonomiku, COM(2021) 500 final.

(31)  Eiropas Komisija (2021): Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi, COM(2021) 105 final.

(32)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(33)  EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (2021) (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(34)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas stikla nozare krustcelēs: veidot zaļāku un energoefektīvu nozari, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un saglabājot kvalitatīvas darbvietas”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/04)

Ziņotājs:	Aurel Laurențiu PLOSCEANU
Līdzziņotājs:	Gerald KREUZER

Plenārsesijas lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	29.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	21.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	142/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas stikla rūpniecība ir inovatīva un izteikti stratēģiska nozare, un Eiropas Savienība no tās iegūst ļoti daudz. Stikla produkti ir nepieciešami pārejai uz klimatneitrālu aprites ekonomiku: ēku renovācijā, atjaunīgas elektroenerģijas ražošanai lielākā daudzumā, transportlīdzekļu dekarbonizācijai un ilgtspējīga iepakojuma izgatavošanai. Stikls ir vajadzīgs arī Eiropas digitalizācijas revolūcijai. Īsi sakot: stiklam ir nākotne.

1.2.

EESK aicina Eiropas Savienības politiķus stikla nozari un visas tās apakšnozares ierindot starp tādām pašreizējām politikas prioritātēm kā tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, aprites ekonomikas tiesību aktu kopums, digitalizācijas programma, stratēģisko vērtības ķēžu programma un ES starptautiskās tirdzniecības politika un ar to saistītie instrumenti.

1.3.

Arī ES renovācijas vilnis stiklam būs grandiozu uzņēmējdarbības iespēju avots, kas piesaistīs investīcijas, vienlaikus palīdzot ievērojami samazināt ēku CO2 emisiju līmeni. Mēs aicinām Eiropas Savienību un valstu politiķus vismaz saglabāt pašreiz ierosinātos mērķus un iespēju robežās tos paaugstināt.

1.4.

Šajā nozarē ir jānotiek enerģētikas pārkārtošanai, lai stikla ražošanas neizbēgami energoietilpīgo procesu padarītu oglekļneitrālu. Šī enerģētikas pārkārtošana uzņēmējdarbībai radīs būtisku izmaksu kāpumu, jo palielināsies darbības izmaksas un kapitāla prasības.

1.5.

Lai pārkārtošanās varētu notikt, EESK ļoti iesaka ES politikā stikla nozari atbalstīt ar finansējumu gan kapitāla, gan darbības izdevumu vajadzībām, ar atjaunīgās enerģijas ražošanas spēju veidošanu, ar enerģijas piegādi par pieejamām cenām un ar aizsardzību pret negodīgu konkurenci ārpus ES tirgus.

1.6.

EESK atbalsta visus tos ES politikas pasākumus un nacionālos atveseļošanas plānus, kas atvieglo strauju transporta nozares pāreju uz viediem un klimatneitrāliem transportlīdzekļiem un sabiedriskā transporta sistēmu plašu izvēršanu. Svarīga loma ir arī augsto tehnoloģiju stiklam.

1.7.

EESK stingri iesaka Eiropas Savienībai stiklu klasificēt kā pastāvīgu materiālu, kas ir inerts, atkārtoti izmantojams un bezgalīgi reciklējams.

1.8.

Lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā importa, neapstrādātu izejvielu ieguvi un resursu izsmelšanu, EESK aicina pāriet no nelineāriem materiāliem uz pilnībā apritīgu, atkārtoti izmantojamu un reciklējamu stiklu. Komiteja iesaka Eiropas Savienībai atzīt stikla pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīga iepakojuma sistēmu veidošanu.

1.9.

EESK stingri iesaka plašāk ieviest aprites ekonomikas principus un, lai mudinātu uzsākt stikla reciklēšanu, vienlaikus rūpēties par publisku un privātu finansiālo atbalstu un tādām partnerībām kā Close the Glass Loop iniciatīva. Tas palīdzēs Eiropai novērst stikla izšķērdēšanu, samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas, kā arī radīt jaunas darbvietas stikla reciklēšanas sektorā.

1.10.

EESK mudina Eiropas Savienību atzīt, ka stikls ir nepieciešams zaļās enerģijas ražošanai. Stikls ir viens no svarīgākajiem elementiem gan saules fotoelementu paneļos, gan vēja turbīnās, un zaļās enerģijas ražošanā to var izmantot arī citos veidos. EESK aicina Komisiju un Parlamentu jaunus ES politikas pasākumus klimata mērķu un stratēģisko vērtības ķēžu jomā izstrādāt tā, lai atsāktos fotoelementu ražošana Eiropā un saglabātos citu stratēģiski svarīgu stikla produktu ražošana un tās vērtības ķēdes, kurām šie produkti pieder (piemēram, vējstikli transportlīdzekļu ražotājiem).

1.11.

EESK prasa atbalstīt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, lai nozarē ienāktu citi un gados jauni darba ņēmēji ar vajadzīgajām zināšanām un spējām, kas aizstātu novecojošo darbaspēku, un lai tajā pašreiz strādājošie spētu pielāgoties nozarē notiekošajai inovācijai un pārmaiņām.

1.12.

EESK aicina Eiropas Savienību aizsargāt mūsu stikla rūpniecības nozares pret oglekļa emisiju pārvirzes risku. Vērienīgāki klimata mērķi un pieaugošās oglekļa izmaksas rada vajadzību pēc spēcīgākas, nevis vājinātas aizsardzības pret oglekļa emisiju pārvirzi. Stikla produktu konkurētspēju eksporta tirgos un pašas ES iekšienē daļēji iespējams nodrošināt ar efektīviem emisiju pārvirzes riska novēršanas pasākumiem emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros. Šī sistēma būtu jāsaglabā, lai atbalstītu pārkārtošanās posmā esošo nozari un tā varētu sasniegt ES klimatneitralitātes mērķi. Būtu rūpīgi jāapsver oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana un taksonomijas tiesību aktu kopums. Komiteja aicina oglekļa ievedkorekcijas mehānismā ietvert eksportam paredzētu risinājumu un pastiprināt oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanas pasākumus, papildinot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu ar pilnībā kritērijos balstītu kvotu bezmaksas iedali vismaz līdz 2030. gadam saskaņā ar PTO noteikumiem.

1.13.

Zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam Eiropā un it īpaši stikla rūpniecības jomā ir jānotiek taisnīgā veidā. Lai šim procesam nodrošinātu maksimālu atbalstu, EESK aicina iekļaut strādājošos. Tāpēc sociālais dialogs visos līmeņos ir jāatbalsta ar ES tiesību aktiem.

1.14.

Lai varētu uzraudzīt norises, kas stikla rūpniecībā notiek CO2 mazināšanas jomā, ražošanā un citus mainīgajos raksturlielumus, EESK uzskata, ka būtu vajadzīgs mērķtiecīgāks atbalsts un analīze gan par nozari kopumā, gan tās apakšnozarēm, kā arī par katru no dalībvalstīm.

2.   Vispārējs stikla rūpniecības nozares apraksts

2.1.   Ražošana

Stikla ražošana Eiropas Savienībā saskaņā ar Glass Alliance Europe datiem 2020. gadā sasniedza 36,8 miljonus tonnu. ES ir viena no lielākajām stikla ražotājām pasaulē. Nozare ietver piecas apakšnozares:

a)	60,4 % – taras stikls;

b)	29,2 % – lokšņu stikls;

c)	3,2 % – mājsaimniecības stikls;

d)	5,3 % – šķiedras (stiprināšana un izolēšana);

e)	2,1 % – speciālais stikls.

2.2.

Nodarbinātība

2018. gadā stikla ražošanas nozarē ES 27 dalībvalstīs strādāja aptuveni 290 000 darba ņēmēju (1). Šis skaitlis aptver stikla ražošanu, reciklēšanu un apstrādi, jo dažās nozarēs, it īpaši lokšņu stikla sektorā, ir kompleksas vērtības ķēdes. Stikla apstrādes nozarē darbojas arī ievērojams skaits MVU.

2.3.   Veselība un drošība

2.3.1.

Eiropas stikla rūpniecība piedāvā kvalitatīvas dažāda profila darbvietas no nekvalificētiem fiziska darba veicējiem līdz augsta līmeņa inženieriem.

2.3.2.

Fiziska darba veicējiem stikla rūpniecībā var nākties darīt fiziski smagu un dažreiz joprojām bīstamu darbu. Veselības un drošības pasākumiem ir vajadzīgas investīcijas, un tās bieži vien pozitīvi ietekmē produktivitāti. Arodslimību novēršanas pasākumi tiek pastāvīgi pilnveidoti, kā, piemēram, silikozes profilakses jomā Eiropas Silīcija tīkla (NEPSI) ietvaros notiekošā sociālajā dialogā par ieelpojamiem kristāliskā silīcija putekļiem. Drošības un prevencijas kultūra ir palīdzējusi uzlabot darbvietu kvalitāti šajā nozarē.

2.4.   Vecums, izglītība un apmācība

Pretstatā Viduseiropai un Austrumeiropai Rietumeiropas valstīs darbaspēks pārsvarā ir gados vecāks (50+) un ļoti pieredzējis. Kļūst arvien grūtāk piesaistīt jaunus un jaunāka gadagājuma darba ņēmējus. Lai aizstātu vecākus un pieredzējušus darbiniekus, ir jāapmāca jauni darbinieki, turklāt ir jārūpējas, lai pašreizējie darbinieki spētu pielāgoties inovācijai un pārmaiņām šajā jomā.

2.5.   Stikla nozare ir ļoti inovatīva.

2.5.1.

Veselības un labbūtības tendences paver jaunas iespējas un tirgu ilgtspējīgam, veselībai labvēlīgam, atkārtoti izmantojamam un bezgalīgi reciklējamam noslēgta aprites loka stikla iepakojumam. Stikla nozarē notiek inovatīvu un arvien revolucionārāku ražošanas procesa dekarbonizācijas veidu meklējumi, kas liecina par nozīmīgām pārmaiņām stikla ražošanā.

2.5.2.

Būvniecībā un autobūves nozarē izmantotais stikls tiek pilnveidots – tajā tiek ietverti slāņi, gāzes, pārklājumi, kameras, radari un citi materiāli drošības, izolācijas īpašību un datu pārnesamības uzlabošanai. Fotoelementus iespējams iekļaut gan fasāžu stiklā, gan automobiļu panorāmas jumta stiklā ar mērķi saglabāt efektivitāti un ražot atjaunīgo elektroenerģiju.

2.5.3.

Augsto tehnoloģiju stikla produkti tiek izmantoti arī kosmiskās aviācijas un aizsardzības nozarēs. Stikla produkti un kompozīti tiek izmantoti kosmosa kuģu un satelītu ražošanā pārklājumam, elektronikā, sensoros, displejos u. c. Līdz ar to stikla rūpniecība ir ne tikai inovatīva augsto tehnoloģiju nozare, bet tai ir arī stratēģiska nozīme.

2.6.   Covid-19 ietekme

Kopš pandēmijas sākuma tirgus ir panīcis svarīgās jomās, un līdz ar to ražošana ir samazinājusies un atveseļošanās galvenajās stikla nozarēs (lokšņu stikla, mājsaimniecības stikla un stikla šķiedras nozarēs) norisinās lēni. 2020. gadā šīs nozares apjomi samazinājās par 1–14 % atkarībā no apakšnozares. Stikla lokšņu jomā, kura apkalpo galvenokārt būvniecības un autobūves nozari, 2020. gadā ES tirgus saruka par vairāk nekā 10 %. Lai gan būvniecība atsākās raitāk, nekā gaidīts, automobiļiem paredzētā stikla tirgus vēl joprojām ir ļoti neaktīvs.

3.   Stikla ieguldījums klimatneitralitātes, aprites ekonomikas, labbūtības un digitālās programmas mērķu sasniegšanā ES

3.1.   Klimatneitralitāte

3.1.1.   Renovācijas vilnis

3.1.1.1.

Stikla produkti ir viens no ES renovācijas viļņa pamatelementiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir radikāli samazināt ēku CO2 emisijas. Lai izolētu ēkas, logiem būs jāizmanto stikls, kas atbilst visaugstākajiem energoefektivitātes standartiem. Tas nozīmē apjomīgu CO2 samazināšanu, jo efektīvs stiklojums varētu palīdzēt līdz 2050. gadam ēku CO2 emisijas samazināt par 37,4 % (2). Stikla vate, putustikls un citi izolējoši stikla šķiedras derivāti arī ir svarīgi optimālai ēku izolācijai.

3.1.1.2.

ES renovācijas vilnis pavērs plašas uzņēmējdarbības iespējas. Divkāršā apmērā palielinoties logu nomaiņai, lokšņu stikla tirgus varētu pieaugt par vairāk nekā 60 % un tādējādi piesaistīt investīcijas.

3.1.2.   Zaļās enerģijas ražošana

3.1.2.1.

Stikls ir nepieciešams zaļās enerģijas ražošanai. Stikls ir viens no galvenajiem fotoelementu paneļu elementiem. Vēja turbīnās stikla šķiedra tiek izmantota, lai samazinātu to svaru, saglabājot izturību. Zaļo elektroenerģiju iespējams ražot arī ar īpaša spoguļstikla palīdzību, kas koncentrē gaismu centrālajā elementā, kurš ir savienots ar ģeneratoru.

3.1.2.2.

Straujais Eiropas saules enerģijas paneļu ražošanas uzplaukums un noriets, saskaroties ar negodīgu Ķīnas uzņēmumu konkurenci, var kalpot par piemēru tam, kā nevajag pārvaldīt jaunās zaļās enerģijas ražošanas iespējas starptautiskā konkurētspējīgā vidē. Jaunā ES politika klimata mērķu un stratēģisko vērtības ķēžu jomā būtu jāorientē uz fotoelementu ražošanas pārveidi Eiropā.

3.1.3.   Transports

3.1.3.1.

Stikla ražošanas nozare ir viena no būtiskām piegādātājām ritošā sastāva ražotājiem. Covid-19 krīzes dēļ daži sabiedriskā transporta uzņēmumi ir apturējuši vai atcēluši vairāku lielu pasūtījumu izpildi, un vairākas ražotnes varētu tikt slēgtas. Rezultātā varētu palielināties imports. Lai atbalstītu ražošanu Eiropā, lietderīgi varētu būt laikus sagatavoti nacionālie atveseļošanas plāni.

3.1.3.2.

Lai gan autobūves nozarē krīze bija iestājusies jau pirms Covid-19, gaidāms, ka pieprasījums pēc modernāka mazsvara stiklojuma ar spēcīgām izolējošām īpašībām varētu pieaugt. Bezvadītāja vieglie automobiļi pastiprinās pieprasījumu pēc sarežģītākiem specializētiem stikla produktiem, kas varētu kalpot displejiem, kontroles paneļiem, paplašinātās realitātes ierīcēm, u. c.

3.1.4.   Ilgtspējīgs iepakojums

Stikla rūpniecība nodrošina Eiropas pārtikas, dzērienu, kosmētikas un farmācijas (piemēram, Covid-19 vakcīnas) nozarēm veselībai nekaitīgu un ilgtspējīgu inertu iepakojumu. Stikla nozare ieņem vadošas pozīcijas daudzās inovācijās, kas tiek ieviestas ekodizaina, dekarbonizācijas un energoefektivitātes procesos, kuri ir vērsti uz stikla ražošanas veida maiņu. Katru gadu vismaz 10 % ražošanas izmaksu tiek ieguldīti dekarbonizācijas, energoefektivitātes un rūpnīcu modernizācijā. Ar jaunāko taras stikla projektu Furnace for the Future (3), kuram ir pieprasīts finansējums no ETS inovāciju fonda, emisijas tiks samazinātas par 60 %. Šī ir viena no vairākām iniciatīvām, ar kuru iecerēts atbalstīt nozares mērķi ražot klimatneitrālu stikla iepakojumu, kas pārveidos nozari un mazoglekļa stikla iepakojumam pavērs plašas izaugsmes iespējas.

3.2.   Aprites ekonomika: stikls ir perfekts aprites produkts

3.2.1.

Stikls ir pastāvīgs, inerts materiāls, kas ir atkārtoti izmantojams un bezgalīgi pārstrādājams, nezaudējot tā īpašības.

3.2.2.

Stikls ir videi draudzīga alternatīva daudzās jomās, kurās tiek izmantota plastmasa. Pārstrādes efektivitātes jomā tas ieņem pirmo vietu un tas pilnībā ir atkārtoti izmantojams. Stikls nodrošina pilnīgi apritīgu sistēmu. Tas ir vienīgais iepakojuma veids, kuram nav vajadzīgs plastmasas slānis vai ieklājums, tas nekad nekļūst veselībai kaitīgs un ir drošs kā pārtikas kvalitātes iepakojums neatkarīgi no tā pārstrādes reižu skaita, un tas ir vienīgais iepakojuma veids, kam piemīt šī īpašība. Stikls ir viens no visvairāk reciklētajiem iepakojuma materiāliem – 76 % no visa tirgu laistā stikla pašreiz tiek savākti reciklēšanai. Izmantojot reciklētu stiklu, tiek ietaupīta enerģija un samazinās CO2 emisijas. Būtu jāturpina atbalstīt ES mēroga stimulus, ar kuriem ieinteresētās personas visā vērtību ķēdē, tostarp patērētāji, tiktu mudināti pārstrādāt arvien vairāk un labāk.

3.2.3.

Būvniecības stikla nozarē reciklētā stikla apjoms pašlaik ir 26 % no ražošanā izmantotajiem izejmateriāliem (4). Reciklēšanu ir iespējams palielināt, uzlabojot veco logu un fasāžu stikla savākšanu, šķirošanu un attīrīšanu.

3.2.4.

Pienākot pirmās paaudzes fotoelementu ekspluatācijas beigām, var rasties jaunas iespējas rūpniecības politikas pārorientēšanai uz saules enerģiju un vērtīgu materiālu saglabāšanai Eiropā ar reciklēšanas palīdzību. Lai to atbalstītu, vajadzīga skaidra ES vīzija un politika.

3.3.   Labbūtība

3.3.1.

Stikls ir mums visapkārt. Mūsdienu dzīve bez tā nebūtu iespējama. Stikla nozare ir arī viena no senākajām nozarēm, un tai Eiropā ir dziļas vēsturiskas saknes dekoratīvā stikla, mākslas un kultūras jomā. Šī senā tradīcija ir veidojusi Eiropas zinātību, praksi un stikla ražošanas mākslu.

3.3.2.

Mūsdienās stikls paver iespējas medicīnas tehnoloģiju, biotehnoloģijas un dzīvās dabas zinātņu inženierijas jomā. Stikls mūs aizsargā arī pret rentgenstarojumu (radioloģijā) un gamma stariem (kodolenerģētikā). Interjera dizainā izmantotais stikls un stikla elementi, piemēram, spoguļi, šķērssienas, balustrādes, galdi, plaukti un stikla gaismekļi uzlabo mūsu dzīves un biroju telpas.

3.3.3.

Stikls aizsargā pārtikas un dzērienu kvalitāti un paildzina to lietošanas termiņu. Stikla galda piederumi ir nepieciešami izsmalcinātām ēdienreizēm, un tie ir dzīvesstila aksesuāri. Stikla logi ļauj dabīgai gaismai ieplūst mūsu mājās un birojos. Stikls ir izmantots mūsu mājas un biroja ierīcēs un elektroierīcēs, piemēram, cepeškrāšņu durvīs, vārīšanas virsmās, TV, datoru un viedtālruņu ekrānos.

3.4.   Digitālā Eiropa

Eiropas ražotnes jau nodrošina visplānākā stikla pieejamību – tas tiek izmantots displejiem, viedtālruņiem, planšetdatoriem un citiem (skārienjutīgiem) ekrāniem. Stikla šķiedras optiskie vadi un kabeļi nodrošina datu pārsūtīšanu lielos daudzumos un starp kontinentiem, kā arī elektronisko iekārtu un mikroshēmu mikrosavienojumus.

4.   Stikla rūpniecība kā energoietilpīga nozare

4.1.

Katru gadu krāsnis tiek atjaunotas un pielāgotas inovatīvām mazoglekļa tehnoloģijām, kas ir daudz energoefektīvākas. Enerģijas patēriņa samazināšana šajā nozarē turpinās, izmantojot atlikumsiltuma atgūšanas tehnoloģijas, organiskā Renkina cikla tehnoloģiju, palielinot stikla lausku izmantojumu un citas simbiotiskas tehnoloģijas. Jaunas enerģijas apsaimniekošanas sistēmas un tehnoloģijas, kas tiek ieviestas stikla ražotnēs, palīdz uzlabot energoefektivitāti.

4.2.

Enerģijas izmantošanas samazināšana stikla nozarē ir norisinājusies gandrīz 100 gadu garumā, un pašlaik tā tuvojas termodinamiskajai robežai.

4.3.

Tā kā CO2 emisijas stikla rūpniecībā ir tieši saistītas ar izmantoto enerģiju, energoefektivitātes uzlabošanās atspoguļojas kā CO2 emisiju samazināšanās. Šie uzlabojumi ir panākuši krasu CO2 emisiju samazināšanu. Piemēram, Francijas stikla rūpniecībā, kura ir samērā diversificēta un komplicēta, CO2 emisijas laikā no 1960. gada līdz 2010. gadam ir samazinājušās par 70 %.

4.4.

Lai sekotu līdzi stikla rūpniecības jomā notiekošajam progresam salīdzinājumā ar citām energoietilpīgām nozarēm, mērķētāks atbalsts būtu jāveido gan šai nozarei kopumā, gan tās apakšnozarēm un katrai no dalībvalstīm.

4.5.   Virzība uz klimatneitralitāti/oglekļneitralitāti

4.5.1.

Stikla nozare ir gandrīz sasniegusi termodinamisko robežu, kas nozīmē, ka ar pašreizējo tehnoloģiju un dabas gāzes kā degvielas palīdzību būtiski CO2 emisiju samazinājumi vairs nav iespējami. Ir vajadzīga enerģētikas pārkārtošana un jāpalielina stikla ražošanas apritīgums tajās jomās, kurās pastāv tāds potenciāls.

4.5.2.   Zaļā elektroenerģija

Elektrifikācija ir vēl viena no daudzsološām stikla ražošanas dekarbonizācijas iespējām. Demonstrējuma projekts – Furnace for the Future – pašlaik ir izstrādes posmā. Tā būs pirmā liela mēroga taras stikla hibrīdveida elektriskā krāsns pasaulē. Taras un saimniecības stikla apakšnozarēs pašlaik jau darbojas maza mēroga krāsnis, kas tiek darbinātas ar elektrību. Tieši tāpat kā ūdeņraža gadījumā, zaļās enerģijas kapacitāte vēl ir jāpilnveido.

4.5.3.   Zaļais ūdeņradis

Ūdeņradis ir ļoti daudzsološa dabas gāzes alternatīva. Stikla nozarē jau tiek izskatīta ūdeņraža krāšņu izmantošanas iespēja. Vēl paies vairāki gadi, līdz konkurētspējīgā vidē sāks darboties pirmā ar ūdeņradi darbināmā krāsns un pirms tiks nodrošināta ūdeņraža pietiekama ražošanas un transportēšanas jauda.

4.5.4.   Apritīgums

Stiklu kausējot krāsnīs ar dabasgāzes palīdzību, līdz pat 80 % CO2 emisiju rodas, sadegot dabasgāzei, un 20 % emisiju rada jaunās izejvielas. Aizstājot jaunās izejvielas ar reciklētu stiklu (stikla lauskām), nav nepieciešams iegūt jaunmateriālus, samazinās atkritumu daudzums un CO2 emisijas, kā arī tiek ietaupīta enerģija. Stikla aprites ciklu ir iespējams noslēgt (5) un stiklu pēc patēriņa reciklēt lielākā apjomā. Gan būvniecības, gan autobūves apakšnozarēs tiek izmēģinātas vairākas iniciatīvas un modeļi stikla savākšanas uzlabošanai. Būtu jāparedz stikla un stiklojuma iepriekšēja demontāža no ēkām pirms nojaukšanas un jāizvirza dažādu materiālu savākšanas mērķis, lai papildinātu vispārīgo mērķi attiecībā uz būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas ir neefektīvs attiecībā uz tādiem viegliem materiāliem kā stikls. Ir vajadzīgas dalītas savākšanas sistēmas, lai nodrošinātu augstu kvalitāti tā, ka stikla ražojumos var izmantot augstu reciklētā materiāla saturu.

4.5.5.   Šķēršļi un problēmas

Enerģijas pārkārtošanas dēļ palielināsies darbības izmaksas un kapitāla prasības. Ar ES politiku būtu jāatbalsta ieguldījumi rūpniecībā, lai šī pārkārtošanās būtu iespējama, un jānodrošina, lai rūpniecība netiktu pakļauta negodīgai konkurencei, kas rodas ārpus ES tirgus. Turklāt jārīkojas ir tagad, jo krāšņu dzīves ilgums ir no 10 līdz 15 gadiem (taras stikls) un no 15 līdz 20 gadiem (lokšņu stikls). Līdz izšķirošajam 2050. gada termiņam tās ir tikai divas krāšņu paaudzes.

5.   Stikla rūpniecība ES politikā

5.1.

Zaļā atveseļošana: zaļais kurss, ES renovācijas vilnis, prasība pēc atjaunojamo energoresursu lielākas izmantošanas, ilgtspējīga transporta politika un aprites ekonomikas iniciatīvas varētu kļūt par efektīviem mazoglekļa stikla produktu ražošanas dzinējspēkiem.

5.2.

Jauni enerģijas avoti: atbalstīt un veidot atjaunojamo energoresursu kapacitāti zaļajai elektroenerģijai un zaļajam ūdeņradim un nodrošināt biogāzes pieejamību. Atbalsts vēja un saules enerģijai energoresursu struktūrā.

5.3.

Pētniecība un izstrāde: palielināt publisko atbalstu un finansējumu pētniecībai un izstrādei, kā arī demonstrējumu projektiem (6), piemēram, no ETS inovācijas fonda, ar mērķi dekarbonizēt ražošanu un pilnveidot krāšņu energoefektivitāti. Pirmajā uzaicinājuma kārtā pieteikumi uz fonda līdzekļiem ievērojami pārsniedza parakstīšanās limitu, un sagaidāms, ka tas notiks arī turpmākajos uzaicinājumos.

5.4.

Ieiešana tirgū: mehānismi, ar ko atbalstīt mazoglekļa stikla produktu ienākšanu tirgū, ir nepieciešami, lai nodrošinātu mazoglekļa ražošanā ieguldīto investīciju atdevi. Atbalsts plastmasas aizstāšanai ar ilgtspējīgām stikla alternatīvām mazumtirdzniecībā, mājās, viesmīlības nozarē, līdznešanai paredzēto maltīšu un patērēšanai ārpus mājas paredzētu ēdienu un dzērienu iesaiņošanai. Atbalsta mērķis ir veicināt pāreju no lineāras uz aprites ekonomikas sistēmu.

5.5.

Renovācijas vilnis: atbalsts renovācijas viļņa pasākumiem, kuri var rosināt izmantot produktus, kas nesatur CO2, lai palielinātu energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantojumu gan būvniecības, gan transporta jomā. Paaugstināt energoefektivitātes mērķi un padarīt to saistošu ES līmenī, lai veicinātu publisko ēku renovāciju un paaugstinātu ieceru līmeni energotaupības saistību jomā. Veicināt ēku renovācijai pieejamā finansējuma palielināšanu ar dažādu instrumentu, tostarp ar jaunā Sociālā klimata fonda, palīdzību.

5.6.

Ilgtspējīgs transports: transporta jomā atbalstīt strauju pāreju uz viediem un klimatneitrāliem automobiļiem un sabiedriskā transporta sistēmu paplašināšanu. Šajā saistībā svarīga loma ir arī augsto tehnoloģiju stiklam.

5.7.

Ilgtspējīgs iepakojums: lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā importa, neapstrādātu jaunmateriālu ieguvi un resursu izsmelšanu, atbalstīt pāreju no nelineāriem materiāliem uz pilnībā apritīgu, atkārtoti izmantojamu un reciklējamu stiklu.

5.8.

Apritīgums: atbalstīt dalītas savākšanas un reciklēšanas infrastruktūru, spēju veidošanu un tehnoloģijas, kuru mērķis ir maksimāli paaugstināt lietota stikla kvantitāti un kvalitāti reciklēšanai noslēgtā lokā un pārstrādei jaunos stikla produktos. Mudināt sadarbības nolūkā veidot tādas publiskā un privātā sektora vērtības ķēžu partnerības kā, piemēram, taras stikla platforma Close the Glass Loop (7).

5.8.1.

Lai izmantotu būvniecības stikla potenciālu pēc tā kalpošanas laika beigām, īpaši aktīvi jāstrādā būvniecības, tostarp ēku nojaukšanā radušos atkritumu, jomā.

5.8.2.

Ir pierādīts, ka augsts stikla iepakojuma atkalizmantošanas līmenis un augsts stikla iepakojuma reciklēšanas rādītājs palīdz samazināt iepakojuma sistēmu ietekmi uz vidi un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Lai panāktu augstus atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītājus, papildus paplašinātas ražotāja atbildības shēmām attiecībā uz vienreizlietojamu stikla iepakojumu nozare ir ieviesusi brīvprātīgas iepakojuma depozīta sistēmas atkalizmantojamam stikla iepakojumam, un dažas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis ir ieviesušas obligātās iepakojuma depozīta atmaksas sistēmas vienreizlietojamam dzērienu iepakojumam. Lai gan obligātās iepakojuma depozīta atmaksas sistēmas vienreizlietojamam iepakojumam tiek uzskatītas par efektīvu līdzekli, kā novērst piedrazojumu un sasniegt augstus dzērienu iepakojuma reciklēšanas rādītājus, EESK uzskata, ka iepakojuma depozīta atmaksas sistēma vienreizlietojamai citai stikla tarai (ne tikai dzērienu iepakojumam) nav saderīga ar labi funkcionējošajām paplašinātās ražotāja atbildības shēmām, kuras savākšanas un reciklēšanas sistēmā ir atzītas par lietderīgām un ļāvušas sasniegt ļoti augstus reciklēšanas rādītājus.

5.8.3.

Attiecībā uz taras stiklu, kas nav atkārtoti uzpildāms, jāatbalsta plašākas to ražotāju atbildības shēmas, kuri var savākt stiklu vairumā. Gan vides, gan ekonomisko apsvērumu ziņā tās ir daudz efektīvākas par vienreizējā iepakojuma depozīta sistēmām.

5.9.

Digitalizācija: ar efektīvu ES industriālo politiku un ekosistēmu attīstīšanas palīdzību atbalstīt tās nozares un darba ņēmējus, kas paver iespēju veidot digitālu Eiropu (optiskie kabeļi, skārienjutīgi ekrāni, sensori), ņemot vērā visus iepriekšminētos izaicinājumus un dažādu stikla rūpniecības apakšnozaru īpatnības.

5.10.   Eiropas tirgus konkurētspējas nodrošināšana

5.10.1.

Enerģētikas pārkārtošanai stikla nozarē būs vajadzīgs laiks, un pārejas posmā ļoti augstās un joprojām augošās enerģijas izmaksas stikla nozarē rada ārkārtīgi saspringtu situāciju; atkarībā no produktu veida un cenu svārstībām tās šobrīd ir aptuveni 25–30 % no stikla ražošanas izmaksām.

5.10.2.   Valsts atbalsts

Visām stikla rūpniecības apakšnozarēm vajadzētu būt iespējai izmantot kapitālizdevumiem un pamatdarbības izdevumiem paredzētos atbalsta instrumentus, piemēram, tādus kā Modernizācijas fonds, ES struktūrfondi un ETS inovāciju fonds. Stikla nozare būtu jāatbrīvo no Enerģijas nodokļu direktīvas piemērošanas, taču jāiekļauj grupu atbrīvojumā attiecībā uz elektroenerģijas kompensācijas maksājumiem, un uz to būtu jāattiecina līgumi par oglekļa cenas starpību, lai nozare varētu investēt zemu CO2 emisiju ražošanas procesos. It īpaši speciālais stikls būtu jāiekļauj klimata jomā paredzētā valsts atbalsta sarakstā.

5.10.3.

Konkurētspēja pasaules mērogā

5.10.3.1.

Ar iedarbīgiem tirdzniecības politikas instrumentiem ir nekavējoties jāvēršas pret negodīgiem trešo valstu tirdzniecības paņēmieniem.

5.10.3.2.

Nepārtraukta pavediena stikla šķiedras sektors ir cietis no tirgus kropļojumiem, kuru cēlonis ir subsidētas stikla šķiedras imports no Āzijas par dempinga cenām. Steidzami ir jāveic pretapiešanas pasākumi, piemēram, pret importu no Ēģiptes un Bahreinas.

5.10.3.3.

Arī vējstikla ražošanas nozari, kas apgādā autobūves nozari, skar sīva konkurence pārsvarā ar Ķīnas ražotājiem. Zemāki vides un CO2 emisiju standarti kopā ar zemākām algām un sliktākiem darba apstākļiem rada negodīgu konkurenci, kas var likt Eiropas automobiļu komplektētājiem palielināt importu no Austrumāzijas, kas kopumā radītu vairāk CO2 emisiju.

5.10.3.4.

Eiropa ir vadošā stikla iepakojuma ražotāja pasaulē. Šī nozare apkalpo nozīmīgo Eiropas Savienības pārtikas un dzērienu nozari, kas ir vislielākā nozare Eiropas Savienībā. Stikla nozare dod ieguldījumu arī ārējā tirdzniecībā, un ir aprēķināts, ka stikla tarā ir iepakoti vai varētu tikt iepakoti produkti 250 miljardu EUR vērtībā. Līdz ar to stikls ES eksporta jomā rada vairāk papildienākumu nekā plastmasas sveķi un granulas, organiskie ķīmiskie savienojumi un gaisa kuģi.

5.11.   Nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos

Būtu jāveicina un jāatbalsta mūžizglītība un apmācība, lai darbaspēks varētu pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un procesiem un lai palielinātos darbavietas drošība gan nozares iekšienē, gan plašākā darba tirgū. Strādājošie būtu jāiesaista pārkārtošanās procesā un tāpēc ar ES tiesību aktiem būtu jāatbalsta sociālais dialogs visos līmeņos.

5.12.   Tiesību aktu stabilitāte un noteiktība

5.12.1.

Oglekļa emisiju pārvirze: efektīvi oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas pasākumi ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas palīdzību būtu jāsaglabā, lai atbalstītu nozari pārejas posmā virzībā uz ES klimatneitralitātes mērķi un radītu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas un starptautiskajā līmenī.

5.12.2.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms: EESK atbalsta uzmanīgu oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu saskaņā ar PTO noteikumiem, taču tajā būtu jāiekļauj risinājums attiecībā uz eksportu un ar to būtu jāpapildina kvotu bezmaksas iedale uzņēmumiem, kas pilnībā atbilst kritērijiem, vismaz līdz 2030. gadam, lai uzņēmumi varētu koncentrēties uz ieguldījumiem mazoglekļa risinājumos un novērtēt oglekļa ievedkorekcijas mehānisma efektivitāti.

5.12.3.

Taksonomija: Komiteja atzinīgi vērtē darbu pie ES taksonomijas tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir privāto finansējumu novirzīt ilgtspējīgām darbībām, tomēr uzskata, ka jāņem vērā stikla ražošanas loma un tās ieguldījums pasākumos, kuri vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un uz to mazināšanu.

5.12.4.

Apritīgums: Komiteja atzinīgi vērtē rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un aicina stiklu pilnībā atzīt par pastāvīgu materiālu, kas mūsu ekonomikā arī turpmāk ir produktīvs faktors, un neierobežoti atbalstīt iniciatīvas stikla apritīguma veicināšanai.

5.12.5.

Gatavi mērķrādītājam 55 %: šis tiesību aktu kopums tika publiskots šā atzinuma izstrādes laikā. Tajā ierosināts grozīt kādu duci esošo priekšlikumu (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu, Enerģijas nodokļu direktīvu, Atjaunojamo energoresursu direktīvu u. c.) un ierosināti daži jauni priekšlikumi (piemēram, par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu). Komiteja aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt minētā tiesību aktu kopuma ietekmi uz stikla nozari. Ņemot vērā daudzās dažādās jomās ieviesto izmaiņu apmēru, ir izšķiroši svarīgi nodrošināt dažādu tiesību aktu saskaņotību un izvairīties no iespējamiem konfliktiem. Ar minēto tiesību aktu kopumu nozare būtu jāatbalsta enerģētikas pārkārtošanā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar konkurentiem ārpus ES, kuriem nav jāsedz tikpat lielas oglekļa izmaksas.

---

(1)  Avots: Eurostat un FERVER.

(2)  Avots: Nīderlandes Pētniecības institūta 2019. gada ziņojums: “Glazing potential: energy savings and CO2 emission reduction” (Stiklojuma potenciāls: enerģijas ietaupījums un CO2 emisiju samazinājums) – apvienība “Glass for Europe”.

(3)  Furnace for the Future: https://feve.org/about-glass/furnace-for-the-future/.

(4)  Glass for Europe – 2050: Flat glass in climate-neutral Europe – 2019. https://glassforeurope.com/wp-content/uploads/2020/01/flat-glass-climate-neutral-europe.pdf.

(5)  Close the Glass Loop: https://closetheglassloop.eu/.

(6)  Stikla nozarei ir vairākas dekarbonizācijas stratēģijas, piemēram, pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes pasākumi, mazoglekļa izejvielas, reciklēta stikla izmantošana, transports un loģistika.

(7)  Close the Glass Loop: https://closetheglassloop.eu/.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES mobilitātes stratēģija un ES rūpniecības vērtību ķēdes: ekosistēmu pieeja autobūves jomā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/05)

Ziņotājs:	Arnaud SCHWARTZ
Līdzziņotāja:	Monika SITÁROVÁ

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	29.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	235/1/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka Eiropas autobūves ekosistēma var kļūt par līderi ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izstrādē un ieviešanā. Tāpēc autobūves ekosistēmai ir aktīvi jāizstrādā stratēģijas, lai piedalītos nemitīgo revolucionāro pavērsienu un megatendenču veidošanā Eiropas autobūves nozarē.

1.2.

EESK vēlas – nolūkā līdz 2050. gadam samazināt transporta emisijas par 90 % –, lai ES censtos panākt visu transporta veidu ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot, ka ES iedzīvotājiem ir plaši pieejamas un piekļūstamas ilgtspējīgas alternatīvas. Šo mērķi var sasniegt ar pārdomātu spēka pārvadu kombināciju, kas nodrošinātu līdzsvaru starp vides aizsardzību, atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu, ekonomisko dzīvotspēju un pieņemamību patērētājiem, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu.

1.3.

EESK stingri uzsver, ka individuālajai mobilitātei arī turpmāk jābūt pieejamai un cenas ziņā piekļūstamai visiem, it īpaši svārstsatiksmes dalībniekiem, kuri ikdienā pārvietojas bez piekļuves kvalitatīvam sabiedriskajam transportam vai citiem mobilitātes risinājumiem. Par katru cenu jāizvairās no sabiedrības polarizācijas starp tiem, kuri var atļauties iegādāties videi nekaitīgu automašīnu, un tiem, kuri to nevar. Šajā saistībā EESK brīdina, ka papildu ETS sistēmas ieviešana transporta nozarē varētu mazināt sabiedrības atbalstu autotransporta defosilizācijai, ja iedzīvotāju grupas ar zemākiem ienākumiem un tie, kuru iztika ir atkarīga no autotransporta, nesaņems pienācīgu kompensāciju.

1.4.

EESK norāda, ka Eiropas autobūves nozare vienmēr ir bijusi pasaules līdere un izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks. Pārejot uz digitalizētas un dekarbonizētas autotransporta sistēmas paradigmu, tai būtu jāsaglabā šī pozīcija un jāattīsta pārveides ceļi, kas tai ļautu tikt galā ar pašreizējām problemātiskajām tendencēm nozarē. Tas jādara, izmantojot savas priekšrocības tehnoloģiju jomā, kvalificēto darbaspēku, pasaules līmeņa inženieriju, prasīgus patērētājus, augsti attīstītas piegādes ķēdes, spēcīgu MVU kultūru un konstruktīvas darba attiecības.

1.5.

Svarīga projekta visas Eiropas interesēs (IPCEI) sekmīga uzsākšana attiecībā uz akumulatoriem ir pierādījusi, ka publisko un privāto resursu apvienošana nepārprotami palīdz stiprināt autobūves piegādes ķēdi. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka šajā nozarē vajadzētu vairāk IPCEI, piemēram, attiecībā uz ūdeņradi (sagatavošanā), automatizētām un tīklam pieslēgtām automašīnām, aprites ekonomiku, izejvielām u. c. Ir jārīkojas drosmīgi, lai novērstu problemātiskos posmus pusvadītāju piegādē, un otra IPCEI izveide attiecībā uz pusvadītājiem palīdzētu risināt šo problēmu.

1.6.

EESK vēlas, lai ES atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē. Eiropai ir jātiecas saglabāt savu spēcīgo eksporta pozīciju autobūves nozarē. Tādēļ ir jāveic pasākumi, lai: — censtos panākt savstarpīgumu tirdzniecības attiecībās (piekļuve tirgum, publiskais iepirkums, ieguldījumi, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana, subsīdijas), — noslēgtu divpusējus brīvās tirdzniecības nolīgumus (ietverot sadaļu par autobūvi/autotransportu), — cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi (subsīdijas, divpusēji brīvās tirdzniecības nolīgumi, oglekļa cenu atšķirības, sociālais un vides dempings), — veicinātu starptautisku sadarbību tīru automobiļu un zema oglekļa satura degvielas tehnoloģiju jomā.

1.7.

Autobūves nozares pārveide ievērojami ietekmēs vajadzīgo darbvietu daudzumu un kvalitāti. Tādēļ ir nepieciešama aktīva darba tirgus politika, lai saglabātu darbaspēka nodarbināmību, izmantojot, piemēram, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iniciatīvas (tādas kā Autobūves prasmju alianse), lai darba ņēmēji varētu apgūt nākotnes vajadzībām atbilstošas prasmes. Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem jāpamet nozare, ir jānodrošina netraucēta pāreja uz citu darbu (papildus priekšlaicīgas pensionēšanās shēmām).

1.8.

EESK aicina skaidri kartēt nozares digitālās un zaļās pārkārtošanās ietekmi, lai noteiktu visvairāk apdraudētos reģionus un tās piegādes ķēdes daļas, kuras visvairāk ir pakļautas riskam. Turklāt, ņemot vērā visus attiecīgos aprites cikla posmus, ir jāuzrauga mainīgais pēdas nospiedums, ko nozarē rada dekarbonizācija un digitalizācija. Tā kā problēmas, kas jārisina autobūves piegādes ķēdē, ir milzīgas, EESK uzskata, ka ir obligāti jāizveido nozares taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai ieviestu nepieciešamos papildu pasākumus ar mērķi novērst sociālos traucējumus un nodrošināt sociāli atbildīgu pārkārtošanos.

2.   Vispārīgas piezīmes

Pašreizējā situācija

2.1.

Autobūves nozare vienmēr ir bijusi Eiropas Savienības rūpniecības stūrakmens, un tai ir ievērojamas saiknes ar tādām augšupējām nozarēm kā tērauds, ķīmiskās vielas un tekstilizstrādājumi, kā arī ar tādām lejupējām nozarēm kā IKT, remontdarbi, degvielas, smērvielas un mobilitātes pakalpojumi. Nozare veido vairāk nekā 8 % no ES IKP, 28 % no kopējiem ES izdevumiem pētniecībai un izstrādei, un tās eksports rada lielu tirdzniecības pārpalikumu. Taču Eiropas autobūves nozares nākotne būs atkarīga no tā, kā tā spēs veikt būtiskus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai risinātu nepieredzētās problēmas, ar kurām tā pašlaik saskaras.

2.2.

Eiropas autobūves nozare atrodas radikālas jaunas paradigmas krustcelēs, kas izriet no sarežģītās pārejas uz digitālo un zaļo ekonomiku. Komisija 2018. gada 28. novembrī pieņēma ilgtermiņa redzējumu par klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam. Tika konstatēts, ka šajā pārejā liela nozīme ir transporta nozarei. Eiropas zaļais kurss, kas tika paziņots 2019. gada decembrī, nosaka stratēģisko satvaru klimatneitralitātes sasniegšanai. Tajā pausts aicinājums līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta radītās emisijas. Šajā saistībā ES ir nolēmusi pārskatīt savu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi vismaz līdz –55 %. Lai šo mērķi sasniegtu, Komisija 2021. gada 14. jūlijā nāca klajā ar dokumentu kopumu “Fit for 55”, kurā tiek pārskatīta Kopīgo centienu regula, Direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un Regula par CO2 emisiju standartu noteikšanu.

2.3.

Pāreja no fosilā kurināmā uz mazoglekļa enerģiju, kā arī pāreja no pievienotās vērtības radīšanas automobiļu masveida ražošanā uz mobilitātes pakalpojumu sniegšanu radīs pamatīgus satricinājumus nozarei, daudzajiem MVU tās sarežģītajās piegādes ķēdēs un 13,8 miljoniem nozares darba ņēmēju. Tāpēc lielais izaicinājums ir šo pārkārtošanos uz nulles emisijām pārvaldīt sociāli pieņemamā veidā.

Traucējošas megatendences

2.4.

Globalizācija. Kamēr nobriedušos tirgos pārdošana palēninās, automobiļu pārdošana pieaug jaunajos tirgos. Tā rezultātā ekonomikas smaguma centrs pārvietojas no ES un ASV uz Āziju. Patlaban Ķīna saražo 26 miljonus automobiļu gadā salīdzinājumā ar 22 miljoniem automobiļu, kas tiek saražoti ES. Ķīna ir arī viena no pirmajām, kas sāka ražot elektriskos transportlīdzekļus, un tai ir nobriedusi akumulatoru ražošanas nozare. Japāna un Koreja arī ir vadībā akumulatoru jomā, un tās ir īpaši spēcīgas attiecībā uz pusvadītājiem. Eiropai ir arī problemātiska piekļuve ētiski iegūtām izejvielām, piemēram, litijam un kobaltam (1). Turklāt autobūves nozarē ir jāņem vērā pieaugošā ģeopolitiskā spriedze.

2.5.

Ilgtspējīgas attīstības izaicinājums. Saskaņā ar redzējumu, kas izklāstīts ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, līdz 2030. gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju automobiļu. ES Komisija 14. jūlijā ierosināja noteikt, ka no 2035. gada būs atļauts tirgot tikai bezemisiju transportlīdzekļus. Tam būs nepieciešams straujš bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvara pieaugums (no 0,2 % pašlaik līdz 11–14 % 2030. gadā) (2). Īstenojot zaļā kursa mērķus, tiks radītas iniciatora priekšrocības un veicināta Eiropas vadošā loma mazoglekļa tehnoloģiju jomā un tās globālā konkurētspēja. Tas nozīmē arī apjomīgus ieguldījumus alternatīvu transmisiju veidu (akumulatora–elektrisko, hibrīda, ūdeņraža) un defosilizētu degvielu izstrādē ierastajai transmisijai, jo šādi transportlīdzekļi vēl ilgi būs pieejami. Šādu spēka pārvadu un degvielu plašākas ieviešanas ātrums ir atkarīgs no veicinoša tiesiskā regulējuma un šādu ieguldījumu atmaksāšanās ilguma. ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā ir atzīta nepieciešamība visus transporta veidus padarīt ilgtspējīgākus. Saskaņā ar šo pieeju ir nepieciešama plašāka mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ieviešana, kā arī atjaunojamās degvielas un mazoglekļa degvielu plašāka izmantošana autoceļu, ūdens un gaisa transportā.

2.6.

Patērētāju domāšanas veida maiņa Paradumi mobilitātes jomā mainās. Jaunā patērētāju paaudze ir mazāk ieinteresēta automašīnas iegādē, jo daudzi dzīvo pilsētu teritorijās, kurās ir labi izveidotas sabiedriskā transporta sistēmas. Tā vietā, lai iegādātos automašīnu, viņi meklēs citu mobilitātes risinājumu (automašīnas koplietošana, autovadītāja izsaukšana, mikromobilitāte). Pandēmija ir pastiprinājusi arī citas tendences, kas jau bija manāmas, piemēram, iepirkšanos tiešsaistē, attālināto darbu, videokonferences, piegādes pakalpojumus. To rezultātā samazināsies personīgo automašīnu mobilitāte, taču palielināsies vieglo tirdzniecības furgonu lietojums.

2.7.

Lielāka savienojamība. Digitālo tehnoloģiju mērķis ir ļaut automašīnām kļūt gandrīz pastāvīgi savienotām. Tas varētu radīt ievērojamu potenciālu jauniem, uz datiem balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Viedie automobiļi būtu aprīkoti ar aktīvām drošības funkcijām, informatīvi izklaidējošām sistēmām, satiksmes informācijas pakalpojumiem, sakariem starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru utt.

2.8.

Pakāpeniska automobiļu automatizācija. Virzība uz pašbraucošām automašīnām novedīs pie arvien lielāka skaita autonomo transportlīdzekļu funkciju. Automatizētai braukšanai būtu vajadzīgi milzīgi ieguldījumi programmatūrā, sakaru tīklos un aparatūrā (radari, lidari, transponderi). Tas arī rada daudzas problēmas saistībā ar uzticamību, tiesisko regulējumu, cenu, ceļu aprīkojumu un saistībām.

2.9.

Ražošanas digitalizācija. Autobūves nozare radīja konveijeru (Ford), taupīgas ražošanas principus (Toyota) un globalizētas ražošanas platformas (VW). Pašlaik tā pieņem 4. paaudzes rūpniecības principus ar progresīvu robotizāciju, digitāli integrētām piegādes ķēdēm, progresīvām ražošanas sistēmām un aditīvo ražošanu.

Zaļās un digitālās pārkārtošanās sekas

2.10.

Mazāka, digitalizēta un dekarbonizēta autobūves nozare radīs milzīgas problēmas nodarbinātības ziņā. Uzlādējamiem transportlīdzekļiem ir mazāk sastāvdaļu, tos ir vienkāršāk ražot un vismaz 36 % no to pievienotās vērtības nodrošina akumulatori. Pamatojoties uz ekstrapolāciju no pētījuma, ko nesen veica Vācijas IFO institūts, ES tradicionālo spēka pārvadu vērtību ķēdē tiks apdraudēti 620 000 darbvietu. Risinājumus daļēji sniedz, piemēram, (priekšlaicīga) pensionēšanās (3) vai, plašākā mērā, radikālas izmaiņas darba nākotnē (4). No otras puses, šī pārkārtošanās radīs jaunas darbvietas saistītajās nozarēs, piemēram, energoelektronikā, viedtīklos, ceļu un uzlādes infrastruktūrā, akumulatoru ražošanā, jaunos materiālos un alternatīvās degvielas spēka pārvados.

2.11.

Konsolidācijas tendence, stratēģiskas alianses (piemēram, Stellantis, alianses starp BMW un Mercedes un starp VW un Ford), lai apvienotu pētniecību un izstrādi jaunu spēka pārvadu jomā un kombinētu komponentu iegādi. Šīs apvienošanās un alianses vienmēr novedīs pie jaunām uzņēmumu stratēģijām, rūpnieciskā pēdas nospieduma pārskatīšanas, ārpakalpojumu izmantošanas reģionos ar zemākām darbaspēka izmaksām, darbvietu samazināšanas shēmām un lielāka spiediena uz piegādātājiem. Turklāt nobriedušu uzņēmumu atdalīšana ļauj uzņēmumiem koncentrēt resursus uz jaunajiem spēka pārvadiem.

2.12.

Robežu izplūšana starp autobūvi un IT nozari. Informācijas tehnoloģijas ietekmēs visus piegādes ķēdes posmus. Dati kļūs par jaunu izejmateriālu un ieņēmumu avotu. Notiek globāla nozares pārkārtošana, kuras gaitā nozarē iesaistās jauni dalībnieki: mobilitātes pakalpojumu sniedzēji (Uber), IT milži (Google, Apple, Baidu), mikroshēmu ražotāji (Intel, NXP, STM), akumulatoru ražotāji (Panasonic, CATL, LG), jauni oriģinālā aprīkojuma ražotāji (Tesla).

2.13.

Pievienotā vērtība varētu novirzīties no autobūves nozares pamata (oriģinālā aprīkojuma ražotāji) uz citām piegādes ķēdes daļām, jo, samazinoties mehānisko elementu pievienotajai vērtībai, informācijas tehnoloģiju īpatsvars procentos no pievienotās vērtības tikai palielināsies.

2.14.

Visticamāk, ka arvien lielāka pievienotā vērtība tiks radīta mobilitātes pakalpojumos, piemēram, autovadītāja izsaukšanā, braucienu koplietošanā, automobiļu koplietošanā un daudzos digitālajos pakalpojumos, piemēram, navigācijas lietotnēs, informatīvi izklaidējošās sistēmās, reklāmā un progresīvās vadītāja palīgsistēmās. Tas radīs jaunus uzņēmējdarbības modeļus – oriģinālā aprīkojuma ražotāji automobiļu nozari uzskata par 100 miljonu transportlīdzekļu tirgu, savukārt digitālās platformas uz to raugās kā uz tirgu, kurā katru gadu var pārdot 10 triljonus jūdžu.

2.15.

Nozares darbvietu struktūra pilnībā mainīsies. Būs nepieciešamas jaunas prasmes un pieredze (elektronika, elektroķīmija, jauni materiāli, informācijas tehnoloģijas), vienlaikus samazinoties pieprasījumam pēc tradicionālajām mehāniskajām prasmēm. Svarīgs autobūves nozares uzdevums būs nodrošināt darbaspēkam šādu prasmju apguvi.

2.16.

Visas iepriekš minētās megatendences cita citu pastiprinās. Lai gan pastāv plaša vienprātība par to, ka ir sākušās būtiskas izmaiņas, visām ieinteresētajām personām par prioritāti jāizvirza pakāpeniskums sociālajā pārejā uz dekarbonizētu transportu, organizējot taisnīgu pārkārtošanos. Ilgtspējīgai mobilitātei jābūt cenas ziņā pieejamai visiem, lai to varētu akceptēt.

3.   Laba pārkārtošanās nodrošināšana

Vide: virzība uz ilgtspēju

3.1.

Lai līdz 2050. gadam samazinātu transporta emisijas par 90 %, Eiropas Savienībai būtu jācenšas panākt visu transporta veidu ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot, ka ES iedzīvotājiem ir plaši pieejamas un piekļūstamas ilgtspējīgas alternatīvas. Šo mērķi var sasniegt ar pārdomātu spēka pārvadu kombināciju, kas nodrošinātu līdzsvaru starp vides aizsardzību, atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu, ekonomisko dzīvotspēju un atbalstu patērētāju vidū, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu. Šajā nolūkā ir jākombinē dažādas stratēģijas: — CO2 emisiju samazināšana, transportlīdzeklim pārvietojoties (tank-to-wheel) (48V, hibrīdi, elektroenerģija, ūdeņradis, efektīvāki iekšdedzes dzinēji u. c.), — CO2 emisiju samazināšana no degvielas ieguves līdz patēriņam (well-to-wheel). Ir jāatbalsta tādu e-degvielu un biodegvielu izstrāde, kas atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Direktīvā par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (5) noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, lai nepieļautu ietekmi uz zemes izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un mežiem, — koordinēta stratēģija tīrām pilsētām (piemēram, dekarbonizējot vietējo (pēdējā kilometra) transportu, inovatīvi mikromobilitātes risinājumi, intermodāla ceļošaja), — aprites cikla emisiju samazināšana (ražošana un pārstrāde), — emisiju intensitātes samazināšana transporta nozarē (inteliģentie transporta risinājumi, kopīga mobilitāte). Katras transporta vajadzības gadījumā jābūt pieejamam ilgtspējīgam mobilitātes risinājumam (tālsatiksmes kravu pārvadājumi, izmantojot biodegvielu un sintētisko degvielu/ūdeņradi, akumulatoru elektriskie spēka pārvadi pēdējā kilometra piegādei pilsētās), ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu, — modernizācijas veicināšana, aizstājot iekšdedzes motoru ar elektromotoru vai papildinot (hibrīds) ar rumbas motoriem, — jauno automobiļu svara samazināšana (6).

3.2.

Komisija plāno izveidot ETS papildsistēmu autotransportam un ēkām. Cenas noteikšana autotransporta emisijām būs pielīdzināma degvielas aplikšanai ar nodokli (taču ar kvalificētu vairākumu). Ieņēmumi tiks izmantoti, lai nodrošinātu kompensāciju tiem, kuri darba vai alternatīvu transporta iespēju trūkuma dēļ ir atkarīgi no transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju. Tā kā šāda kompensācijas mehānisma izstrāde būs ārkārtīgi sarežģīta un augstās degvielas cenas nesamērīgi kaitēs iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem, EESK nav pārliecināta, ka tas ir pareizais ceļš, jo tas mazinās sabiedrības atbalstu klimatrīcībai. Tā vietā centieni samazināt alternatīvu spēka pārvadu aprites cikla izmaksas un samazināt mazogekļa vai bezoglekļa degvielas izmaksas šķiet labāks veids, kā mazoglekļa transportu padarīt finansiāli pieejamu daudziem.

3.3.

Prioritāte būtu jāpiešķir tā dēvētajiem “uzlādes tuksnešiem”. Pašlaik ir pieejamas 213 000 uzlādes stacijas, un 70 % no visām ES esošajām uzlādes stacijām ir koncentrētas trijās valstīs (Nīderlandē, Vācijā un Francijā). Tā kā mērķis ir līdz 2025. gadam izveidot 1 miljonu publisku uzlādes punktu, savukārt līdz 2030. gadam – 3 miljonus, atšķirība, kas būs jānovērš infrastruktūras attīstības ziņā, ir milzīga (Eiropas Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā lēsts, ka papildu ieguldījumi, kas vajadzīgi mazoglekļa degvielas uzlādei un uzpildei, nākamajā desmitgadē būs 130 miljardi EUR gadā). Tāpēc EESK atbalsta obligātu mērķrādītāju noteikšanu. Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros pamatprojekts “Uzlāde un uzpilde” tikai mudina dalībvalstis paātrināt uzlādes un uzpildes staciju izveidi saskaņā ar to atjaunošanas plāniem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mājokļiem, elektrotīklu sagatavošanai plašākai elektrificētu trransportlīdzekļu integrācijai, uzlādes infrastruktūras sadarbspējai, viedās uzlādes pakalpojumu attīstībai (piemēram, izmantojot slodzes līdzsvarošanu), kā arī atjaunojamu degvielu un mazoglekļa degvielu piedāvājumam. Tā kā par realitāti kļūst pilnībā elektriski lielas noslodzes transportlīdzekļi, arī tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība.

3.4.

Kamēr netiks sasniegta cenu paritāte starp parastajiem un elektriskajiem transportlīdzekļiem (tā gaidāma 2025.–2027. gadā), būs vajadzīgi finansiāli stimuli, lai atbalstītu mazoglekļa transportlīdzekļu plašāku ieviešanu tirgū. Tie var būt finansiāli (subsīdijas, nodokļu atvieglojumi un sistēmas nodošanai lūžņos) vai nefinansiāli (prioritārās joslas, atbrīvojumi no ceļu lietošanas maksas, īpaši paredzētas autostāvvietas), tostarp saskaņota normatīvā vide, lai veicinātu ieguldījumus mazoglekļa degvielā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai autoparki kļūtu videi nekaitīgāki, jo tas varētu būt nozīmīgs veids, kā paātrināt pārkārtošanos, un arī tāpēc, ka tas palīdzēs izveidot lietotu bezoglekļa un mazoglekļa transportlīdzekļu tirgu.

3.5.

Atbalsts aprites ekonomikas attīstībai autobūves ekosistēmā: automobiļu un to daļu reciklēšana, atkalizmantošana un atjaunošana. Būtu jāpiemēro arī aprites ekonomikas principi, lai palielinātu nozarei pieejamo otrreizējo izejvielu daudzumu un samazinātu atkarību no importa. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka reciklētu materiālu tirgus sasniegs pienācīgu apjomu tikai pēc desmit gadiem, kad elektrificēti transportlīdzekļi būs nokalpojuši savu laiku. Tāpēc jābūt reālistiskiem un jāsaprot, ka primārā ieguve ir būtiski svarīga vismaz 21. gs. divdesmitajos gados. Tāpēc piegādes drošība ir jāgarantē ar piegādes ķēžu dažādošanu, kā arī videi nekaitīgām un ētiskām ieguves stratēģijām. Turklāt, tuvākajā laikā pārskatot Direktīvu 2000/53/EK (7) par nolietotiem transportlīdzekļiem, jāņem vērā transportlīdzekļu elektrifikācija un nepieciešamība attīstīt otrreizējo izejvielu tirgu.

Ekonomika: visas autobūves piegādes ķēdes uzturēšana un attīstība Eiropas Savienībā

3.6.

Rūpnieciskās sadarbības veicināšana. Ņemot vērā milzīgo pētniecības un izstrādes budžetu (pašlaik 60 miljardi EUR gadā), kas pašlaik tiek ieguldīts dekarbonizētas, savienotas, automatizētas un koplietošanas mobilitātes attīstībā, ir vajadzīga rūpnieciska sadarbība un publiskā un privātā sektora partnerības. Šajā ziņā pilnībā ir jāatbalsta inovācijas partnerību izvēršana saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 5. klasteri (klimats, enerģētika, mobilitāte) (tīrs ūdeņradis, akumulatori, savienota un automatizēta mobilitāte, bezemisiju autotransports, pārkārtošanās veicināšana pilsētās). Turklāt Eiropas Komisijas pārraudzībā esošās rūpnieciskās alianses (piemēram, akumulatoru, ūdeņraža, izejvielu un paziņotā atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa degvielu vērtības ķēdes alianse) nodrošina plašu un atvērtu platformu, lai izstrādātu stratēģiskus ceļvežus un koordinētu pētniecību un izstrādi, ieguldījumus un jaunu inovāciju ieviešanu tirgū. Visbeidzot, apvienojot publiskos un privātos resursus IPCEI ietvaros, nepārprotami tiks stiprināta Eiropas autobūves piegādes ķēde, samazināta stratēģiskā atkarība un veicināta zaļā un digitālā pārkārtošanās. Ir jāapsver jauni IPCEI – savienotu un automatizētu automobiļu, aprites ekonomikas, energosistēmu integrācijas, izejvielu piegādes, datu ekonomikas, pusvadītāju jomā.

3.7.

Problēmas, kas jārisina, lai ES (8) teritorijā izveidotu ilgtspējīgu un aprites vērtību ķēdi akumulatoru jomā. Akumulatoru un kurināmā elementu ražošanas lokalizācijai jābūt izšķiroši svarīgam ES mērķim. ES akumulatoru un ūdeņraža alianses ir jāatbalsta, un tām ir jāpiešķir pietiekami resursi. Šīm rūpnieciskajām aliansēm ir jāveicina apjomīgi ieguldījumi ražošanas iekārtās un jānodrošina tūkstošiem darbvietu Eiropā. Būs jāgādā par to, lai novērstu pašlaik manāmo plaisu starp Eiropas reģioniem.

3.8.

Savienoto un automatizēto automobiļu megatendence varētu izraisīt pievienotās vērtības pārvirzi no transportlīdzekļu pārdošanas un apkopes uz jauniem revolucionāriem uzņēmējdarbības modeļiem, kuru pamatā ir uz datiem balstīti pakalpojumi un mobilitāte kā pakalpojums. Autobūves ekosistēmai jābūt gatavai iesaistīties un nodrošināt klātbūtni šajos jaunajos uzņēmējdarbības modeļos. Tam būs vajadzīgi tehnoloģiskie un regulatīvie standarti, lai sniegtu jaunus un inovatīvus mobilitātes pakalpojumus, tādus kā, piemēram, maksa atkarībā no izmantošanas, ar atrašanās vietu saistīta reklāma, transportlīdzekļa datu aktualizēšana/apkope no attāluma. Arī Eiropas mobilitātes datu telpas izveidei būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu Eiropas vadošo pozīciju digitālo mobilitātes pakalpojumu jomā. Būs arī jāizveido nepieciešamā digitālo sakaru infrastruktūra un jāizstrādā ceļveži arvien augstākam automatizācijas līmenim (tostarp sistēma plaša mēroga testēšanai, piekļuve datiem un jauna pieeja transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai). Turklāt ir jānovērtē arvien vairāk automatizētu transportlīdzekļu ilgtermiņa ietekme, it īpaši uz nodarbinātību un ētikas jautājumiem, jo tas būs svarīgi, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu. Visbeidzot, tā kā nākotnē kravu pārvadājumi var kļūt intensīvāki (e-komercija), ir jāizstrādā inteliģenti transporta mobilitātes risinājumi, kuru pamatā ir multimodāla transporta organizācija, rentabilitāte (lielas veiktspējas transportlīdzekļu kombinācijas) un ilgtspējīgi transporta veidi, izmantojot automatizācijas un savienojamības risinājumus loģistikas ķēdē.

3.9.

Viedajām tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, kas balstīti uz 4. paaudzes rūpniecības paradigmu, jāatbalsta ražošanas sistēmu integrācija un jāpalīdz padarīt tās elastīgākas. Uzlabotas ražošanas sistēmas (ne tikai ražošanas procesu integrācija uzņēmumu līmenī) visā piegādes ķēdē padarīs autobūves piegādes ķēdes noturīgākas un veicinās konkurētspēju. Digitalizācija ir jāatbalsta, radot rūpniecisku datu telpu šai nozarei. Taču šīs tehnoloģijas ietver arī lielāku automatizāciju, kas negatīvi ietekmē nodarbinātību, un tas ir jārisina.

3.10.

Atbalsts vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visā pasaulē. Eiropai ir jātiecas saglabāt savu spēcīgo eksporta pozīciju autobūves nozarē. Tāpēc ir jāveic pasākumi, lai: — censtos panākt savstarpīgumu tirdzniecības attiecībās (piekļuve tirgum, publiskais iepirkums, ieguldījumi, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana, subsīdijas), — noslēgtu divpusējus brīvās tirdzniecības nolīgumus (ietverot sadaļu par autobūvi/autotransportu), — cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi (subsīdijas, divpusēji brīvās tirdzniecības nolīgumi, oglekļa cenu atšķirības, sociālais un vides dempings), — veicinātu starptautisku sadarbību tīru automobiļu un mazoglekļa degvielas tehnoloģiju jomā.

3.11.

Ir jāpastiprina atbalsts globālai tehniskajai saskaņošanai ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) ietvaros. Automobiļu pusvadītāju piegādes problēmas ir jārisina ar izlēmīgu rīcību. Pieprasījums pēc pusvadītājiem turpinās pieaugt, jo automobiļi kļūst par elektroniskām ierīcēm. Šajā saistībā EESK pilnībā atbalsta jaunākajā paziņojumā par rūpniecības politiku iekļauto priekšlikumu izstrādāt instrumentu kopumu Eiropas stratēģiskās atkarības mazināšanai un novēršanai. Pilnībā jāatbalsta arī Eiropas digitālajā kompasā noteiktais mērķis divkāršot Eiropas tirgus daļu globālajā pusvadītāju tirgū no 10 uz 20 %. Otra pusvadītāju IPCEI izveide noteikti palīdzēs sasniegt šo mērķi. ES dalībvalstīm būtu arī jāpilda solījums 20 % no Covid-19 Atveseļošanas un noturības mehānisma tērēt digitālajai pārkārtošanai. Turpmākās darbības varētu ietvert ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanu un stratēģiskas sadarbības uzsākšanu starp autobūves uzņēmumiem un pusvadītāju ražotājiem. Visbeidzot, Kritisko tehnoloģiju observatorijai ir cieši jāuzrauga daudzās pārējās stratēģiskās atkarības autobūves nozarē: izejvielas, ūdeņradis, akumulatori, atjaunojamā enerģija, mākoņtehnoloģijas u.c.

3.12.

Ir jārisina jautājums par jaunās autobūves ainas ietekmi uz pēcpārdošanas tirgu. Automobiļu pēcpārdošanas tirgū, kurā nodarbināti četri miljoni cilvēku, ir gaidāmas dziļas strukturālas pārmaiņas, ko izraisīs samazināti pārdošanas apjomi, elektrifikācija, mazāks degvielas pieprasījums, pārdošana tiešsaistē un samazināta apkope. Nozarei būs sevi jāizgudro no jauna kā mobilitātes pakalpojumu sniedzējai, modernizējot automobiļus, veicot profilaktisko apkopi, nodrošinot autovadītāja izsaukšanu un automobiļu koplietošanu un izstrādājot uzņēmējdarbības modeļus mikromobilitātes jomā. Jānovērš interešu konflikti attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa ģenerētajiem datiem un jāizveido sadarbspējīga un standartizēta platforma, lai dotu iespēju pēcpārdošanas tirgū izstrādāt uz datiem balstītus pakalpojumus (piemēram, attālinātu diagnostiku, programmatūras atjaunināšanu, profilaktisko apkopi).

Sabiedrība: pārmaiņu pārvaldība un sociāli taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana

3.13.

Autobūves nozares pārveide būtiski ietekmēs automobiļu un to detaļu ražošanā nepieciešamo darbvietu skaitu, kā arī jaunajā paradigmā nepieciešamo darbvietu profilu. Tāpēc darba tirgus politikai būtu jābūt vērstai uz darbaspēka nodarbināmības saglabāšanu/palielināšanu, izmantojot mūžizglītību, un uz elastīgu ceļu radīšanu starp izglītības un darba vidi (piemēram, duālas mācību sistēmas, labi funkcionējoši māceklības tirgi un neformālās mācīšanās sertifikācija). Jāveicina darba ņēmēju iekšējā mobilitāte uzņēmumos, uzlabojot un pārkvalificējot darbiniekus, lai viņi varētu apgūt nākotnes vajadzībām atbilstošas prasmes (manuālā darba samazināšana un digitālo prasmju straujš pieaugums, īpašu uzmanību pievēršot programmatūrai un elektronikas inženierijai). Eiropas nozaru iniciatīvas, piemēram, DRIVES un ALBATTS, un jaunā Autobūves prasmju alianse ir galvenie instrumenti prasmju problēmas risināšanai.

3.14.

Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem jāpamet nozare, būtu jāorganizē netraucēta pāreja uz citu darbu. Viņiem ir jāpiedāvā piekļuve jaunām darbvietām, kas patiešām tiks radītas jaunās nozarēs, piemēram, tādās kā IT, 5G tīkli, energoelektronika, uzlādes infrastruktūra, atjaunojamo energoresursu ražošana, viedie tīkli, viedie ceļi, mobilitātes pakalpojumi, akumulatori, alternatīvās degvielas, enerģijas uzglabāšana, elektroenerģijas ražošana un sadale. Tas būs ļoti sarežģīti, jo šīs darbvietas, iespējams, tiks radītas citā laikā un vietā, un tajās būs vajadzīgas citādas prasmes nekā darbvietās, kas izzudīs. Pārejas laikā ir jāgarantē ienākumu drošība. No masveida atlaišanas var arī izvairīties, izmantojot priekšlaicīgas pensionēšanās sistēmas, saīsinātu darba laiku un darba laika samazināšanu. Jānodrošina pienācīgs sociālais dialogs, lai laikus varētu prognozēt pārmaiņas un izvairīties no sociāliem traucējumiem un konfliktiem.

3.15.

Ir skaidri jākartē nozares digitālās un zaļās pākārtošanās ietekme, lai noteiktu visvairāk apdraudētos reģionus un tās piegādes ķēdes daļas, kuras visvairāk ir pakļautas riskam. Starp austrumiem un rietumiem, kā arī starp Dienvideiropu un Ziemeļeiropu nedrīkst parādīties jaunas sociālās plaisas. Turklāt jāuzrauga, kā mainās nozares ietekme uz vidi dekarbonizācijas un digitalizācijas dēļ. Būtu rūpīgi jāizvērtē iespējamais progress ilgtspējīgas biomasas izmantošanā, jo šajā jomā ir arī iespējas radīt jaunas darbvietas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību ievērot ekoloģiskos ierobežojumus.

3.16.

Visām ieinteresētajām personām (uzņēmumiem, arodbiedrībām, klasteru organizācijām, iestādēm, darba tirgus aģentūrām, reģionālās attīstības struktūrām) autobūves reģionos būtu cieši jāsadarbojas, lai izstrādātu visaptverošus reģionālās attīstības atjaunošanas plānus.

3.17.

Jāizvairās no balasta aktīviem autobūves piegādes ķēdēs, nodrošinot savlaicīgu un pienācīgu atbalstu daudzajiem MVU, kuriem nav resursu (cilvēkresursu un finanšu resursu), lai pārveidotu savu darbību un pārietu uz daudzsološākiem uzņēmējdarbības modeļiem.

3.18.

Individuālajai mobilitātei arī turpmāk jābūt pieejamai un cenas ziņā piekļūstamai visiem, it īpaši tiem svārstsatiksmes dalībniekiem, kuri ikdienā pārvietojas bez piekļuves kvalitatīvam sabiedriskajam transportam vai citiem mobilitātes risinājumiem. To var panākt, nodrošinot kompensāciju par paaugstināto cenu, kas ir alternatīviem spēka pārvadiem, kā arī par mazemisiju un bezemisiju degvielām, ko var izmantot parastā automobilī. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut sabiedrības polarizāciju starp tiem, kuri var atļauties iegādāties videi nekaitīgu automašīnu, un tiem, kuri to nevar.

3.19.

Noslēgums. Eiropas autobūves nozare vienmēr ir bijusi pasaules līdere un izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks. Pārejot uz digitalizētas un dekarbonizētas autotransporta sistēmas paradigmu, tai būtu jāsaglabā šī pozīcija un jāattīsta pārveides ceļi, kas tai ļautu tikt galā ar pašreizējām problemātiskajām tendencēm nozarē. Tas jādara, izmantojot savas priekšrocības tehnoloģiju jomā, kvalificēto darbaspēku, pasaules līmeņa inženieriju, prasīgus patērētājus, izsmalcinātas piegādes ķēdes, spēcīgu MVU kultūru un konstruktīvas darba attiecības. Eiropas autobūves ekosistēmai jākļūst par līderi ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izstrādē un ieviešanā. Tāpēc autobūves ekosistēmai ir aktīvi jāizstrādā stratēģijas, lai piedalītos revolucionāru pavērsienu un megatendenču veidošanā Eiropas autobūves ainā. Tā kā autobūves piegādes ķēdei ir jāpārvar milzīgas problēmas, EESK uzskata, ka ir obligāti jāizveido nozares taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai ieviestu nepieciešamos papildu pasākumus ar mērķi novērst sociālus traucējumus un nodrošināt sociāli atbildīgu pārkārtošanos.

---

(1)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_2312

(2)  Komisijas dienestu darba dokuments, Ilgtspējīga un vieda mobilitāte, SWD(2020)331, 248. lpp.

(3)  Dr. Oliver Falck, Dr. Nina Czernich, “Auswirkungen der vermehrten Produktion elektrisch betriebener Pkw auf die Beschäftigung in Deutschland”, ifo Institut, 2021. gada maijs; https://www.ifo.de/DocDL/ifoStudie-2021_Elektromobilitaet-Beschaeftigung.pdf.

(4)  https://eeb.org/library/escaping-the-growth-and-jobs-treadmill/

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(6)  Automašīnas, kuru svars ir mazāks par 1 000 kg/vairāk nekā 1 500 kg, bija attiecīgi 36 %/7 % no Francijā pārdotajiem automobiļiem 1998. gadā un attiecīgi 15 %/16 % 2019. gadā (Eurostat).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).

(8)  Šajā saistībā Eiropas Akumulatoru regulas nozīme ir sīki aprakstīta atzinumā, OV C 220, 9.6.2021., 128. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “5G ekosistēmas ietekme uz sabiedrību un vidi”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/06)

Ziņotājs:

Dumitru FORNEA

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	210/2/19

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK norāda, ka straujai elektronisko sakaru digitalizācijai un izstrādei ir spēcīga ietekme uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Atbildīgi izmantojot šīs tehnoloģijas, cilvēcei ir vēsturiska iespēja veidot labāku sabiedrību. Tomēr, ja nebūs pienācīgas rūpības un demokrātiskas kontroles, nākotnē mūsu kopienas varētu saskarties ar nopietnām problēmām šo tehnoloģisko sistēmu pārvaldībā.

1.2.

EESK atzīst, ka elektronisko sakaru infrastruktūra var ievērojami uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un tā tieši ietekmē cīņu pret nabadzību. 5G tehnoloģija, attīstot telemedicīnu un uzlabojot piekļuvi medicīniskajai aprūpei, sniedz milzīgu iespēju uzlabot cilvēku veselības aprūpes pakalpojumus. Sabiedrībā ir atzīts, ka telemedicīnai bija svarīga loma pandēmijas laikā.

1.3.

EESK norāda, ka debates par 5G tīklu ieviešanu ir izvērsušās par pretrunīgām un politiskām apspriedēm, tomēr ir jāprecizē sociālie, veselības un vides jautājumi, iesaistot iedzīvotājus un visus attiecīgos dalībniekus.

1.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju turpināt novērtēt jauno 5G un 6G tehnoloģiju ietekmi uz dažādajām nozarēm, ņemot vērā, ka ir vajadzīgi instrumenti un pasākumi, lai novērstu riskus un neaizsargātību. Tāpēc EESK iesaka Eiropas un valstu līdzekļus piešķirt padziļinātai daudzdisciplīnu zinātniskai izpētei un ietekmes pētījumiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta cilvēkiem un videi, kā arī darīt zināmus šos rezultātus, lai informētu sabiedrību un lēmumu pieņēmējus.

1.5.

EESK ierosina, lai Eiropas Komisija apspriežas ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iesaista visas attiecīgās publiskās iestādes, lai varētu dot ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā par mobilo elektronisko sakaru sociālo un vidisko ietekmi.

1.6.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga neatkarīga Eiropas struktūra ar mūsdienīgu metodiku, kas atbilstu pašreizējam tehnoloģiskajam kontekstam un daudzdisciplīnu pieejai, lai izstrādātu pamatnostādnes plašas sabiedrības un darba ņēmēju aizsardzībai radiofrekvences elektromagnētiskā starojuma iedarbības gadījumā.

1.7.

EESK iesaka apkopot datus par radiofrekvenču pārraides stacijām un frekvenču joslām, kurās tās darbojas, un publicēt šo informāciju, lai uzlabotu teritoriālo pārvaldību un aizsargātu iedzīvotāju, it īpaši neaizsargāto grupu (bērni, grūtnieces, hroniski slimi cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēki un tādi cilvēki, kas cieš no pārmērīga elektrojūtīguma), intereses. Būtu jāņem vērā arī darba ņēmēju veselība un drošība.

1.8.

EESK atbalsta domu, ka rūpnīcām 5G tīkla iekārtas ir jāprojektē tā, lai tās patērētāju organizācijām un ieinteresētai sabiedrībai spētu sniegt reāllaika un publisku informāciju par emisijas jaudu un citiem nozīmīgiem tehniskiem parametriem. Jānodrošina, ka kompetentās iestādes šos datus centralizē, pārvalda un atklāj.

1.9.

EESK uzskata, ka elektromagnētiskā piesārņojuma uzraudzībai un kontrolei jānotiek atbilstīgi stingrai iestāžu un starpdisciplinārai zinātniskajai pieejai, kā arī jānodrošina moderns aprīkojums elektronisko sakaru tīklu parametru mērīšanai, lai tiktu pienācīgi uzsvērta un novērtēta kumulatīvā ietekme ilgākā laika posmā.

1.10.

Lai gan nav atzītu zinātnisko datu, kas liecinātu par 5G negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, EESK uzskata, ka 5G sociālie, veselības un vides aspekti ir pastāvīgi jāuzrauga, pamatojoties uz piesardzības principu. Tā atzīst bažas par šādas iedarbības, tostarp siltumefekta un netermiskās iedarbības, ietekmi uz veselību, iedarbības intensitāti un ilgtermiņa ietekmi. Dažos reģionos/apgabalos iedarbība būs koncentrētāka nekā citos, un šādos gadījumos jāapsver īpaši pasākumi, tostarp ieteikums paplašināt ALARA principa piemērošanu, lai ierobežotu 5G tīklu radītā elektromagnētiskā starojuma ietekmi.

1.11.

EESK norāda, ka gandrīz nav iespējams novērst dažādu elektromagnētisko lauku iedarbību uz iedzīvotājiem. Pārskatot iedarbības robežvērtības Eiropas direktīvā par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (1), jau no paša sākuma būtu jāiesaista sociālie partneri. Īpaša uzmanība jāpievērš iedarbībai, kas nav termiska.

1.12.

Veselības un drošības aizsardzības pasākumi ir jāpastiprina un jākonsolidē, stingri uzraugot radiācijas līmeni un stingri piemērojot drošības standartus attiecībā uz cilvēkiem, kas strādā tuvu pie elektromagnētiskā starojuma avotiem.

1.13.

EESK norāda, ka ir jāatjaunina institucionālie mehānismi, kuru mērķis ir atbalstīt visas cilvēktiesības, ņemot vērā hiperdigitalizācijas, hiperautomatizācijas un hipersavienojamības jaunos apstākļus, ko veicina 5G ieviešana, ņemot vērā to, ka ikvienā tehnoloģiju izstrādē ir jāiekļauj šīs universālās vērtības, kas ir pamatota un nepieciešama dimensija izmaksu un ieguvumu novērtējuma ziņojumā.

1.14.

EESK saprot iedzīvotāju bažas par to, ka jāgādā, lai antenu izvietošanas laikā tiktu ievērotas viņu īpašumtiesības vai tiesības būt noteicējiem pār savu ķermeni saistībā ar 5G tīkliem, kas sniedzas visur – no viņu mājām līdz orbitālajam satelītam. Ir jāievēro tiesības uz īpašumu un cilvēku izvēle. Būtu jānodrošina apzinātas piekrišanas definīcija, lai iedzīvotājiem būtu reālas tiesības uz brīvu, pilnībā apzinātu un derīgu piekrišanu.

1.15.

EESK atbalsta to, ka Eiropas spējas tiek uzlabotas tādās jomās kā kiberrisku novēršana, izglītošana par kiberriskiem un aizsardzība pret tiem, gan stiprinot attiecīgās iestādes, piemēram, ENISA, gan radot tehnoloģiskus, institucionālus un juridiskus instrumentus, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesību ievērošanu. Lai novērstu dažus drošības apdraudējumus, Eiropas Savienībai būtu vairāk jāiegulda savu tehnoloģiju izstrādē, kā arī tehnoloģiju nozares un izstrādātāju atbalstīšanā. Vissvarīgākais ir tas, ka šīs darbības būtu jāpielāgo, lai Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus mudinātu izstrādāt drošu un uzticamu 5G infrastruktūru.

2.   Ievads

2.1.

5G pati par sevi nav jauna tehnoloģija; tā ir pašreizējo tehnoloģiju (no 1G līdz 4G) uzlabojums un pastāvēs līdzās tām. Tas būs jaukts “tīklu tīkls”: lielāks skaits lielākas dažādības radiofrekvenču joslu, tādu ierīču klāsts, kas apmainās ar datiem, un daudz dažādu mijiedarbības veidu. Dažām izmantotajām jaunajām iekārtām un jaunajām tehnoloģijām var būt atšķirīga ietekme nekā to iepriekšējām paaudzēm.

2.2.

5G tehnoloģijai būtu jānodrošina bezvadu hipersavienojamība, spēja nosegt un savienot milzīgu skaitu ierīču un daudz lielāks pārsūtīšanas ātrums, ko mēra GB/s. Tas tiks panākts, izmantojot spektra agregāciju ar staru kūļa formēšanas palīdzību un vairākus paralēlus savienojumus, izmantojot gan masveida MIMO antenas (operatora fāzētā bloka bāzes stacija), gan parastās MIMO antenas (klienta paša ierīce) un zemu latentumu (milisekundes operatora infrastruktūrai, bet ne ar pārējo internetu).

2.3.

GSMA 2019. gada pētījums liecina, ka jaunās 5G tīkla iespējas ir nepieciešamas autonomai braukšanai, virtuālajai realitātei, papildinātajai realitātei un “skārieninternetam”; citus lietojumus var nodrošināt, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas (4G LTE un optisko šķiedru). 5G tehnoloģija arī paātrinās pāreju uz “Rūpniecību 4.0” un veicinās uz mākslīgo intelektu balstītu lietojumu izstrādi, un tāpēc šī tehnoloģija tiek uzskatīta par galveno un nepieciešamo elementu modernas, arvien vairāk automatizētas un digitalizētas ekonomikas attīstībā.

2.4.

Visā pasaulē ir zinātnieki, kas ir snieguši pierādījumus (2), ka ir pamatots iemesls bažām par ilgstošu, visuresošu cilvēka ķermeņa un citu bioloģisko organismu pakļaušanu 5G tīklos izmantoto mikroviļņu frekvenču diapazonam un 10-20-30 vai vairāk gigahercu radio sekcijām un 5G tehnoloģijām raksturīgajām frekvencēm, kā arī par varbūtējo kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību un vidi. Tomēr līdz šim attiecīgās ES un valstu publiskās iestādes ir paziņojušas, ka nav zinātnisku pierādījumu par 5G negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. PVO norāda, ka līdz šim un pēc daudziem veiktiem pētījumiem bezvadu tehnoloģiju iedarbība nav bijusi saistīta ar nelabvēlīgu ietekmi uz veselību.

2.5.

Līdztekus veicinātajām jaunajām tehnoloģijām 5G rada nenoteiktību, un, tāpat kā ar katru jaunu tehnoloģiju, kāda ietekme var būt vēl nezināma. Lai pienācīgi risinātu visus jautājumus par 5G ietekmi uz sabiedrības veselību un novērstu sabiedrības viedokļa veidošanos dezinformācijas ietekmē, pilsoniskā sabiedrība uzskata, ka ir vajadzīga atbilstoša iepriekšēja pārvaldība, piemērojot piesardzības principu Eiropas likumdošanas procesam, lai regulētu šo jaunās paaudzes elektronisko sakaru tehnoloģiju.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Vispārīgi runājot, starptautiskās iestādes, uzņēmumi un valstu iestādes ir neapšaubāmi sajūsminātas par priekšrocībām, ko sniegs 5G tehnoloģija. Tomēr ir jāizpēta, vai kāda negatīva ietekme varētu parādīties, 5G ekosistēmai attīstoties, un netieši jāizpēta apstākļi, kādi nepieciešami, lai sabiedrība akceptētu šīs infrastruktūras un pakalpojumus, kam ir būtiska ietekme uz sabiedrību.

3.2.

Strauji attīstoties elektronisko sakaru tehnoloģijām un interneta infrastruktūrai, attīstītajās valstīs ir notikušas arvien plašākas debates ar plašu sabiedrību un organizētu pilsonisko sabiedrību par nepieciešamību un ieguvumiem, ko dod IKT tīklu attīstības eksponenciāla paātrināšana. Valsts iestādēm ir jāatzīst problēmas, kas saistītas ar to, kā šīs tehnoloģiskās sistēmas varētu potenciāli ietekmēt vidi, dzīvos organismus vai cilvēku pilsoniskās tiesības.

3.3.

Eiropas līmenī bažas par elektromagnētiskā piesārņojuma iespējamo ietekmi uz veselību ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 243/2012/ES (3) 31. apsvērumā: “Saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā būtu pilnībā jāņem vērā sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem, kas ir būtiska iedzīvotāju labklājībai. Ievērojot Padomes Ieteikumu 1999/519/EK (1999. gada 12. jūlijs) par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai (0 Hz līdz 300 GHz), ir svarīgi nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp uzraudzīt, kādu kumulatīvo ietekmi reālos apstākļos atstāj arvien vairāk veidu iekārtu izmantošana dažādās spektra frekvencēs”.

4.   Īpašas piezīmes

5G tehnoloģija un ietekme uz iedzīvotāju pilsoniskajām tiesībām

4.1.

Pēdējos gados vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas Savienībā un citās valstīs ir izplatījušas brīdinājumus par kaitīgo ietekmi un sarežģītām nopietnām krīzēm, ko varētu izraisīt demokrātiskās kontroles un pārredzamības trūkums, kā arī drošības apdraudējumi, ko rada atkarība no trešo valstu dalībnieku piedāvātajām tehnoloģijām.

4.2.

Elektronisko sakaru nozare un tās piedāvātie revolucionārie 5G tipa lietojumi balstās uz divu ļoti svarīgu resursu izmantošanu. Pirmkārt, radiofrekvenču spektra izmantošana. Tas ir ierobežots dabas resurss, kas pieder iedzīvotājiem un ko valdības viņu vārdā pārvalda ar tādu valsts aģentūru vai citu publiskās pārvaldes iestāžu starpniecību, kuras šos resursus iznomā elektronisko sakaru operatoriem.

4.3.

Vēl viens būtisks resurss ir piekļuve patērētāju un privātpersonu datiem un metadatiem. Attīstoties digitālo pakalpojumu tirgum, šie dati ir ārkārtīgi vērtīgi un sniedz milzīgu labumu uzņēmumiem, kas tos izmanto. Daži no šajā saistībā risināmajiem jautājumiem tika uzsvērti EESK atzinumā “Eiropas Datu stratēģija” (4).

4.4.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāuzsver, ka 5G un datu koplietošana un apkopošana, tāpat kā daudzas citas tehnoloģijas, ir spēcīgs instruments, ko var izmantot, lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību, padarītu sabiedriskos pakalpojumus efektīvākus un uzticamākus un samazinātu nevienlīdzību, veicinot ekonomikas izaugsmi. Tāpēc ES un dalībvalstīm būtu jāizmanto 5G tehnoloģija, lai uzlabotu piekļuvi augstas kvalitātes datiem un attīstītu labāku digitālās administrācijas infrastruktūru (e-pārvalde), tādējādi publiskās un demokrātiskās iestādes tuvinot iedzīvotājiem.

4.5.

Ar atbildību un ilgtspējīgi veidojot elektronisko sakaru infrastruktūru, būtu jāuzlabo arī parasto iedzīvotāju dzīves kvalitāte, it īpaši reģionos un mazāk attīstītajās valstīs. Tādējādi šo tehnoloģiju attīstībai ir tieša ietekme uz nabadzības apkarošanu.

4.6.

Lai izvērstu 5G tīklus ar maksimālu ātrumu, Eiropas Savienība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (5) (42., 43. un 44. pants) izveidoja tiesisko regulējumu, kas veicina elektronisko sakaru operatoru piekļuvi īpašumam, uz kura jāuzstāda šo tīklu attīstībai svarīgas iekārtas un infrastruktūras objekti. Pilsoniskā sabiedrība uzrauga šo noteikumu interpretāciju, lai direktīvas transponēšana neradītu antikonstitucionālas atkāpes no cilvēku īpašumtiesību garantijas.

5G ekosistēmas ietekme uz vidi

4.7.

Dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir norādījušas uz jauno 5G tīklu iespējamo ietekmi uz vidi. Daži no to apgalvojumiem ir saistīti ar nepietiekamiem noteikumiem par ietekmes uz vidi pētījumiem vai nepiemērotiem mehānismiem un pasākumiem, lai samazinātu 5G tīkla infrastruktūras enerģētisko pēdu vai veicinātu elektronisko atkritumu pārstrādi (6).

4.8.

Lai pienācīgi novērtētu 5G ietekmi uz vidi un klimatu, valsts iestādēm ir jāņem vērā tādi aspekti kā SEG emisijas (7), kritisko izejvielu pieejamība un patēriņš, tās enerģijas daudzums (un avoti), ko patērē visi IoT savienotie un izmantotie objekti, kā arī tās enerģijas daudzums (un avoti), ko izmanto bezvadu datu pārsūtīšanai un datu centralizācijas un tranzīta punktu darbināšanai.

4.9.

Ieviešot 5G un lietu internetu, elektronikas atkritumu (e-atkritumu) (8) kategorijai pievienos miljardiem jaunu 5G tīkla elementu un mājsaimniecības preču (elektronikas un baltās preces, iekārtas utt.), kas jāņem vērā aprites ekonomikas koncepcijas un bezatkritumu politikas kontekstā.

Bažas par 5G tīklu ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvajiem organismiem

4.10.

5G tehnoloģija sniedz milzīgu iespēju uzlabot cilvēku veselību. IKT infrastruktūras attīstība un 5G iekļaušana paātrinās telemedicīnas attīstību, piemēram, ar lietiskā interneta koncepcijas starpniecību. 5G dos iespēju veikt sarežģītu ķirurģisku operāciju tāldarba režīmā, tādējādi ievērojami uzlabojot kvalitatīvas medicīniskās aprūpes pieejamību, it īpaši tiem, kuri nevar atļauties doties uz ārzemēm, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu.

4.11.

Telemedicīnas attīstība ir īpaši svarīga pandēmijas laikā, kad stacionārā piekļuve medicīniskajai aprūpei ir stipri ierobežota. Turklāt 4G tehnoloģija ir ļāvusi attīstīt teleradioloģiju. IKT infrastruktūra ir ļāvusi pacientiem saņemt gan diagnozi tāldarba režīmā (magnētiskās rezonanses attēldiagnostika, datortomogrāfija), gan kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu neatkarīgi no atrašanās vietas. 5G tehnoloģija turpinās pilnveidot šo procesu, ļaujot cilvēkiem labāk piekļūt diagnostikai un tiešiem medicīnas pakalpojumiem, kas tiek sniegti tāldarba režīmā.

4.12.

No otras puses, pēdējo 20 gadu straujā tehnoloģiskā izstrāde ir izraisījusi elektromagnētisko lauku pieaugumu un netieši arī lielāku piesārņojumu, ko rada šāds elektrosmogs. Lai novērtētu reālo risku, elektrosmoga ietekme ir jāskata, izmantojot uz pierādījumiem balstītu pieeju.

4.13.

Elektromagnētiskā hipersensitivitāte vai elektromagnētiskā nepanesība ir slimība, ko atzīst Eiropas Parlaments (9), EESK (10) un Eiropas Padome (11). Tā ietekmē zināmu cilvēku skaitu, un, ieviešot 5G (kam nepieciešams daudz blīvāks elektroniskais tīkls), sagaidāms, ka šāds stāvoklis varētu skart lielāku skaitu cilvēku.

4.14.

Kopumā ir veikti pētījumi, kuros secināts, ka elektromagnētiskā starojuma bioloģiskā ietekme nerada veselības apdraudējumu, ja tiek ievēroti valsts vai ICNIRP standarti. Vienlaikus ir arī pētījumi, kas veikti no 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām (12) un kuros secināts, ka ir apdraudējums cilvēku veselībai (13).

4.15.

Ziņojumos par bažām saistībā ar 5G tehnoloģijas radīto elektromagnētisko lauku ilglaicīgu iedarbību uz cilvēkiem attiecīgi 2019. un 2020. gadā Eiropas Komisija un Federālā sakaru komisija (Federal Communications Commission – FCC) (14) apgalvo, ka nav stabilu vai ticamu zinātnisku pierādījumu par veselības problēmām, ko izraisījusi mobilo tālruņu radītās radiofrekvenču enerģijas iedarbība.

4.16.

Pirms vairākiem gadiem Pasaules Veselības organizācija klasificēja radiofrekvenču radīto elektromagnētisko lauku kā iespējami kancerogēnu; pašreiz tās nostāja ir līdzīga ES un ASV iestāžu nostājai. Tomēr, ieviešot 5G tīklus, tā 2022. gadā paziņoja, ka veiks vēl vienu novērtējumu par elektromagnētisko lauku radītajiem riskiem radiofrekvenču spektram (no 3 kHz līdz 3 000 GHz) (15).

4.17.

Eiropas Padomes 2011. gada 27. maija Rezolūcijas Nr. 1815 par elektromagnētisko lauku iespējami bīstamajiem aspektiem un to ietekmi uz vidi galīgā redakcija brīdina par elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību un ietver vispārīgus un konkrētus ieteikumus konsekventai vidēja termiņa un ilgtermiņa pieejai mobilās telefonijas izplatīšanas radīto problēmu risināšanai. Šajā dokumentā uzsvērta nepieciešamība veikt visus saprātīgos pasākumus, lai samazinātu elektromagnētisko lauku iedarbību saskaņā ar ALARA principu (16), kas jāpiemēro jonizējošā starojuma gadījumā.

4.18.

Ir veikti pētījumi, kuros apgalvots, ka mobilo tālruņu un bezvadu sakaru infrastruktūras izstarotā starojuma ietekme (pat netermiskā emisija) rada risku cilvēka veselībai no neironu darbības, reproduktīvā, onkoloģiskā un genotoksiskā viedokļa (17). Tomēr attiecīgās iestādes, pamatojoties uz saviem novērtējumiem un metodiku, uzskata, ka mobilo telefonu un bezvadu sakaru infrastruktūras radītais starojums ir drošs cilvēkiem.

4.19.

Kā minēts iepriekš, ir pētījumi, kas ir pārbaudījuši elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību. Tomēr ļoti maz ir skaidrots un vēl mazāk ir paziņots par sarežģīto ietekmi, kāda nejonizējošā elektromagnētiskā starojuma iedarbībai varētu būt kā netermiskai ietekmei uz floru un faunu. Visplašāk zināmie pētījumi attiecas uz ievērojamu un tūlītēju ietekmi uz apputeksnētājiem un putniem, bet zinātnieki ir ļoti nobažījušies par elektromagnētisko emisiju ilgtermiņa ietekmi uz dzīvajām ekosistēmām.

Apgalvojumi par ICNIRP pamatnostādnēm (18)

4.20.

Eiropas Komisija un lielākā daļa valstu valdību visā pasaulē izmanto ICNIRP pamatnostādnes, nosakot ierobežojumus elektromagnētiskā lauka starojuma iedarbībai uz iedzīvotājiem. ICNIRP pamatnostādnēs, kas tika atjauninātas un publicētas 2020. gadā, tika ņemta vērā arī staru kūļa formēšana un frekvences – parametri, kas raksturīgi 5G, bet netika ņemta vērā frekvenču agregācija un palielinātais savienojumu blīvums.

4.21.

Neskatoties uz to, ka ICNIRP ļoti plaši informē par zinātniskajām metodēm, ko izmanto aizsardzības pamatnostādņu izstrādē, tā atzīst tikai elektromagnētiskā starojuma radīto termisko ietekmi par potenciāli kaitīgu.

4.22.

Eiropas Parlamenta veiktajā STOA pētījumā (19) saskaņā ar ieteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Padomes 2011. gada Rezolūcijā Nr. 1815, pausts atbalsts piesardzības principa ievērošanai, ICNIRP ierosināto robežvērtību pārskatīšanai un tehnisku un administratīvu pasākumu pieņemšanai, lai samazinātu elektronisko sakaru radītā elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi.

4.23.

Ierosināto pasākumu mērķis ir nodrošināt ar atbildību veidotu sakaru infrastruktūras (antenu un citu īpašu iekārtu) arhitektūru, lai panāktu plašas sabiedrības informētību par elektromagnētiskā piesārņojuma varbūtējo ietekmi un risinājumiem, kas pieejami, lai samazinātu elektromagnētiskā starojuma iedarbību, spētu labāk uzraudzīt elektromagnētiskos laukus utt. Jānodrošina Eiropas un valstu līdzekļi, lai veiktu padziļinātu daudzdisciplīnu zinātnisko izpēti un pētījumus par ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī darītu zināmus šos rezultātus, lai informētu sabiedrību un lēmumu pieņēmējus.

5G kiberdrošība – instrumenti, pasākumi un to efektivitāte

4.24.

Daudzas kiberdrošības problēmas EESK jau ir uzsvērusi savā atzinumā “Droša 5G ieviešana – ES rīkkopa” (20). Nepilnības, kas nav novērstas saistībā ar 4G kiberdrošību, 5G kontekstā vēl vairāk saasināsies. Tās izskaidrojamas ar arhitektūras, topoloģijas un protokola tehnisko līmeni, kā apgalvo ENISA (21), un saskaņā ar ziņojumu par tīklu un informācijas drošību (22) tos vēl nevar novērst ar efektīviem pasākumiem.

4.25.

Lai novērstu dažus drošības apdraudējumus, Eiropas Savienībai būtu vairāk jāiegulda savu tehnoloģiju izstrādē, kā arī tehnoloģiju nozares un izstrādātāju atbalstīšanā. Vissvarīgākais ir tas, ka šīs darbības būtu jāpielāgo, lai Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus mudinātu izstrādāt drošu un uzticamu 5G infrastruktūru.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/35/ES (2013. gada 26. jūnijs) par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK (OV L 179, 29.6.2013., 1. lpp.).

(2)  https://ehtrust.org/environmental-health-trust-et-al-v-fcc-key-documents/

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (2012. gada 14. marts), ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

(4)  TEN/708 (OV C 429, 11.12.2020., 290. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(6)  https://www.greenpeace.org/static/planet4-eastasia-stateless/2021/05/a5886d59-china-5g-and-data-center-carbon-emissions-outlook-2035-english.pdf

(7)  https://www.hautconseilclimat.fr/wp-content/uploads/2020/12/rapport-5g_haut-conseil-pour-le-climat.pdf

(8)  https://www.itu.int/en/ITU-D/Climate-Change/Pages/Global-E-waste-Monitor-2017.aspx

(9)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem (2008/2211(INI)), 28. https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-6-2009-0216_LV.html.

(10)  EESK atzinums “Droša 5G izvēršana – ES rīkkopa”, TEN/704 (OV C 429, 11.12.2020., 281. lpp.).

(11)  Rezolūcijas Nr. 1815 (2011) galīgā redakcija, 8.1.4. pants http://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17994.

(12)  https://bioinitiative.org/updated-research-summaries/

(13)  Defence Intelligence Agency – Biological Effects of Electromagnetic Radiation (Radiowaves and Microwaves) – 1976. gada marts.

(14)  ASV pilsoniskās sabiedrības organizācijas apstrīdēja tiesā Federālās sakaru komisijas nostāju: https://ehtrust.org/eht-takes-the-fcc-to-court/.

(15)  Saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) Radiosakaru noteikumiem.

(16)  As Low As Reasonably Achievable – ALARA princips tiek izmantots, izstrādājot programmas aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

(17)  Piemēram, Eiropas pētījums REFLEX (2004. gads), kuru ES uzdevumā veica 12 akadēmiskās iestādes un kura kopējais budžets pārsniedza 3 miljonus EUR un Eiropas Komisijas ieguldījums bija 2,059 miljoni EUR.

(18)  Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (International Commission on Non-Ionizing Radiation Protection).

(19)  https://www.home-biology.com/images/emfsafetylimits/EuropeanParliamentSTOA.pdf

(20)  OV C 429, 11.12.2020., 281. lpp.

(21)  https://www.enisa.europa.eu/publications/enisa-threat-landscape-report-for-5g-networks/at_download/fullReport

(22)  https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=64468

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Nākamās paaudzes tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība – 15 punktu rīcības plāna pārskatīšana”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/07)

Ziņotāja:

Tanja BUZEK

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	236/2/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tirdzniecībai ir nepieciešams politikas satvars, kas būtu piemērots izaugsmes veicināšanai, pienācīgu darbvietu radīšanai un ekonomikas ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes tādā veidā, lai uzņēmumi varētu atjaunot un pārkārtot sagrautās piegādes un vērtību ķēdes. 2021. gads iezīmē pavērsienu, jo tiek pārskatīta Eiropas Savienības tirdzniecības pārvaldība, un EESK atbalsta atvērto, ilgtspējīgo un stingro jauno pieeju.

1.2.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ES pauž apņemšanos īstenot “uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu”, kas vienlaikus veicinātu ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Lai ar tirdzniecības instrumentiem sasniegtu augstus darba un ilgtspējas standartus, ir būtiski novērst tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību neievērošanu un uzlabot to izpildi. Gan divpusējā, gan pasaules līmenī Eiropas Savienībai kopā ar līdzīgi domājošiem tirdzniecības partneriem, kuri ir gatavi uzņemties vadību, būtu jāizveido stingri tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības paraugi.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē savlaicīgo 15 punktu rīcības plāna pārskatīšanu un cer, ka tās gaitā tiks pilnveidots 2018. gadā izveidotais nepilnīgais un saskaldītais satvars. Tā kā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas nespēj panākt tiesisko saistību izpildi, EESK ierosina to padziļināti pārskatīt un paredzēt uzlabotu izpildes pieeju ar sankcijām, kas ietvertu stingrāku pilsoniskās sabiedrības īstenotu uzraudzību, inovatīvu instrumentu izmantošanu un tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības stimulējošā efekta stiprināšanu. Nākamās paaudzes tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai ir jākļūst par Eiropas Savienības tirdzniecības stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu, kas jāpiemēro, īstenojot pašreizējās un turpmākās sarunu pilnvaras.

1.4.

Lai veidotu kaut ko jaunu, vispirms ir jānovērš saskaldītība. Lai gūtu panākumus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanā un izpildē, ir nepieciešama iesaistīto personu aktīvāka, strukturētāka un sadarbībā ieinteresētāka mijiedarbība. Informācijas apmaiņa starp iestādēm, starptautiskām struktūrām un, jo īpaši, to visu sadarbība ar vietējām konsultantu grupām un starp tām. Starptautiskai Darba organizācijai (SDO) kā starptautiskā līmenī atzītai iestādei būt jāpiedalās SDO konvenciju īstenošanas uzraudzībā brīvo tirdzniecības nolīgumu ietvaros.

1.5.

Lielākās problēmas bieži vien rodas pašā sākumā. EESK uzsver, ka ir svarīgi tieši tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā nostiprināt starptautisko pamatkonvenciju vai saistošo un izpildāmo ceļvežu pirmsratifikācijas saistības un paredzēt skaidru to ratificēšanas grafiku. Pirmais tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības tiesībaizsardzības gadījums pašreizējā modeļa laikā ir apstiprinājis, ka aptuvena terminoloģija ir nepiemērota.

1.6.

Visas trīs tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības dimensijas ir savstarpēji saistītas, un tās nevar skatīt atsevišķi. EESK atzinīgi vērtē uzņēmumu lomu, to neatlaidīgās rūpes par ilgtspējīgu tirdzniecību un saskata, ka tie varētu pozitīvi ietekmēt rīcības iespējas klimata jomā, piemēram, tīru tehnoloģiju nozarē, īpaši domājot par MVU. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir jāveido ciešākas saiknes ar SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un jāveicina tās konvenciju ratifikācija, kā arī saiknes ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, īpaši piegādes ķēdē.

1.7.

Lai attiecīgajā vietā panāktu efektīvas pārmaiņas, ir jāiet tālāk par klasiskajām tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām un jāapsver ietekmīgu papildu politikas instrumentu izmantošana. EESK aicina gādāt, ka publiskā iepirkuma līgumi tiek piešķirti ar nosacījumiem to valstu uzņēmumiem, kuras ievēro SDO pamatstandartus un Parīzes nolīgumu. Komiteja vēlas arī saturīgus ES tiesību aktus par obligātu pienācīgas rūpīgas pienākumu kā vēl vienu svarīgu papildu pasākumu. Ārvalstu ieguldītājiem būtu jāievēro pienācīgas rūpības prasības pirms viņi var gūt labumu no starptautiska ieguldījumu nolīguma. Lai panāktu ilgtspējīgu tirdzniecību, pasākumiem būtu jāpievieno nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu noziegumu, nodokļu apiešanas, kā arī korupcijas apkarošana.

1.8.

Ilgtspējīgai attīstībai ir jāatspoguļo pārmaiņas un tās jāveicina, un darba kārtībā vienāda nozīme jāpiešķir nodarbinātības un vides standartiem. Zaļais kurss, aprites ekonomikas iniciatīvas un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms tāpat kā bioloģiskās daudzveidības tematika papildina būtiskos tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Lai varētu noteikt konkrētus pienākumus, starptautiskajos standartos ir jāparedz, kā ir jādarbojas vides saistībām.

1.9.

Izpildes panākšanai “brīnumlīdzekļu” nav, bet ir jāsāk ar tādu apstākļu veidošanu, kas dod iespēju palielināt izpildes iespējas. EESK jau ilgu laiku ir aicinājusi uzlabot speciālistu grupas mehānismu, lai būtu iespējams piemērot naudassodu vai noteikt sankcijas, un vietējām konsultantu grupām noteikt aktīvu lomu šā procesa sākšanā. Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības līgums varētu kalpot par paraugu, prioritāri veidojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ilgtspēju gan uzņēmumu gan strādājošo labā.

1.10.

ES tirdzniecības partneriem ir neordināras idejas par jauniem tirdzniecības instrumentiem. Nodarbinātības strīdu izšķiršanas jomā izvēloties inovatīvu pieeju, Eiropas Savienībai būtu jādomā par preferenciālo tarifu atcelšanu uzņēmumiem, kuri neievēro pieņemtos starptautiskos standartus. Progresīvas ekonomiskas saiknes ziņā EESK atbalsta pakāpenisku tarifu samazināšanu partnervalstīm par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību īstenošanu, paredzot iespēju pārkāpumu gadījumā no šīs samazināšanas atteikties.

1.11.

Ilgtspēja bez pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas nevar pastāvēt. Vietējo konsultantu grupu izveide nebija pašmērķis. Lai tās tiktu uztvertas nopietni, tām ir nepieciešama informācija, resursi un piekļuve, lai tās varētu konsultēt puses par īstenošanu un izpildi, kā arī institucionalizēta sistēma. Līdztekus vietējām konsultantu grupām EESK aicina atjaunot brīvās tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupu.

1.12.

EESK ir viena no spēcīgākajām vietējo konsultantu grupu aizstāvēm un turpinās atbalstīt to darbu. Nesen sarunas par vietējo konsultantu grupu stiprināšanu ir kļuvušas aktīvākas, un EESK mudina Komisiju un citas ieinteresētās personas sadarboties (1) ar vietējām konsultantu grupām, lai uzlabotu to sastāvu, darba organizēšanu, tvērumu un lomu izpildes mehānismos, kā arī to institucionālos kanālus, kā detalizēti norādīts šā atzinuma piektajā nodaļā.

2.   Ievads

2.1.

Aktīvai tirdzniecības politikai ir efektīvi jāveicina ilgtspējīga attīstība un, ja vien tā rada jaunas tirgus iespējas, pienācīgas kvalitātes darbvietas un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tai ir jānes labums uzņēmumiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un cilvēkiem vispār. Tā ietver arī riskus, kurus efektīvi var mazināt tikai iekļaujoša tirdzniecības politika, kurā par problēmām var runāt pilsoniskā sabiedrība, ieinteresētās personas un plaša sabiedrība.

2.2.

EESK jau sen aicina ilgtspēju izmantot par vienu no tirdzniecības politikas virzītājspēkiem, jo tirdzniecībai ir jāspēlē izšķiroša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Šī gada jaunā Eiropas Savienības tirdzniecības politika kalpos par satvaru turpmākajiem gadiem. EESK atsevišķā atzinumā ir sniegusi pamatieteikumus par tirdzniecības aspektiem (2) un paudusi atzinību par ilgtspējībai pievērsto uzmanību, kā arī aicinājusi pamatīgi stiprināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas un to efektīvu izpildāmību.

2.3.

Balstoties uz EESK iepriekšējo darbu un ar mērķi nodrošināt informāciju pašreiz notiekošai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pārskatīšanai, atzinumā ir sniegts pilsoniskās sabiedrības vērtējums par pašreizējo pieeju. Tā pamats ir inovatīvs tirdzniecības uzstādījums, kura mērķis ir īstenot Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības vērtības: tirdzniecības un attīstības sadaļas, kas vērstas uz nākamajām paaudzēm.

3.   Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība – uz vērtībām balstīta ES tirdzniecības programma

3.1.

Sistemātiski integrējot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas brīvās tirdzniecības nolīgumos, ES uzsver savu apņemšanos īstenot “uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu”, kas vienlaikus veicinātu ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Lai ar tirdzniecības instrumentiem sasniegtu augstus darba un ilgtspējas standartus, ir būtiski novērst tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību neievērošanu un uzlabot to izpildi.

3.2.

No pirmajiem aizmetņiem Eiropas Savienības un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumā 2011. gadā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ir pastāvīgi attīstījušās visos vēlāk noslēgtajos Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos. Tajās ir tikai uz konsultācijām balstīts strīdu izšķiršanas mehānisms un vietējās konsultantu grupas institucionalizētai pilsoniskās sabiedrības īstenotai uzraudzībai. Tās ietver apņemšanos ievērot daudzpusējus darba un vides nolīgumus un liedz pusēm noteikt mazāk stingrus nodarbinātības un vides aizsardzības līmeņus vai tos pazemināt ar mērķi veicināt tirdzniecību un piesaistīt ieguldījumus. Nodrošinādamas divpusēja dialoga un sadarbības iespējas, tās var arī kalpot par platformu augstāka līmeņa ilgtspējīgas tirdzniecības programmai.

3.3.

ES ir rūpējusies, lai ilgtspēja nonāktu tirdzniecības mērķu uzmanības centrā, tomēr pašreizējās sarunās tas neatspoguļojas. Pārskatot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pieeju, ir jāpalielina tās dzīvīgums un, kardināli mainot pieeju, tai jāpiešķir stingrība, atsakoties no neoficiāla statusa. Kā neatņemama ES tirdzniecības stratēģijas daļa pārskatītā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība jāņem vērā arī pašreiz apspriestajos nolīgumos un jāiekļauj pārskatītajās sarunu pilnvarās.

4.   15 punktu rīcības plāns – novērtējums

4.1.

Eiropas Parlaments, EESK un liela ieinteresēto personu grupa bija iesaistījusies arvien aktīvākās sabiedriskajās debatēs par Eiropas Savienības tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pieejas efektivitāti, kas tika strauji pārtrauktas 2018. gada sākumā līdz ar EK 15 punktu rīcības plāna uzsākšanu. Tas ietver 4 galvenās nodaļas un kļuva par ierobežotu un saskaldītu tirdzniecības un attīstības pārmaiņu satvaru pēdējos gados. Turpinājumā ir izvērtēti tā rezultāti un problēmas.

Sadarbība

4.2.

Partnerība ar dalībvalstīm un EP: Komisijas pastāvošā ekspertu grupa TIA jomā ir stiprinājusi saikni ar dalībvalstīm, tomēr savas struktūras dēļ tā procesā zaudē daļu būtiskas kompetences un informācijas. Tās darbu pozitīvi ietekmētu labāka komunikācija par rezultātiem un ieteikumiem, un tai būtu nepieciešami spēcīgāki un regulārāki sakari ar vietējām konsultantu grupām un EESK. Tirdzniecības ĢD iesaiste jāpaplašina, ietverot dalībvalstu vadošās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības struktūrvienības, iespējams, iesaistot citus piemērotus ģenerāldirektorātus, piemēram, EMPL un CLIMA ĢD to tīklu dēļ, un šīs informācijas un atsauksmju saņemšanas nolūkā TRADE ĢD būtu jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām. Informējot Eiropas Parlamentu par svarīgiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, būtu uz vienlīdzīga pamata jāpieaicina vietējās konsultantu grupas, un tas nedrīkst notikt aiz slēgtām durvīm. Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas sava loma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības uzraudzībā un īstenošanā un tam ir jābūt pilnībā informētam par pasākumiem un iesaistītam tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas un citu attiecīgo pārvaldības struktūrvienību lēmumu pieņemšanā. Jo īpaši svarīgi tas ir ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma vienlīdzīgas konkurences mehānisma kontekstā.

4.3.

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām: EESK aizstāv proaktīvāku un sistēmiskāku pieeju un aicina tādas starptautiskas struktūras kā SDO iesaistīt arī sarunās un visā brīvās tirdzniecības nolīgumu, tostarp visu ceļvežu posmu, īstenošanā. Kā atklāj ratifikācijas process Vjetnamā, SDO būtiska loma varētu būt pirms nolīguma īstenošanas un tās sākumposmā. Ir nepieciešama spēcīgāka sadarbība starp EK, SDO un EESK, lai būtu iespējams veidot tehnisko atbalstu un spēju veidošanas projektus partnervalstīs. Līdztekus citiem pasākumiem SDO spēcīgāk jāintegrē uzraudzības uzdevumos, ko veic vietējās konsultantu grupas, un ikgadējās EMPL ĢD augsta līmeņa sanāksmes varētu tikt atvērtas EESK un, iespējams, vietējo konsultantu grupu vadībai. Pieeja Daudzpusējo vides nolīgumu jomā, iespējams, ir nepietiekami izmantota un to varētu piemērot arī citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO un, pastiprinoties ilgtspējīgas attīstības mērķu finansējuma nozīmei, arī Pasaules Bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam.

Dot iespēju pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, piedalīties īstenošanā

4.4.

Palīdzēt pilsoniskai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, pildīt uzraudzības lomu: EESK atzinīgi vērtē ES Partnerības instrumenta projektu, kas finansē dažu ES vietējās konsultantu grupas locekļu dalību sanāksmēs un aizsargā vietējo konsultantu grupu politisko neatkarību. Komiteja aicina Eiropas Komisiju atjaunot finansējumu un tā veidošanā sadarboties ar vietējām konsultantu grupām. Tā iesaka palielināt turpmākā loģistikas un tehniskā atbalsta elastību. Videokonferences var papildināt, nevis aizstāt klātienes sanāksmes. Turpmākajā finansējumā būtu jāparedz ikgadējas sanāksmes, kurās tiktos visi vietējās konsultantu grupas locekļi, lai apspriestu transversālos tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Papildus finanšu resursu sagādāšanas jautājumam ir jārisina organizatoriskās problēmas, lai vietējās konsultantu grupas būtu pilnībā spējīgas darboties atbilstoši 5. sadaļai.

4.5.

Paplašināt pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, lomu un to attiecināt uz visu brīvās tirdzniecības nolīgumu: EESK ir ilgstoši un aktīvi ieteikusi, ka vietējām konsultantu grupām būtu jākonsultē par visiem ES tirdzniecības nolīgumu aspektiem, uzmanības centrā paturot TIA saistību īstenošanu un tirdzniecības ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību plašākā nozīmē. Šis jaunais tvērums pirmo reizi tiks izmēģināts tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ar Apvienoto Karalisti. EESK iesaka paplašināt pašreiz vietējo konsultantu grupu pārziņā esošās jomas visos pastāvošajos brīvās tirdzniecības nolīgumos, šajā nolūkā pārskatot nolīgumu tekstus vai saskaņojot praksi vietējās konsultantu grupas reglamentos.

4.6.

Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības jomā: EESK atzinīgi vērtē uzņēmējdarbības lomu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanas jomā un Komisijas apņemšanos veicināt atbildīgu rīcību uzņēmējdarbībā. Tomēr tā ir sarūgtināta, ka EESK un attiecīgās vietējās konsultantu grupas nav bijušas iesaistītas projektu uzraudzībā kopā ar ESAO un SDO. Eiropas Komisijai būtu jāizveido rādītāji, lai novērtētu reālos projekta rezultātus ārpus informētības palielināšanas, un būtu jāparedz mērķorientētāka un dziļāka pārskatīšana tālāk piegādes ķēdēs.

Panākt rezultātus

4.7.

Valsts prioritātes: EESK atbalsta stratēģiski uzlabotu un precīzāk orientētu pieeju, tomēr partnervalstis ir ļoti atšķirīgas pat viena reģionālā līguma ietvaros, kā tas ir Eiropas Savienības un Centrālamerikas līguma gadījumā. Nosakot prioritātes un veicot novērtēšanu, ir proaktīvi dažādos procesa posmos jāapspriežas ar pilsonisko sabiedrību un jāiesaista vietējās konsultantu grupas. Ģeogrāfiskajām vienībām Tirdzniecības ĢD un ES delegācijās vairāk būtu jāsadarbojas ar vietējām konsultantu grupām ar mērķi saņemt materiālus un sniegt sistemātiskas atsauksmes. Regulāri ir jāizvērtē, vai Eiropas Komisija šīm prioritātēm pietuvojas vai attālinās no tām.

4.8.

Stingra izpilde: pirmais nodarbinātības strīda izšķiršanas gadījums ar Koreju liek izdarīt svarīgus secinājumus. Pirmkārt, Komisijai ir jārīkojas proaktīvāk un raitāk jāiedarbina tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības strīdu izšķiršanas procedūras, un vietējām konsultantu grupām jādod aktīva loma. Otrkārt, svarīgi ir arī, lai paneļos būtu starptautisko darba tiesību aktu eksperti, kas apspriestos ar SDO par tās jurisprudenci un saistošu interpretāciju. Treškārt, ekspertu grupas ziņojums apliecina vajadzību pēc saistošiem plāniem, pēc ceļvežiem ar sankcijām un skaidriem SDO konvenciju ratificēšanas termiņiem. Brīvais formulējums “pastāvīgi un neatlaidīgi cenšas” dod pusēm pārāk lielu rīcības brīvību. Lai gan Koreja ir ratificējusi trīs no četrām atlikušajām SDO konvencijām (ratificēta nav konvencija C105 par piespiedu darba atcelšanu), joprojām nav skaidrs, vai ar Korejas darba tiesību aktu grozījumiem ir pilnībā īstenoti noteikumi, kas ietverti konvencijās C29, C87 un C98. Tāpēc lieta vēl nav noslēgta un EESK pastiprināti aicina darbu turpināt. Tomēr atbilstības problēmas nepastāv tikai partnervalstīs. EESK ar raizēm konstatē, ka, izrādās, nav tādu instrumentu, ar kuriem varētu panākt nevainojamu izpildi Eiropas Savienībā un dalībvalstīs.

4.9.

Veicināt savlaicīgu galveno starptautisko nolīgumu ratificēšanu: EESK atbalsta starptautisko pamatkonvenciju ratificēšanu pirms brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanas un parakstīšanas, lai maksimāli izmantotu sarunu un diplomātisko sviru pozitīvo ietekmi. Piemēram, nesen ar Vjetnamu saistītā gadījumā šīs pozitīvās ietekmes rezultātā valsts ir ratificējusi C98 un C105. Tomēr C87 ratifikācijas saistībā progresa nav. Tāpēc EESK uzsver, ka ir svarīgi tieši tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā pašā nostiprināt starptautisko pamatnolīgumu vai saistošo un izpildāmo ceļvežu pirmsratifikācijas saistības un paredzēt skaidrus to ratificēšanas termiņus.

4.10.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanas efektivitātes pārskatīšana: EESK piekrīt, ka ir nepieciešams regulāri pārskatīt un izvērtēt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanu. Tomēr Komiteja ir sarūgtināta par vietējo konsultantu grupu darba vājo atpazīstamību un šo grupu ieteikumu neievērošanu šajos procesos, īpaši gada īstenošanas ziņojumos. Turpmāk ziņojumos būtu labāk jāatspoguļo vietējo konsultantu grupu darba programmas un kopīgie paziņojumi ar tām vietējām konsultantu grupām, kas ir to partneres. Jo īpaši EESK pauž nožēlu arī par to, ka nav gūti panākumi saistībā ar pašreizējo tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu noteikšanu par izpildāmām. Saistībā ar visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu (CETA) EESK, ES vietējā konsultantu grupa un Kanādas vietējās konsultantu grupas ir atkārtoti aicinājušas panākt pārliecinošu progresu agrīnā novērtējuma jomā, par kuru puses ir vienojušās kopīgajā interpretējošajā instrumentā ar mērķi panākt darba un vides noteikumu efektīvu izpildāmību. Šīs pārskatīšanas gaitā būtu cieši jāiesaista abu pušu vietējās konsultantu grupas.

4.11.

Īstenošanas rokasgrāmata: EESK atzinīgi vērtē īstenošanas instrumentu rokasgrāmatu izstrādi, lai brīvās tirdzniecības nolīgumu partneriem palīdzētu izprast tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības un sniegtu ievirzes to īstenošanai. Runājot par darba jautājumiem, sociālajiem partneriem ir svarīgi, lai tie tiktu uzskatīti par galvenajiem vietējiem partneriem. Formālajās salīdzinošajās datu bāzēs būtisks progress ir jāpanāk nolīguma formulējuma jomā, un uzmanība ir jāvērš uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu pašreizējo īstenošanas līmeni.

4.12.

Resursu palielināšana: Eiropas Savienībai vajadzētu daļu tirdzniecības atbalsta līdzekļu paredzēt, lai atbalstītu to valstu, kuras nav ES dalībvalstis, vietējo konsultantu grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību un spēju veidošanu attiecībā uz ilgtspējīgu tirdzniecību un ieguldījumiem.

4.13.

Rīcība klimata jomā: ja tirdzniecība nav klimata politikas dzinējspēks, tai būtu jāpalīdz izpildīt globālo klimata rīcības programmu, pateicoties uzņēmumu pozitīvajam ieguldījumam tīru tehnoloģiju nozares iespēju veicināšanā un īpašu uzmanību pievēršot MVU. Parīzes nolīguma kā būtiska elementa iekļaušana visos turpmākajos visaptverošajos tirdzniecības nolīgumos, kas nozīmē to apturēšanu neatbilstības gadījumā, ir atzinīgi vērtējams solis, kas jāpaplašina, iekļaujot arī SDO pamatkonvencijas un jaunākās konvencijas.

4.14.

Tirdzniecība un darbs: EESK atzinīgi vērtē TIA sadaļās plašāk iekļautos darba jautājumus un mudina šīs saistības tālāk atjaunināt. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir jābūt dziļāk saistītām ar SDO Starptautisko uzņēmumu deklarāciju un ar ESAO pamatnostādnēm daudznacionālajiem uzņēmumiem. Eiropas Komisijai būtu jāveicina Starptautisko uzņēmumu deklarācijā iekļauto SDO konvenciju ratificēšana. Progresīviem ES tiesību aktiem, īpaši ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un obligātas pienācīgas rūpības jomā, būtu jānodrošina pastāvīgi apstākļi tālākai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu attīstībai. Tomēr, lai notiktu vietējā līmenī jūtamas pārmaiņas, šīm saistībām ir nepieciešama proaktīvāka izpilde un uzlabota izpildāmība.

Pārredzamība un komunikācija

4.15.

Lielāka pārredzamība un labāka komunikācija: EESK pievienojas visām iestādēm un ieinteresētajām pusēm un uzsver pārredzamības un komunikācijas nozīmi. Visaptverošu protokolu publicēšana paver pilsoniskās sabiedrības tālākas iesaistes iespējas. Eiropas Komisijas Pilsoniskās sabiedrības dialoga sanāksmes ir būtisks kanāls, tomēr tās ir jāpilnveido strukturētākas pārraudzības virzienā. Šajā nolūkā EESK iesaka likvidēt saskaldītību un nodrošināt, lai komunikācijas kanāli savstarpēji stiprinātu viens otru – ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību.

4.16.

Atbilde par TIA ar saistošiem termiņiem: EESK atzinīgi vērtē sūdzību sistēmu, kas ieviesta 2020. gadā, izveidojot vienas pieturas aģentūru un, jo īpaši, galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga īpašo vienību, kas nodarbojas tikai ar sūdzībām par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Efektivitāti vērtēt ir pāragri, tomēr EESK cer, ka šis mehānisms tiks pastāvīgi pārveidots, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību un izpildītu tās ieteikumus.

5.   Nākamās paaudzes tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

5.1.

Kopš 2018. gada rīcības plāna tirdzniecības pasaule ir mainījusies tāpat kā ir mainījušās sarunas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Jaunais zaļais kurss ir visaptverošs politikas mērķis arī attiecībā uz ES tirdzniecības programmu. Institucionālie dalībnieki, piemēram, Eiropas Parlaments un dalībvalstis arvien skaļāk aicina veikt nopietnu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības reformu. Covid-19 pandēmija līdz šim nepieredzētā veidā ir traucējusi tirdzniecības plūsmas, atklādama būtiskas problēmas globālajās piegādes un vērtības ķēdēs. Šīs problēmas bieži ir saistītas arī ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību neievērošanu. Pati pirmā tirdzniecības un attīstības strīda izšķiršanas lieta ir kļuvusi par institucionālu lakmusa testu pašreizējai sistēmai. Jaunais CTEO radīja lielas cerības uz koncentrētāku uzmanību, resursiem un jauniem likumdošanas instrumentiem, lai labāk īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības. Vienlaikus ES tirdzniecības partneres piemēram, Kanāda un ASV, savos brīvās tirdzniecības nolīgumos ir iekļāvušas spēcīgus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības izpildes instrumentus, savukārt Jaunzēlande ES tirdzniecības sarunās ir izvirzījusi drosmīgus priekšlikumus, kuru mērķis ir panākt, lai tirdzniecība darbotos visu labā.

5.2.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība nav tikai debates par vērtībām, tas ir izdzīvošanas jautājums gan Eiropas Savienībai, gan globālā līmenī. Aizstāvēdama visaptverošu pieeju, EESK atbalsta ES vēlmi ilgtspējas programmu pacelt daudzpusējā līmenī un aicina veidot stratēģiskas alianses ar galvenajiem tirdzniecības partneriem par tādiem prioritāriem jautājumiem kā oglekļa emisiju pārvirze vai pienācīga rūpība. Atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība, lai veiktu nopietnas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformas un likvidētu tādus tabu, kas saistīti ar, piemēram, tirdzniecības sociālajiem aspektiem. Kā jaunu pieeju EESK atzinīgi vērtē ASV priekšlikumu notiekošajās PTO sarunās par zivsaimniecības subsīdijām pievērsties globālajai problēmai – piespiedu darbam uz zvejas kuģiem (3).

5.3.

EESK ir pastāvīgi lūgusi iekļaut spēcīgākas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, uzskatīdama, ka 15 punktu rīcības plāns nedod rezultātus. Līdzīgi arī 2021. gada tirdzniecības politikas pārskatīšanā tiek skatīts jautājums, kā efektīvāk īstenot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas un panākt to izpildi, kā arī par sankciju piemērošanas iespēju neatbilstības gadījumā.

5.4.

Pagaidām nav gūta pietiekami liela pieredze un nav izdarīti secinājumi, uz kuru pamata varētu pārskatīt pašreizējo pieeju, un EESK ierosina ieviest jaunu pieeju iniciatīvām, kuru mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas spētu panākt pilnīgu tiesisko saistību izpildi. Šajās debatēs ieviešanas un izpildes darba kārtībā vides un darba standartiem ir jābūt vienlīdz svarīgiem.

Politikas instrumenti, kas nodrošina papildu stimulu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanā

5.5.

2020. gada maijā Francija un Nīderlande publicēja neoficiālu dokumentu, kurā Eiropas Savienība tika aicināta uzlabot to, kā tiek analizētas tirdzniecības sociāli ekonomiskās sekas un, ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, visās dimensijās prasīgāk attiekties pret tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības kopsakaru (4). EESK atzinīgi vērtē analītiskākas pieejas izmantošanu tirdzniecības ietekmes jomā un aktīvi atbalsta ieteikumu stimulēt efektīvu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību īstenošanu ar pakāpenisku tarifu samazināšanu, kas ietver iespēju atcelt konkrētas tarifa pozīcijas vēlāka pārkāpuma gadījumā, un skaidrojumus par to, kādi noteikumi valstīm ir jāizpilda, lai šos samazinājumus panāktu.

5.6.

EESK iesaka arī raudzīties tālāk par ierasto tirdzniecības instrumentu kopumu un meklēt citus instrumentus, kas konkrētajā vietā izraisītu reālas pārmaiņas. Eiropas Savienībai jāpieņem spēcīga Eiropas Savienības direktīva par obligātu pienācīgu rūpību, kurā tiktu atzīta atbildība, pamatojoties uz pašreizējiem standartiem, un kurā Eiropas un citu valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, tiktu nodrošināts skaidrs un drošs tiesiskais satvars. EESK ir stingri aizstāvējusi tirdzniecības nolīgumu pienācīgas rūpības pienākumus attiecībā uz globālajām piegādes un vērtības ķēdēm ar mērķi sniegt ievirzes to pārvaldības lēmumu jomā, kuri ir vērsti uz ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgiem uzņēmumiem (5).

5.7.

Eiropas Komisijai, lai panāktu progresu ilgtspējīgas attīstības darba kārtībā, ir jāpievērš uzmanība ne tikai ierastajām tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām un jomām, bet arī tām, kuras attiecas uz ieguldījumiem, saikņu un sinerģiju veidošanu. Pirms starptautiska ieguldījumu nolīguma pavērto iespēju izmantošanas ārvalstu ieguldītājiem būtu jāizpilda pienācīgas rūpības prasības. Tāpat brīvās tirdzniecības līguma noslēdzējām pusēm būtu jāgarantē, ka uzņēmumi, kas ir to teritorijas rezidenti, ievēro pienācīgas rūpības prasības (6).

5.8.

Lai tirdzniecība kļūtu ilgtspējīga, Eiropas Savienībai ir jāievieš noteikumi par pušu sadarbību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nodokļu noziegumu un nodokļu apiešanas apkarošanā. Korupcija vienādi vājina ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, un tās izskaušanas nolūkā ir jāietver salīdzināmi spēcīgi standarti.

5.9.

Publiskā iepirkuma līgumi jāpakārto nosacījumu ievērošanai un tie jāpiešķir to valstu uzņēmumiem, kuras ievēro SDO pamatstandartus un Parīzes nolīgumu. Ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem būtu jāpopularizē paraugprakse, kā publiskajā iepirkumā iekļaut vides un sociālos kritērijus (7).

5.10.

Lai gan tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās vides jautājumiem veltītā daļa beidzamo desmit gadu laikā ir uzlabojusies, joprojām ir palikušas divas problēmas. Pirmkārt, Parīzes nolīgumā paredzētie klimata pienākumi atduras pret nacionālā līmenī noteiktu īstenošanu, tāpēc ir grūti novērst pārkāpumus. Otrkārt, starptautisku vides standartu neesamība, piemēram, tīra gaisa vai ūdens jomā, apgrūtina pienākumu noteikšanu. Ir svarīgi panākt, lai sāktu darboties vides saistību pildīšana un tad nonākt līdz standartiem, kas arī būtu saistīti ar pienācīgu rūpību. Covid-19 pandēmijas apstākļos ir saasinājies bioloģiskās daudzveidības jautājums. Zaļais kurss, ES likumdošanas iniciatīvas par aprites ekonomiku vai par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (8) kļūst par svarīgiem jautājumiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

5.11.

Raugoties plašāk, atklājas, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos pastāv būtiskas ilgtspējas problēmas, kuras nav iespējams atrisināt ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām. Piemēram, lauksaimniecība, kas sarunās ir viena no Eiropas Savienības galvenajiem ietekmes faktoriem, nepārprotami ietekmē ilgtspēju. EESK īpašu uzmanību vērš uz to, ka ES nodrošinātībai ar pārtiku un ilgtspējai ir jābūt analīzes centrā (9). Ar mērķi uzlabot pārtikas piegādes ķēdes efektivitāti un taisnīgumu EESK aicina bez kavēšanās īstenot ES direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Stingrāka attieksme pret izpildes panākšanu

5.12.

EESK jau ilgu laiku aicina panākt, lai pārveidotā speciālistu grupa varētu iedarbināt starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismu, piemērot naudassodu vai noteikt sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajai pusei (10). Vietējām konsultantu grupām vajadzētu būt aktīvai lomai strīdu izšķiršanas satvarā. Galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga komandai būtu jāizmeklē gadījumi, par kuriem ziņojusi vietējā konsultantu grupa, un tai būtu jāreaģē uz ikvienu izpildes pasākumu un uz ekspertu grupas ziņojumu.

5.13.

EESK atzinīgi vērtē jauno tirdzniecības un sadarbības nolīgumu pieeju, kuras ietvaros priekšplānā izvirzīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ilgtspēja un strīdu izšķiršanas mehānisms ar piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jebkura pārkāpuma gadījumā. Šis hibrīdmodelis ietver gan ekspertu grupas pieeju ar izpildāmu sadaļu ilgstoši nenovērstai neatbilstībai ar aizsardzības līmeņa nepazemināšanu vai iekšzemes izpildi darba, sociālo, vides vai klimata noteikumu jomā. Tas ietver pagaidu kompensēšanu pēc pušu vienošanās vai prasītājas puses vienpusēju saistību pārtraukšanu jebkurā jomā (piemēram, tirdzniecības tarifu, gaisa satiksmes, zvejas ūdeņu piekļuves jomās), ievērojot konkrētus noteikumus.

5.14.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu izpildes nolūkā (11) būtu nepieciešams arī neatkarīgs nodarbinātības sekretariāts, kas risinātu starptautiskus nodarbinātības strīdus brīvās tirdzniecības nolīgumu ietvaros un skatītu ietekmi uz darba tirgu, kā arī uzraudzītu un izmeklētu, kā tiek ievērota nodarbinātības sadaļa. Vajadzīgs būtu arī kolektīvo sūdzību izskatīšanas mehānisms. Tā kā SDO ir starptautiskā līmenī atzīta iestāde, tai vajadzētu būt iesaistītai SDO konvenciju īstenošanas uzraudzībā brīvās tirdzniecības nolīgumos. Tās loma būtu jāstiprina un jāinstitucionalizē arī saistībā ar pareizu SDO instrumentu interpretāciju tādu strīdu gadījumā, kas saistīti ar darba standartiem. SDO būtu sistemātiski jāiesaista, lai konsultētu ekspertu grupu par šiem jautājumiem.

5.15.

EESK iesaka izpētīt inovatīvas pieejas darba strīdu izšķiršanai, kas ad hoc starptautiskai strīdu izšķiršanas komisijai dotu iespēju uzņēmumam, kas pārkāpj līgumā noteiktos starptautiskos darba standartus, piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Eiropas Savienības un Kanādas CETA vietējās konsultantu grupas (12) ir norādījušas uz Amerikas Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas nolīguma (13) ātrās reaģēšanas mehānismu. Atbilstoši šim mehānismam sodu vidū ir preferenciālo tarifu apturēšana, balstoties uz kāpjošu smaguma pakāpi un atkārtotu pārkāpumu. Mērķis ir iespēju robežās problēmu novērst divpusējas sadarbības un pušu dialoga ceļā. Tomēr, ja ir paredzētas sankcijas, uzņēmumi cenšas atturēties no atbilstības pārkāpumiem.

5.16.

Ja izpilde tiek novērtēta, balstoties uz veiksmīgi atrisinātiem strīdiem, tiek iegūts nepilnīgs pārskats īpaši tāpēc, ka strīdu izšķiršana parasti tiek izmantota kā beidzamais no līdzekļiem. Sankciju iespējamība arī ir spēcīgs stimuls atbilstības nodrošināšanai, neraugoties uz to, vai tā tiek izmantota vai nē. Tāpēc priekšstatu par stāvokli varētu veidot arī gadījumi, kad izmeklēšanu veikt nav bijis pamata, un to norise, un Eiropas Komisijai tie būtu jāņem vērā, īstenojot salīdzinošu pētījumu par dažādām valstu pieejām. Salīdzinot tikai nolīgumu tekstu vai formulējuma izmaiņas, netiktu gūta jēgpilna jauna informācija. Ir nepieciešams arī novērtēt īstenošanas rezultātu, piemēram, raugoties no pilsoniskās sabiedrības pieredzes, sniedzot padomus sarunās vai šādu noteikumu īstenošanas uzraudzībā.

Iespēcinošs satvars pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai vietējās konsultantu grupās

5.17.

Vietējās konsultantu grupas ir galvenais nākamās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumu sasniegums, taču tām ir nepieciešams spēcīgāks institucionalizēts satvars, lai tās varētu veiksmīgi pildīt savus uzraudzības uzdevumus gan attiecībā uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, gan attiecībā uz Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumiem kopumā.

5.18.

Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka dažas vietējās konsultantu grupas partnervalstīs nav aktīvas, nav reprezentatīvas vai arī nav neatkarīgas no valdības ietekmes. Problēmas cēlonis bieži vien ir izveides procesi, kas nolīgumā nav noteikti, puses iespēja izvēlēties jau esošās struktūrvienības un seku neesamība tajos gadījumos, kad saistības nav izpildītas. EESK jo īpaši raizējas, ka vārda “līdzsvarots” svītrošana tirdzniecības un sadarbības nolīgumos attiecībā uz vietējās konsultantu grupas sastāvu, varētu smagi ietekmēt to darbību.

5.19.

Saistībā ar reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, starp Eiropas Savienību un Centrālameriku un starp Eiropas Savienību un Kolumbiju/Peru/Ekvadoru vai jebkuru jaunu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur, joprojām problemātiska ir atsevišķu vietējo konsultantu grupu izveide katrā no partnervalstīm. Šī stingrā “iekšzemes” pieeja ir būtisks šķērslis jebkādām jēgpilnām saistībām starp iekšzemes vietējām konsultantu grupām, kā arī ar to partnerēm Eiropas Savienības vietējām konsultantu grupām.

5.20.

Tāpēc tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu vajadzībām ir jāveido īpaši šo uzdevumu veikšanai paredzētas vietējās konsultantu grupas un ir skaidri jādefinē to neatkarība, reprezentativitāte un līdzsvarots sastāvs. Pusēm ir jābūt atbildīgām par to izveidi un darbību. Reģionālo līgumu saistībā būtu jāveido kopīgas reģionālās struktūrvienības ar piemērotu sekretariāta atbalstu. ES delegācijām un EESK būtu jāatbalsta izveides un darba process, tostarp pamatnostādnes un labākā prakse. Tieši tāpat EESK iesaka analizēt, kā vietējās konsultantu grupās uzlabot reprezentējošo organizāciju, īpaši vides un uzņēmējdarbības ieinteresēto personu, atbilsmi.

5.21.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības vietējās konsultantu grupas sadarbību ar partnervalstu pilsonisko sabiedrību, ir obligāti jārīko kopīgas vietējo konsultantu grupu sanāksmes, kuras būtu jāparedz brīvās tirdzniecības nolīgumos. EESK saskata kopīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveides pievienoto vērtību un to veicina, atbalstīdama pilsonisko sabiedrību partnervalstīs. To īpašā loma būtu jāuztur apvienotajās konsultatīvajās komitejās, jo tās nodrošina svarīgu vietu pilsoniskās sabiedrības dialogam abās asociācijas nolīguma pusēs kā, piemēram, ES un Čīles gadījumā (14).

5.22.

Ļoti svarīga ir EESK loma vietējo konsultantu grupu veidošanā, un ir būtiski, lai EESK sekotu līdzi, vai tās darbojas efektīvi. Šī loma būtu jāstiprina. 2021. gada jūlijā EESK rīkoja pirmo visu vietējo konsultantu grupu tikšanos, kurā tika iezīmēts tālākais ceļš. Sanāksmē tikās visu 11 pašreizējo vietējo konsultantu grupu locekļi un apsprieda konkrētus uzlabojumus. EESK darbojas visu vietējo konsultantu grupu vadībā, kuru veido priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kas izvēlēti no visām trijām grupām un visu vietējās konsultantu grupas locekļu vidus. Sadarbība ar locekļiem kopīgajā vietējās konsultantu grupas vadībā dod EESK un citiem dalībniekiem ekspertzināšanas, kas noderīgas, lai vadītu vietējās konsultantu grupas darbu, un šī prakse būtu jāsaglabā. Konkrēti vietējām konsultantu grupām Ukrainas, Moldovas un Gruzijas jautājumos EESK dalība citās ES kaimiņvalstīs ir izrādījusies ļoti noderīga. EESK vietējās konsultantu grupās ir ne tikai locekle, bet arī tām palīdz ar noderīgu sekretariāta atbalstu.

5.23.

Rezultātus ievērojami uzlabo palielināta atpazīstamība un strukturēti institucionālie kanāli. Vietējās konsultantu grupas vadībai vajadzētu būt pastāvīgi ielūgtai uz pušu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas sanāksmēm un attiecīgo nolīgumu Eiropas Parlamenta pārraudzības grupu sanāksmēm. Dalībvalstu ekspertu grupai jautājumos par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un jaunajam galvenajam tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugam ar ziņošanas un apmaiņas struktūru starpniecību jābūt cieši saistītiem ar vietējo konsultantu grupu darbu. Papildus tam būtu jānotiek informācijas apmaiņai ar SDO par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanu un ar daudzpusējā vides nolīguma sekretariātiem saistībā ar vides un klimata jautājumiem. Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestam un delegācijām partnervalstīs vajadzētu rīkot regulāras informatīvas sanāksmes ar vietējām konsultantu grupām, un konkrēti izvēlētās valstīs tām vajadzētu saņemt palīdzību no īpašiem darba un vides jautājumu atašejiem.

5.24.

EESK uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, sākot no tirdzniecības instrumentu un nolīgumu veidošanas līdz to uzraudzībai. Komiteja aicina atjaunot brīvās tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupu, kas nodrošināja citur nepieejamu, vajadzīgu un regulāru iedziļināšanos tirdzniecības jautājumos. Vietējās konsultantu grupas ir neizmantots papildu zinātības avots transversālu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumu jomā, un šis potenciāls būtu jāizmanto pilnā apmērā.

5.25.

Vietējās konsultantu grupas skar arvien vairāk problēmu, tāpēc steidzami ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi un piemēroti līdzekļi – gan cilvēkresursi, gan finansējums. Vietējās konsultantu grupas būtu vairāk jāiesaista ar to saistīto lēmumu pieņemšanā.

5.26.

Vietējo konsultantu grupu racionalizēšana nav pašmērķis. Jebkurai iespējamai jaunai pieejai, piemēram, struktūrvienības koncentrēšana uz individuāliem jautājumiem, būs jānodrošina to efektīva darbība, lai risinātu problēmas, kas radušās nolīguma īstenošanā, un pašas vietējās konsultantu grupas jāiesaista tās veidošanā. Biežākas visu Eiropas Savienības vietējās konsultantu grupas locekļu sanāksmes palīdzētu meklēt vienotus risinājumus transversāliem jautājumiem, un šīs sanāksmes kalpo par platformu pragmātisku un praktisku risinājumu apspriešanai līdz nākamai vietējās konsultantu grupas sastāva atjaunošanai 2023. gada pavasarī.

---

(1)  2020. gadā Friedrich-Ebert fonda pētījumā tika analizētas vietējās konsultantu grupas nepilnības, un vietējās konsultantu grupas dalīborganizāciju grupa CNV Internationaal vadībā pašlaik veido neoficiālu dokumentu ar to stiprināšanas ieteikumiem.

(2)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.

(3)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.

(4)  Neoficiāls dokuments par tirdzniecību, sociālekonomiskajām sekām un ilgtspējīgu attīstību, 2020. gads.

(5)  OV C 429, 11.12.2020., 136. lpp. un OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.

(6)  Turpat.

(7)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.

(8)  Gaidāmais NAT/834 atzinums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

(9)  Gaidāmais atzinums NAT/822 “Stratēģiskā autonomija un pārtikas nodrošinājums un ilgtspēja”.

(10)  OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.

(11)  OV C 227, 28.6.2018., 27. lpp.

(12)  ES un Kanādas vietējās konsultantu grupas kopīgs paziņojums, 2020. gada septembris.

(13)  Amerikas Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas nolīgums.

(14)  Jaunajā atzinumā REX/536 tiks skatīts pilsoniskās sabiedrības iesaistes satvars visā tirdzniecības un politisko nolīgumu pastāvēšanas ciklā. To paredzēts pieņemt 2022. gada pavasarī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgai lauku un pilsētu attīstībai”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/08)

Ziņotājs:	Josep PUXEU ROCAMORA
Līdzziņotāja:	Piroska KÁLLAY

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	21.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	220/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas nākotne būs atkarīga no tā, kā mēs rīkosimies attiecībā uz lauku apvidiem, un ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar pilsētu teritorijām, lai nodrošinātu, ka, īstenojot taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu un pārtikušu Eiropas Savienību, neviena teritorija un neviens iedzīvotājs netiek atstāti novārtā. Tas atbilst gan mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļajā un sociālajā kursā, atveseļošanas pasākumu kopumā Next Generation EU un Teritoriālās attīstības programmā 2030. gadam, gan arī 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

1.2.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāsamazina atšķirības starp reģioniem, veicinot politiku, kas nodrošina taisnīgu un ilgtspējīgu pārkārtošanos visās jomās un garantē labu dzīves kvalitāti lauku apvidos.

1.3.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu un pandēmiju radītās problēmas, EESK uzsver, ka tagad ir steidzami jārīkojas un jāpanāk paradigmas maiņa, lai parādītu kopīgā darba pievienoto vērtību un visu iedzīvotāju labā veicinātu savstarpēju cieņu un sapratni.

1.4.

Tāpēc EESK aicina politikas veidotājus izstrādāt un īstenot vispārēju un visaptverošu ES stratēģiju līdzsvarotai, saliedētai, taisnīgai un ilgtspējīgai lauku un pilsētu attīstībai, efektīvi izmantojot vietējo kopienu pildīto funkciju, veicinot tradicionālās nozares un radot jaunas saimnieciskās darbības un darba iespējas lauku apvidos, vienlaikus veicinot sinerģiju ar pilsētu teritorijām.

1.5.

Lai palielinātu lauku kopienu un pilsētvides apstākļu vienlīdzību, EESK formulē šādus ieteikumus: 1. ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi lauku politikas īstenošanai, jānodrošina tehnoloģiskās komunikācijas, transporta infrastruktūra (īpaši sabiedriskais transports, kas ir absolūti nepieciešams ikdienas dzīvē un nodarbinātībai), kā arī kvalitatīvas un efektīvas izglītības un veselības pakalpojumu sniegšanas sistēmas. Tām jābūt pilnībā līdzvērtīgām attiecīgajiem pilsētas dienestiem (“vienlīdzīga veselības aizsardzība”); 2. nodarbinātības, apmācības un mājokļu piedāvājumā ir jāatspoguļo un jāizmanto lauku dabas resursi, vienlaikus radot novatoriskas darījumdarbības iespējas; 3. politikas veidotājiem kā līdzdalības demokrātijas modeļi ir jāatbalsta lauku parlamenti un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA), un tajos jāiesaista visi lauku iedzīvotāji, tostarp sociālie partneri, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar invaliditāti, minoritātes un it īpaši jaunieši; 4. ir jāaizsargā un jāveicina kultūras mantojums (1).

1.6.

EESK sniedz šādus ieteikumus lauku un pilsētu attīstībai: 1. sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem visās jomās, valdību darbībām jābūt pārredzamām un vienlīdzīgām; 2. pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp LEADER un vietējām rīcības grupām, ir jāveido vietējās lauku un pilsētu partnerības, lai radītu saimnieciskās, sociālās un vidiskās iespējas un veicinātu lielāku izpratni par savstarpējo mijiedarbību; 3. Pārtikas politikas padomju pārvaldības modelis varētu kalpot par iedvesmas avotu efektīvai sadarbībai starp visām ieinteresētajām personām vietējā līmenī. Jauno vidisko seku un izaicinājumu, kā arī pandēmijas dēļ ir mainījušās tāldarba iespējas, vajadzība pēc lauku mājokļiem un piekļuve zemes izmantošanai; 4. ir lietderīgi veicināt un atbalstīt labas prakses un informācijas par riska gadījumiem apmaiņu starp reģioniem; 5. viens no faktoriem, kas veicina vietējo ekonomisko attīstību un var palīdzēt lauku kopienām pielāgoties strauji mainīgajai videi, var būt kvalitatīvas izglītības pieejamība lauku apvidos.

1.7.

Konkrēti, EESK ieteikumi Eiropas Komisijai un valstu un reģionālajām valdībām ir šādi: 1. ir jāturpina attīstīt Komisijas nesen pieņemto ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem (2), lai tas kļūtu par lauku un pilsētu apņemšanos ievērot vienlīdzīgu pieeju. Ir svarīgi parādīt pievienoto vērtību, ko rada lauku un pilsētu organizāciju kopīgs darbs, piemēram, iniciatīva “No lauka līdz galdam” un sociāli iekļaujošs zaļais kurss; 2. Eiropas Komisijai būtu jāapņemas, pamatojoties uz viedo ciematu iniciatīvu, izveidot lauku un pilsētu ieinteresēto personu grupu, lai attīstītu labu praksi partnerības modeļos; 3. lai atbalstītu šādu apņemšanos, ir jāveic ieguldījumi vietējos izmēģinājuma projektos un jāparedz Eiropas mēroga stimuli un nosacījumu sistēmas, kā arī balvas par progresīviem iekļaujošu vienošanos piemēriem.

1.8.

EESK arī apņemas, pasūtot pētījumus, apspriežoties ar organizētu pilsonisko sabiedrību un veicinot Eiropas mēroga Hartu par lauku un pilsētu tiesībām un pienākumiem, sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Reģionu komiteju.

1.9.

Savos turpmākajos atzinumos par teritoriālo, pilsētu un lauku politiku EESK sniegs visaptverošu redzējumu. Piemēram, šis atzinums pirms pieņemšanas tika apspriests dažādās EESK nodaļās.

2.   Ievads

2.1.

Atbilstīgi 2020. gada septembrī pieņemtā EESK atzinuma “Integrēta pieeja mazāk aizsargātiem ES reģioniem” ieteikumiem (3) un pēc 2021. gada 18. jūnijā rīkotās uzklausīšanas (4) EESK tagad cenšas definēt, kādai vajadzētu būt holistiskai ES stratēģijai par ilgtspējīgu lauku un pilsētu attīstību, analizējot vispārējo satvaru, kas lauku politiku sasaista ar visām pārējām attiecīgajām politikas jomām, apzinot esošās problēmas un šķēršļus, kā arī uzsverot pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumu un vietējo kopienu nozīmi augšupējas pieejas izstrādē. EESK aktīvi darbosies, lai nodrošinātu, ka šī stratēģija tiek ņemta vērā ES politikas pasākumu izstrādē.

2.2.

Ir svarīgi efektīvāk pārvaldīt lauku apvidos pastāvošo daudzveidību, pamatojoties uz katra apvidus iespējām. Daži lauku apvidi, ņemot vērā to tuvumu pilsētām, var gūt labumu no “aglomerācijas efekta” lauku un pilsētu mijiedarbības dēļ; savukārt tālāki apvidi ir daudz vairāk atkarīgi no vienas nozares, bieži vien no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības vai kalnrūpniecības, un tajos mijiedarbība ar pilsētām ir mazāk redzama.

2.3.

Lai gan lauku un pilsētu teritorijas ir dažādu veidu teritorijas, kurām ir savas īpatnības un nevienmērīga attīstība, patiesībā tās ir savstarpēji cieši saistītas. Šīs savstarpējā atkarība vienlaikus kļūst arvien sarežģītāka un dinamiskāka, un tā ietver strukturālas un funkcionālas personu un kapitālieguldījumu plūsmas, informāciju, tehnoloģijas un dzīvesveidu. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru starp lauku un pilsētu teritorijām – divu veidu teritorijām, kuras viena otrai ir vajadzīgas un kuras nevar pastāvēt viena bez otras.

2.4.

Mērķis, kas jāsasniedz pat attālos un mazāk attīstītos apgabalos, ir īstenot ideālu lauku dzīvesveidu, kurā ir nodrošināta iedzīvotāju labklājība un dzīves kvalitāte. Stratēģijā ir jāatrod formula, ar ko panākt nepieciešamo līdzsvaru starp abiem šiem aspektiem, un veids, kā tos abus papildināt, lai nākotnē panāktu ilgtspēju.

2.5.

Problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidi (demogrāfiskās pārmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās, digitālā plaisa, zems ienākumu līmenis, ierobežota piekļuve atsevišķiem pakalpojumiem, nepieciešamība pēc labākām nodarbinātības izredzēm, īpaša klimata pārmaiņu ietekme), var risināt tikai no visaptverošas un atjauninātas teritoriālās perspektīvas, kas tiek virzīta, meklējot abpusējas attīstības saikni.

2.6.

Šajā jaunajā kontekstā, kas ir plašāks nekā tradicionālā saikne starp lauku apvidiem, kuri koncentrējas uz lauksaimniecības nozari un ir nošķirti no pilsētvides, lauku attīstības pasākumi ir jābalsta uz integrētu daudznozaru pieeju visos reģionos, izmantojot sinerģiju un lauku, pilsētu un pārejas zonu savstarpējo papildināmību.

3.   Problēmas un rīcības priekšlikumi

3.1.

Tradicionālajā koncepcijā, kurā lauku un pilsētu teritorijas ir skaidri nodalītas, ir vajadzīgi jauni jēdzieni, jaunas interpretācijas un jaunas pieejas, un, definējot attiecīgo reģionu, ir jāņem vērā vietējie apstākļi.

3.2.

Eiropas reģionu turpmākā attīstība ir jābalsta uz lauku un pilsētu teritoriju savstarpējo papildināmību un tām paredzēto politikas pasākumu koordinēšanu ar galīgo mērķi panākt sociālo un ekonomisko kohēziju un vides ilgtspēju šajās teritorijās.

3.3.

EESK uzskata, ka ir jāuzlabo lauku un pilsētu attīstības stratēģiju saskaņa, jo ir jānovērš to pārklāšanās un pretrunas (piemēram, starp vietējās rīcības grupas stratēģiju, integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģiju, vietējās attīstības stratēģiju, reģionālās attīstības stratēģiju) un ir jāpanāk, lai vietējiem dalībniekiem būtu vieglāk tās īstenot attīstības gaitā un veikt ieguldījumus.

3.4.

Lauku un pilsētu attīstības vadībai ir jānotiek, ievērojot principus, kas ietverti Eiropas Savienības Teritoriālās attīstības programmā 2030. gadam, Leipcigas hartā, ANO pilsētprogrammā, ES pilsētprogrammā, Amsterdamas paktā, Korkas deklarācijā 2.0 “Labāka dzīve lauku apvidos” un ESAO pilsētu un lauku politikas principos, kuros ir ņemta vērā kopīga lauku un pilsētu teritoriju pārvaldība.

3.5.

Vidēja lieluma pilsētām ir būtiska nozīme lielpilsētu savienošanā ar lauku apvidiem, tāpēc tām jāpievērš īpaša uzmanība gan teritorijas plānošanā, gan līdzekļu piešķiršanā un pakalpojumu sniegšanā. Daudzas Eiropas pilsētas (tostarp Tulūza Francijā, Manresa Spānijā, Turīna Itālijā un Olborga Dānijā) jau ir ieviesušas ļoti veiksmīgas pieejas. Pilsētu tīkli, piemēram, ICLEI (5), Eurotowns (6) un Eurocities (7), ir galvenie dalībnieki pieredzes apmaiņā un paraugprakses popularizēšanā.

3.6.

Mijiedarbībai starp laukiem un pilsētu ir jābūt politiskajā darba kārtībā, un ir jāveicina atbildīgo politiķu un politikas veidotāju izpratne par to, kā arī jāpopularizē veidi, kā jautājumus risināt konkrēti uz vietas.

3.7.

Arī ar ES finansētiem pētījumiem jāturpina meklēt veidus, kā veicināt taisnīgu un ilgtspējīgu lauku un pilsētu attīstību un atjaunot ekonomikas attīstību lauku apvidos. Jāturpina attīstīt tādus projektus kā ROBUST (8), RUBIZMO (9) un LIVERUR (10) un jāpanāk konkrētas pārmaiņas.

3.8.

Lai sasniegtu lauku un pilsētu teritoriju ilgtspēju (ekonomikas, sociālajā un vides jomā), ir vajadzīga visaptveroša politika, kas saistīta ar katras teritorijas sociālekonomisko, kultūras un etnogrāfisko situāciju, veicinot lauku un pilsētu teritoriju sadarbību un dažādu sociālo un ekonomisko dalībnieku savstarpējās saistības, kā arī vietējām pašvaldībām atbilstošus pārvaldības mehānismus.

3.9.

Problēmas, ar ko saskaras lauku apvidi, vēl jo izteiktākas ir tālākajos lauku apvidos, tāpēc tiem ir vajadzīga īpaša politika un īpaša attieksme. Papildus to problēmu risināšanai, kas saistītas ar publisko pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes un izglītības, piekļuves grūtībām, EESK ierosina izveidot programmas vietējās ekonomikas sistēmas atjaunošanai sadarbībā ar blakus esošajām apdzīvotajām vietām.

3.10.

Daudzas problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidi, pārsniedz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) darbības jomu un finansējumu, kā uzsvērts mūsu nesenajā informatīvajā ziņojumā par KLP ietekmi uz lauku apvidu teritoriālo attīstību (11), tāpēc ir svarīgi pāriet uz integrētu pieeju rīcībai un finansējumam dažādajās politikas jomās, kas ietekmē lauku apvidus. KLP līdzekļi lauku attīstībai būtu jāpapildina ar nacionālajai politikai paredzēto finansējumu.

3.11.

Tādēļ lauksaimniecības, pārtikas un lauku politikas pasākumiem ir jābūt saskaņotiem ar klimata un biodaudzveidības politiku, nabadzības mazināšanas politiku, infrastruktūras un transporta politiku, izglītības un apmācības politiku, ar vispārējas nozīmes pamatpakalpojumu sniegšanu saistīto politiku (veselība, mājokļi utt.), kā arī politiku, kas veicina tādu jaunu darbību attīstību, kuru pamatā ir aprites ekonomika un bioekonomika, ar digitalizācijas politiku un depopulācijas novēršanas pasākumiem.

3.12.

Šīm politikām ir arī jābūt saskaņotām un papildinošām ar tādām Eiropas stratēģijām kā zaļais kurss (12) un stratēģija “No lauka līdz galdam” (13) un it īpaši ar jauno ES Industriālo stratēģiju (14), kurā lauksaimniecības pārtikas nozare ir izvirzīta par vienu no galvenajām ES stratēģiskajām ekosistēmām, kā arī ar pārtikas nodrošinājuma politiku. Eksperimentēšana ar jauniem pilsētu un lauku sadarbības veidiem Eiropas zaļā kursa kontekstā ir ne tikai priekšnoteikums, bet arī iespēja īstenot taisnīgu pārkārtošanos un teritoriāli līdzsvarotu ilgtspējīgu attīstību.

3.13.

Ir jāuzlabo Eiropas, valstu un reģionālo fondu pārvaldība un saskaņošana, lai labāk īstenotu ilgtspējīgu attīstību, veiksmīgāk risinot horizontālos jautājumus un vienmēr ņemot vērā katras konkrētās teritorijas vajadzības.

3.14.

EESK vērš uzmanību uz nepieciešamību, ņemot vērā riska struktūru un ekonomikas struktūras īpašības, nodrošināt piekļuvi ilgtspējīgam finansējumam un veidot lauku un pilsētu attīstībai pielāgotus finanšu instrumentus. Lauku teritoriju taksonomijā un fiskālajā pieejā būtu jāņem vērā attīstības un investīciju vajadzības.

3.15.

Šī integrētā pieeja paredz koordināciju starp dažādām administratīvajām iestādēm un vadības struktūrām, tostarp daudzajiem Eiropas Komisijas direktorātiem, kas nodarbojas ar transversālu politiku. Šādas transversālas koordinācijas priekšnoteikums ir pieeja, kurā paredzēts, ka politikas veidotāji lauku jautājumus iekļauj visās politikas jomās, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā lauku vajadzības.

3.16.

Lai koordinācija starp administratīvajām iestādēm būtu veiksmīga, ir jāņem vērā šādi aspekti: i) jānoskaidro pareizais intervences mērogs; ii) jānosaka skaidra vadošā loma politikas jomu koordinēšanā; iii) jāstiprina sadarbības līgumi starp reģioniem vai pašvaldībām; iv) jāveicina lauku un pilsētu teritoriju partnerības, lai izmantotu funkcionālās saiknes; v) jāuzlabo vertikālā koordinācija starp valdības līmeņiem.

3.17.

Ir jāsaglabā tieša saikne ar lauku teritorijām, aktīvi iesaistot ES reģionus, kuriem ir izšķiroša nozīme lauku attīstības politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā vietējā līmenī. Daudzu ieinteresēto personu iesaistīšana un augšupēja pieeja ir svarīgi elementi, kas var nodrošināt lauku politikas ilgtspēju un atbalstu tai vietējā līmenī. EESK aicina ņemt vērā lomu, ko varētu pildīt vietējās rīcības grupas un sabiedrības virzītas vietējās attīstības modelis.

3.18.

EESK arī iesaka izmantot Pārtikas politikas padomju pārvaldības modeli par iedvesmas avotu efektīvai sadarbībai starp visām ieinteresētajām personām vietējā līmenī.

3.19.

Ir jāpanāk progress attiecībā uz teritoriālajiem līgumiem, kuru pamatā ir saistību politika, kas paredz noteikt mērķus, apvienot spēkus, stimulēt publiskā un privātā sektora saistības ar teritoriālu ievirzi, izstrādāt iestāžu un transversālas sadarbības mehānismus, veidot jaunu institucionālo struktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, atzīt lauku teritoriju daudzveidību un veicināt pilsētu un lauku savstarpējo saikni. Šajā saistībā lauksaimniecības pārtikas nozares uzņēmumiem un organizācijām tagad ir iespēja parakstīt Rīcības kodeksu atbildīgai uzņēmējdarbības un tirgvedības praksei (15), ko Komisija ieviesusi ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

3.20.

Teritoriālo līgumu pamatā jābūt taisnīgumam un cieņai. Anglijā, Velsā un Skotijā ir izstrādāti rīcības kodeksi attiecībā uz laukiem, kas palīdz cilvēkiem saprast, kā respektēt lauku apvidus. Tas varētu būt pamats Eiropas tiesību un pienākumu hartai (16) par taisnīgām un ilgtspējīgām lauku un pilsētu attiecībām. Šāda harta būtu jāiekļauj pilsoniskuma izglītībā visiem.

3.21.

EESK atzīst, ka nav vienotu formulu dažādām teritorijām un ka katrai teritoriālajai vienībai ir jāizvirza prioritātes un jāspecializējas, respektējot savu unikalitāti, daudzveidību un izmantošanas daudzfunkcionalitāti, meklējot risinājumus atbilstoši pašu potenciālam, vajadzībām, spējām un vēlmēm. Pašreizējās infrastruktūras izmantošanā un pārdomās par jaunu infrastruktūru attīstību ir vajadzīga globāla pieeja, vienlaikus vērojot tendences, lai investētu īstajās vietās.

3.22.

Nepieciešamība uzlabot nodarbinātības iespējas: i) Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi digitalizāciju un zaļināšanas procesus, kuru īstenošanai ir vajadzīgi ilglaicīgi centieni. ii) Laukos ir jārada jaunas un jāsaglabā esošās nodarbinātības iespējas, tostarp saistībā ar pakalpojumu sniegšanu laukos, tāldarbu, jaunām tehnoloģijām un atjaunojamiem energoresursiem. iii) Stiprinot lauksaimniecības daudzfunkcionālos aspektus, veicinot ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, dibinot uzņēmumus tīras enerģijas pakalpojumu un rūpniecības sektorā lauku apvidos, var radīt daudz nodarbinātības iespēju. iv) Veicināt uzņēmējdarbību, nodrošināt godīgus konkurences noteikumus MVU un pievērst uzmanību gados jaunāko paaudžu vajadzībām (piemēram, tāldarbs). v) Darbvietu un veikalu saglabāšana tuvu cilvēkiem. Redzējums par laukiem un pilsētām paver iespējas aprites ekonomikas attīstībai. vi) Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uzlabot darba apstākļus lauku apvidos, vienlaikus nodrošinot, ka uzlabošanas gaitā ir iesaistīti visi atbildīgie dalībnieki. vii) Patērētāju pieprasījuma sasaistīšana ar reģionālajiem un lauku tirgiem ar vietējo produktu tirdzniecības un kvalitātes zīmju palīdzību. viii) Būtu plaši jāsekmē kultūras iespēju radīšana lauku apvidos, tostarp kultūras pasākumi, kā arī lauku vēsturisko elementu un kulta vietu (baznīcu, piļu u. c.) aizsardzība. ix) Digitalizācijas procesi paver jaunas iespējas, kas varētu radīt perspektīvas un būt pievilcīgas iedzīvotājiem – īpaši jauniešiem –, kā arī ieviest izmaiņas iedzīvotāju skaita samazināšanās tendencēs un dzīves kvalitātē lauku apvidos. Tādēļ lauku vidē ir jābūt atbilstošai infrastruktūrai, kas nodrošina savienojamību. Šajā saistībā risinājumus piedāvā savienojamības stratēģijas un digitālās platformas, savukārt digitālo tehnoloģiju attīstību lauksaimniecībā un lauku apvidos atvieglotu lauku digitalizācijas tiesību akts. x) Ir jāatbalsta ilgtspējīga lauksaimniecība un akvakultūra (17) lauku un piepilsētu teritorijās, kā arī ekotūrisms, atpūtas un izglītojošas aktivitātes par ilgtspējas tematiku, un šīm darbībām jābūt saderīgām ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, lai cilvēkiem garantētu dzīves kvalitāti. xi) Kvalitatīva un pieejama izglītība laukos, sākot no agras bērnības, var palīdzēt uzlabot izglītības rezultātus, savukārt piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, bērnu aprūpei un skolām, ir vietējā teritorijā balstīts faktors, no kura ir atkarīga lauku apvidu pievilcība, tostarp augsti kvalificētiem darba ņēmējiem.

3.23.

Ekonomikas izaugsme un darbvietu radīšana ir svarīgi, taču papildus ir vajadzīgs arī pietiekams kvalitatīvu pakalpojumu, mājokļu, enerģijas, atpūtas, izglītības un apmācības, mūžizglītības un veselības aprūpes iespēju piedāvājums, kas nodrošinātu ne tikai lauku apvidu ilgtspēju, bet arī to, lai tie kļūtu par dzīvošanai pievilcīgām vietām. Eiropas Savienībai steidzami jāizveido pamati ilgtspējīgai un iekļaujošai labklājības ekonomikai, kas dotu labumu visiem (18).

3.24.

Konkrēti lauku teritoriju attīstības un to savienojamības ar pilsētu teritorijām prioritātei vajadzētu būt pastāvīgai cenas ziņā pieejama sabiedriskā transporta veidošanai. Cenas ziņā pieejama sabiedriskā transporta nodrošināšana ir absolūti nepieciešama ikdienas dzīvē un nodarbinātībai, un tā ir saistīta ar tādu pamata sabiedrisko pakalpojumu pieejamību kā skolas, bērnu aprūpes iespējas, ārsti vai aptiekas, kā arī ar pārvietošanos starp darbu un mājām.

3.25.

Lai to panāktu, ir vajadzīgi jauni pakalpojumu sniegšanas veidi laukos: i) integrētu pakalpojumu sniegšana (vairāku dienestu kopdarbs vienā vietā; pakalpojumu sniedzēju sadarbība; speciālistu komandu sadarbība; kopražošana starp valsts, privātajām un kopienas organizācijām); ii) alternatīvas un elastīgākas pieejas pakalpojumu sniegšanā (mobilie dienesti, kas piegādā pakalpojumus iedzīvotājiem; radiālo sistēmu modeļi, kuros pakalpojumi tiek regulāri sniegti no centrālas vietas; pakalpojumi, kas ir labāk pielāgoti vietējām vajadzībām); iii) tehnoloģiski un digitāli risinājumi, tostarp izglītības un veselības aprūpes sektoros.

3.26.

Vispārēja stratēģija noteikta pakalpojumu sliekšņu sasniegšanai dažādās teritorijās un pakalpojumu apmaiņa starp dažādām teritoriju daļām ir svarīgi ilgtspējīgu pilsētu un lauku teritoriju veidošanas elementi.

3.27.

Ir jāizstrādā stratēģija, kas ar labākiem pakalpojumiem laukos un jaunām nodarbinātības iespējām dotu iespēju iedzīvotājiem apmesties uz dzīvi laukos un, pirmām kārtām, garantēt nepieciešamo paaudžu maiņu.

---

(1)  EESK atzinums “Eiropas lauku rajonu ieguldījums Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) norisēs, nodrošinot ilgtspēju un pilsētu un lauku rajonu kohēziju” (OV C 440, 6.12.2018., 22. lpp.).

(2)  COM(2021) 345 final.

(3)  OV C 429 11.12.2020., 60. lpp.

(4)  Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgai un vienlīdzīgai lauku un pilsētu attīstībai | Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

(5)  https://www.iclei.org

(6)  https://www.eurotowns.org

(7)  https://eurocities.eu

(8)  https://rural-urban.eu

(9)  https://rubizmo.eu

(10)  https://liverur.eu/

(11)  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/information-reports/evaluation-caps-impact-territorial-development-rural-areas-information-report

(12)  Eiropas zaļais kurss | Eiropas Komisija.

(13)  Stratēģija “No lauka līdz galdam”.

(14)  Communication-industrial-strategy-update-2020_en.pdf (europa.eu).

(15)  Rīcības kodekss (europa.eu).

(16)  Lauku kodekss: padomi lauku apmeklētājiem – gov.uk.

(17)  Sk. atzinumu “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” – NAT/816 (OV C 517, 22.12.2021., 103. lpp.) un “Jauna pieeja ilgtspējīgai ES zilajai ekonomikai” – NAT/817 (OV C 517, 22.12.2021., 108. lpp.).

(18)  EESK atzinums “Mums vajadzīgā ilgtspējīgā ekonomika” (OV C 106, 31.3.2020., 1. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģiskā autonomija un pārtikas nodrošinājums un ilgtspēja”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/09)

Ziņotājs:

Klaas Johan OSINGA

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	128/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ierosina pārtikas sistēmām piemērojamas atvērtās stratēģiskās autonomijas definīciju, kuras pamatā būtu pārtikas ražošanas, darbaspēka un godīgas tirdzniecības aspekti, ar galveno mērķi garantēt pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju visiem ES iedzīvotājiem, izmantojot godīgu, ilgtspējīgu un noturīgu apgādi ar veselīgu pārtiku.

1.2.

Īpaši būtu vairāk jādažādo ES pārtikas sistēmas; būtu jāstiprina lauksaimniecības darbaspēks, it īpaši piesaistot jauniešus un nodrošinot pienācīgus darba nosacījumus un atalgojumu; tirdzniecības politika būtu jāsaskaņo ar ES pārtikas ilgtspējas standartiem un konkurētspējas vajadzībām (1).

1.3.

Atvērtu stratēģisko autonomiju un pārtikas sistēmu ilgtspēju vislabāk var garantēt, izstrādājot instrumentu kopumu, kas ietvertu riska pārvaldības pasākumus, lai palīdzētu pārtikas piegādes ķēdēm pārvarēt ārkārtas situācijas un valstu un ES iestādēm – veikt tūlītējus pasākumus.

1.4.

Nesenie notikumi, kuru cēlonis ir Covid-19, klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laikapstākļi un kiberuzbrukumi, liecina, ka jāuzlabo pārtikas sistēmu noturība un ilgtspēja. Saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” Eiropas Komisija (EK) izstrādā ES ārkārtas rīcības plānu pārtikas piegādei un nodrošinātībai ar pārtiku un attiecīgu ES mehānismu reaģēšanai uz pārtikas krīzēm (2). Tam būtu jāpalīdz vairot informētību par riskiem un jāietver galveno risku apzināšana, novērtēšana, kartēšana un uzraudzība, izmantojot kritisko sistēmu stresa testus ES un dalībvalstu līmenī, kā arī jāsniedz atbalsts tādu pasākumu īstenošanā, kas ļaus atrisināt radušās problēmas.

1.5.

Eiropas Savienībai ir vajadzīga sistēma, ar ko novērst tādus notikumus kā elektroapgādes un tīkla darbības traucējumi vai kiberuzbrukumi, kas savstarpēju atkarību dēļ kļūst nekontrolējami. Piemēram, pilsēta, kurā uz vairākām nedēļām ir jāievieš ierobežojumi, vairākas dienas ilgs elektroenerģijas padeves pārtraukums, kiberuzbrukums pārtikas uzņēmumam vai mazumtirgotājam.

1.6.

Lai uzlabotu pārvarēšanas mehānismus, ir jāpilnveido pašreizējās pārtikas sistēmas un tajā pašā laikā jādažādo pārtikas sistēmu, tostarp uzņēmējdarbības, modeļi lauku saimniecību veikaliem, pilsētu lauksaimniecība, vertikālā lauksaimniecība un vietējas aprites pieeja kopumā. Tādēļ lauksaimniekiem un audzētājiem ir plašāk jāizmanto pētniecība un inovācija un jāpalīdz samazināt “pārtikas tuksnešu” un ražošanas specializācijas riskus (3). Vienlaikus vajadzētu nostiprināt priekšrocības, ko dod efektīva izplatīšanas sistēma no saimniecībām līdz pārstrādei un veikaliem.

1.7.

Lai nodrošinātu pietiekama daudzuma un veselīgas pārtikas ilgtermiņa ražošanu un pietiekamus iztikas līdzekļus, ir svarīgi, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi, saglabājot augsnes un ūdens resursus, cīnoties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu un aizsargājot dzīvnieku labturību. Eiropas Savienībai ir arī jāstiprina ražošana vietējā un reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu gan labi līdzsvarotu pārtikas ražošanu un pārtikas pārstrādi, gan zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

1.8.

Kopējai lauksaimniecības politikai ir būtiska nozīme ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Krīzes laikā tai būtu jāstabilizē tirgus, vienlaikus radot drošības tīklu lauksaimniekiem un pārstrādātājiem un aizsargājot vidi, klimatu, darbaspēku un dzīvnieku labturību. Kopējai lauksaimniecības politikai ir svarīga loma stratēģiskās ražošanas jaudas, pārtikas nekaitīguma un nodrošinājuma saglabāšanā.

1.9.

Lauksaimniecības uzņēmumi, auglīga lauksaimniecības zeme un ūdens ir stratēģiskie aktīvi, un tie noteiktā līmenī ir jāaizsargā visā Eiropas Savienībā – tie veido mūsu atvērtās stratēģiskās pārtikas autonomijas pamatu.

1.10.

EESK atkārtoti iesaka izpētīt iespēju izveidot daudzpusēju ieinteresēto personu un daudzlīmeņu Eiropas Pārtikas politikas padomi (4). Atvērtas stratēģiskās autonomijas kontekstā šādai padomei citastarp varētu būt uzraudzības loma un tā varētu palīdzēt novērtēt un prognozēt riskus pārtikas piegādes ķēdē.

1.11.

Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka robežas paliek atvērtas drošā veidā un ka darbaspēks, kā arī pārtikas ražošanas un izplatīšanas loģistika (“zaļās joslas”) var turpināt savu darbību gan ES iekšienē, gan trešo valstu virzienā. Tādēļ ir vajadzīgs spēcīgs koordinācijas mehānisms starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un trešām valstīm.

2.   Ievads

2.1.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir izskatīt Eiropas “atvērtās stratēģiskās autonomijas” koncepciju attiecībā uz nākotnes pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju, kā arī piedāvāt uz nākotni vērstus pilsoniskās sabiedrības viedokļus un ieteikumus politikas jomā. Atzinumā īpaši tiek piedāvāta viela pārdomām par problēmām, ko izraisījuši nesenie notikumi, piemēram, Covid-19, ekstrēmi laikapstākļi, kiberuzbrukumi un politiskā/sociālā spriedze.

2.2.

“Atvērtā stratēģiskā autonomija” būtu jāuzskata par ES izdevību garantēt pārtikas apgādes drošību un noteikt augstus ilgtspējas standartus, īpaši saistībā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Eiropas pārtikas ilgtspējas izaicinājums ir jārisina gan iekšēji, gan ārēji, un arī šajā atzinumā tiks aplūkoti iespējamie veidi, kā aizsargāt un uzlabot ilgtspējīgas pārtikas pieejamību visiem ES iedzīvotājiem, it īpaši krīzes laikā.

2.3.

Atzinuma pamatā ir virkne priekšlikumu un konkrētu ideju, ko EESK jau ir ierosinājusi iepriekš (5). Minēto priekšlikumu kopsavilkums ir šāds: — Eiropas Savienībā sekmēt visaptverošu pārtikas politiku ar mērķi veicināt veselīgu uzturu, ko nodrošina ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, sasaistot lauksaimniecību ar uztura un ekosistēmu pakalpojumiem un nodrošinot piegādes ķēdes, kas aizsargā sabiedrības veselību visās Eiropas sabiedrības grupās. Šādai politikai, kas tagad ir atspoguļota Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam”, būtu jāuzlabo konsekvence visās ar pārtiku saistītajās politikas jomās, jāatjauno pārtikas vērtīgums un jāveicina ilgtermiņa pāreja no produktīvisma un patērnieciskuma uz pārtikas pilsoniskumu, — kāpināt īsu pārtikas piegādes ķēžu, agroekoloģijas un produktu kvalitātes shēmu potenciālu, — nodrošināt taisnīgas cenas un aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi, — visos turpmākajos ES tirdzniecības līgumos iekļaut zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju kā globālus ilgtspējas standartus, — nodrošināt strukturētu pilsoniskās sabiedrības un visu pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto personu iesaistīšanos un līdzdalību, citastarp ar Eiropas Pārtikas politikas padomes starpniecību.

2.4.

Visbeidzot, pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sniegt vērtīgas atziņas notiekošajā darbā saistībā ar zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam”, KLP, tirdzniecības politikas pārskatīšanu un stratēģiskās prognozēšanas programmu, analizējot ES pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju.

2.5.

2021. gada septembrī ANO rīkoja pārtikas sistēmu samitu, kura mērķis bija palīdzēt valstīm sasniegt 17 IAM, īpaši 2. IAM – izskaust badu. EESK sniedza ieguldījumu debatēs (6).

3.   Atvērta stratēģiskā autonomija – pārtikas sistēmas pamatelementi

3.1.

EK uzskata, ka “atvērta stratēģiskā autonomija” ir ES spēja izdarīt pašai savas izvēles un veidot apkārtējo pasauli, uzņemoties vadību un saistības atbilstoši savām stratēģiskajām interesēm un vērtībām. Šādi ES būt kļūt spēcīgāka gan ekonomiski, gan ģeopolitiski, jo tā ir (7): — atvērta tirdzniecībai un ieguldījumiem, kas palīdz ES ekonomikai atgūties no krīzēm un saglabāt konkurētspēju un saikni ar pasauli, — ilgtspējīga un atbildīga, uzņemoties vadību starptautiskā mērogā, lai veidotu zaļāku un taisnīgāku pasauli, stiprinot esošās alianses un iesaistoties daudzās partnerībās, — nepiekāpīga pret negodīgām un piespiedu praksēm un gatava īstenot savas tiesības, tajā pašā laikā vienmēr dodot priekšroku starptautiskai sadarbībai, lai risinātu globālas problēmas.

3.2.

Attiecībā uz pārtikas sistēmām ir precīzāk jādefinē “atvērtā stratēģiskā autonomija”. EESK vēlas sniegt ieguldījumu pārdomās par to, kā ES var labāk sagatavoties turpmākām krīzēm. Šim jautājumam jābūt daļai no ES atveseļošanas plāna, piemēram, izmantojot Next Generation EU līdzekļus.

3.3.

EESK ierosina definēt atvērtu stratēģisko autonomiju, pamatojoties uz tādiem aspektiem kā pārtikas ražošana, darbaspēks un godīga tirdzniecība, ar vispārējo mērķi garantēt pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju ES iedzīvotājiem, izmantojot godīgu, ilgtspējīgu un noturīgu apgādi ar pārtiku.

3.4.   Pārtikas ražošana

3.4.1.

Pārtikas nodrošinājums būtu jāskata starptautiskā, valsts un vietējā perspektīvā. 55 % pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kurās ražo maz svaigas pārtikas, jeb tā dēvētajos pārtikas tuksnešos. ANO prognozē, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs sasniegs 68 %. Prognozes liecina, ka urbanizācija apvienojumā ar pasaules kopējā iedzīvotāju skaita pieaugumu līdz 2050. gadam varētu palielināt iedzīvotāju skaitu pilsētās vēl par 2,5 miljardiem cilvēku (8). Paredzams, ka Eiropas urbanizācijas līmenis 2050. gadā būs pieaudzis līdz aptuveni 83,7 % (9).

3.4.2.

Eiropas Savienības iekšējā tirgū pārtika katru dienu tiek vairumā transportēta no lauku apvidiem un pārstrādes uzņēmumiem uz lielveikaliem pilsētu teritorijās. Tomēr 2020.–2021. gada stingro ierobežojumu laikā patērētāju vidū pieauga vietējo veikalu, lauku saimniecību veikalu un e-veikalu popularitāte.

3.4.3.

Īsu piegādes ķēžu attīstība veicina Eiropas noturību. Vietējiem kanāliem ir jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām un teritoriju un klimata īpatnībām. Pārstrādes jaudas būtu vairāk jāattīsta vietējā līmenī.

3.4.4.

Ražošanas dažādošana arī palīdzēs palielināt ES noturību. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir paredzēta bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantoto lauksaimniecības platību palielināšana, un lietderīgas alternatīvas, kas ļauj samazināt pārtikas pārvadāšanas attālumu un kļūst arvien populārākas, ir mazdārziņi, kā arī urbānā un vertikālā lauksaimniecība (10). Būtu jāizveido šo iniciatīvu saikne ar citām vietējām un reģionālām pārtikas ražošanas un pārstrādes sistēmām, lai veidotu drošības tīklu.

3.4.5.

Vienam no ES darba kārtības galvenajiem tematiem jābūt vājo vietu kartēšanai. Dalībvalstīm un EK būtu jāsadarbojas, lai atklātu trūkumus, samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, izstrādātu scenārijus un koordinētu mērķtiecīgus apmācības un komunikācijas pasākumus.

3.4.6.

Saprātīgai pārtikas krājumu pārvaldībai jābūt daļai no ES atvērtās stratēģiskās autonomijas pārtikas jomā. Tajā jāietver stratēģisko krājumu regulāra rotācija, un vienlaikus, nodrošinot tirgus pārredzamību, jāizvairās no tirgotāju spekulācijām, tostarp preču un pārtikas pirkšanas par cenu, kas zemāka par pašizmaksu (11), un spēcīgas tirgus reakcijas.

3.5.   Darbaspēks

3.5.1.

Nav pietiekami daudz jauniešu, kuri būtu apmācīti un vēlētos nodarboties ar lauksaimniecību. 2016. gadā uz katru ES lauksaimnieku, kas jaunāks par 35 gadiem, bija vairāk nekā seši lauksaimnieki, kas vecāki par 65 gadiem (12).

3.5.2.

Turklāt lauksaimniekus joprojām skar nesamērīgi liela daļa no katastrofu radītajiem postījumiem un zaudējumiem. Katastrofu augošais biežums un intensitāte, kā arī riska sistēmiskais raksturs sagrauj cilvēku dzīves, iznīcina iztikas pamatus un apdraud visu pārtikas sistēmu.

3.5.3.

Ir svarīgi palielināt lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaitu Eiropā, aizsargāt lauksaimniecību un auglīgu lauksaimniecības zemi, kā arī nodrošināt atbilstošas lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (LZIS). Jaunieši un sievietes jāmudina nodarboties ar lauksaimniecību un jāveicina šīs jomas pievilcība, lai viņi gadiem ilgi turpinātu darbu saimniecībās.

3.5.4.

Ilgtspējīgas un noturīgas pārtikas sistēmas ieviešanas priekšnoteikums ir pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana ES un trešo valstu darba ņēmējiem lauksaimniecības un pārtikas nozarē un visos piegādes ķēdes līmeņos. Būtu jāgarantē pienācīgs finansējums, taisnīgas un augstākas algas, godīgas cenas, subsīdijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un sezonas strādnieku tiesības.

3.5.5.

EESK uzskata, ka ar visaptverošu pārtikas politiku būtu jāpanāk ekonomiskā, vides un sociāli kulturālā ilgtspēja. Tāpēc ir obligāti jānodrošina, ka ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” tiek fundamentāli pārveidota piegādes ķēdes darbības dinamika un panākti ilgtspējīgi uzlabojumi lauksaimnieku ienākumu un iztikas līdzekļu jomā (13). EESK šaubās, ka šī nepieciešamā fundamentālā pāreja notiks, kamēr netiks ieviesti pareizie politiskie un ekonomiskie stimuli.

3.6.   Tirdzniecība

3.6.1.

ES 27 valstu lauksaimniecības pārtikas eksports 2020. gadā tika novērtēts 184,3 miljardu EUR apmērā, kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2019. gadā, savukārt imports 122,2 miljardu EUR apmērā bija par 0,5 % lielāks nekā gadu iepriekš. Lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības pārpalikums 2020. gadā bija 62 miljardi EUR, kas ir par 3 % vairāk nekā 2019. gadā (14). Saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra datiem lauksaimniecības pārtikas eksports 1 miljarda EUR apmērā rada vidēji 20 000 darbvietu, no kurām 13 700 ir primārajā sektorā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozarē 2016. gadā strādāja aptuveni 4,2 % no kopējā nodarbināto skaita (15).

3.6.2.

Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīna, Šveice un Japāna bija lielākie ES lauksaimniecības pārtikas tirgi, kas veidoja vairāk nekā 52 % no visa eksporta. Lielākie ES lauksaimniecības pārtikas importa avoti 2020. gadā bija Apvienotā Karaliste, Brazīlija, ASV, Ukraina un Ķīna.

3.6.3.

Eiropas Savienībai ir liela loma lauksaimniecības pārtikas produktu globālajā tirdzniecībā, un ir svarīgi, lai tās tirdzniecības politika būtu saskaņota ar tās ilgtspējas mērķiem. Vienā no iepriekšējiem atzinumiem (16) EESK ierosināja visos turpmākajos ES tirdzniecības līgumos kā globālus ilgtspējas standartus iekļaut zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. EESK apzinās, cik svarīga un vērtīga ir uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, kas darbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos, un kādu būtisku ieguldījumu tā sniegs ekonomikas atlabšanā pēc Covid-19.

3.6.4.

Lai samazinātu atkarību no lauksaimniecībā izmantojamiem resursiem, Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta zema resursu patēriņa prakse, it īpaši attiecībā uz fosilo kurināmo un pesticīdiem, un jāveicina lauksaimniecībā izmantojamo resursu ražošanas spējas Eiropā.

3.6.5.

Ir vajadzīgas inovatīvas sistēmas, ar kurām saudzēt un stiprināt dabas resursu bāzi, vienlaikus sekmējot efektīvu ražīgumu (17). Svarīgi aktīvi, kas jāattīsta, ir jaunas tehnoloģijas, roboti un vakcīnas.

4.   Riska pārvaldības un stresa testu scenārijs

4.1.

Saskaņā ar FAO datiem cilvēce un pārtikas nodrošinājums saskaras ar virkni jaunu un nepieredzētu apdraudējumu, piemēram, klimata pārmaiņu izraisītiem ekstrēmiem laikapstākļiem, slimībām un pandēmijām. Lauksaimniecība saskaras ar daudziem riskiem, kas savstarpēji mijiedarbojas hipersavienotā pasaulē (18).

4.2.

FAO ziņo, ka 2020.–2021. gadā pārtikas cenas sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada (19). Bieži tiek ziņots, ka cenu svārstības daļēji rodas spekulāciju dēļ. ANO un ESAO ziņojumā teikts, ka 2020. gadā badu cieta no 720 līdz 811 miljoniem cilvēku. Gandrīz trešdaļai cilvēku pasaulē (2,37 miljardiem) 2020. gadā nebija pieejama pienācīga pārtika – tas ir pieaugums par 320 miljoniem vienā gadā (20).

4.3.

Covid-19 pandēmija parāda, ka pārtikas nodrošinājumu – pat Eiropā – nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Visi dalībnieki un darbības visā pārtikas aprites ķēdē ir ļoti cieši saistītas. Pandēmijas laikā valstis ieviesa tirdzniecības ierobežojumus. Pat Eiropas Savienībā dalībvalstis veica vienpusējus pasākumus, slēdzot robežas un tādējādi apdraudot pārtikas un sezonas strādnieku pārvadājumus. Tā kā lauksaimnieki un pārtikas aprites partneri strauji pielāgojās, ražošana, pārstrāde un izplatīšana turpinājās. Komisija arī rīkojās, lai nepārtrauktu iekšējā tirgus darbību. Tomēr daudziem uzņēmējiem krīze radīja ekonomiskas grūtības, jo tika apturēti ceļojumi, tūrisms un ēdināšanas pakalpojumi.

4.4.

Tā kā mūsdienās ļoti daudz kas notiek tiešsaistē (“lietu internets”), kiberuzbrukumi, piemēram, izspiedējprogrammatūras uzbrukumi, rada krīzes reālajā dzīvē. Preses aģentūra AP ziņoja, ka vidējais maksājums kibernoziedzniekiem 2020. gadā palielinājās par 311 %, sasniedzot 310 000 ASV dolāru. Piekļuvi saviem datiem cietušie atguva vidēji tikai pēc 21 dienas (21).

4.5.

Lielākajā Nīderlandes lielveikalu ķēdē (Albert Heijn) 2021. gada aprīlī vairākas dienas trūka dažu siera produktu, jo notika kiberuzbrukums lielam izplatītājam (22). Nesen uzbrukumu piedzīvoja JBS – pasaulē lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums. Tas ASV palielināja bažas par drošību attiecībā uz pārtikas apgādi valstī (23). Šķiet, ka par daudziem kiberuzbrukumiem uzņēmumi neziņo, lai izvairītos no tirgus reakcijas, piemēram, krājumu veidošanas un strauja cenu kāpuma. Kiberuzbrukumi ir būtiski ietekmējuši arī tos uzņēmumus, kuri nebija tiešais uzbrukuma mērķis, piemēram, pēc izspiedējprogrammatūras uzbrukuma ASV programmatūras piegādātājam Kaseya 2021. gada jūlijā tika slēgti vairāki simti Cooperative Group veikalu Zviedrijā (24).

4.6.

Tikpat satraucoša bija Suecas kanāla bloķēšana, kad 2021. gada aprīļa sākumā tajā iestrēga 200 000 tonnu smags konteinerkuģis. Šādi incidenti parāda globālo piegādes ķēžu neaizsargātību. Ja šīs ķēdes uz vairākām dienām tiek pārrautas, paiet ilgs laiks līdz darbības atjaunošanai, un tas var izraisīt cenu pieaugumu patērētājiem un uzņēmumiem.

4.7.

Septembrī EK publicēja 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta atvērtajai stratēģiskajai autonomijai (25). Komisija uzskata, ka “ilgtspējīgu un noturīgu pārtikas sistēmu nodrošināšana” ir viena no svarīgākajām stratēģiskajām jomām, lai stiprinātu ES vadošo lomu pasaulē. Šajā saistībā norādīts, ka jāiegulda inovācijā, lai aizsargātu noturīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas (26).

4.8.

Turklāt nesen publicētā Kopīgā pētniecības centra tehniskajā dokumentā sniegta vispārīga informācija par noturības infopaneļiem, kas iekļauti Eiropas Komisijas 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā (27). Infopaneļos ietverti arī neaizsargātības rādītāji, kas saistīti ar piekļuvi vietējiem pakalpojumiem un atkarību no pārtikas importa, un tie pierāda pārtikas ģeopolitisko nozīmīgumu. Infopanelis palīdz apzināt vājās vietas un izstrādāt mērķētus stresa testus. Tomēr tā ir vispārīga pieeja, jo nav neviena atsevišķa rādītāja, turklāt noturības infopaneļi pašlaik tiek pārskatīti.

4.9.

Piegādes ķēdēs ir jāpāriet no piegādēm “tieši laikā” (“just in time”) uz piegādēm, kas orientētas uz vajadzībām (“just in case”). Atkarību no atsevišķu preču piegādātāju monopoliem var izmantot naidīgas valdības, lai iejauktos. Tas attiecas arī uz izejvielu piegādi lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādātājiem. Tāpēc EESK aicina pārskatīt ES pārtikas pieejamības drošību. Tas būtu jādara, izmantojot scenāriju pētījumus.

4.10.

Lai apzinātu vājās vietas, būtu jāizmanto stresa testi. Piemērs: kādas ir iespējamās sekas vietēja/reģionāla/valsts mēroga enerģijas un telekomunikāciju tīklu darbības traucējumiem, kas ilgst vairākas dienas? Tas tiek uzskatīts par vienu no vislielākajiem pieprasījuma riskiem jebkuras valsts kritiski svarīgajai infrastruktūrai, tostarp pārtikas piegādei. Tiešā ietekme uz pārtikas piegādi ietver elektroenerģijas, ūdens un gāzes piegādes pārrāvumus, dzesēšanas un saldēšanas spēju zudumu, gatavošanas, cepšanas un pārstrādes/ražošanas iekārtu zudumu, apkures un apgaismojuma zudumu, nespēju nodrošināt pārtikas pamata higiēnu un nespēju iegūt degvielu izplatīšanas transportlīdzekļiem vai citam pielietojumam piegādes ķēdē. Tomēr arī netiešai ietekmei, ko rada ietekme uz citu kritiski svarīgo infrastruktūru, varētu būt būtiskas sekas. Ilgstoša telesakaru un datu sakaru neesamība radītu nopietnas un tūlītējas problēmas attiecībā uz to, kā uzņēmumi sazinās iekšēji un ar valsts iestādēm, piegādātājiem, klientiem un patērētājiem, lai atvieglotu būtiski svarīgas informācijas izplatīšanu un veiktu pārkārtošanu un maksājumus, citastarp izmantojot banku sasaistes sistēmas.

4.11.

EESK iesaka veikt turpmāku šā scenārija izpēti.

5.   Ieteikumi turpmākajai virzībai

5.1.

Atvērtā stratēģiskā autonomija kā koncepcija paver iespējas, taču rada arī riskus. ES labklājība ir atkarīga arī no pasaules tirdzniecības un tādējādi no skaidriem tirdzniecības noteikumiem un pieņemtajiem pasākumiem.

5.2.

Ja pārtikas trūkst vai šķiet, ka tās trūkst, var sākties paniska pirkšana, un patērētāju vēlme domāt par klimatu, bioloģisko daudzveidību vai dzīvnieku labturību varētu izgaist. Tāpēc Eiropa var kļūt zaļāka tikai tad, ja tā kļūst arī noturīgāka.

5.3.

Covid-19 parādīja, ka tad, ja piegādes ķēdēs ilgāku laiku ir traucējumi, tiem ir tālāks domino efekts uz visu ekonomiku. Var paiet vairāki gadi, līdz situācija normalizēsies.

5.4.

Atvērtā stratēģiskā autonomija pārtikas jomā nevar pastāvēt bez atvērtas un godīgas tirdzniecības politikas. Eiropas Savienība nevar atgriezties pie protekcionisma politikas, jo tas radītu jaunas vājās vietas un, iespējams, izraisītu lielu kaitējumu (28). Piemērs ir ES graudu piegādes Ziemeļāfrikai un Tuvajiem Austrumiem. Bieži vien starptautiskās piegādes ķēdes ir efektīvākas un daudzveidīgākas un tādējādi labāk spēj ātri pielāgoties jauniem satricinājumiem nekā vietējās ķēdes.

5.5.

Eiropas Savienībai būtu jāizvērtē, kādos gadījumos un attiecībā uz kuriem produktiem pašpietiekamība būtu vērtīga pieeja. Patērētāji un sabiedrība kopumā būtu vairāk jāinformē par to, kā darbojas piegādes ķēdes.

5.6.

Eiropas Savienībai kopā ar ANO un tās tirdzniecības partneriem ir jāpievēršas pārtikas nepietiekamības pamatcēloņiem un jāveicina tik ļoti nepieciešamā pārtikas sistēmas pārveide, padarot lauksaimniecību noturīgāku pret satricinājumiem. Valdībām ir jāuzņemas noteikta loma, atbalstot piegādes ķēdes, lai tās kļūtu ilgtspējīgākas, stabilākas un drošākas.

5.7.

Francija un Nīderlande nesenā kopīgā neoficiālajā dokumentā aicināja ieviest stingrākus ES tirdzniecības nosacījumus, tostarp ES Atbildīgas uzņēmumu rīcības plānu ( Responsible Business Conduct (RBC) plan). Tā mērķis ir īstenot konsekventu un saskaņotu politiku, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū. ES Atbildīgas uzņēmumu rīcības plānam vajadzētu kļūt par vispārējo stratēģiju attiecībā uz ES pieeju godīgas tirdzniecības un atbildīgas ražošanas veicināšanai, kā arī piegādes ķēžu pārvaldībai.

5.8.

Spānija un Nīderlande nesen sagatavoja kopīgu neoficiālu dokumentu par stratēģiskas autonomijas īstenošanu, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Viens no dokumentā minētajiem punktiem bija tas, ka “atvērtai stratēģiskai autonomijai” jābūt vienam no jautājumiem, ko apspriest konferencē par Eiropas nākotni.

5.9.

Šajā kontekstā nozīmīga ir arī ES diskusija par pienācīgu rūpību (29) un stratēģijas “No lauka līdz galdam” rīcības kodeksu (30). Šajā saistībā lauksaimniecības pārtikas nozares uzņēmumiem un organizācijām tagad ir iespēja parakstīt rīcības kodeksu par atbildīgu uzņēmējdarbības un tirgvedības praksi, ko EK ieviesusi saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” (31).

---

(1)  “Ir būtiski, ka Eiropas Savienībā ilgtspējīgā veidā ražotā pārtika ir konkurētspējīga, lai patiešām izpaustos visaptverošas Eiropas pārtikas politikas ietekme uz Eiropas patērētājiem. Tas nozīmē, ka Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozarei ir jāspēj patērētājiem piedāvāt pārtiku par cenām, kurās iekļautas papildu izmaksas, ko rada tādi kritēriji kā ilgtspēja, dzīvnieku labturība, pārtikas nekaitīgums un uzturvērtība, un kuras nodrošina taisnīgu peļņu lauksaimniekiem, un vienlaikus saglabāt savu pozīciju, proti, būt tai nozarei, kam priekšroku dod lielais vairums patērētāju.” (OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.; OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.)

(2)  Ārkārtas pasākumu plāns, EK.

(3)  Covid-19 un pārtikas fenomens, FAO.

(4)  OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp., un OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.

(5)  Cita starpā: OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp., OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp., OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp., OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp., OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp., EESK atzinums “Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi”, NAT/823 (OV C 517, 22.12.2021., 38. lpp.).

(6)  Ieguldījums ANO 2021. gada samitā par pārtikas sistēmām, EESK.

(7)  Tirdzniecības politikas pārskatīšana, EK.

(8)  Gaidāms, ka 68 % pasaules iedzīvotāju līdz 2050. gadam dzīvos pilsētu teritorijās, ANO.

(9)  Urbanizācija Eiropā, EK; ANO, Pasaules urbanizācijas perspektīvas, 2018.

(10)  Vertikālā lauksaimniecība, WUR.

(11)  EESK atzinums “Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi”, NAT/823 (OV C 517, 22.12.2021., 38. lpp.).

(12)  KLP – strukturālas pārmaiņas un paaudžu maiņa, EK.

(13)  OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.

(14)  2020. gads – ES lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības stabilitātes gads, EK.

(15)  Lauksaimnieki un lauksaimniecības darbaspēks – statistika, Eurostat.

(16)  OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.

(17)  Pārtikas un lauksaimniecības nākotne, FAO.

(18)  Katastrofu un krīžu ietekme uz lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu: 2021. gads, FAO.

(19)  FAO Pārtikas cenu indekss, FAO.

(20)  2021. gads – Stāvoklis pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā pasaulē, WFP.

(21)  Kiberuzbrukums ASV cauruļvadam ir saistīts ar noziedzīgu grupējumu, AP News.

(22)  Kaasschaarste bij Albert Heijn na hack leverancier, de Volkskrant.

(23)  Hacking American beef: the relentless rise of ransomware, Financial Times.

(24)  NCSC paziņojums par Kaseya incidentu, NCSC.

(25)  2021. gada prognozēšanas ziņojums, EK.

(26)  ES atvērtās stratēģiskās autonomijas veidošana un nodrošināšana līdz 2040. gadam un pēc tam, JRC.

(27)  Noturības infopaneļi, EK.

(28)  Visos turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos kā globāli ilgtspējas standarti būtu jāiekļauj arī zaļā kursa stratēģija “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģija (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(29)  Atbildīgas uzņēmējdarbības un tirgvedības prakses rīcības kodekss, EK.

(30)  Ceļā uz obligātu ES pienācīgas rūpības sistēmu piegādes ķēdēm, Euractiv.

(31)  EESK atzinums “Pārtikas uzņēmumu stratēģiju un darbības saskaņošana ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas” (vēl nav publicēts OV).