4.3.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/5

Komisijas paziņojums saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu

(2022/C 104/05)

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti (1) B pielikums saskaņā ar minētā nolīguma 11. panta 5. punktu ir aizstāts ar tekstu šā paziņojuma pielikumā.

(1) OV C 23, 28.1.2012.

PIELIKUMS

“B PIELIKUMS

	Īstenojamās tiesību normas	Īstenošanas termiņš
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana
1.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.)	2017. gada 30. jūnijs (2)
2.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.),	2017. gada 30. jūnijs (2)
	kurā grozījumi izdarīti ar:
3.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.),	2020. gada 31. decembris (4)
	kurā papildinājumi izdarīti un kura īstenota ar:
4.	Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.),	2017. gada 1. decembris (3)
	kurā grozījumi izdarīti ar:
5.	Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/105 (2017 gada 27. oktobris), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/1675 groza attiecībā uz Etiopijas iekļaušanu augsta riska trešo valstu sarakstā pielikuma I punkta tabulā (OV L 19, 24.1.2018., 1. lpp.)	2019. gada 31. marts (4)
6.	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/212 (2017. gada 13. decembris), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Šrilankas, Trinidādas un Tobāgo un Tunisijas iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā (OV L 41, 14.2.2018., 4. lpp.)	2019. gada 31. marts (4)
7.	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1467 (2018. gada 27. jūlijs), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Pakistānas iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā (OV L 246, 2.10.2018., 1. lpp.).	2019. gada 31. decembris (5)
8.	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/855 (2020. gada 7. maijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 papildina attiecībā uz Bahamu Salu, Barbadosas, Botsvānas, Kambodžas, Ganas, Jamaikas, Maurīcijas, Mongolijas, Mjanmas/Birmas, Nikaragvas, Panamas un Zimbabves iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā un Bosnijas un Hercegovinas, Etiopijas, Gajānas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Šrilankas un Tunisijas svītrošanu no šīs tabulas (OV L 195, 19.6.2020., 1. lpp.)	2022. gada 31. decembris (7)
9.	Komisijas Deleģēto regula (ES) 2021/37 (2020. gada 7. decembris), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, groza attiecībā uz Mongolijas svītrošanu no pielikuma I punkta tabulas (OV L 14, 18.1.2021., 1. lpp.)	2023. gada 31. decembris (7)
10.	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/758 (2019. gada 31. janvāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem minimuma darbībām un papildu pasākumu veidiem, kuri kredītiestādēm un finanšu iestādēm jāveic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai konkrētās trešās valstīs (OV L 125, 14.5.2019., 4. lpp.).	2020. gada 31. decembris (5)
11.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1672 (2018. gada 23. oktobris) par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (OV L 284, 12.11.2018., 6. lpp.)	2021. gada 31. decembris (5)
12.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.)	2021. gada 31. decembris (5)
Krāpšanas un viltošanas novēršana
13.	Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
14.	Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2009 (2008. gada 18. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 17, 22.1.2009., 1. lpp.)
15.	Padomes Lēmums 2001/887/TI (2001. gada 6. decembris) par euro aizsardzību pret viltošanu (OV L 329, 14.12.2001., 1. lpp.)
16.	Padomes Regula (EK) Nr. 2182/2004 (2004. gada 6. decembris) par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (OV L 373, 21.12.2004., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
17.	Padomes Regulu (EK) Nr. 46/2009 (2008. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (OV L 17, 22.1.2009., 5. lpp.)
18.	Attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 3. panta b) līdz e) punktā: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).	2022. gada 31. decembris (6)
19.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/62/ES (2014. gada 15. maijs) par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (OV L 151, 21.5.2014., 1. lpp.)	2016. gada 30. jūnijs (1)
20.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/713 (2019. gada 17. aprīlis) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI (OV L 123, 10.5.2019., 18. lpp.)	2021. gada 31. decembris (5)
Tiesību akti banku un finanšu jomā
21.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

”

(1) Apvienotā komiteja 2014. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

(2) Apvienotā komiteja 2015. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

(3) Apvienotā komiteja 2017. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

(4) Apvienotā komiteja 2018. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

(5) Apvienotā komiteja 2019. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

(6) Apvienotā komiteja 2020. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

(7) Apvienotā komiteja 2021. gadā termiņu apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu.

4.3.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/15

Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā AT.40511 – Insurance Ireland: Apdrošināšanas atlīdzības prasību datubāze un piekļuves nosacījumi

(2022/C 104/10)

1. Ievads

(1)

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpuma izbeigšanu, un iesaistītās personas piedāvā uzņemties saistības, ar kurām tiek kliedētas bažas, ko Komisija paudusi savā sākotnējā novērtējumā, tad saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), Komisija var ar lēmumu padarīt šīs saistības attiecīgajiem uzņēmumiem saistošas. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laika posmu, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Saskaņā ar minētās regulas 27. panta 4. punktu Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas savus apsvērumus var iesniegt Komisijas noteiktajā termiņā.

2. Lietas kopsavilkums

(2)

Komisija 2019. gada 14. maijā sāka oficiālu izmeklēšanu par Insurance Ireland (Member Association) Company Limited by Guarantee (“Insurance Ireland”), kas ir uzņēmumu apvienība, kura pārvalda Insurance Link informācijas apmaiņas sistēmu. Izmeklēšana tika sākta, lai novērtētu, vai nosacījumi par piekļuvi Insurance Link informācijas apmaiņas sistēmai var ierobežot konkurenci. Komisija 2021. gada 18. jūnijā pieņēma iebildumu paziņojumu par Insurance Ireland iespējamiem pārkāpumiem Īrijas mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgū. Iebildumu paziņojums ir sākotnējs novērtējums Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē.

(3)

Sākotnējais novērtējums liecina, ka Insurance Ireland, ierobežojot piekļuvi Insurance Link informācijas apmaiņas sistēmai un tādējādi ierobežojot konkurenci Īrijas mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgū, ir pārkāpusi LESD 101. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu. Insurance Link informācijas apmaiņas sistēma ietver nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības prasību datu kopumu un mehānismu papildu informācijas pieprasīšanai par šādām prasībām. Informācijas apmaiņas sistēma satur informāciju, kas ir noderīga krāpšanas atklāšanai un apkarošanai mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas nozarē.

(4)

Provizoriski Komisija uzskatīja, ka Insurance Ireland patvaļīgi kavēja vai de facto liedza piekļuvi informācijas apmaiņas sistēmai sabiedrībām, kurām bija pamatota interese tai pievienoties, un ka joprojām pastāv šķēršļi, kas varētu ietekmēt sabiedrības, kuras vēlas ienākt Īrijas mehānisko transportlīdzekļu tirgū. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu tas tika panākts ar vairākiem savstarpēji saistītiem lēmumiem, kuri dažādos laikposmos tika piemēroti ar atšķirīgu intensitāti. Kopš vismaz 2009. gada piekļuve Insurance Link sistēmai ir bijusi saistīta ar un/vai ir padarīta atkarīga no dalības Insurance Ireland. Turklāt Komisija provizoriski uzskatīja, ka Insurance Ireland dalības kritēriju izstrāde un piemērošana nav bijusi skaidra, pārredzama, objektīva, un nediskriminējoša, kā arī tā nebija viegli pieejama. Sākotnējā novērtējumā izteikts viedoklis, ka Insurance Ireland dalības pieteikumu procesu ir organizējusi patvaļīgā un diskriminējošā veidā un vairākiem pieteikuma iesniedzējiem ilgstoši kavējusi dalības pieteikumu procesu. Noteiktas tirgus dalībnieku kategorijas uz noteiktu laiku tika izslēgtas no dalības (piemēram, citās dalībvalstīs iedibināti apdrošinātāji, kas sniedz pakalpojumus Īrijā, pamatojoties uz noteikumiem par brīvu pakalpojumu sniegšanu starp dalīvbalstīm (turpmāk “pakalpojumu sniegšanas brīvība”) vadošie vispārējie aģenti). Pat tad, kad noteiktiem pieteikumu iesniedzējiem tika piešķirta piekļuve datu kopumam, viņu piekļuve Insurance Link sistēmas mehānismam turpmākas informācijas pieprasīšanai de facto tika liegta un/vai kavēta.

(5)

Komisija provizoriski uzskatīja, ka sabiedrībām, kurām nebija piekļuves Insurance Link sistēmai vai kurām tā tika kavēta, salīdzinājumā ar sabiedrībām, kurām bija piekļuve informācijas apmaiņas sistēmai, tika radīti neizdevīgi konkurences apstākļi Īrijas mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgū. Tas negatīvi ietekmēja to izmaksas, pakalpojumu kvalitāti un cenu noteikšanu. Tas bija arī šķērslis ienākšanai tirgū un līdz ar to samazināja konkurētspējīgāku cenu un piegādātāju izvēles iespējas. Piekļuves trūkums attiecīgajiem Insurance Link sistēmā ietvertajiem datiem ietekmēja arī pārrobežu tirdzniecību starp dalībvalstīm, potenciāli radot nošķīrumu iekšējā tirgū.

3. Piedāvāto saistību galvenais saturs

(6)

Insurance Ireland nepiekrīt Komisijas sākotnējam novērtējumam. Tomēr, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, Insurance Ireland piedāvāja uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu (“piedāvātās saistības”).

(7)

Turpmāk ir sniegts īss piedāvāto saistību kopsavilkums, un pilns saistību teksts angļu valodā ir publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

https://ec.europa.eu/competition-policy/index_en

A) Saistības attiecībā uz piekļuvi Insurance Link sistēmai

(8)

20 darbdienu laikā pēc dienas, kad Insurance Ireland saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, Insurance Ireland apņemas:

(a)	atsaistīt piekļuvi Insurance Link sistēmai no dalības Insurance Ireland, lai Insurance Link lietotājiem nebūtu prasības būt vai kļūt par Insurance Ireland dalībniekiem, ja tie vēlas piekļūt Insurance Link sistēmai vai izmantot kādu no tās funkcijām;

(b)

pieņemt un publiskot kritērijus piekļuvei Insurance Link sistēmai, nodrošinot, ka tie ir godīgi, objektīvi, pārredzmi, nedriskriminējoši un vienādi piemērojami visiem pieteikumu iesniedzējiem (t.sk. no citām dalībvalstīm) (2). Piekļuve Insurance Link sistēmai tiks piešķirta: i) jebkuram apdrošinātājam, kas veic apdrošināšanas darījumdarbību Īrijā vai kam ir nodoms veikt apdrošināšanas darbījumdarbību Īrijā, pamatojoties uz pakalpojumu sniegšanas brīvību vai pamatojoties uz noteikumiem par iedibinājumbrīvību; un ii) jebkuram subjektam, ko apdrošinātājs norīkojis savā vārdā uz deleģētu pilvaru pamata veikt parakstīšanas funkcijas un/vai atlīdzības prasību pārvaldības funkcijas Īrijā. Ja subjekti darbojas uz deleģētu pilnvaru pamata, apdrošinātājam, kura labā tie rīkojas, nav pienākuma būt vai kļūt par Insurance Ireland dalībnieku, lai subjekts varētu piekļūt Insurance Link sistēmai. Pieteikuma iesniedzējiem būs jāiesniedz pieteikuma veidlapa, jāpiekrīt ievadīt atlīdzības prasību datus Insurance Link sistēmā, jānoslēdz piekļuves līgums (3) un jāpilda tā nosacījumi, un jāievēro 2013. gada Apdrošināšanas nozares Datu aizsardzības prakses kodekss;

(c)

ieviest tādu jaunu Insurance Link pieteikumu procedūru ar noteiktu grafiku, kurā tiek piešķirta vai atteikta piekļuve Insurance Link sistēmai, un ar apelācijas tiesībām (4). No pieteikuma iesniegšanas brīža līdz lēmuma pieņemšanai vajadzētu paiet 20 darbdienām. Papildu 10 dienas paredz procedūras un tās iznākumu pārskatīšanai, ja sākotnēji piekļuve ir atteikta vai 20 dienu laikā nav pieņemts nekāds lēmums.

(9)

10 darbdienu laikā pēc dienas, kad Insurance Ireland saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, Insurance Ireland apņemas:

(a)

norīkot darbinieku, kas saskaņā ar Insurance Link pieteikumu procedūru būs atbildīgs par Insurance Link pieteikumu neatkarīgu izskatīšanu un noteiks, kuriem pieteikuma iesniedzējiem piešķirt piekļuvi Insurance Link. Par pieteikumiem atbildīgais darbinieks ziņos Insurance Ireland par procesa rezultātiem, taču nedz Insurance Ireland, nedz kāda ārēja puse nedrīkstēs ietekmēt šo procesu. Tikai gadījumā, ja par pieteikumiem atbildīgais darbinieks pieņems lēmumu, ka pieteikums neatbilst piekļuves kritērijiem, Insurance Ireland valdei būs tiesības apstiprināt par pieteikumu atbildīgā darbinieka lēmumu vai arī atcelt to un tā vietā piešķirt piekļuvi (5);

(b)

ieviest pārskatītas maksas par Insurance Link sistēmas izmantošanu, kas noteiktas saskaņā ar pārskatītas maksu struktūras principiem, kuriem ir jābūt godīgiem, objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem Insurance Link sistēmas lietotājiem (6). No Insurance Link lietotājiem iekasētās kopējās maksas atspoguļos faktiskās izmaksas, kas radušās saistībā ar Insurance Link darbību. No Insurance Link atsevišķajiem lietotājiem iekasētās maksas noteiks, pamatojoties uz to, cik daudz lietotāji faktiski izmantos sistēmu noteiktā atsauces periodā. No visiem jaunajiem Insurance Link lietotājiem tiks iekasēta vienreizēja piesaistīšanas maksa, lai segtu izmaksas par viņu piekļuves izveidi.

(10)

30 darbdienu laikā pēc dienas, kad Insurance Ireland saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, Insurance Ireland apņemas izveidot Pārraudzības komiteju (7), kas ir apelācijas struktūra, kuras sastāvā ir: i) finanšu departamenta izvirzīta persona; ii) Sertificētu šķīrējtiesnešu institūta (Īrijas nodaļas) priekšsēdētāja izvirzīts kvalificēts jurists ar speciālām zināšanām strīdu izšķiršanā; iii) ĪMVU (Īrijas MVU asociācijas) izvirzīta persona, kas pārstāv komercklientu intereses; iv) Īrijas Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja izvirzīta persona; un v) Savainojumu gadījumu novērtēšanas padomes izvirzīta persona. Pieteikuma iesniedzējs var iesniegt apelāciju Pārraudzības komitejā, ja Insurance Ireland pieteikumu ir noraidījusi vai ja noteiktajā termiņā tā nav rīkojusies (8). Pārraudzības komiteja izskatīs Insurance Link darbību un ziņos par to. Tā arī konsultēs par jebkādām izmaiņām Insurance Link darbībās un procesos un konsultēs par Insurance Link piekļuves maksu struktūru.

B) Saistības attiecībā uz dalību Insurance Ireland

(11)

20 darbdienu laikā pēc dienas, kad Insurance Ireland saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, Insurance Ireland apņemas:

(a)

pieņemt un publiskot godīgus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus dalības piešķiršanai Insurance Ireland pilntiesīgiem un asociētiem dalībniekiem. Pilntiesīga dalība Insurance Ireland būs pieejama apdrošinātājiem, kuri veic vai plāno veikt darījumdarbību Īrijā. Citi subjekti, kas piedāvā vai plāno piedāvāt savus pakalpojumus Īrijas apdrošināšanas nozarē, būs atbilstīgi kļūt par Insurance Ireland asociētajiem dalībniekiem (9). Insurance Ireland atcels pašlaik spēkā esošos kritērijus, saskaņā ar kuriem: i) dalības pieteikuma iesniedzējam jābūt bijušai darījumdarbībai vismaz vienu gadu; un ii) esošam pilntiesīgam Insurance Irelanddalībniekam ir jāsponsorē pieteikuma iesniedzējs, lai tam varētu piešķirt asociēto dalību; (10)

(b)	izveidot jaunu dalības pieteikumu procedūru ar noteiktu grafiku un dalības pieteikuma iesniedzēju tiesībām uz apelāciju. Pieteikumu iesniegšanas procesa ir tik pat ilgs kā piekļuves Insurance Link pieteikumu iesniegšanas process; (11)

(c)

norīkot darbinieku, kam saskaņā ar dalības pieteikumu procedūru būs atbildība par pieteikumu apstrādi un operacionālā neatkarība, lai piešķirtu dalību Insurance Ireland. Ja par dalības pieteikumiem atbildīgais darbinieks nolemj, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst dalības kritērijiem, Insurance Ireland valdei būs jāapstiprina par pieteikumiem atbildīgā darbinieka lēmums vai jāatceļ tas un tā vietā jāpiešķir dalība (12).

(12)

30 darba dienu laikā pēc dienas, kad Insurance Ireland saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, Insurance Ireland apņemas iecelt Dalības apelācijas padomi, kuras sastāvā būs neatkarīgi tiesneši, kuriem ir pierādītas zināšanas un pieredze apdrošināšanas nozarē un/vai strīdu izšķiršanā (13). Dalības apelācijas padome pārskatīs apelācijas, kas iesniegtas par dalības pieteikumiem atbildīgo darbinieku un/vai Insurance Ireland valdes lēmumiem, ka pieteikuma iesniedzēji neatbilst dalības kritērijiem (14).

(13)

Visas piedāvātās saistības būs spēkā desmit gadus no dienas, kad Insurance Ireland saņems paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu.

(14)

Insurance Irealnd apņemas iecelt pilnvaroto personu uzraudzības jautājumos, kas uzraudzīs piedāvāto saistību īstenošanu un ziņos par to Komisijai. Pirmajos divos gados pilnvarotā persona uzraudzības jautājumos savus ziņojumus Komisijai iesniegs ik pēc sešiem mēnešiem, bet piedāvāto saistību atlikušajā laika posmā – reizi gadā.

(15)

Insurance Ireland apņemas neapiet un nemēģināt apiet piedāvātās saistības nedz ar savām darbībām, nedz ar bezdarbību.

4. Aicinājums iesniegt piezīmes

(16)

Komisija atkarībā no tirgus viedokļu noskaidrošanas rezultātiem plāno pieņemt Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktā paredzēto lēmumu, ar ko iepriekš apkopotās saistības atzīst par saistošām. Lēmums tiks publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

(17)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par piedāvātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek lūgtas iesniegt arī savu piezīmju nekonfidenciālu versiju, kurā informācija, ko tās uzskata par komercnoslēpumiem un cita veida konfidenciālu informāciju, ir svītrota un attiecīgi aizstāta ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

(18)

Atbildes un piezīmes vēlams pamatot un minēt tajos attiecīgos faktus. Ja jūsuprāt kāda piedāvāto saistību daļa efektīvi nekliedē Komisijas sākotnējā novērtējumā paustās bažas, Komisija aicina arī ierosināt iespējamu risinājumu.

(19)

Apsvērumus Komisijai ar atsauces numuru AT.40511 - Insurance Ireland: Insurance claims database and conditions of access var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu +32 22950128 vai pa pastu uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Antitrust Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.2009. gada 1. decembrī EK līguma 81. un 82. pants kļuva par attiecīgi LESD 101. un 102. pantu. Abi noteikumu kopumi būtībā ir identiski. Šajā paziņojumā atsauces uz EK līguma 81. un 82. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz LESD 101. un 102. pantu.

(2) Sk. piedāvātās saistības un to 1. pielikumu.

(3) Sk. piedāvāto saistību 3. pielikumu.

(4) Sk. piedāvātās saistības un to 4. un 5. pielikumu. Kas attiecas uz apelācijas tiesībām, sk. arī šā paziņojuma 10. punktu.

(5) Sk. piedāvātās saistības un to 4. pielikumu. Turklāt valde pārskatīs i) jebkuru lēmumu atsaukt vai ierobežot, vai de facto liegt Insurance Link lietotājam piekļuves tiesības (pēc tam, kad tās jau ir piešķirtas) Insurance Link sistēmai vai kādam no tās mehānismiem; ii) gadījumus, kad kāds no Insurance Link pieteikumu procedūras aspektiem nav bijis ievērots, kā rezultātā pieteikumu izskatīšana ir tikusi aizkavēta; vai ii) gadījumus, kad no Insurance Link lietotāja par piekļuvi Insurance Link sistēmai iekasētās maksas nav aprēķinātas saskaņā ar maksu struktūru, kas ieviesta attiecībā uz Insurance Link.

(6) Sk. piedāvātās saistības un to 7. pielikumu.

(7) Sk. piedāvātās saistības un to 5. un 6. pielikumu.

(8) Papildus tam Pārraudzības komiteja izskatīs apelācijas saistībā ar darbinieka, kas atbildīgs par pieteikumiem, vai valdes lēmumu vai rīcību: i) lēmumu nepiešķirt piekļuvi Insurance Link sistēmai, ii) atsaukt vai ierobežot, vai de facto liegt Insurance Link lietotājam piekļuves tiesības (pēc tam, kad tās jau ir piešķirtas) Insurance Link sistēmai vai kādam no tās mehānismiem; iii) gadījumus, kad kāds no Insurance Link pieteikumu procedūras aspektiem nav bijis ievērots, kā rezultātā Insurance Link pieteikuma iesniedzēja pieteikuma izskatīšana ir tikusi aizkavēta; un/vai iv) gadījumus, kad no Insurance Link lietotāja par piekļuvi Insurance Link sistēmai iekasētās maksas nav aprēķinātas saskaņā ar maksu struktūru, kas ieviesta attiecībā uz Insurance Link.

(9) Piemēram, zaudējumu novērtētāji, starpnieki, kas rīkojas kā parakstīšanas aģenti, subjekti, kuri strādā apdrošināšanas sabiedrības, u.c.

(10) Sk. piedāvātās saistības un to 9. un 10. pielikumu.

(11) Sk. pievādātās saistības un to 12., 13. un 14. pielikumu.

(12) Sk. piedāvātās saistības un to 13. pielikumu.

(13) Sk. piedāvātās saistības un to 13. un 14. pielikumu.

(14) Sk. piedāvātās saistības un to 14. pielikumu. Dalības apelācijas padome izskatīs arī to dalībnieku iesniegtās apelācijas, kam bez skaidra pamatojuma pilnībā vai daļēji ir liegta piekļuve Insurance Ireland mehānismiem vai pakalpojumiem, kuriem tiem ir tiesības piekļūt saskaņā ar to dalības kategoriju.

4.3.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/20

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2022/C 104/11)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Côtes de Thau”

PGI-FR-A1229-AM01

Paziņojuma datums: 2021. gada 6. decembris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Vīnu organoleptiskais apraksts

Specifikācijas I nodaļas 3.3. punktā “Vīnu organoleptiskais apraksts” ir pievienota informācija par vīnu krāsu un organoleptiskajām īpašībām.

Šie grozījumi izdarīti arī vienotā dokumenta punktā “Vīnu apraksts”.

2. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas 4. punktā ģeogrāfiskais apgabals ir paplašināts ar deviņu blakus esošu pašvaldību teritoriju Ēro [Hérault] departamentā. Pašreizējais ģeogrāfiskais apgabals ietvēra šādu sešu Ēro departamenta pašvaldību teritoriju: Agde, Castelnau de Guers, Florensac, Marseillan, Pinet un Pomerols. Tas ir paplašināts ar tādu deviņu departamenta pašvaldību teritoriju, kas ziemeļaustrumos robežojas ar pašreizējo apgabalu. Šo pašvaldību teritorija bija tiešās apkaimes apgabala daļa, un tās ir šādas: Balaruc les Bains, Balaruc le Vieux, Bouzigues, Frontignan, Loupian, Mèze, Poussan, Sète un Villeveyrac.

Mērķis ir panākt, lai ar AĢIN apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals ap To [Thau] lagūnu atbilstu To baseina ūdens resursu plānošanas un pārvaldības shēmā (SAGE) izmantotajiem iedalījumiem. Tas ir sateces baseins, kurā valda silts Vidusjūras klimats. Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta apgabala paplašināšana stiprina saikni ar ģeogrāfisko apgabalu un AĢIN ģeogrāfisko identitāti. Tā ir saskaņotāka un vienotāka ģeogrāfiskā vienība (mērenā Vidusjūras) klimata, zemaugsnes slāņu īpašību un cilvēku klātbūtnes ziņā.

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

3. Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas 4. punktā ir precīzāk definēts tiešās apkaimes apgabals, un tas ir paplašināts ar tādu pašvaldību teritoriju, kuras robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu un kurās faktiski tiek izmantotas attiecīgās metodes.

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta iedaļā “Papildu nosacījumi: atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā”.

4. Vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas 5. punktā ir atjaunināts ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu ražošanai izmantoto vīnogu šķirņu saraksts. Aizsardzības un pārvaldības iestāde no specifikācijas vēlas svītrot 15 vīnogu šķirnes, kuras neizmanto vīnu ražošanai un neaudzē ģeogrāfiskajā apgabalā. Svītrotas šādas šķirnes: “Chasselas B”, “Chasselas Rose Rs”, “Chambourcin N”, “Couderc Noir N”, “Danlas B”, “Jurançon Blanc B”, “Landal N”, “Lival N”, “Maréchal Foch N”, “Mondeuse N”, “Müller-Thurgau B”, “Ravat Blanc B”, “Rayon d’Or B”, “Rubilande Rs” un “Valérien B”.

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Galvenās vīna vīnogu šķirnes”.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas 7. punktā ir pievienota sīkāka informācija. Tās 7.1. punktā “Ģeogrāfiskā apgabala specifiskās īpašības” ir paskaidrots, ka AĢIN aptver tādu 15 Ēro departamenta pašvaldību teritoriju ziemeļaustrumu malā, kuras veido pusloka nogāzi ap To lagūnu.

Papildu informācija ir pievienota arī 7.3. punktā “Cēloniskā saikne”, lai sniegtu pārliecinošākus pierādījumus par cēlonisko saikni, kuras pamatā ir saistība starp ģeogrāfiskā apgabala un produkta īpašībām. Côtes de Thau ir senu tradīciju zeme, un tās vīndārziem jau sen ir bijis raksturīgs tas, ka tie koncentrējas uz baltvīnu ražošanu. Tā kā šis apgabals robežojas ar To lagūnu, tā novietojums un tajā valdošais Vidusjūras klimats ir vīnogulājiem īpaši labvēlīgs. Augsnes, kas bieži ir caurlaidīgas, veidojušās no smilts, smilšmāla, māla un kaļķakmens. Tās vīnogulājiem ļauj dzīt dziļas saknes, bet vīniem piešķir augļainumu un svaigumu.

Šie grozījumi ir izdarīti arī vienotā dokumenta punktā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.”

6. Noformēšanas un marķēšanas noteikumi

Specifikācijas 8. punktā “Noformēšanas un marķēšanas noteikumi” ir pievienots marķēšanas noteikums saskaņā ar Eiropas noteikumiem, norādot, kuras vīnogu šķirnes var minēt. Šis marķēšanas noteikums attiecas arī uz specifikācijā iekļauto papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Cap d’Agde” un tā izmantošanu kopā ar nosaukumu “Côtes de Thau”. Ar šo marķēšanas noteikumu stiprina un saglabā AĢIN nosaukuma identitāti.

7. Par uzraudzību atbildīgā struktūra

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta specifikācijas III nodaļā ir pievienota par uzraudzību atbildīgās struktūras — Valsts izcelsmes un kvalitātes institūta (INAO) — kontaktinformācija. Pārbaudes INAO vārdā veic pārbaudes struktūra CERTIPAQ.

Šī papildu informācija ir iekļauta vienotā dokumenta punktā “Sīkāka informācija par uzraudzības struktūru”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums vai nosaukumi

Côtes de Thau

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīnu apraksts

1. Analītiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmē nedzirkstošus un kvalitatīvus dzirkstošos sarkanvīnus, sārtvīnus un baltvīnus.

ES noteikumos paredzētās nedzirkstošo vīnu minimālās un maksimālās robežvērtības attiecas uz kopējo spirta saturu, kopējo skābumu, gaistošo skābumu un kopējo sēra dioksīda saturu.

ES noteikumos paredzētās kvalitatīvu dzirkstošo vīnu minimālās un maksimālās robežvērtības attiecas uz faktisko spirta saturu, kopējo spirta saturu, kopējo skābumu, gaistošo skābumu, kopējo sēra dioksīda saturu un oglekļa dioksīda saturu.

Izņēmuma kārtā ar patērētāju lietu ministra un lauksaimniecības ministra kopīgi izdotu rīkojumu ir noteikts gaistošo skābju saturs vīniem, kuru fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir vismaz 45 grami uz litru.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Organoleptiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīniem pirmkārt raksturīga izteikta aromātiskā intensitāte un līdzsvarota garša, kuras pamatā ir svaigums.

Baltvīni parasti ir dzidrā spilgti dzeltenā krāsā, kas atbilst gaišai zelta krāsai. Sākumā garšā jūtamas raksturīgas citrusaugļu notis un bagātīgs svaigums. Pēcgaršā var veidoties citrusaugļu un/vai eksotisku augļu notis kopā ar nelielām amila notīm. Pēcgarša ir ilga, dažreiz ar mineralitātes pieskaņu.

Sārtvīni ir kristāldzidri, un to toņi ir no gaiša persiku līdz violetam. To smaržā jūtami izsmalcināti un maigi sarkano augļu aromāti. Garša sākumā ir spēcīga un dzīvīga, ar sarkano ogu aromātiem, savukārt pēcgaršā var būt jūtamas karameļu notis. Garša parasti ir noturīga, un tai raksturīgs patīkams svaigums.

Sarkanvīni ir piesātinātās krāsās ar intensīviem toņiem. Smarža ir spēcīga, ar sarkano augļu un vietējo krūmāju notīm. Garšā galvenokārt jūtams maigs un svaigs gatavu augļu vīns.

Kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem ir smalki, eleganti burbulīši un patīkams svaigums, kas apvienots ar ziedu vai augļu aromātiem atkarībā no kupažēšanā izmantotajām šķirnēm.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpaša vīndarības metode

Visām izmantotajām vīndarības metodēm ir jāatbilst ES līmenī un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā noteiktajām prasībām.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Sārtvīni un baltvīni

120 hl no hektāra

2. Sarkanvīni

110 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražas novākšanai un ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu ražošanai un vinificēšanai jānotiek šādu Ēro [Hérault] departamenta pašvaldību teritorijā:

Agde, Balaruc-les-Bains, Balaruc-le-Vieux, Bouzigues, Castelnau-de-Guers, Florensac, Frontignan, Loupian, Marseillan, Mèze, Pinet, Pomerols, Poussan, Sète un Villeveyrac.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Alicante Henri Bouschet N”

“Alphonse Lavallée N”

“Altesse B”

“Aramon N”

“Aramon blanc B”

“Aramon gris G”

“Aranel B”

“Arinarnoa N”

“Auxerrois B”

“Baco blanc B”

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Cardinal Rg”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Carmenère N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Clarin B”

“Colombard B”

“Counoise N”

“Egiodola N”

“Gamay N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Gewurztraminer Rs”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Gros Manseng B”

“Lledoner pelut N”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mauzac B”

“Merlot N”

“Meunier N”

“Muscadelle B”

“Muscardin N”

“Négrette N”

“Parrellada B”

“Petit Manseng B”

“Petit Verdot N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Portan N”

“Riesling B”

“Roussanne B”

“Savagnin rose Rs”

“Sciaccarello N”

“Semillon B”

“Servant B”

“Seyval B”

“Sylvaner B”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Ugni blanc B”

“Verdelho B”

“Villard blanc B”

“Villard noir N”

“Viognier B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals aptver 15 pašvaldību teritoriju Ēro departamentā, veidojot pusloka nogāzi ap To lagūnu.

Vidusjūra, lagūnas, liedagi un krūmāji veido unikālu dabisku vidi, kas nodrošina pamatu saimniekošanai un dzīvesveidam. To lagūnai ir mērena ietekme uz ainavu un klimatu. No Vidusjūras to atdala šaurs zemes veidojums, kuru vietējie sauc par lido un kurā sastādīti vīnogulāji. Augsnes ir sarkanīgā smilškrāsā, parasti vieglas struktūras, no smilšmāla līdz mālsmiltij, lielākoties bez akmeņiem un salīdzinoši dziļas. Klimatam raksturīgi diezgan stipri nokrišņi rudenī un ziemā, savukārt vasarā nokrišņu ir maz, bet tie reizēm ir vētraini. Laimīgā kārtā to kompensē vieglie jūras vēji, kuri mazina iztvaikošanu un ierobežo ūdens trūkuma risku. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 600 milimetru. To lagūna faktiski ir sauszemes ieskauta jūra, kuras garums ir 20 kilometri. Tās ietekme ir būtiska.

Ūdens vide Vidusjūras karsto klimatu atmaidzina un īpaši labvēlīgi ietekmē baltogu šķirņu nogatavošanos.

Šis dabas mantojums ir cieši saistīts ar apgabala ekonomiskajām iezīmēm, jo īpaši (pludmales, kūrvietu, dabas) tūrismu un vīnkopību, gliemju un vēžveidīgo audzēšanu vai zvejniecību.

Patēriņa tendences attīstās par labu svaigiem un augļainiem baltvīniem. “Côtes de Thau” vīnu apgabala apstākļi ir īpaši piemēroti šāda veida vīna ražošanai. Šā ģeogrāfiskā apgabala klimatiskie un augsnes apstākļi nodrošina baltogu šķirņu lēnu nogatavošanos.

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta apgabalā ražotie nedzirkstošie vīni ir trīs krāsās — baltā, sārtā un sarkanā. Šajā reģionā ir iedibinātas sauso baltvīnu ražošanas tradīcijas. Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta apgabals patiešām ir viens no retajiem, kuros vairāk ražo baltvīnu nekā sarkanvīnu.

Vēsturiskā vīnogu šķirne vienmēr ir bijusi “Terret B”. Tomēr ir arī citas tādas šķirnes no dažādām Francijas daļām, kas var ievērojami uzlabot aromātu un kvalitāti.

Côtes de Thau ir senu tradīciju zeme, un tās vīndārzi jau sen ir kalpojuši galvenokārt baltvīnu ražošanai. Tā kā šis apgabals robežojas ar To lagūnu, tā novietojums un valdošais Vidusjūras klimats ir vīnogulājiem īpaši labvēlīgs. Augsnes, kas bieži ir caurlaidīgas, veidojušās no smilts, smilšmāla, māla un kaļķakmens. Tās vīnogulājiem ļauj dzīt dziļas saknes, bet vīniem piešķir augļainumu un svaigumu.

Vīndari ir orientējušies uz svaigu un aromātisku vīnu ražošanu, izmantojot visas mūsdienu tehnoloģijas saudzīgai ekstrakcijai un temperatūras kontrolei.

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu raksturīgais svaigums atspoguļo ļoti specifisko klimatu ap To lagūnu. Tāpēc tie jo īpaši labi sader ar vietēji ražotajām jūras veltēm.

Vīndari ir arī spējuši pielāgoties tirgus pieprasījumam ārpus To baseina, attīstot ievērojamu sarkanvīna un sārtvīna ražošanas apjomu.

Vienlaikus tie, izmantojot piemērotus paņēmienus, ir apņēmušies saglabāt sava reģiona ļoti svarīgo bioloģisko daudzveidību. Tie piedalās To baseina shēmā, ko ar Eiropas Komisijas atbalstu izveidojušas valsts un vietējās iestādes.

To lagūna ir sarežģīta un pievilcīga vide. Šajā ziņā tā nodrošina teicamu pamatu labai vides izglītībai. Vīnkopji pielāgojas šai videi, izstrādājot metodes, kas saudzē viņus ieskaujošo bioloģisko daudzveidību.

Lagūna ir nozīmīgs tūrisma objekts. Tajā var peldēties, nodarboties ar dažādiem ūdenssporta veidiem, makšķerēt, doties tematiskās pastaigās, apmeklēt gliemju un vēžveidīgo akvakultūras objektus un Cap d’Agde — apgabalu, kas ik gadu uzņem simtiem tūkstošu tūristu. Šie ir galvenie “Côtes de Thau” vīnu reputāciju veidojošie faktori.

Vīnkopības nākotne ir cieši saistīta ar šiem aspektiem. Vīndari pastāv, jo tiem ir ļoti cieša saikne ar To baseinu. Šīs vērtīgās vides aizsardzība ir pamats AĢIN attīstībai un reputācijai, kas izveidojusies šajā bagātīgajā un sarežģītajā vidē.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas ar atkāpi noteikts ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu ražošanai un vinificēšanai, ietver šādu pašvaldību teritoriju, kura robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu: Montagnac, Saint Pons de Mauchiens, Saint Pargoire, Plaissan, Cournonterral, Montbazin, Gigean, Vic la Gardiole, Saint Thibery, Pézenas, Nézignan l’Evèque, Bessan, Vias, Aumes un Cazouls d’Hérault.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” var papildināt ar apzīmējumu primeur (agrīns) vai nouveau (jauns).

Ja vārdi “Indication géographique protégée” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] ir aizstāti ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de pays”, marķējumā jāiekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotips.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” var papildināt ar vienas vai vairāku vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem.

Vīnogu šķirnes vai šķirņu nosaukumiem jāatrodas tieši zem aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Côtes de Thau”. Rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par pusi no AĢIN nosaukumam izmantotajām rakstzīmēm.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” var papildināt ar mazākas ģeogrāfiskās vienības “Cap d’Agde” nosaukumu.

Mazākas ģeogrāfiskās vienības “Cap d’Agde” nosaukumam izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par rakstzīmēm, kas izmantotas aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Côtes de Thau”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-2cf1f3e1-6ab1-45ea-9fbb-0371f556cb1f

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

4.3.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/28

(2022/C 104/12)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Var”

PGI-FR-A1145-AM02

Paziņojuma datums: 2021. gada 6. decembrī

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma iekļaušana

Ar AĢIN “Var” apzīmētā produkta specifikācijas I nodaļas 2. punkts “Papildu norādes” ir papildināts ar jaunu papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Correns”, kas paredzēts ar AĢIN “Var” apzīmētajiem baltvīniem.

Šis grozījums pārņemts arī vienotā dokumenta punktā “Papildu nosacījumi”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums vai nosaukumi

Var

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Var” ir paredzēta nedzirkstošajiem un augstas kvalitātes dzirkstošajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

Vīniem, kuros fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir vismaz 45 grami uz litru, izņēmuma kārtā gaistošā skābuma saturs ir tāds, kāds tas noteikts ar patērētāju lietu ministra un lauksaimniecības ministra kopīgu rīkojumu.

Nedzirkstošajiem vīniem faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas sliekšņa jeb robežas lielums (tikai dzirkstošajiem), kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kopējais skābums, gaistošais skābums, kopējais sēra dioksīda un oglekļa dioksīda (tikai dzirkstošajiem) saturs ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos.

Sārtvīniem (70 % no visas produkcijas) parasti ir bāla nokrāsa. Tiem galvenokārt raksturīgs dzīvīgums un augļu aromāts, kas var mainīties atkarībā no vīnogu šķirnēm un izmantotajiem vīna ražošanas paņēmieniem.

Sarkanvīni parasti ir pilnestīgi, tiem ir laba struktūra, koncentrētāki vīni mēdz būt stipri. Tiem ir dziļa rubīnsarkana granātu krāsa ar purpursarkaniem lāsumiem.

Baltvīnos apvienots smalkums, augļainums un dzīvīgums. Tiem ir gaiši dzeltena krāsa ar zaļiem lāsumiem vai ar zeltam raksturīgu spīdumu un mirdzumu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Augstas kvalitātes dzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Dzirkstošajiem vīniem ir tādas pašas nokrāsas un tādas pašas organoleptiskās īpašības kā nedzirkstošajiem vīniem, turklāt vēl vairāk svaiguma, izsmalcinātības un noturīgāki aromāti, ko izceļ smalki un eleganti burbulīši.

Augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas sliekšņa jeb robežas lielums (tikai dzirkstošajiem), kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kopējais skābums, gaistošais skābums, kopējais sēra dioksīda un oglekļa dioksīda (tikai dzirkstošajiem) saturs ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgās saistības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos, kā arī Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. 120 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” apzīmētā vīna gatavošana tiek veikta visu Var departamenta pašvaldību teritorijā.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Alicante Henri Bouschet N”

“Aligoté B”

“Alphonse Lavallée N”

“Altesse B”

“Aramon N”

“Aramon blanc B”

“Aramon gris G”

“Aranel B”

“Arbane B”

“Arinarnoa N”

“Arriloba B”

“Arrouya N”

“Artaban N”

“Aubin B”

“Aubin vert B”

“Aubun N” – “Murescola”

“Auxerrois B”

“Bachet N”

“Barbaroux Rs”

“Baroque B”

“Biancu Gentile B”

“Blanc Dame B”

“Bouchalès N”

“Bouillet N”

“Bouquettraube B”

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Brachet N” – “Braquet”

“Brun Fourca N”

“Brun argenté N” – “Vaccarèse”

“Béclan N” – “Petit Béclan”

“Béquignol N”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Calitor N”

“Camaralet B”

“Carcajolo N”

“Carcajolo blanc B”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Carmenère N”

“Castets N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chatus N”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Clarin B”

“Claverie B”

“Codivarta B”

“Colombard B”

“Corbeau N” – “Douce noire”

“Cot N” – “Malbec”

“Couderc noir N”

“Counoise N”

“Courbu B” – “Gros Courbu”

“Courbu noir N”

“Couston N”

“Crouchen B” – “Cruchen”

“César N”

“Duras N”

“Durif N”

“Egiodola N”

“Ekigaïna N”

“Elbling B”

“Etraire de la Dui N”

“Fer N” – “Fer Servadou”, “Braucol”, “Mansois”, “Pinenc”

“Feunate N”

“Floreal B”

“Folignan B”

“Folle blanche B”

“Fuella nera N”

“Furmint B”

“Gamaret”

“Gamay N”

“Gamay de Bouze N”

“Gascon N”

“Genovèse B”

“Gewurztraminer Rs”

“Goldriesling B”

“Gouget N”

“Graisse B”

“Gramon N”

“Grassen N” – “Grassenc”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Gringet B”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Gros Manseng B”

“Gros vert B”

“Joubertin”

“Jurançon blanc B”

“Jurançon noir N” – “Dame noire”

“Knipperlé B”

“Lauzet B”

“Liliorila B”

“Listan B” – “Palomino”

“Lledoner pelut N”

“Macabeu B” – “Macabeo”

“Mancin N”

“Manseng noir N”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Maréchal Foch N”

“Mauzac B”

“Mauzac rose Rs”

“Mayorquin B”

“Melon B”

“Merlot N”

“Merlot blanc B”

“Meslier Saint-François B” – “Gros Meslier”

“Meunier N”

“Milgranet N”

“Molette B”

“Mollard N”

“Monarch N”

“Mondeuse N”

“Mondeuse blanche B”

“Monerac N”

“Montils B”

“Morrastel N” – “Minustellu”, “Graciano”

“Mourvaison N”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Mouyssaguès”

“Muresconu N” – “Morescono”

“Muscadelle B”

“Muscardin N”

“Muscaris B”

“Muscat Ottonel B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat cendré B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat d’Alexandrie B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat de Hambourg N” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains blancs B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains roses Rs” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” – “Muscat”, “Moscato”

“Mérille N”

“Müller-Thurgau B”

“Nielluccio N” – “Nielluciu”

“Noir Fleurien N”

“Négret de Banhars N”

“Négrette N”

“Oberlin noir N”

“Ondenc B”

“Orbois B”

“Pagadebiti B”

“Pascal B”

“Perdea B”

“Persan N”

“Petit Courbu B”

“Petit Manseng B”

“Petit Meslier B”

“Petit Verdot N”

“Picardan B” – “Araignan”

“Pineau d’Aunis N”

“Pinot blanc B”

“Pinot gris G”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Plant de Brunel N”

“Plant droit N” – “Espanenc”

“Portan N”

“Portugais bleu N”

“Prior N”

“Prunelard N”

“Précoce Bousquet B”

“Précoce de Malingre B”

“Raffiat de Moncade B”

“Riesling B”

“Riminèse B”

“Rivairenc N” – “Aspiran noir”

“Rivairenc blanc B” – “Aspiran blanc”

“Rivairenc gris G” – “Aspiran gris”

“Rosé du Var Rs”

“Roublot B”

“Roussanne B”

“Roussette d’Ayze B”

“Sacy B”

“Saint Côme B”

“Saint-Macaire N”

“Saint-Pierre doré B”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

“Sciaccarello N”

“Segalin N”

“Seinoir N”

“Select B”

“Semebat N”

“Semillon B”

“Servanin N”

“Solaris B”

“Soreli B”

“Souvignier gris Rs”

“Sylvaner B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Tbourren N”

“Tourbat B”

“Tressot N”

“Téoulier N”

“Ugni blanc B”

“Valdiguié N”

“Varousset N”

“Velteliner rouge précoce Rs”

“Verdesse B”

“Vermentino B” – “Rolle”

“Vidoc N”

“Villard blanc B”

“Villard noir N”

“Viognier B”

“Voltis B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Var ir viens no departamentiem, kas atrodas Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā Francijas dienvidaustrumos. Tā nosaukums ir cēlies no piekrastes Var upes, kas savulaik iezīmēja tā austrumu robežu. Rietumos tas robežojas ar Bouches-du-Rhône departamentu, ziemeļos – ar Alpes de Haute Provence departamentu, austrumos – ar Alpes-Maritimes departamentu un, visbeidzot, dienvidos – ar Vidusjūru.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir daudzveidīgs reljefs ar divām ģeoloģiski atšķirīgām daļām: Rietumos – “kaļķakmens” daļa (Tulonas–Dragiņānas ass), austrumos – “kristāliskā” daļa.

Šajās divās atšķirīgajās ģeoloģiskās daļās aug divu Vidusjūras reģionam raksturīgu veidu veģetācija – biezi krūmāji kaļķakmens augsnēs un mūžzaļo augu krūmājs un mežs (priedes un ozoli) kristāliskajās augsnēs. Šo abu veidu veģetācija augsnei dod tikai nedaudz trūdvielu. Var departamenta augsnes kopumā ir liesas, labi drenētas, bet pakļautas erozijai. Šī augsne ir labvēlīga vīnokoku audzēšanai. Romieši nav kļūdījušies, kad pirms 2 600 gadiem, attīstot Provincia Romana (Provansu), sāka šeit stādīt vīnkokus.

Viena no galvenajām Var departamenta klimata iezīmēm ir saules daudzums. Var departamentā valda Vidusjūras klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras un maigas ziemas ar diviem lietus periodiem rudenī un pavasarī. Šie apstākļi ir labvēlīgi vīnogulāju audzēšanai, un ļoti bieži, pateicoties piemērotām temperatūras svārstībām, zemesgabalus atvēl sarkanvīnu un sārtvīnu vīnogu šķirņu audzēšanai.

Reģionā pārsvarā pūš mistrāls (ziemeļvējš). Tas ir ledains ziemā, jo nāk pāri Alpu sniegiem, bet vasarā tas atnes mazliet svaiguma. Protams, tas dažreiz ir spēcīgs, bet vīndari galvenokārt novērtē mistrāla raksturīgāko īpašību – tas aizsargā vīna dārzus no pārmērīga mitruma un sēnīšu slimībām (piem., no miltrasas).

8.2. Produkta specifika

Jau kopš aizsākumiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” (Vin de Pays du Var) apzīmētā vīna ražošana nepārtraukti attīstās, un tās apjomi XXI gadsimta sākumā nostabilizējušies aptuveni 250 000 hl līmenī.

Lielākoties ražošana ir vērsta uz sārtvīniem (vidēji 70 %), kurus gatavo, galvenokārt sajaucot vairākas šķirnes.

Ja vietējās šķirnes, piemēram, “Grenache N”, “Cinsault N”, “Carignan N”, “Syrah N” un “Mourvèdre N” joprojām ir stingri iesakņojušās un tās izmanto krāsaino vīnu ražošanā, bet “Vermentino B” un “Ugni blanc B” – baltvīnu ražošanā, ir jāatzīst, ka, Kopienas sniegtais atbalsts pārstrukturēšanai, ir veicinājis citiem Francijas vīna dārziem raksturīgu vīnogu šķirņu, piemēram, “Cabernet-sauvignon N”, “Merlot N”, “Chardonnay B” un mazākā mērā “Viognier B” izmantošanu. Šis vīnogu šķirņu klāsts ļāvis dažādot vīnu izpausmi un palīdz veidot augstas kvalitātes sārtvīnus un attīstīt to ražošanu.

Viena no īpašībām, kas raksturīga lielākajai daļai sārtvīnu, ir to ļoti gaišā sārtā krāsa, kas tiek iegūta patiesi meistarīgas tiešās presēšanas rezultātā – veselu ķekaru vai no ķekariem atdalītu ogu tieša presēšana, izmantojot pneimatiskās preses, lai dzidrā sula nekavējoties sāktu fermentēties zemā temperatūrā. Iegūtie vīni ir dzīvīgi, augļaini, bāli sārtos toņos.

Tiek izmantoti arī citi tehniski paņēmieni, piemēram, rūgšanas procesā esošas misas notecināšana, vīnogu miziņu macerācija vai macerācija pirms fermentācijas (ražu pirms presēšanas 8 līdz 24 stundas tur zemā temperatūrā), kā rezultātā tiek iegūti sārtvīni ar izteiktāku krāsu un pilnīgāku struktūru.

Sarkanvīni (kas veido apmēram 20 % no norādītajiem apjomiem) bieži ir spēcīgi, pilnestīgi un ar labu tanīnu struktūru, tos galvenokārt iegūst no šķirnēm “Triptyque grenache N”, “Syrah N” un “Cabernet-Sauvignon N”, kurām bieži vien pievieno šķirnes “Merlot N” un “Cinsault N”.

Kas attiecas uz baltvīniem, kurus ražo vismazāk (10 % no norādītajiem apjomiem), tie priecē vienšķirnes (“Rolle B” vai “Vermentino B”, “Viognier B” un “Chardonnay B”) vīnu cienītājus, kā arī tos kuri dod priekšroku vairākšķirņu vīniem, kuros apvienots smalkums un dzīvīgums.

Attiecīgajā ražošanas apgabalā ražo arī augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus. Dzirkstošo vīnu ražošana Provansā nav nekas jauns. Tā ir tradicionāla ražošanas nozare, kura gadā saražo apmēram miljonu pudeļu, un to paveic apmēram piecdesmit operatori (ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji). Divdesmitā gadsimta sākumā dažas kooperatīviem vai ražotājiem piederošas darītavas, piemēram, “la Tête Noire”, jau mēģināja darīt visu, lai Provansā ražotie augstas kvalitātes dzirkstošie vīni gūtu lielāku atzinību.

Viena no galvenajām īpašībām, kas piemīt dzirkstošajiem vīniem ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var”, ir tā, ka tos ražo no vietējām vīnogu šķirnēm, no kurām galvenokārt ražo sārtvīnu, kas ir galvenā reģiona produkcija nedzirkstošo vīnu grupā.

Tādējādi ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” tiktu marķēti nedzirkstošie vīni kopā ar dzirkstošajiem vīniem ar salīdzinoši līdzīgām organoleptiskajām īpašībām. Patiešām, šie dzirkstošie sārtvīni ir ar izteiktu augļu un ziedu garšu, un tiem piemīt patīkams pilnīgums, kas atgādina nedzirkstošos sārtvīnus.

Tieši šīs organoleptiskās īpašības (ziedu un augļu notis, kas saistītas ar patīkamu pilnīgumu) ļauj atšķirt Var departamentā ražotos dzirkstošos vīnus no tiem, kas ražoti citos Francijas reģionos.

8.3. Cēloņsakarība starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Var departamentam ar tā labvēlīgo klimatu, ainavu daudzveidību, jūru, vēsturiskā un kultūras mantojuma bagātību, kā arī ar amatniecību un tradīcijām ir nenoliedzams tūrisma attīstīšanas potenciāls. Liekot lietā visus šos trumpjus, departaments tūrismu ir attīstījis par vērā ņemamu ekonomisko aktivitāti.

Šī ārkārtējā pievilcība piesaista vairāk nekā 14 miljonus tūristu gadā. Tūristi, kas bieži vien ir uzticīgi šim departamentam, protams, būs iemācījušies, mācās vai iemācīsies izbaudīt Provansas virtuvi un produktus, tajā skaitā Var departamenta vīnus, neatkarīgi no tā, vai tie tiek saistīti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Tādējādi produkcija ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” kopš norādes izveidošanas ar iepriekšējo reglamentēto statusu “Vin de Pays” veido tās atpazīstamību, kas lielā mērā iegūta, pateicoties tūrisma aktivitātei reģionā, kā to apliecina lielais vietējais pieprasījums pēc tās sārtvīniem. Patērētāji prot novērtēt un atpazīt piedāvāto vīnu klāsta kvalitāti.

Tomēr jāatzīmē, ka ražotāji nav zaudējuši vēlmi nepārtraukti uzlabot savu vietējo vīnu [Vin de Pays] ražošanas meistarību, lai tie aizvien vairāk atbilstu patērētāju gaumei (piemēram, īpašā sārtvīnu krāsa).

Šī vēlme tika veiksmīgi īstenota 2000. gadu sākumā, kad Var departamenta speciālisti piedalījās nacionālā pētniecības un eksperimentu centra izveidē, kas veltīts sārtvīnam (atrodas Vidauban, Var). Kopš tā laika tiek veikts zināms darbs (piemēram, darbs pie sārtās krāsas niansēm), kas efektīvi palīdz uzlabot sārtvīnu kvalitātes līmeni. Turklāt nozare lielākoties ir ieguldījusi līdzekļus tādu instrumentu iegādē, kas nepieciešami, lai pilnībā apgūtu sārtvīna darīšanu. Šī apgūtā tehnoloģija, kas saistīta ar sārtvīniem, un ražotāju zinātība, protams, veicina vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanu, bet ir nesaraujami saistīta ar procesiem, ko izmanto, lai ražotu vīnus, kas pretendē uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jāmin arī tas, ka Var vīna dārzi atrodas tuvu lielo reģionālo pilsētu centriem vai piejūras kūrortiem, šis tuvums nāk par labu ražotājiem, kas var paaugstināt cenu savam piedāvājumam un arī izvēlēties veikt fasēšanu savās telpās. Tiešā pārdošana (pudelēs vai vakuumiesaiņojumā, t.s.,“bag in box”) tagad attiecas uz aptuveni 50 % no apjoma, un tiešā pārdošana darītavā varētu veidot 30 % no apjoma.

Var departaments atrodas Provansā, tas ir reģions ar jau atzītu atpazīstamību. Turklāt Provansas kā vīnkopības reģiona — pasaules sārtvīnu ražošanas līdera — tēls, kas dziļi sakņojas kvalitatīvu sārtvīnu ražošanā, ir lieliski izveidots un apstiprināts aptaujās par spontānu atpazīstamību (avots: Vinitrac Wine Intelligence, 2009. gada novembris).

Šī atpazīstamība, šī zinātība, kas īpaši vērsta uz sārtvīnu darīšanu, acīmredzami ir saistīta ar sarkanvīniem, baltvīniem, kā arī dzirkstošajiem vīniem, kurus šī departamenta vīna dārzos un tajā pašā ģeogrāfiskajā vidē ražo vieni un tie paši cilvēki.

Tādējādi nav noliedzams, ka sārtvīnu panākumus nosaka arī citu departamentā ražoto vīnu kvalitāti un reputāciju.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

—

Marķējums

—	Tiesiskais regulējums:

—	valsts tiesību akti

—	Papildu nosacījuma veids:

—	papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

—	Nosacījuma apraksts

—	Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” var papildināt:

—	ar vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumiem,

—	ar norādēm “primeur” vai “nouveau”. Norādes “primeur” vai “nouveau” izmanto tikai nedzirkstošajiem vīniem.

Attiecībā uz sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” var papildināt ar šādiem mazāku ģeogrāfisko vienību nosaukumiem: “Argens”, “Coteaux du Verdon”, “Sainte Baume”.

Attiecībā uz baltvīniem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” var papildināt ar mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Correns”.

Ja norādi “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” aizstāj ar tradicionālo norādi “Vin de Pays”, marķējumā iekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un tādu vīnu gatavošanu, kas apzīmēti ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var”, kurai ir vai nav pievienots mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, veido to pašvaldību teritorija, kas robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu, proti:

—	austrumos tas robežojas ar Alpes-Maritimes departamentu: Grasse pašvaldība;

—	rietumos tas robežojas ar Bouches-du-Rhône departamentu: Aix-en-Provence un Marseille pašvaldība;

—	rietumos/ziemeļrietumos tas robežojas ar Vaucluse departamentu: Apt pašvaldība;

—	ziemeļos tas robežojas ar Alpes de Haute-Provence departamentu: Forcalquier, Digne, Castellane pašvaldība.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-60d6245a-2c59-4f6c-9415-f07a40aa849e

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp..

4.3.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/39

(2022/C 104/13)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Languedoc / Coteaux du Languedoc”

PDO-FR-A0922-AM07

Paziņojuma datums: 2021. gada 6. decembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V punktā tiek iekļautas sekundāras vīnogu šķirnes, ko izmanto ar šo nosaukumu apzīmēto vīnu ražošanai.

Šīs šķirnes, kas tiek iekļautas kā sekundāras šķirnes, atbilst šā nosaukuma vīnu profilam un nodrošina iespēju pielāgoties sausumam un sēnīšu slimībām. Tās ļauj mazāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

—	Šķirnes sarkanvīna ražošanai: “Oeillade N” un “Montepulciano N”.

—	Šķirnes baltvīna ražošanai: “Oeillade N”.

Pašreizējais vienotais dokuments tiek papildināts ar punktu “Vīna vīnogu sekundārās šķirnes”.

2. Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Saint-Saturnin” attiecināšana uz sārtvīniem

Ar “LANGUEDOC” apzīmētā produkta specifikācijas I nodaļa ir papildināta, lai to vīnu sarakstā, uz kuriem attiecas papildu ģeogrāfiskais nosaukums (PĢN) “Saint-Saturnin” (ar ko apzīmē sarkanvīnus), no jauna iekļautu sārtvīnus. Lai regulētu šo sārtvīnu ražošanu, kuras kritēriji ir stingrāki par nosaukumam “Languedoc” noteiktajiem kritērijiem, specifikācija ir papildināta ar īpašajiem ražošanas nosacījumiem. Iepriekš šie ražošanas kritēriji bija paredzēti pārejas pasākumu ietvaros. Tie attiecas uz vīndārzos izmantotajām vīnogu šķirnēm, noteikumiem par vīnogu šķirņu salikumu, datumu (vecumu), kādā jauni vīnogulāju stādījumi sāk dot ražu, ražas iznākumu, aizliegumu izmantot vīndarības ogli. Lai precizētu ar PĢN “Saint-Saturnin” apzīmētā sārtvīna ražošanas noteikumus, ir papildināta arī sadaļa “Saikne ar ģeogrāfisko izcelsmi”.

Ir grozīti šādi specifikācijas I nodaļas punkti:

V punkts. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes;

VIII punkts. Ražas iznākums. Datums (vecums), kādā jauni vīnogulāju stādījumi sāk dot ražu;

IX punkts. Pārstrāde, vīna gatavošana, kopšana, iepakošana, uzglabāšana;

X punkts. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI punkts. Pārejas pasākumi: novecojušie pasākumi, kā arī pasākumi attiecībā uz tāda sārtvīna ražošanu, kas apzīmēts ar nosaukumu “Saint-Saturnin”, ir zaudējuši spēku, un tāpēc no punktā “Pārejas pasākumi” tie ir svītroti. Šie pasākumi attiecas uz ražas iznākuma kritērijiem, noteikumiem par vīnogu šķirņu salikumu, vīna kopšanas un laišanas patēriņā termiņu, kā arī marķēšanu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums vai nosaukumi

Languedoc

Coteaux du Languedoc

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīna produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Analītiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

—	Vīni ar nosaukumu “Languedoc” ir nedzirkstoši sausie vīni, kas ir pieejami kā sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni.

—	Vīnu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija (TAVNM) ir 11,5 %.

—	Sarkanvīniem (izņemot tos, ko var apzīmēt ar norādi “primeur” [agrīnais] vai “nouveau” [jaunais], kuri ir gatavi pārdošanai fasētā vai nefasētā veidā, ābolskābes saturs ir mazāks par vai vienāds ar 0,4 gramiem uz litru.

—	Vīniem, kuri ir gatavi pārdošanai fasētā vai nefasētā veidā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs atbilst šādiem lielumiem.

—	Maksimālais fermentējamo cukuru saturs:

—	baltvīniem, sārtvīniem un sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju virs 14 %: 4 g/l;

—	sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju (TAV), kas mazāka par vai vienāda ar 14 %: 3 g/l;

—	vīniem, ko apzīmē ar norādi “primeur” vai “nouveau”: 2 g/l.

—	Nefasētiem vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau” gaistošā skābuma saturs ir mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru.

—

Kopējais skābums, gaistošais skābums vīniem, kuri nav agrīnie vīni, un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kā noteikts Kopienas tiesiskajā regulējumā.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)	13
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Organoleptiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

—

Sarkanvīniem, kurus vienmēr ražo no vairāku vīnogu šķirņu salikuma, ir vidēji vai izteikti intensīva krāsa, bet aromātu palete variē no sarkano vai melno ogu niansēm līdz pikantuma un grauzdējuma notīm. Šiem vīniem ir noturīga struktūra ar nobriedušiem tanīniem. Tos var uzglabāt vidēji no diviem līdz pieciem gadiem, izņemot “primeur” un “nouveau” vīnus, kuri jāizdzer tuvākajos mēnešos pēc to gatavošanas beigām.

—

Sārtvīnus ražo vismaz no divu vīnogu šķirņu salikuma, galvenokārt no “Syrah N”, “Cinsaut N” un “Grenache N”. Vinifikācijā izmanto tiešu presēšanu, vieglu macerāciju vai “noasiņošanu” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar tumšo vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu], un tas vīniem nodrošina dabiski spožu ietērpu. Šie sārtvīni ir aromātiski sarežģīti, maigi un apaļīgi pēc garšas.

—

Baltvīni arī ir sausie vīni. Tos ražo no vairāku šķirņu salikuma. Visbiežāk ietērps ir dzidrs, ar Langdokas vīniem raksturīgo apaļīgumu un aromātiem, kas atgādina eksotiskus augļus, citrusaugļus, baltus ziedus vai žāvētus augļus.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

—

Sārtvīnu gatavošanai vīndarībā atļauts izmantot vīndarības ogli, atsevišķi vai kā maisījumu sastāvdaļas pievienojot to misām, kas iegūtas vīnspiedēs, vai vīniem, kas joprojām atrodas fermentācijas procesā. Šīs ogles proporcija nedrīkst pārsniegt 20 % tilpuma sārtvīnam, kuru no kārtējās ražas pagatavojis attiecīgais vīndaris, un tās daudzumam apstrādātajā tilpumā jābūt mazākam par vai vienādam ar 30 g/hl.

—	Papildus iepriekš minētajam noteikumam vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgās saistības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos, kā arī Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2. Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Atstatums starp rindām nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus.

Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 kvadrātmetriem platības. Šo platību aprēķina, rindstarpu atstatumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu.

Vīnkoku vainagu apgriež pirms E stadijas iestāšanās, kad 2 pirmajiem vīnstīgu pumpuriem ir trīs izplaukušas lapas. Vīnogulājus apgriež, veidojot īsus augļzarus un ievērojot to, lai uz katra vīnkoka nebūtu vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; uz katra īsi apgriezta augļzara ir ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem.

—

“Syrah N” šķirnes vīnogulāju vainagu var veidot pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā [vienpleca] formā, ar ne vairāk kā desmit vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoku, to vidū ne vairāk kā ar sešiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un vienu vai diviem rezerves īsajiem augļzariem ar ne vairāk kā vienu vai diviem vīnstīgu pumpuriem.

—	Vīnogu šķirnes “Grenache N” vīnkokus, kam ir nosliece uz tukšziedību, var apgriezt, veidojot garu augļzaru un atstājot uz tā ne vairāk kā piecus vīnstīgu pumpurus.

Apūdeņošanu var atļaut saskaņā ar Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645-5. panta noteikumiem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	Sarkanvīnu un sārtvīnu ražas iznākums

60 hektolitri no hektāra.

2.	Baltvīnu ražas iznākums

70 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražas novākšana, sarkanvīnu un sārtvīnu vinifikācija un gatavošana tiek nodrošināta šādu pašvaldību teritorijā:

—

Odas [Aude] departamentā: Aigues-Vives, Ajac, Albas, Alet-les-Bains, Alzonne, Antugnac, Aragon, Argeliers, Argens-Minervois, Armissan, Arquettes-en-Val, Azille, Badens, Bages, Bagnoles, Barbaira, Bizanet, Bize-Minervois, Blomac, Bouilhonnac, Bouriège, Boutenac, Cabrespine, Campagne-sur-Aude, Camplong-d’Aude, Canet, Capendu, Cascastel-des-Corbières, Cassaignes, Castelnau-d’Aude, Castelreng, Caunes-Minervois, Caunettes-en-Val, Caves, Cépie, Comigne, Conilhac-Corbières, Conilhac-de-la-Montagne, Conques-sur-Orbiel, Couiza, Cournanel, Coustaussa, Coustouge, Cruscades, Cucugnan, Davejean, Dernacueillette, La Digne-d’Amont, La Digne-d’Aval, Douzens, Duilhac-sous-Pyerepertuse, Durban-Corbières, Embres-et-Castelmaure, Escales, Espéraza, Fa, Fabrezan, Felines-Termenès, Ferrals-les-Corbières, Festes-et-Saint-André, Feuilla, Fitou, Fleury-d’Aude, Floure, Fontcouverte, Fontiès-d’Aude, Fontjoncouse, Fournes-Cabardès, Fraisse-Cabardès, Fraissé-des-Corbières, Gaja-et-Villedieu, Gardie, Ginestas, Gruissan, Homps, Les Ilhes, Jonquières, Labastide-en-Val, Ladern-sur-Lauquet, Lagrasse, Laroque-de-Fa, Lastours, Laure-Minervois, Leucate, Lézignan-Corbières, Limoux, Limousis, Loupia, Luc-sur-Aude, Luc-sur-Orbieu, Mailhac, Mayronnes, Maisons, Magrie, Malras, Malves-en-Minervois, Marseillette, Mirepeisset, Montazels, Montbrun-des-Corbières, Montgaillard, Montirat, Montlaur, Montolieu, Montredon-des-Corbières, Montséret, Monze, Moussoulens, Moux, Narbonne, Névian, Ornaisons, Padern, Palairac, La Palme, Paraza, Pauligne, Paziols, Pépieux, Peyriac-de-Mer, Peyriac-Minervois, Peyrolles, Pezens, Pennautier, Pieusse, Pomas, Port-la-Nouvelle, Portel-des-Corbières, Pouzols-Minervois, Pradelles-en-Val, Puichéric, Quintillan, La Redorte, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefort-des-Corbières, Roquetaillade, Rouffiac-d’Aude, Roubia, Rouffiac-des-Corbières, Rustiques, Saint-André-de-Roquelongue, Saint-Couat-d’Aude, Saint-Couat-du-Razès, Sainte-Eulalie, Saint-Frichoux, Saint-Hilaire, Saint-Jean-de-Barrou, Saint-Laurent-de-la-Cabrerisse, Saint-Nazaire-d’Aude, Saint-Pierre-des-Champs, Saint-Polycarpe, Sainte-Valière, Salles-d’Aude, Sallèles-Cabardès, Salsigne, La Serpent, Serres, Serviès-en-Val, Sigean, Talairan, Taurize, Termes, Thézan-des-Corbières, Tournissan, Tourouzelle, Tourreilles, Trassanel, Trausse-Minervois, Trèbes, Treilles, Tuchan, Ventenac-Cabardès, Ventenac-Minervois, Vignevieille, Villanière, Villalier, Villar-en-Val, Villar-Saint-Anselme, Villardonnel, Villarzel-Cabardès, Villebazy, Villedubert, Villegailhenc, Villegly, Villelongue-d’Aude, Villemoustaussou, Villeneuve-des-Corbières, Villeneuve-Minervois, Villerouge-Termenès, Villesèque-des-Corbières, Villetritouls, Vinassan;

—

Gāras [Gard] departamentā: Aspères, Aujargues, Brouzet-lès-Quissac, La Cadière-et-Cambo, Calvisson, Cannes-et-Clairan, Carnas, Combas, Conqueyrac, Corconne, Crespian, Fontanès, Gailhan, Junas, Langlade, Lecques, Liouc, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orthoux-Sérignac-Quilhan, Saint-Clément, Saint-Hippolyte-du-Fort, Saint-Mamert-du-Gard, Salinelles, Sardan, Sommières, Souvignargues, Vic-le-Fesq, Villevieille;

—

Ēro [Hérault] departamentā: Adissan, Agel, Aigne, Aigues-Vives, Alignan-duVent, Aniane, Arboras, Argelliers, Aspiran, Assas, Assignan, Aumelas, Autignac, Azillanet, Babeau-Bouldoux, Bassan, Beaufort, Beaulieu, Berlou, Béziers, Boisseron, Le Bosc , Boujan-sur-Libron, Brignac, Brissac, Cabrerolles, Cabrières, Campagne, Canet, Cassagnoles, Castelnau-le-Lez, Castries, La Caunette, Causse-de-la-Selle, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Caux, Cazedarnes, Cazevieille, Cazouls-lès-Béziers, Cébazan, Cessenon-sur-Orb, Cesseras, Ceyras, Claret, Clermont-l’Hérault, Combaillaux, Corneilhan, Cournonsec, Cournonterral, Creissan, Cruzy, Faugères, Félines-Minervois, Ferrières-Poussarou, Fontanès, Fontès, Fos, Fouzilhon, Fozières, Gabian, Garrigues, Gignac, Guzargues, Jonquières, Juvignac, Lacoste, Lagamas, Laurens, Lauret, Lauroux, Lavalette, Lavérune, Liausson, Lieuran-Cabrières, La Livinière, Lodève, Lunel, Lunel-Viel, Magalas, Margon, Les Matelles, Mauguio, Mérifons, Minerve, Montagnac, Montarnaud, Montesquieu, Montbazin, Montblanc, Montouliers, Montoulieu, Montpellier, Montpeyroux, Moulès-et-Baucels, Mourèze, Murles, Murviel-lès-Béziers, Murviel-lès-Montpellier, Nébian, Neffiès, Nézignan-l’Evêque, Nissan-lez-Enserune, Nizas, Octon, Olmet-et-Villecun, Olonzac, Oupia, Paulhan, Pégairolles-de-Buèges, Pégairolles-de-l’Escalette, Péret, Pézenas, Pierrerue, Pignan, Plaissan, Poujols, Poussan, Pouzolles, Prades-le-Lez, Prades-sur-Vernazobre, Le Puech, Puéchabon, Puisserguier, Quarante, Restinclières, Roquebrun, Roquessels, Roujan, Saint-André-de-Buèges, Saint-André-de-Sangonis, Saint-Aunès, Saint-Bauzille-de-la-Sylve, Saint-Bauzille-de-Montmel, Saint-Clément-de-Rivière, Saint-Chinian, Saint-Christol, Saint-Drézéry, Saint-Félix-de-Lodez, Saint-Gély-du-Fesc, Saint-Geniès-des-Mourgues, Saint-Georges-d’Orques, Saint-Guiraud, Saint-Jean-de-Cuculles, Saint-Jean-de-la-Blaquière, Saint-Jean-de-Buèges, Saint-Jean-de-Fos, Saint-Jean-de-Minervois, Saint-Mathieu-de-Tréviers, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Pargoire, Saint-Pons-de-Mauchiens, Saint-Privat, Saint-Saturnin, Saint-Sériès, Saint-Thibéry, Saint-Vincent-de-Barbeyrargues, Sainte-Croix-de-Quintillargues, Saturargues, Sauteyrargues, Sauvian, Sérignan, Servian, Siran, Soubès, Soumont, Sussargues, Le Triadou, Usclas-du-Bosc, Vacquières, Vailhan, Vailhauquès, Valflaunès, Valmascle, Vendémian, Vendres, Vérargues, Vieussan, Villeneuve-lès-Maguelonne, Villeneuvette, Villeveyrac, Villespassans;

—

Austrumpireneju [Pyrénées-Orientales] departamentā: Amélie-les-Bains-Palalda, Ansignan, Arboussols, Argelès-sur-Mer, Bages, Baho, Baixas, Banyuls-sur-Mer, Banyuls-dels-Aspres, Bélesta, Bouleternère, Le Boulou, Brouilla, Cabestany, Caixas, Calce, Camélas, Canet-en-Roussillon, Canohès, Caramany, Cases-de-Pene, Cassagnes, Castelnou, Caudiès-de-Fenouillèdes, Cerbère, Céret, Claira, Les Cluses, Collioure, Corbère, Corbère-les-Cabanes, Corneilla-del-Vercol, Corneilla-la-Rivière, Elne, Espira-de-Conflent, Espira-de-l’Agly, Estagel, Estoher, Felluns, Finestret, Fosse, Fourques, Ille-sur-Têt, Joch, Lansac, Laroque-des-Albères, Latour-Bas-Elne, Latour-de-France, Lesquerde, Llauro, Llupia, Marquixanes, Maureillas-las-Illas, Maury, Millas, Montalba-le-Château, Montauriol, Montescot, Montesquieu-des-Albères, Montner, Néfiach, Oms, Opoul-Périllos, Ortaffa, Palau-del-Vidre, Passa, Perpignan, Peyrestortes, Pézilla-de-Conflent, Pézilla-la-Rivière, Pia, Planèzes, Pollestres, Ponteilla, Port-Vendres, Prats-de-Sournia, Prugnanes, Rasiguères, Reynès, Rigarda, Riunoguès, Rivesaltes, Rodès, Saint-André, Saint-Arnac, Saint-Cyprien, Saint-Estève, Saint-Féliu-d’Amont, Saint-Féliu-d’Avall, Saint-Génis-des-Fontaines, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-Lasseille, Saint-Jean-Pla-de-Corts, Saint-Martin, Saint-Michel-de-Llotes, Saint-Nazaire, Saint-Paul-de-Fenouillet, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie, Saleilles, Salses-le-Château, Le Soler, Sorède, Sournia, Taillet, Tarerach, Tautavel, Terrats, Thuir, Tordères, Toulouges, Tresserre, Trévillach, Trilla, Trouillas, Villelongue-dels-Monts, Villemolaque, Villeneuve-de-la-Raho, Villeneuve-la-Rivière, Vinça, Vingrau, Vivès, Le Vivier.

Vīnogu ražas novākšana un baltvīnu vinifikācija un gatavošana tiek nodrošināta to pašvaldību teritorijā, kuras norādītas attiecībā uz sarkanvīnu un sārtvīnu vīnogu ražas novākšanu, vinifikāciju un gatavošanu, kā arī šādu Ēro departamenta pašvaldību teritorijā: Castelnau-de-Guers, Florensac, Mèze, Pinet, Pomerols.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Clairette B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Lledoner pelut N”

“Marsanne B”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Piquepoul blanc B”

“Roussanne B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tourbat B”

“Vermentino B” – “Rolle”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Langdokas vīnkopības vēsturē vīnogulāji jau no pirmsākumiem tiek audzēti nogāzēs, kur augsnes ir sausas un akmeņainas.

Vēsturiskās domstarpības, klosteru un abatiju ietekme, nogāzēs izveidoto vīndārzu saimnieciskie ierobežojumi un izmaiņas iedzīvotāju sastāvā jau kopš romiešu laikiem ir likušas ražot daudzveidīgus un mainīgus produktus, laika gaitā pievēršoties saldo vīnu, stiprināto vīnu, kā arī sarkano un balto sauso vīnu ražošanai vai galda vīnogu audzēšanai, un visiem šiem produktiem ir nepieciešama vīnogu pilngatavība.

Tādējādi šajās nogāzēs paaudžu gaitā ir izmeklēta virkne konkrētu teritoriju, kas izslavētas ar produkcijas kvalitāti un oriģinalitāti.

Saulainās nogāzes no Koljūras [Collioure] līdz pat Nīmas [Nîmes] pievārtei ar vīnogulājiem apstādītas jau vairāk nekā 2 000 gadu, un ir daudz liecību par šo vīnu kvalitāti un identitāti.

Šajos pakalnos saražoto vīnu reputāciju vēstures gaitā bieži vien ir noteikušas abatijas (Caunes-Minervois, Valmagne, Lagrasse, Fontfroide u. c.). “Tādējādi Saint-Saturnin, Cabrières pēc izcelsmes ir Saint-Benoît-d’Aniane līdzinieks. Monpeirū [Montpeyroux] no XIV gadsimta bija Monpeljē bīskapu īpašums un dzīvesvieta, un viņi tur ražoja slavenus vīnus. Tas pats attiecas uz Saint-Aignan (Saint-Chinian)”, Žans Klavēls [Jean Clavel] raksta apcerējumā “Vīnu vēsture un nākotne Langdokā” (Histoire et Avenir des vins en Languedoc, izdevniecība “Privat”, 1985. gads).

1788. gadā intendants Balanviljē [Ballainvillers] karalim ziņoja: “Visu šo nosaukto vīnu vispārīgais nosaukums ir Narbonas [Narbonne] vīni, un tie pamatoti tiek augstu vērtēti arī ārpus provinces un karalistes, it īpaši tādi vīni kā Lapalme, Leucate, Fitou u. c.”.

1816. gadā A. Žiljēns [A. Jullien] savā sacerējumā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfija” atzīmē šo vīnu specifiku, kas saistīta ar to izcelsmi, un piemin vīndārzus, kas atrodas uz ziemeļiem no Têt līdz pat Espira-de-l’Agly un Rivesaltes, kā arī tādas šķirnes kā “Saint-Christol”, “Saint-Georges d’Orques” vai “Saint-Drézéry”: “vīniem ir patīkama un maiga garša, tajos ir jūtama miesa un gars, un pēc 5–6 gadu ilgas izturēšanas tie kļūst izcili (..)”.

Lai nodrošinātu šo vīnu specifiskumu, kas saistīts ar izcelsmi, vīnogu novākšanai noteiktajā apgabalā iekļauj zemesgabalus, kuros augsne, neierobežojot sakņu veidošanos, spēj nodrošināt mērenu un regulāru ūdens piegādi augam, lai tas izturētu karsto un sauso vasaru. Iekļautajiem zemesgabaliem jāatrodas 0–400 m augstumā virs jūras līmeņa un jābūt labi eksponētiem.

Priekšroka ir zemesgabaliem, kas atrodas nogāzēs, netālu no jūras, vai priekškaļņu stāvākajās nogāzēs un kas var būt iekopti terašu veidā.

Šā precīzi noteiktā apgabala teritorija aizņem mazāk nekā trešdaļu no reģiona vīndārzu kopējās platības, un ar to saistītā produkcija veido mazāk nekā 15 % reģionā saražotā apjoma.

Vīnogu šķirņu izvēli un to stādīšanas vietu ir ietekmējuši klimatiskie apstākļi un augsnes raksturs. To veģetācijas cikls ir diezgan ilgs, tām ir pietiekama izturība pret sausumu un karstumu, un tām optimāli ir paaugstinātas temperatūras apstākļi. Ražošanas kontrole, kas paredz apmierināties ar mērenu ražību, nodrošina vīnogu ražas pilngatavību pirms rudens lietiem, un vējainie laikapstākļi veicina vīnogu sanitārās kvalitātes saglabāšanu.

Īpašais Vidusjūras klimats, kas ir karsts un sauss, ļauj sarkanvīnos nogatavoties tanīniem, bet sārtvīnos un baltvīnos – izpausties raksturīgajam apaļīgumam.

Tas, ka liela daļa nogāzēs esošo vīndārzu pēc Otrā pasaules kara bija jāatjauno, nostiprināja izvēli par labu tradicionālajām vīnogu šķirnēm. Līdz ar šo atjaunošanu tika ieviesta kolektīvisma pieeja, kuras pamatā bija vēsturiskās vīnkopības rekonstrukcija, apvienojot vīndarīšanas pagrabus kooperatīvos un neatkarīgās saimniecības – arodbiedrībās.

Ieviešot mehanizāciju un aizvien vairāk audzējot garo vīnstīgu šķirnes, piemēram, “Syrah N”, kurai nepieciešams režģis, mainījās arī audzēšanas metodes. Vīnogulāju zemesgabalus, kas agrāk bija kvadrātveida un kur neizmantoja režģi, visbiežāk nomainīja zemesgabali, kuros rindstarpu atstatums nepārsniedz 2,50 metrus, bet minimālā stādīšanas biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Tomēr tika saglabāts ierastais apgriešanas veids, lielākoties izvēloties īso apgriešanu, kam jebkurā gadījumā jānodrošina ierobežots skaits vīnstīgu pumpuru uz vienu vīnkoku.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

—	kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Languedoc” var papildināt ar norādi “primeur” vai “nouveau”, kam obligāti pievieno norādi par vīnogu ražas gadu;

—

vīnus ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Languedoc”, kuram pievienoti vai nav pievienoti papildu ģeogrāfiskie nosaukumi “Cabrières”, “Grés de Montpellier”, “La Méjanelle”, “Montpeyroux”, “Pézenas”, “Quatourze”, “Saint-Christol”, “Saint-Drézéry”, “Saint-Georges-d’Orques”, “Saint-Saturnin” vai “Sommières”, kas tiek likti priekšā ar minēto kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, nedrīkst deklarēt pēc ražas novākšanas, piedāvāt sabiedrībai, nosūtīt, laist tirdzniecībā vai pārdot, ja iepriekš minētais kontrolētais cilmes vietas nosaukums, vajadzības gadījumā tam pievienojot papildu ģeogrāfiskos nosaukumus, nav ierakstīts nekādos pavaddokumentos, krājumu deklarācijās, paziņojumos, prospektos, rēķinos, uz etiķetēm vai uz tvertnēm.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vīna vinifikāciju un gatavošanu, sastāv no šādu pašvaldību teritorijām:

—

Odas [Aude] departamentā: Alaigne, Arques, Arzens, Auriac, Belcastel-et-Buc, Berriac, La Bezole, Bourigeole, Bram, Brenac, Brousses-et-Villaret, Brugairolles, Bugarach, Camps-sur-l’Agly, Carcassonne, Castans, Caudebronde, Caunette-sur-Lauquet, Caux-et-Sauzens, Citou, Clermont-sur-Lauquet, Couffoulens, Coursan, Courtauly, Cubières-sur-Cinoble, Cuxac-Cabardès, Cuxac-d’Aude, Donazac, Fajac-en-Val, Fontiers-Cabardès, Granes, Greffeil, Labastide-Esparbairenque, Lairière, Lauraguel, Lespinassière, Leuc, Malves-en-Minervois, Marcorignan, Mas-Cabardès, Mas-des-Cours, Massac, Miraval-Cabardès, Missègre, Montclar, Monthaut, Montjardin, Montjoi, Montréal, Moussan, Mouthoumet, Ouveillan, Palaja, Pomy, Pradelles-Cabardès, Preixan, Puilaurens, Puivert, Quillan, Raissac-d’Aude, Raissac-sur-Lampy, La Redorte, Rennes-le-Château, Rennes-les-Bains, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefère, Roquefort-des-Corbières, Routier, Rouvenac, Saint-Benoît, Saint-Denis, Saint-Ferriol, Saint-Jean-de-Paracol, Saint-Louis-et-Parahou, Saint-Marcel-sur-Aude, Saint-Martin-des-Puits, Saint-Martin-de-Villereglan, Saint-Martin-le-Vieil, Saissac, Sallèles-d’Aude, Salza, Soulatge, Terroles, Valmigère, Véraza, Verzeille, Villarzel-Cabardès-du-Razès, Villedaigne, Villefloure, Villefort, Villesèquelande.

—

Gāras [Gard] departamentā: Aigremont, Aigues-Mortes, Aigues-Vives, Aimargues, Aubais, Bernis, Boissières, Bouillargues, Bragassargues, Caissargues, La Calmette, Caveirac, Clarensac, Congénies, Cros, Dions, Domessargues, Durfort-et-Saint-Martin-de-Sossenac, Fons, Gajan, Gallargues-le-Montueux, Générac, Marguerittes, Milhaud, Monoblet, Montagnac, Mus, Parignargues, Pompignan, Poulx, Puechredon, Quissac, Rodilhan, Rogues, La Rouvière, Sainte-Anastasie, Saint-Come-et-Maruéjols, Saint-Dionizy, Saint-Gilles, Saint-Roman-de-Codières, Saint-Théodorit, Sauve, Sumène, Uchaud, Vergèze.

—

Ēro [Hérault] departamentā: Abeilhan, Agde, Agonès, Les Aires, Aumes, Baillargues, Balaruc-le-Vieux, Bédarieux, Bélarga, Bessan, Boisset, La Boissière, Bouzigues, Brenas, Buzignargues, Campagnan, Candillargues, Capestang, Cazilhac, Cazouls-d’Hérault, Celles, Cers, Clapiers, Colombiers, Coulobres, Le Crès, Le Cros, Dio-et-Valquières, Espondeilhan, Fabrègues, Ferrals-les-Montagnes, Ferrières-les-Verreries, Frontignan, Galargues, Ganges, Gigean, Gorniès, Grabels, La Grande-Motte, Hérépian, Jacou, Lansargues, Laroque, Lattes, Lespignan, Lézignan-la-Cèbe, Lieuran-lès-Béziers, Lignan-sur-Orb, Loupian, Lunas, Maraussan, Marseillan, Marsillargues, Mas-de-Londres, Maureilhan, Mireval, Mons, Montady, Montaud, Montels, Montferrier-sur-Lez, Mudaison, Notre-Dame-de-Londres, Olargues, Pailhès, Palavas-les-Flots, Pardailhan, Pérols, Pézènes-les-Mines, Les Plans, Poilhes, Popian, Portiragnes, Le Pouget, Pouzols, Puilacher, Puimisson, Puissalicon, Rieussec, Riols, Les Rives, Romiguières, Roqueredonde, Rouet, Saint-Bauzille-de-Putois, Saint-Brès, Saint-Etienne-d’Albagnan, Saint-Etienne-de-Gourgas, Saint-Félix-de-l’Héras, Saint-Geniès-de-Fontedit, Saint-Guilhem-le-Désert, Saint-Hilaire-de-Beauvoir, Saint-Jean-de-Cornies, Saint-Jean-de-Védas, Saint-Just, Saint-Martin-de-Londres, Saint-Maurice-Navacelles, Saint-Michel, Saint-Nazaire-de-Pézan, Saint-Paul-et-Valmalle, Saint-Pierre-de-la-Fage, Saint-Pons-de-Thomières, Salasc, Saussan, Saussines, Sète, Teyran, Thézan-lès-Béziers, Tourbes, Tressan, Usclas-d’Hérault, La Vacquerie-et-Saint-Martin-de-Castries, Valergues, Valras-Plage, Valros, Vélieux, Vendargues, Vias, Vic-la-Gardiole, Villeneuve-lès-Béziers, Villetelle, Viols-en-Laval, Viols-le-Fort.

—

Austrumpireneju [Pyrénées-Orientales] departamentā: L’Albère, Alenya, Arles-sur-Tech, Baillestavy, Le Barcarès, Bompas, Boule-d’Amont, Calmeilles, Campoussy, Casefabre, Clara, Eus, Fenouillet, Glorianes, Los Masos, Molitg-les-Bains, Montbolo, Mosset, Le Perthus, Prunet-et-Belpuig, Rabouillet, Saint-Laurent-de-Cerdans, Saint-Laurent-de-la-Salanque, Sainte-Marie, Saint-Marsal, Taurinya, Théza, Torreilles, Valmanya, Villelongue-de-la-Salanque un Vira.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-7e46f9d3-55a7-4fed-a312-52a267e4f576

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 104

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 4. marts

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 104/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10567 – ACE / MOSADEX / PHARMALOT COMPOUNDING) ( 1 )	1
2022/C 104/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10480 – GOLDMAN SACHS / NN INVESTMENT PARTNERS HOLDING) ( 1 )	2
2022/C 104/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10595 – CERBERUS / HBCE (FRENCH RETAIL BANKING)) ( 1 )	3
2022/C 104/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10592 – KKR / KÖRBER / KÖRBER SUPPLY CHAIN SOFTWARE MANAGEMENT) ( 1 )	4
2022/C 104/05	Komisijas paziņojums saskaņā ar Eiropas Savienības un Monako Firstistes monetārā nolīguma 11. panta 5. punktu	5

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 104/06	Euro maiņas kurss — 2022. gada 3. marts	9

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1076
JPY	Japānas jena	128,18
DKK	Dānijas krona	7,4399
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,82773
SEK	Zviedrijas krona	10,7688
CHF	Šveices franks	1,0192
ISK	Islandes krona	143,40
NOK	Norvēģijas krona	9,8418
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,634
HUF	Ungārijas forints	378,64
PLN	Polijas zlots	4,7691
RON	Rumānijas leja	4,9496
TRY	Turcijas lira	15,6897
AUD	Austrālijas dolārs	1,5139
CAD	Kanādas dolārs	1,3992
HKD	Hongkongas dolārs	8,6547
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6329
SGD	Singapūras dolārs	1,5042
KRW	Dienvidkorejas vona	1 334,20
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,8798
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9996
HRK	Horvātijas kuna	7,5700
IDR	Indonēzijas rūpija	15 934,42
MYR	Malaizijas ringits	4,6370
PHP	Filipīnu peso	57,293
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	36,063
BRL	Brazīlijas reāls	5,6041
MXN	Meksikas peso	22,8945
INR	Indijas rūpija	84,1740

I grupa	:	CFC 11, 12, 113, 114 vai 115,
II grupa	:	citi pilnīgi halogenētie CFC,
III grupa	:	halons 1211, 1301 vai 2402,
IV grupa	:	tetrahlorogleklis,
V grupa	:	1,1,1-trihloretāns,
VI grupa	:	metilbromīds,
VII grupa	:	daļēji halogenētie bromfluorogļūdeņraži,
VIII grupa	:	daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži,
IX grupa	:	bromhlormetāns.

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 104/07	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām	10
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 104/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10597 – SMS / ALTOR FUND MANAGER / KAEFER HOLDING / KAEFER ISOLIERTECHNIK) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	11
2022/C 104/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10613 – PORSCHE AUSTRIA / WOLFGANG DENZEL AUTO / SAUBERMACHER DIENSTLEISTUNG / JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	13
2022/C 104/10	Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā AT.40511 – Insurance Ireland: Apdrošināšanas atlīdzības prasību datubāze un piekļuves nosacījumi	15
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 104/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	20
2022/C 104/12	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	28
2022/C 104/13	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	39
2022/C 104/14	Paziņojums uzņēmumiem, kuri plāno 2023. gadā Eiropas Savienībā importēt vai no tās eksportēt ozona slāni noārdošas kontrolējamās vielas, un uzņēmumiem, kuri plāno 2023. gadā šādas vielas ražot vai importēt būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem	46


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.