ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 99

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

65. gadagājums
2022. gada 1. marts


Saturs

Lappuse

 

 

EIROPAS PARLAMENTS
2021.–2022. GADA SESIJA
2021. gada 5.–8. jūlija sēdes
PIEŅEMTIE TEKSTI

1


 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

REZOLŪCIJAS

 

Eiropas Parlaments

 

Trešdiena, 2021. gada 7. jūlijs

2022/C 99/01

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par dzelzceļu drošību un signalizāciju: pašreizējā stāvokļa novērtēšana attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršanu (2019/2191(INI))

2

2022/C 99/02

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par Covid-19 sekām tirdzniecības jomā un aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību (2020/2117(INI))

10

2022/C 99/03

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām (2020/2124(INI))

21

2022/C 99/04

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2020/2245(INI))

34

2022/C 99/05

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (D073421/01 – 2021/2759(RSP))

45

2022/C 99/06

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (D073422/01 – 2021/2760(RSP))

52

2022/C 99/07

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (D073423/01 – 2021/2765(RSP))

59

2022/C 99/08

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D073424/01 – 2021/2761(RSP))

66

2022/C 99/09

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu (2020/2246(INI))

73

2022/C 99/10

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par atkrastes vējparku un citu atjaunojamo energoresursu sistēmu ietekmi uz zvejniecības nozari (2019/2158(INI))

88

2022/C 99/11

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par pilsoņdialogiem un pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā (2020/2201(INI))

96

2022/C 99/12

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par ES un NATO sadarbību transatlantisko attiecību kontekstā (2020/2257(INI))

105

2022/C 99/13

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par vecā kontinenta novecošanu: iespējas un risināmie uzdevumi, kas saistīti ar novecošanas politiku laikposmam pēc 2020. gada (2020/2008(INI))

122

 

Ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs

2022/C 99/14

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai (2021/2071(INI))

146

2022/C 99/15

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) (2021/2563(RSP))

152

2022/C 99/16

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību (2019/2196(INI))

158

2022/C 99/17

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru (2021/2524(RSP))

167

2022/C 99/18

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Ahmadreza Djalali lietu Irānā (2021/2785(RSP))

175

2022/C 99/19

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Honkongu, jo īpaši laikraksta Apple Daily lietu (2021/2786(RSP))

178

2022/C 99/20

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par nāvessodu Saūda Arābijā, jo īpaši Mustafa Hashem al-Darwish un Abdullah al-Howaiti lietām (2021/2787(RSP))

185

2022/C 99/21

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par makroekonomiskā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai panāktu labāku ietekmi uz Eiropas reālo ekonomiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību (2020/2075(INI))

191

2022/C 99/22

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par stāvokli Nikaragvā (2021/2777(RSP))

204

2022/C 99/23

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā (2021/2788(RSP))

209

2022/C 99/24

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Antarktikas aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) izveidi un Dienvidu okeāna bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (2021/2757(RSP)) Eiropas Parlaments,

214

2022/C 99/25

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem (2021/2780(RSP))

218


 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Parlaments

 

Trešdiena, 2021. gada 7. jūlijs

2022/C 99/26

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija lēmums par grozījumu izdarīšanu Parlamenta Reglamenta 99., 197., 213., 214., 222., 223., 230., 235. pantā un V pielikumā un jauna 106.a panta iekļaušanu (2021/2048(REG))

226


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

Eiropas Parlaments

 

Otrdiena, 2021. gada 6. jūlijs

2022/C 99/27

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu (TEN-T) (10537/1/2020 – C9-0215/2021 – 2018/0138(COD))

234

2022/C 99/28

P9_TA(2021)0319
Tehnoloģiju izmantošana, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (pagaidu atkāpšanās no Direktīvas 2002/58/EK) ***I
Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pagaidu atkāpi no konkrētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (COM(2020)0568 – C9-0288/2020 – 2020/0259(COD))
P9_TC1-COD(2020)0259
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē

235

2022/C 99/29

P9_TA(2021)0320
Profesionālo kvalifikāciju atzīšana kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem ***I
Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu (ES) 2017/2397 groza attiecībā uz pārejas pasākumiem trešās valsts sertifikātu atzīšanai (COM(2021)0071 – C9-0026/2021 – 2021/0039(COD))
P9_TC1-COD(2021)0039
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/…, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/2397 attiecībā uz pārejas pasākumiem trešo valstu sertifikātu atzīšanai

236

2022/C 99/30

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projektu: 2020. finanšu gada pārpalikuma iekļaušana (09904/2021 – C9-0232/2021 – 2021/0102(BUD))

237

2022/C 99/31

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (09827/2021 – C9-0243/2021 – 2020/0112(APP))

239

2022/C 99/32

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīguma par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (Interbus nolīguma) Protokolu par pasažieru starptautiskajiem regulārajiem un speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem (11441/2020 – C9-0027/2021 – 2020/0258(NLE))

240

2022/C 99/33

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu (06488/1/2021 – C9-0227/2021 – 2018/0250(COD))

241

2022/C 99/34

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1004 (06975/3/2021 – C9-0224/2021 – 2018/0210(COD))

242

2022/C 99/35

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (06486/2/2021 – C9-0225/2021 – 2018/0248(COD))

244

 

Trešdiena, 2021. gada 7. jūlijs

2022/C 99/36

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai noteiktu konkrētos minētās direktīvas noteikumos izmantoto terminu nozīmi (COM(2020)0749 – C9-0002/2021 – 2020/0331(CNS))

245

2022/C 99/37

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (06115/2/2021 – C9-0214/2021 – 2018/0228(COD))

246

2022/C 99/38

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 2003/76/EK, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu (09399/2021 – C9-0242/2021 – 2020/0142(APP))

247

2022/C 99/39

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2003/77/EK, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu pamatnostādnes likvidējamās EOTK aktīvu pārvaldīšanai un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšanai, pabeidzot likvidāciju (COM(2020)0321 – C9-0216/2020 – 2020/0143(NLE))

248

2022/C 99/40

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (05950/1/2021 – C9-0198/2021 – 2018/0152A(COD))

249

2022/C 99/41

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818 (05951/1/2021 – C9-0199/2021 – 2018/0152B(COD))

250

2022/C 99/42

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (06487/2/2021 – C9-0226/2021 – 2018/0249(COD))

251

 

Ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs

2022/C 99/43

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvaldības kontekstā (COM(2020)0725) – C9-0365/2020 – 2020/0321(COD))

252

2022/C 99/44

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (COM(2020)0652 – C9-0329/2020 – 2020/0300(COD))

313

2022/C 99/45

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija lēmums par īpašo komiteju un izmeklēšanas komitejas skaitlisko sastāvu (2021/2802(RSO))

362


Izmantoto simbolu saraksts

*

Apspriežu procedūra

***

Piekrišanas procedūra

**I

Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums

**II

Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums

***III

Parastā likumdošanas procedūra: trešais lasījums

(Procedūras veids ir atkarīgs no akta projektā ierosinātā juridiskā pamata.)

Parlamenta grozījumi:

Jaunais teksts ir norādīts treknā slīprakstā . Svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌vai svītrojumu. Aizstātās vietas norādītas, iezīmējot jauno tekstu treknā slīprakstā un dzēšot vai svītrojot tekstu, kurš tiek aizstāts.

LV

 


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/1


EIROPAS PARLAMENTS

2021.–2022. GADA SESIJA

2021. gada 5.–8. jūlija sēdes

PIEŅEMTIE TEKSTI

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Eiropas Parlaments

Trešdiena, 2021. gada 7. jūlijs

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/2


P9_TA(2021)0327

Dzelzceļu drošība un signalizācija – ERTMS izvēršanas pašreizējā stāvokļa novērtēšana

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par dzelzceļu drošību un signalizāciju: pašreizējā stāvokļa novērtēšana attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršanu (2019/2191(INI))

(2022/C 99/01)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES, un jo īpaši tās 47. panta 2. punktu (2) (TEN-T regula),

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/6 (2017. gada 5. janvāris) attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (3),

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 3. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 13/2017 “Vienota Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma: vai politiskā izvēle reiz kļūs par realitāti?”,

ņemot vērā Eiropas zaļo kursu,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 13. janvāra septīto uzraudzības ziņojumu par dzelzceļa tirgus attīstību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 15. panta 4. punktam (COM(2021)0005),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/2228 (2020. gada 23. decembris) par Eiropas Dzelzceļa gadu (2021) (4),

ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju (5),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0181/2021),

A.

tā kā Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) ir ES standarts vilcienu automātiskajai aizsardzībai, kas rada Eiropā sadarbspējīgu dzelzceļa sistēmu;

B.

tā kā Eiropas Komisija un Eiropas dzelzceļa ražotāji, infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir noslēguši četrus saprašanās memorandus par sadarbību ERTMS izvēršanai, no tiem pēdējais tika noslēgts 2016. gada septembrī;

C.

tā kā ir veikti svarīgi likumdošanas pasākumi, tostarp 2016. gada jūnijā tika pieņemta Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete — kas reglamentē dzelzceļa pārvaldības jautājumus un pastiprina Eiropas Dzelzceļa aģentūras (Aģentūras) kā ERTMS sistēmas iestādes lomu — un tika pārskatītas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) attiecībā uz vilcienu vadības iekārtas un signalizācijas (CCS SITS) borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām, ko pieņēma ar Komisijas Regulu (ES) 2016/919 (6), kas piešķir juridisku statusu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) 3. bāzlīnijas 2. izlaiduma un GSM-R (Globāla mobilo sakaru sistēma dzelzceļam) 1. bāzlīnijas specifikācijām;

D.

tā kā 2017. gada 5. janvārī tika pieņemts jauns ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns (ESIP) (7), kurā noteikts grafiks ERTMS izvēršanai pamattīkla koridoros (CNC);

E.

tā kā pilnīga ERTMS izvēršana ļautu panākt satiksmes jaudas pieaugumu par līdz pat 30 % esošajā dzelzceļa struktūrā;

F.

tā kā Komisija publicēja arī ERTMS rīcības plānu (8), ar kuru noteiktas darbības, lai novērstu šķēršļus ERTMS īstenošanai un savstarpējai izmantojamībai, un kas vērsts uz mērķi līdz 2023. gadam pārveidot aptuveni vienu trešdaļu CNC;

G.

tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES budžeta tika atbalstīta ERTMS izvēršana ar aplēsto kopējo budžetu EUR 2,7 miljardi, no kuriem EUR 850 miljoni tika piešķirti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) (9) un EUR 1,9 miljardi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds) atbalsttiesīgajos reģionos,

H.

tā kā ERTMS izvēršanai ir jāiesaista ETCS sliežu ceļu komponentu B klases sistēmu iekārtas ekspluatācijas pārtraukšana, kā arī ritošā sastāva plaša modernizācija ar ERTMS ritošā sastāva vienību sadarbspējīgām apakšsistēmām;

I.

tā kā dalībvalstīm nav juridiska pienākuma pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumi plāno ieguldījumus ERTMS;

J.

tā kā Eiropas Revīzijas palāta brīdināja, ka ERTMS izvēršana visā pilnībā pamattīklā šobrīd atpaliek no grafika un netiks pabeigta līdz 2030. gada termiņam, un kā vienu no galvenajiem šīs aizkavēšanās iemesliem norādīja dalībvalsts koordinācijas trūkumu;

K.

tā kā Alvia vilciena katastrofā 2013. gada 24. jūlijā Santjago de Kompostelā dzīvību zaudēja 80 cilvēki un vēl 144 tika ievainoti;

L.

tā kā jaunajā plānošanas periodā saskaņā ar ES klimatrīcības apsekošanas metodiku ES izdevumiem uz ERTMS ir attiecināmi 40 % klimata un vides mērķiem paredzēto iemaksu un tā kā 30 % izdevumu kohēzijas politikas fondu un InvestEU ietvaros, 37 % Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) (10) ietvaros un 60 % EISI ietvaros ir jāpiešķir darbībām klimata pārmaiņu apkarošanai;

M.

tā kā ANM ir noteikts, ka 20 % ieguldījumu vajadzētu būt tādiem, kas orientēti digitāli, un tā kā ANM regulas VII pielikumā izklāstītajā digitālās marķēšanas metodikā 100 % no ieguldījumiem ERTMS ir digitāli,

1.   

uzsver, ka dzelzceļš ir pats ilgtspējīgākais un energoefektīvākais masu transporta veids pasažieru un kravu pārvadājumiem, bet tas vēl pilnībā neizmanto savu potenciālu, neraugoties uz pozitīvajām norisēm šajā nozarē, piemēram, dzelzceļa pasažieru skaita un dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma pastāvīgo pieaugumu, pat ja tas pēdējo gadu laikā ir bijis nevienmērīgs;

2.   

norāda, ka Eiropas zaļajā kursā ir aicināts būtiski pārorientēties uz dzelzceļa transportu un ka jaunajā ilgtspējīgas un viedās mobilitātes stratēģijā ir noteikti starpposma mērķi — līdz 2030. gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un līdz 2050. gadam — dzelzceļa kravu pārvadājumus, un tam nepieciešams īpatsvara pieaugums dzelzceļa pārvadājumu jaudā, ko nevar panāk, ja nepaātrina ERTMS ieviešanu visā ES;

3.   

uzsver, ka viens no ES galvenajiem dzelzceļa koordinācijas mērķiem ir pamattīkla noturīguma pastiprināšana un dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu īpatsvara palielināšana;

4.   

atgādina, ka ERTMS tika uzsākta 1990. gados un tās mērķis ir nodrošināt dzelzceļa satiksmes drošību, veicināt sadarbspēju starp nacionālajiem dzelzceļa tīkliem un pārrobežu dzelzceļa transportu, samazināt signalizācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī palielināt dzelzceļa infrastruktūras jaudu un dzelzceļa transporta sistēmas uzticamību;

5.   

uzsver, ka ERTMS pilnīga ieviešana palīdzēs izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, ka tā ir būtiska, lai Eiropas dzelzceļa nozari padarītu piemērotu digitālajam laikmetam, palielinās dzelzceļa transporta rentabilitāti, ļaus palielināt dzelzceļa līnijas ekspluatācijas blīvumu un ir priekšnoteikums tam, lai dzelzceļš beidzot būtu konkurētspējīgs ar citiem transporta veidiem; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka jaunajā ilgtspējīgas un viedās mobilitātes stratēģijā ir apstiprināts, ka ERTMS vajadzētu būt galvenajai prioritātei, lai izveidotu patiesi viedu un efektīvu transporta sistēmu, sasniedzot tādus mērķus kā pietiekama jaudas piešķiršana un satiksmes pārvaldība gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos;

6.   

uzsver, ka ERTMS ir kļuvusi par globālu vilcienu kontroles un sakaru standartu un ka tā ir ieviesta gandrīz 50 valstīs visā pasaulē un sniedz lieliskas iespējas augstu pievienoto vērtību ietverošas uzņēmējdarbības palielināšanai un zinātības radīšanai ES, kā arī izvēršanai trešajās valstīs; aicina izveidot standartizētu ES satiksmes pārvaldības sistēmu un uzskata, ka ir ātri jāizstrādā ES standarts, pirms Eiropas Savienībai tiek noteikts globāls dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standarts; turklāt aicina Eiropas Komisiju izmantot ES divpusējo sadarbību, lai veicinātu ERTMS izvēršanu trešās valstīs;

7.   

atzinīgi vērtē Komisijas darbu, veidojot CCS arhitektūras satvaru, lai nodrošinātu, ka dzelzceļš pilnībā ietver digitalizāciju, kas veido ERTMS, kam, pateicoties turpmākai standartizācijai un modularizācijai, būtu jāļauj vieglāk un izmaksu ziņā pieejamāk veikt atjauninājumus, ieviešot principu “"pieslēdz un strādā” (Plug and play) un saskaņojot datu modelēšanu;

Pārvaldība

8.

atzinīgi vērtē jaunos uzdevumus, kas Aģentūrai uzticēti Ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē, un atzīst, ka Aģentūrai ir nozīmīga loma kā vienas pieturas aģentūrai, kas nodrošina konsekvenci sadarbspējīgas ERTMS izstrādē, ka ERTMS izvēršana atbilst spēkā esošajām specifikācijām un ka ar ERTMS saistītās Eiropas pētniecības un inovācijas programmas tiek koordinētas ar ERTMS tehnisko specifikāciju izstrādi. tādēļ pauž nožēlu par Aģentūras gada budžeta neseno samazinājumu;

9.

uzskata, ka Aģentūrai būtu jāpiešķir atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi, kā arī tai jādod tālākas pilnvaras, lai pārvarētu vēl pastāvošās problēmas ERTMS izvēršanā un darbībā (darbības noteikumu un prasību saskaņošana, specifikāciju uzturēšana un grozīšana, atbilstības tipam procedūras un tipa apstiprināšanas procedūras ilgums, un publiskā iepirkuma procedūras utt.), palielinātu konkurētspēju un rezultātā panāktu jaunu tehnoloģiju tehnisko ieviešanu;

10.

uzsver ERTMS koordinatora lomu, nosakot, kuras līnijas un kurus koridorus nepieciešams prioritārā kārtā aprīkot ar ERTMS, un nodrošinot, ka tā tiek izvērsta visrentablākajā veidā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;

11.

uzskata, ka ir būtiski jāpalielina ERTMS koordinatoru loma — gan attiecībā uz resursiem, gan īstenošanas pilnvarām, lai varētu sasniegt izvēršanas mērķus; tādēļ atzinīgi vērtē iespēju stiprināt ERMTS koordinatora lomu gaidāmajā TEN-T regulas pārskatīšanā, piešķirot tam, piemēram, izšķirošu lomu projektu atlasē, paplašinot uzraudzības pienākumus un nosakot, ka EISI dotāciju saņemšanai ir vajadzīga tā piekrišana, jo īpaši attiecībā uz galvenajiem pārrobežu savienojumiem;

12.

atzinīgi vērtē to, ka ERTMS koordinators katru gadu ziņo Parlamentam par rezultātiem;

13.

uzsver, ka pašreizējo neviendabīgo situāciju — jo īpaši attiecībā uz pārrobežu projektiem — var pārvarēt tikai ar tādu pieeju, ka ERTMS izvēršana tiek koordinēta starp visām dalībvalstīm un to vada ERTMS koordinators; tādēļ aicina Komisiju izveidot satvaru diskusijām un sadarbībai dalībvalstu, infrastruktūru pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu starpā par ERTMS izvēršanu, ko vada ERTMS koordinators, ar mērķi veicināt paraugprakses apmaiņu, saskaņot nacionālos izvēršanas plānus, mudināt veikt kopīgas darbības ERTMS izvēršanai pārrobežu koridoros, uzlabot atbilstības atļaujas piešķiršanas procedūras un celt dalībvalstu kopējo saistību līmeni; atgādina, ka ir jāpastiprina centieni dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, sadarbojoties, lai aprīkotu un uzsāktu ERTMS ekspluatāciju pārrobežu posmos vienlaicīgi un tehniski saskaņotā veidā;

14.

uzskata, ka ir vajadzīgs tiesiskais regulējums dzelzceļa sistēmas digitalizācijai, kas digitālās dzelzceļa sistēmas centrā liktu ERTMS; šajā sakarībā atzinīgi vērtē dzelzceļa nozares apņemšanos nodrošināt ERTMS industrializāciju un kopuzņēmuma Shift2Rail ieguldījumu pētniecībā un inovācijā, lai novērstu atlikušos tehniskos šķēršļus, kas kavē dzelzceļa nozares sadarbspēju, un nodrošinātu pāreju uz integrētāku, efektīvāku un drošāku ES dzelzceļa tirgu, kas garantē tehnisko risinājumu pienācīgu savstarpēju savienojamību un tiecas uz mērķi padarīt ES dzelzceļa sistēmu ilgtspējīgāku, digitalizētāku, konkurētspējīgāku, uzticamāku un pievilcīgāku; stingri atbalsta jauno pēctecīgo iniciatīvu, proti, Eiropas dzelzceļa kopuzņēmuma sistēmas pīlāru, kas koordinē sistēmas attīstību, jaunu tehnoloģiju attīstību, tehnoloģiskās migrēšanas plānus, industrializāciju un izvēršanu, jo īpaši attiecībā uz ERTMS, lai nodrošinātu efektīvāku sadarbību un to, ka tiek labāk izmatoti nepietiekamie resursi;

15.

aicina vēl vairāk nostiprināt koordināciju starp Aģentūru un KU Shift2Rail, lai labāk noteiktu prioritātes ieguldījumiem Eiropas dzelzceļa digitalizācijā; šajā saistībā uzsver, ka Aģentūrai vajadzētu būt nozīmīgākai lomai, nevis tikai būt novērotājai KU Shift2Rail valdē;

Savstarpēja izmantojamība un izvēršana

16.

atzinīgi vērtē apmierinošos rezultātus, ko uzrāda ERTMS attiecībā uz ātrumu, jaudu un drošību tur, kur tā ir izvērsta; tādēļ pauž nožēlu, ka salīdzinājumā ar mērķiem, kas izvirzīti ESIP, 2020. gada beigās tikai aptuveni 13 % pamattīkla koridoru tika ekspluatēti saskaņā ar ERTMS un lielākajā daļā koridoru ERTMS izvēršana bija robežās no 7 % līdz 28 %; turklāt norāda, ka uz ieguldījumu ERTMS nav sistemātiski noteikta mērķtiecīga virzība pamattīklā — neraugoties uz to, ka to ieteic TEN-T izvēršanas plāni un vadlīnijas — vai pat atsevišķos posmos, kas nav pievienoti pamattīklam; tādēļ uzskata, ka ir jāstiprina koridoru pieejas dialogs, lai pārvarētu šķēršļus ERTMS izvēršanā, jo īpaši koridoros ar zemākajiem izvēršanas rādītājiem, piemēram, Atlantijas koridorā, un jo īpaši Pireneju pussalā; turklāt aicina Komisiju sarakstā uzskaitīt pamattīkla pārrobežu dzelzceļa savienojumus, kuros nav panākta pilnīga ERTMS ieviešana attiecībā uz sliežu ceļiem, un publicēt savus secinājumus, lai pievērstu uzmanību ES pievienotajai vērtībai, ko rada ERTMS pilnīga izvēršana šajos dzelzceļa savienojumos;

17.

uzskata, ka ERTMS izvēršanas temps ir steidzami jāpaātrina desmitkārtīgi, lai panāktu Eiropas dzelzceļa sistēmas digitālo pārkārtošanos un uzlabotu ES dzelzceļa sistēmas, dzelzceļa pasažieru un darbinieku drošību; uzskata, ka līdz 2030. gadam jāpanāk ERTMS izvēršana pamattīklā un tīklā līdz 2040. gadam — visaptverošajā tīklā; atgādina, ka ERTMS uzstādīšanā un aktivizēšanā ir jāizvairās no kavēšanās, kas varētu apdraudēt drošību; šajā sakarībā aicina Komisiju saglabāt un pastiprināt mērķu saistošo raksturu, pārskatot TEN-T vadlīnijas, ERTMS ESIP un CCS SITS;

18.

uzskata, ka ERTMS potenciāla pilnīga izmantošana neapšaubāmi ir atkarīga no TEN-T pamattīkla izveides pabeigšanas; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt pamattīkla koordinatoru lomu gaidāmajā TEN-T regulas pārskatīšanā un iekļaut pasākumus pamattīkla infrastruktūras ES pārvaldībai;

19.

norāda, ka pašlaik vēl joprojām ir aptuveni 30 dažādas valstu signalizācijas sistēmas, jo īpaši apgabalos ar pārsvarā vietējo, iekšzemes satiksmi, kur pastāvošajām B klases sistēmām ir atlicis ekonomiskās ekspluatācijas laiks, un ka šī sistēmu dažādība daļēji izskaidro ERTMS izvēršanas sadrumstalotību un izmaksu daudzveidību; uzsver, ka B klases sistēmas ir šķērslis ERTMS izvēršanai un dzelzceļa satiksmes pārrobežu darbībai ES tīklā, jo to dēļ dzelzceļa transporta operatoriem ir vajadzīga dārgāka un sarežģītāka drošības atļaujas saņemšana un tie ir šķēršļi dzelzceļa transporta konkurētspējai, kuri kavē dzelzceļa tehnisko un darbības saderību visā ES, un tā rezultātā nozarei rodas papildu izmaksas, ieskaitot uzturēšanas izmaksas;

20.

uzsver, ka B klases ekspluatācijas pārtraukšanas process virzās lēni; pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis ir savā ERTMS valsts īstenošanas plānā (VĪP) pieņēmušas plānus B klases signalizācijas sistēmu ekspluatācijas izbeigšanai un ka pašlaik ES līmenī nav ne juridiska pienākuma pārtraukt B klases sistēmu ekspluatāciju, ne arī pārtraukšanas grafiku;

21.

uzskata, ka efektīvu un ātru ERTMS izvēršanu var panākt tikai ar saistošu mērķu noteikšanu, ko pastiprina naudassodi infrastruktūras pārvaldītājiem gadījumā, ja ir darīti pieejami budžeta līdzekļi un resursi, bet ir nokavēts izvēršanas termiņš;

22.

mudina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu B klases sistēmu ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģiju, nosakot regulatīvus termiņus, kas saskaņoti ar saistošajiem mērķiem, kuri jānosaka ES līmenī; uzsver, ka šīs stratēģijas efektivitāte un ieguldījumu veikšanas ilgtermiņa vērtība ir atkarīga no visu attiecīgo dalībnieku, tostarp dzelzceļa uzņēmumu un piegādātāju, iesaistīšanās un no dalībvalstu gatavības pildīt saistības, ko tām uzliek TEN-T regula;

23.

turklāt aicina Komisiju ieviest regulatīvu noteikumu, lai nodrošinātu, ka ERTMS VĪP ir juridiski saskaņoti — gan reglamentējošā, gan ģeogrāfiskā ziņā — ar ES tiesību aktos noteiktajiem saistošajiem ERTMS izvēršanas mērķiem, lai līdz 2030. gadam pabeigtu tās ieviešanu pamattīklā un līdz 2040. gadam — visaptverošajā tīklā;

24.

norāda, ka pašreizējie valstu noteikumi un tas, ka trūkst saskaņotības starp ekspluatācijas prasībām attiecībā uz ERTMS (piemēram, inženiertehniskie noteikumi), un tehniskie šķēršļi (piemēram, mainīgi ass gabarīti, spriegums un vagonu izmērs, kas var atšķirties visā tīklā) ietekmē savstarpējo izmantojamību, kavējot ES dzelzceļa tīkla netraucētu darbību un mazina dzelzceļa operatoru rentabilitāti;

25.

uzsver, ka atkarībā no tīkla ievērojami atšķiras sliežu ceļu un ritošā sastāva sistēmu modernizēšanas izmaksas; norāda, ka aprīkojuma dzīvescikla ilgums nozīmē ilgu ieguldījumu amortizācijas periodu, kas ir būtisks ekonomikas kritērijs turpmākiem ieguldījumiem; vērš uzmanību uz grūtībām saistībā ar biežajām izmaiņām standartos, kas ierobežo aprīkojuma dzīvescikla ilgumu, kuru nevar paredzēt dzelzceļa nozare, un kas tādēļ ir atturošs faktors ieguldījumu veikšanai; tādēļ uzsver, ka svarīga nozīme ir regulatīvajai stabilitātei, lai ieguldījumi atmaksātos; aicina Komisiju, atjauninot SITS laikposmam līdz 2030. gadam, rūpīgi analizēt turpmākās izmaiņas un nodrošināt savietojamību;

26.

pauž nožēlu par to, ka piecos gados līdz 2019. gada vidum gandrīz 80 % jauno ritekļu, kuru ekspluatācija uzsākta Eiropas Savienībā, vai nu tika piemērots izņēmums, vai arī tie bija atbrīvoti no prasības atbilst ERTMS; uzskata, ka, ņemot vērā ERTMS izvēršanu visaptverošajā tīklā, jaunajam ieviestajam ritošajam sastāvam nebūtu jāpiešķir nekādas atkāpes vai izņēmumi no prasības atbilst ERTMS; šajā sakarībā mudina Komisiju uzņemties konkrētas iniciatīvas, lai risinātu šo jautājumu, ieviešot atbilstošu tiesisko regulējumu un nodrošinot, ka tiek ieviests ekonomisko stimulu kopums, lai veicinātu dzelzceļa uzņēmumu ieguldījumus ERTMS borta iekārtās;

27.

uzsver, ka modernizācijas projektu atļauju piešķiršanas procesu termiņi, jo īpaši attiecībā uz ritošā sastāva atbilstības apstiprināšanas procesiem tikai valsts izmantošanas telpā, joprojām ir atšķirīgi, jo valstu drošības aģentūras atšķirīgi vērtē nepieciešamību atkārtoti apstiprināt konkrētas izmaiņas, kā rezultātā katra ritošā sastāva atkārtotai apstiprināšanai ir vajadzīgs laiks līdz vienam mēnesim; aicina Komisiju uzņemties likumdošanas iniciatīvas, tostarp atjaunināt spēkā esošās īstenošanas regulas, lai nodrošinātu, ka atļauju piešķiršanas procedūras pēc tipa apstiprināšanas procesiem, jo īpaši atbilstības tipam atļaujas piešķiršanas procedūras, kas attiecas uz ERTMS apakšsistēmu ritošo sastāvu tā izmantošanai nacionālajā lietošanas telpā, tiek racionalizētas un saskaņotas, veicot paātrinātus kontroles pasākumus, lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs atbilstības sertifikātu piešķiršanai; turklāt uzskata, ka atbilstības nodrošināšanas procesiem būtu vēl vairāk jāstiprina rūpniecisko piegādātāju un attiecīgo valstu drošības aģentūru agrīna iesaistīšana, lai nepieļautu, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi tiek atturēti no plašu un vērienīgu izvēršanas projektu īstenošanas; turklāt prasa, lai Aģentūra tiktu vairāk iesaistīta veiktajās atbilstības tipam procedūrās, kad modernizētais ritošais sastāvs ir paredzēts tikai izmantošanai valsts teritorijā;

28.

aicina ievērot sistēmisku pieeju ERTMS izvēršanai — gan borta iekārtām, gan lauka iekārtām;

29.

atgādina, ka saskaņā ar nesen veikto ekonomiskā pamatojuma izpēti par deviņiem pamattīkla koridoriem duālajai borta mehānismu migrēšanas stratēģijai ERTMS izvēršanai, kas koncentrējas uz to, lai pirmkārt aprīkotu sastāvu ar ERTMS, ir labāks ekonomiskais rezultāts, salīdzinot ar duālo sliežu ceļu migrēšanas stratēģiju;

30.

norāda, ka lauka iekārtu uzstādīšanas lēnais temps kavē stabilu ERTMS ieviešanu; uzskata, ka duālā sliežu ceļu migrēšanas stratēģija, kas koncentrējas uz to, lai ierīkotu ERTMS uz augšgalā ierīkotām mantotām sistēmām, kuru darbības funkcijas tiek uzturētas līdz visa sastāva aprīkošanai, arī būtu jāpaātrina, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru regulas (11) pielāgošanu TEN-T vadlīniju pārskatīšanai, un šajā ziņā aicina nodrošināt turpmāku sadarbību starp Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (ERA), infrastruktūras pārvaldītājiem un valstu drošības iestādēm, lai panāktu ERTMS sliežu ceļu versiju pilnīgu savienojamību; atgādina, ka ir jāatrisina nesavienojamība starp dažādajām jau izvērstajām ERTMS sliežu ceļu versijām un jānodrošina turpmāka savienojamība visām ERTMS līnijām, un šajā ziņā pieprasa turpmāku sadarbību starp ERA un infrastruktūras pārvaldītājiem, un valstu drošības iestādēm;

31.

aicina Komisiju, nosakot dzelzceļa savienojamības indeksu, ņemt vērā ERTMS aprīkojumu;

32.

uzsver, ka viens no nozīmīgākajiem vājajiem punktiem ritošā sastāva modernizācijā ir prototipi, jo to izstrādāšana ir sarežģīta, laikietilpīga un dārga; turklāt norāda uz šobrīd iespējamo risku, ka viens un tas pats prototipa projekts saņem finansējumu no vairākiem ES avotiem; aicina izveidot ES platformu prototipu izstrādei, lai veicinātu apjomradītus ietaupījumus, saskaņošanu un konkurētspēju, kā arī izveidot pārredzamu to risinājumu reģistru, kas jau ir tikuši finansēti;

33.

uzsver, ka bez standartizētām saskarnēm ar “pieslēdz un strādā” (“Plug and play”) tehnoloģiju — gan attiecībā uz sliežu ceļiem, gan ritošo sastāvu — dzelzceļa sistēma nevarēs ieviest un izmantot priekšrocības, ko sniedz tādi ERTMS“paradigmas maiņas elementi” kā automātiskā vilciena vadības sistēma, nākotnes mobilā radiosakaru sistēma, satelītu pozicionēšana vai 3. līmeņa tehnoloģija; aicina Komisiju ņemt vērā, ka GSM-R tehnoloģija, kas ERTMS pirmsākumos bija moderna, kļūst par novecojušu tehnoloģiju sakarā ar 4G un 5G ieviešanu;

34.

uzsver vajadzību pēc iespējas ātrāk nodrošināt sinerģiju starp ERTMS un Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmu (GNSS), jo īpaši tāpēc, ka GNSS signālu pieejamība ir atkarīga no virtuālām balisēm, kuru izvēršana un uzturēšana būtu lētāka, jo ar to tiktu paātrināta ERTMS ieviešana un uzlabota ERTMS konkurētspēja ārpus ES; aicina ES dzelzceļa rūpniecību izstrādāt tehniskos risinājumus, lai GNSS varētu izmantot ERTMS plašā mērogā; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest GNSS gaidāmajā ERTMS CCS SITS pārskatīšanā, lai novērstu atlikušās tehnoloģiskās nepilnības un pieņemtu inovāciju; aicina ERA cieši sadarboties, atbalstīt un integrēt kosmosa un dzelzceļa jomas ieinteresēto personu pētniecības un izstrādes projektus, lai GNSS vilcienu atrašanās vietas noteikšanas sistēmu pēc iespējas ātri iekļautu ERTMS; turklāt aicina pastiprināt sadarbību starp Aģentūru un GNSS aģentūru, lai GNSS pārvērstu ERTMS standartos;

35.

uzsver pastāvošās nepilnības un grūtības publiskā iepirkuma jomā ERTMS izvēršanai; aicina Komisiju sadarboties ar Aģentūru, lai izveidotu vienotu ES iepirkuma procedūru formātu, pamatojoties uz priekšlikumu, par kuru nozare vienojās 2018. gadā, un tiesību akta priekšlikumā iekļaut visus tehniskos aspektus sekmīga iepirkuma nodrošināšanai (piem., apkopes klauzulas) un saderīgumu ar jaunāko pieejamo ERTMS bāzlīniju;

36.

atzīst, ka ERTMS ir ES rūpniecības inovāciju jaudas flagmanis; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par ERTMS industriālo stratēģiju kā daļu no jaunās Eiropas industriālo stratēģijas, pievēršoties problēmām: nepietiekamai rūpnieciskajai kapacitātei, tam, ka trūkst pietiekamu darbnīcu, lai varētu veikt modernizāciju, un pietiekama, stabila un paredzama budžeta, kā arī trūkst kvalificētu darbinieku, un nodrošinot pāreju no pašreizējās projektu pieejas uz ERTMS ieviešanas industrializāciju;

37.

aicina Komisiju un dalībvalstis zaļā kursa ietvaros veicināt duālo profesionālo apmācību jaunām darbvietām, ko radījusi digitalizācija un inovācija jauno izaicinājumu jomā, kas veidojas ERTMS izvēršanā, sniedzot pietiekamu atbalstu dzelzceļa darbinieku pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei, piemēram, apmācībai par jauno signalizācijas sistēmu;

Finansējums

38.

atgādina, ka ES dzelzceļa tīkla pienācīga darbība ir atkarīga no pienācīgiem ieguldījumiem infrastruktūrā un ritošajos sastāvos, kā arī no labas tehniskās apkopes;

39.

norāda, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES budžeta tika atbalstīta ERTMS izvēršana ar aplēsto kopējo budžetu EUR 2,7 miljardi, no kuriem EUR 850 miljoni tika piešķirti no EISI un EUR 1,9 miljardi — no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ERAF un Kohēzijas fonds) atbalsttiesīgajos reģionos;

40.

uzsver, ka ieguldījumi, kas vajadzīgi ERTMS izvēršanai pamattīklā, tiek lēsti EUR 12 miljardu apmērā sliežu ceļu sistēmām un EUR 5 miljardu apmērā bortiekārtu sistēmām;

41.

uzsver, ka ieguldījumi ERTMS izvēršanā palīdz sasniegt ES finanšu instrumentu klimata un digitālās integrēšanas mērķrādītājus un tādēļ būtu uzskatāmi par prioritāti šo instrumentu īstenošanā;

42.

atgādina, ka ES finansiālais atbalsts ir pieejams gan borta iekārtu, gan lauka iekārtu ERTMS ieguldījumiem, taču tas var segt tikai nelielu daļu no izvēršanas kopējām izmaksām, lielākajai daļai ieguldījumu paliekot atsevišķu infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu ziņā; uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot esošos finanšu instrumentus, lai stimulētu plaša mēroga ieguldījumus ERTMS; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt visaptverošas pamatnostādnes, atbalstot plaša mēroga stratēģiju ERTMS — gan uz sliežu ceļiem, gan vilcienos — finansēšanai;

43.

aicina Komisiju apzināt pasākumu grozu, kurus var veikt dalībvalstis un Eiropas Savienība, lai paplašinātu ERTMS izvēršanu ritošajā sastāvā, vienlaikus nodrošinot, ka iesaistītajiem uzņēmumiem ir dzīvotspējīga uzņēmējdarbība, un pienācīgi ņemot vērā tīkla pārvaldītāju kā potenciālo pakalpojumu sniedzēju lomu;

44.

atgādina par Eiropas Revīzijas palātas konstatējumu, ka Eiropas Savienībā 50 % saistību no TEN-T finansējuma līdzekļiem, ko sākotnēji piešķīra ERTMS projektiem, tika atceltas un atcelšanas galvenais iemesls ir kavējumi īstenošanā un projekta darbības jomas samazināšana; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties šai problēmai;

45.

atgādina, ka ar ES līdzekļiem nepietiek, lai apmierinātu visas paredzamās vajadzības, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties un uzņemties plānošanas, finansiālas un politiskas apņemšanās, lai vēl vairāk uzlabotu pievilcību ieguldījumu veikšanai ERTMS un nodrošinātu juridisko noteiktību privātajiem ieguldītājiem; norāda, ka būtu jāpagarina EISI dotāciju nolīgumu ilgums, lai labāk atspoguļotu to, cik ilgs laiks faktiski nepieciešams ERTMS projektu īstenošanai;

46.

uzsver, ka prioritāte ir piešķirama finansējumam pārrobežu savienojumiem domātam aprīkojumam; uzskata – tā kā ES līdzfinansējuma likmes ERTMS nav pietiekamas, tās būtu jāpalielina; šajā saistībā aicina Komisiju izvērtēt iespēju piešķirt ERTMS stratēģiskajiem projektiem saskaņā ar EISI finansējumu tādu līdzfinansējuma koeficientu, kas pat pārsniedz 50 %, ja šādi projekti ir integrēti vērienīgos plaša mēroga paātrinātos plānos paplašināt ERTMS izvēršanu, lai sniegtu stimulu vērienīgām stratēģijām ERTMS dalībvalstīs;

47.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, veicināt un atvieglot sinerģiju starp visiem Eiropas finanšu instrumentiem, piemēram, EISI un tā finansējuma apvienošanas mehānismu, kohēzijas fondiem un InvestEU, un piekļuvi Next Generation EU, un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis izvirzīt ERTMS par vienu no galvenajām prioritātēm to nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP);

48.

atgādina par Next Generation EU un ANM stratēģisko nozīmi, atbalstot vērienīgo plaša mēroga ERTMS izvēršanas plānu dalībvalstu NANP un aicina Komisiju nodrošināt, ka NANP sagatavošanas posmā atbilstoša nozīme tiek piešķirta ERTMS finansējumam;

49.

uzsver, ka ES finansējums ir jāpiešķir jaunu dzelzceļa līniju projektiem tikai tad, ja tajos ietverts ERTMS aprīkojums; turklāt prasa, lai Aģentūru sistemātiski izvērtē ES finansētu projektu atbilstību SITS nolūkā novērst sarežģījumus attiecībā uz uzstādīto ERTMS versiju saderīgumu;

50.

aicina dalībvalstis piešķirt uz vismaz 10 gadiem maksas par piekļuvi sliežu ceļiem samazinājumu 75 % apmērā tiem dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumiem, kuri veiksmīgi aprīko pilnīgi visas savas lokomotīves (100 %) ar ERTMS 3. bāzlīniju;

51.

uzsver, ka metode, ar kādu aprēķina ES atbalstu ERTMS aprīkojumam, balstoties uz vienotu likmi par kilometru, ir piemērota lineārajiem sliežu posmiem, bet mazāk piemērota urbānajiem mezgliem, kam vajadzīgi daudzi sliežu ceļu objekti un sarežģīti ERTMS iestatījumi īsā ceļa posmā; ierosina apsvērt iespēju sadalīt izmaksas atbilstoši maršrutā noteiktajam iestatījumu skaitam;

o

o o

52.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.

(2)  OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  OV L 3, 6.1.2017., 6. lpp.

(4)  OV L 437, 28.12.2020., 108. lpp.

(5)  OV C 86, 6.3.2018., 140. lpp.

(6)  Komisijas Regula (ES) 2016/919 (2016. gada 27. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā (OV L 158, 15.6.2016., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/6.

(8)  Komisijas dienestu 2017. gada 14. novembra darba dokuments “Delivering an effective and interoperable European Traffic Management System (ERTMS) – the way ahead” (Komisijas dienestu darba dokuments par efektīvas un sadarbspējīgas Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) īstenošanu — virzību uz priekšu), SWD(2017)0375.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/10


P9_TA(2021)0328

Covid-19 sekas tirdzniecības jomā un aspekti, kas saistīti ar tirdzniecību

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par Covid-19 sekām tirdzniecības jomā un aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību (2020/2117(INI))

(2022/C 99/02)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. jūnija Balto grāmatu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu attiecībā uz ārvalstu subsīdijām (COM(2020)0253),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam” (COM(2020)0440) un priekšsēdētājas Urzulas von der Leienas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam D. M. Sassoli un Vācijas kanclerei A. Merkelei adresēto 2020. gada 16. septembra nodomu vēstuli “Stāvoklis Savienībā 2020. gadā”,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 2. decembra kopīgo paziņojumu “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” (JOIN(2020)0022),

ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu par atgriezenisko saiti un turpmāko rīcību, lai uzlabotu ES brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļu īstenošanu un izpildi, un tās 15 punktu rīcības plānu par TIA sadaļām,

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

ņemot vērā nolīgumu, kas tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (Parīzes nolīgumu),

ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu (1), 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu (2), 2021. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu: šķēršļu novēršana digitālā vienotā tirgus darbībā un mākslīgā intelekta izmantošanas uzlabošana Eiropas patērētājiem (3), 2021. gada 25. marta rezolūciju par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi (4), 2021. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz PTO prasībām pielāgotu ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (5), 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to (6), 2021. gada 10. februāra rezolūciju par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (7), 2020. gada 25. novembra rezolūciju par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju (8), 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu (9), 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (10), 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (11), 2017. gada 12. decembra rezolūciju par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju (12) un 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā (13),

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas 2021. gada 15. aprīļa atzinumu par ziņojumu par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu,

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0190/2021),

A.

tā kā Covid-19 ir izraisījis globālu pandēmiju, radot līdz šim nepieredzētu globālu veselības, ekonomikas, sociālu un humanitāru krīzi, kura savukārt radījusi nepieredzēta apmēra šķēršļus un traucējumus starptautiskajai tirdzniecībai, un, vīrusam izplatoties, strauji ir samazinājies tirdzniecības apjoms, globālais ražošanas apjoms un nodarbinātības līmenis, kā arī ir pazeminājies ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) līmenis un palielinājusies ģeopolitiskā spriedze;

B.

tā kā pandēmija ir parādījusi ES un globālo piegādes ķēžu stratēģisko ievainojamību, tostarp attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām un pirmās nepieciešamības medicīnas precēm, piemēram, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un aktīvajām farmaceitiskajām sastāvdaļām, un ir uzsvērusi vajadzību uzlabot noturību un diversifikāciju pasaules, reģionālā un vietējā līmenī;

C.

tā kā Covid-19 uzliesmojums ir vēl vairāk palielinājis nevienlīdzību un pastiprinājis iedzīvotāju bažas par darbvietu zudumu atsevišķās nozarēs, darba rakstura izmaiņām un spiedienu uz strādājošo algām un tiesībām; tā kā šīs problēmas ir jārisina, lai saglabātu sabiedrības atbalstu globālajai tirdzniecībai;

D.

tā kā Covid-19 uzliesmojums var negatīvi ietekmēt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām, taču patlaban mums vajadzīga globāla rīcība un sadarbība, lai izstrādātu politiku un klimatrīcību integrētu iekšpolitikā un ārpolitikā, jo vakcīna vien neatrisinās sociālo, vides un ekonomikas krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija;

E.

tā kā, lai gan ES ir ievērojami samazinājusi iekšzemes siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, tomēr importā ietvertās SEG emisijas ir pastāvīgi augušas, tādējādi vājinot Savienības centienus samazināt savu globālo SEG emisiju pēdu;

F.

tā kā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm (14) preču un pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība 2022. gadā palielināsies par 8,4 % un tirdzniecības politikai ir pilnībā jāveicina atgūšanās no Covid-19 pandēmijas; tā kā Komisijas paziņojums par tirdzniecības politikas pārskatīšanu ir jāpapildina ar pārredzamību un pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu, kam būs būtiska loma tās īstenošanā, kā arī ar stratēģiju ES noturības un stratēģiskās autonomijas palielināšanai, tostarp pielāgotiem politikas pasākumiem un instrumentiem iekšzemes ražošanas, ražošanas tuvināšanas, piegādātāju dažādošanas un uzkrājumu veidošanas jomā;

G.

tā kā ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un ar plašo tirdzniecības nolīgumu tīklu ir lielākā dalībniece pasaules tirdzniecības vidē, tai ir unikāla iespēja globāli sadarboties, virzīt ES standartu, vērtību un ilgtspējas satvaru īstenošanu partnervalstīs un nodrošināt pasaules ekonomikas ilgtspējīgu atveseļošanos saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Parīzes nolīgumu;

H.

tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sašķeltība un reformas steidzama nepieciešamība apgrūtina koordinētus centienus ar mērķi saglabāt globālo piegādes ķēžu atvērtību un tā kā prioritātei patlaban jābūt atjaunot uzticēšanos daudzpusējām iestādēm, kas spēj sniegt globāla līmeņa atbildes, un strauji virzīt uz priekšu diskusijas par PTO tirdzniecības un veselības iniciatīvu;

I.

tā kā ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību starp PTO un citām starptautiskajām iestādēm, it īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), ANO iestādēm un Pasaules Banku, lai risinātu krīzi visaptverošā veidā, pievēršot īpašu vērību ietekmei uz veselību un ekonomiku jaunattīstības valstīs,

Taisnīgas, noturīgas un zaļas vērtību ķēdes

1.

uzsver, ka tirdzniecības politika ir nonākusi krustcelēs; norāda, ka ģeopolitiskā realitāte ir mainījusies, un uzsver, ka ES vēl ir jāatrod sava vieta šajā jaunajā vidē; ir pārliecināts, ka Covid-19 ir pastiprinājis nepieciešamību rūpīgi pārskatīt ES tirdzniecības politiku; uzsver, ka Parlaments ir gatavs aktīvi piedalīties tirdzniecības politikas pārskatīšanā;

2.

uzsver, cik svarīgas ir taisnīgas, noturīgas un ilgtspējīgas vērtības ķēdes, kurās tiek ievērotas cilvēktiesības, darba tiesības un vides standarti; atgādina, ka obligāti īstenojamai pienācīgai rūpībai piegādes ķēžu visā garumā vajadzētu būt instrumentam šā mērķa sasniegšanai; uzsver, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) neaizsargātajam stāvoklim Eiropas Savienībā un jo īpaši jaunattīstības valstīs, ņemot vērā, ka lieliem uzņēmumiem ir lielāka iespēja pārvarēt ārējus satricinājumus; uzsver to, cik svarīgi ir izmantot stratēģisko prognozēšanu, lai uzlabotu ES un jaunattīstības valstu sagatavotību un noturību pret jebkādiem turpmākiem satricinājumiem un krīzēm veselības jomā, tostarp jaunām slimību mutācijām un turpmākām pandēmijām, cenšoties izstrādāt nākotnes vajadzībām atbilstošas stratēģijas un atbildes pasākumus; norāda, ka ES ilgtspējīgu piegādes ķēžu stratēģijas būtisks pīlārs būtu pieprasīt, lai uzņēmumiem, kas ir lielā mērā pakļauti starptautisku piegādes ķēžu ietekmei, Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas (15) gaidāmās pārskatīšanas kontekstā tiktu piemērotas juridiski saistošas ziņošanas prasības;

3.

prasa ES nodrošināt, lai tirdzniecība nodrošinātu ieguvumu arī ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošiem dalībniekiem; šai sakarā atgādina, ka konkrētas darbības taisnīgu un ētisku tirdzniecības shēmu veicināšanai, ko Komisija ir apņēmusies veikt stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, pašreizējos apstākļos ir kļuvušas vēl būtiskākas, ņemot vērā, ka taisnīgas tirdzniecības augšupējas iniciatīvas var nodrošināt, ka tirdzniecība sniedz ieguvumu arī tiem piegādes ķēdes dalībniekiem, kuri ir ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā; uzsver prognozējamu ilgtermiņa pasūtījumu nozīmi un ņem vērā veiksmīgas šāda veida pasūtīšanas shēmas taisnīgas tirdzniecības nozarē;

4.

aicina Komisiju veicināt taisnīgas tirdzniecības iniciatīvas ar ES programmām, kurās iesaistīti jaunieši un privātais sektors, ārējā darbībā kopumā, īstenojot TIA sadaļas, ar ES delegāciju starpniecību un atalgojot paraugpraksi un veicinot zināšanu apmaiņu starp vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, skolām un universitātēm ES, tostarp iniciatīvu “Taisnīgas un ētiskas tirdzniecības balva ES pilsētām” attiecinot arī uz skolām un universitātēm un izveidojot ikgadēju taisnīgas tirdzniecības nedēļu, ko Komisija rīkotu Briselē; prasa Komisijai ziņot par ES un dalībvalstu atbalstu taisnīgas tirdzniecības iniciatīvām;

5.

norāda, ka globālās vērtības ķēdes bieži vien ir saistītas ar asimetrisku ietekmi, tostarp attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, nevienmērīgu risku sadalījumu un nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz sievietēm; pauž nožēlu par to, ka pandēmijas laikā šis nevienmērīgais sadalījums ir novedis pie tā, ka daži Eiropas uzņēmumi pieprasījuma samazināšanās izraisītās izmaksas novirza uz piegādes ķēdēm, tostarp jaunattīstības valstīs, un atceļ jau saražotos un dažos gadījumos pat jau nosūtītos pasūtījumus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, lai panāktu negatīvās ietekmes un risku taisnīgāku sadali piegādes ķēdēs; aicina Komisiju, ņemot vērā tās solījumu “nulles tolerance pret bērnu darbu”, līdz 2021. gada (ko ANO pasludināja par starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu) beigām nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem;

6.

uzsver, ka tūrisma vērtības ķēde ir viena no galvenajām Eiropas rūpniecības ekosistēmām; šai sakarā uzsver, ka ar Covid-19 krīzi saistīto ierobežojumu un piegādes ķēžu traucējumu dēļ ar tūrismu saistītās nozarēs, piemēram, viesmīlības nozarē, kā arī citās būtiskās nozarēs (aeronautikas, autobūves, tērauda ražošanas, kuģubūves un kuģniecības nozarē), ir vērojams tirdzniecības un ekonomikas sabrukums;

7.

uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvi noteikumi, kas nodrošina godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļu Eiropas uzņēmumiem gan iekšējā tirgū, gan trešo valstu tirgos, lai garantētu savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības ar starptautiskajiem partneriem un aizsargātu vienoto tirgu pret agresīvām investīciju stratēģijām, ko, izmantojot pašreizējo krīzi, īsteno trešo valstu dalībnieki; šajā sakarā uzsver tirdzniecības aizsardzības instrumentu nozīmi; uzsver, ka izpildes regulai būtu jāsniedz pozitīvs devums virzībā uz mērķi nodrošināt godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un uzsver, ka TIA sadaļas ir tirdzniecības politikas neatņemama sastāvdaļa;

8.

aicina Komisiju ātri pabeigt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu kopumu 2021. gadā, izmantojot tiesību aktu priekšlikumus, kas papildināti ar ietekmes novērtējumiem, un prioritāti piešķirot ietekmēšanas novēršanas instrumentam un instrumentam, ar ko novērš ārvalstu subsīdiju un valstij piederošu uzņēmumu radītos izkropļojumus, un pabeigt sarunas par starptautiskā iepirkuma instrumentu; norāda uz trešo valstu īstenoto eksteritoriālo sankciju piespiedu iedarbību un nepieciešamību aizsargāt finanšu instrumentu darbību no šādiem pasākumiem; norāda, cik svarīga ir publisko finanšu intervence Covid-19 pandēmijas laikā;

9.

pauž pārliecību, ka atvērtībai būtu jāiet roku rokā ar mūsu stratēģisko nozaru aizsardzību un tai vajadzētu būt cieši saistītai ar vērienīgu un tālredzīgu rūpniecības politiku saskaņā ar zaļo kursu un digitālo stratēģiju, kas var palielināt ES spēju izturēt nākotnes satricinājumus stratēģiskās nozarēs, veicināt ekonomikas atveseļošanos un nodrošināt ES uzņēmumu konkurētspēju, radot kvalitatīvas darbvietas un nodrošinot, ka Eiropai ir būtiska loma inovatīvu preču ražošanā un nākotnes pakalpojumu sniegšanā;

10.

uzskata, ka piegādes ķēžu diversifikācijai un noturībai jābūt pārskatītās tirdzniecības politikas būtiskai prioritātei; uzsver tirdzniecības un drošības interešu sasaisti un prasa proporcionāli stiprināt un piespiedu kārtā izpildīt ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanu, tādējādi papildinot un atbalstot dalībvalstu centienus īstenot šādu izvērtēšanu, lai aizsargātu Eiropas stratēģiskās nozares, un nepieļaut nelabvēlīgu un izmantojamu ekonomisko atkarību no trešo valstu dalībniekiem;

11.

pauž pārliecību, ka ES ir pārāk atkarīga no ierobežota skaita piegādātāju, kas piegādā noteiktas kritiski svarīgas izejvielas, preces un pakalpojumus, jo īpaši medicīnas un farmācijas preces, un ka tas apdraud tās stratēģisko autonomiju un ģeopolitiskos mērķus; uzstāj, ka ES būtu jāpārvar šīs nevēlamās atkarības, izmantojot horizontālu politikas pasākumu kopumu, lai stimulētu uzņēmumus veidot uzkrājumus, palielināt ražošanu, dažādot sagādes stratēģijas un vajadzības gadījumā veicināt tuvzonas izmantošanu un ražošanas repatriāciju, kas varētu radīt jaunas tirdzniecības iespējas partneriem austrumu un dienvidu kaimiņreģionos un būtu jāpapildina ar regulējuma tuvināšanu stratēģiskās nozarēs;

12.

uzsver riskus kritiskām piegādes ķēdēm, ko parādīja Covid-19 krīze, un aicina Komisiju savā gaidāmajā rūpniecības stratēģijā īpašu uzmanību pievērst ES piegādes ķēžu ilgtspējai, nosakot, kuras piegādes ķēdes varētu gūt labumu no lielākas noturības, izmantojot piegādes dažādošanu, repatriāciju un krājumu veidošanu; tomēr uzskata, ka pašiem uzņēmumiem būtu jāpieņem galīgais lēmums par savu globālo piegādes ķēžu pārvaldību;

13.

norāda, ka Komisijai būtu jāveicina aprites ekonomika globālā līmenī, un uzsver tirdzniecības nolīgumu lomu aprites ekonomikas mērķu stiprināšanā, piegādes dažādošanā un atvērtu tirdzniecības attiecību stiprināšanā attiecībā uz kritiski svarīgām precēm un pakalpojumiem, un uzsver, ka piegādes ķēžu saīsināšana vai mainīšana uz ES kaimiņvalstīm un Āfriku var pozitīvi ietekmēt to ilgtspējīgu, zaļu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī ES stratēģiskās intereses;

14.

norāda, ka pandēmijas laikā ES lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēdes turpināja darboties, bet pauž nožēlu par to, ka eksporta ierobežojumi un tirdzniecības šķēršļi izraisīja daudzus traucējumus šajā jomā; norāda, ka Lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmu (AMIS), kas apvieno galvenās lauksaimniecības preču tirdzniecības valstis, lai uzlabotu pārtikas tirgus pārredzamību un politikas pasākumus pārtikas nodrošinājuma jomā, var uzskatīt par labas prakses piemēru; aicina Komisiju izpētīt, vai šo modeli varētu izmantot arī citās vērtības ķēdēs; atbalsta tirdzniecības atvieglošanas darbības, kas veiktas, lai veicinātu pārtikas nekaitīguma standartus un sanitāros un fitosanitāros pasākumus (SPS), reaģējot uz Covid-19; norāda, ka saskaņā ar ANO Pasaules Pārtikas programmas (WFP) sniegto informāciju Covid-19 valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem 2020. gadā palielināja to cilvēku skaitu, kuriem draud akūts pārtikas trūkums, līdz 265 miljoniem, kas ir par 130 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā; aicina Komisiju sadarbībā ar ANO noteikt un izpētīt vispiemērotākos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī pandēmija neizraisa pārtikas krīzi jaunattīstības valstīs;

15.

aicina Komisiju nākt klajā ar digitālās tirdzniecības stratēģiju, kas palielinātu Eiropas uzņēmumu piekļuvi tirgum, stiprinātu digitālo infrastruktūru, saskaņotu tiesisko regulējumu, modernizētu tirdzniecības un muitas instrumentus un aizsargātu ES iedzīvotāju tiesības saskaņā ar VDAR (16);

16.

aicina Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par to, vai jaunā ES paraugklauzula par datu plūsmām saglabās Eiropas iedzīvotāju tiesības uz datu aizsardzību un privātumu gadījumā, ja notiek strīds ar kādu tirdzniecības partneri; uzsver, ka starptautiskie tirdzniecības nolīgumi nedrīkst apdraudēt pašreizējos un turpmākos pasākumus, kas aizsargā pamattiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību; mudina Komisiju, novērtējot to atbilstību, ņemt vērā trešo valstu attiecīgās saistības, tostarp attiecībā uz datu tālāku nosūtīšanu;

17.

uzsver, ka Covid-19 izraisīja digitālās revolūcijas paātrināšanu, un atzīst, ka ir svarīgi, lai ES uzņemtos vadošo lomu standartu noteikšanā ilgtspējīgai un digitāli virzītai globālai ekonomikai un starptautisko datu plūsmu atvērtības uzturēšanai nolūkā ātri pārvarēt virkni tirdzniecības šķēršļu un traucējumu; uzsver, ka ES divpusējās un daudzpusējās attiecībās un daudzpusējās sarunās par e-komerciju un investīciju veicināšanu var izveidot globālu standartu taisnīgai un noturīgai digitālajai tirdzniecībai; uzver, ka digitālā sadaļa ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumā var būt paraugs turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem;

18.

aicina nodrošināt stimulus, tostarp ar īpaši pielāgotām tiesību normām par valsts atbalstu, lai ES uzņēmumi savas vērtības ķēdes padarītu ilgtspējīgākas un saīsinātu vai pielāgotu savas piegādes ķēdes, kur tas varētu labvēlīgi ietekmēt ES ekonomiku, noturību, ģeopolitiskos mērķus un/vai stratēģisko autonomiju, lai nodrošinātu, ka ārējās sociālās, vides un ekonomiskās izmaksas tiek pilnībā internalizētas cenā saskaņā ar ES politiku, piemēram, stratēģiju “No lauka līdz galdam”, aprites ekonomikas rīcības plānu, Biodaudzveidības stratēģiju un ES rīcības pastiprināšanu pasaules mežu aizsargāšanai un atjaunošanai;

19.

aicina Komisiju rūpīgi izpētīt, kā un kādā apmērā notiek jaunu un revolucionāru tehnoloģiju nodošana no ES autoritārām valstīm, izmantojot tirdzniecības un investīciju plūsmas; aicina Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, lai ierobežotu šādu tehnoloģiju nodošanu, tostarp sadarbību piegādes ķēdes ietvaros ar līdzīgi domājošiem partneriem; prasa sākt dialogu ar Taivānu par pusvadītājiem;

Tirdzniecības politika attiecībā uz kritiski svarīgiem veselības produktiem: Covid-19 krīzē gūtā pieredze

20.

uzsver, ka starptautiskās tirdzniecības pārvaldībai, kas paredz starptautiskās sadarbības pārsvaru pār konkurenci, ir būtiska loma attiecībā uz zāļu un vakcīnu ātru izstrādāšanu, ražošanas strauju palielināšanu, noturīgu globālo vērtības ķēžu izveidi un taisnīgu piekļuvi globālajam tirgum, un šajā kontekstā uzsver, ka pašreizējai pandēmijai būtu jādod impulss pastiprinātai starptautiskajai sadarbībai un globālajai sagatavotībai ārkārtas situācijām veselības jomā, prasot ES un dalībvalstu turpmāku iesaistīšanos kopīgā “Eiropas komandā”; uzsver nepieciešamību risināt ar tirdzniecību saistītus pandēmiju un zoonožu cēloņus, piemēram, tirdzniecības ietekmi uz biosfēras degradāciju;

21.

atzinīgi vērtē vairāku valdību vadītāju priekšlikumu noslēgt starptautisku līgumu par reaģēšanu uz pandēmiju un prasa tajā iekļaut spēcīgu tirdzniecības pīlāru; uzsver, ka starptautiskajam tirdzniecības regulējumam ir jāveicina sadarbība un jānodrošina strukturāli un ātri reaģēšanas mehānismi, lai palīdzētu valdībām pārvarēt problēmas saistībā ar ārkārtas situācijām veselības jomā; uzsver, ka šādiem pasākumiem, no vienas puses, būtu jāietver uz vajadzībām orientēta “pieprasījuma puses” pieeja, kas nodrošina kopīgu finansējumu un globāli koordinētus iepriekšējus pirkumus, un, no otras puses, integrēta “piedāvājuma puses” stratēģija ražošanas jaudas ievērojamai palielināšanai visā vērtības ķēdē; uzskata, ka jāpanāk progress pārredzamības nodrošināšanas ziņā attiecībā uz pieejamajiem krājumiem, globālajiem piegādes tīkliem, ražošanas jaudām, būtisku medicīnas produktu cenu noteikšanu un uz sabiedrības veselības drošības apsvērumiem balstītu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izņēmumu noteikšanu un piemērošanu, kā arī jāveicina būtisku pakalpojumu mobilitāte pasaulē, jāaizsargā un jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) noturība un jāizstrādā starpnozaru pieeja, lai mazinātu veselības krīžu negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību, ienākumu vienlīdzību un minoritāšu stāvokli;

22.

prasa PTO 12. ministru konferencē izveidot jaunu tirdzniecības un veselības komiteju, lai sagatavotu vadlīnijas par to, kā valdības var īstenot starptautisko tirdzniecības tiesību esošos izņēmumus un elastību, lai stiprinātu sabiedrības veselības drošību, un kādi mehānismi jāievieš, lai pasaulē uzlabotu spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā, kā arī lai nodrošinātu pamatu tirdzniecības pīlāram sarunās par iecerēto starptautisko nolīgumu par reaģēšanu uz pandēmiju;

23.

uzsver, ka vakcīnu izejvielu globālās piegādes ķēdes, ražošanu un izplatīšanu labvēlīgi ietekmē atvērtas tirdzniecības attiecības; uzsver, ka protekcionisms vakcīnu ražošanā un izplatīšanā var kavēt globālās pandēmijas ierobežošanu; šajā sakarā uzsver negatīvo ietekmi, ko rada vienpusēji pasākumi, piemēram, eksporta ierobežojumi un aizliegumi, kā arī pārredzamības trūkums attiecībā uz globālajiem krājumiem un sekojošā spekulācija ar ierobežotas pieejamības pirmās nepieciešamības preču cenām, tostarp valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem; tādēļ prasa ES veicināt PTO tirdzniecības un veselības iniciatīvas pieņemšanu līdz 2021. gada beigām, veicināt ciešāku globālo sadarbību un būt daudz prasīgākai attiecībā uz medicīnisko izstrādājumu piedāvājuma, ražošanas un izmaksu pārredzamību, globālās veselības aprūpes sistēmu noturību un pieejamiem un cenas ziņā pieņemamiem medicīniskajiem izstrādājumiem un pakalpojumiem; prasa ES nodrošināt, ka tiek pilnībā publiskoti turpmākie pirkuma priekšlīgumi, jo īpaši attiecībā uz nākamās paaudzes vakcīnām;

24.

prasa ES integrēt saistības attiecībā uz komercnoslēpumiem, īpašniekdatiem un tehnoloģiju nodošanu un pieprasīt, lai piegādātāji nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, tostarp izmaksu un peļņas analīzi par katru produktu;

25.

tāpēc pauž bažas par to, ka galvenajās ražotājvalstīs, piemēram, ASV, Apvienotajā Karalistē, Ķīnā, Indijā un — mazākā mērā — ES, pieaug vakcīnu eksporta ierobežojumi, un uzsver, ka tas varētu apdraudēt vakcīnu ražošanas jaudas strauju palielināšanu pasaulē, radīt ražošanas ķēžu traucējumus un izraisīt pretpasākumus; mudina Komisiju sadarboties ar ražotājvalstīm, lai ātri likvidētu eksporta šķēršļus; atkārtoti apliecina, ka ES eksporta atļauju mehānismam ir pagaidu raksturs, kas izmantojams tikai kā galējā iespēja un kas būtu jāpārveido par pārredzamības nodrošināšanas mehānismu; uzstāj uz savlaicīgu un vispusīgu piekļuvi šādiem datiem; uzsver, ka lielāka pārredzamība ir palielinājusi ES iedzīvotāju uzticēšanos ES vakcīnu ieviešanai un Covid-19 pandēmijas pārvaldībai;

26.

pauž nopietnas bažas par to, ka pieaug Covid-19 variantu skaits; uzsver — tas, ka vakcīnas netiek ražotas un izplatītas trešās valstīs, varētu veicināt jaunu un atšķirīgu variantu izplatību; atzīst, ka ES ir viena no lielākajām vakcīnu eksportētājām uz trešām valstīm, bet absolūtā izteiksmē šie eksporta apjomi joprojām nav pietiekami, lai ierobežotu globālo pandēmiju; uzsver, ka ar COVAX mehānismu pašlaik nav iespējams izplatīt vakcīnas visneaizsargātākajām personām atbilstoši pieprasījumam; uzsver, ka savlaicīga piekļuve vakcīnām visā pasaulē var veicināt globālās ekonomikas, kā arī ES ekonomikas atlabšanu un noturību; mudina Komisiju īstenot efektīvu vakcīnu un medicīnisko piegāžu diplomātiju, lai stiprinātu ES uzticamību un diplomātisko pamanāmību, un aicina īstenot vairāk starptautisku centienu, lai paātrinātu vakcīnu piegādi COVAX mehānismam;

27.

uzsver, ka vakcīnām pret Covid-19 un tā variantiem vajadzētu būt globālam sabiedriskam labumam un ka steidzami daudzpusējie centieni būtu jākoncentrē uz vakcīnu taisnīgu izplatīšanu visā pasaulē, strauji palielinot globālās ražošanas jaudu un izveidojot efektīvas partnerības un tehnoloģiju nodošanu, tostarp valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem; uzsver, ka, pamatojoties uz gūto pieredzi, ir būtiski turpināt uzlabot publiskā un privātā sektora partnerības satvaru, kas ir vakcīnu un citu būtisku veselības aprūpes tehnoloģiju izstrādes un ražošanas pamatā; atzinīgi vērtē globālo C19 vakcīnu piegādes ķēdes un ražošanas samitu, kas notika 2021. gada 8. un 9. martā, un prasa izveidot strukturālas platformas, lai strauji izvērstu vakcīnu ražošanu lielākā skaitā valstu, un viens no risinājumiem varētu būt publiskā un privātā sektora partnerībā izveidots loģistikas koordinācijas centrs, apvienojot privātā un publiskā sektora pārstāvjus, lai veidotu un izvērstu partnerības, uzraudzītu šķēršļus un noteiktu pasākumus vakcīnu ražošanas un izplatīšanas atbalstam; uzsver PTO ģenerāldirektora centienus, mudinot dalībniekus virzīties uz priekšu diskusijā par tirdzniecības un veselības iniciatīvām;

28.

uzsver, ka starptautiskās tirdzniecības politikai ir jābūt proaktīvai lomai šajos centienos, atvieglojot izejvielu tirdzniecību, mazinot kvalificēta un pieredzējuša personāla trūkumu, risinot piegādes ķēdes problēmas un pārskatot IĪT globālo satvaru pirms turpmākām pandēmijām; šajā sakarā uzstāj uz konstruktīvu dialogu par PTO Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) pagaidu atcelšanu, lai nodrošinātu, ka pandēmijas laikā valstīm nav jāsaskaras ar represijām par patenta pārkāpumiem saistībā ar Covid-19;

29.

uzsver, ka pētnieki un nozares pārstāvji ir veikuši ievērojamus centienus, lai izstrādātu jaunus Covid-19 diagnostikas un ārstēšanas līdzekļus un vakcīnas; uzsver publiskā sektora resursu būtisko nozīmi, kas deva iespēju farmācijas uzņēmumiem novērst riskus visā vakcīnu vērtības ķēdē, nodrošinot finansējumu un lielas subsīdijas pētniecībai un attīstībai, kā arī liela apmēra pirkuma priekšlīgumus; uzsver arī būtisko devumu, ko snieguši veselības aprūpes nozares darbinieki, pacienti, personas, kuras atveseļojušās no Covid-19, un plašāka sabiedrība, kas piedalījās dažādu zāļu un vakcīnu klīniskos pētījumos un citās pētniecības un attīstības darbībās; uzskata, ka daudzpusējs IĪT tiesiskais regulējums var nodrošināt aizsardzību un stimulus, kas ir būtiski, lai sagatavotos turpmākām pandēmijām, un atzīst tā nozīmi plašas un nepieredzētas sadarbības veicināšanā starp valdībām, pētniecības iestādēm un farmācijas uzņēmumiem;

30.

uzsver efektīvai reaģēšanai uz pandēmiju izšķiroša nozīme ir atvērtas tehnoloģijas, zinātības un pētniecības apmaiņai un farmācijas uzņēmumu pilnīgai līdzdalībai daudzpusējās iniciatīvās, piemēram, C-TAP (Covid-19 tehnoloģiju pieejamības rezerve) un jaunizveidotajā PVO Tehnoloģiju nodošanas centrā, lai pilnībā izmantotu to potenciālu;

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

31.

atbalsta Eiropas zaļā kursa un Eiropas digitālās stratēģijas integrēšanu paziņojumā par tirdzniecības politikas pārskatīšanu un prasa īstenot pārliecinošu tirdzniecības politiku, kas vērsta uz multilaterālismu, noturību un ilgtspēju saskaņā ar ES apņemšanos īstenot ANO IAM; prasa izstrādāt konkrētu rīcības plānu, ceļvedi un grafiku, lai šis mērķis kļūtu par realitāti; tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar partneriem, lai atjauninātu spēkā esošos tirdzniecības un investīciju nolīgumus, izmantojot to pārskatīšanas klauzulas;

32.

atzinīgi vērtē Parīzes nolīguma kā būtiska elementa iekļaušanu visos turpmākajos tirdzniecības, investīciju un partnerības nolīgumos; uzsver, ka Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju ratifikācija un cilvēktiesību ievērošana ir priekšnosacījumi brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) noslēgšanai; prasa Savienībai sadarboties ar turpmākajiem un pašreizējiem tirdzniecības partneriem, lai, pārskatot un apspriežot nolīgumus, ratificētu un efektīvi īstenotu citas vēl nepieņemtās SDO konvencijas un daudzpusējos nolīgumus vides jomā; prasa katrā tirdzniecības nolīgumā iekļaut vērienīgas sadaļas par dzimumu līdztiesību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un MVU, kā arī īpašas sadaļas par digitālo tirdzniecību;

33.

uzsver, ka atlabšana pēc Covid-19 ir unikāla iespēja izvirzīt ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanas programmu; tādēļ aicina Komisiju paātrināt 15 punktu rīcības plāna par TIA sadaļām pārskatīšanu 2021. gadā, lai to varētu īstenot uzsāktajās sarunās; sagaida, ka pārskatīšanā tiks izskatīta izpildāmība, un šajā sakarā atgādina par Nīderlandes un Francijas neoficiālo dokumentu par tirdzniecību, sociālekonomisko ietekmi un ilgtspējīgu attīstību (17); ierosina apsvērt vismaz nesenos sasniegumus ES tirdzniecības politikas izpildes panākšanā, proti, spēju novērst partneru pieļautās neatbilstības, izmantojot vienpusējas sankcijas kā galējo līdzekli, piemēram, ieviešot tarifus vai kvotas konkrētiem produktiem vai savstarpēji apturot citas nolīguma daļas;

34.

aicina Padomi un Komisiju TIA un lauksaimniecības sadaļās iekļaut noteikumus par dzīvnieku labturību, taisnīgu tirdzniecību un aprites ekonomiku; šajā sakarā uzsver galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga lomu un prasa cieši sadarboties ar Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteju TIA piespiedu izpildes uzraudzībā un kontrolē; aicina Komisiju izmantot nesenajā ekspertu grupas darbā gūto pieredzi, lai TIA sadaļās tiktu iekļauts ceļvedis ar konkrētām un pārbaudāmām saistībām;

35.

pauž nožēlu par to, ka brūnajām precēm joprojām tiek piemērots preferenciāls režīms salīdzinājumā ar zaļajām precēm un ka tarifi un tirdzniecības šķēršļi kavē ilgtspējīgu tirdzniecību; uzsver, ka tarifu un tirdzniecības šķēršļu atcelšana zaļajām precēm un pakalpojumiem būtu jāizstrādā saskaņā ar PTO noteikumiem tā, lai veicinātu inovatīvu risinājumu izmantošanu, risinātu klimata krīzi un sekmētu zaļā kursa mērķu izpildi, kā arī IAM sasniegšanu un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; prasa Komisijai izpētīt instrumentus šo izkropļojumu novēršanai un īstenot zaļajā kursā pausto apņemšanos, ieviešot to visos tirdzniecības politikas aspektos;

36.

norāda, ka augstās sākotnējās izmaksas, kas var atmaksāties tikai laika gaitā, un zinātības un aprīkojuma trūkums pašlaik kavē vai palēnina jaunattīstības valstu zaļo un digitālo pārkārtošanos; prasa Komisijai izmantot visus tās rīcībā esošos tirdzniecības instrumentus un attīstības sadarbības politiku, lai palielinātu finansiālo atbalstu, tehnisko palīdzību, tehnoloģiju nodošanu, spēju veidošanu un digitalizāciju nolūkā dot iespējas jaunattīstības valstīm un nodrošināt tām ilgtspējīgu noturību, kā arī labāk veikt uzticamības pārbaudi piegādes ķēdē;

37.

prasa ES uzņemties vadošu lomu daudzpusējā sistēmā, lai sadarbotos ar līdzīgi domājošām valstīm un tirdzniecības partneriem spēcīgas vides programmas īstenošanā, tostarp progresīvu disciplīnu izstrādē, lai tirdzniecības nolīgumos un PTO izbeigtu gan tirgu kropļojošas, gan videi kaitīgas subsīdijas, tostarp noteikumus par fosilā kurināmā subsīdijām, pamatojoties uz principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”;

38.

uzsver, ka ir svarīgi sagatavot ilgtspējīgas ietekmes novērtējumus ex ante, starpposmā un ex post, ievērojot konkrētu grafiku un pēc iespējas ātrāk pievēršoties iespējamiem riskiem, kā arī, ja ex post novērtējumi norāda uz šādu nepieciešamību, pievērsties negatīvās ietekmes novēršanai; aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par iesāktajiem un pabeigtajiem ilgtspējīgas ietekmes novērtējumiem; uzsver, ka ir jāizstrādā visaptverošs satvars ar konkrētiem mērķiem, lai tirdzniecības un investīciju nolīgumos veicinātu IAM, zaļo kursu un SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai; uzsver, ka jauni nolīgumi būtu jānoslēdz tikai tad, kad šie mērķi ir izpildīti, un ka spēkā esošie nolīgumi būtu attiecīgi jāpārskata;

39.

uzsver, ka pārredzamībai, dialogam un labai saziņai ar pilsoņiem un ieinteresētajām personām ir būtiska nozīme, lai radītu atbalstu tirdzniecības politikai un izmantotu tās sniegtos ieguvumus; tāpēc atzinīgi vērtē vārteju “Acces2Markets” un Komisijas centienus veicināt šī instrumenta izmantošanu; uzstāj, ka ES politiskajos un tirdzniecības nolīgumos ir skaidri jādefinē pilsoniskās sabiedrības un vietējo konsultantu grupu (VKG) loma un pienākumi, ka to uzraudzības funkcijas varētu vēl vairāk paplašināt un ka finanšu palīdzība ir jāpapildina ar spēju veidošanas pasākumiem, lai tā varētu efektīvi darboties; uzsver ES delegāciju potenciālu atbalstīt trešo valstu VKG darbu un tirdzniecības nolīgumu uzraudzību un īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot MVU atbalstīšanai nolīgumu un tirdzniecības atvieglošanas pasākumu izmantošanā; pauž nožēlu par visaptverošas struktūras trūkumu šajā jomā;

40.

uzsver, ka nepieciešama lielāka saskaņotība un pārredzamība ES tirdzniecības politikas uzraudzībā; uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti, skaidri, izmērāmi un objektīvi kritēriji ES tirdzniecības politikai un ES pilsoņu iesaistei, labākam dialogam starp Komisiju un Parlamentu, lielākai politikas saskaņotībai un labākai visu tirdzniecības politikas aspektu pārbaudei; šai sakarā uzsver ex ante, starpposma un ex post ilgtspējīgas ietekmes novērtējumu lomu; aicina Komisiju visos tās priekšlikumu posmos sadarboties ar Parlamentu, sekot līdzi VKG priekšlikumiem, stiprināt pilsoniskās sabiedrības dialogu un intensīvāk sadarboties ar pilsonisko sabiedrību Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK); prasa Parlamentam strukturāli ieplānot regulāras apspriedes ar dažādām VKG;

Multilaterālisms un Eiropas ģeopolitiskā vieta pasaulē

41.

aicina Komisiju noteikt konkrētas un specifiskas darbības un ceļvedi atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepcijas īstenošanai, kā arī nodrošināt, ka tiek izvērtēti visi risinājumi; ar bažām konstatē, ka ģeopolitiskā konkurence un spriedze ir palielinājusies pēc Covid-19 uzliesmojuma;

42.

atgādina par spēcīgas, diversificētas un noturīgas ES tirdzniecības politikas ģeopolitisko nozīmi; atgādina, ka ES augstais enerģētiskās atkarības līmenis ir problēma atvērtai stratēģiskajai autonomijai un liek mums paātrināt enerģētikas pārkārtošanu; uzsver, ka mūsu atvērtības pamatā vajadzētu būt ES ietekmei tirgū, vērtībām un sadarbības, taisnīguma, savstarpīguma un uz noteikumiem balstītas tirdzniecības principu ievērošanai;

43.

stingri iesaka ES veidot jaunas un stiprināt esošās partnerības ar līdzīgi domājošiem partneriem; uzskata, ka plurilaterāli tirdzniecības nolīgumi ar ierobežotu partneru skaitu un koncentrēšanās uz stratēģiskiem jautājumiem sniedz labāku un konkrētāku ceļu atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepcijas īstenošanai un piesaistītu atbalstu pilsoniskajā sabiedrībā;

44.

tomēr uzsver, ka gadījumos, kad sadarbība nav iespējama, ES būtu jāīsteno savas intereses, izmantojot autonomus pasākumus, lai aizsargātu savas vērtības un apkarotu negodīgu tirdzniecības praksi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

45.

atzinīgi vērtē tirdzniecības politikas pārskatīšanā pausto atbalstu multilaterālismam un plašos priekšlikumus par nepieciešamo padziļināto PTO reformu visās jomās;

46.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā redzējumā par PTO reformu ir uzsvērusi ekonomikas atveseļošanu, ilgtspējīgu attīstību, negodīgas valsts subsīdijas un digitālo tirdzniecību, un mudina Komisiju pielikt visas pūles, lai īstenotu savu programmu, tostarp mērķus attiecībā uz dzimumu līdztiesību, cilvēktiesībām un darba standartiem;

47.

usver, cik svarīgi ir nodrošināt ātru PTO saikni ar citām daudzpusējās sistēmas organizācijām, piemēram, PVO, panākt vienprātību Ženēvā, nodrošināt, ka starptautiskās organizācijas sadarbojas globālu problēmu risināšanā, un pabeigt sarunas par zivsaimniecības subsīdijām PTO 12. ministru konferencē;

48.

uzsver PTO tirdzniecības un klimata iniciatīvas nozīmi un atkārtoti pauž atbalstu nolīgumam par vides precēm; šajā kontekstā atzinīgi vērtē PTO jaunās ģenerāldirektores pieeju un sagaida, ka Komisija aktīvi viņu atbalstīs, lai sniegtu jaunu stimulu organizācijai un tā varētu risināt problēmas, ar ko patlaban saskaras daudzpusējā tirdzniecības sistēma;

49.

uzsver efektīvas strīdu izšķiršanas nozīmi, lai nodrošinātu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas stabilitāti un paredzamību, kā arī uzsver, ka sadarbībā ar ASV jāatrisina pašreizējā situācija saistībā ar Apelācijas institūciju, lai atjaunotu tās darbību un tādējādi nodrošinātu tirdzniecību strīdu pienācīgu risināšanu; aicina Komisiju ierosināt tās izstrādātās PTO tirdzniecības un klimata iniciatīvas ietvaros attiecīgā gadījumā iekļaut speciālās zināšanas vides jomā strīdu izšķiršanas kontekstā;

50.

uzsver, ka PTO sarunu funkcijas atdzīvināšanai būs svarīga loma jebkādā būtiskā organizācijas reformā; jo īpaši norāda, ka ir jānovērš konkurences izkropļojumi, ko rada rūpniecības subsīdijas un valsts uzņēmumi, jo īpaši Ķīnā, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai noteiktu un diferencētu subsīdiju kategorijas atkarībā no to devuma leģitīmo publisko mērķu sasniegšanā;

51.

uzsver — lai atdzīvinātu PTO sarunu funkciju, ES jāsadarbojas ar līdzīgi domājušiem partneriem nolūkā rast kopīgu pamatu PTO reformai visplašākajā nozīmē; atkārtoti apliecina, ka, lai panāktu jēgpilnu progresu PTO reformas īstenošanā, jāpanāk plaša vienprātība un jāveido līdzīgi domājošu partneru koalīcijas; aicina Komisiju turpināt dalību daudzpusējās sarunās, kas ir solis daudzpusēju nolīgumu noslēgšanas virzienā; atbalsta Komisijas priekšlikumu uzsākt sarunas ar līdzīgi domājošiem partneriem par daudzpusēju nolīgumu par konkurences neitralitāti; pauž pārliecību, ka ES vadošajai lomai un transatlantiskajai sadarbībai ir izšķiroša nozīme jēgpilnas PTO reformas sekmīgai īstenošanai;

52.

prasa Komisijai aktīvi censties rast risinājumu neatbilstībai starp attīstības līmeni un saistību līmeni starptautiskajā tirdzniecības sistēmā; uzsver, ka īpaša vērība jāpievērš jaunattīstības valstīm un to īpašajām vajadzībām saistībā ar ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un PTO reformu;

53.

uzskata, ka nākamajā PTO Ministru konferencē ir svarīgi pievērsties sankciju režīmam, lai nepieļautu, ka par dažu dalībvalstu starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpšanas sekām maksā nozares, kas nav atbildīgas par noteikumu neievērošanu;

54.

atbalsta tirdzniecības politika pārskatīšanā pausto ierosinājumu, ka G20 būtu jāstiprina sadarbība un jākoordinē centieni virzībā uz oglekļneitralitāti un saistībā ar citiem zaļā kursa aspektiem; tomēr uzsver — lai šī pieeja būtu efektīva, dažām G20 valstīm būs jāpalielina savas emisiju samazināšanas saistības; aicina Komisiju izveidot efektīvu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu;

55.

atbalsta jauno un tālredzīgo transatlantisko programmu, kuras pamatā ir kopīgas intereses, vērtības un mērķi un kuras nolūks ir līdzsvarot ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības attīstību Klusā okeāna reģionā, panākt jēgpilnu PTO reformu un rast kopīgus risinājumus kopīgām problēmām;

56.

vienlaikus atzīst, ka dažās jomās intereses atšķiras; aicina gan Komisiju, gan ASV administrāciju cieši sadarboties jaunajā politiskajā kontekstā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem nolūkā palielināt ES uzņēmumu piekļuvi tirgum, turpināt izskatīt nolīgumus par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko tarifu atcelšanu, vienoties par vērienīgiem sociālajiem, tehnoloģiskajiem un vides standartiem un balstīties uz savstarpēji gūto pieredzi, lai efektīvāk veicinātu šādus standartus pasaules mērogā;

57.

mudina abas puses atrisināt divpusējos tirdzniecības strīdus, atbalsta Airbus–Boeing tarifu apturēšanu un mudina šim jautājumam atrast pastāvīgu risinājumu, lai varētu risināt jautājumu par digitālajiem nodokļiem; aicina ASV atcelt tarifus saskaņā ar 232. pantu tēraudam un alumīnijam;

58.

prasa kopīgiem spēkiem panākt, lai tirdzniecības politikas centrā būtu strādājošie un uzņēmumi un varētu pārvarēt pandēmiju, paātrināt ekonomikas atveseļošanos un atvieglot vakcīnu un medicīnisko pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību; atkārtoti norāda, ka mums būtu jāsadarbojas, lai panāktu jēgpilnu PTO reformu un atjaunotu efektīvi funkcionējošu Apelācijas institūciju; aicina abas puses ievērot PTO saistības saskaņā ar Nolīgumu par valsts iepirkumu (NVI) un rast kopīgus risinājumus kopīgām problēmām, tomēr uzsver, ka nepieciešamības gadījumā ES jārīkojas autonomi;

59.

atbalsta kopīgo paziņojumu “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” un prasa ātri izveidot jaunu ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi; prasa ES un ASV cieši sadarboties jaunu un revolucionāru tehnoloģiju jomā, tostarp kopīgi noteikt eksporta un importa ierobežojumus autoritārām valstīm;

60.

aicina Komisiju transatlantisko attiecību centrā izvirzīt tirdzniecību, klimatu un ar to saistītās reformas, vienlaikus norādot, ka jaunā ASV administrācija šajā jomā izvirza vērienīgus mērķus, kuru pamatā vajadzētu būt arī jaunām pieejām, piemēram, tādām, kas ieviestas ar ASV, Meksikas un Kanādas nolīgumu (USMCA);

61.

apzinās, cik svarīgas ir ES tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kura 2020. gadā preču tirdzniecības ziņā kļuva par lielāko ES tirdzniecības partneri; pauž stingru pārliecību, ka ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībām ir vajadzīga līdzsvarotāka un abpusēja pieeja; uzsver, ka ES un Ķīnas visaptverošā investīciju nolīguma (CAI) ratifikācijas process var sākties tikai tad, kad ES būs guvusi ievērojamus panākumus, izstrādājot piemērotus un efektīvus autonomos pasākumus, kas būtu jāizmanto centienos novērst tirgu kropļojošu praksi un aizstāvēt ES stratēģiskās intereses, tostarp ar piespiedu darbu ražotu produktu aizliegumu, uzlabotu tirdzniecības aizsardzības instrumentu kopumu un iedarbīgu sankciju mehānismu cilvēktiesību jomā;

62.

uzsver, ka CAI ratificēšana ir neiedomājama plašākas ES un Ķīnas attiecību dinamikas kontekstā un pauž dziļu nožēlu par nepieņemamo Ķīnas attiecību saasināšanu, piemērojot sankcijas ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas struktūrām, jo tas vēl vairāk mazina uzticēšanos un kavē divpusējo sadarbību; uzsver, ka CAI ratifikācijas procesu nesāksies, kamēr nav atceltas Ķīnas sankcijas pret deputātiem un Parlamenta struktūrām;

63.

uzsver, ka Parlaments rūpīgi pārbaudīs nolīgumu, tostarp tā noteikumus par ilgtspējīgu attīstību, un atgādina Komisijai, ka, aicināts apstiprināt investīciju nolīgumu, tas ņems vērā cilvēktiesību situāciju Ķīnā, tostarp Honkongā;

64.

mudina Komisiju turpināt darbu pie investīciju nolīguma ar Taivānu, apliecinot apņemšanos jēgpilni iesaistīties tirdzniecības un investīciju attiecībās un veicot nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2021. gada beigām veiktu ietekmes novērtējumu, sabiedrisko apspriešanu un darbības jomas izpēti; atkārtoti norāda, cik būtiska nozīme ir strukturālam divpusējam dialogam, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar multilaterālismu un PTO, tehnoloģijām un sabiedrības veselību, kā arī būtisku sadarbību saistībā ar kritiski svarīgām piegādēm, piemēram, pusvadītāju piegādēm;

65.

atzinīgi vērtē tirdzniecības politikas pārskatīšanu attiecībā uz Āfriku un austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem efektīvā, noturīgā un konstruktīvā veidā un prasa veikt konkrētus pasākumus, lai padziļinātu ES attiecības ar šiem partneriem, tostarp enerģētikas jomā;

66.

atkārtoti uzsver, cik svarīga ir stratēģiska un ilgtspējīga partnerība ar Dienvidaustrumāziju un Indiju; šajā kontekstā aicina Komisiju turpināt sadarboties ar šo reģionu un proaktīvi veicināt noteikumos balstītas tirdzniecības attiecības visaptverošas un vērienīgas Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas izstrādei;

67.

norāda, ka Covid-19 krīze ir uzsvērusi, cik svarīgi ir veidot ar Āfrikas kontinentu jaunu partnerību, kas veicina iekļaujošu un ilgtspējīgu politikas pieeju; šajā kontekstā uzsver, ka ir jārisina jautājums par parādu samazināšanu un parādu atcelšanu; uzsver, ka ES ir aktīvi jāatbalsta Āfrikas iekšējo vērtības ķēžu diversifikācija;

68.

atzinīgi vērtē to, ka ir stājusies spēkā Āfrikas kontinentālā brīvās tirdzniecības zona (AfCFTA), kas ir instruments, ar kuru tiek aktīvi atbalstīta Āfrikas reģionālā, ekonomiskā un politiskā integrācija un uzlabota tās piekļuve globālajiem tirgiem;

69.

uzsver to, cik svarīga ir ES apņemšanās veidot tirdzniecības attiecības ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu, tostarp ar aizjūras zemēm un teritorijām; pauž bažas par Covid-19 ietekmi šajā reģionā, jo īpaši uz sievietēm;

70.

prasa visām ES iestādēm kā vienu no prioritātēm saglabāt mūsu tirdzniecības un attīstības sadarbību un lielākas noturības pret pandēmijām un ārkārtas situācijām veselības jomā veidošanu; aicina Komisiju šajā nolūkā uzturēt strukturālu dialogu ar partneriem iepriekš minētajos reģionos;

o

o o

71.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0337.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0277.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0261.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0109.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0071.

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0073.

(7)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0040.

(8)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0321.

(9)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0252.

(10)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0212.

(11)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(12)  OV C 369, 11.10.2018., 22. lpp.

(13)  OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.

(14)  Starptautiskais Valūtas fonds, “Pasaules ekonomikas perspektīvas: atšķirīgas atveseļošanās gaitas pārvaldība”, 2021. gada aprīlis.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(17)  Nīderlandes un Francijas neoficiālais dokuments par tirdzniecību, sociālekonomisko ietekmi un ilgtspējīgu attīstību, kas pieejams vietnē “Nīderlande starptautiskajās organizācijās” (permanentrepresentations.nl).


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/21


P9_TA(2021)0331

2020. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2020. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām (2020/2124(INI))

(2022/C 99/03)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu un tā 5. protokolu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem,

ņemot vērā klimata stratēģiju un jauno aizdevumu politiku enerģētikas nozarē, ko EIB pieņēma 2019. gada novembrī,

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020)0021),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022),

ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (1),

ņemot vērā 2020. gada 5. maijā publicēto EIB 2019. gada finanšu pārskatu,

ņemot vērā EIB 2019. gada darbības pārskatu “Zaļais pavediens”, kas publicēts 2020. gada 7. maijā,

ņemot vērā EIB Direktoru padomes 2020. gada 11. novembrī pieņemto Klimata bankas ceļvedi un EIB 2020. gada novembra jauno klimata stratēģiju,

ņemot vērā 2019. gada 3. septembrī publicēto pārskatu par EIB operācijām Eiropas Savienībā 2019. gadā,

ņemot vērā pārskatu par EIB ārpus ES atbalstītajiem projektiem 2019. gadā “Global reach: the impact of the EIB beyond the European Union” (Globālais tvērums: EIB ietekme ārpus Eiropas Savienības), kas publicēts 2020. gada 10. decembrī,

ņemot vērā EIB 2019. gada finanšu pārskatu un statistikas pārskatu, kas publicēti attiecīgi 2020. gada 5. un 7. maijā,

ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus, ziņojumu par krāpšanas izmeklēšanas darbībām un ziņojumu par sūdzību izskatīšanas mehānismu par 2019. gadu,

ņemot vērā EIB grupas ziņojumu par riska pārvaldību par 2019. gada, kas publicēts 2020. gada 6. jūlijā,

ņemot vērā to, ka EIB 2016. gada 7. oktobrī apstiprināja ES veikto Parīzes nolīguma ratifikāciju,

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumu “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu” (COM(2020)0112),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai mobilizētu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (2),

ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (3),

ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšanu (4),

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), atveseļošanas instrumentu “Next Generation EU”, Covid-19, klimata pārmaiņām, drošību un ārējām attiecībām,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) īpašo ziņojumu Nr. 03/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”, kas publicēts 2019. gada 29. janvārī,

ņemot vērā EIB 2020. gada darbības pārskatu “Crisis Solutions” (Risinājumi krīzes pārvarēšanai), kas publicēts 2021. gada 20. janvārī,

ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota”, kas publicēts 2020. gada 12. maijā,

ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā (5);

ņemot vērā Ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli EIB priekšsēdētājam par interešu konflikta jautājumiem un EIB priekšsēdētāja 2017. gada 31. janvāra atbildi,

ņemot vērā Ombuda lēmumu lietā 2168/2019/KR par Eiropas Banku iestādes lēmumu apstiprināt tās izpilddirektora lūgumu kļūt par finanšu lobiju grupas izpilddirektoru;

ņemot vērā 2019. gada Counter balance ziņojumu “Is the EIB up to the task in tackling fraud and corruption? Challenges for the EU Bank’s governance framework” (Vai EIB ir uzdevuma augstumos krāpšanas un korupcijas problēmas risināšanā? Sarežģīti uzdevumi ES bankas pārvaldības satvaram),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0200/2021),

A.

tā kā saskaņā ar LESD 309. pantu un atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai EIB uzdevums ir palīdzēt sasniegt Savienības mērķus, tostarp, izmantojot dažādus investīciju instrumentus, tādus kā aizdevumi, pašu kapitāls, garantijas, riska dalīšanas mehānismi un konsultāciju pakalpojumi;

B.

tā kā saskaņā ar EIB statūtu 18. pantu tai ir jānodrošina, ka tās līdzekļi tiek izmantoti pēc iespējas racionālāk Savienības interesēs;

C.

tā kā EIB ir Eiropas Savienības publiskās aizdošanas institūcija un viena no lielākajām daudzpusējām finanšu iestādēm pasaulē; tā kā tāpēc EIB ir dabiska ES partnere finanšu instrumentu īstenošanā, cieši sadarbojoties ar valstu un daudzpusējām finanšu iestādēm;

D.

tā kā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas, kas sākās 2020. gadā, nelabvēlīgo ietekmi, EIB uzņēmās būtisku lomu ekonomikai un it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nepieciešamā finansējuma mobilizēšanā;

E.

tā kā, kā to norādījusi Komisija, EIB ir būtiska loma, lai īstenotu ES stratēģiju sarežģītu uzdevumu risināšanai klimata un vides jomā, un tā kā, lai sasniegtu atjauninātos 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, katru gadu ir nepieciešamas papildu investīcijas 350 miljardu EUR apmērā;

F.

tā kā EIB 2019. gadā apņēmās atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus, visas savas finansēšanas darbības saskaņot ar Parīzes nolīguma mērķiem un kļūt par ES klimata banku;

G.

tā kā EIB Direktoru padome ir apstiprinājusi Klimata bankas ceļvedi 2021.–2025. gadam;

H.

tā kā EIB ir sākusi pārskatīt 2011. gadā apstiprināto aizdevumu politiku transporta nozarē, lai atbalstītu pieejamu, efektīvu, zaļu un drošu transportu;

I.

tā kā atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām (sabiedrībām ar vidēji lielu kapitālu) ir viens no EIB publiskās politikas pamatmērķiem; tā kā 2020. gadā vien EIB grupa ar jaunu finansējumu atbalstīja vairāk nekā 425 000 MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību; tā kā atbalsts MVU ir 40 % no EIB kopējā parakstīto finansēšanas operāciju apjoma;

J.

tā kā EIB piemīt kapacitāte ar savām investīcijām atbalstīt sociālo nozari, tostarp veselības aizsardzību, izglītību un mājokļa sektoru;

K.

tā kā 2020. gadā EIB apstiprināja aizdevumus 10,23 miljardu EUR vērtībā, kas paredzēti projektiem ārpus Savienības, tajā skaitā aizdevumus 2,3 miljardu EUR apjomā projektiem vismazāk attīstītajās valstīs;

L.

tā kā Lietpratēju augsta līmeņa grupa par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai 2019. gada 7. oktobrī publicēja savu galīgo ziņojumu, kurā tā izklāstījusi šādus trīs iespējamos variantus nākotnes Eiropas Klimata un ilgtspējīgas attīstības bankas izveidei: a) par pamatu izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un EIB ārējās finansēšanas darbības, b) apvienojot esošo ES finanšu iestāžu ārējās darbības jaunā finanšu iestādē ar jauktām īpašumtiesībām, un, c) pārceļot visas EIB ārējās darbības uz EIB meitasuzņēmumu ar būtiskiem citiem akcionāriem; tā kā Padomes 2019. gada decembra secinājumos norādīts, ka izpētāmi būtu tikai a) un c) variants; tā kā katra varianta priekšizpētes rezultāti, kuriem bija jābūt pieejamiem 2020. gada rudenī, joprojām nav darīti iesniegti;

M.

tā kā EIB grupa pašlaik strādā pie pamatnostādnēm par darījumu partneru projektu saskaņošanu, kurās tiks iekļauti vides un ilgtspējas mērķi,

Vispārīgi apsvērumi

1.

pauž nopietnas bažas par ievērojamo makroekonomisko nelīdzsvarotību, ko radījusi Covid-19 krīze, un par to ietekmi uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, investīcijām, noturību, nodarbinātības līmeni, izglītību un sociālekonomisko nevienlīdzību; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā un sociālā krīze ir būtiski kaitējusi ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā un ka viens no galvenajām veidiem, kā izpaužas šīs krīzes ietekme, ir investīciju samazināšanās, kas pašlaik ir nepietiekamas, lai īstenotu ES mērķus; uzsver, ka publisko un privāto investīciju samazināšanās ir sasniegusi satraucošu līmeni;

2.

uzsver EIB kā ES publiskās bankas ļoti svarīgo lomu — jo tā ir vienīgā starptautiskā finanšu institūcija, kas pilnībā pieder ES dalībvalstīm un kas savā darbībā pilnībā vadās pēc ES politikām un standartiem — ekonomikas atveseļošanas atbalstīšanā pēcpandēmijas kontekstā un investīciju paredzēšanā Eiropas prioritāšu īstenošanai;

3.

uzsver EIB izšķiroši svarīgo lomu atbalsta sniegšanā ekonomikas atveseļošanai īstermiņā un vidējā termiņā kopā ar Eiropas zaļo kursu, Eiropas Klimata aktu, ES Industriālo stratēģiju, atveseļošanas instrumentu Next Generation EU (NGEU), ES ilgtermiņa budžetu, programmu InvestEU un citiem Eiropas finanšu instrumentiem; atzinīgi vērtē EIB finansiālo līdzdalību InvestEU, kas ir veids, kā palīdzēt pārvarēt investīciju trūkumu Eiropas Savienībā, kura cēloņi joprojām ir jānovērš; atzinīgi vērtē arī EIB svarīgo lomu konsultatīvā atbalsta sniegšanā ar konsultāciju centra InvestEU palīdzību;

4.

atbalsta Eiropadomes secinājumu, ka EIB rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam kapitālam, lai īstenotu Savienības politikas, un aicinājumu EIB Valdei pārskatīt EIB kapitāla pietiekamību, ņemot vērā DFS un NGEU iekļautos instrumentus, kā arī Bankas ieguldījumu Savienības vērienīgo mērķu — cīnīties pret klimata pārmaiņām un digitalizēt Eiropas ekonomiku — īstenošanā;

5.

uzskata, ka kapitāla palielināšana ir pamatota, lai ļautu EIB nodrošināt ilgtermiņa finansējumu, veicināt iekļaujošu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo un reģionālo kohēziju un atbalstīt pamatinvestīcijas reālajā ekonomikā — kuras citādi netiktu veiktas —, vienlaikus saglabājot pašreizējo AAA reitingu, kas ir EIB svarīgs aktīvs;

6.

atzīmē, ka EIB ir iestāde, kurai raksturīgs augsta aizņemto līdzekļu attiecība pret pašu kapitālu; aicina EIB akcionārus pārdomāt to, kāda būtu optimāla pašu kapitāla struktūra, un vienoties par kapitāla palielināšanu gan naudā, gan pieprasāma kapitāla veidā; uzsver, ka kapitāla palielināšanai būtu jānotiek vienlaikus ar pārredzamības, demokrātiskās pārskatatbildības, pārvaldības struktūras efektivitātes un vidiskās ilgtspējas uzlabošanu;

7.

šajā sakarā aicina Komisiju izpētīt iespēju tikt pārstāvētai EIB Valdē, parakstoties uz EIB kapitālu un šajā nolūkā izmantojot ES budžeta līdzekļus;

8.

atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu Eiropas Savienībai laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam katru gadu būs jāinvestē par 350 miljardiem EUR vairāk nekā tā investēja laikposmā no 2011. gada līdz 2020. gadam; uzsver — lai pārvarētu šo investīciju trūkumu klimata jomā, EIB ir jāuzņemas vēl lielāka loma; aicina EIB Valdi izmantot iespēju, ko sniedz EIB labvēlīgie aizdošanas nosacījumi, un palielināt obligāciju emisiju un pagarināt dzēšanas termiņu, vienlaikus saglabājot tās stipro kapitāla pozīciju;

9.

atzinīgi vērtē neseno Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanu (6);

10.

prasa EIB kā ES publiskajai bankai īstenot maksimālus saskaņotus centienus, lai atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem nodrošinātu spēcīgu un politikas virzītu finansēšanu, kas garantē ekonomisku efektivitāti, veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nekavē piekļuvi kvalitatīviem publiskiem pakalpojumiem; aicina EIB gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās prioritāti piešķirt sabiedriskas nozīmes projektiem, kas veicina ES politikas mērķu īstenošanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, it īpaši projektiem, kuri citādi neatbilstu EIB finansējuma piešķiršanas kritērijiem, lai tādējādi nākamajās desmitgadēs pievērstos vēl nepieredzētiem globāliem uzdevumiem, it īpaši cīņai pret klimata pārmaiņām;

11.

aicina EIB vēl vairāk pastiprināt savu iekšējo kapacitāti un speciālās zināšanas, lai savās partnerībās nodrošinātu uz uzdevumu orientētu ilgtermiņa apņemšanos, veicinātu koordināciju starp valsts un reģionālā līmeņa dalībniekiem un turpinātu uzlabot apstākļus tam, lai varētu uzņemties lielāku risku inovācijā un izaugsmi veicinošās investīcijās;

12.

uzsver, ka liela nozīme ir papildināmības faktoram, kas EIB jānodrošina attiecībā uz investīcijām visā ES; uzsver nepieciešamību koordinēt stratēģijas ar citām Eiropas iestādēm un daudzpusējām un valstu attīstības bankām;

13.

cildina EIB centienus mērķu noteikšanā un mudina to stiprināt savu sociālo un vides standartu īstenošanu uz vietas un uzlabot atbalstīto projektu ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes izvērtēšanu, kā arī to papildināmību un ilgtspēju;

14.

uzsver, ka EIB ir jācenšas ar savām darbībām neizstumt privātās investīcijas;

15.

uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut turpmāku ģeogrāfisko nelīdzsvarotību EIB īstenotajā aizdošanā, lai nodrošinātu investīciju plašāku ģeogrāfisko un sektorālo sadalījumu, mazinātu reģionālās atšķirības, proti, tās, ko rada ilgtermiņa investīciju trūkums un neizdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, un veicinātu ekonomisko un sociālo konverģenci un kohēziju;

16.

atzinīgi vērtē EIB jau īstenotos centienus šajā jomā, taču uzsver, ka ir jādara vēl vairāk, jo nesenie pārskati liecina par projektu ģeogrāfiskās koncentrācijas stabili augstu līmeni;

17.

prasa EIB sniegt ieguldījumu sistēmisku trūkumu novēršanā, kuri atsevišķiem reģioniem un valstīm neļauj pilnībā izmantot EIB piedāvātās finansiālās iespējas, šajā nolūkā cita starpā pastiprinot centienus paplašināt aizdošanas darbības, sniedzot tehnisko palīdzību un konsultatīvo atbalstu, it īpaši reģionos, kas piesaista maz investīciju un kas valsts finansiālās kapacitātes vai valsts ierobežotās rīcības brīvības dēļ pandēmijas krīzes laikā neguva būtisku labumu no atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem;

Līdzekļu mobilizēšana Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai

18.

atzinīgi vērtē to, ka EIB ātri mobilizēja finansējumu līdz pat 40 miljardu EUR apmērā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma izraisītās krīzes pārvarēšanai, paredzot aizdevumus, maksājumu brīvdienas un pasākumus MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību likviditātes problēmas mazināšanai;

19.

atzinīgi vērtē arī finansējuma mobilizēšanai sekojošo Eiropas Garantiju fonda izveidi 25 miljardu EUR apmērā, reaģējot uz Covid-19 krīzi, un it īpaši tās labvēlīgo ietekmi uz finansiālā atbalsta sniegšanu MVU un veselības aizsardzības nozarei; tomēr pauž nožēlu par Eiropas Garantiju fonda lēno izmantošanu, jo pirmie līdzekļu piešķīrumi tika apstiprināti tikai 2020. gada beigās, tāpēc ka vairākas dalībvalstis vēlu iesniedza pieteikumus un aizkavējās valsts atbalsta apstiprināšanas procedūras; uzsver, ka Eiropas Garantiju fonds tika izveidots kā pagaidu instruments; ierosina, lai tas turpinātu darboties arī pēc 2021. gada, ņemot vērā Covid-19 krīzes ieilgušo ietekmi un atkārtoti noteiktos pārvietošanās ierobežojumus daudzās dalībvalstīs;

20.

atzīmē, ka atbalstam, ko, izmantojot Eiropas Garantiju fondu, garantē finanšu starpniekiem, būtu jāpiemēro vairāki izvērtēšanas kritēriji, tādi kā vides, sociālā un korporatīvās pārvaldības politika;

21.

šajā sakarā aicina EIB apsvērt iespēju ierosināt papildu stimulus attiecībā uz jau apstiprinātiem projektiem un kredītlīnijām, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu projektu īstenošanu un nodrošinātu līdzekļu ātru izmantošanu;

22.

atzinīgi vērtē investīciju instrumenta izveidi 6 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu veselības aprūpes nozares, proti, medicīnas infrastruktūras, pētniecības un vakcīnu izstrādes, finansēšanu; aicina EIB prioritāti piešķirt sabiedrības veselības sistēmu stiprināšanai;

23.

atzīmē, ka saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19 kopš 2020. gada 30. septembra EIB ir apstiprinājusi 84 operācijas Eiropas Savienībā par kopējo investīciju summu 23,5 miljardi EUR; atzīmē arī to, ka 88 % apstiprināto operāciju attiecas uz MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un veselības aizsardzības nozari; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt MVU, jo Covid-19 pandēmijas ietekme uz šiem uzņēmumiem ir īpaši smaga;

24.

atzinīgi vērtē mērķtiecīgas finansēšanas iniciatīvas izveidi līdz 5,2 miljardu EUR apmērā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lai sniegtu atbalstu valstīm ārpus ES;

25.

atzinīgi vērtē EIB līdzdalību COVAX, investējot 400 miljonus EUR COVAX cerības pirkuma līgumos;

26.

uzsver, ka, ņemot vērā inficēšanās ar Covid-19 gadījumu secīgos un neparedzamos uzplūdus, minētie instrumenti būs vēl vairāk jāpastiprina, jāīsteno un jāpaplašina to izmantošana; aicina EIB būt gatavai paplašināt esošo instrumentu izmantošanu un attiecīgā gadījumā sākt jaunas finanšu atbalsta iniciatīvas;

Kļūšana par ES klimata banku

27.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā EIB 40 % aizdevumu bija saistīti ar vidi un klimatu;

28.

atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pasaulē lielākā zaļo obligāciju emitente, kas 12 gados klimata obligāciju un ilgtspējas obligāciju veidā ir mobilizējusi 34,6 miljardus EUR; aicina EIB turpināt un pat paplašināt zaļo obligāciju emisiju, lai uzlabotu attiecīgā tirgus likviditāti, un turpināt piedalīties ES zaļo obligāciju standarta izstrādē;

29.

atzinīgi vērtē jauno klimatiskā riska izvērtēšanas sistēmu, kas tika ieviesta, lai izvērtētu fizisko klimatisko risku tiešajā aizdošanā, un ierosina, lai EIB savos rīcības plānos nāktu klajā ar saskaņotām skrīninga metodēm, attiecīgā gadījumā izmantojot Taksonomijas regulu (7);

30.

atzinīgi vērtē EIB apņemšanos atbalstīt Komisijas rīcības plānu ilgtspējīga finansējuma jomā, it īpaši saskaņojot to ar ES taksonomiju rīcības klimata jomā un vides ilgtspējas finansēšanas izsekošanai un par pamatu projektu izvērtēšanai pieņemot kritēriju “nenodari būtisku kaitējumu”;

31.

aicina EIB saglabāt apņemšanos visas savas operācijas saskaņot ar Parīzes nolīguma mērķiem pēc iespējas drīzāk un termiņā, kas atbilst ES mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; uzsver, ka progresīvu alternatīvu un ilgtspējīgu kurināmā veidu attīstībai būs nepieciešamas būtiskas investīcijas, lai pārvarētu pašreizējo tehnoloģisko iespēju robežu; aicina EIB attiecībā uz nozarēm ar augstu emisiju līmeni izstrādāt un noslēgt zaļās pārkārtošanās līgumus, lai nodrošinātu, ka tās savu uzņēmējdarbības modeli saskaņo ar mērķi panākt klimatneitralitāti;

32.

atzīst, ka ES un dalībvalstīm kapitāla plūsmas būtu jānovirza uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, lai padarītu mūsu ekonomiku, uzņēmumus un sabiedrību noturīgāku pret klimata un vidiskiem satricinājumiem un riskiem;

33.

atzinīgi vērtē to, ka EIB Direktoru padome ir pieņēmusi EIB Klimata bankas ceļvedi 2021.–2025. gadam, un it īpaši to, ka tajā ir iekļauts ēnu oglekļa cenas noteikšanas mehānisms, kas nodrošina nozīmīgu satvaru Eiropas zaļā kursa īstenošanai un iezīmē izlēmīgu soli ceļā uz EIB kļūšanu par ES klimata banku, ilgtspējīgu investīciju veicināšanu un vides aizsardzību gaidāmajā izšķiroši svarīgajā desmitgadē;

34.

atzinīgi vērtē EIB vadošo lomu klimata jomā un tās lēmumu līdz 2025. gadam rīcībai klimata jomā un vidiskajai ilgtspējai, tostarp atjaunojamajiem energoresursiem, paredzēto finansējumu palielināt no aptuveni 30 % līdz vismaz 50 %;

35.

atzīmē, ka minētais ceļvedis paredz ieviest pārejas periodu līdz 2022. gada beigām, kas rada aizkavēšanos saskaņošanā ar Parīzes nolīguma mērķiem; aicina EIB pašlaik notiekošajās izvērtēšanas procedūrās censties panākt maksimālu atbilstību Parīzes nolīgumam un pilnīgu atbilstību tam ne vēlāk kā 2023. gadā;

36.

atzīmē, ka nākotnes darbu pie ceļveža īstenošanas EIB strukturēs, balstoties uz desmit jauniem rīcības plāniem, kuru pamatā būs EIB 2015. gada klimata stratēģijas īstenošanas pirmajos piecos gados gūtā pieredze; šajā sakarā prasa regulāri un pilnībā informēt par ceļveža īstenošanu;

37.

aicina EIB ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu, vietējās pašpārvaldes iestāžu, arodbiedrību un NVO ieguldījumu tās kā ES klimata bankas investīciju stratēģijā un saistībā ar ceļveža īstenošanu;

38.

atzinīgi vērtē to, ka EIB ir izstrādājusi sistēmu bioloģiskās daudzveidības apdraudējuma izvērtēšanai un pieņēmusi vides, klimata un sociālās pamatnostādnes par hidroelektroenerģijas attīstību; atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir būtiska ES ilgtspējai un ka tai ir ļoti svarīga ietekme uz ES ekonomiku, veselības aizsardzību un pārtikas nodrošinājumu; aicina EIB savos finanšu instrumentos turpināt pilnveidot bioloģiskās daudzveidības ievērošanas pārbaudes komponentus, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību;

39.

atzīst sarežģītos uzdevumus un progresu, kas sasniegts Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma (DKFM) īstenošanā; aicina EIB apsvērt iespēju DKFM ietvaros paredzēt dotācijas komponentu, lai atbalstītu vietējo projektu sākotnējo vēršanu plašumā un atvieglotu ienākumu radīšanu; uzskata, ka DKFM izvērtēšana būtu jāiekļauj plašākā EIB veiktā izvērtēšanā attiecībā uz to, kā atbalstīt ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu Eiropas Savienībā;

40.

atzinīgi vērtē EIB Klimata bankas ceļvedī pausto apņemšanos atbalstu koncentrēt uz ilgtspējīgas audzēšanas un piensaimniecības nozari un īpašu uzmanību veltīt dzīvnieku labturībai;

41.

aicina EIB grupu izmantot savas jaunās operācijas, lai atbalstītu mērķus, kas izklāstīti ES Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā — jo tās veicinātu inovāciju konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju, materiālu un produktu jomā —, uz netoksisku materiālu aprites cikliem balstītajā aprites ekonomikas rīcības plānā un gaidāmajā gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānā;

42.

atzinīgi vērtē gaidāmo EIB aizdošanas politikas transporta nozarē pārskatīšanu un EIB apņemšanos līdz 2022. gada beigām pārtraukt atbalsta piešķiršanu lidostu paplašināšanai; uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk saskaņot EIB transporta nozares portfeli un aizdošanas politiku transporta nozarē ar Parīzes nolīgumu;

43.

prasa ātri pieņemt jaunu transporta finansēšanas politikas stratēģiju, kuras mērķis būtu vēlākais līdz 2050. gadam dekarbonizēt ES transporta nozari un veicināt pieejamus, efektīvus, zaļus un drošus transporta veidus; šajā sakarā uzsver, ka EIB būtu jāturpina piedalīties inovācijas un zaļo tehnoloģiju finansēšanā aviācijas nozarē; šajā sakarā prasa, lai jaunajā transporta politikā tiktu ņemtas vērā arī ES reģionu, tādu kā salu reģioni, dziļi iekšzemē atrodošies reģioni un tālākie reģioni, ģeogrāfiskās īpatnības;

44.

aicina EIB palielināt atbalstu modālai pārvirzei uz mazoglekļa transportu, tādu kā velotransports un sabiedriskais transports, it īpaši kopienās un citās apdzīvotās vietās, kurās transporta pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā līmenī;

45.

uzsver EIB ļoti svarīgo lomu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma mērķu sasniegšanā un prasa tai uzņemties vairāk saistību un veikt konkrētas darbības šajā sakarā, proti, izmantojot struktūrfondu programmas aizdevumus, programmu InvestEU un savu publiskā sektora aizdevumu mehānisma finansēšanas partneres statusu; aicina EIB savu publiskā sektora aizdevumu mehānisma finansēšanas partneres lomu izmantot kā izdevību pastiprināt savu spēju finansēt mazākus projektus un kopienu vadītas iniciatīvas un veidot partnerības ar pašvaldībām un citām publiskām struktūrām, lai ekonomiskās pākārtošanās procesā nevienu neatstātu novārtā;

46.

uzsver, ka dalībvalstīm un reģioniem ir atšķirīgas izejas pozīcijas; atzīmē, ka pārkārtošanās procesam uz oglekļneitrālu ekonomiku ir jābūt iekļaujošam un taisnīgam un ka tas nevienu nedrīkst atstāt novārtā; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš to iedzīvotāju un darba ņēmēju aizsardzībai, kurus šī pārkārtošanās skars vissmagāk; ierosina EIB aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm, lai atbalstītu reģionus, kuros darbvietas ir ļoti atkarīgas no nozarēm ar augstu emisiju līmeni;

47.

atzinīgi vērtē EIB jauno aizdevumu politiku enerģētikas nozarē un tās apņemšanos līdz 2021. gada beigām beigt investēt fosilajā kurināmajā; aicina EIB izvērtēt, vai 2021. gadā veiktās investīcijas projektos, kas saistīti ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir saderīgi ar atjauninātajiem 2030. gada klimata mērķiem; uzstāj, ka EIB attiecībā uz visiem saviem aizdevumiem enerģētikas nozarē ir jāievēro energoefektivitātes princips un par mērķi jānosaka enerģētiskās nabadzības problēmas risināšana;

48.

atzinīgi vērtē iniciatīvu “Energoviedu ēku vieda finansēšana”, kas atvieglo investēšanu energoefektivitātes projektos; prasa pastiprināt investīcijas mājokļa sektorā, ar kurām tiek veicināta energoefektivitāte un risināta enerģētiskās nabadzības problēma, un turpināt investēt sociālā un cenas ziņā pieejamā mājoklī, lai tādējādi veicinātu arī renovācijas viļņa stratēģijas īstenošanu;

Atbalsts inovācijai, MVU, rūpniecībai un digitalizācijai

49.

uzskata, ka nevajadzētu atkārtot pagātnes kļūdas un ka efektīvas investīcijas inovācijā, infrastruktūrā, izglītībā un iemaņās ir izšķiroši svarīgi elementi, lai atgūtos no pašreizējās ekonomiskās un sociālās krīzes, nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu kvalitatīvas darbvietas un ilgtermiņa konkurētspēju; turklāt uzsver, ka regulatīvā vide, ko veido paredzami noteikumi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un administratīvā efektivitāte, arī veicina privāto investīciju piesaistīšanu;

50.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā EIB ar 14,43 miljardiem EUR atbalstīja inovāciju un iemaņas; aicina EIB palielināt atbalstu inovācijai un iemaņām;

51.

uzsver EIB būtisko lomu programmas InvestEU sekmīgā īstenošanā atveseļošanas procesā pēc pandēmijas; uzsver, ka EIB arī turpmāk būs galvenais investēšanas partneris programmas InvestEU īstenošanā;

52.

cer, ka jaunā programma InvestEU ļaus EIB arī turpmāk uzņemties risku reālās ekonomikas projektos un it īpaši atbalstīt MVU, tostarp izmantojot kapitāla atbalstu;

53.

atgādina, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls: tie ir 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku; atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā EIB nodrošināja finansējumu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kopējām investīcijām sasniedzot 30,56 miljardus EUR un atbalstīto uzņēmumu skaitam — 425 000;

54.

atkārtoti norāda, ka atbalsta sniegšanai mikrouzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām arī turpmāk jābūt vienam no EIB pamatmērķiem un ka tas būtu jāpalielina pašreizējās ekonomikas krīzes laikā, it īpaši palīdzot šiem uzņēmumiem finansējuma, internacionalizācijas, dekarbonizācijas un IKT rīku pieejamības jomā; uzsver, ka MVU bieži vien ir pieejami ierobežoti administratīvie resursi un ka tāpēc tiem vajadzētu būt iespējai izmanto viegli pieejamus finansēšanas kanālus; atzinīgi vērtē centienus nodrošināt MVU tiešsaistes palīdzību un konsultācijas attiecībā uz piekļuvi EIB aizdevumiem un prasa EIB paplašināt šo konsultēšanas kapacitāti;

55.

aicina EIB pastiprināt centienus, lai pārredzamā, drošā, sadarbspējīgā un iekļaujošā veidā veidotu datu virzītu sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pielāgošanās procesam nolūkā uzlabot to konkurētspēju;

56.

šajā sakarā uzsver, ka ES MVU atpaliek digitālo tehnoloģiju pieņemšanā, jo tikai 66 % ražojošo uzņēmumu Eiropas Savienībā izmanto vismaz vienu digitālo tehnoloģiju;

57.

uzsver nepieciešamību paplašināt aizdošanu sieviešu vadītiem MVU, lai veicinātu dzimumu līdztiesības ziņā vienlīdzīgāku atveseļošanu;

58.

aicina EIB mobilizēt pietiekamu atbalstu infrastruktūrai, lai nodrošinātu ātrāku internetu visos ES reģionos un pārvarētu pašreizējo digitālo plaisu, un prasa EIB turpināt sniegt atbalstu digitālo iemaņu pilnveidošanā, it īpaši tajās ekonomikas nozarēs, kurās ir nepieciešama strādājošo pielāgošanās un pārkvalifikācija;

59.

atzīmē, ka Covid-19 uzliesmojums atklāja ES piegādes ķēžu nestabilitāti un IT tīklu nepietiekamo jaudu; aicina EIB saskaņot savu investēšanas stratēģiju, lai palīdzētu uzlabot iekšējā tirgus vērtības ķēžu noturību un stiprināt Eiropas rūpniecības nozari, it īpaši stratēģiskās jomās;

60.

aicina EIB uzņemties lomu inovācijas ekosistēmu un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā un tās finansēšanā visā Eiropas Savienībā un tādas rūpnieciskās pārveides uz vietas veicināšanā, kurā universitātes un uzņēmumi, tostarp MVU un jaunuzņēmumi, var veidot ilgstošas partnerības visas sabiedrības interesēs un kura var sniegt būtisku ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanā un ekonomikas digitalizācijā;

61.

uzsver, ka EIB īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektiem, kas paredzēti jauniešiem, it īpaši jaunuzņēmumiem, un projektiem, kuru mērķis ir risināt aizvien pieaugošo jauniešu bezdarba un nestabilas nodarbinātības problēmu;

Investīcijas sociālajā infrastruktūrā un labklājībā

62.

atzīme, ka Covid-19 krīzes laikā sociālās drošības sistēmas dalībvalstīs ir pakļautas vēl nepieredzētai spriedzei; aicina EIB sadarboties ar Komisiju un dalībvalstīm, lai palielinātu investīcijas sociālajā sektorā;

63.

atzīst, ka Covid-19 krīzei ir bijusi nesamērīga ietekme uz atsevišķām sabiedrības daļām; mudina EIB sniegt atbalstu dalībvalstīm tādu projektu īstenošanā, ar kuru palīdzību tiek risināta nevienlīdzības, tostarp dzimumu nevienlīdzības un marginalizētas kopienas skarošas nevienlīdzības, problēma;

64.

atzinīgi vērtē EIB apņemšanos investēt sociālajā sektorā, tādējādi veicinot labbūtību, izglītības, veselības aizsardzības un mājokļa pieejamību, kā arī tādu iemaņu apguvi, kuras nepieciešamas mūsdienīgā, uz zināšanām balstītā ekonomikā;

65.

aicina EIB dalībvalstīs atbalstīt projektus, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, IAM un Eiropas pusgada ietvaros konkrētām valstīm adresētos ieteikumos identificētās sociālās reformas;

66.

atzīmē, ka Covid-19 pandēmija ir nelabvēlīgi ietekmējusi bērnu izglītību un labbūtību visā pasaulē — pārvietošanās ierobežošanas pasākumu dēļ miljoniem bērnu joprojām nav pieejama izglītība un tāpēc viņi ir pakļauti regresa un iespējamu visu mūžu ilgstošu seku riskam; atzinīgi vērtē EIB investīcijas izglītībā, jo tās palīdz cīnīties pret nabadzību un nevienlīdzību, veicina ekonomikas izaugsmi un uzlabo dzimumu līdztiesību; aicina EIB palielināt investīcijas izglītībā, lai palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes smago ietekmi uz izglītības sistēmām visā pasaulē;

Atbalsts attīstībai un ilgtspējai ārpus ES

67.

atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pasaulē lielākais daudzpusējais aizdevējs, kas cenšas atbalstīt ES ārējās sadarbības un attīstības politiku; atzīmē, ka EIB vairāk nekā 50 gadus ir aktīvi darbojusies ārpus ES un ka 2020. gada beigās tā 150 dažādās valstīs bija piešķīrusi aizdevumus 150,1 miljarda EUR apjomā, no kuriem 10,23 miljardi EUR bija parakstīti 2020. gadā;

68.

aicina EIB apturēt vēl nepiešķirtos aizdevumus, rūpīgi izvērtēt savu nākotnes operāciju ietekmi uz parādu un publiski atbalstīt daudzpusēja parāda pārstrukturēšanas mehānisma izveidi, lai pievērstos gan pašreizējas krīzes ietekmei, gan Programmas 2030. gadam finansēšanas prasībām, jo visi EIB akcionāri ir apņēmušies pildīt G20 saistības uz laiku apturēt 77 valstu parāda nomaksu, ņemot vērā parādu krīzi, kas saistīta ar Covid-19 uzliesmojumu;

69.

uzsver, ka EIB investīcijas trešās valstīs būtu pilnībā jāsaskaņo ar ES ārējās darbības un ilgtspējīgas attīstības prioritātēm;

70.

pieņem zināšanai to, ka EIB vēl vairāk pastiprinās atbalstu zaļajām investīcijām ārpus ES; uzstāj, ka EIB būtu jāpiemēro vienādi standarti un kritēriji Eiropas Savienībā un ārpus tās īstenoto projektu — tostarp projektu, par kuriem nesen tika panākta vienošanās Klimata bankas ceļveža ietvaros, — vērtēšanā;

71.

šajā sakarā uzskata, ka EIB būtu jāuzlabo ārpus ES īstenoto projektu uzraudzība un ziņošana par tiem, jāuzlabo to ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes analīze un jāpalielina rezultātu mērīšanas satvara efektivitāte, vienlaikus stiprinot cilvēktiesību ievērošanas pienācīgu pārbaudi attiecībā uz projektiem, kurus īsteno trešās valstīs;

72.

uzskata, ka būtu jāapsver arī iespēja ieviest īpaši izstrādātus rādītājus, lai mērītu nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmējām valstīm radītos nodokļu ieņēmumus un ietekmi uz dzimumu līdzsvaru un marginalizētām grupām;

73.

atzīmē, ka privātā sektora investīcijas būs ļoti svarīgas, lai novērstu IAM sasniegšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu; atgādina EIB ļoti svarīgo lomu privāto investīciju riska mazināšanā, it īpaši nestabilā kontekstā; tomēr pauž bažas par attīstībai paredzēto ES līdzekļu izmantošanu privāto investīciju riska mazināšanai, ņemot vērā to, ka trūkst pierādījumu par šī finansēšanas veida spēju demonstrēt papildināmību un īstenot attīstības mērķus, kā nesen tika ziņots Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) galīgajā izvērtējumā, kā arī Revīzijas palātas atzinumā (Nr. 7/2020); uzsver, ka līdzekļu devējiem prioritāte būtu jāpiešķir uz dotācijām balstītai finansēšanai kā izvēles iespējai pēc noklusējuma, it īpaši vismazāk attīstīto valstu gadījumā, un attiecībā uz šīm valstīm dotāciju vietā nevajadzētu dot priekšroku finansējuma apvienošanai, garantijām un jebkāda veida aizdevumiem, jo ar tiem netiek īstenoti IAM un tie varētu palielināt valstu parāda slogu;

74.

atzinīgi vērtē Eiropadomes un Eiropas Parlamenta panākto vienošanos par regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu; it īpaši atzīmē lomu, kāda EIB būs saistībā ar Eiropas Fondu ilgtspējīgām investīcijām;

75.

uzsver, ka klimata pārmaiņas ir ļoti svarīga problēma ilgtspējīgas attīstības panākšanā, jo tās rada dzīves apstākļu pasliktināšanās un nabadzības palielināšanās risku; tādēļ prasa EIB prioritāti piešķirt investīcijām projektos, kas palīdz trešām valstīm īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un kas veicina sociālo un vidisko taisnīgumu, pārtikas nodrošinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un taisnīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka EIB vēl vairāk pastiprinās atbalstu zaļajām investīcijām ārpus ES, tādējādi palīdzot uzsvērt ES kā pasaules līderes lomu klimata un vides ilgtspējas jomā;

76.

aicina EIB savu ārējo aizdevumu pilnvaru ietvaros uzņemties lielākas saistības attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un konfliktu skartajām valstīm, uzlabot sadarbību ar ES delegācijām un palielināt savu klātbūtni uz vietas, nosūtot papildu darbiniekus, kas īpašu uzmanību veltīs attīstības jautājumiem;

Darbs pārvaldības, pārskatatbildības, pārredzamības un integritātes jomā

77.

atgādina savu prasību noslēgt iestāžu nolīgumu starp EIB un Parlamentu, lai uzlabotu piekļuvi EIB dokumentiem un datiem un palielinātu demokrātisko pārskatatbildību, tostarp iespēju iesniegt EIB jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, kā arī prasību precīzi noteikt Parlamenta un tā deputātu tiesības attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un datiem un rīkot uzklausīšanas un dialogus par ekonomikas jautājumiem;

78.

turklāt ierosina pa to laiku izstrādāt protokolu EIB un Parlamenta sadarbības memorandam, kas stātos spēkā nekavējoties, lai uzlabotu iestāžu dialogu un palielinātu EIB pārredzamību un pārskatatbildību;

79.

aicina EIB uzlabot ziņošanu Parlamentam par saviem lēmumiem, panākto progresu un aizdošanas darbību ietekmi, it īpaši iesaistoties regulāros strukturētos dialogos, un piemērot tādus pašus ziņošanas un pārskatatbildības noteikumus, kādus paredz ESIF regula (8);

80.

aicina EIB pastiprināt komunikācijas centienus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tā komunicētu ar ES iedzīvotājiem ar nolūku viņiem labāk izskaidrot savus politikas mērķus un uzskatāmi parādīt savu ieguldījumu viņu ikdienas dzīvē;

81.

atzinīgi vērtē to, ka EIB 2020. gada decembrī sāka sabiedrisko apspriešanu par savas pārredzamības politikas pārskatīšanu; tomēr atzīmē, ka pašreizējais priekšlikums neatbilst Parlamenta un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izteiktajām prasībām uzlabot pārredzamības politiku saskaņā ar labāko praksi un standartiem, ko izmanto citas finanšu iestādes;

82.

aicina EIB nodrošināt to, ka saskaņā ar starptautisko labāko praksi savlaicīgi tiek publicēta plašāka informācija par visām tās finanšu darbībām, tostarp vidiskās un sociālās ietekmes izvērtējumi, lai to darītu pieejamu potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, ieinteresētajām grupām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

83.

atkārto aicinājumu EIB savā darbībā balstīties uz t. s. informācijas atklāšanas prezumpciju; it īpaši prasa savlaicīgi publicēt Vadības komitejas sanāksmju darba kārtības un protokolus un atzinīgi vērtē Direktoru padomes sanāksmes darba kārtības un protokola publicēšanu; uzsver, ka ar nākotnes pārredzamības politikas palīdzību būtu jāpastiprina pārredzamības prasības attiecībā uz visām tās darbībām un jāprasa projektu virzītājiem darīt publiski pieejamus ietekmes uz vidi izvērtējumus, ar visiem EIB klientiem parakstāmo līgumu īpašajās klauzulās iekļaujot stingras, bet samērīgas pārredzamības prasības;

84.

atkārtoti prasa darīt publiski pieejamus atzinumus, ko Komisija EIB statūtu 19. pantā noteiktās procedūras ietvaros sagatavojusi par EIB finansēšanas operācijām, lai izvērtētu to atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikām; aicina Komisiju un EIB panākt vienošanos, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šādiem atzinumiem un to pamatojumu;

85.

atzīmē — neraugoties uz to, ka par bijušā EIB priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu par Iberdrola Direktoru padomes locekli tika pienācīgi paziņots iepriekš un kā šī iecelšana atbilda noteikumiem, kas piemērojami bijušajiem EIB Vadības komitejas locekļiem, tā radīja nopietnas bažas par iespējamu interešu konfliktu; atzīmē arī to, ka EIB Ētikas un atbilstības komitejas saistošajā atzinumā, kas tika izdots pirms minētās iecelšanas, pret to nebija izteikti nekādi iebildumi, un prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par šo atzinumu; norāda, ka šāda nodarbinātība pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā ar gandrīz neesošu nogaidīšanas periodu apdraud EIB reputāciju un neatkarību; atgādina — Eiropas Ombuds ir nonācis pie atziņas, ka Eiropas Banku iestādes lēmums neaizliegt tās izpilddirektoram kļūt par finanšu nozares lobija izpilddirektoru bija administratīva kļūme un ka šīs darbavietas maiņas aizliegums būtu bijis nepieciešams un samērīgs pasākums; aicina EIB izvērtēt nepieciešamību vēl vairāk uzlabot noteikumus un praksi, kas attiecas uz interešu konfliktu;

86.

pauž bažas par to, ka astoņi EIB priekšsēdētāja vietnieki papildus saviem sektorālajiem pienākumiem uzrauga arī savas piederības valsts iesniegtos projektu priekšlikumus, kā arī veic citus valsts līmeņa pienākumus; pauž nožēlu par to, ka EIB nav ņēmusi vērā Parlamenta prasību Vadības komitejas rīcības kodeksā iekļaut noteikumu, ar ko izslēdz iespēju tās locekļiem pārraudzīt aizdevumu piešķiršanu vai projektu īstenošanu savā piederības valstī;

87.

atzinīgi vērtē EIB krāpšanas apkarošanas politikas iekšējo pārskatīšanu un pārstrādi un tās nodomu paaugstināt šo politiku līdz grupas līmenim, tādējādi to attiecinot gan uz EIB, gan uz EIF; mudina EIB šajā pārskatīšanā izmantot vērienīgu un plašu pieeju, pievērsties pašreizējiem trūkumiem pienācīgas rūpības un iekšējās kontroles mehānismos un pastiprināt savu krāpšanas un korupcijas apkarošanas politiku atbilstoši atkārtotajām Parlamenta prasībām;

88.

uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB krāpšanas apkarošanas izmeklēšanas birojam būtu stingra kompetence, pietiekami resursi un neatkarība; aicina EIB attiecīgā gadījumā pastiprināt sadarbību ar Eiropas Ombudu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO) un ziņot valstu iestādēm par gadījumiem, kam piemērojamas krimināltiesības; mudina EIB pastiprināt par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja un Krāpšanas izmeklēšanas nodaļas autonomiju un efektivitāti;

89.

atgādina, ka Komisija ir lūgusi EIB sniegt vairāk informācijas par to, kā praksē tiek piemēroti līguma punkti, kas EIB ļauj apturēt vai atcelt finansēšanu (9), un gaida, ka Parlamentam tiks nodrošināta pilnīga piekļuve šai informācijai;

90.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts EIB grupas dzimumu līdztiesības stratēģijas un rīcības plāna attiecībā uz dzimumu līdztiesību īstenošanā; pieņem zināšanai 2019. gada progresa ziņojumu par daudzveidību un iekļaušanu; atzīmē, ka sievietes ir 51,4 % no EIB darbiniekiem;

91.

pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas vadošos un augstākā līmeņa amatos; uzskata, ka šajā jomā būtu jādara vairāk rīcības plāna otrās fāzes īstenošanas laikā 2021. gadā, un tāpēc aicina EIB turpināt atbalstīt sieviešu līdzdalību un aktīvi veicināt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību savos augstākā līmeņa amatos; aicina EIB pastiprināt visu veidu daudzveidības un iekļaušanas veicināšanu savā organizācijā un noteikt vērienīgus mērķus;

92.

mudina EIB, kad vien iespējams, vākt datus dzimumu iedalījumā un izstrādāt instrumentus un metodikas, lai veiktu dzimumu līdztiesības analīzi un ietekmes uz dzimumu līdztiesību izvērtēšanu attiecībā uz EIB projektiem un darbībām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un šajā nolūkā apspriesties ar neatkarīgiem ekspertiem;

93.

pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par iespējamas aizskarošas izturēšanās gadījumiem un par darba vidi EIB; atzīst, ka EIB nesen veica centienus, lai atrisinātu šīs un citas ar personālu saistītas problēmas; mudina EIB nodrošināt, ka attiecībā uz jebkāda veida aizskarošu izturēšanos tiek īstenota nulles tolerances politika, tostarp preventīvi un aizsargpasākumi, kā arī ieviesti pienācīgi un ticami sūdzību izskatīšanas un cietušo atbalsta mehānismi; mudina EIB vadību patiesi iesaistīties dialogā ar personāla pārstāvjiem, lai novērstu viņu bažas;

94.

atzinīgi vērtē to, ka EIB pārskatīs vidiskos un sociālos standartus, un prasa rīkot plašu un iekļaujošu sabiedrisko apspriešanu par šiem jautājumiem; uzsver, ka EIB var iekļaut turpmākus standartus attiecībā uz citām politikas prioritātēm; aicina EIB iespējamo investīciju nelabvēlīgās ietekmes izvērtēšanā ņemt vērā sociālus apsvērumus;

95.

atkārtoti norāda, ka ES tiesību aktos (10) definētā ilgtspēja ir plašs jēdziens un ka investīcijas ir ilgtspējīgas tikai tad, ja tajās ņem vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu” saistībā ar sociālās vai vides ilgtspējas mērķiem; atzinīgi vērtē to, ka EIB ir apņēmusies savu rīcībai klimata politikas jomā un vides ilgtspējas mērķiem piemērojamo izsekošanas metodiku pilnībā saskaņot ar ES ilgtspējas taksonomijā noteikto satvaru, tostarp visās savās darbībās ņemt vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu” (11);

96.

aicina EIB izmantot šo iespēju, lai stiprinātu savu cilvēktiesību politiku; it īpaši gaida, ka tiks pastiprināti cilvēktiesību ievērošanas pienācīgas pārbaudes pienākumi un ka tās projektu plānošanā lielāka uzmanība tiks pievērsta cilvēktiesību dimensijai, it sevišķi attiecībā uz projektiem trešā valstīs;

97.

gaida, ka EIB veiks rūpīgu uzraudzību, pilnībā ņemot vērā iesaistīto pušu un ieinteresēto personu paustās bažas, it īpaši par cilvēktiesību pārkāpumiem;

98.

uzsver, ka EIB investīcijas saņemošajiem uzņēmumiem būtu jāievēro labas pārvaldības principi, tostarp nodokļu jautājumos; atzinīgi vērtē to, ka EIB neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar vienībām, kuras ir reģistrētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kas iekļautas nodokļu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas vajadzībām izveidotajos sarakstos, un ka gadījumos, kad līgumslēdzēji darījumu partneri ir reģistrēti vai veic uzņēmējdarbību kāda no jurisdikcijām, kas parasti sadarbojas, bet vēl nav novērsušas labas nodokļu pārvaldības trūkumus (ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, II pielikumā uzskaitītās jurisdikcijas), katrā atsevišķajā gadījumā tiek veikta riska izvērtēšana;

99.

uzsver, ka ir nepieciešamas plašas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darījumu partneri neizmanto cita veida juridisku saikni ar šādām jurisdikcijām; aicina EIB pastiprināt preventīvus pasākumus un regulāras izvērtēšanas cīņā pret nodokļu jurisdikciju, kas nesadarbojas, izmantošanu un pret tās partneru piekoptu kaitējošu nodokļu praksi;

100.

mudina EIB grupu, balstoties uz turpmākajām norisēm labas nodokļu pārvaldības jomā ES vai starptautiskā līmenī, nākotnē atjaunināt savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; atgādina, ka šī politika paredz vispārēju aizliegumu iesaistīties darījumos ar partneriem, kuri ir reģistrēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kas nesadarbojas, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti stingri nosacījumi;

101.

pieņem zināšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas satvaru, ko EIB pieņēma 2020. gada decembrī; pauž bažas par to, ka šajā satvarā nav sīki aprakstītas konkrētas procedūras EIB darbību saskaņošanai ar ES tiesību aktiem, proti, klientu uzticamības pārbaudes procedūras, it īpaši gadījumiem, kad veic pastiprinātu uzticamības pārbaudi;

102.

atkārto savas iepriekš paustās bažas par to, ka netiek kontrolēti finanšu starpnieku pārvaldītie līdzekļi un ka pastāv grūtības uzraudzīt galīgos saņēmējus un atbilstības kritēriju ievērošanu;

103.

atzinīgi vērtē to, ka EIB pašlaik izstrādā pamatnostādnes par darījumu partneru projektu saskaņošanu; aicina EIB izstrādāt vērienīgu rīcības plānu attiecībā uz darījumu partneru projektu saskaņošanu un nodrošināt, ka minētās pamatnostādnes paredz lielāku pārredzamību un stingrāku uzticamības pārbaudi attiecībā uz tās partneriem un to atbilstību EIB atbalstīto līdzekļu izmaksas kritērijiem saskaņā ar stingriem nosacījumiem, kas ietver ētikas, integritātes, sociālos un vidiskos kritērijus; atkārtoti norāda, ka šajā satvarā būtu jāiekļauj arī prasības nākotnē visiem finanšu starpniekiem un saviem klientiem, kas ir lielie uzņēmumi, izmantojot zinātniski pamatotus mērķus emisiju jomā, pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2025. gadā ieviest tālredzīgu ar Parīzes nolīgumu saskaņotu dekarbonizācijas plānu, tajā pašā laikā neskarot EIB spēju piedāvāt tehnisko palīdzību šādu dekarbonizācijas plānu izstrādē;

104.

prasa EIB — aizsargājot komerciāli sensitīvus datus — publicēt regulārāku, padziļinātāku un vispusīgāku informāciju par finanšu starpniekiem, kas ir atbildīgi par EIB aizdoto līdzekļu maksimāli efektīvu izmantošanu (198), un iekļaut līguma klauzulas, kas paredz to, ka šīs institūcijas obligāti atklāj informāciju par savām aizdošanas darbībām;

105.

uzsver, ka EIB būtu jāpastiprina un pilnībā jāizmanto līguma klauzulas, kas tai ļauj apturēt līdzekļu izmaksu, vai citi mazinoši pasākumi, lai aizsargātu savu operāciju integritāti un reputāciju gadījumos, kad projekti neatbilst vides, sociālajiem, cilvēktiesību, nodokļu un pārredzamības standartiem;

106.

prasa īstenot stingru izslēgšanas politiku, lai no EIB finansējuma saņemšanas izslēgtu vienības, kas iesaistītas krāpšanā, korupcijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai cita veida noziegumos;

107.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas darbu EIB pārvaldīto ES budžeta līdzekļu jomā un aicina iestādes vienoties par Revīzijas palātas revīzijas tiesību pastiprināšanu ES Līgumu robežās;

108.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota” pausto kritiku un aicina EIB izdarīt attiecīgus secinājumus attiecībā uz savu turpmāko darbu;

109.

aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu ar ieteikumiem par EIB darbību izpildi un to atbilstību ES politikām un mērķiem;

110.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 3/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”, it īpaši tās konstatējumus saistībā ar nepieciešamību pēc salīdzināmiem izpildes un uzraudzības rādītājiem attiecībā uz visiem ES finanšu instrumentiem un budžeta garantijām; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu pēcpasākumu veikšanu sadarbībā ar EIB kā svarīgu īstenotāju programmas InvestEU kontekstā;

o

o o

111.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(2)  OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0305.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.

(6)  https://www.eib.org/en/press/all/2021-060-capital-increase-for-eif-boosts-finance-for-covid-19-impacted-companies-and-strengthens-support-for-green-and-digital-transformation-of-the-eu-economy.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088. OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmuma Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības, kopsavilkums (SWD(2019)0333), 2019. gada 13. septembris.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.), 2. pants.

(11)  EIB Klimata bankas ceļvedis, 55. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/34


P9_TA(2021)0332

2019. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2020/2245(INI))

(2022/C 99/04)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas 2019. gada darbības pārskatu,

ņemot vērā EIB grupas 2019. gada finanšu pārskatu un EIB grupas 2019. gada statistikas pārskatu,

ņemot vērā EIB grupas 2019. gada ziņojumu par ilgtspējību un tam pievienoto EIB grupas ziņojumu par oglekļa dioksīda pēdu,

ņemot vērā ziņojumu par EIB grupas pārredzamības politikas īstenošanu 2019. gadā,

ņemot vērā EIB 2019. gada sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatu,

ņemot vērā 2019. gada ziņojumu par EIB darbību Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs, kā arī aizjūras zemēs un teritorijās,

ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2019. gadu,

ņemot vērā EIB 2019./2020. gada investīciju ziņojumu: paātrināt Eiropas pārveidošanās procesu,

ņemot vērā EIB grupas 2019. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

ņemot vērā 2019. gada ziņojumu par krāpšanas izmeklēšanas darbību,

ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2019. gadam,

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2019. gada ESIF ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 29. janvāra īpašo ziņojumu Nr. 03/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi” (1),

ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 12. maija īpašo ziņojumu Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs – izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota”,

ņemot vērā Eiropas Investīciju konsultāciju centra 2019. gada ziņojumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmuma Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības, Komisijas veikto novērtējumu (SWD(2019)0333), un tā kopsavilkumu (SWD(2019)0334), kas publicēts 2019. gada 13. septembrī,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. un 9. pantu,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, LESD 5. protokolu par EIB statūtiem un LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (2),

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. maija ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību 2018. gadā (COM(2019)0244),

ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (3),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0215/2021),

A.

tā kā Līgumos ir noteikts EIB pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību, izmantojot īpašus ieguldījumu instrumentus, piemēram, aizdevumus, vērtspapīrus, garantijas, riska dalīšanas finanšu mehānismus un konsultēšanas pakalpojumus;

B.

tā kā saskaņā ar LESD 309. pantu EIB galvenais mērķis ir veicināt līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību Savienības interesēs, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuru mērķis ir attīstīt mazāk attīstītos reģionus, un vairāku dalībvalstu kopējas ieinteresētības projektus, kuru apjoms vai raksturs ir tik liels vai tāds, ka tos nevar pilnībā finansēt ar dažādiem līdzekļiem, kas pieejami atsevišķās dalībvalstīs;

C.

tā kā EIB grupai saskaņā ar LESD 309. pantu un 28. protokolu ir pienākums veicināt ES integrāciju un reģionālo attīstību;

D.

tā kā ES iepriekšējā desmitgadē ir piedzīvojusi būtiski nepietiekamu investīciju krīzi, vienlaikus saskaroties ar steidzamu investīciju pieprasījumu, lai spētu tikt galā ar vajadzīgo zaļo un digitālo pārveidi ekonomikā un sabiedrībā;

E.

tā kā EIB 2019. gada novembrī pieņēma jaunu enerģētikas aizdevumu politiku, bet 2020. gada decembrī — Klimata bankas ceļvedi;

F.

tā kā tiek sagaidīts, ka EIB būs nozīmīga loma Eiropas zaļā kursa finansēšanā, izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai;

G.

tā kā tiek sagaidīts, ka EIB atbalstīs taisnīgu pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu;

H.

tā kā bankas uzdevumam veicināt līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību vajadzētu būt tādiem publiskās politikas mērķiem kā teritoriālā un sociālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība un (jauniešu) bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības novēršana;

I.

tā kā laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Banka kohēzijas reģionos nodrošināja finansējumu vairāk nekā 100 miljardu EUR apmērā;

J.

tā kā EIB apsver plānus kļūt par pirmo daudzpusējo attīstības banku, un tādējādi īstenot Parīzes nolīgumu, Padome jau ir prasījusi EIB un ERAB iesniegt šos plānus turpmākām apspriedēm;

K.

tā kā EIB uzticamības pārbaudēs un līgumu nosacījumos ir pienācīgi jāiekļauj aizsardzības pasākumi pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī pret terorisma finansēšanas riskiem un korupciju;

L.

tā kā EIB ir svarīga loma ārpus ES saistībā ar tās ārējām aizdošanas darbībām kā pasaulē lielākajai daudzpusējai finanšu iestādei;

M.

tā kā EIB ir galvenā loma ES centienos nodrošināt Ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu;

EIB finansēšanas darbību galvenie rādītāji 2019. gadā

1.

norāda, ka 2019. gadā bankas parakstīto aizdevumu apmērs sasniedza 63,3 miljardus EUR (no tiem 61,9 miljardi EUR ir bankas pašu resursi), kas atbilst 2019. gada darbības plānā noteiktajam mērķim (63 miljardi EUR +/-10 %), un ievērojami pārsniedza 2018. gada apmērus (55,6 miljardi EUR, no kuriem 54,3 miljardi EUR bija bankas pašu resursi); norāda, ka kopumā 2019. gadā tika izmaksāti 48,1 miljards EUR (no tiem 47,5 miljardi EUR no bankas pašu resursiem), salīdzinot ar 52,6 miljardiem EUR 2018. gadā (no kuriem 51,8 miljardi EUR no bankas pašu resursiem); norāda, ka EIB ir guvusi labus finanšu rezultātus, reģistrējot gada neto pārpalikumu 2,4 miljardu EUR apmērā 2019. gadā salīdzinājumā ar 2,3 miljardiem EUR 2018. gadā;

2.

norāda, ka samazinātas vērtības aizdevumu likme 2019. gada beigās bija 0,4 % (0,3 % arī 2018. gada beigās) no kopējā aizdevumu portfeļa, neraugoties uz EIB nesenajiem centieniem iesaistīties augstāka riska aizdevumu darījumos;

3.

ar gandarījumu norāda, ka 2019. gadā EIB sasniedza savu gada mērķi attiecībā uz aizdevumiem kohēzijas jomā – vismaz 30 % no visiem jaunajiem darījumiem ES, pirmspievienošanās un EBTA valstīs; norāda, ka 2019. gadā ES piešķīra 16,13 miljardus EUR projektiem ES kohēzijas reģionos; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt atbalstīt reģionālo attīstību un ES sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķus, kā noteikts Līgumu 28. protokolā;

4.

norāda, ka EIB darbības plānā 2019. gadam ir iekļautas atsauces uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī minēti rezultāti, kas gūti apspriedēs par EIB lomu daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam; atbalsta uzsvaru uz augstāka riska “īpašo darbību” jomu, tostarp projektiem, kas saistīti ar ESIF un konsultatīvajiem dienestiem, paredzot 530 jaunus uzdevumus, kas noteikti 2019. gadā, lai atbalstītu ieguldījumus 35 miljardu EUR apmērā;

5.

atzinīgi vērtē jauno EIB grupas kapitāla stratēģiju, kuras mērķis ir labāk novērst ieguldījumu trūkumu pašu kapitāla tirgū; aicina EIB īstenot ieteikumu, kas sniegts pētījumā “EIB un jaunā ES misiju struktūra”, proti, vēl vairāk veicināt lielāku risku uzņemšanos, izstrādājot piemērotus klientu ilgtermiņa, augsta riska finanšu instrumentus, pamatojoties uz pašreizējiem riska dalīšanas mehānismiem (piemēram, ESIF, InnovFin);

6.

atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā tika pieņemts jaunais klimata pārmaiņu riska novērtējums (CRA), lai nodrošinātu tiešu aizdevumu fizisko klimata risku sistemātisku novērtējumu, ļaujot EIB un tās klientam saprast, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt finansēto projektu, un noteikt korektīvus pasākumus;

7.

atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada martā tika pieņemta jauna nodokļu politika, kurā iekļauti pasākumi cīņai pret nodokļu apiešanu, paredzot nodokļu godprātīgas maksāšanas uzticamības pārbaudes un pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai; norāda, ka EIB nevarēs ieguldīt līdzekļus valstīs, kas iekļautas ES aizliegto jurisdikciju melnajā sarakstā, un pret neatbilstīgām jurisdikcijām tiks vērsta “pastiprināta modrība”; atkārtoti uzsver, ka pastiprināta nodokļu uzticamības pārbaude būtu jāpiemēro ikreiz, kad klientu, atbalsta sniedzēju vai starpnieku korporatīvajā struktūrā parādās nodokļu oāzes;

8.

aicina EIB, veicot uzticamības pārbaudi nodokļu jomā, attiecībā uz riska ziņā sensitīviem projektiem pilnībā izmantot savu nodokļu apiešanas novēršanas instrumentu kopumu un nepieciešamības gadījumā — pārcelšanas prasības; norāda uz pārskatīto EIB grupas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML–CFT) regulējumu un aicina EIB atjaunināt savu politiku, ņemot vērā Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas stājās spēkā 2020. gada janvārī, un sadarboties ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu pienācīgas sankcijas par tiesību aktu pārkāpumiem un stingrus standartus attiecībā uz finanšu starpniekiem;

9.

norāda, ka 2019. gadā EIB sūdzību izskatīšanas mehānismā tika reģistrētas 84 jaunas lietas, izskatītas 173 lietas, bet izbeigtas 113 lietas; aicina EIB arī turpmāk censties nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība var ziņot par gadījumiem, kas rada bažas, un ka tie tiks izskatīti efektīvi un neatkarīgi; uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt, kā tiek īstenots ieteikums par sūdzību mehānismu; aicina EIB pievērsties sūdzību izskatīšanas mehānisma konstatējumiem, veicot konkrētus pasākumus;

10.

atzinīgi vērtē to, ka EIB īsteno izslēgšanas politiku un ir apņēmusies to stingri piemērot, izmantojot diskrecionāras izslēgšanas procedūras un izlīguma nolīgumus; prasa EIB ziņot par to lēmumu skaitu un piemērošanas jomu, kas pieņemti par maksājumu apturēšanu/pārtraukšanu un/vai aizdevumu atņemšanu vai pieprasījumiem atmaksāt aizdevumus saistībā ar aizliegtām darbībām vai citu ļaunprātīgu rīcību, kas ietekmē finansētās darbības; aicina EIB ziņot par tā finansiālā atbalsta veidu, ko skārusi iespējama neatbilstošā rīcība, kā arī par šādu gadījumu ģeogrāfisko sadalījumu, ja no juridiskā viedokļa tas ir iespējams;

11.

atzinīgi vērtē EIB grupas atjauninājumu par Covid-19 EIB finanšu pārskatā 2019. gadam, izskaidrojot 2020. gadā pieņemto ārkārtas reaģēšanas pasākumu kopumu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un vidēji liela kapitāla nozaru atbalstam Savienībā, ietverot likviditātes pozīcijas un garantiju shēmas bankām un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmām un apsverot iespēju izveidot Eiropas Garantiju fondu (EGF), kas būtu vērsts uz MVU atbalsta finansēšanu; ar gandarījumu norāda, ka EIB grupa ir paplašinājusi savu ieguldījumu ārpus ES, galveno uzmanību pievēršot ieguldījumiem veselības aprūpes un privātajā sektorā; mudina EIB pieprasīt uzņēmumiem, kas saņem atbalstu no EGF vai citām finansēšanas programmām, kuras ieviestas Covid-19 krīzes pārvarēšanai, palīdzēt sasniegt 2030. gada mērķus, ko Komisija ierosinājusi Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kā arī ievērot sociālos un vides nosacījumus, tostarp pieņemt dekarbonizācijas plānus, lai palielinātu to noturību, un atturēties no dividenžu, prēmiju izmaksāšanas augstākajai vadībai un akciju atpirkšanas;

12.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē MVU investīciju sadaļu fondā InvestEU; uzsver nepieciešamību koncentrēties uz ilgtermiņa finansēšanu, it īpaši, atbalstot tādus projektus, kuri citādi netiktu finansēti, un it īpaši projektus, kas paredzēti inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU; tomēr uzsver, ka EIB finansēšanas darbības dalībvalstīs ar ilgtspējīgas fiskālās politikas virzieniem aizstāt nevar; lai atbalstītu Eiropas uzņēmumus, aicina EIB palielināt ieguldījumus radikālā inovācijā — it īpaši tādā, kas paredzēta pārejai uz zaļo ekonomiku;

13.

aicina EIB palielināt finansējumu, lai varētu īstenot tehnoloģisko pāreju, atbalstīt pašreizējā un nākotnes darba tirgus vajadzībām pielāgotu prasmju attīstīšanu, vēl vairāk veicināt ieguldījumus darba ņēmēju un darba devēju digitālo prasmju pilnveidošanā, nodrošināt līdzekļus ilgtermiņa pētniecībai, inovācijai un MVU, atbalstīt sociālo ekonomiku un veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju, it īpaši, novēršot pašreizējo ieguldījumu trūkumu valsts mājokļa un infrastruktūras jomā;

14.

norāda uz dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko situāciju un spējām un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos nolūkā visvairāk skartajiem reģioniem un valstīm palīdzēt pielāgoties nenovēršamajām pārmaiņām, lai neviens netiktu atstāts novārtā; uzsver nepieciešamību proaktīvi atbalstīt jomas, kurās darbvietas pašlaik ir atkarīgas no nozarēm ar augstu emisiju līmeni, šajā nolūkā veicot ievērojamus ieguldījumus apmācībā un alternatīvās ekonomiskās iespējās, lai garantētu kvalitatīvas darbvietas un tādējādi nodrošinātu vienmērīgu pārkārtošanos; uzskata, ka šajā sakarībā izšķiroša nozīme būs konsekvencei un koordinācijai ar citiem ES finansēšanas instrumentiem;

15.

atgādina par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kas apstiprināts ar mērķi vadīt EIB dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošanu un integrēt dzimumu līdztiesības veicināšanu EIB uzņēmējdarbības modelī; aicina EIB ziņot par progresu, kas panākts rīcības plāna pirmajā posmā, par tādiem mērķiem kā pienācīgas rūpības regulējuma pārskatīšana, lai novērstu ietekmi un riskus, ko rada EIB ieguldījumi sieviešu tiesību jomā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi EIB ieguldījumu radītajiem ieguvumiem un ieguldot sieviešu līdzdalībā ekonomikā un darba tirgū;

ESIF darbība un efektivitāte

16.

atgādina, ka ESIF ir no EIB nošķirta pārvaldības struktūra un tā investīciju darbības notiek divās tematiskās jomās, proti, infrastruktūras un inovācijas klasē, ko pārvalda EIB, un MVU ieguldījumu klasē, ko pārvalda Eiropas Investīciju fonds (EIF);

17.

ņem vērā Eiropas Investīciju konsultāciju centra 2019. gada ziņojumā izklāstītos rezultātus; atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) pozitīvo ietekmi; aicina turpināt EIB iekšējā finansējuma un konsultatīvo spēju stiprināšanu, lai nodrošinātu ilgstošu ieguldījumu ES misiju īstenošanā un ilgtermiņa finansēšanas perspektīvā, piemēram, saistībā ar Īpašo komiteju attiecībā uz vēža uzveikšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, garantētu taisnīgu pārkārtošanos reģionos, kurus ietekmējušas Zaļā kursa pārmaiņas, mūsu okeānu aizsardzību, dzīvošanu zaļākās pilsētās un augsnes veselības un pārtikas nodrošināšanu; atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot Revīzijas palātas ieteikumus, EIB 2019. gada jūlijā iepazīstināja ar savu “Pētījumu saistībā ar Revīzijas palātas 5. ieteikumu: ESIF atbalstīto ieguldījumu ģeogrāfiskās izplatības uzlabošana”; ņem vērā šīs analīzes secinājumus, kas dokumentē ievērojamus EIB un Komisijas centienus veicināt ESIF ieguldījumu līdzsvarotāku ģeogrāfisko sadalījumu, lai veicinātu ilgtspējīgu ilgtermiņa ekonomisko konverģenci visā Savienībā;

18.

aicina EIB padarīt EIB finansējuma ģeogrāfisko sadalījumu līdzsvarotāku atbilstoši tās lomai teritoriālās un sociālās kohēzijas nodrošināšanā; aicina EIB novērst trūkumus, kas neļauj atsevišķiem reģioniem vai dalībvalstīm pilnībā izmantot tās finanšu instrumentus;

19.

aicina pirms projektu apstiprināšanas stiprināt tehnisko palīdzību un vietējo un reģionālo pašvaldību zināšanas finanšu jomā, jo īpaši reģionos ar zemu ieguldījumu kapacitāti, lai uzlabotu pieejamību; prasa pastiprināt sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm;

EIB loma Eiropas zaļā kursa finansēšanā

20.

atgādina, ka 2019. gada novembrī saskaņā ar Eiropas zaļā kursa politiskajiem mērķiem EIB Direktoru padome nolēma palielināt EIB grupas klimata un vides saistību līmeni ar mērķi pārveidot EIB no “ES bankas, kas atbalsta klimatu” uz “ES klimata banku” un solīja pakāpeniski palielināt tās finansējumu, kas paredzēts klimatrīcībai un vides ilgtspējai, lai tā 2025. gadā sasniegtu 50 % no savām darbībām un no 2020. gada beigām saskaņotu visas finansēšanas darbības ar Parīzes nolīguma mērķiem; atzinīgi vērtē klimata politikas ceļveža pieņemšanu; aicina EIB novērtēt projektu konsekvenci, kuri ir sagatavošanas posmā līdz 2020. gada novembrim, ar mērķi nodrošināt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus nodrošinot darbības nepārtrauktību, ņemot vērā pārejas periodu, kas paredzēts līdz 2022. gada beigām;

21.

atzinīgi vērtē to, ka EIB kā daļu no vispārējās pieejas izmanto oglekļa ēnu izmaksu pakāpenisku palielināšanu, lai nodrošinātu EIB darbību atbilstību 1,5 oC mērķim, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanu, lai panāktu oglekļneitrālu ekonomiku, kas nevienu neatstāj novārtā;

22.

norāda, ka klimata problēmu nevar atrisināt bez nozares atbalsta, un ka liela mēroga izmaiņas var panākt tikai tad, ja tiek ņemtas vērā nozares vajadzības un tiek doti vajadzīgie stimuli inovatīviem klimata risinājumiem;

23.

norāda, ka saskaņā ar EIB ziņojumu par ilgtspējību EIB portfeļa absolūtās emisijas 2019. gadā tiek lēstas 3,9 miljoni tonnu CO2 ekv. gadā, kas ir vairāk nekā 2,2 miljoni tonnu CO2 ekv. 2018. gadā; norāda, ka tā paša finansējuma kopējās samazinātās vai novērstās emisijas 2019. gadā tiek lēstas kā 3,1 miljons tonnu CO2 ekv. gadā, salīdzinot ar 3,5 miljoniem tonnu CO2 ekv. 2018. gadā; aicina EIB palielināt centienus samazināt absolūtās emisijas; aicina EIB sistemātiski atklāt siltumnīcefekta gāzu (SEG) pēdas nospieduma aprēķinus visiem projektiem, uz kuriem attiecas CO2 pēdas mērīšana, lai uzlabotu pārredzamību;

24.

atzinīgi vērtē enerģētikas aizdevumu politiku, par ko EIB Direktoru padome vienojās 2019. gada novembrī, un jo īpaši lēmumu izbeigt finansējumu fosilā kurināmā enerģijas projektiem; tomēr norāda, ka līdz 2021. gada beigām no EIB finansējuma netiek izslēgti gāzes infrastruktūras projekti, kas iekļauti kopīgu interešu projektu ceturtajā sarakstā, un gāzes projekti, kuriem jau līdz 2019. gada 14. novembrim tiek veikta novērtēšana; uzsvērt, ka šos projektus varētu finansēt, ja vien tie veicina EIB uzdevumu sekmēt taisnīgu pārkārtošanos un līdzsvarotu attīstību ES; norāda, ka 2019. gadā EIB piešķīra 685 miljonus EUR naftas un dabasgāzes pārvades un sadales finansēšanai; aicina EIB novērtēt un novērst iespējamos riskus, kas saistīti ar oglekļietilpīgu aktīvu iesīksti;

25.

atgādina EIB par Parlamenta prasību paskaidrot, kā līdz 2020. gada beigām dabasgāzes cauruļvadi “Trans Anatolia Natural Gas Pipeline” un “Trans-Adriatic Pipeline” tiks saskaņoti ar Parīzes nolīguma mērķiem; norāda, ka saistībā ar projektu izmeklēšanu veic Eiropas Ombuds (4) par EIB nespēju nodrošināt pienācīgu klimata ietekmes novērtējumu abiem projektiem; mudina EIB prioritāri novērst visus trūkumus ietekmes uz vidi novērtējumā un negatīvo ietekmi uz vidi, klimatu un sociālo jomu;

26.

norāda, ka saskaņā ar pašreizējo enerģētikas aizdevumu politiku gāzes elektrostacijas un gāzes tīklu projekti, kas paredzēti zema oglekļa dioksīda līmeņa gāzes transportēšanai, ir atbilstīgi “ticama plāna” nosacījumam, tostarp emisiju plānam, kas iekļauts EIB finansējuma līgumā; aicina EIB nodrošināt, ka kritēriji, pēc kuriem šos plānus uzskata par ticamiem, atbilst tās pilnvarojumam taisnīgas pārkārtošanās veicināšanā, lai novērstu risku atbalstīt klimata mērķiem neatbilstošus gāzes projektus; norāda, ka EIB 2022. gada sākumā veiks enerģētikas aizdevumu politikas vidusposma pārskatīšanu;

27.

norāda, ka 2019. gadā EIB atbalstīja vairākus ar hidroenerģiju saistītus projektus; atzinīgi vērtē “Environmental, Climate and Social Guidelines on Hydropower Development” (Vides, klimata un sociālās vadlīnijas hidroenerģijas attīstībai); atzinīgi vērtē to, ka EIB pašlaik uzlabo savas ziņošanas prasības attiecībā uz starpniecības aizdevumiem, lai ņemtu vērā darījumu partneru atbilstību Parīzes nolīgumam un ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijai, kā arī pārskata savu vides un sociālās ilgtspējas tiesisko regulējumu; uzsver, ka šādām jaunām prasībām būtu jāuzlabo EIB darbību pārredzamība, iesaistot finanšu starpniekus, lai noteiktu un novērstu iespējamu negatīvu vides vai cilvēktiesību ietekmi uz hidroenerģijas darbībām gan ES teritorijā, gan ārpus tās, vienlaikus nodrošinot finansējuma pieejamību MVU;

28.

atgādina, ka EIB grupā ir spēkā vides un sociālais tiesiskais regulējums, atzinīgi vērtē to, ka EIB sistemātiski ziņo par ekonomisko, sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi un sniedz ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes pārbaudes ex ante, kā arī ex post izvērtējumu. pauž bažas par risku, ka EIB un EIF ar finanšu starpnieku starpniecību finansēs ar lielām oglekļa dioksīda emisijām saistītas darbības; aicina EIB grupu gaidāmo pamatnostādņu par darījuma partneru pielīdzināšanu ietvaros arī turpmāk uzraudzīt saistošu kritēriju ievērošanu vides, sociālajā, pārvaldības un taisnīgas nodokļu politikas jomā, tostarp sagatavot ierobežotu darbību sarakstus un noteikt prasību, lai klientiem būtu skaidri un saistoši dekarbonizācijas plāni atbilstoši Parīzes nolīgumam, vienlaikus aizsargājot finansējuma pieejamību MVU;

29.

uzsver, ka lauksaimnieku, jo īpaši gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, finansiālās vajadzības ir būtiskas un ka lauksaimniekiem un uzņēmumiem šajā nozarē ir mazākas iespējas uz pozitīvu rezultātu, piesakoties finansējumam; aicina EIB strādāt pie tādu iniciatīvu finansēšanas, kas uzlabos finansējuma pieejamību lauksaimniecības nozarei;

30.

norāda uz EIB grupas pieaugošo iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē; uzstāj, ka EIB finansējums ir nepieciešams, lai atbalstītu lauku kopienas un lauksaimniecības nozares pārkārtošanos saskaņā ar Eiropas politikas mērķiem, tostarp vairāk ievērojot dzīvnieku labturību, un ka EIB savā darbībā būtu jāizvairās no tā, ka tiek veicināts ganāmpulka blīvums, kas pārsniedz zemes nestspēju;

31.

norāda, ka Savienībā 2019. gadā piešķirtais finansējums transportam bija lielāks nekā 2018. gadā (9 325 miljoni EUR salīdzinājumā ar 8 237 miljoniem EUR 2018. gadā) un ka finansējuma samazinājumu autoceļiem un automaģistrālēm kompensēja dzelzceļa un gaisa transporta finansējuma palielinājums; uzsver, ka ir svarīgi transportam paredzēto aizdevumu politiku un EIB transporta portfeli saskaņot ar Klimata bankas ceļvedi, jo īpaši transporta nozares dekarbonizāciju līdz 2050. gadam, kā arī ar Komisijas gaidāmo ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, reaģējot uz jauno Eiropas zaļo kursu, ar citām ES transporta politikas jomām, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos un līdzsvarotu sociālo un teritoriālo attīstību; atzinīgi vērtē EIB apņemšanos nefinansēt pašreizējās lidostu kapacitātes palielināšanu un fosilā kurināmā transportēšanai un uzglabāšanai paredzēto ostu infrastruktūru; aicina politikā izvairīties no ieslīgšanas oglekļietilpīgos aktīvos un atbalstīt transporta veidu maiņu uz nulles oglekļa mobilitāti gan attiecībā uz kravu, gan pasažieru pārvadājumiem pilsētu un starppilsētu līmenī, piemēram, dzelzceļa, drošas riteņbraukšanas un tīra sabiedriskā transporta jomā, jo īpaši nepietiekami apkalpotās kopienās un vietās, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģijā balstītai elektrifikācijas infrastruktūrai;

32.

atzinīgi vērtē EIB vadošo lomu zaļo obligāciju tirgū 2019. gadā, emitējot 4,1 miljardu EUR klimata obligācijās un ilgtspējības obligācijās; uzsver, cik svarīgi ir pārredzami un ticami dokumentēt un sekot līdzi ieņēmumiem, kas ir klimata un ilgtspējības obligāciju pamatā, un nodrošināt atbilstību ES Ilgtspējīga finansējuma taksonomijai un gaidāmajam ES zaļo obligāciju standartam;

33.

atzinīgi vērtē gaidāmo EIB vides un sociālā satvara pārskatīšanu, kā arī klimata, ar vidi saistīto un sociālo risku pārvaldības instrumentu izstrādi, lai novērtētu fiziskos, pārejas un sistēmiskos riskus; aicina EIB to nodrošināt līdz 2021. gada beigām; atzinīgi vērtē EIB apņemšanos, balstoties uz Regulu (ES) 2020/852 (5), pieņemt kritēriju neizdarīt būtisku kaitējumu un, kad vien tas ir pamatoti, noteikt stingrākus standartus;

EIB darbības ārpus ES

34.

atzīst, ka vissvarīgākās pilnvaras EIB darbībai ārpus Savienības ir ārējo aizdevumu pilnvaras, saskaņā ar kurām EIB darbības laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tiek atbalstītas ar īpašu garantiju fondu, kura maksimālais apmērs ir 32,3 miljardi EUR un kas nodrošina tiesisko pamatu un EIB garantiju zaudējumiem saistībā ar finansēšanas darījumiem 68 valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu ārpus ES; norāda, ka Komisija ierosināja neturpināt ārējo aizdevumu pilnvaras to pašreizējā veidā; norāda, ka ir izveidots Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), kurā ir iekļautas jaunas EIB pilnvaras;

35.

atzinīgi vērtē EIB 2019. gadā sniegto atbalstu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma izstrādē, kas palīdz teritorijām un reģioniem, kurus visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši tiem, kuriem ir vismazāk iespēju segt pārkārtošanās izmaksas; uzsver EIB nozīmi mehānisma īstenošanā turpmākajos gados, nodrošinot, ka neviens reģions netiek atstāts novārtā;

36.

norāda, ka Savienības attīstības politika tiks īstenota, izmantojot jauno Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), kura galvenais īstenotājs ir EIB; pauž bažas par ES attīstības fondu izmantošanu privāto investīciju riska samazināšanai, ņemot vērā to, ka trūkst pierādījumu par tā spēju nodrošināt papildināmību un sasniegt attīstības mērķus, par ko nesen ziņots EFIA galīgajā novērtējumā, kā arī Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 11. septembra atzinumā Nr. 7/2020; uzsver, ka līdzekļu devējiem kā noklusējuma risinājums ir jānosaka uz dotācijām balstīts finansējums, jo īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, lai novērstu parādu sloga pieaugumu;

37.

atkārtoti uzsver, ka paredzams, ka EIB ārējās darbības veicinās ES politikas mērķu sasniegšanu, sekmējot jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību, jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošo valstu vidū, kā arī atbilstību Savienības apstiprinātajiem mērķiem; atzīst nabadzības izskaušanu, iekšzemes resursu mobilizāciju un cilvēktiesības par galvenajiem tematiem ES attīstības finanšu struktūrā; atgādina, ka ieinteresēto personu iesaistīšana ir ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības stūrakmens;

38.

norāda, ka EIB ir saistoša ES Pamattiesību harta; uzsver, ka cilvēktiesību principi ir integrēti tās pienācīgas pārbaudes procedūrās un standartos projektu līmenī, tostarp ļaujot apturēt maksājumus nopietnu cilvēktiesību vai vides un sociālo standartu pārkāpumu gadījumā; norāda, ka 2018. gada beigās sūdzību izskatīšanas mehānismi tika pastiprināti; aicina EIB nodrošināt, ka tās sūdzību izskatīšanas mehānisms ir viegli pieejams, aktuāls un efektīvs, lai atklātu un novērstu iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus projektos, kuros ir iesaistīta EIB; prasa EIB par to ziņot Parlamentam un EIB Valdei;

39.

aicina EIB pilnībā atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, īstenojot savas darbības saskaņā ar ES Ministru padomes un Eiropas Parlamenta noteiktām īpašām pilnvarām;

EIB pārvaldība, pārredzamība un pārskatatbildība

40.

atkārto, cik svarīga visās EIB darbībās un rīcībpolitikās ir ētika, profesionālā godprātība, pārredzamība, komunikācija un pārskatatbildība;

41.

pauž bažas par to, ka EIB darbības nav pārredzamas, jo tiek izmantoti finanšu starpnieki, piemēram, komercbankas un ieguldījumu fondi; uzsver, ka ir jānovērtē starpniecības aizdevumu ekonomiskā un sociālā ietekme, sniedzot informāciju par galīgajiem labuma guvējiem; aicina EIB noteikt standarta ziņošanas pienākumus finanšu starpniekiem un galīgajiem labuma guvējiem, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes nolīgumus starp finanšu starpnieku un galīgo labuma guvēju, bet nodrošinot stabilu datu un informācijas vākšanas struktūru;

42.

pauž nopietnas bažas par apgalvojumiem attiecībā uz EIB par uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos darbavietā, par uzmākšanās vainīgo nesodāmību, darbinieku neapmierinātību, trūkumiem vadošo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās un par to, ka darbinieki nav efektīvi iesaistīti pārvaldībā; aicina EIB nodrošināt, ka visi iespējamie aizskaršanas gadījumi tiek neatkarīgi izmeklēti, un nodrošināt pārredzamību attiecībā uz iepriekšējo un pašreizējo izmeklēšanu rezultātiem un piemērotajām sankcijām, lai atjaunotu uzticēšanos un radītu pārskatatbildības kultūru; aicina EIB publicēt darbinieku apmierinātības aptauju rezultātus par laikposmu no 2010. līdz 2021. gadam; prasa neatkarīgi novērtēt EIB vadošo, vadības, profesionālo un administratīvo amatu darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību un kvalitāti; aicina EIB iesniegt rīcības plānu, lai atjaunotu vadības un personāla savstarpējo uzticēšanos un stiprinātu darbinieku līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

43.

pauž bažas par ziņojumiem par to, ka vairāki bijušie priekšsēdētāja vietnieki, neievērojot nogaidīšanas periodu, ir sākuši strādāt ar EIB saistītās struktūrās; pauž nožēlu, ka šāda prakse netiek stingri reglamentēta un EIB rīcības kodekss to neaizliedz; pauž nožēlu, ka vēl joprojām nav pabeigta pašreizējā pēcnodarbinātības politikas pārskatīšana, un uzsver, ka būtu jāparedz stingrāki noteikumi; aicina EIB saskaņot pēcnodarbinātības politiku ar Komisijas un salīdzinošo iestāžu politiku;

44.

pauž bažas, ka priekšsēdētāja vietnieki citu valstu starpā joprojām ir atbildīgi arī par savu izcelsmes valsti, kas var radīt interešu konfliktu; aicina EIB īstenot Parlamenta prasību Vadības komitejas rīcības kodeksā iekļaut noteikumu, ar kuru izslēdz iespēju to locekļiem pārraudzīt aizdevumu piešķiršanu vai projektu īstenošanu savā piederības valstī;

45.

atzinīgi vērtē EIB 2019. gada 6. februāra lēmumu, ar ko nosaka iekšējos noteikumus par personas datu apstrādi Ģenerālinspektorāta Krāpniecisku darījumu izmeklēšanas nodaļā un galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora birojā; uzsver, ka attiecībā uz uzņēmumu atbilstību ir jāpiešķir pietiekami resursi ārējo darbību, interešu konfliktu, iepirkumu un dāvanu kontrolei un uzraudzībai;

46.

pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst daudzveidības un dzimumu līdzsvara augstākās vadības līmenī un EIB grupas pārvaldes struktūrās, kā arī par ļoti lielo sieviešu īpatsvaru atbalsta funkcijās; norāda, ka banka ir noteikusi mērķus līdz 2021. gadam palielināt līdz 33 % sieviešu īpatsvaru vadošajos amatos un sieviešu īpatsvaru augstāko amatpersonu līmenī līdz 40 % un sieviešu īpatsvaru izpildvaras līmenī – līdz 50 %; mudina EIB pastiprināt centienus, lai veicinātu dzimumu līdzsvaru visos personāla līmeņos; prasa EIB mudināt dalībvalstis, kuras izvirza priekšsēdētāja vietniekus, apsvērt arī daudzveidības un dzimumu līdzsvara mērķus; aicina EIB izveidot visu dalībvalstu valstspiederīgo pienācīgu pārstāvību tās sekretariātā, vienlaikus ievērojot kandidātu kompetenci un nopelnus; aicina EIB publicēt vidējās un augstākās vadības amatu sadalījumu pēc dzimuma un valstspiederības;

47.

pauž nožēlu, ka EIB joprojām pilnībā neatklāj informāciju par tās klientu faktiskajiem īpašniekiem; uzsver, ka dažos gadījumos atbalstītāji vai finanšu starpnieki nesniedz datus par iesaistītajiem uzņēmējiem; uzsver, ka informācijas atklāšana par labuma guvējiem un to faktiskajiem īpašniekiem atbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam; tomēr atgādina, ka dalībvalstis īpašos gadījumos var paredzēt izņēmumus attiecībā uz informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu reģistros un piekļuvi šādai informācijai; aicina EIB izmantot pieejamos instrumentus un īstenot standartus, ko nosaka piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai šādus datus darītu pieejamus; aicina banku izpētīt, kādus pasākumus varētu veikt gadījumā, ja kāda jurisdikcija nepamatoti atteiktos sniegt šādu informāciju; atkārtoti uzsver, ka EIF atbilstības departaments un EIB OCCO sadarbojas, lai nodrošinātu konsekvenci EIB grupas politikas izstrādē un īstenošanā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomās;

48.

aicina EIB savā tīmekļa vietnē atklāt informāciju par klientu faktiskajiem īpašniekiem, lai palielinātu savu darbību redzamību un palīdzētu novērst korupcijas un interešu konfliktu gadījumus;

49.

prasa EIB tiešu un netiešu aizdevumu izmaksai par nosacījumu izvirzīt nodokļu un grāmatvedības datu publicēšanu par katru valsti atsevišķi un to, ka finansējuma saņēmēji un finansēšanas operācijās iesaistītie finanšu starpnieki dara pieejamus datus par labuma guvējiem;

50.

aicina EIB pabeigt 2019. gadā uzsāktās EIB grupas krāpšanas apkarošanas politikas (AFP) pārskatīšanu, ņemot vērā Parlamenta paustās prasības; atzinīgi vērtē intensīvo dialogu starp EIB un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) par tās atjaunināšanu; aicina EIB izmantot OLAF atbalsta funkcijas, kas pilnveidotas ar jauno 2019. gadā pieņemto Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS); uzskata, ka Eiropas prokurora pilnvarās būtu jāiekļauj kriminālvajāšana par noziedzīgām darbībām, kas ietekmē EIB finansējumu;

51.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir ieguldījumu ietekmes novērtēšanā iesaistīt attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas, tostarp klimata ekspertus, arodbiedrības, pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, uzņēmējdarbības pārstāvjus, MVU un akadēmiskās aprindas, tostarp izmantojot pārredzamu saziņu, kā arī to, cik svarīgi ir novērtēt projekta skarto cilvēku vajadzības un vēlmes; uzsver, ka apspriedēs jāiesaista visas ieinteresētās kopienas, kas ir pieejamas neaizsargātām grupām un ir pielāgotas ieinteresēto personu individuālām vajadzībām, un tām jābūt pastāvīgām visā projekta darbības laikā; aicina ievērot principu par atbilstību principam, ka zemes un dabas resursu ieguldījumu gadījumā visas skartās kopienas (ne tikai pamatiedzīvotāji) sniedz brīvu, iepriekšēju un uz informāciju balstītu piekrišanu; aicina EIB ziņot par iepriekš minēto principu īstenošanu; atzinīgi vērtē bankas apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atsevišķām politikas jomām, kā noteikts EIB grupas pārredzamības politikas 7.10. un 7.11. punktā;

52.

aicina EIB ņemt vērā visus vides riskus, ko rada liela mēroga infrastruktūras projekti, un finansēt tikai tos projektus, kuriem ir pierādīta pievienotā vērtība gan vietējiem iedzīvotājiem, gan vides, sociālajā un ekonomiskajā ziņā; uzsver, ka ir svarīgi šajā saistībā gan stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus, kā arī veikt finansējamo projektu rūpīgus ex-ante un ex-post novērtējumus;

53.

atgādina, ka LESD 287. panta 3. punktā ir noteiktas Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras attiecībā uz EIB; atgādina, ka Revīzijas palātas kompetencē ir revidēt EIB darbību Savienības izdevumu un ieņēmumu pārvaldības jomā; atgādina, ka EIB Revīzijas komiteja ir kompetenta revidēt EIB akciju kapitālu saskaņā ar 5. protokola (EIB Statūti) 12. pantu; norāda, ka līdz ar to Revīzijas palāta nespēj sniegt pilnīgu pārskatu par EIB grupas darbību saikni ar Savienības budžetu; atgādina, ka LESD 308. panta 3. punkts ļauj Padomei grozīt Protokolu par EIB statūtiem, pieņemot vienkāršu lēmumu bez pilnīgas Līguma pārskatīšanas; uzsver, ka saskaņā ar jauno ES daudzgadu finanšu shēmu palielinās EIB pārvaldīto Savienības garantiju un citu finanšu instrumentu nozīme; tādēļ aicina Padomi grozīt 5. protokola 12. pantu, lai piešķirtu Revīzijas palātai pilnvaras veikt EIB akciju kapitāla revīziju; norāda, ka pašreizējais trīspusējais nolīgums starp Komisiju, EIB un Revīzijas palātu par tādu darbību revīzijām, kuras finansē vai garantē no Savienības budžeta, zaudēja spēku 2020. gadā; aicina Komisiju, Revīzijas palātu un EIB, tām atjaunojot trīspusējo nolīgumu, ar ko reglamentē iesaistes noteikumus, palielināt Revīzijas palātas lomu un vairāk stiprināt tās pilnvaras veikt revīziju attiecībā uz EIB darbībām;

54.

aicina EIB grupu un Komisiju sākt Finanšu un administratīvā pamatnolīguma (FAFA) 2014. gada maija noteikumu pārskatīšanas procesu, paredzot noteikumus, kas reglamentē centralizēti pārvaldītos un EIB grupai uzticētos ES instrumentus;

55.

aicina EIB kopā ar Komisiju izpētīt veidus, kā koordinēt agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES) un EIB izslēgšanas politiku, lai panāktu sinerģiju un garantētu pilnīgu segumu kritiskām situācijām, kas ietekmē EIB operācijas un Savienības finanšu intereses;

56.

norāda, ka 2019. gada martā tika pieņemta EIB grupas politika ziņošanai par pārkāpumiem, un ņem vērā tās atbilstību Direktīvā (ES) 2019/1937 (6) ietvertajiem vispārējiem principiem un standartiem, kas stājās spēkā vēlāk; pauž nožēlu, ka minētā politika attiecas tikai uz iekšējās ziņošanas gadījumiem; sagaida, ka EIB trauksmes cēlēju aizsardzības politika būs vērienīga un noteiks augstus standartus; mudina EIB ietvert gan iekšējos, gan ārējos trauksmes cēlējus, kā arī noteikt skaidras un precīzas procedūras, laika grafiku un vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlējiem tiek sniegtas labākās norādes, un lai aizsargātu viņus pret jebkādu iespējamo atriebību;

57.

aicina EIB uzlabot savu komunikācijas stratēģiju; uzskata, ka EIB kā pasaules vadošajai līdzekļu devējai un daudzpusējai aizņēmējai ir būtiski, lai tā skaidri un atbilstīgi paustu savu uzdevumu un statusu un lai tās darbības būtu vērstas uz plašu auditoriju loku;

58.

norāda, ka 2019. gadā EIB izmeklēšanas nodaļai tika ziņots par vēl lielāku skaitu pausto aizdomu, proti, 228 jaunām aizdomām (2018. gadā — 184), 69 % no tām tika saņemti no darbiniekiem, bet 30 % no ārējiem avotiem, tostarp ar projektiem saistītām personām, pilsoniskās sabiedrības un medijiem; norāda, ka 59 % izmeklēšanas darbību attiecas uz krāpšanas gadījumiem, kam seko korupcija (15 %) un aizliegtas vienošanās (6 %) un ka vairāk nekā viena trešdaļa no pārbaudītajām aizdomām attiecas uz transporta nozari;

59.

norāda, ka no 220 pabeigtajām lietām 2019. gadā 40 lietas bija pamatotas, atbilstot 18 % pabeigto lietu, un tādēļ tika iesniegti pieprasījumi kompetentajām iestādēm vai ieteikumi EIB grupas dienestiem; norāda arī uz to, ka 62 % šādu pieprasījumu (25 no 40) tika iesniegti OLAF; prasa EIB ziņot par veikto darbību rezultātiem, tostarp par atgūtajām summām, ja tādi dati ir pieejami;

60.

aicina EIB palielināt proaktīvu pārredzamību, nekonfidenciālus dokumentus savlaicīgi darot publiski pieejamus lietotājdraudzīgā datubāzē; atkārto aicinājumu darboties, pamatojoties uz informācijas atklāšanas prezumpciju, nevis uz konfidencialitātes prezumpciju;

61.

aicina EIB grupu uzlabot pārskatatbildību; EIB pārskatatbildības pastiprināšanas nolūkā prasa, lai starp EIB grupu un Parlamentu tiktu noslēgts saprašanās memorands ar mērķi uzlabot Parlamenta piekļuvi EIB dokumentiem un datiem par stratēģisko virzību un finansēšanas politiku; ierosina izveidot ceturkšņa dialogu ar attiecīgajām Parlamenta komitejām, lai piedalītos EIB ieguldījumu stratēģijā un nodrošinātu pienācīgu uzraudzību; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt Parlamenta kontroli pār EIB Direktoru padomes lēmumiem; prasa Komisijai uzlabot informācijas apmaiņu, lai palielinātu pārredzamību attiecībā pret Parlamentu par nostāju, ko tā ieņem EIB Direktoru padomē; atkārtoti prasa publiskot atzinumus, ko Komisija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta EIB statūtu 19. pantā, sniegusi par EIB finansēšanas darījumiem, lai novērtētu to atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem un ES politikas virzieniem; aicina Komisiju un EIB panākt vienošanos, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šādiem atzinumiem un to pamatojumu, ciktāl tas ir iespējams no juridiskā viedokļa;

62.

aicina laikus publicēt Vadības komitejas un Direktoru padomes pilnas darba kārtības un sanāksmju protokolus; uzsver, ka turpmākajā pārredzamības politikā būtu jāpastiprina pārredzamības prasības attiecībā uz visām tās darbībām un būtu jāparedz prasība projektu virzītājiem ietekmes uz vidi novērtējumus un saistītos dokumentus padarīt publiski pieejamus, iekļaujot stingras pārredzamības prasības ar visiem EIB klientiem parakstītajās īpašajās līguma klauzulās; prasa EIB publicēt regulārāku, padziļinātu un vispusīgu informāciju par finanšu starpniekiem, kas ir atbildīgi par EIB aizdoto līdzekļu izlietojumu, un paredzēt minētajām iestādēm līguma klauzulas obligātai informācijas atklāšanai par aizdevumu darbībām;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

63.

aicina EIB turpināt ziņot par to, kā tiek pildīti Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegtie iepriekšējie ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz:

a)

ieguldījumu stratēģijas ietekmi (ekonomisko, vides un sociālo) un sasniegtos rezultātus, lai veicinātu līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību Savienības interesēs,

b)

darbībām, kas pieņemtas, lai sekmīgāk novērstu interešu konfliktu,

c)

pasākumiem pārredzamības stiprināšanai pēc klientu uzticamības pārbaudes, lai novērstu nodokļu apiešanu, krāpšanu un korupciju,

d)

darbībām, kuras veiktas, lai īstenotu prasības un pieprasījumus, kas pieņemti šajā rezolūcijā;

o

o o

64.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai un aicina Padomi un EIB Direktoru padomi apspriest šajā dokumentā izklāstītās Parlamenta nostājas.

(1)  https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=49051

(2)  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0191.

(4)  Iesniegušas vides nevalstiskās organizācijas “CEE Bankwatch Network”, “Counter Balance”, “Re: Common” un “Friends of the Earth Europe”.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/45


P9_TA(2021)0333

Ģenētiski modificētas soju pupas DAS-81419-2

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (D073421/01 – 2021/2759(RSP))

(2022/C 99/05)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (D073421/01,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 17. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

ņemot vērā atzinumu, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma 2016. gada 26. oktobrī un kas publicēts 2016. gada 5. decembrī (3),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (4),

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2012. gada 9. februārī“Dow Agro Sciences Ltd” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražota no tām (''ģenētiski modificētas sojas pupas'') (''pieteikums''); tā kā pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA2016. gada 26. oktobrī pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2016. gada 5. decembrī;

C.

tā kā ĢM sojas pupas ir izstrādātas, lai ražotu divus sintētiski iegūtus Bt toksīnus — Cry1F un Cry1Ac —, kas rada rezistenci pret dažām tauriņu sugām un ir rezistenti pret herbicīdu glufozinātu (5);

Nepietiekama herbicīdu atlieku, metabolītu un kokteiļietekmes novērtēšana

D.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana izraisa papildu herbicīdu izmantošanas, kas daudzējādā ziņā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (6); tā kā tādējādi sagaidāms, ka ĢM sojas pupas tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta devām, kādēļ var palielināties atlieku līmenis ražā;

E.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (7) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (8);

F.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem nav EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetencē, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa;

G.

tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā piekopto īpašo lauksaimniecības praksi, ir īpaši lietojuma modeļi, iedarbība, specifisku metabolītu rašanās un kombinatīvā iedarbība, kam jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

H.

tā kā toksikoloģiskos testus ĢM atļauju saņemšanai veic ar izolētiem Bt toksīniem; tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (9);

I.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības dēļ rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

J.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka ir blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt adjuvanta iedarbība (10), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

K.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos, un tādējādi šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (11);

Dalībvalstu kompetento iestāžu piezīmes

L.

tā kā trīs mēnešu apspriešanās laikposmā dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedza EFSA piezīmes (12); tā kā kritiskās piezīmes ietver atsauksmes par to, ka iesniegtie dati par kaitīgajiem organismiem un slimību spiedienu nav pietiekami, lai veiktu detalizētu analīzi par ĢM sojas pupu ekoloģisko mijiedarbību ar vidi, ka pieteikuma iesniedzējs atsaucas tikai uz ievērojamiem ĢM sojas pupu nejaušiem zudumiem iekraušanas un izkraušanas laikā kā uz iedarbības uz vidi veidu, un ka citi veidi, kā atkritumi, kas radušies sojas pārstrādē vai izmantošanā, iedarbojas uz vidi (piemēram, kūtsmēsli, dzīvnieku, kas baroti ar ĢM sojas pupām, fekālijas), nav īpaši novērtēti un ka ierosinātais monitoringa plāns nerisina būtiskus jautājumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības vispārējo uzraudzību un nav uzskatāms par pietiekami izstrādātu;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

M.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 17. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

N.

tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

O.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 18 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

P.

tā kā, neraugoties uz Komisijas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem, tā turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

Q.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (13);

Savienības starptautisko saistību ievērošana

R.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāizstrādā, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Biodaudzveidības konvenciju;

S.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (14); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju (15); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM sojas pupas palielinātos pieprasījums pēc šī ar tādu herbicīdu apstrādāta kultūrauga, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par lielāku iedarbību uz darbinieku saistībā ar herbicīdizturīgiem ĢM kultūraugiem;

T.

tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas (16); tā kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus (17); tā kā ANO IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu (18); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu ANO IAM (19);

U.

tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja (20); tā kā lielāko daļu ĢM sojas pupu, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā un Argentīnā, ir atļauts arī importēt Savienībā; tā kā ĢM sojas pupas jau ir atļauts audzēt Argentīnā un Brazīlijā (21);

V.

tā kā nesenā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā atklājās, ka Savienībai ir pasaulē lielākā oglekļa pēda, kas saistīta ar tās sojas importu no Brazīlijas un ir par 13,8 % lielāka nekā Ķīnai — lielākajai sojas importētājai —, jo tās materializētās atmežošanas emisiju daļa ir lielāka (22); tā kā vēl kādā nesen veiktā pētījumā atklājās, ka aptuveni piektā daļa sojas, ko uz Savienību eksportē no Brazīlijas Amazones un Cerrado reģioniem, galvenokārt dzīvnieku barībai, var būt saistīta ar nelikumīgu atmežošanu (23),

1.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (24) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.

prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja (25); tomēr pauž dziļu vilšanos par to, ka Komisija joprojām atļauj citu ĢM sojas pupu importu (26), neraugoties uz Parlamenta un dalībvalstu vairākuma iebildumiem;

5.

aicina Komisiju steidzami rīkoties saistībā ar ilgtspējas kritēriju izstrādāšanu, pilnībā iesaistot tajā Parlamentu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā un kādā termiņā tiks īstenots šis process;

6.

vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes Klimata nolīgumu, ANO Biodaudzveidības konvenciju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojuma rakstu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips “nekaitēt” (27);

7.

vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011 (28), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ar šo nostāju ir jārēķinās, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dokumenta;

8.

atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izpētīti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un tādējādi pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada tādu ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, jāizvērtē herbicīdu noārdīšanās produkti, kā arī jebkāda kombinatīvā iedarbība;

9.

atkārtoti aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai importēt izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

10.

atkārtoti aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir izturīgi pret herbicīdaktīvām vielām, kuras nav atļauts izmantot Savienībā;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto tiesību akta priekšlikumu par pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu tādu produktu laišanu ES tirgū, kas saistīti ar atmežošanu vai mežu degradāciju; pašreiz, ņemot vērā, ka ir steidzami jārisina atmežošana Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos un to, ka Savienības pieprasījums pēc ĢM sojas pupām veicina atmežošanu minētajā reģionā, aicina Komisiju nekavējoties apturēt Brazīlijā un Argentīnā audzētu ĢM sojas pupu importu, izmantojot, ja vajadzīgs, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, līdz ir ieviesti efektīvi un juridiski saistoši mehānismi, lai nepieļautu, ka Savienības tirgū laiž produktus, kas saistīti ar atmežošanu un attiecīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.

atkārtoti aicina īstenot Eiropas augu proteīna ražošanas un apgādes stratēģiju (29), kas ļautu mazināt Savienības atkarību no ĢM sojas pupu importa un radīt īsākas pārtikas ķēdes un reģionālos tirgus;

13.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3)  EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu pret kukaiņiem izturīgu sojas pupu DAS-81419-2, kas paredzētas izmantošanai pārtikā un barībā, importam un pārstrādei, laišanu tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2013-116), EFSA Journal 2016; 14. panta 12. punkts: 4642, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4642

(4)  Parlaments 8. sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0080).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0081).

(5)  EFSA atzinums, 1. lpp.

(6)  Sk., piemēram, Bonny S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (“Ģenētiski modificētas herbicīdizturīgas kultūras, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme”), Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp.) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook C. M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years” (“Ģenētiski radītu kultūraugu ietekme uz pesticīdu lietošanu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”), Environmental Sciences Europe; 2012. gada 28. septembris, sēj. 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(8)  https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=as.details&as_id=79

(9)  MacIntosh S. C., Kishore G. M., Perlak F. J., Marrone P. G., Stone T. B., Sims S. R., Fuchs R. L., “Potentiation of bacillus thuringiensis insecticidal activity by serine protease inhibitors” (“Bacillus thuringiensis insekticīdās aktivitātes noteikšana ar serīna proteāzes inhibitoriem”), Journal of Agricultural and Food Chemistry, 38, 1145–1152 lpp., https://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/jf00094a051

(10)  Pārskatam sk. Rubio-Infante N., Moreno-Fierros L., “An overview of the safety and biological effects of bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals” (“Pārskats par bacillus thuringiensis Cry toksīnu drošumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem”), Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252

(11)  Parenti M. D., Santoro A., Del Rio A., Franceschi C., “Literature review in support of adjuvanticity/immunogenicity assessment of proteins”, EFSA Supporting Publications, 2019. gada janvāris, 16(1): 1551, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.2903/sp.efsa.2019.EN-1551

(12)  Dalībvalstu piezīmēm par ĢM sojas pupām var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: https://open.efsa.europa.eu/

(13)  Komisija “drīkst izdot”, nevis “izdod” atļauju, ja nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma. Valstis, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) ir pārstāvētas pārsūdzības komitejā.

(14)  https://www.ohchr.org/EN/Issues/Food/Pages/Pesticides.aspx

(15)  https://sdgs.un.org/2030agenda

(16)  Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību pasaules mežu aizsardzībai un atjaunošanai”, COM(2019)0352, 1. lpp.

(17)  Turpat, 2. lpp.

(18)  Sk. 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://sdgs.un.org/2030agenda

(19)  Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību pasaules mežu aizsardzībai un atjaunošanai”, COM(2019)0352, 2. lpp.

(20)  International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications, “Global status of commercialized biotech/GM crops in 2017: Biotech Crop Adoption Surges as Economic Benefits Accumulate in 22 Years” (Starptautiskais biotehnoloģiju apgūšanas dienests “Komercializētu biotehnoloģiju/ĢM kultūru globālais stāvoklis 2017. gadā: biotehnoloģisko kultūraugu pieņemšanas paliekas kā ekonomiskie labumi 22 gados”), ISAAA Īss izklāsts Nr. 53, 2017. gads, 16. un 21. lpp., http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf

(21)  https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/event/default.asp?EventID=339&Event=D AS81419

(22)  Escobar N., Tizado E. J., zu Ermgassen E. K. J., Löfgren P., Börner J., Godar J., “Spatially-explicit footprints of agricultural commodities: Mapping carbon emissions embodied in Brazil’s soy exports” (“Lauksaimniecības preču sezonālie nospiedumi: oglekļa emisiju kartēšana Brazīlijas sojas eksportā”), Global Environmental Change, 62. sējums, 2020. gada maijs, 102067), https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378019308623

(23)  Rajão R., Soares-Filho B., Nunes F., Börner J., Machado L., Assis D., Oliveira A., Pinto L., Ribeiro V., Rausch L., Gibbs H., Figueira D., “The rotten apples of Brazil ’s agribusiness” (“Brazīlijas agrobiznesa puvušie āboli”), Science , 2020. gada 17. jūlijs, 369. sējums, 6501. izdevums, 246.–248. lpp., https://science.sciencemag.org/content/369/6501/246.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(25)  https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf

(26)  https://webgate.ec.europa.eu/dyna/gm_register/gm_register_auth.cfm?pr_id=100

(27)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005, 102. punkts.

(28)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0364.

(29)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005, 64. punkts.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/52


P9_TA(2021)0334

Ģenētiski modificētas soju pupas DAS-81419-2 × DAS-44406–6

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (D073422/01 – 2021/2760(RSP))

(2022/C 99/06)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (D073422/01,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 17. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 15. oktobrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2020. gada 20. novembrī (3),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (4),

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2016. gada 2. martā“Dow AgroSciences Ltd” iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu; tā kā pieteikums aptvēra tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 x DAS-44406-6 (ĢM sojas pupas), no tām sastāv vai ir no tām ražotas; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA2020. gada 15. oktobrī pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2020. gada 20. novembrī;

C.

tā kā ĢM sojas pupas ir izstrādātas, lai radītu rezistenci pret trim herbicīdu grupām: glifosātu, 2,4-dihlorfenoksietiķskābi (2,4-D) un citiem saistītiem fenoksifherbicīdiem (AAD-12) un glufosinātu, kā arī rezistenci pret tauriņu kārtas kaitēkļiem, ko rada Bt toksīni, Cry1F un Cry1Ac (5);

Nepietiekama herbicīdu atlieku, metabolītu un kombinētās ietekmes novērtēšana

D.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (6); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka ĢM sojas pupas tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta, glifosāta un 2-4,D devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

E.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes par to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifosātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam;

F.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (7) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (8);

G.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija (9);

H.

tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā piekopto īpašo lauksaimniecības praksi, pastāv īpaši lietojuma modeļi, iedarbība, specifisku metabolītu rašanās un kombinēta ietekme, kam jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

I.

tā kā nav iespējams secināt, ka ĢM sojas pupu patēriņš ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai;

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

J.

tā kā toksikoloģiskās pārbaudes ĢM atļauju saņemšanai veic ar izolētiem Bt toksīniem; tā kā toksiskoloģiskās pārbaudes, kas veiktas ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos, kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (10);

K.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības rezultātā rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

L.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt adjuvanta iedarbība (11), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

M.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos un līdz ar to šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (12);

Dalībvalstu kompetento iestāžu piezīmes

N.

tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedza EFSA piezīmes (13); tā kā kritiskie komentāri ietvēra to, ka pašlaik pieejamie instrumenti, lai uzraudzītu horizontālo gēnu pārnesi dabiskā vidē, nav pietiekami retu gadījumu fiksēšanai, un ka pieteikuma iesniedzējs neņem vērā ģenētiskās mainības potenciālu, pārnesot mutējušus pat, epsps un cry gēnu variantus vai to fragmentus, ka dati, kas sniegti, lai pierādītu ģenētiski modificēto sojas pupu nekaitīgumu cilvēkiem un dzīvniekiem, pamatojoties uz to būtisko līdzvērtību parastajām sojas pupām, nav pārliecinoši un ka kritisko toksīnu kombinētajai ietekmei uz vidi ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai izslēgtu jebkādu risku videi;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

O.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 17. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

P.

tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

Q.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 18 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

R.

tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

S.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (14);

Savienības starptautisko saistību ievērošana

T.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāsagatavo, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes klimata nolīgumu un ANO Biodaudzveidības konvenciju;

U.

tā kā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (15); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam ievērojami samazināt to nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, kurus izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsmes piesārņojums (16); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM sojas pupas palielinātos pieprasījums pēc šī ar herbicīdu apstrādātā kultūrauga, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par darbinieka lielāku pakļautību iedarbībai saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

V.

tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas (17); tā kā Parīzes klimata nolīgums un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Biodaudzveidības konvenciju, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus (18); tā kā ANO IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu (19); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu ANO IAM (20);

W.

tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja (21); tā kā lielāko daļu ĢM sojas pupu, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā un Argentīnā, ir atļauts arī importēt Savienībā; tā kā ĢM sojas pupas jau ir atļauts audzēt Argentīnā un Brazīlijā (22);

X.

tā kā nesenā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā atklājās, ka Savienībai ir pasaulē lielākā oglekļa pēda, kas saistīta ar tās sojas importu no Brazīlijas un ir par 13,8 % lielāka nekā Ķīnai — lielākajai sojas importētājai —, jo tās materializētās atmežošanas emisiju daļa ir lielāka (23); tā kā vēl kādā nesen veiktā pētījumā atklājās, ka aptuveni piektā daļa sojas, ko uz Savienību eksportē no Brazīlijas Amazones un Cerrado reģioniem, galvenokārt dzīvnieku barībai, var būt saistīta ar nelikumīgu atmežošanu (24);

1.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (25) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.

prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja (26); tomēr pauž dziļu vilšanos par to, ka Komisija atļāva citu ĢM sojas pupu importu (27), neraugoties uz Parlamenta un dalībvalstu vairākuma iebildumiem;

5.

aicina Komisiju steidzami rīkoties saistībā ar ilgtspējas kritēriju noteikšanu, pilnībā iesaistot tajā Parlamentu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā un kādā termiņā tiks īstenots šis process;

6.

vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, ANO Biodaudzveidības konvenciju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojuma rakstu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips “nekaitēt” (28);

7.

vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011 (29), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ar šo nostāju ir jārēķinās, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dosjē;

8.

atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līdz ar to pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada tādu ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, jāizvērtē herbicīdu noārdīšanās produkti, kā arī jebkāda kombinētā ietekme;

9.

atkārtoti aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai importēt izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

10.

atkārtoti aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir izturīgi pret herbicīdaktīvām vielām, kuras nav atļauts izmantot Savienībā;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto tiesību akta priekšlikumu par pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu tādu produktu laišanu ES tirgū, kas saistīti ar atmežošanu vai mežu degradāciju; patlaban, ņemot vērā, ka ir steidzami jārisina atmežošana Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos un to, ka Savienības pieprasījums pēc ĢM sojas pupām veicina atmežošanu minētajā reģionā, aicina Komisiju nekavējoties apturēt Brazīlijā un Argentīnā audzētu ĢM sojas pupu importu, izmantojot, ja vajadzīgs, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, līdz ir ieviesti efektīvi un juridiski saistoši mehānismi, lai nepieļautu, ka Savienības tirgū laiž produktus, kas saistīti ar atmežošanu un attiecīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.

atkārtoti aicina īstenot Eiropas augu proteīna ražošanas un apgādes stratēģiju (30), kas ļautu mazināt Savienības atkarību no ĢM sojas pupu importa un radīt īsākas pārtikas ķēdes un reģionālos tirgus;

13.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3)  EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu DAS-81419-2 x DAS-44406-6 izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā, importu un pārstrādi, kas iesniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA GMO-NL-2016-132), EFSA Journal 2020; 18(11):6302, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2020.6302.

(4)  Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369);

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0080);

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0081).

(5)  EFSA atzinums, 1. lpp.

(6)  Sk., piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (“Ģenētiski modificēti herbicīdizturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme”), Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738, un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years” (“Ģenētiski izveidotu kultūru ietekme uz pesticīdu lietošanu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”), Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, 24. sējums (1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(8)  https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=as.details&as_id=79

(9)  Tas patiešām attiecas uz glifosātu, kā norādīts EFSA Pārskatā par pašreizējo glifosāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA Journal 2018. gads, 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263.

(10)  MacIntosh, S.C., Kishore, G.M., Perlak, F.J., Marrone, P.G., Stone, T.B., Sims, S.R., Fuchs, R.L., “Potentiation of Bacillus thuringiensis insecticidal activity by serine protease inhibitors” (“Bacillus thuringiensis insekticīdu aktivitātes potencēšana ar serīna proteāzes inhibitoriem”), Journal of Agricultural and Food Chemistry, 38, 1145.–1152. lpp., https://pubs.acs.org/doi/abs.1021/jf00094a051.

(11)  Pārskatam sk. Rubio-Infante N., Moreno-Fierros L., “An overview of the safety and biological effects of bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals” (“Pārskats par bacillus thuringiensis Cry toksīnu drošumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem”), Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252.

(12)  Parenti, M.D., Santoro, A., Del Rio, A., Franceschi, C., “Literature review in support of adjuvanticity/immunogenicity assessment of proteins”, EFSA Supporting Publications, 2019. gada janvāris, 16(1): 1551, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.2903/sp.efsa.2019.EN-1551.

(13)  Dalībvalstu piezīmēm par ĢM sojas pupām var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2012-00753.

(14)  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) Komisija “var izdot”, nevis “izdod” atļauju, ja pārsūdzības komitejā nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma.

(15)  https://www.ohchr.org/EN/Issues/Food/Pages/Pesticides.aspx.

(16)  https://sdgs.un.org/2030agenda.

(17)  Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352), 1. lpp.

(18)  Turpat, 2. lpp.

(19)  Sk. 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://sdgs.un.org/2030agenda.

(20)  Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352), 2. lpp.

(21)  International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications, “Global status of /GM crops in 2017: Biotech Crop Adoption Surges as Economic Benefits Accumulate in 22 Years”, ISAAA Brief No. 53 (2017), 16. un 21. lpp., https://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf.

(22)  https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/event/default .asp?EventID=416&Event=DAS81419%20x%20DA4406.

(23)  Escobar, N., Tizado, E. J., zu Ermgassen, E. K., Löfgren, P., Börner, J., Godar, J., “Spatially-explicit footprints of agricultural commodities: Mapping carbon emissions embodied in Brazil’s soy exports”, Global Environmental Change, 62. sējums, 2020. gada maijs, 102067 https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378019308623.

(24)  Rajão, R., Soares-Filho
, B.,
Nune
s, F.,
Börner
, J.,
Machado, L., Assis, D., Oliveira, A., Pinto, L., Ribeiro, V., Rausch, L., Gibbs, H., Figueira, D., “The rotten apples of Brazil’s agribusiness”, Science , 2020. gada 17. jūlijs, 369. sējums, 6501. izdevums, 246.–248. lpp., https://science.sciencemag.org/content/369/6501/246.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(26)  https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf.

(27)  https://webgate.ec.europa.eu/dyna/gm_register/gm_register_auth.cfm?pr_id=100.

(28)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005, 102. punkts.

(29)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0364.

(30)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005, 64. punkts.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/59


P9_TA(2021)0335

Ģenētiski modificētu kukurūza 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificēta kukurūza, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (D073423/01 – 2021/2765(RSP))

(2022/C 99/07)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, MIR162, MON810 un NK603, sastāv vai ir ražoti no tās (D073423/01,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 17. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 25. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2021. gada 13. janvārī (3),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (4),

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2015. gada 8. decembrī uzņēmums “Pioneer Overseas Corporation” (turpmāk — pieteikuma iesniedzējs) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu par atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un dzīvnieku barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × MIR162 × MON810 × NK603 (turpmāk — salikta transformācijas notikuma ĢM kukurūza), no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā pieteikums turklāt attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur saliktas transformācijas ĢM kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās, un šāda ĢM kukurūza iegūta no viena šāda transformācijas notikuma 10 apakškombinācijām; tā kā saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas sešas apakškombinācijas jau ir atļautas; tā kā projekts Komisijas īstenošanas lēmumam attiecas uz atlikušajām četrām apakškombinācijām;

C.

tā kā 2020. gada 25. novembrīEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2021. gada 13. janvārī;

D.

tā kā saliktas transformācijas ĢM kukurūza iegūta, krustojot četrus ģenētiski modificētas kukurūzas transformācijas notikumus, kā rezultātā panākta tolerance pret herbicīdiem, kas satur glufozinātu un glifosātu, kā arī tiek izdalīti trīs insekticīdu proteīni (“Bt” vai “Cry” proteīni): Cry1F, Cry1Ab un Vip3Aa20, kas ir toksiski dažiem zvīņspārņu kaitēkļiem (5);

E.

tā kā par četrām apakškombinācijām, uz kurām attiecas projekts Komisijas īstenošanas lēmumam, pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādus eksperimentālus datus;

Nepietiekama herbicīdu atlieku, metabolītu un kombinētās ietekmes novērtēšana

F.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (6); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta un glifosāta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

G.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes par to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifosātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam;

H.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (7) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (8);

I.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija (9);

J.

tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā piekopto īpašo lauksaimniecības praksi, pastāv īpaši lietojuma modeļi, iedarbība, specifisku metabolītu rašanās un kombinēta ietekme, kam jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

K.

tā kā līdz ar to nav iespējams secināt, ka saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas vai tās apakškombināciju lietošana ir nekaitīga cilvēku un dzīvnieku veselībai;

Maksimālo atlieku līmeņu un saistīto kontroles pasākumu trūkums

L.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (10), kuras mērķis ir nodrošināt patērētāju aizsardzības augstu līmeni, būtu jānosaka konkrēti maksimālie atlieku līmeņi (MAL) trešās valstīs ražotai pārtikai un barībai, ja pesticīdu lietošanas dēļ atlieku līmeņi ir atšķirīgi no tiem, kādi konstatēti produktos, kas ražoti saskaņā ar Savienībā piekopto lauksaimniecības praksi; tā kā šāda situācija patiešām pastāv saistībā ar herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu importu, jo salīdzinājumā ar ģenētiski nemodificētiem kultūraugiem tiek izmantoti lielāki herbicīdu daudzumi;

M.

tā kā saskaņā ar EFSA 2018. gada pārskatu par spēkā esošajiem glifosāta MAL ar datiem, kas bija pieejami, nepietika, lai attiecībā uz ĢM kukurūzu ar EPSPS modifikāciju varētu noteikt glifosāta MAL un riska novērtējuma vērtības (11); tā kā saliktā transformācijā iegūtai ĢM kukurūzai ir EPSPS modifikācija (12);

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

N.

tā kā toksikoloģiskos testus ĢM atļauju saņemšanai veic ar izolētiem Bt toksīniem; tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos, kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (13);

O.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības rezultātā rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

P.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt adjuvanta iedarbība (14), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

Q.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos un līdz ar to šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (15);

Bt kultūras: ietekme uz nemērķa organismiem un lielāka rezistence

R.

tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana rada Bt toksīnu pastāvīgu ietekmi uz mērķa un nemērķa organismiem;

S.

tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem piemīt viens specifisks iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem (16), tā kā ir ziņots, ka daudzējādā ziņā tiek ietekmēts arvien lielāks skaits nemērķa organismu; tā kā jaunākajā pārskatā ir minētas 39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām “nepiederīgām” sugām (17); tā kā Bt toksīnu iedarbība ar Bt kultūraugu importu saistītos izšļakstīšanās, atkritumu un kūtsmēslu rašanās procesos varētu skart vairākus nemērķa organismus; tā kā riska novērtējumā nav izvērtēta ietekme uz nemērķa organismiem;

T.

tā kā riska novērtējumā nav ņemta vērā mērķa kaitēkļu rezistences pret Bt toksīniem attīstība, kas, iespējams, liks lietot mazāk videi nekaitīgus pesticīdus vai palielināt to devas un pieteikumu skaitu ĢM kultūru izmantošanai audzēšanas valstī; tā kā ASV Vides aizsardzības aģentūra plāno nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pakāpeniski atteikties no daudziem pašreizējiem Bt kukurūzas hibrīdiem, kā arī no dažām Bt kokvilnas šķirnēm, jo palielinās kukaiņu rezistence pret šādām kultūrām (18);

U.

tā kā, lai arī tiek apgalvots, ka Bt kultūru izmantošana samazina insekticīdu lietošanu, nesen Amerikas Savienotajās Valstīs publicētā pētījumā (19) tiek konstatēts, ka, “iespējams, vairākās analīzēs par Bt kultūru ietekmi uz pesticīdu lietošanas praksi netiek ņemta vērā sēklu apstrāde un tādēļ tiek pārspīlēts insekticīdu lietošanas samazinājums (jo īpaši “apstrādātā platība”) saistībā ar Bt kultūrām”;

V.

tā kā Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Biodaudzveidības konvencijas (turpmāk — ANO BDK) līgumslēdzēja puse, un tas skaidri liecina, ka gan eksportētājām, gan importētājām valstīm ir starptautiski pienākumi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību;

Savienības starptautisko saistību ievērošana

W.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāsagatavo, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver arī Savienības pienākumi saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes klimata nolīgumu un ANO BDK;

X.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (20); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam ievērojami samazināt to nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, kurus izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsmes piesārņojums (21); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM kukurūzu palielinātos pieprasījums pēc šī ar herbicīdu apstrādātā kultūrauga, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par darbinieka lielāku pakļautību iedarbībai saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

Y.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 17. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

Z.

tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

AA.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 18 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

AB.

tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

AC.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (22);

1.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (23) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.

prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja (24); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo pa šo laiku Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas importēt Savienībā ĢMO, lai gan Parlaments pret to joprojām iebilst un vairākums dalībvalstu balso pret šādu atļauju piešķiršanu;

5.

aicina Komisiju steidzami rīkoties saistībā ar ilgtspējas kritēriju noteikšanu, pilnībā iesaistot tajā Parlamentu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā un kādā termiņā tiks īstenots šis process;

6.

atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līdz ar to pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, kā arī ir jāizvērtē herbicīdu noārdīšanās produkti un jebkāda kombinētā ietekme, tostarp ar pašu ĢM augu izmantošanu radītā;

7.

atkārtoti aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir izturīgi pret herbicīdaktīvām vielām, kuras nav atļauts izmantot Savienībā;

8.

aicina EFSA izmeklēt būtiskās atšķirības starp vietējiem Bt toksīniem un tiem, kas ekspresēti ar sintētiskiem transgēniem ĢM kultūraugos, kā arī paplašināt riska novērtējumu, lai pilnībā ņemtu vērā visu Bt toksīnu, ĢM augu un to sastāvdaļu mijiedarbību, atliekas, kas radušās no apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, vidi, kā arī ietekmi uz sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu;

9.

aicina EFSA vairs neatzīt toksicitātes pētījumus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, kuru struktūra un bioloģiskā iedarbība var atšķirties no tiem proteīniem, kurus ražo pats augs, un pieprasīt, lai visi testi tiktu veikti ar audiem, kas iegūti no ĢM augiem;

10.

aicina EFSA pieprasīt datus par pārtikas un barības, kas iegūta no ģenētiski modificētiem augiem, patēriņa radīto ietekmi uz zarnu mikrobiomu;

11.

vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, ANO Biodaudzveidības konvenciju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojuma rakstu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips “nekaitēt” (25);

12.

vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ar šo nostāju ir jārēķinās, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dosjē;

13.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3)  EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 × MIR162 × MON 810 × NK603 un tās apakškombināciju izmantošanai pārtikā un barībā novērtēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2015-127), EFSA Journal, 2021. gads; 19(1):6348, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2021.6348.

(4)  Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368);

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369);

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0080);

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0081).

(5)  EFSA atzinums, 11. lpp., 4. tabula.

(6)  Sk., piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact”, Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738, un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years”, Environmental Sciences Europe; 2012. gada 28. septembris, 24. sējums (1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(8)  https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=as.details&as_id=79.

(9)  Tas patiešām attiecas uz glifosātu, kā norādīts EFSA“Review of the existing maximum residue levels for glyphosate according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005” (“Pašreizējā maksimāli pieļaujamā glifosāta atlieku līmeņa pārskatīšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 396/2005”), EFSA Journal 2018. gads; 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.). Skatīt 26. apsvērumu.

(11)  Pamatots atzinums par spēkā esošo maksimāli pieļaujamo glifosāta atlieku daudzumu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA Journal, 2018. gads; 16(5):5263, 4. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2018.5263.

(12)  EFSA atzinums, 12. lpp.

(13)  MacIntosh, S.C., Kishore, G.M., Perlak, F.J., Marrone, P.G., Stone, T.B., Sims, S.R., Fuchs, R.L., “Bacillus thuringiensis insekticīdās aktivitātes pastiprināšana ar serīna proteāzes inhibitoriem”, Journal of Agricultural and Food Chemistry, 38, 1145.–1152. lpp., https://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/jf00094a051.

(14)  Pārskatam skatīt Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L., “An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals”, Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252.

(15)  Parenti, M.D., Santoro, A., Del Rio, A., Franceschi, C., “Literature review in support of adjuvanticity/immunogenicity assessment of proteins”, EFSA Supporting Publications, 2019. gada janvāris, 16(1): 1551, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.2903/sp.efsa.2019.EN-1551.

(16)  Sk., piemēram, Hilbeck, A., Otto, M., “Specificity and combinatorial effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in the context of GMO environmental risk assessment”, Frontiers in Environmental Science, 2015. gads, 3:71, https://doi.org/10.3389/fenvs.2015.00071.

(17)  Hilbeck, A., Defarge, N., Lebrecht, T., Bøhn, T., “Insecticidal Bt crops. EFSA’s risk assessment approach for GM Bt plants fails by design”, RAGES, 2020. gads, 4. lpp., https://www.testbiotech.org/sites/default/files/RAGES_reportInsecticidal%20Bt%20plants.pdf.

(18)  https://www.dtnpf.com/agriculture/web/ag/crops/article/2020/09/29/epa-proposes-phasing-dozens-bt-corn.

(19)  Douglas, M.R., Tooker, J.F., “Large-Scale Deployment of Seed Treatments Has Driven Rapid Increase in Use of Neonicotinoid Insecticides and Preemptive Pest Management in U.S. Field Crops”, Environmental Science and Technology, 2015. gads, 49, 8, 5088.-5097. lpp., https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g.

(20)  https://www.ohchr.org/EN/Issues/Food/Pages/Pesticides.aspx.

(21)  https://sdgs.un.org/2030agenda.

(22)  Komisija “drīkst izdot”, nevis “izdod” atļauju, ja nav kvalificēta balsu vairākuma, ko veido: dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) atbalsta pārsūdzības komiteju.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(24)  https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf.

(25)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005, 102. punkts.

(26)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0364.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/66


P9_TA(2021)0336

Ģenētiski modificēta kukurūza Bt 11 (SYN-BTØ11-1)

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D073424/01 – 2021/2761(RSP))

(2022/C 99/08)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (SYN-BTØ11-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D073424/01,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 17. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 25. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2021. gada 13. janvārī (3),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (4),

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2018. gada 24. septembrī uzņēmums “Syngenta Crop Protection NV/SA” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai pieteikumu, kurā lūdza atjaunot atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt 11 (“ģenētiski modificēta kukurūza”) vai sastāv no tās, un kas nav paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā 2020. gada 25. novembrīEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par ĢM kukurūzas atjaunošanas pieteikumu, kas tika publicēts 2021. gada 13. janvārī; tā kā 2009. gada 28. janvārīEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par ĢM kukurūzas atjaunošanas pieteikumu, kas tika publicēts 2009. gada 17. februārī (5);

C.

tā kā ģenētiski modificētā kukurūza ir izturīga pret glufozinātu saturošiem herbicīdiem, kā arī rada insekticīdo proteīnu “Bt toksīnu” Cry1Ab, kas ir toksisks konkrētiem tauriņu kārtas kaitīgajiem organismiem (6);

Nepietiekama herbicīdu atlieku, metabolītu un kokteiļietekmes novērtēšana

D.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana izraisa papildu herbicīdu izmantošanu, kas daudzējādā ziņā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (7); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka ĢM kukurūza tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glufozināta devām, kādēļ var palielināties atlieku līmenis ražā;

E.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (8) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (9);

F.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un tādējādi arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija;

G.

tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā izmantoto īpašo lauksaimniecības praksi, ir īpaši lietojuma modeļi, iedarbība, specifisku metabolītu rašanās un kombinēta ietekme, kam jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

H.

tā kā toksikoloģiskos testus ĢM atļauju saņemšanai veic ar izolētiem Bt toksīniem; tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir pierādīta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika pierādīts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (10);

I.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības dēļ rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

J.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka ir blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt palīgvielas iedarbība (11), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

K.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos, un līdz ar to šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (12);

Bt kultūras: ietekme uz nemērķa organismiem un lielāka rezistence

L.

tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana rada Bt toksīnu pastāvīgu ietekmi uz mērķa un nemērķa organismiem;

M.

tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem piemīt viens specifisks iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem, (13) tā kā ir ziņots, ka daudzējādā ziņā tiek ietekmēts arvien lielāks skaits nemērķa organismu; tā kā jaunākajā pārskatā ir minētas (14) 39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām “nepiederīgām” sugām; tā kā Bt toksīnu iedarbība ar Bt kultūraugu importu saistītos izšļakstīšanās, atkritumu un kūtsmēslu rašanās procesos varētu skart vairākus nemērķa organismus; tā kā riska novērtējumā nav izvērtēta ietekme uz nemērķa organismiem;

N.

tā kā riska novērtējumā nav ņemta vērā mērķa kaitīgo organismu rezistences pret Bt toksīniem attīstība, kas, iespējams, liks lietot mazāk videi nekaitīgus pesticīdus vai palielināt to devas, un pieteikumu skaits ĢM kultūraugu izmantošanai audzēšanas valstī; tā kā ASV Vides aizsardzības aģentūra plāno nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pakāpeniski atteikties no daudziem pašreizējiem Bt kukurūzas hibrīdiem, kā arī no dažām Bt kokvilnas šķirnēm, jo palielinās kukaiņu rezistence pret šādiem kultūraugiem (15);

O.

tā kā, lai arī tiek apgalvots, ka Bt kultūraugu izmantošana samazina insekticīdu lietošanu, nesen Amerikas Savienotajās Valstīs publicētā pētījumā (16) tiek konstatēts, ka, iespējams, vairākās analīzēs par Bt kultūru ietekmi uz pesticīdu lietošanas praksi netiek ņemta vērā sēklu apstrāde un tādēļ tiek pārspīlēts insekticīdu lietošanas samazinājums (jo īpaši “apstrādātā platība”) saistībā ar Bt kultūraugiem;

P.

tā kā Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk — ANO CBD) līgumslēdzēja puse, un tas skaidri liecina, ka gan eksportētājām, gan importētājām valstīm ir starptautiski pienākumi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību;

Dalībvalstu kompetento iestāžu piezīmes

Q.

tā kā trīs mēnešu apspriešanās laikposmā dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedza EFSA daudzas kritiskas piezīmes (17); tā kā šīs piezīmes ietver kritiku par pieteikuma iesniedzēja veikto literatūras meklēšanu, ka ģenētiski modificētās kukurūzas monitoringa ziņojumos par atļaujas termiņu ir nopietni trūkumi un ka lauka pētījumos iegūtie dati par glufozināta atlieku līmeņiem, ieskaitot attiecīgos metabolītus, augu materiālā pamato pārtikas, barības un vides nekaitīguma novērtējumu; tā kā viena kompetentā iestāde pieprasīja novērtēt, kā ĢM kultūraugi ietekmē bioloģisko daudzveidību ražotājvalstīs un eksportētājvalstīs, tostarp to, kā šo kultūraugu imports ietekmē kultūraugu atlasi Savienībā, kā arī izvirzīja ētisku jautājumu par to, vai Savienībā būtu jāatļauj importēt tādu produktu, kura audzēšana būs saistīta ar tāda glufozināta iedarbību uz uzņēmējiem, kas ir toksisks reproduktīvajai sistēmai un vairs nav atļauts importam Savienībā;

Savienības starptautisko saistību ievērošana

R.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāsagatavo, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver arī Savienības pienākumi saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO CBD;

S.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību (18); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju (19); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM kukurūzu palielinātos pieprasījums pēc šī kultūrauga, apstrādāta ar herbicīdu, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par lielāku iedarbību uz darba ņēmējiem saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

T.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 17. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

U.

tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

V.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 18 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

W.

tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem;

X.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (20);

1.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (21) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.

prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja (22); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo šajā laikā Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas importēt Savienībā ĢMO, lai gan Parlaments pret to joprojām iebilst un vairākums dalībvalstu balso pret šādu atļauju piešķiršanu;

5.

aicina Komisiju steidzami rīkoties saistībā ar ilgtspējas kritēriju noteikšanu, pilnībā iesaistot tajā Parlamentu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā un kādā termiņā tiks īstenots šis process;

6.

atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un tādējādi pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, kā arī ir jāizvērtē herbicīdu noārdīšanās produkti un jebkāda kombinētā ietekme, tostarp ar pašu ĢM augu izmantošanu radītā;

7.

atkārtoti aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir izturīgi pret herbicīdaktīvām vielām, kuras nav atļauts izmantot Savienībā;

8.

aicina EFSA izmeklēt būtiskās atšķirības starp vietējiem Bt toksīniem un tiem, kas ekspresēti ar sintētiskiem transgēniem ĢM kultūraugos, kā arī paplašināt riska novērtējumu, lai pilnībā ņemtu vērā visu Bt toksīnu, ĢM augu un to sastāvdaļu mijiedarbību, atliekas, kas radušās no apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, vidi, kā arī ietekmi uz sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu;

9.

aicina EFSA vairs neatzīt toksicitātes pētījumus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, kuru struktūra un bioloģiskā iedarbība var atšķirties no tiem proteīniem, kurus ražo pats augs, un pieprasīt, lai visi testi tiktu veikti ar audiem, kas iegūti no ĢM augiem;

10.

aicina EFSA pieprasīt datus par pārtikas un barības, kas iegūta no ģenētiski modificētiem augiem, patēriņa radīto ietekmi uz zarnu mikrobiomu;

11.

vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes Klimata nolīgumu, ANO Biodaudzveidības konvenciju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojuma rakstu, kurā paskaidrots, kā tiek ievērots princips “nekaitēt” (23);

12.

vērš uzmanību uz to, ka grozījumos, ko attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011 (24), Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembrī pieņēma kā pamatu sarunām ar Padomi, ir norādīts — bez dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta Komisija nedrīkst piešķirt atļauju izmantot ĢMO; uzstāj, ka Komisijai ir jāievēro šī nostāja, un aicina Padomi turpināt darbu un steidzami pieņemt vispārēju pieeju, strādājot pie šī dokumenta;

13.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3)  EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūza Bt11 novērtējumu atjaunošanas atļaujai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO) RX-016), EFSA 2021. gada žurnāls; 19(1):6347, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2021.6347

(4)  Parlaments 8. sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās(Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās(Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0080).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0081).

(5)  EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos atzinums par Syngenta pieteikumu (atsauce EFSA-GMO-RX-Bt11) par atļaujas atjaunošanu esošiem produktiem, kuri ražoti no ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11, kas izturīga pret kukaiņiem, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (Opinion on application reference EFSA-GMO-RX-Bt11 for renewal of the authorisation of existing products produced from insect-resistant genetically modified maize Bt11, under Regulation (EC) No 1829/2003 from Syngenta), EFSA Journal 2009; 7(2):977, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/977

(6)  EFSA 2009. gada atzinums, 2. lpp.

(7)  Sk., piemēram, Bonny S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (“Ģenētiski modificēti herbicīdizturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme”), Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp.) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook C. M. “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years’, Environmental Sciences Europe” (“Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”), Environmental Sciences Europe; 2012. gada 28. septembris, 24. sējums (1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(9)  https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/active-substances/?event=as.details&as_id=79

(10)  MacIntosh S. C., Kishore G. M., Perlak F. J., Marrone P. G., Stone T. B., Sims S. R., Fuchs R. L., “Potentiation of Bacillus thuringiensis insecticidal activity by serine protease inhibitors” (“Bacillus thuringiensis insekticīdās darbības iespēju noteikšana ar serīna proteāzes inhibitoriem”), Journal of Agricultural and Food Chemistry, 38, 1145–1152. lpp., https://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/jf00094a051

(11)  Pārskatam sk. Rubio-Infante N., Moreno-Fierros L., “An overview of the safety and biological effects bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals” (“Pārskats par bacillus thuringiensis Cry toksīnu drošumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem”), Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252

(12)  Parenti M. D., Santoro A., Del Rio A., Franceschi C., “Literature review in support of adjuvanticity/immunogenicity assessment of proteins” (“Literatūras pārskats, atbalstot proteīnu adjuvanticitātes/immunogenicitātes novērtējumu”), EFSA Supporting Publications, 2019. gada janvāris, 16(1):1551, (https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.2903/sp.efsa.2019.EN-1551

(13)  Sk., piemēram, Hilbeck A., Otto M., “Specificity and combinatorial effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in the context of GMO environmental risk assessment” (“Bacillus thuringiensis Cry specifiskums un kombinētā toksīnu iedarbība saistībā ar ĢMO radīto vides riska novērtējumu”), Frontiers in Environmental Science, 2015. gads, 3:71 https://doi.org/10.3389/fenvs.2015.00071

(14)  Hilbeck A., Defarge N., Lebrecht T., Bøhn T., “Insecticidal Bt crops. EFSA’s risk assessment approach for GM Bt plants fail by design” (“Insekticīdie Bt. kultūraugi. EFSA riska novērtējuma pieeja ĢM Bt. kultūraugiem pēc izstrādes neizdodas”), RAGES, 2020. gads, 4. lpp. https://www.testbiotech.org/sites/default/files/RAGES_report-Insecticidal%20Bt%20plants.pdf

(15)  https://www.dtnpf.com/agriculture/web/ag/crops/article/2020/09/29/epa-proposes-phasing-dozens-bt-corn

(16)  Douglas M. R., Tooker J. F., “Large-Scale Deployment of Seed Treatments Has Driven Rapid Increase in Use of Neonicotinoid Insecticides and Preemptive Pest Management in U.S. Field Crops” (“Sēklu apstrāde plašā mērogā ir izraisījusi strauju neonikotinoīdu insekticīdu izmantošanu un kaitēkļu preventīvu pārvaldību ASV lauku kultūraugos”), Environmental Science and Technology, 2015. gads, 49, 8, 5088–5097. lpp. https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g

(17)  Valsts piezīmēm par ĢM kukurūzu var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/login?

(18)  https://www.ohchr.org/EN/Issues/Food/Pages/Pesticides.aspx

(19)  https://sdgs.un.org/2030agenda

(20)  Komisija “drīkst izdot”, nevis “izdod” atļauju, ja nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma, kas atbalsta pārsūdzības komiteju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(22)  https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf

(23)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005, 102. punkts.

(24)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0364.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/73


P9_TA(2021)0337

2019. gada ziņojums par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu (2020/2246(INI))

(2022/C 99/09)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta 6. punktu un 325. panta 5. punktu,

ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. septembra ziņojumu “31. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu (2019. gads)”” (COM(2020)0363) un tam pievienotos dienesta darba dokumentus (SWD(2020)0156, SWD(2020)0157, SWD(2020)0158, SWD(2020)0159 un SWD(2020)0160),

ņemot vērā OLAF 2019. gada ziņojumu un OLAF Uzraudzības komitejas darbības pārskatu,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas pārskatu par ES budžeta izpildi 2019. finanšu gadā un iestāžu atbildes (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (2) (OLAF regula),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2223, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti (3),

ņemot vērā Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 26. jūnija spriedumu lietā T-617/17 Vialto Consulting Kft./Komisija (4),

ņemot vērā Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-399/17 Dalli/Komisija (5) un Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 25. februāra spriedumu lietā C-615/19 P Dalli/Komisija,

ņemot vērā Vispārējās tiesas 2020. gada 13. maija spriedumu lietā T-290/18 Agmin Italy SpA/Komisija (6),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (7),

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 10. janvāra īpašo ziņojumu Nr. 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 16. maija īpašo ziņojumu Nr. 06/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija”,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 9. oktobra pārskatu “2017. gads. ES revīzijas īss apraksts: informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada pārskatiem”,

ņemot vērā Komisijas pasūtīto 2020. gada 10. septembra ekspertu ziņojumu “Study and Reports on the VAT Gap in the EU-28 Member States: 2020 Final Report” (Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs. 2020. gada galīgais ziņojums)”,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (8) (PIF direktīva),

ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (9),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Lēmumu (ES) 2019/1798, ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas galveno prokuroru (10),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. decembra paziņojumu par pārskatīšanu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) īstenošanas pārskatīšanas mehānismu attiecas uz Eiropas Savienību (COM(2020)0793),

ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā (11),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (12),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (13),

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. aprīļa paziņojumu “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai — pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai” (COM(2019)0196),

ņemot vērā programmas “Hercule III” īstenošanas turpināšanu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/785, ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (14),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0209/2021),

A.

tā kā de jure dalībvalstīm un Komisijai ir dalīta atbildība un tām ir cieši jāsadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un apkarotu krāpšanu un korupciju; tā kā de facto dalībvalstu iestādes pārvaldīja aptuveni 74 % ES izdevumu un iekasēja Savienības tradicionālos pašu resursus ES 2019. gada budžetā;

B.

tā kā, lai gan Komisijai būtu jāpilda saskaņā ar dalīto pārvaldību noteiktie attiecīgie pienākumi uzraudzības, kontroles un revīzijas jomā, tā spēj uzraudzīt tikai aptuveni 10 % no visiem izdevumiem;

C.

tā kā LESD 310. panta 6. punktā ir noteikts, ka “Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 325. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses”; tā kā LESD 325. panta 2. punktā paredzēts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”; tā kā LESD 325. panta 3. punktā ir noteikts, ka “dalībvalstis koordinē rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt pret krāpšanu Savienības finanšu intereses” un ka šajā nolūkā tās “kopā ar Komisiju izvērš ciešu un regulāru kompetento iestāžu sadarbību”; tā kā saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu ar Eiropas Revīzijas palātu ir jāapspriežas par visiem pasākumiem, kas likumdevējam jāpieņem, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, kas apdraud ES finanšu intereses;

D.

tā kā saskaņā ar LESD 83. pantu korupcija ir īpaši smags noziegums ar pārrobežu dimensiju;

E.

tā kā ir pienācīgi jāņem vērā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība, lai Eiropas Savienībā varētu izveidot vienotākas administratīvās un ziņošanas sistēmas un efektīvi novērst pārkāpumus un apkarot krāpšanu un korupciju, gūstot reālākus un apmierinošākus rezultātus;

F.

tā kā PVN ir svarīgs valstu budžeta ieņēmumu avots un tā kā PVN pašu resursi 2019. gadā veidoja 11,97 % no kopējiem ES budžeta ieņēmumiem;

G.

tā kā sistemātiski, institucionalizēti un augsta līmeņa korupcijas gadījumi un tīši mēģinājumi vājināt līdzsvara un atsvara sistēmu un par finanšu uzraudzību un kontroli atbildīgo iestāžu neatkarību dažās dalībvalstīs nopietni kaitē Savienības finanšu interesēm un vienlaikus apdraud demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu; atgādina, ka korupcija negatīvi ietekmē ES iedzīvotāju uzticēšanos iestādēm;

H.

tā kā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas sniegto informāciju Komisijas izpratne par krāpšanas apmēru, raksturu un cēloņiem ir nepietiekama un ne par visiem iespējamas krāpšanas gadījumiem tiek ziņots Pārkāpumu pārvaldības sistēmā;

I.

tā kā korupcija dažādā mērā skar visas dalībvalstis un ir ne tikai slogs ES ekonomikai, bet arī apdraud demokrātiju un tiesiskumu visā Eiropā,

Vispārīga informācija

1.

atzinīgi vērtē Komisijas 31. gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu (PIF ziņojums), kurā uzsvērti 2019. gada panākumi, kas gūti saistībā ar cīņai pret krāpšanu un pārkāpumiem paredzētā institucionālā satvara konsolidāciju ES līmenī, proti, 18 dalībvalstis līdz gada beigām ir transponējušas valsts tiesību aktos pasākumus, kuri paredzēti PIF direktīvā, un vēl četras dalībvalstis to izdarījušas līdz 2020. gada jūnijam; aicina visas pārējās dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus un nodrošināt pilnīgu un pareizu direktīvas transponēšanu pēc iespējas īsākā laikā; aicina Komisiju cieši uzraudzīt transponēšanas procesu visās dalībvalstīs un izmantot savas prerogatīvas, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras, ja dalībvalstis neievēro transponēšanas procesu;

2.

pauž nožēlu par to, ka Komisijai 2020. gada 3. decembrī nācās nosūtīt pamatotus atzinumus Īrijai un Rumānijai par to, ka tās nebija transponējušas PIF direktīvu valsts tiesību aktos; norāda, ka 2020. gada 15. decembrī Rumānija PIF direktīvu transponēja valsts tiesību aktos;

3.

uzsver, ka tiesiskuma ievērošana ir priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai, tostarp efektīvai un lietderīgai ES līdzekļu piešķiršanai un pārvaldībai un cīņai pret korupciju un nepareizu pārvaldību; šajā sakarībā ļoti atzinīgi vērtē to, ka tika pieņemta Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nekavējoties sākusi darbu pie skaidras metodikas un iespējamu gadījumu analīzes; atzīst, ka Komisija vairākkārt ir nepārprotami paziņojusi, ka pildīs savu Līgumu sargātājas lomu un bez liekas kavēšanās piemēros Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 no tās spēkā stāšanās dienas, lai vajadzīgā sagatavošanas darba gaitā 2021. gada pirmajā pusē netiktu palaists garām neviens gadījums; atgādina, ka Regula (ES, Euratom) 2020/2092 no 2021. gada 1. janvāra ir jāpiemēro visām saistībām un maksājumiem un tā vienlaikus nodrošina garantijas galīgajiem labuma guvējiem un saņēmējiem;

Atklātie krāpnieciskie un ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi

5.

norāda, ka visu paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu kopējais skaits 2019. gadā bija 11 726 (par 2 % mazāk gadījumu nekā 2018. gadā) un to vērtība bija aptuveni 1,6 miljardi EUR, t. i., par 34 % mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadu; šajā sakarībā norāda, ka par katru gadu sniegtie dati par gadījumu skaitu un atbilstošo vērtību tiek pastāvīgi izvērtēti un atjaunināti un tie būtu jāaplūko ilgtermiņa perspektīvā;

6.

norāda, ka to atklāto pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, liecina par to, cik lielā mērā dalībvalstis un ES struktūras atklāj un spēj apturēt iespējamu krāpšanu, taču tas nav tiešs rādītājs tam, cik lielā mērā krāpšana ietekmē ES budžetu vai konkrētu dalībvalsti; norāda, ka nav skaidrs tas, par cik krāpnieciskiem pārkāpumiem katru gadu netiek paziņots, tāpēc ir ļoti grūti novērtēt krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti; atgādina, ka 2019. gadā Eiropas Revīzijas palāta publicēja divus īpašos ziņojumus, kuros uzsvēra nepilnības Komisijas izpratnē par krāpšanas apmēru, raksturu un cēloņiem un konstatēja trūkumus Komisijas stratēģiskajā pieejā krāpšanas riska pārvaldībai, aicinot to veikt vairāk proaktīvu pasākumu, lai risinātu šos jautājumus; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt metodiku, lai uzlabotu uzticamību un sniegtu precīzākas aplēses par krāpšanas apmēru ES; norāda, ka pārkāpuma atklāšana un ziņošana par to nozīmē, ka ir veikti korektīvi pasākumi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un ka attiecīgos gadījumos ir sākts kriminālprocess;

7.

norāda, ka 2019. gadā paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits (939 gadījumi — 8 % no visiem pārkāpumiem) un ar tiem saistītās finanšu summas (aptuveni 461,4 miljoni EUR — 28 % no kopējās ar pārkāpumiem saistītās finanšu summas) ir ievērojami sarukušas salīdzinājumā ar 2018. gadu; norāda, ka 2019. gadā paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits bija par 40 % mazāks nekā 2015. gadā un par 25 % mazāks nekā 5 gadu vidējais rādītājs laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gadam; norāda, ka 2019. gadā 514 ar izdevumiem saistīti pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, atbilda 0,3 % no 2019. gada maksājumiem, savukārt 425 ar ieņēmumiem saistīti pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, atbilda 0,3 % no 2019. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu bruto summas;

8.

ņem vērā to, ka 2019. gadā reģistrēto ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits (10 787 gadījumi) saglabājās stabils salīdzinājumā ar 2018. gadu, savukārt attiecīgās iesaistītās finanšu summas samazinājās par 8 % līdz aptuveni 1,2 miljardiem EUR; norāda, ka 2019. gadā 6 550 ar izdevumiem saistīti pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par nesaistītiem ar krāpšanu, atbilda 0,5 % no 2019. gada maksājumiem, savukārt 4 237 ar ieņēmumiem saistīti pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par nesaistītiem ar krāpšanu, atbilda 1,5 % no 2019. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu bruto summas;

9.

uzsver, ka atklāto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaita izmaiņa ir situācijas “momentuzņēmums”, kas būtu jāskata citu nozīmīgu faktoru kontekstā; uzsver, ka paziņotais gan krāpniecisko, gan ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu kopējā skaita samazinājums var norādīt vai nu uz pozitīvu dinamiku, proti, krāpnieciskas darbības vispārēju samazinājumu, vai negatīvu dinamiku, proti, samazinās apmērs, kādā tiek atklāta krāpnieciska darbība;

10.

uzsver, ka konkrētā krāpniecisku pārkāpumu gadījumā pārkāpumi galvenokārt tika atklāti dažās atsevišķās dalībvalstīs, kas liecina par atšķirīgām pieejām krimināltiesību izmantošanā ES budžeta aizsardzībai; uzsver un pauž nožēlu par to, ka daudzās dalībvalstīs nav īpašu likumu ar mērķi apkarot mafijas veida organizēto noziedzību, kura pastāvīgi un aizvien vairāk ir iesaistīta pārrobežu darbībās un nozarēs, kas skar ES finanšu intereses; aicina Komisiju pievērsties šīm atšķirībām starp dalībvalstīm un apsvērt jaunus saskaņošanas pasākumus;

11.

atgādina, ka trūkumi attiecībā uz datu un ziņošanas tehnoloģiju (ar atšķirīgām digitalizācijas pakāpēm dalībvalstīs) derīgumu un salīdzināmību joprojām nopietni traucē panākt tās informācijas kvalitāti un ticamību, kura Komisijai pieejama Pārkāpumu pārvaldības sistēmā un OWNRES sistēmā; pauž nožēlu par to, ka ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas, krāpšanas un piesavināšanās atklāšana galvenokārt aprobežojas ar Komisijas un Revīzijas palātas nejaušiem atklājumiem izlases veida revīzijās vai izmeklēšanās, ko veic OLAF; pauž bažas par Revīzijas palātas atkārtotajiem konstatējumiem, ka dažu valsts iestāžu darbā pieļauts pārāk daudz kļūdu un tāpēc tas tiek uzskatīts par neuzticamu; uzsver, ka šie trūkumi ietekmē to datu kvalitāti, kurus attiecībā uz atklāto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaitu dalībvalstis paziņo Komisijai; norāda, ka trīs dalībvalstis 2019. gadā nepaziņoja nevienu krāpniecisku pārkāpumu (15); ir īpaši nobažījies par to, ka noteiktām valstu iestādēm trūkst pienācīgu cilvēkresursu un kvalifikācijas un ka netiek veiktas iekšējās revīzijas;

12.

uzsver paaugstināto risku, kas Covid-19 krīzes dēļ radies attiecībā uz ES budžeta izpildi; ar bažām norāda, ka vairāk nekā pusi no krāpnieciskajiem pārkāpumiem paziņoja divas dalībvalstis un ka dažas dalībvalstis regulāri neziņo ne par vienu krāpšanas gadījumu; aicina Komisiju pievērst šiem gadījumiem īpašu uzmanību, īstenojot uzraudzību un rīkojoties, lai nodrošinātu ES budžeta pilnīgu aizsardzību, un veikt izlases veida pārbaudes uz vietas, jo īpaši ārkārtējos krīzes apstākļos; piekrīt Komisijas viedoklim, ka krīzes laikā ir ārkārtīgi svarīgi vērsties pret krāpšanu un pārkāpumiem (16);

13.

mudina dalībvalstis un Komisiju ciešāk sadarboties tādās jomās kā informācijas apmaiņa, datu vākšanas uzlabošana un kontroles efektivitātes uzlabošana; šajā sakarībā aicina dalībvalstis vienotā un mašīnlasāmā formātā publicēt datus par galīgajiem labuma guvējiem un nodrošināt sadarbspēju ar Komisijas uzraudzības rīkiem; stingri mudina Komisiju veikt rūpīgu analīzi par pamatā esošajiem iemesliem un iespējamām strukturālām problēmām, kas rada pastāvīgas sistēmiskas nepilnības dažu valstu iestāžu darba uzticamībā, un īpašu uzmanību pievērst jebkādām iespējamām valstu sistēmu atšķirībām; aicina Komisiju sniegt valstu iestādēm skaidrus konkrētai valstij adresētus ieteikumus; aicina Komisiju izveidot strukturētu dialogu ar valstu iestādēm un Revīzijas palātu, lai pastāvīgi strādātu pie spēju veidošanas un paraugprakses apmaiņas nolūkā uzlabot valstu iestāžu darba uzticamību, un informēt Parlamentu par panākto progresu; aicina Komisiju sniegt papildu atbalstu, lai uzlabotu sadarbību Eurofisc tīkla satvarā;

14.

šajā sakarībā atkārtoti aicina Komisiju izveidot vienotu sistēmu ar mērķi vākt no dalībvalstīm salīdzināmus datus par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību;

Ieņēmumi — ar pašu resursiem saistīta krāpšana

15.

norāda, ka 2019. gadā par 425 pārkāpumiem tika ziņots kā par krāpšanu, kas saistīta ar ieņēmumiem, — tas ir par 21 % mazāk nekā 5 gadu vidējais rādītājs, proti, 541 pārkāpums gadā laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gadam; turklāt norāda, ka aplēstā un konstatētā tradicionālo pašu resursu summa, kas tikusi skarta (80 miljoni EUR), 2019. gadā bija par 19 % mazāka nekā 5 gadu vidējais rādītājs — 98 miljoni EUR; norāda, ka krāpšanas apkarošanas dienestu veiktā pārbaude bija visveiksmīgākā krāpniecisku gadījumu atklāšanas metode;

16.

norāda, ka attiecībā uz 2019. gadu tika atklāti un paziņoti 4 237 ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi, kas ir par 6 % mazāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs, un ka aplēstā un konstatētā tradicionālo pašu resursu summa, kas tikusi skarta, 2019. gadā bija 397 miljoni EUR, t. i., par 3 % mazāka nekā piecu gadu vidējais rādītājs; turklāt norāda, ka ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi galvenokārt tika atklāti kontrolē pēc preču izlaišanas;

17.

uzsver pašreizējās situācijas nopietnību attiecībā uz krāpšanu, kas saistīta ar PVN nemaksāšanu, jo īpaši tā dēvēto karuseļveida krāpšanu; aicina visas dalībvalstis piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar mērķi palīdzēt apkarot krāpšanu;

18.

norāda, ka saskaņā ar 2020. gada galīgo ziņojumu par PVN iztrūkumu 2018. gadā ES PVN iztrūkums samazinājās līdz 140 miljardiem EUR un 2019. gadā varētu nokristies zem 130 miljardiem EUR; tomēr pauž bažas par to, ka 2020. gadā PVN iztrūkums varētu sasniegt 164 miljardus EUR, un prasa Komisijai rūpīgi paskaidrot to, vai šis palielinājums ir kādā veidā saistīts ar Covid-19 pandēmiju;

19.

pauž dziļas bažas par krāpšanas PVN jomā plašo ietekmi uz ES budžetu, kā arī uz valstu budžetiem; uzskata, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt cīņu pret nozīmīgāko ar PVN saistītās krāpšanas veidu, proti, “pazudušā tirgotāja” krāpniecisku darbību Kopienā (MTIC krāpšana), kas saskaņā ar aplēsēm ik gadu izmaksā 40–60 miljardus EUR; aicina Komisiju izvērtēt priekšrocības un trūkumus, kas būtu dažādiem iespējamiem MTIC krāpšanas apkarošanas risinājumiem, jo īpaši pētnieku izstrādātai reāllaika un digitālai uz darījumiem balstītai ziņošanas sistēmai (TX++) vai galīgās PVN sistēmas apvienojumam ar digitālu un reāllaika uz darījumiem balstītu ziņošanu;

20.

norāda, ka 2019. gadā dalībvalstis tika ziņojušas par 16 pret krāpšanu ieņēmumu jomā vērstiem pasākumiem: astoņiem pasākumiem pret krāpšanu muitas jomā, pieciem pasākumiem pret krāpšanu nodokļu jomā un trim pasākumiem, kas skar abas minētās jomas; norāda, ka Komisija 2019. gadā sāka izvērtēšanas procesu, lai noteiktu, cik lietderīga ir bijusi Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (17), lai novērstu krāpšanu muitas jomā;

21.

norāda, ka laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam Komisija visās dalībvalstīs veica inspekcijas uz vietas par muitas vērtības kontroles stratēģijām un konstatēja, ka Savienības finanšu intereses netiek efektīvi aizsargātas un tas rada ievērojamus tradicionālo pašu resursu zaudējumus ES budžetā; norāda, ka OLAF ir sagatavojis izmeklēšanas ziņojumus ar ieteikumiem sešām dalībvalstīm, kuras nav pilnībā īstenojušas nepieciešamos pasākumus, lai konsekventi cīnītos pret krāpšanu saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par dalībvalstīm, kas varētu sniegt labu paraugprakses piemēru, kuram sekot, un par tām valstīm, kas joprojām saskaras ar nozīmīgām problēmām;

22.

norāda, ka naudas izteiksmē 2019. gadā, tieši tāpat kā 2018. un 2017. gadā, krāpšanas un pārkāpumu visvairāk skartās preces bija saules enerģijas paneļi; aicina Komisiju atzīt šādas krāpšanas sistēmisko raksturu un stingri mudina Padomi un dalībvalstis veikt stingrus pasākumus šajā saistībā;

23.

norāda, ka pastāv nopietnas šaubas par to tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļu) summu pareizību, kuras Apvienotā Karaliste ir ieskaitījusi Savienības budžetā, pamatojoties uz OLAF veiktajām izmeklēšanām par krāpšanu saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu tekstilizstrādājumiem un apaviem, kas importēti no Ķīnas caur Apvienoto Karalisti, kā arī izmeklēšanām, kuras veikusi Komisija pašu resursu pārvaldības ietvaros; stingri nosoda to, ka Apvienotā Karaliste joprojām atsakās nodot ES budžetā tradicionālo pašu resursu summas, kuras trūkst attiecībā uz laikposmu no 2011. gada līdz 2017. gadam (2,679 miljardi EUR (bruto)); atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada martā Komisija vērsās Tiesā ar pārkāpuma lietu pret Apvienoto Karalisti par tradicionālo pašu resursu zaudējumiem saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu importam; aicina Komisiju ziņot par norisēm šajā jautājumā;

24.

pauž lielas bažas par Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta (BUDG ĢD) skaitļos neizsakāmo atrunu, kura saglabāta par 2019. gadu un kurā norādīts, ka krāpšana saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu daļēji ir pārvietojusies uz citām dalībvalstīm un tās ietekme uz tradicionālo pašu resursu iekasēšanu vēl nav izteikta galīgajos skaitļos; norāda, ka Komisija ir visās dalībvalstīs veikusi pārbaudes par pārāk zemas vērtības noteikšanu un pārbaudījusi, kā dalībvalstis organizē darbu, lai risinātu jautājumus saistībā ar pārāk zemas vērtības noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem no Ķīnas; norāda, ka ieņēmumus apdraud un arī turpmāk apdraudēs pārāk zemas vērtības noteikšana ES importētajām precēm un tā ir nozīmīga problēma, kas būs jārisina turpmākajos gados; norāda, ka Komisija sekos līdzi jebkādiem iespējamiem zaudējumiem un liks dalībvalstīm uzņemties par tiem finansiālu atbildību; pauž bažas par to, ka saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem 2019. gadā radušies tradicionālo pašu resursu zaudējumi atbilda vienam procentam no kopējā tradicionālo pašu resursu apjoma šajā gadā; aicina Komisiju nekavējoties informēt Parlamentu par pārbaužu konstatējumiem un sekām, kā arī par skaitliskajiem aprēķiniem, tiklīdz tie būs pabeigti;

25.

atgādina, ka dažādu atklāšanas metožu (kontrole preču izlaišanas brīdī, kontrole pēc preču izlaišanas, krāpšanas apkarošanas dienestu un citu dienestu pārbaudes) apvienošana ir visefektīvākais krāpšanas atklāšanas veids un ka katras metodes efektivitāte ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts, tās administrācijas koordinācijas efektivitātes un dalībvalstu attiecīgo dienestu spējas savstarpēji sazināties; aicina Komisiju informēt Padomi par dalībvalstīm, kas varētu sniegt labu paraugprakses piemēru, kuram sekot, un tām valstīm, kur joprojām jārisina nozīmīgi uzdevumi, lai panāktu uzlabošanos;

26.

norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā ikgadējais tradicionālo pašu resursu atgūšanas rādītājs ir svārstījies no 52 % līdz 66 % un ka atgūšanas rādītājs, kas saistīts ar 2019. gadā paziņotajiem gadījumiem, patlaban ir aptuveni 57 %; norāda, ka atšķirīgus atgūšanas rezultātus dalībvalstīs var radīt tādi faktori kā krāpšanas vai pārkāpuma veids vai iesaistītā parādnieka veids; norāda, ka 2020. gada martā kopējais atgūšanas rādītājs visiem gadiem laikposmā no 1989. gada līdz 2019. gadam bija 61 %; atkārtoti aicina Komisiju katru gadu ziņot par ES pašu resursu summu, kas atgūta saskaņā ar OLAF ieteikumiem, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par summām, kas vēl jāatgūst;

Krāpnieciski izdevumi

27.

norāda, ka 2019. gadā izdevumu jomā tika konstatēti 514 pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un to kopējā summa bija 381,4 miljoni EUR (0,3 % no 2019. gada maksājumiem);

28.

norāda, ka 2019. gadā izdevumu jomā tika konstatēti 6 550 pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par nesaistītiem ar krāpšanu, un tas atbilda 0,5 % no 2019. gada maksājumiem;

29.

norāda, ka attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pārkāpumi, īpaši krāpnieciski pārkāpumi, galvenokārt tika atklāti dažās dalībvalstīs un tas liecina, ka atšķirīgas pieejas krimināltiesību izmantošanā ES budžeta aizsardzībai vai ziņošanas prakse aizdomu par krāpšanu gadījumā varētu būt nozīmīgi faktori, kas izraisa atšķirības starp dalībvalstīm; norāda — lai gan kopējās finanšu summas 2019. gadā bija relatīvi stabilas, ar tiešo atbalstu saistītās summas palielinājās, bet ar lauku attīstību saistītās summas samazinājās; jo īpaši norāda, ka tiešā atbalsta jomā visvairāk atklāto gadījumu liecināja par viltotu dokumentu vai palīdzības pieprasījumu izmantošanu, savukārt lauku attīstības jomā daudzi atklātie gadījumi bija saistīti ar īstenošanu; pauž bažas par to, ka mākslīgu apstākļu radīšana finansiālā atbalsta saņemšanai ir izplatīts krāpšanas veids tiešā atbalsta jomā un tas liecina, ka krāpniecisko pārkāpumu izdarīšanai izmantotais darbības veids skar ētiku un integritāti; norāda, ka krāpniecisko pārkāpumu skaits lauku attīstības jomā ievērojami samazinājās, jo atbilstīgi programmu plānošanas ciklam samazinājās ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu saistīto atklāto gadījumu skaits un lēni pieauga ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu saistīto atklāto gadījumu skaits, un ka lauku attīstības jomā joprojām tika atklāts vairāk krāpniecisku un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu nekā tiešā atbalsta jomā; tomēr norāda, ka tirgus pasākumu jomā tika reģistrēts visaugstākais krāpšanas atklāšanas rādītājs — 0,87 %, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedza attiecīgo rādītāju lauku attīstības jomā atklāto krāpniecisko pārkāpumu ziņā, un ka attiecībā uz pārkāpumiem, kas nav saistīti ar krāpšanu, pārkāpumu atklāšanas rādītājs gandrīz divas reizes pārsniedza šo pašu rādītāju lauku attīstības jomā; turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2017. gada pārskatiem (18) izdevumu izmaksāšanas veids ietekmē kļūdu risku un, konkrētāk, kļūdas galvenokārt bija saistītas ar izmaksu atlīdzināšanu, savukārt ar maksājumtiesībām saistītajos maksājumos kļūdu īpatsvars bija zem 2 % būtiskuma sliekšņa;

30.

atkārtoti aicina ieviest maksājumu maksimālo summu, proti, cik daudz viena fiziska persona var saņemt no KLP pirmā un otrā pīlāra un kohēzijas fondiem; uzskata, ka fiziskām personām noteiktas maksimālās summas apiet ir daudz grūtāk; atgādina, ka labuma guvēji var mākslīgi sadalīt savus uzņēmumus vai izveidot papildu uzņēmumus, kas visi var saņemt maksimālo finansējuma apjomu, lai apietu juridiskām personām noteiktās maksimālās robežvērtības; atzinīgi vērtē KLP priekšlikuma nodomu visus vienai grupai piederošos uzņēmumus uzskatīt par vienu labuma guvēju; tomēr uzskata, ka ar šiem centieniem nepietiek, jo nepārredzamas un ļoti sarežģītas uzņēmumu struktūras, kas bieži vien ietver vienības vairākās dalībvalstīs un/vai trešās valstīs, nozīmē, ka ir ārkārtīgi grūti nodrošināt, ka visus vienai grupai piederošos uzņēmumus identificē kā vienai grupai piederošus un patiesi uzskata par vienu labuma guvēju, turklāt rada citas iespējas apiet minētos ierobežojumus; aicina Komisiju tās priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu (19) iekļaut priekšlikumus par maksimālajām summām vienai fiziskai personai attiecībā uz KLP un kohēzijas fondiem;

31.

atkārtoti pauž bažas par to, ka KLP subsīdijas joprojām veicina zemes sagrābšanu, ko veic noziedzīgas un oligarhiskas struktūras; atkārto steidzamo aicinājumu Komisijai izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu, lai lauksaimnieki un MVU, kas saskaras ar zemes sagrābšanu, smagiem valsts iestāžu pārkāpumiem, neatbilstīgu vai neobjektīvu attieksmi piedāvājumu konkursā vai subsīdiju sadalē, noziedzīgu struktūru, organizētās noziedzības vai oligarhisku struktūru izdarītu spiedienu vai citiem smagiem savu pamattiesību pārkāpumiem, varētu iesniegt sūdzību tieši Komisijai; atzinīgi vērtē to, ka šādu sūdzību izskatīšanas mehānismu ir ierosināts iekļaut jaunajā KLP regulai;

32.

norāda uz to, cik sarežģīti ir analizēt kohēzijas politikas datus un dažādos 2007.–2013. gada plānošanas perioda posmus; norāda, ka paziņotās finanšu summas bija ievērojami zemākas nekā 2018. gadā, kas bija izņēmuma gads, bet attiecībā uz kohēzijas fondiem vidējā tendence ir augšupejoša; uzsver to, cik svarīgi ir sadarboties ar tiesu iestādēm, un uzsver, ka ir jāpievērš ciešāka uzmanība ar krāpnieciskajiem un ar krāpšanu nesaistītajiem pārkāpumiem saistīto naudas summu negaidītajam samazinājumam un, izņemot ārkārtējus gadījumus, ar krāpnieciskiem pārkāpumiem saistīto naudas summu samazinājumam attiecībā uz visiem fondiem 2019. gadā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Reģionālās attīstības fondam; uzsver, ka Komisijai, OLAF un Eiropas Prokuratūrai ir steidzami pilnībā jāizmeklē, vai atšķirīgās dalībvalstu ziņošanas tendences attiecībā uz tādu krāpniecisku pārkāpumu atklāšanu, kuros iesaistītas lielas naudas summas, ir kādā veidā saistītas ar iespējamiem dalībvalstu ieinteresēto personu interešu konfliktiem vai pat noziedzīgu darbību;

33.

pauž lielas bažas par medijos ziņoto, ka ES ir līdzfinansējusi ieguldījumus infrastruktūrā, kuru pēc trim vai pieciem gadiem, kas ir noteiktais minimālais periods, sāka izmantot citiem mērķiem; pauž nožēlu attiecībā uz apgalvojumiem par krāpšanu un iedzīvošanos saistībā ar šādu izmantojuma maiņu; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav spējusi sniegt papildu informāciju, kas kliedētu visas atlikušās šaubas; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pienācīgi izmeklēt šos apgalvojumus un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par saviem konstatējumiem; turklāt aicina Komisiju analizēt, kurās dalībvalstīs ir būtiskas problēmas saistībā ar ES līdzfinansētu infrastruktūras projektu izmantojuma maiņu;

34.

uzskata, ka tiesību aktos noteiktais minimālais trīs līdz piecu gadu ilgs noturības periods ir pārāk īss, ņemot vērā ievērojamās līdzfinansējuma summas un šādu projektu ilgmūžību; pauž nožēlu par to, ka likumdevējiestādes, pārskatot Kopīgo noteikumu regulu (20), nenolēma ieviest prasības par garāku noturības termiņu; norāda, ka dalībvalstīs būtiski atšķiras noteikumi par infrastruktūras ieguldījumu noturību un pāragru izmantošanas mērķu maiņu;

35.

aicina Komisiju veikt rūpīgu analīzi par dažādajiem valstu noteikumiem par līdzfinansētu ieguldījumu apropriāciju noturību un pāragru izmantošanas mērķu maiņu attiecībā gan uz infrastruktūru, gan aprīkojumu un īpašu uzmanību pievērst tam, vai valstu noteikumi ir stingrāki par ES minimālajām prasībām; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par saviem konstatējumiem;

36.

atkārtoti norāda uz KLP un kohēzijas politikas pārredzamības prasībām, kas dalībvalstu atbildīgajām iestādēm uzliek pienākumu uzturēt publiski pieejamu galīgo labuma guvēju sarakstu; stingri aicina dalībvalstis publicēt šādus datus vienotā mašīnlasāmā formātā un nodrošināt šīs informācijas sadarbspēju; aicina Komisiju vākt un apkopot datus un publicēt sarakstus ar lielākajiem labuma guvējiem no katra fonda katrā dalībvalstī;

37.

norāda, ka no 2019. gadā atklātajiem krāpnieciskajiem pārkāpumiem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi ietekmēja ar veselības aprūpes infrastruktūru saistītās darbības un visbiežāk konstatētās problēmas bija saistītas ar apliecinošajiem dokumentiem: 15 dalībvalstis ziņoja par pārkāpumiem ar veselības aprūpes infrastruktūru saistītās darbībās, un septiņas no tām atklāja arī krāpšanu; norāda — tas, ka citas dalībvalstis nav ziņojušas par pārkāpumiem šajā jomā, nenozīmē, ka tās šādi riski neskar, un aicina Komisiju, OLAF un Eiropas Prokuratūru nodrošināt, ka krāpnieciskas darbības, jo īpaši tās, kas saistītas ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju, nepaliek nenovērstas;

38.

pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta un Komisija joprojām ziņo par noturīgiem trūkumiem publiskā iepirkuma jomā vairākās dalībvalstīs; aicina Komisiju veikt rūpīgu analīzi par dalībvalstīm, kurās šajā jomā vērojami būtiski trūkumi, lai noskaidrotu šo trūkumu pamatā esošos iemeslus, un precīzi norādīt, cik lielā mērā tos izraisījušas formālas kļūdas vai sistēmiska krāpšana un korupcija; uzskata, ka pret mazsvarīgām formālām kļūdām jāattiecas atšķirīgi un ka Komisijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš būtiskākiem jautājumiem, piemēram, tīšai iepirkuma kritēriju manipulēšanai, lai veicinātu konkrētu pretendentu vai viena pretendenta pieteikumus, korupcijai saistībā ar pretendentu atlasi, interešu konfliktiem un citai ļaunprātīgai krāpnieciskai izmantošanai;

39.

norāda, ka ļoti svarīga ir pilnīga pārredzamība izdevumu uzskaitē, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras darbiem, ko finansē tieši no ES fondiem vai finanšu instrumentiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai ES iedzīvotājiem būtu pilnīga piekļuve visai informācijai par līdzfinansētajiem projektiem;

40.

uzsver, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz pārvedumiem un aizdevumiem Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā, un aicina Komisiju nodrošināt, lai Parlamentam būtu pilnīga piekļuve informācijai;

41.

aicina Komisiju pastiprināt savu krāpšanas novēršanas un atklāšanas darbu, lai nodrošinātu, ka ES nauda arī turpmāk nonāk pie paredzētajiem labuma guvējiem un dod efektīvus un izmērāmus ieguvumus cilvēku dzīvē;

Digitalizācija kā ES finanšu interešu aizsardzības līdzeklis

42.

uzsver, ka jau sen ir nepieciešama ES ziņošanas, uzraudzības un revīzijas lielāka digitalizācija, sadarbspēja un saskaņošana, ņemot vērā līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas, krāpšanas, piesavināšanās, interešu konfliktu, divkāršas finansēšanas un citu sistēmisku problēmu pārrobežu iezīmes; turklāt pauž bažas saistībā ar starpnieku pārvaldīto finanšu instrumentu kontroli un pierādītiem trūkumiem labuma guvēju juridiskās adreses pārbaudē; vēlreiz uzsver, ka tiešo un netiešo līdzekļu izmaksa jāpadara atkarīga no tā, vai labuma guvēji un finanšu starpnieki atklāj datus par faktiskajiem īpašniekiem;

43.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem informācijas trūkums par uzņēmumu un uzņēmumu grupu īpašumtiesību struktūrām un faktiskajiem īpašniekiem būtiski veicina pašreizējās līdzekļu sadales nepārredzamību un traucē efektīvāk atklāt pārkāpumus; vēlreiz uzsver, ka visaptveroši, ticami un salīdzināmi dati ir ārkārtīgi svarīgi efektīvai, lietderīgai un savlaicīgai ES izdevumu kontrolei un Eiropas nodokļu maksātāju naudas līdzekļu aizsardzībai;

44.

atgādina par savu aicinājumu Komisijai steidzami ierosināt juridisku pamatojumu Finanšu regulā sadarbspējīgas digitālas ziņošanas un uzraudzības sistēmas izveidei, lai dalībvalstu iestādes varētu sniegt savlaicīgus, vienotus un standartizētus ziņojumus dalītās pārvaldības jomā; mudina par vienu no plānotās ziņošanas un uzraudzības sistēmas elementiem noteikt pašreizējo datizraces un riska noteikšanas rīku — piemēram, Arachne — obligātu izmantošanu; uzsver, ka šāda sadarbspējīga ziņošanas un uzraudzības sistēma ne tikai ļautu agrāk un efektīvāk atklāt ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu, piesavināšanos, interešu konfliktus, divkāršu finansēšanu un citas sistēmiskas problēmas, bet arī sniegtu visaptverošu pārskatu par ES līdzekļu patieso sadalījumu un, iespējams, neplānotu koncentrāciju dažu oligarhisku vai pat noziedzīgu galīgo labuma guvēju rokās;

45.

atgādina, ka šai sistēmai nebūtu jārada pārmērīgs birokrātisks slogs valstu iestādēm, ne arī jārada datu sastrēgumi; aicina Komisiju noteikt, kādi rādītāji un dati ir patiešām svarīgi, nepieciešami un samērīgi revīzijas un kontroles nolūkiem un plānoto programmu mērķu sasniegšanai, un samazināt sistēmā ievadāmo rādītāju un starpposma mērķrādītāju skaitu;

46.

norāda, ka agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmai (EDES), kas izveidota saskaņā ar Finanšu regulas 135. pantu, būtu jānodrošina, ka neuzticamām personām vai vienībām tiek noteiktas efektīvas sankcijas, izslēdzot tās no piešķiršanas un publiskā iepirkuma procedūrām, kuras tiek finansētas no ES budžeta, un piemērojot finansiālus sodus; pauž nožēlu par to, ka datubāzē ir iekļauts ļoti maz ekonomikas dalībnieku (2021. gada maijā — seši); aicina Komisiju pārskatīt kritērijus, lai samazinātu to sarežģītību un padarītu EDES praktiski piemērojamāku;

47.

aicina Komisiju saistībā ar tās priekšlikumu par Finanšu regulas pārskatīšanu apsvērt iespēju paplašināt EDES piemērošanu, attiecinot to arī uz līdzekļiem, kam piemēro dalītu pārvaldību, ievērojot proporcionalitātes un piemērotības principus; mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt Eiropas un valstu pašreizējo datubāzu un datizraces rīku lielāku sadarbspēju; atzīst, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nesaskata vispārīgas datu aizsardzības problēmas saistībā ar šādas sadarbspējas izveidi, ja vien šādai rīcībai ir skaidrs juridisks pamats;

48.

atzinīgi vērtē pašreizējos noteikumus par e-iepirkumu, kuri paredz, ka informācija par konkursa iespējām ir jāpublicē datubāzē Tenders Electronic Daily (TED), iepirkuma procedūras dokumentiem jābūt pieejamiem elektroniski un TED paziņojumos jāiekļauj attiecīgas hipersaites, ekonomikas dalībniekiem savi piedāvājumi ir jāiesniedz elektroniski un līgumslēdzējām iestādēm ir jāpieņem elektroniskie rēķini;

49.

konstatē, ka publiskā iepirkuma jomā notiek digitālā pārveide; atzinīgi vērtē publiskā iepirkuma pārvērtēšanas procesu, kurā tiek ņemtas vērā digitālās tehnoloģijas; uzskata, ka šai reformai būtu jānozīmē ne tikai pāreja uz elektroniskiem rīkiem un būtu jāaptver dažādi posmi pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas; uzstāj, ka šīm reformām arī būtu jādod iespēja integrēt uz datiem balstītas pieejas dažādos iepirkuma procedūras posmos; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtiem pamatlīgumiem, jo ar tiem saistītā krāpšana un korupcija palielina Savienības finanšu interešu apdraudējumu;

50.

konstatē, ka aizvien lielākā publisko pakalpojumu digitalizācija un stingrāki pārredzamības noteikumi nozīmē, ka elektroniskā formātā ir pieejama plašāka informācija par ES publiskajām finansēm; turklāt norāda, ka pašlaik pieejamā datošanas spēja un programmatūra ļauj salīdzinoši īsā laika periodā apstrādāt lielu apjomu sarežģītu datu un tas rada jaunas iespējas krāpšanas atklāšanai, izmantojot īpašas datu analīzes metodes, piemēram, lielos datus, datizraci un mākslīga intelekta tehnoloģijas atvērto datu jomā; uzskata, ka atvērto datu pārpilnība ir iespēja atbalstīt uzticamu reputācijas sistēmu izveidi, kas varētu palīdzēt novērst noziedzīgas darbības; prasa Komisijai veikt sistēmisku analīzi, lai pētītu to, kā jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas krāpšanas atklāšanas un novēršanas jomā, izvērtētu to ierobežojumus un izstrādātu priekšlikumus to izmantošanas uzlabošanai;

Jaunā Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

51.

atzinīgi vērtē Komisijas jaunās stratēģijas krāpšanas apkarošanai pieņemšanu 2019. gada 29. aprīlī; atzinīgi vērtē pilnīgas neiecietības politiku attiecībā uz krāpšanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisijai atkal ir uzticēta korporatīvā pārraudzība krāpšanas jautājumos, paredzot OLAF nozīmīgāku padomdevēja un uzrauga lomu; atgādina, ka stratēģija paredz saistošu rīcības plānu tikai Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām, neraugoties uz to, ka par lielāko daļu jautājumu atbild dalībvalstis; prasa pieņemt vienotu pieeju, kam būtu jāaptver arī dalībvalstis;

52.

aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt jauno stratēģiju krāpšanas apkarošanai, lai pilnībā atspoguļotu Eiropas Prokuratūras darbības sākšanu un tās lomu krāpšanas apkarošanā;

53.

uzsver, ka ir svarīgi, lai visas dalībvalstis par prioritāti noteiktu krāpšanas apkarošanas valsts stratēģiju izstrādi un pieņemšanu, cita starpā ņemot vērā arī jaunās problēmas, ko izraisījusi Covid-19 krīze, un atveseļošanas un noturības plānus; pauž lielas bažas par to, ka saskaņā ar 2018. gada pēcpārbaudes informāciju tikai 10 dalībvalstis ziņoja, ka ir pieņēmušas vai atjauninājušas krāpšanas apkarošanas valsts stratēģiju un paziņojušas to OLAF, savukārt 17 dalībvalstis vēl aizvien nav pieņēmušas stratēģiju (21) un tikai četras no tām apsver jaunas stratēģijas pieņemšanu vai sagatavošanu (22); aicina dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas krāpšanas apkarošanas valsts stratēģiju, to izdarīt bez turpmākas liekas kavēšanās; aicina Komisiju izvērtēt pieņemtās krāpšanas apkarošanas valsts stratēģijas, pārbaudīt, kāpēc dalībvalstīs kavējas to pieņemšana, un mudināt pārējās dalībvalstis virzīties uz priekšu to pieņemšanā;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

54.

atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā tika sāktas sarunas par OLAF regulas pārskatīšanu attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF veiktas izmeklēšanas efektivitāti; atzinīgi vērtē pārskatītās Regulas (ES, Euratom) 2020/2223 stāšanos spēkā 2021. gada janvārī, jo tā ievērojami pastiprina OLAF lomu un paver ceļu raitai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru; norāda, ka jaunajos noteikumos ir skaidri definētas abu iestāžu savstarpēji papildinošās lomas, skaidri noteikts, kā jāziņo par gadījumiem, un uzlabota OLAF spēja veikt izmeklēšanu; atzīst, ka jaunais tiesiskais regulējums padara OLAF efektīvāku, racionalizējot noteikumus par pārbaudēm un inspekcijām uz vietas, ļaujot OLAF ar valstu kompetento iestāžu starpniecību piekļūt informācijai par bankas kontiem, pastiprinot noteikumus, kas reglamentē krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu darbu dalībvalstīs, un ar kontroliera izveidi nodrošinot labākas garantijas tiem, uz kuriem attiecas OLAF veikta izmeklēšana;

55.

uzskata, ka OLAF pilnvaru palielināšana, Eiropas Prokuratūras darbības sākšana un tā krāpnieku identificēšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darba koordinācija, kurš tiek veikts visas ES struktūras krāpšanas apkarošanai satvarā, ir nozīmīgs solis uz priekšu ES finanšu interešu aizsardzībā; šajā ziņā atzinīgi vērtē Eiropas Prokuratūras, Eurojust un Eiropola darba vienošanās noslēgšanu, kurā paredzēti sadarbības noteikumi un kārtība, kādā ES struktūras kopīgi strādās, lai cīnītos ar noziegumiem, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses;

56.

vēlreiz novērtē to, cik svarīga ir izmeklēšana, ko veic OLAF, un loma, ko tas pilda, koordinējot ES finanšu interešu aizsardzības un krāpšanas apkarošanas centienus;

57.

atgādina, ka OLAF tika izveidots ne tikai iekšējas izmeklēšanas veikšanai, bet arī lai atbalstītu dalībvalstis ārējā izmeklēšanā; uzsver, ka pēc Eiropas Prokuratūras izveides OLAF būs vienīgā iestāde, kas atbild par ES finanšu interešu aizsardzību dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas nepievienoties Eiropas Prokuratūrai; atgādina, ka, lai gan subsidiaritātes princips neļauj OLAF sākt izmeklēšanu gadījumos, kad dalībvalstīm ir labākas iespējas rīkoties, tas neliedz OLAF analizēt atkārtotus gadījumus, tendences un shēmas un ka tā spēja atklāt šādas parādības ir ļāvusi pastiprināt sadarbību un sekmīgi īstenot pasākumus;

58.

pauž stingru pārliecību, ka ir jāpalielina OLAF budžeta līdzekļi un darbinieku skaits, lai tas pilnībā spētu veikt savus pienākumus novēršanas un izmeklēšanas jomā, jo īpaši dalībvalstīs, kas nepiedalās Eiropas Prokuratūrā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai OLAF arī turpmāk būtu spēcīgs un pilnībā funkcionējošs Eiropas Prokuratūras partneris; uzsver, ka turpmākajai OLAF un Eiropas Prokuratūras sadarbībai vajadzētu balstīties uz ciešu sadarbību, efektīvu informācijas apmaiņu un papildināmību, vienlaikus nepieļaujot dublēšanos vai kompetenču konfliktus;

59.

atkārtoti norāda, ka OLAF kompetencē ir palīdzēt izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses; atgādina, ka viens no OLAF pilnvaru galvenajiem elementiem ir veicināt un koordinēt operatīvās pieredzes un procesuālās paraugprakses apmaiņu ar dalībvalstīm un dalībvalstu starpā Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā; pauž nožēlu par to, ka PIF ziņojumā nav sniegts skaidrs novērtējums par izdevumu jomā veiktās OLAF izmeklēšanas rezultātiem; aicina OLAF sniegt konkrētus norādījumus un ieteikumus dalībvalstīm un Komisijai, pamatojoties uz izmeklēšanā gūtās pieredzes analīzi;

60.

norāda uz 2019. gadā parakstīto administratīvo vienošanos par informācijas apmaiņu un sadarbību starp OLAF un Eiropas Revīzijas palātu un atzinīgi vērtē strukturētāku sadarbību starp Revīzijas palātu un OLAF;

61.

atzinīgi vērtē OLAF un likumdevējiestāžu vienošanos, kas panākta ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem, ar mērķi visos tiesību aktos par izdevumu programmām pēc 2020. gada iekļaut pa jomām saskaņotus standarta noteikumus par Savienības finanšu interešu aizsardzību;

Eiropas Prokuratūra (EPPO)

62.

atzinīgi vērtē Laura Codruța Kövesi iecelšanu par Eiropas galveno prokurori 2019. gadā un Eiropas Prokuratūras darbības sākšanu 2021. gada 1. jūnijā; pauž nožēlu par to, ka finanšu un personāla resursu trūkuma dēļ un tāpēc, ka dažās dalībvalstīs būtiski kavējās Eiropas un deleģēto prokuroru iecelšana, nācās vairākkārt atlikt datumu, kurā Eiropas Prokuratūrai bija paredzēts sākt darbu; prasa Komisijai palielināt Eiropas Prokuratūras finanšu un personāla resursus, lai tā varētu risināt uzdevumus, kas radīsies saistībā ar izdevumiem no ārkārtēji apjomīgā Atveseļošanas fonda;

63.

norāda, ka 2019. gadā tika sākta Eiropas deleģēto prokuroru iecelšanas procedūra, kuru pabeidza 2020. gadā, un 2020. gada 28. septembrī 22 Eiropas prokurori nodeva zvērestu Tiesas priekšā; pauž nožēlu par Eiropas deleģēto prokuroru neizvirzīšanu, jo īpaši Slovēnijā, kura atcēla iecelšanas procedūru, kā arī ievērojamos kavējumus daudzās citās dalībvalstīs; norāda, ka galvenā prokurore L. C .Kövesi pēc kavēšanās ar deleģēto prokuroru pieņemšanu darbā pauda nopietnas bažas par to, ka Slovēnija acīmredzami nevēlas patiesi sadarboties; mudina Komisiju stingri uzraudzīt dalībvalstis, kas vēl nav iecēlušas savus Eiropas deleģētos prokurorus vai nav pielāgojušas savus tiesības aktus Eiropas Prokuratūras darbības sākšanai, un vajadzības gadījumā apturēt to finansēšanu, pamatojoties uz Finanšu regulas 63. panta 2. un 9. punktu un nozaru noteikumiem, un/vai sākt pārkāpuma procedūru; turklāt norāda, ka līdz 2019. gada beigām 18 dalībvalstis bija paziņojušas Komisijai, ka ir iekļāvušas PIF direktīvu savos tiesību aktos; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai stimulētu visas dalībvalstis pievienoties Eiropas Prokuratūrai, un mudina tās piecas dalībvalstis, kas vēl nav pievienojušās, to nekavējoties izdarīt;

64.

atgādina, ka saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1696 Eiropas prokuroru iecelšanas atlases komiteja izvērtē kandidātus un sniedz Padomei viņu sarindojumu, kas tai ir jāņem vērā, taču saskaņā ar īstenošanas lēmumu tas nav saistošs; atgādina, ka attiecībā uz Beļģijas, Bulgārijas un Portugāles izvirzītajiem kandidātiem Padome neievēroja atlases komitejas noteikto prioritāro secību; atgādina, ka 2020. gada 27. jūlijā Austrija, Igaunija, Luksemburga un Nīderlande publicēja paziņojumu, uzsverot, ka ir jāizvairās no konflikta starp valstu atlases komitejas sarindojumu un Eiropas atlases komitejas sarindojumu, jo tādējādi var tikt apdraudēts iecelšanas procedūras Eiropas komponents;

65.

ar lielām bažām atzīmē, ka Malta netika izvirzījusi trīs piemērotus kandidātus Eiropas Prokuroru kolēģijai, tādējādi aizkavējot kolēģijas izveides pabeigšanu; turklāt pauž sevišķas bažas saistībā ar medijos sniegto informāciju par to, ka Portugāles valdība ir sniegusi Padomei nepatiesu informāciju par Eiropas atlases komitejas otrajā vietā ierindotā un pēc tam par Portugāles Eiropas prokuroru ieceltā kandidāta amatu un pieredzi; turklāt pauž bažas par to, ka viens no nesekmīgajiem Beļģijas kandidātiem ir iesniedzis Tiesā sūdzību par atlases procedūru; pauž nožēlu par to, ka šie jautājumi aizēnoja Eiropas Prokuroru kolēģijas izveidi, un aicina iesaistītās dalībvalstis sniegt Parlamentam visu informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai pilnībā novērtētu atlases procesa taisnīgumu;

66.

atgādina, ka Eiropas prokuroriem un deleģētajiem prokuroriem jābūt neatkarīgiem un ka jebkādām aizdomām par valsts valdības iejaukšanos par labu kandidātam pretēji Eiropas atlases komitejas ieteikumam būtu nopietna un negatīva ietekme uz Eiropas Prokuratūras kā iestādes reputāciju, integritāti un neatkarību;

Cīņa pret korupciju

67.

atzinīgi vērtē Direktīvas (ES) 2019/1937 (Trauksmes celšanas direktīva) pieņemšanu, vienlaikus norādot, ka transponēšanas termiņš ir 2021. gada 17. decembris; aicina Komisiju cieši uzraudzīt dalībvalstis un tām palīdzēt, lai nodrošinātu direktīvas pilnīgu, pareizu un savlaicīgu transponēšanu, un uzreiz pēc minētā termiņa beigām sākt izvērtēt tās īstenošanu dalībvalstīs;

68.

uzsver neatkarīgu mediju un pētniecisko žurnālistu nozīmību un atkārtoti norāda, ka tie jāaizsargā; aicina Komisiju nodrošināt būtiskus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, līdzīgus tiem, kas paredzēti trauksmes cēlējiem, un izstrādāt visaptverošus pasākumus neatkarīgas pētnieciskās žurnālistikas aizsardzībai un finansēšanai, arī ātras reaģēšanas mehānismu briesmās nonākušiem žurnālistiem un iedarbīgus tiesību aktus, lai apkarotu stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību;

69.

uzsver, cik svarīgs ir panāktais progress saistībā ar korupcijas novēršanai un apkarošanai paredzētajām Komisijas likumdošanas un politikas iniciatīvām, kā arī to, cik nozīmīga ir dalībvalstu tiesiskā regulējuma regulāra uzraudzība un novērtēšana ar jaunizveidoto ziņojumu par tiesiskumu; vēlreiz pauž nožēlu par to, ka Komisija vairs neuzskata par vajadzīgu publicēt īpašu ziņojumu par korupcijas apkarošanu, tomēr atgādina, ka jaunizveidotais ziņojums par tiesiskumu ir ļoti aprakstošs; aicina Komisiju paplašināt šos ziņojumus, sniedzot ieteikumus attiecībā uz situācijām, kurās konstatēti trūkumi;

70.

pauž lielas bažas par 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu secinājumiem, kuros uzsvērtas bažas saistībā ar korupcijas lietu — arī augsta līmeņa korupcijas lietu — izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas efektivitāti vairākās dalībvalstīs, piemēram, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Ungārijā, Maltā un Slovākijā; uzstāj, ka augsta līmeņa korupcija ir sistemātiski jāapkaro ar konsekventu un apņēmīgu rīcību, lai nopietnu apsūdzību gadījumā sāktu kriminālizmeklēšanu un veiktu kriminālvajāšanu korupcijas lietās, kurās ir iesaistīti augsta ranga ierēdņi vai to tuvākās personas;

71.

uzsver, ka iestādēm, kurām uzticēta krimināltiesību izpilde, ir jāstrādā efektīvi un objektīvi, un tās būtu jānodrošina ar atbilstošu finansējumu, cilvēkresursiem, tehniskajām spējām un specializētajām zināšanām, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus;

72.

uzsver, ka saikne starp korupciju un krāpšanu Eiropas Savienībā var negatīvi ietekmēt ES budžetu; aicina Komisiju apsvērt iespēju Eiropas Savienībā izveidot korupcijas novēršanas iestāžu tīklu;

73.

atzinīgi vērtē Savienības kā novērotājas lomu Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO), tomēr atkārtoti iesaka ES kļūt par GRECO locekli; pilnībā atbalsta 2019. gada decembrī pieņemto Stokholmas deklarāciju, kurā Eiropas lēmumu pieņēmēji tiek aicināti pastiprināt cīņu pret korupciju;

74.

norāda, ka ES kļūšanai par pilntiesīgu GRECO locekli atbilstošs juridiskais pamats ir LESD 83. pants apvienojumā ar LESD 218. pantu; norāda, ka ES pilntiesīgai dalībai GRECO būtu vajadzīgs Eiropas Padomes Ministru komitejas uzaicinājums un nolīguma noslēgšana starp Eiropas Padomi un ES par dalības nosacījumiem; norāda, ka piemērojamā lēmuma pieņemšanas procedūra ir noteikta LESD 218. pantā attiecībā uz starptautisku nolīgumu noslēgšanu, saskaņā ar kuru Padomei, rīkojoties pēc Komisijas ieteikuma, būtu jāatļauj Komisijai apspriest ar Eiropas Padomi nosacījumus dalībai GRECO un jālūdz Eiropas Parlamenta apstiprinājums, pēc kura saņemšanas Padome var pieņemt galīgo lēmumu par nolīguma noslēgšanu;

75.

norāda, ka tad, ja ES būs pilntiesīga GRECO locekle, valstu grupa varēs uzraudzīt un novērtēt ES iestādes; uzsver, ka GRECO novērtēšanas sistēmai būtu jāņem vērā ES specifiskais raksturs kā Savienībai, kas ir balstīta uz piešķirtām kompetences jomām, tās iestāžu specifiskais raksturs un ES tiesību aktu īpašās iezīmes; uzsver, ka ES tiesības un pienākumi GRECO satvarā un praktiskie nosacījumi tās dalībai atsevišķas juridiskas personas statusā līdzās visām tās dalībvalstīm būtu iepriekš jāprecizē nolīgumā par dalības nosacījumiem;

76.

norāda, ka dalībvalstis 2019. gadā paziņoja par astoņiem likumdošanas, organizatoriska un administratīva rakstura pasākumiem pārredzamības uzlabošanas, korupcijas apkarošanas un ar publisko iepirkumu saistītu interešu konfliktu novēršanas jomā;

77.

atkārtoti aicina Komisiju izveidot iekšēju korupcijas novērtēšanas mehānismu ES iestādēm;

78.

pauž bažas par to, ka Čehijas ģenerālprokurors, pamatojot savu neseno atkāpšanos no amata, norādīja uz tieslietu ministra pastāvīgi izdarītu spiedienu; prasa Komisijai pārbaudīt Čehijas tiesu sistēmas nepilnības un rūpīgi pārbaudīt, vai pēc iespējama spiediena vai nepamatotas iejaukšanās ir tikušas atsauktas vai priekšlaicīgi slēgtas citas lietas, kurās iesaistīti Čehijas valdības locekļi; aicina Komisiju veikt šādu analīzi par visām pārējām dalībvalstīm un ziņot Parlamentam par saviem konstatējumiem un secinājumiem;

Ieteikumi

79.

atkārtoti aicina Komisiju izveidot digitālu un sadarbspējīgu vienotu sistēmu salīdzināmu datu par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem vākšanai no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot definīcijas, lai iegūtu salīdzināmus datus visā ES;

80.

aicina Komisiju nodrošināt to datu pilnīgu pārredzamību un kvalitāti, kurus dalībvalstis sniegušas Pārkāpumu pārvaldības sistēmā; mudina dalībvalstis savlaicīgi paziņot pilnīgus datus; aicina Komisiju un dalībvalstis savienot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu ar EDES un Arachne un nodrošināt visu dalībvalstu un Komisijas piekļuvi minētajai sistēmai;

81.

uzskata, ka dalībvalstīm ir ciešāk jāsadarbojas informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu datu vākšanu un pastiprinātu kontroles efektivitāti;

82.

uzsver, ka EDES kā ES melnais saraksts sniedz lielas iespējas signalizēšanai par cilvēkiem un uzņēmumiem, kas ļaunprātīgi izmanto ES līdzekļus; turklāt atzīmē Vispārējās tiesas 2020. gada 13. maija spriedumu lietā T-290/18 (Agmin Italy SpA/Komisija), kurā Tiesa apstiprināja paneļkomitejas un kredītrīkotāju attiecīgo funkciju spēkā esību un atzina, ka paneļkomitejas sacīkstes principa procedūrā ir tikušas pilnībā ievērotas attiecīgā uzņēmuma tiesības tikt uzklausītam; aicina Komisiju tās priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu iekļaut EDES paplašināšanu, attiecinot to arī uz līdzekļiem, kam piemēro dalītu pārvaldību; prasa Komisijai nodrošināt šai sistēmai nepieciešamos finanšu resursus un darbiniekus, lai tā varētu darboties pilnu laiku;

83.

pauž nožēlu par to, ka saistībā ar KLP un kohēzijas fondiem pastāv vairāk nekā 290 uzraudzības un ziņošanas sistēmu, tāpēc nav iespējams pārbaudīt, kas ir galīgie labuma guvēji no minētajiem fondiem, un efektīvi novērst un izmeklēt krāpšanu un korupciju; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot saskaņotu vai vienotu ziņošanas sistēmu ar savlaicīgiem un precīziem datiem, lai labotu šo situāciju;

84.

atgādina, ka cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, arī mafijas veida noziedzību, ir vajadzīga mērķtiecīgāka un efektīvāka reakcija un koordinācija gan ES, gan valstu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot starptautiskiem un pārrobežu aspektiem, lai neļautu krāpniekiem pastāvīgi pielāgoties jaunām tehnoloģijām un scenārijiem; uzsver, ka to var sasniegt, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, datizraces un citus attiecīgus digitalizētus rīkus, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību;

85.

uzsver ES un valstu krāpšanas apkarošanas iestāžu un struktūru īpašo nozīmību saistībā ar ES resursu palielināšanu ar Atveseļošanas un noturības mehānismu; atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt un stiprināt sadarbību starp ES iestādēm, Eiropas Prokuratūru, OLAF, ES aģentūrām, jo īpaši Eiropolu un Eurojust, un valstu iestādēm, lai efektīvāk atklātu un apkarotu krāpšanu un korupciju, vienlaikus nodrošinot to funkciju nepārklāšanos un veicinot informācijas apmaiņu; atgādina, ka turpmākajos budžetos ir jānodrošina lielāki un atbilstošāki resursi Eiropas Prokuratūrai, OLAF un attiecīgajām ES aģentūrām; atkārtoti aicina ļaut Eiropas Prokuratūrai izmantot 2021. gada budžeta finanšu resursus papildu darbinieku pieņemšanai, jo īpaši ņemot vērā darba slodzes pieaugumu saistībā ar ES jaunā ilgtermiņa budžeta pieņemšanu, Next Generation EU un citiem uz izmaksām orientētiem projektiem;

86.

uzsver, cik svarīga ir strukturēta informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, lai būtu iespējams salīdzinot pārbaudīt grāmatvedības uzskaites dokumentus par darījumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm nolūkā novērst pārrobežu krāpšanu saistībā ar strukturālajiem un investīciju fondiem; atkārtoti prasa Komisijai iekļaut tās darba programmā tiesību akta priekšlikumu horizontālai regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību ES izdevumu jomā; uzsver, ka šai informācijas apmaiņai būtu jānotiek digitālā formātā un tā būtu jāīsteno, izmantojot sadarbspējīgas vai kopīgas IT sistēmas un rīkus, lai veicinātu savlaicīgāku un efektīvāku sadarbību;

87.

pauž nožēlu par to, ka tikai 13 dalībvalstis, veicot riska analīzi, izmantoja Arachne; atkārtoti norāda uz to, cik svarīgs ir šis instruments, kā arī IT sistēmu un datubāzu sadarbspēja krāpšanas riska analīzes un krāpšanas atklāšanas vajadzībām; atkārtoti aicina Komisiju un jo īpaši dalībvalstis Padomē tuvināties Parlamenta nostājai, kas paredz obligātu Arachne izmantošanu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sistēmai tiek sniegti savlaicīgi un uzticami dati; uzskata, ka Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Prokuratūrai un OLAF ir vajadzīga piekļuve šiem datiem;

88.

norāda, ka 16 dalībvalstis ir pastiprinājušas riska analīzi, lai ar IT rīku palīdzību atklātu krāpšanu un pārkāpumus; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu starp šīm valstīm un dalībvalstīm, kurām nav šādas pieredzes;

89.

ar bažām norāda, ka PIF ziņojumā nav sniegta informācija par interešu konfliktu gadījumu analīzi, lai gan uz to attiecas Finanšu regulā 2018. gadā pieņemtais jaunais noteikums un ir atzīta šīs parādības nozīmība un ietekme; aicina Komisiju nākamajā PIF ziņojumā novērst šo nepilnību un pievērst lielāku uzmanību krāpšanai saistībā ar publisko iepirkumu;

90.

uzsver — lai efektīvi apkarotu korupciju un aizsargātu ES finanšu intereses, Komisijai būtu jāpieņem holistiska, saskaņota un sistemātiska pieeja, izstrādājot labākus noteikumus par pārredzamību, nesaderību un interešu konfliktiem, iekšējās kontroles mehānismiem, nelikumīgu lobēšanu un virpuļdurvju efekta scenārijiem, kas var kaitēt attiecībām starp iestādēm un interešu pārstāvjiem;

91.

aicina Komisiju izpētīt jaunas iespējas dalīties ar PIF ziņojumu un analizēt to līdz ar citiem informācijas avotiem un gada ziņojumiem, piemēram, ziņojumu par tiesiskumu, cita starpā ar ciešāku dialogu starp Eiropolu, Eurojust un Eiropas Prokuratūru, lai palīdzētu apzināt krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu tendences, atklātu trūkumus un informētu par noderīgu pieredzi ar mērķi veicināt to, ka visas ieinteresētās personas pieņem pasākumus aizsardzībai pret krāpšanu;

92.

atzinīgi vērtē OLAF 2019. gadā rīkotos pasākumus, kas bija īpaši paredzēti trešo valstu atbalstam; stingri mudina Komisiju, OLAF un visas pārējās ES iestādes un struktūras, kurām uzticēta Savienības finanšu interešu aizsardzība, aktīvi iesaistīties un sadarboties ar partneriestādēm kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un Austrumu partnerības valstīs, veicinot pasākumus ar mērķi efektīvi vērsties pret iespējamiem krāpšanas gadījumiem; aicina Komisiju izstrādāt īpašus un regulārus mehānismus, lai šajās valstīs efektīvi novērstu un apkarotu krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem;

93.

pauž nožēlu par to, ka Parlamentam nākas atkārtoti sniegt vairākus ieteikumus, nesaņemot skaidru atbildi no Komisijas; ar nožēlu norāda, ka attiecībā uz dažiem konstatējumiem un ieteikumiem Komisija nav veikusi nekādas konkrētas darbības vai pasākumus; prasa Komisijai sniegt Parlamentam skaidru paskaidrojumu, kad vien tā nolemj neievērot kādu no tā ieteikumiem;

o

o o

94.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  OV C 377, 9.11.2020., 13. lpp.

(2)  OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

(3)  OV L 437, 28.12.2020., 49. lpp.

(4)  OV C 295, 2.9.2019., 24. lpp.

(5)  OV C 255, 29.7.2019., 31. lpp.

(6)  OV C 215, 29.6.2020., 29. lpp.

(7)  OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(8)  OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

(9)  OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(10)  OV L 274, 28.10.2019., 1. lpp.

(11)  OV C 252, 18.7.2018., 56. lpp.

(12)  OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(13)  OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(14)  OV L 172, 17.5.2021., 110. lpp.

(15)  Kipra, Luksemburga un Malta.

(16)  PIF ziņojums, 10.2. nodaļa, 31. lpp.

(17)  Padomes 1997. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Revīzijas palāta, “2017. gads. ES revīzijas īss apraksts: informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada pārskatiem”, 11. lpp.

(19)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(20)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(21)  Beļģija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Luksemburga, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija un Zviedrija.

(22)  Beļģija, Spānija, Nīderlande un Rumānija.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/88


P9_TA(2021)0338

Atkrastes vējparku un citu atjaunojamo energoresursu sistēmu ietekme uz zvejniecības nozari

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par atkrastes vējparku un citu atjaunojamo energoresursu sistēmu ietekmi uz zvejniecības nozari (2019/2158(INI))

(2022/C 99/10)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380) izklāstīto ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada maija ieteikumus par pozitīvu mijiedarbību starp atkrastes vējparkiem un zvejniecībām,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. jūnijā publicēto 2020. gada ziņojumu par zilo ekonomiku,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (COM(2020)0562),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. novembra paziņojumu “ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā” (COM(2020)0741),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (2) (Jūras telpiskās plānošanas direktīva),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (3),

ņemot vērā nolīgumu, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju par starptautisko okeānu pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem (4),

ņemot vērā EMODnet Human Activities kartēšanas pakalpojumu “Kuģu blīvums 2019” un OSPAR datu un informācijas pārvaldības sistēmas kartēšanas pakalpojumu “Atkrastes atjaunojamo energoresursu attīstība 2018”,

ņemot vērā Ziemeļjūras konsultatīvās padomes (NSAC) 2020. gada 28. decembra ieteikumu par atkrastes vējparku attīstības un zvejniecību mijiedarbību,

ņemot vērā 2021. gada 24. jūnijā pieņemto nostāja pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (5),

ņemot vērā Zivsaimniecības (PECH) komitejas 2020. gada 12. novembrī pasūtīto pētījumu par atkrastes vēja enerģijas un citu jūras atjaunīgo energoresursu izmantošanas ietekmi uz Eiropas zvejniecībām,

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu,

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0184/2021),

A.

tā kā ES ir apņēmusies ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ievērojot Parīzes nolīguma mērķus; tā kā Komisija ir ierosinājusi līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināt vismaz par 55 %, savukārt Parlaments ir aicinājis līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt par 60 %; tā kā atkrastes atjaunīgā enerģija ir viena no iespējām, ko dalībvalstis var izvēlēties, lai sasniegtu šo mērķrādītāju; tā kā tai būtu jāuzņemas svarīga loma šo mērķu sasniegšanā, izmantojot integrētu pieeju, kurā ņemti vērā trīs ilgtspējas pīlāri;

B.

tā kā saskaņā ar Līgumiem ES ir pienākums nodrošināt piegādes drošību un dalībvalstu ziņā ir noteikt savu energoapgādes struktūru un izvēlēties enerģijas avotus, kas jādara, ievērojot ES mērķrādītājus attiecībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam;

C.

tā kā saskaņā ar Komisijas aplēsēm 30 % no ES elektroenerģijas pieprasījuma 2050. gadā tiks apmierināti ar atkrastes vēja enerģiju, kas nozīmē ES-27 atkrastes vēja enerģijas jaudas palielinājumu no pašreizējiem 12 GW uz 300 GW 2050. gadā; tā kā saskaņā ar Komisijas aplēsēm līdz 2050. gadam pieprasījums sasniegs 40 GW okeāna enerģijas jaudas;

D.

tā kā saskaņā ar LESD 194. pantu Savienības enerģētikas politikai ir jānodrošina enerģijas tirgus darbība un energoapgādes drošība, jāveicina energoefektivitāte, ietaupījumi un atjaunīgās enerģijas attīstība, kā arī energotīklu starpsavienojumi; tā kā valsts energoresursu struktūras noteikšana joprojām ir dalībvalsts kompetencē un tāpēc energoresursu struktūras ir ļoti dažādas;

E.

tā kā vairāk nekā 85 % no visas ES-27 atkrastes vēja enerģijas jaudas nodrošina iekārtas ziemeļu jūrās (Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos);

F.

tā kā dalībvalstu un Eiropas jūru baseinu ģeogrāfiskās īpatnības ES ievērojami atšķiras; tā kā atkrastes vējparku (AVP) un citu atjaunīgo energoresursu sistēmu attīstība pašlaik ir koncentrēta Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, kur ir labvēlīgāki apstākļi; tā kā nākotnē tas, kādā mērā būs iespējams vai vēlams izveidot atkrastes atjaunīgo energoresursu iekārtas vai palielināt to lielumu vai jaudu, arī atšķirsies pa baseiniem un dalībvalstīm;

G.

tā kā ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā panākta vienošanās, ka ES zvejas kuģiem arī turpmāk būs savstarpēja piekļuve AK ūdeņiem un tāpēc tie turpinās kopīgi izmantot Eiropas jūras telpu, kurā pašlaik ir 110 AVP ar vairāk nekā 5 000 vējturbīnām;

H.

tā kā laikapstākļu mainīguma dēļ vēja enerģijas piegāde var būt neregulāra un nestabila;

I.

tā kā vēja enerģijas uzglabāšanas iespējas joprojām ir ļoti ierobežotas;

J.

tā kā citiem atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem, piemēram, viļņu un plūdmaiņu enerģijai un termiskajām tehnoloģijām, peldošām fotoelementu iekārtām, aļģu izmantošanai biodegvielu ražošanā, ir svarīga loma Komisijas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā, lai gan pašlaik nekādas liela mēroga iekārtas nedarbojas; tā kā tie var palīdzēt panākt klimatneitralitāti un stiprināt Eiropas vadošo lomu, kā arī radīt jaunas darbvietas; tā kā ir jāturpina pētniecība un inovācija, jo citi atkrastes atjaunīgie energoresursi dažos aspektos varētu būt daudzsološi un piemērotāki un mazāk ietekmēt zvejas darbības, zivju krājumus un jūras vidi;

K.

tā kā atkrastes vējturbīnu vidējais dzīves cikls ir no 25 līdz 30 gadiem; tā kā līdz šim dezekspluatētas vien ļoti nedaudzas turbīnas un reciklēšana joprojām ir ļoti sarežģīta, reciklētiem tiekot 85–90 % demontēto vējturbīnu; tā kā ir vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, kura pamatā būtu aprites ekonomika un dzīves cikla pieeja, lai novērtētu, kāda būs ietekme uz citām darbībām, piemēram, zveju, kā arī uz vietējām kopienām un ekosistēmām projekta beigās; tā kā ekodizains, kas paredz izmantot īpašus materiālus un infrastruktūru, var veicināt vietējās biodaudzveidības attīstību; tā kā reciklēšanas metodes vai tādas infrastruktūras uzturēšana kā mākslīgie rifi ir jānovērtē agrīnā projekta izstrādes posmā;

L.

tā kā izmaksu un telpas ziņā visefektīvākais veids, kā sasniegt 2050. gada atkrastes jaudas mērķrādītāju, būtu dažādām nozarēm daudzējādi izmantot vienu un to pašu jūras telpu, apsverot līdzieguvumu pieeju, saskaņā ar kuru katra darbība gūst labumu no citas, jo darbību līdzāspastāvēšana var būt izdevīga vidisko un sociālekonomisko ieguvumu ziņā;

M.

tā kā pieaug konkurence starp dažādiem jūras telpas izmantojumiem, kā dēļ bieži vien netiek ņemti vērā vēsturiskie lietojumi ar acīmredzamu vēsturisko, kulturālo, sociālo un ekonomisko vērtību, piemēram, zvejniecība;

N.

tā kā Jūras telpiskās plānošanas direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāņem vērā mijiedarbība starp darbībām un lietojumiem, piemēram, akvakultūru un zveju, un iekārtām un infrastruktūru enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī zemūdens kabeļiem, jāveicina attiecīgo darbību līdzāspastāvēšana un jāizmanto ekosistēmā balstīta pieeja;

O.

tā kā ar saviem jūras telpiskajiem plāniem dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt jūras enerģētikas nozaru, jūras transporta, zvejniecību un akvakultūras nozaru ilgtspējīgu attīstību un vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, cita starpā — klimatnoturību; tā kā šajā ziņā īpaša uzmanība būtu jāpievērš zvejniecību un akvakultūras interesēm un tās nevajadzētu atstāt novārtā, dalībvalstīm turpinot darbu un pēc tam pārskatot nacionālos jūras telpiskos plānus;

P.

tā kā Komisijas priekšlikumā par ES Biodaudzveidības stratēģiju ir noteikts, ka ES prioritāti piešķirs tādiem risinājumiem kā, piemēram, okeāna un atkrastes vēja enerģija, kas turklāt ļauj atjaunoties zivju krājumiem, savukārt nesens pētījums, ko publicējis Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (6), atklāj, ka iespējamie ieguvumi zvejniecībām, kurus varētu radīt atkrastes atjaunīgo energoresursu iekārtas, nav labi izprasti un vēl nav empīrisku pierādījumu;

Q.

tā kā Komisija paziņojumā “ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā” aicināja publiskās iestādes atkrastes atjaunīgo energoresursu iekārtu izvietošanu plānot ilgtermiņā un no agrīna posma, novērtējot to vidisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju, nodrošinot līdzāspastāvēšanu ar citām darbībām, piemēram, zvejniecībām un akvakultūru, un pārliecinoties, ka sabiedrība plānoto izvietošanu pieņem;

R.

tā kā zvejniecību ietekme uz IKP ir samērā maza; tā kā tās ir ārkārtīgi svarīgas zvejniecības kopienām daudzās dalībvalstīs;

S.

tā kā aptuveni 80 % no visiem ES zvejniecības kuģiem ir mazi kuģi, no kuriem lielākā daļa pieder ģimenes uzņēmumiem, kas pastāv jau paaudzēm ilgi un darbojas galvenokārt piekrastes ūdeņos;

T.

tā kā atkrastes atjaunīgo energoresursu pašreizējās un nākotnes izmantošanas kumulācija visvairāk ietekmē zvejas operācijas, kurās zvejo demersālās sugas un vēžveidīgos,

U.

tā kā, lai izmantotu atkrastes enerģiju, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību un zvejniecību un citu saimniecisko darbību ilgtspējīgu attīstību, ir vajadzīga kopīga plānošana un stingrs kumulatīvās ietekmes novērtējums, cita starpā arī par sociālekonomisko ietekmi;

V.

tā kā ir vajadzīgi papildu pētījumi par AVP un citu atkrastes atjaunīgo energoresursu sistēmu ietekmi uz jūras vidi un zvejas resursiem;

W.

tā kā Parlaments uzstāj, ka Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājam ir jābūt SEG emisiju samazinājumam visas ekonomikas mērogā par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

X.

tā kā ES atkrastes vēja enerģijas resursi ir jāizpēta un jūras atjaunīgo energoresursu projekti ir jāveicina tādā veidā, kas ir savietojams ar citiem jūras telpas lietojumiem, galvenokārt zvejniecībām, vienlaikus cenšoties panākt sinerģijas un aizsargājot biodaudzveidību;

Y.

tā kā zvejas prakses monitorings un empīriskā analīze pirms AVP būvniecības, tās laikā un pēc tās ir svarīga, lai gūtu labāku izpratni par līdzāspastāvēšanu;

Z.

tā kā atkrastes atjaunīgo energoresursu iekārtu pamati varētu piesaistīt jūras dzīvību un darboties kā mākslīgi rifi;

AA.

tā kā Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IHO) iesaka izvairīties no zvejas darbībām vismaz 0,25 jūras jūdzes (463 metrus) abpus zemūdens kabeļa, lai līdz minimumam samazinātu riskus,

1.

uzsver, ka ir jāizvairās no potenciālās negatīvās ilgtermiņa ietekmes, kāda atkrastes vējturbīnām varētu būt uz konkrētām ekosistēmām, zivju krājumiem un biodaudzveidību un līdz ar to uz zvejniecībām kopumā; uzsver, ka to attīstībai jau no būvniecības posma, ekspluatācijas laikā un arī dezekspluatācijā ir vajadzīga dzīves cikla pieeja, tādēļ ir svarīgi veikt stingrus un detalizētus pētījumus, lai novērtētu jau pastāvošo atkrastes vējturbīnu ietekmi;

2.

uzsver, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantojums būtu jāizvērš tā, lai rastos arī iespējas veikt citas darbības, īstenojot vidisko, sociālo un ekonomisko līdzieguvumu pieeju, kas dotu labumu zvejniekiem un vietējām kopienām;

3.

brīdina, ka atkrastes atjaunīgā enerģija būs ilgtspējīga tikai tad, ja tai nebūs negatīvas ietekmes uz vidi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, it sevišķi no zvejniecībām atkarīgos reģionos;

4.

bažījas par to, ka trūkst pētījumu par atkrastes vējturbīnu dezekspluatāciju un dezekspluatācijas ietekmi uz vidi;

5.

vēlreiz apstiprina, ka lēmumi par valsts energoresursu struktūru un tehnoloģijām joprojām ir dalībvalsts kompetencē;

6.

uzsver, ka atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte ir vieni no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina nulles neto emisiju ekonomikas panākšanu; uzsver, ka. lai sasniegtu 2030. gadam noteikto atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju, ir attiecīgi jāpalielina atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas infrastruktūras jauda un ražošana;

7.

uzsver svarīgo potenciālu, kas Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā piemīt atjaunīgajam ūdeņradim, arī tādam, kas saražots, izmantojot vēja vai saules enerģiju;

8.

uzsver, ka peldošos vējparkus varētu izvietot dziļūdens teritorijās un tas paplašinātu vēja enerģijas ieguvei pieejamo dzīvotspējīgo zonu, vienlaikus samazinot iekārtu redzamību no krasta; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ilgtspējīgas peldošu atkrastes vēja enerģijas iekārtu tehnoloģijas mēroga paplašināšanu un komercializāciju, kas vēl vairāk samazinātu ietekmi uz zvejniecībām;

9.

uzsver, ka ir līdz minimumam jāsamazina risks, ka AVP plaša mēroga ieviešana varētu ietekmēt jūras baseina fizisko funkcionēšanu, īpaši jūras un gaisa straumes, un tas varētu veicināt stratificētā vertikālā ūdens slāņa sajaukšanos un tāpēc ietekmēt barības vielu apriti, viļņu rašanos, plūdmaiņu amplitūdas un gultnes sanesu pārnesi, un ka šāda ietekme būtu rūpīgi jāmonitorē, savukārt infraskaņas troksnis, ko rada rotējošie spārni, varētu no AVP aizbaidīt zivis un jūras zīdītājus, un zemūdens kabeļu elektromagnētiskais lauks, kā arī pāļu dzīšanas radītais zemūdens troksnis varētu smagi ietekmēt vēžveidīgos un jūras organismus vispār; šajā sakarā uzsver, ka ir jāturpina izstrādāt un pētīt iespējas, kā nepieļaut un mazināt šādu negatīvo ietekmi;

10.

atzīmē, ka ir svarīgi īstenot paraugprakses, kā līdz minimumam samazināt traucējumus un mazināt kaitējumu ekosistēmām atkrastes darbību plānošanas, ekspluatācijas un dezekspluatācijas posmos;

11.

uzskata, ka jūras atjaunīgās enerģijas ražošanas vienību uzstādīšana ir jāiekļauj katras valsts attīstības stratēģijās un enerģētikas suverenitātē un tai ir jāatbilst tām, kā arī jāsaskan ar Eiropas zaļā kursa mērķiem;

12.

uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā morfoloģiskās un ģeogrāfiskās īpatnības, kas piemīt apgabaliem, kuros paredzēts izveidot AVP;

13.

uzskata, ka lēmumi par atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas infrastruktūras uzstādīšanu būtu jāpieņem, balstoties labākajos zinātniskajos novērtējumos par saistīto ietekmi, un attiecīgo apgabalu izmantošanā tiem būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas, it īpaši saistītās zvejas kopienas un to organizācijas;

14.

uzsver, ka ir jāizpēta potenciālā ietekme, piemēram, atkrastes atjaunīgo energoresursu sistēmu mākslīgā rifa efekts, uz jūras organismiem un zvejniecībām, kas varētu aprobežoties tikai ar ekspluatācijas posmu, un jāizpēta, kā dezekspluatāciju veikt tā, lai ieguvumi no tās nebūtu īslaicīgi; uzsver, ka tad, kad tiek veikta AVP dezekspluatācija, to vietas ir jāatstāj tādā stāvoklī, kas ļauj veikt zvejas darbības, ja tās bijušas atļautas pirms būvniecības vai ekspluatācijas posmā, un tā, ka tiek aizsargāt un saudzēta vide;

15.

uzsver, ka, izvietojot AVP, jāņem vērā jūras gultnes īpatnības, lai nebūvētu infrastruktūru vietās, kur tā varētu apdraudēt vietējo dzīvotni un ekosistēmu;

16.

ierosina novērtēt AVP apvienošanu un integrēšanu aizsargājamās jūras teritorijās (AJT), ņemot vērā skaidri noteiktas dzīvotņu un biodaudzveidības saglabāšanas mērķus, arī tos, kas attiecas uz zvejas resursiem; uzsver, ka šajās AJT būtu jāizveido pārvaldības komitejas, lai panāktu labāku darbību līdzāspastāvēšanu, un ka jāsaņem par AJT atbildīgās attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājums;

17.

uzsver, ka AVP, kad vien iespējams, būtu jāizvieto zonās, kur zveja nav atļauta, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz zvejas nozari;

18.

norāda, ka AVP var ietekmēt zvejniecības, mainot komerciāli zvejoto jūras sugu telpisko izplatību un skaitliskumu, tiem tiekot slēgtiem zvejošanai drošības apsvērumu dēļ vai liekot mainīt zvejas darbības vai metodes, piemēram, pāriet no aktīvām uz pasīvām;

19.

uzstāj, ka agrīnā procesa posmā jāizveido dialogs un sadarbība ar zvejniekiem; uzsver, ka ir jāņem vērā vietējās ekosistēmas un vietējās kopienas īpatnības; uzsver, ka tad, ja AVP izveide ietekmē zvejnieku darbību, viņiem ir jāpiešķir pienācīga kompensācija;

20.

atzīmē, ka Komisijas paziņojumā par Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam ir norādīts, ka ES prioritāti piešķirs tādiem risinājumiem kā, piemēram, okeāna un atkrastes vēja enerģija, kas turklāt ļauj atjaunoties zivju krājumiem, un ka tiek apsvērta iespēja kombinēt AVP un aizsargājamās teritorijas;

21.

uzsver, ka AVP vidiskā, sociālā un ekonomiskā ietekme ir atkarīga no vietai raksturīgajiem apstākļiem, ekosistēmām un cilvēka darbībām un ka kopīgu interešu jautājumu atrisināšanā svarīga ir ieinteresēto personu sadarbība AVP projektēšanā, izveidē un pārvaldībā;

22.

atzīmē, ka atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas vienību ierīkošana visvairāk skars mazapjoma, piekrastes un nerūpnieciskās zvejas nozari, ņemot vērā, ka tās ir samērā tuvu krastam;

23.

uzver, ka zvejas pārvietošana īpaši skars mazapjoma un piekrastes zveju, jo šādiem zvejniekiem varētu nebūt iespēju pārcelties uz tālākām zvejas vietām vai mainīt zvejas metodi, īpaši tad, ja AVP atrodas teritoriālajos ūdeņos (12 jūras jūdzes no krasta); aicina kā galējo līdzekli nodrošināt pienācīgu kompensāciju;

24.

uzsver, ka ir jāatvieglo piekļuve apdrošināšanai zvejas kuģiem, kas darbojas apgabalos, kur ir AVP, vai kuģo caur tiem, jo pašlaik apdrošināšana ir ļoti problemātiska — zvejas kuģu apdrošināšanas polises nenodrošina pietiekamu atlīdzību;

25.

norāda, ka jebkādi ierobežojumi piekļuvei tradicionālajām zvejas vietām tieši ietekmē dažādu ES piekrastes dalībvalstu zvejnieku iztiku un no zvejas atkarīgās darbvietas krastā; tādēļ uzsver, ka vajadzības gadījumā kā galējais līdzeklis būtu jāpiešķir pienācīga kompensācija; turklāt norāda, ka piekļuves ierobežojumi varētu apdraudēt atbildīgu un ilgtspējīgu pārtikas nodrošinājumu;

26.

aicina dalībvalstis saskaņā ar jūras telpiskās plānošanas noteikumiem vietējo zvejnieku īpašās vēsturiskās un tradicionālās zvejas vietas noteikt par teritorijām, kurās nedrīkst ierīkot atkrastes atjaunīgo energoresursu infrastruktūru;

27.

uzsver, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu un zvejniecību pārklāšanās analīze liecina, ka nākamajos gados konkrētos Eiropas jūras baseinos strauji palielināsies telpisku konfliktu potenciāls; šajā kontekstā uzsver, ka vajadzīga agrīna telpiskā plānošana, kurā būtu iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, gan attiecībā uz AVP izvietošanu, gan izkārtojumu; aicina jau agrīni izveidot īstenu līdzdalību, dialogus un tīklus, lai mazinātu un nepieļautu konfliktus;

28.

uzsver, ka daži piemēri sadarbībai ar (aktīvām vai pasīvām) zvejas darbībām apgabalos ar AVP jau pastāv; uzsver, ka sadarbīgas kopprojektēšanas pieejas AVP izmantojuma izvēršanai, kuru mērķis ir AVP apvienot ar citiem izmantojumiem, var samazināt potenciālo ietekmi uz zvejniecībām, stiprināt attiecības starp dažādām iesaistītajām nozarēm un pavērt ceļu lietderīgai sadarbībai starp tām;

29.

atzīst akvakultūras un algakultūras (aļģu audzēšanas), kā arī pasīvās zvejas potenciālu apgabalos ar AVP; tomēr uzsver, ka to ekoloģiskās ietekmes un ekonomiskā potenciāla novērtēšanai vajag vairāk pētījumu;

30.

pauž bažas par to, ka, nemaz nerunājot par zvejas darbību aizliegumiem vai ierobežojumiem, pat tad, ja piekļuve ir atļauta, zvejnieki mēdz izvairīties no zvejas apgabalos ar AVP, baidīdamies no nejaušiem bojājumiem un zvejas rīku aizķeršanās vai nozaudēšanas, un līdz ar to bailes no iespējamas atbildības rada bažas, kas apgrūtina līdzāspastāvēšanu;

31.

uzsver, ka tālāko reģionu un salu energoresursu struktūra ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā importa, neraugoties uz vietējām īpatnībām, kas ir izdevīgas atjaunīgo energoresursu izmantošanai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību un piešķirt īpašu finansējumu atkrastes atjaunīgo energoresursu sistēmu attīstībai šajās teritorijās, lai līdz minimumam samazinātu atkarību no fosilā kurināmā;

32.

atzīst potenciālu, kas piemīt peldošām atkrastes vējturbīnām, kuras paver iespējas iekārtām apgabalos ar dziļiem ūdeņiem un atrodas tālāk no krasta, ir ar mazāku vizuālo ietekmi un mazāku potenciālu telpiski pārklāties ar zvejas vietām;

33.

uzsver, ka atkrastes vējturbīnu dezekspluatācija, pēc kuras paliek nedemontēta jūras gultnes infrastruktūra, nedrīkst ne ilgstoši ietekmēt vidi, ne arī apdraudēt zvejas kuģu drošību; turklāt norāda, ka būtu jāpilnveido reciklēšanas metodes, lai samazinātu ietekmi uz vidi; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai atkrastes vējparki tiktu būvēti tikai tad, ja tiek izmantota integrēta pieeja atkrastes vējturbīnu dzīves cikla procesiem, kas nozīmē, ka jau no paša sākuma ir skaidrs, kā atkrastes vējturbīnas var projektēt, būvēt, izmantot, dezekspluatēt un reciklēt ilgtspējīgi; turklāt uzsver, ka jau sākumā projektēšanas un uzstādīšanas plānos ir jāiekļauj dezekspluatācijas stratēģijas, kas paredz alternatīvas turpmākās konstrukciju izmantošanas iespējas vai demontāžu, kā arī jāņem vērā ilgtermiņa ietekme ilgtspējas aspektā, lai ievērotu aprites ekonomikas principus;

34.

mudina izveidot starptautisku standartu, kas noteiktu, kā dezekspluatēt turbīnas un kas dotu visaptverošu pārskatu par dezekspluatācijas noteikumiem, vienlaikus ievērojot aprites ekonomikas principus;

35.

uzsver, ka būtu jāievieš finanšu mehānismi, lai segtu ilgtermiņa riskus, ko rada pamesta atkrastes infrastruktūra, kuru varētu likvidēt, lai varētu droši atsākt zveju;

36.

uzsver, ka jebkura jūras gultnes infrastruktūra, kas atstāta uz vietas, būtu pienācīgi jāmonitorē;

37.

uzsver, ka nesenos empīriskajos pētījumos trūkst novērtējumu par atjaunīgo energoresursu enerģijas ekonomisko, sociālekonomisko un sociālkulturālo ietekmi uz zvejniecībām; tādēļ mudina Komisiju ne tikai apzināt ietekmi uz vidi, bet arī vairāk pētīt, kā investīcijas atkrastes atjaunīgajos energoresursos var ekonomiski un sociāli ietekmēt zvejniecības, un apzināt piemērotus veidus, kā pārvarēt negatīvo ietekmi;

38.

uzsver, ka ir nepieciešamas standartizētas monitoringa programmas un ir jāsaskaņo zvejas piepūles dati, lai varētu novērtēt plašākas atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantošanas kumulatīvo ekoloģisko, sociālekonomisko un vidisko ietekmi, un ka ir jāuzlabo datu saderība un salīdzināmība;

39.

ierosina dalībvalstīm palielināt koordināciju AVP pētniecības jomā, lai veicinātu pētniecības rezultātu un datu vākšanu un apmaiņu, kā arī dalīšanos paraugpraksēs; atgādina, ka atkrastes vēja enerģija ir viena no visprogresīvākajām tehnoloģijām, bet dažos apgabalos, kur notiek zvejas darbības, daudzsološas un atsevišķos gadījumos piemērotākas varētu būt citas atjaunīgo energoresursu sistēmas, kam attiecīgi būtu mazāk kaitīga ietekme ekonomiskajos, sociālajos un vidiskajos aspektos; uzsver, ka ir svarīgi palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē šajā ziņā;

40.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pārrobežu sadarbību jūras telpiskajā plānošanā, arī ar Apvienoto Karalisti, kas ir lielākā atkrastes vēja enerģijas ražotāja Eiropā, lai rastu risinājumus kopīgām problēmām, integrētu elektroenerģijas savienojumus un mācītos no paraugpraksēm;

41.

uzsver, ka jūras telpiskajai plānošanai jāpilda svarīga loma, diferencējot katru jūras teritoriju uz tās īpatnību pamata, un jāpievērš lielāka uzmanība novērtējumam par to, vai ir iespējams panākt līdzāspastāvēšanas iespējas un daudzējādu AVP izmantošanu, kas ir ārkārtīgi svarīgi nolūkā panākt vispusēji izdevīgu situāciju ilgtspējīgai zvejniecībai, akvakultūrai un atkrastes enerģētikai, nodrošināt, ka zvejniecības faktiski līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesā (pretstatā tādiem pārmērīgi neskaidriem jēdzieniem kā “apspriešanās” un “novērotāji”), kā arī nodrošināt saistību izpildi un iepriekšēju lietojuma konfliktu atrisināšanu;

42.

aicina dalībvalstis, kuru kompetencē ir jūras telpiskā plānošana, pastāvīgajā darbā pie valsts jūras telpiskajiem plāniem un to pārskatīšanā ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt, ka tiek novērsta atkrastes vējturbīnu negatīvā ietekme uz zvejniecībām un ka tāpēc tās tiek izvietotas ārpus zvejas vietām;

43.

atbalsta ekosistēmās balstītas pieejas piemērošanu jūras telpiskajā plānošanā, lai tiktu nodrošināta sistēmbalstīts satvars jūras ekosistēmu izpratnei un pārvaldībai un to mijiedarbībai ar sociālekonomiskajām darbībām;

44.

uzsver, cik svarīgas ir kopienas enerģijas ražošanas shēmas, kas ļauj piekrastes kopienām un kooperatīviem, tostarp zvejniekiem, ražot pašiem savu elektroenerģiju un reinvestēt peļņu kopienā;

45.

uzsver, ka AVP būtu jābūvē tikai tad, ja tiek garantēts, ka tiem nebūs nedz negatīvas vidiskās un ekoloģiskās ietekmes, nedz arī negatīvas ekonomiskās, sociālekonomiskās un sociālkulturālās ietekmes uz zvejniekiem un akvakultūras ražotājiem, ievērojot zilās ekonomikas un Eiropas zaļā kursa mērķus;

46.

mudina dalībvalstis, nosakot savu energoresursu struktūru, ņemt vērā atkrastes atjaunīgās enerģijas ietekmi uz jūras ekosistēmu un zvejniecībām;

47.

mudina dalībvalstis arī turpināt darbu pie citu atjaunīgās enerģijas veidu attīstīšanas un izmantošanas;

48.

aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai izpētītu, kāda ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme gaidāma no AVP būvniecības vietās, kur tie, ļoti iespējams, būtu pretrunā gan zvejniecības, gan jūras organismu ilgtspējas interesēm;

49.

uzsver, ka sadarbība starp nozarēm, kas darbojas atkrastes vidē un ekonomikā, būs arī taisnīgas pārkārtošanās virzītājspēks; aicina Komisiju novērtēt iniciatīvas, kas stimulē vietējo ekonomiku un atkrastes saimniecisko darbību, un rast sinerģijas starp nozarēm, kas var būt nākotnei sagatavotas ekonomikas atveseļošanas pamats;

50.

uzsver, ka jau pastāv zvejniecības nozares un atkrastes vēja enerģijas nozares līdzāspastāvēšanas piemēri un ka šī pieredze būtu jāizmanto, lai rastu labākos pieejamos paņēmienus visam jūras infrastruktūras dzīves ciklam un tajos dalītos;

51.

uzsver, ka ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām piedalīties jūras telpiskajā plānošanā un to ietekmēt;

52.

uzsver, ka agrīna, taisnīga, rezultatīva un pastāvīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām, it sevišķi zvejniekiem un akvakultūras ražotājiem, un to līdzdalība, pārredzamu vadlīniju izveide un kompensācijas izmaksa varētu mazināt konflikta risku un radīt vienlīdzīgus apstākļus zvejniecībām un atkrastes atjaunīgo energoresursu nozarei;

53.

aicina ES veicināt un atbalstīt AVP savā ārējā darbībā, īpaši attiecībās ar trešām valstīm, kurās piekļuve enerģijai joprojām ir nevienmērīga un ierobežota, ievērojot zaļā kursa mērķus;

54.

uzsver, ka gadījumos, kad lēmumi jāpieņem, pirms pieejamas vajadzīgās zināšanas vai informācija, būtu jāpiemēro piesardzības princips saskaņā ar LESD 191. panta 2. punktu;

55.

atzīmē, ka varētu būt vajadzīgi papildu ES līmeņa pasākumi, tostarp tiesību akti, ņemot vērā pierādījumus, ka dalībvalstu jūras telpiskā plānošana negarantē zvejnieku un citu ieinteresēto personu taisnīgu integrāciju un attiecīgā gadījumā kompensācijas zvejniecībām;

56.

mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka jūras telpiskie plāni garantē taisnīgu zvejniecību iekļaušanu un to darbības ilgtspējīgu turpināšanu un taisnīgi atspoguļo leģitīmās intereses, kādas ir zvejniekiem, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācējiem un akvakultūras ražotājiem;

57.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(2)  OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.

(3)  OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.

(4)  OV C 458, 19.12.2018., 9. lpp.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0309.

(6)  Pētījums “Impact of the use of offshore wind and other marine renewables on European fisheries” (“Atkrastes vēja enerģijas un citu atjaunīgo jūras energoresursu izmantošanas ietekme uz Eiropas zvejniecībām”), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments B — strukturālā un kohēzijas politika, 2020. gada 12. novembris.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/96


P9_TA(2021)0345

Pilsoņdialogi un pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par pilsoņdialogiem un pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā (2020/2201(INI))

(2022/C 99/11)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punktu,

ņemot vērā LES 11. pantu,

ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (1),

ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (2),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas nostāju grozījumu veidā,

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0213/2021),

A.

tā kā 2019. gada Eiropas vēlēšanu rezultāti bija pozitīvs signāls, ka Eiropas pilsoņi arvien vairāk interesējas par norisēm ES līmenī un ka viņi uzskata, ka ES tiesību akti ietekmē viņu ikdienas dzīvi; tā kā kopējā vēlētāju aktivitāte 2019. gadā bija 50,6 %, kas ir augstākais rādītājs kopš 1994. gada un ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad vēlētāju aktivitāte bija 42,6 %; tā kā, lai gan 2019. gadā vēlētāju aktivitāte bija augstāka visās iedzīvotāju grupās, vislielākais pieaugums bija vērojams jaunākajā paaudzē, ar plašu vēlētāju aktivitātes pieaugumu to cilvēku vidū, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, un cilvēkiem vecumā no 25 līdz 39 gadiem; tā kā, neraugoties uz vispārējo vēlētāju aktivitātes pieaugumu, joprojām pastāv lielas atšķirības starp atsevišķām dalībvalstīm;

B.

tā kā saskaņā ar datiem, ko sniedza 2020. gada jūnija Eirobarometra aptauja “Pilsoņu iesaiste” (3), 55 % respondentu uzskatīja, ka balsošana Eiropas vēlēšanās ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī uzklausa viņu viedokli; tā kā, lai gan mērķis ir pastāvīgi uzlabot demokrātijas darbību Eiropas Savienībā, vairākas Eirobarometra aptaujas rāda, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar to, kā darbojas demokrātija; tā kā šāda izpratne pastāv ne tikai ES līmenī, bet arī valstu līmenī; tā kā ievērojama daļa ES pilsoņu nejūtas uzklausīti un uzskata, ka ES ir no viņiem attālināta struktūra;

C.

tā kā LES 10. un 11. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 21., 24., 227. un 228. pants ir pamats pilsoņu līdzdalībai ES politikas un tiesību aktu izstrādē;

D.

tā kā LES 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un ka lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem;

E.

tā kā LESD 11. panta 1. un 2. punkts paredz, ka ES iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem un uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

F.

tā kā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (4) 19. punktā ir uzsvērts, ka apspriešanās ar sabiedrību un ieinteresētajām personām ir labi informētas lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanas neatņemama sastāvdaļa;

G.

tā kā LESD 165. panta 2. punkts uzdod ES veicināt jauniešu un ar jaunatni strādājošo sociālo un mācībspēku apmaiņu un mudināt jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē;

H.

tā kā ES pilsoņi var tikai ar zināmiem nosacījumiem celt prasību tiešā veidā Eiropas Savienības Tiesā (EST), lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar Līgumiem, tostarp Pamattiesību hartu; tā kā Eiropas Parlamenta demokrātiska ievēlēšana ir galvenais augšupējais instruments pilsoņiem Eiropas Savienībā, savukārt citi līdzekļi, proti, Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI), sūdzības Eiropas Ombudam un lūgumraksti Parlamentam, kuri būtiski papildina parlamentārismu, ir jāstiprina;

I.

tā kā līdz šim ir bijušas sešas sekmīgas EPI, no kurām jaunākās iniciatīvas ir “Minority Safepack” un “End the Cage Age”; tā kā Regulas (ES) 2019/788 (5) par EPI, kas stājās spēkā 2020. gada janvārī, mērķis ir panākt, lai pilsoņi vieglāk varētu aicināt Komisiju ierosināt tiesību aktus tās kompetences jomās, kurās Savienībai ir tiesības rīkoties; tā kā iniciatīva “Minority Safepack” bija pirmā EPI, kas Parlamentā tika apspriesta, pamatojoties uz pārskatīto EPI regulu, un 2020. gada decembrī Parlaments to pārliecinoši atbalstīja ar 76 % nodoto balsu; tā kā tomēr EPI ietekme ir zema — daļēji tāpēc, ka Komisija neveic turpmākus pasākumus;

J.

tā kā Eiropas Ombuda ieteikumi nav juridiski saistoši, bet atbilstība konstatējumiem pastāvīgi ir augsta;

K.

tā kā ES pilsoņiem un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī vai kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentam saskaņā ar LESD 24. un 227. pantu, ja šis jautājums viņus skar tieši un attiecas uz ES darbības jomām;

L.

tā kā Komisijas rīkotās tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas galvenokārt ir paredzētas konkrētai mērķgrupai, netiek plaši izplatītas un dažkārt ir pārāk īsas, un tas nozīmē, ka tās nesasniedz ievērojamu iedzīvotāju daļu; tā kā Eiropas Revīzijas palāta, visaptveroši pārskatot Komisijas apspriešanās politiku 2019. gadā, ieteica Komisijai uzlabot veidu, kādā tā vēršas pie iedzīvotājiem, lai veicinātu lielāku līdzdalību;

M.

tā kā Komisijas rīkotie pilsoņdialogi drīzāk ir veids, kā sniegt informāciju pilsoņiem, nevis iesaistīt viņus debatēs par viņu redzējumu un to, kādas pārmaiņas ES viņi vēlētos, un neparedz atgriezeniskās saites mehānismu, lai informētu pilsoņus par viņu piedalīšanās rezultātiem;

N.

tā kā esošo līdzdalības instrumentu, piemēram, EPI, sabiedrisko apspriešanu un pilsoņdialogu, pašreizējā darbība nenodrošina pilsoņiem pietiekamus līdzekļus ES lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai; tā kā tas lielā mērā ir saistīts ar efektīvu pēcpasākumu trūkumu lēmumu pieņemšanas procesā iestāžu līmenī;

O.

tā kā lielāko daļu līdzdalības veidu atsevišķi pilsoņi izmanto reti; tā kā atsevišķi pilsoņi lielā mērā nav informēti par esošajiem līdzdalības instrumentiem un tāpēc nepietiekami ir atspoguļots viņu viedoklis un viņus nepietiekami pārstāv dati, kas savākti, izmantojot esošos instrumentus; tā kā pilsoņu līdzdalība neaizstāj organizētu pilsonisko sabiedrību;

P.

tā kā ar pašreizējiem līdzdalības instrumentiem maksimāli nepalielina pilsoņu līdzdalības potenciālu un tādēļ nepietiekami sniedz ieguldījumu attiecībā uz ES demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu un pilsoņu atbildības sajūtu attiecībā uz tādu ES, kas atspoguļo viņu vajadzības un redzējumu;

Q.

tā kā esošo līdzdalības instrumentu reformēšana, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk pārstāvētajām sabiedrības grupām, proti, jauniešiem, un Eiropas publiskās telpas turpmāka attīstīšana var palīdzēt stiprināt ES demokrātisko leģitimitāti;

R.

tā kā uzlabot iedzīvotāju līdzdalību un pārredzamību ES līmenī ir svarīgi, lai tuvinātu Eiropas Savienību iedzīvotājiem un palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos un ticību ES iestādēm, kā arī nodrošinātu reālu daudzlīmeņu demokrātiju; tā kā pārredzamības trūkums rada šķēršļus publiskām debatēm par jebkādiem tiesību aktiem; tā kā ne visām ieinteresētajām personām ir vienlīdzīga piekļuve ES iestādēm vai informācijai par to darbu; tā kā Komisijai būtu jārīko atvērti, pārredzami un regulāri dialogi ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; tā kā ES ir jānodrošina, ka pilsoniskā sabiedrība var aktīvi piedalīties publiskās debatēs un spēj ietekmēt politikas un lēmumu pieņemšanas procesus;

S.

tā kā ir jāuzlabo pilsoniskuma izglītošanas Eiropas dimensija, uzlabojot pilsoņu izpratni par ES ar mērķi nodrošināt viņu līdzdalību;

T.

tā kā dalībvalstīs pieaug vajadzība pēc mācību nodarbībām, kurās apgūtu vielu par Eiropas pilsoniskumu; tā kā šajā kontekstā būtu jāatzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbs pilsoniskuma izglītības un mācīšanās jomā un būtu jāveicina holistiska pieeja pilsoniskuma izglītībai, tostarp gan formālajai, gan neformālajai izglītībai un mācībām;

U.

tā kā pašreizējie veiksmīgie pilsoņu līdzdalības projekti, kā, piemēram, “European HomeParliaments” un “ES jaunatnes dialogs”, ir apliecinājuši, ka pilsoņi vēlētos regulāri piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos;

V.

tā kā Padome joprojām ir iestāde “ar slēgtām durvīm”, kā to apstiprina Eiropas Ombuda izmeklēšana OI/2/2017/TE par Padomes pārredzamības trūkumu attiecībā uz publisku piekļuvi tās leģislatīvajiem dokumentiem un lēmumu pieņemšanas procesu tajā;

W.

tā kā ESAO ir definējusi atvērto pārvaldību kā “valdības kultūru, kas balstās uz novatorisku un ilgtspējīgu publisko politiku un praksi, kuras pamatā ir pārredzamības, pārskatatbildības un līdzdalības principi, kas veicina demokrātiju un iekļaujošu izaugsmi”;

X.

tā kā 2018. gadā dalībvalstu rīkotās Eiropas pilsoņu konsultācijas par Eiropas nākotni ir izrādījušās efektīvs instruments, lai iesaistītu iedzīvotājus ES jautājumos; tā kā sakarā ar to, ka trūkst konkrētu turpmāko pasākumu un procesa nepārtrauktības, šo līdzdalības centienu dotie rezultāti nav viendabīgi;

Y.

tā kā konferencē par Eiropas nākotni būtu jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrības līdzdalība un tā varētu būt vērtīga pieredze, iesaistot iedzīvotājus, lai saprastu, ko viņi patiesi sagaida no ES un iestāžu darba,

1.

uzsver, ka ir jāapsver, kā Savienība var efektīvāk sadarboties ar iedzīvotājiem saskaņā ar Savienības pārstāvības demokrātijas pamatprincipiem; uzskata, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt lielākai ietekmei ES lēmumu pieņemšanā, lai Savienība labāk atspoguļotu iedzīvotāju uzskatus un kļūtu noturīgāka, demokrātiskāka un efektīvāka; šajā sakarībā uzskata, ka Līgumu grozīšanas iespēja nebūtu jāizslēdz, lai gan tam nevajadzētu būt pašmērķim, un ka konferencei par Eiropas nākotni būtu jāsniedz iespēja veidot konstruktīvu dialogu ar pilsoņiem par šiem svarīgākajiem jautājumiem;

2.

uzskata, ka jebkāda Savienības reforma, lai padarītu to sociālāku, taisnīgāku, saliedētāku, vienotāku, mērķtiecīgāku, spējīgāku, suverēnāku un atbildīgāku, tiek stiprināta, tieši sadarbojoties ar iedzīvotājiem, izmantojot līdzdalības mehānismus;

3.

uzsver, ka starp redzējumu par ES, kas koncentrējas uz dalībvalstīm, un ES, kas koncentrējas uz ES iestādēm, pamatā pastāv spriedze, ko var pārvarēt, izstrādājot pieeju un instrumentus pilsoņu Eiropas Savienībai;

4.

norāda, ka esošajiem līdzdalības instrumentiem ir dažādi trūkumi un tāpēc tie būtu jāuzlabo un jāizstrādā jauni instrumenti, lai pilsoņu līdzdalību padarītu pieejamāku, iekļaujošāku, jēgpilnāku un efektīvāku; uzskata, ka, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību plašākās politiskajās debatēs un sniegtu pilsoņiem iespēju ietekmēt politiskos rezultātus, izmantojot sinerģijas esošajos mehānismos, ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāju iesaiste tiktu strukturēta tā, lai tā atbilstu iedzīvotāju vēlmēm; uzskata, ka šai augšupējai līdzdalības programmai būtu jāpapildina pārstāvības demokrātija Eiropas Savienībā;

5.

uzsver, cik svarīga ir EPI kā vienīgais ES līmeņa līdzdalības instruments, kas spēj potenciāli iedarbināt tiesību aktu izveidošanu; prasa, lai reakcija uz to tiktu pastiprināta, par katru sekmīgo EPI pieņemot Parlamenta rezolūciju; norāda, ka Komisijai ir pilnībā jāievēro savs juridiskais pienākums norādīt pietiekamus iemeslus, kāpēc tā ir rīkojusies vai nerīkojās saistībā ar EPI, un uzskata, ka tam jābūt visaptverošākam, lai nodrošinātu, ka pilsoņiem tiek sniegts precīzs priekšstats par to, ko varētu sagaidīt no EPI uzsākšanas vai piedalīšanās tajā; pauž nožēlu par to, ka Komisija neveic turpmākus pasākumus saistībā ar sekmīgām EPI, izmantojot likumdošanas pasākumus; uzskata, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 15. pantu gadījumā, ja Komisija noteiktajos termiņos nav publicējusi savus nodomus vai paziņojumā ir norādījusi, ka tā neplāno rīkoties pēc tādas EPI, kas atbilst procedūras prasībām un atbilst Līgumiem, jo īpaši LES 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām, Parlaments varētu saskaņā ar Reglamenta 222. pantu pieņemt lēmumu par normatīva patstāvīga (INL) ziņojuma sagatavošanu saistībā ar šo EPI; mudina Komisiju apņemties iesniegt tiesību akta priekšlikumu pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis šādu INL; šajā sakarībā ierosina grozīt pašreizējo pamatnolīgumu starp Parlamentu un Komisiju; prasa grozīt EPI regulu, lai stimulētu Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ja iesniegtā EPI atbilst attiecīgajām prasībām;

6.

norāda, ka pēc Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma (6), kurā atzīta Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu efektivitāte, un ņemot vērā iedzīvotāju apmierinošo izpratni, Komisijai būtu jāuzlabo sabiedriskās apspriešanas process, lai veicinātu iedzīvotāju lielāku līdzdalību un labāk uzraudzītu un novērtētu viņu ieguldījumu;

7.

norāda, ka pašreizējā pilsoņdialogu koncepcija un prakse būtu jāstiprina un jāatjaunina;

8.

uzsver ieguvumus, ko sniedz sadarbība ar pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību Eiropas publiskās telpas attīstībā un ES demokrātiskās leģitimitātes papildināšanā, ko nodrošina tās pārstāvības iestādes un demokrātiskās procedūras;

9.

uzsver, ka ne visas ieinteresētās personas, jo īpaši iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības grupas, ir politiski vienlīdz aktīvi, tiek sadzirdēti vai panāk ietekmi; tādēļ uzskata, ka ES līdzdalības demokrātija prasa atbalstīt iedzīvotājus, kas nav organizējušies, un veicināt viņu piekļuvi vēlēšanu un līdzdalības iespējām ES kanālos un ārpus tiem;

10.

uzskata, ka iedzīvotāju uzticēšanās ES iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu demokrātiju, labu pārvaldību un efektīvu politikas veidošanu; uzskata, ka ES iestādēm ir jācenšas nodrošināt pēc iespējas augstākus pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes standartus; uzsver, ka iedzīvotāju piekļuve Eiropas iestāžu dokumentiem ir būtiski svarīga līdzdalības demokrātijai; īpaši aicina Padomi uzlabot pārredzamību tās lēmumu pieņemšanas procesos un piekļuvē dokumentiem;

11.

uzsver jauno tehnoloģiju potenciālu, kas var nodrošināt jaunas iespējas sadarbībai ar iedzīvotājiem, nodrošināt efektīvu augšupēju pieeju un uzlabot iedzīvotāju spēju prasītt no iestādēm pārskatatbildību;

12.

uzsver, ka atvērta pārvaldība, kas apvieno pastiprinātus pārredzamības un pārskatatbildības pasākumus un līdzdalības instrumentus, ir labs risinājums demokrātijas deficītam, ko rada tas, ka ES pilsoņiem ir iespaids par darbībspējas trūkumu ES lēmumu pieņemšanā;

13.

atzinīgi vērtē paredzēto neatkarīgas ētikas struktūras izveidošanu pārredzamības veicināšanai ES iestādēs;

14.

vērš uzmanību uz jauno programmu “Pilsonība, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, ar kuru iecerēts panākt, lai būtu labāk redzamas un gūtu lielāku ietekmi tādas darbības, kas veicina pilsoņu dialogus un iesaistīšanos līdzdalības demokrātijas procesos; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību un palielināt resursus šīs programmas pilsoņu jautājumiem veltītai sadaļai, tostarp pilsētu sadraudzības un atceres pasākumiem; atzinīgi vērtē tādu pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir veicināt turpmākas Eiropas vērtības saskaņā ar šo programmu, piemēram, palielināt izpratni par kopējo Eiropas vēsturi; aicina jaunajā programmā ātri izveidot “Pilsoniskā dialoga grupu”;

15.

uzskata, ka ir svarīgi veicināt apmaiņu starp dažādu valstu pilsoņiem Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši izmantojot pilsētu un reģionu tīklus un veicinot starpreģionu dialogu; aicina Komisiju šim nolūkam nodrošināt pietiekamu finansējumu, izmantojot programmas “Pilsonība, vienlīdzība, tiesības un vērtības” sadaļu “Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalība”;

16.

uzsver, ka uzlabota informācija par iedzīvotāju bažām palīdzēs ES iestādēm to centienos būt pretimnākošām un reaģēt uz šīm bažām, nodrošinot pienācīgus kanālus, lai sasniegtu iedzīvotājus un apkopotu informāciju, kā arī sekojot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam; aicina uzlabot līdzdalības mehānismus, lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalības jēgpilnu ietekmi uz ES lēmumu pieņemšanu;

17.

uzsver nepieciešamību iesaistīt jauniešus, jo īpaši politiskās debatēs par Eiropas nākotni, un konsekventi iesaistīt viņus līdzdalības mehānismos un regulāri rīkotos pilsoņu dialogos, jo šodien pieņemtie lēmumi noteiks viņu nākotni; uzsver, ka ir jāapzina jauni saziņas un mijiedarbības veidi, kas pielāgoti jauniešu interesēm;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas veiktās īpašās apspriešanās par bērniem svarīgiem jautājumiem un atbalsta ES bērnu līdzdalības platformas izveidi nākotnē; atzinīgi vērē jauniešu iekļaušanu konferences par Eiropas nākotni digitālajā platformā un iedzīvotāju darba grupās; mudina ES iestādes radīt veidus, kā nākotnē strukturāli nodrošināt līdzīgu iesaistīšanos ar bērniem un jauniešiem, nodrošinot pienācīgus atsauksmju mehānismus;

19.

aicina patiesi iesaistīt jauniešus un jauniešu organizācijas pasākumu un programmu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā; atzinīgi vērtē ES jaunatnes dialoga centienus iekļaut jauniešus un jauniešu organizācijas politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā; aicina ES iestādes apņemties veikt konkrētas darbības, ņemot vērā ES jaunatnes dialoga rezultātus;

20.

uzsver nepieciešamību sadarboties ar izglītības iestādēm un pilsoniskās izglītības organizācijām, lai nodrošinātu, ka aktīvs Eiropas pilsoniskums tiek iekļauts mācību programmā visā ES; aicina Komisiju sniegt atbalstu ar mērķi papildināt izglītības programmas visās dalībvalstīs, jo īpaši atbalstot kopējas mācību programmas izstrādi Eiropas un globālās pilsoniskās izglītības jomā, veicinot labāku izpratni par pastāvošajām ES iestādēm un par dalībvalstu vēsturi un kultūru, kā arī veicinot objektīvu un kritisku domāšanu par Eiropas Savienības sniegtajām priekšrocībām; ierosina izglītības programmās iekļaut moduļus par ES darbību un vēsturi un aicina Komisiju ierosināt vadlīnijas šādiem moduļiem;

21.

atgādina par ES izglītības ministru 2015. gada 17. martā pieņemto “Deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību”, kurā viņi pieprasa pastiprināt darbības izglītības jomā Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, lai stiprinātu mūsu plurālistisko sabiedrību;

22.

aicina Komisiju sākt ikgadēju Eiropas Savienības olimpiādes konkursu par ES darbību un vēsturi jauniešiem vidusskolās, arodmācībās un citās izglītības struktūrās, lai palielinātu interesi, līdzdalību un debates par ES jautājumiem; uzsver, ka programma “Erasmus+” arī būtu jāizmanto, lai uzlabotu Eiropas pilsoniskuma izglītību, jo īpaši studentu un jauniešu vidū; atkārtoti uzsver, ka Komisijai, pamatojoties uz veiksmīgo programmu “Erasmus+”, ir labāk jāatbalsta ES jautājumu un studiju programmas, kas pastāv visā Eiropā un ārpus tās;

23.

uzskata, ka jaunatnes līdzdalības nodrošināšana būs svarīga, tiecoties panākt pilsoņu dialogu iniciatīvu ietekmi ilgtermiņā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi visos ES mācību pasākumos koncentrēties uz jauniešiem, un ierosina veicināt jauniešu iesaistīšanas instrumentus, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem tīkliem, mobilajām lietotnēm, mobilajām spēlēm, viktorīnām un citiem jauniešiem draudzīgiem formātiem; kā labas prakses paraugus atzinīgi vērtē mācīšanās no līdzbiedriem izglītības programmas, piemēram, Eiropas Jauniešu parlamentu un ES jaunatnes dialogu;

24.

uzsver akadēmisko aprindu, pētnieku un universitāšu nozīmi iedzīvotāju zinātības līmeņa uzlabošanā par līdzdalības mehānismiem ES, lai palielinātu viņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā;

25.

uzsver, ka efektīvi pilsoņdialogi un aktīva pilsoņu līdzdalība ir cieši saistīti ar pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju; tādēļ uzsver, ka ir jāuzlabo pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensija, lai nodrošinātu pilsoņu līdzdalību un spēju darboties kā informētiem pilsoņiem un pilnībā piedalīties pilsoniskajā un sociālajā dzīvē gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī, pamatojoties uz izpratni par politiskiem, juridiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jēdzieniem un struktūrām, kā arī globālajām norisēm un ilgtspēju; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju, lai uzlabotu pilsoniskuma kompetences Eiropas Savienībā un izstrādātu atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi pilsoniskuma izglītībai, lai viņi varētu īstenot savas politiskās tiesības;

26.

ierosina izveidot Eiropas pilsoniskuma izglītības tīklu, lai nodrošinātu platformu paraugprakses un zināšanu apmaiņai par metodēm, kā uzlabot pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju; uzsver, ka ir vajadzīgi jauni pilsoniskuma izglītības modeļi un instrumenti;

27.

uzsver plašsaziņas līdzekļu nozīmi iedzīvotāju viedokļu veidošanā par ES politiku un pašu ES; uzsver nepieciešamību uzturēt neatkarīgu un daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu vidi visā Eiropā, taču uzskata, ka būtu jāpieliek lielākas pūles, lai apkarotu dezinformāciju un nepatiesas reportāžas plašsaziņas līdzekļos par ES jautājumiem, jo īpaši palielinot atbalstu uz faktiem balstītiem Eiropas mēroga plašsaziņas līdzekļu projektiem;

28.

uzsver pilsoņu tiesības piekļūt ticamai, neatkarīgai un ar faktiem pamatotai informācijai par Eiropas Savienību, tās politikas virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesiem; atzīst, ka ir jāveido daudzveidīgas piekļuves iespējas neitrālam, neatkarīgam un informatīvam kopējam Eiropas ziņu centram, kas būtu pieejams visās ES oficiālajās valodās, kā arī jāattīsta proaktīva saziņa ar ES pilsoņiem; tomēr atgādina arī par esošo plašsaziņas līdzekļu nozīmi; uzskata, ka ir konkrēti jācīnās pret maldinošas informācijas un dezinformācijas izplatīšanos, jo īpaši krīžu laikā, kad visvairāk vajadzīga pārbaudīta, uzticama un savlaicīga informācija; uzsver, ka šajos procesos izšķiroša nozīme ir plašsaziņas līdzekļu neatkarībai; aicina tiešsaistes platformu darbībā ieviest atgriezenisko saiti, faktu pārbaudi un moderāciju attiecībā uz maldinošu informāciju un dezinformāciju, šajā procesā vienlaikus ievērojot pilsoniskās tiesības un vārda brīvību; tādēļ uzskata, ka ir būtiski pastiprināt žurnālistu apmācību, lai veicinātu neatkarīgu un kritisku domāšanu;

29.

atzinīgi vērtē Eiropas Demokrātijas rīcības plāna (EDAP) mērķi uzlabot pilsoņu piedalīšanos demokrātiskajās sistēmās, balstoties uz informētu lēmumu pieņemšanu; uzsver nepieciešamību nodrošināt jaunatnes piedalīšanos un personu, kas nāk no nelabvēlīgas vides, pilsonisko līdzdalību saskaņā ar “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvām; atzinīgi vērtē EDAP ietvaros izziņotos pasākumus ar mērķi stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, vārda brīvību un kvalitatīvu žurnālistiku; gaida Komisijas priekšlikumus par praktiskiem un efektīviem instrumentiem, ar kuriem labāk garantēt žurnālistu drošību, jo viņi pārāk bieži tiek pakļauti draudiem un nepamatotai iebiedēšanai, tādējādi ierobežojot pilsoņu tiesības uz informāciju; ar bažām norāda, ka trūkst konkrētu priekšlikumu ar mērķi nodrošināt māksliniecisko brīvību un sniegt aizsardzību tiem māksliniekiem, kuri tiek cenzēti un pakļauti vajāšanai, un aicina Komisiju turpināt attīstīt šo jomu EDAP ietvaros;

30.

atzīst visu ES pilsoņu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no ES iestādēm vienā no ES oficiālajām valodām; norāda, ka patiess dialogs un ES pilsoņu aktīva un apzināta līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā ir iespējama tikai tad, ja nav valodas barjeras, un tādēļ aicina Komisiju daudz vairāk censties sazināties ar pilsoņiem visās ES oficiālajās valodās; norāda, ka nolūkā pastiprināt iekļautību, izpratni un redzamību ir jāuzlabo tiešsaistes satura pieejamība; ierosina, ka visām ES tīmekļa vietnēm vajadzētu būt lietotājdraudzīgām un pieejamām visās oficiālajās ES valodās;

31.

atgādina, ka Eiropas politiku un tiesību aktus visbiežāk īsteno vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes un ka tās spēj vieglāk uzrunāt iedzīvotājus un tām ir galvenā loma iedzīvotāju izglītošanā par ES, jo tas ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis; uzsver, ka pirmais solis varētu būt resursu, ko piešķirt Eiropas iestāžu koordinācijas birojiem, palielināšana un to teritoriālā tīkla attīstīšana visā Eiropā;

32.

atzinīgi vērtē Reģionu komitejas 2020. gada 14. oktobra atzinumu “Pastāvīgais vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs ar iedzīvotājiem” (7); prasa papildus ES mēroga instrumentiem iedzīvotāju līdzdalībai izveidot daudzlīmeņu pārvaldes iestāžu tīklu, kam būtu jākalpo par savienotāju starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem;

33.

atkārtoti norāda, ka pilsoņi ir pilnībā jāiesaista ES lēmumu pieņemšanā, lai uzlabotu ES leģitimitāti un palielinātu sabiedrības uzticēšanos iestāžu darbam; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi līdzdalības mehānismi, lai vēl vairāk atvieglotu un veicinātu pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā ārpus balsošanas un citiem pastāvošajiem kanāliem un instrumentiem; atbalsta izpratnes veicināšanas darbības par šiem mehānismiem, lai maksimāli palielinātu to ietekmi un efektivitāti; uzsver, ka ir vajadzīgi šādi mehānismi Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī atbilstīga horizontāla un vertikāla koordinācija starp iestādēm dažādos līmeņos;

34.

uzsver, ka regulāri līdzdalības procesi ar pilsoņiem varētu kalpot dažādiem mērķiem, kā, piemēram, ietekmējot ikgadējās politiskās vai likumdošanas prioritātes, izstrādājot precīzus priekšlikumus saistībā ar konkrētiem jautājumiem, apspriežot institucionālas problēmas vai lemjot par noteiktu publisko resursu izmantošanu; tomēr uzsver, ka, lai gan pilsoņu līdzdalība dažās jomās būs lietderīga, ir svarīgi, lai pilsoņiem būtu skaidra izpratne par iesaistes rezultātiem, tostarp raksturīgajiem ierobežojumiem, ar atbilstīgām un pārredzamām pēcpārbaudes procedūrām;

35.

norāda, ka pilsoņu līdzdalības mehānismi ietver plašu papildinošu instrumentu klāstu, piemēram, pilsoņu asamblejas, pilsoņu iniciatīvas, sabiedriskās apspriešanas, pilsoņdialogus, līdzdalīgu budžeta plānošanu, referendumus utt.;

36.

atgādina, ka pilsoņiem paredzētajiem līdzdalības mehānismiem vajadzētu nodrošināt cilvēkiem veidus, kā paust savas idejas un bažas; uzsver, ka tiem jābūt līdzdalīgiem, iekļaujošiem, atklātiem, apzinātiem, transnacionāliem, pārredzamiem, objektīviem, atbildīgiem, efektīviem, pamanāmiem un iesaistošiem;

37.

akcentē, ka ir jāīsteno iekļaujoša pieeja nolūkā sasniegt pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku; uzsver, ka dalībnieku atlasei būtu jānodrošina līdzsvarota iedzīvotāju pārstāvība, izmantojot piemērotus saziņas mehānismus nolūkā sasniegt dažādu auditoriju, lai pilnībā tiktu atspoguļota sociālā un teritoriālā daudzveidība; uzsver, ka visiem pilsoņiem vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei līdzdalības mehānismiem, tostarp tiem, kas dzīvo mazāk attīstītos apgabalos, vai tiem, kuriem ir mazāka piekļuve ES informācijai; aicina līdzdalības mehānismus attiecināt uz visiem, tostarp uz ES dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, kā arī uz ES pilsoņiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī un kuriem būtu jāpiedāvā viņu vajadzībām pielāgoti alternatīvi mehānismi;

38.

uzsver, ka pilsoņiem ir jābūt piekļuvei līdzdalības mehānismiem visās Savienības oficiālajās valodās; atgādina, ka valodu barjeras attālina Eiropas iestādes no iedzīvotājiem un kavē patiesi iekļaujošas Eiropas demokrātijas attīstību;

39.

uzsver, ka ir svarīgi sniegt cilvēkiem ar invaliditāti pilnīgu piekļuvi visiem dažādajiem instrumentiem, ko ES piedāvā iedzīvotājiem, jo īpaši ar sistemātisku tulkošanu, tostarp zīmju valodā un viegli lasāmā valodā;

40.

pasvītro, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām vajadzētu būt nozīmīgai lomai visos līdzdalības instrumentos; uzskata, ka izšķiroša nozīme ir pienācīgai metodikai, kas atbalsta to līdzdalību; norāda, ka ir jāiesaista Reģionu komiteja (RK) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), lai šādi instrumenti būtu veiksmīgi;

41.

atzīmē, ka, lai jebkāds līdzdalības process būtu efektīvs, jau no paša sākuma ir jāpaziņo viņiem tā mērķis noteikumi un laika plānojums; uzsver, ka saziņai par pilsoņu iesaistīšanu ir jāizceļ jebkura mehānisma praktiskā nozīme, jo pretējā gadījumā, ja netiks apmierinātas cerības, samazināsies līdzdalība un pēc tam — leģitimitāte;

42.

uzsver, ka ir jānodrošina labs līdzsvars starp vienotu formātu un dažādu valstu praksi regulāri rīkotos pilsoņdialogos, lai nodrošinātu pilsoņiem tādu Eiropas sistēmu, kurā ņemtas vērā dažādas apspriežu tradīcijas valstu līmenī;

43.

uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām būtu jāpapildina klātienes līdzdalības instrumenti un tās jo īpaši būtu jāizmanto, lai veicinātu to iedzīvotāju līdzdalību, kuriem ir grūtības piedalīties tradicionālajos līdzdalības instrumentos;

44.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt piekļūstamus, inovatīvus un iekļaujošus instrumentus iedzīvotāju līdzdalībai un dialogiem, labāk izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai ļautu visiem iedzīvotājiem (piemēram, gados jaunākiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, mobiliem ES iedzīvotājiem, lauku un mazapdzīvotu apvidu iedzīvotājiem) efektīvi piedalīties ES lēmumu pieņemšanā, izmantojot to praksi, kā Covid-19 pandēmija paātrināja digitālo rīku lietošanu; norāda uz nebirokrātisku un visaptverošu tīmekļa vietņu, kas sniedz iedzīvotājiem informāciju par visām Eiropas līdzdalības iniciatīvām, pievienoto vērtību; uzsver sociālo mediju būtiski svarīgo lomu, īpaši attiecībā uz bērniem; uzsver, ka šādu inovatīvu rīku mērķim būtu jābūt atbalstīt pārstāvības demokrātiju un ka visos līmeņos būtu jānodrošina pārredzamība;

45.

aicina veikt faktu pārbaudi un moderāciju attiecībā uz dezinformāciju to tiešsaistes platformu darbībā, kuras tiek izmantotas, lai sadarbotos ar iedzīvotājiem;

46.

atgādina, ka pirms jebkāda līdzdalības procesa uzsākšanas ES iestādēm jāapņemas sekot līdzi to rezultātiem, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci un likumdošanas procedūras, jo iedzīvotāju vilšanās bieži vien rodas no tā, ka netiek veikti turpmāki pasākumi; uzsver, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt skaidrai izpratnei par pilsoņu līdzdalības un dialoga struktūrām, lai vēlmes atbilstu realitātei, pretējā gadījumā pastāv risks, ka pilsoņiem tiek liegta iespēja izteikties; uzsver, ka jebkāds jauns līdzdalības instruments būtu jāpapildina ar nozīmīgu komunikācijas kampaņu ar augsta līmeņa politisko iesaisti ES un valstu līmenī, līdzīgi kā sekmīgā vēlēšanu kampaņa 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

47.

uzsver, ka ES iestādēm ir aktīvi jāsniedz norādījumi dalībniekiem visā līdzdalības procesā; uzsver, ka šā procesa beigās tā rezultāti ir skaidri jādefinē, lai uz tiem varētu attiecināt obligātas reaģēšanas pienākumu; ierosina šo pasākumu beigās nodrošināt dalībniekiem par katru priekšlikumu vai ieteikumu skaidrā valodā rakstiski formulētu atgriezenisko saiti, kurā ES iestādes precizē savu nodomu īstenot minēto priekšlikumu vai ieteikumu vai pamato savu lēmumu to nedarīt; atzīst, ka ir jāpārvar grūtības un problēmas, lai līdzdalības mehānismi sniegtu lielāku ieguldījumu demokrātijas kvalitātē un līdz ar to arī piederības apziņā un Eiropas identitātē;

48.

atzīmē nepieciešamību izveidot pienācīgu turpmāko pasākumu mehānismu attiecībā uz pilsoņdialogiem, lai efektīvi ņemtu vērā pilsoņu ieguldījumu; ierosina, ka daļa no turpmākajiem pasākumiem varētu būt rezultātu iepludināšana patstāvīgajos ziņojumos un atklātās uzklausīšanās, turklāt visos šajos pasākumos būtu jāiesaista pilsoņi, tostarp sabiedrības vismazāk pārstāvētās grupas, jo īpaši jaunieši;

49.

pauž pārliecību, ka pilsoņu līdzdalības procesos ir jānodrošina pēc iespējas augstāks pārredzamības līmenis; norāda, ka pārredzamība un atvērtie dati nostiprina uzticēšanos publiskajām iestādēm un līdz ar to arī to leģitimitāti; uzsver, ka, lai ar sabiedrības līdzdalību veicinātu ES iestāžu demokrātisko leģitimitāti, ir vajadzīga labāka izpratne par ES lēmumu pieņemšanu; aicina izveidot atvērtas pārvaldības standartu ES līmenī, kas varētu kalpot par pamatu citiem pārvaldības līmeņiem;

50.

rosina Komisijas tīmekļa vietni “Izsakiet viedokli” veidot par vienas pieturas resursu, kas nodrošinātu piekļuvi visiem līdzdalības instrumentiem ES līmenī; norāda, ka Covid-19 pandēmija ir mudinājusi izmantot digitālos plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistes konferenču sistēmas, un tāpēc saskata papildu iespējas, ko digitalizācija paver iedzīvotāju līdzdalībai; norāda, ka tas ir palīdzējis pilsoņiem ātrāk, plašāk un iekļaujošāk piedalīties lēmumu pieņemšanā; uzskata, ka ES būtu jāveicina jauni un inovatīvi pilsoņu līdzdalības veidi, ļaujot izmantot digitālo tehnoloģiju rīkus, kas atvieglo daudzvalodu dialogu ar pilsoņiem; aicina Komisiju izmantot turpmākas digitālās iespējas pilsoņu līdzdalībai visās oficiālajās ES valodās, tostarp pamācības, iepriekšējos piemērus un informāciju par attiecīgajiem tiesību aktiem; uzskata, ka būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz personām, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar iespiesta teksta lasītnespēju citu iemeslu dēļ;

51.

mudina izveidot neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un sociālo partneru forumu, lai uzraudzītu procesu un ES iestāžu veiktos turpmākos pasākumus;

52.

mudina atvieglot neatkarīga pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkla izveidi, pamatojoties uz brīvprātīgu līdzdalību, lai apvienotu dažādas demokrātijas iniciatīvas, tostarp dažādos reģionos, lai veicinātu informācijas apmaiņu un zināšanu nodošanu, kā arī lai nodrošinātu paraugprakses metožu izmantošanu; uzskata, ka tas palielinās pilsoņu informētību par ES lēmumu pieņemšanas procedūrām, kā arī nodrošinās pilsoņiem vairāk iespēju ietekmēt politikas veidošanu;

53.

atzinīgi vērtē EESK un RK priekšsēdētāju priekšlikumu izveidot iestāžu darba grupu par pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesos;

54.

apņemas sadarboties ar pārējām ES iestādēm un ieinteresētajām personām, lai stiprinātu papildu pilsoņu ieguldījuma kanālus, tostarp paplašinot pilsoņdialogus un izveidojot pastāvīgu mehānismu pilsoņu līdzdalībai ar oficiāli saistošu pārraudzības procesu;

55.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu iestāžu nolīgumam par pilsonisko dialogu, kas balstītos uz LES 11. panta 2 punktu, kurā teikts, ka iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsoņus pārstāvošām apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

56.

uzsver, cik svarīgi ir koordinēti un saskaņoti veicināt pilsonisko iesaistīšanos un aktīvu līdzdalību vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī; šajā sakarībā uzskata, ka būtu jāstiprina Eiropas Komisijas pārstāvniecību un Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) loma, darbība un neatkarība dalībvalstīs, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību un tiešu dialogu ar pilsoņiem, nodrošinātu piekļuvi informācijai un tās izplatīšanu un palielinātu izpratni par Eiropas Savienību un tās politiku, plaši un labi koordinēti izmantojot komunikācijas instrumentus iedzīvotāju digitālai un fiziskai līdzdalībai;

57.

norāda, ka iniciatīva “Jauns Eiropas Bauhaus” ir nesens jauninājums pilsoņu līdzdalības veicināšanai un atvieglošanai; uzsver, ka iniciatīva apvieno iedzīvotājus, ekspertus, uzņēmumus un iestādes un veicina sarunas par to, kā nākotnes dzīves telpas padarīt cenas ziņā pieejamākas un piekļūstamākas;

58.

rosina ieviest izmēģinājuma projektos līdzdalības mehānismus, tostarp “līdzdalības budžeta plānošanu”, lai varētu veidot Savienības budžeta izdevumu daļu un kolektīvos resursus, ļaujot pilsoņiem iesaistīties politikas izstrādē kopā ar ES lēmumu pieņēmējiem;

59.

uzsver nepieciešamību — ar pietiekamu iesaistīšanos no ES iestāžu puses — atvieglot pilsoņu līdzdalību ES strukturālajās reformās, reformējot LES 48. pantā paredzēto Konventa metodi; ierosina to apspriest konferencē par Eiropas nākotni;

60.

atzinīgi vērtē konferenci par Eiropas nākotni un uzskata, ka tā ir lieliska iespēja tiešā veidā ar pilsoņiem iesaistīties jēgpilnā dialogā par Eiropas nākotni un sniegt atbildes uz viņu pieprasījumiem;

61.

uzsver, cik svarīga ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iestāžu pārstāvju līdzsvarota līdzdalība konferencē par Eiropas nākotni; uzsver, ka ir jāveic pamatīgi turpmāki pasākumi saistībā ar konferences rezultātiem, informējot pilsoņus par atšķirīgajiem posmiem lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot, ka dialogs ar pilsoņiem ir jēgpilns un ka tas turpinās arī pēc tam, kad konference par Eiropas nākotni ir oficiāli beigusies;

62.

uzsver, ka pilsoņu agorām, kas organizētas saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni, būtu jākalpo par izmēģinājuma projektu to turpmākai institucionalizācijai kā pastāvīgam pilsoņu līdzdalības mehānismam galvenajās debatēs;

63.

pauž cerību, ka konference par Eiropas nākotni sniegs būtisku ieguldījumu, veicinot pilsoņu līdzdalības Eiropas Savienības politikas veidošanas procesā turpmāko attīstību, un pavērs ceļu jauna pastāvīga mehānisma pilsoņu līdzdalībai veidošanai;

64.

uzskata, ka konference par Eiropas nākotni sniedz iespēju apspriest iespējamos mehānismus pilsoņu aktīvai līdzdalībai apspriešanās procesā, lai ietekmētu Komisijas gada darba programmu un runu par stāvokli Savienībā; norāda, ka šāda mehānisma darbība varētu būt ikgadēja, sākoties katra gada pirmajos mēnešos ar nacionālajām un reģionālajām pilsoņu agorām, kam būtu jāsagatavo prioritātes, kuras paredzēts apspriest transnacionālā Eiropas pilsoņu agorā, kuras noslēgums varētu būt Eiropas dienā; norāda, ka prioritātes, kas izriet no Eiropas pilsoņu agoras, būtu jāiesniedz ES iestādēm, lai tās varētu izmantot apspriešanās mehānismā, kura rezultātā tiek izstrādāta Komisijas gada darba programma;

65.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0010.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0153.

(3)  Eirobarometra zibensaptauja FL4023

(4)  Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.).

(6)  Īpašais ziņojums Nr. 14/2019 “Have your say!” (“Izsakiet viedokli!”), Eiropas Revīzijas palāta, 2019. gada septembris.

(7)  OV C 440, 18.12.2020., 49. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/105


P9_TA(2021)0346

ES un NATO sadarbība transatlantisko attiecību kontekstā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par ES un NATO sadarbību transatlantisko attiecību kontekstā (2020/2257(INI))

(2022/C 99/12)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

ņemot vērā Ziemeļatlantijas līgumu,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 21. un 42. pantu,

ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par ES un NATO attiecībām (1),

ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par militāro mobilitāti (2),

ņemot vērā 2019. gada 14. februāra rezolūciju par INF līguma nākotni un ietekmi uz Eiropas Savienību (3),

ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretāra 2019. gada 2. augusta paziņojumu attiecībā uz Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem,

ņemot vērā 2019. gada 26. novembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz aizsardzības pasākumiem Savienības satvarā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (4),

ņemot vērā tā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (5),

ņemot vērā tā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (6),

ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Direktīvas 2009/81/EK īstenošanu attiecībā uz iepirkumu aizsardzības un drošības jomā un Direktīvas 2009/43/EK īstenošanu attiecībā uz tādu produktu nodošanu, kas saistīti ar aizsardzību (7),

ņemot vērā Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumus par Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2017/971 (2017. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz ES KDAP militāro misiju bez izpildes pilnvarām plānošanu un īstenošanu un ar ko groza Lēmumus 2010/96/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, 2013/34/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), un (KĀDP) 2016/601 par Eiropas Savienības KDAP militāru apmācības misiju Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (8), ar ko tika izveidots Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPCC),

ņemot vērā aizsardzības paketi, ko Komisija iesniedza 2017. gada 7. jūnijā“Pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni” (COM(2017)0315),

ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 13. un 14. decembra sanāksmes secinājumus par drošību un aizsardzību,

ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. jūnija secinājumus par drošību un aizsardzību,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/1639 (2020. gada 5. novembris), ar ko paredz vispārējus nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos (9),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 16. novembra secinājumus “Atveseļošana, kas veicinās pāreju uz dinamiskāku, noturīgāku un konkurētspējīgāku ES industriju”,

ņemot vērā Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumus par PESCO stratēģisko pārskatīšanu 2020. gadā,

ņemot vērā 2021. gada 6. maija Padomes lēmumu apstiprināt ASV, Kanādas un Norvēģijas piedalīšanos PESCO militārās mobilitātes projektā;

ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumus par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

ņemot vērā ASV lēmumu no jauna pievienoties Parīzes nolīgumam,

ņemot vērā 2021. gada 15. jūnijā notikušajā ES un ASV samitā pieņemto kopīgo paziņojumu,

ņemot vērā 2021. gada 15. jūnijā notikušajā ES un Kanādas samitā pieņemto kopīgo paziņojumu,

ņemot vērā 2020. gada 6. novembrī Eiropas Ārējās darbības dienesta ierosināto klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi,

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 2. decembra kopīgo paziņojumu “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” (JOIN(2020)0022),

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumus par ES un ASV attiecībām,

ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. marta lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu (EPF),

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 16. decembra kopīgo paziņojumu “ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei” (JOIN(2020)0018),

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021) final,

ņemot vērā 2021. gada 26. februāra Eiropadomes dalībnieku paziņojumu par drošību un aizsardzību,

ņemot vērā vienošanos, kas 2020. gada 10. decembrī tika panākta starp Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu vedējiem par Eiropas Aizsardzības fondu (EDF),

ņemot vērā 2020. gada 18. decembrī starp Eiropas Parlamentu un Padomi panākto politisko vienošanos par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) nākamajam daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodam (2021–-2027),

ņemot vērā 2003. gada 14. martā starp ES un NATO noslēgto informācijas drošības nolīgumu,

ņemot vērā kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību, ko 2016. gada 8. jūlijā Varšavā parakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un NATO ģenerālsekretārs,

ņemot vērā kopīgo priekšlikumu kopumu, kas sastāv no 74 priekšlikumiem, par Varšavas kopējās deklarācijas īstenošanu, ko atbalstīja 2016. gada 6. decembrī un 2017. gada 5. decembrī notikušās ES un NATO padomes,

ņemot vērā kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību, ko 2018. gada 10. jūlijā Briselē parakstīja Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji un NATO ģenerālsekretārs, un Briseles samita deklarāciju, ko izdevuši valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē 2018. gada 11. un 12. jūlijā,

ņemot vērā piecus Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un NATO ģenerālsekretāra progresa ziņojumus par kopējā priekšlikumu kopuma īstenošanu, kas kopīgi iesniegti 2017. gada jūnijā un decembrī un 2018., 2019. un 2020 gada jūnijā,

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 16. mērķi, ar ko veicina taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai,

ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) VI pantā šī līguma valstīm noteikto kodolatbruņošanās pienākumu,

ņemot vērā Velsas samita deklarāciju, ko 2014. gada 5. septembrī pieņēma valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes Velsas samitā,

ņemot vērā Briseles samita komunikē, ko izplatīja valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē 2021. gada 14. jūnijā,

ņemot vērā G7 līderu 2021. gada 13. jūnija paziņojumu “Mūsu kopīgā programma globālai rīcībai, lai atjaunotu uzlabojot”,

ņemot vērā ASV un Krievijas samitu, kas notika 2021. gada 16. jūnijs Ženēvā,

ņemot vērā ANO atbruņošanās programmu. kurai dots nosaukums “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”,

ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra apstiprinātās Pārdomu grupas, ko kopīgi vada Thomas de Mazière un Wess Mitchell, 2020. gada 25. novembra ziņojumu “NATO 2030: Vienoti jaunai ērai”,

ņemot vērā NATO jauno līderu grupas 2021. gada 4. februāra ziņojumu “NATO 2030: pieņemt pārmaiņas, sargāt vērtības”,

ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra 2020. gada 15. decembra vizīti komisāru kolēģijā,

ņemot vērā PV/AP dalību NATO aizsardzības ministru sanāksmē 2021. gada 17. un 18. februārī un NATO ārlietu ministru sanāksmē 2021. gada 23. un 24. martā,

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera 2016. gada 14. septembra runu par stāvokli Savienībā,

ņemot vērā NATO un ES politisko līderu 2021. gada 19. februāra paziņojumus Minhenes īpašajā drošības konferencē “Beyond Westlessness” (“Paraugoties ārpus Rietumu prizmas”),

ņemot vērā viedokļu apmaiņu starpparlamentārās konferences par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) 2021. gada 3. marta sesijā,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 12. septembra Apskatu Nr. 09/2019, kas veltīts Eiropas aizsardzībai,

ņemot vērā viedokļu apmaiņu ar NATO ģenerālsekretāru Ārlietu komitejas, Drošības un aizsardzības apakškomitejas un Delegācijas attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju kopīgajā sanāksmē, kas notika 2021. gada 15. martā,

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0192/2021),

A.

tā kā Eiropas un transatlantiskā solidaritāte un partnerība veido pamatu transatlantiskās partnerības drošībai, kāda tā bija, ir un būs; tā kā gan NATO, gan ES pēc būtības ir atšķirīgas, taču tās attīstās vienā un tajā pašā nestabilajā ģeopolitiskajā kontekstā;

B.

tā kā gan ES, gan NATO ir sākušas pārdomu procesus par to, kā pienācīgi pielāgoties līdz šim iepriekš nepieredzētajām globālajām pārmaiņām drošības jomā; tā kā 2020. gada jūnijā ES vadītāji vienojās sākt strādāt pie tā sauktā Stratēģiskā kompasa izveides; tā kā NATO valstu vadītāji savā nesenajā 2021. gada 14. jūnija samitā nolēma sākt darbu pie nākamās stratēģiskās koncepcijas, ko apstiprinās nākamajā samitā 2022. gadā;

C.

tā kā 2020. gada novembrī ES dalībvalstu izlūkdienesti kopīgi sagatavoja pirmo ES visaptverošo klasificēto analīzi par visu veidu apdraudējumu un problēmu klāstu, ar ko ES saskaras vai varētu saskarties tuvākajā nākotnē; tā kā ir plānots, ka 2021. gada novembrī PV/AP iesniegs Stratēģiskā kompasa projektu, ko dalībvalstis pēc tam apspriedīs un, paredzams, pieņems 2022. gada martā; tā kā Stratēģiskā kompasa mērķis ir veicināt “kopējas Eiropas drošības un aizsardzības kultūras” rašanos;

D.

tā kā ES skaidri atzīst NATO lomu Eiropas un tās iedzīvotāju aizsardzībā (LES 42. panta 7. punkts); tā kā NATO ir galvenā atbildība par kolektīvo aizsardzību (Ziemeļatlantijas līguma 5. pants); tā kā NATO joprojām ir būtisks garantētājs sabiedroto spēku tehniskajai un cilvēku sadarbspējai un to ekipējuma politikas konsekvencei; tā kā NATO līguma 5. pantā un LES 42. panta 7. punktā paredzētā apņemšanās nodrošināt kolektīvu pašaizsardzību ir sabiedroto un ES dalībvalstu solidaritātes garantija;

E.

tā kā kopīgās vērtības, kopīgā vēsture un īpašās attiecības, kas ir kopīgas ES, NATO Eiropas dalībvalstīm, ASV un Kanādai, ir transatlantiskās alianses stūrakmens; tā kā ES un NATO ir kopējas drošības problēmas, kopējas aizsardzības intereses un tās darbojas arvien sarežģītākā drošības vidē;

F.

tā kā pēc 2016. gada kopīgās deklarācijas sākās ES un NATO sadarbības process, kura centrā bija 74 kopīgi rīcības priekšlikumi hibrīddraudu apkarošanai, operatīvajai sadarbībai, tostarp jūrā, un migrācijai, kiberdrošībai un aizsardzībai, aizsardzības spējām, aizsardzības rūpniecībai un pētniecībai, mācībām un austrumu un dienvidu partneru spēju veidošanas centienu atbalstam;

G.

tā kā Eiropas drošība un aizsardzība ir atkarīga no eiropiešu politiskās un civilās gribas un militārās spējas uzņemties atbildību stratēģiskā vidē, kas pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies; tā kā NATO nebūtu jāuzskata tikai par agrāk uzsākta projekta turpinājumu, bet gan par pasaules drošības un stabilitātes nākotnes redzējumu, līdz ar to tās politiskā stratēģija arī turpmāk jāpielāgo jauniem izaicinājumiem, tai ir jāsaglabā politiskā solidaritāte un kohēzija, kā arī jāpaliek uzticamai un tehniski inovatīvai organizācijai;

H.

tā kā vienīgais ES un NATO attiecību tiesiskais regulējums joprojām ir 2003. gada tā saucamais Saskaņotais satvars, kas aprobežojas ar NATO kolektīvo plānošanas struktūru, līdzekļu un spēju kopīgu izmantošanu ar ES, plānojot un īstenojot ES KDAP militārās operācijas saskaņā ar mehānismu “Berlīne plus”;

I.

tā kā 2020. gada 10. novembrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka steidzami jāīsteno kodolbruņojuma kontrole un atbruņošanās, un 2020. gada 15. decembrī NATO sabiedrotie apstiprināja apņemšanos saglabāt un stiprināt bruņojuma kontroli, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu;

J.

tā kā ES un tās dalībvalstis, jo īpaši kopš 2016. gada ES globālās stratēģijas publicēšanas, ir īstenojušas politiku, kas tām ļauj būt aktīvākai un ietekmīgākai globālai dalībniecei miera un drošības jomā, un līdz ar to ir pastiprinājušas sadarbību drošības un aizsardzības jomā; tā kā starp atskaites punktiem ir Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) (un tā priekšgājēju programmu) izveide, pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) uzsākšana un koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD), kā arī vienošanās par Eiropas Miera mehānismu (EPF);

K.

tā kā CARD ir instruments, ar kura palīdzību ES var vēl vairāk saskaņot savu dalībvalstu centienus aizsardzības spēju attīstībā un apzināt jomas, kurās arī vajadzīga sadarbība;

L.

tā kā KDAP ietvaros sešās militārās un 11 civilās misijās un operācijās, kas norisinās trīs kontinentos, šobrīd dislocētas 5 000 ES militārpersonas un civilisti; tā kā ar šīm misijām ir veiksmīgi nodrošināts atbalsts, spēju veidošana un apmācība ar mērķi panākt mieru, drošību un stabilitāti konfliktu un pēckonfliktu zonās; tā kā Eiropas spējas lielā mērā ir atkarīgas no Savienības spējas ticami iejaukties ārējo operāciju norises vietās;

M.

tā kā pēdējo mēnešu laikā ir noticis nepieredzēti daudz augsta līmeņa ES un NATO mijiedarbības, piemēram, 2020. gada decembrī notika pirmā NATO ģenerālsekretāra diskusija ar ES Komisāru kolēģiju un 2021. gada februārī NATO ģenerālsekretārs piedalījās Eiropadomes sanāksmē;

N.

tā kā NATO, izmantojot savu aizsardzības plānošanas procesu (NDPP), reizi četros gados definē savu “mērķu līmeni”, kvalitatīvi un kvantitatīvi nosakot spēku, aprīkojuma un spēju kopumu, kuram vajadzētu būt sabiedroto rīcībā, lai atbalstītu visu NATO misiju spektru un spētu reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem un izaicinājumiem;

O.

tā kā ASV jau sen aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus attiecībā uz investīcijām drošībā un aizsardzībā, jo tas ir svarīgs ieguldījums sloga sadalē alianses ietvaros;

P.

tā kā Covid-19 pandēmija būtiski ietekmē starptautiskās attiecības un valstu budžetus un ir vēl vairāk saasinājusi globālo spriedzi un drošības problēmas, piemēram, bezatbildīgu un agresīvu spēku izvietošanu, tā kā jo īpaši Ķīna un Krievija ir mēģinājušas izmantot pandēmiju, lai pavirzītu uz priekšu savas stratēģiskās intereses; tā kā ES un NATO kopš pandēmijas sākuma ir cieši sadarbojušās, pievēršoties tādiem jautājumiem kā medicīniskā aprīkojuma un personāla sadale, iedzīvotāju repatriācija, kiberdraudi un hibrīddraudi un dezinformācijas darbību un naidīgas propagandas apkarošana;

Q.

tā kā Komisija, iesniedzot Aizsardzības rīcības plānu, uzsvēra, ka ražošanas jaudas pārpalikums, sadrumstalotība un neefektivitāte Eiropas militāro spēju ražošanā ik gadu rada izmaksas 25 līdz 100 miljardu EUR apmērā, ko nākas segt no ES dalībvalstu aizsardzības budžetiem;

R.

tā kā demokrātijām ir pienācīgi jāreaģē uz mūsdienu izaicinājumiem; tā kā vairākas NATO un ES dalībvalstis saskaras ar iekšējām demokrātijas problēmām; tā kā autoritāri režīmi, piemēram, Krievija un Ķīna, šķiet, ir nostiprinājuši savu ietekmi un īsteno agresīvu programmu globālā līmenī;

S.

tā kā NATO pastiprināto pirmrindas klātbūtni (EfP) alianses austrumu flangā ar četrām daudznacionālām kaujas grupām Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā vada attiecīgi ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Vācija;

T.

tā kā NATO ir sekmīgi izmēģinājusi savu ātrās gaisa mobilitātes iniciatīvu, kas Covid-19 pandēmijas laikā deva iespēju steidzami transportēt medicīnas preces;

70 gadus ilga transatlantiskā saikne ar NATO

1.

pauž pārliecību, ka Eiropas Savienība un NATO ir tuvinājušas drošības un aizsardzības intereses; atzinīgi vērtē to, ka pastiprināta ES un NATO sadarbība, kas ir pastāvējusi kopš 2016. gada Varšavas kopīgās deklarācijas parakstīšanas un pastiprināta ar 2018. gada Briseles kopīgo deklarāciju, un uzsver, ka atjauninātā stratēģiskā ESun NATO partnerība ir būtiska to drošības problēmu risināšanai, ar kurām saskaras Eiropa un tās kaimiņvalstis; atzinīgi vērtē alianses sasniegumus un uzsver, ka tā joprojām nav zaudējusi savu nozīmi; uzsver, ka NATO ir jāpastiprina centieni pielāgoties mainīgajiem apdraudējumu veidiem un pieaugošajam apdraudējuma līmenim, lai joprojām paliktu par uzticamu un ilgtspējīgu pasaules mēroga dalībnieku kolektīvajai drošībai un mieram pasaulē; atgādina, ka tām ES dalībvalstīm, kuras ir arī NATO sabiedrotie, NATO ir kolektīvās aizsardzības stūrakmens; aicina ES turpināt padziļināt transatlantisko saikni un tik svarīgo partnerību ar NATO;

2.

atkārtoti apstiprina savu iepriekšējo apņemšanos īstenot ES vērienīgos mērķus drošības un aizsardzības jomā un atkārtoti uzsver ES mērķi kļūt par globāla līmeņa spēlētāju miera un drošības jomā; uzsver, ka NATO joprojām ir tās dalībvalstu un visas transatlantiskās kopienas drošības un kolektīvās aizsardzības stūrakmens, kā arī neaizstājams forums sabiedroto konsultācijām un lēmumu pieņemšanai par drošību; atkārtoti apstiprina atbalstu transatlantiskajai sadarbībai, partnerībai un draudzībai, kas pēdējo 70 gadu laikā ir sekmējusi Eiropas panākumus un kopš Otrā pasaules kara beigām bijusi tās stabilitātes un drošības pamats;

3.

uzsver, ka ES un NATO partnerība un transatlantiskā sadarbība kā tāda balstās uz kopīgu vēsturi un atbalstu tādām pamatvērtībām kā demokrātija, brīvība, cilvēktiesību ievērošana, tiesiskums, miera un starptautiskās sadarbības veicināšana un starptautiskā kārtība, kas balstās noteikumos; uzsver, ka NATO ir vairāk nekā tikai militāra alianse — tā ir arī simbols kopīgām demokrātiskām vērtībām;

4.

uzsver, ka NATO ir vērtīgs partneris arī tām ES dalībvalstīm, kas nav šīs alianses dalībnieces; atzīst, ka NATO sadarbojas ar dažām ES dalībvalstīm, kas nav NATO dalībvalstis, cita starpā izmantojot programmu “Partnerība mieram” un Partnerības sadarbspējas iniciatīvu (PII); atgādina, ka ES un NATO sadarbība neskar to ES dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku, kuras nav NATO dalībvalstis; atgādina, ka NATO sadarbība ar tām ES dalībvalstīm, kuras nav NATO dalībvalstis, ir neatņemama ES un NATO sadarbības sastāvdaļa; atzinīgi vērtē to ES dalībvalstu, kas nav NATO dalībvalstis, iesaistīšanos alianses iniciatīvās, vienlaikus ievērojot neitralitātes politiku, attiecīgās konstitucionālās sistēmas, trešo valstu iesaistīšanos un ES mērķus; uzsver, ka abām organizācijām ir būtiski atšķirīgas iezīmes un ka tām būtu jāsadarbojas, pilnībā ievērojot otras puses autonomiju un lēmumu pieņemšanas procedūras, pamatojoties uz savstarpīguma un iekļaušanas principiem un neierobežojot nevienas dalībvalsts drošības un aizsardzības politikas īpašos aspektus; atgādina par abu organizāciju atšķirīgo raksturu un lomu, jo ES ir civila organizācija ar militāru spēku attiecībā uz LES 43. panta 1. punktā paredzētajām ārpusteritorijas operācijām (Petersbergas uzdevumi), bet NATO ir militāra un politiska alianse, kas ir atbildīga par tās locekļu kolektīvās teritoriālās aizsardzības organizēšanu;

5.

uzsver, ka transatlantiskā kopiena saskaras ar plašu jauna veida draudu spektru, sistēmisku konkurenci un vēl nepieredzētiem kopīgiem izaicinājumiem mūsu demokrātiskajām sabiedrībām, tiesiskumam un pamatbrīvību ievērošanai, kas tieši vai netieši ietekmē dalībvalstu un to iedzīvotāju drošību, sākot ar parastajiem draudiem, neefektīvu ieroču kontroli un masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanu, kodolieroču riska mazināšanas trūkumu, nestabilitāti dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs, klimata pārmaiņām, pandēmiju, terorismu un beidzot ar hibrīddraudiem, dezinformāciju, kiberuzbrukumiem, jaunveida disruptīvo tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu, nedrošu migrāciju un globālā varas līdzsvara pārbīdīšanos; uzsver, ka, ņemot vērā no tā izrietošo izaicinājumu starptautiskajai uz noteikumiem balstītajai kārtībai, ciešāka ES un NATO sadarbība veicina efektīvu globālo pārvaldību un multilaterālismu;

6.

uzsver, ka transatlantiskā kopiena spēs sekmīgi risināt šīs problēmas tikai tad, ja tā vēl vairāk padziļinās sadarbību un pacels partnerību jaunā līmenī; uzsver, ka gan ES, gan NATO rīcībā ir unikālas spējas un priekšrocības; tādēļ uzskata, ka centienu savstarpēja papildināšana un ciešāka sadarbība ir ārkārtīgi svarīgas transatlantiskās drošības saglabāšanai; uzsver, ka ES un NATO partnerības prioritātēm ir jābūt politiskās kohēzijas un vienotības saglabāšanai, kā arī politisko konsultāciju stiprināšanai, lai spētu labāk risināt kopīgās problēmas;

7.

pauž pārliecību, ka transatlantiskā kopiena spēj ne tikai pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, bet arī tos risināt; pauž pateicību par lielisko darbu, ko paveikuši daudzi ES, NATO un dalībvalstu darbinieki, kuri smagi strādā, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus;

8.

godina visus transatlantiskās alianses karavīrus, kuri dienesta laikā ir krituši vai tikuši ievainoti, kā arī tos, kas pašlaik dienē, un pauž cieņu viņu priekšā;

Gan transatlantiskās, gan ES un NATO sadarbības uzlabošana

9.

atzinīgi vērtē 2021. gada 14. jūnijā notikušā NATO samita raidīto spēcīgo signālu par transatlantisko vienotību un sadarbību, kas apliecināja, ka alianse joprojām ir vitāli svarīga un spēj pielāgoties pašreizējiem un jauniem izaicinājumiem; uzskata, ka secinājumiem par ES un NATO sadarbību būtu jāatspoguļojas arī darbā pie NATO nākamās stratēģiskās koncepcijas; atzinīgi vērtē to, ka NATO ģenerālsekretārs ir iecēlis neatkarīgu ekspertu grupu, un jo īpaši atzinīgi vērtē tās ieteikumus ciešākai ES un NATO sadarbībai, kas skaidri norāda, ka ir iespējami uzlabojumi; atbalsta Komisijas priekšsēdētājas un PV/AP 2020. gada decembra priekšlikumus par ES un ASV dialogu drošības un aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē prezidenta Baidena administrācijas skaidri pausto apņemšanos sadarboties ar ES un NATO partneriem visās jomās;

10.

ļoti atzinīgi vērtē ES un ASV 2021. gada 15. jūnija samitu un nelokāmo atbalstu stabilai NATO un ES sadarbībai; atzinīgi vērtē to, ka gan ES, gan ASV atzīst ieguldījumu, ko ES drošības un aizsardzības iniciatīvas var sniegt gan Eiropas, gan transatlantiskajā drošībā, un atzinīgi vērtē paziņoto nodomu sākt īpašu ES un ASV dialogu par drošību un aizsardzību; uzsver gan Eiropā esošo ASV drošības spēku klātbūtnes būtisko nozīmi Eiropas drošībai, gan tās pilnīgu apņemšanos īstenot transatlantisko sadarbību drošības jomā; uzsver, ka spēcīga ES un ASV partnerība ir būtisks veiksmīgas ES un NATO sadarbības elements; uzsver, ka transatlantiskā partnerība gūst labumu no paredzamas ārpolitikas un daudzpusējas iesaistīšanās; uzskata, ka ASV administrācijas maiņa ir iespēja atkārtoti apliecināt tādas kopīgās vērtības kā demokrātija, tiesiskums, multilaterālisms, miers un labklājība, kā arī veicināt starptautisko sadarbību kopīgu draudu novēršanā, kas pēc iespējas varētu ietvert kopīgas sankcijas;

11.

pilnībā piekrīt viedoklim, kas pausts nesenā NATO samita galīgajā komunikē, ka NATO un ES notiekošie stratēģiskie procesi sniedz unikālu iespēju vēl vairāk pastiprināt abu pušu savstarpējās apspriedes un sadarbību, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību un veicinātu mieru un stabilitāti eiroatlantiskajā telpā un ārpus tās; tādēļ atgādina par savu aicinājumu, lai ar pašreizējo un turpmāko darbu, kas paralēli tiek veikts gan saistībā ar ES Stratēģisko kompasu, gan darbu pie NATO stratēģiskās koncepcijas aktualizēšanas, par ko nesen paziņots, tiktu izveidotas skaidras prioritātes un apzinātas papildu sinerģijas, kas ļautu stiprināt transatlantisko saikni un veicināt ES un NATO sadarbību; aicina visus iesaistītos dalībniekus izmantot šo iespēju, lai sasaistītu šos procesus gan politiskā, gan tehniskā līmenī; uzsver, ka abiem procesiem ir jābūt saskaņotiem, tajos ir jāapzina kopējie reģionālie un globālie draudi un jānosaka turpmākie pasākumi, kas vajadzīgi, lai šos draudus novērstu; pauž savu redzējumu, proti, ES Stratēģiskais kompass varētu likt pamatus ES ieguldījumam nākamajā NATO stratēģiskajā koncepcijā; uzskata, ka šajos procesos būtu atsevišķi jāuzsver katras organizācijas pievienotā vērtība, vajadzības gadījumā jāpalīdz labāk noteikt uzdevumu sadalījumu un, izmantojot pastāvīgu dialogu un ciešu koordināciju, jānosaka, kurai — ES vai NATO — savstarpēji pastiprinošā veidā būtu jāuzņemas vadība konkrētajā jomā;

12.

sagaida, ka Stratēģiskā kompasa pabeigšana padziļinās ES solidaritāti un palīdzēs virzīties uz kopīgu stratēģisko kultūru dalībvalstu starpā; atzinīgi vērtē 2020. gada novembrī veikto pirmo kopīgo draudu analīzi un aicina virzīties uz saskaņotu kopīgu draudu novērtējumu; uzskata, ka ES integrēto pieeju varētu atjaunināt, lai ņemtu vērā Stratēģiskā kompasa procesā veiktās draudu analīzes rezultātus; uzskata, ka Stratēģiskā kompasa izstrādē būtu pienācīgi jāņem vērā drošības dimensija ES tuvākajās kaimiņvalstīs, jo īpaši Austrumu partnerības (AP) valstis un Rietumbalkānos, jo Eiropas drošības vidi un Eiropas noturību nevar panākt bez visu ES kaimiņvalstu ilgtermiņa drošības un noturības;

13.

uzsver, ka Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kā arī ES LES 42. panta 7. punkts un LESD 222. pants ir svarīgi instrumenti, kas krīzes gadījumā garantē solidaritāti attiecīgo organizāciju locekļiem; atgādina, ka Ziemeļatlantijas līguma 5. pants tika iedarbināts pēc 2001. gada septembra teroristu uzbrukumiem Ņujorkā un Vašingtonā, lai paustu solidaritāti ar ASV, un 42. panta 7. punkts tika iedarbināts pēc 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroraktiem, tā paužot solidaritāti ar Franciju; mudina, pārskatot stratēģisko koncepciju un strādājot pie Stratēģiskā kompasa, apspriest saikni starp LES 42. panta 7. punktu un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, ar ko attiecīgi nosaka ES un NATO nepārprotamo apņemšanos attiecībā uz solidaritāti un drošību, vienlaikus ņemot vērā, ka būtu pilnībā jāievēro abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomija;

14.

atzinīgi vērtē pozitīvo formulējumu attiecībā uz ES un NATO sadarbību NATO 2021. gada 14. jūnija samita galīgajā komunikē; tomēr uzskata, ka ir jāpieliek daudz vairāk pūļu, lai veicinātu ES un NATO sadarbību un izveidotu īstenu stratēģisko partnerību; uzsver, ka ES ir NATO partnere un ka ES un NATO sadarbība ir savstarpēji pastiprinoša un balstīta uz saskaņotiem vadošajiem principiem — pārredzamību, savstarpīgumu, iekļautību un abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomiju; uzsver, ka saskaņotu, papildinošu un sadarbspējīgu aizsardzības spēju attīstīšana saskaņā ar vienotu spēku kopuma principu ir būtiska, lai palielinātu drošību Eiropas un Atlantijas reģionā; atkārtoti uzsver, ka Eiropas spēja rīkoties vai nu partnerībā, vai autonomi ir būtiska, lai nodrošinātu papildināmību un veicinātu NATO pamatuzdevumu izpildi, kā arī lai uzlabotu konfliktu novēršanu un tādējādi arī drošību visā Eiropas kontinentā;

15.

uzskata, ka tālākajai ES un NATO sadarbībai jābalstās uz gūto pieredzi un atziņām un uzsver gan ES unikālo pieredzi krīžu civilas pārvarēšanas un spēju veidošanas jomā, jo īpaši Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPCC) ietvaros, gan tās militāro krīžu pārvarēšanu, ko nodrošina Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC), kā arī pieredzi, kura gūta, kopš 2003. gada īstenojot uz vietas izvērstās 37 militārās operācijas, ko papildina palīdzība, kura sniegta partnervalstu militārajiem dalībniekiem, izmantojot iniciatīvu “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam” (CBSD) un Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, kas ir integrēts Eiropas Miera mehānismā;

16.

atzinīgi vērtē 2021. gada 14. jūnija NATO samita komunikē skaidri pausto par noturības svarīgumu; uzsver, ka gan ES, gan NATO būtu jāstiprina sadarbība un tā efektīvāk jākoordinē tik svarīgajā noturības jomā, un uzsver ES mērķi izstrādāt jēgpilnu pieeju, lai stiprinātu dažādus noturības civilos un militāros aspektus, cita starpā kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā, piemēram, transporta, enerģētikas un IT nozarē, kā arī uzsver ES kā galvenās dalībnieces lomu cīņā pret dezinformāciju un viltus ziņām;

17.

atzinīgi vērtē 2021. gada 6. maija Padomes pozitīvi vērtējami lēmumu atļaut Nīderlandei koordinēt militārās mobilitātes projektu un uzaicināt ASV, Kanādu un Norvēģiju piedalīties PESCO militārās mobilitātes projektā, jo šīs valstis paudušas šādu lūgumu; uzsver, ka šāda dalība ir svarīgs solis ceļā uz lielāku saskaņotību starp attiecīgajiem ES un NATO spēju attīstības centieniem un ir konkrēts piemērs, kas liecina par transatlantiskās partnerības atdzīvošanos; atgādina, ka trešo valstu dalība PESCO projektos izņēmuma kārtā ar nosacījumu, ka tā neapdraud mērķi veicināt ES KDAP un ka tā atbilst saskaņotam politisko, materiālo un juridisko nosacījumu kopumam, var būt Savienības stratēģiskajās interesēs, jo īpaši tad, ja šīs valstis nodrošina tehniskās zināšanas vai papildu spējas; uzskata, ka tas jo īpaši attiecas uz stratēģiskajiem partneriem, piemēram, NATO sabiedrotajiem, Rietumbalkānu valstīm un Austrumu partnerības partnervalstīm; atgādina savu nostāju, ka trešo valstu dalība var būt tikai izņēmuma gadījums, par ko jālemj katrā gadījumā atsevišķi, un pēc ES dalībvalstu uzaicinājuma, un uzsver, ka šādai līdzdalībai būtu jārada pievienotā vērtība un jāveicina KDAP stiprināšana; atgādina arī, ka trešo valstu dalībai ir jāatbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Lēmumā (KĀDP) 2020/1639;

18.

uzsver transatlantiskās sadarbības nozīmi vairākos starptautiskos jautājumos, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, reaģēšanu uz pandēmiju, jaunām revolucionārām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, kiberdrošību, terorisma apkarošanu, tostarp džihādistu un valsts sponsorētu terorismu, enerģētiku, drošību jūrā un noturību, kā arī kosmosa jomā;

19.

atzīst svarīgo sadarbību starp ES un NATO Rietumbalkānos, piemēram, starp ES Tiesiskuma misiju Kosovā (EULEX) un Kosovas spēkiem (KFOR); apliecina cieņu operācijai EUFOR Althea, kuras operācijas štābs atrodas Augstākajā Sabiedroto štābā Eiropā (SHAPE), pamatojoties uz “Berlīne plus” vienošanos ar NATO, kas saskaņā ar šo vienošanos ir veicinājusi drošu un neapdraudētu vidi Bosnijā un Hercegovinā, kopš tā 2004. gadā pārņēma NATO Stabilizācijas spēku (SFOR) funkcijas; norāda, ka šajās misijās gūtā pieredze un atziņas ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu, ka viscaur pašreizējā un turpmākā ES un NATO sadarbība nodrošina mieru, drošību un stabilitāti šajos reģionos, kā arī atbalsta un apmāca vietējos partnerus un palīdz spēju veidošanā; norāda uz nozīmīgo lomu, kāda Rietumbalkānu valstīm ir bijusi NATO integrācijai, stabilizējot šīs valstis, kas bija svarīgas viņu ES perspektīvai un pakāpeniskai integrācijai ES; uzskata, ka ES un NATO būtu jāsniedz lielāks atbalsts Rietumbalkānu valstīm viņu cīņā pret ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos no tādu valstu puses kā Krievija, Ķīna, Turcija un Saūda Arābija, kā arī radikāliem grupējumiem un nevalstiskiem dalībniekiem; atzinīgi vērtē to, ka ES pievienošanās procesā esošās trīs Rietumbalkānu valstis Albānija, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija nu ir NATO dalībvalstis;

20.

aicina dalībvalstis un NATO sabiedrotos izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai atbalstītu militārās drošības sadarbības stiprināšanu ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī ar partneriem austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, jo bez tā nav iespējams nodrošināt reģiona drošību un stabilitāti; atgādina, ka ES var būtiski atbalstīt NATO atvērto durvju politiku, saglabājot ciešu politisko un operatīvo sinerģiju ar pieteikuma iesniedzējām valstīm — Bosniju un Hercegovinu, Ukrainu un Gruziju; uzsver dažādo NATO partnervalstu nozīmi un ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā; mudina pastiprināt koordināciju un efektīvu darba dalīšanu starp ES un NATO, sadarbojoties ar trešām valstīm un īpašu uzmanību pievēršot NATO uzlaboto iespēju partnervalstīm; atkārtoti pauž atbalstu ES un NATO paplašināšanai;

Draudi un izaicinājumi, ar ko saskaras ES un NATO

21.

pauž nopietnas bažas par to, ka Krievija prezidenta Putina vadībā nemitīgi piekopj revizionisma, militārisma un agresijas politiku; atzinīgi vērtē skaidro formulējumu attiecībā uz Krieviju, kas izmantots nesenajos NATO un ES un ASV samitos, un atzinīgi vērtē ES un ASV augsta līmeņa dialoga izveidi par Krieviju; uzsver, ka gan NATO, gan ES ir vajadzīga konsekventa, proaktīva stratēģija un likumīga, ātra un vienota reakcija uz Krievijas tradicionālās agresijas un hibrīdagresijas aktiem un provokācijām; atkārtoti nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju 2014. gadā; nosoda to, ka Krievija pastāvīgi izmanto kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas, viltus ziņas, plāno atentātus un pret opozīcijas pārstāvjiem un mēģina viņus indēt; aicina ES un NATO līdzsvarot un paplašināt pašreizējās saistības, lai vērstos pret Krievijas tiešajiem un netiešajiem agresijām un darbībām, kas vērstas pret Ukrainu, Gruziju un Moldovu, kā arī pret tās pārliecināšanas darbībām Baltijas un Melnās jūras reģionā, Azovas jūras reģionā, Vidusjūras austrumdaļas reģionā un Tālajos Ziemeļos; atgādina, ka ir svarīgi ievērot starptautiskās robežas un Krievijas kaimiņvalstu teritoriālo integritāti; atgādina, ka transatlantiskajiem partneriem ir jākoordinē sava divējādā pieeja Krievijas, kas sastāv no atturēšanas un dialoga, un jāuztur regulāri kontakti ieroču kontroles, militārās pārredzamības un visos citos ar drošību saistītos jautājumos;

22.

nosoda nesen Krievijas noteiktās sankcijas pret Eiropas amatpersonām un ES valstspiederīgajiem, starp kuriem ir arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, un pauž nožēlu par to, ka prezidents Putins ir acīmredzami noraidījis dialogu, kā arī pārkāpis vairākas svarīgas starptautiskas saistības, turklāt turpina pārkāpt cilvēktiesības un pamatbrīvības, un uzskata, ka Krievijas pastāvīgā agresīvā rīcība un militārā pārliecināšana apdraud eiroatlantisko drošību un stabilitāti; pauž bažas par Krievijas nesen veiktajām plaša mēroga militārajām darbībām Ukrainā un tās tuvumā; šajā sakarā pauž nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un aicina stiprināt tās militārās spējas un noturību;

23.

atzīst, ka uz pieaugošo Ķīnas ietekmi, pārliecināšanas darbības un militāro, tehnoloģisko un politisko varu ir jāreaģē ar koordinētu transatlantisko stratēģiju; ņemot to vērā, atzinīgi vērtē bargo izteiksmi nesenajos NATO un ES un ASV samitos; pauž nopietnas bažas par Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) iestāžu īstenoto politiku, cita starpā attiecībā uz demokrātijas apspiešanu Honkongā, diskriminējošo attieksmi pret reliģiskajām un kultūru minoritātēm, īpaši uiguriem Siņdzjanā, draudiem Taivānai un tās agresīvo politiku un darbībām Dienvidķīnas jūrā; turklāt norāda uz to, cik liela nozīme ir tam, ka Ķīna kā autoritārs režīms ir sākusi sistēmiski konkurēt ar transatlantisko partnerību, apdraudot daudzos gadu desmitos veidoto uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību un cenšoties to pārveidot atbilstoši ĶKP vērtībām un interesēm; atgādina par Ķīnas pieaugošo klātbūtni starptautiskajā arēnā, kā arī Eiropā, pateicoties tās iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš”, tās investīcijām kritiskajā infrastruktūrā Eiropā, tās darbībām kibertelpā, Arktikas reģionos un Āfrikā, kā arī dokumentētajai intelektuālā īpašuma zādzībai un ballistisko raķešu uzkrāšanai; aicina cieši uzraudzīt Ķīnas darbības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, jo īpaši attiecībā uz digitālā Zīda ceļa iniciatīvu, lai novērstu atkarību no Ķīnas uzņēmumu kontrolē esošas infrastruktūras, kas var radīt risku, ka Ķīna var vienpusēji ietekmēt starptautisko IKT normu izstrādi; aicina ES un NATO palielināt koordināciju, lai aizsargātu kritiskās digitālās infrastruktūras un telekomunikācijas tīklus pret ārvalstu neatļautu iejaukšanos, šajā nolūkā pakāpeniski atsakoties no aprīkojuma, kuru ražojuši tādu nedemokrātisku valstu kā Ķīnas uzņēmumi;

24.

mudina ES un NATO sākt stratēģisku dialogu, lai izveidotu vienotu un koordinētu pieeju Ķīnai, izmantojot katras organizācijas stiprās puses un spējas, lai panāktu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, kas pamatojas uz kopīgi pieņemtiem stratēģiskajiem mērķiem;

25.

pauž nopietnas bažas par to, ka transatlantiskās partnerības autoritārie pretinieki un konkurenti izmanto ne tikai militārus, bet arī politiskus, ekonomiskus, tehnoloģiskus un sociālus instrumentus, lai grautu mūsu sabiedrību un demokrātiju; norāda uz būtiskajām drošības un ekonomiskajām problēmām, ko rada hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, ārējo spēku iejaukšanās, iejaukšanās vēlēšanās un dezinformācijas kampaņas, kas atsevišķos gadījumos ir uzbrukums mūsu demokrātijas būtībai; pauž nosodījumu par pēdējā laikā pieaugušajiem valstisko un nevalstisko dalībnieku veiktiem kiberuzbrukumiem un spiegošanu pret ES un NATO dalībvalstīm Covid-19 pandēmijas kontekstā, tostarp vēršoties pret veselības aprūpes nozari; uzsver to, ka jebkādām Eiropas darbībām noturības jomā būtu jāietver arī skaidra publiskās komunikācijas stratēģija, ar ko palielināt sabiedrības izpratni par transatlantiskās drošības izaicinājumiem un uz ko pamatoties, lai nodrošinātu atbalstu mūsu aizsardzības darbībām; uzskata, ka, lai pretotos kopīgajiem jaunajiem apdraudējumiem, ES un NATO jācenšas vienoties par visaptverošu pieeju drosmīgākiem, koordinētiem, samērīgiem atbildes pasākumiem un pienācīgiem krīzes pārvarēšanas mehānismiem un tos īstenot;

26.

uzsver, ka NATO joprojām ir unikāls forums sadarbībai aizsardzības jomā starp ES un tās bijušo dalībvalsti —Apvienoto Karalisti; aicina veidot visaptverošu, iekļaujošu un stratēģisku ES un Apvienotās Karalistes partnerību drošības un aizsardzības jomā; aicina NATO un ES pastiprināt kopīgo rīcību starptautiskajā arēnā, lai aizsargātu demokrātiju, tostarp stiprinot daudzpusējās organizācijas, un lai aizsargātu uz noteikumiem balstītu daudzpusējo kārtību pret autoritāriem režīmiem, kas kļūst aizvien spēcīgāki; aicina aktīvi veidot ciešākas saiknes ar līdzīgi domājošām demokrātijām visā pasaulē; uzskata, ka pastiprinātas partnerattiecības drošības jomā ar tādām valstīm kā Japāna, Austrālija un Indija, kuras kopā ar ASV veido četrpusējo dialogu drošības jomā, kā arī Dienvidkoreju un Jaunzēlandi un pastiprinot sadarbību ar Taivānu ne tikai palielinātu mūsu vispārējo drošību, bet varētu palīdzēt nodrošināt globālo normu un noteikumu, kas noteikti daudzpusējos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, labāku ievērošanu; šajā sakarā mudina arī ES un NATO sadarboties ar ASEAN dalībvalstīm;

27.

mudina ES, NATO un ANO turpināt izskatīt iespējas ciešāk sadarboties krīzes pārvarēšanas, humānās palīdzības, miera uzturēšanas un partneru spēju veidošanas pasākumos, jo īpaši apvienoto operāciju jomās; prasa izveidot iekļaujošāku vidi, palielinot sieviešu dalību visu trīs pamatuzdevumu īstenošanā un visās politiskajās un militārajās struktūrās; mudina ES un NATO kopīgi strādāt pie tā, lai sistemātiskāk īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību un lai paredzētu kopīgu izglītības un apmācības pasākumu izstrādi;

28.

uzsver, ka attiecībā uz dienvidu kaimiņreģionu ir vajadzīga konsekventa, skaidra, saskaņota un koordinēta ES un NATO pieeja, kurā tiek risināti gan tādi ierasti apdraudējumi kā terorisms, gan aizvien pieaugošākā Krievijas un Ķīnas agresīva klātbūtne; norāda uz to, ka jau bijusi sadarbība starp NATO operāciju Ocean Shield un ES jūras spēku operāciju Atalanta pirātisma apkarošanā un drošas pārvietošanās nodrošināšanā Adenas līcī;

29.

aicina sadarboties Vidusjūras reģionā un koordinēt ES operāciju EUNAVFOR MED IRINI ar NATO operāciju Sea Guardian; uzsver, ka abas operācijas palielina drošību un stabilitāti Vidusjūras reģionā;

30.

raizējas par pieaugošo spriedzi Indijas un Klusā okeāna reģionā, kas apdraud reģionālo un globālo stabilitāti, un aicina pastiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem šajā reģionā, kam būtu jāietver regulārs politiskais dialogs un konsultācijas, informācijas apmaiņa un apmācības un mācību koordinēšana;

31.

aicina uz ES un NATO ciešu apņemšanos un koordināciju, lai atbalstītu progresu, kas Afganistānā panākts pēdējās divās desmitgadēs, ņemot vērā, ka tiek pārtraukta misija “Resolute Support”, kam būtu jānotiek sakārtoti un koordinēti; mudina turpināt atbalstīt Afganistānas iekšējās miera sarunas, uzstājot, lai process joprojām balstītos uz Afganistānas tautas politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem sasniegumiem, kas panākti kopš 2001. gada, jo īpaši sieviešu, bērnu un minoritāšu tiesību aizsardzības jomā;

32.

atbalsta pastiprinātu koordināciju starp ES, ANO un NATO Irākā, cita starpā izmantojot ES padomdevēju misiju Irākā un NATO misiju Irākā (NMI), kas abas palīdz stabilizēt šo valsti;

33.

mudina ES un NATO iesaistīties dialogā un sadarbībā ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnervalstīm; norāda, ka Kolumbija ir vienīgā NATO partnervalsts Latīņamerikas reģionā, un uzsver, ka šajā reģionā ir jākonsolidē vēl citas partnerības;

34.

atzīst, ka naidīgu valstisko un nevalstisko dalībnieku hibrīduzbrukumi un kiberuzbrukumi ir izaicinājums tradicionālajai starpvalstu konflikta, spiegošanas un sabotāžas definīcijai; prasa ES vairāk izstrādāt pašai savu instrumentu klāstu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret hibrīduzbrukumiem; atzinīgi vērtē darbu, kas paveikts Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) Apspriežu forumā par ilgtspējīgu enerģiju aizsardzības un drošības nozarē (CF SEDSS), lai ES uzlabotu kritiskās infrastruktūras aizsardzību; uzsver, ka gan ES, gan NATO būtu vēl vairāk jāstiprina savas spējas novērst hibrīduzbrukumus un kiberuzbrukumus, tostarp pret savām iestādēm, atturēt no tiem un reaģēt uz tiem; atzinīgi vērtē 2021. gada NATO samita komunikē sniegto skaidrojumu, ka Ziemeļatlantijas Padome hibrīdkara gadījumā var nolemt piemērot 5. pantu tāpat kā bruņota uzbrukuma gadījumā; aicina pastiprināt sadarbību un apmācību kiberaizsardzības jomā; ierosina izveidot kopīgu kiberdraudu informācijas centru, kā arī kopīgu ES un NATO kiberdrošības darba grupu, lai noteiktu un pieņemtu kolektīvus risinājumus kiberdraudiem; šajā sakarībā prasa īstenot ciešu koordināciju starp ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un NATO Kopējo kiberaizsardzības izcilības centru; aicina pastiprināt ES un NATO koordināciju attiecībā uz kolektīvas atbildības noteikšanu par ļaunprātīgiem kiberincidentiem;

35.

atzinīgi vērtē darbu, ko veic Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu novēršanai, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienība un NATO Datorincidentu reaģēšanas spēja (NCIRC), un uzskata to par labu ES un NATO sadarbības piemēru; uzskata, ka ar Eiropas Izcilības centru hibrīddraudu novēršanai varētu pilnveidot kopīgo reaģēšanu uz kiberdraudiem, tostarp rīkojot kopīgus kursus un apmācību; pauž pārliecību, ka ir jādara vairāk, piemēram, jācenšas panākt vairāk sinerģiju starp civilajiem un militārajiem komponentiem un jāpalielina kopējā noturība, kas ļaus nākotnē atvairīt hibrīddraudus; turklāt norāda uz ES un NATO potenciālu globālo kiberdrošības normu veidošanā, kas balstīsies mūsu kopīgajās vērtībās; uzskata, ka ES un NATO būtu jākoordinē sava nostāja, izstrādājot programmu starptautiskajai ieroču kontrolei svarīgākajās jauno un revolucionāro tehnoloģiju (EDT) jomās ar militāro pielietojumu;

36.

aicina ES un NATO palielināt kopīgos centienus panākt un saglabāt globālo tehnoloģisko pārākumu militāro spēju jomā, tostarp kopīgi finansējot pētniecības projektus, kas balstās uz maksimālajām tehnoloģiskajām iespējām, kvantisko datošanu un mākslīgo intelektu, un tādējādi veidojot visprogresīvākās militārās spējas, kas tomēr balstās demokrātiskās vērtībās; uzsver uz civiliem mērķiem orientētu jaunuzņēmumu un MVU nozīmi mūsdienu inovācijā jauno tehnoloģiju jomā; uzsver, ka topošās tehnoloģijas arī sniedz iespējas stiprināt mūsu aizsardzības pozīcijas; uzsver arī, ka sadarbspēja, kopīgi tehnoloģiskie standarti un kopīgas investīcijas visprogresīvākajās tehnoloģijās, pētniecībā un inovācijā ir būtiski svarīgas, lai ES un NATO varētu arī turpmāk īstenot savu vērienīgo mērķi — aizsargāt savus iedzīvotājus, cik labi vien iespējams; uzsver, ka, lai attīstītu mākslīgo intelektu (MI) tā, lai tiktu ievērotas pamattiesības un tas kalpotu par sabiedrības interesēm, ir jāstiprina ES MI satvars, kurā iesaistītas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora un no pilsoniskās sabiedrības; ierosina ar tādām iniciatīvām kā EDIDP, PESCO un EAF atvieglot MVU iesaistīšanos, veicinot pasākumus, ar kuriem tiek sniegts atbalsts inkubācijai un kapitālieguldījumiem; mudina veidot vienotu ES MI spēju kopumu, lai novērstu tehnoloģiskās plaisas un panāktu, ka dalībvalstis, kam nav attiecīgās tehnoloģijas, rūpniecisko zināšanu vai spējas ieviest MI sistēmas savās aizsardzības ministrijās, nepaliek novārtā;

37.

norāda uz to, cik ātri attīstās tehnoloģijas, tostarp digitalizācija un lielāks mākslīgā intelekta potenciāls, un aicina ES un NATO dalībvalstis ciešāk sadarboties, lai saglabātu tehnoloģisko izcilību šo megatendenču jomā, nodrošinātu IT sistēmu sadarbspēju un kopīgi censtos izstrādāt kopējus ētikas standartus šo jauno tehnoloģiju jomā un šos standartus popularizētu pasaules mērogā; aicina ES un NATO uzņemties vadību pasaules mēroga centienos izveidot visaptverošu tiesisko regulējumu ar daļēji autonomi darbojošos ieroču izstrādei un ētiskai izmantošanai; prasa ES un NATO sabiedrotos aktīvi piedalīties starptautiskajās sarunās par juridiski saistošu instrumentu, ar kuru aizliegtu letālas iedarbības autonomus ieročus, kuriem nav jēgpilnas cilvēkvadības; uzsver, ka ES un NATO sadarbībai ir būtiska nozīme, lai dotu pretsparu tādu pretspēku kā Ķīna un Krievija mērķiem panākt tehnoloģisku dominanci un tehnoloģiju ļaunprātīgai izmantošanai;

38.

atzīst, ka klimata pārmaiņu radītais nepieredzētais izaicinājums pasaules mieram, labklājībai, drošībai, tostarp cilvēku drošībai, un stabilitātei ir draudu un krīzes pavairotājs; aicina pastiprināt ES un NATO dialogu un darbību kopumu ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas un to daudzšķautņaino ietekmi uz starptautisko drošību; atgādina, ka ES ir plašāks kompetenču un instrumentu klāsts, kas tai ļauj visaptveroši reaģēt uz klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības sabrukuma radītajām problēmām; uzsver, ka gan ES, gan NATO būtu jāpalielina investīcijas zaļajās tehnoloģijās ar mērķi uzlabot militāro efektivitāti, vienlaikus samazinot vides pēdu un izvairoties no tālākas ekosistēmu bojāšanas;

39.

atzīst, ka kosmoss ir būtiski svarīga joma un jaunās tehnoloģijas strauji sāk padarīt iespējamu tā izmantošanu aizsardzības mērķiem; atzīst, ka tas rada gan ES un NATO sadarbības iespējas, gan izaicinājumus transatlantiskajai drošībai; atzīst, ka NATO spēja darboties kosmosā ir atkarīga no tās dalībvalstu kosmosā bāzētajiem aktīviem, uzsverot, ka ir jāpalielina sadarbība tādās esošās ES programmās kā Galileo un Copernicus; uzskata, ka ES un NATO sadarbība kosmosa jomā varētu palīdzēt starptautiskajā sabiedrībā veicināt kosmosa drošības standartus un paraugpraksi, nodrošinot kop[ejus ieguvumus visiem tādās jomās kā komunikācija, kuģošana un izlūkošana; uzsver, ka ES un NATO ir jācenšas novērst kosmosa telpas militarizāciju; atzīmē, ka kosmosa drošība un satelīti iegūst aizvien lielāku nozīmi, uzsver ES Satelītcentra darbības nozīmi un pieprasa, lai šī aģentūra veiktu analīzi un sniegtu ziņojumu par to, cik lielā mērā ES un dalībvalstu satelīti ir droši un/vai neaizsargāti pret kosmosa atkritumiem, kiberuzbrukumiem un tiešiem raķešu uzbrukumiem;

40.

atzīst Tālo Ziemeļu un Arktikas pieaugošo stratēģisko nozīmi, šo reģionu politisko, ekonomisko, vides un drošības dimensiju, kā arī ES un NATO koordinācijas nozīmi Arktikā; uzsver, ka Arktikai arī turpmāk jābūt mierīgas sadarbības telpai, un aicina veikt uzticības veicināšanas pasākumus, lai izvairītos no rīcības, kuras rezultātā palielinātos militārā klātbūtne šajā reģionā; norāda, ka Arktikas Padome ir pilnvarota veicināt konstruktīvu dialogu un ilgtspējīgu attīstību; atgādina, ka ES ir iesniegusi pieteikumu novērotāja statusa piešķiršanai Arktikas Padomē, atgādina, ka ES pašlaik atjaunina savu Arktikas politiku, un atkārtoti aicina visos jautājumos, kas skar kopīgas intereses, pastiprināt sadarbību ar visiem Arktikas partneriem gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, tostarp Arktikas Padomē, Barenca Eiroarktiskajā padomē un Ziemeļu dimensijas partnerībās; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kuģošanas brīvību Tālajos ziemeļos; atgādina par sadarbības parlamentāro dimensiju Arktikā, cita starpā ar Arktikas reģiona parlamentāriešu pastāvīgās komitejas (SCPAR) starpniecību, kurā piedalās Eiropas Parlaments;

41.

uzteic ES un NATO ciešo sadarbību Covid-19 pandēmijas laikā; uzsver NATO sabiedroto un ES dalībvalstu bruņoto spēku svarīgo lomu atsevišķās dalībvalstīs Covid-19 pandēmijas laikā un atzinīgi vērtē militāro palīdzību civilās palīdzības operācijām, jo īpaši veidojot lauka slimnīcas, transportējot pacientus un piegādājot un izplatot aprīkojumu; mudina īstenot tādas ES un NATO iniciatīvas, kas paredz sekmēt militāro loģistikas spēju pārrobežu izmantošanu šādu ārkārtas situāciju risināšanai, lai tādējādi nodrošinātu lielāku koordināciju, sinerģiju, solidaritāti un atbalstu; uzsver, ka ir jāpalielina ES un NATO gatavība ķīmiskajai, bioloģiskajai, radioloģiskajai un kodolaizsardzībai (CBRN); pauž pārliecību, ka kopīgi ES un NATO centieni Covid-19 krīzes pārvarēšanā tiešā veidā paaugstina mūsu sabiedrības noturību; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi problēmas, ko mūsu pašreizējai noturībai rada revolucionāras ārkārtas situācijas, jo īpaši netradicionālas ārkārtas situācijas, piemēram, pandēmijas un dabas katastrofas; ar bažām norāda, ka Covid-19 krīze ir nelabvēlīgi ietekmējusi ne tikai sabiedrības veselību un ekonomiku, bet arī drošību, jo tā ir paātrinājusi ģeopolitisko sāncensību un saasinājusi tādas neskaidrības kā piegādes ķēžu izturētspēja, kas atstās ilgstošas sekas uz Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti; prasa stiprināt ES un NATO sadarbību, lai varētu labāk risināt neierastas ārkārtas situācijas, tostarp paredzēt mācības par gūto pieredzi Covid-19 pandēmijā, regulāras praktiskas mācības ar mērķi labāk sagatavot dalībvalstis un sabiedrotos dabas un cilvēka izraisītu katastrofu prognozēšanai un labākai pārvaldībai, kā arī veidot ārkārtas aprīkojuma un vajadzīgo resursu krājumus;

Laiks sasniegt ES aizsardzības mērķus

42.

pauž pārliecību, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni, lai tie būtu tikpat vērienīgi kā ES centieni un uzlabotu ES spēju rīkoties ar spējīgāku, labāk izvietojamu, sadarbspējīgāku un ilgtspējīgāku militāro un civilo spēju kopumu, kas ļautu ES sniegt taisnīgāku un pārliecinošāku ieguldījumu transatlantiskajā drošībā, vienlaikus ļaujot tai virzīties uz stratēģisko autonomiju un vēl vairāk pavērtu ceļu pakāpeniskai Eiropas aizsardzības savienības (EDU) izveidei saskaņā ar LES 42. pantu, ja Eiropadome ar vienprātīgu balsojumu pieņems lēmumu tādu veidot; uzsver, ka stratēģiskā autonomija stiprina transatlantisko drošību un nekādā ziņā nav vērsta uz pasākumu un resursu dublēšanu vai atsaistīšanos no NATO, vai NATO vājināšanu, bet tā ir vērsta uz to, lai papildinātu NATO centienus un spējas un panāktu sadarbspēju; vienlaikus uzsver, ka stratēģiskā autonomija ietver ne tikai aizsardzības spēju attīstību, kas pamatojas uz stipru un neatkarīgu Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB), bet arī institucionālās spējas, kas ļautu ES rīkoties, kad vien iespējams, kopā ar partneriem, jo īpaši NATO, bet vajadzības gadījumā arī neatkarīgi; uzskata, ka šie pastiprinātie Eiropas spēju attīstības centieni ļaus ES uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību, tostarp Eiropas kaimiņvalstīs, un globālo stabilitāti un labāk veicināt ES un NATO kopīgās intereses un vērtības; uzsver, ka Eiropas Savienība ar stratēģisku autonomiju būs transatlantiskās alianses stūrakmens un veicinās efektīvāku un lietderīgāku pieeju vairākām globālajām problēmām, kas rodas pašlaik un radīsies tuvākajā nākotnē;

43.

pauž stingru pārliecību, ka vēl nepieredzētā izaicinājumu līmeņa dēļ ES mērķtiecei, kas saistīta ar PESCO, kā arī spēju attīstībai ir jāaptver spēku klāsts visā spektrā; atgādina, ka ES ieguldījumi aizsardzībā ir ieguldījumi visas transatlantiskās kopienas drošībā, kā rezultātā sloga sadalījums starp transatlantiskajiem NATO partneriem būs taisnīgāks; uzsver, ka ir jāuzlabo aizsardzības spēju attīstība, lai pienācīgi reaģētu uz kopīgajiem draudiem; uzskata, ka ES dalībvalstīm, jo īpaši 21 valstij, kas ir gan ES, gan NATO dalībvalsts, ir jārīkojas saskaņoti un jāapdomā iespēja definēt kopējus Eiropas mērķus attiecībā uz spēju attīstību un jo īpaši iespēju palielināt investīcijas pētniecībā un inovācijā, neizjaucot transatlantisko partnerību; aicina 21 valsti, kas ir gan ES, gan NATO dalībvalsts, piemērot “vienotā spēku kopuma” principu, deklarējot to pašu potenciāli pieejamo spēju kopumu plānošanas mērķiem kā ES, tā NATO; mudina abu organizāciju locekles pielikt lielākas pūles, lai panāktu lielāku saskaņotību starp NATO aizsardzības plānošanas procesu (NDPP) un ES iniciatīvām spēju attīstības jomā, jo īpaši augstas ietekmes spēju mērķiem (HICG), ES Spēju attīstības plānu (CDP) un ES koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) tur, kur prasības pārklājas, lai izvairītos ne nevajadzīgas dublēšanās un labāk reaģētu uz jaunajiem draudiem; uzsver Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) svarīgo lomu ES Spēju attīstības plāna izstrādē; uzsver, ka ikvienā ES mērķu pārskatīšanā ir jāpārdomā arī tās pamatmērķi un augstas ietekmes spēju mērķi (HICG); uzsver, ka šāda pārskatīšana ir būtiska, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz tādas iniciatīvas kā PESCO; turklāt pauž pārliecību, ka ES ir jāuzlabo saikne starp plānošanu, pētniecību un spēju attīstību;

44.

uzskata, ka Eiropas sabiedrotajiem NATO, kurus vajadzības gadījumā atbalsta Eiropas partneri, kas nav NATO valstis, būtu jācenšas nodrošināt pienācīga sloga un atbildības dalīšanu, lai nodrošinātu pienācīgu NDPP daļu, atspoguļojot Eiropas iedzīvotāju nozīmi un lomu aliansē; uzskata, ka tam būtu arī papildu ietekme — tiktu paaugstināta Eiropas spēja aizstāvēties, un līdz ar to arī palielinātas tās operatīvās spējas;

45.

uzsver, ka transatlantiskā partnerība var būt sekmīga tikai tad, ja visas dalībvalstis pildīs savas saistības, tostarp piešķirs solītās investīcijas, un iesaistīsies savstarpējā atbalstā; uzsver NATO 2 % mērķi, kas tika atkārtoti apliecināts NATO 2014. gada samitā Velsā un ko dažas NATO valstis arī pilda, un uzsver, ka investīcijas šā mērķa sasniegšanā ir arī ieguldījums Eiropas drošībā un stabilitātē, kas ļaus stāties pretī jaunajiem globālajiem izaicinājumiem; tāpat atgādina par apņemšanos 20 % no ikgadējā aizsardzības budžeta tērēt tik ļoti svarīgajai pētniecības un izstrādes jomai; uzsver, ka jauni apdraudējumi, piemēram, kiberdraudi un hibrīddraudi, papildina pašreizējās drošības problēmas un tādēļ tiem ir vajadzīgi papildu resursi; uzsver, ka, kā liecina pandēmija, drošību nevar mērīt tikai kā procentuālu daļu no IKP un ka, novērtējot ieguldījumu alianses kopējās aizsardzības stiprināšanā, būtu jāņem vērā arī vairāki citi elementi; prasa, lai aizsardzības izdevumi skaitliskā izteiksmē netiktu samazināti ekonomikas problēmu dēļ, ar kurām ES un NATO dalībvalstis saskaras Covid-19 pandēmijas dēļ;

46.

uzsver, ka Eiropai šīs stratēģiskās problēmas būtu pēc iespējas jāuzlūko visaptverošā un saskaņotā veidā, izmantojot ES integrēto pieeju, kas būtu pastāvīgi jāuzlabo, izmantojot labākus koordinācijas mehānismus un vadības struktūras, kā arī ņemot vērā jaunus draudus un izaicinājumus, un pēc tam būtu jāapsver, kādas spējas tā var attīstīt kopā, kas galu galā kalpotu kā ES dalībvalstu ieguldījums NATO kolektīvajā aizsardzībā un vienlaikus uzlabotu to sadarbspēju;

47.

atkārtoti pauž atbalstu aizsardzības paketē ietilpstošo direktīvu efektīvai īstenošanai attiecībā uz —attiecīgi — iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā un ar aizsardzību saistītu ražojumu nosūtīšanu; uzsver, ka pilnīga šo direktīvu īstenošana būtu svarīgs solis ceļā uz Eiropas Aizsardzības savienību, padarītu ES aizsardzības politiku saskaņotāku un veicinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstību; pauž pārliecību, ka to īstenošana patiešām palīdzēs pārvarēt joprojām pastāvošo fragmentāciju ES aizsardzības ražojumu iekšējā tirgū, kur aizvien pastāv nevajadzīga dublēšanās un neefektīva dalībvalstu aizsardzības izdevumu izmantošana; uzsver, cik svarīgs ir spēcīgs, konkurētspējīgs un inovatīvs Eiropas aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats (EDTIB) apvienojumā ar tāda ES aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidi, kurā pilnībā ievēroti iekšējā tirgus noteikumi, un ES kopēja nostāja ieroču eksporta jomā; uzskata, ka tas palielinātu Eiropas drošību un uzlabotu abu organizāciju locekļu sagatavotību; aicina turpināt centienus, lai kopējais aizsardzības tirgus būtu pilnībā darbotiesspējīgs; uzsver, ka ir svarīgi Eiropas Aizsardzības fondam apvienot valstu resursus kopīgai pētniecībai, izstrādei, iegādei, iepirkumam, uzturēšanai un apmācībai, un aicina projektu finansējumu stratēģiski orientēt uz ilgtermiņu; aicina panākt lielāku sinerģiju starp EDTIB un vadošajiem privātā sektora dalībniekiem, izstrādājot divējāda lietojuma jaunās tehnoloģijas, piemēram, MI, bet vienlaikus arī nodrošinot sinerģiju ar citiem dalībniekiem (pilsoniskās sabiedrības locekļiem, pētniekiem utt.); uzsver EAA un NATO sadarbības nozīmi un atzīst ES aizsardzības rūpnieciskās sadarbības nozīmi transatlantiskās aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības sadarbības (TADIC) ietvaros; atgādina par ilgtermiņa mērķi izveidot spēcīgu transatlantisko sadarbību aizsardzības un rūpniecības nozarē, lai veicinātu transatlantisku tehnoloģisko un rūpniecisko attīstību, cita starpā risinot jautājumus, kas saistīti ar piegāžu drošību, vienotu pieeju intelektuālā īpašuma tiesībām, ārvalstu tiešajām investīcijām un savstarpēju piekļuvi aizsardzības tirgiem; aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar NATO, lai veicinātu transatlantisku tehnoloģisko un rūpniecisko attīstību; norāda, ka Eiropas aizsardzības iniciatīvas papildina NATO iniciatīvas un ir izstrādātas, lai mudinātu dalībvalstis iesaistīties aizsardzības jomā; mudina uz ciešu sadarbību starp EAA un NATO starptautisko personālu;

48.

uzsver, cik svarīgi ir kopīgi Eiropas projekti, kas pilnībā respektē starptautiskās tiesības, piemēram, nākotnes gaisa satiksmes apkarošanas sistēma (FCAS), Eurodrone, kā arī galvenā zemes apkarošanas sistēma (MGCS), un aicina īstenot turpmākus vērienīgus un konkrētus projektus;

49.

atzinīgi vērtē nesenajā ES un ASV samitā ES un ASV paisto apņemšanos strādāt pie tā, lai panāktu administratīvu vienošanos starp EAA un ASV; aicina panākt šādas vienošanās arī ar citām NATO valstīm, jo īpaši tām, ar kurām ir sāktas sarunas par pievienošanos ES, vienlaikus ievērojot visus nepieciešamos pasākumus ES un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interešu aizsardzībai, lai padziļinātu transatlantisko sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot, ka izmantotā militārā tehnoloģija ir pilnībā sadarbspējīga tehniskā līmenī;

50.

pauž gandarījumu par jaunā START līguma pagarināšanu, jo tas abām parakstītājvalstīm dos papildu laiku turpināt sarunas, lai vienotos par jaunu ieroču kontroles instrumentu; aicina ES un NATO censties iesaistīt citas valstis, sevišķi Ķīnu; atgādina, ka ir jāpalielina sadarbība un ieguldījumi tik svarīgajā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības jomā; pauž nopietnas bažas par INF līguma termiņa beigām, kas ir radījis jaunu drošības risku, jo īpaši Eiropas valstīm; prasa atzīt un pienācīgi risināt Eiropas drošības problēmas; pauž nožēlu par to, ka atsevišķas valstis nesen izstājušās no Atvērto debesu līguma;

51.

atkārtoti apstiprina pilnīgu atbalstu ES un tās dalībvalstu saistībām attiecībā uz KNL, kas ir kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens; uzsver nepieciešamību veikt efektīvus pasākumus kodolatbruņošanās virzienā; atkārtoti pauž jau izskanējušo paziņojumu, ka jāstiprina miers un drošība pasaulē, kas brīva no kodolieročiem un kur nenotiek šādu ieroču izplatīšana; mudina ES un NATO virzīties uz vērienīgu programmu efektīvu starptautisko ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīmu saglabāšanai un nostiprināšanai, kas ir pasaules, transatlantiskās un Eiropas drošības stūrakmens, un atgādina par nepieciešamību īstenot tādu politiku, kuras mērķis ir sekmēt visu kodolieroču arsenālu samazināšanu un likvidēšanu un izveidot pasauli bez kodolieročiem; pauž bažas par pašreizējām norisēm un iniciatīvām Irānā saistībā ar urāna bagātināšanas programmu; atkārtoti pauž pastāvīgu atbalstu Kopīgajam visaptverošajam rīcības plānam (KVRP), kas ir labākais iespējamais veids, kā panākt, ka Irāna izmanto kodolenerģiju tikai miermīlīgiem mērķiem; atzinīgi vērtē sarunu atsākšanu un aicina visas puses atgriezties pie pilnīgas saistību izpildes;

52.

aicina ES un tās iestādes, balstoties uz integrētās pieejas ieliktajiem pamatiem, visā politikas veidošanas procesā veidot kopīgu drošības un aizsardzības kultūru, kas respektē dalībvalstu drošības un aizsardzības īpatnības, kā arī stratēģisko pieeju, kas jo īpaši būtu jāpiemēro lēmumiem tirdzniecības, piegāžu ķēžu pārvaldības, investīciju pārbaudes un attīstības sadarbības, infrastruktūras, mobilitātes un digitālo tehnoloģiju jomā; uzsver, ka šajā ziņā būtiska loma ir Stratēģiskajam kompasam; uzsver, ka tādās jomās kā hibrīddraudi un kiberdraudi, kā arī dezinformācijas kampaņu apkarošana ES iestādēm ir labas iespējas izstrādāt kopīgus atbildes pasākumus; šajā ziņā atzinīgi vērtē 2020. gada decembra drošības savienības paketi un uzskata, ka tas ir labs pirmais solis, kas ātri jāpapildina ar turpmākiem pasākumiem; ņem vērā priekšlikumu TID 2 direktīvai;

53.

uzsver militārās mobilitātes nozīmi ātrai spēku kustībai ES iekšienē un ārpus tās, kas savukārt ir svarīgi efektīvai un preventīvai aizsardzībai; aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai vēl vairāk samazinātu procedurālos šķēršļus militārajai mobilitātei; atzinīgi vērtē ES būtisko nozīmi militārās mobilitātes veicināšanā un prasa ievērojami palielināt centienus īstenot šo projektu, jo īpaši izmantojot PESCO, kā arī mudinot dalībvalstis stimulēt savas rūpnieciskās bāzes, lai varētu piedāvāt konkurētspējīgus projektus, kas ir tiesīgi saņemt ES līdzfinansējumu; aicina palielināt sinerģiju ES pusē starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem; uzsver, ka, lai militārā mobilitāte izdotos, ir vajadzīga visu valdību rīcība, iesaistot ES iestādes, dalībvalstis un NATO; aicina apsvērt rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta ES un NATO kopīgajām interesēm militārajā mobilitātē, izvirzot vērienīgākus mērķus tādās jomās kā digitalizācija, transporta infrastruktūras un sistēmu kibernoturība un iespējas izmantot mākslīgā intelekta risinājumus militārās mobilitātes labā; uzskata, ka šis projekts apliecina gan ES un NATO sadarbības pievienoto vērtību, gan parāda, kā ES instrumenti un kompetences var veicināt NATO kolektīvo aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka, lai arī sākotnēji izvirzītais līmenis nav sasniegts, tomēr ievērojami ES līdzekļi ir piešķirti aizsardzības projektiem, kas paredz sadarbību; atgādina, ka 38 no 46 pašreizējiem PESCO projektiem atbilst NATO aizsardzības plānošanas prioritātēm, un atzinīgi vērtē iespējamu trešo valstu dalību šādos projektos saskaņā ar attiecīgā Padomes lēmuma noteikumiem;

Virzība uz vērienīgu partnerību

54.

pauž ciešu pārliecību, ka ES un NATO attiecības ir jāpaaugstina līdz reālam stratēģiskam līmenim, jo tikai tā būs iespējams pilnībā izmantot partnerības potenciālu, kas balstās līdz šim panāktajā izcilajā progresā, un īstenot vispārīgo mērķi —izveidot īstenas attiecības abu organizāciju starpā; lai saglabātu uzticēšanos un saprašanos augstākajā līmenī, aicina rīkot regulārus tematiskos samitus, kuros piedalītos visi NATO un ES valstu un valdību vadītāji, un pauž ilgtermiņa redzējumu par ES un NATO Partnerības padomi; turklāt aicina uz diskusijām par pastāvīgas ES aizsardzības ministru padomes izveidi, kurai būtu jādarbojas ciešā sadarbībā ar NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmēm; uzsver iekļautības principa nozīmīgumu;

55.

atgādina par iekļautības principu un mudina palielināt kopējo neoficiālo sanāksmju skaitu, kā arī ES un NATO iestāžu vadītājiem vairāk nākt klajā ar kopīgiem paziņojumiem; atkārtoti aicina ES un NATO organizēt regulāras un vērienīgākas kopīgas mācības, balstoties uz pašreizējo paralēlo un koordinēto mācību praksi (PACE), nodrošinot, ka tajās iesaistās visas dalībvalstis un sabiedrotie, kas palīdzētu uzlabot savstarpējo ES un NATO izpratni un vēl vairāk uzlabot sadarbību personāla līmenī; mudina turpmākajās mācībās iekļaujošā un nediskriminējošā veidā uzlabot neklasificētas un klasificētas informācijas apmaiņu kā pirmo soli informācijas apmaiņai reālās krīzes situācijās;

56.

aicina visas dalībvalstis strādāt pie tā, lai noslēgtu drošības nolīgumu starp Kipru un NATO;

57.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts 74 kopīgo rīcības priekšlikumu īstenošanā; tomēr uzskata, ka to pilnīgas īstenošanas panākšanai ir vajadzīgs lielāks politiskais atbalsts; turklāt, lai palielinātu līdzatbildību un padarītu sadarbību reālāku un vairāk orientētu uz rezultātiem, aicina ierosināt pamatprojektus, piemēram, EDTS jomā un degvielas uzpildei lidojumā, modelējot tos pēc tādiem projektiem kā militārās mobilitātes jomā;

58.

uzsver, ka gan ES, gan NATO jāsaskaņo centieni terorisma apkarošanā, uzlabojot pašreizējo praksi attiecībā uz izlūkdatu apmaiņu starp dalībvalstīm un NATO, liekot uzsvaru uz labāku un kopēju situācijas apzināšanu svarīgākajās jomās, starp kurām ir teroristu patvērumu veidošanās, EDT izmantošana terorisma nolūkā, kā arī hibrīda taktika;

59.

atzīst, ka, ņemot vērā institucionālos ierobežojumus, ES un NATO sadarbība lielā mērā notiek neoficiālā un tehniskā personāla līmenī, kā dēļ visu dalībvalstu un sabiedroto aktīva iesaistīšanās mēdz būt ierobežota; uzskata, ka šie ierobežojumi padara ievainojamu kā transatlantisko, tā arī Eiropas drošību un ir viens no iemesliem, kāpēc NATO struktūrām potenciāli varētu tikt bloķēta piekļuve ES KDAP operācijām; uzskata, ka šāda situācija nav ilgtspējīga, un tādēļ stingri mudina visas ieinteresētās personas godprātīgi sadarboties, lai rastu risinājumu, kas padarītu sadarbību visos līmeņos oficiālāku un paredzamāku, lai starp organizācijām veidotos labas un stabilas attiecības; atzinīgi vērtē diskusiju par ES nākotnes militārās vadības spējām, kurām jābūt sadarbspējīgām un saderīgām ar NATO, lai nodrošinātu vienotā spēku kopuma visefektīvāko operatīvo kapacitāti;

60.

uzsver nepieciešamību stiprināt sabiedroto vienotību, solidaritāti un kohēziju; atzīst, ka starp sabiedrotajiem Vidusjūras austrumdaļā pastāv nopietnas nesaskaņas; atzinīgi vērtē NATO deeskalācijas mehānisma izveidi; atkārtoti pauž bažas par to, ka Turcija iegādājusies Krievijas raķešu sistēmu S-400; uzsver, ka ir svarīgi turpināt uzticības veidošanas pasākumus, kuru pamatā ir dialogs un savstarpēja cieņa; pauž dziļas bažas par Turcijas — stratēģiski nozīmīgas kaimiņvalsts un NATO sabiedrotā rīcību; aicina Turciju izvairīties no turpmākām provokatīvām un destabilizējošām darbībām un mudina to īstenot tādu ārpolitiku, drošības un iekšējo politiku, kas atbilst ES kandidātvalsts un NATO sabiedrotās valsts saistībām un tam, kas no tās tiek sagaidīts;

61.

atgādina, ka gan ES, gan NATO ir veidotas uz to valstīm kopīgu demokrātijas principu pamata; atgādina, ka Ziemeļatlantijas līgums ir tieši saistīts ar ANO Statūtiem; aicina NATO pieprasīt no savām dalībvalstīm, lai tās pilnībā ievērotu visus ANO Statūtu pantus; uzsver, ka transatlantiskajai partnerībai ir vajadzīgi ne tikai spēcīgi militārie spēki, bet arī spēcīga un noturīga sabiedrība; uzsver savstarpēji pastiprinošo saikni starp spēcīgiem demokrātijas pamatiem, spēcīgu, uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un spēcīgu transatlantisko partnerību, kas tikai kopā var nodrošināt mūsu demokrātijas ilgmūžību; atbalsta prezidenta Baidena administrācijas ierosināto ideju par globālu demokrātisko valstu samitu; aicina darīt vairāk, lai ņemtu vērā jauniešu augstās prasības un mudinātu viņus patiešām iesaistīties mūsu demokrātiskajos procesos, un skaidri iepazīstināt jauniešus ar stratēģiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsu sabiedrība, lai nodrošinātu, ka viņi iesaistās šo kritiski svarīgo jautājumu risināšanā un aktīvi atbalsta mūsu kopīgos centienus;

62.

atgādina, ka Eirobarometra aptaujas liecina, ka lielāka ES loma drošības un aizsardzības jomā Eiropas iedzīvotāju uztverē ir prioritāte; ierosina gaidāmajā Konferencē par Eiropas nākotni pievērsties ES un NATO sadarbībai un drošības un aizsardzības jautājumiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu;

63.

atgādina, cik svarīga ir proaktīva, efektīva un pārredzama komunikācija gan ES iekšienē, gan uz ārpusi, un aicina veidot ciešāku sadarbību starp attiecīgajiem NATO un ES darbiniekiem stratēģiskās komunikācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz dezinformācijas, ārējas iejaukšanās un kiberuzbrukumu apkarošanu, stratēģiski svarīgās zonās, tādās kā Rietumbalkāni un Austrumu partnerības valstis; aicina uzlabot informācijas apmaiņu kiberuzbrukumu un dezinformācijas kampaņu identificēšanā, lai paaugstinātu spējas uz tiem reaģēt; tomēr uzstāj, ka gan ES, gan NATO ir jāsaglabā sava neatkarība; atbalsta ideju izveidot neatkarīgus izcilības centrus to valodu apguvei, kurās runā stratēģiski nozīmīgos reģionos;

64.

uzsver parlamentārās diplomātijas nozīmi un atkārtoti aicina palielināt NATO Parlamentārās asamblejas (PA) lomu; iesaka NATO parlamentārās asamblejas pastāvīgajai komitejai paaugstināt Eiropas Parlamenta delegācijas statusu NATO parlamentārajā asamblejā līdz pilnam statusam, tādā veidā atspoguļojot ES un NATO sadarbības nozīmīgumu; aicina sasaukt Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas kopīgu sanāksmi, lai apspriestu kopīgos drošības apdraudējumus transatlantiskajai partnerībai un to, kā pastiprināta ES un NATO sadarbība varētu palīdzēt tos novērst;

65.

atzinīgi vērtē to, ka NATO ģenerālsekretārs 2020. gada 15. decembrī pirmo reizi piedalījās Komisāru kolēģijas sanāksmē, kas bija spēcīgs signāls ciešai un abpusējai vēlmei stiprināt NATO un ES partnerību; izsaka atzinību NATO ģenerālsekretāram Jenam Stoltenbergam par viņa vadošo lomu un apņēmību veicināt ES un NATO attiecības, kas atbilst ES vadības noteiktajiem mērķiem un prioritātēm;

o

o o

66.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, NATO ģenerālsekretāram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai, ES un NATO dalībvalstu valdībām un parlamentiem un NATO Parlamentārajai asamblejai.

(1)  OV C 28, 27.1.2020., 49. lpp.

(2)  OV C 388, 13.11.2020., 22. lpp.

(3)  OV C 449, 23.12.2020., 149. lpp.

(4)  OV C 232, 16.6.2021., 71. lpp.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0009.

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0008.

(7)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0102.

(8)  OV L 146, 9.6.2017., 133. lpp.

(9)  OV L 371, 6.11.2020., 3. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/122


P9_TA(2021)0347

Vecā kontinenta novecošana – iespējas un risināmie uzdevumi, kas saistīti ar politiku novecošanas jomā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par vecā kontinenta novecošanu: iespējas un risināmie uzdevumi, kas saistīti ar novecošanas politiku laikposmam pēc 2020. gada (2020/2008(INI))

(2022/C 99/13)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6., 153., 156. un 174. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), jo īpaši tās 21., 23., 24., 25., 26., 31., 32., 33., 34. un 35. pantu,

ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā noteikts, ka nediskriminācijas princips vecuma dēļ ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas ir īpašs vienlīdzīgas attieksmes gadījums (1),

ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. jūnija secinājumus par aktīvām vecumdienām,

ņemot vērā Padomes 2020. gada 9. septembra secinājumus par vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesībām, līdzdalību un labbūtību digitalizācijas laikmetā,

ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus,

ņemot vērā politisko deklarāciju un Madrides Starptautisko rīcības plānu par sabiedrības novecošanos, ko pieņēma ANO Otrajā pasaules asamblejā par novecošanos 2002. gada 8.–12. aprīlī,

ņemot vērā ministru deklarāciju, kas pieņemta ANO Eiropas Ekonomikas komisijas ceturtajā ministru konferencē par novecošanas jautājumiem Lisabonā 2017. gada 22. septembrī“Ilgtspējīga sabiedrība visu vecumu cilvēkiem: lielāka dzīves ilguma potenciāla izmantošana”,

ņemot vērā ANO neatkarīgās ekspertes ziņojumu par koronavīrusa slimības (Covid-19) ietekmi uz vecāka gadagājuma cilvēku visu cilvēktiesību ievērošanu, kas iesniegts ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijai 2020. gada 21. jūlijā,

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Lēmumu Nr. 940/2011/ES, ar ko 2012. gadu nosaka par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2), un sākotnējo Komisijas 2010. gada 6. septembra paziņojumu par to (COM(2010)0462),

ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem” (3),

ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (4),

ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā (5) un 2018. gada 15. novembra rezolūciju par aprūpes pakalpojumiem Eiropas Savienībā dzimumu līdztiesības uzlabošanai (6),

ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti (7),

ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva (8),

ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi (9),

ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības izbeigšanai un novēršanai (10),

ņemot vērā 2017. gada 14. novembra rezolūciju par kohēzijas politikas instrumentu izmantošanu reģionos demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanai (11),

ņemot vērā nostāju, kas 2019. gada 28. martā pieņemta pirmajā lasījumā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (12),

ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (13), kā arī paredz nediskriminācijas principu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju reliģijas vai uzskatu, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes 2008. gada 2. jūlija direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) un Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz to (14),

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu “Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju” (COM(2006)0571),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 15. decembra ziņojumu “Eiropas ekonomika — sabiedrības novecošanas ietekme uz publiskajiem izdevumiem: prognozes ES 25 dalībvalstīs attiecībā uz pensijām, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, izglītību un pabalstiem bezdarba gadījumā 2004.–2050. gadam”,

ņemot vērā Komisijas un Sociālās aizsardzības komitejas 2014. gada 7. oktobra ziņojumu Nodarbinātības, sociālo lietu ministru padomei “Pienācīga sociālā aizsardzība ilgtermiņa aprūpes vajadzību nodrošināšanai novecojošā sabiedrībā”,

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. novembra ziņojumu “2018. gada ziņojums par novecošanu: pamatā esošie pieņēmumi un prognozēšanas metodika”,

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. maija iestāžu dokumentu “2018. gada ziņojums par novecošanu un ekonomikas un budžeta prognozes 28 ES dalībvalstīm (2016.–2070. gads)”,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. jūnija ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi (COM(2020)0241),

ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2002. gada 1. aprīļa ziņojumu “Aktīvas vecumdienas: politikas satvars”,

ņemot vērā PVO 2007. gada 1. oktobra ziņojumu “Vecāka gadagājuma iedzīvotājiem piemērotas pilsētas visā pasaulē — ceļvedis”,

ņemot vērā PVO 2015. gada 30. septembra ziņojumu par novecošanu un veselību visā pasaulē,

ņemot vērā PVO stratēģiju un rīcības plānu attiecībā uz novecošanu un veselību 2016.–2020. gadam un ANO lēmumu pasludināt laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam par veselīgas novecošanas desmitgadi,

ņemot vērā ANO principus attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas pieņemti ar Ģenerālās asamblejas 1991. gada 16. decembra rezolūciju Nr. 46/91,

ņemot vērā 2015. gada globālo novecošanas gaitas indeksu,

ņemot vērā ANO 2019. gada ziņojumu par pasaules iedzīvotāju novecošanu,

ņemot vērā viedokli, ka aktīvas vecumdienas ir viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” elementiem,

ņemot vērā Prasmju programmu Eiropas ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai,

ņemot vērā Apvienotās Karalistes 2010. gada Līdztiesības likumu, kas nosaka, ka diskriminācija mainīta dzimuma, dzimumorientācijas vai dzimuma dēļ ir pretlikumīga,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (15) (“Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva”),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0194/2021),

Vispārīgas piezīmes

A.

tā kā Eiropas sabiedrības novecošana ir demogrāfiska parādība, kas saistīta gan ar dzimstības, gan mirstības līmeņa samazināšanos un paredzamā mūža ilguma palielināšanos;

B.

tā kā ES iedzīvotāju skaits samazinās; tā kā 1960. gadā ES iedzīvotāju skaits bija 13,5 % no pasaules iedzīvotāju kopskaita, 2018. gadā — 6,9 %, un paredzams, ka 2070. gadā šis rādītājs būs aptuveni 4 % (16); tā kā šī situācija citstarp ir saistīta ar dzimstības samazināšanos ES salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, kas izraisa iedzīvotāju novecošanu un ietekmē to vecuma struktūru un dažādu vecuma grupu īpatsvaru, kā arī veicina demogrāfiskās piramīdas inversiju; tā kā demogrāfiskā pāreja ir vispārēja parādība un tas, ka ES relatīvā daļa pasaules iedzīvotāju skaitā samazinās, liecina, ka tur šis globālais process sācies agrāk (17); tā kā gados vecāku cilvēku aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē nevajadzētu novērtēt par zemu; tā kā vairāk nekā 20 % iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem un aptuveni 15 % to, kuri ir vecāki par 75 gadiem, formāli un/vai neformāli piedalās brīvprātīgā darbā (18);

C.

tā kā pašreizējā demogrāfiskā situācija spēcīgi ietekmē ES sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju; tā kā ES ir svarīgi integrēt demogrāfiskos jautājumus visās tās rīcībpolitikās; tā kā paredzams, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju (cilvēki vecumā no 15 līdz 64 gadiem) skaits ievērojami samazināsies — no 333 miljoniem 2016. gadā līdz 292 miljoniem 2070. gadā; tā kā tiek prognozēts, ka līdz 2100. gadam 80 gadus veci un vecāki cilvēki veidos 14,6 % no iedzīvotāju skaita (19);

D.

tā kā dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība, kas atzīta Līgumos un Hartā un ko ES ir apņēmusies integrēt visās savās darbībās;

E.

tā kā ilgmūžība ir ievērojams kopīgi panākts sasniegums, kura pamatā ir nozīmīgi panākumi ekonomikas un sabiedrības attīstībā un veselības jomā, kuri ir ievērojami paaugstinājuši dzīves kvalitāti un veicinājuši gan vīriešu, gan sieviešu paredzamā mūža ilguma pieaugumu par 10 gadiem pēdējo 50 gadu laikā; tā kā paredzams, ka laikposmā no 2016. līdz 2070. gadam vīriešu paredzamais mūža ilgums pieaugs no 78,3 gadiem līdz 86,1 gadam un sieviešu — no 83,7 līdz 90,3 gadiem; tā kā vidējā mūža ilguma pieaugums jebkurā gadījumā ir jāuzskata par cilvēces attīstības rādītāju un nekādā gadījumā — par problēmu; tā kā dati liecina, ka 2018. gadā aplēstais veselīgas dzīves gadu rādītājs sievietēm bija 64,2 gadi, bet vīriešiem — 63,7 gadi (20); tā kā tomēr starpība starp paredzamo mūža ilgumu un veselīgas dzīves gadu radītāju ir satraucoša un tā būtu steidzami jārisina;

F.

tā kā garāka un veselīgāka dzīve ir vērtība gan atsevišķiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā un rada jaunas iespējas gados vecāku cilvēku līdzdalībai un iekļaušanai saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē; tā kā vecāka gadagājuma cilvēku sabiedriskā aktivitāte savukārt veicina viņu veselības saglabāšanos un labbūtību; tā kā pastāv saistība starp cilvēku mūža ilgumu un viņu sociālo stāvokli; tā kā iesaistīšanās dažādās sabiedriskās darbībās, piemēram, brīvprātīgajā darbā, nodarbošanās ar sportu un vaļaspriekiem, kā arī regulāra saskarsme ar ģimeni un draugiem labvēlīgi ietekmē vecāka gadagājuma cilvēku kopējo veselības stāvokli un neļauj viņiem izolēties;

G.

tā kā kopš 2012. gada ES iedzīvotāju skaita dabīgais pieaugums ir bijis negatīvs un 2019. gadā reģistrēto nāves gadījumu skaits (4,7 miljoni) pārsniedza dzimušo skaitu (4,2 miljoni); tā kā dzimstības koeficients ES samazinās un 2018. gadā sasniedza vērtību 1,55; tā kā tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp sabiedrības veselības uzlabošanos un izglītības līmeņa paaugstināšanos (21), kā arī vispārējo sociāli ekonomisko situāciju, tostarp nenoteiktību un ienākumu pazemināšanos, kas ietekmē visas iedzīvotāju grupas, tomēr galvenokārt jauniešus, jo īpaši viņu dzīves kvalitāti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzīves plānošanu; tā kā demogrāfiskās pārmaiņas var ietekmēt ES ekonomisko un sociālo ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā; tā kā kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir izšķirošs faktors, kas nosaka dzīves kvalitāti; tā kā demogrāfisko pārmaiņu ekonomiskās un sociālās ietekmes dēļ ir nepieciešams stiprināt sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes sistēmas;

H.

tā kā daži pētījumi liecina par saistību starp dzimstības rādītājiem un rīcībpolitikām, kas nodrošina labākas darba iespējas, pienācīgus darba un dzīves apstākļus, elastīgu darba režīmu, pienācīgu atbalstu ģimenēm, finansiālu atbalstu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes atvaļinājumu un vecāku atvaļinājuma laikā, kvalitatīvu bērnu aprūpi no agrīna vecuma, kā arī vienlīdzīgāku aprūpes pienākumu sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm;

I.

tā kā nepilna laika nodarbinātības līmenis sievietēm ir augstāks (31,3 %) nekā vīriešiem (8,7 %) un arī tas ietekmē gados vecākas sievietes (49,8 % gados vecāku vīriešu, salīdzinājumā ar 64,1 % gados vecāku sieviešu); tā kā 2018. gadā parastā darbalaika ilgums ES 28 dalībvalstīs vīriešiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem vidēji bija 30,3 stundas nedēļā un tā paša vecuma sievietēm — 24,1 stunda nedēļā, un tā kā ir paredzams, ka vīrieši būs darbaspēka daļa 38,6 gadus, bet sievietēm attiecīgais rādītājs ir 33,7 gadi (22);

J.

tā kā nodarbinātības dzimumšķirtnes likvidēšana ir atkarīga no sociālo pamattiesību īstenošanas un sociālo pamatpakalpojumu nodrošināšanas;

K.

tā kā 55–64 gadus vecu sieviešu nodarbinātības līmenis ir zemāks nekā tāda paša vecuma vīriešu nodarbinātības līmenis (52,4 % sievietēm, salīdzinot ar 65,4 % vīriešiem) un ir daudz lielākā mērā iespējams, ka neformālus aprūpes pakalpojumus mājās sniedz viņas (23);

L.

tā kā kopējais darbspējas vecuma (15-64 gadi) cilvēku skaits 2005.–2030. gada periodā samazināsies par 20,8 miljoniem, kad demogrāfiskajā sprādzienā dzimušo paaudze sasniegs pensionēšanās vecumu, tādējādi palielinot slogu dalībvalstu veselības aprūpes un pensiju sistēmām; tā kā paredzams, ka kopējais apgādājamo īpatsvara rādītājs līdz 2100. gadam sasniegs 57 %, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā bija 2019. gadā (31 %);

M.

tā kā mediānais vecums ES 28 dalībvalstīs palielinājies no 38,3 gadiem 2001. gadā līdz 43,1 gadam 2018. gadā (24); tā kā 2018. gadā 19 % ES iedzīvotāji bija vismaz 65 gadus veci un, pieņemot politiskus lēmumus ES, valstu un reģionālā līmenī, viņu vajadzības būtu jāņem vērā;

N.

tā kā dzīvē atgadās dažādas pārmaiņas, piemēram, partnera, radinieku vai draugu zaudējums, veselības pasliktināšanās un ieradumu maiņa, darba modeļu un finansiālā stāvokļa izmaiņas; tā kā vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši pakļauti sociālai atstumtībai un izolētībai; tā kā arvien vairāk pieaugušo Eiropas Savienībā (75 miljoni jeb 18 % iedzīvotāju) saskaras ar sociālu izolētību; tā kā sociālās izolētības risks visaugstākais ir gados vecākiem cilvēkiem, savukārt vientulības sajūta visvairāk skar 26–45 gadus vecus cilvēkus (25);

O.

tā kā vairāk nekā 50 % aprūpētāju, kas jaunāki par 65 gadiem, apvieno aprūpi ar algotu darbu; tā kā, kā bieži norāda Komisija, aprūpes pienākumi ir viens no galvenajiem iemesliem zemākam sieviešu līdzdalības līmenim darba tirgū, vai nu tādēļ, ka viņas izvēlas īsāku darbalaiku, vai tādēļ, ka vispār atstāj algotu darbu, un tas Eiropai katru gadu rada zaudējumus 370 miljardu EUR apmērā; tā kā aplēses liecina, ka 80 % aprūpes visā ES nodrošina neformāli aprūpētāji, kas galvenokārt ir sievietes (75 %), un tas pierāda, ka aprūpes jomā pastāv atšķirības starp dzimumiem, kas ļoti ietekmē sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību; tā kā īpaša problēmu joma ir aprūpe, ko nodrošina neformāli aprūpētāji, ar kuriem nav oficiāli noslēgts darba līgums, jo tā atstāj viņus ārpus darba tirgus un liedz jebkādas iespējas savus pakalpojumus legalizēt; tā kā šāda veida situācija rada divkāršu nelabvēlīgu ietekmi, kad, no vienas puses, šie neformālie aprūpētāji (galvenokārt sievietes) parasti ir zemu atalgoti, viņiem trūkst sociālās aizsardzības, viņi nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un tādēļ vai nu nesaņem nekādu pensiju darba mūža beigās, vai arī saņem tikai minimālo pensiju, un, no otras puses, šāda veida situācija nelabvēlīgi ietekmē valsti un tās attiecīgās iestādes, kuras nesaņem sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodokļus, kas jāmaksā darba devējiem un darba ņēmējiem;

P.

tā kā visu vecumu cilvēki ar invaliditāti vai tādi, kas pieder etniskām, rasu, lingvistiskām, seksuālām vai citām minoritātēm, ir slēpuši vai slēpj dažus viņu identitātes aspektus bailēs no tā, ka viņus varētu atraidīt vai ļaunprātīgi izmantot, vai attiecīgu draudu dēl; tā kā vecāka gadagājuma cilvēki ar invaliditāti vai tādi, kuriem ir atšķirīga rases, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskās pazīmes, valoda vai seksuālās orientācija, lielākā mērā ir pakļauti diskriminācijai, stigmatizācijai un darbībām pret viņu gribu, kā arī sociālās atstumtības riskam;

Q.

tā kā Covid-19 lielā mērā ietekmē arī demogrāfiskus procesus; tā kā daudzi gados vecāki cilvēki ir nomiruši un, kā atzīts vairākos pētījumos, koronavīrusa pandēmija ir būtiski ietekmējusi demogrāfiskās tendences ES, piemēram, samazinājusi paredzamo dzīves ilgumu un ietekmējusi ģimenes plānošanu;

R.

tā kā, izstrādājot mūsu rīcībpolitiku novecošanās jomā, pienācīgi jāņem vērā dzimumu atšķirību ietekme uz veselību un nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, kas saistīta ar sociāliem un kultūras faktoriem; tā kā dažām slimībām un stāvokļiem, kas saistīti ar vecumu, piemēram, depresijai vai sirds un asinsvadu slimībām, ir atšķirīga ietekme uz sievietēm un vīriešiem; tā kā dažas slimības un apstākļi vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus, piemēram, Alcheimera slimība vai demence, krūts vēzis, nesaturēšana, osteoporoze un osteoartrīts; tā kā šādu saslimšanu izplatība mūsu novecojošajā sabiedrībā pieaugs;

S.

atzinīgi vērtē nesenajā ES un ASV samitā ES un ASV paisto apņemšanos strādāt pie tā, lai panāktu administratīvu vienošanos starp EAA un ASV; aicina panākt šādas vienošanās arī ar citām NATO valstīm, jo īpaši tām, ar kurām ir sāktas sarunas par pievienošanos ES, vienlaikus ievērojot visus nepieciešamos pasākumus ES un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interešu aizsardzībai, lai padziļinātu transatlantisko sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot, ka izmantotā militārā tehnoloģija ir pilnībā sadarbspējīga tehniskā līmenī (26);

T.

tā kā laikposmā no 2010. gada līdz 2030. gadam gados vecāku cilvēku (80 gadus vecu un vecāku) skaits ES palielināsies par 57,1 % (27), būtiski ietekmējot sociālā nodrošinājuma sistēmas;

U.

tā kā Covid-19 noslēdzes pasākumiem un ekonomikas lejupslīdei ir bijusi nesamērīga ietekme uz sievietēm nevienlīdzīgas aprūpes pienākumu sadales, nozaru specializācijas un pieaugošās vardarbības ģimenē dēļ;

V.

tā kā 2000.–2015. gada periodā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vismaz 60 gadus veci, pilsētās palielinājās par 68 % un lauku apvidos — par 25 %;

W.

tā kā saskaņā ar Eiropas Teritorijas plānošanas novērošanas tīkla datiem līdz 2050. gadam Eiropas aglomerācijās iedzīvotāju skaits palielināsies par 24,1 miljonu un veidos gandrīz pusi no ES iedzīvotāju skaita, savukārt lauku iedzīvotāju skaits samazināsies par 7,9 miljoniem;

X.

tā kā vecāka gadagājuma sievietes biežāk nekā vecāki vīrieši saskaras ar nopietnām grūtībām piekļūt pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības pakalpojumiem, ilgtermiņa aprūpei un pienācīgam mājoklim, un tas notiek dažādu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar sieviešu un vīriešu darba samaksas un pensiju atšķirībām, ilgāku sieviešu mūžu vai lielāku tādu gados vecu sieviešu īpatsvaru, kas dzīvo vienas (28);

Y.

tā kā iespēja, ka gados vecākiem cilvēkiem piekļuve internetam ir ierobežota, ir lielāka nekā attiecībā uz citām vecuma grupām, kā arī viņiem trūkst izpratnes un zināšanu par esošajām un jaunajām tehnoloģijām; tā kā tikai 35 % cilvēku vecumā no 55 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes, salīdzinot ar 82 % cilvēku vecumā no 16 līdz 24 gadiem (29), un tā rezultātā vecāka gadagājuma cilvēki ir vairāk pakļauti atstumtībai, tostarp digitālai atstumtībai; tā kā vecāka gadagājuma cilvēku sociālo un digitālo atstumtību ir saasinājuši dalībvalstu īstenotie noslēdzes un sociālie pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju; tā kā tehnoloģijas, kas novērš šķēršļus, kā arī lietotājiem ērtas tehnoloģijas var palīdzēt pārvarēt šīs problēmas; tā kā Padome pievērsās šai problēmai 2020. gadā un pieņēma secinājumus par vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesībām, līdzdalību un labbūtību digitalizācijas laikmetā;

Z.

tā kā iedzīvotāju skaits dažos ES reģionos laikā no 1998. gada līdz 2018. gadam samazinājās pat par 15 % straujās depopulācijas un iedzīvotāju novecošanās dēl; tā kā pielāgošanās straujām demogrāfiskām pārmaiņām izmaksas ir nesamērīgi augstas; tā kā gandrīz divām trešdaļām reģionu, kuros strauji samazinās iedzīvotāju skaits, ir zems IKP uz vienu iedzīvotāju (30); tā kā iedzīvotāju novecošana rada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un var novest pie pašvaldību un ciematu panīkuma visā ES; tā kā lēmums apvienot pašvaldības un ciematus vai tos iekļaut citās pašvaldībās un ciematos var izraisīt pašvaldību un ciematu izzušanu;

AA.

tā kā visās rīcībpolitikās, kas pievēršas demogrāfiskajām iespējām un problēmām, ir jāpieņem iekļaujoša, uz tiesībām un pierādījumiem balstīta, uz cilvēkiem vērsta pieeja un jāievēro līdztiesības — jo īpaši dzimumu līdztiesības — un nediskriminācijas principi, un jāaizsargā sieviešu tiesības, tostarp viņu seksuālās, reproduktīvās un ekonomiskās tiesības; tā kā demogrāfisko problēmu risināšana nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt indivīdu tiesību patstāvīgi pieņemt lēmumus reproduktīvajā jomā tā kā piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un precēm ir būtiska fiziskai, garīgai un sociālai labbūtībai;

AB.

tā kā dažās dalībvalstīs vērojama tendence demogrāfiskās pārmaiņas izmantot, lai ierobežotu seksuālās un reproduktīvās veselības jomu un tiesības, tādējādi mazinot personiskās brīvības; tā kā visām rīcībpolitikām, ar ko risina demogrāfiskās pārmaiņas, jābūt balstītām tiesībās, vērstām uz cilvēku, īpaši pielāgotām un pamatotām uz pierādījumiem, kā arī tām jānodrošina seksuālo un reproduktīvo tiesību īstenošana;

AC.

tā kā ES rīcībpolitikai un darbībai novecošanas un demogrāfisko pārmaiņu jomā ir pilnībā jāatbilst ES Dzimumu līdztiesības stratēģijai 2020.–2025. gadam; tā kā pastāv cieša saistība starp demogrāfiskām problēmām un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, kas būtu jāatspoguļo attiecīgajos politiskajos risinājumos;

AD.

tā kā laika izmantošanas statistika liecina par nevienmērīgu aprūpes darba sadalījumu starp dzimumiem visā Eiropā; tā kā, neraugoties uz ievērojamām valstu atšķirībām, kas saistītas ar labklājības un sociālo pakalpojumu paplašināšanu un atšķirīgu sieviešu aktivitāti, sievietēm ir jāuzņemas nesamērīga daļa aprūpes sloga, un tas būtiski ietekmē viņu sniegumu darba tirgū un lēmumu dzemdēt bērnus;

AE.

tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš gados īpaši vecākiem cilvēkiem, lai vajadzības gadījumā atbalstītu tos, kas vairs nespēj dzīvot patstāvīgi, un nepieļautu viņu izolētību;

AF.

tā kā kopš 2013. gada ES pakāpeniski palielinās to pensionāru skaits, kuri ir 65 gadus veci vai vecāki un pakļauti nabadzības riskam;

AG.

tā kā gados vecāki cilvēki sniedz labumu sabiedrībā un dara to arī Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp kā darba ņēmēji, aprūpētāji vai brīvprātīgie; tā kā, piemēram, daudzi gados vecāki medicīnas speciālisti, kuri bija devušies pensijā, ir atgriezušies darbā, lai palīdzētu ierobežot pandēmiju; tā kā neformālie aprūpētāji, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, pandēmijas laikā ir lielākā mērā centušies gūt kompensāciju par ierobežoto izglītību, bērnu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem;

AH.

tā kā sabiedrības novecošana var būt zināšanu avots par vietējām tradīcijām, pārtiku un dzīvesveidu lauku apvidos, ko savukārt var izmantot, lai attīstītu vietējo tūrismu un uzņēmējdarbību;

AI.

tā kā gaidāmajā ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem tiks izklāstīta ES stratēģija, kā novērst demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz mūsu sociāli ekonomisko struktūru;

AJ.

tā kā paaudžu maiņa ir viens no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īpašajiem mērķiem laikposmam pēc 2020. gada; tā kā zināšanu nodošana un starppaaudžu mācīšanās ir izšķiroši svarīgas, lai palielinātu sadarbību un solidaritāti starp paaudzēm, tādējādi mazinot plaisu starp tām;

Veselība un aprūpe

AK.

tā kā allaž pienācīgi jāņem vērā ētikas jautājumi, ko raisa tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē;

AL.

tā kā PVO ir aprakstījusi veselīgas vecumdienas kā funkcionālo spēju attīstīšanas un uzturēšanas procesu, kas nodrošina gados vecāku cilvēku labbūtību; tā kā pastāv saistība starp veselības stāvokļa pašvērtējumu un ienākumiem; tā kā 2017. gadā mazāk nekā trešdaļa (32,4 %) vecāka gadagājuma cilvēku pirmajā ienākumu kvintilē (20 % iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem) vērtēja savu veselību kā labu vai ļoti labu, salīdzinot ar 54,7 % gados vecāku cilvēku, kuri pieder pie 20 % iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem (31); tā kā Eiropas veselības aptauju apsekojuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa gados vecu cilvēku sirgst ar hroniskām slimībām vai sūdzas par veselību un tikai viens no deviņiem ir norādījis, ka veselības problēmu viņam nav, un tā kā daudzu veidu invaliditāte rodas vai kļūst izteiktāka vēlākā dzīves posmā; tā kā gandrīz puse gados vecāku (65 gadus vecu un vecāku) cilvēku ES ir ziņojuši par grūtībām veikt vismaz vienu ikdienas vai mājsaimniecības darbību (32); tā kā aptuveni ceturtā daļa ES iedzīvotāju 2018. gadā saskārās ar ilgstošiem ierobežojumiem veselības problēmu dēļ (33); tā kā aptuveni 15 % 60 gadus vecu vai vecāku ļaužu ir garīga rakstura traucējumi;

AM.

tā kā lielākajā daļā attīstīto valstu par gados vecākiem cilvēki uzskata tos, kuri ir vismaz 65 gadus veci; tā kā 65 gadus vecu un vecāku cilvēku grupa ir ļoti neviendabīga un tajā vērojamas būtiskas atšķirības veselības stāvokļa, dzīvesveida, statusa, kā arī dzīves un sociālo apstākļu ziņā; tā kā tādēļ būtu jāizvairās no vispārinājumiem; tā kā 65 gadu vecuma kā augstākās robežas noteikšana datu vākšanā daudzos gadījumos neatbilst reālajai situācijai attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēku saimniecisko un sabiedrisko darbību un padara datus nepilnīgus un neprecīzus; tā kā daudzi statistikas apkopošanas un datu vākšanas pasākumi neaptver gados vecākus cilvēkus, jo ir vispārpieņemts nevākt statistikas datus par cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem; tā kā tāda prakse vairs nav uzskatāma par atbilstošu, ņemot vērā pieaugošo to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri dzīvo ilgu mūžu.

AN.

tā kā lielākajā daļā Eiropas valstu sievietes ir labāk izglītotas nekā vīrieši, tomēr sievietēm, kam ir bērni, ir zemāki aktivitātes rādītāji un alga, savukārt tie vīrieši, kam ir bērni, saņem par to pieskaitījumus aktivitātes rādītājiem un algai; tā kā ir svarīgi parādīt grūtības, ar kurām saskaras sievietes, cenšoties apvienot mātes pienākumus ar profesionālu karjeru, jo samazinās viņām pieejamās iespējas gan pildīt mātes pienākumus, gan veidot profesionālu karjeru; tā kā centienu atrast līdzsvaru starp karjeru un mātes pienākumiem dēļ sievietes vēlāk kļūst mātēm, bērnu skaits, ko viņas varētu dzemdēt, samazinās, vai arī viņām vispār nav bērnu; tā kā visi minētie faktori padara dzimstības koeficientu zemāku, nekā vajadzīgs, lai notiktu iedzīvotāju skaita dabiska atjaunošanās, un turpinās sabiedrības novecošana;

AO.

tā kā līdz ar vecumu palielinās to cilvēku skaits, kuri ir atkarīgi no citu cilvēku palīdzības vai kuriem ir vajadzība pēc veselības un ilgtermiņa aprūpes; tā kā to personu īpatsvars, kam šādi pakalpojumi ir vajadzīgi, ir lielāks 80 gadu vecu un vecāku cilvēku grupā tā kā novecošana padara atkarību dziļāku, bet to ietekmē arī citi faktori, piemēram, sociālekonomiskie un vides faktori, kā arī izglītības līmenis, attiecības ar citiem cilvēkiem, kā arī personiskā labbūtība; tā kā aprūpes un atbalsta vajadzības ir dažādas un ir dažādi piemēroti līdzekļi patstāvības un neatkarības nodrošināšanai; tā kā aprūpi gados vecākiem aprūpējamajiem vairumā gadījumu neformāli nodrošina parasti neapmaksātas aprūpētājas, kuras pašas ir vismaz 60 gadus vecas;

AP.

tā kā neformālās un formālās aprūpes sistēmas ir pakļautas demogrāfisko pārmaiņu spiedienam, ko izraisījis formālās aprūpes darbinieku trūkums; tā kā Eurofound pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar nelielām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām ir jānodrošina mājas vai ambulatora aprūpe ne tikai tāpēc, lai atbalstītu neformālos aprūpētājus un uzlabotu aprūpējamo dzīves kvalitāti, bet arī lai īsā laikā apzinātu jaunās vajadzības un reaģētu uz tām;

AQ.

tā kā ES nav vienotas apgādājamības definīcijas; tā kā vecumdienas ne vienmēr nozīmē neatkarības zudumu;

AR.

tā kā daži vecāka gadagājuma cilvēki nevar gūt labumu no pasākumiem un rīcībpolitikām aktīvas novecošanas veicināšanai dažādu faktoru, piemēram, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, motivācijas trūkuma, ieraduma vai iespējas regulāri piedalīties fiziskas, garīgas, kultūras vai sociālas nodarbēs tūkuma, dēļ; tā kā gados vecāki cilvēki var saskarties ar grūtībām piekļūt sporta, kultūras un fiziskās rehabilitācijas centriem, un viņiem jāsaskaras ar finansiāliem ierobežojumiem vai tādu nodarbju trūkumu vai neatbilstību, kas pielāgotas viņu individuālajam psihofiziskajam stāvoklim; tā kā efektīvai aktīvas novecošanas stratēģijai būtu labvēlīgi jāietekmē vecāka gadagājuma cilvēki, sabiedrība un ekonomika kopumā;

AS.

tā kā apstākļu radīšana veselīgām vecumdienām un sieviešu un vīriešu pašpaļāvībai, izmantojot visaptverošu pieeju vecumdienām kā vienam no dzīves posmiem, kā arī mājokļu un vietējās vides pielāgošana tā, lai vecāka gadagājuma cilvēki pēc iespējas ilgāk varētu dzīvot savās mājās un tās apkārtnē, sniegtu sistēmiskus un individuālus ieguvumus;

AT.

tā kā aprūpes un atbalsta mērķim vajadzētu būt gados vecāku cilvēku patstāvības, neatkarības un labbūtības saglabāšanai; tā kā koncepts par vecumdienām savā kopienā piemērotā vidē ir ļoti svarīgs pilsētplānošanai un pārejas no aprūpes ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz kopienās balstītiem pakalpojumiem veicināšanai; tā kā turklāt patstāvības un neatkarības saglabāšanas iespējas ir atkarīgas no tādiem nosacījumiem kā vecumdienām labvēlīga vide un pakalpojumu, tostarp kvalitatīva mājokļa un kopienās balstītas aprūpes, pieejamība un pieņemamība cenas ziņā; tā kā demogrāfisku pārmaiņu dēļ ir vajadzīga atbilstoša reakcija ar mērķi apmierināt īpašas veselības vajadzības, kā arī attiecībā uz atbalsta pakalpojumiem un iekārtām;

AU.

tā kā plaši izplatītas ir nestandarta darba formas un, kaut arī tās nodrošina elastību aprūpes pienākumu veikšanai, tās ne vienmēr atbilst strādājošo vajadzībām; un tā kā nav iespējams organizēt aprūpi, sievietēm ir grūtāk apvienot maternitāti ar darbu;

AV.

tā kā veselības risku, kā arī traumu un hronisku slimību seku uzkrāšanās visā dzīves laikā palielina invaliditātes risku; tā kā gados vecāki cilvēki biežāk vēršas pie ģimenes ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem, kā arī ziņo par to, ka dažās dalībvalstīs viņiem ir grūtāk piekļūt medicīnas pakalpojumiem nekā vidusmēra iedzīvotājiem medicīnas pakalpojumu cenas, attālinātības un garu rindu dēļ (34); tā kā ieguldījumi aprūpes ekonomikā ir būtiski, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi visiem, kam nepieciešama aprūpe un aprūpētāji; tā kā vecāka gadagājuma cilvēki ir mazāk aizsargāti un tādējādi uzņēmīgi pret slimībām, pakļauti dažādu slimību, tostarp Covid-19, izraisītām komplikācijām un var no tām mirt; tā kā Covid-19 pandēmija ir atklājusi, ka nepieciešamas stabilākas veselības aprūpes sistēmas un lielāka intensīvās terapijas nodaļu veiktspēja; tā kā šajā sakarā ilgtermiņa aprūpes iestādēs steidzami jānodrošina piekļuve ārstēšanai, kā arī individuālie aizsardzības līdzekļi;

AW.

tā kā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka pieejami un kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi un aprūpes pakalpojumi ir veids, kā apmierināt to iedzīvotāju, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzības, kuri sava vecuma dēļ pandēmijas laikā dažādās situācijās ir saskārušies un vēl joprojām saskaras ar diskrimināciju piekļuvē medicīniskiem un aprūpes pakalpojumiem, tostarp šķēršļiem piekļuvē ārstniecībai kopumā; tā kā Covid-19 pandēmija vēlreiz atklāja, ka trūkst piemērotu mājokļu, iestāžu, kas sniedz kvalitatīvu aprūpi, kā arī aprūpes un atbalsta pakalpojumu pietiekamā apjomā; tā kā vislielākais inficēšanās ar Covid-19 un tā izraisīto nāves gadījumu īpatsvars ES attiecās uz pansionātiem un aprūpes namiem, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti aprūpi mājās, kā arī citiem sociālajiem pakalpojumiem (35); tā kā daudz gados vecāku cilvēki pandēmijas laikā nomira tādēļ, ka daudzu slimnīcu intensīvās terapijas nodaļas bija pārslogotas; tā kā dažos gadījumos viens no pamatkritērijiem, pieņemot lēmumu par intensīvās terapijas pieejamību, bija pacienta vecums; tā kā daudzi vecāka gadagājuma cilvēki ir saskārušies ar šķēršļiem piekļuvē medicīniskai aprūpei, kas nav saistīta ar Covid-19 ārstēšanu, un pandēmijas laikā aprūpes pakalpojumu sniegšana kopumā ir samazināta vai apturēta;

AX.

tā kā ES iedzīvotāju novecošanās rada jaunas problēmas dzimumu līdztiesības jomā, jo sievietes vēl aizvien ir galvenās aprūpes (gan apmaksātas, gan neapmaksātas) sniedzējas (36); tā kā koronavīrusa krīze ir saasinājusi šo situāciju;

AY.

tā kā vecāka gadagājuma cilvēki sliktāk pārcieš ekstremālus laika apstākļus, piemēram, secīgus karstuma viļņus;

Tiesības novecot ar cieņu

AZ.

tā kā cilvēka cienīgas dzīves garantēšana nozīmē to, ka darba ņēmējiem tiek nodrošinātas tiesības uz savlaicīgu pensionēšanos, ļaujot viņiem baudīt veselīgu un neatkarīgu dzīvi pēc pensionēšanās; tā kā tiesībām uz pensionēšanos jābūt saistītām ar darba mūža ilgumu, bet tās nedrīkst būt atkarīgas no vidējā paredzamā mūža ilguma atšķirībām vai citiem iemesliem, ko izmantot, lai izdarītu spiedienu uz darba ņēmējiem; tā kā dzīvei pēc pensionēšanās galvenokārt vajadzētu balstīties uz ienākumiem, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus, tostarp veselības aizsardzību, bagātināšanos kultūras jomā un jaunu prasmju iegūšanu, ļaujot pensionāriem pilnībā iekļauties sabiedriskajā vidē, kurā viņi dzīvo;

BA.

tā kā cilvēka cienīgu dzīve, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, nav nošķirama no tiesībām uz pieejamu mājokli, kas ir sanitārajām prasībām atbilstošs un ērts, ļaujot gados vecākiem cilvēkiem pavadīt vecumdienas sabiedrības un ģimenes sniegtā aizsardzībā; tā kā vairākos gadījumos, kas saistīti ar spiedienu, kuru rada spekulācijas ar īpašumiem, vecāka gadagājuma cilvēki ir bijuši pirmie, kas izlikti no mājokļa, un tas ir pastiprinājis viņu sociālo izolētību un funkcionālo atkarību;

BB.

tā kā sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam, cita starpā ņemot vērā joprojām pastāvošo problēmu saistībā ar dzimumu atšķirību nodarbinātības jomā, sieviešu un vīriešu darba samaksas un pensiju atšķirībām, ilgākiem karjeras pārtraukumiem ģimenes un aprūpes pienākumu dēļ un vairāk nepilna laika (37), dažkārt nestabilas un pagaidu nodarbinātības (38), jo īpaši attiecībā uz vientuļām mātēm; tā kā minētie faktori daudzām sievietēm apgrūtina naudas iekrāšanu vēlākai dzīvei un padara viņas īpaši neaizsargātas pret vecuma nabadzību;

BC.

tā kā saskaņā ar Eurostat datiem visās ES dalībvalstīs sievietes saņem mazākas pensijas nekā vīrieši; tā kā 2018. gadā Eiropas Savienībā 65 gadus vecas un vecākas sievietes saņēma pensiju, kas bija vidēji par 30 % mazāka nekā tāda paša vecuma vīriešiem;

BD.

tā kā Eirobarometra 2019. gada apsekojums liecina, ka 40 % ES iedzīvotāju jūtas diskriminēti vecuma dēļ; tā kā diskriminācija vecuma dēļ pastāv dažādos līmeņos un izpaužas dažādos veidos, tostarp atsevišķās pieejās un sevis uztverē, kā arī paaudžu attiecībās; tā kā ir pierādīts, ka diskriminācija vecuma dēļ vājina veselību, saīsina paredzamo dzīves ilgumu un kavē pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības, kultūras un pilsoniskajā dzīvē, un tas var radīt ierobežojumus vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvei pakalpojumiem vai aktīvai dalībai darba tirgū gan valsts, gan ES līmenī, kā arī pakalpojumiem darba vietā, kas veicina marginalizāciju un sociālo atstumtību; tā kā saskaņā ar jaunāko Eiropas darba apstākļu apsekojumu diskriminācija vecuma dēļ bija visizplatītākais diskriminācijas veids darba vietā; tā kā citu veidu diskriminācija, uz ko norāda gados vecāki cilvēki, ir saistīta ar piekļuvi finanšu produktiem un pakalpojumiem, veselības aprūpei, izglītībai, apmācībai un brīvā laika pavadīšanas iespējām (39); tā kā diskriminācijas vecuma dēļ un ar vecumu saistītu stereotipu apkarošanai, tostarp darba tirgū, ir būtiska nozīme aktīvu vecumdienu nodrošināšanā, paaudžu solidaritātes veicināšanā un gados vecāku darba ņēmēju iegūtās pieredzes izmantošanā; tā kā šajā sakarā ir būtiski arī stiprināt vienlīdzīgu piekļuvi precēm un pakalpojumiem;

BE.

tā kā, pēc PVO domām, aktīva novecošana ir veselības, līdzdalības un drošības iespēju optimizēšanas process ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti novecošanas gaitā, ļaujot cilvēkiem visā dzīves laikā īstenot labbūtības potenciālu un līdzdarboties sabiedrības dzīvē atbilstoši viņu vajadzībām, vēlmēm un spējām, vienlaikus nodrošinot viņiem pienācīgu aizsardzību, drošību un aprūpi, kad viņiem ir vajadzīga palīdzība;

BF.

tā kā ES un vairākas dalībvalstis aktīvi piedalās tādu jaunu starptautisku instrumentu apsvēršanā, kuru mērķis ir aizsargāt gados vecāku cilvēku tiesības; tā kā šādas starptautiskas apspriedes būtu aktīvi jāatbalsta un jāveicina; tā kā Direktīva 2000/78/EK nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, bet tā nevēršas pret diskrimināciju citās sabiedriskās dzīves jomās un multiplo diskrimināciju;

BG.

tā kā gados vecāki cilvēki dažkārt kļūst par vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un citu satraucošu darbību, piemēram, krāpšanas un negodīgas uzņēmējdarbības prakses, upuriem vai zaudē rīcībspēju un līdzekļus savu problēmu risināšanai, tā kā datiem un pētījumiem būtu pilnīgāk jāaptver vardarbība, kas vērsta pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, attiecībā uz tās izplatību un veidiem tās novēršanai; tā kā ir jātiecas sagatavot pilnīgākus datus par sliktu izturēšanos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem;

BH.

tā kā ES finansē izmēģinājuma iniciatīvas, piemēram, EUROPeAN, MILCEA un WeDO, kuras saistītas ar cīņu pret noziedzību, kas vērsta pret vecāka gadagājuma cilvēkiem;

BI.

tā kā vecāka gadagājuma cilvēkus lauku vai attālos apvidos, iespējams, lielākā mērā apdraud ar vecumu saistīti riski, tostarp nabadzība, kvalitatīvas veselības aprūpes un pakalpojumu sliktāka pieejamība, mazāks sociālais atbalsts, mazākas sociālās mijiedarbības iespējas, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu nepieejamība;

Nodarbinātība un aktīvas vecumdienas

BJ.

tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2012. gada apsekojumu 60 % ES iedzīvotāju bija pret likumā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet 61 % uzskatīja, ka ikvienam būtu jābūt iespējai turpināt strādāt arī pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas; tā kā — atkarībā no finansiālajām vajadzībām — gandrīz puse 50 gadus vecu un vecāku darba ņēmēju labprāt strādātu īsāku darba laiku, bet ievērojama daļa pensionāru vēlētos strādāt vismaz dažas stundas nedēļā (40); tā kā darbs pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir saistīts ar darba vietu rīcībpolitiku, kas veicina nodarbinātības iespējas un atbalsta darba ņēmējus, kuri, ja vēlas, turpina strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas; tā kā gados vecāku darba ņēmēju, kuri nav nodarbināti, darbā līgšanas līmenis tomēr ir ļoti zems un tā kā gados vecākiem darba ņēmējiem ir liels risks kļūt par ilgtermiņa bezdarbniekiem; tā kā cilvēku vecumā no 55 līdz 64 gadiem nabadzības un sociālās atstumtības līmenis ir augstāks par ES vidējo rādītāju attiecībā uz visu vecumu cilvēkiem; tā kā 56 % ES iedzīvotāju ir noraizējušies par to, ka viņu ienākumi vecumdienās nebūs pietiekami (41); tā kā līdz ar vecumu iespēja atrast jaunu darbu samazinās, ko daļēji izraisa strukturāli šķēršļi, tostarp diskriminācija vecuma dēļ (42); tā kā dati liecina, ka cilvēkiem, kas ir pensionējušies, bet turpina strādāt, tāpēc ka to vēlas, apmierinātība ar dzīvi ir augstāks nekā vidējais rādītājs cilvēkiem, kuri ir pilnībā pensionējušies (43); tā kā mērķa izjūta dzīvē parasti samazinās pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, bet daudz spēcīgāka tā saglabājas cilvēkiem, kuri turpina strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas vai kuriem ir bērnu aprūpes vai ilgtermiņa aprūpes pienākumi (44); tā kā bezdarba apkarošana vecāka gadagājuma darba ņēmēju vidū ES joprojām ir ļoti svarīga;

BK.

tā kā piemēroti darba un nodarbinātības apstākļi, tostarp uzlabota darba aizsardzība, labāks darba un privātās dzīves līdzsvars, vecumam atbilstoša darba vide, zemākas kvantitatīvās prasības un autonomija darba laika ziņā, var sniegt vecāka gadagājuma cilvēkiem iespēju palikt darba tirgū un mudināt to darīt, ja viņi to vēlas;

BL.

tā kā īpaša uzmanība jāpievērš to darba ņēmēju vajadzībām, kuri strādā fiziski vai psiholoģiski prasīgu darbu; tā kā šo jautājumu var risināt ar arodveselības un drošības stratēģijām, rīcībpolitikām, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, piekļuvi izglītības un apmācības iespējām darbā vai ārpus tā un to izmantošanu, atbalstu paaudžu apmaiņai ar pieredzi darba vidē un iespēju pakāpeniski priekšlaicīgi pensionēties, kas dos labumu gan atsevišķiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā;

BM.

tā kā ES, kurā ir vecāka gadagājuma iedzīvotāji un mazāk darbaspēka, var radīt spiedienu uz publiskā sektora budžetiem un sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes sistēmām; tā kā tiek lēsts, ka līdz 2070. gadam kopējās novecošanas izmaksas (45) sasniegs 26,7 % no IKP (46); tā kā pētījumā par senioru (50 gadus veci un vecāki cilvēki) ekonomiku, kuru 2018. gadā veica Komisijas uzdevumā, tiek lēsts, ka ES senioru ekonomikas ieguldījums IKP līdz 2025. gadam sasniegs 6,4 triljonus EUR un tā radīs 88 miljonus darbvietu; tā kā tas būtu 32 % no ES IKP un 38 % no darbvietu skaita ES (47);

BN.

tā kā aktīvu vecumdienu nodrošināšanai ir būtiski popularizēt dzīves cikla perspektīvu un veicināt izpratni par vecumdienām labvēlīgas darba vides nozīmi darba devējiem; tā kā cīņa pret bezdarbu jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku vidū joprojām ir svarīgs problēmuzdevums daudzos reģionos; tā kā ES un dalībvalstīm vēl ir jāizstrādā atbilstošs risinājums problēmām darba tirgū; tā kā ir jāpielāgo tādu vecāka gadagājuma darba ņēmēju prasmes, kurus īpaši apdraud ekonomikas pārstrukturēšana, un jāīsteno rīcībpolitika, lai atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz darba atsākšanu;

BO.

tā kā darba devēji bieži vien nevēlas nodrošināt pienācīgu apmācību gados vecākiem darba ņēmējiem; tā kā mūžizglītība veicina aktīvas vecumdienas un ļauj cilvēkiem strādāt un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē; tā kā Parlaments ir pieņēmis nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Erasmus+”;

BP.

tā kā kvalitatīvas nodarbinātības, tostarp pienācīgas algas, darba drošības, kā arī pienācīga darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana darba ņēmējiem visā viņu karjeras laikā ir priekšnoteikums ilgtspējīgai darba dzīvei un aktīvām un veselīgām vecumdienām pēc pensionēšanās; tā kā tas nozīmē ne tikai samazināt arodriskus, bet arī iedrošināt un atbalstīt darba ņēmējus veselību veicinošu ieradumu veidošanā un mazināt dažādus riskus, piemēram, psihosociālos, kā arī muskuļu un skeleta sistēmas traucējumus; tā kā gados vecāku darba ņēmēju veselību un sniegumu nenosaka viņu vecums, bet gan virkne ar to cieši saistītu faktoru, piemēram, individuāls dzīvesveids un pakļautība apdraudējumam darbvietā (48); tā kā kvalitatīvas darbvietas, kā arī drošas un veselīgas darbvietas ir svarīgas ne tikai darba ņēmēju labbūtībai, bet arī uzņēmumu konkurētspējai un sociālās drošības sistēmu ilgtspējai;

BQ.

tā kā demogrāfisko pārmaiņu ietekme uz darba tirgu ir apliecinājusi to, cik svarīgi ir vēl vairāk pilnveidot uzņēmumu pārvaldību un darba metodes, kā arī to, cik liela nozīme ir tādiem digitāliem risinājumiem kā tāldarbs, jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmiju, jo tie piedāvā daudz iespēju uzlabot darba apstākļus darba ņēmējiem, tostarp tiem, kam tuvojas pensijas vecums, un nodrošināt lielākā mērā iekļaujošu darba vidi, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un nolūkā nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru;

BR.

tā kā reģioniem, kuros ir augsts bezdarba līmenis, ir raksturīga augstāka novecošanas pakāpe un iedzīvotāju skaita samazināšanās;

BS.

tā kā nodarbinātie darba ņēmēji vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem 2019. gadā veidoja 59,1 % no ES darbaspēka (49); tā kā 2016. gadā aptuveni trešdaļa ģimenes lauku saimniecību vadītāju bija vismaz 65 gadus veci un lielākā daļa (57 %) bija vismaz 55 gadus veci; tā kā tikai viens no desmit lauku saimniecību vadītājiem bija jaunāks par 40 gadiem;

Demogrāfisku problēmu risināšana ar ES finansējuma atbalstu

BT.

tā kā visās politikas jomās būtu jāatspoguļo programmas, projekti un darbības, kas veicina aktīvas novecošanas stratēģijas, un tā kā dalībvalstīm būtu jāizmanto visi pieejamie ES instrumenti, piemēram, Eiropas struktūrfondi un ieguldījumu fondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lai risinātu demogrāfiskas problēmas; tā kā ES finansējums atvieglo būtiskas infrastruktūras nodrošināšanu;

BU.

tā kā tādas iniciatīvas kā Pilsētas pieejamības balva veicina publisko telpu pielāgošanu gados vecāku cilvēku un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām un labvēlīgi ietekmē viņu neatkarību; tā kā šādas iniciatīvas ne tikai uzlabo viņu dzīves kvalitāti, nodrošina viņu sociālo integrāciju un garantē pamattiesību vienlīdzīgu izmantošanu, bet arī var labvēlīgi ietekmēt ekonomiku;

BV.

tā kā vienas personas mājsaimniecību skaits kopš 2010. gada ir palielinājies par 19 %; tā kā 2019. gadā 40 % 65 gadus vecu vai vecāku sieviešu ES dzīvoja vienas, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz to vīriešu īpatsvaru, kuri dzīvo vieni (50); tā kā daudzās dalībvalstīs mājokļi jauniešiem, cilvēkiem, kuriem nav partnera, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, hroniskām slimībām un funkcionāliem ierobežojumi ir neatbilstoši pieejamības problēmu, zemas kvalitātes standartu vai augstu dzīves un mājokļu izmaksu dēļ; tā kā mājokļiem būtu jābūt pieņemamiem cenas ziņā, piekļūstamiem, drošiem un ērtiem, un visi minētie faktori ir īpaši svarīgi — ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem; tā kā varbūtība, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki atjaunos savus mājokļus, ja vien nebūs to īpašnieki, ir zemāka nekā attiecībā uz citu vecuma grupu cilvēkiem;

BW.

tā kā cilvēktiesības ir universālas, neatņemamas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un saistītas un pieder visiem cilvēkiem un visām paaudzēm bez jebkādas diskriminācijas; tā kā vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp cilvēki ar invaliditāti, ir sabiedrībai vērtīgi un tādēļ tiem ir pilnībā jāpiedalās sabiedrības dzīvē un jādzīvo ar cieņu un pēc iespējas neatkarīgi; tā kā paaudžu solidaritātei būtu jāvirza ES atveseļošana nolūkā veidot taisnīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku sabiedrību, kas neatstāj nevienu novārtā;

BX.

tā kā visas dalībvalstis un ES ir pievienojušās ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un tādējādi juridiski ir atbildīgas par individuālās patstāvības, nediskriminācijas, pilnīgas un efektīvas līdzdalības sabiedrības dzīvē un iespēju vienlīdzības un piekļūstamības nodrošināšanu; tā kā Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 80 miljoni cilvēku ar invaliditāti, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un meitenes, un tā kā pārsvarā invaliditāte iestājas līdz ar vecumu; tā kā cilvēkus ar invaliditāti lielākā mērā apdraud nabadzība un diskriminācija (51); tā kā novecošanas politikai jānodrošina cilvēku ar invaliditāti aizsardzība un sociālā iekļaušana, kā arī viņu piekļuve darba tirgum un pakalpojumiem; tā kā mobilitātei ir būtiska nozīme neatkarīgas dzīves un patstāvības veicināšanā; tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt pilnībā piekļūstamu transporta ķēdi no durvīm līdz durvīm;

BY.

tā kā vairumā Eiropas valstu joprojām ne visi faktiskās saslimšanas ar neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Alcheimera slimību un citām demences formām, tiek diagnosticēti; tā kā ir pilnībā skaidrs, ka pašreiz apstiprināto demences gadījumu skaits (9 miljoni) līdz 2050. gadam divkāršosies (52); tā kā demence ir galvenais vecāku cilvēku atkarības un invaliditātes cēlonis Eiropas Savienībā un pašlaik skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, un tā kā paredzams, ka līdz 2030. gadam tās izplatība divkāršosies;

BZ.

tā kā KLP joprojām ir galvenais instruments, ar ko atbalstīt lauku ekonomiku un darbvietu radīšanu lauku apvidos;

CA.

tā kā mūsu uzturdrošība ir atkarīga no sekmīgas paaudžu nomaiņas lauksaimniecībā,

Gados vecāku cilvēku diskriminācijas novēršana

1.

uzsver, ka vecāka gadagājuma cilvēku novērtēšana un pret viņiem vērstas diskriminācijas novēršana ir iespējama tikai tādas ar sociālās, kultūras un ekonomiskās integrācijas politikas starpniecību, kas vērsta uz taisnīgu pensiju nodrošināšanu ar mērķi garantēt pienācīgu dzīves kvalitāti; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai publiskās sociālās nodrošināšanas sistēmas, kas ir distributīvas un balstītas uz paaudžu solidaritāti iemaksu ziņā, nodrošinātu ikvienam neatkarīgi no viņa ieguldījuma (kas ir īpaši svarīgi, piemēram, attiecībā uz sievietēm, kuras ir strādājušas kā aprūpētājas) pienācīgas kvalitātes dzīvi, kurā nebūtu nabadzības un sociālās atstumtības;

2.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai apkarotu jebkādu vecāka gadagājuma cilvēku, jo īpaši sieviešu, diskrimināciju jo īpaši nodarbinātības, finanšu produktu un pakalpojumu, veselības aprūpes un mājokļu pieejamības, kā arī patstāvības, izglītības, apmācības un brīvā laika nodarbju veicināšanas jomā; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sabiedrībā pozitīvu priekšstatu par vecumdienām, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku sociālo integrāciju, ar atbilstošiem pasākumiem stimulējot vecumdienām labvēlīgas vides izveidi Eiropas Savienībā, kā arī atbalstīt apmaiņu ar labas prakses piemēriem visos pārvaldības līmeņos un stiprināt atbalstu senioru ekonomikai ES; aicina Komisiju pēc 20 gadiem sekot līdzi tam, kā īstenota Padomes Direktīva 2000/78/EK, ar mērķi stiprināt satvaru cīņai pret diskrimināciju nodarbinātībā un profesionālajā darbībā vecuma dēļ;

3.

uzsver dzimumu līdztiesības, integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai un minoritāšu tiesību aizsardzības nozīmi demogrāfisko problēmu risināšanā;

4.

pauž nožēlu par pastāvošo sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību un aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt konkrētus pasākumus tās novēršanai, tostarp apkarojot sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības un palielinot sieviešu nodarbinātības līmeni, izmantojot pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvara panākšanai, apkarojot nestabilu un neformālu darbu un nodrošinot minimālos ienākumus ikvienam;

5.

uzsver, ka likumā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana nav piemērots līdzeklis pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes risināšanai un novēršanai, jo tas varētu izraisīt vecāka gadagājuma darba ņēmēju pamattiesību ievērošanas turpmāku pasliktināšanos;

6.

uzsver — lai nodrošinātu lielākas iespējas sievietēm lauku apvidos, ir svarīgi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) saglabāt pašreizējo apakšprogrammu, kas paredzēta šim mērķim; jo īpaši aicina sniegt atbalstu sievietēm lauksaimniecēm, īstenojot pasākumus, kas veicinātu piekļuvi zemei, kā arī sniedzot atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai un sociālo nodrošinājumu;

7.

aicina Komisiju un Padomi noteikt paaudžu solidaritātes un aktīvu vecumdienu gadu, kas papildinātu Eiropas paaudžu solidaritātes dienas un Eiropas aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada, par ko bija noteikts 2012. gads, mērķus un garu un balstītos uz tiem nolūkā palielināt izpratni par problēmām, ar kurām saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, un veicināt stratēģijas izstrādi to mazināšanai, kā arī novērst stereotipus un aizspriedumus, stiprinātu saikni un solidaritāti starp paaudzēm, novērst sociālo atstumtību un risināt seksuālās veselības jautājumus; uzsver šīs iniciatīvas nozīmību ne tikai demogrāfisku pārmaiņu kontekstā, bet arī saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas īpaši smagi skārusi mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkus un viņu aprūpētājus; aicina dalībvalstis, risinot demogrāfiskas problēmas, apspriesties ar akadēmisko aprindu ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina Komisiju un Padomi nekavējoties īstenot Padomes secinājumus par vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesībām, līdzdalību un labbūtību digitalizācijas laikmetā, tostarp izveidot “platformu līdzdalībai un brīvprātīgam darbam pēc pensionēšanās” un veicināt apmaiņu ar paaudžu pieredzi un saiknes starp tām;

8.

atgādina, ka sieviešu un vīriešu pensiju atšķirība, kas izriet no atšķirīgas sieviešu un vīriešu darba samaksas, ir 37 %, un tās pamatā ir sieviešu darba dzīves laikā pieaugošā nevienlīdzība un periodi, kad viņas nav bijušas iesaistītas darba tirgū, kas sievietēm tiek uzspiesti dažādu veidu nevienlīdzības un diskriminācijas dēļ; uzsver nepieciešamību steidzami novērst minēto atšķirību, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un to, ka vecāka gadagājuma sievietes šo pārmaiņu ietekmi izjutīs vēl ilgi;

9.

atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 27. janvāra Zaļo grāmatu par novecošanu “Paaudžu solidaritātes un savstarpējās atbildības veicināšana” (COM(2021)0050); aicina Komisiju sagatavot ES rīcības plānu saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām un paaudžu solidaritāti, ņemot vērā situācijas dažādību un sarežģītību konkrētās vecuma grupās, kā arī atšķirības dalībvalstīs; uzsver, ka šādam plānam jābūt sociāli iekļaujošam un ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas, aktīvas un veselīgas vecumdienas, un tas jāizstrādā saskaņā ar PVO Veselīgas novecošanas desmitgades nostādnēm, iesaistot visu paaudžu pārstāvjus; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus, pievērst īpašu uzmanību vecāka gadagājuma cilvēku situācijai; atkārtoti aicina dalībvalstis nekavējoties pieņemt ierosināto Padomes direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kam ir būtiska nozīme diskriminācijas visu iemeslu dēļ un visās sabiedriskās dzīves jomās apkarošanā un cīņā pret daudzkārtēju diskrimināciju;

10.

atgādina, ka demogrāfiskās pārmaiņas ir parādība, kas skar ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkus lauku apvidos, bet faktiski visas paaudzes neatkarīgi no viņu dzīvesvietas; tādēļ uzsver, cik būtiski ir saistītajās rīcībpolitikās piemērot dzīves cikla pieeja, kas aptvertu visus reģionus, tostarp pilsētu teritorijas;

11.

uzskata, ka ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem īpaša uzmanība būtu jāpievērš programmām vecāka gadagājuma cilvēku aktīvai iesaistīšanai lauku kopienu dzīvē;

12.

uzsver nepieciešamību labāk izmeklēt un novērst vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem;

13.

aicina ES un dalībvalstis ratificēt un īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

Vecāka gadagājuma cilvēku veselības un ilgtermiņa aprūpe

14.

uzsver, ka gados vecākas sievietes vairāk ietekmē ilgtermiņa aprūpes augstās izmaksas, jo sieviešu paredzamais dzīves ilgums ir lielāks, savukārt viņu veselības rādītāji dzīves beigās ir sliktāki, tādējādi palielinot viņu vajadzības pēc ilgstošas aprūpes un palīdzības; atgādina arī to, ka sievietes ir lielākā daļa neformālo aprūpētāju, atstājot jo īpaši vecāka gadagājuma sievietēm darbspējas vecumā mazāk iespēju piekļūt darba tirgum un palielināt pienākošos pensiju;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu dzīvi aprūpējamām personām; uzsver nepieciešamību atbalstīt stratēģiju attiecībā uz individualizētu kvalitatīvu atbalstu aprūpējamām personām; uzsver, ka jāņem vērā to personu īpašās vajadzības, kuras sirgst ar dažādām slimībām, tostarp tādām neirodeģeneratīvām slimībām kā Alcheimera slimība un demence, sākot no diagnozes noteikšanas līdz pat ārstēšanai un ilgtermiņa aprūpei;

16.

norāda uz elastīgu darba formu nozīmību, ļaujot sievietēm un vīriešiem saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi, un uz nepieciešamību rīkot izpratnes veidošanas kampaņas par sadzīves, aprūpes un slimnieku kopšanas pienākumu vienlīdzīgu sadalījumu, veikt lielākus ieguldījumus aprūpes infrastruktūrā un nodrošināt vienlīdzīgu, citiem nenododamu un apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu ar mērķi uzlabot apmaksāta un neapmaksāta darba sadalījumu starp dzimumiem;

17.

uzsver nepieciešamību apkarot dzimumu segmentāciju darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz nākotnē orientētām, augsti apmaksātām karjerām, piemēram, zinātnes, inženierzinātņu, tehnoloģiju un matemātikas (STEM), IST un digitālajās nozarēs; uzsver izglītības lielo nozīmi šajās jomās visa mūža garumā, tostarp vecāka gadagājuma sievietēm, lai uzlabotu viņu pastāvīgo dalību darba tirgū;

18.

aicina dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes un aprūpes pakalpojumiem, tostarp mājās vai aprūpes iestādē sniegtai vai kopienā balstītai ilgtermiņa un paliatīvajai aprūpei bez jebkādas diskriminācijas;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt un sekmēt seksuālās un reproduktīvās tiesības un nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un precēm;

20.

aicina Komisiju demogrāfisko problēmu risināšanai ES izmantot uz pierādījumiem un cilvēktiesībām balstītu pieeju, nodrošinot, ka visiem ES iedzīvotājiem ir pilnīga piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un viņi spēj īstenot savas tiesības; nosoda jebkādus mēģinājumus izmantot demogrāfiskās pārmaiņas, lai apdraudētu dzimumu līdztiesību un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, un aicina Komisiju un Padomi šajā sakarībā ievērot Savienības vērtības;

21.

uzsver, cik ļoti svarīgi ir pilnībā aizsargāt vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz aprūpi un atbalstu, nodrošinot viņiem piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem, kvalitatīviem un visaptverošiem aprūpes un atbalsta pakalpojumiem, kas pielāgoti individuālām vajadzībām, un veicinot labbūtību, patstāvību, neatkarību un iekļaušanos kopienā bez jebkādas diskriminācijas; uzsver, ka pienācīgi finansētām sociālās aizsardzības sistēmām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka aprūpe ir cenas ziņā pieņemama un tai var pilnībā piekļūt;

22.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu aprūpes kursam Eiropai un Eiropas aprūpētāju programmai ar mērķi pārkārtoties uz aprūpes ekonomiku, kas paredz attiecīgus ieguldījumus un tiesību aktus ES līmenī un visaptverošu pieeju visām aprūpes vajadzībām un pakalpojumiem un nosaka kvalitātes pamatnostādnes attiecībā uz aprūpi visa mūža garumā, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar ilgtermiņa vajadzībām, nolūkā apzināt un atzīt dažādus neformālās aprūpes veidus un cita starpā garantēt finansiālu atbalstu aprūpētājiem, atbilstošus atvaļinājuma periodus un izmaksu ziņā pieņemamus pakalpojumus;

23.

aicina pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, piemēram, nodrošināt cenas ziņā pieņemamu aprūpi un bērnu aprūpi, atbilstošu vecāku atvaļinājumu un elastību attiecībā uz darbalaiku un darba veikšanas vietām arī vīriešiem; atgādina, ka saskaņā ar ESAO prognozēm kopējā līdzdalības rādītāju konverģence līdz 2030. gadam varētu radīt IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu 12,4 % apmērā;

24.

aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pieeju “veselība visās politikas jomās”, novērtējot politikas risinājumu ietekmi uz sabiedrības veselību visās attiecīgajās jomās;

25.

atgādina — lai paaugstinātu dzimstību, ir jāpaplašina darba iespējas, jānodrošina stabila nodarbinātība un mājokļi, pienācīgi darba un dzīves apstākļi, elastīgs darba režīms, dāsns atbalsts ģimenēm un apmaksāts atvaļinājums abiem vecākiem, kvalitatīva bērnu aprūpe no pirmajiem dzīves gadiem un vienlīdzīgs neapmaksātu aprūpes un sadzīves pienākumu sadalījums starp vīriešiem un sievietēm; uzsver, ka, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un paredzamā dzīves ilguma pieaugumu, ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgāku sieviešu dalību darba tirgū bez pārtraukumiem karjerā un darbā vai pārejas uz nepilna laika un pagaidu darbu, jo tas būtiski mazina sieviešu nabadzības risku vecumdienās; tādēļ mudina dalībvalstis īsā laikā un pilnībā transponēt un īstenot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu un aicina tās noteikt standartus, kas ir stingrāki par direktīvā paredzētajiem obligātajiem standartiem;

26.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt pētīt vienkāršas lietošanā, drošas un pieejamas digitālās tehnoloģijas, aprūpi no attāluma un telemedicīnu, jo īpaši reģionos, kurus skārusi demogrāfiskā lejupslīde, un attālos reģionos; uzsver, ka šo tehnoloģiju izmantošanai pilnībā jāatbilst spēkā esošajam regulējumam datu aizsardzības jomā, un vienmēr pienācīgi jāņem vērā ētikas jautājumi, kas saistīti ar tehnoloģijas izmantošanu veselības aprūpē; mudina dalībvalstis skolu un bērnudārzu tuvumā izveidot dienas aprūpes centrus gados vecākiem cilvēkiem, kas varētu stiprināt paaudžu saites;

27.

uzskata, ka ikvienam cilvēkam jābūt tiesībām izvēlēties kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus, kas tam un tā ģimenei ir piemēroti; uzskata, ka, izstrādājot aprūpes pakalpojumus, jāņem vērā visu kategoriju lietotāji, viņu atšķirības un dažādās prioritātes viņiem nepieciešamo aprūpes pakalpojumu veidu ziņā; atzīmē, ka aprūpes pakalpojumi jāizstrādā tā, lai uzlabotu aprūpes nepārtrauktību, profilaktisko veselības aprūpi, rehabilitāciju un neatkarīgu dzīvi;

28.

aicina izveidot tiesisko regulējumu, kas garantē kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus, aprūpi no attāluma un telemedicīnu, nodrošinot aprūpes speciālistiem juridiskus aizsargpasākumus un nosakot prasības attiecībā uz nepieciešamo apmācību, lai nodrošinātu aprūpi, tostarp primāro aprūpi, visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma visos ģeogrāfiskajos apgabalos;

29.

mudina dalībvalstis atbalstīt elastīgus, atbilstošus un pielāgotus aprūpes modeļus un uzsver, ka gados vecāku cilvēku darbspējas vecumā aktīvām, veselīgām vecumdienām, labbūtībai un piemērotībai darba tirgum ir būtiska nozīme sociālā nodrošinājuma un aprūpes sistēmu ilgtspējas panākšanā; aicina dalībvalstis atbalstīt vecumdienām labvēlīgas vides izveidi un mājās un ģimenes sniegtas, kā arī kopienā balstītas aprūpes risinājumus, tostarp cilvēkiem ar demenci, nolūkā izveidot atbalsta dienestu un medicīnas aprīkojuma publisku tīklu, veicināt mobilitāti, neatkarīgu dzīvi, sociālo integrāciju un patstāvību, kā arī veicināt pilsoniskās sabiedrības un sociālās ekonomikas iniciatīvas šajos jautājumos;

30.

aicina dalībvalstis pilnīgāk atzīt neformālās aprūpes nozīmi, uzlabot neformālo aprūpētāju sociālo aizsardzību un dažādu veidu atbalstu tiem, nodrošināt profesionālu atbalstu, apmācību un līdzbiedru sniegtas konsultācijas neformāliem aprūpētājiem un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest dažādu periodisku palīdzību ģimenes locekļiem, kas aprūpē vecāka gadagājuma cilvēkus, jo īpaši tādus, kuriem nepieciešami atelpas brīža aprūpes un dienas aprūpes pakalpojumi, kā arī atbalsta pakalpojumus, tostarp elastīgu darba režīmu; mudina dalībvalstis nākt klajā ar mērķtiecīgām stratēģijām, lai palīdzētu neformāliem aprūpētājiem un atzītu viņu ieguldījumu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē, un nākt klajā ar priekšlikumiem par atbilstošiem palīdzības pakalpojumiem; uzsver, ka neformālas aprūpes sniegšanai ir jābūt izvēles iespējai un ka ir jāveicina formālas aprūpes pakalpojumi;

31.

mudina dalībvalstis izvērst brīvprātīgo darbu un palīdzības sniegšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo tam ir īpaša nozīme krīzes situācijās, kā to ir apliecinājusi Covid-19 pandēmija;

32.

aicina dalībvalstis apkarot sieviešu nabadzību, īpaši vēlākajā dzīves posmā, kura nelabvēlīgi ietekmē gan sieviešu sociālo nodrošinājumu, gan ES IKP līmeni, kā arī nodrošināt, lai darba ņēmējiem būtu piemērota sociālā aizsardzība;

33.

aicina dalībvalstis nodrošināt rehabilitācijas un reintegrācijas pakalpojumu pieejamību, lai veicinātu gados vecāku darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū pēc pārtraukumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, ja viņi to vēlas, jo aktīvām vecumdienām ir būtiska nozīme veselības saglabāšanā;

34.

uzsver, ka nabadzības feminizācija ir vairāku faktoru rezultāts, tostarp tā ir saistīta ar dzimumu nevienlīdzību karjeras izaugsmē, ar to, ka sievietes bieži tiek nodarbinātas, pamatojoties uz nestandarta līgumiem, ar to, ka sociālā nodrošinājuma statuss nav paredzēts partneriem, kuri palīdz pašnodarbinātām personām, kā arī ar nabadzību mājsaimniecībās, kur sieviete viena audzina bērnus;

35.

uzsver, ka Covid-19 uzliesmojums apliecina stabilu, iekļaujošu un pret krīzēm noturīgu veselības aprūpes sistēmu esības nozīmību dalībvalstīs; aicina dalībvalstis visā ES nodrošināt pietiekamu skaitu speciālistu veselības un aprūpes pakalpojumu jomā un nodrošināt piekļuvi geriatriskām zālēm; aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus darba un nodarbinātības apstākļus medicīnas un aprūpes profesijās un ieguldīt izglītībā un apmācībā kā līdzeklī, ar kuru garantēt sniegtās aprūpes kvalitāti; aicina radīt stimulus gados vecāku cilvēku aprūpētāja profesijas apgūšanai;

Sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana

36.

aicina dalībvalstis garantēt gados vecākiem cilvēkiem pienācīgu dzīves līmeni un šajā sakarā aicina tās dalīties paraugpraksē, jo īpaši attiecībā uz minimālā pensijas apmēra noteikšanu;

37.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ieteikumus, kā mazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku vecāka gadagājuma cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un vīriešu pensiju atšķirībai, gados vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti, migrantiem, romiem, cilvēkiem, kas pieder pie etniskām, rasu, lingvistiskām vai seksuālām minoritātēm, un citām grupām, kuras nesamērīgi ietekmē nabadzība un sociālā atstumtība; mudina Sociālās aizsardzības komiteju padziļināti analizēt grupas, kuras lielā mērā skar nabadzība un sociālā atstumtība;

Aktīvas vecumdienas

38.

uzsver, ka vecumam atbilstošu mūžizglītības iespēju radīšana un īstenošana ir būtisks un neaizstājams elements, ar kura starpniecību uzlabot sociālo un ekonomisko ilgtspēju un personīgo labklājību; aicina dalībvalstis veikt ieguldījumus prasmju un izglītības jomā un izstrādāt formālās un neformālās izglītības, ikdienējas mācīšanās, apmācības un mūžizglītības projektus, kā arī risinājumus, tostarp tiešsaistes izglītības jomā, vecāka gadagājuma cilvēku labākai integrācijai neatkarīgi no tā, vai viņi joprojām ir darba tirgus dalībnieki vai jau ir pensionējušies;

39.

šajā sakarā uzsver nepieciešamību stiprināt gados vecāku cilvēku digitālās prasmes, kas var palīdzēt viņiem ne tikai gūt labumu no tiešsaistes izglītības, bet arī uzlabot viņu piekļuvi veselības aprūpei un citiem digitālajiem pakalpojumiem; aicina nodrošināt piekļūstamas un izmaksu ziņā pieņemams digitālo prasmju programmas, kas atbilstu vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām; aicina Komisiju veikt īpašus pasākumus, kas vērsti uz vecāka gadagājuma cilvēkiem; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvas, jo īpaši neaizsargātām grupām paredzētas, nolūkā palīdzēt cilvēkiem atrast kvalitatīvu darbu un nodrošināt viņu atbilstību darba tirgus vajadzībām, novērst digitālo plaisu un nodrošināt, ka šie cilvēki efektīvi pielāgojas un gūst labumu no inovatīvām pārvaldības un darba metodēm un digitāliem risinājumiem, piemēram, tāldarba;

40.

aicina dalībvalstis izmantot ESF + un ERAF finansējumu, lai atbalstītu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un nodrošinātu darba iespējas reģionos, kuros pastāv depopulācijas risks, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības darba tirgū pilnveidošanai; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt konsultāciju pakalpojumus, mūžizglītību un programmas jebkura vecuma darba ņēmēju pārkvalificēšanai un viņu prasmju pilnveidei;

41.

aicina dalībvalstis un Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu attīstīt prakses apmaiņu attiecībā uz vecāka gadagājuma darba meklētāju integrēšanu darba tirgū;

42.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt pienācīgas algas visiem darba ņēmējiem — vai nu nosakot minimālo darba algu ar likumu, vai izmantojot darba koplīgumus;

43.

uzsver, ka demogrāfisko pārmaiņu risināšanā ir jāievēro uz tiesībām balstīta pieeja, kas veicina un rada vienlīdzīgas iespējas, dialogu un solidaritāti, nevis konkurenci starp dažādu paaudžu cilvēkiem;

44.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas pareizu īstenošanu un atbalstīt reģionālās un vietējās iniciatīvas un projektus, kuru mērķis ir panākt labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi vīriešiem un sievietēm;

45.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzsākt “digitālo brīvprātīgo” (53) programmu, lai kvalificēti jaunieši un pieredzējuši vecāka gadagājuma cilvēki varētu dalīties digitālajās prasmēs ar tradicionāliem uzņēmumiem; mudina dalībvalstis attīstīt brīvprātīgo darbu un mentorēšanu nolūkā nodot zināšanas no paaudzes paaudzē, lai novērstu sociālo atstumtību un ļautu dalīties prasmēs un pieredzē, veicinātu gan jaunāka, gan vecāka gadagājuma darba ņēmēju prasmju pilnveidi un saglabātu tradicionālo amatniecību kā daļu no Eiropas mantojuma;

46.

aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot internetu, citas informācijas tehnoloģijas un mākslīgo intelektu kultūras vajadzībām, izklaidei, izglītībai, darbam, saziņai un medicīniskiem mērķiem, tostarp aprūpei no attāluma un telemedicīnai drošā veidā, kā arī nodrošinot persondatu aizsardzību visaugstākajā līmenī un atzīstot tiešu personisku kontaktu nozīmi un cieņpilnu pieeju, kuras centrā ir cilvēks, novērst digitālo plaisu un turpināt izzināt sociālās iekļaušanas un integrācijas darba tirgū iespējas gados vecākiem cilvēkiem darbspējas vecumā, jo īpaši tiem, kuri nespēj iziet no mājām; jo īpaši aicina izstrādāt stratēģiju digitālo prasmju, savienojamības un piekļuves ierīcēm pilnveidei ilgtermiņa aprūpes apstākļos;

47.

norāda, ka pakalpojumu savienojamības un piekļūstamības uzlabošanai lauku un attālos apvidos ir izšķiroša nozīme, lai novērstu šo reģionu depopulāciju un tajos dzīvojošo vecāka gadagājuma iedzīvotāju sociālo un digitālo atstumtību; tādēļ aicina dalībvalstis atzīt lauku un attālu apvidu nozīmi visā to daudzveidībā un attīstīt to potenciālu, stimulējot ieguldījumus vietējā ekonomikā, veicinot uzņēmējdarbību un uzlabojot šo apvidu infrastruktūru;

48.

aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis cīņā pret nabadzību, kas jo īpaši skar sievietes, kuras vienas audzina bērnus, un ko vēl vairāk ir padziļinājusi krīze, izraisot vēl lielāku sociālo atstumtību;

49.

uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiska ietekme uz cilvēku ikdienas dzīvi, un tādēļ uzsver, ka skolās, slimnīcās un visās citās attiecīgajās sabiedrisko pakalpojumu iestādēs ir vajadzīgs ātrdarbīgs internets un svarīgs un mūsdienīgs tehnoloģiskais aprīkojums, tostarp jāizveido efektīva e-pārvaldība; uzskata, ka mūžizglītības radītajām iespējām apvienojumā ar digitalizāciju ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu lauku un attālu apvidu novecojošajiem iedzīvotājiem dažādas iespējas, tostarp papildu ienākumus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt izglītības un apmācības programmas, kas palīdzētu novecojošajiem iedzīvotājiem attīstīt prasmes un iegūt zināšanas tādās jomās kā e-komercija, tiešsaistes tirgvedība un IKT; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visām mājsaimniecībām būtu piekļuve ātrdarbīgam internetam un digitālajām iekārtām, un veicināt digitālo prasmju apguvi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām;

50.

uzskata, ka, īstenojot ES zaļo un digitālo pārkārtošanos, būtu pilnībā jāizmanto novecojošo lauku kopienu potenciāls; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam un pamatpakalpojumiem lauku apvidos, apgūt e-prasmes un jaunas pieejas ilgtspējīgai attīstībai, piemēram, viedo ciematu koncepciju un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu pārveidi;

51.

uzsver, ka lauksaimniecības attīstības, digitalizācijas un specializācijas dēļ gan nozarē iesaistītajiem, gan tiem, kas tajā pašlaik iesaistās, ir vajadzīga atbilstoša līmeņa apmācība digitālajā, tehniskajā un ekonomikas jomā, un aicina veicināt apmaiņas programmas, diskusijas, tiešsaistes apmācības kursus un e-mācības;

52.

aicina dalībvalstis ņemt vērā gados vecāku darba ņēmēju īpašo situāciju darba tirgū, īstenojot tādus pasākumus kā individualizēta apmācība un optimizēts darba laiks;

53.

aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, kad tās arvien plašāk izmanto struktūrfondu līdzekļus ieguldījumiem publiskās bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un aprūpējamu cilvēku aprūpes sistēmās;

54.

aicina dalībvalstis atbalstīt vecāka gadagājuma cilvēku organizāciju darbību un attīstību, kā arī citus sociālās līdzdalības veidus;

55.

aicina Komisiju un Sociālās aizsardzības komiteju nākamajā pensiju atbilstības ziņojumā vairāk iedziļināties nestandarta darba tirgus specifikā, sniedzot pilnīgu analīzi par sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību visos tās aspektos un visos trijos pensiju sistēmu pīlāros; turklāt aicina Komisiju novērtēt minimālo pensiju atbilstību, kas ir īpaši svarīgi, lai nepieļautu vecuma nabadzību;

56.

uzsver, ka topošā senioru ekonomika varētu kļūt par vienu no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem, jo īpaši lauku apvidos, un varētu sniegt iespēju veselības un ilgtermiņa aprūpes nozarēm efektīvāk piedāvāt augstas kvalitātes aprūpi; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā senioru ekonomikas potenciālu ES un valstu stratēģijās un enerģiskāk to attīstīt, tostarp attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem vērstu tūrismu un kultūras apmaiņu;

57.

atgādina, ka tālākie reģioni ir īpaši pakļauti depopulācijai, un tiem nepieciešams īpašs pasākumu kopums to nelabvēlīgo demogrāfisko pārmaiņu mazināšanai, ar kurām šie reģioni daudzos gadījumos saskaras; aicina dalībvalstis aktīvi izmantot pieejamos struktūrfondus un investīciju fondus, lai risinātu problēmas, ar kurām minētie reģioni saskaras;

58.

aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt organizācijas, kas pārstāv un aizsargā vecāka gadagājuma cilvēku intereses, tādu lēmumu pieņemšanā, kas viņus skar;

59.

uzsver, ka tāldarbs var piedāvāt daudz iespēju attāliem apvidiem, jo tas ir viens no labākajiem veidiem, kā izmantot digitālās tehnoloģijas, lai saglabātu lauku un attālos apvidos iedzīvotājus un vienlaikus sniegtu labumu vietējām kopienām un to ekonomikai; aicina Komisiju nākt klajā ar ES tāldarba programmu, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, nosakot skaidrus obligātos standartus un nosacījumus tāldarbam visā ES;

60.

aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt vecāka gadagājuma cilvēku ar invaliditāti tiesības visās ar invaliditāti un novecošanu saistītās rīcībpolitikās un programmās, nodrošinot pilnīgu atbilstību ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām;

Īpašas rīcībpolitikas un pētniecība

61.

aicina dalībvalstis izmantot ES finansējumu un privātos ieguldījumus līdztekus valsts un vietējiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus, pienācīgus, drošus un piekļūstamus mājokļus un pielāgotu ēkas gados vecāku, neaizsargātu un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku vajadzībām; uzsver, ka ēkām jābūt ar piekļūstamības elementiem; uzsver, ka drošs mājoklis ir tāds mājoklis, kurā ir samazināta apdraudējuma iespējamība un atvieglotas reaģēšanas iespējas uz to; atgādina, ka piekļūstamam mājoklim jābūt cieši saistītam ar atbilstošu infrastruktūru;

62.

uzsver, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir neatsverama nozīme arvien saasinošos demogrāfisko problēmu risināšanā lauku un attālos apvidos jēgpilnā un ilgtspējīgā veidā;

63.

aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt efektīvas novecošanas politikas labākos piemērus;

64.

aicina dalībvalstis veicināt iniciatīvas, kas stiprina saikni starp paaudzēm un sniedz atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem veselības vai finansiālu apsvērumu dēļ ir jāatstāj esošās mājas un jāatrod cenas ziņā pieņemams jauns mājoklis, kas atbilst viņu vajadzībām;

65.

aicina dalībvalstis, reformējot pensiju sistēmas un koriģējot pensionēšanās vecumu, ņemt vērā dzimuma dimensiju, jo abu dzimumu darba modeļi atšķiras un ir lielāka varbūtība, ka darba tirgū tiks diskriminētas vecāka gadagājuma sievietes;

66.

aicina dalībvalstis novērst un nepieļaut vardarbību pret gados vecākām sievietēm, izstrādājot valsts līmeņa pasākumus reakcijai uz Covid-19, tostarp veidojot palīdzības tālruņa numurus, ieviešot atbalsta pakalpojumus un īpašu uzmanību pievēršot aprūpei, ko sniedz aprūpes iestādēs;

67.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt efektīvas programmas vardarbības pret sievietēm apkarošanai, iekļaujot tajās arī vecuma dimensiju, lai novērstu fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku izmantošanu, kam var pakļaut gados vecākus cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir sievietes; ierosina veikt statistiskus apsekojumus par to, kā pieaug vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai pievērstu uzmanību šai smagajai problēmai, par kuru vecāka gadagājuma cilvēki parasti nav spējīgi ziņot, jo viņi, iespējams, uztver sliktu izturēšanos, ko viņi cieš, kā neizbēgami saistītu ar to, ka viņi ir veci un aprūpējami, kā arī lai efektīvāk cīnītos pret pārestībām, no kurām cieš vecāka gadagājuma cilvēki, un šajā cīņā plašāk iesaistītu sabiedrību kopumā;

68.

uzsver, ka aizsargāta un aprūpēta dzīvošana var sekmēt aprūpes deinstitucionalizāciju; aicina dalībvalstis izzināt iespējas veicināt aizsargātu un aprūpētu vairāku paaudžu dzīvošanu vienā mājoklī, kā arī uz kvalitātes kritērijiem balstītu mājokļu pielāgošanu;

69.

mudina dalībvalstis īstenot informācijas un izglītošanas kampaņas un darbības, kas paredzētas vecāka gadagājuma cilvēkiem saistībā ar ceļu satiksmes drošību, norādot uz fizioloģisko pārmaiņu un psihomotoro prasmju pasliktināšanās ietekmi uz spēju pārvietoties pa ceļu, tādējādi uzlabojot visu satiksmes dalībnieku drošību;

70.

mudina dalībvalstis palielināt no ESF +, ERAF un Taisnīgas pārkārtošanās fonda piešķiramos līdzekļus gados vecāku darba ņēmēju apmācībai un pārkvalifikācijai, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai mudinātu uzņēmumus nodarbināt gados vecākus darba ņēmējus un pielāgot publisko infrastruktūru, tostarp transportu, un sabiedriskas vietas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām; aicina dalībvalstis, izmantojot finansējumu no struktūrfondiem, veicināt ieguldījumus sabiedriskajos pakalpojumos lauku apvidos, piesaistot jauno paaudzi un uzlabojot gados vecāku cilvēku labbūtību šajos apvidos; aicina plašāk izmantot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu, lai novērstu vecāka gadagājuma cilvēku izolētību un sociālo atstumtību lauku un mazāk attīstītos apvidos, īpašu uzmanību pievēršot apvidiem, kuros pastāv depopulācijas risks; aicina dalībvalstis izmantot iespējas, ko šajā sakarā piedāvā atveseļošanas instruments Next Generation EU;

71.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstīgus, uzticamus un salīdzināmus datus kā pamatu rīcīpolitikām un pasākumiem demogrāfisku problēmu risināšanai; aicina Komisiju pārskatīt ES statistikas sistēmu, palielinot maksimālo vecumu saistībā ar datu vākšanu, nodrošinot, ka tiek aptverti aprūpes iestādēs dzīvojošie, un sniedzot pēc dzimuma un vecuma sadalītus datus, pilnībā ievērojot privātuma un pamattiesību standartus; aicina Komisiju un dalībvalstis ievākt vairāk datu un palielināt atbalstu pētījumu izstrādei par veselīgām vecumdienām un ar vecumu saistītām slimībām, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļiem;

72.

atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu un aicina īsā laikā un efektīvi īstenot pīlārā izklāstītos principus; aicina Komisiju nolūkā pilnveidot un stiprināt vecāka gadagājuma cilvēku pārstāvību ES likumdošanas procesā, līdzīgi kā attiecībā uz jauniešiem to dara pašreizējais ES Jaunatnes parlaments, apsvērt iespēju piešķirt ES programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansējumu šādai iniciatīvai;

73.

aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību gados vecāku cilvēku veselīgas dzīves perioda paildzināšanai; šajā sakarā uzsver, cik svarīgas ir veselības veicināšanas un izglītošanas programmas mūža garumā, slimību profilakse un regulāras pārbaudes, un uzņemties jaunas iniciatīvas, piemēram, pilnveidot slimību profilakses politiku un padarīt efektīvākas veselības aprūpes programmas ar mērķi veicināt veselīgas novecošanas procesu; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīties PVO Veselīgas novecošanas desmitgadē, izstrādājot veselīgu vecumdienu plānus ES, kuri aptver veselības un aprūpes pakalpojumu piekļūstamību, kā arī veselības veicināšanas un profilakses stratēģijas; aicina Komisiju programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izveidot vērienīgu pētījumu programmu par fizisko un garīgo veselību; mudina dalībvalstis apsvērt iespēju šim mērķim izmantot finansējumu, ko nodrošina daudzgadu finanšu shēma un atveseļošanas instruments Next Generation EU;

74.

aicina dalībvalstis veicināt apmaiņu ar paaudžu pieredzi, cita starpā mudinot jauniešu iesaistīties brīvprātīgā darbā gados vecāku cilvēku labā, kā arī veicināt un finansēt dažādu paaudžu centru izveidi, jo tiem var būt būtiska nozīme cīņā pret diskrimināciju vecuma dēļ un vecāka gadagājuma cilvēku sociālās iekļaušanas nodrošināšanā; mudina dalībvalstis skolu un bērnudārzu tuvumā izveidot ambulatorās aprūpes centrus, kā arī brīvprātīga darba un mūžizglītības iespējas, kas paredzētas vecākiem cilvēkiem, un darboties, lai veicinātu saiknes starp paaudzēm, sekmējot apmaiņu starp minētajiem pakalpojumiem; mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt programmas, projektus un pasākumus, kas sekmē vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību sabiedrības, kultūras un politiskajā dzīvē;

75.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt iekļaujošu darba tirgu un sabiedrību, kas nodrošina vienlīdzīgu līdzdalību un izmanto visu cilvēku prasmes un talantus; aicina dalībvalstis izstrādāt piemērotības darba tirgum un karjeras pārvaldības stratēģijas, lai sagatavotos darbaspēka novecošanai un mazāk stabiliem darba tirgiem, ņemot vērā biežās un pamatīgās pārmaiņas tajos; uzsver, ka šādām stratēģijām būtu jāaptver visu vecumu cilvēku izglītības, apmācības un mūžizglītības veicināšana, veselīgas darbvietas, kurās nodrošināti saprātīgi pielāgojumi darbiniekiem ar veselības problēmām vai invaliditāti, labāks darba un privātās dzīves līdzsvars un paaudžu pieredzes apmaiņas veicināšana darbavietā; turklāt aicina ES daudzveidības hartu platformu pievērst lielāku uzmanību vecuma struktūras un funkcionālo spēju daudzveidības veicināšanai darbvietās; aicina Komisiju jaunajā stratēģiskajā satvarā par veselības aizsardzību un drošību darbavietā uzsvērt psihosociālos un fiziskos, ar vecumu saistītos riskus gan sievietēm, gan vīriešiem; uzsver, ka darba drošība ir būtiski svarīga;

76.

aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot piekļuvi darbam tiem, kas to vēlas, 60 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm, jo tas palielinātu viņu mūža ienākumus, kā arī ieviest nepilna laika zema riska profesionālo darbību gados vecākiem cilvēkiem, ja viņiem vēl nav veselības problēmu un viņi spēj uzņemties attiecīgos pienākumus; uzsver, cik svarīgi ir radīt apmaksātas nodarbinātības iespējas cilvēkiem, kuri jau sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu un vēlas turpināt vai atsākt strādāt ne tikai ar mērķi gūt papildu ienākumus, bet arī nolūkā novērst sociālo atstumtību; turklāt mudina paredzēt stimulus brīvprātīgam darbam un mentoringam nolūkā sekmēt zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē; uzsver, ka šādi pasākumus un darbības nedrīkst kaitēt gados jauniem darba meklētājiem vai ilgtermiņa bezdarbniekiem;

77.

aicina Komisiju pieņemt ES stratēģiju par aprūpētājiem; uzsver, ka ieguldījumiem aprūpes pakalpojumos ir būtiska nozīme, jo tie ne tikai paaugstinātu sieviešu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu iepriekš neformālu aprūpi sniegušajiem aprūpētājiem darba iespējas formālajā ekonomikā un veicinātu sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, bet arī uzlabotu gados vecāku cilvēku dzīves apstākļus, veicot ieguldījumus ilgtermiņa aprūpes iestādēs, īstenojot pasākumus garīgās veselības uzlabošanai un izolētības apkarošanai un pasākumu vardarbības pret gados vecākām sievietēm nepieļaušanai un apkarošanai, kā arī veicot ieguldījumu cilvēku veselībā un izglītībā nolūkā nodrošināt, ka viņi vecumdienās paliek aktīvi un saglabā labu veselību; aicina dalībvalstis pieņemt vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes sistēmu piekļūstamības un ilgtspējas rādītāju kopumu, kā arī vienotu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumu kvalitātes sistēmu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe arī turpmāk būtu dalībvalstu kompetencē;

78.

aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību gados vecākiem cilvēkiem, kuri ir īpaši neaizsargāti pret vīrusinfekcijām, tostarp Covid-19; aicina Komisiju un dalībvalstis, rīkojot izpratnes veicināšanas kampaņas, veicot pētījumus, veicinot viedokļu apmaiņu un apvienojot ES struktūrfondus un investīciju fondus, cīnīties pret izolētību, nevērību un sociālo atstumtību, ar ko vecāka gadagājuma cilvēki saskaras Covid-19 pandēmijas laikā; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kā arī drošu un cenas ziņā pieņemamu zāļu pieejamību un piekļuvi tām; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka vajadzīga plašāka solidaritāte no ES puses; aicina Komisiju izstrādāt un pieņemt ES hartu par vecāka gadagājuma cilvēku tiesībām, pamatojoties uz Hartas 25. pantu;

79.

atzīst, ka kohēzijas politikai un KLP varētu būt nozīmīga loma sieviešu piemērotības darba tirgum un iekļaušanas veicināšanā un palielināšanā lauku un attālos apvidos, kurus skārušas demogrāfiskas problēmas; aicina dalībvalstis šajā nolūkā labāk izmantot attiecīgo finansējumu;

80.

aicina dalībvalstis izmantot REACT-EU finansējumu demogrāfisko pārmaiņu mazināšanai (54);

81.

uzsver, ka jaunas tehnoloģijas un novatoriskas metodes varētu izmantot, lai samazinātu vispārējas nozīmes pakalpojumu izmaksas, vienlaikus saglabājot dzīves līmeni un pakalpojumu kvalitāti attālos un mazapdzīvotos apvidos; mudina dalībvalstis un attiecīgās reģionālās un vietējās pašvaldības ieguldīt netradicionālos un inovatīvos pasākumos, kuri paredzēti, lai sniegtu iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un radītu piemērotu vidi, kas mudinātu cilvēkus atgriezties un apvērstu depopulācijas gaitu;

82.

aicina dalībvalstis uzlabot apmaiņu ar paraugpraksi attiecībā uz piemērotas demogrāfiskās politikas un iniciatīvu izveidi, lai izmantotu iespējas un risinātu problēmas, ko rada ES iedzīvotāju novecošana;

83.

atgādina par ģimenes lauksaimniecības specifiku, kurai raksturīga lauksaimnieciskās darbības un ģimenes dzīves apvienošana, gados vecākiem lauksaimniekiem turpinot strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

84.

atzīst vecāka gadagājuma cilvēku, tostarp lauksaimnieku, potenciālu kļūt par dinamiskas senioru ekonomikas virzītājspēku lauku apvidos, pamatojoties uz sociālo inovāciju, iekļaujošām lauku kopienām un veselīgāku dzīves vidi; aicina Komisiju rūpīgi izpētīt šo potenciālu, veidojot ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem un aktīvu novecošanu;

85.

aicina valsts iestādes veicināt tādas īpašas aizsardzības sistēmas izveidi, kurā tiktu ņemtas vērā lauksaimniecībā nodarbināto personu bezdarba īpatnības, kas saistītas ar to, ka lauksaimniecības sezonālajam darbam ir izteikti pagaidu raksturs; norāda, ka tas varētu nodrošināt lielāku drošību tiem, kuri izvēlas strādāt lauksaimniecībā;

86.

norāda, ka darbaspēka novecošana un paaudžu nomaiņas trūkums lauksaimniecībā ir nopietnāka problēma nekā citās nozarēs; uzskata, ka jaunu profesiju radīšana, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, nodrošinot lauksaimniecības nozares profesiju pievilcību un rentabilitāti, ir būtiska, lai mainītu šo tendenci;

87.

atzīst, ka tikai 11 % visu lauku saimniecību Eiropas Savienībā vada lauksaimnieki, kas ir jaunāki par 40 gadiem (55); aicina dalībvalstis likvidēt visus šķēršļus, kas kavē gados jaunu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē, tostarp grūtības saistībā ar zemes pieejamību; turklāt aicina dalībvalstis sekmēt jaunus paaudžu sadarbības veidus, piemēram, partnerības, graudniecības, ilgtermiņa nomas un citas vienošanās, kas varētu novērst zemes trūkumu un mudināt jauniešus kļūt par lauksaimniekiem;

88.

atgādina, ka daži šķēršļi paaudžu nomaiņai lauksaimniecībā ir saistīti ar zemes pieejamību un saimniecību nodošanu no paaudzes paaudzē; atgādina, ka gados vecāki lauksaimnieki, kas saskaras ar zemu pensiju risku, ienākumu (tostarp KLP maksājumu) zudumu un sociālo atstumtību lauku apvidos pēc aiziešanas pensijā, parasti turpina būt aktīvi un saglabā savas saimniecības ilgāk; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīgi pielāgoti politikas instrumenti, lai nodrošinātu saimniecību netraucētu nodošanu un aktīvas vecumdienas vecāka gadagājuma lauksaimniekiem lauku kopienās;

89.

norāda, ka daudzās dalībvalstīs valsts pensiju sistēmas nenodrošina pensionētiem lauksaimniekiem pietiekamus ienākumus; pauž nožēlu par to, ka lauksaimnieciskās darbības pagarināšana pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, kas palēnina paaudžu nomaiņu, bieži vien ir vienīgais veids, kā risināt šo situāciju; uzsver, ka KLP atbalsts nav paredzēts, lai aizstātu pensiju sistēmu;

90.

norāda, ka pieaug vajadzība pēc augsti kvalificētiem jauniem lauksaimniecības speciālistiem, jo īpaši reģionos, un vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt visus pasākumus, lai mudinātu jauniešus studēt lauksaimniecības profesijas, kā arī veicināt vecāka gadagājuma cilvēku zināšanu nodošanu jaunākajai paaudzei;

91.

uzskata, ka lauksaimniecības partnerības starp vecākām un jaunākām paaudzēm ir būtiskas, lai padziļinātu paaudžu solidaritāti, zināšanu nodošanu un savstarpēju mācīšanos, kas ir īpaši svarīgi jauno tehnoloģiju un digitālo prasmju apguvei lauksaimniecībā;

92.

uzskata, ka ģimenes darbinieki joprojām veido lielāko daļu lauksaimniecības darbaspēka Eiropā, taču norāda, ka šāda veida darbaspēks jau gadiem ilgi ir pastāvīgi samazinājies un ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē tas turpinās samazināties; uzsver, ka neapturamā lauku iedzīvotāju izceļošana no dažām ES daļām novedīs pie tā, ka lauku apvidi saskarsies ar ekonomiskām, sociālām un vides problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas vērienīgākas un saskaņotākas rīcībpolitikas;

93.

uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt lauku apvidus to daudzveidībā, veicinot ieguldījumus projektos, kas atbalsta vietējo ekonomiku, tostarp labāku transporta pieejamību un digitālo savienojamību; uzskata, ka ir svarīgi atgādināt, ka nodarbinātības saglabāšana lauksaimniecībā tieši ietekmē lauku ekonomikas dzīvotspēju; turklāt uzskata, ka nevajadzētu par zemu novērtēt problēmuzdevumu, ar ko saskaras visi lauksaimnieki, lai izprastu moderno tehnoloģiju un inovāciju nozīmi lauksaimniecībā un iesaistītos to izmantošanā; tādēļ uzsver, cik svarīga ir profesionālā mūžizglītība, konsultāciju pakalpojumi un zināšanu apmaiņa gan KLP ietvaros, gan ārpus tās;

94.

uzskata, ka sieviešu piekļuve lauksaimniecībai būtu jāatvieglo, izmantojot atbilstošus sabiedriskos pakalpojumus, lai viņas varētu vairāk strādāt lauksaimniecībā;

95.

norāda, ka sabiedrības novecošana, jo īpaši lauksaimniecības un lauku apvidos, ir neizbēgama tendence, kas jāņem vērā, izstrādājot ekonomikas un sociālo politiku; uzskata, ka sabiedrības novecošanas jautājumam ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, un uzsver, ka ir svarīgi veicināt plašāku papildināmību un sinerģiju starp politikas jomām un atbalsta instrumentiem; atgādina, ka pienācīgi resursi un pakalpojumi ir būtiski, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem nodrošinātu vecumdienām labvēlīgu vidi;

96.

uzsver, ka nevienlīdzība saistībā ar zemes pieejamību, tiešajiem maksājumiem un atbalstu gan starp ES valstīm, gan to iekšienē ir viens no jautājumiem, kas jārisina, lai apturētu reģionālo lejupslīdi un mudinātu vecāka gadagājuma cilvēkus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas pamest lauksaimniecību un jauniešus — sākt lauksaimniecisko darbību;

97.

aicina dalībvalstis, izstrādājot savus stratēģiskos plānus, ņemt vērā gados vecāku cilvēku (vecāku par 65 gadiem) īpatsvaru lauku reģionos un apsvērt tādu pasākumu ieviešanu, kas attiecas uz gados vecākiem lauku apvidu iedzīvotājiem vai ir vērsti uz tiem, piemēram, elastīgāku pieeju nosacījumiem, kas piemērojami šīs vecuma grupas reālai un aktīvai līdzdalībai attiecīgā reģiona ekonomiskajā dzīvē;

98.

norāda, ka, ņemot vērā situāciju, kas radusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, ir jāapņemas veidot dzīvotspējīgu un dinamisku lauku vidi, likvidējot birokrātiju un ieguldot infrastruktūrā un kvalitatīvos pakalpojumos lauku apvidos, lai ierobežotu novecošanas procesu lauksaimniecībā un sekmētu sieviešu kā saimniecību vadītāju lomu;

99.

norāda, ka efektīva mobilitātes sistēma ir viens no reģionālās ekonomikas attīstības, teritoriālās kohēzijas un reģionālā potenciāla attīstības priekšnoteikumiem; norāda, ka tādēļ ir jānodrošina nepieciešamais finansējums transporta savienojumu attīstībai un uzturēšanai, kas varētu mudināt vecāko paaudzi ilgāk palikt lauksaimniecībā un piesaistīt jauniešus no reģionālajiem centriem darbam laukos;

100.

uzsver KLP lomu un nozīmi paaudžu nomaiņas veicināšanā lauksaimniecības nozarē; aicina dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos sekmēt darbības, kuru mērķis ir palielināt jauno lauksaimnieku skaitu, un veicināt konsekvenci attiecībā pret citiem instrumentiem, kas pieejami valstu un ES līmenī;

101.

uzsver sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvu būtisko nozīmi vietējās lauku ekonomikas atjaunošanā, uzturēšanā un uzplaukumā, kā arī nepieciešamību saglabāt pietiekamu finansējuma līmeni LEADER programmai; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot LEADER programmas potenciālu;

102.

atzīmē nevalstisko organizāciju (NVO) sniegto pakalpojumu nozīmi, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem; aicina stiprināt finansējumu NVO darbībām reģionos.

o

o o

103.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  2005. gada 22. novembra spriedums lietā C-144/04 Werner Mangold/Rüdiger Helm, ECLI: EU:C:2005:709.

(2)  OV L 246, 23.9.2011., 5. lpp.

(3)  OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(4)  OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(5)  OV C 308 E, 20.10.2011., 49. lpp.

(6)  OV C 363, 28.10.2020., 80. lpp.

(7)  OV C 74 E, 13.3.2012., 19. lpp.

(8)  OV C 76, 28.2.2018., 93. lpp.

(9)  OV C 204, 13.6.2018., 76. lpp.

(10)  OV C 331, 18.9.2018., 60. lpp.

(11)  OV C 356, 4.10.2018., 10. lpp.

(12)  OV C 108, 26.3.2021., 965. lpp.

(13)  OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(14)  OV C 137 E, 27.5.2010., 68. lpp.

(15)  OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.

(16)  COM(2020)0241.

(17)  ANO, “Izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā un ilgtspējīga attīstība — īss ziņojums”, 2017.

(18)  Eurostat, “Eiropas novecošana — statistika par sabiedrisko dzīvi un viedokļiem”, dati izgūti 2020. gada jūlijā.

(19)  Eurostat, “Iedzīvotāju struktūra un novecošana”, dati izgūti 2020. gada augustā.

(20)  Komisijas dienestu darba dokuments (2020. gada 17. jūnijs), kas pievienots ziņojumam par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi (SWD(2020)0109), 7. lpp.

(21)  ANO, “Izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā un ilgtspējīga attīstība — īss ziņojums”, 2017, 11. lpp.

(22)  Eurostat, “Eiropa noveco: vecāka gadagājuma cilvēku dzīve ES”, 2019.

(23)  Eurostat, “Eiropa noveco: vecāka gadagājuma cilvēku dzīve ES”, 2019.

(24)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, “Eiropas Savienības demogrāfijas prognozes”, 2020. gada marts, 3. lpp.

(25)  ES Zinātnes centrs — Komisijas zinātnes un zinātības dienests, “Cik vientuļi ir Eiropas iedzīvotāji?”, 2019. gada 12. jūnijs.

(26)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, Eiropas Savienības demogrāfijas apskats, 2020. gada marts, 16. lpp.

(27)  Eurostat atsauces scenārijs.

(28)  Eurostat, “Eiropa noveco: vecāka gadagājuma cilvēku dzīve ES”, 2019.

(29)  Eiropas Komisija, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2020, 52. lpp.

(30)  SWD(2020)0109, 42. lpp.

(31)  Eurostat, “Eiropa noveco: vecāka gadagājuma cilvēku dzīve ES”, 2019, 53. lpp.

(32)  Eurostat, “Statistika par invaliditāti — gados vecāku cilvēku vajadzība pēc palīdzība vai atbalsta”, dati izgūti 2019. gada jūnijā.

(33)  Eurostat, “Funkcionālu un aktivitātes ierobežojumu statistika”, dati izgūti 2020. gada decembrī.

(34)  Eurostat, “Eiropa noveco: vecāka gadagājuma cilvēku dzīve ES”, 2019, 70. lpp.

(35)  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un citi, “Covid-19 lielā ietekme uz ilgtermiņa aprūpes iestādēm, priekšlikums par uzraudzību ES/EEZ”, Eurosurveillance, 25. sējums, 22. izdevums, 2020. gada 4. jūnijs.

(36)  Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, “Sabiedrības novecošana, migrācija un klimata pārmaiņas rada jaunas problēmas dzimumu līdztiesības jomā”, 2019. gada 10. decembris.

(37)  2018. gadā 30,5 % sieviešu un 9,2 % vīriešu ES 27 dalībvalstīs strādāja nepilna laika darbu (Eurostat, Darbaspēka apsekojums).

(38)  Pagaidu līgumu īpatsvars 15–64 gadus veciem cilvēkiem pēdējos gados ir bijis stabils. 2018. gadā tas bija 12,1 % no kopējā nodarbināto skaita. Īpatsvars sieviešu vidū ir nedaudz lielāks (13,1 %) nekā vīriešu vidū (11,2 %) (Eurostat).

(39)  Eiropas Pamattiesību aģentūra, biļeteni par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz pamattiesībām ES: Nr. 3 (2020. gada jūnijs), kurā galvenā uzmanība pievērsta vecāka gadagājuma cilvēkiem, un Nr. 6 (2020. gada 30. novembris), kurā galvenā uzmanība pievērsta sociālajām tiesībām.

(40)  Eurofound2021. gada 19. maija raksts “Pensionēšanās”.

(41)  Eurofound, Apsekojums par dzīves kvalitāti Eiropā, 2016, 79. lpp.

(42)  Eurofound, Apsekojums par dzīves kvalitāti Eiropā, 2016, 77. lpp.

(43)  Eurofound, Apsekojums par dzīves kvalitāti Eiropā, 2016, 15. lpp.

(44)  Eurofound Apsekojums par dzīves kvalitāti Eiropā, 2016, 26. lpp.

(45)  2018. gada ziņojumā par novecošanu kopējās novecošanas izmaksas ir definētas kā tādas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz publiskiem izdevumiem pensijām, veselības aprūpei, ilgtermiņa aprūpei, izglītībai un bezdarbnieku pabalstiem.

(46)  Komisijas 2018. gada 25. maija iestāžu dokuments “2018. gada ziņojums par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes ES28 2016.–2070. gadam”.

(47)  Komisijas 2018. gada 12. aprīļa ziņojums par senioru ekonomiku.

(48)  Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2016. gada 4. oktobra ziņojums “Darbaspēka novecošana: ietekme uz darba aizsardzību — pētījuma pārskats”.

(49)  Eurostat, “Gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenis, vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem”, piekļūts 2021. gada 2. jūnijā.

(50)  COM(2020)0241, 10. lpp.

(51)  COM(2020)0241, 22. lpp.

(52)  Eiropas Alcheimera slimības apvienības 2020. gada 17. februāra ziņojums “Demence Eiropā —2019. gada gadagrāmata: demences izplatības Eiropā novērtējums”.

(53)  Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojums par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai (COM(2020)0103).

(54)  COM(2020)0241, 20. lpp.

(55)  Eurostat, “Lauksaimnieki un lauksaimniecības darbaspēks — statistika”, dati izgūti 2018. gada novembrī.


Ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/146


P9_TA(2021)0348

Vadlīniju izveide attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai (2021/2071(INI))

(2022/C 99/14)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (1) (“Regula”),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 7. pantu,

ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (2),

ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, iestāžu nolīgumu, ES Atveseļošanas instrumentu un Tiesiskuma regulu (3),

ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (tiesiskuma nosacījumu mehānisms) (4),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580),

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatoto priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu, kas sagatavots saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu (COM(2017)0835),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5) (“Finanšu regula”),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstuli,

ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0226/2021),

A.

tā kā Regulā noteiktais nosacītības mehānisms bija daļa no vispārējās politiskās vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, atveseļošanas plānu “Next Generation EU” un Lēmumu par pašu resursiem (6) un tā piemērošanu nevajadzētu aizkavēt, jo īpaši attiecībā uz iepriekšminēto instrumentu piemērošanu;

B.

tā kā DFS 2021.–2027. gadam un “Next Generation EU” apjoms Eiropas Savienībai tās vēsturē ir līdz šim nepieredzēts budžets, kura mērķis ir atbalstīt ES ekonomikas un sociālo atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas sekām, un tādēļ ir vairāk nekā jebkad agrāk savlaicīgi un pienācīgi jāpiemēro pareizas finanšu pārvaldības principi, kā arī jāaizsargā ES finanšu intereses;

C.

tā kā atbilstoši Regulai tiesiskuma ievērošana ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai tiktu ievēroti pareizas finanšu pārvaldības principi;

D.

tā kā Regula stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī un kopš minētās dienas tā kļuvusi saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs visiem maksājumiem, kuri ir veikti kopš Regulas stāšanās spēkā;

E.

tā kā Komisija nolēma ievērot Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra nesaistošos secinājumus un paziņoja, ka tā izstrādās vadlīnijas par Regulas piemērošanu;

F.

tā kā Parlaments 2021. gada 25. marta rezolūcijā par Regulas piemērošanu prasīja, lai Komisija vadlīnijas pieņemtu ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā un pēc apspriešanās ar Parlamentu;

G.

tā kā temats “vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība” tiks apspriests konferencē par Eiropas nākotni, ļaujot rūpīgi apsvērt Savienības instrumentus, ar kuriem uzraudzīt, novērst un apkarot ES vērtību, tostarp tiesiskuma, pārkāpumus,

1.   

pauž nožēlu par to, ka Komisija ir nolēmusi izstrādāt vadlīnijas par Regulas piemērošanu; atkārtoti pauž viedokli, ka Regulas teksts ir skaidrs un nav nepieciešama papildu interpretācija, lai to piemērotu, un ka likumdevēji šajā sakarā nav deleģējuši Komisijai nekādas pilnvaras; pieņem zināšanai vadlīniju projektu, ko Komisija ir darījusi zināmu Parlamentam un dalībvalstīm;

2.   

norāda, ka vadlīnijas nav juridiski saistošas; pauž sarūgtinājumu par to, ka Komisija atkāpjas no ierastās prakses izstrādāt vadlīnijas tiesību akta piemērošanai tikai gadījumos, kad tiesību akta faktiskā īstenošana noteiktā laikposmā liecina par vajadzību pēc norādījumiem; uzsver, ka vadlīniju izstrādes process nekādā gadījumā nedrīkst vēl vairāk kavēt Regulas piemērošanu;

3.   

atgādina, ka vadlīnijas nevar grozīt, paplašināt vai sašaurināt Regulas tekstu; uzsver — lai radītu pievienoto vērtību, vadlīnijās ir jāprecizē, kā Regulas tiesību normas tiks piemērotas praksē, un tādēļ ir savlaicīgi jāizklāsta procedūra, definīcijas un metodoloģija, ko Komisija piemēros;

4.   

pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija līdz 2021. gada 1. jūnijam nav ievērojusi Parlamenta noteikto termiņu saskaņā ar Regulu tai paredzēto saistību izpildei, cita starpā attiecībā uz vadlīniju izstrādi; atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta priekšsēdētājs 2021. gada 23. jūnijā aicināja Komisiju rīkoties, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 265. pantu, lai izpildītu savas saistības un nodrošinātu pilnīgu un tūlītēju Regulas piemērošanu;

5.   

uzskata, ka Komisija nav efektīvi izmantojusi laiku kopš Regulas stāšanās spēkā; mudina Komisiju novērst turpmāku kavēšanos ar Regulas piemērošanu, kā arī steidzami un rūpīgi izmeklēt visus iespējamos tiesiskuma principu pārkāpumus dalībvalstīs, kuri pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; atkārtoti norāda, ka situācija dažās dalībvalstīs jau ir pamats tūlītējai rīcībai saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punktu, nosūtot rakstisku paziņojumu un informējot par to Parlamentu;

6.   

atgādina, ka Komisijas politiskajās pamatnostādnēs 2019.–2024. gadam ir norādīts, ka “nedrīkst būt kompromisa attiecībā uz mūsu pamatvērtību aizsardzību” un ka tiks nodrošināts, lai viss Savienības instrumentu kopums tiktu izmantots ES līmenī; atgādina, ka Komisija “ir pilnīgi neatkarīga” un tās locekļi “nelūdz un nepieņem nevienas valdības [..] norādījumus” saskaņā ar LES 17. panta 3. punktu un LESD 245. pantu; atgādina arī, ka saskaņā ar LES 17. panta 8. punktu Komisija “ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā”;

7.   

pieprasa Komisijai regulāri un proaktīvi vismaz divas reizes gadā ziņot Parlamentam par jaunām un izskatīšanā esošām lietām, sākot pēc iespējas drīz ar pirmajām lietām;

8.   

apņemas rūpīgi pārbaudīt Regulas īstenošanu ikreiz, kad radīsies bažas par iespējamiem tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstīs, kuri ietilpst Regulas darbības jomā; cenšas organizēt regulāras sanāksmes, lai uzraudzītu Regulas īstenošanu atbildīgajās komitejās saskaņā ar referentu norādījumiem; aicina Komisiju laicīgi reaģēt uz atbildīgo komiteju veikto pārbaudi, sniedzot pilnīgu informāciju;

Tiesiskuma principu pārkāpumi

9.

uzsver, ka Regula attiecas gan uz atsevišķiem tiesiskuma principu pārkāpumiem, gan uz sistēmiskiem pārkāpumiem, kas ir plaši izplatīti vai izriet no publisko iestāžu atkārtotas prakses vai bezdarbības vai šādu iestāžu pieņemtiem vispārējiem pasākumiem;

10.

aicina Komisiju vadlīnijās precizēt, ka dalībvalstī notikuši tiesiskuma pārkāpumi, kas izriet no lēmumiem vai notikumiem, kuri pieņemti vai notikuši pirms 2021. gada 1. janvāra, joprojām ietilpst Regulas darbības jomā, kamēr vien to ietekme joprojām turpinās;

11.

vērš īpašu uzmanību uz Regulas 3. pantā noteikto tiesiskuma principu indikatīvo pārkāpumu sarakstu; mudina Komisiju izmeklēt iespējamos šajā sarakstā iekļauto pārkāpumu gadījumus dalībvalstīs, vienlaikus norādot, ka būtiska var būt arī publisko iestāžu cita veida prakse vai bezdarbība; atzīmē, ka Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu jau ir ietvertas norādes par pārkāpumiem vairākās dalībvalstīs, kuri varētu būt pietiekams iemesls Regulas piemērošanai;

12.

norāda, ka saraksts ar dalībvalstu struktūru rīcību saistībā ar nosacītības režīma piemērošanu, kas noteikts Regulas 4. pantā, neizslēdz citu situāciju vai iestāžu rīcības iespējamo nozīmību saistībā ar Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību;

13.

uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp ES iestādēm, dalībvalstīm, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO); atgādina, ka neefektīva vai novēlota sadarbība ar EPPO un OLAF var būt pamats sākt rīkoties saskaņā ar Regulu; uzsver, ka EPPO gadījumā efektīva un savlaicīga sadarbība ietver ne tikai valstu iestāžu pienākumu aktīvi palīdzēt un atbalstīt EPPO kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, bet arī valsts valdības pienākumu nodrošināt, ka tās Eiropas un deleģētie prokurori tiek iecelti savlaicīgi un objektīvi; turklāt uzskata, ka sistemātiskais turpmāko pasākumu trūkums saistībā ar OLAF ieteikumiem var tikt uzskatīts par bezdarbību Regulas nozīmē;

14.

atgādina — lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, Komisijai jāveic objektīvs, neatkarīgs, taisnīgs un rūpīgs kvalitatīvs novērtējums, kurā būtu jāņem vērā attiecīgā informācija no pieejamiem avotiem un atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas un attiecīgo valstu un starptautisko tiesu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, spriedumi, Revīzijas palātas ziņojumi, Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu un ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, attiecīgā gadījumā OLAF un EPPO ziņojumi un secinājumi un ieteikumi, ko sniegušas attiecīgās starptautiskās organizācijas un tīkli, tostarp tādas Eiropas Padomes struktūras kā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) un Venēcijas komisija, jo īpaši tās tiesiskuma kontrolsaraksts, un Eiropas augstāko tiesu un tiesu iestāžu padomju tīkli; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā tā apkopos, analizēs un izvērtēs šo informāciju, sagatavojot lietas;

15.

jo īpaši uzskata, ka Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu ir objektīvs, neatkarīgs, taisnīgs un kvalitatīvs tiesiskuma principu pārkāpumu izvērtējums un nozīmīgs informācijas avots Komisijas saskaņā ar Regulu veiktajam izvērtējumam; aicina Komisiju gada ziņojumā par tiesiskumu iekļaut īpašu sadaļu par gadījumiem, kad tiesiskuma principu pārkāpumi konkrētā dalībvalstī varētu pietiekami tiešā veidā ietekmēt vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, un paskaidrot vadlīnijās, kā gada ziņojums tiks sistemātiski izmantots Komisijas saskaņā ar Regulu veiktajam izvērtējumam;

16.

aicina Komisiju izveidot skaidru, precīzu un lietotājiem draudzīgu sūdzību iesniegšanas sistēmu un noteikt termiņus Komisijas atbilžu sniegšanai uz sūdzībām; norāda, ka pilsoniskā sabiedrība, tostarp neatkarīgas NVO un pilsoņi, kā arī faktos balstīta pētnieciskā žurnālistika un mediji ir pirmie, kas var konstatēt iespējamos tiesiskuma pārkāpumus vietējā un valsts līmenī, un tādēļ tie būtu jāiesaista ziņošanā par tiem; atgādina, ka Regula ir jāpiemēro tā, lai saskaņā ar Direktīvā (ES) 2019/1937 (7) noteiktajiem principiem nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem;

17.

atgādina, ka pasākumus saskaņā ar Regulu veic gadījumos, kad tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; uzsver — tas nozīmē, ka Komisijai ir jāīsteno visaptveroša, proaktīva un uz risku balstīta pieeja, lai aizsargātu Savienības izdevumus pat pirms faktisko maksājumu veikšanas;

18.

atgādina, ka Regulas darbības joma attiecas uz visu valdības struktūru darbību, tostarp uz dalībvalstu organizācijām, kas izveidotas kā publisko tiesību subjekts vai privāttiesību subjekts, kuram uzticēti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumi, kā noteikts Finanšu regulā; norāda, ka nekādas izmaiņas tādas struktūras pārvaldības veidā, kurai uzticēti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumi, nevar atbrīvot attiecīgo struktūru no pienākuma ievērot Regulu;

Savienības budžeta aizsardzība

19.

uzsver, ka pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, proti, saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti, kā noteikts Finanšu regulā; atgādina, ka saskaņā ar Regulas 5. pantu “Komisija pārbauda, vai piemērojamie tiesību akti ir ievēroti, un vajadzības gadījumā veic visus atbilstīgos Savienības budžeta aizsardzības pasākumus”;

20.

atgādina, ka Regulā ir sniegta skaidra tiesiskuma definīcija, kas jāsaprot saistībā ar citām Savienības vērtībām, tostarp pamattiesībām un nediskrimināciju; uzskata, ka pastāvīgi demokrātijas un pamattiesību pārkāpumi, tostarp valsts finansēta minoritāšu diskriminācija un uzbrukumi mediju brīvībai un biedrošanās un pulcēšanās brīvībai, ietekmē projektus, kurus dalībvalstis lemj finansēt, izmantojot Savienības līdzekļus, un tādējādi var diezgan tieši ietekmēt Savienības finanšu interešu aizsardzību; aicina Komisiju minēto ņemt vērā savās vadlīnijās;

21.

atgādina, ka Regulā paredzētie pasākumi ir nepieciešami jo īpaši gadījumos, kad citas Finanšu regulā, Kopīgo noteikumu regulā un citos konkrētas nozares reglamentējošos tiesību aktos izklāstītas procedūras nenodrošina efektīvāku Savienības budžeta aizsardzību, bet ne tikai šādos gadījumos; uzsver — tas nenozīmē, ka Regula ir jāuzskata par galējo līdzekli, bet gan to, ka Komisija Savienības finanšu interešu aizsardzībai var izmantot plašu tādu procedūru klāstu, tostarp Regulu, kuras jāizvēlas katrā gadījumā atsevišķi un kuras vajadzības gadījumā var arī izmantot vienlaikus atkarībā no to lietderības un efektivitātes; aicina Komisiju noteikt darbības veidu un procesuālos un tehniskos standartus, ko tā izmantos, lai izvēlētos piemērojamos instrumentus;

22.

norāda, ka Regula attiecas uz visiem Savienības līdzekļiem un to piemēro sistēmiskiem pārkāpumiem, kā arī gadījumiem, kad pastāv nopietns risks Savienības budžeta pareizai finanšu pārvaldībai vai Savienības finanšu interešu aizsardzībai, ko var būt grūti risināt ar citām Savienības procedūrām, kuras piemēro tikai konkrētām izdevumu programmām un kuras ir saistītas ar jau notikušu ietekmi uz budžetu; uzsver, ka Regula ir vienīgais ES tiesību akts, kas tiesiskuma ievērošanu saista ar ES budžetu; tādēļ uzskata, ka tās unikālie noteikumi būtu pilnībā jāpiemēro, lai nodrošinātu ne tikai ES finanšu, bet arī tiesiskuma aizsardzību;

23.

uzsver, ka sistēmiskiem pārkāpumiem, piemēram, pārkāpumiem, kas ietekmē tiesu sistēmas darbību, tiesnešu un tiesu iestāžu neatkarību vai publisko iestāžu neitralitāti, vai tādu struktūru pienācīgu darbību, kuras ir pilnvarotas novērst un apkarot korupciju, krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un interešu konfliktus, vai pārkāpj noteikumu stingrības nemazināšanas principu (8), kopumā ir pietiekami tieša ietekme uz Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību, izlietojumu un uzraudzību; aicina Komisiju precizēt kritērijus pasākumu noteikšanai sistēmisku pārkāpumu gadījumos;

Pasākumu pieņemšana

24.

atgādina, ka Regulas 6. un 7. pantā ir noteikti visi soļi un precīzs grafiks pasākumu pieņemšanai un atcelšanai saskaņā ar Regulu; uzsver, ka pasākumu pieņemšanas un atcelšanas procedūrā ir ievēroti tādi principi kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm un tā jāveic, pamatojoties uz neitrālu un faktos balstītu pieeju;

25.

atzīmē, ka Regulas 6. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Komisija var pieprasīt papildu informāciju, lai veiktu izvērtējumu gan pirms, gan pēc rakstiskā paziņojuma nosūtīšanas; uzsver, ka šādiem pieprasījumiem pirms rakstiskā paziņojuma arī turpmāk vajadzētu būt izņēmuma un vienreizējam risinājumam, lai neapdraudētu Regulā paredzēto precīzo grafiku pasākumu pieņemšanai;

26.

atgādina, ka Padomei pēc jebkura Komisijas priekšlikuma ir pienākums pieņemt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Regulu viena mēneša laikā, ko ārkārtas apstākļos var pagarināt ne vairāk kā par vēl diviem mēnešiem; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka šie laika ierobežojumi tiek pilnībā ievēroti, lai varētu pieņem laicīgu lēmumu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā tā nodrošinās saskaņotu pieeju un saskaņotu budžeta nosacījumu piemērošanu visos tās ģenerāldirektorātos;

27.

uzskata, ka pārredzamība ir būtiska, lai veicinātu dalībvalstu un iedzīvotāju uzticēšanos nosacītības mehānismam; uzsver to, ka, lai novērtētu atsevišķus un sistēmiskus tiesiskuma principu pārkāpumus, ir vajadzīga neatkarīga, taisnīga un objektīva attieksme pret dalībvalstīm, tostarp bezpartejiskas un uz pierādījumiem balstītas izmeklēšanas; norāda, ka tādēļ katrs Regulā paredzētās procedūras posms būtu jāveic pilnīgi pārredzamā veidā; aicina Komisiju noteikt pārredzamības noteikumus un principus, ko tā piemēros, iedarbinot nosacītības mehānismu;

28.

atgādina, ka sakarā ar faktisko vai iespējamo ietekmi uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interesēm saskaņā ar Regulu veiktajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturu, ilgumu, smagumu un apmēru; uzskata, ka kopumā minētās ietekmes nopietnība atspoguļos pārkāpumu smagumu;

Galasaņēmēju un labuma guvēju aizsardzība

29.

atgādina, ka saskaņā ar Regulu ir svarīgi pienācīgi aizsargāt galasaņēmēju un labuma guvēju leģitīmās intereses;

30.

atgādina, ka, ja vien lēmumā par pasākumu pieņemšanu nav noteikts citādi, atbilstīgu pasākumu noteikšana saskaņā ar Regulu neietekmē dalībvalstu pienākumus pret likumīgiem galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus;

31.

uzsver, ka tādos gadījumos kā smaga korupcija, nepotisms, sistēmiska krāpšana, nelikumīgas saiknes ar politiskajām partijām un interešu konflikti un jo īpaši gadījumos, kas konstatēti Finanšu regulā paredzētajā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES) vai ko izmeklē OLAF vai EPPO, Komisijai katrā atsevišķā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē, vai turpināt maksājumus galasaņēmējiem un saņēmējiem;

32.

aicina Komisiju īstenot Regulas 5. panta 4. punktu un nekavējoties izveidot tīmekļa vietni vai interneta portālu, kurā būtu galasaņēmējiem vai labuma guvējiem paredzēta informācija un norādījumi un atbilstoši instrumenti, ar kuriem tie varētu informēt Komisiju par to, ka tiek pārkāpts juridiskais pienākums turpināt maksājumus pēc tam, kad ir pieņemti pasākumi saskaņā ar Regulu, piemēram, vienkārša, viegli izmantojama un strukturēta sūdzību veidlapa; aicina Komisiju paskaidrot, kā tā ieviesīs efektīvu, rezultatīvu un atbilstīgu mehānismu pieteikumu iesniedzējiem, saņēmējiem un labuma guvējiem;

33.

uzsver, ka dalītā pārvaldībā nevar uzskatīt, ka Regulā paredzētie pasākumi ietekmē finansējuma pieejamību maksājumiem par saņēmēju likumīgajiem pieprasījumiem; turklāt atgādina, ka dalībvalstīm, uz kurām attiecas minētie pasākumi, regulāri jāziņo Komisijai par savu pienākumu izpildi pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem;

34.

aicina Komisiju analizēt visu tās rīcībā esošo informāciju, tostarp izmantojot digitālās izsekošanas rīkus, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visas summas, kuras pienākas no valsts struktūrām vai dalībvalstīm, faktiski tiek izmaksātas likumīgiem galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, kas var ietvert finanšu korekciju veikšanu, samazinot Savienības atbalstu programmām saskaņā ar piemērojamiem nozaru un finanšu noteikumiem;

35.

prasa Komisijai iekļaut Parlamenta ierosinājumus vadlīniju galīgajā redakcijā;

o

o o

36.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0287.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0360.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0103.

(5)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(6)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(8)  Tiesas 2021. gada 20. aprīļa spriedums lietā RepubblikaIl-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311, 59.-64. punkts.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/152


P9_TA(2021)0349

ES globālais cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums)

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) (2021/2563(RSP))

(2022/C 99/15)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā tā 2012. gada 2. februāra ieteikumu Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (1),

ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu (2),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās aicināts izveidot ES mēroga mehānismu mērķtiecīgu sankciju noteikšanai pret personām, kas iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp 2008. gada 4. septembra rezolūciju par ES sankciju kā daļas no ES rīcības un politikas cilvēktiesību jomā novērtējumu (3), 2014. gada 11. marta rezolūciju par spīdzināšanas izskaušanu pasaulē (4) un 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (5),

ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2019. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (6),

ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs (7) un 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ES ārējās attiecībās (8),

ņemot vērā visas rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem (pazīstamas kā steidzamās rezolūcijas), kas pieņemtas saskaņā ar Reglamenta 144. pantu,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 2. nodaļu attiecībā uz sankciju pieņemšanu saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP),

ņemot vērā LES 21. pantu par Savienības starptautiskās darbības principiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu,

ņemot vērā LES 31. panta 2. punktu par īpašiem noteikumiem attiecībā uz KĀDP,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu par sankciju pieņemšanu gan pret trešām valstīm, gan pret personām, grupām un nevalstiskām struktūrām,

ņemot vērā Lisabonas līguma 25. deklarāciju par nepieciešamību nodrošināt tiesības uz pienācīgu procesu personām un struktūrām, uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi vai ES terorisma apkarošanas pasākumi,

ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2020. gada 19. oktobra kopīgo priekšlikumu par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (JOIN(2020)0020),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 (9) un Padomes 2020. gada 7. decembra Regulu (ES) 2020/1998 (10) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem,

ņemot vērā Padomes 2021. gada 2. marta Īstenošanas regulu (ES) 2021/371 (11) un Padomes 2021. gada 22. marta Īstenošanas regulu (ES) 2021/478 (12), ar ko īsteno Regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (13),

ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (14),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. novembra secinājumus par Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads),

ņemot vērā 2012. gada ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. decembra Norādes par dažu Padomes Regulas (ES) 2020/1998 noteikumu īstenošanu (C(2020)9432),

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju un Ģenerālās asamblejas 2021. gada 2.–4. jūnija īpašās sesijas politisko deklarāciju par problēmām un pasākumiem saistībā ar korupcijas novēršanu un apkarošanu un starptautiskās sadarbības stiprināšanu,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

ņemot vērā 2018. gada 26. aprīļa pētījumu “Targeted sanctions against individuals on grounds of grave human rights violations — impact, trends and prospects at EU level” (“Mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas vainojamas smagos cilvēktiesību pārkāpumos —ietekme, tendences un perspektīvas ES līmenī”),

ņemot vērā Spānijas Augstākās tiesas Krimināllietu palātas 2020. gada 26. novembra lēmumu par Padomes 2017. gada 13. novembra Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (15),

ņemot vērā jautājumus Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) (O-000047/2021 – B9-0028/2021 un O-000048/2021 – B9-0029/2021),

ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā LES 21. pants paredz, ka Savienības darbības virzītājspēki ir demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes principi, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

B.

tā kā saskaņā ar LESD 215. pantu ES pieņem sankcijas kā pašas ES pasākumus (t. i., autonomas sankcijas) un/vai nolūkā īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas gadījumos, kad trešās valstis, fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai nevalstiski subjekti neievēro starptautiskās tiesības vai cilvēktiesības, vai īsteno politiku vai darbības, kurās netiek ievērots tiesiskums vai demokrātijas principi;

C.

tā kā Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumā “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021)0032) ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot ES sankciju efektivitāti, nodrošināt, ka tās netiek apietas vai apdraudētas, un izveidot informācijas apmaiņas par sankcijām repozitoriju, kā arī ceļvedi pārejai no konstatācijas, ka ES sankcijas netiek sistemātiski ievērotas, uz pārkāpumu procedūras sākšanu Eiropas Savienības Tiesā;

D.

tā kā Nīderlandes valdība 2018. gada novembrī aizsāka ES dalībvalstu diskusiju par mērķtiecīgu cilvēktiesību sankciju režīmu ES līmenī; tā kā Padome 2020. gada 7. decembrī beidzot pieņēma attiecīgo lēmumu un regulu, ar ko izveido ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu;

E.

tā kā Eiropas Parlaments sistemātiski nosoda cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus;

F.

tā kā ļoti bieži Eiropas Parlamenta pieņemtajās rezolūcijās ES iestādes tiek aicinātas pieņemt sankcijas, tostarp individuālas sankcijas, pret personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumiem pret cilvēci vai smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

G.

tā kā korupcija var postoši ietekmēt cilvēktiesību stāvokli un bieži vien apdraud iestāžu darbību un leģitimitāti, kā arī tiesiskumu; tā kā Parlaments ir aicinājis ES globālajā cilvēktiesību sankciju režīmā ņemt vērā arī pārkāpumus un sistēmiskas korupcijas gadījumus, kas saistīti ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

H.

tā kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Apvienotā Karaliste ir pieņēmušas līdzīgus sankciju režīmus; tā kā sadarbība starp līdzīgi domājošām valstīm, kurām ir kopīgas pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma vērtības, padarīs mērķtiecīgu sankciju piemērošanu saskaņotāku un tādējādi efektīvāku; tā kā Apvienotās Karalistes valdība 2021. gada 26. aprīlī ieviesa globālu pretkorupcijas sankciju režīmu,

1.

atzinīgi vērtē ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma (EU GHRSR) pieņemšanu, jo tas ir būtisks papildinājums ES cilvēktiesību un ārpolitikas instrumentu kopumam, kas stiprina ES kā globāla cilvēktiesību dalībnieka lomu, ļaujot tai veikt ierobežojošus pasākumus pret juridiskām un fiziskām personām, kuras iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos visā pasaulē; uzsver, ka jaunajam režīmam ir jābūt daļai no plašākas, saskaņotas un skaidri definētas stratēģijas, kurā ņemti vērā ES ārpolitikas mērķi; uzsver, ka šajā stratēģijā būtu arī jācenšas noteikt konkrētus kritērijus, kas ir saistīti ar mērķiem, un sīki izklāstīt, kā sankcijas var palīdzēt sasniegt šos kritērijus; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome, pieņemot jauno režīmu, ir nolēmusi piemērot vienprātības, nevis kvalificēta vairākuma balsojumu, un atkārtoti aicina ieviest kvalificēta vairākuma balsojumu par to sankciju pieņemšanu, uz kurām attiecas ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma darbības joma;

2.

atzinīgi vērtē režīma darbības jomas definīciju, kurā uzskaitīti konkrēti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp tādi, kas saistīti ar seksuālu un uz dzimumu balstītu vardarbību, un aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu pašreizējos ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma tiesību aktus, paplašinot to darbības jomu un iekļaujot tajā koruptīvas darbības; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis elastīgi pielāgot to jaunām problēmām un cilvēktiesību vai valsts vai ārkārtas pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas draudiem, tostarp saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem vai vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka ES sankcijas ir vērstas pret personām, kas pārkāpj cilvēktiesības, un to mērķis nav ietekmēt iedzīvotāju cilvēktiesību izmantošanu;

3.

atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija 2021. gadā pārbaudīs metodes, ar ko apiet un apdraud sankcijas, kā arī pārskatīs spēkā esošos dalībvalstu ziņošanas pienākumus attiecībā uz sankciju īstenošanu un izpildi; aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ņemt vērā šīs pārskatīšanas rezultātus, lai ierosinātu papildu izmaiņas tiesību aktos un attiecīgi īstenošanas pamatnostādnēs;

4.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka šis režīms tādā pašā mērā attiecas arī uz cilvēktiesību pārkāpēju ekonomiskajiem un finansiālajiem veicinātājiem; ja koruptīvas darbības nav iekļautas pašreizējā režīma pārskatīšanā, aicina ES un tās dalībvalstis iedvesmoties no Apvienotās Karalistes tiesību akta priekšlikuma par globāliem pretkorupcijas sankciju noteikumiem vai ASV Globālā Magņitska sankciju režīma, vai Kanādas Likuma par korumpētu ārvalstu amatpersonu upuru tiesisko aizsardzību, vai citiem līdzīgiem režīmiem un ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma papildināšanas nolūkā pieņemt ES pretkorupcijas sankciju režīmu;

5.

atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu 2016. gada Globālo Magņitska sankciju režīmu un tā vadošo lomu citu starptautisko dalībnieku, tostarp ES, iedvesmošanā, īstenojot centienus aizsargāt cilvēktiesības;

6.

atzinīgi vērtē pirmos īstenošanas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minēto režīmu un apliecina ES apņemšanos pienācīgi izmantot šo jauno un vērienīgo instrumentu; mudina Padomi pilnībā izmantot šo instrumentu, lai stiprinātu tā ietekmi;

7.

pauž pārliecību par jaunā režīma efektivitāti, tostarp tā preventīvo ietekmi; pauž stingru pārliecību par to, ka visaugstākie iespējamie standarti attiecībā uz tā īstenošanas pārskatīšanu tiesā un pienācīgu pārbaudi ir būtiski, lai nodrošinātu režīma leģitimitāti; uzsver nepieciešamību regulāri pārskatīt sarakstus, noteikt skaidrus un pārredzamus kritērijus un metodiku to personu vai vienību iekļaušanai sarakstā un svītrošanai no saraksta, kurām piemēro sankcijas, un paredzēt atbilstošas juridiskās procedūras, ar kuru palīdzību iekļaušanu sarakstā var apstrīdēt, lai garantētu rūpīgu izskatīšanu tiesā un pārsūdzības tiesības;

8.

nosoda jebkādas atbildes sankcijas, kas noteiktas ES, tās iestādēm vai Parlamenta deputātiem, struktūrām vai pilsoņiem tikai tādēļ, ka tie sekmējuši un aizsargājuši cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu, īstenojot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; atgādina, ka atbildes pasākumu mērķis ir atturēt ES no to globālo darbību veikšanas, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības saskaņā ar Līgumā noteiktajām saistībām; uzsver, ka ir vajadzīga ātra, stingra un koordinēta ES reakcija uz šādām trešo valstu atbildes sankcijām un ka ir jānodrošina, lai divpusējie nolīgumi ar šādām valstīm neapdraudētu ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu vai ES uzticamību ārpolitikā kopumā;

9.

šajā sakarībā uzsver, ka visām ES dalībvalstīm sankciju piemērošana un īstenošana jāinterpretē vienādi, konsekventi un ātri; mudina Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju nodrošināt, ka valstu sankcijas par ES sankciju pārkāpšanu ir efektīvas, samērīgas un atturošas; uzskata, ka atbilstošu pasākumu neveikšana situācijās, kas saistītas ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, apdraud ES cilvēktiesību stratēģiju, sankciju politiku un ticamību; uzskata, ka ir jāievieš centralizēts īstenošanas un atbilstības uzraudzības mehānisms, ar kura palīdzību varētu nodrošināt stingrāku sankciju izpildi; atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija ierosina izveidot sankciju informācijas repozitoriju un izstrādāt ceļvedi (cita starpā kritērijus un grafiku) pārejai no konstatācijas, ka ES sankcijas netiek sistemātiski ievērotas, uz pārkāpumu procedūrām Eiropas Savienības Tiesā;

10.

uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to teritorijā reģistrētās iestādes, uzņēmumi un citi dalībnieki pilnībā ievērotu Padomes lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem; mudina dalībvalstis un Komisiju palielināt sadarbību un informācijas apmaiņu un aicina stiprināt Eiropas uzraudzības un izpildes mehānismu; aicina Padomi regulāri informēt uzņēmumus par sankciju sarakstiem, jo sarakstos iekļautie uzņēmumi parasti izmanto juridiskās nepilnības un atrod citus radošus risinājumus, lai izvairītos no sankcijām;

11.

pauž pārliecību, ka ierobežojošu pasākumu un jo īpaši aktīvu iesaldēšanas pārkāpumi ir nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses; aicina izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi pārskatīt Direktīvu (ES) 2017/1371 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939, lai uzticētu Eiropas Prokuratūrai pienākumu veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saucot pie atbildības vainīgos un to līdzdalībniekus, kas pastrādājuši noziedzīgus nodarījumus, ar kuriem pārkāpj saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu noteiktos ierobežojošos pasākumus;

12.

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamentam šajā procesā nav nekādas institucionālās lomas; lai palielinātu ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma leģitimitāti, aicina veikt tā parlamentāro uzraudzību un palielināt Eiropas Parlamenta lomu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu ierosināšanā un aicina izveidot īpašu parlamentāro darba grupu, kuras uzdevums būtu rūpīgi pārbaudīt sankciju režīma īstenošanu; aicina EĀDD un Komisiju veikt sistemātisku un institucionalizētu informācijas apmaiņu ar Parlamentu un dalībvalstīm un ziņot tiem;

13.

uzstāj, ka ir jāizveido pārredzams un iekļaujošs process, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku ieguldījumu, cita starpā izveidojot ES līmeņa padomdevēju komiteju un rīkojot regulāras sanāksmes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, ar mērķi uzraudzīt režīma piemērošanu un uzlabot tā īstenošanu; aicina EĀDD sniegt norādījumus par to, kā piedalīties šajā procesā, un uzsver, ka ir jāīsteno konfidencialitāte un liecinieku aizsardzības mehānisms attiecībā uz tiem, kas sniedz informāciju, piemēram, cilvēktiesību aizstāvjiem un organizācijām;

14.

uzsver, ka ar mērķtiecīgām sankcijām ir jācenšas panākt efektīvus un ilgstošus rezultātus; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis veltīt pienācīgus resursus un speciālās zināšanas, lai īstenotu un regulāri uzraudzītu ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietekmi, un cieši uzraudzīt iekļaušanu sarakstos un svītrošanu no tiem; uzstāj, ka gan ES, gan attiecīgajās valstīs vairāk uzmanības un resursu ir jāvelta sabiedrības informēšanai par sarakstiem, tostarp attiecīgo dokumentu tulkošanai konkrēti paredzēto personu vai vienību vietējā valodā;

15.

atgādina, ka ir vajadzīga vienota un saskaņota stratēģija ES sankciju režīmu īstenošanai un aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma un ES ārpolitikas saskaņotību, jo īpaši ar ES cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politiku, kā arī ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); turklāt aicina nodrošināt konsekvenci starp ES sankciju režīmiem un starptautiskajām krimināltiesībām, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ES politiku tiesiskuma un pamatbrīvību jomā;

16.

atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms atbilstu ES konkrētām valstīm paredzētiem un horizontāliem ierobežojošiem pasākumiem, nozaru pasākumiem, ieroču embargo un spēkā esošajiem starptautiskajiem sankciju satvariem, jo īpaši attiecībā uz ANO Drošības padomi, un papildinātu tos;

17.

aicina ES izveidot transatlantisko aliansi ar ASV demokrātijas aizstāvībai visā pasaulē un ierosināt demokrātijas aizsardzības instrumentu kopumu, kas ietvertu kopīgas darbības attiecībā uz sankcijām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politiku, un nodrošināt, ka tās sankciju politika ir saistīta ar ES un starptautisko izmeklēšanu un daudziem citiem starptautiskiem tiesiskuma instrumentiem, piemēram, starptautiskiem tribunāliem un iniciatīvu par ES tiesiskuma centru;

18.

pauž pārliecību par priekšrocībām, ko ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma īstenošanā sniedz sadarbība un koordinācija ar partneriem un līdzīgi domājošām valstīm; mudina Komisiju un dalībvalstis sankciju noteikšanā balstīties uz ES un ASV ciešo sadarbību un stratēģiskajām attiecībām, kuru pamatā ir kopīga vēsture un kopīgas demokrātiskās vērtības, un aicina rīkot regulāras diskusijas par mērķtiecīgām sankcijām, jo īpaši saistībā ar Transatlantisko likumdevēju dialogu; aicina Komisiju un EĀDD sadarboties ar ārējām tiesu iestādēm, piemēram, Starptautisko Krimināltiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Amerikas Cilvēktiesību tiesu, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu un citiem ad hoc tribunāliem, ANO atbalstītiem tribunāliem un citām struktūrām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un starptautiskajām uzraudzības un kontroles struktūrām, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, NATO un Eiropas Padomi, lai iegūtu pierādījumus kā pamatojumu sankciju noteikšanai saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu un atturētu no nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina ES veicināt to, lai visas pasaules valstis ratificētu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

19.

uzsver, ka visos ES un tās dalībvalstu centienos apkarot nesodāmību galvenajam mērķim arī turpmāk vajadzētu būt to personu kriminālvajāšanai iekšzemes vai starptautiskās jurisdikcijās, kuras vainojamas smagos cilvēktiesību pārkāpumos un zvērībās; atkārtoti uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgs universālas jurisdikcijas princips, un atzinīgi vērtē neseno tiesvedību vairākās dalībvalstīs saskaņā ar šo principu;

20.

uzsver, ka ir svarīgi, lai ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis pieskaņotos ES globālajam cilvēktiesību sankciju režīmam atbilstoši to rīcības plašākai saskaņošanai ar ES KĀDP;

21.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1)  OV C 239 E, 20.8.2013., 11. lpp.

(2)  OV C 23, 21.1.2021., 108. lpp.

(3)  OV C 295 E, 4.12.2009., 49. lpp.

(4)  OV C 378, 9.11.2017., 52. lpp.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012.

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0014.

(7)  OV C 337, 20.9.2018., 82. lpp.

(8)  OV C 101, 16.3.2018., 47. lpp.

(9)  OV L 410 I, 7.12.2020., 13. lpp.

(10)  OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

(11)  OV L 71 I, 2.3.2021., 1. lpp.

(12)  OV L 99 I, 22.3.2021., 1. lpp.

(13)  OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

(14)  OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(15)  OV L 295, 14.11.2017., 60. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/158


P9_TA(2021)0350

Gada ziņojums par Šengenas zonas darbību

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību (2019/2196(INI))

(2022/C 99/16)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punktu, ar ko tiek izveidota brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kas “nodrošina, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām”,

ņemot vērā LESD 21. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantu, kas nodrošina, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā,

ņemot vērā LESD 18. pantu un Hartas 21. panta 2. punktu, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju valstspiederības dēļ,

ņemot vērā Hartas 18. un 19. pantu par patvēruma tiesībām un aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā,

ņemot vērā to, ka kopš Šengenas nolīguma parakstīšanas 1985. gada 14. jūnijā Šengenas acquis pastāvīgi attīstās, pašlaik ietverot daudzus ES tiesību aktus tādās jomās kā iekšējo un ārējo robežu pārvaldība, vīzu politika, atgriešanas politika, policijas sadarbība un datu aizsardzība, kā arī tiesību aktus, ar kuriem izveido un pārvalda divas Savienības aģentūras (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) un Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)), finanšu programmu (finansiāla atbalsta instruments ārējo robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai) un četras lielapjoma IT sistēmas (Šengenas Informācijas sistēma, vīzu informācijas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS)), tostarp nodrošina to sadarbspēju,

ņemot vērā tiesību aktus, kas pieņemti kopš pēdējā gada ziņojuma par Šengenas zonas darbību un kuru mērķis ir to stiprināt, ņemot vērā pastāvīgās problēmas, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regulu (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regulu (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulu (ES) 2019/817, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulu (ES) 2019/818, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (5), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regulu (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regulu (ES) 2018/1241, ar ko Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveides nolūkā groza Regulu (ES) 2016/794 (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/493 par sistēmu “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO) un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI (8), Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (9) (ERKA regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1155, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (10),

ņemot vērā notiekošo likumdošanas darbu saistībā ar Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšanu attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, Vīzu informācijas sistēmas reformu, ETIAS tiesiskā regulējuma pabeigšanu, Atgriešanas direktīvas pārstrādāšanu, finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām 2021.–2027. gadam un jauno priekšlikumu regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām (COM(2020)0612),

ņemot vērā dažādos Eiropadomes secinājumus, Padomes ieteikumus un Komisijas paziņojumus, vadlīnijas un ceļvežus, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar situāciju pie Šengenas zonas iekšējām un ārējām robežām, reaģējot uz Covid-19, piemēram, Komisijas 2020. gada 16. marta paziņojumu “Covid-19: Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai” (11) un Komisijas 2020. gada 30. marta paziņojumu “Covid-19: Norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, par tranzīta kārtības atvieglināšanu ES pilsoņu repatriācijai un par ietekmi uz vīzu politiku” (C(2020)2050) un tā turpmākos pagarinājumus, piemēram, 2020. gada 8. aprīļa paziņojumu (COM(2020)0148), Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, ar ko iepazīstināja Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs, un Padomes 2020. gada 13. oktobra Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (12),

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 22. oktobra paziņojumu par pārbaudi, vai Horvātija pilnībā piemēro Šengenas acquis (COM(2019)0497),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 23. septembra paziņojumu par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu (COM(2020)0609),

ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību (13),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma darbību saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 22. pantu (COM(2020)0779),

ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (14),

ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām (15),

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2020. gada 8. decembra ziņojumu “Migrācija: pamattiesību problēmas pie sauszemes robežām”,

ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par Atgriešanas direktīvas īstenošanu (16),

ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (17),

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas darba grupas Frontex kontroles jautājumos izveidi un pašreizējo darbu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas veikto šīs rezolūcijas sagatavošanas darbu,

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0183/2021),

A.

tā kā Šengenas zona ir unikāls veidojums un viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas vairāk nekā 25 gadus ir ļāvis cilvēkiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā bez kontrolēm pie iekšējām robežām; tā kā tas ir bijis iespējams, pateicoties dažādiem kompensējošiem pasākumiem, piemēram, pastiprinātai informācijas apmaiņai, izveidojot Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un izvērtēšanas mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis īstenošanu dalībvalstīs un veicinātu savstarpēju uzticēšanos Šengenas zonas darbībā; tā kā, lai panāktu savstarpējo uzticēšanos, ir nepieciešama arī solidaritāte, drošība, tiesu iestāžu un policijas sadarbība krimināllietās, ES ārējo robežu kopīga aizsardzība un vienota izpratne un politika vīzu un datu aizsardzības jomā;

B.

tā kā pilnībā funkcionējoša Šengenas zona un tās turpmākā paplašināšanās, iekļaujot Šengenas kandidātvalstis, joprojām ir būtiska turpmākai politiskai, ekonomiskai un sociālai integrācijai, veicinot kohēziju un novēršot atšķirības starp valstīm un reģioniem, kā arī priekšnoteikums pārvietošanās brīvības principa saglabāšanai; tā kā Šengenas zona nākotnē nedrīkst būt sadrumstalota;

C.

tā kā kontroles atcelšana pie iekšējām robežām ir nozīmīgs praktisks aspekts, ko iedzīvotāji saista ar Eiropas ideju un kam ir īpaši būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā; tā kā Šengenas zona ir apdraudēta, jo īpaši tādēļ, ka dalībvalstis, sevišķi pēdējos gados, aizvien vairāk īsteno kontroli pie iekšējām robežām;

D.

tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa dalībvalstu, tostarp Šengenas asociētās valstis, ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli vai ir pilnībā vai daļēji slēgušas savas robežas noteiktiem ceļotājiem, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas to teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā; tā kā nespēja efektīvi koordinēt iekšējās robežkontroles atjaunošanu un atcelšanu starp dalībvalstīm un Komisiju, jo īpaši pandēmijas sākumā, apdraud pašu Šengenas sadarbības koncepciju;

E.

tā kā kopš 2015. gada dalībvalstis ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli kopumā 268 reizes, un tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar laikposmu no 2006. līdz 2014. gadam, kad iekšējā robežkontrole tika atjaunota tikai 35 reizes (18);;

F.

tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt paudis bažas par daudzu šādu iekšējās robežkontroles pasākumu nepieciešamību un samērīgumu;

G.

tā kā savstarpēja uzticēšanās un cieša sadarbība starp dalībvalstīm ir īpaši būtiski elementi, kas ir Šengenas zonas izveides pamatā;

H.

tā kā pēdējos gados ir pieņemti svarīgi ES likumdošanas instrumenti, kuru mērķis ir uzlabot robežpārbaužu efektivitāti un lietderību pie ārējām robežām un veicināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā; tā kā šie instrumenti ietver jaunu ES informācijas sistēmu arhitektūru un to sadarbspēju;

I.

tā kā joprojām tiek ziņots par iespējamiem vardarbības gadījumiem pret migrantiem, tostarp personām, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un par promraidīšanas gadījumiem pie ES ārējām robežām; tā kā Eiropas Parlaments, OLAF, Frontex un Eiropas Ombuds ir sākuši izmeklēšanu saistībā ar šiem ziņojumiem; tā kā Savienībai vēl nav efektīva mehānisma pamattiesību uzraudzībai pie tās ārējām robežām;

J.

tā kā 2017. gada izvērtēšanā tika konstatēti nopietni trūkumi, Apvienotajai Karalistei piemērojot Šengenas acquis attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu;

K.

tā kā Šengenas izvērtēšanas mehānisma pirmais izvērtēšanas cikls ir apliecinājis, ka ir labāk un ātrāk jāīsteno no izvērtējumiem izrietošie ieteikumi un ka ir vajadzīgas atbilstīgas reformas, jo īpaši attiecībā uz to, kā mehānisms novērtē pamattiesību ievērošanu;

L.

tā kā Frontex veiktajos ikgadējos neaizsargātības novērtējumos tiek pārbaudītas dalībvalstu spējas stāties pretī apdraudējumiem un problēmām pie ārējām robežām un ieteiktas konkrētas korektīvas darbības, lai mazinātu neaizsargātību, un tādējādi šie novērtējumi papildina Šengenas izvērtēšanas mehānisma ietvaros veiktos izvērtējumus;

M.

tā kā, neraugoties uz Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā pausto aicinājumu, Šengenas acquis pilnīga piemērošana kontroles atcelšanai pie iekšējām robežām attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju vēl nav panākta;

N.

tā kā Komisija savā 2019. gada 22. oktobra paziņojumā par pārbaudi, vai Horvātija pilnībā piemēro Šengenas acquis, norādīja, ka Horvātija ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vajadzīgos nosacījumus Šengenas noteikumu pilnīgai piemērošanai,

Šengenas zonas darbība

1.

uzskata, ka pašu Šengenas sadarbības koncepciju, proti, nodrošināt kontroles neesamību pie iekšējām robežām un garantēt pārvietošanās brīvību, vēl vairāk apdraud Covid-19 pandēmija; šajā sakarībā atkārtoti pauž bažas par pašreizējo situāciju attiecībā uz kontroli pie iekšējām robežām dažās dalībvalstīs un, pilnībā atbalstot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, kas ieviesti Covid-19 izplatības ierobežošanai, šajā nolūkā atgādina, ka, īstenojot jebkādus šādus pasākumus pandēmijas apkarošanai un ierobežojot pamattiesības un pamatbrīvības, vienmēr būtu jāievēro tiesību aktu gars un burts;

2.

atgādina, ka saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem iekšējo robežkontroli var atjaunot, ja tā ir nepieciešama un samērīga, tiek piemērota uz laiku un ir galējs līdzeklis; šajā sakarībā atkārtoti uzsver, ka daudzi kopš 2015. gada piemērotie iekšējās robežkontroles pagarinājumi nav pietiekami pamatoti un neatbilst noteikumiem par robežkontroles pagarināšanu, nepieciešamību vai samērīgumu un tāpēc ir nelikumīgi;

3.

atzīst, ka Komisija ir centusies koordinēt vienotu Eiropas reakciju; tomēr pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis turpina ieviest kontroli pie iekšējām robežām, bieži vien nesaskaņotā veidā, pienācīgi neapsverot Eiropas kopējās intereses saglabāt Šengenas zonu kā telpu bez kontroles pie iekšējām robežām; atkārtoti norāda, ka ieviestās kontroles ir negatīvi ietekmējušas preču, kapitāla, pakalpojumu un personu brīvu apriti Savienībā; šajā sakarībā uzsver pārrobežu darba ņēmēju īpaši sarežģīto situāciju;

4.

atgādina, ka, neraugoties uz to, ka Komisija ir konstatējusi būtiskus trūkumus Šengenas acquis īstenošanā, tā ir lēni vai ļoti nelabprāt uzsākusi pārkāpuma procedūras; atkārtoti aicina Komisiju pienācīgi pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, novērtēt, vai ir ievēroti nepieciešamības un samērīguma principi, un vajadzības gadījumā izmantot pārkāpuma procedūras; uzsver, ka ir steidzami jāstiprina Šengenas zonas valstu savstarpējā uzticēšanās un sadarbība un jānodrošina atbilstīga Šengenas zonas pārvaldība;

5.

atgādina, ka dalībvalstīm ir jāievēro Līgumos un Hartā noteiktie tiesību akti un likumīgā un nediskriminējošā veidā jāīsteno pasākumi pie robežām; uzskata, ka regulārām politiskām un publiskām debatēm par Šengenas zonas darbību ir ārkārtīgi būtiska nozīme;

6.

norāda, ka šā sasaukuma laikā līdz šim nav panākts progress attiecībā uz Šengenas Robežu kodeksa (SBC) pārskatīšanu, par ko Padome joprojām bloķē iestāžu sarunas; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem par Šengenas zonas pārvaldību; pauž vilšanos par to, ka Komisija joprojām nepilda savu pienākumu ziņot Parlamentam, neiesniedzot gada ziņojumu par telpas bez iekšējās robežkontroles darbību (SBC regulas 33. pants) un visaptverošo gada ziņojumu saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma (SEMM) regulas 20. pantu, tādējādi kavējot rūpīgas pārbaudes veikšanu un konstruktīvas politiskas debates;

7.

papildus vairākkārtējiem pieprasījumiem pilnībā piemērot Šengenas acquis noteikumus Bulgārijā un Rumānijā mudina Padomi pildīt savas saistības un nekavējoties rīkoties, lai atceltu pārbaudes pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām, tādējādi ļaujot šīm valstīm likumīgi pievienoties brīvas pārvietošanās telpai bez iekšējās robežkontroles; ir gatavs pēc apspriešanās ar Padomi saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu paust savu viedokli par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijā; uzskata, ka solidaritāte un atbildība attiecas uz visiem un ka Šengenas zona nākotnē nedrīkst būt sadrumstalota;

8.

uzskata, ka ir būtiski, lai ES vīzu politika būtu efektīva, lietotājdraudzīga un droša, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu līdz 2025. gadam digitalizēt vīzu procedūru; uzskata, ka to trešo valstu valstspiederīgo integrācija, kuri ir dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji, ir būtisks ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanas elements, un tādēļ aicina apsvērt iespēju saskaņot minimālos noteikumus ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai;

9.

atkārtoti aicina dalībvalstis nodrošināt Atgriešanas direktīvas (19) pienācīgu īstenošanu visos tās aspektos un aicina Komisiju uzraudzīt tās īstenošanu;

10.

mudina dalībvalstis stiprināt informācijas apmaiņu un turpināt attīstīt policijas pārrobežu sadarbību, piemēram, plašāk izmantojot kopīgas izmeklēšanas grupas;

11.

atzinīgi vērtē to, ka šajā laikā ir īstenotas vairākas iepriekšējā gada ziņojumā (20) prasītās darbības (Šengenas Informācijas sistēmas tiesiskā regulējuma pārskatīšana un EUROSUR reforma); tomēr norāda, ka lielākā daļa sniegto ieteikumu joprojām ir jāīsteno;

12.

uzsver, ka efektīva ārējo robežu darbība ir īpaši būtiska Šengenas zonas dzīvotspējai; ar bažām norāda, ka Šengenas izvērtēšanas ziņojumi un neaizsargātības novērtējumi joprojām norāda uz trūkumiem un neaizsargātību ārējo robežu aizsardzībā un pārvaldībā; aicina dalībvalstis īstenot ieteikumus, kurus tām adresējusi Padome un Frontex un kuru mērķis ir novērst trūkumus un neaizsargātību, jo īpaši ieteikumus, kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu robežu pārvaldības darbībās; uzsver nesen pieņemto likumdošanas pasākumu nozīmi;

13.

pauž bažas par pašreizējo ceļošanas ierobežojumu ietekmi uz bēgļu un personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, tiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka šādu pasākumu pieņemšana pilnībā atbilst SBC regulas 3. un 4. pantā un Hartā noteiktajām prasībām;

14.

pauž dziļas bažas par atkārtotajiem apgalvojumiem attiecībā uz Frontex iespējamo iesaistīšanos promraidīšanā un ziņojumiem par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem šīs aģentūras darbībā un uzskata, ka ir jānostiprina un efektīvi jāīsteno iekšējie ziņošanas mehānismi, kā arī parlamentārā un sabiedrības kontrole pār Frontex darbībām; uzsver, ka ERKA 46. pantā ir noteikts pienākums Frontex izpilddirektoram apturēt, izbeigt vai nesākt darbības, ja tiek pārkāpti nosacījumi šo darbību veikšanai, tostarp netiek ievērotas pamattiesības;

15.

šajā sakarībā pauž pilnīgu atbalstu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas darba grupas Frontex kontroles jautājumos izveidei un pašreizējam darbam, kuras mērķis ir novērtēt visus Frontex darbības un organizācijas aspektus, tās pastiprināto lomu un resursus integrētai robežu pārvaldībai, kā arī ES acquis pareizu piemērošanu, tostarp pamattiesību ievērošanu;

16.

pauž dziļas bažas par lielo nāves gadījumu skaitu Vidusjūrā; atgādina, ka palīdzības sniegšana jebkurai personai, kas jūrā atrodas briesmās, ir juridisks pienākums gan saskaņā ar ES, gan starptautiskajām tiesībām un ka meklēšana un glābšana ir Eiropas integrētās robežu pārvaldības neatņemama sastāvdaļa saskaņā ar ERKA regulu; aicina Frontex būtiski palielināt piekļuvi informācijai par tās operatīvajām darbībām jūrā, tostarp regulāri un pienācīgi ziņojot Parlamentam, piemēram, par sadarbību ar Jūras glābšanas koordinācijas centru Tripolē un Lībijas krasta apsardzi;

17.

pauž dziļas bažas par ziņojumiem attiecībā uz atkārtotu un nopietnu vardarbību un promraidīšanu pie ārējām robežām, tostarp promraidīšanu no vienas dalībvalsts uz citu un pēc tam uz trešo valsti; atkārtoti norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums nepieļaut nelegālu robežšķērsošanu, un atgādina, ka šis pienākums neskar to personu tiesības, kuras lūdz starptautisko aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un veikt efektīvu, neatkarīgu un ātru izmeklēšanu attiecībā uz visiem iespējamiem promraidīšanas un sliktas izturēšanās gadījumiem pie robežām un nodrošināt, ka trūkumi tiek nekavējoties novērsti;

18.

norāda, ka trūkst pienācīgu uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu ārējo robežu pārvaldībā, un uzskata, ka šajā nolūkā ir jāpiešķir Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA) pastiprināta operatīvā loma, tostarp izmantojot Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to valsts uzraudzības struktūras tiek efektīvi izveidotas un spēj pildīt savus uzdevumus, piešķirot tām pietiekamus resursus, atbilstošas pilnvaras un augstu darbības neatkarības pakāpi; mudina dalībvalstis sadarbībā ar Frontex, FRA, UNHCR un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām pastāvīgi uzlabot robežkontroles iestāžu darbinieku profesionālo darbību, tostarp nodrošināt apmācību patvēruma un bēgļu tiesību jomā;

19.

pauž dziļu nožēlu par to, ka ir aizkavējusies jaunās ERKA regulas pamattiesību noteikumu īstenošana, piemēram, līdz 2020. gada 5. decembrim pieņemt darbā 40 pamattiesību uzraudzītājus, kā noteikts šajā regulā; atzinīgi vērtē paziņojumu par vakancēm publicēšanu un prasa steidzami pieņemt darbā personālu; uzsver, ka visiem darbā pieņemtajiem uzraudzības speciālistiem ir jāspēj pildīt savus pienākumus saskaņā ar ERKA regulas 110. pantu un tādēļ viņi ir jāpieņem darbā viņu pienākumiem atbilstošā administratīvā līmenī; turklāt prasa palielināt Aģentūras sūdzību izskatīšanas mehānisma neatkarību, iesaistot FRA un valstu cilvēktiesību iestāžu ekspertus;

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms (SEMM)

20.

uzskata, ka SEMM ir ievērojami uzlabojis Šengenas zonas pārvaldību un ir palīdzējis nodrošināt tās darbību, pastiprinot savstarpēju uzticēšanos un kolektīvo atbildību; tomēr uzsver ES tiesību aktos paredzētā izvērtēšanas mehānisma sui generis raksturu un atgādina, ka Komisijai joprojām ir galīgā atbildība nodrošināt Līgumu un iestāžu saskaņā ar tiem pieņemto pasākumu piemērošanu;

21.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pārskatīt SEMM; atgādina par diskusijām par tā juridisko pamatu sarunās par Šengenas pārvaldības tiesību aktu kopumu 2012. gadā un uzstāj uz līdzdalību mehānisma pārskatīšanā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padomei, vēlams, izmantojot parasto likumdošanas procedūru vai tādu pašu metodi, kas tika piemērota, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (21), ar ko izveido SEMM;

22.

uzsver, ka ir svarīgi ieviest skaidrus termiņus visu reformu visiem procedūras posmiem, tostarp attiecībā uz dalībvalstu ieteikumu īstenošanu, Komisijas priekšlikumu novērtēšanu, ko veic Šengenas ekspertu grupa, un rīcības plānu iesniegšanu; atkārtoti uzsver arī to, cik svarīgi ir palielināt elastību daudzgadu un ikgadējā plānošanā un pastiprināt Komisijas lomu, jo īpaši gadījumā, ja dalībvalstis nesniedz atzinumu un ir vajadzīgi patiesi nepaziņoti apmeklējumi; uzskata, ka, veicot Šengenas izvērtējumus, ir konsekventi jāizvērtē pamattiesības; visbeidzot uzskata, ka Parlamenta uzraudzības lomai un procesa pārredzamības uzlabošanai vajadzētu būt galvenajiem reformas elementiem;

23.

aicina Komisiju piešķirt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu Šengenas sistēmas visaptverošu izvērtēšanu, tostarp palielinot apmeklējumu skaitu uz vietas dalībvalstīs; norāda –– neraugoties uz to, ka Komisija 2015.–2019. gadā pieņēma 198 izvērtējuma ziņojumus, ir slēgti tikai 45 Šengenas izvērtējumi; aicina dalībvalstis paātrināt izvērtējumu konstatējumu un Padomes ieteikumu īstenošanu; norāda, ka pirmais Šengenas izvērtēšanas cikls ilga piecus gadus; uzskata, ka būtu jāpaātrina ieteikumu izvērtēšanas un pieņemšanas process, kas ilgst vidēji 32 nedēļas, un jo īpaši aicina Padomi paātrināt Komisijas sniegto ieteikumu pieņemšanu;

24.

aicina Padomi rīkot regulāras diskusijas ministru līmenī par Šengenas zonas pienācīgu darbību, tostarp diskusijas situācijās, kad izvērtējuma ziņojumos ir konstatēti nopietni trūkumi, tādējādi uzņemoties politisko lomu, kas tai piešķirta Šengenas izvērtēšanas procesa ietvaros; turklāt aicina Komisiju un Padomi nepieļaut, ka tiek apdraudēts šā mehānisma mērķis, proti, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnoteikumi kontroles atcelšanai pie kādas kandidātvalsts robežas, un nodrošināt, ka dalībvalstis, kurās Šengenas acquis ir pilnībā ieviests, to ievēro;

25.

uzskata, ka turpmākajā Šengenas izvērtēšanas mehānismā ir jāiekļauj izvērtējums par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras operatīvajām darbībām, ņemot vērā tās pieaugošo lomu ārējo robežu pārvaldībā un atgriešanas operācijās; turklāt uzskata, ka šim mehānismam būtu jāstiprina sinerģija ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes neaizsargātības novērtējumiem; atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no dublēšanās un ka Šengenas izvērtētājiem vajadzētu spēt piekļūt neaizsargātības novērtējumu rezultātiem;

26.

uzsver, ka cita starpā pamattiesības ir visaptverošs elements integrētas robežu pārvaldības īstenošanā; turklāt atgādina, ka Šengenas acquis ir jāīsteno saskaņā ar Hartu; tādēļ uzsver, ka Šengenas izvērtējumos ir arī jāpārbauda, vai pie ārējām robežām tiek ievērotas pamattiesības, tostarp izraidīšanas aizliegums, tiesības uz cilvēka cieņas ievērošanu, nediskriminācijas princips un tiesības lūgt starptautisko aizsardzību; uzskata, ka turpmākajā mehānismā būtu jāparedz, ka FRA eksperti ir oficiāli to grupu locekļi, kuras atbild par apmeklējumiem uz vietas, lai izvērtētu ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu; uzskata, ka visām attiecīgajām TI aģentūrām vajadzētu būt iespējai piedalīties;

27.

uzskata, ka nopietnu trūkumu atklāšanas gadījumā ir daudz ātrāk jāveic turpmāki pasākumi, lai šādus trūkumus nekavējoties novērstu; uzskata, ka pārskatītajā mehānismā būtu jāiekļauj jēdziena “nopietns trūkums” definīcija un paātrināta procedūra šādu trūkumu gadījumā; uzskata, ka pašreizējiem nesaistošajiem paraugprakses katalogiem saskaņā ar ES tiesību aktiem būtu jāpiešķir oficiāls rokasgrāmatu statuss, lai uzlabotu pārredzamību un ļautu izvērtējumus salīdzināt ar objektīviem kritērijiem;

28.

pauž vilšanos par to, ka, neraugoties uz daudziem Parlamenta un Padomes aicinājumiem, Komisija vēl nav iesniegusi Regulas (ES) Nr. 1053/2013 20. pantā paredzēto gada ziņojumu;

29.

uzsver –– lai veicinātu labu pārvaldību un pārredzamību, Savienības iestādēm būtu jāstrādā pēc iespējas atklātāk; uzskata, ka Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jāpublisko informācija par izvērtēšanas procesiem katrā dalībvalstī un par to, kā dalībvalstis pilda Padomes ieteikumus; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina atbilstoša platforma, lai dalībniekiem ar piekļuves tiesībām, jo īpaši Eiropas Parlamenta deputātiem, sniegtu drošu un šifrētu piekļuvi Šengenas izvērtēšanas dokumentu klasificētajai informācijai ar mērķi atvieglot viņu demokrātiskās kontroles un uzraudzības īstenošanu;

30.

norāda, ka Komisija 2020. gada novembrī vēlreiz apmeklēja Horvātiju saistībā ar ārējās robežas jautājumiem un atkārtoti apstiprināja, ka ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi Šengenas acquis piemērošanai; aicina Horvātiju turpināt īstenot pašreizējās darbības un novērst visus konstatētos trūkumus, jo īpaši attiecībā uz darbinieku apmācību un skaitu un sauszemes robežu uzraudzības spēju; uzstāj, ka ir rūpīgi jānovērtē pamattiesību ievērošana, ņemot vērā NVO un plašsaziņas līdzekļu atkārtotos ziņojumus par ļaunprātīgu izturēšanos, vardarbību un promraidīšanu no robežsardzes amatpersonu puses; atzinīgi vērtē neatkarīga mehānisma izveidi nolūkā uzraudzīt policistu darbības attiecībā uz neatbilstīgiem migrantiem un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem; aicina Komisiju turpināt visās dalībvalstīs novērtēt robežu pārvaldības darbību atbilstību pamattiesību prasībām un veikt nepieciešamos pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

31.

norāda uz Komisijas vairākkārt konstatētajiem trūkumiem un jomām, kurās Šengenas sistēmā jāveic uzlabojumi: nepilnīgu vai neatbilstošu attiecīgā Šengenas acquis transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu; nepietiekamu darbinieku skaitu un nepietiekamu kvalifikāciju un/vai apmācību; atšķirīgu un nekonsekventu valstu praksi Šengenas acquis nesaskaņotas īstenošanas dēļ; sadrumstalotām administratīvajām struktūrām ar nepietiekamu koordināciju starp dažādām iestādēm un to integrāciju; kā arī praktiskiem, tehnoloģiskiem un regulatīviem šķēršļiem sadarbībai Šengenas zonā; atgādina, ka šīs problēmas ir būtiski šķēršļi atbilstīgai Šengenas zonas darbībai, un mudina dalībvalstis beidzot pievērst tām pienācīgu uzmanību;

Lielapjoma informācijas sistēmu izmantošana tieslietu un iekšlietu jomā

32.

norāda uz panākumiem, kas gūti, izstrādājot jaunas lielapjoma IT sistēmas un nodrošinot to sadarbspēju; aicina dalībvalstis, Komisiju un iesaistītās aģentūras ievērot noteikto īstenošanas grafiku, kas paredz jauno IT sistēmu ieviešanu, esošo sistēmu reformu pabeigšanu un minēto sistēmu sadarbspējas panākšanu līdz 2023. gada beigām; turklāt norāda, ka minēto sistēmu ieviešanai ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums; atgādina, ka minēto sistēmu izmantošana ietekmēs arī to personu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kuru informācija tiks glabāta šajās sistēmās, un uzsver, ka visā īstenošanas laikā ir jāievēro aizsardzības pasākumi, kas paredzēti tiesību aktos, ar kuriem izveido šīs sistēmas;

33.

atgādina par eu-LISA īpaši būtisko lomu jauno IT sistēmu izveidē; turklāt uzsver valstu komponentu nozīmi šo sistēmu vispārējā struktūrā un mudina dalībvalstis piešķirt pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus to savlaicīgai ieviešanai;

34.

atzinīgi vērtē politisko vienošanos, kas panākta par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) reformu, jo īpaši par skaidra un juridiski saistoša termiņa noteikšanu darbības sākšanai;

35.

uzsver, ka ir ievērojami palielinājies papildinformācijas pieprasījumu skaits par valsts ziņojumiem SIRENE birojos, atkārtoti aicina dalībvalstis palielināt SIRENE birojiem pieejamos līdzekļus, nodrošinot pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus to funkciju veikšanai;

36.

pieņem zināšanai Kopīgā pētniecības centra veiktos pētījumus par pirkstu nospiedumu, plaukstu nospiedumu, sejas attēlu un DNS izmantošanu Šengenas Informācijas sistēmā;

37.

uzskata, ka Komisija un Padome ir nopietni ignorējušas savus pienākumus pēc tam, kad 2017. gada izvērtēšanā tika atklāti nopietni trūkumi, Apvienotajai Karalistei izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu; atgādina par Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas 2020. gada 15. jūnija vēstulēs Komisijai un Padomes prezidentvalstij pausto prasību nekavējoties “atvienot” Apvienoto Karalisti; norāda, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij vairs nav piekļuves Šengenas informācijas sistēmai; aicina cieši uzraudzīt ES un Apvienotās Karalistes pastāvīgo sadarbību drošības jomā sešu mēnešu laikposmā attiecībā uz datu nosūtīšanu, par ko tika panākta vienošanās saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu;

Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas cikls

38.

atzinīgi vērtē Frontex iesniegto Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģisko riska analīzi kā jaunā politikas cikla pirmo soli;

Šengenas zonas nākotne

39.

norāda, ka pēdējo gadu dažādās krīzes, piemēram, pašreizējā pandēmija, un lielā mērā nesaskaņotās un dažkārt dalībvalstu vienpusēji veiktās darbības ir mazinājušas dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un radījušas risku Šengenas zonas darbībai; ir pārliecināts, ka attiecīgi jāpastiprina centieni rast visaptverošus risinājumus un ka šie pasākumi būtu pienācīgi jāsaskaņo; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt stratēģiju par Šengenas zonas nākotni un turklāt atzinīgi vērtē Šengenas foruma izveidi, kam būtu jānodrošina arī augsta līmeņa politiskas debates ar Parlamentu un Padomi par Šengenas zonas stāvokli un nākotni;

40.

uzskata, ka Šengenas Robežu kodekss, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par kontroli pie iekšējām robežām, vairs neatbilst paredzētajam mērķim un ka ir vajadzīga steidzama un jēgpilna reforma, lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos un solidaritāti, aizsargātu Šengenas zonas integritāti un panāktu tās pilnīgu atjaunošanu; šajā sakarībā norāda, ka ir vajadzīgi skaidrāki noteikumi par ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā; uzsver, ka, lai gan kontroles atjaunošana pie iekšējām robežām joprojām ir katras dalībvalsts ziņā, tai vajadzētu būt tikai galējam līdzeklim uz ierobežotu laiku, ciktāl kontrole ir nepieciešama un samērīga ar konstatēto nopietno apdraudējumu, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz tiesībām uz pārvietošanās brīvību un nediskriminācijas principam, kā arī ietekmei, kāda šādai kontrolei varētu būt uz pierobežas reģioniem, vienlaikus saglabājot nošķīrumu starp dažādiem juridiskajiem pamatiem; uzskata, ka ikreiz, kad dalībvalsts pagarina robežkontroli, būtu jāpiemēro papildu aizsardzības un pārraudzības pasākumi un ka jebkurā gadījumā šādi pasākumi būtu jāatceļ, tiklīdz beidzas to pamatojums;

41.

uzskata, ka krīzes situācijās būtu jāizveido strukturēts un pārredzams konsultāciju mehānisms, lai noteiktu kontroles pie iekšējām robežām ierobežošanas vai alternatīvus pasākumus un vienotus noteikumus, kas ir saistoši un piemērojami pie ārējām robežām;

42.

aicina Parlamenta administrāciju izveidot īpašu Šengenas pārvaldības atbalsta nodaļu, lai EP varētu pienācīgi veikt savas demokrātiskās kontroles un pārbaudes funkcijas saistībā ar Šengenas acquis;

o

o o

43.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

(1)  OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.

(2)  OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.

(3)  OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.

(4)  OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.

(5)  OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.

(6)  OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.

(7)  OV L 236, 19.9.2018., 72. lpp.

(8)  OV L 107, 6.4.2020., 1. lpp.

(9)  OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.

(10)  OV L 188, 12.7.2019., 25. lpp.

(11)  OV C 86 I, 16.3.2020., 1. lpp.

(12)  OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.

(13)  OV C 76, 9.3.2020., 106. lpp.

(14)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0175.

(15)  OV C 388, 13.11.2020., 18. lpp.

(16)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0362.

(17)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0307.

(18)  Stāvoklis 2021. gada 19. maijā, https://ec.europa.eu/home-affairs/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-area_en

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(20)  OV C 76, 9.3.2020., 106. lpp.

(21)  Padomes 2013. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu, ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/167


P9_TA(2021)0353

Jauna EPT pētniecībai un inovācijai

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru (2021/2524(RSP))

(2022/C 99/17)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā jautājumu Komisijai par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru (O-000031/2021 – B9-0026/2021),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru (COM(2020)0628),

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 1. decembra secinājumus,

ņemot vērā Eiropas Pētniecības telpas (EPT) progresa ziņojumu par 2016.–2018. gadu,

ņemot vērā 2020. gada 23. jūnija Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2020. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-66/18 (1),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 11. marta ieteikumu par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā (2),

ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā EPT pabeigšana, panākot pētnieku brīvu pārvietošanos un zinātniskās informācijas un tehnoloģiju brīvu apriti, ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte;

B.

tā kā EPT paredzēja pārvarēt valstu centienu sadrumstalotību pētniecības un inovācijas jomā, samazinot atšķirības starp reglamentējošiem un administratīviem noteikumiem;

C.

tā kā EPT ir nodrošinājusi svarīgus mehānismus, lai nodrošinātu pētnieku brīvu pārvietošanos un zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu apmaiņu; tā kā turklāt EPT ir iedibināta, labi zināma sistēma, kas veicina pārrobežu kopīgas pētniecības un inovācijas darbības starp dalībvalstu pētniekiem un EPT centriem;

D.

tā kā pētniecībai jābalstās uz pētniecības integritātes pamatprincipiem un Eiropas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmiju federācijas (ALLEA) izstrādātais Eiropas Rīcības kodekss par pētniecības integritāti būtu jāuzskata par atsauci pētnieku aprindām; tā kā neatkarība un objektivitāte ir galvenie elementi, lai veidotu un uzturētu uzticību zinātnei;

E.

tā kā pētniecības un inovācijas paātrināšana Eiropas Savienībā un sadarbības uzlabošana starp privāto un publisko pētniecību un inovāciju dalībvalstīs, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju risinājumu agrīnu ieviešanu tirgū un sabiedrībā, kā arī panākto risinājumu uzlabošanu, ir būtiska, lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā, īstenotu digitālo pārkārtošanos un atveseļotu Eiropas ekonomiku; tā kā kvalitatīvas nodarbinātības radīšana nodrošina ES ekonomiskās iespējas; tā kā ieguldījumi fundamentālos pētījumos nozīmē ieguldījumus nākotnē, un tā kā šādu pētījumu finansēšanai nevajadzētu būt cieši saistītai ar ekonomisko rentabilitāti; tā kā nozīmīgu zinātnisku sasniegumu pamatā ir valsts finansēti pētījumi;

F.

tā kā parasti pētniecībā un inovācijā būtu jāievēro tehnoloģiju neitralitātes princips; tā kā tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka, izvēloties tehnoloģijas, ir jāievēro spēkā esošais politikas satvars;

G.

tā kā pētniecība un inovācija ir būtiska, lai veicinātu Eiropas atveseļošanos, atbalstītu un paātrinātu digitālo un zaļo pārkārtošanos sociāli atbildīgā veidā, uzlabotu Savienības ilgtspēju un konkurētspēju, kā arī stiprinātu tās izturētspēju;

H.

tā kā Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi daudzus jaunos pētniekus, kuriem ir pasliktinājušies darba apstākļi un samazinājusies piekļuve laboratorijām un citām būtiskām iekārtām, un tāpēc viņiem ir mazāk iespēju pabeigt savus projektus un iegūt kvalifikāciju, kas vajadzīga karjeras izaugsmei;

I.

tā kā sievietes ieņem tikai 24 % no vadošajiem amatiem augstākās izglītības nozarē Eiropas Savienībā; tā kā viņas joprojām ir nepietiekami pārstāvētas doktorantu vidū vairākos zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetos, tostarp IKT un inženierzinātnēs, kā arī ražošanas un būvniecības jomā;

J.

tā kā sinerģiskāka pieeja citām ES finansēšanas programmām un ES politikas jomām varētu jo īpaši izmantot pētniecības un inovācijas spējas, kas pēdējās desmitgades laikā izveidotas valstīs ar sliktākiem darbības rādītājiem; tā kā tam būtu vajadzīga resursu apvienošana, lai atbalstītu darbības, kas veicina cilvēkkapitāla attīstību un novatorisku tehnoloģiju un jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu, kā arī lai atbalstītu infrastruktūras uzturēšanu un attīstību; tā kā, struktūrfondu ieguldījumu pārdomātas specializācijas prioritātēs mērķtiecīgi apvienojot ar izcilām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, ko atbalsta pamatprogramma, varētu būtiski uzlabot atsevišķu reģionu darbību un stiprināt EPT kopumā; tā kā šajā saistībā ir svarīgi arī uzsvērt vajadzību optimizēt un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūru izmantošanu ES līmenī;

K.

tā kā Komisijas iekļaujošajai pieejai saskaņot EPT ar Eiropas izglītības telpu un Eiropas rūpniecības politiku, lai veicinātu sinerģiju starp šīm savstarpēji saistītajām politikām, būtu jārada sinerģija, nevis lielāka sarežģītība EPT, Eiropas izglītības telpā vai rūpniecības politikā;

L.

tā kā EPT būtu jāveicina ES daudzās stratēģijas un starptautiskās saistības, piemēram, MVU un digitālās stratēģijas, Eiropas zaļais kurss un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi;

M.

tā kā atvērtība pasaulei un starptautiska sadarbība ir priekšnosacījums veiksmīgai ES pētniecības un inovācijas politikai; tā kā valstis, kas ir pamatprogrammas asociētās valstis, ir neatņemama EPT sastāvdaļa un jau sniedz ieguldījumu tās mērķu sasniegšanā; tā kā Eiropas kaimiņvalstis ir pelnījušas īpašu uzmanību; tā kā visām tās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm būtu jāgūst labums no zinātniskās apmaiņas un sadarbības ar ES dalībvalstīm;

N.

tā kā EPT nevar pabeigt bez garantētas akadēmiskās brīvības Savienībā un bez Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumu ievērošanas attiecībā uz akadēmisko brīvību, brīvību dibināt augstākās izglītības iestādes un brīvību veikt uzņēmējdarbību; tā kā saskaņā ar EST akadēmiskā brīvība ietver ne tikai individuālu dimensiju, ciktāl tā ir saistīta ar vārda brīvību un — jo īpaši pētniecības jomā — saziņas, pētniecības un rezultātu izplatīšanas brīvību, bet arī institucionālu un organizatorisku dimensiju, kas atspoguļojas akadēmisko iestāžu autonomijā,

Mērķi

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru, kurā izklāstīti stratēģiskie mērķi un pasākumi, kas īstenojami ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai piešķirtu prioritāti ieguldījumiem un reformām pētniecībā un inovācijā, sasniegtu 3 % no IKP mērķi, uzlabotu pētnieku piekļuvi izcilībai visā ES un dotu iespēju pētniecības rezultātiem sasniegt zinātnieku aprindas, sabiedrību un reālo ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka valsts finansēta pētniecība un inovācija patiesi veicina sabiedrības labklājību;

2.

aicina dalībvalstis pieņemt Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu, kas ietver šādas saistības, kuras jāsasniedz līdz 2030. gadam: saskaņoti visā ES palielināt publiskos izdevumus pētniecībai un inovācijai no pašreizējā vidējā līmeņa 0,81 % no IKP līdz 1,25 %; palielināt valstu publisko finansējumu kopīgām programmām un Eiropas partnerībām pētniecības un izstrādes jomā no pašreizējā līmeņa, kas ir nedaudz zemāks par 1 %, līdz 5 % un kopīgi vienoties par EPT darbības prioritārajām jomām (gan horizontālām, gan tematiskām);

3.

uzsver ciešo saikni starp pētniecību un inovāciju un uzņēmējdarbību, kas rada iespējas izveidot jaunus “vienradžus”, jaunuzņēmumus un MVU; atgādina, cik būtiski ir izveidot digitālu ekosistēmu, kas sekmētu tehnoloģisko inovāciju un MVU darbības paplašināšanu, galvenokārt izmantojot EPT inovācijas centrus;

4.

atzīst universitāšu un akadēmisko iestāžu izšķirošo nozīmi dinamisku pētniecības un inovācijas ekosistēmu izveidē; uzsver studentu kā nākamās paaudzes inovatoru galveno lomu šajās ekosistēmās;

5.

uzstāj, ka EPT kontekstā termini “pētniecība” un “inovācija” neaprobežojas tikai ar tehnoloģiskiem jauninājumiem, bet ir iestrādāti kā transversāli temati, kam ir plaša nozīme visos sociālo un humanitāro zinātņu aspektos un kas ir pilnībā integrēti katrā no vispārējiem mērķiem;

6.

uzskata, ka EPT pārskatīšanā būtu jāiekļauj horizontāla pieeja sadarbības stiprināšanai starp pētniecības iestādēm, tostarp universitātēm; aicina palielināt budžeta atbalstu universitāšu aliansēm, kā arī izveidot labvēlīgu sistēmu, kas ļautu aliansēm attīstīties elastīgi; turklāt uzskata, ka augstskolu sadarbībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar aliansēm, bet jābūt pieejamām arī plašākām finansēšanas shēmām, lai augstskolas varētu sadarboties ārpus aliansēm;

7.

uzsver, ka ir būtiski radīt sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir patiesi partneri pētniecības un inovācijas, kā arī rūpniecības apvienību kontekstā, tādējādi pilnībā izmantojot universitāšu divējādo nozīmi; šajā saistībā atgādina, ka, izmantojot augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūru, ir jārada labvēlīgi apstākļi un iespējas pētniekiem; aicina Komisiju nodrošināt iekļaujošu šādu partnerību izstrādi, pamatojoties uz pārredzamību, ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un pastāvīgu atvērtību, un piedāvāt pietiekamas iespējas piedalīties šādām atšķirīgām ieinteresētajām personām;

8.

uzsver, ka visiem uzaicinājumiem saņemt finansējumu jābūt pārredzamiem un par tiem jāpaziņo laikus; turklāt uzsver, ka kopīgos rūpniecisko tehnoloģiju ceļvežos būtu labāk jāņem vērā augšupējs ieguldījums un iekļaujoša līdzdalība un par primāro ieguldījumu avotu jāuzskata ne tikai rūpniecība, bet arī jaunākie sasniegumi pētniecības un inovācijas jomā, kā arī patērētāju organizāciju un sociālo partneru ieguldījums;

9.

aicina dalībvalstis jauno EPT pārvērst konkrētās rīcībpolitikās un finansēšanas darbībās, kuru mērķis ir veicināt gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos, vērienīgas Eiropas zaļā kursa un rūpniecības stratēģijas īstenošanu, noturīgu atveseļošanos un nenodrošinātu medicīnisko vajadzību risināšanu; uzsver, cik būtiska ir atbilstīga saikne starp inovāciju un rūpnieciskajām ekosistēmām un to dalībniekiem, tostarp akadēmiskajām aprindām, rūpniecības jomu, publisko sektoru dažādos līmeņos, plašu sabiedrību un pilsonisko sabiedrību visā ES, lai nodrošinātu pētniecības rezultātu ātrāku izmantošanu ekonomikā un sabiedrībā; šajā saistībā uzsver MVU būtisko nozīmi inovācijas un tehnoloģiju attīstības jomā un tradicionālo MVU potenciālu, kas vēl jāatraisa; uzsver, ka EPT centriem ir liela nozīme kā instrumentam, ar ko nodrošināt augstas kvalitātes zinātnes pieejamību visās ES pilsētās un reģionos, kā arī lai veicinātu reģionus, kuros ir ilgtspējīgas izaugsmes iespējas;

10.

pauž bažas par to, ka pētniecības un inovācijas sistēmu kvalitātes uzlabošanas process palēninās un Savienībā vērojams nevienmērīgs progress (3);

11.

uzsver pētniecības un inovācijas būtisko nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā, piedāvājot daudznozaru un starpdisciplīnu risinājumus krīzes pārvarēšanai; šajā ziņā atzinīgi vērtē ERAvsCorona rīcības plānu kā piemēru ātri noteiktai un mērķtiecīgai rīcībai, kas tiek veikta kopā ar dalībvalstīm;

12.

uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi ne tikai pētniecības un inovācijas sadarbības nozīmi, bet arī atvērtās zinātnes prakses un infrastruktūras nozīmi, lai ātri rastu risinājumus vissarežģītākajām sabiedrības vajadzībām; uzsver, ka EPT ir būtiska nozīme atvērtas zinātnes attīstībā un pētniecības rezultātu, datu un infrastruktūras apmaiņā, kā arī, lai nodrošinātu, ka visas zinātniskās publikācijas, kas izriet no publiski finansētas pētniecības, pēc noklusējuma tiek publicētas atklātās piekļuves žurnālos, bet pētniecības rezultāti un dati tiek darīti pieejami saskaņā ar FAIR (atrodamiem, piekļūstamiem, savietojamiem, atkalizmantojamiem) principiem;

13.

uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir palielinājusi pieprasījumu pēc labākas savienojamības un tādējādi paātrinājusi digitālo pārkārtošanos; tomēr pauž nožēlu, ka tehnoloģiju koplietošana un intelektuālā īpašuma tiesības nav pietiekami ņemtas vērā;

14.

aicina rast līdzsvaru starp fundamentāliem pētījumiem un lietišķākiem pētījumiem, kuru rezultātā tiek radītas konkrētas inovācijas visā EPT, un uzsver, ka abi šie aspekti ir ļoti svarīgi;

15.

uzsver, ka fundamentālie pētījumi attiecas uz to zinātnieku darbībām, kuri pēta jautājumus zināšanu veidošanas nolūkā neatkarīgi no ekonomiskā ienesīguma vai īstermiņa piemērojamības;

16.

norāda, ka jaunajai EPT pilnībā jāaptver zaļā un digitālā pārkārtošanās un šajā ziņā jāveicina pētniecības un inovācijas centienu īstenošanas paātrināšana, cita starpā labāk saskaņojot un pastiprinot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, izmantojot sinerģiju ar atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), kā arī uzlabojot sadarbību starp privāto un publisko pētniecību un inovāciju ne tikai vietējā līmenī, bet arī starp dalībvalstīm, lai paātrinātu inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu, kas ir būtiski ES klimata mērķu sasniegšanai, apguvi sabiedrībā un agrīnu ieviešanu tirgū, kā arī izmantojot ievērojamās ekonomiskās iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās;

Finansējums un sinerģija

17.

uzsver, ka, tā kā Eiropa saskaras ar neatliekamām sociālām, ekoloģiskām un ekonomiskām problēmām, ko saasinājusi Covid-19 krīze, ir pēdējais laiks pārveidot EPT, lai panāktu Eiropas atveseļošanos un izveidotu jaunu sociāli, ekonomiski un ekoloģiski noturīgu modeli ES; tādēļ pauž bažas par valstu politikas nostādņu un politikas nostādņu, kas saskaņotas ar dalībvalstīm ES līmenī, lēno salāgošanas tempu;

18.

aicina dalībvalstis palielināt valstu budžetus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai; šajā sakarībā pauž gandarījumu par to, ka Padome 2020. gada 1. decembra Padomes secinājumos atkārtoti apstiprināja ieguldījumu mērķi 3 % apmērā no IKP; pauž nožēlu par to, ka šajos secinājumos Padome nav apņēmusies sasniegt ierosināto ieguldījumu mērķi 1,25 % apmērā no IKP publiskajam finansējumam pētniecībai un inovācijai;

19.

atgādina, cik svarīgs ir pētniecības un inovācijas ieguldījums Parīzes nolīgumā noteikto mērķu un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā; mudina vispārēji palielināt valstu budžetus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai tīras enerģijas tehnoloģiju jomā, tādējādi sekmējot valstu mērķus un finansējuma mērķus, kas norāda konkrētus un atbilstīgus virzienus laikposmam līdz 2030. un 2050. gadam;

20.

uzstāj, ka ir svarīgi izveidot un pilnībā izmantot sinerģiju starp Eiropas finansēšanas instrumentiem, jo īpaši starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Erasmus+”, kohēzijas politikas fondiem, programmu “NextGenerationEU”, vienotā tirgus programmu, programmu InvestEU, Finanšu instrumentu videi, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un ES ārējās darbības instrumentiem, partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), programmu “ES — veselībai” un programmu “Digitālā Eiropa”, un aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm skaidras, vienkāršas un praktiskas norādes un racionalizētus instrumentus par to, kā vislabāk īstenot šo sinerģiju valstu un reģionālajā kontekstā; šajā saistībā uzsver, cik būtisks ir atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas sekmēs gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, tostarp pētniecības un inovācijas infrastruktūru, un būtiski veicinās jaunās EPT īstenošanu;

21.

uzskata, ka atveseļošanas plāniem un NextGenerationEU ir iespēja stiprināt zināšanu trīsstūri un nostiprināt prasmes, izglītību un pētniecību; uzsver, ka ir vajadzīga strukturētāka saikne ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas Izglītības telpu un Eiropas Inovācijas telpu; atzinīgi vērtē Padomes plānu valstu ekonomikas atveseļošanas plānos iekļaut EPT stiprināšanu;

22.

uzsver, cik būtiska, sākot no projektu izstrādes posma, ir sadarbība starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm un nozari, lai veicinātu zinātni, kā arī inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kuru mērķis ir resursu un papildu priekšrocību kopīga izmantošana, un lai kopīgi pabeigtu tehnoloģiskās inovācijas projektus nolūkā radīt tirgum gatavus produktus, pakalpojumus vai procesus un palielināt labklājību; saistībā ar jauno EPT mudina īstenot savstarpēju apmaiņu un pastiprinātu sadarbību starp dažādiem dalībniekiem, lai uzlabotu izglītības pieredzi, paātrinātu zināšanu nodošanas procesu, vairotu informētību un piedāvātu risinājumus sociālo, vides un ekonomisko problēmu pārvarēšanai;

23.

uzsver daudzdisciplīnu un daudzu ieinteresēto personu pieejas ekosistēmām potenciālu, apvienojot Eiropas radošās un kultūras stiprās puses un priekšrocības; norāda uz sinerģijas priekšrocībām, ko rada dažādu nozaru un zinātnes disciplīnu apvienošana, tostarp mākslas, dizaina un radošajās jomās, sociālajās un humanitārajās zinātnēs;

24.

atzīst privātā sektora nozīmi mūsu pētniecības un inovācijas spēju uzlabošanā, jaunu inovāciju paplašināšanā un Eiropas konkurētspējas un ilgtspējas veicināšanā; uzsver, ka būtisku ietekmi uz sabiedrību cita starpā var radīt jaunāko pētniecības zināšanu izmantošana jaunuzņēmumos, izveidotajos uzņēmumos un rūpniecībā; uzsver nepieciešamību stiprināt stratēģisko ilgtermiņa sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, lai sekmētu sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu un integrētu zināšanu trīsstūri nolūkā panākt labākus sociālos rezultātus; uzsver, ka rūpniecībai un MVU var būt nozīmīga loma, veicinot ilgtermiņa ieguldījumus un pārvarot “nāves ieleju”, un aicina Komisiju izpētīt, kā labāk izmantot sinerģiju starp publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, tostarp saistībā ar apmācību, prasmēm un pētniecības darbību attīstību;

25.

atkārtoti uzsver, ka saistībā ar jauno EPT ir svarīgi piemērot pašreizējo intelektuālā īpašuma regulējumu un atbalstīt gaidāmo vienoto patentu un visas nepieciešamās elastības iespējas, lai panāktu līdzsvaru starp efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un centieniem ieviest jauninājumus; uzsver gaidāmā vienotā patenta potenciālo lomu procedūru racionalizēšanā un administratīvā sloga samazināšanā Eiropas novatoriem;

Atšķirību samazināšana

26.

uzskata, ka viens no panākumiem, ko dod ievērojami lielāki publiskie izdevumi pētniecībai un inovācijai, ir dažādu Eiropas, valstu un privātā finansējuma plūsmu integrēšana, tostarp finansējuma konverģence, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, ANM, ES kohēzijas fondus un valstu pētniecības un izstrādes finansējumu;

27.

aicina izstrādāt vērienīgu “Apvārsnis Eiropa” paketi “Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana”, kas veicinātu dalībvalstu sadarbību, lai panāktu līdzsvarotu piekļuvi izcilībai;

28.

aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ņemot vērā atveseļošanos pēc pandēmijas, atbalstīt jauno EPT ar valstu reformām un resursiem, kas papildina ES finansēšanas instrumentus, īstenojot jaunus instrumentus, proti, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļu “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kas palīdzēs mazināt atšķirības pētniecības un inovācijas sniegumā un mazināt nevienlīdzību starp dažādām valstīm un reģioniem; šajā ziņā uzsver nepieciešamību pievērsties ieguldījumiem un reformām pētniecības un inovācijas jomā; atzinīgi vērtē EPT pārkārtošanās foruma un potenciālā pētniecības un inovācijas pakta izveidi; norāda, ka pakta panākumi būs atkarīgi no tā, vai tas tiks plaši atbalstīts nozarē, un tādēļ aicina iesaistīt Parlamentu un ieinteresētās personas pakta izstrādes procesā;

29.

atzīst reģionālo valdību būtisko nozīmi pētniecības un inovācijas politikas veicināšanā, kā arī reģionālo pētniecības un inovācijas ekosistēmu nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest daudzlīmeņu pārvaldību, kas ietvertu reģionālās un vietējās pašvaldības, lai stiprinātu reģionālās ekosistēmas un EPT centrus;

30.

uzsver nepieciešamību nodrošināt sinerģiju starp EPT centriem un citiem ar pētniecību un inovācijām saistītiem centriem, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovācijas centriem, digitālās inovācijas centriem un tīkliem, piemēram, MI digitālās inovācijas centriem, kā arī Eiropas Biznesa atbalsta tīklu;

31.

atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir vēl vairāk palielināt ieguldījumus prasmēs, pētniecībā un inovācijā dalībvalstīs, kuras saskaņā ar Eiropas Inovācijas progresa ziņojumu joprojām tiek uzskatītas par pieticīgām un mērenām inovatorēm; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas jau ir ieviestas, piemēram, EIT reģionālās inovācijas shēmu, lai novērstu plaisu, ar ko saskaras šīs dalībvalstis;

32.

uzsver, ka EPT par prioritāti jāizvirza piekļuve izcilībai, pētnieku mobilitāte un zināšanu brīva aprite, jāveicina iekļaušana un iespēju izplatīšana visā Eiropas teritorijā, stiprinot saikni un sinerģiju starp dažādām pētniecības un inovācijas kopienām, tādējādi veicinot Eiropas pētniecības un inovācijas potenciāla pilnīgu izmantošanu; uzsver, ka, piešķirot prioritāti izcilībai, EPT var būt galvenā loma atšķirību mazināšanā Savienībā, un tā var palīdzēt novērst joprojām pastāvošo plaisu pētniecības jomā;

33.

uzsver, ka pētniecības un inovācijas centrā vajadzētu būt sabiedrības vajadzībām un interesēm un ka tādēļ iedzīvotāju, vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iesaistei vajadzētu būt jaunās EPT centrā, lai veicinātu tās sasniegumu ieviešanu sabiedrībā un tādējādi panāktu lielāku ietekmi uz sabiedrību un vairotu uzticēšanos zinātnei; tādēļ aicina pastiprināt saziņu zinātnes jomā un informētības veicināšanas kampaņas, kā arī jau pētniecības un inovācijas procesa sākumā cieši iesaistīt pilsonisko sabiedrību un galalietotājus, tostarp pārstāvības organizācijas no grupām, kurām ir augstāks atstumtības risks, piemēram, personas ar invaliditāti un citas nepietiekami pārstāvētas sabiedrības grupas, lai risinātu būtiskus jautājumus, kas saistīti ar to atstumtību pētniecības un inovācijas jomā, un nodrošinātu, ka vēlāk izstrādātās tehnoloģijas un inovācijas patiešām kalpo sabiedrībai, nevis otrādi;

34.

atzinīgi vērtē Komisijas plānus uzlabot piekļuvi izcilības iestādēm un infrastruktūrai pētniekiem no visas ES; tomēr uzsver, ka ir vajadzīgs mērķtiecīgāks atbalsts, lai palīdzētu novērst pētniecības un inovācijas jomas atšķirības Savienībā;

35.

uzsver, cik būtiski ir samazināt sadrumstalotību attiecībā uz piekļuvi pētniecības datiem, un atzīst, cik svarīgi ir izveidot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC) jaunās EPT kontekstā, kura mērķis ir apvienot institucionālās, valstu un Eiropas ieinteresētās personas, iniciatīvas un datu infrastruktūras, lai attīstītu iekļaujošu atvērtu zinātnes ekosistēmu ES; aicina veicināt līdzdalību atvērtās zinātnes un datu koplietošanas iniciatīvās, uzlabojot Eiropas datu koplietošanas infrastruktūras un sekmējot datu standartu izmantošanu;

Karjeras

36.

uzsver, cik būtiski ir dot iespēju sievietēm un meitenēm sākt karjeru STEM jomā, un aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu apstākļus karjeras veidošanai pētniecības jomā un samazinātu ierastos modeļus karjeras izvēlē; aicina uzlabot jaunu pētnieku un nepietiekami pārstāvētu grupu nodarbinātības iespēju pievilcību, ņemot vērā arī sieviešu būtisko ieguldījumu zinātniskajā un pētniecības darbā, vienlaikus mazinot darba samaksas atšķirības starp dzimumiem šajā nozarē; mudina dalībvalstis un pētniecības organizācijas, tostarp universitātes, atbalstīt elastīgus darba apstākļus un nosacījumus gan sievietēm, gan vīriešiem pētniecības un inovācijas jomā, tostarp atbalstīt līdztiesību aprūpes pienākumu sadalē un pārskatīt pētnieku veikuma novērtēšanu, lai novērstu ar dzimumu saistītus aizspriedumus; turklāt uzsver, ka pētniecības un inovācijas saturā labāk jāiekļauj dzimumu dimensija un jāuzlabo apkopoto datu un rezultātu vākšana;

37.

pauž gandarījumu par ERA4You iniciatīvu attiecībā uz mērķtiecīgiem mobilitātes pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt pētniekus dalībvalstīs ar zemu pētniecības un inovācijas sniegumu, lai apgūtu un attīstītu izcilību un veicinātu pētnieku mobilitāti starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām;

38.

pieņem zināšanai, ka ir uzsākts EPT pārkārtošanās forums, lai atbalstītu dalībvalstis valstu pētniecības un inovācijas finansējuma un reformu koordinēšanā un prioritāšu noteikšanā;

39.

norāda, ka talantu aprite un pētniecības un inovācijas iespējas dalībvalstīs ievērojami atšķiras; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas panākt talantu apriti kā līdzsvarotu pētnieku apriti, tādējādi risinot intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu; uzskata, ka šāda līdzsvara panākšanai ir vajadzīga rīcība Eiropas līmenī, izmantojot politikas pasākumus un instrumentus;

40.

uzsver, cik būtiskas ir stimulu shēmas, kas veicina pētnieku mobilitāti (Erasmus+, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, Eiropas Pētniecības padome); šajā saistībā atgādina pētījumu par pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētajiem atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu pētniekiem atgriezties Savienībā un viņu izcelsmes valstī Savienībā, kas var būt noderīgs instruments, lai pierādītu, ka ir vajadzīgi pasākumi pētnieku atgriešanās veicināšanai;

41.

aicina Komisiju turpināt izstrādāt instrumentus un pasākumus šā mērķa sasniegšanai, piemēram, izmantojot EPT centrus un ERA4You, paplašināšanas darbības un atbalsta instrumentus ar mērķi veidot un īstenot reformas valstu pētniecības un inovācijas sistēmās, tostarp ar “Apvāršņa 2020” politikas atbalsta instrumentu.

42.

atzinīgi vērtē iniciatīvu izstrādāt instrumentu kopumu, lai atbalstītu karjeru pētniecības jomā; pauž nožēlu, ka Komisija plāno to pieņemt tikai līdz 2024. gadam, un prasa to pieņemt drīz, lai uzlabotu mobilitāti, attīstītu kompetenci un prasmes, nodrošinātu mērķtiecīgus apmācības kursus un uzlabotu nodarbinātības iespējas;

43.

aicina Komisiju apzināt un likvidēt pastāvīgos šķēršļus, ar kuriem saskaras pētnieki, apsverot iespēju pārcelties uz citām Eiropas valstīm un reģioniem, tostarp ar pētniecību nesaistītus šķēršļus, piemēram, sociālo nodrošinājumu, pensijas un cilvēkresursu politiku, kas ietver atzīšanas un atalgojuma sistēmas, kā arī bērnu aprūpes iespējas un darba un privātās dzīves līdzsvaru; šajā nolūkā aicina Komisiju un valstu aģentūras sadarboties un uzlabot informācijas vākšanu un salīdzināmību par pētnieku pieņemšanu darbā un mobilitāti, kā arī karjeras izaugsmes modeļiem;

44.

atbalsta Komisijas plānu izveidot Eiropas Pensiju fondu pētniekiem (RESAVER) un izstrādāt visaptverošu pētnieku karjeras satvaru, lai vēl vairāk veicinātu pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, uzlabotu salīdzināmību un pārredzamību attiecībā uz karjeras iespējām un labāk piesaistītu augsti kvalificētus talantus no trešām valstīm;

45.

ir pārliecināts, ka pētnieki ir viens no svarīgākajiem resursiem pētniecības sistēmās, inovācijā un ilgtspējīgā izaugsmē un ka viņiem ir jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai viņi varētu veikt savu darbu; uzskata arī, ka darba devējiem un finansētājiem ir jānodrošina, ka pētnieku darba apstākļi nodrošina elastību un autonomiju, kas uzskatāma par būtisku sekmīgai pētniecībai, ļaujot gan sievietēm, gan vīriešiem apvienot darbu un ģimenes dzīvi, kā arī uzlabojot piekļuvi infrastruktūrai, skaitļošanas jaudai un iespējām; aicina sistemātiski atzīt virtuālās pētnieku mobilitātes piedāvātās iespējas;

46.

uzsver prasmju būtisko nozīmi; uzskata, ka viens no svarīgākajiem jaunās EPT pīlāriem ir “zināšanu izvirzīšana pirmajā vietā”; uzsver universitāšu nozīmi mūžizglītības, prasmju un pārkvalificēšanās veicināšanā, lai uzlabotu iespējas visiem darba ņēmējiem un nodrošinātu darba tirgus vajadzības pēc prasmēm, kas izriet no zaļās un digitālās pārkārtošanās, un veicinātu ātru atveseļošanos no Covid-19 krīzes;

47.

aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai noteiktu politikas virzienus un procedūras, kas varētu sekmēt pētniecības karjeras labāku pārvaldību, samazināt nestabilitāti, veicināt iekļautību un daudzveidību un, visbeidzot, uzlabot radītās zinātnes kvalitāti;

Pētniecību veicinoši apstākļi

48.

uzskata, ka Savienības rīcībā vajadzētu būt pasaules līmeņa infrastruktūrai un aprīkojumam, lai veiktu pētniecības un inovācijas darbības, atbalstītu nozares un MVU un atraisītu inovācijas potenciālu Eiropas politikas mērķu sasniegšanai;

49.

atzīst, cik svarīgs ir Eiropas Stratēģijas foruma par pētniecības infrastruktūrām ceļvedis tādu pētniecības un inovācijas infrastruktūru izstrādei, kas ir svarīgs EPT pīlārs, un uzsver, cik būtiski ir attīstīt jaunas Eiropas mēroga infrastruktūras;

50.

aicina attiecīgās iestādes atbalstīt jaunos pētniekus, nodrošinot piemērotus apstākļus un iespējas, un pieņemt steidzamus pasākumus, piemēram, pagarināt dotāciju un projektu ilgumu, pielāgot termiņus un uzlabot piekļuvi iekārtām;

51.

aicina veicināt gan jaunu, gan jau atzītu talantu attīstību un nodrošināt kontaktpunktu apmaiņai un mijiedarbībai pētniekiem visos viņu karjeras posmos visās mākslīgā intelekta jomās, ņemot vērā, ka tas ir kļuvis par galveno inovācijas, turpmākās izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēku un ir izšķiroši svarīgs, lai risinātu galvenās problēmu jomas, ar kurām saskaras sabiedrība, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģētika un mobilitāte, pārtika un dabas resursi, veselība un iekļaujoša sabiedrība; uzsver, ka ir būtiski veicināt EPT centru attīstību visā ES, kuri uzlabo piekļuvi šiem rīkiem un palīdz samazināt prasmju trūkumu šajā jomā;

52.

uzsver, ka ir ļoti būtiski ātri izstrādāt EOSC, pamatojoties uz FAIR principiem; pauž bažas par lēno progresu šā mērķa sasniegšanā; mudina Komisiju paātrināt EOSC izvēršanu par uzticamu pētniecības un inovācijas datu telpu; atgādina, cik svarīgi ir apvienot visas iniciatīvas, kas saistītas ar datu apmaiņu, piemēram, tās, kas saistītas ar Eiropas datu telpu izveidi veselības, enerģētikas, ražošanas, mobilitātes, lauksaimniecības, finanšu, prasmju un valsts pārvaldes jomā;

Principi

53.

uzsver, ka EPT nevar pabeigt bez nodrošinātas akadēmiskās brīvības Savienībā; atzinīgi vērtē akadēmiskās brīvības principu kā jaunās EPT pamatpīlāru;

54.

aicina Komisiju nodrošināt, ka EPT veicina akadēmiskās brīvības ievērošanu visās Eiropas valstīs, lai garantētu zinātnisko izcilību, un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantu;

55.

uzsver, ka jāievēro ētikas prakse un ētikas pamatprincipi, kā arī ētikas standarti, kas dokumentēti dažādos valstu, nozaru vai iestāžu ētikas kodeksos; atgādina, cik svarīgi ir ES pētniecības programmām piemērot ētikas principus, kas izklāstīti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 19. pantā;

56.

uzsver, ka jāiesaista iedzīvotāji, lai dotu ieguldījumu jaunu zināšanu un jauninājumu attīstībā mūsu sabiedrībā; aicina Komisiju uzlabot dialogu ar pilsonisko sabiedrību, palielināt informētību un veicināt aktīvu līdzdalību visos zinātniskās izpētes posmos, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem kopīgi izstrādāt risinājumus, sekmēt idejas un veidot konstruktīvu attieksmi pret zinātni un tās misiju; aicina attiecīgās iestādes pievērst īpašu uzmanību jauniešu un studentu iesaistīšanas iespējām;

Globālā dimensija

57.

uzsver, ka starptautiskā sadarbība ir svarīgs elements, kas ļauj EPT sekmēt zināšanu un prasmju apmaiņu un uzlabot pētniecības un inovācijas spējas;

58.

uzsver, ka EPT reformai un ES un dalībvalstu stratēģiskās pieejas starptautiskajai sadarbībai ārpus EPT atjaunināšanai ir jāiet roku rokā; tādēļ aicina atjaunināt Komisijas 2012. gada paziņojumu par starptautisko sadarbību pētniecības un inovācijas jomā, kurā būtu jāiekļauj jauna pieeja sadarbībai ar valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

o

o o

59.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  Spriedums, 2020. gada 6. oktobris, Eiropas Komisija pret Ungāriju, C-66/18, EU:C:2020:792.

(2)  OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

(3)  Sk. EPT 2018. gada progresa ziņojumu.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/175


P9_TA(2021)0355

Ahmadreza Djalali lieta Irānā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Ahmadreza Djalali lietu Irānā (2021/2785(RSP))

(2022/C 99/18)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2020. gada 17. decembra rezolūciju par Irānu, sevišķi 2012. gada Saharova balvas laureātes Nasrin Sotoudeh lietu (1), 2019. gada 19. septembra rezolūciju par Irānu, jo īpaši sieviešu tiesību aizstāvju un apcietināto ES dubultpilsoņu stāvokli (2), 2018. gada 13. decembra rezolūciju par Irānu, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lietu (3), un 2018. gada 31. maija rezolūciju par ieslodzīto ar ES un Irānas dubultpilsonību stāvokli Irānā (4),

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2021. gada 18. marta paziņojumus par Irānu, ar ko prasīts nekavējoties atbrīvot Dr. Ahmadreza Djalali, un 2020. gada 25. novembra paziņojumu, kurā Irānai prasīts apturēt nāvessoda izpildi, kā arī Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2017. gada 24. novembra atzinumu par Ahmadreza Djalali (Irānas Islāma Republika),

ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā 2020. gada 26. oktobra paziņojumu, ar ko prasa saukt pie atbildības par protestu vardarbīgu apspiešanu, un 2020. gada 21. jūlija ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

ņemot vērā ES un Irānas 2020. gada 9. decembra piekto augsta līmeņa dialogu,

ņemot vērā ES pamatnostādnes attiecībā uz nāvessodu, spīdzināšanu un citu nežēlīgu izturēšanos, vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un cilvēktiesību aizstāvjiem,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram Irāna ir pievienojusies, un Irānas konstitūcijā paredzētos aizsardzības pasākumus pret spīdzināšanu un patvaļīgu aizturēšanu,

ņemot vērā Irākas prezidenta vēlēšanas 2021. gada 18. jūnijā,

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.

tā kā 2016. gada 24. aprīlī Irānas drošības spēki arestēja Zviedrijas un Irānas valstspiederīgo Dr. Ahmadreza Djalali, kurš specializējas neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā un ir Beļģijas Vrije Universiteit Brussel un Itālijas Università del Piemonte Orientale pasniedzējs; tā kā 2017. gada oktobrī viņam tika piespriests nāvessods, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām spiegošanā un pēc ārkārtīgi netaisnīga tiesas procesa, kas balstīts uz spīdzināšanā iegūtas atzīšanās; tā kā 2018. gada 17. jūnijā Irānas Augstākā tiesa šo spriedumu paturēja spēkā; tā kā vēstulē, ko ieslodzītais uzrakstījis Evina cietumā Teherānā, ir minēts, ka viņš ticis apcietināts ceļojuma laikā uz Irānu par atteikšanos izspiegot Eiropas iestādes; tā kā prokuratūra 2020. gada 24. novembrī viņam paziņoja, ka nāvessoda izpilde nav novēršama, un pēc tam viņu pārcēla uz vieninieku kameru, kurā viņu turēja ilgāk par 100 dienām, līdz pat 2021. gada aprīlim, un vēlāk viņu pārveda uz cietuma vispārējā režīma zonu; tā kā viņam liegtas satikšanās un telefona zvani uz Zviedriju, neļaujot sazināties ar ģimeni; tā kā kopš pārvešanas uz vispārējā režīma zonu viņam pasludinātais nāves sods nav atcelts; tā kā sazināties ar advokātu viņam laiku pa laikam atļauts tikai pēdējos septiņus mēnešus un pirms tam šāda saziņa nav bijusi vispār;

B.

tā kā 2017. gada novembrī ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos secināja, ka Dr. Ahmadreza Djalali brīvības atņemšana ir patvaļīga un pretrunā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3., 5., 8., 9., 10. un 11. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7., 9., 10. un 14. pantam, un prasīja viņu atbrīvot;

C.

tā kā Dr. Ahmadreza Djalali veselības stāvoklis kļuvis kritisks pēc mēnešiem ilgas ieslodzīšanas vieninieku kamerā; tā kā kopš 2016. gada viņam liegta medicīniskā aprūpe ārpus cietuma un viņš bijis spiests uzturēties telpā ar pastāvīgi spilgtu apgaismojumu; tā kā kopš tā laika viņa fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, kam raksturīgi tādi simptomi ka slikts miegs, dramatisks svara zudums un grūtības runāt;

D.

tā kā Irāna bieži iesloga ārvalstu valstspiederīgos, lai šantažētu citu valstu valdības; tā kā Irānā patvaļīgi apcietināti vismaz divpadsmit ES pilsoņi; tā kā Francijas un Irānas valstspiederības akadēmiķe Fariba Adelkhah, Parīzes Sciences Po pētnieciskā direktore, kopš 2019. gada jūnija ir patvaļīgi apcietināta, vispirms turēta Evina cietumā, bet kopš 2020. gada oktobra atrodas mājas arestā; tā kā Francijas valstspiederības fotogrāfs Benjamin Brière kopš 2020. gada 26. maija patvaļīgi tiek turēts Mashhad cietumā un tā kā 2021. gada 30. maijā pret viņu celta apsūdzības par spiegošanu; tā kā Vācijas un Irānas valstspiederīgā Nahid Taghavi kopš 2020. gada oktobra ir patvaļīgi apcietināta un ieslodzīta Evina cietumā, un viņai izvirzītas apšaubāmas apsūdzības par valsts drošības pārkāpumiem; tā kā Irāna neatzīst dubultpilsonību, un līdz ar to tiek ierobežotas ārvalstu vēstniecību spējas sazināties ar dubultpilsoņiem;

E.

tā kā Irāna patvaļīgi aiztur arī savus pilsoņus un tur viņus smagos apstākļos; tā kā tiesas bieži liedz aizturētajiem tiesības uz taisnīgu tiesu un ierobežo konsulāro iestāžu, ANO un humānās palīdzības organizāciju juridiskās konsultācijas un apmeklējumus; tā kā sodi bieži vien ir balstīti uz nepamatotiem apgalvojumiem; tā kā Irānas tiesu sistēma un tiesneši nebūt nav neatkarīgi un neievēro starptautiskos standartus; tā kā Irānas varas iestādes nav izmeklējušas apgalvojumus par spīdzināšanu un citiem nopietniem aizturēto personu tiesību pārkāpumiem; tā kā tiesu iestādes piekopj vajāšanu, lai apklusinātu cilvēktiesību aizstāvjus;

F.

tā kā Irānā ir pasaulē lielākais uz vienu iedzīvotāju izpildīto nāvessodu skaits;

G.

tā kā ES un tās dalībvalstis pastāvīgi iesaistījušās diplomātiskās sarunās, lai uzlabotu attiecības ar Irānu, kā rezultātā 2015. gada 18. oktobrī tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns; tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna ar zināmiem nosacījumiem uzlabot attiecības; tā kā cilvēktiesību ievērošana ir būtisks nosacījums, lai attiecībām būtu nākotne,

1.

aicina Irānu, ko vada jaunievēlētais prezidents Ebrahim Raisi, atcelt Zviedrijas un Irānas valstspiederības akadēmiķim Dr. Ahmadreza Djalali piespriesto nāvessodu, nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot un ļaut atgriezties pie ģimenes Zviedrijā; stingri nosoda viņa spīdzināšanu, patvaļīgo aizturēšanu un nāvessoda piespriešanu, kas balstīts uz nepatiesām apsūdzībām, kā to 2017. gada atzinumā norādījusi ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos; mudina Irānu, gaidot iepriekš minēto prasību izpildi, nekavējoties nodrošināt viņam regulārus kontaktus ar ģimeni un advokātu, garantēt drošību un steidzami sniegt pienācīgu medicīnisko aprūpi; aicina Irānu pārtraukt draudus viņa ģimenei Zviedrijā un Irānā;

2.

pauž nožēlu, ka Irāna patvaļīgi apcietina ES, Apvienotās Karalistes un citu valstu valstspiederīgos, lai izspiestu politisku atzīšanos;

3.

mudina Irānu nekavējoties atsaukt visas apsūdzības pret Dr. Ahmadreza Djalali, kā arī pret visiem patvaļīgi apcietinātajiem ES valstspiederīgajiem, tostarp Vācijas valstspiederīgajiem Nahid Taghavi un Jamshid Sharmahd, Francijas valstspiederīgajiem Benjamin Brière un Fariba Adelkhah, no kuriem pēdējai minētai personai joprojām piemēro ceļošanas aizliegumu, un Austrijas valstspiederīgajiem Kamran Ghaderi un Massud Mossaheb, kā arī Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem Morad Tahbaz, Anoosheh Ashoori, Mehran Raoof un Nazanin Zaghari-Ratcliffe, no kuriem pēdējā minētā persona joprojām atrodas mājas arestā;

4.

pauž dziļu nožēlu par to, ka kopš Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcijas neviens no kādas ES dalībvalsts nav spējis apmeklēt patvaļīgi apcietinātos ES pilsoņus, tostarp Dr. Ahmadreza Djalali; atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un ES dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nepieļautu Dr. Ahmadreza Djalali nāves soda izpildi;

5.

aicina Padomi apsvērt turpmākas mērķētas sankcijas, tostarp to Irānas režīma amatpersonu un struktūru aktīvu iesaldēšanu, kuras iesaistītas ES valstspiederīgo patvaļīgā apcietināšanā un notiesāšanā uz nāvi, tostarp Dr. Ahmadreza Djalali turēšanā apcietinājumā, un aicina izmantot vai nu pašreizējo ES cilvēktiesību sankciju režīmu pret Irānu, vai ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums);

6.

atzinīgi vērtē to, ka, ņemot vērā attiecīgo personu lomu vismaz 303 protestētāju nogalināšanā 2019. gadā, ES sankciju režīms 2021. gada 12. aprīlī attiecināts vēl uz astoņām Irānas personām un trim Irānas struktūrām, kurām piemērota aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegumi; atzīmē, ka šādu lēmumu ES nav pieņēmusi kopš 2013. gada;

7.

atkārtoti pauž stingru nostāju pret nāvessodu jebkādos apstākļos un uzsver, ka nāvessodu nedrīkst pamatot ar morāliem, juridiskiem vai reliģiskiem apsvērumiem; aicina Irānu nekavējoties noteikt moratoriju nāves soda izpildei, kas būtu solis uz tā atcelšanu;

8.

aicina Irānu atbrīvot arī politieslodzītos, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus, jo viņi patvaļīgi aizturēti vienīgi par to, ka izmantojuši savas pamattiesības, proti, vārda, ticības, biedrošanās, publicēšanas, miermīlīgas pulcēšanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību; aicina Irānu pienācīgi izmeklēt arī to amatpersonu rīcību, kuras atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp pārmērīga spēka pielietošanu pret protestētājiem, starp kuriem ir arī bojāgājušie; nosoda sistemātisko un ilgstošo ieslodzīšanu vieninieku kamerās, jo, šādi rīkojoties, Irāna pārkāpj savas starptautiskās saistības;

9.

mudina Padomi divpusējās attiecībās ar Irānu aktualizēt cilvēktiesību pārkāpumus saskaņā ar PV/AP un Irānas ārlietu ministra 2016. gada aprīļa kopīgo paziņojumu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu arī turpmāk cilvēktiesību jautājumus iekļaut ES un Irānas augsta līmeņa dialogā; aicina ES un tās dalībvalstis stiprināt cilvēktiesību aizstāvju, jo īpaši sieviešu, aizsardzību un sniegt viņiem atbalstu, tostarp izmantojot ārkārtas dotācijas saskaņā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu;

10.

stingri nosoda to, ka Irānā stāvoklis cilvēktiesību jomā pastāvīgi pasliktinās, — tostarp un jo īpaši attiecībā uz personām, kuras pieder pie mazākumtautībām un reliģiskām minoritātēm, — sistēmiskas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras diskriminēšanas dēļ; pauž nožēlu par satraukumu raisošo eskalāciju nāvessoda izmantošanā pret protestētājiem, disidentiem un cilvēkiem no minoritāšu grupām;

11.

aicina Irānu atļaut ANO Cilvēktiesību padomes apmeklējumus un nodrošināt visas īpašās procedūras, kā arī pilnībā sadarboties ar šo struktūru, tostarp ANO īpašo referentu jautājumos par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā;

12.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, Irānas Islāma Republikas augstākajam vadītājam un prezidentam un Irānas Tautas asamblejas deputātiem.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0376.

(2)  OV C 171, 6.5.2021., 17. lpp.

(3)  OV C 388, 13.11.2020., 127. lpp.

(4)  OV C 76, 9.3.2020., 139. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/178


P9_TA(2021)0356

Honkonga, jo īpaši laikraksta “Apple Daily” lieta

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Honkongu, jo īpaši laikraksta “Apple Daily” lietu (2021/2786(RSP))

(2022/C 99/19)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā visas iepriekšējās rezolūcijas par Honkongu, jo īpaši 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Honkongā (1), 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par Honkongai piemērojamo ĶTR valsts drošības likumu un nepieciešamību ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni (2), 2019. gada 18. jūlija rezolūciju par stāvokli Honkongā (3) un 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Ķīnā ieslodzītā izdevēja Gui Minhai lietu (4),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2021. gada 20. maija rezolūciju par Ķīnas piemērotajām atbildes sankcijām ES vienībām, EP deputātiem un valstu parlamentu deputātiem (5), 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli (6) un 2015. gada 16. decembra rezolūciju ES un Ķīnas attiecībām (7),

ņemot vērā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai (8),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu David McAllister un Reinhard Bütikofer2020. gada 1. jūlija kopīgo paziņojumu par jauno Honkongas nacionālās drošības likumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 6. jūlija paziņojumu presei,

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 23. jūnija paziņojumu par izdevuma “Apple Daily” darbības izbeigšanu Honkongā un 2021. gada 17. aprīļa paziņojumu par demokrātiju atbalstošu aktīvistu notiesāšanu Honkongā, PV/AP 2021. gada 9. jūnija paziņojumu par izmaiņām Honkongas vēlēšanu sistēmā, PV/AP 2021. gada 11. marta deklarāciju ES vārdā par Honkongas vēlēšanu sistēmu un 2021. gada 7. janvāra deklarāciju ES vārdā par 2020. gada jūlija demokrātiju atbalstošajās priekšvēlēšanās iesaistīto personu masveida aizturēšanu, un visus pārējos paziņojumus un deklarācijas par stāvokli Honkongā,

ņemot vērā PV/AP 2021. gada 2. maija deklarāciju ES vārdā sakarā ar Pasaules preses brīvības dienu,

ņemot vērā 2021. gada 12. martā pieņemto ES gada ziņojumu par politiskajām un ekonomiskajām norisēm 2020. gadā,

ņemot vērā 13. ikgadējo strukturēto dialogu, kas notika Honkongā 2019. gada 28. novembrī,

ņemot vērā Padomes 2020. gada 28. jūlija secinājumus par Honkongu,

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un bažas, ko pauda ANO Cilvēktiesību komiteja savā 2020. gada 26. augusta jautājumu sarakstā par Honkongu,

ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet2021. gada 24. jūnija paziņojumu, kurā pausts, ka jaunā Honkongas nacionālās drošības likuma dēļ žurnālisti ir spiesti īstenot “pašcenzūru”, lai neizdarītu “neskaidri formulētus pārkāpumus” un viņas 2021. gada 21. jūnija paziņojumu Cilvēktiesību padomes 47. sesijā,

ņemot vērā ANO ekspertu 2020. gada 26. jūnijā izteikto aicinājumu pieņemt apņēmīgus pasākumus, lai Ķīnā aizsargātu pamatbrīvības,

ņemot vērā to, ka Ķīnas Nacionālā Tautas kongresa pastāvīgā komiteja 2020. gada 30. jūnijā pieņēma valsts drošības likumu Honkongai,

ņemot vērā G7 samita 2021. gada 13. jūnija paziņojumu un G7 2021. gada 12. marta paziņojumu par izmaiņām Honkongas vēlēšanu procedūrā,

ņemot vērā Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala (HĪPA) Pamatlikumu, kas pieņemts 1990. gada 4. aprīlī un stājās spēkā 1997. gada 1. jūlijā,

ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības 1984. gada 19. decembra kopīgo deklarāciju par Honkongas jautājumu, kas pazīstama arī kā Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija,

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

ņemot vērā ES “vienas Ķīnas” politiku un principu “viena valsts, divas sistēmas”,

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.

tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principa veicināšanai un ievērošanai arī turpmāk vajadzētu būt ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerības centrālajam aspektam saskaņā ar ES apņemšanos aizstāvēt šīs vērtības ārējās attiecībās un Ķīnas pausto interesi tās ievērot savā attīstībā un starptautiskajā sadarbībā;

B.

tā kā 2021. gada 17. jūnijā 500 Honkongas bruņotās policijas darbinieki veica kratīšanu lielākā opozīciju atbalstošā laikraksta “Apple Daily” telpās, piespiežot žurnālistus atstāt ziņu nodaļu un pārmeklējot reportieru datorus, tālruņus un žurnālistikas darba materiālus, kas bija pirmais gadījums, kurā iestādes norāda, ka plašsaziņas līdzekļu raksti varētu pārkāpt Honkongas nacionālās drošības likumu (NDL); tā kā tika arestēti pieci laikraksta augstākā līmeņa vadītāji un redaktori, tostarp galvenais redaktors Ryan Law, ģenerāldirektors Cheung Kim-hung, izpilddirektors Royston Chow, izdevējdarbības vadītājs Chan Puiman un “Apple Daily Digital” direktors Cheung Chi-wai;

C.

tā kā saskaņā ar Honkongas policijas runaspersonas sniegto informāciju laikraksta vadības darbinieki un redaktori tika arestēti par savu lomu vairāk nekā 30 rakstu publicēšanā, kuros ārvalstis aicinātas piemērot sankcijas sakarā ar NDL; tā kā Honkongas iestādes šādus aicinājumus uzskatīja par slepenu vienošanos ar ārvalstīm, kas apdraud nacionālo drošību;

D.

tā kā 2021. gada 23. jūnijā policija arestēja arī “Apple Daily” izdevuma “China Beat” redakcijas ievadrakstu autoru Yeung Ching-kee (pazīstams arī kā Li Ping), arī viņam izvirzot apsūdzību par “sazvērestību ar nolūku iesaistīties slepenā sadarbībā ar ārvalstu spēkiem”, bet 2021. gada 27. jūnijā par to pašu nodarījumu tika arestēts bijušais “Apple Daily” vecākais redakcijas ievadrakstu autors Fung Wai-kwong (pazīstams arī kā Lo Fung);

E.

tā kā pēc tam, kad Honkongas iestādes, atsaucoties uz NDL, iesaldēja visus “Apple Daily” aktīvus (apmēram 2 miljoni EUR), laikraksts 2021. gada 24. jūnijā pēc 26 gadu ilgušas darbības tika slēgts; tā kā vairāk nekā 800 “Apple Daily” darbinieku ir zaudējuši darbu un ir maz ticams, ka Honkongā viņus vēl kādreiz pieņems darbā;

F.

tā kā “Apple Daily” dibinātājs Jimmy Lai pašlaik izcieš 20 mēnešu cietumsodu par iesaistīšanos 2019. gada protestu kustībā, un viņam saskaņā ar NDL ir izvirzītas papildu apsūdzības, par kurām var piespriest mūža ieslodzījumu; tā kā “Apple Daily” vienmēr ir paudis atklātu un kritisku nostāju par kontinentālās Ķīnas un Honkongas valdību un bija vienīgais ķīniešu valodā izdotais laikraksts Honkongā, kuru neietekmēja Ķīnas valdība;

G.

tā kā saskaņā ar NDL vienai amatpersonai — Honkongas drošības sekretāram — bija atļauts bez oficiālas apsūdzības un taisnīga tiesas procesa, balstoties tikai uz apgalvojumiem par NDL pārkāpumiem, iesaldēt visus “Apple Daily” aktīvus; tā kā šādu procedūru var piemērot jebkuram biržā kotētam subjektam Honkongā vai jebkuram uzņēmumam, kas vienkārši veic uzņēmējdarbību Honkongā;

H.

tā kā 2021. gada 30. jūnijā apritēja pirmā gadadiena kopš NDL stāšanās spēkā; tā kā iestādes paziņoja, ka likums vērsīsies tikai pret “ekstrēmu minoritāti”, kas varētu apdraudēt sabiedrisko drošību; tā kā tā vietā šā gada laikā minētais likums ir ticis piemērots, lai visos aspektos pilnībā apspiestu Honkongas brīvo sabiedrību, balstoties uz virkni neskaidri definētu apsūdzību, piemēram, “graujošas darbības”“secesionisms” un “slepena sadarbība ar ārvalstu spēkiem”, pilnībā pārveidojot Honkongas politisko un juridisko vidi un apslāpējot preses brīvību un tiesības brīvi paust viedokli; tā kā nacionālā drošība tika izmantota, lai attaisnotu cenzūru, vajāšanu, arestus un kriminālvajāšanu, kas sistemātiski vērsta pret prodemokrātiski noskaņotiem politiskajiem un ievēlētajiem pārstāvjiem, aktīvistiem, studentiem un žurnālistiem; tā kā tiek lēsts, ka saskaņā ar NDL ir arestēti 128 cilvēki, bet oficiāla apsūdzība ir izvirzīta 64 cilvēkiem, no kuriem 47 atrodas pirmstiesas apcietinājumā; tā kā NDL ir klajš principa “viena valsts, divas sistēmas” pārkāpums; tā kā preses brīvības vājināšanās kaitē arī Honkongas centieniem kļūt par starptautisku uzņēmējdarbības centru;

I.

tā kā NDL kopš tā stāšanās spēkā ir ticis izmantots, lai iebiedētu žurnālistus un plašsaziņas līdzekļus, uzbruktu tiem un pat vajātu tos, un žurnālisti tā rezultātā jau ir sākuši pamest darbu; tā kā pašlaik vismaz 10 žurnālistiem un preses brīvības aizstāvjiem var tikt piespriests mūža ieslodzījums; tā kā laikraksta “Apple Daily” piespiedu slēgšana, kuras pamatā ir apsūdzības par to, ka laikraksta darbs rada draudus nacionālajai drošībai, nozīmē plašsaziņas līdzekļu brīvības un vārda brīvības galu Honkongā;

J.

tā kā 2021. gada 27. jūnijā“Stand News” — cits neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis — paziņoja, ka no savas tīmekļa vietnes dzēš visus viedokļrakstus, bet seši tā direktori atkāpās no amata; tā kā Honkongas Žurnālistu asociācija ir brīdinājusi par turpmākiem žurnālistu arestiem, un paziņojusi, ka iestādes ir sagatavojušas saskaņā ar NDL arestējamo personu sarakstu;

K.

tā kā vismaz divi ārvalstu tiesneši ir atkāpušies no amata, kā galveno iemeslu norādot NDL; tā kā šā gada jūnijā Pekinas valdībai labvēlīgi likumdevēji pirmoreiz sekmīgi iejaucās Honkongas Augstākās apelācijas tiesas augsta ranga tiesneša iecelšanas procedūrā, kas varētu būt pirmais konkrētais solis tiesu iestāžu neatkarības graušanā;

L.

tā kā Honkongas iestādes ir ieviesušas Nacionālā drošības likuma ziņotāju tālruņa dienestu; tā kā izglītības materiāli un mācību programmas pamatskolās un vidusskolās, tostarp starptautiskajās skolās, ko apmeklē imigrantu bērni, tagad tiek pārbaudītas, pamatojoties uz NDL principiem;

M.

tā kā 10 ievērojami demokrātijas atbalstītāji, proti, Martin Lee, Albert Ho, Jimmy Lai, Margaret Ng, Cyd Ho, Lee Cheuk-yan, Leung Kwok-hung, Au Nok-hin, Leung Yiu-chung un Yeung Sum, 2021. gada 16. aprīlī Honkongā tika notiesāti divās atsevišķās lietās par viņu miermīlīgu iesaistīšanos protestos; tā kā viņiem piespriestais sods ir no 8 līdz 18 mēnešiem ilgs cietumsods un piecos gadījumos nosacīts cietumsods no 8 līdz 12 mēnešiem; tā kā šie jaunākie lēmumi pieņemti pēc Joshua Wong un Sze-Yiu Koo notiesāšanas 2021. gada 13. aprīlī; tā kā dažu personu ilglaicīgais ieslodzījums par nevardarbīgām darbībām, kas veiktas, īstenojot aizsargātas pilsoniskās tiesības, ir vēl viens apliecinājums tam, ka Honkongā turpinās demokrātiskās telpas samazināšanās un pamatbrīvību erozija;

N.

tā kā NDL de jure un de facto nepārprotami ir pretrunā ar 1984. gada Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju un Honkongas ĪPA 1990. gada Pamatlikumu, kas 50 gadus pēc suverenitātes nodošanas garantē izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas autonomiju un neatkarību, kā arī tādas pamattiesības un brīvības kā vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība un preses brīvība; tā kā NDL liedz Honkongai pildīt savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, tostarp ICCPR; tā kā gan kopīgajā deklarācijā, gan Pamatlikumā ir paredzēts princips “viena valsts, divas sistēmas”, par ko vienojušās Ķīna un Apvienotā Karaliste;

O.

tā kā ES un Parlaments vienmēr ir stingri atbalstījuši principu “viena valsts, divas sistēmas” un Honkongas augstā autonomijas līmeņa saglabāšanu saskaņā ar Pamatlikumu un starptautiskajām saistībām un tā kā ES ir ļoti ieinteresēta pastāvīgā Honkongas stabilitātē un labklājībā saskaņā ar šo principu; tā kā pašreizējos apstākļos šie principi tiek nenovēršami un neatgriezeniski apdraudēti un atcelti;

P.

tā kā ES joprojām ir ļoti nobažījusies par Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) NDL attiecībā uz Honkongu; tā kā šis ir sensitīvs jautājums ar tālejošām sekām Honkongai un tās iedzīvotājiem, ES un ārvalstu pilsoņiem, ES un starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī uzņēmēju uzticībai Honkongai; tā kā NDL stāšanās spēkā palielinātu risku ES pilsoņiem;

Q.

tā kā organizācijas “Human Rights Watch” gada ziņojumā norādīts, ka Ķīnā ir iestājies tumšākais periods cilvēktiesību jomā kopš slaktiņa Tjaņaņmeņas laukumā;

R.

tā kā Makao sabiedriskās raidorganizācijas žurnālistiem ir uzdots veicināt “patriotismu, cieņu un mīlestību” pret Ķīnu un pēc jauno redakcionālo noteikumu ieviešanas vismaz seši žurnālisti ir aizgājuši no darba, kas liecina, ka bažas par NDL ietekmē arī citus reģionus; tā kā arī Makao Pamatlikums aizsargā preses brīvību un tas ir spēkā līdz 2049. gadam;

S.

tā kā pašlaik notiekošajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā tika pieņemts kopīgs paziņojums, ko 44 valstu — kas ir līdz šim lielākais parakstītāju skaits — vārdā, tostarp 23 ES dalībvalstu vārdā, sniedza Kanāda,

1.

pauž visstingrāko nosodījumu par laikraksta “Apple Daily” piespiedu slēgšanu, tā aktīvu pastāvīgo iesaldēšanu un tā žurnālistu apcietināšanu, kas ir vēl viens ĶTR solis ceļā uz brīvas sabiedrības noārdīšanu un mediju brīvības un vārda brīvības galīgu izbeigšanu Honkongā;

2.

pauž satraukumu par cilvēktiesību situācijas straujo pasliktināšanos Honkongā un, konkrētāk, par atklātajiem uzbrukumiem vārda brīvībai un preses brīvībai, ĶTR turpinot īstenot vēl nepieredzētu pamatbrīvību apspiešanu, kas ir kļuvusi par cilvēktiesību ārkārtas situāciju, un uzsver, ka ES ir steidzami un apņēmīgi jārīkojas;

3.

pauž stingru solidaritāti ar visiem Honkongas žurnālistiem, kas, neraugoties uz NDL stāšanos spēkā, turpinājuši stingri aizstāvēt mediju brīvību un neatkarīgu žurnālistiku un ziņot par dramatisko notikumu attīstību Honkongā; aicina Honkongas iestādes izbeigt visu tiesisko vajāšanu un visu iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem, un censties gādāt par žurnālistu aizsardzību un drošību pret visu veidu vardarbību, spiedienu, diskrimināciju, netaisnīgu tiesvedību un visiem mēģinājumiem neļaut viņiem pildīt savu uzdevumu vai vājināt viņu spējas to darīt saskaņā ar starptautiskajām normām, īpaši ICCPR 19. un 21. pantu par tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos;

4.

mudina Honkongas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus žurnālistus, kā arī visus miermīlīgos protestētājus, aktīvistus un politiskos pārstāvjus, kas vienkārši ir izmantojuši savas tiesības uz vārda brīvību un citas cilvēktiesības un kas ir arestēti, pamatojoties uz apsūdzībām saskaņā ar NDL, un atsaukt visas apsūdzības pret viņiem; aicina izbeigt politiski motivētas pret miermīlīgiem protestētājiem vērstas kriminālvajāšanas un citas tiesiskās procedūras, kuru mērķis ir apklusināt kritiskus viedokļus un atturēt cilvēkus no līdzdalības publiskajā sfērā;

5.

vēlreiz pauž nopietnas bažas par NDL stāšanos spēkā 2020. gada 30. jūnijā, kas ir pretrunā ĶTR saistībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, proti, Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju, un ir uzskatāma par visaptverošu uzbrukumu pilsētas augstajam autonomijas līmenim, tiesiskumam un pamatbrīvībām; atzīst, ka NDL vairākkārt ir izmantots kā pamats, lai diskvalificētu un ieslodzītu vēlēšanu kandidātus un politiķus, aizturētu studentus par ierakstiem sociālajos medijos un aizliegtu tipiskus protesta saukļus; uzsver, ka NDL liedz veidot uzticības pilnas attiecības starp Ķīnu un ES, apdraud turpmāko sadarbību un vēl vairāk vājina Pekinas uzticamību starptautiskajā arēnā;

6.

nosoda jebkādus mēģinājumus apklusināt prodemokrātiskos aktīvistus, cita starpā — prodemokrātisku vietņu bloķēšanu uz NDL pamata; atkārto, ka vārda un informācijas brīvība ir pamattiesības, kas paredzētas Honkongas tiesību aktos un starptautiskajās tiesībās;

7.

pauž nopietnas bažas par ziņām par slepeno apcietināšanu, spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un piespiešanu atzīties, ko veic Honkongas policijas spēki un Honkongas cietumos, tostarp bažas par personām, kuras pašlaik gaida tiesu un kuras ilgu laiku tiek turētas vieninieku kamerās;

8.

nosoda jaunos tiesu iestāžu neatkarības ierobežojumus un aizvien pieaugošo tiesu politizāciju; uzsver, ka steidzamam nākamajam solim jābūt Honkongas neatkarīgās tiesu varas likvidēšanas novēršanai, un aicina EĀDD papildus gada ziņojumam par Honkongu sagatavot detalizētu publisku ziņojumu par tiesiskumu un tiesu varas neatkarību;

9.

pauž bažas par nesen pieņemtajām izmaiņām Honkongas vēlēšanu likumā, ar ko tiek ieviests princips “tikai patrioti” un izveidota pārbaudes komiteja visu vēlēšanu kandidātu pārbaudei, kas izskaudīs visus atlikušos citāda viedokļa paudējus un ir pilnīgā pretrunā Honkongas Pamatlikumā paredzētajām saistībām nodrošināt lielāku demokrātisko pārstāvību;

10.

mudina Ķīnas iestādes atcelt NDL, kas kaitē Honkongas starptautiskajam statusam, un mudina Honkongas iestādes pilnībā atjaunot tiesiskuma, cilvēktiesību, demokrātijas principu un augstās autonomijas pakāpes ievērošanu saskaņā ar principu “viena valsts, divas sistēmas”, kas paredzēts Honkongas Pamatlikumā un saskaņā ar tās iekšējām un starptautiskajām saistībām;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzskatīt NDL par vienu no galvenajām prioritātēm visu ES un Ķīnas sanāksmju darba kārtībā, arī diplomātiskajās apspriedēs, kas notiek, gatavojoties šīm sanāksmēm; atgādina, ka ir svarīgi, lai ES arī turpmāk visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas iestādēm vērstu uzmanību uz jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, jo īpaši Siņdzjanas un Tibetas minoritāšu lietu, saskaņā ar ES apņemšanos paust stingru, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz Ķīnu; atgādina, ka Ķīna ir parakstījusi daudzus starptautiskos cilvēktiesību līgumus un konvencijas, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi turpināt dialogu ar Ķīnu, lai nodrošinātu, ka tā pilda saistības ievērot starptautisko cilvēktiesību sistēmu;

12.

pauž dziļu nožēlu par to, ka ES Ārlietu padomes aprīļa sanāksmē netika pieņemti Padomes secinājumi par Honkongu; stingri atbalsta PV/AP pēc iespējas drīzā secinājumu projekta iesniegšanā un mudina dalībvalstis rast izeju no strupceļa un pieņemt jaunus pasākumus, tostarp mērķorientētas sankcijas saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, cita starpā īstenot ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu pret personām un vienībām Honkongā un Ķīnā par nopietniem cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem Honkongā, tostarp Carrie Lam, Teresa Yeuk-wah Cheng, Xia Baolong, Zhang Xiaoming, Luo Huining, Zheng Yanxiong, Chris Tang Ping-keung, Stephen Lo Wai-chung un John Lee Ka-chiu, kā arī ĶTR iestādēm, kam ir izšķirīga loma pasākumu pieņemšanā un kas līdzdarbojas Honkongas augstā autonomijas līmeņa pazemināšanā un brīvību vājināšanā;

13.

vēlreiz pauž savu nostāju par visaptverošo investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu, kas pausta 2021. gada 21. maija rezolūcijā, cita starpā par steidzamo nepieciešamību vajadzības gadījumā pieņemt papildu mērķorientētus pasākumus saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, lai turpinātu vērsties pret represijām Siņdzjanā un Honkongā un lai panāktu, ka Ķīna izbeidz visus pārkāpumus;

14.

aicina EĀDD un Padomi arī turpmāk novērtēt un panākt progresu attiecībā uz 2020. gada jūlijā pieņemto pasākumu paketi un noteikt skaidru grafiku to īstenošanai; aicina EĀDD arī turpmāk novērtēt un sagatavot konkrētas atbildes uz iespējamo eksteritoriālo ietekmi, kāda varētu būt NDL, īpaši tā 38. pantam, kur noteikts, ka likums ir piemērojams arī tiem, kas nav Honkongas pastāvīgie iedzīvotāji; atzinīgi vērtē ES dalībvalstu un citu starptautisko partneru lēmumu apturēt izdošanas līgumus ar Honkongu; vēlreiz prasa apturēt 10 atlikušos dalībvalstu izdošanas līgumus ar Ķīnu;

15.

atgādina un vēlreiz pauž nosodījumu par ES banku līdzdalību bijušo prodemokrātisko likumdevēju aktīvu un bankas kontu iesaldēšanā; aicina EĀDD izvērtēt ES uzņēmumu atbilstību, iesaistīšanos un sadarbību ar Honkongas iestādēm NDL izpildes panākšanā un aicina dalībvalstis vērsties pie ES bankām, lai tiktu atbrīvoti aktīvi, kas pieder Honkongas prodemokrātiskajiem aktīvistiem;

16.

aicina Komisiju novērtēt ilgtermiņa komerciālo ietekmi uz ES uzņēmumiem, kas darbojas Honkongā, Honkongas NDL īstenošanas kontekstā, atsaucoties uz tiesiskuma un brīvas informācijas un kapitāla plūsmas izmaiņām pilsētā; aicina Komisiju un EĀDD arī turpmāk piemērot un izstrādāt pienācīgus eksporta kontroles mehānismus, lai Ķīnai un Honkongai liegtu piekļuvi tehnoloģijām, kas tiek izmantotas cilvēktiesību pārkāpšanai, kā arī apsvērt iespēju pieņemt noteikumus, kuri nepieļautu Eiropas investīcijas uzņēmumos, kas ir iesaistīti smagos cilvēktiesību pārkāpumos Ķīnā un Honkongā, tostarp iespēju izveidot vienību sarakstu;

17.

ļoti atzinīgi vērtē soļus, ko spērusi Apvienotā Karaliste, Austrālija un Kanāda, lai atvērtu shēmas, kas piedāvā Honkongas iedzīvotājiem iespēju dzīvot un strādāt attiecīgajās valstīs; vēlreiz aicina dalībvalstis steidzami koordinēt to, kā Honkongas prodemokrātisko aktīvistu un politisko līderu labā pēc cilvēktiesību un pamatbrīvību smagās pasliktināšanās tiek īstenota “glābšanas laivu sistēma”, kā arī izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus Honkongas žurnālistiem, kuriem draud apcietināšana saskaņā ar NDL;

18.

mudina visu ES un Eiropas diplomātisko personālu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu miermīlīgiem aktīvistiem un politiskajiem līderiem Honkongā, tostarp — apmeklējot tiesas procesus, pieprasot ieslodzījuma vietu apmeklējumus un konsekventi un apņēmīgi vēršoties pie vietējām iestādēm, pilnībā piemērojot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un citas attiecīgās ES rīcībpolitikas, tostarp jauno ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā; sagaida, ka EĀDD un Padome izstrādās konkrētus pasākumus, kas palielinātu atbalstu Honkongas pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem, piemēram, paplašinot Eiropas Demokrātijas fonda darbības jomu, iekļaujot tajā projektus Dienvidaustrumāzijā, kā arī veidojot aktīvu sadarbību ar honkongiešu diasporu;

19.

aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, ka apklusinātajiem Honkongas iedzīvotājiem tiek dota iespēja atkal paust savu viedokli, palīdzot arhivēt, publiskot un dokumentēt cilvēktiesību pārkāpumus, un vērsties pret ĶTR, padarot plaši pieejamas tiešsaistē Honkongā aizliegtas grāmatas; pauž atbalstu starptautisko televīzijas kanālu, piemēram, Deutsche Welle un France 24, centieniem regulāri ziņot par notikumiem Honkongā;

20.

aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis noraidīt uzaicinājumus valdību pārstāvjiem un diplomātiem apmeklēt 2022. gada ziemas olimpiskās spēles Pekinā, ja vien Ķīnas valdība neapliecinās pārbaudāmu cilvēktiesību situācijas uzlabošanos Honkongā, Siņdzjanas uiguru reģionā, Tibetā, Iekšējā Mongolijā un citviet Ķīnā;

21.

mudina Komisiju un dalībvalstis palielināt akadēmisko un mācību iespēju skaitu “Erasmus” programmā studentiem un jauniem absolventiem no Honkongas; aicina EĀDD un Komisiju izstrādāt un koordinēt pasākumus, kas Honkongas studentu un zinātnieku akadēmisko brīvību Eiropas universitātēs aizsargātu pret Ķīnas iestāžu spiedienu;

22.

vēlreiz aicina ES un visas dalībvalstis vienoti un apņēmīgi rīkoties, lai panāktu, ka ANO Cilvēktiesību padomē tiek rīkota īpaša sesija vai steidzamas debates par Ķīnu un tiktu sākta neatkarīga ANO izmeklēšana par Ķīnu; uzsver pieaugošo starptautisko atbalstu neatkarīgas izmeklēšanas sākšanai;

23.

aicina ES un tās dalībvalstis mudināt ANO ģenerālsekretāru apsvērt visus viņa rīcībā esošos mehānismus, ar ko nodrošināt neatkarīgu uzraudzību un ziņošanu par situāciju Ķīnā, tostarp iespēju iecelt ANO īpašo sūtni; aicina Padomi un PV/AP sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai izveidotu starptautisku kontaktgrupu Honkongas jautājumos, un Honkongas jautājumu regulāri iekļaut citu starptautisko organizāciju darba kārtībā;

24.

mudina ANO dalībvalstis regulāri rīkot publiskus pasākumus, ar ko palielināt informētību par Ķīnas valdības izdarītajiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp noziegumiem pret cilvēci, un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, cita starpā — rīkot vismaz vienu ANO Drošības padomes sanāksmi Arria iedibinātajā formātā; atzinīgi vērtētu to, ka ES iestādes un dalībvalstis izskatītu iespēju 1. jūliju atzīmēt kā “dienu solidaritātei ar Honkongu”, lai ik gadu palielinātu Eiropas sabiedrības informētību par situāciju Honkongā; vēlreiz prasa ES un dalībvalstīm apsvērt iespēju vērsties Starptautiskajā Tiesā, norādot, ka Ķīnas lēmums uzspiest Honkongai NDL un tā piemērošana ir Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas un ICCPR pārkāpums;

25.

pauž nožēlu par Honkongas policijas lēmumu aizliegt ikgadējo 4. jūnija Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa piemiņas pasākumu un ikgadējo 1. jūlija gājienu, kā arī to, ka tajā pašā laikā tā piešķīra īpašu atļauju neievērot Covid-19 dēļ pieņemtos ierobežojumus, lai Honkongas amatpersonas varētu svinēt Ķīnas Komunistiskās partijas simtgadi;

26.

aicina PV/AP cieši sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm un partneriem, lai apturētu Honkongas brīvību eroziju; atzinīgi vērtē nesen izveidoto divpusējo ES un ASV dialogu par Ķīnu un uzstāj, ka svarīgam mērķim vajadzētu būt ciešākai koordinācijai cilvēktiesību jomā, cita starpā koncentrējoties uz situāciju Honkongā;

27.

konstatē, ka ĶTR rīcībpolitika, kam raksturīga atteikšanās no pieejas “viena valsts, divas sistēmas”, ir lielā mērā atsvešinājusi Taivānas iedzīvotājus, un uzsver savu gatavību sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai palīdzētu Taivānā sargāt demokrātiju;

28.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam un Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala galvenajai vadītājai un asamblejai.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0027.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0174.

(3)  OV C 165, 4.5.2021., 2. lpp.

(4)  OV C 224, 27.6.2018., 78. lpp.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0255.

(6)  OV C 433, 23.12.2019., 103. lpp.

(7)  OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp.

(8)  OV C 369, 11.10.2018., 156. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/185


P9_TA(2021)0357

Nāvessods Saūda Arābijā, jo īpaši Mustafa Hashem al-Darwish un Abdullah al-Howaiti lietas

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par nāvessodu Saūda Arābijā, jo īpaši Mustafa Hashem al-Darwish un Abdullah al-Howaiti lietām (2021/2787(RSP))

(2022/C 99/20)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Saūda Arābiju, jo īpaši 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par žurnālista Jamal Khashoggi nogalināšanu Saūda Arābijas konsulātā Stambulā (1), 2019. gada 14. februāra rezolūciju par sieviešu tiesību aizstāvjiem Saūda Arābijā (2), 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par Etiopijas migrantu stāvokli Saūda Arābijas aizturēšanas centros (3) un 2021. gada 11. februāra rezolūciju par humanitāro un politisko situāciju Jemenā (4),

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell2020. gada 10. decembra paziņojumu Ārlietu padomē par to, ka cilvēktiesības ir Eiropas Savienības būtisks un to raksturojošs pamats,

ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR),

ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (UNCAT),

ņemot vērā Saūda Arābijas 2018. gada novembra vispārējo periodisko pārskatu (VPP),

ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

ņemot vērā ANO Standarta noteikumu minimumu attieksmei pret ieslodzītajiem,

ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu,

ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

ņemot vērā ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu,

ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu,

ņemot vērā ANO īpašo referentu 2021. gada 3. marta paziņojumu par nāvessoda aizstāšanu ar citu sodu,

ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Agnes Callamard 2021. gada jūnija ziņojumu, kurā norādīts, ka Saūda Arābija ir atbildīga par Saūda Arābijas žurnālista Jamal Khashoggi“iepriekš izplānotu nāvessoda izpildi” (Callamard ziņojums),

ņemot vērā ANO īpašās referentes cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Mary Lawlor ziņojumu, kurā analizēta cilvēktiesību aizstāvju nogalināšana Saūda Arābijā un ar ko iepazīstināja ANO Cilvēktiesību padomes 46. sesijā 2021. gada martā,

ņemot vērā Nacionālās izlūkošanas direktora biroja ziņojumu, kurā izvērtēta Saūda Arābijas valdības loma Jamal Khashoggi nogalināšanā, kas publicēts 2021. gada februārī,

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2020. gada Vaclava Havela cilvēktiesību balvu piešķīra Loujain al-Hathloul,

ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.

tā kā Saūda Arābijas Karaliste apņēmās līdz 2016. gadam bez izņēmumiem atcelt nāvessodu visiem mazgadīgiem likumpārkāpējiem, pieņemot jaunus tiesību aktus, un ir apstiprinājusi šo apņemšanos diplomātiskajos paziņojumos; tā kā šos paziņojumus Saūda Arābijas Ārlietu ministrija sniedza 2016. gada septembrī ANO Bērnu tiesību komitejā, kā arī 2018. gada augustā, kad tā paziņoja, ka “gadījumā, ja nepilngadīgo izdarītais noziegums ir sodāms ar nāvi, sodu aizstāj ar brīvības atņemšanas sodu uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus ieslodzījuma vietā”;

B.

tā kā Saūda Arābijas 2018. gada Nepilngadīgo lietu likuma, kas izsludināts ar monarha 2018. gada 31. jūlija dekrētu, 15. pantā ir noteikts, ka “gadījumā, ja nepilngadīgo izdarītais noziegums ir sodāms ar nāvi, sodu jāaizstāj ar brīvības atņemšanas sodu uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus ieslodzījuma vietā”; tā kā pēc tam Saūda Arābijas 2018. gada vispārējā regulārajā pārskatā ANO Cilvēktiesību padomē tika norādīts, ka valsts ir panākusi “ievērojamu progresu, veicinot bērna tiesību ievērošanu, aizsardzību un lojalitāti tām”;

C.

tā kā 2021. gada 15. jūnijāMustafa Hashem al-Darwish, jaunam Saūda Arābijas vīrietim no šiītu minoritātes, tika izpildīts nāvessods par pārkāpumiem, par kuriem tiesību grupas apgalvo, ka viņš nodarījumus, iespējams, ir izdarījis, būdams vēl nepilngadīgs, neraugoties uz karalistes neseno paziņojumu, ka tā ir atcēlusi nāvessodu nepilngadīgajiem; tā kā viņam ilgi tika piemērots pirmstiesas apcietinājums un spīdzināšana un tiesas process bija ārkārtīgi netaisnīgs; tā kā Al-Darwish apsūdzībās nav norādīts precīzs datums, kad ir notikuši noziegumi, kuri viņam tika inkriminēti, kas nozīmē, ka ir iespējams, ka viņš bija nepilngadīgs iespējamo noziegumu izdarīšanas brīdī, un tādēļ viņam piespriestais sods būtu jāpārskata saskaņā ar jaunajiem valsts tiesību aktiem par nāvessoda piemērošanu personām, kas jaunākas par 18 gadiem;

D.

tā kā Abdullah al-Howaiti tika tiesāts kopā ar sešām citām personām kā līdztiesājamiem laupīšanas lietā; tā kā krimināltiesa Tabukā (ziemeļu Saūda Arābijā) 2019. gada 27. oktobrī piesprieda Abdullah al-Howaiti nāvessodu, neraugoties uz to, ka viņa DNS paraugs tika ņemts pēc viņa apcietināšanas, padarot par nederīgu viņa kā aizdomās turamā identitāti; tā kā Al-Howaiti tika apcietināts 2017. gada maijā, kad viņam bija 14 gadi; tā kā saskaņā ar lietā esošajiem dokumentiem viņš četrus mēnešus tika turēts vieninieku kamerā un nopratināšanas laikā tika pakļauts spīdzināšanai, un tā notika bez vecāku vai advokāta klātbūtnes; tā kā šajā laikā viņš tika turēts Tabukas kriminālizmeklēšanas nodaļā, nevis nepilngadīgo aizturēšanas centrā; tā kā Abdullah al-Howaiti, kurš inkriminēto noziegumu izdarīšanas laikā bija 14 gadus vecs, joprojām atrodas apcietinājumā un gaida nāvessodu; tā kā Augstākā tiesa izskata viņa lietu kopš 2021. gada jūnija;

E.

tā kā 2019. gada 23. aprīlī Saūda Arābijas iestādes nogalināja sešus mazgadīgus likumpārkāpējus, tostarp Saeed al-Scafi, Salman al-Quraish, Abdul Aziz al-Sahawi, Abdul Karim al-Hawaj, Abdullah al-Asrih un Mujtaba al-Sweikat; tā kā nāvessods pašlaik draud vismaz deviņiem citiem mazgadīgiem likumpārkāpējiem;

F.

tā kā Saūda Arābijā joprojām ir vismaz 40 ieslodzītie, kuriem draud nāvessoda izpilde; tā kā šajā skaitlī ietilpst arī gadījumus, kad inkriminētos noziegumus aizdomās turamie izdarījuši, būdami nepilngadīgi, kā arī nodarījumi tiek inkriminēti miermīlīgiem kritiķiem, piemēram, islāma zinātniekiem Salman al-Odah un Hassan al-Maliki, kuriem prokurors joprojām pieprasa piespriest nāvessodu;

G.

tā kā Saūda Arābija daudzus gadus ir bijusi to valstu vidū, kurās ir izpildīts vislielākais nāvessodu skaits pasaulē; tā kā kopš 2015. gada janvāra ir izpildīti vairāk nekā 800 nāvessodi, no kuriem daudzi ir par nevardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem narkotiku jomā, savukārt citi – par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus iestādes kvalificējušas kā ar terorismu saistītus, bet kuros arī netika konstatēts vardarbības elements;

H.

tā kā Saūda Arābija 2021. gada pirmajā pusē kopumā izpildīja 32 nāvessodus, kas ir vairāk nekā 2020. gadā, un kopš pirmā solījuma atcelt nāvessodu mazgadīgiem likumpārkāpējiem ir izpildījusi nāvessodu vismaz astoņiem šādiem likumpārkāpējiem;

I.

tā kā saskaņā ar Saūda Arābijas 2020. gada monarha rīkojumu nāvessods būtu jāaizstāj ar citu sodu personām, kas ir izdarījušas noziegumus, kad viņi bija nepilngadīgi; tā kā dekrētā ir dažādi trūkumi, kas vairākos veidos dod iespēju nepilngadīgajiem joprojām izpildīt nāvessodu, piemēram, neattiecinot nāvessoda aizstāšanu uz tādiem, kas piespriesti kā hudud (noziedzīgi nodarījumi, par kuriem soda mērs noteikts jau iepriekš) vai qisas (nodarījumi, par ko paredzēti sodi kā atriebība), kā arī lietas, kas ierosinātas saskaņā ar Terorisma apkarošanas likumu;

J.

tā kā Saūda Arābija ir aizstājusi Ali al-Nimr, Dawood al-Marhoon un Abdullah al-Zaher piespriestos nāvessodus ar citiem sodiem par noziegumiem, kurus eksperti iepriekš atzinuši par pamattiesību īstenošanas, tostarp pulcēšanās un vārda brīvības, uzskatīšanu par noziedzīgu nodarījumu un kurus viņi, iespējams, ir izdarījuši, būdami nepilngadīgi; tā kā viņiem, pārskatot lietu, atkārtoti piespriests 10 gadu brīvības atņemšanas sods, ieskaitot jau izciesto soda laiku; tā kā ANO eksperti ir aicinājuši minētās personas atbrīvot;

K.

tā kā, neraugoties uz Saūda Arābijas Cilvēktiesību komisijas paziņojumu par moratoriju nāvessodam par nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām, tiesību aktos vēl nav publicētas izmaiņas un nāvessods joprojām ir tiesnešu un iestāžu ziņā;

L.

tā kā nāvessoda atcelšana visā pasaulē ir viens no galvenajiem ES cilvēktiesību politikas mērķiem;

M.

tā kā dažu iepriekšējo mēnešu laikā vairākiem cilvēktiesību aktīvistiem ir piespriests bargs cietumsods krimināllietās, kurās netika nodrošināts pienācīgs process un saistībā ar kurām pastāv ticamas aizdomas par spīdzināšanu; tā kā Abdurahman al-Sadhan ir piespriests 20 gadu cietumsods un 20 gadu aizliegums ceļot par darbībām, kas saistītas ar tvītiem, kuros tiek kritizēta valdība; tā kā viņa tiesas procesā tika smagi pārkāptas starptautiskās garantijas par taisnīgu tiesu;

N.

tā kā 2021. gada martā cilvēktiesību savienības dibinātājam Mohammed al-Otaibi, kurš iestājās par nāvessoda atcelšanu un sieviešu lomas stiprināšanu sabiedrībā, cietumsods tika palielināts no 14 līdz 17 gadiem par viņa miermīlīgo pilsonisko aktivitāti cilvēktiesību jomā;

O.

tā kā daudzām sievietēm, kas tika arestētas 2018. gada represijās pret sieviešu tiesību aizstāvjiem, piesprieda ilgus cietumsodus tikai par viņu pilsonisko aktivitāti cilvēktiesību jomā; tā kā Saūda Arābijas iestādes nesen ir atbrīvojušas sieviešu tiesību aizstāves no cietuma, tostarp Loujain al-Hathloul, Nouf Abdulaziz, Samar Badawi un Nassima al-Sada; tā kā viņiem piespriestie sodi tika tikai atlikti un Saūda Arābijas iestādes ir noteikušas ceļošanas aizliegumus atbrīvotajiem cilvēktiesību aizstāvjiem;

P.

tā kā 2017. gada Likumā par cīņu pret terorisma noziegumiem un tā finansēšanu terorisms ir definēts neskaidri un tajā nav prasīts, ka jākonstatē vardarbības izmantošana, lai rīcību kvalificētu kā terora aktu;

Q.

tā kā saskaņā ar ANO īpašās referentes jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi informāciju Saūda Arābijas iestādes izdara pārkāpumus, izmantojot elektroniskās novērošanas tehnoloģijas; tā kā ar atjaunināto ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles regulu 2021. gadā tika ieviesta jauna kibernovērošanas tehnoloģiju kontrole (5);

R.

tā kā Saūda Arābijas Karaliste ir viens no zemākajiem starptautisko cilvēktiesību pamatlīgumu ratifikācijas līmeņiem un tā nav pievienojusies galvenajiem cilvēktiesību līgumiem, kas ir tiesību uz dzīvību normatīvais pamats, piemēram, Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

S.

tā kā spīdzināšana un pazemojoša izturēšanās cietumos ir plaši izplatīta prakse Saūda Arābijā un tiek izmantota gan nopratināšanas laikā, lai iegūtu atzīšanos, gan kā soda veids soda izciešanas laikā ieslodzījuma vietās; tā kā aizdomas par spīdzināšanu reti tiek izmeklētas,

1.

kategoriski nosoda Saūda Arābijas Karalistē notiekošo nāvessoda izpildi mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, neraugoties uz tās apgalvojumiem, ka tā ir atcēlusi šādus nāvessodus, tostarp neseno Mustafa Hashem al-Darwish sodīšanu par noziegumiem, kas, iespējams, nodarīti, kad viņš bijis nepilngadīgs pēc viņa notiesāšanas netaisnīgā procesā, kas ietver atzīšanos, kura iegūta no viņa spīdzināšanas rezultātā, kā arī to, ka Saūda Arābijā pašlaik pastāv nāvessoda izpildes risks vismaz 40 ieslodzītajiem, tostarp vismaz deviņiem par noziegumiem, kurus izdarījušas personas, iespējams, būdamas nepilngadīgas, kā arī par miermīlīgu valdības kritizēšanu;

2.

aicina Saūda Arābiju apstiprināt, ka Abdullah al-Howaiti, Mohammed al-Faraj un visiem pārējiem mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, kuriem pašlaik piespriests nāvessods, tas netiks izpildīts, ka “atzīšanās”, kas iegūta spīdzināšanas rezultātā, netiks ņemta vērā šo lietu izskatīšanā un ka visiem mazgadīgajiem likumpārkāpējiem tiks nodrošināta taisnīga tiesa, nepiemērojot nāvessodu; aicina izmeklēt Abdullah al-Howaiti apgalvojumus par spīdzināšanu un saukt pie atbildības visus vainīgos;

3.

mudina Saūda Arābiju patiešām atcelt nāvessodu mazgadīgiem likumpārkāpējiem saskaņā ar tās saistībām, kas noteiktas Konvencijā par bērna tiesībām, neatkarīgi no nodarījuma veida, tostarp saistībā ar ta’zir (nodarījumiem, attiecībā uz kuriem paredzēta rīcības brīvība), hudud un qisas, saskaņā ar kuriem vismaz četriem mazgadīgajiem apsūdzētajiem draud nāvessods; aicina Saūda Arābiju publicēt 2020. gada monarha dekrētu, lai ar atpakaļejošu spēku nodrošinātu pilnīgu aizsardzību mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, kā to norādījušas Saūda Arābijas iestādes, un saskaņot savu Nepilngadīgo lietu likumu ar starptautiskajiem standartiem;

4.

atkārtoti pauž savu nosodījumu par jebkādu nāvessodu piemērošanu jebkurā lietā un neatkarīgi no apstākļiem; aicina Saūda Arābiju īstenot moratoriju nāvessoda izpildei līdz tā atcelšanai un veikt neatkarīgu pārskatīšanu attiecībā uz visām tās krimināltiesās izskatāmajām lietām, kurās piespriests nāvessods par mazgadīgo noziegumiem vai kuru pamatā ir atzīšanās, kas iegūta spīdzināšanas rezultātā, vai gadījumos, kad nav noticis taisnīgs process, un publicēt pārskatīšanas rezultātā konstatēto; aicina veidot starptautisku un valsts mēroga dialogu par atlikušajiem šķēršļiem nāvessoda atcelšanai visiem mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, padarot iespējamu pilnīgu nāvessoda atcelšanu Saūda Arābijā;

5.

atzinīgi vērtē iestāžu neseno lēmumu aizstāt ar citu sodu Ali al-Nimr, Dawood al-Marhoon un Abdullah al-Zaher piespriestos nāvessodus par noziegumiem, ko viņi, iespējams, izdarījuši, būdami nepilngadīgi, kas bija nepieciešams solis, lai Saūda Arābija ievērotu savas valsts un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, jo īpaši saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām; aicina viņus atbrīvot no ieslodzījuma saskaņā ar ANO cilvēktiesību ekspertu prasībām, jo šie eksperti jau iepriekš ir uzskatījuši, ka viņu darbības, lai īstenotu pamattiesības, tostarp pulcēšanās un vārda brīvību, ir nodēvētas par noziedzīgiem, krimināli sodāmiem nodarījumiem;

6.

aicina Saūda Arābijas iestādes pārskatīt lietas attiecībā uz visiem ieslodzītajiem, kuriem pašlaik piespriests nāvessods, lai aizstātu viņiem piespriestos sodus vai piedāvātu jaunu un taisnīgu tiesas procesu, kurā nāvessods netiks piemērots;

7.

mudina ES delegāciju un ES dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Saūda Arābijā steidzami pieprasīt apmeklēt mazgadīgos likumpārkāpējus, kas apcietināti nāvessoda izpildei;

8.

mudina Padomi apturēt visu ES masu novērošanas tehnoloģiju un citu divējāda lietojuma preču eksportu uz Saūda Arābiju, ko var izmantot, lai veicinātu iekšējas represijas un panāktu pilsoniskās sabiedrības klusēšanu; uzsver IT piedāvājuma nodrošinājuma uzņēmumu, kā arī ES strādājošo valstu izlūkdienestu īpašo atbildību un morālo un juridisko pienākumu izvairīties no situācijas, kad to pašreizējie vai bijušie darbinieki palīdz Saūda Arābijai apspiest savus iedzīvotājus, netieši vai tieši strādājot Saūda Arābijas iestādēs, lai cīnītos pret iekšējo opozīciju un vārda brīvību;

9.

mudina Saūda Arābijas valdību ievērot savas saistības saskaņā ar Konvenciju pret spīdzināšanu, kuru tā ir ratificējusi, un kategoriski mudina Saūda Arābijas Karalisti ratificēt Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu un ICCPR Otro fakultatīvo protokolu, kura mērķis ir atcelt nāvessodu;

10.

kategoriski nosoda cilvēktiesību aizstāvjiem, miermīlīgajiem kritiķiem un aktīvistiem piespriestos bargos cietumsodus un atkārtoti pauž solidaritāti ar cilvēktiesību aizstāvjiem par viņu nozīmīgo darbu un atbalsta nepieciešamību aizsargāt vārda un izpausmes brīvību;

11.

prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, sieviešu tiesību aizstāvjus, miermīlīgos kritizētājus un aktīvistus, tostarp Abdurahman al-Sadhan, Mohammed al-Otaibi, Khaled Al-Omair, Mohammed al-Rabiah, Israa al-Ghomgham, Mousa al-Hashim, Ahmed al-Matrood, Khaled al-Ghanim, Ali al-Ouwaisher, Mujtaba al-Muzain, Waleed Abu al-Khair, Abdulaziz al-Shubaili, Issa al-Nukhaifi un Natheer al-Majed;

12.

aicina nodrošināt pilnīgu brīvību cilvēktiesību aizstāvjiem, kas uz laiku atbrīvoti, bet joprojām saskaras ar ierobežojumiem, piemēram, Loujain al-Hathloul, tostarp atceļot ceļošanas aizliegumus viņiem un viņu ģimenēm, darba aizliegumus, ierobežojot novērošanu tiešsaistē un atjaunojot viņiem visas pilsoņu tiesības;

13.

atgādina, ka Saharova balvas laureāts Raif Badawi jau deviņus gadus atrodas cietumā; aicina ES, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību būt uzstājīgākām pret Saūda Arābijas valdību un veikt pasākumus, kas vērsti uz viņa tūlītēju atbrīvošanu;

14.

uzsver, ka tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu biedrošanos un pulcēšanos ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām; mudina Saūda Arābijas iestādes atcelt ierobežojumus, kas vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem un kuri tiem aizliedz paust viedokli sociālajos un starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos;

15.

pauž bažas par īstenojamo slēgtu tiesas sēžu praksi; uzstāj – lai nodrošinātu pienācīgu un taisnīgu tiesas procesu, diplomātiskajām pārstāvniecībām, tostarp novērotājiem no ES delegācijas Saūda Arābijā vai ES iestādēm, un starptautiskām NVO būtu jāļauj piedalīties tiesas sēdēs un apmeklēt Saūda Arābijas cietumus;

16.

aicina Saūda Arābijas valdību pilnībā sadarboties ar ANO struktūrām un nosūtīt pastāvīgu uzaicinājumu uz visu ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru apmeklēšanu un proaktīvi sadarboties, jo īpaši ar ANO īpašajiem referentiem jautājumos par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu;

17.

pauž nopietnas bažas par neskaidro terorisma definīciju valsts Terorisma apkarošanas likumā; nosoda specializētās krimināltiesas – tiesas, kas nodarbojas ar terorisma jautājumiem, – izmantošanu, lai sodītu cilvēktiesību aizstāvjus;

18.

mudina Saūda Arābijas valdību ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

19.

atkārtoti norāda, cik svarīgi ir tādi instrumenti kā ES un Saūda Arābijas dialogs cilvēktiesību jautājumos, lai veicinātu turpmākas diskusijas, un mudina nekavējoties pievērstiem tam aktīvāk; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un visas ES delegācijas, kas piedalās dialogā, pirms dialoga sākšanas sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu aktuālas informācijas iegūšanu, kā arī informētību par konkrētām lietām; mudina konstatēt progresu diskusijās ar kritēriju starpniecību;

20.

nosoda to, ka Saūda Arābijas politiskā sistēma joprojām ir dziļi nedemokrātiska un turpina nopietni apspiest visdažādākos viedokļus, neraugoties uz proklamētajām vērienīgajām reformām cilvēktiesību jomā; uzsver, ka žurnālista Jamal Khashoggi slepkavība Saūda Arābijas konsulāta telpās Stambulā 2018. gada 2. oktobrī joprojām ir vēstījums ar atturošu iedarbību uz visām kritiskajām balsīm Saūda Arābijā, tostarp daudziem, kas pašlaik tiek turēti apcietinājumā par miermīlīgu pilsonisko aktivitāti; pārliecinoši atbalsta globālā cilvēktiesību sankciju mehānisma piemērošanu tiem, kas ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Saūda Arābijā, tostarp žurnālista Jamal Khashoggi slepkavību; aicina starptautisko sabiedrību rūpīgi sekot līdzi Callamard ziņojumam, kurā bija izvirzītas apsūdzības pret Saūda Arābijas kroņprinci Mohammad Bin Salman;

21.

aicina dalībvalstis un Padomes priekšsēdētāju, kā arī PV/AP un EĀDD visās oficiālajās, kā arī neformālajās sanāksmēs ar Saūda Arābijas partneriem paust bažas par cilvēktiesībām, jo īpaši nāvessodu; pauž nožēlu par ES atturīgo pieeju publiskajai diplomātijai cilvēktiesību jomā attiecībā uz Saūda Arābiju; tādēļ aicina Eiropas diplomātiskos dienestus Rijādā un citviet Saūda Arābijā sistemātiski izmantot mehānismus, kas paredzēti ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp publiskus paziņojumus, diplomātiskus demaršus, tiesas procesu novērošanu un cietumu apmeklējumus;

22.

aicina ES atbalstīt jebkuru ANO Cilvēktiesību padomes rīcību, lai Saūda Arābijas Karalistes iestādes sauktu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem; prasa ES ierosināt ANO Cilvēktiesību padomes sesijā iecelt īpašo referentu par cilvēktiesībām Saūda Arābijā;

23.

aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības šajā valstī pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai sadarbībā ar Saūda iestādēm un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palielinātu atbalstu cilvēktiesību aizstāvju darbam, un vajadzības gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;

24.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, Viņa Augstībai Karalim Salman bin Abdulaziz Al Saud, kroņprincim Mohammad Bin Salman Al Saud, Saūda Arābijas Karalistes valdībai un Saūda Arābijas Karalistes Nacionālā dialoga centra ģenerālsekretāram.

(1)  OV C 345, 16.10.2020., 67. lpp.

(2)  OV C 449, 23.12.2020., 133. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0260.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0053.

(5)  OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/191


P9_TA(2021)0358

Makroekonomiskā tiesiskā regulējuma pārskatīšana

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par makroekonomiskā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai panāktu labāku ietekmi uz Eiropas reālo ekonomiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību (2020/2075(INI))

(2022/C 99/21)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, kas parakstīts Romā 1957. gadā,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121., 122., 126. un 136. pantu un Protokolu Nr. 12,

ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums) (1) un 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (2),

ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (3),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (5),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (6),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (7),

ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (8),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (9),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (10),

ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi (11),

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. februāra paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012/2),

ņemot vērā četru priekšsēdētāju 2012. gada 5. decembra ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”, piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, Komisijas 2017. gada 1. marta balto grāmatu par Eiropas nākotni un Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 03/2018 “Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) revīzija”,

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (12),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Ekonomikas pārvaldības pārskats” (COM(2020)0055),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumu “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu” (COM(2020)0112),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu (COM(2020)0123),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “ES budžets — Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” (COM(2020)0442),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 pandēmijas (COM(2020)0441),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (13),

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2020 “Eiropas pusgads — konkrētām valstīm adresētie ieteikumi pievēršas svarīgiem jautājumiem, tomēr tie jāīsteno labāk”,

ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes (EFP) 2019. gada 11. septembra novērtējumu par ES fiskālajiem noteikumiem, galveno uzmanību pievēršot sešu un divu tiesību aktu kopumam, EFP 2019. gada 29. oktobra gada ziņojumu, EFP 2020. gada 24. marta paziņojumu par Covid-19, EFP 2020. gada 1. jūlija novērtējumu par eurozonai atbilstošu fiskālo nostāju 2021. gadā, un EFP 2020. gada 20. oktobra gada ziņojumu,

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus par DFS un atveseļošanas instrumentu Next GenerationEU, Covid-19, klimata pārmaiņām, drošību un ārējām attiecībām,

ņemot vērā iestāžu 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (14),

ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (15),

ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu (16),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 19. maija Regulu (ES) 2020/672, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma (17),

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumus,

ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (18),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2020)0575),

ņemot vērā 2020. gada 16. septembra nostāju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (19),

ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana (20),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (21),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada februāra Eiropas ekonomikas prognozi: 2021. gada ziema (iestāžu dokuments Nr. 144),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi” (COM(2021)0105),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību” (COM(2020)0055),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada maija Eiropas ekonomikas prognozi: 2021. gada pavasaris (iestāžu dokuments Nr. 149),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 2. jūnija paziņojumu “Ekonomikas politikas koordinēšana 2021. gadā: pārvarēt Covid-19 krīzi, atbalstīt atveseļošanu un modernizēt mūsu ekonomiku” (COM(2021)0500),

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A9-0212/2021),

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

A.

tā kā pēdējo 30 gadu laikā ekonomikas pārvaldības sistēmā ir veiktas vairākas izmaiņas, lai novērstu tās struktūras un īstenošanas nepilnības un lai to pielāgotu jaunu problēmu risināšanai;

B.

tā kā pašreizējā pārvaldības sistēmā ir konceptuāli un praktiski trūkumi, kas noved pie pārāk sarežģītiem noteikumiem, vājas izpildes, atbildības un stimulu trūkuma, kas neļauj īstenot simetrisku pretciklisku politiku; tā kā ar pašreizējo regulējumu nav izdevies ne samazināt atšķirības ES, ne aizsargāt vai stimulēt izaugsmi veicinošas publiskās investīcijas;

C.

tā kā pēc globālās finanšu krīzes EMS secīgās reformas bija vērstas uz riska samazināšanu, bet neieviesa riska dalīšanas elementus;

D.

tā kā makroekonomikas korekciju programmas neparedz pietiekamu valstu līdzdalību un ir radījušas paliekošu kaitējumu to valstu sociālajai struktūrai, kuras tās īsteno;

E.

tā kā Komisija 2015. gadā pieņēma norādījumus par to, kā optimāli izmantot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu elastību, lai stiprinātu saikni starp strukturālām reformām, investīcijām un fiskālo atbildību;

F.

tā kā Eiropas Savienība saskaras ar daudzām ilgtermiņa problēmām: sabiedrības veselības krīzi, klimata krīzi un investīciju trūkumu publiskajā infrastruktūrā, kas palielina sociālekonomiskās atšķirības;

G.

tā kā divējādās pārkārtošanās radītajām problēmām ir nepieciešamas papildu publiskās investīcijas, ko pašreizējā fiskālā sistēma kavē; tā kā, neraugoties uz vēsturiski zemām procentu likmēm, gan publiskā, gan privātā sektora investīcijas jau pirms krīzes bija nepietiekamas;

H.

tā kā pēc finanšu un valsts parāda krīzes tika samazinātas bruto publiskās investīcijas un daudzās dalībvalstīs neto publiskās investīcijas ir pat negatīvas, kas nozīmē, ka pašreizējā fiskālā sistēma noved pie pārmērīgi recesīviem konsolidācijas pasākumiem un sekmē publisko investīciju samazināšanos fiskālās konsolidācijas periodos;

I.

tā kā investīciju finansējuma trūkums ir ievērojams, kas būtu jānovērš: 470 miljardi EUR gadā līdz 2030. gadam ES vides mērķu sasniegšanai (22), 142 miljardi EUR gadā sociālajai infrastruktūrai, piemēram, slimnīcām un skolām (23), un 190 miljardi EUR gadā valsts pamatkapitāla stabilizēšanai (24);

J.

tā kā valstu parāda līmenis pandēmijas sākumā bija augsts un tā kā iepriekš nepieredzētā ekonomikas recesija, iepriekš nepieredzētie valstu fiskālie pasākumi, reaģējot uz pandēmiju, un nepieciešamība atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanos ietekmēs publiskās finanses, rezultātā novedot pie iepriekš nepieredzēti augstas ES parāda attiecības pret IKP virs 100 % no IKP;

K.

tā kā vides (25) un sociālā ilgtspēja ir savstarpēji saistītas ar ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas riskiem;

L.

tā kā pandēmija rada iepriekš nepieredzētu ārēju satricinājumu ar lielu asimetrisku ietekmi, kas negatīvi atsaucas ES ekonomikas prognozē un palielina atšķirības starp dalībvalstīm;

M.

tā kā pandēmija ir palielinājusi jau iepriekš pastāvējušo nevienlīdzību un nabadzību un ir parādījusi Eiropas sociālā modeļa un sociālās drošības tīklu nozīmīgumu;

N.

tā kā ekonomikas prognozes (26)(27) Eiropā uzrāda nepilnīgu un nevienmērīgu atveseļošanos, kas notiek dažādos ātrumos; tā kā vakcīnu izplatīšana paātrinās un pastāv ievērojami riski, ka radīsies atšķirības un saasināsies nevienlīdzība starp valstīm, nozarēm un sabiedrības daļām, jo īpaši ciešot gados jauniem darba ņēmējiem, sievietēm un mazkvalificēta darba ņēmējiem;

O.

tā kā joprojām pastāv ilgtermiņa riski, kas var radīt paliekošu kaitējumu dažu dalībvalstu ekonomikai, un tādēļ atbalsta atcelšana būtu jāpapildina ar pasākumiem darbvietu radīšanas un ieņēmumu pārdales veicināšanai, proti, izmantojot jaunu prasmju apguves un pārkvalifikācijas programmas, kā arī vajadzības gadījumā ienākumu atbalstu;

P.

tā kā ģeopolitiskie riski varētu ietekmēt valsts parāda atmaksājamību;

Q.

tā kā diskrecionārais fiskālais atbalsts dalībvalstīs tika sniegts dažādos apmēros un ar atšķirīgu struktūru, parādot nepārprotamu pozitīvu saistību starp fiskālo telpu un politikas reaģēšanas apmēru, kas noveda pie asimetriskas reaģēšanas, kura varētu radīt arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un vēl lielākas atšķirības atveseļošanās ātrumā;

R.

tā kā ES reakcija uz krīzi (28) ir nostiprinājusi EMS un līdz šim tai ir izdevies radīt uzticēšanos un paļāvību, tādējādi mazinot finanšu tirgu svārstīgumu; šajā saistībā uzsver ES obligāciju emitēšanas nozīmīgumu;

S.

tā kā Komisija 2020. gadā uzsāka sabiedrisko apspriešanu par ekonomikas pārvaldības sistēmas efektivitātes pārskatīšanu, taču to iztraucēja Covid-19 pandēmijas sākums,

1.   

aicina Komisiju atsākt publiskas debates par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu un pārskatīšanas rezultātā nākt klajā ar visaptverošiem un uz nākotni vērstiem tiesību aktu priekšlikumiem; norāda, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana tika apturēta pandēmijas dēļ;

Fiskālā politika ceļā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu

2.

atzinīgi vērtē Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, ko pilnībā pamato pandēmijas ekonomiskā un sociālā ietekme; norāda, ka vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes pakta procedūras, un atzīst, ka tā ļaus Komisijai un Padomei veikt nepieciešamos politikas koordinācijas pasākumus saskaņā ar paktu, vienlaikus atkāpjoties no parasti piemērojamajām budžeta prasībām; uzsver, ka vispārējā izņēmuma klauzula ir ļāvusi dalībvalstīm pieņemt ļoti apjomīgus izdevumu un ieņēmumu pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, un ka fiskālais atbalsts būtu pakāpeniski jāizbeidz, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzturēt atlabšanu un stiprināt ekonomisko un sociālo noturību; norāda, cik elastīga ir pašreizējā ekonomikas pārvaldības sistēma koordinētajā politikas reakcijā uz Covid-19 krīzi;

3.

atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu ar ierosinātajiem apsvērumiem par vispārējās izņēmuma klauzulas atcelšanu vai turpmāku atstāšanu spēkā; norāda, ka būtu jāņem vērā ekonomikas stāvokļa vispārējs novērtējums, balstoties galvenokārt uz kvantitatīviem kritērijiem; piekrīt, ka galvenais kvantitatīvais kritērijs ir ekonomikas aktivitātes līmenis ES vai eurozonā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni; tomēr šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir veselības, sociālā un ekonomiskā stāvokļa attīstība visā ES un eurozonas ekonomikā; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ekonomikas politikas koordināciju, kurā norādīts, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu turpinās piemērot 2022. gadā un paredzams, ka no 2023. gada tā tiks atcelta;

4.

uzskata, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana notiks sarežģītos apstākļos, proti, pie zemām procentu likmēm, bezprecedenta mantotā parāda un kontekstā ar vērienīgu fiskālās atveseļošanas pasākumu kopumu, ko veido ES parāda finansētas dotācijas un aizdevumi;

5.

uzskata, ka ir jāpārskata ES ekonomikas pārvaldības sistēma; piekrīt Eiropas Fiskālajai padomei (EFP), ka ir svarīgi nodrošināt skaidru virzību uz fiskālās sistēmas pārskatīšanu, vēlams, pirms vispārējās izņēmuma klauzulas atcelšanas;

6.

apzinās, ka pārskatīšanas uzsākšana pēc vispārējās izņēmuma klauzulas atcelšanas padarīs to sarežģītāku, apšaubāmāku un strīdīgāku; tādēļ uzskata, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana ir jāapsver pirms varētu notikt iespējamā atgriešanās pie fiskālajiem noteikumiem;

7.

norāda, ka pašreizējā kontekstā fiskālās sistēmas piemērošana, it sevišķi korekcijas gaita, novestu pie parāda pārmērīgi ātras samazināšanas, kas varētu iedragāt tautsaimniecību atveseļošanos un potenciāli novājināt dalībvalstu apņemšanos ievērot noteikumus;

8.

aicina Komisiju sniegt skaidras fiskālās politikas pamatnostādnes dalībvalstīm laikā, kad tiek iedarbināta vispārējā izņēmuma klauzula, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā; tiklīdz vispārējā izņēmuma klauzula tiks atcelta un kamēr vēl nebūs ieviesta pārskatīta sistēma, prasa izmantot visas elastības iespējas, kas paredzētas pašreizējā ekonomikas pārvaldības sistēmā, piemēram, “ārkārtēju apstākļu klauzulu”, katrai valstij pieejot individuāli, lai novērstu priekšlaicīgu fiskālo konsolidāciju un ierobežotu negatīvu ilgtermiņa seku risku;

9.

uzskata, ka virzībai uz ekonomikas rādītājiem un korekcijas gaitai ir jābūt piesardzīgai, un tāpēc prasa pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes pakta rokasgrāmatu un rīcības kodeksu; uzsver, ka fiskālajos norādījumos būtu jāizvairās no noslieces uz procikliskumu, jāveicina augšupēja konverģence, jāstiprina ilgtspējīga, iekļaujoša, zaļa un digitāla izaugsme, dodot ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, jāņem vērā atšķirīgās situācijas dalībvalstīs un jāvēršas pret makroekonomisko nelīdzsvarotību;

10.

uzskata, ka NextGenerationEU (NGEU) aizdevumi būtu jāreģistrē kā valsts parāds; aicina Komisiju atjauninātajās Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas pamatnostādnēs paredzēt ar NGEU aizdevumiem finansētus izdevumus tādā pašā režīmā, kādu piemēro attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) kontekstā ar Komisijas paziņojumu par elastīgumu;

11.

prasa saglabāt ekspansīvu fiskālo nostāju tik ilgi, cik nepieciešams, lai atbalstītu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas un virzītu transformatīvās pārmaiņas, padarot ekonomiku zaļāku, digitalizētāku un iekļaujošāku, vienlaikus nodrošinot fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā; iesaka neatcelt atbalstu pārāk agri un piekrīt Komisijas ieteikumam, ka fiskālajai politikai arī turpmāk jābūt elastīgai un pēc vajadzības jāpielāgojas situācijas attīstībai; uzskata, ka atveseļošanas gaitā fiskālajiem atbalsta pasākumiem būtu jākļūst mērķtiecīgākiem; atbalsta politikas virzienus, kas ir pielāgoti pandēmijas posmam, ekonomikas atveseļošanas gaitai un valstu konkrētajiem apstākļiem;

12.

aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis izstrādā ticamas izejas stratēģijas no pasākumiem, kas ieviesti saistībā ar krīzi, vienlaikus neapdraudot turpmākās fiskālās trajektorijas;

13.

norāda uz risku, ka pandēmijas dēļ varētu rasties ilgtermiņa negatīva ietekme uz kapitāla uzkrāšanu un darba tirgu, kas varētu kavēt ekonomikas attīstību; uzsver, ka atveseļošanās, visticamāk, noritēs nevienmērīgi un fiskālajai politikai būtu jāierobežo paliekoša negatīvā ietekme un jāsamazina nevienlīdzība, atbalstot tos ekonomikas un sabiedrības segmentus, kas pakļauti augstākam atšķirību riskam;

14.

aicina dalībvalstis augstas kvalitātes fiskālo atbalstu iekļaut ticamās vidēja termiņa sistēmās un sagatavot pamatīgus vidēja termiņa fiskālās politikas plānus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ir vajadzīgi ekspansīvi fiskālie pasākumi, tos atbalsta izaugsmes un iekļaujoši pasākumi, un lai nodrošinātu, ka fiskālā politika pilda savu pretcikliskuma lomu, paturot prātā, ka ārkārtas pasākumiem ir jābūt īslaicīgiem, ierobežotiem un mērķtiecīgiem, lai nodrošinātu vidēja termiņa fiskālo ilgtspēju; aicina dalībvalstis attiecīgi uzraudzīt fiskālos riskus, proti, iespējamās saistības; atgādina, ka ir aizvien svarīgāk uzraudzīt ar ilgtspēju saistītus fiskālos riskus; norāda, ka šāda laba publisko finanšu pārvaldības prakse uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību;

15.

atzinīgi vērtē ES iestāžu un dalībvalstu tūlītējo un koordinēto ekonomikas politikas reakciju nolūkā izvairīties no uzņēmumu maksātnespējas un bezdarba strauja pieauguma; iesaka vispārīgāku atbalstu pakāpeniski aizstāt ar mērķtiecīgākām shēmām, lai ierobežotu korporatīvās spriedzes un paliekošu negatīvu seku risku; iesaka koncentrēt publisko atbalstu tikai uz uzņēmumiem, kas ir dzīvotspējīgi ilgtermiņā ES zaļās un digitālās programmas izpratnē;

16.

norāda, ka fiskālā nostāja dalībvalstīs, kā arī makroekonomikas satvars ir bieži atbalstījuši prociklisku fiskālo politiku gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos ekonomikas apstākļos, proti, dažos periodos nav veidotas pietiekamas rezerves, savukārt citos nav pietiekami izmantota fiskālā telpa; turklāt norāda, ka bija novērojama pozitīva korelācija starp dalībvalstu fiskālo telpu un spēju daudz ātrāk un bez saistītajām aizņēmumu izmaksām ātri mobilizēt fiskālo stimulu kopumu, kas ir palīdzējis mazināt pandēmijas negatīvās sociālekonomiskās sekas;

17.

uzsver, cik lielā mērā fiskālā politika palīdz dalībvalstīm būt vienlīdz spējīgām nodrošināt ilgtspējīgu, zaļu, digitālu un iekļaujošu atveseļošanu, no vienas puses, un, no otras puses, nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku un valsts parāda ilgtspēju ilgtermiņā;

18.

uzskata, ka kopējai Eiropas fiskālajai reakcijai (NGEU) ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā; prasa ātri un efektīvi izmantot resursus no NGEU, vienlaikus pilnībā ievērojot noteiktos kritērijus, kam būs būtiska nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas atveseļošanas atbalstīšanā un produktivitātes un investīciju veicināšanā visā ES;

Makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšana

19.

uzsver monetārās politikas un fiskālās politikas raksturīgo mijiedarbību, vienlaikus pilnībā ievērojot ECB pilnvaras un neatkarību un aizsargājot tās demokrātisko leģitimitāti; norāda uz panākumiem, kas gūti, pienācīgi un atbildīgi izveidojot abas politikas jomas, palīdzot sniegt nepieciešamo atbalstu ekonomikām pēc Covid-19 krīzes, pirmajai saglabājot labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un otrajai atbalstot uzņēmumus, darba ņēmējus un iedzīvotājus, tādējādi apliecinot šo politiku gatavību reaģēt uz šo krīzi; uzskata, ka būtu jāizvairās arī no fiskālās politikas instrumentu priekšlaicīgas atcelšanas, lai nekavētu atveseļošanas programmas stimulus;

20.

uzsver, ka monetārā politika pēdējos gados un krīzes laikā ir uzņēmusies galveno stabilizēšanas slogu; norāda, ka pandēmijas izraisītā krīze ir parādījusi, ka par stabilizāciju nevar būt atbildīga monetārā politika vien un ka lielāka loma būtu jāatvēl fiskālajai politikai; lai gan pašreizējie monetārie apstākļi ir labvēlīgi un veicina ekonomikas atveseļošanos krīzes laikā, brīdina, ka nevajadzētu pārāk lielā mērā paļauties uz labvēlīgu monetārās politikas nostāju un ārkārtīgi zemām valsts parāda izmaksām;

21.

uzsver, ka valstu fiskālajai politikai kopā ar Savienības politikas virzieniem būs svarīga nozīme, pildot Eiropas Savienības saistības un pienākumus globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām;

22.

uzsver, ka pastāv strukturāli faktori, piemēram, novecošana, uzkrājumu pieaugums, zema inflācija, investīciju tendences un produktivitātes palēnināšanās, kas vidējā termiņā un ilgtermiņā varētu saglabāt reālās procentu likmes zemā līmenī; uzskata, ka makroekonomikas politikā būtu jāpievēršas faktoriem, kas ir sekulārās stagnācijas riska pamatā, izmantojot ilgtspējīgu izaugsmi un ražīgumu veicinošas, līdzsvarotas un sociāli taisnīgas reformas; atgādina, ka sekulārajai stagnācijai citu faktoru starpā parasti ir raksturīgs darbaspēka samazinājums, mazs pieprasījums, pārmērīgi uzkrājumi un zems investīciju līmenis;

23.

uzsver, ka ir jābūt gataviem mazāk pozitīviem scenārijiem; norāda, ka Covid-19 satricinājuma ietekme ir palielinājusi uzkrājumus un dažas plānotās investīcijas ir aizkavējušās; norāda, ka tad, kad ierobežojumi būs atviegloti un ekonomika atgūsies, procentu likmes varētu palielināties augstāku inflācijas gaidu dēļ; uzsver, ka ir svarīgi veicināt publiskās un privātās investīcijas, lai darītu pieejamu papildu kapitālu, it sevišķi ES atveseļošanas kontekstā; uzsver, ka izaugsmei ir svarīgs ne tikai investīciju līmenis, bet arī investīciju programmu izstrāde, kvalitāte un īstenošana; norāda, ka pēdējās krīzes laikā investīcijas būtiski samazinājās, un uzsver, ka ir svarīgi atjaunot ekonomisko aktivitāti, lai palielinātu investīciju rentabilitāti;

24.

uzskata, ka pienācīga un uzticama ekonomikas pārvaldības sistēma ir nepieciešama prasība ilgtspējīgai fiskālajai politikai, parāda un deficīta trajektorijām, kas nodrošina ticamus parāda samazināšanas risinājumus, veicinot ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, jo īpaši ilgtermiņā; turklāt uzskata, ka sistēmā būtu jāintegrē elementi, lai izvairītos no procikliskas politikas un izveidotu pietiekamas rezerves ekonomikas uzplaukuma laikā un vajadzības gadījumā spētu veikt īstermiņa makroekonomikas stabilizācijas funkciju un nodrošināt labāku un pārredzamu pārvaldību, kas savukārt panāktu to, ka ekonomika strādā cilvēku labā;

Vispārēja valsts parāda atmaksājamības analīze (SDSA)

25.

norāda, ka valsts parāda līmenis ir būtiski palielinājies, eurozonā kopējā parāda attiecībai pret IKP sasniedzot gandrīz 102 %, un tiek prognozēts, ka 2021. un 2022. gadā tas turpinās pieaugt un dažām dalībvalstīm jau ir ievērojams mantotais parāds; norāda, ka apstākļi kopš Māstrihtas kritēriju noteikšanas ir mainījušies; tādēļ uzsver, ka ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpārskata pašreizējās ekonomikas vides kontekstā un, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar pašreizējo regulējumu, un pilnībā ievērojot Līgumus, tai vajadzētu būt balstītai uz faktiem un vērstai uz nākotni;

26.

uzskata, ka Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma ir jāpārskata, lai parāda noteikumus padarītu vienkāršākus un izpildāmākus, un tie būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi ar atbilstošām publiskajām un privātajām investīcijām;

27.

uzskata, ka pārskatītā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtu jāapsver, kā nodrošināt katrai valstij pielāgotu valsts parāda samazināšanas tempu, kas saglabātu ilgtermiņa fiskālo stabilitāti un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; prasa, lai parāda mērķrādītāji pienācīgi atspoguļotu jauno ekonomisko realitāti, kā arī konkrētām valstīm raksturīgās problēmas;

28.

uzskata, ka Eiropas drošie aktīvi uzlabotu finanšu stabilitāti un monetārās politikas pārveidi un palīdzētu stiprināt euro starptautisko lomu;

29.

apzinās, ka ļoti lielais budžeta deficīts 2020. un 2021. gadā un nominālā IKP samazinājums atspoguļosies parāda attiecībā pret IKP;

30.

atzīst, ka zemās procentu likmes samazina spiedienu uz fiskālo politiku, samazinot valsts parāda apkalpošanas izmaksas; uzstāj, lai valsts parāda vidēja termiņa ilgtspējas analīzē pienācīgi ņemtu vērā zemu procentu likmju ietekmi, iespējamās procentu likmju izmaiņas un iespējamos turpmākos monetārās politikas pasākumus; norāda, ka dalībvalstu riska prēmijas var palielināties, jo īpaši valstīs ar lielu vai pieaugošu parādu, un ka tas varētu radīt papildu spiedienu uz fiskālo politiku, kā arī ekonomiku;

31.

uzsver ka parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajā nākotnē visticamāk saglabāsies zemas, pateicoties tam, ka lielu daļu parāda sloga sedz gara termiņa un dažreiz negatīva ienesīguma obligācijas, un primāro deficītu varētu kompensēt labvēlīga procentu likmju un izaugsmes tempa starpība; norāda, ka pašreizējā pozitīvā valsts parāda apkalpošanas izmaksu situācija var samērā ātri mainīties, savukārt valsts parāda uzkrājuma ilgtspējīgai samazināšanai ir vajadzīgs ievērojami ilgāks laiks; uzskata, ka ieguvums no zemām parāda apkalpošanas izmaksām ir iespēja saglabāt un pakāpeniski samazināt augsto parāda līmeni līdz ilgtspējīgam līmenim, veicināt potenciālo izaugsmi un palielināt ekonomikas noturību;

32.

norāda, ka dalībvalstīs pastāv strukturālas problēmas, kas ir pamatā asimetriskajiem izaugsmes rādītājiem; uzskata, ka izaugsme nav vienīgais mērķis, jo ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, izveidei un zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs mērķtiecīgs politikas atbalsts, tostarp fiskālie stimuli;

33.

atgādina, ka paralēli reformām ir svarīga izaugsmi veicinoša politika un ilgtspējīgas publiskās un privātās investīcijas, kuru uzdevums ir palielināt izaugsmes potenciālu un sasniegt ES mērķus, kas orientēti ap zaļo un digitālo pārkārtošanos, un palielināt izaugsmes potenciālu, konkurētspēju un produktivitāti, un veicināt vienoto tirgu; atkārtoti norāda, ka uz nākotni vērstām investīcijām un izdevumiem ir pozitīvas eksternalitātes uz vidēja termiņa līdz ilgtermiņa parāda atmaksājamību; aicina dalībvalstis īstenot ilgtspējīgu fiskālo politiku, vienlaikus saglabājot valsts finansētas un izaugsmi veicinošas publiskās investīcijas;

34.

aicina Komisiju veikt vispārēju un pārredzamu valsts parāda atmaksājamības analīzi (SDSA), lai palīdzētu īstenot politikas veidotāju lēmumu noteikt piemērotu, katrai valstij individuālu, skaidru un pārredzamu korekcijas gaitu; uzsver, ka jāizmanto novatoriski rīki un metodes, piemēram, stresa testi un stohastiskā analīze, lai labāk atspoguļotu riskus, kas varētu ietekmēt valsts parāda dinamiku (piemēram, procentu likmju un izaugsmes tempa starpība, parāda sastāvs, demogrāfija un ilgtspēja), un ir jānodrošina publisko izdevumu kvalitāte;

ES fiskālās politikas koordinācijas sistēma

35.

aicina Komisiju pārskatīšanas procesā apsvērt fiskālās politikas nozīmi Eiropas ekonomikā, novēršot trūkumus, kas ES fiskālajā sistēmā jau konstatēti pirms slimības uzliesmojuma (29), kā arī saistībā ar pandēmijas sekām;

36.

aicina Komisiju izvērtēt, kā veicināt fiskālo ilgtspēju un pretcikliskus noteikumus, un apsvērt iespēju vienkāršot sistēmu un palielināt Komisijas autonomiju noteikumu izpildes nodrošināšanā atbildīgākā sistēmā ar lielāku līdzatbildību; turklāt prasa izveidot labi definētus un pārredzami iedarbināmus elastības mehānismus, ja vien šāda elastība ir labi pamatota, nodrošinot lielāku efektivitāti un uzticamību; uzsver, cik svarīga ir sistēma, kas nodrošina fiskālās politikas koordināciju, ņem vērā pārmaiņas ekonomikā un finansēšanas nosacījumos un dalībvalstu īpatnības un politikas mērķus; turklāt uzskata, ka ES fiskālās politikas koordinēšanas sistēmai būtu jāļauj veicināt ES ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus saglabājot aizsardzības pasākumus pret parāda atmaksājamības apdraudējumu;

37.

norāda uz EFP priekšlikumu, ka ES fiskālā sistēma būtu jāatjauno, pamatojoties uz trim principiem: i) parāda enkurs — tas ir parāda attiecības pret IKP mērķis un konkrētai valstij pielāgota korekcija ar lejupejošu virzību uz to, ii) vienots fiskālā snieguma rādītājs — tas ir izdevumu noteikums valstīm, kuru parāds pārsniedz parāda attiecības pret IKP mērķi, un iii) vispārēja izņēmuma klauzula, ko pamato uz neatkarīgu analīzi un konsultācijām balstīts atzinums;

38.

norāda, ka ir nepieciešams reālistiski un pārredzami noteikt katrai valstij specifisku parāda korekcijas gaitu, lai labāk pielāgotos valstu reālajai situācijai un atspoguļotu dalībvalstu parāda atmaksājamības pakāpi;

39.

uzskata, ka saskaņā EFP priekšlikumu noteikums par izdevumiem ar nominālo publisko izdevumu maksimālo apjomu (30), ja valsts parāds pārsniedz noteiktu robežvērtību, var fiskālos noteikumus Eiropas Savienībā padarīt pārredzamākus; uzskata, ka šādā gadījumā izdevumu maksimālā apjoma pieauguma temps būtu atkarīgs no gaidāmā potenciālā ražošanas apjoma pieauguma, gaidāmās inflācijas un attāluma no parāda enkura; norāda, ka parāda apkalpošanas izmaksas un bezdarbnieku pabalstu maksājumi (ar nemainīgām likmēm) ir izslēgti un izdevumu pieaugums tiek koriģēts, ņemot vērā valdības ieņēmumu diskrecionāro izmaiņu ietekmi (t. i., tiešo un netiešo nodokļu likmes);

40.

norāda, ka katrai valstij raksturīgā virzība kopā ar dalībvalstu atbildību stiprinās ticamību un uzlabos dalībvalstu atbilstību noteikumiem; turklāt norāda, ka katrai valstij raksturīgajai virzībai būtu jāizriet no pārredzamas un visaptverošas ekonomikas analīzes un dalībvalstu sarunām ar Eiropas Komisiju Eiropas pusgada ietvaros, kurās vajadzības gadījumā varētu paredzēt apspriešanos ar EFP un valstu neatkarīgajām fiskālajām iestādēm (IFI);

41.

uzsver, ka noteikumiem par izdevumiem ir integrētas automātiskās stabilizācijas funkcijas (31); norāda, ka noteikumi par izdevumiem ir apliecinājuši lielāku efektivitāti fiskālās politikas procikliskuma tendences samazināšanā (32); uzsver automātisku stabilizatoru nozīmīgumu, ņemot vērā pieaugošās nenoteiktības; turklāt norāda uz EFP ieteikumu izveidot kompensācijas kontu, kurā tiktu uzkrātas novirzes no plānotā neto primāro izdevumu pieauguma;

42.

norāda, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas galvenajiem rādītājiem ir jābūt viegli konstatējamiem un kontrolējamiem no politikas lēmumu pieņēmēju puses, lai palielinātu pārredzamību un skaidrību gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai; norāda, ka tādi jēdzieni kā izlaides starpības analīze neatbilst šiem kritērijiem; uzsver, ka pēckrīzes periodā nenoteiktība saistībā ar izlaides starpību būs vēl lielāka nekā iepriekš; apgalvo, ka, lai gan potenciālais ražošanas apjoma pieaugums nav novērojams un ir jāaplēš, salīdzinājumā ar izlaides starpību ir mazāk ticams, ka tas tiks pārskatīts;

43.

ierosina saskaņā ar EFP pieņemt vispārēja izņēmuma klauzulu, kas būtu jāierosina Komisijai gadījumā, kad notiek neparedzētas ekonomikas norises, un jāpieņem Padomei, un to var atbalstīt ar atzinumu, kas balstās uz neatkarīgu un labi pamatotu ekonomisku analīzi, lai samazinātu sarežģītību un saglabātu spēju rīkoties neparedzētu apstākļu gadījumā; tomēr, ja ir iesaistīta neatkarīga struktūra, uzsver, ka ir vairāk jāprecizē neatkarīgās struktūras sastāvs, lai nodrošinātu objektivitāti noteikumu definēšanā, un tas nodrošinātu šīs struktūras neatkarību un garantētu, ka process notiek bez kavēšanās;

44.

uzsver, ka tad, kad publiskās finanses tiek pakļautas spiedienam, pastāv tendence samazināt publiskās investīcijas; norāda, ka pašreizējās ekonomiskās, sociālās un vides problēmas ES prasa mērķtiecīgus centienus, kas saistīti ar sociālo noturību, klimata pārmaiņām un digitalizāciju; uzsver, ka ES ekonomikas pārvaldības sistēma būtiski palīdz valdībām aizsargāt publiskās investīcijas, neapdraudot parāda atmaksājamību; uzsver, ka ir jāturpina uzlabot publisko finanšu kvalitāti; prasa, lai pārskatītajā sistēmā lielāks uzsvars būtu likts uz valsts parāda kvalitāti; uzsver, ka publisko finanšu kvalitāte uzlabo valsts ilgtermiņa parāda atmaksājamību un palielina ilgtermiņa izaugsmes potenciālu;

45.

uzsver EFP viedokli, ka daži skaidri nošķirami ilgtspējīgu izaugsmi veicinoši izdevumi būtu jāizslēdz no neto primāro izdevumu pieauguma maksimālā apjoma;

46.

uzsver, ka valsts ieņēmumi veido nozīmīgu publisko finanšu stabilitātes daļu un ka to stabilitāte var palīdzēt izstrādāt ticamu stratēģiju valsts parāda samazināšanai; aicina dalībvalstis rīkoties, lai vēl krasāk apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; atkārtoti norāda, ka dalībvalstu efektīvi pasākumi šajā jomā vieš uzticību publisko finanšu pārvaldībai; norāda, ka ir jānodrošina atbildīga izdevumu politika, lai izvairītos no spiediena palielināt nodokļus;

47.

norāda, ka EFP ir stingri atbalstījusi kopīgas fiskālās spējas ieviešanu Eiropas līmenī, kas radītu stimulus labākai ES fiskālo noteikumu ievērošanai; turklāt norāda, ka šim viedoklim piekrīt arī citas iestādes, piemēram, SVF un ECB;

48.

atzinīgi vērtē NGEU un SURE iniciatīvas; uzsver, ka NGEU tiek finansēts ar ES budžeta garantēto parādzīmju emitēšanu; uzsver, ka ES parādzīmju emitēšana (33) nodrošinās jaunu Eiropas augstas kvalitātes aktīvu piedāvājumu; aicina Komisiju pilnībā izmantot atveseļošanas pasākumu kopuma un SURE instrumenta potenciālu, lai uzlabotu konverģenci starp dalībvalstīm, veicinātu ES politikas virzienus un mazinātu ES neaizsargātību pret ekonomikas satricinājumiem; norāda, ka pašreizējie NGEU un SURE instrumenti ir izstrādāti kā pagaidu instrumenti, un uzsver, cik svarīgs ir pārredzams NGEU un SURE obligāciju radītā parāda atmaksas plāns;

Makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzība

49.

uzsver makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) nozīmi makroekonomiskās nelīdzsvarotības atklāšanā un novēršanā ES; ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas konstatējumus (34), ka, lai gan MNNP īstenošanas mehānisms ir kopumā labi izstrādāts, tā potenciāls nav pilnībā izmantots veidā, kas nodrošinātu nelīdzsvarotības efektīvu novēršanu un korekciju; turklāt norāda, ka nelīdzsvarotības skarto dalībvalstu klasifikācija ir nepietiekami pārredzama, sabiedrība ir nepietiekami informēta par procedūru un tās sekām un ieteikumi nepietiekami veicina politikas pasākumus šīs nelīdzsvarotības novēršanai, jo īpaši eurozonā;

50.

prasa efektīvāk izmantot brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ), vienlaikus ņemot vērā Komisijas pēdējo MNNP rezultātu pārskata tehnisko pārskatīšanu, un atzinīgi vērtē ziņojuma pamatā esošo detalizēto un vispusīgo analīzi; uzstāj, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātu pārskatam ir jāizmanto vienoti jēgpilni rādītāji un robežvērtības, kas skaidrāk raksturo nelīdzsvarotību eurozonā, kā arī tam jābūt balstītam uz datiem un pārredzamam; atgādina, ka konkrētām valstīm adresēti ieteikumi ir uz nākotni vērsti norādījumi, kas adresēti dalībvalstīm; uzskata, ka ir jāpanāk lielāka atbilstība saīsinātajiem ieteikumiem un ar MNNP saistītie konkrētai valstij adresētie ieteikumi būtu jākoncentrē uz politikas pasākumiem, kas var tieši ietekmēt nelīdzsvarotību, un attiecīgā gadījumā tiem būtu jāatbilst eurozonai adresētajiem ieteikumiem;

51.

uzskata, ka skaidrība un konsekvence attiecībā uz MNNP un Stabilitātes un izaugsmes pakta mijiedarbību ir būtiska, lai nodrošinātu to mērķu sasniegšanu;

52.

šajā sakarā atbalsta EFP priekšlikumus iekļaut MNNP apsvērumus iepriekš minētā noteikuma par izdevumiem definēšanā, saskaņā ar kuru, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, valstīm ar lielu tekošā konta deficītu būtu zemāka maksimālā robeža izdevumu mērķiem, savukārt valstīm ar pārmērīgu ārējo pārpalikumu būtu augstāks minimālais izdevumu pieauguma temps;

53.

prasa vairāk iesaistīt makroprudenciālās uzraudzības iestādes, lai labāk apzinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību no makroprudenciālās uzraudzības viedokļa, un iesaistīt valstu produktivitātes padomes, lai uzlabotu kopīgo izpratni par makroekonomikas norisēm MNNP procesā;

Pārvaldība

54.

uzsver, cik svarīga ir ES iestāžu sistēma un Kopienas metode, lai formulētu un efektīvi īstenotu noteikumus un aizsargātu un veicinātu spēcīgu politisko līdzdalību un pārskatatbildību, un uzsver, ka vāja politiskā līdzdalība vai pārskatatbildība valstīs veicina neatbilstību;

55.

uzsver, ka ir jāstiprina ekonomikas pārvaldības sistēmas demokrātiskā leģitimitāte, pārskatatbildība un kontrole; uzskata, ka nolūkā uzlabot atbildības uzņemšanos pienākumi ir jānodrošina līmenī, kurā tiek pieņemti vai īstenoti lēmumi — valstu parlamentiem rūpīgi pārbaudot valstu valdības, bet Eiropas Parlamentam rūpīgi pārbaudot Eiropas izpildvaru; tāpēc uzsver iestāžu lomu un to, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp dažādu iestāžu pienākumiem ES ekonomikas pārvaldības sistēmas īstenošanā;

56.

atgādina, ka Eiropas pusgads ir labi izveidota sistēma budžeta, ekonomikas, sociālās un nodarbinātības politikas koordinēšanai visā Eiropas Savienībā; atbalsta ES ilgtermiņa mērķus ilgtspējīgas izaugsmes, publisko finanšu ilgtspējas un augšupējas konverģences jomā; norāda, ka Eiropas pusgads kopš tā sākuma ir paplašināts, cita starpā ietverot jautājumus, kas saistīti ar finanšu nozari un nodokļiem, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus; norāda — lai vēl vairāk stiprinātu ekonomisko un sociālo noturību, ES ir jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi; atgādina, ka ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana nozīmē tādas fiskālās politikas veicināšanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā, veicināt sociāli taisnīgas strukturālās reformas, palielināt investīcijas, lai palielinātu izaugsmes potenciālu, un atbalstīt iekļaujošu pāreju uz ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi panākt spēcīgāku sadarbību politikas koordinēšanā starp nodarbinātības un sociālo lietu ministriem un finanšu ministriem, jo īpaši eurozonā; norāda, ka Eiropas pusgada koncepcija tika ieviesta ar Regulu (ES) Nr. 1175/2011, kas ir daļa no ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas, un ka Komisijas priekšlikumi par to, kā uzlabot pusgada procesu, tiek atzinīgi novērtēti;

57.

norāda, ka līdzdalības trūkums ir viena no galvenajām Eiropas pusgada nepilnībām; norāda, ka šajā sistēmā ir jāparedz iekļaut virkni ilgtermiņa mērķu un norādījumu ES līmenī, kas koordinē politikas izvēles, kuras pienācīgi atspoguļo valstu vajadzības un prioritātes, izmantojot atvērtu un iekļaujošu politikas dialogu starp ES un valstu iestādēm un ieinteresētajām personām; uzskata, ka pieredze, kas gūta saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma pārvaldības struktūru, sniedz lielisku iespēju to izmantot attiecībā uz valstu atbildību, ES stratēģisko mērķu veicināšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem;

58.

prasa Eiropas pusgada procesā pienācīgi iesaistīt Eiropas Parlamentu; uzsver, ka ir svarīgi organizēt plašas debates vispārējo mērķu un norādījumu noteikšanai;

59.

atgādina, ka Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir atkārtots, ka Eiropas Parlamentam un Padomei kā likumdevējiestādēm ir jāīsteno savas pilnvaras līdztiesīgi un ka tāpēc Komisijai pret šīm iestādēm ir jāattiecas vienādi, un uzsver valstu parlamentu lomu un atbildību; norāda, ka saskaņā ar LESD 121. un 126. pantu Eiropas Parlaments nevar ne pārbaudīt, ne grozīt ieteikumus, ko Padome pieņēmusi Eiropas pusgada ietvaros;

60.

prasa ieviest stingrāku demokrātisko kontroli ES un valstu līmenī, lai valstu valdībām būtu lielāka atbildība; uzsver, ka spēcīgāka valstu politiskā līdzatbildība vai pārskatatbildība veicina labāku atbilstību; prasa pilnveidot parlamentu sadarbību, tostarp fiskālā pakta 13. pantā paredzēto konferenci, lai vajadzības gadījumā būtu iespējamas saturīgas un savlaicīgas diskusijas;

61.

atzīst ES makroekonomikas dialoga nozīmīgumu līdzdalības palielināšanā un politikas koordinēšanas uzlabošanā un tāpēc prasa to iedzīvināt, izmantojot dialogu eurozonas un valstu līmenī ar valdību, darba devēju federāciju un arodbiedrību pārstāvjiem, un abos līmeņos paredzēt viedokļu apmaiņu ar centrālajām bankām;

62.

atgādina, ka saskaņā ar tiesību aktiem Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Padomes, Komisijas un attiecīgā gadījumā Eiropadomes vai Eurogrupas priekšsēdētāju ierasties attiecīgajā komitejā, kā arī dalībvalstis, uz kurām attiecas konkrēta ekonomikas pārvaldības procedūra;

63.

uzsver, cik svarīgi ir īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sasniegt vides mērķus saskaņā ar ES saistībām klimata, vides un ilgtspējīgas attīstības jomā; aicina Komisiju un Eiropadomi Savienības ekonomikas pārvaldībā steidzami ņemt šīs saistības vērā; prasa nolūkā sekot līdzi dalībvalstu sniegumam saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem pilnībā ņemt vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra sociālo rezultātu pārskatu; pieņem zināšanai Komisijas iniciatīvu apstiprināt, ka pārskatītais sociālo rezultātu pārskats būs daļa no politikas koordinēšanas sistēmas Eiropas pusgada kontekstā; pieņem zināšanai, ka ES vadītāji atzinīgi novērtēja Eiropas sociālo partneru kopīgo priekšlikumu par alternatīvu rādītāju kopumu, lai novērtētu progresu ekonomikas, sociālajā un vides jomā, papildinot IKP kā labklājības pasākumu iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei; prasa rezultātu pārskatus politikas ieteikumos atspoguļot labāk;

64.

uzskata, ka valstu fiskālās politikas saskaņošanai ar ES saistībām attiecībā uz Parīzes nolīgumu vajadzētu būt prioritātei un ka konkurētspējīgas ilgtspējas koncepcijai un tās četriem virzieniem, kas noteikti 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā, arī turpmāk vajadzētu būt galvenajām prioritātēm ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; atzīmē, ka klimats rada reālus un būtiskus riskus dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspējai;

65.

piekrīt Eiropas Revīzijas palātai, ka konkrētai valstij adresētie ieteikumi Eiropas pusgadā ir labāk jāplāno un jāīsteno (35); ierosina labāk orientēt politikas ieteikumus ar īstermiņa un ilgtermiņa katrai valstij specifiskiem politikas mērķiem;

66.

atzinīgi vērtē ievērojamos uzlabojumus attiecībā uz neatkarīgu fiskālo iestāžu lomu valstu budžeta procesā, proti, ir uzlabota fiskālas politikas pārredzamība un pārskatatbildība, pateicoties gan uzraudzībai, gan neatkarīgai analīzei; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka neatkarīgas fiskālās iestādes atbilst nosacījumiem savu pilnvaru un uzdevumu izpildei, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šo iestāžu pārskatatbildību attiecīgi Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu priekšā;

67.

uzsver — lai nodrošinātu labāku izpildi, katrai dalībvalstij būtu jātiecas uz lielāku līdzdalību ekonomikas politikas ieteikumu izstrādē un šajā kontekstā būtu jāmeklē pareizais līdzsvars starp partneru atbalstu, partneru spiedienu un pozitīviem un negatīviem stimuliem;

68.

atzinīgi vērtē iestāžu nolīguma pieņemšanu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai;

69.

aicina Komisiju turpināt apsvērt makroekonomikas korekciju programmu izstrādi un īstenošanu, jo īpaši nepieciešamību vēl vairāk palielināt lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, līdzdalību tajā un demokrātisko pārskatatbildību, pienācīgi iesaistot ieinteresētās personas un Eiropas Parlamentu; šajā sakarā atgādina Komisijai un Padomei par plenārsēdē pieņemto nostāju attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 472/2013;

70.

norāda, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pakāpeniski izstājas no makroekonomikas korekciju programmas, Eiropas pusgada ietvaros tiek veikta arī pastiprināta uzraudzība, kā arī attiecīgos gadījumos var tikt veikta padziļināta pārskatīšana;

71.

atzīmē, ka Eurogrupa un Eurosamits ir neoficiāli diskusiju forumi Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN); aicina dalībvalstis darboties Kopienas satvarā, nodrošinot Eiropas Parlamenta kā viena no likumdevējiem lomu un tā tiesības uz demokrātisko pārraudzību;

72.

prasa Eurogrupai piemērot reglamentu, kas uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību; prasa panākt savstarpēju izpratni starp Eurogrupu un Eiropas Parlamentu par to, kā vislabāk sasniegt šos mērķus; uzsver, cik svarīgi ir mehānismi, kas ļauj dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces, attiecīgā gadījumā piedalīties diskusijā;

73.

uzsver, ka ES ekonomikas pārvaldības lēmumu pieņemšanas sistēmai ir jābūt saskaņā ar Kopienas metodi;

74.

uzsver, cik svarīgas ir debates par ekonomikas pārvaldību ar iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, kā arī ar dažādām Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresētajām personām konferences par Eiropas nākotni ietvaros; šajā sakarā uzskata konferenci par Eiropas nākotni par iespējamu forumu, kura ietvaros apspriest lielāku demokrātisko leģitimitāti, dziļāk iesaistot Eiropas Parlamentu tāda publiska un demokrātiska foruma nodrošināšanā, kas būtu paredzēts kopīgu ES ekonomikas politikas koordinēšanas noteikumu formulēšanai un piemērošanai;

o

o o

75.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eurogrupai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV C 70 E, 8.3.2012., 19. lpp.

(2)  OV C 33 E, 5.2.2013., 140. lpp.

(3)  OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(4)  OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.

(5)  OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.

(6)  OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.

(7)  OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(8)  OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.

(9)  OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(10)  OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

(11)  OV C 407, 4.11.2016., 86. lpp.

(12)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(13)  OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(14)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(15)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(16)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.

(17)  OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

(18)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

(19)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.

(20)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0305.

(21)  OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(22)  Komisija, SWD(2020)0098 – “Identifying Europe’s recovery needs” (“Eiropas atveseļošanās vajadzību apzināšana”), 27.5.2020., 14.–16. lpp.

(23)  Šī aplēse ietver tikai veselības un ilgtermiņa aprūpi (70 miljardi EUR), izglītību un mūžizglītību (15 miljardi EUR) un cenas ziņā pieejamus mājokļus (57 miljardi EUR). Avots: Fransen, L., Bufalo, G., Reviglio, E., “Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe – Report of the High-Level Task Force on Financing Social Infrastructure in Europe” (“Investīciju sekmēšana Eiropas sociālajā infrastruktūrā. Augsta līmeņa darba grupas ziņojums par Eiropas sociālās infrastruktūras finansēšanu”, 2018. gads, 116. lpp.).

(24)  Komisija, SWD(2020)0098 final – “Identifying Europe’s recovery needs” (“Eiropas atveseļošanās vajadzību apzināšana”), 27.5.2020., 18.–20. lpp.

(25)  “Extreme disaster tend to lower economic output” (“Ārkārtējas katastrofas parasti samazina ekonomikas ražīgumu”) (Botzen, Deschenes un Sanders, 2019. gads); SVF prognozē, ka lielas ar laikapstākļiem saistītas katastrofas varētu negatīvi ietekmēt faktisko IKP uz vienu iedzīvotāju un ka valstīm, kuras ir labāk aprīkotas lielu dabas katastrofu novēršanai, varētu būt vieglāk pārciest šo ietekmi.

(26)  Komisijas 2021. gada pavasara ekonomikas prognozes liecina, ka 2020. gadā ES IKP būs samazinājies par 6,1 % un eurozonas IKP — par 6,6 %. Paredzams, ka IKP pieaugums īstermiņā atjaunosies lēni, proti, Eiropas Savienībā 4,2 % 2021. gadā un 4,4 % 2022. gadā un eurozonā 4,3 % 2021. gadā un 4,4 % 2022. gadā.

(27)  “World Economic Outlook: Managing Divergent Recoveries” (“Pasaules ekonomikas perspektīvas: atšķirīgas atveseļošanās gaitas pārvaldība”), SVF (2021. gada aprīlis).

(28)  It sevišķi ar atveseļošanas pasākumu kopumu un ar SURE instrumentu.

(29)  Eiropas Fiskālā padome (2018), 2018. gada pārskats, septembris, EFB un Eiropas Fiskālā padome (2020), 2020. gada pārskats, septembris.

(30)  Maksimālais apjoms, kas noteikts uz 3–5 gadiem, kas būtu atkarīgs no gaidāmā potenciālā ražošanas apjoma pieauguma, gaidāmās inflācijas un attāluma no parāda enkura.

(31)  EFP novērtējums par ES fiskālajiem noteikumiem, koncentrējot uzmanību uz sešu un divu tiesību aktu noteikumu kopumu: “neto primāro izdevumu maksimālajam apjomam ir integrēta automātiskās stabilizācijas funkcija, proti, kad faktiskā izlaide pieaug lēnāk nekā iespējamās izlaides tendences gaita, neto primāro izdevumu pieaugums pārsniegs pēdējo, savukārt lielāki izdevumu pret IKP palīdzēs nostabilizēt ekonomiku; un otrādi, kad IKP pieaugums pārsniedz minēto tendenci, neto izdevumu attiecība pret IKP samazināsies.”

(32)  Manescu, C., Bova, E. (2021. gads), Effectiveness of national expenditure rules: Evidence from EU member states. (“Valstu noteikumu par izdevumiem efektivitāte: rādītāji no ES dalībvalstīm”).

(33)  NGEU un SURE obligācijas.

(34)  Īpašais ziņojums Nr. 03/2018 “Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) revīzija”, Eiropas Revīzijas palāta.

(35)  Eiropas Revīzijas palāta.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/204


P9_TA(2021)0359

Stāvoklis Nikaragvā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par stāvokli Nikaragvā (2021/2777(RSP))

(2022/C 99/22)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2019. gada 19. decembra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Nikaragvā (1) un 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par ārvalstu aģentu likumu Nikaragvā (2),

ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (3),

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (4) un Padomes 2020. gada 7. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (5), Padomes 2020. gada 4. maija Lēmumu (KĀDP) 2020/607, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1720 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā (6), Padomes 2020. gada 4. maija Īstenošanas regulu (ES) 2020/606, ar ko īsteno Regulu (ES) 2019/1716 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā (7), un lēmumu atjaunot šādas sankcijas līdz 2021. gada 15. oktobrim,

ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2021. gada 10. jūnija deklarāciju par politiskās situācijas pasliktināšanos Nikaragvā un viņa runaspersonas 2021. gada 6. maija paziņojumu par jauno vēlēšanu likumu, kā arī 59 valstu kopīgo paziņojumu par Nikaragvu ANO Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā,

ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja un Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm priekšsēdētāja 2021. gada 15. jūnija paziņojumu par opozīcijas līderu pašreizējo aizturēšanu Nikaragvā,

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2021. gada 28. maija paziņojumu par Nikaragvu un ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet mutiski sniegto jaunāko informāciju Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā par cilvēktiesību stāvokli Nikaragvā,

ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālsekretariāta 2021. gada 6. maija paziņojumu par Augstākās vēlēšanu padomes tiesnešu ievēlēšanu un vēlēšanu reformu Nikaragvā un OAS2021. gada 15. jūnija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā,

ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas paziņojumus, īpašā Nikaragvas uzraudzības mehānisma (MESENI) publicētos informatīvos biļetenus un Amerikas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājas Antonia Urrejola piezīmes OAS Pastāvīgās padomes 2021. gada 23. jūnija īpašajā sesijā par stāvokli Nikaragvā,

ņemot vērā nodaļu par Nikaragvu ES 2020. gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2021. gada 21. jūnijā,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā Nikaragvas Konstitūciju,

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā cilvēktiesību un demokrātijas stāvoklis Nikaragvā ir vēl nopietnāk pasliktinājies pēc 2018. gada aprīlī notikušo pilsonisko protestu vardarbīgās apspiešanas; tā kā kopš tā laika vismaz 130 cilvēkiem ir atņemta brīvība politisku iemeslu dēļ, savukārt valdības oponentus un viņu ģimenes apdraud pastāvīga policijas un valdības atbalstītāju vajāšana gan klātienē, gan tiešsaistē; tā kā kopš 2018. gada protestiem patvaļīga aizturēšana arvien vairāk tiek izmantota kā instruments, lai sodītu aktīvistus un disidentus; tā kā aktīvisti ir īpaši pakļauti vardarbības, tostarp seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības, riskam; tā kā cietumā slikti izturas pret aizturētajiem, viņiem tiek liegta medicīniskā aprūpe un piekļuve juristiem un pret viņiem tiek vērsti uzbrukumi un seksuāla vardarbība, savukārt cilvēki, kas protestē pret valdību, tiek turēti augstākā drošības līmeņa kamerās, kur viņi saskaras ar pastiprinātu novērošanu, pārmeklēšanu un izolāciju; tā kā īpašas bažas rada situācija, kādā atrodas sievietes un vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir atņemta brīvība;

B.

tā kā pašreizējās situācijas dēļ kopš 2018. gada vairāk nekā 108 000 Nikaragvas iedzīvotāju ir bijuši spiesti bēgt un meklēt patvērumu kaimiņvalstīs, un trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem ir meklējuši aizsardzību Kostarikā;

C.

tā kā Nikaragvas Nacionālā asambleja 2021. gada 4. maijā pieņēma vēlēšanu likuma Nr. 331 reformu, kura ietver nesen pieņemtos represīvos tiesību aktus; tā kā iepriekš minētā reforma ietver arī noteikumus, kuri ierobežo konkurenci vēlēšanās un politisko tiesību īstenošanu un kuri vēl vairāk ierobežo politiskās opozīcijas līdzdalību un pilsoniskās brīvības, kas cita starpā ir pretrunā starptautiskajiem standartiem un jo īpaši tiesībām piedalīties valsts pārvaldē, biedrošanās brīvībai, vārda brīvībai, tiesībām uz sociāliem protestiem un tiesībām aizstāvēt savas tiesības; tā kā šajās reformās nav ņemtas vērā opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un starptautiskās sabiedrības prasības;

D.

tā kā jaunā Augstākā vēlēšanu padome (SEC) ir struktūra, kas uzrauga un pārvalda Nikaragvas vēlēšanu procesu; tā kā šis process būtu jāpārvalda neitrālai, neatkarīgai un pārredzamai struktūrai, kas atbalsta demokrātijas principus un iedzīvotāju pilsonisko un politisko tiesību efektīvu un plurālistisku īstenošanu; tā kā Augstākās vēlēšanu padomes locekļus iecēla Nikaragvas Nacionālā asambleja, kuru stingri kontrolē D. Ortega; tā kā tas padara Augstāko vēlēšanu padomi par neobjektīvu un nepārredzamu struktūru un nodara vēl lielāku kaitējumu politiskajam procesam; tā kā šīs iecelšanas amatā un nesenās vēlēšanu reformas nav valdības un opozīcijas grupu dialoga rezultāts, ko ES un starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt prasījušas, bet gan tās uzspieda valdošais vairākums;

E.

tā kā Nikaragvas iestādes pēdējās nedēļās bez pienācīga procesa ir likvidējušas divas politiskās partijas, izmantojot metodes, kas ir pretrunā starptautiskajām normām; tā kā politisko partiju, proti, Partido de Restauración Democrática un Partido Conservador likvidēšana un politiski safabricētas kriminālizmeklēšanas uzsākšana, kas varētu novest pie demokrātiskās opozīcijas kandidātu diskvalifikācijas bez pienācīga procesa, ne tikai apdraud kandidātu tiesības kandidēt vēlēšanās, bet arī vēlētāju tiesības ievēlēt kandidātus pēc savas izvēles; tā kā šie pasākumi apvienojumā ar tiesu sistēmas politisku izmantošanu ir pretrunā demokrātijas pamatprincipiem un saskaņā ar Nikaragvas konstitūciju un starptautiskajām tiesībām ir Nikaragvas tautas tiesību nopietns pārkāpums;

F.

tā kā kopš 2021. gada jūnija vismaz 21 demokrātiskās opozīcijas loceklis, tostarp seši iepriekšējie prezidenta amata kandidāti un arodbiedrību un politiskie līderi, ir patvaļīgi arestēti, pamatojoties uz politiski safabricētām un neviennozīmīgām kriminālapsūdzībām, par kurām nav gūti nekādi pierādījumi, procesā, ko aptumšojuši nopietni procesuālo garantiju pārkāpumi, kas liecina par tiesu iestāžu neatkarības trūkumu; tā kā desmitiem ievērojamu opozīcijas pārstāvju ziņo par sistemātisku vajāšanu un pastāvīgu iebiedēšanu, policijai gandrīz pastāvīgi atrodoties pie viņu mājām vai sekojot viņiem uz ielas, tādējādi liedzot viņiem brīvi pārvietoties;

G.

tā kā Nikaragvas valdība dažu pēdējo gadu laikā ir pieņēmusi arvien ierobežojošākus tiesību aktus, piemēram, likumu par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašo likumu pret kibernoziegumiem, likumu pret naida noziegumiem, likumu par cilvēku tiesībām uz neatkarību, suverenitāti un pašnoteikšanos mieram un likumu, ar ko groza Kriminālprocesa kodeksu, pagarinot izmeklēšanas periodu līdz 90 dienām konstitūcijā paredzēto 48 stundu vietā; tā kā šie tiesību akti institucionalizē represijas un legalizē kopš to pieņemšanas valstī veiktās darbības;

H.

tā kā neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pastāvīgā vajāšana un kriminalizācija ierobežo tiesības uz vārda brīvību un apdraud sabiedrības tiesības tikt patiesi informētai; tā kā vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir ārkārtīgi svarīga jebkurai demokrātijai vienmēr, taču vēlēšanu periodā tai ir īpaši liela nozīme; tā kā valdības iestāžu un valdību atbalstošo plašsaziņas līdzekļu publisko paziņojumu mērķis ir stigmatizēt tos, kuri tiek uzskatīti par disidentiem;

I.

tā kā šīs virzītās satraucošās norises Nikaragvas valdības uzraudzībā liecina, ka režīms turpina virzīties uz autoritārismu, ierobežojot demokrātiju un nacionālā izlīguma un starptautiskas mediācijas iespējas miermīlīgai konflikta atrisināšanai un nepārprotami kavējot brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanu 2021. gada 7. novembrī; tā kā ES, citi starptautiskie dalībnieki un cilvēktiesību organizācijas ir brīdinājušas, ka pastāv pamatotas bažas, ka šie tiesību akti tiks izmantoti, lai vērstos pret cilvēkiem, kuri iebilst pret represīvu politiku;

J.

tā kā Amerikas Cilvēktiesību komisijas neatkarīgo ekspertu starpdisciplinārā grupa jau ir norādījusi, ka ielas protestu apspiešanas metodes var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci;

K.

tā kā gandrīz neviens no ieteikumiem, ko Nikaragvai sniedza ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, nav īstenots, un tas ir novedis pie pastāvīgas nesodāmības un turpmākiem pārkāpumiem;

L.

tā kā Nikaragvas Nacionālās asamblejas veiktās Patērētāju likuma (Likums Nr. 842) reformas uzliek bankām pienākumu atvērt kontus to cilvēku radiniekiem, kuriem ASV valdība un citas valstis ir piemērojušas sankcijas un kuri tiek apsūdzēti korupcijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un cilvēktiesību pārkāpumos, tā kā Daniel Ortega un Rosario Murillo ģimene tiek apsūdzēta uzņēmējdarbības impērijas veidošanā telesakaru, enerģētikas un citās nozarēs;

M.

tā kā darbības, ar ko tiek veidota un nostiprināta demokrātija un tiesiskums un tiek nodrošināta cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ir neatņemams ES ārpolitikas nostādņu elements, kurš iestrādāts ES un Centrālamerikas valstu 2012. gadā noslēgtajā asociācijas nolīgumā,

1.

pauž solidaritāti Nikaragvas iedzīvotājiem un stingri nosoda visas Nikaragvas iestāžu represīvās darbības pret demokrātiskās opozīcijas partijām un to locekļiem, žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, studentiem, pirmiedzīvotājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, un jo īpaši nosoda izraisītos nāves gadījumus; prasa nekavējoties pārtraukt ierobežojošu pasākumu piemērošanu, represijas un cilvēktiesību pārkāpumus un prasa saukt pie atbildības par smagajiem pārkāpumiem, ko Nikaragvas valdība veikusi kopš 2018. gada;

2.

aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politiski ieslodzītos, tostarp iepriekšējos prezidenta amata kandidātus Cristiana Chamorro, Arturo Cruz, Félix Maradiaga, Juan Sebastián Chamorro, Miguel Mora un Medardo Mairena, politiskos līderus José Pallais, José Adán Aguerri, Dora María Téllez, Hugo Torres, Víctor Hugo Tinoco, Violeta Granera, Ana Margarita Vijil, Suyen Barahona un Pedro Joaquín Chamorro, kā arī citus opozīcijas aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus; turklāt prasa nodrošināt, ka tiek ievērotas viņu pamata tiesiskās aizsardzības garantijas, cilvēktiesības un pilsoniskās un politiskās tiesības; prasa, lai valdība nekavējoties sniegtu pierādījumus, ka ieslodzītie joprojām ir dzīvi, un apliecinājumus par viņu atrašanās vietu; atgādina, ka ir jāsniedz pilnīgas garantijas trimdā esošajiem cilvēkiem, lai viņi varētu atgriezties savā valstī;

3.

prasa Nikaragvas valdībai atcelt de facto aplenkuma stāvokli, respektēt valsts policijas kā nepolitiska, neitrāla un objektīva spēka lomu, atbruņot paramilitāros spēkus, ievērot ar Pilsonisko aliansi parakstītās vienošanās un atjaunot pilsoņu tiesības; atkārtoti aicina valdību ļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijām darboties drošā un labvēlīgā vidē, nebaidoties no represijām;

4.

atkārtoti aicina atjaunot iekļaujošu dialogu un demokrātiju kā vienīgo veidu, lai izkļūtu no politiskās, ekonomiskās un sociālās krīzes Nikaragvā; uzsver nepieciešamību īstenot reformas iekļaujošā un pārredzamā veidā; aicina ES delegāciju Nikaragvā turpināt un pastiprināt diplomātisko iesaisti vēlēšanu procesā un turpināt vērsties pie iestādēm, lai rastu politisku risinājumu krīzei Nikaragvā;

5.

mudina Nikaragvas iestādes nekavējoties grozīt vēlēšanu likumu saskaņā ar starptautiskajiem parametriem, ko pieprasīja OAS savā 2020. gada 21. oktobra rezolūcijā, iecelt neitrālus pārstāvjus dažādās vēlēšanu struktūrās, atjaunot juridisko statusu partijām, kurām tas tika atņemts, ievērot Nikaragvas iedzīvotāju tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem un garantēt neierobežotu valsts un starptautisko vēlēšanu novērošanas struktūru klātbūtni, vienlaikus apņemoties nodrošināt politisku līdzāspastāvēšanu pēc vēlēšanām; uzsver –– lai Eiropas Parlaments varētu atzīt vēlēšanas un jauno valdību, ir jāīsteno OAS un starptautisko organizāciju pieprasītās izmaiņas, jo īpaši jāatjauno tiesības un brīvības, kas padara iespējamu brīvu, uzticamu un taisnīgu vēlēšanu procesu;

6.

nosoda ierobežojošo un represīvo tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu un prasa tos nekavējoties atcelt; uzsver, ka šie tiesību akti ir pretrunā tiesībām un brīvībām, kas noteiktas Nikaragvas Republikas Konstitūcijā, Amerikas Demokrātijas hartā un citos starptautiskajos līgumos, kurus Nikaragva ir parakstījusi; atzīst par nepieņemamu to, ka Nikaragvas autoritārā valdība ļaunprātīgi izmanto iestādes un likumus, lai pakļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un politiskās opozīcijas pārstāvjus kriminālvajāšanai;

7.

atkārtoti aicina Nikaragvas iestādes nodrošināt netraucētu piekļuvi ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR), Amerikas Cilvēktiesību komisijai (IACHR) un tās neatkarīgo ekspertu starpdisciplinārajai grupai (GIEI), īpašajam Nikaragvas uzraudzības mehānismam (MESENI), starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Eiropas Savienības iestādēm, lai Nikaragvā nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu; atkārtoti aicina nekavējoties atjaunot cilvēktiesību aizsardzības organizāciju, piemēram, Centro Nicaragüense de Derechos Humanos (CENIDH), juridiskās personas statusu;

8.

aicina Nikaragvas valdību izveidot neatkarīgu izmeklēšanas vienību, iesaistot tajā starptautiskus ekspertus, lai pārraudzītu ticamas, objektīvas un visaptverošas izmeklēšanas, ko ģenerālprokurora birojs veic attiecībā uz iespējamo augstāko policijas amatpersonu atbildību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar 2018. gadā notikušo protestu apspiešanu un pēc tās;

9.

aicina Centrālamerikas Integrācijas sistēmu (SICA) un tās dalībvalstis aktīvi piedalīties demokrātijas aizsardzībā, aizstāvībā un veicināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā Nikaragvā, kā noteikts 1991. gada Tegusigalpas protokolā un 1995. gada Centrālamerikas Demokrātiskās drošības pamatlīgumā, kura 1. pantā noteikts, ka demokrātijas pamatā ir tādu valdību pastāvēšana, kas ievēlētas vispārējās, brīvās un aizklātās vēlēšanās, kā arī visu to cilvēktiesību beznosacījumu ievērošana valstīs, kuras veido Centrālamerikas reģionu;

10.

aicina Finanšu darījumu darba grupu (FATF) izveidot nepieciešamo koordināciju ar ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroju, lai garantētu starptautisko finansiālo drošību, ņemot vērā D. Ortega un R. Murillo režīma un tā līdzdalībnieku nelikumīgās darbības, kā arī to darījumu attiecības un aktīvus Eiropas valstīs; uzsver, ka FATF kopš 2020. gada oktobra Nikaragvu ir iekļāvusi melnajā sarakstā;

11.

prasa Padomei un dalībvalstīm ātri paplašināt to personu un vienību sarakstu, kurām jāpiemēro sankcijas, tostarp šajā sarakstā iekļaujot Nikaragvas prezidentu un viceprezidentu un viņu iekšējo loku, īpaši rūpējoties par to, lai netiktu nodarīts kaitējums Nikaragvas iedzīvotājiem; uzsver nepieciešamību saglabāt un nodrošināt, ka ES palīdzība pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un Nikaragvas iedzīvotājiem, cita starpā izmantojot ES attīstības un humānās palīdzības programmas, sasniedz patiesos labuma guvējus, nevis valdību un iestādes, lai mazinātu Covid-19 un pašreizējo valdības represiju ietekmi un nepieļautu, ka šī krīze kļūst par humanitāro krīzi; atgādina, ka saskaņā ar ES un Centrālamerikas Asociācijas nolīgumu Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tādi principi kā tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības, un atkārtoti prasa, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, piemērot Asociācijas nolīgumā iekļauto demokrātijas klauzulu;

12.

atzinīgi vērtē un atbalsta ES delegācijas Nikaragvā centienus un pozitīvo darbu ļoti sarežģītā vidē; aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt situāciju uz vietas ar savu pārstāvju un vēstniecību Nikaragvā starpniecību, tostarp, veicot tiesas procesu uzraudzību un apmeklējot opozīcijas līderus un tos, kas kritizē valdību, cietumā vai mājas aresta laikā;

13.

aicina ES delegāciju Nikaragvā un dalībvalstis vajadzības gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu un nodrošināt pagaidu patvērumu politisku iemeslu dēļ dalībvalstīs;

14.

prasa Priekšsēdētāju konferencei nosūtīt faktu vākšanas misiju uz Nikaragvu, iesaistot Delegāciju attiecībām ar Centrālamerikas valstīm, lai novērtētu cilvēktiesību un politisko situāciju;

15.

atgādina par 2019. gada 14. marta rezolūcijā pausto aicinājumu nekavējoties izdot Itālijai Alessio Casimirri, kurš Nikaragvas valdības aizsardzībā turpina dzīvot Managvā, kamēr viņam Itālijā ir piespriesti seši nepārsūdzami mūža ieslodzījumi par pierādītu iesaistīšanos bijušā premjerministra un Kristīgo demokrātu partijas vadītāja Aldo Moro nolaupīšanā un nogalināšanā un viņa apsargu noslepkavošanā Romā 1978. gada 16. martā;

16.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

(1)  OV C 255, 29.6.2021., 65. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0259.

(3)  OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.

(4)  OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

(5)  OV L 410 I, 7.12.2020., 13. lpp.

(6)  OV L 139 I, 4.5.2020., 4. lpp.

(7)  OV L 139 I, 4.5.2020., 1. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/209


P9_TA(2021)0360

Politiskās opozīcijas, jo īpaši HDP, apspiešana Turcijā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā (2021/2788(RSP))

(2022/C 99/23)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju (1), 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Turcijā, jo īpaši Selahattin Demirtaş un citu pārliecības dēļ ieslodzīto lietu (2), un 2019. gada 19. septembra rezolūciju par stāvokli Turcijā, jo īpaši par ievēlēto mēru atcelšanu no amata (3),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu par ES paplašināšanās politiku (COM(2020)0660) un tam pievienoto 2020. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2020)0355),

ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra ES un Turcijas sarunu programmu un to, ka — tāpat kā visu ES kandidātvalstu gadījumā — Turcijas iestāšanās ES ir atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem,

ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 24. jūnija secinājumus par ārējām attiecībām un citus attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus par Turciju,

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 22. marta kopīgo paziņojumu par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās (JOIN(2021)0008),

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019. gada 19. augusta paziņojumu par ievēlēto mēru atcelšanu no amata un simtiem cilvēku aizturēšanu Turcijas dienvidaustrumos un 2020. gada 21. un 25. decembra paziņojumus,

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell un Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra Olivér Várhelyi2021. gada 18. marta kopīgo paziņojumu par jaunākajām darbībām attiecībā uz Tautas demokrātisko partiju,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. pantu, kurā noteikts, ka augstās līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses,

ņemot vērā ECT virspalātas 2020. gada 22. decembra spriedumu lietā Demirtaş pret Turciju (14305/17),

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2020. gada 23. oktobrī pieņemto rezolūciju 2347 “Jaunas represijas pret politisko un sabiedrības opozīciju Turcijā: steidzami jānodrošina Eiropas Padomes standartu ievērošana” un PACE2019. gada 24. janvāra rezolūciju 2260 “Turcijas opozīcijas politiķu stāvokļa pasliktināšanās: kā aizsargāt viņu pamattiesības Eiropas Padomes dalībvalstī?”,

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā, pasliktinoties vispārējai situācijai pamatbrīvību un tiesiskuma jomā, Turcijas iestādes pastāvīgi un arvien biežāk vēršas pret opozīcijas partijām Turcijā un jo īpaši pret Tautas demokrātisko partiju (HDP);

B.

tā kā 2021. gada 17. martā Turcijas Kasācijas tiesas ģenerālprokurors pirmo reizi Konstitucionālajā tiesā ierosināja slēgt HDP — trešo lielāko politisko partiju Turcijas parlamentā; tā kā Konstitucionālās tiesas Ģenerālā asambleja 2021. gada 31. martā konstatēja procesuālas nepilnības šajā apsūdzībā un nolēma to nodot atpakaļ Ģenerālprokuratūrai; tā kā 2021. gada 7. jūnijā tika iesniegta pārskatīta apsūdzība un pieprasīts ne tikai slēgt šo partiju, bet arī aizliegt gandrīz 500 HDP politiķiem darboties politikā, kā arī iesaldēt partijas bankas kontus; tā kā Konstitucionālās tiesas Ģenerālā asambleja 2021. gada 21. jūnijā vienprātīgi pieņēma pārskatīto apsūdzību;

C.

tā kā lielākā daļa ģenerālprokurora izvirzīto apsūdzību pret HDP ir saistīta ar Kobanes protestiem, par kuriem turpinās tiesvedība, kas uzsākta pret HDP politiķiem, viņu vidū — bijušajiem līdzpriekšsēdētājiem Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ; tā kā šīs apsūdzības galvenokārt balstījās uz HDP centrālās valdes 2014. gada 6. oktobra tvītu, kurā iedzīvotāji tika aicināti protestēt pret ISIS un pret Turcijas noteikto embargo Kobanei, solidarizējoties ar Kobanes iedzīvotājiem; tā kā protestos sadursmēs ar Turcijas policiju tika nogalināti vairāk nekā piecdesmit iedzīvotāji, pārsvarā HDP biedri vai atbalstītāji;

D.

tā kā Kobanes tiesas procesā ir 108 apsūdzētie no HDP; tā kā 28 no viņiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā; tā kā sešiem cilvēkiem ir noteikti ar tiesvedību saistīti ierobežojumi un pret 75 cilvēkiem izdoti apcietināšanas orderi; tā kā Parlaments turpinās uzmanīgi sekot līdzi ar Kobani saistīto lietu iztiesāšanai un citām būtiskām lietām;

E.

tā kā Konstitucionālā tiesa iepriekš bija aizliegusi sešas kurdus atbalstošas politiskās partijas;

F.

tā kā ECT ir vairākkārt atzinusi, ka politisko partiju slēgšana pārkāpj biedrošanās tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantu; tā kā Eiropadome 2021. gada 24. jūnija secinājumos ir norādījusi, ka vēršanās pret politiskajām partijām ievērojami pasliktina situāciju cilvēktiesību jomā un ir pretrunā Turcijas saistībām ievērot demokrātiju un tiesiskumu un ka dialogs par šo jautājumu joprojām ir neatņemama ES un Turcijas attiecību daļa;

G.

tā kā 2021. gada 17. jūnijāHDP darbiniece un locekle Deniz Poyraz tika nogalināta HDP partijas birojā Izmirā; tā kā ir ziņas par viņas mirstīgo atlieku apgānīšanu; tā kā 2015. un 2016. gadā notika uzbrukumi simtiem HDP partijas biroju, tostarp galvenajam birojam Ankarā, un daudzi biroji tika nodedzināti;

H.

tā kā ieslodzījumā joprojām atrodas aptuveni 400 HDP biedru un ierēdņu, tostarp vairāki parlamenta deputāti;

I.

tā kā trīs HDP deputātiem tika atņemti deputātu mandāti un parlamentārā imunitāte un pēc tam viņi tika arestēti;

J.

tā kā 2021. gada 30. jūnijā Tieslietu ministrijas prokurori iesniedza Turcijas Lielās nacionālās asamblejas Apvienotajai parlamentārajai konstitūcijas un tieslietu komitejai procedūru kopsavilkumus, kuru mērķis ir atcelt likumdevēja imunitāti 20 opozīcijas likumdevējiem no sešām dažādām opozīcijas partijām; tā kā šīs procedūras ir vērstas pret 15 deputātiem no HDP, Republikāniskās tautas partijas (CHP) vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu un pret vienu likumdevēju no ikvienas citas opozīcijas partijas, proti, Demokrātiskās reģionu partijas (DBP), İYİ (Labā) partijas, Turcijas Strādnieku partijas (TİP) un Demokrātu partijas (DP);

K.

tā kā K. Kılıçdaroğlu kā lielākās opozīcijas partijas vadītājs tiek saukts pie kriminālatbildības par it kā Turcijas prezidenta apvainošanu, par ko viņam draud līdz pat četriem gadiem ilgs cietumsods; tā kā viņš iesaistīts arī tiesvedībā, ko 2021. gada 11. janvārī sāka prezidents Recep Tayyip Erdoğan, pieprasot zaudējumu atlīdzināšanu 1 miljona TRY apmērā;

L.

tā kā S. Demirtaș — bijušais HDP līdzpriekšsēdētājs un prezidenta amata kandidāts 2014. gada un 2018. gada vēlēšanās — jau vairāk nekā četrus gadus atrodas ieslodzījumā saistībā ar nepamatotām apsūdzībām, neraugoties uz diviem ECT nolēmumiem par viņa atbrīvošanu;

M.

tā kā tajā pašā spriedumā ECT norādīja, ka HDP galvenā biroja aicinājums solidarizēties ar Kobanes iedzīvotājiem bija politiskajai runai noteiktajās robežās, līdz ar to nav uzskatāms par aicinājumu uz vardarbību; tā kā tiesa norādīja, ka laikā starp 2014. gada 6. un 8. oktobri notikušie vardarbības akti, protams, ir nosodāmi, tomēr nav uzskatāmi par tiešām sekām HDP galvenā biroja publicētajiem tvītiem;

N.

tā kā kopš vietējām vēlēšanām, kas notika 2019. gada 31. martā, 59 no 65 demokrātiski ievēlētajiem HDP mēriem Turcijas dienvidaustrumu daļā ir aizstāti ar valdības ieceltiem provinču gubernatoriem vai pilnvarotajiem, pamatojoties uz to, ka par viņiem tiek veikta kriminālizmeklēšana par iespējamām saiknēm ar terorismu; tā kā 32 no 36 aizturētajiem tika atbrīvoti tiesas procesa laikā, taču seši ievēlētie mēri joprojām atrodas ieslodzījumā,

O.

tā kā opozīcijas partiju tiesības joprojām ietekmē strukturālās problēmas, kas kļūst lielākas un kuru dēļ tiesu sistēma nespēj būt neatkarīga,

1.

joprojām pauž dziļas bažas par pastāvīgiem uzbrukumiem un spiedienu pret Turcijas opozīcijas partijām un jo īpaši par to, ka Turcijas iestādes mērķtiecīgi un arvien vairāk vēršas pret HDP, tostarp tās jaunatnes organizāciju; nosoda šīs pret HDP un citām Turcijas opozīcijas partijām vērstās represijas, kas apdraud pareizu demokrātiskās sistēmas funkcionēšanu; mudina Turcijas valdību izbeigt šo situāciju un nodrošināt, ka visas politiskās partijas valstī var brīvi un pilnībā veikt savas likumīgās darbības saskaņā ar plurālistiskas un demokrātiskas sistēmas pamatprincipiem;

2.

asi nosoda Turcijas ģenerālprokurora Konstitucionālajā tiesā atkārtoti izvirzīto prasību par HDP likvidāciju un politiskās darbības aizliegumu gandrīz 500 HDP locekļiem, tostarp lielākajai daļai tās pašreizējās vadības, kas liegtu viņiem turpmākos piecus gadus veikt jebkāda veida politisku darbību; pauž dziļas bažas par Konstitucionālās tiesas lēmumu pieņemt šo lietu, kas bija vienprātīgs; ar dziļām bažām norāda, ka lieta par HDP likvidēšanu ir kulminācijas punkts represijās pret partiju, kas turpinās jau vairākus gadus un kurās tikuši tiesāti tūkstošiem partijas biedru, vadošo darbinieku, parlamenta deputātu, vietējo pašvaldību deputātu un mēru, galvenokārt par apsūdzībām, kas saistītas ar terorismu;

3.

pauž stingru pārliecību, ka HDP dalības Turcijas demokrātiskajās iestādēs nekavēšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā padarīt Turcijas sabiedrību iekļaujošāku un radīt pozitīvas perspektīvas kurdu jautājuma atrisināšanai mierīgā ceļā; šajā sakarā atkārto, ka, ņemot vērā HDP stingro apņemšanos strādāt ar demokrātisku iestāžu starpniecību, šīs partijas aizliegšana vidējā termiņā būtu nopietna politiska kļūda un neatgriezenisks trieciens plurālismam un demokrātijas principiem, atstājot miljoniem vēlētāju Turcijā bez pārstāvības;

4.

stingri nosoda HDP locekles un darbinieces Deniz Poyraz šausminošo slepkavību un uzbrukumu partijas biroja telpām Izmirā; izsaka līdzjūtību viņas tuviniekiem un draugiem; aicina iestādes rūpīgi izmeklēt šo un līdzīgus gadījumus un saukt vainīgos pie atbildības;

5.

aicina Turcijas iestādes atturēties no kūdīšanas pret HDP un veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu partijas birojus un amatpersonas, tostarp parlamenta deputātus un vēlētus vietējo pašvaldību deputātus un mērus;

6.

nosoda patvaļīgo tiesību normu piemērošanu notiekošajā Kobanes tiesas procesā, kā rezultātā lieta tika atsākta, un tā tiesvedībā, jo īpaši tiesu iestāžu neatkarības, objektivitātes, pilnīga taisnīguma un procesuālo garantiju trūkumu; pauž nopietnas bažas par plašo pretterorisma tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu; atkārtoti aicina Turcijas iestādes saskaņot savus pretterorisma tiesību aktus ar starptautiskajiem standartiem, lai nodrošinātu pamattiesību un brīvību efektīvu aizsardzību, proporcionalitāti un vienlīdzību likuma priekšā;

7.

nosoda lēmumu atņemt HDP deputātiem Leyla Güven, Ömer Faruk Gergerlioğlu un Musa Farisoğulları deputātu mandātus un parlamentāro imunitāti, kā arī viņu vēlāko apcietināšanu; atzinīgi vērtē Konstitucionālās tiesas neseno 2021. gada 1. jūlija spriedumu, kurā tā vienprātīgi lēma, ka ir pārkāptas deputāta Gergerlioğlu tiesības tikt ievēlētam un iesaistīties politiskajā darbībā, kā arī viņa tiesības uz personisko brīvību un drošību; atzinīgi vērtē viņa atbrīvošanu un mudina Turcijas iestādes un zemākās instances tiesas īstenot Konstitucionālās tiesas lēmumu un steidzami atjaunot viņa parlamenta deputāta statusu; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot abus pārējos HDP deputātus un atsaukt visas pret viņiem vērstās apsūdzības; nosoda to, ka opozīcijas deputātiem atkārtoti tiek atņemts parlamenta deputāta statuss, kas būtiski kaitē Turcijas parlamenta kā demokrātiskas iestādes tēlam;

8.

stingri nosoda to, ka kopš 2016. gada novembra tiek pastāvīgi turēti apcietinājumā bijušie HDP līdzpriekšsēdētāji Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaş (kurš ir arī opozīcijas līderis un bijušais prezidenta amata kandidāts); atgādina par ECT 2018. gada 20. novembra nolēmumu lietā Selahattin Demirtaş pret Turciju, kas apstiprināts ar tās virspalātas 2020. gada 22. decembra nolēmumu, kurā Turcijas iestādes tiek aicinātas nekavējoties atbrīvot S. Demirtaş; pauž sašutumu par to, ka Turcijas iestādes pastāvīgi neievēro un nepiemēro ECT nolēmumus, tostarp citās lietās, piemēram, Osman Kavala lietā, par ko Eiropas Padomes Ministru komiteja varētu sākt pārkāpuma procedūru pret Turciju; mudina to pilnībā sadarboties ar Eiropas Padomi tiesiskuma, minoritāšu tiesību, demokrātijas un pamattiesību stiprināšanā;

9.

pauž dziļas bažas par to, ka uz galveno opozīcijas partiju (CHP) un tās vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu tiek izdarīts aizvien lielāks spiediens, tostarp ar tiesas rīkojumu konfiscētas partijas brošūras, pret viņu tiek publiski izteikti draudi un pat vērsti fiziski uzbrukumi; nosoda prasību atcelt K. Kılıçdaroğlu imunitāti, pamatojoties uz viņa politiskajiem paziņojumiem, tostarp viņa kriminālvajāšanu par it kā Turcijas prezidenta apvainošanu, par ko viņam draud līdz pat četriem gadiem ilgs cietumsods; atkārtoti pauž nopietnas bažas par nepārtraukto politisko un tiesisko vajāšanu, kas tiek vērsta pret CHP partijas Stambulas provinces nodaļas vadītāju Canan Kaftancıoğlu;

10.

pauž dziļas bažas par aizvien lielāko spiedienu uz visām opozīcijas partijām un Tieslietu ministrijas prokuroru jaunāko lēmumu iesniegt Turcijas Lielās nacionālās asamblejas Apvienotajai parlamentārajai konstitūcijas un tieslietu komitejai apkopojumu par procedūrām, kuru mērķis ir atcelt likumdevēja imunitāti 20 opozīcijas likumdevējiem no sešām dažādām opozīcijas partijām; uzsver, ka kopumā naidīgā vide ietekmē citus opozīcijas līderus, piemēram, İYİ partijas priekšsēdētāju Meral Akşener, kuram nesen valdošās partijas atbalstītāji mutiski uzbruka Rizes apmeklējuma laikā;

11.

nosoda Turcijas iestāžu lēmumu atcelt demokrātiski ievēlētus mērus no amata, pamatojoties uz apšaubāmiem pierādījumiem, un aizstāt viņus ar pilnvarotajiem, kuri nav vēlēti, tādējādi apdraudot vietējo demokrātiju; norāda, ka Turcijas valdība ir veikusi politiskus, leģislatīvus un administratīvus pasākumus, lai paralizētu pašvaldības, ko vada opozīcijas partiju mēri Stambulā, Ankarā un Izmirā; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā valdība ļaunprātīgi izmanto valsts finanšu resursus un administratīvo varu, lai vājinātu vai apklusinātu opozīciju;

12.

uzsver, ka šāda rīcība turpina kaitēt politiskās opozīcijas spējai izmantot savas tiesības un īstenot savu demokrātisko lomu; pauž dziļas bažas par to, ka opozīcijas partiju rīcības brīvība nopietni pasliktinās, kas parāda smago cilvēktiesību situāciju Turcijā un nepārtraukto demokrātijas un tiesiskuma vājināšanos un ir Kopenhāgenas kritēriju pārkāpums;

13.

uzskata, ka tiesiskuma mazināšanās un sistēmiskais tiesu iestāžu neatkarības trūkums joprojām noved pie tiesu spriedumiem, kas skar opozīcijas partiju darbības brīvību; aicina Turciju nodrošināt plurālismu un ievērot biedrošanās un vārda brīvību saskaņā ar Turcijas konstitūcijā noteikto aizsardzību un Turcijas starptautiskajām saistībām;

14.

aicina ES delegāciju Turcijā turpmāk uzraudzīt politiskās opozīcijas situāciju, cita starpā novērojot tiesas procesus, tostarp Kobanes tiesas procesu, sniedzot publiskus paziņojumus un prasot atļauju apmeklēt ieslodzītos;

15.

uzskata, ka papildus uzlabojumiem ārpolitikas jautājumos virzībai uz jebkādu pozitīvu programmu, ko varētu piedāvāt Turcijai, vajadzētu būt atkarīgai arī no uzlabojumiem valsts pilsonisko tiesību, cilvēktiesību un tiesiskuma situācijā, tostarp attiecībā uz sieviešu tiesībām, piemēram, Stambulas konvencijā garantētajām tiesībām, reliģijas brīvību un etnisko minoritāšu un LGBTI kopienas tiesībām;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0234.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0028.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0017.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/214


P9_TA(2021)0361

Antarktīdas aizsargājamo jūras teritoriju noteikšana – Dienvidu okeāna bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Antarktikas aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) izveidi un Dienvidu okeāna bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (2021/2757(RSP)) Eiropas Parlaments,

(2022/C 99/24)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 13. un 14. mērķi,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), jo īpaši tās XII daļu,

ņemot vērā Konvenciju par Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanu,

ņemot vērā 2019. gada 31. maija globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada 24. septembra Īpašo ziņojumu par okeāniem un kriosfēru klimata pārmaiņu apstākļos un 2018. gada 8. oktobra Īpašo ziņojumu par sekām, ko izraisa globālā sasilšana par 1,5 oC,

ņemot vērā ziņojumu par misiju “Jūraszvaigzne 2030: atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus”, ko 2020. gada 22. septembrī publicēja Komisijas veselīgu okeānu, jūras un piekrastes un iekšzemes ūdeņu misijas padome,

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

ņemot vērā priekšsēdētājas Ursula fon der Leyen runu par stāvokli Savienībā Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra plenārsēdē,

ņemot vērā ES un Ķīnas 2019. gada 9. aprīlī notikušā 21. samita kopīgo paziņojumu,

ņemot vērā G7 līderu 2021. gada 13. jūnija paziņojumu “Mūsu kopīgā programma globālai rīcībai, lai atjaunotu uzlabojot”,

ņemot vērā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes 2021. gada 15. jūnija paziņojumu “Ceļā uz atjaunotām transatlantiskajām partnerattiecībām”,

ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (1),

ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (2),

ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūciju “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (3),

ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15(4),

ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jūras atkritumu ietekmi uz zveju (5),

ņemot vērā 1959. gada 1. decembrī parakstīto Antarktikas līgumu,

ņemot vērā 1991. gada 4. oktobrī parakstīto Antarktikas līgumam pievienoto Madrides protokolu par vides aizsardzību (Madrides Protokols),

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.

tā kā okeāna labam ekoloģiskajam stāvoklim ir izšķiroša nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmas pakalpojumu, piemēram, CO2 absorbcijas un skābekļa ražošanas, nepārtrauktības nodrošināšanā;

B.

tā kā Antarktika un Dienvidu okeāns ir mājvieta ārkārtīgi bagātīgai floras un faunas savvaļas ekosistēmai, bet dažas sugas ir iekļautas Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības apdraudēto sugu sarkanajā sarakstā ar apdraudētu vai neaizsargātu sugu statusu;

C.

tā kā okeāns ir būtisks, lai mazinātu klimata pārmaiņas, un tas ir absorbējis vairāk nekā 90 % no siltuma, ko rada mūsu oglekļa dioksīda emisijas; tā kā tas ir pasaulē lielākais aktīvais oglekļa piesaistītājs, kas no šīm emisijām atdala vairāk nekā 30 % oglekļa (6);

D.

tā kā no 1989. līdz 2018. gadam Antarktika ir sasilusi par 1,8 oC, kas ir 3 reizes vairāk nekā vidējais rādītājs pasaulē (7); tā kā tiek prognozēts, ka Grenlandes un Antarktikas ledus slāņi 21. gadsimtā un turpmāk zaudēs masu pieaugošā ātrumā;

E.

tā kā Antarktikas krils ir būtiska pārtikas aprites daļa daudziem jūras plēsējiem (pingvīniem, vaļiem, roņiem, zivīm) Dienvidu okeānā;

F.

tā kā IPCC Īpašajā ziņojumā par okeāniem un kriosfēru klimata pārmaiņu apstākļos (8) ir norādīts, ka klimata mehānismi ir atkarīgi no okeāna un jūras ekosistēmu veselības, ko pašlaik ietekmē globālā sasilšana, piesārņojums, jūras bioloģiskās daudzveidības pārmērīga izmantošana, paskābināšanās, skābekļa līmeņa pazemināšanās un piekrastes erozija;

G.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi Okeāna zinātnes desmitgadi ilgtspējīgai attīstībai (2021.–2030. gads), lai veicinātu okeāna zinātni un veidotu kolektīvās zināšanas;

H.

tā kā Antarktikas līguma, kas stājās spēkā pirms 60 gadiem 1961. gada 23. jūnijā, IX pantā ir prasīts saglabāt un aizsargāt dzīvos resursus Antarktikā; tā kā šie centieni ir noteikti Madrides protokolā; tā kā šis protokols norāda Antarktiku kā “dabas rezervātu, kas veltīts mieram un zinātnei” un nosaka pamatprincipus, kas piemērojami darbībām Antarktikā;

I.

tā kā Amerikas Savienotās Valstis un Jaunzēlande 2021. gada 28. aprīlī pievienojās Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, Austrālijai, Norvēģijai, Apvienotajai Karalistei un Urugvajai, lai sponsorētu priekšlikumu izveidot divas AJT Dienvidu (Antarktikas) okeānā, Austrumantarktīdā un Vedela jūrā;

J.

tā kā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR) notiek sarunas, lai izveidotu šīs divas jaunās AJT, kuru kopējais lielums būtu aptuveni 3 miljoni km2; tā kā šo AJT apstiprināšana palīdzētu sasniegt ES un globālās saistības jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā;

K.

tā kā AJT ir svarīgs instruments okeāna ekosistēmu aizsardzībai, jo tās var palielināt sugu daudzveidību un bagātību, vienlaikus uzlabojot okeāna noturību pret vidisko ietekmi, tostarp klimata pārmaiņām;

L.

tā kā G7 līderi ir paziņojuši, ka viņi pilnībā atbalsta CCAMLR apņemšanos izstrādāt AJT reprezentatīvu sistēmu konvencijas darbības zonā Dienvidu okeānā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju;

M.

tā kā ES un ASV ir paudušas pilnīgu apņemšanos veicināt sekmīgu un vērienīgu bioloģiskās daudzveidības sistēmu pēc 2020. gada saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un pilnībā atbalstīt jaunu AJT noteikšanu Dienvidu okeānā, kā arī turpināt sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu jūras nozaru ekonomiku, ilgtspējīgu zveju un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanu;

N.

tā kā Parlaments ir paudis stingru atbalstu vērienīgai rīcībai jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, jo īpaši savā rezolūcijā “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” un rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sanāksmi (COP15);

O.

tā kā Parlaments ir aicinājis Komisiju atbalstīt vērienīgu starptautisku jūras bioloģiskās daudzveidības pārvaldības modeli ārpus valstu jurisdikcijas un atzīt visas jūras un okeānus par globālu kopēju labumu; tā kā Parlaments ir prasījis Savienībai nākamajā Starpvaldību konferences biodaudzveidības jautājumos ārpus valstu jurisdikcijas sesijā pieprasīt vērienīga globāla okeāna nolīguma pieņemšanu, lai visā pasaulē aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās ārpus dalībvalstu jurisdikcijas;

P.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijā notiek sarunas par īstenošanas nolīgumu, lai aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās ārpus dalībvalstu jurisdikcijas saskaņā ar UNCLOS, kas paredz aizsargājamu jūras teritoriju izveidi atklātā jūrā;

1.

uzsver, ka Antarktikā un Dienvidu okeānā ir ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, kam ir ārkārtēja vērtība un zinātniska nozīme, un ka Vedela jūra ir pasaules okeānu apritē un pasaules klimatam būtisks elements; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt to ātru un efektīvu aizsardzību;

2.

pilnībā atbalsta Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, Austrālijas, Norvēģijas, Apvienotās Karalistes, Urugvajas, Amerikas Savienoto Valstu un Jaunzēlandes centienus izveidot divas jaunas AJT Antarktikas austrumu daļā un Vedela jūrā Antarktikas okeānā; aicina Komisiju un dalībvalstis, gatavojoties CCAMLR gadskārtējai sanāksmei 2021. gadā, pastiprināt divpusējos un daudzpusējos centienus, lai nodrošinātu atbalstu šo AJT izveidei nākamajos mēnešos, un jo īpaši pievērsties tām CCAMLR dalībvalstīm, kuras ir izteikušas iebildumus pret priekšlikumiem attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām;

3.

atgādina, ka saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam ES būtu jāizmanto visas savas diplomātiskās sviras un informatīvās spējas, lai palīdzētu starpniekiem panākt vienošanos par plaša mēroga aizsargājamu jūras teritoriju izveidi Dienvidu okeānā;

4.

atgādina par Savienības apņemšanos attiecībā uz jūras teritoriju aizsardzību likumīgi aizsargāt vismaz 30 % no ES jūras teritorijas, tostarp stingri aizsargāt 10 % no tās jūrām; atgādina, ka ES ir jānodrošina, lai globālajā satvarā laikposmam pēc 2020. gada tiktu iekļauti vērienīgi globālie 2030. gada mērķi saskaņā ar ES saistībām; turklāt atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES sarunās par globālo satvaru, kurā jāiekļauj juridiski saistoši globālie atjaunošanas un aizsardzības mērķi vismaz 30 % līdz 2030. gadam, būtu jārīkojas kā pasaules līderei un jāpieprasa noteikt vērienīgus mērķus, kas būtu līdzvērtīgi tās mērķiem vai plašāki par tiem; uzsver, ka aizsargājamās teritorijas ir efektīvi jāaizsargā;

5.

atgādina par CCAMLR apņemšanos līdz 2012. gadam tās konvencijas apgabalā izveidot aizsargājamu jūras teritoriju reprezentatīvu sistēmu, kas aizsargā jūras ekosistēmu, biodaudzveidības un dzīvotņu tipiskus paraugus;

6.

uzsver, ka Madrides protokols aizliedz darbības, kas saistītas ar Antarktikas minerālu resursiem, izņemot zinātniskās pētniecības nolūkos; aicina turpmākajos nolīgumos saglabāt šo svarīgo noteikumu;

7.

norāda, ka Dienvidu okeāna ģeogrāfiskā izolētība sarežģī un apgrūtina monitoringa operācijas konvencijas darbības zonā;

8.

uzsver, ka vairāk nekā 80 % jūras gultnes paliek neizpētīta (9) un ka ir vajadzīgi turpmāki okeanogrāfiskie pētījumi, jo īpaši par piesārņojuma un klimata pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmām;

9.

aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar globālajiem partneriem stiprināt jūras aizsargājamo teritoriju tīklu ar uzlabotu pārvaldību, labāku telpisko plānošanu, izvērtējumiem un izpildi, lai palielinātu ekoloģisko saskaņotību un jūras aizsargājamo teritoriju sasaisti;

10.

uzsver, ka NNN zvejas darbības būtiski apdraud ilgtspējīgu zveju un jūras ekosistēmu noturību;

11.

uzsver, ka tūrisms Antarktikā jāveic ilgtspējīgā veidā; tādēļ aicina CCAMLR nodrošināt, ka tūrisma darbības tiek veiktas atbilstīgi un ka tam nav nelabvēlīgas ietekmes uz ekosistēmu;

12.

uzsver, ka šo divu jauno AJT izveide dos būtisku ieguldījumu ES Biodaudzveidības stratēģijas globālajā dimensijā; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot šo AJT izveidi par pamatu ANO COP15 konferencē par bioloģisko daudzveidību Kunmingā (Ķīnā) paredzētajās globālajās sarunās saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;

13.

norāda, ka, izveidojot aizsargājamas jūras teritorijas, kas aptver vairāk nekā 3 miljonus km2 Antarktikas austrumu daļā un Vedela jūrā, tiktu radīta viena no lielākajām jūras aizsardzības teritorijām vēsturē;

14.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī CCAMLR dalībvalstīm.

(1)  OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0277.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0096.

(6)  Bindoff, N. u. c., Observations: Oceanic Climate Change and Sea Level, Climate Change 2007: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste un Ņujorka, ASV, 2007. https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/ar4-wg1-chapter5-1.pdf; Rhein, M. u. c., Observations: Ocean, Climate Change 2013: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fifth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste un Ņujorka, ASV, 2013. https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/WG1AR5_Chapter03_FINAL.pdf;

Cheng L. u. c., 2019, Record-Setting Ocean Warmth Continued in 2019, Advances in Atmospheric Sciences, 37. sējums, 2020. gada februāris. https://link.springer.com/article/10.1007/s00376-020-9283-7

(7)  Kyle R. Clem, Ryan L. Fogt, John Turner, Benjamin R. Lintner, Gareth J. Marshall, James R. Miller, James A. Renwick, Record warming at the South Pole during the past three decades, Nature Climate Change, 2020; DOI: 10.1038/s41558-020-0815-z.

(8)  IPCC Īpašais ziņojums par okeāniem un kriosfēru klimata pārmaiņu apstākļos. Kopsavilkums politikas veidotājiem, 2019. https://www.ipcc.ch/srocc/chapter/summary-for-policymakers/.

(9)  National Ocean Service, 2021: https://oceanservice.noaa.gov/facts/exploration.html


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/218


P9_TA(2021)0362

ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumi Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem (2021/2780(RSP))

(2022/C 99/25)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk “Harta”),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi,

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Līdztiesības savienība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām (2020–2025)” (COM(2021)0142),

ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras (FRA) 2019. gadā veiktās aptaujas par ES LGBT rezultātus,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (1) (Tiesiskuma nosacījumu regula),

ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (2),

ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par publisku diskrimināciju un naida runu, kas vērstas pret LGBTI personām, tostarp par no LGBTI brīvām zonām (3),

ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju (4),

ņemot vērā EST 2021. gada 3. jūnija lēmumu lietā C-650/18, ar kuru tika noraidīta Ungārijas prasība par Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju, ar ko sākta procedūra, lai konstatētu, ka ir droša varbūtība, ka šī dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (5),

ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (6),

ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūcija par ES pasludināšanu par LGBTIK brīvības zonu (7),

ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību stāvokli ES saistībā ar sieviešu veselību (8),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580),

ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu (9),

ņemot vērā 2021. gada Ungārijas Aktu LXXIX par “Stingrāku rīcību pret pedofiliem likumpārkāpējiem un dažu Aktu par bērnu aizsardzību grozīšana” (“likumprojekts” un pēc izsludināšanas “likums”),

ņemot vērā Eiropas komisāra līdztiesības jautājumos 2021. gada 16. jūnijā uzsākto izmeklēšanu par Ungārijas tiesību aktu atbilstību Eiropas tiesību aktiem,

ņemot vērā tieslietu un iekšējā tirgus komisāru vēstuli Ungārijas tieslietu ministram (Ares S(2021) 4587976) par likumprojekta neatbilstību vairākām Eiropas tiesību normām, tostarp ES Līguma 2. pantam par cilvēktiesību ievērošanu un nediskrimināciju,

ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada jūnija sanāksmē pausto 17 valstu vai valdību vadītāju vēstuli, kurā viņi solīja “turpināt cīņu pret diskrimināciju pret LGBTI kopienu” (10),

ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2021. gada 22. jūnija sanāksmē pieņemto paziņojumu, ko kopīgi parakstījušas 18 dalībvalstis, par Ungārijas likumprojekta pieņemšanu (11),

ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu dalībvalstīm par pasākumiem ar dzimumorientāciju vai dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai (CM/Rec(2010)5), un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemtos standartus,

ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra paziņojumu par likumprojektu (12),

ņemot vērā ECT 2017. gada 20. jūnija spriedumu lietā Bayev un citi pret Krieviju (pieteikums Nr. 67667/09 un 2 citi pieteikumi) (13)

ņemot vērā 2021. gada 22. jūnija jautājumu, uz kuru Komisijai jāatbild mutiski “ES tiesību aktu un LGBTIK iedzīvotāju tiesību pārkāpumi Ungārijā sakarā ar Ungārijas parlamentā pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem” (O-000050/2021),

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.

tā kā Ungārijas Nacionālā asambleja 2021. gada 15. jūnijā pieņēma likumprojektu, kura sākotnējais mērķis ir aizsargāt bērnus pret pedofiliem, un šis mērķis ir kopīgs visām iestādēm un dalībvalstīm Savienībā; tā kā likumprojekts tika izsludināts 2021. gada 23. jūnijā un likums stāsies spēkā 2021. gada 8. jūlijā (14); tā kā likums stingri un tīši ierobežos LGBTIK personu tiesības un brīvības, kā arī bērnu tiesības;

B.

tā kā Ungārija nesen ir sniegusi vairākus paziņojumus Padomē, interpretējot jēdzienu “dzimte” tekstā kā atsauci uz dzimumu un tādējādi noliedzot dzimtes esību, jo īpaši attiecībā uz krīzes pārvarēšanas koncepciju (CMC) iespējamai ES militārai KDAP misijai bez izpildpilnvarām Mozambikā, Taisnīgas pārejas fonda regulu, Kopīgo noteikumu regulu un citiem gadījumiem,

C.

tā kā šā likuma definīcijas ir apzināti neskaidras ar nolūku radīt ierobežojošu ietekmi; tā kā šis likums aizliedz “atveidot un reklamēt dzimtes identitāti, kas ir atšķirīga no dzimuma, kurš cilvēkam piešķirts piedzimstot, dzimuma maiņu un homoseksualitāti” skolās, televīzijas programmās un publiski pieejamās reklāmās visās platformās, kas paredzētas personām, kuras jaunākas par 18 gadiem — pat izglītības nolūkos; tā kā likums aizliedz šādu saturu uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu paziņojumu vai sociālās atbildības reklāmu, pat ja tas paredzēts pieaugušajiem; tā kā ar likumu ievieš grozījumus Bērnu aizsardzības likumā, Ģimenes aizsardzības likumā, Uzņēmējdarbības reklāmas likumā, Mediju likumā un Sabiedrības izglītošanas likumā;

D.

tā kā Parlaments iepriekš ir nosodījis to, ka ļaunprātīgi tiek izmantoti tiesību akti par informāciju, kas pieejama nepilngadīgajiem, sevišķi izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā, jo tas ir darīts, lai cenzētu ar LGBTI saistītu saturu un materiālus, jo īpaši Lietuvā un Latvijā;

E.

tā kā 2018. gadā Polijas prezidents Andrzej Duda paziņoja, ka apsvērs iespēju izdot Krievijā pieņemtu tā dēvēto “geju propagandas” likumu, kas aizliegtu LGBTIK plašsaziņas līdzekļus, literatūru un tādas pulcēšanās kā praids; tā kā 2021. gada jūnijā tieslietu ministra vietnieks Michal Wos paziņoja, ka Polija pašlaik strādā pie likumprojekta, kura mērķis ir aizliegt “LGBT propagandu”;

F.

tā kā 2021. gada jūnijā Čehijas prezidents Milos Zeman mediju intervijā izteica pazemojošus komentārus par transseksuāļu kopienu saistībā ar jauno pret LGBTIK vērsto likumu Ungārijā;

G.

tā kā līdzīgas satraucošas norises ir novērotas Horvātijā, konkrēti, ir izziņots konservatīvās partijas “MOST” priekšlikums tiesību aktos iekļaut aizliegumu pakļaut bērnus LGBTI propagandai, par ko patlaban tiek spriests Horvātijas parlamentā, un ir bijuši uzbrukumi LGBTI cilvēkiem 2021. gada 3. jūlijā — Zagrebas 20. praida dienā; tā kā partijas “MOST” priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks 2021. gada 4. jūlijā paziņoja par vēršanos tiesā pret LGBTI organizācijām, kuras vainojušas partiju “MOST” par neiecietības un homofobijas vairošanu un par šķelšanās un naida kurināšanu;

H.

tā kā Krievija 2013. gadā ieviesa federālo likumu “lai aizsargātu bērnus no informācijas, kas atbalsta tradicionālo ģimenes vērtību noliegšanu”, kura mērķis bija aizliegt homoseksualitātes normalizēšanu medijos; tā kā daudzas cilvēktiesību organizācijas visā pasaulē ir paziņojušas, ka Krievijas likums apdraud LGBTIK jauniešus;

I.

tā kā LES 2. pantā ir noteikts, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības;

J.

tā kā Komisijas LGBTIK līdztiesības stratēģijā ir noteikts Savienības kopīgais virziens LGBTIK personu tiesību aizsardzībai visās dalībvalstīs un atkārtoti uzsvērts, ka vienlīdzība un nediskriminācija ir pamatvērtības un pamattiesības ES, kas iekļautas tās Līgumos un Pamattiesību hartā;

K.

tā kā Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leyen likumprojektu raksturoja kā “apkaunojošu” un uzdeva atbildīgajiem komisāriem vērsties pie Ungārijas valdības (15); tā kā tieslietu un iekšējā tirgus komisāri ir nosūtījuši vēstuli Ungārijas tieslietu ministram, norādot, ka tiek pārkāptas šādas tiesības: tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi (Hartas 7. un 9. pants), tiesības uz vārda un informācijas brīvību (Hartas 11. pants), tiesības uz darījumdarbības brīvību (Hartas 16. pants) un nediskrimināciju (Hartas 21. pants); tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMSD (16)), E-komercijas direktīva (17) un LESD 56. pants ir piemērojami vismaz dažiem reglamentētajiem scenārijiem un var arī piemērot LESD 34. un 36. pantu un pārkāpt ar Likuma apstrīdētajiem noteikumiem; tā kā atbilde uz šo vēstuli tika lūgta līdz 2021. gada 30. jūnijam (18); tā kā Ungārijas tieslietu ministrs sniedza atbildi 2021. gada 1. jūlijā;

L.

tā kā 18 dalībvalstis (19) kopīgi parakstīja paziņojumu, aicinot Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu pilnīgu ES tiesību aktu ievērošanu, tostarp vēršoties ES Tiesā;

M.

tā kā 17 valstu vai valdību vadītāji 2021. gada 24. jūnijā pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīts, ka viņi turpinās cīņu pret diskrimināciju pret LGBTIK kopienu, vēlreiz apliecinot, ka viņi aizstāv LGBTIK personu pamattiesības (20);

N.

tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre mudināja Ungārijas parlamenta deputātus noraidīt likumprojektu; tā kā viņa apgalvoja, ka likumprojekts ir vērsts pret LGBTIK personu tiesībām un identitāti, bet tas arī ierobežo visu ungāru vārda un izglītības brīvību (21);

O.

tā kā saskaņā ar Ministru komitejas Ieteikumu 2010(2010) dalībvalstīm par pasākumiem, lai apkarotu diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ, Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāju pienākums ir izglītot, apkarot aizspriedumus un diskrimināciju un strādāt LGBTIK cilvēku pieņemšanas labā.

P.

ņemot vērā ECT spriedumu lietā Bayev un citi pret Krieviju, ka tiesību akts, kas aizliedz homoseksualitātes veicināšanu, pazīstams arī kā “geju propagandas likums”, pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu (vārda brīvība) un 14. pantu (diskriminācijas aizliegums), tādējādi ir diskriminējošs, un ka tas pastiprina aizspriedumus- pret LGBTIK cilvēkiem, kas nav savienojams ar demokrātiskas sabiedrības vērtībām;

Q.

tā kā Parlaments vairākkārt ir mudinājis dalībvalstis garantēt tiesības uz vispusīgu seksualitātes, dzimuma un attiecību izglītību, kas ir zinātniski precīza, balstīta uz pierādījumiem, piemērota vecumam un bez nosodījuma; tā kā starptautiskas cilvēktiesību (22) struktūras, piemēram, Eiropas Padome, ir noteikušas, ka bērniem un jauniešiem ir tiesības saņemt vispusīgu seksuālo izglītību.

R.

tā kā FRA LGBTI II apsekojumā uzsvērts, ka vairāk nekā puse respondentu vienmēr vai bieži ir dzirdējuši vai redzējuši negatīvus komentārus vai rīcību laikā, kad viņi mācījās skolā, jo mācību biedrs/vienaudzis tika uzskatīts par LGBTI; tā kā šis skaitlis palielinās līdz 70 % respondentu vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kas liecina par to, ka izglītības kontekstā ir jāpievēršas pieņemšanai un iecietībai;

Likums, tā noteikumi un ES tiesību aktu pārkāpumi

1.

visstingrākajā veidā nosoda Ungārijas parlamenta pieņemto likumu, kas ir klajš ES vērtību, principu un tiesību aktu pārkāpums; atgādina, ka likums dažādos Ungārijas tiesību aktos iekļaus noteikumus, kas pārkāpj Hartā un Līgumos, kā arī ES iekšējā tirgus tiesību aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMSD) un E-komercijas direktīvā) paredzētās pamattiesības; uzskata, ka šis likums pārkāpj izveidoto ES acquis;

2.

atzinīgi vērtē 18 ES dalībvalstu parakstīto paziņojumu, kurā Komisija tiek aicināta vērsties tiesā, un Komisijas priekšsēdētājas un atsevišķu komisāru pausto šā likumprojekta nosodījumu; pieņem zināšanai vēstuli, kas nosūtīta Ungārijas tieslietu ministram ar lūgumu līdz 2021. gada 30. jūnijam sniegt paskaidrojumus un informāciju par izvirzītajiem jautājumiem; aicina Komisiju publiskot šo atbildi;

3.

pieņem zināšanai Komisijas aicinājumu rīkot konstruktīvas un lojālas debates; pauž nožēlu, ka Likums tika izsludināts 2021. gada 23. jūnijā, neraugoties uz starptautisko organizāciju protestiem; aicina Komisiju nekavējoties veikt juridisku darbību, proti, uzsākot paātrinātu pārkāpuma procedūru pret Ungāriju saskaņā ar LESD 258. pantu attiecībā uz pieņemto likumu; aicina Komisiju vajadzības gadījumā izmantot visus Eiropas Tiesas procesuālos instrumentus, tostarp pieprasījumus par paātrinātu procedūru un pagaidu pasākumiem, tostarp sankcijas par to neievērošanu;

4.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 259. pantu dalībvalsts, kas uzskata, ka cita dalībvalsts nav izpildījusi kādu no Līgumos noteiktajām saistībām, var vērsties ES Tiesā; aicina dalībvalstis ierosināt šo pantu attiecībā uz pieņemto likumu, ja Komisija nerīkosies; aicina dalībvalstis iesniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesā starpvalstu pieteikumu par aspektiem, uz kuriem neattiecas ES tiesību akti;

Notiekošās procedūras saskaņā ar 7. panta 1. punktu

5.

uzsver, ka likums nav atsevišķs piemērs, bet drīzāk ir vēl viens apzināts un iepriekš apsvērts piemērs tam, ka Ungārijā pakāpeniski tiek likvidētas pamattiesības; uzsver, ka organizētas valsts finansētas LGBTIK–fobijas un dezinformācijas kampaņas ir kļuvušas par Ungārijas valdības politiskās cenzūras instrumentiem, un uzskata, ka tādējādi tiek pārkāpts LES 2. pants; atgādina, ka Eiropas Savienība tika pasludināta par LGBTIK brīvības zonu (23);

6.

atgādina, ka LGBTIK personu cilvēktiesību pārkāpumi ir daļa no plašākas politiskās programmas, kuras rezultātā tiek grauta demokrātija un tiesiskums, tostarp mediju brīvība, un ka tie būtu jāuzskata par LES 2. panta sistemātisku pārkāpumu; atgādina, ka Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra pamatotajā priekšlikumā (24) jau ir paustas bažas par tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi un vārda brīvību;

7.

pauž nopietnas bažas par to, ka, kopš Parlaments ir ierosinājis piemērot 7. panta 1. punktu, tiesiskuma un pamattiesību stāvoklis Ungārijā turpina pasliktināties; uzsver, ka Padome gadu gaitā nav rīkojusies un uzņēmusies atbildību šajā jomā;

8.

atzinīgi vērtē to, ka prezidentvalsts Portugāle kopš 2019. gada rīkoja pirmo uzklausīšanu par 7. panta 1. punktu attiecībā uz Ungāriju, kā arī 18 dalībvalstu paziņojumus, nosodot šo likumu; tomēr uzsver, ka dialogam jādod taustāmi rezultāti darbību ziņā, lai aktīvi risinātu pamattiesību pasliktināšanās piemērus Ungārijā; atkārto aicinājumu Padomei sniegt konkrētus ieteikumus Ungārijai, kā paredzēts LES 7. panta 1. punktā, tostarp ieteikumu atcelt likumu, un norādīt minēto ieteikumu īstenošanas termiņus; aicina prezidentvalsti Slovēniju 2021. gada septembrī rīkot uzklausīšanu par Ungāriju un iespējami drīzāk ieplānot balsošanu par ieteikumiem; norada, ka LGBTIK personu cilvēktiesības pēdējo gadu laikā pakāpeniski likvidētas;

9.

atgādina, ka 2021. gada 2. martā Ungārijas Mediju padome paziņoja par tiesvedību pret mediju grupu “RTL Hungary” pēc īstenotās kampaņas “Ģimene ir ģimene”; uzskata, ka šīs darbības ir mediju satura un reklāmas cenzūra un tādējādi pārkāpj Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMSD); uzsver, ka vairākas raidorganizācijas visā Eiropā (25) kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir aicinājušas Komisiju uzsākt pārkāpuma procedūras; aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos juridiskos instrumentus, lai novērstu tādu materiālu cenzūru, kuri atbilst AVMSD, tos aplūkojot kopā ar Hartu;

10.

pauž dziļas bažas par to, ka mediju brīvības pasliktināšanās rezultātā pieaug minoritāšu padarīšana par grēkāžiem un vēršanās pret tām, tostarp LGBTIK personām;

11.

atgādina, ka Ungārijas Pamatlikums (Konstitūcija) tika grozīts 2020. gada decembrī, lai precizētu, ka “māte ir sieviete un tēvs ir vīrietis” un ka “Ungārija aizsargā bērnu tiesības uz viņu identitāti atbilstoši viņu dzimšanas dzimumam un viņu tiesības uz izglītību saskaņā ar mūsu valsts konstitucionālo identitāti un uz kristīgo kultūru balstītu vērtību sistēmu”; norāda, ka, neraugoties uz to, ka ģimenes tiesības ir valstu kompetencē, šādi grozot Konstitūciju kopā ar turpmākajiem tiesību aktiem, tostarp šo likumu, tiek tieši samazināta LES 2. pantā noteikto vērtību aizsardzība; norāda, ka Venēcijas komisija ir pieņēmusi atzinumu par Ungārijas parlamenta 2020. gada decembrī pieņemtajiem konstitucionālajiem grozījumiem (26);

12.

atgādina, ka Venēcijas komisija 2013. gada 18. jūnijā pieņēma atzinumu CDL-AD (2013)022-e par tā sauktās “homoseksuālisma propagandas” aizliegumu, ņemot vērā dažu Eiropas Padomes dalībvalstu pieņemtos tiesību aktus;

13.

atgādina, ka Ungārijas parlaments ir pieņēmis tiesību aktus, kas paredz, ka adopcija ir atļauta tikai precētiem pāriem, faktiski aizliedzot adopciju personām, kas dzīvo viena dzimuma partnerattiecībās, kā arī vientuļām un neprecētām personām, ja vien ģimenes politikas ministrs nav devis īpašu atļauju; uzsver, ka minētā prasība piešķir valdības loceklim spēju pieņemt vienpusējus lēmumus šajā sakarā;

14.

atgādina, ka 2020. gada Omnibusa akta Nr. XXX 33. panta pieņemšana de facto aizliedza juridisku dzimuma atzīšanu transdzimuma un interseksuālām personām Ungārijā, pārkāpjot viņu tiesības uz privāto dzīvi un pakļaujot viņus diskriminācijai, kas var radīt smagas psiholoģiskas sekas un var ierobežot viņu tiesības aktīvi piedalīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē; norāda, ka Valsts datu aizsardzības un informācijas brīvības iestāde (NADPFI) sniedza atzinumu par 33. pantu (27), apgalvojot, ka tas pārkāpj VDAR 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu; atgādina, ka Komisija līdz šim nav veikusi nekādus pasākumus, lai risinātu šo problēmu; aicina Komisiju izmeklēt šo jautājumu un vajadzības gadījumā vērsties tiesā; norāda, ka Ungārijas Konstitucionālā tiesa (28) konstatēja, ka dažas likuma daļas ir pretrunā konstitūcijai, tomēr valsts iestādes neīsteno tiesas lēmumu un noraida pieteikumus, pat ja tie iesniegti pirms likuma stāšanās spēkā; norāda, ka tas ir tiesiskuma pārkāpums;

15.

nosoda Budapeštas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes lēmumu (29) likt grāmatu izdevējiem uz bērnu grāmatas uzdrukāt atrunas, kurās ir attēlotas varavīksnes ģimenes, jo tajās ir “uzvedība, kas neatbilst tradicionālajām dzimumu lomām”.

16.

pauž nopietnas bažas par to, ka nevalstisko organizāciju, tostarp LGBTI nevalstisko organizāciju, skaits Ungārijā samazinās; atzinīgi vērtē ES Tiesas spriedumu lietā C-78/18 (30), kurā paziņots, ka ar 2017. gada Likumu Nr. LXXVI par to organizāciju pārredzamību, kas saņem atbalstu no ārvalstīm, tika ieviesti diskriminējoši un nepamatoti ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu ziedojumiem pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pārkāpjot pienākumus attiecībā uz kapitāla brīvu apriti, privātās dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību un biedrošanās brīvību; norāda, ka minētais likums ir atcelts, bet tas rada bažas par jauniem pilsoniskās sabiedrības finansējuma ierobežojumiem Ungārijā, piemēram, Valsts kontroles selektīvu revīziju un pienākumu norādīt visus līdzekļu devējus publiski pieejamā sabiedriskā labuma ziņojumā; uzskata, ka šādi ierobežojumi nav nedz vajadzīgi, nedz samērīgi un neatbilst ES Tiesas judikatūrai, kā arī Venēcijas komisijas 2019. gada 15.–16. marta 118. plenārsēdē pieņemtā ziņojuma par biedrību finansēšanu secinājumiem;

17.

uzsver savu nelokāmo apņēmību aizstāvēt bērnu tiesības ES un ārvalstīs; uzskata, ka iecietības, pieņemamības un daudzveidības veicināšanai, nevis LGBTIK-fobijai un naida veicināšanai, jākalpo par pamatprincipiem, lai nodrošinātu bērna interešu ievērošanu; šajā sakarā uzskata, ka dzimumorientācijas un dzimumidentitātes sajaukšana ar pedofiliju vai uzbrukumiem bērnu tiesībām ir uzskatāms par skaidru mēģinājumu instrumentalizēt cilvēktiesību valodu, lai īstenotu diskriminējošu politiku; uzskata, ka tas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām;

18.

pauž bažas par to, ka Ungārijas tiesību akti līdzinās 2013. gada tā dēvētajam “LGBT Krievijas propagandas likumam”, kura rezultātā ir nodarīts nopietns kaitējums LGBTIK kopienai Krievijā; aicina Komisiju turpināt izmeklēšanu par to, kā Eiropā tiek finansētas pret LGBTIK vērstas kampaņas, kas nepārprotami apdraud Eiropas demokrātiju un valsts drošību;

Darbības, kas jāveic Eiropas Komisijai

19.

aicina Komisiju un Padomi beidzot atzīt steidzamo nepieciešamību rīkoties, lai aizstāvētu LES 2. pantā noteiktās vērtības, un atzīt, ka dalībvalsts nevar grozīt savus tiesību aktus, tostarp konstitucionālos noteikumus, tādā veidā, kas ierobežo šo vērtību aizsardzību (31); tā kā tas ir aizliegts saskaņā ar Līgumiem, kā tos nesen interpretējusi Tiesa lietā C-896/19 (32);

20.

uzskata, ka pieņemtais Likums ir tiešā pretrunā Komisijas LGBTIK stratēģijai 2020.–2025. gadam; mudina Komisiju nodrošināt, lai stratēģija visās ES dalībvalstīs vienlīdzīgi prevalē;

21.

aicina Padomi un Komisiju nekavējoties atbloķēt Horizontālās diskriminācijas direktīvu Padomē, kas ir bloķēta jau vairāk nekā 10 gadus (33);

22.

atgādina, ka vēl nav pienācīgi reaģēts uz Parlamenta iniciatīvu izveidot ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, ko reglamentētu Parlamenta, Komisijas un Padomes institucionālais nolīgums; aicina Komisiju un Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu saskaņā ar LESD 295. pantu;

23.

atkārtoti apstiprina savu nostāju par Tiesiskuma nosacījumu regulu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī un ir tieši piemērojama visā Eiropas Savienībā un visās tās dalībvalstīs attiecībā uz visiem ES budžeta līdzekļiem, tostarp resursiem, kas kopš tā laika piešķirti ar ES Atveseļošanas instrumenta starpniecību;

24.

atgādina, ka Tiesiskuma nosacījumu regulā ir sniegta skaidra tiesiskuma definīcija, kas jāsaprot saistībā ar citām Savienības vērtībām, tostarp pamattiesībām un nediskrimināciju; uzskata, ka valsts finansēta minoritāšu diskriminācija tieši ietekmē projektus, kuros dalībvalstis lemj par ES līdzekļu tērēšanu, un tādējādi tieši ietekmē Savienības finanšu interešu aizsardzību; aicina Komisiju nekavējoties uzsākt procedūru saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulas 6. panta 1. punktu;

25.

uzskata, ka Ungārijas iestāžu spēja pārvaldīt ES līdzekļus nediskriminējošā veidā un saskaņā ar hartu rada nopietnas bažas; aicina Komisiju izvērtēt Likuma pieņemšanu saistībā ar horizontālo nosacījumu, kas rada iespēju nodrošināt atbilstību Hartai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Kopīgo noteikumu regula) (34); aicina Komisiju veikt Kopīgo noteikumu regulā paredzētos pasākumus attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem fondiem, un nodrošināt, ka 2021.–2027. gada partnerības nolīgums un programmas Ungārijai netiek apstiprinātas, kamēr nav nodrošināta pilnīga atbilstība horizontālajam pamatnosacījumam, kas saistīts ar Hartas ievērošanu, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas xxxx pantā; atgādina, ka ikvienu Komisijas aktu, kas neatbilst ES tiesību aktiem, var iesniegt Tiesā;

26.

pauž nopietnas bažas par Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna (RRP) projekta atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido atveseļošanas un noturības mehānismu (35), un Pamattiesību hartai; aicina Komisiju un Padomi rūpīgi izanalizēt visus Ungārijas RPP projekta pasākumus un apstiprināt plānu tikai tad, ja tiek konstatēts, ka tas neveicinās Likuma īstenošanu un pēc tam nenovedīs pie tā, ka ES budžets aktīvi veicinās pamattiesību pārkāpumus Ungārijā;

27.

atgādina, ka LGBTIK tiesības ir cilvēktiesības; atkārtoti aicina dalībvalstis, jo īpaši Ungāriju, nodrošināt, ka spēkā esošie tiesību akti par izglītību un informāciju, kas pieejama nepilngadīgajiem, pilnībā atbilst pamattiesībām, kuras paredzētas ES un starptautiskajos tiesību aktos, un nodrošināt piekļuvi visaptverošai izglītībai par seksualitāti un attiecībām, kas ir zinātniski precīza, balstīta uz pierādījumiem, piemērota vecumam un nav nosodoša; atgādina, ka informācijas sniegšanā būtu jāatspoguļo seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, izpausmju un dzimumpazīmju daudzveidība, lai novērstu uz stereotipiem vai neobjektivitāti balstītu dezinformāciju; prasa Komisijai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu; aicina ES iestādes un dalībvalstis iebilst pret LGBTIK-fobisku naida runu, jo īpaši no valdību un politiķu puses;

o

o o

28.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

(1)  OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(2)  OV C 433, 23.12.2019., 66. lpp.

(3)  OV C 255, 29.6.2021., 7. lpp.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0014.

(5)  2021. gada 3. jūnija spriedums lietā C-650/18 Ungārija/Parlaments, ECLI:EU:C:2002:426.

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0251.

(7)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0089.

(8)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0314.

(9)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0313.

(10)  https://twitter.com/alexanderdecroo/status/1407977290189971457/photo/1

(11)  https://wilmes.belgium.be/en/thirteen-countries-unite-belgiums-initiative-defend-lgbtiq-rights-europe

(12)  https://www.coe.int/en/web/commissioner/-/commissioner-mijatovic-urges-hungary-s-parliamentarians-to-reject-draft-amendments-banning-discussion-about-sexual-and-gender-identity-and-diversity

(13)  http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-174422

(14)  Likums, kas publicēts oficiālajā izdevumā: https://njt.hu/jogszabaly/2021-79-00-00; https://magyarkozlony.hu/dokumentumok/ba643dee7b59c2a1901132e6e3320483d2245b56/megtekintes

(15)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_21_3164

(16)  OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.

(17)  OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(18)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/api/files/attachment/ 869254/Letter%20by%20Commissioners%20Reynders%20and%20Breton.pdf

(19)  Beļģija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Spānija, Zviedrija, Latvija, Itālija, Grieķija, Austrija, Kipra un Portugāle,

(20)  https://twitter.com/alexanderdecroo/status/1407977290189971457?s=20

(21)  https://www.coe.int/be/web/commissioner/-/commissioner-mijatovic-urges-hungary-s-parliamentarians-to-reject-draft-amendments-banning-discussion-about-sexual-and-gender-identity-and-diversity

(22)  Convention on the Rights of the Child, Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women, Report of the UN Special Rapporteur on the Right to Education.

(23)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par ES pasludināšanu par LGBTIQ brīvības zonu.

(24)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0340.

(25)  ACT, Hungary: Broadcasting associations across Europe express dismay at anti-LGBTIQ bill & urge European Commission to open infringement proceedings, Brisele, 29.6.2021.

(26)  Hungary – Opinion on the constitutional amendments adopted by the Hungarian parliament in December 2020, adopted by the Venice Commission at its 127th Plenary Session, Venice and online, 2.–3.7.2021 (CDL-AD(2021)029-e).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(28)  http://public.mkab.hu/dev/dontesek.nsf/0/CB4CA4E8F72D33DFC125863A00604976?OpenDocument. EN kopsavilkums pieejams http://public.mkab.hu/dev/dontesek.nsf/0/CB4CA4E8F72D33DFC125863A00604976?OpenDocument&english&english

(29)  https://www.kormanyhivatal.hu/hu/budapest/hirek/tisztessegtelen-kereskedelmi-gyakorlatot-folytat-a-labrisz-egyesulet-a-meseorszag-mindenkie-cimu-konyv-ertekesitesekor

(30)  Tiesas 2020. gada 18. jūnija spriedums, Eiropas Komisija/Ungārija, C-78/18, ECLI:EU:C:2020:476.

(31)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu

(32)  Tiesas 2021. gada 20. aprīļa spriedums lietā RepubblikaIl-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311.

(33)  . 2008. gada 2. jūlija priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, COM(2008)0426.

(34)  OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.

(35)  OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Parlaments

Trešdiena, 2021. gada 7. jūlijs

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/226


P9_TA(2021)0330

Grozījumu izdarīšana Parlamenta Reglamentā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija lēmums par grozījumu izdarīšanu Parlamenta Reglamenta 99., 197., 213., 214., 222., 223., 230., 235. pantā un V pielikumā un jauna 106.a panta iekļaušanu (2021/2048(REG))

(2022/C 99/26)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Reglamenta 236. un 237. pantu,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0214/2021),

1.   

nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.   

nolemj, ka šie Reglamenta grozījumi stājas spēkā tās sesijas pirmajā dienā, kas seko grozījumu pieņemšanai, izņemot:

a)

213. panta 1. punkta grozījumu, kurš attiecas uz dzimumu daudzveidību un stāsies spēkā, atklājot pirmo sesiju pēc nākamajām, 2024. gadā paredzētajām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

b)

223. panta grozījumu, kurš attiecas uz delegāciju prezidiju pilnvaru laiku un stāsies spēkā, atklājot pirmo sesiju pēc nākamajām, 2024. gadā paredzētajām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

3.   

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1

Eiropas Parlamenta Reglaments

99. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Noteikumi par procedūru, ko piemēro, lai Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību finanšu noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966 / 2012  (1) (Finanšu regula), ir iekļauti Reglamenta pielikumā.

Noteikumi par procedūru, ko piemēro, lai Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību finanšu noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018 / 1046  (1) (Finanšu regula), ir iekļauti Reglamenta pielikumā.

Grozījums Nr. 2

Eiropas Parlamenta Reglaments

106.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

106.a pants

 

Procedūra Parlamenta nostājas sniegšanai par Savienības trasta fondu ārējām darbībām izveidi vai to darbības laika pagarināšanu

 

1.     Ja Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 234. panta 1. punkta trešo daļu vai 234. panta 5. punkta pirmo daļu par savu ieceri ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumu vajadzībām izveidot Savienības trasta fondu vai pagarināt tā darbības laiku apspriežas ar Parlamentu, atbildīgā komiteja izstrādā ieteikumu projektus.

 

Minētajos ieteikumu projektos var iekļaut konkrētus Komisijai paredzētus ieteikumus par trasta fonda elementiem, piemēram, mērķiem, kas tam būtu jāsasniedz, vai to, kā tam būtu jādarbojas.

 

Pēc analoģijas piemēro 118. panta 2. līdz 6. punktu.

 

2.     Ja Komisija lūdz Parlamentu apstiprināt lēmuma projektu par trasta fonda tematisko pasākumu vajadzībām izveidi vai darbības laika pagarināšanu saskaņā ar Finanšu regulas 234. panta 1. punkta ceturto daļu vai 234. panta 5. punkta pirmo daļu, atbildīgā komiteja sagatavo ieteikumu apstiprināt vai noraidīt lēmuma projektu.

 

Pēc analoģijas piemēro 105. panta 1. līdz 4. punktu.

 

3.     Deputāti vai politiskā grupa vai grupas, kas veido vismaz vidējo obligāto minimumu, vai atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam rezolūcijas priekšlikumu, pieprasot Komisijai pārtraukt apropriācijas Savienības trasta fondam vai pārskatīt izveides nolīgumu, lai likvidētu Savienības trasta fondu, saskaņā ar Finanšu regulas 234. panta 5. punkta otro daļu.

Grozījums Nr. 3

Eiropas Parlamenta Reglaments

197. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

197. pants

svītrots

Priekšlikums atzīt jautājumu par nepieņemamu

 

1.     Kad sākas debates par kādu no darba kārtības punktiem, politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, var iesniegt priekšlikumu atzīt šo jautājumu par nepieņemamu. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.

 

Par nodomu iesniegt priekšlikumu kādu jautājumu atzīt par nepieņemamu Parlamenta priekšsēdētājam paziņo vismaz 24 stundas iepriekš, un Parlamenta priekšsēdētājs par to nekavējoties ziņo Parlamentam.

 

2.     Ja šo priekšlikumu pieņem, Parlaments nekavējoties pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

Grozījums Nr. 4

Eiropas Parlamenta Reglaments

213. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 209. pantu un vēlreiz pēc divarpus gadiem komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas , ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts.

1.   Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 209. pantu un vēlreiz pēc divarpus gadiem komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība . Komitejas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks nav viena dzimuma. Dzimumu līdzsvars attiecas arī uz pārējiem prezidija locekļiem. Nav pieļaujams prezidijs , kurā visi locekļi ir no vienas un tās pašas dalībvalsts.

Grozījums Nr. 6

Eiropas Parlamenta Reglaments

214. pants – 2. punkts – 4. daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Komitejas priekšsēdētājs paziņo komitejai visus koordinatoru lēmumus un ieteikumus, kuri uzskatāmi par pieņemtiem, ja tie nav apstrīdēti. Tie tiek pienācīgi minēti komitejas sanāksmes protokolā.

Komitejas priekšsēdētājs paziņo komitejai visus koordinatoru lēmumus un ieteikumus, kuri uzskatāmi par pieņemtiem, ja tie nav apstrīdēti. Apstrīdēšanas gadījumā komiteja balso ar vienkāršu balsu vairākumu. Šie lēmumi un ieteikumi tiek pienācīgi minēti komitejas sanāksmes protokolā.

Grozījums Nr. 7

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Ja Komisija pilsoņu iniciatīvu ir publicējusi šim nolūkam paredzētajā reģistrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 10  (1). panta 1.  punkta a) apakšpunktu , Parlamenta priekšsēdētājs pēc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja ierosinājuma:

1.   Ja Komisija paziņojumu par pilsoņu iniciatīvu ir publicējusi šim nolūkam paredzētajā reģistrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019 / 788 14  (1). panta 1.  punktu , Parlamenta priekšsēdētājs pēc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja ierosinājuma:

Grozījums Nr. 8

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(a)

uzdod komitejai, kas atbildīga par attiecīgo tematu saskaņā ar VI pielikumu, organizēt atklāto uzklausīšanu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 11 pantā ; par lūgumrakstiem atbildīgo komiteju automātiski iesaista komitejas darbā saskaņā ar Reglamenta 57. pantu;

(a)

uzdod komitejai, kas atbildīga par attiecīgo tematu saskaņā ar VI pielikumu, organizēt atklāto uzklausīšanu, kas paredzēta Regulas (ES) 2019 / 788 14 . panta 2. punktā ; par lūgumrakstiem atbildīgo komiteju automātiski iesaista komitejas darbā saskaņā ar Reglamenta 57. pantu;

Grozījums Nr. 9

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(b)

ja divām vai vairākām pilsoņu iniciatīvām, kas publicētas attiecīgajā reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 10 . panta 1.  punkta a) apakšpunktu , ir līdzīgs priekšmets, pēc apspriešanās ar organizatoriem var nolemt, ka ir jāorganizē kopīga atklātā uzklausīšana, kurā visas attiecīgās pilsoņu iniciatīvas vērtē pēc vienādiem kritērijiem.

(b)

ja divām vai vairākām pilsoņu iniciatīvām, par kurām paziņojumi ir publicēti attiecīgajā reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) 2019 / 788 14 . panta 1.  punktu , ir līdzīgs priekšmets, pēc apspriešanās ar organizatoriem var nolemt, ka ir jāorganizē kopīga atklātā uzklausīšana, kurā visas attiecīgās pilsoņu iniciatīvas vērtē pēc vienādiem kritērijiem.

Grozījums Nr. 10

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(a)

pārliecinās, ka Komisija atbilstošā līmenī ir tikusies ar organizatoriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 10 . panta 1.  punkta b) apakšpunktu ;

(a)

pārliecinās, ka Komisija atbilstošā līmenī ir tikusies ar organizatoru grupu saskaņā ar Regulas (ES) 2019 / 788 15 . panta 1. punktu ;

Grozījums Nr. 11

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.   Par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs sasauc atklāto uzklausīšanu piemērotā dienā triju mēnešu laikā pēc iniciatīvas iesniegšanas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 9 . pantu.

3.   Par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs sasauc atklāto uzklausīšanu piemērotā dienā triju mēnešu laikā pēc iniciatīvas iesniegšanas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES)  2019 / 788 13 . pantu.

Grozījums Nr. 12

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 4. punkts – 2. daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja uzaicina organizatoru pārstāvju grupu, kurā ir arī vismaz viena Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 3 . panta 2 . punkta otrajā daļā minētā kontaktpersona, uzklausīšanā iepazīstināt ar iniciatīvu.

Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja uzaicina organizatoru pārstāvju grupu, kurā ir arī vismaz viena Regulas (ES) 2019 / 788 5 . panta 3 . punkta pirmajā daļā minētā kontaktpersona, uzklausīšanā iepazīstināt ar iniciatīvu.

Grozījums Nr. 13

Eiropas Parlamenta Reglaments

222. pants – 8. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

8.   Parlaments nākamajā sesijā pēc atklātās uzklausīšanas rīko debates par pilsoņu iniciatīvu, kas publicēta attiecīgajā reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 10 . panta 1. punkta a) apakšpunktu , un, iekļaujot debates savā darba kārtībā, lemj par to, vai debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija. Parlaments nevar nolemt, ka debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par identisku vai līdzīgu tematu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neierosina darīt citādi. Ja Parlaments nolemj debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju, atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Pēc analoģijas piemēro 132. panta 3. līdz 8. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.

8.   Parlaments nākamajā sesijā pēc atklātās uzklausīšanas rīko debates par pilsoņu iniciatīvu, par kuru paziņojums ir publicēts attiecīgajā reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) 2019 / 788 14 . panta 1. punktu , un, iekļaujot debates savā darba kārtībā, lemj par to, vai debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija. Parlaments nevar nolemt, ka debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par identisku vai līdzīgu tematu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neierosina darīt citādi. Ja Parlaments nolemj debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju, atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Pēc analoģijas piemēro 132. panta 3. līdz 8. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.

Grozījums Nr. 14

Eiropas Parlamenta Reglaments

223. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3.   Delegāciju prezidijus izveido, piemērojot procedūru, kas noteikta pastāvīgajām komitejām saskaņā ar 213. pantu.

3.   Delegāciju prezidijus izveido, piemērojot procedūru, kas noteikta komiteju prezidijiem saskaņā ar 213. pantu. Tomēr delegāciju prezidiju locekļus ievēlē uz visu Parlamenta sasaukuma laiku.

Grozījums Nr. 15

Eiropas Parlamenta Reglaments

230. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Ja Parlaments ir informēts, ka Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu un atbilstoši Regulai (ES) Nr. 211 / 2011 ir aicināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu, par lūgumrakstiem atbildīgā komiteja pārbauda, vai tas var ietekmēt tās darbu, un, ja vajadzīgs, šo faktu dara zināmu personām, kuras iesniegušas lūgumrakstus par saistītiem tematiem.

1.   Ja Parlaments ir informēts, ka Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu un atbilstoši Regulai (ES) 2019 / 788 ir aicināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu, par lūgumrakstiem atbildīgā komiteja pārbauda, vai tas var ietekmēt tās darbu, un, ja vajadzīgs, šo faktu dara zināmu personām, kuras iesniegušas lūgumrakstus par saistītiem tematiem.

Grozījums Nr. 16

Eiropas Parlamenta Reglaments

230. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.   Pilsoņu iniciatīvu priekšlikumus, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211 / 2011 4 . pantu, taču kurus Komisijai saskaņā ar minētās regulas 9 . pantu nav iespējams iesniegt tāpēc, ka nav ievērots attiecīgo paredzēto procedūru un nosacījumu kopums, var izskatīt par lūgumrakstiem atbildīgā komiteja, ja tā uzskata, ka iniciatīvas tālāka virzība ir lietderīga. Pēc analoģijas piemēro 226., 227., 228. un 229. pantu.

2.   Pilsoņu iniciatīvu priekšlikumus, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019 / 788 6 . pantu, taču kurus Komisijai saskaņā ar minētās regulas 13 . pantu nav iespējams iesniegt tāpēc, ka nav ievērots attiecīgo paredzēto procedūru un nosacījumu kopums, var izskatīt par lūgumrakstiem atbildīgā komiteja, ja tā uzskata, ka iniciatīvas tālāka virzība ir lietderīga. Pēc analoģijas piemēro 226., 227., 228. un 229. pantu.

Grozījums Nr. 17

Eiropas Parlamenta Reglaments

235. pants – 1. punkts – 1. daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Ja saskaņā ar Finanšu regulas 65 . panta 1. punktu Parlaments nolemj paturēt tiesības atļaut izdevumus, tas rīkojas ar Prezidija starpniecību.

1.   Ja saskaņā ar Finanšu regulas 73 . panta 1. punktu Parlaments nolemj paturēt tiesības atļaut izdevumus, tas rīkojas ar Prezidija starpniecību.

Grozījums Nr. 18

Eiropas Parlamenta Reglaments

V pielikums – 2. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1.   Parlaments izskata atbildīgās komitejas ziņojumu par budžeta izpildes apstiprināšanu vēlākais līdz nākamā gada 30 aprīlim pēc Revīzijas palātas gada pārskata pieņemšanas, kā to nosaka Finanšu regula.

1.   Parlaments izskata atbildīgās komitejas ziņojumu par budžeta izpildes apstiprināšanu vēlākais līdz nākamā gada 15 maijam pēc Revīzijas palātas gada pārskata pieņemšanas, kā to nosaka Finanšu regula.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012 . gada 25 oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966 / 2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas ( EK , Euratom ) Nr.  1605 / 2002 atcelšanu (OV L 298 , 26 . 10 . 2012 ., 1. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018 . gada 18 . jūlija Regula (ES, Euratom) 2018 / 1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas ( ES) Nr. 1296/2013 , (ES ) Nr. 1301 / 2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193 , 30 . 7 . 2018 ., 1. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011 . gada 16 . februāra Regula (ES) Nr. 211 / 2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65 , 11 . 3 . 2011 ., 1 . lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019 . gada 17 . aprīļa Regula (ES) 2019 / 788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130 , 17 . 5 . 2019 ., 55 . lpp.).


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

Eiropas Parlaments

Otrdiena, 2021. gada 6. jūlijs

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/234


P9_TA(2021)0318

Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt TEN-T ieviešanu ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu (TEN-T) (10537/1/2020 – C9-0215/2021 – 2018/0138(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/27)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10537/1/2020 – C9-0215/2021),

ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Čehijas Senāts, Vācijas Bundestāgs, Īrijas Parlaments un Zviedrijas Parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 7. februāra atzinumu (2),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0277),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0223/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. ,

(1)  OV C 62, 15.2.2019., 269. lpp.

(2)  OV C 168, 16.5.2019., 91. lpp.

(3)  OV C 449, 23.12.2020., 576. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/235


P9_TA(2021)0319

Tehnoloģiju izmantošana, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (pagaidu atkāpšanās no Direktīvas 2002/58/EK) ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pagaidu atkāpi no konkrētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (COM(2020)0568 – C9-0288/2020 – 2020/0259(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 99/28)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0568),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0288/2020),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 29. oktobra atzinumu (1),

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 21. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0258/2020),

1.

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 10, 11.1.2021., 63. lpp.


P9_TC1-COD(2020)0259

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/1232.)


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/236


P9_TA(2021)0320

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu (ES) 2017/2397 groza attiecībā uz pārejas pasākumiem trešās valsts sertifikātu atzīšanai (COM(2021)0071 – C9-0026/2021 – 2021/0039(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 99/29)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0071),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0026/2021),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 24. marta atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

ņemot vērā Padomes pārstāvja 2021. gada 30. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0210/2021),

1.

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 220, 9.6.2021., 87. lpp.


P9_TC1-COD(2021)0039

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 6. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/…, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/2397 attiecībā uz pārejas pasākumiem trešo valstu sertifikātu atzīšanai

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2021/1233.)


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/237


P9_TA(2021)0321

2021. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 3 projekts – 2020. finanšu gada pārpalikums

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projektu: 2020. finanšu gada pārpalikuma iekļaušana (09904/2021 – C9-0232/2021 – 2021/0102(BUD))

(2022/C 99/30)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 44. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2020. gada 18. decembrī (2),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (3) (DFS regula),

ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (4),

ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (5),

ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projektu, ko Komisija pieņēma 2021. gada 15. aprīlī (COM(2021)0270),

ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projektu, ko Padome pieņēma 2021. gada 21. jūnijā un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (09904/2021 – C9-0232/2021),

ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0218/2021),

A.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projekta mērķis ir 2021. gada budžetā iekļaut 2020. finanšu gada budžeta pārpalikumu 1 768 617 610 EUR apmērā;

B.

tā kā minēto pārpalikumu galvenokārt veido pozitīvs budžeta izpildes rezultāts ieņēmumu daļā 1 647,3 miljonu EUR apmērā un neizlietoti izdevumi 121,3 miljonu EUR apmērā;

C.

tā kā ieņēmumu daļā pārpalikumu galvenokārt rada muitas nodokļu iekasēšana, kas ir lielāka, nekā gaidīts;

D.

tā kā izdevumu daļā maksājumiem paredzētie līdzekļi, kurus Komisija nav izlietojusi, 2020. gadā sasniedz 100,98 miljonus EUR (no kuriem 61,7 miljoni EUR 5. izdevumu kategorijā “Administrācija” ir saistīti ar Covid-19 pandēmijas ietekmi uz komandējumiem, sanāksmēm, stažēšanos un pieņemšanu darbā) un 120,38 miljoni EUR ir pārējo iestāžu izdevumu nepilnīgā izpilde,

1.

pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projektu, kas attiecas tikai uz 1 768 617 610 EUR lielā 2020. gada budžeta pārpalikuma iekļaušanu budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 3. punktu, un Padomes nostāju attiecībā uz to;

2.

atkārtoti pauž nostāju, ka visi Savienības budžetā pieejamie līdzekļi un neizlietotās summas, tostarp pārpalikums, būtu jāizmanto, lai ātri sniegtu finansiālu palīdzību tiem, kurus Covid-19 pandēmija skārusi visvairāk; šajā sakarā aicina dalībvalstis to NKI iemaksu paredzamo samazinājumu, kas izriet no 2020. gada pārpalikuma, pilnībā veltīt tādu darbību iekļaušanai budžetā, kuras ir saistītas ar Covid-19 pandēmijas ietekmes novēršanu, kā arī Savienības atveseļošanai un noturībai, lai nodrošinātu optimālu līdzekļu piešķiršanu;

3.

apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2021 projektu;

4.

uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2021 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2)  OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.

(3)  OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.

(4)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(5)  OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/239


P9_TA(2021)0322

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (09827/2021 – C9-0243/2021 – 2020/0112(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

(2022/C 99/31)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Padomes regulai (09827/2021),

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C9-0243/2021),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. maija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (1),

ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 52. panta 1. punktu,

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0227/2021),

1.

sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0258.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/240


P9_TA(2021)0323

Interbus nolīgums: Protokols par pasažieru starptautiskajiem regulārajiem un speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīguma par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (Interbus nolīguma) Protokolu par pasažieru starptautiskajiem regulārajiem un speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem (11441/2020 – C9-0027/2021 – 2020/0258(NLE))

(Piekrišana)

(2022/C 99/32)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11441/2020),

ņemot vērā projektu Nolīguma par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (Interbus nolīguma) Protokolam par pasažieru starptautiskajiem regulārajiem un speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem (11442/2020),

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C9-0027/2021),

ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9-0176/2021),

1.

sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/241


P9_TA(2021)0324

Iekšējās drošības fonda izveide ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu (06488/1/2021 – C9-0227/2021 – 2018/0250(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/33)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06488/1/2021 – C9-0227/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu (1),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0472),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0221/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 62, 15.2.2019., 189. lpp.

(2)  OV C 23, 21.1.2021., 451. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/242


P9_TA(2021)0325

Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1004 (06975/3/2021 – C9-0224/2021 – 2018/0210(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/34)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06975/3/2021 – C9-0224/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu (2),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0390),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175., 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0222/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.

pieņem zināšanai Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu un Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

4.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

5.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

6.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 110, 22.3.2019., 104. lpp.

(2)  OV C 361, 5.10.2018., 9. lpp.

(3)  OV C 116, 31.3.2021., 81. lpp.


NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst, ka ir steidzami jāvirza uz priekšu rīcība jūras un piekrastes ekosistēmu un biodaudzveidības aizsardzības un saglabāšanas jomā. Visas trīs iestādes piekrīt, ka biodaudzveidības zuduma novēršana, ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana un/vai to uzturēšana labā stāvoklī prasīs ievērojamas publiskās un privātās investīcijas valstu un Eiropas līmenī un ka ievērojama EJZAF izdevumu daļa būtu jāiegulda biodaudzveidībā. Visas trīs iestādes piekrīt, ka Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm EJZAF 2021.–2027. gadam plānošanā, lai sasniegtu biodaudzveidības izdevumu vispārējo mērķi, kas uzsvērts 15. apsvērumā

Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums

Padome un Komisija joprojām ir apņēmības pilnas censties izvairīties no to zvejas darbību pārtraukšanas, kas noteiktas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, cenšoties laikus atjaunot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus un to īstenošanas protokolus.

Komisijas paziņojums

Komisija ir atzinusi kuģos saistībā ar zvejas kontroli un noteikumu izpildes panākšanu veikto investīciju – gan obligātu, gan neobligātu – attiecināmību, un šā noteikuma piemērošanu visiem Savienības zvejas kuģiem. Komisija uzskata, ka šīs investīcijas ļaus dalībvalstīm pilnībā izmantot finanšu resursus, kas EJZAF pieejami kontroles un noteikumu izpildes panākšanas vajadzībām, pildīt savus pienākumus saskaņā ar Kontroles regulu un citiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem un būtiski uzlabot noteikumu ievērošanu zivsaimniecības nozarē. Turklāt Komisija gaida, ka Kontroles regulas pašreizējās pārskatīšanas kontekstā Eiropas Parlaments un Padome atbalstīs esošo kontroles rīku modernizāciju un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kā ierosinājusi Komisija. Tas jo īpaši nozīmē, ka jāievieš viedi risinājumi mazapjoma zvejas kuģu izsekošanai un ziņošanai par to nozveju, jāizveido sistēmas dzinēja jaudas nepārtrauktai uzraudzībai, jāpāriet uz pilnībā digitalizētām izsekojamības sistēmām, kas aptver visus zvejas produktus (svaigus, saldētus un apstrādātus), un jāievieš obligātas attālās elektroniskās novērošanas sistēmas uz zvejas kuģiem, pamatojoties uz riska novērtējumu, kas ir vienīgais efektīvais līdzeklis, ar ko kontrolē izkraušanas pienākuma piemērošanu un jutīgu sugu piezveju un izmetumus.

Komisijas paziņojums

Komisija ņem vērā līdz šim radušās grūtības saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu tālāko reģionu flotu atjaunošanai. Lai nodrošinātu minēto reģionu ilgtspējīgu attīstību, Komisija centīsies palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to zinātnisko datu vākšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta pamatnostādnēs noteikto atbalsttiesības nosacījumu, tādējādi atvieglojot pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē tālākajos reģionos.

Komisijas paziņojums

EJZAF 2021.–2027. gadam plānošanas kontekstā aktīvi mudinās dalībvalstis maksimāli izmantot to programmās iekļautos pasākumus, īpaši 25. pantā (bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana) iekļautos pasākumus, lai sasniegtu vispārējo mērķi nodrošināt gada izdevumus DFS kontekstā biodaudzveidības zuduma novēršanai, ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un ekosistēmu uzturēšanai labā stāvoklī, proti, 7,5 % no gada izdevumiem DFS kontekstā biodaudzveidības mērķiem 2024. gadā un 10 % no gada izdevumiem DFS kontekstā biodaudzveidības mērķiem 2026. un 2027. gadā. Komisija regulāri uzraudzīs šo izdevumu līmeni, pamatojoties uz kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ko saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei, un uz dalībvalsts iesniegtajiem datiem. Ja uzraudzība liecinās par nepietiekamu progresu vispārējā mērķa sasniegšanā, gadskārtējā izvērtēšanas sanāksmē Komisija aktīvi sadarbosies ar dalībvalstīm nolūkā pieņemt korektīvus pasākumus, t. sk. grozīt programmu.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/244


P9_TA(2021)0326

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds 2021.-2027. gadam ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (06486/2/2021 – C9-0225/2021 – 2018/0248(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/35)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06486/2/2021 – C9-0225/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0471),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0224/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 62, 15.2.2019., 184. lpp.

(2)  OV C 23, 21.1.2021., 356. lpp.


Trešdiena, 2021. gada 7. jūlijs

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/245


P9_TA(2021)0329

Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – īstenošanas pilnvaru piešķiršana Komisijai, lai noteiktu konkrētos minētās direktīvas noteikumos izmantoto terminu nozīmi *

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai noteiktu konkrētos minētās direktīvas noteikumos izmantoto terminu nozīmi (COM(2020)0749 – C9-0002/2021 – 2020/0331(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

(2022/C 99/36)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2020)0749),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0002/2021),

ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā noradīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0201/2021),

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/246


P9_TA(2021)0339

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (06115/2/2021 – C9-0214/2021 – 2018/0228(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/37)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06115/2/2021 – C9-0214/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra atzinumu (2),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0438),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0219/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 440, 6.12.2018., 191. lpp.

(2)  OV C 461, 21.12.2018., 173. lpp.

(3)  OV C 158, 30.4.2021., 884. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/247


P9_TA(2021)0340

Pasākumi, kuri nepieciešami, lai izpildītu Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 2003/76/EK, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu (09399/2021 – C9-0242/2021 – 2020/0142(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

(2022/C 99/38)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09399/2021),

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar 2. panta pirmo daļu Protokolā Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (C9-0242/2021),

ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A9-0229/2021),

1.

sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/248


P9_TA(2021)0341

Likvidējamās EOTK aktīvu un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšana *

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2003/77/EK, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu pamatnostādnes likvidējamās EOTK aktīvu pārvaldīšanai un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšanai, pabeidzot likvidāciju (COM(2020)0321 – C9-0216/2020 – 2020/0143(NLE))

(Apspriešanās)

(2022/C 99/39)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2020)0321),

ņemot vērā Protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 2. panta otro daļu, saskaņā ar kuru Padome apspriedusies ar Parlamentu (C9-0216/2020),

ņemot vērā Reglamenta 82. pantu

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0228/2021),

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/249


P9_TA(2021)0342

Vīzu informācijas sistēma (VIS): vīzu apstrāde ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (05950/1/2021 – C9-0198/2021 – 2018/0152A(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/40)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05950/1/2021 – C9-0198/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu (1),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0302),

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 25. septembra lēmumu atļaut Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sadalīt likumdošanas procedūru un rīkoties, balstoties uz to,

ņemot vērā Reglamenta 67. un 40. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0207/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 440, 6.12.2018., 154. lpp.

(2)  OV C 23, 21.1.2021., 286. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/250


P9_TA(2021)0343

Vīzu informācijas sistēma (VIS): nosacījumi par piekļuvi citām ES informācijas sistēmām VIS vajadzībām ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818 (05951/1/2021 – C9-0199/2021 – 2018/0152B(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/41)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05951/1/2021 – C9-0199/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu (1),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0302),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 25. septembra lēmumu atļaut Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sadalīt likumdošanas procedūru un rīkoties, balstoties uz to,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0208/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 440, 6.12.2018., 154. lpp.

(2)  OV C 23, 21.1.2021., 286. lpp.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/251


P9_TA(2021)0344

Finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (06487/2/2021 – C9-0226/2021 – 2018/0249(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2022/C 99/42)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06487/2/2021 – C9-0226/2021),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1),

ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0473),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0220/2021),

1.

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 62, 15.2.2019., 184. lpp.

(2)  OV C 23, 21.1.2021., 406. lpp.


Ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs

1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/252


P9_TA(2021)0351

Eiropas Zāļu aģentūra ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvaldības kontekstā (COM(2020)0725) – C9-0365/2020 – 2020/0321(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 99/43)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi riskus, ko cilvēka veselībai rada dzīvās dabas un citu dabas resursu pārmērīga izmantošana un straujš bioloģiskās daudzveidības zudums uz Zemes. Aptuveni 70 % no jaunajām slimībām un gandrīz visas zināmās pandēmijas (gripa, HIV/AIDS un Covid-19) ir zoonozes. Pēdējo 60 gadu laikā cilvēka darbības un tās ekoloģiskās pēdas rezultātā saslimstība ar šīm slimībām visā pasaulē ir palielinājusies un ir arvien vairāk zoonozes patogēnu. Šādu pieaugumu būtiski veicina izmaiņas zemes izmantošanā, atmežošana, urbanizācija, lauksaimniecības paplašināšana un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība un patēriņa modeļi. Zoonozes patogēni var būt baktērijas, vīrusi vai parazīti, vai arī to sastāvā var būt netipiski slimību ierosinātāji, kas var pāriet uz cilvēku, nonākot tiešā saskarē vai caur pārtiku, ūdeni vai vidi. Dažas slimības, piemēram, HIV/AIDS, sākas kā zoonoze, bet vēlāk mutējas par vienīgi cilvēka celmiem. Citas zoonozes var izraisīt atkārtotus slimību uzliesmojumus, piemēram, saslimšanu ar Ebolas vīrusslimību un salmonelozi, vai vēl citas, piemēram, koronavīruss, kas ir Covid-19 pamatā, var izraisīt globālas pandēmijas. Saskaņā ar Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) datiem zīdītāji un putni pārnēsā aptuveni 1,7 miljonus pašlaik vēl neatklātu vīrusu. 631 000 līdz 827 000 no šiem vīrusiem varētu inficēt arī cilvēkus.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)

Kā atzinusi Pasaules Veselības organizācija, daudzi mikrobi var inficēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus, tāpēc tikai ar vienas nozares centieniem vien nevar novērst vai izskaust šo problēmu. Slimības var tikt pārnestas no cilvēkiem uz dzīvniekiem vai otrādi, tāpēc tās ir jāapkaro abos gadījumos, izmantojot iespējamās sinerģijas pētniecības un ārstēšanas jomā. Covid-19 pandēmija nepārprotami norāda uz to, ka Savienībā ir jāpastiprina pieejas “Viena veselība” piemērošana, lai sasniegtu labākus rezultātus sabiedrības veselības jomā, jo, kā norādīts programmā “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522  (1a) , cilvēka veselība ir saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi, un veselības apdraudējumu novēršanas darbībās ir jāņem vērā šīs trīs dimensijas.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Pieredze, kas gūta šajā pirmreizējā Covid-19 pandēmijā, ir uzskatāmi parādījusi , ka Savienībai būtu efektīvāk jāpārvalda zāļu un medicīnisko ierīču pieejamība un , izstrādājot medicīniskos pretpasākumus, jārisina sabiedrības veselības apdraudējumi . Savienības spēju šādi rīkoties būtiski kavē tas, ka trūkst skaidri noteikta tiesiskā regulējuma, kas ļautu pārvaldīt tās atbildes reakciju uz pandēmiju, kā arī ierobežotā Savienības gatavība sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, kas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu.

(2)

Pieredze, kas gūta šajā pirmreizējā Covid-19 pandēmijā, ir arī izgaismojusi to , ka Savienībai un dalībvalstīm ir grūtības tikt galā ar šādu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, un ir parādījusi vajadzību nostiprināt Savienības lomu, lai tā varētu efektīvāk pārvaldīt zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību un izstrādāt medicīniskos pretpasākumus, ar kuriem risina sabiedrības veselības apdraudējumus, jau no sākuma posmiem saskaņotā veidā nodrošinot sadarbību un koordināciju starp Savienības, dalībvalstu un reģionālajām kompetentajām iestādēm, nozari un citiem farmācijas un medicīnisko ierīču piegādes ķēžu dalībniekiem, tostarp veselības aprūpes speciālistiem. Savienībai ir jāpiešķir augstāka prioritāte veselībai, jānodrošina pastāvīga augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un jābūt gatavai tikt galā ar epidēmijām un citiem veselības apdraudējumiem . Savienības spēju šādi rīkoties būtiski kavē tas, ka trūkst skaidri noteikta tiesiskā regulējuma, kas ļautu pārvaldīt tās atbildes reakciju uz pandēmiju, un ka veselības jomas aģentūrām ir neatbilstošās pilnvaras un resursi, kā arī ierobežotā Savienības un dalībvalstu gatavība sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, kas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)

Trūkumam ir dažādi un daudzpusīgi pamatcēloņi, un, lai šos pamatcēloņus varētu visaptveroši risināt, ir jāturpina tos apzināt, izprast un analizēt kopā ar visām ieinteresētajām personām. Trūkuma labākas izpratnes nolūkā būtu jānoskaidro problemātiskie posmi piegādes ķēdē. Tieši Covid-19 pandēmijas gadījumā dažādu iemesl dēļ nevarēja pietiekami nodrošināt palīgterapiju slimības ārstēšanai, proti, bija gan grūtības ar ražošanu trešās valstīs, gan ar loģistiku vai ražošanu saistīti sarežģījumi Savienības teritorijā, savukārt vakcīnu trūkumam bija retāk sastopams iemesls — negaidīti liels un pieaugošs pieprasījums.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Nereti sarežģītās zāļu un medicīnisko ierīču piegādes ķēdes , valstu eksporta ierobežojumi un aizliegumi, robežu slēgšana, kas kavē šādu preču brīvu apriti, kā arī neskaidrība, kas saistīta ar to pieprasījumu un piedāvājumu Covid-19 pandēmijas kontekstā, ir izraisījuši būtiskus kavēkļus vienotā tirgus netraucētai darbībai un būtisko sabiedrības veselības apdraudējumu risināšanai visā Savienībā.

(3)

Nereti pārrāvumi sarežģītajās zāļu un medicīnisko ierīču piegādes ķēdēs , valstu eksporta ierobežojumi un aizliegumi, robežu slēgšana, kas kavē šādu preču brīvu apriti, kā arī neskaidrība, kas saistīta ar to pieprasījumu un piedāvājumu Covid-19 pandēmijas kontekstā, un atsevišķu būtisku zāļu vai ķīmiski aktīvo vielu neražošana Savienībā ir izraisījuši būtiskus kavēkļus vienotā tirgus netraucētai darbībai un būtisko sabiedrības veselības apdraudējumu risināšanai visā Savienībā , kā arī negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem .

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Zāļu trūkuma novēršana jau ilgstoši ir bijusi dalībvalstu un Eiropas Parlamenta prioritāte, kā par to liecina vairāki Eiropas Parlamenta ziņojumi (11) un diskusijas neseno Eiropas Savienības Padomes prezidentūru laikā.

(4)

Jautājuma par zāļu trūkumu risināšana, bet nespēja to atrisināt jau ilgstoši ir bijusi dalībvalstu un Eiropas Parlamenta prioritāte, kā par to liecina vairāki Eiropas Parlamenta ziņojumi (11) un diskusijas neseno Eiropas Savienības Padomes prezidentūru laikā.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)

Trūkums aizvien vairāk apdraud sabiedrības veselību, un tas nopietni ietekmē veselības aprūpes sistēmas un pacientu tiesības uz pienācīgu medicīnisko aprūpi. Pieaugošais globālais pieprasījums, ko saasināja Covid-19 pandēmija, ir vēl vairāk palielinājis zāļu trūkumu, vājinot dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas un radot būtiskus riskus pacientu veselībai un aprūpei, kas īpaši saistīti ar slimību progresēšanu un simptomu pasliktināšanos, ilgāku aprūpes vai terapijas kavēšanos vai to pārtraukumiem, hospitalizācijas laika pieaugumu, lielāku pakļautību viltotām zālēm, zāļu lietošanas kļūdām vai nelabvēlīgu ietekmi, ko izraisa nepieejamu zāļu aizstāšana ar alternatīvām, būtisku psiholoģisko stresu pacientiem un palielinātām izmaksām veselības aprūpes sistēmai.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi noteiktu tādu zāļu trūkumu, kas uzskatāmas par kritiski svarīgām pandēmijas novēršanā, un tā ir izgaismojusi strukturālos ierobežojumus Savienības spējā ātri un efektīvi reaģēt uz šādām problēmām sabiedrības veselības krīžu laikā.

(5)

Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi jau esošo problēmu, kas saistīta ar noteiktu tādu zāļu trūkumu, kas uzskatāmas par kritiski svarīgām pandēmijas novēršanā, un tā ir izgaismojusi Savienības atkarību no trešo valstu piegādēm, kas vajadzīgas zāļu un medicīnisko ierīču ražošanai uz vietas, koordinācijas trūkumu un strukturālos ierobežojumus Savienības un dalībvalstu spējā ātri un efektīvi reaģēt uz šādām problēmām sabiedrības veselības krīžu laikā , vajadzību atbalstīt un stiprināt rūpniecības struktūru, izmantojot atbilstošu politiku, kā arī vajadzību pēc aktīvākas un plašākas to Savienības iestāžu, struktūru, dienestu un aģentūru iesaistes, kas darbojas Savienības pilsoņu veselības jomā .

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Ātrā Covid-19 attīstība un vīrusa izplatīšanās izraisīja krasu tādu medicīnisko ierīču pieprasījuma pieaugumu kā ventilatori, ķirurģiskās maskas un Covid-19 testa komplekti, savukārt ražošanas traucējumi vai ierobežotas spējas ātri palielināt ražošanu un medicīnisko ierīču piegādes ķēdes sarežģītība un globālā būtība negatīvi ietekmēja piegādi . Šo problēmu rezultātā šādu produktu ražošanā iesaistījās jaunas organizācijas, kas pēc tam izraisīja grūtības atbilstības novērtēšanā, kā arī neatbilstošu, nedrošu un dažkārt viltotu produktu izplatību. Tāpēc ir lietderīgi izveidot ilgtermiņa struktūras attiecīgajā Savienības struktūrā, lai nodrošinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas izraisīta medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzību .

(6)

Ātrā Covid-19 attīstība un vīrusa izplatīšanās izraisīja krasu tādu medicīnisko ierīču pieprasījuma pieaugumu kā ventilatori, ķirurģiskās maskas un Covid-19 testa komplekti, savukārt ražošanas traucējumi vai ierobežotas spējas ātri palielināt ražošanu un medicīnisko ierīču piegādes ķēdes sarežģītība un globālā būtība dažkārt radīja nopietnas piegādes grūtības, būtisku krājumu nepietiekamību un konkurenci dalībvalstu starpā par spēju reaģēt uz iedzīvotāju likumīgajām vajadzībām, kas veicināja nekoordinētu rīcību valstu līmenī, piemēram, slepenu krājumu un rezervju veidošanu dalībvalstīs . Šo problēmu rezultātā vēlāk šādu produktu steidzamā ražošanā iesaistījās jaunas organizācijas, kas pēc tam izraisīja grūtības atbilstības novērtēšanā, kā arī neatbilstošu, nedrošu un dažkārt viltotu produktu par pārāk augstu cenu izplatību. Tāpēc ir lietderīgi steidzami izveidot ilgtermiņa struktūras attiecīgajā Savienības struktūrā, lai nodrošinātu medicīnisko ierīču trūkuma, kas var rasties sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, stabilāku un efektīvāku koordinēšanu un uzraudzību, kā arī paplašināt un savlaicīgi īstenot dialogu ar medicīnisko ierīču nozares pārstāvjiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai novērstu un mazinātu šādu trūkumu .

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)

Covid-19 uzliesmojums un no tā izrietošā veselības krīze atklāja to, ka Savienībai ir nepieciešama koordinētāka pieeja krīžu pārvarēšanai. Tas, ka netika veikts ietekmes novērtējums, ir skaidrojams ar situācijas steidzamību, taču būtu jānodrošina pietiekamu cilvēkresursu un finansējuma piešķiršana, ņemot vērā veselības aprūpes nozares specifiku dažādās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Piedāvājuma un pieprasījuma nedrošība un būtisku zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma risks tādā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kā Covid-19 pandēmija var veicināt eksporta ierobežojumus dalībvalstīs un citus valstu aizsardzības pasākumus, kas var būtiski ietekmēt iekšējā tirgus darbību. Turklāt zāļu trūkums var radīt nopietnus riskus pacientu veselībai Savienībā to nepieejamības dēļ, kas var izraisīt zāļu lietošanas kļūdas, hospitalizācijas laika pieaugumu un blakusparādības, kuras var rasties, lietojot neatbilstošas zāles kā aizstājēju nepieejamām zālēm. Medicīnisko ierīču trūkums var izraisīt diagnostikas līdzekļu trūkumu, kas var radīt negatīvas sekas uz sabiedrības veselības pasākumiem, ārstēšanas trūkumu vai slimības pastiprināšanos, kā arī var liegt veselības aprūpes speciālistiem pienācīgi pildīt savus pienākumus. Šāds trūkums var arī būtiski ietekmēt spējas kontrolēt noteikta patogēna izplatīšanos, piemēram, tāpēc, ka Covid-19 testa komplektu piedāvājums nav pietiekams. Tādēļ ir svarīgi risināt trūkuma jautājumu un pastiprināt un formalizēt kritiski svarīgo zāļu un medicīnisko ierīču uzraudzību.

(7)

Piedāvājuma un pieprasījuma nedrošība un būtisku zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma risks tādā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kā Covid-19 pandēmija var veicināt eksporta ierobežojumus dalībvalstīs un citus valstu aizsardzības pasākumus, kas var būtiski ietekmēt iekšējā tirgus darbību , pasliktinot tā ietekmi uz sabiedrības veselību, kā arī radīt nepieciešamību pēc pagaidu mehānismiem, kas nodrošinātu eksporta pārredzamību un eksportēšanas atļaujas . Turklāt zāļu trūkums var radīt nopietnus riskus pacientu veselībai Savienībā to nepieejamības dēļ, kas var izraisīt zāļu lietošanas kļūdas, hospitalizācijas laika pieaugumu , blakusparādības un letālu iznākumu — tas var rasties, lietojot neatbilstošas zāles kā aizstājēju nepieejamām zālēm. Medicīnisko ierīču trūkums var izraisīt diagnostikas līdzekļu trūkumu, kas var radīt negatīvas sekas uz sabiedrības veselības pasākumiem, ārstēšanas trūkumu vai slimības pastiprināšanos, kā arī var liegt veselības aprūpes speciālistiem pienācīgi pildīt savus pienākumus vai būt aizsargātiem darba laikā — to piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā, un tas radīja nopietnas sekas veselības aprūpes speciālistu veselībai . Šāds trūkums var arī būtiski ietekmēt spējas kontrolēt noteikta patogēna izplatīšanos, piemēram, tāpēc, ka Covid-19 testa komplektu piedāvājums nav pietiekams. Tādēļ ir svarīgi ieviest pienācīgu Savienības līmeņa sistēmu dalībvalstu reakcijas koordinēšanai, risināt trūkuma jautājumu, pastiprināt un formalizēt kritiski svarīgo zāļu un medicīnisko ierīču uzraudzību un darīt to pēc iespējas efektīvāk un tā, lai nepieļautu nevajadzīga sloga uzlikšanu ieinteresētajām personām, kas var noslogot resursus un radīt papildu kavēšanos .

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Drošas un iedarbīgas zāles, kuras ārstē, novērš vai diagnosticē slimības, kas izraisa sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, būtu jāizstrādā un jādara pieejamas Savienībā šādās ārkārtas situācijās, cik ātri vien iespējams. Tāpat Covid-19 pandēmija ir arī vērsusi uzmanību uz neoptimālo koordinēšanu un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz starptautiskām klīniskām pārbaudēm un Savienības līmeņa ieteikumiem par zāļu lietošanu valsts līdzjūtīgas lietošanas programmās vai ārpus to apstiprinātajām indikācijām Savienībā, kas izraisa kavējumus pētījumu iznākumu pieņemšanā un jaunu vai pārprofilētu zāļu izstrādē un pieejamībā.

(8)

Drošas un iedarbīgas zāles, kuras ārstē, novērš vai diagnosticē slimības, kas izraisa sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, būtu jāidentificē, jāizstrādā , apvienojot publisko iestāžu, privātā sektora un akadēmisko aprindu spēkus, un jādara pieejamas Savienības iedzīvotājiem šādās ārkārtas situācijās, cik ātri vien iespējams. Tāpat Covid-19 pandēmija ir arī vērsusi uzmanību uz neoptimālo koordinēšanu un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz starptautiskām klīniskām pārbaudēm un Savienības līmeņa ieteikumiem par zāļu lietošanu valsts līdzjūtīgas lietošanas programmās vai ārpus to apstiprinātajām indikācijām Savienībā, kas izraisa kavējumus pētījumu iznākumu pieņemšanā un jaunu vai pārprofilētu zāļu izstrādē un pieejamībā.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Covid-19 pandēmijas laikā bija jārod ad hoc risinājumi, tostarp nosacīti pasākumi starp Komisiju, Eiropas Zāļu aģentūru (“Aģentūra”), tirdzniecības atļauju turētājiem, ražotājiem un dalībvalstīm, lai sasniegtu mērķi padarīt pieejamas drošas un iedarbīgas zāles, lai ārstētu Covid-19 vai novērstu tās izplatīšanos, kā arī veicinātu un paātrinātu ārstēšanas līdzekļu un vakcīnu izstrādi un tirdzniecības atļauju iegūšanu.

(9)

Covid-19 pandēmijas laikā bija jārod ad hoc risinājumi, tostarp nosacīti pasākumi starp Komisiju, Eiropas Zāļu aģentūru (“Aģentūra”), tirdzniecības atļauju turētājiem, ražotājiem vai citiem dalībniekiem farmācijas produktu piegādes ķēdē, un dalībvalstīm, lai sasniegtu mērķi padarīt pieejamas drošas un iedarbīgas zāles, lai ārstētu Covid-19 vai novērstu tās izplatīšanos, kā arī veicinātu un paātrinātu ārstēšanas līdzekļu un vakcīnu izstrādi un tirdzniecības atļauju iegūšanu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Lai nodrošinātu labāku iekšējā tirgus darbību šādiem produktiem un veicinātu cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, ir lietderīgi tuvināt noteikumus par zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzību un veicināt tādu zāļu pētniecību un izstrādi, kurām piemīt potenciāls ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa sabiedrības veselības krīzes.

(10)

Lai nodrošinātu labāku iekšējā tirgus darbību šādiem produktiem un veicinātu cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, ir lietderīgi tuvināt un stiprināt noteikumus par zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzību un veicināt tādu zāļu pētniecību un izstrādi, kurām piemīt potenciāls ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa sabiedrības veselības krīzes , lai stratēģiski papildinātu centienus šajā jomā, ko īsteno Komisija un Savienības aģentūras un ko īstenos nozīmīgas jaunās aģentūras, piemēram, ierosinātā ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) .

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)

Lai nodrošinātu efektīvas veselības aprūpes sistēmas, būtu jāievieš stresa testi nolūkā novērtēt attiecīgo veselības aprūpes sistēmu noturību krīzes situācijā, jo tas ļaus ne vien efektīvi novērst zāļu trūkumu pandēmiju laikā, bet arī noteikt strukturālo risku faktorus, kuru dēļ šāds trūkums veidojas;

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)

Lai nodrošinātu zāļu iekšējā tirgus labāku darbību un veicinātu cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību, ir lietderīgi sekmēt tādu zāļu pētniecību un izstrādi, ar kurām būtu iespējams ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa sabiedrības veselības krīzes.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt netraucētu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm , un šā mērķa centrā ir cilvēka veselības aizsardzība augstā līmenī . Turklāt šīs regulas mērķis ir nodrošināt tādu zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Abi šie mērķi tiek īstenoti vienlaikus, tie ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi. Saskaņā ar LESD 114. pantu ar šo regulu nosaka satvaru zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzībai un ziņošanai par to sabiedrības veselības krīžu laikā. Saskaņā ar LESD 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu ar šo regulu paredz pastiprinātu Savienības satvaru, kas nodrošina zāļu un medicīnisko ierīču kvalitāti un drošumu.

(11)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, garantējot netraucētu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm. Turklāt šīs regulas mērķis ir nodrošināt tādu zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Abi šie mērķi tiek īstenoti vienlaikus, tie ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi. Saskaņā ar LESD 114. pantu ar šo regulu nosaka satvaru zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzībai un ziņošanai par to sabiedrības veselības krīžu laikā. Saskaņā ar LESD 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu ar šo regulu paredz pastiprinātu Savienības satvaru, kas nodrošina zāļu un medicīnisko ierīču kvalitāti un drošumu.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)

Ar šo regulu izveido sistēmu zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma problēmas risināšanai ārkārtas situācijās un nozīmīgos notikumos sabiedrības veselības jomā. Tomēr šāds trūkums ir pastāvīga problēma, kas jau vairākas desmitgades arvien lielākā mērā ietekmē Savienības iedzīvotāju veselību un dzīvi. Tādēļ šai regulai jābūt pirmajam solim ES reakcijas uz šo ilgstošo problēmu uzlabošanā. Komisijai vēlāk — gaidāmajā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004  (1a) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK  (1b) pārskatīšanā — būtu jāierosina paplašināt šo sistēmu, lai nodrošinātu plašu un pastāvīgu trūkuma problēmas risinājumu.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Lai uzlabotu krīžgatavību un krīžu pārvaldību zāļu un medicīnisko ierīču aspektā, kā arī uzlabotu noturību un solidaritāti visā Savienībā, būtu jāprecizē procedūras un dažādu iesaistīto pušu uzdevumi un pienākumi. Satvaram vajadzētu būt balstītam uz ad hoc risinājumiem, kas līdz šim noteikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

(12)

Lai uzlabotu krīžgatavību un krīžu pārvaldību zāļu un medicīnisko ierīču aspektā, kā arī uzlabotu noturību un solidaritāti visā Savienībā, būtu jāprecizē procedūras un dažādu iesaistīto pušu uzdevumi un pienākumi. Satvaram vajadzētu būt balstītam uz ad hoc risinājumiem, kas līdz šim noteikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju , un izrādījušies iedarbīgi, un jāpamatojas uz citu valstu pieredzi un piemēru, taču tam jābūt arī pietiekami elastīgam, lai pēc iespējas efektīvāk sabiedrības veselības un pacientu interesēs risinātu visas iespējamās veselības krīzes nākotnē .

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Būtu jāizveido saskaņota zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzības sistēma, kas veicinātu atbilstīgu piekļuvi kritiski svarīgām zālēm un medicīniskajām ierīcēm sabiedrības veselības ārkārtas situācijās un nozīmīgos notikumos, kuri var nopietni ietekmēt sabiedrības veselību. Šī sistēma būtu jāpapildina ar uzlabotām struktūrām, lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrības veselības krīžu pārvaldību un koordinētu tādu zāļu izpēti un izstrādi, kas varētu risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas , un sniegtu konsultācijas saistībā ar šādu zāļu izpēti un izstrādi. Lai veicinātu zāļu un medicīnisko ierīču potenciāla vai faktiska trūkuma uzraudzību un ziņošanu par to, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt un iegūt informāciju un datus no attiecīgajiem tirdzniecības atļaujas turētājiem, ražotājiem un dalībvalstīm ar īpaši izraudzītu kontaktpunktu starpniecību.

(13)

Būtu jāizveido saskaņota zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzības sistēma, kas veicinātu atbilstīgu piekļuvi kritiski svarīgām zālēm un medicīniskajām ierīcēm sabiedrības veselības ārkārtas situācijās un nozīmīgos notikumos, kuri var nopietni ietekmēt sabiedrības veselību. Šī sistēma būtu jāpapildina ar uzlabotām struktūrām, lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrības veselības krīžu pārvaldību un koordinētu tādu zāļu izpēti un izstrādi, kas varētu mazināt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju ietekmi , un sniegtu konsultācijas saistībā ar šādu zāļu izpēti un izstrādi. Lai veicinātu zāļu un medicīnisko ierīču potenciāla vai faktiska trūkuma uzraudzību un ziņošanu par to, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt un iegūt informāciju un datus no attiecīgajiem tirdzniecības atļaujas turētājiem, ražotājiem un dalībvalstīm ar īpaši izraudzītu kontaktpunktu starpniecību , vienlaikus nepieļaujot nekādu pieprasītās un sniegtās informācijas dubultošanos .

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)

Lai atvieglotu zāļu trūkuma novēršanu, uzraudzību un ziņošanu par to, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāizveido elektroniska platforma, kas spētu noteikt krājumu apjomu jebkurā konkrētā brīdī, kā arī konstatēt, prognozēt un novērst zāļu trūkumu. Lai veicinātu šādas sistēmas izstrādi, varētu mācīties no tādiem projektiem kā CISMED, ko Savienība finansē ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Platformai būtu jānodrošina valstu kompetentajām iestādēm reāllaika piekļuve informācijai par neapmierinātu vairumtirdzniecības izplatītāju, slimnīcu farmaceitu un mazumtirdzniecības farmaceitu pieprasījumu, sniedzot precīzus datus, lai izprastu piegādes ķēdes darbību un prognozētu iespējamo zāļu trūkumu. Platformai būtu jādarbojas arī kā vienas pieturas aģentūrai tirdzniecības atļauju turētājiem un vairumtirdzniecības izplatītājiem, lai tā, kad būs pilnībā ieviesta, varētu sniegt informāciju, kas nepieciešama nozīmīgos notikumos un sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, paaugstināt efektivitāti un paredzamību krīzes situācijās, kā arī paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, vienlaikus nepieļaujot centienu dublēšanos un nepamatota sloga uzlikšanu visām ieinteresētajām personām. Lai atvieglotu Aģentūrai koordinēšanas uzdevuma izpildi, dalībvalstu pieprasījuma uzraudzības platformām vajadzētu būt sadarbspējīgām un replicēt savu informāciju arī Aģentūras pārvaldītā Savienības datubāzē. Lai paātrinātu sistēmas ieviešanu Savienības un dalībvalstu līmenī, tās izstrāde un īstenošana būtu jāatbalsta ar Savienības finansējumu inter alia no programmas “ES – veselībai” vai Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241  (1a) .

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Attiecībā uz zālēm Aģentūrā būtu jāizveido vadības izpildgrupa, lai nodrošinātu spēcīgu atbildes reakciju uz nozīmīgiem notikumiem un saskaņotu tūlītēju rīcību Savienībā saistībā ar tādu problēmu pārvarēšanu, kas saistītas ar zāļu piedāvājumu. Vadības grupai būtu jāizveido kritiski svarīgo zāļu saraksti, lai nodrošinātu šādu zāļu uzraudzību, un tai būtu jāspēj sniegt ieteikumus par nepieciešamo rīcību, kas jāveic, lai pasargātu zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu un nodrošinātu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī.

(15)

Attiecībā uz zālēm Aģentūrā būtu jāizveido vadības izpildgrupa, lai nodrošinātu spēcīgu atbildes reakciju uz nozīmīgiem notikumiem un saskaņotu tūlītēju rīcību Savienībā saistībā ar tādu problēmu pārvarēšanu, kas saistītas ar zāļu piedāvājumu. Vadības grupai būtu jāizveido kritiski svarīgo zāļu saraksti, lai nodrošinātu šādu zāļu uzraudzību, un tai būtu jāspēj sniegt konsultācijas un ieteikumus par nepieciešamo rīcību, kas jāveic, lai pasargātu zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu , kā arī nodrošinātu to piegādi un cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Ārkārtas situāciju darba grupas darbam vajadzētu būt nodalītam no Aģentūras zinātnisko komiteju darba, un tas būtu jāveic, neskarot šādu komiteju zinātniskos novērtējumus. Ārkārtas situāciju darba grupai būtu jāsniedz ieteikumi attiecībā uz zāļu izmantošanu cīņā pret slimību, kas izraisījusi sabiedrības veselības krīzi. Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai vajadzētu būt iespējai izmantot šos ieteikumus, sagatavojot zinātniskus atzinumus par zāļu lietošanu līdzjūtības dēļ vai citu agrīnu lietošanu pirms tirdzniecības atļaujas saņemšanas.

(18)

Ārkārtas situāciju darba grupas darbam vajadzētu būt nodalītam no Aģentūras zinātnisko komiteju darba, un tas būtu jāveic, neskarot šādu komiteju zinātniskos novērtējumus. Ārkārtas situāciju darba grupai būtu jāsniedz ieteikumi attiecībā uz zāļu izmantošanu cīņā , kuras mērķis ir pārvarēt sabiedrības veselības krīzi. Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai vajadzētu būt iespējai izmantot šos ieteikumus, sagatavojot zinātniskus atzinumus par zāļu lietošanu līdzjūtības dēļ vai citu agrīnu lietošanu pirms tirdzniecības atļaujas saņemšanas. Izstrādājot kritiski svarīgo zāļu sarakstus, Vadības izpildgrupa zāļu trūkuma un drošuma jautājumos varētu izmantot arī Ārkārtas situāciju darba grupas darba rezultātus.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Ārkārtas situāciju darba grupas izveidei būtu jābalstās uz Aģentūras sniegto atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši uz atbalstu, kas saistīts ar zinātniskajām konsultācijām par klīnisko pārbaužu koncepciju un produktu izstrādi, kā arī pastāvīgo pārskatu par jaunajiem pierādījumiem, lai varētu efektīvāk novērtēt zāles, tostarp vakcīnas, sabiedrības veselības ārkārtas situācijās.

(19)

Ārkārtas situāciju darba grupas izveidei būtu jābalstās uz Aģentūras sniegto atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši uz atbalstu, kas saistīts ar zinātniskajām konsultācijām par klīnisko pārbaužu koncepciju un produktu izstrādi, kā arī pastāvīgo pārskatu par jaunajiem pierādījumiem, lai varētu efektīvāk novērtēt zāles, tostarp vakcīnas, sabiedrības veselības ārkārtas situācijās , vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni .

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)

Pieredze, kas gūta saistībā ar klīniskajām pārbaudēm Covid-19 pandēmijas laikā, liecina par to, ka vieni un tie paši pasākumi ārkārtīgi bieži tiek pārbaudīti vairākkārt, ir daudz maza apmēra pārbaužu, būtiskas iedzīvotāju apakšgrupas, kas iedalītas pēc dzimuma, vecuma, etniskās piederības vai blakusslimībām, nav pietiekami pārstāvētas un sadarbība ir nepietiekama — tas rada nelietderīgas pētniecības risku. Lai uzlabotu klīniskās pētniecības programmu, starptautiskie regulatori norādīja, ka ir vajadzīgi pārliecinoši pierādījumi par zāļu kvalitāti, iedarbīgumu un drošumu. Galvenais veids, kā iegūt uzticamus pierādījumus, ir koordinētas, pienācīgi izstrādātas, atbilstoši atbalstītas un plašas nejaušinātās un kontrolētās pārbaudes. Klīnisko pārbaužu rezultāti un dati būtu jāpublisko.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)

Klīnisko pārbaužu posms, kurā kandidātzāļu drošība, iedarbīgums un kvalitāte tiek izmēģināta uz cilvēkiem, ir svarīgs solis zāļu, tostarp vakcīnu, izstrādē. Tāpēc ir būtiski pilnībā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 536/2014  (1a) , jo īpaši attiecībā uz funkcionējošas klīnisko pārbaužu informācijas sistēmas ieviešanu.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Atsevišķas izpētes iestādes var savā starpā vai ar citu personu vienoties sponsorēt viena saskaņota Savienības mēroga klīniskās pārbaudes protokola izstrādi, taču Covid-19 pandēmijas pieredze ir pierādījusi, ka iniciatīvas organizēt lielus, starptautiskus pētījumus ir sarežģīti realizēt, jo trūkst vienas struktūras, kas varētu uzņemties visus sponsora pienākumus un darbības Savienībā, vienlaikus mijiedarbojoties ar vairākām dalībvalstīm. Tāpēc būtu atbilstīgi uzdot Aģentūrai identificēt un veicināt šādas iniciatīvas, sniedzot konsultācijas par iespējām rīkoties sponsora statusā, vai attiecīgā gadījumā noteikt atbilstošus līdzsponsoru pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 72. pantu. Šāda pieeja stiprinātu pētniecības vidi Savienībā un veicinātu saskaņošanu, un tādējādi varētu izvairīties no sekojošiem kavējumiem izpētes rezultātu iestrādē tirdzniecības atļaujās. Savienības sponsori varētu gūt labumu no sabiedrības veselības ārkārtas situācijā pieejamā Savienības pētniecības finansējuma, kā arī no esošajiem klīnisko pārbaužu tīkliem, lai veicinātu pārbaudes izstrādi, pieteikuma sagatavošanu, iesniegšanu un veikšanu. Tas var būt īpaši noderīgi pārbaudēm, ko organizē Savienības vai starptautiskās sabiedrības veselības vai pētniecības organizācijas.

(20)

Atsevišķas izpētes iestādes var savā starpā vai ar citu personu vienoties sponsorēt viena saskaņota Savienības mēroga klīniskās pārbaudes protokola izstrādi, taču Covid-19 pandēmijas pieredze ir pierādījusi, ka iniciatīvas organizēt lielus, starptautiskus pētījumus ir sarežģīti realizēt, jo trūkst vienas struktūras, kas varētu uzņemties visus sponsora pienākumus un darbības Savienībā, vienlaikus mijiedarbojoties ar vairākām dalībvalstīm. Tādēļ saistībā ar Komisijas 2021. gada 17. februāra paziņojumu “HERA Inkubators. Kopīga sagatavošanās Covid-19 variantu radītam apdraudējumam”, tika izveidots jauns Savienības mēroga un Savienības finansēts vakcīnu izmēģinājumu tīkls VACCELERATE. Ārkārtas situāciju darba grupai būtu jābalstās uz šo izmēģinājuma tīklu un tādiem citiem izveidotiem tīkliem kā Zāļu aģentūru vadītāju tīkls, Klīnisko pārbaužu veicināšanas un koordinēšanas grupa un Eiropas Klīnisko pētījumu infrastruktūras tīkls, lai nodrošinātu, ka, ņemot vērā sabiedrības veselības ārkārtas situāciju iespējamību, tiek radīti atbilstoši dati par jaunām zālēm. Tāpēc Aģentūrai ir jāidentificē un jāveicina šādas iniciatīvas, sniedzot konsultācijas par iespējām rīkoties sponsora statusā, vai attiecīgā gadījumā jānosaka atbilstošus līdzsponsoru pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 72. pantu un jākoordinē klīnisko pārbaužu protokolu izstrāde. Ārkārtas situāciju darba grupai būtu jānosaka no klīniskā viedokļa būtiskākie vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu iedarbības mērķrādītāji, kas jāmēra klīniskajās pārbaudēs, kurās nosaka to atbilstību efektīvu sabiedrības veselības veicināšanas pasākumu kritērijiem . Šāda pieeja stiprinātu pētniecības vidi Savienībā un veicinātu saskaņošanu, un tādējādi varētu izvairīties no sekojošiem kavējumiem izpētes rezultātu iestrādē tirdzniecības atļaujās. Savienības sponsori varētu gūt labumu no sabiedrības veselības ārkārtas situācijā pieejamā Savienības pētniecības finansējuma, kā arī no esošajiem klīnisko pārbaužu tīkliem, lai veicinātu pārbaudes izstrādi, pieteikuma sagatavošanu, iesniegšanu un veikšanu. Tas var būt īpaši noderīgi pārbaudēm, ko organizē Savienības vai starptautiskās sabiedrības veselības vai pētniecības organizācijas.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Tāpat šajā regulā Aģentūrai ir noteikts uzdevums atbalstīt medicīnisko ierīču ekspertu grupas, kas izraudzītas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1396 (12), lai nodrošinātu neatkarīgu zinātnisko un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, Komisijai, Medicīnisko ierīču koordinācijas grupai (MDCG), paziņotajām struktūrām un ražotājiem.

(22)

Tāpat šajā regulā Aģentūrai ir noteikts uzdevums atbalstīt medicīnisko ierīču ekspertu grupas, kas izraudzītas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1396 (12), lai nodrošinātu neatkarīgu zinātnisko un tehnisko palīdzību dalībvalstī m, Komisijai, Medicīnisko ierīču koordinācijas grupai (MDCG), paziņotajām struktūrām un ražotājiem , vienlaikus nodrošinot maksimālu pārredzamību kā priekšnoteikumu tam, lai veicinātu uzticēšanos Savienības regulatīvajai sistēmai .

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)

Ārkārtas situāciju darba grupai būtu jāpārskata klīnisko pārbaužu protokoli un jākonsultē izstrādātāji par Savienībā veiktām klīniskajām pārbaudēm, sniedzot norādījumus par klīniskā ziņā būtiskiem vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu iedarbības parametriem un mērķrādītājiem, lai nodrošinātu klīnisko pārbaužu koncepcijas virzību uz atbilstību efektīvu sabiedrības veselības intervences pasākumu kritērijiem.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Ņemot vērā Aģentūras ilggadējo un pierādīto pieredzi zāļu jomā un pieredzi darbā ar dažādām ekspertu grupām, ir atbilstīgi izveidot piemērotas struktūras Aģentūrā, kuras novērotu iespējamus medicīnisko ierīču trūkumus sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kontekstā, un piešķirt Aģentūrai pilnvaras organizēt ekspertu grupas medicīnisko ierīču jomā. Tas ļautu nodrošināt grupu darbības ilgtspējību ilgtermiņā un skaidras sinerģijas ar saistīto darbu zāļu jomā, kurš attiecas uz krīžgatavību. Šīs struktūras nekādā veidā neizmainītu Savienībā jau ieviesto regulatīvo sistēmu vai lēmumu pieņemšanas procedūras medicīnisko ierīču jomā, kam būtu jāsaglabājas nepārprotami nošķirtām no regulatīvās sistēmas zāļu jomā.

(24)

Ņemot vērā Aģentūras ilggadējo un pierādīto pieredzi zāļu jomā un pieredzi darbā ar dažādām ekspertu grupām, ir atbilstīgi izveidot piemērotas struktūras Aģentūrā, kuras novērotu iespējamus medicīnisko ierīču trūkumus sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kontekstā, un piešķirt Aģentūrai pilnvaras organizēt ekspertu grupas medicīnisko ierīču jomā. Šajā sakarībā visām valsts un, visbeidzot, Savienības struktūrām, kas nodarbojas ar medicīnisko ierīču krājumu veidošanu, būtu jāziņo Aģentūrai par tiem. Tas ļautu nodrošināt grupu darbības ilgtspējību ilgtermiņā un skaidras sinerģijas ar saistīto darbu zāļu jomā, kurš attiecas uz krīžgatavību. Šīs struktūras nekādā veidā neizmainītu Savienībā jau ieviesto regulatīvo sistēmu vai lēmumu pieņemšanas procedūras medicīnisko ierīču jomā, kam būtu jāsaglabājas nepārprotami nošķirtām no regulatīvās sistēmas zāļu jomā.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Lai veicinātu saskaņā ar šo regulu veikto darbu un informācijas apmaiņu, būtu jāparedz IT infrastruktūru izveide un pārvaldība un sinerģijas ar citām pastāvošām IT sistēmām vai izstrādes stadijā esošām sistēmām, tostarp ar Eudamed IT platformu medicīniskajām ierīcēm. Šāds darbs attiecīgos gadījumos būtu jāveicina arī ar jaunām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, ar skaitļojošo modelēšanu un simulācijām klīnisko pārbaužu jomā, kā arī ar datiem no ES kosmosa programmas, piemēram, ar Galileo ģeolokācijas pakalpojumu un Copernicus Zemes novērošanas datiem.

(25)

Lai veicinātu saskaņā ar šo regulu veikto darbu un informācijas apmaiņu, būtu jāparedz IT infrastruktūru izveide un pārvaldība un sinerģijas ar citām pastāvošām IT sistēmām vai izstrādes stadijā esošām sistēmām, tostarp ar Eudamed IT platformu medicīniskajām ierīcēm , kā arī uzlabota datu infrastruktūras aizsardzība un profilaktiski pasākumi iespējamo kiberuzbrukumu novēršanai . Šāds darbs attiecīgos gadījumos būtu jāveicina arī ar jaunām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, ar skaitļojošo modelēšanu un simulācijām klīnisko pārbaužu jomā, kā arī ar datiem no ES kosmosa programmas, piemēram, ar Galileo ģeolokācijas pakalpojumu un Copernicus Zemes novērošanas datiem.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

Ātra piekļuve veselības datiem, tostarp reālās pasaules datiem, t. i., veselības datiem, kas iegūti ārpus klīniskajiem pētījumiem, un apmaiņa ar šādiem datiem ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un citu nozīmīgu notikumu pārvaldību. Ar šo regulu būtu jānodrošina Aģentūrai iespēja izmantot un veicināt šādu apmaiņu un piedalīties Eiropas veselības datu telpas infrastruktūras izveidē un ekspluatācijā.

(26)

Ātra piekļuve veselības datiem, tostarp reālās pasaules datiem, t. i., veselības datiem, kas iegūti ārpus klīniskajiem pētījumiem, un apmaiņa ar šādiem datiem ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un citu nozīmīgu notikumu pārvaldību. Ar šo regulu būtu jānodrošina Aģentūrai iespēja izmantot un veicināt šādu apmaiņu un piedalīties sadarbspējīgas Eiropas veselības datu telpas infrastruktūras izveidē un ekspluatācijā , izmantojot visu superdatošanas, mākslīgā intelekta un lieto datu potenciālu, lai izveidotu prognozēšanas modeļus un pieņemtu efektīvākus un savlaicīgākus lēmumus, nepārkāpjot tiesības uz privātumu .

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)

Lai veicinātu informācijas par zālēm uzticamu, stabilu un konsekventu apmaiņu, cilvēkiem paredzēto zāļu identifikācija balstīsies uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) cilvēkiem paredzēto zāļu identifikācijas (IDMP) standartiem.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b)

Tādu sensitīvu datu apstrādei, kas ir būtiski iespējamās ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā novēršanai, ir vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība pret kiberuzbrukumiem. Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes organizācijas ir saskārušās arī ar paaugstinātu kiberdrošības apdraudējumu. Arī pret Aģentūru tika vērsts kiberuzbrukums, un tā rezultātā internetā tika nopludināti daži no nelikumīgi iegūtajiem dokumentiem par zālēm Covid-19 ārstēšanai un vakcīnām, kas pieder trešām personām. Tādēļ Aģentūrai ir vajadzīga augsta līmeņa drošība pret kiberuzbrukumiem, lai nodrošinātu tās normālu darbību jebkurā laikā un jo īpaši sabiedrības veselības ārkārtas situācijās. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāizstrādā plāns kiberuzbrukumu novēršanai un atklāšanai, to ietekmes mazināšanai un reaģēšanai uz tiem, lai tās darbība vienmēr būtu droša, vienlaikus nepieļaujot nelikumīgu piekļuvi Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

26.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26c)

Ņemot vērā veselības datu sensitīvo raksturu, Aģentūrai būtu jāaizsargā un jānodrošina to apstrādes darbības, ievērojot tādus datu aizsardzības principus kā likumība, taisnīgums un pārredzamība, mērķa ierobežojums, datu minimizācija, precizitāte, uzglabāšanas ierobežošana, integritāte un konfidencialitāte. Ja šīs regulas nolūkiem ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Visu veidu personas datu apstrāde, pamatojoties uz šo regulu, jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679  (1a) un Regulu (ES) 2018/17251b  (1b) .

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

26.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26d)

Ir obligāti jāievieš stingri pārredzamības pasākumi un standarti attiecībā uz Aģentūras regulatīvajām darbībām, kas saistītas ar šīs regulas darbības jomā ietilpstošajā zālēm un medicīniskajām ierīcēm. Vienam no šādiem pasākumiem vajadzētu būt visas attiecīgās informācijas par apstiprinātajiem produktiem un klīniskajiem datiem, tostarp pilnīgu klīnisko pārbaužu protokolu, savlaicīgai publicēšanai. Aģentūrai būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz jaunizveidoto vadības grupu un Ārkārtas situāciju darba grupas locekļiem, ieteikumiem, atzinumiem un lēmumiem. Vadības grupu un Ārkārtas situāciju darba grupas locekļi nedrīkstētu būt ne finansiāli, ne citādi ieinteresēti farmācijas vai medicīnisko ierīču nozarē gadījumos, ja šīs intereses varētu ietekmēt viņu objektivitāti.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

26.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26e)

Aģentūras uzticamība un sabiedrības uzticība tās lēmumiem ir atkarīga no tās pārredzamības līmeņa. Tādēļ iepriekš būtu jāparedz atbilstīgi mehānismi aktīvai komunikācijai ar plašāku sabiedrību. Turklāt, lai iegūtu un saglabātu sabiedrības uzticību, sevišķi svarīga nozīme ir stingrākiem un augstākiem Aģentūras darba grupu pārredzamības standartiem un pasākumiem un klīniskajiem datiem, kas tiek izmantoti, lai izvērtētu un uzraudzītu zāles un medicīniskās ierīces. Šī regula nodrošina satvaru šādiem stingrākiem pārredzamības standartiem un pasākumiem, pamatojoties uz Aģentūras centieniem, standartiem un pasākumiem, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas laikā.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)

Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā vai saistībā ar nozīmīgu notikumu Aģentūrai būtu jānodrošina sadarbība ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām. Šādai sadarbībai būtu jāietver datu, tostarp par epidemioloģiskām prognozēm, kopīgošana, regulāra saziņa izpildvaras līmenī un uzaicinājumi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un citu Savienības aģentūru pārstāvjiem attiecīgā gadījumā piedalīties Ārkārtas situāciju darba grupas, Zāļu vadības grupas un Medicīnisko ierīču vadības grupas sanāksmēs.

(27)

Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā vai saistībā ar nozīmīgu notikumu Aģentūrai būtu jānodrošina sadarbība ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām. Šādai sadarbībai būtu jāietver datu, tostarp par epidemioloģiskām prognozēm, kopīgošana, regulāra saziņa izpildvaras līmenī un uzaicinājumi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un citu Savienības aģentūru pārstāvjiem attiecīgā gadījumā piedalīties Ārkārtas situāciju darba grupas, Zāļu vadības grupas un Medicīnisko ierīču vadības grupas sanāksmēs. Šādai sadarbībai būtu jāietver arī stratēģiskās diskusijas ar attiecīgajām Savienības struktūrām, kas var veicināt atbilstīgu risinājumu un tehnoloģiju izpēti un izstrādi, lai mazinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai nozīmīga notikuma ietekmi vai lai, piemēram, ar ierosināto HERA, novērstu līdzīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai nozīmīgus notikumus nākotnē.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)

Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā vai saistībā ar nozīmīgu notikumu Aģentūrai būtu jānodrošina regulāra informācijas apmaiņa ar nozares pārstāvjiem, farmācijas piegādes ķēdes attiecīgajiem dalībniekiem un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjiem, lai nodrošinātu savlaicīgas diskusijas par iespējamo zāļu trūkumu tirgū un piegādes ierobežojumiem un panāktu labāku koordinēšanu un sinerģiju nolūkā novērst sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai nozīmīgu notikumu un reaģēt uz to.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b)

Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un ka veselības krīžu, piemēram, pandēmijas, ilgums un attīstība ir neskaidra, būtu jāparedz saskaņā ar šo regulu izveidoto struktūru un mehānismu darbības efektivitātes izvērtēšana. Saistībā ar minēto pārskatīšanu būtu vajadzības gadījumā jāgroza struktūras un mehānismi.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētajam darbam ir pieejami pietiekami resursi, Aģentūras tēriņi būtu jāsedz no iemaksas, ko Savienība veic Aģentūras ieņēmumos.

(29)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētajam darbam ir pieejami pietiekami resursi, tostarp atbilstīgs personāls un zināšanas, Aģentūras tēriņi būtu jāsedz no iemaksas, ko Savienība veic Aģentūras ieņēmumos.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

sagatavoties nozīmīgu notikumu ietekmei uz cilvēkiem paredzētām zālēm un sabiedrības veselības ārkārtas situāciju ietekmei uz cilvēkiem paredzētām zālēm un medicīniskajām ierīcēm un pārvaldīt šo ietekmi ;

(a)

novērst nozīmīgu notikumu ietekmi uz cilvēkiem paredzētām zālēm un sabiedrības veselības ārkārtas situāciju ietekmi uz cilvēkiem paredzētām zālēm un medicīniskajām ierīcēm , sagatavoties šādai ietekmei, to koordinēt un pārvaldīt Eiropas līmenī ;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

uzraudzīt cilvēkiem paredzētu zāļu un medicīnisko ierīču trūkumu un ziņot par to;

(b)

novērst un uzraudzīt cilvēkiem paredzētu zāļu un kritiski svarīgu medicīnisko ierīču trūkumu un ziņot par to;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)

izveidot sadarbspējīgu un digitālu datubāzi Savienības līmenī, lai uzraudzītu zāļu trūkumu un ziņotu par to;

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)

“veterinārās zāles” ir zāles, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6 4. panta 1. punktā  (1a) ;

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)

“piedāvājums” ir atsevišķu zāļu vai medicīnisko ierīču krājumu kopējais apjoms, ko tirgū laidis tirdzniecības atļaujas turētājs vai ražotājs;

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)

“pieprasījums” ir zāļu vai medicīnisko ierīču apjoms, kas ir vajadzīgs veselības aprūpes speciālistiem vai pacientiem klīnisko vajadzību apmierināšanai. Lai pieprasījums būtu pietiekami apmierināts, zāles vai medicīniskās ierīces jāiegādājas savlaicīgi un pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pacientu labākās aprūpes nepārtrauktību. Vairumtirgotāji parasti veido galveno piegādes saikni starp attiecīgi tirdzniecības atļauju turētājiem vai ražotājiem un zāļu vai medicīnisko ierīču lietotājiem, un šādos gadījumos, lai aplēstu pieprasījumu, būtu jāņem vērā vairumtirdzniecības pasūtījumos pieprasītais daudzums;

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

“trūkums” nozīmē, ka cilvēkiem paredzēto zāļu vai medicīnisko ierīču piedāvājums nav pietiekams, lai apmierinātu šādu zāļu vai medicīnisko ierīču pieprasījumu;

(d)

“trūkums” nozīmē, ka neatkarīgi no iemesla cilvēkiem paredzēto zāļu vai medicīnisko ierīču piedāvājums dalībvalsts līmenī nav pietiekams, lai apmierinātu šādu zāļu vai medicīnisko ierīču pieprasījumu;

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)

“nozīmīgs notikums” ir notikums, kas, visticamāk, radīs nopietnu sabiedrības veselības risku attiecībā uz zālēm vairāk nekā vienā dalībvalstī. Šāds notikums attiecas uz bioloģiskas, ķīmiskas, vides vai citas izcelsmes nāvīgu apdraudējumu vai citādi nopietnu apdraudējumu veselībai vai incidentu, kas var ietekmēt zāļu piedāvājumu vai kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu. Šāda notikuma rezultātā var rasties zāļu trūkums vairāk nekā vienā dalībvalstī, un tam ir steidzami nepieciešama koordinācija Savienības līmenī, lai nodrošinātu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī.

(f)

“nozīmīgs notikums” ir notikums, kas, visticamāk, radīs nopietnu sabiedrības veselības risku attiecībā uz zālēm vairāk nekā vienā dalībvalstī. Šāds notikums attiecas uz bioloģiskas, ķīmiskas, vides vai citas izcelsmes nāvīgu apdraudējumu vai citādi nopietnu apdraudējumu veselībai vai incidentu, kas var ietekmēt zāļu ražošanu, piedāvājumu , pieprasījumu vai kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu. Šāda notikuma rezultātā var rasties zāļu trūkums vairāk nekā vienā dalībvalstī, un tam ir steidzami nepieciešama koordinācija Savienības līmenī, lai nodrošinātu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī. No šīs definīcijas darbības jomas tiek izslēgtas atkārtotas zāļu piegādes problēmas.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ar šo tiek izveidota Vadības izpildgrupa zāļu trūkuma un drošuma jautājumos (“Zāļu vadības grupa”) kā daļa no Aģentūras. Tā tiekas vai nu klātienē, vai attālināti, gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā, vai pēc 4. panta 3. punktā minēta palīdzības pieprasījuma saņemšanas. Aģentūra nodrošina tās sekretariātu.

1.   Ar šo tiek izveidota Vadības izpildgrupa zāļu trūkuma un drošuma jautājumos (“Zāļu vadības grupa”) kā daļa no Aģentūras. Tā regulāri tiekas vai nu klātienē, vai attālināti , kad situācija to pieprasa , gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā, vai pēc 4. panta 3. punktā minēta palīdzības pieprasījuma saņemšanas. Aģentūra nodrošina tās sekretariātu.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Zāļu vadības grupu veido Aģentūras pārstāvis, Komisijas pārstāvis un viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts. Katra dalībvalsts ieceļ savu pārstāvi. Dalībniekus var pavadīt eksperti konkrētās zinātnes vai tehniskas jomās.

2.   Zāļu vadības grupu veido Aģentūras pārstāvis, Komisijas pārstāvis un viens augsta līmeņa pilnvarotais pārstāvis no katras dalībvalsts. Katra dalībvalsts ieceļ savu pārstāvi. Dalībniekus var pavadīt eksperti konkrētās zinātnes vai tehniskas jomās. Zāļu vadības grupā novērotāju statusā ir arī Aģentūras Pacientu un patērētāju darba grupas (PCWP) pārstāvis un Aģentūras Veselības aprūpes profesionāļu darba grupas (HCPWP) pārstāvis. Zāļu vadības grupas sastāvs ir pārredzams, un tās locekļu saraksts tiek publicēts EMA tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Zāļu vadības grupu vada Aģentūra. Priekšsēdētājs var uzaicināt trešās personas, tostarp zāļu interešu grupu pārstāvjus un tirdzniecības atļaujas turētājus, piedalīties vadības grupas sanāksmēs.

3.   Zāļu vadības grupu vada Aģentūra. Katrs Zāļu vadības grupas loceklis var ierosināt priekšsēdētājam uzaicināt trešās personas, tostarp zāļu interešu grupu pārstāvjus, tirdzniecības atļaujas turētājus, vairumtirdzniecības izplatītājus vai jebkuru citu atbilstošu zāļu piegādes ķēdes dalībnieku, veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjus piedalīties vadības grupas sanāksmēs , ja viņu devums var būt noderīgs Zāļu vadības grupas diskusijās .

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a     Zāļu vadības grupa nodrošina atvērtu komunikāciju un ciešu sadarbību ar tirdzniecība atļauju turētājiem, ražotājiem, farmācijas piegādes ķēdes attiecīgajiem dalībniekiem un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjiem, lai nozīmīga notikuma vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, kā noteikts 6. pantā, laikā nodrošinātu to zāļu, kuras tiek uzskatītas par kritiski svarīgām, potenciālā vai faktiskā trūkuma savlaicīgu noteikšanu un paziņošanu.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.   Zāļu vadības grupa ir atbildīga par 4. panta 4. punktā un 5.–8. pantā minēto uzdevumu izpildi.

6.   Zāļu vadības grupa ir atbildīga par 4. panta 3. un 4. punktā un 5.–8. pantā minēto uzdevumu izpildi.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

3. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a     Zāļu vadības grupa var apspriesties ar Veterināro zāļu komiteju ikreiz, kad tā to uzskata par nepieciešamu, lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas un nozīmīgus notikumus, kas saistīti ar zoonozēm vai tikai dzīvniekiem raksturīgām slimībām, kurām ir vai var būt būtiska ietekme uz cilvēku veselību.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

3. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b     Zāļu vadības grupas locekļi nav ne finansiāli, ne citādi ieinteresēti farmācijas nozarē tā, ka šīs intereses varētu ietekmēt viņu objektivitāti. Viņi darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs un ik gadu iesniedz deklarāciju par savām finanšu interesēm un to atjaunina ikreiz, kad tajā ir vajadzīgas izmaiņas. Visas netiešās intereses, kas varētu būt saistītas ar farmācijas nozari, ievada Aģentūras uzturētā reģistrā, un pēc pieprasījuma šī informācija ir publiski pieejama. Interešu deklarāciju dara publiski pieejamu Aģentūras tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Aģentūra nepārtraukti uzrauga tādus notikumus, kas, visticamāk, izraisīs nozīmīgu notikumu vai sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

1.   Aģentūra , sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, pastāvīgi uzrauga tādus notikumus, kas, visticamāk, izraisīs nozīmīgu notikumu vai sabiedrības veselības ārkārtas situāciju. Šajā sakarībā Aģentūra sadarbojas ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) vai attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Lai veicinātu 1. punktā minētā uzraudzības pienākuma izpildi, valsts kompetentās iestādes ar 3. panta 5. punktā minēto vienoto kontaktpunktu starpniecību, pamatojoties uz ziņošanas kritērijiem, ko Aģentūra noteikusi saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ziņo Aģentūrai par tādiem notikumiem, tostarp zāļu trūkumu noteiktā dalībvalstī, kas, visticamāk, izraisīs nozīmīgu notikumu vai sabiedrības veselības ārkārtas situāciju. Ja valsts kompetentā iestāde informē Aģentūru par zāļu trūkumu noteiktā dalībvalstī, tā sniedz Aģentūrai visu informāciju, kas saņemta no tirdzniecības atļaujas turētāja saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 23.a pantu. Pamatojoties uz ziņojumu par notikumu, kas saņemts no valsts kompetentās iestādes, un lai izprastu notikuma ietekmi citās dalībvalstīs, Aģentūra var pieprasīt informāciju no valstu kompetentajām iestādēm ar 3. panta 5. punktā minētās darba grupas starpniecību.

2.   Lai veicinātu 1. punktā minētā uzraudzības pienākuma izpildi, valsts kompetentās iestādes ar 3. panta 5. punktā minēto vienoto kontaktpunktu vai pilnībā funkcionālas 12.a pantā minētās datubāzes starpniecību, pamatojoties uz ziņošanas kritērijiem, ko Aģentūra noteikusi saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bez kavēšanās ziņo Aģentūrai par tādiem notikumiem, tostarp zāļu trūkumu noteiktā dalībvalstī, kas, visticamāk, izraisīs nozīmīgu notikumu vai sabiedrības veselības ārkārtas situāciju. Ja valsts kompetentā iestāde informē Aģentūru par zāļu trūkumu noteiktā dalībvalstī, tā sniedz Aģentūrai visu informāciju, kas saņemta no tirdzniecības atļaujas turētāja saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 23.a pantu. Pamatojoties uz ziņojumu par notikumu, kas saņemts no valsts kompetentās iestādes, un lai izprastu notikuma ietekmi citās dalībvalstīs, Aģentūra var pieprasīt informāciju no valstu kompetentajām iestādēm ar 3. panta 5. punktā minētās darba grupas starpniecību.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ja Aģentūra uzskata, ka ir jārisina faktisks vai nenovēršams nozīmīgs notikums, tā par to informē Komisiju un dalībvalstis. Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu vai Aģentūras izpilddirektora pieprasījuma var pieprasīt Zāļu vadības grupas palīdzību nozīmīgā notikuma risināšanā .

3.   Ja Aģentūra uzskata, ka ir jārisina faktisks vai nenovēršams nozīmīgs notikums, tā par to informē Komisiju un dalībvalstis. Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu vai Aģentūras izpilddirektora pieprasījuma pieprasa Zāļu vadības grupas palīdzību pieejamās informācijas analizēšanā . Pamatojoties uz informācijas analīzi, Zāļu vadības grupa var ierosināt Komisijai oficiāli atzīt nozīmīgo notikumu un saskaņā ar 5. pantu sniegt ieteikumus šāda notikuma risināšanai.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zāļu vadības grupa sniedz konsultācijas Komisijai un dalībvalstīm par piemērotām darbībām, kas tās ieskatā būtu jāveic Savienības līmenī attiecībā uz skartajām zālēm saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK vai Regulas (EK) Nr. 726/2004 noteikumiem (18).

Zāļu vadības grupa sniedz konsultācijas un ieteikumus Komisijai un dalībvalstīm par piemērotām darbībām, kas tās ieskatā būtu jāveic Savienības līmenī attiecībā uz skartajām zālēm saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK vai Regulas (EK) Nr. 726/2004 noteikumiem (18).

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja Zāļu vadības grupas sniegtie ieteikumi netiek ņemti vērā, Komisija un dalībvalstis sniedz argumentētu pamatojumu. Zāļu vadības grupas ieteikumus, kā arī Komisijas un dalībvalstu sniegtos argumentētos pamatojumus dara publiski pieejamus 13. pantā minētajā tīmekļa portālā.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja ir konstatēta saikne ar zoonozēm vai tikai dzīvniekiem raksturīgām slimībām, kam ir vai var būt būtiska ietekme uz cilvēku veselību, vai ja veterināro zāļu aktīvo vielu lietošana var būt noderīga, lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai nozīmīgo notikumu, vai arī citos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, Zāļu vadības grupa var sadarboties ar Veterināro zāļu komiteju.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Pēc 4. panta 3. punktā minētā palīdzības pieprasījuma un apspriešanās ar darba grupu Zāļu vadības grupa pieņem tādu zāļu sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 un kuras tā uzskata par kritiski svarīgām nozīmīgā notikuma laikā (“nozīmīgā notikuma kritiski svarīgo zāļu saraksts”). Sarakstu pēc nepieciešamības atjaunina, līdz nozīmīgais notikums ir pienācīgi atrisināts.

1.   Pēc 4. panta 3. punktā minētā palīdzības pieprasījuma un apspriešanās ar darba grupu Zāļu vadības grupa pieņem tādu zāļu sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 un kuras tā uzskata par kritiski svarīgām nozīmīgā notikuma laikā (“nozīmīgā notikuma kritiski svarīgo zāļu saraksts”). Sarakstu pēc nepieciešamības atjaunina, līdz nozīmīgais notikums ir pienācīgi atrisināts , un saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu tiek apstiprināts, ka Zāļu vadības grupas palīdzība vairs nav nepieciešama .

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Uzreiz pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas pasludināšanas un apspriešanās ar darba grupu Zāļu vadības grupa pieņem tādu zāļu sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 un kuras tā uzskata par kritiski svarīgām sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā (“sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo zāļu saraksts”). Sarakstu pēc nepieciešamības atjaunina, līdz izbeidzas pasludinātā sabiedrības veselības ārkārtas situācija.

2.   Uzreiz pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas pasludināšanas un apspriešanās ar darba grupu Zāļu vadības grupa pieņem tādu zāļu sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 un kuras tā uzskata par kritiski svarīgām sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā (“sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo zāļu saraksts”). Sarakstu pēc nepieciešamības atjaunina, līdz izbeidzas pasludinātā sabiedrības veselības ārkārtas situācija. Vajadzības gadījumā sarakstu var atjaunināt saskaņā ar 16. pantā minētā pārskatīšanas procesa rezultātiem, un šajā jautājumā Zāļu vadības grupa sadarbojas ar Ārkārtas situāciju darba grupu.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Zāļu vadības grupa pieņem informācijas kopumu, kas nepieciešams, lai uzraudzītu 1. un 2. punktā minētajos sarakstos (“kritiski svarīgo zāļu saraksti”) iekļauto zāļu piedāvājumu un pieprasījumu un informētu par to savu darba grupu.

3.   Zāļu vadības grupa pieņem informācijas un pasākumu kopumu, kas nepieciešams, lai uzraudzītu 1. un 2. punktā minētajos sarakstos (“kritiski svarīgo zāļu saraksti”) iekļauto zāļu piedāvājumu un pieprasījumu un informētu par to savu darba grupu. Attiecīgi tiek informētas Savienības vai valstu struktūras, kas nodarbojas ar zāļu krājumu veidošanu. Zāļu vadības grupa savlaicīgi ziņo Aģentūrai un Komisijai par veikto uzraudzību, kā arī nekavējoties informē par visiem nozīmīgiem notikumiem vai piedāvājuma trūkumu.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a     Aģentūra izveido publiski pieejamu tīmekļa vietni, kurā tiek sniegta informācija par kritiski svarīgu zāļu faktisko trūkumu. Tajā būs iekļauta arī norāde uz valsts zāļu trūkuma reģistriem. Šajā tīmekļa vietnē cita starpā iekļauj šādu informāciju:

 

(a)

uzņēmuma nosaukums un starptautiskais bezīpašnieka nosaukums;

(b)

terapeitiskā indikācija;

(c)

trūkuma iemesls;

(d)

sākuma un beigu datums;

(e)

skartās dalībvalstis;

(f)

informācija veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, tostarp informācija par alternatīvu ārstēšanu.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz kritiski svarīgo zāļu sarakstiem un informāciju un datiem, kas sniegti saskaņā ar 10. un 11. pantu, Zāļu vadības grupa uzrauga minētajos sarakstos iekļauto zāļu piedāvājumu un pieprasījumu, lai atklātu šādu zāļu potenciālu vai faktisku trūkumu. Šādas uzraudzības ietvaros Zāļu vadības grupa attiecīgā gadījumā sazinās ar Veselības drošības komiteju, kas izveidota ar Regulas (ES) 2020/[…] 4. pantu (19), un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā ar Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos, kas izveidota ar minētās regulas 24. pantu.

Pamatojoties uz kritiski svarīgo zāļu sarakstiem un informāciju un datiem, kas sniegti saskaņā ar 10. un 11. pantu, kā arī uz datubāzi, kas izveidota saskaņā ar 12.a pantu, tiklīdz tā ir pilnībā funkcionāla, Zāļu vadības grupa uzrauga minētajos sarakstos iekļauto zāļu piedāvājumu un pieprasījumu, lai atklātu šādu zāļu potenciālu vai faktisku trūkumu. Šādas uzraudzības ietvaros Zāļu vadības grupa attiecīgā gadījumā sazinās ar Veselības drošības komiteju, kas izveidota ar Regulas (ES) 2020/[…] 4. pantu (19), un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā ar Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos, kas izveidota ar minētās regulas 24. pantu , kā arī ar ECDC .

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Visu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laiku vai pēc 4. panta 3. punktā minētā palīdzības pieprasījuma līdz tā slēgšanai Zāļu vadības grupa regulāri ziņo par tās veiktās uzraudzības rezultātiem Komisijai un apakštīklam, kas minēts 9. panta 2. punktā, un jo īpaši signalizē par kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu potenciālu vai faktisku trūkumu.

1.   Visu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laiku vai pēc 4. panta 3. punktā minētā palīdzības pieprasījuma līdz tā slēgšanai Zāļu vadības grupa regulāri ziņo par tās veiktās uzraudzības rezultātiem Komisijai un apakštīklam, kas minēts 9. panta 2. punktā, un jo īpaši signalizē par kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu potenciālu vai faktisku trūkumu. Šos ziņojumus attiecīgā gadījumā var darīt pieejamus arī citiem farmācijas piegādes ķēdes dalībniekiem.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Ja to pieprasa Komisija vai 9. panta 2. punktā minētais apakštīkls, Zāļu vadības grupa sniedz agregētus datus un prognozes par pieprasījumu , ar kuriem pamato savus konstatējumus. Saistībā ar to Zāļu vadības grupa sazinās ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu epidemioloģiskus datus, kas palīdzētu prognozēt zāļu vajadzības, un ar 19. pantā minēto Vadības izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, ja zāles, kas iekļautas kritiski svarīgo zāļu sarakstā, ievada, izmantojot medicīnisku ierīci.

2.   Ja to pieprasa Komisija , viena vai vairākas valstu kompetentās iestādes vai 9. panta 2. punktā minētais apakštīkls, Zāļu vadības grupa sniedz agregētus datus un prognozes par pieprasījumu un tā pamato savus konstatējumus. Saistībā ar to Zāļu vadības grupa izmanto datus, kas izgūti no datubāzes, kura izveidota saskaņā ar 12.a pantu, tiklīdz tā ir pilnībā funkcionāla, un sazinās ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu epidemioloģiskus datus, modeļus un attīstības scenārijus, kas palīdzētu prognozēt zāļu vajadzības, un ar 19. pantā minēto Vadības izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, ja zāles, kas iekļautas kritiski svarīgo zāļu sarakstā, ievada, izmantojot medicīnisku ierīci. Agregētos datus un prognozes par pieprasījumu attiecīgā gadījumā var darīt pieejamus arī citiem farmācijas piegādes ķēdes dalībniekiem, lai labāk novērstu vai mazinātu potenciālu vai faktisku trūkumu. Zāļu vadības grupa savus konstatējumus un secinājumus dara zināmus Savienības un valstu dalībniekiem, kas nodarbojas ar zāļu un medicīnisko ierīču krājumu veidošanu.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Zāļu vadības grupa šādas ziņošanas ietvaros var arī sniegt ieteikumus par pasākumiem, ko var veikt Komisija, dalībvalstis, tirdzniecības atļaujas turētāji un citas vienības, lai novērstu vai samazinātu potenciālu vai faktisku trūkumu. Saistībā ar to grupa pēc vajadzības sazinās ar Veselības drošības komiteju un — sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā — ar Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos.

3.   Zāļu vadības grupa šādas ziņošanas ietvaros var arī sniegt ieteikumus par pasākumiem, ko var veikt Komisija, dalībvalstis, tirdzniecības atļaujas turētāji un citas vienības, tostarp veselības aprūpes speciālistu un pacientu organizāciju pārstāvji, lai novērstu vai samazinātu potenciālu vai faktisku trūkumu. Saistībā ar to grupa pēc vajadzības sazinās ar Veselības drošības komiteju un — sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā — ar Padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Zāļu vadības grupa var pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt ieteikumus par pasākumiem, kurus var veikt Komisija, dalībvalstis, tirdzniecības atļaujas turētāji un citas vienības, lai nodrošinātu gatavību pārvarēt potenciālu vai faktisku zāļu trūkumu, ko ir izraisījušas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai nozīmīgi notikumi.

4.   Zāļu vadības grupa var pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt ieteikumus par pasākumiem, kurus var veikt Komisija, dalībvalstis, tirdzniecības atļaujas turētāji , veselības aprūpes speciālistu pārstāvji un citas vienības, lai nodrošinātu gatavību pārvarēt potenciālu vai faktisku zāļu trūkumu, ko ir izraisījušas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai nozīmīgi notikumi.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Zāļu vadības grupa var pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā gadījumā koordinēt pasākumus starp valstu kompetentajām iestādēm, tirdzniecības atļaujas turētājiem un citām vienībām, lai novērstu vai samazinātu potenciālu vai faktisku trūkumu nozīmīga notikuma vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kontekstā.

5.   Zāļu vadības grupa var pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā gadījumā koordinēt pasākumus starp valstu kompetentajām iestādēm, tirdzniecības atļaujas turētājiem un citām vienībām, tostarp veselības aprūpes speciālistu un pacientu organizāciju pārstāvjiem, lai novērstu vai samazinātu potenciālu vai faktisku trūkumu nozīmīga notikuma vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kontekstā.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

8. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a     Ja 3. un 4. punktā minētie ieteikumi netiek ņemti vērā vai netiek īstenoti, Komisija, dalībvalstis un tirdzniecības atļaujas turētāji vajadzības gadījumā sniedz argumentētu pamatojumu.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

nosaka kritiski svarīgo zāļu sarakstu izveides procedūras;

(a)

nosaka kritiski svarīgo zāļu sarakstu izveides un pārskatīšanas procedūras un kritērijus, nodrošinot pienācīgu apspriešanos ar tirdzniecības atļaujas turētājiem un citiem attiecīgajiem farmācijas piegādes ķēdes dalībniekiem, kā arī veselības aprūpes speciālistiem, patērētājiem un pacientiem ;

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

nosaka 4., 7. un 8. pantā paredzētās uzraudzības, datu vākšanas un ziņošanas metodes un kritērijus;

(b)

nosaka 4., 7. un 8. pantā paredzētās uzraudzības, datu vākšanas un ziņošanas metodes un kritērijus un minimālo pamatdatu kopumu ;

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

izstrādā racionālas elektroniskās uzraudzības un ziņošanas sistēmas;

(c)

sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm izstrādā racionālas elektroniskās uzraudzības un ziņošanas sistēmas , līdz pilnībā sāk darboties 12.a pantā paredzētā datubāze, kas pamatojas uz saskaņotiem datu laukiem attiecībā uz visām dalībvalstīm ;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)

savā tīmekļa portālā publicē šā punkta a), b) un f) apakšpunktā minēto informāciju;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

pieprasa informāciju no a) apakšpunktā minētajā apakštīklā iekļautajiem kontaktpunktiem un nosaka termiņu tās iesniegšanai;

(b)

pieprasa informāciju , tostarp par kritiski svarīgu zāļu sarakstā iekļauto zāļu piedāvājumu, no a) apakšpunktā minētajā apakštīklā iekļautajiem kontaktpunktiem un nosaka termiņu tās iesniegšanai , ja šāda informācija nav pieejama 12.a pantā paredzētajā datubāzē ;

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

pieprasa informāciju no vienotajiem dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktpunktiem, pamatojoties uz informācijas kopumu, par ko vienojusies Zāļu vadības grupa, un nosaka termiņu tās iesniegšanai.

(c)

pieprasa informāciju no vienotajiem dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktpunktiem, pamatojoties uz informācijas kopumu, par ko vienojusies Zāļu vadības grupa, un nosaka termiņu tās iesniegšanai , ja šāda informācija nav pieejama 12 . a pantā paredzētajā datubāzē.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

ziņas par potenciālo vai faktisko trūkumu, piemēram, faktiskajiem vai plānotajiem sākuma un beigu datumiem un iespējamo vai zināmo cēloni;

(d)

ziņas par potenciālo vai faktisko trūkumu, piemēram, faktiskajiem vai paredzamajiem sākuma un beigu datumiem un iespējamo vai zināmo cēloni , kā arī informācija par iespējamiem problemātiskajiem posmiem piegādes ķēdē ;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)

pieejamie krājumi;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)

jau piegādātie daudzumi;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec)

prognozētās piegādes;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)

ietekmes mazināšanas plāni, tostarp ražošanas jauda un piegādes kapacitāte ;

(g)

novēršanas un ietekmes mazināšanas plāni, tostarp informācija par ražošanas jaudu un piegādes kapacitāti, gatavo zāļu un aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu ražošanas vietām, potenciālajām alternatīvām ražošanas vietām vai minimālo krājumu līmeni, ar mērķi nodrošināt kritiski svarīgu zāļu sarakstos iekļauto zāļu pastāvīgu piedāvājumu un novērstu trūkumu .

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)

informācija no vairumtirdzniecības izplatītājiem un juridiskām personām, kam ir tiesības piegādāt zāles iedzīvotājiem.

svītrots

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Savienībā apstiprinātu zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji sešu mēnešu laikā no šīs regulas piemērošanas dienas iesniedz saskaņā ar 9. panta 1. punkta e) apakšpunktu pieprasīto informāciju elektroniska iesnieguma formā datubāzē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta l) apakšpunktā. Tirdzniecības atļaujas turētāji pēc vajadzības atjaunina iesniegumus.

2.   Savienībā apstiprinātu zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji 6  mēnešu laikā no šīs regulas piemērošanas dienas iesniedz saskaņā ar 9. panta 1. punkta e) apakšpunktu pieprasīto informāciju elektroniska iesnieguma formā datubāzē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta l) apakšpunktā , un nodrošina minētās informācijas atbilstību Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) cilvēkiem paredzēto zāļu identifikācijas standartiem (IDMP) . Tirdzniecības atļaujas turētāji pēc vajadzības atjaunina iesniegumus.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Ja kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji norāda, ka iesniegtā informācija satur konfidenciālu komercinformāciju, tie norāda attiecīgās daļas un paskaidro šādas norādes iemeslus. Aģentūra pēc būtības novērtē katru pieprasījumu un pasargā konfidenciālu komercinformāciju pret nepamatotu izpaušanu.

4.   Ja kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji norāda, ka iesniegtā informācija , ko pieprasījusi Aģentūra vai dalībvalstu kompetentās iestādes, satur konfidenciālu komercinformāciju, tie norāda attiecīgās daļas un paskaidro šādas norādes iemeslus. Aģentūra pēc būtības novērtē katru pieprasījumu un pasargā konfidenciālu komercinformāciju pret nepamatotu izpaušanu.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Ja kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu tirdzniecības atļaujas turētāju rīcībā ir jebkāda papildu informācija, kas ietver liecības par potenciālu vai faktisku trūkumu, tie nekavējoties sniedz šādu informāciju Aģentūrai.

5.   Ja kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu tirdzniecības atļaujas turētāju un/vai citu farmācijas piegādes ķēdes attiecīgo dalībnieku rīcībā ir jebkāda papildu informācija, kas ietver liecības par potenciālu vai faktisku trūkumu, tie nekavējoties sniedz šādu informāciju Aģentūrai.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

10. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

informē Zāļu vadības grupu par veiktajiem pasākumiem un ziņo par to rezultātiem, tostarp sniedzot informāciju par potenciāla vai faktiska trūkuma novēršanu.

(c)

informē Zāļu vadības grupu par veiktajiem pasākumiem un ziņo šo pasākumu uzraudzību un rezultātiem, tostarp sniedzot informāciju par potenciāla vai faktiska trūkuma novēršanu.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

10. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a     Lai papildinātu kritiski svarīgu zāļu trūkuma novēršanas un mazināšanas plānus, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes var vairumtirdzniecības izplatītājiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem pieprasīt papildu informāciju par loģistikas problēmām, kas radušās vairumtirdzniecības piegādes ķēdē.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Lai veicinātu 7. pantā minēto uzraudzību, pēc Aģentūras pieprasījuma dalībvalstis Aģentūras noteiktajā termiņā:

1.   Lai veicinātu 7. pantā minēto uzraudzību un ja šāda informācija nav pieejama 12.a pantā paredzētajā datubāzē , pēc Aģentūras pieprasījuma dalībvalstis Aģentūras noteiktajā termiņā sniedz šādu informāciju :

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Ja nepieciešams, lai izpildītu 1. punktā paredzētos ziņošanas pienākumus, dalībvalstis ar Aģentūras atbalstu apkopo informāciju un datus par rezervju līmeni no vairumtirdzniecības izplatītājiem un citām juridiskām personām, kam ir tiesības apgādāt iedzīvotājus ar kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļautajām zālēm.

2.   Ja nepieciešams, lai izpildītu 1. punktā paredzētos ziņošanas pienākumus, dalībvalstis ar Aģentūras atbalstu apkopo attiecīgo informāciju un datus , tostarp par krājumu līmeni, no vairumtirdzniecības izplatītājiem un citām juridiskām un fiziskām personām, kas ir pilnvarotas vai kam ir tiesības apgādāt iedzīvotājus ar kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļautajām zālēm.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a     Valsts kompetentās iestādes zāļu jautājumos sekmē tiešsaistes datu vākšanu par zāļu trūkuma ietekmi uz pacientiem un patērētājiem. Valsts kompetento iestāžu vienoto kontaktpunktu, kas minēti 3. panta 5. punktā, apakštīkls no šiem apsekojumiem izgūtos attiecīgos agregētos datus iesniedz Zāļu vadības grupai, un tie ir izmantojami, lai sagatavotu ieteikumus par zāļu trūkuma pārvaldību.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)

veicina koordināciju starp ražotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai reaģētu uz pieprasījuma pieaugumu;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

apsver nepieciešamību pēc norādījumiem dalībvalstīm, tirdzniecības atļaujas turētājiem un citām vienībām;

(b)

apsver nepieciešamību pēc norādījumiem un ieteikumiem dalībvalstīm, tirdzniecības atļaujas turētājiem un citām vienībām , tostarp no farmācijas piegādes ķēdes, kā arī veselības aprūpes speciālistiem, lai sniegtu atbalstu viņu darbā un saziņā ar pacientiem ;

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)

pēc vajadzības sadarbojas ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu vai to aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu potenciālu vai faktisku trūkumu gadījumos, kad šīs zāles vai sastāvdaļas tiek importētas Savienībā un šādam potenciālam vai faktiskam trūkumam ir starptautiskas sekas.

(f)

pēc vajadzības sadarbojas ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu vai to aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu potenciālu vai faktisku trūkumu gadījumos, kad šīs zāles vai sastāvdaļas tiek importētas Savienībā un šādam potenciālam vai faktiskam trūkumam ir starptautiskas sekas , un par šādām darbībām, kā arī par iegūtajiem rezultātiem ziņo Zāļu vadības grupai .

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Eiropas zāļu piedāvājuma datubāze

 

1.     Aģentūra sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm izveido, uztur un pārvalda Eiropas zāļu piedāvājuma datubāzi (EUMSD) ar šādiem mērķiem:

 

(a)

nodrošināt zāļu piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzību Savienības un dalībvalstu līmenī;

 

(b)

nodrošināt zāļu trūkuma uzraudzību un ziņošanu par to Savienības un dalībvalstu līmenī;

 

(c)

nodrošināt, ka tirdzniecības atļaujas turētāji un vairumtirdzniecības izplatītāji izpilda 10. pantā noteiktos informēšanas pienākumus;

 

(d)

nodrošināt, ka Komisija, Aģentūra un valsts kompetentās iestādes veic ar šo regulu saistītos uzdevumus, pamatojoties uz kvalitatīvu informāciju, un sekmēt to sadarbību.

 

EUMSD, kas ne tikai ārkārtas situācijās sabiedrības veselības jomā un nozīmīgos notikumos, bet arī parastos apstākļos darbojas kā sadarbspējīga un saskaņota Savienības līmeņa datubāze, kuras pamatā ir dati, kas paziņoti, izmantojot valsts elektroniskās platformas, kuras izveidotas saskaņā ar 2. punktu. Datubāze ļauj Aģentūrai un valsts kompetentajām iestādēm vienlaikus piekļūt datubāzē sniegtajai informācijai un ar to dalīties.

 

2.     Lai reāllaikā uzraudzītu zāļu piedāvājumu, katra dalībvalsts izstrādā elektronisku platformu, kas spēj jebkurā brīdī noteikt ikvienu zālu piedāvājuma apjomu un atklāt, prognozēt un novērst zāļu trūkumu. Šīs platformas, ko pārvalda valsts kompetentās iestādes, dalībvalstu līmenī sāk pilnībā darboties līdz … [30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

 

Datus par piedāvājumu un pieprasījumu dalībvalsts līmenī paziņo šādas struktūras:

 

(a)

tirdzniecības atļaujas turētāji;

 

(b)

vairumtirdzniecības izplatītāji;

 

(c)

mazumtirdzniecības un slimnīcu aptiekas.

 

3.     Papildus 2. punktā noteiktajām darbībām elektroniskās platformas nodrošina valsts kompetentajām iestādēm reāllaika piekļuvi valsts līmeņa informācijai par vairumtirdzniecības izplatītāju, mazumtirdzniecības aptieku un slimnīcu aptieku neapmierināto pieprasījumu. Minētās platformas arī ļauj tirdzniecības atļaujas turētājiem ziņot par jebkādām zāļu piedāvājuma problēmām, tostarp ražošanas problēmām.

 

4.     Dalībvalstu platformas ir sadarbspējīgas un replicē savu informāciju Aģentūras pārvaldītajā EUMSD, tādējādi novēršot 9. panta 2. punktā minēto vienoto kontaktpunktu ziņošanas procesa dublēšanos.

 

5.     Dalībvalstu platformu un attiecīgi EUMSD ģenerētie dati ļauj identificēt piedāvājuma problēmas piegādes ķēdē un, izmantojot lielo datu tehnoloģijas un attiecīgā gadījumā mākslīgo intelektu, spēj iepriekš prognozēt piedāvājuma problēmas.

 

6.     Iesniegtie dati atbilst ISO izstrādātajiem IDMP, un to pamatā ir četras pamatdatu jomas farmācijas regulējuma procesos, proti, dati par vielu, produktu un organizāciju un atsauces dati.

 

7.     Aģentūra sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm līdz … [6 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izstrādā datubāzes funkcionālās specifikācijas, kā arī plānu EUMSD un dalībvalstu platformu ieviešanai. Ar minēto plānu cenšas nodrošināt, ka EUMSD sāk pilnībā darboties no … [48 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

 

8.     Ja valsts kompetentā iestāde norāda, ka iesniegtā informācija satur konfidenciālu komercinformāciju, tā norāda attiecīgās daļas un paskaidro šādas norādes iemeslus. Aģentūra pēc būtības novērtē katru pieprasījumu un pasargā konfidenciālu komercinformāciju pret nepamatotu izpaušanu.

 

9.     Ņemot vērā komerciāli sensitīvus datus, kas iesniegti EUMSD, piekļuve datubāzei ir atļauta tikai Komisijai, Aģentūrai, valsts kompetentajām iestādēm, kas datus iesniedz datubāzei, un Zāļu vadības grupai.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra savā tīmekļa portālā un ar citiem piemērotiem līdzekļiem kopā ar valsts kompetentajām iestādēm informē iedzīvotājus un interešu grupas par Zāļu vadības grupas darbu.

Aģentūra sava tīmekļa portāla speciāli tam atvēlētā vietā un ar citiem piemērotiem līdzekļiem kopā ar valsts kompetentajām iestādēm savlaicīgi informē iedzīvotājus un interešu grupas par Zāļu vadības grupas darbu un atbilstīgi reaģē uz dezinformāciju par Zāļu vadības grupas darbu .

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Zāļu vadības grupas īstenotās procedūras ir pārredzamas. Zāļu vadības grupas sanāksmju darba kārtības un protokolus, kā arī reglamentu, ieteikumus un vajadzības gadījumā balsojumus, tostarp jebkādus nevienprātības gadījumus, dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ar šo tiek izveidota Ārkārtas situāciju darba grupa kā Aģentūras daļa. Tā sanāk klātienē vai attālināti sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laikā. Aģentūra nodrošina tās sekretariātu.

1.   Ar šo tiek izveidota Ārkārtas situāciju darba grupa kā Aģentūras daļa. Tā sanāk klātienē vai attālināti , gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā. Aģentūra nodrošina tās sekretariātu.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)

pēc vajadzības sadarboties ar Savienības struktūrām un aģentūrām, Pasaules Veselības organizāciju, trešām valstīm un starptautiskām zinātniskām organizācijām par zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un zālēm, kurām var piemist potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

(f)

pēc vajadzības sadarboties ar valsts kompetentajām iestādēm, Savienības struktūrām un aģentūrām, Pasaules Veselības organizāciju, trešām valstīm un starptautiskām zinātniskām organizācijām par zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un zālēm, kurām var piemist potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ārkārtas situāciju darba grupu veido Aģentūras zinātnisko komiteju, darba grupu pārstāvji un darbinieki, saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 27. pantu izveidotās koordinācijas grupas un saskaņā ar Regulas (ES) 536/2014 85. pantu izveidotās Klīnisko pārbaužu koordinācijas un konsultāciju grupas pārstāvji (21). Uz ad hoc pamata pēc vajadzības var tikt iecelti ārējie eksperti un uzaicināti citu Savienības struktūru un aģentūru pārstāvji. Grupu vada Aģentūra.

3.   Ārkārtas situāciju darba grupu veido Aģentūras zinātnisko komiteju, darba grupu pārstāvji , tostarp Pacientu un patērētāju darba grupas (PCWP) pārstāvji un Veselības aprūpes speciālistu darba grupas (HCPWP) pārstāvji, un darbinieki, saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 27. pantu izveidotās koordinācijas grupas un saskaņā ar Regulas (ES) Nr.  536/2014 85. pantu izveidotās Klīnisko pārbaužu koordinācijas un konsultāciju grupas pārstāvji (21). Uz ad hoc pamata pēc vajadzības var tikt iecelti ārējie eksperti un uzaicināti citu Savienības struktūru un aģentūru pārstāvji. Grupu vada Aģentūra.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Priekšsēdētājs var uzaicināt sanāksmēs piedalīties dalībvalstu pārstāvjus, Aģentūras zinātnisko komiteju un darba grupu dalībniekus un trešās personas, tostarp zāļu interešu grupu pārstāvjus, tirdzniecības atļaujas turētājus, zāļu izstrādātājus, klīnisko pārbaužu sponsorus, klīnisko pārbaužu tīklu pārstāvjus un interešu grupas, kas pārstāv pacientus un veselības aprūpes profesionāļus .

5.   Priekšsēdētājs var uzaicināt sanāksmēs piedalīties dalībvalstu pārstāvjus, Aģentūras zinātnisko komiteju un darba grupu dalībniekus un trešās personas, tostarp zāļu interešu grupu pārstāvjus, tirdzniecības atļaujas turētājus, zāļu izstrādātājus, klīnisko pārbaužu sponsorus, klīnisko pārbaužu tīklu pārstāvjus , neatkarīgus klīnisko pārbaužu ekspertus un pētniekus un interešu grupas, kas pārstāv pacientus un veselības aprūpes speciālistus .

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

14. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.   Attiecībā uz Ārkārtas situāciju darba grupas locekļu darbības pārredzamību un neatkarību piemēro Regulas (EK) Nr. 726/2004 63. pantu.

8.   Attiecībā uz Ārkārtas situāciju darba grupas locekļu darbības pārredzamību un neatkarību piemēro Regulas (EK) Nr. 726/2004 63. pantu. Ārkārtas situāciju darba grupas locekļi Regulas (EK) Nr. 726/2004 63. pantā paredzēto ikgadējo deklarāciju par savām finanšu interesēm atjaunina ikreiz, kad notiek relevantas izmaiņas.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ārkārtas situāciju darba grupa ievieš procedūras, saskaņā ar kurām tiek pieprasīts un iesniegts nepieciešamais informācijas kopums un dati, tostarp informācija par dalībvalsti vai dalībvalstīm, kur ir iesniegts klīniskās pārbaudes atļaujas pieteikums vai kur to ir paredzēts iesniegt.

3.   Ārkārtas situāciju darba grupa ievieš procedūras un norādījumus , saskaņā ar kurām tiek pieprasīts un iesniegts nepieciešamais informācijas kopums un dati, tostarp informācija par dalībvalsti vai dalībvalstīm, kur ir iesniegts klīniskās pārbaudes atļaujas pieteikums vai kur to ir paredzēts iesniegt.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

15. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Apstiprinot klīniskās pārbaudes pieteikumu, par kuru ir sniegtas zinātnisks padoms, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā šo padomu.

5.   Apstiprinot klīniskās pārbaudes pieteikumu, par kuru ir sniegts zinātnisks padoms, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā šo padomu. Ārkārtas situāciju darba grupas sniegtais zinātniskais padoms neskar Regulā (ES) Nr. 536/2014 paredzēto ētisko novērtēšanu.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Publiski pieejama informācija par klīniskām pārbaudēm un lēmumiem par tirdzniecības atļaujām

 

1.     Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā Savienības veiktu klīnisko pārbaužu sponsori:

 

(a)

uzsākot pārbaudi, ES klīnisko pārbaužu reģistrā publicē pētījuma protokolu;

 

(b)

ES klīnisko pētījumu reģistrā Aģentūras noteiktajā termiņā, kas ir īsāks par Regulas (ES) Nr. 536/2014 37. pantā noteikto termiņu, publicē pētījuma rezultātu kopsavilkumu.

 

2.     Ja attiecīgajām zālēm tiek piešķirta tirdzniecības atļauja, Aģentūra:

 

(a)

tirdzniecības atļaujas piešķiršanas laikā publicē zāļu aprakstu ar lietošanas instrukciju;

 

(b)

pēc iespējas drīzāk un, ja iespējams, septiņu dienu laikā pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas publicē Eiropas publiskā novērtējuma ziņojumus;

 

(c)

ja iespējams, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi atļauju, un pēc personas datu anonimizēšanas un komerciāli konfidenciālas informācijas izslēgšanas, publicē klīniskos datus, kas iesniegti Aģentūrai pieteikuma pamatošanai;

 

(d)

publicē pilnīgu riska pārvaldības plānu un tā atjauninājumus.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas pasludināšanas Ārkārtas situāciju darba grupa pārskata pieejamos zinātniskos datus par zālēm, kuras, iespējams, varētu izmantot sabiedrības veselības ārkārtas situācijas risināšanā. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā pārskatu regulāri atjaunina .

1.   Pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas pasludināšanas Ārkārtas situāciju darba grupa pārskata pieejamos zinātniskos datus par zālēm, kuras, iespējams, varētu izmantot sabiedrības veselības ārkārtas situācijas risināšanā. Pārskatu regulāri atjaunina sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā , tostarp gadījumos, kad par to ir vienojusies Ārkārtas situāciju darba grupa un Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja, gatavojoties tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanai .

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Sagatavojot pārskatu, Ārkārtas situāciju darba grupa var pieprasīt informāciju un datus no tirdzniecības atļaujas turētājiem un izstrādātājiem un iesaistīties ar tiem sākotnējās pārrunās. Ārkārtas situāciju darba grupa var arī izmantot novērojumu pētījumus par veselības datiem, kas iegūti ārpus klīniskajiem pētījumiem, ja tādi ir pieejami un ņemot vērā to uzticamību.

2.   Sagatavojot pārskatu, Ārkārtas situāciju darba grupa var pieprasīt informāciju un datus no tirdzniecības atļaujas turētājiem un izstrādātājiem un iesaistīties ar tiem sākotnējās pārrunās. Ārkārtas situāciju darba grupa var arī izmantot novērojumu pētījumus par veselības datiem, kas iegūti ārpus klīniskajiem pētījumiem, ja tādi ir pieejami un ņemot vērā to uzticamību. Lai iegūtu papildu informāciju un apmainītos ar datiem, Ārkārtas situāciju darba grupa var uzturēt sakarus ar trešo valstu zāļu aģentūrām.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

16. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.     Aģentūra publicē saskaņā ar 4. punktu pieņemtos atzinumus, tostarp visus atjauninājumus, savā tīmekļa portālā.

svītrots

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra savā tīmekļa portālā un ar citiem piemērotiem līdzekļiem kopā ar valsts kompetentajām iestādēm informē iedzīvotājus un attiecīgās interešu grupas par Ārkārtas situāciju darba grupas darbu.

Aģentūra savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā vietā un ar citiem piemērotiem līdzekļiem kopā ar valsts kompetentajām iestādēm nekavējoties informē iedzīvotājus un attiecīgās interešu grupas par Ārkārtas situāciju darba grupas darbu un atbilstīgi reaģē uz dezinformāciju, kas vērsta pret Ārkārtas situāciju darba grupas darbu.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ārkārtas situāciju darba grupas locekļu sarakstu, reglamentu, kā arī saskaņā ar 16. panta 3. punktu sniegtos ieteikumus un saskaņā ar 16. panta 4. punktu pieņemtos atzinumus publicē Aģentūras tīmekļa portālā.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

izstrādā un uztur elektroniskus rīkus informācijas un datu, tostarp ārpus klīniskiem pētījumiem iegūtu elektronisku veselības datu, iesniegšanai;

(a)

izstrādā un uztur elektroniskus rīkus , tostarp sadarbspējīgu un digitalizētu platformu, informācijas un datu, tostarp ārpus klīniskiem pētījumiem iegūtu elektronisku veselības datu, iesniegšanai;

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

koordinē neatkarīgus vakcīnu iedarbīguma un drošuma uzraudzības pētījumus, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošus attiecīgus datus. Šādu koordināciju īsteno kopā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, jo īpaši, izmantojot jaunu platformu, kas paredzēta vakcīnu uzraudzībai;

(b)

izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošus attiecīgus datus, koordinē neatkarīgus zāļu izmantošanas, iedarbīguma un drošuma uzraudzības pētījumus par tādām zālēm , ko paredzēts izmantot, lai ārstētu, novērstu vai diagnosticētu slimības; attiecībā uz vakcīnām šādu koordināciju īsteno kopā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, jo īpaši, izmantojot jaunu platformu, kas paredzēta vakcīnu uzraudzībai;

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

savos regulatīvajos uzdevumos izmanto digitālās infrastruktūras vai rīkus, lai veicinātu ātru piekļuvi ārpus klīniskiem pētījumiem iegūtiem pieejamiem elektroniskiem veselības datiem vai to analīzi un šādu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, Aģentūru un citām Savienības struktūrām;

(c)

savos regulatīvajos uzdevumos izmanto digitālās infrastruktūras vai rīkus, lai veicinātu ātru piekļuvi ārpus intervences klīniskiem pētījumiem iegūtiem pieejamiem elektroniskiem veselības datiem vai to analīzi un šādu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, Aģentūru un citām Savienības struktūrām;

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ar šo tiek izveidota Vadības izpildgrupa medicīnisko ierīču jautājumos (“Medicīnisko ierīču vadības grupa”) kā daļa no Aģentūras. Tā tiekas vai nu klātienē, vai attālināti, gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā. Aģentūra nodrošina tās sekretariātu.

1.   Ar šo tiek izveidota Vadības izpildgrupa medicīnisko ierīču jautājumos (“Medicīnisko ierīču vadības grupa”) kā daļa no Aģentūras. Tā regulāri tiekas vai nu klātienē, vai attālināti , kad situācija to pieprasa , gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā. Aģentūra nodrošina tās sekretariātu.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Medicīnisko ierīču vadības grupu veido Aģentūras pārstāvis, Komisijas pārstāvis un viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts. Katra dalībvalsts ieceļ savu pārstāvi. Dalībniekus var pavadīt eksperti konkrētās zinātnes vai tehniskas jomās.

2.   Medicīnisko ierīču vadības grupu veido Aģentūras pārstāvis, Komisijas pārstāvis un viens augsta līmeņa pilnvarotais pārstāvis no katras dalībvalsts. Katra dalībvalsts ieceļ savu pārstāvi. Dalībniekus var pavadīt eksperti konkrētās zinātnes vai tehniskas jomās. Medicīnisko ierīču vadības grupā kā novērotājus iekļauj arī PCWP pārstāvi un HCPWP pārstāvi. Medicīnisko ierīču vadības grupas sastāvs ir pārredzams, un tās locekļu sarakstu publicē EMA tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Medicīnisko ierīču vadības grupu vada Aģentūra. Priekšsēdētājs var uzaicināt trešās personas, tostarp medicīnisko ierīču interešu grupu pārstāvjus, piedalīties grupas sanāksmēs.

3.   Medicīnisko ierīču vadības grupu vada Aģentūra. Katrs Medicīnisko ierīču vadības grupas loceklis var ierosināt priekšsēdētājam uzaicināt trešās personas, tostarp tādus medicīnisko ierīču interešu grupu pārstāvjus kā ražotāju un paziņoto struktūru vai jebkuru citu medicīnisko ierīču piegādes ķēdes dalībnieku pārstāvjus, kā arī veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjus, piedalīties vadības grupas sanāksmēs , ja viņu devums var būt noderīgs Medicīnisko iestāžu vadības grupas diskusijās .

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

19. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a     Medicīnisko ierīču vadības grupas locekļi nedrīkst būt finansiāli vai citādi ieinteresēti medicīnisko ierīču nozarē, ja šīs intereses varētu ietekmēt viņu objektivitāti. Viņi darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs un ik gadu iesniedz deklarāciju par savām finanšu interesēm, ko atjaunina ikreiz, kad ir vajadzīgas attiecīgas izmaiņas. Visas netiešās intereses, kas varētu būt saistītas ar medicīnisko ierīču nozari, ievada Aģentūras uzturētā reģistrā, un šī informācija pēc pieprasījuma ir pieejama sabiedrībai. Interešu deklarāciju dara publiski pieejamu Aģentūras tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Medicīnisko ierīču vadības grupa pieņem informācijas kopumu, kas nepieciešams, lai uzraudzītu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču piedāvājumu un pieprasījumu un informētu par to savu darba grupu.

2.   Medicīnisko ierīču vadības grupa pieņem informācijas kopumu, kas nepieciešams, lai uzraudzītu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču piedāvājumu un pieprasījumu un informētu par to savu darba grupu. Attiecīgi tiek informētas Savienības vai valstu struktūras, kas nodarbojas ar zāļu krājumu veidošanu.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Aģentūra publicē sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstu un tā atjauninājumus savā tīmekļa portālā.

3.   Aģentūra publicē sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstu un tā atjauninājumus savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā vietā .

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a     Aģentūra ziņo par sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto kritiski svarīgo medicīnisko ierīču trūkumu, izmantojot 6. panta 4.a punktā minēto tīmekļa vietni.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Visu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laiku Medicīnisko ierīču vadības grupa regulāri ziņo par veiktās uzraudzības rezultātiem Komisijai un apakštīklam, kas minēts 23. panta 1 . punkta b ) apakšpunktā, un jo īpaši signalizē par sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstos iekļauto medicīnisko ierīču potenciālu vai faktisku trūkumu.

1.   Visu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laiku Medicīnisko ierīču vadības grupa regulāri ziņo par veiktās uzraudzības rezultātiem Komisijai un apakštīklam, kas minēts 23. panta 2 . punkta a ) apakšpunktā, un jo īpaši signalizē par sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstos iekļauto medicīnisko ierīču potenciālu vai faktisku trūkumu.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Ja to pieprasa Komisija vai 23. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais apakštīkls, Medicīnisko ierīču vadības grupa sniedz agregētus datus un prognozes par pieprasījumu, ar kuriem pamato savus konstatējumus. Saistībā ar to Vadības grupa sazinās ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu epidemioloģiskus datus, kas palīdzētu prognozēt medicīnisko ierīču vajadzības, un ar 3. pantā minēto Zāļu vadības grupu, ja medicīniskās ierīces, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā, izmanto kopā ar zālēm.

2.   Ja to pieprasa Komisija , viena vai vairākas valsts kompetentās iestādes vai 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais apakštīkls, Medicīnisko ierīču vadības grupa sniedz agregētus datus un prognozes par pieprasījumu, ar kuriem pamato savus konstatējumus. Saistībā ar to Vadības grupa sazinās ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu epidemioloģiskus datus, kas palīdzētu prognozēt medicīnisko ierīču vajadzības, un ar 3. pantā minēto Zāļu vadības grupu, ja medicīniskās ierīces, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā, izmanto kopā ar zālēm. Medicīnisko ierīču vadības grupa savus konstatējumus un secinājumus dara zināmus Savienības un valstu dalībniekiem, kas nodarbojas ar zāļu un medicīnisko ierīču krājumu veidošanu.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

22. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a     Ja 3. un 4. punktā minētie ieteikumi netiek ņemti vērā vai netiek īstenoti, Komisija, dalībvalstis, medicīnisko ierīču ražotāji un paziņotās struktūras vajadzības gadījumā sniedz argumentētu pamatojumu.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

nosaka sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču saraksta izveides procedūras;

(a)

nosaka sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču saraksta izveides un pārskatīšanas procedūras un kritērijus, nodrošinot pienācīgu apspriešanos ar ražotājiem un citiem attiecīgajiem medicīnisko ierīču piegādes ķēdes dalībniekiem, kā arī veselības aprūpes speciālistiem, patērētājiem un pacientiem ;

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

izstrādā racionālas elektroniskās uzraudzības un ziņošanas sistēmas;

(b)

koordinācijā ar valsts kompetentajām iestādēm izstrādā racionālas elektroniskās uzraudzības un ziņošanas sistēmas;

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

izveido un uztur medicīnisko ierīču ražotāju, pilnvaroto pārstāvju un paziņoto struktūru vienoto kontaktpunktu sarakstu;

svītrots

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

izveido un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā uztur medicīnisko ierīču ražotāju un paziņoto struktūru vienoto kontaktpunktu apakštīklu, kas attiecas uz medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā;

(a)

izveido un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā uztur medicīnisko ierīču ražotāju un paziņoto struktūru vienoto kontaktpunktu apakštīklu, kas attiecas uz medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā , pamatojoties uz vienotajiem kontaktpunktiem, kas jānorāda attiecībā uz visiem medicīnisko ierīču ražotājiem datubāzē, kura minēta Regulas (ES) 2017/745 33. pantā un Regulas (ES) 2017/746 30. pantā ;

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)

pieejamie krājumi;

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)

jau piegādātie daudzumi;

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ec)

prognozētās piegādes;

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)

ietekmes mazināšanas plāni, tostarp ražošanas jauda un piegādes kapacitāte ;

(f)

novēršanas un ietekmes mazināšanas plāni, tostarp informācija par ražošanas jaudu un piegādes kapacitāti, lai nodrošinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstos iekļauto medicīnisko ierīču pastāvīgu piedāvājumu un novērstu trūkumu ;

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Kad nepieciešams izpildīt 1. punktā minētos ziņošanas pienākumus, dalībvalstis ievāc no ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un paziņotajām struktūrām informāciju par medicīniskajām ierīcēm, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā.

2.   Kad nepieciešams izpildīt 1. punktā minētos ziņošanas pienākumus, dalībvalstis ievāc no ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem , veselības aprūpes speciālistiem un paziņotajām struktūrām informāciju par medicīniskajām ierīcēm, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

apsver nepieciešamību paredzēt pagaidu izņēmumus dalībvalsts līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 59. panta 1. punktu vai Regulas (ES) 2017/746 54. panta 1. punktu ar mērķi samazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļautu medicīnisko ierīču potenciālo vai faktisko trūkumu;

(a)

apsver nepieciešamību paredzēt pagaidu izņēmumus dalībvalsts līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 59. panta 1. punktu vai Regulas (ES) 2017/746 54. panta 1. punktu ar mērķi samazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļautu medicīnisko ierīču potenciālo vai faktisko trūkumu , vienlaikus nodrošinot augstu pacientu drošības un ierīču drošuma līmeni ;

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

veic visus nepieciešamos pasākumus tai piešķirto pilnvaru robežās ar mērķi samazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļautu medicīnisko ierīču potenciālo vai faktisko trūkumu, tostarp attiecīgā gadījumā nosaka pagaidu izņēmumus Savienības līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 59. panta 3. punktu vai Regulas (ES) 2017/746 54. panta 3. punktu;

(a)

veic visus nepieciešamos pasākumus tai piešķirto pilnvaru robežās ar mērķi samazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļautu medicīnisko ierīču potenciālo vai faktisko trūkumu, tostarp attiecīgā gadījumā nosaka pagaidu izņēmumus Savienības līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 59. panta 3. punktu vai Regulas (ES) 2017/746 54. panta 3. punktu , vienlaikus nodrošinot gan pacientu drošību, gan ierīču drošumu ;

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

apsver nepieciešamību sniegt norādījumus dalībvalstīm, medicīnisko ierīču ražotājiem, paziņotajām struktūrām un citām vienībām;

(b)

apsver nepieciešamību pēc norādījumiem dalībvalstīm, medicīnisko ierīču ražotājiem, paziņotajām struktūrām . veselības aprūpes speciālistiem un citām vienībām gadījumos, kad tas ir samērīgi, pamatoti un nepieciešami ;

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)

pēc vajadzības sadarbojas ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu kritiski svarīgo ierīču sarakstos iekļauto medicīnisko ierīču vai to sastāvdaļu potenciālu vai faktisku trūkumu gadījumos, kad šīs ierīces vai to daļas tiek importētas Savienībā un šādam potenciālam vai faktiskam trūkumam ir starptautiskas sekas.

(e)

pēc vajadzības sadarbojas ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu kritiski svarīgo ierīču sarakstos iekļauto medicīnisko ierīču vai to sastāvdaļu potenciālu vai faktisku trūkumu gadījumos, kad šīs ierīces vai to daļas tiek importētas Savienībā un šādam potenciālam vai faktiskam trūkumam ir starptautiskas sekas , un par šādām darbībām, kā arī par iegūtajiem rezultātiem ziņo Medicīnisko ierīču vadības grupai .

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra savā tīmekļa portālā un ar citiem piemērotiem līdzekļiem kopā ar valsts kompetentajām iestādēm informē iedzīvotājus un attiecīgās interešu grupas par Medicīnisko ierīču vadības grupas darbu.

Aģentūra savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā vietā un ar citiem piemērotiem līdzekļiem kopā ar valsts kompetentajām iestādēm savlaicīgi informē iedzīvotājus un attiecīgās interešu grupas par Medicīnisko ierīču vadības grupas darbu un atbilstīgi reaģē uz dezinformāciju, kas vērsta pret Zāļu vadības grupas darbu .

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

27. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Medicīnisko ierīču vadības grupas īstenotās procedūras ir pārredzamas. Medicīnisko ierīču vadības grupas sanāksmju darba kārtības un protokolus, kā arī reglamentu, ieteikumus un vajadzības gadījumā balsojumus, tostarp jebkādus nevienprātības gadījumus, dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākot ar 2022. gada 1. martu, Aģentūra Komisijas uzdevumā nodrošina sekretariātu ekspertu grupām, kas izraudzītas saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1396, un nodrošina nepieciešamo atbalstu, lai garantētu, ka šīs grupas var efektīvi veikt savus uzdevumus, kas noteikti Regulas (ES) 2017/745 106. panta 9. un 10. punktā. Aģentūra:

Aģentūra Komisijas uzdevumā nodrošina sekretariātu ekspertu grupām, kas izraudzītas saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1396, un nodrošina nepieciešamo atbalstu, lai garantētu, ka šīs grupas var efektīvi veikt savus uzdevumus, kas noteikti Regulas (ES) 2017/745 106. panta 9. un 10. punktā. Aģentūra:

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

nodrošina administratīvo un tehnisko atbalstu ekspertu grupām zinātnisko atzinumu, viedokļu un konsultāciju sniegšanai;

(a)

nodrošina administratīvo , zinātnisko un tehnisko atbalstu ekspertu grupām zinātnisko atzinumu, viedokļu un konsultāciju sniegšanai;

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.a pants

Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem

Aģentūrai tiek nodrošināti augsta līmeņa drošības kontroles pasākumi un procedūras pret kiberuzbrukumiem, kiberspiegošanu un citiem datu aizsardzības pārkāpumiem, lai tiktu aizsargāti veselības dati un lai Aģentūra varētu normāli darboties jebkurā laikā un jo īpaši ārkārtas situācijās sabiedrības veselības jomā un Savienības līmeņa nozīmīgu notikumu laikā. Šai nolūkā Aģentūra aktīvi piemēro un īsteno Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības paraugpraksi, lai novērstu, atklātu un ierobežotu kiberuzbrukumus un reaģētu uz tiem.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

29.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

29.b pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 10. un 24. panta pienākumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās, tostarp finansiālās, sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz … [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai šos noteikumus un pasākumus un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi un neskarot Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (24) un dalībvalstu spēkā esošos noteikumus un praksi attiecībā uz konfidencialitāti, visas šīs regulas piemērošanā iesaistītās personas attiecībā uz informāciju un datiem, kas iegūti, pildot savus uzdevumus, ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu:

1.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi un neskarot Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (24) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937, kā arī  (24a) dalībvalstu spēkā esošos noteikumus un praksi attiecībā uz konfidencialitāti, visas šīs regulas piemērošanā iesaistītās personas attiecībā uz informāciju un datiem, kas iegūti, pildot savus uzdevumus, ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu:

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

personas datus saskaņā ar 32. pantu;

svītrots

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

fizisku vai juridisku personu konfidenciālu komercinformāciju un komercnoslēpumus , tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(b)

fizisku vai juridisku personu komercnoslēpumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943  (1a), kā arī citu konfidenciālu komercinformāciju un intelektuālā īpašuma tiesības;

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

30. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis var apmainīties ar konfidenciālu komercinformāciju un, ja nepieciešams pasargāt sabiedrības veselību, personas datiem ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tām ir noslēgti divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi par konfidencialitāti.

5.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis var apmainīties ar konfidenciālu komercinformāciju ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tām ir noslēgti divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi par konfidencialitāti.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

30.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

30.a pants

Personas datu aizsardzība

1.     Uz personas datu nosūtīšanu saskaņā ar šo regulu attiecīgā gadījumā attiecas Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725.

2.     Kas attiecas uz personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai nodrošinātas atbilstošas garantijas, kā norādīts Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 50. panta 1. punktā, Komisija, Aģentūra un dalībvalstis var apmainīties ar personas datiem ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tām ir noslēgti divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi par konfidencialitāti, ja tas ir nepieciešams svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs, piemēram, lai aizsargātu sabiedrības veselību.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

30.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

30.b pants

Pārskatīšana

Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas darbību, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu tās grozīšanai. Šajā ziņojumā konkrēti izskata iespēju paplašināt tās darbības jomu, iekļaujot arī veterinārās zāles.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

31. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Stāšanās spēkā

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

31. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IV nodaļu piemēro no … [12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].


(1)  Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0216/2021).

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par zāļu trūkumu — jaunās problēmas risināšana (2020/2071(INI)).

(11)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par zāļu trūkumu — jaunās problēmas risināšana (2020/2071(INI)).

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Savienības procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(1b)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.)

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK, OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.

(12)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1396 (2019. gada 10. septembris), kurā izklāsta noteikumus par to, kā attiecībā uz ekspertu grupu izraudzīšanos medicīnisku ierīču jomā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745, OV L 234, 11.9.2019., 23. lpp.

(12)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1396 (2019. gada 10. septembris), kurā izklāsta noteikumus par to, kā attiecībā uz ekspertu grupu izraudzīšanos medicīnisku ierīču jomā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745, OV L 234, 11.9.2019., 23. lpp.

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(1b)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(18)  Regula (EK) Nr. 726/2004.

(18)  Regula (EK) Nr. 726/2004.

(19)  [Ierakstīt atsauci uz pieņemto tekstu, kas minēts 4. zemsvītras piezīmē.]

(19)  [Ierakstīt atsauci uz pieņemto tekstu, kas minēts 4. zemsvītras piezīmē.]

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK, OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK, OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(24a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/313


P9_TA(2021)0352

Vispārējā Savienības vides rīcības programma līdz 2030. gadam ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (COM(2020)0652 – C9-0329/2020 – 2020/0300(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2022/C 99/44)

Grozījums Nr. 1

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Komisija 7. VRP izvērtējumā (24) secināja, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka tā palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides rīcībpolitikas jomā un ka tās struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides rīcībpolitika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Izvērtējumā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmai ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, un sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tā turklāt Savienībai devusi iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Savā 7. VRP izvērtējumā Komisija secināja arī to, ka progress dabas aizsardzības, veselības un rīcībpolitiku integrācijas jomā ir nepietiekams.

(3)

Komisija 7. VRP izvērtējumā (24) secināja, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka tā palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides rīcībpolitikas jomā un ka tās struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides rīcībpolitika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Izvērtējumā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmai ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, un sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tā turklāt Savienībai devusi iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā. Savā 7. VRP izvērtējumā Komisija secināja arī to, ka progress dabas aizsardzības un veselības jomā, kā arī vides aspektu integrēšanā citos politikas virzienos ir nepietiekams. Izvērtējumā tika atzīmēts arī tas, ka 7. VRP būtu bijis vairāk jāņem vērā sociālos jautājumus, pamatojoties uz pašreizējo vides un sociālās politikas saikni, piemēram, saistībā ar ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, darbvietām, sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību. Turklāt Komisija savā izvērtējumā norādīja, ka, lai gan daudzās politikas jomās ir paredzēti aizvien vērienīgāki vides mērķrādītāji, izdevumi vides aizsardzībai Eiropā daudzu gadu garumā ir palikuši mazi (ap 2 % no IKP) un ka nespēja ieviest tiesību aktus vides jomā Savienības ekonomikai katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR veselības aprūpes izdevumos un tiešās vides izmaksās. Izvērtējumā norādīts, ka 7. VRP īstenošanu būtu bijis iespējams stiprināt ar stingrāku monitoringa mehānismu.

Grozījums Nr. 2

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Kā teikts EVA ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (SOER 2020), 2020. gads Savienībai paver unikālu iespēju rādīt priekšzīmi ilgtspējas jomā un stāties pretī neatliekamām ilgtspējas problēmām . Kā norādīts SOER 2020, kopš 20. gs. 50. gadiem novērotās pasaules klimata un ekosistēmu izmaiņas ir nepieredzētas gadu desmitu un pat tūkstošu griezumā. Pasaules iedzīvotāju skaits kopš 1950. gada ir trīskāršojies, un pilsētās dzīvo četrtik iedzīvotāju. Paredzams, ka ar pašreizējo izaugsmes modeli vides noslogojumi vēl pieaugs , tā atstājot gan tiešu , gan netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un labbūtību . Tas it sevišķi attiecas uz sektoriem ar lielāko ietekmi uz vidi — pārtikas nozari , mobilitāti , enerģētiku , kā arī infrastruktūras un ēku sektoru .

(4)

Kā teikts EVA ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (SOER 2020), Savienībai ir unikāla iespēja turpmākos desmit gadus rādīt priekšzīmi pasaulei ilgtspējas jomā , risinot neatliekamās ilgtspējas problēmas, kuras nav iepriekš pieredzētas un kuras var novērst, tikai nodrošinot sistēmiskas pārmaiņas . Sistēmiskas pārmaiņas ietver fundamentālas, pārveidojošas un transversālas pārmaiņas, kas prasa būtiskus pārveidojumus un sistēmas mērķu, stimulu, tehnoloģiju, sociālās prakses un normu, kā arī zināšanu sistēmu un pārvaldības pieeju pārorientāciju. Kā norādīts SOER 2020, viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kas ir Eiropas pastāvīgo vides un ilgtspējas problēmu pamatā, ir tas, ka tās ir nesaraujami saistītas ar saimniecisko darbību un dzīvesveidu, jo īpaši ar sociālajām sistēmām, kas eiropiešiem nodrošina tādas vajadzības kā preces, enerģiju un mobilitāti. Nodrošinot politikas saskaņotību ar pašreizējām vides politikas nostādnēm un to pilnīgu īstenošanu, Eiropai būtu vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus vides jomā līdz 2030. gadam . Tomēr saistībā ar klimata un vides mērķiem ir vajadzīgs arī sistēmisks ilgtermiņa regulējums ar saistošiem mērķrādītājiem. SOER 2020 secināts, ka Eiropa savu ilgtspējas redzējumu par “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem” nesasniegs, tikai turpinot veicināt ekonomisko izaugsmi un cenšoties pārvaldīt kaitīgās blakusparādības ar vides un sociālās politikas rīkiem. Tā vietā ilgtspējai ir jākļūst par vadošo principu vērienīgu un saskaņotu politikas virzienu un darbību īstenošanā visā sabiedrībā.

Grozījums Nr. 3

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Eiropas Komisija uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem reaģējusi, pieņemot Eiropas zaļo kursu  (25) — jaunu izaugsmes stratēģiju , kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) (26) Savienības mērķrādītājs, kas paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.

(5)

Eiropas Komisijas atbilde uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem ir izklāstīta Eiropas zaļajā kursā  (25) kā jauna izaugsmes stratēģija , kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku un aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu, vienlaikus uzlabojot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti . Par prioritāti vajadzētu izvirzīt klimata un vides mērķrādītāju ātru sasniegšanu, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un labbūtību no vides riskiem un ietekmes un nodrošinot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) (26) Savienības mērķrādītājs, kas paredz vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.

Grozījums Nr. 4

Lēmuma priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)

Eiropas Parlaments 2019. gada 28. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā tas pasludināja ārkārtas situāciju klimata un vides jomā Eiropā un pasaulē un mudināja jauno Komisiju veikt ātrus un svarīgus pasākumus, tostarp novērst neatbilstības pašreizējās Savienības politikas jomās saistībā ar ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, jo īpaši veicot lauksaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas un infrastruktūras investīciju politikas tālejošu reformu un nodrošinot, ka visi attiecīgie turpmākie tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu mazāk kā 1,5  oC apmērā un ka tie neveicina biodaudzveidības zudumu.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)

Gan ES, gan visā pasaulē turpinās zemes un augsnes degradācija dažādu cilvēka darbību dēļ, piemēram, slikta zemes apsaimniekošana, zemes izmantošanas veida maiņa, neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, zemes pamešana, piesārņojums, neilgtspējīga mežsaimniecības prakse un augsnes noslēgšana, biodaudzveidības zudums un klimata pārmaiņas, ko bieži vien papildina vēl arī citi faktori, tādējādi samazinās zemes un augsnes spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas. Neraugoties uz to, Savienība un dalībvalstis patlaban nespēj izpildīt savas starptautiskās un Eiropas līmeņa saistības attiecībā uz augsni un zemi, tostarp saistības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos un paredz apkarot pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni un līdz 2030. gadam panākt zemes degradācijas ziņā neitrālu pasauli. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par augsnes aizsardzību ir vajadzīgs vienots Savienības mēroga tiesiskais regulējums augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, kurā būtu pilnībā ievērots subsidiaritātes princips un risinātas visas būtiskākās augsnes apdraudējuma problēmas. Minētajā sistēmā cita starpā būtu jāiekļauj vienota augsnes un tās funkciju definīcija un kritēriji laba augsnes stāvokļa un ilgtspējīgas izmantošanas panākšanai, kā arī starpposma un galīgie mērķi, ko papildina saskaņoti rādītāji un monitoringa un ziņošanas metodika.

Grozījums Nr. 6

Lēmuma priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)

Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi vēl nepieredzētu ekonomikas un veselības krīzi, ir vēlreiz parādījusi, ka politikas veidošanā ir svarīgi piemērot daudznozaru pieeju “Viena veselība”, kurā atzīts, ka cilvēku veselība ir saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi un ka veselības apdraudējumu novēršanas darbībās ir jāņem vērā visas trīs minētās dimensijas. Lai cita starpā efektīvi atklātu zoonožu uzliesmojumus un pārtikas nekaitīguma apdraudējumus, reaģētu uz tiem un tos novērstu, būtu jāapmainās ar informāciju un datiem starp nozarēm un būtu jāpalielina sadarbība valsts un vietējā līmenī, lai īstenotu efektīvus un kopīgus atbildes pasākumus. 8. VRP būtu jāpalīdz pilnībā integrēt pieeju “Viena veselība” visos politikas veidošanas līmeņos.

Grozījums Nr. 7

Lēmuma priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5d)

Saskaņā ar starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2020. gada ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un pandēmijām  (1a) pandēmiju cēloņi ir tās pašas globālās vides izmaiņas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantošanas maiņa, lauksaimniecības ekspansija un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība un patēriņš, kā arī citi virzītājspēki. Klimata pārmaiņas ir saistītas ar slimību parādīšanos un, iespējams, nākotnē izraisīs ievērojamu pandēmiju risku, savukārt biodaudzveidības zudums ir saistīts arī ar ainavu pārveidošanu un dažos gadījumos var palielināt jaunu slimību risku. Saskaņā ar ziņojumu bezdarbības izmaksas lielā mērā pārsniedz izmaksas, kas rodas, īstenojot globālas stratēģijas pandēmiju novēršanai, kuru pamatā ir savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības un zemes izmantošanas maiņas ierobežošana un pastiprināta uzraudzība saskaņā ar pieeju “Viena veselība”.

Grozījums Nr. 8

Lēmuma priekšlikums

5.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5e)

Paredzams, ka vides degradācija un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme turpmākajos gados turpinās palielināties, visvairāk ietekmējot jaunattīstības valstis un neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Lai palīdzētu veidot noturību un sniegtu atbalstu trešām valstīm to centienos mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī aizsargāt biodaudzveidību, Savienības un dalībvalstu finansiālajai palīdzībai trešām valstīm būtu jāveicina tas, lai tiktu īstenota ANO Programma 2030. gadam, Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām  (1a) (“Parīzes nolīgums”), un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību globālais satvars laikam pēc 2020. gada, un jābūt saskaņā ar ANO 8. VRP prioritārajiem mērķiem. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka Parīzes nolīgums un citi starptautiskie klimata un vides nolīgumi tiek īstenoti tādā veidā, kas atspoguļo taisnīguma un kopējas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo spēju principus, kā noteikts arī Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 9

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Eiropas zaļais kurss ir pamatā Next Generation EU atveseļošanas plānam, kas svarīgos zaļajos sektoros stimulē investīcijas, kas vairos izturētspēju un nodrošinās izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no koronavīrusa krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek izvirzītas saskaņā ar Next Generation EU atveseļošanas plānu, būtu jāievēro Eiropas zaļā kursa zvērests nekaitēt .

(6)

Eiropas zaļais kurss ir pamatā Next Generation EU atveseļošanas plānam, kas svarīgos zaļajos un digitālajos sektoros stimulē investīcijas, kuras vairos izturētspēju un nodrošinās izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no koronavīrusa krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek izvirzītas saskaņā ar Next Generation EU atveseļošanas plānu būtu jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (“Taksonomijas regula”)  (1a) . Atveseļošanas plāns sniedz svarīgu iespēju paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti un vides aizsardzību.

Grozījums Nr. 10

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Vides rīcības programmas virza ES vides rīcībpolitikas izstrādi jau kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. 7. VRP beigsies 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai nosaka pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi — lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP — nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika izziņota jaunas vides rīcības programmas pieņemšana .

(7)

Vides rīcības programmas virza ES vides rīcībpolitikas izstrādi un koordināciju jau kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. 7. VRP beidzās 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai noteica pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi — lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP — nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika izziņots, ka 8. VRP ietvers jaunu monitoringa satvaru, kas nodrošinās, ka Savienība turpina virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija savā paziņojumā arī apņēmās ieviest infopaneli, ar kura palīdzību varēs uzraudzīt progresu visu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 11

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

8. VRP vajadzētu atbalstīt Eiropas zaļā kursa vides un klimatrīcības mērķus , ievērojot ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, kas pieteikts jau 7. VRP. Tai vajadzētu dot ieguldījumu virzībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas izpildi un tās ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

(8)

8. VRP kā vispārējai Savienības vides rīcības programmai vajadzētu balstīties uz Eiropas zaļā kursa mērķiem un veicināt to sasniegšanu , ievērojot ilgtermiņa mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, saskaņā ar to, kas jau noteikts 7. VRP. Tai vajadzētu būt pilnībā saskaņotai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmu un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kas ir integrēti un nedalāmi, un virzīt to īstenošanu un sasniegšanu , kā arī būt saskaņotai ar Parīzes nolīguma, ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un citu attiecīgo starptautisko nolīgumu mērķiem. Ar 8.VRP būtu jānodrošina sistēmiskas pārmaiņas Savienības ekonomikā, kas garantē labbūtību planētas iespēju robežās, kur izaugsme ir atjaunojama, un būtu arī jānodrošina, ka pārkārtošanās vides un klimata jomā tiek īstenota taisnīgā un iekļaujošā veidā, vienlaikus palīdzot mazināt nevienlīdzību.

Grozījums Nr. 12

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)

8. VRP prioritārie mērķi nosaka Savienības politikas veidošanas virzienu, pamatojoties uz Eiropas zaļā kursa stratēģiju un iniciatīvu saistībām, bet ne tikai uz tām.

Grozījums Nr. 13

Lēmuma priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)

8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos. Saskaņā ar Stokholmas Noturības centra izstrādāto modeli vides un klimata IAM sasniegšana ir pamatā sociālo un ekonomikas IAM sasniegšanai, jo mūsu sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no veselīgas biosfēras un ilgtspējīga attīstība var notikt tikai stabilas un noturīgas planētas drošā darbības telpā. Lai Savienība varētu demonstrēt vadošo lomu ilgtspējīgas pārkārtošanās panākšanā, tai ir jāsasniedz izvirzītie IAM un jāatbalsta trešās valstis tādu pašu centienu īstenošanā.

Grozījums Nr. 14

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz reģeneratīvu ekonomiku , kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu . Izvēlēties reģeneratīvu izaugsmes modeli nozīmē atzīt , ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām , bez kā nav iespējama droša darbības telpa mūsu ekonomikai . Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties , ka tā ne tikai nekaitē , bet (tieši otrādi) pavērš pretējā virzienā klimata pārmaiņas un vides degradāciju, līdz minimumam samazina piesārņojumu un saglabā un bagātina dabas kapitālu , tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga inovācija, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka reģeneratīvā ekonomika stiprina izturētspēju un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.

(9)

8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz reģeneratīvu izaugsmes modeli , kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu , saskaņā ar ilgtspējīgas labklājības ekonomikas modeli , kas ļauj veikt sistēmiskas pārmaiņas, atzīst , ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām un nodrošina drošu darbības telpu planētas iespēju robežās . Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties ilgtspējīgā veidā , lai tā ne tikai nekaitētu , bet (tieši otrādi) pavērstu pretējā virzienā klimata pārmaiņas , aizsargātu un atjaunotu ekosistēmas un biodaudzveidību, vienlaikus apturot un pavēršot pretējā virzienā to zudumu, novērstu vides degradāciju, aizsargātu veselību un labbūtību no negatīvas vides ietekmes, novērstu un mazinātu piesārņojumu un saglabātu un bagātinātu dabas resursus un biodaudzveidību , tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga pētniecība un inovācija, ražošanas veidu un patēriņa paradumu pārveide, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka reģeneratīvā un ilgtspējīgā labklājības ekonomika stiprina izturētspēju , uzlabo dabas stāvokli un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību un tiesības uz veselīgu vidi .

Grozījums Nr. 15

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)

ESAO uzskata, ka ekonomiskā snieguma un sabiedrības progresa ne tikai IKP izteiksmē novērtēšanai ir vispāratzīts pamatojums un ka IKP kā vienots rādītājs nesniedz politikas veidotājiem pietiekami precīzu priekšstatu par to, kā ekonomika darbojas iedzīvotāju labā, vai par izaugsmes ilgtermiņa ietekmi uz ilgtspēju  (1a) . Lai Savienība varētu izstrādāt holistiskāku pieeju ekonomikas politikas veidošanai saskaņā ar IAM, Parīzes nolīgumu un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, 8. VRP ir noteikta prasība izstrādāt visaptverošu rādītāju kopumu, kuri aptver ne tikai IKP, kā prasīts 7. VRP, nolūkā novērtēt progresu virzībā uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku un virzīt un informēt turpmākās politikas veidošanu.

Grozījums Nr. 16

Lēmuma priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)

Efektīva globālā biodaudzveidības satvara laikam pēc 2020. gada īstenošana būs atkarīga no tā, vai tiks samazinātas biodaudzveidībai kaitējošas finanšu plūsmas, tomēr saskaņā ar ESAO ziņojumu valdību ikgadējie izdevumi pasākumiem, kas ir potenciāli kaitīgi biodaudzveidībai, ir piecas līdz sešas reizes lielāki nekā ikgadējie kopējie izdevumi biodaudzveidības atbalstam  (1a) . Aiči biodaudzveidības mērķos ir noteikts pienākums vēlākais līdz 2020. gadam izskaust, pakāpeniski izbeigt vai reformēt subsīdijas, kas kaitē biodaudzveidībai, un videi kaitīgu subsīdiju izbeigšana bez kavēšanās Savienības un dalībvalstu līmenī bija noteikta kā pienākums arī 7. VRP. Lai Savienība sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, tostarp klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, būs pakāpeniski jāizbeidz visas videi kaitīgās subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā subsīdijas. Minētais būtu jāattiecina uz visām tiešajām un netiešajām subsīdijām, tostarp tām, ko piešķir kā atbrīvojumus no nodokļiem. Būtu jāizstrādā arī mehānisms dalībvalstu ziņošanai par tādu videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu, kas nav fosilā kurināmā subsīdijas. Pakāpeniski atceļot visas videi kaitīgās subsīdijas, būtu jāievēro taisnīgas pārkārtošanās princips un paralēli jāveic pasākumi, lai novērstu vai mazinātu jebkādu negatīvu sociālekonomisko ietekmi Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Grozījums Nr. 17

Lēmuma priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9c)

Viena no Eiropas vides kontu stratēģijas 2019.–2023. gadam prioritātēm ir paplašināt to jomu sarakstu, uz kurām attiecas Eiropas vides konti, un viena no attīstības jomām ir “subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var kaitēt videi”. Strādājot pie sagatavošanas darbības, Komisija ieinteresētajām personām nodrošinās rīkkopu, lai palīdzētu tām identificēt videi kaitīgas subsīdijas un pēc tam iesniegt uz pierādījumiem balstītu pamatojumu to reformai vai atcelšanai, apzinot pakāpeniskas izbeigšanas ietekmi uz sociālo, ekonomikas un vides jomu.

Grozījums Nr. 18

Lēmuma priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9d)

Jūras un piekrastes ekosistēmas, piemēram, mangroves, koraļļu rifi, sāls purvi un jūraszāļu pļavas, degradē un negatīvi ietekmē tādi procesi kā eitrofikācija un paskābināšanās, ietekmējot to uzturēto biodaudzveidību un sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, kā arī to spēju darboties kā oglekļa piesaistītājiem. Ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu un atjaunotu šīs jūras un piekrastes ekosistēmas, tostarp okeāna gultni, un jāatzīst okeāns par globālu kopresursu, šādi veicinot informētības palielināšanu, uzlabojot zināšanas par okeāniem un mudinot rīkoties un pieņemt efektīvus pasākumus visos sabiedrības līmeņos un no visu sabiedrības locekļu puses.

Grozījums Nr. 19

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

8. VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimatneitralitāte , pielāgošanās klimata pārmaiņām, biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, aprites ekonomika, nulles piesārņojuma iecere un ražošanas un patēriņa radīto vides noslogojumu mazināšana . Tajā turklāt būtu jāapzina, kādi labvēlīgi priekšnosacījumi visiem iesaistītajiem aktoriem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus patiešām sasniegt.

(10)

8. VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana , pielāgošanās klimata pārmaiņām, sauszemes un jūras biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, netoksiska aprites ekonomika, nulles piesārņojums videi, kā arī ražošanas un patēriņa radītā vides noslogojuma samazināšana līdz minimumam visās ekonomikas nozarēs . Šie tematiskie prioritārie mērķi, kas attiecas gan uz videi nodarītā kaitējuma virzītājspēkiem, gan ietekmi, ir savstarpēji saistīti, un tādēļ to sasniegšanai ir vajadzīga sistēmiska pieeja. Turklāt 8. VRP būtu jāapzina, kādi labvēlīgi priekšnosacījumi visiem iesaistītajiem dalībniekiem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus saskaņotā veidā sasniegt , kā arī jākoordinē darbības, kas vajadzīgas šo nosacījumu nodrošināšanai .

Grozījums Nr. 20

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)

Termins “ekosistēmas pieeja” ir noteikts ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību kā sauszemes, ūdens un dzīvo resursu integrētas apsaimniekošanas stratēģija, kas veicina saglabāšanu un taisnīgu ilgtspējīgu izmantošanu, lai palīdzētu panākt līdzsvaru starp trijiem konvencijas mērķiem — bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un ieguvumu sadali.

Grozījums Nr. 21

Lēmuma priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)

EVA uzskata, ka dabā balstīti risinājumi, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, ir darbības, kuras ir saskaņā ar dabu un dabai labvēlīgas ar mērķi atjaunot un aizsargāt ekosistēmas un palīdzēt sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī palēnināt turpmāku sasilšanu, vienlaikus nodrošinot vairākus papildu ieguvumus  (1a) . Lai gan dabā balstīti risinājumi var sniegt ekonomiskus ieguvumus, būtu jāatzīst, ka tie var īstenoties tikai ilgākā laikposmā. Īstenojot dabā balstītus risinājumus, būtu jāievēro konkrēti kritēriji, lai nodrošinātu, ka to īstenošana saskan ar 8. VRP prioritārajiem mērķiem un neapdraud tos. Turklāt, ja dabā balstītus risinājumus finansē ar biodaudzveidības kompensācijas mehānismiem, šajos mehānismos būtu stingri jāievēro klimata pārmaiņu mazināšanas hierarhija, kas cita starpā nodrošina, ka kompensācijas var izmantot tikai kā galējo līdzekli.

Grozījums Nr. 22

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Tā kā vides rīcībpolitika ir ļoti decentralizēta, 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai būtu jārīkojas dažādos pārvaldes līmeņos, proti, Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, realizējot sadarbīgu pieeju daudzlīmeņu pārvaldībai. Integrētā pieeja rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai būtu jāstiprina, lai maksimāli izmantotu sinerģijas starp ekonomiskajiem, vidiskajiem un sociālajiem mērķiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot iespējamiem nevēlamiem kompromisiem un mazaizsargātu grupu vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu, ka 8. VRP un tās prioritāro mērķu sasniegšana norit veiksmīgi , ir vajadzīga pārredzama sadarbība ar nevalstiskajiem aktoriem .

(11)

Tā kā vides rīcībpolitika ir ļoti decentralizēta, 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai būtu jārīkojas dažādos pārvaldes līmeņos, proti, Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, realizējot sadarbīgu pieeju daudzlīmeņu pārvaldībai. Efektīva uzraudzība, īstenošana, izpilde un pārskatatbildība ir būtiska, un ir vajadzīga efektīva pārvaldība, lai nodrošinātu politikas virzienu saskaņotību. Integrētā pieeja rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai būtu jāstiprina, lai maksimāli izmantotu sinerģijas starp vidiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, vienlaikus sistemātiski novērtējot iespējamos kompromisus starp tiem, kā arī sistemātiski novērtējot mazaizsargātu un marginalizētu grupu vajadzības. Šai integrētajai pieejai būtu jāatbilst visu reģionu, tostarp pilsētu un lauku teritoriju un tālāko reģionu, īpašajām vajadzībām. Turklāt piekļuve vides informācijai, sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā vides jomā un tiesu iestāžu pieejamība saskaņā ar Orhūsas konvenciju, kā arī pārredzama sadarbība ar un starp publiskām iestādēm visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, nevalstiskajiem dalībniekiem un plašāku sabiedrību ir svarīga , lai nodrošinātu, ka 8. VRP un tās prioritāro mērķu sasniegšana norit veiksmīgi.

Grozījums Nr. 23

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)

Ietekmes novērtējumos, kas veikti saistībā ar 8. VRP, būtu jāņem vērā visu veidu tūlītēja un ilgtermiņa ietekme uz vidi un klimatu, tostarp tās kumulatīvā ietekme, kā arī rīcības un bezdarbības izmaksas, un šajā nolūkā būs jāizstrādā instrumenti. Minēto ietekmes novērtējumu pamatā vajadzētu būt plašai un pārredzamai apspriešanai, un astoņu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas beigām Komisijai būtu sistemātiski jāiesniedz detalizētas atsauksmes par atbildēm, kas saņemtas apspriedēs ar ieinteresētajām personām, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus. Turklāt ietekmes novērtējumi būtu jāpublicē nekavējoties pēc to pabeigšanas, lai ieinteresētās personas varētu veikt rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā Tiesas 2018. gada 4. septembra spriedumu lietā C-57/16 P  (1a) , tiem vajadzētu būt pietiekami detalizētiem un tajos būtu jāiekļauj visa informācija, kas izmantota secinājumu izdarīšanai, tostarp sociālekonomiskā ietekme.

Grozījums Nr. 24

Lēmuma priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b)

Pasākumi, ar ko iecerēts sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir jāveic saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un jābūt saderīgiem ar to.

Grozījums Nr. 25

Lēmuma priekšlikums

11.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11c)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir uzsvēruši, ka vides pārmaiņām ir ar dzimumu saistīta ietekme. Dzimumiem raksturīgas atšķirīgas lomas rada arī atšķirīgu sieviešu un vīriešu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību. Tādēļ, lai palīdzētu nodrošināt dzimumu nevienlīdzības izbeigšanu, ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu saistītām darbībām un mērķiem ir vajadzīga dzimumu līdztiesības perspektīva, tostarp novērtējumi par plānoto pasākumu ietekmi uz dzimumu, un ir vajadzīgs uzsvars uz dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu un pasākumi, kuros tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips. 8. VRP ir atzīts, ka dzimumu līdztiesība ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai un vislabāko rezultātu sasniegšanai, reaģējot uz klimata un vides problēmām.

Grozījums Nr. 26

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Lai izdotos sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir vajadzīga spēcīgāka sadarbība ar partnervalstīm , laba pasaules mēroga vidiskā pārvaldība, arī sinerģijas starp Savienības iekšējām un ārējām rīcībpolitikām .

(12)

Lai izdotos sasniegt IAM un Savienības vides un klimata mērķus, ir jāīsteno spēcīgāka sadarbība un zaļā diplomātija ar trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm , un jāatbalsta laba pasaules mēroga vidiskā pārvaldība, tostarp veicinot informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesiskās aizsardzības pieejamību vides jautājumos. Būtiska nozīme ir arī sinerģijas un saskaņotības nodrošināšanai starp visām Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas jomām, tostarp tirdzniecības politikas virzieniem un nolīgumiem, un politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PCSD) ievērošanai.

Grozījums Nr. 27

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Eiropas Komisijai būtu jānovērtē, kā Savienībai un dalībvalstīm sokas ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu laikā, kad notiek pārkārtošanās uz lielāku ilgtspēju, labbūtību un izturētspēju. Tas atbilst Padomes (27) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (28) aicinājumiem ekonomikas sniegumu un sabiedrības progresu mērīt ne tikai IKP izteiksmē un virzīties uz to, ka rīcībpolitiku izstrādes kompass ir labbūtība; šādu principu atbalsta arī ESAO (29).

(13)

Eiropas Komisijai būtu jānovērtē, kā Savienībai un dalībvalstīm sokas ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu laikā, kad notiek taisnīga un iekļaujoša pārkārtošanās uz ilgtspēju, labbūtību un izturētspēju planētas iespēju robežās . Tas atbilst Padomes (27) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (28) aicinājumiem ekonomikas sniegumu un sabiedrības progresu mērīt ne tikai IKP izteiksmē un virzīties uz to, ka rīcībpolitiku izstrādes kompass ir labbūtība; šādu principu atbalsta arī ESAO (29).

Grozījums Nr. 28

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Novērtējumam par virzību uz 8. VRP prioritārajiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa vai pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1999/2018  (30), vides politikas īstenošanas pārskatu vai monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās citiem instrumentiem, ko izmanto Eiropas pusgada, Eurostat IAG monitoringa un Komisijas Stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma (31) kontekstā, tas būtu viens elements saskanīgā savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopumā .

(14)

Novērtējumam par virzību uz 8. VRP prioritārajiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā , un tā pamatā vajadzētu būt noturīgai, visaptverošai un pārredzamai “attālums līdz mērķim” metodikai . Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa vai pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999  (30), vides politikas īstenošanas pārskatu vai monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz netoksisku aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides un rūpniecības rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās instrumentiem, ko izmanto Eiropas pusgada, Eurostat IAG monitoringa un Komisijas Stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma (31) kontekstā, 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanas novērtējumam vajadzētu būt daļai no plašāka, saskaņota un savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopuma, kas aptver ne tikai vides, bet arī sociālos un ekonomiskos aspektus .

Grozījums Nr. 29

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)

Ņemot vērā 8. VRP prioritāros mērķus, jo īpaši tās ilgtermiņa prioritāro mērķi, ir svarīgi turpināt attīstīt zinātnisko datu bāzi par planētas iespēju robežām un vides pēdas nospiedumu, tostarp saistībā ar attiecīgajām rādītāju kopām.

Grozījums Nr. 30

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Komisijai un EVA un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un indikatoriem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, un tos atkalizmantot. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija no Eiropas Zemes monitoringa programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas vai tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti.

(15)

Lai varētu uzraudzīt virzību uz 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu, ir vajadzīgi stabili un jēgpilni dati un indikatori. Komisijai un EVA, un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un indikatoriem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, tos atkalizmantot un balstīties uz tiem . Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija no Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas , Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmas, zemes gabalu identifikācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas vai tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti.

Grozījums Nr. 31

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jāgādā, ka EVA un ECHA ir pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un programmas īstenošanas progresa novērtēšanai.

(17)

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jāgādā, ka EVA un ECHA ir pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un programmas īstenošanas progresa novērtēšanai. Attiecīgos gadījumos būtu jāiesaista arī citas struktūras un aģentūras, ar kuru palīdzību īstenot šīs stratēģiskās prioritātes un izvērtēt saistībā ar 8. VRP panākto progresu.

Grozījums Nr. 32

Lēmuma priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)

Lai izvērtētu 8. VRP progresu un iegūtu informāciju nākamās Komisijas prioritāšu izvirzīšanai, Komisijai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāveic vidusposma izvērtējums. Ņemot vērā vidusposma izvērtējumā konstatēto progresu, Komisijai, kas sāks darbu pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, savu pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās būtu jānāk klajā ar ziņojumu, kurā izklāstītas prioritātes vides un klimata jomā, kuru sakarā tā plāno rīkoties savu pilnvaru laikā, un tas, kā šī rīcība nodrošinās 8. VRP prioritāro mērķu pilnīgu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 33

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Lai ņemtu vērā aizvien attīstīgos rīcībpolitiskos mērķus un panākto progresu, Komisijai 8. VRP 2029. gadā būtu jāizvērtē.

(18)

Lai ņemtu vērā aizvien mainīgos rīcībpolitiskos mērķus un panākto progresu, Komisijai 8. VRP 2029. gadā būtu jāizvērtē. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izklāstīti šā izvērtējuma konstatējumi, un tam attiecīgā gadījumā jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums nākamajai vides rīcības programmai. Šādu leģislatīvā akta priekšlikumu iesniedz savlaicīgi, lai izvairītos no pārtraukuma starp 8. VRP un 9. VRP.

Grozījums Nr. 34

Lēmuma priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)

Saskaņā ar LESD 191. pantu Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības, un tā jābalsta uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Grozījums Nr. 35

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Šis lēmums nosaka vispārēju rīcības programmu vides jomā periodam līdz 2030. gada 31. decembrim (“8.  VRP” ). Tas nosaka šīs programmas prioritāros mērķus, norāda to sasniegšanas priekšnosacījumus un izveido satvaru, kas ļaus izmērīt, vai Savienība un tās dalībvalstis ir uz pareizā ceļa šo prioritāro mērķu sasniegšanai .

1.   Šis lēmums nosaka vispārēju rīcības programmu vides jomā periodam līdz 2030. gada 31. decembrim (“8.  Vides rīcības programma” jeb “8. VRP” ). Tas nosaka šīs programmas prioritāros mērķus, norāda to sasniegšanas priekšnosacījumus , kā arī darbības, kas jāveic minēto labvēlīgo priekšnosacījumu panākšanai. Ar to izveido monitoringa satvaru, kas ļaus izmērīt un izvērtēt , kādā mērā Savienība un tās dalībvalstis ir sasniegušas prioritāros mērķus. Ar to paredz arī pārvaldības mehānismu, kas palīdzēs nodrošināt prioritāro mērķu pilnīgu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 36

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   8. VRP tiecas paātrināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursefektīvu un tīru aprites ekonomiku un atbalsta Eiropas zaļā kursa un tā iniciatīvu vides un klimata mērķus .

2.   8. VRP tiecas paātrināt taisnīgu , vienlīdzīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu , uz atjaunīgo enerģiju balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku un aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes, kvalitāti, kā arī aizsargāt biodaudzveidību un ekosistēmas un atjaunot tās. Tā balstās uz Eiropas zaļā kursa un tā iniciatīvu mērķiem un sekmē to sasniegšanu .

Grozījums Nr. 37

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas sakņojas Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmā un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos, un tajā paredzētais monitoringa satvars veido videi un klimatam veltīto daļu no ES centieniem izmērīt, cik sekmīga ir virzība uz lielāku ilgtspēju, arī klimatneitralitāti un resursefektivitāti, labbūtību un izturētspēju.

3.   8. VRP liek pamatus to vides un klimata mērķu sasniegšanai, kas sakņojas Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmā un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā arī mērķos, kas izvirzīti attiecīgos daudzpusējos vides un klimata nolīgumos, un tajā paredzētais monitoringa satvars sekmē videi un klimatam veltīto daļu no Savienības centieniem izmērīt, cik sekmīga ir virzība uz lielāku ilgtspēju, arī klimatneitralitāti un resursefektivitāti, labbūtību un izturētspēju.

Grozījums Nr. 38

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis, kas nosprausts 2050. gadam , ir labklājīga dzīve planētas iespēju robežās reģeneratīvā ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, nebūtu nekādu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu izmantojuma un vides degradācijas . Veselīga vide būtu iedzīvotāju labbūtības pamats, plauktu biodaudzveidība un dabas kapitāls tiktu aizsargāts, atjaunots un novērtēts tā , lai stiprinātu klimatnoturību un noturību pret citiem vidiskajiem riskiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē.

1.   8. VRP ir jāizvirza ilgtermiņa prioritārais mērķis, ka iespējami drīz un vēlākais līdz 2050. gadam cilvēkiem tiks nodrošināta labklājīga dzīve planētas iespēju robežās ilgtspējīgā labklājības ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, izaugsme būtu reģeneratīva, būtu sasniegta klimatneitralitāte un līdz minimumam samazināta nevienlīdzība . Veselīga vide būtu visu cilvēku labbūtības un veselības pamats, plauktu biodaudzveidība un ekosistēmas un tiktu aizsargāta un atjaunota daba , stiprinot klimatnoturību un noturību pret dabas katastrofām un citiem vidiskajiem riskiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē saskaņā ar paaudžu savstarpējo atbildību .

Grozījums Nr. 39

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   8. VRP ir šādi seši tematiskie prioritārie mērķi:

2.   8. VRP ir jāizvirza šādi seši savstarpēji saistīti tematiskie prioritārie mērķi , kas jāsasniedz vēlākais līdz 2030. gadam :

Grozījums Nr. 40

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)

neatgriezeniski un pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus gan dabiskos , gan citos piesaistītājos Savienībā, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti , kā noteikts Regulā (ES) …/… (32);

a)

ātri un paredzami mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus kāpināt piesaistījumus dabiskos piesaistītājos Savienībā, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kā noteikts Regulā (ES) 2021 /… (32) , saskaņā ar izvirzītajiem klimata un vides mērķiem, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju, kurā neviens netiek atstāts novārtā ;

Grozījums Nr. 41

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)

pastāvīgi kāpināt pielāgotiesspēju, stiprināt noturību un mazināt klimatisko neaizsargātību;

b)

pastāvīgi kāpināt un integrēt pielāgotiesspēju , tostarp pamatojoties uz ekosistēmu pieejām , stiprināt noturību un pielāgošanos, kā arī mazināt vides, sabiedrības un visu ekonomikas nozaru neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot dabas katastrofu novēršanas spējas un sagatavotību tām ;

Grozījums Nr. 42

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)

virzīties uz reģeneratīvu izaugsmes modeli , kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, ekonomisko izaugsmi atsaistīt no resursu izmantojuma un vides degradācijas un paātrināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;

c)

virzīties uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku , kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, nodrošinot pārkārtošanos uz netoksisku aprites ekonomiku , kurā izaugsme ir reģeneratīva un resursi tiek izmantoti efektīvi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju ;

Grozījums Nr. 43

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)

tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi  — arī gaisu, ūdeni un augsni  —, un iedzīvotāju veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes;

d)

tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi , tostarp attiecībā uz gaisu, ūdeni, augsni , kā arī saistībā ar gaismas un trokšņa piesārņojumu, un cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes , tostarp piemērojot un sekmējot pieeju “Viena veselība” ;

Grozījums Nr. 44

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)

aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību un rūpēties par dabas kapitālu , it sevišķi gaisu, ūdeni, augsni un mežu, kā arī saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmām ;

e)

aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību , tostarp apturot tās zudumu un apvēršot šo procesu pretējā virzienā gan aizsargātās teritorijās, gan ārpus tām, un uzlabojot vides veselību , it sevišķi gaisu, ūdeni un augsni, kā arī risinot ar jūras un sauszemes ekosistēmu degradāciju saistītās problēmas, jo īpaši sasniedzot ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam izklāstītos mērķrādītājus, kā arī attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos mērķrādītājus ;

Grozījums Nr. 45

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)

veicināt vidisko ilgtspēju un mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar ražošanu un patēriņu , it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā un pārtikas sistēmā .

f)

nodrošināt vidisko ilgtspēju un ievērojami mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar Savienības ražošanas un patēriņa pēdu, tostarp Savienības izraisītu globālo atmežošanu , it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā , tūrismā, starptautiskajā tirdzniecībā un pārtikas ķēdēs, tostarp lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un akvakultūrā, vienlaikus internalizējot klimata un vidisko eksternalitāti .

Grozījums Nr. 46

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a     Šā panta 2. punktā noteiktie tematiskie prioritārie mērķi aptver Eiropas zaļā kursa stratēģijās un iniciatīvās noteiktos mērķus, mērķrādītājus un darbības, kā arī Savienības tiesību aktos noteiktos mērķrādītājus, ar ko veicina prioritāro mērķu sasniegšanu. Minētos mērķus, mērķrādītājus un darbības ņem vērā, izstrādājot monitoringa satvaru ar mērķi novērtēt 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā panākto progresu.

Grozījums Nr. 47

Lēmuma priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas prioritāro mērķu sasniegšanai labvēlīgi priekšnosacījumi

Programmas prioritāro mērķu sasniegšanai labvēlīgi priekšnosacījumi un darbības, kas vajadzīgas šo priekšnosacījumu īstenošanai

Grozījums Nr. 48

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)

nodrošināt, ka tiek sekmīgi un efektīvi īstenoti Savienības tiesību akti vides un klimata jomā, un tiekties uz izcilu vidisko sniegumu Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā gādājot par pienācīgu administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā , kā arī pastiprināti vērsties pret noziegumiem pret vidi ;

a)

nodrošināt, ka tiek efektīvi, ātri un pilnībā īstenoti Savienības tiesību akti vides un klimata jomā, un tiekties uz izcilu vidisko sniegumu Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā gādājot par pietiekamu papildu administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā;

Grozījums Nr. 49

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)

uzlabot norādījumus un ieteikumus un nodrošināt efektīvus, atturošus un samērīgus sodus, tostarp naudas sodus, lai samazinātu vides tiesību aktu neievērošanas risku, cita starpā attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, ar atkritumiem saistītu noziedzību un nelikumīgu mežizstrādi, kā arī pastiprināt rīcību saistībā ar atbildību vides jomā un reaģēšanu uz vides tiesību aktu neievērošanu un stiprināt prokuratūras un tiesu iestāžu sadarbību un tiesībaizsardzības īstenošanu vides noziegumu apkarošanā, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/99/EK  (1a) , kā arī noteikumos, uz kuriem attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un ANO Pretkorupcijas konvencija;

Grozījums Nr. 50

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)

noteikt par prioritāti Savienības vides tiesību aktu izpildi gadījumos, kad tie netiek īstenoti, ātri un sistemātiski veicot pārkāpuma procedūru kontroli, tostarp nodrošinot, ka šim nolūkam gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī tiek atvēlēti pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi;

Grozījums Nr. 51

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pantā noteiktos prioritāros mērķus integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tā, lai tie un to īstenošana nekaitētu nevienam no 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem ;

2. pantā noteiktos prioritāros mērķus, kā arī IAM integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī , kā arī attiecīgajos Savienības noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos, lai nodrošinātu, ka šīs stratēģijas, leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas, programmas, investīcijas, projekti, nolīgumi un to īstenošana attiecīgā gadījumā veicina 2. panta 1. un 2. punktā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu un nenodara kaitējumu, cita starpā saskaņā ar Taksonomijas regulas 17. pantu ;

Grozījums Nr. 52

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pievērst īpašu uzmanību sinerģijām un iespējamām pretrunām starp ekonomiskajiem, vidiskajiem un sociālajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vajadzības pēc uztura, mājokļa un mobilitātes tiek apmierinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;

sistemātiski un visaptveroši izvērtēt sinerģijas un iespējamās pretrunas starp vidiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka cilvēku labbūtība un jo īpaši tiesības un vajadzības attiecībā uz veselīgu vidi un cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu augstas kvalitātes ūdeni, pārtiku, mājokli, enerģiju, veselības aprūpi un mobilitāti tiek nodrošinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;

Grozījums Nr. 53

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā pieņemt pieeju “vispirms domāt par ilgtspēju”, tostarp integrējot un īstenojot praksē principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā minēts Taksonomijas regulas 17. pantā;

Grozījums Nr. 54

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

nodrošināt Savienības pasākumu un politikas virzienu, tostarp nozaru tiesību aktu, Savienības ārējās darbības un Savienības budžeta, kā arī valstu vai reģionālo plānu, kas attiecas uz Savienības tiesību aktu īstenošanu un ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai, saskaņotību ar 2. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 55

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

regulāri izvērtēt esošās rīcībpolitikas un sagatavot jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumus, kuru pamatā būtu plašas apspriešanās, ievērojot pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas procedūras, kurās pienācīga uzmanība veltīta prognozējamai ietekmei uz vidi un klimatu;

regulāri izvērtēt spēkā esošās rīcībpolitikas un sagatavot visaptverošus jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumus, kuru pamatā būtu plašas un pārredzamas apspriešanās, ievērojot pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas procedūras, un kuros ir ņemta vērā visu veidu tūlītēja un ilgtermiņa ietekme uz vidi un klimatu , cita starpā to kumulatīvā ietekme, kā arī darbības un bezdarbības izmaksas ;

Grozījums Nr. 56

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)

vidisko un klimatisko ilgtspēju sekmīgi integrēt Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgadā, arī valsts reformu programmās un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos;

c)

sekmīgi integrēt IAM un klimata, vides, tostarp biodaudzveidības, un sociālos mērķus Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgadā, neskarot tā sākotnējo mērķi, arī konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, valsts reformu programmās un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ar mērķi nodrošināt dalībvalstīm analīzes datus un papildu rādītājus ;

Grozījums Nr. 57

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)

izveidot visaptverošu Savienības satvaru, kura nolūks būtu mērīt un panākt progresu virzībā uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku, kurš atbilstu IAM, Parīzes nolīgumam un ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, neskarot Eiropas pusgadu, un kurš palīdzētu virzīt jaunu un spēkā esošu politikas virzienu un iniciatīvu izstrādi un koordināciju, vienlaikus integrējot Savienības politiskajās prioritātēs un gada plānošanā, kā arī labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā pāreju uz ilgtspējīgu labklājības ekonomiku ar reģeneratīvu izaugsmi;

Grozījums Nr. 58

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)

mobilizēt ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, arī Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan nacionālā līmenī;

d)

mobilizēt un nodrošināt pietiekamas ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, arī Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan nacionālā līmenī , kas atbilst Savienības ilgtspējīga finansējuma stratēģijai, tostarp Taksonomijas regulā noteiktajiem pasākumiem un principam “nenodari būtisku kaitējumu”, un, ņemot vērā šo pasākumu potenciālu radīt jaunas darbvietas, nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un uzlabot Savienības ekonomikas un sabiedrības izturētspēju ;

Grozījums Nr. 59

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)

gan Savienības , gan nacionālā līmenī pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, pilnvērtīgi izmantot tirgus instrumentus un zaļās budžeta plānošanas rīkus, arī tādus, ar ko tiek nodrošināta sociāli taisnīga pārkārtošanās, un uzņēmumus un citas ieinteresētās personas atbalstīt standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses izstrādē ;

e)

nekavējoties un vēlākais līdz 2025. gadam Savienības , valstu, reģionālā un vietējā līmenī pakāpeniski atcelt visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas;

Grozījums Nr. 60

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)

nekavējoties un ne vēlāk kā līdz 2027. gadam Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī pakāpeniski atcelt visas tiešās un netiešās videi kaitīgās subsīdijas, izņemot fosilā kurināmā subsīdijas;

Grozījums Nr. 61

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb)

pēc iespējas labāk izmantot vides nodokļus un uz tirgu balstītus rīkus, kā arī zaļās budžeta plānošanas un finansēšanas rīkus un videi labvēlīgus stimulus, tostarp tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos, un atbalstīt uzņēmumus un citas ieinteresētās personas standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses piemērošanā, ja vien tas neaizstāj mērķrādītājus un pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai vai biodaudzveidības aizsardzībai;

Grozījums Nr. 62

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ec)

investēt biodaudzveidības aizsardzībā un atjaunošanā saskaņā ar minimālajiem gada izdevumu mērķrādītājiem, par kuriem panākta vienošanās DFS 2021.–2027. gadam (7,5  % 2024. gadā un 10 % 2026. un 2027. gadā), ar mērķi pakāpeniski palielināt šos mērķrādītājus nākamajā DFS saskaņā ar finansējuma mērķiem ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, izsekojot panākto ar stabilu, pārredzamu un visaptverošu metodiku, kurā ņem vērā Savienības taksonomijas kritērijus;

Grozījums Nr. 63

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ed apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ed)

nodrošināt klimata un biodaudzveidības efektīvu integrēšanu un Savienības un valstu budžeta kontroli, kā arī klimata un biodaudzveidības jomas finansējuma saskaņotību;

Grozījums Nr. 64

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ee apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ee)

nodrošināt, ka darbības, kuru mērķis ir sasniegt 8. VRP prioritāros mērķus, tiek veiktas sociāli taisnīgā un iekļaujošā veidā, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlārā un efektīvi novēršot un mazinot sociālo nevienlīdzību, tostarp dzimumu nevienlīdzību, ko varētu radīt ar klimatu un vidi saistītā ietekme un politikas virzieni;

Grozījums Nr. 65

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ef apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ef)

iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visā 8. VRP, tostarp veicot ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un dzimumresponsīvus pasākumus;

Grozījums Nr. 66

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)

gādāt par to, lai vides rīcībpolitikas un rīcība būtu balstīta uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, un stiprināt vides zināšanu bāzi un tās izmantojumu, arī ar pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu un vidiskās un ekosistēmiskās uzskaites pilnveidošanu;

f)

gādāt par to, lai vides rīcībpolitikas un rīcība Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī būtu balstīta uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un tehnoloģijām , un stiprināt vides zināšanu bāzi , tostarp tradicionāli pārmantotās zināšanas, un tās izmantojumu, arī ar pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu , apmācību un pārkvalifikāciju, un vidiskās un ekosistēmiskās uzskaites pilnveidošanu;

Grozījums Nr. 67

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)

veidot zinātnisko datu bāzi par dažādu ekosistēmu spēju darboties kā siltumnīcefekta gāzu piesaistītājiem un krājumiem;

Grozījums Nr. 68

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fb)

veidot zināšanu bāzi par prasībām attiecībā uz sistēmiskām pārmaiņām, tostarp par to, kā noteikt, izmērīt un izvērtēt inter alia kritisko punktu, atgriezeniskās saiknes loku, iesīkstes, savstarpējās atkarības un būtisku pārmaiņu vides un sociālekonomiskajās sistēmās ietekmi, un to, kā pāriet no vienpusējas un nozaru politikas uzsvara uz sistēmisku pieeju politikas saskaņotībai, kā arī par to, kā novērst vai mazināt jebkādu nelabvēlīgu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi;

Grozījums Nr. 69

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fc)

novērst trūkumus attiecīgo rādītāju kopumos un optimizēt tos cita starpā attiecībā uz sistēmiskām pārmaiņām, planētas iespēju robežām un Savienības vidisko pēdu, tostarp attiecībā uz ražošanas un patēriņa sistēmām, pārvaldību, ilgtspējīgu finansējumu un nevienlīdzību, kā arī nodrošināt, ka šie rādītāju kopumi ir salīdzināmi visos politikas veidošanas līmeņos;

Grozījums Nr. 70

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fd)

nodrošināt reģionālo un vietējo pašvaldību pilnīgu līdzdalību un sadarbību ar tām visās vides politikas veidošanas dimensijās, izmantojot uz sadarbību un daudzlīmeņu pieeju balstītu pieeju un nodrošinot, ka vietējām un reģionālajām kopienām ir pietiekami resursi īstenošanai uz vietas;

Grozījums Nr. 71

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fe apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fe)

stiprināt sadarbību starp visām Savienības iestādēm klimata un vides politikas jomā, tostarp starp Komisiju un Reģionu komiteju saistībā ar tehnisko platformu sadarbībai vides jomā, un izpētīt, kā uzlabot dialogu un informācijas apkopošanu;

Grozījums Nr. 72

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ff apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ff)

pilnībā ievērot piesardzības principu un nodrošināt tā piemērošanu, kā arī ievērot principu, ka būtu jāveic preventīvas darbības, ka kaitējums videi pirmām kārtām jānovērš tā cēloņa vietā un ka jāmaksā piesārņotājam, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu;

Grozījums Nr. 73

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fg)

risināt zemes degradācijas problēmu un izveidot Savienības mēroga tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, kas ietver saskaņotus rādītājus un monitoringa un ziņošanas metodiku;

Grozījums Nr. 74

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fh)

pārveidot pārtikas sistēmu, tostarp izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku, ar mērķi panākt tās atbilstību 8. VRP prioritārajiem mērķiem, lai tā cita starpā palīdzētu aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību Savienībā un ārpus tās, līdz minimumam samazinātu ķīmisko vielu, antibiotiku un fosilā kurināmā izejvielu izmantošanu un nodrošinātu augstu dzīvnieku labturības līmeni, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos skartajām ieinteresētajām personām;

Grozījums Nr. 75

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fi)

veicināt Savienībā neapstiprinātu pesticīdu izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu visā pasaulē un apņemties nodrošināt, ka pesticīdi, kas nav apstiprināti lietošanai Savienībā, netiek eksportēti ārpus Savienības, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konsekvenci starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku;

Grozījums Nr. 76

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fj)

ātri aizstāt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un citas bīstamas ķīmiskas vielas, tostarp endokrīnos disruptorus, ļoti noturīgas ķīmiskās vielas, neirotoksiskās vielas un imūntoksiskās vielas, kā arī novērst ķimikāliju un vielu nanoformu kombinēto ietekmi un produktos esošu bīstamu ķīmisko vielu iedarbību, novērtējot to ietekmi uz veselību un vidi, tostarp klimatu, un biodaudzveidību, vienlaikus veicinot drošu alternatīvu plašāku izmantošanu un pieejamību un pastiprinot un koordinējot centienus veicināt alternatīvu izmēģinājumiem ar dzīvniekiem izstrādi un validēšanu;

Grozījums Nr. 77

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)

vides rīcībpolitikas atbalstam atraisīt digitālo un datu tehnoloģiju potenciālu, vienlaikus līdz minimumam samazinot to vidisko pēdu;

g)

vides rīcībpolitikas atbalstam atraisīt digitālo un datu tehnoloģiju potenciālu, tostarp sniedzot reāllaika datus un informāciju par ekosistēmu stāvokli, vienlaikus pastiprinot centienus līdz minimumam samazināt šo tehnoloģiju vidisko pēdu un nodrošinot datu un informācijas pārredzamību un publisku pieejamību ;

Grozījums Nr. 78

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)

holistiski atzīt cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides savstarpējo saikni, politikas veidošanā pilnībā integrējot pieeju “Viena veselība”;

Grozījums Nr. 79

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

gb)

atzīt tiesības uz veselīgu vidi Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un veicināt līdzīgas tiesības starptautiskā mērogā;

Grozījums Nr. 80

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)

pilnvērtīgi izmantot dabā balstītus risinājumus un sociālo inovāciju;

h)

pilnvērtīgi izmantot ekosistēmas pieejas un zaļo infrastruktūru, tostarp dabā balstītus risinājumus , vienlaikus:

Grozījums Nr. 81

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

maksimāli palielināt ekosistēmu un atjaunošanas atbalsta savienotību un balstīties uz sinerģiju starp biodaudzveidības saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

Grozījums Nr. 82

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 2. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

nodrošināt, ka to īstenošana veicina ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, neapdraud biodaudzveidību un ekosistēmu integritāti, neaizstāj vai nemazina pasākumus, ko veic, lai aizsargātu biodaudzveidību vai ātri samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, ievēro piesardzības principu, sniedz skaidrus papildu ieguvumus sabiedrībai un nodrošina pilnīgu sadarbību ar skartajiem pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām un to pilnīgu piekrišanu;

Grozījums Nr. 83

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 3. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

turpināt izstrādāt monitoringa metodes, izvērtēšanas rīkus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem, kā arī izstrādāt izslēgto darbību sarakstu;

Grozījums Nr. 84

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 4. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

nodrošināt, ka gadījumos, kad dabā balstītus risinājumus finansē ar biodaudzveidības kompensācijas mehānismiem, šie mehānismi tiek pienācīgi īstenoti, uzraudzīti, izvērtēti un ieviesti un tajos pilnībā ņem vērā tiešo, netiešo un kumulatīvo ietekmi gan ģeogrāfiskā, gan laika ziņā, vienlaikus stingri ievērojot ietekmes mazināšanas hierarhiju, kas cita starpā nodrošina, ka biodaudzveidības kompensācijas mehānismus var izmantot tikai kā galējo līdzekli;

Grozījums Nr. 85

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 5. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

nodrošināt, ka gadījumos, kad biodaudzveidības kompensācijas mehānismus izmanto dabā balstītu risinājumu finansēšanai, informāciju par šiem mehānismiem dara publiski pieejamu tiešsaistē;

Grozījums Nr. 86

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – 6. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pilnībā izmantot sociālo inovāciju un sabiedrības virzītus pasākumus, lai indivīdi, kopienas un MVU varētu rīkoties nolūkā sasniegt 8. VRP prioritāros mērķus;

Grozījums Nr. 87

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)

sekmīgi piemērot augstus pārredzamības, sabiedrības iesaistes un tiesu pieejamības standartus saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (35);

i)

sekmīgi piemērot augstus pārredzamības, sabiedrības iesaistes un tiesu pieejamības standartus saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)  (35) gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī ;

Grozījums Nr. 88

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ja)

Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī veicināt komunikācijas pasākumus, kuru mērķis ir palielināt informētību par 8. VRP prioritāro mērķu nozīmīgumu un veicināt apspriešanu visos pārvaldības un sabiedrības līmeņos;

Grozījums Nr. 89

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

jb)

būtiski samazināt Savienības materiālu un patēriņa pēdu, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu to atbilstību planētas iespēju robežām, tostarp ieviešot saistošus Savienības mērķrādītājus Savienības materiālu un patēriņa pēdas nospieduma ievērojamai samazināšanai, kā arī saistošus vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus primāro izejvielu izmantošanas samazināšanai;

Grozījums Nr. 90

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

partnervalstis mudināt uz rīcību klimata un vides jomā, tās aicināt šajās jomās pieņemt un īstenot tikpat vērienīgus noteikumus kā Savienībā un tās šajā procesā atbalstīt, kā arī gādāt par to, lai visi Savienības tirgū laistie produkti pilnīgi atbilstu attiecīgajām Savienības prasībām atbilstoši Savienības starptautiskajām saistībām;

mudināt trešās valstis uz rīcību klimata un vides jomā, tās aicināt šajās jomās pieņemt un īstenot vismaz tikpat vērienīgus noteikumus kā Savienībā un tās šajā procesā atbalstīt, kā arī gādāt par to, lai visi Savienības tirgū laistie vai no Savienības eksportētie produkti pilnīgi atbilstu attiecīgajām Savienības prasībām atbilstoši Savienības starptautiskajām saistībām;

Grozījums Nr. 91

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 1.a ievilkums(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

veicināt ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, noteikt obligātas pienācīgas pārbaudes prasības Savienības līmenī un ņemt vērā šīs prasības Savienības tirdzniecības politikas īstenošanā, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un investīciju nolīgumu ratifikāciju;

Grozījums Nr. 92

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pastiprināt sadarbību ar trešo valstu valdībām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskām organizācijām nolūkā izveidot partnerības un alianses ar mērķi aizsargāt vidi, kā arī sekmēt vidisko sadarbību G7 un G20 ;

pastiprināt sadarbību ar trešo valstu valdībām, uzņēmumiem , sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskām organizācijām nolūkā izveidot partnerības un alianses ar mērķi aizsargāt vidi, kā arī sekmēt vidisko sadarbību;

Grozījums Nr. 93

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

rūpēties , lai Savienība un tās partneri pamatīgāk īstenotu Parīzes nolīgumu , Biodaudzveidības konvenciju un citus daudzpusējus vides jomas nolīgumus , cita starpā vairojot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenotas saistības, ko puses uzņēmušās saskaņā ar šiem nolīgumiem;

demonstrēt līderību starptautiskos forumos , cita starpā Savienībai sasniedzot IAM, kā arī mērķus, kas noteikti Parīzes nolīgumā , Biodaudzveidības konvencijā un citos daudzpusējos vides jomas nolīgumos, un atbalstīt trešās valstis virzībā uz minēto mērķu sasniegšanu , cita starpā vairojot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenotas saistības, ko puses uzņēmušās saskaņā ar šiem nolīgumiem

Grozījums Nr. 94

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – k apakšpunkts – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

rūpēties, lai Savienības un dalībvalstu finansiālā palīdzība trešām valstīm sekmētu ANO 2030. gada programmas izpildi .

rūpēties, lai Savienības un dalībvalstu finansiālā palīdzība trešām valstīm sekmētu ANO 2030. gada programmas , Parīzes nolīguma un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību globālā satvara laikposmam pēc 2020. gada īstenošanu un atbilstu 8. VRP prioritārajiem mērķiem .

Grozījums Nr. 95

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a     Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos labvēlīgos priekšnosacījumus, Komisija veic šādas darbības:

 

a)

līdz 2022. gada 30. jūnijam uzlabo, paplašina un pēc tam atjaunina publisko datubāzi, kurā reģistrēti lēmumi par pārkāpumiem, lai dalībvalstu un Komisijas veiktos pasākumus saistībā ar visām pārkāpumu procedūrām vides un klimata jomā varētu izsekot skaidrā, saprotamā un pieejamā veidā;

 

b)

regulāri novērtē Savienības pasākumu un politikas virzienu atbilstību 2. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem un veic šādus novērtējumus attiecībā uz pašreizējiem Savienības pasākumiem un politiku, kā arī to projektiem; ja tiek konstatētas neatbilstības, pasākuma vai politikas projektu pirms publicēšanas saskaņo ar šiem prioritārajiem mērķiem vai — attiecībā uz spēkā esošajiem Savienības pasākumiem un politiku — ierosina vajadzīgos korektīvos pasākumus;

 

c)

izstrādā instrumentus, ar ko novērtē pašreizējo pasākumu un politikas un to projektu ilgtermiņa ietekmi uz vidi un klimatu, tostarp kumulatīvo ietekmi, kā arī to iespējamo ietekmi uz sociālo nevienlīdzību, tostarp dzimumu nevienlīdzību, un bezdarbības izmaksas;

 

d)

astoņu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas beigām sistemātiski iesniedz detalizētas atsauksmes par atbildēm, kas saņemtas apspriedēs ar ieinteresētajām personām, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus;

 

e)

pēc ietekmes novērtējumu pabeigšanas tos nekavējoties publicē, tostarp visu informāciju, kas izmantota, lai izdarītu secinājumus;

 

f)

izstrādā rādītāju, ar ko novērtē neatbilstību starp dalībvalstu budžetu struktūru un Parīzes nolīgumam pielāgoto scenāriju katras valsts budžetam, tādējādi dodot iespēju sniegt ieteikumus dalībvalstīm par investīcijām klimata jomā, kas vajadzīgas, lai tās varētu sasniegt un saglabāt vajadzīgo trajektoriju virzībā uz Parīzes nolīguma un saistīto 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu;

 

g)

līdz 2022. gada 30. jūnijam iesniedz ziņojumu, kurā tā norāda saikni starp dažādiem Savienības līmenī izmantotajiem rādītāju kopumiem, monitoringa satvariem un procesiem, ar ko mēra sociālajā, ekonomikas un vides jomā sasniegto, un kurā uzsvērts, kā minētos aspektus var integrēt; pamatojoties uz minēto un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam izstrādā visaptverošu infopaneli, kurā apkopo “ne tikai IKP” rādītājus un kuru izmanto nākotnes politikas izstrādei, neskarot Eiropas pusgadu;

Grozījums Nr. 96

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b     Lai nodrošinātu 1. punkta ea) apakšpunktā minēto labvēlīgo priekšnosacījumu, Komisija līdz 2022. gada decembrim saskaņā ar pašreizējo darbu novērtē, kuras subsīdijas ir kaitīgas videi, un izstrādā vadlīnijas šādu subsīdiju apzināšanai Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī iespējamos veidus to pakāpeniskai izbeigšanai. Dalībvalstis katru gadu apkopo informāciju par valstu, reģionālā un vietējā līmenī pastāvošajām subsīdijām, kā arī par pasākumiem, ko tās veic, lai minētās subsīdijas pakāpeniski izbeigtu. Dalībvalstis ik gadu nosūta šo informāciju Komisijai. Komisija šo informāciju apkopo ziņojumā, kurā dalībvalstis aplūkotas atsevišķi un kurš jāpublicē ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām, un pirmais pārskata gads ir 2023. gads. Komisija katru gadu iesniedz šādu ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 97

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāmobilizē plašs atbalsts, iesaistot iedzīvotājus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas un mudinot uz nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību gan pilsētu, gan lauku apvidos ar 8. VRP saistītu stratēģiju, rīcībpolitiku vai tiesību aktu izstrādē.

2.    Visu līmeņu publiskās iestādes 8. VRP īstenošanā sadarbojas ar uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, iedzīvotājiem, kopienām un citām ieinteresētajām personām. Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāmobilizē plašs atbalsts, iesaistot iedzīvotājus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, un jāmudina uz nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību gan pilsētu, gan lauku apvidos , gan tālākajos reģionos ar 8. VRP saistītu stratēģiju, rīcībpolitiku vai tiesību aktu izstrādē.

Grozījums Nr. 98

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a     Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis ir atbildīgas par atbilstīgu rīcību, kuras mērķis ir nodrošināt 2. panta 1. un 2. punktā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu. Rīcību īsteno, pienācīgi ņemot vērā kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes un samērīguma principus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.

Grozījums Nr. 99

Lēmuma priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Monitoringa satvars

Rādītāji, monitoringa satvars un pārvaldība

Grozījums Nr. 100

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, regulāri novērtē Savienības un dalībvalstu progresu virzībā uz 2. pantā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos priekšnosacījumus, un par šo progresu ziņo .

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, neskarot to neatkarību, katru gadu uzrauga, novērtē un ziņo par Savienības un dalībvalstu progresu virzībā uz 2. pantā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos priekšnosacījumus un darbības , un vispārējo mērķi panākt sistēmiskas pārmaiņas. Komisija nodrošina, ka uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas rezultātā iegūtā informācija ir publiski pieejama un viegli iegūstama, tādējādi nodrošinot gūtā progresa efektīvu uzraudzību.

Grozījums Nr. 101

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a     Pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim nāk klajā ar saskaņotu satvaru, kuru veido vienots rezultātu pārskats, ieskaitot pamatrādītājus, un kura mērķis ir uzraudzīt un izsekot virzību uz 2. panta 1. un 2. punktā minēto prioritāro mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz pašreizējiem monitoringa satvariem un procesiem.

Grozījums Nr. 102

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b     Novērtējumā, kas minēts 1. punktā, ietver šādu informāciju:

 

panāktais virzībā uz sistēmiskām pārmaiņām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu 2. panta 1. un 2. punktā noteiktos prioritāros mērķus, tiklīdz monitoringa satvars to ļauj;

 

kas vēl jāpaveic, lai īstenotu mērķrādītājus, kuri noteikti 2. panta 1. un 2. punktā minēto prioritāro mērķu sasniegšanai;

 

finansējums, ar ko atbalsta 2. panta 1. un 2. punktā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, izsekojot ar stabilu, pārredzamu un visaptverošu metodiku;

 

īstenošanas līdzekļi, kas Savienības un valstu līmenī izmantoti, lai nodrošinātu prioritāro mērķu sasniegšanu, un vai tie ir pietiekami, kā arī

 

ieteikumi un pamatnostādnes iespējamo neatbilstību novēršanai.

Grozījums Nr. 103

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Šā panta 1. punktā minētais novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs un Savienības līmenī, it sevišķi dati, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Statistikas sistēma. Šis novērtējums neskar esošos monitoringa, ziņošanas un pārvaldības satvarus un procedūras , kas attiecas uz vides un klimata rīcībpolitiku .

2.   Šā panta 1. punktā minētais novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs , tostarp reģionālā un vietējā līmenī, un Savienības līmenī, it sevišķi dati, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Statistikas sistēma. Šis novērtējums balstās uz pašreizējām monitoringa, ziņošanas un pārvaldības sistēmām un procedūrām , kuras attiecas uz vides un klimata politiku, ir saskaņots ar tām un tās neierobežo, un novērtējuma pamatā ir stabila metodika, kas ļauj izmērīt panākto progresu .

Grozījums Nr. 104

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a     Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ik gadu apmainās ar viedokļiem par 1. punktā minēto novērtējumu un Savienības ikgadējā plānošanā nosaka papildu leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus un darbības, kas jāveic, ja panāktais progress prioritāro mērķu sasniegšanā tiek uzskatīts par nepietiekamu vai ir jānovērš konstatētie šķēršļi.

Grozījums Nr. 105

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Komisijai palīdz uzlabot datu un zināšanu pieejamību un relevantumu, it sevišķi ar pasākumiem, kas paredz

3.   Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Komisijai palīdz uzlabot datu , rādītāju un zināšanu pieejamību un relevantumu, it sevišķi ar pasākumiem, kas paredz

Grozījums Nr. 106

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)

ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot pierādījumus un datus;

a)

ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot pierādījumus un datus , vienlaikus uzlabojot datu vākšanas un apstrādes metodiku, kā arī saskaņotu rādītāju izstrādes metodiku ;

Grozījums Nr. 107

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)

stiprināt fundamentālos pētījumus, kartēšanu un monitoringu un sniegt tiem atbalstu;

Grozījums Nr. 108

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)

tiekties uz relevanto monitoringa datu nepilnību novēršanu;

b)

novērtēt vajadzīgos resursus un tiekties uz relevanto monitoringa datu nepilnību novēršanu , tostarp saistībā ar sistēmisku pārmaiņu mērīšanu ;

Grozījums Nr. 109

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)

sagatavot rīcībpolitiski relevantas un sistēmiskas analīzes un dot ieguldījumu rīcībpolitisko mērķu sasniegšanā Savienības un nacionālā līmenī;

c)

sagatavot konkrētai politikai nozīmīgu un sistēmisku analīzi un palīdzēt īstenot politikas mērķus Savienības un valstu līmenī , un tādēļ cita starpā piedāvāt ieteikumus attiecībā uz to, kā panākt lielāku progresu ceļā uz mērķu sasniegšanu ;

Grozījums Nr. 110

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)

apkopot tādus instrumentus kā prognozēšanas rīki, kas arī var sniegt informāciju par “attālumu līdz mērķrādītājam”;

Grozījums Nr. 111

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)

integrēt datus par vidisko , sociālo un ekonomisko ietekmi un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus, piem., Copernicus datus;

d)

integrēt datus par ietekmi uz vidi, veselību , sociālo un ekonomikas jomu un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus, piem., Copernicus datus;

Grozījums Nr. 112

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)

novērst kritisko zināšanu trūkumu ekoloģiski kritiskajos punktos;

Grozījums Nr. 113

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)

izstrādāt modeļus, lai novērtētu un prognozētu ar vidi un klimatu saistītās politikas prognozēto ietekmi uz nākamajām paaudzēm;

Grozījums Nr. 114

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)

vēl vairāk uzlabot piekļuvi datiem ar Savienības programmām;

e)

vēl vairāk uzlabot datu pieejamību, savstarpēju izmantojamību un piekļuvi tiem ar Savienības programmām;

Grozījums Nr. 115

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)

palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm, iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimatiskos un vidiskos riskus un rīkoties, lai tos novērstu, mazinātu un tiem pielāgotos, kā arī sekmēt šo aktoru iesaisti trūkstošo zināšanu ieguvē.

g)

palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm valstu, reģionālajā un vietējā līmenī , iedzīvotājiem un kopienām , sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimatiskos un vidiskos riskus , novērtēt to ietekmi un rīkoties, lai šādus riskus novērstu, mazinātu un tiem pielāgotos, kā arī sekmēt šo aktoru iesaisti trūkstošo zināšanu ieguvē;

Grozījums Nr. 116

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)

veicināt iedzīvotāju novērojumus un ziņošanu par problemātiskiem jautājumiem vides jomā un trūkumiem atbilstības jomā, tostarp izmantojot tiešsaistes mehānismus un mobilo tālruņu lietotnes, lai atvieglotu ziņošanu.

Grozījums Nr. 117

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Komisija regulāri Savienības un nacionālā līmenī izvērtē gan to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi, gan to, kāda ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ķimikāliju aģentūras spēja pildīt 3. punktā minētos uzdevumus.

4.   Komisija regulāri Savienības un nacionālā līmenī izvērtē gan to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi, gan to, kāda ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ķimikāliju aģentūras , kā arī attiecīgā gadījumā citu Eiropas struktūru un aģentūru spēja pildīt 3. punktā minētos uzdevumus , un ziņo par šādas izvērtēšanas rezultātiem, sniedzot priekšlikumus par to, kas veicams, lai nodrošinātu vajadzīgos cilvēkresursus un finanšu resursus vai novērstu citas nepilnības .

Grozījums Nr. 118

Lēmuma priekšlikums

5. pants – - 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.     Komisija līdz 2024. gada 31. martam veic 8. VRP vidusposma izvērtējumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā vidusposma izvērtējumā izklāsta progresu, kas panākts virzībā uz 2. panta 2. punktā noteikto tematisko prioritāro mērķu sasniegšanu, tostarp Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju, 3. pantā noteikto labvēlīgo priekšnosacījumu un darbību sasniegšanu un panākto sistēmisko pārmaiņu uzraudzībā un novērtēšanā, un tā pamatā ir jaunākais 4. panta 1. punktā minētais novērtējums, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Vidusposma novērtējumā izklāsta ieteikumus un korekcijas, kas vajadzīgas, lai pilnībā sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus.

Grozījums Nr. 119

Lēmuma priekšlikums

5. pants – - 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.a     Ņemot vērā progresu, kas izklāstīts - 1. punktā minētajā vidusposma novērtējumā, citas attiecīgās politikas norises un EVA ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas”, Komisija, kas sāks darbu pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, sava pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz to leģislatīvo un neleģislatīvo pasākumu sarakstu un termiņus, ko tā plāno veikt savu pilnvaru laikā, lai nodrošinātu 8. VRP prioritāro mērķu pilnīgu sasniegšanu attiecīgi līdz 2030. un 2050. gadam.

Grozījums Nr. 120

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2029. gada 31. martam veic 8. VRP izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar galvenajiem šā izvērtējuma konstatējumiem kopā ar leģislatīvā akta priekšlikumu nākamajai vides rīcības programmai (ja Komisija to uzskata par lietderīgu) .

Komisija līdz 2029. gada 31. martam veic 8. VRP izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu , kurā izklāsta šīs izvērtēšanas konstatējumus, attiecīgā gadījumā kopā ar leģislatīvā akta priekšlikumu nākamajai vides rīcības programmai , un dara to laicīgi pirms 9. VRP īstenošanas sākuma 2031. gada 1. janvārī, lai nepieļautu pārtraukumu starp 8. VRP un 9. VRP .


(1)  Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0203/2021).

(24)  COM(2019)0233.

(24)  COM(2019)0233.

(25)  COM(2019)0640.

(26)  COM(2020)0080.

(25)  COM(2019)0640.

(26)  COM(2020)0080.

(1a)   IPBES seminārs par daudzveidību un pandēmijām — kopsavilkums, 2020. gads.

(1a)   OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 ( OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(1a)   SDD 2019. gada 18. septembra darba dokuments Nr. 102 “The Economy of Well-being – Creating opportunities for people’s well-being and economic growth” (Labklājības ekonomika. Radīt iespējas cilvēku labbūtībai un ekonomikas izaugsmei).

(1a)   ESAO galīgais ziņojums, 2020. gada aprīlis, “A Comprehensive Overview of Global Biodiversity Finance” (Visaptverošs pārskats par biodaudzveidības finansēšanu pasaulē).

(1a)   EVA ziņojums Nr. 1/2021 “Nature-based solutions in Europe: Policy, knowledge and practice for climate change adaptation and disaster risk reduction” (Dabā balstīti risinājumi Eiropā — Politika, zināšanas un prakse attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu).

(1a)   Tiesas 2018. gada 4. septembra spriedums ClientEarth/Komisija, C-57/16 P, ECLI:EU:C:2018:660.

(27)  Sk., piem., https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10414-2019-INIT/lv/pdf.

(28)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/reflection-paper-towards-sustainable-europe-2030.

(29)  Sk., piem., ESAO Labbūtības satvaru, ESAO Rīcībpolitikas satvaru iekļaujošai izaugsmei, Labākas dzīves iniciatīvu un iniciatīvu “Jaunas pieejas ekonomikas problēmām”.

(27)  Sk., piem., https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10414-2019-INIT/lv/pdf.

(28)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/reflection-paper-towards-sustainable-europe-2030.

(29)  Sk., piem., ESAO Labbūtības satvaru, ESAO Rīcībpolitikas satvaru iekļaujošai izaugsmei, Labākas dzīves iniciatīvu un iniciatīvu “Jaunas pieejas ekonomikas problēmām”.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. –77. lpp.).

(31)  COM(2020)0493.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(31)  COM(2020)0493.

(32)  COM(2020)0080.

(32)  COM(2020)0080.

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(35)  https://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/pp/documents/cep43e.pdf.

(35)  https://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/pp/documents/cep43e.pdf.


1.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/362


P9_TA(2021)0354

Īpašo komiteju un izmeklēšanas komitejas skaitliskais sastāvs

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija lēmums par īpašo komiteju un izmeklēšanas komitejas skaitlisko sastāvu (2021/2802(RSO))

(2022/C 99/45)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija lēmumu par Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (1),

ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija lēmumu par Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (2),

ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija lēmumu par Īpašās komitejas attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (3),

ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija lēmumu, ar ko izveido izmeklēšanas komiteju, kuras uzdevums ir izmeklēt iespējamos pārkāpumus un administratīvās kļūmes Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā ES teritorijā un ārpus tās, un nosaka komitejas pienākumus, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (4),

ņemot vērā Reglamenta 207. un 208. pantu,

1.

nolemj īpašajām komitejām un izmeklēšanas komitejai noteikt šādu skaitlisko sastāvu:

Īpašā komiteja attiecībā uz vēža uzveikšanu — 34 locekļi,

Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju — 34 locekļi,

Īpašā komiteja attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā — 34 locekļi,

Izmeklēšanas komiteja par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā ES teritorijā un ārpus tās — 31 loceklis;

2.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0160.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0161.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0162.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0163.