—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES, un jo īpaši tās 47. panta 2. punktu (2) (TEN-T regula),

—

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/6 (2017. gada 5. janvāris) attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 3. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 13/2017 “Vienota Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma: vai politiskā izvēle reiz kļūs par realitāti?”,

—

ņemot vērā Eiropas zaļo kursu,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 13. janvāra septīto uzraudzības ziņojumu par dzelzceļa tirgus attīstību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 15. panta 4. punktam (COM(2021)0005),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/2228 (2020. gada 23. decembris) par Eiropas Dzelzceļa gadu (2021) (4),

—

ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0181/2021),

A.

tā kā Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) ir ES standarts vilcienu automātiskajai aizsardzībai, kas rada Eiropā sadarbspējīgu dzelzceļa sistēmu;

B.

tā kā Eiropas Komisija un Eiropas dzelzceļa ražotāji, infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir noslēguši četrus saprašanās memorandus par sadarbību ERTMS izvēršanai, no tiem pēdējais tika noslēgts 2016. gada septembrī;

C.

tā kā ir veikti svarīgi likumdošanas pasākumi, tostarp 2016. gada jūnijā tika pieņemta Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete — kas reglamentē dzelzceļa pārvaldības jautājumus un pastiprina Eiropas Dzelzceļa aģentūras (Aģentūras) kā ERTMS sistēmas iestādes lomu — un tika pārskatītas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) attiecībā uz vilcienu vadības iekārtas un signalizācijas (CCS SITS) borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām, ko pieņēma ar Komisijas Regulu (ES) 2016/919 (6), kas piešķir juridisku statusu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) 3. bāzlīnijas 2. izlaiduma un GSM-R (Globāla mobilo sakaru sistēma dzelzceļam) 1. bāzlīnijas specifikācijām;

D.

tā kā 2017. gada 5. janvārī tika pieņemts jauns ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns (ESIP) (7), kurā noteikts grafiks ERTMS izvēršanai pamattīkla koridoros (CNC);

E.

tā kā pilnīga ERTMS izvēršana ļautu panākt satiksmes jaudas pieaugumu par līdz pat 30 % esošajā dzelzceļa struktūrā;

F.

tā kā Komisija publicēja arī ERTMS rīcības plānu (8), ar kuru noteiktas darbības, lai novērstu šķēršļus ERTMS īstenošanai un savstarpējai izmantojamībai, un kas vērsts uz mērķi līdz 2023. gadam pārveidot aptuveni vienu trešdaļu CNC;

G.

tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES budžeta tika atbalstīta ERTMS izvēršana ar aplēsto kopējo budžetu EUR 2,7 miljardi, no kuriem EUR 850 miljoni tika piešķirti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) (9) un EUR 1,9 miljardi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds) atbalsttiesīgajos reģionos,

H.

tā kā ERTMS izvēršanai ir jāiesaista ETCS sliežu ceļu komponentu B klases sistēmu iekārtas ekspluatācijas pārtraukšana, kā arī ritošā sastāva plaša modernizācija ar ERTMS ritošā sastāva vienību sadarbspējīgām apakšsistēmām;

I.

tā kā dalībvalstīm nav juridiska pienākuma pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumi plāno ieguldījumus ERTMS;

J.

tā kā Eiropas Revīzijas palāta brīdināja, ka ERTMS izvēršana visā pilnībā pamattīklā šobrīd atpaliek no grafika un netiks pabeigta līdz 2030. gada termiņam, un kā vienu no galvenajiem šīs aizkavēšanās iemesliem norādīja dalībvalsts koordinācijas trūkumu;

K.

tā kā Alvia vilciena katastrofā 2013. gada 24. jūlijā Santjago de Kompostelā dzīvību zaudēja 80 cilvēki un vēl 144 tika ievainoti;

L.

tā kā jaunajā plānošanas periodā saskaņā ar ES klimatrīcības apsekošanas metodiku ES izdevumiem uz ERTMS ir attiecināmi 40 % klimata un vides mērķiem paredzēto iemaksu un tā kā 30 % izdevumu kohēzijas politikas fondu un InvestEU ietvaros, 37 % Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) (10) ietvaros un 60 % EISI ietvaros ir jāpiešķir darbībām klimata pārmaiņu apkarošanai;

M.

tā kā ANM ir noteikts, ka 20 % ieguldījumu vajadzētu būt tādiem, kas orientēti digitāli, un tā kā ANM regulas VII pielikumā izklāstītajā digitālās marķēšanas metodikā 100 % no ieguldījumiem ERTMS ir digitāli,

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. jūnija Balto grāmatu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu attiecībā uz ārvalstu subsīdijām (COM(2020)0253),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam” (COM(2020)0440) un priekšsēdētājas Urzulas von der Leienas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam D. M. Sassoli un Vācijas kanclerei A. Merkelei adresēto 2020. gada 16. septembra nodomu vēstuli “Stāvoklis Savienībā 2020. gadā”,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 2. decembra kopīgo paziņojumu “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” (JOIN(2020)0022),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu par atgriezenisko saiti un turpmāko rīcību, lai uzlabotu ES brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļu īstenošanu un izpildi, un tās 15 punktu rīcības plānu par TIA sadaļām,

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

—

ņemot vērā nolīgumu, kas tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (Parīzes nolīgumu),

—

ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—

ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu (1), 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu (2), 2021. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu: šķēršļu novēršana digitālā vienotā tirgus darbībā un mākslīgā intelekta izmantošanas uzlabošana Eiropas patērētājiem (3), 2021. gada 25. marta rezolūciju par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi (4), 2021. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz PTO prasībām pielāgotu ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (5), 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to (6), 2021. gada 10. februāra rezolūciju par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (7), 2020. gada 25. novembra rezolūciju par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju (8), 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu (9), 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (10), 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (11), 2017. gada 12. decembra rezolūciju par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju (12) un 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā (13),

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas 2021. gada 15. aprīļa atzinumu par ziņojumu par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu,

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0190/2021),

A.

tā kā Covid-19 ir izraisījis globālu pandēmiju, radot līdz šim nepieredzētu globālu veselības, ekonomikas, sociālu un humanitāru krīzi, kura savukārt radījusi nepieredzēta apmēra šķēršļus un traucējumus starptautiskajai tirdzniecībai, un, vīrusam izplatoties, strauji ir samazinājies tirdzniecības apjoms, globālais ražošanas apjoms un nodarbinātības līmenis, kā arī ir pazeminājies ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) līmenis un palielinājusies ģeopolitiskā spriedze;

B.

tā kā pandēmija ir parādījusi ES un globālo piegādes ķēžu stratēģisko ievainojamību, tostarp attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām un pirmās nepieciešamības medicīnas precēm, piemēram, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un aktīvajām farmaceitiskajām sastāvdaļām, un ir uzsvērusi vajadzību uzlabot noturību un diversifikāciju pasaules, reģionālā un vietējā līmenī;

C.

tā kā Covid-19 uzliesmojums ir vēl vairāk palielinājis nevienlīdzību un pastiprinājis iedzīvotāju bažas par darbvietu zudumu atsevišķās nozarēs, darba rakstura izmaiņām un spiedienu uz strādājošo algām un tiesībām; tā kā šīs problēmas ir jārisina, lai saglabātu sabiedrības atbalstu globālajai tirdzniecībai;

D.

tā kā Covid-19 uzliesmojums var negatīvi ietekmēt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām, taču patlaban mums vajadzīga globāla rīcība un sadarbība, lai izstrādātu politiku un klimatrīcību integrētu iekšpolitikā un ārpolitikā, jo vakcīna vien neatrisinās sociālo, vides un ekonomikas krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija;

E.

tā kā, lai gan ES ir ievērojami samazinājusi iekšzemes siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, tomēr importā ietvertās SEG emisijas ir pastāvīgi augušas, tādējādi vājinot Savienības centienus samazināt savu globālo SEG emisiju pēdu;

F.

tā kā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm (14) preču un pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība 2022. gadā palielināsies par 8,4 % un tirdzniecības politikai ir pilnībā jāveicina atgūšanās no Covid-19 pandēmijas; tā kā Komisijas paziņojums par tirdzniecības politikas pārskatīšanu ir jāpapildina ar pārredzamību un pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu, kam būs būtiska loma tās īstenošanā, kā arī ar stratēģiju ES noturības un stratēģiskās autonomijas palielināšanai, tostarp pielāgotiem politikas pasākumiem un instrumentiem iekšzemes ražošanas, ražošanas tuvināšanas, piegādātāju dažādošanas un uzkrājumu veidošanas jomā;

G.

tā kā ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un ar plašo tirdzniecības nolīgumu tīklu ir lielākā dalībniece pasaules tirdzniecības vidē, tai ir unikāla iespēja globāli sadarboties, virzīt ES standartu, vērtību un ilgtspējas satvaru īstenošanu partnervalstīs un nodrošināt pasaules ekonomikas ilgtspējīgu atveseļošanos saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Parīzes nolīgumu;

H.

tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sašķeltība un reformas steidzama nepieciešamība apgrūtina koordinētus centienus ar mērķi saglabāt globālo piegādes ķēžu atvērtību un tā kā prioritātei patlaban jābūt atjaunot uzticēšanos daudzpusējām iestādēm, kas spēj sniegt globāla līmeņa atbildes, un strauji virzīt uz priekšu diskusijas par PTO tirdzniecības un veselības iniciatīvu;

I.

tā kā ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību starp PTO un citām starptautiskajām iestādēm, it īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), ANO iestādēm un Pasaules Banku, lai risinātu krīzi visaptverošā veidā, pievēršot īpašu vērību ietekmei uz veselību un ekonomiku jaunattīstības valstīs,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu un tā 5. protokolu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem,

—

ņemot vērā klimata stratēģiju un jauno aizdevumu politiku enerģētikas nozarē, ko EIB pieņēma 2019. gada novembrī,

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020)0021),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022),

—

ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (1),

—

ņemot vērā 2020. gada 5. maijā publicēto EIB 2019. gada finanšu pārskatu,

—

ņemot vērā EIB 2019. gada darbības pārskatu “Zaļais pavediens”, kas publicēts 2020. gada 7. maijā,

—

ņemot vērā EIB Direktoru padomes 2020. gada 11. novembrī pieņemto Klimata bankas ceļvedi un EIB 2020. gada novembra jauno klimata stratēģiju,

—

ņemot vērā 2019. gada 3. septembrī publicēto pārskatu par EIB operācijām Eiropas Savienībā 2019. gadā,

—

ņemot vērā pārskatu par EIB ārpus ES atbalstītajiem projektiem 2019. gadā “Global reach: the impact of the EIB beyond the European Union” (Globālais tvērums: EIB ietekme ārpus Eiropas Savienības), kas publicēts 2020. gada 10. decembrī,

—

ņemot vērā EIB 2019. gada finanšu pārskatu un statistikas pārskatu, kas publicēti attiecīgi 2020. gada 5. un 7. maijā,

—

ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus, ziņojumu par krāpšanas izmeklēšanas darbībām un ziņojumu par sūdzību izskatīšanas mehānismu par 2019. gadu,

—

ņemot vērā EIB grupas ziņojumu par riska pārvaldību par 2019. gada, kas publicēts 2020. gada 6. jūlijā,

—

ņemot vērā to, ka EIB 2016. gada 7. oktobrī apstiprināja ES veikto Parīzes nolīguma ratifikāciju,

—

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumu “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu” (COM(2020)0112),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai mobilizētu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (2),

—

ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (3),

—

ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšanu (4),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), atveseļošanas instrumentu “Next Generation EU”, Covid-19, klimata pārmaiņām, drošību un ārējām attiecībām,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) īpašo ziņojumu Nr. 03/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”, kas publicēts 2019. gada 29. janvārī,

—

ņemot vērā EIB 2020. gada darbības pārskatu “Crisis Solutions” (Risinājumi krīzes pārvarēšanai), kas publicēts 2021. gada 20. janvārī,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota”, kas publicēts 2020. gada 12. maijā,

—

ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā (5);

—

ņemot vērā Ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli EIB priekšsēdētājam par interešu konflikta jautājumiem un EIB priekšsēdētāja 2017. gada 31. janvāra atbildi,

—

ņemot vērā Ombuda lēmumu lietā 2168/2019/KR par Eiropas Banku iestādes lēmumu apstiprināt tās izpilddirektora lūgumu kļūt par finanšu lobiju grupas izpilddirektoru;

—

ņemot vērā 2019. gada Counter balance ziņojumu “Is the EIB up to the task in tackling fraud and corruption? Challenges for the EU Bank’s governance framework” (Vai EIB ir uzdevuma augstumos krāpšanas un korupcijas problēmas risināšanā? Sarežģīti uzdevumi ES bankas pārvaldības satvaram),

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0200/2021),

A.

tā kā saskaņā ar LESD 309. pantu un atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai EIB uzdevums ir palīdzēt sasniegt Savienības mērķus, tostarp, izmantojot dažādus investīciju instrumentus, tādus kā aizdevumi, pašu kapitāls, garantijas, riska dalīšanas mehānismi un konsultāciju pakalpojumi;

B.

tā kā saskaņā ar EIB statūtu 18. pantu tai ir jānodrošina, ka tās līdzekļi tiek izmantoti pēc iespējas racionālāk Savienības interesēs;

C.

tā kā EIB ir Eiropas Savienības publiskās aizdošanas institūcija un viena no lielākajām daudzpusējām finanšu iestādēm pasaulē; tā kā tāpēc EIB ir dabiska ES partnere finanšu instrumentu īstenošanā, cieši sadarbojoties ar valstu un daudzpusējām finanšu iestādēm;

D.

tā kā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas, kas sākās 2020. gadā, nelabvēlīgo ietekmi, EIB uzņēmās būtisku lomu ekonomikai un it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nepieciešamā finansējuma mobilizēšanā;

E.

tā kā, kā to norādījusi Komisija, EIB ir būtiska loma, lai īstenotu ES stratēģiju sarežģītu uzdevumu risināšanai klimata un vides jomā, un tā kā, lai sasniegtu atjauninātos 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, katru gadu ir nepieciešamas papildu investīcijas 350 miljardu EUR apmērā;

F.

tā kā EIB 2019. gadā apņēmās atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus, visas savas finansēšanas darbības saskaņot ar Parīzes nolīguma mērķiem un kļūt par ES klimata banku;

G.

tā kā EIB Direktoru padome ir apstiprinājusi Klimata bankas ceļvedi 2021.–2025. gadam;

H.

tā kā EIB ir sākusi pārskatīt 2011. gadā apstiprināto aizdevumu politiku transporta nozarē, lai atbalstītu pieejamu, efektīvu, zaļu un drošu transportu;

I.

tā kā atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām (sabiedrībām ar vidēji lielu kapitālu) ir viens no EIB publiskās politikas pamatmērķiem; tā kā 2020. gadā vien EIB grupa ar jaunu finansējumu atbalstīja vairāk nekā 425 000 MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību; tā kā atbalsts MVU ir 40 % no EIB kopējā parakstīto finansēšanas operāciju apjoma;

J.

tā kā EIB piemīt kapacitāte ar savām investīcijām atbalstīt sociālo nozari, tostarp veselības aizsardzību, izglītību un mājokļa sektoru;

K.

tā kā 2020. gadā EIB apstiprināja aizdevumus 10,23 miljardu EUR vērtībā, kas paredzēti projektiem ārpus Savienības, tajā skaitā aizdevumus 2,3 miljardu EUR apjomā projektiem vismazāk attīstītajās valstīs;

L.

tā kā Lietpratēju augsta līmeņa grupa par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai 2019. gada 7. oktobrī publicēja savu galīgo ziņojumu, kurā tā izklāstījusi šādus trīs iespējamos variantus nākotnes Eiropas Klimata un ilgtspējīgas attīstības bankas izveidei: a) par pamatu izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un EIB ārējās finansēšanas darbības, b) apvienojot esošo ES finanšu iestāžu ārējās darbības jaunā finanšu iestādē ar jauktām īpašumtiesībām, un, c) pārceļot visas EIB ārējās darbības uz EIB meitasuzņēmumu ar būtiskiem citiem akcionāriem; tā kā Padomes 2019. gada decembra secinājumos norādīts, ka izpētāmi būtu tikai a) un c) variants; tā kā katra varianta priekšizpētes rezultāti, kuriem bija jābūt pieejamiem 2020. gada rudenī, joprojām nav darīti iesniegti;

M.

tā kā EIB grupa pašlaik strādā pie pamatnostādnēm par darījumu partneru projektu saskaņošanu, kurās tiks iekļauti vides un ilgtspējas mērķi,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

72.

73.

74.

75.

76.

77.

78.

79.

80.

81.

82.

83.

84.

85.

86.

87.

88.

89.

90.

91.

92.

93.

94.

95.

96.

97.

98.

99.

100.

101.

102.

103.

104.

105.

106.

107.

108.

109.

110.

111.

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas 2019. gada darbības pārskatu,

—

ņemot vērā EIB grupas 2019. gada finanšu pārskatu un EIB grupas 2019. gada statistikas pārskatu,

—

ņemot vērā EIB grupas 2019. gada ziņojumu par ilgtspējību un tam pievienoto EIB grupas ziņojumu par oglekļa dioksīda pēdu,

—

ņemot vērā ziņojumu par EIB grupas pārredzamības politikas īstenošanu 2019. gadā,

—

ņemot vērā EIB 2019. gada sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatu,

—

ņemot vērā 2019. gada ziņojumu par EIB darbību Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs, kā arī aizjūras zemēs un teritorijās,

—

ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2019. gadu,

—

ņemot vērā EIB 2019./2020. gada investīciju ziņojumu: paātrināt Eiropas pārveidošanās procesu,

—

ņemot vērā EIB grupas 2019. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

—

ņemot vērā 2019. gada ziņojumu par krāpšanas izmeklēšanas darbību,

—

ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2019. gadam,

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2019. gada ESIF ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 29. janvāra īpašo ziņojumu Nr. 03/2019 “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi” (1),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 12. maija īpašo ziņojumu Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs – izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota”,

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju konsultāciju centra 2019. gada ziņojumu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmuma Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības, Komisijas veikto novērtējumu (SWD(2019)0333), un tā kopsavilkumu (SWD(2019)0334), kas publicēts 2019. gada 13. septembrī,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. un 9. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, LESD 5. protokolu par EIB statūtiem un LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. maija ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību 2018. gadā (COM(2019)0244),

—

ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

—

ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0215/2021),

A.

tā kā Līgumos ir noteikts EIB pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību, izmantojot īpašus ieguldījumu instrumentus, piemēram, aizdevumus, vērtspapīrus, garantijas, riska dalīšanas finanšu mehānismus un konsultēšanas pakalpojumus;

B.

tā kā saskaņā ar LESD 309. pantu EIB galvenais mērķis ir veicināt līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību Savienības interesēs, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuru mērķis ir attīstīt mazāk attīstītos reģionus, un vairāku dalībvalstu kopējas ieinteresētības projektus, kuru apjoms vai raksturs ir tik liels vai tāds, ka tos nevar pilnībā finansēt ar dažādiem līdzekļiem, kas pieejami atsevišķās dalībvalstīs;

C.

tā kā EIB grupai saskaņā ar LESD 309. pantu un 28. protokolu ir pienākums veicināt ES integrāciju un reģionālo attīstību;

D.

tā kā ES iepriekšējā desmitgadē ir piedzīvojusi būtiski nepietiekamu investīciju krīzi, vienlaikus saskaroties ar steidzamu investīciju pieprasījumu, lai spētu tikt galā ar vajadzīgo zaļo un digitālo pārveidi ekonomikā un sabiedrībā;

E.

tā kā EIB 2019. gada novembrī pieņēma jaunu enerģētikas aizdevumu politiku, bet 2020. gada decembrī — Klimata bankas ceļvedi;

F.

tā kā tiek sagaidīts, ka EIB būs nozīmīga loma Eiropas zaļā kursa finansēšanā, izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai;

G.

tā kā tiek sagaidīts, ka EIB atbalstīs taisnīgu pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu;

H.

tā kā bankas uzdevumam veicināt līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību vajadzētu būt tādiem publiskās politikas mērķiem kā teritoriālā un sociālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība un (jauniešu) bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības novēršana;

I.

tā kā laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Banka kohēzijas reģionos nodrošināja finansējumu vairāk nekā 100 miljardu EUR apmērā;

J.

tā kā EIB apsver plānus kļūt par pirmo daudzpusējo attīstības banku, un tādējādi īstenot Parīzes nolīgumu, Padome jau ir prasījusi EIB un ERAB iesniegt šos plānus turpmākām apspriedēm;

K.

tā kā EIB uzticamības pārbaudēs un līgumu nosacījumos ir pienācīgi jāiekļauj aizsardzības pasākumi pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī pret terorisma finansēšanas riskiem un korupciju;

L.

tā kā EIB ir svarīga loma ārpus ES saistībā ar tās ārējām aizdošanas darbībām kā pasaulē lielākajai daudzpusējai finanšu iestādei;

M.

tā kā EIB ir galvenā loma ES centienos nodrošināt Ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu;

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražoti no tām (D073421/01,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 17. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā atzinumu, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma 2016. gada 26. oktobrī un kas publicēts 2016. gada 5. decembrī (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (4),

—

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2012. gada 9. februārī“Dow Agro Sciences Ltd” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2, sastāv vai ir ražota no tām (''ģenētiski modificētas sojas pupas'') (''pieteikums''); tā kā pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA2016. gada 26. oktobrī pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2016. gada 5. decembrī;

C.

tā kā ĢM sojas pupas ir izstrādātas, lai ražotu divus sintētiski iegūtus Bt toksīnus — Cry1F un Cry1Ac —, kas rada rezistenci pret dažām tauriņu sugām un ir rezistenti pret herbicīdu glufozinātu (5);

D.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana izraisa papildu herbicīdu izmantošanas, kas daudzējādā ziņā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (6); tā kā tādējādi sagaidāms, ka ĢM sojas pupas tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta devām, kādēļ var palielināties atlieku līmenis ražā;

E.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (7) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (8);

F.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem nav EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetencē, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa;

G.

tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā piekopto īpašo lauksaimniecības praksi, ir īpaši lietojuma modeļi, iedarbība, specifisku metabolītu rašanās un kombinatīvā iedarbība, kam jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

H.

tā kā toksikoloģiskos testus ĢM atļauju saņemšanai veic ar izolētiem Bt toksīniem; tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (9);

I.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības dēļ rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

J.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka ir blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt adjuvanta iedarbība (10), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

K.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos, un tādējādi šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (11);

L.

tā kā trīs mēnešu apspriešanās laikposmā dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedza EFSA piezīmes (12); tā kā kritiskās piezīmes ietver atsauksmes par to, ka iesniegtie dati par kaitīgajiem organismiem un slimību spiedienu nav pietiekami, lai veiktu detalizētu analīzi par ĢM sojas pupu ekoloģisko mijiedarbību ar vidi, ka pieteikuma iesniedzējs atsaucas tikai uz ievērojamiem ĢM sojas pupu nejaušiem zudumiem iekraušanas un izkraušanas laikā kā uz iedarbības uz vidi veidu, un ka citi veidi, kā atkritumi, kas radušies sojas pārstrādē vai izmantošanā, iedarbojas uz vidi (piemēram, kūtsmēsli, dzīvnieku, kas baroti ar ĢM sojas pupām, fekālijas), nav īpaši novērtēti un ka ierosinātais monitoringa plāns nerisina būtiskus jautājumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības vispārējo uzraudzību un nav uzskatāms par pietiekami izstrādātu;

M.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 17. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

N.

tā kā Komisija atzīst, ka pašreizējā prakse ir problemātiska, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

O.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 18 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

P.

tā kā, neraugoties uz Komisijas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem, tā turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

Q.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (13);

R.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāizstrādā, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Biodaudzveidības konvenciju;

S.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (14); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju (15); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM sojas pupas palielinātos pieprasījums pēc šī ar tādu herbicīdu apstrādāta kultūrauga, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par lielāku iedarbību uz darbinieku saistībā ar herbicīdizturīgiem ĢM kultūraugiem;

T.

tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas (16); tā kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus (17); tā kā ANO IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu (18); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu ANO IAM (19);

U.

tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja (20); tā kā lielāko daļu ĢM sojas pupu, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā un Argentīnā, ir atļauts arī importēt Savienībā; tā kā ĢM sojas pupas jau ir atļauts audzēt Argentīnā un Brazīlijā (21);

V.

tā kā nesenā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā atklājās, ka Savienībai ir pasaulē lielākā oglekļa pēda, kas saistīta ar tās sojas importu no Brazīlijas un ir par 13,8 % lielāka nekā Ķīnai — lielākajai sojas importētājai —, jo tās materializētās atmežošanas emisiju daļa ir lielāka (22); tā kā vēl kādā nesen veiktā pētījumā atklājās, ka aptuveni piektā daļa sojas, ko uz Savienību eksportē no Brazīlijas Amazones un Cerrado reģioniem, galvenokārt dzīvnieku barībai, var būt saistīta ar nelikumīgu atmežošanu (23),

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369).

—

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0080).

—

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0081).

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 × DAS–44406–6, sastāv vai ir ražoti no tām (D073422/01,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 17. maija balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 15. oktobrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2020. gada 20. novembrī (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (4),

—

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2016. gada 2. martā“Dow AgroSciences Ltd” iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu; tā kā pieteikums aptvēra tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-81419-2 x DAS-44406-6 (ĢM sojas pupas), no tām sastāv vai ir no tām ražotas; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA2020. gada 15. oktobrī pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2020. gada 20. novembrī;

C.

tā kā ĢM sojas pupas ir izstrādātas, lai radītu rezistenci pret trim herbicīdu grupām: glifosātu, 2,4-dihlorfenoksietiķskābi (2,4-D) un citiem saistītiem fenoksifherbicīdiem (AAD-12) un glufosinātu, kā arī rezistenci pret tauriņu kārtas kaitēkļiem, ko rada Bt toksīni, Cry1F un Cry1Ac (5);

D.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (6); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka ĢM sojas pupas tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta, glifosāta un 2-4,D devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

E.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes par to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifosātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam;

F.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (7) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (8);

G.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija (9);

H.

tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā piekopto īpašo lauksaimniecības praksi, pastāv īpaši lietojuma modeļi, iedarbība, specifisku metabolītu rašanās un kombinēta ietekme, kam jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

I.

tā kā nav iespējams secināt, ka ĢM sojas pupu patēriņš ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai;

J.

tā kā toksikoloģiskās pārbaudes ĢM atļauju saņemšanai veic ar izolētiem Bt toksīniem; tā kā toksiskoloģiskās pārbaudes, kas veiktas ar izolētiem proteīniem, var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos, kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (10);

K.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības rezultātā rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

L.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt adjuvanta iedarbība (11), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

M.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos un līdz ar to šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (12);

N.

tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedza EFSA piezīmes (13); tā kā kritiskie komentāri ietvēra to, ka pašlaik pieejamie instrumenti, lai uzraudzītu horizontālo gēnu pārnesi dabiskā vidē, nav pietiekami retu gadījumu fiksēšanai, un ka pieteikuma iesniedzējs neņem vērā ģenētiskās mainības potenciālu, pārnesot mutējušus pat, epsps un cry gēnu variantus vai to fragmentus, ka dati, kas sniegti, lai pierādītu ģenētiski modificēto sojas pupu nekaitīgumu cilvēkiem un dzīvniekiem, pamatojoties uz to būtisko līdzvērtību parastajām sojas pupām, nav pārliecinoši un ka kritisko toksīnu kombinētajai ietekmei uz vidi ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai izslēgtu jebkādu risku videi;

O.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 17. maija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

P.

tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

Q.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 18 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

R.

tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

S.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (14);

T.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāsagatavo, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes klimata nolīgumu un ANO Biodaudzveidības konvenciju;

U.

tā kā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (15); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam ievērojami samazināt to nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, kurus izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsmes piesārņojums (16); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM sojas pupas palielinātos pieprasījums pēc šī ar herbicīdu apstrādātā kultūrauga, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par darbinieka lielāku pakļautību iedarbībai saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

V.

tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas (17); tā kā Parīzes klimata nolīgums un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Biodaudzveidības konvenciju, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus (18); tā kā ANO IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu (19); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu ANO IAM (20);

W.

tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja (21); tā kā lielāko daļu ĢM sojas pupu, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā un Argentīnā, ir atļauts arī importēt Savienībā; tā kā ĢM sojas pupas jau ir atļauts audzēt Argentīnā un Brazīlijā (22);

X.

tā kā nesenā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā atklājās, ka Savienībai ir pasaulē lielākā oglekļa pēda, kas saistīta ar tās sojas importu no Brazīlijas un ir par 13,8 % lielāka nekā Ķīnai — lielākajai sojas importētājai —, jo tās materializētās atmežošanas emisiju daļa ir lielāka (23); tā kā vēl kādā nesen veiktā pētījumā atklājās, ka aptuveni piektā daļa sojas, ko uz Savienību eksportē no Brazīlijas Amazones un Cerrado reģioniem, galvenokārt dzīvnieku barībai, var būt saistīta ar nelikumīgu atmežošanu (24);

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369);

—

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0080);

—

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0081).