28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/2

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 1. decembra rīkojums (Satversmes tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Pilsētas zemes dienests” AS

(Lieta C-598/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Nodokļu tiesību aktu saskaņošana - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Atbrīvojumi - 135. panta 1. punkta l) apakšpunkts un 2. punkts - Nekustamā īpašuma iznomāšana vai izīrēšana - Atbrīvojuma nepiemērošana zemes piespiedu iznomāšanai uz tās uzceltu nekustamo īpašumu īpašniekiem - Nodokļu neitralitātes princips)

(2022/C 95/02)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Satversmes tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja:“Pilsētas zemes dienests” AS

Piedaloties: Latvijas Republikas Saeimai

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta l) apakšpunkts un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru zemes iznomāšana piespiedu nomas gadījumā ir izslēgta no atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa.

(1) OV C 35, 1.2.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/2

Tiesas 2021. gada 17. novembra rīkojums (astotā palāta) (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “AKZ – Burgas”EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Burgas

(Lieta C-602/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā nodrošinājuma iemaksas - Nepamatoti samaksātu iemaksu atmaksa - Atmaksas procentu ierobežojums - Valsts procesuālā autonomija - Līdzvērtības princips - Efektivitātes princips - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 95/03)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: “AKZ – Burgas” EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Burgas

piedaloties: Varhovna administrativna prokuratura na Republika Bulgaria

Rezolutīvā daļa

Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas iesniegts ar 2020. gada 30. maija lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 28, 25.1.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/3

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 13. decembra rīkojums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – XG/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-647/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Tiešie nodokļi - Kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli - LESD 63., 64. un 65. pants - Kapitāla brīva aprite - Lielāks nodokļa slogs kapitāla pieaugumam no trešās valsts rezidentu veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu)

(2022/C 95/04)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītājs: XG

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

LESD 63. pants un 65. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu fizisko personu ienākuma nodokļa jomā, saskaņā ar kuru trešās valsts rezidenta kapitāla pieaugums no šajā dalībvalstī esošā nekustamā īpašuma pārdošanas tiek aplikts ar lielāku nodokli nekā tas, ar kuru tiktu aplikts kapitāla pieaugums no šāda paša veida darījuma, ko veicis minētās dalībvalsts rezidents.

(1) OV C 53, 15.2.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/4

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 6. decembra rīkojums (Ráckevei Járásbíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – EP, TA, FV, TB/ERSTE Bank Hungary Zrt

(Lieta C-670/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Aizdevuma līgums, kas ir izteikts ārvalsts valūtā - Līguma noteikumi, kas pakļauj aizņēmēju maiņas riskam - 4. panta 2. punkts - Saprotamības un pārskatāmības prasības - Ietekmes neesamība patērētāja paziņojumam, ka tas pilnībā apzinās potenciālos riskus, kas izriet no parakstīšanās uz aizņēmumu ārvalsts valūtā - Noteikuma formulējuma skaidrība un saprotamība)

(2022/C 95/05)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Ráckevei Járásbíróság

Pamatlietas puses

Prasītāji: EP, TA, FV, TB

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārskatāmības prasība attiecībā uz ārvalsts valūtā izteikta aizdevuma līguma noteikumiem, kuri pakļauj aizņēmēju maiņas riskam, ir izpildīta tikai tad, ja komersants ir sniedzis šim aizņēmējam precīzu un pietiekamu informāciju par maiņas risku, kas ļauj samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam novērtēt šādu līguma noteikumu risku un negatīvās ekonomiskās sekas, kas ir potenciāli ievērojamas, uz viņa finanšu saistībām visu līguma spēkā esamības laiku. Šajā nozīmē apstāklis, ka patērētājs paziņo, ka viņš pilnībā apzinās potenciālos riskus, kādi izriet no minētā līguma parakstīšanas, pats par sevi neietekmē novērtējumu par to, vai komersants ir izpildījis iepriekš minēto pārskatāmības prasību.

(1) OV C 98, 22.3.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/4

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 13. decembra rīkojums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) – Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VX/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-224/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Tiešie nodokļi - Kapitāla pieauguma no nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokļiem - LESD 63. un 65. pants - Kapitāla brīva aprite - Diskriminācija - Lielāka nodokļu nasta nerezidentu gūtajam kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma - Iespēja izvēlēties tādu pašu aplikšanas ar nodokli kārtību, kāda tiek piemērota rezidentiem)

(2022/C 95/06)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītājs: VX

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

LESD 63. panta un 65. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums par fizisko personu ienākuma nodokli, saskaņā ar kuru saistībā ar kapitāla pieaugumu, kas izriet no šajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma pārdošanas, nerezidenti sistemātiski tiek pakļauti lielākai nodokļu nastai nekā tā, kas par šāda paša veida darījumu tiktu uzlikta rezidentu gūtajam kapitāla pieaugumam, lai gan nerezidentiem tiek piedāvāta iespēja izvēlēties rezidentiem piemērojamo režīmu.

(1) OV C 252, 28.6.2021

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/5

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 26. novembra rīkojums (Budapest Környéki Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – WD/Agrárminiszter

(Lieta C-273/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (ES) Nr. 1307/2013 - Tiešā atbalsta shēmas - 4. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts - 32. panta 2. punkts - Vienotā platībmaksājuma pieteikums - Jēdziens “atbalsttiesīgs hektārs” - Zemes gabals, kas saskaņā ar zemesgrāmatu reģistru ir kvalificēts kā lidlauks - Faktiska izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā)

(2022/C 95/07)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budapest Környéki Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: WD

Atbildētājs: Agrárminiszter

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 4. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, kā arī 32. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka platība, kurā – lai arī tā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir klasificēta kā lidlauks – netiek veikta neviena ar lidlauka ekspluatāciju saistīta darbība, ir jākvalificē kā lauksaimnieciskajā darbībā izmantota lauksaimniecības platība, ja to faktiski izmanto pastāvīgām ganībām lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas mērķiem.

(1) OV C 252, 28.6.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 20. augustā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt X/Y

(Lieta C-516/21)

(2022/C 95/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Finanzamt X

Atbildētājs: Y

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK (1) 135. panta 2. punkta c) apakšpunktu pienākums maksāt nodokli par pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu izīrēšanu attiecas uz

—	vienīgi atsevišķu (autonomu) šāda veida iekārtu un mehānismu izīrēšanu vai arī

—	šāda veida iekārtu un mehānismu izīrēšanu (iznomāšanu), kas, pamatojoties uz to pašu pušu starpā noslēgtu vienošanos par ēkas iznomāšanu (un kā tās papildpakalpojums), ir atbrīvota no nodokļa saskaņā PVN direktīvas 135. panta 1. punkta l) apakšpunktu?

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. septembrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Gmina O./Dyrektorowi Krajowej Informacji Skarbowej

(Lieta C-612/21)

(2022/C 95/10)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gmina O.

Atbildētājs: Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) normas, it īpaši tās 2. panta 1. punkts, 9. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pašvaldība (valsts iestāde) rīkojas kā PVN maksātāja, īstenojot projektu, kura mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, saskaņā ar civiltiesisko līgumu, kas noslēgts ar nekustamā īpašumu īpašniekiem, apņemoties izgatavot un uzstādīt atjaunojamo energoresursu sistēmas viņu nekustamajos īpašumos un – pēc noteikta laika – nodot īpašumtiesības uz šīm sistēmām nekustamā īpašuma īpašniekiem?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai summa, kurai uzliek nodokli [nodokļa bāze], minētās direktīvas 73. panta izpratnē ir jāiekļauj pašvaldības (valsts iestādes) saņemtajā Eiropas finanšu atbalstā atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 5. oktobrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej/Gminie L.

(Lieta C-616/21)

(2022/C 95/11)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej

Atbildētāja: Gmina L.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) noteikumi, it īpaši tās 2. panta 1. punkts, 9. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka par PVN maksātāju ir atzīstama pašvaldība (valsts pārvaldes iestāde), kura īsteno azbesta likvidēšanas tās teritorijā esošajos iedzīvotājiem piederošos nekustamajos īpašumos programmu, kuriem par to nerodas nekādi izdevumi? Vai arī šāda darbība ir pašvaldības kā valsts pārvaldes iestādes darbība, kurā tā iesaistās, lai izpildītu savus uzdevumus, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un dzīvību, kā arī aizsargātu apkārtējo vidi, un saistībā ar šo darbību pašvaldība nav uzskatāma par PVN maksātāju?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. septembrī iesniedza Sąd Rejonowy dla m.st. Warszawy w Warszawie (Polija) – AR u.c./PK SA u.c.

(Lieta C-618/21)

(2022/C 95/12)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla m.st. Warszawy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītājs: AR u.c.

Atbildētājas: PK SA u.c.

Prejudiciālie jautājumi

[V]ai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (1) 18. pants saistībā ar tās 3. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru cietušais, kurš izvirza tiešu prasību atlīdzināt kaitējumu, kas viņa transportlīdzeklim nodarīts saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, pret apdrošināšanas sabiedrību, kura sedz nelaimes gadījuma izraisītāja civiltiesisko atbildību, var saņemt no apdrošināšanas sabiedrības tikai atlīdzību viņa īpašumam nodarītā zaudējuma faktiskajā un aktuālajā apmērā, t.i. starpību starp transportlīdzekli tādā stāvoklī, kāds bija pirms ceļu satiksmes negadījuma, un bojātu transportlīdzekli, tai pieskaitot faktiski jau radušās attaisnotās transportlīdzekļa remonta izmaksas, kā arī citas faktiski jau radušās attaisnotās izmaksas negadījuma dēļ, ņemot vērā, ka, ja tas pieprasītu novērst zaudējumus tieši atbildīgajai personai, tas pēc savas izvēles atlīdzības vietā varētu pieprasīt no tās atjaunot transportlīdzekli tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms kaitējuma (pieprasīt, lai zaudējumu novērstu atbildīgā persona personīgi vai tās apmaksāta remontdarbnīca)?

[J]a atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša – vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 18. pants saistībā ar tās 3. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru cietušais, kurš izvirza tiešu prasību atlīdzināt kaitējumu, kas viņa transportlīdzeklim nodarīts saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, pret apdrošināšanas sabiedrību, kas sedz nelaimes gadījuma izraisītāja civiltiesisko atbildību, tā vietā, lai saņemtu atlīdzību viņa īpašumam nodarītā zaudējuma faktiskajā un aktuālajā apmērā, t.i. starpību starp transportlīdzekli tādā stāvoklī, kāds bija pirms negadījuma, un bojātu transportlīdzekli, tai pieskaitot faktiski jau radušās attaisnotās izmaksas, kā arī citas faktiski jau radušās attaisnotās izmaksas ceļu satiksmes negadījuma dēļ, var saņemt tikai summu, kura atbilst summai, kas nepieciešama, lai atjaunotu transportlīdzekli tādā stāvoklī, kāds bija pirms zaudējumu rašanās, ņemot vērā, ka, ja viņš pieprasītu novērst zaudējumus tieši no atbildīgās personas, tas pēc savas izvēles atlīdzības vietā varētu pieprasīt no atbildīgas personas atjaunot transportlīdzekli tādā stāvoklī, kāds bija pirms zaudējuma rašanās (nevis tikai dot līdzekļus šim nolūkam)?

izmaksāt atlīdzību ar nosacījumu, ka cietušais ir pierādījis, ka tam ir faktisks nodoms remontēt transportlīdzeklī konkrētā veidā pie konkrēta mehāniķa par konkrētu detaļu un pakalpojuma cenu, un izmaksāt remontam paredzētos līdzekļus tieši šim mehāniķim (vai, pakārtoti, remontam nepieciešamo daļu pārdevējam), nosakot, ka šie līdzekļi ir jāatmaksā, ja mērķis, kuram tie tika izmaksāti, netiktu sasniegts, bet ja to nevar, tad:

b.	izmaksāt atlīdzību ar nosacījumu, ka patērētājs ir apņēmies noteiktā termiņā pierādīt, ka tas izmaksātos līdzekļus ir izmantojis transportlīdzekļa remontam, vai atdot tos apdrošināšanas sabiedrībai, bet ja to nevar, tad:

c.	pēc šo līdzekļu izmaksas ar norādi uz izmaksāšanas mērķi (to izmantošanas veidu) un nepieciešama laikposma beigām, kurā cietušais var veikt automobiļa remontu, pieprasīt tam pierādīt, ka šie līdzekļi tika izlietoti remontam, vai atmaksāt šos līdzekļus,

lai novērstu cietušā iedzīvošanos no kaitējuma?

[J]a atbilde uz [1.] jautājumu ir apstiprinoša un atbilde uz [2.] jautājumu ir noliedzoša – vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 18. pants saistībā ar tās 3. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru cietušais, kurš vairs nav bojātā automobiļa īpašnieks, jo tas ir pārdevis to un saņēmis naudu, tādēļ tas vairs nevar remontēt šo transportlīdzekli – tādējādi nevar pieprasīt no apdrošināšanas sabiedrības, kas sedz nelaimes gadījuma izraisītāja civiltiesisko atbildību, atlīdzināt tāda remonta izmaksas, kurš būtu nepieciešams, lai atjaunotu transportlīdzekli tādā stāvoklī, kāds bija pirms zaudējuma rašanās, un viņa prasība ir attiecināta tikai uz pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai izmaksāt atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst faktiskajam un aktuālajam kaitējumam tā īpašumam, proti, starpībai starp transportlīdzekļa vērtību tādā stāvoklī, kāds bija pirms negadījuma, un summu, kas saņemta no transportlīdzekļa pārdošanas, pieskaitot faktiskas, jau radušās, attaisnotās transportlīdzekļa remonta izmaksas, kā arī citas faktiskas, jau radušās, attaisnotas izmaksas negadījuma dēļ?”

(1) OV 2009, L 263, 11. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 11. oktobrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – TB

(Lieta C-628/21)

(2022/C 95/13)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: TB

Atbildētājas: Castorama Polska Sp. z o.o., “Knor” Sp. z o.o.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (1) 8. panta 1. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pasākumu, kas ir pieejams tikai tad, ja šajā vai citā tiesvedībā ir konstatēts, ka prasītājam ir intelektuālā īpašuma tiesības?

– Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 8. panta 1. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka pietiek pamatot, ka šis pasākums attiecas uz pastāvošām intelektuālā īpašuma tiesībām, nevis pierādīt šo apstākli, it īpaši situācijā, kurā lūgums sniegt informāciju par preču vai pakalpojumu izcelsmi ir iesniegts, pirms tiek celta prasība par zaudējuma atlīdzību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem?

(1) OV 2004, L 157, 45. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 17. nodaļa 2. sējums, 32.–39. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 18. oktobrī iesniedza Tribunalul Bihor (Rumānija) – P.C.H./Parchetul de pe lângă Tribunalul Bihor, Parchetul de pe lângă Curtea de Apel Oradea, Ministerul Public – Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie şi Justitie

(Lieta C-642/21)

(2022/C 95/14)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bihor

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: P.C.H.

Atbildētāji kasācijas tiesvedībā: Parchetul de pe lângă Tribunalul Bihor, Parchetul de pe lângă Curtea de Apel Oradea, Ministerul Public – Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie şi Justitie

piedaloties: Consiliului Național pentru Combaterea Discriminării

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1), 9. panta 1. punkta noteikumi, kas garantē tiesisko procedūru “visām personām, kuras uzskata sevi par cietušām, jo viņām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips”, kā arī tie, kas ir paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā daļā un kas ikvienai personai garantē tiesības “uz efektīvu tiesību aizsardzību [..] objektīvā tiesā”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir pretrunā tādiem valsts tiesību aktiem kā Legea dialogului social nr. 62/2011 (Rumānijas likums Nr. 62/2011, ar kuru reglamentē dialogu starp sociālajiem partneriem) 211. panta c) punkts, kurā ir paredzēts, ka trīs gadu termiņu prasības iesniegšanai par zaudējumu atlīdzību sāk aprēķināt “no dienas, kurā zaudējumi ir radušies”, neatkarīgi no tā, vai prasītājs zināja vai nezināja par zaudējumu nodarīšanu (un to apmēru)?

Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 1. un 2. punkta, kā arī 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta beigu daļas noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā Legea cadru nr. 330, din 5 noiembrie 2009, privind salarizarea unitară a personalului plătit din fonduri publice (2009. gada 5. novembra Pamatlikums Nr. 330 par vienotu atalgojumu no valsts budžeta apmaksātajiem darbiniekiem) 1. panta 2. punkts, kas interpretēts Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstā kasācijas tiesa) Decizia nr. 7/2019 (spriedums Nr. 7/2019) (publicēts Monitorul Oficial al României – Rumānijas Oficiālais Vēstnesis – Nr. 343/06.05.2019.), par pārsūdzību tiesiskuma interesēs, ņemot vērā, ka prasītājam nebija likumīgu tiesību prasīt atalgojuma palielināšanu par kvalifikāciju, uzsākot darbu tiesu iestādē pēc datuma, kurā stājās spēkā Likums Nr. 330/2009, kas skaidri nosaka, ka tiesības uz atalgojumu ir un paliek vienīgi tās, kas paredzētas [minētajā] likumā, kā rezultātā tiek radīta diskriminācija darba samaksas jomā salīdzinājumā ar viņa kolēģiem, arī pamatojoties uz vecuma kritēriju, kas tātad nozīmē, ka tikai vecākie tiesneši, kuri uzsāka darbību pirms 2010. gada janvāra (un guva labumu no laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam pasludinātajiem tiesas spriedumiem, kuru rezolutīvā daļa 2019. gadā tika interpretēta, pamatojoties uz [Înalta Curte de Casație și Justiție] spriedumu Nr. 7/2019), 2019. gada decembrī un 2020. gada janvārī saņēma atpakaļejošu atalgojumu samaksu (līdzīgu tiem, kas tiek pieprasīti ar šajā procedūrā izskatīto prasību) par laika posmu no 2010. līdz 2015. gadam, kaut arī šajā laika periodā arī prasītājs veica prokurora funkcijas, veica vienādu darbu, ar vienādiem nosacījumiem un tajā pašā iestādē?

Vai Direktīvas 2000/78/EK noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj diskrimināciju tikai tad, ja tā ir balstīta uz kādu no šīs direktīvas 1. pantā minētajiem kritērijiem, vai, gluži pretēji, šie noteikumi, ja tiek papildināti ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, nepieļauj atšķirīgu attieksmi plašākā nozīmē pret darbiniekiem atalgojuma ziņā, ja tie veic vienu un to pašu darbu, pie viena un tā paša darba devēja, [tajā pašā] laika posmā un ar vienādiem nosacījumiem?

(1) OV 2000, L 303, 16. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 18. oktobrī iesniedza Tribunalul Bihor (Rumānija) – F.O.L./Tribunalul Cluj

(Lieta C-643/21)

(2022/C 95/15)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bihor

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: F.O.L.

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Tribunalul Cluj

Prejudiciālie jautājumi

(1) OV 2000, L 303, 16. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 18. oktobrī iesniedza Tribunalul Bihor (Rumānija) – M.I.A., P.R.-M., V.-C.I-C, F.C.R., P (iepriekš T). Ş-B., D.R., P.E.E. un F.I./Tribunalul Cluj, Tribunalul Mureș, Tribunalul Hunedoara, Tribunalul Suceava, Tribunalul Galați

(Lieta C-644/21)

(2022/C 95/16)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bihor

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēji: M.I.A., P.R.-M., V.-C.I-C, F.C.R., P (iepriekš T). Ş-B., D.R., P.E.E. un F.I.

Atbildētājas kasācijas tiesvedībā: Tribunalul Cluj, Tribunalul Mureș, Tribunalul Hunedoara, Tribunalul Suceava un Tribunalul Galați

piedaloties: Consiliul Național pentru Combaterea Discriminării

Prejudiciālie jautājumi

(1) OV 2000, L 303, 16. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. oktobrī iesniedza Tribunalul Bihor (Rumānija) – C.C.C., C.R.R., U.D.M./Tribunalul Cluj, Tribunalul Satu Mare, Tribunalul Bucureşti, Tribunalul Bistriţa Năsăud, Tribunalul Maramureş, Tribunalul Sibiu

(Lieta C-645/21)

(2022/C 95/17)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bihor

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēji: C.C.C., C.R.R. un U.D.M.

Atbildētājas kasācijas tiesvedībā: Tribunalul Cluj, Tribunalul Satu Mare, Tribunalul Bucureşti, Tribunalul Bistriţa Năsăud, Tribunalul Maramureş un Tribunalul Sibiu

Prejudiciālie jautājumi

(1) OV 2000, L 303, 16. lpp.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – ZQ/Medizinischer Dienst der Krankenversicherung Nordrhein, Körperschaft des öffentlichen Rechts

(Lieta C-667/21)

(2022/C 95/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: ZQ

Atbildētāja: Medizinischer Dienst der Krankenversicherung Nordrhein, Körperschaft des öffentlichen Rechts

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (ES) 2016/679 (1) (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk tekstā – “VDAR”) 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka slimokases medicīniskam dienestam ir aizliegts apstrādāt sava darbinieka veselības datus, kas ir priekšnosacījums šī darbinieka darbspējas novērtēšanai?

Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu noliedzoši, kā rezultātā saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu būtu iespējams atkāpties no VDAR 9. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma apstrādāt veselības datus – vai tādā gadījumā kā šeit aplūkotajā papildus VDAR 9. panta 3. punktā noteiktajām prasībām ir jāņem vērā citas – un attiecīgā gadījumā kādas – datu aizsardzības prasības?

Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu noliedzoši, kā rezultātā saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu būtu iespējams atkāpties no VDAR 9. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma apstrādāt veselības datus – vai tādā gadījumā kā šeit aplūkotajā veselības datu apstrādes pieļaujamība vai likumība turklāt ir atkarīga no tā, vai ir izpildīts vismaz viens no VDAR 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem?

4)	Vai VDAR 82. panta 1. punktam ir konkrēti vai vispārēji preventīvs raksturs un vai tas ir jāņem vērā, saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu novērtējot kompensējamā nemateriālā kaitējuma apmēru, kas jāsedz pārzinim vai apstrādātājam?

5)	Vai, novērtējot kompensējamā nemateriālā kaitējuma apmēru saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu, nozīme ir pārziņa vai apstrādātāja vainas pakāpei? It īpaši, vai var ņemt vērā vainas neesamību vai vieglu nolaidību pārziņa vai apstrādātāja labā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Cottbus (Vācija) – Stadt Frankfurt (Oder) un FWA Frankfurter Wasser- und Abwassergesellschaft mbH/Landesamt für Bergbau, Geologie und Rohstoffe

(Lieta C-723/21)

(2022/C 95/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Cottbus

Pamatlietas puses

Prasītājas: Stadt Frankfurt (Oder) un FWA Frankfurter Wasser- und Abwassergesellschaft mbH

Atbildētāja: Landesamt für Bergbau, Geologie und Rohstoffe

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2000/60/EK (1) 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot trešo personu aizsardzību gruntsūdeņu pasliktināšanās aizlieguma kontekstā (skat. Tiesas spriedumu, 2020. gada 28. maijs, Land Nordrhein-Westfalen, C-535/18 (2), 132. un 133. punkts, kā arī spriedumu, 2019. gada 3. oktobris, Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland u.c., C-197/18 (3), 40. un 42. punkts), ikvienam attiecīgās sabiedrības loceklim, kuru tieši skar konkrēts projekts, ir tiesības vērsties tiesā par pārkāpumiem pret pienākumu:

i)	novērst dzeramā ūdens ieguvei izmantojamu ūdenstilpju kvalitātes pasliktināšanos,

ii)	samazināt dzeramā ūdens ieguvei vajadzīgo attīrīšanas līmeni?

b.	Ja atbilde uz a) jautājumu ir noliedzoša: Vai katrā ziņā tādiem prasītājiem, kuriem ir deleģēta dzeramā ūdens ieguve un attīrīšana, ir tiesības vērsties tiesā par Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punktā noteikto aizliegumu un prasību pārkāpumiem?

Vai Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punktā arī attiecībā uz ūdenstilpēm ārpus aizsargjoslām Ūdens resursu direktīvas 7. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē līdztekus uzdevumam veikt apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu ilgtermiņa plānošanu, līdzīgi kā šīs direktīvas 4. pantā, ir noteikts pienākums neizsniegt atļauju konkrētiem projektiem pasliktināšanās aizlieguma pārkāpuma dēļ (skat. spriedumu, Land Nordrhein-Westfalen, C-535/18, 75. punkts)?

Pieņemot, ka Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punktā – atšķirībā no V pielikuma attiecībā uz šīs direktīvas 4. pantu – nav noteikti standarta lielumi pasliktināšanās aizlieguma izvērtējumam:

a.	Kādu nosacījumu gadījumā ir jāuzskata, ka notiek ūdenstilpes stāvokļa pasliktināšanās un no tā izrietošā nepieciešamā attīrīšanas līmeņa palielināšanās dzeramā ūdens ieguvei?

Vai par attiecīgo standarta lielumu attīrīšanas līmeņa palielināšanās un līdz ar to Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punktā noteiktā pasliktināšanās aizlieguma kontekstā varētu uzskatīt robežvērtības, kas paredzētas Direktīvas 98/83 (4) I pielikumā, uz ko norāda Direktīvas 2000/60 7. panta 2. punkta otrā teikuma daļa?

Ja atbilde uz b) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai var būt noticis Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punktā noteiktā pasliktināšanās aizlieguma pārkāpums, ja vienīgā būtiskā vērtība nav [Direktīvas 98/83] I pielikuma A vai B daļā paredzētā robežvērtība, bet gan tā sauktais parametrs, kam ir indikatora funkcija, atbilstoši I pielikuma C daļai?

Kad ir jāprezumē dzeramā ūdens tiesību aktos noteiktā pasliktināšanās aizlieguma, kas izriet no Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punkta, pārkāpums (attiecībā uz šīs direktīvas 4. pantā noteiktajiem pasliktināšanās aizlieguma kritērijiem skat. spriedumu, Land Nordrhein-Westfalen, C-535/18, 119. punkts, un iepriekš spriedumu, 2015. gada 1. jūlijs, Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, C-461/13 (5), 52. punkts)?

a.	Vai jebkāda pasliktināšanās ir pietiekama, lai prezumētu pārkāpuma esamību vai

b.	ir jābūt iespējamībai, ka netiek ievērota sulfāta parametra, kam ir indikatora funkcija, vērtība, kas ir 250 mg/l, vai

c.	ir jādraud korektīvai darbībai Direktīvas 98/83 8. panta 6. punkta izpratnē, kas palielina attīrīšanas izmaksas dzeramā ūdens ieguvei?

Vai Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punktā līdztekus materiālajam izvērtēšanas kritērijam ir ietvertas arī prasības attiecībā uz administratīvās apstiprināšanas procedūru, tātad, vai Tiesas judikatūra attiecībā uz Direktīvas 2000/60 4. pantu ir piemērojama arī šīs direktīvas 7. panta 3. punkta izvērtēšanas apmēram (skat. spriedumu, Land Nordrhein-Westfalen, C-535/18, 2. prejudiciālais jautājums)?

6.	Vai eksperta izpēte par varbūtēju Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punkta ierobežojumu projekta virzītājam ir jāveic arī jau tad, tiklīdz projekts var pārkāpt šīs direktīvas 7. panta 3. punkta noteiktās prasības?

Vai konkrētajā situācijā arī ir jāuzskata, ka izpētei ir jābūt pieejamai brīdī, kad tiek pieņemts lēmums ūdens resursu tiesību jomā, un tādējādi izpēte, kas veikta vēlāk tiesvedības laikā, nevar novērst ūdens resursu jomā piešķirtas atļaujas prettiesiskumu (skat. spriedumu, Land Nordrhein-Westfalen, C-535/18, 76. punkts, 80. un nākamie punkti)?

8.	Vai, apsverot atļaujas izdošanas procesā par labu projektā izvirzītam mērķim, no Direktīvas 2000/60 7. panta 3. punkta izrietošās prasības un aizliegumi var tikt pārvarēti, piemēram, tad, ja attīrīšanas izmaksas ir nelielas vai projekta mērķis ir īpaši svarīgs?

9.	Vai Direktīvas 2000/60 4. panta 7. punkts ir piemērojams šīs direktīvas 7. panta 3. punktam?

10.	Kādi pienākumi, kas ir plašāki par Direktīvas 2000/60 4. pantā noteiktiem pienākumiem, izriet no šīs direktīvas 7. panta 2. punkta un nozīmē, ka tie ir jāņem vērā projekta apstiprināšanas procedūrā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV 2000, L 327, 1. lpp.).

(2) ECLI:EU:C:2020:391.

(3) ECLI:EU:C:2019:824

(4) Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV 1998, L 330, 32. lpp.).

(5) ECLI:EU:C:2015:433.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/16

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 6. decembrīPilatus Bank plc iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 24. septembra rīkojumu lietā T-139/19 Pilatus Bank/ECB

(Lieta C-750/21 P)

(2022/C 95/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pilatus Bank plc (pārstāvis: O. Behrends, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	saskaņā ar LESD 264. pantu atzīt par spēkā neesošu ECB 2018. gada 21. decembra lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējai ir paziņots, ka ECB kompetencē vairs neietilpst nodrošināt tiešu tās prudenciālo uzraudzību un rīkoties attiecībā uz to;

—	ciktāl Tiesa nevarēs izspriest lietu pēc būtības, nodot atcelšanas prasības lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā; un

—	piespriest ECB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus un izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (1) normas, kļūdaini pieņemot, ka, tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja ir zaudējusi savu licenci, tā vairs nav ECB kompetencē.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa neesot pienācīgi izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos pamatus, kas neattiecas uz apgalvoto ECB kompetences neesamību.

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 7. decembrī iesniedza Landesgericht Salzburg (Austrija) – PJ/Eurowings GmbH

(Lieta C-751/21)

(2022/C 95/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Salzburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: PJ

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai “iekāpšanas atteikums” Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 4. panta un 2. panta j) punkta izpratnē ir noticis arī tad, ja iekāpšana attiecīgajā lidmašīnā pasažierim ir atteikta nevis iekāpšanas sektorā (pie izlidošanas izejas), bet jau reģistrēšanas laikā un tādēļ viņš līdz iekāpšanas sektoram (izlidošanas izejai) nemaz nenonāk?

2) Vai, lai izpildītu Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus gadījumā, kad izlidošanas laiks ir plkst. 6.20, iekāpšana – plkst. 5.50 un “izejas slēgšana” – plkst. 6.05 (kā norādīts iekāpšanas kartē), pasažieris ar taksometru lidostā ierodas plkst. 5.14 un uzreiz pēc tam (aptuveni plkst. 5.16) – pie atbildētājas reģistrācijas sektora letes? Konkrētāk, ņemot vērā apstākli, ka izlidošanas dienā plkst. 3.14 atbildētāja pasažieri informēja par to, ka uz šo lidojumu ir ļoti daudz rezervāciju un ka rokasbagāža ir jānodod pie reģistrēšanas letes. Turklāt ņemot vērā arī atbildētājas sniegto informāciju, ka Hamburgā reģistrācijas sektors ir atvērts 2 stundas līdz 40 minūtes pirms izlidošanas.

3) Vai par “iekāpšanas atteikumu” Regulas Nr. 261/2004 4. panta 2. punkta j) punkta izpratnē ir uzskatāms tas, ka uzreiz plkst. 5.16 prasītājs un viņa ģimene no atbildētājas reģistrācijas sektora tiek lūgti savu bagāžu reģistrēt intensīvi izmantotajos Hamburgas lidostas bagāžas reģistrēšanas automātos, kuri nedarbojas pienācīgi, lai gan atbildētājas vai lidostas darbinieki cenšas sniegt palīdzību, un tādēļ pēc tam viņi tiek lūgti savu bagāžu reģistrēt citos bagāžas reģistrēšanas automātos, taču reģistrācija nav iespējama arī tur, un, kad plkst. 5.40 viens automāts atsāk darboties, tas šo bagāžu gan identificē, taču plkst. 5.41 atsaka reģistrāciju un nosūta prasītāju atpakaļ uz atbildētājas reģistrācijas sektoru, kur viņš tiek informēts, ka viņš savu lidojumu ir nokavējis?

4) Vai, ņemot vērā automatizētās bagāžas reģistrēšanas laikā radušos sarežģījumus, prasītājs un līdz ar to arī viņa līdzbraucēji ir uzskatāmi par līdzatbildīgiem, ja viņi vienkārši pildīja darbinieku un automātu norādījumus un tādēļ nepamanīja, ka beidzas reģistrācijas termiņš un laiks, kurā jāierodas pie izlidošanas izejas? Vai, ņemot vērā reģistrēšanas laikā radušos sarežģījumus, prasītājam un viņa līdzbraucējiem var pārmest to, ka viņi nav laikus apsvēruši iespēju uzdot šo bagāžu viņiem pārsūtīt vēlāk? Vai būtu bijis saprātīgi no šīs ceļotāju grupas sagaidīt, ka viena persona, piemēram, prasītājs paliktu kopā ar bagāžu, lai pārējās personas varētu paspēt nokļūt līdz izlidošanas izejai? Konkrētāk, ņemot vērā, ka prasītāja meitai – pēc ceļgala operācijas kruķu dēļ – un prasītāja sievasmātei – vecuma un artrīta dēļ – bija ierobežotas spējas pārvietoties.

5) Ja uz pirmo līdz trešo jautājumu tiktu sniegta noliedzoša atbilde: vai Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kurā pasažieri aptuveni 1 stundu pirms izlidošanas iestājas rindā pie bagāžas reģistrēšanas automāta letes, bet attiecīgās lidsabiedrības darba organizācijas trūkumu (piemēram, nepietiekams atvērto reģistrēšanas lešu skaits, nepietiekams personāls, pasažieru neinformēšana ar skaļruņu sistēmas palīdzību) un/vai lidostas darbības traucējumu (bagāžas reģistrēšanas automātu bojājumi) dēļ savu rindu pie reģistrēšanas letes sasniedz tikai tad, kad (pēc reģistrēšanas letes slēgšanas) pasažieriem šā iemesla dēļ vairs netiek ļauts izlidot, ir uzskatāma par “iekāpšanas atteikumu” Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. decembrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Instrubel NV/Montana Management Inc., BNP Paribas Securities Services

(Lieta C-753/21)

(2022/C 95/22)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Instrubel NV

Atbildētājas: Montana Management Inc., BNP Paribas Securities Services

Prejudiciālie jautājumi

Vai grozītās Regulas (EK) Nr. 1210/2003 (1) 4. panta 2., 3. un 4. punkts un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

iesaldētie līdzekļi un saimnieciskie resursi līdz lēmumam par pārvešanu uz Irākas Attīstības fonda pārņemošajām struktūrām paliek to fizisko un juridisko personu, struktūru vai vienību, kas tiek saistītas ar bijušo prezidentu Sadamu Huseinu un uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, īpašumā?

—

vai arī šie iesaldētie līdzekļi ir Irākas Attīstības fonda pārņemošo struktūru īpašumā kopš regulas stāšanās spēkā, kuras III un IV pielikumos ir norādītas fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras, kas tiek saistītas ar bijušo prezidentu Sadamu Huseinu un uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi ir Irākas Attīstības fonda pārņemošo struktūru īpašums, vai grozītās Regulas (EK) Nr. 1210/2003 4. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai veiktu iesaldēto aktīvu apķīlāšanu, ir jāsaņem iepriekšēja valsts kompetentās iestādes atļauja? Vai arī šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs valsts iestādes atļauja ir nepieciešama tikai iesaldēto līdzekļu atbrīvošanas brīdī?

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1210/2003 (2003. gada 7. jūlijs) par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (OV 2003, L 169, 6. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. decembrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Montana Management Inc./Heerema Zwijndrecht BV, BNP Paribas Securities Services

(Lieta C-754/21)

(2022/C 95/23)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Montana Management Inc.

Atbildētājas: Heerema Zwijndrecht BV, BNP Paribas Securities Services

Prejudiciālie jautājumi

Vai grozītās Regulas (EK) Nr. 1210/2003 (1) 4. panta 2., 3. un 4. punkts un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. decembrī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) – “Brink’s Lithuania” UAB/Lietuvos bankas

(Lieta C-772/21)

(2022/C 95/24)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: “Brink’s Lithuania” UAB

Otra puse apelācijas tiesvedībā: Lietuvos bankas

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Lēmuma ECB/2010/14 (1) 6. pants 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka skaidrās naudas apstrādes iestādei, kas veic automatizētu euro banknošu derīguma pārbaudi, ir jāievēro šajā tiesību normā minētie minimālie standarti?

Ja saskaņā ar Lēmuma ECB/2010/14 6. panta 2. punktu tajā minētie minimālie standarti ir piemērojami tikai banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem (nevis skaidrās naudas apstrādes iestādēm), vai Lēmuma ECB/2010/14 6. panta 2. punkts, to lasot kopā ar šī lēmuma 3. panta 5. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru pienākums ievērot šos minimālos standartus ir attiecināms arī uz skaidrās naudas apstrādes iestādi?

Vai automatizētas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti banknošu apstrādes iekārtām, ņemot vērā to, ka tie ir publicēti ECB tīmekļvietnē, atbilst tiesiskās drošības principam un LESD 297. panta 2. punktam, un vai tie ir saistoši skaidrās naudas apstrādes iestādēm un uz tiem var atsaukties saistībā ar tām?

Vai Lēmuma ECB/2010/14 6. pants 2. punkts, ciktāl tajā ir paredzēts, ka automatizētas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti tiek publicēti ECB tīmekļvietnē un laiku pa laikam tiek grozīti, ir pretrunā tiesiskās drošības principam un LESD 297. panta 2. punktam, un tādēļ ir spēkā neesošs?

(1) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2010. gada 16. septembris) par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā (ECB/2010/14) (2010/597/ES) (OV 2010 L 267, 1. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 20. decembrī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – C un CD

(Lieta C-804/21)

(2022/C 95/25)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāji: C, CD

Atbildētāja: Syyttäjä

Prejudiciālie jautājumi

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 23. panta 3. punktā, lasot to kopsakarā ar šā paša pamatlēmuma 23. panta 5. punktu, ir prasīts, lai gadījumā, ja apcietinātā persona nav tikusi nodota noteiktajā termiņā, pamatlēmuma 6. panta 2. punktā minētā izpildes tiesu iestāde pieņemtu lēmumu par jaunu nodošanas datumu un pārbaudītu, vai pastāv nepārvaramas varas apstākļi un tiek ievēroti apcietinājumam piemērojamie nosacījumi, vai arī procedūra, kurā tiesa izskata šos elementus tikai pēc lietas dalībnieku pieprasījuma, ir saderīga ar pamatlēmumu? Ja tiek pieņemts, ka termiņa pagarināšanai ir nepieciešama tiesu iestādes iesaistīšanās, vai tas, ka šāda iesaistīšanās nenotiek, katrā ziņā nozīmē, ka pamatlēmumā paredzētie termiņi ir beigušies, un tādā gadījumā apcietinātā persona ir jāatbrīvo saskaņā ar šā paša pamatlēmuma 23. panta 5. punktu?

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nepārvaramas varas jēdziens ietver arī tādus juridiskus šķēršļus nodošanai, kuri ir balstīti uz izpildes dalībvalsts tiesību aktiem, kā, piemēram, izpildes aizliegums, kas pasludināts uz tiesvedības laiku, vai patvēruma meklētāja tiesības uzturēties izpildes valstī līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par viņa patvēruma pieteikumu?

(1) Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – atsevišķu dalībvalstu paziņojumi par Pamatlēmuma pieņemšanu (OV 2002, L 190, 1. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/21

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Gmina Kosakowo/Komisija

(Lieta T-209/15) (1)

(Valsts atbalsts - Lidostu infrastruktūra - Valsts finansējums, ko Gdynia un Kosakowo pašvaldības ir piešķīrušas Gdynia-Kosakowo lidostai - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un izdots rīkojums par tā atgūšanu - Priekšrocība - Tirgus ekonomikas dalībnieka princips tirgus ekonomikā - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Kaitējums konkurencei - Atgūšana - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2022/C 95/26)

* Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gmina Kosakowo (Polija) (pārstāvis: M. Leśny, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: S. Noë, K. Herrmann un A. Stobiecka-Kuik)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1586 (2015. gada 26. februāris) par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (OV 2015, L 250, 165. lpp.)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt;

2)	Gmina Kosakowo sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 205, 22.6.2015.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/21

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia–Kosakowo/Komisija

(Lieta T-263/15 RENV) (1)

(Valsts atbalsts - Lidostu infrastruktūra - Publisks finansējums, kuru Gdynia un Kosakowo pašvaldības ir piešķīrušas Gdynia-Kosakowo lidostas izveidei - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt - Priekšrocība - Privāta tirgus ekonomikas dalībnieka princips - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Konkurences apdraudējums - Atgūšana - Lēmuma atsaukšana - Formālas izmeklēšanas procedūras atkārtotas sākšanas neesamība - Ieinteresēto personu procesuālās tiesības - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2022/C 95/27)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Gmina Miasto Gdynia (Polija), Port Lotniczy Gdynia-Kosakowo sp. z o.o. (Gdiņa, Polija) (pārstāvji: T. Koncewicz, M. Le Berre, K. Gruszecka-Spychała un P. Rosiak, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, D. Recchia un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, M. Rzotkiewicz un S. Żyrek)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt 2.–5. pantu Komisijas 2015. gada 26. februāra Lēmumā (ES) 2015/1586 par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (OV 2015, L 250, 165. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia-Kosakowo sp. z o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus Tiesā lietā C-56/18 P un Vispārējā tiesā lietās T-263/15 un T-263/15 RENV.

3)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 254, 3.8.2015.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/22

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – EKETA/Komisija

(Lieta T-177/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Līgums Ask-it, kas noslēgts atbilstoši Sestajai pamatprogrammai - Pieļaujamās izmaksas - Paziņojums par parādu, ko Komisija izdevusi, lai piedzītu avansā samaksātās summas - Darba laika uzskaites tabulu ticamība - Interešu konflikts - Apakšuzņēmuma līgums)

(2022/C 95/28)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA) (Saloniki, Grieķija) (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Katsimerou, T. Adamopoulos un J. Estrada de Solà)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, pirmkārt, ka Komisijas 2016. gada 29. novembra paziņojumā par parādu Nr. 3241615292 izteiktais prasījums prasītājai atmaksāt Komisijai summu 211 185,95 EUR apmērā no dotācijas, ko šī sabiedrība saņēmusi par pētījumu, kas veikts saistībā ar pētniecības projektu Ask-it, ir nepamatots attiecībā uz summu 89 126,11 EUR un, otrkārt, ka šī summa atbilst pieļaujamajām izmaksām, kuras prasītājai nav jāatmaksā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/23

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – EKETA/Komisija

(Lieta T-189/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Līgums Humabio, kas noslēgts atbilstoši Sestajai pamatprogrammai - Pieļaujamās izmaksas - Paziņojums par parādu, ko Komisija izdevusi, lai piedzītu avansā samaksātās summas - Darba laika uzskaites tabulu ticamība - Interešu konflikts)

(2022/C 95/29)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA) (Saloniki, Grieķija) (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Katsimerou, O. Verheecke, T. Adamopoulos un J. Estrada de Solà)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, pirmkārt, ka Komisijas 2016. gada 29. novembra paziņojumā par parādu Nr. 3241615288 izteiktais prasījums prasītājai atmaksāt Komisijai summu 64 720,19 EUR apmērā no dotācijas, ko šī sabiedrība saņēmusi par pētījumu, kas veikts saistībā ar pētniecības projektu Humabio, ir nepamatots attiecībā uz summu 10 436,36 EUR un, otrkārt, ka šī summa atbilst pieļaujamajām izmaksām, kuras prasītājai nav jāatmaksā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/23

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – EKETA/Komisija

(Lieta T-190/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Līgums Cater, kas noslēgts atbilstoši Sestajai pamatprogrammai - Pieļaujamās izmaksas - Paziņojums par parādu, ko Komisija izdevusi, lai piedzītu avansā samaksātās summas - Darba laika uzskaites tabulu ticamība - Interešu konflikts)

(2022/C 95/30)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA) (Saloniki, Grieķija) (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Katsimerou, T. Adamopoulos un J. Estrada de Solà)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, pirmkārt, ka Komisijas 2016. gada 29. novembra paziņojumā par parādu Nr. 3241615289 izteiktais prasījums prasītājai atmaksāt Komisijai summu 172 992,15 EUR apmērā no dotācijas, ko šī sabiedrība saņēmusi par pētījumu, kas veikts saistībā ar pētniecības projektu Cater, ir nepamatots attiecībā uz summu 28 520,08 EUR un, otrkārt, ka šī summa atbilst pieļaujamajām izmaksām, kuras prasītājai nav jāatmaksā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/24

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Apostolopoulou un Apostolopoulou-Chrysanthaki/Komisija

(Apvienotās lietas T-721/18 un T-81/19) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Dažādās Savienības programmās noslēgti dotācijas nolīgumi - Saņēmēja sabiedrības pieļauts līguma noteikumu pārkāpums - Attiecināmās izmaksas - OLAF izmeklēšana - Sabiedrības likvidācija - Atgūšana no minētās sabiedrības biedriem - Piespiedu izpilde - Komisijas pārstāvju paustie apgalvojumi valsts tiesās - Atbildētāja noteikšana - Formas prasību neievērošana - Daļēja nepieņemamība - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2022/C 95/31)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Zoï Apostolopoulou (Atēnas, Grieķija), Anastasia Apostolopoulou-Chrysanthaki (Atēnas) (pārstāvis: D. Gkouskos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà un T. Adamopoulos)

Priekšmets

Prasības, kuras pamatotas uz LESD 268. pantu un ar kurām būtībā tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājām esot nodarīts ar Komisijas pārstāvju paustajiem apgalvojumiem iebildumu procesā Protodikeio Athinon (Atēnu pirmās instances tiesa, Grieķija) un Efeteio Athinon (Atēnu apelācijas tiesa, Grieķija) pret 2014. gada 16. jūlija sprieduma Isotis/Komisija (T-59/11, EU:T:2014:679) un 2016. gada 4. februāra sprieduma Isotis/Komisija (T-562/13, nav publicēts, EU:T:2016:63) piespiedu izpildi attiecībā uz prasītājām.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Zoï Apostolopoulou un Anastasia Apostolopoulou-Chrysanthaki atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 54, 11.2.2019.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/24

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra spriedums – Breyer/REA

(Lieta T-158/19) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014. – 2020. gads) - Regula (ES) Nr. 1290/2013 - Dokumenti par “iBorderCtrl: Intelligent Portable Border Control System” pētniecības projektu - Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību - Daļējs piekļuves atteikums - Sevišķas sabiedrības intereses)

(2022/C 95/32)

* Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Patrick Breyer (Ķīle, Vācija) (pārstāvis: J. Breyer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (pārstāvji: S. Payan-Lagrou un V. Canetti, kuriem palīdz R. van der Hout un C. Wagner, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Eiropas Pētniecības izpildaģentūras 2019. gada 17. janvāra lēmumu (ARES (2019) 266593) par daļēju piekļuvi dokumentiem.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) 2019. gada 17. janvāra lēmumu (ARES (2019) 266593), pirmkārt, ciktāl REA nav lēmusi par Patrick Breyer pieteikumu piekļūt dokumentiem saistībā ar iBorderCtrl projekta atļaušanu un, otrkārt, ciktāl REA ir atteikusi sniegt pilnīgu piekļuvi dokumentam D 1.3, daļēju piekļuvi dokumentiem D 1.1, D 1.2, D 2.1, D 2.2 un D 2.3, kā arī plašāku piekļuvi dokumentiem D 3.1, D 7.3 un D 7.8, jo šajos dokumentos ir informācija, uz kuru neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā norādītais izņēmums.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	P. Breyer sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar viņa 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu, kā arī REA izdevumus saistībā ar 2021. gada 20. maija rakstveida apsvērumu iesniegšanu.

4)	P. Breyer sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem papildus izdevumiem saistībā ar 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu.

5)	REA sedz savus tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas ir saistīti ar tās 2021. gada 20. maija rakstveida apsvērumu iesniegšanu, kā arī atlīdzina pusi no P. Breyer tiesāšanās izdevumiem, kas nav saistīti ar P. Breyer 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu.

(1) OV C 206, 17.6.2019.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/25

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – DD/FRA

(Lieta T-703/19) (1)

(Prasība par kaitējuma atlīdzināšanu - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Administratīvās izmeklēšanas sākšana - Civildienesta noteikumu 86. panta 2. punkts - Pienākums informēt - Procesa ilgums - Saprātīgs termiņš - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Administratīvās izmeklēšanas konfidencialitāte - Rūpības pienākums - Morālais kaitējums - Cēloņsakarība)

(2022/C 95/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DD (pārstāvji: sākotnēji L. Levi un M. Vandenbussche, advokātes, vēlāk – L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) (pārstāvji: M. O’Flaherty, pārstāvis, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts būtībā piespriest prasītājam apgalvoti nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ex æquo et bono50 000 EUR apmērā, ko esot radījusi FRA uzsāktā un veiktā administratīvās izmeklēšanas procedūra.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	DD sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 432, 23.12.2019.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/26

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – HB/Komisija

(Lieta T-795/19) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana Haut Conseil judiciaire - Lēmums par iepirkuma līguma summas samazināšanu un jau izmaksāto summu atgūšanu - Atcelšanas prasība un prasība atlīdzināt zaudējumus - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un ir no tām nenodalāms - Šķīrējklauzulas neesamība - Nepieņemamība - Ar līgumu nesaistīta kaitējuma neesamība)

(2022/C 95/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HB (pārstāvis: L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz, J. Estrada de Solà un A. Katsimerou)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 15. oktobra lēmumu C(2019) 7319 final par saistībā ar publiskā iepirkuma līgumu CARDS/2008/166-429 maksājamo summu samazināšanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu, un, otrkārt, prasība, kura pamatota ar LESD 340. panta otro daļu un ar kuru tiek lūgts piespriest, pirmām kārtām, atmaksāt jebkuras naudas summas, kuras Komisija eventuāli atgūtu, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī samaksāt pēdējo izrakstīto rēķinu un nokavējuma procentus, otrām kārtām, atdot bankas izsniegto galvojumu un atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai esot nodarīti ar tā novēlotu atdošanu, un, trešām kārtām, simboliski atlīdzināt prasītājai nodarīto nemantisko kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 15. oktobra lēmumu C(2019) 7319 final par saistībā ar publiskā iepirkuma līgumu CARDS/2008/166-429 maksājamo summu samazināšanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu.

2)	Prasību noraidīt kā nepamatotu, ciktāl ar to tiek lūgts atzīt Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

3)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 10, 13.1.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/27

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – HB/Komisija

(Lieta T-796/19) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana Ukrainas iestādēm - Lēmums par iepirkuma līguma summas samazināšanu un jau izmaksāto summu atgūšanu - Atcelšanas prasība un prasība atlīdzināt zaudējumus - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un ir no tām nenodalāms - Šķīrējklauzulas neesamība - Nepieņemamība - Ar līgumu nesaistīta kaitējuma neesamība)

(2022/C 95/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HB (pārstāvis: L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz, J. Estrada de Solà un A. Katsimerou)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 15. oktobra lēmumu C(2019) 7318 final par saistībā ar iepirkuma līgumu TACIS/2006/101-510 maksājamās summas samazināšanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu, un, otrkārt, prasība, kura pamatota ar LESD 340. panta otro daļu un ar kuru tiek lūgts piespriest, pirmām kārtām, atmaksāt jebkuras naudas summas, kuras Komisija eventuāli atgūtu, pamatojoties uz šo lēmumu, un nokavējuma procentus, un otrām kārtām – simboliski atlīdzināt prasītājai nodarīto nemantisko kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 15. oktobra lēmumu C(2019) 7318 final par saistībā ar iepirkuma līgumu TACIS/2006/101-510 maksājamās summas samazināšanu un nepamatoti izmaksāto summuatgūšanu.

2)	Prasību noraidīt kā nepamatotu, ciktāl ar to tiek lūgts atzīt Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

3)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 10, 13.1.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/27

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Worldwide Spirits Supply/EUIPO – Melfinco (“CLEOPATRA QUEEN”)

(Lieta T-870/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CLEOPATRA QUEEN” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “CLEOPATRA MELFINCO” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. un 57. pants (tagad Regulas (ES) 2017/1001 18. un 64. pants) - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Atzīšana par spēkā neesošu)

(2022/C 95/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Worldwide Spirits Supply, Inc. (Tortola, Britu Virdžīnu salas) (pārstāve: S. Demetriou, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Melfinco S.A. (Schaan, Lihtenšteina) (pārstāve: M. Gioti, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 21. oktobra lēmumu lietā R 1820/2018-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Melfinco un Worldwide Spirits Supply.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Worldwide Spirits Supply, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)	Melfinco S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 77, 9.3.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/28

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Dr. Spiller/EUIPO – Rausch (“Alpenrausch Dr. Spiller”)

(Lieta T-6/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Alpenrausch Dr. Spiller” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “RAUSCH” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 95/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. Spiller GmbH (Siegsdorf, Vācija) (pārstāvji: J. Stock un M. Geitz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Eberl, J. Schäfer, A. Söder un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rausch AG Kreuzlingen (Kreuzlingen, Šveice) (pārstāvji: F. Stangl un S. Pilgram, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 2206/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Rausch Kreuzlingen un Dr. Spiller.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dr. Spiller GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 68, 2.3.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/29

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – EFFAS/EUIPO – CFA Institute (“CEFA Certified European Financial Analyst”)

(Lieta T-369/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CEFA Certified European Financial Analyst” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CFA” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 95/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Federation of Financial Analysts’ Societies (EFFAS) (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: S. Merico, G. Macías Bonilla un F. Miazzetto, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: P. Villani, J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: CFA Institute (Charlottesville, Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: G. Engels un W. May, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 31. marta lēmumu lietā R 1082/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp CFA Institute un EFFAS.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2020. gada 31. marta lēmumu lietā R 1082/2019-5.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina European Federation of Financial Analysts’ Societies (EFFAS) tiesāšanās izdevumus.

3)	CFA Institute sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 255, 3.8.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/29

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Datax/REA

(Lieta T-381/20) (1)

(Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - Dotāciju nolīgumi “HELP” un “GreenNets” - OLAF izmeklēšana - Personāla izdevumi - Pierādīšanas pienākums - Darba laika uzskaites tabulu ticamība - Saņēmēja deklarēto izmaksu neatbilstīgums - Atgūšanas pieprasījums - Paziņojumi par parādu - Noilgums - Saprātīgs termiņš - Samērīgums)

(2022/C 95/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Datax sp. z o.o. (Vroclava, Polija) (pārstāvis: J. Bober, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA) (pārstāvji: S. Payan-Lagrou un V. Canetti, kuriem palīdz M. Le Berre, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, uzdot atzīt par atbilstīgiem pētniecības personāla izdevumus, otrkārt, atzīt, ka pienākums samaksāt zaudējumu paušālu atlīdzinājumu ir nepamatots un, treškārt, uzdot REA attiecībā pret prasītāju neveikt nekādus citus pasākumus saistībā ar dotāciju nolīgumos “HELP” un “GreenNets” paredzētajiem pētniecības personāla izdevumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Datax sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 297, 7.9.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/30

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Magic Box Int. Toys/EUIPO – KMA Concepts (“SUPERZINGS”)

(Lieta T-549/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SUPERZINGS” - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “ZiNG” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 95/40)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Magic Box Int. Toys SLU (Sant Cugat del Vallés, Spānija) (pārstāvji: J. L. Rivas Zurdo un E. López Leiva, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: KMA Concepts Ltd. (Mahé, Seišelas) (pārstāvji: C. Duch Fonoll un I. Osinaga Lozano, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 2511/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp KMA Concepts un Magic Box Int. Toys.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Magic Box Int. Toys SLU sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un KMA Concepts Ltd. tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 348, 19.10.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/30

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – MO/Padome

(Lieta T-587/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana citā amatā pēc savas ierosmes - 2019. gada novērtējums - Tiesības tikt uzklausītam - Atbildība)

(2022/C 95/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MO (pārstāve: A. Guillerme, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, M. Alver un K. Kouri)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Padomes 2019. gada 19. novembra lēmumu pārcelt prasītāju citā amatā [konfidenciāla informācija] nodaļā, kā arī prasītājas novērtējuma ziņojumu par 2019. gadu un, otrkārt, piespriest atlīdzināt viņai nodarīto mantisko un nemantisko kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	MO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 433, 14.12.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/31

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Skechers USA/EUIPO (“ARCH FIT”)

(Lieta T-598/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ARCH FIT” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2022/C 95/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Skechers USA, Inc. II (Manhattan Beach, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Holman, A. Reid, solicitors, J. Bogatz un Y. Stone, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Scardocchia un V. Ruzek)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 29. jūlija lēmumu lietā R 2631/2019-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “ARCH FIT” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Skechers USA, Inc. II atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 390, 16.11.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/32

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Fashion Energy/EUIPO – Retail Royalty (“1st AMERICAN”)

(Lieta T-699/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “1st AMERICAN” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo ērgli vai citu plēsonīgo putnu - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība no fonētiskā viedokļa - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas 2017/1001 72. panta 6. punkts - Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts)

(2022/C 95/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fashion Energy Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvji: T. Müller un F. Togo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Retail Royalty Co. (Lasvegasa, Nevada, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J. Bogatz un Y. Stone, advokātes)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 10. septembra lēmumu lietā R 426/2020-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Retail Royalty un Fashion Energy.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Fashion Energy Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 28, 25.1.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/32

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Bustos/EUIPO – Bicicletas Monty (“motwi”)

(Lieta T-159/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “motwi” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “MONTY” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 95/44)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dante Ricardo Bustos (Wenling, Ķīna) (pārstāve: A. Lorente Berges, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: R. Raponi un J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Bicicletas Monty, SA (Sant Feliú de Llobregat, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 289/2020-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bicicletas Monty un Dante Ricardo Bustos.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 289/2020-5.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 182, 10.5.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/33

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Fidia farmaceutici/EUIPO – Stelis Biopharma (“HYALOSTEL ONE”)

(Lieta T-194/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska grafiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “HYALOSTEL ONE” - Eiropas Savienības agrāka vārdiska preču zīme “HYALISTIL” un agrāka grafiska preču zīme “HyalOne” - Starptautiska agrāka vārdiska preču zīme “HYALO” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2022/C 95/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fidia farmaceutici SpA (Abano Terme, Itālija) (pārstāvji: R. Kunz–Hallstein un H. P. Kunz–Hallstein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Sliwinska un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Stelis Biopharma Ltd (Karnataka, Indija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 27. janvāra lēmumu lietā R 831/2020-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Fidia Farmaceutici un Stelis Biopharma.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2021. gada 27. janvāra lēmumu lietā R 831/2020-5.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Fidia farmaceutici SpA tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

(1) OV C 217, 7.6.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/34

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. decembra spriedums – Klymenko/Padome

(Lieta T-195/21) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, ka trešās valsts iestādes lēmums pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2022/C 95/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Klymenko (Maskava, Krievija) (pārstāvis: M. Phelippeau, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Lejeune un A. Vitro)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/394 (2021. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2021, L 77, 29. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/391 (2020. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2021, L 77, 2. lpp.), ciktāl ar šiem aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/394 (2021. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/391 (2021. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Oleksandr Viktorovych Klymenko vārds ir atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 206, 31.5.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/34

Vispārējās tiesas 2021. gada 17. decembra rīkojums – Theodorakis un Theodoraki/Padome

(Lieta T-495/14) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Ekonomikas un monetārā politika - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Eurogrupas 2013. gada 16. un 25. marta paziņojumi par Kipru - Eurogrupas priekšsēdētāja 2013. gada 21. marta paziņojums par Kipru - Kļūdaina atbildētāja norādīšana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 95/47)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Georgios Theodorakis (Hanja, Grieķija) un Maria Theodoraki (Hanja) (pārstāvis: V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. de Gregorio Merino, E. Chatziioakeimidou un E. Dumitriu-Segnana)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Smulders, J.-P. Keppenne, M. Konstantinidis un S. Delaude)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājiem esot nodarīts Eurogrupas 2013. gada 16. un 25. marta paziņojumu un Eurogrupas priekšsēdētāja 2013. gada 21. marta paziņojuma pieņemšanas dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Georgios Theodorakis un Maria Theodoraki sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 17. decembra rīkojums – Berry Investments/Padome

(Lieta T-496/14) (1)

(2022/C 95/48)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Berry Investments, Inc. (Monrovija, Libērija) (pārstāvis: V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. de Gregorio Merino, E. Chatziioakeimidou un E. Dumitriu-Segnana)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-P. Keppenne, M. Konstantinidis, B. Smulders un S. Delaude)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts Eurogrupas 2013. gada 16. un 25. marta paziņojumu un Eurogrupas priekšsēdētāja 2013. gada 21. marta paziņojuma pieņemšanas dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Berry Investments, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/36

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra rīkojums – Alessio u.c./ECB

(Lieta T-620/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Ekonomiskā un monetārā savienība - Banku savienība - Kredītiestāžu atveseļošana un noregulējums - Agrīnas intervences pasākumi - ECB lēmums piemērot pagaidu administrāciju Banca Carige - Vēlāki lēmumi par pagarināšanu - Termiņš prasības celšanai - Nokavējums - Nepieņemamība)

(2022/C 95/50)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Roberto Alessio (Turīna, Itālija) un 56 citi prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: M. Condinanzi, L. Boggio, M. Cataldo un A. Califano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: C. Hernández Saseta un A. Pizzolla)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, ECB 2019. gada 1. janvāra lēmumu piemērot pagaidu administrāciju Banca Carige SpA un, otrkārt, tās 2019. gada 29. marta lēmumu, ar kuru tiek pagarināts pagaidu administrācijas termiņš, kā arī vēlākos lēmumus par pagarināšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Roberto Alessio un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.

4)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar pieteikumu par iestāšanos lietā, pati.

(1) OV C 390, 16.11.2020.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/37

Vispārējās tiesas 2021. gada 2. decembra rīkojums – FC/EASO

(Lieta T-303/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Disciplinārlieta - Pieteikumi par atcelšanu no amata uz laiku - Uzaicinājums uz uzklausīšanu Disciplinārlietu kolēģijā - Uzklausīšanas datuma atlikšana uz vēlāku laiku - Nelabvēlīga akta neesamība - Priekšlaicīga prasība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2022/C 95/51)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: FC (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (pārstāvji: P. Eyckmans un M. Stamatopoulou, kam palīdz T. Bontinck, A. Guillerme un L. Burguin, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt EASO Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētāja [konfidenciāli] lēmumu, ar kuru prasītāja uzklausīšana pret viņu uzsāktajā disciplinārlietā ir plānota [konfidenciāli].

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	FC sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 289, 19.7.2021.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/37

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 8. decembra rīkojums – D’Amato u.c./Parlaments

(Lieta T-722/21 R)

(Pagaidu noregulējums - Parlamenta locekļi - Nosacījumi piekļuvei Parlamenta ēkām tā trīs darba vietās saistībā ar veselības krīzi - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 95/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Rosa D’Amato (Tarente, Itālija), Claude Gruffat (Mulsans, Francija), Damien Carême (Argenteuil, Francija) un Benoît Biteau (Sablonceaux, Francija) (pārstāvji: P. de Bandt, M. Gherghinaru un L. Panepinto, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Alves un A.-M. Dumbrăvan)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Eiropas Parlamenta Prezidija 2021. gada 27. oktobra lēmuma par ārkārtas noteikumiem veselības un drošības jomā attiecībā uz piekļuvi Parlamenta ēkām tā trīs darba vietās izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Atcelt 2021. gada 15. novembra rīkojumu D’Amato u.c./Parlaments (T-722/21 R).

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/38

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 8. decembra rīkojums – Rooken u.c./Parlaments

(Lieta T-723/21 R)

(2022/C 95/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Robert Jan Rooken (Muiderberg, Nīderlande) un 8 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: P. de Bandt, M. Gherghinaru un L. Panepinto, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Alves un A.-M. Dumbrăvan)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Parlamenta Prezidija 2021. gada 27. oktobra lēmuma par ārkārtas noteikumiem veselības un drošības jomā attiecībā uz piekļuvi Parlamenta ēkām tā trīs darba vietās izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Atcelt 2021. gada 15. novembra rīkojumu Rooken u.c./Parlaments (T-723/21 R).

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/38

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 8. decembra rīkojums – IL u.c./Parlaments

(Lieta T-724/21 R)

(Pagaidu noregulējums - Civildienests - Nosacījumi piekļuvei Parlamenta ēkām tā trīs darba vietās saistībā ar veselības krīzi - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 95/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: IL un 81 cits prasītājs, kuru vārdi ir minēti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: P. de Bandt, M. Gherghinaru un L. Panepinto, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: D. Boytha, S. Bukšek Tomac un L. Darie)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Atcelt 2021. gada 15. novembra rīkojumu IL u.c./Parlaments (T-724/21 R).

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/39

Prasība, kas celta 2021. gada 8. decembrī – Atesos medical u.c./Komisija

(Lieta T-764/21)

(2022/C 95/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Atesos medical AG (Aarau, Šveice) un 7 citi prasītāji (pārstāvji: M. Meulenbelt, B. Natens un I. Willemyns, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt nepublicēto nezināma datuma atbildētājas lēmumu, kurā nepatiesi ir apgalvots, ka ir izbeidzies Schweizerische Vereinigung für Qualitäts – und Management Systeme (turpmāk tekstā – “SQS”) kā izraudzītās medicīnas ierīču atbilstības novērtēšanas struktūras pilnvaru termiņš saskaņā ar Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, un ar kuru no 2021. gada 28. septembraSQS ir izslēgta no Eiropas Komisijas New Approach Notified and Designated Organizations (NANDO) datubāzes, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi LESD 296. pantu un LES 5. panta 1. un 2. punktu un 13. panta 2. punktu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi LESD 218. panta 9. punktu un “ES un Šveices savstarpējās atzīšanas nolīguma (SAN)” (1) 8., 18., 19. un 21. pantu, tiesības tikt uzklausītam, kas ir ietvertas Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktā, tiesības uz aizstāvību un vispārējo fraus omnia corrumpit principu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 2017/745 (2) 120. pantu un “ES un Šveices SAN” 1. pantu (kopsakarā ar 20. pantu) un 5. pantu, kā arī vispārējos efektivitātes, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus.

(1) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu – Nobeiguma akts – Kopīgās deklarācijas – Paziņojums par septiņu nolīgumu ar Šveices Konfederāciju spēkā stāšanos personu brīvas pārvietošanās, gaisa satiksmes, preču un pasažieru pārvadāšanas pa dzelzceļu un autoceļiem, publisko iepirkumu, zinātniskās un tehniskās sadarbības, savstarpējās atzīšanas saistībā ar atbilstības novērtējumu un tirdzniecības ar lauksaimniecības produktiem jomā (OV 2002, L 114, 369. lpp.), kas grozīts ar 2017. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 2/2017, ko pieņēmusi Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, par grozījumiem 2. nodaļā par individuālajiem aizsarglīdzekļiem, 4. nodaļā par medicīnas ierīcēm, 5. nodaļā par gāzes iekārtām un boileriem un 19. nodaļā par trošu ceļu iekārtām [2018/403] (OV 2018, L 72, 24.–41. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2017, L 117, 1.–175. lpp.).

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/40

Prasība, kas celta 2021. gada 14. decembrī – Lila Rossa Engros/EUIPO (“LiLAC”)

(Lieta T-780/21)

(2022/C 95/56)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lila Rossa Engros SRL (Voluntari, Rumānija) (pārstāve: O. Anghel, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “LiLAC” melnā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 243 487

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 10. septembra lēmums lietā R 441/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt preču zīmes “LiLAC” reģistrācijas pieteikumu Nr. 18 243 487 attiecībā uz visām pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	kļūdaina judikatūrā noteikto absolūta atteikuma pamatu analīzes kritēriju piemērošana.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/40

Prasība, kas celta 2022. gada 10. janvārī – NV/EIB

(Lieta T-16/22)

(2022/C 95/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NV (pārstāve – L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; līdz ar to:

—

atcelt 2021. gada 5. februāra lēmumu, ar kuru par pārkāpumiem ir kvalificēta prasītājas prombūtne šādos laikposmos: no 2020. gada 29. maija līdz 2020. gada 15. septembrim, no 2020. gada 30. jūnija līdz 2020. gada 30. septembrim, no 2020. gada 7. septembra līdz 2020. gada 7. novembrim un no 2020. gada 3. novembra līdz 2021. gada 8. janvārim;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2021. gada 1. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņas administratīvā sūdzība, kas iesniegta 2021. gada 1. aprīlī par 2021. gada 5. februāra lēmumu;

—	atcelt 2021. gada 20. aprīļa lēmumu, ar ko par pārkāpumu ir kvalificēta prasītājas prombūtne laikposmā no 2021. gada 8. janvāra līdz 2021. gada 8. aprīlim;

—	atcelt 2021. gada 3. maija lēmumu, ar ko par pārkāpumu ir kvalificēta prasītājas prombūtne laikposmā no 2021. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 8. jūnijam;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2021. gada 27. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidītas viņas administratīvās sūdzības, kas iesniegtas 2021. gada 18. jūnijā par 2021. gada 20. aprīļa un 2021. gada 3. maija lēmumiem;

—

piespriest EIB samaksāt atalgojumu par laikposmiem no 2020. gada 29. maija līdz 2021. gada 8. janvārim, no 2021. gada 8. janvāra līdz 2021. gada 8. aprīlim un no 2021. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 8. jūnijam, pieskaitot nokavējuma procentus, ko nosaka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas noteiktai procentu likmei, palielinot to par 2 procentpunktiem;

—	piespriest EIB atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus;

—	piespriest EIB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Administratīvo noteikumu X pielikuma 2.3., 3.3., 3.4. un 3.6. punkta, pārkāpumu, par Hartas 34. panta, ko var lasīt vai nelasīt kopā ar Administratīvo noteikumu 2.3., 3.3., 3.4. un 3.6. punktu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā, rūpības pienākuma neizpildi un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

2.	Otrais pamats attiecas uz rūpības pienākuma neizpildi, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

3.	Trešais pamats attiecas uz Personāla reglamenta 33.b panta un Administratīvo noteikumu 11. panta pārkāpumu.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/41

Prasība, kas celta 2022. gada 11. janvārī – Piaggio & C./EUIPO – Zhejiang Zhongneng Industry (Motorollera forma)

(Lieta T-19/22)

(2022/C 95/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Piaggio & C. SpA (Pontedera, Itālija) (pārstāvji: F. Jacobacci un B. La Tella, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zhejiang Zhongneng Industry Co. Ltd (Taizhou City, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme (Motorollera forma) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 686 482

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 25. oktobra lēmums lietā R 359/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu; pakārtoti:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei, lai tā skaidri norādītu, kurās valstīs prasītājas Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 686 482 ir spēkā esoša un/vai ir ieguvusi atšķirtspēju un, gluži pretēji, kurās valstīs tā nav ieguvusi šādu atšķirtspēju, pamatojoties uz īpašnieka iesniegtajiem pierādījumiem;

katrā ziņā:

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus procesā Apelācijas padomē saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 190. pantu;

—	piespriest EUIPO un iespējamai personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt visus ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta pārkāpums un/vai kļūdaina interpretācija un Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka iesniegto pierādījumu kļūdains novērtējums.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/42

Prasība, kas celta 2022. gada 12. janvārī – NW/Komisija

(Lieta T-20/22)

(2022/C 95/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: NW (pārstāve – M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdētos lēmumus, ciktāl tie attiecas uz prasītajam izmaksāto summu atgūšanu;

—	uzdot Komisijai atmaksāt prasītājam jau atgūtās summas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētos lēmumus, ciktāl tie attiecas uz summas 3 986,72 EUR apmērā atgūšanu;

—	turklāt prasītājs lūdz izmaksāt procentus par katru summu, kas viņam tiks izmaksāta, no brīža, kad šīs summas viņam bija jāizmaksā, līdz faktiskajai izmaksai;

—

gadījumā, ja Vispārējā tiesa noraidītu šo prasību – ņemot vērā PMO laika gaitā pieļauto pārkāpumu daudzumu, faktu, ka “nodokļu atvieglojums nav viegli konstatējams algas aprēķinā’”, PMO prasītājam sniegtos apliecinājumus, administrācijas atzīto prasītāja labticību un faktu, ka prasītājs (nepastāvot iemeslam apšaubīt savas algas apmēru) šajos gados ir uzņēmies šim apmēram atbilstošas finansiālas saistības (piemēram, hipotekāro kredītu mājas iegādei savai ģimenei) – prasītājs uzskata, ka taisnīguma nolūkā Vispārējai tiesai būtu jāpiespriež Komisijai segt vismaz savus, kā arī prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 135. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību pret Komisijas 2021. gada 6. aprīļa, 9. aprīļa un 4. maija lēmumiem par pārmaksāto summu atgūšanu attiecībā uz nodokļu atvieglojumu par bērniem, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 85. panta interpretācijā un piemērošanā. Prasītājs uzskata, ka šajā ziņā neesot ievēroti 85. pantā paredzētie nosacījumi, kas atļauj atmaksāt kļūdaini samaksātu naudu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo šajā gadījumā ir izpildīti trīs nosacījumi, kas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem raksturo tiesisko paļāvību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/43

Prasība, kas celta 2022. gada 12. janvārī – NY/Komisija

(Lieta T-21/22)

(2022/C 95/60)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: NY (pārstāvji: A. Champetier un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt pirmo apstrīdēto lēmumu, kā arī vajadzības gadījumā otro apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, kas ir celta par Komisijas 2021. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīta 2020. gada 22. decembrī iesniegtā prasība atlīdzināt zaudējumus, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz tiesību uz labu pārvaldību un objektivitātes principa pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka, izskatot prasību atlīdzināt zaudējumus, nav ievērota objektivitātes prasība gan no subjektīvā, gan objektīvā viedokļa.

Otrais pamats attiecas uz tiesību uz neaizskaramību un uz cieņu pārkāpumu un to, ka esot pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Prasītājs norāda, ka atbildētāja neesot izpildījusi tai uzlikto pienākumu saglabāt un aizsargāt tā cieņu un neaizskaramību, ņemot vērā vardarbību, ko pret viņu bija īstenojuši drošības darbinieki un kuras konstatēšanā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

3.	Trešais pamats attiecas uz rūpības pienākuma pārkāpumu, ciktāl prasītājs nav saņēmis visu atbalstu, ko tam bija tiesības sagaidīt no atbildētājas.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/43

Prasība, kas celta 2022. gada 11. janvārī – Grail/Komisija

(Lieta T-23/22)

(2022/C 95/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grail LLC (Menlo Park, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Little, Solicitor, J. Ruiz Calzado, J. M. Jiménez-Laiglesia Oñate un A. Giraud, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2021. gada 29. oktobra lēmumu, ar ko noteikti pagaidu pasākumi saskaņā ar Regulas 139/2004 (turpmāk tekstā – “EK Apvienošanās regula”) 8. panta 5. punkta a) apakšpunktu lietā COMP/M.10493 – Illumina/GRAIL;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apstrīdēta Komisijas kompetence pieņemt attiecīgo lēmumu. Komisijai neesot kompetences pieņemt lēmumu saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 8. panta 5. punkta a) apakšpunktu, ja Vispārējā tiesa lietā T-227/21 nolems, ka seši lēmumi par lietas nodošanu, kurus Komisija 2021. gada 19. aprīlī bija pieņēmusi saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 22. panta 3. punktu, ir prettiesiski.

Ar otro pamatu tiek apgalvotas tiesību un faktu kļūdas, kuras Komisija ir pieļāvusi, interpretējot, piemērojot un pamatojot juridiskās prasības lēmuma pieņemšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 8. panta 5. punkta a) apakšpunktu.

—	Lēmumā ir pieļauta kļūda, jo tajā nav ņemts vērā tas, ka Hold-Separate saistības, kuras Illumina bija uzņēmusies un paziņojusi Komisijai pēc tam, kad Illumina bija iegādājusies GRAIL Inc. kapitāldaļas, liedza pusēm īstenot koncentrāciju EK Apvienošanās regulas 7. panta izpratnē.

—	Lēmumā nav ietverta nekāda jēgpilna apspriede par tā pieņemšanas laikā pastāvošajiem konkurences apstākļiem un tajā nav pierādīts, kā tas, ka Illumina ir iegādājusies GRAIL Inc. kapitāldaļas, bija samazinājis vai samazinās efektīvu konkurenci pirms Komisija varētu pieņemt galīgu lēmumu pēc būtības.

—	Lēmumā nav identificēta steidzamība, kas varētu pamatot pagaidu pasākumu noteikšanu, jo dažu mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas līdz lēmuma par koncentrāciju pieņemšanai pēc būtības ietekmētajos tirgos nevarētu notikt nekādas būtiskas izmaiņas konkurences seku ziņā.

—	Lēmumā ir pieļauta tiesību kļūda, jo tajā ir pieņemts, ka Komisijai saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 8. panta 5. punkta a) apakšpunktu ir tiesības noteikt pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 8. panta 4. punktu nākotnē pieņemama hipotētiska lēmuma efektivitāti.

—	Konkrēta pienākuma noteikšana GRAIL ir nesaderīga ar EK Apvienošanās regulas 8. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Tāpat tā ir nevajadzīga un nesamērīga.

28.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/44

Prasība, kas celta 2022. gada 17. janvārī – Canai Technology/EUIPO – WE Brand (“HE&ME”)

(Lieta T-25/22)

(2022/C 95/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Canai Technology Co. Ltd (Guandžou, Ķīna) (pārstāvji: J. Gallego Jiménez, E. Sanz Valls, P. Bauzá Martínez, Y. Hernández Viñes un C. Marí Aguilar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: WE Brand Sàrl (Luksemburga, Luksemburga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes “HE&ME” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību Nr. 1 426 777

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 16. novembra lēmums lietā R 1390/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO (un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestātos lietā) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 95

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 28. februāris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2022/C 95/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1