24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/1

“AnaEE-ERIC” – Eiropas Pētniecības Infrastruktūras Konsorcijs

STATŪTI

(2022/C 88/01)

Satura Rādītājs

PREAMBULA

1. NODAĻA.

BŪTISKIE ELEMENTI

1. pants.

Nosaukums

2. pants.

Sēdeklis

3. pants.

Uzdevums un darbība

4. pants.

Darbības ilgums un darbības izbeigšana

5. pants.

Atbildības regulējums

6. pants.

Lietotāju piekļuves politika

7. pants.

Zinātniskās izvērtēšanas politika

8. pants.

Rezultātu izplatīšanas politika

9. pants.

Intelektuālā īpašuma tiesību politika

10. pants.

Nodarbināšanas politika

11. pants.

Iepirkuma politika

2. NODAĻA.

DALĪBA

12. pants.

Dalība un pārstāvības subjekts

13. pants.

Dalībnieku un novērotāju uzņemšana

14. pants.

Dalībnieka vai novērotāja izstāšanās / dalības vai novērotāja statusa izbeigšana

3. NODAĻA.

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

15. pants.

Dalībnieki

16. pants.

Novērotāji

17. pants.

Iemaksas

4. NODAĻA.

PĀRVALDE

18. pants.

Dalībnieku kopsapulce

19. pants.

Ģenerāldirektors

20. pants.

Centrmezgls

21. pants.

“AnaEE-ERIC” pakalpojumu centri

22. pants.

Valstu mezgli un valstu platformas

23. pants.

Valde

24. pants.

Neatkarīgā zinātniskā padomdevēja komiteja (ISAC)

25. pants.

Neatkarīgā ētikas padomdevēja komiteja (IEAC)

26. pants.

Ieinteresēto personu komiteja

27. pants.

Palīgstruktūras

5. NODAĻA.

ZIŅOŠANA EIROPAS KOMISIJAI

28. pants.

Ziņošana Eiropas Komisijai

6. NODAĻA.

FINANSES

29. pants.

Finanšu gads

30. pants.

Resursi

31. pants.

Dalībnieku un novērotāju iemaksas principi

32. pants.

Budžets, tā principi, pārskati un revīzija

33. pants.

Nodokļi

7. NODAĻA.

DAŽĀDI NOTEIKUMI

34. pants.

Piemērojamie tiesību akti

35. pants.

Darba valoda

36. pants.

Strīdi

37. pants.

Statūtu grozījumi, atjauninājumi un pieejamība

38. pants.

Izveides noteikumi

I pielikums.

DEFINĪCIJAS

II pielikums.

DALĪBNIEKU, NOVĒROTĀJU UN TO PĀRSTĀVĪBAS SUBJEKTU SARAKSTS

III pielikums.

BUDŽETS. IEMAKSAS

PREAMBULA

UZSKATOT, ka lauksaimniecības, mežu, saldūdens un citu apsaimniekotu un dabisku ekosistēmu ilgtspēja ir izšķirīga cilvēces nākotnei, un saprotot, ka ekosistēmu pakalpojumi, kas definēti Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumā, ir apdraudēti klimata pārmaiņu, bioģeoķīmisko ciklu pārrāvumu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un zemes izmantošanas pārmaiņu dēļ;

UZSKATOT, ka šo Zemes sistēmas bezprecedenta pārmaiņu paredzēšana un prognozēšana nozīmē ne tikai ekosistēmu procesa sarežģītības un virzītājspēku labāku izprašanu, bet arī nepieciešamo zināšanu iegūšanu, kas ļautu labāk pielāgoties mainīgai nākotnei;

UZSKATOT, ka bez pietiekamas izpratnes par ekosistēmu darbības un vides savstarpējo atkarību Eiropa arī turpmāk nespēs novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi, mazināt briesmas un attiecīgi plānot;

ATZĪSTOT, ka ekosistēmu analīzes un eksperimentēšanas infrastruktūra (“AnaEE-ERIC”) būs unikāla integrēta eksperimentāla visas Eiropas ilgtermiņa pētniecības infrastruktūra, kuras pamatā būs izklaidas (pastāvošas un jaunas) progresīvas eksperimentēšanas platformas (brīvdabas un telpu ekosistēmas platformas), modelēšanas platformas un analīzes platformas;

ATZĪSTOT, ka valstu platformu koordinācija un integrācija pārvalstiskās struktūrās (Centrmezglā un Pakalpojumu centros) nodrošinās plašu starptautisku piekļuvi platformu pētniecības projektiem, uzlabotiem un vienveidotiem mērījumiem un datiem, saikni starp datiem un modeļiem, atvērtu piekļuvi datiem un sintēzēm;

ATZĪSTOT, ka “AnaEE-ERIC” attīstīs tehnoloģijas un zinības par ekosistēmu zinātni un pārvaldību, veicinās pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un veicinās Eiropas bioekonomikas un stratēģijas “No lauka galdā” vispārīgo mērķu sasniegšanu;

Šajos statūtos ir spēkā I pielikumā iekļautās definīcijas.

TĀDĒĻ dalībnieki lūdz Eiropas Komisiju izveidot “AnaEE” kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (ERIC) saskaņā ar Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009,

IR VIENOJUŠIES ŠĀDI.

1. NODAĻA

BŪTISKIE ELEMENTI

1. pants

Nosaukums

Tiek izveidots izklaids Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC) ar nosaukumu “Ekosistēmu analīzes un eksperimentēšanas ERIC” (“AnaEE-ERIC”). Šis konsorcijs ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 noteikumiem izveidots Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC).

2. pants

Sēdeklis

“AnaEE-ERIC” sēdeklis ir Žifa pie Ivetas Francijā.

3. pants.

Uzdevums un darbība

1. “AnaEE-ERIC” galvenais uzdevums ir izveidot un ekspluatēt izklaidu pētniecības infrastruktūru, kas domāta ekosistēmu analīzei un eksperimentēšanai ar tām. Tā mērķis ir nodrošināt rīkus, pakalpojumus un zināšanas, kas vajadzīgas, lai risinātu sarežģītās globālās vidiskās un klimatiskās problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība.

2. “AnaEE-ERIC” ietvaros darbojas Centrmezgls (CH), Saskarnes un sintēzes centrs (ISC), Tehnoloģijas centrs (TC) un Datu modelēšanas centrs (DMC).

3. 1. punkta izpildē “AnaEE-ERIC”:

a.	koordinē piekļuvi valstu eksperimentālajām, analītiskajām un modelēšanas platformām un organizē sadarbību ar Eiropas iestādījumiem;

b.	sekmē Eiropas pētniecības programmu un projektu izpildi;

c.	attīsta tehnoloģiju, vienādo metodes, veido rūpniecības partnerības un veicina zinību nodošanu;

d.	veicina zinību un/vai kompetences apmaiņu Eiropas pētniecības telpā (EPT) un paplašina intelektuālā potenciāla izmantošanu visā Eiropā;

e.	attīsta piekļuvi datiem, to koplietošanu un modelēšanu;

f.	rīko apmācību;

g.	īsteno komunikācijas stratēģiju;

h.	veic citas mērķu sasniegšanai nepieciešamas saskarīgas darbības.

4. Savu galveno uzdevumu “AnaEE-ERIC” pilda bez nolūka gūt peļņu. “AnaEE-ERIC” drīkst ierobežotā apjomā veikt saimniecisku darbību, ja tā ir cieši saistīta ar 3. panta 3. punktā noteiktajiem galvenajiem uzdevumiem un neapdraud to izpildi.

4. pants

Darbības ilgums un darbības izbeigšana

1. “AnaEE-ERIC” sākotnēji tiek izveidots uz 10 gadiem. Dalībnieku kopsapulce var nolemt termiņu pagarināt par secīgiem 10 gadu periodiem.

2. “AnaEE-ERIC” likvidē ar Dalībnieku kopsapulces lēmumu saskaņā ar statūtu 18. panta 10. punktu.

3. Bez nepamatotas kavēšanās un katrā gadījumā 10 dienu laikā pēc lēmuma par “AnaEE-ERIC” likvidāciju pieņemšanas “AnaEE-ERIC” lēmumu dara zināmu Eiropas Komisijai.

4. Pēc “AnaEE-ERIC” parādu nomaksas atlikušos aktīvus statūtu 17. pantā noteiktajā kārtībā izdala dalībniekiem proporcionāli to uzkrātajām gada iemaksām “AnaEE-ERIC”.

5. Bez nepamatotas kavēšanās un katrā gadījumā 10 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas procedūras beigām “AnaEE-ERIC” par to informē Komisiju.

6. “AnaEE-ERIC” beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicējusi attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

5. pants

Atbildības regulējums

1. “AnaEE-ERIC” atbild par savām parādsaistībām.

2. Dalībnieku finansiālo atbildību par “AnaEE-ERIC” parādsaistībām ierobežo to attiecīgais ieguldījums “AnaEE-ERIC”, kas attiecas uz pēdējo pilno darbības gadu.

3. “AnaEE-ERIC” ņem pienācīgu apdrošinājumu, kas sedz tā darbībai specifiskos riskus.

6. pants.

Lietotāju piekļuves politika

1. Piekļuvi “AnaEE-ERIC” iestādījumiem un pakalpojumiem, ko nodrošina “AnaEE-ERIC” Centrmezgls vai pakalpojumu centri, nodrošina pēc atvērtās piekļuves principiem. “AnaEE-ERIC” īsteno noteikumus par piekļuvi infrastruktūrai, kuros nosaka maksu, kas stimulē tā dalībniekus.

2. Savā tīmekļa portālā “AnaEE-ERIC” sniedz informāciju par “AnaEE-ERIC” platformu klimatiskajiem un bioģeogrāfiskajiem gradientiem un papildu prasmēm un paņēmieniem, lai palīdzētu zinātniekiem projekta izstrādes posmā un veicinātu projektu nobriešanu, izmantojot vairākas platformas visu tā dalībnieku starpā.

3. “AnaEE-ERIC” Centrmezgls piešķir piekļuvi “AnaEE-ERIC” iestādījumiem un pakalpojumiem, ko sniedz pakalpojumu centri vai valstu platformas, balstoties uz ierosinātās izmantošanas zinātniskās kvalitātes novērtējumu, par pamatu ņemot neatkarīgu zinātnisku novērtējumu, ko devusi Dalībnieku kopsapulces norīkota ekspertu komisija, un “AnaEE-ERIC” novērtēto tehnisko īstenojamību. Iespējamās ētiskās problēmas, kas saistītas ar priekšlikumu, izskatīs Neatkarīgā konsultatīvā ētikas komisija (sk. statūtu 25. pantu).

4. Ja pētniecības piekļuve “AnaEE-ERIC” iestādījumiem un pakalpojumiem ir jāierobežo veiktspējas dēļ, saskaņā ar statūtu darbības noteikumos izklāstīto procedūru izdara atlasi, ņemot vērā atlases kritērijus, kuri balstīti priekšlikumu zinātniskajā izcilībā un tehniskajā un finansiālajā īstenojamībā.

5. Katra projekta metadatus “AnaEE-ERIC” jau sākumā dara izmantojamus gan eksperimentu apstākļiem valstu platformās, gan pakalpojumu centru radītajiem datiem.

6. Datus dara pieejamus saskaņā ar “AnaEE-ERIC” atvērtās piekļuves politiku. Piekļuvi regulēs saskaņā ar statūtu darbības noteikumiem, vispārīgi – ar vienotu nogaidīšanas periodu, pēc kura datiem jākļūst publiski pieejamiem. Piekļuves politikas dokumentā ņem vērā Eiropas datu aizsardzības tiesisko regulējumu (1), kas attiecas uz lietotāju persondatu apmaiņu starp dalībniekiem.

7. pants

Zinātniskās izvērtēšanas politika

“AnaEE-ERIC” darbību reizi piecos gados izvērtē speciāla neatkarīga zinātniska komiteja. Dalībnieku kopsapulce sāk novērtēšanu un vajadzības gadījumā dod specifiskus norādījumus. Novērtēšanas principi un procedūras tiks noteiktas Darbības noteikumos.

8. pants

Rezultātu izplatīšanas politika

1. “AnaEE-ERIC” veicina pētniecību un kopumā atbalsta iespējami brīvāku piekļuvi pētniecības datiem.

2. “AnaEE-ERIC” pieprasa, lai lietotāji savu pētījumu rezultātus nodod atklātībai un dara pieejamus caur “AnaEE-ERIC”.

3. Mērķauditoriju “AnaEE-ERIC” uzrunā pa vairākiem kanāliem, ieskaitot tīmekļa portālu, biļetenu, darbseminārus, klātbūtni konferencēs, rakstus žurnālos un avīzēs, sabiedriskos tīklus u. c.

9. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību politika

1. Visas intelektuālā īpašuma tiesības, ko savas darbības laikā radījis, ieguvis vai izstrādājis “AnaEE-ERIC” vai kas izriet no “AnaEE-ERIC” darbības, pieder “AnaEE-ERIC”.

2. Ievērojot starp “AnaEE-ERIC” un dalībniekiem vai novērotājiem noslēgto līgumu normas, visas intelektuālā īpašuma tiesības, ko radījis, ieguvis vai izstrādājis dalībnieks vai novērotājs, pieder šim dalībniekam vai novērotājam.

10. pants

Nodarbināšanas politika

1. “AnaEE-ERIC” nodarbinātības nosacījumus reglamentē tās valsts tiesību normas, kurā tiek nodarbināti darbinieki, vai tās valsts tiesību normas, kurā notiek “AnaEE-ERIC” darbība.

2. “AnaEE-ERIC” personāla amatu kandidātu atlase ir pārredzama un nediskriminatīva un nodrošina vienādas iespējas. Pieņemšana darbā un nodarbināšana nav diskriminatīva.

3. Pieņemšana darbā notiks pēc starptautiska izsludinājuma.

11. pants

Iepirkuma politika

1. Pret iepirkuma kandidātiem un pretendentiem “AnaEE-ERIC” izturas vienādi un nediskriminatīvi neatkarīgi no tā, vai tie bāzēti Eiropas Savienībā. “AnaEE-ERIC” iepirkuma politikā ievēro pārredzamības, nediskriminēšanas un konkursa principus. Detalizētus noteikumus par iepirkuma procedūrām un kritērijiem izklāsta statūtu darbības noteikumos.

2. Dalībnieku un novērotāju iepirkumos, kas saistīti ar “AnaEE-ERIC” darbībām, pienācīgi ņem vērā “AnaEE-ERIC” vajadzības, tehniskās prasības un attiecīgo struktūru izdotās specifikācijas.

2. NODAĻA

DALĪBA

12. pants

Dalība un pārstāvības subjekts

1. Par “AnaEE-ERIC” dalībnieku vai par “AnaEE-ERIC” novērotāju bez balsstiesībām var kļūt šādi subjekti:

a)	Eiropas Savienības dalībvalstis;

b)	asociētās valstis;

c)	trešās valstis, kuras nav asociētās valstis;

d)	valdību organizācijas.

2 Nosacījumi kļūšanai par dalībnieku vai novērotāju izklāstīti 13. pantā.

3 “AnaEE-ERIC” dalībnieku vidū ir jābūt vismaz kādai dalībvalstij un divām citām valstīm, kuras ir vai nu dalībvalstis, vai asociētās valstis.

4 Katrā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstīm vai asociētajām valstīm kopā ir balsu vairākums Dalībnieku kopsapulcē. Dalībnieku kopsapulce balsstiesībās nosaka izmaiņas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka “AnaEE-ERIC” vienmēr atbilst minētajai prasībai.

5 12. panta 1. punktā minēti subjekti, kuri vēlas dot artavu “AnaEE-ERIC” darbā, bet vēl nav gatavi pievienoties kā dalībnieki, var pieteikties par novērotājiem.

6 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētu dalībnieku vai novērotāju var pārstāvēt tā izraudzīts un saskaņā ar tā noteikumiem un kārtību norīkots publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts, kam uzticēts sniegt sabiedriskos pakalpojumus. Katrs dalībnieks vai novērotājs rakstiski informē Dalībnieku kopsapulces priekšsēdētāju par izmaiņām tā pārstāvības subjektā, specifiskajām tam deleģētajām tiesībām un pienākumiem un citām attiecīgām izmaiņām, ja tādas ir.

7 Pašreizējie “AnaEE-ERIC” dalībnieki, novērotāji un pārstāvības subjekti ir uzskaitīti II pielikumā. Dalībnieku kopsapulces priekšsēdētājs regulāri atjaunina II pielikumu.

13. pants

Dalībnieku un novērotāju uzņemšana

1. Jaunu dalībnieku uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	pretendenti iesniedz rakstisku pieteikumu Dalībnieku kopsapulces priekšsēdētājam un “AnaEE-ERIC” ģenerāldirektoram;

b)	pieteikumā izklāsta, kā pieteikuma iesniedzējs sekmēs 3. pantā aprakstīto “AnaEE-ERIC” mērķu un darbību īstenošanu un pildīs 15. pantā minētos pienākumus;

c)	jaunu dalībnieku uzņemšanai ir vajadzīgs Dalībnieku kopsapulces apstiprinājums, kas aprakstīts 18. panta 10. punktā.

2. Proti, pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda Dalībnieku kopsapulcei un ar atbilstošiem kvalitātes nodrošināšanas līdzekļiem jāapliecina, ka tam ir līdzekļi un nerimtīga apņemšanās:

a)	dot savu artavu “AnaEE-ERIC” resursos un pakalpojumos ekosistēmu eksperimentu jomā;

b)	ievērot “AnaEE-ERIC” noteiktos zinātniskās kvalitātes standartus un standarta darbības procedūras;

c)	izdarīt ikgadēju finansiālu iemaksu “AnaEE-ERIC” līdzsvarotajā gada budžetā;

d)	ievērot šos statūtus;

e)	apņemties piedalīties “AnaEE-ERIC” vismaz piecus gadus.

3. 12. panta 1. punktā minēti subjekti, kuri vēlas dot artavu “AnaEE-ERIC” darbā, bet vēl nav gatavi pievienoties kā dalībnieki, var pieteikties par novērotājiem. Novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	novērotājus uzņem uz 2 gadiem un ne ilgāk kā uz diviem šādiem periodiem;

b)	pretendenti iesniedz rakstisku pieteikumu Dalībnieku kopsapulces priekšsēdētājam un ģenerāldirektoram;

c)	pieteikumā apraksta, kā pieteikuma iesniedzējs sekmēs “AnaEE-ERIC” darbību;

d)	novērotāju uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu apstiprina Dalībnieku kopsapulce.

14. pants

Dalībnieka vai novērotāja izstāšanās / dalības vai novērotāja statusa izbeigšana

1. Pirmajos piecos kalendārajos gados pēc “AnaEE-ERIC” izveides neviens dalībnieks nevar izstāties.

2. Pirmais gads ir saīsināts gads, kas sākas dienā, kad stājas spēkā Komisijas lēmums izveidot “AnaEE-ERIC”.

3. Pēc pirmajiem pieciem dalības gadiem dalībnieks var izstāties finanšu gada beigās pēc pieprasījuma, kas iesniegts 12 mēnešus pirms paredzētās izstāšanās.

4. Dalībniekam, kurš pieprasījis izstāšanos, vairs nav balsstiesību Dalībnieku kopsapulcē, ja ierosinātie lēmumi tieši neietekmē attiecīgo dalībnieku.

5. Novērotāji var izstāties finanšu gada beigās pēc pieprasījuma, kas iesniegts 6 mēnešus pirms paredzētās izstāšanās.

6. Visi finansiālie un citi pienākumi jāizpilda līdz izstāšanās gada beigām. Attiecīgos apstākļos pienākumi jāizpilda pēc izstāšanās spēkā stāšanās dienas, lai nodrošinātu juridisko saistību izpildi, kuras “AnaEE-ERIC” ir uzņēmies pirms attiecīgā dalībnieka izstāšanās pieprasījuma.

7. Dalībnieku kopsapulce var izbeigt dalībnieka dalību vai novērotāja statusu, ja izpildās visi šie nosacījumi:

a)	dalībniekam vai novērotājam ir smagi pārkāpumi sakarā ar vienu vai vairākiem pienākumiem, ko uzliek šie statūti,

b)	dalībnieks vai novērotājs pārkāpumu nav izlabojis 6 mēnešu laikā pēc Dalībnieku kopsapulces priekšsēdētāja rakstiska paziņojuma par pārkāpumu.

8. 14. panta 7. punktā minētajam dalībniekam vai novērotājam ir jāizskaidro sava nostāja “AnaEE-ERIC” Dalībnieku kopsapulcei, pirms tā pieņem lēmumu par šo jautājumu.

9. Dalībnieku kopsapulce 14. panta 7. punktā paredzētajos apstākļos var nolemt nevis izbeigt dalībnieka dalību, bet uz noteiktu laiku apturēt dalībnieka balsstiesības. Dalībnieku kopsapulce jebkurā laikā ar balsu vairākumu var atjaunot dalībnieka balsstiesības, ja šis dalībnieks Dalībnieku kopsapulcei pierādījis, ka attiecīgais 14. panta 7. punktā minētais pārkāpums ir novērsts. Minētajā balsošanā netiks pielaists minētā dalībnieka pārstāvis.

10. Dalībnieku kopsapulce aptur dalībnieka balsstiesības, kamēr nav izpildīti finansiālie pienākumi, ko nosaka šo statūtu III pielikums.

11. Dalībniekiem vai novērotājiem, kuri izstājušies vai kuru novērotāja statuss izbeigts, nav ne tiesību uz kādu iemaksu kompensāciju vai atmaksu, ne tiesību pieteikties uz “AnaEE-ERIC” aktīviem.

3. NODAĻA

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

15. pants

Dalībnieki

1. Dalībniekiem ir tiesības:

a)	piedalīties un balsot Dalībnieku kopsapulcē;

b)	piedalīties “AnaEE-ERIC” stratēģijas un politikas izstrādē;

c)	izmantot “AnaEE-ERIC” zīmolu;

d)	piedalīties projektu priekšlikumos, kuros “AnaEE-ERIC” darbojas kā iesniedzējs konsorcijs;

e)	savas pētniecības kopienas vajadzībām piekļūt “AnaEE-ERIC” koordinētajiem pakalpojumiem un darbībām.

2. Katrs dalībnieks:

a)	izdara ikgadējo finansiālo iemaksu, kas noteikta attiecīgajā gada finansiālajā budžetā, ko apstiprinājusi Dalībnieku kopsapulce;

b)	pilnvaro savu pārstāvi vai pārstāvjus pilntiesīgi balsot visos jautājumos, kas tiek izskatīti Dalībnieku kopsapulces sanāksmēs un ir publicēti darba kārtībā;

c)	saskaņā ar “AnaEE-ERIC” piekļuves politiku nodrošina piekļuvi valsts platformas darbībām, kas atbilst “AnaEE-ERIC” kritērijiem;

d)	veicina “AnaEE-ERIC” kvalitātes standartu un darbības standartprocedūru pieņemšanu un uzturēšanu savās piedalīgajās valstu pētniecības platformās;

e)	veicina “AnaEE-ERIC” resursu un pakalpojumu izmantošanu pētnieku vidū.

16. pants

Novērotāji

1. Novērotāju tiesības ir šādas:

a)	nebalsojot piedalīties Dalībnieku kopsapulcē;

b)	piedalīties tādos “AnaEE-ERIC” pasākumos kā darbsemināri, konferences, mācību kursi un citās darbībās, ko noteikusi Dalībnieku kopsapulce;

c)	piekļūt “AnaEE-ERIC” atbalstam attiecīgo sistēmu, procesu un pakalpojumu izstrādē.

2. Katrs novērotājs:

a)	ieceļ pārstāvības subjektu saskaņā ar 18. pantu;

b)	nodrošina ikgadējo iemaksu, kas noteikta attiecībā pret dalībnieku kopējām ikgadējām finansiālajām iemaksām, tās neietekmējot. Par šīs iemaksas summu lemj Dalībnieku kopsapulce;

c)	piedalās “AnaEE-ERIC” uzdevumu un darbību izpildē, kā izklāstīts 3. pantā;

d)	noslēdz novērotāja līgumu ar “AnaEE-ERIC”, lai iedibinātu noteikumus, pēc kuriem pildāmi pienākumi un var tikt īstenotas novērotāja tiesības.

17. pants

Iemaksas

1. Dalībnieki un novērotāji maksā gada iemaksas, kas aprakstītas III pielikumā.

2. Dalībnieku un novērotāju ikgadējās iemaksas var izdarīt naudā un/vai daļēji natūrā. Iemaksas principi ir izklāstīti III pielikumā un tiks sīkāk definēti darbības noteikumos.

4. NODAĻA

PĀRVALDE

18. pants

Dalībnieku kopsapulce

1. Dalībnieku kopsapulce ir “AnaEE-ERIC” augstākā un galīgā pārvaldes struktūra, kurai ir pilnas lēmējpilnvaras un atbildība par “AnaEE-ERIC” vadīšanu un pārraudzību. Tās sastāvā ir pienācīgi ieceltie “AnaEE-ERIC” dalībnieku un novērotāju pārstāvji. Dalībnieku un novērotāju pārstāv ne vairāk kā divas personas, no kurām viena ir kompetenta zinātnē un viena – administrācijā, bet dalībnieku un novērotāju uzskata par pārstāvētu, ja sanāksmē piedalās vismaz viens tā pārstāvis.

2. Katram dalībniekam ir viena balss.

3. Dalībnieku kopsapulce ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no dalībnieku delegācijām. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē uz 3 (trīs) gadu termiņu, ko var parastā kārtībā pagarināt vienu reizi. Priekšsēdētājam nebūs balsstiesību. Priekšsēdētāja vietnieks stājas priekšsēdētāja vietā, ja priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus. Sīkāka informācija par vēlēšanām un sanāksmju norisi tiek noteikta Dalībnieku kopsapulces pieņemtajos darbības noteikumos.

4. Priekšsēdētājs sasauc Dalībnieku kopsapulci, par to paziņojot vismaz astoņas nedēļas iepriekš, un darba kārtību, ieskaitot sanāksmes dokumentus, izplata vismaz divas nedēļas pirms sanāksmes. Uzaicinājuma un darba kārtības piesūtīšanu parasti nodrošina elektroniski. Sīkāka informācija tiek izklāstīta Dalībnieku kopsapulces pieņemtajos darbības noteikumos.

5. Dalībnieku kopsapulce sanāk regulāri, vismaz reizi gadā. Sanāksmei ir kvorums, ja vismaz 2/3 (divas trešdaļas) dalībnieku ir klāt un ir pienācīgi pārstāvēti. Sanāksmes, kurās izmanto tāldalību, ieskaitot videokonferences un citus saskaņotus elektroniskos līdzekļus, ir iespējamas, taču to lēmumi un slēdzieni ir jāapstiprina rakstiskā procedūrā. Ārkārtēju Dalībnieku kopsapulces sanāksmi sasauc, ja to pieprasa vismaz 1/3 (viena trešdaļa) dalībnieku.

6. Dalībnieku kopsapulces sanāksmēs parasti piedalās “AnaEE-ERIC” ģenerāldirektors.

7. Dalībnieku kopsapulce var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs padomdevēja statusā. Ja konfidenciālu informāciju apstrādā ārēju personu klātbūtnē, tām jābūt parakstījušām neizpaušanas deklarāciju.

8. Dalībnieku kopsapulce lemj par visiem jautājumiem, kas nepieciešami “AnaEE-ERIC” mērķu sasniegšanai un nav tieši saistīti ar citu pārvaldes struktūru vai citu struktūru.

9. Ja nav skaidri noteikts citādi, visus Dalībnieku kopsapulces lēmumus pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu.

10. Ar kvalificētu balsu vairākumu, kas ir 2/3 nodoto balsu, pieņem šādus lēmumus:

a)	ģenerāldirektora iecelšana vai atbrīvošana no amata;

b)	priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana saskaņā ar šo statūtu 18. panta 3. punktu;

c)	šo statūtu darbības noteikumu (saistošo normu) apstiprināšana;

d)	“AnaEE-ERIC” struktūrvienību darbības noteikumu apstiprināšana;

e)	“AnaEE-ERIC” iepirkuma noteikumu apstiprināšana;

f)	ikgadējās zinātniskā darba programmas apstiprināšana;

g)	gada finansiālā pārskata apstiprināšana;

h)	gada finansiālā budžeta grozījumi attiecīgā finanšu gada laikā, kuri samazina vai palielina budžetu par mazāk nekā 4 (četriem) %;

i)	rezolūcijas par atbilstošo ieņēmumu līmeni, ieskaitot rezervju veidošanu;

j)	lēmumi par datu politikas principiem un piekļuves politikas principiem;

k)	lēmumi par intelektuālā īpašuma jautājumiem;

l)	Valdes izveide;

m)	jaunu dalībnieku pievienošanās un dalības izbeigšana;

n)	jauna novērotāja pievienošanās un novērotāja statusa izbeigšana;

o)	“AnaEE-ERIC” darbības izbeigšana.

11. Ar kvalificētu balsu vairākumu, kas ir 2/3 nodoto balsu, ar nosacījumu, ka vai nu šo dalībnieku iemaksas veido ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visām iemaksām “AnaEE-ERIC” budžetā, vai ka apstiprinoši nobalso visi, izņemot vienu, klātesošie vai pārstāvētie un balsojošie dalībnieki, pieņem tālāk minētos lēmumus:

a)	“AnaEE-ERIC” finansiālo noteikumu apstiprināšana;

b)	piecgadu finansiālā plāna apstiprināšana;

c)	ģenerāldirektora iesniegtā gada finansiālā budžeta apstiprināšana;

d)	gada finansiālā budžeta grozījumi attiecīgā finanšu gada laikā, kuri samazina vai palielina budžetu par vairāk nekā 4 (četriem) %;

e)	priekšlikumi par “AnaEE-ERIC” statūtu grozījumiem un attiecīgais Eiropas Komisijas paziņojums apstiprināšanai/iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 9. un 11. pantu.

12. Atturējumos neuzskata par nobalsojumu par labu vai par sliktu attiecīgajai rezolūcijai.

19. pants

Ģenerāldirektors

1. Ģenerāldirektors ir “AnaEE-ERIC” izpilddirektors un likumīgais pārstāvis.

2. Ģenerāldirektoru pēc starptautiska izsludinājuma ieceļ Dalībnieku kopsapulce. Iecelšanas noteikumi ir sīki izklāstīti darbības noteikumos.

3. Ģenerāldirektora atbildībā ir:

a)	“AnaEE-ERIC” juridiskā pārstāvība, ieskaitot līgumu slēgšanu un citu juridisku un administratīvu procedūru veikšanu pēc vajadzības saskaņā ar Dalībnieku kopsapulces lēmumiem;

b)	“AnaEE-ERIC” stratēģijas izstrāde un priekšlikumu iesniegšana Dalībnieku kopsapulcei, izmantojot ieguldījumu no tiešas saskarsmes ar dalībniekiem, Valdi, konsultatīvajām padomēm, mezgliem un “AnaEE-ERIC” pakalpojumu centriem;

c)	“AnaEE-ERIC” ikdienas vadīšana, administrēšana un pārvaldība, ieskaitot Dalībnieku kopsapulces pieņemto lēmumu īstenošanu, notiekošo projektu un iniciatīvu koordinēšana, visu “AnaEE-ERIC” darbinieku iecelšana un sekretariāta vadīšana;

d)	vadīt Valdes sēdes un deleģēt darbības, kas nodrošina “AnaEE-ERIC” lēmumu īstenošanu katrā Pakalpojumu centrā vai valsts mezglā;

e)	nodrošināt, ka Valde un mezgli darbojas saskaņā ar darba uzdevumiem, kas izklāstīti darbības noteikumos un šajā dokumentā;

f)	Dalībnieku kopsapulces sanāksmju organizēšana, ieskaitot sanāksmju darba kārtības jautājumu ierosināšanu un gada darbības pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Dalībnieku kopsapulcei apstiprināšanai atbilstoši 28. pantā aprakstītajam;

g)	“AnaEE-ERIC” padomdevēju komiteju sanāksmju organizēšana zinātniskās programmas un ētikas politikas novērtēšanai saskaņā ar 24. un 25. pantu;

h)	topošo dalībnieku vai novērotāju izvērtēšana un pārrunas ar tiem, lai ierosinātu uzņemšanu “AnaEE-ERIC”.

4. Sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām ģenerāldirektors iesniedz Dalībnieku kopsapulcei iepriekšējā finanšu gada pārskatu, kas revidēts saskaņā ar 32. pantu. Sīkāka informācija par pārskatu ir darbības noteikumos.

5. Līdz novembra beigām ģenerāldirektors darbības noteikumos izklāstītajā veidā Dalībnieku kopsapulcei iesniedz:

a)	ziņojumu par gada laikā paveikto darbu un finanšu pārskatu;

b)	nākamā gada darba programmas projektu;

c)	nākamā finanšu gada budžeta prognozi.

6. Ģenerāldirektoram ir tiesības katrā laikā izveidot darba grupas, kas atbalsta “AnaEE-ERIC” darbību saskaņā ar darbības noteikumiem.

20. pants

Centrmezgls

1. Centrmezglā ietilpst šādi atbalsta dienesti un funkcijas:

a)	palīgi ģenerāldirektoram “AnaEE-ERIC” darba programmas īstenošanā;

b)	centrālais punkts saziņai ar ieinteresētajām personām un saskarsmei ar valstu mezgliem;

c)	centru darbību koordinēšana, ieskaitot kopīgas attīstības darbības un personāla apmaiņu;

d)	“AnaEE-ERIC” platformu personāla organizēšanas un apmācības programmas;

e)	visu pārvaldes un vadības sanāksmju organizēšana;

f)	tīmekļa portāla vadība un pārvaldība;

g)	“AnaEE-ERIC” darbību pārvaldība;

h)	“AnaEE-ERIC” popularizēšana, komunikācija un tirgvedība.

2. Centrmezgla darbinieki palīdz ģenerāldirektoram visos jautājumos un sniedz viņam pārskatu.

3. Centrmezgla darbinieku sastāvs un darbības veids tiek sīki izklāstīts darbības noteikumos.

21. pants

“AnaEE-ERIC” pakalpojumu centri

1. “AnaEE-ERIC” pakalpojumu centri nodrošina speciālās zināšanas, pakalpojumus un rīkus, kas ir būtiski “AnaEE-ERIC” uzdevumu un darbības izpildei, kā noteikts “AnaEE-ERIC” darba programmās.

2. Trīs Pakalpojumu centrus izveido kā “AnaEE-ERIC” apakšstruktūras, un par tiem atbild ģenerāldirektors: tie ir Tehnoloģiju centrs, Datu un modelēšanas centrs un Saskarnes un sintēzes centrs.

3. Pakalpojumu centrus mitina “AnaEE-ERIC” dalībniekvalstis.

4. Katru no Pakalpojumu centriem ģenerāldirektora pārziņā vada Pakalpojumu centra vadītājs, un to darbiniekus pieņem saskaņā ar nodarbināšanas politiku.

22. pants

Valstu mezgli un valstu platformas

1. Valsts mezgls vai nu ir juridiska persona, vai pilnvaro juridisku personu to pārstāvēt un tā vārdā parakstīt dienesta juridisko vienošanos.

2. Katru Valsts mezglu pārstāv tā kontaktpersona. “AnaEE-ERIC” dalībnieki ģenerāldirektoram dara zināmu kontaktpersonas vārdu. Mezgla kontaktpersona vajadzības gadījumā un “vismaz” divas reizes gadā tiekas ar ģenerāldirektoru un “vismaz” reizi gadā – ar Valdi.

3. Katram Valsts mezglam ir saistošs dienestu līmeņa līgums ar “AnaEE-ERIC” par minimāli sniedzamajiem pakalpojumiem dalībnieka valsts platformu pakalpojumu organizēšanai un koordinēšanai un saziņas organizēšanai starp “AnaEE-ERIC” un valstu platformām.

4. Katrai dalībnieka valsts platformai ir saistošs dienestu līmeņa līgums ar “AnaEE-ERIC” par pētniecības infrastruktūras darbībai vajadzīgo pakalpojumu sniegšanu. Šajā dienestu līmeņa līgumā tiks iekļauti kritēriji valsts platformu apzīmēšanai par “AnaEE-ERIC” platformām.

5. Atkāpjoties no 22. panta 4. punkta, dalībnieks var arī izvēlēties juridiski saistīt savas valsts platformas caur Valsts mezglu. Ja ar valstu platformām netiks noslēgts atsevišķs dienestu līmeņa līgums saskaņā ar 22. panta 4. punktu, Valsts mezgls noslēgs juridiski saistošus līgumus ar valstu platformām, lai garantētu “AnaEE-ERIC” pakalpojumus. Šajā gadījumā dienestu līmeņa līgumā ar Valsts mezglu papildus 22. panta 3. punktam tiks iekļauti arī kritēriji valstu platformu apzīmēšanai par “AnaEE-ERIC” platformām.

6. Mezgla kontaktpersona regulāri iesniedz “AnaEE-ERIC” ģenerāldirektoram ziņojumu par “AnaEE-ERIC” Valsts mezgla darbībām, kā noteikts darbības noteikumos un dienestu līmeņa līgumā.

23. pants

Valde

1. Valdē ir “AnaEE-ERIC” ģenerāldirektors un Pakalpojumu centru vadītāji. Uz Valdes sanāksmēm ģenerāldirektors var uzaicināt ekspertus, Valsts mezglu un platformu tipu pārstāvjus. Valde vismaz reizi gadā tiekas ar Valsts mezglu un platformu tipu pārstāvjiem.

2. Valdes sēdes vada ģenerāldirektors.

3. Valdes atbildībā ir šādas darbības:

a)	palīdzēt ģenerāldirektoram izstrādāt gada (N gada) darba programmas projektu un budžeta projektu, kā arī nākamo divu (N+1 un N+2) gadu provizorisko darba programmas projektu un budžeta projektu un sniegt ieguldījumu to sagatavošanā;

b)	atbalstīt ģenerāldirektoru darba programmas izpildē un nodrošināt efektīvu saskarsmi starp “AnaEE-ERIC” un dalībniekiem un novērotājiem un “AnaEE-ERIC” lietotājiem un ieinteresētajām personām.

24. pants

Neatkarīgā zinātniskā padomdevēja komiteja (ISAC)

1. ISAC uzdevums ir konsultēt Dalībnieku kopsapulci par šādiem jautājumiem:

a)	“AnaEE-ERIC” platformas akceptēšanas kritēriju pārskatīšana;

b)	konsultācijas par “AnaEE-ERIC” stratēģiju, kas attiecas uz tā eksperimentālo jaudu un platformu pakalpojumiem;

c)	sadarbība ar citām Eiropas vai starptautiskām infrastruktūrām;

d)	Centrmezgla un Pakalpojumu centru darbības pārskatu analīze un ieteikumi to darba programmai un ilgtermiņa stratēģijai;

e)	pētniecības projektu pārskatīšana atsevišķos, ģenerāldirektora pieprasītos gadījumos, iespējams, ar ārējo ekspertu iesaistīšanu;

f)	prognozēšana par ekosistēmu zinātni un tās saikni ar pārtikas sistēmas ilgtspēju, ilgtspējīgu bioekonomiku un bioloģisko daudzveidību.

2. Neatkarīgās zinātniskās padomdevējas komitejas locekļus ieceļ Dalībnieku kopsapulce. Zinātniskā padomdevēja komiteja sastāv no neatkarīgiem publiskā vai privātā sektora ekspertiem ar augsta līmeņa zināšanām agronomijas, augu veselības, ekoloģijas, bioloģiskās daudzveidības, vides zinātnes, globālo pārmaiņu, datu apstrādes, modelēšanas jomā, kā arī ar pieredzi lielapjoma pētniecības infrastruktūrās vai programmās un to pārvaldībā, kā arī no citām neatkarīgām personām. Locekļu skaitam jābūt vismaz 5, bet ne lielākam par 10.

3. Neatkarīgās zinātniskās padomdevējas komitejas locekļus uz pieciem gadiem ieceļ Dalībnieku kopsapulce, un termiņu var vienu reizi pagarināt. Viņi ievēlē priekšsēdētāju un tiekas vismaz reizi gadā. Ģenerāldirektors jebkurā gadījumā var apspriesties ar priekšsēdētāju.

4. Detalizētus Neatkarīgās zinātniskās padomdevējas komitejas darbības noteikumus pieņem Dalībnieku kopsapulce.

25. pants

Neatkarīgā ētikas padomdevēja komiteja (IEAC)

1. IEAC uzdevums ir konsultēt Dalībnieku asambleju par ētikas jautājumiem, kas savā darbībā jāņem vērā Pakalpojumu centriem un valstu platformām.

2. Neatkarīgās ētikas padomdevējas komitejas locekļus ieceļ Dalībnieku kopsapulce. Neatkarīgās ētikas padomdevējas komitejas sastāvā ir neatkarīgi publiskā vai privātā sektora eksperti, kuriem ir augsta līmeņa speciālās zināšanas vides zinātnes un biozinātņu ētikas jomā. Locekļu skaitam jābūt vismaz 3, bet ne lielākam par 10.

3. Neatkarīgās ētikas padomdevējas komitejas locekļus uz pieciem gadiem ieceļ Dalībnieku kopsapulce, un termiņu var vienu reizi pagarināt. Viņi ievēlē priekšsēdētāju un tiekas vismaz reizi gadā. Ģenerāldirektors jebkurā gadījumā var apspriesties ar priekšsēdētāju.

4. Detalizētus Neatkarīgās ētikas padomdevējas komitejas darbības noteikumus pieņem Dalībnieku kopsapulce.

26. pants

Ieinteresēto personu komiteja

1. Ieinteresēto personu komitejas sastāvā ir to struktūru un iestāžu pārstāvji, kuras ir ieinteresētas “AnaEE-ERIC” pakalpojumos un sniegtajos rezultātos, piemēram, “AnaEE-ERIC” iekārtu vai datu lietotāji, politikas veidotāji, rūpnieki, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi. Locekļu skaitam jābūt vismaz 10, bet ne lielākam par 20.

2. Ieinteresēto personu komitejas uzdevums ir konsultēt Dalībnieku kopsapulci šādos jautājumos:

a)	Pakalpojumu centru darbības pārskatu analīze un ieteikumi to darba programmai un ilgtermiņa stratēģijai;

b)	komunikācijas plāns;

c)	lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu izstrāde ekosistēmu pārvaldībai;

d)	sadarbība ar citām Eiropas vai starptautiskām infrastruktūrām.

3. Ieinteresēto personu komitejas locekļus uz pieciem gadiem ieceļ Dalībnieku kopsapulce, un termiņu var vienu reizi pagarināt. Viņi ievēlē priekšsēdētāju un tiekas vismaz reizi gadā. Ģenerāldirektors jebkurā gadījumā var apspriesties ar priekšsēdētāju.

4. Detalizētus Ieinteresēto personu komitejas darbības noteikumus pieņem Dalībnieku kopsapulce.

27. pants

Palīgstruktūras

1. Dalībnieku kopsapulce var nolemt izveidot tādu palīgstruktūru, kādu prasa apstākļi, piemēram, lai sniegtu ieteikumus par specifiskiem tematiem.

2. Palīgstruktūru sastāvu un darbības noteikumus apstiprina Dalībnieku kopsapulce saskaņā ar 18. panta 10. punktu.

3. Katra palīgstruktūra sanāk vismaz reizi gadā. Dalībnieku kopsapulce var lūgt palīgstruktūras priekšsēdētāju sasaukt sanāksmes, lai izskatītu specifiskus jautājumus un sniegtu ieteikumus par tiem.

5. NODAĻA

ZIŅOŠANA EIROPAS KOMISIJAI

28. pants

Ziņošana Eiropas Komisijai

1. “AnaEE-ERIC” iesniedz gada darbības pārskatu, kurā ziņo par savu darbību galvenokārt zinātniskā, darba norises un finansiālā aspektā. Ziņojumu nosūta apstiprināšanai Dalībnieku kopsapulcē četru mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām un tad sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Komisijai un attiecīgajām publiskajām iestādēm. Ziņojumu nodod atklātībai.

2. “AnaEE-ERIC” informē Komisiju par visiem apstākļiem, kas var būtiski apdraudēt “AnaEE-ERIC” uzdevumu izpildi vai traucēt “AnaEE-ERIC” izpildīt Regulas (EK) Nr. 723/2009 prasības.

6. NODAĻA

FINANSES

29. pants

Finanšu gads

“AnaEE-ERIC” finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. Pirmais “AnaEE-ERIC” finanšu gads ir saīsināts finanšu gads, kas sākas dienā, kad stājas spēkā Komisijas lēmums izveidot “AnaEE-ERIC”.

30. pants

Resursi

“AnaEE-ERIC” resursus veido:

1.	dalībnieku un novērotāju maksa saskaņā ar 17. un 31. pantu;

2.	III pielikumā noteiktā mitinātājvalsts papildiemaksa, ko nodrošina dalībnieki, kuri mitina kādu Pakalpojumu centru vai Centrmezglu;

3.	ar dalībnieku kopsapulces apstiprinātiem ierobežojumiem un nosacījumiem – citas iemaksas, piemēram, dotācijas vai ienākumi no pakalpojumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām, kas pieder “AnaEE-ERIC”.

31. pants

Dalībnieku un novērotāju iemaksas principi

1. Dalībnieki un novērotāji izdara ikgadējas iemaksas “AnaEE-ERIC”.

2. Dalībnieku iemaksu apmēru nosaka budžeta ciklam un apstiprina Dalībnieku kopsapulce 18. pantā un III pielikumā noteiktajā kārtībā.

3. Naturālas iemaksas apspriež tikai tad, ja tās ir efektīvs un kvantificējams ieguldījums “AnaEE-ERIC”, ieskaitot uz “AnaEE-ERIC” norīkoto personālu, un tam piekrīt Dalībnieku kopsapulce. Dalībnieku kopsapulce vienojas par grāmatvedības sistēmu, noteikumiem par naturālo iemaksu pieņemšanu un to vērtības noteikšanu.

4. Visas iemaksas izdara euro.

5. Naturālo iemaksu vērtību tajā pašā laikposmā izdarīto finansiālo iemaksu aprēķināšanā ņem vērā, lai aprēķinātu i) attiecīgā gada iemaksu kopsummu, ii) katra dalībnieka iemaksu īpatsvaru iemaksu kopapjomā.

32. pants

Budžets, tā principi, pārskati un revīzija

1. Visus “AnaEE-ERIC” ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmēs, ko sagatavo par katru finanšu gadu, un atspoguļo gada budžetā.

2. “AnaEE-ERIC” ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3. Dalībnieku kopsapulce nodrošina, ka “AnaEE-ERIC” resursi tiek izmantoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

4. Budžetu veido un izpilda un pārskatus veido, ievērojot pārredzamības principu.

5. “AnaEE-ERIC” pārskatus revidē katru gadu, un tiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību iepriekšējā finanšu gadā. Dalībnieku kopsapulce apstiprina ārējā revidenta iecelšanu un darbības ilgumu, kā arī sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām apstiprina revidētos pārskatus un ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par iepriekšējo finanšu gadu.

6. Uz “AnaEE-ERIC” attiecas piemērojamo tiesību aktu noteikumi par pārskatu sastādīšanu, aizpildīšanu, revīziju un publicēšanu.

33. pants

Nodokļi

1. Atbrīvojumus no PVN, kuru pamatā ir Padomes Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 151. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 50. un 51. pants, piemēro tikai “AnaEE-ERIC” un “AnaEE-ERIC” dalībnieku (statūtu 2. un 3. nodaļas nozīmē) izdarītiem pirkumiem, kuri paredzēti “AnaEE-ERIC” oficiālai lietošanai tikai “AnaEE-ERIC” vajadzībām, ja pirkumi izdarīti vienīgi ar “AnaEE-ERIC” saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām. Atbrīvojumi no PVN attiecas tikai uz pirkumiem, kuru vērtība pārsniedz 300 EUR.

2. Atbrīvojumus no akcīzes nodokļa uz Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 12. panta pamata piemēro tikai “AnaEE-ERIC” izdarītiem pirkumiem, kuri domāti vienīgi “AnaEE-ERIC” oficiālai lietošanai, izdarīti vienīgi ar “AnaEE-ERIC” saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām un kuru vērtība pārsniedz 300 EUR.

3. Uz darbinieku izdarītiem pirkumiem atbrīvojumi neattiecas.

7. NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

34. pants

Piemērojamie tiesību akti

“AnaEE-ERIC” iekšējo darbību reglamentē:

1.	Savienības tiesību akti, sevišķi Regula (EK) Nr. 723/2009, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1261/2013;

2.	jautājumos, kurus nereglamentē vai tikai daļēji reglamentē Savienības tiesību akti – tās valsts tiesību akti, kurā ir “AnaEE-ERIC” statūtos noteiktais sēdeklis;

3.	šie statūti un darbības noteikumi.

35. pants

Darba valoda

“AnaEE-ERIC” darba valoda ir angļu.

36. pants

Strīdi

1. Ja starp dalībniekiem izceļas strīds vai domstarpības statūtu dēļ vai sakarā ar tiem, Dalībnieku kopsapulce sanāk pēc iespējas ātrāk, lai labā ticībā konsultētos un censtos strīdu atrisināt ar izlīgumu.

2. Eiropas Savienības Tiesai piekrīt tiesvedība starp dalībniekiem saistībā ar “AnaEE-ERIC”, starp dalībniekiem un “AnaEE-ERIC”, kā arī tiesvedība, kurā viena no pusēm ir Eiropas Savienība.

3. “AnaEE-ERIC” un trešu personu strīdiem piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus par piekritību. Gadījumos, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības tiesību akti, šādu strīdu izšķiršanas piekritību nosaka pēc tās valsts tiesību aktiem, kurā ir “AnaEE-ERIC” sēdeklis.

37. pants

Statūtu grozījumi, atjauninājumi un pieejamība

1. Statūtu grozījumiem piemēro ar Regulu (EK) Nr. 1261/2013 grozītās Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. panta noteikumus.

2. Statūtus pastāvīgi atjaunina un publisko “AnaEE-ERIC” vietnē un statūtos noteiktajā sēdeklī.

38. pants

Izveides noteikumi

1. Pirmo Dalībnieku kopsapulces sanāksmi, kolīdz stājies spēkā Komisijas lēmums izveidot “AnaEE-ERIC”, sasauc valsts, kurā ir “AnaEE-ERIC” statūtos noteiktais sēdeklis.

2. Pirms pirmās sanāksmes noturēšanas, bet ne vēlāk kā četrdesmit piecas kalendāra dienas pēc tam, kad stājies spēkā Komisijas lēmums izveidot “AnaEE-ERIC”, attiecīgā valsts informē dibinātājus un novērotājus par īpašām steidzamām tiesiskām darbībām, ja tādas veicamas “AnaEE-ERIC” vārdā. Ja piecās darba dienās pēc paziņojuma saņemšanas neviens no dibinātājiem neceļ iebildumus, minētās tiesiskās darbības tiek veiktas, un to dara persona, kuru attiecīgā valsts ir pienācīgi pilnvarojusi.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

Šajos statūtos piemēro šādas definīcijas:

“AnaEE” ir Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūra, kas attiecas uz pārvaldītām un nepārvaldāmām zemes un ūdens ekosistēmām, kuras nodrošinās piekļuvi izklaidam koordinētam plašam eksperimentālu platformu kopumam, kas aptver plašu Eiropas ekosistēmu un klimata zonu diapazonu, kā arī mūsdienīgām analīzes un modelēšanas platformām to atbalstam. Eksperimentāli simulējot nākotnes scenārijus, “AnaEE-ERIC” noteiks un prognozēs ekosistēmu reakciju uz vides un zemes izmantojuma izmaiņām un pārbaudīs seku mazināšanas un pielāgošanās inženiertehniskās iespējas ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai.

2.	“AnaEE-ERIC” ir juridiskā persona, kas sastāv no Centrmezgla un trim pakalpojumu centriem: Saskarnes un sintēzes centra (ISC), Tehnoloģijas centra (TC) un Datu modelēšanas centra (DMC).

3.	“Valsts mezgls” ir darbības struktūra, kas organizē noteiktas valsts eksperimentēšanas, analīzes un modelēšanas platformu ieguldījumu “AnaEE”.

4.	“Mezgla kontaktpersona” ir persona, kuru valsts mezgls iecēlis tiešai saskarsmei ar ģenerāldirektoru visos no valsts mezgla nākošos vai tam adresētos jautājumos.

5.	“Valsts platforma” ir eksperimentāls iestādījums, kas atbilst “AnaEE-ERIC” kritērijiem un ko atbalsta iestāde no valsts, kura ir “AnaEE-ERIC” dalībniece.

6.	“Platformas tips” ir galvenā Valsts platformas ierosinātā pieeja. Iespējamas ir četras pieejas: eksperimentēšana brīvā dabā, eksperimentēšana telpās, analīzes pasākumi un modelēšana.

““AnaEE” dati” ir

a.	“AnaEE-ERIC” radītie dati, programmatūra, dokumenti, protokoli,

b.	platformu pamatdati – vidiskie parametri, ko ilgtermiņā regulāri mēra platformas, uz dažiem no tiem var attiekties INSPIRE regula,

c.	“AnaEE-ERIC” platformu mitināto projektu dati.

II PIELIKUMS

DALĪBNIEKU, NOVĒROTĀJU UN TO PĀRSTĀVĪBAS SUBJEKTU SARAKSTS

Dalībnieks	Pārstāvības subjekts
Francijas Republika	Centre National de la Recherche Scientifique (CNRS)
Dānijas Karaliste	Kopenhāgenas Universitāte
Čehijas Republika	Izglītības, jaunatnes lietu un sporta ministrija
Itālijas Republika	Consiglio per la Ricerca in Agricoltura e l’Analisi dell’Economia Agraria (CREA)
Somijas Republika	Somijas Dabas resursu institūts (LUKE)
Bulgārijas Republika	Izglītības un zinātnes ministrija
CIHEAM	Neattiecas

Novērotājs	Pārstāvības subjekts
Beļģijas Karaliste	Beļģijas Zinātnes politikas birojs (BELSPO)

III PIELIKUMS

BUDŽETS. IEMAKSAS

“ANAEE-ERIC” FINANSĒŠANAS MODELIS

Centrālo dienestu budžets ir daļa no “ERIC” budžeta un pakļaujas Dalībnieku kopsapulces lēmumu pieņemšanas pilnvarām. “AnaEE-ERIC” darbības izmaksas lielā mērā sedz tā dalībnieku publiskais finansējums.

Kad “AnaEE-ERIC” tiek apstiprināts, darbības posmā gaidāmi vismaz 50 % mitinātāja papildiemaksas. Pārējos Centrālo dienestu izdevumus sedz iemaksātā ikgadējā dalības maksa (turpmāk – “dalības maksa”) “AnaEE-ERIC”, kas ir paredzamā juridiskā persona. Mitinātājvalsts papildiemaksas var būt naudā un/vai daļēji natūrā, turpretim dalības maksu nodrošina naudā, lai segtu Centrālo dienestu izdevumus par, piemēram, materiāliem, personāla komandējumiem, sanāksmēm, sabiedriskajiem sakariem, pakalpojumiem (to vidū juridiskajiem, grāmatvedības, revīzijas, tirgvedības, darbinieku līgšanas un apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas pakalpojumiem), iekārtām (programmatūru, licencēm u. c.) un ģenerāldirektora atalgojumu. Naturālas iemaksas cilvēkresursos no valstīm, kas nav mitinātājas, katrā gadījumā izskata un par tām lemj “AnaEE-ERIC” Dalībnieku kopsapulcē. “AnaEE-ERIC” dalības maksu sadala pa visiem Pakalpojumu centriem ar Dalībnieku kopsapulces lēmumu.

Ierosinātais modelis, pēc kura sadalīt izmaksas par Centrmezglu un Pakalpojumu centriem, uz kuriem attiecas dalības maksa, ir 50 % vienāda daļa + 25 % IKP + 25 % platformu skaits (sīkāk sk. tālāk).

Dalības maksas un piemaksa mitinātājam pirmajā piecu gadu periodā (ieskaitot pirmo saīsināto gadu) nemainīsies. Pēc šā perioda Dalībnieku kopsapulce dalības maksu pārskatīs. Jauno dalībnieku iemaksas tiks aprēķinātas pēc šajā pielikumā ierosinātā noteikuma, taču līdz pirmā piecu gadu cikla beigām tas neietekmēs citu dalībnieku iemaksas. Piecu gadu cikla beigās dalībnieku (t. i., to, kuri kļūst par dalībniekiem pēc ERIC izveides) iemaksas tiks pārskatītas saskaņā ar Dalībnieku kopsapulces izstrādātajiem noteikumiem.

Specifiskām “AnaEE-ERIC” darbībām tiek gaidīti ārkārtēji dalībnieku un novērotāju ieguldījumi.

Dalības maksas modeli veido šādi komponenti:

1.	vienāda daļa = 50 % no Centrālo dienestu izmaksām, ko nesedz mitinātājvalsts papildiemaksa, sadala vienādi starp dalībniekiem;

iekšzemes kopprodukts [IKP] = 25 % no izmaksām, ko nesedz mitinātājvalsts papildiemaksa, starp dalībniekiem sadala, vadoties pēc tā, kāds ir katras dalībvalsts īpatsvars visu dalībnieku kopējā IKP. Atskaitei ņem vidējo IKP pēdējā zināmajā piecu gadu periodā pirms ERIC izveides (2014.–2018. gads 2020. gada janvārī). Datus IKP aprēķiniem ņems no “Eurostat”, par citām valstīm – no Pasaules bankas;

Platformu skaita noteiktā iemaksa = 25 % no izmaksām, ko nesedz mitinātājvalsts papildiemaksa, starp dalībniekiem sadala, izmantojot dalībnieku specifiskās platformas iemaksas. Par dažādiem platformu veidiem maksu nosaka šādi:

—	brīvdabas ekosistēmu platformām bez klimata pārmaiņu manipulācijām un visām telpu ekosistēmu platformām jāmaksā pilna cena;

—	brīvdabas ekosistēmu platformām ar klimata pārmaiņu manipulācijām būs 20 %, analīzes platformām – 25 %, modelēšanas platformām – 50 % atlaide no pilnas cenas.

Tālāk ir dota attiecīgā matemātiskā formula, ko izmanto, lai aprēķinātu pilnu platformas cenu un “AnaEE-ERIC” dalībnieka (apzīmēts ar “i”) dalības maksu.

, (1. vienādojums),

kur HC ir mitinātāja papildiemaksa (%), budget ir Centrālo dienestu kopējais budžets, N ir izklaido valsts platformu skaits “AnaEE-ERIC” infrastruktūrā, un indeksi apraksta platformas veidu; Openair,0 (brīvdabas ekosistēmas platforma bez klimata pārmaiņu manipulācijām), Openair,1 (brīvdabas ekosistēmas platforma, kas izdara klimata pārmaiņu manipulācijas), Enclosed (telpu ekosistēmas platforma), Analytical un Modelling.

Tad kopējā dalības maksa (Membership Fee) dalībniekam i ir:

, (2. vienādojums),

kur NMembers ir pilntiesīgo “AnaEE-ERIC” dalībnieku skaits, GDPi ir dalībnieka īpašā procentuālā daļa no visu dalībnieku kopējā IKP un Ni ir dalībnieka īpašais noteiktu veidu platformu skaits (kā iepriekš).

Valdību organizācijas dalības maksu aprēķinās kā vienreizēju maksājumu, par ko jāvienojas, pamatojoties uz noteikumu par 5 gadiem (ieskaitot iespējamu pārskatīšanu piecu gadu cikla beigās), kam pieskaita maksu, kuras pamatā ir mitināto platformu skaits un veids, kā izriet no 2. vienādojuma.

(3. vienādojums),

kur L ir līgtais vienreizējais maksājums

Novērotāju maksa būs fiksēta maksa, kas vienāda ar pusi no dalības maksas mediānas (tikai valstīm). Šī maksa tiks pieskaitīta budžeta aprēķinu beigās.

Tālāk, ņemot vērā medianālo maksu 60 000 EUR, sīkāk parādīts plānotais kopējais 900 000 EUR budžets, kas attiecas uz pašreizējiem iesaistītajiem dalībniekiem īstenošanas posmā (6 dalībniekvalstis, 1 valdību organizācija un 1 novērotāja).

Tālāk tabulās apkopots “AnaEE-ERIC” budžets, pieņemot, ka dalībniekvalstu kopējās maksas ir 400 000 EUR, valdību organizācijas vienreizējais maksājums ir 30 000 EUR un ir viens novērotājs un zināmās platformas.

1. Tabula

Gada dalības maksa

Dalībnieki	Dalības maksa (tūkst. EUR)
Bulgārija	39
Čehija	47
Dānija	58
Somija	61
Francija	103
Itālija	92
Valsts maksa gadā	400
Iekš. org. [CIHEAM]	35
Dalībnieku kopējā maksa	435
Novērotāja Beļģija	30
Kopējā maksa gadā (dalībnieki + novērotāja)	465

2. Tabula

Pakalpojumu centru gada budžets un mitinātāja papildiemaksa

Pakalpojumu centru budžets (tūkst. EUR)			Mitinātāja papildiemaksa (tūkst. EUR)
Centrmezgls	360	40 %	174
TC	207	23 %	100
ISC	117	13 %	57
DMC	216	24 %	104
Kopā	900		435

3. Tabula

“AnaEE-ERIC” BUDŽETS

Dalībnieks	Dalības maksa (tūkst. EUR)	Mitinātāja papildiemaksa (tūkst. EUR)	Kopējā iemaksa (tūkst. EUR)
Bulgārija	39	0	39
Čehija	47	57	104
Dānija	58	100	158
Somija	61	0	61
Francija	103	174	277
Itālija	92	104	196
CIHEAM	35	0	35
Beļģija	30	0	30
KOPĀ			900

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/26

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2022/C 88/04)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Haut-Médoc”

PDO-FR-A0710-AM04

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Noteikto zemesgabalu delimitāciju apstiprinošo valsts kompetentās komitejas sanāksmju sarakstā pievienota 2021. gada 3. jūnija sanāksme.

Šis grozījums izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Ar zemesgabalu apgabala delimitāciju saprot ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls. Šā grozījuma dēļ izmaiņas vienotajā dokumentā nav vajadzīgas.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Haut-Médoc”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 11 %.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija tajos nepārsniedz 13 %.

Ikvienā vīna partijā, ko tirgo kā izlejamo vīnu vai kā tarā iepildītu vīnu, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 g/l.

Ikvienā vīna partijā, kuru līdz tā gada 1. oktobrim, kas ir pēc ražas gada, tirgo kā izlejamo vīnu vai kā tarā iepildītu vīnu, gaistošo skābju saturs nepārsniedz 12,25 m.ekv./l (0,60 grami uz litru, izsakot ar sērskābi). Pēc minētā datuma maksimālais gaistošo skābju saturs ir 16,33 m.ekv./l (0,80 grami uz litru, izsakot ar sērskābi).

Ikvienā vīna partijā, ko tirgo kā izlejamo vīnu, kopējais SO2 saturs nepārsniedz 140 mg/l.

Ikvienā vīna partijā, ko tirgo kā izlejamo vīnu vai tarā iepildītu vīnu, ābolskābes saturs nepārsniedz 0,20 g/l.

Produkcija ir nedzirkstoši sarkanvīni, kuriem piemīt intensīva krāsa un kuri ir bagāti ar tanīniem; šie vīni ir lieliski piemēroti izturēšanai. Visbiežāk tie ir vairākšķirņu vīni, kuros dominē “Cabernet-Sauvignon N”. Šī vīnogu šķirne piešķir vīniem garšvielām piemītošas nianses, kuras – mucā izturētu vīnu gadījumā – papildina vaniļas notis. Šķirne “Merlot N” piešķir vīniem sātīgumu, maigumu un sarkanaugļu aromātu buķeti. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina “Cabernet Franc N” vai arī “Petit Verdot N”, bet labas un vienmērīgi un bagātīgi nobriedušas ražas gados šķirne “Petit Verdot N” piešķir vīniem svaigumu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība un atstatumi

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 6 500 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu attālums nedrīkst būt lielāks par 1,80 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

2. Noteikumi par apgriešanu

Audzēšanas metode

Vīnkoku apgriešana ir obligāta. Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas). Vīnogulājus apgriež, to vainagu veidojot

—	pēc Gijo vai “Médoc” metodes dubultā formā, koku veidojot garu ar diviem augļzariem ar ne vairāk par 5 vīnstīgu pumpuriem katrā augļzarā;

—	pēc Gijo metodes vienkāršā un jauktā formā, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 7 vīnstīgu pumpuriem;

—	pēc īsās apgriešanas metodes četrzaru vēdekļa veidā vai divkordonu augļzaru veidā, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem.

3. Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni ūdens satura pazemināšanai, taču nepārsniedzot 15 % augstu koncentrāciju.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	65 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā, kāda tā noteikta oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2021. gada 1. janvāra redakcijā: Arcins, Arsac, Avensan, Blanquefort, Castelnau-de-Médoc, Cissac-Médoc, Cussac-Fort-Médoc, Labarde, Lamarque, Listrac-Médoc, Ludon-Médoc, Macau, Margaux-Cantenac, Moulis-en-Médoc, Parempuyre, Pauillac, Le Pian-Médoc, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Estèphe, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Sauveur, Saint-Seurin-de-Cadourne, Sainte-Hélène, Soussans, Le Taillan-Médoc un Vertheuil.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Carménère N”

“Cot N” – “Malbec”

“Merlot N”

“Petit Verdot N”

8. Vīna vai vīnu apraksts

Ar kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Haut-Médoc” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas Garonnas [Garonne] upes kreisajā krastā un Bordo [Bordeaux] aglomerācijas turpinājumā tas aizņem arī Žirondas [Gironde] estuāra kreiso krastu. Šis apgabals plešas apmēram 50 kilometrus no dienvidiem, proti, no Le Taillan-Médoc pašvaldības teritorijas, uz ziemeļiem līdz Saint-Seurin-de-Cadourne pašvaldības teritorijai un apmēram desmit kilometrus no austrumiem uz rietumiem. Tas nozīmē, ka šā ģeogrāfiskā apgabala teritorija daļēji pārklājas ar ģeogrāfisko apgabalu, kur ražo ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Médoc” apzīmēto produktu; ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst pašvaldības, kas atrodas Žirondas estuāra augšdaļā, – tas arī izskaidro produkta nosaukumu. Apgabals aizņem 28 Žirondas departamenta pašvaldību teritoriju.

Neraugoties uz to, ka apgabalā galvenokārt valda Atlantijas okeāna klimats, upes piekrastes josla (kuras teritorija ir saistīta ar nosaukumu “Haut-Médoc”) laikapstākļu ziņā atšķiras no “Médoc” pašvaldībām (kuras atrodas vairāk uz ziemeļiem) ar to, ka tajā sezonālās svārstības relatīvi izlīdzinās un nokrišņu daudzums ir mērenāks. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi ir saistīti Atlantijas okeāna un Žirondas ūdeņu radīto termoregulējošo efektu.

Okeāna tipa klimats apvienojumā ar vairākiem zema gaisa spiediena un lietus periodiem, kas atsevišķos gados mēdz būt rudenī, vai – tieši otrādi – šis klimats apvienojumā ar siltu un ļoti saulainu rudeni rada apstākļus izcilai vīna ražai. Tomēr galvenās raksturīgās iezīmes saistītas galvenokārt ar šā nogulumiežu baseina tipiskajiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, tā augšņu ģeoloģiskās vēstures īpatnībām, ainavu un reljefu, kā arī klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, kādi šajos vīnadārzos valda mūsdienās.

Medokas [Médoc] reģiona vīnadārzi ir ieguvuši pasaules slavu, pateicoties daudzām vīnkopju paaudzēm, kas tos ir prasmīgi kopušas, ceļot to vērtību. Vēstures gaitā tas, ka vīnkopji ir ļoti labi pārzinājuši augsnes īpatnības un ar dažādām drenāžas metodēm meklējuši iespējas optimizēt augsnes kvalitāti, ir ļāvis izstrādāt tādu agrotehnisko praksi, kas ir vislabāk piemērota ilgstošas uzglabāšanas sarkanvīnu ražošanai. Progress augu veselības jomā un vīnadārzu mehanizācija nav mainījusi vīnkopju vēlmi saglabāt vīnkopības praksi, kas nav pretrunā mērķim ražot ilgstošas uzglabāšanas sarkanvīnus, kuru tipiskās īpašības ir vispāratzītas.

Vīns “Haut-Médoc” vēsturiski tika ražots no dažādu šķirņu vīnogām, kas izraudzītas tādēļ, ka no tām, ja tās ir prasmīgi sajauktas, var iegūt vīnu ar labu uzglabāšanas spēju. Medokas reģiona vīnkopji konkrētas vīnogu šķirnes ir pielāgojuši konkrētu veidu augsnēm, piemēram, kolūviālām augsnēm ir piemērota šķirne “Merlot N”, nabadzīgām un sausām grants augsnēm – šķirne‘Carmenère N”, kaļķainām vai sausām smilts augsnēm – šķirnes “Cabernet Franc N” un “Cot N”, izskalotām brūnzemes augsnēm – šķirne “Petit Verdot N”. Savukārt šīs vīnogu šķirņu paletes galvenajai šķirnei “Cabernet-Sauvignon N” ļoti piemērotas ir dziļas grants augsnes.

Vīnogu šķirņu daudzveidība ir radījusi situāciju, kurā vīnogulāju kopšana noris selektīvi, ievērojot noteikumos paredzētās rindstarpas un kontrolējot katra zemesgabala un katra vīnkoka maksimālo noslodzi.

“Haut-Médoc” reputācija un slava balstās galvenokārt uz dažādiem vēsturiski izveidotiem klasifikatoriem – “cru” (klasifikācija pēc “izcila vīnadārza” ražas), “Château” (klasifikācija pēc muižas/pils ar izciliem vīnadārziem) un “kvalitatīvu vīnu sistēma”. 1647. gadā, kad “Bordo zvērināto vīndaru brālība” [“Jurade de Bordeaux”] izdeva – pirmo vēsturē – Guyenne vīnu klasifikatoru, Medokas draudžu vīni jau bija zināmi un atzīti. Karaļa Luija XV laikā šis klasifikators tika pilnveidots un iedalīts reģionos, kuri savukārt tika iedalīti draudzēs un tad – “cru” kategorijās. 19. gadsimtā, proti, 1855. gadā, Pasaules izstādes laikā Bordo reģionā ražoto “cru” vīnu sarindojums tika iekļauts oficiālajā Bordo vīnu klasifikatorā.

“Haut-Médoc” reputācijas pamatā ir arī piecu “crus classés” (izcilos vīnadārzos ražoti sevišķas kvalitātes vīni) kategoriju vīni, kas ražoti ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto produktu ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā.

20. gadsimtā “Crus bourgeois du Médoc” 1932. gada klasifikatorā iekļauti 444 “cru” kategorijas vīni, no kuriem 153 vīni apzīmēti ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Haut-Médoc”.

Ar nosaukumu “Haut-Médoc” apzīmētajiem sarkanvīniem piemīt intensīva krāsa, un tie ir bagāti ar tanīniem. Parasti tos ražo, sajaucot vairāku šķirņu vīnogas, no kurām šķirne “Cabernet-Sauvignon N” bieži vien ir pārsvarā un piešķir vīniem garšvielām piemītošas nianses, kuras papildina vaniļas notis, ja vīnu iztur mucā. Vīnu izturēšana mucās ir vairāk izplatīta “Haut-Médoc” vīnu ražošanā, nevis tādu vīnu ražošanā, kas apzīmēts ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Médoc” Šķirne “Merlot N” piešķir vīniem sātīgumu, maigumu un sarkanaugļu aromātu buķeti. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina “Cabernet Franc N” vai arī “Petit Verdot N”, bet labas un vienmērīgi un bagātīgi nobriedušas ražas gados šķirne “Petit Verdot N” piešķir vīniem svaigumu.

Vīnogulāju kopšanas veids ļauj iegūt labi nogatavojušās un veselas vīnogas, kuru ražas apjoms tiek kontrolēts. Lai panāktu, ka vīniem ir vēlamā koncentrācijas pakāpe, ir atļauta lēna macerēšana. Tādējādi, lai panāktu maigāku garšu, vīns ir jāiztur vismaz sešus mēnešus. Tāpēc vīni “Haut-Médoc” ir lieliski piemēroti izturēšanai.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinificēšanu, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorija: Bégadan, Blaignan-Prignac, Civrac-en-Médoc, Couquèques, Gaillan-en-Médoc, Jau-Dignac-et-Loirac, Lesparre-Médoc, Naujac-sur-Mer, Ordonnac, Queyrac, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Yzans-de-Médoc, Valeyrac un Vensac.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vīna gatavošanu un kopšanu, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorija: Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Les Artigues-de-Lussac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Ayguemorte-Les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bégadan, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Les Billaux, Birac, Blaignac, Blaignan-Prignac, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Le Bouscat, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, La Brède, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Civrac-en-Médoc, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Couquèques, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Les Eglisottes-et-Chalaures, Escoussans, Espiet, Les Esseintes, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Le Fieu, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gaillan-en-Médoc, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grayan-et-l’Hôpital, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Le Haillan, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jau-Dignac-et-Loirac, Jugazan, Juillac, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamothe-Landerron, La Lande-de-Fronsac, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Léogeats, Léognan, Lesparre-Médoc, Lestiac-sur-Garonne, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Madirac, Maransin, Marcenais, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulon, Mourens, Naujac-sur-Mer, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Le Nizan, Noaillac, Noaillan, Omet, Ordonnac, Paillet, Les Peintures, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Le Pian-sur-Garonne, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Porte-de-Benauge, Portets, Le Pout, Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Le Puy, Puybarban, Puynormand, Queyrac, Quinsac, Rauzan, Reignac, La Réole, Rimons, Riocaud, Rions, La Rivière, Roaillan, Romagne, Roquebrune, La Roquille, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Saint-Côme, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Etienne-de-Lisse, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saint-Yzans-de-Médoc, Sainte-Colombe, Sainte-Croix-du-Mont, Sainte-Eulalie, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Sainte-Radegonde, Sainte-Terre, Salaunes, Salleboeuf, Les Salles-de-Castillon, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, La Sauve, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulac-sur-Mer, Soulignac, Soussac, Tabanac, Taillecavat, Talais, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Le Tourne, Tresses, Uzeste, Val-de-Livenne, Val de Virvée, Valeyrac, Vayres, Vendays-Montalivet, Vensac, Vérac, Verdelais, Le Verdon-sur-Mer, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac un Yvrac.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīnu marķējumā var norādīt lielāko ģeogrāfisko vienību: “Vin de Bordeaux - Médoc” vai “Grand Vin de Bordeaux - Médoc”.

Minētos nosaukumus atveido ar rakstzīmēm, kuras ne augstumā, ne platumā nav lielākas par divām trešdaļām no rakstzīmēm, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-3182161c-979d-466e-9a73-e1be118d74b0

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/32

(2022/C 88/05)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Islas Canarias”

PDO-ES-A1511-AM02

Paziņojuma datums: 2021. gada 25. novembris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Maznozīmīgs acvn labojums

Apraksts:

svītrots spāņu valodas noteiktais artikuls “las”, kas atradās pirms aizsargātā nosaukuma.

Šīs izmaiņas ietekmē pašreizējās specifikācijas 1. punktu. Tās arī tieši ietekmē visas vietas, kurās specifikācijā izmantots šis ACVN. Tās neietekmē vienotā dokumenta 1. punktu, jo tajā norādītais aizsargātais nosaukums ir “Islas Canarias”. Tomēr tās ietekmē vienotā dokumenta 8. punktu par iepakošanu noteiktajā apgabalā, jo tajā pirms ACVN ir noteiktais artikuls.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem. To nevar uzskatīt par aizsargātā nosaukuma grozījumu, jo ES reģistrā tas iekļauts kā “Isalas [sic] Canarias”, nevis “Las Islas Canarias”. Tāpēc specifikācija ir izlabota tā, lai visā tekstā būtu izmantots pareizais reģistrētais ACVN, t. i., bez artikula “las”.

Pamatojums:

šis solis nav aizsargātā nosaukuma grozījums, jo aizsargātais nosaukums ES reģistrā parādās bez artikula “las”, kas specifikācijā iekļauts kļūdas dēļ.

2. Produkta veidu uzskaitīšana pa kategorijām

Apraksts:

kategorija “Vīns” tagad aptver dažādus veidus, proti, baltvīnus, sārtvīnus, sarkanvīnus un tādus sarkanvīnus, kuru gatavošanā izmantota macerācija oglekļa dioksīda vidē. Uzskaitīto produktu secība ir grozīta, lai ievērotu kategoriju secību, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, un tagad tā ir šāda: “1. Vīns”, “3. Desertvīns”, “5. Kvalitatīvs dzirkstošais vīns”, “9. Gāzēts pusdzirkstošais vīns” un “16. Pārgatavu vīnogu vīns”.

Šīs izmaiņas ietekmē pašreizējās specifikācijas 2.1. punktu. Tās netieši ietekmē arī 2. punkta a) apakšpunktu “Analītiskās īpašības” un b) apakšpunktu “Organoleptiskās īpašības”, kā arī 3. punkta a) apakšpunkta “Vīndarības metodes” 2. punktu attiecībā uz secību, kādā uzskaitīti produkti un kas tagad atbilst iepriekš norādītajai kategoriju secībai.

Vienotais dokuments nav grozīts.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

ne krāsa (balta, sārta, sarkana), ne ražošanas metode (macerācija oglekļa dioksīda vidē) produktu nemaina, un tas aizvien pieder pie 1. kategorijas “Vīns”, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā. Secība ir mainīta, lai ievērotu secību, kas noteikta iepriekš minētajā VII pielikuma II daļā un vienotā dokumenta 2. punktā “Vīnkopības produktu kategorijas”.

3. Izmaiņas gaistošā skābuma un kopējā skābuma robežvērtībās

Apraksts:

pārgatavu vīnogu vīna maksimālais gaistošais skābums, ko izsaka ar etiķskābi, ir palielināts no 1,08 gramiem uz litru līdz 1,60 gramiem uz litru. Kvalitatīvam dzirkstošajam vīnam noteiktā robežvērtība ir 1,08 grami uz litru.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 2.2. punktu “Vīna apraksts”, [2].3. punkta pirmo ievilkumu par maksimālo gaistošo skābumu, kas izteikts ar etiķskābi, kā arī vienotā dokumenta 4. punkta “Vīnu apraksts” iedaļu par pārgatavu vīnogu vīnu un kvalitatīvu dzirkstošo vīnu.

Specifikācijā ir noteikts, ka minimālais kopējā skābuma saturs, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, parasti ir 4 grami uz litru, izņemot desertvīnu un pārgatavu vīnogu vīnu, kuriem tas ir 3,5 grami uz litru. Šis izņēmums attiecas arī uz vīniem, kuru dabiskais spirta saturs pārsniedz 15 tilp. % un faktiskais spirta saturs ir vismaz 13 tilp. % un kuru gatavošanā nav izmantota bagātināšana un spirts iegūts tikai rūgšanas procesā, ja šādiem vīniem var piešķirt neobligātu apzīmējumu “dabiski salds” saskaņā ar 17. pantu un III pielikumu karaļa 2011. gada 7. oktobra Dekrētā Nr. 1363/2011, ar ko īsteno ES noteikumus par konkrētu vīna produktu marķēšanu, noformēšanu un identificēšanu.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 2.2. punkta “Vīna apraksts” 4. apakšpunktu par minimālo kopējā skābuma saturu, kas izteikts ar vīnskābi. Vienoto dokumentu tās neietekmē.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

šie grozījumi ir saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi ģeogrāfiskajā apgabalā. Tie atspoguļo dabas faktorus, kas aprakstīti iedaļā par saikni specifikācijas 7. punktā un vienotā dokumenta 8. punktā.

Kā liecina dabas faktoru apraksts, neraugoties uz to, ka Kanāriju salu arhipelāgs atrodas tuksnešainā apgabalā pie Āfrikas ziemeļrietumu krasta, daudzu faktoru ietekmē tajā ir ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Proti, gandrīz visu gadu tajā pūš pasāti, kas atnes daudz mitruma, nedaudz pazeminot temperatūru. Vēl viens faktors ir zemais vidējais gada nokrišņu daudzums, kas ir “aptuveni 350 litri uz kvadrātmetru, lai gan šis rādītājs vērā ņemami atšķiras, jo [dažos] apgabalos tas ir mazāks nekā 100 litri uz kvadrātmetru, bet citos — gandrīz 1 000 litri uz kvadrātmetru”. [sic]

Šis zemā nokrišņu daudzuma dabas faktors un vērā ņemamās atšķirības starp apgabaliem ir novērotas vismaz kopš 20. gadsimta 80. gadiem. To ir papildinājuši ilgāki un intensīvāki sausuma periodi, ekstremālas temperatūras un apūdeņošanas ūdens nepietiekamība.

Tas tika izklāstīts Kanāriju salu Likumprojekta par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu iedaļā “Pamatojums”, un šim projektam nesen (2021. gada 15. janvārī) beidzās publiskošanas periods. Izaña Atmosfēras pētniecības centrs Tenerifē ir daļa no Globālās atmosfēras novērošanas programmas. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem tajā novērots, ka vidējā temperatūra, kas reģistrēta dažādās Kanāriju salu monitoringa stacijās, ir paaugstinājusies. Visvairāk temperatūra paaugstinājusies Izaña, Teides Nacionālajā parkā Tenerifē, jo, atrodoties tālāk iekšzemē, to mazāk ietekmē okeāns. Novērota arī Āfrikas kontinenta izcelsmes putekļu daļiņu līmeņa paaugstināšanās. Klimata pārmaiņu ietekme uz Kanāriju salām aplūkota arī šādās publikācijās: Kanāriju salu Ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu aģentūras publikācijā “Kanāriju salu stratēģija klimata pārmaiņu apkarošanai 2008.–2015. gadam” un pētījumā “Galvenie aspekti plānam Kanāriju salu sauszemes bioloģiskās daudzveidības pielāgošanai klimata pārmaiņām”, ko sagatavojuši J. L. Martin un M. V. Marrero no Teides Nacionālā parka un M. del Arco un V. Garzón no La Laguna universitātes Farmācijas fakultātes Augu bioloģijas (botānikas) departamenta un publicējusi Ekoloģiskās pārkārtošanās un demogrāfijas lietu ministrija.

Klimata pārmaiņām ietekmējot sausuma periodu ilgumu un intensitāti, vīnogās ar augstu cukuru saturu dabiski palielinās skābums, un no tām iegūst vīnus ar dabiski augstu spirta saturu. Vēl viens sausuma periodu rezultāts ir pārgatavas vīnogas vīnogulājos.

Tāpēc pārgatavu vīnogu vīniem ieteicams paaugstināt ar etiķskābi izteiktā skābuma maksimālo robežvērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/934 I pielikuma C daļas 3. punktu. Tas dalībvalstīm ļauj piešķirt atkāpes no tādu vīnu robežvērtībām, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija jeb kopējais spirta saturs ir vismaz 13 tilp. %. Tāpat attiecībā uz vīniem, kuru dabiskais spirta saturs pārsniedz 15 tilp. % un faktiskais spirta saturs ir vismaz 13 tilp. % un kuri gatavoti, tikai raudzējot vīnogas, ieteicams piemērot tādu pašu atkāpi attiecībā uz minimālo saturu, kas izteikts ar vīnskābi, kādu piemēro desertvīniem un pārgatavu vīnogu vīniem, un noteikt, ka tas ir 3,5 grami uz litru.

4. Izmaiņas ar vīndarību saistītajos ierobežojumos

Apraksts:

vīna ražas iznākuma robežvērtība — 74 litri no 100 kilogramiem vīnogu — no iedaļas “Vīndarības metodes” ir pārcelta uz iedaļu “Ierobežojumi”.

Ražojot ar ACVN “Islas Canarias” apzīmētos dažādo kategoriju sarkanvīnus, vismaz 85 % izmantoto vīnogu jāpieder pie vienas vai vairākām no šādām šķirnēm: “Bastardo Negro-Baboso Negro”, “Cabernet Sauvignon”, “Castellana Negra”, “Listán Negro-Almuñeco”, “Listán Prieto”, “Malvasía Rosada”, “Merlot”, “Moscatel Negro”, “Negramoll”, “Pinot Noir”, “Ruby Cabernet”, “Syrah”, “Tempranillo”, “Tintilla”, “Vijariego Negro”.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 3. punktu un vienotā dokumenta 5.1. punktu.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

ekstrakcijas iznākuma robežvērtība ir pārvietota, jo tas ir ierobežojums, un tāpēc tam vajadzētu būt iekļautam minētajā iedaļā.

Robežvērtība attiecībā uz sarkanogu šķirņu minimālo saturu sarkanvīnā ir paredzēta tam, lai saglabātu krāsas intensitāti kā organoleptisku īpašību, kas saistīta ar izskatu. Šis grozījums neietekmē produkta aprakstu.

5. Audzēšanas sistēmu definēšana un jaunas sistēmas ieviešana

Apraksts:

definētas visas specifikācijā minētās tradicionālās vīnogulāju formas — kauss, kordons, tradicionālā forma “parral” [pergola] un zemā forma “parral”. Iekļauta jauna definīcija attiecībā uz tradicionālo formu “en rastras”, kas ir nostiprināšana uz špalerām.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 3. punkta “Īpašās vīndarības metodes” 3. iedaļu “Audzēšanas metodes” un 2. punktu “Vīnogulāju formas veidošana un audzēšana”, kā arī vienotā dokumenta 5.1. punkta “Īpašās vīndarības metodes” iedaļu par audzēšanas metodēm.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

visas tradicionālās vīnogulāju formas, kas uzskaitītas specifikācijā, ir aprakstītas, lai izvairītos no neskaidrībām gadījumos, kad tas pats nosaukums tiek izmantots citur. Tā tas ir attiecībā uz “cordón” [kordona forma], kas citos vīnkopības apgabalos nozīmē audzēšanu uz stieplēm un atšķiras no tradicionālās metodes, kuru izmanto Kanāriju salās. Līdzīgi ir attiecībā uz audzēšanu “en vaso” [kausa] formā, kurā Kanāriju salās atšķirībā no citiem vīnkopības apgabaliem tradicionāli izmanto augļzarus. Tā kā ir definētas šīs divas tradicionālās formas, skaidrības labad ir definētas arī pārējās. Pievienota un definēta tradicionālā forma “en rastras”. Kā nozīmīga forma tā bija minēta iedaļā par saikni (specifikācijas 7. punkta a) apakšpunkta iedaļā “Cilvēkfaktori”), tomēr tā nebija minēta turpmāk iedaļā “Audzēšanas metodes”, un tas ir izlaidums, kas jāizlabo.

6. Produkcijas iznākuma robežvērtības palielināšana

Apraksts:

ir palielinājusies vīnogu maksimālā raža kilogramos no hektāra un līdz ar to arī galaprodukta iznākums hektolitros no hektāra. Robežvērtība ir palielināta no 10 000 uz 15 000 kilogramu no hektāra un no 74 uz 111 hektolitriem no hektāra.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 5. punktu “Maksimālais ražas iznākums” un vienotā dokumenta 5. punkta “Vīndarības metodes” 5.2. apakšpunktu “Maksimālais ražas iznākums”.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

dažas vīnogu šķirnes, augot labvēlīgos klimatiskajos apstākļos, dažos gados ir ražīgākas nekā citos. Tas rada problēmas gadījumos, kad raža ir pārāk liela, lai to novāktu ar ACVN “Islas Canarias” apzīmēta vīna gatavošanai.

Saistīto vīna darītavu eksperti ir vairākkārt lūguši grozīt specifikāciju, palielinot maksimālās ražas. Tie apgalvo, ka šādu lielāku ražu gadījumā vīnogu kvalitāte nepazeminās jeb faktiski netiek ietekmēta.

Turklāt attiecībā uz vīndārziem, kuros izmanto audzēšanas sistēmas bez špalerām, Spānijas zemesgabalu identifikācijas sistēmā (SIGPAC) nav noteiktas robežvērtības, tāpēc ir jāsamazina apstrādājamā platība. Tomēr pat tad, ja tiek pieņemta pirmsražas vienošanās, kas specifikācijā noteikto robežvērtību ļauj pārsniegt līdz 25 % apmērā, tas nav pietiekams risinājums.

7. Noteiktā apgabala nuts koda pievienošana

Apraksts:

noteiktā apgabala aprakstā ir pievienots Kanāriju salu NUTS kods.

Grozīts produkta specifikācijas 4. punkts un vienotā dokumenta 6. punkts.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

sīkāks noteiktā apgabala precizējums.

8. Izmaiņas vīnogu šķirnēs

Apraksts:

atcelts ieteikto un atļauto šķirņu nodalījums. Tagad ir atļautas visas šķirnes, un tās — atsevišķi baltās un sarkanās vīnogas — ir uzskaitītas alfabētiskā secībā. Šā iemesla dēļ visas šķirnes vienotajā dokumentā arī ir uzskaitītas kā galvenās šķirnes.

Pievienota baltogu šķirne “Albillo Criollo”.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 6. punktu “Vīnogu šķirnes” un vienotā dokumenta 7. punktu “Galvenās vīna vīnogu šķirnes”.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

atbilstība klasifikācijai, kas noteikta XXI pielikuma 5. iedaļā karaļa 2018. gada 29. oktobra Dekrētā Nr. 1338/2018 par vīna ražošanas potenciālu, kurā grozījumi izdarīti ar karaļa Dekrētu Nr. 558/2020, ar ko atceļ ieteikto un atļauto šķirņu nodalīšanu un nosaka, ka atļautas ir visas šķirnes. Baltogu un sarkanogu šķirņu nodalīšana uzskaitījumā paredzēta apspriešanās atvieglošanai.

Šķirne “Albillo Criollo” ir tradicionāla šķirne, ko izmanto ar ACVN “Islas Canarias” apzīmētā produkta ražošanā. Tā bija iekļauta 2011. gada 2. maija Rīkojumā, ar ko atzīst Kanāriju salu kvalitatīvo vīnu, un tika apstiprināta ar saistīto noteikumu 6. pantu “Vīnogu šķirnes”, kurā tā bija norādīta ar nosaukumu “Albillo”. Tomēr minētais pants tika grozīts ar 2011. gada 21. oktobra rīkojumu, lai nodrošinātu tā atbilstību karaļa 2011. gada 1. aprīļa Dekrētam Nr. 461/2011, ar ko cita starpā groza karaļa 2008. gada 18. jūlija Dekrētu Nr. 1244/2008 par vīna ražošanas potenciālu, kurā šķirne “Albillo” no Kanāriju salās atļauto šķirņu saraksta bija svītrota. Ar 2014. gada 7. aprīļa Rīkojumu Nr. AAA/580/2014 tika grozīts iepriekš minētā karaļa Dekrēta Nr. 1244/2008 XXI pielikums. Minētā šķirne — šoreiz ar nosaukumu “Albillo Criollo” — tajā tika atkārtoti iekļauta kā Kanāriju salu šķirne. Šā iemesla dēļ, atgriežoties pie šā ACVN pirmsākumiem, minētā šķirne būtu jāiekļauj specifikācijā. Šis grozījums neietekmē produkta aprakstu.

9. Uzlabots saiknes formulējums

Apraksts:

ir uzlabots saiknes formulējums. Konkrēti, plašāk aprakstīta cēloniskā saikne starp dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem, kā arī katras kategorijas vīnu īpašības.

Šis grozījums ietekmē produkta specifikācijas 7. punktu un vienotā dokumenta 8. punktu.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem. Ar grozījumu neatceļ saikni, bet tikai uzlabo tās formulējumu.

Pamatojums:

ES noteikumos ir paredzēts, ka attiecībā uz katru ar ACVN apzīmētā produkta kategoriju ir jāapraksta saikne. Tomēr 2011. gadā sagatavotajā redakcijā, kas bija pirmā ar šo ACVN apzīmētā produkta specifikācija, tas nebija ņemts vērā. Šis specifikācijas grozījums nodrošina iespēju to izlabot.

10. Izmaiņas marķēšanas noteikumos

Apraksts:

atcelts ierobežojums attiecībā uz to, ka ar ACVN apzīmētā produkta nosaukums marķējumā jānorāda ar 4–10 milimetrus lieliem burtiem.

Svītrotas iedaļas, kuras saistītas ar ražas gada un vīnogu šķirņu norādīšanu. Tie ir Eiropas tiesību aktos paredzēti fakultatīvi dati, un specifikācijā nav paredzēti stingrāki noteikumi.

Svītrotas iedaļas, kas saistītas ar fakultatīvajiem datiem “fermentado en barrica” [raudzēts mucā], “barrica” [muca] un “roble” [ozols]. Tas nozīmē to, ka no specifikācijas ir svītroti arī nosacījumi, kas pārsniedza valsts noteikumus attiecībā uz iepriekšminētajām norādēm, konkrēti, mucu minimālo tilpumu (330 litri) un prasību, ka vīns tajās jānotur vismaz trīs mēnešus.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 8.2.8. punktu un vienotā dokumenta 9. punktu.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

attiecībā uz rakstzīmju izmēru netiek uzskatīts, ka jānosaka ierobežojumi papildus vispārīgajos noteikumos paredzētajiem.

Fakultatīvie dati, piemēram, vīnogu novākšanas gads un šķirne, kas paredzēti Eiropas tiesību aktos un vispārīgi piemērojami visiem uzņēmējiem neatkarīgi no ACVN/AĢIN statusa, specifikācijā nav jānorāda, ja nav noteikti stingrāki to izmantošanas nosacījumi.

Uz fakultatīvajiem datiem “fermentado en barrica”, “barrica” un “roble” attiecas valsts līmeņa noteikumi. Tāpēc tiek uzskatīts, ka to izmantošanas nosacījumi ir tādi, kādi parasti ir spēkā visā Spānijā. Lai ar ACVN vai AĢIN apzīmētiem vīniem izmantotu tradicionālos apzīmējumus “noble” un “añejo” [izturēts], ozolkoka trauku maksimālais tilpums saskaņā ar tiesību aktos paredzēto ir 600 litri. Tāpēc, lai izmantotu fakultatīvos datus “fermentado en barrica”, “barrica” un “roble” (kā to arī var darīt ar ACVN vai AĢIN apzīmētajiem vīniem), traukiem nav jēgas noteikt 330 litru tilpuma ierobežojumu, ņemot vērā to, ka karaļa 2011. gada 7. oktobra Dekrētā Nr. 1363/2011, ar ko īsteno ES noteikumus par konkrētu vīna produktu marķēšanu, noformēšanu un identificēšanu, ir noteikts 600 litru ierobežojums. Atceļot stingrākos nosacījumus attiecībā uz mucu tilpumu un minimālo mucā noturēšanas laiku (iepriekš minētajā karaļa dekrētā minimālais laiks nav noteikts), nosacījumi tagad ir tādi paši kā vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti karaļa Dekrētā Nr. 1363/2011. Tāpēc specifikācijā tie nav jāiekļauj.

11. Mazāku ģeogrāfisko vienību iekļaušana

Apraksts:

pievienotas šādas mazākas ģeogrāfiskās vienības:

a)	šādas salas: Tenerife (NUTS kods: ES709) un Fuerteventura (NUTS kods: ES704);

šādu pašvaldību teritorija:

Eljerro [El Hierro] salā — El Pinar, La Frontera un Valverde;

Fuerteventuras salā — Antigua, Betancuria, La Oliva, Pájara, Puerto del Rosario un Tuineje;

Grankanārijas [Gran Canaria] salā — Agaete, Agüimes, Artenara, Arucas, Firgas, Gáldar, Ingenio, La Aldea de San Nicolás, Mogán, Moya, San Bartolomé de Tirajana, Santa Brígida, Santa Lucía de Tirajana, Santa María de Guía, Valleseco, Valsequillo, Tejeda, Telde, Teror un Vega de San Mateo;

Gomeras [La Gomera] salā — Agulo, Alajeró, Hermigua, Vallehermoso un Valle Gran Rey;

Lansarotes [Lanzarote] salā — Arrecife, Haría, San Bartolomé, Teguise, Tías, Tinajo un Yaiza;

Palmas [La Palma] salā — Barlovento, Breña Alta, Breña Baja, El Paso, Fuencaliente, Garafía, Los Llanos de Aridane, Puntagorda, Puntallana, San Andrés y Sauces, Tazacorte, Tijarafe un Villa del Mazo;

Tenerifes salā — Adeje, Arafo, Arico, Arona, Buenavista del Norte, Candelaria, Fasnia, Garachico, La Guancha, Los Silos, Icod de los Vinos, Puerto de la Cruz, Los Realejos, El Rosario, El Sauzal, El Tanque, San Cristóbal de la Laguna, San Juan de la Rambla, Santa Úrsula, Santiago del Teide, Tegueste un Vilaflor.

Lai marķējumā varētu izmantot mazākas ģeogrāfiskās vienības (salas vai pašvaldības teritorijas) nosaukumu, vīnam jābūt gatavotam tikai no vīnogām, kas ražotas šajā mazākajā ģeogrāfiskajā vienībā. Arī kopšanai un, attiecīgā gadījumā, izturēšanai un pildīšanai pudelēs jānotiek šajā ģeogrāfiskajā vienībā.

Mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukuma rakstzīmes marķējumā nedrīkst būt lielākas par aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Islas Canarias” rakstzīmēm.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 8. punkta c) apakšpunkta “Papildu prasības” ii) iedaļu “Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu”, kā arī vienotā dokumenta 9. punktu.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

mazāku ģeogrāfisko vienību nosaukumi ir pievienoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 1. punkta g) apakšpunktu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 55. pantu. Norāde “Tenerife” un marķējumā izmantojamā forma ir iekļauta saskaņā ar Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas reģionālā ministra 1999. gada 7. jūnija rīkojumu.

Tas vajadzīgs, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu pēc informācijas par vīnu konkrēto izcelsmes vietu. Tā ir arī atbilde uz ražotāju, vīnkopju un vīna darītavu vēlmi un pieprasījumu attiecībā uz to īpašo produktu noformēšanu vislabākajā veidā.

Ir izslēgti tādi salu vai pašvaldību teritoriju nosaukumi, kuri ir ģeogrāfiski nosaukumi, ko Kanāriju salās aizsargā citi ar vīnu saistīti ACVN, vai kuros ir ietverti šādi ģeogrāfiski nosaukumi. Tas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktam un Likuma Nr. 6/2019 par lauksaimniecības pārtikas kvalitāti 28. un 29. pantam.

Iekļauti stingrāki nosacījumi nekā tie, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2019/33 55. pantā. Noteikumos par produktu marķēšanu un noformēšanu ir iekļauta pietiekama informācija par marķējuma izskatu, jo īpaši attiecībā uz rakstzīmju izmēru un novietojumu. Tas vajadzīgs, lai skaidri un vienkārši noteiktu produktu kategoriju un izcelsmi, kā arī izvairītos no jebkādas patērētāju mulsināšanas.

12. Informācijas par kontroles struktūrām iekļaušana

Apraksts:

pievienota saite uz kontroles struktūrām, kurām kompetentā iestāde deleģējusi kontroles un produktu sertifikācijas uzdevumus saskaņā ar 2016. gada 25. aprīļa Dekrētu Nr. 39/2016.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 9. punkta a) apakšpunktu “Kompetentās kontroles iestādes un struktūras”. Vienoto dokumentu tās neietekmē.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

specifikācijā jāiekļauj kontroles struktūras, kuras veic produkta sertifikāciju un kurām deleģēta šīs ACVN specifikācijas kontrole.

13. Uzlabojumi kontroļu aprakstā

Apraksts:

pievienotas metodes, kas jāizmanto kontroles struktūrai, un tās norādītas turpmāk.

Kontroles struktūra novērtē atbilstību šai specifikācijai, pamatojoties uz vīna darītavas objektu sākotnējām pārbaudēm un papildu pārbaudēm, ko veic vismaz reizi gadā, un pamatojoties uz aprakstīto uzdevumu sarakstu.

Vīnogulāju audzēšanas apstākļu pārbaudes sastāv no izlases veida pārbaudēm, kuru pamatā ir riska analīze, un paraugu ņemšanas.

Paraugus šīm pārbaudēm sistemātiski ņem katrā objektā, bet izlases veida paraugus ņem no gatavu dzērienu krājumiem.

Šīs izmaiņas ietekmē specifikācijas 9. punkta b) apakšpunkta “Uzdevumi” ii) iedaļu “Pārbaužu metodika”. Vienotais dokuments nav grozīts.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

mērķis ir ievērot Deleģētās regulas (ES) 2019/33 25. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka ir jāveic ikgadējas pārbaudes attiecībā uz atbilstību specifikācijai un ka šādas pārbaudes jāveic izlases pārbaužu veidā, pamatojoties uz riska analīzi, ņemot paraugus vai sistemātiski. Izlases veida pārbaudes var apvienot ar kontrolēm, ņemot paraugus.

14. Specifikācijas formulējuma grozījumi, kas neietekmē tās saturu

Apraksts:

izkārtojuma/noformējuma grozījumi:

—

specifikācijas iedaļās (1., 2., 3. utt.) ir attiecīgi sanumurētas apakšiedaļas (2.2., 2.2.1., 2.2.2. utt.). Tas noformējumā uzlabo kārtību un skaidrību. Lai noformējumā uzlabotu konsekvenci, iespēju robežās visās iedaļās un apakšiedaļās daļu apzīmēšanai izmantotie burti ir aizstāti ar cipariem vai domuzīmēm, bet ar burtiem ir apzīmēti apakšpunkti, kurus ievadīja domuzīmes;

—	pirms vīna produktu saraksta vīna aprakstam ir pievienots virsraksts “Kategorijas”. Uzskaitīto produktu secība ir grozīta, lai ievērotu secību, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā;

—	virsraksts “Analītiskās īpašības” ir aizstāts ar virsrakstu “Fizikālās un ķīmiskās īpašības”;

—	lai ievērotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā noteikto secību, apakšiedaļās par fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām iepriekš kopā sagrupētie produkti tagad ir norādīti atsevišķi;

reorganizētas šādas iedaļas:

—	produkcijas iznākuma ierobežojums, kas iepriekšējā specifikācijā bija iekļauts iedaļā par vīndarības metodēm. Tagad tas ir iekļauts iedaļā par ierobežojumiem, kas ir piemērotāka;

—	vīnogu šķirnes ir uzskaitītas alfabētiskā secībā, un ir izveidoti atsevišķi sarkanogu un baltogu saraksti;

—

iepriekšējās specifikācijas 8. punkta “Piemērojamie noteikumi” b) apakšpunkta “Mērķprasības” 4)–10) punkts tagad iekļauts apakšpunktā “Papildu prasības”, kas ir piemērotāks. Jaunajā atrašanās vietā tie ir sagrupēti pēc satura, sanumurēti, un tiem doti virsraksti. Šīs pārstrukturēšanas dēļ saturs nav mainīts;

terminoloģijas precizēšana, gramatisko kļūdu labošana, saskaņošana:

—	vārdkopa “dzirkstošie vīni” ir aizstāta ar vārdkopu “kvalitatīvs dzirkstošais vīns”, kas ir saskaņā ar šā produkta kategorijas nosaukumu;

—	vārdkopa “šis nosaukums” ir aizstāta ar vārdkopu “šis aizsargātais cilmes vietas nosaukums”;

—	vārdkopa “šis autonomais apgabals” ir aizstāta ar vārdkopu “Kanāriju salu autonomais apgabals”;

—	vārdkopa “kvalitatīvs Kanāriju salu vīns” ir aizstāta ar vārdkopu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums “Islas Canarias”” vai attiecīgi “Islas Canarias”, jo tas ir aizsargātais nosaukums;

—	vārdkopa “šīs specifikācijas” ir aizstāta ar vārdkopu “šī specifikācija” (piemēram, iepriekšējās specifikācijas 3. punkta a) apakšpunkta 2) punktā un 8. punkta b) apakšpunkta 3) punkta a) apakšpunktā);

—	vārdkopa “būs no” (iepriekšējās specifikācijas 3. punkta a) apakšpunkta 2) punkts) ir aizstāta ar vārdu “būs”, jo tā attiecas uz saražoto sēriju vai partiju dabisko stiprumu, norādot turpmāk uzskaitītās vīnu kategorijas.

Šīs izmaiņas ietekmē dažādus punktus specifikācijā un vienotajā dokumentā.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Pamatojums:

formulējuma uzlabošana un precizēšana.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Islas Canarias

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

3.	Desertvīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

9.	Gāzēts pusdzirkstošais vīns

16.	Pārgatavu vīnogu vīns

4. Vīnu apraksts

1. Baltvīni un sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Baltvīni: dzeltenā krāsā ar zaļganām vai dzintarainām nokrāsām. Vidēji līdz ļoti intensīvs un augļains aromāts. Svaigi un līdzsvaroti. Augļaina pēcgarša.

Sārtvīni: pilns sārtas krāsas diapazons. Vidēji līdz ļoti intensīvs aromāts. Augļains raksturs un augļains aromāts. Vidēji miesīgi. Svaigi un līdzsvaroti. Augļaina pēcgarša.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

2. Sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīni: vidēji līdz ļoti intensīvā ķiršsarkanā krāsā ar violetām nokrāsām. Vidēji līdz ļoti intensīvs aromāts. Tīri sarkanie augļi. Aromātiski, ar vidēju tanīnu saturu, noturīgi. Ilgstošas izturēšanas laikā pastiprinās noturība un smaržaugu un garšvielu notis, un krāsa mainās uz terakotas krāsu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

3. Desertvīni

ĪSS APRAKSTS

Desertvīni: dzidri un spilgti, dzeltenā krāsā, ar eļļainu izskatu. Smaržas ziņā tiem ir intensīvs aromāts, kas atgādina apžuvušas vīnogas, garšvielas, apžuvušus persikus un attiecīgās šķirnes. Tiem ir samtaina, līdzsvarota un intensīva garša ar augļainu un spēcīgu pēcgaršu.

*	Maksimālais sēra dioksīda saturs: 200 mg/l, ja cukuru saturs ≥ 5 g/l

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	15
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

4. Pārgatavu vīnogu vīni

ĪSS APRAKSTS

Dzidri un spilgti, dzeltenā krāsā, ar eļļainu izskatu. Smaržas ziņā tiem ir intensīvs aromāts, kas atgādina apžuvušas vīnogas, garšvielas, apžuvušus persikus un attiecīgās šķirnes. Tiem ir samtaina, līdzsvarota un intensīva garša ar augļainu un spēcīgu pēcgaršu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	15
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	26,6
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

5. Kvalitatīvi dzirkstošie vīni

ĪSS APRAKSTS

Gaiši dzeltenā līdz zeltaini dzeltenā krāsā, dzidri, ar maziem un noturīgiem burbuļiem. Smaržas ziņā aromāts ir tīrs un augļains. Garšas ziņā tie ir līdzsvaroti, svaigi, ar augļainu pēcgaršu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	185

6. Gāzēti pusdzirkstošie vīni

ĪSS APRAKSTS

Vīni ar redzamiem burbuļiem. Baltvīni ir dzeltenā krāsā, sārtvīni — dažādās sārtā nokrāsās, bet sarkanvīni ir sarkanīgi violeti. Smaržas ziņā jūtami tīri aromāti. Baltvīniem piemīt balto augļu aromāti. Sārtvīniem un sarkanvīniem ir sarkano augļu aromāti. Garšas ziņā tie ir plaši, līdzsvaroti un svaigi, ar augļainu pēcgaršu, un jūtama oglekļa dioksīda izraisīta “durstīšana”.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Attiecīgie ierobežojumi vīnu darīšanā

No 100 kilogramiem vīnogu drīkst iegūt ne vairāk kā 74 litrus vīna.

Sarkanvīnus gatavo, tos pilnībā vai daļēji raudzējot uz mizām. Vismaz 85 % izmantoto vīnogu jābūt sarkanogu šķirņu vīnogām, kurām iepriekš var būt atdalīti kātiņi.

Audzēšanas metode

Minimālajai stādījumu biezībai jābūt 800 vīnkoku/ha. Izņēmums ir tradicionālās saimniecības Lansarotē, kur pieļaujamā zemākā robeža ir 400 vīnkoku/ha. Izmantotās audzēšanas sistēmas ir pielāgotas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, un to mērķis ir nodrošināt labāko iespējamo kvalitāti. Izmanto Kanāriju salu tradicionālās sistēmas, proti, kausu, formu “rastras”, kordonu, tradicionālo formu “parral”, zemo formu “parral” un saistītus variantus. Izmanto arī audzēšanu uz špalerām. Apūdeņošanas izmantošanu reglamentē 1999. gada 17. maija Rīkojums par to vīndārzu apūdeņošanu, kuros iegūst vīnogas kvalitatīvu vīnu ražošanai un kuri atrodas noteiktos reģionos Kanāriju salu autonomā apgabala teritorijā.

Īpašā vīndarības metode

Minimālajam dabiskajam spirta saturam katrā vīna partijā jābūt šādam: baltvīniem un sārtvīniem — 10 tilp. %, sarkanvīniem — 11,5 tilp. %, desertvīniem — 15 tilp. %, pārgatavu vīnogu vīniem — 17 tilp. %, gāzētiem kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un gāzētiem pusdzirkstošajiem vīniem — 10 tilp. %.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

15 000 kilogramu vīnogu no hektāra

111 hektolitru no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar šo nosaukumu apzīmēto vīnu ražošanas apgabals aptver visu Kanāriju salu teritoriju (NUTS kods: ES70).

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“ALBILLO CRIOLLO”

“BASTARDO BLANCO” — “BABOSO BLANCO”

“BASTARDO NEGRO” — “BABOSO NEGRO”

“BERMEJUELA” — “MARMAJUELO”

“BREVAL”

“BURRABLANCA”

“CABERNET SAUVIGNON”

“CASTELLANA NEGRA”

“DORADILLA”

“FORASTERA BLANCA”

“GUAL”

“LISTAN BLANCO DE CANARIAS”

“LISTAN NEGRO” — “ALMUÑECO”

“LISTÁN PRIETO”

“MALVASIA AROMÁTICA”

“MALVASÍA ROSADA”

“MALVASÍA VOLCÁNICA”

“MERLOT”

“MOSCATEL DE ALEJANDRÍA”

“MOSCATEL NEGRO”

“NEGRAMOLL”

“PEDRO XIMÉNEZ”

“PINOT NOIR”

“RUBY CARBERNET”

“SABRO”

“SYRAH”

“TEMPRANILLO”

“TINTILLA”

“TORRONTÉS”

“VERDELLO”

“VIJARIEGO BLANCO” — “DIEGO”

“VIJARIEGO NEGRO”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Salu vulkāniskā augsne nodrošina minerālvielas dažādajām vīnogu šķirnēm, kas piemērotas vīndarībai. Šā iemesla dēļ vīniem raksturīga vulkānisko minerālvielu garša.

Minētās audzēšanas metodes kopā ar iepriekš aprakstītajiem faktoriem, kas ierobežo produkcijas iznākumu, uzlabo ražas kvalitāti. Šīs metodes un faktori ir šādi: netiek izmantota apūdeņošana; ļoti plaši vīndārzi daudzos apgabalos; vairāk nekā 80 gadus veci vīnogulāji; daudz vīnogulāju, kas aug lielā augstumā stāvās nogāzēs.

Vīnogulāju audzēšana ietver ilgu augšanas periodu un lēnu nogatavošanos. Tas notiek tāpēc, ka ģeogrāfiskajā apgabalā ir ļoti stabila temperatūra. Nepastāv sala risks, un temperatūra ziemā un vasarā atšķiras nedaudz. Ziemeļu vēji jeb pasāti rada ļoti dažādus mikroklimatus, veidojot krasus kontrastus, kas ir novērojami pat mazāk nekā 100 metru attālumā. Kā liecina turpmāk minētie piemēri, ilgais augšanas periods un vīnogu lēnā gatavošanās būtiski ietekmē vīnu īpašības.

—	Baltvīni iegūst labu aromātisko intensitāti un balto augļu un tropu augļu nianses, kā arī ziedu un smaržaugu nianses. Tie ir līdzsvaroti, svaigi un noturīgi.

—

Sarkanvīniem ir laba aromātiskā intensitāte, melno augļu, piemēram, kazeņu, nianses un dārzeņu un minerālvielu nianses, kas atgādina melnos piparus. Tie ir strukturēti, niansēm bagāti un labi līdzsvaroti. Sārtvīniem piemīt tīrs sarkano augļu, piemēram, zemeņu un aveņu, aromāts ar ziedu elementiem un dažādas intensitātes zaļo augu niansēm, kā arī pareizs skābuma un svaiguma līdzsvars.

—

Attiecībā uz desertvīniem mikroklimatisko apstākļu lielā dažādība, ko rada reljefs un augsne un ko ietekmē pasāti, ir par iemeslu tam, ka dažu šķirņu vīnogas nesasniedz optimālu gatavības pakāpi, lai no tām ražotu dabiski saldus vīnus. Tāpēc šādu veidu vīnu ražošanai tradicionāli ir izmantots vīna spirts, un šiem vīniem ir svaigi aromāti, kas atgādina šķirni, no kuras tie gatavoti. Jo ilgāk šādi vīni tiek izturēti, jo kompleksāki tie kļūst.

—	Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu ietekmē ilgais augšanas periods un vīnogu lēnā nogatavošanās, kas vīnam piešķir labu aromātisko intensitāti, dzīvīgu garšu un augļainu nobeigumu.

—

Gāzēta pusdzirkstošā vīna īpašības veidojas vīnogulāju augšanas periodā ražošanas apgabalā, un tās ļauj ražot vīnus ar pusdzirkstošām īpašībām. Temperatūras pastāvīgums apgabalā un lielais saules spīdēšanas ilgums nodrošina vīnogulājiem ilgu augšanas periodu, bet vīnogām — lēnu nogatavošanos. Tādi faktori rada maigus, ļoti augļainus vīnus ar dzīvīgu garšu.

—	Attiecībā uz pārgatavu vīnogu vīnu ir svarīgi apzināties, ka vīnogulāju forma ļauj piekļūt saules gaismai un nodrošina vienmērīgu temperatūru visam augam, radot ideālu līdzsvaru. Garšas ziņā šiem vīniem piemīt izcils salduma un skābuma līdzsvars.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā veikta fasēšana.

Nosacījuma apraksts:

produkta specifiskās īpašības un vajadzība pasargāt aizsargātā cilmes vietas nosaukuma reputāciju nozīmē to, ka ar ACVN “Islas Canarias” apzīmētajiem vīniem jābūt pildītiem pudelēs vienīgi vīna darītavās, kas reģistrētas attiecīgajā vīna darītavu reģistrā. Ja šis nosacījums netiks ievērots, minēto nosaukumu vīnam izmantot nevarēs.

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu ražošana nebeidzas ar misas pārveidi vīnā, izmantojot spirta rūgšanas un citus papildu procesus. Par šo vīnu ražošanas pēdējo posmu būtu jāuzskata pildīšana pudelēs, jo tā ietver citas vīndarības metodes. To starpā ir filtrēšana, stabilizēšana un citu veidu korektīvi pasākumi, kas var ietekmēt vīnu specifiskās īpašības. Lai gan šādas darbības varētu notikt ārpus aizsargātā apgabala, lielāka iespēja nodrošināt optimālos apstākļus būs tad, ja tās veiks attiecīgajā apgabalā esošās vīna darītavas, kas atrodas kontroles struktūru tiešā uzraudzībā. Ārpus ražošanas apgabala veiktās pārbaudes sniedz mazāk garantiju attiecībā uz vīna kvalitāti un autentiskumu nekā ražošanas apgabalā veiktās pārbaudes. Pildīšana pudelēs ražošanas apgabalā ir nozīmīgs faktors nosaukuma aizsardzībā, kad produkts tiek laists tirgū galapatērētājam. Tas nozīmē, ka ar produktu nevar veikt turpmākas manipulācijas, kas varētu ietekmēt tā kvalitāti un īpatnības.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

—	Marķējumā ir skaidri jānorāda vārdi “Denominación de Origen Protegida Islas Canarias” un pārvaldes iestādes reģistrētais logotips.

—	Uz iepakojuma jābūt numurētām sekundārajām etiķetēm vai plombām, ko izdevusi pārvaldes iestāde. Tās jāpiestiprina vīna darītavā tā, lai tās būtu redzamas un tās nevarētu izmantot atkārtoti.

—

Marķējumā var norādīt dažādas mazākas ģeogrāfiskās vienības (salas un pašvaldību teritorijas), ja vīns ir gatavots tikai no attiecīgajā apgabalā iegūtām vīnogām un ja šajā apgabalā notikusi arī kopšana un, attiecīgā gadījumā, izturēšana un pildīšana pudelēs. Pārvaldes iestāde ir pilnvarota izdot īpašas sekundārās identifikācijas etiķetes. Mazākas ģeogrāfiskās vienības jānorāda ar rakstzīmēm, kas nav lielākas par aizsargātajam nosaukumam “Islas Canarias” izmantotajām rakstzīmēm.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.gobiernodecanarias.org/cmsgobcan/export/sites/agp/icca/galerias/doc/calidad/Pliego-de-Condiciones-Islas-Canarias-modificado-1.pdf

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/46

(2022/C 88/06)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Rioja”

PDO-ES-A0117-AM09

Paziņojuma datums: 2021. gada 25. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Jauktu stādījumu aizliegums

Apraksts

Ir aizliegti pirms 1976. gada 2. jūnija rīkojuma stāšanās spēkā izveidoti stādījumi, kuros audzē dažādu šķirņu vīnogulājus un kuros nav iespējams katras šķirnes ražu novākt pilnīgi atsevišķi.

Attiecīgi tiek grozīts produkta specifikācijas 3. punkta a.1. apakšpunkts un vienotā dokumenta 5. punkta a) apakšpunkts.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no veidiem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

Pamatojums

Šie jauktie stādījumi, kuros katras šķirnes ražu nav iespējams novākt atsevišķi, ar ACVN “Rioja” apzīmētā vīna ražošanai ir aizliegti kopš 1976. gada. Šis grozījums nozīmē, ka aizliegums tiek iekļauts attiecīgajā standartā, t. i., produkta specifikācijā.

2. Zemesgabalu klasifikācija un informēšana par izmaiņām vīndārzos

Apraksts

Ir precizēts, ka ACVN “Rioja” Regulatīvā padome ir atbildīga par tādu ražošanas apgabalā esošo zemesgabalu klasificēšanu, kas ir piemēroti vīndārzu stādīšanai, un ka tās pienākums ir ziņot par izmaiņām jaunu vai pārstādītu vīndārzu dēļ, kā arī par apstākļu maiņu, kas varētu ietekmēt atbilstību produkta specifikācijai.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no veidiem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

Pamatojums

Regulatīvajai padomei kā ACVN “Rioja” pārvaldības un uzraudzības iestādei ir jāpārbauda to zemesgabalu kvalitāte, kuros stāda vīndārzus, kuru vīnogas var izmantot aizsargātā vīna ražošanā. Tai arī jāpārbauda, vai jebkādas izmaiņas šajos vīndārzos atbilst specifikācijai.

3. Definīcija jaunām mazākām ģeogrāfiskām vienībām, ko sauc par “individuāliem vīndārziem”

Apraksts

Produkta specifikācijā ir atzītas, nosauktas un definētas vairākas jaunas mazākas ģeogrāfiskās vienības.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu un vienotā dokumenta 6. punktu.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no veidiem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

Pamatojums

Saskaņā ar ES tiesību aktiem (Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 55. panta 2. punktu) produkta specifikācijā un vienotajā dokumentā ir skaidri jānorāda mazākas ģeogrāfiskās vienības.

4. Izturēšanas iekārtām piemērojamās prasības

Apraksts

Produkta specifikācija ir papildināta, lai ietvertu prasības, kas piemērojamas vīna izturēšanas iekārtām, t. i., ir jānovērš vibrācijas, iekārtām jābūt labi vēdināmām un tiek piemērotas noteiktas temperatūras un mitruma robežvērtības. Tāpat ir noteiktas prasības attiecībā uz minimālo krājumu līmeni, minimālo mucu skaitu un mucu tilpumu.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 8. punkta b.10.11. apakšpunktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

Šis ir standarta grozījums, jo tas neatbilst nevienam no veidiem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

Pamatojums

Šīm izturēšanas iekārtām ir noteiktas prasības uzraudzības un kvalitātes nodrošināšanas nolūkos.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Rioja

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Baltvīni un sārtvīni (sausi un pussausi)

ĪSS APRAKSTS

Baltvīni: salmu dzeltenā krāsā ar laima niansēm, tīri un dzidri. Zaļo augļu, ziedu un dārzeņu aromāti, tipiski attiecīgajai vīnogu šķirnei. Mērens skābums ar jūtamu svaigumu.

Sārtvīni: zemeņu krāsā ar aveņu nokrāsu (Crianza vīni — laškrāsā), dzidri un tīri. Sarkano ogu aromāts un ziedu notis. Līdzsvars starp skābumu un augļu garšu, jūtams svaigums.

Abos gadījumos izturēšanas procesā aromāti sajaucas ar citiem ozolkoka aromātiem (vaniļas, grauzdējumam piemītošas un dūmu notis) un skābums sajaucas ar apdedzinātas koksnes notīm.

*	Spirta saturs atšķiras atkarībā no apakšapgabala un izturēšanas laika.

*	Lielāka gaistamība ir vīniem, kas vecāki par vienu gadu.

*	Maksimālais SO2 saturs ir 180 mg/l, ja cukuru saturs < 5 g/l.

*	Attiecībā uz nenorādītajām robežvērtībām piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10,5
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	240

2. Baltvīni un sārtvīni (pussaldie un saldie)

ĪSS APRAKSTS

Baltvīni: salmu dzeltena krāsā ar laima niansēm, tīri un dzidri. Zaļo augļu, ziedu un dārzeņu aromāti, tipiski attiecīgajai vīnogu šķirnei. Mērens skābums, jūtama svaiga un salda garša atkarībā no veida.

Sārtvīni: zemeņu krāsā ar aveņu nokrāsu (Crianza vīni — laškrāsā), dzidri un tīri. Sarkano ogu aromāts un ziedu notis. Līdzsvars starp skābumu un augļu garšu, jūtama svaiga un salda garša atkarībā no veida.

Abos gadījumos izturēšanas procesā aromāti sajaucas ar citiem ozolkoka aromātiem (vaniļas, grauzdējumam piemītošas un dūmu notis) un skābums sajaucas ar apdedzinātas koksnes notīm.

*	Spirta saturs atšķiras atkarībā no apakšapgabala un izturēšanas laika.

*	Lielāka gaistamība ir vīniem, kas vecāki par vienu gadu.

*	Maksimālais SO2 saturs ir 180 mg/l, ja cukuru saturs < 5 g/l.

*	Attiecībā uz nenorādītajām robežvērtībām piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10,5
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	240

3. Sarkanvīni (sausie un pussausie)

ĪSS APRAKSTS

Jaunvīni ir purpursarkani ar violetu nokrāsu. Crianza vīni ir sarkanbrūnā un ķiršsarkanā krāsā. Reserva vīni ir ķiršsarkanā krāsā ar rubīnsarkanām niansēm. Gran Reserva vīni ir rubīnsarkanā krāsā ar rūsganu nokrāsu. Aromāts: intensīvas augļu, vīnogu un ziedu notis, Crianza vīnu gadījumā — apdedzināta ozolkoka aromāts. Reserva un Gran Reserva vīniem piemīt daudzveidīgākas nianses un garšvielu aromāts. Garša: bagātīga, ar sabalansētu skābju/spirta/tanīnu saturu. Izturēšana padara garšu maigāku un noturīgāku.

*	Spirta satura robežvērtības atšķiras atkarībā no apakšapgabala un izturēšanas laika.

*	Gaistošais skābums: sausie vīni, kas vecāki par gadu: maksimāli 1 g/l līdz 10 tilp. % un 0,06 g/l uz katru spirta tilpumprocentu virs 10 tilp. %.

*	SO2 saturs: maksimāli 140 mg/l, ja cukuru saturs < 5 g/l.

*	Attiecībā uz nenorādītajām robežvērtībām piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	13,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	180

4. Kvalitatīvs dzirkstošais vīns (baltvīns vai sārtvīns)

ĪSS APRAKSTS

Vīns, kam pasniegšanas laikā raksturīga oglekļa dioksīda nepārtraukta izdalīšanās smalku burbulīšu veidā.

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns, tāpat kā bāzes vīns pēc pirmējās raudzēšanas, ir dzidrs, bez suspendētām daļiņām un ar dažādām dzeltenas un rozā krāsas nokrāsām.

Tā aromāta pozitīvās iezīmes ir svaigums un augļainums, kā arī bagātīga buķete, kas radusies pēc nostādināšanas ar nogulsnēm otrējās raudzēšanas laikā. Visvairāk tas pamanāms Reserva un Gran Añada vīnos. Tam nav defektu, jo īpaši tādu, kas radušies oksidēšanās vai reducēšanas dēļ.

*	Attiecībā uz nenorādītajām robežvērtībām piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

*	Maksimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 13 %.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	5,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	10,83
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	140

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Uzskata, ka ražošana vīndārzos sākas to ceturtajā augšanas ciklā (vai agrāk atkarībā no atļaujas).

Jaukti stādījumi, kuros nav iespējams katras šķirnes ražu novākt pilnīgi atsevišķi, ir aizliegti, izņemot noteiktos gadījumos.

Stādījumu biezība: vismaz 2 850, bet ne vairāk kā 10 000 vīnogulāju uz hektāru.

Atzarošanas un vainagu veidošanas sistēmas: kausveida forma un tās varianti, divplecu kordons, atzarošana, atstājot pamatzaru un augļzaru, vienpleca jeb vienpusējais kordons, divplecu Gijo [Guyot] sistēma (tikai šķirnēm “Chardonnay”, “Sauvignon Blanc”, “Verdejo”, “Maturana Blanca”, “Tempranillo Blanco” un “Turruntés”).

Maksimālā slodze: 12 pumpuri uz vīnogulāju; minētajām baltogu šķirnēm — 16 pumpuri uz vīnogulāju; šķirnei “Garancha” — 14 pumpuri uz vīnogulāju. Iespējami izņēmumi.

Irigācija: atļauta laikā no 15. augusta līdz ražas novākšanai, izmantojot tikai lokalizētas sistēmas un iesniedzot rakstisku paziņojumu 24 stundas iepriekš; irigācija ar smidzinātājiem ir atļauta, ja ir piešķirta atļauja; citas metodes ir aizliegtas.

Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu ražošanai paredzētās vīnogas novāc ar rokām (mehanizēta novākšana ir aizliegta).

Īpaša vīndarības metode

Šķirņu īpatsvars atkarībā no vīna veida

SARKANVĪNI: vismaz 95 % sarkanogu šķirņu vīnogu, ja vīnogas atdalītas no ķekariem, un 85 %, ja tās ir ķekaros.

BALTVĪNI: 100 % baltogu šķirņu vīnogu.

SĀRTVĪNI: vismaz 25 % sarkanogu šķirņu vīnogu.

KVALITATĪVI DZIRKSOŠIE VĪNI (BALTVĪNS UN SĀRTVĪNS): ar baltogu un/vai sarkanogu šķirņu vīnogām. Sārtvīniem jāsatur vismaz 25 % sarkanogu šķirņu vīnogu.

Dažādu krāsu vīnogu sajaukšanu (kas nav obligāta) veic pēc piegādes.

Vīnogu īpašības: veselīgas un ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 11 tilp. % sarkanvīniem, 10,5 tilp. % baltvīniem un 9,5 tilp. % kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem.

Maksimālais ražas iznākums:

—	Attiecībā uz vīniem: 70 litri no 100 kg ražas. Izņēmuma gadījumos tas var atšķirties noteiktās robežās.

—	Attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem: 62 litri no 100 kg ražas. Izņēmuma gadījumos tas var atšķirties noteiktās robežās.

—	Attiecībā uz vīniem, uz kuriem būs norāde viñedo singular [individuāls vīndārzs]: 65 litri no 100 kg ražas. Novirzes nav pieļaujamas.

Attiecīgais ierobežojums vīnu gatavošanā

Aizliegts:

—	izmantot tādas misas vai vīna daļas, kas iegūtas, aizsargāto vīnu ražošanā izmantojot nepareizu spiedienu,

—	izmantot nepārtrauktas darbības preses, smalcināšanas iekārtas ar centrifūgu, čagu klātbūtnē iepriekš sasildīt vīnogas vai sildīt misu vai vīnu, lai pastiprinātu krāsojošo vielu ekstrakciju,

—	izmantot ozolkoka gabaliņus ražošanā, izturēšanā un uzglabāšanā,

—	jaukt dažādu veidu vīnus, lai iegūtu vīnu, kas atšķiras no jauktajiem vīniem.

Īpaši vīndarības nosacījumi

—	Raudzēšana mucās: tikai baltvīniem un sārtvīniem, kuriem jāatrodas mucā vismaz mēnesi.

—	Macerācija oglekļa dioksīda vidē: maksimālais baltogu šķirņu vīnogu procentuālais daudzums, kas atļauts sarkanvīnu ražošanā, ir 5 %, ja vīnogas ir atdalītas no ķekariem, un 15 %, ja tās ir ķekaros.

—

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns: pēc tradicionālās metodes. Vienā un tajā pašā pudelē vismaz 15 mēnešus pēc kārtas — starp pildīšanu pudelē pirms otrējās raudzēšanas un nogulšņu atdalīšanu ar degüelle metodi. Viss ražošanas process, ieskaitot marķēšanu, notiek vienā un tajā pašā vīna darītavā. Otrējā raudzēšanā faktiskais spirta saturs nedrīkst pārsniegt 1,5 tilp. %. Beidzamais saldinātājs nedrīkst palielināt faktisko spirta satura par vairāk nekā 0,5 tilp. %. Pēc nogulšņu atdalīšanas ar degüelle metodi ir atļauts nefiltrējot vīnu pārliet stikla pudelēs, kuru tilpums ir mazāks nekā 0,75 l vai vismaz 3 l. Paskābināšana un atkrāsošana ir aizliegta.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	Sarkanogu šķirnes

6 500 kg vīnogu no hektāra

2.	Sarkanogu šķirnes

45,5 hl no hektāra

3.	Baltogu šķirnes

9 000 kg vīnogu no hektāra

4.	Baltogu šķirnes

63 hl no hektāra

5.	Sarkanogu šķirņu vīnogas, kas paredzētas viñedo singular [individuāla vīndārza] vīna ražošanai

5 000 kg vīnogu no hektāra

6.	Sarkanogu šķirņu vīnogas, kas paredzētas viñedo singular vīna ražošanai

32,5 hl no hektāra

7.	Baltogu šķirņu vīnogas, kas paredzētas viñedo singular vīna ražošanai

6 922 kg vīnogu no hektāra

8.	Baltogu šķirņu vīnogas, kas paredzētas viñedo singular vīna ražošanai

44,99 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

RIOJA ALTA

Rioja autonomais apgabals

Ábalos

Alesanco

Alesón

Anguciana

Arenzana de Abajo

Arenzana de Arriba

Azofra

Badarán

Bañares

Baños de Río Tobía

Baños de Rioja

Berceo

Bezares

Bobadilla

Briñas

Briones

Camprovín

Canillas

Cañas

Cárdenas

Casalarreina

Castañares de Rioja

Cellórigo

Cenicero

Cidamón

Cihuri

Cirueña

Cordovín

Cuzcurrita de Río Tirón

Daroca de Rioja

Entrena

Estollo

Foncea

Fonzaleche

Fuenmayor

Galbárruli

Gimileo

Haro

Hervías

Herramélluri

Hormilla

Hormilleja

Hornos de Moncalvillo

Huércanos

Lardero

Leiva

Logroño

Manjarrés

Matute

Medrano

Nájera

Navarrete

Ochánduri

Ollauri

Rodezno

Sajazarra

San Asensio

San Millán de Yécora

San Torcuato

San Vicente de la Sonsierra

Santa Coloma

Sojuela

Sorzano

Sotés

Tirgo

Tormantos

Torrecilla sobre Alesanco

Torremontalbo

Treviana

Tricio

Uruñuela

Ventosa

Villalba de Rioja

Villar de Torre

Villarejo

Zarratón

Burgosas provincē (Miranda de Ebro): El Ternero (anklāvs)

RIOJA ORIENTAL

Rioja autonomais apgabals

Agoncillo

Aguilar del Río Alhama

Albelda

Alberite

Alcanadre

Aldeanueva de Ebro

Alfaro

Arnedillo

Arnedo

Arrúbal

Ausejo

Autol

Bergasa

Bergasilla

Calahorra

Cervera del Río Alhama

Clavijo

Corera

Cornago

El Redal

El Villar de Arnedo

Galilea

Grávalos

Herce

Igea

Lagunilla de Jubera

Leza del Río Leza

Molinos de Ocón

Murillo de Río Leza

Muro de Aguas

Nalda

Ocón (La Villa)

Pradejón

Préjano

Quel

Ribafrecha

Rincón de Soto

Santa Engracia de Jubera (ziemeļu daļa)

Santa Eulalia Bajera

Tudelilla

Villamediana de Iregua

Villarroya

Navarra autonomais apgabals

Andosilla

Aras

Azagra

Bargota

Mendavia

San Adrián

Sartaguda

Viana

RIOJA ALAVESA

Alavas province

Baños de Ebro

Barriobusto

Cripán

Elciego

Elvillar de Álava

Labastida

Labraza

Laguardia

Lanciego

Lapuebla de La barca

Leza

Moreda de Álava

Navaridas

Oyón

Salinillas de Buradón

Samaniego

Villabuena de Álava

Yécora

Vīndārzi, kuri atrodas Lodosas pašvaldības teritorijā, Ebro labajā krastā, un pārvaldes vīndārzu reģistrā ir ievadīti 1991. gada 29. aprīlī vai agrāk, ir reģistrēti līdz pastāvēšanas beigām.

Ja mainās to pašvaldību teritoriju robežas, kuras atrodas ražošanas apgabalā, tas nenozīmē, ka reģistrētie vīndārzi tiks izņemti no vīndārzu reģistra.

Ražošanas apgabals iekļauj mazākas ģeogrāfiskas vienības, kuras dēvē par viñedos singulares [individuāliem vīndārziem]. To platība ir mazāka par pašvaldības teritoriju, un tie var ietvert vienu vai vairākus kadastrālos zemesgabalus. Vīnogulājiem jābūt vismaz 35 gadus veciem.

Atzīto individuālo vīndārzu robežas ir noteiktas pielikumā 2019. gada 28. jūnija Rīkojumam Nr. APA/816/2019 (Oficiālais Vēstnesis Nr. 181, 2019. gada 30. jūlijs) (https://www.boe.es/boe/dias/2019/07/30/pdfs/BOE-A-2019-11186.pdf), pielikumā 2020. gada 3. augusta Rīkojumam Nr. APA/780/2020 (Oficiālais Vēstnesis Nr. 214, 2020. gada 8. augusts) (https://www.boe.es/boe/dias/2020/08/08/pdfs/BOE-A-2020-9446.pdf), pielikumā 2021. gada 5. maija Rīkojumam Nr. APA/468/2021 (Oficiālais Vēstnesis Nr. 115, 2021. gada 14. maijs) (https://www.boe.es/boe/dias/2021/05/14/pdfs/BOE-A-2021-8011.pdf) un 2021. gada 5. maija Rīkojuma Nr. APA/468/2021 labojumā (Oficiālais Vēstnesis Nr. 137, 2021. gada 9. jūnijs)(https://www.boe.es/boe/dias/2021/06/09/pdfs/BOE-A-2021-9611.pdf).

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“ALARIJE – MALVASÍA RIOJANA”

“ALBILLO MAYOR – TURRUNTÉS”

“CHARDONNAY”

“GARNACHA BLANCA”

“GARNACHA TINTA”

“GRACIANO”

“MACABEO – VIURA”

“MATURANA BLANCA”

“MATURANA TINTA”

“MAZUELA”

“SAUVIGNON BLANC”

“TEMPRANILLO”

“TEMPRANILLO BLANCO”

“VERDEJO”

8. Saiknes apraksts

8.1. Vīns

Vīnus, kas darināti no Rioja Alta audzētām vīnogām, raksturo Atlantijas klimata īpašā ietekme, kas tiem piešķir mērenu spirta saturu un pilnmiesīgu un izteikti skābenu garšu. Šīs īpašības padara vīnus piemērotus izturēšanai mucās. Šajā apgabalā augšanas ciklā ir mazāk dienasgaismas stundu nekā apgabalā, kurš atrodas vairāk uz dienvidiem un uz kuru arī attiecas šis cilmes vietas nosaukums. Tajā ir arī lielāks nokrišņu daudzums, kas tieši ietekmē vīnu skābumu. Šie faktori, kā arī Kantabrijas kalnu grēdas sniegtā aizsardzība uzlabo iepriekš aprakstītās vīnu īpašības — gan atsevišķajiem vīniem, gan to sajaukumiem ar citu apgabalu vīniem. Atlantijas okeāna klimata un Vidusjūras klimata konverģences dēļ Rioja Alavesa apgabala vīniem ir nedaudz augstāks spirta saturs nekā iepriekš minētajiem vīniem. Tiem ir arī nedaudz mazāks skābums, un tie ir daudzpusīgāki, jo tos var baudīt kā jaunvīnus, bet tie ir piemēroti arī izturēšanai. Šo teritoriju vēl labāk aizsargā ziemeļos esošā Kantabrijas kalnu grēda. Dienasgaismas stundu skaits ir līdzīgs kā Rioja Alta apgabalā, savukārt nokrišņu daudzums ir nedaudz mazāks. Šo vīnu daudzpusība arī padara tos izcili piemērotus izmantošanai jaukto vīnu ražošanā. Visbeidzot, vistālāk dienvidos esošajā apgabalā Rioja Oriental ir mazāks nokrišņu daudzums un izteikts Vidusjūras klimats, kam kopumā raksturīgs saulaināks laiks. Vīniem ir augstāks spirta saturs, tie ir bagāti ar ekstraktiem un izcili piemēroti jaukšanai, lai ražotu izturēšanai paredzētus vīnus. Tos var baudīt arī kā jaunvīnus.

Augsnes analīze atklāj trīs galvenos augsnes veidus. Vispirms jāmin māla un kaļķakmens augsnes, kas atrodamas apgabala, uz kuru attiecas cilmes vietas nosaukums, galējā ziemeļu daļā. Tās ir galvenais resurss vīnogulāju audzēšanai visā Rioja Alavesa un Rioja Alta. Pēdējā minētajā apgabalā un Rioja Oriental apgabalā ir sastopamas arī aluviālās un dzelzi saturošas māla augsnes, kas vīnu garšu salīdzinājumā ar iepriekš minēto vīnu garšu padara mazāk pilnmiesīgu.

Ekonomiskā ziņā vīns veido 20 % no reģiona IKP. Šis fakts kopā ar to, ka vīns reģionā ir audzēts kopš neatminamiem laikiem, nozīmē, ka reģions ir atkarīgs no vīnkopības ilgtspējas un ka tiek pilnībā izmantoti aprakstītie dabas apstākļi. Konkrētāk, vīna izturēšanas specialitāte ir iemesls, kādēļ šeit ir pasaulē lielākais ozolkoka mucu skaits vienuviet.

8.2. Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

Cilmes vietas nosaukums galvenokārt zināms saistībā ar nedzirkstošo vīnu ražošanu, tomēr dažas vīna darītavas kopš 19. gadsimta vidus ar tradicionālo metodi ražojušas kvalitatīvu dzirkstošo vīnu, tādējādi iegūstot zinātību un pieredzi.

Divi galvenie raksturlielumi, kas jānodrošina, ražojot kvalitatīvus dzirkstošos vīnus, ir svaigums un skābums. Teritorija, uz kuru attiecas nosaukums, atrodas zemāku temperatūru apgabalā saskaņā ar Vinklera skalu. Tāpēc augšanas cikli ir īsi un notiek pareiza nogatavošanās fenolu satura ziņā, nesasniedzot augstu spirta saturu; šīs iezīmes rada izcilus nosacījumus šo vīnu ražošanai.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā veikta iepakošana

Nosacījuma apraksts

Vīniem, ko paredzēts tirgot ar kvalificēto cilmes vietas nosaukumu “Rioja”, jābūt iepildītiem pudelēs reģistrētās vīna darītavās, ko apstiprinājusi Regulatīvā padome. Pretējā gadījumā uz vīnu nedrīkst attiecināt šo cilmes vietas nosaukumu.

Šī prasība ir noteikta, pamatojoties uz to, ka pastāv lielāks risks pasliktināt gatavā produkta kvalitāti, ja to pārvadā un iepilda pudelēs ārpus ražošanas apgabala, nekā tad, ja šīs darbības notiek apgabala robežās. Prasības mērķis ir aizsargāt “Rioja” vīnu izcilo reputāciju, pastiprinot to īpašo iezīmju un kvalitātes kontroli. Tādējādi tiek aizsargāts kvalificētais cilmes vietas nosaukums, kuru izmanto visi attiecīgie ražotāji. Šis lēmums tika apstiprināts ar Eiropas Savienības Tiesas 2000. gada 16. maija spriedumu.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

Uz marķējuma jābūt labi pamanāmam vārdam “RIOJA”. Tieši zem vārda “RIOJA” jānorāda šādi elementi: teksts “Denominación de Origen Calificada” [Kvalificēts cilmes vietas nosaukums]; Regulatīvās padomes zīmogs; zīmola nosaukums; reģistrētas vīna darītavas nosaukums vai uzņēmuma nosaukums, vai tirdzniecības nosaukums.

Vīnu tirgvedībā, reklāmā un marķējumā neizmanto norādes “izturēts mucā” un “izturēts koka mucā”, pirms ir beidzies izturēšanas process.

Apgabala vai pašvaldības nosaukumu var izmantot, ja vīnogas audzētas minētajā apgabalā / pašvaldības teritorijā un ja vīns ir ražots, izturēts (attiecīgā gadījumā) un pildīts pudelēs minētajā apgabalā / pašvaldības teritorijā. Ne vairāk kā 15 % no vīna ražošanā izmantotajām vīnogām drīkst būt audzētas reģistrētos vīndārzos, kuri atrodas pašvaldību teritorijās, kas robežojas ar to apgabalu vai pašvaldības teritoriju, kurā ir reģistrēts uzņēmējs. Jāsniedz pierādījumi, ka minētais vīnogu daudzums būs ekskluzīvi pieejams vismaz 10 gadus pēc kārtas.

Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu marķējumā norāde “Método Tradicional” [tradicionālā metode] jāizvieto tieši zem cukuru satura norādes un izmantotais rakstzīmju lielums nedrīkst būt lielāks par to, kāds izmantots vārdam “Rioja”.

Uz etiķetes, kas satur obligāto informāciju, norādes “Método Tradicional” rakstzīmju lielums nedrīkst būt mazāks par 0,3 cm.

Apzīmējumam viñedo singular [individuāls vīndārzs] ir jābūt tieši zem vīndārza nosaukuma, kas reģistrēts kā preču zīme, un tā rakstzīmju lielums, platums un krāsa nedrīkst pārsniegt, tos, kas izmantoti nosaukumam “Rioja”.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

Neskarot iepriekš minēto, jāievēro minimālās marķēšanas prasības, kas noteiktas saskaņā ar 17. panta h) punkta 4. apakšpunktu 2015. gada 12. maija Likumā Nr. 6/2015 par aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru teritoriālā darbības joma aptver vairāk nekā vienu Spānijas autonomo apgabalu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.mapa.gob.es/es/alimentacion/temas/calidad-diferenciada/dop-igp/htm/dop_rioja.aspx

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/58

(2022/C 88/07)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Crémant de Bordeaux”

PDO-FR-A0488-AM06

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

2. Vīnogu šķirnes

Pievienotas dzirkstošo sārtvīnu darīšanā izmantotās šķirnes “Muscadelle B”, “Sauvignon B”, “Sauvignon gris G”, “Sémillon B”.

Šīs šķirnes jau bija iekļautas dzirkstošo baltvīnu darīšanā izmantoto šķirņu sarakstā.

Šīs pievienošanas rezultātā ir ierobežota baltvīnu šķirņu vīnogu izmantošana dzirkstošajiem sārtvīniem paredzētajās tvertnēs.

Šo vīnogu šķirņu pievienošana vīniem piešķir zināmu svaigumu, vienlaikus saglabājot dzirkstošiem sārtvīniem raksturīgās organoleptiskās īpašības.

Šis grozījums nerada vienotā dokumenta izmaiņas.

3. Agrovides noteikumi

Specifikācijā pievienoti šādi agrovides noteikumi:

zemesgabali ir jāatbrīvo no nokaltušiem vīnkokiem, šādu koku uzglabāšana zemesgabalos ir aizliegta.

Vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabalos ir aizliegta.

Ikviens operators aprēķina un reģistrē apstrādes biežuma rādītāju (IFT).

Šo izmaiņu nolūks ir ņemt vērā sabiedrības prasības samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un labāk ņemt vērā ar vidi saistītos apsvērumus.

Vienotajā dokumentā ar šiem grozījumiem nekādas izmaiņas neievieš.

4. Ražas pārvadāšana

Ražas pārvadāšanas noteikumi ir papildināti ar šādiem precizējumiem:

kastu izmēri nedrīkst pārsniegt 1,20 m x 1,0 m no sāniem un 0,8 m augstumā, un piekrauto kastu kravas augstums nedrīkst pārsniegt 0,6 m augstumu. Laika posms starp vīnogu novākšanu un presēšanu nedrīkst pārsniegt 24 stundas.

Šis grozījums ļauj izvairīties no vīnogu saspiešanas transportēšanas laikā un tādejādi uzlabo vīnogu kvalitāti.

Attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 5.1. punkts.

5. Spiešana

Ir precizēts, ka vīnogas ieber spiedē bez saspiešanas un bez kātiņu atdalīšanas.

Tas precizē, ka kontroles nolūkā vīnogām jābūt veselām.

Šis grozījums nerada vienotā dokumenta izmaiņas.

6. Homogenizācija

Ir ieviests papildinājums, ka vīndarim jāveic beidzamā saldinātāja homogenizācija ar vīnu, nogulšņu atdalīšanas procesā vairākas reizes sakratot pudeles, kurās pievienots cukurs.

Tas nodrošina labu homogenizāciju pudelēs, īpaši pussaldajiem vīniem.

Šis grozījums nerada vienotā dokumenta izmaiņas.

7. Uzglabāšanas vietas

Attiecībā uz uzglabāšanu ir norādīts, ka operatoram ar jebkādiem līdzekļiem ir jāpierāda, ka viņa rīcībā ir uzglabāšanas vieta, kurā otrējās raudzēšanas laikā maksimālā temperatūra nepārsniedz 14 °C, bet līdz nogulšņu atdalīšanas sākumam – nepārsniedz 20 °C.

Šā grozījuma mērķis ir optimizēt otrējās raudzēšanas norisi, garantējot stabilus apstākļus.

Šis grozījums nerada vienotā dokumenta izmaiņas.

8. Datums, no kura atļauta vīna laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

9. Pārejas pasākums

No specifikācijas svītro pārejas pasākumus, kuru termiņš ir beidzies.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

10. Deklarācija par nogulšņu atdalīšanu

Deklarācija par nosaukuma lietošanu ir aizstāta ar deklarāciju par nogulšņu atdalīšanu.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

11. Galveno kontrolējamo punktu korekcija

Pievienoti galvenie kontrolējamie punkti attiecībā uz nogulšņu atdalīšanu un vīniem pēc nogulšņu atdalīšanas.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

12. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Crémant de Bordeaux

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīnu apraksts

Dzirkstošie baltvīni vai sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Vīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir ≥ 9 %.

Pēc otrējās fermentācijas vīniem ir:

—	kopējā spirta tilpumkoncentrācija ≥ 11%,

—	gaistošais skābums ≤ 18 meq/l,

—	kopējais sēra dioksīda saturs ≤ 150 mg/l,

—	ja tiek bagātināta misa, kopējā spirta tilpumkoncentrācija ≥ 13 %

Vīniem ir spoža krāsa, noturīgas putas un ilgstoša un augļaina pēcgarša.

Baltvīni, ko raksturo sīki burbulīši un dzirkstoša krāsa, ir svaigi un skābeni, jo īpaši ja tie iegūti no vīnogu šķirnēm “Sauvignon B” un “Sémillon B”. Nogatavinot uz nogulsnēm, parādās nobriedušākas aromātu nianses, ko bieži vien papildina sviesta un grauzdētas maizes aromātu notis.

Savukārt sārtvīnos, ko galvenokārt iegūst no vīnogu šķirnēm “Merlot N” un “Cabernet franc N”, parādās augļainas nianses. Šie vīni jādzer jauni.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība – rindstarpu platums

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem.

Stādījumu biezība var būt samazināta līdz 3 300 vīnogulāju stādu uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem.

2. Apgreišanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Ir atļauta vienīgi īsā (augļzaru) apgriešana un garā (garkoku) apgriešana.

Vīnogu šķirnēm “Merlot N”, “Muscadelle B” un “Sémillon B” vīnstīgu pumpuru skaits pēc apgriešanas nedrīkst pārsniegt 50 000 uz vienu hektāru un 20 uz vienu augu.

Citām vīnogu šķirnēm vīnstīgu pumpuru skaits pēc apgriešanas nedrīkst pārsniegt 60 000 uz vienu hektāru un 22 uz vienu augu.

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas).

3. Ražas pārvadāšana

Audzēšanas prakse

Vīnogas pārvadā nenoslēgtās tvertnēs. kastu izmēri nedrīkst pārsniegt 1,20 m x 1,0 m no sāniem un 0,8 m augstumā, un piekrauto kastu kravas augstums nedrīkst pārsniegt 0,6 m augstumu. Laika posms starp vīnogu novākšanu un presēšanu nedrīkst pārsniegt 24 stundas.

4. Saņemšana un spiešana

Īpašā vīndarības metode

Vīnogas, kas paredzētas baltvīnu darīšanai, spiedē tiek bērtas veselas.

Ar spirālveida skrūvi aprīkotu notecināšanas un mīcīšanas sistēmu lietošana ir aizliegta.

Ar spirālveida skrūvi aprīkotu ražas presēšanas sistēmu vai ar ķēdēm aprīkotu spiežu izmantošana ir aizliegta.

Obligāti jāizmanto svēršanas ierīce; tai jāatbilst vīnogu ievākšanai lietoto konteineru veidam.

Veicot vīnogu padevi un virzīšanu presē, vīnogas jāsaglabā veselas. Konkrēti tas nozīmē, ka jebkura pretiesprūšanas sistēma vai līdzeklis, kas bojā vīnogu veselumu, ir jāpielāgo vai nav jāizmanto.

Spiedes uzpilde jāveic vienā piegājienā un ar daudzumu, kas atbilst tās veiktspējai. Uzpildīšana ar mazāku daudzumu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.

Obligāti jāveic misas frakcionēšana.

Sulas, kas izspiedušās vīnogu transportēšanas laikā, tiek nodalītas. Sulu galīgā apjoma aprēķinā tās neņem vērā. Sulas nosūta destilēšanai līdz kārtējā ražas gada 31. jūlijam.

Spiede obligāti jāmazgā katru dienu.

Vīnogu ražas konteineri obligāti jāmazgā katru dienu

Saņemšanas un spiešanas telpas grīda ir viegli iztīrāma.

5. Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Bāzes vīniem, kas tikuši bagātināti, fermentējamais cukura saturs ir ≤ 5 g/l.

Misas bagātināšanas gadījumā pēc otrējās fermentācijas vīna kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	78 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā (pamatojoties uz 2021. gada 1. februāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Arcins, Arsac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Avensan, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bégadan, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Birac, Blaignac, Blaignan-Prignac, Blanquefort, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelnau-de-Médoc, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Cissac-Médoc, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Civrac-en-Médoc, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Couquèques, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Cussac-Fort-Médoc, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Escoussans, Espiet, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gaillan-en-Médoc, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grayan-et-l’Hôpital, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jau-Dignac-et-Loirac, Jugazan, Juillac, La Brède, La Lande-de-Fronsac, La Réole, La Rivière, La Roquille, La Sauve, Labarde, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamarque, Lamothe-Landerron, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Le Bouscat, Le Fieu, Le Haillan, Le Nizan, Le Pian-Médoc, Le Pian-sur-Garonne, Le Pout, Le Puy, Le Taillan-Médoc, Le Tourne, Le Verdon-sur-Mer, Léogeats, Léognan, Les Artigues-de-Lussac, Les Billaux, Les Eglisottes-et-Chalaures, Les Esseintes, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Les Peintures, Les Salles-de-Castillon, Lesparre-Médoc, Lestiac-sur-Garonne, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Listrac-Médoc, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Ludon-Médoc, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Macau, Madirac, Maransin, Marcenais, Margaux-Cantenac, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulis-en-Médoc, Moulon, Mourens, Naujac-sur-Mer, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Noaillac, Noaillan, Omet, Ordonnac, Paillet, Parempuyre, Pauillac, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Porte-de-Benauge, Portets , Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Puybarban, Puynormand, Queyrac, Quinsac, Rauzan, Reignac, Rimons, Riocaud, Rions, Roaillan, Romagne, Roquebrune, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Sainte-Colombe, Saint-Côme, Sainte-Croix-du-Mont, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Estèphe, Saint-Etienne-de-Lisse, Sainte-Eulalie, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Sainte-Hélène, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Sainte-Radegonde, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cadourne, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Sainte-Terre, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saint-Yzans-de-Médoc, Salaunes, Salleboeuf, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulac-sur-Mer, Soulignac, Soussac, Soussans, Tabanac, Taillecavat, Talais, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Tresses, Uzeste, Val-de-Livenne, Val de Virvée, Valeyrac, Vayres, Vendays-Montalivet, Vensac, Vérac, Verdelais, Vertheuil, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac, Yvrac.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Carmenère N”

“Cot N - Malbec”

“Merlot N”

“Muscadelle B”

“Petit Verdot N”

“Sauvignon B – Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

“Sémillon B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir samērā vienveidīgi un vīna ražošanai labvēlīgi klimatiskie apstākļi – tā tuvumā atrodas lielas ūdens masas (Atlantijas okeāns, Žirondas estuārs, Garonnas un Dordoņas ielejas), kas būtiski ietekmē termoregulāciju. Pavasara salnas mīkstinošā okeāna ietekmē tomēr mazinās, attālinoties no jūras un plašajām ielejām un tuvojoties Landas, Sentonžas un Dubleperigurdīnas mežu masīviem. Ar šīm īpatnībām ir izskaidrojama vīnogulāju nelielā izplatība ģeogrāfiskā apgabala galējos ziemeļos un dienvidos–dienvidrietumos. Apgabals plešas 497 no 538 Žirondas departamenta pašvaldībām, izņemot departamenta dienvidrietumus, kur vīnogulāji netiek audzēti, – tas atvēlēts mežkopībai.

Bordo vīnogu šķirnēm, ko audzē okeāna piekrastes klimata apstākļos, jau kopš XVII un XVIII gadsimta izmantoja balsta kārtis; vēlāk ieviesa režģus, lai nodrošinātu pareizu audzējamās ražas sadalījumu un fotosintēzes norisei pietiekami lielu lapotnes virsmu, kas ļauj panākt optimālu vīnogu gatavības pakāpi.

Optimāli nogatavojusies vīnogu raža nodrošina izcilu cukuru un skābuma līdzsvaru, kas nepieciešams gan svaigumam, gan labai otrējās fermentācijas norisei.

Dažādie augšņu tipi un to atšķirīgā iedarbība ir ļāvusi atlasīt un konkrētajā vidē adaptēt dažādas vīnogu šķirnes un ir pamatā vēsturiskajai izvēlei vīnus darīt no vairāku šķirņu vīnogām. Var izšķirt četru dažādu tipu augsnes:

—	māla-kaļķakmens un merģeļaina kaļķakmens augsnes, kas izplatītas kalnu nogāzēs, kur ļoti labi aug “Merlot N” šķirnes vīnogulāji;

—	silīcija augsnes ar mālu un kaļķakmens piejaukumiem, kas ļoti labi piemērotas, piemēram, vīnogu šķirnēm “Merlot N” un “Sauvignon B”;

—	skābas lesivētas augsnes (“boulbènes”) ar sīkām kramzemes daļiņām; tās ir vieglas un piemērotas baltvīnu ražošanai;

—	oļainas augsnes, ko veido grants, kvarca grants ar noapaļotām šķautnēm un vairāk vai mazāk rupja smilts; tās veido labi drenētas un siltas terases, kas lieliski piemērotas vīnogulājiem, it īpaši “Cabernet-Sauvignon N” šķirnei.

Balstoties uz pieredzi, kas iegūta no atsevišķu vīnogu šķirņu vinifikācijas, un lai nodrošinātu zināmu skābuma un augļainuma līdzsvara konsekvenci, ražotāji veido maisījumus, izmantojot nevainojamo zinātību par katru no vīnogu šķirnēm un vīnogu ražas gadiem.

Vīnogu veseluma saglabāšana novākšanas un pārvadāšanas laikā un specifikācijā paredzētie stingrie spiešanas noteikumi garantē sulu dzidrumu. Sulfītu ierobežota izmantošana ir būtiska otrējās fermentācijas kvalitātes nodrošināšanai. Nogatavināšana uz nogulsnēm, kuras laikā veidojas terciāri aromāti, pastiprina vīna daudzējādību.

Bordo reģiona osta un ciešās vēsturiskās saites ar citām valstīm kalpoja par iemeslu tam, ka drīz vien tika nodibinātas noturīgas un strukturētas tirdzniecības attiecības, un šī reģiona vīna dārzi vienmēr ir bijuši orientēti uz pārējo pasaules daļu. Spējot gūt labumu no tehniskajiem jauninājumiem un izplatīt tos, saimniecību dinamika tika palielināta, ļaujot tām nostiprināt, attīstīt un eksportēt savas zināšanas, vienmēr ievērojot sentēvu paražas.

Kopš īpašo saišu izveidošanās ar Angliju 12. gadsimtā līdz pat Āzijas tirgus iekarošanai, kurš tagad ir atvērts vīndarības izstrādājumiem, Bordo vīndari ir pratuši pielāgoties tirgus pārmaiņām, respektējot vidi, kurā vīnadārzs ir stādīts. Tādējādi produktu dažādība ir liela, un “Crémants de Bordeaux” vīns, kura ražošanas apjomi aizvien pieaug, šo dinamiku apliecina.

Lai gan “Crémant de Bordeaux” pārstāv tikai daļu no Bordo reģiona vīna produkcijas, tas atspoguļo tradicionālo vīnogu šķirņu potenciāla bagātību un Bordo vīndaru spēju izmantot gan vēsturiskās vīndarības metodes, gan jauninājumus. Gan “Crémant de Bordeaux” baltvīnā, gan “Crémant de Bordeaux” sārtvīnā Bordo vīnogu šķirnes apvienojas ar tradicionālajām vinifikācijas otrējās fermentācijas metodēm.

“Crémant de Bordeaux” ir vīns ar spožu krāsu, noturīgām putām un ilgstošu un augļainu pēcgaršu.

Baltvīni, ko raksturo sīki burbulīši un dzirkstoša krāsa, ir svaigi un skābeni, jo īpaši ja tie darīti no vīnogu šķirnēm “Sauvignon B” un “Sémillon B”.

Nogatavinot uz nogulsnēm, parādās nobriedušākas aromātu nianses, ko bieži vien papildina sviesta un grauzdētas maizes aromātu notis.

Savukārt sārtvīnos, ko galvenokārt iegūst no vīnogu šķirnēm “Merlot N” un “Cabernet franc N”, parādās augļainas nianses. Šie vīni jādzer jauni.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķēšana, citas prasības)

Marķēšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aizsargātais cilmes vietas nosaukums ir rakstīts uz korķa daļas, kas atrodas pudeles kaklā.

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības – “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux” – nosaukumu. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Iepakošana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Visi audzēšanas un vīnogu ražas novākšanas posmi līdz pat nogulšņu atdalīšanai noris ģeogrāfiskajā apgabalā.

Vīnus gatavo, tikai otrēji raudzējot stikla pudelēs.

Vīnu pildīšana pudelēs notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, tādējādi ņemot vērā konkrētā vīndarīšanas procesa prasību otrējo fermentāciju veikt pudelē.

Iepildīšana stikla pudelēs, kurās notiek otrējā fermentācija, var notikt ne drīzāk kā trīs mēnešus pēc vīnogu ievākšanas un ne drīzāk kā 1. decembrī pēc ražas novākšanas.

Vīnu tirgošanu patērētājam var sākt ne drīzāk kā pēc 12 mēnešus ilgas nogatavināšanas. Šā laikposma atskaiti sāk no iepildīšanas pudelē un beidz, kad pēc nogulšņu atdalīšanas pagājis vismaz viens mēnesis.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-7df3447f-384a-4f7a-819e-2971ef1ae277

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/65

(2022/C 88/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Saint-Estèphe”

PDO-FR-A0178-AM01

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Delimitētais zemesgabalu apgabals

Noteikto zemesgabalu delimitāciju apstiprinošo valsts kompetentās komitejas sanāksmju sarakstā pievienota 2021. gada 3. jūnija sanāksme.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Pārejas pasākumi

No specifikācijas svītro pārejas pasākumus, kuru termiņš ir beidzies.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

5. Atsauce uz pārbaudes struktūru

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Saint-Estèphe

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie sarkanvīni.

Vīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 11 %, un pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 %.

Ikvienā tirgotajā vīna partijā:

—	ābolskābes saturs nepārsniedz 0,30 g/l,

—	fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 2 g/l,

—

beztaras vīna gadījumā līdz nākamā gada 31. jūlijam pēc ražas novākšanas gaistošo skābju saturs nepārsniedz 13,26 meq/l vai 0,79 g/l, izsakot ar etiķskābi (0,65 g/l, izsakot ar sērskābi), bet pēc minētās dienas nepārsniedz 16,33 meq/l vai 0,98 g/l, izsakot ar etiķskābi (0,80 g/l, izsakot ar sērskābi).

Kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos. Vīni ir intensīvi sarkanā krāsā. Visbiežāk tie ir vairākšķirņu vīni, kuros dominē “Cabernet-Sauvignon N”. Šī šķirne vīniem piešķir robustumu un tanīniem bagātu struktūru. Lai garšvielu nianses papildinātu ar sarkano augļu notīm, bieži izmanto šķirni “Merlot N”. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina “Cabernet Franc N” vai arī “Petit Verdot N”, kura labas un vienmērīgi un bagātīgi nobriedušas ražas gados var vīniem piešķirt svaigumu. Lai šie pilnmiesīgie, spēkpilnie vīni pēc izturēšanas kļūtu apaļīgi, augļaini un izsmalcināti, ir vajadzīgi vairāki gadi.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni (TSE) ūdens satura pazemināšanai, nepārsniedzot 15 % koncentrāciju.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %.

Līdztekus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu ziņā jāievēro arī ES līmenī noteiktās un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa [Code rural et de la pêche maritime] prasības.

2. Audzēšanas metode

a) stādījumu biezība

—	Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 7 000 vīnkoku uz hektāru.

—	Rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 1,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

b) apgriešanas noteikumi

—	Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas).

—

Vīnogulāju vainagu, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem, veido ar šādiem paņēmieniem:

—

pēc “Médoc” metodes, atstājot garus augļzarus, vai pēc īsās un garās apgriešanas metodes, proti, vīnkoku veido ar diviem augļzariem, uz katra augļzara atstājot ne vairāk par četriem vīnstīgu pumpuriem (šķirņu “Cot N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Merlot N” un “Petit Verdot N” gadījumā) vai ne vairāk par pieciem vīnstīgu pumpuriem (šķirņu “Cabernet Franc N” un “Carménère N” gadījumā). Atkārtotajā īsajā apgriešanā atstāj divus vīnstīgu pumpurus,

—	pēc īsās apgriešanas metodes divkordonu augļzaru veidā vai četrzaru vēdekļa veidā.

c) apūdeņošana

Apūdeņošana vīnogulāju veģetācijas periodā var tikt atļauta saskaņā ar Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa noteikumiem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	63 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta Žirondas [Gironde] departamenta Saint-Estèphe pašvaldības teritorijā, kāda tā noteikta oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2021. gada 1. janvāra redakcijā.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Carménère N”

“Cot N”– “Malbec”

“Merlot N”

“Petit Verdot N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Saint-Estèphe” ģeogrāfiskais apgabals atrodas Žirondas upes [Gironde] kreisajā krastā uz Medokas [Médoc] pussalas, pusceļā starp Bordo [Bordeaux] un pussalas tālāko apdzīvoto vietu Pointe de Grave.

Šim ģeogrāfiskajam apgabalam piemīt Medokas pussalas vīndārzam raksturīgās ģeoloģiskās iezīmes, kas izpaužas kā oļainas terases, kuras 4–40 m augstumā virs jūras līmeņa stiepjas paralēli Žirondas estuāram.

Šīs terases veidojušās kvartāra periodā, ir caurmērā ap desmit metru platas un atrodas uz eocēna un oligocēna kaļķamens un merģeļa atsegumiem, jo sevišķi Saint-Estèphe pašvaldības rietumdaļā. Rietumos līdz pat mežam visas šīs formācijas sedz sable des Landes jeb vēja erozijas ietekmē veidojusies kvartāra perioda smilts. Sastopamo formāciju daudzveidību estuāra malā papildina relatīvi jauni alūviji – straumes sanesti nogulumi –, kurus vietējie dēvē par palus.

Daudzie jalles un esteys jeb strauti un upītes, kas ir Žirondas baseina pietekas, reljefā iezīmē rakstus, kuri turienes oļaini granšainajiem pauguriem piešķir katram savu individualitāti un nereti kalpo par vietējo pašvaldību robežšķirtni. Tā arī kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Saint-Estèphe” ģeogrāfiskais apgabals atbilst Saint-Estèphe pašvaldības teritorijai. No Saint-Seurin-de-Cadourne pašvaldības ziemeļos to norobežo purvs, no kura iztek estey de la Calupeyre, bet dienvidos – Lafite purvs, no kura iztek jalle du Breuil.

Oļaini granšaino pauguru augsni veido pārsvarā smilšaina vai mālaina grants. Apgabala rietumdaļā cieta kaļķakmens pamatiezi vietumis klāj seklas smilšainas grants un rendzīnas jeb tipiskās velēnu karbonātiskās augsnes. Apgabala ainavu un augsnes krāsu daudzveidību zināmā mērā nosaka tieši nogulumiežu bagātība. Vietējā toponīmika ar tādiem vārdiem kā cos un pez atsaucas gan uz pauguraino reljefu, gan uz oļaini granšainajām augsnēm.

Medokas reģionā no visiem kontrolēto cilmes vietas “komunālo” nosaukumu apgabaliem “Saint-Estèphe” atrodas vistālāk uz ziemeļiem un platības ziņā ir otrais lielākais.

Vīndārzs aizņem lielāko daļu pašvaldības teritorijas, kas atrodas uz pauguriem, un tādējādi nosaka ainavas struktūru. To šķērso biezs vietējas nozīmes ceļu tīkls, kas savieno tuvējos ciematus. Šie ciemati, piemēram, Marbuzet, Blanquet, Pez, Leyssac un Saint-Corbian, ir izauguši ap châteaux viticoles jeb vīndaru muižām.

Skaista, vīnogulāju ieskauta muiža vai pils ir augstākā labuma jeb cru vīnu identitātes daļa.

Pašvaldības dienvidu un ziemeļu daļā esošās purvainās, [Žirondas] estuāram perpendikulārās gravas ir aizaugušas ar zāli un vietumis pārmežojušās.

Savukārt kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Saint-Estèphe” raksturīgā iezīme – vīnogulāju klātie oļaini granšainie pauguri apgabala austrumos – atrodas ļoti tuvu estuāram un tādējādi palus zonas tiek reducētas līdz 200–300 metru platai joslai.

8.2. Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

XIII gadsimtā Kalonas [Calon] kungs un vienlaikus Lepāras [Lesparre] arhipriesteris bija Gijs Martēns Desentestefs [Gui Martin de Saint-Estèphe]. Viņa laikā Saint-Estèphe apkaime kļuva slavena ar saviem vīnogulājiem, kuri jau toreiz ienesa lielāku peļņu nekā labība. Teritorijā, kas vēlāk kļūs par Saint-Estèphe pašvaldību, ciematu vēsturiskais kodols izveidojās uz tādu kungu kā, piemēram, Blanquet, vai vasaļu, piemēram, Lassalle de Pez, zemes.

XVII un XVIII gadsimtā Saint-Estèphe maksātā desmitā tiesa bija lielākā visā Medokas reģionā. Tomēr vēsturiski par “Saint-Estèphe” vīnu reputāciju varam pateikties Bordo tirgoņiem, kuri šos vīnus kopa un tirgoja.

Pārtikušajā XIX gadsimtā izveidojās lielie īpašumi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Tālaika lielās, greznās pilis liecina par savu īpašnieku pārticību, varenību un dinamismu.

Tāpat kā citi Medokas pussalas vīni, kuri apzīmēti ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, arī Saint-Estèphe pašvaldības augstākā labuma jeb cru vīni ir augstu novērtēti pēc dažādām īpašību klasifikācijām, kas tiek veiktas kopš XVII un XVIII gadsimta. Tā ar 1855. gada “Classement des vins de Bordeaux”Saint-Estèphe pašvaldībā atzīti pieci cru vīni, bet 1932. gada “Classement des crus Bourgeois” tādu jau ir ap četrdesmit.

Mūsdienās gandrīz puse Saint-Estèphe vīnu no Francijas tiek pārdoti uz Beļģiju, Apvienoto Karalisti, Vāciju un Nīderlandi vai importēti ASV, Šveicē un Āzijas valstīs.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Saint-Estèphe” ir atzīts ar 1936. gada 11. septembra dekrētu. Vīndārzs saražo vidēji 65 000 hektolitru nedzirkstošu sarkanvīnu.

Vīni ir intensīvi sarkanā krāsā. Visbiežāk tie ir vairākšķirņu vīni, kuros dominē “Cabernet-Sauvignon N”. Šī šķirne vīniem piešķir robustumu un tanīniem bagātu struktūru. Lai garšvielu nianses papildinātu ar sarkano augļu notīm, bieži izmanto šķirni “Merlot N”. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina “Cabernet franc N” vai arī “Petit Verdot N”, kura labas un vienmērīgi un bagātīgi nobriedušas ražas gados var vīniem piešķirt svaigumu. Lai šie pilnmiesīgie, spēkpilnie vīni pēc izturēšanas kļūtu apaļīgi, augļaini un izsmalcināti, ir vajadzīgi vairāki gadi. Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Saint-Estèphe” apzīmēto vīnu kvalitāte un oriģinalitāte sakņojas izcilajā augšņu papildinātspējā un ir saistīta ar zemesgabalu atrašanos estuāra tuvumā – tas vīndārzu pasargā no klimata kaprīzēm.

Vīnogu novākšanai paredzēto zemesgabalu robežas ir noteiktas precīzi un saskaņā ar izmantošanas veidiem, kas jau ir norādīti dekrētā, ar kuru definē kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Saint-Estèphe”.

Līdz ar to noteiktajā zemesgabalu apgabalā ir iekļauti pašvaldības austrumos esošie zemesgabali, kuros ir oļaini granšainas augsnes ar labu dabīgo noteci. Šīs augsnes ir izcili piemērotas “Cabernet-Sauvignon N” šķirnei. Zemesgabali, kuros augsnes veidojušās uz mūsdienu alūvijiem un smiltīm, no šī zemesgabalu apgabala ir izslēgti, tāpat kā zemesgabali, kuros augsnes izveidojušās uz ūdensnecaurlaidīga apakšslāņa.

Noteiktajā zemesgabalu apgabalā iekļauti arī pašvaldības rietumdaļas zemesgabali, kuros karsta procesu vairāk vai mazāk ietekmētu kaļķakmens pamatiezi klāj augsnes ar labu dabīgo noteci. Šādiem apstākļiem īpaši labi pielāgojusies ir šķirne “Merlot N”. Izslēgti ir zemesgabali, kas atrodas zem jūras līmeņa, zem smilšu uzbēruma vai ir ar mainīgu ūdensrežīmu, un zemesgabali ar mālainām augsnēm, kas ūdeni uzkrāj dziļumā, kā arī purvāji un kūdrāji.

Vīnogulāju kopšanas veids ļauj iegūt labi nogatavojušās un veselas vīnogas, kuru ražas apjoms tiek kontrolēts. Rezultātā kļūst iespējama ilgstoša macerēšana, ko izmanto, lai izveidotu vīnu izturēšanai nepieciešamo struktūru. Tāpēc, lai veicinātu tanīnu un antociānu kombinācijas veidošanos, kas vajadzīga vīna krāsas stabilizēšanai un tanīnu mīkstināšanai, vīns jākopj vismaz sešus mēnešus.

Papildus Bordo tirgoņu nozīmīgajai lomai kontrolētā cilmes vietas nosaukuma reputācijas un atpazīstamības veidošanā arī lielie īpašumi, no kuriem daudzi bija iekļauti jau 1855. gada Bordo vīnu oficiālajā klasifikācijā, ir būtiski vairojuši šā vīna labo slavu un veidojuši tā tēlu. Līdz ar tiem Medokas robežās ar tādām norādēm kā crus paysans un crus artisans šā nosaukuma specifisko iezīmju atpazīstamību aktīvi kopj arī mazie un vidējie vīndari, ģimenes uzņēmumi un kooperatīvi.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinificēšanu, vīna gatavošanu un kopšanu, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorija: Cissac-Médoc, Pauillac, Saint-Sauveur, Saint-Seurin-de-Cadourne un Vertheuil.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

Vīnu marķējumā var norādīt lielāko ģeogrāfisko vienību “Vin de Bordeaux - Médoc” vai “Grand Vin de Bordeaux - Médoc”. Minētos nosaukumus atveido ar rakstzīmēm, kuras ne augstumā, ne platumā nav lielākas par divām trešdaļām no rakstzīmēm, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-93ceee01-eb46-4a2b-a4e3-3f5a1eaf13be

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/70

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. Pantu

(2022/C 88/09)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Bouches-du-Rhône”

PGI-FR-A1223-AM01

Pieteikuma datums: 2015. gada 26. novembris

1. Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants — grozījums, kas nav maznozīmīgs

2. Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1. Nosaukuma daļas grozījums

Piemērojot 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, noteikumus attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, nosaukums “vin de pays des Bouches-du-Rhône” tika grozīts uz AĢIN “Bouches-du-Rhône”. Tirgus dalībnieki konstatēja, pirmkārt, ka patērētājiem ir grūti pamanīt saikni starp AĢIN “Bouches-du-Rhône” un “vin de pays des Bouches-du-Rhône” un, otrkārt, ka nosaukums “Bouches-du-Rhône”, ja to lieto bez tradicionālās norādes “vin de pays”, fonētiski ir pārāk līdzīgs aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam (ACVN) “Côtes du Rhône” un ka tādēļ abus produktus varētu savstarpēji sajaukt.

Šādu apsvērumu dēļ pieteikuma iesniedzēja grupa Regulas (ES) Nr. 1308/2013 95. panta nozīmē pauda vēlmi, lai aizsargātā nosaukuma “Bouches-du-Rhône” priekšā tiktu pievienoti vārdi “Pays des”.

Francijas iestādes pēc pieteikuma izskatīšanas pieņēma labvēlīgu lēmumu 2015. gada 4. septembra rīkojumā, kas publicēts 2015. gada 12. septembraJournal officiel de la République française (JORF) [Francijas Republikas oficiālais vēstnesis], apstiprinot šādi grozītu specifikāciju, kura 2015. gada 17. septembrī tika publicēta Lauksaimniecības, lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības ministrijas oficiālajā biļetenā.

Specifikācijā izdarītie grozījumi ir šādi:

—	virsrakstā un visā tekstā nosaukumu “Bouches-du-Rhône” aizstāj ar nosaukumu “Pays des Bouches-du-Rhône”,

—	1. nodaļas 7.2. punkta pēdējās rindkopas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Šis ģeogrāfiskais apgabals ir paredzēts tikai tādu vīnu ražošanai, kurus var apzīmēt ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône”.”

2.2. Noteikumu par kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem svītrošana

Turklāt specifikācija arī grozīta, lai no tās svītrotu visus noteikumus par kvalitatīvu dzirkstošo vīnu ražošanu. Tas ir saskaņā ar Valsts padomes 2015. gada 6. marta lēmumu, ar ko atceļ 2011. gada 2. novembra rīkojumu par AĢIN “Bouches-du-Rhône” attiecībā uz to noteikumu apstiprināšanu, kuri attiecas uz kvalitatīviem dzirkstošajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

2.3. Vīna(-u) apraksts

Ir papildināts baltvīnu un sarkanvīnu apraksts. Specifikācijas I nodaļas 3.3. punkts tiek papildināts, un šī informācija ir izklāstīta arī vienotā dokumenta punktā “Vīna(-u) apraksts”.

Tāpat arī ir norādīts, ka vīnu analītisko īpašību vērtības atbilst ES regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem.

2.4. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Sadaļa, kas attiecas uz saikni ar produktu ģeogrāfisko izcelsmi, ir pārstrādāta. Pēc precīza dabas faktoru, cilvēkfaktoru un produktu īpašību apraksta ir izveidota cēloņsakarībām veltīta sadaļa, kurā precizēts, ka AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” ir balstīta galvenokārt uz vīnu specifiskajām īpašībām, kas saistītas ar dabiskās vides īpašībām (klimats, augsne).

Šie precizējumi tiek izklāstīti vienotā dokumenta punktā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”, kā arī specifikācijas I nodaļas 7. punktā.

2.5. Papildu nosacījumi — marķējums

Vienotā dokumenta sadaļa “Papildu nosacījumi — marķējums” tiek atjaunināta, svītrojot atsauces uz specifikāciju un tās aizstājot ar dažādu piemērojamo nosacījumu aprakstu.

2.6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas 4. punktā, tāpat kā vienotā dokumenta punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”, tiek precizēts, ka ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst visas Bušdironas [Bouches-du-Rhône] departamenta pašvaldību teritorijas.

Kas attiecas uz tiešās apkaimes apgabala (TAA) noteikšanu, arī tajā ietvertajos apgabalos iekļautās pašvaldību teritorijas tiek uzskaitītas specifikācijas I nodaļas 4. punktā. Šie tiešās apkaimes apgabalu veidojošo pašvaldību teritoriju saraksti ir izklāstīti arī vienotā dokumenta punktā “Papildu nosacījumi”.

Katram no apgabaliem — ģeogrāfiskajam apgabalam un tiešās apkaimes apgabalam — ir pievienots atsauces Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora gads (2020. gads). Tas ir INSEE [Valsts statistikas un ekonomisko pētījumu institūta] izstrādāts oficiāls valsts mēroga atsauces avots, kas atzīst un nosaka katra departamenta pašvaldību teritoriju sarakstu. Šāds redakcijas grozījums piešķir juridisko noteiktību ģeogrāfisko apgabalu robežām.

2.7. Vīndārzā izmantotās vīnogu šķirnes

Vienotā dokumenta punktu “Galvenās vīna vīnogu šķirnes” un specifikācijas I nodaļas 5. punktu papildina ar 13 jaunām šķirnēm: “Artaban N”, “Cabernet blanc B”, “Cabernet Cortis N”, “Floréal B”, “Monarch N”, “Muscaris B”, “Prior N”, “Soreli B”, “Sauvignac B-Rs”, “Solaris B”, “Souvignier Gris Rs”, “Vidoc N”, “Voltis B”.

Šīs šķirnes uzskata par izturīgām pret sausumu un sēnīšu slimībām, un tas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Šīs šķirnes atbilst ar AĢIN apzīmēto vīnu ražošanai izmantojamajām šķirnēm un nemaina vīnu īpašības. Šo jauno izturīgo šķirņu izvēle neprasa no jauna pamatot saikni ar teritoriju.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums vai nosaukumi

Pays des Bouches-du-Rhône

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” ir paredzēta nedzirkstošajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem. Vīnu analītisko īpašību vērtības atbilst ES regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Baltvīnus parasti ražo ar vīnogu tiešu presēšanu. Tie ir pagatavoti no vietējo un citu reģionu šķirņu vīnogām, un tiem raksturīgs ziedu un augļu aromāts un svaiga un aromātiska garša. To krāsa ir mirdzoša un koša, ar iezaļganu lāsmojumu, kas atspoguļo to jaunumu. Sārtvīni tiek iegūti ar vīnogu tiešu presēšanu un/vai macerāciju kopā ar miziņām. Paildzināta vīnogu sulas un mīkstuma saskare nodrošina lielāka aromātu prekursoru daudzuma nonākšanu vīnā un padara tā garšu līdzsvarotāku. Sārtvīni galvenokārt izgatavoti no “Grenache N”, “Syrah N”, “Caladoc N”, “Cinsaut N”, “Cabernet-Sauvignon N” un “Merlot N” šķirņu vīnogām, un nereti, ievietojot tvertnēs, tās papildina ar baltogu šķirņu vīnogām, lai izgatavotu vairākšķirņu sārtvīnus; tiem ir vairāk vai mazāk intensīvi bāla krāsa ar tīri rozā atspīdumu. To smaržā ir jūtams izteiksmīgs sarkano augļu un citrusaugļu aromāts. Šiem vīniem ir aromātiska garša, un tiem raksturīgs patīkams svaigums.

Sarkanvīni visbiežāk ir vairākšķirņu vīni, bet dažkārt var būt arī vienšķirnes vīni (“Merlot N”, “Cabernet N”, “Marselan N”, “Syrah N”, “Grenache N” utt.). Vīnogu ražas novākšana brīdī, kad tās ir visgatavākās no fizioloģiskā un fenolu satura viedokļa, ļauj iegūt vīnus ar spēcīgu raksturu, piesātinātus, bet bez sīvuma, ar Vidusjūras reģiona vīniem raksturīgajām īpašībām. Ekstrakciju veic, lai iegūtu maigu un līdzsvarotu tanīnu struktūru un noturīgu garšu. To krāsa ir granātsarkana ar violetiem atspīdumiem, kad vīns vēl ir jauns, bet, vīnam kļūstot vecākam, tā krāsa kļūst tumšāk sarkana. Tiem ir ļoti izteikta smarža ar garigu vai sāļākām notīm atkarībā no ražošanas apgabala, un sarkano augļu nianses ar laiku iegūst augļu ievārījumam raksturīgus aromātus. Pēc garšas tie ir dzīvīgi, bagātīgi, izsmalcināti un ar zīdainiem tanīniem.

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Vīndarības metožu ziņā ir jāievēro prasības, kas noteiktas ES līmenī un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

b. Maksimālais ražas iznākums

120 hektolitru no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražas novākšanu, vinifikāciju un to vīnu gatavošanu, uz kuriem attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Pays des Bouches-du-Rhône”, veic visās Bušdironas [Bouches-du-Rhône] departamenta pašvaldību teritorijās saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2020. gada redakciju.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Alicante Henri Bouschet N”

“Aligoté B”

“Alphonse Lavallée N”

“Aléatico N”

“Aramon N”

“Aramon gris G”

“Aranel B”

“Arinarnoa N”

“Arriloba B”

“Artaban N”

“Aubun N” — “Murescola”

“Barbaroux Rs”

“Bourboulenc B” — “Doucillon blanc”

“Brachet N” — “Braquet”

“Brun argenté N” — “Vaccarèse”

“Cabernet blanc B”

“Cabernet cortis N”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Calitor N”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Carmenère N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chasselas B”

“Chasselas rose Rs”

“Chatus N”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Cinsaut N” — “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Clarin B”

“Colombard B”

“Cot N” — “Malbec”

“Counoise N”

“Egiodola N”

“Floreal B”

“Fuella nera N”

“Gamay Fréaux N”

“Gamay N”

“Gamay de Bouze N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Ganson N”

“Gewurztraminer Rs”

“Gramon N”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Gros Manseng B”

“Gros vert B”

“Jurançon noir N” — “Dame noire”

“Liliorila B”

“Listan B” — “Palomino”

“Macabeu B” — “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mauzac rose Rs”

“Mayorquin B”

“Melon B”

“Merlot N”

“Merlot blanc B”

“Meunier N”

“Mollard N”

“Monarch N”

“Monerac N”

“Mourvaison N”

“Mourvèdre N” — “Monastrell”

“Muscadelle B”

“Muscardin N”

“Muscaris B”

“Muscat Ottonel B” — “Muscat”, “Moscato”

“Muscat cendré B” — “Muscat”, “Moscato”

“Muscat d’Alexandrie B” — “Muscat”, “Moscato”

“Muscat de Hambourg N” — “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains blancs B” — “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains roses Rs” — “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” — “Muscat”, “Moscato”

“Nielluccio N” — “Nielluciu”

“Négrette N”

“Perdea B”

“Petit Manseng B”

“Petit Verdot N”

“Picardan B” — “Araignan”

“Pinot blanc B”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Plant droit N” — “Espanenc”

“Portan N”

“Prior N”

“Riesling B”

“Riminèse B”

“Rosé du Var Rs”

“Roussanne B”

“Sauvignon B” — “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” — “Fié gris”

“Sciaccarello N”

“Semillon B”

“Servanin N”

“Solaris B”

“Soreli B”

“Souvignier gris Rs”

“Sylvaner B”

“Syrah N” — “Shiraz”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Tibouren N”

“Téoulier N”

“Ugni blanc B”

“Valdiguié N”

“Vermentino B” — “Rolle”

“Vidoc N”

“Viognier B”

“Voltis B”

8. Saiknes apraksts

8.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika un produkta specifika

Bušdironas [Bouches-du-Rhône] departaments atrodas pašā Provansas sirdī. Tā 5 087 km2 teritoriju rietumos norobežo Rona [Rhône], kas to atdala no Gāras [Gard] departamenta, bet ziemeļos — Diransa [Durance], kas to norobežo no Voklīzas [Vaucluse] departamenta. Austrumos tas robežojas ar Vāras [Var] departamentu, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra.

Departamenta teritoriju iezīmes ir atšķirīgas. Departamenta austrumiem raksturīgs austrumu–rietumu virzienā pavērsto Provansas Priekšalpu kalnainais kaļķakmens reljefs. Cita aiz citas stiepjas Trevareses [Trévaresse] (501 m), Estakas [Estaque] un Etuālas [Étoile] (793 m), Senviktuāra [Sainte-Victoire] (1 011 m), Sensīra [Saint-Cyr] un Sentbomas [Sainte-Baume] (1 041 m rietumu daļā) kalnu grēdas. Tās šķērso Arkas [Arc] (Eksanprovansas [Aix-en-Provence] ieplaka), Tulubras [Touloubre] (Salondeprovansa [Salon-de-Provence]) un Ivonas [Huveaune] (Obaņa–Marseļa [Aubagne Marseille]) ielejas — vairāk vai mazāk bagātīgi nogulumiem klāti līdzenumi. Rietumos ap Alpiju kalnu [Alpilles] grēdu plešas plaši līdzenumi. Kro [Crau] līdzenums, kas veidojies no iežu šķembu iznesām senajā Diransas un Ronas satekā un atrodas uz Arlas [Arles]–Salondeprovansas ass, ir Francijā unikāls pamests stepes veida līdzenums, kurā valda mistrāls. Kamargā [Camargue], kurai piešķirts reģionāla dabas parka statuss un kurā mijas vīndārzi, ganības un rīsa lauki, ir saglabājusies vēršu (Kamargas šķirne), zirgu un bagāta vismaz 400 dažādu citu dzīvnieku sugu fauna. Departamenta ziemeļu dominante rietumu–austrumu virzienā ir Alpiju kalnu grēda un Diransas ieleja.

Augsnes, vai tās būtu akmeņainas mālaina kaļķakmens augsnes vai smilšainas vai pat grantainas augsnes, kas veidojušās uz molasēm un smilšakmens pamata, ir nabadzīgas, labi drenētas un viegli pakļaujas erozijai. Šīs seklās augsnes, kas nav pārmērīgi mitras, ir ideāli piemērotas vīnogulājiem.

Bušdironas departamentu ietekmē Vidusjūras klimats ar tam raksturīgo lielo saules gaismas daudzumu. Vasaras ir ļoti karstas un sausas, bet ziemas salīdzinoši maigas. Gaisa temperatūra dažādos gadalaikos krasi atšķiras; īpaši augsta tā ir vasarā, kad ēnā termometra stabiņš bieži vien sasniedz 35 °C atzīmi. Gada vidējās temperatūras svārstības diennakts laikā ir ievērojamas, taču it īpaši izteiktas tās ir ziemā ar dažkārt novērotu spēcīgu salu naktīs. Nokrišņi ir neregulāri, un to daudzums ir nevienmērīgi sadalīts gada garumā. Nereti tiek piedzīvotas spēcīgas lietusgāzes. Mistrāls — sauss un auksts ziemeļu vējš — te pūš gandrīz 100 dienas gadā, brāzmās bieži vien pārsniedzot ātrumu 100 km/h.

Provansas vīndārzs ar savu vairāk nekā 2 600 gadus seno vēsturi ir senākais Francijā. Sevišķu ievērību tas ir guvis ar sārtvīnu ražošanu. No 1907. gada daudzi vīnkopji izjuta nepieciešamību apvienoties, lai stātos pretī grūtībām. Vīna darīšana tika reglamentēta, un vīnkopji apvienojās kooperatīvos un arodbiedrībās, kas veicināja kvalitatīvu ražošanas attīstību. “Vin de canton” [kantona vīns] ieguva precīzu un juridisku definīciju 1964. gadā, atsaucoties uz ražošanas administratīvo apgabalu ar tā augsnes un klimatisko īpašību kopumu. Ar 1968. gada dekrētu šie “vins de canton” [kantona vīni] tiek pārdēvēti par “vins de pays” [reģiona vīniem], kas pirmām kārtām tiek identificēti ar to ražošanas departamenta nosaukumu, un tie atbilst noteiktiem ražošanas kritērijiem, kas garantē augstu kvalitāti. Šādi tika atzīts vīns “vin de pays des Bouches du Rhône”, kas 2011. gadā ieguva aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Vīnus “Pays des Bouches-du-Rhône” galvenokārt ražo divos atsevišķos ražošanas apgabalos: galvenais ražošanas apgabals (65–70 % apjoma) atrodas departamenta centrālaustrumu daļā ap Eksanprovansu [Aix-en-Provence], savukārt departamenta rietumos izceļas tā sauktais “camarguais” [Kamargas] apgabals, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no Taraskonas [Tarascon] — Arlas [Arles] un Sentmerīdelamēras [Saintes-Maries-de-la-Mer] pašvaldību teritorijās. Uz “camarguais” ražošanas apgabala unikālo raksturu norāda norāde “Terre de Camargue” [Kamargas zeme]. Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražo vienīgi vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône”.

8.2. Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône”, kas aptver visas Bušdironas departamenta pašvaldību teritorijas, ir balstīta galvenokārt uz vīnu specifiskajām īpašībām, kas saistītas ar dabiskās vides īpašībām (klimats, augsne). Bušdironas departaments atrodas Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā Francijas dienvidaustrumos. Tas ir apveltīts ar kalnainu reljefu, kas līdzenuma veidā sniedzas līdz jūrai, ar Vidusjūras klimatu un augu valsti, kas galvenokārt sastāv no makijām un garigām. Tāpat arī tam raksturīgs mistrāls, kas dažkārt apgrūtina darbu, bet ļauj attīrīt vīnogulājus, pasargāt tos no sēnīšu slimībām un rezultātā veicina vīnogu sastāva bagātīgumu, paaugstinot vajadzīgo vielu koncentrāciju nogatavošanās beigu posmā. Augsnes, vai tās būtu akmeņainas mālaina kaļķakmens augsnes vai smilšainas vai pat grantainas augsnes, kas veidojušās uz molasēm un smilšakmens pamata, nav pārmērīgi mitras, ir labi drenētas un ideāli piemērotas vīnogulājiem. Izmantodami savā labā optimālos dabas apstākļus un prasdami izvēlēties labākos zemesgabalus, vīnkopji ir spējuši gūt labumu no dažādām vīnogu šķirnēm teritorijā ar nereti nabadzīgām, toties labi drenētām augsnēm, kas īpaši labi piemērotas tieši vīnogulāju audzēšanai. Šo augsnes iezīmju un siltā un sausā, Vidusjūras ietekmētā klimata apvienojums nodrošina optimālus apstākļus vīnogu nobriešanai, kas ļauj saglabāt šo vīnogu šķirņu primāros aromātus, kuri vīnos izpaužas ar tiem raksturīgo svaigumu un aromāta potenciālu. Tādējādi svaigos un patīkamos sarkanvīnus raksturo sarkano augļu aromāti; arī svaigajiem sārtvīniem piemīt līdzsvarota garša un izteiksmīgi sarkano augļu vai citrusaugļu aromāti. Savukārt baltvīni ir aromātiski, ar ziedu vai augļu notīm, tie ir svaigi, un tajos izpaužas to jaunums. Mūsdienās gadā saražo aptuveni 50 000 hl ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” apzīmētā vīna, un tos tirgo 18 kooperatīviem piederošas un 88 privātas vīndarītavas. Sārtvīni veido gandrīz 50 %, sarkanvīni — nedaudz vairāk nekā 40 %, bet baltvīni — nedaudz mazāk nekā 10 % no kopējā apjoma.

9. Citi būtiski nosacījumi

Papildu nosacījumi.

Tiesiskais regulējums: valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts.

Ģeogrāfiskās vienības “Terre de Camargue” nosaukuma burtu lielums nedrīkst būt nedz platumā, nedz augstumā lielāks par AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” burtu lielumu. Ja norādi “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” aizstāj ar tradicionālo norādi “Vin de Pays”,uz marķējuma ir redzams Eiropas Savienības AĢIN logotips.

Tiešās apkaimes apgabals.

Tiesiskais regulējums: valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts.

Pamatojoties uz Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora 2020. gada redakciju, tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, piemērojot atkāpi attiecībā uz tādu vīnu vinifikāciju un gatavošanu, kurus apzīmē ar aizsargātas ģeogrāfiskas izcelsmes norādi “Pays des Bouches-du-Rhône”, veido šādas pašvaldību teritorijas, kas robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu:

—

Nīmas [Nîmes] apgabalā (atrodas Gāras departamentā): Aigaliers, Aigues-Mortes, Aigues-Vives, Aiguèze, Aimargues, Les Angles, Aramon, Argilliers, Arpaillargues-et-Aureillac, Aspères, Aubais, Aubord, Aubussargues, Aujargues, Bagnols-sur-Cèze, Baron, La Bastide-d’Engras, Beaucaire, Beauvoisin, Bellegarde, Belvézet, Bernis, Bezouce, Blauzac, Boissières, Bouillargues, Bourdic, La Bruguière, Cabrières, Le Cailar, Caissargues, La Calmette, Calvisson, La Capelle-et-Masmolène, Carsan, Castillon-du-Gard, Caveirac, Cavillargues, Chusclan, Clarensac, Codognan, Codolet, Collias, Collorgues, Combas, Comps, Congénies, Connaux, Cornillon, Crespian, Dions, Domazan, Estézargues, Flaux, Foissac, Fons, Fons-sur-Lussan, Fontanès, Fontarèches, Fournès, Fourques, Gajan, Gallargues-le-Montueux, Le Garn, Garons, Garrigues-Sainte-Eulalie, Gaujac, Générac, Goudargues, Le Grau-du-Roi, Issirac, Jonquières-Saint-Vincent, Junas, Langlade, Laudun-l’Ardoise, Laval-Saint-Roman, Lecques, Lédenon, Lirac, Lussan, Manduel, Marguerittes, Meynes, Milhaud, Montagnac, Montaren-et-Saint-Médiers, Montclus, Montfaucon, Montfrin, Montignargues, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Moussac, Mus, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orsan, Parignargues, Le Pin, Pont-Saint-Esprit, Pougnadoresse, Poulx, Pouzilhac, Pujaut, Redessan, Remoulins, Rochefort-du-Gard, Rodilhan, Roquemaure, La Roque-sur-Cèze, La Rouvière, Sabran, Saint-Alexandre, Sainte-Anastasie, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-André-d’Olérargues, Saint-Bauzély, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Chaptes, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Clément, Saint-Côme-et-Maruéjols, Saint-Dézéry, Saint-Dionisy, Saint-Etienne-des-Sorts, Saint-Geniès-de-Comolas, Saint-Geniès-de-Malgoirès, Saint-Gervais, Saint-Gervasy, Saint-Gilles, Saint-Hilaire-d’Ozilhan, Saint-Hippolyte-de-Montaigu, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-d’Aigouze, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Laurent-des-Arbres, Saint-Laurent-la-Vernède, Saint-Mamert-du-Gard, Saint-Marcel-de-Careiret, Saint-Maximin, Saint-Michel-d’Euzet, Saint-Nazaire, Saint-Paul-les-Fonts, Saint-Paulet-de-Caisson, Saint-Pons-la-Calm, Saint-Quentin-la-Poterie, Saint-Siffret, Saint-Victor-des-Oules, Saint-Victor-la-Coste, Salazac, Salinelles, Sanilhac-Sagriès, Sauveterre, Sauzet, Saze, Sernhac, Serviers-et-Labaume, Sommières, Souvignargues, Tavel, Théziers, Tresques, Uchaud, Uzès, Vallabrègues, Vallabrix, Vallérargues, Valliguières, Vauvert, Vénéjan, Verfeuil, Vergèze, Vers-Pont-du-Gard, Vestric-et-Candiac, Villeneuve-lès-Avignon, Villevieille,

—

Aptas [Apt] apgabalā (atrodas Voklīzas departamentā): Ansouis, Apt, Auribeau, La Bastide-des-Jourdans, La Bastidonne, Beaumettes, Beaumont-de-Pertuis, Bonnieux, Buoux, Cabrières-d’Aigues, Cabrières-d’Avignon, Cadenet, Caseneuve, Castellet-en-Luberon, Cavaillon, Cheval-Blanc, Cucuron, Gargas, Gignac, Gordes, Goult, Grambois, Joucas, Lacoste, Lagarde-d’Apt, Lagnes, Lauris, Lioux, Lourmarin, Maubec, Ménerbes, Mérindol, Mirabeau, La Motte-d’Aigues, Murs, Oppède, Pertuis, Peypin-d’Aigues, Puget, Puyvert, Robion, Roussillon, Rustrel, Saignon, Saint-Martin-de-Castillon, Saint-Martin-de-la-Brasque, Saint-Pantaléon, Saint-Saturnin-lès-Apt, Sannes, Sivergues, Taillades, La Tour-d’Aigues, Vaugines, Viens, Villars, Villelaure, Vitrolles-en-Lubéron,

—

Aviņonas [Avignon] apgabalā (atrodas Voklīzas departamentā): Avignon, Bédarrides, Caumont-sur-Durance, Châteauneuf-de-Gadagne, Courthézon, Fontainede-Vaucluse, L’Isle-sur-la-Sorgue, Jonquerettes, Morières-lès-Avignon, Le Pontet, Saint-Saturnin-lès-Avignon, Saumane-de-Vaucluse, Sorgues, Le Thor, Vedène,

—

Karpantras [Carpentras] apgabalā (atrodas Voklīzas departamentā): Bollène, Caderousse, Camaret-sur-Aigues, Châteauneuf-du-Pape, Grillon, Jonquières, Lagarde-Paréol, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Mondragon, Mornas, Orange, Piolenc, Richerenches, Sérigan, Sainte-Cécile-les-Vignes, Travaillan, Uchaux, Valréas, Violès, Visan,

—

Forkalkjē [Forcalquier] apgabalā (atrodas Augšprovansas Alpu [Alpes-de-Haute-Provence] departamentā): Aubenas-les-Alpes, Aubignosc, Authon, Banon, Bayons, Bellaffaire, Bevons, La Brillanne, Le Caire, Céreste, Châteaufort, Châteauneuf-Miravail, Châteauneuf-Val-Saint-Donat, Clamensane, Claret, Corbières-en-Provence, Cruis, Curbans, Curel, Dauphin, Entrepierres, Faucon-du-Caire, Fontienne, Forcalquier, Gigors, L’Hospitalet, Lardiers, Limans, Lurs, Mane, Manosque, Melve, Mison, Montfort, Montfuron, Montjustin, Montlaux, Montsalier, Motte-du-Caire, Nibles, Niozelles, Noyers-sur-Jabron, Les Omergues, Ongles, Oppedette, Peipin, Piégut, Pierrerue, Pierrevert, Redortiers, Reillanne, Revest-des-Brousses, Revest-du-Bion, Revest-Saint-Martin, La Rochegiron, Sainte-Croix-à-Lauze, Saint-Etienne-les-Orgues, Saint-Geniez, Saint-Maime, Saint-Martin-les-Eaux, Saint-Michell’Observatoire, Sainte-Tulle, Saint-Vincent-sur-Jabron, Salignac, Saumane, Sigonce, Sigoyer, Simiane-la-Rotonde, Sisteron, Sourribes, Thèze, Turriers, Vachères, Valavoire Valbelle, Valernes, Vaumeilh, Venterol, Villemus, Villeneuve, Volx,

—	Diņlebēnas [Digne-les-Bains] apgabalā (atrodas Augšprovansas Alpu departamentā): Château-Arnoux-Saint-Auban, L’Escale, Ganagobie, Mallefougasse, Peyruis, Volonne,

—

Briņolas [Brignoles] apgabalā (atrodas Vāras departamentā): Aiguines, Artignosc-sur-Verdon, Artigues, Aups, Barjols, Baudinard-sur-Verdon, Bauduen, Besse-sur-Issole, Bras, Brignoles, Brue-Auriac, Cabasse, Camps-la-Source, Carcès, Carnoules, La Celle, Châteauvert, Correns, Cotignac, Entrecasteaux, Esparron, Flassans-sur-Issole, Forcalqueiret, Fox-Amphoux, Garéoult, Ginasservis, Gonfaron, Mazaugues, Méounes-lès-Montrieux, Moissac-Bellevue, Montfort-sur-Argens, Montmeyan, Nans-les-Pins, Néoules, Ollières, Pignans, Plan-d’Aups-Sainte-Baume, Pontevès, Pourcieux, Pourrières, Puget-Ville, Régusse, Rians, Rocbaron, La Roquebrussanne, Rougiers, Sainte-Anastasie-sur-Issole, Saint-Julien, Saint-Martinde-Pallières, Saint-Maximin-la-Sainte-Baume, Saint-Zacharie, Les-Salles-sur-Verdon, Seillons-Source-d’Argens, Tavernes, Le Thoronet, Tourtour, Tourves, Le Val, Varages, La Verdière, Vérignon, Vinon-sur-Verdon, Vins-sur-Caramy,

—	Dragiņānas [Draguignan] apgabalā (atrodas Vāras departamentā): Saint-Antonindu-Var, Sillans-la-Cascade,

—

Tulonas [Toulon] apgabalā (atrodas Vāras departamentā): Bandol, Le Beausset, Belgentier, Bormes-les-Mimosas, La Cadière-d’Azur, Carqueiranne, Castellet, Collobrières, La Crau, Cuers, Evenos, La Farlède, La Garde, Hyères, Le Lavandou, La Londe-les-Maures, Ollioules, Pierrefeu-du-Var, Le Pradet, Le Revestles-Eaux, Riboux, Saint-Cyr-sur-Mer, Saint-Mandrier-sur-Mer, Sanary-sur-Mer, La Seyne-sur-Mer, Signes, Six-Fours-les-Plages, Solliès-Pont, Solliès-Toucas, Solliès-Ville, Toulon, La Valette-du-Var.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-46477258-0f19-4b8a-b355-9b9e51ee6f45

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/79

(2022/C 88/10)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Côtes de Bordeaux”

PDO–FR–A0987–AM04

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Agrovides noteikumi

Specifikācija papildināta ar tālāk minētajiem agrovides noteikumiem.

Nokaltušie vīnogulāji no zemesgabaliem ir jānovāc; šādu nokaltušu vīnogulāju glabāšana zemesgabalos ir aizliegta.

Vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana zemesgabalos ir aizliegta.

Ikvienam operatoram jāaprēķina un jāreģistrē tā veiktās apstrādes biežuma rādītājs (IFT).

Šo izmaiņu nolūks ir ņemt vērā sabiedrības prasības samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un labāk ņemt vērā ar vidi saistītos apsvērumus.

Vienotajā dokumentā ar šiem grozījumiem nekādas izmaiņas neievieš.

3. Datums, kurā atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Saikne

Saikne ar ģeogrāfisko izcelsmi ir atjaunināta, ņemot vērā izmaiņas pašvaldību skaitā pēc apvienošanās.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

5. Pārejas pasākumi

No specifikācijas svītro pārejas pasākumus, kuru termiņš ir beidzies.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

6. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Côtes de Bordeaux

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 11 %.

Fermentējamo cukuru saturs tajos ir ≤3g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %.

Sarkanvīniem ābolskābā un pienskābā rūgšana ir obligāta. Ikvienā vīna partijā pirms fasēšanas (izlejamie vīni) vai pēc fasēšanas ābolskābes saturs nepārsniedz 0,3 gramus uz litru.

Līdz nākamā gada 31. jūlijam pēc ražas novākšanas gaistošā skābuma saturs tajos nepārsniedz 13,26 m.ekv./l, bet pēc minētās dienas nepārsniedz 16,33 m.ekv./l.

Vīnos pirms fasēšanas vai izlejamajos vīnos kopējais SO2 saturs ir ≤ 140 mg/l.

Sarkanvīnu ražošanā galvenokārt izmanto “Merlot N” vīnogulāju šķirnes vīnogas, kuras raksturiezīmes vislabāk attīstās mālainās kaļķaugsnēs un kas sajaukumā ar “Cabernet-Sauvignon N”, “Cabernet-Franc N” un “Cot N” (vietējo iedzīvotāju vidū pazīstama ar nosaukumu “Malbec”) ļauj iegūt vīnus ar augļainu un glāsmainu garšu.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Nedzirkstoši sausie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 10,5 %.

Fermentējamo cukuru saturs tajos ir ≤ 4g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Līdz nākamā gada 31. jūlijam pēc ražas novākšanas gaistošā skābuma saturs tajos nepārsniedz 13,26 m.ekv./l, bet pēc minētās dienas nepārsniedz 16,33 m.ekv./l.

Vīnos pirms fasēšanas vai izlejamajos vīnos kopējais SO2 saturs ir ≤ 180 mg/l.

Baltvīnu ražošanā galvenokārt izmanto “Sauvignon B” vīnogas sajaukumā ar “Sémillon B” un “Muscadelle B”.

Vīniem, kuriem piešķirts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes de Bordeaux” ir noapaļota un augļaina garša un tos var uzglabāt trīs līdz desmit gadus.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Saldie nedzirkstošie baltvīni (desertvīni liquoreux)

ĪSS APRAKSTS

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija vīnos ir 14,5 %.

Fermentējamo cukuru saturs tajos pārsniedz 51 g/l.

Vīnos pirms fasēšanas vai izlejamajos vīnos kopējais SO2 saturs ir ≤ 400 mg/l.

Izņēmuma kārtā šiem vīniem pirms fasēšanas (izlejamajiem vīniem) gaistošā skābuma saturs ir tāds, kāds noteikts ar rīkojumu.

Baltvīnos ar atlikumcukuriem bieži attīstās medus un citrusu garšas.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):	12
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4. Saldie nedzirkstošie baltvīni (pussaldie [moelleux]).

ĪSS APRAKSTS

Baltvīnus ar atlikumcukuriem (pussaldie [moelleux]) darina no vīnogām ar minimālu cukuru saturu vīnogās 221g/l misā. Šie vīni ir izteikti pussaldi, maigi un izsmalcināti.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ≥ 13,5 %

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija: 15 %

Fermentējamo cukuru saturs ir 17–45 g/l

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):	11,5
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	300

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība un atstatumi

Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku stādu uz hektāru.

Maksimālais rindstarpu attālums:

—	2,50 metri vīnkokiem (vienpleca vai divplecu) Gijo formā vai atsietiem zema kordona formā;

—	un vismaz 3 metri vīnkokiem liras formā, izmantojot divu pastatņu rindu sistēmu.

Minimālais attālums starp vīnkoku stādiem rindā ir:

—	0,85 metri vīnkokiem (vienpleca vai divplecu) Gijo formā vai atsietiem zema kordona formā;

—	un vismaz 0,74 metri vīnkokiem liras formā, izmantojot divu pastatņu rindu sistēmu.

2. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas).

Vīnkokus apgriež vai nu à cots (atstājot augļzarus), vai nu à astes (atstājot koku garu) ar ne vairāk kā 45 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru un ne vairāk kā 14 vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoka.

3. Īpašie ražas novākšanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnogas saldo baltvīnu (desertvīnu liquoreux) darināšanai tiek novāktas ar rokām secīgos šķirojumos.

4. Vīna bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Attiecībā uz sarkanvīniem atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni, nepārsniedzot 15 % augstu koncentrāciju.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 % sarkanvīnos, 13 % sausajos baltvīnos un 15 % pussaldajos baltvīnos moelleux.

Desertvīni liquoreux netiek veikta nekāda bagātināšana

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie sarkanvīni

65 hektolitri no hektāra

2. Nedzirkstoši sausie baltvīni

72 hektolitri no hektāra

3. Saldie nedzirkstošie baltvīni (desertvīni liquoreux)

40 hektolitri no hektāra

4. Saldie nedzirkstošie baltvīni (pussaldie moelleux).

55 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību vai to daļu teritorijā (pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Anglade, Bassens, Baurech, Béguey, Belvès–de–Castillon, Berson, Blaye, Bouliac, Braud–et–Saint–Louis, Cadillac, Cambes, Camblanes–et–Meynac, Campugnan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Castillon-la-Bataille, Cavignac, Cénac, Cenon, Cézac, Civrac–de–Blaye, Cubnezais, Donnezac, Donzac, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Floirac, Fours, Francs, Gabarnac, Gardegan–et–Tourtirac, Générac, Gensac, Haux, Landerrouat, Langoiran, Laroque, Laruscade, Latresne, Lestiac–sur–Garonne, Les Lèves–et–Thoumeyragues, Ligueux, Lormont, Loupiac, Marcenais, Margueron, Marsas, Massugas, Mazion, Monprimblanc, Omet, Paillet, Pellegrue, Pessac–sur–Dordogne, Pineuilh, Plassac, Pleine–Selve, Pugnac pašvaldības teritorijas daļa atbilst Lafosse teritorijai pirms to apvienošanas 1974. gada 1. jūlijā, Puisseguin pašvaldības teritorijas daļa atbilst Monbadon teritorijai pirms to apvienošanas 1989. gada 1. janvārī, Quinsac, Reignac, Riocaud, Rions, La Roquille, Saint–André–et–Appelles, Saint–Androny, Saint–Aubin–de–Blaye, Saint–Avit–de–Soulège, Saint–Avit–Saint–Nazaire, Saint–Caprais–de–Bordeaux, Saint–Christoly–de–Blaye, Saint–Cibard, Saint–Ciers–sur–Gironde, Saint–Genès–de–Blaye, Saint–Genès–de–Castillon, Saint–Germain–de–Grave, Saint–Girons–d’Aiguevives, Saint–Magne–de–Castillon, Saint–Maixant, Saint–Mariens, Saint–Martin–Lacaussade, Saint–Palais, Saint–Paul, Saint–Philippe–d’Aiguille, Saint–Philippe–du–Seignal, Saint–Quentin–de–Caplong, Sainte–Foy–la–Grande, Saint–Savin, Saint–Seurin–de–Cursac, Saint–Vivien–de–Blaye, Saint–Yzan–de–Soudiac, Sainte–Colombe, Sainte–Croix–du–Mont, Sainte–Eulalie, Les Salles–de–Castillon, Saugon, Semens, Tabanac, Tayac, Le Tourne, Val–de–Livenne, Verdelais, Villenave–de–Rions un Yvrac.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Cabernet Franc N”

“Cabernet – Sauvignon N”

“Cot N – Malbec”

“Merlot N”

“Muscadelle B”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G – Fié gris”

“Sémillon B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Côtes de Bordeaux” ģeogrāfiskais apgabals Žirondas [Gironde] departamentā atrodas Garonas [Garonne], Dordoņas [Dordogne] un Žirondas [Gironde] upju krastos kalnainā vidē ar pārsvarā mālainu kaļķaugsni. Šī cilmes nosaukuma aptvertā teritorijā plešas ap pieciem galvenajiem vēsturiskajiem vīnkopības centriem Blaye, Cadillac, Castillon=la-Bataille, Francs un Sainte-Foy-la-Grande.

“Côtes de Bordeaux” vīnkopības zemes aizņem galvenokārt ielejas, kuras ir gan saldūdens, gan sālsūdens apūdeņotas. Okeāna ietekme iesniedzas dziļi sauszemē, kur Dordoņa [Dordogne] un Garona [Garonne] saplūst milzu straumē, veidojot Žirondas estuāru [estuaire de la Gironde]. “Côtes de Bordeaux” ģeomorfoloģiskajā uzbūvē līdzenums saplūst ar kalnu pakājēm, kas paceļas virs upes līmeņa un pamatā plešas dienvidrietumu virzienā, un kurā stāva kalnu nogāze veido virsmas līmeņa atšķirības no trīsdesmit līdz septiņdesmit metru augstumā, un virs kura paceļas sekundārā hidrogrāfiskā tīkla vairāk vai mazāk izvagotas plakankalnes.

Šajā plašajā novadā ir vīna ražošanai piemēroti relatīvi viendabīgi klimatiskie apstākļi: atrašanās plašu ūdens masu (Atlantijas okeāns, Žirondas [Gironde] estuārs, Garonas [Garonne] un Dordoņas [Dordogne] ielejas) tuvumā, kam ir būtiska nozīme termoregulācijā, turklāt okeāna ietekme mazina pavasara salnu sekas.

“Côtes de Bordeaux” vīniem kā senas tradīcijas pārmantotājiem raksturīgas īpašības, kurās izpaužas vides, vīnogulāju un cilvēku prasmju rezultātā panāktā dažādība. Vēstures gaitā zemesgabali tika iekopti gan pie kalnu nogāzēm, gan uz pakalniem vai arī uz plakankalnēm atkarībā no to drenāžas spējām un relatīvā topogrāfiskā novietojuma. Katru gadu 1000 vīnkopju liek lietā savu meistarību, ražojot vīnus. Katra ražotne savā vīnadārzā un noliktavā dara visu, lai izstrādātu atzītu produktu, ievērojot: prasību par stādījumu blīvumu, ierobežotu maksimālo zemesgabala noslodzi, noteikumus par galveno un papildu vīnogu šķirņu sajaukšanu, vīnu kopšanu vismaz līdz 15. martam gadā pēc ražas novākšanas.

Tāpat arī “Côtes de Bordeaux” vīnadārzu piedāvājumā ir izcils kultūras mantojums: vēsturiskas pilis, muižas un cietokšņi, romāņu baznīcas, eleganti mājokļi, ar kuriem saistās slavenu rakstnieku vai mākslinieku piemiņa. Ciemati, kuros saglabājušās šauras ieliņas, aizsargmūri un nocietinātas dzirnavas, liecina par bagātām vīnkopības un tirdzniecības tradīcijām.

Veidojot aptuveni 14 % no Bordo saražotās produkcijas, mūsdienās “Côtes de Bordeaux” vīni ir kļuvuši par ievērojamu spēlētāju Bordo vīnu valstībā. Tie liecina par tradicionālo Bordo vīnogulāju šķirņu vēsturisko bagātību un iespējām.

Nosaukums “Côtes de Bordeaux” un tā papildu ģeogrāfiskie nosaukumi savos galvenajos noieta tirgos (Francija un Beļģija) ir ieguvuši ievērojamu atpazīstamību. Pēdējo desmit gadu laikā pārdošanas apjomi lielajos mazumtirdzniecības uzņēmumos Francijā ir pieauguši par 40 % un 15 % Francijas mājsaimniecību iegādājās šī nosaukuma vīnus. Eksportā “Côtes de Bordeaux” vīni ir guvuši būtisku atpazīstamību Eiropā (it īpaši Beļģijā) un tā turpina pieaugt, it sevišķi Āzijas tirgos.

Šie nedzirkstošie vīni pārsvarā ir iegūti no galveno un papildu vīna vīnogu šķirņu sajaukuma.

Baltvīnu ražošanā galvenokārt izmanto “Sauvignon B” vīnogas sajaukumā ar “Sémillon B” un “Muscadelle B”.

Vīniem, kuriem piešķirts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes de Bordeaux” ir noapaļota un augļaina garša un tos var uzglabāt trīs līdz desmit gadus.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Côtes de Bordeaux”, kas, paredzot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Žirondas [Gironde] departaments:

Ambarès–et–Lagrave, Arbanats, Artigues–près–Bordeaux, Auriolles, Ayguemorte–les–Graves, Baigneaux, Baron, Barsac, Beautiran, Bellebat, Bellefond, Beychac–et–Caillau, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bossugan, Branne, La Brède, Budos, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Camarsac, Camiac–et–Saint–Denis, Camiran, Casseuil, Castelviel, daļa Castets un Castillon pašvaldības teritorijas atbilst Castets–en–Dorthe deleģētās pašvaldības teritorijai, Castres–Gironde, Caudrot, Caumont, Cazaugitat, Cérons, Cessac, Civrac–sur–Dordogne, Coirac, Coubeyrac, Courpiac, Créon, Croignon, Cursan, Daignac, Dardenac, Daubèze, Doulezon, Escoussans, Espiet, Les Esseintes, Faleyras, Fargues, Fargues–Saint-Hilaire, Flaujagues, Frontenac, Gauriac, Gauriaguet, Génissac, Gironde–sur–Dropt, Gornac, Grézillac, Guillac, Illats, Isle–Saint–Georges, Izon, Jugazan, Juillac, Ladaux, Landiras, Langon, Lansac, Lapouyade Léogeats, Léognan, Lignan–de–Bordeaux, Listrac–de–Durèze, Loupes, Lugaignac, Lugasson, Lussac, Madirac, Martillac, Martres, Mazères, Mombrier, Montagne, Montignac, Montussan, Morizès, Mouliets–et–Villemartin, Moulon, Mourens, Naujan–et–Postiac, Nérigean, Peujard, Le Pian–sur–Garonne, Podensac, Pompignac, Porte–de–Benauge, Portets, Le Pout, Preignac, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols–sur–Ciron, Rauzan, Roaillan, Romagne, Sadirac, Saint–Antoine–du–Queyret, Saint–Aubin–de–Branne, Saint–Brice, Saint–André–de–Cubzac, Saint–André–du–Bois, Saint–Brice, Saint–Christophe–des–Bardes, Saint–Ciers–de–Canesse, Saint–Emilion, Saint–Etienne–de–Lisse, Saint–Exupéry, Saint–Félix–de–Foncaude, Saint–Ferme, Saint–Genès–de–Lombaud, Saint–Genis–du–Bois, Saint–Germain–du–Puch, Saint–Hilaire–du–Bois, Saint–Hippolyte, Saint–Jean–de–Blaignac, Saint–Laurent–d’Arce, Saint–Laurent–du–Bois, Saint–Laurent–du–Plan, Saint–Laurent–des–Combes, Saint–Léon, Saint–Loubert, Saint–Loubès, Saint–Macaire, Saint–Martial, Saint–Martin–de–Sescas, Saint–Médard–d’Eyrans, Saint–Michel–de–Rieufret, Saint–Morillon, Saint–Pierre–de–Bat, Saint–Pierre–de–Mons, Saint–Pey–d’Armens, Saint–Pey–de–Castets, Saint–Pierre–d’Aurillac, Saint–Quentin–de–Baron, Saint–Selve, Saint–Sulpice–et–Cameyrac, Saint–Sulpice–de–Faleyrens, Saint–Sulpice–de–Pommiers, Saint–Trojan, Saint–Vincent–de–Paul, Saint–Vincent–de–Pertignas, Sainte–Florence, Sainte–Foy–la–longue, Sainte–Radegonde, Sainte–Terre, Salleboeuf, Samonac, Sauternes, La Sauve, Soulignac, Soussac, Targon, Tauriac, Teuillac, Tizac–de–Curton, Tizac–de–Lapouyade, Toulenne, Tresses, Vignonet, Villeneuve un Virelade.

—

Dordoņas [Dordogne] departamentā:

Bergerac, Bonneville–et–Saint–Avit–de–Fumadière, Bosset, Cunèges, Le Fleix, La Force, Fraisse, Gageac–et–Rouillac, Gardonne, Ginestet, Lamonzie–Saint–Martin, Lamothe–Montravel, Les Lèches, Lunas, Mescoules, Minzac, Monbazillac, Monestier, Monfaucon, Montazeau, Montcaret, Nastringues, Pomport, Port–Sainte–Foy–et–Ponchapt, Prigonrieux, Razac–de–Saussignac, Ribagnac, Rouffignac–de–Sigoulès, Saint–Antoine–de–Breuilh, Saint–Georges–de–Blancaneix, Saint–Géry, Saint–Méard–de–Gurçon, Saint–Michel–de–Montaigne, Saint–Pierre–d’Eyraud, Saint–Seurin–de–Prats, Saint–Vivien, Saussignac, Sigoulès et Flaugeac, Thénac, Vélines un Villefranche-de-Lonchat.

—	Piejūras Šarantas [Charente–Maritime] departamentā: Saint–Georges–des–Agoûts.

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Nosaukumu drīkst papildināt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Blaye”, “Cadillac”, “Castillon”, “Francs” vai “Sainte-Foy” vīniem, kuri atbilst ražošanas nosacījumiem, kādi noteikti attiecībā uz šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības — “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux” — nosaukumu.

Lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Kopējais identifikators

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Bordeaux”, kas vai nu ir, vai nav papildināts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Blaye”, “Cadillac”, “Castillon”, “Francs” vai “Sainte-Foy”, apzīmēto vīnu marķējumā ir ietverts kopējais identifikators atbilstoši spēkā esošās hartas noteikumiem, kuru pieņēmusi grupa un kura atrodas visu tirgus dalībnieku rīcībā.

Mazāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar reģistrēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta,

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Marķējuma norādes

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes de Bordeaux”, kas papildināts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Sainte-Foy”, apzīmētajiem baltvīniem ar fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturu no 17 līdz 45 gramiem uz litru nosaukumā ir pievienota norāde “moelleux”.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-ecf05533-907b-480f-977d-56a768e55c78

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/87

(2022/C 88/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Bordeaux”

PDO-FR-A0821-AM07

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Pielikumā tika norādīts 2021. gada 3. jūnija datums, kas attiecas uz Saint-Estèphe, Pomerol un Liborno pašvaldību robežu noteikšanu.

Šis grozījums izdarīts, lai pievienotu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala izmaiņas. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šiem grozījumiem nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

“Bordeaux”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Nedzirkstoši sausie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošiem sausajiem baltvīniem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %;

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l. Šo saturu var paaugstināt līdz 5 g/l, ja kopējais skābums ir ≥ 2,7 g/l H2SO4.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13 %.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l;

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 180 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Sausie baltvīni, kas iegūti no vīnogu šķirnes “Sauvignon B”, ir ļoti aromātiski, svaigi un augļaini ar ziedu un citrusaugļu niansēm. Šķirne “Sémillon B” nodrošina vīnam pilnmiesīgumu un krēmīgumu, bet šķirne “Muscadelle B” piešķir tam ziedus atgādinošas aromāta nianses. Vīnu maisījumā blakusšķirnes palielina skābumu un dara izteiktākas citrusaugļiem piemītošās nianses. Šie veldzējošie vīni ir ļoti piemēroti patēriņam, kad tie vēl ir jauni (vienu vai divus gadus).

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

2. Nedzirkstošie baltvīni ar atlikumcukuriem

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošajiem baltvīniem ar fermentējamiem cukuriem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %;

—	fermentējamo cukuru saturs ir > 5 g/l un ≤ 60 g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13,5 %.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l;

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 250 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Baltvīnus ar fermentējamiem cukuriem veido no šķirnes “Sémillon B”, kas dod apaļīgus un pilnestīgus vīnus zeltainā krāsā, ar cukurā konservētu augļu aromātu; šie vīni var būt arī apvienojumā ar šķirni “Sauvignon B”, kas tad piešķir tiem svaigumu. Šos vīnus var gan dažus gadus izturēt, gan arī baudīt jaunus.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	250

3. Nedzirkstošie sārtvīni

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošajiem sārtvīniem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %;

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l. Šo saturu var paaugstināt līdz 5 g/l, ja kopējais skābums ir ≥ 2,7 g/l H2SO4;

—	grozīta krāsu intensitāte (DO420 + DO520 + DO620) ≤ 1,1.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13 %.

Pirms fasēšanas

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l;

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 180 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Pēc izskata sārtvīnu ietērps ir no bāli sārta līdz vairāk izteikti sārtam atkarībā no izmantotā paņēmiena (tieša presēšana, viegla macerācija vai “noasiņošana” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar melno vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu]), un tiem piemīt augļainuma vai ziedu nianšu buķete, ko bagātina struktūrainība, kurā apaļīgums labi sabalansēts ar dzīvīgumu. Kad šos vīnus nobauda, tie lieliski pauž savu dāsnumu. Šie vīni ir ļoti piemēroti patēriņam, kad tie vēl ir jauni (vienu vai divus gadus).

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

4. Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošajiem sarkanvīniem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %;

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l;

—	ābolskābes saturs ir ≤ 0,3 g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13,5 %.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l;

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 140 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Sarkanvīni, kuri bieži vien iegūti galvenokārt no šķirnes “Merlot N”, ir elastīgi, augļaini un tikai nedaudz skābeni; labas un vienmērīgi un bagātīgi nobriedušas ražas gados tos var darīt svaigākus, izmantojot šķirnes “Petit verdot N” un “Cot N” ar tām raksturīgo skābenumu. Taču galveno maisījumu veido, šķirni “Merlot N” apvienojot ar šķirni “Cabernet-Sauvignon N”, bet mazākā mērā – ar šķirni “Cabernet-franc N”; abas pēdējās piešķir vīniem aromāta nianšu daudzveidību un tanīniem piemītošu spēku, kas ļauj tiem saglabāt un pilnveidot tiem raksturīgo garšas buķeti.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība, rindstarpu platums

Audzēšanas prakse

Attiecībā uz zemesgabaliem, kas apstādīti no 2008. gada 1. augusta, minimālā stādījumu biezība ir 4 000 vīnkoki uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem. Šo biezību var samazināt līdz 3 300 augiem uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem.

2. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnkoku vainagu drīkst veidot, vai nu atstājot augļzarus (pēc īsās apgriešanas metodes, ko sauc par “à cots”), vai pēc garās apgriešanas metodes (ko sauc par “à astes” jeb “garkoku-”). “Merlot N”, “Sémillon B” un “Muscadelle B” šķirnes vīnogulājiem uz hektāru platības nedrīkst būt vairāk par 45 000 vīnstīgu pumpuru, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem. Pārējo šķirņu vīnogulājiem, arī “Cabernet-franc N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G”, uz hektāru platības pēc apgriešanas nedrīkst būt vairāk par 50 000 vīnstīgu pumpuru, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 20 vīnstīgu pumpuriem. Pēc atpumpurošanas auglīgo zaru skaits uz katru vīnkoku nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

—	šķirnēm “Merlot N”, “Sémillon B” un “Muscadelle B” – 12 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir vismaz 4 000, 15 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir mazāks par 4 000;

—	šķirnēm “Cabernet-franc N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G” – 14 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir vismaz 4 000, 17 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir mazāks par 4 000.

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenz skalas). Atpumpurošanu veic pirms augļu aizmešanās.

3. Īpašā vīndarības metode

Lai gatavotu vīnus, kas nav tie, kurus drīkst apzīmēt ar norādi “clairet”, attiecībā uz vīnogu misu atļauts lietot enoloģisko ogli, taču to drīkst darīt tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu apjoma, ko ražas gadā pagatavojis attiecīgais vīndaris.

4. Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Bagātināšana ar sarkanvīnu daļēju koncentrāciju ir atļauta ar nosacījumu, ka spirta tilpumkoncentrācija šādi bagātinātajos vīna apjomos nepārsniedz 15 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija šajos vīnos nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

—	sarkanvīnos un baltvīnos ar fermentējamiem cukuriem pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 %;

—	sārtvīnos un sausajos baltvīnos pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	Nedzirkstošie baltvīni (sausie un ar fermentējamiem cukuriem)

77 hektolitri no hektāra

2.	Nedzirkstošie sārtvīni

72 hektolitri no hektāra

3.	Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnadārzos, kur stādījumu biezība ir ≥ 4 000 vīnkoku/ha

68 hektolitri no hektāra

4.	Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnadārzos, kur stādījumu biezība ir < 4 000 vīnkoku/ha

64 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana notiek šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā (pēc 2021. gada 1. janvāra oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora):

Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Arcins, Arsac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Avensan, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bégadan, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Birac, Blaignac, Blaignan-Prignac, Blanquefort, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelnau-de-Médoc, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Cissac-Médoc, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Civrac-en-Médoc, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Couquèques, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Cussac-Fort-Médoc, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Escoussans, Espiet, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gaillan-en-Médoc, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grayan-et-l’Hôpital, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jau-Dignac-et-Loirac, Jugazan, Juillac, La Brède, La Lande-de-Fronsac, La Réole, La Rivière, La Roquille, La Sauve, Labarde, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamarque, Lamothe-Landerron, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Le Bouscat, Le Fieu, Le Haillan, Le Nizan, Le Pian-Médoc, Le Pian-sur-Garonne, Le Pout, Le Puy, Le Taillan-Médoc, Le Tourne, Le Verdon-sur-Mer, Léogeats, Léognan, Les Artigues-de-Lussac, Les Billaux, Les Eglisottes-et-Chalaures, Les Esseintes, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Les Peintures, Les Salles, Lesparre-Médoc, Lestiac-sur-Garonne, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Listrac-Médoc, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Ludon-Médoc, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Macau, Madirac, Maransin, Marcenais, Margaux-Cantenac, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulis-en-Médoc, Moulon, Mourens, Naujac-sur-Mer, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Noaillac, Noaillan, Omet, Ordonnac, Paillet, Parempuyre, Pauillac, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Porte-de-Benauge, Portets, Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Puybarban, Puynormand, Queyrac, Quinsac, Rauzan, Reignac, Rimons, Riocaud, Rions, Roaillan, Romagne, Roquebrune, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Sainte-Colombe, Saint-Côme, Sainte-Croix-du-Mont, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Estèphe, Saint-Etienne-de-Lisse, Sainte-Eulalie, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Sainte-Hélène, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Sainte-Radegonde, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cadourne, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Sainte-Terre, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saint-Yzans-de-Médoc, Salaunes, Salleboeuf, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulac-sur-Mer, Soulignac, Soussac, Soussans, Tabanac, Taillecavat, Talais, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Tresses, Uzeste, Val-de-Livenne, Val de Virvée, Valeyrac, Vayres, Vendays-Montalivet, Vensac, Vérac, Verdelais, Vertheuil, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac, Yvrac.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Carmenère N”

“Cot N” – “Malbec”

“Merlot N”

“Muscadelle B”

“Petit Verdot N”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

“Semillon B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir vīna ražošanai piemēroti relatīvi viendabīgi klimatiskie apstākļi: lielu ūdensobjektu tuvums (Atlantijas okeāns, Žirondas estuārs, Garonnas un Dordoņas ieleja), kam ir liela termoregulējoša nozīme. Taču okeāna mīkstinošā ietekme uz pavasara salnām mazinās tādā mērā, kādā attiecīgais apvidus atrodas attālāk no jūras un lielajām ielejām un tuvāk Landes, Saintonge un Double Périgourdine mežu masīviem. Ar šīm īpatnībām izskaidrojams tas, ka noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ziemeļpusē un dienvidu-dienvidrietumu pusē vīnogulāju stādījumu nav daudz. Ģeogrāfiskais apgabals aptver 494 pašvaldību teritoriju Žirondas departamentā, kur pavisam ir 535 pašvaldības, izņemot departamenta dienvidrietumu daļu, kurā vīnogas neaudzē, bet nodarbojas ar mežsaimniecību.

Bordo reģiona šķirņu vīnogulājiem, ko audzē turienes okeāna piekrastes klimata apstākļos, jau kopš XVII un XVIII gadsimta vajadzēja balsta kārtis; vēlāk plaši ieviesa režģus, lai nodrošinātu piemērotu audzējamās ražas sadalījumu un netraucētas hlorofila veidošanās norisēm pietiekami lielu lapotnes virsmu, lai vīnogas sasniegtu optimālu gatavības pakāpi. Dažādi augšņu tipi un dažāds zemesgabala vērsums pret debespusēm prasīja attiecīgu selekcijas darbu un dažādo šķirņu pielāgošanu atkarībā no vides īpašībām. Tā var izdalīt četrus dažādus tipus:

—	māla un kaļķakmens augsnes un merģeļaina kaļķakmens augsnes, kuras ir ļoti izplatītas nogāzēs un kurās ļoti labi aug “Merlot N” šķirnes vīnogulāji;

—	silīcija augsnes ar mālu un kaļķakmens piejaukumiem; tās lieliski noder “Merlot N” un “Sauvignon B” šķirnes vīnogulāju audzēšanai;

—	skābas lesivētas augsnes (ko reģionā sauc par “boulbènes”) ar sīkām kramzemes daļiņām; tās ir piemērotas sauso baltvīnu ražošanai;

—	oļainas augsnes, ko veido grants, kvarca grants ar noapaļotām šķautnēm un vairāk vai mazāk rupja smilts; tur veidotas labi drenētas un siltas terases, kas lieliski piemērotas vīnogulājiem, it īpaši “Cabernet-Sauvignon N” šķirnei.

Vīnogulāju šķirņu piemērotība, biofiziskās vides dažādība, vīnogulāju kopšanas veids un vīndarības paņēmieni dod savdabīga stila vīnus, kuru aromāta niansēm raksturīga liela daudzveidība. Pateicoties ostai un ciešajām vēsturiskajām saitēm ar citām tautām, Bordo pilsēta jau ļoti agri bija izveidojusi labi strukturētu un spēcīgu tirdzniecību, tāpēc “Bordeaux” vīnadārzi vienmēr ir bijuši vērsti ar skatu uz pārējo pasauli, izmantojot vai izplatot tehniskus jauninājumus, veicinot saimniecību dinamismu un tādējādi palīdzot nostiprināt, attīstīt un eksportēt savu zinātību, taču vienmēr ievērojot gadsimtiem senās ieražas. Pēc tam kad 1152. gadā Akvitānijas hercogiene Eleonora bija devusies laulībā ar Henriju II Plantagenetu, topošo Anglijas karali, tirdzniecisko sakaru attīstība rosināja angļus importēt “Bordeaux” vīnus, kurus gaišās krāsas dēļ viņi nosauca par “Claret”. Šī tradīcija laika gaitā nav zudusi, un mūsdienās tā saglabājusies šo vīnu apzīmēšanai izmantojamo norāžu “clairet” un “claret” veidā. XVII gadsimtā līdz ar jaunu patērētāju parādīšanos sākās jauns tirdzniecības laikmets. Eksports joprojām saglabājas kā viena no “Bordeaux” vīnu izplatīšanas stiprajām pusēm. Viena trešdaļa saražotā apjoma tiek izplatīta vairāk nekā 150 valstīs. Ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu apzīmētas vīna produkcijas ražošana, kas ir Žirondas departamenta galvenais ienākumu avots, lielā mērā ir veicinājusi lauku un pilsētu ainaviskās vides veidošanu un vietējās arhitektūras attīstību (vīndaru muižu pilis, vīna pagrabi). Departamenta galvenajās pilsētās ir upju ostas, kuru galvenais attīstības faktors ir bijusi vīna tirdzniecība.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas atkāpes veidā noteikts tādu vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai, kurus drīkst apzīmēt ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Bordeaux”, kas var būt papildināts ar norādēm “clairet” un “claret”, veido šādu pašvaldību teritorija (pēc 2021. gada 1. janvāra oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora):

—	Dordogne departamentā: Le Fleix, Fougueyrolles, Gageac-et-Rouillac, Gardonne, Minzac, Pomport, Port-Sainte-Foy-et-Ponchapt, Razac-de-Saussignac, Saint-Antoine-de-Breuilh, Saint-Seurin-de-Prats, Saussignac, Thénac, Villefranche-de-Lonchat.

—	Lot-et-Garonne departamentā: Baleyssagues, Beaupuy, Cocumont, Duras, Esclottes, Lagupie, Loubès-Bernac, Sainte-Colombe-de-Duras, Savignac-de-Duras, Villeneuve-de-Duras.

Ģeogrāfiskie nosaukumi. Papildinformācija

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šāda veida vīnam, jo īpaši attiecībā uz analītiskajiem standartiem, ar ACVN “Bordeaux” apzīmētos sarkanvīnus var papildināt ar norādi “claret”, bet tumšos sārtvīnus – ar norādi “clairet”.

Attiecībā uz baltvīniem ACVN “Bordeaux” var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Haut-Benauge” – saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šim papildu ģeogrāfiskajam nosaukumam, jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu, vīnogu šķirnēm, ražu un analītiskajiem standartiem.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ģeogrāfisko nosaukumu “Haut-Benauge” uzreiz pēc kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Bordeaux” ieraksta ar burtiem, kuru izmēri gan augstumā, gan platumā nedrīkst pārsniegt to burtu izmērus, kādi izmantoti minētā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Tiesiskais regulējums

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

To baltvīnu marķējumā, kuros fermentējamo cukuru saturs ir augstāks par 5 gramiem uz litru un zemāks par 60 gramiem uz litru, norāda šo saturu tādu, kāds tas tajos ir faktiski, kā noteikts Kopienas noteikumos.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielāko ģeogrāfisko vienību – “Vin de Bordeaux”. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-d06dfa30-84d5-4e29-8239-cbc0e6cd9793

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/95

(2022/C 88/12)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Bordeaux supérieur”

PDO-FR-A0306-AM06

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskā apgabala un tiešā tuvumā esošā apgabala pašvaldības ir atjauninātas saskaņā ar administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru.

Apgabala robežas paliek nemainīgas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Pielikumā pievienots pašvaldību Saint-Estèphe, Pomerol un Libourne robežu noteikšanas datums – 2021. gada 3. jūnijs.

Šis grozījums izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala izmaiņas. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Atsauce uz pārbaudes struktūru

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Bordeaux supérieur

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie baltvīni ar fermentējamiem cukuriem

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošiem baltvīniem:

—	spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir ≥ 12 %;

—	fermentējamo cukuru saturs ir > 17 g/l.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l;

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 260 mg/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 15 %.

Baltvīnus ar fermentējamiem cukuriem ražo no šķirnes “Sémillon B”, kas nodrošina noapaļotus un pilnestīgus vīnus zeltainā krāsā, ar cukurā konservētu augļu aromātu; dažkārt šie vīni var būt apvienoti ar šķirni “Sauvignon B” vai “Muscadelle B”, kas piešķir tiem svaigumu. Šie vīni ir piemēroti uzglabāšanai (no 4 līdz 8 gadiem), un tiem piemīt medus un garšvielu, kā arī bieži vien ziedu, aromāts.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	300

2. Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Nedzirkstošajiem sarkanvīniem:

—	spirta dabiskā tilpumkoncentrācija ir ≥ 11 %;

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l;

—	ābolskābes saturs ir ≤ 0,3 g/l.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l;

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 140 mg/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13,5 %.

Sarkanvīni, ko galvenokārt iegūst no šķirņu “Merlot” un “Cabernet-Sauvignon” maisījuma, retāk – “Merlot” un “Cabernet Franc” šķirņu maisījuma, ir noapaļoti, pilnestīgi un strukturēti. Jauniem vīniem parasti piemīt svaigu un cukurā konservētu sarkano augļu aromāts, kas bieži, vīniem nogatavojoties, iegūst garšvielu un vārītu augļu notis.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Stādījumu biezība – rindstarpu platums

Audzēšanas prakse

Attiecībā uz zemesgabaliem, kas apstādīti no 2008. gada 1. augusta, minimālā stādījumu biezība ir 4 500 vīnkoki uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,20 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem.

Šo biezību var samazināt līdz 3 300 vīnkokiem uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 1 metriem. Apgriešanas noteikumi

2. Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnkoku vainagu drīkst veidot, vai nu atstājot augļzarus (pēc īsās apgriešanas metodes, ko sauc par “à cots”), vai pēc garās apgriešanas metodes (ko sauc par “à astes” jeb “garkoku-”). “Merlot N”, “Sémillon B” un “Muscadelle B” šķirnes vīnogulāju gadījumā uz hektāru platības nedrīkst būt vairāk par 40 000 vīnstīgu pumpuriem, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 17 vīnstīgu pumpuriem. Pārējo šķirņu vīnogulājiem, tostarp “Cabernet-franc N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G”, uz hektāru platības pēc apgriešanas nedrīkst būt vairāk par 45 000 vīnstīgu pumpuriem, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 19 vīnstīgu pumpuriem. Pēc atpumpurošanas auglīgo zaru skaits uz katru vīnkoku nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

—	šķirnēm “Merlot N”, “Sémillon B” un “Muscadelle B” – 11 auglīgo zaru uz katru no vīnkokiem, ja stādījumu biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru, 14 auglīgo zaru uz katru no vīnkokiem, ja stādījumu biezība ir mazāka par 4 500 vīnkoku uz hektāru;

—

citām šķirnēm, tostarp “Cabernet-franc N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G” – 13 auglīgo zaru uz katru no vīnkokiem, ja stādījumu biezība ir vismaz 4 500 vīnkoku uz hektāru, 16 auglīgo zaru uz katru no vīnkokiem, ja stādījumu biezība ir mazāka par 4 500 vīnkoku uz hektāru.

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas).

Atpumpurošanu veic pirms augļu aizmešanās.

3. Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīniem nepārsniedz 15 %.

Bagātināšana ar sarkanvīnu daļēju koncentrāciju ir atļauta ar nosacījumu, ka spirta tilpumkoncentrācija šādi bagātinātajos vīna apjomos nepārsniedz 15 %.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. Nedzirkstošie baltvīni ar fermentējamiem cukuriem

60 hl no hektāra

2. Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnogulāju stādījumu biezība ir ≥ 4 500 vīnkoku/ha

66 hl no hektāra

3. Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnogulāju stādījumu biezība ir ≥ 4 000 vīnkoku/ha un < 4 500 vīnkoku/ha

55 hl no hektāra

4. Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnogulāju stādījumu biezība ir ≥ 3 300 vīnkoku/ha un < 4 000 vīnkoku/ha

50 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā (pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Arcins, Arsac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Avensan, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bégadan, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Birac, Blaignac, Blaignan-Prignac, Blanquefort, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelnau-de-Médoc, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Cissac-Médoc, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Civrac-en-Médoc, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Couquèques, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Cussac-Fort-Médoc, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Escoussans, Espiet, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gaillan-en-Médoc, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grayan-et-l’Hôpital, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jau-Dignac-et-Loirac, Jugazan, Juillac, La Brède, La Lande-de-Fronsac, La Réole, La Rivière, La Roquille, La Sauve, Labarde, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamarque, Lamothe-Landerron, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Le Bouscat, Le Fieu, Le Haillan, Le Nizan, Le Pian-Médoc, Le Pian-sur-Garonne, Le Pout, Le Puy, Le Taillan-Médoc, Le Tourne, Le Verdon-sur-Mer, Léogeats, Léognan, Les Artigues-de-Lussac, Les Billaux, Les Eglisottes-et-Chalaures, Les Esseintes, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Les Peintures, Les Salles, Lesparre-Médoc, Lestiac-sur-Garonne, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Listrac-Médoc, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Ludon-Médoc, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Macau, Madirac, Maransin, Marcenais, Margaux-Cantenac, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulis-en-Médoc, Moulon, Mourens, Naujac-sur-Mer, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Noaillac, Noaillan, Omet, Ordonnac, Paillet, Parempuyre, Pauillac, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Porte-de-Benauge, Portets, Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Puybarban, Puynormand, Queyrac, Quinsac, Rauzan, Reignac, Rimons, Riocaud, Rions, Roaillan, Romagne, Roquebrune, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Sainte-Colombe, Saint-Côme, Sainte-Croix-du-Mont, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Estèphe, Saint-Etienne-de-Lisse, Sainte-Eulalie, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Sainte-Hélène, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Sainte-Radegonde, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cadourne, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Sainte-Terre, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saint-Yzans-de-Médoc, Salaunes, Salleboeuf, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulac-sur-Mer, Soulignac, Soussac, Soussans, Tabanac, Taillecavat, Talais, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Tresses, Uzeste, Val-de-Livenne, Val de Virvée, Valeyrac, Vayres, Vendays-Montalivet, Vensac, Vérac, Verdelais, Vertheuil, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac, Yvrac.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Carmenère N”

“Cot N” – “Malbec”

“Merlot N”

“Muscadelle B”

“Petit Verdot N”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon Gris G” – “Fié Gris”

“Sémillon B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Bordo reģiona šķirņu vīnogulājiem, ko audzē turienes okeāna piekrastes klimata apstākļos, jau kopš XVII un XVIII gadsimta vajadzēja balsta kārtis (“échalas”); vēlāk plaši ieviesa režģus, lai nodrošinātu piemērotu audzējamās ražas sadalījumu un netraucētas hlorofila veidošanās norisēm pietiekami lielu lapotnes virsmu, lai vīnogas sasniegtu optimālu gatavības pakāpi. Dažādi augšņu tipi un dažāds zemesgabala vērsums pret debespusēm prasīja attiecīgu selekcijas darbu un dažādo šķirņu pielāgošanu atkarībā no vides īpašībām; tas izskaidro vēsturisko pievēršanos vīnu ražošanai no vairāku vīnogu šķirņu maisījuma. Tā var izdalīt četrus dažādus tipus:

—	māla un kaļķakmens augsnes un merģeļaina kaļķakmens augsnes, kuras ir ļoti izplatītas nogāzēs un kurās ļoti labi aug “Merlot N” šķirnes vīnogulāji;

—	silīcija augsnes ar mālu un kaļķakmens piejaukumiem; tās lieliski noder, piemēram, “Merlot N” un “Sauvignon B” šķirnes vīnogulāju audzēšanai;

—	skābas lesivētas augsnes (“boulbènes”) ar sīkām kramzemes daļiņām; tās ir vieglas un piemērotas baltvīnu ražošanai;

—	oļainas augsnes, ko veido grants, kvarca grants ar noapaļotām šķautnēm un vairāk vai mazāk rupja smilts; tās veido labi drenētas un siltas terases, kas lieliski piemērotas vīnogulājiem, it īpaši “Cabernet-Sauvignon N” šķirnei.

Aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Bordeaux supérieur” atbilst prasībām, kuras ražotāji gadu gaitā sev ir izvirzījuši, salīdzinot ar “Bordeaux”, attiecībā uz stādījumu biezību (kas ir lielāka), apgriešanas paņēmieniem (pumpuru skaits ir mazāks) un maksimālo vīnogulāju noslodzi uz zemesgabalu (kas ir mazāka). Šie ražošanas apstākļi ļauj iegūt koncentrētākus vīnus, kuru minimālais cukura saturs un minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir augstāka nekā “Bordeaux” aizsargātā cilmes vietas nosaukuma gadījumā. ACVN “Bordeaux supérieur” sarkanvīni un baltvīni ir īpaša veida vīni. Tie izceļas ar harmoniju, eleganci, bagātīgiem aromātiem un labu līdzsvaru, ar īpašībām, kas padara tos piemērotus uzglabāšanai un kas cita starpā iegūtas, pateicoties daudzveidīgai biofizikālajai videi, izmantotajām vīnogulāju šķirnēm, vīnogulāju kopšanas veidam un vīndarīšanas procesam. Bordo reģiona osta un ciešās vēsturiskās saites ar citām valstīm kalpoja par iemeslu tam, ka drīz vien tika nodibinātas noturīgas un strukturētas tirdzniecības attiecības, un šī reģiona vīna dārzi vienmēr ir bijuši orientēti uz pārējo pasaules daļu. Spējot gūt labumu no tehniskajiem jauninājumiem un izplatīt tos, saimniecību dinamika tika palielināta, ļaujot tām nostiprināt, attīstīt un eksportēt savas zināšanas, vienmēr ievērojot sentēvu paražas. Akvitānijas hercogienes Eleonoras 1152. gadā noslēgtā laulība ar nākamo Anglijas karali Henriju Plantagenetu pavēra ceļu plašai tirdzniecībai. Angļi eksportēja pārtiku, tekstilizstrādājumus un metālus un importēja Bordo reģiona vīnus. XVII gadsimtā līdz ar jaunu patērētāju parādīšanos sākās jauns tirdzniecības laikmets. Eksports joprojām veido lielu daļu no Bordo reģiona vīnu pārdošanas apjoma, un tādējādi zināšanas, tēls un reputācija, kas saistīta ar ACVN “Bordeaux supérieur” vīniem, no kuriem divas trešdaļas joprojām tiek pildītas pudelēs vīna darītavā, izplatās arī visā pasaulē. Šiem vīniem ir daudzveidīgāka struktūra nekā ACVN “Bordeaux” vīniem, un tos var uzglabāt ilgāk, līdz pat 5 vai 6 gadiem.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Fasēšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas atkāpes veidā noteikts vīnu raudzēšanai, gatavošanai un kopšanai, veido šādu administratīvi teritoriālo vienību teritorija, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—	Dordoņas [Dordogne] departamentā: Le Fleix, Fougueyrolles, Gageac-et-Rouillac, Gardonne, Minzac, Pomport, Port-Sainte-Foy-et-Ponchapt, Razac-de-Saussignac, Saint-Antoine-de-Breuilh, Saint-Seurin-de-Prats, Saussignac, Thénac un Villefranche-de-Lonchat;

—	Lo un Garonnas [Lot-et-Garonne] departamentā: Baleyssagues, Cocumont, Duras, Esclottes, Loubès-Bernac, Sainte-Colombe-de-Duras, Savignac-de-Duras un Villeneuve-de-Duras.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības – “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux” – nosaukumu. Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-354b6f94-55e6-43d7-b232-33022fa4b246

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/101

Vīna nozares nosaukuma produkta specifikācijas standarta grozījuma apstiprināšanas paziņojuma publikācija saskaņā ar Komisijas 2018. gada regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2022/C 88/13)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Médoc”

PDO-FR-A0730-AM04

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. novembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Oficiālais administratīvi teritoriālo vienību klasifikators

Ģeogrāfiskajā apgabalā un tiešās apkaimes apgabalā esošo pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora datiem.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas nav mainītas.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Pielikumā, kurā uzskaitītas sanāksmes, kurās kompetentā valsts komiteja apstiprinājusi noteiktā zemesgabalu apgabala robežas, ir pievienots datums – 2021. gada 3. jūnijs.

Šis grozījums izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Transportēšana starp atļautajām noliktavām

Svītrots I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, no kura atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

4. Pārejas pasākumi

No specifikācijas svītroti pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies.

Šis grozījums neietver nekādus grozījumus vienotajā dokumentā.

5. Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Šā grozījuma dēļ izmaiņas vienotajā dokumentā nav vajadzīgas.

6. Saikne ar izcelsmes vietu

Līdz ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora atjaunināšanu pašvaldību skaits ir mainījies no 51 uz 50, tāpēc saikne ir attiecīgi mainīta.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Médoc

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Produkts ir nedzirkstošie sarkanvīni, kas ir lieliski piemēroti izturēšanai. Šos intensīvas krāsas un tanīniem bagātos vīnus iegūst galvenokārt no vīnogām, kas pieder pie “Cabernet-sauvignon N” (galvenā šķirne), apvienojumā ar “Merlot N” šķirnes vīnogām, bet mazākā mērā ar “Cabernet franc N” un “Petit Verdot N”, vai – vēl retāk – ar “Cot N” un “Carmenère N”. Šķirne “Cabernet-Sauvignon N” piešķir “Médoc” vīniem garšvielām piemītošas nianses. Šķirne “Merlot N” piešķir vīniem sātīgumu, maigumu un sarkanaugļu aromātu buķeti. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina apvienojums ar šķirnēm “Cabernet franc N” vai “Petit Verdot N”, kura piešķir vīniem arī svaigumu.

Pēc bagātināšanas to spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

To spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 11 %.

Ikvienā vīna partijā, ko tirgo kā izlejamo vīnu vai fasētu vīnu:

—	fermentējamo cukuru saturs (glikoze + fruktoze) nepārsniedz 3 g/l;

—	ābolskābes saturs nepārsniedz 0,2 g/l.

Vīnos, kurus līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko ražas gadam, tirgo kā izlejamo vīnu vai kā fasētu vīnu, gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 12,25 m.ekv./l. Pēc minētā datuma maksimālais gaistošā skābuma saturs šajos vīnos nedrīkst pārsniegt 16,33 m.ekv./l.

Katras partijas vīnā, ko tirgo kā izlejamo vīnu, sēra dioksīda saturs nepārsniedz 140 miligramus uz litru.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	16,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1.	Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni ūdens satura pazemināšanai, taču nepārsniedzot 15 % augstu koncentrāciju. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

2.	Vīnkoku stādījumu veidošana

Audzēšanas prakse

Biezība Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku stādu uz hektāru. Rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 2 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

Apgriešanas noteikumi Vīnkoku apgriešana ir obligāta. Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenz skalas). Vīnogulājus apgriež, to vainagu veidojot

—	pēc Gijo vai “Médoc” metodes dubultā formā, koku veidojot garu ar diviem augļzariem ar ne vairāk par 5 vīnstīgu pumpuriem katrā augļzarā;

—	pēc Gijo metodes vienkāršā un jauktā formā, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 7 vīnstīgu pumpuriem;

—	pēc īsās apgriešanas metodes četrzaru vēdekļa veidā vai divkordonu augļzaru veidā, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1.	65 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā (pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Arcins, Arsac, Avensan, Bégadan, Blaignan-Prignac, Blanquefort, Castelnau-de-Médoc, Cissac-Médoc, Civrac-en-Médoc, Couquèques, Cussac-Fort-Médoc, Gaillan-en-Médoc, Grayan-et-l’Hôpital, Jau-Dignac-et-Loirac, Labarde, Lamarque, Lesparre-Médoc, Listrac-Médoc, Ludon-Médoc, Macau, Margaux-Cantenac, Moulis-en-Médoc, Naujac-sur-Mer, Ordonnac, Parempuyre, Pauillac, Le Pian-Médoc, Queyrac, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Estèphe, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Sauveur, Saint-Seurin-de-Cadourne, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Yzans-de-Médoc, Sainte-Hélène, Salaunes, Soulac-sur-Mer, Soussans, Le Taillan-Médoc, Talais, Valeyrac, Vendays-Montalivet, Vensac, Le Verdon-sur-Mer un Vertheuil.

7. Galvenā vīna vīnogu šķirne

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Carménère N”

“Got N” – “Malbec”

“Merlot N”

“Petit Verdot N”

8. Vīna vai vīnu apraksts

Ar kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Médoc” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas Žirondas departamentā Garonnas [Garonne] upes kreisajā krastā un turpinājumā tas aizņem arī Žirondas [Gironde] kreiso krastu uz ziemeļiem no Bordo. Médoc pussalas vīnogu audzēšanas apgabals plešas gandrīz 80 kilometrus no ziemeļiem uz dienvidiem un nedaudz vairāk par desmit kilometriem no austrumiem uz rietumiem un aptver 50 pašvaldību teritoriju.

Médoc reģiona upes piekrastes joslai ir raksturīgas nelielas sezonālās svārstības un nokrišņu daudzums, kāds Atlantijas okeāna piekrastes klimatam ir ļoti mērens. Lai gan ģeogrāfiskā apgabala atrašanās reģiona ziemeļos nosaka to, ka klimats ir mazāk silts, nekā tas ir pussalas dienvidos, nokrišņu daudzums, kāds apgabalā izkrīt, ir mazāks. Vīnkopībai labvēlīgie klimatiskie apstākļi ir saistīti Atlantijas okeāna un Žirondas ūdeņu radīto termoregulējošo efektu. Okeāna tipa klimats apvienojumā ar vairākiem zema gaisa spiediena un lietus periodiem, kas atsevišķos gados mēdz būt rudenī, vai – gluži pretēji – šis klimats apvienojumā ar siltu un ļoti saulainu rudeni rada apstākļus izcilai vīna ražai.

Attiecīgi vīnadārzu ainavām ir raksturīgi zemi reljefa pacēlumi (no 3 metriem līdz 50 metriem virs jūras līmeņa), un apgabala rietumpusē tās norobežo mežs, bet austrumpusē – Žirondas estuārs. Virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem virknējas oļainas grants pauguru kores, ko norobežo Médoc reģiona ūdensteces un purvaināki apvidi, kur nav ar vīnogulājiem apstādītu platību.

Médoc reģiona vīnadārzi ir ieguvuši pasaules slavu, pateicoties daudzām vīnkopju paaudzēm, kas tos ir prasmīgi kopušas, ceļot to vērtību. Vēstures gaitā tas, ka vīnkopji ir ļoti labi pārzinājuši augsnes īpatnības un ar dažādām drenāžas metodēm meklējuši iespējas optimizēt augsnes kvalitāti, ir ļāvis izstrādāt tādu agrotehnisko praksi, kas ir vislabāk piemērota ilgstošas uzglabāšanas sarkanvīnu ražošanai. Progress augu veselības jomā un vīnadārzu mehanizācija nav mainījusi vīnkopju vēlmi saglabāt vīnkopības praksi, kas nav pretrunā mērķim ražot sarkanvīnus, kuru tipiskās īpašības ir vispāratzītas.

Mūsdienās Médoc reģionā izmantotās vīnogu šķirnes ir galvenokārt “Cabernet-sauvignon N”, kas vislabāk piemērota oļainām augsnēm, “Merlot N”, kas izceļas ar augļainumu, “Cabernet franc N”, kas labi jūtas pārsvarā kaļķainās augsnēs, un “Petit Verdot N”, kas savukārt piemērotāka ir siltām un caurlaidīgām augsnēm. Šāda vīnogu šķirņu un augšņu dažādība, kāda raksturīga ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Médoc” apzīmētā produkta ražošanas apgabalam, vīnogulāju kopšanu prasa veikt selektīvi.

Vīnogulāju kopšanas veids ļauj iegūt labi nogatavojušās un veselas vīnogas, kuru ražas apjoms tiek kontrolēts. Lai sasniegtu vīniem vēlamo koncentrācijas pakāpi, ir atļauta macerācija. Tādējādi, lai panāktu maigāku garšu, vīns ir jāiztur vismaz sešus mēnešus.

Šos intensīvas krāsas un tanīniem bagātos vīnus iegūst galvenokārt no vīnogām, kas pieder pie “Cabernet-sauvignon N” šķirnes, apvienojumā ar “Merlot N” šķirnes vīnogām, bet mazākā mērā ar “Cabernet franc N” un “Petit Verdot N”, vai – vēl retāk – ar “Cot N” un “Carmenère N”. Šķirne “Cabernet-Sauvignon N” bieži vien ir pārsvarā un piešķir “Médoc” vīniem garšvielām piemītošas nianses. Apvienojot tās maisījumā ar “Merlot N” šķirnes vīnogām, iegūtie vīni, pateicoties šai pēdējai šķirnei, iemanto noteiktu apaļīgumu, elastīgumu un sarkanogu aromāta nianses. Ja šķirne “Merlot N” ir pārsvarā, vēlamās aromāta nianses tajos attīstās straujāk. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina apvienojums ar šķirnēm “Cabernet franc N” vai “Petit Verdot N”, kura piešķir vīniem arī svaigumu.

Vīni ir izcili labi piemēroti izturēšanai.

Šajā vīnkopības reģionā, kuram ir bagāta vīna darīšanas vēsture un kuru šķērso “vīna ceļš”, atrodas daudzas slavenas pilis (“châteaux”) ar vīnadārziem un tādi lieli īpašumi ar daudzveidīgu arhitektūras mantojumu, kam blakus ir ģimenes mēroga saimniecības, kuras ir ļoti mazas un kuru izaudzētās produkcijas pārraudzēšanu vīnā, tirdzniecību un veicināšanu stiprina dažādas kooperatīvās vīndarītavas.

Ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu reputācija ir sena, un tā pamatā saistīta ar jēdzienu “Château”. Pēc tam kad 1152. gadā Akvitānijas hercogiene Eleonora bija devusies laulībā ar Henriju II Plantagenetu, topošo Anglijas karali, tirdzniecisko sakaru attīstība ar Angliju būtiski cēla “Médoc” vīnu reputāciju ārvalstīs.

1647. gadā, kad “Bordo zvērināto vīndaru brālība” [“Jurade de Bordeaux”] izdeva Guyenne vīnu klasifikatoru, kas ir pirmais vēsturē, – Médoc draudžu vīni jau bija zināmi un atzīti. Karaļa Luija XV laikā šis klasifikators tika pilnveidots, un tajā tika izveidots iedalījums reģionos, kuri savukārt vispirms tika iedalīti draudzēs un tad – “cru” kategorijās. Darbība ar šiem dažādajiem klasifikatoriem galu galā deva tādu rezultātu, ka 1855. gadā izveidojās “Bordeaux” vīnu klasifikators [Classement des vins de Bordeaux], kurā “Médoc” vīni tika apstiprināti Žirondas vīnu klāstā. Turklāt 1932. gadā tika publicēts klasifikators “Crus Bourgeois du Médoc”.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Pamatojoties uz 2021. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, tiešās apkaimes apgabalu, kas, pieļaujot atkāpi, noteikts vīnu gatavošanai un kopšanai, veido šādu Žirondas departamenta pašvaldību teritorija: Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Les Artigues-de-Lussac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Les Billaux, Birac, Blaignac, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Le Bouscat, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, La Brède, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Les Eglisottes-et-Chalaures, Escoussans, Espiet, Les Esseintes, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Le Fieu, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Le Haillan, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jugazan, Juillac, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamothe-Landerron, La Lande-de-Fronsac, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Léogeats, Léognan, Lestiac-sur-Garonne, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Madirac, Maransin, Marcenais, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulon, Mourens, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Le Nizan, Noaillac, Noaillan, Omet, Paillet, Les Peintures, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Le Pian-sur-Garonne, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Porte-de-Benauge, Portets, Le Pout, Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Le Puy, Puybarban, Puynormand, Quinsac, Rauzan, Reignac, La Réole, Rimons, Riocaud, Rions, La Rivière, Roaillan, Romagne, Roquebrune, La Roquille, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Saint-Côme, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Etienne-de-Lisse, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Sainte-Colombe, Sainte-Croix-du-Mont, Sainte-Eulalie, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Sainte-Radegonde, Sainte-Terre, Sallebœuf, Les Salles-de-Castillon, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, La Sauve, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulignac, Soussac, Tabanac, Taillecavat, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Le Tourne, Tresses, Uzeste, Val-de-Livenne, Val de Virvée, Vayres, Vérac, Verdelais, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac un Yvrac.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Marķējumā drīkst norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu: “Vin de Bordeaux – Médoc” vai “Grand Vin de Bordeaux – Médoc”. Šajā nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-40c12dea-0f6d-4f13-accb-ed4795fb5f3a

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 88

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 24. februāris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 88/01	AnaEE-ERIC – Eiropas Pētniecības Infrastruktūras Konsorcijs – — Statūti	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 88/02	Euro maiņas kurss — 2022. gada 23. februāris	23

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1344
JPY	Japānas jena	130,58
DKK	Dānijas krona	7,4388
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83463
SEK	Zviedrijas krona	10,5658
CHF	Šveices franks	1,0431
ISK	Islandes krona	141,20
NOK	Norvēģijas krona	10,0335
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,473
HUF	Ungārijas forints	357,25
PLN	Polijas zlots	4,5481
RON	Rumānijas leja	4,9468
TRY	Turcijas lira	15,6871
AUD	Austrālijas dolārs	1,5592
CAD	Kanādas dolārs	1,4394
HKD	Hongkongas dolārs	8,8529
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6679
SGD	Singapūras dolārs	1,5253
KRW	Dienvidkorejas vona	1 350,23
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,0508
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,1669
HRK	Horvātijas kuna	7,5362
IDR	Indonēzijas rūpija	16 270,12
MYR	Malaizijas ringits	4,7480
PHP	Filipīnu peso	57,980
RUB	Krievijas rublis	90,8791
THB	Taizemes bāts	36,601
BRL	Brazīlijas reāls	5,6808
MXN	Meksikas peso	22,9079
INR	Indijas rūpija	84,6135

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 88/03	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10606 – MUBADALA / NATIONALE-NEDERLANDEN / HEALTHCARE ACTIVOS MANAGEMENT / HEALTHCARE ACTIVOS YIELD SOCIMI /HEALTHCARE ACTIVOS INVESTMENT / SEQUÊNCIALTERNATIVA) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	24
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 88/04	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	26
2022/C 88/05	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	32
2022/C 88/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	46
2022/C 88/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	58
2022/C 88/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	65
2022/C 88/09	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. Pantu	70
2022/C 88/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	79
2022/C 88/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	87
2022/C 88/12	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	95
2022/C 88/13	Vīna nozares nosaukuma produkta specifikācijas standarta grozījuma apstiprināšanas paziņojuma publikācija saskaņā ar Komisijas 2018. gada regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu	101


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.