14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/2

Tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 9. decembra spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kemwater ProChemie s. r. o./Odvolací finanční ředitelství

(Lieta C-154/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 168. pants - Tiesības atskaitīt samaksāto priekšnodokli - Atskaitīšanas tiesību materiāltiesiskie nosacījumi - Piegādātāja nodokļa maksātāja statuss - Pierādīšanas pienākums - Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu atteikums, ja patiesais piegādātājs nav identificēts - Nosacījumi)

(2022/C 73/02)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kemwater ProChemie s. r. o.

Atbildētāja: Odvolací finanční ředitelství

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesību uz priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu izmantošana ir jāliedz tad, ja, tā kā patiesais preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificēts, šis nodokļa maksātājs nav sniedzis pierādījumus tam, ka šis piegādātājs ir nodokļa maksātājs, un ja, ņemot vērā faktiskos apstākļus un minētā nodokļa maksātāja sniegtos pierādījumus, trūkst nepieciešamo datu, lai pārbaudītu, ka patiesajam piegādātājam ir šis statuss, un nodokļu iestādei nav jāpierāda, ka nodokļa maksātājs ir izdarījis krāpšanu PVN jomā vai ka tas zināja vai tam bija jāzina, ka darījums, uz kuru tas atsaucas, lai pamatotu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ir saistīts ar šādu krāpšanu.

(1) OV C 209, 22.6.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 9. decembra spriedums (Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HRVATSKE ŠUME d.o.o., Zagreb, kas ir HRVATSKE ŠUME javno poduzeće za gospodarenje šumama i šumskim zemljištima u Republici Hrvatskoj p.o., Zagreb tiesību pārņēmēja/BP Europa SE, kas ir Deutsche BP AG tiesību pārņēmēja, kura savukārt ir The Burmah Oil (Deutschland) GmbH tiesību pārņēmēja

(Lieta C-242/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 5. panta 3. punkts - Jēdziens “lietas, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu” - Tiesas izpildes process - Nepamatoti samaksātu summu atgūšanas prasība, kas ir pamatota ar netaisnu iedzīvošanos - 22. panta 5. punkts - Lēmumu izpilde - Ekskluzīva kompetence)

(2022/C 73/04)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Visoki trgovački sud Republike Hrvatske

Pamatlietas puses

Prasītāja: HRVATSKE ŠUME d.o.o., Zagreb , kas ir HRVATSKE ŠUME javno poduzeće za gospodarenje šumama i šumskim zemljištima u Republici Hrvatskoj p.o., Zagreb tiesību pārņēmēja

Atbildētāja: BP Europa SE , kas ir Deutsche BP AG tiesību pārņēmēja, kura savukārt ir The Burmah Oil (Deutschland) GmbH tiesību pārņēmēja

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 22. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz atgūšanas prasību, kas ir pamatota ar netaisnu iedzīvošanos, neattiecas šajā tiesību normā paredzētā izņēmuma jurisdikcija, pat ja šī prasība ir celta tādēļ, ka ir beidzies termiņš, kurā piespiedu izpildes procedūrā var tikt pieprasīta šajā pašā procedūrā nepamatoti samaksāto summu atgūšana.

2)	Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz atgūšanas prasību, kas ir pamatota ar netaisnu iedzīvošanos, neattiecas šajā tiesību normā paredzētā jurisdikcija.

(1) OV C 262, 10.8.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 9. decembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pro Rauchfrei e.V./JS e.K.

(Lieta C-370/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana - Direktīva 2014/40/ES - Marķējums un iepakojums - 8. panta 8. punkts - Brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas jānorāda uz katra tabakas izstrādājuma iepakojuma vienības vai jebkāda ārējā iepakojuma - Cigarešu paciņu tirdzniecības automāts - Brīdinājumi par ietekmi uz veselību, kas nav redzami no ārpuses - Iepakojuma vienību attēlojums - Uz iepakojuma vienībām un jebkāda ārējā iepakojuma izvietota “attēla”, kas reklāmas nolūkos vērsts uz patērētājiem Eiropas Savienībā, jēdziens)

(2022/C 73/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pro Rauchfrei e.V.

Atbildētājs: JS e.K.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK 8. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “uz iepakojuma vienības izvietots attēls” šīs tiesību normas izpratnē ir attēls, kas ir nevis cigarešu iepakojuma vienības precīzs attēlojums, bet gan tas, ko patērētājs saista ar šādu iepakojuma vienību tā izskata, proti, kontūru, proporciju, krāsu, kā arī zīmola logotipa, dēļ.

Direktīvas 2014/40 8. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka cigarešu paciņas attēls, uz kuru attiecas šī tiesību norma, bet uz kura nav brīdinājumu par ietekmi uz veselību, kas paredzēti šīs direktīvas II sadaļas II nodaļā, neatbilst minētajai tiesību normai, pat ja patērētājam ir iespēja pirms pirkuma apskatīt šos brīdinājumus uz cigarešu paciņas, kas atbilst šādam attēlam.

(1) OV C 390, 16.11.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/5

Tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 9. decembra spriedums – Agrochem-Maks d.o.o. /Eiropas Komisija, Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-374/20 P) (1)

(Apelācija - Augu aizsardzības līdzekļi - Aktīvā viela - Regula (EK) Nr. 1107/2009 - 6. panta f) apakšpunkts - II pielikuma 2.2. punkts - Jēdziens “turpmāka apliecinoša informācija” - Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 - 13. panta 3. punkts - Aktīvas vielas “oksasulfurons” laišanas tirgū apstiprinājuma neatjaunošana - Ziņotājas dalībvalsts lēmuma, ar kuru atjaunošanas pieteikumu atzīst par pieņemamu, apmērs - Šīs dalībvalsts un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) tiesības prasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt papildu informāciju - Ziņotājas dalībvalsts tiesības grozīt savu atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu - Piesardzības princips)

(2022/C 73/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Agrochem-Maks d.o.o. (pārstāvji: S. Pappas un A. Pappas, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji – X. Lewis, I. Naglis un G. Koleva, pēc tam – G. Koleva), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: J. Lundberg, O. Simonsson, C. Meyer-Seitz, A. M. Runeskjöld, H. Shev, H. Eklinder, R. Shahsavan Eriksson un M. Salborn Hodgson)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Agrochems-Maks d.o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 329, 5.10.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/5

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 9. decembra spriedums (County Court at Birkenhead (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BT/Seguros Catalana Occidente, EB

(Lieta C-708/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija un spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Jurisdikcija apdrošināšanas jomā - Prasība atlīdzināt kaitējumu, kas privātpersonai, kuras domicils ir kādā vienā dalībvalstī, ir nodarīts kādā citā dalībvalstī īrētā mītnē notikuša negadījuma rezultātā - Prasība, ko cietusī persona ir cēlusi pret gan apdrošinātāju, gan apdrošināto personu, kas ir šīs mītnes īpašniece - Šīs regulas 13. panta 3. punkta piemērojamība)

(2022/C 73/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

County Court at Birkenhead

Pamatlietas puses

Prasītāja: BT

Atbildētājas: Seguros Catalana Occidente, EB

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 13. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja cietusī persona ir cēlusi tiešu prasību pret apdrošinātāju saskaņā ar šā 13. panta 2. punktu, tās dalībvalsts tiesa, kurā ir šīs personas domicils, nevar, pamatojoties uz minēto 13. panta 3. punktu, atzīt savu jurisdikciju spriest arī par atlīdzinājuma prasību, ko minētā persona vienlaikus ir cēlusi arī pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto personu, kuru domicils ir kādā citā dalībvalstī, un kurus apdrošinātājs nav piesaistījis kā pusi prasībā.

(1) OV C 110, 29.3.2021.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 13. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht Stuttgart (Vācija) – O.K./Mercedes-Benz Bank AG

(Lieta C-630/21)

(2022/C 73/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Prasītājs: O.K.

Atbildētāja: Mercedes-Benz Bank AG

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2008/48 (1) 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētāja atteikuma tiesības vairs nepastāv, ja abas puses ir pilnībā izpildījušas kredītlīgumu?

2)	Ja atbilde uz 1) jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2008/48 14. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesību norma, saskaņā ar kuru patērētāja atteikuma tiesības vairs nevar izmantot, ja abas puses ir pilnībā izpildījušas kredītlīgumu?

Ja atbilde uz 1) jautājumu ir noliedzoša, bet uz 2) jautājumu – apstiprinoša:

vai Direktīvas 2008/48 14. panta 3. punktam ir pretrunā dalībvalsts tiesību norma, saskaņā ar kuru patērētājam, kurš faktiski ir izmantojis savas atteikuma tiesības saskaņā ar Direktīvas 2008/48 14. panta 1. punktu, ir tiesības prasīt kreditoram izmaksāt ienākumus, ko tas ir guvis no maksājumiem, kurus patērētājs ir veicis kreditoram līdz atteikuma brīdim?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 25. oktobrī iesniedza Sąd Okręgowy w Słupsku (Polija) – kriminālprocess pret D. K.

(Lieta C-647/21)

(2022/C 73/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Słupsku

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

D. K.

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa saistībā ar Pamattiesību hartas 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā 2001. gada 27. jūlijaustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych [Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju] 47.b panta 5. un 6. punkts saistībā ar 30. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu, kuros ir noteikts, ka tāda valsts tiesas struktūra kā tiesas kolēģija ir kompetenta atbrīvot šīs tiesas tiesnesi no pienākuma izskatīt visas vai daļu no viņam iedalītajām lietām, ņemot vērā, ka:

a)	tiesas kolēģijas sastāvā ipso jure ietilpst tiesu priekšsēdētāji, kurus šajos amatos ieceļ tāda izpildvaras iestāde kā tieslietu ministrs, kas vienlaikus pilda ģsenerālprokurora funkcijas;

b)	tiesnesis tiek atbrīvots no pienākuma izskatīt viņam iedalītās lietas bez viņa piekrišanas;

c)	valsts tiesībās nav noteikti kritēriji, pēc kuriem tiesas kolēģijai būtu jāvadās, atbrīvojot tiesnesi no pienākuma izskatīt viņam iedalītās lietas, kā arī nav noteikts pienākums pamatot šādu atbrīvošanu vai veikt šādas atbrīvošanas pārbaudi tiesā;

d)	atsevišķi tiesas kolēģijas locekļi tika iecelti tiesneša amatos apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, kādi bija minēti Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumā Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem) (C-791/19, EU:C:2021:596)?

Vai pirmajā jautājumā minētās tiesību normas, kā arī pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem valsts tiesai, kas izskata lietu kriminālprocesā, kurš ietilpst Direktīvas 2016/343 (1) piemērošanas jomā, kuras tiesnesis ir atbrīvots no pienākuma izskatīt lietas pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā, un visām valsts iestādēm ir piešķirtas tiesības (vai, pakārtoti, ir noteikts pienākums) neņemt vērā tiesas kolēģijas aktu un citus tā rezultātā pieņemtus aktus, piemēram, rīkojumu par lietu, tostarp pamatlietas pārdalīšanu, izslēdzot atbrīvoto tiesnesi, tā, lai viņš varētu turpmāk tikt iekļauts tiesas sastāvā, kas izskata šo lietu?

Vai pirmajā jautājumā minētās tiesību normas, kā arī pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek prasīts, lai valsts tiesību sistēmā kriminālprocesā, kas ietilpst Direktīvas 2016/34 piemērošanas jomā, tiktu paredzēti tādi līdzekļi, kas ļauj tādiem tiesvedības dalībniekiem kā apsūdzētais pamatlietā pārbaudīt un pārsūdzēt [pirmajā jautājumā] minētos lēmumus, kuru mērķis ir mainīt tiesas, kas izskata lietu, sastāvu un tā rezultātā atbrīvot tiesnesi, kuram līdz šim bija iedalīta lieta izskatīšanai, no pienākuma to izskatīt pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 658, 1. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 25. oktobrī iesniedza Sąd Okręgowy w Słupsku (Polija) – kriminālprocess pret M.C., M.F.

(Lieta C-648/21)

(2022/C 73/10)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Słupsku

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

M.C., M.F.

Prejudiciālie jautājumi

a)	tiesas kolēģijas sastāvā ipso jure ietilpst tiesu priekšsēdētāji, kurus šajos amatos ieceļ tāda izpildvaras iestāde kā tieslietu ministrs, kas vienlaikus pilda ģsenerālprokurora funkcijas;

b)	tiesnesis tiek atbrīvots no pienākuma izskatīt viņam iedalītās lietas bez viņa piekrišanas;

c)	valsts tiesībās nav noteikti kritēriji, pēc kuriem tiesas kolēģijai būtu jāvadās, atbrīvojot tiesnesi no pienākuma izskatīt viņam iedalītās lietas, kā arī nav noteikts pienākums pamatot šādu atbrīvošanu vai veikt šādas atbrīvošanas pārbaudi tiesā;

d)	atsevišķi tiesas kolēģijas locekļi tika iecelti tiesneša amatos apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, kādi bija minēti Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumā Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem) (C-791/19, EU:C:2021:596)?

Vai pirmajā jautājumā minētās tiesību normas, kā arī pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek prasīts, lai valsts tiesību sistēmā kriminālprocesā, kas ietilpst Direktīvas 2016/34 piemērošanas jomā, tiktu paredzēti tādi līdzekļi, kas ļauj tādiem tiesvedības dalībniekiem kā apsūdzētie pamatlietā pārbaudīt un pārsūdzēt [pirmajā jautājumā] minētos lēmumus, kuru mērķis ir mainīt tiesas, kas izskata lietu, sastāvu un tā rezultātā atbrīvot tiesnesi, kuram līdz šim bija iedalīta lieta izskatīšanai, no pienākuma to izskatīt pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā?

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 27. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – FW, CE

(Lieta C-650/21)

(2022/C 73/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: FW, CE

Atbildētājas iestādes: Landespolizeidirektion Niederösterreich, Finanzamt Österreich

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK (1) 1., 2. un 6. pants, skatot tos kopsakarā ar Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru atalgojuma sistēma, kas ir diskriminējoša vecuma dēļ, tiek aizstāta ar atalgojuma sistēmu, kurā ierēdņa klasifikācija joprojām tiek veikta atbilstoši atalgojumu noteicošam izdienas stāžam, kas saskaņā ar iepriekšējo atalgojuma sistēmu ir noteikts konkrētā pārejas mēnesī (2015. gada februāris), un šajā ziņā gan tiek veikta korekcija attiecībā uz sākotnēji noteiktiem nodarbinātības laikposmiem pirms dienesta uzsākšanas, nosakot salīdzinošo atskaites datumu, taču kurā attiecībā uz pēc 18 gadu sasniegšanas pabeigtajiem laikposmiem tiek pārskatīti tikai citi laikposmi, no kuriem tiek ņemta vērā puse, un kurā tā laikposma paplašināšana par četriem gadiem, kurā ir jāņem vērā nodarbinātības laikposmi pirms dienesta uzsākšanas, tiek risināta tādējādi, ka citi laikposmi, no kuriem tiek ņemta vērā puse, nosakot salīdzinošo atskaites datumu, ir jāpieskaita tikai tiktāl, ciktāl tie pārsniedz četrus gadus, no kuriem tiek ņemta vērā puse(vienots atskaitījums četru gadu, no kuriem tiek ņemta vērā puse, apmērā)?

Vai atbilde uz pirmo jautājumu atšķiras attiecībā uz procedūrām, kurās, lai gan pirms 2. Dienstrechts–Novelle 2019 [2019. gada Civildienesta noteikumu grozījumu Nr. 2] stāšanās spēkā ir galīgi noteikts jauns atskaites datums virzībai atalgojuma skalā, tomēr tam vēl nav bijusi nekāda ietekme uz ierēdņa pozīciju atalgojuma skalā, jo iestādes lēmums, tieši piemērojot Savienības tiesības, vēl nav pieņemts, un kurās tagad no jauna, neņemot vērā pa šo laiku noteikto atskaites datumu virzībai nākamajā līmenī, atkal ir jānosaka salīdzinošais atskaites datums saistībā ar vecuma dēļ diskriminējošā veidā noteikto atskaites datumu virzībai atalgojuma skalā, un citiem laikposmiem, no kuriem tiek ņemta vērā puse, piemēro vienoto atskaitījumu?

Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK 1., 2. un 6. pants, skatot tos kopsakarā ar Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, kaut arī tiek noteikts jauns atalgojumu noteicošs izdienas stāžs un pozīcija atalgojuma skalā, laikposmi, kas pavadīti apmācībā iekšzemes teritoriālajā pašvaldībā, nosakot salīdzinošo atskaites datumu, ir pieskaitāmi tikai tad, ja ierēdnis dienesta attiecības ir uzsācis pēc 2000. gada 31. marta, pretējā gadījumā šie laikposmi tiek pieskaitīti tikai kā citi laikposmi, no kuriem tiek ņemta vērā puse, un tādējādi tiem piemēro vienoto atskaitījumu, turklāt šāds regulējums vairāk sliecas nelabvēlīgi ietekmēt ierēdņus ar lielāku izdienas stāžu?

(1) Padomes Direktīva (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 5. novembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

(Lieta C-663/21)

(2022/C 73/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

Atbildētājs: AA

Prejudiciālie jautājumi

Vai, lai novērtētu, vai personas ar patvēruma tiesībām statusu, ko bēglim iepriekš piešķīrusi kompetentā iestāde, var atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (1) (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādātā redakcija) 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā iemesla dēļ, kā patstāvīgs kritērijs ir jāveic interešu izsvēršana tādējādi, ka atcelšanai ir nepieciešams, lai sabiedrības interese par atgriešanu būtu svarīgāka par bēgļa interesēm patvēruma valsts nepārtrauktā aizsardzībā, līdz ar to nozieguma nosodāmībai un iespējamajam apdraudējumam plašai sabiedrībai ir jāatsver ārvalstnieka intereses uz aizsardzību, tostarp ir jāsalīdzina viņam draudošo pasākumu apmērs un veids.

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2) (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, noteikumiem, it īpaši tiem, kas paredzēti 5., 6., 8. un 9. pantā, ir pretrunā valsts tiesiska situācija, saskaņā ar kuru atgriešanas lēmums ir jāpieņem pret trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir atņemtas līdzšinējās uzturēšanās tiesības kā bēglim, pamatojoties uz personas ar patvēruma tiesībām statusa atcelšanu, pat ja atgriešanas lēmuma pieņemšanas brīdī ir skaidrs, ka izraidīšanas aizlieguma dēļ izraidīšana nenoteiktu laiku nebūs pieļaujama un tas arī tiek noteikts juridiski saistošā veidā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/11

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 18. novembrīEDP España, S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 8. septembra spriedumu lietā T-328/18 Naturgy Energy Group/Komisija

(Lieta C-693/21 P)

(2022/C 73/15)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: EDP España, S.A. (pārstāvji: J. L. Buendía Sierra, A. Lamadrid de Pablo, V. Romero Algarra, abogados)

Pārējie lietas dalībnieki: Naturgy Energy Group, S.A., iepriekš Gas Natural SDG, S.A., Eiropas Komisija, Viesgo Producción, S.L., kas ir Viesgo Generación, S.L. tiesību pārņēmēja

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pieņemt un atzīt šajā apelācijas sūdzībā izklāstītos apelācijas sūdzības pamatus;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedumu lietā T-328/18, Naturgy Energy Group/Komisija;

—

atcelt Komisijas 2017. gada 27. novembra Lēmumu par valsts atbalstu SA.47912 (2017/NN) (1) – Vides jomas stimulēšanas pasākums, ko Spānija ir veikusi par labu ogļu elektrostacijām –, ar kuru ir uzsākta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu, balstoties uz šādiem pamatiem:

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi pienākumu norādīt pamatojumu jautājumā par selektivitātes jēdzienu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentē, ka Vispārējā tiesa izvairoties izsecināt no Savienības tiesu judikatūras izrietošās tiesiskās sekas – proti, ka lēmums ir jāatceļ tāpēc, ka tajā nav norādīts pamatojums saistībā ar selektivitātes jēdzienu – un noliedz šo seku attiecināmību uz izskatāmo lietu. Turklāt Vispārējā tiesa cenšas šo pamatojuma nenorādīšanu kompensēt, rekonstruējot – pretēji judikatūrā paredzētajam – netiešas norādes uz pamatojumu, balstīdamās uz dažādiem lēmuma punktiem.

Otrais pamats: (gadījumā, ja Tiesa neatzītu pirmo apelācijas sūdzības pamatu) saistībā ar selektivitātes jēdzienu Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu.

Konkrēti, apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentē, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, uzskatīdama, ka tās kontrolei ir jāaprobežojas ar jautājumu par to, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, jo savā analīzē uzmanību centrē nevis uz būtisko jautājumu, proti, vai Komisijas analīze par selektivitāti ir vai nav kļūdaina, bet gan uz to, vai lietas dalībniekiem ir “acīmredzami” izdevies pierādīt kļūdu Komisijas analīzē. Katrā ziņā, pat tad, ja reiz piemērojams būtu šis standarts, Vispārējai tiesai būtu bijis jāsecina, ka Komisija, izvērtējot selektivitātes prasību, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

(1) OV 2018, C 80, 20. lpp.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/12

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 18. novembrīGABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbH & Co. KG iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 9. septembra rīkojumu lietā T-881/19 GABO:mi/Komisija

(Lieta C-696/21 P)

(2022/C 73/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: GABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbH & Co. KG (pārstāvis: Ch. Mayer, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl tas neattiecas uz dotāciju nolīgumiem, ko parakstījusi Pētniecības izpildaģentūra (REA) vai IMI-JU (CANCER-ID, DIACAT, EU-AIMS, EUC2LID, EUROFORGEN, ONCOTRACK, RADAR-CNS), un piespriest atbildētājai samaksāt EUR 1 304 465,36 kopā ar procentiem EUR 74 024,01 par labu Ivo-Meinert Willrodt kā GABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbhH & Co. KG maksātnespējas administratoram;

—

pakārtoti – atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl tas neattiecas uz dotāciju nolīgumiem, ko parakstījusi REA vai IMI-JU (CANCER-ID, DIACAT, EU-AIMS, EUC2LID, EUROFORGEN, ONCOTRACK, RADAR-CNS), un atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas Eiropas Savienības Vispārējā tiesā celto prasību par pieņemamu un nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā to izspriestu pēc būtības;

—	pakārtoti – atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl tas neattiecas uz dotāciju nolīgumiem, ko noslēgusi REA vai IMI-JU, un nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1. Pirmais apelācijas sūdzības pamats: tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums ar to, ka nav izpildīts pienākums informēt

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesības uz taisnīgu tiesu, jo, pirms tā atzina prasību par nepieņemamu, tā nebija neinformējusi prasītāju par apgalvoto prasības priekšmeta neprecizitāti.

Hartas 47. pantā nostiprinātajās tiesībās ir jāietilpst pienākumam rūpēties par lietas dalībniekiem, kas šajā gadījumā izpaužas kā pienākums skaidri informēt lietas dalībniekus par tiesas juridisko viedokli pirms nolēmuma pieņemšanas un aicināt tās par to izteikties vai – vajadzības gadījumā – sniegt sīkākus paskaidrojumus. Tam tā ir jābūt it īpaši tādā situācijā kā šajā gadījumā, kurā neskaidrības acīmredzot pastāv arī jautājumā par apelācijas sūdzības iesniedzējai (toreizējai prasītājai) pieejamo dokumentu apjomu un kurā – Vispārējās tiesas ieskatā – prasība gluži vienkārši nebija pietiekami pamatota.

2. Otrais apelācijas sūdzības pamats: nepareiza Vispārējas tiesas Reglamenta 76. panta d) punkta piemērošana

Vispārējas tiesas konstatējums, ka prasības pieteikums neatbilst Vispārējas tiesas Reglamenta 76. panta d) punkta prasībām, esot juridiski kļūdains. Vispārējā tiesa esot pārspīlējusi prasības, kas saskaņā ar minēto pantu ir izvirzītas jautājumā par prasības pamatojuma norādīšanu.

Proti, – pretēji tam, ko prezumē Vispārējā tiesa – Komisijai bija iespējams pienācīgi aizstāvēties un Vispārējai tiesai bija iespējams izspriest par prasību. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka Komisija jau bija akceptējusi prasītājas prasījumus.

Turklāt prasības pieteikums nebija neskaidrs un nekonkrēts jautājumā par summām, uz ko pretendē prasītāja.

Turklāt – pretēji tam, ko konstatējusi Vispārējā tiesa – prasībai kopumā netrūka skaidrības; konkrēti, starp juridiskajiem pamatiem un izvirzītajiem argumentiem nebija “pretrunas”.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/13

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 19. novembrīNaturgy Energy Group, S.A., iepriekš Gas Natural SDG, S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 8. septembra spriedumu lietā T-328/18 Naturgy Energy Group/Komisija

(Lieta C-698/21 P)

(2022/C 73/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Naturgy Energy Group, S.A., iepriekš Gas Natural SDG S.A. (pārstāvji: F. González Díaz, J. Blanco Carol, abogados)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, EDP España, S.A., Viesgo Producción, S.L., kas ir Viesgo Generación, S.L. tiesību pārņēmēja

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

a.	atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedumu lietā T-328/18, Naturgy Energy Group/Komisija;

b.	galīgi izspriest lietu – kā pieļauts Tiesas statūtu 61. pantā –, nenododot to atpakaļ Vispārējai tiesai, un atcelt [Komisijas] 2017. gada 27. novembra Lēmumu C(2017) 7733 final par valsts atbalstu SA.47912 (2017/NN) (1) – Spānija; Vides jomas stimulēšanas pasākums par labu ogļu elektrostacijām;

c.	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan šajā tiesvedībā, gan Vispārējā tiesā notikušajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus šādus pamatus:

1. Pirmais apelācijas sūdzības pamats, kas balstīts uz tiesību kļūdu, pārbaudot apstrīdētā lēmuma pamatojumu saistībā ar strīdīgā pasākuma selektivitāti

Naturgy uzskata, ka Vispārējās tiesas veiktajā apstrīdētā lēmuma pamatojuma izvērtējumā saistībā ar strīdīgā pasākuma selektivitāti esot pieļauta tiesību kļūda.

Īsumā, Naturgy ieskatā, neesot iespējams secināt, ka lēmums par procedūras uzsākšanu pamatojums ir tiesisks, ja šajā lēmumā nav nedz netiešas norādes uz salīdzināmības analīzi, kas judikatūrā prasīta, lai pamatotu atbalsta selektivitāti, nedz pat kopsavilkumā nav – kaut vai tikai provizoriski – izklāstīti iemesli, kuru dēļ, pamatojoties uz šo salīdzināmības analīzi, strīdīgais pasākums būtu selektīvs. Vispārējā tiesa nevarot saskaņā ar tiesību aktiem pamatoties uz lēmuma par procedūras uzsākšanu provizoriskumu, lai piemērotu nepienācīgu pamatojuma norādīšanas standartu. Konkrēti, ņemot vērā, ka lēmuma par procedūras uzsākšanu priekšmets ir īstenošanas gaitā esošs pasākums, kas tādējādi rada būtiskas tiesiskās sekas tā adresātiem, Vispārējai tiesai būtu bijis jāprasa, lai Komisija pamatojumu norādītu atbilstoši judikatūrā attiecībā uz selektivitāti noteiktajiem standartiem, lai arī tas būtu lakonisks un provizorisks.

2. Otrais apelācijas sūdzības pamats, kas balstīts uz tiesību kļūdu, pārbaudot LESD 107. panta 1. punkta piemērošanu saistībā ar strīdīgā pasākuma selektivitāti

Naturgy uzskata, ka šīs pašas tiesību kļūdas esot pieļautas arī secinājumā, ko Vispārējā tiesa izdara, pārbaudījusi Komisijas veikto strīdīgā pasākuma kvalificēšanu par selektīvu. Naturgy uzskata, ka Vispārējā tiesa esot ne tikai pieļāvusi tiesību kļūdu – uzskatīdama, ka juridiskie kritēriji, pēc kuriem pārbaudāma pasākuma selektivitāte, ir atšķirīgi atkarībā no tā, vai šis pasākums tiek analizēts pirms vai pēc formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas – bet arī pieļāvusi tiesību kļūdu, apvērsdama pierādīšanas pienākumu un nekonstatēdama, ka Komisija – ņemot vērā lēmuma par procedūras uzsākšanu pamatojumu – ir kļūdaini secinājusi, ka strīdīgais pasākums ir selektīvs, un/vai atbilstoši tiesību aktos noteiktajam nav pierādījusi šā pasākuma selektivitāti.

(1) OV 2018, C 80, 20. lpp.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 1. decembrī iesniedza Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg (Luksemburga) – GV/Caisse nationale d’assurance pension

(Lieta C-731/21)

(2022/C 73/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg

Pamatlietas puses

Prasītāja: GV

Atbildētāja: Caisse nationale d’assurance pension

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesībām, it īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 18., 45. un 48. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (1) 7. panta 2. punktam, ir pretrunā tādas dalībvalsts tiesību normas kā Luksemburgas Sociālā nodrošinājuma kodeksa 195. pants un grozītā 2004. gada 9. jūlija Likuma par tiesiskajām sekām, ko rada konkrētas partnerattiecības 3., 4. un 4-1. pants, ar ko izcelsmes dalībvalstī tiesiski noslēgtu un reģistrētu partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim apgādnieka zaudējuma pensija, kas pienākas tā iemesla dēļ, ka viņa partneris pirms savas nāves veica profesionālu darbību uzņemošajā dalībvalstī, tiek piešķirta ar nosacījumu, ka partnerattiecības ir tikušas reģistrētas minētās dalībvalsts reģistrā, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti šīs dalībvalsts tiesību aktos noteiktie pamatnosacījumi partnerattiecību atzīšanai un iespējas atsaukties uz tām attiecībā pret trešām personām nodrošināšanai, savukārt, lai apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirtu uzņemošajā dalībvalstī noslēgto partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim, ir jāizpilda tikai viens nosacījums, proti, partnerattiecībām ir jābūt tiesiski noslēgtām un reģistrētām?

(1) OV 2011, L 141, 1. lpp.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/16

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. decembrīPAO Severstal iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 22. septembra spriedumu lietā T-753/16 Severstal/Komisija

(Lieta C-747/21 P)

(2022/C 73/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PAO Severstal (pārstāvji: M. Krestiyanova un N. Tuominen, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eurofer, European Steel Association, ASBL

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pieņemt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija;

—	pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Tiesā, kā arī Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai ir izvirzīti šādi pamati:

—

Pirmkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kļūdaini interpretējot Pamatregulas (1) 18. panta 1. punktu, un ir izdarījusi būtībā nepareizus faktu konstatējumus. Vispārējā tiesa, nesniedzot nekādu skaidrojumu, balstījās uz pieņēmumu, ka attiecīgā prece ir pusfabrikāts. Tomēr šis bija/ir pirmais strīdīgais jautājums starp lietas dalībniekiem. Vispārējā tiesa, nevēloties ņemt vērā šo strīdīgo jautājumu, nemaz nerunājot par tā nozīmības izvērtēšanu 18. panta 1. punkta piemērošanā, neesot sapratusi, ka, neatrisinot pirmo domstarpību starp lietas dalībniekiem, nav iespējams izdarīt secinājumus par to, vai Komisija ir vai nav pareizi piemērojusi 18. panta 1. punktu šajā lietā.

—

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, interpretējot Pamatregulas 9. panta 4. punktu, un nepievēršoties būtiskajiem argumentiem vai nenorādot pamatojumu. Izmantojot Vispārējās tiesas sniegto aizsardzību, Komisija būtiski pārsniedza izmeklēšanas laika robežas, izvēloties 2008. gadu par “visnesenāko reprezentatīvo gadu”, kuru finanšu krīze nebija ietekmējusi. Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā izdarītajā konstatējumā par kaitējumu ir pieļauta kļūda, jo tas nav attiecīgo faktoru – gan pozitīvo, gan negatīvo – līdzsvarojums. Šajā kontekstā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu samazināšana kopā ar citiem faktoriem būtu jāsaista ar situāciju Savienības ražošanas nozarē pēc 2012. gada globālās finanšu krīzes. Taču Vispārējā tiesa atteicās pat apsvērt, vai finanšu krīze arī būtu varējusi ietekmēt kaitējumu ķēdi.

—

Treškārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kļūdaini interpretējot Pamatregulas 2. panta 9. punktu, un neizvērtējot visus argumentus, no kuriem dažus tā pat izvirzīja pati. Vispārējā tiesa ir ignorējusi savu judikatūru, prettiesiski konstatējot, ka 2. panta 9. punktā minēto koriģēšanu pēc analoģijas varētu izmantot arī kaitējuma starpības aprēķināšanā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas CIF eksporta cenas korekcija attiecībā uz pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu kaitējuma starpības [aprēķināšanas] nolūkos ir neadekvāta, nepamatota un ir acīmredzama kļūda vērtējumā, jo vienīgā attiecīgā eksporta cena ir faktiskā atvērtā tirgus (CIF) cena ar piegādi līdz Savienības robežai importa Savienības tirgū gadījumā un konkurējoša Savienības ražošanas nozares atvērtā tirgus cena. Apstiprinājums apelācijas sūdzības iesniedzējas viedoklim ir atrodams Vispārējās tiesas spriedumā T-383/17, Hansol Paper/Komisija (2) (196.–204. punkts).

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris), par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp., labojums OV 2010, L 7, 22. lpp.).

(2) Vispārējās tiesas spriedums, 2020. gada 2. aprīlis (lieta T-383/17, Hansol Paper/Komisija, EU:T:2020:139).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/17

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. decembrīNovolipetsk Steel PAO iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 22. septembra spriedumu lietā T-752/16 NLMK/Komisija

(Lieta C-748/21 P)

(2022/C 73/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Novolipetsk Steel PAO (pārstāvji: M. Krestiyanova un N. Tuominen, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eurofer, European Steel Association, ASBL

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pieņemt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija;

—	pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Tiesā, kā arī Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai ir izvirzīti šādi pamati:

—

Pirmkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kļūdaini interpretējot Pamatregulas (1) 18. panta 1. punktu, ir izdarījusi būtībā nepareizus faktu konstatējumus un sagrozījusi pierādījumus. Vispārējā tiesa ir balstījusies uz pieņēmumu, ka attiecīgā prece ir pusfabrikāts, un nav norādījusi pamatojumu, kāpēc tā vienkārši pārņēma Komisijas viedokli šajā jautājumā. Tomēr šis ir pirmais strīdīgais jautājums starp lietas dalībniekiem, un tas būtiski ietekmē veidu, kādā ir jāpiemēro Pamatregulas 18. panta 1. punkts. Vispārējā tiesa, nevēloties ņemt vērā šo strīdīgo jautājumu, nemaz nerunājot par tā nozīmības izvērtēšanu 18. panta 1. punkta piemērošanā, nav sapratusi, ka, neatrisinot šo pirmo domstarpību starp lietas dalībniekiem, nav iespējams izdarīt secinājumus par to, vai Komisija ir vai nav pareizi piemērojusi 18. panta 1. punktu šajā lietā.

—

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, interpretējot Pamatregulas 9. panta 4. punktu un nepievēršoties būtiskajiem argumentiem vai nenorādot pamatojumu. Izmantojot Vispārējās tiesas sniegto aizsardzību, Komisija būtiski pārsniedza izmeklēšanas laika vai attiecīgā perioda robežas, izvēloties 2008. gadu par “visnesenāko reprezentatīvo gadu” pēc finanšu krīzes. Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā izdarītajā konstatējumā par kaitējumu ir pieļauta kļūda, jo tas nav attiecīgo faktoru – gan pozitīvo, gan negatīvo – līdzsvarojums. Šajā kontekstā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu samazināšana kopā ar citiem faktoriem būtu jāsaista ar situāciju Savienības ražošanas nozarē pēc 2012. gada globālās finanšu krīzes. Taču Vispārējā tiesa atteicās pat apsvērt, vai finanšu krīze arī būtu varējusi ietekmēt kaitējumu ķēdi.

—

Treškārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kļūdaini interpretējot Pamatregulas 2. panta 9. punktu un neizvērtējot visus argumentus, no kuriem dažus tā pat izvirzīja pati. Vispārējā tiesa ir ignorējusi savu judikatūru, pretrunā tiesību aktiem konstatējot, ka 2. panta 9. punktā minēto koriģēšanu pēc analoģijas varētu izmantot arī kaitējuma starpības aprēķināšanā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas CIF eksporta cenas korekcija attiecībā uz pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu kaitējuma starpības [aprēķināšanas] nolūkos ir neadekvāta, nepamatota un ir acīmredzama kļūda vērtējumā, jo vienīgā attiecīgā eksporta cena ir faktiskā atvērtā tirgus (CIF) cena ar piegādi līdz Savienības robežai importa Savienības tirgū gadījumā un konkurējoša Savienības ražošanas nozares atvērtā tirgus cena. Apstiprinājums apelācijas sūdzības iesniedzējas viedoklim ir atrodams Vispārējās tiesas spriedumā Hansol Paper/Komisija, T-383/17 (2) (196.–204. punkts).

(2) Vispārējās tiesas spriedums, 2020. gada 2. aprīlis (lieta T-383/17, Hansol Paper/Komisija, EU:T:2020:139).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/18

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 8. decembrīMarián Kočner iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-528/20 Kočner/Eiropols

(Lieta C-755/21 P)

(2022/C 73/23)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Marián Kočner (pārstāvji: M. Mandzák un M. Para, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Spānijas Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—	uzdot Vispārējai tiesai lemt par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz diviem kaitējumu izraisošiem notikumiem. Apelācijas sūdzībai kopā ir seši pamati. Vispārējā tiesa esot kļūdaini izvērtējusi lietu no juridiskā viedokļa un kļūdaini piemērojusi materiālās tiesības, it īpaši saistībā ar atbildētājas un dalībvalsts solidāro atbildību par kaitējumu, tā esot kļūdaini interpretējusi valsts tiesības, kļūdaini konstatējusi cēloņsakarības neesamību starp atbildētājas rīcību un kaitējumu izraisījušo notikumu, kā arī nepietiekami pamatojusi pārsūdzēto spriedumu un sagrozījusi pierādījumus.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/18

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 10. decembrīTUIfly GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-447/18 TUIfly GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-763/21 P)

(2022/C 73/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TUIfly GmbH (pārstāvji: L. Giesberts un D. J. Westarp, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

pilnā apmēra atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-447/18 un atbildētājas apelācijas tiesvedībā Lēmuma (ES) 2018/628 (2016. gada 11. novembris) par valsts atbalstu SA.24221 (2011/C) (ex 2011/NN), ko Austrija piešķīrusi Klāgenfurtes lidostai, Ryanair un citām aviokompānijām, kuras izmanto lidostu (OV 2018, L 107, 1. lpp.), 7. un 8. pantu, kā arī 9., 10. un 11. pantu, ciktāl tie attiecas uz 7. un 8. pantu;

—	piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot nepareizi interpretējusi LESD 107. panta 1. punktu un tādējādi esot pārkāpusi Savienības tiesību normas. Saistībā ar LESD 107. panta 1. punktu Vispārējā tiesa, piemērojot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, esot pārkāpusi Savienības tiesību interpretācijas pieļaujamās robežas.

Vispārējā tiesa – atbalstot Komisijas nostāju – esot izdarījusi nepareizu pieņēmumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai ir tikusi piešķirta priekšrocība. Šajā ziņā Vispārējā tiesa, piemērojot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, esot juridiski kļūdaini izmantojusi virkni nepieļaujamu apsvērumu. Vispirms, Vispārējā tiesa LESD 107. panta 1. punktu esot interpretējusi nevis stingri objektīvi, bet gan subjektīvi. Šajā ziņā Vispārējā tiesa (atbalstot Komisijas nostāju) esot balstījusies uz to, ka dalībvalsts pirms nolīgumu noslēgšanas neesot sagatavojusi darījumdarbības plānus. Taču tolaik tas nebūtu atbildis judikatūrai un administratīvajai praksei; līdz ar to Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tiesiskās paļāvības, respektīvi, atpakaļejoša spēka aizlieguma principu.

Turklāt Vispārējā tiesa rentabilitātes analīzi esot balstījusi tikai uz īstermiņa rentabilitātes apsvērumiem, kaut arī saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru tas esot pēc būtības nepareizi un neesot atbildis attiecīgajā laikā pastāvošajai administratīvajai praksei. Šajā saistībā Vispārējā tiesa nepieļaujamā veidā ar atpakaļejošu spēku nolīgumiem esot piemērojusi tikai pēc tirgvedības nolīgumu noslēgšanas pieņemtās Komisijas Pamatnostādnes aviācijas jomā. Turklāt pati piemērošana esot notikusi kļūdaini Papildus tam Vispārējā tiesa savus konstatējumus esot balstījusi uz tādam apgalvotām īpatnībām zemo cenu aviopārvadātāju nozarē, kuras attiecīgajā brīdī neesot pastāvējušas.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, pareizi – proti, bez minētajiem pārkāpumiem – ņemot vērā ilgtermiņa rentabilitātes apsvērumus, esot bijusi jānoliedz atbalsta esamība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā – atbalsta iespējamā attaisnojuma līmenī – ir nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un sapinusies acīmredzamās pretrunās.

Vispirms, Vispārējās tiesas izvēlētais pārbaudes etalons (balstīšanās tikai uz atsevišķu apelācijas sūdzības iesniedzējas apkalpoto lidojumu savienojumu rentabilitāti) esot bijis pēc būtības nepareizs, jo tajā neesot ņemts vērā no likuma sistēmas obligāti izrietošais nošķīrums starp tiesiskā sastāva un attaisnojuma līmeni. Šis etalons (it īpaši attiecība uz 2003. gada tirgvedības nolīgumu) nekādi neesot atbildis konkrētajā brīdī nozīmīgajai attiecīgi administratīvajai vai tiesvedības praksei Turklāt Vispārējā tiesa – atšķirībā no lidostai piešķirtā atbalsta līmeņa – apelācijas sūdzības iesniedzējas līmenī prettiesiski nemaz neesot ņēmusi vērā Karintijas [Kärnten] reģiona vajadzības satiksmes jomā. Šajā ziņā lidostai un apelācijas sūdzības iesniedzējai piešķirtā atbalsta radniecīguma, respektīvi, interešu identiskuma dēļ esot pieļauta nenovēršama pretruna vērtējumā. Vispārējā tiesa neesot ievērojusi no LESD 107. panta 3. punkta izrietošos fundamentālos vērtējumus un tādējādi esot pārkāpusi šo normu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, pareizi piemērojot LESD 107. panta 3. punktu, esot bijis jāatzīst, ka atbalsts ir attaisnots.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/20

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 15. decembrīOriol Junqueras i Vies iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2021. gada 5. oktobra rīkojumu lietā T-613/20 Junqueras i Vies/Parlaments

(Lieta C-780/21 P)

(2022/C 73/25)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Oriol Junqueras i Vies (pārstāvis: Marsal i Ferret, abogado)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Eiropas Savienības Tiesai ir šādi:

pirmkārt: – atcelt un atsaukt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestās palātas 2021. gada 5. oktobra rīkojumu lietā T-613/20;

otrkārt: – atzīt šā lietas dalībnieka celto prasību par pilnībā pieņemamu;

treškārt: – atgriezt šo lietu agrākā tiesvedības stadijā, lai pēc prasības atzīšanas par pieņemamu Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestā palāta turpinātu tās izskatīšanu;

ceturtkārt: – piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar iebildes par nepieņemamību procedūru un šo apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tiek izvirzīti 5 pamati ar juridisko pamatojumu:

Pirmkārt: Rīkojumā neesot ievērotas no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā (Hartas 47. pants un ECPAK 6. un 13. pants) izrietošās prasības, jo līdz ar lēmumu par prasības nepieņemamību (un lēmumiem par lietu neapvienošanu un tiesvedības neapturēšanu) tiekot atņemta lietderīgā iedarbība gan spriedumam, ko Tiesa taisīs lietā C-115/21 [P], gan spriedumam, ko iespējami taisīs pati Vispārējā tiesa lietā T-24/20 (1) gadījumā, ja lieta tiks tai nodota atpakaļ. Tā tas ir tāpēc, ka Vispārējā tiesa juridiski kļūdaini interpretē arī no lietās T-24/20 un C-115/21 [P] pieņemamajiem nolēmumiem izrietošās tiesiskās sekas. Vispārējā tiesa uzskatot, ka, lai atjaunotu O. Junqueras mandātu, ir vajadzīgs jauns Spānijas Karalistes iekšējo iestāžu lēmums, kaut arī O. Junqueras mandāts tiktu saglabāts, ja viņa prasījumi tiktu apmierināti tiesas nolēmumos.

Otrkārt: Pārsūdzētajā rīkojumā esot juridiski kļūdaini interpretēti no judikatūras izrietošie nosacījumi, kādos var uzskatīt, ka apstrīdētais akts skar tieši, un tāpēc esot juridiski kļūdaini secināts, ka prasītājam nav LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētā locus standi. Ar rīkojumu esot atņemta lietderīgā iedarbība lietās C-115/21 [P] un T-24/20 pieņemamajiem tiesu nolēmumiem un neesot konstatēts, ka gadījumā, ja šis akts nebūtu ticis pieņemts, O. Junqueras mandāts būtu vakants un nebūtu šķēršļu viņa mandāta un tiesību atjaunošanai.

Treškārt: Rīkojumā esot pārkāptas tiesībās uz vienlīdzību (Hartas 20. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (Hartas 47. pants). Tajā esot kļūdaini interpretēts, ka jautājums par minēto tiesību pārkāpumu ir aktuāls tikai lietas izskatīšanā pēc būtības, lai arī, ja attieksme pret O. Junqueras būtu bijusi tāda pati kā pret [Eiropas Parlamenta locekli], kuram ir adresēts apstrīdētais akts (Tiesas 2019. gada 19. decembra sprieduma lietā C-502/19 (2) un Spānijas Karalistes paziņojumiem pretējā [Eiropas Parlamenta] lēmuma tiesisko seku tieša piemērošana), apstrīdētais akts nebūtu pieņemts, jo O. Junqueras mandāts būtu saglabājies. Tiesību uz vienlīdzību un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums liecina par O. Junqueras tiešu skārumu, kura rezultātā viņam rodoties locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.

Ceturtkārt: Rīkojumā esot juridiski kļūdaini interpretētas Hartas tiesiskās sekas. Rīkojumā netiekot atzīts, ka no apstākļa, ka apstrīdētā akta rezultātā tiek tieši aizskartas Hartā nostiprinātās tiesības, izriet locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, un neesot atzīts, ka šajā lietā Savienības tiesību tiesiskās kontroles kompetences nemainās, jo nevar prasīt, lai aktu, ar kuru par vakantu tiek pasludināts mandāts, kuru O. Junqueras vēlas atjaunot, viņš apstrīdētu valsts tiesās; un tāpēc rīkojums esot juridiski kļūdains.

Piektkārt: Rīkojumā esot juridiski kļūdaini piemēroti Eiropas Savienības tiesību efektivitātes un pārākuma principi. Rīkojums esot juridiski kļūdains, jo tajā nav konstatēts, ka apstrīdētais akts ir lēmums, ar kuru tiek neatlaidīgi īstenota vēlme nenodrošināt nekādu lietderīgo iedarbību Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedumam lietā C-502/19, un ar to tiekot pārkāptas arī Hartas 47. pantā nostiprinātās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā aspektā, kas ir saistīts ar tiesībām uz to, ka spriedumi tiek pienācīgi izpildīti, un līdz ar to O. Junqueras ir locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.

(1) Rīkojums, 2020. gada 15. decembris, Junqueras i Vies/Parlaments (T-24/20, EU:T:2020:601).

(2) Spriedums, 2019. gada 19. decembris, Junqueras Vies (C-502/19, EU:C:2019:1115)

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/21

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrīCovestro Deutschland AG iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-745/18 Covestro Deutschland AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-790/21 P)

(2022/C 73/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Covestro Deutschland AG (pārstāvji: T. Hartmann, M. Kachel, D. Fouquet, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-745/18 un Eiropas Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) SA.34045 (2013/C) (ex 2012/NN), C(2018) 3166, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu;

2.	pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

3.	pakārtoti 1. prasījumam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par apstrīdētā lēmuma atcelšanu;

4.	pakārtoti 2. prasījumam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par apstrīdētā lēmuma atcelšanu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

5.	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmais un otrais pamats: tiesību tikt uzklausītam un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Saistībā ar abiem pirmajiem pamatiem apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesību procesuālo noteikumu prasības, proti, apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai, kā arī savu pienākumu pamatot spriedumu. Šo pārkāpumu rezultātā Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot izdarījusi pieņēmumu par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Šo abu pamatu pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka Vispārējā tiesa, pārbaudot valsts kontroles īstenošanu, neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par piemaksas apmēra noteikšanu atbilstoši Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktam (pārsūdzētā sprieduma 8. punkts).

Šo abu pamatu otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par piemaksas apmēra noteikšanu atbilstoši StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktam (pārsūdzētā sprieduma 12., 94., 103., 129., 135. un 146. punkts).

Šo abu pamatu trešajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par neesošo kompensāciju par visiem ieņēmumu zaudējumiem un izmaksām, kas izriet no atbrīvojumiem no tīkla maksas piešķiršanas (pārsūdzētā sprieduma 130. un 143. punkts).

Šo abu pamatu ceturtajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, pārbaudot līdzekļu piederību valstij, neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par 2011. gada Bundesnetzagentur [Federālās tīklu aģentūras] lēmuma spēkā neesamību (pārsūdzētā sprieduma 107. un 125. punkts).

Trešais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

Trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka piemaksa atbilstoši StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktam ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, esot pārkāpusi materiāltiesiskos Savienības tiesību noteikumus (pārsūdzētā sprieduma 78.–145. punkts).

Pirmkārt, šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka strīdīgā piemaksa ir priekšrocība, savā pārbaudē ir izmantojusi juridiski kļūdainus valsts atbalsta kritērijus. Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi priekšrocības esamību un neesot atzinusi selektivitātes neesamību, kas izriet no StromNEV rakstura vai attiecīgi sistemātikas.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka Vispārējā tiesa esot StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktā paredzēto piemaksu kļūdaini uzskatījusi par atbalstu, kas piešķirts no valsts līdzekļiem. Šajā ziņā Vispārējā tiesa, novērtējot līdzekļu piederību valstij, esot pamatojusies uz nepareizu piesaistes kritēriju, un nepamatoti balstījusies uz maksājumu, kas pierāda līdzekļu piederību valstij.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot apstiprinājusi, ka valsts kontrole pār līdzekļiem attiecas uz piemaksu, kas paredzēta StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktā.

Ceturtais pamats: nediskriminācijas principa pārkāpums

Visbeidzot, ceturtajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa, pirmkārt, neesot ņēmusi vērā prettiesisku atšķirīgu attieksmi, ko izraisījusi apstrīdētajā Komisijas lēmumā uzdotā atbalsta atgūšana saistībā ar pārejas noteikumu StromNEV 2013 37. panta 7. punktā, un, otrkārt, esot veikusi nepieļaujamu bāzes slodzes patērētāju nošķiršanu un, treškārt, esot īstenojusi nepamatotu vienlīdzīgu attieksmi pret pretcikliskajiem un bāzes slodzes patērētājiem (pārsūdzētā sprieduma 192.–210. punkts).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/22

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-745/18 Covestro Deutschland AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-791/21 P)

(2022/C 73/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Citas lietas dalībnieces: Covestro Deutschland AG, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-745/18, ciktāl ar to prasība ir noraidīta kā nepamatota,

—	saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta 1. punktu atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam, C(2018) 3166 final, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu, ar kuru pārmet LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu. Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot uzskatījusi, ka tiesiskais regulējums Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktā esot valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, saistībā ar tīkla maksas valsts rakstura novērtējumu esot konstatējusi, ka saistošais izmaksu slogs patērētājiem vai tiešajiem patērētājiem un valsts kontrole pār līdzekļiem vai šo līdzekļu pārvaldītājiem esot divas pazīmes, kas esot “daļa no alternatīvas”.

Otrkārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, izvērtējumā par to, vai pastāv “saistošs izmaksu slogs patērētājiem vai tiešajiem patērētājiem”, esot uzskatījusi, ka attiecībās starp elektroenerģijas piegādātāju un patērētāju tam nav nozīmes. Turklāt Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot ņēmusi vērā iekasēšanas pienākumu, nevis tiesību aktos paredzēto pienākumu maksāt tīkla maksu.

Treškārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, izvērtējumā par to, vai pastāv valsts kontrole vai diskrecionārā vara, esot pieņēmusi, ka saņemtās tīkla maksas iezīmēšana neizslēdzot to, ka valstij bija iespēja ar šiem līdzekļiem rīkoties.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/23

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī AZ iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-196/19 AZ/Komisija

(Lieta C-792/21 P)

(2022/C 73/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: AZ (pārstāvji: T. Hartmann, D. Fouquet, M. Kachel, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

a)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-196/19 un Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), C(2018) 3166, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu;

b)	pakārtoti a) punktam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

pakārtoti 1. prasījumam,

atcelt pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 000 izmantošanas gada stundām tiek pieprasīts atmaksāt vairāk nekā 20 %, bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 500 izmantošanas gada stundām – vairāk nekā 15 % un bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 8 000 izmantošanas gada stundām – vairāk nekā 10 % no publicētās tīkla maksas, un pārējā daļā nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par pirmās instances 1. prasījuma a) punktu, atcelt apstrīdēto lēmumu arī pārējā daļā;

pakārtoti a) punktam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, ciktāl ar to bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 000 izmantošanas gada stundām tiek pieprasīts atmaksāt vairāk nekā 20 % no publicētās tīkla maksas, un pārējā daļā nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par pirmās instances 1. prasījuma b) punktu, atcelt apstrīdēto lēmumu kopumā [vai “arī pārējā daļā”] attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

pakārtoti 2. prasījumam,

a)	atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par pirmās instances 1. prasījuma a) punktu, atcelt apstrīdēto lēmumu;

b)	pakārtoti a) punktam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par pirmās instances 1. prasījuma b) punktu, atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

pakārtoti 3. prasījumam,

b)	pakārtoti a) punktam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 000 izmantošanas gada stundām tiek pieprasīts atmaksāt vairāk nekā 20 % no publicētās tīkla maksas;

pakārtoti 4. prasījumam,

atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par pirmās instances 2. prasījuma a) punktu, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 000 izmantošanas gada stundām tiek pieprasīts atmaksāt vairāk nekā 20 %, bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 500 izmantošanas gada stundām – vairāk nekā 15 % un bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 8 000 izmantošanas gada stundām – vairāk nekā 10 % no publicētās tīkla maksas;

pakārtoti a) punktam – atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā par pirmās instances 2. prasījuma b) punktu, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to bāzes slodzes patērētājiem ar vismaz 7 000 izmantošanas gada stundām tiek pieprasīts atmaksāt vairāk nekā 20 % no publicētās tīkla maksas;

6.	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp advokāta honorāru un ceļa izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmais un otrais pamats: tiesību tikt uzklausītam un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Saistībā ar abiem pirmajiem pamatiem apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārkāpjot Savienības tiesību procesuālās prasības, proti, apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai, kā arī savu pienākumu pamatot spriedumu. Šo pārkāpumu rezultātā Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot izdarījusi pieņēmumu par nelikumīgu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Šo abu pamatu pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par satvara kā selektīvās priekšrocības pārbaudes pamata prettiesiskumu (pārsūdzētā sprieduma 8., 117. un 127. punkts).

Šo abu pamatu otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par piemaksas apmēra noteikšanu atbilstoši Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktam (pārsūdzētā sprieduma 12., 68., 100. un 101. punkts).

Šo abu pamatu trešajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka Vispārējā tiesa, pārbaudot līdzekļu piederību valstij, neesot ņēmusi vērā tās argumentāciju par kompensācijas neesamību attiecībā uz visiem ieņēmumu zaudējumiem un izmaksām, kas izriet no atbrīvojumiem no tīkla maksas piešķiršanas (pārsūdzētā sprieduma 95. un 96. punkts).

Trešais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

Pirmkārt, šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa savā pārbaudē attiecībā uz nodevu atbilstoši tiesību aktiem valsts atbalsta jomā un valsts kontroli esot izmantojusi juridiski kļūdainus valsts atbalsta kritērijus (pārsūdzētā sprieduma 77., 83., 86. un 101. punkts).

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka Vispārējā tiesa StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktā paredzēto piemaksu, balstoties uz valsts tiesību sagrozītu izklāstu un pieļaujot tiesību kļūdu, esot kvalificējusi kā nodevu atbilstoši tiesību aktiem valsts atbalsta jomā, lai gan tīklu operatoriem neesot bijis iekasēšanas pienākuma un tīklu lietotājiem vai elektroenerģijas tiešajiem lietotājiem neesot bijis maksāšanas pienākuma, un tīklu operatoriem neesot tikusi piešķirta kompensācija par visiem ieņēmumu zaudējumiem un izmaksām (pārsūdzētā sprieduma 68., 75.–115. punkts).

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, balstoties uz valsts tiesību sagrozītu izklāstu un pieļaujot tiesību kļūdu, esot pieņēmusi valsts kontroles īstenošanu pār StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktā paredzēto piemaksu, jo tās pamatā ir iekasēšanas pienākums un pilnīga izmaksu atmaksa, kā arī to, ka Bundesnetzagentur [Federālā tīklu aģentūra] esot noteikusi piemaksas apmēru (pārsūdzētā sprieduma 100.–112. punkts).

Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka Vispārējā tiesa, balstoties uz valsts tiesību sagrozītu izklāstu, esot noteikusi nepilnīgu un kļūdainu satvaru (pārsūdzētā sprieduma 8., 128.–131. punkts).

Ceturtais pamats: vienlīdzīgas attieksmes prasības pārkāpums

Visbeidzot, ceturtajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā prettiesisku atšķirīgu attieksmi, ko izraisījusi apstrīdētajā Komisijas lēmumā uzdotā atbalsta atgūšana saistībā ar pārejas noteikumu StromNEV 2013 37. panta 7. punktā, un tādējādi neesot atzinusi Savienības tiesību vispārējā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu (pārsūdzētā sprieduma 141. punkts).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/26

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-196/19 AZ/Komisija

(Lieta C-793/21 P)

(2022/C 73/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Citas lietas dalībnieces: AZ, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-196/19, ciktāl ar to prasība ir noraidīta kā nepamatota,

—	saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta 1. punktu atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam, C(2018) 3166 final, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu, ar kuru tā pārmet LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu. Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot uzskatījusi, ka tiesiskais regulējums Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktā esot valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Treškārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, izvērtējumā par to, vai pastāv valsts kontrole vai kontrole, esot pieņēmusi, ka saņemtās tīkla maksas iezīmēšana neizslēdzot to, valstij bija iespēja ar šiem līdzekļiem rīkoties.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/26

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-233/19 un T-234/19 Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG un Infineon Technologies AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-794/21 P)

(2022/C 73/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Citas lietas dalībnieces: Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG, Infineon Technologies AG, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-233/19 un T-234/19, ciktāl ar to prasības ir noraidītas kā nepamatotas,

—	saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta 1. punktu atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam, C(2018) 3166 final, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/27

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrīWEPA Hygieneprodukte GmbH un WEPA Deutschland GmbH & Co. KG, pēdējā iepriekš – Wepa Leuna GmbH un Wepa Papierfabrik Sachsen GmbH, iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-238/19 Wepa Hygieneprodukte GmbH u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-795/21 P)

(2022/C 73/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: WEPA Hygieneprodukte GmbH, WEPA Deutschland GmbH & Co. KG, pēdējā iepriekš – Wepa Leuna GmbH un Wepa Papierfabrik Sachsen GmbH (pārstāvji: H. Janssen, A. Vallone, D. Salm, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-238/19;

2.	atcelt Komisijas (2018. gada 28. maijs) Lēmumu par “atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam”;

3.	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

4.	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa, savu nolēmuma pamatojot ar to, ka, pirmkārt Bundesnetzagentur [Federālā tīklu aģentūra] Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktā paredzētās piemaksas apmēru esot noteikusi kā saistošu, otrkārt, Bundesnetzagentur šajā ziņā esot izvirzījusi ļoti detalizētas prasības un, treškārt, tīklu operatoru ieņēmumu zaudējumi ar minēto piemaksu esot tikuši pilnībā segti, esot sagrozījusi faktus un neesot ņēmusi vērā valsts tiesību saturu un tvērumu. Vispārējai tiesai lietas izlemšanai būtiskie fakti, kuriem bija jāpierāda valsts kontrole pār līdzekļiem, kas iekasēti ar iemaksu, pat neesot pastāvējuši.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā prasības no valsts līdzekļiem piešķirta atbalsta pastāvēšanai LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, pirmkārt, ka StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktā paredzētā piemaksa neesot bijusi piemaksa, “obligāta nodeva” vai “parafiskāls maksājums” (otrā pamata pirmā daļa). Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, otrkārt, ka atbrīvojums bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punkta 2. apakšpunkta otrajam teikumam un piemaksa atbilstoši StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktam neesot no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts (otrā pamata otrā daļa). Ja – kas tā ir šajā gadījumā – piemaksa neesot nodeva, LESD 107. panta 1. punktā ietvertais nosacījums Vispārējās tiesas skatījumā tad arī neesot izpildīts. Pat ja tā būtu nodeva, LESD 107. panta 1. punktā ietvertais nosacījums tādēļ nebūtu izpildīts, jo piemaksa neesot valsts atbalsts vai no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/28

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-238/19 Wepa Hygieneprodukte GmbH u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-796/21 P)

(2022/C 73/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Citas lietas dalībnieces: WEPA Hygieneprodukte GmbH, WEPA Deutschland GmbH & Co. KG, pēdējā iepriekš – Wepa Leuna GmbH un Wepa Papierfabrik Sachsen GmbH, kā arī Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-238/19, ciktāl ar to prasība ir noraidīta kā nepamatota,

—	saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta 1. punktu atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam, C(2018) 3166 final, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/29

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 17. decembrīInfineon Technologies AG un Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-233/19 un T-234/19 Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG un Infineon Technologies AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-800/21 P)

(2022/C 73/33)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Infineon Technologies AG un Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG (pārstāvji: L. Assmann un M. Peiffer, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-233/19 un T-234/19 (ECLI:EU:T:2021:647);

—	atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par “atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam”;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Šī tiesvedība ir saistīta ar atbrīvojumu no tīkla maksas, balstoties uz kuru apelācijas sūdzības iesniedzējām 2012. un 2013. gadā par elektroenerģijas patēriņu no kopējā tīkla nebija jāmaksā tīkla maksa saviem elektroenerģijas tīkla operatoriem (turpmāk tekstā – “atbrīvojums no tīkla maksas”).

Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot lēmusi, ka atbrīvojums no tīkla maksas esot ticis finansēts no valsts līdzekļiem un tādēļ tas esot atbalsts LESD 107. panta izpratnē (pārsūdzētā sprieduma 111. punkts). Turklāt Vispārējā tiesa principā neesot ņēmusi vērā atbalsta jēdzienu atbilstoši Tiesas judikatūrai.

Atbrīvojums no tīkla maksas esot finansēts ar piemaksu atbilstoši Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktam. Šī piemaksa – pretēji tam, ko Vispārējā tiesa esot nolēmusi pārsūdzētā sprieduma 97. punktā – neesot obligāta nodeva Tiesas judikatūras izpratnē, kura varētu liecināt par līdzekļu piederību valstij LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas ar apelācijas sūdzību visupirms apstrīd Savienības tiesību piemērošanu un apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi izvērtējusi valsts tiesību aktus, pamatojoties uz Savienības atbalsta tiesību kritērijiem (pirmais pamats). Pareizi būtu uzskatīt, ka atbrīvojumi no tīkla maksas neesot tikuši piešķirti no valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

No Tiesas judikatūras izrietot, ka šajā izpratnē valsts līdzekļi pastāvot tikai tad, ja esot pietiekami cieša saikne ar valsts budžetu. Lietā aplūkotā piemaksa atbilstoši StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktam tomēr nenorāda uz pietiekami ciešu saikni ar Vācijas valsts budžetu. Tādējādi minētā piemaksa ir privāti, nevis valsts līdzekļi, samaksa ar kuriem notiek tīklu operatoru un tīkla lietotāju vidū.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas pamato apelācijas sūdzību ar to, ka Vispārējā tiesa, neņemot vērā valsts tiesību saturu un tvērumu, esot sagrozījusi faktus (otrais pamats).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/30

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 17. decembrīVersobank AS iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-351/18 un T-584/18 Ukrselhosprom PCF un Versobank/ECB

(Lieta C-803/21 P)

(2022/C 73/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Versobank AS (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Centrālā banka (ECB), Eiropas Komisija un Ukrselhosprom PCF LLC

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atzīt par spēkā neesošiem ECB 2018. gada 26. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “pirmais apstrīdētais lēmums”) un 2018. gada 17. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “otrais apstrīdētais lēmums”), ar kuriem anulēta apelācijas sūdzības iesniedzējas licence (atļauja);

—	ciktāl Tiesa nevar pati pieņemt nolēmumu par lietas būtību – nodot apvienotās lietas T-351/18 un T-584/18 atpakaļ Vispārējai tiesa, lai tā lemtu par atcelšanas prasībām, un

—	piespriest ECB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izdarīdama nepareizu pieņēmumu, ka lietā T-351/18 tiesvedība ir izbeidzama pirms sprieduma taisīšanas, tā nepareizi nav ņēmusi vērā to, ka otrā apstrīdētā lēmuma apgalvotā ex tunc iedarbība bija pretrunā LESD 263. pantam un tā ir izdarījusi kļūdainu pieņēmumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nav intereses pirmā apstrīdētā lēmuma atcelšanā.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz vairākiem būtisku procedūras noteikumu pārkāpumiem.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, neatzīdama, ka ECB, izdarīdama konstatējumus maksājumu pakalpojumu un citu finanšu pakalpojumu, NILL/TFN (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana/terorisma finansēšanas novēršana) un noregulējuma jomā, ir pārsniegusi savu kompetenci.

Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izdarīdama konstatējumus par konkrētu jautājumu, lai gan tas bija liegts dalībvalsts administratīvajā tiesā noslēgta izlīguma dēļ.

Ar piekto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa novērtējumiem par to, vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un lēmumiem neveikt noregulējumu ir kļūdaini piemērojusi VNMR (1), nevis dalībvalsts tiesību aktus un, neuzdodot šo lēmumu iesniegšanu, ir nepareizi izpratusi to nozīmi.

Ar sesto apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa: 1) nav ievērojusi savas LESD 263. pantā paredzētās kompetences robežas, jo tā ir veikusi konstatējumus par jautājumiem, kuri ir reglamentēti dalībvalsts tiesību aktos un kuri ir dalībvalstu iestāžu un tiesu ekskluzīvajā kompetencē un ir veikusi vairāk nekā tikai ECB lēmumu pārbaudi, jo tā ir izdarījusi konstatējumus un vērtējumus, kurus ECB nebija izdarījusi, 2) savu nolēmumu ir pamatojusi ar pārsteidzošiem konstatējumiem, kuri ir balstīti uz tieši pirms tiesas sēdes novēloti iesniegtiem liela apjoma dokumentiem, nedodot apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju sniegt apsvērumus, 3) nav ņēmusi vērā to, ka pirms procesa uzsākšanas nav ievērotas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības, kuras izriet no Hartas 47. panta, un to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja procesā ilgstoši nav tikusi iedarbīgi pārstāvēta un 4) ir kļūdījusies, atteikdamās uzdot valsts līmeņa noregulējuma lēmumu iesniegšanu, taču ir paudusi detalizētu, bet nepareizu viedokli par šo lēmumu juridisko nozīmīgumu un juridisko pamatu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/31

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 22. decembrīEuropean Union Copper Task Force iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 13. oktobra spriedumu lietā T-153/19 European Union Copper Task Force/Komisija

(Lieta C-828/21 P)

(2022/C 73/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: European Union Copper Task Force (pārstāvji: I. Moreno-Tapia Rivas un C. Vila Gisbert, abogadas)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	taisīt spriedumu pēc būtības par atcelšanas prasību vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējs izvirza šādus pamatus.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu saistībā ar pārbaudes tiesā apjomu un esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi patvaļas aizlieguma principu, neprasot saskaņotu pieeju PBT (noturība, bioakumulācija un toksiskums) kritērija piemērošanas jomai.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi piesardzības principu un samērīguma principu.

Vispārējā tiesa, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu iecelt ekspertu, esot pārkāpusi procesuālos noteikumus.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/32

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra spriedums – Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-627/16 RENV) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Čehijas Republikas izdevumi - Atsaistītais tiešais atbalsts - Tradicionālās pārbaudes uz vietas un izmantojot attālo uzrādi - Atšķirība starp pārbaužu rezultātiem - Vīna nozare - Ieguldījumu pārbaude uz vietas, izmantojot paraugus)

(2022/C 73/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, O. Serdula, J. Pavliš un J. Vláčil)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Walkerová un J. Aquilina)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: C. Meyer-Seitz, F. Bergius un H. Shev)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas Lēmumu (ES) 2016/1059 (2016. gada 20. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 173, 59. lpp.), ciktāl ar to no finansējuma ir izslēgti Čehijas Republikas maksājumi, kas attiecināti uz ELGF, 462 517,83 EUR apmērā saistībā ar izdevumiem, kas attiecas uz atsaistīto tiešo atbalstu, un 636 516,20 EUR apmērā saistībā ar izdevumiem, kas attiecas uz ieguldījumiem vīna nozarē.

Rezolutīvā daļa

atcelt Komisijas Īstenošanas Lēmumu (ES) 2016/1059 (2016. gada 20. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to no finansējuma ir izslēgti šādi Čehijas Republikas maksājumi, kas attiecināti uz ELFLA:

—	saistībā ar atsaistītā tiešā atbalstu shēmu par 2013.–2015. finanšu gadu summa 69 054,23 EUR apmērā saistībā ar nepilnībām risku analīzē;

—	saistībā ar atbalsta shēmu ieguldījumiem vīna nozarē par 2011.–2014. finanšu gadu summa 636 516,20 EUR apmērā.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Čehijas Republika un Eiropas Komisija sedz pašas savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā un Tiesā.

4)	Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 392, 24.10.2016.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/33

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra spriedums – HG/Komisija

(Lieta T-693/16) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Darbs trešā valstī - Ģimenes mājoklis, ko personas rīcībā nodevusi administrācija - Pienākuma tur dzīvot kopā ar ģimeni neievērošana - Disciplinārlieta - Izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanas disciplinārsods - Savienībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšana - Civildienesta noteikumu 22. pants - Prasības noraidīšana pēc būtības - Atcelšana apelācijas kārtībā - Tiesas pārskatītais un atceltais apelācijas spriedums - Lietas nodošana atpakaļ Vispārējai tiesai)

(2022/C 73/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: HG (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr, pārstāvis, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 19. jūlija spriedumu lietā HG/Komisija (F-149/15, EU:F:2016:155), ar ko tiek lūgts atcelt šo spriedumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 19. jūlija spriedumu lietā HG/Komisija (F-149/15).

2)	HG atlīdzības summu Eiropas Savienībai noteikt 80 000 EUR apmērā šā sprieduma pasludināšanas dienā.

3)	Pārējā daļā prasību lietā F-149/15 noraidīt.

4)	HG un Komisija savus tiesāšanās izdevumus lietās F-149/15, T-693/16 P, T-440/18 RENV un T-693/16 P-RENV-RX sedz paši.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/33

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums – Dyson u.c./Komisija

(Lieta T-127/19) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Enerģētika - Direktīva 2010/30/ES - Enerģijas patēriņa norādīšana, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm - Deleģētā regula (ES) Nr. 665/2013 - Putekļsūcēju energomarķējums - Energoefektivitāte - Mērījumu metode - Atcelšana, ko veikusi Vispārējā tiesa - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2022/C 73/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dyson Ltd (Malmesbury, Apvienotā Karaliste) un 14 citi prasītāji, kuru nosaukumi ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji: E. Batchelor, T. Selwyn Sharpe un M. Healy, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland, Y. Marinova un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Prasība, kas celta atbilstoši LESD 268. pantam un ar kuru lūgts piespriest atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājiem esot radušies Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 665/2013 (2013. gada 3. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz putekļsūcēju energomarķējumu (OV 2013, L 192, 1. lpp.), prettiesiskuma dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dyson Ltd un pārējie prasītāji, kuru nosaukumi ir iekļauti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 139, 15.4.2019.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/34

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums – Kipra/EUIPO – Fontana Food (“GRILLOUMI”)

(Lieta T-556/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas sertifikācijas zīmes “ΧΑΛΛΟΥΜΙ HALLOUMI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Pakalpojumu un preču līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2022/C 73/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz, QC, S. Baran, barrister, un V. Marsland, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija) (pārstāvji: P. Nihlmark un L. Zacharoff, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. maija lēmumu lietā R 1284/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kipras Republiku un Fontana Food.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. maija lēmumu lietā R 1284/2018-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Kipras Republikas tiesāšanās izdevumus.

3)	Fontana Food AB sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 328, 30.9.2019.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums – Kipra/EUIPO – Fontana Food (“GRILLOUMI BURGER”)

(Lieta T-593/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI BURGER” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas sertifikācijas zīmes “ΧΑΛΛΟΥΜΙ HALLOUMI” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespējas neesamība - Kaitējuma reputācijai neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts))

(2022/C 73/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz, QC, S. Baran, barrister, un V. Marsland, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája un D. Botis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija) (pārstāvji: P. Nihlmark un L. Zacharoff, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 19. jūnija lēmumu lietā R 1297/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kipras Republiku un Fontana Food.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kipras Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 363, 28.10.2019.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums – Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – Fontana Food (“GRILLOUMI BURGER”)

(Lieta T-595/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI BURGER” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības kolektīva vārdiska preču zīme “HALLOUMI” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespējas neesamība - Kaitējuma reputācijai neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts))

(2022/C 73/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, S. Baran, barrister, un V. Marsland, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija) (pārstāvji P. Nihlmark: un L. Zacharoff, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 19. jūnija lēmumu lietā R 1356/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi un Fontana Food.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 357, 21.10.2019.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/36

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums – JP/Komisija

(Lieta T-247/20) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti saistībā ar atklāto konkursu EPSO/AD/363/18, kas tika organizēts administratoru (AD 7) nodokļu jomā pieņemšanai darbā - Piekļuves pieteikuma ierobežošana - Piekļuves atteikums - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkts - Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību - Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants - Atlases komisijas sēžu aizklātība - Daļēja piekļuve - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2022/C 73/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: JP (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Ehrbar un D. Milanowska)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu C(2020) 1195 final (2020. gada 24. februāris) par atkārtotu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), un, otrkārt, par prasību, kas celta uz LESD 268. panta pamata un ar ko tiek lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu, kurš prasītājam esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Komisijas lēmumu C(2020) 1195 final (2020. gada 24. februāris) par atkārtotu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001, ciktāl ar to JP tiek atteikta piekļuve jautājumiem, kas ir pārņemti daļās “Enkuri” un sadaļās “Iespējamie jautājumi” novērtētāju novērtējumā par viņa sniegtajām atbildēm intervijas laikā par konkrēto jomu (1. dokuments), un atteikta piekļuve jautājumiem sadaļās “1. situācija”, “2. situācija” un “3. situācija” novērtētāju novērtējumā par viņa sniegtajām atbildēm specifisko prasmju intervijā (2. dokuments) atklātajā konkursā EPSO/AD/363/18.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 222, 6.7.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/37

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. decembra spriedums – Talleres de Escoriaza/EUIPO – Salto Systems (“KAAS KEYS AS A SERVICE”)

(Lieta T-294/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “KAAS KEYS AS A SERVICE” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Apzīmējumi vai norādes, kas kļuvuši ierasti - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts)

(2022/C 73/43)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Talleres de Escoriaza, SA (Irun, Spānija) (pārstāvji: T. Müller un F. Togo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Salto Systems, SL (Oiartzun, Spānija) (pārstāvis: A. Alejos Cutuli, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 28. februāra lēmumu lietā R 1363/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Talleres de Escoriaza un Salto Systems.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Talleres de Escoriaza, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 247, 27.7.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/37

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra spriedums – Stichting Comité N 65 Ondergronds Helvoirt/Komisija

(Lieta T-569/20) (1)

(Vide - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - Dalībvalstu pienākums aizsargāt apkārtējo gaisu un uzlabot tā kvalitāti - Pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu - Pieprasījuma noraidīšana tā nepieņemamības dēļ)

(2022/C 73/44)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stichting Comité N 65 Ondergronds Helvoirt (Helvorta, Nīderlande) (pārstāvji: T. Malfait un A. Croes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek, G. Gattinara un M. Noll-Ehlers)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. Bulterman, M. de Ree, J. Langer un J. Hoogveld), Eiropas Parlaments (pārstāvji: W. Kuzmienko un C. Ionescu Dima), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: K. Michoel un A. Maceroni)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 6. jūlija lēmumu, ar kuru kā nepieņemams ir noraidīts pieprasījums veikt lēmuma par sūdzības procedūras CHAP (2019) 2512 izbeigšanu iekšēju pārskatīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Stichting Comité N 65 Ondergronds Helvoirt sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Nīderlandes Karaliste, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 378, 9.11.2020.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/39

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra spriedums – OI/Komisija

(Lieta T-705/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Iekšējais konkurss COM/03/AD/18 (AD 6) - Lēmums neiekļaut prasītāja vārdu konkursa rezerves sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Atlases komisijas sēžu aizklātība - Starpvērtējuma punktu un paziņojumā par konkursu paredzēto pārbaudījumu veidojošo elementu svēruma nepaziņošana)

(2022/C 73/47)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: OI (pārstāvis: S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Milanowska un T. Lilamand)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori atlases komisijas 2020. gada 25. marta lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāja lūgums pārskatīt šīs komisijas 2019. gada 16. decembra lēmumu neiekļaut viņa vārdu minētā konkursa rezerves sarakstā.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori atlases komisijas 2020. gada 25. marta lēmumu neiekļaut OI rezerves sarakstā, lai pieņemtu darbā administratorus AD 6 pakāpē sadarbības attīstības un kaimiņattiecību politikas jomā.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 28, 25.1.2021.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/40

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. decembra spriedums – QF/Komisija

(Lieta T-85/21) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Iekšējais konkurss COM/03/AD/18 (AD 6) - Lēmums neiekļaut prasītāju konkursa rezerves sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Atlases komisijas sēžu aizklātības princips - Starpvērtējuma punktu un paziņojumā par konkursu paredzēto pārbaudījumu veidojošo elementu svēruma nepaziņošana)

(2022/C 73/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QF (pārstāvis – S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Milanowska un T. Lilamand)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori atlases komisijas 2020. gada 15. aprīļa lēmumu, ar ko noraida prasītāja lūgumu pārskatīt šīs atlases komisijas 2019. gada 16. decembra lēmumu neiekļaut viņu minētā konkursa rezerves sarakstā.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori atlases komisijas 2020. gada 15. aprīļa lēmumu neiekļaut QF rezerves sarakstā, lai pieņemtu darbā administratorus AD 6 pakāpē Eiropas publiskās administrācijas jomā.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 98, 22.3.2021.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/41

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. novembra rīkojums – Kanellou/Padome

(Lieta T-515/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma - Ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzināšana un ceļā pavadītā laika dienu piešķiršana - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 73/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Despina Kanellou (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker) un Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un B. Mongin)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek būtībā lūgts, pirmkārt, atcelt lēmumu, sākot no 2014. gada 1. janvāra, prasītājai vairs neatlīdzināt ikgadējos ceļa izdevumus, lai viņa varētu uzturēt saikni ar savas izcelsmes valsti.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Despina Kanellou sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 395, 10.11.2014. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-77/14 un 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/42

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. novembra rīkojums – Bergallou/Padome

(Lieta T-521/16) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma - Ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzināšana un ceļā pavadītā laika dienu piešķiršana - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 73/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Amal Bergallou (Lot, Beļģija) (pārstāve: M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek būtībā lūgts, pirmkārt, atcelt lēmumus, sākot no 2014. gada 1. janvāra, prasītājai vairs nepiešķirt ceļā pavadītā laika atvaļinājuma dienas un neatlīdzināt ikgadējos ceļa izdevumus, lai viņa varētu uzturēt saikni ar savas izcelsmes valsti, un, otrkārt, piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Amal Bergallou sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 431, 1.12.2014. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-98/14 un 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/42

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. novembra rīkojums – Nguyen/Padome

(Lieta T-522/16) (1)

(2022/C 73/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Huynh Duong Vi Nguyen (Woluwe-Saint-Lambert, Beļģija) (pārstāve: M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek būtībā lūgts, pirmkārt, atcelt lēmumus, sākot no 2014. gada 1. janvāra, prasītājai vairs nepiešķirt ceļā pavadītā laika atvaļinājuma dienas un neatlīdzināt ikgadējos ceļa izdevumus, lai tā varētu uzturēt saikni ar savas izcelsmes valsti, un, otrkārt, piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Huynh Duong Vi Nguyen sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 448, 15.12.2014. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-99/14 un 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/43

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. novembra rīkojums – Aresu/Komisija

(Lieta T-524/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma - Ceļā pavadītais laiks - Atvaļinājums ceļošanai uz mājām - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 73/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Antonio Aresu (Brisele, Beļģija) (pārstāve: M. Velardo, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un F. Blanc)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu, sākot no 2014. gada 1. janvāra, prasītājam vairs nepiešķirt piecu dienu ceļā pavadītā laika atvaļinājumu, kas viņam bija iepriekš, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, kas grozīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris) (OV 2013, L 287, 15. lpp.), V pielikuma 7. pantu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Antonio Aresu sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, ieskaitot ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 26, 26.1.2015. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-106/14 un 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/44

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. novembra rīkojums – Grupa Azoty u.c./Komisija

(Lieta T-726/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Valsts atbalsts - Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada - Atbalsttiesīgās nozares - Mēslojuma produktu ražošanas nozares izslēgšana - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2022/C 73/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Grupa Azoty S.A. (Tarnów, Polija), Azomureș S.A. (Târgu Mureş, Rumānija), Lipasmata Kavalas LTD Ypokatastima Allodapis (Palaio Fáliro, Grieķija) (pārstāvji: D. Haverbeke, L. Ruessmann un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar un G. Braga da Cruz)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2020. gada 25. septembra paziņojumu “Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada” (OV 2020, C 317, 5. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā vairs nav jālemj.

3)	Grupa Azoty S.A., Azomureș SA un Lipasmata Kavalas LTD Ypokatastima Allodapis sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	EBTA Uzraudzības iestāde sedz tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 72, 1.3.2021.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/45

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. novembra rīkojums – Advansa Manufacturing u.c./Komisija

(Lieta T-741/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Valsts atbalsts - Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada - Atbalsttiesīgās nozares - Mākslīgo vai sintētisko šķiedru ražošanas nozares izslēgšana - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2022/C 73/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Advansa Manufacturing GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) un 14 citi prasītāji, kuru nosaukumi ir norādīti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: D. Haverbeke, L. Ruessmann un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar un G. Braga da Cruz)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā vairs nav jālemj.

3)	Advansa Manufacturing GmbH un pārējie prasītāji, kuru nosaukumi ir norādīti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	EBTA Uzraudzības iestāde sedz tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 79, 8.3.2021.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/45

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. novembra rīkojums – Airoldi Metalli/Komisija

(Lieta T-744/20) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes alumīnija štancējumu imports - Akts, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu - Nepārsūdzams akts - Sagatavojošs akts - Nepieņemamība - Galīgais antidempinga maksājums - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 73/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airoldi Metalli SpA (Molteno, Itālija) (pārstāvji: M. Campa, D. Rovetta, G. Pandey un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo un P. Němečková)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1428 (2020. gada 12. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV 2020, L 336, 8. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Airoldi Metalli SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments, Airoldi Metalli un Komisija katrs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 53, 15.2.2021.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/47

Prasība, kas celta 2021. gada 5. novembrī – Agentur für Globale Gesundheitsverantwortung/EMA

(Lieta T-713/21)

(2022/C 73/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agentur für Globale Gesundheitsverantwortung (Elsbethen, Austrija) (pārstāve: A. Steindl, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt EMA2021. gada 21. septembra lēmumu (EMA/468888/2021), ar ko noraidīta prasītājas 2021. gada 13. augusta sūdzība par EMA2021. gada 28. jūlija lēmumu (EMA/421922/2021);

—	sniegt piekļuvi pētījumam “c4591001-interim-ado-report-body”, uz kura pamata tika pieņemts 2021. gada 22. jūlija novērtējuma ziņojums EMA/CHMP/282047/2021 Rev. 1, un attiecīgi Komisijas 2021. gada 13. maija Īstenošanas lēmums C(2021) 4034 final.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Pirmais prasības pamats: Spēkā neesamība tiesību kļūdas dēļ, kas pieļauta saistībā ar pētījuma C4591001 anonimizēto, uz pētījuma ASV dalībniekiem attiecināmo datu kopu kvalificēšanu par personas datiem atbilstoši Regulai 2018/1725 (1).

2.	Otrais prasības pamats: Spēkā neesamība EMA pieļautās tiesību kļūdas dēļ, jo pētījums C4591001 saistībā ar indikāciju izmaiņām lietošanai pediatrijā vēl neesot noslēdzies un atbilstot “EMA Policy(0070) on Clinical Data Publication” (EMA/144064/2019).

3.	Trešais prasības pamats: Spēkā neesamība tiesību kļūdas dēļ, jo esot piemērojams Regulas 1049/2001 (2) 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums (“fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai”).

4.	Ceturtais pamats: Spēkā neesamība tiesību kļūdas dēļ, jo neesot konstatējamas sevišķas sabiedrības intereses Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējā teikuma izpratnē.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/48

Prasība, kas celta 2021. gada 16. novembrī – Greenspider/Eismea

(Lieta T-733/21)

(2022/C 73/61)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Greenspider GmbH (Germering, Vācija) (pārstāvji: G. Vignolo un V. Palmisano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu LESD 272. panta izpratnē;

—	atzīt un nospriest, ka Greenspider ir pareizi izpildījusi līgumiskos pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar dotācijas nolīgumu (Grant Agreement);

—	atzīt un nospriest saskaņā ar Beļģijas Civilkodeksa 1162. pantu, ka šaubu gadījumā Greenspider sniegtā līguma interpretācija prevalē pār EISMEA sniegto interpretāciju;

—	konstatēt, ka nav izpildīti debetnotas (Debit note), ko EISMEA ir adresējusi Greenspider, izdošanas nosacījumi, kā rezultātā tajā pieprasītā summa ir nepamatota;

—	atzīt un nospriest, ka EISMEA nav izpildījusi līgumiskos pienākumus un ka līdz ar to tai ir jāpiespriež par labu Greenspider samaksāt 111 475,00 EUR;

—	piespriest EISMEA atlīdzināt Greenspider saistībā ar šo tiesvedību radušos tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats – EISMEA līgumisko pienākumu neizpilde.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka šis pamats balstās uz to EISMEA izvirzīto pamatu nepamatotību, ar kuriem tā argumentē atteikumu samaksāt atlikušos projekta attiecināmos izdevumus un vienības izmaksu (unit costs) attiecināmību.

Otrais pamats – līgumam piemērojamo tiesību pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka šis pamats ir balstīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas Nr. 966/2012 (1) 126. panta pārkāpumu; pušu gribas autonomijas principa pārkāpumu: Beļģijas civilkodeksa 1162. panta un Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (2) 3. un 5. panta pārkāpumu un nepiemērošanu; labticības principa pārkāpumu, izpildot līgumu, un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu; labas pārvaldības principa pārkāpumu; tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu; un samērīguma principa pārkāpumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/49

Prasība, kas celta 2021. gada 19. novembrī – Eurecna/Komisija

(Lieta T-739/21)

(2022/C 73/62)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurecna SpA (Venēcija, Itālija) (pārstāvis: R. Sciaudone, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2021. gada 10. septembra, 2021. gada 16. septembra un 2021. gada 30. septembra vēstulēs ietvertos apstrīdētos lēmumus par aizdevumu atmaksāšanu, ar kuriem Komisija apņēmās gandrīz pilnībā atgūt summu, kas tika izmaksāta saistībā ar Eiropas Savienības finansēto projektu, un kas tika atzīta par atgūstamu pēc tam, kad grāmatvedības pārskatos, kā apgalvots, tika pieļauti pārkāpumi; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats – juridiskā pamatojuma neesamība saistībā ar 2021. gada 10. septembra lēmumu.

2.	Otrais pamats – tiesību uz aizstāvību pārkāpums saistībā ar 2021. gada 10. septembra lēmumu.

Trešais pamats – apstrīdētā aizdevuma neesamība.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots labas pārvaldības principa un rūpības pienākuma pārkāpums administratīvajā darbībā saistībā ar Ernst & Young (EY) veikto grāmatvedības revīziju; tiesību uz aizstāvību pārkāpums saistībā ar EY veikto grāmatvedības revīziju; labas pārvaldības principa pārkāpums, neizpildot pienākumu ievērot objektivitāti administratīvajā darbībā; un kļūdaina līguma interpretācija EY ziņojumā.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/50

Prasība, kas celta 2021. gada 7. decembrī – SE/Komisija

(Lieta T-763/21)

(2022/C 73/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SE (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2021. gada 23. aprīļa lēmumu, ar ko noraidīta viņa kandidatūra dalībai Jauno profesionāļu pilotprogrammā (Junior Professional Pilot program);

—	ja nepieciešams, atcelt 2021. gada 27. augusta lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja 2021. gada 27. aprīļa sūdzība;

—	piespriest atlīdzināt viņam nodarīto mantisko kaitējumu, kas izriet no zaudētās iespējas no 2021. gada 1. oktobra tikt pārklasificētam par AD 5 pakāpes pagaidu darbinieku, prasības pieteikumā aplēstajā apmērā;

—	piespriest atlīdzināt viņam nodarīto mantisko kaitējumu, kas izriet no zaudētās iespējas kļūt par ierēdni pastāvīgā statusā, piedaloties iekšējos konkursos, kuri pieejami vienīgi AD līmeņa pagaidu darbiniekiem, prasības pieteikumā aplēstajā apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi diskriminācija vecuma dēļ, kas ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktam, Civildienesta noteikumu 1.d pantam un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta 1. punktam.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi pilnvaru pārsniegšana un/vai ir konstatējama kompetences neesamība.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka uzaicinājums paust ieinteresētību ir prettiesisks.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/50

Prasība, kas celta 2021. gada 7. decembrī – Imdea Materiales/Komisija

(Lieta T-765/21)

(2022/C 73/64)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundación Imdea Materiales (Madride, Spānija) (pārstāvji: P. Suárez Fernández, J. Salinas Casado un Z. Marcos Vaquero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi līguma Vispārīgo noteikumu “FP7 Grant Agreement – Annex II General Conditions” II.22.5. pantu un ka tādējādi lieta ir jāatdod atpakaļ izskatīšanai Eiropas Komisijā, kad tika izvirzīti argumenti;

—	atzīt, ka IMDEA (Fundación Imdea Materiales) nav pārkāpusi līguma noteikumus un līdz ar to noteiktie pasākumi zaudējumu atgūšanai un atlīdzināšanai nav spēkā;

—	pakārtoti, piemērojot samērīguma principu, pārrēķināt summu, kura Eiropas Komisijai ir jāatgūst.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus:

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi Vispārīgo noteikumu II.22.5. pantu, liegdama piekļuvi IMDEA sniegtajiem dokumentiem un informācijai, ko nebija iespējams ņemt vērā, izvirzot argumentus.

Otrais pamats tiek balstīts uz pētnieku, kuri piedalījās projektā Compose3, izdevumu patiesumu, kurus IMDEA paziņoja Eiropas Komisijai saskaņā ar Vispārīgo noteikumu II.14. un II.15. pantu.

—	Šajā ziņā ir iesniegts plašs pierādījumu klāsts, kura kopējais izvērtējums ļauj secināt, ka izdevumi bija patiesi.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts Vispārīgo noteikumu II.22.6. panta pārkāpums, kas izriet no samērīguma principa neievērošanas, jo Eiropas Komisija nesabalansēja noteiktās sankcijas.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/51

Prasība, kas celta 2021. gada 11. decembrī – Bategu Gummitechnologie/Komisija

(Lieta T-771/21)

(2022/C 73/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bategu Gummitechnologie GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvis: G. Maderbacher, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—	piespriest Savienībai, ko pārstāv Komisija, samaksāt 70 695 720,35 EUR;

—	piespriest Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ceļ prasību atbilstoši LESD 268. pantam par tādu zaudējumu atlīdzību, kas tai radīti Komisijas darbībā pieļauto būtisko pārkāpumu rezultātā. Komisija neesot konstatējusi un izbeigusi dzelzceļa ritekļu ražotāju LESD 101. un 102. panta pārkāpumus, lai gan tai bija pienākumu to darīt. Komisija esot izmantojusi tiesisko paļāvību un aicinājusi prasītāju veikt ieguldījumus.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais prasības pamats: būtiska Komisijas pilnvaru nepareiza izmantošana un acīmredzama kļūda vērtējumā Komisija, izskatot prasītājas iesniegto sūdzību atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 (1) 7. pantam, neesot pārbaudījusi visus faktiskos un juridiskos aspektus.

Otrais prasības pamats: būtisks Komisijas pieļauts tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpums

Komisija esot sniegusi skaidrus, nepārprotamus un saskanīgus apliecinājumus, ka dzelzceļa ritekļos izmantojamie materiāli visdrīzāk atbilst Komisijas pašas izvirzītām prasībām. Saistībā ar šiem apliecinājumiem prasītāja esot veikusi lielus ieguldījumus citastarp vienai no šīm prasībām atbilstošas tehnoloģijas izstrādē, taču Komisijas bezdarbības dēļ šie ieguldījumi ir zaudējuši vērtību.

Trešais prasības pamats: būtisks Komisijas pieļauts prasītājas pamattiesību uz īpašumu, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 17. pantā, pārkāpums

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kura atbilstoši Hartas 52. pantam ir jāņem vērā, interpretējot Hartu, papildprotokola 1. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums aizsargāt prasītājas intelektuālo īpašumu, veicot pozitīvus pasākumus. Komisija šādus pasākumus neesot veikusi.

Ceturtais prasības pamats: prasītājas tiesību uz labu pārvaldību atbilstoši Hartas 41. pantam pārkāpums

Pēc tam, kad prasītāja bija iesniegusi formālu sūdzību saistībā ar karteli, Komisija tikai pēc četriem gadiem paziņoja prasītājai, ka negrasās šajā sūdzībā izvirzītos pārkāpumus izbeigt, un vēl līdz šai dienai tā nav pieņēmusi galīgo lēmumu par šo sūdzību. Tomēr no Komisijas publiskotajām lietas materiālu daļām neesot secināms neviens iemesls tik ilgai procedūrai. Tādējādi Komisijai esot jāatbild par Hartas 41. panta pārkāpumu.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

(2) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/52

Prasība, kas celta 2021. gada 13. decembrī – Brobet/EUIPO – Efbet Partners (“efbet”)

(Lieta T-772/21)

(2022/C 73/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brobet ltd. (Ta’Xbiex, Malta) (pārstāve: F. Bojinova, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Efbet Partners OOD (Sofija, Bulgārija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska un vārdiska preču zīme “efbet” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 818 748

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 22. septembra lēmums lietā R 624/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, konkrēti, 3. iedaļu daļā, kurā Brobet Limited apelācijas sūdzība ir noraidīta attiecībā uz šīs lietas dalībnieces tiesību atcelšanu saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju Nr. 010818748 šādām precēm un pakalpojumiem: “Saskarnes programmas un ierīces datoriem; ierakstīta datorprogrammatūra, ko var pārnest uz citu datu nesēju; elektronisko spēļu iekārtas; un pakalpojumi”, kas ietilpst 9. klasē, kā arī “Izklaide (izņemot azartspēles); informācijas pakalpojumi izklaides jomā (izņemot azartspēles); spēles (izņemot azartspēles)”, kas ietilpst 41. klasē;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo atcelšanas prasību.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta pārkāpums;

—	pakārtoti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkta, kā tas interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/53

Prasība, kas celta 2021. gada 15. decembrī –Financiere Batteur/EUIPO – Leno Beauty (“by L.e.n.o beauty”)

(Lieta T-779/21)

(2022/C 73/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Financiere Batteur (Hérouville-Saint-Clair, Francija) (pārstāvji: P. Greffe un F. Donaud, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Leno Beauty Sas (Ventimiglija, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “by L.e.n.o beauty” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 083 647

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 13. oktobra lēmums lietā Nr. R 514/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/54

Prasība, kas celta 2021. gada 18. decembrī – EAA/Komisija

(Lieta T-781/21)

(2022/C 73/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Aluminium Association (EAA) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: B. O’Connor un M. Hommé, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1784 3. pantu, ar kuru Komisija nav noteikusi pagaidu maksājumu iekasēšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atcelt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1784 (1) 3. pantu pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/1036 (2) un it īpaši tās 10. panta 2. punktu un nav ievērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 mērķi un nolūku un Komisijas iedibināto praksi noteikt pagaidu maksājumu iekasēšanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot izpildījusi LESD 296. pantā paredzēto pienākumu noradīt pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot ievērojusi taisnīgas procedūras un labas pārvaldības principus.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1784 (2021. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV 2021, L 359, 6. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/54

Prasība, kas celta 2021. gada 18. decembrī – EAA/Komisija

(Lieta T-782/21)

(2022/C 73/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Aluminium Association (EAA) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: B. O’Connor un M. Hommé, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	veikt procesa organizatorisko pasākumu saistībā ar diviem lietas aspektiem;

—	atcelt Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1788 (1), ar kuru Komisija aptur Īstenošanas regulas (ES) 2021/1784 (2) darbību;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Regulu 2016/1036 (3) un it īpaši tās 14. panta 4. punktu. Proti, Komisija neesot izskatījusi jautājumu par kaitējumu, kā tas ir paredzēts Regulas (ES) 2016/1036 3. panta 5. punktā, bet ir tikai pārbaudījusi ierobežotu un samazinātu kaitējuma rādītāju skaitu. Turklāt Komisija neesot veikusi Savienības interešu novērtējumu. Tāpat arī Komisija neesot ņēmusi vērā Savienības dekarbonizācijas politiku un sev ir noteikusi termiņu, kas nebija noteikts tiesību aktos. Visbeidzot, Komisija esot pieļāvusi kļūdu saistībā ar juridisko kritēriju, kas ir jāpiemēro attiecībā uz kaitējuma atkārtošanās iespēju.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot ievērojusi taisnīgas procedūras un labas pārvaldības principus. It īpaši Komisijas apturēšanas izmeklēšanas vispārējā norisē esot pieļauti trūkumi un apturēšanas izmeklēšana netika sākta likumīgi vai balstoties uz faktiem. Turklāt Komisija noteica nevajadzīgus termiņus, lai ievērotu nesaprātīgu un nevajadzīgu termiņu. Tāpat arī Komisija esot rīkojusies nekonsekventi, izmantojot izpaušanas jēdzienu, kas ir piemērojams jaunai izmeklēšanai un pārskatīšanas izmeklēšanai, bet ne termiņus, kuri ir piemērojami šīm izmeklēšanām. Visbeidzot, Savienības interešu vērtējums netika atklāts lietas dalībniekiem un tie nevarēja paust savus apsvērumus par to.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 296. pantu, nenorādot atbilstošu pamatojumu. It īpaši Komisija neesot pienācīgi norādījusi, kāpēc termiņš apturēšanas izmeklēšanas pabeigšanai bija jānosaka vienlaicīgi ar antidempinga izmeklēšanas termiņu. Turklāt Komisija neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu, kāpēc Savienības interesēs bija apturēt pasākumus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā. It īpaši Komisija esot pieļāvusi kļūdu, pārbaudot grozītos tirgus nosacījumus, Savienības rūpniecības nozares spēju apgādāt tirgu, datus par ražošanu ārpus Savienības un piedāvājumu un pieprasījumu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot neatbilstoši izmantojusi apturēšanas klauzulu. Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, nosakot apturēšanu kā alternatīvu neveiksmīgiem pieteikumiem izslēgt produktus no produkta piemērošanas jomas.

(1) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1788 (2021. gada 8. oktobris), ar ko aptur galīgos antidempinga maksājumus, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV 2021, L 359, 105. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1784 (2021. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV 2021, L 359, 6. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/55

Prasība, kas celta 2021. gada 20. decembrī – NP/Komisija

(Lieta T-784/21)

(2022/C 73/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NP (pārstāvis – C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas (iecēlējinstitūcijas) 2021. gada 8. februāra lēmumu, ciktāl ar to daļēji noraidīti prasītājas 2020. gada 2. oktobra pieteikumi, kuru pamatā ir psiholoģiska vardarbība, par kuru atbilstoši Civildienesta noteikumu 12.a panta 1.–3. punktam ir atbildīga Eiropas Komisija, un it īpaši tādēļ, ka: tā nav atzinusi vardarbības esamību, kas esot īstenota kopš 2014. gada, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas apgalvoto faktu vērtējumā, nav izdarījusi atbilstošus secinājumus un nav izpildījusi pienākumu sniegt palīdzību, kā arī ir atteikusies uzsākt procedūru par prasītājas invaliditātes konstatēšanu neredzama smadzeņu bojājuma dēļ pirms procedūras par viņas atjaunošanu darbā pēc tam, kad viņa bija kļuvusi par invalīdu, kā arī atteicās veikt saprātīgus darba vietas pielāgojumus, lai viņš varētu veikt darba būtiskās funkcijas, – tādus kā nepilna darba laiks medicīnisku iemeslu dēļ, tāldarbs un kvalifikācijas celšanas apmācību atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.d panta 4. punktam un 33. pantam, kā arī to VIII pielikuma 15. pantam un Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Lēmumam C(2004) 1318;

—	piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājai 40 000 EUR kā šajā saistībā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājai 106 649,02 EUR kā tāda finansiālā kaitējuma atlīdzinājumu, kas šajā saistībā nodarīts laikā līdz 2021. gada 31. decembrim, neskarot prasītājas tiesības pieprasīt pārvērtēt atlīdzinājuma apmēru attiecībā uz finansiālajiem zaudējumiem, kas būtu nodarīts laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz pieprasītās atjaunošanas darbā datumam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz psiholoģisko vardarbību, ko vairāki Eiropas Komisijas medicīniskā dienesta darbinieki esot īstenojuši attiecībā uz prasītāju, vienlaikus pieļautiem rūpības pienākuma, kā arī nediskriminācijas un samērīguma principu pārkāpumiem saistībā ar viņa pieteikumu par atjaunošanu darbā pēc invaliditātes procedūras, kas uzsākta 2014. gada novembrī, acīmredzamām kļūdām apgalvoto faktu vērtējumā un pienākuma sniegt palīdzību neizpildi, kā arī, visbeidzot, par pienākuma uzsākt procedūru, lai konstatētu viņa invaliditāti, neizpildi, kas esot bijis jādara pirms atjaunošanas darbā procedūras.

2.	Otrais pamats attiecas uz prasību par to zaudējumu atlīdzību, kas izriet no iepriekš minētās vardarbības.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/56

Prasība, kas celta 2021. gada 20. decembrī – Team Beverage/EUIPO (“TEAM BUSINESS IT DATEN – PROZESSE – SYSTEME”)

(Lieta T-786/21)

(2022/C 73/71)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Team Beverage AG (Brēmene, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, D. Mienert un J. Selbmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TEAM BUSINESS IT DATEN – PROZESSE – SYSTEME” zilā un pelēkā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 660 655

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 8. oktobra lēmums lietā R 2185/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/57

Prasība, kas celta 2021. gada 21. decembrī – UniSkin /EUIPO – Unicskin (“UNISKIN by Dr. Søren Frankild”)

(Lieta T-787/21)

(2022/C 73/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UniSkin ApS (Silkeborga, Dānija) (pārstāvis: M. Hoffgaard Rasmussen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Unicskin, SL (Madride, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “UNISKIN by Dr. Søren Frankild” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 153 435

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 20. septembra lēmums lietā R 771/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un līdz ar to pilnībā noraidīt iebildumu pret attiecīgo preču zīmi.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/58

Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – PL/Komisija

(Lieta T-790/21)

(2022/C 73/73)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PL (pārstāvis – N. de Montigny, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ģenerāldirektorāta “Cilvēkresursi un drošība”2021. gada 16. februāra lēmumu par pārcelšanu citā amatā;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa saskaņā ar 22.c pantu iesniegtā 2021. gada 16. septembra sūdzība;

—	atzīt un konstatēt, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību, nepieņemot Vispārējās tiesas 2015. gada 15. aprīļa un 2018. gada 13. decembra spriedumu izpildes pasākumus to rezolutīvo daļu izpildei, un Komisija nav ievērojusi res judicata spēku;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt EUR 250 000 kā zaudējumu par nodarīto mantisko kaitējumu, kā arī EIR 100 000 kā atlīdzību par ciesto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par administratīvās iestādes, kas noraidījusi prasītāja sūdzību, kompetences neesamību.

Otrais pamats ir par LESD 266. panta pārkāpumu, res judiciata spēka neievērošanu, atpakaļejoša spēka aizlieguma principa pārkāpumu un procedūras nepareizu izmantošanu, procesuālo garantiju pārkāpumu, tiesību tikt faktiski uzklausītam un atbilstoši šo tiesību mērķim pārkāpumu. Šim pamatam ir trīs daļas:

—

pirmā daļa ir par prasītāja tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, administratīvās izmeklēšanas neesamību, sacīkstes principa un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, kā arī par saprātīga termiņa neievērošanu;

—	otrā daļa ir par atzīšanos, ka nav ievērots procedūras mērķis un procedūra, nav ievērots rūpības pienākums un ar ziņotāja statusu saistītā drošība;

—

trešā daļa ir par principu un normu, kas saistītas ar atpakaļejoša spēka aizliegumu un tiesisko drošību, pārkāpumu, objektivitātes (objektīvās un subjektīvās) principu pārkāpumu, vēlmi pieņemt tādu pašu lēmumu ar tādu pašu tvērumu un tādu pašu pamatojumu tai vietā, lai saprātīgā termiņā un efektīvā veidā kompensētu iespējas ievērot prasītāja procesuālās tiesības zudumu.

Trešais pamats ir par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 22.a panta pārkāpumu, pienākuma sniegt palīdzību un rūpības pienākuma procedūrā saistībā ar pārcelšanu citā amatā neievērošanu, Civildienesta noteikumu 22.c panta pārkāpumu un aizsardzības saistībā ar whistleblowers neievērošanu, pienācīgas rūpības, neitralitātes, neatkarības, objektivitātes pienākuma neievērošanu, prasītāja tiesību uz to, ka administrācija izskata viņa lietu taisnīgi, pārkāpumu un viņa tiesiskās paļāvības pārkāpumu un procedūras nepareizu izmantošanu. Šim pamatam ir četras daļas:

—	pirmā daļa ir par Civildienesta noteikumu 22.c panta pārkāpumu, jo iecēlējinstitūcija neesot izmantojusi šajā normā paredzēto procedūru;

—	otrā daļa ir par rūpības pienākuma neizpildi;

—	trešā daļa ir par kompetentās iecēlējinstitūcijas objektivitātes, neatkarības un neitralitātes principa pārkāpumu, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpumu;

—	ceturtā daļa ir par pierādīšanas pienākuma jomā piemērojamo normu pārkāpumu.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/59

Prasība, kas celta 2021. gada 21. decembrī – Front Polisario/Padome

(Lieta T-793/21)

(2022/C 73/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Front populaire pour la libération de la Saguia el-Hamra et du Rio de oro (Front Polisario) (pārstāvis – G. Devers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atcelt apstrīdēto regulu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, kas vērsta pret Padomes Regulu (ES) 2021/1750 (2021. gada 28. septembris), ar ko groza Regulu (ES) 2019/440 par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti un tā īstenošanas protokolu (OV 2021, L 349, 1. lpp.), prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka minētajai regulai trūkstot juridiskā pamatojuma, jo Lēmums 2019/441 (1) esot prettiesisks.

1.	Ar pirmo daļu tiek apgalvots, ka Padomei nav kompetences pieņemt Lēmumu 2019/441, jo Savienībai un Marokas Karalistei neesot kompetences noslēgt Rietumsahārai piemērojamu starptautisku nolīgumu Front Polisario pārstāvētās sahravi tautas vietā.

2.	Ar otro daļu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums izvērtēt jautājumu par pamattiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, jo Padome pirms Lēmuma 2019/441 pieņemšanas šo jautājumu neesot izvērtējusi.

3.	Ar trešo daļu tiek apgalvots, ka Padome nav ievērojusi savu pienākumu izpildīt Tiesas spriedumus, jo Lēmumā 2019/441 neesot ņemta vērā 2018. gada 27. februāra sprieduma Western Sahara Campaign UK (C-266/16, EU:C:2018:118) motīvu daļa.

Ar ceturto daļu tiek apgalvots, ka nav ievēroti pamatprincipi un pamatvērtības, uz ko Savienība balstās, rīkodamās starptautiskajā arēnā, jo:

pirmkārt – pārkāpjot tautu tiesības uz to nacionālās vienotības respektēšanu – Lēmumā 2019/441 tiek noliegta sahravi tautas pastāvēšana, to apzīmējot ar terminiem “Rietumsahāras tauta” un “attiecīgie iedzīvotāji”;

otrkārt – pārkāpjot tautu tiesības brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem – ar Lēmumu 2019/441 tiek noslēgts starptautisks nolīgums, kurā bez sahravi tautas piekrišanas tiek reglamentēts, kā Savienības kuģi izmanto tās zvejas resursus;

treškārt, ar Lēmumu 2019/441 – Marokas Karalistes teritoriālās aneksijas politikas un šīs politikas īstenošanai nepieciešamo sistemātisko pamattiesību pārkāpumu kontekstā – ar Marokas Karalisti tiek noslēgts okupētajai Rietumsahārai piemērojams starptautisks nolīgums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo Lēmums 2019/441 ir pretrunā Savienības konsekventi un atkārtoti izteiktajiem paziņojumiem, ka ir jāievēro pašnoteikšanās un līgumu relatīvās iedarbības principi.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips, jo, ņemot vērā Rietumsahāras atšķirīgo un īpašo statusu, pašnoteikšanās tiesību neaizskaramību un Rietumsahāras tautai piemītošo trešās personas statusu, Padomes ziņā nebija veikt samērīguma izsvēršanu starp apgalvotajiem ar zvejniecības nolīgumu panāktajiem “ieguvumiem” un tā ietekmi uz sahravi dabas resursiem.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka pastāv pretruna ar kopējo zivsaimniecības politiku, jo, piemērojot ar Lēmumu 2019/441 noslēgto nolīgumu, Savienības kuģi varēs piekļūt sahravi tautas zvejas resursiem bez tās piekrišanas un par to Marokas iestādēm tiks maksāta finansiāla atlīdzība, kaut arī Rietumsahāras ūdeņi nav Marokas “ūdeņi” Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 61. un 62. panta izpratnē.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas pašnoteikšanās tiesības, jo:

pirmkārt, Lēmumā 2019/441 sahravi tautu apzīmējot ar jēdzienu “Rietumsahāras tauta” un “attiecīgie iedzīvotāji”, tajā tiek noliegta sahravi tautas kā pašnoteikšanās tiesību subjekta nacionālā vienotība;

otrkārt, pārkāpjot sahravi tautas tiesības brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem, ar Lēmumu 2019/441 tiek noslēgts starptautisks nolīgums, kurā bez tās piekrišanas tiek reglamentēts, kā Savienības kuģi izmanto tās zvejas resursus;

treškārt, pārkāpjot sahravi tautas tiesības uz tās nacionālās teritorijas nedalāmību, Lēmumā 2019/441 ir noliegts Rietumsahāras atšķirīgais un īpašais statuss un atzīta tās prettiesiskā sadalīšana, kas veikta ar Marokas izveidoto uzbērumu.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts līgumu relatīvās iedarbības princips, jo ar Lēmumu 2019/441 tiek noliegts, ka sahravi tautai ES un Marokas attiecībās ir trešās personas statuss un tai bez tās piekrišanas ir uzliktas starptautiskas saistības attiecībā uz tās nacionālo teritoriju un dabas resursiem.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās krimināltiesības, jo:

pirmkārt, ar Lēmumu 2019/441 tiek noslēgts Rietumsahārai piemērojams starptautisks nolīgums, lai gan Marokas okupācijas spēkiem nav jus tractatus attiecībā uz šo teritoriju un tiem ir aizliegts izmantot tās dabas resursus;

otrkārt, piemērojot ar Lēmumu 2019/441 noslēgto nolīgumu, Savienība subsidēs Marokas infrastruktūru okupētajā sahravi teritorijā, lai Maroka varētu tajā pastāvīgi izvietot savus civiliedzīvotājus un bruņotos spēkus;

treškārt, izmantojot jēdzienu “Rietumsahāras tauta” un “attiecīgie iedzīvotāji”, Lēmumā 2019/441 ir atbalstīta Marokas kolonistu nelikumīgā pārvietošana uz okupēto sahravi teritoriju.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Savienības saistības attiecībā uz starptautiskās atbildības tiesībām, jo, noslēdzot Rietumsahārai piemērojamu starptautisku nolīgumu ar Marokas Karalisti, Lēmumā 2019/441 ir akceptēti smagi starptautisko tiesību pārkāpumi, kurus Marokas okupācijas spēki ir izdarījuši pret sahravi tautu, un ar to tiek sniegta palīdzība un atbalsts no šiem pārkāpumiem izrietošās situācijas saglabāšanai.

(1) Padomes Lēmums (ES) 2019/441 (2019. gada 4. marts) par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, tā īstenošanas protokolu un nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu (OV 2019, L 77, 4. lpp.).

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/61

Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – Wenz Kunststoff/EUIPO – Mouldpro (“MOULDPRO”)

(Lieta T-794/21)

(2022/C 73/75)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wenz Kunststoff GmbH & Co. KG (Lüdenscheid, Vācija) (pārstāvji: J. Bühling un D. Graetsch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mouldpro ApS (Ballerup, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MOULDPRO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 022 317

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 8. oktobra lēmums lietā R 646/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt Mouldpro ApS2018. gada 30. janvāra pieteikumu atcelt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 10 022 317;

pakārtoti:

—	noraidīt atcelšanas pieteikumu, ciktāl tas attiecas uz citām precēm, nevis “šļūteņu savienojumiem no plastmasas (kas iekļauti 17. klasē)”;

sekundāri pakārtoti:

—	nodot lietu atpakaļ EUIPO atkārtotai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/62

Prasība, kas celta 2021. gada 23. decembrī – Gustopharma Consumer Health/EUIPO – Helixor Heilmittel (“HELIXORIGINAL”)

(Lieta T-797/21)

(2022/C 73/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gustopharma Consumer Health, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: J. Wachinger un R. Drozdz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Helixor Heilmittel GmbH (Rozenfelde, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HELIXORIGINAL” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 234 824

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 18. oktobra lēmums lietā R 1644/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/63

Prasība, kas celta 2021. gada 23. decembrī – Gustopharma Consumer Health/EUIPO – Helixor Heilmittel (“HELIXFORTE”)

(Lieta T-798/21)

(2022/C 73/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gustopharma Consumer Health, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: J. Wachinger un R. Drozdz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Helixor Heilmittel GmbH (Rozenfelde, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīga strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HELIXFORTE” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 234 899

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 19. oktobra lēmums lietā R 1645/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/63

Prasība, kas celta 2021. gada 28. decembrī – Fieldpoint (Cyprus)/EUIPO (“HYPERLIGHTOPTICS”)

(Lieta T-800/21)

(2022/C 73/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fieldpoint (Cyprus) LTD (Nikosija, Kipra) (pārstāvji: P. Rath un S. Gebele, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HYPERLIGHTOPTICS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 335 960

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 6. oktobra lēmums lietā R 1166/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 18 335 960 “HYPERLIGHTOPTICS” reģistrācijas pieteikumu par atbilstošu reģistrācijas prasībām;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums;

—	vienlīdzības principa pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/64

Prasība, kas celta 2021. gada 28. decembrī – Fieldpoint (Cyprus)/EUIPO (“HYPERLIGHTEYEWEAR”)

(Lieta T-801/21)

(2022/C 73/80)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fieldpoint (Cyprus) LTD (Nikosija, Kipra) (pārstāvji: P. Rath un S. Gebele, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HYPERLIGHTEYEWEAR” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 335 969

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 6. oktobra lēmums lietā R 1165/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 18 335 969 “HYPERLIGHTEYEWEAR” reģistrācijas pieteikumu par atbilstošu reģistrācijas prasībām;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums;

—	vienlīdzības principa pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/65

Prasība, kas celta 2021. gada 23. decembrī – just-organic.com/EUIPO (“JUST ORGANIC”)

(Lieta T-802/21)

(2022/C 73/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: just-organic.com GmbH (Esene, Vācija) (pārstāvis: C. Menebröcker, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “JUST ORGANIC” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 317 774

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 20. oktobra lēmums lietā R 1010/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīts Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 18 317 774 reģistrācijas pieteikums;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/65

Prasība, kas celta 2021. gada 23. decembrī – NS/Parlaments

(Lieta T-805/21)

(2022/C 73/82)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NS (pārstāves: L. Levi un A. Blot, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt 2021. gada 21. janvāra lēmumu par prasītājas iecelšanu citā – Prezidentūras ģenerāldirektorāta padomnieces – amatā un – vajadzības gadījumā – 2021. gada 8. marta lēmumu par nepamatotu maksājumu atgūšanu;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2021. gada 16. septembra lēmumu, ar ko noraidīta prasītājas 2021. gada 7. aprīļa sūdzība;

—	atlīdzināt prasītājai mantisko un morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un konkrēti nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam un nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

2.	Otrais pamats ir saistīts ar acīmredzamu dienesta interešu neesamību un rūpības pienākuma neievērošanu.

3.	Trešais pamats attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un procedūras nepareizu izmantošanu.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/66

Prasība, kas celta 2021. gada 27. decembrī – NT/EMA

(Lieta T-806/21)

(2022/C 73/83)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NT (pārstāve – N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2021. gada 15. marta lēmumu;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2021. gada 30. septembra lēmumu;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājai atlīdzinājumu par morālo kaitējumu 2 500,00 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz lēmuma pamatojuma juridisko nepietiekamību. Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka neesot veikta konkrēta un detalizēta situācijas pārbaude un esot pieļautas pretrunas iesniegto secinājumu informācijā. Turklāt tā norāda, ka esot pārkāpts jēdziens “arodslimība” un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

2.	Otrais pamats attiecas uz informācijas neesamību vai kļūdainu informāciju, ko sniedzis medicīnas aģentūras ārsts, kuru izvēlējusies prasītāja, un cits pieaicināts ārsts attiecībā uz kvalifikāciju par arodslimību Civildienesta noteikumu izpratnē.

3.	Trešais pamats attiecas uz procesuālu pārkāpumu un invaliditātes komitejas secinājumu priekšlaicīgumu tādēļ, ka šajos secinājumos esot bijis jāņem vērā arī darba radītā stresa situācija un ka par to pamatā esošajiem faktiem šobrīd notiek administratīvā izmeklēšana.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz to, ka Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pirms lēmuma pieņemšanas nav ievērojusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai un izpildījusi rūpības pienākumu, pienākumu sniegt palīdzību un labu pārvaldību.

5.	Piektais pamats attiecas uz dienesta pārkāpumu, ko esot pieļāvusi administrācija, izskatot prasītājas prasību par tai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, kas ex aequo et bono novērtēts 2 500,00 EUR apmērā.

14.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/67

Prasība, kas celta 2021. gada 29. decembrī – QI/Komisija

(Lieta T-807/21)

(2022/C 73/84)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: QI (pārstāve – N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Ģenerāldirektora “Cilvēkresursu un drošības nodaļa” ģenerāldirektora 2021. gada 26. februāra lēmumu, ar ko noraidīta prasītājas 2020. gada 25. oktobra sūdzība, kas iesniegta atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam;

—	nepieciešamības gadījumā atcelt Komisijas 2021. gada 27. septembra lēmumu, ar ko noraidīta prasītājas 2021. gada 26. maija sūdzība;

—	piespriest Komisijai izmaksāt prasītājai atlīdzinājumu par tai nodarīto morālo un mantisko kaitējumu kopā ar procentiem, kas ex aequo et bono novērtēts 100 000 EUR apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka lūguma sniegt palīdzību noraidīšana ir bijusi priekšlaicīga tādā ziņā, ka tā ir notikusi, neuzsākot izmeklēšanu, nesagaidot rezultātus prasītājas pieteikumam par piekļuvi savai medicīnas lietai un tātad pārkāpjot tiesības tikt lietderīgi uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas.

Otrais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar pierādījumu nepietiekamību par to, ka ir notikusi Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) pretēja rīcība. Prasītāja apgalvo, ka patiešām ir cietusi no vardarbības, ka procesuālie termiņi esot bijuši pārāk īsi un ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 59. pants, kurā neesot atļautas pārbaudes, ko šajā gadījumā esot veicis medicīniskais dienests.

3.	Trešais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu, pienākuma sniegt palīdzību un rūpības pienākuma neizpildi, prasītājas tiesību uz labu pārvaldību, kā arī tiesību uz taisnīgu attieksmi pārkāpumu. Prasītāja atsaucas arī uz tās tiesiskās paļāvības pārkāpumu.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz tiesību tikt lietderīgi uzklausītai pārkāpumu tādēļ, ka neesot atbilstoši sacīkstes principam apspriesti elementi, ko pirms lietas izskatīšanas pabeigšanas analizējis Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs (IDOC).

5.	Piektais pamats attiecas uz prasību par morālā un mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 73

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 14. februāris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2022/C 73/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1