11.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/7

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2022/C 70/06)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Latvijas lielie pelēkie zirņi”

ES Nr.: PDO-LV-01194-AM01 – 2021. gada 12. aprīlī.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Latvijas lielie pelēkie zirņi”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Latvija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar ACVN “Latvijas lielie pelēkie zirņi” tiek apzīmētas lauka zirņu (Pisum sativum L.) sugas, maculatum varietātes vietējās “Retrijas” šķirnes kaltētas sēklas.

Šim kaltētajam pākšaugu produktam ir šādas morfoloģiskās īpašības.

Izskats: sēkla liela, ļoti rupja, brūna, ar marmorētu zīmējumu, kas piešķir pelēcīgu nokrāsu, ar melnu nabiņu.

Vidējais svars: 1000 sēklu masa – 360–400 g,

tilpummasa – 713–790 g/l.

Latvijas lielo pelēko zirņu ķīmiskās īpašības (%):

—	mitrums līdz 16 %,

—	kopproteīns 20–34 %,

—	tauki 1,2–2,2 %,

—	kokšķiedra līdz 6,8 %,

—	pelnvielas līdz 3,5 %.

Latvijas lielos pelēkos zirņus uzturā lieto nelobītus, tāpēc ka produkta miziņa (sēklapvalks) neatdalās un līdz ar to vārot produkts neizjūk, jo miziņa turas cieši klāt pie zirņa.

Vārīta produkta organoleptiskās īpašības ir šādas:

—	mīksta, miltaina konsistence,

—	maiga, specifiska garša, ko piešķir miziņas klātbūtne.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi – audzēšana, žāvēšana un šķirošana – notiek konkrētajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo produktu ar ACVN, ietver gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot šādus reģionus: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste 5 km virzienā uz sauszemi Nīcas novadā, Liepājas novads, Pāvilostas novads, Ventspils novada piekrastes zona, Dundagas novada piekrastes zona, Rojas novads, Engures novads, Jūrmalas un Rīgas, Carnikavas novads, Ādažu novads, Saulkrastu novads un Salacgrīvas novads.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Galvenie faktori, kas nosaka Latvijas lielo pelēko zirņu īpašo kvalitāti, ir vietējie klimatiskie apstākļi, augsnes īpašības, kā arī vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori.

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Teritorija, kurā iegūst Latvijas lielos pelēkos zirņus, atrodas mērenajā joslā, un tās klimatu ietekmē jūras tuvums, kā arī no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, tāpēc Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās – vidēji 160–180 dienas gadā, un saule gadā spīd vidēji 1 790 stundu. Visvairāk saulaino dienu – vidēji 28–30 dienas – ir no maija līdz augustam, tad saule spīd 8–10 stundas dienā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā. Valdošais maigais un mitrais klimats rada visus priekšnosacījumus Latvijas lielo pelēko zirņu optimālai augšanai, ziedēšanai un ražas veidošanai, tāpēc tieši šajā teritorijā vislabāk izpaužas šo pākšaugu kvalitatīvās īpašības un pazīmes.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala vidēji un labi iekultivētas kaļķainās smilšmāla granulometriskā sastāva augsnes, kuru optimālā augsnes reakcija ir aptuveni pH 7, ir būtiskas Latvijas lielo pelēko zirņu optimālai augšanai.

5.2. Produkta specifika

Kaltēti Latvijas lielie pelēkie zirņi no citiem zirņiem atšķiras ar īpaši lielām, rupjām sēklām (1 000 sēklu masa ir 360–400 g). Kaut gan sēklu skaits pākstī nav liels, to kompensē labas kulinārās īpašības – relatīvi īsāks vārīšanas laiks (apmēram 10 min. īsāks nekā citiem zirņiem). Vārīta produkta raksturojums: mīksta, miltaina konsistence un maiga, specifiska garša, ko piešķir miziņas klātbūtne.

Latvijas lielos pelēkos zirņus uzturā lieto nelobītus, jo zirņu miziņa (sēklapvalks) neatdalās, tādēļ vārot produkts neizjūk un miziņa turas cieši klāt pie zirņa salīdzinājumā ar citiem zirņu veidiem.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām

Latvijas lielie pelēkie zirņi ir produkts, kas izveidojies tikai konkrētu dabas apstākļu ietekmē un vietējo ražotāju prasmju rezultātā.

1. Vides faktori, kas nodrošina produktam augstākās kvalitātes īpašības (sēklu rupjumu un miltainumu):

—

klimats – mitruma un temperatūras atšķirības dažādās augu attīstības fāzēs ir noteicošais faktors, lai iegūtu tik liela izmēra sēklas.

Latvijas lielajiem pelēkajiem zirņiem ir garš veģetācijas periods – 80 līdz 115 dienas. Veģetācijas sākumā produkts aug un attīstās diezgan lēni, taču ziedēšanas un nogatavošanās fāzi sasniedz visai strauji. Tādēļ Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti kvalitatīvas ražas (rupju sēklu, miltainuma, ātras uzvārīšanas spējas) iegūšanai. Ļoti svarīgs ir mitruma nodrošinājums ziedēšanas un sevišķi pākšu veidošanās laikā (jūnija otrajā un jūlija pirmajā pusē), jo tas būtiski ietekmē sēklu lielumu un mizas biezumu. Pārmērīgs mitrums šajā periodā novilcina sēklu ienākšanos, bet sausuma ietekmē veidojas sīkas sēklas ar biezāku mizu. Tas paildzina vārīšanās procesu un pasliktina šķirnes garšas īpašības, tādēļ šie zirņi jāsēj agri – jau no aprīļa trešās dekādes, bet ne vēlāk par maija pirmo dekādi;

—

augsnes optimālais pH – 7.

Salīdzinājumā ar citām zirņu šķirnēm Latvijas lielie pelēkie zirņi ir prasīgāki pret augšanas vidi. Tiem ir piemērotas vidēji un labi iekultivētas kaļķainas smilšmāla granulometriskā sastāva augsnes, bet vāji iekultivētās smilts, mālsmilts un purvainās minerālaugsnēs var iegūt mazāku ražu. Optimālā augsnes reakcija Latvijas lielajiem pelēkajiem zirņiem ir aptuveni pH 7, kas ir vairāk nekā citām, pieticīgākām zirņu šķirnēm.

2. Vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori:

Latvijas lielo pelēko zirņu audzēšana un selekcija daudzu paaudžu laikā noteiktā ģeogrāfiskā apvidū ir radījusi šķirni, kura ir pilnīgi pielāgojusies vietējiem apstākļiem un kuras kvalitāte ir atzīta gastronomiskajās tradīcijās.

Pelēko zirņu audzēšanai Latvijā ir senas tradīcijas. Šā tipa zirņi ir audzēti Latvijā jau 18. gadsimtā. 20. gadsimta sākumā tika publicēti raksti par “pelēko” zirņu audzēšanas īpatnībām. Zirņu selekcija Latvijā uzsākta 1925. gadā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā, bet kopš 1945. gada tā notiek Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā – tas liecina, ka tie audzējami visā Latvijas teritorijā. Latvijas lielo pelēko zirņu selekcija aizsākusies tautā no Vidzemes lielajiem brūnajiem zirņiem. No šāda atlasīta materiāla, mērķtiecīgā selekcijas darbā to uzlabojot – novēršot savvaļas sugu sēklu rūgtumu un panākot labu vārīto sēklu garšu un izskatu –, Latvijā, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, kas atrodas Priekuļos, Priekuļu pagastā, Priekuļu novadā, radīta Latvijas lielo pelēko zirņu šķirne “Retrija” – vienīgā, kurai ir tik liels sēklas izmērs.

Svarīgas ir gadiem izstrādātās prasmes šī kultūrauga audzēšanā un ievākšanā, lai nodrošinātu gan kopražas pieaugumu, gan produkta kvalitāti. Piemēram, augsnes sagatavošana, audzēšanas mistra pareizas attiecības izvēle, kā arī pareiza ievākšanas laika izvēle. Latvijas lielie pelēkie zirņi tiek audzēti tikai mistrā ar graudaugiem (auzām, miežiem vai vasaras kviešiem), kas zirņiem kalpo par balstaugu. Mistrs ir jāsēj šādās proporcijās: Latvijas lielie pelēkie zirņi pret labību – 1:2 vai 1:1.

Produkta kulšana ar kombainu prasa uzmanību un prasmi, jo nogatavojušies Latvijas lielie pelēkie zirņi ļoti viegli šķeļas uz pusēm. Tiklīdz produkts ir ievākts, to rūpīgi žāvē kaltēs.

Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās tūristu ceļvežos pelēkie zirņi ar speķi tiek piedāvāti kā īpaši latvisks ēdiens, ko ir vērts nobaudīt.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.pvd.gov.lv/lv/lauksaimniecibas-un-partikas-produktu-norazu-registracija

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

11.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/11

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 70/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Arroz del Delta del Ebro” / “Arròs del Delta de l’Ebre”

ES Nr.: PDO-ES-0336-AM02 — 2020. gada 9. septembrī.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consejo regulador de la DOP Arròs del Delta de l’Ebre [ACVN “Arroz del Delta del Ebro” / “Arròs del Delta de l’Ebre” regulatīvā padome]

C/Salvador Dalí, 27-29

43870 Amposta (Spānija)

info@do-deltadelebre.com

http://do-deltadelebre.com

ACVN “Arroz del Delta del Ebro” / “Arròs del Delta de l’Ebre” regulatīvā padome sastāv no visiem ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro” apzīmētā produkta audzētājiem un pārstrādātājiem, un tai ir likumīgas intereses iesniegt šo grozījumu pieteikumu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☐	Ģeogrāfiskais apgabals

☐	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☐

Marķējums

☒	Cits: kontroles struktūra, juridiskās prasības

4. Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienotais dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts (produkta specifikācijas B punkts un vienotā dokumenta 3.2. punkts)

—

Lai iekļautu trīs jaunas šķirnes un paplašinātu aizsardzību, attiecinot to arī uz brūnajiem rīsiem, produkta specifikācijas iedaļā “Produkta apraksts” (B punkts) un vienotā dokumenta iedaļā “Produkta apraksts” (3.2. punkts) rindkopa

“Baltie rīsi, ko iegūst no Oryza sativa L. sugas šķirnēm “Bahía”, “Tebre”, “Gleva”, “Fonsa”, “Bomba” un “Montsianell” un kas atbilst tirdzniecības “ekstra” šķirai.”

ir aizstāta ar šādu:

“Baltie un brūnie rīsi, ko iegūst no Oryza sativa L. sugas šķirnēm “Bahía”, “Tebre”, “Gleva”, “Fonsa”, “Bomba”, “Montsianell”, “JSendra”, “Guara” un “Olesa” un kas audzēti, izmantojot tradicionālās vai bioloģiskās lauksaimniecības metodes (vai citas valdības atzītas ilgtspējīgas ražošanas sistēmas). Baltajiem rīsiem jāatbilst “ekstra” šķiras tirdzniecības standartam, bet brūnajiem rīsiem (t. i., lobītajiem rīsiem) jāatbilst vienīgajam tirdzniecības standartam, kas attiecas uz brūnajiem rīsiem.”

Minēto trīs jauno rīsu šķirņu iekļaušanas dēļ bija jāpielāgo arī citas teksta daļas iedaļā “Produkta apraksts” (produkta specifikācijas B punktā un vienotā dokumenta 3.2. punktā).

Teksts “Šķirnēm “Bahía”, “Tebre”, “Fonsa”, “Montsianell” un “Gleva” ir ļoti līdzīgas īpašības: kaut arī šo šķirņu audzēšanas ziņā var būt nelielas atšķirības, no tām izaudzētajā gatavajā produkcijā būtisku atšķirību nav.”

ir aizstāts ar šādu:

“Visas šķirnes, uz kurām attiecas šis ACVN, pieder pie Japonica pasugas. Gandrīz visām tām (“Bahía”, “Tebre”, “Fonsa”, “Montsianell”, “Gleva”, “JSendra” un “Guara”) ir ļoti līdzīgas īpašības. Lai gan var būt nelielas atšķirības to audzēšanas veidā, galaproduktā būtisku atšķirību nav.”

Teksts “Taču šķirne “Bomba” no pārējām atšķiras audzēšanas un iegūto graudu ziņā. Tomēr tā specifikācijā ir iekļauta tās kvalitātes dēļ un tādēļ, ka tā tradicionāli audzēta Ebro deltas apgabalā.”

ir aizstāts ar šādu:

“Lai gan šķirne “Bomba” no pārējām atšķiras gan audzēšanas veida, gan iegūto graudu ziņā, produkta specifikācijā tā ir iekļauta tās kvalitātes dēļ un tāpēc, ka tā tradicionāli audzēta Ebro deltas apgabalā. Šķirnes “Olesa” nevārītie kodoli izskata ziņā ļoti atšķiras no citu ACVN aptverto šķirņu kodoliem, bet šī šķirne, kuras izcelsme arī ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kulinārijā nodrošina līdzīgus rezultātus kā šķirne “Bomba”.”

Teksts “Šo šķirņu rīsiem graudu vidusdaļā ir augsts cietes saturs, kas tos padara kaļķaini baltus un kā dēļ tos spāņu valodā sauc par “perlado” jeb “pērļainiem” graudiem. Tāpēc šie graudi labi uzsūc pārējo ēdiena gatavošanā izmantoto sastāvdaļu garšas un krāsas.”

ir aizstāts ar šādu:

“Šo šķirņu rīsiem ir pietiekami augsts amilozes saturs, lai rīsi varētu labi uzsūkt pārējo ēdiena gatavošanā izmantoto sastāvdaļu garšas un krāsas.”

Teksts “Visām minētajām šķirnēm ir vienādas vārīšanas īpašības un viendabīgi graudi, un atšķirībā no citu veidu rīsiem, piemēram, gargraudu rīsiem, šie graudi labi uzsūc garšu un tāpēc tie ir piemēroti reģionālo ēdienu gatavošanai.

ir aizstāts ar šādu:

“Visām minētajām šķirnēm ir vienādas vārīšanas īpašības un viendabīgi graudi pēc izvārīšanas. Atšķirībā no citu veidu rīsiem, piemēram, vairuma gargraudu rīsu šķirņu, šie graudi labi uzsūc garšu un tāpēc ir piemēroti reģionālo rīsu ēdienu gatavošanai. Lai gan “Olesa” ir gargraudu šķirne, kulinārijā tā nodrošina līdzīgus rezultātus kā pārējās šķirnes, kas apzīmētas ar minēto ACVN.”

Tā kā ir iekļauti brūnie rīsi, uz kuriem, kā paskaidrots iedaļā “Produkta apraksts” (produkta specifikācijas B.1. punktā “Produkta definīcija” un vienotā dokumenta 3.2. punktā), attiecas cits tirdzniecības standarts, iedaļā “Produkta apraksts” (produkta specifikācijas B punktā un vienotā dokumenta 3.2. punktā) bija jāpielāgo arī nākamā rindkopa:

“Realizējot visu ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro” aizsargāto šķirņu rīsus, tiem jāatbilst “ekstra” šķiras īpašībām, un rīsu graudiem jābūt veseliem (bez (mikroskopiskajām) sēnēm, iepuvumiem, insektiem un parazītiem), tīriem (bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas).”

Šī rindkopa aizstāta ar šādu:

“Realizējot visu ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro” aizsargāto šķirņu rīsus, tiem jāatbilst attiecīgajam tirdzniecības standartam, un kodoliem jābūt veseliem un bez sēnītēm, iepuvumiem, insektiem un parazītiem vai neraksturīgas smaržas un/vai garšas.”

Brūno rīsu iekļaušanas iemesli

Brūnie rīsi (dēvēti arī par “lobītajiem” rīsiem) ir rīsi, no kuriem tiek iegūts līdz šim vienīgais to rīsu veids, kas aizsargāti ar ACVN. Brūnie rīsi sastāv no gataviem rīsu kodoliem, kuriem ir noņemtas sēnalas jeb apvalki un atstāts kliju slānis, kas rīsiem piešķir krāsu. Lēmums pievienot brūnos rīsus tiem veidiem, uz kuriem attiecas ACVN “Arroz del Delta del Ebro”, tika pieņemts, lai pielāgotos mainīgajiem patērētāju ieradumiem, jo pieaug pieprasījums pēc šāda veida produktiem.

Jaunu šķirņu iekļaušanas iemesli

Līdzās jau aptvertajām šķirnēm (“Bahía”, “Tebre”, “Fonsa”, “Bomba”, “Montsianell” un “Gleva”) jaunpievienotās šķirnes (“JSendra”, “Guara” un “Olesa”) ir rīsu šķirnes, kas vislabāk spēj pielāgoties Ebro deltas mitrājiem. Šo jauno šķirņu vārītajiem rīsiem ir tādas pašas īpašības kā ar ACVN jau apzīmēto šķirņu rīsiem, un visas minētās — gan vecās, gan jaunās — šķirnes pieder pie Japonica pasugas.

“JSendra” ir šķirne, kas labi pielāgojusies videi un valdošajiem laikapstākļiem, jo īpaši vējam, augu augstuma dēļ. Tā ir ļoti izturīga pret graudu nobiršanu, sakrišanu veldrē un pirikulariozi. Kā viena no šķirnēm, kas jāsēj vēlāk (maija pirmajā pusē), tā pieder pie šķirnēm, kuras ir vislabāk pielāgojamas klimata pārmaiņām. Tās īpašības ir ļoti līdzīgas to šķirņu īpašībām, uz kurām pašlaik attiecas ACVN.

Arī šķirne “Guara” ir piemērota videi un valdošajiem laikapstākļiem. Tā ir viena no šķirnēm, kas vislabāk aug smilšainās augsnēs. Tās īpašības ir ļoti līdzīgas to šķirņu īpašībām, uz kurām pašlaik attiecas ACVN.

Šķirnes “Olesa” izcelsme ir Ebro deltā, un tā ir labi piemērota vietējai videi. Kā šķirni ar īsu nogatavošanās periodu to var audzēt ilgstpējīgi, izmantojot mazāk dabas resursu un videi draudzīgas lauksaimniecības metodes. Tā ir ļoti izturīga pret sēnīšu infekciju un sakrišanu veldrē, tāpēc labi panes vietējo klimatu. Tās kulinārās īpašības ir ļoti līdzīgas to šķirņu īpašībām, uz kurām jau pašlaik attiecas ACVN.

Par to, kā dažādas rīsu šķirnes pielāgojas dažādiem augsnes veidiem, ir veikti pētījumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā ar Lauksaimniecības un pārtikas pētniecības tehnoloģiju institūta Ebro izmēģinājumu stacijas starpniecību.

Nozares dalībnieki arī skaidri apzinās apgabala augsto ekoloģisko vērtību un reaģē uz to: izšķiroša prioritāte vienmēr ir bijusi panākt līdzsvaru starp apgabala dabas mantojuma bagātību un tā sociālekonomisko vērtību. Rīsu kultūra Ebro deltā ir piemērs tam, kā 19. gadsimta beigās ieviests kultūraugs var ievērojami veicināt apgabala kā dabas teritorijas augsto vērtību. Tāpēc darbs un pētniecība turpinās, cenšoties noteikt ilgtspējīgākas kultūraugu šķirnes, kurām ir tādas pašas īpašības, kas atšķir esošās šķirnes, un kuras var pielāgoties Ebro deltas īpašajiem apstākļiem.

Iekļaušanai ierosinātās šķirnes ir ievērojamas ar to, ka tās:

a)	ir izturīgākas pret sēnīšu slimībām, jo īpaši Pyricularia oryzae, tādējādi mazinot vajadzību izmantot fungicīdus;

b)	ir izturīgākas pret augsnes sāļumu;

c)	labi aug smilšainās augsnēs, jo īpaši šķirne “Guara”;

d)	ir labāk pielāgojamas klimata pārmaiņu radītajām atšķirībām;

e)	saglabā agronomisko un vides saderību noteiktajā apgabalā.

Jaunās šķirnes ir iekļautas iedaļas “Produkta apraksts” tabulās, kurās uzskaitītas rīsu īpašības (produkta specifikācijas B punktā un vienotā dokumenta 3.2. punktā).

—

Šī tabula:

“Šķirne	Grauda garums	Grauda garuma un platuma attiecība
“Bahía”	8,2 mm – vidējs	2,20 – pussfērisks
“Tebre”	8,1 mm – vidējs	2,00 – sfērisks
“Fonsa”	7,9 mm – vidējs	2,00 – sfērisks
“Bomba”	7,4 mm – īss	1,85 – sfērisks
“Montsianell”	8,3 mm – vidējs	2,16 – pussfērisks
“Gleva”	7,9 mm – vidējs	2,04 – pussfērisks”

ir aizstāta ar šādu:

“Šķirne	Grauda garums	Grauda garuma un platuma attiecība
“Bahía”	8,2 mm – vidējs	2,20
“Tebre”	8,1 mm – vidējs	2,00
“Fonsa”	7,9 mm – vidējs	2,00
“Bomba”	7,4 mm – īss	1,85
“Montsianell”	8,3 mm – vidējs	2,16
“Gleva”	7,9 mm – vidējs	2,04
“JSendra”	8,2 mm – vidējs	2,16
“Guara”	8,0 mm – vidējs	2,11
“Olesa”	9,1 mm – garš	3,10
Vidējās atsauces vērtības katrai šķirnei.”

Paskaidrojums

Tabulā ir iekļautas jaunās šķirnes un svītroti deskriptori attiecībā uz rīsu kodolu sfēriskumu (“sfērisks” utt.), jo tie neatbilst tiesību aktiem un šī informācija jau ir ietverta grauda garuma un platuma attiecībā.

Ir grozīta arī tabula par galaproduktu (iedaļā “Produkta apraksts” produkta specifikācijas B punktā un vienotā dokumenta 3.2. punktā):

“Šķirne	Grauda lielums	Tips
“Bahía”	Vidējs	Pērļainais
“Tebre”	Vidējs	Pērļainais
“Fonsa”	Vidējs	Puspērļainais
“Bomba”	Vidējs	Pērļainais
“Montsianell”	Vidējs	Pērļainais
“Gleva”	Vidējs	Pērļainais”

Jaunā tabula ir šāda:

“Šķirne	Kategorija	% amilozes
“Bahía”	Vidējgraudu	19,1
“Tebre”	Vidējgraudu	20,0
“Fonsa”	Vidējgraudu	20,3
“Bomba”	Vidējgraudu	24,9
“Montsianell”	Vidējgraudu	18,1
“Gleva”	Vidējgraudu	17,7
“JSendra”	Vidējgraudu	17,5
“Guara”	Vidējgraudu	17,5
“Olesa”	Garengraudu	24,0
Vidējās atsauces vērtības katrai šķirnei.”

Paskaidrojums

Tabulā ir iekļautas jaunās šķirnes, kā paskaidrots iepriekš, un svītrots parametrs “Tips”, kurā minēts “pērļainais” [perlado] (tāds, kam ir kaļķaini balts vidus), tā vietā tagad norādot amilozes procentuālo daļu no kopējās cietes (“% amilozes”). Amiloze ir viens no rīsos sastopamās cietes veidiem.

Šīs izmaiņas tika veiktas tāpēc, ka, lai gan produkta specifikācijā (un vienotajā dokumentā) šis kaļķaini baltais vidus iepriekš tika saistīts ar noteiktu cietes saturu un kulinārijas īpašībām, tagad mēs zinām, ka tā gluži nav. Minētā perlado īpašība ir iezīme, kura rīsu kodolos attīstās, kad tie veidojas, bet tieši amilozes procentuālais daudzums ir tas, kas veido vārītu rīsu organoleptiskās īpašības, jo tas nosaka rīsu konsistenci, maigumu un lipīgumu, kā arī to, cik ļoti vārīšanas laikā palielināsies to apjoms. Citiem vārdiem sakot, galvenā šķirnes īpašība attiecībā uz rezultātiem, ko tā sniedz kulinārijā, ir tās amilozes saturs, nevis perlado īpašība, kā tika pieņemts agrāk.

—

Tāpat kā saistībā ar iepriekš norādītajām izmaiņām gan produkta specifikācijā, gan vienotajā dokumentā, arī minēto trīs jauno šķirņu ieviešanas dēļ ir bijis jāievieš turpmākas izmaiņas, kas ietekmē tikai produkta specifikāciju, proti, tagad tajā — iedaļas “Produkta apraksts” B.2. punktā (“Šķirņu apraksts”) — ir iekļauts īss apraksts un svarīga informācija (pamatīpašības un vidējais slīpēšanas iznākums) par katru no minētajām jaunajām šķirnēm, un tā atbilst informācijai, kas jau sniegta par iekļautajām šķirnēm. Katras šķirnes aprakstā iekļauts augu augstums, augšanas ilgums, kodolu lielums un svars, ieteicamais sēšanas datums un vērā ņemami agronomiskie fakti par šķirni. Pamatīpašību un slīpēšanas iznākuma tabulās produkta specifikācijas B.2. punktā tagad ir ietvertas arī trīs jaunās šķirnes.

—

Šķirņu “Fonsa”, “Montsianell” un “Bomba” sēšanas periodi ir padarīti elastīgāki (produkta specifikācijas B.2. punkts):

—	attiecībā uz šķirni “Fonsa” — teksts “sēšana notiek no 1. līdz 10. maijam” ir grozīts un izteikts šādi: “sēšanai jānotiek maija pirmajā pusē”,

—	attiecībā uz šķirni “Montsianell” — teksts “sēšana notiek no 20. līdz 30. aprīlim” ir grozīts un izteikts šādi: “sēšanai jānotiek aprīļa beigās”,

—	attiecībā uz šķirni “Bomba” — teksts “sēšana notiek no 20. aprīļa līdz 5. maijam” ir grozīts un izteikts šādi: “sēšanai jānotiek no aprīļa beigām līdz maija sākumam”.

Paskaidrojums

Lai gan produkta specifikācijā norādītie datumi ir ieteicamie datumi, gadu gaitā gūtā pieredze liecina, ka sēšanas datumi var atšķirties atkarībā no tā, kad ūdens no apūdeņošanas kanāliem tiek izvadīts uz laukiem, vai no ziemas laikapstākļiem, kas var liegt audzētājiem laukos veikt vajadzīgo darbu. Tāpēc ir nolemts sēšanas periodus padarīt elastīgākus un produkta specifikācijā tik stingrus datumus neiekļaut.

Ražošanas metode

—

Produkta specifikācijas E punkta b) apakšpunktā (“Ražošanas metode”) ir pievienotas norādes par brūnajiem rīsiem, kas nozīmē, ka teksts

“Aizsargātie rīsi ir baltie rīsi, kas atbilst “ekstra” šķiras tirdzniecības standartam.

Baltie rīsi ir rīsi, kuriem slīpējot atdalīta daļa kliju slāņa vai viss kliju slānis (sēklapvalks un perikarps), šādi padarot tos viendabīgi baltus (vai bālganus).

Lai tos tirgotu kā “ekstra” šķiras rīsus, vismaz 92,70 % rīsu kodolu jābūt veseliem un nebojātiem, bet salauztu kodolu daļa nedrīkst pārsniegt 4 %.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Aizsargātie rīsi ir baltie rīsi, kas atbilst “ekstra” šķiras tirdzniecības standartam, un brūnie rīsi.

Baltie rīsi ir rīsi, kuriem slīpējot atdalīta daļa kliju slāņa vai viss kliju slānis (sēklapvalks un perikarps), šādi padarot tos viendabīgi baltus (vai bālganus).

Brūnie rīsi ir lobīti rīsi, t. i., gatavi rīsu kodoli, kuriem ir noņemtas sēnalas jeb apvalki un atstāts kliju slānis, kas rīsiem piešķir to krāsu. Tirdzniecībai tie jāiepako saskaņā ar vienīgo tirdzniecības standartu, kas ir spēkā attiecībā uz brūnajiem rīsiem.

Vismaz 92,70 % rīsu kodolu jābūt veseliem un nebojātiem, bet salauztu kodolu daļa nedrīkst pārsniegt 4 %.”

Paskaidrojums

Brūno rīsu pievienošana (iepriekšējā iedaļā minēto iemeslu dēļ) nozīmē to, ka informācija par šo rīsu veidu ir jāiekļauj dažādajos produkta specifikācijas punktos. Tas ietver kvalitātes pielaides tabulu un šāda veida rīsu aprakstu šajā iedaļā.

—

Produkta specifikācijas E punkta b) apakšpunktā (“Ražošanas metode”) kvalitātes pielaides tabula ir aizstāta ar norādi par atbilstību tiesību aktiem. Tāpēc teksts:

“Apstrādes laikā ir svarīgi nodrošināt, lai uz rīsu kodoliem nepaliktu kliju slāņa paliekas. Rīsu kodoliem jāatbilst šādām robežvērtībām:

Parametrs	Baltie rīsi
Vidēji kodoli, kas neizkļūst cauri sietam Nr. 14	3,75
Vidēji kodoli, kas neizkļūst cauri sietam Nr. 13	---
Vidēji kodoli, kas IZKĻŪST cauri sietam Nr. 13	0,25
Salauzti kodoli [mazāki nekā trīs ceturtdaļas no pilna kodola vidējā garuma]	---
Dzelteni vai līdzīgas krāsas kodoli	0,20
Sarkani kodoli vai kodoli ar sarkanu svītrojumu	0,50
Kaļķaini un nenobrieduši kodoli	2,00
Plankumaini un insektu bojāti kodoli	0,50
Svešas izcelsmes sastāvdaļas	0,10
Minimālais veselu, nebojātu kodolu daudzums	92,70 ”

ir aizstāts ar šādu:

“Apstrādes laikā ir svarīgi nodrošināt, lai uz balto rīsu kodoliem nepaliktu kliju slāņa paliekas. Jāievēro kvalitātes pielaides, kas noteiktas piemērojamos tiesību aktos.”

Paskaidrojums

Tabulā norādītās kvalitātes pielaides bija tieši tādas pašas, kādas noteiktas tiesību aktos attiecībā uz baltajiem rīsiem. Šo tabulu būtu vajadzējis paplašināt, iekļaujot jaunos rīsu veidus, piemēram, brūnos rīsus, uz kuriem attiecas ACVN, bet, tā kā vērtības ir tieši tādas pašas, kādas ir noteiktas tiesību aktos, tika nolemts, ka būtu labāk vienkāršot produkta specifikāciju, minēto tabulu aizstājot ar norādi par atbilstību tiesību aktiem. Tāpēc šis ir redakcionāls grozījums, kas neietekmē produkta kvalitāti vai kvalitātes standartus, kuriem tam jāatbilst.

—

Produkta specifikācijas E punkta (“Ražošanas metode”) b) apakšpunkta iedaļā “Uzglabāšana un konservēšana” ir izdarīts labojums attiecībā uz uzglabāšanas un konservēšanas laikā izmantotā gaisa temperatūru:

“Lai laikā, kamēr rīsi pirms pārstrādes atrodas silosā, tos uzglabātu optimālos apstākļos, ar pārtraukumiem iesūknē gaisu — vēlams, aukstu gaisu 5 °C temperatūrā vai apkārtējās vides temperatūrā.”

Šis teksts ir izteikts šādā redakcijā:

“Lai laikā, kamēr rīsi pirms pārstrādes atrodas silosā, tos uzglabātu optimālos apstākļos, ar pārtraukumiem iesūknē gaisu — vēlams, aukstu gaisu 10–15 °C temperatūrā vai apkārtējās vides temperatūrā.”

Paskaidrojums

Tā bija drukas kļūda: 5 °C ir pārāk zema temperatūra, un tā faktiski izraisītu rīsu sasalšanu. Tāpēc šī vērtība ir labota no 5 °C uz 10–15 °C.

—

Produkta specifikācijas E punkta (“Ražošanas metode”) b) apakšpunkta iedaļā “Iepakojums un marķējums” teikums

“Visiem rīsiem katrā iepakojumā jābūt vienas šķirnes “ekstra” šķiras rīsiem.”

ir izteikts šādā redakcijā:

“Visiem rīsiem katrā iepakojumā jābūt vienas šķirnes rīsiem.”

Paskaidrojums

No šā punkta ir svītrota norāde par “ekstra” šķiras tirdzniecības standartu, jo, kā paskaidrots iepriekš, brūnajiem rīsiem ir cita šķira.

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu (produkta specifikācijas F punkts un vienotā dokumenta 5. punkts)

Turpmāk norādītās izmaiņas ir nebūtiski redakcionāli grozījumi, kas bija jāveic iedaļā “Saikne ar vidi” produkta specifikācijā (F punkts) un vienotajā dokumentā (5. punkts) galvenokārt, lai abos minētajos dokumentos atspoguļotu izmaiņas produkta aprakstā.

—

Vienotā dokumenta 5.2. punktā (“Produkta specifika”) teksts

“Visām minētajām šķirnēm ir vienādas vārīšanas īpašības un viendabīgi graudi ar lielu absorbcijas spēju augstā cietes satura dēļ grauda vidusdaļā; šādu rīsu graudu tādēļ sauc par pērļainu.

Tāpat tiek augstu vērtētas graudu kulinārās īpašības (graudu salipšanas rādītājs 7,3) un ūdens uzsūkšanas spēja (1,93 grami ūdens uz gramu rīsu), kas nodrošina labu garšu dažādos no šā produkta gatavotajos kulinārijas izstrādājumos.”

ir izteikts šādā redakcijā:

“Visām minētajām šķirnēm, kuras apzīmē ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro”, ir vienādas vārīšanas īpašības, viendabīgi graudi pēc izvārīšanas un laba absorbcijas spēja, ko nodrošina augstais amilozes īpatsvars kopējā cietes saturā.

Tāpat tiek augstu vērtētas rīsu labās kulinārās īpašības — graudi kļūst mīksti un nesalīp — un augstā ūdens absorbcijas spēja, kas nodrošina, ka tie ļoti labi uzsūc garšu, kas piemīt dažādajiem Ebro deltas apgabala ēdieniem, kuros tie tiek izmantoti.”

Tādas pašas izmaiņas veiktas produkta specifikācijas F punktā (“Saikne ar vidi”).

Paskaidrojums

Kā paskaidrots saistībā ar grozījumu iedaļā “Produkta apraksts”, agrāk tika vilkta paralēle starp perlado īpašību — rīsu kodoliem ar kaļķaini baltu vidu — un rīsu cietes saturu un kulinārijas īpašībām. Tomēr tagad ir zināms, ka galvenā šķirnes īpašība attiecībā uz rezultātiem, ko tā sniedz kulinārijā, ir tās amilozes saturs, nevis perlado īpašība, kā tika pieņemts agrāk. Tāpēc ir grozīts arī teksts par saikni.

Iedaļā par saikni ir svītrotas norādes par graudu salipšanu un ūdens daudzumu, ko tie uzsūc, jo tās tiek uzskatītas par liekām. Šis ir tikai redakcionāls grozījums, jo informāciju par šīm īpašībām attiecībā uz atsauces šķirni (“Bahía”) joprojām var atrast iedaļā “Produkta apraksts” (produkta specifikācijas B punktā un vienotā dokumenta 3.2. punktā), un tā nevienā dokumentā nav mainīta.

—

Turpmāk norādītajā teikumā vienotā dokumenta 5.3. punktā (“Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (..)”) ir svītrota norāde par rīsu krāsu:

“Šā apgabala rīsus patērētāji vērtē īpaši atzinīgi un ir ļoti iecienījuši to baltās, pērļainās krāsas, garšas un konsistences dēļ, kas ir šo rīsu audzēšanas ģeogrāfiskā apgabala un šķirņu raksturīgas īpašības.”

Ierosinātā jaunā redakcija ir šāda:

“Šā apgabala rīsus patērētāji vērtē īpaši atzinīgi un ir ļoti iecienījuši to garšas un konsistences dēļ, kas ir šo rīsu audzēšanas ģeogrāfiskā apgabala un šķirņu raksturīgas īpašības.”

Tādas pašas izmaiņas veiktas produkta specifikācijas F punktā (“Saikne ar vidi”).

Paskaidrojums

Lai gan vēsturiski rīsi bija zināmi to baltās krāsas dēļ, tagad, kad — kā paskaidrots iepriekš — ar ACVN apzīmētajiem produktiem ir pievienoti brūnie rīsi, lai pielāgotos patērētāju mainīgajiem ieradumiem, šī informācija šajā iedaļā varētu būt maldinoša. Tāpēc šī norāde ir jāsvītro.

Cits

—	Kontroles struktūra (produkta specifikācijas G punkts): ir atjaunināta informācija par sertifikācijas struktūru.

—	Prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem (produkta specifikācijas I punkts): šis punkts ir svītrots, jo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 tas nav vajadzīgs.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Arroz del Delta del Ebro” / “Arròs del Delta de l’Ebre”

ES Nr.: PDO-ES-0336-AM02 — 2020. gada 9. septembrī.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Arroz del Delta del Ebro” / “Arròs del Delta de l’Ebre”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Baltie un brūnie rīsi, ko iegūst no Oryza sativa L. sugas šķirnēm “Bahía”, “Tebre”, “Gleva”, “Fonsa”, “Bomba”, “Montsianell”, “JSendra”, “Guara” un “Olesa” un kas audzēti, izmantojot tradicionālās vai bioloģiskās lauksaimniecības metodes (vai citas valdības atzītas ilgtspējīgas ražošanas sistēmas). Baltajiem rīsiem jāatbilst “ekstra” šķiras tirdzniecības standartam, bet brūnajiem rīsiem (t. i., lobītajiem rīsiem) jāatbilst vienīgajam tirdzniecības standartam, kas attiecas uz brūnajiem rīsiem.

Atsauces šķirnes (“Bahía”) rīsu graudu specifiskās īpašības

Apstrādātu, nevārītu graudu īpašības

Garums: 5,53 mm

Platums: 2,99 mm

Biezums: 2,14 mm

Amiloze (% sausnas): 19,41 %

Slīpēšanas īpašības:

graudu izturība apstrādes laikā

Kopējais iznākums: 69,90 %

Bojāto graudu saturs: 11,63 %

Graudu vārīšanas īpašības

Vārīšanas ilgums: 16 minūtes

Ūdens absorbcija*: 1,93

Kodola garuma palielinājums: 8,45 %

*(g ūdens / g rīsu)

Graudu organoleptiskās īpašības pēc vārīšanas (saskaņā ar Batcher skalu un organoleptisko novērtēšanu degustējot*):

(*) Saskaņā ar skalu: 9 = ļoti labi; 7 = labi; 5 = apmierinoši; 3 = neapmierinoši.

Izvārītu graudu salipšanas pakāpe: 7,83

Pieņemamība: 5,75

Ārējais izskats: 5,5

Visas šķirnes, uz kurām attiecas šis ACVN, pieder pie Japonica pasugas. Gandrīz visām tām (“Bahía”, “Tebre”, “Fonsa”, “Montsianell”, “Gleva”, “JSendra” un “Guara”) ir ļoti līdzīgas īpašības. Lai gan var būt nelielas atšķirības to audzēšanas veidā, galaproduktā būtisku atšķirību nav.

Lai gan šķirne “Bomba” no pārējām atšķiras gan audzēšanas veida, gan iegūto graudu ziņā, produkta specifikācijā tā ir iekļauta tās kvalitātes dēļ un tāpēc, ka tā tradicionāli audzēta Ebro deltas apgabalā. Šķirnes “Olesa” nevārītie kodoli izskata ziņā ļoti atšķiras no citu ACVN aptverto šķirņu kodoliem, bet šī šķirne, kuras izcelsme arī ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kulinārijā nodrošina līdzīgus rezultātus kā šķirne “Bomba”.

Atkarībā no nelobīto rīsu kodolu lieluma šķirnes klasificē šādi:

Šķirne	Grauda garums	Grauda garuma un platuma attiecība
“Bahía”	8,2 mm — vidējs	2,20
“Tebre”	8,1 mm — vidējs	2,00
“Fonsa”	7,9 mm — vidējs	2,00
“Bomba”	7,4 mm — īss	1,85
“Montsianell”	8,3 mm — vidējs	2,16
“Gleva”	7,9 mm — vidējs	2,04
“JSendra”	8,2 mm — vidējs	2,16
“Guara”	8,0 mm — vidējs	2,11
“Olesa”	9,1 mm — garš	3,1
Vidējās atsauces vērtības katrai šķirnei.

Apstrādātos (balto rīsu) kodolus klasificē šādi:

Šķirne	Kategorija	% amilozes
“Bahía”	Vidējgraudu	19,1
“Tebre”	Vidējgraudu	20,0
“Fonsa”	Vidējgraudu	20,3
“Bomba”	Vidējgraudu	24,9
“Montsianell”	Vidējgraudu	18,1
“Gleva”	Vidējgraudu	17,7
“JSendra”	Vidējgraudu	17,5
“Guara”	Vidējgraudu	17,5
“Olesa”	Garengraudu	24,0
Vidējās atsauces vērtības katrai šķirnei.

Šo šķirņu rīsiem ir pietiekami augsts amilozes saturs, lai rīsi varētu labi uzsūkt pārējo ēdiena gatavošanā izmantoto sastāvdaļu garšas un krāsas.

Visām minētajām šķirnēm ir vienādas vārīšanas īpašības un viendabīgi graudi pēc izvārīšanas. Atšķirībā no citu veidu rīsiem, piemēram, vairuma gargraudu rīsu šķirņu, šie graudi labi uzsūc garšu un tāpēc ir piemēroti reģionālo rīsu ēdienu gatavošanai. Lai gan “Olesa” ir gargraudu šķirne, kulinārijā tā nodrošina līdzīgus rezultātus kā pārējās šķirnes, kas apzīmētas ar minēto ACVN.

Realizējot visu ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro” aizsargāto šķirņu rīsus, tiem jāatbilst attiecīgajam tirdzniecības standartam, un kodoliem jābūt veseliem un bez sēnītēm, iepuvumiem, insektiem un parazītiem vai neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Mitruma saturs nedrīkst būt lielāks par 15 %, un uz kodola nedrīkst būt kliju slāņa paliekas (balto rīsu gadījumā).

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visu procesu no audzēšanas līdz slīpēšanai un pulēšanai veic 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Rīsus iesaiņo kārbās vai maisiņos pa 5, 2, 1, 0,5 vai 0,25 kg; šos iesaiņojumus iepako tā, lai garantētu, ka tie saglabājas veseli. Iesaiņojumiem izmanto tikai attiecīgajos tiesību aktos atļautos pārtikas iepakojuma materiālus.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz iepakojuma obligāti ir vārdi “Arroz del Delta del Ebro” vai “Arròs del Delta e l’Ebre”, kā arī ACVN īpašais logotips, ES logotips un vispārīgi dati, kas jānorāda saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

ACVN īpašā logotipa krāsu reprodukcija:

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Rīsus, ko aizsargā ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro”, audzē un apstrādā Ebro deltas reģionā, kas ietilpst Taragonas [Tarragona] provinces Baix Ebre komarkā un El Montsià komarkā.

Ražošanas apgabalu veido visa Deltebre un Sant Jaume d’Enveja pašvaldību teritorija, kā arī daļa L’Aldea, Amposta, L’Ampolla, Camarles un Sant Carles de la Ràpita pašvaldību teritorijas, kas atrodas Ebro deltas teritorijā.

Rīsu apstrādes un slīpēšanas apgabals sakrīt ar to pašvaldību teritoriju robežām, kuras veido ražošanas apgabalu.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vēsturiskie faktori

Rīsu audzēšana Ebro deltas apgabalā ir tradicionāla nodarbošanās, kas cieši saistīta ar Ebro deltas izveidošanos un fiziski ģeoloģisko attīstību.

Pastāv vairākas rakstiskas norādes, kas liecina par saikni starp tradicionālo rīsu audzēšanu un Ebro deltas apgabalu. Citu liecību starpā jāatzīmē Lluís Solé y Sabaris darbs “Geografía de Catalunya” (“Katalonijas ģeogrāfija”, 1958), kurā minēts, ka “XV gadsimtā sākās mēģinājumi audzēt rīsus Ebro deltā, taču lielāko uzplaukumu šā kultūrauga audzēšana piedzīvoja XIX gadsimtā”. Šajā pašā grāmatā arī ir norādīts, ka: “(..) deltā, kas tika izmantota sezonas ganībām, Canal de la Derecha [labās puses kanāls], kuru izveidoja Xerta ciematā XIX gadsimta otrajā pusē, ļāva veikt apūdeņošanu ar saldūdeni un uzsākt rīsu audzēšanu, kas laika gaitā pakāpeniski paplašinājās; norisinājās arī pārsāļoto augšņu atsāļošanās un varēja iegūt labu ražu”.

Rīsu audzēšana bez pārtraukuma ir turpinājusies līdz pat šodienai, un rīss ir galvenais apgabalā audzētais kultūraugs.

Dabas faktori

Rīsu audzēšanas attīstību Ebro deltā nosaka gan klimatiskās, gan augsnes īpatnības, kā arī tās sāļums un gruntsūdens līmenis.

Ebro deltas dūņainās augsnes ir ļoti auglīgas un piemērotas rīsu audzēšanai. Šo augšņu veidošanās ir cieši saistīta ar apūdeņošanu un metodi, ko dēvē par colmateo (ūdens un zemes masu kombinēta pārvietošana, lai sagatavotu augsni pirms sējas).

Tā kā apgabals atrodas uz 40° ziemeļu platuma paralēles un pa to stiepjas 19 °C izoterma, tur iegūtā rīsu raža ir viena no vislielākajām pasaulē.

Tikpat svarīgs faktors ir augsnes sāļums, ko radījusi jūras ūdens ieplūšana deltā, kā arī Vidusjūras piekrastes klimats. Ziemas ir mērenas, ar nelielu nokrišņu daudzumu un sausiem ziemeļu vai ziemeļaustrumu vējiem (ziemelis un austrenis), bet vasaras karstas un ļoti sausas ar mitriem dienvidu vai dienvidrietumu vējiem (dienvidvējš un dienvidvakaruvējš). Turklāt viegls jūrenis pūš gandrīz cauru gadu.

Apgabalā ir pavisam maz ūdenstilpju: tikvien kā Ebro sava tecējuma pēdējo 30 km garumā un divi kanāli (labais un kreisais), kas iztek no Xerta y Tivenys aizsprosta un tek gandrīz paralēli upei. Ietekot deltā, tie veido plašu ūdensteču sazarojumu. Tas, ka apūdeņošanai izmanto vienas izcelsmes ūdeņus, ir izšķirošs faktors, kas nosaka iegūtās rīsu produkcijas viendabīgumu un vienlaikus atšķir to no citos apgabalos audzētās produkcijas.

5.2. Produkta specifika

Visām minētajām šķirnēm, kuras apzīmē ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro”, ir vienādas vārīšanas īpašības, viendabīgi graudi pēc izvārīšanas un laba absorbcijas spēja, ko nodrošina augstais amilozes īpatsvars kopējā cietes saturā.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Produktam ir viendabīga kvalitāte, jo no visām šķirnēm (izņemot šķirni “Bomba” un “Olesa”, kuras tomēr ir iekļautas produkta specifikācijā, jo pirmā no tām ir apgabalā tradicionāla, bet otra tajā cēlusies) izaudzētajiem rīsiem gatavā produkta kvalitātes ziņā ir līdzīgas īpašības. Tomēr šķirne nav vienīgais faktors, kas produktu atšķir no tā konkurentiem: liela ietekme ir ģeogrāfiskajam apgabalam, videi, klimatam, ūdenim, nobriešanas procesiem, un, ņemot vērā visus šos faktorus, var apgalvot, ka visā apgabalā konstatējama liela viendabība.

Rīsu raksturīgās īpašības ietekmē apgabala dabas vide. Klimatiskās un augsnes īpatnības, gruntsūdens slāņa sāļums un augstums nosaka to, ka rīsi ir monokultūra visā aizsargātajā apgabalā. Platībās, kas deltā atvēlētas rīsu laukiem, augsnes ir lieliski piemērotas šai kultūrai, un ražas ir lielas.

Šā apgabala rīsus patērētāji vērtē īpaši atzinīgi un ir ļoti iecienījuši to garšas un konsistences dēļ, kas ir šo rīsu audzēšanas ģeogrāfiskā apgabala un šķirņu raksturīgas īpašības. Tāpat tiek augstu vērtētas rīsu labās kulinārās īpašības — graudi kļūst mīksti un nesalīp — un augstā ūdens absorbcijas spēja, kas nodrošina, ka tie ļoti labi uzsūc garšu, kas piemīt dažādajiem ēdieniem, kuros tie tiek izmantoti.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Atjauninātā produkta specifikācija ir pieejama vietnē http://agricultura.gencat.cat/web/.content/01-departament/informacio-publica-tramits/2020/sollicitud-modificacio-dop-arros-delta-ebre/enllacos-documents/fitxers-binaris/pliego-condiciones-dop-arroz-delta-ebro-modificacion.pdf, bet grozījumu process joprojām turpinās.

Pēc apstiprināšanas tā tiks publicēta vietnē http://agricultura.gencat.cat/ca/ambits/alimentacio/segells-qualitat-diferenciada/distintius-origen/dop-igp/normativa-dop-igp/plecs-condicions/en-vigor/castella/

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

11.2.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/23

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 70/08)

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“Sopa da Pedra de Almeirim”

ES Nr.: TSG-PT-02627 – 2020. gada 6. augustā.

Dalībvalsts vai trešā valsts: Portugāle

1. Reģistrējamais nosaukums

“Sopa da Pedra de Almeirim”

2. Produkta veids

2.21. grupa. Gatavie ēdieni

3. Reģistrēšanas pamatojums

3.1. Produkts: (atzīmēt lodziņu ☒, ☐)

☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

Nosaukums “Sopa da Pedra de Almeirim” dažkārt tiek izmantots nepareizi, t. i., interneta meklējumos reizēm tiek atrastas receptes, kas aptver dažādas “Sopa da Pedra de Almeirim” versijas, kuru gatavošanā izmanto liellopu gaļu, burkānus un kāpostus, kas “Sopa da Pedra de Almeirim” īstajā receptē kā sastāvdaļas nav iekļautas un tajā nav vajadzīgas.

Tātad nosaukums “Sopa da Pedra de Almeirim” attiecas uz specifisku produktu, kas pagatavots no noteiktām sastāvdaļām (un tikai tām sastāvdaļām), ievērojot gan produkta specifikāciju, gan īpašo pagatavošanas metodi.

3.2. Nosaukums:

☒	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☐	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Nosaukums “Sopa da Pedra de Almeirim” joprojām tiek lietots un ir minēts dažādās 4.3. punktā minētajās grāmatās.

Šīs Almeirimā jau vairākus gadsimtus tipiskās zupas piedāvāšana sabiedriskajā ēdināšanā ar nosaukumu “Sopa da Pedra de Almeirim” plašākai sabiedrībai sākās 1960. gadā, kad to sāka gatavot restorāns, kas to piedāvāja ar šādu nosaukumu. Fizikālo īpašību dēļ, ņemot vērā to, ka zupa ir gabalaina, sarkanbrūna un satur daudzas sastāvdaļas, tā tika salīdzināta ar akmeņiem, ar kuriem joprojām bruģētas daudzas ielas Almeirimas vecajā daļā. Tāpēc tā kļuva pazīstama ar nosaukumu “Sopa da Pedra de Almeirim”.

4. Apraksts

4.1. Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

“Sopa da Pedra de Almeirim” ir ēdiens, kas pagatavots no dārzeņiem, proti, pupiņām, kartupeļiem un cūkgaļas (kājām, vaigiem, bekona un desām).

Fizikālās īpašības

“Sopa da Pedra de Almeirim” ir bieza un gabalaina zupa, jo tās sastāvā ir pupiņas, kartupeļi un desas. Šo fizikālo īpašību dēļ arī radies ēdiena nosaukums, jo zupas sastāvdaļas atgādina akmeņus, ar kuriem bruģētas Almeirimas senākās ielas.

I tabulā norādīti galveno sastāvdaļu galvenie fizikālie parametri un attiecīgie diapazoni.

	Parametrs (vidējās vērtības)	Piezīmes
Sastāvdaļas	Lielums (cm)
Kaltētas pinto pupiņas	1,0 –2,0
Kartupeļi	0,5 –3,0	Sagriezti kubiņos
Cūkgaļa: kājas un/vai vaigi	1,0 –3,0	Priekškājas vai pakaļkājas
	Biezums (mm)
Desas chouriço un morcela	4,0 –10,0	Šķēlēs
Desa farinheira	5,0 –12,0	Šķēlēs

Organoleptiskās īpašības

Zupa ir sarkanbrūnā krāsā, un tajā ir nevienādi dažādu sastāvdaļu gabaliņi, kuru vidū ir desas, gaļa, kartupeļi un koriandrs.

Pupiņas veido sava veida krēmu, kas iebiezina buljonu un padara to koncentrētu, un arī mazie kartupeļu kubiņi padara zupu biezāku.

“Sopa da Pedra de Almeirim” ir bieza zupa. Cūkgaļa to padara krēmīgu, bet vienmērīgā pupiņu un kartupeļu kombinācija tai piešķir samtainu konsistenci. Cūkgaļas un desu dēļ tai ir spēcīga, līdzsvarota garša. Jūtamas arī garšvielas, piemēram, krustnagliņas un kumīns no morcela desas un saldie pipari / paprika no chouriço desas. Pievienojot svaigu koriandru, zupai tiek piešķirts noteikts svaigums.

Zupa ir īpaša minēto garšu un konsistences kombinācija, un to raksturo desu un cūkgaļas pikantuma notis, kā arī pievienotā svaigā koriandra radītais svaigums.

4.2. Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Izejvielas

“Sopa da Pedra de Almeirim” pagatavošanai izmantotās izejvielas un papildu sastāvdaļas (50 litriem) ir šādas:

—	Kaltētas pinto pupiņas (6–8 kg)

—	Cūkgaļas chouriço(1,4–2,1 kg)

—	Asinsdesa morcela (1,4–2,1 kg)

—	Desa farinheira (1,35–2,25 kg)

—	Cūku kājas un/vai vaigi (15–25 kg)

—	Sālīts bekons (0,5–1,5 kg)

—	Kartupeļi (15–25 kg)

—	Sīpoli (2,5–5 kg)

—	Svaigs koriandrs – pirms un pēc vārīšanas (30–150 g)

—	Ķiploki (250–500 g)

—	Lauru lapas (10–30 kaltētas lauru lapas)

—	Pipari (15–25 g)

—	Paprika (30–150 g) un/vai sarkano piparu pasta (200–350 g)

—	Olīveļļa (1–2,5 l) un/vai cūku tauki (200–400 g)

—	Ūdens (pietiekami, lai pagatavotu norādīto zupas daudzumu)

—	Sāls pēc garšas

Sastāvdaļu sagatavošana aizņem aptuveni 30–60 minūtes.

Cūku kājas iepriekšējā dienā iesāla un pēc tam tieši pirms vārīšanas noskalo, lai noņemtu lieko sāli. Kaltētās pupiņas iepriekš jāizmērcē vai pirms ievietošanas katlā jānoskalo ar ūdeni. Sīpolus un ķiplokus smalki sagriež. Kartupeļus sagriež kubiņos.

Zupu vāra aptuveni 2–4 stundas.

Vispirms katlā ielej ūdeni un ievieto pupiņas, sīpolus, ķiplokus, papriku un/vai sarkano piparu pastu, piparus, lauru lapas un citas garšvielas, ja tādas izmanto, piemēram, koriandru, olīveļļu vai cūku taukus (ne obligāti šādā secībā). Sastāvdaļas katlā liek aukstas, neapceptas.

Pēc tam pievieno cūku kājas, vaigus, bekonu un desas. Desas farinheira var pievienot vēlāk, kad kājas un pinto pupiņas ir gandrīz gatavas. Daži pavāri tās labprātāk gatavot atsevišķi, lai tās nesaplīstu.

Kad viss izvārījies, gaļu un desas izņem. Pēc atdzišanas tās sagriež, attiecīgi, mazos gabaliņos un šķēlēs.

Pēc tam buljonam, kas joprojām vārās katlā, pievieno mazos neregulāros kubiņos sagrieztus kartupeļus. Šajā brīdī vajadzības gadījumā var pievienot garšvielas. Kad kartupeļi ir izvārījušies, karstuma avotu izslēdz. Zupa būtu jāatstāj nostāvēties, lai pupiņas izveidotu “krēmu” un iebiezinātu buljonu. Arī kartupeļiem vajadzētu būt sākušiem sadalīties, t. i., mazo neregulāro kubiņu malām jābūt noapaļotām, – arī tie palīdz iebiezināt buljonu. Tas nodrošina, ka visas sastāvdaļas labi apvienojas un veido viendabīgu, samtainu zupu.

4.3. Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Pirms “Sopa da Pedra de Almeirim” kļuva pazīstama ar šādu nosaukumu, tās izcelsme meklējama vietējo zemnieku tradicionālajos ēdienos šajā lauksaimniecības reģionā Tagus upes krastā.

Īpaši svarīga šajā reģionā bija naturālā saimniecība, jo apgabals tika izmantots par medījamo dzīvnieku rezervātu karaļa un viņa galma izpriecām, un tas nozīmēja, ka vietējiem iedzīvotājiem medīt nebija atļauts. Tā rezultātā izšķiroši svarīgi iedzīvotāju izdzīvošanai bija piemājas sakņu dārzos izaudzētie dārzeņi un mājās nobarotās cūkas, kuras ziemā tika nokautas un izmantotas visā pilnībā.

Tieši tā radās slavenās “Sopa da Pedra de Almeirim” sastāvdaļas, pat ja recepte dažādās ģimenēs var atšķirties. Ļaudis audzēja pupiņas un kartupeļus, bet cūkgaļu glabāja sālīšanas toveros un izmantoja desām. Parasti tie bija produkti, kas veidoja pamatu reģiona tradicionālajai zupai, kura bija ļoti barojoša un deva spēku, kas vajadzīgs, darot smagu lauksaimniecības darbu. Zupa bija sātīga, tajā bija cūkgaļa, bekons un desas, tāpēc tā tika uzskatīta par pilnvērtīgu maltīti. “Šī tautā radusies recepte ir Almeirimas iedzīvotāju kultūras neatņemama sastāvdaļa,” saka vietējais vēsturnieks un par kultūru atbildīgais Almeirimas pašvaldības padomnieks Eurico Henriques.

Tikai daudz vēlāk, 1960. gadu sākumā (sešas desmitgades), zupa kļuva zināma ar nosaukumu “Sopa da Pedra de Almeirim”. Šā vietējā ēdiena popularitāte lielā mērā pieauga, pateicoties pārtikas preču veikaliņam “Toucinho”, ko vadīja zivju tirgotājs José Manuel un viņa sieva Maria Manuela Aranha, kura dzimusi 1912. gadā un kuru uzskata par “sopa da pedra māti”, un kuras māte Mariana šo gaļas un pupiņu zupu gatavoja jau ilgi pirms 1960. gada (sk. Morreu a Mãe da Sopa da Pedra, YouTube, publicēts 2009. gada 4. maijā.).

Saskaņā ar ģimenes vēsturi šajā veikaliņā pilsētas vecajā daļā tika ēdināti ceļojoši tirgotāji, kuri apstājušies tā apkaimē, lai pārdotu savus izstrādājumus un atgūtu spēkus atlikušajam ceļam. Te viņi esot nogaršojuši dažus ģimenes gatavotos reģionālos ēdienus. Vietējā pupiņu, kartupeļu un desu zupa ēdienkartē bija vienmēr, un tā allaž bija ceļotāju iecienītākais ēdiens. Pārtikas preču veikaliņu un vēlāk arī restorānu izveidojušā pāra meita Hélia Costa stāsta: “Šie tirgotāji bija arī mūsu piegādātāji, cilvēki, kurus mēs labi pazinām. Kādu dienu viens no viņiem atnāca ēst, un mana māte viņam pasniedza zupu, kas pagatavota pēc receptes, pēc kādas to mēdza gatavot mani vecvecāki. Zupa viņam garšoja tik ļoti, ka viņš gribēja atvest dažus draugus to nogaršot. Tā kā šeit tika gatavotas arī citas zupas, tad, lai varētu norādīt uz šo konkrēto ēdienu, viņš teica: “Tā ir tā tumšā, biezā zupa, kas izskatās kā akmeņi uz ielas”, ar to domājot kvartāla bruģētās ielas. Šeit joprojām ir daudz šādu bruģētu ielu.”

Nosaukums, kādā tā nodēvēta, iedvesmojoties no akmeņiem, kas klāj šīs Ribatejo reģiona pilsētas senākās ielas, kļuva par komerciālo nosaukumu tradicionālai zemnieku zupai, kura no mutes mutē ieguva slavu un pilsētai piesaistīja apmeklētājus, kuri ieradās, lai to nogaršotu. No mazā pārtikas preču veikaliņa 1962. gadā izveidojās restorāns, kas bija slavens kā “Sopa da Pedra de Almeirim pionieris”. Gadu gaitā durvis vēra arī citi restorāni, kas sāka gatavot “Sopa da Pedra de Almeirim” saskaņā ar vietējām receptēm, un šīs kulinārās darbības nozīme pakāpeniski pieauga.

Teófilo Braga apkopotajās “Portugāļu tautas pasakās” [Contos Tradicionais do Povo Português] (1883) iekļautā leģenda vēsta, ka tas viss sākās ar mūku, kurš viltīgi apmānījis vientiesīgu zemnieku, kas noticējis, ka mūks pagatavojis gardu zupu no kabatā nēsāta akmens. Lai pagatavotu zupu, akmenim tika pievienoti kartupeļi, pupiņas un desas. Tā kā nosaukums “Sopa da Pedra” saistījās ar stāstā aprakstīto zupu un sastāvdaļas bija līdzīgas Almeirimas zupā izmantotajām sastāvdaļām, fakti drīz sajuka ar izdomājumiem. Tas kļuva par reklāmu, kas palīdzēja popularizēt īsto “Sopa da Pedra de Almeirim”. Tā kā restorānu apmeklētāji bieži vien taujāja pēc akmens, pirms terīnes pasniegšanas tajā pasāka ievietot akmeni.

“Sopa da Pedra de Almeirim” slava ir izplatījusies visā valstī un pat ārpus tās, pateicoties Almeirimas gastronomijas biedrībai [Confraria Gastronómica de Almeirim], kuras mērķis ir izplatīt un saglabāt šīs Ribatejo reģiona pašvaldības kultūras, vēstures, etnogrāfisko un kulināro mantojumu. “No visām tipiskajām Almeirimas receptēm “Sopa da Pedra” ir visizcilākā. Mēs ceļojam pa visu valsti, lai to popularizētu, un jau esam izplatījuši tās nosaukumu tādās valstīs kā Spānija, Francija, Beļģija un Ungārija,” saka Rui Figueiredo, biedrības lielmeistars, kas kopš 2013. gada organizē ikgadējo “Sopa da Pedra de Almeirim” festivālu.

Šī tradicionālā zupa ir tik cieši saistīta ar tās izcelsmes vietu Almeirimu, ka gadu gaitā “Sopa da Pedra de Almeirim” ir kļuvusi par svarīgu kulinārijas ikonu un ir viens no Portugāles pazīstamākajiem ēdieniem televīzijas programmās, kas veltītas nacionālajai virtuvei (RTP, 2009, 7 Maravilhas da Gastronomia | Sopa da Pedra | Reportagem; RTP Memória, 2017, Horizontes da Memória, Sopa da Pedra, Almeirim, 1999; TV4Ribatejo, 2009, Morreu a Mãe da Sopa da Pedra).

Svarīgas personas nacionālo ēdienu saglabāšanā un izplatīšanā, piemēram, Maria de Lourdes Modesto, jau kopš 1960. gadiem ir iekļāvušas “Sopa da Pedra de Almeirim” savu populāro recepšu vidū (Modesto, M.L. (1982), Cozinha Tradicional Portuguesa (Tradicionālā portugāļu virtuve), Verbo, Lisbon, pirmais izdevums).

Ikgadējais “Sopa da Pedra” festivāls, kas kopš 2013. gada notiek katru gadu, jau ir kļuvis par svarīgu notikumu pilsētas kultūras dzīvē un pulcē tūkstošiem apmeklētāju. Ar pašvaldības padomes atbalstu šo pasākumu popularizē Almeirimas gastronomijas biedrība, kas izveidota ar mērķi popularizēt tipiskus vietējos ēdienus un jo īpaši “Sopa da Pedra de Almeirim”.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 70

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	65. gadagājums 2022. gada 11. februāris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 70/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10590 – PAI PARTNERS / OTPP / VEONET) ( 1 )	1
2022/C 70/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10587 – BLACKSTONE / WARBURG PINCUS / INTRAFI GROUP) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2022/C 70/03	Euro maiņas kurss — 2022. gada 10. februāris	3

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1439
JPY	Japānas jena	132,42
DKK	Dānijas krona	7,4404
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84248
SEK	Zviedrijas krona	10,5275
CHF	Šveices franks	1,0571
ISK	Islandes krona	141,80
NOK	Norvēģijas krona	10,0693
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,350
HUF	Ungārijas forints	354,02
PLN	Polijas zlots	4,4921
RON	Rumānijas leja	4,9451
TRY	Turcijas lira	15,4838
AUD	Austrālijas dolārs	1,5894
CAD	Kanādas dolārs	1,4498
HKD	Hongkongas dolārs	8,9142
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7076
SGD	Singapūras dolārs	1,5345
KRW	Dienvidkorejas vona	1 367,52
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,3078
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2722
HRK	Horvātijas kuna	7,5275
IDR	Indonēzijas rūpija	16 390,21
MYR	Malaizijas ringits	4,7855
PHP	Filipīnu peso	58,583
RUB	Krievijas rublis	85,0187
THB	Taizemes bāts	37,331
BRL	Brazīlijas reāls	5,9668
MXN	Meksikas peso	23,3584
INR	Indijas rūpija	85,9373

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2022/C 70/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10543 – BISCUIT HOLDING / CONTINENTAL BAKERIES HOLDING) ( 1 )	4
2022/C 70/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Case M.10515 –ILIAD / UPC POLSKA) ( 1 )	6
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2022/C 70/06	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	7
2022/C 70/07	Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	11
2022/C 70/08	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.