Komisijas Paziņojums, ar ko papildina Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada

(2021/C 528/01)

Komisijas 2020. gada 21. septembra paziņojumu “Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada” (1) papildina šādi.

1)

15. punkta 15. apakšpunktā norādes “[...]” vietā iekļauj ciparu “80”, un pievieno divas daļas, lai pašreizējo šīs definīcijas formulējumu izteiktu šādi: “15) “alternatīva elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme” ir 80 % no faktiskā elektroenerģijas patēriņa un to nosaka ar Komisijas lēmumu reizē ar elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmēm. Tā atbilst sasniedzamajam vidējam samazinājumam, kas nepieciešams, ņemot vērā elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmju piemērošanu (elektroenerģijas patēriņa līmeņatzīme / ex ante elektroenerģijas patēriņš). To piemēro visiem atbalsttiesīgo nozaru ražojumiem, kuriem nav noteikta elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme. Alternatīvo elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmi (no t gada = 2022) katru gadu samazina par 1,09 % saskaņā ar formulu, kas II pielikumā noteikta iedaļā “Atjauninātas efektivitātes līmeņatzīmes konkrētiem produktiem, kas minēti I pielikumā”.

2)

28. punkta b) apakšpunktā ir papildināts formulai izmantotā faktora Ct apraksts, lai punkta pašreizējā redakcija būtu šāda: “b) Ja atbalsta saņēmēja ražotajiem ražojumiem nav piemērojamas II pielikumā uzskaitītās elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes, tad atbalsta maksimālo summu, kas maksājama par iekārtu, lai kompensētu t gadā radušās izmaksas, aprēķina šādi. Amaxt = Ai × Ct × Pt-1 × EF × AECt Šajā formulā Ai ir atbalsta intensitāte gadā, kas izteikta kā daļskaitlis (piem., 0,75), Ct ir piemērojamais CO2 emisijas faktors vai tirgū balstīts CO2 emisijas faktors (t CO2/MWh) (t gadā), Pt-1 ir ES emisijas kvotu nākotnes darījumu cena t–1 gadā (EUR/t CO2); EF ir alternatīvā elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, kas noteikta 15. punkta 15. apakšpunktā, un AEC ir faktiskais elektroenerģijas patēriņš (MWh) t gadā.”

3)	I pielikuma tabulā tās nozares apraksts, uz kuru attiecas NACE kods 20.16.40.15, ir pabeigts / papildināts tā, lai apraksta pašreizējā redakcija būtu šāda: “Polietilēnglikoli un pārējie spirtu polimēru ēteri primārās formās”;

4)

pievieno šādu II pielikumu: “II PIELIKUMS Elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes un gada samazinājuma likmes I pielikumā minētajiem produktiem — Elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes I pielikumā minētajiem produktiem ar kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību: Produkti, attiecībā uz kuriem Deleģētās regulas (ES) 2019/331 I pielikuma 2. iedaļā ir noteikta kurināmā un elektroenerģijas apmaināmība. Deleģētās regulas (ES) 2019/331 I pielikumā noteikts, ka attiecībā uz dažiem produktiem pastāv aizvietojamība starp kurināmo un elektroenerģiju. Šiem produktiem nav lietderīgi noteikt līmeņatzīmi, balstoties uz produkta MWh/t. Tā vietā sākuma punkts ir konkrētās siltumnīcefekta gāzu emisiju līknes, kas atvasinātas tiešajām emisijām. Šiem produktiem produktu līmeņatzīmes tika noteiktas, pamatojoties uz tiešo emisiju (no enerģijas un procesa emisijām) summu, kā arī netiešajām emisijām, kas rodas, izmantojot elektroenerģijas savstarpējās apmaināmības daļu. Šajos gadījumos faktors “E” formulā, lai aprēķinātu maksimālo atbalsta summu, kā minēts šo pamatnostādņu 28. punkta a) apakšpunktā, ir jāaizstāj ar turpmāk norādīto terminu, kas pārvērš Deleģētajā Regulā (ES) 2019/331 noteikto produkta līmeņatzīmi par elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmi, pamatojoties uz vidējo Eiropas CO2 emisijas faktoru 0,376 tCO2/MWh: pastāvošā produktu līmeņatzīme no Regulas 2021/447 pielikuma 2. iedaļas (norādītas tCO2/t) × daļa no attiecīgajām netiešajām emisijām bāzlīnijas periodā (%)/0,376 (tCO2/MWh). Efektivitātes līmeņatzīmju vērtība produktiem ar kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību, kas piemērojamas laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, ir atrodama 2021. gada 12. marta Regulā (ES) 2021/447, ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisiju kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu. — Efektivitātes līmeņatzīmes I pielikumā minētajiem produktiem, kas nav uzskaitīti šā pielikuma 1. tabulā Alternatīvo elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmi, kas definēta šo pamatnostādņu 15. punkta 15. apakšpunktā, piemēro visiem I pielikumā minētajiem atbilstīgajiem produktiem, kuriem nav noteikta elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme. — Atjauninātas efektivitātes līmeņatzīmes konkrētiem produktiem, kas minēti I pielikumā 1. tabulā ir uzskaitītas līmeņatzīmju vērtības, kas būtu jāizmanto kā sākumpunkts piemērojamās efektivitātes līmeņatzīmes noteikšanai konkrētam gadam, ņemot vērā attiecīgo ikgadējā samazinājuma rādītāju. Šis ikgadējā samazinājuma rādītājs apraksta, par cik līmeņatzīmes tiks automātiski katru gadu samazinātas. Ja vien 1. tabulā nav norādīts citādi, visas efektivitātes līmeņatzīmes (tostarp “alternatīvo elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmi”) samazina (no t gada = 2022) par 1,09 % gadā saskaņā ar šādu formulu: piemērojamā efektivitātes līmeņatzīme (t gadā) = līmeņatzīmes vērtība 2021. gadā * (1 + ikgadējais samazinājuma rādītājs) ^ (t gads – 2021). 1. tabula Elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes konkrētiem produktiem, kas minēti I pielikumā NACE4 Produkta līmeņatzīme Līmeņatzīmes vērtība 2021. gadā Līmeņatzīmes vienība Ražošanas vienība Ikgadējā samazinājuma rādītājs [%] Produkta definīcija Procesi, uz kuriem attiecas produkta līmeņatzīme Attiecīgais Prodcom kods Apraksts 17.11 Ķīmiskā koksnes pulpa 0,904 MWh/t 90 % sdt Tonna ķīmiskās koksnes pulpas 1,09 Ķīmiskā koksnes pulpa šķīstošās šķirnes Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar ķīmiskās pulpas ražošanu, tostarp žāvēšana, mazgāšana un sijāšana, un balināšana 17.11.11.00 Ķīmiskā koksnes pulpa, šķīstošās šķirnes 17.11 Ķīmiskā koksnes pulpa 0,329 MWh/t 90 % sdt Tonna ķīmiskās koksnes pulpas 1,09 Ķīmiskā koksnes pulpa, natronpulpa vai sulfātpulpa, izņemot šķīstošās šķirnes 17.11.12.00 Koksnes natronpulpa vai sulfātpulpa, izņemot šķīstošās šķirnes 17.11 Ķīmiskā koksnes pulpa 0,443 MWh/t 90 % sdt Tonna ķīmiskās koksnes pulpas 1,09 Ķīmiskā koksnes pulpa, sulfīta, izņemot šķīstošās šķirnes 17.11.13.00 Ķīmiskā koksnes pulpa, sulfīta, izņemot šķīstošās šķirnes 17.11 Pusķīmiska koksnes pulpa 0,443 MWh/t 90 % sdt Tonna pusķīmiskās koksnes pulpas 1,09 Pusķīmiska koksnes pulpa 17.11.14.00 Mehāniskā koksnes pulpa; pusķīmiskā koksnes pulpa; papīra masa no citiem pulpu saturošiem šķiedrmateriāliem, izņemot koksni 17.11 Mehāniskā koksnes pulpa Alternatīvā pieeja 1,09 Mehāniskā koksnes celuloze Visi procesi, kas ir tieši vai netieši saistīti ar mehāniskās koksnes pulpas ražošanu, t. sk. koksnes apstrāde, rafinēšana, mazgāšana, balināšana, siltuma atgūšana 17.11 Pārstrādāts papīrs 0,260 MWh/t 90 % sdt Tonna pārstrādāta papīra 1,09 Pārstrādāts papīrs Visi procesi, kas ir tieši vai netieši saistīti ar pārstrādāta papīra ražošanu, t. sk. biezināšana un izkliedēšana, un balināšana 17.11 Atkrāsots pārstrādāts papīrs 0,390 MWh/t 90 % sdt Tonna atkrāsota pārstrādāta papīra 1,09 Atkrāsots pārstrādāts papīrs 17.12 Avīžpapīrs 0,801 MWh/t produkta Tonna avīžpapīra 1,09 Avīžpapīrs Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar papīra ražošanu, t. sk. rafinēšana, presēšana un termiskā žāvēšana 17.12.11.00 Avīžpapīrs 17.12 Augstvērtīgs nekrītots papīrs 0,645 MWh/t produkta Tonna augstvērtīga nekrītota papīra 1,09 Augstvērtīgs nekrītots papīrs 17.12.12.00 17.12.13.00 17.12.14.10 17.12.14.35 17.12.14.39 17.12.14.50 17.12.14.70 Augstvērtīgs nekrītots papīrs 17.12 Augstvērtīgs krītpapīrs 0,538 MWh/t produkta Tonna augstvērtīga krītpapīra 1,09 Augstvērtīgs krītpapīrs 17.12.73.35 17.12.73.37 17.12.73.60 17.12.73.75 17.12.73.79 17.12.76.00 Augstvērtīgs krītpapīrs 17.12 Salvešpapīrs 0,925 MWh/t produkta Tonna salvešpapīra 1,09 Salvešpapīrs 17.12.20.30 17.12.20.55 17.12.20.57 17.12.20.90 Salvešpapīrs 17.12 Testlainers un gofrētais slāņpapīrs 0,260 MWh/t produkta Tonna papīra 1,09 Testlainers un gofrētais slāņpapīrs 17.12.33.00 17.12.34.00 17.12.35.20 17.12.35.40 Testlainers un gofrētais slāņpapīrs 17.12 Nekrītots kartons 0,268 MWh/t produkta Tonna kartona 1,09 Nekrītots kartons 17.12.31.00 17.12.32.00 17.12.42.60 17.12.42.80 17.12.51.10 17.12.59.10 Nekrītots kartons 17.12 Krītots kartons 0,403 MWh/t produkta Tonna kartona 1,09 Krītots kartons 17.12.75.00 17.12.77.55 17.12.77.59 17.12.78.20 17.12.78.50 17.12.79.53 17.12.79.55 Krītots kartons 20.13 Sērskābe 0,056 MWh/t produkta Tonna sērskābes 1,09 Sērskābe; oleums Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar sērskābes ražošanu 20.13.24.34 Sērskābe; oleums 20.13 Hlors 1,846 MWh/t produkta Tonna hlora 1,09 Hlors Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar elektrolīzes iekārtu, tostarp palīgmehānismiem 20.13.21.11 Hlors 20.13 Silīcijs 11,87 MWh/t produkta Tonna silīcija 1,09 Silīcijs. Izņemot tādu, kas satur ne mazāk kā 99,99 % silīcija Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar silīcija ražošanu 20.13.21.70 Silīcijs. Izņemot tādu, kas satur ne mazāk kā 99,99 % silīcija 20.13 Silīcijs 60 MWh/t produkta Tonna silīcija 1,09 Silīcijs. Satur silīciju ne mazāk kā 99,99 % no kopējās masas Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāsni, tostarp palīgmehānismi 20.13.21.60 Silīcijs. Satur silīciju ne mazāk kā 99,99 % no kopējās masas 20.13 Silīcija karbīds 6,2 MWh/t produkta Tonna silīcija karbīda 1,09 Silīcijs. Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva silīcija karbīdi Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar silīcija karbīda ražošanu 20.13.64.10 Silīcijs. Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva silīcija karbīdi 24.10 Pamata skābekļa tērauds 0,03385 MWh/t produkta Tonna neapstrādāta (lietā) tērauda 0,60 Neapstrādāts tērauds: neleģēts tērauds, kas nav ražots elektriskajās krāsnīs Sekundārā metalurģija, ugunsizturīgo materiālu iepriekšēja kausēšana, palīgdarbības un liešanas iekārtas līdz pat neapstrādāta tērauda produktu griešanai 24.10.T1.22 Neapstrādāts tērauds: neleģēts tērauds, kas nav ražots elektriskajās krāsnīs 24.10 Neapstrādāts tērauds: leģēts tērauds, izņemot nerūsējošo tēraudu, kas nav ražots elektriskajās krāsnīs 24.10.T1.32 Neapstrādāts tērauds: leģēts tērauds, izņemot nerūsējošo tēraudu, kas nav ražots elektriskajās krāsnīs 24.10 Neapstrādāts tērauds: nerūsējošais un karstumizturīgais tērauds, kas nav ražots elektriskajās krāsnīs 24.12.T1.42 Neapstrādāts tērauds: nerūsējošais un karstumizturīgais tērauds, kas nav ražots elektriskajās krāsnīs 24.10 Feromangāns 2,2 MWh/t produkta Feromangāns ar oglekļa masas saturu > 2 % 2,03 Feromangāns ar oglekļa masas saturu > 2 %, granulās, kas ir ≤ 5 mm, un ar mangāna masas saturu > 65 %   24.10.12.10 Feromangāns ar oglekļa masas saturu > 2 %, granulās, kas ir ≤ 5 mm, un ar mangāna masas saturu > 65 % 24.10 Feromangāns ar oglekļa masas saturu > 2 % Citāds feromangāns ar oglekļa masas saturu > 2 % (izņemot feromangānu granulās, kas ir ≤ 5 mm, un ar mangāna masas saturu > 65 %)   24.10.12.20 Citāds feromangāns ar oglekļa masas saturu > 2 % (izņemot feromangānu granulās, kas ir ≤ 5 mm, un ar mangāna masas saturu > 65 %) 24.10 Feromangāns 1,4 MWh/t produkta Feromangāns ar oglekļa masas saturu ≤ 2 % 1,09 Citāds feromangāns ar oglekļa masas saturu, kas ir mazāks vai vienāds ar 2 %   24.10.12.25 Citāds feromangāns ar oglekļa masas saturu, kas ir mazāks vai vienāds ar 2 % 24.10 Ferosilīcijs 8,54 MWh/t produkta Ferosilīcijs ar silīcija masas saturu > 55 % 1,09 Ferosilīcijs ar silīcija masas saturu > 55 %   24.10.12.35 Ferosilīcijs ar silīcija masas saturu > 55 % 24.10 Ferosilīcijs Alternatīvā pieeja 1,09     24.10.12.36 Ferosilīcijs ar silīcija masas saturu ≤ 55 % un ar mangāna masas saturu ≥ 4 %, bet ≤ 10 % 24.10 Feroniķelis 9,28 MWh/t produkta Feroniķelis 1,09 Feroniķelis   24.10.12.40 Feroniķelis 24.10 Ferosilīcijmangāns 3,419 MWh/t produkta Ferosilīcijmangāns 1,12 Ferosilīcijmangāns   24.10.12.45 Ferosilīcijmangāns 24.42 Primārais alumīnijs 13,90 MWh/t produkta Neapstrādāts neleģēts alumīnijs 0,25 Neapstrādāts neleģēts alumīnijs no elektrolīzes Neapstrādāts neleģēts alumīnijs, kas iegūts elektrolīzē, t. sk. ražošanas vadības bloki, palīgprocesi un liešanas cehs. Ietilpst arī anodu ražotne (priekšapdedzināšanas). Ja anodi tiek nodrošināti no neatkarīgas ražotnes ES, šai ražotnei nebūtu jāsaņem kompensācijas. Ja anodi tiek ražoti ārpus ES, var piemērot korekciju 24.42.11.30 Neapstrādāts neleģēts alumīnijs (izņemot pulverus un plēksnes) 24.42.11.53 Neapstrādāti alumīnija sakausējumi pirmformā (izņemot alumīnija pulverus un plēksnes) 24.42.11.54 Neapstrādāti alumīnija sakausējumi (izņemot alumīnija pulverus un plēksnes) 24.42 Alumīnija oksīds (pārstrāde) 0,20 MWh/t produkta Alumīnija oksīds 1,11   Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar alumīnija oksīda ražošanu 24.42.12.00 Alumīnija oksīds (izņemot mākslīgo korundu) 24.43 Cinka elektrolīze 3,994 MWh/t produkta Cinks 0,01 Primārais cinks Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar cinka elektrolīzes iekārtu, t. sk. palīgmehānismi 24.43.12.30 Neapstrādāts neleģēts cinks (izņemot cinka putekļus, pulverus un plēksnes) 24.43.12.50 Neapstrādāti cinka sakausējumi (izņemot cinka putekļus, pulverus un plēksnes) 24.44 Neapstrādāts attīrīts varš 0,31 MWh/t produkta Vara katodi 1,09 Vara katodi Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar elektrolītisko rafinēšanas procesu, t. sk. attiecīgā gadījumā anodu liešana uz vietas 24.44.13.30 Neapstrādāts neleģēts attīrīts varš (izņemot velmētus, štancētus vai kaltus aglomerētus izstrādājumus) ”

5)

III pielikumā tabulas trešajā slejā iekļauj skaitliskos datus tā, lai minētā pielikuma pašreizējā redakcija būtu šāda: “III PIELIKUMS Maksimālie reģionālie CO2 emisijas faktori dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos (t CO2/MWh) Apgabali   Piemērojamais CO2 emisijas faktors Adrijas jūras apgabals Horvātija, Slovēnija 0,69 Pireneju pussalas apgabals Spānija, Portugāle 0,53 Baltijas apgabals Lietuva, Latvija, Igaunija 0,75 Centrālrietumeiropas apgabals Austrija, Vācija, Luksemburga 0,72 Ziemeļvalstu apgabals Zviedrija, Somija 0,58 Čehija un Slovākija Čehija, Slovākija 0,85 Beļģija   0,36 Bulgārija   0,98 Dānija   0,52 Īrija   0,49 Grieķija   0,73 Francija   0,44 Itālija   0,46 Kipra   0,70 Ungārija   0,58 Malta   0,40 Nīderlande   0,45 Polija   0,81 Rumānija   0,96 ”

---

(1)  OV C 317, 25.9.2020., 5. lpp.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs

(2021/C 528/02)

1.   IEVADS

1.	Šajā paziņojumā sniegtas norādes, kā atbilstoši Savienības valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI).

2.

IPCEI var sniegt ļoti nozīmīgu ieguldījumu Savienības ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā, konkurētspējā un uzņēmumu un ekonomikas noturībā un stiprināt tās atvērto stratēģisko autonomiju, veicinot radikālas inovācijas un infrastruktūras projektus, pateicoties pārrobežu sadarbībai, kuriem būs pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un sabiedrību kopumā.

3.

IPCEI dod iespēju apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus no visas Savienības, lai mēģinātu novērst nozīmīgas tirgus vai sistēmiskās nepilnības vai risināt sabiedrības problēmas, ko citādi nebūtu bijis iespējams atrisināt. Tie ir paredzēti, lai publisko un privāto sektoru apvienotu vērienīgu projektu īstenošanā, kuri Savienībai un tās iedzīvotājiem sniegtu būtisku labumu.

4.

IPCEI var dot ieguldījumu visās rīcībpolitikās un darbībās, kas vērstas uz kopīgo Eiropas mērķu sasniegšanu un kas jo īpaši ietver Eiropas zaļo kursu (1), digitālo stratēģiju (2) un digitālo desmitgadi (3), jauno Eiropas industriālo stratēģiju (4) un tās atjaunināto versiju (5), kā arī Eiropas Datu stratēģiju (6) un Next Generation EU (7). IPCEI var arī veicināt ilgtspējīgu atveseļošanu pēc nopietniem tādiem ekonomikas traucējumiem kā tie, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un atbalstīt centienus stiprināt Savienības sociālo un ekonomisko noturību.

5.

Ņemot vērā atjaunināto jauno industriālo stratēģiju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stratēģiju (8), ir svarīgi, lai MVU un jaunuzņēmumi varētu piedalīties IPCEI un gūt labumu no tiem. Komisija savā novērtējumā ņems vērā visus apstākļus, no kuriem izriet, ka paziņotajam atbalstam ir mazāka iespējamība nepamatoti izkropļot konkurenci, piemēram, atbalsta summas dēļ.

6.

Lai IPCEI varētu īstenot, priekšnosacījums bieži vien ir būtiska valsts sektora iestāžu dalība, ja bez tās tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Šajā paziņojumā paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu IPCEI var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un ko piemēro gadījumos, kad šādu projektu publiskais finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Proti, šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai šāds atbalsts neradītu nepamatotu negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem starp dalībvalstīm, un līdz nepieciešamajam minimumam ierobežot šāda atbalsta ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

7.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajā paziņojumā ir sniegtas norādes par kritērijiem, kurus Komisija piemēros, izvērtējot valsts atbalstu, kuru piešķir, lai veicinātu IPCEI īstenošanu. Tajā vispirms ir noteikta piemērošanas joma un sniegts to kritēriju saraksts, kurus Komisija izmantos, lai novērtētu IPCEI raksturu un svarīgumu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam paskaidrots, kā Komisija izvērtēs, vai IPCEI publiskais finansējums ir saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem.

8.

Šajā paziņojumā nav izslēgta iespēja, ka atbalsts IPCEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties arī uz citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tomēr ar minētajiem Līguma noteikumiem var nebūt pilnībā nosegta IPCEI nozīme, specifika un iezīmes. Tāpēc var būt nepieciešams piemērot īpašus atbilstības, saderības un procedūras noteikumus, kas paredzēti šajā paziņojumā.

2.   DARBĪBAS JOMA

9.	Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros IPCEI visās saimnieciskās darbības nozarēs.

10.

Minētie principi neattiecas uz: (a) pasākumiem, kas ir atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kuri definēti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (9) vai turpmākās pamatnostādnēs, izņemot uzņēmumus, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, bet kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz dienai, kad beidz piemērot Pagaidu regulējumu (10); (b) pasākumiem, kas ir atbalsts uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu; (c) atbalsta pasākumiem, kas paši par sevi vai to nosacījumu vai finansēšanas metodes dēļ uzskatāmi par Savienības tiesību (11) nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši: (i) atbalsta pasākumiem, ar kuriem atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka labuma guvēja galvenajai mītnei vai uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī, (ii) atbalsta pasākumiem, ar kuriem atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka labuma guvējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi, (iii) atbalsta pasākumiem, kas ierobežo labuma guvēja iespēju iegūtos pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus izmantot citās dalībvalstīs.

3.   ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

11.	Lai noteiktu, vai projekts ietilpst Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta darbības jomā, Komisija piemēros šā paziņojuma 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļā noteiktos kritērijus.

3.1.   Projekta definīcija

12.	Atbalsta priekšlikumam jāattiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas noteikumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (12).

13.

Komisija par atbalstāmu var uzskatīt arī “integrētu projektu”, t. i., tādu atsevišķu projektu grupu, kas iekļaujas vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopīgu mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un jānodrošina būtiska pievienotā vērtība Eiropas mērķa sasniegšanā (13).

3.2.   Visas Eiropas intereses

3.2.1.   Vispārīgie kumulatīvie kritēriji

14.

Projektam jādod konkrēts, skaidrs un identificējams svarīgs ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā vai stratēģiju īstenošanā un būtiski jāietekmē ilgtspējīga attīstība, piemēram, ar svarīgu devumu attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, digitālo stratēģiju, digitālo desmitgadi un Eiropas Datu stratēģiju, jauno Eiropas industriālo stratēģiju un tās atjaunināto versiju, Next Generation EU, Eiropas veselības savienību (14), jauno Eiropas pētniecības un inovācijas telpu (15), jauno aprites ekonomikas rīcības plānu (16) vai Savienības mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

15.	Projektam jābūt acīmredzami tādam, kas ir izstrādāts, lai pārvarētu nozīmīgas tirgus vai sistēmiskās nepilnības, kuras neļauj to īstenot tādā pašā apmērā vai tādā pašā veidā, ja atbalsts netiek piešķirts, vai risinātu sabiedrības problēmas, kuras citādi netiktu pienācīgi risinātas vai novērstas.

16.

Ja vien mazāku skaitu neattaisno projekta raksturs (17), projektā principā ir jāiesaista vismaz četras dalībvalstis, un tā sniegtais labums nedrīkst aprobežoties tikai ar finansētājām dalībvalstīm – tam jāizpaužas plašākā Savienības daļā. Labumam, kas gaidāms no projekta, jābūt skaidri formulētam konkrētā un identificējamā veidā (18).

17.

Visām dalībvalstīm jādod reāla iespēja piedalīties topošā projektā. Paziņotājām dalībvalstīm ir jāpierāda, ka visas dalībvalstis kontaktu, alianšu, sanāksmju vai partneru piemeklēšanas pasākumu veidā bija informētas par projekta iespējamo tapšanu, iesaistot arī MVU un jaunuzņēmumus, un ka tām bija dota iespēja piedalīties.

18.

Labums, kas gaidāms no projekta, nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tam ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Savienības ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem vērtību ķēdes līmeņiem, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri formulēta konkrētā un identificējamā veidā.

19.	Projektam jāparedz būtisks labuma guvēja līdzfinansējums (19).

20.

Dalībvalstīm ir jāsniedz pierādījumi par to, vai projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē vai citām salīdzināmām metodēm (20). Atbalsta pozitīvo ietekmi samērojot ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija uzskatīs, ka atbilstība šim principam ir svarīgs novērtējuma faktors. Kopumā ir maz ticams, ka ieguldījumiem, kas rada būtisku kaitējumu vidiskajiem mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, būtu pietiekami liela pozitīvā ietekme, lai atsvērtu to negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Jebkurā gadījumā ir jāveic individuāls novērtējums par projekta pozitīvo ietekmi, kura izpaužas kā nozīmīgu tirgus vai sistēmisko nepilnību novēršana vai sabiedrības problēmu atrisināšana, kas citādi nebūtu bijusi iespējama.

3.2.2.   Vispārīgie pozitīvie rādītāji

21.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītājiem kumulatīvajiem kritērijiem Komisija ņems vērā un pozitīvi vērtēs šādus dalībvalstu ierosinātos elementus: (a) projekta izstrādē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, piemēram, Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds; (b) projekta atlasē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, ar nosacījumu, ka attiecīgā struktūra šajā nolūkā darbojas kā īstenojoša struktūra; (c) projekta pārvaldībā ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, un iesaistītās dalībvalstis; (d) projekts paredz plaša līmeņa sadarbību, ko raksturo partneru skaits, dažādu nozaru organizāciju vai dažāda lieluma uzņēmumu iesaiste un jo īpaši sadarbība starp lieliem uzņēmumiem un MVU, tostarp jaunuzņēmumiem dažādās dalībvalstīs, un atbalsta neizdevīgākā stāvoklī esošo reģionu attīstību; (e) projekts ietver līdzfinansējumu no kāda no Savienības fondiem (21) tiešā, netiešā vai dalītā pārvaldībā; (f) projekts paredz neatkarīgo privāto ieguldītāju ievērojamu ieguldījumu (22); (g) projekts cenšas novērst skaidri noteiktu un būtisku stratēģisko atkarību.

3.2.3.   Īpašie kritēriji

22.	Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar izteiktu inovatīvu raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē (23).

23.

Projektiem, kas ietver pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu pētniecības un inovācijas saturu vai ieviest fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu parasta modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā pirmreizējā izmantošana rūpniecībā.

24.

Šajā paziņojumā pirmreizējā izmantošana rūpniecībā nozīmē izmēģinājuma iekārtu izvēršanu, demonstrējuma ražotnes vai unikālu aprīkojumu un iekārtas turpmākajos posmos pēc izmēģinājuma līnijas, tostarp testēšanas posmā, un pielāgošanos sērijveida ražošanai, bet ne masveida ražošanu vai arī komercdarbības (24). Pirmreizējās izmantošanas rūpniecībā beigas tiek noteiktas, cita starpā ņemot vērā attiecīgos ar pētniecību, izstrādi un inovāciju saistītos snieguma rādītājus, kas norāda uz spēju sākt masveida ražošanu. Pirmreizējās izmantošanas rūpniecībā darbības var finansēt no valsts atbalsta, ciktāl pirmreizējā izmantošana rūpniecībā izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības un ciktāl tā pati ietver nozīmīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas komponentu, kas ir neatņemams un nepieciešams elements projekta sekmīgai īstenošanai. Pirmreizējo izmantošanu rūpniecībā var veikt cits subjekts, kas nav tas pats subjekts, kurš veica pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, ja vien minētais subjekts ir ieguvis tiesības izmantot iepriekšējo pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus un ja gan pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, gan pirmreizējā izmantošana rūpniecībā ir paredzētas attiecīgajā projektā.

25.

Infrastruktūras projektiem vides, enerģētikas, transporta, veselības vai digitālajā nozarē, ciktāl uz tiem neattiecas 22. un 23. punkts, ir jābūt ļoti svarīgiem Savienības vides, klimata, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības), transporta, veselības, industriālās vai digitālās stratēģijas ziņā vai arī jāsniedz būtisks ieguldījums iekšējā tirgū, tostarp, bet ne tikai šajās konkrētajās nozarēs, un tos var atbalstīt tik ilgi pēc izbūves pabeigšanas, līdz attiecīgā infrastruktūra ir pilnībā funkcionējoša.

3.3.   Projekta svarīgums

26.

Lai projektu varētu kvalificēt kā IPCEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi svarīgam. Tam jābūt īpaši svarīgam apjoma vai tvēruma ziņā vai jāietver ļoti nozīmīgs tehnoloģiskais vai finanšu risks, vai arī abi šie riski. Lai noteiktu projekta svarīgumu, Komisija ņems vērā 3.2. iedaļā noteiktos kritērijus.

4.   SADERĪBAS KRITĒRIJI

27.	Uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata novērtējot, vai atbalsts IPCEI īstenošanas veicināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā šā paziņojuma 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļā noteiktos kritērijus (25).

28.	Lai novērtētu, vai atbalsta paredzamā pozitīvā ietekme atsver iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija veiks 4.2. iedaļā paredzēto samēra pārbaudi.

29.

Ņemot vērā projekta raksturu, Komisija attiecībā uz integrēta projekta atsevišķiem komponentiem var pieņemt, ka nozīmīgas tirgus vai sistēmiskas nepilnības vai sabiedrības problēmas, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda 3. iedaļā noteiktos atbilstības kritērijus.

4.1.   Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

30.

No atbalsta nedrīkst subsidēt tās projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nebūtu iespējama vai arī būtu iespējama, bet tikai mazākā mērogā, ar šaurāku tvērumu vai arī nepietiekami ātri, vai atšķirīgā veidā, kas ievērojami ierobežotu paredzamo labumu (26). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

31.

Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu (27). Hipotētiskais scenārijs var izpausties kā alternatīva projekta neesamība, ja pierādījumi norāda uz to, ka tas būtu ticamākais hipotētiskais scenārijs, vai alternatīvs projekts, ko labuma guvēji ir apsvēruši savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnībā vai daļēji īsteno ārpus ES. Lai pierādītu labuma guvēju iesniegtā hipotētiskā scenārija ticamību, paziņotājas dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt labuma guvēju attiecīgos iekšējos dokumentus, piemēram, valdes prezentācijas, analīzes, ziņojumus un pētījumus (28).

32.

Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kurš atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko labuma guvēji sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visas saistītās paredzamās izmaksas un labumi jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

33.

Maksimālais pieļaujamais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma deficītu attiecībā pret attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma deficīta analīzi, atbalsta intensitāte var būt tāda, kas ļauj segt visas attiecināmās izmaksas. Finansējuma deficīts ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām visā ieguldījuma periodā, kura diskontēta pašreizējā vērtībā, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kas atspoguļo atdeves likmi, kura ir nepieciešama, lai labuma guvējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (29).

34.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka labuma guvējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Komisija salīdzinās paredzamo neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā dažādo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

35.

Valsts atbalstu IPCEI īstenošanas veicināšanai var kumulēt ar Savienības finansējumu vai citu valsts atbalstu ar nosacījumu, ka piešķirtā publiskā finansējuma kopsumma attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz vislabvēlīgāko finansējuma likmi, kas noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

36.

Lai nodrošinātu papildu garantiju, ka valsts atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo apjomu, Komisija var pieprasīt paziņotājai dalībvalstij piemērot atgūšanas mehānismu (30). Atgūšanas mehānismam būtu jānodrošina līdzsvarota papildu peļņas sadale, ja projekts ir ienesīgāks, nekā prognozēts paziņotajā finansējuma deficīta analīzē, un tas būtu jāpiemēro tikai tiem ieguldījumiem, kas, pamatojoties uz naudas plūsmu ex post rezultātiem un valsts atbalsta maksājumiem, sasniedz atdeves likmi, kura pārsniedz labuma guvēju kapitāla izmaksas. Jebkurš šāds atgūšanas mehānisms būtu iepriekš skaidri jādefinē, lai labuma guvējiem nodrošinātu finansiālu prognozējamību laikā, kad tiek pieņemts lēmums par dalību projektā. Šāds mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai saglabātu labuma guvējiem spēcīgu stimulu maksimāli palielināt ieguldījumus un projekta sniegumu.

37.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus: (a) plānoto izmaiņu raksturojums – dalībvalstij skaidri jānorāda rīcības izmaiņas, kādas tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai arī tiks palielināts projekta apjoms, tvērums, temps vai pārrobežu dimensija. Rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot plānotās darbības gaidāmos rezultātus un līmeni ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi; (b) rentabilitātes pakāpe – ja projekts pats par sevi nebūtu pietiekami rentabls, lai privāts uzņēmums uzņemtos īstenot to, bet dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

38.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības tiešos vai netiešos izkropļojumus, Komisija var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu par līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem. Komisija var arī veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada ārpus Savienības saņemtās subsīdijas.

39.	Vācot pierādījumus, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (31).

40.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citus nozīmīgus sistēmiskus trūkumus, kurus ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto likviditātes atbalsts, piemēram, aizdevums vai garantija (32). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājama atbalsta instrumenti parasti tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

41.	Labuma guvēju atlase konkurenci nodrošinošā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

4.2.   Nepamatotu konkurences izkropļojumu novēršana un samēra pārbaude

42.

Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir vispiemērotākais politikas instruments projekta mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences izkropļojumus.

43.	Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un mazākai par pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā devums visas Eiropas interesēs esošu mērķu sasniegšanā.

44.	Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos, tostarp augšupējos vai lejupējos tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

45.

Komisija novērtēs, vai pastāv risks, ka tiks ierobežota piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū. Projektos, kas ietver infrastruktūras izbūvi (33), ir jāievēro principi par brīvu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, nediskriminējošu cenu noteikšanu un tīkla ekspluatāciju, tostarp tie, kas noteikti Savienības tiesību aktos (34).

46.	Komisija novērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

47.

Savā novērtējumā par iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību Komisija skatīs, vai atbalstam ir izvirzīts nosacījums, ka labuma guvēja ražošanas darbība vai jebkāda cita darbība jāpārceļ no citas EEZ līguma līgumslēdzējas puses valsts uz tās dalībvalsts teritoriju, kura piešķir atbalstu. Šāds nosacījums šķiet kaitējam iekšējam tirgum neatkarīgi no faktiski zaudēto darbvietu skaita labuma guvēja sākotnējā uzņēmējdarbības vietā EEZ, un to diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme.

4.3.   Pārredzamība

48.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka Komisijas atbalsta pārredzamības modulī vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī tiek publicēta šāda informācija: (a) lēmuma par individuāla atbalsta piešķiršanu un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to; (b) piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte; (c) katra labuma guvēja nosaukums un identifikators, izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos un ar Komisijas piekrišanu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (35); (d) atbalsta instruments (36), atbalsta elements un, ja tie atšķiras, atbalsta nominālā summa, kas izteikta kā katram labuma guvējam piešķirtā pilnā summa valsts valūtā; (e) atbalsta piešķiršanas datums un publicēšanas datums; (f) labuma guvēja veids (MVU / liels uzņēmums / jaunuzņēmums); (g) labuma guvēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī vai zemākā līmenī); (h) labuma guvēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupas līmenī); (i) atbalsta mērķis.

49.	Prasība publicēt informāciju attiecas uz individuāla atbalsta piešķīrumiem, kas pārsniedz 100 000 EUR. Šī informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai sabiedrībai (37).

5.   PAZIŅOŠANA, ZIŅOŠANA UN PIEMĒROŠANA

5.1.   Paziņošanas pienākums

50.	Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm iepriekš jādara zināmi Komisijai visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu IPCEI.

51.	Vienā un tajā pašā IPCEI iesaistītās dalībvalstis, kad vien iespējams, tiek aicinātas iesniegt Komisijai kopīgu paziņojumu, tostarp kopīgu dokumentu, kurā aprakstīts IPCEI un pierādīta tā atbilstība.

5.2.    Ex-post izvērtējums un ziņošana

52.	Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt veikt ex post izvērtējumu.

5.3.   Piemērošana

53.	Komisija šajā paziņojumā noteiktos principus piemēros no 2022. gada 1. janvāra.

54.	Minētos principus tā piemēros visiem tiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai jāpieņem lēmums no 2022. gada 1. janvāra, pat ja par projektiem paziņots pirms minētā datuma.

55.

Saskaņā ar paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (38), nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēros šajā paziņojumā noteiktos principus, ja atbalsts piešķirts pēc 2022. gada 1. janvāra (ieskaitot), bet visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

---

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris).

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final, 2020. gada 19. februāris).

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021)118 final, 2021. gada 9. marts).

(4)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020) 102 final, 2020. gada 10. marts).

(5)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021) 350 final, 2021. gada 5. maijs).

(6)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final, 2020. gada 19. februāris).

(7)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020) 456 final, 2020. gada 27. maijs).

(8)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final, 2020. gada 10. marts).

(9)  Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 249, 31.7.2014., 1. pp.). Kā paskaidrots minēto pamatnostādņu 23. punktā, ņemot vērā to, ka ir apdraudēta pati grūtībās nonākuša uzņēmuma pastāvēšana, šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu veicināšanai, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(10)  Komisijas paziņojums “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” ( OV C 91I, 20.3.2020., 1. lpp.) un tā grozījumi.

(11)  Sk., piem., 2000. gada 19. septembra spriedumu Vācija/Komisija C-156/98, ECLI:EU:C:2000:467, 78. punktu, un 2008. gada 22. decembra spriedumu Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne C-333/07, ECLI:EU:C:2008:764, 94.–116. punktu.

(12)  Pētniecības un izstrādes jomā gadījumos, kad divi vai vairāki projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un jo īpaši, ja tiem katram atsevišķi nav tehnoloģiskās izdošanās izredžu, tie jāuzskata par vienu vienotu projektu.

(13)  Turpmāk atsevišķu projektu un integrētu projektu apzīmē vienkārši kā “projektu”.

(14)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem” (COM(2020) 724 final, 2020. gada 11. novembris).

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (COM(2020) 628 final, 2020. gada 30. septembris).

(16)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final, 2020. gada 11. marts.)

(17)  Mazāks skaits dalībvalstu, bet ne mazāks kā divas, var izņēmuma kārtā būt attaisnojams pienācīgi pamatotos gadījumos, kad, piemēram, projekts attiecas uz savstarpēji savienotām pētniecības infrastruktūrām, TEN-E un TEN-T projektiem, kuriem pēc būtības ir transnacionāla nozīme, jo tie ir daļa no fiziski savienota pārrobežu tīkla vai ir būtiski pārrobežu satiksmes pārvaldības vai sadarbspējas uzlabošanai; vai projektu finansē no ES fondiem, attiecībā uz kuriem tiesību normas par dalībvalstu sadarbību paredz mazāku iesaistīto dalībvalstu skaitu. Visos gadījumos projektiem jābūt izstrādātiem pārredzamā veidā saskaņā ar 17. punktu.

(18)  Apstāklis, ka projektu īsteno uzņēmumi dažādās valstīs vai ka pētniecības struktūru turpmāk izmantotu dažādu dalībvalstu uzņēmumi, pats par sevi nav pietiekams, lai projektu kvalificētu kā IPCEI. Tiesa ir atbalstījusi Komisijas viedokli, ka projekts uzskatāms par visas Eiropas interesēs esošu 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja tas ietilpst starpvalstu Eiropas programmā, kuru kopīgi atbalsta vairāku dalībvalstu valdības, vai tas ir rezultāts vairāku dalībvalstu saskaņotai rīcībai kopīgas problēmas novēršanai. 1998. gada 8. marta spriedums apvienotajās lietās Exécutif regional wallon un SA Glaverbel / Komisija C-62/87 un 72/87, ECLI:EU:C:1988:132, 22. punkts.

(19)  Novērtējot līdzfinansējuma apmēru, Komisija ņems vērā konkrētu nozaru un MVU specifiku. Pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos Komisija var uzskatīt, ka atbalsts ir pamatots, pat ja labuma guvējs nenodrošina būtisku līdzfinansējumu.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātajiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, tiek uzskatīts, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ievērots, jo tas jau ir pārbaudīts.

(21)  Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas ES struktūras, kas nav dalībvalstu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Valsts atbalstu var kumulēt ar finansējumu no kāda no Savienības fondiem, ja ir izpildīts 35. punktā minētais nosacījums.

(22)  Ieguldījums materiālo un nemateriālo aktīvu veidā, kā arī zeme jānovērtē pēc tirgus cenām.

(23)  Tas attiecīgā gadījumā varētu ietvert pakāpenisku virzību uz sasniegto tehnisko līmeni, ciktāl iesaistītais projekts skaidrā un ticamā veidā cenšas pārsniegt sasniegto tehnisko līmeni un apraksta, kā tas tiks panākts.

(24)  Ierobežota pārdošana – ja tā konkrētā nozarē ir nepieciešama – saistībā ar testēšanas posmu, tostarp paraugu pārdošana vai pārdošana ar atgriezenisko saiti, vai sertifikācijas pārdošana, neietilpst jēdzienā “komercdarbība”.

(25)  Tiesa uzskata, ka Komisijai attiecībā uz IPCEI saderības novērtējumu ir rīcības brīvība. 1998. gada 8. marta spriedums apvienotajās lietās Exécutif regional wallon un SA Glaverbel / Komisija C-62/87 un 72/87, ECLI:EU:C:1988:132, 21. punkts.

(26)  Atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma, kas nozīmē ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšanu un priekšizpētes veikšanu neuzskata par darbu sākumu.

(27)  Attiecībā uz MVU projektiem hipotētiskais scenārijs var izpausties kā alternatīva projekta neesība, kā minēts 32. punktā.

(28)  Ja uz sniegto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, ar to rīkojas saskaņā ar 30. pantu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(29)  Integrētā projektā attiecināmās izmaksas detalizēti jānorāda katra atsevišķā projekta līmenī.

(30)  Attiecībā uz MVU projektiem atgūšanas mehānisms nav jāīsteno, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi, jo īpaši ņemot vērā atbalsta summas, kas paziņotas šādiem projektiem.

(31)  Sk. 25. pantu Padomes Regulā (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(32)  Atbalstam garantiju veidā jābūt ierobežotam laikā, un atbalstam aizdevumu veidā jānosaka atmaksāšanas termiņš.

(33)  Skaidrības labad jāprecizē, ka izmēģinājuma līnijas netiek uzskatītas par infrastruktūru.

(34)  Ja projekts ietver enerģētikas infrastruktūru, tam piemēro tarifu un piekļuves noteikumus un atsaistes prasības, ja to prasa iekšējā tirgus tiesību akti.

(35)  C(2003) 4582 (OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.).

(36)  Dotācija / procentu likmes subsīdija; aizdevums / atmaksājami avansi / atmaksājama dotācija; garantija; nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem; riska finansējums; cits. Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summa jānorāda par katru instrumentu.

(37)  Šī informācija jāpublicē 6 mēnešu laikā no piešķiršanas dienas. Nelikumīga atbalsta gadījumā dalībvalstīm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post 6 mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma. Informācijai jābūt pieejamai formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.

(38)  Commission notice on the determination of the applicable rules for the assessment of unlawful State aid (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pārskatīti NORĀDĪJUMI

ES Ziloņkaula tirdzniecības režīms

(2021/C 528/03)

Saturs

1.

Ievads un izmantotie termini

20

2.

Konteksts

20

a)

Starptautiskais un ES tiesiskais regulējums, kas reglamentē ziloņkaula tirdzniecību

20

b)

Iniciatīvas, ko ES pieņēmusi savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai un kas ietekmē ES iekšējo ziloņkaula tirdzniecību un ziloņkaula reeksportu

22

3.

Šā dokumenta statuss

22

4.

Ieteikumu pamatojums un kopsavilkums

23

a)

Reeksports no ES

23

b)

ES iekšējā tirdzniecība ar ziloņkaulu

24

c)

Imports ES

24

5.

Kā interpretēt ES noteikumus par ziloņkaula reeksportu

24

a)

Neapstrādāta ziloņkaula reeksports

25

b)

Apstrādāta ziloņkaula reeksports

25

6.

Kā interpretēt ES noteikumus par ES iekšējo tirdzniecību ar ziloņkaulu

27

a)

Īpaši norādījumi par ES iekšējo tirdzniecību ar neapstrādātu ziloņkaulu

27

b)

Īpaši norādījumi par ES iekšējo tirdzniecību ar apstrādātu ziloņkaulu

28

7.

Kā interpretēt ES noteikumus par ziloņkaula importēšanu

29

8.

ES dalībvalstu iekšējā un savstarpējā koordinācija un koordinācija ar trešām valstīm…

30

9.

Kopsavilkums par ES piemēroto ziloņkaula komerctirdzniecības režīmu

30

I pielikums. Ieguves likumīgumu apliecinoši pierādījumi

32

II pielikums. Marķēšana, reģistrēšana un citas sertifikātu izdošanas prasības

34

1.   Ievads un izmantotie termini

Šo norādījumu mērķis ir interpretēt Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 (1) (“pamatregula”) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006 (2), un ar tiem ES dalībvalstīm tiek ieteikts:

a)	apturēt neapstrādāta ziloņkaula priekšmetu (re)eksportu un importu;

b)	apturēt ES iekšējo tirdzniecību ar neapstrādātu ziloņkaulu; izņēmums ir pirms 1975. gada būvētu mūzikas instrumentu remontam vajadzīgais ziloņkauls un kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgas senlietas, kas vecākas par 1947. gadu;

c)	apturēt ES iekšējo tirdzniecību ar ziloņkaula materiālu, kas apstrādāts pēc 1947. gada; izņēmums ir pirms 1975. gada būvēti mūzikas instrumenti;

d)	apstrādāta ziloņkaula importēšanas un (re)eksportēšanas atļaujas izdot tikai par mūzikas instrumentiem, kas būvēti pirms 1975. gada, un par kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgām senlietām, kas vecākas par 1947. gadu un tiek pārdotas muzejiem,

e)	nodrošināt, ka attiecībā uz pārējo atļauto tirdzniecību ES tiesību aktus interpretē šauri.

Šie norādījumi lasāmi kopsakarā ar Komisijas Regulu (ES) 2021/2280, ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006 (3).

Tālāk minēto terminu nozīme šajos norādījumos ir šāda:

—	“ziloņkauls” apzīmē tikai tādu ziloņkaulu, kas iegūts no ziloņiem,

—

“pirms 1975. gada būvēts mūzikas instruments” ir mūzikas instruments, kurā iestrādāts pirms 1975. gada likumīgi iegūts ziloņkauls un kurš ir vairāk nekā tikai dekoratīvs objekts, jo to izmanto vai līdz nesenai pagātnei izmantojis koncertējošs mūziķis. CITES konvenciju Āfrikas ziloņiem piemēro kopš 1976. gada 26. februāra, bet Āzijas ziloņiem – kopš 1975. gada 1. jūlija. Vienkāršības labad šajos norādījumos par atsauci izmantots tikai agrākais (1975. gada) datums,

—	“par 1947. gadu vecāka senlieta” ir priekšmets, kurā iestrādāto ziloņkaulu aptver pamatregulas 2. panta w) punktā dotā “apstrādātu īpatņu, kas iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem” definīcija,

—	“muzejs” ir pastāvīga bezpeļņas iestāde, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai, ir atvērta publikai un izglītojošos, izpētes un iepriecinājuma nolūkos iegūst, saglabā, pēta, dara zināmu un izstāda cilvēces un vides materiālo un nemateriālo mantojumu (4).

2.   Konteksts

a)    Starptautiskais un ES tiesiskais regulējums, kas reglamentē ziloņkaula tirdzniecību

Gan Āfrikas ziloni (Loxodonta africana), gan Āzijas ziloni (Elephas maximus) aizsargā Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), kuru parakstījušas 183 Puses, to vidū ES un visas ES dalībvalstis.

Saskaņā ar pašreizējo CITES režīmu ziloņkaula (5) starptautiskā tirdzniecība ir aizliegta, un no šā aizlieguma pieļaujami tikai ļoti nedaudzi atbrīvojumi (attiecībā uz priekšmetiem, kas iegūti, pirms ziloņkaulam sāka piemērot CITES noteikumus). Tomēr CITES konvencija nereglamentē ziloņkaula iekšzemes tirdzniecību.

CITES konvenciju ES īsteno ar pamatregulu un saistītajām Komisijas regulām (“ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulas”). Attiecībā uz ziloņu ziloņkaulu (tāpat kā attiecībā uz ziloņkaulu, kas iegūts no citām pamatregulas A pielikumā iekļautajām sugām) ES ir pieņēmusi CITES noteikumus papildinošus, stingrākus pasākumus.

Rezultātā ES ar savām savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām ziloņkaula tirdzniecību reglamentē visai stingri. Komerciālos nolūkos īstenots ziloņkaula imports, iekšējā tirdzniecība un reeksports ES kopumā ir aizliegts.

Tomēr ziloņkaula tirdzniecību komerciālos nolūkos valstu iestādes var atļaut šādos gadījumos:

—	reeksports var tikt atļauts attiecībā uz ziloņkaula materiālu, kas iegūts, pirms tam sāka piemērot CITES, t. i., pirms 1976. gada 26. februāra Āfrikas ziloņiem un pirms 1975. gada 1. jūlija Āzijas ziloņiem,

—

ES iekšējā tirdzniecība ar ziloņkaula priekšmetiem, kuri ES importēti pirms ziloņu sugu iekļaušanas CITES I papildinājumā (t. i., pirms 1990. gada 18. janvāra Āfrikas ziloņiem un pirms 1975. gada 1. jūlija Āzijas ziloņiem), var tikt atļauta, ja ES dalībvalsts, kurā priekšmetu pārdošanai piedāvā pirmoreiz, ir izdevusi attiecīgu sertifikātu (6),

—	var tikt atļauts pirms 1947. gada iegūtu priekšmetu imports, kā arī tādu priekšmetu imports, kas likumīgi iegūti pirms 1975. gada un jau iepriekš ir likumīgi importēti ES.

Ziloņu malumedniecības un nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības apjomi, kurus nosaka pieprasījums no Āzijas, joprojām ir bīstami lieli

Ziloņu malumedniecība pēdējā laikā sasniegusi vēl nepieredzētus apjomus, un rezultātā Āfrikas ziloņu populācija daudzviet ir samazinājusies (7).

Saskaņā ar CITES programmu, kas veic nelikumīgas ziloņu nogalināšanas monitoringu (MIKE) (8), nelikumīgi nogalināto ziloņu īpatsvars (PIKE) kopš 2006. gada ir pastāvīgi audzis, augstāko līmeni sasniedzis 2011. gadā un 2011.–2019. gadā atkal samazinājies. Tas liek domāt, ka malumedniecības apjomi sāk samazināties, taču šīs tendences noturīgums vēl rūpīgi jāvērtē. Jāatzīst arī tas, ka nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības apsīkums saistāms ar ziloņu populācijas vispārēju samazināšanos Āfrikā (9). Lai gan PIKE aplēses liecina, ka ziloņu malumedniecība Āfrikā kopš 2011. gada kopumā samazinās, pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības, un vispārējais Āfrikas ziloņu malumedniecības apjoms joprojām ir satraucoši liels.

Arī ziloņkaula nelikumīgā tirdzniecība aktīvi turpinās, neraugoties uz to, ka saskaņā ar 2020. gada ziņojumu par noziegumiem pret dzīvo dabu (10) ziloņkaula cenas pastāvīgi krītas. Saskaņā ar Ziloņu tirdzniecības informācijas sistēmas (ETIS) ziņojumu 2012.–2017. gadā pasaulē bijis aptuveni 8 000 ziloņkaula konfiskācijas gadījumu, kuros izņemtas aptuveni 280 tonnas ziloņkaula (11). ETIS dati liecina arī par to, ka Āfrikā plašumā vēršas Ķīnas īpašumā esošas ziloņkaula apstrādes operācijas, kurās ražo Āzijas tirgum domātas preces (12). 2017. gadā konstatētos vismaz 24 gadījumos no kopā četrām Āfrikas valstīm uz Āziju nosūtītas 1,11 tonnas apstrādāta ziloņkaula (13). Tik nozīmīgas ziloņkaula plūsmas liecina par pieaugošu starptautiskās organizētās noziedzības tīklu iesaisti.

Starptautiskā reakcija

Reaģējot uz šādas ziloņu malumedniecības un nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības izaicinājumu, starptautiskā sabiedrība ir pieņēmusi rezolūcijas ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Vides asamblejā, kā arī vairākās augsta līmeņa konferencēs, un līdz ar to ir uzņēmusies virkni saistību.

2016. gada oktobrī CITES Pušu konferences 17. sesijā (CoP17) tika pieņemta virkne pasākumu, kuru mērķis ir uzlabot ziloņu malumedniecības un nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības apkarošanas noteikumu izpildes panākšanu, samazināt pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūta ziloņkaula un rūpīgāk pārbaudīt iekšējo tirgu apritē esošā ziloņkaula izcelsmi. CITES rezolūcijā Conf. 10.10 (pārsk. CoP18) par ziloņu materiāla tirdzniecību Puses tiek aicinātas ieviest visaptverošus iekšējos leģislatīvos, regulatīvos, izpildes panākšanas un citus pasākumus attiecībā uz ziloņkaula tirdzniecību/iekšējiem tirgiem. Šajā rezolūcijā turklāt ieteikts “visām Pusēm un citām valstīm, kas nav konvencijas Puses, kuru jurisdikcijā ir likumīgs iekšējais ziloņkaula tirgus, kas veicina malumedniecību vai nelikumīgu tirdzniecību, veikt visus leģislatīvos, regulatīvos un izpildes panākšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai steidzami slēgtu savus iekšējos tirgus neapstrādāta un apstrādāta ziloņkaula komerctirdzniecībai,” un atzīts, ka “attiecībā uz tirgus slēgšanu dažiem priekšmetiem var piemērot stingri definētus atbrīvojumus; neviens atbrīvojums nedrīkst veicināt malumedniecību vai nelikumīgu tirdzniecību”.

Tāpat kā citas Puses, arī ES tiek lūgta ziņot Pastāvīgajai komitejai un Pušu konferencei par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu, ka tās vietējais tirgus nav pašreizējam malumedniecības un nelikumīgas tirdzniecības apjomam labvēlīgs.

Mazāka likumīgas ziloņkaula tirdzniecības plūsma no ES

Laikposmā līdz 2015. gadam gan neapstrādāta, gan apstrādāta ziloņkaula komerciālais reeksports no ES, ko veica saskaņā ar pamatregulu (“likumīgs reeksports”), bija ievērojami pieaudzis.

Kopš 2017. gada jūlija, kad tika pieņemta šo norādījumu iepriekšējā redakcija (14), neapstrādāta ziloņkaula reeksports ir apturēts, un rezultātā reeksportēto ziloņa triekņu skaits samazinājās vēl pirms aizlieguma stāšanās spēkā (2016. gadā reeksportēti 420 triekņi, bet 2017. gadā tikai 101).

Kopš 2016. gada sarucis arī likumīgi iegūta apstrādāta ziloņkaula komerciālais reeksports. ES dalībvalstu izdoto reeksporta sertifikātu gada vidējais skaits samazinājies no aptuveni 470 sertifikātiem 2012.–2015. gadā līdz 280 sertifikātiem 2016.–2018. gadā.

b)    Iniciatīvas, ko ES pieņēmusi savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai un kas ietekmē ES iekšējo ziloņkaula tirdzniecību un ziloņkaula reeksportu

Paziņojumā par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (15) ES un tās dalībvalstis aicinātas šajā jomā īstenot visaptverošu stratēģiju (16). Proti, minētais paziņojums (2. darbība “vēl vairāk ierobežot tirdzniecību ar ziloņkaulu Eiropas Savienībā un no tās”) paredz, ka Eiropas Komisijai līdz 2016. gada beigām jāizdod vadlīnijas “ES noteikumu vienotas interpretācijas nodrošināšanai, lai apturētu neapstrādāta “pirmskonvencijas” ziloņkaula eksportu un garantētu, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti tikai likumīgi iegūti seni ziloņkaula izstrādājumi”. Eiropas Savienības Padome savos 2016. gada jūnija secinājumos par šo paziņojumu aicināja “dalībvalstis, pamatojoties uz ES pamatnostādnēm [vadlīnijām], neizsniegt neapstrādāta “pirmskonvencijas” ziloņkaula eksportam un reeksportam vajadzīgos dokumentus un apsvērt turpmākus pasākumus, lai apturētu ziloņkaula tirdzniecību komerciālos nolūkos”.

Atbildot uz šiem aicinājumiem, Komisija 2017. gada maijā pieņēma norādījumus. Šeit izklāstītie norādījumi atjaunina un aizstāj 2017. gada redakciju un ir atbilde uz ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam (17) pausto Komisijas apņemšanos ziloņkaula tirdzniecības noteikumus padarīt vēl stingrākus.

3.   Šā dokumenta statuss

Šie norādījumi ir apspriesti un izstrādāti sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvjiem, kuri sanāca kompetento CITES uzraudzības iestāžu ekspertu grupā (“ekspertu grupa”).

Norādījumi iecerēti kā iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts iestāžu palīgs pamatregulas un saistīto Komisijas regulu piemērošanā. Tie neaizvieto, nepapildina un negroza pamatregulas un tās īstenošanas regulu noteikumus; turklāt tie nav skatāmi atrauti no minētajiem tiesību aktiem, bet gan kopsakarā ar tiem. Autoritatīva ES tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Komisija šos norādījumus ir publicējusi arī elektroniskā versijā; iespējams, tāpat rīkosies ES dalībvalstis.

Šajā dokumentā ietvertie ieteikumi ir adresēti dalībvalstīm un paliek spēkā saskaņā ar piesardzības principu un ja netiek atklāti jauni pārliecinoši zinātniski pierādījumi, kas pamato šo norādījumu pārskatīšanu pēc apspriešanās ar ekspertu grupu.

4.   Ieteikumu pamatojums un kopsavilkums

Pastāvīgi lielais ziloņkaula pieprasījums no Āzijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ ziloņu malumedniecības un nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības līmenis pašlaik ir tik augsts. Jaunākā analīze (MIKE un ETIS, sk. 2. iedaļas a) punktu) liecina par nelielu malumedniecības apjoma samazināšanos. Tomēr malumednieku nomedīto ziloņu skaits joprojām ir tāds, kas daudzām Āfrikas populācijām nevar būt ilgtspējīgs.

Lai gan ETIS ziņojumos neviena no ES dalībvalstīm nav atzīta par tādu, kas iesaistīta nelikumīgā ziloņkaula tirdzniecībā, ES būtu jāturpina samazināt ziloņkaula pieprasījuma veicināšanas risku.

Šo norādījumu mērķis ir vēl vairāk ierobežot tirdzniecību ar potenciāli augstāka riska priekšmetiem un noteiktu veidu tirdzniecību, vienlaikus turpinot atļaut ierobežotā un labi kontrolētā apjomā tirgot zema riska priekšmetus. ES ziloņkaula iekšzemes tirdzniecības noteikumu īstenošanā šis dokuments pamatojas uz piesardzīgu pieeju. Ierobežojumus piemēro tad, ja pastāv lielāks risks, ka tirdzniecība varētu veicināt pieprasījumu pēc ziloņkaula un nelikumīgu ziloņkaula tirdzniecību. Tāpēc ES iekšējā tirdzniecība ar dažu atsevišķu veidu priekšmetiem, kuru radītais ziloņkaula pieprasījuma veicināšanas vai ziloņu malumedniecības risks ir mazs vai nepastāv, var turpināties, ja ir saņemta šādas tirdzniecības atļauja. Vēl viens šā dokumenta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāk izprast un ievērot noteikumus, kā arī nodrošināt efektīvāku izpildes panākšanu.

Tālākajās iedaļās apskatīts ziloņkaula reeksports no ES (5. iedaļa), ES iekšējā tirdzniecība ar ziloņkaulu (6. iedaļa) un imports no valstīm ārpus ES (7. iedaļa), kā arī koordinācijas jautājumi (8. iedaļa).

Šīs iedaļas turpinājumā sīkāk pamatota nepieciešamība rīkoties attiecībā uz katru no šīm tirdzniecības plūsmām un dots dalībvalstīm adresēto ieteikumu kopsavilkums. Vēl īsākā (tabulas) formā šis ieteikumu kopsavilkums dots pēdējā, 9. iedaļā.

a)    Reeksports no ES

Neapstrādāts ziloņkauls (18) veido lielāko daļu ziloņkaula, kas visā pasaulē nokļūst starptautiskajā nelikumīgās tirdzniecības apritē. To apliecina CITES Pušu ETIS paziņotie dati, kas rāda, ka neapstrādāta nelikumīgi iegūta ziloņkaula konfiskācijas veido lielāko daļu no visā pasaulē konfiscētā ziloņkaula.

Neapstrādāts ziloņkauls ir galvenokārt triekņi, kurus citu no cita atšķirt ir grūti. Riski, ka likumīgs neapstrādāta ziloņkaula reeksports tiek izmantots par nelikumīgas neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecības aizsegu, ir lielāki nekā apstrādāta ziloņkaula gadījumā, lai gan likumīgi tirgot drīkst tikai marķētus triekņus.

Apturot neapstrādāta ziloņkaula reeksportu no ES, tiek nodrošināts, ka likumīgas izcelsmes triekņi nesajaucas ar nelikumīgi iegūtu ziloņkaulu, kā arī tiek palīdzēts galamērķa valstīm īstenot savus ziloņkaula pieprasījuma samazināšanas pasākumus, un tas ir svarīgs solis nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības un ziloņu malumedniecības apkarošanā. Ar šādu pamatojumu komerciālais neapstrādāta ziloņkaula reeksports ir faktiski aizliegts kopš 2017. gada jūlija (sk. 5. iedaļas a) punktu).

Tā kā zīmes rāda, ka starptautiskajā nelikumīgajā ziloņkaula tirdzniecībā aizvien biežāk nokļūst arī apstrādāti priekšmeti (19), ir jāpiemēro papildu ierobežojumi attiecībā uz apstrādāta ziloņkaula reeksportu. Lai gan nav nekādu pazīmju, ka ES likumīgi notiekošas darbības veicinātu malumedniecību un nelikumīgu tirdzniecību, ES ir apņēmusies līdz minimumam samazināt risku, ka jebkāda starptautiskā tirdzniecība no ES varētu veicināt pieprasījumu pēc ziloņkaula un šā pieprasījuma apmierināšanas vārdā stimulēt ziloņu malumedniecību.

Tāpēc Komisija iesaka reeksporta sertifikātu izdošanu apturēt arī attiecībā uz apstrādāta ziloņkaula materiālu. Izņēmums ir pirms 1975. gada būvēti mūzikas instrumenti un kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgas senlietas, kas vecākas par 1947. gadu un tiek pārdotas muzejiem (sīkāk par šo sk. 5. iedaļas b) punktā). Šie izņēmumi attiecas uz priekšmetiem, kuru vērtība nav saistīta ar tajos iestrādātā ziloņkaula vērtību. Turklāt, kopā ar ieteikto kontroli, ir ļoti maz ticams, ka šie izņēmumi, kas palīdz saglabāt svarīgas mākslas, kultūras vai vēstures vērtības, veicinās ziloņu malumedniecību vai nelikumīgu ziloņkaula tirdzniecību.

b)    ES iekšējā tirdzniecība ar ziloņkaulu

Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt, ka ziloņkaula izmantošana komerciālos nolūkos ES tiek stingri kontrolēta un reglamentēta atbilstoši CITES Rezolūcijai Conf. 10.10 (pārsk. CoP18) un pamatregulai.

Kopš CITES 1989. gada lēmuma aizliegt starptautisko ziloņkaula tirdzniecību pieprasījums pēc ziloņkaula Eiropā ir ievērojami sarucis. CITES satvarā ES dalībvalstis nav identificētas kā nozīmīgs galamērķa tirgus vai tranzītvalstis nelikumīgas izcelsmes ziloņkaulam. ES iekšējās ziloņkaula tirdzniecības apritē nonāk lielākoties senlietas, kas vecākas par 1947. gadu.

Tomēr ES ir bijuši daži nelikumīgas ziloņkaula priekšmetu tirdzniecības gadījumi. Tirgoties ar neapstrādātu ziloņkaulu likumpārkāpējiem ir riskantāk nekā ar apstrādāta ziloņkaula materiālu. Tas ES dod pamatu apturēt neapstrādāta ziloņkaula iekšējās tirdzniecības sertifikātu izdošanu. Izņēmums ir pirms 1975. gada būvētu mūzikas instrumentu remontam vajadzīgais ziloņkauls un kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgas senlietas, kas vecākas par 1947. gadu un atrodas muzeja vai publiskas iestādes pārziņā.

Komisija iesaka sertifikātu izdošanu apturēt arī apstrādātam materiālam, kas iegūts pēc 1947. gada (izņemot pirms 1975. gada būvētus mūzikas instrumentus). Tādējādi apstrādāta materiāla iekšējā tirgū paliks tikai senlietas, kas vecākas par 1947. gadu, un pirms 1975. gada būvēti mūzikas instrumenti.

Apstrādātiem priekšmetiem piemērotais režīms atšķiras tāpēc, ka šādu preču ES iekšējā tirdzniecībā salīdzinājumā ar neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecību un ar ES ārējo tirdzniecību kopumā konstatēts mazāks nelikumīgas ziloņkaula tirdzniecības risks, jo īpaši ja priekšmeti ir senlietas, kas vecākas par 1947. gadu, vai pirms 1975. gada būvēti mūzikas instrumenti. Ir ļoti maz ticams, ka ES iekšējā tirdzniecība ar senlietām, kas vecākas par 1947. gadu, vai pirms 1975. gada būvētiem mūzikas instrumentiem varētu veicināt nelikumīgu ziloņkaula tirdzniecību vai pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūta ziloņkaula, jo vairāk tāpēc, ka atlikusī likumīgā tirdzniecība tiks stingri kontrolēta. Tāpēc senlietas, kas vecākas par 1947. gadu, un pirms 1975. gada būvētus mūzikas instrumentus drīkst turpināt tirgot ES, bet par tiem ir jāizdod sertifikāts.

c)    Imports ES

Ziloņkaula imports no valstīm ārpus ES tiek stingri reglamentēts. Komerciāls imports ir aizliegts, izņemot ja importē senlietas, kas vecākas par 1947. gadu, vai reimportē pirmskonvencijas laika priekšmetus, kas iepriekš likumīgi importēti ES (sk. 7. iedaļu).

Komerciālā importa apjoms ES pēdējos gados ir bijis ļoti mazs.

Lai gan attiecībā uz apstrādāta materiāla importu saglabājas zināms risks palielināt pieprasījumu pēc ziloņkaula vai veicināt malumedniecību vai nelikumīgu tirdzniecību kopumā, ir ļoti maz ticams, ka šādu risku varētu radīt pirms 1975. gada būvēti mūzikas instrumenti un kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgas senlietas, kas vecākas par 1947. gadu un tiek pārdotas muzejiem.

Lai uzlabotu konsekvenci ar ierosinātajiem ES iekšējās tirdzniecības un reeksporta noteikumiem, Komisija iesaka apturēt:

—	neapstrādāta ziloņkaula importa un reimporta atļauju izdošanu,

—

importa un reimporta atļauju izdošanu attiecībā uz apstrādāta ziloņkaula materiālu, izņemot pirms 1975. gada būvētus mūzikas instrumentus un kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgas senlietas, kas vecākas par 1947. gadu un tiek pārdotas muzejiem (sīkāk par izņēmumu piemērošanas nosacījumiem sk. 7. iedaļā).

5.   Kā interpretēt ES noteikumus par ziloņkaula reeksportu

Noteikumi par tāda ziloņkaula materiāla reeksportu, kas iegūts, pirms tam sāka piemērot CITES noteikumus, ir izklāstīti pamatregulas 5. pantā.

Pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunkts noteic, ka, vērtēdama A pielikuma sugu reeksporta pieteikumus, “pēc konsultācijām ar kompetento zinātnisko iestādi dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka nav citu ar sugas saglabāšanu saistītu faktoru, kas būtu pret eksporta atļaujas izsniegšanu”.

Šī prasība ir jāinterpretē, ņemot vērā 2. iedaļā aprakstītos apstākļus, kā arī īpašos aspektus, kas saistīti ar neapstrādāta ziloņkaula un apstrādāta ziloņkaula priekšmetu starptautisko tirdzniecību.

a)    Neapstrādāta ziloņkaula reeksports

Komisija iesaka dalībvalstīm ņemt vērā, ka saistībā ar ziloņu sugu saglabāšanu pastāv nozīmīgi faktori, kuru dēļ neapstrādāta ziloņkaula reeksporta sertifikātu izdošana nav pieļaujama.

Tādējādi saskaņā ar pamatregulu Komisija dalībvalstīm iesaka turpināt kopš 2017. gada 1. jūlija uzņemto kursu un neapstrādāta ziloņkaula reeksporta sertifikātus neizdot. Izņēmums ir reti gadījumi, kuros attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka:

1.	ar priekšmetu apmainās respektablas iestādes (t. i., muzeji) kultūras priekšmetu godīgas apmaiņas ietvaros vai

2.	priekšmets ir dzimtas īpašums, kas tiek pārvietots sakarā ar ģimenes dzīvesvietas maiņu, vai

3.	priekšmets tiek pārvietots noteikumu izpildes panākšanas, zinātnisku vai izglītojošu mērķu vārdā.

Šādos izņēmuma gadījumos uzraudzības iestādēm ieteicams ievērot šā dokumenta norādījumus un iegūt atbilstošus pierādījumus tam, ka materiāla izcelsme ir likumīga (šā dokumenta I pielikums), tas ir marķēts (II pielikums) un attiecīgā gadījumā ir notikusi koordinācija ar citām dalībvalstīm un valstīm ārpus ES (8. iedaļa).

b)    Apstrādāta ziloņkaula reeksports

Pretstatā neapstrādātam ziloņkaulam, apstrādāts ziloņkauls ietver daudzējādu veidu materiālu. Te ietilpst priekšmeti, kuri ir likumīgi tirgoti gadu desmitiem (piemēram, mūzikas instrumenti vai senlietas).

Komisija dalībvalstīm iesaka no šo norādījumu publicēšanas dienas neizdot reeksporta sertifikātus komerctirdzniecībai ar apstrādātu ziloņkaula materiālu.

Komerctirdzniecību var atļaut izņēmuma gadījumos, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka konkrētais priekšmets ir:

—	pirms 1975. gada būvēts mūzikas instruments vai

—	par 1947. gadu vecāka senlieta, ko pārdod muzejam, un ja par kultūras mantojumu atbildīga relevanta iestāde (piemēram, atbildīgā ministrija) apstiprina minētā priekšmeta lielo kulturālo, māksliniecisko vai vēsturisko nozīmi un atbalsta konkrēto darījumu.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šādu priekšmetu reeksporta pieteikumus ES dalībvalstis izskatītu ļoti rūpīgi un tādējādi nodrošinātu, ka relevantos dokumentus tās izdod tikai tad, ja ir izpildīti ES tiesību aktu nosacījumi, kas garantē, ka ziloņkaula izcelsme ir likumīga.

Papildus iepriekš aprakstītajam ar komerciālo reeksportu saistītajam atbrīvojumam uzraudzības iestādes reeksporta sertifikātu var izdot arī tad, ja tās ir pārliecinājušās, ka:

1.	ar priekšmetu apmainās respektablas iestādes (piemēram, muzeji) kultūras priekšmetu godīgas apmaiņas ietvaros vai

2.	priekšmets ir dzimtas īpašums, kas tiek pārvietots sakarā ar ģimenes dzīvesvietas maiņu, vai

3.	priekšmets tiek pārvietots noteikumu izpildes panākšanas, zinātnisku vai izglītojošu mērķu vārdā.

Šādos izņēmuma gadījumos reeksporta sertifikāta izdošanas nosacījumus ieteicams interpretēt šauri.

Precīzāk, kad dalībvalstis izvērtē komerciāla vai cita veida reeksporta pieteikumus, tām būtu jāapsver turpmāk minētie aspekti.

—

Kad tiek izvērtēts, vai materiāls ietilpst “pirms 1975. gada būvēta mūzikas instrumenta” definīcijā, attiecīgā priekšmeta īpašniekam būtu jāpierāda, ka minēto priekšmetu par instrumentu izmanto vai līdz nesenai pagātnei ir izmantojis koncertējošs mūziķis un tādējādi tas nav tikai dekoratīvs objekts, kurā iestrādāts ziloņkauls.

—	Kad tiek izvērtēts, vai par 1947. gadu vecākas senlietas nosūtīšanas galamērķis būtu uzskatāms par muzeju, var ņemt vērā arī to, vai attiecīgā iestāde ir Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) vai tai līdzīgas organizācijas locekle.

—

Ja priekšmetu apraksta kā “kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgu senlietu, kas vecāka par 1947. gadu”, būtu jāpierāda, ka minētais priekšmets atbilst nosacījumiem, kas izvirzīti “apstrādātiem īpatņiem, kuri iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem”. Skaidri norādījumi par to atrodami “Vadlīnijās attiecībā uz apstrādātiem īpatņiem saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām” (20). Lai būtu iespējams atļaut pārdošanu muzejam, priekšmeta lielā kulturālā, mākslinieciskā vai vēsturiskā nozīme skaidri jāapliecina un konkrētais darījums jāatbalsta par kultūras mantojumu atbildīgai publiskai iestādei (piemēram, atbildīgajai ministrijai). Var ņemt vērā tādus apsvērumus kā kulturāli nozīmīgu priekšmetu repatriēšana uz to izcelsmes valsti.

—	Lai pierādītu, ka priekšmets ir vērtīgs pats par sevi un nevis tāpēc, ka tajā iestrādāts ziloņkauls, jāiesniedz priekšmeta vecumu un cenu apliecinošs dokuments, piemēram, rēķins vai eksperta vērtējums, kā arī detalizēts priekšmeta apraksts un attēli.

—	Pieteikuma izvērtēšanā jāņem vērā gan pārdevēja, gan pircēja identitāte. Dažos gadījumos pārdevēja identitāte var sniegt papildu informāciju par priekšmetu. Uzmanība jāpievērš arī galamērķa valstij un konkrētajam pircējam.

—	Pieteikumi reeksportam uz galamērķa valsti, kuru ETIS identificējusi kā valsti, kas iesaistīta nelikumīgā ziloņkaula tirdzniecībā, pārbaudāmi rūpīgāk nekā citu galamērķa valstu gadījumā. Nebūtu pieļaujams reeksports uz nacionālo ziloņkaula rīcības plānu procesā (21) iesaistītajām CITES Pusēm.

—	Pircēja identitāte (ja tas ir, piemēram, muzejs, cienījams kolekcionārs, mūziķis vai līdzīgs pircējs) caurmērā spēj dot papildu pārliecību par to, ka darījuma vērtība atbilst pārdotā materiāla patiesajai vērtībai.

Pierādījumu sagādāšana par to, ka uz priekšmetu attiecas iepriekš aprakstītie atbrīvojumi, ir pieteikuma iesniedzēja ziņā. Ja pieteikuma iesniedzējs nevar sniegt pietiekamus pierādījumus, kuri apmierina dalībvalsts iestādi, un šaubas saglabājas, sertifikāts nebūtu jāizdod.

Ja sertifikātu izdod, attiecīgo pirms 1975. gada būvēto mūzikas instrumentu vai senlietu, kas vecāka par 1947. gadu, tajā apraksta tik sīki un precīzi, ka sertifikāts kļūst derīgs tikai konkrētajam materiālam. Turklāt, ja tiesību akti to atļauj, dalībvalstis var apsvērt pieteikuma iesniedzēja un, ja iespējams, pircēja identitātes kritisku izvērtēšanu, verificēšanu un reģistrēšanu.

Īpaši svarīgi reeksporta sertifikāta pieteikuma iesniedzējam ir pierādīt, ka attiecīgais mūzikas instruments būvēts, izmantojot pirms 1975. gada likumīgi iegūtu ziloņkaulu, vai ka attiecīgais priekšmets ir senlieta, kas vecāka par 1947. gadu un ir iegūta likumīgi. Pieteikuma iesniedzējs to var izdarīt, iesniedzot ES iekšzemes sertifikātu, kas apliecina iegūšanas likumīgumu un parasti ietver arī ziņas par materiāla vecumu. Var būt tā, ka pieteikuma iesniedzējam šāda sertifikāta nav: iespējams, ka tāds nekad nav ticis pieprasīts vai ka priekšmets iepriekš bijis atbrīvots no prasības par sertifikātu, kas piemērojama “apstrādātiem īpatņiem, kuri iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem”. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda vispārēja atbilstība pamatregulas 5. panta prasībām.

Sertifikāti, kuru derīguma termiņš beidzies saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 865/2006 11. panta 4.a punktu, komercdarījumiem vairs neder. Tomēr šāda sertifikāta turētājiem ieteicams glabāt tā kopiju izmantošanai par iegūšanas likumīguma pierādījumu turpmāku pieteikumu vai inspekcijas gadījumā.

Dalībvalstīm jāpārbauda, vai uz priekšmetu patiešām attiecas kāds no iepriekš minētajiem gadījumiem, t. i., vai sertifikāta neesībai ir pamatots iemesls.

Lai rūpīgāk izvērtētu nosacījumus, ar kādiem šādu tirdzniecību var atļaut, ES dalībvalstīm ieteicams izmantot arī šādus norādījumus:

—	“Vadlīnijas attiecībā uz apstrādātiem īpatņiem saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām”;

—	“Ieguves likumīgumu apliecinoši pierādījumi” šā dokumenta I pielikumā;

—	“Marķēšana, reģistrēšana un citas sertifikātu izdošanas prasības” šā dokumenta II pielikumā.

6.   Kā interpretēt ES noteikumus par ES iekšējo tirdzniecību ar ziloņkaulu

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu tirdzniecība ES iekšienē principā ir aizliegta. Pamatregulas 8. panta 3. punkts atļauj dalībvalstīm no šā aizlieguma atkāpties, ja ir izpildīts vismaz viens no a)–h) apakšpunkta nosacījumiem.

Tomēr 8. panta 3. punktā lietotais formulējums “var [piešķirt atbrīvojumu]” skaidri norāda, ka dalībvalstīm nav pienākuma izdot ES iekšējās tirdzniecības sertifikātu, pat ja minētie nosacījumi ir izpildīti (ja vien citi ES tiesību akti izdošanu neprasa, piemēram, sakarā ar proporcionalitātes principa piemērošanu). Kad iestāde lemj par sertifikāta piešķiršanu vai nepiešķiršanu, tai sava rīcības brīvība jāizmanto pienācīgā veidā.

No tā izriet, ka 8. panta 3. punkts nevienam pieteikuma iesniedzējam nedod absolūtas tiesības uz ES iekšējās tirdzniecības sertifikātu, pat ja kāds no relevantajiem nosacījumiem ir izpildīts. Turklāt uz 8. panta 3. punktu attiecas piesardzības princips, un tāpēc (kā teikts jau iepriekš) tieši pieteikuma iesniedzēja pienākums ir pierādīt, ka darījums ir leģitīms un saskanīgs ar pamatregulas mērķiem.

Saņēmušai pieteikumu par ziloņkaula komerciālu izmantošanu ES saskaņā ar 8. panta 3. punktu, dalībvalstij saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tiesības sertifikāta izdošanu atteikt pat tad, ja kāds no prasītajiem nosacījumiem ir izpildīts, taču atteikumam jābūt saderīgam ar proporcionalitātes principu (t. i., jāatbilst sugu aizsardzības mērķim un nav jāpārsniedz tas, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai). Komisija un ekspertu grupa uzskata, ka tādi ir gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējs nav varējis pārliecinoši pierādīt darījuma leģitimitāti un saskanību ar pamatregulas mērķiem.

Dalībvalstīm ir pienākums nepieļaut tādu sertifikātu izdošanu, kuri varētu veicināt jebkādas nelikumīgas darbības, un minētie ES iekšējās tirdzniecības pieteikumi tāpēc jāizskata tā, lai šāds risks būtu pēc iespējas mazāks. Sertifikātu izdošana būtu jāapsver tikai attiecībā uz noteiktiem ES iekšējo darījumu veidiem, kuri nerada vai gandrīz nerada risku, ka varētu tikt veicinātas nelikumīgas darbības ar ziloņkaulu vai pieprasījums pēc nelikumīgi iegūta ziloņkaula. Dalībvalstīm ieteicams nodrošināt, ka ES iekšējās tirdzniecības sertifikātu pieteikumi tiek izskatīti maksimāli rūpīgi, un šādu sertifikātu izdošanas nosacījumus interpretēt šauri.

Tādēļ ES dalībvalstīm ieteicams izmantot šā dokumenta I pielikuma norādījumus “Ieguves likumīgumu apliecinoši pierādījumi” un II pielikuma norādījumus “Marķēšana, reģistrēšana un citas sertifikātu izdošanas prasības”.

Ja sertifikāts tiek izdots, attiecīgais priekšmets tajā jāapraksta pietiekami sīki un precīzi, lai būtu skaidrs, ka sertifikātu iespējams izmantot tikai attiecībā uz konkrēto materiālu, – īpaši būtiski tas ir neapstrādāta ziloņkaula gadījumā, kur varētu būt mazāk identificējošu pazīmju. Turklāt, ja tiesību akti (22) to atļauj, dalībvalstīm ieteicams kritiski izvērtēt, verificēt un reģistrēt pārdevēja un pircēja identitāti. Attiecībā uz neapstrādāta ziloņkaula ES iekšējo tirdzniecību dalībvalstis var izvirzīt īpašu nosacījumu, kas prasa, lai pārdevējs iestādēm paziņotu pircēja identitāti.

Ja pieteikumu ES iekšējai tirdzniecībai ar ziloņkaulu iesniedz saskaņā ar 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu, t. i., “mērķiem, kuri nekaitē attiecīgās sugas izdzīvošanai”, dalībvalstīm jāatceras: tā kā ziloņkaula (personīgās mantas, respektīvi, medību trofejas statusā) imports ir iespējams vienīgi nekomerciāliem mērķiem, tā īpašniekiem nekādā ziņā nevar izdot sertifikātu, kas saskaņā ar minēto noteikumu paredz komerciālu izmantošanu ES.

Kad ES dalībvalstis izvērtē neapstrādāta ziloņkaula, kā arī apstrādāta, ziloņkaulu saturoša materiāla ES iekšējās tirdzniecības sertifikātu pieteikumus, tām ieteicams ievērot turpmāk izklāstītos norādījumus.

a)    Īpaši norādījumi par ES iekšējo tirdzniecību ar neapstrādātu ziloņkaulu

Jāatgādina, ka (grozītās) Komisijas Regulas (EK) Nr. 865/2006 11. panta 4.a punktā ir noteikts pirms 2022. gada 19. janvāra izdotu neapstrādāta ziloņkaula sertifikātu derīguma termiņš. Komisija dalībvalstīm iesaka neapstrādāta ziloņkaula ES iekšējās komerctirdzniecības sertifikātus no minētās dienas vairs neizdot.

Tomēr, ja attiecīgās dalībvalsts ieceltā uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka ziloņkauls vajadzīgs konkrēta priekšmeta remontam un nevar tikt aizstāts ar citu materiālu, neapstrādāta ziloņkaula pārdošanu atļaujošu sertifikātu var izdot ar noteikumu, ka ziloņkaulu izmantos vienīgi šādu priekšmetu remontēšanai:

—	pirms 1975. gada būvēti mūzikas instrumenti,

—

par 1947. gadu vecākas senlietas, kuras ir muzeja vai publiskas iestādes pārziņā un kuru lielo kulturālo, māksliniecisko vai vēsturisko nozīmi apstiprinājusi un vajadzību to remontēšanā izmantot ziloņkaulu atbalstījusi par kultūras mantojumu atbildīga relevanta iestāde (piemēram, atbildīgā ministrija).

Šādi gadījumi ir reti un patiešām ārkārtēji.

Sertifikāts jāizdod tikai tad, ja uzraudzības iestādei nav šaubu, ka neapstrādāto ziloņkaulu izmantos šādu priekšmetu remontam, un ja tā spēj kontrolēt un vajadzības gadījumā verificēt, ka tā arī notiek un neapstrādāto ziloņkaulu neizmanto nekādiem citiem mērķiem.

Dalībvalstīm ieteicams apsvērt iespēju izveidot savu nacionālo sistēmu, kas ļauj kontrolēt specializēto remontdarbnīcu rīcībā esošā neapstrādātā ziloņkaula krājumus.

Uzraudzības iestādēm būtu skaidri jānorāda, ka neapstrādāta ziloņkaula izmantošana šādiem remontdarbiem ir galējs līdzeklis, un jāmudina profesionālie restauratori tā vietā pēc iespējas izmantot ziloņkaula aizstājējus. Retajos gadījumos, kad tas nav iespējams, tās var izdot īpaši konkrētajam darījumam paredzētu neapstrādāta ziloņkaula sertifikātu.

Ja sertifikāts izdots par neapstrādāta ziloņkaula izmantošanu remontdarbiem, sertifikāta 20. ailē jāieraksta vismaz šāds teikums:

(pirms 1975. gada būvētiem mūzikas instrumentiem) “Šis sertifikāts ir derīgs tikai vienreizējai materiāla pārdošanai profesionālai darbnīcai, kura to izmanto tikai likumīgi iegūtu pirms 1975. gada būvētu mūzikas instrumentu remontēšanai.”;

(kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgām ziloņkaula senlietām, kas vecākas par 1947. gadu un atrodas muzeja vai publiskas iestādes pārziņā) “Šis sertifikāts ir derīgs tikai vienreizējai materiāla pārdošanai profesionālai darbnīcai, kura to izmanto tikai šādu priekšmetu remontēšanai: [remontējamā priekšmeta apraksts].”

Ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, dalībvalstis konkrētajam darījumam paredzētajā sertifikātā var norādīt profesionālā restauratora vārdu.

Sertifikāts jāizdod tikai tad, ja dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka ziloņkauls ir likumīgi iegūts, pirms konvenciju sākts piemērot ziloņiem (sk. iepriekš 2. zemsvītras piezīmi).

Turklāt Komisija dalībvalstīm iesaka neapstrādātus ziloņa triekņus marķēt saskaņā ar Rezolūciju Conf. 10.10 (pārsk. CoP18) un marķējuma atsauci iekļaut aprakstam atvēlētajā sertifikāta ailē (sk. arī II pielikumu).

b)    Īpaši norādījumi par ES iekšējo tirdzniecību ar apstrādātu ziloņkaulu

Atkāpjoties no pamatregulas 8. panta 1. punktā ietvertā vispārējā aizlieguma tirgot A pielikuma sugu īpatņus, ES iekšējā komerctirdzniecība ar apstrādātu ziloņkaulu saturošiem priekšmetiem ir atļauta, bet tikai tad, ja dalībvalsts iestādes, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ir izdevušas attiecīgu sertifikātu (pamatregulas 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts).

Komisija dalībvalstīm iesaka no šo norādījumu publicēšanas dienas sertifikātus komerctirdzniecībai ar apstrādātu ziloņkaula materiālu izdot tikai tad, ja tās ir pārliecinājušās, ka attiecīgais priekšmets ir:

1.	pirms 1975. gada būvēts mūzikas instruments vai

2.	par 1947. gadu vecāka senlieta.

Kad tiek vērtēts pieteikums, kurš attiecas uz senlietu, kas vecāka par 1947. gadu, galvenie apsvērumi ir materiāla vecums un pārējie ar apstrādāta materiāla definīciju saistītie aspekti (23), un turpmāka izmeklēšana dalībvalstīm būtu jāapsver tikai tad, ja pazīmes liecina, ka priekšmets varētu nebūt iegūts likumīgi.

Attiecībā uz mūzikas instrumentiem, kas būvēti pirms 1975. gada, parasti jāpārbauda gan vecums, gan ieguves likumīgums, un uzraudzības iestādei sertifikāts jāizdod tikai pēc tam, kad tā pārliecinājusies, ka abu nosacījumu izpilde ir pietiekami pierādīta. Turklāt attiecīgā priekšmeta īpašniekam būtu jāpierāda, ka minēto priekšmetu par instrumentu izmanto vai līdz nesenai pagātnei ir izmantojis koncertējošs mūziķis un tādējādi tas nav tikai dekoratīvs objekts, kurā iestrādāts ziloņkauls.

7.   Kā interpretēt ES noteikumus par ziloņkaula importēšanu

Noteikumi, kas reglamentē ziloņkaula materiāla importu, ir izklāstīti pamatregulas 4. pantā. Saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kad uzraudzības iestādes vērtē A pielikuma sugu īpatņu importēšanas pieteikumus, tās “pārliecinās, ka īpatņus neizmantos galvenokārt komerciāliem nolūkiem”, un tas faktiski aizliedz ziloņkaula komerciālu importēšanu ES dalībvalstīs.

Izņēmums no šā vispārējā komerciālās importēšanas aizlieguma ir iespējams divos īpašos gadījumos, proti, ja:

—	materiāls iepriekš bijis likumīgi ievests vai iegūts ES un tagad pārveidotā vai tādā pašā formā tiek ES ievests no jauna (pamatregulas 4. panta 5. punkta a) apakšpunkts) vai

—	materiāls ir apstrādāts un iegūts pirms vairāk nekā 50 gadiem (pamatregulas 4. panta 5. punkta b) apakšpunkts).

Tomēr, pat ja iestājas kāds no abiem šāda izņēmuma stāvokļiem, uzraudzības iestāde var pieteikumu noraidīt, ja tā, apspriedusies ar kompetento zinātnisko iestādi, uzskata, ka pastāv citi ar sugas saglabāšanu saistīti faktori, kuru dēļ importa atļaujas izdošana nav pieļaujama (4. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

Komisija iesaka dalībvalstīm no šo norādījumu publicēšanas dienas neizdot neapstrādāta ziloņkaula komerciālas importēšanas atļaujas.

Turklāt Komisija dalībvalstīm iesaka no tās pašas dienas neizdot arī apstrādāta ziloņkaula materiāla importēšanas atļaujas.

Komerctirdzniecību var atļaut tikai divos izņēmuma gadījumos, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka konkrētais priekšmets ir:

—	pirms 1975. gada būvēts mūzikas instruments vai

—	par 1947. gadu vecāka senlieta, ko pārdod muzejam, un ja par kultūras mantojumu atbildīga relevanta iestāde (piemēram, atbildīgā ministrija) apstiprina minētā priekšmeta lielo kulturālo, māksliniecisko vai vēsturisko nozīmi un atbalsta konkrēto darījumu.

Importa pieteikumus izvērtē tādā pašā veidā kā reeksporta pieteikumus, tāpēc 5. iedaļas b) punktā uzskaitītie atļauju izdošanas kritēriji būtu jāiemēro arī tiem.

Importa atļaujas, ar ko neapstrādātu ziloņkaulu vai apstrādāta ziloņkaula materiālu atļauj importēt nekomerciāliem mērķiem, var izdot saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu. Šāda importa gadījumā jāveic visrūpīgākā pārbaude, un caurmērā atļauja jāizdod tikai tad, ja uzraudzības iestāde ir pārliecināta, ka nepastāv risks, ka šie priekšmeti varētu nonākt komerctirdzniecībā. Jaunākie tirdzniecības dati (imports no Āfrikas uz ES 2016.–2018. gada laikposmā) rāda, ka praksē šādi importē vai nu personīgiem mērķiem paredzētus priekšmetus, vai medību trofejas, ko pēc importēšanas komercializēt vairs nedrīkst. Importa atļaujā ieteicams skaidri norādīt, ka importējamie priekšmeti paredzēti tikai personīgai lietošanai. Var izmantot šādu formulējumu: “Tikai personīgai lietošanai. Priekšmetam jāpaliek atļaujas turētāja īpašumā. Pēc pieprasījuma uzrādāms kompetentajām iestādēm”. Tas attiecas arī uz medību trofeju importēšanu, jo medību trofejas ir personīgai lietošanai paredzēti priekšmeti.

Vērtējot medību trofeju importēšanas pieteikumus, uzraudzības iestādēm jāņem vērā, kāds ir jaunākais zinātniskās darba grupas ieteikums (“konstatējums par nekaitīgumu”) un vai tāds vispār ir.

Ziloņu medību trofeju komerciāla izmantošana pēc importēšanas ES ir aizliegta neatkarīgi no ziloņa izcelsmes (24). Šādām trofejām jāpaliek mednieka īpašumā.

Papildus iepriekš aprakstītajam ar komercimportu saistītajam atbrīvojumam uzraudzības iestādes importa atļauju var izdot arī tad, ja tās ir pārliecinājušās, ka:

1.	ar priekšmetu apmainās respektablas iestādes (piemēram, muzeji) kultūras priekšmetu godīgas apmaiņas ietvaros vai

2.	priekšmets ir dzimtas īpašums, kas tiek pārvietots sakarā ar ģimenes dzīvesvietas maiņu, vai

3.	priekšmets tiek pārvietots noteikumu izpildes panākšanas, zinātnisku vai izglītojošu mērķu vārdā.

Lai rūpīgāk izvērtētu nosacījumus, ar kādiem šādu tirdzniecību var atļaut, ES dalībvalstīm ieteicams izmantot šā dokumenta I pielikuma norādījumus “Ieguves likumīgumu apliecinoši pierādījumi” un II pielikuma norādījumus “Marķēšana, reģistrēšana un citas sertifikātu izdošanas prasības”.

8.   ES dalībvalstu iekšējā un savstarpējā koordinācija un koordinācija ar trešām valstīm

Ja par CITES dokumentu izdošanu atbild reģionālās vai vietējās CITES uzraudzības iestādes, dalībvalstīm ieteicams nodrošināt, ka šīs iestādes centrālajai CITES uzraudzības iestādei ziņo par visiem iesniegtajiem reeksporta sertifikātu un ES iekšējās tirdzniecības sertifikātu pieteikumiem. Tas nodrošinās gan koordinētu ieguves likumīguma verifikāciju, gan konsekvenci pieteikumu novērtēšanā. Turklāt relevantās informācijas glabāšanas nolūkā varētu būt noderīgi izveidot nacionālās datubāzes.

Reeksportam uz dažām valstīm/teritorijām, kuras ir ieviesušas stingrākus ziloņkaula iekšējās tirdzniecības pasākumus, piemēram, uz Ķīnu, Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu un Amerikas Savienotajām Valstīm, var būt piemērojami papildu ierobežojumi/kontroles. Pirms ziloņkaula reeksporta sertifikāta izdošanas attiecīgajām dalībvalstīm ir ļoti ieteicams informēt pieteikuma iesniedzējus par iespēju, ka galamērķa valstī varētu būt spēkā stingrāki iekšzemes pasākumi. Galamērķa valstī pieņemto ziloņkaula importēšanas nosacījumu noskaidrošana ir pieteikuma iesniedzēja pienākums.

Ja ir vēlēšanās, dalībvalsts var sazināties ar galamērķa valsts CITES iestādēm, lai tās varētu pārbaudīt, vai konkrētā materiāla importēšana atbilst spēkā esošajiem noteikumiem.

Ja kopā ar reeksporta sertifikāta (tikai par pirms 1975. gada būvētiem mūzikas instrumentiem) vai ES iekšējās tirdzniecības sertifikāta pieteikumu kā ieguves likumīguma pierādījums tiek iesniegts kādas ES dalībvalsts izdots ES iekšējās tirdzniecības sertifikāts, par tā derīgumu dalībvalstij, kas pieteikumu izskata, vajadzētu konsultēties ar šo sertifikātu izdevušo dalībvalsti.

Ja uzraudzības iestāde saņem pieteikumu par neapstrādātu ziloņkaulu un profesionālā restauratora identitāte ir zināma, bet šī persona atrodas citā dalībvalstī, sertifikāta izdevējai dalībvalstij vajadzētu sazināties ar galamērķa dalībvalsti, lai pārbaudītu, vai ir kādi apsvērumi, kuru dēļ sertifikāta izdošana nav pieļaujama.

9.   Kopsavilkums par ES piemēroto ziloņkaula komerctirdzniecības režīmu

Tabulā salīdzināts iepriekšējais un pašreizējais ES ziloņkaula tirdzniecības režīms:

—	iepriekšējais režīms ir tas, ka bija spēkā pirms šo norādījumu un Komisijas Regulas (ES) 2021/2280 publicēšanas;

—	pašreizējais režīms ir kopš tā laika spēkā esošie noteikumi (25).

Sīkāku informāciju skatīt savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulās un relevantajās šo norādījumu iedaļās.

	ES iekšējā komerctirdzniecība		Komerciāls reeksports no ES		Komerciāls imports uz ES
	Iepriekšējais režīms	Pašreizējais režīms	Iepriekšējais režīms	Pašreizējais režīms	Iepriekšējais režīms	Pašreizējais režīms
Neapstrādāts ziloņkauls	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauta attiecībā uz priekšmetiem, kas iegūti pirms 1990. gada / pirms 1975. gada; jāsaņem sertifikāts	apturēta, izņemot ar atļauju, kas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt dota mūzikas instrumentu remontēšanai vai par kulturāli, mākslinieciski vai vēsturiski augstvērtīgām senlietām, kas vecākas par 1947. gadu (26); jāsaņem konkrētajam darījumam paredzēts sertifikāts	apturēts	apturēts (bez izmaiņām)	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts attiecībā uz senlietām, kas vecākas par 1947. gadu, vai reimportētiem priekšmetiem, kas iegūti pirms 1975. gada; jāsaņem atļauja	apturēts
Apstrādāts ziloņkauls: priekšmeti, kuros iestrādāts ziloņkauls; iegūti laikposmā no 1975. līdz 1990. gadam; “pirms I papildinā-juma”	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauta; jāsaņem sertifikāts	apturēta	aizliegts	aizliegts (bez izmaiņām)	aizliegts	aizliegts (bez izmaiņām)
Apstrādāts ziloņkauls: priekšmeti, kuros iestrādāts ziloņkauls; iegūti laikposmā no 1947. līdz 1975. gadam; “pirms-konvencijas”		apturēta; izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauta attiecībā uz mūzikas instrumentiem; jāsaņem sertifikāts	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts; jāsaņem sertifikāts	apturēts; izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts attiecībā uz mūzikas instrumentiem; jāsaņem sertifikāts	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts tikai attiecībā uz reimportēšanu; jāsaņem atļauja	apturēts; izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts attiecībā uz mūzikas instrumentiem; jāsaņem atļauja
Pirms 1947. gada apstrādāti priekšmeti (senlietas)	atļauta; sertifikāts nav vajadzīgs	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauta; jāsaņem sertifikāts		apturēts; izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts attiecībā uz mūzikas instrumentiem un senlietām, kuras pārdod muzejiem; jāsaņem sertifikāts	izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts; jāsaņem atļauja	apturēts; izskatot katru gadījumu atsevišķi, var tikt atļauts attiecībā uz mūzikas instrumentiem un senlietām, kuras pārdod muzejiem; jāsaņem atļauja

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 865/2006 (2006. gada 4. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 473, 22.12.2021., 1. lpp.

(4)  http://uis.unesco.org/en/glossary-term/museum#:~:text=Definition,of%20education%2C%20study%20and%20enjoyment

(5)  Šajos norādījumos ziloņkauls ir tikai tāds ziloņkauls, kas iegūts no ziloņiem.

(6)  Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(7)  Nellemann, C., Henriksen, R., Raxter, P., Ash, N., Mrema, E. (Eds). (2014). The Environmental Crime Crisis — Threats to Sustainable Development from Illegal Exploitation and Trade in Wildlife and Forest Resources. A UNEP Rapid Response Assessment. United Nations Environment Programme and GRID-Arendal, Nairobi and Arendal.

(8)  https://cites.org/eng/MIKE_PIKE_Trends_report_elephants_CITES_16112020.

(9)  Thouless, C.R., Dublin, H.T., Blanc, J.J., Skinner, D.P., Daniel, T.E., Taylor, R.D., Maisels, F., Frederick H. L., Bouché, P. (2016). African Elephant Status Report 2016: an update from the African Elephant Database. Occasional Paper Series of the IUCN Species Survival Commission, No. 60 IUCN / SSC Africa Elephant Specialist Group. IUCN, Gland, Switzerland.

(10)  https://cites.org/eng/UNODC_releases_WorldWildlifeCrimeReport2020_CITES_10072020.

(11)  Ziloņu tirdzniecības informācijas sistēmu (ETIS) izveidoja ar CITES Rezolūciju Conf. 10.10 (pārsk. CoP17) par ziloņu materiāla tirdzniecību. Viens no tās mērķiem ir “i) novērtēt un reģistrēt nelikumīgas ziloņu nogalināšanas un ziloņkaula tirdzniecības apjomus un tendences un šo apjomu un tendenču izmaiņas”. Pirms katras CITES Pušu konferences ETIS sagatavo visaptverošu ziņojumu par ziloņkaula konfiskācijas gadījumiem visā pasaulē. Jaunākais ziņojums pieejams https://cites.org/sites/default/files/eng/cop/18/doc/E-CoP18- 069-03-R1.pdf

(12)  https://cites.org/sites/default/files/eng/cop/18/doc/E-CoP18-069-02.pdf

(13)  https://cites.org/sites/default/files/eng/com/sc/70/E-SC70-49-01x-A1.pdf

(14)  Komisijas Paziņojums 2017/C 154/06.

(15)  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0087&from=EN

(16)  Rīcības plāns 2020. un 2021. gadā tiek izvērtēts, un pārskatīto redakciju paredzēts pieņemt uz šā izvērtējuma pamata; sal. ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (COM(2020) 380 final, 2020. gada 20. maijā.).

(17)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590574123338&uri=CELEX:52020DC0380

(18)  ES dalībvalstīm ieteicams izmantot CITES Rezolūcijā Conf. 10.10 (pārsk. CoP18) ietverto “neapstrādāta ziloņkaula” definīciju:

“a) termins “neapstrādāts ziloņkauls” aptver visus veselos ziloņa triekņus, kuri var būt pulēti vai nepulēti un jebkādā formā, un visu gabalos sadalīto ziloņkaulu, kurš var būt pulēts vai nepulēts un kura sākotnējā forma ir jebkādā veidā izmainīta, izņemot “apstrādātu ziloņkaulu”;

b) “apstrādāts ziloņkauls” ir grebts, formēts vai pilnīgi vai daļēji pārstrādāts ziloņkauls, taču uz veseliem jebkādas formas triekņiem to attiecina tikai tad, ja grebumi klāj visu triekņa virsmu.”.

(19)  Sal.: Status of elephant populations, levels of illegal killing and the trade in ivory: A report to the CITES Standing Committee, at https://cites.org/sites/default/files/eng/com/sc/70/E-SC70-49-01x-A1.pdf

(20)  OV C 154, 17.5.2017., 15. lpp.

(21)  https://cites.org/eng/niaps

(22)  Jo īpaši personas datu aizsardzību reglamentējošie tiesību akti.

(23)  Apstrādāta materiāla definīcijā ir pavisam četri vērtējami elementi, proti, priekšmetam jābūt izgatavotam vai apstrādātam pirms 1947. gada 3. marta; priekšmetam jābūt ievērojami izmainītam salīdzinājumā ar tā dabisko sākuma stāvokli; priekšmetam nepārprotami jāietilpst dārglietu, rotājumu, mākslas vai sadzīves priekšmetu vai mūzikas instrumentu kategorijā, un, lai priekšmetu varētu izmantot kā tādu, nav vajadzīga tālāka grebšana, apstrāde vai pārstrāde; attiecīgajai dalībvalsts uzraudzības iestādei jābūt pārliecinātai, ka priekšmets iegūts minētajos apstākļos. Sk. Vadlīnijas attiecībā uz apstrādātiem īpatņiem saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām (OV C 154, 17.5.2017., 15. lpp.).

(24)  Šis aizliegums attiecas uz ziloņu populācijām, kas minētas tiklab A pielikumā, kā B pielikumā, jo B pielikuma sugu medību trofeju tirdzniecība ir iespējama tikai nekomerciāliem mērķiem (sk. norādi pie pamatregulas B pielikuma ieraksta par Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves ziloņu populācijām).

(25)  Termins “apturēts” tabulā lietots, ja pasākums ieviests saistībā ar šiem norādījumiem to pašreizējā vai iepriekšējā redakcijā. Termins “aizliegts” attiecas uz pamatregulas un/vai CITES noteiktajiem pienākumiem.

(26)  Par 1947. gadu vecākas senlietas, kuras ir muzeja vai publiskas iestādes pārziņā un kuru lielo kulturālo, māksliniecisko vai vēsturisko nozīmi apstiprinājusi un vajadzību to remontēšanā izmantot ziloņkaulu atbalstījusi par kultūras mantojumu atbildīga relevanta iestāde (t. i., atbildīgā ministrija).

Euro maiņas kurss (1)

2021. gada 29. decembris

(2021/C 528/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1303
JPY	Japānas jena	129,97
DKK	Dānijas krona	7,4365
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84115
SEK	Zviedrijas krona	10,2608
CHF	Šveices franks	1,0380
ISK	Islandes krona	147,40
NOK	Norvēģijas krona	9,9883
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,958
HUF	Ungārijas forints	370,22
PLN	Polijas zlots	4,6037
RON	Rumānijas leja	4,9499
TRY	Turcijas lira	14,1525
AUD	Austrālijas dolārs	1,5638
CAD	Kanādas dolārs	1,4486
HKD	Hongkongas dolārs	8,8127
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6625
SGD	Singapūras dolārs	1,5309
KRW	Dienvidkorejas vona	1 341,06
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,9471
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,1994
HRK	Horvātijas kuna	7,5200
IDR	Indonēzijas rūpija	16 112,32
MYR	Malaizijas ringits	4,7269
PHP	Filipīnu peso	57,592
RUB	Krievijas rublis	83,5863
THB	Taizemes bāts	37,888
BRL	Brazīlijas reāls	6,3824
MXN	Meksikas peso	23,2544
INR	Indijas rūpija	84,3880

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.