Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 563. plenārsesija – Interactio, 22.9.2021.–23.9.2021.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tēmu “Kohēzijas politikas loma nevienlīdzības apkarošanā jaunajā plānošanas periodā pēc Covid-19 krīzes. Savstarpēja papildināmība un iespējama pārklāšanās ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un nacionālajiem atveseļošanas plāniem”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 517/01)

Ziņotājs:	Ioannis VARDAKASTANIS
Līdzziņotāja:	Judith VORBACH

Plenārsesijas lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializēta nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	23.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/0/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Instruments Next Generation EU (NGEU) ir ne tikai balstīts uz dalībvalstu solidaritāti, bet arī simbolizē faktu, ka dalībvalstīm ir kopīgs nākotnes redzējums. Tā uzticību vairojošā ietekme jau ir palīdzējusi samazināt dziļas krīzes iespējamību dažās valstīs, un tā pozitīvā iedarbība pilnībā izpaudīsies tad, kad sāksies faktiskie izdevumi. EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienībai tik īsā laikā ir izdevies izveidot un ieviest šādu plaša tvēruma mehānismu, tomēr EESK arī prasa pielikt visas pūles, lai to pilnveidotu un novērstu iespējamās nepilnības.

1.2.

Kopumā EESK atbalsta uz labklājību orientētu ekonomikas un sociālo politiku, kurā par prioritāti ir noteikta cilvēku labklājība un neviens netiek atstāts novārtā. Šajā atzinumā pievēršamies veidiem, kā kohēzijas politika un NGEU, galvenokārt ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) (1) pamatiniciatīvu, ierosina novērst nevienlīdzību. NGEU faktiski veicinās augšupēju konverģenci dalībvalstu starpā un varētu arī paplašināt fiskālo telpu sociālās politikas pasākumiem. Tomēr turpmāko gadu lielais uzdevums būs apjoms un veids, kā, izmantojot NGEU, cīnīties pret nevienlīdzību valstu iekšienē un nelīdzsvarotību reģionu starpā.

1.3.

Milzīga nevienlīdzības problēma pastāvēja jau pirms Covid-19 pandēmijas. Krīze ir vēl vairāk izgaismojusi un saasinājusi šīs ilgstošās atšķirības mūsu sabiedrībā, tostarp ienākumu un bagātības nevienlīdzīgo sadali un nevienlīdzīgo piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai. Šie nevienlīdzības aspekti atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un invaliditātes, kā arī starp reģioniem, nozarēm un profesijām. Pandēmija ir nesamērīgi skārusi sievietes un jauniešus. Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 ir bijusi vistrūcīgāko personu vidū, kas savukārt var negatīvi ietekmēt viņu ienākumus. Nabadzīgākiem cilvēkiem ir arī mazāk iespēju strādāt tāldarbu, un tas ir izrādījies būtisks darbvietu zaudēšanas faktors.

1.4.

Eiropas Savienībai būtu jāizmanto NGEU pavērtā vienreizējā izdevība, lai novērstu trūkumus sociālajā, ekonomikas un vides politikā un īstenotu uz labklājību orientētu pieeju. EESK atzinīgi vērtē to, ka visos sešos ANM pīlāros ir iekļauti sociālie mērķi, it īpaši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis, un ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) novērtēšanas kritērijos ir iekļauta to sociālā ietekme. Dalībvalstīm pamatoti ir arī jāsniedz paskaidrojums, kā NANP veicinās dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Tomēr EESK uzskata, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un NGEU kopumā ir ievērojami vairāk jākoncentrējas uz taisnīgu sadali un šī sadale jāprecizē.

1.5.

Lai nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos nodrošinātu spēcīgāku sociālo dimensiju, EESK ierosina Komisijai izstrādāt ne tikai metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā paredzēts ANM regulas 29. panta 4. punktā, bet arī metodiku šajos plānos ierosināto strukturālo reformu sociālās ietekmes novērtēšanai. Šajā kontekstā ir ļoti apšaubāmi tas, ka deleģētais akts, kurā būs sniegtas specifikācijas attiecībā uz sociālo dimensiju, būs pieejams tikai pēc NANP izstrādes un pat pēc to apstiprināšanas.

1.6.

Viens no lielākajiem uzdevumiem ir nodrošināt kohēzijas politikas un NGEU, it īpaši ANM un REACT-EU, saskaņotību un sinerģiju. Programmu īstenošanā ir svarīgi gan izvairīties no pārklāšanās un neskaidrībām, gan vienlaikus ir būtiski nodrošināt arī to, lai programmas nebūtu savstarpēji pretrunīgas un neradītu savstarpēji nelabvēlīgu ietekmi. Turklāt tas, ka ANM finansējumu – ņemot vērā spiedienu uz ātru apguvi – varētu noteikt par prioritāru salīdzinājumā ar kohēzijas politiku, var samazināt uzmanību un spējas, kas tiktu veltītas 2021.–2027. gada kohēzijas politikas finansējuma plānošanai un īstenošanai, un tas var radīt turpmāku kavēšanos un problēmas kohēzijas resursu apguvē.

1.7.

EESK pauž bažas par to, ka kohēzijas politikas atšķirīgā juridiskā pamata dēļ (sk. 3.4. punktu) tajā iekļautie noteikumi par nevienlīdzības mazināšanu nav pienācīgi atspoguļoti noteikumos, kas reglamentē NGEU un ANM izmantošanu. Ir svarīgi, lai kohēzijas politikas sociālās dimensijas apmērs un skaidrība būtu paraugs NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismam. Turklāt kohēzijas politikas stingrie noteikumi par apspriešanos ar ieinteresētajām personām un it īpaši partnerības princips vismaz būtu jāuzskata ar ANM procedūru ceļvedi, lai efektīvi novirzītu ieguldījumus sociālās iekļaušanas pasākumiem un apkarotu nevienlīdzību.

1.8.

Tā kā līdzekļu izmaksa ir atkarīga no konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas, ir vēl jo svarīgāk reformēt Eiropas pusgadu, tostarp standartu obligāto minimumu attiecībā uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā norādīts EESK rezolūcijā par organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu ANP procesos (2). Saistībā ar kohēzijas politiku, NGEU un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem EESK stingri iesaka detalizēti pievērsties visiem dažādajiem nevienlīdzības aspektiem un centieniem panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī cieši sekot līdzi tam, kā līdzekļi ir izlietoti.

1.9.

EESK turklāt aicina NGEU instrumentā un NANP novērtējumā sistemātiski integrēt Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sociālo rezultātu pārskatu. Šīs integrācijas ietvaros ir jāpārliecinās, ka NGEU ir pielāgots pienācīgu darbvietu radīšanai. Tādēļ ANM līdzekļu izmaksa uzņēmumiem būtu jāpiesaista konkrētiem kritērijiem, piemēram, koplīgumu piemērošanai vai augstas kvalitātes darbvietu nodrošināšanai, balstoties uz valsts tiesību aktiem un regulējumu, kas izriet no valsts sociālo partneru nolīguma. Ir jānodrošina, ka gan atveseļošanas, gan zaļās un digitālās pārkārtošanās sniegtās priekšrocības var izmantot visi Eiropas Savienībā dzīvojošie cilvēki.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

ES jau ilgu laiku ir paļāvusies uz savu kohēzijas politiku un it īpaši uz tādiem fondiem kā Reģionālās attīstības fonds un Sociālais fonds, lai mazinātu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs. Covid-19 pandēmija 2020. gadā izraisīja ārkārtēju sistemātisku un ekonomisku satricinājumu un tik ļoti saasināja pašreizējo nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm, ka tikai kohēzijas fondi vien nespēja to novērst. Tādēļ tika izveidota jauna finansēšanas iniciatīva Next Generation EU (NGEU) – atveseļošanas pasākumu kopums 750 miljardu EUR apmērā, kas tiks sadalīts starp dalībvalstīm.

2.2.

NGEU pamatā ir ne tikai dalībvalstu solidaritāte, bet tas ir arī būtisks Eiropas integrācijas procesa pavērsiens, tostarp, piemēram, paredzot parādu kopīgošanu, kas nozīmē kopīgi emitēt obligācijas un kolektīvi uzņemties parādu. NGEU uzticību vairojošā ietekme jau ir palīdzējusi samazināt dziļas krīzes iespējamību dažās valstīs, un tā pozitīvā iedarbība pilnībā izpaudīsies tad, kad sāksies faktiskie izdevumi. Pateicoties šā instrumenta stimulējošajai ietekmei uz ekonomikas izaugsmi, tas palīdzēs samazināt bezdarbu. Paredzams, ka ilgtermiņā NGEU ievērojami veicinās vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju. EESK uzskata, ka NGEU ir unikāla iespēja stiprināt Eiropas sociālo modeli un veidot konkurētspējīgu un integrētu Eiropas Savienību, veicinot ātru, taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu. Beigās visas dalībvalstis varētu kļūt par neto saņēmējām (3). Visbeidzot EESK uzskata, ka Eiropas fondi ir ne tikai skaitļi, mērķi un termiņi, bet simbolizē arī faktu, ka ES dalībvalstīm ir kopīgs nākotnes redzējums.

2.3.

ANM ir NGEU centrālais elements, kas paredz, ka ES dalībvalstu veikto reformu un ieguldījumu atbalstam ir pieejami 672,5 miljardi euro aizdevumu un dotāciju veidā. Mehānisma mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas valstu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām.

2.3.1.

Tas ir strukturēts, balstoties uz sešiem pīlāriem, kas ietver ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; veselības un sociālās jomas noturību; un uz politiku nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem. Dalībvalstīm ir jāveicina sinerģija un cieša koordinācija starp nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem un kohēzijas politikas plānošanu. Turklāt ar NANP būtu efektīvi jārisina Eiropas pusgadā tiešā veidā neapzinātās problēmas, ko rada arvien atšķirīgākas ekonomiskās norises un dažādie atveseļošanas ceļi. Īpaši svarīgi ir konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kas attiecas uz 2019. un 2020. gadu.

2.4.

NGEU ietver ne tikai ANM, bet arī Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), kam piešķirti 47,5 miljardi EUR. Tā ir jauna iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt reaģēšanas pasākumus krīzes situācijās un krīzes seku novēršanas pasākumus, ko īsteno, izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un Papildināto Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Tomēr salīdzinājumā ar citiem pasākumiem pieejamais budžets ir diezgan neliels. Tāpēc šī iniciatīva var tikai ierobežotā veidā veicināt zaļu, digitālu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu. REACT-EU līdzekļi būs pieejami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).

2.5.

Turklāt dalībvalstīm tiks piešķirti kopumā 377,8 miljardi EUR no 2021.–2027. gada plānošanas perioda kohēzijas programmām. Šo summu piešķirs caur šādiem fondiem:

—	Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), kura mērķis ir koriģēt attīstības nelīdzsvarotību starp reģioniem;

—	Kohēzijas fondu, kas atbalsta ES projektus, kuri saistīti ar Eiropas transporta tīklu un vides infrastruktūru, un projektus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā;

—	Eiropas Sociālo fondu (ESF) un

—	jaunizveidoto Taisnīgas pārkārtošanās fondu

3. Papildināmība, sinerģija un nepilnības starp ANM un kohēzijas politiku

3.1.

Kopumā EESK atbalsta uz labklājību orientētu ekonomikas un sociālo politiku, kurā par prioritāti ir noteikta cilvēku labklājība un neviens netiek atstāts novārtā. Nozīmīgiem politikas mērķiem cita starpā jābūt ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, dzīves kvalitātei un nevienlīdzības mazināšanai. EESK aicina šos mērķus integrēt dažādās politikas jomās, tostarp nodokļu, darba tirgus, rūpniecības un monetārajā politikā. Eiropas pusgadā, ekonomikas pārvaldības satvarā un daudzgadu finanšu shēmā ir ļoti ieteicams lielāku uzmanību pievērst pieaugošās nevienlīdzības problēmas risināšanai. Šajā atzinumā pievēršamies veidiem, kā kohēzijas politika un NGEU, galvenokārt ar ANM pamatiniciatīvu, ierosina novērst šo nevienlīdzību.

3.2.

NGEU bruto līdzekļu izmaksa nav balstīta uz ļoti skaidriem kritērijiem. Tādējādi ir ļoti iespējams, ka NGEU ļaus ES vājākajām ekonomikām ātrāk atgūties un sniegt ieguldījumu augšupējā reālā konverģencē, ko EESK vērtē ļoti atzinīgi. Tomēr nav īsti skaidrs, cik lielā mērā un kādā veidā ar NGEU palīdzību ir jācīnās pret nevienlīdzību valstu iekšienē un pret nelīdzsvarotību reģionu starpā. Jebkurā gadījumā kohēzijas politikas un NGEU pārklāšanās nozīmē, ka ir ļoti iespējama pat negatīva ietekme.

3.2.1.

Svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus sociālajā un nodarbinātības politikā, un NGEU noteikumos būtu jāparedz prasība īstenot attiecīgas reformas. EESK norāda uz saviem dažādajiem priekšlikumiem par to, kā valstīs novērst nevienlīdzību, piemēram, piesaistot publiskā iepirkuma sistēmu noteiktiem kritērijiem un izmantojot atbalsta programmas neaizsargātām grupām (piemēram, Garantiju jauniešiem). Šajā saistībā būtu jāveicina arī darbvietu kvalitāte un koplīgumu slēgšanas sistēmas.

3.2.2.

NGEU fondu sniegtais atbalsts var mazināt spiedienu uz publiskajiem budžetiem un stiprināt fiskālo telpu it īpaši ar lielāku parādu apgrūtinātās valstīs, un to varētu izmantot arī sociālās politikas pasākumu uzlabošanai, lai mazinātu nevienlīdzību. Turklāt EESK iesaka analizēt faktorus, kuriem Covid-19 krīzes kontekstā ir bijusi nozīmīga loma publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanā dažās dalībvalstīs.

3.3.

Viens no lielākajiem uzdevumiem ir nodrošināt kohēzijas politikas un NGEU, it īpaši ANM un REACT-EU, saskaņotību un sinerģiju. Sākotnēji rodas iespaids, ka iesniegtajos un saskaņā ar ANM procesu publiskotajos nacionālos atveseļošanas un noturības plānos ANM un kohēzijas politikas programmām ir vairāki kopīgi mērķi (4). Tomēr šķiet, ka procesi, ko izmanto, lai noteiktu ieguldījumu jomas, ievērojami atšķiras, radot jautājumu, vai abi var darboties saskaņoti. Programmu īstenošanā ir svarīgi izvairīties no pārklāšanās un neskaidrībām, un vienlaikus ir būtiski nodrošināt arī to, lai programmas nebūtu savstarpējā pretrunā un neradītu savstarpēji nelabvēlīgu ietekmi. Kohēzijas politikas principi ar tās stingrajiem noteikumiem par apspriešanos ar ieinteresētajām personām būtu jāpārņem arī ANM procedūrās, lai ieguldījumus efektīvi novirzītu sociālās iekļaušanas pasākumiem.

3.4.

Kohēzijas politikai ir senas tradīcijas attiecībā uz līdzekļu un resursu stratēģisku iezīmēšanu sociālajiem mērķiem, kā arī partnerībām un obligātu uzraudzības komiteju izveidi, kuras projektu atlasē pārstāv plašu ieinteresēto personu loku un sociālos partnerus. Lai arī kvalitatīvu ieguldījumu nodrošināšanā šie principi ne vienmēr ir nekļūdīgi, to efektivitāte tomēr laika gaitā kopumā ir pierādīta, veicot revīzijas un ex post novērtējumus. Diemžēl, izstrādājot NANP, šī pārbaudītā prakse ir izmantota tikai daļēji. EESK aicina dalībvalstis pieņemt tādu praksi kā uzraudzības komiteju izveide NANP īstenošanas posmā. Uzraudzības komitejās būtu jāiekļauj sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

3.5.

Ja aplūkojam jaunāko Kopīgo noteikumu regulu (KNR) (5), kas reglamentē to, kā tiek izmantoti Kohēzijas fondi, tad noteikumi, kas nosaka, vai darbības ir tiesīgas saņemt finansējumu, ir diezgan skaidri. Piemēram, 73. pantā teikts, ka “darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti un dzimumu līdztiesību”. EESK pauž bažas par to, ka tās atšķirīgā juridiskā pamata dēļ (sk. 3.4. punktu) kohēzijas politikā nostiprinātie noteikumi par nevienlīdzības mazināšanu nav pienācīgi atspoguļoti noteikumos, kas reglamentē NGEU un ANM izmantošanu. Ir svarīgi, lai kohēzijas politikas sociālās dimensijas apmērs un skaidrība būtu paraugs NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismam.

3.6.

Runājot par partnerības principu, 8. pantā ir teikts, ka “attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu dalībvalstis katra organizē un īsteno visaptverošu partnerību”, kura ietver “attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija”. Regulas pielikumā iekļautie veicinošie nosacījumi arī stingri precizē, ka ES finansējums nedrīkst atbalstīt cilvēku segregāciju institucionālās aprūpes iestādēs.

3.7.

Tāpat kā kohēzijas politikā, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir skaidri minēta arī ANM darbības jomā un mērķos. Tomēr, tā kā NGEU pamatā ir ārkārtas situācijām domātais LESD 122. pants par neparedzētām un nopietnām ekonomiskajām grūtībām, tā galvenais princips ir solidaritāte. Savukārt ANM pamatā ir LESD 175. pants, kas nozīmē, ka kohēzijas mērķim vajadzētu būt atspoguļotam nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (6). NANP vāja teritoriālā dimensija var potenciāli ietekmēt kohēzijas politiku un teritoriālo kohēziju, tostarp iekšējo atšķirību mazināšanu, vietējā un reģionālā līmeņa lomu un daudzlīmeņu pārvaldības principu.

3.8.

Īpašas bažas saistībā ar pārklāšanos raisa kohēzijas politikas un ANM pārklāšanās vairākās jomās, tostarp zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Turklāt, ņemot vērā ANM ietverto dažādo tematisko jomu plašumu, ir grūtāk noteikt skaidru ievirzi un nodrošināt koordināciju ar kohēzijas politikas pasākumiem, jo kohēzijas politikā ir vērojama dažādu avotu norobežošana, un tas ir ārkārtīgi svarīgi turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir tik svarīgi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības īstenotu uzraudzību un tās līdzdalību.

3.9.

Tas, ka ANM finansējumu – ņemot vērā spiedienu uz ātru īstenošanu/apguvi (piemēram, ārkārtas raksturs, īsāks cikls un NANP saspringtais grafiks) – varētu noteikt par prioritāru salīdzinājumā ar kohēzijas politiku, var samazināt uzmanību un spējas, kas tiktu veltītas 2021.–2027. gada kohēzijas politikas finansējuma plānošanai un īstenošanai, un tas var radīt turpmāku kavēšanos un problēmas kohēzijas resursu apguvē.

3.10.

Pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri ir nenogurstoši strādājuši, lai Kopīgo noteikumu regulā (KNR), kura reglamentē Kohēzijas fondu finansējuma, kā arī cita ES finansējuma izmantošanu, nodrošinātu precīzu formulējumu. Regulā 2021.–2027. gadam ir skaidri noteikts, kā resursi būtu jāizmanto, lai veicinātu marginalizēto grupu sociālo iekļaušanu, nevis tās vēl vairāk nošķirtu. Tajā arī izklāstīti skaidri noteikumi par pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanu ES finansēto darbību atlasē, pārvaldībā un uzraudzībā. Tas ir ievērojamā pretrunā ar ANM. 18. panta 4. punkta q) apakšpunktā ir tikai noteikta prasība valsts iestādēm, ka tām jāsniedz apspriešanās procesa kopsavilkums. Tas, ka trūkst detalizētāku tiesību normu par sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, praksē ir radījis situāciju, ka no dalībvalstu puses sabiedriskā apspriešana ir pilnīgi neatbilstoša, pārredzamības līmenis ir ļoti vājš un daudzas dalībvalstis vispār nenodrošina NANP projektu publisku pieejamību.

3.10.1.

EESK saprot, ka laikposms starp NGEU apstiprināšanu un NANP iesniegšanas termiņu bija īss. Komiteja tomēr uzskata, ka dalībvalstīm būtu vajadzējis pilnībā un jēgpilni apspriesties ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem, lai, izmantojot to atbalstu, būtu vieglāk izstrādāt kvalitatīvus NANP, nevis uzskatīt to par slogu, kam daudzas dalībvalstis izvēlējās pretoties.

3.11.

Izstrādes posmā īstenotas publiskas kontroles neesamība ir radījusi bažas par to, ka dalībvalstis izmantos ANM, lai apietu noteikumus, kas tām liedz izmantot kohēzijas fondus noteiktiem ieguldījumu veidiem. Tas jau ir pierādījies dažos no tiem nedaudzajiem NANP projektiem, kas darīti pieejami sabiedrībai, un tas it īpaši attiecas uz noteikumiem par ieguldījumiem sociālās iekļaušanas atbalstam. KNR izklāstītie noteikumi, it īpaši tās veicinošie nosacījumi, tika ieviesti pēc pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pieprasījuma. Ja nav jāpierāda, ka pasākumos, ko paralēli finansē arī no ANM, tiks ievēroti KNR stingrie principi (lai šos pasākumus varētu apstiprināt), mums ir daudz mazāka pārliecība, ka šie principi tiks ievēroti. Lai arī jāatzīst, ka ar pašu KNR ne vienmēr ir izdevies novērst līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, regula vismaz sniedz pamatu apstrīdēt vai pieprasīt apturēt finansējumu, kas neatbilst veicinošajiem nosacījumiem. Attiecībā uz ANM joprojām nav skaidrības par spēju apstrīdēt vai apturēt līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

3.12.

EESK kritizē to, ka daudzu NANP izstrādē nav ticis ievērots partnerības princips. EESK uzskata, ka partnerības principam un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai ir būtiska nozīme efektīvā politikā un līdzatbildībā. Partnerības princips ir daļa no kohēzijas politikas DNS. Ir zināmi labi piemēri par iedzīvotāju, vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību. Lai īstenotu un, iespējams, pārstrādātu NANP, būtu jāievieš vērienīgāka sistēma apspriedēm ar ieinteresētajām personām, par paraugu ņemot partnerības principu. Attiecībā uz vietējiem jautājumiem daudzus projektu piemērus visā ES sniedz sabiedrības virzītas attīstības stratēģijas (SVVA), integrēti teritoriālie ieguldījumi pilsētās, inovatīvas pilsētvides darbības un Interreg pārrobežu sadarbība, un tas būtu jāatspoguļo arī NANP īstenošanā.

4. Cīņa pret nevienlīdzību, izmantojot kohēzijas politiku, Next Generation EU un ANM

4.1.

Politikas veidotāji joprojām saskaras ar augstu nenoteiktības līmeni attiecībā uz pandēmijas attīstības gaitu. Vairākās valstīs izaugsmes prognozes laikposmam no 2019. līdz 2023. gadam ir koriģētas uz leju. Eiropas Savienībā būs ievērojamas un aizvien lielākas izaugsmes atšķirības, ko lielā mērā var izskaidrot ar pandēmijas atšķirīgo ietekmi uz dažādām ekonomikas nozarēm. Piemēram, smagi cietušas ir valstis ar plašu tūrisma nozari, kā arī mākslas un izklaides, tirdzniecības, ceļošanas un izmitināšanas, mazumtirdzniecības un transporta nozares (7).

4.1.1.

Turklāt pandēmija ir saasinājusi ilgstošās atšķirības mūsu sabiedrībā, tostarp nevienlīdzību ienākumu un bagātības sadalē, nevienlīdzību piekļuvē veselības aprūpei un izglītībai un atšķirības pakļautībā vides kaitējuma ietekmei, kā arī radījusi sociālu un finansiālu atstumtību. Piemēram, Vācijā ilgtermiņa bezdarbnieku skaits palielinājās līdz vairāk nekā 1 miljonam. Darbu zaudēja galvenokārt tie darba ņēmēji, kuru darba apstākļi ir nestabili, jo bezdarbnieku skaits šādu darba ņēmēju vidū ir palielinājies par 40 %, un no tiem lielākā daļa ir jaunieši un sievietes. Vispārīgi, nevienlīdzība atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa, kā arī starp reģioniem, nozarēm un profesijām. No veselības krīzes sekām visvairāk cieš neaizsargātās grupas, piemēram, personas ar invaliditāti un migranti.

4.2.

Kopumā recesijas ietekmē ienākumu zaudējumi, visticamāk, vairāk ietekmēs trūcīgākos, nevis bagātākos cilvēkus. Tomēr, sākoties ekonomikas augšupejai, nabadzīgākie cilvēki nebūs pirmie, kas atgūsies, un tas nozīmē, ka, piemēram, finanšu krīzes izraisītā sociālā nevienlīdzība var būt jūtama gadu desmitiem. Pašreizējās krīzes izraisītais nevienlīdzības pieaugums pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ varētu būt vēl straujāks. Ir redzams, ka visaugstākā saslimstība ar Covid-19 ir vistrūcīgāko personu vidū, kas savukārt var negatīvi ietekmēt viņu ienākumus. Nabadzīgākiem cilvēkiem ir arī mazāk iespēju strādāt tāldarbu, un tas ir izrādījies būtisks darbvietu zaudēšanas faktors.

4.2.1.

Turklāt īpaši smagi cietušas nozares, kurās galvenokārt strādā darba ņēmēji ar zemiem ienākumiem (piemēram, restorāni, ceļojumi, izklaide) (8). Tā kā pandēmija paātrināja automatizāciju un digitalizāciju, tostarp mākslīgā intelekta attīstību, pieauga pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka, savukārt mazkvalificēti darba ņēmēji izkrita no darba tirgus (9). Ir arī ļoti iespējams, ka ilgstošam bezdarbam būs ilgstoša ietekme, piemēram, prasmju zudums, kas varētu kavēt šo cilvēku reintegrāciju darba tirgū. Turklāt skolu un augstskolu slēgšana visvairāk skāra neaizsargātākos sabiedrības slāņus.

4.3.

EESK vēlas uzvērt, ka līdztekus ietekmei uz materiālo labklājību pandēmija ir atstājusi nesamērīgi lielu ietekmi uz cilvēku drošību un viņu pamattiesību izmantošanu. Nav noslēpums, ka veselības un aprūpes iestādes kļuva par “karstajiem punktiem” infekcijām un daudziem nāves gadījumiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti vidū.

4.3.1.

Pārslogotās slimnīcas dažās dalībvalstīs ieviesa arī šķirošanas sistēmu, lai noteiktu, kuram būtu un kuram nebūtu atļauts saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Dažos gadījumos radās nopietna diskriminācija. Vecums un invaliditāte tika izmantoti, lai pamatotu pacientu ārstēšanas atteikumu, skaidri atklājot prioritātes, pēc kurām valdības mēra savu dažādo iedzīvotāju vērtību. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas nekad neatkārtotos un lai neaizsargāti cilvēki netiktu uzskatīti par otrās šķiras pilsoņiem.

4.4.

EESK arī norāda, ka trūkst kvalitatīvu datu par bagātības sadali. Tomēr jau 2016. gadā Eiropas Centrālā banka savā Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojumā secināja, ka mājsaimniecību neto bagātības sadalījums eirozonā ir ļoti nevienmērīgs, jo turīgākajiem 10 % pieder 51,2 % no kopējās neto bagātības (10). Citas aplēses liecina par vēl nevienlīdzīgāku bagātības sadalījumu, norādot, ka 1 %, ko veido bagātākās mājsaimniecības, pieder līdz 32 % no kopējās bagātības. Ļoti iespējams, ka Covid-19 vēl vairāk padziļinās labklājības nevienlīdzību. Kopumā šķiet, ka pandēmija radījusi ietaupījumu pieaugumu. Tomēr mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir samazinājušas savus izdevumus mazākā mērā nekā personas ar augstiem ienākumiem. Ņemot vērā nepieciešamību apmierināt iztikas vajadzības, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem pirmskrīzes līmenī atgriezās ātrāk nekā personas ar augstākiem ienākumiem (11).

4.5.

Pandēmija ir nesamērīgi skārusi sievietes. Attiecībā uz sievietēm pastāvēja lielāka iespēja, ka vairāku ieganstu dēļ viņas var tikt atlaistas no darba, spiestas ņemt piespiedu atvaļinājumu vai saīsināt oficiālo darba laiku. Sievietes ir vairāk pārstāvētas noteiktās profesijās, kuras ierobežojumi skāra vissmagāk, un lielākai daļai bija nepilna darba laika vai alternatīvi darba līgumi. Uzņēmumi vairāk ir centušies aizsargāt darba ņēmējus ar pastāvīgiem darba līgumiem. Turklāt sievietes pameta darbu vai saīsināja darba laiku sakarā ar bērnu aprūpes pienākumu palielināšanos, ko izraisīja skolu slēgšana. Turklāt pandēmija pastiprināja dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz neapmaksātu mājsaimniecības darbu (12).

4.6.

NGEU ir paredzēts kā viens no galvenajiem ES instrumentiem krīzes negatīvās sociālās ietekmes mazināšanai, sociālās noturības stiprināšanai un nodarbinātības veicināšanai. Tomēr tā panākumi ir atkarīgi no tā īstenošanas. Ir svarīgi, lai dažādie resursi tiktu izlietoti efektīvi un savlaicīgi, lai varētu panākt atlabšanu. Turklāt efektīva resursu izmantošana radīs arī uzticēšanās gaisotni starp dalībvalstīm. Kopumā būs svarīgi, lai NGEU tiktu izmantots ne tikai tam, lai turpinātu veikt jau pirms pandēmijas plānotos ieguldījumus, bet arī tam, lai ļoti skaidri ieviestu tādas reformas, kas palīdzētu novērst Covid-19 smagākās ietekmes uz sabiedrību atkārtošanos.

4.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka sociālie mērķi, it īpaši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis, ir iekļauti tā sešos pīlāros un ka atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanas kritērijos ir ietverta šo plānu sociālā ietekme, un dalībvalstīm ir jāpaskaidro, kā ANP veicina dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Tomēr EESK pauž bažas par to, ka sociālā dimensija NANP nav pietiekami pārstāvēta un ka daži pasākumi tiek dēvēti par “sociāliem”, lai gan tie neveicina regulā noteikto sociālo mērķu sasniegšanu. Līdz šim šķiet maz ticams, ka NANP efektīvi novērsīs sociālās atšķirības. Lai ikvienā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā nodrošinātu spēcīgu sociālo dimensiju, EESK ierosina Komisijai izstrādāt ne tikai metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā paredzēts ANM regulas 29. panta 4. punktā, bet arī metodiku plānos ierosināto strukturālo reformu sociālās ietekmes novērtēšanai. Turklāt ir vēl vairāk jākoncentrējas uz taisnīgu sadali un šī sadale jāprecizē.

4.8.

ANM būtu jāizmanto reformām, lai palīdzētu dalībvalstīm atgūties no pandēmijas ietekmes. EESK aicina pirmām kārtām novirzīt ieguldījumus tām grupām, kuras Covid-19 ir skārusi vissmagāk, un būtu jāizdara atziņas attiecībā uz jomām, kurās cilvēki šīs veselības krīzes laikā ir cietuši visvairāk. Īpaši ieguldījumi būtu jānovirza uz palīdzību cilvēkiem atgriezties kvalitatīvā nodarbinātībā, it īpaši sievietēm, jauniešiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru īpatsvars sabiedrībā kopumā, visticamāk, pieaugs. Visbeidzot ir jānodrošina pensiju sistēmu ilgtspēja.

4.8.1.

Ir obligāti jānostiprina sabiedrības veselības dienesti un publiskā aprūpe, it īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Covid-19 krīzes laikā ir atklāti nopietni trūkumi. EESK uzskata, ANM ir unikāla iespēja dalībvalstīm reformēt šāda veida pakalpojumus, kā arī radīt cilvēkiem individualizēta atbalsta piedāvājumu viņu kopienā, tostarp personīgas palīdzības piedāvājumu un atbalstu mājās.

4.9.

Turklāt ir jāpārliecinās, ka NGEU ir pielāgots pienācīgai darbvietu radīšanai. EESK iesaka īstenot tādu politikas pieeju, kas jau ir pārbaudīta Eiropas struktūrfondu gadījumā, proti, ANM līdzekļu izmaksu piesaistīt noteiktiem kritērijiem. Piemēram, uzņēmumiem būtu jāsaņem ANM resursi tikai tad, ja tie piemēro koplīgumus vai nodrošina augstas kvalitātes darbvietas, balstoties uz valsts tiesību aktiem un regulējumu, kas izriet no valsts sociālo partneru nolīguma, piekrīt samazināt nestabilu darbvietu skaitu (piemēram, terminētus līgumus, pagaidu nodarbinātību, ko vienpusēji uzspiež darba devējs) vai ja tiem ir spēcīgas institūcijas kopīgai lēmumu pieņemšanai.

4.10.

Vēl ir jānodrošina deleģētie akti par atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu un par metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, tostarp par bērniem un jauniešiem. EESK nepārprotami atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai “nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz grafiku deleģēto aktu apstiprināšanai”, kā arī “šo deleģēto aktu ātru apstiprināšanu pirms vasaras pārtraukuma” (13). Ir ļoti apšaubāmi tas, ka specifikācijas, kas attiecas uz sociālajām dimensijām, būs pieejamas tikai pēc NANP izstrādes un pat pēc to apstiprināšanas.

4.11.

Diemžēl trūkst arī īpaša nosacījuma par noteikta ANM resursu apjoma izmantošanu sociālajiem projektiem. Faktiski nav skaidrs, cik liela izdevumu daļa ir tieši saistīta ar sociālajiem mērķiem, taču tā šķiet diezgan maza. EESK pieprasa skaidru ziņojumu par to izdevumu un projektu īpatsvaru un struktūru, kuri atbilst sociālajiem mērķiem kopumā un it īpaši sociālās kohēzijas mērķim. Ir arī jānodrošina, ka zaļie un digitālie ieguldījumi un visi pārējie NGEU izdevumi tiek īstenoti, ievērojot sociālās ilgtspējas mērķi. Arī šajā gadījumā ir vajadzīgs skaidrāks priekšstats par plānotajiem ieguldījumiem.

4.12.

ANP atkarība no Eiropas pusgada procesa, konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un nosacījumiem ir problemātiska, jo pēdējos gados ir bijuši vairāki strīdīgi ieteikumi, piemēram, attiecībā uz veselības jomas izdevumiem vai pensijām. Tā vietā, lai ANM sasaistītu ar Eiropas pusgadu, piemērotāk būtu bijis skaidri iezīmēt līdzekļus, to izmantojot kā stingru nosacījumu, kas nodrošina ES līdzekļu efektīvu apguvi. Tā kā līdzekļu izmaksa ir atkarīga no konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas, ir vēl jo svarīgāk reformēt Eiropas pusgadu, tostarp standartu obligāto minimumu attiecībā uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā norādīts EESK rezolūcijā par organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu ANP procesos (14). Ir vajadzīga arī valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta efektīva iesaiste.

4.12.1.

Saistībā ar kohēzijas politiku, NGEU un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem EESK stingri iesaka detalizēti pievērsties visiem dažādajiem nevienlīdzības aspektiem un centieniem panākt ilgtspējīgu, noturīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī cieši sekot līdzi tam, kā līdzekļi ir izlietoti. Jānodrošina, ka ieguvumi, ko sniedz gan atveseļošana, gan zaļā un digitālā pārkārtošanās, tiek visiem eiropiešiem, vienlaikus neaizmirstot, ka jāveic darbs, lai cīnītos pret digitālo atstumtību un enerģētisko nabadzību, ko pārkārtošanās varētu vēl vairāk saasināt.

4.12.2.

EESK atzinīgi vērtē koncentrēšanos uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sociālo rezultātu pārskatu Eiropas pusgada procesā un līdz ar to – arī koncentrēšanos uz NGEU. Tomēr EESK īpaši aicina tos sistemātiski integrēt NGEU instrumentā un NANP novērtēšanā. EESK īpaši norāda uz Portu augstākā līmeņa sanāksmes pozitīvo signālu, ka labklājības mērīšanai būtu vajadzīgi plašāki rādītāji nekā tikai IKP. NGEU ir jāvērtē, ne tikai pamatojoties uz tā mijiedarbību ar Eiropas pusgadu; tas ir uzskatāms arī par teritoriālās un sociālās kohēzijas un attiecīgo programmu īstenošanas instrumentu.

4.13.

Kopumā EESK aicina Eiropas Savienību izmantot NGEU pavērto vienreizējo izdevību, lai paātrinātu un veicinātu tik ļoti nepieciešamās strukturālās reformas un novērstu trūkumus sociālajā, ekonomikas un vides politikā, kā arī īstenotu uz labklājību orientētu pieeju. Ņemot vērā fondu ilgtermiņa ietekmi un izmantošanu, EESK iesaka panākt konsensu starp politiskajām partijām, sociālajām ieinteresētajām personām, uzņēmējiem, arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, lai šī izdevība tiktu izmantota pēc iespējas lielākā mērā. EESK uzskata, ka Eiropas fondi ir ne tikai skaitļi, mērķi un termiņi, bet tie arī simbolizē faktu, ka ES dalībvalstīm ir kopīgs nākotnes redzējums.

Briselē, 2021. gada 23. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(2) Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne? – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.)

(3) The nonsense of Next Generation EU net balance calculations, Bruegel.

(4) Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Komisija.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(6) Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Komisija.

(7) The great COVID-19 divergence: managing a sustainable and equitable recovery in the European Union, Bruegel.

(8) WP-2021-06_30032021.pdf.

(9) Stantcheva_covid19_policy.pdf.

(10) Eiropas Centrālā banka, The Household Finance and Consumption Survey: results from the second wave, Nr. 18 / 2016. gada decembris.

(11) Stantcheva_covid19_policy.pdf.

(12) Stantcheva_covid19_policy.pdf.

(13) Priekšlikums rezolūcijai par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu.

(14) Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne? Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/9

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mediju brīvības un daudzveidības nodrošināšana Eiropā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 517/02)

Ziņotājs:

Christian MOOS

Plenārsesijas lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)	223/2/8

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Mediju brīvība, tostarp žurnālistu drošība un aizsardzība, un mediju plurālisms ir liberālās demokrātijas pamats, kā ES Līgumos vienojušās visas dalībvalstis.

1.2.

Lai gan Eiropa kopumā joprojām ir pasaules daļa, kurā ir brīvi un daudzveidīgi mediji, notikumi Eiropas Savienībā ir satraucoši. Dažas ES dalībvalstis vairs nav liberāli demokrātiskas valstis, jo tiecas pakļaut neatkarīgus medijus politiskai kontrolei un aktīvi ierobežo mediju daudzveidību.

1.3.

Mediju brīvības apdraudējums un mediju plurālisma mazināšanās nav tikai dažu dalībvalstu problēma, bet gan vispārēja tendence visā ES. Visām dalībvalstīm steidzami jāveic pasākumi mediju brīvības un plurālisma saglabāšanai.

1.4.

Tā kā dažas dalībvalstis nevēlas īstenot nepieciešamos pasākumus, ES iestāžu pienākums ir nodrošināt Eiropas vērtību ievērošanu un garantēt liberālas demokrātijas un tiesiskuma darbību visās ES dalībvalstīs.

1.5.

Galvenie uzdevumi ir žurnālistu drošības, aizsardzības un neatkarības nepārtraukta garantēšana visās dalībvalstīs, neatkarīgu mediju aizsardzība no politiskas ietekmes un pasākumi, kuri vērsti pret mediju plurālisma samazināšanu politiskas patvaļas un ekonomisku apsvērumu ietekmē.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Komisijas ziņojumu un iniciatīvu plašo klāstu (1); tomēr tā uzsver, ka galvenais turpmākais uzdevums ir panākt konkrētus uzlabojumus attiecībā uz mediju brīvību un plurālismu valstu līmenī, kā uzsvērts partnerorganizāciju 2021. gada ziņojumā Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platformai (2).

1.7.

EESK aicina Komisiju nekavējoties izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (3) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, lai novērstu akūto apdraudējumu mediju brīvībai un plurālismam dažās dalībvalstīs.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānu ierosināt pasākumus žurnālistu drošības palielināšanai un uzsver, ka ir nepieciešams juridiski aizliegt stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP).

1.9.

EESK aicina Komisiju padarīt pārredzamākus un taisnīgākus publiskos iepirkumus mediju nozarē un publiskā sektora atbalstu mediju uzņēmumiem.

1.10.

EESK stingri atbalsta Komisijas plānu attiecībā uz “Eiropas mediju brīvības aktu”, kura mērķis ir nodrošināt Komisiju ar efektīviem juridiskiem instrumentiem mediju brīvības un mediju plurālisma īstenošanai kopējā tirgū.

1.11.

EESK uzskata, ka objektīvs publiskā sektora atbalsts mediju uzņēmumiem ir ieguldījums kvalitatīvā žurnālistikā, jo neatkarīgi un objektīvi sabiedriskās apraides uzņēmumi ir neaizstājams ieguldījums mediju daudzveidībā.

1.12.

EESK ierosina izveidot pilnīgi neatkarīgu Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju.

1.13.

EESK uzsver, ka ir svarīgi turpināt attīstīt mediju lietotprasmi, un atbalsta priekšlikumu izveidot Eiropas aģentūru nolūkā ES iedzīvotāju vidū uzlabot mediju lietotprasmi, izmantojot izglītības programmas.

2. Mediju brīvība un daudzveidība kā demokrātijas priekšnoteikums

2.1.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 10. panta 1. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta 1. punktā garantētas tiesības meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez publisko iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām. Minētās informācijas brīvības nodrošināšanā būtiska nozīme ir mediju neatkarībai un daudzveidībai.

2.2.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta 2. punktā paredzētā mediju brīvība un plurālisms ir arī demokrātijas priekšnoteikums. Šie principi ir jāievēro visos līmeņos, lai Savienības iedzīvotāji varētu efektīvi īstenot savas tiesības piedalīties tās demokrātiskajā dzīvē, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punktā.

2.3.

Daudzveidīga mediju vide līdztekus politiskajām partijām un pilsoniskajai sabiedrībai ir neaizstājams ieguldījums viedokļu un nodomu veidošanā demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.4.

Neatkarīgi mediji ir neaizstājams ieguldījums pārredzamības principa īstenošanā, kurš Savienības iestādēm un citām struktūrām ir saistošs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu.

2.5.

Pētnieciskie žurnālisti kā “ceturtā vara” veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas, kā arī privāto struktūru darbībām. Tādējādi viņi stiprina ievēlēto lēmumu pieņēmēju atbildību visos līmeņos.

2.6.

Dalībvalstis, kurās mediju brīvība vai daudzveidība ir ierobežota, nav demokrātiskas, un tās pārkāpj ES vērtības (LES 2. pants) un mērķus (LES 3. pants).

2.7.

Lai gan dažas ES dalībvalstis globālā mērogā joprojām ieņem vadošās pozīcijas mediju brīvības un daudzveidības garantēšanā, mediju brīvības apdraudējums un mediju plurālisma mazināšanās ES neskar tikai atsevišķas valstis, nelabvēlīgas tendences dažādā mērā ir vērojamas visā ES.

2.8.

Mediju brīvības un mediju plurālisma mazināšanās ES teritorijā apdraud tās spēju atbalstīt demokrātiju kaimiņvalstīs; nesenās krīzes dažās valstīs ir pierādījušas, ka tajās situācija mediju brīvības, mediju plurālisma un žurnālistu drošības ziņā ir vēl sliktāka.

2.9.

Dažas ES dalībvalstis vairs nav uzskatāmas par demokrātiskām, un pēdējo desmit gadu laikā virzība uz autokrātiju tajās ir bijusi straujāka nekā jebkur citur pasaulē. Mediju brīvības un daudzveidības ierobežošana ir šī procesa iezīme.

2.10.

Pandēmija ir paātrinājusi šīs tendences, vai arī tā ir izmantota mediju brīvības turpmāku ierobežojumu leģitimācijai.

2.11.

Organizācijas “Reportieri bez robežām” 2021. gada pasaules preses brīvības indekss, kā arī Freedom House gada ziņojumi par brīvību, medijiem un brīvību tīklā skaidri liecina, ka “ES cīnās par vērtību aizsardzību mājās” (4).

3. Mediju brīvības un daudzveidības apdraudējums

3.1. Žurnālistu apdraudējums

3.1.1.

Lai mediji varētu pildīt savus uzdevumus, žurnālistiem ir jāvar strādāt netraucēti un jābūt pārliecinātiem, ka ES un visas tās dalībvalstis viņiem kā indivīdiem nodrošina nepārtrauktu pilnīgu aizsardzību. Pašreiz tā vairs nenotiek.

3.1.2.

Kopš 2015. gada ES vismaz 16 žurnālisti ir nogalināti viņu darba gaitā vai tā rezultātā. Nedrīkstam aizmirst par Dafne Caruana Galizia, Giorgos Karaivaz, Ján Kuciak un viņa dzīvesbiedri Martina Kušnírová, Lyra McKee, Peter de Vries un viņu kolēģiem.

3.1.3.

Žurnālisti arvien biežāk tiek pakļauti vārdiskiem un fiziskiem uzbrukumiem, un jo īpaši protestu un demonstrāciju atspoguļošana kļūst arvien bīstamāka, jo apdraudējumu rada gan demonstrāciju dalībnieki, gan likumību un kārtību sargājošie spēki. Ar pandēmiju saistīto vairāk nekā simts gadījumu dēļ Eiropā apdraudējums ir sasniedzis jaunus apjomus (5).

3.1.4.

Dažās Eiropas valstīs, kas nav ES dalībvalstis, žurnālistu stāvoklis ir katastrofāls; krasā vēršanās pret neatkarīgajiem žurnālistiem Baltkrievijā ir ļoti satraucošs piemērs.

3.1.5.

Sociālie mediji un tajos vērojamā grupu dinamika pazemina aizskaršanas un draudu izteikšanas slieksni. Notiek dažas koordinētas kampaņas, kuru mērķis ir kavēt mediju vai atsevišķu žurnālistu darbu. Tas rada jautājumu par iespējamo nepieciešamību regulēt sociālo mediju platformas, neierobežojot pamatbrīvības.

3.1.6.

Pret žurnālistēm biežāk nekā pret viņu vīriešu dzimuma kolēģiem ir vērsti vārdiski un fiziski uzbrukumi, kā arī aizskaršana un draudi tiešsaistē, kas daudzos gadījumos izpaužas kā naids pret sievietēm, ir seksuāli pēc iedabas vai sievietes pazemojoši.

3.1.7.

Dažās dalībvalstīs dezinformācijas apkarošanas pasākumi un aizliegumi attiecībā uz neslavas celšanu ir izstrādāti tā, lai ar to palīdzību žurnālistiem varētu piemērot kriminālatbildību, tostarp brīvības atņemšanu vai pamatīgus naudas sodus.

3.1.8.

Pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu un žurnālistu apklusināšanai arvien biežāk tiek izmantota stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību.

3.1.9.

Pašreizējās ekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras mediju uzņēmumi, ir izraisījušas pastāvīgi nodarbināto žurnālistu skaita samazināšanu. Tiesvedības rada apdraudējumu pašnodarbināto žurnālistu, kuru situācija kļūst arvien nedrošāka un neaizsargāta, iztikas līdzekļiem pat tādos gadījumos, kad iesniegtās prasības ir nepamatotas.

3.1.10.

It īpaši vietējā līmenī ir vērojami iepriekš neredzēti “ziņu tuksneši”, un bieži vien neatkarīgus medijus aizstāj tā dēvētās pašvaldību ziņas – bezmaksas laikraksti, kas pieder vietējās politiskās un ekonomikas elites pārstāvjiem un var apdraudēt mediju brīvību un plurālismu.

3.1.11.

Apdraudējumu nolūks ir iedibināt pašcenzūru. Tas apdraud mediju brīvību Eiropā.

3.2. Mediju brīvības apdraudējums

3.2.1.

Lai mediji varētu brīvi darboties, tiesiskajam regulējumam, kas garantē to brīvību un daudzveidību, ir jānodrošina, ka žurnālistu un mediju uzņēmumu darbā nenotiek politiska iejaukšanās.

3.2.2.

Vairākās dalībvalstīs ir nopietnas bažas par mediju regulatoru neatkarību; tas dažos gadījumos ir de facto instruments, ar kura starpniecību valdības var ietekmēt mediju vidi. Patiesi neatkarīgas mediju struktūras brīvprātīgai pašregulācijai var būt līdzeklis mediju aizsardzībai no politiskas ietekmes.

3.2.3.

Dažas dalībvalstis mediju ietekmēšanai izmanto diskriminējošus nodokļu tiesību aktus un reklāmas budžetus ar konkrētu mērķi.

3.2.4.

Dažas dalībvalstis ir izmantojušas dezinformācijas par pandēmiju izplatīšanās risku, lai padarītu likumīgus preses brīvības ierobežojumus un nepieļautu kritisku ziņojumu par krīzes pārvarēšanu izplatīšanu.

3.2.5.

Mediju brīvību nopietni apdraud publisko mediju pakļautība tiešai vai netiešai politiskai kontrolei ar tādu uzraudzības struktūru starpniecību, kuras nevēlas pilnībā respektēt žurnālistu brīvību. Ir arvien vairāk mēģinājumu pakļaut neatkarīgu mediju darbību tiešai politiskai ietekmei, kā arī politiķu vārdisku uzbrukumu medijiem un žurnālistiem, kuri pauž kritisku viedokli, un tiesvedības procesu pret tiem.

3.2.6.

Vairākās dalībvalstīs mediju nozares uzņēmēju pārmērīga pietuvinātība valdībai vai tās ieceltiem pārstāvjiem valsts pārvaldes iestādēs, kā arī tas, ka politiskajām partijām vai valdībai pieder uzņēmumi ar pāmērīgi lielu tirgus daļu, rada ievērojamus mediju brīvības un daudzveidības ierobežojumus.

3.2.7.

Pat valstīs, kur pienācīgi darbojas liberāla demokrātija, rodas izaicinājumi neatkarīgas un objektīvas sabiedriskās apraides kā viedokļu daudzveidības garantijas pastāvēšanai, un tiek izteikti aicinājumi politiski ietekmēt programmu saturu un izplatīto saturu.

3.3. Mediju daudzveidības apdraudējums

3.3.1.

Pēdējo trīs gadu laikā konsolidācija ES mediju tirgū, tostarp reklāmas tirgū un izplatīšanas kanālos, ir ievērojami palielinājusies un saskaņā ar 2020. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta (6) vērtējumu rada vidēju vai augstu apdraudējumu mediju brīvībai visā ES.

3.3.2.

Digitālās revolūcijas izraisītās mediju izmantošanas modeļu izmaiņas liek apšaubīt izveidoto mediju darījumdarbības modeļus. Tas īpaši ietekmē laikrakstus un mazus mediju elementus vietējā līmenī, kuri ir ES mediju daudzveidības pamatā. Tie kļūst par viegliem mērķiem politiski virzītai konsolidācijai.

3.3.3.

Aizvien pieaugošā digitālo mediju nozīme palielina lielo platformu – kas kā ārvalstu uzņēmumi daudzos gadījumos apiet Eiropas regulējumu – ietekmi tirgū un tādējādi ietekmē viedokļus.

3.3.4.

Pandēmijas ekonomiskās sekas, jo īpaši reklāmas ieņēmumu samazināšanās, paātrina notiekošās pārmaiņas mediju tirgū un vēl vairāk ierobežo mediju daudzveidību.

4. Ieteikumi mediju brīvības un daudzveidības nostiprināšanai Eiropā

4.1. Vispārīgi ieteikumi

4.1.1.

EESK norāda, ka privātpersonas un amatpersonas, kuru vārdi vai rīcība pakļauj riskam mediju brīvību vai plurālismu, nav piemēroti ne vadīt ES iestādes vai ar tām saistītās struktūras, ne pārstāvēt Savienību.

4.1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai ir stiprinājusi tiesiskuma instrumentu kopuma korektīvo daļu, tostarp mediju brīvību un plurālismu.

4.1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu, tostarp valstu uzraudzība attiecībā uz mediju plurālismu un mediju brīvību, un debates Eiropas Savienības Padomē ir stiprinājušas arī tiesiskuma instrumentu kopuma preventīvo daļu ES.

4.1.4.

EESK aicina stiprināt preventīvās daļas efektivitāti, nākotnē ziņojuma par tiesiskumu valstu nodaļās iekļaujot ieteikumus par konkrētām reformām, kuru īstenošana tiks izvērtēta nākamā gada ziņojumā.

4.1.5.

EESK ir apņēmusies iekļaut jautājumu par mediju brīvības un daudzveidības aizsardzību konferences par Eiropas nākotni darba kārtībā ar mērķi palielināt izpratni par šīs problēmas nozīmīgumu un vēl vairāk izvērst debates par nepieciešamajiem pasākumiem.

4.2. Ieteikumi attiecībā uz žurnālistu aizsardzību

4.2.1.

EESK uzsver, ka žurnālistus vislabāk var aizsargāt, stingri paredzot kriminālvajāšanu par jebkuru aizskaršanu, draudiem un uzbrukumu.

4.2.2.

EESK aicina Komisiju nekavējoties izmantot Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, lai novērstu akūto apdraudējumu mediju brīvībai un plurālismam dažās dalībvalstīs. Tas nepārprotami ietver piekļuves Eiropas finansējumam liegšanu dalībvalstīm, kas pārkāpj mediju brīvības principu.

4.2.3.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta nostāju (7) par prasības iesniegšanu saskaņā ar LESD 256. pantu Komisijas bezdarbības gadījumā.

4.2.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānu izstrādāt konkrētus priekšlikumus ar mērķi konsekventi īstenot Ministru komitejas ieteikumu par žurnālistikas, žurnālistu un citu mediju nozares dalībnieku (8) aizsardzību visās ES dalībvalstīs, un uzraudzīt atbilstību tam sava ziņojuma par tiesiskumu ietvaros.

4.2.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sniegt finansiālu atbalstu projektiem, kas saistīti ar žurnālistu tiesisku un praktisku aizsardzību, un ierosina papildus apsvērt veidus, kā nodrošināt, ka dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmas sedz žurnālistu – jo īpaši pašnodarbinātu – profesionālās darbības riskus.

4.2.6.

EESK norāda, ka dalībvalstu drošības iestāžu pienākums ir aizsargāt žurnālistus. Tā ierosina uzlabot policijas personāla apmācību saistībā ar žurnālistiem, iesaistot preses apvienības un žurnālistu organizācijas nolūkā veicināt apmaiņu ar paraugpraksi.

4.2.7.

Attiecībā uz žurnālistu aizsardzību pret aizskaršanu un draudiem tiešsaistē EESK vērš uzmanību uz savu atzinumu par cīņu pret nelegālu saturu tiešsaistē (9) un uzsver žurnālistu īpašo neaizsargātību plašās ievērības, ko izraisa viņu uzdevumi sabiedrības interesēs, dēļ.

4.2.8.

EESK norāda, ka visos pieņemamajos pasākumos jātiecas nodrošināt dzimumu līdztiesību un pie minoritātēm piederošu žurnālistu aizsardzību.

4.2.9.

EESK atzīst, ka pārredzamības principa ievērošana un tiesību uz informācijas brīvību nodrošināšana ir uzlabojusies ES līmenī, taču ne visās dalībvalstīs. Tā aicina visas dalībvalstis nelokāmi ievērot ES standartus un norāda uz nepieciešamību veikt turpmākus uzlabojumus, tostarp ES līmenī (10).

4.2.10.

EESK atzinīgi vērtē ekspertu grupas izveidi stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību jautājumos un Komisijas plānu līdz 2021. gada beigām iesniegt priekšlikumu par žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aizsardzību pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību. Tā uzskata: lai nodrošinātu atbalstu cietušām personām, stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību juridiskam aizliegumam ir prioritāte attiecībā pret papildu pasākumiem.

4.2.11.

EESK uzsver, cik svarīgas ir pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, piemēram, “Coalition Against SLAPP in Europe” (“Koalīcija pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību Eiropā”) (11), lai aizsargātu žurnālistus no stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību, un aicina palielināt ES atbalstu.

4.2.12.

EESK norāda, ka saistībā ar stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību regulu “Brisele I” (12) un “Roma II” (13) noteikumu ietekmē nedrīkst notikt tiesiskās aizsardzības vājināšanās, ko izraisa jurisdikcijas izvēle ļaunprātīgu tiesā izskatāmu lietu gadījumos (neslavas celšanas tūrisms). Tā uzsver, ka šis jautājums ir jāņem vērā abu minēto regulu gaidāmajā pārskatīšanā.

4.3. Ieteikumi mediju neatkarības stiprināšanai

4.3.1.

EESK aicina Komisiju papildināt ziņojuma par tiesiskuma izstrādes metodiku, novērtējot valsts un sabiedriskās apraides neatkarību.

4.3.2.

EESK norāda, ka efektīva korupcijas apkarošana nodrošina zināmu aizsardzību pret valdības iejaukšanos mediju darbā, un tādēļ aicina Komisiju neatkarīgi no politiskiem apsvērumiem līdztekus pretkorupcijas standartu ieviešanai veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā un Next GenerationEU atveseļošanas instrumentā paredzētie līdzekļi netiek izmantoti mediju daudzveidības ierobežošanai vai cita veida koruptīvām darbībām.

4.3.3.

EESK aicina visas dalībvalstis izveidot valsts pārredzamības reģistrus saskaņā ar Eiropas Pārredzamības reģistra principiem, jo tie arī padara kontaktus starp politiķiem un mediju nozares uzņēmējiem pārredzamus. Pārredzamības reģistri būtu jāiekļauj ES mēroga daudzlīmeņu pārredzamības reģistrā.

4.3.4.

EESK aicina Komisiju noskaidrot, vai izmēģinājuma projektu, ar ko izstrādā publiski pieejamu datubāzi par īpašumtiesībām mediju ekonomikā, var veidot tā, lai tajā būtu iekļauta informācija par ES, tās dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību, publisko tiesību subjektu, publisku un privātu uzņēmumu, kuros vienam vai vairākiem no minētajiem subjektiem pieder balsu vairākums, veiktajiem mediju uzņēmumu popularizēšanas pasākumiem un ar tiem noslēgtajiem līgumiem.

4.3.5.

EESK aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par ES mēroga obligātiem standartiem attiecībā uz visu publisko iepirkumu un atbalstu mediju uzņēmumiem, ko sniedz 4.3.4. punktā minētās struktūras.

4.3.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz dezinformācijas apkarošanu kopumā (14) un sociālajos medijos saistībā ar Covid-19 (15), taču norāda, ka pastāv risks, ka dalībvalstis varētu izmantot cīņu pret dezinformāciju kā ieganstu mediju brīvības ierobežošanai. Dezinformācijas un naida runas fenomens ir steidzami jāizskata padziļināti, cita starpā turpmākajos EESK atzinumos.

4.4. Ieteikumi mediju daudzveidības stiprināšanai

4.4.1.

EESK kritiski vērtē to, ka Komisijas ziņojumā par tiesiskumu jautājums par tirgus plurālismu sašaurināts līdz mediju īpašumtiesību pārredzamībai un tajā nav ņemta vērā tirgus konsolidācijas pakāpe. Tā aicina Komisiju pielāgot ziņojuma izstrādes metodiku ar mērķi turpmāk pilnīgāk atspoguļot to, ciktāl mediju daudzveidība ir apdraudēta visās dalībvalstīs.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu “Eiropas mediji digitālajā desmitgade” (16) un tā mērķi saglabāt medijus kā sabiedriska labuma radītājus, jo īpaši sniegt tiem Eiropas atbalstu, lai novērstu, ka pandēmijas dēļ sarūk mediju daudzveidība.

4.4.3.

EESK uzsver, ka kvalitatīvai žurnālistikai ir nepieciešams ilgtspējīgs ekonomiskais pamats, un aicina turpināt sniegt ES atbalstu mediju uzņēmumiem kā ieguldījumu labā žurnālistikā. Ieguldījumi palīdzēs izbeigt konsolidācijas procesu mediju nozarē, kurš apdraud mediju tirgus plurālismu. Tas neizslēdz iespēju mediju uzņēmumiem likumīgi iegādāties citus medijus vai veidot stratēģiskas apvienības, jo mediju uzņēmumu ekonomiskā ilgtspēja ir to neatkarības garants, – ar noteikumu, ka tiek ievērots pārredzamības princips un netiek radīti monopoli.

4.4.4.

EESK norāda, ka mediju uzņēmumu vērtība ir atkarīga no to daudzveidības un ka “valsts mēroga līderu” veidošana iznīcina šo vērtību, kuras dēļ mediju nozare un radošā industrija atšķiras no citām tautsaimniecības nozarēm.

4.4.5.

Neatkarīgiem medijiem pieejamās telpas sarukšanas dēļ ir nepieciešams steidzami ieviest publiskā un privātā sektora atbalsta mehānismus ar mērķi saglabāt žurnālistiku kā sabiedrisku labumu. Ir nepieciešams vairāk pētījumu par efektīviem publiskā sektora atbalsta mehānismiem, kas nodrošina godīgas konkurences kritērijus un inovatīvus ilgtspējīgus jaunus darījumdarbības modeļus žurnālistikai sabiedrības interesēs.

4.4.6.

EESK stingri atbalsta Komisijas plānu attiecībā uz “Eiropas mediju brīvības aktu”, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas Komisiju ar efektīviem juridiskiem instrumentiem mediju brīvības un mediju plurālisma īstenošanai visās ES dalībvalstīs EESK aicina Komisiju izpētīt, kā varētu piemērot un attīstīt Eiropas konkurences tiesības ar mērķi apturēt turpmāku, it īpaši valstu valdību virzītu konsolidāciju mediju tirgū nolūkā nepieļaut mediju monopolu izveidošanos ES valstu mediju tirgos, jo īpaši gadījumos, kad to veicina valdības vai tām pietuvināti rīcībspēki.

4.4.7.

EESK vērš uzmanību uz savu atzinumu par Komisijas iniciatīvu par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (17), un norāda, ka šis nodoklis (DPN), visticamāk, kompensēs konkurences starp tradicionālajiem un digitālajiem medijiem (jo īpaši tiem, kas atrodas ārzemēs) kropļojumus.

4.4.8.

EESK uzsver neatkarīgas un objektīvas sabiedriskās apraides nozīmi mediju daudzveidības nodrošināšanā un vērš uzmanību uz Līgumam par ES pievienotajā 29. protokolā minēto nolīgumu.

4.4.9.

EESK norāda, ka brīvais tirgus nespēj nodrošināt ES mēroga mediju pakalpojumus apraides jomā, un tādēļ aicina izveidot neatkarīgu un objektīvu Eiropas sabiedrisku raidorganizāciju.

4.4.10.

EESK uzskata, ka visos gadījumos, kad brīvais tirgus nespēj nodrošināt mediju daudzveidību, neatkarīga un objektīva sabiedriskā apraide ir veids, kā to garantēt, tostarp attiecībā uz tiešsaistes un drukātiem medijiem.

4.4.11.

EESK uzsver, ka brīva piekļuve medijiem ir mediju brīvības pamatsastāvdaļa, un to satrauc ar invaliditāti saistītas tiešas vai netiešas diskriminācijas pastiprināšanās medijos. EESK aicina pieņemt tiesību aktus, lai novērstu dažādus ierobežojumus, kādēļ atsevišķu personu līdzdalība mediju brīvības un daudzveidības jomā samazinās vai izbeidzas.

4.5. Ieteikumi mediju lietotprasmes stiprināšanai

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē daudzos Komisijas ierosinājumus stiprināt iedzīvotāju mediju lietotprasmi (18), īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm. Tas ir ārkārtīgi svarīgi iedzīvotāju noturības pret dezinformāciju paaugstināšanai.

4.5.2.

EESK atbalsta priekšlikumu izveidot Eiropas Pilsoniskās izglītības aģentūru nolūkā uzlabot ES iedzīvotāju mediju lietotprasmi, īstenojot izglītības programmas. Tā aicina Komisiju apzināt iespēju savlaikus izveidot šādu centrālu iestādi un nodrošināt, lai viens no tās uzdevumiem būtu mācību pakalpojumu sniegšana par mediju – jo īpaši digitālo – lietošanu.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EP deputātes Magdalena Adamowich ziņojums “Eiropas Parlamenta 2020. gada 25. novembra Rezolūcija par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme” (OV C 425, 20.10.2021., 28. lpp.).

(2) https://www.coe.int/en/web/media-freedom.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.).

(4) Organizācija “Reportieri bez robežām”, 2021. gada pasaules preses brīvības indekss, https://rsf.org/en/ranking (skatīts 2021. gada 24. maijā).

(5) Starptautiskais preses institūts, COVID-19: Number of Media Freedom Violations by Region (Covid-19 – mediju brīvības pārkāpumu skaits dažādos reģionos), https://ipi.media/covid19-media-freedom-monitoring/ (sk. 2021. gada 8. aprīlī).

(6) Elda Brogi un citi, 2020. gads – mediju plurālisma uzraudzība digitālajā laikmetā. Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta piemērošana Eiropas Savienībā, Albānijā un Turcijā 2018. un 2019. gadā, Fjezole, 50. lpp.

(7) P9_TA(2021)0103.

(8) CM/Rec(2016)4.

(9) OV C 237, 6.7..2018., 19. lpp.

(10) OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp..

(11) https://www.the-case.eu.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.2.2012., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”) OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.

(14) COM(2020) 790 final.

(15) JOIN(2020) 8 final.

(16) COM(2020) 784 final.

(17) OV C 367, 10.10.2018., 73. lpp.

(18) JOIN(2020) 8 final; COM(2020) 624 final; COM(2020) 784 final; COM(2020) 790 final.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/16

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ārkārtas pasākumi nodarbinātības un ienākumu atbalstam pandēmijas krīzes laikā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 517/03)

Ziņotāja:

Cinzia DEL RIO

Plenārsesijas lēmums	26.4.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Eiropas Savienības (ES) stratēģiju pandēmijas krīzes pārvarēšanai, dalībvalstu ekonomikas, sociālo un veselības aprūpes sistēmu atveseļošanai un noturībai un ražošanas sistēmas, nodarbinātības un cilvēku ienākumu atbalsta aizsardzībai.

1.2.

EESK atbalsta to, ka ir izveidots Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE): tas ir ne tikai inovatīvs ES solidaritātes finanšu instruments, kura mērķis ir saglabāt darbvietas, sniegt ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un palīdzēt uzņēmumiem, tas ir arī integrācijas un ES sociālekonomiskās noturības instruments.

1.3.

EESK uzsver SURE instrumenta sociālo vērtību, jo tas, sociāliem mērķiem paredzētu iniciatīvu finansēšanai emitējot obligācijas, pārspēj Next Generation EU mehānismu.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē SURE darbību: finansējot saīsināta darba laika shēmas, ienākumu atbalsta veidus un uzņēmējdarbības atbalstu, šis instruments ir aizsargājis ceturtdaļu no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita, tādējādi saglabājot darbvietas un uzņēmumu ražošanas jaudu, kā arī pozitīvi ietekmējot ekonomiku un darba tirgu. Tomēr Komiteja norāda, ka šie skaitļi nepietiekami atspoguļo to, kurus atsevišķos pasākumus finansēja dažādas valstis un kādas bija šīs summas un darbinieku kategorijas, uz kurām atbalsts attiecās.

1.5.

EESK ierosina visam SURE darbības laikam izveidot SURE darbības novērošanas centru, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Novērošanas centra uzdevums būtu uzraudzīt un novērtēt finansēto pasākumu ietekmi atsevišķās valstīs, kā arī apzināt nākotnē noderīgus modeļus, kas krīzei līdzīgās situācijās izmantojami saīsinātam darba laikam un ienākumu atbalsta sistēmām.

1.6.

Ekonomikas krīžu laikā noteicošais faktors ir lēmumu pieņemšanas un izvēļu izdarīšanas ātrums. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, cik ātri Eiropas Komisija (EK) ir izveidojusi SURE un cik raiti tā īsā laikā pabeidza sarunas ar dalībvalstīm, parādot spēju reaģēt uz smagu krīzi.

1.7.

EESK iesaka SURE izmantošanu apvienot ar aktīvu darba tirgus politiku un profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas programmām, kuru mērķis ir radīt stabilas un kvalitatīvas darbvietas, cīnoties pret slikti apmaksāta, sadrumstalota un nestabila darba veidiem, kas nekādi negarantē pienācīgu sociālā nodrošinājuma segumu un ietekmē arī valsts sociālās drošības sistēmas.

1.8.

EESK uzskata, ka SURE ir viens no instrumentiem, kas piemērots, lai motivētu darba devējus noturēt darba ņēmējus, neraugoties uz ražošanas darbības samazināšanos. Izmantojot koplīgumus, var veicināt pasākumus, kuru mērķis ir daļu no darba laika atvēlēt apmācībai. Tas ļauj uzņēmumiem pielāgot savu darbinieku prasmes, daļu no darba laika atvēlot apmācībai un apmācāmajam personālam maksājot atalgojumu no SURE.

1.9.

EESK uzsver, ka Eiropas sociālā dimensija jādefinē un jāpilnveido aptverošāk un konsekventāk, vienlaikus nodrošinot Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā un ņemot vērā jaunos izaicinājumus saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktos pasākumus, tostarp intervences pasākumus un investīcijas, kas atbalsta nodarbinātību, apmācību un aktīvu darba tirgus politiku;

1.10.

EESK atbalsta EK paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas apturēšanu un aicina pāriet uz pārskatītu un līdzsvarotu ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas vērsta uz produktīvu investīciju veicināšanu. Svarīgi būs palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt ilgtspējīgu pamatu to publiskajām finansēm un tādējādi stiprināt uzticēšanos investīcijām.

1.11.

EESK uzskata, ka sociālo partneru atbalsts un līdzdalība ir ES un valstu politikas pievienotā vērtība. Tāpēc izšķiroša nozīme ir to iesaistei SURE līdzfinansētajās darbībās, tostarp saistībā arī ar darba koplīguma slēgšanas sarunām konkrētās nozarēs, ko krīze ir skārusi visvairāk. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai sociālo partneru iesaiste būtu nemākslota un leģitīma, nevis formāla.

1.12.

EESK pilnībā atzīst SURE pozitīvos rezultātus, kas atspoguļoti Komisijas 2021. gada marta ziņojumā, un atbalsta priekšlikumu, ka pēc pārraudzības un novērtēšanas, ko veiktu SURE darbības novērošanas centrs, kuru EESK ierosina izveidot, tas tiktu paredzēts darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam kā ES integrācijas un sociālekonomiskās noturības instruments tādu krīžu laikā kā pašreizējā.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē Ieteikumu (ES) 2021/402 (1) (EASE), kurā izmantota stratēģiskā pieeja, proti, ieteikts pakāpeniski pāriet no pandēmijas laikā īstenotajiem ārkārtas pasākumiem uz jaunajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ekonomikas atlabšanu, radot daudzas jaunas darbvietas, un it īpaši virzīties uz aktīvu darba tirgus politiku, piemēram, zināmam laikam noteiktiem neaizsargātu grupu darbā pieņemšanas stimuliem, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām, kā arī uzņēmējdarbības atbalstu, citstarp sociālajai ekonomikai.

2. Ievads

2.1.

Pašreizējā pandēmija ir smagi skārusi ES ekonomiku. EESK atzinīgi vērtē ekonomiskos un sociālos pasākumus, ko ES ir ieviesusi ar ārkārtas instrumentiem pandēmijas krīzes seku novēršanai, jo tie ir lieliska iespēja Eiropai kļūt taisnīgākai un solidārākai, nodrošināt sociālās tirgus ekonomikas konkurētspēju un risināt arī jaunus izaicinājumus, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Papildus Next Generation EU plānam vēl ir šādi instrumenti:

—	valstu pasākumi, kas pieņemti, pateicoties ES fiskālo noteikumu elastībai,

—	likviditātes atbalstam paredzēti valstu pasākumi, kas apstiprināti saskaņā ar elastīgiem valsts atbalsta pagaidu noteikumiem,

—	uzņēmumiem paredzētu Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantēto kredītlīniju palielināšana ar jauna garantiju fonda starpniecību,

—	Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), kas ieviests ar Lisabonas līguma grozījumiem, lai piedāvātu beznosacījumu aizdevumus veselības aprūpes jomā,

—	Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE).

2.2.

Šā atzinuma mērķis ir analizēt to ārkārtas pasākumu ietekmi, kas paredzēti, lai ierobežotu bezdarbu, atbalstītu ienākumus un palīdzētu uzņēmumiem, un īpašu uzmanību pievērst SURE instrumentam.

2.3.

Lai risinātu problēmu saistībā ar darba laika daļēju vai pilnīgu zudumu, līdz 2020. gada aprīlim saīsināta darba laika programmās (2) vai līdzīgos ad hoc pasākumos piedalījās vairāk nekā 50 miljoni darba ņēmēju dažādās ES valstīs. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) reģistrēja 500 pasākumus, no kuriem lielākā daļa bija vērsti uz atbalstu uzņēmējdarbībai (35 %), ienākumu atbalstu (līdzās saīsināta darba laika pasākumiem tam atvēlēti 20 %) un nodarbinātības aizsardzību (13 %) (3). Krīze vissmagāk skārusi ražošanas, tirdzniecības, pakalpojumu, tūrisma un kultūras nozares uzņēmumus (4).

2.4.

Vairumā ES valstu pastāvošās iespējas, kā īstenot pagaidu atlaišanu no darba, lai kompensētu nenostrādātās darba stundas, ir visvairāk izmantotais instruments darba aizsardzībai ekonomikas krīzes laikā, jo tam ir pozitīva ietekme uz darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Savā 2020. gada ziņojumā par SURE programmu Eiropas Komisija norāda: “Novēršot darbinieku atlaišanu, saīsināta darba laika shēmas var nepieļaut situāciju, kurā īslaicīgs šoks radītu smagāku un ilgstošāku negatīvu ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku un darba tirgu. Tas palīdz saglabāt ģimeņu ienākumus un pasargāt uzņēmumu un visas ekonomikas ražošanas jaudu un cilvēkkapitālu.” (5)

2.5.

Valstīs, kurās šādas programmas jau pastāvēja, valdības ir pieņēmušas ad hoc pasākumus, ar kuriem atvieglot piekļuvi, vienkāršot atbilstības kritērijus, paplašināt tvērumu un palielināt ekonomisko atbalstu, taču starp valstīm pastāv lielas atšķirības (6).

2.6.

Šie pasākumi uzņēmumiem ļāva ar nelielām izmaksām vai bez tām saīsināt darba laiku atbilstoši ekonomiskās darbības samazinājumam, un tas ievērojami ierobežoja likviditātes trūkuma dēļ apdraudēto darbvietu skaitu. Atsevišķās ES valstīs dažas netipiskās darbavietās strādājošo kategorijas palika izslēgtas no atbalsta (piemēram, darba ņēmēji ar gadījuma darba līgumiem un dažos gadījumos arī pagaidu darba aģentūras darbinieki, darba ņēmēji ar terminētiem darba līgumiem), savukārt citās valstīs publiskais atbalsts tika attiecināts uz konkrētiem pašnodarbinātības veidiem (7). Turklāt seguma, saņēmēju, ilguma u. c. aspektu ziņā dažādās valstīs pastāv atšķirīgas procedūras un kritēriji, kā piekļūt šīm subsīdijām (8).

2.7.

Saīsināta darba laika shēmas ir palīdzējušas novērst darba attiecību izbeigšanu, kas uzņēmumiem un darba ņēmējiem izmaksā ļoti dārgi. Šie darbvietu saglabāšanas pasākumi 2020. gada otrajā ceturksnī ESAO valstīs būtiski samazināja darbvietu zudumu, proti, no aplēstajiem 12 % līdz 4 %. Eiropas Savienībā dati liecina, ka oficiāli nodarbināto, taču nevienu stundu nenostrādājušo skaits 2020. gada otrajā ceturksnī divkāršojās, palielinoties līdz 17 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2019. gadā (9).

2.8.

Būtu jāņem vērā nodarbinātības krīzes ietekme uz sievietēm un jauniešiem, kas bieži vien nodarbināti, pamatojoties uz netipiskiem darba līgumiem, veic zemu atalgotu darbu un ir vairāk pakļauti nestabilai nodarbinātībai, kas nekādi negarantē pienācīgu sociālā nodrošinājuma segumu. Turklāt sievietes un jaunieši veido ļoti lielu darbaspēka daļu tūrisma, viesnīcu un ēdināšanas nozarēs, kas ir īpaši skartas, tāpat arī kultūras un izklaides nozarē, kā arī bezpeļņas sektorā saistībā ar sociālo pakalpojumu sniegšanu. Arī ekonomikas atveseļošanā būs jāiekļauj konkrētas reformas un pasākumi, kas saskaņoti ar sociālajiem partneriem, lai novērstu ar dzimumu un vecumu saistītu nevienlīdzību, kura pastāvēja arī pirms pašreizējās krīzes, un lai ieviestu īstermiņam, vidējam termiņam un ilgtermiņam paredzētas darbības (10).

2.9.

Papildus pasākumiem, kas paredz atbalstu saīsināta darba laika gadījumā, vairākas valstis ir pieņēmušas pasākumus, kuri aizsargātu pret atlaišanu tajos uzņēmumos, kas saņem publisko atbalstu pagaidu atlaišanai no darba. Tādējādi paredzēts nepieļaut ļaunprātīgu izmantošanu krīzes laikā un radīt nosacījumus valsts un ES līdzekļu izmantošanai, jo šis atbalsts ir paredzēts, lai izvairītos no atlaišanas un atbalstītu uzņēmumus līdz atveseļošanās brīdim. Dažās valstīs jau pašos koplīgumos ir paredzēts aizliegums valsts atbalsta gadījumā atlaist darbiniekus (11).

2.10.

Darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā arī konkrētiem nolīgumiem un protokoliem ir bijusi svarīga nozīme, lai darba vietās risinātu un pārvaldītu ārkārtas situāciju veselības jomā un pandēmijas laikā ieviestu ad hoc līgumiskas vienošanās, mainot darba organizāciju un apstākļus (piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Spānijā, Austrijā un Dānijā). Dažās valstīs ir pieņemti arī citi uzņēmējdarbības atbalsta veidi (moratorijs aizdevumu atmaksai, kā arī nodokļu, īres vai sociālo iemaksu atlikšana vai apturēšana), kas sniedz iespēju atlikt uz vēlāku laiku maksājumu saistības un ir paredzēti, lai uzņēmumiem, it īpaši MVU, vai pašnodarbinātām personām palīdzētu īstermiņā saglabāt darbvietas un nodrošināt likviditāti.

3. SURE raksturiezīmes, regulējums un pirmie rezultāti

3.1.

ES instruments SURE ir pagaidu fonds, kas līdz pat 100 miljardu euro apmērā sniedz dalībvalstīm finansiālu palīdzību kā aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, lai cīnītos pret bezdarbu, sniegtu atbalstu saīsināta darba laika gadījumā un nodrošinātu ienākumus visiem darba ņēmējiem. Fonds darbosies līdz 2022. gada 31. decembrim.

3.2.

Obligācijas, ko Eiropas Komisija pirmo reizi emitēja saskaņā ar SURE instrumentu, ir “sociālās obligācijas”, kas tiem, kuri investē šādās obligācijās, garantē, ka piesaistītie līdzekļi ir faktiski paredzēti sociāliem mērķiem. Pieprasījums bija 10 reizes lielāks nekā piedāvājums un nodrošināja tirgū konkurētspējīgu peļņu.

3.3.

Kopš šā instrumenta ieviešanas Padome pēc Komisijas priekšlikumiem ir piešķīrusi 19 dalībvalstīm vairāk nekā 90 % no tā kopējā finansējuma apjoma (12). 15 no šīm dalībvalstīm finansējumu izmantoja saīsināta darba laika shēmu vai līdzīgu pasākumu atbalstīšanai, bet 14 dalībvalstis finansēja arī pasākumus pašnodarbinātu personu atbalstam.

3.4.

Dažas valstis nepieteicās SURE līdzekļiem. Valdību norādītie iemesli ir atšķirīgi: dažās valstīs pieejamie valsts līdzekļi bija pietiekami, lai segtu papildu publiskos izdevumus saistībā ar bezdarba pieaugumu; pieprasījums pēc papildu resursiem tirgū būtu bijis vienlīdz izdevīgs; citos gadījumos izvēli noteica izmaksas saistībā ar SURE piekļuves administratīvajām procedūrām; savukārt citas valstis izmantoja Komisijas noteiktos pagaidu pasākumus attiecībā uz budžeta elastību un valsts atbalstu (13).

3.5.

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, Eiropas Komisija 2021. gada marta ziņojumā (14) lēš, ka 2020. gadā SURE atbalstīja 25–30 miljonus darba ņēmēju, proti, ceturto daļu no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita tajās dalībvalstīs, kas saņēma SURE līdzekļus. Tie ir aptuveni 21,5 miljoni algotu darbinieku un 5 miljoni pašnodarbināto. Turklāt no šā instrumenta labumu guvuši 1,5–2,5 miljoni uzņēmumu jeb 12–16 % no uzņēmumiem tajās dalībvalstīs, kas saņēma SURE līdzekļus (15).

3.6.

Ziņojumā uzsvērts, ka SURE finansētās publiskā atbalsta shēmas samazina darbaspēka izmaksas uzņēmumiem un sniedz alternatīvu atbalstu mājsaimniecību ienākumiem, nodrošinot labākus rezultātus nekā tradicionālie bezdarba pabalsti. Turklāt Komisija uzsver, ka nodarbinātības atbalsta shēmas ir efektīvākas tajās valstīs, kurās jau ir bijušas valsts atbalsta shēmas bezdarba ietekmes mazināšanai.

3.7.

Līdz 2020. gada beigām jau bija iztērēti 80 % no kopējiem plānotajiem publiskajiem izdevumiem par atbalsttiesīgajiem pasākumiem. Gandrīz visas dalībvalstis ir jau iztērējušas vai plāno iztērēt visu saskaņā ar SURE piešķirto summu.

3.8.

Izmantodamas SURE instrumentu, dalībvalstis, pateicoties Komisijas augstajam kredītreitingam, procentu maksājumos ietaupīja aptuveni 5,8 miljardu euro salīdzinājumā ar to, kas tām būtu bijis jāmaksā, ja pašas būtu emitējušas valsts parāda vērtspapīrus. Turpmākie maksājumi, visticamāk, radīs papildu ietaupījumus.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta ES stratēģiju, kas paredzēta pandēmijas krīzes pārvarēšanai, dalībvalstu ekonomikas, sociālo un veselības aprūpes sistēmu atveseļošanai un noturībai, kā arī nodarbinātības saglabāšanai. EESK uzskata, ka stratēģija dos iespēju veidot un pilnveidot Eiropas sociālo dimensiju, vienlaikus nodrošinot Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai sekmētu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei nepieciešamās investīcijas.

4.2.

EESK ir vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību panākt lielāku ekonomisko un sociālo konverģenci Eiropas Savienībā, lai stiprinātu ES sociālās tirgus ekonomikas konkurētspēju un nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot savas tiesības, kā arī lai atbalstītu tāda darba tirgus izveidi, kas spēj ņemt vērā izmaiņas, kuras notiek, īstenojot pasākumus un stratēģijas saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ir būtiski, lai dalībvalstis pienācīgi izmantotu atbalstu, ko tās saņem no Atveseļošanas un noturības mehānisma (16).

4.3.

Svarīgi ir veicināt pastāvētspējīgu uzņēmumu, tostarp MVU un mikrouzņēmumu, izaugsmi un produktivitāti. SURE ir viens no instrumentiem, kas piemērots, lai darba devējus motivētu noturēt darba ņēmējus, neraugoties uz ražošanas darbības samazināšanos. Būtu jāveicina arī koplīgumi par jauniem darba laika pielāgošanas veidiem, kas vērsti uz piekļuvi mācību kursiem, kā arī par pasākumiem, ar kuriem atbalstīt uzņēmumu spēju saglabāt darbvietas, prasmes un ienākumus.

4.4.

SURE ir svarīgs instruments, kas ļauj aizsargāt darba ņēmējus un mazināt pandēmijas nopietno sociālekonomisko ietekmi uz nodarbinātības sistēmu, jo, no vienas puses, valstīs tiek finansiāli atbalstītas saīsināta darba laika shēmas un līdzīgi pasākumi, tostarp pastāvīgu darba attiecību gadījumā, tiek ierobežots bezdarbs un darba ņēmēju ienākumu zudums, un, no otras puses, tiek segtas uzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar bezdarba pabalstiem un sociālajām iemaksām, kuras lielā mērā sedz no publiskajiem līdzekļiem, izmantojot ārkārtas pasākumus.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē to, cik ātri EK izstrādāja priekšlikumu par SURE un kādā veidā tā nekavējoties uzsāka un dažu nedēļu laikā noslēdza sarunas ar dalībvalstīm. Ar SURE tiek uzsvērts, cik svarīga nozīme ir saīsināta darba laika programmām un īstermiņa ienākumu atbalsta programmām, un mudina dalībvalstis tās izmantot. Viens no Eiropas pusgada mērķiem vidējā termiņā un ilgtermiņā ir veicināt investīcijas, kas vērstas uz pilnīgu un stabilu nodarbinātību un uz to, lai cīnītos pret jauniem nabadzības veidiem, citstarp veicot sociāli ilgtspējīgas strukturālās reformas.

4.6.

EESK uzskata, ka svarīgi ir sniegt finansiālu atbalstu, ko ES piešķir dalībvalstīm kā aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, un atzinīgi vērtē to, ka EK emitētās obligācijas ir “sociālās obligācijas” konkrētiem mērķiem.

4.7.

Saīsināta darba laika shēmu un ienākumu atbalsta veidu finansēšanai ir pozitīva ietekme uz ekonomiku kopumā, jo tiek saglabātas attiecības starp darba devēju un darba ņēmējiem, palīdzot uzturēt darba ņēmēju prasmes un uzņēmumu ražošanas spējas, un novērsta pandēmijas seku turpmāka negatīvā un ilgstošā ietekme uz ekonomiku un darba tirgu.

4.8.

EESK uzskata, ka SURE izveide ir vēl viens solis ceļā uz ES solidaritātes sistēmu, kurā ir ņemts vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, jo runa ir par vienu no drošiem Eiropas aktīviem (European safety asset), ko var pastiprināt ar ES obligācijām, kuras tiks izmantotas programmas Next Generation EU finansēšanai (17). EESK uzsver, ka svarīga SURE priekšrocība ir šāda: tas parāda, ka vajadzības gadījumā ES var izveidot aizdošanas spēju un emitēt kopīgu drošo aktīvu (common safe asset), izmantojot Kopienas metodi, nevis starpvaldību nolīgumus kā, piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) gadījumā.

4.9.

EESK aicina pārskatīt SURE palīdzības un finansējuma pieejamības procedūras, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un ziņošanas mehānismus.

4.10.

EESK iesaka līdztekus SURE izmantot aktīvu publisko politiku un profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās iniciatīvas, kas būtu noderīgas gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem (18). Šajā sakarā no jauna būtu jādiskutē par to, kā uzlabot nodarbinātības dienestu efektivitāti arī krīzes laikā. Nebrīvprātīgas darba laika samazināšanas periodos būtu jāveicina mācību kursi, kas ļauj pārkvalificēties vai atbalstīt jaunu kvalificētas un stabilas nodarbinātības iespēju izmantošanu. Diemžēl aktīvas politikas piemēru šajā kontekstā ir ļoti maz (19).

4.11.

EESK uzskata: ar ikvienā valstī veiktajiem SURE pasākumiem būtu jānodrošina, ka tiek aptverti visi algoti darbinieki un visi pašnodarbinātības un nestandarta nodarbinātības veidi, kas it sevišķi skar jauniešus.

4.12.

Nedaudzie pieejamie dati liecina: ne ES iestādes, ne valstu iestādes nav aktīvi iesaistījušas sociālos partnerus, lai noteiktu, kā labāk izmantot SURE; EESK iesaka paredzēt atbilstīgu stabilu apspriešanās mehānismu.

4.13.

EESK ir iepazinusies ar aplēsēm attiecībā uz cilvēkiem un uzņēmumiem, kas guvuši labumu no SURE atbalsta (20), taču norāda, ka šie dati pietiekami neparāda, nedz kādi bija dažādu valstu finansētie individuālie pasākumi un to summas, nedz arī šo pasākumu ietekmi uz bezdarba riska samazināšanu un ienākumu saglabāšanu.

5. Īpašas piezīmes: kāda ir ietekme

5.1.

Pandēmijas krīze ir radījusi spriedzi ES ekonomiskajā, sociālajā un veselības aprūpes sistēmā un, palielinot nevienlīdzību visās valstīs un dažos gadījumos – starp valstīm, ir ietekmējusi cilvēku dzīvi un uzņēmumu darbību. Tādēļ EESK norāda, ka Eiropas sociālā dimensija jādefinē un jāpapildina aptverošāk un konsekventāk, ņemot vērā pasākumus, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, un nodrošinot Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā.

5.2.

EESK jau ir uzsvērusi (21) nepieciešamību atsākt ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, kas ar Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu tika apturēta līdz 2022. gadam (22). EESK atbalsta EK paziņojumu, kurā pausts nodoms lemt par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāku atcelšanu, pamatojoties uz vispārēju ekonomikas snieguma novērtējumu, kas balstīts uz kvantitatīviem kritērijiem. Tādēļ EESK prasa pievērsties pārskatītam un līdzsvarotam, kā arī uz labklājību vērstam ekonomikas pārvaldības satvaram, kurā būtu, vēlams, vienkāršoti noteikumi un mazāks procikliskums un kas atspoguļotu situāciju pēc pandēmijas. Svarīgi būs palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt ilgtspējīgu pamatu publiskajām finansēm un stiprināt uzticēšanos investīcijām.

5.3.

Runājot par ekonomikas un sociālajā paketē iekļautajiem pasākumiem pandēmijas seku novēršanai, EESK atbalsta to, ka tika pieņemts SURE kā ES solidaritāti apliecinošs inovatīvs finanšu instruments, kas, pārspējot programmas Next Generation EU mehānismu, pirmo reizi emitēja obligācijas sociāliem mērķiem.

5.4.

SURE ir sevi parādījis kā instruments, kas, nepārkāpjot valstu kompetences sociālās aizsardzības jomā, nodrošina un aizsargā esošās darbvietas un glābj dažāda veida uzņēmumus. Tomēr sociālās aizsardzības pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar SURE, ir jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku, lai izveidotu kvalitatīvu un stabilu nodarbinātību un prasmju saskaņošanas sistēmas, cīnoties pret slikti apmaksāta, sadrumstalota un nestabila darba veidiem, kas nekādi negarantē pienācīgu sociālā nodrošinājuma segumu un ietekmē arī valsts sociālās drošības sistēmas.

5.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieteikumu (tā saukto EASE), kas pieņemts kā daļa no Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas un kura mērķis ir efektīvi un aktīvi atbalstīt nodarbinātību pēc Covid-19 krīzes. Komiteja uzsver minētā ieteikuma stratēģisko koncepciju, proti, pakāpenisku pāriešanu no pandēmijas laikā pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem uz jauniem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ekonomikas atlabšanu, radot daudzas jaunas darbvietas, it īpaši zaļajās un digitālajās nozarēs. Efektīvi politikas pasākumi, kas veicina kā kvalitatīvu darbvietu radīšanu, tā pāreju no viena darba uz citu, būtu jāpapildina ar labi funkcionējošiem nodarbinātības dienestiem, kuri sniedz īpaši pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, it īpaši jauniešiem, sievietēm un sociālajiem uzņēmējiem.

5.6.

EESK uzskata, ka sociālo partneru atbalsts un līdzdalība ir prioritāte, tāpēc gan ES, gan valstu līmenī ir ļoti svarīga to iesaistīšana, lai diskutētu par SURE līdzfinansētajiem pasākumiem, piedalītos tajos un vestu sarunas, pamatojoties arī uz darba koplīguma slēgšanas sarunām konkrētās nozarēs, ko krīze ir skārusi visvairāk. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai sociālo partneru iesaiste būtu nemākslota un leģitīma, nevis formāla.

5.7.

EESK uzskata, ka svarīgi ir, lai SURE resursi tiktu izmantoti arī tādu pasākumu finansēšanai, kuru mērķis ir ierobežot vīrusa izplatīšanos darbvietā, veicot profilaktiskus pasākumus un darbības ar mērķi aizsargāt drošību un veselību, tādējādi mazinot izmaksas, kas uzņēmumiem radušās saistībā ar ražošanas pielāgošanu drošības protokoliem.

5.8.

EESK ierosina visam SURE darbības laikam izveidot SURE darbības novērošanas centru, kurā var iesaistīties sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Novērošanas centra uzdevums būtu uzraudzīt un novērtēt finansēto pasākumu ietekmi atsevišķās valstīs un analizēt katrā valstī izmantoto paraugpraksi un aizsardzības shēmas, lai apzinātu nākotnē noderīgus modeļus, kas krīzei līdzīgās situācijās izmantojami saīsinātam darba laikam un ienākumu atbalsta sistēmām.

5.9.

EESK pilnībā atzīst SURE pozitīvos rezultātus, kas atspoguļoti Komisijas 2021. gada marta ziņojumā. Programma SURE atbilst pagaidu kritērijiem attiecībā uz dalībvalstu atbalstu, kas palīdz darba ņēmējiem un uzņēmumiem pārvarēt krīzi un saglabāt darbvietas un paver ceļu ekonomikas un sociālajai atveseļošanai. EESK atbalsta priekšlikumu, ka pēc pārraudzības un novērtēšanas, ko veiktu SURE darbības novērošanas centrs, SURE tiktu paredzēts darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam kā ES integrācijas un sociālekonomiskās noturības instruments. Minētais priekšlikums izriet no debatēm, kurās piedalījās valdības, sociālekonomiskie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, akadēmisko aprindu pārstāvji un zinātnieki no dažādām ES valstīm, un kuras norisinājās arī pašā Komisijā (23).

5.10.

EESK aicina ES iestādes uzņemties efektīvāku un atbalstošāku lomu sociālajā jomā, it īpaši darba ņēmēju un uzņēmumu atbalsta pasākumu regulēšanā un finansēšanā ekonomikas krīzes gadījumā, kā arī veicināt publiskās debates par pastāvīgu “Bezdarba Eiropā pārapdrošināšanas shēmu”, kuras izveide balstītos uz atšķirīgu juridisko pamatu, un šajā sakarā ņemt vērā EESK pieņemtos atzinumus (24).

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021., 1. lpp.).

(2) Eurofound, COVID-19: Implications for employment and working life, 2021. gada marts.

(3) Eurofound, COVID-19: Policy responses across Europe, 2020. gada jūnijs.

(4) ESAO, OECD Employment Outlook 2021, 2. nodaļa.

(5) COM(2021) 148 final. SURE: novērtējums pēc sešiem mēnešiem, 2021. gada 22. marts; sk. arī Eiropas Parlamenta brīfingu SURE Implementation, 2021. gada aprīlis.

(6) ESAO, OECD Employment Outlook 2021, 2. nodaļa, 2.1. tabula Job retention schemes in OECD countries – turpat, Eurofound.

(7) Eurofound, COVID-19: Policy responses across Europe, 2020. gada jūnijs.

(8) ESAO, Eiropas Arodbiedrību institūta (EAI) un EK dati, Eiropas Parlamenta (EP) faktu lapa.

(9) Eurofound, COVID-19: Policy responses across Europe, 2020. gada jūnijs, Eurofound apkopoti Eurostat dati.

(10) EK analīze, Eurofound. Sk. arī ILO-UN Women Joint Programme , Policy tool, Assessing the gendered employment impacts of COVID-19 and supporting a gender-responsive recovery, 2021. gada marts.

(11) EAI, ETUI Policy Brief no. 7, 2020. gads.

(12) COM(2021) 148 final. SURE: novērtējums pēc sešiem mēnešiem, 2021. gada 22. marts; sk. arī Eiropas Parlamenta brīfingu SURE Implementation, 2021. gada aprīlis, un Eiropas Komisijas tīmekļa vietni par SURE, lai iegūtu jaunāko informāciju par dalībvalstīm piešķirtajiem līdzekļiem.

(13) Eurofound, turpat, 3. nodaļa, 2021. gads.

(14) COM(2021) 105 final, Komisijas paziņojums Padomei “Gads pēc Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes risinājumi”.

(15) COM(2021) 148 final. COM(2021) 148 final. SURE: novērtējums pēc sešiem mēnešiem, 2021. gada 22. marts; sk. arī Eiropas Parlamenta brīfingu SURE Implementation, 2021. gada aprīlis.

(16) EESK rezolūcija “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmā” (2021. gada jūnijs) (OV C 341, 24.8.2021., 1. lpp.).

(17) Christina Katami, “Protecting employment in 2021 and beyond: what can the new SURE instrument do?” , ELIAMEP Policy Paper, 2021. g.; L. Andor, “Protecting Jobs and Incomes in Europe: Towards an EU Capacity for Employment Stabilisation in the Pandemic Period”, 2021. g., in Caetano J., Vieira I., Caleiro A., “New Challenges for the Eurozone Governance”.

(18) Eurofound, COVID-19: Implications for employment and working life, 2021. gada marts.

(19) ESAO, OECD Employment Outlook, 2.5. nodaļa Combining job retention policies with job reallocation, 2021. gads, un Eurofound, turpat (ar dažās valstīs veikto pasākumu piemēriem).

(20) COM(2021) 148 final.

(21) 2021. gada jūnija plenārsesijā pieņemtā rezolūcija “EESK ieguldījums Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmā” (OV C 341, 24.8.2021., 1. lpp.).

(22) COM(2020) 123 final.

(23) Christina Katami, Protecting employment in 2021 and beyond: what can the new SURE instrument do?, ELIAMEP Policy Paper, 2021; L. Andor, Protecting Jobs and Incomes in Europe: Towards an EU Capacity for Employment Stabilisation in the Pandemic Period, 2021, in Caetano J:, Vieira I., Caleiro A., New Challenges for the Eurozone Governance; EK un Eurofound ziņojums + ESAO, COVID-19: Implications for employment and working life, 2021. gada marts; COM(2021) 148 final. SURE: novērtējums pēc sešiem mēnešiem, 2021. gada 22. marts; sk. arī Eiropas Parlamenta brīfingu SURE Implementation, 2021. gada aprīlis.

(24) EESK atzinums par kopīgiem obligātajiem standartiem (OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.); Beblavy Miroslav, Karolien Lenaerts, “Feasibility and added value of a European Unemployment Benefits Scheme”, CEPS, 2017. gads.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/23

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījuma)

(2021/C 517/04)

Ziņotājs:

Andrej ZORKO

Padomes prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījums	Vēstule, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	23.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	146/24/54

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Darbavietu kvalitāte ir viens no dzīves kvalitātes pamatelementiem. Jāievēro princips “darbavietu kvalitāte dzīves kvalitātei”, jo tas ir ilgtspējīgas sociālās attīstības priekšnosacījums. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ES politikā tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tam jānovērš nevienlīdzības, nabadzības, sociālās atstumtības un negodīgas konkurences risks.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka problēmas un izaicinājumi, kas pastāv darbavietu kvalitātes jomā, ir jārisina, ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus. Būtu jāņem vērā arī SDO starptautiskie standarti attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību (1), kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2). Tāpēc EESK aicina dalībvalstis un sociālos partnerus sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu kontekstā piemērotos līmeņos un atbilstoši apstākļiem valstī apzināt un rast risinājumus darba tirgū notiekošajām pārmaiņām, kuras pandēmija ir paātrinājusi.

1.3.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno vērienīgāka pieeja centieniem atbalstīt, koordinēt un īstenot aktīvu darba tirgus politiku un vienlaikus jāaizsargā darba ņēmēju pamattiesības un jānodrošina ilgtspējīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide uzņēmumiem, kas darbojas globālajā ekonomikā. Eiropas sociālo tiesību pīlāram vajadzētu būt orientierim, kas virza sociālas Eiropas, sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas atveseļošanas principu iedzīvināšanu.

1.4.

Balstoties uz pandēmijas laikā uzkrāto pieredzi nodarbinātības jomā, Eiropas Komisija un dalībvalstis, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, varētu uzraudzīt spēkā esošo noteikumu darbību vai tos attiecīgos gadījumos pārskatīt un, ja nepieciešams, grozīt un izstrādāt atbilstošus politikas pasākumus, lai nodrošinātu darbavietu pienācīgu kvalitāti un ilgtspēju. Šie centieni varētu aptvert darba ņēmēju aizsardzību un pienācīgu darba organizāciju, kas nodrošinātu augstāku ražīgumu un inovāciju, un centienus vienlaikus veicināt digitalizācijas pozitīvos elementus, tostarp nepieciešamību darba ņēmējiem iziet digitālo apmācību, kura uzlabo viņu nodarbināmību (3). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesību aktiem un politikai mākslīgā intelekta jomā un tam, lai nodrošinātu, ka visām ieinteresētajām personām ir iespēja, apspriežoties un risinot sarunas ar darba ņēmējiem un darba devējiem, piedalīties un tikt uzklausītām, kad tiek pieņemti jauni risinājumi.

1.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju, it īpaši pilnveidotajā Eiropas pusgadā un citos pašreizējos mehānismos, izveidot jaunus mehānismus un/vai (4) arī turpmāk apzināt darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības. Tas dotu dalībvalstīm iespēju, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, plānot un īstenot ilgtermiņa nodarbinātības politikas pasākumus, tostarp plānot darba ņēmēju apmācību un mūžizglītību un rast risinājumus prasmju trūkuma novēršanai. Ir svarīgi arī stiprināt valsts nodarbinātības dienestus un to sadarbību ar privāto sektoru, lai varētu palīdzēt darba tirgū efektīvāk integrēt visneaizsargātākās grupas.

1.6.

EESK atkārtoti norāda, ka aktīvai darba tirgus politikai ir jābūt efektīvai un, lai sasniegtu labus rezultātus nodarbinātības jomā (5), tā ir jāvērš uz noteiktiem mērķiem, un uzsver, ka dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāapņemas veidot aktīvu darba tirgus politiku, kas veicina darbavietu kvalitāti. EESK uzsver arī savu atbalstu pakāpeniskai pieejai virzībā uz kopējiem minimālajiem standartiem tādā jomā kā bezdarba apdrošināšana, lai dalībvalstīs nodrošinātu darbavietu kvalitāti (6).

1.7.

Dalībvalstu uzdevums ir radīt vajadzīgos apstākļus, lai nodrošinātu gan pienācīgu līdzdalību (kolektīvu pārvaldību) izstrādes procesos, gan nodarbinātības vai darba tirgus politikas īstenošanu.

1.8.

EESK mudina dalībvalstis un sociālos partnerus stiprināt sociālo dialogu valsts līmenī. Komiteja arī iesaka, balstoties uz tradicionālo sociālā dialoga saturu, iekļaut citu stratēģiskāku saturu, kas orientēts uz ilgtspēju un risinājumiem. Tas varētu būt, piemēram, uzņēmumu un tādu darba ņēmēju nākotnes vajadzību prognozēšana, kuriem ir noteiktas kompetences un prasmes, kopīgi pasākumi darba ņēmēju apmācībai, taisnīgas pārejas uz digitālo un zaļo ekonomiku nodrošināšana un platformu darbības regulēšana un līdzsvarotu risinājumu izstrāde platformu darbībai, kā arī līdzīgi svarīgi attīstības jautājumi.

1.9.

EESK atzīmē sociālo partneru un koplīgumu nozīmi darba tirgus līdzsvara saglabāšanā. Pienācīga sociālo partneru apmācība ir būtiska turpmākai sociālā dialoga attīstībai. (7) Tas ir gan nozīmīgs, gan svarīgs aspekts sociālā dialoga turpmākai attīstībai, un šajā dialogā arī būtu jācenšas nodrošināt darbavietu ilgtspēja un kvalitāte.

1.10.

EESK uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstiprina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spējas. Ir jārada vide, kurā valda uzticēšanās sociālajam dialogam, jāatzīst tā nozīme un sociālie partneri un citas ieinteresētās personas savlaicīgi jāiesaista pasākumu formulēšanā un – vajadzības gadījumā un saskaņā ar attīstības vajadzībām – pašā lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīgs stingrs regulējums attiecībā uz darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu, lai varētu pienācīgi risināt zaļās un digitālās pārkārtošanās jautājumus un vienlaikus nodrošināt darbavietu kvalitāti (8).

1.11.

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms varētu pozitīvi ietekmēt darbavietu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī šādu darbavietu izveides un sociālo partneru lomas šajā procesā nodrošināšanu. Tāpēc Komiteja ierosina Komisijai katru gadu rīkot sanāksmes ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai uzklausītu viedokļus par mehānisma darbību. Tā kā stāvoklis dalībvalstīs ir atšķirīgs, būtu lietderīgi rīkot apspriedes atsevišķi un kopīgi formulēt pamatnostādnes un ieteikumus, kā sekmīgi turpināt mehānisma darbību.

1.12.

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tieši neattiecas uz darbavietu kvalitātes komponentiem, un tāpēc aicina Komisiju papildināt šo mehānisma daļu. Darbavietu kvalitāte ir būtiska, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus. Nedrīkst aizmirst par neaizsargātām grupām, piemēram, darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās un gados jauniem darba ņēmējiem, kurus epidēmija skārusi vissmagāk.

1.13.

EESK aicina veikt pētījumus, lai atveseļošanas periodā rūpīgāk uzraudzītu norises darba tirgū. Ir jāņem vērā arī uzņēmējdarbības modeļu pārmaiņas, kas ietekmē darba organizāciju un darba ņēmēju pamattiesības, kā arī digitalizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana un vienlaikus īpaša uzmanība jāvelta prasmju trūkumam un darba tirgū notiekošajām pārmaiņām. Rūpīgi jāpēta un jāanalizē ietekme uz darba organizāciju un citiem svarīgiem darbavietu kvalitātes aspektiem, ņemot vērā gan pozitīvos risinājumus, gan straujās digitalizācijas radītos draudus. Komiteja uzsver, ka ir jāņem vērā valstu daudzveidība un pandēmijas sekas gan sabiedrībā, gan darba tirgū. Pārmaiņas ir jāvērtē, izmantojot “holistisku pieeju”.

2. Vispārīga informācija

2.1.

EESK atzīmē darbavietu ilgtspējas un kvalitātes jēdziena daudzveidību un daudzšķautņaino raksturu un norāda, ka to veido dažādi elementi, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, darba ņēmēju tiesības un darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu. Vienlaikus EESK arī atzīst, ka darba devējiem un dalībvalstīm ir centrāla loma darbavietu kvalitātes nodrošināšanā, tostarp prasmju, kvalitatīvas nodarbinātības, jaunu un dažādu darba veidu, drošības, darba ņēmēju labjutības un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Šķiet, ka Komisija to apzinās, jo ievērojams skaits programmu un finansiālās palīdzības Covid-19 pandēmijas laikā, it īpaši SURE programma, bija vērstas gan uz ekonomikas atveseļošanu, gan uz cilvēku sociālā nodrošinājuma saglabāšanu. EESK ir pārliecināta, ka ekonomikas atveseļošana un Eiropas ekonomikas attīstība nav iespējama, ja netiek saglabāts un attīstīts sociālais nodrošinājums, vienlaikus Eiropas uzņēmumiem nodrošinot konkurētspējīgu vidi pasaules ekonomikā, un ka ekonomikas un sociālajai atveseļošanai ir jāiet roku rokā.

2.2.

EESK uzskata, ka Komisijas, dalībvalstu, kā arī Eiropas un valstu sociālo partneru pienākums ir plānot un īstenot pasākumus darbavietu ilgtspējas un kvalitātes nodrošināšanai. Tāpēc pēc iespējas ātrāk jāizstrādā un jāīsteno stratēģija un pasākumi, lai nodrošinātu darbavietu ilgtspēju un kvalitāti, balstoties uz visu attiecīgo dalībnieku kopīgiem pūliņiem.

2.3.

Eiropas Savienības un dalībvalstu stratēģijās vajadzētu būt iekļautiem tādiem svarīgiem uzdevumiem kā taisnīgu konkurences apstākļu nodrošināšana Eiropas ekonomikai, ieguldījumi inovācijā un izstrādē, sociālā dempinga novēršana, nodarbinātības atbalstīšana un godīgu darba apstākļu veicināšana, kā arī atbilstoša stimulēšana, kas var būtiski palīdzēt paaugstināt darbavietu kvalitāti.

2.4.

Ja ir pareizi nosacījumi, Eiropas uzņēmumi var veicināt ilgtspējīgu labklājību, radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu un stiprināt labklājību. Tam nepieciešami labvēlīgi pamatnosacījumi, it īpaši, lai nodrošinātu stabilu energoapgādi, kvalificētu darbaspēku, transporta infrastruktūru un efektīvus darba tirgus.

2.5.

Darbavietu ilgtspējas un kvalitātes jēdziens ir viens no dzīves kvalitātes pamatelementiem, un tas jāaplūko kopā ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju, ņemot vērā plašāko ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības kontekstu, un it īpaši ar pāreju uz zaļo ekonomiku un digitalizāciju, kurai jābūt taisnīgai pret visām ieinteresētajām personām. Šajā sakarā EESK vērš īpašu uzmanību uz atzinumiem, ko tā šajā saistībā jau ir pieņēmusi.

2.6.

EESK ir pārliecināta, ka centieni sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus, it īpaši 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu 2015. gadā izvirzīto 8. mērķi (9), var sniegt būtisku ieguldījumu ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā, arī ņemot vērā ekonomikas izaugsmi un pilnīgu un produktīvu nodarbinātību. It īpaši atveseļošanas periodā Eiropas Komisijai būtu vairāk jākoncentrējas uz šo mērķu sasniegšanu un jāmudina dalībvalstis tos sasniegt.

2.7.

EESK arī norāda, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā un ar to saistītajā rīcības plānā noteikto principu, kā arī attiecīgo starptautisko juridisko standartu (10) ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu darbavietu ilgtspēju un kvalitāti. Šajā saistībā EESK jau pieņēmusi vairākus atzinumus un aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis saskaņā ar savām pilnvarām un kopā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām aktīvi piedalīties to īstenošanā.

2.8.

Izstrādājot pasākumus darbavietu ilgtspējas un kvalitātes nodrošināšanai, jāņem vērā dažādie faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti, nodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, mazina nevienlīdzību un sociālo atstumtību, novērš nabadzību un nodrošina Eiropas ekonomikas konkurētspēju, kā arī veicina vienmērīgu pāreju uz digitālu un vidi saudzējošu sabiedrību un ekonomiku. Visi šie faktori ir jālīdzsvaro ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un pasākumu izstrādē aktīvi jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir svarīgi panākt plašāku sociālo vienprātību.

2.9.

EESK uzskata, ka vairāki elementi, faktori un apstākļi ietekmē darbavietu kvalitāti un to ilgtspējīgu nodrošināšanu, un uz to ir norādījusi savā atzinumā (11). Tie ir tādi elementi kā darba ņēmēju atalgojuma līmenis un paredzamība, darba veidi un metodes, darba vide, arodveselība un darba drošība, nodarbinātības stabilitāte, mūžizglītība, darba ņēmēju apmācība, regulārs un paredzams darba laiks, darba ņēmēju tiesību aizsardzība, darba un privātās dzīves līdzsvars un aktīvs un efektīvs sociālais dialogs.

2.10.

EESK norāda, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšana ir viens no galvenajiem kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanas elementiem. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus pievērst lielāku uzmanību pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un darbavietu kvalitātes jautājumiem.

2.11.

EESK apzinās, ka darbavietu kvalitātes elementu nodrošināšana ir atkarīga arī no Eiropas uzņēmumu noturības pasaules tirgū, kā arī no situācijas iekšējā tirgū, dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un ekonomikas politikas pasākumiem. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem radīt apstākļus, kas sekmētu ilgtspējīgus ieguldījumus un tādā veidā dotu darba devējiem iespēju ilgtspējīgi nodrošināt darbavietu kvalitāti un novērst negodīgu praksi. Dalībvalstīm vajadzētu sekmēt šo centienu paātrināšanu, izmantojot dažādus stimulus, politikas pasākumus un atbilstošus noteikumus.

3. Covid-19

3.1.

EESK atzīmē, ka epidēmijas laikā saimnieciskā darbība ir asimetriski samazinājusies un ka SURE mehānisms, ko Komisija izveidoja pandēmijas laikā, palīdz saglabāt ļoti daudz darbavietu. Lai nepieļautu strādājošo atlaišanu un novērstu to, ka mazinās iedzīvotāju ienākumu drošība, dalībvalstis ir paredzējušas dažādas saīsināta darba laika shēmas, algu subsīdijas darbiniekiem, piespiedu atvaļinājumus ar procentuāli mazāku atalgojumu darba ņēmējiem (piemēram, darba ņēmējiem, kas strādā nozarēs, kurām nav atļauts darboties), dažādus aktīvas nodarbinātības politikas pasākumus, jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzību, subsīdijas, kas daļēji kompensē ienākumu zudumu, un pamatienākumus noteiktām iedzīvotāju grupām utt. EESK tomēr uzsver, ka šie pagaidu pasākumi nedrīkst aizēnot vajadzību pēc stabiliem un ilgtspējīgiem ES un dalībvalstu ekonomikas politikas pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot izaugsmi un radīt darbavietas.

3.1.1.

EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija nav aktīvi centusies noteikt, ka sociālo partneru un citu ieinteresēto personu atbilstoša iesaistīšana ir svarīgs šo līdzekļu izmantošanas kritērijs. Dažās dalībvalstīs sociālie partneri netiek aktīvi iesaistīti darba tirgus pasākumu un politikas virzienu noteikšanā. Atveseļošanās un darbavietu kvalitātes nodrošināšana šajās valstīs būs sarežģītāka.

3.2.

EESK atzīmē, ka epidēmijas laikā ir mainījies tas, kā tiek veikti daži darba veidi, un ka dažas pārmaiņas turpināsies atveseļošanas periodā un pēc tā. Tāpēc ir svarīgi atpazīt šīs pārmaiņas, veltīt tām pienācīgu vērību, uzraudzīt tās un virzīt tās tā, lai nodrošinātu darbavietu kvalitātes stabilitāti ar mērķi radīt papildu iespējas uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kāda ir digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešanas ietekme un sekas darbavietās.

3.3.

EESK norāda, ka epidēmija ir pievērsusi uzmanību dažiem ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī darba formām un veidiem, kam pirms epidēmijas netika pievērsta uzmanība vai kam tika pievērsts pārāk maz uzmanības. Jāraugās, lai šie biežāk sastopamie uzņēmējdarbības un nodarbinātības veidi negatīvi neietekmētu darba tirgu vai darbavietu kvalitāti un neradītu negodīgu praksi.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE) pēc Covid-19 krīzes un aicina dalībvalstis par prioritāti noteikt darba tirgus politikas pasākumus tādā veidā, lai ieguldījumi cilvēkos kļūtu par vienu no galvenajiem krīzes pārvarēšanas elementiem, ņemot vērā nepieciešamību veikt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Dalībvalstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos būtu jāiekļauj EASE pasākumi, par kuriem panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem.

3.5.

EESK pauž bažas par to, ka pandēmijas laikā Eiropas darba ņēmēju garīgā labklājība ir ievērojami pasliktinājusies (it īpaši tas attiecas uz jauniešiem un tiem cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu (12)). Tāpēc EESK aicina īstenot holistisku un vienotu pieeju, kuras mērķis ir apvienot vērienīgus veselības, drošības un garīgās labklājības politikas pasākumus.

3.6.

EESK atkārtoti uzsver dažādos atzinumos (13) pausto nostāju un priekšlikumus par jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātības nākotni, digitalizāciju, mājdarbu, darba laika organizēšanu, mūžizglītību un apmācību, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvaru. Viss par darbavietu kvalitāti teiktais attiecas uz visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no viņu valstspiederības. Tāpēc ir svarīga trešo valstu valstspiederīgo imigrācija un integrācija.

3.7.

Ņemot vērā pandēmijas radītās pārmaiņas, paralēlo digitalizācijas attīstību un to, ka darbavietu kvalitāti ietekmē daudzi faktori, šajā atzinumā uzmanība pievērsta tikai dažiem prezidentvalsts Slovēnijas uzsvērtiem aspektiem, kuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar darbavietu kvalitātes attīstību. Tie ir: 1) darba vides pielāgošana sabiedrības novecošanai, 2) apmācība un mūžizglītība, 3) līdztiesības nodrošināšana, 4) uzmanības pievēršana digitalizācijas un mākslīgā intelekta sniegtajiem ieguvumiem un radītajiem slazdiem un 5) sociālo partneru loma.

4. Darba vides pielāgošana sabiedrības novecošanai

4.1.

Līdz ar Eiropas sabiedrības novecošanu lielākajā daļā dalībvalstu darba mūžs kļūst garāks un faktiskais pensionēšanās vecums pieaug. Savukārt šī iemesla dēļ ir jārada gados vecākiem cilvēkiem piemēroti darba apstākļi. Galvenais uzdevums ir pielāgoties viņu psihofiziskajām spējām un vienlaikus nodrošināt, ka viņu prasmes joprojām atbilst darba tirgus vajadzībām. Veselības aizsardzības uzlabošana darba vietā un mūžizglītības pieejamība gados vecākiem darba ņēmējiem arī ir ļoti svarīgi uzdevumi, lai nodrošinātu gados vecāku darba ņēmēju darbavietu kvalitāti.

4.2.

Pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana galvenokārt ir darba devēja pienākums, taču arī trīspusējai sociālo partneru un valdību sadarbībai ir svarīga loma šajā jomā, jo, pārzinot darba procedūras un pazīstot pašus darba ņēmējus, tie attiecīgā līmenī ar sociālo dialogu un koplīgumiem var palīdzēt radīt darba vidi, kas paver gados vecākiem darba ņēmējiem iespēju pienācīgi strādāt.

4.3.

Svarīga loma ir arī dalībvalstīm. Nodrošinot pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni, piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un dažādus stimulus un subsīdijas darba devējiem, dalībvalstis var palīdzēt radīt darba vidi, kas dod cilvēkiem iespēju droši un produktīvi strādāt vecumdienās.

4.4.

EESK ierosina Eiropas pusgada kontekstā vairāk uzmanības pievērst ar demogrāfiju saistītu darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai. Būtiska ir aktīva sociālo partneru iesaistīšana stratēģijās un tādas politikas un pasākumu īstenošanā, kas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem darba tirgū, tostarp arī uz atbilstošu integrāciju darba tirgū.

4.5.

Jāizstrādā mūsdienīgi un novatoriski jaunākās un vecākās paaudzes sadarbības veidi. Būtiska nozīme ir zināšanu un pieredzes atbilstošai divpusējai nodošanai.

5. Apmācība un mūžizglītība

5.1.

EESK atzinumos vairākkārt uzsvērts, cik svarīga ir mūžizglītība un apmācība gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātiem darba ņēmējiem (14).

5.2.

EESK uzsver, cik svarīgi ir laikus prognozēt darba ņēmēju un darba devēju prasmju vajadzības un stratēģiski plānot šajā jomā. Tāpēc sociālajiem partneriem ir jāsadarbojas, it īpaši nozaru un uzņēmumu līmenī.

5.3.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ilgstošiem bezdarbniekiem un tiem, kuri ilgu laiku nav bijuši darba tirgū. Ilgstoša prombūtne no darba tirgus ievērojami ierobežo nodarbināmību, it īpaši ņemot vērā, cik ātri notiek digitālās pārmaiņas (15). Pandēmija, kuras dēļ noteikti darbības veidi tika aizliegti un darba ņēmējiem bija jāpaliek mājās, saasināja šo problēmu. Tāpēc šajās situācijās ir vajadzīgi efektīvi aktīvas nodarbinātības politikas pasākumi.

5.4.

Apmācības pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai pienācīgi palielinātu darba devēju informētību par to, cik svarīgi ir savlaicīgi plānot prasmes un kompetences, kas būs vajadzīgas turpmākajam darbam. Šajā saistībā EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst darba ņēmēju digitālās apmācības plāniem.

5.5.

EESK iesaka dalībvalstīm apsvērt arī finanšu un nodokļu stimulus (tiešu finansējumu vai nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem), lai darba devēji aktīvāk apmācītu darba ņēmējus.

6. Vienlīdzības nodrošināšana

6.1.

EESK uzskata, ka atveseļošanas laikā un pēc tās ir svarīgi saglabāt personīgo apstākļu vienlīdzību un novērst jebkāda veida diskriminējošu praksi. Jāpiekrīt, ka dažādi darba veidi paver iespējas, taču pastāv arī risks, ka tās varētu palielināt darba ņēmēju nevienlīdzību, tostarp dzimumu nelīdztiesību (16). Jārod veidi, kā vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem nodrošināt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp gan ar tiesību aktiem, gan ar koplīgumiem.

6.2.

EESK norāda, ka pandēmijas laikā vienlīdzība netika garantēta, jo veiktie pasākumi neattiecās uz visiem darba ņēmējiem un visiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, nestabilā darbā nodarbinātiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, migrantiem, jauniešiem un sievietēm bieži ir liegta piekļuve kompensācijai par ienākumu zaudēšanu vai uz viņiem pasākumi neattiecas. Tas nozīmē, ka epidēmijas laikā ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība. Arī vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši darbību, un tādēļ ir zaudētas darbavietas.

6.3.

EESK atzīmē, ka pandēmijas laikā būtiski pasliktinājies sieviešu stāvoklis darba tirgū (17): daudzas sievietes zaudējušas darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars ir izjaukts un galu galā nedrošība ir pieaugusi.

6.4.

Pasliktinājies arī migrantu un jauniešu stāvoklis darba tirgū, jo viņiem ir arvien grūtāk atrast darbu. Turklāt viņi arvien biežāk saskaras ar nestabiliem darba veidiem, kas negarantē dzīves kvalitāti.

6.5.

Nevienlīdzība visvairāk izpaužas ienākumu un nodarbinātības stabilitātes līmenī. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ar darba tirgus politikas pasākumiem ir jānovērš darba samaksas atšķirības un jāveic pasākumi, kas veicina darba samaksas pārredzamību, novērš horizontālu un vertikālu segregāciju darba tirgū, stimulē sieviešu pilna slodzes darbu un novērš ar neapmaksātiem aprūpes pienākumiem saistītus ierobežojumus un nodrošina principa “vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu” ievērošanu. Jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību respektēšanu. Būtu jāveicina arī sociālais dialogs ar uzsvaru uz darba koplīguma slēgšanas sarunām par nestandarta darba veidiem, piemēram, mājsaimniecības darbu, aprūpes darbu, platformu darbu utt.

7. Digitalizācija un mākslīgais intelekts

7.1.

Digitalizācijai ir būtiska ietekme uz darba attiecībām, un ir jāņem vērā pozitīvās un negatīvās sekas, ko rada tas, ka darba devēji digitalizē darba procesus.

7.2.

Digitālie risinājumi rada bažas arī par līgumattiecībām starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Lai nodrošinātu ar ilgtspēju saistītos darbavietu kvalitātes komponentus, ir jāuzrauga norises darba tirgū un jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstoši mehānismi darba ņēmēju pamattiesību aizsardzībai, kuri nekavē digitālu risinājumu attīstību. Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām būtu jācenšas meklēt taisnīgus risinājumus, kas mazina iedzīvotāju bažas. EESK uzsver, ka lielāka darba dzīves digitalizācija var sniegt ieguvumus, vienlaikus radot arī problēmas. Šajā sakarā EESK atzīst, ka svarīga nozīme var būt Eiropas sociālo partneru pamatlīguma par digitalizāciju ātrai īstenošanai (18).

7.3.

Steidzami jāpārvalda mākslīgais intelekts darba vietā, it īpaši tas attiecas uz diskriminējošas prakses novēršanu, darba ņēmēju nelikumīgu novērošanu, tostarp tiesībām atslēgties, un citu nelabvēlīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Sociālie partneri ir jāiesaista tiesību aktu, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, pieņemšanas un īstenošanas procesos.

Briselē, 2021. gada 23. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.ilo.org/global/topics/decent-work/lang--en/index.htm

(2) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(3) OV C 374, 16.9.2021., 16. lpp.

(4) Atkarībā no situācijas dalībvalstīs.

(5) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.19. punkts.

(6) OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.; OV C 429, 11.12.2020., 159. lpp.,1.6. punkts.

(7) Voss, Eckhard, Broughton, Andrea, Pulignano, Valeria, Franca, Valentina, Rodriguez, Contreras, Ricardo.“Exploring the connections between EU – and national-level social dialogue” (Pētot saiknes starp ES un valsts līmeņa sociālo dialogu). Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018. gads.

(8) Piemēram, EESK rezolūcija par Portu samitu OV C 286, 16.7.2021., 6. lpp. un OV C 341, 24.8.2021., 23. lpp.

(9) “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”.

(10) SDO standarti un LESD 151. un 156. pants.

(11) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.4. punkts.

(12) Eurofound (2021), Living, working and COVID-19 (Update April 2021): Mental health and trust decline across EU as pandemic enters another year (Dzīve, darbs un Covid-19 (atjaunināts 2021. gada aprīlī): garīgā veselība un uzticēšanās mazināšanās Eiropas Savienībā, turpinoties pandēmijai), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 4. lpp.

(13) OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.; OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.; OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.; OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.; OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp.; OV C 232, 14.7.2020., 18. lpp.

(14) Kā norādīts OV C 374, 16.9.2021., 38. lpp.

(15) Darba ņēmēju digitālās prasmes un apmācība dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīga, un tas palielina darba ņēmēju stāvokļa atšķirības. Eiropas Savienībā 2019. gadā digitālo apmācību nodrošināja vidēji mazāk nekā 25 % uzņēmumu, sākot ar 6 % Rumānijā un beidzot ar 37 % Somijā.

(16) OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp.

(17) https://eige.europa.eu/news/covid-19-derails-gender-equality-gains

(18) The European Social Partners framework agreement_and_studies/2020-06-22_agreement_on_digitalisation_-_with_signatures.pdf.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 43. panta 2. punkts).

3. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

2.9. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzskata, ka vairāki elementi, faktori un apstākļi ietekmē darbavietu kvalitāti un to ilgtspējīgu nodrošināšanu, un uz to ir norādījusi savā atzinumā (11). Tie ir tādi elementi kā darba ņēmēju atalgojuma līmenis un paredzamība, darba veidi un metodes, tostarp nepieciešamība pēc dažādiem darba veidiem un elastīguma sociālā dialoga ietvaros, darba vide, arodveselība un darba drošība, nodarbinātības stabilitāte, mūžizglītība, darba ņēmēju apmācība, regulārs un paredzams darba laiks, darba ņēmēju tiesību aizsardzība, darba un privātās dzīves līdzsvars, aktīvs un efektīvs sociālais dialogs utt.

Balsojuma rezultāts:

Par:	92
Pret:	120
Atturas:	15

4. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

3.3. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK norāda, ka epidēmija ir pievērsusi uzmanību dažiem ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī darba formām un veidiem, kam pirms epidēmijas netika pievērsta uzmanība vai kam tika pievērsts pārāk maz uzmanības. Jāraugās, lai šie biežāk sastopamie uzņēmējdarbības un nodarbinātības veidi negatīvi neietekmētu darba tirgu vai darbavietu kvalitāti un neradītu negodīgu praksi.

EESK norāda, ka epidēmija ir pievērsusi uzmanību dažiem ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī darba formām un veidiem, kam pirms epidēmijas netika pievērsta uzmanība vai kam tika pievērsts pārāk maz uzmanības. Lai arī ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbībai un pašnodarbinātībai draudzīgu politiku gan Eiropas, gan valstu līmenī un veicināt šo biežāk sastopamo uzņēmējdarbības un nodarbinātības veidu ilgtspējīgu attīstību, būtu jānodrošina, lai tie negatīvi neietekmētu darba tirgu vai darbavietu kvalitāti un neradītu negodīgu praksi.

Balsojuma rezultāts:

Par:	90
Pret:	125
Atturas:	16

5. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.2. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK norāda, ka pandēmijas laikā vienlīdzība netika garantēta, jo veiktie pasākumi neattiecās uz visiem darba ņēmējiem un visiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, nestabilā darbā nodarbinātiem darba ņēmējiem , pašnodarbinātām personām, migrantiem, jauniešiem un sievietēm bieži ir liegta piekļuve kompensācijai par ienākumu zaudēšanu vai uz viņiem pasākumi neattiecas. Tas nozīmē, ka epidēmijas laikā ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība. Arī vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši darbību, un tādēļ ir zaudētas darbavietas.

EESK norāda, ka pandēmijas laikā vienlīdzība netika garantēta, jo veiktie pasākumi neattiecās uz visiem darba ņēmējiem un visiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazāk stabilā un mazāk drošā darbā nodarbinātiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, migrantiem, jauniešiem un sievietēm bieži ir liegta piekļuve kompensācijai par ienākumu zaudēšanu vai uz viņiem pasākumi neattiecas. Tas nozīmē, ka epidēmijas laikā ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība. Arī vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši darbību, un tādēļ ir zaudētas darbavietas.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	138
Atturas:	14

6. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.3. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums	Grozījums
EESK atzīmē, ka pandēmijas laikā būtiski pasliktinājies sieviešu stāvoklis darba tirgū (17): daudzas sievietes zaudējušas darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars ir izjaukts un galu galā nedrošība ir pieaugusi .	EESK atzīmē, ka pandēmijas laikā būtiski pasliktinājies sieviešu stāvoklis darba tirgū (17): daudzas sievietes zaudējušas darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars ir izjaukts un galu galā stabilāku un drošāku darbu atrast ir kļuvis vēl grūtāk .

Balsojuma rezultāts:

Par:	80
Pret:	143
Atturas:	10

7. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.4. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums	Grozījums
Pasliktinājies arī migrantu un jauniešu stāvoklis darba tirgū, jo viņiem ir arvien grūtāk atrast darbu. Turklāt viņi arvien biežāk saskaras ar nestabiliem darba veidiem, kas negarantē dzīves kvalitāti .	Pasliktinājies arī migrantu un jauniešu stāvoklis darba tirgū, jo viņiem ir arvien grūtāk atrast darbu. Turklāt viņiem ir kļuvis vēl grūtāk atrast stabilāku un drošāku darbu .

Balsojuma rezultāts:

Par:	80
Pret:	143
Atturas:	10

8. GROZĪJUMS

Iesniedza:

BARRERA CHAMORRO Maria del Carmen

MEYNENT Denis

SALIS-MADINIER Franca

ZORKO Andrej

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.5. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Nevienlīdzība visvairāk izpaužas ienākumu un nodarbinātības stabilitātes līmenī. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ar darba tirgus politikas pasākumiem ir jānovērš darba samaksas atšķirības un jāveic obligāti pasākumi, kas veicina darba samaksas pārredzamību, novērš horizontālu un vertikālu segregāciju darba tirgū, stimulē sieviešu pilna laika darbu un novērš ar neapmaksātiem aprūpes pienākumiem saistītus ierobežojumus un nodrošina principa “vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu” ievērošanu. Jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību respektēšanu. Būtu jāveicina arī sociālais dialogs ar uzsvaru uz darba koplīguma slēgšanas sarunām par nestandarta darba veidiem, piemēram, mājsaimniecības darbu, aprūpes darbu, platformu darbu utt.

Balsojuma rezultāts:

Par:	102
Pret:	113
Atturas:	16

10. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

7.3. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Steidzami jāpārvalda mākslīgais intelekts darba vietā, it īpaši tas attiecas uz diskriminējošas prakses novēršanu, darba ņēmēju nelikumīgu novērošanu , tostarp tiesībām atslēgties, un citu nelabvēlīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Sociālie partneri ir jāiesaista tiesību aktu, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, pieņemšanas un īstenošanas procesos.

Lai nodrošinātu mākslīgā intelekta pārredzamu un līdzsvarotu attīstību, tas ir steidzami jāpārvalda darba vietā, it īpaši tas attiecas uz nepamatotu bažu mazināšanu, darba ņēmēju autonomijas veicināšanu un diskriminējošas prakses novēršanu, darba ņēmēju nelikumīgu novērošanu un citu nelabvēlīgu attieksmi pret darba ņēmējiem Sociālie partneri ir jāiesaista tiesību aktu, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, pieņemšanas un īstenošanas procesos.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	136
Atturas:	10

11. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

1.1. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Darbavietu kvalitāte ir viens no dzīves kvalitātes pamatelementiem , un tas jāaplūko kopā ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju, ņemot vērā plašāko ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības kontekstu, it īpaši pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku un digitalizāciju. Vienlaikus EESK atzīst darba devēju nozīmi prasmju, nodarbinātības, dažādu darba veidu, drošības, darba ņēmēju labklājības un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ES politikā darbavietu kvalitāte jāskata kā ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības komponente un tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā var divējādi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un produktivitāti un vienlaikus novērst nevienlīdzības, nabadzības, sociālās atstumtības un negodīgas konkurences risku .

Balsojuma rezultāts:

Par:	79
Pret:	136
Atturas:	11

12. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

1.2. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu:

Atrašanās vieta: pēc pašreizējā punkta – tajā pašā līmenī

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzsver, ka visaptveroši un rūpīgi orientēti pasākumi ir nepieciešami arī pandēmijas dēļ, lai nodrošinātu reaģētspējīgu, noturīgu un iekļaujošu darba tirgu dalībvalstīs, un īpaša uzmanība ir jāpievērš elastīgām darbvietām. Tomēr EESK norāda, ka darba tirgus attīstība ir jāatbalsta, nevis stingri jāregulē vai jāierobežo. Attiecībā uz Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenci un to rīcībā esošajiem instrumentiem īpaša uzmanība ir jāpievērš subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Attiecībā uz stabila ekonomiskā pamata veidošanu, kas kalpotu par atbalstu pārkārtošanās procesiem Eiropā, uzmanība būtu jāpievērš taisnīga, stabila un paredzama regulatīvā satvara veidošanai uzņēmumiem, kā arī būtu jāizvairās no uzņēmumu administratīvas noslogošanas.

Balsojuma rezultāts:

Par:	79
Pret:	144
Atturas:	7

15. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

1.12. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tieši neattiecas uz darbavietu kvalitātes komponentiem, un tāpēc aicina Komisiju papildināt šo mehānisma daļu . Darbavietu kvalitāte ir būtiska, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus. Nedrīkst aizmirst par neaizsargātām grupām , piemēram, darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās un gados jauniem darba ņēmējiem , kurus epidēmija skārusi vissmagāk.

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tieši neattiecas uz darbavietu kvalitātes komponentiem, un tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka šie komponenti tiek pienācīgi ņemti vērā mehānisma īstenošanā . Darbavietu kvalitāte ir būtiska, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus. Nedrīkst aizmirst par neaizsargātām grupām, kuras epidēmija skārusi vissmagāk.

Balsojuma rezultāts:

Par:	82
Pret:	140
Atturas:	8

(11) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.4. punkts.

(17) https://eige.europa.eu/news/covid-19-derails-gender-equality-gains

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/38

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi”

(izpētes atzinums)

(2021/C 517/05)

Ziņotājs:	Branko RAVNIK
Līdzziņotājs:	Peter SCHMIDT

Pasūtījums	Padomes prezidentvalsts Slovēnijas vēstule, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/1/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ES direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi (NTP) lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, jo tā ir solis uz priekšu ietekmes nelīdzsvarotības novēršanā visā ķēdē. NTP ir sarežģīta parādība, kurai ir plaša ietekme uz sabiedrību, un šajā kontekstā regulējumam ir ļoti nozīmīga loma. Komiteja mudina dalībvalstis transponēt un īstenot direktīvu un steidzami vērsties pret NTP.

1.2.

Covid-19 uzliesmojuma laikā Eiropas pārtikas apgādes ķēde izrādījās ļoti noturīga. Patērētājiem visu laiku bija pieejami gandrīz visi pārtikas produkti. Neraugoties uz pakļautību inficēšanās riskam, darba ņēmēji visā pārtikas piegādes ķēdē veica milzīgu darbu.

1.3.

Tomēr sākotnējie novērojumi liecina, ka ir notikušas arī nozīmīgas uzvedības izmaiņas ražošanā, izplatīšanā un patēriņā. EESK atbalsta Eiropas pārtikas sistēmu pārveidi ar mērķi padarīt tās vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgākas, noturīgākas, taisnīgākas un iekļaujošākas un, galvenais, spējīgas apgādāt Eiropas patērētājus ar veselīgu, ilgtspējīgi ražotu nekaitīgu pārtiku. EESK norāda: lai veicinātu noturīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu un tādējādi nodrošinātu taisnīgu daļu tirgus dalībniekiem, kā arī nepieļautu nomelnošanu, būtiska ir pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku sadarbība (nevis konkurence).

1.4.

EESK uzsver savu ieteikumu, ka vājākiem tirgus dalībniekiem, īpaši lauksaimniekiem, ir jāsaņem taisnīga un pamatota samaksa, kas ļautu tiem gūt atbilstīgus ienākumus, ar kuriem veikt ieguldījumus, īstenot inovāciju un nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu (1). Būtu jāizveido mehānisms, ar ko sekot līdzi pārtikas piegādes ķēdē radītās bruto pievienotās vērtības sadalījumam. Saskaņā ar Komisijas datiem pārtikas piegādes ķēdē bruto pievienotās vērtības daļa, ko saņem primārais ražotājs, ir samazinājusies no 31 % 1995. gadā līdz 23,4 % 2015. gadā (jaunākie pieejamie dati).

1.5.

EESK arī uzsver savu ieteikumu vērsties pret tādu veidu NTP, kas saistībā ar noteikto prasību minimumu direktīvā nav aplūkota (2), un atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu ieguldījumu tādu jautājumu risināšanā kā iepirkums par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām, divpakāpju izsoles un visu piegādes ķēdes dalībnieku aizsardzība neatkarīgi no to lieluma vai pozīcijas pārtikas ķēdē. EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu regulēt NTP pārtikas piegādes ķēdē. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav veicinājusi saskaņotu pieeju nolūkā izvairīties no vienotā tirgus sadrumstalotības. EESK uzskata, ka turpmākajiem papildu pasākumiem jābūt saderīgiem ar vienoto tirgu un to ietekme ir pienācīgi jāizvērtē. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis transponē un īsteno direktīvu, nodrošinot lielāku taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē, un aicina turpmāk īstenot saskaņotāku pieeju.

1.6.

EESK aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, kas aizsargātu visus uzņēmējdarbības jomas dalībniekus. Uzņēmuma lielums ne vienmēr atbilst tā ietekmei tirgū, tāpēc pret NTP jāaizsargā visi uzņēmumi – gan lieli, gan mazi.

1.7.

EESK arī mudina dalībvalstis izveidot mehānismus, kas tām ļautu uzraudzīt, novērtēt un nodrošināt transponēšanas tiesību aktu īstenošanu, un sadarbībā ar ieinteresētajām personām radīt dialogam paredzētus forumus.

1.8.

Pašlaik ekonomiskās ietekmes un spēju aizstāvēt savas intereses līdzsvara trūkums Eiropas (kā arī pasaules) pārtikas sistēmās nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības nozares rentabilitāti un algas tajā, mazu un vidēju pārtikas ražošanas uzņēmumu ieguldījumu potenciālu un liek aizvien lielākam skaitam vietēju ģimenes mazumtirdzniecības uzņēmumu pārtraukt darbību. Tāpēc ir nepieciešami pierādījumos balstīti korekcijas mehānismi, lai Eiropas pārtikas piegādes ķēdē iesaistītie uzņēmumi varētu līdzsvaroti attīsties un saņemt taisnīgu daļu no pārtikas ražošanas un izplatīšanas ekonomiskajiem ieguvumiem gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Komisija nav izdarījusi secinājumus no stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietekmes novērtējumiem.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai visu ieinteresēto personu rīcībā būtu piemēroti instrumenti un informācija, kas ļautu gūt labumu no direktīvas. Tādēļ EESK aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt, lai ieinteresētās personas būtu informētas par savām tiesībām un to īstenošanas kārtību, tostarp attiecībā uz transnacionālo tirdzniecību gan ES ietvaros, gan ar trešām valstīm.

1.10.

EESK atkārtoti uzsver, ka taisnīgākas tirdzniecības prakses veicināšana būtu jāiekļauj visaptverošā ES pārtikas un tirdzniecības politikā, kas aptvertu visu piegādes ķēdi un nodrošinātu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu.

2. Ievads

2.1.

Negodīgu tirdzniecības praksi (NTP) definē kā “praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības, ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai un to vienpusēji ir noteicis viens tirdzniecības partneris attiecībā pret otru partneri” (3). Pārtikas piegādes ķēde ir īpaši neaizsargāta pret NTP, jo mazo un lielo ķēdes dalībnieku stāvoklis ir izteikti nevienlīdzīgs. NTP var tikt īstenota visos piegādes ķēdes posmos, un NTP, kas sākotnēji bijusi vienā ķēdes posmā, var ietekmēt pārējos ķēdes posmus atkarībā no iesaistīto dalībnieku ietekmes tirgū (4).

2.2.

EESK atzinumos par tematu “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana”, kas pieņemts 2016. gada oktobrī (5), un “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana”, kas pieņemts 2018. gadā (6), ir sīki izklāstīts, kā spējas aizstāvēt savas intereses nevienmērīgs sadalījums ir izraisījis dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, padarot vājākos ķēdes dalībniekus aizvien mazāk aizsargātus pret NTP. Tādējādi ekonomiskais risks pārvirzās no tirgus uz agrīnākiem piegādes ķēdes posmiem, un tas īpaši nelabvēlīgi ietekmē patērētājus un dažus ķēdes dalībniekus, piemēram, lauksaimniekus, darba ņēmējus un MVU. Saskaņā ar Komisijas datiem pārtikas piegādes ķēdē bruto pievienotās vērtības daļa, ko saņem primārais ražotājs, ir samazinājusies no 31 % 1995. gadā līdz 23,4 % 2015. gadā (jaunākie pieejamie dati). Atbilstoši Komisijas teiktajam, NTP problēmu atzīst visas pārtikas piegādes ķēdes ieinteresētās personas, un ziņojumos ir ticis norādīts, ka ar NTP ir saskāries vairums tirgus dalībnieku (7).

2.3.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (8) par NTP lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē tika pieņemta 2019. gada aprīlī. Direktīva ir īsa, kodolīga un balstīta uz dažiem galvenajiem principiem. Dalībvalstīm tā bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2021. gada 1. maijam un jāpiemēro pēc sešiem mēnešiem. Tā ir daļa no plašākas pārvaldības programmas, kuras mērķis ir uzlabot efektivitāti un taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē un kura paredz arī ražotāju sadarbību un pasākumus tirgus pārredzamības uzlabošanai. Arī stratēģija “No lauka līdz galdam” (9) ir izstrādāta ar mērķi palīdzēt uzlabot lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē.

2.4.

ES prezidentvalsts Slovēnija ir pieprasījusi, lai EESK sagatavo izpētes atzinumu par direktīvas mērķu sasniegšanas efektivitāti praksē, par dalībvalstu labāko praksi pārtikas ķēdes regulēšanā, kā arī par to, kas jādara, lai šis process neapstātos.

3. EESK nostāja pret NTP

3.1.

Atzinumā, kas pieņemts 2018. gadā (10), EESK atzinīgi novērtēja Komisijas (EK) priekšlikumu samazināt NTP iespējamību, kas ir nepieciešamais pirmais solis, lai aizsargātu vājākus dalībniekus, it īpaši lauksaimniekus, darba ņēmējus un dažus piegādes ķēdes dalībniekus, un uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību. Regulatīva pieeja un tiesiskais regulējums ar efektīviem un stabiliem izpildes mehānismiem ir veids, kā ES līmenī var efektīvi vērsties pret NTP. Tas tika atkārtoti uzsvērts arī EESK 2020. gada atzinumā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” (11).

3.2.

Tomēr EESK pauda nožēlu, ka EK visā Eiropas Savienībā ir ieviesusi vienīgi kopēju minimālo aizsardzības standartu, aizliedzot tikai konkrētu veidu NTP. Jāaizliedz visi ļaunprātīgas prakses veidi.

3.3.

Attiecībā uz izpildi EESK ir atzinīgi novērtējusi EK priekšlikumu izveidot ES līmenī saskaņotu regulējumu, kas piemērojams izpildiestādēm.

3.4.

EESK ieteica, ka vājāku tirgus dalībnieku pozīcijas nostiprināšanas labad Eiropas Komisijai papildus NTP novēršanai vajadzētu veicināt un atbalstīt tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas piegādes ķēdi var padarīt ilgtspējīgu, atjaunot tajā līdzsvaru un uzlabot tās efektivitāti.

4. Direktīvas par NTP transponēšana un īstenošana – pašreizējais stāvoklis

4.1.

Pašlaik dalībvalstīs notiek direktīvas transponēšana un īstenošana (12). Lielākā daļa lauksaimnieku apvienību, arodbiedrību un pārtikas pārstrādātāju uzskata, ka plānotie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu tiem aizsardzību. Tomēr tie ir atbalstījuši ierosinātos pasākumus direktīvas par NTP īstenošanai un pat aicinājuši izvirzīt vērienīgākus mērķus, bet dažos gadījumos mazumtirgotāji ir pauduši atšķirīgus uzskatus.

4.2.

EK līdz 2021. gada novembrim nāks klajā ar starpposma ziņojumu par direktīvas transponēšanu, bet 2025. gadā – izvērtēs direktīvas efektivitāti. Izvērtējums balstīsies uz dalībvalstu gada ziņojumiem un EK veiktu ieinteresēto personu apsekojumu rezultātiem par situāciju pārtikas piegādes ķēdē saistībā ar NTP (13). EESK ierosina Komisijai apspriesties arī ar pircējiem un apkopot viņu pieredzi saistībā ar direktīvu. Ar minēto direktīvu izveidotajam sadarbības mehānismam būtu jānodrošina piemērots forums izpildiestādēm un Komisijai, lai, pamatojoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem, apspriestu direktīvas efektivitāti. Šādās regulārās sanāksmēs var apzināt gan labāko praksi, gan arī nepilnības un salīdzināt dalībvalstu izmantotās pieejas.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu regulēt negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav veicinājusi saskaņotu pieeju, un tas rada sadrumstalotību vienotajā tirgū. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis transponē un īsteno direktīvu, nodrošinot lielāku taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē, un aicina turpmāk īstenot saskaņotāku pieeju.

5. Laba prakse transponēšanas/īstenošanas procesā

5.1.

EESK atzinīgi vērtē vērienīgos valstu transponēšanas tiesību aktus (turpmāk “laba prakse”), kas aizliedz dažu veidu NTP, kura direktīvā ir atļauta ar dažiem nosacījumiem. Tāds ir, piemēram, aizliegums atgriezt piegādātājam nepārdotus produktus, nesamaksājot par tiem, vai pārvirzīt pircējam radušās uzglabāšanas izmaksas uz piegādātājam, kā paredzēts Vācijas transponēšanas likumā (14).

5.2.

EESK pauž gandarījumu par to, ka transponēšanas tiesību aktos ir ieviesti noteikumi, kas visiem tirgus dalībniekiem aizliedz iepirkumu par cenu, kura ir zemāka par ražošanas izmaksām. Tādi noteikumi ir iekļauti Spānijas tiesību aktos (15), kas visiem tirgus dalībniekiem ne tikai aizliedz iepirkt par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām, bet arī samazināt produktu vērtību virzības pa pārtikas piegādes ķēdi gaitā. Arī Itālijas likumdevējs ir pilnvarots risināt šo jautājumu transponēšanas likumā (16). Vācijas Federālais parlaments attiecīgā tiesību akta izvērtēšanas, kas notiks divus gadus pēc tā stāšanās spēkā, ietvaros veiks revīziju saistībā ar iespējamo aizliegumu veikt iepirkumu par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām.

5.3.

Tā ir daļa no plašāka Eiropas Komisijas iniciatīvu kopuma, tostarp, piemēram, cenu tirgus novērošanas centri (17), kuriem ir būtiska nozīme pārredzamības un taisnīguma uzlabošanā nozarē. Turklāt ir jāmin arī savstarpīguma nozīme starptautiskajā tirdzniecībā (18).

5.4.

EESK atzinīgi vērtē tiesību aktus, ar kuriem izveido ombudu to īstenošanas uzraudzībai. Lai uzraudzītu tiesību aktu īstenošanu, Spānijā ir izveidota neatkarīga aģentūra (AICA), savukārt ombuds ir pilnvarots veicināt brīvprātīgus rīcības kodeksus. Vācijā NTP skartās personas varēs iesniegt neatkarīgam ombudam anonīmas sūdzības, tostarp ziņot arī par tādu negodīgu praksi, kas nav minēta tiesību aktos. Ombudam arī būs tiesības uzsākt izmeklēšanu un nodot pārkāpumu izskatīšanu Federālajam lauksaimniecības un pārtikas birojam (BLE), kā arī uzraudzīt ražošanas izmaksu un cenu izmaiņas (19).

5.5.

Uzņēmuma lielums ne vienmēr atbilst tā ietekmei tirgū, tāpēc pret NTP jāaizsargā visi uzņēmumi – gan lieli, gan mazi. EESK aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, kas aizsargātu visus darījumdarbības jomas dalībniekus. Gadījumos, kad tik vērienīgi mērķi nav sasniegti, Komiteja atzīst to valstu paveikto, kuras pieņēmušas tiesību aktus vismaz attiecībā uz lielākiem tirgus dalībniekiem svarīgākajās nozarēs. Piemēram, Vācijā 350 miljonu EUR robežvērtība tiek saglabāta attiecībā uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, bet attiecībā uz gaļu, augļiem, dārzeņiem un dārzkopības produktiem robežvērtība tiks noteikta pie 4 miljardu EUR apgrozījuma, kā rezultātā tiesību akti aizsargās lielāku skaitu tirgus dalībnieku (20). No Beļģijas provizoriskā likuma ir izslēgta “vairākpakāpju pieeja”, paredzot aizsardzību pret NTP visiem darījumdarbības jomas dalībniekiem, kuru apgrozījums ir mazāks par 350 miljonu EUR robežvērtību, neatkarīgi no to lieluma salīdzinājumā ar pircēja lielumu. Spānija primārajiem ražotājiem nodrošina īpašu aizsardzību, taču visi tirgus dalībnieki neatkarīgi no to lieluma un/vai stāvokļa tirgū ir aizsargāti ar likumu.

5.6.

Divpakāpju izsoles (21) ir bijušas saistītas ar īpaši nelabvēlīgu ietekmi uz lauksaimniekiem (22), kuri de facto ir spiesti iesaistīties šajā praksē tādēļ, ka pircēju un pārdevēju ietekme tirgū nav līdzsvarota. Divpakāpju izsoļu aizliegums palīdzētu izvairīties no gadījumiem, kad piegādātāji ir spiesti pārdot ražojumus par cenu, kas zemāka par ražošanas izmaksām. Lai gan direktīvas transponēšana Itālijā vēl nav pabeigta, EESK ar interesi seko notiekošajai diskusijai par iespēju aizliegt divpakāpju izsoles valstī, kurā likumdevējam ir piešķirtas pilnvaras risināt šo jautājumu transponēšanas likumā.

5.7.

Arī pienākumu noslēgt rakstveida līgumus par visām darbībām un iekļaut tos datubāzē, lai nodrošinātu labāku pārredzamību un kontroli, EESK uzskata par labu praksi. Spānijas tiesību aktos ir ietverts šāds pienākums, kam ir ļoti laba ietekme uz tirdzniecības attiecībām. Līgumā būtu jāiekļauj tādi elementi kā kvalitāte, ilgums, cena, cenu rādītājs, atkārtotas sarunas, pagarināšana un izbeigšana ar iepriekšēju uzteikumu.

5.8.

EESK atzinīgi vērtē Vācijas likuma klauzulu, kas paredz, ka tiesību akta pirmais izvērtējums jāveic divus gadus pēc tā stāšanās spēkā, kā arī to, ka Vācijas Federālais parlaments var ne tikai pārbaudīt spēkā esošo aizliegumu ievērošanu, bet arī paplašināt aizliegto NTP veidu sarakstu (23); tā pieņem zināšanai arī Beļģijas provizorisko likumu, kas paredz iespēju pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām ar karaļa dekrētu jebkurā laikā papildināt NTP sarakstu.

6. Konstatētās nepilnības

6.1.

EESK uzsver, ka visu direktīvā minēto veidu NTP, tostarp tā dēvētā “pelēkā prakse”, var nodarīt kaitējumu mazāk ietekmīgiem ķēdes dalībniekiem. Mazāk ietekmīgi piegādātāji varētu justies spiesti parakstīt līgumu ar ietekmīgāku pircēju, lai gan tajā ir noteikumi, kas ir pretrunā viņu interesēm. Lai gan vairākās dalībvalstīs ir apspriesta iespēja ieviest “vispārēju aizliegumu”, kas aizliedz jebkāda veida NTP, ir izrādījies, ka bez ES iejaukšanās tik vērienīgu mērķi ir grūti sasniegt. Tāpat EESK savā 2018. gada atzinumā aicināja ieviest visaptverošu NTP aizliegumu un ļaut dalībvalstīm paplašināt sākotnēji aizliegto NTP veidu sarakstu. Vēl jānogaida, lai redzētu, kādi pārskatīšanas mehānismi tiks ieviesti ar transponēšanas tiesību aktiem.

6.2.

Piegādātājiem, piegādātāju organizācijām un bezpeļņas organizācijām, kas darbojas piegādātāju uzdevumā, ar direktīvu ir piešķirtas tiesības iesniegt sūdzības. Tomēr EESK pauž bažas par to, ka varētu būt tādi nelikumīgas NTP gadījumi, par kuriem skartās puses (piemēram, darba ņēmēja) rīcībā ir nonākusi attiecīga informācija, taču izpildiestādes pret to nevar vērsties, jo skartais tirgus dalībnieks vai tā pārstāvības organizācija nav iesniegusi oficiālu sūdzību. Tā kā skartie tirgus dalībnieki, iespējams, nevēlēsies iesniegt sūdzību pat tad, ja nav ievērotas viņu tiesības, EESK aicina Eiropas Komisiju rūpīgi uzraudzīt un novērtēt, ciktāl varētu būt nepieciešamas izmaiņas nolūkā labāk aizsargāt vismazāk aizsargātās puses, kas ir atkarīgas no tirgus dalībniekiem, piemēram, darba ņēmējus, lauksaimniekus un zvejniekus. NTP direktīvā nav paredzēts priekšnosacījums slēgt rakstisku līgumu. Tomēr tajā paredzēts, ka jāpastāv pārdošanas attiecībām. Tāpēc EESK noteikti iesaka attiecināt aizsardzību arī uz gadījumiem, kad NTP tiek īstenota, bet (rakstveidā) līgums nav noslēgts. EESK jau ir aicinājusi ieviest tiesības iesniegt kolektīvas prasības (24).

6.3.

Direktīvā paredzētā “vairākpakāpju pieeja” noved pie tā, ka dažos gadījumos likums nenodrošina to tirgus dalībnieku aizsardzību, kuru ietekme tirgū ir vāja, taču apgrozījums ir liels. Tas rada nenoteiktību piegādātājiem, kuriem trūkst informācijas par darījumdarbības partneru gada apgrozījumu. EESK aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis uzraudzīt un novērst šīs “vairākpakāpju pieejas” nelabvēlīgo ietekmi un apsvērt iespēju nodrošināt aizsardzību visiem darījumdarbības jomas dalībniekiem neatkarīgi no to lieluma.

6.4.

Stabilas, līdzsvarotas un ilgtermiņa darījumu attiecības starp pārtikas ķēdes dalībniekiem var palīdzēt lauksaimniekiem vairāk iesaistīties produktu pievienotās vērtības radīšanā; vienlaikus lauksaimnieki saņem mazāku un laika gaitā aizvien vairāk sarūkošu procentuālo daļu no galīgās cenas. Reģionalitāte un kvalitātes aspekti var saglabāt pievienotās vērtības radīšanu reģionā tā vietā, lai importētu izejvielas no trešām valstīm, kurās ražošanas standarti lielākoties ir zemāki nekā ES. Labāka pārstrādes produktu izcelsmes marķēšana nodrošinātu pārtikas piegādes ķēdēs lielāku pārredzamību.

7. Covid-19 dēļ atklātās vājās vietas lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē

7.1.

Kopumā Covid-19 krīzes laikā Eiropas pārtikas apgādes ķēde izrādījās ļoti noturīga. Patērētājiem visu laiku bija pieejami gandrīz visi pārtikas produkti. Neraugoties uz pakļautību inficēšanās riskam, darba ņēmēji visā pārtikas piegādes ķēdē veica milzīgu darbu. Tomēr Covid-19 skar visu pasaules lauksaimniecības un pārtikas sistēmu. Tas rada simetrisku, bet asinhronu triecienu pasaules un valstu pārtikas sistēmām, skarot: 1) piedāvājuma un pieprasījuma kanālus dažādā laikā; 2) visus pārtikas sistēmas elementus, sākot ar primāro ražošanu un beidzot ar pārtikas pārstrādi, mazumtirdzniecību un ēdināšanas pakalpojumiem (viesnīcu, restorānu un kafejnīcu nozari), starptautiskās tirdzniecības un loģistikas sistēmas, kā arī starppieprasījumu un galapieprasījumu; 3) ražošanas faktoru (darbaspēka un kapitāla) tirgu un starpproduktus. Šīs ietekmes pārraides kanāli ietver daudzus makroekonomiskos faktorus (piemēram, valūtas maiņas kursu, enerģijas cenas, piekļuvi finanšu tirgiem) un, galvenais, kopējās saimnieciskās darbības samazināšanos un bezdarba pieaugumu.

7.2.

Ierobežojumi attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos no vienas dalībvalsts uz citu (Komisija izdeva vadlīnijas par personām, kas veic būtiskas funkcijas, piemēram, sezonas darbiniekiem) ir skāruši daudzas pārtikas ražošanas un pārstrādes jomas (piemēram, augļu un dārzeņu novākšanu un gaļas un piena produktu pārstrādi), kas balstās uz citu dalībvalstu vai trešo valstu sezonālu darba ņēmēju darbu. Turklāt daudzos gadījumos migrējošu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļi ir slikti un viņi pakļauti lielākam inficēšanās riskam, par ko liecina slimību uzliesmojumi kautuvēs un gaļas iepakošanas uzņēmumos visā pasaulē. Tas nopietni apdraud sabiedrības veselību un rada pārrāvumu pārtikas piegādes ķēdē.

7.3.

Turklāt pandēmijas izraisītie ierobežojošie pasākumi un loģistikas traucējumi ir kavējuši pārtikas transportu, kas savukārt ir novedis pie protekcionisma, kurš ietekmē pārtikas importu un eksportu. Tomēr vienlaikus daudzi ir uzsvēruši, cik nozīmīga ir Eiropas Savienībā reģionāli ražota pārtika, kā arī īsu piegādes ķēžu, vietējās ražošanas un vietējās tirdzniecības tradicionālās priekšrocības. Krīzes laikā ir atklājušās arī citas īsu piegādes ķēžu vietējās ražošanas un vietējās tirdzniecības priekšrocības, jo patērētāji meklē jaunus un tiešākus pārtikas iegādes veidus, savukārt ražotāji atrod jaunus noieta tirgus saviem ražojumiem. Tomēr viens no svarīgākajiem aspektiem ir atskārsme par nepieciešamību turpināt godīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību reģionālā un starptautiskā līmenī. Tirdzniecības ierobežojumi var apdraudēt stabilitāti, kas īpaši ietekmētu iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.

7.4.

Noslēdze ir radījusi situāciju, kad viesmīlības nozare un daļa pārtikas rūpniecības (piemēram, viesnīcu un restorānu nozare un citas “ārpusmājas” nozares, pārtikas piegādes dienesti, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji tūrisma zonās) ir nonākuši bezizejā, un tam ir tālejošas sekas. Darbības traucējumi ir ne tikai skāruši pašus uzņēmumus, bet arī izjaukuši konsolidēto pārtikas piegādes sistēmu, no kuras daudzi lauksaimnieki un lauksaimniecības produktu piegādātāji bija atkarīgi. Smagi cietuši svaigu produktu piegādātāji; augstas kvalitātes vīnu, sieru un augstākā labuma gaļas izcirtņus, ko parasti patērē restorānos, aizstājuši lielveikalos pirkti standarta produkti patēriņam mājās (FAO, 2020. gads; ESAO, 2020. gads). Daži ražotāji uz to reaģēja, cenšoties iekļūt mazumtirdzniecības vai tiešsaistes tirgos, kur viņi daudzos gadījumos atrada ļoti labus kompromisa risinājumus un vienošanās, bet daudzi nespēja pielāgoties un zaudēja klientus un ienākumus. Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir smagi skāruši arī lauku tūrisma nozari, kas daudzos gadījumos ļauj lauksaimniekiem dažādot ienākumu avotus.

7.5.

Covid-19 krīze krasi paātrināja pāreju uz tiešsaistes tirgu, un šķiet, ka šī tendence turpināsies. Nesen veikts McKinsey pētījums (25) liecina, ka 2020. gadā pārtikas produktu pārdošana tiešsaistes kanālos Eiropā pieauga par 55 %, un paredzams, ka šī pāreja turpināsies: 50 % patērētāju, kuri visā pandēmijas laikā izmantoja tiešsaistes kanālus, plāno šādu praksi turpināt.

7.6.

Covid-19 parādīšanās un straujā izplatība pasaulē ir liels trieciens Eiropas Savienībai un pasaules ekonomikai. Ir veikti tūlītēji un visaptveroši budžeta, likviditātes un politikas pasākumi ar mērķi atslogot visvairāk skartās nozares. ES rīcībā ir plašs tirgus intervences pasākumu kopums, un vairāki no tiem Covid-19 krīzes laikā tika aktivizēti, lai veicinātu lauku saimniecību ienākumus. Tomēr reakcija bija ierobežota, jo 2014.–2020. gada budžeta perioda pēdējā gadā ES budžetā tikpat kā nebija līdzekļu papildu ārkārtas pasākumu finansēšanai lauksaimniecības jomā.

7.7.

Visbeidzot EK ir uzsākusi Eiropas zaļo kursu, kas ietekmē arī lauksaimniecību (stratēģija “No lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijas), un Next Generation EU stimulu paketes ietvaros ELFLA ir piešķirti papildu 7,5 miljardi EUR. Bažas Eiropas Savienībai rada stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietekmes novērtējumi. Tomēr EESK aicina nodrošināt līdzsvarotāku politisku atbalstu lauksaimniecības pārtikas nozarei salīdzinājumā ar dažām citām ekonomikas jomām, kurās ekonomiskā struktūra ir daudz noturīgāka un rentabilitāte ir daudz augstāka.

8. Turpmākie pasākumi

8.1.

Rīcības brīvība, ko direktīva paredz dalībvalstīm, izstrādājot direktīvas īstenošanas tiesību aktus, ļauj katrai no tām ieviest pielāgotus tiesību aktus, kas ir labi piemēroti attiecīgās valsts apstākļiem. Kā minēts iepriekš, dažas dalībvalstis ir padarījušus mērķus vērienīgākus, pārsniedzot direktīvā noteiktos minimālos saskaņotos standartus, un ieviesušas tiesību aktus, kas nodrošina papildu aizsardzību ES un trešo valstu piegādātājiem.

8.2.

Lai gan paredzams, ka konkrētas dalībvalsts piegādātājiem būs viegli piekļūt valsts transponēšanas tiesību aktos paredzētajiem mehānismiem (tostarp sūdzību izskatīšanas mehānismam un kompetentajai iestādei), piegādātājiem, kas eksportē uz citām ES dalībvalstīm, un piegādātājiem no trešām valstīm, kas eksportē uz ES, tas varētu būt grūtāk. EESK atzinīgi vērtē informatīvo darbību, ko EK veikusi, publicējot Brošūru par direktīvu par NTP (26), taču norāda, ka tajā ir iekļauta tikai informācija par minimālajiem saskaņotajiem standartiem. Lai nodrošinātu eksportētājiem īstos instrumentus valstu transponēšanas tiesību aktu izmantošanai savā labā, EESK aicina EK eksportētājiem nodrošināt viegli un pilnībā pieejamu svarīgāko informāciju par visiem attiecīgajiem tiesību aktiem.

8.3.

EESK uzsver, ka visu ieinteresēto personu interesēs ir piemērot direktīvu visām darījumdarbības attiecībām, kurās vismaz viena puse (pircējs vai pārdevējs) ir ES uzņēmums, pat tad, ja piegādātājs ir no ārpus ES esošas valsts. EESK aicina EK un EĀDD izmantot informācijas izplatīšanas potenciālu, kas piemīt ES delegācijām trešās valstīs, lai sniegtu informāciju piegādātājiem ārpus ES. Šai informācijai jābūt plašākai par direktīvas vispārējām pamatnostādnēm un jāaptver praktiska informācija par dalībvalstu mehānismiem un izpildiestādēm.

8.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēde tiek uzskatīta par stratēģisku ekosistēmu Eiropas atveseļošanai, un aicina turpināt sadarbību piegādes ķēdē un dialogu ar ieinteresētajām personām, lai atvieglotu pāreju uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām veidā, kas būtu pēc iespējas iekļaujošāks. Šajā saistībā EESK norāda uz pārtikas piegādes ķēdē īstenoto iniciatīvu nozīmi, daudzveidību un mērogu, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspēju, ieguldot ilgtspējīgas un vietējas ražošanas veicināšanā.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(2) EESK atzinums “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana” (OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.) un EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(3) EK, 2014. gads.

(4) Darba grupa lauksaimniecības tirgus jautājumos, 2016. gads.

(5) EESK atzinums “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana” (OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.).

(6) EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(7) EK paziņojums, 2014. gads.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.).

(9) Stratēģija “No lauka līdz galdam”.

(10) EESK atzinums “Pārtikas piegādes ķēdes uzlabošana” (OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.).

(11) EESK atzinums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.).

(12) Transponēšana dalībvalstīs.

(13) EK tīmekļa vietne.

(14) Gaida apstiprināšanu otrajā palātā, tāpēc Eiropas Komisijai par to oficiāli vēl nav paziņots. Paredzēts apstiprināt 28.5.2021.

(15) Ley 12/2013, de 2 de agosto, de medidas para mejorar el funcionamiento de la cadena alimentaria. Šis likums tiks grozīts ar likumprojektu, par kuru pašlaik notiek sarunas un kura nosaukums spāņu valodā ir “Proyecto de Ley por el que se modifica la Ley 12/2013 de medidas para mejorar el funcionamiento de la cadena alimentaria”.

(16) Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana), 23.4.2021.

(17) Eiropas Komisijas tirgus novērošanas centri. Sk. arī Francijas pārtikas nozares cenu un peļņas uzraudzības programmu.

(18) EESK atzinums “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(19) BLE tīmekļa vietne.

(20) Šo klauzulu piemēros tikai līdz 2025. gada maijam; pēc tam robežvērtību samazinās līdz 350 miljoniem EUR.

(21) Divpakāpju izsoles ir mehānismi, ko pircēji izmanto, lai nostādītu piegādātājus citu pret citu pēkšņās tiešsaistes izsolēs, kurās viņi tiek stimulēti piedāvāt savu produkciju par viszemāko iespējamo cenu.

(22) Oxfam gadījuma izpēte.

(23) Izvērtējums ietvertu arī iespējamā aizlieguma iegādāties pārtikas un lauksaimniecības produktus par cenu, kas zemāka par to ražošanas izmaksām, pārbaudes rezultātus.

(24) EESK atzinums “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana” (OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.).

(25) https://www.mckinsey.com/industries/retail/our-insights/disruption-and-uncertainty-the-state-of-european-grocery-retail-2021

(26) EK brošūra.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 563. plenārsesija – Interactio, 22.9.2021.–23.9.2021.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/45

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus””

(COM(2021) 219 final)

(2021/C 517/06)

Ziņotājs:

Heiko WILLEMS

Atzinuma pieprasījums	Komisijas vēstule, 1.7.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	231/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka labāka regulējuma nodrošināšana ir arī jaunās Komisijas prioritāte. Tā aicina Komisiju un ES likumdevējus konsekventi padziļināt un attīstīt ES labāka regulējuma sistēmu visos tās aspektos un sistemātiski izmantot labāka regulējuma instrumentus un pamatnostādnes savā darbā.

1.2.

EESK uzsver, ka labāks regulējums ir būtisks labas pārvaldības un likumdošanas elements. Tas var palīdzēt nodrošināt pārredzamus, pārskatatbildīgus un līdzdalību veicinošus politikas veidošanas procesus, kas sekmē uz pierādījumiem balstītus, neatkarīgi pārbaudītus, vienkāršus, skaidrus, saskaņotus, efektīvus, ilgtspējīgus, mērķim un nākotnes prasībām atbilstošus, samērīgus un viegli īstenojamus noteikumus. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu ES un tās iestāžu demokrātisko leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tām.

1.3.

EESK uzsver, ka labāka regulējuma instrumentiem arī turpmāk jābūt politiski neitrāliem un skaidri nodalītiem no politisko lēmumu pieņemšanas, kas jāatstāj izraudzīto un leģitīmo politisko struktūru pārziņā. Savienības tiesību aktu ekonomiskie, vides un sociālie aspekti vienmēr būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem aspektiem un to ietekme jāvērtē, izmantojot gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu analīzi.

1.4.

EESK vērš uzmanību uz to, ka Covid-19 pandēmija ir nepieredzēta veselības, sociālā un ekonomikas krīze Eiropā laikposmā pēc 1945. gada. Tāpēc tā aicina Komisiju pašreizējos ārkārtas apstākļos īpašu uzmanību pievērst ierosināto pasākumu daudzējādajai ietekmei uz minētajām dimensijām, lai atbalstītu ātru un pilnīgu atveseļošanos.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK norāda, ka paziņojuma publicēšana ir ievērojami aizkavējusies. Tā mudina Komisiju atgūt zaudēto laiku, precizēt savus priekšlikumus, ņemot vērā turpmāk sniegtos komentārus, un pēc iespējas ātrāk īstenot savus ierosinātos pasākumus.

2.2.

EESK uzsver, ka labāks regulējums var palīdzēt izveidot labāko iespējamo tiesisko satvaru iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm. Tā uzsver, ka labākam regulējumam būtu jāpalīdz pabeigt vienotā tirgus izveidi visās jomās, jāuzlabo tā darbība un jāstiprina tā izturētspēja un konkurētspēja, jāveicina pētniecība un inovācija, ilgtspējīga izaugsme un kvalitatīvu darbvietu radīšana, jāatbalsta videi nekaitīga un digitāla pārkārtošanās un jāstiprina tās sociālā dimensija un sociālā tirgus ekonomika, kā noteikts LESD 3. pantā.

2.3.

EESK mudina Komisiju arī turpmāk veicināt labāka regulējuma principus un instrumentus visos savos dienestos, tostarp regulāri apmācot personālu visos līmeņos, lai nodrošinātu informētību par šiem principiem un instrumentiem un to ievērošanu.

2.4.

Atsaucoties uz saviem agrāk pieņemtajiem atzinumiem (1), EESK atgādina, ka labāka regulējuma jautājumam “nevajadzētu būt par “vairāk” vai “mazāk” regulējuma Eiropas Savienībā vai par konkrētu politikas jomu regulējuma atcelšanu vai pakļaušanu citām prioritātēm, tādējādi apšaubot ES noteiktās vērtības – sociālo aizsardzību, vides aizsardzību un pamattiesības” (2). Turklāt tā uzsver, ka labāks regulējums nedrīkst ne pārmērīgi birokratizēt ES politikas veidošanu, ne aizstāt politiskus lēmumus ar tehniskām procedūrām.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

EESK ir organizētas pilsoniskās sabiedrības institucionāla pārstāve Eiropas Savienībā un darbojas kā starpniece starp ES likumdevējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem. EESK ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi un ekspertzināšanas visos jautājumos, kas saistīti ar labāku regulējumu. Turpmāk tā sniedz savu vērtējumu par konkrētiem aspektiem, kas izskatīti Komisijas paziņojumā, kā arī par citiem aspektiem, kuri paziņojumā nav ietverti un kurus tā uzskata par vajadzīgiem uzsvērt.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

3.2.1.

EESK atgādina savos agrāk pieņemtajos atzinumos (3) sniegtos ieteikumus attiecībā uz subsidiaritāti un proporcionalitāti. Tā atgādina, ka Savienībai būtu jārīkojas tikai tad, ja minētie principi tiek pilnībā ievēroti un ja kopīga rīcība rada pievienoto vērtību visiem. Lai to nodrošinātu, Komiteja mudina Komisiju pilnībā īstenot priekšlikumus, ko ierosinājusi Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa (4).

3.3. Pierādījumu vākšana un sabiedriskā apspriešana

3.3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nolūku racionalizēt un veicināt pierādījumu vākšanu. Tā arī atzinīgi vērtē mērķi politikas veidošanā labāk iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas un zinātnieku aprindas un atvieglot publisku piekļuvi pierādījumiem, kas ir priekšlikumu pamatā.

3.3.2.

Attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām EESK atsaucas uz savu atzinumu (5) un REFIT platformas atzinumu (6), ko tā palīdzēja izstrādāt. Komiteja uzsver, ka sabiedriskās apspriešanas ir būtiska pierādījumu vākšanas daļa un tās nekādā gadījumā nedrīkst veikt pro forma ar jau iepriekš noteiktiem rezultātiem. Komisijai vienmēr būtu jācenšas apspriesties ar personām, kuras ierosinātie pasākumi skars visvairāk, un nodrošināt reprezentativitāti. Turklāt sabiedriskajai apspriešanai nebūtu jāietekmē Līgumos paredzētā EESK konsultatīvā funkcija un sociālo partneru autonomija vai prerogatīvas, it īpaši sociālajos un nodarbinātības jautājumos (sociālais dialogs).

3.3.3.

EESK mudina Komisiju, plānojot un īstenojot apspriešanos, stingri ievērot labāka regulējuma rīkkopas VII nodaļā iekļautās pamatnostādnes par apspriešanos ar ieinteresētajām personām (7). Tā īpaši uzsver, ka anketām vienmēr jābūt skaidrām, vienkāršām un lietotājam ērtām, tās ir jāsagatavo rediģējamā formātā un jānodrošina iespēja sniegt atklātas atbildes un komentārus, augšupielādēt papildu dokumentus, kā arī jāizvairās no uzvedinošiem jautājumiem.

3.3.4.

EESK atgādina Komisijai, ka, ņemot vērā tās pārstāvības funkciju, Komiteja ir labi piemērota, lai palīdzētu apzināt tās ieinteresētās personas, kuras ierosinātie politikas pasākumi skars visvairāk. Tā aicina Komisiju, izstrādājot konsultāciju stratēģijas un nosakot attiecīgās mērķgrupas, vairāk apspriesties ar Komiteju.

3.3.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu labāk informēt ieinteresētās personas par to, kā tika izmantots viņu sniegtais ieguldījums. Lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedrības uzticēšanos un līdzdalību politikas veidošanā, būtiska nozīme ir pienācīgai atgriezeniskajai saitei par to, kā šīs ieguldījums ir ticis izmantots lēmumu pieņemšanā.

3.3.6.

EESK aicina Komisiju atbildēt uz jau sen izteikto EESK prasību praktiskās detaļās izskaidrot, kā tā izsver sabiedriskajā apspriešanā saņemtos viedokļus atkarībā no to reprezentativitātes. Dezinformācijas, sabiedrisko kampaņu (piemēram, sociālajos medijos) un botu izmantošanas laikā šāds svērums kļūst arvien svarīgāks.

3.4. Ietekmes novērtējumi

3.4.1.

EESK norāda uz savu atzinumu (8) par to, kā uzlabot Eiropas ietekmes novērtējuma ekosistēmu.

3.4.2.

EESK uzsver, ka pēc noklusējuma Komisijai ikviens tiesību akta priekšlikums būtu jāpamato ar pilnībā izstrādātu ietekmes novērtējumu. Ja Komisija to neizdara, tai ir sīki jāizskaidro sava lēmuma iemesli un jāsniedz visa informācija un dati, kas ir priekšlikuma pamatā un/vai to atbalsta.

3.4.3.

EESK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pildīt Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) paustās saistības un likumdošanas procesā veikt pašiem savus ietekmes novērtējumus par sevis ieviestajiem būtiskiem grozījumiem, tostarp par trīspusējās sarunās ieviestajām izmaiņām. Komiteja ierosina Komisijai un likumdevējiem kopā ar Regulējuma kontroles padomi (RKP) izstrādāt kopīgu kritēriju kopumu, lai palīdzētu definēt jēdzienu “būtisks” un labāk noteikt, kad grozījumiem nepieciešama papildu ietekmes analīze.

3.4.4.

EESK atgādina par savu aicinājumu (10) Komisijai izveidot inteliģentu izvērtēšanas matricu, kas ļautu likumdevējiem dinamiski modelēt būtisku grozījumu ietekmi, objektīvi novērtējot ne tikai atsevišķu parametru ietekmi, bet arī kvalitatīvos datus. Šajā saistībā EESK aicina izveidot viedas modelēšanas izmēģinājuma projektu.

3.4.5.

EESK ar bažām norāda uz RKP 2020. gada ziņojumā (11) paustajiem secinājumiem par Komisijas ietekmes novērtējumu kvalitāti, proti, ka 2020. gadā padome sniedza daudz mazāk pozitīvu atzinumu (12 % no visiem atzinumiem) un vairāk negatīvu atzinumu (46 % no visiem atzinumiem). Turklāt arī sākotnējos ietekmes novērtējumos vidējais kvalitātes vērtējums bija ievērojami zemāks nekā iepriekšējos gados. Daudzos gadījumos zemākā kvalitāte saistīta ar to, ka, ņemot vērā vērienīgos politiskos termiņus Komisijas jauno prioritāšu īstenošanai, nebija pietiekami daudz laika sagatavot ietekmes novērtējumus. Tāpēc EESK mudina Komisiju noteikt reālistiskus termiņus, lai tās dienesti vienmēr varētu pilnībā izstrādāt ietekmes novērtējumus.

3.4.6.

EESK ar bažām pieņem zināšanai RKP ziņojumā pausto secinājumu attiecībā uz Komisijas ziņojumiem par scenārijiem, proti, ka variantu kopums bieži vien nebija pilnīgs. Varianti tendenciozi koncentrējas tikai uz vēlamo (politisko) izvēli, neiekļaujot alternatīvus risinājumus, ko atbalsta galvenās ieinteresēto personu grupas. Citos ietekmes novērtējumos netika ņemtas vērā svarīgas izvēles iespējas, jo dienesti uzskatīja, ka vispirms jāsaņem politiskas norādes. EESK uzsver, ka ietekmes novērtējuma mērķis ir sniegt pierādījumus un analīzi, lai izdarītu politisku izvēli, nevis pamatot Komisijai vēlamo izvēli. Komiteja mudina Komisiju atturēties no neobjektīviem ziņojumiem.

3.4.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, proti, ka politikas veidošanā “tiks integrēti Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM)”, kas atbilst Komitejas iepriekšējam pieprasījumam (12), un ietekmes novērtējumus vērst uz atbalstu “divējādai pārkārtošanai”. Tāpat Komiteja norāda, ka ietekmes novērtējumiem jābūt balstītiem uz faktiem un pierādījumiem un politiski neitrāliem un ka ietekmes novērtējumu process nedrīkst būt vērsts uz politiski vēlama rezultāta pamatošanu un aizstāt kompetento iestāžu politisko lēmumu pieņemšanu. Attiecīgo ietekmi nedrīkst klasificēt pēc politiskajām prioritātēm, bet vienmēr jāanalizē uz līdzvērtīgiem nosacījumiem. Labāka regulējuma rīkkopas pārskatīšanas laikā EESK turpinās īpaši modri uzmanīt šīs integrēšanas praktisko īstenošanu, ko tā vajadzības gadījumā izskatīs papildu atzinumā.

3.4.8.

EESK uzsver, ka ietekmes novērtējumos sistemātiski jāpiemēro “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” princips un visaptveroši jāveic “MVU tests”. Tā atgādina Komisijai par desmit principiem, kas jāievēro, veidojot MVU politiku, kā noteikts Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (SBA). Tā uzsver, ka Savienības tiesību aktiem jābūt efektīviem attiecībā uz MVU, it īpaši mikrouzņēmumiem, un viegli piemērojamiem. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par konsultēšanos ar ES MVU sūtni ietekmes novērtējuma apspriešanas laikā un aicina MVU sūtni uzturēt strukturētu dialogu un sadarbību ar valstu organizācijām, kuras pārstāv MVU intereses. Visbeidzot EESK aicina Komisiju ierobežot slogu uz MVU, tostarp uz mikrouzņēmumiem, un sistemātiskāk izvērtēt vieglāku režīmu iespējamību, veicot novērtējumu katrā gadījumā atsevišķi, lai noteiktu, vai tas attiecas uz visiem MVU vai tikai mikrouzņēmumiem, saskaņā ar Labāka regulējuma rīkkopas 22. rīku, neapdraudot tiesību aktos vai noteiktās normās un standartos noteikto mērķu sasniegšanu.

3.4.9.

EESK atgādina par savu iepriekšējo atzinumu (13), kurā tā norāda, ka ietekmes novērtējumus var veikt un tie ir sistemātiski jāveic arī attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Tā atgādina Komisijai, ka “[f]akts, ka ietekmes novērtējums veikts leģislatīvam tekstam, no kura izriet deleģētie un īstenošanas akti, nevar būt pietiekams pamatojums, lai attaisnotu atvasināto tiesību aktu ietekmes novērtējuma neveikšanu. Katrs atsevišķais tiesību akts ir jāvērtē individuāli (..)”.

3.4.10.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par stratēģiskās prognozēšanas integrēšanu ES politikas veidošanā un norāda uz savu atzinumu šajā jautājumā (14). Tā kā EESK pārstāv visdažādākos viedokļus no visām dalībvalstīm un ir Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) novērotāja, tā ir gatava sniegt nozīmīgu ieguldījumu un informāciju prognozēšanas procesā.

3.5. Regulējuma kontroles padome

3.5.1.

EESK īpaši atzinīgi vērtē Regulējuma kontroles padomes darbu regulatīvās uzraudzības nodrošināšanā. Lai padome varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras, EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka padomes rīcībā ir pietiekami resursi un spējas.

3.5.2.

EESK norāda, ka padome nav formāli neatkarīga. Četri no septiņiem locekļiem ir Komisijas locekļi. Lai nodrošinātu labāku līdzsvaru, EESK ierosina paplašināt padomi, iekļaujot tajā vēl vienu ārējo locekli.

3.6. Sloga samazināšana un pieeja “viens pieņemts – viens atcelts”

3.6.1.

EESK pieņem zināšanai Komisijas nodomu ierobežot ar regulējumu saistīto izmaksu plūsmu un slogu, ko rada jaunie noteikumi, un samazināt nevajadzīgās pašreizējās izmaksas un slogu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm. Tāpat Komiteja atkārtoti aicina īstenot kvalitatīvu pieeju, kas būtu līdzvērtīga kvantitatīvai analīzei, kurā būtu ņemti vērā arī no tiesību aktiem paredzamie ieguvumi (15). Kā norādīts Komitejas atzinumā (16), “[r]egulējuma izmaksām jābūt proporcionālām tā radītajiem ieguvumiem”. Tādēļ Komiteja uzsver, ka, ieviešot jaunus tiesību aktus, joprojām ir ļoti svarīgi ievērot proporcionalitātes principu. Turklāt Komisijai vienmēr būtu jānovērtē bezdarbības radītās izmaksas, piemēram, saistībā ar vienotā tirgus padziļināšanu, kā arī ar sociālajām un vides problēmām.

3.6.2.

Tāpat EESK uzsver, ka sloga samazināšana nedrīkst novest pie vienotā tirgus nesaskaņotības vai radīt spiedienu, lai atceltu regulējumu. Sloga samazināšana nedrīkst apdraudēt politikas mērķus, pazemināt ES augstos ekonomiskos, sociālos un vides standartus vai kavēt jaunu iniciatīvu pieņemšanu, ja tās sniedz skaidru pievienoto vērtību. Tomēr slogs ir jāsamazina, ja ir pierādīts, ka tas nav nepieciešams politikas mērķa sasniegšanai.

3.6.3.

Attiecībā uz pieeju “viens pieņemts – viens atcelts” (turpmāk “OI-OO” (one-in, one-out)), saskaņā ar kuru ikvienam tiesību akta priekšlikumam, kas rada jaunus apgrūtinājumus, būtu jāatbrīvo iedzīvotāji un uzņēmumi no līdzvērtīga pašreizējā sloga ES līmenī tajā pašā politikas jomā, EESK ar bažām norāda, ka, pretēji Komisijas apgalvojumiem, izskatāmajā paziņojumā nav izklāstīti OI-OO operatīvie un metodoloģiskie dati. Tas apgrūtina EESK spēju rūpīgi izvērtēt iespējamos ieguvumus un problēmas, kas saistītas ar OI-OO piemērošanu. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju nekavējoties sniegt šo informāciju un patur tiesības pēc publicēšanas sniegt OI-OO metodikas papildu novērtējumu.

3.6.4.

EESK uzsver, ka, lai gan OI-OO var būt labāka regulējuma instruments, to nedrīkst uzskatīt par atsevišķu sloga samazināšanas instrumentu. Tam drīzāk jākalpo kā papildu instrumentam līdztekus un sinerģijā ar esošajiem ES labāka regulējuma instrumentiem, tostarp ietekmes novērtējumiem, sabiedrisko apspriešanu, izvērtējumiem un regulatīvo pārbaudi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas apliecinājumu, ka OI-OO tiks piemērots nevis mehāniski vai pamatojoties uz ex ante skaitliskiem mērķiem, bet gan pamatojoties uz katra atsevišķa gadījuma izvērtējumu, kurā tiks konkrēti noteikts, ko var vienkāršot, racionalizēt vai atcelt, vienlaikus neaizmirstot tiesību akta noderīgumu. Komiteja īpaši modri uzraudzīs, lai Komisija šo apliecinājumu īstenotu praksē. Turklāt Komiteja norāda uz platformas “Gatavi nākotnei” (Fit for Future) – kurā tā darbojas – lomu, konsultējot Komisiju par Savienības tiesību aktu vienkāršošanu un nevajadzīga sloga samazināšanu, kā arī vienlaikus nodrošinot, ka Savienības politika ir vērsta uz nākotni un piemērota jauniem izaicinājumiem, tostarp sociālajām, vides, ģeopolitiskajām, tehnoloģiskajām un digitālajām norisēm.

3.6.5.

EESK uzsver, ka OI-OO īstenošana ir jāuzskata par kopīgu institucionālu darbu, kurā nepieciešama cieša visu ES iestāžu sadarbība visā likumdošanas ciklā. Saskaņā ar šā atzinuma 3.4.3. punktu EESK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi nodrošināt, lai Savienības tiesību akti sasniegtu savus mērķus visrentablākajā veidā. Tam ir nepieciešama cieša likumdevēju un Komisijas sadarbība visos politikas procesa posmos, kā arī informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju par izmaksām un ieguvumiem, ko rada ES tiesību akti pēc to īstenošanas.

3.6.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu katrā ietekmes novērtējumā sniegt aplēsi gan par administratīvajām, gan pielāgošanas izmaksām, kas saistītas ar ierosināto intervenci. Tomēr tā norāda, ka OI-OO instruments kompensēs tikai administratīvās izmaksas, savukārt pielāgošanas izmaksas jākompensē ar citiem instrumentiem, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānismu, kohēzijas politiku un lauksaimniecības fondiem, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu. Tā kā pielāgošanas izmaksas var radīt uzņēmumiem, it īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, ievērojamu slogu, Komiteja aicina Komisiju līdztekus izmaksu aplēsēm iekļaut konkrētus priekšlikumus pasākumiem, kā palīdzēt uzņēmumiem pielāgoties un ievērot atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam, lai nodrošinātu nodarbinātības stabilitāti un darba ņēmēju profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju.

3.6.7.

EESK pieņem zināšanai Komisijas nodomu 27 valstu noteikumu aizstāšanu ar vienu saskaņotu sistēmu automātiski uzskatīt par “viens atcelts”. Tā ir mehāniska pieeja, ko Komisija saskaņā ar tās apgalvojumiem neizmantos. Saskaņošana automātiski nerada efektivitātes pieaugumu; tās ietekme ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju jēdzienu “viens atcelts” vienmēr definēt, pamatojoties uz individuālu izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.6.8.

Attiecībā uz “viens pieņemts – viens atcelts” elastības pasākumiem EESK aicina Komisiju precizēt kritērijus, pēc kuriem tā lems par atbrīvojumiem, kā arī par “ārkārtējiem apstākļiem” tirdzniecībā.

3.6.9.

EESK pieņem zināšanai, ka OI-OO pieeja tiks piemērota tikai tām iniciatīvām, kas iekļautas Komisijas 2022. gada darba programmā, tādējādi izslēdzot nozīmīgas politiskās iniciatīvas, kuras iesniegtas Komisijas pilnvaru termiņa pirmajā pusē. Tādējādi Komisija neizpilda Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen darba metodēs (17), kā arī pilnvarojumu vēstulēs komisāriem izvirzīto prasību, ka kolēģija piemēros principu “viens pieņemts – viens atcelts” katram tiesību akta priekšlikumam, kas rada jaunu slogu.

3.6.10.

EESK aicina Komisiju izveidot atbilstīgu ziņošanas sistēmu par OI-OO pieejas īstenošanu, lai nodrošinātu pienācīgu izvērtējumu turpmākajos gados.

3.7. Platforma “Gatavi nākotnei”

3.7.1.

EESK atzinīgi vērtē platformas “Gatavi nākotnei” (turpmāk “platforma”) izveidi. Tā atgādina, ka platformas uzdevums ir veikt ex post izvērtējumu, nevis ierosināt jaunus tiesību aktus. Komiteja aktīvi piedalīsies tās darbā.

3.7.2.

EESK norāda, ka ar tīmekļa vietnes “Izsakiet viedokli: vienkāršojiet!” starpniecību iesniegtos priekšlikumus jāturpina iekļaut platformas gada darba programmā, arī tad, ja tie nav iekļaujami Komisijas darba programmas II pielikumā. Turklāt platformai arī turpmāk būtu jāspēj konsultēt Komisiju par labāka regulējuma horizontālajām darba plūsmām.

3.7.3.

EESK ierosina, lai persona vai organizācija, kas iesniedz platformai priekšlikumus, saņemtu pamatotu Komisijas atsauksmi par to, kā lieta ir izskatīta.

3.8. Ex post uzraudzība un izvērtējumi

3.8.1.

EESK stingri atbalsta principu “vispirms izvērtēt” un mudina Komisiju nodrošināt tā sistemātisku piemērošanu.

3.8.2.

Komiteja ir gandarīta par veiksmīgo sadarbību ar Komisiju ex-post izvērtējuma darbā, kurā tās ieguldījums ir atzīts par lietderīgu, lai ar organizētas pilsoniskās sabiedrības palīdzību uzlabotu Komisijas izstrādātos izvērtējumus. Komiteja aicina pastāvīgi stiprināt šo sadarbību. Tāpat tā aicina EESK veiktos izvērtējumus iekļaut paredzētajā vienotu pierādījumu reģistrā, proti, kopējā likumdošanas portālā.

3.8.3.

Attiecībā uz ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību EESK norāda, ka uzraudzības un ziņošanas pienākumam saistībā ar nepieciešamās informācijas un datu vākšanu vienmēr jābūt samērīgam un tas nedrīkst pārmērīgi apgrūtināt iedzīvotājus, uzņēmumus vai valsts pārvaldes iestādes.

3.8.4.

EESK ar bažām pieņem zināšanai RKP ziņojumā izklāstītos secinājumus par Komisijas veiktajiem izvērtējumiem. Ziņojumā norādīts, ka izvērtējumu secinājumos nav pienācīgi atspoguļoti konstatējumi. Padome regulāri pauda bažas par to, ka secinājumi ir selektīva pierādījumu interpretācija vai tajos nav sniegta pietiekami skaidra informācija par savākto pierādījumu vājajām vietām. Tas ir izšķiroši svarīga nepilnība, jo neļauj izvērtējumam pildīt tā galveno uzdevumu – ļaut iegūt atziņas. EESK mudina Komisiju par Savienības tiesību aktu darbību ziņot objektīvi.

3.8.5.

EESK ar bažām norāda, ka Komisijas dienestiem nav pienākuma atkārtoti iesniegt izvērtējuma ziņojumus, ja Regulējuma kontroles padome sniedz negatīvu atzinumu. Tā ierosina izvērtējumiem piemērot tādu pašu režīmu kā ietekmes novērtējumiem un uzlikt par pienākumu Komisijas dienestiem pārskatīt ziņojumus, ja tiek sniegts negatīvs pirmais atzinums, un oficiāli saņemt pozitīvu padomes atzinumu.

3.9. Īstenošana un izpilde

3.9.1.

EESK savā atzinumā (18) atsaucas uz ieteikumiem par īstenošanu un izpildi.

3.9.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei (19) un mudina Komisiju ātri īstenot ierosinātos pasākumus.

3.9.3.

EESK atkārtoti uzsver, ka lielākais regulatīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem joprojām tiek radīts valstu līmenī – valsts iestāžu izmantoto transponēšanas procedūru un metožu un Savienības tiesību aktu neatbilstīgas piemērošanas dēļ. Ja valstu likumdevēji, izmantojot savu rīcības brīvību, nolemj pievienot prasības valsts līmenī, tas ir jādara pārredzami, jāpaziņo par to Komisijai un citām valsts iestādēm un jāpaskaidro iemesli saskaņā ar to saistībām Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Dalībvalstīm būtu arī jāņem vērā to ieviesto papildinājumu iespējamā ietekme uz vienotā tirgus integritāti un netraucētu darbību un, ja iespējams, būtu jāatturas no pasākumiem, kas varētu izraisīt būtiskus traucējumus un sadrumstalotību.

3.9.4.

Turklāt EESK iesaka, kā norādīts tās atzinumos (20), par prioritāti galvenokārt noteikt regulas, nevis direktīvas, lai izvairītos no nekonsekventa tiesiskā regulējuma visā ES un atbalstītu vienotā tirgus integrāciju. Tomēr EESK norāda, ka nedrīkst samazināt iedzīvotāju, patērētāju, darba ņēmēju un vides pašreizējo aizsardzības līmeni.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp., OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp.

(2) COM(2015) 215 final.

(3) OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp., un OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp.

(4) C(2017) 7810.

(5) OV C 383, 17.11.2015., 57. lpp.

(6) REFIT platformas atzinums par DIHK iesniegumu XXII.4.a un par iedzīvotāja iesniegumu XXII.4.b attiecībā uz ieinteresēto personu apspriešanās mehānismiem. Pieņemšanas datums: 7.6.2017.

(7) Labāka regulējuma rīkkopa – Eiropas Komisija (europa.eu).

(8) OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016Q0512(01)&from=LV).

(10) OV C 14, 15.1.2020., 72. lpp.

(11) rsb_report_2020_en_0.pdf (europa.eu).

(12) OV C 14, 15.1.2020., 72. lpp.

(13) OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp.

(14) OV C 220, 9.6.2021., 67. lpp.

(15) OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

(16) OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp.

(17) P(2019) 2.

(18) OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp.

(19) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0094&qid=1637134458188&from=LV

(20) OV C 18, 19.1.2011., 95. lpp.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/51

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014”

(COM(2021) 189 final – 2021/104 (COD))

(2021/C 517/07)

Ziņotājs:

Marinel Dănuț MURESAN

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 22.6.2021. Eiropas Parlaments, 23.6.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	226/0/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvai un uzskata, ka augstas kvalitātes ziņošana par ilgtspēju būs svarīgs elements Eiropas zaļā kursa īstenošanā, tostarp paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” vērienīgo mērķu sasniegšanā.

1.2.

Konkrēti, Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai aptvertu visus lielos uzņēmumus, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, un arī biržas sarakstā iekļautos mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), palīdzēs pārveidot Eiropas ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu tāpat kā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupas (EFRAG) pilnvarošana izstrādāt saskaņotus ES nefinanšu pārskatu standartus.

1.3.

Saistībā ar rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas uzsvaru uz centieniem stimulēt uzņēmumus un finanšu iestādes atklāt augstas kvalitātes datus par ilgtspēju. Publiskajam un privātajam sektoram ir kopīgi jāstrādā, lai sasniegtu šo rezultātu, un šajā ziņā izšķiroša nozīme ir tiesiskajam regulējumam attiecībā uz ilgtspējīgu finansēšanu un korporatīvo ziņojumu sniegšanu.

1.4.

EESK aicina likumdevējus novērtēt darbības un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar MVU pakāpenisku un brīvprātīgu iekļaušanu direktīvas darbības jomā, un apsvērt iespējamos papildu atbalsta pasākumus, lai palīdzētu kompensēt jebkuru administratīvo un darbības slogu šajā nozīmīgajā ekonomikas segmentā.

1.5.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija precizē un ievēro “dubultā būtiskuma” principu, kā arī tā aprakstu, kas sniegts priekšlikuma 3. punktā.

1.6.

EESK atbalsta Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupai (EFRAG) piešķirtās pilnvaras sagatavot tehniskos ieteikumus ES nefinanšu ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei. Šajā standartu noteikšanas procesā jāiesaista visas ieinteresētās personas, kuras ir būtiski ieinteresētas ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā un izmantošanā: visos posmos ir jāgarantē skaidri noteikta loma attiecīgajām finanšu un nefinanšu korporatīvajām ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai.

1.7.

EESK aicina Eiropas Komisiju, Eiropas uzraudzības iestādes un likumdevējus nodrošināt, ka tiek rūpīgi saskaņoti – satura un secības ziņā – dažādie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas sistēmas komponenti, tostarp tie, kas attiecas uz finanšu iestādēm.

1.8.

EESK arī aicina Eiropas Komisiju un EFRAG apsvērt, kā īpašas prasības attiecībā uz valstīs iedibināto ziņošanu par ilgtspējas riskiem un ietekmi, kas jāveic visiem darbības jomā esošajiem uzņēmumiem, varētu veicināt detalizētākas un saturīgākas informācijas sniegšanu.

1.9.

Visbeidzot EESK mudina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju uzlabot finanšu un ilgtspējas izpratību. Ar aplūkoto priekšlikumu tiks nodrošināts, ka uzņēmumi un finanšu iestādes var sniegt precīzus datus tiešajiem galalietotājiem, nākamajiem labuma guvējiem un citiem galaieguldītājiem, taču ir vajadzīgi papildu centieni, lai šie datu lietotāji varētu pietiekami droši novirzīt savus ietaupījumus uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē apņemšanos, kas šajā sakarā pausta Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijā (1).

2. Komisijas priekšlikums

2.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva 2014/95/ES (2), ar ko groza Grāmatvedības direktīvu, tika pieņemta 2014. gadā. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva, pirmo reizi saskaņā ar tās prasībām ziņojums bija jāsniedz 2018. gadā (par 2017. finanšu gadu).

2.2.

Izpildot Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas prasību, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas ziņojumu sniegšanas pamatnostādnes, kas paredzētas uzņēmumiem (3). 2019. gadā tā publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju (4). Šīs pamatnostādnes nav pietiekami uzlabojušas tās informācijas kvalitāti, ko uzņēmumi atklāj saskaņā ar Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu.

2.3.

Eiropas zaļajā kursā un Komisijas 2020. gada darba programmā Eiropas Komisija apņēmās ierosināt Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas pārskatīšanu (5).

2.4.

Eiropas Komisija 2018. gada martā nāca klajā ar Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai (6), kurā atkārtoti tika uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk standartizēt nefinansiālo informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz, lai palīdzētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem. Pēc Rīcības plāna pieņemšanas Eiropas Komisija nāca klajā ar trim tiesību aktu priekšlikumiem (proti, Taksonomijas regula (7), Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regula (8) un Mazoglekļa etalona regula (9)), kuros sīkāk precizēti dati, kas šajā nolūkā jāsniedz korporatīvajām struktūrām.

2.5.

Savā 2018. gada maija patstāvīgajā ziņojumā par ilgtspējīgām finansēm Eiropas Parlaments aicināja papildus pilnveidot ziņošanas prasības saskaņā ar Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu (NFRD) (10). 2020. gada decembra rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību EP atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos pārskatīt NFRD, aicināja paplašināt NFRD darbības jomu, iekļaujot tajā arī citas uzņēmumu kategorijas, un atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos izstrādāt ES nefinanšu ziņojumu sniegšanas standartus (11). Eiropas Parlaments arī uzskatīja, ka nefinanšu informācijai, ko uzņēmumi publicējuši saskaņā ar NFRD, būtu jāveic obligāta revīzija.

2.6.

NFRD, tāpat kā Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regula (SFDR) un Taksonomijas regula, ir centrālā sastāvdaļa ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasībās, kas ir ES ilgtspējas finanšu stratēģijas pamatā.

2.7.

Tādēļ šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, lai labāk izmantotu Eiropas vienotā tirgus potenciālu veicināt pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, tostarp paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropa pašlaik atgūstas no ārkārtas situācijas veselības jomā, kuras dēļ ir aktualizējusies nepieciešamība pēc noturīgas finanšu un ekonomikas sistēmas, lai nodrošinātu aizsardzību pret neparedzētām krīzēm nākotnē. Kā norādījusi Eiropas Centrālā banka, pandēmija ir skaidrs atgādinājums: lai nepieļautu, ka klimata pārmaiņas nodara neatgriežamu kaitējumu globālajai ekonomikai, mūsu ekonomikā ir jāveic būtiskas strukturālas pārmaiņas, tostarp strukturālas pārmaiņas enerģijas ražošanā un patēriņā (12). Vienlaikus ECB uzsver, ka steidzamas rīcības nenodrošināšana apdraud cilvēku dzīvību, it īpaši vistrūcīgākos un neaizsargātākos. Augstas kvalitātes nefinanšu uzņēmumu ziņojumu sniegšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi risinātas aplūkotās problēmas abas dimensijas.

3.2.

Vienlaikus progress kapitāla tirgu savienības jomā nodrošinās, ka Eiropas rūpniecība, kuras pamatā ir MVU, kas nodrošina vairāk nekā pusi no Eiropas IKP (13), turpinās attīstīties, radīs kvalitatīvas darbvietas un veicinās Eiropas Savienības ilgtermiņa konkurētspēju. Šis progress ir atkarīgs no kapitāla piešķiršanas uzņēmumiem, kuri pārkārtojas saistībā ar Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu un kuri atbalstīs Eiropas zaļā kursa mērķus, kā arī no tā, vai tiks nodrošināts, ka finanšu un ilgtspējas zinātības apguve kļūst par neatņemamu Eiropas Savienības saistību sastāvdaļu.

3.3.

Augstas kvalitātes, salīdzināmi, relevanti korporatīvie dati, kas atbilst dubultā būtiskuma pieejai, ir svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka finanšu sektors spēj novērtēt nefinanšu un finanšu klientu un darījumu partneru ilgtspējas profilu, dodot sektoram iespēju atbalstīt savus klientus saistībā ar Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu. EESK mudina likumdevējus nodrošināt, ka aplūkotais priekšlikums atbilst šim svarīgajam mērķim, kas būs pamats ilgtspējīgai atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas, un nodrošināt vienotā tirgus ilgtermiņa konkurētspēju un izaugsmi.

3.4.

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas uzdevums ir izstrādāt tehniskos standartus (“standartus”), ar kuriem tiesību akti tiks īstenoti praksē. Saistībā ar EFRAG galīgo ziņojumu par šo jautājumu (14) EESK aicina ES Ilgtspējīga finansējuma platformu un Starptautisko ilgtspējīga finansējuma platformu padziļināti apspriesties ar EFRAG par standartu pienācīga detalizācijas līmeņa novērtēšanu, nodrošinot, ka pārskatu sniedzēji sniedz būtiskus un salīdzināmus datus. Ņemot vērā starptautisko norišu straujo tempu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas jomā, tostarp to, ka gan uzņēmumi, gan finanšu iestādes plaši izmanto GRI, SASB un TCFD sistēmas, EESK iesaka standartos integrēt minēto sistēmu galvenos nosacījumus. Kā ir norādījusi arī EFRAG, starptautiskajai sadarbībai šajā jomā tomēr nevajadzētu kavēt ES kā globāla ilgtspējas jomas līdera centienus, kas saistīti ar ES tiesiskā regulējuma izstrādes apjomu un ātrumu. Galveno ieinteresēto personu grupu, tostarp sociālo partneru līdzsvarota pārstāvība EFRAG pārvaldības struktūrā nodrošinās, ka šis process tiek īstenots pēc iespējas stabilāk.

3.5.

Konsekvencei ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prakses iedibināšanā visās ES-27 jurisdikcijās būs izšķiroša nozīme salīdzināmu augstas kvalitātes datu sniegšanā. Tā kā netika pieņemta regula, EESK aicina likumdevējus nodrošināt, ka sarunu iznākums ir pietiekami elastīgs, lai direktīvas noteikumi netiktu būtiski grozīti transponēšanas procesā. Šim elementam būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saskaņotas ziņojumu sniegšanas prasības visās 27 ES dalībvalstīs, novērstu tirgus sadrumstalotību un veicinātu netraucētu kapitāla plūsmu starp visām jurisdikcijām. EESK visnotaļ cer, ka gaidāmie standarti tiks konsekventi piemēroti visās 27 ES dalībvalstīs, taču noteikti ir jāuzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai visās 27 ES dalībvalstīs gan CSRD transponēšanas, gan standartu noteikšanas rezultātā tiktu sniegta kvalitatīva, salīdzināma un būtiska informācija par ilgtspēju. Pilsoniskās sabiedrības iepriekš veiktais empīriskais darbs atklājis ievērojamas reģionālās atšķirības, kas var apdraudēt šo mērķi (15).

4. Īpašas piezīmes

4.1. Darbības joma

4.1.1.

EESK atzinīgi vērtē direktīvas paplašināto darbības jomu, kurā ietverti biržas sarakstā iekļautie MVU, izņemot tos, kas iekļauti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai MVU izaugsmes tirgos, kā arī noteikumus par brīvprātīgu ziņošanu attiecībā uz biržas sarakstā neiekļautiem MVU, trīs gadu pārejas periodu un vienkāršotu standartu attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem MVU. Ņemot vērā ievērojamo administratīvo un darbības slogu, ar ko saskaras MVU, nodrošinot attiecīgos datus un sagatavojot savus ziņojumus, ko vēl vairāk apgrūtina Covid-19 pandēmijas sekas, EESK šajā sakarā atbalsta pašreizējo priekšlikuma darbības jomu. Šī līdzsvarotā pieeja nodrošina mazajiem un vidējiem uzņēmumiem prognozējamu virzību, lai apmierinātu to ieguldītāju un plašāku ieinteresēto personu pieaugošās prasības attiecībā uz ilgtspējas informāciju, vienlaikus nodrošinot elastīgumu un laiku, lai šīs prasības izpildītu pakāpeniski un brīvprātīgi.

4.1.2.

EESK iesaka Eiropas Komisijai paātrināti veikt īpašu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, lai novērtētu pakāpeniskās ieviešanas perioda ietekmi un vienkāršotu ziņošanas standartu gan biržas sarakstā iekļautiem, gan neiekļautiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šīs analīzes būtiskiem elementiem vajadzētu būt konkrētiem empīriskiem pierādījumiem un ieteikumiem par to, lai direktīvas darbības jomā saprātīgā laikposmā iekļautu biržas sarakstā iekļautus un neiekļautus MVU, kas darbojas augsta riska nozarēs. Vajadzības gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāapsver arī papildu atbalsta pasākumi, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saistībā ar to gaidāmajām ziņojumu sniegšanas prasībām.

4.2. Informācijas par riskiem un ietekmi vērtību ķēdēs atklāšana

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto direktīvas pieeju, kas paredz iekļaut ziņojumu sniegšanas prasības, kuras attiecas uz darbības jomā esošo uzņēmumu vērtības radīšanas ķēdi. Ņemot vērā mūsdienu vērtības radīšanas ķēžu sarežģītību, EESK iesaka noteikt skaidrākus un detalizētākus kritērijus attiecībā uz to, kad būtu jāpiemēro visas vērtības radīšanas ķēdes pieeja ziņošanai saskaņā ar ierosinātās direktīvas noteikumu (29. apsvērums), ka “attiecīgi” jāveic minētā ziņojumu sniegšana. Tā kā darbības vērtības radīšanas ķēdēs ir saistītas ar būtiskiem ekoloģiskiem, sociāliem un pārvaldības riskiem un ietekmi, EESK vēlas uzsvērt, ka šīs papildu specifikācijas nedrīkst novirzīties no prasības ziņot tādā veidā, kas veicina vērtības radīšanas ķēdēs veikto darbību ietekmes pilnīgu pārredzamību.

4.3. Ziņojumu sniegšanas prasību saskaņošana laika un satura ziņā

4.3.1.

EESK uzsver, ka priekšlikuma sekmīga īstenošana ir atkarīga no rūpīgas ziņojumu sniegšanas prasību secības un saskaņošanas starp CSRD un citiem tiesiskā regulējuma satvariem. It īpaši tāpēc, ka tas attiecas uz to darbības jomā esošo uzņēmumu vajadzībām, kuri ir gan nefinanšu informācijas lietotāji, gan sagatavotāji, būs svarīgi nodrošināt, lai tiktu atvēlēts pietiekami daudz laika attiecīgo datu savākšanai, novērtēšanai un atklāšanai. Šādai koordinācijai būtu jānodrošina, ka darbības jomā esošo finanšu uzņēmumu nefinanšu klientiem vispirms ir jāatklāj nepieciešamie dati, pēc tam ļaujot finanšu uzņēmumiem tos novērtēt un sagatavot pašiem savu informācijas atklāšanu.

4.3.2.

Eiropas Komisijai un likumdevējiem būtu jāizvērtē šīs secības prasības, it īpaši tāpēc, ka tās ietekmē tās darbības jomā esošos uzņēmumus, uz kuriem attieksies ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības saskaņā ar Kapitāla prasību regulu (16), Taksonomijas regulas 8. pantu, SFDR deleģētajiem aktiem (17) un jebkādiem turpmākiem standartiem, kas saistīti ar sociālās taksonomijas attīstību, kā arī citām taksonomijām. Šo prasību ievērošana būs atkarīga no tā, vai būs pieejami kvalitatīvi dati, kas sniegti, pamatojoties uz izskatāmo priekšlikumu. Informācijai, kas pieprasīta, atklājot CSRD, vajadzētu būt līdzīgai to datu tvērumam, kuri jāatklāj saskaņā ar šīm saistītajām prasībām, tostarp Taksonomijas regulas deleģētajos aktos minētajām prasībām, ko vajadzības gadījumā var sīkāk precizēt ierosinātajā direktīvā un EFRAG darbā saistībā ar standartu izstrādi.

4.4. Nodrošinājums

4.4.1.

EESK atzīmē: ir svarīgi nodrošināt, ka saskaņā ar ierosināto direktīvu sniegtajiem nefinanšu datiem ir augsta kvalitāte un ka tie ir pārbaudāmi. Šajā sakarā izšķiroša nozīme ir nodrošinājumam, un EESK atzinīgi vērtē priekšlikumā pausto ieteikumu izmantot ierobežotu nodrošinājumu, lai pārbaudītu darbības jomā ietilpstošo uzņēmumu nefinanšu datus.

4.4.2.

Tā kā nav kopīgi saskaņotas sistēmas attiecībā uz ilgtspējas informācijas saprātīgu nodrošinājumu un dažu nefinanšu datu veidu kvalitāte ir nepilnīga, ir ieteicams, lai nodrošinājuma prasības paliktu tāda novērtējuma līmenī, kāds nepieciešams ierobežotam nodrošinājumam.

4.5. Cilvēktiesības

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka detalizētāk ir apzināti ilgtspējas temati, attiecībā uz kuriem ir jāatklāj dati, tostarp tie, kas saistīti ar ietekmi uz neaizsargātām kopienām un darba ņēmējiem. Sakarā ar progresu, kas paredzēts saistībā ar priekšlikuma par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību publicēšanu, EESK uzskata, ka šis priekšlikums sniedz ievērojamu iespēju izstrādāt praktisku sistēmu to finanšu risku novērtēšanai, kas izriet no uzņēmējdarbības darbībām, kuras ietekmē kopienas, vienlaikus veicinot arī pareizu izpratni par uzņēmējdarbības ietekmi uz minētajām kopienām. Sīkāk precizējot gan ziņošanas, gan pienācīgas rūpības prasības, būtu uzmanīgi jālīdzsvaro sociālo partneru vajadzības, izmantojot oficiālas apspriešanās tiesības.

4.5.2.

EESK aicina likumdevējus apsvērt iespēju skaidrāk definēt ieinteresētās personas, kuras šajā procesā ir jāņem vērā un ar kurām jāapspriežas, un nodrošināt šo prasību pilnīgu saskaņošanu ar attiecīgajiem noteikumiem gaidāmajā priekšlikumā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. Procesā, kurā uzņēmumiem būtu jāapņemas ievērot prasības par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, uzsvars būtu jāliek, no vienas puses, identificējot tikai būtiskākās ieinteresētās personas, bet, no otras puses, nodrošinot, ka šie procesi ir pienācīgi izstrādāti, vienkārši un nerada nepamatotu sarežģītību uzņēmumiem saistībā ar ierosinātās direktīvas paplašināto darbības jomu.

4.6. Pārejas plānošana

4.6.1.

EESK atbalsta to, ka ir jāpiesaista finansējums pārkārtošanās procesā esošiem uzņēmumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka priekšlikumā uzsvērta nepieciešamība ziņot par uzņēmējdarbības modeļu un stratēģiju saderību ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 oC. Ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumu par neto nulles emisiju līmeņa sasniegšanu līdz 2050. gadam (18), stabilu un kvalitatīvu datu nodrošināšana ierosinātās direktīvas prasību izpildei būs izšķirošs faktors, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir ticami pārkārtošanās plāni un ka bankas un kapitāla tirgi var tiem palīdzēt sasniegt savus mērķus. EESK atbalsta ar šo saskaņošanu saistīto prasību lielāku detalizāciju samērīgā veidā. Šādās prasībās būtu jāiekļauj papildu informācija par uzņēmumu pieņemtajiem pārkārtošanās scenārijiem, kā arī elementi, kas nosaka to saderību ar taisnīgas pārkārtošanās mērķiem.

4.7. ES nefinanšu ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde

4.7.1.

EESK atkārtoti pauž atbalstu EFRAG pilnvarām sniegt tehniskas konsultācijas saistībā ar ES nefinanšu ziņojumu sniegšanas standartu izstrādi. EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka EFRAG pilnvarās ir nepieciešams nodrošināt “pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību”, tostarp plašu apspriešanos ar standartu izstrādē ieinteresētajām personām, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka visā tehnisko konsultāciju izstrādes procesā tiek iesaistītas arodbiedrības, plašāks sociālo partneru loks, MVU un citas ieinteresētās personas, kurām ir būtiskas intereses standartu izstrādē, tostarp finanšu un nefinanšu uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā sakarā EESK atbalsta EFRAG centienus noskaidrot ieinteresēto personu viedokļus par pienācīgu procesa attīstību (19) un sagaida tādu rezultātu, kas nodrošinās visu iepriekš minēto ieinteresēto personu iekļaušanu.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) COM(2021) 390 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums C(2017) 4234 final (OV C 215, 5.7.2017., 1. lpp.).

(4) Komisijas paziņojums C(2019) 4490 final (OV C 209, 20.6.2019., 1. lpp.).

(5) Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final), Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam (COM(2020) 440 final).

(6) COM(2018) 97 final.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija rezolūcija par ilgtspējīgām finansēm (2018/2007(INI)) (OV C 76, 9.3.2020., 23. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību (2020/2137(INI)) (OV C 445, 29.10.2021., 94. lpp.).

(12) https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2020/html/ecb.sp200717~1556b0f988.en.html

(13) https://ec.europa.eu/growth/smes_en

(14) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/210308-report-efrag-sustainability-reporting-standard-setting_en.pdf

(15) https://www.allianceforcorporatetransparency.org/assets/Research_Report_EUKI_2020.pdf, 51. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(17) C(2021) 2800 final.

(18) https://www.iea.org/reports/net-zero-by-2050

(19) https://www.efrag.org/Assets/Download?assetUrl=%2fsites%2fwebpublishing%2fSiteAssets%2fEFRAG%2520Due%2520Process%2520Procedures_V04.pdf

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/56

(COM(2021) 205 final)

(2021/C 517/08)

Ziņotāja:

Marie-Françoise GONDARD-ARGENTI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 1.7.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	235/0/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis kopīgi pārskatīja koordinēto plānu mākslīgā intelekta (MI) attīstībai. Komiteja aicina to ātri īstenot, mobilizējot visas attiecīgās ieinteresētās personas.

1.2.

EESK atbalsta holistisko pieeju, kādu Komisija ir pieņēmusi iekļaujoša un ilgtspējīga MI stratēģijā, kuras pamatā ir izcilības un uzticēšanās ekosistēmas izveide. Priekšlikumi, kas attiecas uz plānu un tiesisko regulējumu un kuri katrs ir atsevišķa atzinuma temats, ir minētās pieejas divi pīlāri, lai ES pozicionētu kā pasaules mēroga dalībnieci MI jomā.

1.3.

Lai sasniegtu paredzamos ieguvumus ekonomikas, sociālajā, vides un sabiedrības veselības jomā visiem Eiropas iedzīvotājiem bez diskriminācijas, plānā ir jārada jauns impulss izglītībā, integrējot ētikas un vides jautājumus, mūžizglītību un prasmju pilnveidošanu visa mūža garumā, kā arī inovācijas izaicinājumus un atbalstu darba ņēmējiem un uzņēmumiem, tostarp vismazākajiem uzņēmumiem.

1.4.

Darba pasaulē uzticēšanās ir panākumu atslēga. MI nav izņēmums no šā noteikuma. EESK uzskata: ir pamatoti, ka šajā jaunajā plānā galvenā loma visā procesā tiek piešķirta sociālajam dialogam un sociālajiem partneriem. Lai gan prasmju jautājums ir būtisks, pārdomās būtu jāiekļauj visi problēmjautājumi, kas saistīti ar automatizāciju darba vidē.

1.5.

EESK iesaka Komisijai politikas ietvaros, ko tā plāno izveidot, stingri mudināt dalībvalstis stiprināt sociālo un pilsonisko dialogu par MI jautājumiem un rīkiem.

1.6.

EESK norāda, ka uzticēšanās ir atkarīga no katra darba ņēmēja, patērētāja vai pilsoņa tiesībām uz algoritmisko procesu izskaidrojamību, ciktāl tie ietekmē viņu dzīvi un vidi. Jaunajam koordinētajam plānam jāatbilst šai pārredzamības un izskaidrojamības prasībai, kas nav nodalāma no ikviena iedzīvotāja tiesībām apstrīdēt lēmumus, kurus pieņem tikai algoritms.

1.7.

EESK uzskata, ka ES var kļūt par uzticamu pasaules līderi MI jomā ar nosacījumu, ka ES iestādes, dalībvalstis un organizēta pilsoniskā sabiedrība – sociālie partneri, patērētāji un iedzīvotāji – nepārtraukti koordinē savu darbību, skaidri definējot individuālo atbildību. Koordinācija starp ES iestādēm, starp ES iestādēm un dalībvalstīm un starp dalībvalstīm maksimāli palielinās globālo ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju politikas un programmu ātru un konsekventu īstenošanu.

1.8.

Lai gan MI pēc būtības ir globāls, tomēr tā ieviešanas mērogs ir izšķirošs faktors: mērogs ir tieša MI funkcija. Padarot dalībvalstis par galvenajiem MI attīstības dalībniekiem pasaules mērogā, koordinētais plāns kļūst par ES stratēģijas MI attīstībai stūrakmeni.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka pārskatītajā koordinētajā plānā ir ierosināti konkrēti pasākumi, kas stimulētu valstu stratēģiju īstenošanu un vairotu sinerģiju. Tomēr šim plānam ir jēga tikai ciešā saistībā ar Eiropas Datu stratēģiju – Eiropas datu un datu aizsardzības telpas izveidi – un kiberdrošības stratēģiju.

1.10.

Lai novērstu saistošas koordinācijas trūkumu, EESK prasa pastāvīgi pārraudzīt progresu, izmantojot visu ieinteresēto personu izstrādātos snieguma rādītājus.

1.11.

EESK mudina dalībvalstis izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā arī citus finanšu instrumentus, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa” un InvestEU, ar kuru var atbalstīt MI izstrādi un ieviešanu, jo īpaši mazajos uzņēmumos. Jaunākajā Eiropas Investīciju bankas (EIB) ziņojumā ir precizēta turpmākā virzība (1).

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Komisija plāno padarīt ES par globālo virzītājspēku uz cilvēku vērsta, iekļaujoša, droša, ilgtspējīga un uzticama MI attīstībā. Ņemot vērā veselības krīzes laikā gūto pieredzi, Komisija vēlas paātrināt investīcijas, stiprināt pašreizējos pasākumus un tos stingri saskaņot, lai veicinātu sinerģiju un elastību (2). EESK atbalsta šīs pieejas steidzamu un pārliecinošu piemērošanu ES iekšējās un starptautiskās izcilības stiprināšanai.

2.2.

EESK ņem vērā progresu, kas panākts kopš pirmā 2018. gada koordinētā plāna. Atjauninātajā plānā prioritātes ir skaidri identificētas: investēt infrastruktūrās un datu kopīgošanā, veicināt izcilību, piesaistot inovāciju un prasmes, nodrošināt uzticamību un pārredzamību visā vērtību ķēdē. Investīcijas 7 miljardu euro apmērā, kas tika veiktas 2019. gadā (+ 30 %), tiek uzskatītas par daudzsološām.

2.3.

Koordinētajā plānā ir ievērotas pamattiesības, sociālās tiesības, kā arī algoritmiskās nediskriminācijas tiesības. Šis atzinums ir cieši saistīts ar atzinumu par kopīgu priekšlikumu regulai, kurā analizēti ētikas aspekti un noteikti saskaņoti noteikumi (3).

2.4.

EESK uzskata, ka ētikas satvars un atzīts kopējs standarts kopā ar koordinētu plānu ir galvenie un strukturējošie katalizatori – garantija tam, ka ES iedzīvotāji pieņem MI, vienlaikus nodrošinot konkurences priekšrocību un trumpi pasaules līmenī.

2.5.

Šī iedzīvotāju uzticēšanās ir nesaraujami saistīta ar tiesībām uz algoritmu izskaidrojamību un iespēju apstrīdēt jebkuru lēmumu, kas ietekmē viņu dzīvi. MI un tā lietotņu izstrādātājiem un lietotājiem jābūt modriem, un tas nozīmē, ka ir jāveic regulāras revīzijas un testi. Cilvēkam ir jāsaglabā kontrole pār lēmumu pieņemšanu.

2.6.

EESK pauž bažas par sadrumstalotības risku, kas saistīts ar dažādām valstu stratēģijām, un aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību ES interesēs, jo īpaši kiberdrošības jomā, kas ir valsts prerogatīva, bet kura tomēr ir plāna pamats.

2.7.

EESK aicina nodrošināt ilgtspējīgu MI tā ekonomisko, sociālo un vidisko mērķu aspektā, ievērojot atbildību ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

Pilnībā pamatotie Komisijas vērienīgie mērķi paredz, ka tai jāsadarbojas ar dalībvalstīm, privāto sektoru un organizētu pilsonisko sabiedrību, lai:

—	paātrinātu investīcijas mākslīgajā intelektā ātrai un noturīgai ekonomikas un sociālajai atveseļošanai, pamatojoties uz progresīviem digitāliem risinājumiem,

—	savlaicīgi ieviestu plānotās struktūras un programmas ar mērķi gūt labumu, ko tiesīgi saņemt tehnoloģiju ražošanas vai ieviešanas pionieri,

—	optimizētu politikas jomu kohēziju, tādējādi izvairoties no izkliedētības, un kopīgi reaģētu uz šo globālo izaicinājumu.

3.2.

EESK atbalsta Komisijas vēlmi laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam izmantot vismaz 1 miljardu euro gadā no programmas “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”: sagaidāmais sviras efekts tajā pašā laikposmā publiskās un privātās investīcijas mākslīgajā intelektā palielinās līdz 20 miljardiem euro gadā. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) stiprinās šo sviras efektu.

3.3. Labvēlīgu apstākļu radīšana – dati un infrastruktūras

3.3.1.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību un koordināciju MI pārvaldības jomā: valstu stratēģiju piemērošana, zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņa, lai paātrinātu MI izstrādi un ieviešanu un pārvarētu globālus izaicinājumus saistībā ar MI.

3.3.2.

Datu pieejamība, piekļūstamība un brīva aprite ir MI izstrādes priekšnosacījumi, ko papildina datu, datu aizsardzības un kiberdrošības stratēģija. EESK atgādina, ka netraucēta personas datu apmaiņa ir atkarīga no ciešas koordinācijas un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pilnīgas ievērošanas. Tāpat kā datu drošības un pārredzamības gadījumā, globālajā konkurencē standarts var būt konkurences priekšrocība (4). EESK atbalsta Eiropas datu telpas un nozaru specifisku telpu izvēršanu.

3.3.3.

Izņemot dažas MI sistēmas, kas nav atkarīgas no datiem, MI veiktspēja ir tieši atkarīga no pieejamo datu apjoma, nozīmīguma un kvalitātes. Tāpēc EESK uzskata, ka būtisks ir optimizēts potenciāls, kas atvieglos elastīgu, sadarbspējīgu un drošu datu apmaiņu. EESK atbalsta tādu svarīgu nozaru apzināšanu kā rūpnieciskā ražošana, zaļais kurss, mobilitāte, veselība, finanses un enerģētika, lai precīzi uzraudzītu norises un novērtētu progresu.

3.3.4.

EESK atbalsta:

—	mērķus, kas paredz būtiski palielināt Eiropā pieejamo datošanas jaudu, lai reāllaikā izmantotu datus un celtu to vērtību, un radīt un ražot Eiropas Savienībā vajadzīgos procesorus, šos mērķus papildinot ar ilgtspējīgas attīstības programmu,

—	vispārējas nozīmes datu jēdzienu tādā nozīmē, ka publiskās iestādes atklāj tām noderīgus datus vai veicina tādu datu kopīgu izmantošanu, kas tiek uzskatīti par būtiskiem (5), piesaistot tiem datus no dalībniekiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, bet nepiedalās tās rūpniecības politikā.

3.3.5.

EESK sagaida, ka dalībvalstis vairāk iesaistīsies pētniecībā un inovācijā, lai izvērstu struktūras, infrastruktūras un instrumentus, kas vajadzīgi kopīgam labumam, un veicinātu ES suverenitāti MI jomā.

3.4. Veicināt izcilību no laboratorijas līdz tirgum – inovācija un partnerības

3.4.1.

EESK atbalsta holistisko pieeju ar mērķi padarīt ES par izcilības telpu, sākot no fundamentālās pētniecības un inovācijas līdz laišanai tirgū. EESK uzskata, ka būtiski ir, lai ES un dalībvalstis paātrinātu sadarbību nolūkā radīt piemērotus apstākļus inovācijai, mākslīgā intelekta tirdzniecības perspektīvām un talantu un prasmju attīstībai saskaņā ar Eiropas Savienības redzējumu, kas vērsts uz cilvēku un uzticamību. EESK atzinīgi vērtē to, ka horizontālās sadarbības struktūras atbalsta šos mērķus.

3.4.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus veicināt eksperimentēšanu, stiprināt reģionālos digitālās inovācijas centrus sadarbībā ar valstu un reģionālajām iniciatīvām un dalīties pieredzē. Papildus mērķtiecīgam finansiālam atbalstam šie inovācijas centri un platformas “pēc pieprasījuma” atvieglo ļoti maziem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) MI pieņemšanu. EESK uzskata, ka mākslīgā intelekta attīstībā svarīgi ir atbalstīt jaunuzņēmumus, augošos uzņēmumus un tradicionālos MVU.

3.4.3.

EESK tomēr uzsver: baidoties aizkavēt revolucionāru tehnoloģiju parādīšanos, šī izcilības centru politika nedrīkst mazināt parasto un ilgtermiņa finansējumu “standarta” pētniecības laboratorijām.

3.4.4.

EESK vēlas veicināt organizācijām, mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) paredzētās akulturācijas programmas, izveidojot mērķtiecīgus atbalsta tīklus. Iniciatīvas, kas ieviestas, lai atbalstītu MMVU piekļuvi mākslīgajam intelektam (Testing and experimentation facilities (TEFs), Digital Innovation Hubs (DHI) un AI-on demand platforms), to pilnveidošanas nolūkā būtu jāstiprina un jānovērtē pēc to faktiskās ietekmes uz minētajiem uzņēmumiem.

3.4.5.

Nesen veiktais pētījums, ko pasūtīja EESK, parāda, ka izvērse (scaling up) ir svarīgs priekšnoteikums piekļuvei gan vajadzīgajām prasmēm, algoritmu datu kopām vai nepieciešamajam finansējumam, gan arī mērķauditorijai tirgū, kas ir pietiekami attīstīts, lai nodrošinātu dārgas infrastruktūras ātru amortizāciju. Tāpēc politikas veidotājiem prioritāte ir jāpiešķir MMVU un jāierosina atbilstoša politika. Ņemot vērā pandēmijas radīto ekonomisko kaitējumu, visneatliekamākais uzdevums patlaban ir MI izstrādē atbalstīt jaunuzņēmumus, augošos uzņēmumus un tradicionālos MVU.

3.4.6.

EESK atbalsta “smilškastu” izveidi, lai izmēģinātu jaunas idejas apstākļos, kas ir tuvi realitātei, un veicinātu elastīgumu. EESK aicina uzlabot rezultātu apmaiņu un to savstarpējo atzīšanu bez robežām.

3.4.7.

Izcilība pētniecībā atspoguļo laboratoriju talantus un prasmes, kā arī lietotāju uzticēšanos mākslīgajam intelektam. Tāpēc EESK vēlas, lai augstākās izglītības programmas radītu pasaules līmeņa talantus inovācijā un uzņēmējdarbības attīstībā. Komiteja prasa ES nodrošināt apstākļus, kas ļautu talantiem palikt Savienībā un piesaistīt prasmes no ārvalstīm. EESK aicina izveidot stabilu un uzticamu globālo uzņēmējdarbības vidi, kas ļaus uzņēmumiem un darba ņēmējiem labāk pieņemt MI pētniecības un inovācijas labā.

3.4.8.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pelnījušas saņemt atbalstu MI risinājumu ieviešanai un būt starp MI paredzētā finansējuma un resursu saņēmējiem. Tas jo īpaši attiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un noteikumus par datu, tostarp biometrisko datu, apstrādi un glabāšanu.

3.5. Panākt, ka mākslīgais intelekts strādā iedzīvotāju labā – prasmes un uzticamība

3.5.1.

EESK atbalsta Komisijas stratēģiju, kuras pamatā ir izcilības ekosistēmas un uzticamības ekosistēmas izveide. Šī pieeja ir aplūkota 2019. gadā pieņemtajā Baltajā grāmatā (6). Tā kā izglītība un apmācība ir atslēga izcilības veicināšanai un uzticēšanās vairošanai mākslīgajam intelektam, izglītības un apmācības sistēmām ir jāatbilst plašam vajadzību klāstam, sākot ar pamatzināšanām un vispārējo izpratni līdz pat specializētas zinātības un augsta līmeņa prasmju apguvei (7).

3.5.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi jauno Digitālās izglītības rīcības plānu 2020.–2027. gadam. Tas ļaus no pamatskolas līdz universitātei labāk izprast MI būtību un darbību, kā arī atjaunot prasmes.

3.5.3.

EESK vēlas, lai dalībvalstis izstrādātu izglītības piedāvājumu par MI, kas ietvertu arī saistītos ētikas un vides jautājumus, un mudina apmainīties ar paraugpraksi, lai veicinātu dažādību attiecībā uz piekļuvi apmācībai, MI izstrādei un izmantošanai. MI un tā izmantošanas visu interesēs izvēršana nozīmē, ka ir vajadzīga daudznozaru pieeja un savienojumi.

3.5.4.

EESK uzskata, ka sociālie partneri ir galvenie dalībnieki, kas spēj prognozēt prasmju attīstību un izmaiņas nodarbinātībā. Sociālais dialogs ir būtisks, lai palīdzētu atbalstīt darba ņēmējus, kurus skar viņu amata pienākumu automatizācija.

3.5.5.

EESK uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp valdībām, izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar mērķi izstrādāt un īstenot jaunas izglītības un tālākizglītības programmas, kas galvenokārt paredzētas bezdarbniekiem. Uzņēmējiem un darba ņēmējiem ir nepieciešama MMVU un MVU pielāgota apmācība.

3.5.6.

EESK ir sarūgtināta, ka plānā nav ņemtas vērā iespējamās kopīgās pārdomas par darba dzīvi un nākotni automatizācijas kontekstā. Lai veidotu darba ņēmēju uzticēšanos MI lietotnēm, ir jāpastiprina sociālais dialogs, kas ir vajadzīgs, lai ieviestu MI sistēmas, kas ietekmē darba ņēmējus, jo īpaši pārvaldības vai cilvēkresursu jomā. Ņemot vērā iespējamo darbvietu likvidēšanu, nevienlīdzības palielināšanos un ražošanas nozaru pārstrukturēšanu, ir jānodrošina nekļūdīga koordinācija starp dalībvalstīm, cieši sadarbojoties ar uzņēmumiem, reģioniem, sociālajiem partneriem un starpniecības struktūrām ar mērķi:

—	attīstīt uz nākotni vērstas, ilgtspējīgas un institucionalizētas spējas automatizācijas jomā,

—	izstrādāt inovatīvus un proaktīvus mehānismus profesiju un prasmju pārveidei,

—	izpētīt jautājumu par papildināmību ne tikai, lai izvērstu MI profesijās, bet arī lai apzinātu izmaiņas kultūrā un praksē un izveidotu “labas papildināmības” standartus, kuri sekmē individuālo emancipāciju.

3.5.7.

Tā kā uzticamība ir digitalizētas sabiedrības stūrakmens, EESK īpaši atzinīgi vērtē Komisijas pieeju visās jomās, kurās ir jānodrošina atbilstība sabiedrības interesēm, jo īpaši iedzīvotāju, patērētāju, kā arī darba ņēmēju un uzņēmumu, tostarp sociālās ekonomikas nozares uzņēmumu, interesēm, lai palielinātu vispārējo uzticēšanās līmeni mākslīgajam intelektam: pamattiesību aizsardzība, kiberdrošība, datu aizsardzība, intelektuālais īpašums un ilgtspējīga un efektīva resursu izmantošana, neatstājot novārtā regulatīvos jautājumus, kas saistīti ar inovāciju. Svarīgi šķiet precīzi apzināt iespējamos mākslīgā intelekta ļaunprātīgas izmantošanas draudus un ierosināt piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. EESK atbalsta Komisijas paredzētos pasākumus drošības stiprināšanai visās jomās un tiesiskā regulējuma pielāgošanai izaicinājumiem, kurus rada MI. Šajā sakarā Komiteja atgādina par organizētas pilsoniskās sabiedrības vadošo lomu, piemēram, ar sejas atpazīšanu saistīto risku novērtēšanā.

3.5.8.

EESK pilnībā atbalsta mērķi popularizēt visā pasaulē ES redzējumu par ilgtspējīgu un uzticamu MI, rosinot globālu standartu izstrādi MI jomā un veidojot partnerības, un īstenojot kopīgas iniciatīvas ar trešām valstīm.

3.6. Stratēģiskas līderības izvēršana augstas ietekmes nozarēs

3.6.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas reālistisko pieeju koncentrēt savas darbības uz nozarēm, kurās līderība MI jomā ir nepieciešama: klimats un vide, veselība, robotika un automatizācija, sabiedriskie pakalpojumi, sabiedriskā drošība, tostarp terorisma apkarošana un migrācijas politika, viedā mobilitāte, lauksaimniecība un saistītās nozares.

3.6.2.

EESK uzskata, ka digitālā pārkārtošanās ir galvenais dekarbonizācijas un vides pārvaldības instruments, taču vienlaikus jācenšas ierobežot MI risinājumu iespējamo negatīvo ietekmi uz klimatu, vidi un enerģijas patēriņu. Mākslīgā intelekta izmantošana enerģētikas un transporta sistēmu pārvaldībā, kā arī rūpnieciskajos procesos un lauksaimniecībā veicina energoefektivitāti, aprites ekonomiku un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību; tas ir produktivitātes un ekonomiskās efektivitātes faktors. MI arī nodrošina iespējas labāk izprast un kontrolēt klimata un vides parādības.

3.6.3.

EESK aicina MI piedāvātās iespējas izmantot pētījumos par slimību izcelsmi, jaunu molekulu, medicīniskā aprīkojuma un uzlabotas aprūpes izstrādē vai izmeklēšanas, diagnostikas un ārstēšanas jomā, piemēram, cīņā pret vēzi. Eiropas veselības datu telpa, kas paredzēta, pilnībā ievērojot privātumu un personas datus, ir būtisks solis ceļā uz MI potenciāla pilnīgu izmantošanu. Robotu sniegtā ikdienas palīdzība pacientiem, veciem cilvēkiem vai cilvēkiem ar invaliditāti parāda priekšrocības, kādas sniedz robotu izcilība, kurai ne tik daudz rūp tehnoloģiskā meistarība kā saskarnes apgūšana starp cilvēkiem un robotiem.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Artificial intelligence, blockchain and the future of Europe.

(2) OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.

(3) EESK atzinums par MI regulu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 61. lpp.).

(4) “La norme sans la force: l’énigme de la puissance européenne”, Zaki Laïdi, 2005. g.

(5) Regula par Eiropas datu pārvaldību.

(6) OV C 364, 28.10.2020., 87. lpp.

(7) OV C 14, 15.1.2020., 46. lpp.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/61

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus”

(COM(2021) 206 final – 2021/106 (COD))

(2021/C 517/09)

Ziņotāja:

Catelijne MULLER

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 7.6.2021. Padome, 15.6.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	225/3/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā Mākslīgā intelekta aktam ne tikai risināti ar mākslīgo intelektu (AI – Artificial Intelligence) saistītie riski, bet arī ievērojami paaugstināts prasību līmenis attiecībā uz tāda AI kvalitāti, sniegumu un uzticamību, ko ES grasās atļaut. EESK ir īpaši gandarīta par to, ka Mākslīgā intelekta aktā īpaša uzmanība pievērsta veselības, drošības un pamattiesību jautājumiem un ka tā darbības jomai ir pasaules mērogs.

1.2.

EESK uzskata, ka uzlabojumi iespējami tādās jomās kā aizliegtas AI prakses tvērums, definīcija un skaidrība; ietekme, ko rada ierindošana riska kategorijā saskaņā ar “riska piramīdu”; riska mazināšanas efekts, kuru rada prasības augsta riska AI jomā; Mākslīgā intelekta akta izpildāmība un saistība ar spēkā esošo regulējumu un citiem neseniem tiesību aktu priekšlikumiem.

1.3.

EESK uzsver, ka AI vienmēr ir darbojies pasaulē, kurā pastāv likumi. Tā kā Mākslīgā intelekta aktam ir plaša darbības joma un tā kā minētajam aktam kā ES regulai ir prioritāra spēkā esamība, varētu rasties pretrunas starp to un spēkā esošajiem valstu un ES tiesību aktiem un saistītajiem tiesību aktu priekšlikumiem. EESK iesaka grozīt 41. apsvērumu, lai pienācīgi atspoguļotu un precizētu attiecības starp Mākslīgā intelekta aktu un spēkā esošajiem un gaidāmajiem tiesību aktiem.

1.4.

EESK iesaka precizēt AI definīciju, svītrojot I pielikumu, nedaudz grozot 3. pantu un paplašinot Mākslīgā intelekta akta darbības jomu, lai tajā iekļautu “mantotās AI sistēmas” un AI komponentus, kas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā veido lielapjoma IT sistēmas, kuras uzskaitītas IX pielikumā.

1.5.

EESK iesaka precizēt aizliegumus attiecībā uz “sublimināliem paņēmieniem” un “ietekmējamības izmantošanu”, lai atspoguļotu kaitīgas manipulācijas aizliegumu, un šo aizliegumu nosacījumus papildināt ar “kaitējumu pamattiesībām, demokrātijai un tiesiskumam”.

1.6.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībā nedrīkst notikt tās iedzīvotāju uzticamības vērtēšana, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai personību raksturojošām iezīmēm, neatkarīgi no tā, kas izvērtēšanu veic. EESK iesaka paplašināt šā aizlieguma tvērumu nolūkā iekļaut tajā iedzīvotāju vērtēšanu, ko veic privātas organizācijas un daļēji publiskas iestādes.

1.7.

EESK aicina aizliegt AI izmantošanu automatizētai biometriskajai atpazīšanai publiski un privāti pieejamās vietās (izņemot autentifikācijas nolūkam īpašos apstākļos), kā arī automatizētai ar cilvēka uzvedību saistītu signālu atpazīšanai publiski un privāti pieejamās vietās, izņemot ļoti konkrētas situācijas, piemēram, dažus gadījumus veselības aizsardzības nolūkos, kad pacientu emociju atpazīšana ir svarīga.

1.8.

“Sarakstos balstīta” pieeja augsta riska AI jomā rada iespēju, ka varētu tikt atzītas par pieņemamām un integrētas vairākas AI sistēmas un lietojumi, kurus joprojām plaši kritizē. EESK brīdina, ka atbilstība prasībām, kas noteiktas attiecībā uz vidēja riska un augsta riska AI, ne vienmēr mazina visu veidu augsta riska AI radīto veselības, drošības un pamattiesību apdraudējuma risku. EESK iesaka Mākslīgā intelekta aktā paredzēt tādu situāciju. Būtu vismaz jāpievieno Ētikas vadlīnijās uzticamam mākslīgajam intelektam ietvertās prasības attiecībā uz i) cilvēka subjektību, ii) privātumu, iii) daudzveidību, nediskrimināciju un taisnīgumu, iv) paskaidrojamību un v) vidisko un sociālo labbūtību.

1.9.

Saskaņā ar EESK izsenis atbalstīto “cilvēka īstenotas kontroles” pieeju attiecībā uz AI, Komiteja stingri iesaka Mākslīgā intelekta aktā paredzēt, ka dažu lēmumu pieņemšana paliek cilvēku prerogatīva, it īpaši jomās, kurās šiem lēmumiem ir ētiska dimensija un juridiskas sekas vai sociāla ietekme, piemēram, tiesu varas, tiesībaizsardzības, sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes, mājokļu, finanšu pakalpojumu, darba attiecību un izglītības jomā.

1.10.

EESK iesaka trešās personas veiktu atbilstības novērtējumu padarīt obligātu attiecībā uz visu veidu augsta riska AI.

1.11.

EESK iesaka iekļaut sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu attiecībā uz organizācijām un iedzīvotājiem, kas cietuši no jebkādas AI sistēmas, prakses vai lietojuma, kas ietilpst Mākslīgā intelekta akta darbības jomā.

2. Priekšlikums tiesību aktam par mākslīgo intelektu – Mākslīgā intelekta akts

2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā Mākslīgā intelekta aktam ne tikai risināti ar AI saistītie riski, bet arī ievērojami paaugstināts prasību līmenis attiecībā uz tā AI kvalitāti, sniegumu un uzticamību, ko ES grasās atļaut.

3. Vispārīgas piezīmes: Mākslīgā intelekta akts

Mērķis un darbības joma

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Mākslīgā intelekta akta mērķi un darbības jomu. EESK ir īpaši gandarīta par to, ka Mākslīgā intelekta aktā Komisija īpašu uzmanību pievērsusi veselības, drošības un pamattiesību jautājumiem. EESK atzinīgi vērtē arī Mākslīgā intelekta akta ārējo ietekmi, kas paredz, ka ārpus ES izstrādātam AI ir jāatbilst tādām pašām tiesību normām, ja to lieto vai tam ir ietekme Eiropas Savienībā.

AI definīcija

3.2.

AI definīcija (Mākslīgā intelekta akta 3. panta 1. punkts I pielikuma kontekstā) ir izraisījusi diskusiju starp AI pētniekiem sakarā ar to, ka vairākus I pielikumā minētos piemērus AI pētnieki neuzskata par AI, kā arī nav minētas vairākas svarīgas AI metodes. EESK uzskata, ka I pielikumam nav pievienotās vērtības, un iesaka to no Mākslīgā intelekta akta pilnībā svītrot. EESK arī iesaka grozīt definīciju 3. panta 1. punktā šādi:

““mākslīgā intelekta sistēma” (AI sistēma) ir programmatūra, kas attiecībā uz cilvēka noteiktu konkrētu mērķu kopumu var automatizēti radīt tādu iznākumu kā saturs, prognozes, ieteikumi vai lēmumi, kuri ietekmē vidi, ar ko tā mijiedarbojas”.

Veselība, drošība un pamattiesības – riska piramīda

3.3.

Pieaugošajā “riska piramīdā” (no zema/vidēja riska līdz augstam un nepieņemamam riskam), ko izmanto, lai iedalītu kategorijās vairākas vispārējas AI prakses un ar konkrētām jomām saistītus AI lietojuma gadījumus, atzīts, ka ne visu veidu AI rada riskus un ne visi riski ir vienādi vai tiem nepieciešami vienādi mazināšanas pasākumi.

3.4.

Izraudzītā pieeja mums rada divus svarīgus jautājumus. Pirmkārt, vai mazināšanas pasākumi (augsta riska un zema/vidēja riska AI) patiešām pietiekami mazina risku, kas saistīts ar kaitējumu veselībai, drošībai un pamattiesībām? Otrkārt, vai esam gatavi atļaut AI lielā mērā aizstāt cilvēka veiktu lēmumu pieņemšanu pat kritiski svarīgos procesos, piemēram, tiesībaizsardzības un tiesu sistēmā?

3.5.

Runājot par pirmo jautājumu, EESK brīdina, ka atbilstība prasībām, kas noteiktas vidēja un augsta riska AI, ne visos gadījumos pilnīgi noteikti mazina risku, kurš saistīts ar kaitējumu veselībai, drošībai un pamattiesībām. Tas tiks sīkāk iztirzāts 4. punktā.

3.6.

Runājot par otro jautājumu, Mākslīgā intelekta aktā netiek minēts, ka AI potenciāls ir saistīts ar cilvēka pieņemtu lēmumu un cilvēka prāta sniegto iespēju pastiprināšanu, nevis to aizstāšanu. Mākslīgā intelekta akts balstās uz pieņēmumu, ka AI var lielā mērā aizstāt cilvēka pieņemtus lēmumus, ja ir izpildītas prasības attiecībā uz vidēja un augsta riska AI.

3.7.

EESK visnotaļ iesaka Mākslīgā intelekta aktā paredzēt, ka dažu lēmumu pieņemšana paliek cilvēku prerogatīva, it īpaši jomās, kurās šiem lēmumiem ir ētiska dimensija un juridiskas sekas vai sociāla ietekme, piemēram, tiesu varas, tiesībaizsardzības, sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes, mājokļu, finanšu pakalpojumu, darba attiecību un izglītības jomā.

3.8.

MI sistēmas darbojas pasaulē, kurā pastāv likumi. Pašlaik vairāki juridiski saistoši noteikumi Eiropas, valstu un starptautiskā līmenī jau tiek piemēroti vai attiecas uz AI sistēmām. Juridiskie avoti ir, piemēram, ES primārie tiesību akti (Eiropas Savienības līgumi un tās Pamattiesību harta), ES sekundārie tiesību akti (piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula, Produktatbildības direktīva, Regula par nepersondatu brīvu apriti, diskriminācijas novēršanas direktīvas, patērētāju tiesību aizsardzības direktīvas, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības direktīvas), ANO cilvēktiesību līgumi un Eiropas Padomes konvencijas (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija), un daudzi ES dalībvalstu tiesību akti. Līdztekus horizontāli piemērojamiem noteikumiem pastāv dažādi nozarei specifiski noteikumi, kas attiecas uz konkrētiem AI lietojumiem (piemēram, Medicīnisko ierīču regula veselības aprūpes nozarē). EESK iesaka grozīt 41. apsvērumu, lai to pienācīgi atspoguļotu.

4. Konkrētas piezīmes un ieteikumi: Mākslīgā intelekta akts

Aizliegta AI prakse

4.1.

EESK piekrīt, ka 5. pantā minēto veidu AI prakse patiešām nerada sabiedrisku labumu un būtu jāaizliedz. Tomēr tā uzskata, ka daži formulējumi ir neskaidri, kas varētu apgrūtināt dažu aizliegumu interpretāciju un ļaut tos viegli apiet.

4.2.

Pieredze liecina, ka sublimināli paņēmieni var ne tikai radīt fizisku vai psiholoģisku kaitējumu (pašreizējie nosacījumi šī konkrētā aizlieguma ieviešanai), bet, ņemot vērā vidi, kurā tie tiek izmantoti, var citādā veidā nelabvēlīgi ietekmēt indivīdus, sabiedrību vai demokrātiju, piemēram, mainīt balsošanas paradumus. Turklāt daudzos gadījumos tādu ietekmi izraisa nevis paši subliminālie paņēmieni, bet gan lēmums par to, uz kādu mērķgrupu attiecīgais mākslīgajā intelektā balstītais subliminālais paņēmiens būs vērsts.

4.3.

Lai atspoguļotu to, ko Mākslīgā intelekta akts tiecas aizliegt 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā – cilvēku manipulēšanu ar mērķi viņus mudināt uz kaitīgu rīcību –, EESK iesaka grozīt šo punktu šādi: “(..) AI sistēma, kas ieviesta, paredzēta vai lietota, lai būtiski iespaidotu personas uzvedību tādā veidā, kas rada vai var radīt kaitējumu šīs vai citas personas vai personu grupas pamattiesībām, tostarp fiziskai vai psiholoģiskai veselībai un drošībai, vai arī demokrātijai un tiesiskumam.”

4.4.

EESK iesaka tādā pašā veidā grozīt 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto aizliegto praksi, kas izpaužas kā ietekmējamības izmantošana, un iekļaut kaitējumu pamattiesībām (tostarp fizisku vai psiholoģisku kaitējumu).

4.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir aizliegta “iedzīvotāju vērtēšana”. EESK iesaka iedzīvotāju vērtēšanas aizliegumu attiecināt arī uz privātām organizācijām un daļēji publiskām iestādēm, nevis tikai publiskām iestādēm. Eiropas Savienībā nedrīkst notikt tās iedzīvotāju uzticamības vērtēšana, ņemot vērā viņu sociālo uzvedību vai personību raksturojošas iezīmes, neatkarīgi no tā, kas izvērtēšanu veic. Pretējā gadījumā ES radītu iespēju atļaut iedzīvotāju vērtēšanu vairākās jomās, piemēram, darbavietā. Nosacījumi, kas minēti i) un ii) apakšpunktā, būtu jāprecizē, lai skaidri nošķirtu to, ko uzskata par iedzīvotāju vērtēšanu, un to, ko var uzskatīt par pieņemamu novērtēšanas veidu konkrētam mērķim, t. i., jānosaka brīdis, kad novērtējumā izmantoto informāciju vairs nevar uzskatīt par būtisku vai pamatoti saistītu ar novērtējuma mērķi.

4.6.

Mākslīgā intelekta akta mērķis ir aizliegt reāllaika biometrisko tālidentifikāciju (piemēram, izmantojot sejas atpazīšanu) tiesībaizsardzības nolūkos un klasificēt to kā saistītu ar “augstu risku”, ja to izmanto citiem mērķiem. Līdz ar to ir atļauta “vēlāklaika” un “gandrīz reāllaika” biometriskā atpazīšana. Tāpat ir atļauta arī biometriskā atpazīšana, kuras mērķis nav identificēt personu, bet gan novērtēt personas uzvedību, pamatojoties uz tās biometriskajām pazīmēm (mikroizteiksme, gaita, temperatūra, sirdsdarbības ātrums u. c.). Aprobežojoties ar tiesībaizsardzības mērķiem, biometrisku identifikāciju, kā arī jebkuru cita veida biometrisko atpazīšanu, kuras mērķis nav identificēt konkrētu personu (tostarp visus minētos emociju atpazīšanas veidus jebkādiem mērķiem), var īstenot visi citi dalībnieki visās publiskajās un privātajās vietās, tostarp darba vietā, veikalos, stadionos, teātros u. c. Tas paver plašas iespējas pastāvīgi izvērtēt mūsu emocijas jebkuram nolūkam, ko vien mūsu vērtētājs uzskatīs par vajadzīgu.

4.7.

Mākslīgā intelekta aktā “emociju uztveršanu” lielākoties klasificē kā saistītu ar zemu risku, izņemot dažus lietotāju domēnus, kuros tā ir klasificēta kā saistīta ar augstu risku. Šāda veida biometrisko atpazīšanu sauc arī par “afektīva stāvokļa atpazīšanu” un dažkārt par “uzvedības atpazīšanu”. Visi šie AI prakses veidi ir ārkārtīgi invazīvi, tiem nav nekāda zinātniska pamatojuma, un tie rada būtiska kaitējuma risku attiecībā uz vairākām ES Pamattiesību hartā minētajām pamattiesībām, piemēram, tiesībām uz cilvēka cieņas ievērošanu, tiesībām uz personas neaizskaramību (kas ietver arī garīgo neaizskaramību) un tiesībām uz privāto dzīvi.

4.8.

Pilnībā piekrītot 2021. gada 21. jūnijā paustajam Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas aicinājumam aizliegt AI izmantošanu, kas paredzēta cilvēka pazīmju automatizētai atpazīšanai publiski pieejamās vietās, un dažus citus AI lietojumus, kuri var izraisīt netaisnīgu diskrimināciju, EESK aicina:

—	aizliegt AI izmantošanu automatizētai biometriskajai atpazīšanai publiski un privāti pieejamās vietās (piemēram, sejas, gaitas, balss un citu biometrisko īpatnību atpazīšanai), izņemot autentifikācijas nolūkā īpašos apstākļos (piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi drošības ziņā jutīgām telpām),

—	aizliegt AI lietošanu automatizētai ar cilvēka uzvedību saistītu signālu atpazīšanai publiski un privāti pieejamās vietās,

—	aizliegt AI sistēmām, kas izmanto biometriskos datus, iedalīt cilvēkus kategorijās, balstoties uz etnisko piederību, dzimumu, politisko vai seksuālo orientāciju vai citām pazīmēm, kuru dēļ ar Hartas 21. pantu ir aizliegta diskriminācija,

—	aizliegt AI lietošanu fiziskas personas emociju, uzvedības, nodomu vai pazīmju izsecināšanai, izņemot ļoti specifiskus gadījumus, piemēram, dažos gadījumos veselības aprūpes nolūkos, kad ir svarīgi atpazīt pacienta emocijas.

Augsta riska AI

4.9.

Lemjot par to, vai AI prakse vai lietojums, kas rada risku veselībai, drošībai vai pamattiesībām, tomēr būtu jāatļauj saskaņā ar stingriem nosacījumiem, Komisija apsvēra divus elementus: i) vai AI prakse vai lietojums var radīt sabiedrisku labumu un ii) vai šī lietojuma radītos riskus, kas saistīti ar kaitējumu veselībai, drošībai un pamattiesībām, tomēr var mazināt, ja ir izpildītas vairākas prasības.

4.10.

EESK atzinīgi vērtē šo prasību saskaņošanu ar elementiem, kas iekļauti Ētikas vadlīnijās uzticamam mākslīgajam intelektam (EGTAI). Tomēr Mākslīgā intelekta aktā nav nepārprotamu norāžu uz piecām svarīgām EGTAI prasībām attiecībā uz augsta riska AI, proti: i) cilvēka subjektību, ii) privātumu, iii) daudzveidību, nediskrimināciju un taisnīgumu, iv) paskaidrojamību un v) vidisko un sociālo labbūtību. EESK uzskata, ka tā ir neizmantota iespēja, jo daudzi AI radīti riski ir saistīti ar privātuma apdraudējumu, aizspriedumiem, atstumtību, AI pieņemtu lēmumu rezultātu neizskaidrojamību, apdraudējumu cilvēka subjektībai un videi un visi ir atspoguļoti mūsu pamattiesībās.

4.11.

EESK iesaka papildināt ar šīm prasībām Mākslīgā intelekta akta III sadaļas 2. nodaļu, lai uzlabotu Mākslīgā intelekta akta spēju efektīvi aizsargāt mūsu veselību, drošību un pamattiesības no tāda AI nelabvēlīgās ietekmes, ko izmanto kā publiskas iestādes, tā privātas organizācijas.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē Mākslīgā intelekta akta un Savienības saskaņošanas tiesību aktu “integrēto sistēmu”. Komiteja iesaka paplašināt Mākslīgā intelekta akta darbības jomu un attiecināt prasības augsta riska AI ne tikai uz “AI drošības sastāvdaļām” vai gadījumiem, kad AI sistēma pati ir produkts, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuri uzskaitīti II pielikumā. Tas vajadzīgs, jo AI var radīt riskus ne tikai tad, ja to lieto kā šo produktu drošības sastāvdaļu, bet arī tādēļ, ka AI sistēma ne vienmēr ir produkts. Piemēram, gadījumos, kad to lieto kā daļu no diagnostikas vai prognožu instrumenta medicīnas nozarē vai kad AI vada termostatu, kas regulē katla darbību.

4.13.

Tomēr EESK brīdina, ka III pielikumā minētā “sarakstos balstītā” pieeja, kas izraudzīta augsta riska AI, var izraisīt to, ka diezgan daudzi AI prakses veidi, kuri joprojām tiek plaši kritizēti un kuru sabiedriskais labums ir apšaubāms vai tāda nav vispār, var tikt atzīti par likumīgiem, pieņemamiem un visur derīgiem.

4.14.

Turklāt risku, kas saistīts ar kaitējumu veselībai, drošībai un pamattiesībām, ne vienmēr iespējams mazināt, ievērojot minētās piecas prasības attiecībā uz augsta riska AI, – it īpaši gadījumos, kad skartas mazāk zināmas pamattiesības, kuras AI varētu ietekmēt, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņas ievērošanu, nevainības prezumpcija, tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, tiesības streikot, kā arī citas.

4.15.

EESK iesaka papildināt III pielikuma 2. punktu ar norādi uz telesakaru un interneta infrastruktūras pārvaldību un darbību. EESK ierosina arī paplašināt šā punkta darbības jomu un attiecināt to ne tikai uz AI drošības sastāvdaļām.

4.16.

AI sistēmas, kuru uzdevums ir regulēt piekļuvi izglītībai un novērtēt skolēnu zināšanas, rada vairākus riskus saistībā ar kaitējumu skolēnu veselībai, drošībai un pamattiesībām. Piemēram, tiešsaistes uzraudzības rīki “aizdomīgas uzvedības” un “krāpšanās pazīmju” konstatēšanai tiešsaistes eksāmenos, kad tiek izmantoti visdažādākie biometriskie rīki un izsekota uzvedība, ir patiesi invazīvi un nav zinātniski pamatoti.

4.17.

AI sistēmu izmantošana darba ņēmēju uzraudzībai, izsekošanai un novērtēšanai rada nopietnas bažas par to, vai tiek ievērotas darba ņēmēju pamattiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, informēšanu un uzklausīšanu, kā arī pamatotu atlaišanu. Šo AI sistēmu iekļaušana augsta riska sarakstā var būt pretrunā valstu darba tiesību aktiem un darba koplīgumiem par taisnīgu atlaišanu, veselīgiem un drošiem darba apstākļiem un darba ņēmēju informēšanu. EESK aicina gādāt par to, ka darba ņēmēji un sociālie partneri tiek pilnībā iesaistīti un informēti attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par AI izmantošanu darbavietā, kā arī par tā izstrādi, iegādi un ieviešanu.

4.18.

Prasība par “cilvēka veiktu uzraudzību” ir īpaši svarīga darba attiecībās, jo uzraudzību veiks kāds darbinieks vai darbinieku grupa. EESK uzsver, ka šie darbinieki būtu jāapmāca, kā minētais uzdevums veicams. Turklāt, ņemot vērā, ka paredzams, ka šiem darbiniekiem būs tiesības neņemt vērā AI sistēmas rezultātus vai pat izlemt neizmantot to vispār, būtu vajadzīgi pasākumi, kas novērstu bažas par negatīvām sekām (piemēram, pazemināšanas amatā vai atlaišanas), ja tāds lēmums tiktu pieņemts.

4.19.

Saistībā ar piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un to izmantošanu AI sistēmas iespējams izmantot plašāk nekā saistībā ar piekļuvi būtiskiem privātiem pakalpojumiem un to izmantošanu, un tiek uzskatīts, ka tikai AI veikta kredītspējas novērtēšana saistīta ar augstu risku. EESK iesaka paplašināt III pielikuma 5. punkta b) apakšpunkta darbības jomu, attiecinot to uz AI sistēmām, kas paredzētas, lai novērtētu tiesības saņemt būtiskus privātus pakalpojumus.

4.20.

Al lietojums tiesībaizsardzības iestādēs un migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldībā ar mērķi veikt atsevišķus (noziedzīgu nodarījumu vai drošības) risku novērtējumus, apdraud nevainīguma prezumpciju, tiesības uz aizstāvību un tiesības uz patvērumu, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā. AI sistēmas parasti meklē tikai korelācijas, kuru pamatā ir iezīmes, kas piemīt līdzīgiem gadījumiem. Tādos gadījumos aizdomas nebalstās uz faktiskām aizdomām par konkrētas personas izdarītu noziegumu vai pārkāpumu, bet tikai uz iezīmēm (piemēram, adresi, ienākumiem, pilsonību, parādiem, nodarbinātību, pašas personas, tās draugu un ģimenes locekļu uzvedību utt.), kas šai personai ir kopīgas ar notiesātiem noziedzniekiem.

4.21.

AI lietojums tiesu sistēmas un demokrātijas procesu pārvaldībā ir īpaši jutīgs, un to vajadzētu risināt individuālāk un rūpīgāk, nekā tas ir pašlaik. Uzmanību veltot tikai sistēmām, kas izmantojamas ar mērķi palīdzēt tiesu iestādei pētīt un interpretēt faktus un tiesību aktus un piemērot tiesību aktus konkrētam faktu kopumam, netiek ņemts vērā tas, ka iztiesāšana nebūt nav tikai vēsturisku datu modeļu atrašana (ko būtībā veic pašreizējās AI sistēmas). Tekstā arī tiek pieņemts, ka šādu veidu AI tikai palīdzēs tiesu iestādēm, bet pilnībā automatizēta tiesas lēmumu pieņemšana netiek iekļauta darbības jomā. EESK pauž nožēlu arī par to, ka AI sistēmas un to lietojums nav minēts saistībā ar tādu demokrātisku procesu jomu kā vēlēšanas.

4.22.

EESK iesaka pievienot noteikumu, kas paredz darbības, ja ir acīmredzams vai iepriekšējā atbilstības novērtējumā ir konstatēts, ka minētās sešas prasības pietiekamā mērā nemazina risku, kurš saistīts ar kaitējumu veselībai, drošībai un cilvēktiesībām (piemēram, grozot Mākslīgā intelekta akta 16. panta g) daļu).

Pārvaldība un izpildāmība

4.23.

EESK atzinīgi vērtē ar Mākslīgā intelekta aktu izveidoto pārvaldības struktūru. Komiteja iesaka AI padomei regulāri rīkot obligātas viedokļu apmaiņas ar plašāku sabiedrību, tostarp sociālajiem partneriem un NVO.

4.24.

EESK visnotaļ iesaka paplašināt Mākslīgā intelekta akta darbības jomu, iekļaujot tajā “mantotās AI sistēmas”, proti, sistēmas, kuras jau tiek izmantotas vai kuru izmantošana tiks uzsākta pirms Mākslīgā intelekta akta stāšanās spēkā, un tādējādi nepieļaut, ka uzstādītāji steigšus reģistrē aizliegtas, augsta un vidēja riska AI nolūkā neievērot atbilstības prasības. Turklāt EESK stingri iesaka no Mākslīgā intelekta akta darbības jomas neizslēgt AI, kas ir daļa no IX pielikumā uzskaitītajām lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

4.25.

Prasību un pārskatatbildības darbību sarežģītība, kā arī pašnovērtējums rada risku, ka pārbaudes sarakstos šis process būs atspoguļots vienkāršoti un attiecībā uz prasību izpildi būs vienkārši jānorāda “jā” vai “nē”. EESK iesaka noteikt, ka trešās puses veikti novērtējumi ir obligāti visos augsta riska AI gadījumos.

4.26.

EESK iesaka gādāt par to, ka mikroorganizācijām un mazām organizācijām tiek paredzēti atbilstoši [finansiāla] atbalsta pasākumi un vienkārši un pieejami rīki, kuri ļautu tām izprast Mākslīgā intelekta akta mērķi un nozīmi, kā arī sasniegt atbilstību tā prasībām. Šiem pasākumiem būtu jāaptver ne tikai atbalsts digitālo inovāciju centriem, bet arī piekļuves veicināšana augsta līmeņa zinātībai saistībā ar Mākslīgā intelekta aktu, tajā noteiktajām prasībām un pienākumiem un it īpaši to pamatojumam.

4.27.

EESK iesaka iekļaut sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu attiecībā uz organizācijām un iedzīvotājiem, kas cietuši no jebkādas AI sistēmas, prakses vai lietojuma, kurš ietilpst Mākslīgā intelekta akta darbības jomā.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/67

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mašīnbūves izstrādājumiem”

(COM(2021) 202 final – 2021/0105 (COD))

(2021/C 517/10)

Ziņotājs:

Martin BÖHME

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome: 9.6.2021. Eiropas Parlaments, 7.6.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/ pret/ atturas)	226/0/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Mašīnbūves izstrādājumu nozare ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm Eiropas Savienībā. Pateicoties jaunām tehnoloģiju un inženierzinātnes iespējām, mašīnu spējas un lietošanas jomas strauji pieaug. Ir steidzami jāpievērš lielāka uzmanība digitālajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam, lietu internetam un robotikai. Attiecīgi normatīvās prasības jāpielāgo arī mašīnu drošumam un veselības aizsardzībai. Ņemot vērā iepriekšminēto, ierosinātā regula ir ļoti svarīga arī iekšējam tirgum. EESK 2020. gadā savā informatīvajā ziņojumā “Direktīvas par mašīnām pārskatīšana” (1) jau ir vispusīgi aplūkojusi Eiropas Parlamenta un Padomes Mašīnu direktīvas 2006/42/EK (2) tematu.

1.2.

EESK uzsver, ka, neraugoties uz nepieciešamību regulēt ES mēroga standartus attiecībā uz mašīnām, noteikt juridiski saistošas prasības un nodrošināt saskaņotu izpildi, nedrīkst atstāt bez ievērības ES uzņēmumus, mašīnu ražotājus un operatorus. Tas attiecas gan uz lieliem uzņēmumiem, gan it īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mašīnbūve ir starptautiska mēroga darījumdarbība, un ES regulējumam ražojumu jomā jāveicina kvalitāte, drošums un konkurētspēja, kā arī jāatbalsta uzņēmumi inovatīvu pieeju izstrādē, ar regulējumu neradot tiem šķēršļus.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka regulas priekšlikuma uzmanības centrā joprojām ir mašīnbūves izstrādājumu operatori un darba ņēmēji, jo viņu drošība un veselības aizsardzība arvien ir galvenais jautājums. Turklāt Mašīnu direktīvas normatīvā pārveidošana par regulu tiek uzskatīta par priekšrocību, kas nodrošina vienveidīgāku interpretāciju dalībvalstīs. Tas vēl vairāk sekmēs drošības nepilnību konstatēšanu un novēršanu nākotnē, kas īpaši sniegs labumu mašīnu operatoriem.

1.4.

EESK sniedz Komisijai šādus ieteikumus.

1.4.1.

Nepieciešams precizēt pārejas noteikumus jaunās Mašīnu regulas piemērošanai, lai radītu juridisko noteiktību visiem dalībniekiem.

1.4.2.

EESK uzskata, ka ir jāpielāgo regulas priekšlikumā iekļauto pielikumu struktūra un saturs. Numerācijas noformējums, mašīnu tipu iedalīšana un pārklāšanās ar saistīto ES regulējumu joprojām rada jautājumus.

1.4.3.

Pēc EESK domām, ir skaidri jānosaka, ka mašīnām ir jābūt drošām gan tad, kad tās tiek laistas tirgū, gan visā to ekspluatācijas laikā.

1.4.4.

Mašīnām kļūstot arvien sarežģītākām, jānodrošina īpaša lietotāju apmācība, lai darba ņēmējus nepakļautu nevajadzīgam riskam (3). Turklāt ir nepieciešamas struktūras, kas ļautu skaidri noteikt atbildību, ja noticis negadījums. Jaunu mašīnu iegādes un uzstādīšanas procesā jāiesaista darba ņēmēju pārstāvji.

1.4.5.

Mākslīgā intelekta izmantošanai ir nepieciešams individuāli definēts drošības regulējums, kurā var notikt šādu sistēmu darbība.

1.4.6.

Paziņotāju struktūru obligātajai iesaistīšanai mašīnbūves izstrādājumu atbilstības novērtējumu sagatavošanā uzņēmumiem arī turpmāk jābūt finansiāli pieejamai.

1.4.7.

EESK ieskatā nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt tiesību aktus mašīnbūves izstrādājumu jomā, sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai varētu reaģēt uz tehniskiem jauninājumiem un ražotājiem radušamies izaicinājumiem, kā arī nodrošināt darba ņēmēju fiziskās un garīgās veselības aizsardzību.

2. Atzinuma tapšanas priekšvēsture, tostarp vispārīga informācija par attiecīgo leģislatīvo priekšlikumu

2.1.

Mašīnbūves nozarē 2018. gadā reģistrētais pārdošanas apjoms sasniedza 700 miljardus EUR, ražošanas apjoms – 670 miljardus EUR un pievienotā vērtība – 230 miljardus EUR. Kopējais ES mašīnu un iekārtu eksports sasniedza 517 miljardus EUR, no kuriem aptuveni 50 % tika eksportēti uz ES dalībvalstīm (t. i., ES iekšējā tirdzniecība) un pārējais – uz valstīm ārpus ES (tirdzniecība ar trešām valstīm) (4).

2.2.

Komisijas priekšlikums jaunai regulai par mašīnbūves izstrādājumiem ir daļa no plašākas “mākslīgā intelekta paketes”. Priekšlikums par mašīnām attiecas uz tā dēvētās “Mašīnu direktīvas” pārskatīšanu. Pārskatīšanas mērķis ir gan veicināt digitālās pārmaiņas, gan stiprināt vienoto tirgu. Mašīnu direktīva ir daļa no tiesību aktiem produktu drošuma jomā. Tai ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis darba ņēmējiem, patērētājiem un citām personām, kas ir pakļautas mašīnu iedarbībai, īpašu uzmanību pievēršot pašu mašīnu drošumam. Tas uzliek mašīnu ražotājiem pienākumu ņemt vērā drošības aspektus jau mašīnu projektēšanas un izgatavošanas laikā (“Safety by Design”).

2.3.

Priekšlikumam ir seši konkrēti mērķi:

1)	ierobežot jaunus riskus, kas saistīti ar jaunām digitālajām tehnoloģijām;

2)	nodrošināt darbības jomas un definīciju konsekventu interpretāciju un uzlabot parasto tehnoloģiju drošību;

3)	atkārtoti novērtēt mašīnas ar augstu riska potenciālu un ar tām saistītās atbilstības procedūras;

4)	samazināt prasības dokumentācijai papīra formā;

5)	nodrošināt atbilstību citiem jaunā tiesiskā regulējuma (NLF) noteikumiem; un

6)	samazināt iespējamās interpretācijas atšķirības, kas izriet no transponēšanas valsts tiesību aktos.

2.4.

Veicot ietekmes analīzi, Komisija izsvēra dažādas iespējas, kā rīkoties ar Mašīnu direktīvu, kuras pirmsākumi meklējami 2006. gadā, tātad tā ir spēkā jau 15 gadus, un kuras pamatā ir 1989. gada regulējums. Ņemot vērā tehnoloģiju un inženierzinātņu attīstības ātrumu, tas ir ļoti ilgs laiks. Tādēļ tika nolemts pārskatīt direktīvu, lai palielinātu konkurētspēju, samazinot ražotāju slogu, kā arī lai uzlabotu drošību, nosakot skaidrākas vai papildu prasības. Turklāt jāņem vērā papildu izmaksas saistībā ar noteikumu ievērošanu.

2.5.

Normatīvā maiņa no direktīvas uz regulu ir paredzēta, lai novērstu atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs. Tādējādi Komisija cer palielināt un kopumā nodrošināt saskaņotību tiesību akta interpretācijā un tā izpildē.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Atšķirībā no daudzām citām direktīvām līdz šim spēkā esošā Mašīnu direktīva vēl nav pielāgota tā dēvētajam jaunajam tiesiskajam regulējumam (NLF). Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē to, ka regulējums tagad tiek atjaunināts un pielāgots mainītajiem ES regulējuma pamatnosacījumiem. Svarīga nozīme ir piemērošanas jomu skaidrojumiem, it īpaši attiecībā uz Zemsprieguma direktīvas, Spiedieniekārtu direktīvas un citu direktīvu nošķiršanu, kā arī terminu definīciju precizēšanai, piemēram, daļēji komplektētā mašīna.

3.2.

EESK ieskatā priekšlikums par direktīvas pārskatīšanu ir iejaukšanās daudziem ES uzņēmumiem, darba ņēmējiem un citām attiecīgajām grupām nozīmīgā jomā. Ierosinātie noteikumi ir galvenais juridiskais pamats ikvienam uzņēmumam, kas projektē, būvē vai ekspluatē mašīnas. To darba ņēmēju drošība, kas strādā ar mašīnām, lielā mērā ir atkarīga no saskaņotas prasību izpildes un kontroles dalībvalstīs.

3.3.

Saskaņā ar ES piemērojamo vienlīdzības principu drošības un veselības aizsardzības prasības attiecībā uz mašīnām visās dalībvalstīs ir vienādas, un tām jābūt vienlīdz saistošām visiem šo valstu ražotājiem, izplatītājiem un operatoriem. EESK uzskata, ka, ievērojot šīs prasības, produktus drīkst brīvi tirgot starp visām dalībvalstīm.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka ierosinātajā regulā saglabāts līdzšinējās direktīvas galvenais mērķis: izveidot Eiropas mēroga pamatregulējumu drošības, veselības aizsardzības un brīvas preču aprites jomā attiecībā uz mašīnām. Galvenie mērķi joprojām ir drošība, no vienas puses, un tirdzniecības šķēršļu likvidēšana, no otras puses, taču tagad tiek ņemtas vērā pašreizējās un turpmākās tehnoloģiju un inženierzinātnes inovācijas mašīnbūves nozarē.

3.5.

EESK uzsver, ka pārejā no Mašīnu direktīvas uz jauno Mašīnu regulu ir vajadzīgi pārredzami, piemēroti un saprotami pārejas noteikumi. Jāprecizē priekšlikuma 50. pants. Nav skaidrs, kādi noteikumi attiecas uz mašīnām, kas ražotas vai laistas tirgū 30 mēnešu ilgajā pārejas periodā, un kā šīs mašīnas tiek nodalītas no produktiem pirms pārejas perioda. Ražotājiem un importētājiem ir vajadzīgs atbilstošs sagatavošanās laiks. Lietderīgs risinājums būtu, piemēram, noteikt, ka maksimāli 42 mēnešus pēc jaunās regulas stāšanās spēkā dalībvalstis nedrīkst kavēt tādu mašīnu laišanu tirgū, kas ražotas saskaņā ar Direktīvu 2006/42/EK pirms direktīvas atcelšanas dienas.

3.6.

Izskatāmais priekšlikums par mašīnbūves izstrādājumiem vēl vairāk paplašina ļoti dažādu veidu mašīnu klāstu, kuri jāņem vērā šādā regulā. EESK ieskatā tas ir loģisks solis, lai izveidotu visaptverošu un saprotamu noteikumu kopumu. Sevišķi ražotājiem, eksportētājiem un mašīnu pircējiem ir svarīgi, lai tiktu droši regulēta it īpaši mākslīgā intelekta (MI) sistēmu integrācija mašīnu parkā. Šī regulējumā ietvertā visaptverošā pieeja ļauj uzņēmumiem vienlaikus veikt tikai vienu atbilstības novērtēšanu.

3.7.

EESK uzskata, ka ir jāpielāgo regulas projektā iekļauto pielikumu struktūra un saturs. Nav acīmredzama iemesla mainīt ierosinātās regulas attiecīgo pielikumu numerāciju (IV pielikums tagad ir I pielikums utt.). Izmaiņas būtu jāveic tikai tajos gadījumos, kad tie ir nepārprotami nepieciešami. Turklāt, ņemot vērā to potenciāli augsto risku, I pielikumā iekļautajā augsta riska mašīnbūves izstrādājumu sarakstā ir pareizi iekļaut arī dažus II pielikumā minētos drošības elementus, piemēram, ROPS, FOPS vai programmatūru, kas nodrošina drošības funkcijas. Turklāt būtu jānovērš pretrunīga pārklāšanās ar citiem spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, ko piemēro mašīnām, piemēram, attiecībā uz Zemsprieguma direktīvu. Atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāveic tikai vienu reizi. Tas būtu svarīgi, piemēram, attiecībā uz dažām veselības un drošības prasībām, kas uzskaitītas izskatāmā priekšlikuma III pielikumā un ir saistītas ar riskiem (piemēram, saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Radioiekārtu direktīvu 2014/53/ES (5) (RED) un Eiropas Parlamenta un Padomes Spiedieniekārtu direktīvu 2014/68/ES (6) (PED)). Tādā gadījumā būtu jāpiemēro tikai izskatāmajā regulas priekšlikumā paredzētās atbilstības novērtēšanas procedūras laišanai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā.

3.8.

EESK uzskata, ka darba ņēmēju veselība un drošība ir būtisks faktors. Mašīnu ražotāji un plānotāji ir atbildīgi par mašīnas pamatdrošumu. Ja drošumu nevar garantēt, mašīnu nedrīkst nodot ekspluatācijā. Cilvēki, kas ikdienā strādā ar mašīnām, nedrīkst būt pakļauti novēršamiem riskiem. Konkrētāk, tas nozīmē, ka mašīnām jābūt drošām, kad tās tiek laistas tirgū, un visā to ekspluatācijas laikā. Regulāri jāpārbauda atbilstība drošības noteikumiem. Mašīnām jābūt droši vadāmām, un visām drošības un aizsardzības ierīcēm jābūt veidotām tā, lai tās nevarētu vienkārši apiet vai izslēgt. Turklāt visiem pārējiem riskiem, kurus nevar konstruktīvi novērst, jābūt skaidri atpazīstamiem lietotājiem vai operatoriem, izmantojot marķējumu un tehnisko dokumentāciju, it īpaši lietošanas instrukcijas. EESK iesaka Komisijai regulas priekšlikumā iekļaut ieteikumu par nepieciešamību apspriesties ar darba ņēmēju pārstāvjiem un drošības speciālistiem darbavietā. Turklāt būtu skaidri jānosaka fizisku vai juridisku personu atbildības jomas nelaimes gadījumā, it īpaši attiecībā uz mākslīgā intelekta izmantošanu.

3.9.

EESK vērš uzmanību uz savu 2019. gada atzinumu “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” (7). Tajā jau norādīts: lai mazinātu riskus, kuriem cilvēki varētu tikt pakļauti, strādājot ar mašīnām, darba ņēmējiem jābūt individuāli apmācītiem mākslīgā intelekta un robotu lietošanā, lai varētu droši strādāt ar tiem un spētu tos apturēt avārijas gadījumā (“avārijas bremzēšanas princips”). Tas sevišķi attiecas uz gadījumiem, kad cilvēki un mašīnas sadarbojas īpaši cieši. Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) šajā nolūkā ir pieņēmusi robotu standartu, kas paredzēts ražotājiem, izplatītājiem un lietotājiem. Šis standarts sniedz vadlīnijas darba zonu projektēšanai un organizēšanai, lai samazinātu riskus darbavietā.

3.10.

EESK par prioritāti uzskata digitālās lietošanas instrukcijas. Pēc klienta pieprasījuma ražotājs var nodrošināt lietošanas instrukciju papīra formā. Tomēr saskaņā ar nozares pārstāvju pausto klienti jau šodien bieži vien pieprasa digitālo lietošanas rokasgrāmatu.

3.11.

Lietojot mašīnas ikdienā, redzams, ka to daudzveidīgā lietojuma un ar to saistīto risku dēļ nevar pieņemt vispārinātus un šķietami vienkāršākus noteikumus, piemēram, vienkāršu “aizliegumu” attiecībā uz elementiem ar asām metāla malām, jo tie dažkārt ir daļa no mašīnas funkcijas. Daudziem mašīnu tipiem, piemēram, presēm vai lāzergriešanas sistēmām, mašīnas operatora apdraudējums ir nesaraujami saistīts ar vēlamo mašīnas funkciju. Ražotāja pienākums ir pēc iespējas samazināt traumu risku, nodrošinot piemērotus aizsardzības pasākumus.

3.12.

EESK uzskata, ka ir pareizi ierosinātajā regulā tagad īpaši iekļaut arī tādas mašīnas, kas ir progresīvākas un tādējādi mazāk atkarīgas no operatoriem (cilvēkiem). Paredzams, ka šo tehnoloģiju īpatsvars Eiropas mašīnu tirgū nākamajos gados strauji pieaugs. Īpaši vajadzīgi ir vienoti standarti mašīnām, kas spēj mācīties patstāvīgi, pakāpeniski kļūt autonomākas un tādējādi arī veikt jaunas darbības un darbības soļus. Ir gandrīz pašsaprotami, ka digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets un robotika, radīs jaunus izaicinājumus attiecībā uz ražojumu drošumu. It īpaši mākslīgā intelekta izmantošanai ir nepieciešams individuāli definējams drošības regulējums, kurā var notikt šādu sistēmu darbība.

3.13.

EESK uzsver, ka papildus mašīnu operatoru (fiziskās un garīgās) veselības aizsardzības aspektam būtiska nozīme attiecībā uz to, vai mašīna ir droša, jāpiešķir arī vides aspektiem un ietekmei uz klimatu. Mašīnas ražošana un darbība, kā arī ilgtspējas jautājums ir jāskata kopā un jāvērtē, ņemot vērā ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Mašīnu, kas rada ilgstošu nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu, nevar uzskatīt par drošu. Iesniegtajā priekšlikumā ir ņemts vērā ietekmes uz vidi aspekts. Ipaši svarīgs ir jautājums par to, kas notiks, ja mašīnbūves izstrādājumi vēlāk tiks mainīti ar fizisku iejaukšanos vai digitālā veidā, un to, iespējams, ražotājs nav paredzējis. Tas varētu izraisīt sekas, ka veselības aizsardzības un drošības pamatprasības vairs nevar izpildīt un uz tām balstītie atbilstības novērtējumi vairs nav spēkā. Lai mašīnas ražošanā un ekspluatācijā vispārēji izvērtētu vides un klimata aizsardzības aspektu, ir vajadzīga saskaņota sasaiste ar citiem ES tiesību aktiem (piemēram, par produktu ilgtspēju).

3.14.

Komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka tādu augsta riska mašīnu gadījumā, kurām jāveic pārbaude, turpmāk ražotājs vairs nedrīkst pilnīgi autonomi veikt atbilstības novērtēšanas procedūru, arī ja tiek piemēroti saskaņotie standarti. Tomēr daudzas šādas mašīnas tiek ražotas nelielās sērijās vai kā unikāli eksemplāri, tāpēc ārējas pārbaudes iestādes iesaistīšana šādos gadījumos praksē nav piemērota. Tādēļ EESK iesaka pašreizējo regulējumu saglabāt izmantošanai pamatotos atsevišķos gadījumos, piemēram, ja mākslīgā intelekta daļa attiecas tikai uz statisku programmatūru, kas pati nevar attīstīties vai pieņemt lēmumus. Turklāt rodas jautājums, vai paziņojošās iestādes obligātā iesaiste atbilstības novērtējuma sagatavošanā nebūs saistīta arī ar ievērojamām izmaksām, kas radīs lielu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas it īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ar mākslīgo intelektu ir aprīkota tikai neliela mašīnas daļa, bet rezultātā tā ir pilnībā jāpārbauda kā augsta riska mašīna un jāsniedz attiecīgs paziņojums. Jautājums par ārējas paziņojošās iestādes efektivitāti rodas it īpaši unikālu eksemplāru gadījumā, kad nevar piemērot atbilstošu pārbaudes standartu.

3.15.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija var formulēt pati savas tehniskās specifikācijas, ja trūkst piemērotu saskaņotu standartu. Šajā nolūkā iepriekš jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas.

3.16.

Saistībā ar vienotām testēšanas un paziņošanas procedūrām EESK iesaka ieviest Eiropas sertifikātu uzņēmumiem, ar kuru pierādīt pārbaudītu mākslīgā intelekta sistēmu uzticamību (8).

3.17.

Priekšlikumā paredzēts, ka mašīnbūves izstrādājumus var laist tirgū vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tie ir pareizi uzstādīti, uzturēti un izmantoti paredzētajam nolūkam. Vienlaikus ir jāievēro veselības un drošības pamatprasības saskaņā ar III pielikumu (7. pants). Tomēr daļēji komplektētās mašīnas nav jānodod ekspluatācijā, tāpēc tās būtu jāizņem no noteikumu par nodošanu ekspluatācijā piemērošanas jomas. Piemēram, atsevišķi varētu regulēt, ka daļēji komplektētas mašīnas var laist tirgū tikai tad, ja tās atbilst III pielikumā izklāstītajām veselības aizsardzības un drošuma pamatprasībām, attiecībā uz kurām ražotājs iekļaušanas deklarācijā ir deklarējis atbilstību.

3.18.

EESK uzskata: lai nodrošinātu, cik vien iespējams, saskaņotu Mašīnu regulas īstenošanu, Eiropas Komisijai un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pastāvīgi jāveic uzraudzība. Šim nolūkam nepieciešami koordinēti saskaņošanas procesi starp GROW, EMPL un CONNECT ģenerāldirektorātiem. Turklāt pastāvīgas saskaņošanas nolūkā būtu jāizveido, piemēram, konkrēta struktūra, ko veidotu administratīvās sadarbības grupas (ADCO) mašīnbūves nozarē un darba drošības un veselības aizsardzības Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) un ko finansētu Komisija.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Informatīvs ziņojums “Direktīvas par mašīnām pārskatīšana”.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(3) Sk. arī OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.

(4) Avots: https://ec.europa.eu/growth/sectors/mechanical-engineering/machinery_lv.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (OV L 189, 27.6.2014., 164. lpp.).

(7) OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.

(8) Sk. arī OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/72

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai””

(COM(2021) 188 final)

(2021/C 517/11)

Ziņotājs:

Stefan BACK

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	191/1/10

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē tiesību aktu kopumu un uzsver Komisijas Deleģētās regulas (1) (turpmāk – “deleģētā regula”) potenciāli būtisko nozīmi skaidra, saskaņota un visaptveroša regulējuma izveidē, lai uzsvērtu zaļākas ekonomikas vērienīgu attīstību bez “sprosta efektiem”, ar tehniskiem kritērijiem, kas skaidri definē zaļos ieguldījumus, kuri tiešā veidā sekmē Eiropas klimata mērķus un uz kuriem var orientēt attiecīgo uzņēmējdarbības nozaru un finanšu nozares praksi.

1.2.

EESK uzsver, ka steidzami jāveic efektīvi pasākumi klimata pārmaiņu ierobežošanai un emisiju samazināšanai, kā paredzēts ES Klimata aktā un ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 6. ziņojumu (2). Tā paša iemesla dēļ ir būtiski izmantot efektīvus, viegli izmantojamus, novatoriskus un produktīvus instrumentus, lai gūtu ātrus un pamanāmus rezultātus. Deleģētās regulas novērtējums būtu jāveic šādā garā.

1.3.

EESK atzīst deleģētās regulas izšķirīgi svarīgo nozīmi, jo tā ar skaidriem ilgtspējīgu ieguldījumu kritērijiem nodrošinās pārredzamību, lai palīdzētu tiem, kas vēlas ieguldīt šādos projektos, un tādā veidā gan novērstu “zaļmaldināšanu”, gan arī vairotu izpratni un piesaistītu ieguldījumus ilgtspējīgos projektos. Tādējādi regula var Eiropas Savienībā radīt taisnīgus un pārredzamus vienlīdzīgus konkurences apstākļus zaļajam finansējumam.

1.4.

Tāpēc skaidra un precīza deleģētajā regulā noteikto tehnisko kritēriju definīcija, kas atbilst mērķim izveidot mazoglekļa ekonomiku Eiropā, ir pamatnosacījums, lai uzņemtos saprātīgas, reālistiskas un pieņemamas saistības bez zaļmaldināšanas riska. Tā ir liela problēma, ņemot vērā deleģētās regulas būtisko nozīmi taksonomijas ticamības nodrošināšanā, kas ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu šīs būtībā brīvprātīgās sistēmas sekmīgu darbību.

1.5.

Tādēļ EESK uzskata, ka ekonomiskajām darbībām un projektiem, kas deleģētajā regulā definēti kā “ilgtspējīgi”, jābūt pievilcīgiem reālās ekonomikas ieguldītājiem, un pieņem, ka investori cer uz to, ka ilgtspējīgs projekts tirgus dalībniekiem būs reāls, sasniedzams, samērā ienesīgs un paredzams. Citiem vārdiem sakot, projektiem jābūt pievilcīgiem, taču tie nedrīkst radīt zaļmaldināšanas risku.

1.6.

Kopumā vērienīgi mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem vai plašas informācijas prasības ar ilgtermiņa nākotnes prognozēm saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām var izrādīties sarežģīts un ar lieliem izdevumiem saistīts uzdevums, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) tirgus ekonomikā. Tas radīja arī jautājumu par pārejas risinājumu plašāku atzīšanu par zaļu ceļu, kas nodrošinātu vienmērīgu pāreju. Tomēr obligāti ir jānovērš “sprosta efekti”.

1.7.

EESK atzīmē, ka reālās ekonomikas dalībnieki pauž bažas par deleģētās regulas negatīvo ietekmi uz finansēšanas iespējām un izmaksām. Tāpēc Komiteja uzsver uzraudzības iestāžu veiktas pienācīgas uzraudzības nozīmi, lai novērstu kropļojošu ietekmi uz finanšu tirgiem, it īpaši ņemot vērā taksonomijas kritēriju paplašināšanu, iekļaujot, piemēram, nefinanšu pārskatus un ierosināto ES zaļo obligāciju standartu.

1.8.

EESK arī norāda uz risku, ka deleģētajā regulā noteikto taksonomijas kritēriju īstenošana varētu būt saistīta ar pārāk augstām izmaksām. Tāpēc EESK uzskata, ka ir jāizstrādā zaļā apdrošināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu šādu izmaksu risku.

1.9.

Deleģētajā regulā tiek noteikti vides standarti, kas bieži vien ir vērienīgāki par ES nozaru tiesību aktiem. Ņemot vērā iepriekš minēto vajadzību nodrošināt skaidrību un pievilcību, tas var radīt neskaidru situāciju, piemēram, finansēšanas problēmas tiem dalībniekiem, kas ievēro augstākos vides standartus saskaņā ar ES nozaru tiesību aktiem. EESK piekrīt, ka ir vajadzīgs tālejošs mērķis, taču praktisku apsvērumu dēļ un pārpratumu novēršanas nolūkā iesaka taksonomijai piemērot 1. līmeņa ES tiesību aktos noteiktos augstākos vides standartus. Turklāt deleģētajā regulā (2. līmeņa tiesību akts), šķiet, ir ietverti daži noteikumi, kas ir nekonsekventi, neskaidri un nav pilnībā novērtēti. Tas, kā arī iepriekš minētie apgalvojumi, it īpaši 1.5.–1.10. punktā, ir iemesls, kāpēc EESK pauž šaubas, vai deleģētā regula tās pašreizējā redakcijā, neraugoties uz tās atzinīgi vērtējamo mērķi, atbilst paredzētajam mērķim. EESK visnotaļ iesaka Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem par ES vides tiesību aktos noteikto standartu paaugstināšanu.

1.10.

EESK atzinīgi vērtētu iniciatīvas, kas dotu iespēju uzlabot taksonomijas sistēmu, kā izklāstīts iepriekš, un tādējādi paplašināt tās tvērumu un uzlabot to kā līdzekli ES klimata politikas mērķu atbalstam, efektīvi īstenojot ES vides tiesību aktus, un aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas šajā virzienā. Komiteja atzīmē, ka joprojām nav atrisināts svarīgais jautājums par ES klimatam un videi kaitīgu darbību taksonomiju. Tas būtu steidzami jāizdara.

2. Pamatinformācija

2.1.

Eiropas Komisija 2021. gada 21. aprīlī publicēja tiesību aktu kopumu ilgtspējīga finansējuma jomā (turpmāk – tiesību aktu kopums), kurā ir ietverts:

—	paziņojums “ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai” (3),

—

deleģētā regula, ar ko papildina divus no sešiem vides aizsardzības mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (4) (turpmāk – “Taksonomijas regula”) (sk. 10. un 11. pantu), un iekļauj arī tehniskās pārbaudes kritērijus, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā (10. pants) un var būtiski veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām (11. pants), kā arī lai precizētu kritērijus, kā noteikt, vai ekonomiskā darbība rada būtisku kaitējumu videi (17. pants). Deleģētā regula tika oficiāli pieņemta 2021. gada 4. jūnijā,

—	priekšlikums jaunai Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvai,

—	grozīti deleģētie akti saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD II) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu (AID). Ar tiem tiek noteikts, ka ilgtspējas informācija ir daļa no tās informācijas, kas jāsniedz klientiem pirms ieguldījumu lēmumu pieņemšanas,

—	turpmāki grozījumi deleģētajos aktos attiecībā uz fiduciārajiem pienākumiem un deleģētajos aktos par aktīvu pārvaldību, apdrošināšanu, pārapdrošināšanu un ieguldījumiem, lai ilgtspējas riskus iekļautu ieguldījumu vērtībā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Paziņojumā norādīts, ka tiesību aktu kopuma mērķis ir veicināt privātos ieguldījumus ilgtspējīgos projektos, nodrošināt liela apmēra finanšu resursus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu zaļajā kursā izvirzīto klimatneitralitātes mērķi, un kas papildinās resursus, kuri paredzēti, lai palīdzētu Eiropas ekonomikai atgūties no Covid-19 krīzes.

3.2.

Paziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir deleģētā regula, kurā tiek noteikti kritēriji, lai definētu zaļās ekonomikas darbības, kas būtiski veicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē tiesību aktu kopumu un uzsver deleģētās regulas potenciāli būtisko nozīmi skaidra, saskaņota un visaptveroša regulējuma izveidē, lai pavērtu iespēju zaļākas ekonomikas vērienīgai attīstībai bez “sprosta efektiem” ar skaidriem un pārredzamiem tehniskiem kritērijiem, kas definē zaļos ieguldījumus, kuri tiešā veidā sekmē Eiropas klimata mērķus un uz kuriem var orientēt attiecīgo uzņēmējdarbības nozaru un finanšu nozares praksi.

3.4.

EESK uzsver, ka steidzami jāveic efektīvi pasākumi klimata pārmaiņu ierobežošanai un emisiju samazināšanai, kā paredzēts ES Klimata aktā un ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 6. ziņojumu (5). Tā paša iemesla dēļ ir būtiski izmantot efektīvus, viegli izmantojamus, novatoriskus un produktīvus instrumentus, lai gūtu ātrus un pamanāmus rezultātus. Deleģētās regulas novērtējums būtu jāveic šādā garā.

3.5.

3.6.

EESK tomēr atzinīgi vērtē deleģētajā regulā paredzēto mērķi noteikt vienotu ES standartu, kas definē darbības, kuras uzskatāmas par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām. Ar tehnisko kritēriju palīdzību būtu jānodrošina skaidrs zaļo investīciju satvars, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu tirgos un dotu iespēju izvairīties no “zaļmaldinošiem” projektiem. Viedokļi par pārejas iespēju apjomu un lietderību atšķiras. EESK uzskata, ka, pamatojoties uz tehniskajiem kritērijiem, būtu jānodrošina plašākas iespējas, kā pārejas risinājumus atzīt par vienmērīgas pārejas nodrošināšanas veidu. Obligāti jānovērš “sprosta efekti”.

3.7.

EESK pieņem zināšanai paziņojumā pausto, ka deleģētā regula ir jāuztver kā dinamisks dokuments, kas laika gaitā tiks pilnveidots, un tas attiecas gan uz darbības jomu, gan līmeni.

3.8.

Tāpēc EESK atzīmē, ka deleģētajai regulai var būt svarīga nozīme to pasākumu pārredzamības nodrošināšanā, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem un piesaista investorus, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgos projektos. Tādējādi tā veido pamatu, lai definētu saimniecisko darbību kā ekoloģiski ilgtspējīgu, kā arī lai piemērotu obligātos noteikumus par pārredzamību un informācijas atklāšanu, kas izklāstīti Taksonomijas regulā. Deleģētajai regulai varētu būt svarīga nozīme centienos vairot izpratni par ilgtspējīgiem projektiem un piesaistīt tiem ieguldījumus, kā arī novērst zaļmaldināšanu.

3.9.

Deleģētā regula tiek raksturota kā pārredzamības rīks, un tā ir daļa no brīvprātīgas sistēmas tādā nozīmē, ka tirgus dalībniekiem nav pienākuma ievērot tajā noteiktos standartus, kā arī ieguldītājiem nav pienākuma ieguldīt saimnieciskajā darbībā vai projektos, kas atbilst minētajiem standartiem.

3.10.

Tāpēc, kā jau minēts, saimnieciskajām darbībām un projektiem, kas saskaņā ar deleģēto regulu definēti kā ilgtspējīgi, jābūt skaidriem, lai tie būtu pievilcīgi ieguldītājiem reālajā ekonomikā. Tāpat pamatots ir pieņēmums, ka investori ieguldīs līdzekļus reālos, rentablos un prognozējamos zaļos projektos. Ienesīguma prognozes var atšķirties, un tās bieži būs zemākas situācijās, kurās finansējumu nodrošinās kooperatīvās vai vietējās vai reģionālās bankas, proti 5–6 %, nevis 11–15 %, kā parasti sagaidāms. Lielāks ienesīgums parasti piesaistīs lielas kapitāla plūsmas, turpretī kooperatīvās vai reģionālās bankas parasti izraudzīsies mazāka mēroga projektiem.

3.11.

Ir svarīgi, lai deleģētajā regulā noteiktie kritēriji attiecībā uz saimniecisku darbību vai projektu, kas uzskatāms par ekoloģiski ilgtspējīgu, būtu sasniedzami ar samērīgām izmaksām, ienesīgā un saprātīgi paredzamā veidā vai, citiem vārdiem sakot, komerciāli pievilcīgā veidā. Šajā sakarā tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem it sevišķi var būt bieži vajadzīgs atbalsts zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Tomēr taksonomijai kā tādai būtu jāaprobežojas ar tehniskiem kritērijiem.

3.12.

Ja taksonomija neatbilst abos iepriekšējos punktos noteiktajiem kritērijiem, var apšaubīt visa projekta izredzes. Lai īstenotu vēlamās pārmaiņas, brīvprātīgai sistēmai jābūt pievilcīgai.

3.13.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos svarīgos apsvērumus, vairāki deleģētās regulas noteikumi šķiet apšaubāmi. Kopumā vērienīgi mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem vai plašas informācijas prasības ar ilgtermiņa nākotnes prognozēm saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām var šķist pārāk grūti izpildāmas, pārāk sarežģītas, dārgas vai nepietiekami ienesīgas tirgus ekonomikā, izņemot nelielu skaitu ļoti lielu dalībnieku un gandrīz neņemot vērā praktisko ietekmi, it īpaši attiecībā uz MVU. Tas nozīmētu, ka tiktu zaudēts nepārprotami vēlamais plašais pielietojums, vienlaikus radot finansiālas grūtības tiem uzņēmumiem, kuri ievēro piemērojamos ES tiesību aktus vides jomā, bet ne deleģēto regulu. Tāpēc EESK uzskata, ka ir jāizstrādā zaļā apdrošināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu šādu izmaksu risku. Daži piemēri tiks sniegti turpmāk sadaļā “Īpašas piezīmes”.

3.14.

Reālās ekonomikas dalībnieki pauduši bažas par to, ka deleģētajā regulā noteiktie tehniskie kritēriji varētu radīt finansiālas grūtības saistībā ar darbībām, kas neatbilst regulai. EESK piekrīt, ka šāds risks, iespējams, pastāv, ņemot vērā to, ka taksonomijas darbības joma tiek paplašināta, lai to izmantotu par pamatu gan nefinanšu pārskatu sniegšanai saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu, gan arī ierosinātajam ES zaļo obligāciju standartam (6).

3.15.

Tāpēc EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai uzraudzības iestādes pārraudzītu deleģētās regulas piemērošanu un lai tādā veidā netiktu pieļauta diskriminējoša ietekme uz kredīta saņemšanas iespējām un kredīta izmaksām tiem uzņēmumiem, kas neatbilst taksonomijas kritērijiem. Pret šiem dalībniekiem, kad tie vēlas piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus, joprojām jāizturas taisnīgi.

3.16.

Šajā saistībā EESK norāda uz Vācijas Finanšu ministrijas Zinātnieku padomes ekspertu ziņojumu, kas liecina, ka centieni ar finanšu regulējumu virzīt kapitāla plūsmu izmantošanu reālajā ekonomikā ir ļoti sarežģīts process un tāpēc būtu vajadzīgi tālejoši, detalizēti un ļoti pilnīgi tiesību akti un ka šāda taksonomija var radīt lielu sarežģītību un pārmērīgas birokrātiskās izmaksas (7).

3.17.

Vienīgie obligātie tiesību aktu kopuma elementi, ciktāl tas attiecas uz šo atzinumu, ir Taksonomijas regulas 4. līdz 7. panta noteikumi par pārredzamību un grozītie deleģētie akti, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, apdrošināšanas izplatīšanu un dažādiem fiduciārajiem pienākumiem, lai palielinātu izpratni par iespējām un riskiem, kuri saistīti ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem, un nodrošinātu, ka klienti un potenciālie klienti ir pietiekami informēti par šo jautājumu.

3.18.

Finanšu tirgus deleģētie akti kopumā šķiet piemēroti paredzētajam mērķim, un tāpēc tie ir piemēroti rīki, lai palielinātu izpratni par ilgtspējīgiem ieguldījumiem un tādējādi pavērtu ceļu tik nepieciešamo resursu novirzīšanai šādiem ieguldījumiem.

3.19.

Deleģētajā regulā tiek noteikti vides standarti, kas bieži vien ir vērienīgāki par ES nozaru tiesību aktiem. Ņemot vērā 3.6. punktā minēto vajadzību nodrošināt skaidrību, šāds dubultstandarts var radīt neskaidru situāciju, piemēram, finansēšanas problēmas dalībniekiem, kas ievēro augstākos vides standartus saskaņā ar ES nozaru tiesību aktiem. EESK piekrīt, ka ir vajadzīgs tālejošs mērķis, taču praktisku apsvērumu dēļ un pārpratumu novēršanas nolūkā iesaka taksonomijas vajadzībām piemērot 1. līmeņa ES tiesību aktos noteiktos augstākos vides standartus, lai tā varētu efektīvi izpildīt savu pienākumu nodrošināt finanšu produktu pārredzamību un novērst zaļmaldināšanu. Šo iemeslu, kā arī iepriekš, it īpaši 3.6. punktā un 3.13.–3.16. punktā, minēto apgalvojumu dēļ EESK pauž šaubas, vai deleģētā regula (2. līmeņa tiesību akts) tās pašreizējā redakcijā, neraugoties uz tās atzinīgi vērtējamo mērķi, atbilst paredzētajam mērķim (8). EESK visnotaļ iesaka Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem par ES vides tiesību aktos noteikto standartu paaugstināšanu.

3.20.

Labi zināms, ka zaļie finanšu produkti ir pievilcīgi finanšu tirgiem. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē taksonomijas pamatmērķi nodrošināt pārredzamību, novērst zaļmaldināšanu un pievērst uzmanību “zaļajiem” finanšu produktiem, tomēr brīdina, ka finanšu tirgos iespējama kaitīga burbuļa ietekme.

3.21.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas uzlabotu taksonomijas sistēmu saskaņā ar iepriekš minēto, lai paplašinātu tās tvērumu un, efektīvi īstenojot ES tiesību aktus vides jomā, uzlabotu to kā nozīmīgu atbalsta līdzekli ES klimata politikas mērķiem, par kuriem panākta vienošanās, un aicina Komisiju īstenot turpmākas iniciatīvas šajā virzienā.

3.22.

Komiteja atzīmē, ka joprojām nav atrisināts svarīgais jautājums par ES klimatam un videi kaitīgu darbību taksonomiju. Tas būtu steidzami jāizdara.

4. Īpašas piezīmes

Deleģētā regula

4.1.

EESK uzsver atjaunojamo energoresursu būtisko nozīmi pārejā uz ilgtspēju un vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt piemērotus pagaidu risinājumus, cita starpā, lai nodrošinātu loģistikas vērtības ķēžu pienācīgu darbību, vienlaikus pievēršot uzmanību nepieciešamībai izvairīties no “sprosta efektiem”.

4.2.

Deleģētās regulas 1. pielikuma 6.3. punkts nepārprotami nosaka, ka autobusi, kas atbilst izpūtēja nulles emisijas kritērijam, ir klasificējami kā ilgtspējīgi tikai tad, ja tie darbojas pilsētas un piepilsētas satiksmē, savukārt pārējiem autobusu pārvadājumiem piemēro tā dēvētās pārejas darbības līdz 2025. gada 31. decembrim tikai tad, ja tie atbilst augstākās EURO klases kategorijai (EURO VI). Pretējā gadījumā tiks piemērots izpūtēja nulles emisijas kritērijs, taču saskaņā ar Taksonomijas regulas 19. pantu tiem ir piemērojama tikai pārejas darbība, ko pārskata vismaz reizi trijos gados. Netiek norādīts arī uz Tīro transportlīdzekļu direktīvā noteiktajiem standartiem. Kurš, ņemot vērā situācijas nenoteiktību pēc 2025. gada 31. decembra, uzdrošinātos ieguldīt autobusu uzņēmumā? Visaugstāko vides prasību klasificēšana ES tiesību aktos – EURO VI – kā pārejas darbību šķiet dīvaina un var radīt neskaidrības.

4.2.1.

Smagie komerciālie transportlīdzekļi – SKT (N2 un N3 kategorija) kravu autopārvadājumu pakalpojumos (6.6. sadaļa) – klasificējami kā ilgtspējīgi, ja tie saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 (9) 3. panta 11. punktu klasificējami kā bezemisiju transportlīdzekļi, kuru emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/km, turpretim transportlīdzekļi, kuru masa pārsniedz 7,5 tonnas un kuriem “tehnoloģiski un ekonomiski nav iespējams” sasniegt nulles emisiju, pārejas darbības kontekstā saskaņā ar 3. panta 12. punktu atbilst zemas emisijas standartiem. Vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem – VKT, kuru maksimālā pilnā masa nepārsniedz 3,5 tonnas (N1), – piemēro izpūtēja nulles emisiju. Visi pārējie kravu pārvadājumu pakalpojumi ar autotransportu ir pārejas posma pakalpojumi.

4.2.2.

SKT režīms liecina par pragmatisku pieeju, kura būtu biežāk jāpiemēro deleģētajā regulā. Prasība par izpūtēja nulles emisiju attiecībā uz VKT (N1) 6.6. sadaļā šķiet neatbilstīga 6.5. sadaļai par pārvadājumiem ar motocikliem, automobiļiem un VKT, kur bez acīmredzama iemesla piemēro saudzīgākus noteikumus.

4.2.3.

Kopumā dažāda attieksme pret autotransporta līdzekļiem dažādās darbībās šķiet nekonsekventa un neskaidra, jo netiek izskaidrota ļoti atšķirīgā pieeja dažādos kontekstos.

4.3.

Atkārtots noteikums 1. pielikuma 6. sadaļā (Transports) izslēdz transportlīdzekļus vai kuģus, kas paredzēti fosilā kurināmā pārvadāšanai, jo nevajadzētu veicināt piekļuvi šādai degvielai. Tomēr saskaņā ar 35. apsvērumu var novērtēt šīs prasības “izmantojamību”. Ir visnotaļ apšaubāmi iekļaut prasību, ja pastāv šaubas par tās lietderību. Turklāt šī prasība nav skaidra. Transportlīdzeklis bieži vien var pārvadāt gan fosilās, gan alternatīvās degvielas. Nav skaidrs, vai prasība attiecas uz automobiļa vai kuģa konstrukciju vai izmantošanu, tāpēc nav skaidra ne interpretācija, ne ietekme.

4.4.

Kā piemērus var minēt 1. pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3. punkta noteikumus par klimata ieguvumu analīzi, kas papildina, piemēram, apmežošanas plānus, mežu atjaunošanas plānus un mežu apsaimniekošanas plānus un kas attiecas uz nelielām saimniecībām, kuru platība ir 13 hektāri. Prasības šķiet diezgan sarežģītas, un norāde uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas nodrošināto tiešsaistes rīku pieejamību, visticamāk, būs mazs mierinājums nelielajām saimniecībām un liecina par neizdevīgo situāciju, ko mazākiem uzņēmumiem rada deleģētajā regulā izmantotā lejupējā pieeja.

4.5.

Protams, mežu, tostarp oglekļa piesaistītāju, saglabāšana ir būtisks ES vides politikas elements, taču jānodrošina, lai administratīvie pienākumi arī turpmāk ir samērīgi ar attiecīgo resursu apjomu. Principi, ko piemēro Mežu uzraudzības padome, ir skaidru un saprātīgu meža izmantošanas un apsaimniekošanas principu piemērs (10).

4.6.

Runājot par pielāgošanos klimata pārmaiņām, var norādīt uz 2. pielikuma 1.3. punkta noteikumiem par mežu apsaimniekošanu un 6.3. punkta noteikumiem par pilsētas, piepilsētas un starppilsētu pasažieru pārvadājumiem; minētajos noteikumos ir paredzēts analizēt, kā lielas investīcijas, kuru ilgums ir no 10 līdz 30 gadiem, ietekmē klimata pārmaiņas.

4.7.

Paziņojumā sniegtais apgalvojums, ka taksonomijā netiek atzītas darbības, kas uzlabo pašreizējo vidiskā snieguma līmeni, bet nesasniedz būtiska devuma līmeni, ir pretrunā ar Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktu. Tāpēc, kā jau ierosināts, biežāk būtu jāparedz pārejas risinājumi.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Komisijas Deleģētā regula, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (C(2021) 2800 final).

(2) Climate Change 2021 – The Physical Science Basis, 2021. gads.

(3) COM(2021) 188 final.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(5) Climate Change 2021 – The Physical Science Basis, 2021.

(6) Komisijas priekšlikums regulai par ES zaļajām obligācijām (COM(2021) 391 final – 2021/0191 (COD)).

(7) Grüne Finanzierung und Grüne Staatsanleihen – Geeignete Instrumente für eine wirksame Umweltspolitik? – Wissenschaftlicher Beirat beim Bundesministerium der Finanzen – Gutachten 02/2021.

(8) Sustainable finance – Eine kritische Würdigung der deutschen und europäischen Vorhaben – IKH München und Oberbayern, Leibnitz – Institut für Wirtschaftsforschung an de Universität München e.V. 2020.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).

(10) www.fsc.org

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/78

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā”

(COM(2021) 171 final)

(2021/C 517/12)

Ziņotājs:

Carlos Manuel TRINDADE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	215/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Cilvēku tirdzniecība ir smags cilvēktiesību pārkāpums. Ar to tiek pārkāptas tādas pamattiesības kā brīvība, cieņa un vienlīdzība, kas ir nostiprinātas daudzos instrumentos, piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

1.2.

Cilvēku tirdzniecības pamatcēloņi ir cietušo neaizsargātība, kas saistīta ar nabadzību, dzimumu nevienlīdzību un vardarbību pret sievietēm un bērniem, konflikta un pēckonflikta situācijām, sociālās integrācijas, perspektīvu un darbvietu trūkumu, apgrūtinātu piekļuvi izglītībai un bērnu darbu.

1.3.

Cilvēku tirgotāji šādas neaizsargātības situācijas izmanto, lai izveidotu sarežģītu un ļoti ienesīgu noziedzīgas darbības modeli, kas joprojām ir saistīts ar mazu risku, turklāt tas ir ļoti rentabls.

1.4.

Pandēmija ir pastiprinājusi cilvēku ekonomisko un sociālo neaizsargātību un kavējusi viņu piekļuvi tiesu iestādēm un noziedzīgu nodarījumu sodīšanu. Tajā pašā laikā cilvēku tirgotāji ir pārgājuši uz jaunu modeli, kurā cietušo vervēšanai un ekspluatēšanai tiek izmantots internets.

1.5.

EESK kopumā atbalsta Eiropas Komisijas (turpmāk “Komisija”) iesniegto Eiropas Savienības stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā (turpmāk “stratēģija”), neskarot šajā atzinumā paustās piezīmes, priekšlikumus un ieteikumus.

1.6.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir jāuzlabo datu kvalitāte, kas par šo parādību tiek vākti dalībvalstīs, turklāt datu vākšanai jābūt saskaņotai (1). Lai panāktu lielāku efektivitāti cilvēku tirdzniecības apkarošanā, jo īpaši atbilstošu atbildes pasākumu izstrādē, ir vajadzīga padziļināta un savlaicīga informācija par šo parādību un, konkrēti, par visiem attiecīgajiem dalībniekiem – cietušajiem, tirgotājiem vai lietotājiem, kā arī par šo tīklu darbības veidu. Rīkoties citādi nozīmētu nepietiekami novērtēt šīs parādības faktisko apmēru un neņemt vērā tās izplatību.

1.7.

EESK konstatē, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi un ka ir jārīkojas izlēmīgāk, izmantojot visaptverošāku stratēģiju un pieņemot jaunus pasākumus (2).

1.8.

EESK atbalsta iespējamo Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvas pārskatīšanu pēc tās īstenošanas novērtēšanas, taču norāda, ka sankciju uzlabošana, lai gan nepieciešama, tomēr nav pietiekama, lai apkarotu šo parādību.

1.9.

EESK norāda un atzinīgi vērtē nodomu Eiropas Savienības līmenī noteikt minimālos standartus, kas paredz kriminālatbildību tīkliem, kuri iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un ekspluatācijā, un par “personu, kas tiek izmantotas saistībā ar cilvēku tirdzniecību, sniegto pakalpojumu izmantošanu”. Šai kriminālatbildības noteikšanai būtu jāaptver visi līgumu un apakšuzņēmuma līgumu ķēdes posmi, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā un ekspluatācijā.

1.10.

EESK uzskata: lai cilvēku tirdzniecības apkarošana būtu efektīvāka, tai jābūt balstītai uz visaptverošāku analīzi, kurā ņemta vērā šīs parādības izplatību sekmējošu apstākļu sociālā dimensija, taču stratēģijas izstrādē šī dimensija nav pienācīgi ņemta vērā.

1.11.

EESK arī norāda (3) uz savstarpējo saikni starp cilvēku tirdzniecības attīstību valstīs ar zemiem ienākumiem un bērnu tirdzniecību: “valstīs ar zemiem ienākumiem puse no cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir bērni, un lielākā daļa šo bērnu tiek nelikumīgi nodarbināti”; šāda situācija ir saistīta ar iztikas līdzekļu problēmām, ar ko saskaras ģimenes.

1.12.

EESK uzskata, ka, ņemot vērā cietušo milzīgās ciešanas, vajadzētu piemērot humānu pieeju viņu situācijai visos posmos. Stratēģijas galvenā perspektīva nevar aprobežoties tikai šo cilvēku repatriāciju vai viņu mudināšanu brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī, pārāk zemu novērtējot apstākļus, kādi viņiem tur būtu, un padarot viņus neaizsargātākus pret cilvēku tirgotājiem; stratēģijā būtu arī jāatzīst tiesības uz integrāciju uzņēmējas valsts sabiedrībā.

1.13.

EESK konstatē, ka nav paredzēti ne cietušo tiesību atzīšanas un ievērošanas pasākumi, ne arī tūlītēja palīdzība, atbalsts un aizsardzība, tostarp medicīniskā palīdzība un tiesiskā aizsardzība, piemēram, attiecībā uz cietušo sodīšanu, ko veic personas, kas viņus ekspluatē. Komiteja iesaka Komisijai iekļaut šo priekšlikumu stratēģijā.

1.14.

EESK atzīmē, ka stratēģijā ir konstatētas grūtības, ar kurām cietušie saskaras, lai sāktu jaunu dzīvi, un atzīts, ka viņu izredzes iekļūt darba tirgū ir nelielas, un norāda, ka nekas nav paredzēts, lai šo situāciju mainītu (4). Lai situāciju uzlabotu, Komiteja ierosina nodrošināt cietušajiem tiesības integrēties uzņēmējvalsts sabiedrībā, izmantojot piemērotu un ātru integrācijas procesu.

1.15.

ES tiesībās ir paredzēta iespēja piešķirt uzturēšanās atļauju cietušajiem tikai tad, ja viņi sadarbojas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas uzsākta pret cilvēku tirgotājiem. EESK norāda, ka šāda situācija var būtiski kaitēt cietušajiem, jo viņiem vēlreiz būtu jāizdzīvo viss pieredzētais un traumas, neņemot vērā viņu fizisko un garīgo veselību. Komiteja ierosina šīs situācijas izskatīt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā apstākļus un katra cietušā psiholoģisko profilu, un uzskata, ka būtu jānodrošina cietušajiem arī būtisks psiholoģiskais atbalsts, lai pārvarētu to, ka viņiem otrreiz jāizdzīvo traumatiskā situācija, un lai viņi varētu par to liecināt.

1.16.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu nesodīt cietušos par nodarījumiem, kurus viņi bijuši spiesti izdarīt, un pārskatīt 2004. gada direktīvu attiecībā uz uzturēšanās atļaujām cilvēku tirdzniecības upuriem, lai viņus aizsargātu.

1.17.

Šajā sakarā EESK ierosina no publiskajiem līdzekļiem izmaksāt pienācīgu kompensāciju visiem cilvēku tirdzniecības upuriem, ņemot vērā to, cik smagas bijušas viņu ciešanas. Darbaspēka ekspluatācijas gadījumā cietušajiem jābūt arī tiesībām saņemt atlīdzību par veikto darbu; turklāt, ja “piegādes ķēdes” izrādās nepārvarams labirints, pie atbildības ir jāsauc tiešais labuma guvējs, t. i., galvenais darba devējs vai īpašos gadījumos – pakalpojumu saņēmējs.

1.18.

EESK uzskata, ka Eiropas tiesību aktos imigrācijas jomā nav ņemta vērā situācija, kādā ir mazāk kvalificēti un trūcīgāki ekonomiskie migranti, kuri ierodas Eiropā labāku dzīves un darba apstākļu meklējumos, lai gan ir ņemta vērā situācija, kas attiecas uz migrantiem, kuriem ir augstāka kvalifikācija vai lielāki finanšu līdzekļi. Šādas nepilnības dēļ ekonomiskie migranti nonāk cilvēku tirdzniecības tīklos, jo trūkst mehānismu, kas viņiem dotu iespēju ieceļot likumīgi. Lai šo situāciju labotu, Komiteja iesaka ES iestādēm izstrādāt ES tiesību aktus.

1.19.

EESK uzskata, ka starptautiskas dimensijas iekļaušana (5) stratēģijā palielinās cilvēku tirdzniecības apkarošanas efektivitāti. Tomēr Komiteja norāda, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība vajadzībai radīt pienācīgus un pietiekamus ekonomiskos un sociālos apstākļus (6) iedzīvotājiem, kaut gan tas būtu galvenais faktors, kas kavētu vai novērstu cilvēku tirdzniecības upuru vervēšanu. Komiteja ierosina, lai attīstības sadarbības dimensija un ilgtspējīgas attīstības un ANO mērķu īstenošana tiktu uzskatīta par galvenajiem līdzekļiem šādu strukturālu apstākļu radīšanai un tiktu iekļauta stratēģijā.

1.20.

EESK konstatē, ka attiecībā uz saimniecisko darbību un cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā stratēģijā nav nevienas atsauces uz negodīgu konkurenci, ko īsteno uzņēmumi, kas izmanto šādu darbaspēku, attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri darbojas saskaņā ar tiesību aktiem. Šāds sociālais dempings nav savienojams ar uzņēmumu sociālo atbildību, un tas būtu jārisina ne tikai policijas un tieslietu jomā, bet arī sociālā dialoga jomā.

1.21.

EESK konstatē, ka pastāv tendence vairāk izmantot šo darbaspēku nozarēs, kurās ēnu ekonomika ir vairāk izplatīta un kurās nav sociālā dialoga, darba koplīguma slēgšanas sarunu un darba koplīgumu. EESK ierosina: lai labāk cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju, Komisijai vajadzētu stratēģijā paredzēt sociālo partneru aktīvu iesaistīšanu cīņā pret cilvēku tirdzniecību atbilstoši viņu kompetencei un ņemot vērā viņu autonomiju un tādējādi veicināt gan sociālo dialogu, gan darba koplīguma slēgšanas sarunas un koplīgumus kā būtiskus instrumentus šā mērķa īstenošanai.

1.22.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas plānoto iniciatīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ar kuru paredzēts nodrošināt, ka publiskais iepirkums veicina pārredzamību un ir sociāli atbildīgs (7). Komiteja atzīmē, ka valstu līmenī jau ir noslēgti vairāki koplīgumi, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību darbavietā un paredzēt kompensāciju cietušajiem (8). Komiteja iesaka stratēģijā iekļaut šos labas prakses piemērus, kas būtu jāveicina un jāreproducē dalībvalstīs, jo tie ir konkrēts līdzeklis, lai nodrošinātu vēlamo pārredzamību.

1.23.

EESK ir gandarīta par Komisijas apņemšanos papildināt direktīvu par sankcijām pret darba devējiem (jo uz sankcijām neattiecas spēkā esošie tiesību akti), lai direktīvā noteiktu tiem stingrākas sankcijas (9).

1.24.

EESK konstatē, ka stratēģijā nav nevienas atsauces uz svarīgo uzdevumu saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru, īpaši arodbiedrību, iesaistīšanu. Būtu pienācīgi jānorāda un jāuzsver šo organizāciju veiktās darbības un funkcija, ko tās ilglaicīgi īstenojušas, lai atklātu cilvēku tirdzniecību, ziņotu par to un apkarotu cilvēku tirdzniecību, kā arī aktīvi atbalstītu cietušos, īpaši saistībā ar seksuālu izmantošanu un bērnu darbu. EESK ierosina iekļaut stratēģijā jautājumu par šo organizāciju iesaistīšanu un piešķirt tām pienācīgu atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu.

1.25.

EESK arī norāda, ka stratēģijā nav minēta nozīmīgā palīdzība, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas, solidaritātes tīkli un sociālie partneri sniedz, lai aizsargātu, uzņemtu un integrētu cietušos, ne arī finansiālais atbalsts, kas nepieciešams šo darbību veikšanai. Komiteja ierosina Komisijai iekļaut šo dimensiju priekšlikumā.

1.26.

EESK atbalsta pieeju attiecībā uz to, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanā papildus Eiropolam un Eurojust ir jāiesaista arī Eiropas Darba iestāde ciešā sadarbībā ar valstu pārvaldes iestādēm, it īpaši darba inspekcijām, stiprinot to pilnvaras un nodrošinot tām materiālos resursus, konkrēti, digitālos un materiālos resursus. EESK arī iesaka Komisijai stratēģijā ierosināt dalībvalstīm ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijā Nr. 81 noteiktās proporcijas (10).

2. Vispārīga informācija

2.1.

Katrs redz, dzird un lasa, un nevar ignorēt, ka cilvēku tirdzniecība rada cietušajiem milzīgas ciešanas, kaitē viņu cieņai, atņem brīvību un sabojā dzīvi. EESK un visi tās locekļi, kā arī visi Eiropas Savienības iedzīvotāji pilnībā apzinās cilvēku tirdzniecības briesmīgo realitāti un tās postošās sekas cietušajiem, ar kuriem viņi solidarizējas, atbalstot visus pasākumus, kas paredzēti cilvēku tirdzniecības apkarošanai un izskaušanai.

2.2.

Lai gan pētījumi un ziņojumi ir ļāvuši labāk izprast šo parādību, tādējādi palīdzot uzlabot reaģēšanas stratēģijas, tomēr cilvēku tirdzniecība katru gadu apdraud tūkstošiem cilvēku, īpaši sievietes un bērnus. Ir konstatēts, ka:

i)	no 2017. līdz 2018. gadam ir identificēti 14 000 jaunu cietušo, turklāt šis skaits varētu būt lielāks, ņemot vērā ar šādu identificēšanu saistītās grūtības;

ii)	gandrīz puse cietušo ir Eiropas Savienības pilsoņi, bet pārējie – trešo valstu valstspiederīgie no Āfrikas, Rietumbalkāniem un Āzijas (11);

iii)	lielākā daļa cietušo ir sievietes un meitenes, kas tiek pārdotas seksuālai izmantošanai;

iv)	darbaspēka ekspluatācija skar 15 % cietušo, taču lielākā daļa cilvēku, kurus skar šis cilvēku tirdzniecības veids, nav identificēti;

v)	galvenās nozares, kurās cilvēku tirdzniecība notiek darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, būvniecība, viesnīcas un restorāni, uzkopšanas pakalpojumi, mājsaimniecības darbi un ražošanas nozares (tekstilrūpniecība, apģērbu un pārtikas ražošana (12));

vi)	lielākā daļa cilvēku tirgotāju ir Eiropas Savienības pilsoņi;

vii)

šis noziedzības veids cilvēku tirgotājiem ir ļoti ienesīgs, jo tiek lēsts, ka 2015. gadā ienākumu apmērs sasniedza 29,4 miljardus EUR, turklāt aptuveni 14 miljardi EUR iegūti no seksuālas izmantošanas (13); šajās aplēsēs nav ņemti vērā ienākumi, kas gūti no cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā (14);

viii)

cilvēku tirdzniecības ekonomiskās izmaksas 2020. gadā bija 2,7 miljardi EUR;

ix)	cilvēku tirgotāji izmanto sociālo nevienlīdzību, kā arī attiecīgo personu sociālekonomisko neaizsargātību;

x)	gandrīz ceturtdaļa cilvēku tirdzniecībā cietušo ir bērni, kas tajā nonākuši seksuālas izmantošanas nolūkā (15);

xi)	cilvēku tirdzniecībā cietušo ekspluatācijas galvenie veidi ir seksuāla izmantošana, piespiedu darbs, piespiedu noziedzība, piespiedu ubagošana un bērnu tirdzniecība (16).

2.3.

ES stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā (17) ir ierosināta laikā, ko raksturo, pirmkārt, arvien lielāka izpratne par to, ka cilvēku tirdzniecības apkarošana ir saistošs Eiropas Savienības mērķis, jo tā ir apņēmusies aizsargāt cilvēka cieņu un cilvēktiesības, un, otrkārt, arvien plašāka cilvēku tirdzniecības izplatība.

2.4.

Kopš 2002. gada Eiropas Savienības prasības ir kļuvušas stingrākas, un šo virzību paredzēts turpināt ar izskatāmo stratēģijas priekšlikumu (18).

2.5.

Būtisks solis šīs parādības apkarošanā bija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (19), ko pamatoti uzskata par “cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvu”. Jēdziena “cilvēku tirdzniecība” nozīme ir papildināta un paplašināta.

2.6.

Direktīvā šis jēdziens definēts plašāk, lai aptvertu jaunus cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatācijas veidus. EESK īpaši norāda uz direktīvas 2. pantu par “nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību”, kurā izklāstītas galvenās nostādnes cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

2.7.

EESK atsaucas uz vairākiem nozīmīgiem Komitejas atzinumiem par cilvēku tirdzniecību, kuru secinājumi katra atzinuma izstrādes laikā kopumā ir sekmējuši cilvēku tirdzniecības apkarošanu (20).

2.8.

Tieši šajā kontekstā Komisija ir nākusi klajā ar izskatāmo stratēģijas priekšlikumu, kas ir strukturēts sešās nodaļās, kurās Komisija izklāsta savas 26 saistības un mudina dalībvalstis veikt 16 pasākumus to īstenošanai; tādējādi stratēģijā kopumā ir ietvertas 42 iniciatīvas un darbības.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1. Par datu pieejamību (reālās situācijas apzināšana)

3.1.1.

EESK norāda, ka Komisija atzinusi ka, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, cilvēku tirdzniecība Eiropas Savienībā turpina pieaugt un skar arvien lielāku cietušo skaitu, un rada ļoti augstas humānās, sociālās un ekonomiskās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar noziedzīgo organizāciju darbības modeli.

3.1.2.

EESK uzsver, ka identificēto un iespējamo cietušo skaits atspoguļo situācijas nopietnību, taču ir jāpilnveido zināšanas par šo realitāti, jo datus joprojām ir grūti iegūt, īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad publiskā un privātā sektora darbiniekiem noteikto stingro ierobežojumu dēļ konkrētā informācija ir grūti pieejama.

3.2. Par cilvēku tirdzniecības apkarošanu

3.2.1.

EESK uzsver, ka cīņā pret cilvēku tirdzniecību kā noziedzīgu nodarījumu, stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta kriminālajiem un drošības aspektiem, ko tā ir izvirzījusi savas rīcības centrā, pievēršoties dažādām dimensijām.

3.2.2.

EESK norāda, ka stratēģijā ir uzsvērta tiesību aktu nozīme šajā jomā, atsaucoties uz direktīvu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, taču konstatē, ka, neraugoties uz Komisijas veikto direktīvas īstenošanas uzraudzību, tās transponēšana ir nevienmērīga un ka šādu noziegumu izdarītāji Eiropas Savienībā joprojām netiek sodīti un cilvēku tirgotāju notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir neliels (21).

3.3. Par cilvēku tirdzniecības apkarošanas sociālo dimensiju

3.3.1.

Kā atzīts paziņojumā, EESK norāda (22), ka “jaunas sievietes un nepilngadīgie no romu kopienām ir īpaši neaizsargāti pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību, un tas ir saistīts ar vairākiem sociāli ekonomiskiem faktoriem, piemēram, ar daudzdimensiju nabadzību (..)”.

3.3.2.

EESK norāda, ka īpaši neaizsargātas pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību ir personas tādā situācijā, kur daudzdimensiju nabadzību papildina viņu īpašās iezīmes (personas ar invaliditāti, LGBTI u. c.).

3.3.3.

EESK arī norāda (23) uz savstarpējo saikni starp cilvēku tirdzniecības attīstību valstīs ar zemiem ienākumiem un bērnu tirdzniecību: “valstīs ar zemiem ienākumiem puse no cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir bērni, un lielākā daļa šo bērnu tiek nelikumīgi nodarbināti”; šāda situācija ir saistīta ar iztikas līdzekļu problēmām, ar ko saskaras ģimenes.

3.3.4.

EESK atzīmē un ļoti pozitīvi vērtē to, ka Eiropas Darba iestāde, dalībvalstu darba inspekcijas, sociālie partneri, daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī daudzi plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli pastāvīgi darbojas kā trauksmes cēlēji un apkaro cilvēku tirdzniecību, konkrēti, apmainoties ar informāciju un izplatot to, ziņojot par dažām situācijām un apkarojot tās, kā arī meklējot visdažādākos risinājumus, lai aizsargātu cietušos un sodītu cilvēku tirgotājus. Komiteja ierosina Komisijai iekļaut šos pasākumus stratēģijā un tos popularizēt kā labas prakses piemērus, kas būtu jāatkārto.

3.3.5.

EESK atgādina, ka dažkārt tika kriminalizētas daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ar panākumiem ir darbojušās dažādās cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomās un palīdzējušas cietušajiem (glābjot kuģu katastrofās cietušos, uzņemot no cilvēku tirdzniecības cietušos, atbalstot viņu integrāciju utt). Komiteja nosoda šādu pieeju un aicina Komisiju šo aspektu atspoguļot stratēģijā.

3.4. Par cietušo tiesībām

3.4.1.

EESK uzskata, ka cietušo situācija stratēģijā ne vienmēr ir skatīta humānā aspektā.

3.4.2.

EESK uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš cietušo tiesību nodrošināšanai saskaņā ar pieeju, kurā vienmēr prioritāras ir cietušā cilvēka cieņa un pamattiesības.

3.4.3.

EESK uzsver, ka cietušo situācija ir vēl sarežģītāka tad, ja viņi nav Eiropas Savienības valstspiederīgie. Komiteja atgādina, ka daudzos gadījumos cietušie, neatkarīgi no tā, vai viņi ir Eiropas Savienības vai trešo valstu pilsoņi, var būt pieejami cilvēku tirgotājiem un no jauna kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem.

3.5. Par stratēģijas darbības jomu un īstenošanu

3.5.1.

EESK tāpat kā Komisija apzinās, ka cietušie tiek transportēti uz ES jauktās migrācijas plūsmās, izmantojot visus maršrutus un ar organizētas noziedzības organizāciju starpniecību (24). Tomēr, ņemot vērā šo realitāti, reaģēšana nedrīkst aprobežoties tikai ar kontrabandas tīklu apkarošanu, tai vajadzētu būt visaptverošākai.

3.5.2.

EESK uzsver, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģija nevar līdz ar to būt nošķirta ne no jaunā Imigrācijas un patvēruma pakta, ne no Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadā (25). Komiteja uzsver, ka jāņem vērā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, kas veido Eiropas Savienības sociālās stratēģijas vispārējo satvaru. Komiteja iesaka Komisijai nodrošināt labu koordināciju ar citām Eiropas Savienības sociālās politikas jomām, veidojot sinerģijas un palielinot to efektivitāti.

3.5.3.

EESK atbalsta to, ka tiek izstrādāts kopīgs paziņojums par apņemšanos sadarboties cīņā pret cilvēku tirdzniecību, ko parakstījušas desmit Eiropas aģentūras, un ierosina, lai katru gadu tiktu sniegts pārskats par paveikto.

3.5.4.

EESK atzinīgi vērtē stratēģijā piemēroto dzimumperspektīvu un vairākus priekšlikumus, kas uzlabotu cilvēku tirdzniecības apkarošanu, ja tajā cietušie ir bērni.

4. Īpašas piezīmes

4.1. Par 2. nodaļu

4.1.1.

EESK uzskata, ka ir pienācīgi jānodrošina cietušo, it īpaši sieviešu un bērnu, aizsardzība visos posmos (26). Šajā nolūkā pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, un sociālajiem partneriem ir jābūt iesaistītiem visos šā procesa posmos.

4.1.2.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas nostāju, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina ES direktīvas par cilvēku tirdzniecības apkarošanu īstenošana un ka tās pārskatīšanai jābūt balstītai uz padziļinātu novērtējumu par atklātajām nepilnībām un konstatētajām norisēm šajā jomā, īpaši attiecībā uz cietušo vervēšanu un ekspluatāciju tiešsaistē.

4.1.3.

EESK uzskata, ka galvenā uzmanība stratēģijā būtu jāpievērš nevis cietušo repatriācijai vai citāda veida atgriešanai izcelsmes valstī, bet tam, lai vajadzības gadījumā cietušajiem būtu iespēja pilnībā izmantot savas pamattiesības, pirmām kārtām nodrošinot piekļuvi aizsardzībai un kompensācijai par viņiem sagādātajām ciešanām, kā arī iespēju strādāt un ar to saistītās tiesības cietušo atrašanās vietā. Neatkarīgi no tā, vai cietušie izvēlas palikt valstī, kurā viņi atrodas, vai brīvprātīgi izvēlas atgriezties savā izcelsmes valstī, ir jānodrošina viņu integrācija. EESK norāda, ka cietušajiem ir jāpiešķir tiesības integrēties uzņēmējvalsts sabiedrībā, izmantojot īpašu ātras integrācijas procesu.

4.1.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos garantēt pienācīgu finansējumu cilvēku tirdzniecības apkarošanai gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās (27).

4.2. Par 3. nodaļu

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kurā dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju noteikt kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecībā cietušo piespiedu kārtā sniegto pakalpojumu apzinātu izmantošanu (28).

4.2.2.

EESK ierosina veicināt sadarbībā ar dalībvalstu darba inspekcijām un Eiropas Darba iestādi sociālo partneru iesaistīšanos valstu un pārrobežu uzraudzības operācijās un cīņā pret cilvēku tirdzniecību un piespiedu darbu. Komiteja atzīmē, ka valstu līmenī jau ir noslēgti vairāki koplīgumi, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību darbavietā un paredzēt kompensāciju cietušajiem (29). Komiteja iesaka stratēģijā iekļaut šos labas prakses piemērus, kas būtu jāpopularizē un jāizmanto dalībvalstīs.

4.2.3.

EESK brīdina, ka cilvēku tirdzniecības jomā ir jāanalizē arī jaunu darba veidu masveida pieauguma sekas un to ietekme uz jauniem darbaspēka ekspluatācijas veidiem. Stratēģijā pamatoti minēta digitālo tīklu izmantošana, taču šķiet, ka tas minēts saistībā ar cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, nevis darbaspēka ekspluatāciju, izmantojot digitālās platformas. EESK iesaka stratēģijā izmantot holistisku pieeju.

4.2.4.

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos raudzīties, lai ES uzņēmumu vērtību ķēdēs nebūtu piespiedu darba un lai šo uzņēmumu piegādes ķēdēs netiktu izmantots bērnu darbs (30).

4.3. Par 4. nodaļu

4.3.1.

EESK piekrīt Komisijas konstatējumam par to, kā organizētā noziedzība cenšas iekļūt likumīgajā saimnieciskajā darbībā, un par risku, ko tas rada sabiedrībai, un ka tādēļ organizētās noziedzības apkarošanai ir sistemātiski jāizmanto tiesībaizsardzības iestāžu veiktā finanšu izmeklēšana, kā arī jāizstrādā un jāievieš stabila sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu atklāšanai, arestēšanai un konfiscēšanai (31).

4.3.2.

EESK atzīst, ka ir jāstiprina cilvēku tirdzniecības apkarošanas spējas, sistemātiski apmācot tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, paturot prātā, ka šādā apmācībā vienmēr ir jāiekļauj cietušo un viņu vajadzību perspektīva (32). Komiteja īpaši norāda, ka ir jāstiprina šajā jomā kompetento dienestu cilvēkresursi.

4.3.3.

EESK uzskata: lai apkarotu ekonomikas modeli cietušo vervēšanai un izmantošanai tiešsaistē, ir jāpanāk, ka platformas ievēro tām noteiktās juridiskās saistības, un jāveido dialogs ar interneta un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai samazinātu tiešsaistes platformu izmantošanu cietušo vervēšanai ekspluatācijas nolūkā (33). Komiteja uzskata, ka Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (34) varētu būt noderīgs instruments, ar ko uzraudzīt nelikumīgus tiešsaistes vervēšanas kanālus cilvēku tirdzniecībai.

4.3.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi panākt, lai interneta pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi atbalstītu cilvēku tirdzniecības apkarošanu, identificējot un izņemot saturu, kas saistīts ar cietušo ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu.

4.3.5.

EESK īpaši norāda, ka panākumi cīņā par noziedzīgās darbības modeļa likvidēšanu un cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatācijas novēršanu lielā mērā būs atkarīgi no visas sabiedrības aktīvas iesaistīšanās un konkrētām darbībām, ko veic iedzīvotāji, vietējās pārvaldes iestādes, izglītības un veselības aprūpes iestādes, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī no medijos un sociālajos tīklos izplatītajiem vēstījumiem. Sabiedrībai ir jāuzņemas daļa atbildības cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Komiteja ierosina stratēģijā apsvērt īpašas informēšanas un apmācības programmas, kas paredzētas šiem institucionālajiem un sociālajiem dalībniekiem, jo stratēģijas efektivitāte būs tieši saistīta ar katra dalībnieka iesaistīšanos un efektivitāti.

4.4. Par 5. nodaļu

4.4.1.

EESK uzskata, ka būtu jāveicina efektīvāki cilvēku tirdzniecībā cietušo orientācijas mehānismi, lai garantētu viņu aizsardzību un tiesības katras dalībvalsts līmenī, izmantojot saskaņotus reaģēšanas pasākumus, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un starptautisko nevalstisko organizāciju speciālās zināšanas, ņemot vērā arī paraugprakses apmaiņu (35).

4.4.2.

EESK atbalsta Komisijas nostāju nesodīt cietušos par nodarījumiem, kurus viņi bijuši spiesti izdarīt, un pārskatīt 2004. gada direktīvu attiecībā uz uzturēšanās atļaujām cilvēku tirdzniecības upuriem, lai viņus aizsargātu.

4.4.3.

EESK atbalsta Komisijas nostāju attiecībā uz sadarbības stiprināšanu nolūkā izveidot Eiropas mēroga reorientācijas mehānismu.

4.4.4.

EESK norāda, ka attiecībā uz bērniem ir jāņem vērā viņu dzīves gājums, jo traumatisks notikums bērnībā ietekmēs viņu dzīvi pusaudžu vecumā un pieaugušo dzīvi. Komiteja uzskata, ka bērnu attīstības uzraudzībai jābūt daļai no cietušo atbalsta stratēģijas.

4.5. Par 6. nodaļu

4.5.1.

EESK uzsver, ka starptautiskā līmenī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana ir būtisks pamats, lai izcelsmes valstu ekonomikas un sociālajā jomā radītu cilvēktiesību un politiskos apstākļus, kas nodrošinātu to pilsoņiem iespēju dzīvot cieņpilnu dzīvi mierā un drošībā. Eiropas Savienības un dalībvalstu sadarbības pasākumi ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir viens no galvenajiem instrumentiem šajā jomā, un EESK vēlas to uzvērt un atbalstīt, un ierosina to ņemt vērā stratēģijā.

4.5.2.

EESK atbalsta darbu, ko Komisija sadarbībā ar dažādām ANO aģentūrām un Eiropas Padomi veic ārējās darbības jomā cilvēku tirdzniecības apkarošanā, un uzsver, ka SDO ir ļoti ilga un bagāta pieredze šīs parādības apkarošanā (36). Arī Starptautiskā Migrācijas organizācija ir uzkrājusi būtisku pieredzi un labu praksi, kas būtu jāņem vērā. EESK iesaka Komisijai iekļaut minētās struktūras iestāžu attiecībās, ar kuru starpniecību tā īstenos stratēģiju.

4.5.3.

EESK uzskata, ka jauktās migrācijas plūsmas, caur kurām migranti tiek transportēti uz Eiropu līdztekus cilvēku tirdzniecībai, būtu jāskata ne tikai no kontrabandas tīklu apkarošanas viedokļa, un šajā nolūkā norāda uz jauno Migrācijas paktu (37).

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) COM(2021) 171 final, 9. un 12. lpp.

(2) COM(2021) 171 final, 20. zemsvītras piezīme 4. lpp., 39. zemsvītras piezīme 9. lpp., un 41. zemsvītras piezīme 10. lpp.

(3) COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(4) COM(2021) 171 final, 16. lpp.

(5) COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(6) COM(2021) 171 final, 15. lpp.

(7) COM(2021) 171 final, 7. lpp.

(8) Sk. SDO 2021. gada ziņojumu Access to protection and remedy for victims of human trafficking for the purpose of labour exploitation in Belgium and the Netherlands.

(9) COM(2021) 171 final, 7. un 8. lpp.

(10) SDO Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju noteikts, ka uz 10 000 darba ņēmējiem ir jāparedz viens darba inspektors.

(11) COM(2021) 171 final, 1. un 17. lpp.

(12) COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(13) COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(14) COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(15) COM(2021) 171 final, 12. lpp.

(16) COM(2021) 171 final, 10. lpp.

(17) COM(2021) 171 final.

(18) Atsauces: Padomes Pamatlēmums 2002/629/TI (2002. gada 19. jūlijs) par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.); ES plāns par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai (2005. g.); Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (2008. gada 1. februāris) un “Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (2010. g.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(20) “Cilvēku tirdzniecības apkarošana” (OV C 51, 17.2.2011., 50. lpp.); “Preventīvi pasākumi bērnu aizsardzībai pret seksuālu vardarbību” (OV C 24, 28.1.2012., 154. lpp.); “Cilvēku tirdzniecības izskaušana” (OV C 44, 15.2.2013., 115. lpp.); “Eiropas Drošības programma” (OV C 177, 18.5.2016., 51. lpp.).

(21) COM(2021) 171 final, 10. lpp.

(22) COM(2021) 171 final, 5. nodaļa – Aizsardzība, atbalsts un iespēju nodrošināšana cietušajiem, jo īpaši sievietēm un bērniem.

(23) COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(24) COM(2021) 171 final, 6. nodaļa – Starptautiskā dimensija.

(25) COM(2021) 171 final, 16. lpp.

(26) COM(2021) 171 final, 2. nodaļa.

(27) COM(2021) 171 final, 5. lpp.

(28) COM(2021) 171 final, 6. lpp.

(29) Sk. SDO 2021. gada ziņojumu Access to protection and remedy for victims of human trafficking for the purpose of labour exploitation in Belgium and the Netherlands.

(30) COM(2021) 171 final, 8. lpp.

(31) COM(2021) 171 final, 9. lpp.

(32) COM(2021) 171 final, 10. lpp.

(33) COM(2021) 171 final, 11. lpp.

(34) Sk. Eiropas Komisijas CONNECT ĢD.

(35) Šajā ziņā labas prakses piemērs ir Portugālē ieviestā jaunā shēma – valsts reorientācijas shēma bērniem, kas (iespējams) cietuši no cilvēku tirdzniecības.

(36) Konvencija Nr. 29/1930 par piespiedu darbu, Konvencija Nr. 105/1957 par piespiedu darba izskaušanu un SDO 2014. gada Protokols Konvencijai par piespiedu darbu un piespiedu darba izskaušanu.

(37) COM(2021) 171 final, 17. lpp.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/86

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES stratēģija par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju””

(COM(2021) 120 final)

(2021/C 517/13)

Ziņotājs:

José Antonio MORENO DÍAZ

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģijas mērķis ir izveidot kopīgu pieeju dalībvalstu veicināto atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē un īstenošanā, nosakot kopīgus mērķus un veicinot gan valstu programmu savstarpējo saskaņotību, gan to saskaņotību ar Eiropas Savienības programmām. Stratēģijas mērķis ir arī veicināt un izveidot kopīgus instrumentus un uzlabot dalībvalstu sadarbību minētajās jomās.

1.2.

Līdz šim instrumentu un pieeju lielās daudzveidības dēļ brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas jomā ir īstenots liels skaits iniciatīvu, programmu un projektu, kuriem bieži vien trūkst kopīgu atsauces satvaru. Tas apgrūtina ne tikai to novērtēšanu, bet arī efektīvu īstenošanu. Izskatāmās stratēģijas mērķis ir turpināt saskaņot šos atsauces satvarus un sekmēt Eiropas valstu sadarbību brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē stratēģiju kā pārvaldības instrumentu, kura mērķis ir uzlabot dalībvalstu koordināciju un kopīgos mērķus migrācijas pārvaldības jomā. EESK piekrīt Komisijas iecerei cita starpā panākt progresu instrumentu pārskatīšanā un saskaņošanā, datu vākšanā un iesaistīto personu konsultēšanā, lai novērstu pieeju sadrumstalotību, kā arī samazināt atgriešanās izmaksas un palielināt šo programmu finansējumu.

1.4.

Tomēr, tāpat kā iepriekš, EESK pauž nožēlu, ka pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot likumīgas ieceļošanas kanālus, kas skar lielāko daļu Eiropas Savienībā dzīvojošo ārvalstnieku, tiek izstrādāti vēlāk un ierobežotākā apmērā nekā priekšlikumi, kas paredzēti ar pārkāpumiem saistītu jautājumu atrisināšanai. Lai piedāvātu alternatīvas, kas ietver vairāk nekā tikai robežkontroli un atgriešanos, ir vajadzīga visaptveroša pieeja mobilitātei.

1.5.

EESK uzsver, ka vairumā gadījumu atgriešanas procedūras netiek pienācīgi īstenotas, jo izcelsmes valstis tajās neiesaistās, savukārt neatbilstīgā situācijā esošie cilvēki tajās iesaistās negribīgi. Lai gan Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus, tā tomēr apšauba dažu iepriekš minēto priekšlikumu, piemēram, sponsorētas atgriešanās, efektivitāti.

1.6.

EESK pauž bažas arī par Frontex turpmāko lomu, it īpaši ņemot vērā publicēto Eiropas Parlamenta ziņojumu par tiesību pārkāpumiem, ko pieļāvusi šī Eiropas aģentūra (1). EESK uzskata, ka ir noteikti jāizstrādā elastīgi un efektīvi mehānismi Frontex darbības uzraudzībai un reālai kontrolei pārskatatbildības aspektā, un jāpanāk, ka tās darbībā tiek ievērotas cilvēktiesības.

1.7.

EESK atbalsta visu ieinteresēto personu labāku koordināciju, kā arī uzlabojumus, kas paredzēti, lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti un sadarbību ar trešām valstīm. Komiteja atbalsta arī centienus uzlabot konsultācijas un norādījumus par atgriešanos, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaisti atgriešanas darbībās un it īpaši ilgtspējīgā reintegrācijā. Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka ir paredzēts uzlabot resursu pieejamību un datu vākšanu, kā arī labas prakses apmaiņu šajās jomās.

1.8.

EESK pauž bažas par iepriekšminēto mērķi palielināt ātru brīvprātīgu atgriešanos no ārējām robežām, jo ar to var būt saistīts garantiju trūkums. Īpašas bažas rada tas, ka brīvprātīga atgriešanās var kļūt par eifēmismu, runājot par izraidīšanu vai piešķirot finansiālu kompensāciju galamērķa valstīm, kuras uzņem šīs personas, neņemot pienācīgi vērā ne viņu vēlmes, ne – vēl satraucošāk – viņu tiesības. EESK arī brīdina par pretrunu, proti, paredzēt stimulus programmās, kuru priekšnoteikums ir nelikumīgā situācijā esoši cilvēki, taču tas var demotivēt izcelsmes valstis mēģināt šīs plūsmas samazināt.

1.9.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas stratēģiskā vājā vieta joprojām ir tā, ka šī politika ir vērsta gandrīz tikai un vienīgi uz pārkāpumu apkarošanu vai nu uz robežas, vai nu ar brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās palīdzību. Tādēļ Komiteja atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt atsauces satvaru un konkrēti strādāt pie tā, lai izveidotu visaptverošu pieeju imigrācijas un patvēruma politikai, kas veicinātu sakārtotu, likumīgu un drošu mobilitāti.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Kopš 2018. gadā pieņemta Atgriešanas direktīva, brīvprātīgas atgriešanās veicināšana ir viens no Eiropas Savienības migrācijas politikas stratēģiskajiem mērķiem, un tas apstiprināts arī jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā.

2.2.

Ar brīvprātīgu atgriešanos saprot instrumentu, kas dod iespēju migrantiem, kuri nelikumīgi uzturas ES teritorijā, atgriezties savās izcelsmes valstīs. Tas nozīmē, ka šis instruments dod iespēju migrantiem pieņemt brīvprātīgu lēmumu, atvieglo atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstī un nodrošina uzņēmējvalsts sabiedrībā labāku reintegrāciju nekā piespiedu atgriešanas procedūras. No 491 195 trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ES uzturējās nelikumīgi un kuriem 2019. gadā tika dots rīkojums atgriezties, kādā no trešām valstīm faktiski ir atgriezušies 142 320 cilvēku.

2.3.

Stratēģijas mērķis ir izveidot kopīgu pieeju dalībvalstu veicināto atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē un īstenošanā, nosakot kopīgus mērķus un veicinot gan valstu programmu savstarpējo saskaņotību, gan to saskaņotību ar Eiropas Savienības programmām. Stratēģijas mērķis ir arī veicināt un izveidot kopīgus instrumentus un uzlabot dalībvalstu sadarbību.

2.4.

Atgriešanās un reintegrācijas atbalsta mērķis ir palīdzēt neatbilstīgiem migrantiem brīvprātīgi atgriezties un sākt neatkarīgu dzīvi savā izcelsmes valstī, un tādējādi samazināt nelegālās reimigrācijas risku. Atgriešanās atbalsts var ietvert, piemēram, konsultācijas pirms aizbraukšanas, psihosociālu atbalstu un palīdzību ceļojuma organizēšanā, neatliekamo medicīnisko vajadzību apmierināšanā un/vai finansiālu atbalstu, kas atvieglotu atgriešanos un stabilizētu dzīves apstākļus pēc ierašanās. Reintegrācijas atbalsta mērķis ir palīdzēt personai veiksmīgi reintegrēties sabiedrībā, un tas var ietvert tūlītēju palīdzību un konsultācijas pēc ierašanās, palīdzību atrast vai radīt ienākumu avotus repatriantiem, kā arī pasākumus ar vietējām kopienām.

2.5.

ES tieši vai ar dalībvalstu programmu starpniecību finansē ievērojamu skaitu pasākumu, kas saistīti ar brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju. No 2014. līdz 2018. gadam no AMIF līdzekļiem tika finansētas gandrīz 60 brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas, turklāt līdzīgas iniciatīvas tika finansētas arī no Eiropas Attīstības fonda un tādiem instrumentiem kā Attīstības sadarbības instruments (ASI) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA). Turklāt daudzām dalībvalstīm ir pašām savas atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas.

2.6.

Šāda instrumentu daudzveidība ir novedusi pie daudzām un dažādām iniciatīvām, programmām un projektiem, kuriem bieži vien trūkst kopīga atsauces satvara, un tas apgrūtina ne tikai to novērtēšanu, bet arī efektīvu īstenošanu. Izskatāmās stratēģijas mērķis ir turpināt saskaņot šos atsauces satvarus un sekmēt Eiropas valstu sadarbību brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē.

2.7.

Komisijas iesniegtajā stratēģijā noteikti šādi mērķi: 1) palielināt migrantu interesi par brīvprātīgu atgriešanos un to īpatsvaru atgriezto personu kopskaitā; 2) izveidot papildu kanālu dalībvalstu sadarbībai un solidaritātei, kas sekmētu atgriešanas sponsorēšanu; 3) uzlabot individuālās un kopienas palīdzības efektivitāti, mazinot trūkumus un dublēšanos un palielinot sinerģiju ar pārējiem līdzekļu devējiem un trešām valstīm, tostarp nodrošinot labāku aizsardzību neaizsargātiem migrantiem; 4) izstrādāt ilgtspējīgus atgriešanās un reintegrācijas pasākumus, kuros tiktu ņemtas vērā indivīda vajadzības un reaģēts uz tām; 5) palielināt atgriešanās ilgtspēju un samazināt neatbilstīgu migrāciju, cita starpā sniedzot atbalstu uzņēmējkopienām; 6) palielināt reintegrācijas pasākumu ilgtspēju individuālā un kopienas līmenī un to ieguldījumu trešo valstu attīstības plānos, šajā nolūkā veidojot arī saikni ar citām valstu un kopienu līmenī finansētām attīstības veicināšanas darbībām; 7) palielināt trešo valstu spējas un iesaisti atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesos; 8) sasaistīt iepriekšminētos mērķus ar pieeju, kuras pamatā ir tiesības un kura virzīta uz migrantiem.

2.8.

Brīvprātīga atgriešanās nodrošina repatriantiem reālas iespējas, ņemot vērā viņu vajadzības, cerības un perspektīvas pēc atgriešanās. Turklāt sadarbības ar trešām valstīm ietvaros tajā var iesaistīt arī atgriešanās valstis. Reintegrācijai ir būtiska nozīme atgriešanās programmu efektivitātes un uzticamības nodrošināšanā, jo ir paredzēts izstrādāt rīkus, kas palīdzētu migrantiem pārvarēt sociālekonomiskās un psihosociālās grūtības, ar kurām viņi saskaras, atgriežoties savā kopienā, un panākt, lai atgriešanās būtu ilgtspējīgāka. Reintegrācija ir jāorganizē, iesaistot tajā valstu un vietējās iestādes, uzņemošās vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu nodrošināt reālas nākotnes perspektīvas personām, kas atgriežas, un attiecīgajai vietējai kopienai.

2.9.

Lai atbalstītu stratēģijas īstenošanā ieinteresētās puses, tajā tiks ierosināti konkrēti darbības nosacījumi, kas palīdzēs sasniegt iepriekšminētos mērķus, un instrumentu kopums, sākot no IT risinājumiem informācijas trūkuma novēršanai un datu pārvaldības atvieglošanai līdz norādījumiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta projektu pārvaldībai, attīstības plānošanai un spēju veidošanai.

2.10.

Stratēģija ir izstrādāta atklātā līdzdalības procesā, kurā bija iesaistīti dažādi nozīmīgi dalībnieki, par atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmām atbildīgās valstu iestādes, atgriešanās projektos iesaistītās struktūras, pakalpojumu tīkli utt.

3. Piezīmes par iesniegto brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģiju

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju kā pārvaldības instrumentu, kura mērķis ir uzlabot dalībvalstu koordināciju un kopīgos mērķus migrācijas pārvaldības jomā.

3.2.

EESK uzskata, ka tādu instrumentu kā brīvprātīga atgriešanās un reintegrācija pārskatīšana nodrošinātu uzlabojumus, ko Komisija norādījusi savā paziņojumā. Lai palielinātu šo instrumentu efektivitāti, EESK uzskata, ka svarīgi ir šādi aspekti: pārvarēt pieeju sadrumstalotību; samazināt atgriešanās izmaksas; uzlabot informācijas vākšanu; uzlabot repatriantu konsultēšanas sistēmu; uzlabot iesaistīto pušu koordināciju; veicināt brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas projektu ilgtspēju; palielināt šo programmu finansējumu. Komiteja arī uzskata, ka ir jāuzlabo datu vākšana un labas prakses apzināšana, kas dotu iespēju dalīties pieredzē.

3.3.

Tomēr, tāpat kā iepriekš (atzinumā SOC/649 (2)), EESK pauž nožēlu, ka pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot likumīgas ieceļošanas kanālus, kas skar lielāko daļu Eiropas Savienībā dzīvojošo ārvalstnieku, tiek izstrādāti vēlāk un ierobežotākā apmērā nekā priekšlikumi, kas paredzēti ar pārkāpumiem saistītu jautājumu atrisināšanai. Lai piedāvātu alternatīvas, kas ietver vairāk par robežkontroli un atgriešanos, ir būtiski nodrošināt visaptverošu pieeju mobilitātei.

3.4.

EESK apzinās grūtības, ar kurām saskaras lielākā daļa ES valstu, nodrošinot faktisku atgriešanos, kā arī Komisijas vēlmi panākt kopēju un efektīvu atgriešanās sistēmu Eiropas mērogā. Tomēr EESK vēlas norādīt, ka vairumā gadījumu atgriešanās procedūras netiek pienācīgi īstenotas, jo izcelsmes valstis tajās neiesaistās, savukārt neatbilstīgā situācijā esošie cilvēki tajās iesaistās negribīgi. Brīvprātīgu atgriešanos, kas notiek, lai izvairītos no piespiedu izraidīšanas, nevar uzskatīt par beznosacījumu darbību.

3.5.

EESK atkārtoti izsaka šaubas par sponsorētu atgriešanos, jo nav skaidrs, kādi ir stimuli dalībvalstu dalībai šajā mehānismā, kura pamatā joprojām ir brīvprātīga solidaritāte.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas darbu atgriešanās jomā gan saistībā ar valstu programmu uzraudzību, gan ES finansētajām iniciatīvām. Šajā sakarā ir jānorāda uz Eiropas Atgriešanas un reintegrācijas tīklu, kas sekmē migrācijas jomā kompetento iestāžu sadarbību. Komisija plāno, ka no 2022. gada šā tīkla darbību pārņems Frontex, un tas rada Komitejai lielas bažas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta darba grupas ziņojumu par šīs Eiropas aģentūras pieļautajiem tiesību pārkāpumiem. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāizstrādā elastīgi un efektīvi mehānismi Frontex darbības uzraudzībai un reālai kontrolei pārskatatbildības aspektā, un jāpanāk, ka tās darbībā tiek ievērotas cilvēktiesības (3). Šis aspekts ir īpaši jāuzsver, jo cilvēktiesību aizsardzībai ir būtiska nozīme visās Eiropas Savienības darbībās, t. sk. migrācijas politikā, kā arī atgriešanās un reintegrācijas procesos, un jānodrošina iespēja uzraudzīt Frontex pārskatatbildību reāllaikā (un vajadzības gadījumā to koriģēt).

3.7.

Atgriešanās un reintegrācijas programmas mobilizē daudzus dalībniekus, pakalpojumu sniedzējus, izglītošanu, informācijas un resursu apmaiņu gan izbraukšanas, gan iebraukšanas valstīs. Šī dinamika ir balstīta uz to, ka Eiropas teritorijā uzturas nelikumīgā situācijā esoši cilvēki, un pastāv bažas, ka tas var radīt iespēju uzņēmējdarbībai, kuras izdzīvošana ir atkarīga tieši no nelikumīgā situācijā esošu cilvēku esamības, bet tas savukārt var veicināt šāda imigrācijas ceļa popularitāti, cerot uz (brīvprātīgu vai piespiedu) atgriešanos.

4. Daži papildu apsvērumi par stratēģijas pieeju

4.1.

EESK joprojām uzskata, ka Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma politikas stratēģiski vājā vieta ir tā, ka šī politika ir vērsta gandrīz tikai un vienīgi uz pārkāpumu apkarošanu gan uz robežas, gan ar brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās palīdzību. Lai novērstu neatbilstīgas situācijas, ir vajadzīgi likumīgi, elastīgi, droši un efektīvi ieceļošanas mehānismi, kas ierobežotu ekonomiskās ekspluatācijas iespējas, kuru pamatā ir šādas situācijas.

4.2.

EESK pauž bažas par iepriekšminēto mērķi palielināt ātru brīvprātīgu atgriešanos no ārējām robežām, jo ar to var būt saistīts garantiju trūkums. Ja brīvprātīgas atgriešanās procesu saprot kā (personas) pārdomātu lēmumu, kurā paredzētas reintegrācijas darbības (iesaistot abu valstu pārvaldes iestādes), nav saprotams šāds modelis uz robežas. Brīvprātīga atgriešanās var kļūt par eifēmismu, ja runa ir par izraidīšanu vai finansiālas kompensācijas piešķiršanu galamērķa valstīm, kuras uzņem šīs personas, pienācīgi neņemot vērā ne viņu vēlmes, ne arī tiesības.

4.3.

Visu ieinteresēto pušu efektīva koordinācija. EESK, protams, var tikai atbalstīt uzlabojumus publiskajā politikā iesaistīto pušu koordinācijā. Tomēr Komiteja pauž bažas, ka paplašinās to ieinteresēto dalībnieku un personu tīkls, kuri brīvprātīgu atgriešanos uzskata par uzņēmējdarbības iespēju, pienācīgi neņemot vērā atgriežamo personu vajadzības.

4.4.

Solidaritātes un sadarbības veicināšana. Atgriešanās un reintegrācijas darbības ir jāīsteno dalībvalstu sadarbības un solidaritātes ietvaros. Koordinācijas instrumenti ir jāstiprina ne tikai ar finansiālu ieguldījumu, bet arī ar atbalstu zināšanām, saistībām un gūtajai pieredzei. Tādēļ visām darbībām ir jābūt balstītām uz savstarpēju cieņu un partnerību ar trešām valstīm, kurās šīs iniciatīvas tiks īstenotas, veicinot ne tikai iestāžu līdzdalību, bet arī pilsoniskās sabiedrības iesaisti un ieguldījumu.

4.5.

Migrantu brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas atbalstīšana no trešām valstīm un starp tām. EESK uzskata, ka sadarbībai ar trešām valstīm ir izšķiroša nozīme migrācijas pārvaldībā. Šķiet, ka sadarbības koncentrēšana uz instrumentiem, kuros resursu esamība ir sasaistīta ar nelikumīgu situāciju, nav piemērotākais risinājums, lai šādas situācijas novērstu.

4.6.

Efektīvas konsultācijas un norādījumi atgriešanās jautājumos. Tā kā cilvēktiesības ir neatņemamas tiesības un tās ir jāgarantē pat izraidīšanas procesā, ir svarīgi uzlabot migrantiem sniegto informāciju visā procesa gaitā. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu, kuriem jāpiedalās brīvprātīgas atgriešanās programmās, lai tās veiksmīgi īstenotu (izcelsmes un galamērķa valstīs, diasporā u. c.), šos mehānismus nevar veidot kā ātrus rīkus bez konkrētas saiknes ar reintegrācijas projektiem.

4.7.

Atbalsta kvalitātes nodrošināšana. EESK arī nevar nepiekrist tam, cik svarīgi ir brīvprātīgu atgriešanos atbalstīt ar plašu pakalpojumu klāstu, piemēram, konsultācijām, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, finansiālu, juridisku un loģistikas atbalstu ceļojuma organizēšanā. Turklāt jānorāda, ka atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas nevar uzskatīt par masveida un vispārīgi izmantojumu instrumentu. Piemēram, ja brīvprātīgi atgriežas ģimenes, īpaša uzmanība ir jāpievērš nepilngadīgajiem, un tas ir atšķirīgs no citiem atgriešanās veidiem. Pašlaik bažas rada Frontex loma dažu minēto pakalpojumu sniegšanā un novērtēšanā.

4.8.

Reintegrācijas atbalsta ilgtspējas un partnervalstu iesaistes veicināšana. Tas ir būtiski ne tikai repatriantu nākotnei, bet arī mērķim novērst atkārtotu nelikumīgu ieceļošanu. EESK vēlreiz brīdina par pretrunu, proti, ir paredzēti stimuli programmās, kuru pamatā ir nelikumīgā situācijā esoši cilvēki, taču tas var atturēt izcelsmes valstis mēģināt šīs plūsmas samazināt. Turklāt tādas politikas kā brīvprātīga atgriešanās kopējās efektivitātes balstīšana uz realitāti, kas ir atkarīga no trešo valstu gribas, varētu būtiski vājināt Eiropas migrācijas politikas uzticamību un konsekvenci.

4.9.

Brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas finansējums. ES nepārprotami ir nozīmīga dalībniece atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu finansēšanā to dažādos aspektos. Sadarbībā ar trešām valstīm ir svarīgi, lai ikvienā aspektā tiktu ievērotas saistības, ko trešās valstis ir uzņēmušās starptautisko publisko tiesību jomā, kā arī cilvēktiesību un individuālo pamatbrīvību aizsardzības jomā. Eiropas Parlamentam būtu atzinīgi jāvērtē visas iespējas sadarbībai ar trešām valstīm, ja sadarbība ir saistīta ar cilvēktiesību jautājumiem. Savukārt pārvērst sadarbību atgriešanās jomā par vienu no galvenajiem Eiropas Savienības ārējās darbības un kaimiņattiecību politikas priekšnoteikumiem nozīmētu ignorēt realitāti, un tas nebūt nemazinātu nelikumīgu ieceļošanu, bet gluži pretēji – stimulētu to vēl vairāk.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Sk. ziņojumu parfaktu vākšanas izmeklēšanu aģentūrā Frontex attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem (Report on the fact-finding investigation on Frontex concerning alleged fundamental rights violations), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE), 2021. gada 14. jūlijs. https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en.pdf

(2) OV C 123, 9.4.2021., 15. lpp.

(3) Sk. ieteikumus, kas šajā saistībā iekļauti ziņojumā par faktu vākšanas izmeklēšanu aģentūrā Frontex attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem (Report on the fact-finding investigation on Frontex concerning alleged fundamental rights violations), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE), 2021. gada 14. jūlijs. https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en..

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/91

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam”

(COM(2021) 170 final)

(2021/C 517/14)

Ziņotājs:

Rafał Bogusław JANKOWSKI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	226/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam. Stratēģijā ir noteiktas prioritātes, darbības un mērķi, kas jāsasniedz turpmākajos piecos gados. Tas ir jo svarīgāk tāpēc, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā tā ir pirmā organizētās noziedzības novēršanas stratēģija, kurā noteikti konkrēti vidēja termiņa un ilgtermiņa uzdevumi, kas jāveic, pilnībā ievērojot pamattiesības.

1.2.

EESK atzīmē, ka stratēģijas pamatā galvenokārt ir esošo instrumentu stiprināšana, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību, tostarp starptautisko sadarbību, cīņu pret augstas prioritātes noziegumiem, cīņu pret noziedzīgu darbību finansēšanu un noziedzības iefiltrēšanās paņēmieniem ekonomikā, tostarp korupciju, un cīņu pret to, ka noziedznieki izmanto jaunās tehnoloģijas.

1.3.

EESK uzskata, ka ES un dalībvalstīm vajadzētu spēt paredzēt noziedzīgu organizāciju darbības, lai tām būtu vienu soli priekšā, galveno uzmanību pievēršot uzraudzībai, centieniem iefiltrēties apdraudētā vidē, datu vākšanai un analīzei, kā arī preventīviem pasākumiem. Šajā sakarā īpašs uzsvars būtu jāliek uz mūsdienīgu un visaptverošu starptautiskās sadarbības veidu izstrādi, izmantoto sistēmu un datubāzu funkcionālo spēju paplašināšanu, sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī investīcijām jaunu tehnoloģiju.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē domu turpināt izstrādāt pasākumus kā daļu no ES politikas cikla EMPACT (Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem). EESK uzskata, ka paziņojums par finansējuma palielināšanu šai iniciatīvai, kā arī atbalsts sadarbības attīstībai ar trešām valstīm šajā jomā ir pilnībā pamatots.

1.5.

EESK pauž pārliecību, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī šādiem aspektiem:

—	Eiropola un EMCCDA (Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra) sniegtajai palīdzībai un atbalstam ar narkotikām saistītās noziedzības risku analīzē,

—	esošo sistēmu – piemēram, Šengenas Informācijas sistēmas (SIS), Prīmes sistēmas, pasažieru datu reģistra (PDR) un iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) sistēmas – darbības paplašināšanai un uzlabošanai,

—	tam, cik svarīgi ir attīstīt un uzlabot sadarbības tīklus un starptautisku rīcību, piemēram, kopēju izmeklēšanas grupu platformu un tā sauktos ļoti svarīgos mērķus (HVT), lai efektīvi apkarotu organizētās noziedzības grupējumus.

1.6.

EESK vēlas uzsvērt savu atbalstu papildu resursu piešķiršanai ar mērķi atbalstīt dalībvalstis progresīvu kiberrisinājumu izstrādē, lai iegūtu e-informāciju, nodrošinātu e-pierādījumus un darītu pieejamu īpašu tehnisko aprīkojumu un programmatūru aktīvai izmantošanai pārrobežu operācijās un izmeklēšanās.

1.7.

EESK atzīst, ka cīņā pret organizēto noziedzību ļoti svarīgi ir stiprināt pasākumus līdzekļu atgūšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, kā arī veicināt finanšu izmeklēšanu ar mērķi likvidēt organizētās noziedzības radīto peļņu un novērst iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā un sabiedrībā (1).

1.8.

EESK norāda, ka organizētā noziedzība var spēcīgi ietekmēt vietējās kopienas, sabiedriskos un pašvaldību pakalpojumus, neaizsargātu grupu aizsardzību, vietējo uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši MVU, un klimatneitralitātes pasākumus. EESK iesaka palielināt NVO, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, akadēmisko aprindu, jauniešu organizāciju, sociālās kontroles iestāžu un trauksmes cēlēju lomu organizētās noziedzības apkarošanā plašā nozīmē, it īpaši novēršanā.

1.9.

EESK mudina dalībvalstis īstenot sabiedriskās kampaņas par organizētas noziedzības jautājumiem, lai iedzīvotāji saņemtu vajadzīgo informāciju par to, kā darbojas organizētās noziedzības grupējumi un kā sevi no tiem pasargāt. Sadarbība ar ES Noziedzības novēršanas tīklu ir lielisks papildinājums šāda veida darbībām. Katrai dalībvalstij būtu jādara viss iespējamais, lai izveidotu skaidru, drošu un anonimizētu informēšanas sistēmu par notikumiem un apstākļiem, kas var būt saistīti ar organizēto noziedzību.

1.10.

EESK vēlas uzsvērt, ka viens no svarīgākajiem cīņas pret organizēto noziedzību aspektiem ir tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu pielāgošana digitālajam laikmetam, tostarp piekļuves nodrošināšana digitālajiem izmeklēšanas pavedieniem un digitālajiem pierādījumiem.

1.11.

Lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības piekļuvi informācijai, EESK ierosina izveidot mehānismu, kas ļautu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju, izstrādāt (vidusposma un beigu posma novērtējuma) pārskatu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijas 2021.–2025. gadam īstenošanu.

1.12.

EESK norāda: lai efektīvi novērstu un apkarotu organizētās noziedzības grupas un nodrošinātu drošumu un drošību, kas ir viena no svarīgākajām ES iedzīvotāju prioritātēm, tiesībaizsardzības iestādēm ir vajadzīga piekļuve nepieciešamajai informācijai, pilnībā ievērojot pamattiesības. Nevajadzētu būt nekādām bažām par privātuma aizsardzību un pamattiesībām datu apstrādē. Persondatu apstrāde jau tiek ļoti stingri regulēta, un atjaunināti un saskaņoti tiesību akti ļautu efektīvāk izskatīt jautājumus saistībā ar datu aizsardzību.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta iniciatīvu attīstīt sadarbību ar trešām valstīm, it īpaši:

—	sākt sarunas par sadarbības nolīgumiem starp Eurojust un trešām valstīm,

—	pastiprināt sarunas par sadarbību starp Eiropolu un trešām valstīm,

—	kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu pastiprināt starptautisko sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

2. Komisijas priekšlikums

2.1.

Eiropas Komisijas priekšlikums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam ir mēģinājums visaptveroši risināt sarežģīto un plašo organizētās noziedzības jautājumu. Stratēģijā ir noteiktas prioritātes, darbības un mērķi, kas jāsasniedz turpmākajos piecos gados. Minētā stratēģija ir vērtējama atzinīgi vēl jo vairāk tāpēc, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā tā ir pirmā organizētās noziedzības novēršanas stratēģija, kurā noteikti konkrēti vidēja termiņa un ilgtermiņa uzdevumi, kas jāveic, pilnībā ievērojot pamattiesības.

2.2.

Eiropas Komisija vērš uzmanību uz to, ka organizētā noziedzība ir nozīmīgs drauds cilvēku drošībai visā ES. Eiropas Savienībā darbojas arvien vairāk organizētās noziedzības grupējumu, kas gūst milzīgu peļņu un to izmanto, lai paplašinātu savu darbību, kā arī iefiltrētos likumīgajā ekonomikā.

2.3.

Eiropas Komisija norāda, ka ir jāpastiprina rīcība ES līmenī, lai, veicot šādus pasākumus, atbalstītu dalībvalstis cīņā pret organizēto noziedzību:

—	pastiprināt tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību,

—	sagraut organizētās noziedzības struktūras un novērst augstas prioritātes noziegumus,

—	likvidēt organizētā noziedzībā iegūtos līdzekļus un novērst iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā un sabiedrībā,

—	pielāgot tiesībaizsardzības un tiesu iestādes digitālajam laikmetam.

2.4.

Svarīgas ir visas iniciatīvas, kas ļauj apzināt un pastiprināt operatīvo sadarbību, ar operatīvajiem pasākumiem nesaistītu sadarbību un ar apmācību saistītu sadarbību, kā arī tādas (atšķirīgas, dažādas) iniciatīvas, kas norāda uz faktu, ka pašreizējā situācijā un ņemot vērā dažādos organizētās noziedzības un smago noziegumu apdraudējumus, vienīgā iespēja un veids, kā virzīties uz priekšu, ir sadarboties, kopīgi darboties, apmainīties ar labu praksi ar starptautiskajiem partneriem, uzlabot esošo sistēmu darbību un investēt jaunu tehnoloģiju izstrādē.

3. Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

Smagā un organizētā starptautiskā noziedzība ir viens no lielākajiem globālajiem apdraudējumiem mūsdienu sabiedrības attīstībai. Organizētās noziedzības grupējumi ir ļoti mobili, un vairumā gadījumu tie darbojas starptautiskā mērogā, tāpēc atsevišķas valstis tos nevar efektīvi apkarot. Ņemot vērā organizētās noziedzības pārrobežu raksturu, ir vajadzīga cieša sadarbība starp dienestiem, iestādēm un attiecīgajiem ārvalstu partneriem Eiropas Savienības un starptautisko aģentūru ietvaros. Tāpēc EESK uzskata, ka Komisijas stratēģija ir savlaicīga un ļoti svarīga.

3.2.

Pašreizējie apdraudējumi rada vajadzību ne tikai izveidot jaunas sadarbības jomas, lai apvienotu to dažādo dalībnieku kompetenci, kuri darbojas drošības jomās, un stiprinātu noziedzības novēršanas un apkarošanas mehānismus, bet arī izmantot citus instrumentus un tehnoloģijas. EESK uzskata, ka tādēļ šajā jomā ir vajadzīga cieša ES iestāžu un dalībvalstu sadarbība, kā arī ir jānodrošina koordinācija un iespēja izmantot Eiropola operatīvo atbalstu.

3.3.

EESK uzskata, ka ir svarīgi turpināt izstrādāt rīcības plānu cīņai pret organizētās noziedzības grupām un augstas kategorijas mērķiem, kuri rada vislielāko apdraudējumu, šajā darbā izmantojot operatīvās darba grupas, starptautiskus projektus un reģionālas iniciatīvas. Gan tā dēvētie ļoti svarīgi mērķi, gan operatīvās darba grupas būtu jāuzskata par piemēru praktiskam un reālam atbalstam, kas tiek sniegts ES dalībvalstīm.

3.4.

Pašlaik kibertelpā var novērot noziedzīgas darbības, kurās izmanto tikai augstās tehnoloģijas, lai veiktu tradicionālos noziegumus saistībā ar šaujamieroču un munīcijas, vielu, ko izmanto sprāgstvielu ražošanai, narkotiku un jaunu sintētisko narkotiku nelikumīgu tirdzniecību. Lielākais šķērslis šāda veida noziegumu efektīvai atklāšanai neapšaubāmi ir tādu rīku izmantošana, kas noziedzīgās darbības anonimizē. Šifrēta komunikācija dažādās lietotnēs un tiešsaistes ziņojumapmaiņa, ko izmanto noziedznieki, ir nopietna problēma atklāšanas procesā.

3.5.

Tas, ka tiesībaizsardzības iestādēm nav piekļuves šifrētai komunikācijai, ko izmanto organizētās noziedzības grupējumi, būtu jāuzskata par vienu no lielākajiem trūkumiem, jo piekļuves informācijai trūkums ievērojami kavē savlaicīgu rīcību. Tādēļ EESK norāda, ka jaunais Eiropola atšifrēšanas rīks, ko ieviesusi Eiropas Komisija un kas palīdzēs tikt galā ar šiem izaicinājumiem, būtu jāuzskata par ārkārtīgi praktisku un nepieciešamu. Neraugoties uz to, ir jāturpina darbs šajā jomā, jo jaunās tehnoloģijas attīstās strauji.

3.6.

Vēl viens aspekts cīņā pret kibernoziedzību ir tumšais tīkls jeb interneta tīkla daļa, kurai var piekļūt, izmantojot ToR tīklu, kas efektīvi nodrošina anonimitāti noziedzniekiem, kuri izmanto šifrēto tirgu – izmantojot pagrīdes komercpakalpojumus, šajā vidē tiek veiktas noziedzīgas darbības saistībā ar ieroču, narkotiku, zagtu kredītkaršu datu un ļaunprogrammatūras tirdzniecību vai pat tiek piedāvāti algotu slepkavu pakalpojumi. Maksājumi par darījumiem tiek veikti, izmantojot virtuālās valūtas – šo instrumentu, kas ļauj anonīmi pārskaitīt finanšu līdzekļus, kuri iegūti no noziedzīgām darbībām kibertelpā (piemēram, bitmonētas), var izmantot arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Tiesībaizsardzības iestādēm nav piemērotu juridisku instrumentu, ar kuriem šādu pakalpojumu sniedzējiem uzlikt pienākumu atklāt šifrēšanas atslēgas, ar ko piekļūst komunikācijas saturam, bez maksas nosūtīt datus notiekošās izmeklēšanas vajadzībām vai reģistrēt lietotāja datus un interneta protokola darbības attiecībā uz zvaniem un īsziņām.

3.7.

EESK mudina ES iestādes uzlabot tiesisko regulējumu, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu specializēto iestāžu spēju efektīvi cīnīties pret šiem draudiem. Par ārkārtīgi vērienīgu jāatzīst paziņotais nodoms ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību izstrādāt uzraudzības instrumentu izlūkdatu vākšanai par nelikumīgām darbībām, kas veiktas tumšajā tīklā. Tajā pašā laikā šāda instrumenta izstrādi varēs uzskatīt par būtisku sasniegumu cīņā pret organizēto noziedzību kibertelpā.

3.8.

Līdzšinējā tiesībaizsardzības prakse un pieredze rāda, ka ir palielinājies risks, ka kriptovalūtas var tikt izmantotas noziedzīgām darbībām, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un krāpšanai – it īpaši, izmantojot IKT tīklus to naudas summu apmaksai, kas izspiestas ar izspiedējprogrammatūras palīdzību. Vienlīdz nopietns un prognozējams apdraudējums ir iespēja, ka noziedznieki izmanto kriptovalūtas, lai novērstu risku, ka tiesībaizsardzības iestādes varētu atsavināt nelikumīgā ceļā iegūtos mantiskos labumus. EESK iesaka veikt turpmākus pasākumus, lai izstrādātu regulējumu to finanšu darījumu uzraudzībai un kontrolei, kas izmanto šāda veida instrumentus.

3.9.

EESK uzskata, ka tehniskā joma ir ļoti atzinīgi vērtējama kā vēl viena dalībvalstīm sniedzamā atbalsta joma. Modernas infrastruktūras nodrošināšana palielinās darbību efektivitāti un ievērojami samazinās finansiālo slogu atsevišķām iestādēm (palielinot valsts līmenī izlietoto līdzekļu efektivitāti). Izaicinājums dalībvalstīm ir atjaunināt aprīkojumu un programmatūru, kas ļauj efektīvi apkarot kibernoziedzību, un tas strauji mainīgajā un attīstībā esošajā tirgū rada būtisku finansiālu slogu atsevišķām iestādēm. Tāpēc EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm labāk novērtēt iestāžu vajadzības un piešķirt pietiekamus resursus, lai tās varētu efektīvi cīnīties pret šiem draudiem.

3.10.

EESK atbalsta un uzskata par ļoti svarīgu Eiropas Komisijas plānu ierosinātu tiesību aktus ar mērķi uzlabot bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību, tostarp uzliekot pienākumu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem atklāt zināmos materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un ziņot par tiem publiskajām iestādēm (2).

3.11.

Viltošanas apkarošanai paredzētais ES instrumentu kopums, ar ko nosaka principus vienotai rīcībai, sadarbībai un datu apmaiņai starp tiesībaizsardzības iestādēm, tiesību subjektiem un starpniekiem, kļūst arvien svarīgāks, jo īpaši saistībā ar medicīnisko un sanitāro produktu viltošanu Covid-19 pandēmijas apstākļos. Organizētā noziedzība ir iesaistījusies viltotu aizsardzības līdzekļu, testēšanas komplektu un zāļu ražošanā un piegādē. Tā kā EESK uzskata, ka sadarbība un datu apmaiņa ir viens no galvenajiem elementiem, tā atbalsta šā instrumenta turpmāku attīstību.

3.12.

EESK, būdama pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja, uzskata, ka vides un kultūras priekšmetu aizsardzības jomā ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, tostarp ekspertu spēju veidošana un strukturāla sadarbība.

3.13.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas operatīvais tīkls (neformāls starptautisks tiesībaizsardzības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vienību tīkls) un Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkls (CARIN), kas ir neformāls tiesībaizsardzības un tiesu speciālistu tīkls, kas specializējas aktīvu izsekošanā, iesaldēšanā, izņemšanā un konfiskācijā.

3.14.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izstrādāt apmācības sistēmu kibernoziegumu jautājumos un it īpaši iesaka izveidot digitālās izmeklēšanas ekspertu sertifikācijas/akreditācijas sistēmu, jo tas ir ļoti praktisks cīņas pret kibernoziedzību aspekts.

3.15.

Smaga un organizēta noziedzība ir viens no lielākajiem globālajiem apdraudējumiem mūsdienu sabiedrības attīstībai. Cīņa pret organizēto noziedzību nekad nav bijusi tāds izaicinājums kā patlaban. Noziedznieku darbības metodes kļūst arvien sarežģītākas, specializētākas, maskētākas, slēptas dažādu citu darbību aizsegā. Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK atbalsta tās visas iniciatīvas, kas ļauj apzināt un pastiprināt operatīvo sadarbību, ar operatīvajiem pasākumiem nesaistītu sadarbību un ar apmācību saistītu sadarbību, kā arī iniciatīvas, kas norāda uz faktu, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un ņemot vērā dažādos organizētās noziedzības un smago noziegumu apdraudējumus, vienīgā iespēja un veids, kā virzīties uz priekšu, ir sadarboties, kopīgi strādāt un apmainīties ar labu praksi starptautiskajā mērogā.

3.16.

Cīņa pret noziedzīgu darbību finansēšanu un līdzekļu atgūšana un konfiskācija ir būtiska, lai atklātu noziedzīgas darbības, kā arī sagrautu noziedzīgās struktūras, pārtrauktu klusēšanas norunu un apturētu jaunas noziedzīgas darbības. Tas arī novērš iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā un sabiedrībā. Tomēr, neraugoties uz tiesiskā regulējuma attīstību un tiesībaizsardzības iestāžu taktikas izvēršanu, tikai 1 % noziedzīgi iegūtu līdzekļu tiek konfiscēts. EESK uzskata, ka strauji mainīgais tirgus (ļoti īss tirgus darbības laiks) un sarežģīta sistēma kriptovalūtu maksājumu identificēšanai ir galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar narkotiku tirdzniecības tumšajā tīmeklī apkarošanu. Vājā vieta ir tas, ka tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām trūkst plašu zināšanu par kibernoziedzību, tostarp noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām tiešsaistē/tumšajā tīklā, un šo trūkumu var novērst, īstenojot Komisijas priekšlikumus.

3.17.

EESK ierosina apsvērt iespēju izvērst noziedzības novēršanas pasākumus, palielinot sabiedrības informētību. Šajos pasākumos varētu ietvert publiskas kampaņas, kas palielina iedzīvotāju informētību par jauniem draudiem, organizētās noziedzības darbības jomām un to modus operandi, jo sabiedrībai un iedzīvotājiem bieži vien ir būtisks zināšanu trūkums par organizētās noziedzības grupu darbību noziedzīgo raksturu.

Tādas sistēmas izveide, kas ES iedzīvotājiem, kuri atklāj iespējamas noziedzīgas darbības pazīmes, ļautu viegli informēt tiesībaizsardzības iestādes (un vienlaikus anonimizētu ziņojumus), varētu būtiski ietekmēt gan drošības sajūtu, gan organizētās noziedzības apkarošanas efektivitāti.

3.18.

Tiesībaizsardzības un policijas dienesti visā pasaulē visbiežāk reaģē tikai pēc nozieguma izdarīšanas un vairumā gadījumu nespēj rīkoties pirms nozieguma izdarīšanas. EESK uzskata, ka ideālā situācijā būtu jāreaģē, lai nepieļautu noziedzīgu darbību, taču visiem būtu jāapzinās, ka noziedzīgo grupējumu darbību apsteigšana ir ārkārtīgi sarežģīta. Noziedznieki viegli izmanto jaunās tehnoloģijas, viņus neierobežo budžets, tiesību akti un politkorektums, bet peļņa viņiem ir svarīgāka par cilvēku dzīvību. Noziedznieki ļoti ātri pielāgojas jauniem apstākļiem, izdomā jaunus darbības paņēmienus un ienāk jomās, kurās līdz šim nav darbojušies. Kā piemēru var minēt Covid-19 pandēmiju.

3.19.

Katru gadu EMPACT darba ietvaros tiek sagatavoti operatīvie rīcības plāni, lai reaģētu uz jaunākajām noziedzības tendencēm ES un pasaules līmenī. Svarīgi ir tas, ka rīcības plāns atspoguļo Eiropas Savienības valstu un trešo valstu, kas sadarbojas, piemēram, Islandes, Norvēģijas un Šveices, problēmas. Dažādo šajā jomā iesaistīto personu darbs ļauj ne tikai atpazīt problēmas agrīnā posmā, bet arī izstrādāt atbilstošu darbības metodiku. Ir arī finansiāli jāatbalsta operatīvās darbības organizētās noziedzības apkarošanai.

3.20.

EESK vēlas uzsvērt, cik svarīgi ir jaunie instrumenti organizētās noziedzības apkarošanai, piemēram: a) SIS, Prīmes sistēma, pasažieru datu reģistrs (PDR) un iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) sistēma; b)kopēju izmeklēšanas grupu (KIG) platforma ar mērķi uzlabot saziņu un informācijas apmaiņu un šajā kontekstā arī stiprināt Eurojust sadarbību ar trešām valstīm; un c) tā dēvētie ļoti svarīgie mērķi, un ir svarīgi izmantot operatīvas darba grupas, starptautiskus projektus, reģionālās iniciatīvas, lai attīstītu sadarbības tīklus un starptautiskus pasākumus efektīvai cīņai pret organizētās noziedzības grupējumiem.

3.21.

Atšķirības dalībvalstu tiesību aktos vai praksē bieži tiek minētas kā iemesls vājai vai nepietiekamai starptautiskajai sadarbībai. Tāpēc vēl jo vairāk atzinīgi jāvērtē iniciatīva izveidot ES Policijas sadarbības kodeksu. Šajā sakarā neapšaubāmi noderēs Eiropas Komisijas uzsāktais ārējais pētījums ar mērķi izvērtēt Padomes 2008. gada Pamatlēmumu par organizēto noziedzību.

3.22.

Lai veicinātu organizētās noziedzības apkarošanas vietējo dimensiju un administratīvu pieeju, svarīga loma ir metodei, saskaņā ar kuru vietējās pašvaldības sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību izmanto administratīvus instrumentus, lai novērstu organizētās noziedzības iefiltrēšanos likumīgos uzņēmumos un administratīvajā infrastruktūrā.

3.23.

Organizētās noziedzības apkarošanas problēma, kas visaptveroši apspriesta Eiropas Komisijas 2021.–2025. gada stratēģijā, ir nemitīgi mainīga noziedzības parādība, kas dažādos veidos iekļūst visās mūsu dzīves jomās, kā arī politiskajā un sociālajā jomā. Organizētās noziedzības struktūras izmanto jaunākos digitālā laikmeta sasniegumus un tradicionāli izmanto nabadzību, viszemākos instinktus, panākot, ka izmisumā nonākuši cilvēki kļūst no šīm struktūrām atkarīgi un viņus caur teroru piespiežot iesaistīties noziedzīgās darbībās. EESK apzinās, ka šā jautājuma risināšanā ir vajadzīga ES un dalībvalstu kopīga rīcība un izpratne par nepieciešamību būt soli priekšā noziedzīgām organizācijām, apzinot jaunas tendences noziedzīgajos grupējumos, kas darbojas neatkarīgi no politiskajām un administratīvajām robežām.

3.24.

EESK nesen savos atzinumos un informatīvajā ziņojumā ir pievērsusies terorisma apkarošanai saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu. EESK pilsoniskās sabiedrības vārdā turpinās uzraudzīt turpmākos pasākumus, kas vērsti pret organizētās noziedzības grupējumiem, un atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumus Padomei un Eiropas Parlamentam šo kopīgo centienu ietvaros iesaistīt Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eurojust un Eiropolu sarunās, kas šajā jomā notiek ar trešām valstīm (3).

3.25.

EESK uzsver: lai efektīvi aizsargātu iedzīvotājus, Eiropas ekonomiku un vietējās kopienas un aizsargātu tiesiskumu un pamattiesības, organizētās noziedzības apkarošanas mehānismā būtu jāapspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm un trauksmes cēlējiem, tie jāiesaista un jānodrošina to pilnīga aizsardzība.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 429, 11.12.2020., 6. lpp.

(2) OV C 374, 16.9.2021., 58. lpp.

(3) SOC/673 “Eiropola pilnvaru stiprināšana” (OV C 341, 24.8.2021., 66. lpp.), SOC/675 “Terorisma apkarošanas direktīvas novērtējums”, SOC/676 “ES terorisma apkarošanas programma” (OV C 341, 24.8.2021., 71. lpp.).

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/97

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm”

(COM(2021) 282 final – 2021/0137 (NLE))

(2021/C 517/15)

Ziņotāja:

Marina Elvira CALDERONE

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 11.6.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	23.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/1/16

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Šīs norādes ir lietderīga atsauce, kas ļauj virzīt nodarbinātības politiku tā, lai tā spētu atbalstīt vēlamo pakāpenisko izeju no pandēmijas krīzes un orientēt dažādus ekonomiskā atbalsta veidus uz labvēlīgu rezultātu nodarbinātības jomā. Šīs pamatnostādnes arī kalpos par vērtīgu atsauci tam, lai noturības un atveseļošanas pasākumi liktu pamatus kvalitatīvu darbvietu radīšanai ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgā ekonomikā. Efektīvas nodarbinātības politikas koordinācija ir svarīgs process, kas var uzlabot kohēzijas līmeni starp dalībvalstīm un samazināt sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības apstākļus.

1.2.

Nodarbinātības pamatnostādnēs būtu jāņem vērā Covid-19 pandēmijas ietekme uz darba tirgu, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns un Portu sociālā samita secinājumi, kuros noteikti vērienīgi sociālie mērķi attiecībā uz nodarbinātību, cīņu pret nabadzību un piekļuvi prasmēm. Būs arī jāpārrauga, kā nodarbinātību ietekmē tādi atbalsta instrumenti kā SURE programmas un Next Generation EU, kuru pamatā ir ES obligācijas, kas ir emitētas, lai kopīgotu parādu, kura mērķis ir atbalstīt arī nodarbinātības politiku. Turklāt nacionālie atveseļošanas un noturības plāni nodrošinās resursu pieejamību dalībvalstu nodarbinātības politikai, bet tiem ir paredzēti konkrēti nosacījumi attiecībā uz mērķiem, rīcības jomām un izdevumu veidiem, kā arī īpaša uzmanība tiks pievērsta aktīvai nodarbinātības politikai.

1.3.

ES politikas jomas ir jāsaskaņo ar nodarbinātības pamatnostādņu mērķiem, stiprinot darba tirgu, atbalstot uzņēmumu ražīgumu un konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības sociālo tirgus ekonomiku un stiprinot strukturālos pasākumus, lai no pagaidu darba aizsardzības pasākumiem pārietu uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu. Šajos procesos ir pilnvērtīgāk jāizmanto sociālais dialogs, darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

1.4.

Attiecībā uz 5. pamatnostādni “Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka” EESK uzskata: pieprasījuma atveseļošanas procesam papildus jāveic arī darbības, kuru mērķis ir uzlabot pašu pieprasījumu, kuras veicina piekļuvi darba tirgum un sekmē uzņēmumu ekonomisko un sociālo ilgtspēju, darba ņēmēju profesionalizāciju un darba apstākļu kvalifikāciju. To var panākt, pilnībā izmantojot ražošanas sistēmu pārveides iespējas, ieviešot digitālās tehnoloģijas un instrumentus, kas veicina vides ilgtspēju, un popularizējot mūžizglītību. Ekonomikas politikas pasākumi ir cieši jākoordinē ar darbaspēka pieprasījuma palielināšanas politiku.

1.5.

Attiecībā uz 6. pamatnostādni, kuras mērķis ir stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm, EESK norāda, ka ļoti svarīgi ir atsevišķās dalībvalstīs plānot efektīvu koordināciju starp nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un struktūrfondos paredzētajiem investīciju pasākumiem apmācībai un darba tirgum. Pašreizējā krīze ir vēl vairāk izcēlusi nepieciešamību atzīt un nodrošināt tiesības uz mūžizglītību un efektīvu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidei, kā arī samazināt pašreizējās atšķirības profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, kādas pastāv gan starp ražošanas kategorijām, gan starp dalībvalstīm; sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktais mērķis saistībā ar piekļuvi apmācībai ļaus novērtēt dalībvalstu spēju izstrādāt jaunus instrumentus, kas samazina nevienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un reaģē uz darba tirgus vajadzībām attiecībā uz nepieciešamajām jaunajām prasmēm.

1.6.

Attiecībā uz 7. pamatnostādni “Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti” EESK atbalsta Eiropas digitālās platformas izveidi darba piemeklēšanai. Tā noteiktu dalībvalstīm un nodarbinātības dienestiem kopīgu standartu, lai tādējādi veicinātu aktīvu politiku un mobilitāti Eiropā, tostarp stiprinot gan publiskos, gan privātos nodarbinātības dienestus. Ir jāpieņem stingri drošības un riska novēršanas pasākumi, lai uz to pamata katrā dalībvalstī veicinātu plašāku profilakses kultūru, kas ir galvenais elements tādas “darba kultūras” izplatīšanai un apmaiņai, kura izmanto ikviena cilvēka potenciālu, veicina labklājību un novērš jebkādas apdraudējuma un riska situācijas darbavietā. Sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas ir svarīgs ES ekonomikas ilgtspējas un noturības pīlārs, taču dažās dalībvalstīs valsts līmenī vēl ir vajadzīgs reglamentējošs un institucionāls satvars, kas atvieglotu un atbalstītu ražošanas attiecību sistēmas.

1.7.

EESK uzskata: līdztekus nodarbinātības politikas stiprināšanai attiecībā uz algotu darbaspēku svarīgi ir stimulēt valstu spēju veicināt galvenokārt jauniešiem paredzētus pašnodarbinātības, individuāla darba un brīvo profesiju atbalsta pasākumus.

1.8.

“Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību” ir paredzēts 8. pamatnostādnē. EESK piekrīt šai pieejai, jo ir svarīgi izstrādāt nodarbinātības politikas stratēģiju, kas spētu nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum darba tiesisko attiecību ietvaros. Saikne starp labklājību, darba tirgu, ekonomikas darbību un nevienlīdzības un nabadzības apkarošanu ir viena no galvenajām tādas nodarbinātības politikas nostādnēm un vadlīnijām, kas ir spējīga izveidot sasaisti starp ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību. EESK arī atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt efektīvu iekļaušanas politiku, kas būtu jāuzskata par investīcijām, kuras ir noteicošas ekonomikas un ražošanas sistēmu izaugsmei un pilnveidei. Tāpat ir svarīgi veikt pasākumus, kas ļautu novērst “jaunas nabadzības” risku zemu atalgotiem darba ņēmējiem, vienlaikus īstenojot saskaņotu nabadzības apkarošanas politiku.

2. Konteksts

2.1. Ievads

2.1.1.

Nodarbinātības pamatnostādnes tika pieņemtas 2019. gadā, bet 2020. gadā tās tika saskaņotas, lai iekļautu dažus elementus saistībā ar Covid-19 krīzi, zaļo un digitālo pārkārtošanos un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. EESK atkārtoti apstiprina analīzi un novērtējumu, kas jau bija ietverts vienā no iepriekšējiem atzinumiem (SOC/646 (1)), taču šajā atzinumā Komiteja vēlas iekļaut dažas piezīmes, ņemot vērā pandēmijas krīzes ietekmi uz ES iedzīvotāju dzīves un darba apstākļiem un nepieciešamību mainīt dalībvalstu un ES iestāžu darbības prioritātes.

2.1.2.

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka nodarbinātības pamatnostādnes, kas pievienotas Padomes Lēmumam ES 2020/1512 (2), tiek saglabātas 2021. gadā un ka dalībvalstis tās izmanto kā atsauci savas nodarbinātības politikas noteikšanā un nacionālajās reformu programmās. Pašlaik prioritāte ir nodrošināt noturības un ekonomikas un ražošanas atveseļošanas atbalsta pasākumu pozitīvu sociālo ietekmi.

2.2.

Pamatnostādnes ir šādas:

—	5. pamatnostādne. Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka,

—	6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm,

—	7. pamatnostādne. Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti,

—	8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību.

2.3.

Priekšlikumā uzsvērts, ka ES un dalībvalstīm būtu jāveic šādas darbības:

2.3.1.

jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī dzimumu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība. Sociālajā samitā, kas notika Portu, dalībvalstis apņēmās īstenot vērienīgus sociālos mērķus valstu politikas un jaunu ES instrumentu izstrādei, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos un virzītos uz ekonomisko un sociālo konverģenci, kas uzlabo ES sociālās tirgus ekonomikas konkurētspēju;

2.3.2.

jānodrošina ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācija ar mērķi panākt klimatneitralitāti Eiropas Savienībā, atbalstīt ES pāreju uz ilgtspējīgu digitālo un zaļo ekonomiku, atjaunināt prasmes, uzlabot konkurētspēju, nodrošinot pienācīgus darba apstākļus, stimulējot inovāciju, veicinot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī vēršoties pret reģionālo nevienlīdzību un atšķirībām. Kopīga politika un efektīvu un konsekventu nodarbinātības stratēģiju īstenošana ir būtisks elements pārejā no ārkārtas pārvaldības uz atveseļošanas posmu, kas veicina vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu attīstību un rada jaunas darbvietas un labākus nodarbinātības apstākļus;

2.3.3.

jāsadarbojas, lai risinātu tādus strukturālos faktorus kā klimata pārmaiņas un vides problēmas, globalizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts, tāldarbs, platformu ekonomika un demogrāfiskās pārmaiņas, vajadzības gadījumā pielāgojot esošās sistēmas;

2.3.4.

jāpieņem pasākumi un politika, kas vajadzīga, lai stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību un ražīgumu, vienlaikus uzlabojot sociālo un teritoriālo kohēziju, stimulējot ekonomikas augšupēju konverģenci un noturību, kā arī veicinot dalībvalstu fiskālo atbildību;

2.3.5.

jānodrošina, lai darba tirgus reformās, tostarp valstu algu noteikšanas mehānismos, tiktu ievērota valstu sociālā dialoga prakse un darba koplīguma slēgšanas sarunas ar mērķi nodrošināt taisnīgas algas un pienācīgus dzīves un darba standartus;

2.3.6.

jānodrošina, lai ar efektīvu politiku un instrumentiem tiktu mazināta Covid-19 krīzes ekonomiskā, sociālā un nodarbinātības ietekme.

2.4.

Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir jāuzņemas izstrādāt koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kuras viens no galvenajiem mērķiem būtu veicinātu kvalificētu, apmācītu un prasmīgu darbaspēku, kas pielāgots notiekošajām pārmaiņām (kā arī veidot uz nākotni orientētus darba tirgus, kas spētu reaģēt uz ekonomikas pārmaiņām). Dalībvalstīm nodarbinātības veicināšana jāuzskata par kopīgu interešu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. pantā ir paredzēts, ka Padome pieņem nodarbinātības pamatnostādnes, kurās noteikts dalībvalstu politikas tvērums un koordinēšanas ievirze un kuras kalpo par pamatu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu sagatavošanai Eiropas pusgada ietvaros.

2.5.

Svarīgi ir uzsvērt, ka riska faktoru esamība, kā to parāda Covid-19 pandēmijas sekas ekonomikas un sociālajās sistēmās, nozīmē, ka ir vajadzīgi tādi atbalsta instrumenti, tostarp finanšu instrumenti, kas dod iespēju dalībvalstīm īstenot kopīgas iniciatīvas ar mērķi novērst krīžu ietekmi uz ES iedzīvotāju darba un dzīves apstākļiem.

2.6.

EESK uzskata, ka pēdējo mēnešu laikā pieņemtie Komisijas lēmumi, kuru rezultātā ir pieņemti nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, ir piemēroti un ka tie ir vērsti uz taisnīgas un ilgtspējīgas attīstības modeļa atbalstīšanu. Tāpat ir jāpanāk, lai, pārvarot pandēmijas krīzi, nepalielinātos sociālās atstumtības risks un nepaātrinātos teritoriālā līdzsvara zaudēšana, kas pēdējos gados ir notikusi straujāk arī starp ES reģioniem, kā kopš 2013. gada norādīts Eiropas Komisijas reģionālās konkurētspējas indeksā, kas mēra reģionu konkurētspēju.

2.7.

Lai izveidotu iekļaujošu ekonomikas un attīstības modeli, līdztekus politikai un ieguldījumiem, kas vērsti uz ražīguma, digitalizācijas un loģistikas infrastruktūras stiprināšanu, ir vajadzīgi pasākumi, kuru mērķis ir teritoriālā kohēzija, cilvēkkapitāla veicināšana, darbaspēka apmācība un darba tirgus atbalsta instrumentu un sociālo un personalizēto pakalpojumu sistēmas uzlabošana. Eiropa, kurā iespēju pieejamības jomā pastāv pārmērīgas atšķirības un nevienmērība, ir vājāka, un EESK uzskata, ka kohēzijai arī turpmāk vajadzētu būt atsauces pīlāram, tostarp uz izaugsmi vērstās politikas jomās.

2.8.

Pandēmijas izraisītā krīze ir saasinājusi dažas strukturālas problēmas ES darba tirgū un izgaismojusi problēmjautājumus, kuriem vajadzīga visaptveroša politika, kas spētu risināt gan visneaizsargātāko grupu situāciju, gan konkrētos darba tirgus sektoros vērojamās grūtības. Pāreja, ar ko saskaras dalībvalstis, prasa izteikti kopīgu un koordinētu politiku, darbības un pasākumus un pastāvīgu sociālā dialoga atbalstu.

2.9.

Stiprinot sociālās drošības sistēmas, vajadzētu nodrošināt visiem darba ņēmējiem piekļuvi sociālajai aizsardzībai, arī tāldarbā un jaunajos darba veidos, tostarp platformu darbā. Ir jāveicina visneaizsargātāko grupu iekļaušana un sieviešu pilnīga līdzdalība darba tirgū, novēršot jebkāda veida diskrimināciju un likvidējot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Atsaucoties arī uz iepriekšējiem atzinumiem par nodarbinātības pamatnostādnēm, EESK uzsver šādus aspektus:

3.1.1.

Cīņa pret diskrimināciju norisinās līdztekus darba kvalitātes uzlabošanai. Tāpēc dalībvalstīm ir jāīsteno kopīgas stratēģijas, lai sasaistītu ražīgumu un konkurētspēju ar sistēmām, kas spēj pilnveidot cilvēkkapitālu un nodrošināt darba ņēmējiem vislabākos darba apstākļus.

3.1.2.

Krīzes situācijām piemīt tendence palielināt sociālā riska faktorus un jo īpaši nevienlīdzību, un tādēļ investīcijas un atbalsts ekonomikas atveseļošanai ir jāsaista ar stabilu sociālajām un darba infrastruktūrām paredzētu investīciju sistēmu, kas spētu ar atbilstošu politiku un pasākumiem uzlabot dalībvalstīs pastāvošos sociālās aizsardzības standartus.

3.1.3.

ES ekonomikas un sociālo sistēmu modernizācijas procesā ir jāparedz spēcīga un kopīga rīcība, lai novērstu sociālo dempingu starp dalībvalstīm, kurš izpaužas kā darba ņēmēju aizsardzības, garantiju un drošības veidu samazināšana, un kas vienlaikus veicinātu godīgu konkurenci, kurā ņemta vērā inovācija un kuras pamatā būtu darbaspēka vērtības celšana un produkcijas un pakalpojumu ilgtspēja. Ir nepieciešama aktīva darba tirgus politika, piemēram, pagaidu darbā pieņemšanas stimuli neaizsargātām grupām, prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un uzņēmējdarbības atbalsts, tostarp sociālajai ekonomikai.

3.1.4.

Inovācijā izšķirīga nozīme ir impulsam, kas nāk no jaunajām paaudzēm, kurām ir jānodrošina piekļuve kvalitatīvām un stabilām darbvietām, tādējādi veicinot darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm. EESK piekrīt Portu deklarācijai, kurā teikts, ka “jaunieši ir neaizstājams Eiropas dinamikas, talantu un radošuma avots”. Šajā sakarā pašnodarbinātība, intelektuālais darbs un darbs brīvajās profesijās ir svarīgs elements, kas jāatbalsta līdztekus jauniem uzņēmējdarbības veidiem un inovatīviem jaunuzņēmumiem.

3.1.5.

Nepieciešamība nodrošināt izaugsmes sociālo kvalitāti liek no jauna pievērsties neproduktīvam darbam, jo īpaši personalizētiem pakalpojumiem, vietējiem pakalpojumiem un ekonomisko un sociālo darbību kooperatīviem organizācijas veidiem, ņemot vērā to, ka sociālās saites ir attīstības un izaugsmes pamatelements.

3.1.6.

Šajā kontekstā ir būtiski, lai pamatnostādnēs galvenā uzmanība būtu pievērsta Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; šis pīlārs ir atsauce, kas ļauj nodrošināt, lai ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanas pasākumi pienācīgi un pozitīvi ietekmētu sabiedrību, ņemot vērā pieaugošo atstumtības risku, ko rada ārkārtas situācija veselības jomā (3). Rīcības plānā ir izvirzīti trīs jauni mērķi par nodarbinātības līmeni, piekļuvi apmācībai un prasmju pielāgošanu, kā arī cīņu pret nabadzību, sākot ar bērnu nabadzību, kas paredz, ka dalībvalstīm Eiropas pusgada ietvaros ir jānosaka politika un instrumenti, kas iezīmē starpposmus šo mērķu sasniegšanai. Turklāt Komiteja jau ir uzsvērusi nepieciešamību noteikt jaunus sociālos rādītājus, kas ļautu novērtēt dalībvalstīs panākto progresu.

3.1.7.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīva un strukturēta iesaiste ir būtiska nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai un rīcības plāna mērķu sasniegšanai. Komiteja atkārtoti norāda, ka ir jāizveido oficiālas konsultāciju procedūras, kas atvieglotu reālu informācijas apmaiņu ar valstu valdībām un iestādēm, kā arī novērstu šķēršļus, kas kavē efektīvu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un tās līdzdalību; turklāt ir jāizstrādā instrumenti, kas stiprinātu darba koplīguma slēgšanas sarunas un sekmētu līgumu tvērumu.

3.1.8.

Ir pilnīgi skaidrs, ka saikni starp sociālo, ekonomikas un nodarbinātības politiku veido apmācības sistēmas un pastāvīgs mācību process un ka šī centralitāte un prasmju transversālais raksturs ir būtisks arī aktīvas politikas efektivitātei, un tam vajadzētu būt pamatnostādņu vadmotīvam.

3.1.9.

Apmācības sistēmu kvalitātes attīstība būtu jānosaka par prioritāru mērķi ne tikai, lai veicinātu transversālās prasmes, kas saistītas ar digitalizāciju un vides ilgtspēju, bet arī lai uzlabotu vispārīgās prasmes un darba ņēmēju spēju savstarpēji sadarboties.

3.1.10.

Ārkārtas situācijas dēļ ir aktivizēti konkrēti atbalsta veidi krīzes pārvarēšanai un bezdarba riska mazināšanai, tostarp SURE programma. Atveseļošanas procesa laikā ir svarīgi, lai, ņemot vērā 5. pamatnostādni, Komisija saglabātu finanšu un atbalsta instrumentus krīzes pārvarēšanai, kā arī instrumentus un politiku bezdarbnieku reintegrācijai darba tirgū.

3.1.11.

Šo pasākumu ietvaros būtu jānodrošina finansiāls atbalsts tādiem pasākumiem kā saīsināta darbalaika shēmas, ienākumu kompensācijas mehānismi un citi pasākumi bezdarba novēršanai, līdz tiks pārvarēta pašreizējā Covid-19 radītā krīzes situācija.

3.1.12.

Ņemot to vērā, 2021. gadā ļoti svarīgi ir turpināt kopš 2020. gada uzsākto politiku un izmantot solidaritātes instrumentus, kuru mērķis būtu mazināt smagākās problēmas nodarbinātības jomā, un papildus īstenot aktīvu darba tirgus politiku.

3.1.13.

Tādēļ būtiski ir atvieglot piekļuvi kredītiem, atbalstīt inovatīvas un produktīvas investīcijas un kopumā radīt teritoriālus, fiskālus un infrastruktūras apstākļus, kas sekmē inovāciju un veicina ekonomikas iniciatīvas (jo īpaši iniciatīvas, kas paredzētas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem, pašnodarbinātībai un brīvajām profesijām), kuras varētu ietekmēt nodarbinātību.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK vēlreiz norāda uz atzinumā SOC/646 pausto viedokli, taču vēlas uzsvērt dažus aspektus, ņemot vērā pandēmijas ietekmi, kas ir atklājusi ne vien problēmas, bet arī rīcības un pasākumu prioritātes. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā desmit gadus nelīdzsvarotība pieaug un ka to ir saasinājis Covid-19 seku izraisītais krīzes posms, EESK uzskata, ka svarīgi ir veikt efektīvus politikas pasākumus, kas ekonomikas izaugsmi ļautu saskaņot ar sociālo attīstību, izmantojot konkurētspējas atbalsta pasākumus, un kuri spētu stiprināt darba sistēmu un nodarbinātības politikas kvalitāti. Šajā ziņā dalībvalstīs ir jāīsteno investīcijas, kas saistītas ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, un tās jāpārbauda, ņemot vērā 2021. gadam noteiktos pamatnostādņu mērķus un īpašu uzmanību pievēršot darba pieprasījuma un piedāvājuma sekmēšanai un tādu apstākļu veicināšanai, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus darbību un iekļaušanu. Ir jārīkojas, lai nodrošinātu ciešu un saskaņotu koordināciju starp rīcībpolitikām, kas noteiktas, lai reaģētu uz ārkārtas situāciju, atbalsta veidiem, kuri uzsākti ar SURE programmas starpniecību, atveseļošanai paredzētajām darbībām un investīcijām atveseļošanas plāna ietvaros, kā arī pasākumiem, kas definēti un finansēti struktūrfondu plānošanā 2021.–2027. gadam.

4.2.

Ekonomikas atveseļošana, kas gaidāma 2021. gadā un kura kļuva iespējama, pateicoties jo īpaši investīciju projektiem, kuri saistīti ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, var nodrošināt plašu nodarbinātības situācijas uzlabošanos, ja tā būs papildināta ar mērķtiecīgu dalībvalstu rīcību sociālajā un nodarbinātības jomā, kas atbildīs uz notiekošo pārmaiņu radītajām problēmām.

4.3.

Šajā scenārijā svarīgi šķiet atkārtoti uzsvērt Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Ilgtspējīgas attīstības programmas mērķus. Runa ir par lēmumiem, kuriem vajadzētu pamudināt Komisiju un dalībvalstis izdarīt neatliekamas izvēles attiecībā uz atbalstāmo attīstības modeli; pandēmija šīs izvēles ir padarījusi vēl acīmredzamākas un nepieciešamākas. Konkrēti, ekonomikas, sociālās un vides ilgtspējas programmā izvirzītie mērķi un cilvēka labklājības centrālā nozīme norāda uz ļoti svarīgu ievirzi un iedvesmo dažas no galvenajām izvēlēm, kas izklāstītas gan atveseļošanas plānā, gan Eiropas struktūrfondu galvenajās pamatnostādnēs.

4.4.

EESK piekrīt tam, ka ir jāpalielina pieprasījums pēc darbaspēka (5. pamatnostādne) un jānodrošina pienācīga un taisnīga minimālā alga visiem darba ņēmējiem Eiropā saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, paplašinot sociālo aizsardzību un piekļuvi sociālās drošības sistēmām visiem darba ņēmējiem, tostarp arī jaunos darba veidos nodarbinātajiem. Lai pārietu no krīzes pārvarēšanas uz atveseļošanu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējīgiem sociālās drošības pasākumiem un efektīviem darbā pieņemšanas stimuliem, kas jo īpaši paredzēti MVU. Šajā sakarā būtu jāveicina arī pārkvalifikācijas pasākumi, tostarp nepilna darba laika periodos, kas rodas pandēmijas dēļ. Būtu jāveicina sociālais dialogs, un sociālie partneri, ievērojot viņu autonomiju, būtu jāiesaista veselīgā darba attiecību procesā. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana nedrīkst novest pie sociālā nodrošinājuma samazināšanās, kas negatīvi ietekmētu sociālās drošības sistēmas un to ilgtspēju; EESK uzskata, ka būtu jāpastiprina cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu.

4.5.

Attiecībā uz 6. pamatnostādni, kuras mērķis ir stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm, EESK norāda, ka ļoti svarīgi ir atsevišķās dalībvalstīs plānot efektīvu koordināciju starp nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un struktūrfondos paredzētajiem investīciju pasākumiem apmācībai un darba tirgum. It īpaši ir vajadzīga koordinācija starp Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un sociālās aizsardzības un aizsardzības pasākumiem, kas līdz 2022. gada 31. decembrim paredzēti SURE programmā un citos instrumentos, lai atvieglotu efektīvu valsts nodarbinātības aktivizācijas sistēmu izveidi, kuras ļautu darba ņēmējiem integrēties, pārkvalificēties un pārcelties citā darbā. Būtu jāapsver efektīvi darbā pieņemšanas stimuli un pārkvalifikācijas pasākumi, lai atveseļošanas laikā atbalstītu darbvietu radīšanu.

4.6.

Tāldarba izplatīšanās pandēmijas laikā vēl skaidrāk parādīja, ka ir jāizstrādā noteikumi un instrumenti, lai panāktu optimālas attiecības starp darba organizāciju, uzņēmējdarbības labjutību un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. EESK atkārtoti uzsver, ka svarīgi ir pilnībā izmantot potenciālu, ko piedāvā tāldarbs kā darba apstākļu un darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanas instruments, vienlaikus nepieļaujot, ka tas kļūst par iespējamu diskriminācijas un grūtību avotu (4).

4.7.

Pašreizējā krīze ir vēl vairāk izcēlusi nepieciešamību atzīt un nodrošināt tiesības uz mūžizglītību un efektīvu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidei, kā arī samazināt pašreizējās atšķirības profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, kādas pastāv gan starp ražošanas kategorijām, gan starp dalībvalstīm; sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktais mērķis saistībā ar piekļuvi apmācībai ļaus novērtēt dalībvalstu spēju izstrādāt jaunus instrumentus, kas samazina nevienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un reaģē uz darba tirgus vajadzībām attiecībā uz nepieciešamajām jaunajām prasmēm.

4.8.

Attiecībā uz 7. pamatnostādni, kuras mērķis ir uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti, EESK norāda: darba ņēmēju mobilitātes un nodarbinātības atbalsta mērķus varētu sasniegt, izveidojot ES digitālo platformu darbvietu piemeklēšanas pārvaldībai. Tā noteiktu dalībvalstīm un nodarbinātības dienestiem kopīgu standartu, lai tādējādi veicinātu aktīvu politiku un mobilitāti Eiropā.

4.9.

Sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas ir svarīgs ES ekonomikas ilgtspējas un noturības pīlārs, taču dažās dalībvalstīs valsts līmenī vēl ir vajadzīgs reglamentējošs un institucionāls satvars (5), kas atvieglotu un atbalstītu ražošanas attiecību sistēmas; nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana būs pārbaudījums dalībvalstu patiesajai gribai iesaistīt pilsonisko sabiedrību un ļaut tai piedalīties izvēlēs un darbībās, kas skar valsts attīstību.

4.10.

Attiecībā uz 8. pamatnostādni par vienlīdzīgu iespēju visiem veicināšanu, sociālās iekļaušanas sekmēšanu un nabadzības apkarošanu EESK atkārtoti uzsver, ka šajā posmā svarīgi ir izstrādāt efektīvu iekļaušanas politiku, kas būtu jāuzskata par investīcijām, kuras ir noteicošas ekonomikas un ražošanas sistēmu izaugsmei. EESK arī apstiprina, ka nodarbinātības aktivizācija ir instruments, kas veicina iekļaušanu un nabadzības apkarošanu un ļauj izvairīties no t. s. labklājības pasākumu izmantošanas un veicina iekļaušanu, izmantojot nodarbināmību un integrāciju darba tirgū. Šajā sakarā tomēr šķiet svarīgi ieviest pasākumus, kas novērstu “jaunas nabadzības” risku zemu atalgotiem darba ņēmējiem, vienlaikus īstenojot saskaņotu nabadzības apkarošanas politiku.

4.11.

Visbeidzot, kopīgu standartu izmantošana dzimumu līdztiesības politikā, personu ar invaliditāti un neaizsargātu personu integrācijā un tādu sociālās veicināšanas sistēmu izveide, kas sekmē aktīvas vecumdienas un prasmju pāreju no paaudzes uz paaudzi, ir galvenie elementi vienlīdzīgu iespēju stratēģijā.

4.12.

Pandēmija ir skaidri parādījusi, cik svarīgi ir investēt, lai nodrošinātu veselību un drošību darbā, un cik steidzami dalībvalstīs ir jāstiprina darba inspekcijas, kas nodrošinātu pārbaudes darba ņēmēju aizsardzības nolūkā. Vairākas ES valstis ir parakstījušas protokolus ar sociālajiem partneriem, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos darbavietā, demonstrējot atbildību un spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām.

Briselē, 2021. gada 23. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 232, 14.7.2020., 18. lpp.

(2) Padomes Lēmums (ES) 2020/1512 (2020. gada 13. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 344, 19.10.2020., 22. lpp.).

(3) OV C 374, 16.9.2021., 38. lpp.

(4) OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp., un OV C 220, 9.6.2021., 1. lpp.

(5) OV C 10, 11.1.2021., 14. lpp.

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/103

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā vairot ES akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju: stratēģiskās vadlīnijas 2021.–2030. gadam””

(COM(2021) 236 final)

(2021/C 517/16)

Ziņotājs:

Anastasis YIAPANIS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	233/2/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas darbu un uzsāktās iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt nozarei attīstīties un kļūt ilgtspējīgākai. Neraugoties uz to, ES akvakultūras nozare neizmanto savu patieso izaugsmes potenciālu. EESK raizējas, ka 65 % Eiropā patērēto ūdens cilmes produktu ir importēti (1).

1.2.

Patērētāju dzīvē arvien lielāku nozīmi ieņem uztura vērtība, un zivis un akvakultūras produkti ierindojas produktu pirmajās vietās. Tas paver šai nozarei būtiskas izaugsmes iespējas, taču rada arī atbildību par ES nodrošināšanu ar pārtiku nākotnē. Drošas, veselīgas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas nodrošināšanai ES jābūt vienai no galvenajām prioritātēm.

1.3.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir koordinēti jārūpējas par nozares veiktspējas un rentabilitātes paaugstināšanu. Lai saglabātu ekosistēmas un biodaudzveidību un uzlabotu ūdens kvalitāti, administratīvo procedūru tūlītēja vienkāršošana ir jāpapildina ar augstiem standartiem vides jomā. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot akvakultūras licencēšanas vienas pieturas aģentūras visās dalībvalstīs.

1.4.

EESK uzskata, ka ir jāatrod līdzsvars starp Zemes biodaudzveidības saglabāšanu un pārtikas prasību apmierināšanu, ņemot vērā sociālo ietekmi, kā arī veselīga dzīvesveida un vides aizsardzības apsvērumus. Jūras un iekšējie ūdeņi jāsaglabā un jāaizsargā, līdztekus veicinot ilgtspējīgas akvakultūras darbības, kas nodrošinātu nepieciešamo pārtiku ES iedzīvotājiem.

1.5.

Vietas trūkums ir ievērojams traucēklis nozares attīstībai. EESK uzskata, ka ir jāturpina attīstīt akvakultūras objektus, jo īpaši Eiropas Savienības piekrastes un lauku apvidos vietās, kuras nav piemērotas citai saimnieciskai darbībai. EESK aicina dalībvalstis izveidot koordinētus telpiskās plānošanas projektus, tostarp plānošanu jūras baseinu mērogā, pamestu akvakultūras objektu atjaunošanu un lielo datu analīzes sistēmas.

1.6.

EESK uzskata, ka sociālo partneru un atbilstošu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana nozares turpmākās attīstības stratēģijas izstrādē radīs pievienoto vērtību Eiropas Savienībai. Tas var nodrošināt gan augsta līmeņa zinātību, gan lieliskas komunikācijas iespējas.

1.7.

EESK uzskata, ka ieinteresēto personu attiecībām vērtību ķēdēs jābalstās uz ētikas principiem. Būtu pilnībā jāatbalsta MVU un jaunuzņēmumi, lai tie varētu attīstīties, radīt augstas kvalitātes darbvietas un jaunus ilgtspējīgus ekonomikas modeļus, savukārt publiskā un privātā sektora partnerībām būtu jāgūst labums no finansēšanas instrumentiem, kas sedz ilgtermiņa saistības.

1.8.

Izglītības un arodapmācības programmas var palīdzēt apmierināt nozares vajadzības pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Šajā sakarā uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus akvakultūras nozarē var finansēt no Eiropas Sociālā fonda.

1.9.

Marķēšanas prasībām ir ļoti liela nozīme, jo marķējums sniedz patērētājiem informāciju par akvakultūras produktu kvalitāti. Eiropas pilsoņiem būtu jāsaņem drošticama informācija, jo īpaši par produktiem, kuru izcelsmes valstīs ir vājš tiesiskais regulējums vai tāda nav vispār. Attiecībā uz visiem produktiem iekšējā tirgū izsekojamības prasības būtu jāpiemēro apvērstā kārtībā – līdz pat inkubatorijiem. Galīgajam mērķim vajadzētu būt pilnībā vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū.

1.10.

Lai iegūtu sabiedrības atbalstu un iepazīstinātu patērētājus ar ieguldīto darbu, ir svarīgi informēt par to, kas nozarē tiek darīts un kā tai izdodas sasniegt vides un klimata mērķus. Nozarei, kurai ir ievērojamas iespējas samazināt savu vidisko pēdu, ir nekavējoties vajadzīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Nozarei ir arī ievērojamas iespējas ieviest apritīgumu un atjaunīgu ūdens resursu izmantošanu, vienlaikus cenšoties samazināt energopatēriņu un oglekļa dioksīda emisijas.

1.11.

Ir vajadzīgi strauji un apjomīgi publiski un privāti ieguldījumi īpaši pētniecības un izstrādes jomā. Komisijai ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu starpniecību būtu jāinformē par visu attiecīgo pieejamo ES finansējumu un partnerības iespējām nolūkā galu galā aptvert visus ražotājus, jo īpaši MVU.

1.12.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta priekšlikumu izveidot akvakultūrai paredzētu ES palīdzības mehānismu ar īpašu tiešsaistes platformu un uzskata, ka akvakultūras nozares izaugsmes stratēģija, kas palielinātu nozares potenciālu, ir steidzami vajadzīga Eiropas līmenī.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem “iespējams, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs par vairāk nekā diviem miljardiem un sasniegs 9,15 miljardus. Ienākumi pieaugs vēl straujāk. FAO ir aplēsusi, ka pieaugošā pieprasījuma dēļ pasaules lauksaimnieciskās ražošanas apjoms 2050. gadā par 60 procentiem pārsniegs 2005. gada rādītāju” (2). Akvakultūras nozarei ir iespēja attīstīties un apmierināt lielu daļu šā pieprasījuma, un daļēji atvieglot lauksaimniecības nozares uzdevumus.

2.2.

Akvakultūras ražošanā lielā mērā dominē Āzijas valstis, kurās pēdējo divdesmit gadu laikā ir saražots aptuveni 89 % minēto produktu (3). Akvakultūras ražošana ES notiek gan tradicionālā veidā – tvertnēs un lagūnās, gan arī atklātā jūrā izvietotos sprostos un tvertnēs vai recirkulācijas sistēmās. Šajā nozarē darbojas vairāk nekā 12 000 uzņēmumu, kuros tieši nodarbināti vairāk nekā 74 000 cilvēku (4).

2.3.

ES ir otra lielākā zvejas un akvakultūras produktu tirgotāja pasaulē pēc Ķīnas. ES importa apjoms pārsniedz eksporta apjomu, un tās tirdzniecības bilances deficīts 2019. gadā bija 21 miljards EUR. Saskaņā ar jaunākajiem datiem ES ražotie produkti veido tikai 1,15 % no akvakultūras produkcijas kopapjoma pasaulē (5). Eirobarometra 2017. gada pētījums (6) atklāja, ka lielākā daļa ES iedzīvotāju vismaz reizi mēnesī pārtikā patērē jūras veltes, bet gados vecāki patērētāji to dara vēl biežāk.

2.4.

Eiropas Komisijas paziņojumā “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” (7) ir ļoti vispusīgi analizēta pašreizējā situācija akvakultūras nozarē un sniegti daudzi derīgi rīcības plāni, kā šī nozare varētu kļūt ilgtspējīgāka un konkurētspējīgāka. ES ir noteikti apņēmusies arī turpmāk īstenot Eiropas zaļo kursu un stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Zivīm un citiem ūdens cilmes produktiem ir augsta uzturvērtība, un tie tiek ieteikti veselības uzturēšanai. Pieprasījums pēc kvalitatīviem ilgtspējīgā veidā ražotiem produktiem, kas ir veselīga uztura pamats, ir palielinājies, un patērētāji tiem uzticas. Izcilā kvalitāte joprojām ir ES ražotu ūdens cilmes produktu ievērojama konkurences priekšrocība. Salīdzinot ar situāciju citviet pasaulē, nozarei ES tomēr nav izdevies sasniegt patieso izaugsmes potenciālu, un tās produkcijas īpatsvars pasaules mērogā samazinās.

3.2.

EESK uzskata, ka ES akvakultūras nozarei būtu ievērojami jāpalielina ražošanas sortiments, lai apmierinātu pieprasījumu iekšējā tirgū. Neticami, bet vēl aizvien 65 % Eiropā patērēto ūdens cilmes produktu importē. Pašreizējā situācija Eiropas Savienībā apdraud tās turpmāko nodrošinātību ar pārtiku. EESK ir jau norādījusi, ka “nelīdzsvarotība [..] akvakultūras produktu ārējā tirdzniecībā nav pieņemama ne no ekonomikas viedokļa, jo tā rada tirdzniecības deficītu, ne arī no sociālā viedokļa, ņemot vērā neizmantotās nodarbinātības iespējas” (8). EESK ir ļoti neapmierināta par to, ka piecu gadu laikā situācija nav mainījusies un gaidītie rezultāti nav sasniegti.

3.3.

Iekšzemes apgabalos akvakultūrai ir izcilas izaugsmes iespējas. Dīķsaimniecība noteikti ir videi vismazāk kaitīgais saldūdens akvakultūras veids, bet tās ražība ir zema. Tomēr ES ir uzkrāta pietiekama praktiskā pieredze, kā nodarboties ar intensīvu dīķsaimniecību videi un klimatam nekaitējošā veidā, vienlaikus piemērojot apritīguma principus. Ir jānodrošina klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu tehnoloģiju pilnīga integrēšana zaļo investīciju taksonomijā nolūkā nodrošināt nepārtrauktu finansējumu. Visbeidzot, pārtikas pārstrādes attīstība gan vertikāli, gan horizontāli, tostarp ieviešot jaunas sugas, palīdzēs paaugstināt pievienoto vērtību, gūt plašāku patērētāju atbalstu, uzlabot situāciju nodarbinātības jomā un paplašināt pārtikas un tās atkritumu atkārtotu laišanu apgrozībā.

3.4.

Turpmākajos gados pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas ir jāapmierina, īstenojot ilgtspējīgus projektus, kas nodrošina augstas kvalitātes uzturu un nekaitē videi. ES ir vadošās pozīcijās IAM īstenošanā, un EESK uzskata, ka tas ir pareizs attīstības veids. Akvakultūras nozarei ir ārkārtīgi svarīga nozīme ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, jo īpaši saistībā ar 2. IAM – izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, kā arī veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, 12. IAM – nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus, kā arī 15. IAM – aizsargāt un atjaunot sauszemes ekosistēmas un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu.

3.5.

EESK uzskata, ka nozarei ir arī lielas iespējas ieviest apritīgumu un atjaunīgu ūdens resursu izmantošanu, vienlaikus cenšoties samazināt energopatēriņu un oglekļa dioksīda emisijas. Lai iegūtu sabiedrības atbalstu nozares tālākai izaugsmei un patērētāju pieprasījuma pieaugumam, ļoti ir svarīgi informēt par to, kas nozarē tiek darīts un kā tai izdodas uzlabot vides un klimata rādītājus.

3.6.

Iedzīvotāji aizvien vairāk vēlas uzturvielu ziņā vērtīgāku pārtiku, pirmām kārtām zivis un akvakultūras produktus (9). No otras puses, pārtikas ražošanas vidiskā pēda un izmaksas ir ievērojamas. Nav nekādu šaubu, ka darbība pēc “ierastā scenārija” nav uztverama kā ilgtspējīga, un ir jāizstrādā jauni ekonomikas modeļi.

3.7.

Kā teikts minētajā ziņojumā, “ir tikai viens veids, kā no okeāna iegūt ievērojami vairāk pārtikas un biomasas,– ievākt jūras veltes no caurmērā zemāka trofiskā līmeņa, nekā pašlaik. Šķiet, ka jūrsaimniecība ir vistuvāk šādai izpratnei”. Tas faktiski nozīmētu jaunu darījumdarbības modeli, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta tādu sugu organismu ievākšanai, ko pašlaik neizmanto vispār vai izmanto ierobežotā apjomā.

3.8.

Gliemjiem un aļģēm ir svarīga nozīme, jo tie atrodas pārtikas ķēdes pamatā un barības vielas izgūst tieši no ūdens. Lai gan daudzās Āzijas valstīs aļģes tiek plaši audzētas un patērētas pārtikā, ES tās būtu uzskatāmas par jaunu produktu, un tikai dažu sugu aļģes šeit tiek sekmīgi audzētas. Lai gan aļģēm nepiemīt augsta enerģētiskā vērtība, tajās ir daudz šķiedrvielu, kas daudzējādi labvēlīgi ietekmē patērētāju veselību. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu sagatavot īpašu iniciatīvu aļģu patēriņa veicināšanai.

3.9.

EESK uzskata, ka nozares konkurētspēju var ievērojami uzlabot, vienlaikus radot kvalitatīvas darbvietas piekrastes un lauku apvidos visā Savienībā, kur citu saimnieciskās darbības veidu attīstība ir lielā mērā apgrūtināta. Tā uzskata, ka jaunu sociālo standartu izstrādei, pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanai un nepieņemamas prakses izskaušanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme ne tikai darbvietu radīšanā, bet arī piegādes ķēžu darbībā. Rūpējoties par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku, jāpanāk līdzsvars starp trim ilgtspējīgas attīstības aspektiem – vidisko, sociālo un ekonomisko.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Tā kā akvakultūras nozares pārvaldība ir Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopīgā kompetencē, nozares ilgtspējas un rentabilitātes uzlabošanas nolūkā ir jārīkojas saskaņoti. Tas ietver administratīvo procedūru vienkāršošanu un pilnīgu sadarbību starp Komisiju un valsts un reģionālajām pārvaldes iestādēm. Lai saglabātu ekosistēmas un biodaudzveidību un uzlabotu ūdens kvalitāti, nevajadzīgā un ilgstošā administratīvā sloga samazināšana nozarē ir jāpapildina arī ar augstiem standartiem vides jomā.

4.2.

EESK ir jau norādījusi, ka “galvenais cēlonis lēnajām administratīvajām procedūrām, kas nepieciešamas akvakultūras darbības veikšanai, un atbilstīgu vietu trūkumam ir Eiropas Savienības vides tiesību aktu, it īpaši Ūdens pamatdirektīvas, Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un ar Natura 2000 tīklu saistīto tiesību aktu sarežģītā ieviešana dalībvalstu un reģionu publiskās pārvaldes iestāžu līmenī. Šādos apstākļos akvakultūras uzņēmumiem tiek izvirzītas pārlieku smagas saimnieciskās prasības, kuras, paradoksāli, nenodrošina labāku vides aizsardzību” (10).

4.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot akvakultūras licencēšanas vienas pieturas aģentūras visās dalībvalstīs. Tas ievērojami saīsinātu pašreizējo, neticami ilgo apstiprināšanas procesu.

4.4.

Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu gan privātām, gan publiskām ilgtspējīgas akvakultūras iniciatīvām. EESK uzskata, ka Komisijai ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu starpniecību būtu jāinformē par visu attiecīgo pieejamo ES finansējumu un partnerības iespējām nolūkā galu galā aptvert visus ražotājus, jo īpaši MVU. Būtu pilnībā jāatbalsta jaunuzņēmumi, lai tie varētu attīstīties un radīt augstas kvalitātes darbvietas, un ar finanšu instrumentiem, kas sedz ilgtermiņa saistības, būtu jāatbalsta jaunas publiskā un privātā sektora partnerības. EESK arī uzskata, ka ražotāju, mazumtirgotāju un citu ieinteresēto personu attiecībām visos apstrādes, aprites un izplatīšanas posmos jābūt balstītām ētikas principos, lai nodrošinātu mazajiem ražotājiem piekļuvi tirgum un izskaustu negodīgu praksi.

4.5.

Nozarei, kas tiecas attīstīties un spēj nodrošināt veselīgu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku, ir vajadzīgi strauji un apjomīgi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. ES ir jāizstrādā akvakultūras nozares izaugsmes stratēģija ar mērķi paaugstināt tās potenciālu. Ražotāju informēšana par pieejamajām ES finansējuma iespējām ir ārkārtīgi svarīga nozarē, kurā dominē MVU.

4.6.

EESK uzskata, ka iekšējais tirgus spētu uzņemt vismaz trīs reizes vairāk produktu, nekā ar pašreizējo ražošanas jaudu iespējams nodrošināt. Drošas, veselīgas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas nodrošināšanai ES jābūt vienai no galvenajām prioritātēm. Turklāt jaunajā pieejā ilgtspējīgai akvakultūrai būtu jāņem vērā Brexit ietekme, jo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir būtiski ietekmējusi Eiropas akvakultūras nozari.

4.7.

EESK aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai importēti produkti atbilstu tādām pašām prasībām un standartiem, kādi ir noteikti vietējiem ražotājiem. EESK ir jau lūgusi noteikt, ka “valsts iestādēm būtu jāpieprasa tādas pašas drošības garantijas arī attiecībā uz importētajiem produktiem, ar pilnīgu izsekojamību “no jūras līdz galdam”” (11). Attiecībā uz visiem produktiem, kas nonāk iekšējā tirgū, izsekojamība ir jānodrošina apvērstā kārtībā – līdz pat inkubatorijiem. Vitāli svarīgi ir Eiropas ražotājiem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un kvalitatīvus un drošus produktus patērētājiem.

4.8.

Marķēšanas prasībām ir ļoti liela nozīme, jo marķējums sniedz Eiropas patērētājiem informāciju par ilgtspējīgu akvakultūras produktu kvalitāti. ES tiesību akti nodrošina tiesisko regulējumu, kas garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taču tie ne vienmēr tiek ievēroti, vai arī tiek ievēroti nepilnīgi. Ir jāpastiprina kvalitātes kontroles un marķēšanas pasākumi, lai aizsargātu gan patērētājus, gan likumīgu darījumdarbību un sniegtu drošticamu informāciju, jo īpaši par produktiem, kuru izcelsmes valstī ir vājš tiesiskais regulējums vai tāda nav vispār.

4.9.

EESK uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu galīgajam mērķim ir jābūt pilnībā vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū. To var panākt, tikai nodrošinot visu iekšējā tirgū pārdotu produktu, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti uz vietas vai importēti, pilnīgu atbilstību ES standartiem. EESK mudina panākt, lai produktu izcelsme būtu pilnībā izsekojama un tie atbilstu vides jomas un kvalitātes standartiem. EESK uzskata, ka akvakultūras produktu izsekojamībai un pārredzamībai piegādes ķēdes līmenī ir ļoti svarīga nozīme, jo īpaši attiecībā uz apdraudētām sugām.

4.10.

MVU nesamērīgi ietekmē birokrātija un lielās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar akvakultūras uzņēmumu izveidi un darbību. Tā kā nozarē dominē MVU un nelieli ģimenes uzņēmumi, EESK aicina izveidot vienas pieturas aģentūras informācijas centrus visās dalībvalstīs. Tiem jābūt pilnībā digitalizētiem un jāsniedz ražotājiem, ieguldītājiem un patērētājiem reāllaika un atjaunināta informācija. Turklāt EESK uzskata, ka ir jāizveido vairāk ražotāju organizāciju, jo tām ir ārkārtīgi svarīga nozīme nozares, jo īpaši MVU, konkurētspējas nodrošināšanā. EESK uzskata, ka ir nepieciešama arī īpaša platforma, kas sniegtu atbalstu uzņēmējdarbības nepārtrauktības nodrošināšanai un gadījumos, kad uzņēmums tiek pārdots darbiniekiem.

4.11.

EESK aicina izstrādāt īpašu stimulu sistēmu, kas veicinātu nozares attīstību un sekmētu tās ilgtspēju. EESK iesaka nekavējoties izstrādāt uz ilgtspēju balstītu stimulu sistēmu, kas atbilstu 14. IAM. Nodokļu stimuli ilgtspējīgai akvakultūras produktu ražošanai ir vēl viena alternatīva, kas būtu jāizmanto.

4.12.

Vietas pieejamība ir vēl viena akvakultūras nozares problēma, jo tai bieži vien ir jākonkurē ar citām nozarēm, piemēram, ar kuģu būvi, atjaunīgu energoresursu nozari, brīvā laika pavadīšanu, izrakteņu ieguvi utt. Dalībvalstīm vajadzētu īstenot saskaņotus telpiskās plānošanas projektus, tostarp plānošanu jūras baseinu mērogā, pamestu akvakultūras objektu atjaunošanu un lielo datu analīzes sistēmas.

4.13.

Datu vākšanai un izvērtēšanai var būt svarīga nozīme nozares attīstībā, un EESK aicina pēc iespējas ātrāk rīkoties šajā sakarā. Rezultāti būs atkarīgi no tā, vai būs pieejams nepieciešamais finansējums un vai tiks tieši iesaistītas gan publiskas iestādes, gan privātas struktūras. Turklāt, ja tiks panākts, lai vietējās rīcības grupas labāko praksi nodotu zivsaimniecības vietējām rīcības grupām, un ja tiks palielināts to finansējums, uzlabosies mazo ražotāju veiktspēja.

4.14.

Izglītības un arodapmācības programmas var palīdzēt apmierināt akvakultūras nozares vajadzības, līdztekus uzlabojot jaunās paaudzes informētību par darba un karjeras iespējām nozarē. EESK aicina arī rīkot mūžizglītības apmācības kursus par ilgtspējīgu akvakultūras praksi. Šajā sakarā uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus akvakultūras nozarē var finansēt no Eiropas Sociālā fonda, un tos var izstrādāt tieši akvakultūras nozarei.

4.15.

Nozarei, kurai ir lielas iespējas samazināt vidisko pēdu, ir nekavējoties vajadzīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kā arī kvalitātes kontroles, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma standarti. Tas būtu īpaši svarīgi nozares turpmākas ilgtspējas nodrošināšanai.

4.16.

Pasākumi, ko nākamajos piecos gados veiks akvakultūras nozares attīstības veicināšanai, ir īpaši svarīgi nozares nākotnei, un tiem būs būtiska nozīme importatkarības pakāpes noteikšanā. EESK uzskata, ka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanās izstrādes un īstenošanas procesos ir ārkārtīgi svarīga un radīs Eiropas Savienības pievienoto vērtību, veicinot ilgtspējīgu ražīgumu un nozares konkurētspēju.

4.17.

EESK uzskata, ka ir jāsaglabā un jāaizsargā jūras un iekšējie ūdeņi, līdztekus veicinot ilgtspējīgas akvakultūras darbības, kas nodrošinātu nepieciešamo pārtiku ES iedzīvotājiem. Jāatrod pienācīgs līdzsvars starp Zemes biodaudzveidības saglabāšanu un vajadzību pēc pārtikas apmierināšanu, ņemot vērā sociālo ietekmi, kā arī veselīga dzīvesveida un vides aizsardzības apsvērumus. Ūdens, barības vielas, saimniecības atrašanās vieta un enerģija ir daži no svarīgākajiem aspektiem, kas nosaka akvakultūras saimniecību ekoloģisko ilgtspēju.

4.18.

Visbeidzot, EESK atzinīgi vērtē visu darbu un iniciatīvas, ko uzsākusi Eiropas Komisija, lai palīdzētu nozarei attīstīties un kļūt ilgtspējīgākai. Priekšlikums izveidot ES akvakultūras atbalsta mehānismu ar īpašu tiešsaistes platformu ir ārkārtīgi svarīgs ražotājiem. Jāuzlabo arī paraugprakses apmaiņa dalībvalstu vidū.

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.eumofa.eu/documents/20178/415635/EN_The+EU+fish+market_2020.pdf

(2) http://www.fao.org/fileadmin/user_upload/esag/docs/AT2050_revision_summary.pdf

(3) ES akvakultūras nozares ekonomikas pārskata ekspertu darba grupa.

(4) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/reports/economic/-/asset_publisher/d7Ie/document/id/2871698

(5) https://www.eumofa.eu/documents/20178/415635/EN_The+EU+fish+market_2020.pdf

(6) Īpašais Eirobarometra pētījums Nr. 450 “ES patērētāju paradumi attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem”.

(7) Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai.

(8) EESK atzinums “Likvidēt šķēršļus ilgtspējīgai akvakultūrai Eiropā” (OV C 34, 2.2.2017., 73. lpp.).

(9) “Eiropas akadēmisko iestāžu zinātnē balstīti padomi politikas jomā – pārtikas produkti no okeāna”.

(10) EESK atzinums “Likvidēt šķēršļus ilgtspējīgai akvakultūrai Eiropā” (OV C 34, 2.2.2017., 73. lpp.).

(11) EESK atzinums “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” (OV C 67, 6.3.2014., 150. lpp.).

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/108

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku – ES zilās ekonomikas pārveide ilgtspējīgas nākotnes labā”

(COM(2021) 240 final)

(2021/C 517/17)

Ziņotājs:

Simo TIAINEN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	229/0/11

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Zilajai ekonomikai ir ievērojama loma, un tās potenciāls ES un pasaules ekonomikā, darbvietu radīšanā un iedzīvotāju labklājības vairošanā pastāvīgi palielinās. EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi izmantot šīs iespējas pēc iespējas lielākā mērā, vienlaikus līdz minimumam samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu, biodaudzveidību un vidi. Ilgtspējīgas zilās ekonomikas uzplaukuma priekšnoteikums ir laba ūdens kvalitāte un veselīgas ūdens ekosistēmas.

1.2.

Zilās ekonomikas dalībniekus ietekmē ne tikai vides problēmas, bet arī negodīga konkurence pasaules mērogā un strauja tehnoloģiju attīstība. Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi daudzas darbības jomas, it īpaši tūrismu. Tādējādi zilajā ekonomikā izšķiroša nozīme ir raitai un sekmīgai atveseļošanai.

1.3.

Zilā ekonomika aptver plašu nozaru un darbību klāstu – gan tradicionālas, gan jaunas. Zilās ekonomikas darbību augošā daudzveidība ir radījusi problēmas, kas saistītas ar to savstarpējo saderību, un konkurenci par jūras telpu un resursiem. EESK uzsver, ka jūras telpiskajai plānošanai ir svarīga loma gan dažādu darbību līdzāspastāvēšanas nodrošināšanā, gan gatavojoties adaptācijai klimata pārmaiņām.

1.4.

EESK aicina Eiropas Savienību aktīvi atbalstīt ar jūru saistītām darbībām paredzētu digitālo un zaļo tehnoloģiju un risinājumu izstrādi un ieviešanu ar mērķi radīt ekonomiskus, sociālus un vidiskus ieguvumus. EESK norāda arī uz okeanogrāfisku pētījumu, ko papildina pētījumi par zilās ekonomikas darbību sociāli ekonomisko un vidisko ietekmi, nozīmi.

1.5.

EESK aicina Eiropas Savienību nodrošināt labvēlīgu un paredzamu inovāciju un ieguldījumu vidi, kurā būtu vienkāršotas administratīvās procedūras un nodrošināta regulatīvo un finansiālo apstākļu noteiktība. Komiteja atzinīgi vērtē ievērojamo ES finansējumu, kas pieejams ilgtspējīgas zilās ekonomikas atbalstam, un norāda, ka finansējums ir jāpadara viegli piekļūstams ekonomikas dalībniekiem gan valsts, gan vietējā līmenī.

1.6.

EESK uzsver, ka ES zilā ekonomika un tās potenciāls jāvērtē pasaules kontekstā, ņemot vērā ārējās un tirdzniecības attiecības. Komiteja aicina Eiropas Savienību nodrošināt ES uzņēmumiem tādus pašus konkurences apstākļus, kādi ir to starptautiskajiem konkurentiem, un veicināt starptautisko konvenciju un nolīgumu par ekonomisko sadarbību, darba apstākļiem un vidi īstenošanu visā pasaulē.

1.7.

EESK uzsver sociālo partneru būtisko lomu darba izmaiņu savlaicīgā ieviešanā, prasmju attīstības atbalstīšanā un darba ņēmēju nodarbināmības uzlabošanā zilajā ekonomikā. Turklāt pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanā svarīga nozīme ir sociālajam dialogam nozaru, valstu un darbavietu līmenī.

1.8.

Sava horizontālā rakstura dēļ zilā ekonomika, veidojot politiku, ir jāaplūko visaptveroši un konsekventi. Tādēļ ir nepieciešama saskaņota sadarbība politikas veidošanā visos līmeņos – starp ES un dalībvalstīm, starp dalībvalstīm dažādos reģionos un starp dažādu jomu, piemēram, rūpniecības, zivsaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas, nodarbinātības un vides, politikām.

1.9.

EESK uzsver, ka zilās ekonomikas politikai ir jābalstās uz pamatotām zinātniskām atziņām un plašu datubāzi, kā arī tajā pilnībā jāņem vērā zilās ekonomikas dalībnieku un ieinteresēto personu vajadzības un viedokļi. Komiteja aicina ES un valstu zilās ekonomikas politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā cieši iesaistīt darba devējus, darba ņēmējus un citus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

1.10.

Lai gan ir atbilstīgi un nepieciešams zilo ekonomiku izskatīt visaptverošā un horizontālā veidā, ir svarīgi arī aplūkot dažādas nozares un darbības to konkrēto izdevību un problēmu aspektā, kas paver iespēju sniegt augšupēju ieguldījumu zilās ekonomikas politikā.

1.11.

EESK arī uzsver, ka ir vajadzīga izglītošana un pasākumi, ar kuriem palielināt sabiedrības informētību par zilās ekonomikas nozīmi ne tikai nodarbinātības un labklājības, bet arī veselīga uztura, mobilitātes un atpūtas iespēju nodrošināšanā, kā arī par to, cik svarīgi ir aizsargāt jūras vidi, piemēram, pret plastmasas piedrazojumu.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par jaunu pieeju ilgtspējīgai ES zilajai ekonomikai un atbalsta tās mērķus veicināt pāreju uz klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku saskaņā ar Eiropas zaļo kursu

2.2.

EESK piekrīt, ka zilajai ekonomikai nepieciešama integrēta pieeja saistībā ar ilgtspējīgas attīstības dažādajām dimensijām, atbalsta to un uzsver, ka zilā ekonomika palīdz virzībā uz lielāko daļu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), it īpaši to, kas saistīti ar okeāniem, jūrām un jūras resursiem, klimatrīcību, nabadzības un bada mazināšanu, veselības un labbūtības veicināšanu, atbildīgu patēriņu un ražošanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi (1).

2.3.

Zilajai ekonomikai ir ievērojama loma un augošs potenciāls uzlabot ES un pasaules ekonomiku, kvalitatīvu nodarbinātību un cilvēku labklājību dažādās vietās, sniedzot īpašus ieguvumus lauku un piekrastes teritorijām. EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs iespējas tiktu izmantotas pēc iespējas pilnīgāk.

2.4.

Tomēr EESK uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi līdz minimumam samazināt ūdens un gaisa piesārņojumu, atkritumu rašanos un kaitējumu klimatam un biodaudzveidībai. Tas ir svarīgi ne tikai vides apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka augstas kvalitātes videi un veselīgām ekosistēmām ir būtiska nozīme pienācīgu apstākļu un resursu nodrošināšanā pašai zilajai ekonomikai. Tāpēc vides aspektu pārvaldība ir jāuzskata par visu saimniecisko darbību neatņemamu sastāvdaļu.

2.5.

Zilā ekonomika aptver plašu klāstu darbību, kas ir vajadzīgas cilvēku ikdienas dzīvei, un tajā ir iesaistīti visdažādāko veidu uzņēmumi – no lieliem starptautiskiem uzņēmumiem līdz vietējiem MVU. Pārtikas un enerģijas ražošana, izrakteņu ieguve, jūrlietu nozares, transports un tūrisms ir svarīgākie ar jūru saistītie sektori, taču rodas arī jauni, piemēram, jaunu veidu zilās bioekonomikas produktu ražošana. Arī aprites ekonomika un ūdeņu aizsardzības pasākumi ir cieši saistīti ar zilo ekonomiku.

2.6.

Tā kā zilās ekonomikas definīcija attiecas uz okeāniem, jūrām un piekrastēm, tā pirmām kārtām ir saistīta ar valstīm, kas atrodas pie jūras. Tomēr pārrobežu piegādes ķēžu un kopēju tirgu, kā arī kopīga klimata un vides dēļ zilā ekonomika ir joma, kas interesē Eiropas Savienību kopumā un visas tās dalībvalstis – no Vidusjūras līdz Baltijas jūrai un Ziemeļu Ledus okeānam, no Melnās jūras līdz Atlantijas okeānam un Ziemeļjūrai.

2.7.

EESK arī norāda, ka zilās ekonomikas koncepcijai nevajadzētu aprobežoties tikai ar okeāniem un jūrām, jo notiek atbilstoša saimnieciskā darbība, kuras pamatā ir saldūdens resursi, un iekšzemes ūdensteču ūdens beigās nonāk jūrās vai okeānos. Tas liecina par reģionālās sadarbības nozīmi ūdens piesārņojuma kontrolē.

2.8. Izaicinājumi un iespējas

2.8.1.

Zilās ekonomikas darbību augošā daudzveidība rada gan izaicinājumus saistībā ar to savstarpējo saderību, gan konkurenci par jūras telpu un resursiem. Tāpēc EESK uzsver jūras telpiskās plānošanas, tostarp integrējošas pārvaldības un kumulatīvās ietekmes novērtējuma, nozīmi un aicina dalībvalstis meklēt un atvēlēt piemērotas teritorijas dažādām darbībām, lai tās varētu attīstīties un pastāvēt līdzās cita citai, radot minimālu nelabvēlīgu ietekmi uz citiem dalībniekiem un jūras vidi.

2.8.2.

Lai gan okeāni un jūras ir nozīmīgi oglekļa piesaistītāji, jūras ekosistēmas un piekrastes teritorijas ir jutīgas pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, tostarp ūdens temperatūras paaugstināšanos, jūras līmeņa celšanos un ārkārtējiem laikapstākļiem. Tāpēc zilajai ekonomikai jābūt gatavai pielāgoties klimata pārmaiņām, un EESK aicina dalībvalstis uzskatīt pielāgošanos klimata pārmaiņām par būtisku jūras teritoriālās plānošanas daļu un dot priekšroku pasākumiem, kas cita starpā palīdz saglabāt biodaudzveidību. Turklāt arvien lielāka sausuma un saldūdens trūkuma dēļ ir nepieciešami jauni risinājumi nolūkā garantēt pārtikas nodrošinājumu.

2.8.3.

EESK norāda, ka zilās ekonomikas dalībnieki saskaras arī ar daudziem citiem izaicinājumiem, piemēram, negodīgu konkurenci pasaules mērogā un strauju tehnoloģiju attīstību. Turklāt daudzas darbības ir smagi skārusi Covid-19 pandēmija un tām ir jāspēj pārvarēt pandēmijas ietekmi. Tas īpaši attiecas uz tūrismu un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Tādējādi zilajā ekonomikā izšķiroša nozīme ir raitai un sekmīgai atveseļošanai saskaņā ar zaļās un digitālās pārkārtošanās nostādnēm.

2.8.4.

Zilā ekonomika kopumā sniedz daudz iespēju saistībā ar digitālo un zaļo pārkārtošanos. Lai šīs iespējas izmantotu, būs vajadzīgs intensīvs darbs pētniecības un inovācijas jomā. Tas ir būtiski gan tradicionālo darbību attīstībai, gan jaunu veidu darbību radīšanai, tādējādi arī palīdzot piesaistīt gados jaunus cilvēkus un palielināt zilās ekonomikas daudzveidību.

2.8.5.

EESK aicina Eiropas Savienību aktīvi atbalstīt ar jūru saistītām darbībām paredzētu digitālo risinājumu izstrādi un ieviešanu, tostarp to izmantošanu jūras kartēšanā un jūras vides un resursu stāvokļa monitoringā, izpētē, modelēšanā un prognozēšanā. Inovācija ir vajadzīga arī, lai uzlabotu energoefektivitāti un materiālefektivitāti un palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī atkritumu daudzumu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo uzņēmumu atbalstam zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā. EESK arī mudina apmainīties ar paraugpraksi un izvērst zilās ekonomikas dalībnieku un ieinteresēto personu radītās sociālās inovācijas, tostarp nolūkā stiprināt vērtības ķēžu savstarpējo savienojamību, noturību, pārredzamību un taisnīgumu.

2.8.6.

Lai attīstītu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, ir pienācīgi jāizprot ar jūru saistīti fizikāli, ķīmiski un bioloģiski procesi un izmaiņas tajos. EESK norāda, cik svarīgi ir okeanogrāfiskie pētījumi, ko papildina pētījumi par zilās ekonomikas darbību sociāli ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi, piemērojot atvērtās zinātnes pieeju un izmantojot amatierzinātnes projektus.

2.8.7.

Izmantojot zilās ekonomikas darbvietu radīšanas potenciālu, ir svarīgi vairot kvalitatīvas darbvietas, kas veicina iedzīvotāju labklājību. Lai to panāktu, ir jāattīsta arī padziļināta apmācība un transversālas prasmes, ir vajadzīga kvalifikāciju savstarpēja atzīšana, starpnozaru mobilitāte un spēja pielāgoties pārmaiņām darba tirgū. EESK aicina dalībvalstis un izglītības pakalpojumu sniedzējus – sadarbībā ar zilās ekonomikas uzņēmumu pārstāvjiem un sociālajiem partneriem – šīs vajadzības ņemt vērā izglītības un apmācības, tostarp prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas, programmu izstrādē un šajā saistībā citastarp izmantot Eiropas Sociālā fonda Plus resursus.

2.8.8.

EESK uzsver arī sociālo partneru svarīgo lomu darba izmaiņu savlaicīgā ieviešanā, prasmju attīstības atbalstīšanā un darba ņēmēju nodarbināmības uzlabošanā zilajā ekonomikā. Turklāt sociālais dialogs nozaru, valstu un darbavietu līmenī, tostarp darba koplīguma slēgšanas sarunas, ir būtisks ne tikai dažu minimālo standartu nodrošināšanai, bet arī darba apstākļu uzlabošanai visās zilās ekonomikas nozarēs.

2.9. Ieguldījumi, finansēšana un starptautiskais regulējums

2.9.1.

Lai izmantotu ilgtspējīgas zilās ekonomikas potenciālu, EESK mudina Eiropas Savienību nodrošināt labvēlīgu un prognozējamu vidi inovācijām, ieguldījumiem un darbībai, tostarp vienkāršotas administratīvās procedūras un regulatīvo un finansiālo apstākļu noteiktību. Komisijas paziņojums, kurā izklāstīts ilgtermiņa redzējums un visaptverošs satvars, ir vērtīgs instruments prognozējamības nodrošināšanai.

2.9.2.

EESK atzinīgi vērtē nozīmīgo ES finansējumu, kas pieejams ilgtspējīgas zilās ekonomikas atbalstam, tostarp konkrēto ar jūru saistīto finansējumu un vispārējos instrumentus, tādus kā pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, strukturālie un investīciju fondi, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisms. EESK norāda, ka ES finansējums ir jāpadara viegli piekļūstams operatoriem gan valsts, gan vietējā līmenī.

2.9.3.

Zilās ekonomikas attīstībai ir svarīgi piesaistīt arī privātu finansējumu, tādēļ ir vajadzīgi projekti, kuri interesētu privātus ieguldītājus un finansētājus un kuru pamatā būtu ilgtspējīga finansējuma principi un standarti. Turklāt EESK aicina īstenot pastiprinātas partnerības projektus, kuros iesaistīts publiskais sektors, uzņēmumi un iedzīvotāji vietējā līmenī.

2.9.4.

EESK uzsver, ka ES zilā ekonomika un tās potenciāls jāvērtē pasaules kontekstā, jo lielākajai daļai zilās ekonomikas darbību tirdzniecības un piegādes ķēžu vai kopīgu jūras teritoriju dēļ ir starptautiskas saites. Tādēļ ir vajadzīga starptautiska sadarbība un kopīgi noteikumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izvairītos no konfliktiem jūras resursu dēļ. EESK aicina Eiropas Savienību līdztekus Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai pastiprināt arī starptautisku konvenciju un nolīgumu tādās jomās kā tirdzniecība, transports, darba apstākļi, klimats un vide īstenošanu pasaules mērogā.

2.9.5.

EESK mudina Eiropas Savienību nodrošināt, lai ES zilās ekonomikas nosacījumi būtu konkurētspējīgi salīdzinājumā ar citu starptautisko dalībnieku, piemēram, Ķīnas, nosacījumiem. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai ES uzņēmumiem būtu iespēja eksportēt ilgtspējīgus zilās ekonomikas produktus, tehnoloģijas un risinājumus starptautiskos tirgos un sekmīgi konkurēt ar importu no ārpus ES esošām valstīm.

2.9.6.

EESK arī vērš uzmanību uz iespējām, ko sniedz sadarbība ar jaunattīstības valstīm, un mudina Eiropas Savienību stiprināt zilo ekonomiku kā vienu no partnerības ar Āfriku elementiem.

2.10. Konsekventa un iekļaujoša politikas veidošana

2.10.1.

Zilās ekonomikas horizontālā rakstura dēļ tā, veidojot politiku, ir jāaplūko visaptveroši un konsekventi. Tādēļ ir nepieciešama saskaņota sadarbība politikas veidošanā visos līmeņos, gan vertikāli, gan horizontāli – starp ES un valstu politikas veidotājiem, starp dalībvalstīm un starp dažādu jomu, piemēram, rūpniecības, zivsaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas, nodarbinātības un vides, politikām.

2.10.2.

Īpaši svarīga ir reģionālā sadarbība starp dalībvalstīm un ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis (2), ņemot vērā, ka jūras teritorijām, kā arī daudzām virszemes ūdenstecēm ir pārrobežu raksturs. Sadarbība ir svarīga arī, lai garantētu ar jūru saistītu darbību drošumu un aizsargātu cilvēktiesības un vidi pret dažādiem iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem, sākot ar ģeopolitiskiem riskiem un beidzot ar pirātismu, noziegumiem pret vidi un kibernoziedzību.

2.10.3.

EESK uzsver, ka zilās ekonomikas politikai un pasākumiem ir jābalstās uz faktiem, kas izriet no pamatotām zinātniskām atziņām, un uz plašu datubāzi. Turklāt, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības dalībnieku būtisko lomu ilgtspējīgas zilās ekonomikas radīšanā praksē, Komiteja aicina ES un valstu politikas veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā cieši iesaistīt darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, kā arī vides un citas attiecīgas organizācijas.

2.10.4.

EESK aicina Komisiju turpināt darbu ar mērķi izstrādāt konkrētāku rīcības ceļvedi, kas balstītos uz dažādu zilās ekonomikas dalībnieku un ieinteresēto personu atsauksmēm un ieguldījumu un kurā būtu ņemts vērā dialogs, kas notiks jūras lietotājus apvienojošajā zilajā forumā.

2.10.5.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

Lai gan ir atbilstīgi un nepieciešams zilo ekonomiku analizēt holistiskā un horizontālā veidā, ir svarīgi arī aplūkot dažādas nozares un darbības no konkrēto iespēju un problēmu aspekta. Tas paver iespēju sniegt augšupēju ieguldījumu un kombinēt to ar paziņojuma lejupējo pieeju.

3.2. Transports un ostas

3.2.1.

Jūras transportam ir izšķiroši svarīga loma kravu loģistikā un pasažieru pārvadājumos gan ES robežās, gan ārpus tām. EESK aicina Eiropas Savienību uzlabot apstākļus, lai veicinātu starptautisko konkurētspēju, digitalizāciju un padarītu kuģošanu zaļāku, un strādāt pie tā, lai izskaustu praksi, kas rada negodīgu konkurenci, piemēram, neatbilstīgu praksi kuģojot zem ārvalstu karoga. Līdztekus atsevišķu tehnoloģiju attīstībai sistēmu līmeņa digitāli risinājumi palīdz uzlabot transporta nozares ekonomiskos un vidiskos rādītājus, piemēram, labāk saskaņojot piedāvājumu un pieprasījumu. Būtu arī pilnībā jāizmanto tuvsatiksmes kuģošanas priekšrocības nolūkā samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi. Turklāt EESK vērš uzmanību uz iespējām, ko paver jauni globālie transporta maršruti, piemēram, Ziemeļaustrumu jūrasceļš Arktikas reģionā.

3.2.2.

EESK uzsver ostu kā zilās ekonomikas mezglu būtisko nozīmi, tostarp zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Lai gan ostu tradicionālā funkcija – darīt iespējamu jūras transportu un pildīt zivju pārkraušanas vietas funkciju – saglabājas, to loma paplašinās, lai aptvertu jaunas darbības, piemēram, veicināt atjaunīgos energoresursus un aprites ekonomiku. Tādēļ ir nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā un jauna veida pārvaldība kopumā. Jaunas funkcijas turklāt var palielināt mazāku ostu nozīmi attiecīgajā reģionā.

3.3. Zivsaimniecība, akvakultūra un jauni bioprodukti

3.3.1.

EESK uzsver zvejas, akvakultūras un ar tām saistīto nozaru svarīgo funkciju mazoglekļa un veselīga uztura nodrošināšanā Eiropas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Eiropas Savienībā importēto zivju un jūras produktu lielo daudzumu, ir skaidra motivācija samazināt ES atkarību no pārtikas importa un nodrošināt konkurētspējīgus apstākļus Eiropas zivsaimniecībai, akvakultūrai un saistītajām nozarēm, lai reaģētu uz pārtikas nodrošinājuma un suverenitātes prasību. Ņemot vērā ES zvejas flotes lielo vecumu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums būtu jāpiešķir ar mērķi modernizēt flotes un tādējādi uzlabot to vidisko sniegumu, darba apstākļus un pievilcību. EESK atzīst zvejniecības nozares centienus saglabāt zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī un aizsargāt jūras ekosistēmas un mudina tos turpināt. EESK arī mudina dalīties ar konkrētiem prakses piemēriem, piemēram, traleru lietojumu plastmasas piedrazojuma savākšanā.

3.3.2.

Saistībā ar akvakultūru EESK norāda uz citu atzinumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta jaunajām ES stratēģiskajām vadlīnijām akvakultūras nozarei (3). EESK arī atbalsta jaunu bioproduktu, piemēram, zāļu, pārtikas un pārtikas piedevu, dzīvnieku barības, kosmētikas līdzekļu un jaunu materiālu, kuru pamatā ir aļģes un citi jūras organismi, izstrādi. Šie bioprodukti papildina zilās bioekonomikas produktu klāstu, kas aplūkots EESK iepriekšējā atzinumā (4), kurš attiecas arī uz saldūdeņiem.

3.4. Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi

3.4.1.

Jūras un piekrastes tūrisms un vairākas ar to saistītas darbības jomas, piemēram, transporta, viesnīcu un restorānu pakalpojumi, daudzos ES reģionos ir ļoti būtiski. Attiecībā uz pasākumiem pandēmijas radīto problēmu risināšanai EESK norāda uz savu atzinumu par tūrismu un transportu (5). Pēc atgūšanās no pandēmijas tūrismam būtu jāatgūst nozīmīgā loma vietējās ekonomikas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanā, kas daudzos gadījumos balstās uz MVU, tādā veidā, kas nodrošina tā vispārēju ilgtspēju. EESK norāda, ka ilgtspējīgs tūrisms ir nozīmīgs veids, kā cilvēkiem nodrošināt ne tikai atpūtu, bet arī sniegt zināšanas un pieredzi par ES kultūras un vides daudzveidību.

3.5. Kuģubūve un jūrniecības tehnoloģijas

3.5.1.

Kuģubūve ir tradicionāla jūrniecības nozare, kas sniedz pakalpojumus ar mērķi nodrošināt kravu un pasažieru pārvadājumus, bet pašlaik saskaņā ar zaļās un digitālās pārkārtošanās nostādnēm tiek ieviesti daudzi jauni elementi un pieejas. Piemēram, kuģu aprīkošana ar modernām automatizētām sistēmām palīdz uzlabot energoefektivitāti un pārvadājumu drošumu, un nolūkā samazināt emisijas atmosfērā ir svarīgi izstrādāt un ieviest tīras dzinēju tehnoloģijas un atjaunīgās degvielas. Šajā attīstībā būtiska nozīme ir arī remonta, tehniskās apkopes un kuģu demontāžas tehnoloģijām un praksei, kas stiprina aprites ekonomiku. Tāpēc EESK aicina Eiropas Savienību nodrošināt labvēlīgus apstākļus jūrniecības tehnoloģiju izstrādei un ieguldījumiem tajās, tostarp iekārtās, programmatūrā un darbaspēkā.

3.6. Enerģija

3.6.1.

Lai gan vēsturiski tajās visvairāk izmantots fosilais kurināmais, ar jūru saistītās darbības enerģētikas jomā tagad ir vērstas uz atjaunīgas enerģijas, galvenokārt vēja un okeāna enerģijas, izmantošanu. Atjaunīgo enerģijas avotu ieviešanai ir būtiska nozīme centienos sasniegt klimatneitralitāti, un ar jūru saistītie atjaunojamie energoresursi var dot nozīmīgu ieguldījumu nākotnes energoresursu struktūrā un oglekļa emisiju samazināšanā. Tomēr ir jārod risinājumi konkurējošām interesēm saistībā ar jūras teritoriju dažādu veidu izmantošanu. Par atkrastes atjaunojamajiem energoresursiem Komiteja paudusi viedokli nesen pieņemtajā atzinumā par atkrastes atjaunojamo energoresursu stratēģiju (6).

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.un.org/sustainabledevelopment/oceans/

(2) EESK atzinums “Iniciatīva zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā” (OV C 129, 11.4.2018., 82. lpp.).

(3) EESK atzinums NAT/816 “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” (sk. šā Oficiālā Vēstneša 103. lpp.).

(4) EESK atzinums “Zilā bioekonomika” (OV C 47, 11.2.2020., 58. lpp.).

(5) EESK atzinums “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” (OV C 429, 11.12.2020., 219.lpp.).

(6) EESK atzinums par tematu “Atkrastes atjaunojamo energoresursu stratēģija” (OV C 286, 16.7.2021., 152. lpp.).

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/114

(COM(2021) 141 final)

(2021/C 517/18)

Ziņotājs:

Andreas THURNER

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 21.4.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/3/4

1. Secinājumi un ieteikumi

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK):

1.1.

atzīst bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā un atzinīgi vērtē izskatāmo Eiropas Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu. EESK uzskata, ka tas ir stabils pamats ilgtspējīgai bioloģiskā sektora attīstībai;

1.2.

kā ļoti vērienīgu vērtē Eiropas zaļā kursa mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai;

1.3.

īpaši atbalsta Eiropas Komisijas uz tirgu orientēto pieeju vēl vairāk palielināt patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem un pieprasījumu pēc tiem. Lai veiksmīgi attīstītu šo sektoru, izšķiroša nozīme ir pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram;

1.4.

ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās sākotnējās situācijas, iesaka izveidot sava veida “sadraudzības mehānismu”, lai stiprinātu dalībvalstu pieredzes apmaiņu. Būtu jāveicina arī apmaiņa starp lauksaimniekiem. EESK labprāt ir gatava būt partneris pasākumos, kuru mērķis ir palielināt informētību par bioloģisko ražošanu (piemēram, gadskārtējas ES Bioloģiskās dienas ietvaros);

1.5.

aicina dalībvalstis izstrādāt valsts/reģionālos bioloģiskās rīcības plānus, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, un izmantot kopējās lauksaimnicības politikas (KLP) piedāvātās iespējas bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Īpaša uzmanība šajā saistībā jāpievērš sarežģītajam pārkārtošanās uz bioloģisko ekonomiku posmam;

1.6.

uzskata par nozīmīgiem ierosinātos pasākumus tirgus pārredzamības un datu bāzes uzlabošanai bioloģiskajā sektorā. Šajā kontekstā EESK ierosina bioloģiskā sektora norises pienācīgi atspoguļot arī AGRI ĢD rīkotajā gadskārtējā konferencē par lauksaimniecības nākotnes perspektīvām;

1.7.

uzsver, ka patērētāji arvien lielāku nozīmi piešķir reģionālajai pārtikai. EESK uzskata, ka īsākas un vietējas bioloģiskās ražošanas un tirdzniecības ķēdes, kurās ņemts vērā arī sezonalitātes aspekts, var būt daudzsološs veids, kā radīt lielāku pievienoto vērtību visā pārtikas ķēdē. Šeit EESK saskata arī papildu nodarbinātības iespēju potenciālu lauku apvidos;

1.8.

norāda, ka bioloģiskie produkti parasti maksā vairāk nekā tradicionālie produkti. Tas ir šķērslis dažām sabiedrības grupām ar zemiem ienākumiem. Tādēļ EESK ierosina ieviest atbilstošus papildu pasākumus, lai nodrošinātu bioloģisko produktu pieejamību arī sociāli neaizsargātām grupām;

1.9.

uzskata, ka it īpaši publiskajam sektoram (pašvaldību, pilsētu, reģionālās un federālās pārvaldes iestādēm) reģionālā bioloģiskā pārtika būtu vairāk jāizmanto publiskajā iepirkumā (piemēram, ēdnīcās). Šajā sakarā tām jāņem vērā arī sezonalitātes aspekts;

1.10.

uzsver, ka vajadzīgi pietiekami finanšu resursi pētniecībai un inovācijai bioloģiskā sektora atbalstam.

2. Pamatinformācija

2.1.

Eiropas Komisija kā daļu no Eiropas zaļā kursa ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un “Biodaudzveidības stratēģiju” ir izvirzījusi ES bioloģiskajai ražošanai vērienīgu mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2021. gada 25. martā Eiropas Komisija publicēja bioloģiskās ražošanas rīcības plānu (1), ar ko iecerēts atbalstīt dalībvalstis šā mērķa īstenošanā.

2.2.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju jaunais rīcības plāns bioloģiskajai ražošanai balstās uz 2014.–2020. gada rīcības plāna sasniegumiem un tajā ņemti vērā rezultāti, kas gūti bioloģiskās ražošanas sabiedriskajā apspriešanā, kura norisinājās no 2020. gada septembra līdz novembrim (2). Tas ir iedalīts trīs savstarpēji saistītos prioritārajos virzienos:

—	1. prioritārais virziens: stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos,

—	2. prioritārais virziens: stimulēt pāreju un stiprināt visu vērtības ķēdi,

—	3. prioritārais virziens: uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ilgtspējā.

2.3.

Šie trīs prioritārie virzieni ir balstīti uz 23 darbībām, kuru īstenošanai ir jāmobilizē dažādi finansējuma avoti. Finansiālais atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai arī turpmāk tiks piedāvāts, izmantojot lauku attīstības saistības (2. pīlārs), un papildu finansējumu varēs piešķirt ar ekoshēmu starpniecību (1. pīlārs). Turklāt ES popularizēšanas rīcībpolitikas ietvaros apjomīgs budžets tiks atvēlēts bioloģisko produktu patēriņa palielināšanai.

2.4.

Lai sekmētu zināšanu apmaiņu par bioloģisko lauksaimniecību, tiks stiprināti lauksaimniecības konsultāciju dienesti. Lai atbalstītu rīcības plāna mērķus, Eiropas Komisija plāno vismaz 30 % no budžeta, kas atvēlēts pētniecības un inovācijas darbībām lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu jomā, novirzīt tematiem, kuri ietekmē vai ir tieši saistīti ar bioloģisko sektoru, piemēram, lielākai kultūraugu ražībai, ģenētiskajai biodaudzveidībai un strīdīgu produktu alternatīvām.

2.5.

Konkrētāk, trīs dažādajos prioritārajos virzienos ierosināto darbību mērķis ir šāds:

1. prioritārais virziens: stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos;

a)	veicināt bioloģisko lauksaimniecību un popularizēt ES logotipu;

b)	popularizēt bioloģisko produktu piedāvājumu ēdnīcās un veicināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

c)	pastiprināt programmas skolu apgādei ar bioloģiskajiem produktiem;

d)	novērst pārtikas krāpniecību un vairot patērētāju uzticēšanos;

e)	uzlabot izsekojamību;

f)	veicināt privātā sektora ieguldījumu.

2. prioritārais virziens: stimulēt pāreju un stiprināt visu vērtības ķēdi;

a)	veicināt pāreju, investīcijas un paraugprakses apmaiņu;

b)	attīstīt sektoranalīzi, lai palielinātu tirgus caurskatāmību;

c)	palīdzēt organizēt pārtikas apriti;

d)	nostiprināt vietējo un mazapjoma pārstrādi un veicināt īsas tirdzniecības ķēdes;

e)	uzlabot dzīvnieku ēdināšanu saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem;

f)	stiprināt bioloģisko akvakultūru.

3. prioritārais virziens: uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ilgtspējā.

a)	mazināt klimatisko un vidisko pēdu;

b)	vairot ģenētisko biodaudzveidību un paaugstināt ražību;

c)	izstrādāt strīdīgu ielaides resursu un citu augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas;

d)	uzlabot dzīvnieku labturību;

e)	resursus izmantot efektīvāk.

2.6.

To īstenošanai Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm izstrādāt atbilstīgus valsts bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānus ar skaidriem mērķiem, ņemot vērā reģionālos apstākļus, un attiecīgi iekļaut tos nacionālajā KLP stratēģiskajā plānā.

2.7.

Šis atzinums būtu jālasa kontekstā ar iepriekšējiem EESK atzinumiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu (tostarp par tematu “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (3), “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”” (4), “Īso un alternatīvo pārtikas piegādes ķēžu veicināšana Eiropas Savienībā: agroekoloģijas loma” (5) un “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā” (6)).

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka vērtē Eiropas zaļā kursa mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, ir ļoti vērienīgs. Pašlaik Eiropas Savienībā bioloģiski tiek apsaimniekoti aptuveni 8,5 % lauksaimniecības zemes. Tas nozīmē, ka lbioloģiskajā auksaimniecībā izmantojamā platība līdz 2030. gadam būtu jāpalielina aptuveni trīskārt. Salīdzinājumam: laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam bioloģiski apsaimniekotā platība palielinājās no aptuveni 8,3 līdz aptuveni 13,8 miljoniem hektāru (+ 70 %), turklāt vērojama progresīva tendence. 25 % mērķis nozīmē bioloģiskās lauksaimniecības platības paplašināšanu līdz aptuveni 40 miljoniem hektāru, kas ievērojami pārsniedz pašreizējo tendenci.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas uz tirgu orientēto pieeju vēl vairāk palielināt patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem un pieprasījumu pēc tiem. Lai veiksmīgi turpinātu bioloģiskā sektora attīstību, izšķiroša nozīme ir pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram.

3.3.

Bioloģiskās ražošanas paplašināšana jāorientē arī uz pieprasījumu. Jāraugās, lai tiktu laikus prognozēts piedāvājuma palielinājums atbilstīgi norisēm pieprasījuma pusē. Ja bioloģiskās pārtikas ražošana attīstīsies straujāk par pieprasījumu, tas neizbēgami izraisīs negatīvu konkurenci tirgū un līdz ar to arī ražotāju cenu kritumu.

3.4.

Salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecību bioloģiskā lauksaimniecība parasti nozīmē augstākas ražošanas izmaksas uz vienu produkta vienību (papildu izdevumu un mazākas ražas dēļ). Lai nodrošinātu ilgtspējīgu bioloģiskā sektora attīstību, šīs papildu izmaksas jāsedz arī ar atbilstošiem tirgus ieņēmumiem. Tomēr, progresējot profesionalizācijai visā bioloģiskās pārtikas ķēdē, cenu un izdevīguma attiecībai būtu jāattīstās pozitīvi.

3.5.

Sākotnējā situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. No vienas puses, dažās dalībvalstīs jau ir labi nostiprinājusies bioloģiskā lauksaimniecība un tās produktu tirdzniecība. No otras puses, ir dalībvalstis, kurās bioloģiski apsaimniekotu platību procentuālais īpatsvars ir mērāms tikai ar viencipara skaitli. Šīs atšķirīgās reģionālās sākotnējās situācijas ir attiecīgi jāņem vērā pasākumu plānošanā. Lai stiprinātu dalībvalstu pieredzes apmaiņu, EESK iesaka šajā saistībā izveidot sava veida “sadraudzības mehānismu”. Dalībvalstis, kurās bioloģiskais sektors ir labi nostiprinājies, bieži ir izvēlējušās “push-pull” pieeju, īstenojot gan pasākumus ražošanas veicināšanai, gan arī pasākumus, ar ko palielina pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem. Bioloģiskā sektora turpmākajā attīstībā būtiska loma ir arī pārtikas mazumtirdzniecībai.

3.6.

Daudzveidīgo struktūru un lielo reģionālo atšķirību dēļ Eiropā, īstenojot ES Bioloģiskās lauksaimniecības regulu, nemitīgi rodas sarežģītas situācijas un jautājumi. Lai sektoru sekmīgi attīstītu, jāpanāk līdzsvars, kas gan atbilst nepieciešamībai konsekventi piemērot noteikumus visā ES, gan apmierina patērētāju vēlmes un nodrošina nepieciešamo elastību, lai pienācīgi ņemtu vērā vietējās atšķirības un apstākļus, ciktāl to pieļauj minētā regula.

3.7.

Izskatāmais Eiropas Komisijas bioloģiskās rīcības plāns ar trim prioritārajiem virzieniem (patēriņa veicināšana, ražošanas palielināšana un turpmāka ilgtspējas stiprināšana) ir stabils pamats bioloģiskā sektora ilgtspējīgai turpmākajai attīstībai. Tā īstenošana dalībvalstīs būtu jāpapildina ar nepārtrauktu uzraudzības un novērtēšanas procesu.

3.8.

Dalībvalstīm, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, būtu jāizstrādā valsts/reģionālie bioloģiskās rīcības plāni un jāizmanto KLP piedāvātās iespējas (tostarp nacionālo KLP stratēģisko plānu izstrādē) bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Bioloģiskās lauksaimniecības panākumu priekšnoteikums ir augsts patērētāju uzticēšanās līmenis. Patērētājiem jāvar paļauties uz spēkā esošo ražošanas standartu ievērošanu visā pārtikas ķēdē, no ražošanas un pārstrādes līdz patēriņam. Tāpēc sevišķi svarīgi ir krāpšanas novēršanai un izsekojamības uzlabošanai paredzētie pasākumi. Šim nolūkam īpaši lietderīgi ir izmantot arī digitalizācijas pavērtās iespējas.

4.2.

Plānotie pasākumi tirgus pārredzamības un datubāzes uzlabošanai bioloģiskajā sektorā palīdzēs uzņēmējiem šajā procesā izdarīt pareizos secinājumus. Līdz šim Eiropas līmeņa statistikā lielākoties netika nošķirti tradicionālo un bioloģisko produktu segmenti. Bioloģiskās ražošanas iekļaušana AGRI ĢD tirgus novērošanas centru veiktajās analīzēs ir pareizs solis. Šajā saistībā Komiteja ierosina bioloģiskās ražošanas nozares attīstību pienācīgi atspoguļot arī AGRI ĢD gadskārtējā konferencē par lauksaimniecības nākotnes perspektīvām.

4.3.

Plānotā lauksaimniecības konsultāciju dienestu nostiprināšana un pasākumi, ar ko veicināt zināšanu apmaiņu par bioloģisko lauksaimniecību, ir svarīgi papildu pasākumi. Būtu jāpastiprina apmaiņa starp zinātnes aprindām, konsultāciju dienestiem, izglītības darbiniekiem, lauksaimniekiem un sabiedrību. Reģionālās un starptautiskās apmaiņas programmas var būt ļoti noderīgas, sevišķi jaunajiem lauksaimniekiem.

4.4.

Arī patērētāji būtu jāinformē par bioloģisko produktu priekšrocībām un ar tiem saistītajiem izaicinājumiem, izmantojot piemērotus izpratnes veicināšanas pasākumus (ideālā gadījumā jau skolā). Labs sākumpunkts šajā saistībā ir ES skolu apgādes (augļu, dārzeņu, piena) programmas (7).

4.5.

Lai palielinātu izpratni par bioloģisko ražošanu, Eiropas Komisija cita starpā plāno ieviest ikgadēju ES Bioproduktu dienu un piešķirt apbalvojumus par izcilību visās bioloģiskās pārtikas ķēdes jomās. EESK ar prieku piedāvā partnerību šajā jautājumā.

4.6.

Patērētāji arvien lielāku nozīmi piešķir reģionālajiem pārtikas produktiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē cilvēki ir kļuvuši vēl sensitīvāki attiecībā uz pārtikas kvalitāti. Tādējādi īsāku un vietējo bioloģisko produktu ražošanas un pārdošanas ķēžu kombinācija var būt daudzsološs veids, kā radīt lielāku pievienoto vērtību. Arī attiecībā uz ilgtspēju bioloģiskās ražošanas, reģionalitātes un sezonalitātes aspekti, ja iespējams, būtu jāizskata kopā. ES bioloģiskās ražošanas logotips būtu jāturpina nostiprināt vienlaikus ar iedibināto nacionālo/reģionālo bioloģisko logotipu stiprināšanu. Informācijai par pārtikas (izejvielu) izcelsmi vajadzētu būt pēc iespējas precīzākai un neaprobežoties tikai ar marķējumu “Lauksaimniecība ES/ārpus ES” un, ja iespējams, tajā jānorāda valsts vai reģions.

4.7.

Liels bioloģisko produktu potenciāls var būt tūrisma un gastronomijas jomā. Šajā nolūkā priekšnosacījums ir pārredzamība un uzticamas sertifikācijas sistēmas.

4.8.

Bioloģiskā lauksaimniecība bieži ir saistīta ar palielinātu darbaspēka izmantošanu daudzveidīgāku ražošanas procesu dēļ, tādējādi tai piemīt arī potenciāls nodrošināt papildu nodarbinātības iespējas lauku apvidos. No otras puses, augstās darbaspēka izmaksas var kavēt bioloģiskā sektora attīstību.

4.9.

Bioloģiskie produkti parasti maksā vairāk nekā tradicionālie, tomēr cenu atšķirībai ir tendence samazināties (gan palielinoties ražīgumam bioloģiskajā lauksaimniecībā, gan KLP attīstības gaitā paaugstinoties vides prasībām attiecībā uz citiem lauksaimniecības veidiem). Atsevišķām sabiedrības grupām ar zemiem ienākumiem, piemēram, pensionāriem, gados jauniem cilvēkiem un ģimenēm no sociālā slāņa ar zemākiem ienākumiem, tas ir šķērslis. Tādēļ EESK ierosina ieviest piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu bioloģisko produktu pieejamību arī šīm sabiedrības grupām.

4.9.1.

Patērētāju aizstāvji norāda, ka, piemēram, bioloģisko produktu mazumtirdzniecībā procentuālais uzcenojums dažkārt ir ievērojami augstāks nekā nebioloģiskajiem produktiem, un tas varētu ietekmēt bioloģisko produktu cenas salīdzinājumā ar tradicionālajiem pārtikas produktiem. Tirdzniecības uzcenojumam vajadzētu būt pamatotam.

4.9.2.

Vairākās dalībvalstīs – dažkārt ievērojamā – cenu atšķirība salīdzinājumā ar tradicionālajiem produktiem ir būtisks šķērslis bioloģisko produktu patērētāju tirgus izaugsmei. Bioloģiskās pārtikas cenās ir iekļauti arī augstāki standarti attiecībā uz sabiedrisko labumu, piemēram, bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības teritorijās un dzīvnieku labturību. Tādēļ viens no veidiem, kā atbalstīt bioloģiskās lauksaimniecības sektoru, varētu būt ārējo faktoru (patieso izmaksu) iekļaušana visu produktu cenā.

4.9.3.

EESK uzskata, ka it īpaši publiskajam sektoram (pašvaldību, pilsētu, reģionālās un federālās pārvaldes iestādēm) šajā saistībā arī jārāda labs piemērs un publiskajos iepirkumos (piemēram, ēdnīcās) vairāk jāizmanto sezonālie un reģionālie bioloģiskās pārtikas produkti. Daudzas Eiropas pilsētas (8) (tostarp Kopenhāgena, Vīne un Nirnberga) šai nolūkā jau ir ieviesušas ļoti veiksmīgas koncepcijas.

4.9.4.

Īsākas pārtikas ķēdes, kā arī tiešās tirdzniecības iespējas ļauj noteikt gan ražotājiem, gan patērētājiem taisnīgas cenas.

4.10.

Bioloģiski apsaimniekoto platību īpatsvara pieaugums radīs jaunus izaicinājumus. Tā kā klimata pārmaiņas progresē, būtu jāievieš novērošanas režīms attiecībā uz kaitēkļu ietekmes un augu slimību attīstības tendencēm. Ir vajadzīgs pietiekams finansējums lietišķajiem pētījumiem, lai audzētu bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotas šķirnes, kā arī izstrādātu efektīvus augu aizsardzības pasākumus un inovatīvus risinājumus. EESK uzsver, ka arī turpmāk ir jāgarantē brīva pieeja šķirnēm un sēklām.

4.11.

Dzīvnieku ēdināšanā jau vairākus gadus ir grūtības nodrošināt pietiekamu apgādi ar bioloģiski ražotas olbaltumvielas saturošu barību un svarīgām aminoskābēm (B vitamīns). Plānotā pētījumu pastiprināšana, meklējot alternatīvas šajā jomā, ir steidzami nepieciešama un vērtējama ļoti atzinīgi.

4.12.

Pārejas periods lauksaimniekiem ir īpašs izaicinājums, jo šajā laikā viņu izdevumi jau ir lielāki (piemēram, par kontroles izmaksām, bioloģiskajiem ražošanas līdzekļiem), taču produktus vēl nevar pārdot kā bioloģiski ražotus. Dalībvalstīm šajā jomā būtu jānodrošina pienācīgi atbalsta pasākumi. Būtu jāapsver arī iespēja izveidot tirgu “pārejas perioda precēm” (starp bioloģiskajām un tradicionālajām).

Briselē, 2021. gada 22. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/farming/organic-farming/organic-action-plan_lv

(2) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12555-Biologiska-lauksaimnieciba-ES-biologiskas-razosanas-attistibas-ricibas-plans_lv

(3) EESK atzinums par tematu “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(4) EESK atzinums par tematu “Stratēģija “No lauka līdz galdam” Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.).

(5) EESK atzinums par tematu “Īso un alternatīvo pārtikas piegādes ķēžu veicināšana Eiropas Savienībā: agroekoloģijas loma” (OV C 353, 18.10.2019., 65. lpp.).

(6) EESK atzinums “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā” (OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.).

(7) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/market-measures/school-fruit-vegetables-and-milk-scheme_lv

(8) https://www.organic-cities.eu/.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 517

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 22. decembris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 563. plenārsesija – Interactio, 22.9.2021.–23.9.2021.
2021/C 517/01	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tēmu Kohēzijas politikas loma nevienlīdzības apkarošanā jaunajā plānošanas periodā pēc Covid-19 krīzes. Savstarpēja papildināmība un iespējama pārklāšanās ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un nacionālajiem atveseļošanas plāniem (pašiniciatīvas atzinums)	1
2021/C 517/02	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Mediju brīvības un daudzveidības nodrošināšana Eiropā (pašiniciatīvas atzinums)	9
2021/C 517/03	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Ārkārtas pasākumi nodarbinātības un ienākumu atbalstam pandēmijas krīzes laikā (pašiniciatīvas atzinums)	16
2021/C 517/04	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījuma)	23
2021/C 517/05	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi (izpētes atzinums)	38

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 563. plenārsesija – Interactio, 22.9.2021.–23.9.2021.
2021/C 517/06	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus(COM(2021) 219 final)	45
2021/C 517/07	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014(COM(2021) 189 final – 2021/104 (COD))	51
2021/C 517/08	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Veicinot eiropisku pieeju mākslīgajam intelektam(COM(2021) 205 final)	56
2021/C 517/09	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus(COM(2021) 206 final – 2021/106 (COD))	61
2021/C 517/10	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mašīnbūves izstrādājumiem(COM(2021) 202 final – 2021/0105 (COD))	67
2021/C 517/11	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai(COM(2021) 188 final)	72
2021/C 517/12	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā(COM(2021) 171 final)	78
2021/C 517/13	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ES stratēģija par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju(COM(2021) 120 final)	86
2021/C 517/14	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam(COM(2021) 170 final)	91
2021/C 517/15	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(COM(2021) 282 final – 2021/0137 (NLE))	97
2021/C 517/16	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Kā vairot ES akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju: stratēģiskās vadlīnijas 2021.–2030. gadam(COM(2021) 236 final)	103
2021/C 517/17	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku – ES zilās ekonomikas pārveide ilgtspējīgas nākotnes labā(COM(2021) 240 final)	108
2021/C 517/18	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu(COM(2021) 141 final)	114
2021/C 517/19	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2222 groza attiecībā uz pārrobežu infrastruktūru, kas savieno Savienību un Apvienoto Karalisti caur Lamanša pastāvīgo savienojumu(COM(2021) 402 final – 2021/0228(COD))	120
2021/C 517/20	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam par nostāju, kas attiecas uz Transporta kopienas 2022. gada budžeta pieņemšanu un Eiropas Savienības vārdā jāieņem Transporta kopienas Reģionālajā pārvaldības komitejā(COM(2021) 479 final – 2021/0272 (NLE))	121
2021/C 517/21	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (pārstrādāta redakcija)(COM(2021) 434 final – 2021/0248 (COD))	122
2021/C 517/22	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz piekļuves ierobežošanu Savienības ūdeņiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013(COM(2021) 356 final – 2021/0176 (COD))	123

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 15.7.2021. Eiropas Parlaments, 13.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	239/1/5

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 25.8.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	238/0/7

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 13.9.2021. Padome, 3.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	235/1/2

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 8.7.2021. Padome, 16.7.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	232/0/5