15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/1

EIROPAS PARLAMENTS

2021.–2022. GADA SESIJA

2021. gada 26.–29. aprīļa sēdes

2021. gada 28. aprīļa pieņemtie teksti par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu publicēti OV L 340, 24.9.2021 .

PIEŅEMTIE TEKSTI

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/2

P9_TA(2021)0122

Īstenošanas ziņojums par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes ceļu satiksmes drošības aspektiem

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes ceļu satiksmes drošības aspektiem (2019/2205(INI))

(2021/C 506/01)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi, kas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/46/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem (3),

—	ņemot vērā 2017. gada 14. novembra rezolūciju par dzīvību glābšanu: autotransporta drošības uzlabošana ES (4),

—	ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par manipulācijām ar mehānisko transportlīdzekļu odometriem: ES tiesiskā regulējuma pārskatīšana (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija paziņojumu “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (COM(2010)0389),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam. Turpmākie pasākumi ceļā uz “nulles vīziju”” (SWD(2019)0283),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 3.6. IAM, kura mērķis ir līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaitu pasaulē, un 11.2. IAM, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam visiem sniegt piekļuvi drošām, pieejamām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām transporta sistēmām un uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši paplašinot sabiedrisko transportu, sevišķu uzmanību pievēršot neaizsargātu personu, sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

—	ņemot vērā tā rezolūciju par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju (6), kurā Eiropas Komisija aicināta ātri nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par piekļuvi transportlīdzekļa datiem un resursiem,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066), kurā minēta iespēja pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus par piekļuvi transportlīdzekļa datiem, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi konkrētiem automobiļu datiem,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) pasūtīto un 2020. gada septembrī publicēto Eiropas īstenošanas novērtējumu par tehniskā stāvokļa paketes īstenošanu,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 4. novembra ziņojumu par Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm īstenošanu (COM(2020)0699),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. novembra ziņojumu par to, kā tiek īstenota Direktīva 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (COM(2020)0676),

—	ņemot vērā Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) pasūtīto un 2019. gada februārī publicēto pētījumu par periodisko tehnisko apskašu attiecināšanu uz vieglajam piekabēm un divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļiem,

—	ņemot vērā DG MOVE pasūtīto un 2019. gada februārī publicēto pētījumu par eCall sistēmas iekļaušanu mehānisko transportlīdzekļu periodiskajās tehniskajās apskatēs,

—	ņemot vērā DG MOVE pasūtīto un 2015. gada aprīlī publicēto priekšizpēti par transportlīdzekļu informācijas platformu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulu (ES) 2019/2144 par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību (7),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0028/2021),

tā kā 2010. gadā ES pieņēma ceļu satiksmes drošības politiku, kuras mērķis bija līdz 2020. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu; tā kā 2011. gadā ES noteica t. s. “nulles vīzijas” mērķi, kas līdz 2050. gadam paredz panākt, lai ceļu satiksmē nebūtu bojāgājušo; tā kā 2019. gadā uz Eiropas ceļiem gāja bojā aptuveni 22 800 cilvēku un aptuveni 135 000 tika nopietni savainoti; tā kā ES līmenī un dalībvalstīm ir jāveic efektīvāki un koordinētāki pasākumi, lai izdotos sasniegt t. s. “nulles redzējuma” mērķi;

tā kā, neraugoties uz ievērojamiem centieniem uzlabot ceļu satiksmes drošību ES, progress ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā pēdējos gados ir bijis pārāk lēns; tā kā transportlīdzekļu tehniskos defektus uzskata par cēloni aptuveni 5 % negadījumu, kuros iesaistīti kravas transportlīdzekļi; tā kā tiek uzskatīts, ka 4 % ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti satiksmes dalībnieki, ir saistīti ar transportlīdzekļu sliktu uzturēšanu;

tā kā provizoriskie dati par 2019. gadu liecina, ka uz ES ceļiem bojāgājušo skaits ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, taču progress joprojām ir pārāk lēns; tā kā ir skaidrs, ka ES mērķis par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanu uz pusi laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gada beigām tiks sasniegts vien aptuveni puses apjomā, jo līdz šim ir reģistrēts tikai 23 % samazinājums; tā kā biežas, detalizētas un periodiskas transportlīdzekļu pārbaudes, ko veic kvalificēti inspektori, kā arī tehniskās pārbaudes uz ceļiem ir būtiskas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai;

tā kā ir vajadzīga īpaša uzraudzība, partnerība un palīdzība dalībvalstīm ar sliktākajiem rezultātiem, ko apliecina ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ļoti lielās atšķirības starp dalībvalstīm, proti, valstī ar sliktākajiem rādītājiem šis skaits vairāk nekā četras reizes pārsniedz bojāgājušo skaitu šīs jomas labākajā valstī;

E.	tā kā starp Austrumeiropas un Rietumeiropas dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības ceļu satiksmes drošības jomā; tā kā pirmās bieži kļūst par galamērķi lietotiem automobiļiem no Rietumeiropas valstīm, kas var radīt gan cilvēku drošības, gan vides riskus, kas jāanalizē ES līmenī;

tā kā transportlīdzekļu atbilstība tehniskajām prasībām ir ne tikai klimata un vides problēma, bet arī sabiedrības veselības jautājums, turklāt gan attiecībā uz ceļu satiksmes drošības panākšanu, gan emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti; tā kā nesenie emisiju skandāli apliecināja nepieciešamību veikt neatkarīgas pārbaudes visā transportlīdzekļa ekspluatācijas ciklā un ņem vērā tā faktiskās emisijas;

G.	tā kā analīze par to, kā dalībvalstis transponē un īsteno transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes, liecina, ka ir jāuzlabo saskaņošanas procedūras ES līmenī;

tā kā lietotu automobiļu tirgus Eiropas Savienībā ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā jaunu automobiļu tirgus un lietotu automobiļu odometru rādījumu viltošana nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību; tā kā pētījumu aplēses liecina, ka iekšzemes tirdzniecībā manipulēto lietoto transportlīdzekļu īpatsvars ir no 5 % līdz 12 %, savukārt pārrobežu tirdzniecībā tas ir no 30 % līdz 50 %; tā kā tikai sešas dalībvalstis atzīst manipulācijas ar odometra rādījumiem par noziedzīgu nodarījumu; tā kā kopējas Eiropas datubāzes trūkums arī kavē tiesībaizsardzības pasākumus pret šādu krāpniecisku praksi;

I.	tā kā automatizētas transportlīdzekļa vadīšanas funkciju arvien plašākas izmantošanas dēļ ir jāatjaunina transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu pakete, lai tajā iekļautu pārbaudi un apmācību attiecībā uz jaunajām uzlabotajām braukšanas palīdzības funkcijām, kas jāievieš no 2022. gada;

tā kā dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas instrumentus, lai mazinātu manipulācijas ar odometriem, piemēram, “Car-Pass” Beļģijā un “Nationale AutoPas”(NAP) Nīderlandē; tā kā šīs dalībvalstis izmanto datubāzi, kurā apkopoti odometru rādījumi no katras transportlīdzekļa tehniskās apkopes, remonta vai periodiskās pārbaudes, neievācot nekādus personas datus, un abas valstis savā teritorijā īsā laikposmā ir gandrīz izskaudušas krāpšanos ar odometra rādījumiem;

K.	tā kā ceļu infrastruktūras kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga ceļu satiksmes drošībai; tā kā, pieaugot satīklotu un autonomu transportlīdzekļu skaitam, savienojamībai un digitālajai infrastruktūrai ir un būs aizvien lielāka nozīme ceļu satiksmes drošībā,

Ieteikumi

Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes transponēšana un īstenošana — ES drošības mērķi

atzinīgi vērtē to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes transponēšana un dažu tās noteikumu īstenošana liecina par valstu procedūru labāku saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaužu biežumu, saturu un metodi;

atzinīgi vērtē to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes transponēšana ir palīdzējusi uzlabot periodisko tehnisko apskašu kvalitāti, inspektoru kvalifikācijas līmeni un dalībvalstu koordināciju un standartus attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaudēm uz ceļiem, lai tādējādi uzlabotu ceļu satiksmes drošību;

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz labāku periodisko tehnisko apskašu kvalitāti un to pozitīvo ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē ir daži neobligāti noteikumi, kas nav transponēti pietiekami konsekventi vai vienkārši nav transponēti vispār; uzsver, ka ir pakāpeniski jāatsakās no brīvprātīgiem noteikumiem un jāizstrādā obligātu prasību sistēma, lai palielinātu tādu aspektu kā kravas nostiprināšana, informācijas apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm saskaņošanu ES līmenī, kā arī atgādina par šo pasākumu īpašo nozīmi pārrobežu reģionos;

pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis nav laikus transponējušas transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi un ka Komisijai bija jāuzsāk pienākumu neizpildes procedūras pret vienu dalībvalsti; mudina attiecīgās dalībvalstis trūkstošos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes noteikumus ātri transponēt savos tiesību aktos un pilnā apjomā izpildīt visas saistības par pilnīgas tehniskās informācijas apkopošanu, ņemot vērā to, ka ceļu satiksmes drošība Eiropas iedzīvotājiem ir Eiropas Savienības prioritāte;

pauž nožēlu par to, ka nepietiekams finansējums apskašu darbībām, tostarp apskašu veikšanas personālam, aprīkojumam un apmācībai, joprojām apdraud transportlīdzekļu atbilstības tehniskajām prasībām mērķu sasniegšanu; uzsver, ka nolūkā efektīvi īstenot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi un tās gaidāmo pārskatīto versiju dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekams finansiāls un administratīvs atbalsts to ceļu satiksmes drošības iestādēm;

Apskašu biežums un saturs

atzinīgi vērtē to, ka pēc transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes stāšanās spēkā 90 % transportlīdzekļu apskašu ir veiktas tādos intervālos kā noteikts tiesību aktu paketē vai pat biežāk, šādi lielā mērā palīdzot samazināt pa ES ceļiem braucošu nedrošu transportlīdzekļu skaitu; tomēr pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis joprojām piemēro garākus intervālus nekā noteikti tiesību aktu paketē, tādējādi samazinot ekspluatācijas drošību; aicina attiecīgās dalībvalstis nekavējoties piemērot tiesību aktu kopumā prasītos intervālus, jo ir apdraudēta ES iedzīvotāju drošība un dzīvība;

aicina Komisiju apsvērt iespēju pastiprināt apskašu režīmu un ieviest pienākumu veikt papildu apskates pēc tam, kad ir sasniegts konkrēts nobraukums M1 kategorijas transportlīdzekļiem, ko izmanto kā taksometrus vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ko izmanto paku piegādes pakalpojumu sniedzēji, kā arī apsvērt iespēju attiecināt šo prasību uz citiem šo kategoriju transportlīdzekļiem, ko izmanto citiem komerciāliem mērķiem;

norāda, ka pieaug privāto transportlīdzekļu un koplietošanas mobilitātes izmantošana sabiedriskā transporta un/vai loģistikas vajadzībām; prasa Komisijai izvērtēt, vai būtu attiecīgi jāpalielina šo transportlīdzekļu apskašu biežums, paredzot iespēju veikt ikgadēju obligātu apskati vai atspoguļojot, piemēram, to kustības intensitāti nobraukuma un ar to saistītā detaļu nolietojuma ziņā, kā arī pārvadāto pasažieru skaitu;

norāda, ka no citām dalībvalstīm importētu lietotu transportlīdzekļu tehnisko apskašu savstarpēja atzīšana nav paredzēta gadījumos, kad dalībvalstīm ir atšķirīgs apskašu biežums, tāpēc šajā sakarā tiesību aktu kopumā ir paredzēta tikai ierobežota savstarpēja atzīšana; aicina Komisiju nākamajā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes pārskatīšanā paredzēt lietotu automobiļu ES sertifikāciju;

10.

ņem vērā, ka motociklisti tiek uzskatīti par neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un ka motociklistu mirstības rādītāji visu ES transportlīdzekļu lietotāju vidū samazinās vislēnāk; norāda, ka jo īpaši manipulācijas ar mopēdiem un to jaudas palielināšana rada lielāku negadījumu risku pusaudžiem un jauniešiem; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju pienākumu pārbaudes uz ceļiem attiecināt arī uz divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem, tostarp ieciešot 5 % minimālo ikgadējo pārbaužu mērķi, jo šie transportlīdzekļi pašlaik ir pilnībā izslēgti no Direktīvas 2014/47/ES darbības jomas;

11.

aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt piemērot izņēmumus no pienākuma veikt periodiskas tehniskās apskates divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem, kā tas pašlaik ir iespējams saskaņā ar Direktīvu 2014/45/ES; aicina Komisiju nākamajā novērtējumā izvērtēt iespēju obligātajā periodiskās tehniskās apskates režīmā iekļaut arī tādas divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļu kategorijas, kuru motora darba tilpums ir mazāks par 125 cm3, un vieglās piekabes, šajā procesā pamatojoties uz attiecīgajiem ceļu satiksmes negadījumu datiem un izmaksu un ieguvumu faktoriem, piemēram, apskašu vietu tuvumu attālos apgabalos, administratīvo slogu un finanšu izmaksas ES iedzīvotājiem; aicina Komisiju savu novērtējumu balstīt uz rezultātu salīdzinājumu starp valstīm, kurās jau ir spēkā periodiskās tehniskās apskates (PTA) visiem šo kategoriju transportlīdzekļiem, un valstīm, kuras neveic šādas apskates, un šo faktoru ietekmi uz ceļu satiksmes drošību; aicina atkarībā no veiktā nobraukuma ieviest papildu apskašu grafiku attiecībā uz motocikliem, ko izmanto paku vai pārtikas piegādei vai citiem komerciāliem preču vai pasažieru pārvadājumiem;

12.

norāda, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras prasību stingrība attiecībā uz nokavētām periodiskajām tehniskajām apskatēm — dažās valstīs to nevar kavēt vispār, dažās iespējama kavēšanās pat līdz četriem mēnešiem; aicina Komisiju saskaņot pieļaujamās kavēšanās prasības, ieviešot maksimālās prasības attiecībā uz tādu īsu kavēšanās laikposmu, kas neapdraudētu periodisko tehnisko apskašu savlaicīgu veikšanu, kā arī palielināt no šīs prasības neievērošanas izrietošās sankcijas par neatbilstību;

13.

atgādina, ka transportlīdzekļi, kas pielāgoti, lai tos vadītu personas ar invaliditāti, ir ar īpašām funkcijām un aprīkojumu; norāda, ka transportlīdzekļiem, ko izmanto pasažieru ar invaliditāti pārvadāšanai, ir jāatbilst īpašiem tehniskiem nosacījumiem, piemēram, tajos jābūt nostiprināšanas jostām, kā arī to saloniem ir jābūt pielāgotiem šo pasažieru drošības garantēšanai; uzsver, ka ir jānodrošina, lai visi šie būtiskie elementi tiktu pienācīgi iekļauti katrā apskatē;

14.

pauž nožēlu, ka dalībvalstis, transponējot noteikumus par sankcijām par krāpšanos ar odometra rādījumiem, līdz šim ir ieviesušas tikai vispārīgus pasākumus; mudina dalībvalstis ievērot šo precīzo transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes prasību un nekavējoties transponēt mērķtiecīgākus pasākumus valsts tiesību aktos, kā arī nodrošināt tās izpildei nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus; pauž nožēlu par to, ka pašreizējais noteikums par sankcijām par krāpšanos ar odometra rādījumiem joprojām ir vājš, jo tas paredz vien to, ka tām jābūt tikai efektīvām, samērīgām, preventīvām un nediskriminējošām, atstājot faktiskās summas un attiecīgos preventīvos pasākumus lielā mērā dalībvalstu ziņā; uzskata, ka nākamajā pārskatīšanā būtu jānosaka saskaņotāki un konkrētāki sodi par krāpšanos ar odometra rādījumiem, kā arī turpmāki stingri pasākumi pret neatļautu iejaukšanos, tostarp atbilstīgi kiberdrošības mehānismi un šifrēšanas tehnoloģijas, lai radītu šķēršļus elektroniskai viltošanai un atvieglotu krāpšanās atklāšanu; aicina Komisiju noteikt, ka pārbaudes organizācijām ir garantēta konkrētu ar transportlīdzekļiem saistītu datu, funkciju un programmatūras informācijas pieejamība; aicina noteikt prasību dalībvalstīm radīt juridiskus, tehniskus un operatīvus šķēršļus, lai manipulācijas ar odometriem padarītu neiespējamas; uzsver, ka būtisks šķērslis krāpšanās ar odometra rādījumiem atklāšanai ir tas, ka nav saskaņotas datubāzes ar apkopotiem lietotu automobiļu nobraukuma datiem, kas būtu savstarpēji atzīta un ar kuras datiem dalībvalstis apmainītos;

15.

aicina Komisiju nākamajā paketes pārskatīšanā iekļaut obligātus noteikumus, kas ļautu dalībvalstīm reģistrēt obligātos odometra rādījumus pie katras veiktās apskates, apkopes, sīkāka un lielāka remonta, sākot ar transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju;

16.

aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā jaunos emisiju testus reālos braukšanas apstākļos, kas paredzēti Euro 6 regulā, un iespējamos turpmākos grozījumus; aicina Komisiju nākamajā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa tiesību aktu kopuma pārskatīšanā periodisko tehnisko apskašu jomā iekļaut mērījumus, kas atspoguļotu šādus testus un jebkādas citas iespējamās izmaiņas; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot gan tehnoloģijas emisiju mērīšanai tehniskajās apskatēs, gan maksimāli pieļaujamos līmeņus, lai nodrošinātu, ka visi transportlīdzekļi uz Eiropas ceļiem atbilst emisiju standartiem.

Izmantotais aprīkojums un inspektoru apmācība

17.

atzinīgi vērtē to, ka pēc transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes stāšanās spēkā visās dalībvalstīs ir saskaņots tehniskās apskates aprīkojums un tas atbilst noteiktām minimālajām prasībām, tādējādi uzlabojot tehnisko apskašu vienveidību visā ES;

18.

norāda, ka, lai gan visas dalībvalstis ir ieviesušas minimālo kvalifikāciju inspektoriem, kas veic tehniskās apskates, dažās dalībvalstīs nav ievērotas Direktīvas 2014/45/ES par periodiskajām tehniskajām apskatēm IV pielikumā noteiktās prasības; aicina minētās dalībvalstis attiecīgi saskaņot savas prasības; aicina Komisiju veicināt labas prakses un gūtās pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm par to, kā īstenot Direktīvas 2014/45/ES IV pielikumu, un novērtēt regulāru kvalifikācijas celšanas pasākumu un atbilstošu eksāmenu nepieciešamību; aicina Komisiju veicināt regulāru apmācību satura atjaunināšanu un saskaņošanu starp dalībvalstīm, lai inspektoru zināšanas un prasmes pielāgotu automatizācijas un digitalizācijas procesa attīstībai autobūves nozarē, jo īpaši saistībā ar jaunām pilnveidotām transportlīdzekļa vadīšanas palīgsistēmām, autonomas braukšanas sistēmām un elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmu izmantošanu starp valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par ceļu satiksmes drošību, tostarp par drošu datu apmaiņu, kiberdrošību un autovadītāju personas datu aizsardzību; uzsver, ka manipulācijas un krāpšanās saistībā ar elektroniskajiem drošības elementiem, piemēram, pilnveidotām transportlīdzekļa vadīšanas palīgsistēmām, rada augstu drošības risku, un tādēļ inspektoriem šādi gadījumi ir jāatklāj; uzsver, ka inspektoriem būtu jāsniedz īpaša apmācība par programmatūras integritātes pārbaudi;

19.

atgādina, ka būtu jāveic pasākumi, lai garantētu inspektoru un apskates veicošo organizāciju neatkarību no transportlīdzekļu tirdzniecības, tehniskās apkopes un remonta nozares, lai izvairītos no jebkādiem finansiāliem interešu konfliktiem, tostarp attiecībā uz emisiju pārbaudi, vienlaikus nodrošinot stingrākus visu pušu civiltiesiskās atbildības aizsardzības pasākumus;

Tehniskās pārbaudes uz ceļiem un kravas nostiprināšana

20.

atzīmē Komisijas ziņojumos secināto, ka pēdējo sešu gadu laikā komerciālo transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļiem ir kļuvušas retākas; pauž nožēlu par šo tendenci un atgādina, ka saskaņā ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes prasībām dalībvalstīm kopš 2018. gada ir pienākums nodrošināt, ka tiek veikts minimālais pārbaužu uz ceļiem skaits attiecībā pret to teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitu (5 %); aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai sasniegtu 5 % minimālo mērķi, un atgādina, ka līdz 2021. gada 31. martam jāizpilda pirmais ziņošanas pienākums par 2019.–2020. gadu, turklāt mērķa sasniegšana tiks rūpīgi pārbaudīta; aicina Komisiju pārbaudēs uz ceļiem iekļaut N1 kategorijas (8) transportlīdzekļus, ko izmanto kravas komercpārvadājumiem, ņemot vērā to skaita pieaugumu un lielo nobraukumu;

21.

aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem vēl vairāk uzlabotu šo pārbaužu uz ceļiem kvalitāti un nediskriminējošu raksturu, piemēram, nosakot un apkopojot galveno darbības rādītāju (KPI) datus un mudinot izmantot riska novērtējumu profilu sistēmas, lai varētu labāk piemērot pārbaudes un sodus, jo īpaši atkārtotiem pārkāpējiem, vienlaikus pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības sistēmas prasības;

22.

pauž nožēlu par to, ka valsts budžeta izdevumu samazināšana attiecībā uz tiesībaizsardzību ceļu satiksmes drošības jomā un ceļu uzturēšanu aizvadītajos pāris gados šķiet novedusi pie retākām pārbaudēm uz ceļiem; šajā sakarībā aicina valstu iestādes garantēt lielāku finansējumu pārbaužu darbībām, jo īpaši ņemot vērā obligāto pārbaužu iespējamo ieviešanu jauniem transportlīdzekļu tipiem;

23.

pauž nožēlu, ka noteikumi transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē attiecībā uz kravas nostiprināšanas pārbaudi nav obligāti, kā rezultātā tikai dažas dalībvalstis transponē attiecīgos drošības pasākumus; tādēļ secina, ka saskaņošana šajā jomā nebūt nav pabeigta; mudina Komisiju nākamajā pārskatīšanā ierosināt šo noteikumu pastiprināšanu, tostarp attiecībā uz saskaņotām minimālajām prasībām attiecībā uz kravas nostiprināšanu, obligāto kravas nostiprināšanas aprīkojumu katram transportlīdzeklim un minimālo kompetenču klāstu, apmācību un zināšanām gan kravu nostiprināšanā iesaistītajam personālam, gan inspektoriem;

Informācijas ieraksti un datu apmaiņa starp dalībvalstīm

24.

pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis uztur valsts elektronisko datubāzi par būtiskiem un bīstamiem trūkumiem, kas konstatēti pārbaudēs uz ceļiem, un ka dalībvalstis reti paziņo šo pārbaužu rezultātus tās dalībvalsts kontaktpunktam, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts; pauž nožēlu par to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē nav paredzēti nekādi pasākumi, kas reģistrācijas dalībvalstij būtu jāveic, tiklīdz tai ir paziņots par šādiem būtiskiem un bīstamiem trūkumiem; mudina Komisiju nākamajā pārskatīšanā ierosināt šo noteikumu pastiprināšanu, tostarp sagatavojot vienotu pasākumu shēmu, kas reģistrācijas dalībvalstij būtu jāīsteno pēc šāda paziņojuma saņemšanas;

25.

ņemot vērā transportlīdzekļu elektronisko datu ierakstu, kas paredzēts transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē, aicina Komisiju apsvērt iespēju grozīt Direktīvu 2014/46/ES par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem, lai vairs nebūtu spēkā pienākums iesniegt fiziskus dokumentus un transportlīdzekļa vadītāja pienākums iesniegt drukātas reģistrācijas apliecības; norāda, ka būtu jāparedz nosacījumi, lai inspektori varētu pilnībā izmantot elektroniskos ierakstus;

26.

aicina dalībvalstis veicināt to attiecīgo kompetento iestāžu veiktu sistemātisku datu apmaiņu par tehniskajām apskatēm un odometra rādījumiem transportlīdzekļu apskašu, reģistrācijas un apstiprināšanas, apskašu iekārtu ražotāju un transportlīdzekļu ražotāju vajadzībām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas veikto priekšizpēti par transportlīdzekļu informācijas platformu; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt un nodrošināt, ka nākamās pārskatīšanas ietvaros tiek izveidota transportlīdzekļu informācijas platforma, tādējādi paātrinot un atvieglojot datu apmaiņu un nodrošinot efektīvāku koordināciju starp dalībvalstīm; uzsver, ka šai transportlīdzekļu informācijas platformai būtu jānodrošina pilnīgi elektronisks pārbaudes un datu apmaiņas process, pilnībā ievērojot kiberdrošību un datu aizsardzību attiecībā pret trešām personām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ES MOVEHUB platformu un tās nesen ieviesto ODOCAR moduli, kas nodrošina IT infrastruktūru odometra rādījumu apmaiņai visā Savienībā, pamatojoties uz datubāzes risinājumu, tostarp iespēju apmainīties ar informāciju Eucaris tīklā; aicina Komisiju turpmākajā pārskatīšanā izvērtēt, vai ES MOVEHUB nevajadzētu noteikt par dalībvalstīm obligāti izmantojamu;

27.

aicina Komisiju nākamās pārskatīšanas laikā izvērtēt iespēju vai, veicot obligāto datu apmaiņu par transportlīdzekļa vēsturi starp reģistrācijas iestādēm, būtu iekļaujami ne tikai odometra rādījumi, bet arī informācija par negadījumiem un būtisku darbības traucējumu biežumu, jo tas nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji ir labāk informēti par savu transportlīdzekļu vēsturi un stāvokli; uzskata, ka pēc ceļu satiksmes negadījumiem būtu jāveic papildu pārbaudes, kas palīdzētu nodrošināt, ka transportlīdzekļi tiek pienācīgi izremontēti un uzlabojas ceļu satiksmes drošība;

Nākotnes prasībām atbilstošs satvars

28.

aicina Komisiju nākamajā pārskatīšanā pienācīgi ņemt vērā transportlīdzekļu drošības aprīkojuma tehnisko attīstību; norāda, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144 jauni transportlīdzekļi no 2022. gada būs jāaprīko ar jaunām pilnveidotām drošības un vadītāja palīgsistēmām; aicina Komisiju šādas jaunas sistēmas iekļaut periodiskajās tehniskajās apskatēs un nodrošināt, lai transportlīdzekļu inspektoriem būtu prasmes un zināšanas par tām, kā arī samazināt risku, ka notiek iejaukšanās šādās sistēmās un ka ar tām manipulē; prasa, lai Komisija regulārās tehniskajās apskatēs (9) iekļautu arī “eCall” sistēmu, kā arī programmatūru un tās attālināto atjauninājumu sistēmu, un lai tā izstrādātu pamatnostādnes un standartus autonomo un satīkloto transportlīdzekļu regulārām drošības pārbaudēm un apskatēm; aicina Komisiju saistībā ar pārbaudēm uz ceļiem izpētīt iespējas, kā vēl izmantot transportlīdzekļos iebūvētos sensorus, un īpašu uzmanību pievērst transportlīdzekļu pašdiagnostikas sistēmu īpašajām prasībām un īpaši svarīgajam sabiedrības veselības principam; šajā sakarībā aicina automobiļu ražotājus un iestādes sadarboties jaunu autovadītāju palīdzības tehnoloģiju ieviešanā, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību standartiem un palīdzētu paredzēt turpmākās tendences;

29.

turklāt norāda, ka publiskos ceļus aizvien vairāk izmanto jauni pārvietošanās līdzekļi, piemēram, elektriskie skrejriteņi, monoriteņi un hoverbordi; prasa Komisijai izvērtēt, vai šie jaunie pārvietošanās līdzekļi būtu jāņem vērā gaidāmajā pārskatīšanā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību;

30.

aicina Komisiju tuvākajos gados organizēt Eiropas ceļu satiksmes drošības gadu, gatavojoties 2030. gadam kā starpposma mērķa datumam virzībā uz t.s. “nulles vīzijas” mērķi;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt pienācīgu finansējumu ar mērķi nodrošināt ceļu infrastruktūras kvalitāti, jo īpaši uzturēšanu; turklāt aicina Komisiju stiprināt tās pieeju uzturēšanai, veicot atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu ilgtermiņa uzturēšanas plānošanu dalībvalstīs; norāda, ka savienojamībai un digitālajai drošībai būs ārkārtīgi liela nozīme satīklotu un autonomu transportlīdzekļu turpmākajā attīstībā;

o o

32.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.

(2) OV L 127, 29.4.2014., 129. lpp.

(3) OV L 127, 29.4.2014., 134. lpp.

(4) OV C 356, 4.10.2018., 2. lpp.

(5) OV C 76, 9.3.2020., 151. lpp.

(6) OV C 162, 10.5.2019., 2. lpp.

(7) OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.

(8) Transportlīdzekļi, ko izmanto kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas (piemēram, kravas pikapi, autofurgoni).

(9) Skatīt Direktīvas 2014/45/ES I un III pielikumu.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/9

P9_TA(2021)0123

Ķīmiskās atliekvielas Baltijas jūrā – pamatojoties uz lūgumrakstiem Nr. 1328/2019 un Nr. 0406/2020 (saskaņā ar Reglamenta 227. panta 2. punktu)

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par ķīmiskajām atliekvielām Baltijas jūrā, pamatojoties uz lūgumrakstiem Nr. 1328/2019 un Nr. 0406/2020 (2021/2567(RSP))

(2021/C 506/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā lūgumrakstus Nr. 1328/2019 un 0406/2020,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. un 191. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. un 37. pantu,

—

ņemot vērā 1997. gada 18. septembra rezolūciju par Baltijas jūras ekoloģisko problēmu (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (2), mērķi samazināt piesārņojumu un bīstamu vielu apjomu, un dalībvalstu apņemšanos uzraudzīt zemūdens ķīmisko munīciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (3),

—

ņemot vērā apņemšanos “glābt jūru” un padarīt Baltijas jūras reģionu par pasaules līderi jūras drošības jomā saskaņā ar ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un ES dalībvalstu apņemšanos saskaņā ar ES Jūras drošības stratēģijas rīcības plānu likvidēt jūrā nogremdētu ķīmisko munīciju un nesprāgušus sprādzienbīstamus priekšmetus,

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) 2.1.8. nodaļā izklāstīto Komisijas nulles piesārņojuma mērķi, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, un ES apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un kļūt par pasaules līderi globālās bioloģiskās daudzveidības krīzes novēršanā saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

—	ņemot vērā saistības, ko uzņēmušās līgumslēdzējas valstis saskaņā ar 1992. gada ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 2. pantu un tās 1999. gada Protokola par ūdeni un veselību 4. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas gaidāmo Interreg Baltijas jūras reģiona programmu 2021.–2027. gadam,

—	ņemot vērā 1992. gada Helsinku Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, Baltijas jūras rīcības plānu un Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) konstatējumus par jūrā nogremdētu ķīmisko munīciju,

—

ņemot vērā valstu saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, proti, 3.9. mērķi samazināt bīstamu ķīmisku vielu un piesārņojuma izraisītu nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, 6.3. mērķi uzlabot ūdens kvalitāti, novēršot atkritumu izmešanu jūrā un līdz minimumam samazinot bīstamo ķīmisko vielu noplūdes, un 14.1. un 14.2. mērķi novērst jūras piesārņojumu un aizsargāt jūras un piekrastes ekosistēmas,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju 1612(2008) par Baltijas jūrā apglabāto ķīmisko munīciju un tai pievienoto 2008. gada 28. aprīļa ziņojumu,

—	ņemot vērā lūgumrakstu Nr. 1328/2019 un Nr. 0406/2020 apspriešanu Lūgumrakstu komitejas 2020. gada 3. decembra sanāksmē,

—	ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

A.	tā kā kopš Otrā pasaules kara Baltijas jūrā ir nogremdētas vismaz 50 000 tonnas parasto un ķīmisko ieroču, kas satur bīstamas vielas (piemēram, sinepju gāzi, asaru gāzi un neiroparalītiskās un smacējošās ķīmiskās vielas);

tā kā šī munīcija lēni noārdās un toksiskas vielas nonāk ūdenī, apdraudot cilvēku veselību, piesārņojot pārtiku un izraisot smagus apdegumus un saindēšanos tiešas saskares gadījumā, kaitējot jūras ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai un apdraudot vietējo saimniecisko darbību, piemēram, zveju, dabas resursu ieguvi un atjaunojamās enerģijas ražošanu spēkstacijās;

C.	tā kā Baltijas jūra tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir daļēji slēgta jūra ar lēnu ūdens cirkulāciju un ļoti zemu pašattīrīšanas spēju; tā kā tā tiek uzskatīta par vienu no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē, un skābekļa līmeņa pazemināšanās tās dziļajos ūdeņos jau tagad apdraud jūras dzīvos organismus;

tā kā vērtīgus pētījumus ir veikusi HELCOM ad hoc darba grupa par nogremdētu ķīmisko munīciju (CHEMU), ES finansētais projekts “Vides apdraudējumu saistībā ar jūrā nogremdētiem ķīmiskajiem ieročiem modelēšana” (MERCW) un HELCOM ad hoc ekspertu grupas esošās informācijas atjaunināšanai un pārskatīšanai par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem (MUNI) un par bīstamu nogremdētu objektu radīto vides apdraudējumu (SUBMERGED);

E.	tā kā 2019. gada 20. februārī Briselē notikušajā kolokvijā par jūrā neeksplodējušās munīcijas radītajām problēmām tika pausta nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības;

F.	tā kā starptautiskajai sabiedrībai trūkst uzticamas informācijas par apglabātās munīcijas apjomu, veidu un atrašanās vietu, jo šīs darbības nav pienācīgi dokumentētas un trūkst pētījumu par Baltijas jūras gultni;

G.	tā kā nav panākta vienprātība par pašreizējo situāciju attiecībā uz munīciju, konkrēto tās radīto apdraudējumu un šīs problēmas iespējamiem risinājumiem;

tā kā Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2011.–2014. gadā nodrošināja finansējumu ķīmiskās munīcijas meklēšanas un novērtēšanas projektam (CHEMSEA), atbalsta projektiem lēmumu pieņemšanā par jūrā nogremdētajiem ieročiem 2016.–2019. gadā (DAIMON) un 2019.–2021. gadā (DAIMON 2) kopsummā par EUR 10,13 miljoniem (no kuriem EUR 7,8 miljoni jeb 77 % tika piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem); tā kā šo projektu ietvaros tika pētīta nogremdētās munīcijas atrašanās vieta, saturs un stāvoklis un tas, kā tā reaģē uz Baltijas jūras apstākļiem, kā arī tika pārvaldes iestādēm nodrošināti lēmumu pieņemšanas instrumenti un apmācība par tehnoloģijām, ko izmanto riska analīzei, kaitējuma novēršanas metodēm un ietekmes uz vidi novērtējumam;

I.	tā kā jautājumu par jūrā nogremdēto parasto un ķīmisko munīciju risina NATO, kurai ir atbilstoši rīki, instrumenti un pieredze, lai veiksmīgi novērstu šo problēmu;

J.	tā kā projektā CHEMSEA, kas noslēdzās 2014. gadā, tika secināts, ka, lai gan nogremdētā ķīmiskā munīcija nerada tūlītēju apdraudējumu, tā joprojām būs problēma Baltijas jūrai;

K.	tā kā augstais transporta blīvums un augstais ekonomiskās aktivitātes līmenis Baltijas jūras reģionā padara to ne tikai par vides problēmu, bet arī rada ievērojamas ekonomiskas sekas, tostarp zivsaimniecības nozarē,

uzsver, ka vides un veselības apdraudējums, ko rada Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdētā munīcija, ir ne tikai reģionāla Eiropas mēroga problēma, bet nopietna globāla problēma ar neparedzamu īstermiņa un ilgtermiņa pārrobežu ietekmi;

mudina starptautisko sabiedrību rīkoties sadarbības un patiesas solidaritātes garā, lai pastiprinātu nogremdētās munīcijas uzraudzību, tādējādi mazinot iespējamos riskus jūras videi un darbībām jūrā; mudina visas valstis, kuru rīcībā ir klasificēta informācija par munīcijas nogremdēšanu un tās precīzu atrašanās vietu, steidzami deklasificēt šo informāciju un darīt to pieejamu skartajām valstīm, Komisijai un Eiropas Parlamentam;

aicina Komisiju un Interreg Baltijas jūras reģiona kopīgo plānošanas komiteju nodrošināt pienācīgu finansējumu pētniecībai un darbībām, kas vajadzīgas, lai novērstu apdraudējumu, ko rada Baltijas jūrā nogremdētā munīcija; atzinīgi vērtē HELCOM mērķtiecīgos centienus un konstruktīvos pētījumus, kas veikti saistībā ar projektiem CHEMSEA, DAIMON un DAIMON 2, kurus finansē no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas;

aicina visas iesaistītās puses ievērot starptautiskās vides tiesības un nodrošināt papildu finansiālās iemaksas Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam; atzinīgi vērtē starptautisko Interreg Baltijas jūras reģiona programmu 2021.–2027. gadam, kas finansēs pasākumus, kuru mērķis ir samazināt piesārņojumu Baltijas jūrā;

uzsver, ka ir regulāri jāuzrauga situācija attiecībā uz munīcijas koroziju un jāveic atjaunināts vides riska novērtējums par jūrā noplūdušo piesārņotāju ietekmi uz cilvēku veselību, jūras ekosistēmām un reģiona bioloģisko daudzveidību;

atzinīgi vērtē valsts līmenī īstenotos centienus, piemēram, nogremdētās munīcijas kartēšanu un bīstamo materiālu uzraudzību un aizvākšanu;

uzsver, cik svarīgi šajā sakarībā ir starpvalstu un starpreģionu sadarbības mehānismi, brīva piekļuve publiskai informācijai un efektīva apmaiņa ar zinātnes atziņām un pētījumiem;

aicina Komisiju nolūkā sasniegt nulles piesārņojuma mērķi, lai panāktu no toksiskām vielām brīvu vidi, kopīgi ar skartajām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām un organizācijām izveidot ekspertu grupu, kurai būtu šādas pilnvaras: (i) izpētīt un kartēt piesārņoto teritoriju precīzu atrašanās vietu; (ii) ierosināt piemērotus videi draudzīgus un rentablus risinājumus piesārņojuma monitoringam un dekontaminācijai ar galīgo mērķi likvidēt vai pilnībā neitralizēt bīstamus materiālus, ja to izcelšana nav iespējama; (iii) izstrādāt uzticamus lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus; (iv) īstenot izpratnes veicināšanas kampaņu, lai informētu skartās grupas (piemēram, zvejniekus, vietējos iedzīvotājus, tūristus un investorus) par iespējamiem veselības un ekonomiskiem riskiem, un v) izstrādāt pamatnostādnes reaģēšanai ārkārtas situācijās saistībā ar vides katastrofām;

pauž nožēlu, ka nekas no 8,8 miljoniem EUR, kas piešķirti no Eiropas kaimiņattiecību instrumentam paredzētajiem līdzekļiem, netika izmantots projektiem DAIMON vai DAIMON 2 Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros;

10.

aicina Komisiju mudināt visas attiecīgās ES aģentūras un iestādes, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūru, izmantot visus pieejamos resursus un nodrošināt, ka šī problēma tiek atspoguļota visās attiecīgajās ES politikas jomās un plānošanas procesos, tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Jūras drošības stratēģijas rīcības plānā;

11.

aicina Komisiju nodrošināt, ka jautājums par munīciju, kas nogremdēta Eiropas jūrās, tiek iekļauts horizontālajās programmās, lai būtu iespējams iesniegt projektus, kas attiecas uz reģioniem, kurus skar viena un tā pati problēma (Adrijas jūra, Jonijas jūra, Ziemeļjūra un Baltijas jūra), un veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

12.

aicina Komisiju īstenot saskaņotus centienus, lai novērstu piesārņojumu Baltijas jūrā, un šajā nolūkā veicināt visu veidu reģionālā, valsts un starptautiskā mēroga sadarbību, tostarp partnerībā ar NATO;

13.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un citu attiecīgo valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 304, 6.10.1997., 147. lpp.

(2) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(3) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/12

P9_TA(2021)0131

Efektīvāks un tīrāks jūras transports

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par tehniskajiem un darbības pasākumiem efektīvākam un tīrākam jūras transportam (2019/2193(INI))

(2021/C 506/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (1),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. septembrī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu (2),

—	ņemot vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 3. ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām (3),

—	ņemot vērā galīgo ziņojumu par Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 4. ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām (4),

—	ņemot vērā ministru deklarāciju, ko 2019. gada decembrī pieņēma Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija) līgumslēdzējas puses,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada ziņojumu par jūras transporta radītajām CO2 emisijām,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (5),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0029/2021),

tā kā jūras transportam un ostām ir īpaši būtiska nozīme ES ekonomikā, jo ES ārējā tirdzniecībā gandrīz 90 % kravu tiek pārvadātas pa jūru (6), kā arī tiem ir arī svarīga nozīme tūrisma nozarē; tā kā tiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu nepārtrauktas piegādes ķēdes, kā tas tika pierādīts Covid-19 pandēmijas laikā; tā kā ES jūrniecības nozares kopējais ekonomiskais ieguldījums ES IKP 2018. gadā bija 149 miljardi EUR un tā nodrošina vairāk nekā divus miljonus darbvietu (7); tā kā 2018. gadā tās tiešā ekonomiskā ietekme ES izpaudās kā 685 000 darbvietu jūrā un uz sauszemes; tā kā ES kontrolē 40 % pasaules flotes pēc bruto tonnāžas;

tā kā jūras kravu un pasažieru pārvadājumi ir būtisks faktors ES ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo īpaši savienojamības un pieejamības ziņā ar perifērajiem, salu un tālākajiem reģioniem; tā kā šajā sakarībā ES būtu jāiegulda jūrniecības nozares konkurētspējā un tās spējā panākt, lai ilgtspējīga pārkārtošanās kļūtu par realitāti;

C.	tā kā ES jūrniecības nozarei arī būtu jādod savs ieguldījums, lai novērstu biodaudzveidības zudumu un vides degradāciju, kā arī lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķus;

tā kā veselīgi okeāni un to ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana ir būtiski svarīgi cilvēcei, jo okeāni regulē klimatu, ir producējuši vismaz pusi Zemes atmosfērā esošā skābekļa, ir biodaudzveidības mājvieta un pasaules nozīmes pārtikas nodrošinājuma un cilvēku veselības avots, kā arī nodrošina iespēju veikt saimniecisku darbību, kurai būtu jābalstās uz ilgtspējības principu, tostarp zivsaimniecību, transportu, tirdzniecību, tūrismu, atjaunojamo energoresursu enerģiju un veselības produktu ražošanu;

tā kā jūrniecības nozare ir nozare, kas ir reglamentēta gan ES līmenī, gan starptautiskā līmenī un kas joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilajām degvielām; tā kā pašlaik tiek pārskatīta jūras transporta CO2 emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma ar mērķi samazināt kuģošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ES ūdeņos;

F.	tā kā nozare pastāvīgi cenšas sasniegt SEG samazināšanas mērķus, ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu un izmantojot līdz šim panākto tehnoloģiju attīstību;

G.	tā kā tāpēc ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, lai nodrošinātu šo nepieciešamo pāreju; tā kā turpmāka izpēte un jauninājumi ir būtiski svarīgi, lai būtu iespējams izvērst jūras transportu bez oglekļa emisijām;

tā kā starptautiskais jūras transports emitē aptuveni 940 miljonus tonnu CO2 gadā un rada aptuveni 2,5 % no SEG emisijām pasaulē (8); tā kā jūras transports ietekmē vidi, cita starpā veicinot klimata pārmaiņas un ar dažādām darbībām radot vairāku veidu piesārņojuma avotus, proti, degazāciju, atstājot dzinējus darbojamies, kamēr kuģis ir ostā, balasta ūdeņu, ogļūdeņražu, smago metālu un ķīmisko vielu noplūdi, kā arī jūrā nozaudētiem konteineriem, kas savukārt ietekmē biodaudzveidību un ekosistēmas; tā kā saskaņā ar Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija) Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) noteikumi par SOx emisiju samazināšanu no kuģiem pirmo reizi stājās spēkā 2005. gadā un tā kā SOx emisiju robežvērtības kopš tā laika ir pakāpeniski pazeminātas un pašreiz paredz maksimālo pieļaujamo sēra saturu 0,5 % apmērā, bet emisiju kontroles zonās — 0,1 % apmērā; tā kā šim lēmumam būtu jāpalīdz samazināt emisijas; tā kā SJO ir paredzējusi 2021. gadā vienoties par vispārēju regulējumu attiecībā uz melnā oglekļa emisiju ierobežojumiem; tā kā jūras transports ir energoefektīvākais transporta veids, pamatojoties uz pārvadāto kravu daudzumu un attiecīgajām emisijām uz pārvadāto preču tonnu un nobraukto kilometru;

tā kā, ja mazināšanas pasākumi netiks ieviesti ātri, starptautiskā jūras transporta radītās emisijas varētu palielināties par aptuveni 90 % 2018. gadā salīdzinājumā ar 2008. gada emisijām un par 90-130 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 2008. gada emisijām (9), tādējādi netiktu pietiekami sekmēta Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana;

J.	tā kā pēc attiecīgo tiesību aktu ietekmes novērtējuma veikšanas būtu jāierobežo un jārisina visas emisijas jūrniecības nozarē, kuras nodara kaitējumu gaisa kvalitātei un iedzīvotāju veselībai;

K.	tā kā ES būtu jāaizstāv vērienīgi mērķi attiecībā uz emisiju samazināšanu jūrniecības nozarē gan starptautiskā, gan ES līmenī;

L.	tā kā tīras tehnoloģijas un risinājumi būtu jāpielāgo dažādajiem kuģu veidiem un jūras segmentiem; tā kā pētniecība un ieguldījumi, un pienācīgs atbalsts ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu inovatīvus risinājumus un ilgtspējīgu pārkārtošanos jūrniecības nozarē;

tā kā publiskiem un privātiem ieguldījumiem, kas saistīti ar jūrniecības nozares dekarbonizāciju, ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulai (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (10) un taisnīgas pārkārtošanās pamatprincipiem, piemēram, ar tiem ir jāsekmē kvalitatīvu darbvietu radīšana, pārkvalifikācija un pārcelšanas garantijas un strukturālu veselības un drošības pasākumu veikšana visu darba ņēmēju interesēs, sevišķu uzmanību pievēršot sieviešu un gados jaunu darba ņēmēju iespējām, lai dažādotu jūrniecības nozares darbaspēku; tā kā jūrniecības nozares darbinieku atbilstīga apmācība un pienācīgi darba apstākļi ir būtiski svarīgi, lai cita starpā novērstu negadījumus, tostarp vides krīzes,

N.	tā kā Komisija pašlaik strādā pie ietekmes novērtējuma par jūras transporta integrēšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS);

O.	tā kā līdz 2050. gadam ir jāpanāk jūras transporta nozares klimatneitrāla pārkārtošana, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus,

Tīras enerģijas stimulu shēmas

pauž nožēlu par konkurences izkropļojumiem Eiropas tirgū starp fosilajiem kurināmajiem, kam tiek piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms, un tīrām alternatīvajām degvielām, kas iegūtas no atjaunojamiem energoresursiem; aicina Komisiju to novērst, ierosinot atjaunot godīgas un taisnīgas konkurences noteikumus, jūras transportam piemērojot principu “piesārņotājs maksā” un stimulējot un papildus motivējot — tostarp ar atbrīvojumiem no nodokļiem —, lai jūrniecības nozarē tiktu izmantotas smagajām degvielām alternatīvas degvielas, kas ievērojami samazina ietekmi uz klimatu un uz vidi;

atzīst smagās degvieleļļas izmantošanas ietekmi; uzsver nepieciešamību efektīvi risināt jautājumu par kuģu radītajām degvielu emisijām un pakāpeniski izbeigt smagās degvieleļļas izmantošanu kuģos — ne vien tīrā veidā, bet arī kā piemaisījumu kuģu degvielās; norāda, ka ir vajadzīga tehnoloģiskā neitralitāte, ja vien tā atbilst ES mērķiem vides jomā; norāda, ka jūras transportu ietekmē tas, ka trūkst pienācīgu, ES līmenī saskaņotu atkritumu beigu stadijas kritēriju; uzsver nepieciešamību novērst oglekļa emisiju pārvirzi un saglabāt Eiropas jūras transporta nozares konkurētspēju;

atgādina, ka jūrniecības nozarei būtu jāatbalsta Savienības centieni samazināt SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot nozares konkurētspēju; uzsver, ka ir jāizmanto visas viegli izvēršamās iespējas un jāveic tajās ieguldījumi, lai samazinātu emisijas jūrā, ietverot pārejas tehnoloģijas kā alternatīvas smagajai degvieleļļai, līdztekus tam, ka tiek rastas un finansētas ilgtermiņa nulles emisijas alternatīvas; atzīst pārejas tehnoloģiju, piemēram, LNG un LNG infrastruktūras, nozīmi, lai jūrniecības nozarē pakāpeniski pārietu uz nulles emisijas alternatīvām;

atgādina par ES apņemšanos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu; šajā saistībā uzsver ES vadošo lomu un to, ka par jūras transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ir jāvienojas arī starptautiskā līmenī SJO satvarā, ņemot vērā jūras transporta nozares starptautisko un konkurētspējas dimensiju; atgādina par Parlamenta iepriekšējām nostājām par jūrniecības nozares iekļaušanu ES ETS (11) tostarp par atjaunināto ietekmes novērtējumu (12);

aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā SJO 2018. gadā pieņemto sākotnējo stratēģiju par kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un tās gaidāmo pārskatīšanu, izmantot savu ietekmi SJO, lai nodrošinātu, ka tā pieņem konkrētus pasākumus ar mērķi panākt vērienīgu un reālistisku virzību uz nulles emisiju kuģniecību, kas atbilst Parīzes nolīguma temperatūras mērķrādītājam, tādējādi veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā;

aicina Komisiju ar iniciatīvu FuelEU Maritime pievērsties ne tikai degvielu oglekļietilpīgumam, bet arī tehniskajiem un darbības pasākumiem, kas sekmētu kuģu un to darbības efektivitāti; atgādina, ka saistībā ar Regulas (ES) 2015/757 (13) pārskatīšanu Parlaments aicināja līdz 2030. gadam kuģniecības uzņēmumiem noteikt 40 % emisiju samazināšanas mērķi kā vidējo rādītāju visiem to atbildībā esošajiem kuģiem, salīdzinot ar vidējiem efektivitātes rādītājiem katrai vienāda izmēra un veida kuģu kategorijai; piebilst, ka šajā iniciatīvā būtu jāiekļauj arī aprites cikla pieeja, iekļaujot visas SEG emisijas; uzsver, ka alternatīvās degvielas, kuras aprites cikla griezumā nesasniedz RED II - 70 % robežvērtību, nevajadzētu iekļaut normatīvajā atbilstībā;

Ostas un kravas

atgādina, ka ir jāveicina sadarbība starp visām ieinteresētajām personām un labākās prakses apmaiņa starp ostām, kā arī degvielu piegādātājiem un energopakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu vispārēju politikas satvaru ostu un piekrastes teritoriju dekarbonizācijai; mudina ostu pārvaldes iestādes īstenot ilgtspējīgas pārvaldības metodes un tās sertificēt, izmantojot metodiku, kura ietver ostas pakalpojumu dzīves cikla analīzi, piemēram, tādu, ko piedāvā Produkta vides deklarācija;

uzsver aizjūras teritoriju, tostarp tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju, kā arī tur esošo ostu lielo nozīmi Eiropas suverenitātei un Eiropas un starptautiskajai jūras tirdzniecībai, ņemot vērā to stratēģisko atrašanās vietu; uzsver, ka šīm ostām ir ļoti dažādi ieguldījumu dzinējspēki no atbalsta sniegšanas to tradicionālajai lomai kā kuģu uzņēmējām (iekraušana, izkraušana, uzglabāšana un preču pārvadāšana) līdz multimodālu savienojumu nodrošināšanai, ar enerģētiku saistītas infrastruktūras izbūvēšanai, noturīguma sekmēšanai pret klimata pārmaiņām un kuģu padarīšanai par ekoloģiski tīrākiem un to digitalizēšanai; aicina veikt tālākus ieguldījumus ostās, kas atrodas aizjūras zemēs, lai tās padarītu ar stratēģiskām kopām multimodālam transportam, enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un sadalei, kā arī tūrismam;

norāda uz jūras ostu pārrobežu dimensiju; uzsver ostu kā visu transporta veidu, enerģētikas nozares un zilās ekonomikas centru nozīmi; atzīst ostu sadarbības un kopu veidošanas pieaugošo intensitāti;

10.

norāda uz Eiropas jūrniecības kopas pozitīvo lomu un pozitīvo attīstību starptautiskā līmenī inovāciju atbalstīšanas un kuģniecības emisiju samazināšanas virzienā un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas sekmē šādu pozitīvu attīstību;

11.

aicina Komisiju ar tiesību aktiem atbalstīt mērķi panākt piesārņojuma nulles līmeni (SEG emisijas un gaisa piesārņotāji) kuģu piestātnēs un veicināt tīru, multimodālu risinājumu izstrādi un ieviešanu ostās, ko atbalsta ar koridora pieeju; jo īpaši aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, lai regulētu vispiesārņojošāko kuģu piekļuvi ES ostām, pamatojoties uz Ostas valsts kontroles direktīvas (14) regulējumu, un stimulēt un atbalstīt krasta elektroapgādes izmantošanu, izmantojot tīru elektroenerģiju vai citas enerģiju taupošas tehnoloģijas, kas būtiski ietekmē SEG emisiju un gaisa piesārņotāju samazināšanu; pauž nožēlu par Direktīvas 2014/94/ES pārskatīšanas atlikšanu; mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk ierosināt Direktīvas 2014/94/ES pārskatīšanu, lai iekļautu stimulus dalībvalstīm un ostām pastiprināt vajadzīgās infrastruktūras izvēršanu; aicina Komisiju arī ierosināt pārskatīt Direktīvu 2003/96/EK (15);

12.

aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju attiecībā uz bezemisiju ostām un atbalstīt augšupējas iniciatīvas, iekļaujot pasākumus, kas veicina ostu nozares attīstību, lai tā specializētos aprites ekonomikā, jo īpaši ļaujot pilnīgāk reģenerēt ostās savāktos un apstrādātos atkritumus no kuģiem;

13.

aicina Komisiju zaļā kursa ietvaros veicināt kravu novirzīšanu uz tuvsatiksmes kuģošanu, kā arī dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu satiksmi kā ilgtspējīgu alternatīvu kravu un pasažieru autopārvadājumiem un aviopārvadājumiem; uzsver tuvsatiksmes kuģošanas lielo nozīmi pārvadājumu veidu maiņas mērķu sasniegšanā, lai samazinātu ar transportu saistītus sastrēgumus un emisijas, un kā būtisku soli ceļā uz bezemisiju transporta veidu; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt ES flotes atjaunošanas un modernizācijas stratēģiju, lai sekmētu tās zaļo un digitālo pārkārtošanos un veicinātu Eiropas jūrniecības tehnoloģijas nozares konkurētspēju; šajā saistībā atgādina, ka ir vajadzīgs infrastruktūras tīkls, kurš spēj nodrošināt šo intermodālo pārvadājumu jaudu, kas nozīmē, ka tiktu izpildītas ieguldījumu saistības TEN-T tīklā saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI);

14.

uzsver, ka netraucētu multimodāla transporta savienojumu veicināšana starp ostām un TEN-T tīklu, kā arī dažādu transporta veidu sadarbspējas uzlabošana novērstu nepietiekamu caurlaides spēju un samazinātu sastrēgumus; uzsver jūras un iekšzemes ostu kā TEN-T tīkla stratēģisku un multimodālu centru nozīmi;

15.

aicina arī izstrādāt skaidru stratēģiju, lai sekmētu “Roll-On-Roll-Off” (Ro-Ro) kuģošanu kravu pārvadājumiem, tādējādi samazinot lielas noslodzes transportlīdzekļu klātbūtni uz autoceļiem; mudina Komisiju veikt konkrētākus pasākumus, lai apvienotu tās jūrniecības politiku ar mērķi izvairīties no gariem un videi kaitīgiem izplatīšanas pārvadājumiem pa autoceļiem visā kontinentā, veicinot īstenot piegādes tuvāk galamērķa tirgiem, izmantojot mazākas ostas;

16.

aicina Komisiju pārskatīt jūras maģistrāļu kā TEN-T tīkla neatņemamas daļas koncepciju, jo tai ir būtiska nozīme, sekmējot tuvsatiksmes kuģošanas savienojumus un pakalpojumus kā ilgtspējīgas alternatīvas sauszemes transportam, un veicināt sadarbību starp jūras ostām un savienojumiem ar iekšzemi, vienkāršojot piekļuves kritērijus, jo īpaši savienojumus starp ostām ārpus pamattīkla, sniedzot ievērojamu finansiālu atbalstu jūras savienojumiem kā sauszemes transporta alternatīvai un nodrošinot to savienojumu ar dzelzceļa tīkliem;

17.

uzskata, ka ilgtspējīgai Eiropas jūrniecības nozarei un nākotnes prasībām atbilstošai infrastruktūrai, tostarp TEN-T tīklam un tā turpmākajam paplašinājumam, ir izšķirīga nozīme klimatneitrālas ekonomikas panākšanā; uzsver — lai procentuāli palielinātu kravu pārvadājumu pa ūdensceļiem apmēru, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, ir vajadzīgs konkrēts ES investīciju plāns un konkrēti pasākumi ES līmenī;

Emisijas kontroles zonas un SJO

18.

uzsver, ka veselības un vides apsvērumu dēļ steidzami jāizveido sēra emisijas kontroles zona (SECA), kas aptvertu visas Vidusjūras reģiona valstis; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt šādas zonas ierosināšanu SJO līdz 2022. gadam; mudina dalībvalstis atbalstīt arī principu par slāpekļa emisijas kontroles zonas (NECA) ātru pieņemšanu, lai samazinātu slāpekļa emisijas Vidusjūrā;

19.

aicina Komisiju paredzēt, ka šīs emisijas kontroles zonas ietver visus ES jūru areālus, lai viendabīgi samazinātu pieļaujamo NOx un SOx emisijas līmeni no kuģiem; uzsver, ka kopējam sēra oksīdu un slāpekļa oksīdu emisiju samazinājumam ir tieša ietekme uz smalko daļiņu (PM10 un PM2,5) samazināšanos;

20.

uzsver, ka ES būtu jārāda priekšzīme, pieņemot vērienīgas juridiskas prasības attiecībā uz tīru jūras transportu, vienlaikus starptautiskos forumos, piemēram, SJO, atbalstot un veicinot pasākumus, kas ir vismaz tikpat vērienīgi un ļaus jūras transporta nozarē samazināt SEG emisijas visā pasaulē un saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Kuģi un piedziņa

21.

aicina Komisiju, kuģu īpašniekus un kuģu operatorus nodrošināt visu pieejamo darbības un tehnisko pasākumu īstenošanu, lai panāktu energoefektivitāti, jo īpaši ātruma optimizāciju, tostarp attiecīgā gadījumā ātruma samazināšanu, jauninājumus hidrodinamikā kuģojamo maršrutu optimizācijā, jaunu piedziņas metožu, piemēram, vēja informācijas tehnoloģiju, ieviešanu, kuģu optimizēšanu un labāku jūras loģistikas ķēdes optimizāciju;

22.

norāda, ka jūrniecības nozarē kuģa īpašnieks ne vienmēr ir tā pati persona vai struktūra, kas komerciāli izmanto kuģi; tādēļ uzskata, ka princips “piesārņotājs maksā” būtu jāpiemēro pusei — un no tās jāprasa atbildība —, kas atbild par kuģa komerciālo izmantošanu, t. i., komercstruktūrai, kas maksā par kuģa patērēto degvielu, piemēram, kuģa īpašniekam, pārvaldniekam, fraktētājam uz noteiktu laiku vai berbouta fraktētājam;

23.

norāda, ka jūrniecības nozares, ostu un kuģu digitalizācijai un automatizācijai ir ievērojams potenciāls palīdzēt samazināt nozares emisijas un ka tām ir būtiska nozīme nozares dekarbonizācijā saskaņā ar zaļā kursa mērķiem, jo īpaši palielinot apmaiņu ar atjauninātiem un pārbaudītiem datiem, kurus var izmantot tehnisko darbību veikšanai un tehniskajai apkopei, piemēram, lai prognozētu degvielas ziņā visefektīvāko veidu, kā ekspluatēt kuģi konkrētā maršrutā, un optimizēt piestāšanu ostā, kas palīdzētu samazināt kuģu gaidīšanas laiku ostās un līdz ar to — emisijas; uzsver, ka digitalizācija ir jāizmanto kā līdzeklis, lai uzlabotu sadarbību starp nozares ieinteresētajām personām, tādējādi padarot kuģus energoefektīvākus un atbilstošus emisiju kontroles standartiem, kā arī atvieglojot vides risku pārvaldību; aicina rīkoties un ieguldīt digitalizācijas, pētniecības un inovāciju jautājumos, jo īpaši lai izstrādātu un saskaņoti izvērstu pārrobežu kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas (VTMIS); norāda, ka digitalizācijas un automatizācijas izplatība kuģniecības nozarē izraisīs izmaiņas individuālajās darba specifikācijās un nepieciešamajās prasmēs; norāda, ka šīs atšķirīgās prasmes un zināšanu jomas, jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām, jūrniekiem būs nepieciešamas, lai nodrošinātu kuģu drošību un to darbības efektivitāti;

24.

atzinīgi vērtē jauno SJO 2020. gada 1. janvārī noteikto 0,5 % sēra satura ierobežojumu degvielās un uzsver, ka tam nevajadzētu izraisīt gaisa piesārņojuma novirzīšanu uz ūdeni; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883 (16) strādāt SJO līmenī pie tā, lai visaptveroši izskatītu, kāda ietekme uz vidi ir notekūdeņu no atvērtē kontūra skruberiem un citu kravas atlieku novadīšanai jūrā, un nodrošināt to pienācīgu savākšanu un apstrādi ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās; šajā sakarībā stingri mudina dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (17) noteikt aizliegumu savos teritoriālajos ūdeņos novadīt notekūdeņus no atvērtē kontūra skruberiem un atsevišķas kravu atliekas; uzsver, ka jau no sākuma priekšroka būtu dodama ilgtspējīgiem risinājumiem, par pamatu ņemot aprites cikla izvērtējumu; norāda, ka atvērtā kontūra skruberu mērķis ir novērst gaisa piesārņojumu un ka tajos ir veikti ieguldījumi; norāda, ka atvērtā kontūra skruberu izmantošanai ir ietekme uz vidi, un atzinīgi vērtē to, ka SJO veic pētījumus par to ilgtermiņa ietekmi; šajā saistībā aicina Komisiju, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, īstenot pakāpenisku atvērtā kontūra skruberu izmantošanas pārtraukšanu, lai panāktu atbilstību emisiju ierobežojumiem, saskaņā ar SJO regulējumu un MARPOL konvenciju;

25.

aicina Komisiju ietvert alternatīvas dzinējsistēmas, tostarp vēja un Saules enerģijas sistēmas, gaidāmajā iniciatīvā FuelEU Maritime; aicina Komisiju izvērtēt pašreizējās iniciatīvas un projektus, kas saistīti ar jūras kravu pārvadājumiem buriniekos, un nodrošināt, ka transporta dzinējsistēmas ir tiesīgas uz Eiropas finansējumu;

26.

aicina Komisiju ieviest pasākumus (kam pievienots nepieciešamais finansējums), lai Eiropas kuģubūvētavas varētu veikt papildu ieguldījumus ilgtspējīgos, sociālos un digitalizētos kuģu būves procesos un kuģu remonta nozarē, kam ir stratēģiski svarīga nozīme, lai radītu darbvietas, tādējādi atbalstot pāreju uz aprites ekonomikas modeli, kurā ņemts vērā viss kuģu dzīves cikls; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus kuģu būvei un to demontāžai Eiropas Savienībā saskaņā ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu; šajā saistībā uzsver, ka kuģubūvētavām būtu savās vērtību ķēdēs ES un ārpus tās jāpiemēro pienācīga rūpība saskaņā ar ESAO un ANO standartiem, lai būtu iespējams izvairīties no negatīvas vidiskas ietekmes kuģu demontāžas rezultātā;

ES finansējums

27.

aicina Komisiju ar Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “InvestEU”, sniegt atbalstu tīru tehnoloģiju un degvielu izpētei un ieviešanai; uzsver potenciālu, kāds piemīt elektroenerģijai, kas iegūta no papildu atjaunojamiem energoresursiem, tostarp no vidi saudzējoša ūdeņraža, amonjaka un vēja enerģijas; šajā saistībā uzsver pārejas uz tīrām alternatīvajām degvielām finansiālo ietekmi gan attiecībā uz kuģniecības nozari, gan degvielas sauszemes piegādes ķēdi, gan ostām; uzskata, ka ostas ir dabiski tīru alternatīvo degvielu ražošanas, uzglabāšanas, izplatīšanas un transportēšanas centri; aicina programmā “Apvārsnis Eiropa” atjaunot konkursus attiecībā uz zaļā kursa projektiem, kurus Komisija uzsāka saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, jo īpaši, lai zaļinātu jūrniecības nozari un atbalstītu pētniecību, inovācijas un smagajām degvielām alternatīvu risinājumu izmantošanu, kuri ievērojami samazina ietekmi uz klimatu un vidi jūrniecības nozarē;

28.

aicina Komisiju projektus, kuru mērķis ir dekarbonizēt jūras transportu un samazināt piesārņojošās emisijas, tostarp nepieciešamo ostu infrastruktūru un iekārtas, atzīt par atbilstīgiem saskaņā ar kohēzijas politiku un izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, EISI un zaļo kursu, un darīt pieejamus līdzekļus un stimulus, lai atbalstītu jūrniecības nozari pārejā uz bezoglekļa ekonomiku, ņemot vērā pārveides sociālo dimensiju; uzsver, ka ir svarīgi panākt sinerģiju un papildināmību starp dažādiem ES finansēšanas risinājumiem, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu, kas demotivētu privātos ieguldījumus un tādējādi palēninātu tehnoloģisko progresu un izmaksu lietderības uzlabošanu; aicina Komisiju kā daļu no Eiropas rūpniecības atjaunošanas plāna veicināt videi nekaitīgu jūrniecības nozari ES teritorijā un veikt investīcijas tajā, uzņemoties vadību jaunu kuģu izstrādē atbilstoši ekodizaina prasībām, pašreizējo kuģu atjaunošanā un modernizācijā, kā arī kuģu demontāžā;

29.

uzskata, ka jebkuram reālam pārejas procesam uz nulles emisiju mērķi jābūt balstītam uz nozares pārstāvju iesaistīšanos un līdzdalību un sabiedrības atbalstu, kas pausts attiecīgā budžetā un dialogā, elastībā un uzcītīgā rīcībā, lai veicinātu vajadzīgās regulatīvās reformas; norāda, ka šie nosacījumi ir būtiski, lai veicinātu stratēģisko sadarbību, kas vērsta uz ilgtspējību, izmantojot tādus instrumentus kā līdzprogrammētā partnerība “Nulles emisijas jūras transportam”;

30.

atgādina, ka dekarbonizācijas un kravu novirzīšanas mērķi būtu jāatbalsta ar EISI, kam būtu jāsaņem lielāki budžeta resursi;

31.

šajā saistībā pauž nožēlu par Padomes lēmumu samazināt budžeta piešķīrumu uz nākotni orientētām programmām, piemēram, EISI, “InvestEU” un pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”; norāda, ka ES vērienīgā dekarbonizācijas programma ir jāatbalsta ar atbilstīgiem finanšu un finansēšanas instrumentiem;

32.

atgādina, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) sniedz atbalstu izdevīgiem kapitāla aizdevumiem; tomēr uzskata, ka būtu jāpazemina maza mēroga projektu finansēšanas robežvērtība; šajā saistībā norāda, ka videi nekaitīgas kuģošanas garantiju (GSG) programmai, kuras mērķis ir paātrināt Eiropas kuģniecības uzņēmumu ieguldījumus zaļās tehnoloģijās, būtu jāatbalsta arī mazāki darījumi, ietverot elastīgākus aizdevuma nosacījumus; turklāt uzskata, ka EIB būtu kuģu būvniekiem jānodrošina gan pirmspiegādes, gan pēcpiegādes finansējums, kas ievērojami uzlabotu projektu īstenošanu un dzīvotspēju;

33.

uzsver, ka pāreja uz dekarbonizāciju un tīras enerģijas stimulu shēmu impulss jūras transporta nozarē nozīmēs, ka būs vajadzīga darba ņēmēju pārkvalifikācija un apmācība; atgādina, ka šim nolūkam būtu jāparedz ES un dalībvalsts finansējums; mudina Komisiju izveidot ES tīklu, lai apmainītos ar labu praksi par darbaspēka pielāgošanu nozares jaunajām vajadzībām;

34.

atbalsta to, ka Komisija pārskata valsts atbalsta pamatnostādnes visās attiecīgajās nozarēs, tostarp transporta un jo īpaši jūrniecības nozarē, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, piemērojot “taisnīgas pārkārtošanās” principu un ļaujot valstu valdībām tiešā veidā atbalstīt ieguldījumus dekarbonizācijā un tīrā enerģijā; aicina Komisiju pārbaudīt, vai pašreizējie atbrīvojumi no nodokļiem pieļauj negodīgus starpnozaru konkurences apstākļus; mudina Komisiju viest skaidrību attiecībā uz valsts atbalstu ilgtspējīgas kuģniecības projektiem;

35.

norāda uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pārvadājumu pa ūdensceļiem nozari, it sevišķi uz pasažieru sabiedrisko transportu; aicina dalībvalstis pārvadājumu pa ūdensceļiem nozari savos valsts atveseļošanas plānos iekļaut kā prioritāti, lai nodrošinātu, ka tai ir vispusīga piekļuve resursiem, kas piešķirti Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros; turklāt prasa Komisijai plānot viedo ieguldījumu iniciatīvas, lai panāktu nozares ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanu;

Kontrole un īstenošana

36.

aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu pārredzamību un informācijas pieejamību attiecībā uz kuģu ietekmi uz vidi un to energoefektivitāti un novērtēt Eiropas marķējuma sistēmas izveidi saskaņā ar SJO līmenī veiktajām darbībām, kuras mērķim vajadzētu būt emisiju efektīvai samazināšanai un palīdzēt nozarei, uzlabojot piekļuvi finansējumam, aizdevumiem un garantijām atkarībā no emisiju rādītājiem, uzlabojot emisiju monitoringu, nodrošināt ieguvumus ar stimuliem ostu iestādēm, lai tās diferencētu ostu infrastruktūras maksas, un palielināt nozares pievilcību; turklāt uzsver, ka jāturpina veicināt, attīstīt un īstenot “zaļo kuģu” shēmu, kurā būtu jāņem vērā emisiju samazināšana, atkritumu apstrāde un ietekme uz vidi, jo īpaši daloties pieredzē un zināšanās;

37.

aicina Komisiju ierosināt Ostas valsts kontroles direktīvas pārskatīšanu ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām, kā paredzēts Komisijas 2021. gada darba programmā, lai nodrošinātu efektīvāku un pilnīgāku kuģu kontroli un vienkāršotas procedūras, tostarp stimulus attiecībā uz atbilstību vides, sociālajiem, sabiedrības veselības un darba tiesību standartiem, gan jūrnieku, kas atrodas uz ES ostā piestājošiem kuģiem, gan piestātnes strādnieku drošību, un iespējas piemērot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ņemot vērā tiesību aktus vides, sabiedrības veselības, fiskālajā un sociālajā jomā;

38.

aicina Komisiju, koordinējoties ar SDO, paplašināt trešo valstu inspekciju un piemērošanas spēju veidošanu un uzsākt kampaņas ar sociālajiem partneriem, lai vairotu informētību par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Konvenciju par darbu jūrniecībā; aicina Komisiju sekmēt datubāzes izveidošanu SDO, kurā būtu inspekciju konstatējumi un jūrnieku sūdzības, lai palīdzētu jūrniekiem un kuģu īpašniekiem sastrādāties ar piemērotākajiem un Konvencijai par darbu jūrniecībā atbilstīgiem darbā pieņemšanas un iekārtošanas dienestiem;

39.

uzsver Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) un tās SafeSeaNet satelītsistēmas potenciālu, uzraugot naftas piesārņojumu un degvielas atlieku nelikumīgu nopludināšanu jūrā un īstenojot Regulu (ES) 2015/757; uzsver, ka šajā jomā būtiska ir reģionālā sadarbība, tostarp sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši Vidusjūras reģionā; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp valstīm;

40.

uzsver, ka paredzētajai partnerībai saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES būtu jānodrošina pienācīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi vides un sociālajā jomā, netraucējot transporta tirdzniecības saites, tostarp efektīvas muitas pārbaudes, un tam nevajadzētu iedragāt ES flotes konkurētspēju un būtu jānodrošina netraucētas eksporta un importa darbības starp Apvienotās Karalistes un ES ostām;

o o

41.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0219.

(3) https://gmn.imo.org/wp-content/uploads/2017/05/GHG3-Executive-Summary-and-Report_web.pdf

(4) https://safety4sea.com/wp-content/uploads/2020/08/MEPC-75-7-15-Fourth-IMO-GHG-Study-2020-Final-report-Secretariat.pdf

(5) OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

(6) https://ec.europa.eu/transport/modes/maritime_en

(7) Oxford Economics (2020): izdevums “The Economic Value of the EU Shipping Industry” (ES kuģniecības nozares ekonomiskā vērtība).

(8) SJO 3. pētījums par SEG.

(9) SJO 4. pētījums par SEG.

(10) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0219.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(15) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/20

P9_TA(2021)0132

Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: konkrētu vielu, tostarp lufenurona, maksimālie atlieku līmeņi

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D070113/03 – 2021/2590(RPS))

(2021/C 506/04)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu;

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

—	ņemot vērā atzinumu, ko 2020. gada 4. decembrī sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (2),

—	ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 15. jūlija pieņemto argumentēto atzinumu, kas publicēts 2020. gada 18. augustā (3),

—	ņemot vērā EFSA2016. gada 18. novembrī pieņemto un 2017. gada 5. janvārī publicēto argumentēto atzinumu (4),

—	ņemot vērā EFSA2008. gada 30. septembrī apstiprināto un 2009. gada 22. jūnijā publicēto argumentēto atzinumu (5),

—	ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6),

—	ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

tā kā lufenurons ir benzoilurīnvielas pesticīds, kas kukaiņiem kavē hitīna sintēzi un ko izmanto par pesticīdu un fungicīdu; tā kā Savienības izsniegtā atļauja lufenuronam zaudēja spēku 2019. gada 31. decembrī un netika iesniegts pieteikums par atļaujas atjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (7); tā kā lufenuronu vairs nav atļauts izmantot Savienībā, tomēr to eksportē kā agropārtikas nozarē izmantojamu pesticīdu; tā kā saskaņā ar Vācijas Vides aģentūras pētījumu (8), lufenurons atbilst noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (9) XIII pielikumā;

B.	tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

C.	tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts, ka “[a] nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

D.	tā kā Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir panākt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu Savienībā, samazinot pesticīdu izmantošanas radīto apdraudējumu un ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi un šajā nolūkā veicinot alternatīvu pieeju;

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komitejas 2012. gada sanāksmē (10) tika norādīts, ka lufenurons lielā mērā varētu atbilst visiem noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas kritērijiem;

tā kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (11) veicina “globālo pāreju uz ilgtspējīgām agropārtikas sistēmām” ne tikai Savienībā, bet arī ārpus tās robežām, un tās mērķis ir “ievērojot PTO standartus un saistības, (..) ņemt vērā vides aspektus, vērtējot lūgumus piešķirt importa pielaides attiecībā uz pesticīdu vielām, kas ES vairs nav apstiprinātas”;

tā kā Komisijas regulas projekts tika ierosināts pēc tam, kad bija iesniegts pieteikums par importa pielaidēm lufenuronam, ko Brazīlijā izmanto uz greipfrūtiem un cukurniedrēm, un šajā pieteikumā bija norādīts, ka ir jāpaaugstina maksimālie atlieku līmeņi (MAL), lai novērstu tirdzniecības šķēršļus minēto kultūraugu importam;

H.	tā kā Komisijas regulas projekts raisa bažas par lufenurona drošumu no piesardzības principa skatpunkta, ņemot vērā, ka trūkst datu par lufenurona ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi;

tā kā 2020. gada 15. jūlija atzinumā EFSA norāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. pantu Syngenta Crop Protection AG iesniedza pieteikumu kompetentajai valsts iestādei Portugālē (novērtējošā dalībvalsts (EMS)) noteikt importa pielaides aktīvajai vielai lufenuronam dažādos kultūraugos un dzīvnieku izcelsmes precēs, pamatojoties uz lufenurona atļauto lietošanu Brazīlijā, Čīlē un Marokā. EMS atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantam izstrādāja izvērtējuma ziņojumu, kas 2019. gada 24. maijā tika iesniegts Eiropas Komisijai un nosūtīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA); tā kā EMS ierosināja paaugstināt lufenurona MAL no Brazīlijas importētajiem greipfrūtiem (x30) un cukurniedrēm (x2), kā arī paaugstināt lufenurona MAL dzīvnieku izcelsmes precēm;

tā kā secinājumi, kas izdarīti EFSA2020. gada 15. jūlija atzinumā, pamato lufenurona MAL paaugstināšanu, tikai pamatojoties uz nepieciešamību ievērot Brazīlijas normatīvās vērtības, taču atzinumā nav ņemts vērā jautājums par lufenurona kumulatīvo ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti, attīstības neirotoksicitāti un tā iespējamo imunotoksicitāti pēc ilgstošas uzņemšanas ar pārtiku,

izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 mērķim un saturam;

uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 paredzētās īstenošanas pilnvaras; norāda, ka minētās regulas 5. apsvērumā ir norādīts, ka MAL būtu jānosaka viszemākajā sasniedzamajā līmenī, lai aizsargātu tādas mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas kā bērni un vēl nedzimuši bērni;

norāda, ka saskaņā ar Komisijas regulas projektu pašreizējais lufenurona MAL tiktu paaugstināts no 0,01 uz 0,30 mg/kg greipfrūtiem un no 0,01 uz 0,02 mg/kg cukurniedrēm;

norāda, ka nesenā zinātniskajā ziņojumā ir secināts, ka lufenurons žurkām var izraisīt teratogēnu ietekmi un radīt histopatoloģiskas izmaiņas aknās un nierēs, kas liek domāt, ka riskam varētu tikt pakļautas grūtnieces un viņu vēl nedzimušie bērni (12);

norāda, ka saskare ar insekticīdiem rada bioķīmiskas izmaiņas, tostarp oksidatīvo stresu, un ka mātes saskare vidē ar ķīmiskajiem piesārņotājiem nesen tika atzīta par otru nozīmīgāko zīdaiņu mirstības iemeslu jaunattīstības valstīs (13);

atkārto, ka nav pietiekami izpētīta pesticīdu iedarbības ietekme uz turpmākajām paaudzēm un ka reti tiek pētīta pesticīdu iedarbība uz cilvēkiem grūtniecības laikā; uzsver, ka aizvien nepārprotamāki ir pierādījumi par ietekmi, ko rada atkārtota iedarbība dzīves sākumā;

ierosina, ka lufenurona MAL būtu jāsaglabā viszemākajā noteiktajā līmenī;

uzskata, ka lēmumam atļaut lufenurona izmantošanu nav pamata, jo trūkst pierādījumu, kas liecinātu, ka ir pieļaujams apdraudējums, kas var rasties grūtniecēm un viņu nedzimušajiem bērniem, kā arī pārtikas nekaitīgumam;

10.

prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ir ievērots piesardzības princips;

11.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(3) EFSA pamatots atzinums par importa pielaides aktīvajai vielai lufenuronam dažādos kultūraugos un dzīvnieku izcelsmes precēs noteikšanu (EFSA reasoned opinion on the setting of import tolerances for lufenuron in various commodities of plant and animal origin), EFSA Journal 2020; 18(8):6228, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2020.6228

(4) EFSA pamatots atzinums par esošo maksimālo atlieku līmeņu pārskatīšanu attiecībā uz lufenuronu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu (EFSA reasoned opinion on the review of existing maximum residue levels for lufenuron according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005), EFSA Journal, 2017, 15(1):4652, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2016.4652

(5) EFSA zinātniskais ziņojums par slēdzienu attiecībā uz aktīvajai vielai lufenuronam kā pesticīdam veiktā riska novērtējuma zinātnisko recenzēšanu (EFSA scientific report on the conclusion regarding the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance lufenuron), EFSA Journal, 2009; 7(6):189, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2009.189r.

(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(8) Altenburger, R., Gündel, U., Rotter, S., Vogs, C., Faust, M., Backhaus, T., “Establishment of a concept for comparative risk assessment of plant protection products with special focus on the risks to the environment”, dokuments Nr. 47/2017, Ziņojums Nr. (UBA-FB) 002256/ENG, https://www.umweltbundesamt.de/sites/default/files/medien/1410/publikationen/2017-06-07_texte_47-2017_umweltrisiken-pflanzenschutzmittel.pdf

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10) UNEP/POPS/POPRC.8/INF/29.

(11) COM(2020)0381.

(12) Basal, W.T., Rahman T. Ahmed, A., Mahmoud, A.A., Omar, A.R., “Lufenuron induces reproductive toxicity and genotoxic effects in pregnant albino rats and their fetuses”, Zinātniskie ziņojumi, 2020: 10:19544, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7658361/

(13) Cremonese, C., Freire, C., Machado De Camargo, A., Silva De Lima, J., Koifman, S., Meyer, A., “Pesticide consumption, central nervous system and cardiovascular congenital malformations in the South and Southeast region of Brazil”, International Journal of Occupational Medicine and Environmental Health. 2014; 27(3), 474-86. lpp., https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24847732/

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/23

P9_TA(2021)0133

Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: konkrētu vielu, tostarp flonikamīda, maksimālie atlieku līmeņi

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz acehinocila, acibenzolār-S-metila, Bacillus subtilis celma IAB/BS03, emamektīna, flonikamīda, flutolanila, fozetila, imazamoksa un oksatiapiprolīna maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D063854/04 – 2021/2608(RPS))

(2021/C 506/05)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz acehinocila, acibenzolār-S-metila, Bacillus subtilis celma IAB/BS03, emamektīna, flonikamīda, flutolanila, fozetila, imazamoksa un oksatiapiprolīna maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D063854/04,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši ņemot vērā minētās regulas 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

—	ņemot vērā atzinumu, ko 2020. gada 18. februārī sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (2),

—	ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pamatoto atzinumu, kas pieņemts 2019. gada 27. maijā un publicēts 2019. gada 2. augustā (3),

—	ņemot vērā EFSA pamatoto atzinumu, kas pieņemts 2018. gada 17. augustā un publicēts 2018. gada 25. septembrī (4),

—	ņemot vērā EFSA pamatoto atzinumu, kas pieņemts 2018. gada 29. augustā un publicēts 2018. gada 18. septembrī (5),

—	ņemot vērā EFSA slēdzienu, kas pieņemts 2009. gada 18. decembrī un publicēts 2010. gada 7. maijā (6),

—	ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinumu (7),

—	ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu un 5.a panta 5. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8),

—	ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.	tā kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (9) ir popularizēta “globāla pāreja uz ilgtspējīgām agropārtikas sistēmām saskaņā ar šīs stratēģijas mērķiem un IAM”;

B.	tā kā flonikamīds ir selektīvs, sistēmisks insekticīds, kurš iedarbojas, traucējot kukaiņu barošanos, pārvietošanos un cita veida uzvedību, kā rezultātā to organisms cieš no bada un dehidrācijas, kas noved pie nāves (10);

C.	tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2069 (11) darbīgās vielas flonikamīda apstiprinājuma periods ir pagarināts;

tā kā Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komiteja savā 2013. gada 5. jūnija atzinumā (12) ziņoja par rezultātiem, kas iegūti izmēģinājumos ar žurkām, kuros konstatēts, ka palielinās placentas svars, aizkavējas maksts atvēršanās, samazinās dzemdes un olnīcu svars, pazeminās estradiola un palielinās luteinizējošā hormona (LH) līmenis, un tomēr visi minētie faktori atzīti par nesaistītiem vai nesvarīgiem; tā kā dalībvalsts Dānijas kompetentā iestāde ir konstatējusi nepārprotamu ietekmi uz iekšējo orgānu anomāliju veidošanos trušu mātītēm toksiskā līmenī, kas nav radies saistībā ar grūtniecību (13);

tā kā Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras (VAA) 2020. gada 14. decembra lēmumā par flonikamīda pagaidu reģistrācijas pārskatīšanu (lieta Nr. 7436) ir konstatēts, ka bez augstākas pakāpes pētījumu datiem par apputeksnētājiem izsmeļošāk izvērtēt ietekmi uz bitēm nav iespējams, ka ar I pakāpes pētījumu datiem par akūtu perorālu toksiskumu atbilstoši izvērtēt kvantitatīvu izmantošanu nevarēja, ka II un III pakāpes pētījumu dati par apputeksnētājiem attiecībā uz flonikamīdu pagaidām nav pieejami un ka joprojām nav izpildītas prasības, kas saistītas ar akūta perorāla toksiskuma testēšanu pieaugušām medus bitēm, un prasības par II un III pakāpes pētījumu datiem par medus bitēm (t. i., pētījumi ar lauka pētījumu elementiem/lauka pētījumi) (14);

F.	tā kā Kalifornijas štata ģenerālprokurors Xavier Becerra2020. gada 2. novembra piezīmēs (15), kuras attiecas uz piedāvāto lēmumu par pagaidu reģistrācijas pārskatīšanu, kritizēja VAA, jo tai trūkst informācijas, kas raksturotu risku, kuru flonikamīds rada apputeksnētājiem;

tā kā minētais ģenerālprokurors, atsaucoties uz VAA sagatavoto videi radītā riska novērtējumu, norāda, ka jaunā hroniska toksiskuma pētījumā par pieaugušām medus bitēm ir paredzēts ilgstošāks novērošanas periods, lai noskaidrotu flonikamīda vēlīnu toksiskumu, jo sekas bieži vien ir vērojamas tikai pēc daudzām dienām, kad kukaiņi ir badojušies; tā kā jaunajā pētījumā konstatēts, ka pieaugušām bitēm flonikamīds ir ārkārtīgi toksisks; tā kā, pamatojoties uz šiem rezultātiem, VAA konstatēja, ka reģistrēto flonikamīda izmantošanas veidu pielietošana pakļaus bites 17 līdz 51 reizi lielāka flonikamīda daudzuma iedarbībai, un tas nodarīs būtisku kaitējumu; tā kā ilgstošākā novērošanas periodā mirstība turpināja palielināties visās testa koncentrācijās un atkarībā no devas; tā kā pētījuma sadaļās par flonikamīdu mirstības rādītāja stabilizēšanās ilgstošāka novērošanas perioda noslēgumā nebija vērojama;

H.	tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

I.	tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[n]osakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

tā kā Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir panākt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu Savienībā, samazinot ar pesticīdu izmantošanu saistītos riskus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, kā arī sekmējot integrētas augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai paņēmienu izmantošanu, piemēram, pesticīdu vietā izmantojot neķīmiskas alternatīvas;

K.	tā kā maksimālie atlieku līmeņi (MAL) ir jānosaka, ņemot vērā kumulatīvo un sinerģētisko iedarbību, un ir ārkārtīgi svarīgi steidzami izstrādāt šādai novērtēšanai piemērotas metodes;

tā kā saskaņā ar Komisijas regulas projektu flonikamīda MAL palielinātos no 0,03 mg/kg (kas ir spēkā esošā noteikšanas robeža) līdz 0,7 mg/kg zemenēm, līdz 1 mg/kg kazenēm un avenēm, līdz 0,7 mg/kg mežrožu augļiem, zīdkoka augļiem, vilkābeles ogām, plūškoka ogām un citiem sīkajiem augļiem un ogām, līdz 0,8 mg/kg zilenēm, dzērvenēm, jāņogām, ērkšķogām, līdz 0,3 mg/kg visiem citiem sakņu un bumbuļu dārzeņiem, bet līdz 0,6 mg/kg redīsiem, līdz 0,07 mg/kg salātiem un salātveidīgajiem un līdz 0,8 mg/kg pākšaugiem,

iebilst pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

uzskata Komisijas regulas projektu par neatbilstošu Regulas (EK) Nr. 396/2005 mērķim un saturam;

zina, ka EFSA strādā pie kumulatīvā riska novērtēšanas metodēm, bet norāda arī uz to, ka pesticīdu un atlieku kumulatīvās iedarbības novērtēšana ir jau gadu desmitiem zināma problēma; tāpēc prasa, lai EFSA un Komisija šo problēmu risinātu kā absolūti steidzamu;

iesaka flonikamīda 0,03 mg/kg MAL saglabāt nemainīgu;

prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(3) EFSA pamatots atzinums par spēkā esošo zemenēs un citās ogās maksimāli pieļaujamo flonikamīda atlieku līmeņu grozīšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal 2019; 17(7):5745, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5745.

(4) EFSA pamatots atzinums par spēkā esošo dažādos kultūraugos maksimāli pieļaujamo flonikamīda atlieku līmeņu grozīšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal 2018; 16(9):5410, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5410.

(5) EFSA pamatots atzinums par spēkā esošo dažādos sakņaugos maksimāli pieļaujamo flonikamīda atlieku līmeņu grozīšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal 2018; 16(9):5414, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5414.

(6) EFSA slēdziens par aktīvajai vielai flonikamīdam kā pesticīdam veiktā riska novērtējuma zinātnisko recenzēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal, 2010; 8(5):1445, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1445

(7) Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinums, kurā ir ierosināts ES līmenī saskaņot flonikamīda klasifikāciju un marķēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://echa.europa.eu/documents/10162/0916c5b3-fa52-9cdf-4603-2cc40356ed95.

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9) COM(2020)0381.

(10) https://www.regulations.gov/document/EPA-HQ-OPP-2014-0777-0041.

(11) Komisijas 2017. gada 13. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2069, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma termiņu pagarināšanu darbīgajām vielām flonikamīdam (IKI-220), metalaksilam, penoksulamam un prokvinazidam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 295, 14.11.2017., 51. lpp.).

(12) Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinums, kurā ir ierosināts ES līmenī saskaņot flonikamīda klasificēšanu un marķēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://echa.europa.eu/documents/10162/0916c5b3-fa52-9cdf-4603-2cc40356ed95.

(13) 2. pielikums Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinumam, kurā ir ierosināts ES līmenī saskaņot flonikamīda klasificēšanu un marķēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://echa.europa.eu/documents/10162/1e59e8be-0905-5fc1-8e76-a35628fa5833.

(14) Lietas reģistrācijas Nr. EPA-HQ-OPP-2014-0777 [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://www.regulations.gov/document/EPA-HQ-OPP-2014-0777-0041, 13. un 18. lpp.

(15) https://oag.ca.gov/sites/default/files/FINAL%20Flonicamid%20PID%20Comment%Letter.pdf.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/26

P9_TA(2021)0141

ES un Apvienotās Karalistes sarunu rezultāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par ES un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātiem (2021/2658(RSP))

(2021/C 506/06)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk “Harta”),

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05022/2021),

—

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (1),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C9-0086/2021),

—

ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2), 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (3), 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (4), 2018. gada 14. marta rezolūciju par satvaru turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām (5), 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (6), 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību (7), 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (8) un 2020. gada 18. jūnija ieteikumu par sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (9);

—	ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (10),

—

ņemot vērā Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (11) (“Izstāšanās līgums”) un politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars (12), kas pievienota Izstāšanās līgumam (Politiskā deklarācija),

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas ieguldījumu,

—

ņemot vērā ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ar kuru Komisiju ieceļ par Savienības sarunu vedēju, un tā pielikumu, kurā ietvertas norādes sarunām par jaunām partnerattiecībām (COM(2020)0035) (“sarunu norādes”),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

ļoti atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma (Nolīgums) noslēgšanu, jo šis nolīgums ierobežo Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nelabvēlīgās sekas un izveido sadarbības satvaru, kam būtu jāveido pamats spēcīgai un konstruktīvai partnerībai nākotnē, izvairoties no visvairāk traucējošiem bezlīguma scenārija elementiem, un jānodrošina juridiskā noteiktība vidējā termiņā un ilgtermiņā; šajā ziņā atzinīgi vērtē ES galvenā sarunu vedēja un viņa komandas neatlaidīgo darbu un nozīmīgo lomu;

atkārtoti norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir vēsturiska kļūda, un atgādina, ka ES visu laiku ir respektējusi šo Apvienotās Karalistes lēmumu, taču vienlaikus uzstājusi uz to, ka Apvienotajai Karalistei ir arī jāpieņem sekas, ko rada izstāšanās no ES, un ka trešai valstij nevar būt tādas pašas tiesības un priekšrocības kā dalībvalstij; atgādina, ka visā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesā Parlaments ir centies aizsargāt ES iedzīvotāju tiesības, nosargāt mieru un labklājību Īrijas salā, aizsargāt zvejnieku kopienas, uzturēt ES tiesisko kārtību, aizsargāt ES lēmumu pieņemšanas autonomiju, saglabāt muitas savienības un iekšējā tirgus integritāti, vienlaikus izvairoties no sociālā, vides, fiskālā vai regulatīvā dempinga, jo tas ir būtiski, lai nosargātu Eiropas darbvietas, rūpniecību un konkurētspēju un īstenotu Eiropas zaļajā kursā noteiktos mērķus;

atzinīgi vērtē to, ka šie mērķi lielā mērā ir sasniegti ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un Izstāšanās līgumu, nodrošinot izpildāmus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp attiecībā uz valsts atbalstu, sociālos un vides standartus, ilgtermiņa risinājumu zivsaimniecības jomā, ekonomisko nolīgumu, kas mazinās daudzas negatīvās sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un jaunu sistēmu tiesu, policijas un iekšējās drošības iestāžu sadarbībai, kuras pamatā ir ECTK un ES datu aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnīga ievērošana; tomēr pauž nožēlu par Nolīguma ierobežoto darbības jomu, jo Apvienotajai Karalistei trūkst politiskās gribas iesaistīties svarīgās jomās, jo īpaši ārpolitikā, aizsardzības un ārējās drošības politikā, kur panāktais ievērojami atpaliek no Politiskajā deklarācijā izvirzītajiem mērķiem; pauž nožēlu arī par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties programmā “Erasmus+”, liedzot jauniešiem izmantot šādu unikālu iespēju;

atzinīgi vērtē to lielo nozīmi, kāda Nolīgumā piešķirta precēm, ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes preču tirdzniecības intensitāti, un norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, bet jo īpaši pārvietošanās brīvības izbeigšana, loģiski novedīs pie tā, ka ievērojami samazināsies Apvienotās Karalistes ekonomikas iespējas, kas lielā mērā balstās uz pakalpojumiem, jo tiks izbeigta izcelsmes valsts vai atļaujas piešķiršanas pieeja, vairs netiks automātiski atzīta profesionālā kvalifikācija un Apvienotās Karalistes pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, būs jādarbojas, ievērojot 27 atšķirīgus noteikumu kopumus un tādējādi jāsaskaras ar lielāku birokrātiju; uzsver, ka šis ir pirmais nolīgums ES vēsturē, kad sarunu mērķis bija nevis panākt konverģenci, bet gan vienoties par atšķirībām, un tas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nenovēršami radīja lielākas problēmas, šķēršļus un izmaksas;

atzinīgi vērtē plašāku horizontālo strīdu izšķiršanas mehānismu, kam būtu jānodrošina savlaicīga strīdu izšķiršana un iespēja īstenot vienlaicīgu apturēšanu visās ekonomikas jomās, ja kāda no Pusēm neievēro to, ko tā ir parakstījusi; uzskata, ka šis mehānisms varētu kļūt par modeli un standartu visiem turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

atsaucas uz UKCG un grupas vadītāju 2020. gada 11. septembra paziņojumu un pieņem zināšanai, ka Apvienotajai Karalistei kā Izstāšanās līguma parakstītājai ir juridisks pienākums pilnībā īstenot un ievērot tā noteikumus, un atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste atsauca tos Apvienotās Karalistes iekšējā tirgus likumprojekta noteikumus, kas neatbilda minētajam līgumam; nosoda pēdējā laikā Apvienotās Karalistes veiktās vienpusējās darbības, ar kurām tā pārkāpj Izstāšanās līguma noteikumus, cenšoties pagarināt labvēlības periodus, kuros Lielbritānija, veicot eksportu uz Ziemeļīriju, ir atbrīvota no pienākuma uzrādīt sanitāros eksporta sertifikātus visiem dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, vēl nav jāpilda muitas deklarācijas par paku sūtījumiem un tiek piemērota atkāpe no ES noteikumiem, kas neļauj augsni ievest iekšējā tirgū, un noteikumiem par lolojumdzīvnieku pasēm; uzskata, ka šīs darbības nopietni apdraud vienotā tirgus integritāti; atkārtoti norāda, ka par visiem šādiem lēmumiem kopīgi jāvienojas ar attiecīgo apvienoto struktūru starpniecību; stingri aicina Apvienotās Karalistes valdību rīkoties godprātīgi un pilnībā īstenot tās parakstīto nolīgumu noteikumus, nekavējoties, pamatojoties uz ticamu un visaptverošu grafiku, kas izstrādāts kopā ar Eiropas Komisiju, un ievērojot Izstāšanās līgumā paredzēto labticīgas rīcības pienākumu; šajā sakarībā aicina Komisiju enerģiski turpināt pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, kas sākta 2021. gada 15. martā saskaņā ar Protokola par Īriju un Ziemeļīriju 12. panta 4. punktu; atgādina, ka saskaņā ar TSN noteikumiem pastāvīga Izstāšanās līgumā paredzēto strīdu izšķiršanas procedūru rezultātu neievērošana var novest ari pie tā, ka tiek apturēta saistību izpilde, , tostarp ierobežota piekļuve tirgum līdz šim vēl nepieredzētā līmenī; šajā sakarībā uzskata, ka TSN ratifikācija stiprina mūsu Izstāšanās līguma izpildes nodrošināšanai paredzēto instrumentu kopumu; atgādina, ka Izstāšanās līguma pilnīga un pienācīga ievērošana un īstenošana ir būtiska, lai aizsargātu pilsoņu tiesības, neapdraudētu miera procesu un izvairītos no fiziskas robežas Īrijas salā, aizsargātu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste pilda taisnīgu daļu no saistībām, ko tā uzņēmusies gan savulaik kā ES dalībvalsts, gan tām saistībām, kas tagad tai ir ārpus tās, un tāpēc tas joprojām ir būtisks priekšnosacījums ES un Apvienotās Karalistes attiecību turpmākai attīstībai; uzsver, cik svarīga ir labticība un ka šajā ziņā ir vajadzīga uzticēšanās un uzticamība; atgādina, ka Protokola par Īriju/Ziemeļīriju struktūra un tā 16. pants liecina par ļoti trauslu un jutīgu politisko līdzsvaru; uzstāj, ka nevienai no Pusēm nevajadzētu pavirši vai bez pienācīgas iepriekšējas apspriešanās pieņemt priekšlikumus vai veikt darbības, kas varētu izjaukt šo līdzsvaru; uzsver Ziemeļīrijas unikālos apstākļus un lomu, kas Protokolā piešķirta Ziemeļīrijas Asamblejai, tostarp prasību, ka pēc četriem gadiem tai jāsniedz piekrišana Protokola turpmākai piemērošanai; norāda, ka ir nepieciešams pastāvīgs un ciešāks dialogs starp politiskajiem pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp ar Ziemeļīrijas pārstāvjiem, par visiem Protokola par Īriju/Ziemeļīriju aspektiem un par plašāku Ziemeļīrijas miera procesu; pauž dziļas bažas par neseno spriedzi Ziemeļīrijā un atgādina, ka ES ir viena no Lielās piektdienas vienošanās galvenajām aizbildnēm un ir apņēmusies to aizsargāt;

Eiropas Parlamenta loma

pauž nožēlu par Nolīguma un Līguma ārkārtīgo sasteigtību un no tās izrietošo nenoteiktību, kas rada lielas izmaksas iedzīvotājiem un ekonomikas dalībniekiem un ir ietekmējusi arī Parlamenta prerogatīvas rūpīgi pārbaudīt un piemērot Nolīguma un Līguma galīgā teksta demokrātisku pārraudzību vēl pirms to provizoriskās piemērošanas; uzsver, ka, ņemot vērā pārejas perioda stingro beigu termiņu un Apvienotās Karalistes atteikumu to pagarināt pat pandēmijas laikā, šis process ir ārkārtējs; uzsver, ka šis process nekādā gadījumā nevar kalpot par precedentu turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem, kuru noslēgšanas gaitā saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu ir jāgarantē parastais sadarbības un informācijas pieejamības formāts, tostarp visu sarunu tekstu apmaiņa, regulārs dialogs un pietiekams laiks oficiālai Parlamenta īstenotai rūpīgai pārbaudei un diskusijām par nolīgumiem; uzsver, ka bez Parlamenta piekrišanas nolīgumus provizoriski piemērot nedrīkst; neraugoties uz iepriekš minēto, atzīst, ka Parlaments varēja regulāri paust savu viedokli, jo rūpīgi un bieži apspriedās un uzturēja dialogu ar ES galveno sarunu vedēju un Komisijas Apvienotās Karalistes darba grupu, kā arī 2020. gada februārī un jūnijā pieņēma divas rezolūcijas, un tas viss nodrošināja, ka mūsu nostājas tika pilnībā atspoguļotas ES sākotnējā mandātā un sarunu gaitā tās aizstāvēja ES galvenais sarunu vedējs;

atbalsta to, ka saskaņā ar Nolīgumu ir izveidota Parlamentārās partnerības asambleja, kurā darbojas Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes parlamentu deputāti; uzskata, ka šai parlamentārās partnerības asamblejai vajadzētu uzraudzīt Nolīguma pilnīgu un pareizu īstenošanu un sniegt Partnerības padomei ieteikumus; ierosina, ka tās darbības jomā būtu jāiekļauj arī Izstāšanās līguma īstenošana, neskarot Nolīguma un Līguma pārvaldības struktūras un to rūpīgas pārbaudes mehānismu, kā arī tiesības iesniegt ieteikumus jomās, kurās uzlabota sadarbība varētu būt izdevīga abām pusēm, un uzņemties kopīgas iniciatīvas, lai veicinātu ciešas attiecības;

uzstāj, ka Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās Nolīguma uzraudzībā un īstenošanā kā tas norādīts Parlamenta priekšsēdētāja D. M. Sassoli 2021. gada 5. februāra vēstulē; neskarot saistības, ko attiecīgie komisāri ir uzņēmušies attiecībā uz sadarbību ar atbildīgajām Parlamenta komitejām, atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Parlamenta lomu Nolīguma īstenošanā, iekļaujot šādas saistības:

a)	nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu par Partnerības padomes un citu apvienoto struktūru darbību;

b)	iesaistīt Parlamentu tādu svarīgu ar Nolīgumu saistītu lēmumu pieņemšanā, kas skar jebkādas vienpusējas darbības, kuras Savienībai jāveic saskaņā ar Nolīgumu, un maksimāli ņemt vērā Parlamenta viedokli, bet, ja tas netiek darīts, paskaidrot šādas rīcības iemeslus;

c)	pietiekami savlaicīgi iesaistīt Parlamentu par tās nodomu iesniegtu priekšlikumu Savienībai izbeigt vai apturēt Nolīguma trešās daļas [Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās] darbību, ja Apvienotā Karaliste neievēro savas saistības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

d)	iesaistīt Parlamentu Nolīgumā paredzētajā potenciālo šķīrējtiesnešu un ekspertu grupas locekļu atlases procesā;

e)	iesniegt Parlamentam visus to tiesību aktu priekšlikumus, kas reglamentē kārtību, kādā jāpieņem autonomie pasākumi, kurus Savienība ir tiesīga veikt saskaņā ar Nolīgumu;

f)	maksimāli ņemt vērā Parlamenta viedokli par to, kā abas Puses īsteno Nolīgumu, tostarp attiecībā uz iespējamiem Nolīguma pārkāpumiem vai nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet, ja tas netiek darīts, paskaidrot šādas rīcības iemeslus;

pilnībā informēt Parlamentu par Komisijas novērtējumiem un lēmumiem attiecībā uz datu pietiekamību, kā arī par pasākumiem sadarbībai regulējuma jomā ar Apvienotās Karalistes iestādēm, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā, un finanšu pakalpojumu līdzvērtības iespējamai piešķiršanai;

prasa, lai šīs saistības tiktu iestrādātas Iestāžu nolīgumā, par ko pēc iespējas drīzāk jāvienojas;

10.

atzinīgi vērtē Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai; uzsver, ka šis nolīgums, jo īpaši tā 3. pants, neskar tiesības, kas Parlamentam piešķirtas saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, jo īpaši ņemot vērā minētā. panta 9. punktu; norāda, ka veids, kādā Padome ir pieprasījusi Parlamenta piekrišanu, vienā procedūrā aptverot divus nolīgumus, — ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai — neatbilst parastajai praksei un ka tam nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt par precedentu, jo Parlamentam vajadzētu būt iespējai sniegt piekrišanu katram atsevišķam starptautiskajam nolīgumam vēl pirms tā stāšanās spēkā, nevis vairākiem šādiem nolīgumiem kā paketei, pretējā gadījumā tā prerogatīvas tiktu nopietni apdraudētas;

11.

mudina veicināt ES un Apvienotās Karalistes arodbiedrību un citu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ciešu iesaisti Nolīguma uzraudzībā un īstenošanā, tostarp gadījumos, kad tiek izskatīti attiecīgi jautājumi, apspriesties ar tām un varbūt pat iesaistīt tās specializēto komiteju darbībā, kā arī izveidot īpašu darba forumu, kurā tikties pirms katras Partnerības padomes sanāksmes; ņemot vērā Nolīguma nozīmi un iespējamās plašās sekas, ierosina paplašināt vietējo konsultantu grupu, iekļaujot tajā vairāk arodbiedrību un citu sociālo partneru, jo īpaši no Eiropas nozaru federācijām, pārstāvjus, un dot iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām un citiem sociālajiem partneriem iesniegt sūdzības Komisijai, nosakot Komisijai pienākumu uz šādām sūdzībām reaģēt;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus, ņemot vērā ierobežoto laiku, pēc iespējas vairāk iesaistīt ieinteresētās personas un atzinīgi vērtē arī detalizētos gatavības norādījumus, kas palīdzēja uzņēmumiem sagatavoties nenovēršamajām pārmaiņām pēc 2021. gada 1. janvāra, kad Apvienotā Karaliste izstājās no muitas savienības un iekšējā tirgus; aicina visas ES dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionus pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka šie pirmie mēneši pēc tam, kad stājas spēkā jaunais režīms attiecībā uz Apvienotās Karalistes jauno statusu, visiem ekonomikas dalībniekiem un iedzīvotājiem sagādātu pēc iespējas mazākas problēmas; atzīstot, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES rada būtiskas īstermiņa ekonomiskās sekas, aicina Komisiju pilnībā un savlaicīgi izmantot 5 miljardu EUR apmērā paredzēto Brexit korekcijas rezervi, tiklīdz likumdevēji to būs pieņēmuši, lai palīdzētu gan nozarēm, gan uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kā arī dalībvalstīm, kuras visvairāk skar ES un Apvienotās Karalistes jauno attiecību negatīvā un neparedzētā ietekme;

Tirdzniecība

13.

uzsver Nolīguma bezprecedenta darbības jomu attiecībā uz preču tirdzniecību, saskaņā ar kuru ir sasniegts nulles kvotu un nulles tarifu mērķis un tādējādi tiks atvieglota tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti, ievērojot atbilstīgus izcelsmes noteikumus, aizsargājot ES ražotāju intereses, tostarp izmantojot divpusējo kumulāciju, eksportētāju veiktu izcelsmes pašsertifikāciju, kā arī 12 mēnešu atbrīvojuma periodu attiecībā uz dažiem dokumentiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo īpaši attiecībā uz stingrības nemazināšanu un izvairīšanos no atšķirību rašanās nākotnē, apvienojumā ar šo nepieredzēti plašo Nolīguma darbības jomu;

14.

uzsver, ka attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību abu Pušu saistības nodrošina liberalizācijas līmeni, kas pārsniedz to PTO uzņemtās saistības, tostarp izmantojot tālredzīgu “vislielākās labvēlības režīma” klauzulu un pārskatīšanas saistības, lai veiktu turpmākus uzlabojumus, kā arī paredzot īpašus noteikumus speciālistu mobilitātei uzņēmējdarbības nolūkos (4. kategorijas pakalpojumi); tomēr vienlaikus atgādina, ka, izstājoties no iekšējā tirgus, Apvienotā Karaliste zaudēja savas automātiskās neierobežotās tiesības sniegt pakalpojumus visā ES; atzīst skaidrus noteikumus par profesionālajām kvalifikācijām, kas ir atšķirīgi, jo Apvienotā Karaliste ir trešā valsts; tomēr atzinīgi vērtē Nolīgumā paredzēto mehānismu, saskaņā ar kuru ES un Apvienotā Karaliste var vēlāk, izskatot katru gadījumu atsevišķi un attiecībā uz konkrētām profesijām, vienoties par papildu pasākumiem;

15.

atzinīgi vērtē nodaļu par digitālo tirdzniecību, tostarp skaidri noteikto aizliegumu attiecībā uz datu lokalizācijas prasībām vai obligāto prasību atklāt pirmkodu, kas līdz šim ES noslēgtajos brīvās tirdzniecības nolīgumos vēl nav bijusi iekļauta, vienlaikus saglabājot ES reglamentēšanas tiesības un datu aizsardzības prasības; atzīst, ka šī digitālā nodaļa var kalpot par paraugu turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem; atzinīgi vērtē arī regulatīvo sadarbību topošo tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, jomā;

16.

pauž gandarījumu, ka, neraugoties uz Apvienotās Karalistes sākotnējo vilcināšanos, ir panākta vienošanās par vēsturiski vērienīgāko vispārējo nodaļu publiskā iepirkuma jomā, kas pārsniedz Nolīgumu par publisko iepirkumu, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret ES uzņēmumiem, kā arī nodaļu par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām un interesēm; atgādina, ka pašreizējais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) kopums tiek aizsargāts saskaņā ar Izstāšanās līgumu, bet pauž nožēlu par to, ka nav iespējams konstatēt nekādu kārtību attiecībā uz ĢIN nākotni, un tas ir pretrunā Politiskajā deklarācijā paustajām saistībām; tomēr atzinīgi vērtē pārskatīšanas klauzulu, kas ļaus nākotnē paplašināt aizsardzību, un mudina abas puses pēc iespējas drīzāk aktivizēt šo klauzulu;

17.

cieši mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot attiecīgās regulatīvās koordinācijas platformas un aktīvi iesaistīties tajās, nodrošinot Parlamentam pilnīgu pārredzamību, lai turpmāk varētu sasniegt augstu regulējuma konverģences līmeni saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un izvairītos no nevajadzīgiem konfliktiem, vienlaikus, kā uzsvērts Nolīgumā, aizsargājot katras puses tiesības reglamentēt;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

18.

atzinīgi vērtē vispārējo un moderno sadaļu par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem atvērtai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai, kas būtu jāuzskata par paraugu citiem turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem ES ved sarunas, tostarp:

i)	noteikumus par to, ka netiek samazināts pašreizējais augstais aizsardzības līmenis tādās jomās kā darba un sociālie standarti, vide, klimats un nodokļi, kurus nevar samazināt tādā veidā, ka tiek ietekmēta tirdzniecība vai investīcijas, kā arī noteikumus par konkurenci un valsts uzņēmumiem;

ii)

iespēju piemērot vienpusējus līdzsvara atjaunošanas pasākumus gadījumā, ja nākotnē rodas būtiskas atšķirības tādās jomās kā darba un sociālie standarti, vides vai klimata aizsardzība, vai arī subsīdiju kontrole, ja šādas atšķirības būtiski ietekmē tirdzniecību vai investīcijas starp Pusēm; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka nozīmīgas atšķirības ar būtisku ietekmi uz tirdzniecību vai investīcijām tiek plaši interpretētas un ka tās var pierādīt praktiskā veidā, lai nodrošinātu, ka iespējas izmantot šādus pasākumus netiek nepamatoti ierobežotas;

iii)

saskaņoto saistošo subsīdiju kontroles principu kopumu, jo šo principu neievērošanu var apstrīdēt konkurenti un tiesas ir pilnvarotas likt saņēmējiem vajadzības gadījumā atmaksāt subsīdiju, kā arī ES iespēju vērsties pret jebkādu Apvienotās Karalistes neatbilstību, piemērojot vienpusējas sankcijas, tostarp tarifu vai kvotu ieviešanu konkrētiem produktiem vai citu ekonomiskās partnerības daļu savstarpēju apturēšanu; uzsver nepieciešamību uzraudzīt jauno Apvienotās Karalistes valsts atbalsta režīmu un novērtēt, cik efektīvs ir mehānisms nepamatotu subsīdiju novēršanai, lai tas efektīvi veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

iv)

tomēr pauž nožēlu, ka uz nodaļu par nodokļiem neattiecas ne strīdu izšķiršanas noteikumi, ne līdzsvara atjaunošanas pasākumi; prasa Komisijai saglabāt modrību nodokļu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumos, un šajā jomā būtu jāizmanto visi pieejamie instrumenti, piemēram, sarakstā iekļaušanas procesi, lai atturētu Apvienoto Karalisti no negodīgas prakses pieņemšanas; šajā sakarībā atgādina par iespēju gadījumā, ja ir radusies kāda nelīdzsvarotība, pēc četriem gadiem kopš Nolīguma stāšanās spēkā pieprasīt tirdzniecības nodaļas pārskatīšanu;

v)	atgādina, ka noteikumi par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem ir vispārēji piemērojami, tostarp tā dēvētajās speciālajās ekonomikas zonās;

19.

uzsver, ka pienācīga uzraudzība un atbilstīga pārraudzība ir ļoti svarīgas, lai gūtu stabilu izpratni par atlikušajiem un jauniem šķēršļiem, ar kuriem uzņēmumi, jo īpaši MVU, saskaras uz vietas; uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no nevajadzīgas regulatīvās nenoteiktības, administratīvā sloga un procedūru sarežģītības, kas palielinās sarežģītību un izmaksas; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar darījumu aprindām, jo īpaši MVU, lai mazinātu jaunus tirdzniecības ierobežojumus;

Pārvaldība

20.

atzinīgi vērtē Nolīgumā izklāstīto horizontālo pārvaldību un institucionālo sistēmu, kas nodrošina kopēju saskaņotību un saikni starp visām tā nodaļām un to izpildi un tādējādi ļauj izvairīties no papildu paralēlām struktūrām un birokrātijas, kā arī nodrošina juridisko noteiktību un stabilas Pušu atbilstības garantijas; jo īpaši atzinīgi vērtē stingro mehānismu tādu strīdu izšķiršanai, kas var rasties starp ES un Apvienoto Karalisti par savstarpējo saistību interpretāciju vai īstenošanu;

21.

atzinīgi vērtē pārvaldībai veltītajā nodaļā iekļauto nediskriminācijas klauzulu, kas nodrošina, ka Apvienotā Karaliste savā valsts vīzu politikā, piešķirot īstermiņa vīzas, nevar diskriminēt ES dalībvalstu pilsoņus; nosoda diskriminējošo attieksmi pret dažiem ES pilsoņiem (no Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas un Slovēnijas), attiecībā uz kuriem Apvienotajā Karalistē piemēro citādu vīzas pieteikuma maksas režīmu nekā pārējo 22 ES dalībvalstu pilsoņiem saistībā ar maksu par darba vīzu un maksu par deklarāciju par finansiālu atbildību;

Drošība, ārlietas un attīstība

22.

pauž nožēlu, ka pretēji Politiskajai deklarācijai, kurā bija paredzēta vērienīga, plaša, padziļināta un elastīga partnerība ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā, Apvienotā Karaliste atteicās risināt sarunas par šiem aspektiem Nolīguma ietvaros; tomēr atgādina, ka abu Pušu interesēs ir saglabāt ciešu un ilgstošu sadarbību šajās jomās, jo īpaši, lai veicinātu mieru, drošību, tostarp terorisma apkarošanu, uz noteikumiem balstītu globālo kārtību, efektīvu multilaterālismu, ANO hartas ievērošanu, demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saskaņā ar LES 21. pantu; ierosina, ka turpmākā sadarbība un koordinācija starp ES un Apvienoto Karalisti būtu jāpārvalda, izmantojot sistēmisku platformu augsta līmeņa apspriedēm un koordinācijai ārpolitikas jautājumos, tostarp attiecībā uz izaicinājumiem, ko rada tādas valstis kā Krievija un Ķīna, ciešu iesaisti drošības jautājumos, tostarp ES un NATO sadarbības ietvaros, un sistemātisku preferenciālu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz miera uzturēšanas operācijām; jo īpaši aicina padziļināt sadarbību un koordināciju ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz ES sankciju politiku, ņemot vērā kopīgās vērtības un intereses, un šajā sakarībā izveidot koordinācijas mehānismu;

23.

pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu pazemināt Eiropas Savienības diplomātisko statusu un aicina attiecīgās Apvienotās Karalistes iestādes steidzami labot šo rīcību, kā arī mudina Komisiju stingri aizstāvēt Līgumu pienācīgu īstenošanu;

24.

uzsver, cik svarīga ir Apvienotā Karaliste kā attīstības un humānās palīdzības dalībniece, ņemot vērā tās oficiālās attīstības palīdzības apjomu (pat samazinot no 0,7 % līdz 0,5 % no NKI), tās speciālās zināšanas, projektu īstenošanas spējas un vispusīgas attiecības ar Sadraudzību un citām jaunattīstības valstīm; mudina Apvienoto Karalisti palīdzēt minimizēt tās izstāšanās no ES negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un saglabāt savu apņemšanos būt attīstības palīdzības un humānās palīdzības priekšējās rindās; prasa nodrošināt ciešu ES un Apvienotās Karalistes līdzekļu devēju koordināciju un sadarbību, tostarp iespēju savstarpēji izmantot otras puses spējas, lai maksimāli palielinātu lietderību, attīstības efektivitāti un virzību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

Konkrēti nozaru jautājumi un tematiskā sadarbība

25.

uzskata, ka iekšējais tirgus ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas ir ļoti labvēlīgi ietekmējis abu Pušu ekonomiku un kalpojis par pamatu iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpumam; uzsver, ka šis jaunais ekonomiskās partnerības laikmets būtu jāorientē uz savstarpēji izdevīgu iespēju radīšanu un ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pasliktināties iekšējā tirgus un muitas savienības integritāte un darbība; atzīst, ka atļauju saņēmušajiem uzņēmējiem piešķirto atvieglojumu paplašināšana ir piemērots veids, kā novērst tirdzniecības izkropļojumus;

26.

uzsver, ka īstenošanas procesā ES īpaša uzmanība būtu jāpievērš to muitas pārbaužu atbilstībai, kas tiek veiktas pirms preču ievešanas iekšējā tirgū (vai nu no Apvienotās Karalistes, vai caur Apvienoto Karalisti no citām trešām valstīm), kā paredzēts Nolīgumā, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt preču atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem; uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi muitas kontroles aprīkojumā, abām Pusēm ir ciešāk jākoordinē sava darbība un plašāk jāapmainās ar informāciju, lai pēc iespējas novērstu tirdzniecības traucējumus, kā arī saglabātu muitas savienības integritāti patērētāju un uzņēmumu interesēs; uzskata, ka absolūti nepieciešama ir muitas un tirgus uzraudzības iestāžu netraucēta sadarbība, bet jo īpaši pauž bažas par ES struktūru darbības spēju pietiekamību attiecībā uz Ziemeļīriju;

27.

norāda, ka neskaidrība par piemērojamajiem noteikumiem jau ir negatīvi ietekmējusi patērētāju ieradumus un viņu uzticēšanos pārrobežu pirkumiem, un aicina Apvienotās Karalistes valdību, Komisiju un dalībvalstis ātri īstenot Nolīgumā izklāstītos pasākumus saistībā ar patērētāju aizsardzību un pastiprināt sadarbību dažādās sektorpolitikās, kas saistītas ar ilgtspējīgām ražošanas metodēm un produktu drošību; aicina nodrošināt patērētājiem nepieciešamo pārredzamību visā produktu piegādes ķēdē un paziņo, ka ir būtiski, lai cenas rādītu pirkuma kopējās izmaksas, tostarp visas attiecīgās piemērojamās maksas un nodevas, un būtu skaidrība par piemērojamām patērētāju tiesībām, lai izvairītos no strīdiem un veicinātu patērētāju uzticēšanos, kad viņi veic pirkumus pāri robežām.

28.

pauž nožēlu par negatīvo ietekmi, ko izjūt dažas zvejnieku kopienas, vienlaikus atzīstot, ka zvejniecības noteikumi, kas paredz 25 % samazinājumu, kurš pakāpeniski tiks ieviests piecos ar pusi gados, rada mazāk nelabvēlīgu rezultātu nekā pilnīgs zvejas aizliegums Apvienotās Karalistes ūdeņos; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 25 % samazinājuma slieksnis nekad netiek pārsniegts un ka savstarpējā piekļuve paliek spēkā; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka Partnerības padomei ir atļauts grozīt 35., 36. un 37. pielikumu; prasa pirms šādu izmaiņu veikšanas pienācīgi apspriesties ar Parlamentu;

29.

pauž nopietnas bažas par situāciju, kāda izveidosies šā perioda beigās, un atgādina Apvienotajai Karalistei, ka tās pastāvīgā piekļuve ES tirgiem ir tieši saistīta ar ES zvejnieku turpmāko piekļuvi Apvienotās Karalistes ūdeņiem; atgādina, ka, ja Apvienotā Karaliste apsvērs iespēju ierobežot piekļuvi pēc sākotnējā piecu ar pusi gadu perioda un ES zvejnieku kopienām varētu draudēt nopietnas ekonomiskās vai sociālās grūtības, ES būs iespējas rīkoties, lai aizsargātu savas intereses, tostarp atjaunojot tarifus vai kvotas attiecībā uz zivju importu no Apvienotās Karalistes vai apturot citas Nolīguma daļas;; pauž dziļu nožēlu par to, ka ES zvejas tiesības tiek apšaubītas ar maldinošiem paņēmieniem, aizbildinoties ar nespēju savlaicīgi panākt vienošanos par KPN un kvotām un īstenojot nepieņemamus tehniskus pasākumus, kā arī piemērojot kontroversiāli ierobežojošu nosacījumu interpretāciju licences iegūšanas nolūkā;

30.

uzsver savas nopietnās bažas par iespējamām sekām, ko radītu Apvienotās Karalistes atkāpšanās no Savienības regulām par tehniskajiem pasākumiem un citiem saistītiem Savienības vides tiesību aktiem, kā rezultātā dažiem Eiropas zvejas kuģiem de facto varētu tikt ierobežota piekļuve Apvienotās Karalistes ūdeņiem; atgādina, ka Nolīgums katrai pusei uzliek pienākumu precīzi pamatot ikviena šajā jomā īstenotā pasākuma nediskriminējošo raksturu un nepieciešamību, ņemot vērā zinātniski pārbaudāmus datus, nodrošināt vides ilgtspēju ilgtermiņā; aicina Komisiju būt īpaši modrai attiecībā uz šo nosacījumu ievērošanu un stingri reaģēt gadījumā, ja Apvienotā Karaliste rīkojas diskriminējoši;

31.

izsaka bažas par sekām, ko rada dažādi noteikumi, ko piemēro teritorijām ar īpašu ar Apvienoto Karalisti saistītu statusu, jo īpaši Kroņa teritorijām un aizjūras teritorijām; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šīm teritorijām un to īpatnībām;

32.

pauž bažas par to, kā saskaņā ar Nolīgumu nākotnē tiktu risināta un apstrīdēta situācija, ja Apvienotā Karaliste vienpusēji pazeminātu sociālos un darba standartus; vēlreiz norāda, ka jebkāda vienpusēja sociālo un darba standartu pazemināšana, kaitējot Eiropas darba ņēmējiem un uzņēmumiem, ir strauji jānovērš un jāmazina, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; pauž nožēlu arī par to, ka — lai gan Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Izstāšanās līguma 127. pantu bija pienākums pārejas periodā transponēt direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem (13) pārejas periodā, tā vēl nav spērusi nepieciešamos soļus, lai to izdarītu, un tādējādi darba ņēmējiem Apvienotajā Karalistē ir liegtas dažas no jauna iedibinātās tiesības;

33.

atzinīgi vērtē to, ka jaunais sadarbības mehānisms attiecībā uz sociālā nodrošinājuma koordināciju ir tuvs esošajiem noteikumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (14) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009 (15), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004; īpaši atzinīgi vērtē to, ka šajā nolīgumā ir aizsargāti ES noteikumi par nediskriminēšanu, vienlīdzīgu attieksmi un periodu summēšanu; taču pauž nožēlu par ierobežojumiem materiālajā piemērošanas jomā un jo īpaši to, ka Nolīgumā nav iekļauti ģimenes pabalsti, ilgtermiņa aprūpe un no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti, kā arī bezdarba pabalstu eksportējamība; aicina Puses nekavējoties sniegt pilsoņiem, kurus skar brīvas pārvietošanās ierobežošana, pamatotu un uzticamu informāciju par viņu tiesībām saistībā ar uzturēšanos, darbu un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu;

34.

pieņem zināšanai pagaidu noteikumu par persondatu nosūtīšanu uz Apvienoto Karalisti; atkārto norāda uz 2020. gada 12. februāra un 2020. gada 18. jūnija rezolūcijām par to, cik svarīga ir datu aizsardzība gan kā pamattiesības, gan kā būtisks digitālās ekonomikas veicinātājs; atgādina, ka attiecībā uz Apvienotās Karalistes datu aizsardzības regulējuma atbilstību saskaņā ar EST judikatūru Apvienotās Karalistes aizsardzības līmenim ir jābūt “būtībā līdzvērtīgam” tam, ko piedāvā ES tiesiskais regulējums, tostarp datu tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm gan attiecībā uz komerciālu apriti, gan nosūtīšanu tiesībaizsardzības nolūkos; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 19. februārī tika sākta procedūra, lai pieņemtu divus lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz persondatu nosūtīšanu uz Apvienoto Karalisti saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (16) (VDAR) un Direktīvai par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā (17); aicina Komisiju nepieņemt pozitīvu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ja netiek pilnībā ievēroti ES tiesību aktos un judikatūrā paredzētie nosacījumi; uzsver, ka lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nevar būt Apvienotās Karalistes un ES sarunu priekšmets, jo tas attiecas uz ECTK, Hartā un ES līgumos atzīto pamattiesību aizsardzību;

35.

uzsver, ka ar Nolīgumu tiek izveidota sadarbība ar Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, kas ir nepieredzēti cieša sadarbība ar kādu trešo valsti; norāda, ka Nolīguma III nodaļas III sadaļā kā papildu garantija ir paredzēts īpašs strīdu izšķiršanas režīms, ņemot vērā tās regulējamās jomas jutīgumu; atzinīgi vērtē noteikumus par III daļas apturēšanu un izbeigšanu, jo īpaši nosacījumus attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu;

36.

pauž nožēlu, ka Parlamenta prasības attiecībā uz kopīgu ES pieeju patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jomā nav ņemtas vērā un ka šie svarīgie jautājumi, kas ietekmē arī visneaizsargātāko personu, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, tiesības, tagad ir jārisina divpusējas sadarbības ceļā; prasa, lai ES un Apvienotā Karaliste ātri vienotos par attiecīgu nolīgumu, ar ko aizstātu Dublinas regulu (18);

37.

pauž nožēlu par to, ka Nolīgumā trūkst vērienīguma attiecībā uz mobilitātes politiku, un aicina izveidot drošus likumīgas migrācijas ceļus starp ES un Apvienoto Karalisti; atzinīgi vērtē noteikumus par vīzām īstermiņa vizītēm un dalībvalstu nediskriminācijas klauzulu; aicina Apvienoto Karalisti nediskriminēt atsevišķus ES pilsoņus viņu valstspiederības dēļ gan attiecībā uz reģistrāciju ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmā, gan attiecībā uz mobilitātes un vīzu jautājumiem; aicina Komisiju stingri īstenot savstarpīguma principu; nosoda Apvienotās Karalistes diskriminējošo lēmumu atsevišķu ES dalībvalstu pilsoņiem piemērot dažādas maksas par darba vīzām, piemēram, par sezonas darba vīzām un veselības un aprūpes darbinieku vīzām; uzsver to, cik svarīgi ir garantēt ES pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi Apvienotās Karalistes darba tirgum, kā arī to, ka visiem ES pilsoņiem ir jāmaksā vienāda maksa, un tādēļ mudina Apvienoto Karalisti nekavējoties atcelt savu lēmumu;

38.

aicina Komisiju pilnībā informēt Parlamentu par Nolīguma īstenošanas uzraudzību, ko veic Eiropas Centrālā banka, Eiropas uzraudzības iestādes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un Vienotā noregulējuma valde, kā arī par tirgus attīstību finanšu pakalpojumu jomā, lai laikus apzinātu iespējamos tirgus traucējumus un draudus finanšu stabilitātei, tirgus integritātei un ieguldītāju aizsardzībai;

39.

aicina Komisiju izmantot pieejamos instrumentus, kā arī apsvērt jaunus instrumentus gaidāmajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma pārskatīšanā un nodrošināt patiesu sadarbību attiecībā uz faktisko īpašumtiesību pārredzamību, garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargāt vienoto tirgu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kas nāk no Apvienotās Karalistes

40.

ar gandarījumu atzīmē, ka Nolīgumā ir ietvertas saistības attiecībā uz nodokļu pārredzamību un godīgu nodokļu konkurenci, kā arī kopīga politiskā deklarācija par kaitējošu nodokļu režīmu apkarošanu;

41.

atzinīgi vērtē paziņojumu par nolīgumu starp Apvienoto Karalisti un ES par Saprašanās memorandu par finanšu pakalpojumiem, bet pauž nožēlu, ka Apvienotā Karaliste lēmumus par līdzvērtību līdz šim ir pieņēmusi tikai attiecībā uz atsevišķām EEZ valstīm, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nevis uz visu Savienību kopumā; atgādina, ka lēmumi par līdzvērtību attiecas uz vairākām tiesību jomām, kas jāsaskaņo ES līmenī, un ka dažos gadījumos uzraudzību veic tieši ES iestādes; tādēļ aicina Komisiju apsvērt, vai Apvienotās Karalistes lēmumi par līdzvērtību ir adresēti ES kopumā, pirms tā pati lemj par līdzvērtību;

42.

uzskata, ka attiecībā uz nodokļu jautājumiem ir sīkāk jāprecizē, kā piemērojams noteikumu stingrības nemazināšanas pienākums; pauž bažas par atšķirīgu tiesību aktu ietekmi uz nodokļiem; pauž īpašas bažas par Apvienotās Karalistes agrīno paziņojumu par apņemšanos ievērot tikai uz vājākiem starptautiskajiem standartiem balstītu obligātas informācijas sniegšanas kārtību, un pauž nožēlu arī par publiskiem paziņojumiem par brīvostu izveidošanu Apvienotajā Karalistē;

43.

brīdina, ka Nolīguma neskaidrā terminoloģija un nesaistošie vai neparedzamie juridiskie noteikumi un pārraudzības mehānismi nodokļu jomā palielina fiskālā dempinga risku; turklāt norāda, ka Nolīguma izpilde var radīt neatrisinātus strīdus, jo nav klauzulu ar tiešu piemērojamību, tostarp attiecībā uz kaitējošu nodokļu praksi; ar bažām norāda, ka ES tirdzniecības nolīgumos ar Šveici un Kanādu nosacījumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā ir stingrāki;

44.

norāda, ka Nolīgums neattiecas uz Apvienotās Karalistes Kroņa teritorijām un aizjūras teritorijām; uzskata, ka būtu jāveic rūpīga pārbaude, lai nodrošinātu, ka Nolīgumā nav nepilnību, kuras ļautu šīs teritorijas izmantot kā partnerus tādu jaunu kaitējošu nodokļu shēmu izstrādei, kas ietekmētu iekšējā tirgus darbību;

45.

atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgums būs nozīmīgs šā nolīguma elements; tomēr pauž nožēlu, ka klimata aizsardzības pamatlīmenī attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm nav ņemti vērā pārskatītie, līdz 2030. gadam sasniedzamie visas tautsaimniecības mēroga mērķi, kas drīzumā tiks pieņemti; turklāt uzsver, ka ES plāno vēl vairāk stiprināt un paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomu; uzskata, ka gadījumā, ja starp ES un Apvienotās Karalistes emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām radīsies būtiskas atšķirības, varētu tikt kropļoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tāpēc to varētu ņemt vērā, tiklīdz būs ieviests ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms;

46.

atzinīgi vērtē noteikumus par sadarbību veselības drošības jomā, kas dod iespēju Pusēm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar būtisku informāciju, taču pauž nožēlu, ka šāda sadarbība aprobežojas ar “būtisku” sabiedrības veselības apdraudējumu izvērtēšanu un tādu pasākumu koordinēšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai;

47.

atzinīgi vērtē to, ka nemainīsies ES pārtikas nekaitīguma standarti un ka Nolīgums paredz aizsargāt augstos ES sanitāros un fitosanitāros standartus (SFS); atkārtoti norāda, ka to preču tirdzniecības plūsmas, uz kurām attiecas SFS pasākumi, starp ES un Apvienoto Karalisti būs ārkārtīgi lielas un ka ES rīcībā vajadzētu būt pienācīgam koordinācijas procesam, lai ES ostās nepieļautu nekonsekventas no Apvienotās Karalistes ievestu preču kontroles pārbaudes;

48.

atzinīgi vērtē nolīgumā iekļauto visaptverošo sadaļu par gaisa transportu, kurai būtu jānodrošina ES stratēģisko interešu aizsardzība un kurā ietverti attiecīgi noteikumi par piekļuvi tirgum, satiksmes tiesībām, kodu koplietošanu un pasažieru tiesībām; atzinīgi vērtē īpašos noteikumus par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem aviācijai veltītajā nodaļā, kas nodrošinās, ka ES un Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji konkurē, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus; norāda uz risinājumu, kas rasts īpašumtiesību un kontroles noteikumiem, kuri reglamentē piekļuvi iekšējam tirgum, vienlaikus atstājot iespēju nākotnē turpināt liberalizāciju; atzinīgi vērtē to, ka atsevišķa nodaļa, kas paredz ciešu sadarbību aviācijas drošības un gaisa satiksmes pārvaldības jomā, veltīta aviācijas drošībai; uzskata, ka šādai sadarbībai nevajadzētu ierobežot ES, tai nosakot aizsardzības līmeni, ko tā uzskata par drošībai atbilstošu; uzsver, cik svarīga ir turpmākā ciešā sadarbība starp Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādi un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru;

49.

atzinīgi vērtē to, ka Nolīgums nodrošinās bezkvotu savienotību starp ES un Apvienotās Karalistes autotransporta pārvadātājiem un ka tas garantēs pilnas tranzīta tiesības otras Puses teritorijā, proti, tā dēvēto “sauszemes tiltu”; atzinīgi vērtē stingros vienlīdzīgas konkurences apstākļus, kuru nodrošināšana panākta sarunās par autotransportu, un šajā sakarībā pieņemtos konkrētos nosacījumus, kas padarīs augstos ES standartus, kuri piemērojami kravu autopārvadājumu nozarē, saistošus Apvienotajai Karalistei; šajā sakarībā uzsver, ka Nolīgumā cita starpā ir iekļauti standarti attiecībā uz piekļuvi profesionālās darbības veikšanai, transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, braukšanas un atpūtas laiku, tahogrāfu un transportlīdzekļu masu un gabarītiem; norāda, ka šādi standarti ne tikai nodrošinās godīgu konkurenci, bet arī labus darba apstākļus transportlīdzekļu vadītājiem un augstu ceļu satiksmes drošības līmeni; atzinīgi vērtē īpašos Ziemeļīrijai paredzētos noteikumus, kas pieņemti, atzīstot Īrijas unikālo situāciju, un kas mazinās traucējumus šīs salas kopējā ekonomikā; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai transporta nozares ieinteresētajām personām sniegtu precīzu un noderīgu informāciju, nodrošinātu attiecīgo IT sistēmu darbību un noturību un visus tranzītam nepieciešamos dokumentus darītu pieejamus tiešsaistē; vērš uzmanību uz nepieciešamību apsvērt iespēju sniegt finansiālu atbalstu konkrētām ostām, lai ātri novērstu šķēršļus fiziskajai infrastruktūrai, kas rodas, jo pārvadātājiem, kuri šķērso robežu, palielinās gaidīšanas laiks; aicina ES un Apvienoto Karalisti cieši sadarboties, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos un traucējumus transporta sistēmā, pēc iespējas saglabājot savienojamību;

50.

pauž gandarījumu par Eiropas kopdarbības turpināšanu ar Apvienoto Karalisti zinātnes, pētniecības, inovācijas un kosmosa jomā; uzsver nepieciešamību atbalstīt pētnieku mobilitāti, lai nodrošinātu zinātnisko atziņu un tehnoloģiju brīvu apriti; aicina mobilo sakaru operatorus turpināt piemērot principu “viesabonēšana kā mājās” gan ES, gan Apvienotajā Karalistē; norāda, ka enerģētikas sadaļas darbības termiņš beidzas 2026. gada 30. jūnijā; uzsver nepieciešamību arī pēc minētā datuma turpināt sadarbību visos enerģētikas jautājumos, ņemot vērā to, ka abi enerģijas tirgi ir savstarpēji savienoti, gan arī to, ka Ziemeļīrija paliks ES iekšējā enerģijas tirgū; norāda uz ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu par sadarbību kodolenerģijas drošas un mierīgas izmantošanas jomā; pauž nožēlu, ka uz to neatteicas piekrišanas procedūra, jo Parlamentam Euratom līgumā nav paredzēta nekāda loma; aicina izstrādāt saprašanās memorandu, kura pamatā būtu Ziemeļu jūru enerģētiskās sadarbības (NSEC) satvars un kurā būtu iekļauti kopīgi projekti, jūras telpiskā plānošana un atkrastes enerģijas integrācija enerģijas tirgos;

51.

atzinīgi vērtē noteikumus, kas reglamentē Apvienotās Karalistes dalību Savienības programmās un izklāstīti attiecīgajā Nolīguma iedaļā; uzskata, ka šie noteikumi visumā atbilst Parlamenta cerībām, kas izklāstītas tā 2020. gada 18. jūnija ieteikumā sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti; jo īpaši uzskata, ka šie noteikumi aizsargā Savienības finanšu intereses; šajā sakarībā atzinīgi vērtē automātiskā korekcijas mehānisma piemērošanu programmai “Apvārsnis Eiropa”;

52.

atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes asociācijas dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”; atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste plāno piedalīties Euratom pētniecības un mācību programmā, kosmosa programmas “Copernicus” komponentā un ITER un ka tai saskaņā ar Kosmosa programmu būs piekļuve kosmosa novērošanas un uzraudzības pakalpojumiem; atzinīgi vērtē to, ka uz “PEACE+” programmu attieksies atsevišķs finansēšanas nolīgums;

53.

pauž dziļu nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties programmā “Erasmus+” 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā; uzsver, ka šī lēmuma sekas būs neizdevīgs abām pusēm, jo cilvēkiem un organizācijām ES un Apvienotajā Karalistē būs liegtas iespējas piedalīties apmaiņas un sadarbības projektos, kas varētu mainīt visu turpmāko dzīvi; pauž īpašu pārsteigumu par to, ka Apvienotā Karaliste sava lēmuma pamatojumā ir minējusi pārmērīgas dalības izmaksas; mudina Apvienoto Karalisti izmantot Kopīgajā deklarācijā par dalību ES programmās paredzēto nogaidīšanas periodu un pārskatīt savu nostāju; atzinīgi vērtē Īrijas dāsno piedāvājumu ieviest mehānismu un finansējumu, kas ļautu studentiem no Ziemeļīrijas turpināt piedalīties šajā programmā;

54.

atgādina, ka gan izglītība, gan pētniecība ir neatņemamas akadēmiskās sadarbības sastāvdaļas un ka sinerģija starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un “Erasmus+” ir būtisks jaunās paaudzes programmu aspekts; uzsver savu apņēmību cieši uzraudzīt šo situāciju ar mērķi nodrošināt, ka atšķirīgā pieeja Apvienotās Karalistes dalībai abās ES akadēmiskās sadarbības programmās nemazina ne to efektivitāti, ne iepriekšējās sadarbības rezultātus;

55.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību visās dimensijās un to, ka Apvienotā Karaliste pilnībā ievēro savas saskaņā ar Nolīgumu uzņemtās finansiālās saistības; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība PVN un muitas nodokļu jomā, lai nodrošinātu prasījumu pienācīgu iekasēšanu un piedziņu; uzsver, ka muitas procedūras ir ļoti sarežģītas un ka ir pastāvīgi jānodrošina ātra informācijas apmaiņa un cieša sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, lai nodrošinātu efektīvu kontroli un muitošanu, kā arī attiecīgo tiesību aktu izpildi; uzsver arī nepieciešamību, veicot pienācīgu kontroli un ņemot vērā iespējamību, ka konkrētas preces var tikt pakļautas nelikumīgai tirdzniecībai vai kontrabandai, vai arī tām var tikt deklarēta nepareizai izcelsme un saturs, novērst krāpšanu muitas un PVN jomā, tostarp nelikumīgu tirdzniecību vai kontrabandu;

56.

uzsver nepieciešamību nodrošināt Nolīguma īstenošanu un to, ka atbilstīgi Pušu ciešas sadarbības noteikumiem pilnībā tiek ievērotas Komisijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF un EPPO piešķirtās piekļuves tiesība, kā arī Parlamentam piešķirtās rūpīgas pārbaudes tiesības; turklāt uzsver, cik svarīga ir EKT kompetence attiecībā uz Komisijas lēmumiem;

57.

uzsver intelektuālā īpašuma (IĪ) nozīmi un nepieciešamību nodrošināt regulējuma nepārtrauktību, izņemot attiecībā uz turpmākajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē Nolīgumā paredzēto IĪ tiesību pastiprinātu aizsardzību, kas aptver visu veidu IĪ tiesības, kā arī īstenošanas un sadarbības noteikumus, kuri attiecas uz plašu pasākumu klāstu;

58.

pauž dziļu nožēlu par to, ka Nolīgumā nav iekļauti abās Pusēs pastāvošie uzņēmumu veidi, piemēram, Eiropas uzņēmējsabiedrība (SE) vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un tāpēc attiecīgā pretējā Puse tos vairs neatzīs; tomēr pauž gandarījumu, ka Puses, vienlaikus aizsargājot uzņēmējus, ņem vērā to, ka ir jānodrošina ilgtspējīga un konkurētspējīga vide, un apņemas nepazemināt darba un sociālo standartu līmeni, kā arī vienojas par noteikumiem attiecībā uz aizliegtiem paņēmieniem, izpildi un sadarbību gadījumos, kas saistīti ar konkurences politiku;

59.

pauž nožēlu par to, ka tiesu iestāžu sadarbība civillietās nebija daļa no sarunām par turpmāko partnerību starp ES un Apvienoto Karalisti, un uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk panākt kopīgu izpratni šajā jomā; šajā sakarā atgādina, ka ES būtu ļoti rūpīgi jāapsver tās lēmums par iespēju Apvienotajai Karalistei palikt par 2007. gada Lugāno konvencijas pusi, jo īpaši ņemot vērā tās II protokolu par tās vienotu interpretāciju un iespēju saglabāt vispārēju līdzsvaru tās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un ka ārkārtīgi svarīga būtu efektīva sadarbība un dialogs starp Komisiju un Parlamentu, jo īpaši ar Juridisko komiteju, kas ir atbildīga par starptautisko tiesību interpretāciju un piemērošanu, ciktāl tas skar ES;

60.

pauž dziļu nožēlu par to, ka Nolīgumā nav rasts sīki izstrādāts un lietderīgs risinājums laulības lietās, lietās par vecāku atbildību un citās ģimeni skarošās lietās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ciešākas sadarbības iespējas vismaz attiecībā uz galvenajiem ģimenes tiesību jautājumiem un praktiskas sadarbības jautājumiem vecāku atbildības, bērnu nolaupīšanas un uzturēšanas pienākumu jomā, ko var piedāvāt, paredzot, ka Apvienotā Karaliste kā novērotāja piedalīsies Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sanāksmēs;

61.

pauž nožēlu, ka Nolīgumā nav paredzēta nekāda Eiropas Savienības Tiesas iesaiste, neraugoties uz to, ka Politiskajā deklarācijā abas Puses uzņēmās saistībās nodrošināt, ka šķīrējtiesa vēršas EST, lai tā pieņemtu saistošu nolēmumu lietās, kurās starp tām pastāvošās domstarpības rada neskaidrības par ES tiesību jēgumu interpretāciju;

62.

norāda, ka Nolīgums neattiecas uz Gibraltāru un tam nav nekādas ietekmes uz Gibraltāra teritoriju; pieņem zināšanai Spānijas un Apvienotās Karalistes provizorisko vienošanos par ierosināto satvaru ES un Apvienotās Karalistes nolīgumam par Gibraltāra turpmākajām attiecībām ar ES, kas ļaus Gibraltārā piemērot attiecīgos Šengenas acquis noteikumus;

o o

63.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 444, 31.12.2020., 2. lpp.

(2) OV C 298, 23.8.2018., 24. lpp.

(3) OV C 346, 27.9.2018., 2. lpp.

(4) OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp.

(5) OV C 162, 10.5.2019., 40. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0016.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033.

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0152.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0018.

(11) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(12) OV C 34, 31.1.2020., 1. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (ES OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/38

P9_TA(2021)0143

Augsnes aizsardzība

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par augsnes aizsardzību (2021/2548(RSP))

(2021/C 506/07)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 191. pantu,

—	ņemot vērā 2019. gada 12. decembra Eiropadomes secinājumus par klimata pārmaiņām,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumus “Biodaudzveidība — nepieciešama steidzama rīcība”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (1) (7. VRP) un tajā izklāstīto redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (3),

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK (COM(2006)0232),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (5),

—	ņemot vērā Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvu 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (6),

—	ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (7) (“Nitrātu direktīva”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (8), un tās turpmākos grozījumus,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (10),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (12),

—	ņemot vērā Komisijas politikas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam, jo īpaši nulles piesārņojuma stratēģiju Eiropai,

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (8. vides rīcības programma — VRP) (COM(2020)0652),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

—	ņemot vērā ziņojumu “Pasaules augsnes stāvoklis”, ko 2015. gadā publicēja Augsnes starpvaldību padome (ITPS), Globālā partnerība augsnes jomā (GSP) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 13. februāra ziņojumu “Augsnes aizsardzības tematiskās stratēģijas īstenošana un pašreizējie pasākumi” (COM(2012)0046),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020)0667),

—	ņemot vērā Komisijas 2002. gada 16. aprīļa paziņojumu “Tematiskā stratēģiju augsnes aizsardzībai” (COM(2002)0179),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 12. aprīļa darba dokumentu “Pamatnostādnes par labāko praksi, kā ierobežot, samazināt vai kompensēt augsnes noslēgšanu” (SWD(2012)0101),

—	ņemot vērā 2003. gada 19. novembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par “Tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai” (13),

—	ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai (14),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15) (15),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (16),

—	ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru (17),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām (18),

—	ņemot vērā 2021. gada 10. februāra rezolūciju par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu (19),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (20),

—	ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai (21),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 19. janvāra atzinumu “Augsnes aizsardzības tematiskās stratēģijas īstenošana” (22),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — “Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai” (COM(2002)0179) (23),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2021. gada 5. februāra atzinumu par agroekoloģiju (CDR 3137/2020),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 33/2018 “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk”,

—	ņemot vērā ES ūdens resursu jomas tiesību aktu ES atbilstības pārbaudi (SWD(2019)0439),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 15. mērķi, proti, aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, cīnīties pret pārtuksnešošanos, apturēt un novērst zemes degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu,

—	ņemot vērā jauno Leipcigas hartu par pilsētu pārveidojošo spēku vispārējas labklājības labā, ko 2020. gada 30. novembrī pieņēma neformālā ministru sanāksmē par pilsētu jautājumiem,

—	ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (CO P21) Parīzē, 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (UNCBD),

—	ņemot vērā novērtējuma ziņojumu par augsnes degradāciju un zemes atjaunošanu, kuru 2018. gada 23. martā publicēja Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

—	ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2019. gada 4. decembra ziņojumu “Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020),

—	ņemot vērā Komisijas un Kopīgā pētniecības centra 2012. gadā publicēto ziņojumu “Augsnes stāvoklis Eiropā — JRC ieguldījums Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli un prognozēm (SOER 2010)”,

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi, kas publicēts 2019. gada 8. augustā,

—	ņemot vērā ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja (UNDRR) 2018. gada ziņojumu “Ekonomiskie zaudējumi, nabadzība un katastrofas: 1998–2017”,

—	ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par augsnes aizsardzību (O-000024/2021 – B9-0011/2021 un O-000023/2021 – B9-0010/2021),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

tā kā augsne ir ļoti būtiska, komplicēta, daudzfunkcionāla un dzīva ekosistēma ar ārkārtīgi lielu ekoloģisku un sociālekonomisku nozīmi, kura pilda daudzas pamatfunkcijas un nodrošina cilvēku eksistencei un ekosistēmu izdzīvošanai vitāli svarīgus pakalpojumus, lai pašreizējās un nākamās paaudzes varētu apmierināt savas vajadzības;

tā kā Zemes augsnes ir lielākā sauszemes oglekļa krātuve un satur aptuveni 2 500 gigatonnu oglekļa (1 gigatonna = 1 miljards tonnu) salīdzinājumā ar 800 gigatonnām atmosfērā un 560 gigatonnām augos un dzīvniekos; tā kā veselīga augsne ir būtiski svarīga klimata pārmaiņu mazināšanai, jo katru gadu piesaista aptuveni 25 % no oglekļa ekvivalenta, ko emitē fosilo kurināmo izmantošana pasaulē; tā kā pasaules kultivētās augsnes ir zaudējušas 50–70 % no sava sākotnējā oglekļa uzkrājuma (24);

C.	tā kā Eiropā ir apzināti vairāk nekā 320 nozīmīgi augsnes veidi ar milzīgām fiziskajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām variācijām katrā no tiem;

tā kā augsne ir kardināli svarīga dzīvotne un genofonds, jo tajā mājo 25 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības, tā nodrošina ekosistēmu pamatpakalpojumus vietējām kopienām un globālā kontekstā — nodrošina ar pārtiku, izejvielām, pilda klimata regulēšanas funkciju ar oglekļa sekvestrēšanas palīdzību, kā arī pilda ūdens attīrīšanas, barības vielu regulēšanas, kaitīgo organismu apkarošanas funkcijas, — un kalpo par pamatu cilvēka darbībai, turklāt palīdz novērst plūdus un sausumu; tā kā augsnes veidošanās ir viens no ekosistēmas procesiem, par kuru ir zināms, ka tas Eiropā degradējas;

E.	tā kā augsne, lai gan ir ļoti dinamiska, ir arī ļoti jutīga un tā ir neatjaunojams, ierobežots resurss, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs augsnes veidošanās procesam, proti, aptuveni viens centimetrs augsnes virsslāņa 1 000 gados; tā kā tādēļ augsne ir ļoti vērtīgs resurss;

F.	tā kā augsnes lielā mērā nosaka mūsu Eiropas ainavu skaistumu, tāpat kā mežu teritorijas, piekrastes, kalnu apgabali un visas Eiropas ekosistēmas;

tā kā zem zālājiem un mežiem esošā augsne ir neto oglekļa piesaistītājs, par ko tiek lēsts, ka tas ES piesaista līdz 80 miljoniem tonnu oglekļa gadā (25); tā kā ES aramzeme un zālāji tomēr kopā ir emisiju neto avoti, kas 2017. gadā atbrīvoja aptuveni 75,3 miljonus tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta (MtCO2e) (26); tā kā tādēļ lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm ir laba iespēja sekmēt oglekļa piesaistīšanu no atmosfēras, uztverot un uzglabājot oglekli augsnē un biomasā;

tā kā augsnes struktūra un īpašības ir tūkstošiem gadu ilgu augsnes veidošanās, ģeomorfoloģisko un ģeoloģisko procesu rezultāts, tādējādi izveidojot to par neatjaunojamu resursu; tā kā tāpēc daudz lietderīgāk ir nepieļaut nekāda veida kaitējumus augsnes slānim (eroziju, noārdīšanos, degradāciju, pārsāļošanos utt.) un augsnes piesārņošanu, nekā mēģināt atjaunot augsnes funkcijas;

I.	tā kā augsnes funkcijas ir lielā mērā atkarīgas no augsnes bioloģiskās daudzveidības pilnvērtīga papildinājuma; tā kā virszemes un pazemes daudzveidībai ir nozīmīgi savienojumi un augsnes bioloģiskā daudzveidība ir vietējā līmeņa augu daudzveidības nozīmīgs veicinošais faktors;

tā kā lielākajā daļā vides tiesību aktu (piemēram, Dzīvotņu direktīvā vai Natura 2000) un galvenajos ES kopējās lauksaimniecības politikas tiesību aktos nav noteikta augsnes bioloģiskās daudzveidības aizsardzība; tā kā augsnes bioloģiskās daudzveidības palielināšana vai saglabāšana ir efektīvs risinājums, kas var palīdzēt atjaunot augsni un attīrīt augsnes piesārņojumu;

tā kā gan ES, gan visā pasaulē turpinās zemes un augsnes degradācija dažnedažādu cilvēka darbību rezultātā — slikta zemes apsaimniekošana, zemes izmantošanas veida maiņa, ilgtspējai pretēja lauksaimniecības prakse, zemes pamešana, piesārņojums, neilgtspējīga mežsaimniecības prakse un augsnes noslēgšana, bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņas, ko bieži vien papildina vēl arī citi faktori, — un tādējādi zemes un augsnes spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus visai sabiedrībai ir samazināta;

tā kā ir žēl, ka ES un dalībvalstis pašlaik kavējas savu starptautisko un Eiropas apņemšanos izpildē saistībā ar augsni un ūdeni, it sevišķi šādu:

a)	apkarot pārtuksnešošanos un atjaunot degradētu zemi un augsni, tostarp tādu zemi un augsni, ko skārusi pārtuksnešošanās, sausums un plūdi, un līdz 2030. gadam tiekties uz zemes degradācijai neitrālas pasaules veidošanu;

b)	līdz 2050. gadam sasniegt mērķrādītāju par aizņemtas zemes platību tīrā pieauguma apturēšanu un samazināt eroziju, palielināt augsnes organisko oglekli un turpināt sanācijas darbus līdz 2020. gadam;

c)	ES ilgtspējīgi apsaimniekot zemi, atbilstīgi aizsargāt augsni un nodrošināt, ka, pienākot 2020. gadam, jau aktīvi norisinātos piesārņoto teritoriju sanācija;

tā kā augsnei ir būtiska nozīme ūdens apsaimniekošanā, jo veselīga augsne ar augstu organiskās vielas līmeni labāk atbalsta ūdens sistēmu un veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatadaptāciju; tā kā mitrāji, kūdrāji un dabā balstīti risinājumi laukos un pilsētā uzglabā un infiltrē lietus ūdeni, kas ļauj uzpildīties ūdens nesējslāņiem, lai izturētu sausos periodus, un novērš savienojumus ar kanalizāciju, un tas savukārt samazina neattīrīta ūdens noplūdes stipra lietus laikā;

tā kā ES ir konstatēti vairāki galvenie augsnes apdraudējuma faktori, piemēram: klimata pārmaiņas, noslēgšana, sablīvēšanās, erozija, plūdi un zemes nogruvumi, sausums, hidroģeoloģiskā nestabilitāte, augsnes organisko vielu izzušana, ugunsgrēki, vētras, sasāļošanās, kontaminācija, augsnes bioloģiskās daudzveidības izzušana, paskābināšanās un pārtuksnešošanās; tā kā uz lielāko daļu šo notiekošo degradācijas procesu spēkā esošie Eiropas un valstu tiesību akti neattiecas vispār vai attiecas nepilnīgi;

tā kā augsnes erozija skar 25 % ES lauksaimniecības zemes un laikā no 2000. līdz 2010. gadam ir palielinājusies par aptuveni 20 %; tā kā tiek lēsts, ka augsnes erozija ES ik gadu rada lauksaimniecības ražošanas zaudējumus aptuveni 1,25 miljardu EUR vērtībā (27); tā kā augsnes virsslānī samazinās oglekļa uzkrājumi un ES pastāvīgi zaudē savus mitrājus un kūdrājus; tā kā lielās ES lauksaimniecības zemes platībās ir vērojama sasāļošanās un pārtuksnešošanās un 32–36 % Eiropas augsnes apakškārtas (28) ir ļoti jutīga pret sablīvēšanos;

tā kā erozija ir dabiska parādība, kas var izpausties kā dubļu plūsmas ar dažkārt katastrofālām sekām, piemēram, parādoties dziļām gravām, kas izraisa augsnes auglīgā virsslāņa zudumu, uzsver, ka ilgtermiņā erozija mazāk redzamā veidā var izraisīt augsnes degradāciju un apstrādājamās platības zaudēšanu;

tā kā zemes un augsnes neilgtspējīga apsaimniekošana vairākos veidos nelabvēlīgi ietekmē ne tikai sauszemes un saldūdens bioloģisko daudzveidību, bet arī jūras bioloģisko daudzveidību, radot izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos, pārmērīgas barības vielu un piesārņojuma koncentrācijas un piekrastes jūras ekosistēmu pieaugošu izzušanu un pasliktināšanos; tā kā tiek prognozēts, ka Eiropā pasliktināsies piekrastes aizsardzība, apdraudot piekrastes ekosistēmu dabisko spēju samazināt klimata pārmaiņu un ekstrēmu laikapstākļu notikumu ietekmi visneaizsargātākajās piekrastes zonās;

tā kā zemes izmantošana izmaina ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti un daudzumu, radot nosacījumus attiecībā uz zemes un augsnes spēju sniegt šos pakalpojumus; tā kā zemes un augsnes degradācijas galvenie dzinējspēki ir neilgtspējīga lauksaimniecības un mežsaimniecības prakse, pilsētu paplašināšanās un klimata pārmaiņas (29);

S.	tā kā augsnes informācija Eiropā joprojām ir nepilnīga un nesaskaņota; tā kā tā kavē būtisku lēmumu pieņemšanu par augsnes aizsardzību gan reģionālā, gan vietējā līmenī;

tā kā ES atbildība par augsnes aizsardzību nebeidzas pie ES robežām, jo visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc apdzīvotām teritorijām un zemes pārtikas audzēšanai un biomasas ražošanai, turklāt klimata pārmaiņas, visticamāk, negatīvi ietekmēs zemes pieprasījumu, pieejamību un degradāciju; tā kā ES sekmē zemes degradāciju trešās valstīs, jo ir ar importētajiem produktiem saistītās zemes neto importētājs;

U.	tā kā zemes degradācija saasina dabas katastrofu ietekmi un palielina sociālās problēmas;

tā kā lielas platības Dienvideiropā līdz 2050. gadam, visticamāk, būs pārtuksnešojušās klimata pārmaiņu un neatbilstīgas lauksaimniecības un agronomijas prakses rezultātā, ja vien netiks veikta stingra rīcība; tā kā šie draudi netiek saskaņoti, efektīvi un lietderīgi risināti ES līmenī (30); tā kā sasāļošanās ES skar 3,8 miljonus hektāru zemes un ārkārtējs augsnes sāļums ir vērojams piekrastē, it sevišķi Vidusjūras reģionā;

W.	tā kā augsnes aizsardzība Eiropā patlaban izriet no citu vides resursu aizsardzības, turklāt gan ES, gan arī dalībvalstu un reģionālā līmenī tā ir daļēja un sašķelta starp daudziem politikas instrumentiem, kam trūkst koordinācijas un kas bieži vien nav saistoši;

tā kā brīvprātīgas valstu iniciatīvas un esošie valstu pasākumi ir svarīgi, lai sasniegtu mērķi — labāk aizsargātu augsni, tomēr līdz šim ar tiem vien nav bijis pietiekami un ir vajadzīgi plašāki centieni, lai novērstu augsnes turpmāku degradāciju, tostarp aizņemtas zemes platības pieaugumu; tā kā, neraugoties uz augsnes tematisko stratēģiju, visā ES ir turpinājusies augsnes degradācija; tā kā, lai risinātu ar piesārņojumu saistītas situācijas vai smagus incidentus, ir vajadzīgi arī pārrobežu pasākumi;

tā kā laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam aizņemtās zemes platības pieaugums bija 11 reizes lielāks nekā rekultivētās zemes platības pieaugums (31); tā kā bez saistošiem pasākumiem zemes platību aizņemšanas ierobežošanai un atjaunošanas, rekultivēšanas un reciklēšanas veicināšanai nebūs iespējams līdz 2050. gadam sasniegt mērķrādītāju par aizņemtas zemes platību tīrā pieauguma apturēšanu;

tā kā ir konstatēts, ka vispusīga, atbilstoša, saskaņota un integrēta ES tiesiskā regulējuma trūkums Eiropas zemes un augsnes resursu aizsardzībai ir viena no galvenajām nepilnībām, kas veicina daudzu augšņu nemitīgu degradāciju Savienībā, mazina esošo stimulu un pasākumu efektivitāti un ierobežo Eiropas spēju pildīt savus uzdevumus attiecībā uz vidi, ilgtspējīgu attīstību un klimatu un arī pildīt savas starptautiskās saistības; tā kā iepriekšējs mēģinājums Eiropas Savienībā ieviest tiesisku regulējumu augsnes aizsardzībai neizdevās un 2014. gada maijā tika atsaukts, kad neliela daļa dalībvalstu to astoņus gadus bija bloķējušas Padomē; atgādina, ka 2016. gada Eiropas pilsoņu iniciatīva “People4Soil”, ko atbalstīja 500 Eiropas iestādes un organizācijas, aicināja ES darīt vairāk, lai aizsargātu augsni;

AA.	tā kā pašreizējā nozaru politika, piemēram, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nesniedz pienācīgu ieguldījumu augsnes aizsardzībā; tā kā, lai gan uz lielāko daļu aramzemes attiecas KLP režīms, vidēji mazāk nekā ceturtdaļā (32) tiek piemērota efektīva aizsardzība pret augsnes eroziju;

AB.

tā kā 80 % slāpekļa tiek izmantoti nelietderīgi un pazaudēti vidē; tā kā pārmērīgi slāpekļa nosēdumi apdraud gaisa kvalitāti, ūdens kvalitāti, veicina klimata pārmaiņas ar dislāpekļa oksīda emisijām, apdraud augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, tostarp augu un apputeksnētāju mijiedarbību un tīklus, un noved pie stratosfēras ozona samazināšanās; tā kā slāpekļa izmantošanas efektivitātes uzlabošana ne tikai palīdz sasniegt klimata, dabas un veselības mērķus, bet arī varētu ik gadu pasaulē ietaupīt 100 miljardus USD;

AC.

tā kā lauksaimniecības intensitātes pieaugums un pārmērīga pesticīdu izmantošana izraisa augsnes piesārņojumu ar pesticīdu atliekām, tostarp tāpēc, ka daži pesticīdi ir augsnē ļoti noturīgi un toksiski nemērķa sugām un ilgstoši ietekmē augsnes veselību; tā kā agroķīmijas vielas kā difūzie piesārņojuma avoti apdraud augsnes veselību;

AD.

tā kā ES ūdens aizsardzības tiesību akti ir relatīvi vispusīgi, bet jautājumu par piesārņotājiem no augsnes risina no ūdens aizsardzības perspektīvas, nevis no plašākas vides aizsardzības perspektīvas, kas ietvertu arī pašu augsni; tā kā atmosfērā un ūdenī atbrīvotajiem piesārņotājiem var būt netieša ietekme, jo tie nogulsnējas uz zemes, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt augsnes kvalitāti;

AE.

tā kā zinātniskie pierādījumi ir apliecinājuši, ka augsne un tās organismi ir stipri pakļauti dažādām ķīmiskajām vielām, tostarp arī lielā mērā noturīgām un bioakumulatīvām ķīmiskajām vielām, pesticīdu atliekām, ogļūdeņražiem, smagajiem metāliem, šķīdinātājiem un to maisījumiem, novedot pie augsta hroniskā toksiskuma riska, kas, iespējams, izmaina bioloģisko daudzveidību, kavē atveseļošanos un novājina ekosistēmu funkcijas; tā kā Eiropā ir apzināti aptuveni 3 miljoni teritoriju, kurās notiek iespējami piesārņojošas darbības, un ir sagaidāms, ka 340 000 (33) no šīm teritorijām būs jāveic sanācija; tā kā trūkst visaptverošas informācijas par augsnes difūzo piesārņojumu;

AF.	tā kā EVA ir norādījusi, ka piemērotu ES tiesību aktu trūkums augsnes jomā veicina augsnes degradāciju Eiropā un ka nav iespējams progress ilgtspējīgas attīstības virzienā Eiropā un pasaulē, ja nav pienācīgi risināti jautājumi par zemes un augsnes resursiem (34);

AG.	tā kā 95 % mūsu pārtikas tiek tieši vai netieši ražota no mūsu augsnes;

AH.	tā kā saskaņā ar pašreizējo pierādījumu par ES augsnes stāvokli pārskatu aptuveni 60–70 % ES augsnes nav veselīga šobrīd īstenotās apsaimniekošanas prakses dēļ, turklāt papildu daļa (nezināms procents) augsnes nav veselīga neatbilstīgi kvantificētu piesārņojuma problēmu dēļ (35);

AI.

tā kā tiek lēsts, ka ūdens un vēja izraisīta augsnes erozija skar 22 % no Eiropas zemes, un vairāk nekā pusei ES lauksaimniecības zemes vidējais erozijas līmenis ir augstāks, nekā to iespējams dabiski atjaunot (kas nozīmē, ka gadā uz hektāru tiek zaudēta vairāk nekā viena tonna augsnes) (36), uzsverot, ka ir jāizmanto apsaimniekošanas paņēmieni, kuri ir ilgtspējīgi attiecībā uz augsni;

AJ.	tā kā tiek lēsts, ka aptuveni 25 % no apūdeņotas lauksaimniecības zemes Vidusjūras reģionā ietekmē sāls, kas skar lauksaimniecības potenciālu; tā kā spēkā esošajos ES tiesību aktos pašlaik nav aplūkota sasāļošanās problēma (37);

AK.	tā kā auglīgas zemes izzušana pilsētu attīstīšanas rezultātā samazina iespējas ražot bioloģiskas izcelsmes materiālus un degvielas, lai atbalstītu mazoglekļa bioekonomiku;

AL.	tā kā ir ekonomiski saprātīgi ieguldīt darbībās, lai novērstu zemes degradāciju un atjaunotu degradētu zemi, jo šādu investīciju ieguvumi lielā mērā pārsniedz izmaksas; tā kā tiek lēsts, ka atjaunošanas izmaksas ir 10 reizes augstākas par novēršanas izmaksām (38);

AM.

tā kā zeme ES ir galvenokārt privātīpašums, kas ir jāciena, lai gan tā vienlaikus ir arī sabiedriskais labums, kas vajadzīgs pārtikas ražošanai un kas visai sabiedrībai un dabai nodrošina ļoti būtiskus ekosistēmu pakalpojumus; tā kā sabiedrības interesēs ir, lai zemes lietotāji tiktu mudināti īstenot piesardzības pasākumus, lai novērstu augsnes degradāciju un saglabātu augsni, un to ilgtspējīgi apsaimniekotu nākamajām paaudzēm; tā kā tāpēc būtu jāapsver atbalsta pasākumi un turpmāki finansiāli stimuli zemes īpašniekiem, lai viņi aizsargātu augsni un zemi;

AN.

tā kā zemes reciklēšana veido vien 13 % no pilsētu attīstības ES un ir maza iespējamība, ka tiks sasniegts ES 2050. gada mērķrādītājs par aizņemtas zemes platību tīrā pieauguma apturēšanu, ja vien netiks vēl vairāk samazināti aizņemtas zemes platību gada rādītāji un/vai palielināta zemes reciklēšana; (39)

AO.

tā kā augsnes un zemes degradācijai ir raksturīgi pārrobežu aspekti, kas saistīti, piemēram, ar klimata pārmaiņām, ūdens daudzumu un kvalitāti, kā arī ar piesārņojumu un uz ko ir jāreaģē ES līmenī, ar konkrētām dalībvalstu darbībām un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm; tā kā augsni degradējoša prakse vienā dalībvalstī var novest pie tā, ka izmaksas ir jāsedz citai dalībvalstij; tā kā atšķirības valstu augsnes aizsardzības režīmos, piemēram, attiecībā uz augsnes piesārņojumu, var ekonomikas dalībniekiem noteikt ļoti atšķirīgus pienākumus un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū;

AP.

tā kā izraktā augsne 2018. gadā veidoja vairāk nekā 520 miljonus tonnu atkritumu (40) un ir izteikti lielākais atkritumu avots ES; tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem izraktu augsni patlaban uzskata par atkritumiem, tādēļ to izber atkritumu poligonos; tā kā lielākā daļa šīs augsnes nav piesārņota un varētu tikt droši atkārtoti izmantota, ja tiktu noteikts reģenerācijas mērķrādītājs kopā ar vispusīgu izsekojamības sistēmu;

AQ.

tā kā saskaņota un atbilstoša ES augsnes aizsardzības politika ir priekšnoteikums tam, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķus un lai jo īpaši sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, īstenotu stratēģiju “No lauka līdz galdam”, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, nulles piesārņojuma stratēģiju, bioekonomikas stratēģiju, kā arī risinātu citas videi un sabiedrībai ļoti nozīmīgas problēmas,

AR.	tā kā regulāri atjaunināti, saskaņoti un atklāti augsnes dati un informācija ir priekšnoteikums, lai panāktu, ka politikas veidošana ir vairāk vērsta uz datiem un balstīta uz pierādījumiem nolūkā aizsargāt augsnes resursus ES un valstu līmenī;

AS.

tā kā Eiropas Reģionu komiteja savā 2021. gada 5. februāra atzinumā aicināja Komisiju “ierosināt jaunu ES direktīvu par lauksaimniecības augsni, lai tajā ierobežotu organisko vielu daudzuma samazināšanos, apturētu augsnes eroziju un izvirzītu dzīvu augsni par prioritāru lauksaimniecības praksi” (41);

AT.	tā kā pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no augsnes drošības un jebkura prakse, kas ietekmē augsnes veselību, apdraud pārtikas nodrošinājumu; tā kā veselīgāka augsne nodrošina veselīgāku pārtiku;

AU.	tā kā LESD 4. un 191. pants nosaka ES vides politikas pamatprincipus un šajā jomā paredz dalītu kompetenci;

AV.	tā kā mežu augsne veido pusi no augsnes ES un bioloģiski daudzveidīgi un veselīgi meži var ievērojami sekmēt augsnes veselību,

uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt augsni un veicināt veselīgu augšņu veidošanos Eiropas Savienībā, jo šīs dzīvās ekosistēmas, kas ir bioloģiskās daudzveidības elements un neatjaunojams resurss, degradācija turpinās, lai gan dažās dalībvalstīs tiek īstenoti atsevišķi un nevienmērīgi pasākumi; akcentē bezdarbības izmaksas augsnes degradācijas kontekstā, kas, spriežot pēc aplēsēm, Savienībā pārsniedz 50 miljardus EUR gadā;

vērš uzmanību uz to, ka augsnei ir daudzfunkcionāla nozīme (nodrošinājums ar pārtiku, oglekļa krātuve, pamats cilvēka darbībai, biomasas ražošana, bioloģiskās daudzveidības krātuve, plūdu un sausumu novēršana, izejvielu, zāļu un ģenērisko resursu avots, ūdens un barības vielu aprite, uzkrāšana un filtrēšana, ģeoloģiskā un arheoloģiskā mantojuma glabātuve u. c.) un tāpēc tā ir jāaizsargā, ilgtspējīgi jāapsaimnieko un jāatjauno, kā arī jāsaglabā augsnes spēja pildīt tās dažādās funkcijas, izmantojot stabilu Eiropas līmeņa un pārrobežu līmeņa sadarbību Kopienā un ar valstīm ārpus ES;

uzskata, ka veselīga augsne ir pamatā uzturvielām bagātai un nekaitīgai pārtikai un ir ilgtspējīgas pārtikas ražošanas priekšnoteikums;

uzsver, ka veselīgas augsnes ir ļoti būtiskas, lai sasniegtu tādus Eiropas zaļā kursa mērķus kā klimatneitralitāte, bioloģiskās daudzveidības atjaunošana, nulles piesārņojums netoksiskai videi, veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un noturīga vide;

uzskata, ka augsnei būtu jāpievērš īpaša uzmanība stratēģijas “No lauka līdz galdam”, ES meža stratēģijas, Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un nulles piesārņojuma rīcības plāna attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni īstenošanā; tādēļ aicina Komisiju gaidāmajā nulles piesārņojuma rīcības plānā un Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanā pievērsties visiem augsnes piesārņojuma avotiem;

atzinīgi vērtē to, ka augsnes aizsardzība un atjaunošana ir iekļauta 8. vides rīcības programmas tematisko prioritāro mērķu uzskaitījumā;

atzīst augsnes daudzveidību Eiropas Savienībā un to, ka ir vajadzīgi īpaši paredzēti politikas risinājumi un videi specifiskas pieejas augsnes ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai nodrošinātu tās aizsardzību ar kopīgu darbu ES un dalībvalstu līmenī atbilstoši to attiecīgajām kompetencēm un ņemot vērā reģionālajiem, vietējiem un zemes gabala līmeņiem raksturīgos īpašos apstākļus, augsnes un zemes degradācijas pārrobežu ietekmi un vajadzību radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem;

uzsver riskus, kas izriet no vienlīdzīgu konkurences apstākļu neesamības starp dalībvalstīm un to atšķirīgajiem augsnes aizsardzības režīmiem un kas apdraud iekšējā tirgus darbību; šie riski būtu jārisina Eiropas Savienības līmenī, lai novērstu konkurences kropļošanu ekonomikas dalībnieku starpā; uzsver, ka jaunais regulējums risinātu juridiskās nenoteiktības problēmu uzņēmumiem un noteikti varētu sekmēt godīgu konkurenci privātajā sektorā, attīstīt inovatīvus risinājumus un zināšanas un stiprināt tehnoloģiju eksportu uz valstīm ārpus ES;

uzsver, ka atšķirībā no gaisa vai ūdens attiecībā uz augsni, kas ir sabiedrisks labums, nav īpašu tiesību aktu; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri piedāvāt saskaņotu un integrētu ES regulējumu augsnes aizsardzībai;

10.

aicina Komisiju, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, ES mērogā izstrādāt kopēju tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, pievēršot uzmanību visiem lielākajiem apdraudējumiem augsnei, tajā cita starpā ietverot:

a)	vienotas definīcijas jēdzieniem “augsne” un “augsnes funkcijas” un kritērijus, pēc kuriem nosaka labu augsnes stāvokli un ilgtspējīgu izmantošanu;

b)	mērķus, rādītājus, tostarp saskaņotus rādītājus, un metodoloģiju pastāvīgai augsnes statusa uzraudzībai un ziņošanai par to;

c)	izmērāmus starpposma un galīgos mērķrādītājus ar saskaņotām datu kopām un pasākumiem, lai mazinātu visus konstatētos apdraudējumus, un piemērotus laika grafikus, ņemot vērā labākās prakses, kas gūtas tā dēvētajos iniciatora centienos, un ievērojot īpašumtiesības uz zemi;

d)	precizējumu par dažādu ieinteresēto personu pienākumiem;

e)	mehānismu, lai nodrošinātu iespēju apmainīties ar labāko praksi, sniegt apmācību, kā arī atbilstošus kontroles pasākumus;

f)	pienācīgus finanšu resursus;

g)	faktisku integrāciju attiecīgajos politikas mērķrādītājos un instrumentos;

11.

aicina Komisiju savam tiesību akta priekšlikumam pievienot padziļinātu ietekmes novērtējuma pētījumu, kas balstīts uz zinātniskiem datiem un kurā analizētas gan rīkošanās, gan nerīkošanās izmaksas saistībā ar tūlītēju un ilgtermiņa ietekmei uz vidi, cilvēku veselību, iekšējo tirgu un ilgtspēju kopumā;

12.

norāda, ka vienotajā regulējumā ir jāiekļauj arī noteikumi par riska zonu un piesārņoto, degradēto un pamesto teritoriju kartēšanu, kā arī par piesārņoto teritoriju dekontamināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis piemērot principu “piesārņotājs maksā” un piedāvāt mehānismu pamesto teritoriju sanācijai; uzskata, ka šādu teritoriju sanāciju varētu finansēt, izmantojot Eiropas finansēšanas mehānismus;

13.

aicina Komisiju apsvērt iespēju ierosināt atvērtu sarakstu ar darbībām, kam ir liels potenciāls radīt augsnes piesārņojumu, apkopojot visaptverošus valsts līmeņa sarakstus; uzsver, ka šis saraksts būtu jādara publiski pieejams un regulāri jāatjaunina; turklāt aicina Komisiju sekmēt piesārņoto teritoriju riska novērtēšanas metodoloģiju saskaņošanu;

14.

uzskata, ka būtu jāņem vērā dalībvalstu līdzšinējie centieni apzināt piesārņotās teritorijas; uzsver, ka būtu regulāri jāatjaunina valstu uzskaitē iekļautās apzinātās piesārņotās teritorijas un ka šis saraksts būtu jādara pieejams sabiedriskai apspriešanai; turklāt uzskata, ka dalībvalstīs ir jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu, ka zemes darījumu puses ir informētas par augsnes stāvokli un spēj izdarīt informētu izvēli;

15.

aicina Komisiju šādā vienotā regulējumā iekļaut efektīvus pasākumus, ar ko nepieļaut un/vai līdz minimumam samazināt augsnes noslēgšanu un jebkādu citu zemes izmantošanu, kas ietekmē augsnes funkcijas, priekšroku dodot degradētās zemes un augsnes reciklēšanai un pamestu teritoriju reciklēšanai, nevis nenoslēgtas augsnes izmantošanai, lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka nenotiek nekāda zemes degradācija, un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam apturēt aizņemtas zemes platību neto pieaugumu, paredzot starpposma mērķrādītāju 2030. gadam, un panākt aprites ekonomiku, kā arī iestrādāt regulējumā tiesības uz efektīvu un iekļaujošu sabiedrības līdzdalību un sabiedrisko apspriešanu jautājumos par zemes izmantojuma plānošanu un ierosināt pasākumus, paredzot celtniecības un nosusināšanas paņēmienus, kuri noslēgšanas gadījumā ļautu saglabāt pēc iespējas vairāk augsnes funkciju;

16.

aicina Komisiju atjaunināt pamatnostādnes par labu praksi augsnes noslēgšanās ierobežošanai, mazināšanai vai kompensēšanai saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem;

17.

aicina novērtēt aizņemtu un/vai noslēgtu zemi un novērtēt attiecīgo ekosistēmu pakalpojumu un ekoloģiskās sasaistes zudumu; aicina šos aspektus ņemt vērā un atbilstīgi kompensēt projektu un programmu vides un stratēģisko ietekmes novērtējumu kontekstā;

18.

uzsver, ka augsnes aizsardzība un augsnes aprites un ilgtspējīga izmantošana un atjaunošana ir jāiekļauj — un tai vajadzētu būt konsekventākai — visās attiecīgajās ES nozaru politikas nostādnēs, lai nepieļautu turpmāku degradāciju, nemainīgi augstā līmenī nodrošinātu aizsardzību un, ja iespējams, atjaunošanu, kā arī izvairītos no pārklāšanās, konsekvences trūkuma un neatbilstībām starp dažādiem ES tiesību aktiem un politikas jomām; šajā nolūkā aicina Komisiju pārskatīt attiecīgo politiku, lai nodrošinātu politikas saskaņotību ar augsnes aizsardzību (42);

19.

uzskata, ka KLP būtu jārada nosacījumi augsnes ražīguma un ekosistēmas pakalpojumu aizsardzībai; mudina dalībvalstis savos valstu stratēģiskajos KLP plānos ieviest saskanīgus augsnes aizsardzības pasākumus un nodrošināt agronomisko prakšu plašu izmantošanu, pamatojoties uz agroekoloģiju; aicina Komisiju novērtēt, vai KLP nacionālie stratēģiskie plāni nodrošina augstu augsnes aizsardzības līmeni, un veicināt darbības degradētas lauksaimniecības augsnes atjaunošanai; aicina veikt pasākumus, lai sekmētu mazāk intensīvas aršanas prakses, kas rada minimālus augsnes traucējumus, bioloģisko lauksaimniecību un organiskās vielas papildinājumu izmantošanu augsnē;

20.

uzsver augsnes būtisko nozīmi ūdens attīrīšanā un filtrācijā un attiecīgi tās devumu dzeramā ūdens nodrošināšanā lielai daļai Eiropas iedzīvotāju; atgādina, ka nesen veiktajā atbilstības pārbaudē par ES politiku ūdens jomā tika atzīta ierobežotā saikne starp ES ūdens jomas tiesību aktiem un augsnes aizsardzības darbībām; uzsver, ka ir jāuzlabo augsnes kvalitāte, kā arī pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitāte, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķus;

21.

uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai sabiedrība ūdens resursus izmantotu atbildīgi, lai atbalstītu augsnes atjaunošanu un aizsardzību, kā arī lai analizētu ciešo saikni starp augsnes veselību un ūdens piesārņojumu; aicina Komisiju veicināt attiecīgo digitālo instrumentu izmantošanu, lai uzraudzītu ūdens un augsnes stāvokli un politikas instrumentu efektivitāti;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku 2021. gadā ierosināt tiesību aktu priekšlikumu par ES dabas atjaunošanas plānu un atbalsta to, ka tajā būtu jāiekļauj mērķrādītāji augsnes atjaunošanai; uzsver, ka plānam būtu jābūt saskanīgam ar pārskatīto augsnes tematisko stratēģiju;

23.

atkārtoti norāda, ka Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanas kontekstā ES tiesību aktos noteikto materiālu reģenerācijas mērķrādītāju pārskatīšanā attiecībā uz būvniecības un nojaukšanas atkritumiem un to konkrēto materiālu daļu pārskatīšanā būtu jāietver materiālu reģenerācijas mērķrādītājs izraktai augsnei; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt sistemātisku diagnostiku attiecībā uz izraktas augsnes stāvokli un atkārtotas izmantošanas potenciālu, izveidot izraktas augsnes izsekojamības sistēmu, kā arī paredzēt regulāras pārbaudes atkritumu apsaimniekošanas poligonos, lai nepieļautu piesārņotas augsnes no rūpnieciskām degradētām teritorijām nelikumīgu izgāšanu un nodrošinātu augsnes atbilstību teritorijām, uz kurām to ved;

24.

uzsver, ka dzīvotņu sadrumstalotība un zudums piekrastes jūras ekosistēmās samazina to spēju aizsargāt piekrastes teritorijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgus iztikas līdzekļus; atzīst piekrastes aizsardzības būtisko nozīmi klimata pārmaiņu radītā apdraudējuma mazināšanā Eiropas Savienībā un uzsver, ka Komisijai piekrastes aizsardzība un atjaunošana ir jāiekļauj jaunajā ES augsnes stratēģijā un ES dabas atjaunošanas plānā kopā ar uz ekosistēmu balstītu apsaimniekošanu, piemēram, integrētu piekrastes zonu apsaimniekošanu un jūras telpisko plānošanu; aicina Komisiju ES dabas atjaunošanas plānā piešķirt prioritāti to piekrastes teritoriju atjaunošanai, kas funkcionē kā dabiski jūras aizsargi un ko ir negatīvi ietekmējusi krastu urbanizācija reģionos, kurus apdraud piekrastes erozija un/vai plūdi;

25.

uzsver, ka augsnes bioloģiskā daudzveidība ir pamatu pamats galvenajiem ekoloģiskajiem procesiem, un ar bažām norāda uz pieaugošo augsnes degradāciju un augsnes noslēgšanu, kā arī augsnes bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas lauksaimniecības platībā; tāpēc aicina Komisiju izveidot kopēju satvaru augsnes aizsardzībai un saglabāšanai, kā arī augsnes kvalitātes atjaunošanai, pamatojoties uz zinātniskiem datiem un ekonomiskās, vides un sociālajās ietekmes novērtējumiem, un izstrādāt konkrētus risinājumus karsto punktu problēmām Eiropā ar divējādu mērķi — bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un dabā balstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatadaptāciju; uzskata, ka ir jāievieš un jāuztur stingrs ES mēroga augsnes organismu un tendenču monitorings, kas novērtē to diapazonu un apjomu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt turpmākus pētījumus, tostarp dažādos dziļumos un horizontos, kā arī monitoringu un lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi ar pozitīvu ietekmi, lai palielinātu augsnes organiskās vielas daudzumu lielākā dziļumā; šajā saistībā atzinīgi vērtē stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķus; aicina noteikt skaidras trajektorijas, ņemot vērā abās stratēģijās plānotos vidusposma pārskatus un ievērojot dalībvalstu dažādos izejas punktus;

26.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi panākt veselīgu augsnes mikrobiomu;

27.

uzsver, ka ES meži augsnē glabā aptuveni 2,5 reizes vairāk oglekļa nekā koku biomasā (43);

28.

uzsver, ka kailcirte kā mežu apsaimniekošanas prakse iznīcina koku un sēņu simbiotisko savstarpējo tīklu un ka šā tīkla atjaunošanas iespējamība pēc kailcirtes ir tuvu nullei; uzsver, ka boreālos mežos šāds tīkls ir vienīgais vissvarīgākais mehānisms augsnes organiskās vielas uzkrāšanai, tādēļ tam ir izšķiroša nozīme globālajā oglekļa ciklā (44); atkārtoti norāda, ka kailcirte nav pielīdzināma dabiskiem traucējumiem, ko rada dabas ugunsgrēks, jo atšķirībā no kailcirtes ugunsgrēka skartajai teritorijai ir raksturīgs liels daudzums mirušu koku un augsne, kurā iespējama sugu kolonizācija;

29.

aicina stingri piemērot atbilstīgus dzīvnieku audzēšanas standartus lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, lai ievērojami samazinātu veterināro zāļu izmantošanu un to izplatīšanos laukos ar kūtsmēslu starpniecību, kā arī aicina stingri piemērot Nitrātu direktīvu;

30.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos aprites ekonomikas rīcības plāna ietvaros pārskatīt Padomes Direktīvu 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām; aicina Komisiju nodrošināt, lai šī pārskatīšana veicinātu augsnes aizsardzību, palielinot organiskās vielas daudzumu augsnē, reciklējot barības vielas un samazinot eroziju, vienlaikus aizsargājot augsni un pazemes ūdeņus pret piesārņojumu;

31.

aicina Komisiju atbalstīt datu apkopošanu par sablīvēšanos un veicināt ilgtspējīgus lauksaimniecības pasākumus, kuru mērķis ir samazināt smagās tehnikas izmantošanu;

32.

aicina Komisiju uzdot Eiropas Augsnes datu centram veikt pesticīdu atlieku monitoringu, kā arī novērtēt Eiropas augsnē uzglabātā oglekļa daudzumu un noteikt mērķrādītājus augsnes atjaunošanai un kvalitātes uzlabošanai, tostarp palielinot organisko vielu daudzumu augsnē, saskaņā ar IPCC ieteikumiem un IAM prasībām;

33.

uzskata, ka augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana ir lauksaimniecības un pārtikas politikas ilgtermiņa pamatkomponents; tomēr atzīst tādu tiesību aktu noteikumu nozīmi, kas sekmē neskartas augsnes atjaunošanu, saglabāšanu un stingru aizsardzību, cita starpā pievēršoties arī augsnes un zemes izmantošanas izmaiņām mitrājos, kūdrājos, ilggadīgos zālājos un ganībās;

34.

aicina pieņemt jaunu ES augsnes stratēģiju, lai apzinātu un veicinātu labu un inovatīvu lauksaimniecības praksi, kas var novērst un samazināt augsnes sasāļošanās risku vai kontrolēt tās negatīvo ietekmi;

35.

mudina Komisiju un dalībvalstīs palīdzēt efektīvi samazināt sintētisko mēslošanas līdzekļu, it sevišķi slāpekļa, pārmērīgu izmantošanu, samazinot Nitrātu direktīvā noteiktās robežvērtības; aicina Komisiju balstīties uz ANO Vides programmas rezolūciju par slāpekļa ilgtspējīgu pārvaldību un uz Kolombo deklarācijas mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekļa atkritumus no visiem avotiem; aicina Komisiju un dalībvalstis visos attiecīgajos tiesību aktos nodrošināt ilgtspējīgu barības vielu pārvaldību, tostarp uzlabojot slāpekļa izmantošanas efektivitāti, lauksaimniecības dzīvnieku ekstensīvu audzēšanu apgabalos ar lielu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, jaukto lauksaimniecību, kas ietver lauksaimniecību dzīvnieku un kultūraugu audzēšanu, kūtsmēslu efektīvu izmantošanu un slāpekļsaistītāju kultūraugu, piemēram, pākšaugu, plašāku izmantošanu augsekā; aicina Komisiju globālajā siltumnīcefekta gāzu uzskaitē lielāku uzmanību pievērst dislāpekļa oksīda emisijām un integrētāk pievērsties slāpekļa pārpalikumam kā klimata, dabas un veselības problēmai, kā arī piedāvāt stimulus labākai slāpekļa pārvaldībai lauku saimniecību līmenī;

36.

aicina pārskatīt Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā, lai stiprinātu tās noteikumus attiecībā uz piesārņotām teritorijām;

37.

aicina Komisiju nodrošināt saskaņotību starp jauno augsnes stratēģiju un gaidāmo ES mežu stratēģiju, iekļaujot mežu stratēģijā prasību par augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, piemēram, agromežsaimniecības praksi;

38.

aicina Komisiju pārskatīt augsnes tematisko stratēģiju un nekavējoties pieņemt rīcības plānu “Ceļā uz nulles piesārņojumu gaisā, ūdenī un augsnē — veselīgāka planēta veselīgākiem cilvēkiem”; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas nolūku palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nosakot skaidrus mērķus, izmērāmus mērķrādītājus un rīcības plānu;

39.

uzsver, ka agromežsaimniecības prakse var aktīvi nodrošināt vidiskus ieguvumus un sinerģiju, piemēram, novērst eroziju, uzlabot bioloģisko daudzveidību, uzglabāt oglekli un regulēt ūdeni;

40.

aicina Komisiju risināt jautājumu par difūzajiem kontaminācijas avotiem, ko rada lauksaimniecības darbības, atbilstīgi stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītājiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā pārskatīs direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu; atgādina, ka jau pastāv daudzas sintētisko pesticīdu alternatīvas, piemēram, integrētā augu aizsardzība, un to izmantošana būtu jāizvērš; gaida, ka Komisija un dalībvalstis nekavējoties reaģēs uz visiem tās aicinājumiem, kas pausti 2019. gada 16. janvāra rezolūcijā par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru;

41.

pauž nožēlu par to, ka ES ķīmisko vielu atļauju piešķiršanas procesā, tostarp vides riska novērtējumā un ekotoksikoloģijas pētījumos, netiek pienācīgi ņemta vērā šo vielu ietekme uz augsni; tāpēc aicina Komisiju jaunajā ES augsnes stratēģijā atbilstīgi ilgtspēju sekmējošai ķimikāliju stratēģijai pieņemt regulatīvus pasākumus, lai novērstu un mazinātu augsnes piesārņojumu ar ķīmiskajām vielām, it sevišķi noturīgām un bioakumulatīvām ķīmiskajām vielām (tostarp plastmasu un mikroplastmasu), un nodrošināt, ka tiek ievērota atbilstība ekoloģiski būtiskajiem testēšanas apstākļiem, kas ir reprezentatīvi faktiskajiem apstākļiem;

42.

aicina Komisiju atbalstīt pētniecību, lai mazinātu zināšanu nepietiekamību par augsnes bioloģiskās daudzveidības potenciālu augsnes piesārņojuma mazināšanā un par piesārņojuma ietekmi uz augsnes bioloģisko daudzveidību, kā arī nekavējoties novērst likumdošanas nepilnības attiecībā uz biocīdu un veterināro produktu toksiskumu augsnei un tās organismiem; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt atbildīgo aģentūru darbu, lai nodrošinātu, ka tiek izstrādātas un popularizētas alternatīvas vistoksiskākajiem biocīdiem veterinārajā kaitēkļu apkarošanā; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru izstrādāt Eiropas robežvērtības attiecībā uz perfluorētām alkilētām augsni piesārņojošām vielām (PFAS), balstoties uz piesardzības principu;

43.

pauž nožēlu par to, ka ES ūdens jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudē nav aplūkotas iespējas īstenot plašāku vides integrēto pārvaldību satecēs, sasaistot upju baseinu apsaimniekošanas plānus ar plašākiem augsnes aizsardzības plāniem; uzskata, ka šāda integrēta analīze un lēmumu pieņemšana sniegtu ieguvumus vairākiem dažādiem ES politikas mērķiem, kā arī, iespējams, nodrošinātu ieguvumus vietējās pārvaldības līmenī;

44.

aicina dalībvalstis labāk integrēt ūdens un augsnes pasākumu plānošanu, veicot apvienotus novērtējumus par spiedieniem un riskiem (arī upju baseinu apsaimniekošanas plānos) un pieņemot integrētu pieeju pasākumiem, kas nodrošina aizsardzību abiem šiem vides resursiem;

45.

piekrīt EVA, ka Eiropā ir vajadzīgs saskaņots, reprezentatīvs augsnes monitorings, lai sagatavotu agrīnus brīdinājumus par kritisko robežvērtību pārsniegšanu un lai vadītu augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu (45); aicina dalībvalstis un Komisiju panākt, ka ES līmenī labāk un ātrāk tiek vākti un integrēti dati par augsnes stāvokli, tendencēm un apdraudējumiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka ir sākusi darboties ES Augsnes observatorija, kas balstīta uz LUCAS Soil; aicina Komisiju nodrošināt abu instrumentu ilgtermiņa darbību, kā arī pietiekamus resursus augsnes bioloģisko elementu un fizikālķīmisko īpašību optimālam un regulāram monitoringam, tostarp lauksaimniecības ķīmisko vielu un citu piesārņotāju, piemēram, nezināmu bīstamu piesārņotāju, klātbūtnes monitoringu; uzskata, ka tas ir svarīgi, lai novērstu datu un rādītāju iztrūkumu un atbalstītu Eiropas zaļo kursu; uzsver, ka ir labāk jāizprot procesi, kas noved pie zemes degradācijas un pārtuksnešošanās ES; aicina Komisiju izstrādāt metodiku un attiecīgos rādītājus, lai novērtētu un apkopotu datus par pārtuksnešošanās un zemes degradācijas apmēru ES;

46.

norāda, ka 13 dalībvalstis ir sevi atzinušas par skartajām pusēm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD); aicina Komisiju Eiropas politikas virzienos iekļaut ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas ir noteikti attiecībā uz augsni;

47.

atzīmē ar pārvaldību, koordināciju, komunikāciju saistītās un arī finansiālas, tehniskas un juridiska rakstura problēmas, kuru dēļ ir grūti uzlabot augsnes ES mēroga un valsts līmeņa monitoringa un informācijas apkopošanas konsekvenci un sadarbspēju; mudina Komisiju un dalībvalstis risināt šīs problēmas kopīgi un paātrināt sadarbību, tostarp ES ekspertu grupā jautājumos par augsnes aizsardzību, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību augsnei, kā arī novērstu pārklāšanos un nevajadzīgu birokrātisko slogu un izmaksas dalībvalstīm un MVU;

48.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot un paātrināt centienus, lai pilnvērtīgi izmantotu ūdens vērtību, it sevišķi, lai panāktu notekūdeņos esošo barības vielu un vērtīgo sastāvdaļu pilnīgu atkārtotu izmantošanu nolūkā uzlabot apriti lauksaimniecībā un izvairīties no barības vielu pārmērīgas novadīšanas vidē;

49.

aicina Komisiju sekmēt ikgadēju konferenci ar dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību, piešķirot tām būtiski svarīgu lomu ar dialogiem par konkrētām problēmām;

50.

atzīst, ka veselīga augsne ir ļoti svarīga, jo tas ir lielākais sauszemes oglekļa piesaistītājs, kas uztver un uzglabā oglekli, it sevišķi sniedzot blakus ieguvumus mitrāju un dabā balstītu risinājumu veidā, kam ir jāpalīdz vieglāk sasniegt 2030. gadam klimata mērķus, kā arī Eiropas Savienības mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitralitāti; uzsver, ka jaunajai augsnes stratēģijai būtu jānodrošina, lai augsnes ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un klimatadaptācijā ir saskanīgs ar pārējo ES klimata politikas arhitektūru; tāpēc aicina dalībvalstis augsnes atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu padarīt par spēcīgāku klimata politikas instrumentu savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP) un jo īpaši pasākumos, kas īstenojami lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozarēs, lai saglabātu, atjaunotu un palielinātu oglekļa piesaistītāju platību (it sevišķi vietās, kur ir augsne ar lielu oglekļa saturu, piemēram, zālājos un kūdrājos), kā arī tiektos veicināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības politikā un samazināt lauksaimniecībā radītās emisijas; uzskata, ka būtu jāatbalsta pasākumi oglekļa sekvestrēšanas palielināšanai augsnēs; sevišķi atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvu un mudina Komisiju izskatīt vairākas iespējas;

51.

uzskata, ka ir jānovērš neilgtspējīga prakse, kas noved pie augsnes organiskā oglekļa satura izzušanas un veicina klimata pārmaiņas; pauž nožēlu par to, ka aplēses par oglekļa saturu attiecas uz augsnes augšējo horizontu, un aicina dalībvalstis un Komisiju apkopot attiecīgos datus par oglekļa saturu dziļākos augsnes slāņos, jo tie uzlabotu izpratni par augsnes vispārējo potenciālu saglabāt un palielināt oglekļa saturu;

52.

aicina Komisiju gaidāmajā ZIZIMM regulas pārskatīšanā noteikt mērķa datumu, līdz kuram visām lauksaimniecības augsnēm ir jākļūst par oglekļa piesaistītāju atbilstīgi ES klimatneitralitātes mērķiem 2050. gadam;

53.

uzsver, ka oglekļsaistīgai lauksaimniecībai var būt vairāki ieguvumi: klimata pārmaiņu mazināšana, uzlabota augsnes ražošanas spēja un noturīgums, lielāka bioloģiskā daudzveidība un barības mazāka aizplūšana; aicina uzlabot spēju veidošanu, tīklu veidošanu un zināšanu nodošanu, lai paātrinātu oglekļa sekvestrāciju un palielinātu augsnē uzglabātā oglekļa daudzumu un lai tādējādi nodrošinātu risinājumus klimata problēmai;

54.

uzsver, ka zemes neilgtspējīga izmantošana atbrīvo atmosfērā augsnes oglekli, kas gadsimtiem un gadu tūkstošiem ilgi ir bijis augsnes ekosistēmas daļa;

55.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai pētījumos tiktu pienācīgi aplūkoti augsnes daudzveidīgie uzdevumi, plašāk izvērst tieši augsnes pētniecības inovāciju un atvēlēt tai lielāku finansējumu, kā arī pielāgot attiecīgās pastāvošās finansēšanas programmas šādu pētniecības projektu veicināšanai, lai attiecīgajos pētījumos atspoguļotos tieši augsnes specifika; šajā saistībā atzinīgi vērtē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijas “Augsnes veselība un pārtika” uzsākšanu; aicina pastiprināt ES Augsnes observatorijas un Eiropas Augsnes datu centra lomu un piešķirt atbilstīgu finansējumu šo struktūru uzdevumu izpildei un jaunās augsnes stratēģijas mērķu sasniegšanai; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis uzkrāt taksonomijas zināšanas par augsnes bioloģisko daudzveidību un zināšanas par augsnes apstākļu sekām ekosistēmu mijiedarbībā; uzsver savstarpējo atkarību starp augsni un ūdeni un aicina sniegt īpašu atbalstu pētījumiem par veselīgas augsnes pozitīvo nozīmi difūzā piesārņojuma ūdenī turpmākā samazināšanā;

56.

aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt pietiekamu finansiālo atbalstu un stimulus, lai veicinātu augsnes aizsardzību, tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabāšanu un atjaunošanu, inovācijas un pētniecību ar kopējās lauksaimniecības politikas, kohēzijas politikas, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu pieejamo finanšu instrumentu starpniecību; mudina Komisiju un dalībvalstis apzināt teritorijas, kuras skar erozija un zemes organiskā oglekļa saturs vai sablīvēšanās un kuras varētu gūt labumu no mērķtiecīga finansējuma;

57.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un finansiālo ilgtspēju aģentūrām, kas iesaistītas augsnes tematiskās stratēģijas darbā; uzsver, ka pietiekams skaits kvalificētu darbinieku ir priekšnoteikums Savienības politikas virzienu sekmīgai īstenošanai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, it sevišķi Vides ģenerāldirektorātam;

58.

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pasākumus saskaņotai un integrētai datu vākšanai, visaptverošai pārraudzības sistēmai, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņai par augsnes aizsardzību, tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu visā Eiropas Savienībā, vienlaikus maksimāli palielinot esošo monitoringa sistēmu sinerģiju ar KLP instrumentiem;

59.

uzskata, ka šādiem pasākumiem būtu jābūt pamata nosacījumiem, lai varētu saņemt ES vai valsts finansējumu;

60.

uzskata, ka dalībvalstīm būtu regulāri un ne retāk kā reizi piecos gados jāsagatavo un jāpublicē augsnes stāvokļa ziņojumi; uzskata, ka apkopotie augsnes dati būtu jāpublisko tiešsaistē;

61.

atbalsta iniciatīvas, ar ko ir iecerēts panākt, lai sabiedrība būtu labāk informēta un labāk saprastu augsnes funkciju un aizsardzības pozitīvo ietekmi, cita starpā arī saistībā ar augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aizsardzību un atjaunošanu, sabiedrības veselību un vides ilgtspēju; uzsver, ka sabiedrības informētība un izpratne par augsnes funkcijām ir priekšnoteikums jaunās augsnes stratēģijas sekmīgai īstenošanai un iedzīvotāju, pirmkārt un galvenokārt zemes īpašnieku, lauksaimnieku un mežsaimnieku kā augsnes apsaimniekošanas galveno veicēju, līdzdalības nodrošināšanai; aicina aktīvāk iesaistīt plašāku sabiedrību jautājumos par augsnes veselību un vides ārkārtas situāciju un atbalstīt kopienas iniciatīvas augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai; pauž atbalstu Pasaules augsnes dienai un mudina īstenot papildu darbības, lai vairotu informētību šajā ziņā;

62.

uzsver, ka vides riskiem, kas ietverti gaidāmajos tiesību aktos par obligātu pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā, būtu jāattiecas arī uz augsnes degradāciju, balstoties uz ES jaunās augsnes stratēģijas mērķiem un mērķrādītājiem;

63.

aicina Komisiju kā pasaules līderi vides aizsardzības jomā jaunajā ES augsnes stratēģijā augsnes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu iestrādāt visos būtiskajos savas ārpolitikas aspektos un it īpaši pilnībā ņemt vērā šo aspektu attiecīgo starptautisko nolīgumu noslēgšanā un spēkā esošo nolīgumu pārskatīšanā;

64.

aicina Komisiju iekļaut augsnes aizsardzību tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļās, veicot pasākumus, lai risinātu no šādām valstīm importētu augsnes degradāciju, tostarp degradāciju, ko izraisa biodegviela ar īpaši nevēlamu ietekmi uz vidi, un atturētos no augsnes degradācijas eksportēšanas; aicina Komisiju nodrošināt, lai produktu imports no trešām valstīm uz ES atbilstu tādiem pašiem vides un zemes ilgtspējīgas izmantošanas standartiem;

65.

saprot, ka ir svarīgi sadarboties visos līmeņos, lai efektīvi risinātu visus augsnes apdraudējumus; tādēļ aicina dalībvalstis sekot piemēram un apsvērt iespēju uzsākt augsnes konvenciju ANO paspārnē;

66.

atbalsta “Rūpes par augsni nozīmē rūpēties par dzīvību”, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misija, kuru ierosinājusi misijas “Augsnes veselība un pārtika” grupa, lai nodrošinātu, ka, pienākot 2030. gadam, 75 % augsnes būtu veselīgi veselīgai pārtikai, cilvēkiem, dabai un klimatam;

67.

iesaka attīstīt jaunas zaļās, mežu un agromežsaimniecības zonas, it sevišķi pilsētu reģionos, lai kompensētu negatīvo ietekmi, kas ir pašreiz augstajam augsnes noslēgšanās līmenim Eiropas pilsētās;

68.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(2) OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.

(3) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

(4) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(5) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(6) OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.

(7) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(8) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(9) OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.

(10) OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.

(11) OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.

(12) OV L 347, 20.12.2013.

(13) OV C 87 E, 7.4.2004., 395. lpp.

(14) OV C 282 E, 6.11.2008., 138. lpp.

(15) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.

(16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(17) OV C 411, 27.11.2020., 48. lpp.

(18) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0201.

(19) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0040.

(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(21) OV C 282 E, 6.11.2008., 138. lpp.

(22) OV C 17, 19.1.2013., 37. lpp.

(23) OV C 61, 14.3.2003., 49. lpp.

(24) Schwartz, J.D., 2014. Soil as Carbon Storehouse: New Weapon in Climate Fight?, Yale Environment 360.

(25) Eiropas Vides aģentūra, Soil Organic Carbon, 2017. gada 20. februāris. https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/soil-organic-carbon-1/assessment

(26) Eiropas Vides politikas institūts, Climate and Soil Policy Brief: Better Integrating Soil Into EU Climate Policy, 2020. gada oktobris https://ieep.eu/uploads/articles/attachments/437a17b8-f8a4-478d-ab7f-4a74e2e60ced/IEEP%20(2020)%20Climate%20and%20soil%20policy%20brief%20-%20Better%20integrating%20soil%20into%20EU%20climate%20policy.pdf?v=63771126961

(27) https://ec.europa.eu/jrc/en/news/soil-erosion-costs-european-farmers-125-billion-year#:~:text=Soil%20erosion%20costs%20European%20countries,consequences%20do%20not%20stop%20ther

(28) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181).

(29) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019.

(30) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181).

(31) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019.

(32) Eurostat, 2014b. Eiropas 2010. gada lauksaimniecības skaitīšana. [Tiešsaistē] URL: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statisticsexplained/index.php/Agricultural census 2010 (skatīts 2014. gada februārī) – Eiropas vidējais rādītājs ir 19 % aramzemes, kas izmanto ziemas virsaugus, 21,5 % — samazinātu aršanu, 4 % — bezarklu lauksaimniecība.

(33) Eiropas Vides aģentūra, Progress piesārņotu teritoriju pārvaldībā.

(34) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019.

(35) Veerman, C. un citi (2020), Caring for Soil is Caring for Life. Starpposma ziņojums Augsnes veselības un pārtikas darba grupai; Eiropas Komisija: Brisele, Beļģija; 52. lpp.

(36) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181).

(37) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181).

(38) Starpvaldību zinātnes un politikas platformas biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2018. gada novērtējuma ziņojums par zemes degradāciju un atjaunošanu.

(39) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019.

(40) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ENV_WASGEN/bookmark/table?lang=en&bookmarkId=bbf937c1-ce8b-4b11-91b7-3bc5ef0ea042

(41) CDR 3137/2020.

(42) Eurostat, 2014b. Eiropas 2010. gada lauksaimniecības skaitīšana. [Tiešsaistē] URL: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Agricultural_census_2010_-_main_results census 2010 (skatīts 2014. gada februārī) – Eiropas vidējais rādītājs ir 19 % aramzemes, kas izmanto ziemas virsaugus, 21,5 % — samazinātu aršanu, 4 % — bezarklu lauksaimniecība.

(43) Bruno De Vos un citi, Benchmark values for forest soil carbon stocks in Europe: Results from a large scale forest soil survey, Geoderma, 251. un 252. sējums, 2015. gada augusts, 33.–46. lpp.

(44) K. E. Clemmensen un citi, Roots and Associated Fungi Drive Long-Term Carbon Sequestration in Boreal Forest, Science 339, 1615, 2013.

(45) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/54

P9_TA(2021)0147

Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā: ESAO sarunas, digitālo uzņēmumu rezidence nodokļu vajadzībām un iespējams Eiropas digitālais nodoklis

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā: ESAO sarunas, digitālo uzņēmumu rezidence nodokļu vajadzībām un iespējams Eiropas digitālais nodoklis (2021/2010(INI))

(2021/C 506/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pantu,

—	ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 1. un 2. oktobra (1) un 2020. gada 21. jūlija (2) sanāksmes secinājumus,

—	ņemot vērā ECOFIN padomes 2020. gada 27. novembra sanāksmes secinājumus (3),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, kas vēl nav pieņemti, it īpaši par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (4) un par dokumentu kopumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā (5), kā arī Parlamenta nostājas attiecībā uz šiem priekšlikumiem,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. janvāra paziņojumu “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā” (COM(2019)0008),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020)0312),

—	ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (6), kuru ierosināja Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE komiteja),

—	ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (7), kuru ierosināja otrā Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE2 komiteja),

—

ņemot vērā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (8), kuru veica tā Izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA komiteja),

—	ņemot vērā 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu (9), kuru ierosināja Īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3),

—	ņemot vērā pasākumus, ko Komisija veikusi saistībā ar katru no iepriekš minētajām Parlamenta rezolūcijām (10),

—	ņemot vērā pētījumu Impact of Digitalisation on International Tax Matters: Challenges and Remedies (11) (Digitalizācijas ietekme uz starptautiskiem nodokļu jautājumiem: problēmas un risinājumi),

—	ņemot vērā G20/ESAO Iekļaujošās struktūras darbam ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanas (BEPS) jautājumiem (Iekļaujošās struktūras) 2015. gada oktobra rīcības plānu un it īpaši tā 1. darbību, kas attiecas uz digitalizācijas radītajām problēmām nodokļu jomā,

—

ņemot vērā 2018. gadā pieņemto G20/ESAO Iekļaujošās struktūras starpposma ziņojumu Tax Challenges Arising from Digitalisation (Digitalizācijas radītās problēmas nodokļu jomā) un 2019. gada maijā pieņemto darba programmu, lai rastu konsensa risinājumu ekonomikas digitalizācijas radītajām problēmām nodokļu jomā,

—	ņemot vērā ievadpaziņojumu un ziņojumus par detalizētajiem pirmā un otrā pīlāra plāniem, ko G20/ESAO Iekļaujošā struktūra pieņēma 2020. gada oktobrī, kā arī tiem pievienotos ESAO sekretariāta veiktās ekonomiskās analīzes un ietekmes izvērtējuma rezultātus,

—	ņemot vērā dažādo par starptautiskiem nodokļu jautājumiem rīkoto G7, G8 un G20 samitu iznākumu,

—	ņemot vērā darbu, ko ANO Ekspertu komiteja starptautiskajai sadarbībai nodokļu jautājumos pašlaik veic, lai risinātu ar ekonomikas digitalizāciju saistītās problēmas nodokļu jomā,

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. janvāra sākotnējo ietekmes izvērtējumu attiecībā uz digitālo nodevu (Ares(2021)312667),

—	ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0 (12),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0103/2021),

tā kā pašreizējie starptautiskie noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokli balstās uz principiem, kas tika izstrādāti 20. gadsimta sākumā un vairs nav piemēroti arvien globalizētākai un digitalizētākai ekonomikai, un tā kā līdz ar to tie pieļauj daudzus kaitējošas nodokļu prakses veidus, kas apdraud publiskās finanses un godīgu konkurenci;

B.	tā kā pašlaik ESAO sarunu ietvaros tiek pārskatīts šo starptautiskos nodokļus reglamentējošo noteikumu samērīgums un izmantojamība praksē, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju aizvien globalizētākā un digitalizētākā ekonomikā;

C.	tā kā digitalizētā ekonomika ir saasinājusi pastāvošās problēmas, kuras izraisījusi daudznacionālu uzņēmumu pārmērīgā atkarība no nemateriāliem aktīviem, tādiem kā intelektuālais īpašums;

tā kā pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes un vairākiem atklājumiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju G20 valstis vienojās šos jautājumus risināt globāli — ESAO līmenī, izmantojot projektu “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (BEPS)”, kā rezultātā tika izstrādāts BEPS rīcības plāns;

tā kā ar BEPS rīcības plāna palīdzību izdevās panākt globālu konsensu par daudziem jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu apiešanu; tā kā tomēr netika panākta vienošanās par to, kā risināmi ekonomikas digitalizācijas radītās problēmas nodokļu jomā un tā kā tāpēc tika pieņemts atsevišķs dokuments par BEPS 1. darbību — 2015. gada galīgais ziņojums;

F.	tā kā Parlaments ir atkārtoti prasījis reformēt starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā;

tā kā Komisija 2018. gadā nāca klajā ar diviem priekšlikumiem par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, tostarp ar pagaidu īstermiņa risinājumu, kas paredz digitālo pakalpojumu nodokļa (DPN) ieviešanu, un ar ilgtermiņa risinājumu, kurš nozīmīgu digitālo klātbūtni (NDK) nosaka kā saikni uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanai un kuram būtu jāaizstāj DPN; tā kā Komisija 2016. gada 25. oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016)0683); tā kā Parlaments atbalstīja visus šos priekšlikumus, taču tie netika pieņemti Padomē, kā rezultātā dažas dalībvalstis bija spiestas DPN ieviest vienpusēji;

H.	tā kā dalībvalstu īstenotā individuālā un nesaskaņotā DPN ieviešana, paredzot atšķirīgus nodokļu uzlikšanas noteikumus un kritērijus, palielina sadrumstalotību vienotajā tirgū un nenoteiktību nodokļu jomā un ir mazāk efektīva salīdzinājumā ar kopēju Eiropas līmeņa risinājumu;

I.	tā kā dalībvalstu vienpusēji veikti pasākumi var vairot starptautiskās tirdzniecības strīdus, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gan digitālos, gan tradicionālos uzņēmumus vienotajā tirgū;

tā kā saskaņā ar G20 valstu finanšu ministru 2017. gada martā piešķirto pilnvarojumu un ņemot vērā darba programmas pieņemšanu 2019. gada maijā, ESAO/G20 Iekļaujošā struktūra darbam ar BEPS, izmantojot savu darba grupu digitālās ekonomikas jautājumos, strādā pie globāla uz konsensu balstīta risinājuma, kura pamatā ir šādi divi pīlāri: pirmais pīlārs — nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršana, izmantojot jaunus noteikumus par peļņas sadali un nodokļu saikni, un otrais pīlārs — atlikušo BEPS jautājumu risināšana un pasākumu ieviešana, lai nodrošinātu minimālo nodokļa uzlikšanas līmeni;

tā kā 2020. gada 12. oktobrī G20/ESAO Iekļaujošā struktūra publicēja dokumentu kopumu, kurš ietver ievadpaziņojumu un ziņojumus par detalizētajiem pirmā pīlāra un otrā pīlāra plāniem un atspoguļo konverģējošus viedokļus par daudziem politikas aspektiem, principiem un parametriem abos pīlāros un kurā identificēti atlikušie risināmie politiskie un tehniskie jautājumi;

tā kā digitālajā jomā darbojošos vadošu daudznacionālu uzņēmumu gūtā peļņa pēdējos gados būtiski ir palielinājusies; tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, noteiktie ierobežojošie pasākumi ir paātrinājuši pārkārtošanos uz ekonomiku, kas balstās uz digitāliem pakalpojumiem, tādējādi nostādot fiziskos uzņēmumus, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) vēl neizdevīgākā stāvoklī; tā kā, ņemot vērā G20/ESAO Iekļaujošās struktūras mērķi pabeigt sarunas 2021. gada jūlijā kā pirmo soli taisnīgākas nodokļu sloga sadales virzienā, steidzami ir nepieciešama ātra rīcība;

tā kā atbilstoši starptautiskie tiesību akti nodokļu jomā ir būtiski svarīgi, lai novērstu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas praksi un lai izstrādātu taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kura novērš nevienlīdzību un nodrošina noteiktību un stabilitāti, kas ir priekšnosacījumi konkurētspējai, kā arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmumiem, it īpaši MVU;

N.	tā kā ekonomikas digitalizācija dažādu nozaru maziem uzņēmumiem ir nodrošinājusi iespēju kļūt konkurētspējīgākiem un iegūt jaunus klientus; tā kā ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā saistītiem ES pasākumiem nevajadzētu radīt slogu mazākiem jaunuzņēmumiem un darbību paplašinošiem uzņēmumiem;

tā kā digitālie uzņēmumi satura radīšanā, it īpaši, izmantojot lietotāju datus un gūstot no tiem peļņu, ir ļoti lielā mērā atkarīgi no nemateriāliem aktīviem un tā kā pašreizējās nodokļu sistēmas šādu vērtības radīšanu neaptver; tā kā šī parādība izjauc saikni starp vērtības radīšanas vietu un nodokļa uzlikšanas vietu;

P.	tā kā tas, ka nav ne starptautiskas vienošanās, ne ES regulējuma attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, kavē konkurētspējīgākas un izaugsmei labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides radīšanu digitālajā vienotajā tirgū;

Q.	tā kā, lai pārvarētu smago ekonomikas krīzi, ar ko pašlaik saskaras Savienība, ir nepieciešama mūsdienīga nodokļu politika, kas dalībvalstīm ļautu efektīvāk iekasēt nodokļus par vienotajā tirgū veiktām darbībām;

R.	tā kā starptautiskās sarunās par nodokļiem dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas un jāieņem vienota, stingra un mērķtiecīga nostāja;

S.	tā kā Padomes 2020. gada 27. novembra sanāksmes secinājumos ir norādīts, ka Eiropadome 2021. gada martā “izvērtēs, kā norit darbs pie svarīgā jautājuma, kas saistīts ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā”;

T.	tā kā G20 valstu finanšu ministri tikās 2021. gada 7. un 8. aprīlī un tiksies 2021. gada 9. un 10. jūlijā, lai izvērtētu stāvokli attiecībā uz abiem Iekļaujošās struktūras ietvaros notiekošo sarunu pīlāriem,

No ekonomikas digitalizācijas izrietošo problēmu risināšana

atzīmē, ka pašreizējie starptautiskie noteikumi par nodokļiem tika pieņemti 20. gadsimta sākumā un ka nodokļu uzlikšanas tiesības galvenokārt balstās uz uzņēmumu fizisko klātbūtni; norāda, ka digitalizācija un ļoti lielā atkarība no nemateriāliem aktīviem ir ievērojami palielinājušas uzņēmumu spēju iesaistīties būtiskās saimnieciskās darbībās kādā no jurisdikcijām bez fiziskas klātbūtnes šajā jurisdikcijā, ka tāpēc jurisdikcijā maksātie nodokļi vairs neatspoguļo tur radīto vērtību un peļņu un ka tas var izraisīt nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu;

pieprasa jaunu un taisnīgāku nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz augsti digitalizētiem daudznacionāliem uzņēmumiem un tradicionālā pastāvīgas darījumdarbības vietas jēdziena pārskatīšanu, jo tas neietver digitalizēto ekonomiku; atgādina Parlamenta nostāju attiecībā uz K(K)UINB, lai izveidotu virtuālu pastāvīgo darījumdarbības vietu, paturot prātā vērtības reģistrēšanas vietu un balstoties uz lietotāju radīto vērtību un peļņu; uzsver, ka tiešsaistes platformu lietotāji un digitālo pakalpojumu patērētāji tagad ir svarīgi elementi augsti digitalizētu uzņēmumu veiktā vērtības radīšanā, ka tos nav iespējams pārvietot ārpus jurisdikcijas tādā pašā veidā kā kapitālu un darbaspēku un ka tāpēc tie būtu jāņem vērā jaunas nodokļu saiknes definēšanā, lai nodrošinātu efektīvu līdzekli pret agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu apiešanu;

piekrīt bažām par to, ka risināmo problēmu šaura noteikšana izraisītu tikai atsevišķiem uzņēmumiem paredzētu noteikumu izstrādi; norāda, ka ir jāpārskata transfertcenas, pastāvīgas darījumdarbības vietas definīcija un dažādu pārāk sarežģīto nodokļu sistēmu izraisītā nodokļu neiekasēšana, it īpaši attiecībā uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu;

uzsver, ka jauniem risinājumiem attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā būtu jāparedz, ka ar nodokli tiek aplikta peļņa, nevis ienākumi;

pieņem zināšanai mūsu valstu ekonomikas būtisko attīstību, ko izraisījusi digitalizācija un globalizācija; atzīmē digitalizācijas labvēlīgo ietekmi uz mūsu sabiedrību un ekonomiku, kā arī digitalizācijas lielo potenciālu nodokļu administrēšanas ziņā, kas kalpo kā instruments, lai iedzīvotājiem sniegtu labākus pakalpojumus, palielinātu sabiedrības uzticēšanos nodokļu iestādēm un uzlabotu konkurētspēju; pauž nožēlu par nepilnībām starptautiskajā nodokļu sistēmā, kas ne vienmēr ir piemērota globalizācijas un digitalizācijas radīto problēmu pienācīgai risināšanai; prasa panākt vienošanos, kuras mērķis būtu taisnīga un efektīva nodokļu sistēma, vienlaikus ievērojot valstu suverenitāti nodokļu uzlikšanas jomā;

prasa reformēt nodokļu sistēmu, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu; uzsver, ka Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāuzņemas vadība šo trūkumu novēršanā;

uzsver nepieciešamību uzlikt nodokļus daudznacionāliem uzņēmumiem, balstoties uz taisnīgu un efektīvu formulu nodokļu uzlikšanas tiesību sadalei starp valstīm; atgādina Komisijas priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB);

uzsver nepieciešamību pievērsties nepietiekamai nodokļu uzlikšanai digitalizētajā ekonomikā; uzsver, ka būtu jāņem vērā augsti digitalizētiem daudznacionāliem uzņēmumiem raksturīgā mobilitāte, it īpaši vērtības radīšanas nolūkā, un jānodrošina nodokļu uzlikšanas tiesības taisnīga sadale starp visām valstīm, kurās šie uzņēmumi veic saimniecisko darbību un rada vērtību, tostarp pētniecības un attīstības jomā; atzīmē, ka daži pašreizējie nolīgumi par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu var kavēt nodokļu uzlikšanas tiesību taisnīgu sadali, un prasa tos atjaunināt; uzsver mazo perifēro dalībvalstu īpašo stāvokli;

uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi par vispārējo nodokļu slogu dažādiem uzņēmumu veidiem; pauž nožēlu par to, ka nodokļu apiešana ne tikai kaitē publisko ieņēmumu iekasēšanai — un līdz ar to kavē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un nodokļu slogu novirza uz vidusmēra pilsoņiem, tādējādi palielinot nevienlīdzību —, bet arī izkropļo tirgu, nostādot neizdevīgā stāvoklī uzņēmumus, it īpaši MVU, un radot šķēršļus jauniem vietējiem ienācējiem; uzsver nepieciešamību ņemt vērā iespējamus šķēršļus MVU iekļūšanai tirgū, lai nepieļautu to, ka tiek radīta digitālā nozare, kurā darbojas tikai daži lieli uzņēmumi;

10.

atgādina, ka digitāliem uzņēmumiem piemērotā faktiskā nodokļu likme vidēji ir tikai 9,5 % salīdzinājumā ar tradicionāliem uzņēmumiem piemēroto 23,2 % likmi;

11.

uzsver, ka tikmēr pieprasījums pēc digitalizētiem pakalpojumiem ir strauji pieaudzis, jo Covid-19 dēļ daudzi uzdevumi ir jāveic attālināti; līdz ar to konstatē, ka šādu digitalizētu pakalpojumu sniedzēji atrodas izdevīgākā stāvoklī nekā tradicionālie uzņēmumi, it īpaši MVU;

12.

uzsver, ka ESAO/G20 dokumentā par BEPS 1. darbību, proti, 2015. gada galīgajā ziņojumā ir secināts, ka digitālā ekonomika arvien vairāk kļūst par ekonomiku kā tādu; atzīst lielākās daļas ekonomikas nozaru straujo digitalizāciju un nepieciešamību pēc nākotnes prasībām atbilstošas nodokļu sistēmas, kas nenorobežotu digitālo ekonomiku, bet gan nodrošinātu taisnīgu ieņēmumu sadali starp valstīm, kurās tiek radīta vērtība;

13.

atzīmē, ka ir svarīgi nošķirt nodokļu uzlikšanas un regulējuma lomu un ka nākotnes digitālā nodokļa politikas nevajadzētu formulēt ar mērķi novērst trūkumus digitālajā ekonomikā, piemēram, ienākumus no monopolvaras pār informāciju, ja tā vietā piemērotāki būtu regulatīvie pasākumi;

Globāls daudzpusējs nolīgums: par labāko atzītais, taču ne vienīgais risinājums

14.

prasa panākt starptautisku vienošanos, kuras mērķis būtu taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas ieviešana; atzinīgi vērtē G20/ESAO Iekļaujošās struktūras centienus panākt globālu konsensu par starptautiskās nodokļu sistēmas daudzpusēju reformu, lai risinātu pastāvīgās peļņas novirzīšanas un digitalizētās ekonomikas radītās problēmas; tomēr pauž nožēlu, ka netika ievērots vienošanās panākšanai noteiktais termiņš, proti, 2020. gada beigas; atzīst tehniskā līmenī sasniegto progresu diskusijā par minētajiem priekšlikumiem, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto kavēšanos, un prasa iekļaujošā sarunu procesā ātri — līdz 2021. gada vidum — panākt vienošanos; aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīties nodokļu jautājumu risināšanā arī citos starptautiskos forumos, piemēram, ANO;

15.

pieņem zināšanai to, ka G20/ESAO Iekļaujošās struktūras ierosinātā divu pīlāru pieeja nenorobežo digitalizēto ekonomiku, bet gan cenšas rast visaptverošu risinājumu tās radītajām jaunajām problēmām; pieņem zināšanai arī Iekļaujošās struktūras locekļu atšķirīgos viedokļus; tomēr uzskata, ka abi pīlāri būtu jāaplūko kā savstarpēji papildinoši un jāpieņem līdz 2021. gada vidum;

16.

uzsver, ka otrā pīlāra mērķis ir risināt atlikušās ar BEPS saistītās problēmas, it īpaši, nodrošinot, ka lieli daudznacionāli uzņēmumi, tostarp digitalizēti uzņēmumi, maksā minimālu faktisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi neatkarīgi no to atrašanās vietas; atzinīgi vērtē jauno impulsu G20/ESAO Iekļaujošās struktūras sarunās, ko sniedza ASV administrācijas nesenie priekšlikumi par spēcīgu stimulu valstīm noslēgt globālu vienošanos, ar kuras palīdzību visā pasaulē tiek ieviesti minimāli obligātie noteikumi nodokļu jomā; atzīmē, ka šādi priekšlikumi ietver globāliem nemateriāliem ar zemu nodokli apliktiem ienākumiem (GILTI) piemērotās nodokļa likmes palielināšanu līdz 21 % un SHIELD (Stopping Harmful Inversions and Ending Low-tax Developments) likmi, kas būtu līdzvērtīga GILTI likmei gadījumā, ja netiktu panākta globāla vienošanās par II pīlāru (13); uzskata, ka jebkāda minimālā faktiskā likme būtu jānosaka taisnīgā un pietiekamā līmenī, lai atturētu no peļņas novirzīšanas un novērstu kaitējošu nodokļu konkurenci;

17.

aicina Komisiju un Padomi pārliecināties, ka G20/ESAO Iekļaujošās struktūras ietvaros notiekošajās sarunās panāktajos kompromisa risinājumos tiek ņemtas vērā ES intereses, un izvairīties no papildu sarežģītības un birokrātijas radīšanas MVU un iedzīvotājiem;

18.

atzinīgi vērtē ESAO sekretariāta centienus rast risinājumu tam, kā mūsu pašreizējos starptautiskos noteikumus par nodokļiem pielāgot globalizētai un digitalizētai ekonomikai; atzinīgi vērtē pirmajā pīlārā iekļauto priekšlikumu noteikt jaunu nodokļu saikni un jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības, kas nodrošinātu iespēju uzlikt nodokļus daudznacionāliem uzņēmumiem tirgus jurisdikcijās, balstoties to saimniecisko darbību, pat ja tiem attiecīgajā jurisdikcijā nav fiziskas klātbūtnes; uzsver, ka mijiedarbība ar lietotājiem un patērētājiem būtiski veicina vērtības radīšanu augsti digitalizētos uzņēmējdarbības modeļos un ka tāpēc tā būtu jāņem vērā, piešķirot nodokļa uzlikšanas tiesības; atzīmē, ka daži politikas risinājumi arī turpmāk būtu nosakāmi pasaules līmenī;

19.

atzīst, ka tā saucamā A summa radītu jaunas nodokļa uzlikšanas tiesības tirgus jurisdikcijām; uzsver, ka šīm jaunajām nodokļa uzlikšanas tiesībām būtu jāattiecas uz visiem lielajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kas varētu iesaistīties BEPS praksē, un vismaz uz automaitzētiem digitālajiem pakalpojumiem un uzņēmumiem, kas orientēti uz preču un pakalpojumu sniegšanu patērētājiem, taču tajā pašā laikā neradot papildu un nevajadzīgu slogu MVU un izvairoties no pakalpojumu sadārdzināšanas patērētājiem;

20.

aicina dalībvalstis atbalstīt vienošanos, kas nodrošinātu, ka tirgus jurisdikcijām tiek pārdalītas pietiekamas peļņas summas, un kas neaprobežotos tikai ar parastās un ārkārtas peļņas nošķiršanu, jo tas varētu novest pie tīri mākslīgas nošķiršanas;

21.

pauž bažas, ka pārāk sarežģīta sistēma varētu radīt papildu iespējas jaunpieņemto noteikumu apiešanai, un aicina ESAO un sarunās iesaistītās dalībvalstis strādāt pie tā, lai rastu vienkāršu un īstenojamu risinājumu; prasa ņemt vērā konstatējumus, kas saistīti ar G20/ESAO BEPS rīcības plāna administratīvo ietekmi;

22.

iesaka, lai sarunās dalībvalstu aizstāvētie politikas risinājumi mazinātu sarežģītību; tādēļ atbalsta vienkāršotas administratīvās procedūras daudznacionāliem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas jaunās nodokļu uzlikšanas tiesības, — arī tāpēc, lai dalībvalstīm atvieglotu īstenošanas slogu —, ņemot vērā dalībvalstis, kas nav iesaistījušās konkurenci kropļojošos fiskālos mehānismos, tādos kā īpaši izdevīgas vienošanās (sweetheart deals); uzskata, ka būtu jāreformē darījuma pušu savstarpējas neatkarības un vienlīdzīguma princips;

23.

aicina Komisiju un Padomi pastiprināt dialogu ar jauno ASV administrāciju par digitālā nodokļa politiku, lai līdz 2021. gada jūnijam G20/ESAO Iekļaujošās struktūras sarunu ietvaros rastu kopīgu pieeju; atzinīgi vērtē jaunās ASV administrācijas neseno paziņojumu, ka tā no jauna aktīvi iesaistīsies ESAO sarunās, lai panāktu vienošanos un atteiktos no ieceres paredzēt aizsardzības klauzulu; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt ASV ierosināto jauno I pīlāra pielāgojumu ietekmi; aicina dalībvalstis iebilst pret aizsardzības klauzulu, kas var nopietni apdraudēt reformu centienus; aicina Komisiju turpināt virzīt pašai savu priekšlikumu attiecībā uz digitalizētas ekonomikas radīto problēmu risināšanu, ja reformas pirmajā pīlārā tiks iekļauta aizsardzības klauzula; šajā sakarā atgādina Komisijas ilgtermiņa priekšlikumu par nozīmīgu digitālo klātbūtni;

24.

pieņem zināšanai priekšlikumu par strīdu novēršanas un risināšanas mehānismu, kura mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu un palielināt jauno noteikumu pieņemamību; uzsver šī mehānisma būtisko lomu, it īpaši pārejas periodā līdz jaunā starptautiskā nodokļu režīma ieviešanai; tomēr uzsver, ka noteiktību nodokļu jomā vislabāk var panākt, ieviešot vienkāršus, skaidrus un saskaņotus noteikumus, kas novērš strīdu rašanos; uzsver, ka nevienam strīdu novēršanas un risināšanas mehānismam nevajadzētu nostādīt neizdevīgā stāvoklī jaunattīstības valstis;

25.

saprot, ka ar starptautiskas vienošanās palīdzību būtu jāizvairās no kaitējošiem tirdzniecības strīdiem un pretpasākumiem, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt citas ekonomikas nozares;

26.

aicina Komisiju pabeigt pirmā un otrā pīlāra ietekmes uz dalībvalstu ieņēmumu iekasēšanu izvērtēšanu un par tās rezultātiem informēt Padomi un Parlamentu; aicina Komisiju, balstoties uz šo ietekmes izvērtējumu, sniegt dalībvalstīm padomu un norādījumus, lai sarunās tās ieņemtu nostāju, kas aizstāv ES intereses;

27.

aicina visas dalībvalstis un Komisiju saskaņot savas nostājas, lai paustu vienotu viedokli;

Aicinājums ES nekavējoties rīkoties

28.

pauž nožēlu, ka G20/ESAO Iekļaujošās struktūras nespēja 2020. gada oktobrī rast risinājumu ir paildzinājusi nepietiekamo nodokļu uzlikšanu digitalizētajā ekonomikā; uzsver, ka digitalizētie uzņēmumi — galvenokārt tie, kas spēja paplašināt savu darbību, — lielā mērā ir guvuši labumu no Covid-19 pandēmijas, ka tajā pašā laikā citi uzņēmumi, it īpaši MVU, no tās ir cietuši un ka tā ir paātrinājusi pāreju uz digitalizētu ekonomiku, tādējādi no jauna uzsverot nepieciešamību rast daudzpusējus risinājumus, lai reformētu pašreizējo nodokļu sistēmu nolūkā nodrošināt taisnīgu digitalizētās ekonomikas ieguldījumu;

29.

uzsver, ka valstu valdībām jāiekasē vēl nepieredzēti līdzekļi, lai atgūtos no Covid-19 krīzes, un ka atveseļošanas finansēšanai varētu izmantot arī ieņēmumus no nozarēm, kurās nodokļi netiek uzlikti pietiekamā apmērā;

30.

uzskata, ka no digitalizētās ekonomikas izrietošās problēmas nodokļu jomā ir globālā līmenī risināms jautājums un ka steidzami ir nepieciešama vienošanās G20/ESAO valstu līmenī, lai darītu iespējamu starptautisku koordināciju; uzskata, ka vērienīgs un saskaņots starptautisks risinājums ir daudz labāks par dažādu valsts vai reģionālā līmenī noteiktu digitālo nodokļu kompilāciju, kas rada potenciālu risku, un ka ar šāda risinājuma palīdzību pastāv daudz lielāka iespēja rast vienprātīgu atbalstu Padomē;

31.

tādēļ uzstāj, ka neatkarīgi no G20/ESAO Iekļaujošās struktūras ietvaros notiekošajās sarunās panāktā progresa ES vajadzētu būt rezerves nostājai un ka tai vajadzētu būt gatavai līdz 2021. gada beigām nākt klajā pašai ar savu priekšlikumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, it īpaši tāpēc, ka ESAO priekšlikumi attiecas tikai uz mazu uzņēmumu grupu un var izrādīties nepietiekami; aicina Komisiju ievērot 2020. gada 16. decembra iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos, līdz 2021. gada jūnijam iesniedzot priekšlikumus par digitālo nodevu un vienlaikus jau iepriekš paredzot to atbilstību G20/ESAO Iekļaujošās struktūras reformai, ja būs panākta vienošanās par to; iesaka Komisijai nākt klajā ar ceļvedi, kurā būtu ņemti vērā dažādi scenāriji, it īpaši tāds, ar kuru saskaņā līdz 2021. gada vidum ir panākta vienošanās ESAO līmenī, un tāds, ar kuru saskaņā šāda vienošanās līdz 2021. gada vidum nav panākta;

32.

aicina Komisiju it īpaši apsvērt iespēju kā nepieciešamu pirmo soli ieviest pagaidu ES digitālo pakalpojumu nodokli; uzsver — ja ESAO/G20 Iekļaujošās struktūras ietvaros tiks panākta starptautiska vienošanās, minētie Eiropas līmeņa risinājumi atbilstoši būtu jāpielāgo; atgādina, ka ES DPN var iecerēt tikai kā pagaidu pirmo soli;

33.

prasa, lai ES saskaņoti īstenotu potenciālo starptautiskajās sarunās panākto vienošanos, un aicina Komisiju šajā sakarā nākt klajā ar atbilstošu priekšlikumu;

34.

norāda, ka neveiksmīgs ESAO sarunu iznākums izraisītu vēl lielāku sadrumstalotību attiecībā uz digitālo nodokli un ka tas arī varētu kaitēt Eiropas uzņēmumiem, kuri plāno izvērst savus uzņēmējdarbības modeļus citos tirgos; atgādina, ka ir svarīgi panākt vienošanos EASO līmenī, lai izvairītos no iespējamiem tirrdzniecības kariem; uzsver — neraugoties uz to, ka nodokļu uzlikšana ir dalībvalstu kompetence, ir nepieciešama tās stingra koordinēšana;

35.

uzsver, ka ES digitālie uzņēmumi, kuru galvenā mītnes vieta atrodas kādā no ES dalībvalstīm un kuriem ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, atrodas neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar ārvalstu uzņēmumiem, kuriem, lai gan tie pārdod preces un sniedz pakalpojumus Eiropas lietotājiem, nav fiziskas klātbūtnes nevienā no dalībvalstīm un kuri līdz ar to var izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas Eiropas Savienībā; uzsver nepieciešamību radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tradicionālo pakalpojumu un automatizētu digitalizēto pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz preču un pakalpojumu sniegšanu patērētājiem orientētiem uzņēmumiem Eirpas Savienībā, nodrošinot, ka pēdējiem nodokļi tiek uzlikti peļņas gūšanas vietā un ka tiek piemērota taisnīga nodokļu likme;

36.

uzsver, ka, ieviešot jebkādu ES DPN, nedrīkst pieļaut nevajadzīgu atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieaugumu un ir jānodrošina skaidras definīcijas un pārredzami noteikumi, kuri ir vienkārši ievērojami, kuru īstenošana ir viegli nodrošināma un kuri veicina juridisko un regulatīvo noteiktību;

37.

prasa pieņemt samērīgus noteikumus, lai nepieļautu, ka tiek apdraudēti MVU, jaunuzņēmumi un uzņēmumi, kas ir uzsākuši savu darbību digitalizāciju; šajā sakarā uzsver, ka nodokļu politika var būt viens no instrumentiem vienotā tirgus konkurētspējas atbalstīšanai; uzsver, ka ir nepieciešama izaugsmi veicinoša nodokļu politika, kuras mērķis ir stiprināt vienotā tirgus starptautisko konkurētspēju;

38.

uzsver nepieciešamību pārskatīt pašreizējos noteikumus par nodokļu dubultu uzlikšanu, lai nodrošinātu, ka visa peļņa, kas aizplūst no ES, tiek aplikta ar nodokli;

39.

atzīmē, ka dažas dalībvalstis uzskata nodokļu uzlikšanu lieliem augsti digitalizētiem uzņēmumiem par steidzami risināmu jautājumu un ka tāpēc tās ir ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokļi valsts līmenī; atzīmē, ka šāds dalībvalstu ieviests digitālo pakalpojumu nodoklis ietekmē starptautisko tirdzniecību un starptautiskās sarunas; tomēr norāda, ka valsts līmeņa risinājumu vienpusēja ieviešana var radīt sadrumstalotības un fiskālās nenoteiktības risku vienotajā tirgū; uzsver, ka valsts līmeņa pasākumu skaita palielināšanās padara vēl steidzamāku nepieciešamību rast saskaņotu Eiropas līmeņa risinājumu; atgādina, ka šie valsts līmeņa pasākumi būtu pakāpeniski jāatceļ, ja tiks rasts efektīvs daudzpusējs risinājums;

40.

atgādina — lai gan nodokļu uzlikšana galvenokārt ir dalībvalstu kompetence, to valdībām tā pēc iespējas lielākā mērā jāīsteno, ievērojot kopējos ES tiesību principus, lai nodrošinātu valstu satvaru saskaņotību, tādējādi radot apstākļus godīgai konkurencei un nepieļaujot negatīvu ietekmi uz ES nodokļu uzlikšanas principu vispārējo saskaņotību;

41.

atzīmē, ka Padome nav panākusi vienošanos par attiecīgajiem Komisijas priekšlikumiem — ne par digitālo pakalpojumu nodokli, ne par nozīmīgu digitālo klātbūtni, ne par KUINB un KKUINB; aicina dalībvalstis pārskatīt savu nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem gadījumā, ja ESAO sarunas cietīs neveiksmi, it īpaši, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītos bezprecedenta apstākļus, — vai arī apsvērt iespēju tos integrēt nākotnē iespējamā ESAO līmeņa vienošanos īstenošanā —, kā arī apsvērt visas Līgumos paredzētās iespējas gadījumā, ja nebūs iespējams panākt vienprātīgu vienošanos;

42.

aicina dalībvalstis atsākt augsta līmeņa politisko dialogu Padomē, lai sagatavotu pamatu lēmumam par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā vienotajā tirgū neatkarīgi no starptautisko sarunu iznākuma; aicina Padomi panākt progresu attiecībā uz Parlamentā jau pieņemtajiem leģislatīvajiem dosjē, lai ievērotu ES iestāžu lojālas sadarbības principu;

43.

atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 14. janvāra sākotnējo ietekmes izvērtējumu attiecībā uz digitālo nodevu; atzīmē, ka digitalizācija var palielināt ražīgumu un patērētāju labklājību un ka tai ir arī liela nozīme, lai nodrošinātu, ka lieli augsti digitalizēti uzņēmumi sniedz taisnīgu ieguldījumu sabiedrības labā; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt to, kādā veidā digitālo darbību, darījumu, pakalpojumu vai uzņēmumu darbības joma, definīcija un segmentācija tiks saskaņota ar starptautiskajiem centieniem rast globālu risinājumu;

44.

pieņem zināšanai sākotnējā ietekmes izvērtējumā minētos trīs iespējamos nodokļu politikas variantus:

a)	uzņēmumu ienākuma nodokļa papildinājums, kas būtu savienojams ar starptautiskām sarunām un divpusējiem nodokļu nolīgumiem;

b)	uz ienākumiem balstīts nodoklis, kamēr starptautiskās sarunās nebūs rasts efektīvs risinājums; tomēr norāda, ka ar digitālo nodokli būtu vēlams aplikt peļņu;

c)	nodoklis, ar ko tiktu aplikti uzņēmumu savstarpējie digitālie darījumi Eiropas Savienībā; apzinās risku, ka nodokļu slogs varētu tikt novirzīts no lieliem digitalizētiem uzņēmumiem uz mazākiem uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no šiem pakalpojumiem;

45.

prasa sīki izvērtēt ikviena minētā varianta ietekmi uz ES digitālo programmu un vienoto tirgu, kā arī jebkādus iespējamus starptautiskās tirdzniecības strīdus un citu ekonomikas dalībnieku īstenotus pretpasākumus, un iespējamo netiešo ietekmi uz citām ekonomikas nozarēm;

46.

prasa pastiprināt Parlamenta lomu likumdošanas procedūrās, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu; aicina Komisiju izpētīt visas Līgumos paredzētās iespējas; šajā sakarā pieņem zināšanai Komisijas 2019. gada 15. janvāra paziņojumā “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā” ierosināto ceļvedi pārejai uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu;

Digitālā nodeva kā jauns ES pašu resursu veids

47.

atzinīgi vērtē 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (14) (Iestāžu nolīgumu) — saskaņā ar universāluma principu — un atgādina Komisijas juridiski saistošo apņemšanos līdz 2021. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par ES digitālo nodevu kā jaunu pašu resursu veidu; uzsver Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiski saistošo apņemšanos nekavējoties veikt minētajā ceļvedī izklāstītos pasākumus, lai to īstenotu līdz 2023. gada 1. janvārim;

48.

atgādina, ka Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu daudzos ziņojumos un rezolūcijās (15) ir atkārtoti paudis apņemšanos ieviest ES digitālo nodevu kā jaunu pašu resursu veidu;

49.

uzsver, ka Iestāžu nolīgums, tostarp ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai, uzliek Padomei, Parlamentam un Komisijai par pienākumu neatgriezeniski virzīties uz priekšu ES digitālās nodevas ieviešanā, kura pilnībā tiks iekļauta ES ilgtermiņa budžetā kā pašu resursu veids un kā stabils ilgtermiņa ieņēmumu avots; uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai attiecīgie pamatnoteikumi tiks noteikti ESAO vai ES līmenī, ieņēmumi, ko dalībvalstīs radīs nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā, var kļūt un tiem jākļūst par pašu resursu veidu; uzskata, ka tāda pati pieeja būtu izmantojama arī attiecībā uz visiem citiem ieņēmumiem, ko rada jebkāda ESAO līmenī panākta vienošanās;

50.

uzskata, ka no ES digitālās nodevas gūtie ieņēmumi būtu pēc būtības saistīti ar vienotā tirgus un “digitālās savienības” atvērtajām robežām un ka tāpēc tie būtu ļoti piemērots un patiess pamats ES pašu resursu veidam; uzsver, ka šīs jaunās publisko ieņēmumu plūsmas iekļaušana ES budžetā palīdzētu atrisināt vairākus problemātiskus jautājumus, kas saistīti ar fiskālo līdzvērtību un fiskālo saskaņotību;

51.

prasa, lai tiktu pieņemts tāds nodokļu režīms un īstenošanas noteikumi, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt risku, ka jebkāda negatīva ekonomiskā ietekme varētu tikt pārnesta uz ES iedzīvotājiem un patērētājiem; ir pārliecināts, ka no digitālā nodokļa gūto ieņēmumu pārvēršana par ES budžetā iekļaujamu pašu resursu veidu palīdzētu šādas izmaksas vienlīdzīgi sadalīt un pārdalīt starp ES dalībvalstīm;

52.

atgādina, ka saskaņā ar universāluma principu pašu resursi, kas balstās uz ES digitālo nodevu un/vai ESAO noteikumiem, oficiāli nav asignējami nevienai konkrētai programmai vai fondam; atgādina, ka tie līdz ar citiem jauniem pašu resursu veidiem būs daļa no vispārējiem ieņēmumiem, kuru kopējai summai vajadzētu būt pietiekamai, lai segtu vismaz ES Atveseļošanas instrumenta Next Generation EU atmaksāšanas izmaksas; atgādina arī, ka visi ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem, kas pārsniegs šai atmaksāšanai faktiski nepieciešamo summu, arī turpmāk būs ES budžeta vispārējie ieņēmumi;

53.

atgādina — kā noteikts Iestāžu nolīguma II pielikuma G punktā, iestādes atzīst, ka jaunu pašu resursu groza ieviešanai būtu jāpalīdz finansēt Savienības izdevumus, kas paredzēti DFS;

54.

apgalvo, ka no ES digitālās nodevas gūtie ieņēmumi būs daļa no jaunu pašu resursu groza, kura radītie ieņēmumi būs pietiekami, lai ar ES budžeta palīdzību segtu vismaz gaidāmās ar ES Atveseļošanas instrumenta dotāciju komponentu saistītās atmaksāšanas izmaksas (pamatsummu un procentus) — kas laikposmā no 2028. līdz 2058. gadam tiek lēstas vidēji aptuveni 15 miljardu EUR apmērā gadā un lielākais 29,25 miljardu EUR apmērā gadā —, vienlaikus izvairoties no ES programmām paredzētu izdevumu samazināšanas; atzīmē, ka attiecīgie ieņēmumi tiek lēsti robežās no vairākiem miljardiem euro līdz pat vairākiem desmitiem miljardu euro, kas būs atkarīgs no virknes faktoru, tostarp no precīzas nodokļu bāzes definīcijas, ar nodokli apliekamās vienības, nodokļa uzlikšanas vietas, nodokļa aprēķināšanas, nodokļa likmes, kā arī no ekonomiskās izaugsmes līmeņa attiecīgajās nozarēs;

55.

uzsver, ka Iestāžu nolīguma ceļvedī paredzētā jaunu pašu resursu groza, tostarp digitālās nodevas, ieviešana palielinās ES fiskālo autonomiju un tās spēju attaisnot ES iedzīvotāju cerības attiecībā uz stratēģiskiem ES politikas mērķiem, tādiem kā taisnīgs un spēcīgs Eiropas vienotais tirgus, uz taisnīgu pārkārtošanos balstīts Eiropas zaļais kurss, Eiropas sociālo tiesību pīlārs, digitālā pārveide, kā arī ES pievienotās vērtības radīšana, kas nodrošina lielākus ieguvumus efektivitātes ziņā nekā dalībvalstu izdevumi;

56.

atgādina, ka no ES digitālās nodevas gūtie ieņēmumi ir jāizmanto Atveseļošanas instrumenta atmaksāšanai un Savienības programmu un fondu finansēšanai; šajā sakarā atkārtoti apgalvo, ka jebkādai no digitālās nodevas gūto ieņēmumu daļai, ko patur dalībvalstis, vajadzētu būt stingri proporcionālai tās iekasēšanas izmaksām un nevajadzētu izraisīt nepamatotu ES budžeta ieņēmumu zaudējumu;

57.

mudina Komisiju, izstrādājot priekšlikumus tiesību aktiem par ES digitālo nodevu kā pašu resursu veidu un par Pašu resursu lēmuma pārskatīšanu, iekļaut Parlamenta nostāju un aicina Padomi ātri pieņemt šo priekšlikumu saskaņā ar minēto ceļvedi; mudina iestādes ātri un konstruktīvi iesaistīties regulārajā dialogā, kas paredzēts to kopīgi pieņemtajā jaunu pašu resursu ieviešanas ceļvedī; mudina Eiropadomi atbalstīt apņēmīgu ES vadošo lomu pasaules mērogā veiktajos centienos panākt taisnīgāku nodokļu uzlikšanu, veicot ātrus un noteiktus pasākumus digitālās nodevas kā pašu resursu veida ieviešanai 2021. gadā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropadomes locekļu 2021. gada 25. marta paziņojumu, kurā uzsvērta viņu apņemšanās īstenot šos centienus;

o o

58.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) https://www.consilium.europa.eu/media/45924/021020-euco-final-conclusions-lv.pdf.

(2) https://www.consilium.europa.eu/media/45134/210720-euco-final-conclusions-lv.pdf.

(3) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13350-2020-INIT/lv/pdf.

(4) Komisijas 2016. gada 25. oktobra priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016)0685) un 2016. gada 25. oktobra priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016)0683).

(5) Šis dokumentu kopums ietver Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumu “Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai” (COM(2018)0146), 2018. gada 21. marta priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018)0147), 2018. gada 21. marta priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (COM(2018)0148) un Komisijas 2018. gada 21. marta ieteikumu par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).

(6) OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.

(7) OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp.

(8) OV C 369, 11.10.2018., 123. lpp.

(9) OV C 108, 26.3.2021., 8. lpp.

(10) 2016. gada 16. marta kopīgais paziņojums par turpmākiem pasākumiem, kas Savienībā veicami saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences nodrošināšanu, ņemot vērā TAXE komitejas rezolūcijas, 2016. gada 16. novembra paziņojums par turpmākiem pasākumiem, kas veicami, ņemot vērā TAXE2 komitejas rezolūciju, paziņojums par turpmākiem pasākumiem, kas veicami, ņemot vērā PANA komitejas 2018. gada aprīļa ieteikumu, un 2019. gada 27. augusta paziņojums par turpmākiem pasākumiem, kas veicami, ņemot vērā TAX3 komitejas rezolūciju.

(11) E. Hadzhieva, “Impact of Digitalisation on International Tax Matters: Challenges and Remedies” (Digitalizācijas ietekme uz starptautiskiem nodokļu jautājumiem: problēmas un risinājumi), Eiropas Parlaments, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A – Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politika, 2019. gada februāris.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0102.

(13) ASV Valsts kase, “The Made In America Tax Plan”, 2021. g., 12. lpp.

(14) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(15) It īpaši 2018. gada 14. marta rezolūcijā par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu (OV C 162, 10.5.2019., 71. lpp.), 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (OV C 363, 28.10.2020., 179. lpp.), 2019. gada 10. oktobra rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības (pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032), 2020. gada 15. maija rezolūcijā par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu (pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124), 2020. gada 23. jūlija rezolūcijā par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206) un 2020. gada 16. septembra normatīvajā rezolūcijā par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220).

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/64

P9_TA(2021)0148

Daphne Caruana Galizia nogalināšana un tiesiskums Maltā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Daphne Caruana Galizia slepkavību un par tiesiskuma situāciju Maltā (2021/2611(RSP))

(2021/C 506/09)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 6., 7., 9. un 10. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 47. pantu,

—	ņemot vērā 2017. gada 15. novembra (1), 2019. gada 28. marta (2) un 2019. gada 16. decembra (3) rezolūcijas par tiesiskumu Maltā,

—	ņemot vērā uzklausīšanas, viedokļu apmaiņas un delegāciju braucienus, ko veikusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa kopš 2017. gada 15. novembra,

—	ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupu un Maltas premjerministru, no kurām jaunākā risinājās 2021. gada aprīlī,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 26. jūnija rezolūciju Nr. 2293 (2019) “Daphne Caruana Galizia slepkavība un tiesiskums Maltā un ārpus tās — visas patiesības noskaidrošana”,

—	ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju 2293(2019), ko apstiprināja Parlamentārās asamblejas Juridiskā un cilvēktiesību komiteja 2020. gada 8. decembrī,

—	ņemot vērā Venēcijas komisijas 2020. gada 8. oktobra atzinumu par desmit tiesību aktiem un likumprojektiem, ar kuriem īsteno tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem sniegts atzinums CDL-AD(2020)006,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu,

—	ņemot vērā ES Tiesas 2021. gada 20. aprīļa spriedumu lietā C-896/19, Repubblika v Il-Prim Ministru (4),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.	tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, līdztiesības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanas vērtībām; tā kā šīs ir universālas un visām dalībvalstīm kopējas vērtības;

tā kā tiesiskums un demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un ES Līgumos un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos iestrādāto vērtību un principu ievērošana ir Savienības un tās dalībvalstu pienākumi, kas ir jāpilda; tā kā saskaņā ar LES 2. pantu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu tās kopējās vērtības, kas ir tās pamatā;

C.	tā kā Harta ir daļa no ES primārajiem tiesību aktiem; tā kā vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir nostiprināti Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 10. pantā;

D.	tā kā LES 19. panta 1. punktā, Hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā ir nostiprināta tiesu sistēmas neatkarība, kas ir būtiska prasība demokrātiskā varas dalīšanas principa ievērošanai;

E.	tā kā vienas dalībvalsts sistemātiska atteikšanās ievērot Eiropas Savienības pamatvērtības un Līgumus, kuriem tā ir brīvi pievienojusies, ietekmē ES kopumā;

tā kā 2017. gada 16. oktobrī, sprāgstot automašīnā ievietotam spridzeklim, tika nogalināta Maltas pretkorupcijas pētnieciskā žurnāliste un blogere Daphne Caruana Galizia; tā kā pret viņu tika vērsta vajāšana un neskaitāmi draudi, kas izpaudās kā draudi pa telefonu, draudu vēstules un īsziņas, kā arī dedzināšanas uzbrukums viņas mājai un viņas suņa nogalināšana; tā kā pasūtījuma slepkavību pildītājs, kurš sevi par tādu ir atzinis, 2021. gada 16. martā tiesā sniedza liecību, ka divus gadus pirms Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas ir bijis agrāks un atsevišķs plāns viņu nogalināt ar ieroci AK-47;

tā kā slepkavības izmeklēšanas, kuru vadīja Maltas iestādes un kam palīdzēja Eiropols, rezultātā ir tikuši identificēti, sagrupēti un pašlaik tiek tiesāti vairāki aizdomās turētie un viens iespējamais slepkavības plānotājs, Dubajas uzņēmuma “17 Black Ltd.” īpašnieks un bijušais “ElectroGas Malta Ltd.” Direktoru padomes loceklis; tā kā izmeklēšanā bija iesaistīts arī Federālais izmeklēšanas birojs (FBI);

H.	tā kā viens no iespējamajiem līdzdalībniekiem un daži ieraksti, kas tika parādīti tiesvedībā, norādīja uz to, ka bijušajam Maltas Premjerministra biroja vadītājam ir saistība ar slepkavības plānošanu, finansēšanu un/vai slēpšanas mēģinājumu;

tā kā pēc tam, kad policija bija veikusi nopratināšanu par Daphne Caruana Galizia slepkavību, bijušais Premjerministra biroja vadītājs 2019. gada 26. novembrī atkāpās no amata; tā kā 2021. gada 20. martā atsevišķā lietā — pie kuras bija strādājusi Daphne Caruana Galizia — viņš kopā ar vairākiem viņa darījumu partneriem tika arestēts un apsūdzēts par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanu, korupciju un viltošanu; tā kā viņu atļāva atbrīvot pret drošības naudu un 2021. gada 5. aprīlī viņš tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma;

tā kā toreizējais Maltas tūrisma ministrs, bijušais enerģētikas ministrs, 2019. gada 26. novembrī atkāpās no amata; tā kā pētniecisko žurnālistu konsorcijs ir publicējis detalizētu ziņojumu par darījumu saiknēm starp kādu Ķīnas ģimeni un bijušo enerģētikas ministru, kā arī bijušo Premjerministra biroja vadītāju (5); tā kā šai Ķīnas ģimenei, iespējams, bija centrālā loma sarunās par Ķīnas valstij piederošā uzņēmuma “Shanghai Electric Power” investīcijām EUR 380 miljonu apmērā Maltas valsts elektroenerģijas uzņēmumā “Enemalta” un tai pieder uzņēmumi “Dow’s Media Company” un “Macbridge”, no kuriem pēdējais plānoja samaksāt līdz USD 2 miljoniem bijušā enerģētikas ministra un bijušā Premjerministra biroja vadītāja kontrolē esošiem Panamas uzņēmumiem; tā kā brīdī, kad tika nogalināta Daphne Caruana Galizia, viņas darba uzmanības centrā bija izmeklēšana par šiem darījumiem;

K.	tā kā 2019. gada beigās tika sākta un joprojām turpinās publiska neatkarīga izmeklēšana par Daphne Caruana Galizia slepkavību;

tā kā lietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Daphne Caruana Galizia slepkavību, vienam no aizdomās turētajiem tika piešķirta prezidenta apžēlošana par viņa iesaisti atsevišķā lietā un viņš ar zvērestu ir sniedzis liecību; tā kā viņš ļāva noprast, ka bijušais ekonomikas ministrs varētu būt bijis iesaistīts sazvērestībā nogalināt žurnālistu un ka amatā esošs valdības ministrs bija iesaistīts smagā noziegumā, kas izraisīja spekulācijas par laupīšanas mēģinājumu no Kormi atrodošās HSBC bankas mītnes 2010. gadā, kā rezultātā notika apšaude ar policiju;

tā kā tiek apgalvots, ka bijusī Maltas Tieslietu, vienlīdzības un pārvaldības lietu ministrijas parlamentārā sekretāre pilsonisko tiesību un reformu lietās ir pieņēmusi skaidru naudu no personas, kas apsūdzēta Daphne Caruana Galizia slepkavības pasūtīšanā, pēc tam, kad viņa apgalvoja, ka ir rīkojusies kā starpnieks plānotā nekustamā īpašuma pārdošanā 2019. gadā; tā kā šī nekustamā īpašuma pārdošana nekad nav notikusi;

tā kā joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību Maltā, kā izklāstīts Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu; tā kā pašreizējie profilakses, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas standarti ir acīmredzami nepietiekami; tā kā tas draud mazināt pilsoņu uzticēšanos valsts iestādēm, kā rezultātā var veidoties bīstamas savstarpējās saiknes starp noziedzīgiem grupējumiem un valsts iestādēm; tā kā organizēto noziedzību galvenokārt veicina korupcija; tā kā ir uzsākts strukturālu reformu projekts trūkumu novēršanai un institucionālās korupcijas apkarošanas sistēmas stiprināšanai, tostarp tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas jomā;

tā kā pret žurnālistiem, jo īpaši (bet ne tikai) pētnieciskajiem žurnālistiem, arvien biežāk tiek vērsta tā sauktā “stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību” (SLAPP), kuras vienīgais mērķis ir kavēt viņu darbu, izvairīties no sabiedriskās kontroles un novērst to, ka iestādes tiek sauktas pie atbildības, radot atturošu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu brīvību; tā kā laikā, kad tika nogalināta Daphne Caruana Galizia, viņas līdzekļi bija iesaldēti, pamatojoties uz izdotajiem tiesas orderiem kopā ar četrām prasībām prāvā par apmelošanu, kuras bija iesniedzis bijušais Maltas ekonomikas ministrs un viņa palīgs; tā kā viņas nāves brīdī šīs lietas bija to izvirzīto 42 civilprasību vidū saistībā ar apmelošanu, kas pret viņu bija uzsāktas, ieskaitot vienu, ko ierosināja toreizējais premjerministrs, divas — toreizējais tūrisma ministrs un divas — toreizējais Premjerministra biroja vadītājs,

pauž dziļas bažas par jaunākajiem atklājumiem Daphne Caruana Galizia slepkavības izmeklēšanā, jo īpaši par iespēju, ka būtu iesaistīti valdības ministri un politiskās amatpersonas; atzīst slepkavības izmeklēšanā panākto progresu; tomēr atkārtoti norāda, ka nesenie atklājumi izvirza jaunus jautājumus par šo lietu un ar to saistīto izmeklēšanu;

mudina Maltas valdību likt lietā visus nepieciešamos resursus, lai sauktu pie atbildības ne tikai ikvienu personu, kas iesaistīta Daphne Caruana Galizia slepkavībā, bet arī tos, kas ir iesaistīti visās pārējās lietās, kuras pašlaik tiek izmeklētas vai par kurām viņa ziņojusi pirms slepkavības; uzskata, ka Daphne Caruana Galizia darbam ir bijusi būtiska nozīme korupcijas atklāšanā Maltā un ka nesenie notikumi saistītajās izmeklēšanās apliecina neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un aktīvas pilsoniskās sabiedrības kā taisnīguma, demokrātijas un tiesiskuma pamatpīlāru ārkārtīgi svarīgo nozīmi;

atkārtoti prasa pilnībā un pastāvīgi iesaistīt Eiropolu visos slepkavību izmeklēšanu aspektos un visās ar tām saistītajās izmeklēšanās; prasa pastiprināt Eiropola iesaistīšanos, jo tā dod rezultātus;

pauž gandarījumu par to, ka turpinās neatkarīga publiska izmeklēšana attiecībā uz Daphne Caruana Galizia slepkavību; aicina Maltas valdību un kompetentās iestādes pilnībā īstenot visus ieteikumus, kas izriet no izmeklēšanas;

pauž bažas par to, ka slepkavības tiesas procesā atkārtoti prezidents sniedz apžēlošanu un tā tiek izmantota; uzsver, ka liecības, ko piedāvā sniegt attiecība uz citiem noziegumiem, būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē un tās nevajadzētu izmantot, lai izvairītos no pilnīgas notiesāšanas par slepkavību; tomēr norāda, ka prezidenta piešķirtā apžēlošana un vienošanās par soda samazināšanu bija divi no tiem faktoriem, kuru rezultātā kļuva iespējams 2019. gada novembrī apcietināt vienu personu, ko tur aizdomās par slepkavības pasūtīšanu;

atzīst, ka ir panākts progress (lai gan ar ievērojamu kavēšanos) dažās izmeklēšanās saistītajās lietās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju, jo īpaši attiecībā uz bijušo Premjerministra biroja vadītāju; tomēr uzsver, ka jaunākās liecības un atklājumi ir atklājuši jaunus aizdomīgus faktus un iespējamas noziedzīgas darbības, un tādēļ aicina Maltas iestādes arī nekavējoties sākt un pasteidzināt izmeklēšanu šajās lietās, tostarp attiecībā uz iespējamiem valsts amatpersonu mēģinājumiem slēpt pierādījumus un kavēt izmeklēšanu un tiesvedību;

uzskata, ka visi apgalvojumi par korupciju un krāpšanu, jo īpaši augstā politiskā līmenī, būtu jāizmeklē un par tiem jāsauc pie atbildības ar pienācīgu stingrību un pienācīgā līmenī, tostarp saistībā ar iespējamu ārvalstu dalībnieku iesaistīšanu; apšauba, vai ir atbilstoši tas, ka izmeklēšanu par apgalvojumiem, kas pausti pret bijušo parlamentāro sekretāri pilsonisko tiesību un reformu lietās, izskata tikai sabiedriskās dzīves standartu komisārs;

atgādina, ka Maltas valdībai par vissvarīgāko prioritāti ir jāuzskata cīņa pret organizēto noziedzību, korupciju un žurnālistu iebiedēšanu;

atzīst, ka ES Tiesa savā 2021. gada 20. aprīļa spriedumā konstatēja, ka ar Maltas 2016. gada konstitucionālo reformu ieviestie noteikumi par tiesu locekļu iecelšanu stiprināja tiesu iestāžu neatkarību un tādējādi bija saskaņā ar ES tiesību aktiem;

10.

pauž dziļu nožēlu par to, ka gadu gaitā notikumu attīstība Maltā ir radījusi nopietnus un pastāvīgus draudus tiesiskumam, demokrātijai un pamattiesībām, ieskaitot jautājumus par plašsaziņas līdzekļu brīvību, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu neatkarību no politiskas iejaukšanās un mierīgas pulcēšanās brīvību; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāstiprina konstitucionālās garantijas attiecībā uz varas dalīšanu; norāda, ka pēc dažu Komisijas, Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas ieteikumu īstenošanas Maltas valdība ir guvusi panākumus tiesiskuma jomā; mudina Maltas valdību turpināt centienus nostiprināt savas iestādes;

11.

pauž dziļas bažas par dažiem Komisijas konstatējumiem tās 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu attiecībā uz Maltu, jo īpaši par “dziļi iesakņotiem korupcijas modeļiem”; tomēr pauž gandarījumu par strukturālo reformu projekta uzsākšanu; atkārtoti aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus un procedūras, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem attiecībā uz tiesu sistēmu efektīvu darbību, cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, banku uzraudzību, publisko iepirkumu un pilsētplānošanu un attīstību;

12.

atkārtoti aicina Maltas iestādes pilnībā īstenot visus atlikušos ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Venēcijas komisija, Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas ekspertu komiteja (Moneyval); uzskata, ka būtu pienācīgi jāīsteno ieteikumi attiecībā uz valsts parlamentu un parlamenta deputātiem, Konstitucionālās tiesas spriedumu ietekmi un specializētajām tiesām; aicina Maltas iestādes pieprasīt Venēcijas komisijas atzinumu par tās ieteikumu ievērošanu; patur tiesības iesniegt šādu pieprasījumu saskaņā ar Venēcijas komisijas statūtu 3. panta 2. punktu un Eiropas Padomes un Eiropas Savienības saprašanās memoranda 28. punktu;

13.

atzīst, ka Daphne Caruana Galizia slepkavība ir likusi pieņemt reformas, lai uzlabotu žurnālistu aizsardzību un aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību; tomēr uzsver, ka Maltas iestādēm būtu jāveic turpmāki uzskatāmi pasākumi, nosakot ilgtermiņa likumdošanas un politikas pasākumus, kas palīdzētu nodrošināt vidi kritiskai un neatkarīgai žurnālistikai Maltā un politiķu un amatpersonu pārskatatbildību, jo īpaši attiecībā uz to, lai novērstu un sodītu par publiski vai tiešsaistē izteiktiem draudiem, aizskaršanu, iebiedēšanu, un žurnālistu dehumanizāciju; aicina Maltas valdību pievērsties pastāvošajām bažām attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un mediju regulatoru un sabiedrisko un privāto plašsaziņas līdzekļu neatkarību no politiskās iejaukšanās, kā arī attiecībā uz arvien plašāku naida runas izmantošanu sociālajos medijos;

14.

pauž dziļas bažas par pilsonības un uzturēšanās atļauju shēmu kaitīgo ietekmi uz ES pilsonības integritāti; atgādina par nesenajiem atklājumiem par naturalizācijai nepieciešamo mītnesvietas prasību pielaidīgo interpretāciju, kā arī par starpnieku lomu un valsts amatpersonu iesaistīšanos; atkārtoti aicina Maltas iestādes nodrošināt pārredzamību un izbeigt investoru pilsonības un uzturēšanās atļauju shēmas, nevis tās grozīt; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sniegt pamatotu atzinumu attiecīgajā pārkāpuma lietā;

15.

norāda, ka sabiedrības būtiskās interesēs ir nodrošināt pētniecisko žurnālistu un trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda uz starptautisko un Maltas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un žurnālistu svarīgo lomu, turpinot izmeklēšanu Daphne Caruana Galizia lietā; aicina Maltas iestādes vienmēr un jebkuros apstākļos nodrošināt žurnālistu un trauksmes cēlēju personiskās drošības un iztikas līdzekļu aizsardzību un līdz ar to — viņu neatkarību; aicina Maltas iestādes ātri īstenot Direktīvu (ES) 2019/1937 (6);

16.

aicina Komisiju ierosināt ES tiesību aktus pret SLAPP, lai aizsargātu žurnālistus no ļaunprātīgām tiesas prāvām; aicina Maltas iestādes tikmēr ieviest valsts tiesību aktus par SLAPP; uzsver, ka korupcijas un administratīvu kļūmju apkarošanā pētnieciskajai žurnālistikai būtu jāsaņem īpaša uzmanība un finansiāls vai fiskāls atbalsts kā līdzeklim, kas darbojas sabiedrības labā; uzsver, ka ir vajadzīgi ātras reaģēšanas mehānismi preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumu gadījumos, kā arī ir vajadzīgs pārrobežu pētnieciskās žurnālistikas fonds;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Maltas Republikas prezidentam.

(1) OV C 356, 4.10.2018., 29. lpp.

(2) OV C 108, 26.3.2021., 107. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0103.

(4) Spriedums 2021. gada 20. aprīlī, Repubblika v Il-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311

(5) “Special Report: Money trail from Daphne murder probe stretches to China” (Īpašais ziņojums. Naudas pēdas izmeklēšanā par Daphne Caruana Galizia noslepkavošanu stiepjas līdz Ķīnai), Reuters, 2021. gada 29. marts.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/69

P9_TA(2021)0155

Covid-19 pandēmija Latīņamerikā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Covid-19 pandēmijas radīto situāciju Latīņamerikā (2021/2645(RSP))

(2021/C 506/10)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

—	ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2020. gada 11. marta paziņojumu, ar ko Covid-19 tiek pasludināta par pandēmiju,

—	ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2020. gada 30. janvāra paziņojumu, ar ko tiek paziņots, ka Covid-19 uzliesmojums ir starptautiska sabiedrības veselības ārkārtas situācija (SSVĀS),

—	ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (1),

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas pārskatu “EIB darbība 2020. gadā: Latīņamerika un Karību jūras reģions”,

—	ņemot vērā Amerikas Veselības organizācijas publicētos ziņojumus,

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2020. gada novembra ziņojumu COVID-19 in Latin America and the Caribbean: An overview of government responses to the crisis (Covid-19 Latīņamerikā un Karību jūras reģionā: pārskats par valstu valdību reaģēšanu uz krīzi),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020)0011),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2020. gada 16. septembra runu par stāvokli Savienībā,

—	ņemot vērā 2020. gada 5. maija deklarāciju par cilvēktiesībām koronavīrusa pandēmijas laikā, kuru Eiropas Savienības vārdā sniedza Augstais pārstāvis Žuzeps Borels,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 8. jūnija secinājumus par Eiropas komandas globālo atbildes reakciju uz Covid-19,

—	ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumus par atveseļošanas plānu un daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 13. jūlija secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā un ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā par tematu “Iestāties par multilaterālismu un stipru un efektīvu ANO, kas kalpo visiem”,

—	ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par Covid-19 uzliesmojuma sekām ārpolitikā (2),

—	ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) līdzpriekšsēdētāju 2020. gada 5. novembra deklarāciju par visaptverošu un bireģionālu ES un Latīņamerikas stratēģiju Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai,

—	ņemot vērā EuroLat līdzpriekšsēdētāju 2020. gada 30. marta deklarāciju par Covid-19 pandēmiju,

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (3),

—	ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2020. gada 14. decembra kopīgo paziņojumu, kas izriet no ES-27 un Latīņamerikas Karību jūras reģiona valstu neformālās ministru sanāksmes,

—	ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu Ekonomikas komisijas (ECLAC) 2021. gadā publicēto ziņojumu Social Panorama of Latin America 2020 (Latīņamerikas sociālā panorāma 2020. gadā),

—	ņemot vērā Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju 27. samitu, kas notika 2021. gada 21. aprīlī Andorā, un no tā izrietošo deklarāciju,

—	ņemot vērā Padomes gada ziņojumus Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0204/2020),

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR) un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO 2007. gada Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un ANO 1998. gada Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—	ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1989. gada 27. jūnijā pieņemto Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

—	ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša un ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē 2020. gada marta paziņojumus par valstīm noteikto sankciju atcelšanu, lai cīnītos pret pandēmiju,

—	ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra uzstāšanos fondā Fiocruz2021. gada 15. aprīlī,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—	ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

tā kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecībām ir stratēģiska un izšķiroši svarīga nozīme; tā kā Latīņamerika ir viens no Covid-19 vissmagāk skartajiem reģioniem; tā kā Latīņamerikā dzīvo 8,4 % no pasaules iedzīvotājiem, taču tajā ir reģistrēta vairāk nekā piektā daļa no visā pasaulē no koronavīrusa mirušajiem;

B.	tā kā reaģēšana uz Covid-19 pandēmiju pasaulē, tostarp Latīņamerikā, ir bijusi atšķirīga; tā kā visas valstis ir izsludinājušas vispārēju ārkārtas stāvokli;

C.	tā kā tagad par prioritāti ir jānosaka uzticēšanās atjaunošana daudzpusējām institūcijām, kas spēj sniegt globālas atbildes, panākot progresu diskusijās par PTO tirdzniecības un veselības iniciatīvu attiecībā uz Covid-19 un ar to saistītajiem medicīniskajiem produktiem;

tā kā Covid-19 pandēmijas postošo seku novēršanai abās Atlantijas okeāna pusēs nepieciešama cieša sadarbība starp PTO, PVO, ANO institūcijām un Pasaules Banku, kas ir ļoti svarīgi krīzes pārvarēšanai un solidaritātes izrādīšanai; tā kā ir nepieciešama globāla un koordinēta reaģēšana, lai risinātu būtiskās problēmas saistībā ar tādu ilgtspējīgu, zaļu un digitālu atveseļošanu, kas vienlaikus būtu iekļaujoša, taisnīga un noturīga;

tā kā pandēmijas ietekme un, reaģējot uz to, īstenotās politikas ir palielinājušas reģiona valstu vajadzību pēc likvīdiem, lai pārvarētu ārkārtas situācijas fāzi; tā kā minēto faktoru dēļ ir palielinājies valsts parāds un valdības saskaras ar lielākiem publiskajiem izdevumiem, kas rada saistību neizpildes draudus; tā kā labākai piekļuvei likvīdiem un parāda samazināšanai ir jābūt cieši saistītai ar vidēja un ilgtermiņa attīstības mērķiem un līdz ar to ar iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot attīstību;

tā kā saistībā ar COVAX iniciatīvu, kuru koordinē Pasaules Vakcīnu un imunizācijas apvienība (GAVI), Epidēmijgatavības inovācijas veicināšanas koalīcija (CEPI) un Pasaules Veselības organizācija (PVO), līdz šim ir ievadīti aptuveni 38 miljoni vakcīnu devu; tā kā COVAX iniciatīvas ietvaros nepārprotami ir jāpalielina ražošanas un izplatīšanas kapacitāte;

G.	tā kā vakcīnu piegādes COVAX piešķīrumu pirmā kārta ietver 31 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valsti, kurām tuvākajos mēnešos būtu jāsaņem vairāk nekā 27 miljoni vakcīnu devu;

tā kā COVAX iniciatīvas mērķis ir veicināt un nodrošināt globālu piekļuvi drošām, kvalitatīvām, efektīvām un cenas ziņā pieejamām vakcīnām; tā kā 2021. gadā COVAX ietvaros ir nodrošinātas vakcīnas tikai 20 % pasaules iedzīvotāju un tā kā tāpēc ir strauji jāpalielina vakcīnu ražošana un izplatīšana gan Eiropā, gan Latīņamerikā;

tā kā Latīņamerika 2020. gadu uzsāka kā reģions ar pasaulē visaugstāko nevienlīdzības līmeni un tā kā pandēmijas ietekmē šī nevienlīdzība palielinājās vēl vairāk; tā kā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits līdz 2020. gada beigām bija palielinājies līdz 209 miljoniem, t. i., par 22 miljoniem nabadzībā dzīvojošu cilvēku vairāk, savukārt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits bija palielinājies par 8 miljoniem, sasniedzot 78 miljonus; tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ un neraugoties uz ārkārtas sociālās aizsardzības pasākumiem, ko valstis ir pieņēmušas, lai apturētu šo parādību, reģionā līdz ar nodarbinātības un darbaspēka līdzdalības rādītājiem ir pasliktinājušies arī nevienlīdzības rādītāji, it īpaši sieviešu vidū;

tā kā Covid-19 nesamērīgi ietekmē valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, jaunattīstības valstis un neaizsargātas iedzīvotāju grupas, tostarp sievietes un meitenes, vecāka gadagājuma cilvēkus, minoritātes un pirmiedzīvotājus, mazinot ieguvumus veselības un attīstības jomā un līdz ar to kavējot ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir saasinājusi dzimumu nevienlīdzību; tā kā Latīņamerikā ir viens no augstākajiem ar dzimumu saistītas vardarbības rādītājiem pasaulē un šis rādītājs pandēmijas laikā ir paaugstinājies, jo noslēdzes pasākumu dēļ ir ievērojami pieauguši gadījumi, kad notiek vardarbība ģimenē, izvarošana un feminicīds; tā kā pandēmijas laikā seksuālajai un reproduktīvajai veselībai netika piešķirta prioritāte, radot nopietnu šķērsli tiesību uz veselību izmantošanai un apdraudot sieviešu un meiteņu dzīvību reģionā;

L.	tā kā Covid-19 smagi skāra pirmiedzīvotājus, jo nebija pietiekamas piekļuves tīram ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pabalstiem un nebija kultūras ziņā piemērotu mehānismu, kas aizsargātu viņu tiesības uz veselību un iztikas līdzekļiem;

tā kā dažās Latīņamerikas valstīs, tāpat kā daudzās pasaules daļās, Covid-19 pandēmija ir izmantota arī kā iegansts represijām, nesamērīgu ierobežojumu piemērošanai politiskajai opozīcijai un pilsoniskās sabiedrības sanāksmēm un darbībām; tā kā valdības pasākumi bieži ir apdraudējuši visas pamata cilvēktiesības, tostarp pilsoniskās, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības tiem, kas atrodas visnedrošākajā situācijā; tā kā Covid-19 ierobežojumi ir ietekmējuši arī vārda brīvību;

tā kā ar Covid-19 pandēmiju saistīto pasākumu dēļ žurnālistu darbs reģionā ir kļuvis sarežģītāks, proti, ierobežota fiziska piekļuve un samazināti kontakti ar iestādēm, jo īpaši attiecībā uz viņu lomu cīņā pret aizvien izplatītāko dezinformāciju; tā kā dezinformācija tiešsaistē, viltus ziņas un pseidozinātne Latīņamerikā ir bijuši nozīmīgi pandēmijas virzītājspēki un veidojuši “infodēmiju”, kā to definējusi Pasaules Veselības organizācija (PVO); tā kā konkrētu šīs parādības piemēru vidū ir gan viltus ārstniecības līdzekļi un brīnumzāles pret Covid-19, gan politiski uzbrukumi un naida kampaņas, kas vērstas pret noteiktām kopienām un minoritātēm; tā kā sociālajiem medijiem ir bijusi liela nozīme dezinformācijas un pseidozinātnes izplatīšanā;

tā kā dažas valdības ir tikušas īpaši kritizētas par bīstamu politisko virzību saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un ir izrādījušas pretestību reģionālām un vietējām sanitārajām iniciatīvām, tostarp paudušas draudus iesūtīt armiju, lai ierobežotu vietējos noslēdzes un ierobežojumu pasākumus, un ir tikušas apsūdzētas par PVO pamatdirektīvu, pandēmijas pārvaldības paraugprakses un zinātniski pamatotu sabiedrības veselības pamatnostādņu neievērošanu,

atkārtoti pauž dziļas bažas par Covid-19 pandēmijas postošo ietekmi gan uz Eiropas, gan Latīņamerikas kontinentiem un pauž solidaritāti visiem cietušajiem un viņu ģimenēm, kā arī visiem tiem, kurus skārusi veselības, ekonomikas un sociālā krīze;

pauž dziļu pateicību par darbu, ko veic šī reģiona medicīniskie darbinieki liela spiediena un koronavīrusa radīto draudu apstākļos;

aicina abu reģionu valdības, ES iestādes un Latīņamerikas integrācijas struktūras pastiprināt abu reģionu sadarbību un uzlabot sagatavotību un reaģēšanas spējas, ienākumu aizsardzību un piekļuvi veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, kā arī plašu vakcinācijas plānu efektīvu pārvaldību;

aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar to Latīņamerikas valstu iestādēm, kurām ir vajadzīga palīdzība, un izmantot ES civilās aizsardzības mehānismu un citu solidaritātes finansējumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, lai cīnītos pret pandēmiju; turklāt aicina Komisiju izmantot programmu “Apvārsnis Eiropa” un citas ES programmas un fondus, lai veicinātu zinātnisko sadarbību starp Latīņamerikas valstīm un ES, jo īpaši veselības un inovācijas jomā; atzinīgi vērtē jaunas iniciatīvas reģionālai sadarbībai veselības jomā, piemēram, transnacionāla infekcijas slimību institūta izveidi;

aicina visas valstis un valdības bez nepamatotas kavēšanās nodrošināt visiem iedzīvotājiem bezmaksas piekļuvi vakcīnām, gādāt par pietiekamām vakcīnu piegādēm, veicināt vakcīnu vienlīdzīgu pieejamību un panākt iespējami straujāku šobrīd notiekošo vakcinācijas kampaņu virzību; šajā nolūkā ierosina stiprināt reģionālos un/vai apakšreģionālos koordinācijas mehānismus, lai racionalizētu vakcīnu iepirkumu un efektīvu izplatīšanu un pastiprinātu pētniecību vakcīnu izstrādes un ražošanas atbalstīšanai;

aicina starptautisko sabiedrību palielināt centienus, lai stiprinātu COVAX iniciatīvas izplatīšanas spējas un atbalstītu COVAX tirgus garantijas pilnīgu finansēšanu;

atzīst ES un tās dalībvalstu vadošo lomu centienos nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi drošām un efektīvām vakcīnām valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot COVAX mehānismu, tostarp neseno paziņojumu par papildu ieguldījumu 500 miljonu EUR apmērā, tādējādi palielinot ES finansiālo ieguldījumu COVAX mehānismā līdz 1 miljardam EUR tiešo dotāciju un garantiju veidā; norāda, ka, tā kā Komisija, Eiropas Investīciju banka un ES dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt COVAX mehānismam vairāk nekā 2,2 miljardus EUR, ES ir viena no tā galvenajiem finansētājiem;

mudina Latīņamerikas valstis nodrošināt vakcīnu pieejamību visām personām neatkarīgi no migrācijas statusa, steidzami rīkoties, lai uzlabotu vakcīnu izplatīšanu neatbilstīgiem migrantiem un bēgļiem, kā arī cilvēkiem, kas strādā neoficiālajā sektorā un dzīvo neoficiālās apmetnēs, un ļaut tiem, kuriem nav valsts personu apliecinoša dokumenta, bez administratīvas kavēšanās reģistrēties vakcīnas saņemšanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē tādas darbības kā Venecuēlas migrantu pagaidu aizsardzības noteikumus Kolumbijā vai notiekošo pārcelšanas operāciju “Operação Acolhida” Brazīlijā;

norāda, ka saskaņā ar PVO sniegto informāciju vairākām reģiona valstīm ir potenciāla Covid-19 vakcīnas ražošanas spēja, kuru varētu palielināt, ja tiek īstenota tehnoloģiju nodošana;

10.

mudina valdības saglabāt visaugstāko cilvēktiesību ievērošanas līmeni, piemērojot vīrusa apturēšanas pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatīšanos; prasa nodrošināt, lai pasākumi, kas veikti, reaģējot uz ārkārtas situāciju veselības jomā, būtu samērīgi, nepieciešami un nediskriminējoši; nosoda pandēmijas laikā veiktos represīvos pasākumus, smagos cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību pret iedzīvotājiem, tostarp to, ka valsts un drošības spēki izmantoja pārmērīgu spēku;

11.

aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt cīņu pret dezinformāciju tiešsaistē, viltus ziņām un pseidozinātni; aicina abu reģionu valdības un starptautiskās organizācijas sadarboties ar tiešsaistes platformām, lai rastu efektīvus risinājumus “infodēmijas” problēmai; atzinīgi vērtē to, ka ar Eiropas Savienības atbalstu ir izveidots jauns tiešsaistes resursu centrs PortalCheck.org faktu pārbaudītājiem Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, lai vērstos pret dezinformāciju Covid-19 jomā; tomēr norāda, ka valdībām būtu jāatturas no tā, ka cīņa pret dezinformāciju tiek izmantota, lai apspiestu politisko vārda brīvību un ierobežotu iedzīvotāju pamatbrīvības;

12.

aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt īpašu iesaisti zināšanu pārnesē un pasākumos, kas paredzēti reaģēšanai uz krīzi un šīs reakcijas plānošanai, pamatojoties uz pašreizējiem ES tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, pārrobežu veselības apdraudējumu regulu, lai palīdzētu Latīņamerikas valstīm labāk sagatavoties turpmākām pandēmijām;

13.

pauž nožēlu, ka Covid-19 pandēmija ir ievērojami politizēta, tostarp par valstu un valdību vadītāju noliedzošo retoriku vai stāvokļa nopietnību samazinošu interpretāciju, un aicina politiskos līderus rīkoties atbildīgi, lai novērstu turpmāku eskalāciju; uzskata par satraucošām ar pandēmiju saistītās dezinformācijas kampaņas un aicina iestādes identificēt un juridiski saukt pie atbildības struktūras, kas veic šādas darbības;

14.

aicina ES un tās dalībvalstis, un visas Latīņamerikas valstis atbalstīt Starptautiskā Valūtas fonda speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) ievērojamu emisiju, lai iespējami lētākā veidā palielinātu reģiona valstu likviditāti un atbalstītu G20 parāda apkalpošanas apturēšanas iniciatīvas (DSSI) darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz valstīm ar vidējiem ienākumiem;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai un Latīņamerikas valstu iestādēm un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0307.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0322.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/74

P9_TA(2021)0156

Bolīvija un bijušās prezidentes Jeanine Añez un citu amatpersonu aizturēšana

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Bolīviju un bijušās prezidentes Jeanine Añez un citu amatpersonu aizturēšanu (2021/2646(RSP))

(2021/C 506/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par stāvokli Bolīvijā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2020. gada 23. oktobra deklarāciju par vispārējām vēlēšanām Bolīvijā, kā arī viņa runaspersonas 2021. gada 14. marta paziņojumu par jaunākajām norisēm Bolīvijā,

—	ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) 2021. gada 16. marta paziņojumu presei par Amerikas standartiem attiecībā uz taisnīgu tiesu un tiesu pieejamību Bolīvijā,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra runaspersonas 2021. gada 13. marta paziņojumu par Bolīviju,

—	ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2021. gada 15. un 17. marta paziņojumu presei par stāvokli Bolīvijā,

—	ņemot vērā Bolīvijas Politisko konstitūciju,

—	ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību konvenciju (Sanhosē paktu),

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

tā kā politiskā un sociālā situācija Bolīvijā joprojām rada nopietnas bažas kopš 2019. gada 20. oktobra prezidenta vēlēšanām; tā kā saistībā ar plaši izplatītajiem un vardarbīgajiem protestiem gājuši bojā vismaz 35 cilvēki un 833 savainoti, un daudzi citi tika aizturēti, pārkāpjot noteikumus par pienācīgu procesu, un tā kā tika saņemtas ziņas par plaši izplatītiem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem; tā kā prezidents Evo Morales ir atkāpies no prezidenta amata un ir atstājis valsti; tā kā vairākas atkāpšanās no amata izraisīja varas vakuumu un Senāta priekšsēdētāja otrā vietniece Jeanine Añez saskaņā ar konstitūciju pārņēma pagaidu prezidentūru; tā kā Bolīvijas Konstitucionālā daudznacionālā tiesa (TCP) apstiprināja Jeanine Áñez pagaidu prezidentūru;

tā kā saskaņā ar savām konstitucionālajām pilnvarām Jeanine Ánez un pagaidu iestādes ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai rīkotu jaunas demokrātiskas, iekļaujošas, pārredzamas un taisnīgas vēlēšanas, kas notika 2020. gada oktobrī, neraugoties uz problēmām, ko radīja Covid-19; tā kā Luis Arce no MAS partijas uzvarēja prezidenta vēlēšanās un Jeanine Áñez, kā arī starptautiskā sabiedrība, tostarp Eiropas Savienība, viņu ir atzinušas par prezidentu, nodrošinot pārredzamu un miermīlīgu varas nodošanu;

tā kā iepriekšējo mēnešu laikā ir apstiprināts, ka pret MAS atbalstītājiem ir atceltas vai atliktas vairākas tiesas prāvas, savukārt pieaug draudi, ka pieaug kriminālvajāšana pret politiķiem, kas iebilst pret MAS valdību; tā kā 2021. gada 18. februārī Daudznacionālā asambleja apstiprināja neskaidro Augstāko dekrētu Nr. 4461, ar kuru piešķīra amnestiju vai apžēlošanu prezidenta Arce valdības atbalstītājiem, pret kuriem tika vērsta kriminālvajāšana par noziegumiem, kas bija saistīti ar “politisko krīzi”, kura sākās 2019. gada oktobrī;

tā kā 2021. gada 13. martāJeanine Áñez, divi no viņas valdības ministriem, bijušais enerģētikas ministrs Rodrigo Guzmán un bijušais tieslietu ministrs Álvaro Coimbra, un citas personas, kas laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam veidoja pagaidu valdību, tika aizturētas, pamatojoties uz apsūdzībām par “terorismu, musināšanu un sazvērestību”, un prokurori viņus apsūdz par dalību 2019. gada valsts apvērsumā; tā kā pirmstiesas apcietinājums ir pagarināts līdz sešiem mēnešiem un bijušajai prezidentei J. Añez draud 24 gadu cietumsods, ja viņa tiks notiesāta; tā kā attiecībā uz trim citiem bijušajiem ministriem tiek gaidīts lēmums par apcietinājumu; tā kā bijušajai prezidentei Jeanine Áñez apcietināšanas laikā sākotnēji tika liegta medicīniskā palīdzība;

tā kā prokurori ir izvirzījusi apsūdzības, pamatojoties uz bijušā Kongresa deputāta no MAS sūdzību, un apgalvo, ka iepriekš minētās personas “veicināja, vadīja, bija biedri un atbalstīja” organizācijas, kuru mērķis bija sagraut Bolīvijas “konstitucionālo kārtību”; tā kā prokurori apsūdzēja Jeanine Áñez kā pagaidu prezidenti, bet nevis kā civiliedzīvotāju un ne kā jebkādu citu personu, kurai ir publiska loma; tā kā 2009. gada konstitūcijas 159. panta 11. punkts, 160. panta 6. punkts, 161. panta 7. punkts un 184. panta 4. punkts un 2010. gada 8. oktobra likums paredz īpašu procedūru prezidenta, viceprezidenta un dažādu tiesu augstāko iestāžu notiesāšanai; tā kā tiesas process pret prezidenti J. Añez, kas sekoja kriminālizmeklēšanai, neatbilst Bolīvijas konstitucionālajām tiesībām; tā kā pierādījumi lietas materiālos šķiet neskaidri;

tā kā personas, kas apsūdzētas šajos noziedzīgajos nodarījumos, apgalvo, ka tās tiek vajātas; tā kā līdz šim arestētie apgalvo, ka viņiem nav pienācīgi paziņots par apsūdzību, lai gan Ģenerālprokuratūra ir uzsvērusi, ka lēmumi par apcietinājumu tika izsniegti saskaņā ar likumu un nepārkāpjot aizturēto personu tiesības; tā kā Ombuda birojs ir nolēmis uzraudzīt Bolīvijas policijas un prokuratūras darbības, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas pienācīgas procedūras un apcietināto personu tiesības uz aizstāvību;

tā kā Amerikas Demokrātijas hartas 3. pantā valsts varu dalīšana un neatkarība ir definēta kā pārstāvības demokrātijas būtisks elements; tā kā Sanhosē pakta 8. pantā ir uzsvērtas tiesiskās garantijas un pienācīgas procedūras ievērošana; tā kā vairākas starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par tiesu mehānismu ļaunprātīgu izmantošanu Bolīvijā un par to, ka valdošā partija tos arvien biežāk izmanto kā represīvus instrumentus; tā kā jaunievēlētais prezidents Arce ir apsolījis, ka viņa valdība neveiks prokuroru un tiesnešu politisku ietekmēšanu;

H.	tā kā Bolīvijas tiesu sistēmas uzticamību ietekmē pastāvīgie ziņojumi par neatkarības trūkumu, plašu politisku iejaukšanos un korupciju;

tā kā IACHR ir uzsvērusi, ka daži Bolīvijas pret terorismu vērsti tiesību akti pārkāpj likumības principu, jo tajos cita starpā ir ietverta ļoti plaša terorisma definīcija, kura neizbēgami ir pārāk plaša un neskaidra; tā kā, definējot noziegumus, valstīm būtu jāievēro likumības princips; tā kā TCP iesniegtās sūdzības, pieprasot, lai Kriminālkodeksa 123. pants par musināšanas noziegumiem un tā 133. pants par terorismu tiktu pasludināti par antikonstitucionāliem, jo pastāv aizdomas, ka ar tiem pārkāpj Amerikas Cilvēktiesību konvencijas un Bolīvijas konstitūcijas iespējamu pārkāpšanu, bet TCP to izskatīšana vel nav pabeigta;

J.	tā kā ES ir ilglaicīga Bolīvijas partnere un tai būtu jāturpina atbalstīt tās demokrātijas institūtus, tiesiskuma stiprināšanu, cilvēktiesības un tās ekonomisko un sociālo attīstību; tā kā ES ir bijusi svarīga loma miera veidošanā valstī 2019. un 2020. gadā un vēlēšanu atbalstīšanā,

nosoda un kritizē bijušās pagaidu prezidentes J. Áñez, divu viņas ministru un citu politieslodzīto patvaļīgu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā; aicina Bolīvijas varas iestādes viņus nekavējoties atbrīvot un atsaukt pret viņiem izvirzītās politiski motivētās apsūdzības; prasa nodrošināt pārredzamu un objektīvu tiesu sistēmu, kas būtu brīva no politiskas ietekmēšanas, un mudina iestādes sniegt visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību, lai nodrošinātu viņu labjutību;

uzsver, ka bijusī prezidente J. Áñez pilnībā bija izpildījusi savu pienākumu saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju kā Senāta priekšsēdētāja otrā vietniece, pildot prezidenta pienākumus, kad bijušais prezidents Evo Morales atkāpās no amata pēc vardarbīgajiem nemieriem, ko izraisīja mēģinājumi veikt krāpšanu vēlēšanās; uzsver, ka Bolīvijas Daudznacionālais tribunāls atbalstīja varas nodošanu Jeanine Áñez; norāda 2020. gada 18. oktobra vēlēšanas notika bez starpgadījumiem, pilnībā ievērojot demokrātiskas garantijas;

pauž bažas par Bolīvijas tiesu sistēmas neatkarības un objektivitātes trūkumu un strukturālo problēmu izplatību; norāda, ka šis neatkarības trūkums ietekmē tiesu iestāžu pieejamību un kopumā mazina iedzīvotāju uzticēšanos valsts tiesu sistēmai; nosoda tiesu iestāžu politisko ietekmēšanu, lai vajātu politiskos oponentus, un uzsver, ka ir svarīgi ievērot pienācīgas procesuālās garantijas un nodrošināt, ka tiesu iestādes ir brīvas no jebkādas politiskās ietekmēšanas; uzsver, ka cietušie ir pelnījuši patiesu un objektīvu taisnīgumu un ka visi vainīgie būtu jāsauc pie atbildības, nepiešķirot amnestiju vai apžēlošanu viņu politisko uzskatu dēļ; prasa pilnībā ievērot varu neatkarību un nodrošināt pilnīgu pārredzamību visos tiesu procesos;

uzsver, ka visi tiesu procesi ir jāveic, pilnībā ievērojot pienācīga procesa principu, kā tas ir paredzēts starptautiskajās tiesībās; uzsver, ka tiem jāsniedz tiesiskās garantijas, sniedzot aizsardzību no tiesu iestāžu puses un nodrošinot tiesu pieejamību, pie kam tas viss ir jādara, panākot neatkarīgu un objektīvu tiesu sistēmu, kas būtu brīva no citu valsts iestāžu iejaukšanās;

mudina Bolīviju nekavējoties veikt strukturālas izmaiņas un reformas tiesu sistēmā, jo īpaši tās veidošanā, lai nodrošinātu taisnīgas un ticamas tiesas, objektivitātes un pienācīga procesa garantijas; aicina Bolīvijas valdību risināt valstī plaši izplatīto korupcijas problēmu; aicina Bolīvijas valdību grozīt Kriminālkodeksa pantus par musināšanas noziegumiem un terorismu, kas ietver pārāk plašas terorisma definīcijas, tādējādi radot iespējamus tiesiskuma un proporcionalitātes principu pārkāpumus;

aicina Bolīvijas prokuratūru atsākt izmeklēšanu par to, vai E. Morales valdība, iespējams, novirzījusi 1,6 miljonus USD publisko līdzekļu, veicot nepareizus maksājumus konsultāciju uzņēmumam Neurona;

atgādina, ka Bolīvijas iestādēs uzlaboti un efektīvi dialoga kanāli ir neaizstājami, lai veicinātu demokrātiskās vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; aicina Bolīvijas varas iestādes vadīt izlīguma procesu, lai mazinātu saspīlējumu un naidīgumu, kas slēpjas Bolīvijas sabiedrībā;

pauž bažas par smago sociālo un politisko situāciju, kas ir sākusies un pasliktinājusies Bolīvijā kopš 2019. gada, un pauž dziļu nožēlu par traģēdiju, kas ir skārusi Bolīvijas nemieru upurus visās pusēs; uzsver kritisko vajadzību nodrošināt pilnīgi likumīgās daudznacionālās un daudzvalodīgās valsts pastāvēšanu; aicina Bolīviju veikt strukturālas izmaiņas un reformas, tostarp iecelt neatkarīgu un objektīvu ombudu, lai novērstu krīzes pamatcēloņus, kas ir valsts sabrukšanas pamatā;

uzskata, ka ES un Bolīvijai būtu jāturpina un jāpastiprina iesaistīšanās un dialogs saistībā ar VPS+ sarunām, jo Bolīvija ir vienīgā Andu Kopienas valsts, kurai nav nolīguma ar ES; uzskata, ka ES būtu jāturpina atbalstīt Bolīviju un jābūt gatavai iesaistīties arī turpmāk ar nosacījumu, ka tiek veikti skaidri pasākumi situācijas uzlabošanai un tiek ievērota demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Bolīvijas valdībai, Bolīvijas Daudznacionālajai konstitucionālajai tiesai, Amerikas valstu organizācijai, Amerikas Cilvēktiesību komisijai, Andu reģiona parlamentam un Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai, ANO ģenerālsekretāram un ANO augstajam cilvēktiesību komisāram.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0077.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/77

P9_TA(2021)0157

Pakistānas tiesību akti pret zaimošanu, jo īpaši Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel lieta

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Pakistānas tiesību aktiem pret zaimošanu, jo īpaši Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel lietu (2021/2647(RSP))

(2021/C 506/12)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Pakistānu, jo īpaši 2010. gada 20. maija rezolūciju par reliģijas brīvību Pakistānā (1), 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par nesenajiem pret kristiešiem vērstas vardarbības un vajāšanas gadījumiem, jo īpaši Maaloula (Sīrija), Peshawar (Pakistāna) un mācītāja Saeed Abedini lieta (Irāna) (2), 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Pakistānu – nesenie vajāšanas gadījumi (3), 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Pakistānas tiesību aktiem par zaimošanu (4) un 2017. gada 15. jūnija rezolūcija par Pakistānu, īpaši cilvēktiesību aizstāvju situāciju un nāvessodu (5),

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un jo īpaši tā 6., 18. un 19. pantu,

—	ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

—	ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres runaspersonas, Rupert Colville, piezīmes, jo īpaši viņa 2020. gada 8. septembra preses brīfinga piezīmes par Pakistānu,

—	ņemot vērā Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Pakistānu,

—	ņemot vērā 2019. gada ES un Pakistānas stratēģisko attiecību stiprināšanas plānu, ar ko izveido saskaņotu pamatu savstarpējai sadarbībai attiecībā uz tādām prioritātēm kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesības,

—	ņemot vērā ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 10. februāra kopīgo ziņojumu par vispārējo preferenču shēmu, kas aptver laikposmu no 2018. līdz 2019. gadam (JOIN(2020)0003), un jo īpaši attiecīgo vērtējumu par Pakistānu saistībā ar ES īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) (SWD(2020)0022),

—	ņemot vērā 2013. gada ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

—	ņemot vērā ES 2013. gada pamatnostādnes par nāvessodu,

—	ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.	tā kā kopš 1986. gada Pakistānas strīdīgie likumi par zaimošanu ir spēkā to pašreizējā formā, kas par pravieša Muhameda zaimošanu paredz nāvessodu vai mūža ieslodzījumu;

tā kā Pakistānas likumi pret zaimošanu, lai gan tie nekad nav noveduši līdz oficiālai nāvessoda izpildīšanai, kūda uz vajāšanu, vardarbību pret apsūdzētajiem un viņu slepkavību; tā kā cilvēkiem, kurus apsūdz zaimošanā, ir jābaidās par savu dzīvību neatkarīgi no tiesvedības iznākuma; tā kā ir plaši zināms, ka Pakistānas likumi pret zaimošanu bieži tiek izmantoti ļaunprātīgi, izvirzot nepatiesas apsūdzības, kas kalpo apsūdzētāja personīgajām interesēm;

tā kā sakarā ar Pakistānas likumiem pret zaimošanu reliģiskajām minoritātēm ir bīstami brīvi paust savu viedokli vai atklāti iesaistīties reliģiskās darbībās; tā kā tā vietā, lai aizsargātu reliģiskās kopienas, šie likumi ir izraisījuši baiļu ēnu pār Pakistānas sabiedrību; tā kā jebkādus mēģinājumus reformēt šos likumus vai to piemērošanu aptur draudi un slepkavības; tā kā mēģinājumi apspriest šos jautājumus plašsaziņas līdzekļos — tiešsaistē vai bezsaistē — bieži vien saskaras ar draudiem un vajāšanu, tostarp no valdības puses;

tā kā pašlaik cietumos saistībā ar apsūdzībām zaimošanā atrodas vairāki desmiti cilvēku, viņu vidū musulmaņi, hinduisti, kristieši un citi; tā kā vairākus apsūdzētos ir nogalinājis vardarbīgs pūlis; tā kā pastāv milzīgs spiediens uz Pakistānas tiesu sistēmu; tā kā tiesvedība nereti ilgst daudzus gadus un tai ir postoša ietekme uz nevainīgiem Pakistānas pilsoņiem un viņu ģimenēm un kopienām;

tā kā pēdējā gada laikā Pakistānā ir satraucoši palielinājies apsūdzību skaits par “zaimošanu” tiešsaistē un bezsaistē; tā kā daudzas no šīm apsūdzībām ir vērstas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, māksliniekiem un sabiedrības atstumtākajām personām; tā kā Pakistānas likumi pret zaimošanu arvien vairāk tiek izmantoti personisku rēķinu kārtošanai vai politiskiem mērķiem, pārkāpjot tiesības uz reliģijas un ticības brīvību un uzskatu un vārda brīvību;

tā kā Pakistānā tiesvedības procedūras zaimošanas lietās ir ļoti nepilnīgas; tā kā notiesājošiem spriedumiem pietiek ar pierādījumiem, kuru standarts ir zems, un tiesu iestādes bieži vien nekritiski pieņem apsūdzības; tā kā bieži vien notiek vadīšanās no pieņēmuma, ka apsūdzētie ir vainīgi, un viņiem ir jāpierāda savs nevainīgums, nevis otrādi;

G.	tā kā domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība attiecas gan uz reliģiju sekotājiem, gan uz ateistiem, agnostiķiem un cilvēkiem bez konkrētas reliģiskās pārliecības;

tā kā Pakistāna ir parakstījusi attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuri ietver noteikumus par tiesībām uz dzīvību, tiesībām uz taisnīgu tiesu, vienlīdzību likuma priekšā un nediskrimināciju;

tā kā tiesas procesu atlikšana ir bijis kopīgs faktors vairākās lietās par personām, kas apsūdzētas zaimošanā, un bieži pastāv aizdomas par tiesnešiem, ka viņi izmanto šo taktiku, izvairoties pieņemt spriedumu, kas attaisno apsūdzēto; tā kā Pakistānas krimināltiesību sistēmā strādājošajiem, tostarp juristiem, policistiem, prokuroriem un tiesnešiem, bieži vien netiek ļauts veikt darbu efektīvi, objektīvi un bez bailēm; tā kā lieciniekiem un upuru ģimenēm ir nācies slēpties, baidoties no represijām;

tā kā 2020. gadā situācija Pakistānā turpināja pasliktināties, jo valdība sistemātiski īstenoja likumus pret zaimošanu un neaizsargāja reliģiskās minoritātes pret pāridarījumiem no nevalstisku dalībnieku puses, kā rezultātā strauji pieauga mērķtiecīgas nogalināšanas, lietas saistībā ar zaimošanu, piespiedu pāriešana citā konfesijā un naida runa, kas vērsta pret reliģiskajām minoritātēm, tostarp ahmadi, šiītiem, hindu, kristiešiem un sikhiem; tā kā 2020. gadā nolaupīšana, piespiedu pāriešana islāmā, izvarošana un piespiedu laulības joprojām apdraudēja reliģisko minoritāšu sievietes un bērnus, jo īpaši hindu un kristiešus;

K.	tā kā 2021. gada 2. martā ir pagājuši 10 gadi kopš bijušā Pakistānas minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti nogalināšanas pēc tam, kad viņam tika izteikti draudi pēc viņa publiskas uzstāšanās ar runu, kurā viņš bija vērsies pret tiesību aktiem par zaimošanu;

tā kā pakistāniešu ģimene Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel 2014. gadā tika notiesāti uz nāvi par zaimošanu; tā kā šīs apsūdzības tika pamatotas ar to, ka no tālruņa numuru, kas reģistrēts uz Shagufta Kausar vārda, personai, kura šos laulātos apsūdz zaimošanā, it kā tikusi nosūtītas īsziņas, kurās apvainots pravietis Muhameds;

tā kā liecības, uz kuru pamata pāris tika notiesāts, var uzskatīt par ļoti nepamatotām; tā kā tas apstāklis, ka viņi ir analfabēti, atspēko pieņēmumu, ka viņi būtu varējuši nosūtīt īsziņas; tā kā izmeklēšanas vajadzībām nav ticis izņemts telefons, kas, kā apgalvots, ticis izmantots īsziņu sūtīšanai; tā kā neilgi pirms apsūdzības šim pārim bija strīds ar personu, kura viņus apsūdz; tā kā ir pamats uzskatīt, ka pāris ir ticis spīdzināts;

tā kā pāris tiek turēts apcietinājumā līdz brīdim, kad tiesa pieņems nolēmumu par viņu apelācijas sūdzību par piespriesto nāvessodu; tā kā viņu apelācijas sūdzības uzklausīšanai bija jānotiek 2020. gada aprīlī, sešus gadus pēc viņu notiesāšanas, bet tā ir tikusi vairākkārt atlikta, pēdējo reizi — 2021. gada 15. februārī;

O.	tā kā ģimene kopš notiesāšanas ir nošķirta no saviem četriem bērniem;

P.	tā kā Shafqat Emmanuel cieš no 2004. gadā notikuša nelaimes gadījuma sekām, kura rezultātā ir bojātas muguras smadzenes, un cietumā viņam netiek sniegta pienācīga medicīniskā palīdzība; tā kā Shagufta Kausar ir izolēta sieviešu cietumā un cieš no depresijas, kas radusies viņas situācijas dēļ;

Q.	tā kā Lahoras Augstā tiesa ir vairākkārt atlikusi lietas izskatīšanu un tā kā pāra advokāts Saiful Malook intensīvi darbojās, lai panāktu, ka beidzot notiek Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel lietas uzklausīšana tiesā un lai ievērotu viņu tiesības uz taisnīgu tiesu;

R.	tā kā saskaņā ar Pakistānas Sociālā taisnīguma centra sniegtajiem datiem laikposmā no 1987. gada līdz 2021. gada februārim saskaņā ar tiesību aktiem pret zaimošanu ir apsūdzēti vismaz 1 855 cilvēki un vislielākais apsūdzību skaits bijis izvirzīts 2020. gadā;

kā 2017. gada aprīlī saniknots pūlis nogalināja musulmaņu studentu Mashal Khan, pēc tam, kad tika apgalvots, ka tiešsaistē ievietots zaimojošs saturs — par ko nekādas liecības netika atrastas; tā kā Junaid Hafeez, universitātes pasniedzējs Bahauddin Zakariya universitātē, 2013. gada martā tika arestēts par to, ka viņš, kā apgalvots, izteica zaimojošas piezīmes, viņš tika turēts vieninieka kamerā piecu gadu tiesas procesa laikā un atzīts par vainīgu zaimošanā un 2019. gada decembrī tiesu iestādes Pakistānā viņam piesprieda nāvessodu; tā kā ANO cilvēktiesību eksperti nosodīja šo sodu kā “taisnīgas tiesas farsu,”, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām;

tā kā pieaug tiešsaistes un bezsaistes uzbrukumi žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši pret sievietēm un sabiedrības atstumtākajām grupām, tostarp reliģisko minoritāšu pārstāvjiem, nabadzīgākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti; tā kā šādi uzbrukumi bieži ietver viltus apsūdzības par zaimošanu, kas var izraisīt fiziskus uzbrukumus, slepkavības, patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu;

tā kā Pakistāna kopš 2014. gada ir guvusi labumu no tirdzniecības preferencēm saskaņā ar VPS+ programmu; tā kā šā vienpusējā tirdzniecības nolīguma sniegtie ekonomiskie ieguvumi valstij ir ievērojami; tā kā VPS+ statuss ir saistīts ar pienākumu ratificēt un īstenot 27 starptautiskās konvencijas, tostarp saistības garantēt cilvēktiesības un reliģijas brīvību;

V.	tā kā Komisija savā jaunākajā VPS+ novērtējumā par Pakistānu 2020. gada 10. februārī pauda dažādas nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju valstī, jo īpaši par progresa trūkumu nāvessoda piemērošanas jomas un īstenošanas ierobežošanā;

tā kā Pakistānā pastāvīgi tiek izmantots likums par zaimošanu, jo pasaulē pieaug reliģijas brīvības un vārda brīvības ierobežojumi, kas saistīti ar reliģiju un ticību; tā kā 2019. gada martā ANO īpašais referents reliģijas vai ticības brīvības jautājumos minēja Asia Bibi lietu kā vienu no piemēriem, kad atjaunojas tiesību akti, kas vērsti pret zaimošanu un pret apostāzi, un sabiedriskās kārtības likumu izmantošana, lai ierobežotu, ka vārda izpausme tiek uzskatīta par aizskarošu, attiecinot to tikai uz reliģiskām kopienām;

tā kā radikālo Pakistānas grupu atkārtotie un maldinošie uzbrukumi Francijas iestādēm un Pakistānas valdības nesenie paziņojumi zaimošanas dēļ ir saasinājušies, kopš Francijas iestādes reaģēja uz teroristu uzbrukumu Francijas skolas skolotājam par vārda brīvības aizstāvēšanu, mudinot Francijas iestādes 2021. gada 15. aprīlī ieteikt saviem valstspiederīgajiem uz laiku pamest Pakistānu; tā kā 2021. gada 20. aprīlī valdošais partijas loceklis Pakistānas Nacionālajā asamblejā iesniedza rezolūciju, pieprasot rīkot debates par Francijas vēstnieka izraidīšanu,

pauž bažas par Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel veselību un labklājību un mudina Pakistānas iestādes nekavējoties nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi; pauž bažas par Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel veselību un labklājību un mudina Pakistānas iestādes nekavējoties nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi;

ka Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel apelācijas sūdzības izskatīšana tiek atlikta; aicina Lahoras Augsto tiesu pieņemt nolēmumu pēc iespējas ātrāk un sniegt pamatotu paskaidrojumu par jebkādu turpmāku atlikšanu;

norāda, ka Shafqat Emmanuel tiek turēts slimnīcā viņa stāvokļa nopietnības dēļ un divreiz ārstēts ārpus Faisalabad cietuma; pauž nožēlu par to, ka pāris septiņus gadus ir turēts nebrīvē un ir izolēts cits no cita un no viņu ģimenēm; tādēļ aicina Pakistānas valdību nodrošināt, lai cietumos tiktu nodrošināti pienācīgi un humāni apstākļi;

pauž bažas par to, ka Pakistānā joprojām tiek ļaunprātīgi izmantoti tiesību akti par zaimošanu, kas saasina pastāvošās reliģiskās atšķirības un tādējādi veicina reliģiskās neiecietības, vardarbības un diskriminācijas gaisotni; uzsver, ka Pakistānas tiesību akti par zaimošanu nav saderīgi ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un tos arvien vairāk izmanto, lai vērstos pret neaizsargātām minoritāšu grupām valstī, tostarp šiītiem, ahmadiešiem, hinduistiem un kristiešiem; tāpēc aicina Pakistānas valdību pārskatīt šos tiesību aktus un beigu beigās atcelt to piemērošanu; aicina aizsargāt tiesnešus, aizstāvības advokātus un aizstāvības lieciniekus visās tā sauktajās zaimošanas lietās;

aicina Pakistānu atcelt Valsts kriminālkodeksa 295-B un C iedaļu un visā valstī ievērot un ievērot tiesības uz domas, apziņas, reliģijas un vārda brīvību, faktiski aizliedzot tiesību aktu par zaimošanu izmantošanu; turklāt aicina Pakistānas valdību grozīt 1997. gada Pretterorisma aktu, lai nodrošinātu, ka zaimošanas lietas netiek tiesātas pretterorisma tiesās, un nodrošināt iespēju piešķirt drošības naudu iespējamas zaimošanas lietās;

uzsver, ka reliģijas vai ticības brīvība, vārda un vārda brīvība un minoritāšu tiesības ir cilvēktiesības, kas nostiprinātas Pakistānas konstitūcijā;

aicina Pakistānas valdību viennozīmīgi nosodīt kūdīšanu uz vardarbību un diskrimināciju pret valstī mītošajām reliģiskajām minoritātēm; aicina Pakistānas valdību ieviest efektīvas, procesuālas un institucionālas garantijas izmeklēšanas, prokuratūras un tiesu iestāžu līmenī, lai novērstu tiesību aktu par zaimošanu ļaunprātīgu izmantošanu līdz to atcelšanai; pauž nožēlu par pastāvīgo diskrimināciju un vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm Pakistānā, tostarp kristiešiem, ahmadiešu musulmaņiem, šiītiem un hinduistiem; atgādina par 2014. gada pūļa uzbrukumu ahmadiešu kopienai Gujranwala pēc apgalvojumiem par zaimošanu pret tās locekli Aqib Saleem, kurš tika attaisnots tiesā un kura rezultātā gāja bojā trīs kopienas locekļi, tostarp divi bērni; norāda, ka ir izvirzīta prasība, ka neviens policists, kas ir zemāks par policijas augstāko līmeni, nevar izmeklēt apsūdzības pirms lietas reģistrēšanas;

pauž bažas par to, ka Pakistānas tiesību akti zaimošanas jomā bieži tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības, kas kalpo dažādiem stimuliem, tostarp personisku strīdu izšķiršanai vai ekonomiska labuma gūšanai; tādēļ aicina Pakistānas valdību to pienācīgi ņemt vērā un attiecīgi atcelt likumus par zaimošanu; stingri noraida Pakistānas parlamenta lietu valsts ministra Ali Khan paziņojumu, kurā pausts aicinājums uzņemt cilvēkus, kas veic zaimošanu;

mudina visus ES un Eiropas diplomātiskos darbiniekus darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel, tostarp apmeklējot tiesas procesus, pieprasot apmeklēt cietumus un pastāvīgi un apņēmīgi uzrunājot šajā lietā iesaistītās iestādes;

10.

aicina dalībvalstis atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu un piedāvāt starptautisku aizsardzību Shagufta Kausar, Shafqat Emmanuel, to juristam Saiful Malook un citām personām, kas tiek apsūdzētas miermīlīgā viņu tiesību īstenošanā, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, ja viņiem būtu jāpamet Pakistāna;

11.

pauž nopietnas bažas par aizvien biežākajiem tiešsaistes un bezsaistes uzbrukumiem žurnālistiem, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši pret sievietēm un minoritātēm; mudina Pakistānas valdību nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju un reliģisko organizāciju drošību, un veikt ātru un efektīvu izmeklēšanu, lai ievērotu tiesiskumu un sauktu vainīgos pie atbildības;

12.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nekavējoties pārskatīt Pakistānas atbilstību VPS+ statusam, ņemot vērā pašreizējos notikumus un to, vai ir pietiekams iemesls sākt procedūru šā statusa pagaidu atcelšanai un no tā izrietošajiem ieguvumiem, un pēc iespējas ātrāk ziņot Eiropas Parlamentam par šo jautājumu;

13.

aicina EĀDD un Komisiju izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, tostarp tos, kas formulēti ES pamatnostādnēs par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, lai palīdzētu reliģiskajām kopienām un izdarītu spiedienu uz Pakistānas valdību darīt vairāk reliģisko minoritāšu aizsardzībai;

14.

mudina EĀDD un dalībvalstis turpināt atbalstīt Pakistānu ar tiesu sistēmas reformu un spēju veidošanu, lai nodrošinātu, ka zemākas instances tiesas ir aprīkotas, lai nekavējoties noturētu tiesas procesus aizturētajiem un izbeigtu zaimošanas lietas, kas nav pamatotas ar pietiekami ticamiem pierādījumiem;

15.

atzinīgi vērtē starpreliģiju dialogus, kas notiek Pakistānā, un mudina EĀDD un ES delegāciju turpināt atbalstīt Pakistānas Nacionālo miera padomi reliģiju saskaņai, organizējot šādas regulāras iniciatīvas ar reliģiskajiem līderiem, tostarp no reliģiskajām minoritātēm, ko atbalsta reliģiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību un juridisko profesiju pārstāvji un akadēmisko aprindu pārstāvji; turklāt aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības turpināt atbalstīt NVO Pakistānā, kas iesaistītas cilvēktiesību uzraudzībā un atbalsta sniegšanā reliģiskās un ar dzimumu saistītās vardarbības upuriem;

16.

mudina Pakistānu pastiprināt sadarbību ar starptautiskām cilvēktiesību struktūrām, tostarp ANO Cilvēktiesību komiteju, lai īstenotu visus attiecīgos ieteikumus un uzlabotu uzraudzību un ziņošanu par progresu starptautisko kritēriju sasniegšanā;

17.

uzskata, ka vardarbīgās demonstrācijas un uzbrukumi Francijai nav pieņemami; pauž nopietnas bažas par pret Franciju vērsto noskaņojumu Pakistānā, kura dēļ Francijas valstspiederīgajiem un uzņēmumiem ir uz laiku jāatstāj valsts;

18.

atzinīgi vērtē Pakistānas Augstākās tiesas neseno spriedumu aizliegt izpildīt nāvessodu ieslodzītajiem ar garīgās veselības traucējumiem; atkārtoti apliecina Eiropas Savienības stingro nostāju pret nāvessodu visos gadījumos un bez izņēmuma; prasa pilnībā atcelt nāvessodu; aicina Pakistānas varas iestādes mīkstināt spriedumus visām personām, kurām piespriests nāvessods, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir starptautiski atzītas un aizsargātas konstitūcijā;

19.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Pakistānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 161 E, 31.5.2011., 147. lpp.

(2) OV C 181, 19.5.2016., 82. lpp.

(3) OV C 443, 22.12.2017., 75. lpp.

(4) OV C 289, 9.8.2016., 40. lpp.

(5) OV C 331, 18.9.2018., 109. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/82

P9_TA(2021)0159

Krievija, Alekseja Navaļnija lieta, militāro spēku koncentrēšanās pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotie uzbrukumi Čehijā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijas Republikā (2021/2642(RSP))

(2021/C 506/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu,

—	ņemot vērā ANO Statūtus, ANO Jūras tiesību konvenciju, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

—	ņemot vērā Minskas vienošanos īstenošanas pasākumu paketi, kura tika pieņemta un parakstīta Minskā 2015. gada 12. februārī un kuras pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra rezolūciju 2202 (2015),

—	ņemot vērā G7 valstu ārlietu ministru 2021. gada 18. marta paziņojumu par Ukrainu un G7 valstu ārlietu ministru un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 12. aprīļa kopīgo paziņojumu par Ukrainu,

—	ņemot vērā Francijas prezidenta, Ukrainas prezidenta un Vācijas kancleres 2021. gada 16. aprīļa tikšanos, kurā tika apspriesta Krievijas militāro spēku koncentrēšanās,

—	ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 18. aprīlī ES vārdā sniegtos paziņojumus par Alekseja Navaļnija veselības stāvokļa pasliktināšanos,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”, ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra rezolūciju 71/205, 2017. gada 19. decembra rezolūciju 72/190, 2018. gada 22. decembra rezolūciju 73/263, 2019. gada 18. decembra rezolūciju 74/168 un 2020. gada 16. decembra rezolūciju 75/192 “Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”, un ANO Ģenerālās asamblejas 2019. gada 9. decembra rezolūciju 74/17 un 2020. gada 7. decembra rezolūciju 75/29 “Militarizācijas problēma Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina), kā arī atsevišķās Melnās jūras un Azovas jūras teritorijās”,

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 17. marta Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1),

—	ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā II sadaļu par politisko dialogu un konverģenci ārējās un drošības politikas jomā (2),

—	ņemot vērā 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām attiecībā uz Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas pievienošanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumam,

—	ņemot vērā Ukrainas 2021. gada 29. marta priekšlikumu atjaunot pilnīgu pamieru Ukrainas austrumdaļā un projektu kopīgajam rīcības plānam par Minskas vienošanos īstenošanu,

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 19. aprīļa paziņojumu par Čehijas diplomātu izraidīšanu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 21. aprīlī ES vārdā sniegto paziņojumu, kurā pausta solidaritāte ar Čehijas Republiku par tās teritorijā notikušajām noziedzīgajām darbībām,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Krievijas Federācija pēdējās nedēļās ir ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni Ukrainas austrumu un ziemeļu robežas tuvumā un okupētajā Krimā, kopumā šajās teritorijās koncentrējot vairāk nekā 100 000 karavīru, kā arī tankus, artilēriju, bruņumašīnas un citu smago ekipējumu; tā kā nesenā Krievijas karaspēka koncentrēšana ir lielākā kopš 2014. gada un tās mērogs un triecienspējas liecina par ofensīviem nodomiem;

tā kā Krievijas Federācija ir paziņojusi, ka līdz 2021. gada 31. oktobrim citu valstu karakuģiem un komerckuģiem, kas šķērso Melnās jūras teritoriju Kerčas šauruma virzienā, tiek apturētas tiesības uz miermīlīgu caurbraukšanu, tādējādi pārkāpjot kuģošanas brīvību, ko garantē ANO Jūras tiesību konvencija, kurai Krievija ir pievienojusies; tā kā attiecīgie apgabali atrodas Ukrainas teritoriālajos ūdeņos ap Krimas Autonomās Republikas pagaidu okupēto teritoriju un Sevastopoles pilsētu;

C.	tā kā ir pagājuši seši gadi kopš Minskas vienošanos pieņemšanas un septiņi gadi, kopš Krievijas Federācija nelikumīgi anektēja Krimas pussalu un sāka karu Ukrainā;

D.	tā kā saskaņā ar Ukrainas avotiem aptuveni 3 000 Krievijas Federācijas virsnieku un militāro instruktoru dienē abu tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautas republiku bruņotajos spēkos;

E.	tā kā Krievijas Federācija kopš 2014. gada, izmantojot starpniekspēkus minētajās tautas republikās, destabilizē Ukrainas austrumdaļu; tā kā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 14 000 cilvēku un gandrīz divi miljoni cilvēku kļuvuši par iekšzemē pārvietotām personām;

tā kā Ukraina ir lūgusi piemērot 2011. gada Vīnes dokumenta par uzticības un drošības veidošanas pasākumiem III nodaļas 16.3. punktu, pieprasot skaidrojumu par neparastām militārām darbībām Krievijas Federācijā Ukrainas robežas tuvumā un okupētajā Krimā; tā kā Vīnes dokumentu 2011. gadā pieņēma visas 57 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) locekles, lai tas kalpotu par ilgstošu sadarbības un militārās pārredzamības avotu; tā kā Krievijas Federācija nolēma nepiedalīties šajā sanāksmē;

tā kā EDSO dalībvalstīm ir savstarpēji jāapmainās ar informāciju, kas cita starpā ietver ziņas par bruņoto spēku izvietošanas plāniem, iepriekš savstarpēji jāpaziņo par nozīmīgām militārām darbībām, piemēram, mācībām, un citai ar citu jāapspriežas un jāsadarbojas neparastas militāras darbības vai pieaugoša saspīlējuma gadījumā;

H.	tā kā Krievijas aizsardzības ministrs piektdien, 2021. gada 23. aprīlī, paziņoja, ka koncentrētie spēki līdz 2021. gada 1. maijam atgriezīsies savās pastāvīgajās bāzēs;

tā kā tiesības uz domas un vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību ir nostiprinātas Krievijas Federācijas Konstitūcijā; tā kā Krievijā turpina pasliktināties situācija cilvēktiesību un tiesiskuma jomā un iestādes pastāvīgi pārkāpj šīs tiesības un brīvības; tā kā Krievijas Federācija ir parakstījusi Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ECTK un ir Eiropas Padomes locekle;

tā kā 2021. gada 9. aprīlī Krievijas iestādes īslaicīgi aizturēja un nopratināja Romānu Aņinu, kurš ir viens no Krievijas vadošajiem pētnieciskajiem žurnālistiem un ir saistīts ar Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projektu (OCCRP), kā arī konfiscēja viņa telefonus un dokumentus; tā kā šīs darbības ir apdraudējušas arī citus OCCRP žurnālistus, kuri ir viņa kolēģi un strādā pie pārredzamības un korupcijas jautājumiem, ņemot vērā informāciju, kas tagad ir pilnībā pieejama Federālajam drošības dienestam (FSB);

tā kā Krievijas vispazīstamāko pretkorupcijas aktīvistu un opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju 2021. gada 17. janvārī aizturēja un 2021. gada 2. februārī viņam piesprieda 3,5 gadus ilgu cietumsodu par iespējamo probācijas noteikumu pārkāpumu, kamēr viņš Vācijā atveseļojās pēc slepkavības mēģinājuma, kurā viņš tika saindēts ar aizliegtu militāra pielietojuma ķīmisko vielu un kuru Krievijas Federācijas drošības dienestu aģenti bija izdarījuši Krievijas Federācijas teritorijā; tā kā 2021. gada 12. martā Aleksejs Navaļnijs tika pārvietots uz koloniju Pokrovā, kur viņš atkārtoti tika pakļauts spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei, un pēc tam viņš vairāk nekā pirms trim nedēļām sāka badastreiku;

L.	tā kā šie dažu pēdējo nedēļu notikumi apstiprināja viņa ģimenes, draugu un atbalstītāju, kā arī starptautiskās sabiedrības ļaunākās bažas par viņa personīgo drošību un dzīvību, un saistībā ar to viņš tika nogādāts cietuma slimnīcā netālu no Maskavas, kur viņa dzīvība joprojām ir briesmās;

tā kā 2021. gada 16. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolēma saskaņā ar sava reglamenta 39. pantu dot rīkojumu Krievijas valdībai, ka Aleksejs Navaļnijs ir jāatbrīvo; tā kā šis pasākums būtu jāpiemēro nekavējoties; tā kā tiesa ņēma vērā Alekseja Navaļnija dzīvības apdraudējuma būtību un apmēru, kas prima facie apliecināts pagaidu pasākuma piemērošanas nolūkos un skatīts Alekseja Navaļnija pašreizējā apcietinājuma vispārējā kontekstā;

tā kā piektdien, 2021. gada 23. aprīlī Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka, uzklausījis ārstus, kas nestrādā cietumā, viņš pakāpeniski izbeigs 2021. gada 31. martā sākto badastreiku; tā kā Aleksejam Navaļnijam sniegtajā medicīniskajā konsultācijā tika norādīts, ka badastreika turpināšana apdraudētu dzīvību; tā kā pat tad, ja Aleksejs Navaļnijs tagad saņem nepieciešamo aprūpi, nav garantijas, ka viņš turpmāk netiks pakļauts necilvēcīgai vai dzīvību apdraudošai attieksmei vai mēģinājumiem atņemt viņam dzīvību;

tā kā 2020. gadā organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Krievija 180 valstu vidū ierindojās 129. vietā, ieņemot zemāko vietu Eiropā; tā kā pretkorupcijas aktīvisti, piemēram, jau mirušais Sergejs Magņickis un Alekseja Navaļnija vadītais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK), veicot izmeklēšanu par augstāko varas ešalonu, tostarp Vladimira Putina, neizskaidrojamo gadu gaitā uzkrāto bagātību, ir nodevuši atklātībai daļu no informācijas par kleptokrātiskajām saiknēm starp oligarhiem, drošības dienestu darbiniekiem un amatpersonām, kas saistītas ar Kremli; tā kā Maskavas prokuratūra cenšas panākt to, lai FBK un vēl divas ar Alekseju Navaļniju saistītas organizācijas — Pilsoņu tiesību aizsardzības fonds un Alekseja Navaļnija reģionālais štābs — tiktu atzītas par ekstrēmistu organizācijām, un tas nozīmētu, ka šo organizāciju darbinieki varētu tikt arestēti un viņiem varētu piespriest cietumsodu no sešiem līdz desmit gadiem;

tā kā Alekseja Navaļnija saindēšana atbilst rīcības modelim, kurš tiek izmantots pret prezidenta Putina oponentiem, no kura cietis Viktors Juščenko, Sergejs Skripaļs un Vladimirs Kara-Murza un kura rezultātā ir gājuši bojā vairāki vadošie opozīcijas pārstāvji, žurnālisti, aktīvisti un ārvalstu līderi — Boriss Ņemcovs, Anna Poļitkovska, Sergejs Protazanovs, Natālija Estemirova, Aleksandrs Ļitviņenko un citi;

tā kā Krievijas Federācija ne tikai rada ārējus draudus Eiropas drošībai, bet arī izvērš iekšēju karu pret saviem iedzīvotājiem, sistemātiski apspiežot opozīciju un aizturot cilvēkus ielās; tā kā 2021. gada 21. aprīlī vien aizturēto miermīlīgo demonstrantu skaits pārsniedza 1 788 cilvēkus un kopš 2021. gada janvāra aizturēti kopā vairāk nekā 15 000 nevainīgu Krievijas pilsoņu;

tā kā divās iepriekšējās rezolūcijās par Krieviju Parlaments aicināja pārskatīt ES politiku attiecībā uz Krieviju un tās piecus pamatprincipus un prasīja, lai Padome nekavējoties veiktu sagatavošanas darbus un pieņemtu ES stratēģiju turpmākajām attiecībām ar demokrātisku Krieviju, kas ietvertu plašu stimulu un nosacījumu klāstu, lai stiprinātu Krievijas iekšējās tendences ceļā uz brīvību un demokrātiju;

tā kā Čehijas Republika 2021. gada 17. aprīlī izraidīja 18 Krievijas vēstniecības darbiniekus, tostarp Krievijas izlūkošanas aģentūru darbiniekus, saistībā ar Čehijas Republikas Drošības informācijas dienesta pamatotiem secinājumiem, ka 2014. gadā aktīvā dienestā esoši Krievijas izlūkdienestu virsnieki bija iesaistīti munīcijas noliktavas uzspridzināšanā, kurā gāja bojā divi Čehijas Republikas pilsoņi un tika nodarīti plaši materiāli bojājumi; tā kā tika cietsirdīgi apdraudēta tūkstošiem apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju dzīvība un īpašums; tā kā šīs nelikumīgās darbības Čehijas Republikas teritorijā ir būtisks ārvalstu varas izdarīts ES dalībvalsts suverenitātes pārkāpums; tā kā, reaģējot uz to, ka Čehijas Republika izraidīja 18 Krievijas vēstniecības darbiniekus, Krievijas Federācija izraidīja 20 Čehijas Republikas diplomātus, kuriem 2021. gada 19. aprīlī lika atstāt valsti; tā kā pēc tam, kad Krievija atteicās uzņemt atpakaļ izraidītos Čehijas Republikas diplomātus, Čehijas Republika 2021. gada 22. aprīlī nolēma Krievijas vēstniecības Čehijas Republikā darbinieku skaitu vienādot ar Čehijas Republikas vēstniecības Krievijā darbinieku skaitu saskaņā ar Vīnes Konvencija par diplomātiskajiem sakariem 11. pantu, atvēlot Krievijas vēstniecībai šī lēmuma izpildei laiku līdz maija beigām;

tā kā tie paši GRU aģenti, kas bija iesaistīti munīcijas noliktavas uzspridzināšanā Čehijas Republikā, bija atbildīgi arī par Sergeja Skripaļa un Jūlijas Skripaļas slepkavības mēģinājumu Apvienotajā Karalistē 2018. gadā, izmantojot militāra pielietojuma neiroparalītisku vielu “Novičok”, kā rezultātā tika nogalināta arī Apvienotās Karalistes pilsone; tā kā GRU aģenti tika apsūdzēti arī par mēģinājumu 2015. gadā Bulgārijā nogalināt ieroču rūpnīcas īpašnieku Emiljanu Gebrevu un vēl divas personas; tā kā Krievija nav sadarbojusies, izmeklējot šos noziegumus, kas pastrādāti Eiropas Savienības teritorijā, noliedz GRU iesaisti Skripaļu saindēšanā un ir devusi patvērumu galvenajiem aizdomās turētajiem,

atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; vēlreiz pauž stingru atbalstu ES politikai neatzīt Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju; atzinīgi vērtē visus ierobežojošos pasākumus, ko ES veikusi nelikumīgās aneksijas dēļ; prasa nekavējoties atbrīvot visus nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus Krimas pussalā un Krievijā un pauž nožēlu par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā un okupētajās teritorijās Ukrainas austrumu daļā, kā arī par Krievijas pilsonības plašo piešķiršanu (pases maiņu) šo teritoriju pilsoņiem; uzsver, ka Krievijas amatpersonām, kuru darbība vai bezdarbība ir ļāvusi veikt vai izraisījusi kara noziegumus Ukrainā, būs par to jāatbild saskaņā ar starptautiskajām krimināltiesībām;

pauž nožēlu par pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās, ko izraisījusi Krievijas agresija un nepārtrauktā Ukrainas destabilizācija, naidīgā izturēšanās pret ES dalībvalstīm un uzņēmumiem un tieši uzbrukumi tiem, cita starpā iejaukšanās vēlēšanu procesos, dezinformācija, dziļviltošana, ļaunprātīgi kiberuzbrukumi, sabotāža un ķīmisko ieroču izmantošana, kā arī būtiska situācijas pasliktināšanās Krievijā attiecībā uz cilvēktiesībām, kā arī vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības ievērošanu; stingri nosoda Krievijas naidīgo izturēšanos Eiropā un aicina tās valdību izbeigt šīs darbības, kas pārkāpj starptautiskos principus un normas un apdraud stabilitāti Eiropā, jo tas neļauj veidot pozitīvas divpusējās attiecības ar šo svarīgo kaimiņvalsti;

joprojām pauž ļoti lielas bažas par Krievijas militāro spēku lielo koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un nelikumīgi okupētajā Krimas Autonomajā Republikā, par ko Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka tā ir beigusies; nosoda šīs Krievijas Federācijas vadītās draudīgās un destabilizējošās darbības un atzinīgi vērtē Ukrainas samērīgo reakciju;

uzskata, ka ES ir jāizdara secinājumi par ļoti satraucošo Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas, kas tika apturēta piektdien, 2021. gada 23. aprīlī; uzstāj, ka Krievijas karaspēkam ir pilnībā un nekavējoties jāatgriežas no savām pozīcijām pie Ukrainas robežas uz to pastāvīgajām bāzēm; pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt nepamatotu militāro spēku koncentrēšanu, kuras mērķis ir draudēt kaimiņvalstīm, pārtraukt visas pašreizējās provokācijas un atturēties no turpmākām provokācijām, kā arī deeskalēt situāciju, atvelkot savus spēkus uz to pastāvīgajām bāzēm, saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām, piemēram, EDSO principiem un saistībām attiecībā uz militārās pārvietošanās pārredzamību un Vīnes dokumentu; atkārto, ka Krievijas militāro spēku koncentrēšana apdraud arī stabilitāti, drošību un mieru Eiropā, tāpēc ES drošības dialogam ar Ukrainu vajadzētu būt vērienīgam un veicināt drošības problēmu konverģentu novērtējumu uz vietas; uzsver, ka draudzīgām valstīm būtu jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai un nodrošinājums ar aizsardzībai paredzētiem ieročiem, kas ir saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kurš pieļauj individuālu un kolektīvu pašaizsardzību; aicina Krieviju izvest savus bruņotos spēkus no tā dēvētajām Luhanskas un Doneckas Tautas Republikām un atdot Ukrainai kontroli pār Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoli;

mudina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) nodrošināt, ka Padome turpina sekot līdzi militārajām darbībām, neraugoties uz paziņojumu par Krievijas karaspēka pārvietošanu, un saglabā gatavību vienoties par turpmāku kopīgu rīcību;

mudina Krieviju ievērot savu pienākumu saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju un garantēt kuģošanas brīvību un tranzīta pārvietošanos cauri starptautiskajam jūras šaurumam uz Azovas jūras ostām; aicina ES ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un citiem starptautiskiem partneriem ieviest pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz visu kuģu pārvietošanos cauri Kerčas šaurumam;

mudina Krieviju un Krievijas atbalstītos separātistus ievērot pamiera nolīgumu; aicina Krieviju īstenot Minskas vienošanos noteikumus un konstruktīvi iesaistīties Normandijas procesā un trīspusējā kontaktgrupā; uzsver, ka konfliktam Ukrainas austrumdaļā ir vajadzīgs politisks risinājums un ES jāieņem nozīmīgāka loma konflikta miermīlīgā atrisināšanā;

uzsver, ka, ja šāda militāro spēku koncentrēšana nākotnē izvērstos Krievijas Federācijas iebrukumā Ukrainā, ES ir skaidri jānorāda, ka cena par šādu starptautisko tiesību un normu pārkāpumu būtu smaga; tādēļ uzstāj, ka šādos apstākļos nekavējoties jāpārtrauc naftas un gāzes imports no Krievijas uz ES, savukārt Krievija būtu jāizslēdz no SWIFT maksājumu sistēmas un visi Krievijas iestādēm tuvo oligarhu un viņu ģimeņu aktīvi, kas atrodas ES, ir jāiesaldē un viņu vīzas jāanulē;

pieprasa, lai ES samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas, un mudina ES iestādes un visas dalībvalstis apturēt Nord Stream 2 cauruļvada pabeigšanas darbus un pieprasīt, lai tiktu pārtraukta Rosatom būvēto pretrunīgi vērtēto kodolelektrostaciju būvniecība;

10.

vēlreiz pauž atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai par aviosabiedrības “Malaysian Airlines” reisa MH17 lidmašīnas traģisko notriekšanu, kas varētu būt kara noziegums, un vēlreiz aicina saukt vainīgos pie atbildības;

11.

aicina ES un tās dalībvalstis izmantot par piemēru Apvienotās Karalistes tiesību akta priekšlikumu par globāla pretkorupcijas sankciju režīma regulējumu un citus līdzīgus režīmus un pieņemt ES pretkorupcijas sankciju režīmu, lai papildinātu pašreizējo ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; uzsver, ka ES dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt vietām, kur tiek gaidīta Krievijas bagātība un investīcijas ar neskaidru izcelsmi; aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus ierobežot Kremļa stratēģiskās investīcijas Eiropas Savienībā nolūkā graut demokrātiskos procesus un institūcijas un izplatīt korupciju; turpina pieprasīt, lai dalībvalstis, piemēram, Bulgārija un Malta, atceltu savus “zelta pasu” režīmus;

12.

aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju, kura notiesāšana ir politiski motivēta un ir pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, kā arī visas personas, kas aizturētas protestos viņa atbrīvošanas vai korupcijas apkarošanas kampaņas atbalstam; sagaida, ka Krievija ievēros Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteikto pagaidu pasākumu attiecībā uz Alekseja Navaļnija dzīvības apdraudējuma raksturu un apmēru; uzskata, ka Krievija ir atbildīga par Alekseja Navaļnija veselības stāvokli, un mudina Krieviju izmeklēt Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, pilnībā sadarbojoties ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju; aicina Krievijas varas iestādes uzlabot apstākļus cietumos un aizturējuma vietās, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem; prasa pārtraukt mierīgu protestētāju aizturēšanu un sistemātiskos uzbrukumus opozīcijai sakarā ar prasībām atbrīvot Alekseju Navaļniju; uzsver, ka visām personām, kas iesaistītas Alekseja Navaļnija kriminālvajāšanā, notiesāšanā un sliktā izturēšanās pret viņu, būtu jāpiemēro sankcijas saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu;

13.

atgādina Krievijas varas iestādēm un prezidentam Putinam personīgi kā Krievijas valsts vadītājam par to, ka viņi ir pilnībā atbildīgi par Alekseja Navaļnija dzīvību un fizisko neaizskaramību un ka viņiem ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu viņa fizisko un garīgo veselību un labbūtību; joprojām mudina prezidentu Putinu un Krievijas varas iestādes izmeklēt Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, kā arī saukt pie atbildības un sodīt atbildīgos;

14.

pauž nožēlu par Krievijas varas iestāžu nodomu pasludināt Alekseja Navaļnija vadīto Korupcijas apkarošanas fondu par ekstrēmistu organizāciju un uzskata to par nepamatotu un diskriminējošu; uzsver, ka cīņa pret korupciju un vēlme piedalīties brīvā un plurālistiskā publiskā diskursā un vēlēšanu procesā ir individuālu un demokrātisku politisko organizāciju neatņemamas tiesības un nav nekādi saistītas ar ekstrēmistiskiem uzskatiem;

15.

pauž dziļu solidaritāti ar Krievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas ir apņēmušies veidot atvērtu un brīvu sabiedrību, kā arī atbalstu visiem cilvēkiem un organizācijām, pret ko tiek vērsti uzbrukumi un represijas; mudina Krievijas varas iestādes izbeigt jebkādu vajāšanu, iebiedēšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret opozīciju, pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, cilvēktiesību un sieviešu tiesību aizstāvjiem un citiem aktīvistiem, jo īpaši pirms 2021. gada rudenī plānotajām parlamenta vēlēšanām; mudina ES pastāvīgi aicināt Krieviju atcelt vai grozīt visus tiesību aktus, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem; atgādina, ka stingri atbalsta visus cilvēktiesību aizstāvjus Krievijā un viņu darbu; aicina ES delegācijas un dalībvalstu pārstāvniecības šajā valstī pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palielinātu cilvēktiesību aizstāvju darbam sniegto atbalstu, un attiecīgā gadījumā atvieglot vīzu izsniegšanu ārkārtas situācijās un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;

16.

aicina Krievijas iestādes ievērot mediju brīvību un izbeigt jebkādu vajāšanu un spiedienu uz neatkarīgiem medijiem, piemēram, pret pētniecisko žurnālistu Romānu Aņinu;

17.

atkārtoti pauž aicinājumu ES iestādēm un dalībvalstīm turpināt cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā un turpināt uzraudzīt tiesas prāvas, kurās iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, žurnālisti, opozīcijas politiķi un aktīvisti, tostarp Alekseja Navaļnija lietu;

18.

pauž nožēlu par to, ka Krievijas izlūkdienestu aģenti izraisīja ieroču noliktavas sprādzienu Vrbeticē Čehijas Republikā, kas uzskatāms par Čehijas suverenitātes pārkāpumu un nepieņemamu naidīgu darbību; stingri nosoda darbības, kuru mērķis ir destabilizēt un apdraudēt ES dalībvalstis, un aicina Krieviju pārtraukt jebkādas šādas darbības, saukt vainīgos pie atbildības un izmaksāt kompensāciju 2014. gada uzbrukumā bojā gājušo iedzīvotāju ģimenēm; uzsver, ka Eiropas Savienība atbalsta Čehijas Republiku un aicina PV/AP un Padomi veikt atbilstīgus pretpasākumus, tostarp paplašināt mērķtiecīgas sankcijas; pauž dziļu solidaritāti ar Čehijas Republikas iedzīvotājiem un iestādēm pēc Krievijas uzbrukuma ES teritorijā un 20 Čehijas diplomātu nepamatotas un nesamērīgas izraidīšanas no Krievijas; pauž atbalstu Čehijas iestāžu lēmumam Krievijas vēstniecības Čehijas Republikā darbinieku skaitu vienādot ar Čehijas vēstniecības Krievijā darbinieku skaitu, nosoda Krievijas Federācijas pēc tam izteiktos draudus Čehijas Republikai un atzinīgi vērtē visus atbalsta un solidaritātes aktus, ko īstenojušas dažādu ES dalībvalstu valdības, un visiem jau piedāvātajiem diplomātiskajiem pakalpojumiem; aicina ES dalībvalstis, sekojot Skripaļu lietas piemēram, koordinēti izraidīt Krievijas diplomātus;

19.

nosoda Kremļa atbalstu nedemokrātiskiem represīviem režīmiem visā pasaulē, piemēram, Irānas, Ziemeļkorejas, Venecuēlas, Sīrijas un Baltkrievijas režīmiem; pauž dziļas bažas par to, ka pieaug Krievijā dzīvojošo baltkrievu aizturēšanas, nolaupīšanas un deportācijas gadījumu skaits, kuru vidū minams arī Baltkrievijas Tautas frontes opozīcijas priekšsēdētājs un parasti cilvēki, kas aktīvi atbalstījuši miermīlīgos protestus Baltkrievijā; pauž īpašas bažas par Krievijas atbalstīto kampaņu, kas vērsta pret ES nacionālo minoritāšu organizācijām Baltkrievijā, tostarp lielāko — Baltkrievijas Poļu savienību;

20.

nosoda propagandu un dezinformāciju Krievijas presē un tās ļaunprātīgo izplatīšanu Eiropas Savienībā, kā arī Krievijas “troļļu fermu” darbu, jo īpaši to, kuras šobrīd nomelno Čehijas Republiku, apgalvojot, ka tā ir ASV interešu satelītvalsts, nevis suverēna valsts ar neatkarīgiem informācijas dienestiem; nosoda kiberuzbrukumus Čehijas stratēģiskajai valsts pārvaldes iestādei saistībā ar Krievijas militāro spiegošanu;

21.

atgādina, ka ES dalībvalstu vienotība ir labākā politika, ar ko atturēt Krieviju no destabilizējošām un kaitnieciskām darbībām Eiropā; aicina dalībvalstis saskaņot savu pozīciju un rīcību attiecībā pret Krieviju un paust vienotu nostāju; pieprasa dalībvalstīm paust vienotu nostāju Eiropas Padomes Ministru komitejā par to, ka Krievija turpina neievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus; uzskata, ka ES būtu jācenšas padziļināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, jo īpaši ar NATO un ASV, lai izmantotu visus starptautiskā līmenī pieejamos līdzekļus nolūkā efektīvi vērsties pret Krievijas pastāvīgo iejaukšanos, arvien agresīvākām dezinformācijas kampaņām un smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas apdraud drošību un stabilitāti Eiropā;

22.

aicina ES dalībvalstis savlaicīgi un apņēmīgi reaģēt uz Krievijas izlūkdienestu graujošajām darbībām ES teritorijā un cieši koordinēt ar transatlantiskajiem partneriem samērīgus atbildes pasākumus; iesaka dalībvalstīm uzlabot pretizlūkošanas sadarbību un informācijas apmaiņu;

23.

aicina PV/AP un Padomi izstrādāt jaunu stratēģisku pieeju ES attiecībām ar Krieviju, saskaņā ar kuru ir labāk jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība, jāstiprina tieši personiski kontakti ar Krievijas iedzīvotājiem, jānosaka skaidras robežas sadarbībai ar Krievijas valsti pārstāvošiem subjektiem, jāizmanto tehnoloģiskie standarti un atvērtais internets, lai atbalstītu brīvo telpu un ierobežotu represīvās tehnoloģijas, un jāapliecina solidaritāte ar ES austrumu partneriem, tostarp drošības jautājumos un konfliktu mierīgā atrisināšanā; uzsver, ka jebkādam dialogam ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu;

24.

ir ārkārtīgi nobažījies par to, ka Krievijas iestādes turpina ierobežot neatkarīgo mediju platformu, kā arī atsevišķu žurnālistu un citu mediju jomas aktoru darbu; šajā sakarā stingri nosoda lēmumu, ka neatkarīgais medijs “Meduza” ir “ārvalstu aģents”;

25.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.

(1) OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/89

P9_TA(2021)0160

Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres diena Kolumbijā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā (2021/2643(RSP))

(2021/C 506/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par miera procesa veicināšanu Kolumbijā (1),

—

ņemot vērā 2012. gada 26. jūlijā Briselē parakstīto daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (2), kā arī 2015. gada 2. decembrī parakstīto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku un Kolumbijas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (3),

—	ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini2015. gada 1. oktobra paziņojumu, ar ko Eamon Gilmore ieceļ par ES īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā,

—	ņemot vērā 2016. gada 24. novembrī starp Kolumbijas valsts valdību un Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) — noslēgto galīgo līgumu par bruņota konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu,

—	ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumus par ANO pārbaudes misiju Kolumbijā un jo īpaši 2021. gada 26. marta ziņojumu,

—	ņemot vērā gada ziņojumu, ko par cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā 2021. gada 10. februārī sniegusi ANO augstā cilvēktiesību komisāre,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell un komisāra Janez Lenarčič2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu par Kolumbijas lēmumu piešķirt pagaidu aizsardzības statusu migrantiem no Venecuēlas, un PV/AP runaspersonas 2021. gada 26. februāra paziņojumu par vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem Kolumbijā,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā 2021. gada novembrī Kolumbija atzīmēs piekto gadadienu, kopš starp prezidenta Juan Manuel Santos vadīto Kolumbijas valdību un Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) — parakstīts galīgais līgums par bruņota konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu, ar ko tika izbeigts vairāk nekā 50 gadus ilgušais konflikts un kas ir nozīmīgs solis stabila un ilgstoša miera veidošanā valstī; tā kā Kolumbija ir saglabājusi savu demokrātisko integritāti, neraugoties uz ilglaicīgiem ārkārtējas vardarbības periodiem;

B.	tā kā Kolumbijas Konstitucionālā tiesa ir aplēsusi, ka būs vajadzīgi vismaz 15 gadi, lai izpildītu galīgo līgumu, vienotā ceļveža 10 gadu plānu un pašreizējo četru gadu daudzgadu miera investīciju plānu, un resursi gandrīz 11,5 miljardu USD apmērā;

tā kā Kolumbijas prezidents Iván Duque un Comunes partijas (bijusī Fuerza Alternativa Revolucionaria del Común (FARC) partija) priekšsēdētājs Rodrigo Londoño2021. gada 10. martā tikās, lai apspriestu galīgā līguma īstenošanas statusu; tā kā dialogā, ko sekmēja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Kolumbijā un ANO pārbaudes misijas Kolumbijā vadītājs, abas puses atkārtoti apliecināja savu apņemšanos ievērot galīgo līgumu un vienojās kopīgi izstrādāt ceļvedi atlikušajam laikposmam, kas paredzēts līguma vispārējai īstenošanai, kā arī turpināt centienus stiprināt bijušo kaujinieku reintegrāciju un drošības garantijas;

D.	tā kā arī kādreizējie partizāni turpina reintegrēties civilajā dzīvē un tā kā Kolumbijas tiesu un konstitucionālā sistēma pašlaik pieņem precīzas reformas, lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas līgumā ietvertās saistības un uz tām var balstīt valsts nākotni;

tā kā puses galīgajā līgumā vienojās izveidot Īpašo jurisdikciju mieram (JEP), tostarp ieviest visaptverošu sistēmu patiesības, taisnīguma, atlīdzināšanas un neatkārtošanās mērķiem, kā arī nolīgumus par kompensācijām cietušajiem, kā atzīts ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet2021. gada 10. februāra ziņojumā; tā kā Kolumbija galīgā līguma visaptverošā īstenošanā saskaras ar sarežģītām problēmām, ko saasina Covid-19 situācija un Venecuēlas migrantu ierašanās un uzņemšana;

tā kā 2021. gada 26. janvārī Kolumbijas JEP pasludināja savu pirmo nozīmīgo lēmumu, apsūdzot astoņus bijušā FARC-EP augstākā līmeņa komandierus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas pagaidām ir skaidrākais sasniegums pārejas tiesiskuma ziņā valstī; tā kā ir apstiprināts arī progress, kas panākts tā dēvēto “šķietami pozitīvo rezultātu” izmeklēšanā; tā kā JEP ir sākusi veikt pasākumus nolūkā panākt progresu pastāvīga un plūstoša dialoga veidošanā ar pirmiedzīvotājus pārstāvošām iestādēm;

tā kā joprojām tiek gūti nozīmīgi panākumi, kas apliecina miera līguma, kurā pirmo reizi ir iekļauta īpaša dzimumu līdztiesības pieeja, pārveidojošo potenciālu; tā kā visaptverošajā programmā būtu jāpanāk lielāks progress attiecībā uz garantijām sieviešu līderēm, cilvēktiesību aizstāvjiem un programmām, kuru mērķis ir atbalstīt sievietes un meitenes, kas cietušas no vardarbības, tostarp izvarošanas un nolaupīšanas; tā kā, ņemot vērā līguma dažādo nodaļu savstarpējo saistību, ir ārkārtīgi svarīgi aktīvi integrēt dzimumu līdztiesības pieeju visās jomās;

tā kā, neraugoties uz to, ka miera sarunu rezultātā Kolumbijā ir ievērojami samazinājies bojāgājušo un vardarbības gadījumu skaits, drošības pazemināšanās dažādos Kolumbijas reģionos tiek plaši uzskatīta par šķērsli miera procesam, un, saskaņā ar ANO ziņotajiem datiem, ir satraucoši palielinājies vardarbības līmenis, kā arī sociālo un pirmiedzīvotāju līderu, bijušo FARC kaujinieku un cilvēktiesību aizstāvju piespiedu pazušanas un nolaupīšanas gadījumu un slepkavību skaits; tā kā arī drošības spēki tiek pakļauti uzbrukumiem un vardarbībai;

tā kā ANO pārbaudes misija guva apstiprinājumu informācijai par 73 bijušo kaujinieku nogalināšanu 2020. gadā, kas nozīmē, ka kopš miera līguma parakstīšanas 2016. gadā nogalināto bijušo kaujinieku skaits ir sasniedzis 248; tā kā Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) saņēma informāciju par to, ka pagājušā gadā ir tikuši nogalināti 120 cilvēktiesību aizstāvji, un ir gūts apstiprinājums par 53 no šiem gadījumiem; tā kā birojs 2020. gadā konstatēja arī 69 gadījumus ar lieliem civiliedzīvotāju upuriem, kuros gāja bojā pavisam 269 civiliedzīvotāji, to skaitā 24 bērni un 19 sievietes; tā kā ANO ir ziņojusi, ka miera līguma īstenošanā ir jāpieliek lielākas pūles;

tā kā ANO ģenerālsekretārs par prioritātēm ir izvirzījis pievēršanos nemitīgajai vardarbībai pret bijušajiem kaujiniekiem, konfliktu skartajām kopienām, sociālajiem līderiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, vajadzību palielināt reintegrācijas procesa ilgtspēju, integrētas valsts klātbūtnes nostiprināšanu konfliktu skartajās teritorijās, konstruktīva dialoga stiprināšanu starp pusēm kā miera līguma īstenošanas veicinošu elementu un vajadzību stiprināt nosacījumus pušu samierināšanai;

tā kā 2017. gadā Kolumbijas valdība sāka oficiālas miera sarunas ar Nacionālo atbrīvošanās armiju (ELN); tā kā 2019. gada janvārī — drīz pēc tam, kad automašīnā Bogotas policijas akadēmijā eksplodēja ELN ievietota bumba un sprādzienā gāja bojā 22 cilvēki, — prezidenta Iván Duque valdība miera sarunas pārtrauca; tā kā dažos departamentos turpinās konflikti, kuros iesaistīta ELN, tostarp sadursmes ar citiem nelikumīgiem bruņotiem dalībniekiem un valsts drošības spēkiem; tā kā valdība uzstāj, ka iespēja atsākt sarunas ir atkarīga no tā, vai ELN pārtrauc savu vardarbīgo rīcību, tostarp nolaupīšanu, bērnu vervēšanu un mīnu izvietošanu, savukārt ELN saglabā nostāju, ka jebkura šāda valdības prasība ir jāizskata pie sarunu galda;

tā kā Kolumbijas prezidenta Iván Duque Márquez nozīmīgais lēmums izrādīt solidaritāti, legalizējot aptuveni 1 800 000 Venecuēlas migrantu, kuri uzturas valstī, piešķirot pagaidu migrācijas atļaujas, kas ļaus viņiem reģistrēties un stiprināt piekļuvi tādiem valsts pakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība, kā arī veicinās viņu sociāli ekonomisko integrāciju, tādējādi mazinot viņu neaizsargātību; tā kā Kolumbijai un Venecuēlai ir vairāk nekā 2000 km gara slikti kontrolēta robeža; tā kā Kolumbijas un Venecuēlas pierobežu galvenokārt klāj biezi meži un tajā ir sarežģīts reljefs, kas atvieglo nelikumīgas darbības un ko savā labā izmanto organizētā noziedzība;

M.	tā kā ES trasta fonds Kolumbijai ir piesaistījis 128 miljonus eiro no ES budžeta, 21 dalībvalsts, Čīles un Apvienotās Karalistes; tā kā fonda piektā stratēģiskā komiteja 2021. gada 22. janvārī definēja fonda turpmāko stratēģisko virzību;

tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme miera procesā, jo tā apvieno cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, sieviešu organizācijas, lauku kopienas, afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju kopienas, kuras ir izveidojušas daudzas iniciatīvas un iesniegušas priekšlikumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

tā kā ES un Kolumbija uztur ciešu politisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, kas izveidota ar 2009. gada novembrī noslēgto saprašanās memorandu un daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuras galīgais mērķis ir ne tikai veicināt pušu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, bet arī stiprināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un palielināt šo valstu iedzīvotāju labklājību; tā kā Kolumbija ir stratēģisks partneris un svarīgs reģionālās stabilitātes elements; tā kā ES un Kolumbijas Republika izveidoja sistēmu Kolumbijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās, kas stājās spēkā 2020. gada 1. martā;

P.	tā kā šīs ciešās attiecības sniedzas līdz pat starptautiskajai sadarbībai par tādiem savstarpēji būtiskiem un daudzpusējiem jautājumiem kā cīņa par mieru un terorisma un narkotiku tirdzniecības apkarošana,

atkārtoti pauž savu atbalstu miera līgumam Kolumbijā un atzinīgi vērtē neseno dialogu starp pusēm, vienlaikus atzīstot to politiskos centienus, reālismu un neatlaidību; atkārtoti pauž gatavību turpināt sniegt visu iespējamo politisko un finansiālo palīdzību, lai atbalstītu miera līguma visaptverošu īstenošanu, papildinātu pēckonflikta posma pasākumus, kuros būtiski svarīga ir vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība, un ņemtu vērā cietušo paustās prioritātes attiecībā uz patiesību, taisnīgumu, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un neatkārtošanās garantijām; atkārtoti pauž savu solidaritāti visiem cietušajiem;

uzsver, ka Kolumbijas miera līgums bieži tiek minēts kā paraugs visā pasaulē, jo tas ir piemērs apņēmībai risināt jautājumus, kas savulaik izraisīja konfliktu, un galvenā uzmanība tajā pievērsta cietušo tiesībām un cieņai pret viņiem; atgādina, ka ir jāīsteno visas šī sarežģītā un inovatīvā līguma daļas, jo tās ir savā starpā saistītas un ar tām visām kopā tiek risināti konflikta pamatcēloņi; aicina Kolumbijas valdību turpināt virzību uz priekšu visu miera līguma aspektu īstenošanā;

pauž gandarījumu par Kolumbijas panākumiem tādās jomās kā integrēta lauku reforma, lauku attīstības programmas (PDET), cietušo tiesību ievērošana, nelegālo narkotiku problēmas risināšana, nelikumīgu kultūraugu aizstāšana, zemes restitūcija un bijušo kaujinieku reintegrācija, un mudina pielikt papildu pūles, lai īstenotu visus miera līguma aspektus, jo īpaši tajās sociālekonomiskajās jomas, kurās ir panākts mazāks progress; uzsver, ka ir svarīgi, lai miera process tiktu papildināts ar apņēmīgiem centieniem apkarot nevienlīdzību un nabadzību, tostarp rodot taisnīgus risinājumus cilvēkiem un kopienām, kas ir bijušas spiestas pamest savu zemi; uzskata, ka īpaša palīdzība ir jāsniedz grupām, kas nesamērīgi cietušas no konflikta, piemēram, afrokolumbiešiem un pirmiedzīvotāju kopienām; uzteic miera, samierināšanas un līdzāspastāvēšanas teritoriālo padomju darbu;

uzsver, cik fundamentāli un vēsturiski svarīgi ir attīstības plāni ar teritoriālo pieeju (PDET), ko formulējušas 170 pašvaldību kopienas, kuras visvairāk skārusi pamešana, nabadzība un vardarbība;

atzinīgi vērtē visas JEP līdz šim veiktās darbības ar mērķi veidot nākotni, kuras pamatā būtu miera veidošana un nesodāmības novēršana, un aicina JEP turpināt savus nozīmīgos centienus, neraugoties uz daudzajām grūtībām, tostarp tiesību aktu īstenošanas aizkavēšanos; aicina Kolumbijas iestādes saglabāt integrētās patiesības, tiesiskuma, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas un neatkārtošanās sistēmas autonomiju un neatkarību un aizsargāt to kā būtisku ieguldījumu ilgtspējīga un ilgstoša miera nodrošināšanā;

nosoda cilvēktiesību aizstāvju, bijušo FARC kaujinieku un sociālo un pirmiedzīvotāju līderu slepkavības un vardarbību pret viņiem; uzsver, ka nemitīgā vardarbība pret šiem cilvēkiem ir viena no lielākajām problēmām Kolumbijā; norāda, ka konflikts ir saasinājies valsts lauku apvidos, un pauž nožēlu par vardarbību, ko šajās teritorijās galvenokārt izraisa nelikumīgi bruņoti grupējumi un organizētā noziedzība, kas saistīta ar narkotiku tirdzniecību un nelikumīgu kalnrūpniecību; norāda, ka ir ziņots par vairākiem gadījumiem, kad notikusi piespiedu pārvietošana, piespiedu vervēšana, seksuāla vardarbība pret bērniem un sievietēm, masu slepkavības, spīdzināšana un citi nežēlīgi noziegumi un uzbrukumi etniskajām kopienām un iestādēm, kā arī veikta valsts iestāžu ietekmēšana; prasa veikt ātru un rūpīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos; mudina Kolumbijas valsti pastiprināt un garantēt visu sociālo un politisko līderu, sociālo kustību aktīvistu un vides un lauku kopienu aizstāvju aizsardzību un drošību; ar īpašām bažām norāda uz problemātisko situāciju Kaukas departamentā, kas pieminēta ANO deklarācijā;

atzīst centienus apkarot organizētu bruņotu grupējumu un citu organizāciju noziedzību; uzsver, ka ir jāveic steidzami pasākumi, lai palielinātu viņu aizsardzību, un tāpēc prasa nodrošināt spēcīgāku integrētu valsts klātbūtni attiecīgajās teritorijās, kā arī Nacionālajai drošības garantiju komitejai pieņemt publiskās politikas virzienus nolūkā likvidēt noziedzīgās organizācijas; šajā sakarā atzinīgi vērtē reintegrējamo personu drošības un aizsardzības stratēģisko plānu;

atzinīgi vērtē Cietušo likuma pagarināšanu līdz 2031. gadam un tā budžeta palielināšanu, kas dod labumu vairāk nekā deviņiem miljoniem cilvēku, kuri ir reģistrēti vienotajā cietušo reģistrā, un efektīvu FARC, kas tagad ir Comunes partija, politisko līdzdalību, kā arī progresu gandrīz 14 000 bijušo kaujinieku reintegrācijā; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir iepirkusi zemi septiņiem no 24 bijušajiem mācību un reintegrācijas teritoriālajiem apgabaliem (TATR), un uzsver drošības spēku izvietošanu tur papildus sociālās aizsardzības pasākumiem, aptverot vairāk nekā 13 000 bijušo kaujinieku;

atzīst Kolumbijas iestāžu īstenotos centienus un mudina panākt progresu cilvēktiesību pilnīgas un pastāvīgas ievērošanas nodrošināšanā saskaņā ar valsts pienākumu garantēt savu pilsoņu drošību; uzsver, ka laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam samazinājās slepkavību līmenis — no 25 līdz 23,7 uz 100 000 iedzīvotājiem, kā atzīts ANO augstās cilvēktiesību komisāres ziņojumā; atzīst valdības apņemšanos aizsargāt sociālos līderus, cilvēktiesību aizstāvjus un bijušos kaujiniekus, kā arī attālās kopienas;

10.

pauž bažas par to, ka bijušie partizāni, neraugoties uz to, ka viņiem ir pienākums sniegt informāciju par narkotiku tirdzniecības ceļiem un finansējuma avotiem, ar kuriem tiek uzturēti noziedzīgie grupējumi, kas uzbrūk aizstāvjiem, līderiem un bijušajiem kaujiniekiem, joprojām šo informāciju nav snieguši; pauž bažas arī par to, ka termiņš to bijušā FARC-EP aktīvu nodošanai, no kuriem izmaksājamas kompensācijas cietušajiem, bija 2020. gada 31. decembrī, un ir nodoti tikai 4 % no saskaņotās summas;

11.

mudina valdību veikt visus pasākumus, kas pašreizējā ekonomikas konjunktūrā nepieciešami, lai veicinātu ANO ieteiktās strukturālas pārmaiņas, kuras palīdzētu uzlabot vispārējo situāciju un maksimāli palielinātu miera līguma potenciālu panākt pozitīvas pārmaiņas Kolumbijas cilvēktiesību situācijā; aicina pilsoniskās organizācijas sadarboties, lai Kolumbijā atjaunotu uz samierināšanos balstītu līdzāspastāvēšanu;

12.

atkārtoti norāda, ka vardarbība nav leģitīma politiskās cīņas metode, un aicina tās atbalstītājus pieņemt demokrātiju ar visām no tās izrietošajām sekām un prasībām un spert pirmo soli šajā virzienā, kas ietver galīgu atteikšanos no ieročiem un savu ideju un ambīciju aizstāvēšanu, ievērojot demokrātiskus noteikumus un tiesiskumu; šajā sakarā aicina ELN, ko ES ir iekļāvusi teroristisku organizāciju sarakstā, un FARC-EP disidentu grupējumus izbeigt vardarbību un teroristiskus uzbrukumus Kolumbijā un nekavējoties stingri un izlēmīgi apņemties Kolumbijā panākt mieru;

13.

uzsver progresu, kas panākts kājnieku mīnu likvidēšanā 129 pašvaldībās, un to likvidēšanai noteiktā termiņa pagarināšanu līdz 2025. gadam;

14.

ļoti atzinīgi vērtē Kolumbijas ievērojamo un līdz šim nepieredzēto soli, piešķirot pagaidu aizsardzības statusu aptuveni 1 800 000 Venecuēlas migrantu, kas dzīvo šajā valstī, un palīdzot garantēt viņu cilvēktiesības un aizsardzību un mazināt Venecuēlas migrantu Kolumbijā ciešanas, vienlaikus nodrošinot labākas palīdzības iespējas, tostarp attiecībā uz vakcināciju pret Covid-19, aizsardzību un sociālo integrāciju; pauž cerību par to, ka ES iniciatīva, ar ko atbalsta reģionu centienus pārvarēt migrācijas krīzi, pavērs ceļu spēcīgākam atbalstam, kurā būtu ņemta vērā Kolumbijas vienreizējā solidaritāte, un aicina citus starptautiskās sabiedrības locekļus apvienoties, lai atbalstītu Kolumbiju šajā procesā; aicina pastiprināt atbildes reakciju, lai rastu politisku un demokrātisku risinājumu krīzei Venecuēlā;

15.

aicina Komisiju un Eiropadomi jaunajā budžeta periodā divkāršot politisko un finansiālo atbalstu Kolumbijai jauno sadarbības instrumentu ietvaros;

16.

uzsver ES devumu, jo īpaši izmantojot Eiropas Miera fondu Kolumbijā, kas koncentrē savus resursus uz integrētu lauku reformu un atjaunošanu, uzsvaru liekot uz PDET programmām un zemes īpašumtiesību formalizēšanu;

17.

uzsver privātā sektora līdzdalību cietušo atbalstīšanā, reinkorporācijā, nelikumīgu kultūraugu aizstāšanā un 170 PDET pašvaldībās; prasa Komisijai padziļināt sinerģiju starp tirdzniecības nolīgumu un jaunajiem sadarbības instrumentiem, kuru mērķis ir garantēt piekļuvi Eiropas tirgum, apmaiņai un investīcijām, lai nodrošinātu ražošanas projektu ilgtspēju un saņēmēju ienākumus un mazinātu viņu neaizsargātību pret noziedzību un nelikumīgu ekonomiku;

18.

uzsver, ka 2016. gada miera līguma sekmīga īstenošana, kas ir ieguldījums globālā miera un stabilitātes veicināšanā, arī turpmāk būs svarīga prioritāte pastiprinātās divpusējās attiecībās, izmantojot saprašanās memorandu, ko Padome apstiprināja pagājušā gada janvārī; tāpat mudina turpināt sadarbību starp ES un Kolumbiju, lai uzlabotu Kolumbijas un ES iedzīvotāju iztiku, uzlabojot sinerģijas starp ES un Kolumbijas tirdzniecības partnerattiecībām un miera līgumu; atbalsta īpašā sūtņa mieram Kolumbijā pilnvaru termiņa pagarināšanu;

19.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, pašreizējai ES prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai un Kolumbijas valdībai un Kongresam.

(1) OV C 11, 12.1.2018., 79. lpp.

(2) OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

(3) OV L 333, 19.12.2015., 3. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/94

P9_TA(2021)0161

Eiropas Garantija bērniem

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Garantiju bērniem (2021/2605(RSP))

(2021/C 506/15)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu,

—	ņemot vērā LES 3. pantā noteiktos mērķus, jo īpaši sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošanu, sociālā taisnīguma, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu un bērna tiesību aizsardzību,

—	ņemot vērā horizontālo sociālo klauzulu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā,

—	ņemot vērā sociālās politikas mērķus, kas noteikti LESD 151. un153. pantā,

—	ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā minēts LES 6. pantā,

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (EPSR) un jo īpaši tā 1., 3., 4., 11., 14., 16., 17., 19. un 20. principu un 2030. gada galvenos mērķrādītājus,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (COM(2021)0137),

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu,

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1., 2., 3., 4. un 10. mērķi,

—	ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un ieteikumus,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen politiskās pamatnostādnes,

—	ņemot vērā Komisijas pielāgoto 2020. gada darba programmu (COM(2020)0440),

—	ņemot vērā ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (COM(2011)0173),

—	ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par pienācīgu un cenu ziņā pieņemamu mājokļu pieejamību visiem (1),

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulu (ES) 2020/2221, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (3),

—	ņemot vērā Komisijas veikto priekšizpēti par Garantiju bērniem,

—	ņemot vērā 2016. gada martā pieņemto rakstisko Deklarāciju Nr. 0042/2015 saskaņā ar Reglamenta 136. pantu par ieguldījumiem bērnos,

—	ņemot vērā Padomes Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām,

—	ņemot vērā2021. gada 11. marta rezolūciju par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā (4),

—	ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu — instrumentu nabadzības novēršanai (5),

—	ņemot vērā 2015. gada 24. novembra rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzības problēmai (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (7),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par spēcīgu un sociālo Eiropu taisnīgai pārejai (8),

—	ņemot vērā 1989. gada 20. novembra ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—	ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas vispārējos komentārus (9),

—	ņemot vērā ANO Vadlīnijas par bērnu alternatīvo aprūpi, kas paredzētas ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 24. februāra rezolūcijā A/RES/64/142,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2012. gada 1. februāra deklarāciju par antičigānisma un rasistiskās vardarbības pret romiem uzliesmojumu Eiropā,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumus, kas pieņemti ar mērķi izveidot Savienību, kurā valda līdztiesība, saskaņā ar “Politikas pamatnostādnēm nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024)”, jo īpaši tās 2020. gada 24. novembra paziņojumu “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam” (COM(2020)0758), 2020. gada 18. septembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0565), 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152) un 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

—	ņemot vērā 2019. gada 26. novembra rezolūciju par bērnu tiesībām saistībā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienu (10),

—	ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu (11),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju "Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošana: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā (12),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101),

—	ņemot vērā EPSCO ministru kopīgo deklarāciju “Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana — Covid-19 ietekmes uz ģimenēm mazināšana — kopīgs darbs, lai izstrādātu spēcīgu bērnu izredzes”,

—	ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada (13),

—	ņemot vērā Komisijas Ieteikumu “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana (2013/112/ES)” (14),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. aprīļa ANO politikas pārskatu “Covid-19 ietekme uz bērniem”,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus,

—	ņemot vērā Padomes Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū,

—	ņemot vērā Padomes Ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai,

—	ņemot vērā jauno Prasmju programmu,

—	ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par Garantiju bērniem (O-000025/2021 – B9-0012/2021 un O-000026/2021 – B9-0013/2021),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

tā kā priekšlikumam Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, jāpapildina ES Bērna tiesību stratēģija, un tās abas tika pieņemtas 2021. gada 24. martā; tā kā ES Bērna tiesību stratēģija apvieno vienā saskaņotā politikas satvarā visas pašreizējās un turpmākās iniciatīvas bērnu tiesību jomā un sniedz ieteikumus gan ES iekšējai, gan ārējai darbībai;

tā kā starptautiskās organizācijas, tādas kā Eiropas Padome, un NVO, piemēram, UNICEF, ir identificējušas bērnu nabadzību gan kā bērnu tiesību pārkāpumu iespējamo cēloni, gan kā šo pārkāpumu iespējamo rezultātu, ņemot vērā tās ietekmi uz bērnu spēju izmantot viņu tiesības, gan kā iepriekš minēto tiesību neievērošanas rezultātu;

tā kā bērni, kas uzaug trūkumā un nestabilās ģimenēs, daudz ticamāk nonāks nabadzības un sociālās atstumtības situācijās, un perspektīvā tas ietekmēs viņu attīstību un vēlāko dzīvi jau pieaugušā vecumā; tā kā viņiem nav piekļuves atbilstošām prasmēm un ir ierobežotas nodarbinātības iespējas, dzīvojot paaudzēs pārmantotas nabadzības apburtā lokā;

D.	tā kā priekšlikumā par Garantiju bērniem norādītās sešas kategorijas ir visvairāk pakļautas riskam, un tām nekavējoties ir vajadzīga palīdzība un aprūpe; tā kā šīs Garantijas mērķi ir jāizprot kā tādi, kas pēc iespējas jāpiemēro visiem bērniem Savienībā;

tā kā bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmas ir plaši izplatītas un sastopamas visās sabiedrībās, un tās vislabāk risina visaptverošas un plašas rīcībpolitikas ar šauru piemērošanas jomu un plašu darbības jomu, pievēršoties gan bērniem, gan arī viņu ģimenēm un kopienām un par prioritāti izvirzot ieguldījumus jaunu iespēju un risinājumu radīšanā; tā kā šo problēmu risināšanā ir jāiesaista visas sabiedrības grupas, sākot ar vietējām, reģionālajām, valsts un Eiropas iestādēm un beidzot ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;

tā kā pētījumi apliecina, ka ieguldījumi bērnos, piemēram, kvalitatīvā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, var nodrošināt šiem ieguldījumiem sabiedrības līmeņa atdevi, kas vismaz četras reizes pārsniedz sākotnējo ieguldījumu izmaksas, neņemot vērā plašākos ieguvumus uzņēmumiem, kuri iegūst kvalificētus darba ņēmējus, vai sociālās drošības sistēmām, kuras netiek noslogotas ar papildu izdevumiem bērniem, kuri izmanto sociālās iekļaušanas pasākumus (15); tā kā ieguldījumi bērnos budžeta procedūrās ir jāatzīst par atsevišķu ieguldījumu kategoriju, kas atšķiras no regulārajiem sociālajiem izdevumiem;

tā kā 2019. gadā ES 22,2 % bērnu — gandrīz 18 miljoni bērnu — bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam; tā kā bērni no maznodrošinātām ģimenēm, bērni bezpajumtnieki, bērni ar invaliditāti, bērni no migrantu ģimenēm, bērni, kas pieder pie etniskajām minoritātēm, jo īpaši romu bērni, bērni, kas atrodas aprūpes iestādēs, bērni no nestabilām ģimenēm, viena vecāka ģimenēm, LGBTIK+ ģimenēm un ģimenēm, kurās vecāki ir devušies strādāt uz ārzemēm, saskaras ar nopietnām grūtībām, piemēram, ar smagiem mājokļa atņemšanas gadījumiem vai pārapdzīvotību, šķēršļiem, kas neļauj piekļūt pamatpakalpojumiem, piemēram, pietiekamam uzturam un pienācīgam mājoklim, kas ir šo bērnu labklājības un sociālo, kognitīvo un emocionālo prasmju attīstības pamatnosacījumi; tā kā mājoklis ar pienācīgu apkuri, drošu ūdensapgādi un sanitāriju un mājoklis kopumā ir pamatnosacījums bērnu veselības, labjutības, izaugsmes un attīstības nodrošināšanai; tā kā atbilstīgs mājoklis sekmē arī bērnu mācīšanos un mācību procesu;

tā kā nav zināms bērnu ar invaliditāti skaits (statistikas datu trūkuma dēļ), bet Savienībā tas varētu būt gandrīz 15 % no kopējā bērnu skaita; tā kā bērniem ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem jābūt iespējai pilnībā izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp tiesības izaugt ģimenē vai ģimenes vidē, jo tieši tas ir atbilstīgi viņu interesēm, kā noteikts Konvencijā par bērna tiesībām; tā kā ģimenes locekļiem bieži vien ir jāierobežo vai jāpārtrauc profesionālā darbība, lai varētu rūpēties par ģimenes locekļiem ar invaliditāti; tā kā Komisijas priekšizpētē par Garantiju bērniem (starpposma ziņojums) ir norādīts, ka galvenos šķēršļus bērniem ar invaliditāti rada tādas problēmas kā fiziska piekļuve, pakalpojumu un telpu nepiemērotība šo bērnu vajadzībām un daudzos gadījumos — pat to trūkums; tā kā minētajā pētījumā daudzi aptaujātie norādīja uz diskriminācijas radītām problēmām, jo īpaši tādām problēmām, kas saistītas ar izglītību un cenas ziņā pieņemamu mājokli;

I.	tā kā bērnu tiesības nevar ievērot bez sekmīgas ANO IAM īstenošanas, un otrādi;

tā kā visiem bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību, un tas nepārprotami nozīmē, ka ir nepieciešama preventīva politika; tā kā Parlaments un Eiropas pilsoniskā sabiedrība ir aicinājusi izveidot Garantiju bērniem, lai nodrošinātu, ka katram nabadzībā dzīvojošam bērnam ir faktiski un brīvi pieejama kvalitatīva un bezmaksas veselības aprūpe, izglītība un pirmsskolas izglītība un aprūpe, kā arī faktiski pieejams pienācīgs mājoklis un pietiekams uzturs; tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) ir uzsvērusi, ka cīņa pret bērnu nabadzību ir arī pamattiesību un juridisko saistību jautājums (16);

K.	tā kā bērnu nabadzības izskaušana noteikti paredz, ka bērnu vecākiem vai aprūpētājiem ir pieejams darbs ar attiecīgām tiesībām, pienācīgu atalgojumu un drošu un stabilu darba režīmu;

tā kā šis priekšlikums dalībvalstīm sniedz konkrētus norādījumus, kā faktisku un bezmaksas piekļuvi izglītībai un ar skolu saistītām darbībām, agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (ECEC), veselības aprūpei un sporta, atpūtas un kultūras pasākumiem nodrošināt ikvienam bērnam un jo īpaši tiem, kuri ir nabadzīgi; tā kā dalībvalstīm jāveicina rīcībpolitika, kas nabadzīgiem bērniem nodrošina pieejamu un cenas ziņā pieņemamu mājokli un veselīgu uzturu, lai novērstu nabadzību un veicinātu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem valstu, reģionālā un vietējā līmenī; tā kā ikvienam bērnam ir tiesības uz rotaļām;

tā kā Covid-19 pandēmija ir saasinājusi to bērnu stāvokli, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, radot vēl nestabilāku sociālekonomisko situāciju miljoniem bērnu un ģimeņu; tā kā tiek lēsts, ka pandēmijas dēļ tādu bērnu skaits, kuri dzīvo zem savas valsts nabadzības sliekšņa, var palielināties par 117 miljoniem un vēl aptuveni 150 miljoni bērnu visā pasaulē dzīvo nabadzībā, kas noteikta pēc vairākiem rādītājiem; tā kā cilvēkiem un ģimenēm ar maziem un vidējiem ienākumiem ir lielāks nabadzības risks laikā, kad palielinās bezdarbs; tā kā viņiem arī vairāk draud smaga mājokļu atņemšana, mājokļu nestabilitāte, iekrāti parādi, izlikšana no mājokļa un bezpajumtniecība; tā kā ir gaidāms, ka šie skaitļi strauji pieaugs Covid-19 pandēmijas un tās sociālekonomisko seku dēļ, kas skars miljoniem bērnu Eiropā visā viņu dzīves laikā; tā kā Covid-19 krīze ir pasliktinājusi to atstumto bērnu stāvokli, kuri dzīvo pārapdzīvotības un necilvēcīgos apstākļos ar ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim, sanitārijai un pārtikai, radot viņiem lielāku risku inficēties ar vīrusu;

tā kā pāreja uz attālinātu mācīšanos 2020. gadā paātrinājās Covid-19 pandēmijas dēļ un tādējādi piekļuves trūkums interneta savienojumam, digitālajiem rīkiem un infrastruktūrai īpaši veicināja atstumtību ļoti maziem bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuri dzīvo nabadzībā, marginalizētās kopienās un attālos un lauku apvidos, tostarp nomaļos reģionos un teritorijās; tā kā satraucoši palielinās tādu bērnu skaits, kuru vecāki palikuši bez pajumtes vai darba, vai bērnu, kam ir liegta uzturvielām bagātākā ikdienas maltīte, kā arī piekļuve tādiem pēcskolas pakalpojumiem kā sporta, brīvā laika, mākslas un kultūras pasākumi, kas veicina viņu attīstību un labjutību; tā kā digitālo risinājumu un digitālās izglītības iespēju nepieejamība var nopietni ierobežot jauniešu vēlāku piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai, liedzot viņiem labākas iespējas darba tirgū, kā arī atņemot Eiropas uzņēmumiem potenciālos darba ņēmējus; tā kā tādēļ ir jāiegulda digitālās izglītības risinājumos; tā kā digitālie risinājumi un citas palīgtehnoloģijas bērniem ar invaliditāti var nodrošināt un paātrināt sociālās iekļaušanas procesu un piekļuvi lielākām iespējām turpmākā dzīvē; tā kā tādēļ vienlīdzīga piekļuve šajā jomā ir pamatnosacījums;

tā kā bērni ar invaliditāti ES nesamērīgi biežāk tiek ievietoti aprūpes iestādēs nekā bērni bez invaliditātes un šķiet, ka viņi daudz mazāk gūst labumu no centieniem nodrošināt pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē; tā kā bērni ar invaliditāti izglītības vidē joprojām tiek segregēti, ievietojot viņus speciālās skolās, un viņiem rodas fiziski un citi šķēršļi, kas neļauj gūt labumu no iekļaujošās izglītības; tā kā Covid-19 pandēmija daudziem bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem nav ļāvusi turpināt izglītību, jo tiešsaistes izglītība bieži vien nav piemērota viņu īpašajām vajadzībām;

P.	tā kā Savienībai var būt būtiska loma vispārējā cīņā pret visu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp attiecībā uz sešām galvenajām Komisijas noteiktajām kategorijām;

tā kā mobilo ES iedzīvotāju bērni bieži saskaras ar valstu tiesību aktu nepilnībām; tā kā, kaut arī darbaspēka migrācija īstermiņā samazina nabadzību, tā izraisa bērnu atstāšanu novārtā, un tas var saasināt viņu nepietiekamo sociālo attīstību un radīt nenoteiktību, bet migrantu vecāku bērniem, kuri paliek dzīvot izcelsmes valstī, ir lielākas iespējas, ka viņi tiks atstumti, pret viņiem slikti izturēsies un viņus ļaunprātīgi izmantos, un tas jo īpaši attiecas uz darbaspēka mobilitāti ES teritorijā (17);

tā kā Garantija bērniem ir viena no sociālās politikas pamatiniciatīvām, kas uzskaitītas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs un Komisijas 2021. gada darba programmā, un nākotnē tā ir vēl vairāk jānostiprina ar vērienīgu politiku un mērķrādītājiem; tā kā šis jautājums jāiekļauj konferences par Eiropas nākotni darba kārtībā; tā kā EPSR un Komisijas 2013. gada Ieteikums “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” joprojām ir svarīgi pamatprincipi bērnu nabadzības mazināšanai, bērnu labjutības uzlabošanai un stabilas nākotnes nodrošināšanai, vienlaikus samazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; tā kā rīcības plānā par EPSR īstenošanu Komisija ir noteikusi mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, lai tādu cilvēku skaits, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, būtu samazinājies vismaz par 15 miljoniem, tostarp vismaz par pieciem miljoniem bērnu; tā kā negatīvi dzimumu stereotipi un sociālie apstākļi, kas izraisa tā saukto “sapņa trūkumu” vai “tiesību trūkumu”, un sieviešu nepietiekama pārstāvība vadošos amatos jau no agrīnas bērnības nosaka meiteņu karjeras un izglītības izvēli un tādējādi veicina nevienlīdzību un dzimumu segmentāciju starp vīriešiem un sievietēm konkrētās darba tirgus jomās, jo īpaši veidojot karjeru zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM);

tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, īstenojot bērnu nabadzības un ekspluatācijas apkarošanas pasākumus, un tādēļ tām ir galvenā atbildība par marginalizācijas un sociālās atstumtības novēršanu; tā kā valstu iestādēm vajadzības gadījumā jānodrošina tās ar pietiekamiem līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai,

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Garantiju bērniem ar mērķi novērst un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, garantējot nabadzīgiem bērniem brīvu un efektīvu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītības un ar skolu saistītiem pasākumiem, veselības aprūpei un vismaz vienai veselīgai maltīte katrā skolas dienā, kā arī visu nabadzīgo bērnu efektīvu piekļuvi veselīgam uzturam un atbilstošam mājoklim; aicina Padomi un dalībvalstis rīkoties ar vērienu, pilnībā un ātri pieņemot šo ieteikumu un to īstenojot; vēlas, lai šajā rezolūcijā iekļautās prasības tiktu ņemtas vērā, pieņemot Padomes ieteikumu; uzsver, ka Garantija bērniem tiecas nodrošināt valsts atbalstu sociālās atstumtības novēršanai un apkarošanai, garantējot nabadzīgiem bērniem piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam, un tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāorganizē un jāsniedz šādi pakalpojumi vai arī jāizmaksā pietiekami pabalsti, lai nabadzīgo bērnu vecāki vai aizbildņi varētu segt šo pakalpojumu izmaksas;

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām un apstiprina tās mērķi noteikt kopīgu atbildību par ikviena bērna tiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī īstenot kopīgu projektu, kas veidos veselīgāku, noturīgāku un taisnīgāku sabiedrību visiem; atzīst, ka Komisijas priekšlikums Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, papildina šo stratēģiju un pievēršas nabadzīgiem bērniem, izveidojot Eiropas pamatsatvaru bērnu tiesību aizstāvēšanai un noteikšanai par prioritāti ES programmā; atbalsta tā pamatmērķi apkarot bērnu nabadzību un sociālo atstumtību un veicināt vienlīdzīgas, iekļaujošas iespējas un veselību; stingri atbalsta kompetentajām valsts un vietējām iestādēm sniegtos konkrētos norādījumus par to, kā nodrošināt nabadzīgiem bērniem faktisku un bezmaksas piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam, piemēram, bezmaksas un kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītības un ar skolu saistītiem pasākumiem un veselības aprūpei, kā arī faktisku piekļuvi atbilstošam mājoklim un veselīgam uzturam, kas ir tāds pats kā viņu vienaudžiem;

aicina ES un dalībvalstis risināt strukturālās problēmas, kas izraisa bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, veicinot augstu nodarbinātības un sociālās iekļautības līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošās iedzīvotāju grupās; aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvu Eiropas Garantijas bērniem izveidi visā Savienībā, integrējot šo garantiju visās politikas jomās, un mudina tās izmantot pašreizējo ES rīcībpolitiku un līdzekļus konkrētiem pasākumiem, kas veicina bērnu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu; uzsver kompetento iestāžu lielo nozīmi valsts, reģionālā un vietējā līmenī, garantējot efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai bezmaksas agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, izglītības, skolas un kopienas pasākumiem, kā arī sporta, atpūtas un kultūras pasākumiem, veselības aprūpei un visu nabadzīgo bērnu faktiskam nodrošinājumam ar veselīgu uzturu un atbilstošu mājokli; uzsver arī to, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes jāinformē, jāapmāca un jāatbalsta ES finansējuma nodrošināšanā; aicina dalībvalstis nodrošināt bērnu tiesības uz atbilstīgu mājokli, sniedzot attiecīgu atbalstu vecākiem, kam ir grūti saglabāt mājokli vai iegūt to, lai viņi varētu palikt kopā ar saviem bērniem, un īpašu uzmanību pievēršot gados jauniem pilngadīgajiem, kuri atstāj bērnu sociālās nodrošināšanas iestādes;

uzskata, ka ir ļoti svarīgi veikt lielus ieguldījumus bērnos, lai izskaustu bērnu nabadzību un viņi varētu augt un pilnībā izmantot savas tiesības ES; uzsver, ka šim nolūkam ir nepieciešama holistiska pieeja bērnu attīstībai agrīnā bērnībā, sākot ar pirmajām 1 000 dzīves dienām, un tai jānodrošina mātes veselība, tostarp garīgā veselība, drošums, drošība un atsaucīga aprūpe; aicina dalībvalstis nodrošināt stratēģisku un visaptverošu pieeju, lai īstenotu Garantiju bērniem, izmantojot pienācīgu rīcībpolitiku un resursus, tostarp veicot darba tirgus integrāciju, īstenojot vecākiem un aizbildņiem paredzētus darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumus un sniedzot ienākumu atbalstu ģimenēm un mājsaimniecībām, lai finansiālie šķēršļi nekavētu bērnu piekļuvi kvalitatīviem un iekļaujošiem pakalpojumiem; aicina pieņemt visaptverošu Eiropas stratēģiju nabadzības izskaušanai, nosakot vērienīgus mērķrādītājus nabadzības un bezpajumtniecības samazināšanai un galējas nabadzības izskaušanai Eiropā līdz 2030. gadam, jo īpaši bērnu vidū, saskaņā ar EPSR noteiktajiem principiem un ANO IAM, kā arī ņemot vērā galvenos mērķrādītājus, kas paredzēti EPSR rīcības plānā;

atzinīgi vērtē to, ka, izstrādājot ES stratēģiju par bērna tiesībām, tika ņemti vērā vairāk nekā 100 000 bērnu viedokļi un ierosinājumi; aicina Komisiju nodrošināt, ka bērnu, kā arī viņus pārstāvošo organizāciju, viedokļi tiek uzklausīti, īstenojot un uzraugot Garantiju bērniem valstu, reģionālā un vietējā līmenī, ļaujot viņiem kļūt par pilntiesīgiem dalībniekiem jēgpilnā un iekļaujošā sabiedriskā dialogā un apspriešanā, kā arī ļaujot viņiem izteikties par jautājumiem, kas viņus skar ES līmenī, kā tas bija 2020. gada Bērna tiesību forumā; tādēļ aicina visas dalībvalstis īpaši uzdot valsts iestādēm, piemēram, bērnu lietu komisāram vai ombudam, novērtēt ietekmi uz bērniem, ko rada valsts un reģionālie tiesību akti un Garantijas bērniem īstenošanas valsts pasākumi, kā arī vispārīgi veicināt bērnu tiesības sabiedriskajā politikā, un aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot Eiropas Bērnu iestādi, lai atbalstītu un uzraudzītu ieteikuma īstenošanu dalībvalstīs, koordinētu darbu valstu līmenī, nodrošinātu paraugprakses un novatorisku risinājumu apmaiņu un pilnveidotu ziņojumu un ieteikumu sniegšanu;

aicina dalībvalstis bērnu tiesību finansēšanu noteikt kā prioritāru atbilstīgi valsts un reģionālā līmenī apzinātajām vajadzībām un īpaši iesaka tām neaprobežoties tikai ar iepriekš noteiktajiem piešķīrumiem no ES finansēšanas shēmām; aicina dalībvalstis informēt, apmācīt un atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības ES finansējuma nodrošināšanā; aicina dalībvalstis nodrošināt koordinētu pieeju ES fondu plānošanā un īstenošanā, paātrināt to īstenošanu un paredzēt bērnu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai visus iespējamos valsts resursus, ko papildina ES līdzekļi, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), InvestEU, Erasmus+, Patvēruma un migrācijas fonda (AMF) un EU4Health; atgādina, ka dalībvalstīm ir jāiekļauj īpaši pasākumi, kas saistīti ar ieguldījumiem bērnos un jauniešos, savos valsts atveseļošanas un noturības plānos, lai piekļūtu fondam, kā paredzēts ANM “nākamās paaudzes” pīlārā; atgādina par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma piedāvātajām iespējām sniegt finansiālu atbalstu arī organizācijām, piemēram, NVO un labdarības organizācijām, un sniegt sociālo palīdzību nabadzīgām ģimenēm; šajā saistībā aicina visas dalībvalstis, ne tikai tās, kuras bērnu nabadzība skar visvairāk, vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem paredzēt shēmas “Eiropas Garantija bērniem” pasākumiem;

aicina dalībvalstis, īstenojot Garantiju bērniem, ņemt vērā nabadzīgo bērnu īpašo situāciju, jo īpaši tos bērnus, kuriem šajā grupā ir īpaši nelabvēlīgi apstākļi; uzsver, ka Garantijai bērniem jāsekmē ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktā mērķa sasniegšana — pāreja no aprūpes bērnu iestādē uz aprūpi ģimenē vai kopienā; aicina dalībvalstis integrēt dzimumu līdztiesības un starpnozaru pieeju visā Garantijas bērniem īstenošanas laikā;

uzskata, ka Garantijai bērniem jākļūst par pastāvīgu instrumentu, lai strukturāli visā ES novērstu un apkarotu bērnu nabadzību; uzsver pašsaprotamo saikni starp Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu un Garantiju bērniem kā ES instrumentiem, ar ko veic ieguldījumus nākamajās paaudzēs, un tādēļ aicina stiprināt šo abu Savienības programmu sinerģiju, arī tāpēc, lai pilnībā un jēgpilni īstenotu EPSR un ES Bērna tiesību stratēģiju;

uzsver, ka dalībvalstīm gan jāizstrādā daudzgadu valsts stratēģijas nabadzības samazināšanai, kā norādīts arī gaidāmās regulas par kopīgiem noteikumiem bērnu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai 4.3. nosacījumā, gan arī jānodrošina, lai Garantijas bērniem valstu rīcības plāni sniegtu konkrētus rezultātus;

10.

aicina dalībvalstis izskaust jebkādu diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai bezmaksas bērnu aprūpei, izglītībai, veselības aprūpei, kā arī pienācīgam mājoklim, veselīgam uzturam un atpūtas pasākumiem, lai garantētu, ka pilnībā tiek ievēroti piemērojamie ES un valstu tiesību akti diskriminācijas novēršanas jomā; aicina steidzami atsākt sarunas par horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu kā galveno instrumentu šajā jomā; mudina dalībvalstis ieguldīt pietiekamus resursus, lai izbeigtu segregāciju skolu klasēs un veicinātu iekļaušanu, nodrošinot bērniem vienlīdzīgu dzīves gaitas sākumu un pēc iespējas ātrāk pārraujot nabadzības ciklu;

11.

atgādina, ka piekļuve ūdensapgādei un kanalizācijai Savienībā ir būtiski atšķirīga — vidējais pieslēguma līmenis kanalizācijas sistēmām Eiropas ziemeļu, dienvidu un centrālajā daļā sasniedz 80–90 %, bet daudz zemāks vidējais pieslēguma rādītājs kanalizācijas un ūdens attīrīšanas sistēmām ir Austrumeiropā — 64 % (18); uzsver, ka nepietiekama piekļuve sociālajiem mājokļiem rada šķēršļus nabadzīgajiem bērniem; pauž bažas par to, ka pārāk daudziem bērniem pamata iespējas ūdensapgādes, sanitārijas un higiēnas jomā joprojām nav pieejamas un ka sanitārijas pamatpakalpojumu nepieejamība ir īpaši aktuāla neaizsargātajiem un atstumtajiem bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ikvienam bērnam būtu pieejamas ūdensapgādes, sanitārijas un personīgās higiēnas iespējas gan mājās, gan skolā;

12.

aicina dalībvalstis prioritāri nodrošināt pastāvīgus mājokļus bērniem bezpajumtniekiem un viņu ģimenēm un Garantijas bērniem valstu rīcības plānos iekļaut mājokļu risinājumus bērniem, kuriem nav pajumtes un ir smagi apstākļi mājokļa jomā;

13.

norāda uz pilsētai raksturīgajām bērnu nabadzības problēmām, jo īpaši ar mērķi risināt nopietno situāciju vistrūcīgākajos pilsētu rajonos, kura var būt neievērota, ja nebūs daudzpusīgu un kvalitatīvu rādītāju, kas spētu raksturot realitāti uz vietām; uzsver nepieciešamību šajā jomā izstrādāt īpašus pasākumus un piešķirt resursus, lai ieviestu kvalitatīvus, pieejamus un iekļaujošus pakalpojumus nabadzīgiem bērniem un viņu ģimenēm, kas dzīvo pilsētu teritorijās; uzsver nepieciešamību visos Garantijas bērniem īstenošanas posmos iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus;

14.

aicina dalībvalstis strādāt pie tā, lai sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas izglītības telpai (COM(2020)0625), un turpināt pilnībā īstenot visas attiecīgās darbības, kas izglītības un apmācības jomā ir ieteiktas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (COM(2020)0758); aicina dalībvalstis nekavējoties izraudzīt kompetentus valstu koordinatorus, kuriem ir pietiekami resursi un plašas pilnvaras, kā arī starpiestāžu kompetence; aicina šos koordinatorus ik pēc diviem gadiem pienācīgi ziņot par paveikto visos Garantijas bērniem aspektos un regulāri apmainīties ar paraugpraksi ar kolēģiem citās valstīs; aicina Komisiju nodrošināt pastiprinātu koordināciju starp iestādēm;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt vispārēju valsts bērnu aprūpes, izglītības un veselības aprūpes tīklu izveidi un nostiprināšanu, nosakot tiem augstus kvalitātes standartus;

16.

aicina Komisiju saskaņā ar EPSR rīcības plānu iesniegt priekšlikumu par Barselonas mērķrādītāju un ECEC kvalitātes sistēmas pārskatīšanu, lai atbalstītu turpmāku augšupēju konverģenci starp dalībvalstīm ECEC jomā; uzsver nepieciešamību pēc ES iniciatīvām, lai atbalstītu mācīšanos tiešsaistē un tālmācību, nodrošinot elastīgāku un iekļaujošāku pamatizglītību un vidējo izglītību un vienlaikus saglabājot mācīšanos klātienē kā pamatizglītības metodi, garantējot piekļuvi tai visiem bērniem, jo īpaši bērniem ar invaliditāti; aicina dalībvalstis novērst digitālo plaisu, paplašinot un nosakot kā prioritāru interneta pieslēgumu attālos un lauku apvidos, jo 10 % ES mājsaimniecību joprojām nav piekļuves internetam; aicina veidot publiskā un privātā sektora partnerības visas Eiropas mērogā, lai veiktu ieguldījumus digitālās plaisas samazināšanā un bērnu iespēju palielināšanā, attīstot viņu digitālās un uzņēmējdarbības prasmes; uzsver, cik svarīga ir vienlīdzīga piekļuve digitālajai infrastruktūrai un prasmēm gan bērniem, gan skolotājiem, gan vecākiem, turklāt gan pilsētās, gan laukos, lai nepieļautu digitālās plaisas veidošanos, kā arī bērniem attālos un nomaļos reģionos; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu jomām, kurās nepieciešama tehnoloģiju uzlabošana un visaptveroša digitālā apmācība gan skolotājiem, gan studentiem, lai nodrošinātu viņiem iespēju pielāgoties jaunajām tehnoloģijām;

17.

aicina dalībvalstis steidzami novērst mācīšanās traucējumus un izglītības nevienlīdzību, ko izraisījusi Covid-19 krīze, lai bērni varētu pēc iespējas ātrāk mācīties attālināti, un piedāvāt ilgtermiņa risinājumus strukturālajai nevienlīdzībai; aicina dalībvalstis novērtēt, īstenot un uzraudzīt izglītības pieejamību, jo īpaši bērniem no neaizsargātām grupām un vidēm, un pandēmijas laikā nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu izglītību, kā arī veicināt digitālo pratību un tālmācībai pielāgotus izglītības rīkus; pauž bažas par to, ka saistībā ar atveseļošanos pēc krīzes un tās iespējamo ieilgšanu palielināsies vajadzība risināt bērnu nabadzības problēmu un nabadzība vēl vairāk ietekmēs bērnus kā visneaizsargātāko no grupām, kas ir nelabvēlīgā situācijā; aicina dalībvalstis sagatavot un noteikt kā prioritārus imunizācijas risinājumus pret Covid-19 tām bērnu kategorijām, uz kurām attiecas garantija, kad šie risinājumi kļūs plaši pieejami bērniem;

18.

atgādina, ka sociālās ekonomikas uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai ar sociālu ietekmi var būt būtiska nozīme, palīdzot nodrošināt Garantiju bērniem, un ka ir jāveic ieguldījumi spēju veidošanā, finansējuma pieejamībā un uzņēmēju izglītošanā un apmācībā šajā jomā; uzsver, ka ir nepieciešama sinerģija starp Garantiju bērniem un gaidāmo ES sociālās ekonomikas rīcības plānu;

19.

uzskata, ka stratēģiskiem ieguldījumiem ar sociālu ietekmi ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka krīzes ietekme uz bērniem, jo īpaši uz tiem, kuri jau cieš vai var ciest no nabadzības un sociālās atstumtības un atrodas īpaši nelabvēlīgās situācijās, kas norādītasieteikumā, nespēj iesakņoties; uzsver, cik svarīgi ir piesaistīt gan valsts, gan privātos ieguldījumus, lai sasniegtu Garantijas mērķus, un uzsver InvestEU programmas un fonda lielo nozīmi šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm, kā arī iespējām, ko rada ilgtspējīgas infrastruktūras izveides politika;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt savas pašreizējās budžeta procedūras, kas saistītas ar sociālajiem izdevumiem, lai uzsvērtu atšķirības, kas ieguldījumiem bērnos var rasties salīdzinājumā ar regulārajiem sociālajiem izdevumiem un attiecībā uz atdevi, izplatības koeficientiem un iespēju izmantošanas izmaksām;

21.

aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu kaitējuma nodarīšanu bērniem un pasargātu viņus no jebkura veida vardarbības, izstrādājot stratēģijas un identificējot un nosakot kā prioritārus riskam pakļautos bērnus, lai veiktu profilakses un reaģēšanas pasākumus sadarbībā ar vecākiem, skolotājiem, kā arī veselības aprūpes un kopienas darba ņēmējiem; aicina dalībvalstis novērst vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un aizsargāt ikvienu bērnu, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm un jaunietēm un izveidojot vai stiprinot uzraudzības un ziņošanas mehānismus un īpašus dienestus, lai reaģētu uz dzimumu vardarbības gadījumiem;

22.

atgādina, ka būtiska ir sociālā aizsardzība un atbalsts ģimenēm, un aicina kompetentās valstu iestādes nodrošināt piemērotas un pieejamas sociālās aizsardzības sistēmas un integrētas bērna aizsardzības sistēmas, tostarp efektīvu profilaksi, agrīnu iejaukšanos un ģimenes atbalstu, lai nodrošinātu drošumu un drošību bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes vai kuriem draud tās zaudēšana, kā arī pasākumus, kas atbalsta pāreju no aprūpes iestādē uz kvalitatīvu aprūpi ģimenē un kopienā; aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus bērna aizsardzības sistēmās un sociālās nodrošināšanas pakalpojumos, tādējādi būtiski veicinot Garantijas bērniem īstenošanu; uzsver, ka pašreizējā karantīnas, izolācijas un izglītības vides situācijā plaši izplatītas ir garīgās un fiziskās veselības problēmas, un aicina dalībvalstis prioritāri veikt ieguldījumus bērnu garīgās un fiziskās veselības aizsardzībā;

23.

aicina dalībvalstis nodrošināt sociālos pakalpojumus, tostarp pakalpojumus nepilngadīgo aizsardzībai, paredzot tiem pietiekamus finanšu, tehniskos un cilvēku resursus;

24.

aicina dalībvalstis izstrādāt īpašas stratēģijas, lai aizsargātu bērnus no seksuālas vardarbības un izmantošanas tiešsaistē, jo izolācijas apstākļos bērni pavada vairāk laika tiešsaistē, un tas palielina risku, ka viņi var tikt pakļauti vardarbībai tiešsaistē, tostarp bērnu pornogrāfijai un vajāšanai tiešsaistē; mudina dalībvalstis rīkot informatīvas kampaņas gan vecākiem, gan bērniem par briesmām, kurām bērni tiek pakļauti tiešsaistes vidē; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar privātā sektora operatoriem, lai finansētu jaunu tehnoloģiju izstrādi, kas atklātu un izņemtu materiālus, kuri satur bērnu pornogrāfiju un bērnu seksuālu izmantošanu;

25.

atgādina, ka, lai atbrīvotu bērnus no nabadzības, ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kurā jāparedz individuāls atbalsts vecākiem; aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus ilgtspējīgās darbvietās un sociālā atbalsta sniegšanā vecākiem, tostarp grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, un īstenot mērķtiecīgu nodarbinātības politiku, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, taisnīgus darba apstākļus, pareizu darba un privātās dzīves līdzsvaru, iekļaujošu darba tirgu un augstāku nodarbinātības līmeni, koncentrējoties uz profesionālo izglītību un apmācību, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju; aicina dalībvalstis iekļaut šādus pasākumus Garantijas bērniem valsts rīcības plānos; uzsver, ka, lai vecāki varētu netraucēti atsākt darbu, jāievieš bezmaksas atbalsts agrīnās pirmsskolas bērnu aprūpei; aicina visas dalībvalstis atzīt apgādājamo bērnu aprūpes posmus un iekļaut tos pensiju shēmās, nodrošinot gan finansiālu, gan profesionālu atbalstu cilvēkiem, kuri kopj ģimenes locekļus ar invaliditāti, dzīvojot ar viņiem vienā mājā; uzsver, ka radinieku aprūpe bieži vien var negatīvi ietekmēt šo cilvēku ģimenes un profesionālo dzīvi, un tas var izraisīt atstumtību un diskrimināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai aizsargātu tādu bērnu labklājību, kuri ir “vieni paši mājās” — migrantu vecāku novārtā atstātie bērni;

26.

atgādina, ka priekšlikumā par pienācīgu minimālo algu galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai uzlabotu strādājošo iedzīvotāju, tostarp vecāku un jo īpaši sieviešu, ienākumu situāciju; atgādina, ka pienācīgiem darba apstākļiem un taisnīgai algai jāpapildina nabadzības apkarošanas pasākumi, tostarp garantija, vienlaikus nodrošinot valstu īpatnību saglabāšanu un ievērojot subsidiaritāti; tādēļ uzskata, ka šāda pieeja uzlabos bērnu labklājību un mazinās nevienlīdzību jau no agrīnas bērnības, tādējādi pārraujot nabadzības ciklu; atgādina dalībvalstīm, ka Komisija Ieteikumā par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE) (C(2021)1372) sniedz norādes pakāpeniskai pārejai no ārkārtas pasākumiem, kas veikti, lai pandēmijas laikā saglabātu darbvietas, uz jauniem pasākumiem, kas vajadzīgi uz izaugsmi vērstai atveseļošanai ar daudzām jaunām darbvietām; atzinīgi vērtē priekšlikumu direktīvai par darba samaksas pārredzamību, kuras mērķis ir samazināt sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības un tādējādi uzlabot sieviešu finansiālo stabilitāti un ekonomisko neatkarību kopumā, kā arī dot iespēju iesaistītajām sievietēm izvairīties no nabadzības un vardarbības ģimenē;

27.

mudina dalībvalstis risināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmu; uzsver, ka pastiprinātā Garantija jauniešiem (19) paredz, ka visiem jauniešiem vecumā no 15. gadiem četru mēnešu laikā pēc tam, kad viņi palikuši bez darba vai pārtraukuši formālās izglītības apguvi, jāsaņem darba, izglītības, stažēšanās vai māceklības piedāvājums; turklāt aicina dalībvalstis īstenot pastiprināto Garantiju jauniešiem, nodrošināt kvalitatīvus piedāvājumus, tostarp taisnīgu atalgojumu, un veicināt jauniešu iesaistīšanos Garantijas jauniešiem pakalpojumos; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tās papildināmību ar Garantiju bērniem un Eiropas stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām, lai apmierinātu bērnu ar invaliditāti vajadzības un nodrošinātu labāku piekļuvi pamatpakalpojumiem un neatkarīgai dzīvei;

28.

atzinīgi vērtē pārvaldības, uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas mehānismu izveidi; aicina Komisiju arī turpmāk uzraudzīt Eiropas pusgadā paveikto, tostarp izmantojot īpašus Sociālo rezultātu tabulas rādītājus, un vajadzības gadījumā sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus; aicina Eiropas Komisiju iesaistīt Parlamentu kopīgajā uzraudzības sistēmā un Sociālās aizsardzības komitejas darbā; uzsver Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas lielo nozīmi dialoga veicināšanā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību; atgādina, cik svarīgi ir ieviest bērnu tiesības un labjutību kā pamatnostādnes un rādītājus, kas noteikti konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos saistībā ar Eiropas pusgadu un saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru; aicina Komisiju pielāgot sociālo rezultātu tabulas rādītājus, tostarp sadalījuma datus, lai ņemtu vērā visas Komisijas noteiktās nabadzīgo bērnu kategorijas, lai turpinātu izstrādāt kritērijus Eiropas Garantijas bērniem ietekmes izvērtēšanai un uzraudzībai un lai izstrādātu institucionālo struktūru, ar ko integrēt tās ieviešanu;

29.

aicina dalībvalstis izstrādāt gan daudzgadu valstu stratēģijas bērnu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai, gan Eiropas Garantijas bērniem valstu rīcības plānus, pamatojoties uz konkrētām identificētām nabadzīgu bērnu grupām, izvirzīt mērķus un piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu vajadzīgo politisko satvaru; uzsver nepieciešamību noteikt stingrus, izmērāmus mērķrādītājus; atgādina, cik svarīgi ir iesaistīt visas atbildīgās reģionālās un vietējās pašvaldības un attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālo ekonomiku, izglītības iestādes, privāto sektoru, NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī bērnus un pašus vecākus; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par Garantijas īstenošanas stāvokli; atkārtoti norāda, ka ir jāuzlabo kvalitatīvu sadalīto datu vākšana gan dalībvalstu, gan ES līmenī, jo tas palīdzētu uzraudzīt un novērtēt paveikto virzībā uz bērnu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu un informēt uzraudzības iestādes un politikas veidotājus; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka valstu rīcības plānos Garantijas bērniem īstenošanai tiek paredzētas datu vākšanas valstu sistēmas; uzsver nepieciešamību visām dalībvalstīm izstrādāt kvalitatīvākus rādītājus visās Garantijas bērniem pasākumu jomās, lai pienācīgi aptvertu daudzdimensionālās problēmas, kas saistītas ar bērnu nabadzību un sociālo atstumtību izglītībā un bērnu aprūpē, veselības aprūpē, mājokļu jomā un piekļuvē pietiekamam uzturam, un lai stiprinātu tās pieejamību bērniem, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir dot iespēju dalībvalstīm apmainīties ar paraugpraksi;

30.

aicina Padomi ātri pieņemt priekšlikumu Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem;

31.

aicina Padomi beigt bloķēt direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā; uzsver, ka sieviešu pārstāvība vadošos amatos ir priekšnoteikums meiteņu un jaunu sieviešu izvēlēm attiecībā uz izglītību un karjeru un veicina nevienlīdzības novēršanu konkrētās darba tirgus jomās, kur sievietes ir mazāk pārstāvētas, kā arī uzlabo darba apstākļus feminizētajās jomās;

32.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0020.

(2) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(3) OV L 437, 28.12.2020., 30. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0090.

(5) OV C 346, 27.9.2018., 156. lpp.

(6) OV C 366, 27.10.2017., 19. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0371.

(9) It sevišķi vispārējo komentāru Nr. 5 par vispārējiem Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanas pasākumiem, Nr. 6 par izturēšanos pret nepavadītiem un nošķirtiem bērniem ārpus viņu izcelsmes valsts, Nr. 10 par bērna tiesībām juvenālajā justīcijā, Nr. 12 par bērna tiesībām tikt uzklausītam, Nr. 13 par bērna tiesībām uz brīvību no jebkādas vardarbības, Nr. 14 par bērna tiesībām uz to, lai primāri tiktu ņemtas vērā viņa intereses, Nr. 15 par bērna tiesībām uz augstāko iespējamo veselības aizsardzības līmeni un Nr. 16 par valsts pienākumiem attiecībā uz uzņēmējdarbības nozares ietekmi uz bērna tiesībām,

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0066.

(11) OV C 449, 23.12.2020., 2. lpp.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0229.

(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0156.

(14) OV L 59, 2.3.2013.

(15) Pensilvānijas universitātes pētījums par augstu ieguldījumu atdevi (ROI): https://www.impact.upenn.edu/early-childhood-toolkit/why-invest/what-is-the-return-on-investment/.

(16) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra “Bērnu nabadzības apkarošana — pamattiesību jautājums”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018.

(17) UNICEF pētījums par vecāku prombūtnes ietekmi uz Moldovas migrantu novārtā atstātajiem bērniem http://www.childrenleftbehind.eu/wp-content/uploads/2011/05/2008_UNICEF-CRIC-et.al_._Moldova_ParentalDeprivation1.pdf.

(18) https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/urban-waste-water-treatment/urban-waste-water-treatment-assessment-5.

(19) OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/105

P9_TA(2021)0162

Covid-19 testēšanas pieejamība un cenu pieņemamība

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Covid-19 testēšanas pieejamību un cenu pieņemamību (2021/2654(RSP))

(2021/C 506/16)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 6., 9., 114., 153., 168., 169. un 191. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā 2021. gada 17. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts) (COM(2021)0130),

—	ņemot vērā spēkā esošos starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. oktobra Ieteikumu (ES) 2020/1595 par Covid-19 testēšanas stratēģijām, tai skaitā ātro antigēna testu izmantošanu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 21. janvāra Ieteikumu par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES (3),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.	tā kā ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus (4);

tā kā efektīvu testēšanu uzskata par izšķirošu instrumentu SARS-CoV-2 un tā satraukumu raisošo paveidu izplatības ierobežošanai, inficēto atklāšanai un izolācijas un karantīnas pasākumu ierobežošanai, un tai arī turpmāk būs būtiska nozīme nolūkā atvieglot cilvēku brīvu pārvietošanos un nodrošināt pārrobežu transportu un pārrobežu pakalpojumu sniegšanu pandēmijas laikā;

C.	tā kā epidemioloģiskās situācijas uzraudzībai un jaunu SARS-CoV-2 paveidu parādīšanās ātrai atklāšanai ir nepieciešamas pietiekamas testēšanas un sekvencēšanas spējas;

D.	tā kā Komisija ir ierosinājusi tiesību aktu kopumu par Eiropas veselības savienību;

E.	tā kā šo testu pieejamība un cenu pieņemamība dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, jo īpaši attiecībā uz bezmaksas testu pieejamību pirmo līniju darbiniekiem, tostarp veselības aprūpes nozarē, skolās, augstskolās un bērnu aprūpes iestādēs strādājošajiem;

F.	tā kā Komisija ierosinājusi satvaru, kā būtu izdodami, verificējami un akceptējami sadarbspējīgi vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikāti, kuru mērķis būtu atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā un kurus dēvētu par ES Covid-19 sertifikātiem;

G.	tā kā ES Covid-19 sertifikāts atvieglotu ES pilsoņu un iedzīvotāju brīvu pārvietošanos; tā kā vairākas dalībvalstis vēl arvien prasa, lai personas, kas plāno ieceļot to teritorijā, pirms vai pēc ierašanās veiktu Covid-19 infekcijas testu;

tā kā līdz brīdim, kad stāsies spēkā regula par ES Covid-19 sertifikātu, ne visi ES pilsoņi un iedzīvotāji būs vakcinēti vai nu tāpēc, ka vakcīna tiem vēl nav piedāvāta, vai tāpēc, ka viņi nevar vai nevēlas vakcinēties, un tāpēc nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos viņiem būs jāpaļaujas uz sertifikātiem, kuru pamatā ir testēšana vai pārslimošana;

I.	tā kā paredzēto ES Covid-19 sertifikātu neatņemama sastāvdaļa ir nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), kas iekļauts Padomes 2021. gada 21. janvāra ieteikumos balstītā sarakstā;

J.	tā kā testu izmaksas, nestabili darba apstākļi un ierobežota piekļuve tiesiskajai aizsardzībai nozīmē, ka sezonas darbinieki saskaras ar īpašām problēmām saistībā ar testēšanu un pašizolāciju sabiedrības veselības labā;

tā kā Covid-19 pandēmija ir nesamērīgi ietekmējusi neaizsargātus cilvēkus, etniskās minoritātes, aprūpes namu iemītniekus un aprūpes pakalpojumus, kas paredzēti gados vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem; tā kā neaizsargātās iedzīvotāju grupas ir pakļautas lielākam finansiālās diskriminācijas riskam, jo tām nav iespējas testus veikt bez maksas;

L.	tā kā efektīva testēšana ir arī viens no galvenajiem elementiem stratēģijā, kuras mērķis ir veicināt ekonomikas atlabšanu un nodrošināt, ka izglītības un sociālās darbības dalībvalstīs tiek veiktas kā parasti, tādējādi pamatbrīvības īstenojot pilnā apjomā;

tā kā visas dalībvalstis saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem bez maksas nodrošina Covid-19 vakcīnas, bet tikai dažas dalībvalstis nodrošina bezmaksas testēšanu; tā kā citu dalībvalstu pilsoņiem un iedzīvotājiem bieži vien ir jāmaksā augstas cenas par Covid-19 testiem, un tas daudziem padara šo iespēju nepieejamu, turklāt rodas risks, ka veidojas diskriminācija sociālekonomiskā statusa dēļ;

N.	tā kā nolūkā novērst nevienlīdzību un diskrimināciju starp vakcinētiem un nevakcinētiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem gan testēšanai, gan vakcinācijai vajadzētu būt bez maksas;

O.	tā kā dalībvalstīm, kuras Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto brīvas pārvietošanās ierobežojumu sakarā pieprasa apliecinājumu par Covid-19 infekcijas testa veikšanu, būtu jāakceptē testēšanas sertifikāti, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar ES Covid-19 sertifikātu satvaru;

P.	tā kā vienā konkrētā vietā vajadzētu būt pieejamai skaidrai un lietotājdraudzīgai informācijai par Covid-19 testēšanas pieejamību visās dalībvalstīs un cenām, ja bezmaksas testēšana netiek piedāvāta;

Q.	tā kā Covid-19 testēšanas spēju trūkums un cenu pieņemamības jautājums rada problēmas pandēmijas efektīvā apkarošanā un ir brīvas pārvietošanās būtisks šķērslis ES, turklāt neatkarīgi no tā, vai tā notiek darba, brīvā laika pavadīšanas vai ģimenes atkalapvienošanās nolūkā vai vēl kādā citā nolūkā;

tā kā 17 miljoni ES pilsoņu strādā vai dzīvo ārpus savas dalībvalsts un tā kā daudzi miljoni dzīvo perifēros un pierobežas apgabalos un viņiem regulāri, nereti pat katru dienu, ir jāšķērso robeža; tā kā šos iedzīvotājus nesamērīgi skar arī testu veikšanas grūtības un to izmaksas; tā kā testēšanas vai karantīnas prasības joprojām kavē preču pārrobežu pārvadājumu un pārrobežu fizisko pakalpojumu sniegšanu un palielina to izmaksas;

S.	tā kā arī citi ceļotāji var saskarties ar dažādiem šķēršļiem, tostarp finansiāliem šķēršļiem un sarežģītām prasībām, ko rada Covid-19 testa prasības;

T.	tā kā pašreizējās pandēmijas laikā ir veikti daudzi pasākumi, pat ārkārtas pasākumi, lai atbalstītu plašu sabiedrību un ES ekonomiku;

U.	tā kā brīva pārvietošanās principā ir visu ES pilsoņu tiesības, turklāt krīzes laikā ir jāveic visi pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji var vienlīdzīgi izmantot šīs tiesības;

V.	tā kā Komisija kopīgi iegādājās Covid-19 vakcīnas visu dalībvalstu vārdā, nodrošinot pieejamību un pazeminot cenas visiem;

W.	tā kā Komisija 2020. gada 18. decembrī parakstīja pamatlīgumu ar uzņēmumiem “Abbott” un “Roche” par vairāk nekā 20 miljonu ātro antigēna testu iegādi, padarot testus pieejamus visām dalībvalstīm;

X.	tā kā izņēmuma gadījumos (pagaidu) tirgus intervence ir nepieciešama un pamatota, lai likvidētu šķēršļus brīvai apritei vienotajā tirgū, uzturētu godīgu konkurenci un nodrošinātu svarīgāko produktu un pakalpojumu sniegšanu,

aicina dalībvalstis saistībā ar ES Covid-19 sertifikātu nodrošināt vispārēju, pieejamu, savlaicīgu un bezmaksas testēšanu, lai garantētu tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā bez diskriminācijas ekonomisko vai finanšu iemeslu dēļ, rīkojoties saskaņā ar 3. pantu Parlamenta sarunu pilnvarojumā par priekšlikumu par digitālo zaļo sertifikātu (5); uzsver finansiālās diskriminācijas draudus, kas citādi līdz ar ES Covid-19 sertifikāta ieviešanu skartu neimunizētus ES pilsoņus un iedzīvotājus;

aicina dalībvalstis nodrošināt bezmaksas testēšanu, jo īpaši pirmo līniju darbiniekiem, tostarp veselības aprūpes nozarē, skolās, augstskolās un bērnu aprūpes iestādēs strādājošajiem;

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pagaidu maksimālo cenu tiem Covid-19 testiem, kurus neveic nolūkā saņemt ES Covid-19 sertifikātu, vai arī veic sakarā ar 2. punktā izklāstītajiem apstākļiem;

uzsver, ka ES Covid-19 sertifikātiem, kuru pamatā ir NAAT tests, nevajadzētu izraisīt turpmāku nevienlīdzību un sociālās plaisas; uzsver, ka obligāta ir taisnīga un vienlīdzīga piekļuve testēšanai;

mudina dalībvalstis starplaikā turpināt īstenot Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1595 ar mērķi nodrošināt vienotu pieeju un efektīvākas testēšanas stratēģijas visā ES, kā arī pēc pieņemšanas pilnībā īstenot regulu par ES Covid-19 sertifikātu;

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu un turpināt centienus Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) inkubatorā, kuru mērķis ir izstrādāt inovatīvus neinvazīvus testus bērniem un neaizsargātām grupām, tostarp testus vīrusa paveidiem;

uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāparāda ciešāka apņēmība aizsargāt savus pilsoņus un iedzīvotājus, kuru tiesības brīvi pārvietoties nedrīkstētu būt atkarīgas no viņu sociālekonomiskā statusa;

aicina Komisiju mobilizēt savus resursus, lai finansiāli taisnīgi un nediskriminējoši veicinātu sadarbspējīga ES Covid-19 sertifikāta ieviešanu;

aicina dalībvalstis un Komisiju kopīgi iepirkt diagnostikas testu komplektus un parakstīt kopīgus līgumus ar medicīniskās analīzes laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, lai ES līmenī palielinātu Covid-19 testēšanas spējas; uzsver nepieciešamību veselības aprūpes jomas iepirkumos nodrošināt augsta līmeņa pārredzamību un kontroli; uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai Komisija rezervētu pietiekamu budžetu šajā punktā minētā aprīkojuma iegādei un tādējādi būtu iespējams rīkoties ātri un pārliecinoši;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nodrošinājusi elastību nolūkā paātrināt muitas formalitātes un atcelt PVN Covid-19 testēšanas komplektiem;

11.

aicina dalībvalstis dot iespēju veselības aprūpes speciālistiem un apmācītiem operatoriem vākt testēšanas datus un ziņot par tiem attiecīgajām iestādēm; uzsver, ka ir gan svarīgi pielāgot testēšanas jaudu saskaņā ar jaunākajiem epidemioloģiskajiem datiem, gan arī ir jāziņo par visiem testu rezultātiem, pat ja tie veikti neakreditētos testēšanas centros vai apstākļos;

12.

aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, aktivizējot Ārkārtas atbalsta instrumentu Covid-19 testēšanas izmaksu segšanai, pieprasot brīvprātīgas iemaksas no dalībvalstīm, garantējot papildu finansējumu pirkuma priekšlīgumiem un nodrošinot, ka vakcinēšana tiek veikta bez maksas; sagaida, ka šie kopīgie centieni būs paraugs nolūkā palielināt bezmaksas testēšanas pieejamību ES pilsoņiem un iedzīvotājiem;

13.

aicina Komisiju platformā Re-open EU iekļaut precīzu informāciju par Covid-19 testēšanas pieejamību un aprīkojumu visās dalībvalstīs un ātri ieviest lietotni, kas lietotājiem palīdzētu atrast sava tuvākā Covid-19 testēšanas centra atrašanās vietu; aicina Komisiju padarīt šādu informāciju viegli pieejamu, izmantojot lietojumprogrammas saskarni, lai ceļojumu rīkotāji varētu viegli sniegt šo informāciju saviem klientiem;

14.

mudina dalībvalstis visā ES palielināt testēšanas spējas gan ar NAAT, gan ātrajiem antigēna testiem, jo īpaši galvenajos transporta mezglos un tūrisma galamērķos, tostarp attālos un salu reģionos un pierobežas reģionos, šajā nolūkā izmantojot mobilās testēšanas vienības un savstarpēji daloties ar laboratoriju iekārtām;

15.

aicina Komisiju atbalstīt valstu iestādes testēšanas centru izveidē, lai nodrošinātu to atrašanos iedzīvotāju tuvumā;

16.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 360, 30.10.2020., 43. lpp.

(2) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(3) OV C 24, 22.1.2021., 1. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0145.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/109

P9_TA(2021)0163

ES un Indijas attiecības

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Indijas attiecībām (2021/2023(INI))

(2021/C 506/17)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā gaidāmo ES un Indijas līderu sanāksmi, kas paredzēta 2021. gada 8. maijā Porto (Portugāle),

—	ņemot vērā 2004. gadā izveidoto ES un Indijas stratēģisko partnerību,

—	ņemot vērā ES un Indijas 1994. gada Sadarbības nolīgumu,

—

ņemot vērā kopīgo paziņojumu un ES un Indijas stratēģisko partnerību: Ceļvedi periodā līdz 2025. gadam (1), kas pieņemts virtuālajā ES un Indijas samitā 2020. gada 15. jūlijā, kā arī citus nesen parakstītus kopīgus paziņojumus, tostarp tādās jomās kā terorisma apkarošana, klimats un enerģētika, urbanizācija, migrācija un mobilitāte un partnerība ūdens resursu jomā,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisijas 2018. gada 20. novembra kopīgo paziņojumu “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Indiju” (JOIN(2018)0028) un saistītos Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Indiju (14634/18),

—	ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu “Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi” (JOIN(2018)0031) un saistītos Padomes 2018. gada 15. oktobra secinājumus (13097/18),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par ciešāku ES sadarbību drošības jomā ar Āziju un Āzijā (9265/1/18 REV 1);

—	ņemot vērā Komisijas 2001. gada 4. septembra paziņojumu “Eiropa un Āzija: Ciešākas partnerības stratēģisks satvars” (COM(2001)0469),

—	ņemot vērā gaidāmo regulu par kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta izveidi 2021.–2027. gadam (2018/0243(COD)),

—

ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (2), 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par savienojamību un ES un Āzijas attiecībām (3) un 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Indiju (4), kā arī citas iepriekšējās rezolūcijas par Indiju, tostarp rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumu gadījumiem,

—	ņemot vērā 2004. gada 28. oktobra Ieteikumu Padomei par ES un Indijas attiecībām (5),

—	ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības (6),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule (7),

—	ņemot vērā 2012. gada 10. maija rezolūciju par jūras pirātismu (8),

—	ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu (9),

—	ņemot vērā Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības 10. sanāksmi (ASEP10), kas notika Briselē 2018. gada 27. un 28. septembrī, un attiecīgo pieņemto deklarāciju, kā arī Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības 11. sanāksmi (ASEP11), kas notiks Pnompeņā (Kambodža) 2021. gada 26. un 27. maijā,

—	ņemot vērā ES un Indijas augsta līmeņa dialoga par tirdzniecību un investīcijām pirmo sanāksmi, kas notika 2021. gada 5. februārī,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas darba braucienu uz Indiju 2017. gada 21. un 22. februārī,

—	ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2024),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. februāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2021. gadā,

—	ņemot vērā ES tematiskās pamatnostādnes par cilvēktiesībām, tostarp pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības aizsardzību un veicināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas vēstuli un ņemot vērā tās kompetenci saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0124/2021),

A.	tā kā ES un Indija plāno 2021. gada 8. maijā organizēt līderu sanāksmi Porto (Portugāle), ievērojot apņemšanos regulāri sasaukt augstākā līmeņa sanāksmes un stiprināt 2004. gadā izveidoto stratēģisko partnerību, lai uzlabotu ekonomisko un politisko sadarbību;

tā kā ES un Indijas stratēģiskā partnerība pēdējos gados ir pastiprinājusies, atspoguļojot atjaunotu politisko gribu stiprināt tās stratēģisko dimensiju, un ekonomiskā partnerība ir pāraugusi attiecībās, kuras aptver vairākas nozares, atspoguļojot Indijas augošo ģeopolitisko ietekmi un kopīgas demokrātiskās vērtības;

tā kā ES un Indija kā divas pasaules lielākās demokrātijas ir vienotas ciešām politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras saitēm; tā kā divpusējās attiecības tomēr vēl nav pilnībā sasniegušas savu potenciālu un prasa lielāku politisko iesaisti; tā kā ES un Indijas līderi ir atkārtoti uzsvēruši savu apņēmību saglabāt un veicināt efektīvu multilaterālismu un noteikumos balstītu daudzpusējo kārtību, kuras centrā ir ANO un Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO);

tā kā Indijas reģionālā un globālā nozīme pieaug un tā ir arvien vairāk nostiprinājusi savu kā līdzekļu devējas, kā arī ekonomiskās un militārās varas pozīciju; tā kā Indijas G20 prezidentūra 2023. gadā, tās dalība ANO Drošības padomē 2021.–2022. gadā un ANO Cilvēktiesību padomē 2019.–2021. gadā atjauno nepieciešamību uzlabot koordināciju globālās pārvaldības jomā un turpināt veicināt kopīgu redzējumu par noteikumos balstītu multilaterālismu;

tā kā ES stratēģiskajā satvarā, kas noteikts tās globālajā stratēģijā, stratēģijā Indijai, ES un Āzijas savienojamības stratēģijā, kā arī jaunajā Indijas un Klusā okeāna valstu stratēģijā, ir akcentēts, cik būtiski svarīga ES globālajā darba kārtībā ir sadarbība ar Indiju; tā kā divpusējai un daudzpusējai sadarbībai pašreizējā paaugstināto globālo risku un lielākas varas konkurences apstākļos būtu jāietver starptautiskās drošības stiprināšana, gatavības stiprināšana un reaģēšana uz tādām globālām ārkārtas situācijām veselības jomā kā pašreizējā Covid-19 pandēmija, globālās ekonomiskās stabilitātes un iekļaujošas izaugsmes uzlabošana un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana;

tā kā Indijas ekonomika ir spēcīga un tās apmēri aizvien pieaug; tā kā ES ir Indijas vadošā tirdzniecības partnere, savukārt Indija ir ES 9. lielākā tirdzniecības partnere; tā kā Indijas okeānam ir stratēģiska nozīme pasaules tirdzniecībā un tas ir būtisks gan ES, gan Indijas ekonomiskajām un stratēģiskajām interesēm; tā kā ES un Indijai ir spēcīgas abpusējas intereses Indijas un Klusā okeāna reģionā, galveno uzmanību pievēršot tam, lai tā būtu godīgas konkurences, netraucētu jūras sakaru līniju (SLOC), stabilitātes un drošības telpa;

tā kā savienojamībai vajadzētu būt svarīgam ES un Indijas savstarpējās stratēģiskās darba kārtības elementam saskaņā ar ES un Āzijas savienojamības stratēģiju; tā kā pēdējā ES un Indijas samitā tika panākta vienošanās par ilgtspējīgas savienojamības principiem un tā kā tajā tika panākta vienošanās izpētīt veidus, kā uzlabot savienojamību starp ES un Indiju un no tās izrietošo savienojamību ar trešām valstīm, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā savienojamības vispusību ierobežo ne tikai fiziska infrastruktūra, piemēram, autoceļi un dzelzceļi, bet arī jūras ceļi, digitālā infrastruktūra un vides aspekti, īpašu uzsvaru liekot uz ES zaļo kursu; tā kā savienojamībai ir ģeopolitiska un transformējoša loma, kā arī tā ir ilgtspējīgs izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks;

H.	tā kā ES un Indijas vadošā loma ir vajadzīga, lai veicinātu efektīvu klimata diplomātiju un pasaules mēroga apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un globālo klimata un vides aizsardzību;

tā kā vietējie un starptautiskie cilvēktiesību novērotāji ziņo, ka cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem Indijā trūkst drošas darba vides; tā kā 2020. gada oktobrī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet aicināja Indijas valdību aizsargāt cilvēktiesību aizstāvju un NVO tiesības, paužot bažas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības iespēju samazināšanos, cilvēktiesību aizstāvju aizturēšanu un apsūdzībām pret cilvēkiem, kuri vienkārši izmantoja savas tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos, kā arī bažas par to, ka opozīcijas bloķēšanai tiek izmantoti tiesību akti, piemēram, Tiesību akts par ārvalstu investīciju regulējumu (FCRA) un Nelikumīgu darbību novēršanas akts;

tā kā organizācija “Amnesty International” bija spiesta slēgt savus birojus Indijā pēc tam, kad tās bankas konti tika iesaldēti saistībā ar iespējamu FCRA pārkāpšanu, un trīs ANO īpašie referenti ir aicinājuši grozīt tiesību aktu saskaņā ar starptautiskajās tiesībās paredzētajām Indijas tiesībām un pienākumiem;

tā kā pilsoniskās sabiedrības grupas ziņo par to, ka sievietes Indijā saskaras ar vairākām nopietnām problēmām un viņu tiesību pārkāpumiem, tostarp saistībā ar kultūras, cilšu un tradicionālo praksi, seksuālu vardarbību un uzmākšanos, kā arī cilvēku tirdzniecību; tā kā reliģisko minoritāšu sievietes ir divkārt neaizsargātas un šī neaizsargātība vēl vairāk saasinās situācijās, kad sievietes ir no zemākām kastām;

L.	tā kā diskriminācija kastas dēļ Indijā, kaut arī tā ir aizliegta, joprojām ir sistēmiska problēma, tostarp kriminālās tiesvedības sistēmā, liedzot dalītiem piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un budžeta piešķīrumiem dalītu attīstībai;

tā kā Indija ir viena no valstīm, ko vissmagāk skārusi jaunā Covid-19 pandēmija, proti, ir apstiprināti vairāk nekā 11 miljoni saslimšanas gadījumu un vairāk nekā 150 000 nāves gadījumu, un tā kā Indijas valdība ir uzņēmusies iniciatīvu ziedot miljoniem vakcīnu tuvākajām kaimiņvalstīm un galvenajām partnervalstīm Indijas okeāna reģionā,

iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

ES un Indijas vispārējās attiecības

a)	turpināt ES un Indijas kā stratēģisko partneru attiecību uzlabošanu un padziļināšanu un saglabāt apņemšanos regulāri rīkot daudzlīmeņu dialogus, tostarp samitus;

konsolidēt progresu, kas stratēģiskajā partnerībā panākts kopš pagājušā gada samita, un panākt jūtamu progresu prioritārajos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz noturīgu globālo veselību, klimata pārmaiņām un zaļo izaugsmi, digitalizāciju un jaunajām tehnoloģijām, savienojamību, tirdzniecību un investīcijām, ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku, kā arī cilvēktiesībām;

turpināt apņemšanos pilnībā īstenot 2018. gada ES stratēģiju attiecībā uz Indiju un ES un Indijas ceļvedi periodā līdz 2025. gadam, koordinējot to ar dalībvalstu sadarbību ar Indiju; noteikt skaidrus un publiskus kritērijus, lai novērtētu ceļvedī paredzētās virzības sasniegšanu; nodrošināt parlamentāro uzraudzību ES politikai attiecībā uz Indiju, regulāri sazinoties ar Ārlietu komiteju;

sasniegt pilnīgu potenciālu, ko sniedz divpusējās attiecības starp divām pasaules lielākajām demokrātijām; atkārtoti uzsvērt to, ka ir vajadzīga dziļāka partnerība, kuras pamatā būtu tādas kopīgas vērtības kā brīvība, demokrātija, plurālisms, tiesiskums, līdztiesība, cilvēktiesību ievērošana, apņemšanās veicināt iekļaujošu, saskaņotu un noteikumos balstītu globālo kārtību, efektīvu multilaterālismu un ilgtspējīgu attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī mieru un stabilitāti pasaulē;

uzsvērt Indijas kā partneres nozīmi globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības degradāciju, kā arī zaļo pārkārtošanos uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimatneitralitāti; konsolidēt kopīgus plānus attiecībā uz Parīzes nolīguma un tā nacionāli noteiktā devuma pilnīgu īstenošanu un kopīgu klimata diplomātiju;

atjaunot Padomes 2018. gada prasību modernizēt 1994. gada ES un Indijas sadarbības nolīguma institucionālo satvaru atbilstīgi jauniem kopīgiem centieniem un globālajiem izaicinājumiem; atdzīvināt ideju attiecībā uz sarunām par stratēģiskas partnerības nolīgumu ar spēcīgu parlamentāro dimensiju, kas vajadzības gadījumā veicinātu kontaktus un sadarbību valsts līmenī;

g)	veicināt parlamentu strukturētu dialogu, tostarp mudinot Indiju izveidot Tautas palātā (Lok Sabha) un Augšpalātā (Rajya Sabha) struktūru, kas līdzinātos Eiropas Parlamenta Delegācijai attiecībām ar Indijas Republiku, un veicinot kontaktus starp komitejām;

nodrošināt regulāru apspriešanos ar ES un Indijas pilsonisko sabiedrību, jo īpaši arodbiedrībām, ticības organizācijām, feministu un LGBTIK organizācijām, vides aizsardzības organizācijām, tirdzniecības kamerām un citām ieinteresētajām personām, un tās iesaistīšanu ES un Indijas attiecību izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā; šajā nolūkā censties izveidot ES un Indijas Pilsoniskās sabiedrības platformu un ES un Indijas Jaunatnes samitu kā turpmākajiem ES un Indijas samitiem paralēlu pasākumu, lai stiprinātu attiecības starp jaunākajām paaudzēm;

i)	konsolidēt ES publiskās diplomātijas centienus uzlabot savstarpējo sapratni starp ES, tās dalībvalstīm un Indiju un palīdzēt abām pusēm uzlabot zināšanas, iesaistot akadēmiskās aprindas, ideju laboratorijas un pārstāvjus no visas ES un Indijas;

Sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomās

veicināt lielāku sinerģiju ārpolitikā un drošības politikā, izmantojot esošos attiecīgos dialoga mehānismus un forumus, kas izveidoti ES un Indijas ceļveža periodā līdz 2025. gadam satvarā, un ņemot vērā ES neseno stratēģisko pievēršanos ciešākai sadarbībai drošības jomā Āzijā un ar Āziju, kurā Indijai ir aizvien svarīgāka stratēģiska loma;

k)	uzsvērt, ka lielāka ES un Indijas iesaiste drošības un aizsardzības jomā nebūtu jāuzskata par polarizācijas mēģinājumu Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet drīzāk par kopīgas drošības, stabilitātes un miermīlīgas attīstības veicināšanu;

uzsvērt vajadzību pēc ciešākas tematiskās starptautiskās drošības politikas koordinācijas un rīcības tādās jomās kā kodoldrošība un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana un kontrole, ķīmisko, bioloģisko un radioloģisko ieroču izmantošanas mazināšana, reģionālo konfliktu novēršanas un miera veidošanas veicināšana, pirātisma apkarošana, jūras drošība, cīņa pret terorismu (tostarp radikalizāciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu), vardarbīgu ekstrēmismu un dezinformācijas kampaņām, kā arī kiberdrošība, hibrīddraudu novēršana un kosmoss; uzsvērt to, cik svarīgs ir ES un Indijas dialogs par terorisma apkarošanu; stiprināt militārās attiecības un apmaiņu, lai stiprinātu ES un Indijas stratēģiskās partnerattiecības;

m)	norādīt, ka ES un Indija ir divas no lielākajām ANO miera uzturēšanas līdzdalībniecēm un apņēmīgi atbalsta ilgtspējīgu mieru; veicināt diskusijas un iniciatīvas, lai paplašinātu sadarbību miera uzturēšanas jomā;

pozitīvi ņemt vērā sešas notikušās regulārās ES un Indijas konsultācijas par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu un mudināt Indiju stiprināt reģionālo sadarbību un veikt konkrētus pasākumus šajā jomā; atzīt, ka Indija ir pievienojusies trim lieliem daudzpusējiem eksporta kontroles režīmiem, kas saistīti ar ieroču izplatīšanu, un šajos forumos veicināt ciešāku ES un Indijas partnerību;

koordinēt nostājas un iniciatīvas daudzpusējos forumos, jo īpaši ANO, PTO un G20, cenšoties sasniegt kopīgus mērķus atbilstīgi kopīgajām starptautiskajām vērtībām un standartiem, palielinot dialogu un efektīvi saskaņojot nostājas multilaterālisma un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības atbalstam; iesaistīties diskusijās par ANO Drošības padomes reformu un darba metodēm un atbalstīt Indijas pieteikumu uz pastāvīgās locekles vietu reformētajā ANO Drošības padomē;

p)	veicināt konfliktu novēršanu un ekonomisko sadarbību, atbalstot reģionālās integrācijas iniciatīvas Dienvidāzijā, tostarp Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijā (SAARC);

izmantot Indijas plašo reģionālo pieredzi un ES dalībvalstu pašreizējo pieeju Indijas un Klusā okeāna reģionam, lai izstrādātu proaktīvu, vispusīgu un reālistisku Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam, kuras pamatā būtu kopīgi principi, vērtības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un starptautiskās tiesības; censties attiecīgos gadījumos saskaņot ES un Indijas politiku attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu un paplašināt sadarbību, lai aptvertu visas kopīgu interešu jomas; pienācīgi ņemt vērā citu reģiona valstu suverēnās politikas izvēles un ES divpusējās attiecības ar tām;

īstenojot konkrētus pasākumus, veicināt vērienīgu kopīgu rīcību attīstības un humānās palīdzības koordinēšanā, tostarp Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kā arī demokrātisko procesu stiprināšanā un cīņā pret autoritārām tendencēm un visu veidu ekstrēmismu, tostarp nacionālistisku un reliģisku ekstrēmismu;

s)	veicināt kopīgu rīcību pārtikas nodrošinājuma un katastrofu seku likvidēšanas pasākumu koordinēšanā saskaņā ar humanitārajiem principiem, kas noteikti starptautiskajās humanitārajās tiesībās, tostarp objektivitāti, neitralitāti un nediskrimināciju palīdzības sniegšanā;

norādīt, ka ES cieši seko situācijai Kašmīrā; atkārtoti paust atbalstu stabilitātei un abu kodolieroču valstu — Indijas un Pakistānas — attiecībās valdošā saspīlējuma mazināšanai un saglabāt apņemšanos ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības; veicināt ANO Drošības padomes rezolūciju un UNHCR ziņojuma par Kašmīru īstenošanu; aicināt Indiju un Pakistānu apsvērt milzīgās cilvēciskās, ekonomiskās un politiskās priekšrocības, ko sniegtu šī konflikta atrisināšana;

atjaunot ES tuvināšanās centienus un atjaunot labas kaimiņattiecības starp Indiju un Pakistānu, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un izmantojot visaptverošu dialogu un pakāpenisku pieeju, sākot ar uzticības veicināšanas pasākumiem; ņemot to vērā, atzinīgi vērtēt Indijas un Pakistānas 2021. gada 25. februāra kopīgo paziņojumu par pamieru kā svarīgu soli reģionālā miera un stabilitātes nodrošināšanā; uzsvērt divpusējās dimensijas nozīmi virzībā uz ilgstoša miera un Indijas un Pakistānas sadarbības nodrošināšanu, kas sniegtu pozitīvu ieguldījumu reģiona drošībā un ekonomiskajā attīstībā; uzsvērt, ka abām valstīm kā kodollielvarām ir jāuzņemas atbildība par miera veidošanu;

atzīt Indijas ilglaicīgo atbalstu Afganistānai un tās apņemšanos īstenot uz cilvēkiem vērstus un vietējus miera veidošanas centienus; sadarboties ar Indiju un citām reģiona valstīm, lai Afganistānā veicinātu stabilizāciju, drošību, konfliktu mierīgu atrisināšanu un demokrātiskās vērtības, tostarp sieviešu tiesības; atkārtoti uzsvērt, ka miermīlīga un pārtikusi Afganistāna sniegtu labumu plašākam reģionam;

uzsvērt to, ka miera, stabilitātes un kuģošanas brīvības saglabāšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir ārkārtīgi svarīga ES un tās dalībvalstu interesēm; palielināt savstarpējo iesaisti, lai nodrošinātu to, ka netiek kavēta tirdzniecība Indijas un Klusā okeāna reģionā; veicināt turpmāku kopīgu izpratni par ANO Jūras tiesību konvenciju, tostarp attiecībā uz kuģošanas brīvību, un intensificēt sadarbību jūras drošības jomā un kopīgas apmācības misijas Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai saglabātu kuģošanas drošību un brīvību jūras sakaru līnijās (SLOC); jo īpaši aizvien pieaugošās reģiona lielvaru sāncensības kontekstā atgādināt, ka sadarbībā ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm būtu jāievēro atvērtības, labklājības, iekļautības, ilgtspējas, pārredzamības, savstarpīguma un dzīvotspējas principi; sākt ES un Indijas augsta līmeņa dialogu par jūrlietu sadarbību, kura mērķis būtu paplašināt tvērumu pašreizējām apspriedēm par pirātisma apkarošanu un palielināt sadarbspēju un koordināciju starp EUNAVFOR operāciju “Atalanta”, Indijas Informācijas apkopošanas centru Indijas okeāna reģionam (IFC-IOR) un Indijas jūras spēkiem jūras uzraudzības, katastrofu seku likvidēšanas un kopīgas apmācības un mācību jomā;

x)	kopīgi veicināt turpmāku dialogu, lai drīzumā noslēgtu Dienvidķīnas jūras teritorijai paredzētu rīcības kodeksu, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām neskartu nevienas valsts likumīgās tiesības;

ar bažām ņemt vērā to, ka pasliktinās Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) attiecības, tostarp ĶTR ekspansīvās politikas un militāro spēku ievērojamās palielināšanās dēļ; atbalstīt miermīlīgu strīdu izšķiršanu konstruktīvā un vispusīgā dialogā un starptautisko tiesību ievērošanu uz Indijas un ĶTR robežas;

pieņemt zināšanai Indijas apņemšanos īstenot programmu “Sievietes, miers un drošība” (SMD), sniedzot ieguldījumu miera uzturēšanas misijās; stiprināt abpusējo apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325, tostarp izstrādāt valstu rīcības plānus ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem to efektīvai īstenošanai;

aa)

veicināt kopīgu apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2250, Nr. 2419 un Nr. 2535 par jaunatni, mieru un drošību (YPS), tostarp izstrādājot valstu YPS stratēģijas un rīcības plānus ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem un uzsvaru uz konfliktu novēršanu; mudināt Indiju kopā ar ES dalībvalstīm ieguldīt jauniešu spējās un partnerībā ar jaunatnes organizācijām iesaistīties dialoga un pārskatatbildības veicināšanā; izpētīt jaunus veidus, kā iesaistīt jauniešus pozitīva miera un drošības veidošanā;

Tiesiskuma, cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšana

ab)

ES attiecību ar Indiju centrā izvirzīt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, tādējādi veicinot uz rezultātiem orientētu un konstruktīvu dialogu un dziļāku savstarpējo sapratni; sadarbībā ar Indiju izstrādāt stratēģiju, lai risinātu cilvēktiesību jautājumus, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, bērniem, etniskām un reliģiskām minoritātēm un reliģijas un ticības brīvību, un risināt tiesiskuma jautājumus, piemēram, korupcijas apkarošanu, kā arī brīvu un drošu vidi neatkarīgajiem žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, un integrēt cilvēktiesību apsvērumus plašākā ES un Indijas partnerībā;

ac)

pauž dziļas bažas par Indijas Pilsonības grozījumu tiesību aktu (CAA), kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja sniegto informāciju pēc būtības ir diskriminējošs pret musulmaņiem un bīstami šķeļošs; mudināt Indiju garantēt tiesības brīvi praktizēt un popularizēt savu izvēlēto reliģiju, kā noteikts tās konstitūcijas 25. pantā; strādāt pie tā, lai izskaustu un novērstu naida runu, kas kūda uz diskrimināciju vai vardarbību un rada toksisku vidi, kurā nesodīti var rasties neiecietība un vardarbība pret reliģiskajām minoritātēm; apmainīties ar paraugpraksi, kas gūta, apmācot policijas spēkus iecietības un starptautisko cilvēktiesību standartu jomā; atzīt saikni starp tiesību aktiem, kas aizliedz pāriešanu citā reliģijā, un vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši kristiešu un musulmaņu kopienām;

ad)

mudināt Indiju kā ANO Cilvēktiesību padomes locekli izpildīt visus savā vispārējā regulārajā pārskatā iekļautos ieteikumus, pieņemt un atvieglot ANO īpašā referenta, tostarp ANO īpašā referenta jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību, ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības jautājumos un ANO īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu izpildi, vizītes, lai uzraudzītu norises pilsoniskajā telpā un pamattiesības un brīvības, kas ir daļa no Indijas apņemšanās veicināt patiesu līdzdalību un efektīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā;

ae)

risināt cilvēktiesību situāciju un problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši bažas, ko savā dialogā ar Indijas iestādēm, tostarp samita līmenī, pauda ANO augstais cilvēktiesību komisārs un ANO īpašie referenti; mudināt Indiju kā pasaulē lielāko demokrātiju apliecināt savu apņemšanos ievērot, aizsargāt un pilnībā īstenot konstitūcijā garantētās tiesības uz vārda brīvību visiem, tostarp tiešsaistē, tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos, tostarp saistībā ar nesenajiem plaša mēroga lauksaimnieku protestiem, un reliģijas un ticības brīvību; aicināt Indiju radīt drošu vidi cilvēktiesību aizstāvju, vides aktīvistu, žurnālistu un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku darbam, aizsargāt un garantēt viņu pamattiesības un brīvības bez politiska vai ekonomiska spiediena, un pārtraukt izmantot tiesību aktus pret musināšanu un terorismu, lai ierobežotu viņu likumīgās darbības, tostarp Džammu un Kašmīrā, pārtraukt vispārējus interneta piekļuves ierobežojumus, pārskatīt tiesību aktus, lai nepieļautu to iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu citādi domājošo apklusināšanai, un grozīt tiesību aktus, kas veicina diskrimināciju, atvieglot tiesu iestāžu pieejamību un nodrošināt atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem; novērst Tiesību akta par ārvalstu investīciju regulējumu (FCRA) kaitīgo ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

af)

mudināt Indiju veikt turpmākus pasākumus, lai izmeklētu un novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju un veicinātu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; risināt jautājumu par pieaugošo vardarbību pret sievietēm un meitenēm Indijā, mudinot rūpīgi izmeklēt vardarbīgus noziegumus pret sievietēm un meitenēm, kā arī apmācīt amatpersonas policijas darbā un izmeklēšanā, kuras pamatā ir informētība par traumatismu, ieviest efektīvu uzraudzības mehānismu, lai pārraudzītu to tiesību aktu īstenošanu, kas attiecas uz seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm, paātrināt tiesvedību un uzlabot cietušo aizsardzību;

ag)	risināt jautājumu par aizvien pastāvošo diskrimināciju kastu dēļ un to, cik svarīgi ir piešķirt adivasi kopienām tiesības saskaņā ar Meža tiesību aktu;

ah)	atgādināt, ka ES principiāli un ilgstoši noraida nāvessodu, un atkārtoti aicināt Indiju noteikt nāvessoda moratoriju, lai pilnībā atceltu nāvessodu;

ai)

pieņem zināšanai to, ka Indijā tiek izstrādāts valsts rīcības plāns uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, lai pilnībā īstenotu ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, atgādinot visu uzņēmumu atbildību savās vērtību ķēdēs ievērot cilvēktiesības, un mudināt gan ES, gan Indiju aktīvi piedalīties pašreizējās sarunās par saistošu ANO līgumu par korporatīvo sociālo atbildību cilvēktiesību jomā;

aj)	mudināt Indiju ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvo protokolu un ANO Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

ak)	mudināt Indiju turpināt atbalstīt centienus starptautiskā tiesiskuma jomā, parakstot Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtus;

al)	mudināt Indiju turpināt aizsardzības piešķiršanas tradīciju personām, kas bēg no vardarbības un vajāšanas, līdz būs iespējami apstākļi drošai, cieņpilnai un brīvprātīgai atgriešanai, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu bezvalstniecības risku Indijas kopienām;

am)

atkārtoti uzsvērt to, cik svarīgi ir pēc iespējas drīzāk iesaistīties regulārā ES un Indijas cilvēktiesību dialogā saskaņā ar ES un Indijas ceļvedī noteiktajām saistībām un kopīgo nodomu atsākt sanāksmes pēc astoņiem gadiem, kuru laikā šādas sanāksmes nebija notikušas, jo tā abām pusēm ir svarīga iespēja apspriest un atrisināt atlikušos cilvēktiesību jautājumus; paaugstināt dialoga līmeni un padarīt dialogu jēgpilnu, nodrošinot augsta līmeņa līdzdalību, nosakot konkrētas saistības, kritērijus un etalonus attiecībā uz progresu, izskatot atsevišķus gadījumus un veicinot ES un Indijas pilsoniskās sabiedrības dialogu pirms starpvaldību dialoga; prasīt EĀDD regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par sasniegtajiem rezultātiem;

Tirdzniecība ilgtspējai un labklājībai

an)

atgādināt, ka ES un Indijas tirdzniecības apmērs laikposmā no 2009. gada līdz 2019. gadam palielinājās par vairāk nekā 70 % un ka ciešāku ekonomisko saišu veidošana ir kopējās interesēs; atzīt, ka Indija ir stabila alternatīva ES, kas vēlas dažādot savas piegādes ķēdes, un ka ES ir Indijas lielākā tirdzniecības partnere lauksaimniecības pārtikas nozarē;

ao)

izmantot ES un Indijas līderu sanāksmes piedāvāto iespēju atklāti pievērsties uz vērtībām balstītai sadarbībai tirdzniecības un investīciju jautājumos visaugstākajā līmenī; atkārtoti uzsvērt ES gatavību apsvērt iespēju sākt sarunas par atsevišķu investīciju aizsardzības nolīgumu, kas palielinātu juridisko noteiktību abu pušu investoriem un vēl vairāk stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības; strādāt pie tā, lai šajās jomās sasniegtu kopīgus un savstarpēji izdevīgus mērķus, kas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi un inovāciju un kas atbilstu vispārējām cilvēktiesībām, tostarp darba tiesībām, un veicinātu to ievērošanu, sekmētu cīņu pret klimata pārmaiņām un Programmā 2030. gadam noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

ap)	maksimāli izmantot Indijas apņemšanos savā darbībā ievērot multilaterālismu un starptautisku noteikumos balstītu tirdzniecības kārtību; veicināt Indijas izšķirošo lomu pašreizējos centienos reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju;

aq)

izvērtēt to, cik lielā mērā ir jāatjaunina Komisijas sarunu pilnvarojums, ja mērķis ir noslēgt tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kurā būtu iekļauti vērienīgi noteikumi par izpildāmu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, kas saskaņota ar Parīzes nolīgumu, kā arī atbilstīgi noteikumi par investoru tiesībām un pienākumiem, kā arī cilvēktiesībām; nodrošināt konstruktīvas sarunas, vienlaikus paturot prātā abu pušu atšķirīgos mērķu vērienīguma līmeņus; šajā sakarībā ņemt vērā Indijas iestāžu uzmundrinošo nostāju attiecībā uz gatavību iekļaut noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību kādā no turpmākajiem nolīgumiem;

Noturība, izmantojot nozaru partnerības

ar)

pabeigt sarunas par savienojamības partnerību ar Indiju; atbalstīt šo partnerību, jo īpaši sniedzot aizdevumus un garantijas ilgtspējīgām investīcijām digitālās un zaļās infrastruktūras divpusējos un daudzpusējos projektos Indijā, ko veic ES publiskās un privātās struktūras, piemēram, Eiropas Investīciju banka (EIB), un jaunais ārējās finansēšanas instruments, ievērojot potenciālu, uz ko norādīts ES un Āzijas savienojamības stratēģijā; izpētīt sinerģijas starp ES un Indijas sadarbību un sadarbību ar Dienvidāzijas valstīm un dažādu savienojamības stratēģiju koordināciju;

as)

nodrošināt to, ka savienojamības iniciatīvu pamatā ir sociālie, vides un fiskālie standarti un tādas vērtības kā ilgtspēja, pārredzamība, iekļautība, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un savstarpīgums, un ka tās pilnībā atbilst ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās juridiskajiem instrumentiem, tostarp Parīzes nolīgumam;

at)

atzīt Indijas speciālās zināšanas dabas katastrofu pārvarēšanā; pastiprināt sadarbību ar Indiju, lai uzlabotu reģiona sagatavotību dabas katastrofām, tostarp izmantojot partnerību Pret katastrofām noturīgas infrastruktūras koalīcijas satvarā, daudzpusējus centienus paplašināt pētniecības un zināšanu apmaiņu infrastruktūras riska pārvaldības jomā;

au)

uzlabot sadarbību ilgtspējīgas mobilitātes jomā, izmantojot konkrētus pasākumus, piemēram, elektrotransporta infrastruktūras turpmāku attīstīšanu un investīcijas dzelzceļa projektos; uzsvērt dzelzceļa būtisko nozīmi sastrēgumu un piesārņojuma mazināšanā lielās pilsētu teritorijās, klimata mērķu sasniegšanā un vitāli svarīgu piegādes ķēžu noturības nodrošināšanā, tostarp krīžu laikā;

av)

atbalstīt turpmāku sadarbību saistībā ar izaicinājumiem, ko rada straujā urbanizācija, tostarp apmainoties ar zināšanām un paraugpraksi kopīgās platformās, pilsētu sadarbību, sadarbību viedo pilsētu tehnoloģiju jomā un pastāvīgu ar EIB starpniecību nodrošinātu finansiālu atbalstu pilsētu transporta projektiem Indijā;

aw)

atgādināt par Indijas kā nozīmīga medikamentu, ģenērisko zāļu un vakcīnu ražotājas lomu, jo īpaši saistībā ar pašreizējo globālo veselības krīzi; mudināt kopuzņēmumus nodrošināt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām; censties panākt ES un Indijas vadošo lomu veselības kā globāla sabiedriskā labuma veicināšanā, jo īpaši atbalstot daudzpusējas iniciatīvas, tostarp COVAX, un palīdzēt nodrošināt vispārēju piekļuvi vakcīnām, jo īpaši valstīs ar zemākiem ienākumiem, it sevišķi sadarbojoties attiecīgajos starptautiskajos forumos;

ax)

izvirzīt vērienīgākus mērķus ES un Indijas divpusējai un daudzpusējai sadarbībai klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši paātrinot zaļo izaugsmi un taisnīgu un drošu pāreju uz tīru enerģiju, sasniedzot klimatneitralitāti un palielinot nacionāli noteikto devumu vērienīgumu; turpināt kopīgu vadošo lomu pasaulē Parīzes nolīguma atbalstam un koncentrēties uz tīras un atjaunojamas enerģijas un aprites ekonomikas programmu īstenošanu;

ay)

atkārtoti apstiprināt kopīgu apņemšanos kā diviem lieliem globālo siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem vairāk koordinēt centienus, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi; ņemt vērā Indijas vadošo lomu atjaunojamo energoresursu jomā un progresu, kas panākts, izmantojot ES un Indijas partnerību tīras enerģijas un klimata jomā; stimulēt investīcijas un sadarbību, lai veicinātu elektromobilitāti, ilgtspējīgu dzesēšanu, nākamās paaudzes akumulatoru tehnoloģiju, decentralizētu elektroenerģijas ražošanu un taisnīgu pārkārtošanos Indijā; uzsākt diskusiju un izvērtēt stratēģisko sadarbību retzemju metālu jomā; intensificēt ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas partnerības īstenošanu;

az)	veicināt vērienīgu kopīgo programmu un globālu rīcību bioloģiskās daudzveidības jomā, tostarp gatavojoties Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferencei (COP 15), kas notiks 2021. gada maijā;

ba)

pielikt pūles, lai uzņemtos kopīgu vadošo lomu starptautisko standartu noteikšanā un pilnveidošanā digitālajā ekonomikā, pamatojoties uz ilgtspējīgu un atbildīgu digitalizāciju un tiesiskumā un cilvēktiesībās balstītu IKT vidi, vienlaikus novēršot kiberdraudus un aizsargājot pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp nodrošinot personas datu aizsardzību;

bb)

kāpināt ES mērķus attiecībā uz digitālo savienojamību ar Indiju ES digitālās pārveides stratēģijas kontekstā; sadarboties ar Indiju kritisko tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā, paturot prātā lielo stratēģisko un drošības ietekmi, ko rada šādas jaunas tehnoloģijas; investēt digitālo pakalpojumu jomas partnerībā un atbildīga un cilvēktiesībās balstīta mākslīgā intelekta attīstībā; atzinīgi vērtēt Indijas centienus panākt VDAR līdzīgu augsta līmeņa personas datu aizsardzību un turpināt atbalstīt datu aizsardzības reformu Indijā; uzsvērt abpusējo labumu, ko sniedz pastiprināta sadarbība šajā jomā; veicināt turpmāku konverģenci starp tiesiskajiem regulējumiem, lai nodrošinātu personas datu un privātuma augsta līmeņa aizsardzību, tostarp pieņemot iespējamus lēmumus par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, lai veicinātu drošas pārrobežu datu plūsmas, sekmējot ciešāku sadarbību, jo īpaši IKT un digitālo pakalpojumu nozarē; norādīt, ka Indijas un Eiropas datu regulējuma saskaņošana būtiski atvieglotu savstarpējo sadarbību, tirdzniecību un drošu informācijas un zināšanu nodošanu; strādāt pie tā, lai replicētu ES starptautiskos mobilo sakaru viesabonēšanas nolīgumus ar Indiju;

bc)

atgādināt, ka digitālās nozares attīstība ir ārkārtīgi nozīmīga drošībai un ka ir jāiekļauj iekārtu ražotāju piegādes ķēdes dažādošana, veicinot atvērtu un sadarbspējīgu tīklu arhitektūru un digitalizācijas partnerības ar partneriem, ar kuriem ES ir kopīgas vērtības un kuri izmanto tehnoloģijas, ievērojot pamattiesības;

bd)

veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu ES un Indijas mobilitāti, tostarp attiecībā uz migrantiem, studentiem, augstprasmīgiem darba ņēmējiem un māksliniekiem, ņemot vērā prasmju pieejamību un darba tirgus vajadzības ES un Indijā; atzīt ievērojamo talantu kopumu digitalizācijas un mākslīgā intelekta jomā gan Indijā, gan ES un kopīgo ieinteresētību attīstīt augsta līmeņa speciālās zināšanas un sadarbību šajā jomā;

be)

uzskatīt cilvēku savstarpējos kontaktus par vienu no galvenajām stratēģiskās partnerības dimensijām; aicināt veidot dziļāku partnerību valsts izglītības, pētniecības un inovācijas, un kultūras apmaiņas jomā; aicināt ES dalībvalstis un Indiju investēt jo īpaši jauniešu spējās un līderībā un nodrošināt viņu jēgpilnu iekļaušanu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē; veicināt Indijas, jo īpaši indiešu studentu un gados jaunu speciālistu, līdzdalību tādās ES programmās kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Pētniecības padome un Marijas Sklodovskas-Kirī stipendiju programma, un cilvēku savstarpējos kontaktus izglītības un kultūras jomā; šajā sakarībā veicināt programmu “Erasmus+” un nodrošināt, ka šajās programmās vienlīdzīgi tiek iekļautas studentes, zinātnieces, pētnieces un profesionāles; turpināt ciešu sadarbību pētniecībā un inovācijā, tostarp antropocentriskās un uz ētiku balstītās digitālajās tehnoloģijās, vienlaikus mudinot stiprināt digitālo pratību un prasmes;

bf)

turpināt pētīt iespējas visaptverošai sadarbībai G20 satvarā nodarbinātības un sociālās politikas jomā, piemēram, attiecībā uz sociālo aizsardzību, minimālo algu, sieviešu dalību darba tirgū, pienācīgu darbvietu radīšanu, drošību un veselības aizsardzību darbā; sadarboties bērnu darba izskaušanā, atbalstot to, ka tiek piemērota un uzraudzīta SDO Konvencija Nr. 138 (Minimālā vecuma konvencija) un SDO Konvencija Nr. 182 (Bērnu darba ļaunāko formu konvencija), ko Indija ratificēja 2017. gada jūnijā;

uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/07/15/joint-statement-15th-eu-india-summit-15-july-2020/

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0016.

(4) OV C 337, 20.9.2018., 48. lpp.

(5) OV C 174 E, 14.7.2005., 179. lpp.

(6) OV C 227 E, 21.9.2006., 589. lpp.

(7) OV C 58, 15.2.2018., 109. lpp.

(8) OV C 261 E, 10.9.2013., 34. lpp.

(9) OV C 215, 19.6.2018., 202. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/119

P9_TA(2021)0116

Pieprasījums atcelt Filip De Man imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Filip De Man imunitāti (2020/2271(IMM))

(2021/C 506/18)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā pieprasījumu atcelt Filip De Man imunitāti, kuru Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors 2020. gada 30. oktobra vēstulē nosūtījis saistībā ar kriminālprocesu un par kuru paziņots 2020. gada 14. decembra plenārsēdē,

—	ņemot vērā to, ka Filip De Man ir atteicies no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Beļģijas Karalistes Konstitūcijas 59. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0134/2021),

tā kā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors nosūtīja pieprasījumu atcelt no Beļģijas Karalistes ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Filip De Man parlamentāro imunitāti saistībā ar 2019. gada 1. maijā viņa it kā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu, kurā esot nodarīti materiāli zaudējumi un konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, jo vainīgā persona no notikuma vietas esot bēgusi;

tā kā Filip De Man ir apsūdzēts par to, ka viņš 2019. gada 1. maijā Vilvordē bija uzbraucis apļveida krustojuma salai, pēc kā viņš apstājies neesot, bet esot turpinājis savu braucienu līdz mājām; policija konstatēja, ka deputāta transportlīdzekļa atlūzas bija izkaisītas uz ceļa un ka deputāta dzīvesvietā uz zemes bija redzamas nelaimes gadījuma vietas pēdas; tā kā, saņēmis vairākas pavēstes, Filip De Man beidzot ieradās sniegt paskaidrojumus tiesu policijā un tā kā nopratināšanā viņš norādīja, ka viņš patiešām apgāza betona stabu un ka nav varējis apstāties uz ielas izveidojušās cilvēku gūzmas dēļ;

C.	tā kā uz iespējamo kriminālpārkāpumu reglamentē Beļģijas 1968. gada 16. marta Likuma par ceļu satiksmes policiju 33. pants un tā kā par to ir paredzēts brīvības atņemšanas sods no piecpadsmit dienām līdz sešiem mēnešiem un naudas sods no 200 EUR līdz 2 000 EUR;

D.	tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto (2);

E.	tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmo daļu Eiropas Parlamenta deputātiem savā teritorijā ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem un visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību;

tā kā Beļģijas Karalistes Konstitūcijas 59. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka “kādas no abām palātām locekli sesijas laikā izdot skatīšanai tiesā vai nepastarpināti izsaukt uz to, vai arestēt sakarā ar noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu var tikai ar tās palātas atļauju, kuras loceklis viņš ir, izņemot aizturēšanas nozieguma brīdī gadījumā”;

G.	tā kā šajā gadījumā par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu var lemt tikai Parlaments; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var, cik vien iespējams, ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli (3);

tā kā kriminālpārkāpumam, par kura izdarīšanu Filip De Man tiek turēts aizdomās, nav ne tiešas, ne acīmredzamas saiknes ar viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, nedz arī tas ir uzskatāms par par viedokli, kas ir pausts, vai par balsojumu, kas ir veikts viņam pildot savus pienākumus kā Eiropas Parlamenta deputātam 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta izpratnē;

I.	tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, tas nevar pietiekami pamatoti un precīzi pieņemt, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai,

nolemj atcelt Filip De Man imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Beļģijas Karalistes kompetentajai iestādei un Filip De Man.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējā tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

(3) Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440, 28. punkts;

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/121

P9_TA(2021)0117

Pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti (2020/2224(IMM))

(2021/C 506/19)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā 2020. gada 9. septembra pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti, kuru Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu nodaļas X priekšsēdētājs nosūtījis saistībā ar kriminālprocesu, kas pret Zdzisław Krasnodębski uzsākts, pamatojoties uz privātu apsūdzību, un par kuru paziņots 2020. gada 22. oktobra plenārsēdē,

—	pēc Zdzisław Krasnodębski uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—	ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 5. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0132/2021),

tā kā 2020. gada 23. janvārī Polijas galvaspilsētas Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu X nodaļas priekšsēdētājs nosūtīja pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski deputāta imunitāti, pamatojoties uz privātpersonas šai nodaļai iesniegtu sūdzību par dažiem izteikumiem, kurus Zdzisław Krasnodębski atļāvās, 2019. gada 1. februārī sniedzot interviju radio; tā kā 2020. gada 19. februārī Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu palāta X tika informēta, ka jautājums par iestādes kompetenci tiek izskatīts saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. un 12. punktu un tādējādi minētās izskatīšanas rezultātā tiek izlemts arī jautājums par tās pieprasījuma pieņemamību; tā kā 2020. gada 18. maijā Tiesa lūdza paskaidrojumus Ģenerālprokuratūrai un tā kā 2020. gada 8. septembrī Ģenerālprokuratūra pauda nostāju, ka, “ja tiek ierosināta privāta lieta, kurā prokurors nepiedalās, iestāde, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 1. un 12. punktu ir kompetenta pārsūtīt privātā prokurora pieprasījumu par imunitātes atcelšanu, ir tiesa” un ka jēdziens “kompetentā iestāde” ir jāinterpretē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 12. punktu; tā kā pieprasījumu atcelt parlamentāro imunitāti tiesu iestādes ir nosūtījušas saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu un tā kā saskaņā ar minētā Reglamenta 9. panta 1. punktu pieprasījums atcelt deputāta imunitāti ir jāiesniedz “dalībvalsts kompetentai iestādei”; tā kā turklāt ir jāņem, vērā, ka abu normu saturs nav identisks;

tā kā privātprasība krimināllietā pret Zdzisław Krasnodębski sākotnēji tika celta Krakovas-Krovodžas rajona tiesā 2019. gada 6. maijā; tā kā 2019. gada 18. oktobrī minētā tiesa, rīkojoties ex officio un konstatējot, ka tās intervijas programmas ieraksts, kurā piedalījās Zdzisław Krasnodębski, tika veikts radio studijā Varšavā, nevis Krakovā, nolēma, ka tai kompetences izskatīt šo lietu nav, un nodeva to Varšavas Sredmescjes rajona tiesai;

C.	tā kā 2019. gada 1. februārī rīta intervijas programmas laikā radiostacijā Zdzisław Krasnodębski pieminēja privāto prokuroru kā “nezināmu juristu” un “gangsteri” un apgalvoja, ka viņš “svaidās ar apsūdzībām uz visām pusēm – pa kreisi, pa labi un pa vidu”;

tā kā, izsakot šos apgalvojumus, Zdzisław Krasnodębski esot publiski nomelnojis privāto prokuroru, iespējams, izraisot uzticības viņam zudumu, bet tā viņam ir nepieciešama, lai veiktu savu uzņēmējdarbību, un tā kā viņa goda aizskaršana sabiedrības acīs ir uzskatāma par nodarījumu, par kuru vainīgā persona var tikt saukta pie atbildības privātā kārtā saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 212. panta 2. punktu;

E.	tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus;

F.	tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

tā kā saskaņā ar Polijas Konstitūcijas 105. panta 2. un 5. punktu, sākot ar dienu, kad tiek paziņoti vēlēšanu rezultāti, līdz attiecīgā deputāta pilnvaru termiņa beigām viņu saukt pie kriminālatbildības bez Sejma (parlamenta apakšpalātas) piekrišanas nevar un bez Sejma piekrišanas viņu nevar nedz aizturēt, nedz arestēt, izņemot gadījumus, kad deputāts tiek aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un kad attiecīgā deputāta aizturēšana ir nepieciešama kriminālprocesa pareizas īstenošanas nolūkā;

H.	tā kā piedēvētie pārkāpumi nav saistīti nedz ar viedokli, ko Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7. par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

I.	tā kā Parlamentam šajā lietā pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, nav faktisko apstākļu, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu attiecīgā deputāta – Eiropas Parlamenta deputāta – politiskajai darbībai,

J.	tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto (2);

K.	tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kurus ierosina par darbībām, kas tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar,

nolemj atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt kompetentajai Polijas iestādei un Zdzisław Krasnodębski.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patricello, C-163/10, ECLI:EU:T:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Brioi/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/123

P9_TA(2021)0118

Pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2240(IMM))

(2021/C 506/20)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti, kuru Grieķijas Republikas Kasācijas tiesas prokurors nosūtījis 2020. gada 23. oktobrī saistībā ar Atēnu Apelācijas tiesas (pirmā palāta ar trim tiesnešiem, kas izskata krimināllietas) viņu notiesājoša sprieduma Nr. 2425, 2473, 2506, 2644/2020 izpildi, un par kuru paziņots 2020. gada 11. novembra plenārsēdē,

—	pēc Ioannis Lagos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—	ņemot vērā Grieķijas Konstitūcijas 62. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0136/2021),

tā kā par šo kriminālprocesu atbildīgais prokurors pieprasīja atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Ioannis Lagos imunitāti, lai viņam varētu piemērot kopējo trīspadsmit (13) gadu un astoņu (8) mēnešu brīvības atņemšanu un kopējo naudas sodu tūkstoš trīs simti eiro (1 300 EUR) apmērā par noziedzīgu nodarījumu un diviem kriminālpārkāpumiem;

B.	tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.	tā kā Ioannis Lagos Eiropas Parlamentā tika ievēlēts 2019. gada 2. jūlijā un pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas notika, un apsūdzībām, kas tika izvirzītas, laikā pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa un līdz ar to – pirms Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti iegūšanas;

D.	tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu nevienu deputātu viņa pilnvaru laikā nevar saukt pie kriminālatbildības, arestēt, apcietināt vai pakļaut citiem pasākumiem, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu, bez Deputātu palātas atļaujas;

tā kā Ioannis Lagos ir atzīts par vainīgu a) dalībā noziedzīgā organizācijā un tās vadīšanā (Kriminālkodeksa 187. panta 1. un 3. punkts), kas ir tikuši izdarīti Atēnās laikposmā no 2008. gada līdz šodienai, b) vienkāršā ieroču turēšanas kriminālpārkāpumā (Likums Nr. 2168/1993) pēc tam, kad tika saņemta atļauja mainīt apsūdzības pamatu 2013. gada 30. septembrī Peramā (Attika) izdarītam pārkāpumam, kas vispirms tika klasificēta kā ieroča turēšana vainu pastiprinošos apstākļos, un c) kriminālpārkāpumā attiecībā uz raķešu palaišanas iekārtu un pirotehniku (Likums Nr. 2168/1993), kas ir izdarīts Peramā Attikā 2013. gada 29. septembrī;

F.	tā kā Atēnu Apelācijas tiesas notiesājošais spriedums ir izpildāms nekavējoties, jo minētā tiesa nosprieda, ka apelācijas sūdzībai par šo spriedumu apturošas iedarbības nav;

G.	tā kā Juridiskā komiteja ir iepazinusies ar dokumentiem, kurus komitejas locekļiem ir iesniedzis Ioannis Lagos saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu un kurus viņš ir uzskatījis par svarīgiem no šīs procedūras viedokļa;

H.	tā kā notiesājošā sprieduma izpilde neattiecas uz viedokli, ko Ioannis Lagos ir paudis, vai balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek piedēvēti, pat ne tad, ja pieprasījuma izskatīšanas gaitā komiteja var iegūt izsmeļošas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem;

J.	tā kā Eiropas Parlaments valstu tiesību un tiesu sistēmu pamatotību neapšauba;

K.	tā kā Eiropas Parlamentam nav kompetences izvērtēt vai apšaubīt to valsts tiesu iestāžu jurisdikciju, kurām izskatāmā krimināllieta ir piekritīga;

L.	tā kā Ioannis Lagos ir viena no personām, kuras atrodas līdzīgā situācijā – Atēnu apelācijas tiesa viņiem ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem par inkriminētajiem likumpārkāpumiem un tā kā vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš pašlaik bauda Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti;

M.	tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

N.	tā kā deputāta imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras tiek veiktas, pildot deputāta pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

O.	tā kā noziedzīgie nodarījumi, par kuriem Ioannis Lagos tika notiesāts, tieši vai acīmredzami Ioannis Lagos pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā neietekmē;

tā kā šie nodarījumi, par kuriem viņš ir notiesāts, ir notikuši pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā; tā kā līdz ar to nav iespējams apgalvot, ka 2014. gadā uzsāktā tiesvedība tika ierosināta, lai kaitētu Ioannis Lagos kā Eiropas Parlamenta deputāta turpmākajai politiskajai darbībai, jo tajā laikā viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta statuss joprojām bija tikai nākotnē hipotētisks;

Q.	tā kā šajā lietā Parlamentam pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, tam nav zināmi faktiski apstākļi, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta un līdz ar to arī – Eiropas Parlamenta politiskajai darbībai,

nolemj atcelt Ioannis Lagos imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas Kasācijas tiesas prokuroram un Ioannis Lagos.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/125

P9_TA(2021)0119

Pieprasījums atcelt Ioannis Lagos imunitāti

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2219(IMM))

(2021/C 506/21)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurors nosūtījis 2020. gada 2. oktobrī saistībā ar Atēnu Pirmās instances tiesas prokurora iespējamām kriminālapsūdzībām (lieta: ABM PB2020/65) un par kuru paziņots 2020. gada 19. oktobra plenārsēdē,

—	pēc Ioannis Lagos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0135/2021),

A.	tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurors 2020. gada 29. janvārī iesniedza pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos parlamentāro imunitāti, pamatojoties uz konkrētu rīcību, kura esot izpaudusies, Ioannis Lagos ar runu uzstājoties Eiropas Parlamentā;

B.	tā kā Ioannis Lagos tika apsūdzēts Turcijas valsts simbola iespējamā zaimošanā, kas ir fiksēta 2020. gada 29. janvāra plenārsēdes debatēs par migrācijas situāciju pie Grieķijas un Turcijas robežas un ES kopīgo reakciju uz to;

C.	tā kā valsts simbola apgānīšana ir kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums 1) saskaņā ar 1. panta 1. punktu Likumā Nr. 927/1979, kuru īsteno ar Likuma Nr. 4285/2014 2) 155. pantu, un Grieķijas Kriminālkodeksa 1., 12., 14., 26., 27., 51., 53., 57. un 79. pantu;

D.	tā kā parlamentārā imunitāte nav uzskatāma par deputāta personīgu privilēģiju, bet gan par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

E.	tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto (2);

F.	tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu “attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus”;

G.	tā kā Ioannis Lagos rīcība ir fiksēta Eiropas Parlamenta plenārsēdes laikā – telpās, kurās notika plenārsēde, viņam pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus;

H.	tā kā tādēļ Ioannis Lagos attiecīgā rīcība tika fiksēta, viņam pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veicot savu darbu Eiropas Parlamentā,

nolemj neatcelt Ioannis Lagos imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas kompetentajai iestādei un Ioannis Lagos.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011 543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/ Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/127

P9_TA(2021)0130

Iestāžu nolīgums par obligātu pārredzamības reģistru

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru noslēgšanu (2020/2272(ACI))

(2021/C 506/22)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru apstiprina projektu Iestāžu nolīgumam, ar ko izveido obligātu pārredzamības reģistru,

—	ņemot vērā projektu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (“nolīgums”),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas politiskā paziņojuma projektu (“politiskais paziņojums”) sakarā ar to, ka ir pieņemts Iestāžu nolīgums par obligātu pārredzamības reģistru,

—	ņemot vērā 2014. gada 16. aprīļa Nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (“2014. gada nolīgums”) (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. septembra priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru (COM(2016)0627),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 15. jūnijā pieņemto pilnvarojumu sarunām par Komisijas 2016. gada 28. septembra priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru;

—	ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs (2),

—	ņemot vērā jauno deputātiem paredzēto pārredzamības instrumentu kopumu, ko Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2018. gada 27. jūlijā,

—	ņemot vērā 2019. gada 31. janvāra lēmumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā, kas skar I sadaļas 1. un 4. nodaļu; V sadaļas 3. nodaļu; VII sadaļas 4. un 5. nodaļu; VIII sadaļas 1. nodaļu; VII sadaļu; XIV sadaļu un II pielikumu (3), jo īpaši 11. un 35. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0123/2021),

A.	tā kā LES 11. panta 2. punktā ir teikts: “Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”;

B.	tā kā Covid pandēmijas veselības jomā izraisītā ārkārtas situācija ir radījusi jaunus interešu pārstāvju un lēmumu pieņēmēju mijiedarbības veidus;

tā kā Savienība dažādos veidos dalībvalstīm izmaksās nepieredzēti lielas finansiālā atbalsta summas, ar kurām tās varētu cīnīties pret pandēmijas sekām, un tā kā visi ar minētajām izmaksām saistītie lēmumi ir jāpieņem pilnīgi pārredzami, lai nodrošinātu Savienības lēmumu pieņēmēju pilnīgu pārskatatbildību;

tā kā pilsoņiem būtu jāvar Savienības iestādēm, cik vien iespējams, uzticēties: tā kā, lai tas notiktu, uzticības pamatā būtu jābūt priekšstatam, ka interešu pārstāvība augstus ētikas standartus nepārkāpj un ka viņu ievēlētie pārstāvji Savienības līmenī, komisāri un Savienības ierēdņi darbojas neatkarīgi, pārredzami un pārskatatbildīgi; tā kā Savienības iestādēm kopīga neatkarīga struktūra nākotnē varētu palīdzēt izveidot vienotu, Savienības ierēdņiem domātu ētikas satvaru, kas reglamentētu viņu sadarbību ar interešu pārstāvjiem; tā kā pārredzamības reģistra darbības kontekstā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā tas, kā pieteikuma iesniedzēji un reģistrētās personas ievēro Savienības vērtības un vispārējos ētikas standartus;

E.	tā kā Parlamentā dažādos līmeņos tiek veikti atsevišķi institucionāli pasākumi, ar kuriem īsteno nolīgumu, – sākot ar Prezidija pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem un beidzot ar Reglamenta grozīšanu;

F.	tā kā nolīgumā katra no trim nolīgumu parakstījušajām iestādēm piekrīt pieņemt atsevišķus lēmumus, pilnvarojot reģistra valdi (“valde”) un sekretariātu (“sekretariāts”) pieņemt lēmumus tās vārdā saskaņā ar nolīguma 9. pantu un 15. panta 2. punktu,

Mērķis un darbības joma

pauž gandarījumu par nolīgumu kā turpmāko soli, ar kuru uzlabo ētiskos interešu pārstāvības standartus; tomēr atgādina, ka saskaņā ar LESD 295. pantu iestādes var vienoties tikai par sadarbības kārtību un tāpēc tām, lai trešām personām radītu de facto saistības pieteikties reģistrā, ir jāizmanto savas pašorganizācijas pilnvaras; atkārtoti norāda, ka Parlaments jau sen dod priekšroku pārredzamības reģistra izveidei, izmantojot normatīvu aktu, jo tas ir vienīgais veids, kā attiecībā uz trešām personām noteikt juridiski saistošas normas;

uzstāj, ka saskaņā ar politisko paziņojumu iestādes apņemas īstenot koordinētu kopējās pārredzamības kultūras stiprināšanas pieeju, ar kuru interešu ētisku pārstāvību uzlabo un stiprina vēl vairāk; uzsver, ka saskaņā ar nolīgumu un saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu tām, izstrādājot kopīgo satvaru, ir pienākums īstenot pilnīgu savstarpēju sadarbību un ka tādēļ iestādēm būtu jācenšas panākt visaugstāko saistību līmeni; norāda, ka nolīgumā minētie pasākumi ir uzskatāmi par minimumu un ka tos varētu paplašināt vēl vairāk, saņemot politisku atbalstu un ņemot vērā pašreizējos konstitucionālos un juridiskos ierobežojumus, kas ir noteikti iestāžu nolīgumā;

atkārtoti apstiprina nepieciešamību pārredzamības reģistra izveides nolūkā turpināt iestāžu savstarpēju dialogu, pamatojoties uz juridiski saistošu Savienības sekundāro tiesību aktu;

ierosina, lai konferencē par Eiropas nākotni tiktu apspriesta iespēja izveidot autonomu juridisko pamatu, pateicoties kuram, likumdevējām iestādēm būs iespēja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt Savienības tiesību aktus, ar kuriem nosaka ētikas normas, kas interešu pārstāvjiem būtu jāievēro, mijiedarbojoties ar Savienības iestādēm;

pauž gandarījumu par to, ka Eiropas Savienības Padomes statuss ir mainījies no novērotājas statusa uz oficiālas nolīguma puses statusu; tomēr uzskata, ka tā piedalās tikai sanāksmēs ar visaugstākajām amatpersonām un tikai saskaņā ar brīvprātības kārtību — pastāvīgo pārstāvju un pastāvīgo pārstāvju vietnieku sanāksmēs viņu prezidentūras laikā un sešus mēnešus pirms tam; uzstāj, ka, lai kopīgais satvars būtu uzticams, visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās, izmantojot brīvprātības kārtību, jāturpina to piemērot arī pēc prezidentūras beigām un, ciktāl tas ir iespējams, jāattiecina arī uz citām amatpersonām;

norāda, ka sarunu procesā Komisija nekādas būtiskas papildu saistības attiecībā uz kopīgo satvaru uzņēmusies nav; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz personu loku tas reglamentē tikai iestāžu visaugstākā līmeņa darbiniekus; uzstāj, ka, pārskatot nosacītības regulējumu attiecībā uz visām trim iestādēm, būtu jāparedz sanāksmes ar pārējo iestāžu nodaļu vadītājiem un augstākām amatpersonām;

atzinīgi vērtē saistības, kuras Parlaments ir uzņēmies sarunu procesā attiecībā uz nosacītības un papildu pārredzamības pasākumiem; uzskata, ka Reglamenta 11. un 35. panta grozījumi šajā ziņā ir kalpojuši par spēcīgu apņēmības stimulu; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir saglabātas deputātu konstitucionālās tiesības brīvi īstenot savas pilnvaras;

atzinīgi vērtē iespēju brīvprātīgi iesaistīt iestādes, struktūras, birojus un aģentūras; uzskata, ka nolīgumu parakstījušajām iestādēm būtu jāveicina šāda iesaistīšanās saskaņā ar to pienākumu veicināt reģistra izmantošanu un maksimāli to izmantot; uzstāj, ka šādas līdzdalības gadījumā nolīgumu parakstījušajam iestādēm būs reģistram jānodrošina papildu resursi;

Reglamentētās darbības

uzsver, ka nolīguma pamatā ir uz darbībām balstīta pieeja, kas ietver netiešas lobēšanas darbības; uzstāj, ka ir svarīgi šādas darbības reglamentēt, jo īpaši saistībā ar to, ka pandēmijas apstākļos interešu pārstāvji ar ES lēmumu pieņēmējiem mijiedarbojas netradicionālā veidā;

10.

atzinīgi vērtē skaidrojumus par reglamentētajām un nereglamentētajām darbībām, tostarp par spontānas saskarsmes nepieļaujamību un satvara attiecināšanu uz trešo valstu starpniekiem, kuriem nav diplomātiskā statusa;

11.

uzskata, ka ir svarīgi noteikt sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, kuras būtu jāpublicē kā iepriekš plānotas sanāksmes; atzinīgi vērtē Komisijas praksi publicēt arī tās sanāksmes, kas notiek no personiskās sanāksmes atšķirīgā formātā, piemēram, tiek noturētas kā videokonference; uzstāj, ka plānots tālruņa zvans arī būtu jāuzskata par sanāksmi;

Nosacītība, gada ziņojums un pārskats

12.

uzskata, ka nosacījumu izpildes pasākumu un citu papildu pārredzamības pasākumu īstenošana, pieņemot individuālus lēmumus, ir veids, kā ievērot trīs nolīgumu parakstījušo iestāžu attiecīgās iekšējās organizatoriskās pilnvaras; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka gada ziņojums ir paplašināts, tajā ietverot šādu nolīgumu parakstījušo iestāžu noteikto pasākumu īstenošanu;

13.

ierosina gada ziņojumā iekļaut informāciju par reģistrētajām personām, attiecībā uz kurām bija veikta izmeklēšana, un kas beigās no reģistra tika dzēsti rīcības kodeksa neievērošanas dēļ;

14.

atzinīgi vērtē savlaicīgu un regulāru to īstenošanas pasākumu pārskatīšanu, ko īsteno saskaņā ar nolīguma 5. pantu, lai sniegtu ieteikumus par minēto pasākumu uzlabošanu un stiprināšanu;

15.

aicina parakstītājas iestādes veikt analīzi par jauno pārredzamības noteikumu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procedūrām, tostarp nosacījumiem un papildu pārredzamības pasākumiem, kurus iestādes ir noteikušas, pieņemot kopīgo satvaru, un par šo noteikumu ietekmi uz pilsoņu attieksmi pret Savienības iestādēm pirms nākamās reģistra pārskatīšanas;

16.

uzsver, ka nosacītības un papildu pārredzamības pasākumu precīza un savlaicīga publicēšana ir būtiska, lai interešu pārstāvjiem un iedzīvotājiem nodrošinātu pārredzamību, bez kuras viņu uzticēšanās kopīgā satvara optimālai darbībai nav iespējama;

Eiropas Parlamenta loma

17.

atzinīgi vērtē saistības, ko Parlaments uzņēmās sarunu gaitā, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu Closing the loopholes – Parliament’s proposals on conditionality (“Nepilnību novēršana — Parlamenta priekšlikumi par nosacītības pasākumiem”), un uzstāj, ka tie ir pilnībā nekavējoties jāīsteno un jāpublicē saskaņā ar nolīguma 5. panta 3. punktu;

18.

uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai Parlaments lielā mērā uzņemtos politisko atbildību par īstenošanu un pārskatīšanu; ierosina nolīguma 14. pantā paredzētajā pārskatīšanas procesā balstīties uz informāciju un to veidot ciešā sadarbībā ar Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku, kas ir atbildīgs par pārredzamības reģistru;

19.

īpaši prasa, lai Prezidijs un citas attiecīgās struktūras ātri veiktu turpmāk minētos pasākumus:

a)	tiešas saiknes starp sanāksmju publicēšanu saskaņā ar Reglamenta 11. panta 3. punktu un pārredzamības reģistru iedibināšana un būtisku uzlabojumu panākšana, lai šo publicēšanas rīku padarītu pilnībā lietotājdraudzīgu un pārredzamu;

b)	tiešas saiknes starp “likumdošanas pēdas nospiedumu”, kas ir paredzēts Reglamenta I pielikumā ietvertajā Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksa finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā 4. panta 6. punktā un pārredzamības reģistru;

c)	tādas normas noteikšana, saskaņā ar kuru Parlamenta ierēdņi, sākot ar nodaļas vadītāja līmeni, līdz ģenerālsekretāram tiekas tikai ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem;

d)	ieteikuma izdošana Parlamenta darbiniekiem tikties ar pārredzamības reģistrā reģistrējamām privātpersonām vai organizācijām tikai tad, ja tās ir reģistrētas, un šo faktu pirms viņu sanāksmēm sistemātiski pārbaudīt;

tādas visaptverošas pieejas izstrādāšana, saskaņā ar kuru visos komiteju vai sadarbības grupu rīkotos pasākumos, piemēram, darbsemināros un semināros, kā arī delegāciju sanāksmēs, kā referenti varētu piedalīties tikai tādas personas, kuras ir reģistrējušās un kurām saskaņā ar tiesību normām šajā reģistrā ir jāreģistrējas;

f)	tādas visaptverošas un saskanīgas pieejas izstrādāšana, saskaņā ar kuru Parlamenta telpās tiek rīkoti kopīgi pasākumi un attiecīgā gadījumā minēto pasākumu rīkošanu atļauj tikai tad, ja personas, uz kurām attiecas reģistrēšanās pārredzamības reģistrā prasība, ir reģistrējušās;

20.

Konkrēti Komiteju priekšsēdētāju konferenci aicina:

a)	pieņemt pamatnostādnes, kas palīdzētu referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem pildīt Reglamenta 11. panta 3. punktā viņiem noteiktos pienākumus;

pieņemt pamatnostādnes, saskaņā ar kurām komiteju sekretariāti atbalstītu deputātus, sistemātiski viņiem atgādinot par iespēju saskaņā ar Reglamenta I pielikumā iekļautā Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksa finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā 4. panta 6. punktu publicēt to interešu pārstāvju sarakstu, ar kuriem ir notikusi apspriešanās par jautājumiem, kas attiecas uz ziņojuma priekšmetu;

21.

aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju Parlamenta Reglamenta pārskatīšanas procesā apsvērt iespēju veikt turpmākus pārredzamības pasākumus, kas būtu jāievieš, lai stiprinātu Parlamenta apņemšanos īstenot kopējo regulējumu; uzsver, cik svarīgas ir oficiālas prasības, kas ir jāievēro katru reizi, kad pārskata Reglamentu;

Atbilstība normām, rīcības kodekss, reģistrēto personu sniedzamā informācija

22.

konstatē, ka nolīguma I pielikumā iekļautā rīcības kodeksa ievērošana ir uzskatāma par daļu no atbilstības kritērijiem un ka reģistrētām personām ir jāņem vērā konfidencialitātes prasības un noteikumi, kas ir piemērojami bijušajiem deputātiem un iestāžu darbiniekiem un kas uz viņiem attiecas pēc darba izbeigšanas attiecīgajā amatā;

23.

atzinīgi vērtē precizējumu, ka, reģistrētās personas, kas daļu savu darbību nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, no pienākuma nodrošināt to, lai tiktu ievēroti tie paši ētikas standarti, atbrīvotas netiek;

24.

atzinīgi vērtē to, ka reģistrētajām personām ir pienākums publicēt gan klientu, gan starpnieku finanšu informāciju un ka finanšu informācija tiek prasīta arī no tām reģistrētajām personām, kuras komerciālas intereses nepārstāv; atzinīgi vērtē to, ka reģistrētājām personām ir pienākums ne tikai reizi gadā publicēt finanšu informāciju, bet arī šo informāciju atjaunināt, jo īpaši gadījumos, kad būtiski mainās ziņas, uz kurām attiecas īstenošanas lēmumi;

25.

uzsver, ka reģistrētajām personām tagad ir pienākums sniegt informāciju par tiesību aktu priekšlikumiem, rīcībpolitiku vai iniciatīvām, kas uz viņām attiecas; uzskata, ka minētā prasība vairos viņu pārstāvēto interešu lielāku pārredzamību;

Sekretariāts un valde

26.

atzinīgi vērtē apņemšanos palielināt reģistra uzturēšanai, attīstībai un popularizēšanai paredzētos resursus, kā arī Padomes oficiālo ieguldījumu sekretariāta darbībā; uzskata, ka, īstenojot šādas apņemšanās ievērot kopīgo satvaru, būtu jāuzlabo sekretariāta spēja laikus sniegt norādījumus reģistrētajām personām un atbalstīt viņas pieprasīto datu reģistrēšanā un atjaunināšanā; tomēr jo īpaši uzstāj, ka cilvēkresursi proporcionāli reģistrēto personu skaitam salīdzinājumā ar līdzīgiem, valstīs īstenotiem satvariem ir ļoti ierobežoti un ka minētais ierobežojums mazina reģistra darbības efektivitāti; aicina iestādes piešķirt vajadzīgos resursus un personālu, kas ir nepieciešams, lai garantētu sekretariāta un valdes pienācīgu darbību;

27.

uzskata, ka visām trim iestādēm, līdztiesīgi piedaloties sekretariāta un valdes darbībā, būtu jānodrošina vienprātība, jāpanāk kopīga atbildība par minēto kopīgo satvaru un jāveicina kopēja pārredzamības kultūra;

28.

atzinīgi vērtē valdes izveidi un tās uzdevumu pārraudzīt nolīguma vispārējo administratīvo īstenošanu un darboties kā struktūrai, kas pārrauga sekretariāta veiktos pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta stingra administratīvā procedūra, ar ko īsteno reģistrēto personu procesuālās tiesības;

Procesuālās normas

29.

apstiprina šā lēmuma A pielikumā iekļautā nolīguma noslēgšanu;

30.

apstiprina Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas politisko paziņojumu, kas ir iekļauts šā lēmuma B pielikumā un ko kopā ar nolīgumu publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā;

31.

nolemj, ka saskaņā ar nolīguma 9. pantu un 15. panta 2. punktu, sākot ar nolīguma spēkā stāšanās dienu, valdei un sekretariātam ir pilnvaras Eiropas Parlamenta vārdā pieņemt individuālus lēmumus par pieteikuma iesniedzējiem un reģistrētajām personām saskaņā ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (4);

32.

uzdod priekšsēdētājam šo nolīgumu parakstīt kopā ar Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

33.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar tā pielikumiem informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.

(2) OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0046.

(4) OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.

A PIELIKUMS

IESTĀŽU NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMI UN EIROPAS KOMISIJU PAR OBLIGĀTU PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRU

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst Iestāžu nolīgumam kā tas, kas tika publicēts OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.)

B PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES UN EIROPAS KOMISIJAS POLITISKAIS PAZIŅOJUMS SAKARĀ AR IESTĀŽU NOLĪGUMA PAR OBLIGĀTU PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRU PIEŅEMŠANU

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija atzīst to, cik svarīgs ir nosacītības princips kā tās koordinētās pieejas stūrakmens, ko šīs trīs iestādes īsteno, lai nostiprinātu kopēju pārredzamības gaisotni, vienlaikus nosakot augstus standartus pārredzamai un ētiskai interešu pārstāvībai Savienības līmenī.

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija apliecina, ka nosacītības un papildu pārredzamības pasākumi attiecībā uz šādiem jautājumiem ir saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, pastiprina to koordinētās pieejas mērķi un ir stabils pamats tam, lai minēto pieeju turpinātu attīstīt un uzlabot un lai vēl vairāk nostiprinātu ētisku interešu pārstāvību Savienības līmenī,:

—	lēmumu pieņēmēju sanāksmes ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem (attiecīgā gadījumā) (1),

—	informācijas publiskošana par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem (attiecīgā gadījumā) (2),

—	darbinieku, jo īpaši augstākā līmeņa darbinieku, sanāksmes ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem (3),

—	uzstāšanās publiskās uzklausīšanās Eiropas Parlamentā (4),

—	dalība Komisijas ekspertu grupās un piedalīšanās konkrētos pasākumos, forumos vai informatīvās sanāksmēs (5),

—	piekļuve iestāžu telpām (6),

—	pasākumu patronāža, ko veic reģistrēti interešu pārstāvji (attiecīgā gadījumā),

—

dalībvalstu politiskā deklarācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kompetenci brīvprātīgi piemērot nosacītības principu to pastāvīgā pārstāvja vai pastāvīgā pārstāvja vietnieka sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem dalībvalsts Padomes prezidentūras laikā un sešu iepriekšējo mēnešu laikā un jebkuri citi brīvprātīgi atsevišķu valstu papildu pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kompetenci, kas tos pārsniedz (abus vienlīdzīgi ņemot vērā).

(1) Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 2. punkts, Komisijas Lēmuma (2018. gada 31. janvāris) par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu (C(2018)0700) (OV C 65, 21.2.2018., 7. lpp.) 7. pants; Eiropas Komisijas darba metožu V punkts.

(2) Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 3. punkts, Komisijas Lēmums 2014/838/ES, Euratom (2014. gada 25. novembris) par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas ģenerāldirektoru tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 19. lpp.); Komisijas Lēmums 2014/839/ES, Euratom (2014. gada 25. novembris) par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas locekļu tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 22. lpp.).

(3) Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 3. pants; Eiropas Komisijas darba metožu V punkts.

(4) Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmuma (2003. gada 18. jūnijs) par atklāto uzklausīšanu noteikumiem 7. pants.

(5) Eiropas Parlamenta Reglamenta 35. pants, Komisijas Lēmuma (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību (C(2016)3301), 8. pants; Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 4. un 5. pants.

(6) Eiropas Parlamenta Reglamenta 123. pants, to skatot kopā ar ģenerālsekretāra Lēmumu (2013. gada 13. decembris) par noteikumiem, kas reglamentē caurlaides un atļaujas iekļūt Parlamenta telpās; Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 6. pants.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/134

P9_TA(2021)0120

ES un Norvēģijas Nolīgums: visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšana sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10643/20 – C9-0424/2020 – 2020/0230(NLE))

(Piekrišana)

(2021/C 506/23)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10643/20),

—

ņemot vērā Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10644/20),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punktu (C9-0424/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0035/2021),

sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas Karalistes valdībai un parlamentam.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/135

P9_TA(2021)0121

ES un Hondurasas Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgums ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020 – C9-0084/2021 – 2020/0157(NLE))

(Piekrišana)

(2021/C 506/24)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12543/2020),

—	ņemot vērā projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (10365/2020),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0084/2021),

—	ņemot vērā 2021. gada 27. aprīļa nenormatīvo rezolūciju (1) par lēmuma projektu,

—	ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0053/2021),

sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hondurasas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0129.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/136

P9_TA(2021)0124

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (07064/2/2020 – C9-0111/2021 – 2018/0224(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/25)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (07064/2/2020 – C9-0111/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra (1) un 2020. gada 16. jūlija (2) atzinumus,

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu (3),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (4) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0435),

—	ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2020)0459)

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0122/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

pieņem zināšanai Padomes un Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.

(2) OV C 364, 28.10.2020., 124. lpp.

(3) OV C 461, 21.12.2018., 79. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0395.

PIELIKUMS

Kopīgs politiskais paziņojums par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu

Kopīgajā paziņojumā par atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar pētniecības pamatprogrammu (1) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par labu pētniecības programmai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam vēlreiz darīt pieejamas saistību apropriācijas, kas atbilst saistību atcelšanas summai līdz 0,5 miljardiem EUR (2018. gada cenās) un kas izriet no pilnīgas vai daļējas to projektu neīstenošanas, kuri pieder pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” vai tās priekštecei “Apvārsnis 2020”, kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā. Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras un Komisijas pilnvaras izpildīt budžetu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka šīs summas orientējošais sadalījums maksimāli būs šāds:

—	300 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, jo īpaši kvantu pētniecībai;

—	100 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; un

—	100 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”.

Parlamenta paziņojums par asociācijas nolīgumiem

LESD 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktā ir paredzēts, ka Eiropas Parlaments sniedz piekrišanu attiecībā uz asociācijas nolīgumiem LESD 217. panta nozīmē. Turklāt nosacījumi, ar ko reglamentē trešās valsts pievienošanos pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, bieži vien ir daļa no minētajiem asociācijas nolīgumiem. Lai Eiropas Parlaments sniegtu piekrišanu, tas saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnībā ir jāinformē visos procedūras posmos. Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu Parlamenta kontroli, šajos nolīgumos ir jāiekļauj visi būtiskie aspekti Savienības attiecībās ar konkrētu trešo valsti, kuri ir saistīti ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

Tāpēc Eiropas Parlaments sagaida, ka brīdī, kad saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu Padome pieņem lēmumu atbilstīgi LESD 218. panta 9. punktam, definējot nostājas, kuras Savienības vārdā jāieņem struktūrā, kas izveidota ar nolīgumu, ar ko paredz trešās valsts iesaistīšanos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, minētās nostājas nenovedīs pie tā, ka tiek apieta prasība saņemt Eiropas Parlamenta piekrišanu, atstājot attiecīgās struktūras ziņā noteikt būtiskos aspektus konkrētās trešās valsts dalībai pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

Tāpēc Eiropas Parlaments uzskata, ka šādi saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemti Padomes lēmumi, ja tie attiecas uz asociācijas nolīgumu daļām, kuras saistītas ar trešās valsts dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, būtu jāsamazina līdz minimumam. Turklāt, ja Savienības sarunu vedējs vai Padome, vai tās īpašā komiteja apsver šāda Padomes lēmuma pieņemšanu, kad tiek dotas norādes sarunu vadītājam, Eiropas Parlaments sagaida, ka tas nekavējoties un pilnībā tiks informēts visos procedūras posmos, tostarp saņemot argumentētu atzinumu par to, kāpēc ar nolīgumu izveidotai struktūrai Savienības vārdā ir jāpieņem nostāja nolūkā sasniegt Savienības mērķus, kas izklāstīti [pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā] un [Padomes lēmumā, ar ko izveido īpašo programmu].

Komisijas paziņojums par 47. apsvērumu

Komisija plāno īstenot EIP Accelerator budžetu tā, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētais atbalsts, ko sniedz vienīgi dotācijas veidā, saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” regulas 48. panta 1. punktu un 47. apsvērumu atbilst atbalstam, kuru sniedz no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta budžeta.

Komisijas paziņojums par 6. pantu

Pēc pieprasījuma Komisija plāno apmainīties ar viedokļiem ar Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju par i) potenciālo partnerattiecību kandidātu sarakstu – pamatojoties uz LESD 185. un 187. pantu –, uz kuru attieksies (sākotnēji) ietekmes izvērtējumi; ii) uzdevumu padomju noteikto provizorisko uzdevumu sarakstu; iii) stratēģiskā plāna rezultātiem pirms tā oficiālās pieņemšanas, un iv) tā iepazīstinās ar dokumentiem, kas saistīti ar darba programmām, un darīs tos pieejamus.

Komisijas paziņojums par ētiku/cilmes šūnu izpēti – 19. pants

Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās “Apvārsnis 2020”.

Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” skaidri noteikts, ka Savienības finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:

—	izpētes pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēka klonēšana reproduktīviem nolūkiem;

—	izpētes pasākumiem, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un kuri varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas;

—	pētniecības pasākumiem, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti.

Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Savienības finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs.

Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nepieprasa izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praksē lielākā daļa no Savienības finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemeslu, kāpēc lai tas būtiski mainītos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

Katram projektam, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir jāiegūst pozitīvs zinātnisks izvērtējums; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz priekšlikumiem, kas ieguvuši pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā ētikas principu pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti.

Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi var veikt projekta īstenošanas laikā.

Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas katram projektam, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāsaņem attiecīgās valsts vai vietējās ētikas komitejas apstiprinājums. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u.c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus.

Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk komitejā, rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru. Netiks finansēts neviens priekšlikums, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, ja tas neiegūs dalībvalstu apstiprinājumu.

10.

Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Savienības finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem, tādējādi nodrošinot maksimālu labumu pacientiem visās valstīs.

11.

Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši turpinās atbalstīt cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt esošās cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu.

12.

Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs komitejai, kura darbojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver pētniecības darbības, kurās iznīcina cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Savienības finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

Komisijas paziņojums par 5. pantu

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju panākto kompromisu 5. panta formulējumā. Komisija saprot, ka 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā īpašā aizsardzības pētniecības programma aprobežojas ar pētniecības darbībām, uz kurām attiecas topošais Eiropas Aizsardzības fonds, bet izstrādes darbības tiek skatītas ārpus šīs regulas piemērošanas jomas.

Komisijas paziņojums par cilvēktiesībām 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā

Komisija visnotaļ atzīst cilvēktiesību respektēšanu, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, un tā 1. panta otro daļu “Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālām vai pasaules organizācijām, kuras atzīst pirmajā daļā minētos principus.” Taču Komisija pauž nožēlu, ka “cilvēktiesību respektēšana” ir iekļauta kritēriju virknē, kas trešām valstīm jāizpilda, lai kļūtu tiesīgas iesaistīties programmā saskaņā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunkta 1. punkta d) apakšpunktu. Neviena cita ES nākamās daudzgadu finanšu shēmas programma neuzskatīja, ka vajadzīga tik tieša norāde, lai gan nav šaubu, ka ārējās attiecībās ar trešām valstīm ES tiecas visos instrumentos un politikas jomās īstenot konsekventu pieeju cilvēktiesību aizsardzībai un tai jāvirza Komisija šā noteikuma īstenošanā.

Padomes paziņojums

Padome aicina Komisiju nodrošināt lielāko Padomes iesaisti sarunās par nolīgumiem, ar kuriem trešās valstis iesaista Savienības programmās, tostarp ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, saskaņā ar LESD 218. pantu. Šajā nolūkā Padome saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu var iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, ved sarunas, tostarp par šādu nolīgumu formu un saturu.

Šajā sakarā Padome atgādina par ES iestāžu lojālas sadarbības principu, kas noteikts LES 13. panta 2. punkta otrajā teikumā, un attiecīgo ES Tiesas judikatūru par LESD 218. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Komisijai savlaicīgi – pirms sarunu sanāksmēm – īpašajai komitejai ir jāsniedz visa informācija un dokumenti, kas nepieciešami, lai uzraudzītu sarunu norisi, proti, it īpaši citu pušu sarunu gaitā paziņotās pamatnostādnes un aizstāvētās nostājas, lai īpašā komiteja varētu formulēt viedokli un norādes attiecībā uz sarunām (2).

Ja nolīgumi, ar kuriem trešās valstis tiek iesaistītas Savienības programmās, jau pastāv un ietver pastāvīgu pilnvarojumu Komisijai noteikt konkrētus noteikumus, kas piemērojami katrai valstij attiecībā uz tās dalību jebkurā konkrētā programmā, un ja Komisijai šajā uzdevumā palīdz īpaša komiteja, Padome atgādina, ka Komisijai ir jārīkojas, sarunu procesa gaitā sistemātiski apspriežoties ar minēto īpašo komiteju, piemēram, pirms sanāksmēm ar attiecīgajām trešām valstīm apmainoties ar tekstu projektiem un sniedzot regulārus informatīvus paziņojumus un pārskatus.

Ja nolīgumi, ar kuriem trešās valstis tiek iesaistītas Savienības programmās, jau pastāv, bet īpaša komiteja nav paredzēta, Padome uzskata, ka Komisijai, kad tā nosaka konkrētus noteikumus iesaistīšanai pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, līdzīgā veidā sarunu procesa gaitā būtu sistemātiski jāsadarbojas ar Padomi un tās darba sagatavošanas struktūrām.

Komisijas paziņojums par starptautisko sadarbību

Komisija pieņem zināšanai Padomes vienpusējo deklarāciju un, apspriežoties ar īpašo komiteju saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu, to pienācīgi ņems vērā saskaņā ar Līgumu, ES Tiesas judikatūru un iestāžu līdzsvara principu.

Padomes paziņojums par 5. pantu

Padome atgādina, ka no LESD 179. panta 3. punkta un 182. panta 1. punkta, tos lasot kopā, izriet, ka Savienība var pieņemt tikai vienu daudzgadu pamatprogrammu, kurā izklāstītas visas Savienības darbības pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. Tādēļ Padome uzskata, ka Eiropas Aizsardzības fonds, kas minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā Regulā, ar ko izveido Savienības pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kura aptver šā fonda darbības gan pētniecības, gan tehnoloģiju attīstības jomā, ir īpaša programma, ar ko īsteno pamatprogrammu LESD 182. panta 3. punkta nozīmē, un ietilpst regulas, ar kuru izveido minēto pamatprogrammu, darbības jomā.

(1) OV C 444 I, 22.12.2020., 3. lpp.

(2) Sk. 2015. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-425/13 Komisija / Padome, EU:C:2015:483, 66. punkts.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/141

P9_TA(2021)0125

Īpašā programma, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” *

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (08550/2019 – C9-0167/2020 – 2018/0225(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

(2021/C 506/26)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (08550/2019),

—	ņemot vērā vēl vienu apspriešanās pieprasījumu, ko Padome iesniedza 2020. gada 18. jūnija vēstules formātā pēc tam, kad bija publicēts grozītais Komisijas priekšlikums (COM(2020)0459), ar ko papildina sākotnējo apspriešanās pieprasījumu,

—	ņemot vērā Padomes projekta pārskatīto redakciju (06199/2021), kas atspoguļo Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu galīgo iznākumu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0167/2020),

—	ņemot vērā viedokļu apmaiņu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju 2019. gada 9. aprīlī saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (1) 25. punktu,

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0436),

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

—	ņemot vērā Reglamenta 82. un 40. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0118/2021),

apstiprina grozīto Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(2) 2019. gada 17. aprīlī pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0396.

P9_TC1-CNS(2018)0225

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Lēmumu (ES) 2021/…, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2021/764.)

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/142

P9_TA(2021)0126

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija) (COM(2019)0331 – C9-0042/2019 – 2019/0151(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

(2021/C 506/27)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0331),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0042/2019),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 30. oktobra atzinumu (1),

—	pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

—	ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (2),

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas 2020. gada 10. janvāra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 17. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 110. un 59. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0120/2020),

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 47, 11.2.2020., 69. lpp.

(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

P9_TC1-COD(2019)0151

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/819.)

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/143

P9_TA(2021)0127

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģiskā inovāciju programma ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana (COM(2019)0330 – C9-0043/2019 – 2019/0152(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 506/28)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0330),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0043/2019),

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 30. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 17. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. un 40. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0121/2020),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

ierosina, ka šā tiesību akta nosaukumam vajadzētu būt “Lēmums par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana”;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 47, 11.2.2020., 69. lpp.

P9_TC1-COD(2019)0152

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/… par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana un Lēmuma Nr. 1312/2013/ES atcelšana

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2021/820.)

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/144

P9_TA(2021)0128

Savienības civilās aizsardzības mehānisms ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2020)0220 – C9-0160/2020 – 2020/0097(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 506/29)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0220),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 196. panta 2. punktu un 322. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0160/2020),

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 28. septembra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 29. oktobra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 14. oktobra atzinumu (3),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 17. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. un 40. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0148/2020),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju (4);

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 385, 13.11.2020., 1. lpp.

(2) OV C 10, 11.1.2021., 66. lpp.

(3) OV C 440, 18.12.2020., 150. lpp.

(4) Ar šo nostāju aizstāj 2020. gada 16. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P9_TA(2020)0218.

P9_TC1-COD(2020)0097

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/…, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/836.)

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/145

P9_TA(2021)0129

ES un Hondurasas Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgums

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020 – C9-0084/2021 – 2020/0157M(NLE))

(2021/C 506/30)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020),

—	ņemot vērā projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (10365/2020),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 4. punkta pirmo daļu kopā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0084/2021),

—	ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (1) (FLEGT regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (2) (ES Kokmateriālu regula),

—	ņemot vērā Parīzes Klimata nolīgumu,

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

—	ņemot vērā paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) un 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (3),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (4),

—	ņemot vērā 2020. gada 22. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā (5),

—	ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Hondurasu — cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis (6),

—	ņemot vērā nelikumīgai mežizstrādei piemērojamo ES noteikumu, jo īpaši ES Kokmateriālu regulas un FLEGT regulas, notiekošo atbilstības pārbaudi,

—	ņemot vērā ES 2003. gada Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) un darba plānu tā īstenošanai 2018.–2022. gadā,

—	ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (7),

—	ņemot vērā Hondurasas un ES ikgadējo augsta līmeņa politikas dialogu meža nozarē,

—	ņemot vērā ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2019. gada 6. decembra deklarāciju par to, ka tiek pagarināts mandāts misijai korupcijas un nesodāmības apkarošanas atbalstam Hondurasā (MACCIH),

—	ņemot vērā 2021. gada 27. aprīļa normatīvo rezolūciju (8) par Padomes lēmuma projektu,

—	ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0054/2021),

tā kā gandrīz pusi no Hondurasas sauszemes platības klāj meži, no kuriem puse ir tropu lietus meži; tā kā Hondurasā joprojām ir milzīgs neklasificētu koku un sugu daudzums; tā kā kopš 2015. gada Hondurasa zaudējusi aptuveni 12,5 % no mežu platības, kas galvenokārt noticis kaitīgo organismu invāzijas dēļ (visticamāk, klimata pārmaiņu ietekmē), savukārt vairākas meža platības zudušas meža ugunsgrēku, mežu izciršanas un nelikumīgas mežizstrādes dēļ;

B.	tā kā Hondurasa 2014. gadā pieņēma Klimata pārmaiņu likumu un nākamajā gadā kļuva par pirmo valsti, kura publicējusi savu pirmo nacionāli noteikto devumu (NND) Parīzes nolīguma satvarā, tostarp apņemoties atjaunot mežus viena miljona hektāru platībā;

tā kā meža nozares īpatsvars Hondurasas ekonomikā gadu gaitā ir sarucis un pēdējos 16 gados tas ir aptuveni 3,6 % no NKP, jo stingrākas kļuvušas prasības par kokmateriālu likumību Hondurasas eksporta tirgos un notiek vēršanās pret mežu iznīcināšanu; tā kā Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (BPN) process, kurā tiek uzsvērta likumība un laba pārvaldība, palīdz palielināt meža nozares īpatsvaru, nodrošināt kvalitatīvas darbvietas laukos un radīt ienākumus Hondurasas iedzīvotājiem;

tā kā kokmateriālu tirdzniecības apjoms starp Hondurasu un ES pašlaik ir pieticīgs un nepārsniedz 2 % no Hondurasas kokmateriālu eksporta, savukārt lielākā Hondurasas tirdzniecības partnervalsts ir ASV un palielinās eksports uz tādām kaimiņvalstīm kā Salvadora un Nikaragva; tā kā BPN varētu pavērt lielākas iespējas Hondurasas eksportam uz ES un jauniem tirgiem;

tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju Hondurasa ir valsts ar vidēji zemiem ienākumiem; tā kā tā ir otra nabadzīgākā valsts Latīņamerikā un trešā nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē; tā kā Hondurasai nākas pārvarēt daudzas problēmas cīņā pret nabadzību, nevienlīdzību, korupciju, vardarbību un nesodāmību, kas joprojām rada pastāvīgas bažas, un Hondurasai ir jāuzlabo savu iedzīvotāju labjutība, kā arī sieviešu tiesību stāvoklis, jo īpaši ņemot vērā neseno negatīvo reakciju uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām;

atzīmē, ka Hondurasas valdība uzņēmusies konstruktīvas saistības un ierosinājusi tiesību aktus, ar ko aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus; pauž nožēlu par cilvēktiesību, pirmiedzīvotāju un zemes tiesību aizstāvju un vides aktīvistu aizskaršanu, vardarbību pret viņiem, patvaļīgu aizturēšanu, draudu izteikšanu un nogalināšanu; tā kā Hondurasa nav parakstījusi Eskasū reģionālo nolīgumu par informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību un tiesiskumu vides jautājumos Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kas ir pirmais jebkad pieņemtais nolīgums ar konkrētiem noteikumiem par vides un cilvēktiesību aizstāvjiem;

G.	tā kā 2020. gada janvārī beidzās korupcijas un nesodāmības apkarošanas atbalsta misijas Hondurasā (MACCIH) pilnvaras un tās netika atjaunotas; tā kā ES un tās dalībvalstis ir aicinājušas Hondurasas valdību šīs pilnvaras atjaunot, lai stiprinātu tiesiskumu valstī;

H.	tā kā ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgums tika noslēgts 2012. gadā un tirdzniecības pīlāru provizoriski piemēro no 2013. gada 1. augusta;

I.	tā kā 2013. gadā Hondurasa kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kas sāka sarunas ar ES par FLEGT BPN, kuru rezultātā 2018. gadā tika parafēts nolīguma projekts;

tā kā BPN mērķis ir nodrošināt, ka visi kokmateriālu un koka izstrādājumu sūtījumi no Hondurasas, kas paredzēti ES tirgum, atbilst Hondurasas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmai (TLAS) un tādējādi var pretendēt uz FLEGT licenci; tā kā arī vietējiem kokmateriāliem un kokmateriāliem, kas paredzēti citiem eksporta tirgiem, būs jāatbilst TLAS prasībām un uz tiem attieksies H-Legal licence;

K.	tā kā TLAS pamatā ir likumības definīcija, piegādes ķēdes kontrole, atbilstības pārbaude, FLEGT licencēšana un neatkarīga revīzija;

L.	tā kā nolīgums attiecas uz pieciem obligātajiem koka izstrādājumiem saskaņā ar FLEGT regulu, proti, apaļkokiem, zāģmateriāliem, dzelzceļa gulšņiem, saplāksni un finieri, un vairākiem citiem koka izstrādājumiem;

tā kā FLEGT BPN nolūks un paredzamie ieguvumi ir vērienīgāki nekā likumīgu kokmateriālu tirdzniecības veicināšana, jo šie nolīgumi paredzēti arī tam, lai veiktu sistēmiskas pārmaiņas mežu pārvaldībā un tiesībaizsardzībā, un tas ietver arī darba tiesības un pirmiedzīvotāju tiesības, pārredzamību un dažādu ieinteresēto personu, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un pirmiedzīvotāju kopienu, iekļaušanu politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī atbalstu ekonomiskai integrācijai un starptautisko ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošanu; tā kā sarunas, kuru rezultātā noslēgts šis BPN, ir radījušas telpu sadarbībai starp dažādām ieinteresētajām personām, lai apspriestu vides, cilvēktiesību, sociālos un ekonomiskos jautājumus; tā kā Hondurasai ir pienākums nodrošināt, ka šā nolīguma īstenošanā un uzraudzībā tiek iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas neatkarīgi no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, rases, valodas un invaliditātes un tajā piedalās privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, vietējās kopienas, Hondurasas pirmiedzīvotāju un afrikāņu pēcteču tautas, kā arī citas no mežiem atkarīgas struktūras (9);

N.	tā kā ar BPN paredz izveidot Apvienoto īstenošanas komiteju, kas ir atbildīga par nolīguma īstenošanu un uzraudzību;

O.	tā kā ES atbalstu sarunu procesam ir sniegusi ar trim divpusējām programmām attīstības palīdzības satvarā;

P.	tā kā vispārējās vēlēšanas Hondurasā notiks līdz 2021. gada beigām;

tā kā Hondurasa ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām, bet nav to pilnībā īstenojusi un savos tiesību aktos nav ieviesusi nozīmīgo brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principu, kas izriet no ANO Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

atzinīgi vērtē noslēgtās sarunas starp ES un Hondurasu par BPN, ar ko nodrošinās, ka uz ES tiek importēti vienīgi likumīgi iegūti kokmateriāli, veicinās ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi un ilgtspējīgu tirdzniecību ar likumīgi iegūtiem kokmateriāliem un uzlabos mežu pārvaldību, tiesībaizsardzību (tostarp prasības attiecībā uz darbu un strādājošajiem, veselību un drošību), cilvēktiesības, pārredzamību, pārskatatbildību un institucionālo noturību Hondurasā, paturot prātā, ka meži ir nozīmīgi Hondurasas ekonomikai un ka valstī efektīvāk jārisina atmežošanas problēma; aicina abas puses strauji ratificēt BPN, lai tas stātos spēkā 2021. gadā un pavērtu ceļu turpmākiem svarīgiem īstenošanas pasākumiem, tostarp licencēšanas satvara izveidei;

apliecina solidaritāti Hondurasai, kura nesen piedzīvoja divas ļoti postošas viesuļvētras un kura jau tā ir smagi cietusi no Covid-19 pandēmijas; uzsver vajadzību steidzami un globālā mērogā novērst šādu ekstrēmu laikapstākļu parādību un zoonožu pamatcēloņus, kuri ir saistīti ar klimata pārmaiņām, atmežošanu un biodaudzveidības zudumu;

ļoti atzinīgi vērtē to, ka Hondurasai BPN izstrādes procesā ir izdevies nodrošināt valdības iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora, pirmiedzīvotāju un afrikāņu pēcteču tautu, akadēmisko aprindu un kopienu iesaisti, un šie rīcībspēki šo piedāvājumu pieņēmuši un attiecīgi snieguši savu ieguldījumu; atzinīgi vērtē to, ka visas šīs sabiedrības grupas piekrita sēsties pie viena sarunu galda, tā nodrošinot iekļautības sajūtu un iespēju sniegt savu devumu;

atzīst, ka BPN pilnīga īstenošana būs ilgtermiņa process, kurā būs jāpieņem vesels tiesību aktu kopums un jānodrošina atbilstoša administratīvā spēja un kompetence tā īstenošanai un izpildei; atgādina, ka FLEGT licenču izsniegšana varēs sākties tikai tad, kad Hondurasa būs apliecinājusi savas TLAS gatavību;

uzsver, ka īstenošanas posmā ir vajadzīgas īstenas un pastāvīgas konsultācijas un plaša ieinteresēto personu iesaistīšana, kas ietver PSO un vietējo un pirmiedzīvotāju kopienu jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, lai garantētu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu; atgādina, ka ir jāuzlabo pārredzamība un jānodrošina efektīva informācijas nodošana sabiedrībai un savlaicīga dokumentu publiskošana, tos darot pieejamus vietējiem iedzīvotājiem un pirmiedzīvotājiem; aicina Komisiju, ES delegāciju Hondurasā un dalībvalstis nodrošināt un sniegt pietiekamu spēju veidošanas, loģistikas un tehnisko atbalstu saistībā ar pašreizējiem un turpmākajiem attīstības sadarbības instrumentiem, lai Hondurasa spētu pildīt saistības, kas izriet no TLAS un saistīto pasākumu īstenošanas;

atzinīgi vērtē nesen pieņemto Hondurasas BPN īstenošanas rīcības plānu un aicina Hondurasas valdību pielietot skaidru, termiņatkarīgu un izmērāmu pieeju;

pauž satraukumu par to, ka kopš BPN parafēšanas 2018. gada jūlijā tikuši nogalināti vairāk nekā 20 vides un pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzības aktīvisti; uzskata, ka nolīguma panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tādas drošas un labvēlīgas vides radīšanas, kas ļautu aizsargāt vides un cilvēktiesību aizstāvjus un trauksmes cēlējus, nodrošinot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos un apkarojot nesodāmību; šajā sakarībā uzsver, ka Eskasū nolīguma ratifikācija būtu nozīmīgs solis pareizajā virzienā; mudina Hondurasas valdību veikt pasākumus šajā ziņā;

uzskata, ka konsekventi ir jācīnās pret korupciju; atzinīgi vērtē to, ka pārredzamība ir bijusi noderīga šā BPN noslēgšanas procesā, un šāda pieeja pilnībā būtu jānodrošina turpmākajā īstenošanas procesā; uzsver, ka FLEGT panākumi ir atkarīgi arī no krāpšanas un korupcijas apkarošanas visā kokmateriālu piegādes ķēdē; šajā ziņā aicina ES stiprināt ES Kokmateriālu regulas darbības jomu un izpildi, lai apkarotu korupcijas riskus ES kokmateriālu piegādes ķēdē, tostarp īstenojot regulārākas un sistemātiskākas kontroles un izmeklēšanu ES ostās; atzīmē Hondurasas centienus panākt lielāku pārredzamību un mudina Hondurasas valdību nodrošināt stimulus dažādos meža vērtības ķēdes posmos, lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu visneaizsargātāko tirgus dalībnieku iekļautību, tostarp iekļaujot pirmiedzīvotāju kopienu jauniešus un sievietes, afrikāņu izcelsmes personas un mazos lauksaimniekus; mudina Hondurasas valdību strādāt pie tā, lai pārtrauktu plaši izplatīto korupciju, un aicina pievērsties citiem faktoriem, kas veicina nelikumīgu mežizstrādi un mežu degradāciju, īpašu uzsvaru liekot uz muitu, Hondurasas Mežu iestādi un par mežu un zemes tiesību jautājumiem atbildīgajām ministrijām un citām iestādēm, kurām būs izšķirīga loma BPN īstenošanā un izpildē; uzsver, ka ir jāizbeidz nesodāmība mežsaimniecības nozarē, nodrošinot, ka par pārkāpumiem sauc pie atbildības;

mudina Hondurasas valdību atjaunot pilnvaras misijai korupcijas un nesodāmības apkarošanas atbalstam Hondurasā (MACCIH), kas beidzās 2020. gada janvārī;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Hondurasa ir pirmā BPN valsts, kurā kā atsevišķa interešu grupa pie sarunu galda bija aicināti pirmiedzīvotāji, un uzteic pirmiedzīvotāju grupu drosmīgo līdzdalību, sniedzot konkrētus redzējumus un ieguldījumu; aicina likumības definīcijā steidzami iekļaut brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu un Hondurasā pieņemt attiecīgus tiesību aktus;

11.

atzīst, ka BPN sarunu process var ļaut nozarēm noteikt kopīgus mērķus un prioritātes, lai panāktu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī piedāvāt sabiedrībai nozīmīgu iespēju piedalīties mežu apsaimniekošanā vietējā, kopienas un reģionālā līmenī un pat valsts vai federālā līmenī;

12.

konstatē, ka ir jāprecizē pirmiedzīvotāju kopienām tik būtiskās zemes lietošanas tiesības Hondurasā un ka vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām ir vajadzīgi konkrēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz zemes īpašumtiesībām; atgādina, ka piekļuve zemei, tās izmantošana un kontrole ir bijis viens no galvenajiem sociālo konfliktu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu cēloņiem Hondurasā; jo īpaši atgādina, ka saskaņā ar ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja sniegto informāciju aptuveni 80 % no privātīpašumā esošās zemes Hondurasā ir vai nu bez īpašumtiesībām, vai tās piešķirtas neatbilstīgi, savukārt vājās tiesu sistēmas dēļ var paiet gadi, kamēr tiek izšķirt īpašumtiesību strīdi; mudina Hondurasas valdību piešķirt vairāk resursu un stiprināt iesaistīto publisko iestāžu koordināciju;

13.

uzsver zemes lietošanas nozīmi mežu pārvaldībā un to, ka ir vajadzīgs ar klimata pārmaiņu jautājumiem saistīts stratēģisks redzējums par mežu pārvaldību; aicina Hondurasas valdību nodrošināt ciešu koordināciju starp pašreizējām dažādajām iniciatīvām meža nozarē, piemēram, starp iniciatīvu tādu emisiju samazināšana, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (REDD +), FLEGT BPN un NND;

14.

aicina Hondurasas valdību pastiprināt modrību un meža ugunsaizsardzības zonas uz privātīpašumā esošas zemes; aicina izvērst piegādes ķēžu pārvaldību lopkopības, kafijas un palmu eļļas nozarē, jo tas ir būtiski, lai novērstu atmežošanas pamatcēloņus;

15.

uzskata, ka veiksmīgas sarunas par šo BPN pierāda, cik svarīgas ir Savienības delegācijas trešās valstīs;

16.

aicina iekļaut dzimumaspekta analīzi visās darbībās un projektos, kas saistīti ar FLEGT BPN īstenošanu; prasa veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu pēc dzimumiem sadalītu analīzi par zemes lietošanu, aktīvu īpašumtiesībām un finansiālo integrāciju nozarēs, ko ietekmē tirdzniecība; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šos centienus ar tehniskiem resursiem un cilvēkresursiem;

17.

ir ļoti nobažījies, ka Hondurasā un dažās ES dalībvalstīs tiek grozīti aborta likumi;

18.

uzsver mežistrādes sektora darbvietu un lauku nodarbinātības nozīmi Hondurasas ekonomikā, ka būtu jāņem vērā BPN īstenošanā; uzskata, ka BPN ir instruments pienācīgas nodarbinātības veicināšanai; aicina Komisiju un Hondurasas iestādes visaptveroši izvērtēt BPN ietekmi uz nozarē nodarbinātajiem un mazajiem ražotājiem, kurus varētu ietekmēt pastiprināta mežizstrādes kontrole; aicina Komisiju veicināt un atbalstīt skartajiem darba ņēmējiem un ražotājiem paredzētas programmas, lai viņi varētu saglabāt konkurētspēju šajā nozarē;

19.

aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par nolīguma īstenošanu, tostarp par Apvienotās īstenošanas komitejas darbu, un aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar Parlamentu, jo īpaši uzaicinot to nosūtīt delegāciju dalībai Apvienotajā īstenošanas komitejā;

20.

aicina ES dalībvalstis pilnībā ievērot, īstenot un izpildīt ES Kokmateriālu regulu; aicina Komisiju apsvērt iespēju nākamajā pārskatīšanā uzlabot FLEGT regulu attiecībā uz FLEGT licencēšanu, lai spētu strauji reaģēt gadījumos, kad būtiski tiek pārkāptas BPN saistības;

21.

uzsver, ka valstis visā pasaulē, kurām ir vai kuras vēlas, lai tām būtu regulēts likumīgu kokmateriālu importa tirgus, gūtu labumu no sadarbības un attiecīgos gadījumos no noteikumu un sistēmu, piemēram, ES FLEGT un BPN, savstarpējas apstiprināšanas; uzsver, ka starptautiski standarti būtu efektīvāki un veicinātu ilgtermiņa juridisko noteiktību uzņēmumiem un patērētājiem;

22.

uzsver, ka BPN nodrošina svarīgu tiesisko satvaru gan ES, gan tās partnervalstīm, kas kļuvis iespējams, pateicoties iesaistīto valstu labai sadarbībai un saistību uzņemšanai; atbalsta Komisijas centienus atrast papildu partnerus, kuri nākotnē varētu noslēgt BPN saskaņā ar FLEGT;

23.

uzskata, ka ES ir ļoti svarīga un atbildīga loma un pienākums uzlabot gan kokmateriālu piedāvājumu, gan pieprasījumu, lai atteiktos no nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem un palīdzētu eksportētājvalstīm to centienos apkarot nelikumīgu mežizstrādi un korupciju, kuras rezultātā tiek iznīcināti šo valstu meži, izraisītas klimata pārmaiņas un pārkāptas cilvēktiesības; uzsver vajadzību nākotnē šo darbu papildināt ar ES pienācīgas rūpības regulējumu attiecībā uz atmežošanas riska precēm; atzīmē, ka Hondurasa ir nozīmīga kafijas ražotāja globālā mērogā;

24.

uzsver, ka BPN ir neatņemama daļa no ES centieniem sasniegt Parīzes nolīgumā un ANO programmā 2030. gadam izvirzītos uzdevumus, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis FLEGT programmu pilnībā integrēt Eiropas zaļā kursa jaunajā stratēģiskajā satvarā, mudinot to popularizēt pasaules un reģionālā līmenī un vēl vairāk stiprināt starptautisko sadarbību starp ražotājvalstīm un importētājvalstīm;

25.

prasa ES nodrošināt, lai ilgtspējīgas attīstības politika tiktu saskaņota gan BPN, gan visu pārējo ES rīcībpolitiku satvarā, aptverot tādas jomas kā tirdzniecība, attīstība, lauksaimniecība un vide, un vienlaikus aicina nodrošināt BPN papildināmību ar ES uzņemtajām vides un klimata aizsardzības saistībām;

26.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Hondurasas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

(2) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0212.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0285.

(6) OV C 58, 15.2.2018., 155. lpp.

(7) OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.

(8) Tajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0121.

(9) Saskaņā ar BPN 16. pantu.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/151

P9_TA(2021)0134

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: izmaiņu izskatīšana cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos

Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 24. marta deleģēto regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2008 par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (C(2021)01603 – 2021/2616(DEA))

(2021/C 506/31)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (EK) No 1234/2008 (2021. gada 24. marts) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (C(2021)01603),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2021. gada 16. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), un jo īpaši tās 23.b pantu un 121.a panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (2), un jo īpaši tās 16.a panta 3. punktu un 87.b panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu lēmumam,

—	ņemot vērā to, ka Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2021. gada 27. aprīlī, netika izteikti iebildumi,

A.	tā kā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1234/2008 (3) paredz noteikumus par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos;

B.	tā kā, pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras zinātnisko novērtējumu, Komisija ir apstiprinājusi vairākas Covid-19 vakcīnas;

C.	tā kā nolūkā nodrošināt apstiprināto Covid-19 vakcīnu nepārtrauktu efektivitāti var rasties vajadzība tās modificēt tā, lai tiktu izmainīts to sastāvs un līdz ar to pandēmijas sakarībā vai citā saistībā aizsargātu pret jauniem vai multipliem vīrusa variantu celmiem;

tā kā savā 2021. gada 17. februāra paziņojumā “HERA inkubators: kopīga sagatavošanās Covid-19 variantu radītam apdraudējumam” (4) Komisija paziņoja par vairākiem pasākumiem, kas tiks ieviesti, lai efektīvi reaģētu uz situāciju, kurā jauni Covid-19 vīrusa varianti var potenciāli ietekmēt cīņu pret pašreizējo pandēmiju; tā kā paziņotie pasākumi ietvēra pašreizējās regulatīvās procedūras grozīšanu, lai paātrinātā procedūrā varētu apstiprināt Covid-19 vakcīnas, kuras pielāgotas jaunajiem variantiem;

E.	tā kā 2021. gada 24. martā Komisija šo deleģēto regulu nosūtīja Parlamentam, ar ko aizsākās trīs mēnešu rūpīga pārbaude, kuras laikā Parlaments var izteikt iebildumus pret minēto deleģēto regulu;

tā kā Komisijas deleģētajā regulā paredzēts, ka, ievērojot īpašus nosacījumus, Komisija gadījumā, ja trūkst konkrētu farmaceitisku, neklīnisku vai klīnisku datu, izņēmuma kārtā un uz laiku var pieņemt izmaiņas cilvēkiem paredzētas gripas vakcīnas vai koronavīrusa vakcīnas tirdzniecības atļaujas nosacījumos; tā kā gadījumā, ja izmaiņas tiek apstiprinātas, atļaujas turētājam attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā jāiesniedz trūkstošie farmaceitiskie, neklīniskie un klīniskie dati;

tā kā Komisijas deleģētā regula ļaus tirdzniecības atļaujas turētājam veikt izmaiņu pieprasījuma analīzi, pamatojoties uz sākotnējo datu kopuma, kuru tirdzniecības atļaujas turētājs pēc apstiprināšanas papildinās ar papildu datiem, tādējādi padarot regulatīvo procesu vienkāršāku un vieglāku gan regulatīvajām iestādēm, gan vakcīnu izstrādātājiem;

H.	tā kā Komisijas deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā līdz 2021. gada 26. aprīlim, lai vakcīnu izstrādātāji, kuri sāk izstrādāt Covid-19 vakcīnas pret vīrusa variantiem, kā arī regulatori pilnībā varētu izmantot koriģēto sistēmu,

paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(2) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1234/2008 (2008. gada 24. novembris) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (OV L 334, 12.12.2008., 7. lpp.).

(4) COM(2021)0078.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/153

P9_TA(2021)0135

Iekšējā tirgus, uzņēmumu konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programma (Vienotā tirgus programma) (2021-2027) ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (Vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 (14281/1/2020 – C9-0133/2021 – 2018/0231(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/32)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14281/1/2020 – C9-0133/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu (2)

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0441),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0142/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 40. lpp.

(2) OV C 86, 7.3.2019., 259. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, 12.2.2019., P8_TA(2019)0073.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/154

P9_TA(2021)0136

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) (2021-2027) ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un Regulas (ES) Nr. 1309/2013 atcelšanu (05532/1/2021 – C9-0139/2021 – 2018/0202(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/33)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05532/1/2021 – C9-0139/2021),

—	ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2021)0196),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0380),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0140/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 82. lpp.

(2) OV C 86, 7.3.2019., 239. lpp.

(3) OV C 411, 27.11.2020., 300. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/155

P9_TA(2021)0137

Programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (2021-2027) ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (06833/1/2020 – C9-0144/2021 – 2018/0207(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/34)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06833/1/2020 – C9-0144/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0383),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0144/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pievienota šai rezolūcijai;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 178. lpp.

(2) OV C 461, 21.12.2018., 196. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0407.

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīga deklarācija par Savienības vērtību sadaļas finansēšanu 2021. gadā

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, likumdevējiestādes ir vienisprātis, ka programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” Savienības vērtību sadaļa būtu jānodrošina ar būtisku finansējumu no 2021. gada 1. janvāra.

Likumdevējiestādes aicina Komisiju veikt pienācīgus pasākumus, lai sasniegtu minēto mērķi, jo īpaši izvērtēt elastības instrumentu lietošanu ES 2021. gada budžeta tiesiskā regulējuma ietvaros saskaņā ar DFS regulā noteiktajiem aktivizēšanas kritērijiem.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/157

P9_TA(2021)0138

Programma “Tiesiskums” (2021-2027) ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (06834/1/2020 – C9-0138/2021 – 2018/0208(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/35)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06834/1/2020 – C9-0138/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu (1),

—	pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0384),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgās komitejas apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0146/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 178. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0097.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/158

P9_TA(2021)0139

Savienības kosmosa programma (2021-2027) un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūra ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (14312/1/2020 – C9-0140/2021 – 2018/0236(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/36)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14312/1/2020 – C9-0140/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0447),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0141/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

Uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 51. lpp.

(2) OV C 86, 7.3.2019., 365. lpp.

(3) 2019. gada 17. aprīlī pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0402.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/159

P9_TA(2021)0140

ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums ***

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (05022/2021 – C9-0086/2021 – 2020/0382(NLE))

(Piekrišana)

(2021/C 506/37)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05022/2021),

—	ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (05198/2021),

—	ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (05203/2021),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, 218. panta 6. punkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C9-0086/2021),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (1),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 18. jūnija ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2);

—	ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0128/2021),

sniedz piekrišanu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīguma starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai noslēgšanai;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0152.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/160

P9_TA(2021)0142

Daudzgadu plāns zilās tunzivs pārvaldībai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ***I

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (COM(2019)0619 – C9-0188/2019 – 2019/0272(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 506/38)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0619),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0188/2019),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0149/2020),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

P9_TC1-COD(2019)0272

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/…, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3) (“pamatregula”), ir garantēt jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību; tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)	Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (5) (“konvencija”) Puse.

(4)

Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”).Pārvaldības plāns izriet no ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kas ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (izveidots ar Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04), krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi , taču šis plāns nedrīkst vājināt pašreizējos uzraudzības un kontroles pasākumus .

(5)	Ar Ieteikumu 18-02 atceļ Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04, ar kuru izveido zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu; ko Savienības tiesībās ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (6).

(6)	2019. gadā ICCAT savā 26. kārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 19-04, ar ko groza daudzgadu pārvaldības plānu, kurš bija izveidots ar Ieteikumu 18-02. Ar ICCAT Ieteikumu 19-04 atceļ un aizstāj Ieteikumu 18-02. Ar šo regulu Ieteikums 19-04 būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(7)	Ar šo regulu attiecīgā gadījumā pilnībā vai daļēji būtu jāievieš arī šādi ICCAT ieteikumi: 06-07 (7), 18-10 (8), 96-14 (9), 13-13 (10) un 16-15 (11).

(8)

Lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši ar mērķi zivju krājumu populācijas pakāpeniski atjaunot un uzturēt virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”), un ar mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un ar zvejniecību saistītas darbības, ko veic uz sauszemes, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, Savienības nostājas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Saskaņā ar SCRS 2018. gada ziņojumu (12) zilās tunzivs nozvejas, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam F0,1, ir saskanīgas ar zvejas izraisītu zivju mirstību, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (Fmsy). Uzskata, ka krājuma biomasa ir līmenī, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. B0,1 svārstās, proti, tā pārsniedz minēto līmeni, ja krājuma papildinājums ir vidējs un mazs, bet ir zemāka par minēto līmeni, ja papildinājums ir liels.

(9)

Pārvaldības plānā ir ņemta vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu specifika. Pārvaldības plāna īstenošanas gaitā Savienībai un dalībvalstīm būtu ▌ jāveicina piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošana, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, jo īpaši tādu rīku un paņēmienu lietošana, ko izmanto tradicionālajās un nerūpnieciskajās zvejniecībās, un tādā veidā jāpalīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējās tautsaimniecībās.

(10)

Būtu jāņem vērā mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas īpašās iezīmes un vajadzības. Papildus attiecīgajiem ICCAT Ieteikuma 19-04 noteikumiem, kas novērš šķēršļus mazapjoma piekrastes kuģu dalībai zilo tunzivju zvejā, dalībvalstīm būtu jāpieliek papildu pūles, lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu zvejas iespēju sadalījumu starp mazapjoma, nerūpnieciskajām un lielākajām flotēm saskaņā ar to pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (13) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (14) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (15) ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Minētajās regulās jau ir iekļauti noteikumi par zvejas licencēm un atļaujām un daži noteikumi par kuģu monitoringa sistēmām, kuri aptver vairākus ICCAT Ieteikumā 19-04 noteiktos pasākumus. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)	Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ir ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens Savienības tiesību aktos būtu jāievieš kā minimālais saglabāšanas references izmērs.

(13)

Kā noteikts ICCAT Ieteikumā 19-04 , nozvejotas zilās tunzivis, kas mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ir jāizmet, un tas pats attiecas uz zilās tunzivs nozvejām, kas pārsniedz gada zvejas plānos noteiktos piezvejas limitus. Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai uzliktas ICCAT, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/98 (16) 4. pantā ir paredzētas atkāpes no zilās tunzivs izkraušanas pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 ir ieviesti daži noteikumi, kas paredzēti ICCAT Ieteikumā 19-04 , kurš nosaka pienākumu kuģiem, kas pārsnieguši tiem iedalīto kvotu vai atļauto piezveju maksimālo apjomu, izmest zilās tunzivs nozvejas. Minētās deleģētās regulas darbības jomā ietilpst kuģi, kas iesaistījušies atpūtas zvejā. Tātad šādi izmešanas un atbrīvošanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj, un tā neskars attiecīgos Deleģētās regulas (ES) 2015/98 noteikumus.

(14)

Konvencijas līgumslēdzējas puses gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā atzina, ka dažu ar zilajām tunzivīm saistītu darbību kontrole ir jāpastiprina. Šajā nolūkā gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā tika panākta vienošanās, ka par zivaudzētavām atbildīgajām konvencijas līgumslēdzējām pusēm būtu jānodrošina sprostā ievietošanas darbību pilnīga izsekojamība un jāveic izlases veida kontroles, kas pamatojas uz riska analīzi.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 640/2010 (17) ir paredzēts elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments (“e-BCD”), un tādā veidā ir īstenots ICCAT Ieteikums 09-11, ar kuru groza Ieteikumu 08-12. Ieteikums 17-09 un Ieteikums 11-20 par e-BCD piemērošanu ir nesen atcelti ar Ieteikumu 18-12 un Ieteikumu 18-13. Tāpēc Regula (ES) Nr. 640/2010 ir novecojusi, un Komisija ir ierosinājusi pieņemt jaunu regulu, ar ko īsteno jaunākos ICCAT noteikumus par e-BCD. Tātad šajā regulā nebūtu jāatsaucas uz Regulu (ES) Nr. 640/2010, bet gan vispārīgāk – uz ICCAT ieteikto nozvejas dokumentēšanas programmu.

(16)

Ņemot vērā to, ka ICCAT līgumslēdzējas puses bieži groza dažus ICCAT ieteikumus un, visticamāk, grozīs tos arī turpmāk, un lai nākamos ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina ICCAT pārvaldības plānu, varētu ātri ieviest Savienības tiesību aktos, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šādiem aspektiem: ▌ informācijas ziņošanas termiņi, zvejas sezonu periodi; atkāpes no aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas; minimālie saglabāšanas references izmēri; procentuālās daļas un parametri, Komisijai iesniedzamā informācija; nacionālo novērotāju un reģionālo novērotāju uzdevumi, iemesli, kuru dēļ atteikta zivju pārvietošanas atļauja; nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojumu iemesli. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)

Komisija, kas pārstāv Savienību ICCAT sanāksmēs, katru gadu vienojas par vairākiem tīri tehniskiem ICCAT ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz kapacitātes ierobežojumiem, prasībām par kuģa žurnāliem, nozvejas ziņojuma veidlapām, pārkraušanas un pārvietošanas deklarācijām, minimālo informāciju zvejas atļaujās, zvejas kuģu minimālo skaitu sakarā ar ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu; inspekcijas un novērotāju shēmas specifikācijām, videoierakstu standartiem, atbrīvošanas protokoliem, standartiem, kas nosaka rīkošanos ar nedzīvām zivīm, sprostā ievietošanas deklarācijām vai kuģu monitoringa sistēmu standartiem, kas ieviesti ar šīs regulas I–XV pielikumu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētu aktu, ar ko I–XV pielikumu groza vai papildina saskaņā ar grozītajiem vai papildinātajiem ICCAT ieteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)

ICCAT ieteikumi, kas reglamentē zilās tunzivs zvejniecību (darbības, kas saistītas ar nozvejošanu, pārvietošanu, pārvadāšanu, ievietošanu sprostos, audzēšanu, ieguvi un pārnešanu), ir ļoti dinamiski. Zvejniecības kontroles un pārvaldības tehnoloģijas (piemēram, stereoskopiskās kameras un alternatīvas metodes) nemitīgi attīstās, un dalībvalstīm tās jāpiemēro vienādi. Lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot šajā regulā iestrādātos ICCAT noteikumus, vajadzības gadījumā jāizstrādā arī darbības procedūras. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par dzīvu zilo tunzivju pārnešanu, pārvietošanas darbībām un sprostos ievietošanas darbībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(19)	Deleģētie akti un īstenošanas akti, kas paredzēti šajā regulā, neskar turpmāku ICCAT ieteikumu ieviešanu Savienības tiesību aktos ar parasto likumdošanas procedūru.

(20)

Tā kā šī regula nodrošinās jaunu un visaptverošu zilās tunzivs pārvaldības plānu, Regulās (ES) 2017/2107 (20) un (ES) 2019/833 (21) paredzētie noteikumi par zilo tunzivi būtu jāsvītro. Attiecībā uz Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu jānorāda, ka panta daļa par zobenzivi Vidusjūrā ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1154 (22). Būtu jāsvītro arī daži Padomes Regulas (ES) Nr. 1936/2001 (23) noteikumi. Tāpēc Regula (ES) 2017/2107, Regula (EK) Nr. 1936/2001 un (ES) 2019/833 būtu attiecīgi jāgroza.

(21)	Ar ICCAT Ieteikumu 18-02 tika atcelts Ieteikums 17-07, jo ārkārtas pasākumi, kas paredzēti ar minēto ieteikumu izveidotajā zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānā, krājuma stāvokļa dēļ vairs nebija vajadzīgi. Tāpēc Regula (ES) 2016/1627, ar kuru īsteno minēto atjaunošanas plānu, būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai vienādi un rezultatīvi īstenot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) pieņemto zilās tunzivs (Thunnus thynnus) daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

(a)

Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem:

—	kuri nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā un

—	kuri pārkrauj citā kuģī vai uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis, arī ārpus konvencijas apgabala;

(b)	Savienības zivaudzētavām;

(c)	trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos un nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā;

(d)	trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalsts ostās un uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis vai no Savienības ūdeņos nozvejotām zilajām tunzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš tikuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir īstenot ICCAT pieņemto zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kura mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

4. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē zivsaimniecības nozari, konkrēti:

(1)	Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

(2)	Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

(3)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (24) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību;

(4)	Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā;

(5)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2019/1241 (25) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem.

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)	“ICCAT” ir Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija;

(2)	“konvencija” ir Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu;

(3)

“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder nozvejotājkuģi, zivju apstrādes kuģi, atbalsta kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

(4)	“dzīva zilā tunzivs” ir zilā tunzivs, kas zināmu laiku tiek turēta dzīva krātiņveida lamatās vai dzīva tiek pārvietota uz audzēšanas iekārtu ▌;

(5)	“SCRS” ir ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;

(6)	“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās izmanto jūras bioloģiskos resursus ▌;

(7)	“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota nacionāla sporta licence;

(8)	“velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;

(9)	“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas operācijas: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

(10)	“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas/audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;

(11)	“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves vai audzēšanas;

(12)	“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt;

(13)	“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas vai nobarošanas sprostiem ;

(14)	“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai nozvejošanai;

(15)

“zivaudzētava” ir jūras apgabals, kuram ir skaidri noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas un kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai riņķvadu nozvejotu zilo tunzivju nobarošanai vai audzēšanai. Zivaudzētavai var būt vairākas audzēšanas vietas, un tām visām ir noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas, kas skaidri nosaka katras daudzstūra virsotnes ģeogrāfisko garumu un platumu;

(16)	“audzēšana” vai “nobarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un tai sekojoša ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

(17)	“ieguve” ir zilo tunzivju nonāvēšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

(18)	“stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas vajadzībām un palīdz precīzāk noteikt zilo tunzivju skaitu un svaru ;

(19)

“mazs piekrastes kuģis” ir nozvejotājkuģis, kam piemīt vismaz trīs no šādām piecām pazīmēm:

(a)	lielākais garums < 12 m,

(b)	kuģis zvejo tikai karoga dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos,

(c)	zvejas reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām,

(d)	maksimālais apkalpes locekļu skaits ir četri vai

(e)	kuģis zvejo, izmantojot selektīvus paņēmienus, kam ir samazināta ietekme uz vidi;

(20)	“kopīga zvejas darbība” ir jebkura darbība, kurā piedalās divi vai vairāki kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un kurā viena ar riņķvadu zvejojoša kuģa nozveju atbilstoši iepriekš saskaņotam sadales principam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem;

(21)	“aktīvi zvejo” attiecībā uz ikvienu nozvejotājkuģi nozīmē, ka noteiktā zvejas sezonā tā zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

(22)	“BCD” ir zilās tunzivs nozvejas dokuments;

(23)	“e-BCD” ir elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments;

(24)	“konvencijas apgabals” ir konvencijas 1. pantā definētais ģeogrāfiskais apgabals;

(25)	“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģiem esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī. Tomēr nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada, krātiņveida lamatām vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī par pārkraušanu citā kuģī neuzskata;

(26)	“kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko pēc zvejas/zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma veic, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;

(27)	“kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera un/vai parasta videokamera, ko izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;

(28)	“Puse” ir konvencijas līgumslēdzēja puse, sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse, un sadarbīgs subjekts vai zvejniecības subjekts;

(29)	“lieli kuģi, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām” ir kuģi, kuri zvejo ar pelaģiskām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

(30)

“pārvietošana” ir jebkurš process, kurā:

(a)	dzīvas zilās tunzivis pārvieto no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu,

(b)	dzīvas zilās tunzivis pārvieto no viena pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu,

(c)	sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no viena velkoņa uz citu velkoni,

(d)	sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no vienas zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu vai dzīvas zilās tunzivis pārvieto starp dažādiem sprostiem tajā pašā zivaudzētavā,

(e)	dzīvas zilās tunzivis pārvieto no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu neatkarīgi no tā, vai klāt ir velkonis;

(31)	“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdēs;

(32)	“zvejas rīka grupa” ir tādu zvejas kuģu grupa, kas izmanto tā paša tipa zvejas rīku, attiecībā uz kuru grupas kvota iedalīta;

(33)	“zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums ; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa ;

(34)	“atbildīgā dalībvalsts” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgā zivaudzētava vai krātiņveida lamatas.

II NODAĻA

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

6. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar zvejniecības pārvaldības pasākumiem

1. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilās tunzivs zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstu pieņemtie pasākumi ietver individuālu kvotu noteikšanu to nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 metriem un iekļauti 26. pantā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. pantu uzskata, ka kuģa individuālā kvota ir pilnībā apgūta, dalībvalsts prasa nozvejotājkuģiem nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

3. Fraktēšanas darbības zilās tunzivs zvejniecībā nav atļautas.

7. pants

Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešana

▌

1. ▌ Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu no iepriekšējā gada nozvejas apjoma zivaudzētavas ietvaros drīkst atļaut tikai tad , ja dalībvalstis un Komisija ir izstrādājušas pastiprinātu kontroles sistēmu un darījušas to zināmu. Minētā sistēma ir 13. pantā minētā dalībvalsts inspekciju plāna neatņemama daļa un ietver vismaz ▌53. un 61. pantā noteiktos pasākumus.

2. Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā nav notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 51. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas garantē tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros masveida ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, atbilstīgiem paraugiem piemērojot to pašu ▌procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par to, kā izstrādājama pastiprināta kontroles sistēma dzīvu zilo tunzivju pārnešanas vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

8. pants

Neizmantotu kvotu pārnešana

Neizmantotu kvotu pārnešana nav atļauta.

9. pants

Kvotu nodošana

1. Kvotu nodošanu starp Savienību un citām Pusēm veic tikai tad, ja no attiecīgajām dalībvalstīm un/vai Pusēm ir saņemta iepriekšēja atļauja. Komisija ICCAT sekretariātu informē 48 stundas pirms kvotu nodošanas.

2. Katrai dalībvalstij ir atļauts nodot kvotas zvejas rīka grupu robežās, piezvejas kvotas un individuālas zvejas kvotas, ja attiecīgā dalībvalsts par šādu nodošanu iepriekš informē Komisiju, lai Komisija varētu informēt ICCAT sekretariātu pirms nodošanas stāšanās spēkā.

10. pants

Kvotu atvilkumi pārzvejas gadījumā

Ja dalībvalstis pārzvejo tām iedalītās kvotas un šo situāciju nevar labot ar kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

11. pants

Gada zvejas plāni

1. Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas plānu. Minētajā plānā iekļauj vismaz šādu informāciju par nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām :

(a)	katrai zvejas rīka grupai iedalītās kvotas, tai skaitā piezvejas kvotas;

(b)	attiecīgā gadījumā kvotu iedalīšanai un pārvaldībai izmantotā metode;

(c)	pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu individuālu kvotu ievērošanu;

(d)	atklātās zvejas sezonas katrai zvejas rīku kategorijai;

(e)	informācija par apstiprinātām ostām;

(f)	noteikumi par piezveju un

(g)	šādu nozvejotājkuģu skaits: par 24 metriem garāki kuģi, izņemot grunts tralerus, un ar riņķvadu zvejojoši kuģi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. Dalībvalstis , kurām ir mazi piekrastes kuģi , kam atļauts zvejot zilās tunzivis, šiem kuģiem iedala īpašas sektoriālas kvotas un šādu kvotu iedalīšanu norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

3. Portugāle un Spānija drīkst iedalīt sektoriālas kvotas laivām zvejai ar ēsmu, kas darbojas Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu arhipelāga Savienības ūdeņos. Sektoriālo kvotu iekļauj gada zvejas plānos, un gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos skaidri izklāsta papildu pasākumus, ar kuriem uzrauga kvotas apguvi.

4. Kad dalībvalstis saskaņā ar 2. vai 3. punktu iedala sektoriālas kvotas, prasību par minimālo kvotu 5 tonnu apmērā, kas noteikta spēkā esošā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu, nepiemēro.

5. Ikvienu grozījumu gada zvejas plānā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs darbdienas pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums. Komisija grozījumu pārsūta ICCAT sekretariātam vismaz vienu darbdienu pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums.

12. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus, un tās arī sadala valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem ▌ taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredz stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

13. pants

Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalstis nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalstis zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti spēkā esošā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Savienības zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzes līniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

14. pants

Gada inspekcijas plāni

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada inspekcijas plānu. Savus attiecīgos plānus dalībvalstis iesniedz Komisijai. Minētos plānus sagatavo saskaņā ar:

(a)	inspekcijas darbību mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī standartiem, kas noteikti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

(b)	nacionālo kontroles rīcības programmu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm un izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

15. pants

Gada audzēšanas pārvaldības plāni

1. Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2. Gada audzēšanas pārvaldības plānā katra dalībvalsts nodrošina, ka kopējā ielaišanas kapacitāte un kopējā audzēšanas kapacitāte ir samērīga ar aplēsto zilo tunzivju daudzumu, kāds pieejams audzēšanai.

3. Dalībvalstis zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti ierobežo līdz kopējai audzēšanas kapacitātei, kas reģistrēta ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” vai atļauta un ICCAT deklarēta 2018. gadā.

4. Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas reģistrējušas ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā.

5. Ja dalībvalstij ir jāpalielina savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams vienā vai vairākās zilo tunzivju audzētavās, šis palielinājums ir samērīgs ar minētajai dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām un jebkādu dzīvu zilo tunzivju importu no citas dalībvalsts vai Puses .

6. Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zinātniekiem, kuriem SCRS uzdevusi veikt izmēģinājumus, lai noteiktu pieauguma rādītājus nobarošanas periodā, ir piekļuve zivaudzētavām un tiek sniegta palīdzība pienākumu izpildē.

7. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis līdz katra gada 15. maijam iesniedz Komisijai pārskatītos audzēšanas pārvaldības plānus.

16. pants

Gada plānu nosūtīšana

1. Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai šādus plānus:

(a)	saskaņā ar 11. pantu sagatavoto gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

(b)	saskaņā ar 13. pantu sagatavoto gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu;

(c)	saskaņā ar 14. pantu sagatavoto gada inspekcijas plānu un

(d)	saskaņā ar 15. pantu sagatavoto gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2. Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un izmanto tos Savienības gada plāna sagatavošanā. Savienības plānu Komisija katru gadu līdz 15. februārim nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3. Ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi minētajā punktā noteiktajā termiņā, Komisija var nolemt ▌ ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija cenšas ņemt vērā vienu no 1. punktā minētajiem plāniem, kas iesniegti pēc minētajā punktā noteiktā termiņa, bet pirms 2. punktā noteiktā termiņa. Ja dalībvalsts iesniegtais plāns neatbilst šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar gada zvejas, kapacitātes, inspekcijas un audzēšanas plāniem, un tajā ir nopietna kļūda, kuras dēļ ICCAT komisija var neapstiprināt Savienības gada plānu, Komisija var nolemt Savienības gada plānu nosūtīt ICCAT sekretariātam bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Komisija iespējami drīz informē attiecīgo dalībvalsti un cenšas visus pārskatītos plānus, ko minētā dalībvalsts iesniegusi, iekļaut Savienības plānā vai Savienības plāna grozījumos ar noteikumu, ka tie atbilst šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar gada zvejas, kapacitātes, inspekcijas un audzēšanas plāniem.

III NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

17. pants

Zvejas sezonas

1. Zilās tunzivs zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta no 26. maija līdz 1. jūlijam.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Kipra un Grieķija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Vidusjūras austrumu daļā (FAO 37.3.1. un 37.3.2. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis būtu atļauts no 15. maija līdz 1. jūlijam.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, Horvātija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai Horvātijas karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts līdz 15. jūlijam.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts sniedz Komisijai pierādījumus, ka laika apstākļu dēļ daži tās kuģi zvejai ar riņķvadu , kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izmantot savas parastās zvejas dienas gada laikā nav varējuši, šī dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu par to, ka atsevišķiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kurus skārusi minētā situācija, 1. punktā minētā zvejas sezona tiek pagarināta par dienu skaitu, kas līdzvērtīgs zaudēto dienu skaitam, bet nepārsniedz 10 ▌dienas. Attiecīgo kuģu un – kopīgas zvejas darbības gadījumā – visu iesaistīto kuģu neaktivitāte ir pienācīgi jāpamato ar laikapstākļu ziņojumiem un VMS pozīcijām.

5. Lieliem kuģiem, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, zilās tunzivs zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta no 1. janvāra līdz 31. maijam.

6. Zvejas sezonas savām flotēm, izņemot kuģus, kas zvejo ar riņķvadu, un lielus kuģus, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, dalībvalstis nosaka savos gada zvejas plānos.

18. pants

Izkraušanas pienākums

Šīs nodaļas noteikumi neskar ne Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ne arī jebkādas tam piemērojamas atkāpes.

19. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

1. Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai zilās tunzivis, arī tās, kas gūtas atpūtas zvejā vai kā piezveja, kuras sver mazāk par 30 kg vai kuru garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 115 cm.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, zilās tunzivs minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

(a)	zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

(b)	zilās tunzivis, kuras mazu piekrastes kuģu flote Vidusjūrā nozvejojusi zvejniecībā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, un

(c)	zilās tunzivis, kuras Horvātijas karoga kuģi Adrijas jūrā nozvejojuši audzēšanas vajadzībām.

3. Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir noteikti I pielikumā.

4. Kuģiem, kas zvejo saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Attiecīgos kuģus norāda 26. pantā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā.

5. Zivis, kas mazākas par šajā pantā noteikto minimālo references izmēru un izmestas nedzīvas, uzskaita attiecībā pret dalībvalsts kvotu.

20. pants

Par minimālo references izmēru mazāku īpatņu nejauša nozveja

1. Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja ne vairāk kā 5 % apmērā, ko veido zilās tunzivis, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

2. Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilās tunzivs kopējo nozveju, kas paturēta uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas darbības.

3. Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4. Uz zilās tunzivs nejaušu nozveju, ko veido par minimālo references izmēru mazāki īpatņi, attiecina 31., 33., 34. un 35. pantu.

21. pants

Piezveja

1. Katra dalībvalsts paredz zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad nosūta savu zvejas plānu.

2. Atļauto piezvejas apjomu, kas nepārsniedz 20 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas katra zvejas reisa beigās, un metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu šo piezveju attiecībā pret kopējo uz kuģa esošo nozveju, skaidri nosaka 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Piezvejas procentuālo daļu drīkst aprēķināt svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Aprēķinu īpatņu skaita izteiksmē piemēro tikai tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Atļauto piezvejas līmeni mazu piekrastes kuģu flotei drīkst aprēķināt reizi gadā.

3. Visu nedzīvu zilo tunzivju piezveju, kas paturēta uz kuģa vai izmesta, atvelk no karoga dalībvalsts kvotas un saskaņā ar 31. un 32. pantu reģistrē un ziņo par to Komisijai.

4. Attiecībā uz dalībvalstīm, kam nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs īpašās piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5. Ja dalībvalstij iedalītā kopējā kvota ir pilnībā apgūta, tās karoga zvejas kuģiem jebkādu zilo tunzivju nozvejošana nav atļauta, un minētā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Ja konkrētā Savienības zilo tunzivju piezvejas kvota, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu, ir pilnībā apgūta, kuģiem, kuri peld ar tādu dalībvalstu karogu, kurām nav zilo tunzivju kvotas, nav atļauts zvejot zilās tunzivis, un minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Minētajos gadījumos nedzīvu zilo tunzivju apstrāde un tirdzniecība ir aizliegta, un visas nozvejas tiek reģistrētas. Informāciju par šādu nedzīvu zilo tunzivju piezvejas apjomu dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kas minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

6. Lai kontroles iestādes varētu uzraudzīt šā panta ievērošanu, kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, jebkādus uz kuģa paturētos zilās tunzivs daudzumus skaidri nodala no citām sugām. Minētās piezvejas drīkst laist tirgū, ja vien tām ir dots līdzi e-BCD.

22. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, to vidū gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

ATPŪTAS ZVEJA

23. pants

Īpaša kvota atpūtas zvejai

1. Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, atpūtas zveju regulē, iedalot īpašu kvotu minētās zvejas vajadzībām. Iedalot šādu kvotu, ņem vērā iespējamas nedzīvas zilās tunzivis, tai skaitā tās, kas gūtas nozvejā ar atbrīvošanu. Par atpūtas zvejai iedalītajām kvotām dalībvalstis Komisiju informē tad, kad tās nosūta savus zvejas plānus.

2. Par nedzīvu zilo tunzivju nozvejām ziņo, un tās uzskaita attiecībā pret dalībvalsts kvotu.

24. pants

Īpaši atpūtas zvejas nosacījumi

1. Katra dalībvalsts, kas ir piešķīrusi zilās tunzivs kvotu atpūtas zvejai , regulē atpūtas zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejas vajadzībām. Pēc ICCAT pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai pieejamu sarakstu ar atpūtas kuģiem, kam piešķirta zilās tunzivs zvejas atļauja. Sarakstā , kas Komisijai elektroniski jāiesniedz ICCAT, par katru kuģi iekļauj šādu informāciju:

(a)	kuģa vārds;

(b)	reģistrācijas numurs;

(c)	ICCAT reģistra numurs (ja ir),

(d)	jebkāds iepriekšējais vārds un

(e)	īpašnieka un operatora vārds vai nosaukums, adrese.

2. Atpūtas zvejā vienam kuģim ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zilo tunzivi dienā.

3. Atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība ir aizliegta.

4. Katra dalībvalsts reģistrē atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, kas ietver katras nozvejotās zilās tunzivs svaru un , ja iespējams, garumu, un datus par iepriekšējo gadu katru gadu paziņo Komisijai līdz 30. jūnijam. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

5. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, atbrīvošanu. Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, atžaunotas un/vai ķidātas.

25. pants

Nozveja, iezīmēšana un atbrīvošana

1. Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta, dalībvalstis, kas atļauj nozveju ar atbrīvošanu, ko Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā veic vienīgi sporta zvejas kuģi, drīkst ierobežotam skaitam sporta zvejas kuģu atļaut tikai zilo tunzivju nozveju ar iezīmēšanu un atbrīvošanu, bet īpaša kvota tiem nav jāiedala. Šādi kuģi darbojas saskaņā ar pētniecības institūta zinātnisku projektu, kas iekļauts zinātniskās pētniecības programmā. Projekta rezultātus paziņo attiecīgajām karoga dalībvalsts iestādēm.

2. Kuģus, kas veic zinātnisko pētniecību saskaņā ar ICCAT zilās tunzivs pētniecības programmu, neuzskata par tādiem, kas veic pie 1. punktā minētās “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības.

3. Dalībvalstis, kas atļauj pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības:

(a)	kā 12. un 15. pantā minēto zvejas un inspekcijas plānu neatņemamu daļu iesniedz minēto darbību un tām piemērojamo pasākumu aprakstu;

(b)	cieši uzrauga attiecīgo kuģu darbības, lai nodrošinātu to atbilstību šīs regulas noteikumiem;

(c)	lai garantētu īpatņu augstu izdzīvotību, nodrošina, ka iezīmēšanas un atbrīvošanas darbības veic apmācīts personāls, un

(d)	katru gadu vismaz 50 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes iesniedz Komisijai ziņojumu par veiktajām zinātniskajām darbībām. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT 60 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes.

4. Ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošu darbību laikā nobeidzas, un tās atvelk no karoga dalībvalsts kvotas.

V NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

1. IEDAĻA

KUĢU UN KRĀTIŅVEIDA LAMATU SARAKSTI UN REĢISTRI

26. pants

Kuģu saraksti un reģistri

1. Dalībvalstis katru gadu vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski formātā, kāds noteikts ICCAT Datu un informācijas iesniegšanas vadlīniju jaunākajā redakcijā (26), iesniedz Komisijai šādus kuģu sarakstus:

(a)	saraksts ar visiem nozvejotājkuģiem, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, un

(b)	saraksts ar visiem citiem zvejas kuģiem, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā.

Lai minētos kuģus varētu iekļaut ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistrā ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, Komisija 15 dienas pirms zvejas darbības sākšanas nosūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2. Kalendārā gada laikā zvejas kuģis drīkst būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

3. Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (27) I pielikumā.

4. Ar atpakaļejošu spēku iesniegtu informāciju Komisija neakceptē.

5. Vēlākas izmaiņas, kas kalendārā gada laikā tiek izdarītas 1. un 3. punktā minētajos sarakstos, tiek akceptētas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

(a)	pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar ko paredzēts aizstāt minēto zvejas kuģi, un

(b)	izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemeslu un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

6. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza 1. punktā minēto informāciju par kuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

27. pants

Kuģu zvejas atļaujas

1. Kuģiem, kas iekļauti vienā no 26. panta 1. un 5. punktā minētajiem sarakstiem, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujās norāda vismaz VII pielikumā noteikto informāciju, un tās tiek izdotas minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Neskarot 21. panta 6. punktu, uzskata, ka Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 26. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3. Kad kuģim iedalītā individuālā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc kuģim izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju un drīkst pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

28. pants

Tādu krātiņveida lamatu saraksti un reģistri, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

1. Katra dalībvalsts kā savu zvejas plānu daļu elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Lai minētās krātiņveida lamatas varētu tikt iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

2. Krātiņveida lamatām, kas iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujas satur vismaz VII pielikumā noteikto informāciju un ir minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Savienības krātiņveida lamatas, kas nav iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, neuzskata par tādām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Paturēt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut ar minētajām krātiņveida lamatām nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts.

4. Kad krātiņveida lamatām iedalītā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc tām izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju.

29. pants

Informācija par zvejas darbībām

1. Katru gadu līdz 15. jūlijam ikviena dalībvalsts paziņo Komisijai detalizētu informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šajā informācijā ir iekļauts:

(a)	katra nozvejotājkuģa vārds un ICCAT numurs;

(b)	katra nozvejotājkuģa atļaujas derīguma termiņš;

(c)	katra nozvejotājkuģa kopējā nozveja, t. sk. nulles apjoma nozveja, visā atļaujas derīguma termiņā;

(d)	kopējais dienu skaits, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

(e)	kopējā nozveja, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja).

2. Par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem nebija atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis guvuši piezvejā, dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju:

(a)	kuģa vārds un ICCAT numurs vai, ja kuģis ICCAT nav reģistrēts, kuģa numurs valsts reģistrā; un

(b)	zilās tunzivs kopējā nozveja.

3. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai visu informāciju par visiem kuģiem, kas 1. un 2. punktā nav ietverti, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tiklīdz šāda informācija ir pieejama, Komisija to pārsūta ICCAT sekretariātam.

30. pants

Kopīgas zvejas operācijas

1. Jebkāda kopīga zilās tunzivs zvejas operācija ir atļauta tikai tad, ja līdzdalīgie kuģi ir saņēmuši savas karoga dalībvalsts atļauju. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilās tunzivs zvejai, jābūt individuālai kvotai un jāizpilda 32. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

2. Kvota, kas iedalīta kopīgai zvejas operācijai, ir vienāda ar to kvotu summu, kuras iedalītas līdzdalīgajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

3. Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas operācijās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

4. Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā ir noteikta IV pielikumā. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no sava kuģa vai kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un piedalās kopīgā zvejas operācijā, saņemtu šādu informāciju:

(a)	prasītais kopīgas zvejas operācijas atļaujas derīguma termiņš;

(b)	iesaistīto operatoru identitāte;

(c)	kuģu individuālās kvotas;

(d)	princips, ko izmanto attiecīgo nozveju sadalīšanai starp kuģiem; un

(e)	informācija par galamērķa zivaudzētavām.

5. Vismaz 10 dienas pirms kopīgās zvejas operācijas sākuma katra dalībvalsts nosūta Komisijai 4. punktā minēto informāciju IV pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 5 dienas pirms zvejas darbības sākuma nosūta šo informāciju ICCAT sekretariātam un to citu kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo zvejas kuģu karoga valstij.

6. Force majeure gadījumā 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, iesniedz Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2. IEDAĻA

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA

31. pants

Reģistrēšanas prasības

1. Savienības nozvejotājkuģu kapteinis kārto kuģa darbību zvejas žurnālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. pantu un šīs regulas II pielikuma A iedaļu.

2. Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D iedaļā noteiktajām prasībām.

32. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

1. Aktīvi zvejojošo Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi visā periodā, kurā tiem atļauts zvejot zilās tunzivis, katru dienu savai karoga dalībvalstij elektroniski nosūta nozvejas ziņojumus. Minētie ziņojumi nav obligāti kuģiem, kas atrodas ostā, izņemot gadījumus, kad tie iesaistījušies kopīgā zvejas operācijā. Ziņojumos iekļauj datus no zvejas žurnāliem un norāda datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju svaru un skaitu, arī zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Ziņojumus kapteiņi nosūta III pielikumā noteiktajā vai dalībvalstu prasītajā formātā.

2. Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas ziņojumus sagatavo par katru zvejas operāciju, arī par operācijām, kurās nozvejas apjoms bijis nulle. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotie pārstāvji ziņojumus par iepriekšējo dienu savai karoga dalībvalstij nosūta līdz plkst. 9.00 (GMT).

3. Tādu krātiņveida lamatu operatori vai viņu pilnvarotie pārstāvji, ar kurām tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, sagatavo dienas ziņojumus, kas reizi 48 stundās elektroniski jānosūta to karoga dalībvalstīm visā periodā, kurā ar attiecīgajām krātiņveida lamatām atļauts zvejot zilās tunzivis. Minētajos ziņojumos iekļauj krātiņveida lamatu numuru ICCAT reģistrā, nozvejas datumu un laiku, nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu, arī nulles apjoma nozvejas, un zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Minēto informāciju tie nosūta III pielikumā noteiktajā formātā.

4. Tādu nozvejotājkuģu kapteiņi, kas nezvejo ar riņķvadu, 1. punktā minētos ziņojumus par iepriekšējo nedēļu, kura beidzas svētdienā, savai karoga dalībvalstij nosūta vēlākais līdz otrdienas plkst. 12.00 (GMT).

3. IEDAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

33. pants

Apstiprinātās ostas

1. Katra dalībvalsts, kurai iedalīta zilās tunzivs kvota, apstiprina ostas, kurās atļautas zilās tunzivs izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības. Informāciju par apstiprinātajām ostām iekļauj 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Par visiem grozījumiem informācijā par apstiprinātajām ostām dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju. Komisija minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

2. Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

(a)	ir noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

(b)	ir noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas; un

(c)	ir iedibinātas inspekcijas un pārraudzības procedūras, kas nodrošina, ka inspekcijas aptver visus izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un visas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas saskaņā ar 35. pantu.

3. No nozvejotājkuģiem, kā arī no apstrādes kuģiem un palīgkuģiem jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādā citā vietā, kas nav Pušu un dalībvalstu apstiprinātās ostas. Nedzīvas zilās tunzivis, kas iegūtas no krātiņveida lamatām/sprosta, izņēmuma kārtā drīkst ar palīgkuģi transportēt uz apstrādes kuģi, ciktāl tas notiek kontroles iestādes klātbūtnē.

34. pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu

1. Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2. Pirms ieiešanas ostā par 12 metriem īsāku Savienības zvejas kuģu, kā arī 26. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļautu apstrādes kuģu un palīgkuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz četras stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz šādu informāciju:

(a)	aplēstais ierašanās laiks;

(b)	aplēstais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa;

(c)	informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas;

(d)	zvejas kuģu ārējās identifikācijas numurs un vārds.

3. Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu nekā četras stundas pirms aplēstā ierašanās laika, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst paziņot piemērojamajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4. Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5. Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, izklāsta 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā.

6. Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kurā notikusi izkraušana, un savai karoga dalībvalstij. Nozvejotājkuģa kapteinis ir atbildīgs par deklarācijas pilnīgumu un pareizību un apliecina to. Izkraušanas deklarācijā obligāti norāda vismaz izkrautos zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kurā tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas nosver. Ostas dalībvalsts 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas nosūta karoga dalībvalsts vai Puses iestādēm reģistrētos izkraušanas datus.

35. pants

Pārkraušana citā kuģī

1. Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir zilās tunzivis, vai trešo valstu kuģiem, kas atrodas Savienības ūdeņos, ir aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2. Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 52. panta 2. un 3. punktā, 54. un 57. pantā noteiktās prasības, zvejas kuģi zilās tunzivs nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai apstiprinātās ostās, kas minētas šīs regulas 33. pantā.

3. Saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 72 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika sniedz attiecīgajām ostas valsts iestādēm informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā iekļautajā pārkraušanas deklarācijas veidnē. Jebkādai pārkraušanai citā kuģī ir vajadzīga attiecīgā pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga Puses iepriekšēja atļauja. Turklāt pārkrāvējkuģa kapteinis citā kuģī pārkraušanas laikā informē savu karoga dalībvalsti vai Pusi par V pielikumā prasītajiem datumiem.

4. Ostas dalībvalsts inspicē saņēmējkuģi, tiklīdz tas ieradies, un pārbauda daudzumus un dokumentāciju, kas saistīta ar citā kuģī pārkraušanas darbību.

5. Savienības zvejas kuģu kapteiņi 15 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju. Pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi aizpilda ICCAT pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar V pielikumu. Lai atvieglotu pārkraušanas deklarācijā iekļauto datu kontrolpārbaudi, tajā iekļauj e-BCD atsauces numuru.

6. Ostas valsts 5 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai Puses iestādei par pārkraušanu citā kuģī reģistrētos datus.

7. Apstiprinātās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes inspicē visas pārkraušanas citā kuģī.

4. IEDAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

36. pants

Nedēļas ziņojumi par daudzumiem

Katra dalībvalsts ▌nosūta Komisijai nedēļas nozvejas ziņojumus ▌. Šajos ziņojumos norāda 32. pantā prasītos datus par krātiņveida lamatām, kuģiem zvejai ar riņķvadu un citiem nozvejotājkuģiem. ▌ Informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem ▌. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

37. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

1. Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2. Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai, kopīgai zvejas operācijai vai kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Minētajai informācijai pievieno oficiālu dokumentāciju, kas apliecina zvejas apturēšanu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīka grupu, kopīgo zvejas operāciju vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts apturēšanas datums un laiks.

3. Komisija informē ICCAT sekretariātu par datumu, kad Savienības zilās tunzivs kvota ir pilnībā apgūta.

5. IEDAĻA

NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

38. pants

Nacionālo novērotāju programma

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālie novērotāji, kam izdots oficiāls identifikācijas dokuments un kas norīkoti uz kuģiem un krātiņveida lamatām, kuri aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā, tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz:

(a)	20 % aktīvi izmantoto pelaģisko traleru (garums virs 15 m);

(b)	20 % aktīvi izmantoto kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 m);

(c)	20 % aktīvi izmantoto laivu zvejai ar ēsmu (garums virs 15 m);

(d)	100 % velkoņu;

(e)	100 % ieguves darbību no krātiņveida lamatām.

Dalībvalstis, kurām ir mazāk nekā pieci nozvejotājkuģi, kas pieder pie pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nodrošina, ka nacionālie novērotāji tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz 20 % laika, kad kuģi aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā.

2. Nacionālajam novērotājam jo īpaši ir šādi uzdevumi:

(a)	uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;

(b)

reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, ietverot šādu informāciju:

(a)	nozvejas apjoms (ieskaitot piezveju) un rīcība ar nozveju (zivis paturētas uz kuģa, izmestas nedzīvas vai dzīvas),

(b)	nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums,

(c)	zvejas piepūles mērs (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kas definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”,

(d)	nozvejas datums;

(c)	verificēt kuģa žurnālā izdarītos ierakstus;

(d)	pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus.

3. Papildus 2. punktā minētajiem uzdevumiem nacionālie novērotāji veic zinātnisko darbu, tostarp vajadzīgo datu vākšanu, pamatojoties uz SCRS vadlīnijām.

4 Datus un informāciju, kas savākta katras dalībvalsts novērotāju programmā, iesniedz Komisijai, kura tos nosūta attiecīgi SCRS vai ICCAT sekretariātam.

5. Šā panta 1.–3. punkta piemērošanas vajadzībām katra dalībvalsts nodrošina:

(a)	reprezentatīvu temporālo un telpisko aptvērumu, kurā ņemtas vērā flotu un zvejniecību īpašības, lai garantētu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem;

(b)	stingrus datu vākšanas protokolus;

(c)	to, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

(d)	iespēju robežās — to, ka kuģu un krātiņveida lamatu darbības konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

39. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1. Dalībvalstis nodrošina šajā pantā un VIII pielikumā izklāstītās ICCAT reģionālo novērotāju programmas faktisku īstenošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

(a)	uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

(b)	ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;

(c)	ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

(d)	ikreiz, kad notiek pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu;

(e)	ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

(f)	ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās;

(g)	laikā, kad zilās tunzivis no audzēšanas sprostiem tiek atlaistas jūrā.

3. Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu un uz kuriem nav ICCAT reģionālā novērotāja, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas darbību periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz vairāk nekā vienu zivaudzētavu , lai garantētu audzēšanas darbību nepārtrauktību , ja ir nodrošināta pienācīga novērotāja uzdevumu izpilde . Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

5. ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi jo īpaši ir šādi:

(a)	novērot un uzraudzīt zvejas un audzēšanas darbības saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, arī izmantojot piekļuvi materiālam, kas ar stereoskopisko kameru uzfilmēts sprostos ievietošanas laikā un dod iespēju izmērīt garumu un aplēst atbilstošo svaru;

(b)

parakstīt ICCAT pārvietošanas deklarācijas un BCD, ja tajos ietvertā informācija ir saskanīga ar viņa novērojumiem. Pretējā gadījumā ICCAT reģionālais novērotājs pārvietošanas deklarācijās un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas;

(c)	pamatojoties uz SCRS vadlīnijām, veikt zinātnisku darbu, arī paraugu vākšanu.

6. Kapteiņi, apkalpe un zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa operatori nekādā veidā nekavē, neiebiedē, netraucē un neietekmē reģionālos novērotājus pienākumu izpildes laikā.

6. IEDAĻA

PĀRVIETOŠANAS DARBĪBAS

40. pants

Pārvietošanas atļauja

1. Pirms ikvienas pārvietošanas darbības tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai viņa pārstāvji vai tās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas pārvietošana, nosūta karoga dalībvalstij vai par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

(a)	nozvejotājkuģa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

(b)	aplēstais pārvietošanas laiks;

(c)	aplēstais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

(d)	informācija par pozīciju (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, un sprostu identifikācijas numuri;

(e)	attiecīgā gadījumā — velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un ICCAT reģistra numurs;

(f)	zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis katram pārvadāšanas sprostam piešķir unikālu numuru. Ja, pārvietojot nozveju, kas atbilst vienai zvejas operācijai, ir jāizmanto vairāki pārvadāšanas sprosti, ir vajadzīga tikai viena pārvietošanas deklarācija, bet tajā tiek ierakstīts katra izmantotā pārvadāšanas sprosta numurs un skaidri norādīts katrā sprostā pārvadāto zilo tunzivju daudzums.

3. Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij , un tam sekojoši trīs cipari. Unikālie sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

4. Dalībvalsts, kas minēta 1. punktā, katrai pārvietošanas darbībai piešķir atļaujas numuru, ko paziņo, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram. Atļaujas numurs ietver dalībvalsts trīsburtu kodu, četrus ciparus, kas norāda gadu, un trīs burtus, kas apzīmē atļauju (AUT) vai tās atteikumu (NEG), un tiem sekojošu kārtas numuru.

5. Dalībvalsts, kas minēta 1. punktā, atļauj vai atsakās atļaut pārvietošanu 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Bez iepriekš izdotas atļaujas pārvietošanas darbību nesāk.

6. Pārvietošanas atļauja neskar sprostos ievietošanas darbības apstiprinājumu.

41. pants

Pārvietošanas atļaujas atteikums un zilo tunzivju atbrīvošana

1. Par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās atļaut pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

(a)	nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas kvotas;

(b)	zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai arī to nav bijis atļauts ievietot sprostos;

(c)	nozvejotājkuģim, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis, vai

(d)	velkonis, kas deklarēts pārvietoto zivju saņemšanai, nav reģistrēts 26. pantā minētajā ICCAT reģistrā, kurā reģistrēti citi zvejas kuģi, vai nav aprīkots ar pilnībā funkcionējošu VMS vai līdzvērtīgu lokalizācijas ierīci.

2. Ja pārvietošana netiek atļauta, 1. punktā minētā dalībvalsts attiecīgi nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram tūlīt izdod atbrīvošanas rīkojumu, ar kuru tos informē, ka pārvietošana nav atļauta, un pieprasa tiem atbrīvot zivis jūrā saskaņā ar XII pielikumu.

3. Ja laikā, kad notiek pārvadāšana uz zivaudzētavu, VMS darbībā rodas tehniska kļūme, velkoni aizstāj ar citu velkoni, kam ir pilnībā funkcionējoša VMS, vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā uz tā uzstāda jaunu VMS darba kārtībā. Force majeure vai pamatotu ekspluatācijas ierobežojumu gadījumā minēto 72 stundu termiņu izņēmuma kārtā drīkst pagarināt. Par tehnisko kļūmi tūlīt paziņo Komisijai, kas par to informē ICCAT sekretariātu. No tehniskās kļūmes konstatēšanas brīža līdz tās novēršanai kapteinis vai viņa pārstāvis ik pēc četrām stundām, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas zvejas kuģa ģeogrāfiskās koordinātas.

42. pants

Pārvietošanas deklarācija

1. Katras pārvietošanas darbības beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ICCAT pārvietošanas deklarāciju VI pielikumā noteiktajā formātā.

2. Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts iestādes, kas atbildīga par zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. Deklarācijas veidlapas numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, kam seko četri cipari, kuri apzīmē gadskaitli, un trīsciparu kārtas numurs, kam seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3. Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu dod līdzi pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas un velkoņi ▌.

4. To kuģu kapteiņi, kas veic pārvietošanas darbības, par savām darbībām ziņo saskaņā ar II pielikumu.

5. Informāciju par nedzīvām zivīm reģistrē saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajām procedūrām.

43. pants

Monitorings ar videokameru

1. Lai verificētu pārvietoto zivju skaitu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators nodrošina pārvietošanas monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Videoierakstīšanu veic saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem un procedūrām.

2. Ja SCRS prasa Komisijai iesniegt videoierakstu kopijas, ▌dalībvalstis attiecīgās kopijas iesniedz Komisijai, kas tās ▌nosūta SCRS.

44. pants

ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas

1. ICCAT reģionālie novērotāji, kas atrodas uz nozvejotājkuģa un pie krātiņveida lamatām, kā minēts 39. pantā un VIII pielikumā:

(a)	reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

(b)	novēro un aplēš pārvietotās nozvejas;

(c)	verificē ierakstus, kas izdarīti 40. pantā minētajā iepriekšējā pārvietošanas atļaujā un 42. pantā minētajā ICCAT pārvietošanas deklarācijā.

2. Gadījumos, kad reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteiņa vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatora aplēses skaita izteiksmē atšķiras vairāk nekā par 10 %, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, izņemot force majeure gadījumus. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3. Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās kontrolpārvietošanas ▌rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes dēļ aplēst pārvietošanā iesaistītos daudzumus nav iespējams, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta vēl vienu kontrolpārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ir pietiekama, lai varētu aplēst pārvietotos daudzumus.

4. Neskarot inspektoru veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta pārvietošanas deklarāciju tikai tad, ja viņu novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja pārvietošanas deklarācijā norādītā informācija saskan ar viņu novērojumiem un ietver atbilstošu videoierakstu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. ICCAT novērotāji verificē arī to, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija tiek nosūtīta attiecīgi velkoņa kapteinim, zivaudzētavas operatoram vai krātiņveida lamatu pārstāvim. Ja ICCAT novērotājs pārvietošanas deklarācijas saturam nepiekrīt, ICCAT novērotājs pārvietošanas deklarācijās un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas.

5. Katras pārvietošanas darbības beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatori aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ICCAT pārvietošanas deklarāciju VI pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis pārvietošanas deklarāciju pārsūta Komisijai ▌.

45. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka darbības procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 68. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7. IEDAĻA

SPROSTOS IEVIETOŠANAS DARBĪBAS

46. pants

Atļauja ievietot sprostos un iespējams atļaujas atteikums

1. Pirms katras sprostos ievietošanas darbības sākuma ir aizliegts pārvadāšanas sprostus noenkurot tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām. Tālab ģeogrāfiskajām koordinātām, kas atbilst daudzstūrim, kurā atrodas zivaudzētava, jābūt norādītām 15. pantā minētajos audzēšanas pārvaldības plānos.

2. Pirms ikvienas sprostos ievietošanas darbības par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pieprasa sprostos ievietošanas apstiprinājumu no dalībvalsts vai Puses, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, ar kurām nozvejotas sprostos ievietojamās zilās tunzivis.

3. Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

(a)	nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas zilās tunzivs kvotas;

(b)	zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā, vai

(c)	nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis.

4. Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

(a)	informē par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi un

(b)	pieprasa, lai kompetentā iestāde uzsāk nozveju izņemšanu un zivju atbrīvošanu jūrā.

5. Ievietošanu sprostos nesāk bez apstiprinājuma, ko izdod vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma, kuru izteikusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse vai par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts, ja par to panākta vienošanās ar tās dalībvalsts vai Puses iestādēm, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts vai Puses iestāžu atbilde vienas darbdienas laikā netiek saņemta, sprostos ievietošanas darbību drīkst atļaut par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

6. Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra.

47. pants

Zilās tunzivs nozvejas dokumentēšana

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis aizliedz ievietot sprostos zilās tunzivis, kurām nav līdzi dokumentu, ko ICCAT pieprasījusi Regulā (ES) Nr. 640/2010 minētās nozvejas dokumentēšanas programmas satvarā. Dokumentācijai jābūt pareizai un pilnīgai, un to validē par nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse.

48. pants

Inspekcijas

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu katru sprostos ievietošanas darbību, kas notiek zivaudzētavās.

49. pants

Monitorings ar videokameru

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka kontroles iestādes veic sprostā ievietošanas darbību monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas darbību izgatavo vienu videoierakstu saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām procedūrām.

50. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu un/vai zivaudzētavas operatora aplēses skaita izteiksmē atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi un/vai krātiņveida lamatām. Dalībvalsts, kas veic izmeklēšanas, drīkst izmantot citu savā rīcībā esošu informāciju, arī 51. pantā minēto sprostā ievietošanas programmu rezultātus.

51. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara aplēšanas pasākumi un programmas

1. Lai aplēstu zivju skaitu un svaru, dalībvalstis nodrošina, ka 100 % visu sprostos ievietošanas darbību aptver programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas garantē tāda paša līmeņa precizitāti un pareizību.

2. Minēto programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes drīkst izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi gadskārtējā sanāksmē.

3. Par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalstis šīs programmas rezultātus paziņo par nozvejotājkuģiem atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno reģionālo novērotāju programmu.

4. Ja programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par zivaudzētavu . Ja nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām ir citas Puses karogs, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar attiecīgo karoga Pusi.

5. Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

(a)	šā panta 4. punktā minētā izmeklēšana attiecībā uz vienu sprostos ievietošanas darbību vai visām sprostos ievietošanas darbībām, kas izriet no kopīgas zvejas operācijas, nav pabeigta 10 darbdienu laikā pēc programmas rezultātu paziņošanas vai

(b)	izmeklēšanas iznākums liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un pārvietots.

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

6. Programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

7. Programmas rezultātus dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai līdz 1. septembrim. Ja attiecībā uz ievietošanu sprostos rodas force majeure apstākļi, dalībvalstis šos rezultātus iesniedz pirms 12. septembra. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 15. septembrim nosūta izvērtēšanai SCRS.

8. Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez tās dalībvalsts vai Puses kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes, kas atbildīga par zivaudzētavu. Katru pārvietošanu ieraksta, lai kontrolētu īpatņu skaitu. Nacionālās kontroles iestādes uzrauga minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katrs zivaudzētavas iekšējais pārvietojums tiek reģistrēts e-BCD sistēmā.

9. Ja starpība starp zilo tunzivju daudzumiem, kas atbilstīgi ziņojumam nozvejoti ar kuģi vai krātiņveida lamatām, un daudzumiem, kas ar kontroles kameru konstatēti sprostos ievietošanas brīdī, ir lielāka vai vienāda ar 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstošus turpinājumpasākumus.

52. pants

Deklarācija par ievietošanu sprostos un ziņojums par ievietošanu sprostos

1. Zivaudzētavas operators 72 stundu laikā pēc katras sprostos ievietošanas darbības pabeigšanas iesniedz savai kompetentajai iestādei XIV pielikumā paredzēto deklarāciju par ievietošanu sprostos. ▌

2. Papildus 1. punktā minētajai deklarācijai par ievietošanu sprostos par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, iesniedz tai dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti XI pielikuma B daļā norādītie elementi. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

3. Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas darbību neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un visas atbrīvošanas darbības, par kurām izdots rīkojums.

53. pants

Zivaudzētavas iekšējie pārvietojumi un izlases veida kontroles

1. Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis ievieš izsekojamības sistēmu, kas ietver iekšējo pārvietojumu videoierakstīšanu.

2. Par zivaudzētavām atbildīgo dalībvalstu kontroles iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, zivaudzētavas sprostos turētās zilās tunzivis izlases veidā kontrolē laikā starp sprostos ievietošanas darbību pabeigšanu vienā gadā un pirmo ievietošanu sprostos nākamajā gadā.

3. Katra par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu. Minēto procentuālo daļu nosaka 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam tā gada aprīlī, kas seko pēc attiecīgās kvotas perioda gada .

54. pants

Piekļuve videoierakstiem un tiem piemērojamās prasības

1. Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka 49. un 51. pantā minētie videoieraksti pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami nacionālajiem inspektoriem, kā arī reģionālajiem un ICCAT inspektoriem un ICCAT un nacionālajiem novērotājiem.

2. Katra par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālo videoierakstu aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

55. pants

Gada ziņojums par ievietošanu sprostos

Dalībvalstis, uz kurām saskaņā ar 52. pantu attiecas pienākums iesniegt deklarācijas un ziņojumus par ievietošanu sprostos, katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai pārskata ziņojumu par iepriekšējā gadā veikto ievietošanu sprostos. Minēto informāciju Komisija katru gadu pirms 31. augusta nosūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija:

(a)	par katru zivaudzētavu – kopējais sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzums, arī skaita un svara zudums ar zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām veiktas pārvadāšanas laikā;

(b)	saraksts ar kuģiem, kas zvejo, sagādā vai pārvadā zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām (kuģa vārds, karogs, licences numurs, zvejas rīka tips), un krātiņveida lamatām;

(c)

lai pilnveidotu statistiku krājumu novērtēšanas vajadzībām – paraugošanas programmas rezultāti, kas izmantojami, lai aplēstu nozvejoto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra, kā arī nozvejas datums, laiks un apgabals un izmantotā zvejas metode.

Paraugošanas programma paredz, ka izmēra (garuma vai svara) paraugu ņemšanai sprostos jāizmanto vai nu viens paraugs (= 100 īpatņi) uz katrām 100 tonnām dzīvu zivju, vai arī paraugs, kas atbilst 10 % no sprostos ievietoto zivju kopējā skaita. Ievērojot ICCAT vadlīnijas par datu un informācijas iesniegšanu, izmēra paraugus vāc laikā, kad notiek ieguve zivaudzētavā, un no pārvadāšanas laikā bojāgājušām zivīm. Zivīm, ko audzē ilgāk par vienu gadu, izveido citas papildu paraugošanas metodikas. Paraugošanu veic katras ieguves laikā, un tā aptver visus sprostus;

(d)	sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi un aplēses par pieaugumu un mirstību nebrīvē un par pārdotajiem daudzumiem tonnās. Šo informāciju sniedz zivaudzētava;

(e)	iepriekšējā gadā sprostos ievietoto tunzivju daudzumi;

(f)	iepriekšējā gadā tirgū laistie daudzumi sadalījumā pēc izcelsmes.

56. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 68. pantā minēto pārbaudes procedūru.

8. IEDAĻA

MONITORINGS UN PĀRRAUDZĪBA

57. pants

Kuģu monitoringa sistēma

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punkta, karoga dalībvalstis saskaņā ar XV pielikumu īsteno kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmu (VMS), kas paredzēta to zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri.

2. Zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri iekļauti 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā vai 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, VMS datu nosūtīšanu ICCAT sāk vismaz 5 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma un turpina vismaz 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3. Kontroles vajadzībām kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā , izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās .

4. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas monitoringa centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņas, kas saņemtas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētās ziņas elektroniski nosūta ICCAT sekretariātam.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)	VMS ziņas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, Komisijai tiek pārsūtītas vismaz reizi divās stundās;

(b)	tehniska VMS darbības traucējuma gadījumā alternatīvus ziņojumus, kas no zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogu, saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas monitoringa centri;

(c)	lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītās ziņas numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

(d)	Komisijai pārsūtītās ziņas ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

6. Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas ziņas, kas darītas pieejamas tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatītas par konfidenciālām un izmantotas tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībās.

9. IEDAĻA

Inspekcija un izpildes panākšana

58. pants

ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēma

1. Kopīgas starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā aprakstīto ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas paredzēta starptautiskai kontrolei ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

2. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot zilās tunzivis, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3. Ja zilās tunzivs zvejas darbībās konvencijas apgabalā vienlaikus ir iesaistījušies vairāk nekā 15 zvejas kuģu ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz riska novērtējumu, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai inspekcijas kuģi norīkotu kopīgi, vai ja konvencijas apgabalā tiek norīkots Savienības inspekcijas kuģis.

4. Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā drīkst norīkot Komisija vai tās izraudzīta struktūra.

5. Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm drīkst izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, periodiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.

6. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus to inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās plāno gada laikā norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

59. pants

Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tās pakļautībā fiziski inspicē tās ostās vai, ja zvejas kuģis neatrodas kādā no tās ostām, to fiziski inspicē tās norīkots inspektors, ja zvejas kuģis:

(a)	nav izpildījis 31. un 32. pantā noteiktās reģistrēšanas un ziņošanas prasības vai

(b)	ir pārkāpis šīs regulas noteikumus vai izdarījis smagu pārkāpumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā.

60. pants

Kontrolpārbaudes

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē informāciju, ko satur inspekcijas un novērotāju ziņojumi, VMS dati un attiecīgā gadījumā e-BCD, zvejas kuģu žurnāli, pārvietošanas/pārkraušanas dokumenti un nozvejas dokumenti, un to savlaicīgu iesniegšanu.

2. Katra dalībvalsts veic visu izkrāvumu, visu pārkrāvumu vai sprostos ievietošanu kontrolpārbaudes, kurās zvejas kuģa zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētos daudzumus sadalījumā pa sugām salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un jebkādos citos relevantos dokumentos, piemēram, rēķinos un/vai pārdošanas zīmēs.

10. IEDAĻA

Izpildes panākšana

61. pants

Izpildes panākšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, par zilo tunzivju audzētavu atbildīgā dalībvalsts veic atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem konstatēts, ka minētā zivaudzētava neatbilst šīs regulas 46.–55. panta noteikumiem. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem šādi pasākumi jo īpaši var ietvert atļaujas apturēšanu vai anulēšanu un/vai naudassodus . Dalībvalstis katru atļaujas apturēšanu vai anulēšanu dara zināmu Komisijai, kas par to ziņo ICCAT sekretariātam, lai tas veiktu attiecīgas izmaiņas “zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā”.

6. NODAĻA

Tirdzniecība

62. pants

Tirdzniecības pasākumi

1. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (28), Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas noteikta šajā regulā ▌ un Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par zilās tunzivs nozvejas dokumentēšanas programmu.

2. Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrādāt, eksportēt, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, ja:

(a)	zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas vai nozvejas limita ▌ zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai

(b)	zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

3. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, apstrādāt un eksportēt zilās tunzivis no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

7. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

63. pants

Izvērtēšana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai detalizētu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz ICCAT noteiktam termiņam iesniedz ICCAT sekretariātam detalizētu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 19-04 īstenošanu.

64. pants

Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (29) piemērošanas vajadzībām šo regulu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

65. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas šīs regulas satvarā ir savākti un ar kuriem veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

66. pants

Grozījumu procedūra

1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus par šīs regulas grozījumiem, ar kuriem to pielāgo ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši, attiecībā uz:

▌

(a)	atkāpēm no 8. pantā paredzētā aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas ;

(b)

informācijas paziņošanas termiņiem, kas noteikti 24. panta 4. punktā, 26. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 32. panta 2. un 3. punktā, 35. panta 5. un 6. punktā, 36. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 2. punktā, 51. panta 7. punktā, 52. panta 2. punktā , 55. pantā, 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 58. panta 6. punktā;

(c)	zvejas sezonu periodiem, kas paredzēti 17. panta 1. un 4. punktā;

(d)	minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts 19. panta 1. un 2. punktā un 20. panta 1. punktā;

(e)	procentuālajām daļām un references parametriem, kas noteikti 13. pantā, 15. panta 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 38. panta 1. punktā, 44. panta 2. punktā, 50. pantā un 51. panta 9. punktā;

(f)	Komisijai iesniedzamo informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 4. punktā, 34. panta 2. punktā, 40. panta 1. punktā un 55. pantā;

(g)	nacionālo novērotāju un ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgi 38. panta 2. punktā un 39. panta 5. punktā;

(h)	pārvietošanas atļaujas atteikuma iemesliem, kas noteikti 41. panta 1. punktā;

(i)	nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojuma iemesliem, kas noteikti 46. panta 4. punktā;

(j)	kuģu skaitu, kas minēts 58. panta 3. punktā;

(k)	I–XV pielikumu.

2. Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo Savienībai saistošo ICCAT ieteikumu grozījumu un/vai papildinājumu īstenošanu.

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 66. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 66. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 66. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

69. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulu (EK) Nr. 1936/2001 groza šādi:

(a)	svītro 3. panta g)–j) punktu, 4.a, 4.b un 4.c pantu un Ia pielikumu;

(b)	I un II pielikumā svītro vārdus “Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus”.

70. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu svītro.

71. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/833

Regulas (ES) 2019/833 53. pantu svītro.

72. pants

Atcelšana

1. Regulu (ES) 2016/1627 atceļ.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XVI pielikumā.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

… [vieta], … [datums]

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) OV C […], […], […] lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa nostāja.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5) Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(7) ICCAT ieteikums par zilo tunzivju audzēšanu.

(8) ICCAT ieteikums par kuģu monitoringa sistēmas minimālo standartu ICCAT konvencijas apgabalā.

(9) ICCAT ieteikums par noteikumu ievērošanu zilās tunzivs un zobenzivs zvejniecībās Ziemeļatlantijā.

(10) ICCAT ieteikums izveidot ICCAT reģistru ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā.

(11) ICCAT ieteikums par pārkraušanu citā kuģī.

(12) Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) ziņojums, Madride, 2018. gada 1.–5. oktobris.

(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(16) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.).

(18) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (OV L 188, 12.7.2019, 1. lpp.).

(23) Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(26) https://www.iccat.int/en/SubmitCOMP.html

(27) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Īpaši nosacījumi, kas piemērojami nozvejotājkuģiem, kuri zvejo saskaņā ar 19. pantu

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek ievēroti šādi kapacitātes limiti.

Maksimālais skaits laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs specializētajā zvejā piedalījās 2006. gadā.

—	Maksimālais skaits nerūpnieciskās flotes kuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Vidusjūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

—	Maksimālais skaits nozvejotājkuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Adrijas jūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā. Katra dalībvalsts attiecīgajiem kuģiem iedala individuālas kvotas.

Katra dalībvalsts drīkst iedalīt:

—

laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām — ne vairāk kā 7 % no savas zilās tunzivs kvotas. Francijas gadījumā ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai nav mazāks par 70 cm, var nozvejot Francijas karoga kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 17 m un kuri darbojas Biskajas līcī;

—	piekrastes nerūpnieciskajai zvejai, ko veic svaigu zivju ieguvei Vidusjūrā, — ne vairāk kā 2 % no savas zilās tunzivs kvotas;

—	nozvejotājkuģiem, kuri Adrijas jūrā zvejo audzēšanas vajadzībām, — ne vairāk kā 90 % no savas zilās tunzivs kvotas.

Horvātija drīkst piemērot minimālo svaru — 6,4 kg vai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai — 66 cm ne vairāk kā 7 % (svara izteiksmē) no zilās tunzivs īpatņiem, kurus Adrijas jūrā nozvejo tās kuģi audzēšanas vajadzībām.

Dalībvalstis, kuru laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, kuģiem, kas zvejo ar rokas āķu rindām, un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes iezīmējuma zīmi:

—	katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas tiek piestiprināta astes iezīmējuma zīme;

—	katrai astes iezīmējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs nozvejas dokumentos un salasāmi un neizdzēšami uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.

II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz kuģa žurnāliem

A. NOZVEJOTĀJKUĢI

Zvejas žurnālu minimālās specifikācijas

1	Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2	Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.	Zvejas žurnālu aizpilda gadījumā, kad tiek veiktas inspekcijas jūrā.

4	Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5	Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kas aptver darbību viena gada laikā.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.	Kapteiņa vārds un adrese.

2.	Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.	Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

Zvejas rīki:

(a)	tipa FAO kods;

(b)	parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

Operācijas jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

(a)	darbību (piemēram, zvejošana, pārgājiens);

(b)	pozīciju: precīzu pozīciju (grādos un minūtēs) reģistrē katru dienu par katru zvejas operāciju vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

(c)

reģistrētos nozvejas datus, kas ietver:

—

FAO kodu;

—	dzīvsvaru (RWT) kilogramos dienā;

—	gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētos datus reģistrē par katru zvejas operāciju, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

6.	Kapteiņa paraksts.

7.	Svara noteikšanas metode: aplēse, svēršana uz kuģa.

8.	Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.	Datums un osta, kurā veic izkraušanu / pārkraušanu citā kuģī.

Produkti:

(a)	sugas un sagatavošanas veidi sadalījumā pa FAO kodiem;

(b)	zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.	Kapteiņa vai kuģa aģenta paraksts.

4.	Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

1.	Pārvietošanas datums, laiks un pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums).

Produkti:

(a)	sugas FAO kods;

(b)	uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

3.	Velkoņa vārds, karogs un ICCAT numurs.

4.	Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

KZO gadījumā kapteinis papildus 1.–4. punktā noteiktajai informācijai zvejas žurnālā reģistrē:

(a)

attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

—	uz kuģa uzceltās nozvejas apjomu,

—	nozvejas apjomu, kas uzskaitīts attiecībā pret tā individuālo kvotu,

—	citu KZO iesaistījušos kuģu vārdus;

(b)

attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas iesaistījušies tajā pašā KZO, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

—	minēto kuģu vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ICCAT numuru,

—	to, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota uz sprostiem,

—	nozveju apjomu, kas uzskaitīts attiecībā pret to individuālajām kvotām,

—	a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru.

B. VELKOŅI

Velkoņa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un pozīciju, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

Par tālāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, norādot 1. punktā minēto informāciju, kā arī palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārvietojumiem, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C. PALĪGKUĢI

Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības kuģa žurnālā, norādot datumu, laiku un pozīciju, uz kuģa uzcelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, ar kurām kopā viņš darbojas.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D. APSTRĀDES KUĢI

Apstrādes kuģa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un pozīciju un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģiem saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinis norāda arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārdu/nosaukumu un ICCAT numuru.

Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto zivju dzīvsvaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

Apstrādes kuģa kapteinis uztur kravas izvietojuma plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārkrāvumiem citā kuģī, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu, apstrādes žurnālu, kravas izvietojuma plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.

III PIELIKUMS

Nozvejas ziņojuma veidlapa

Karogs

ICCAT numurs

Kuģa vārds

Ziņojuma sākuma datums

Ziņojuma beigu datums

Ziņojuma ilgums (dienas)

Nozvejas datums

Nozvejas vieta

Nozveja

Kopīgas zvejas darbības gadījumā – attiecinātais svars (kg)

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Svars (kg)

Gabalu skaits

Vidējais svars (kg)

IV PIELIKUMS

Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā

Kopīga zvejas operācija
Karoga valsts	Kuģa vārds	ICCAT Nr.	Operācijas ilgums	Operatoru identitāte	Kuģa individuālā kvota	Sadales princips katram kuģim	Nobarošanas un audzēšanas galamērķa zivaudzētava
Karoga valsts	Kuģa vārds	ICCAT Nr.	Operācijas ilgums	Operatoru identitāte	Kuģa individuālā kvota	Sadales princips katram kuģim	Puse	ICCAT Nr.

Datums …

Karoga valsts validācija …

V PIELIKUMS

ICCAT pārkraušanas deklarācija

VI PIELIKUMS

ICCAT pārvietošanas deklarācija

VII PIELIKUMS

Minimālā informācija par zvejas atļaujām (1)

A. IDENTIFIKĀCIJA

ICCAT reģistrācijas numurs

Zvejas kuģa vārds

Ārējās reģistrācijas numurs (burti un cipari)

B. ZVEJAS NOSACĪJUMI

Izdošanas datums

Derīguma termiņš

Zvejas atļaujas nosacījumi, kas attiecīgā gadījumā ietver sugu, zonu, zvejas rīku un jebkādus citus piemērojamus nosacījumus, kuri izriet no šīs regulas un/vai valsts tiesību aktiem.

	No ../../.. Līdz ../../..	No ../../.. Līdz ../../..	No ../../.. Līdz ../../..	No ../../.. Līdz ../../..	No ../../.. Līdz ../../..	No ../../.. Līdz ../../..
Zona
Suga
Zvejas rīks
Citi nosacījumi

(1) Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011.

VIII PIELIKUMS

ICCAT reģionālo novērotāju programma

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:

(a)	pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

(b)	pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību un atbilst ICCAT vadlīnijām par apmācību;

(c)	spēja novērot un pareizi reģistrēt;

(d)	novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

ICCAT reģionālais novērotājs:

(a)	ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

(b)

ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, drīkst būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;

(c)	ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

(d)	ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;

(e)	ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilās tunzivs zvejniecībā.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir jo īpaši šādi:

(a)

attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, — uzraudzīt šo kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Konkrēti, reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.	gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikumu neievērošana, viņš minēto informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājsabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm;

2.	reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

3.	novēro un aplēš nozvejas un verificē zvejas žurnālā izdarītos ierakstus;

4.	sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veikuši kuģi, kas zvejo ar riņķvadu;

5.	pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

6.	reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

7.	verificē kuģa pozīciju, kad tas iesaistījies pārvietošanā;

8.	novēro pārvietotos produktus un aplēš to daudzumu, arī noskatoties videoierakstus;

9.	verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru;

10.	pēc ICCAT komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

(b)

attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām — uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Konkrēti, ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.	verificē datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus;

2.	apliecina datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD;

3.	sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

4.	ar parakstu apstiprina pārvietošanas deklarāciju, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, ja novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst viņa novērojumiem, arī atbilstošajam videoierakstam, saskaņā ar 42. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā minētajām prasībām;

5.	pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

6.	reģistrē un verificē jebkāda veida iezīmējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka iezīmējuma zīme nesen noņemta;

(c)	sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo punktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

(d)	iesniedz sekretariātam c) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienu laikā pēc novērošanas perioda beigām;

(e)	pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT komisija.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas darbībām, ko veic kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un minēto prasību rakstiski atzīst par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti 39. pantā un šā pielikuma 7. punktā.

KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM

Dalībvalstis, kuras atbildīgas par kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, nodrošina, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:

(a)	tiek dota piekļuve kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;

(b)

lai atvieglotu šā pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

1	satelītnavigācijas iekārtas,

2.	radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

3.	elektroniski saziņas līdzekļi;

(c)	ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

(d)	ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai ar riņķvadu zvejojoša kuģa īpašnieks.

IX PIELIKUMS

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

ICCAT ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un gadskārtējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās:

saskaņā ar konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskās kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I. SMAGI PĀRKĀPUMI

Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smagi pārkāpumi ir šādi ICCAT komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:

(a)	zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

(b)	gadījumi, kad nozvejas un ar nozveju saistītie dati netiek pienācīgi reģistrēti saskaņā ar ICCAT komisijas prasībām par ziņošanu vai ziņojumi par šādiem nozvejas un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti;

(c)	zvejošana zvejas aizlieguma apgabalā;

(d)	zvejošana zvejas aizlieguma sezonā;

(e)	tīša sugu nozvejošana vai paturēšana uz kuģa pretrunā jebkādiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT;

(f)	saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

(g)	aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

(h)	zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

(i)	ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

(j)	vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

(k)	gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

(l)	tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

(m)	tādi citi pārkāpumi, kādus var būt noteikusi ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

(n)	zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

(o)	satelītmonitoringa sistēmas darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

(p)	pārvietošanas darbība bez pārvietošanas deklarācijas;

(q)	jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā definētajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Eiropas Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām līgumslēdzējām pusēm.

II. INSPEKCIJU VEIKŠANA

Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas puses. ICCAT komisijai paziņo pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT komisija un izdevis ICCAT sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību sākšanas. ICCAT sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļvietnē.

Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas operācijas, — tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas operācijas. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgos dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10.

Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11.

Uzkāpis uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu izvietošanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu pasliktināt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katra inspektora izziņas darbs aprobežojas ar to, kas vajadzīgs, lai pārliecinātos, vai spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, tiek ievēroti. Veicot inspekciju, inspektors drīkst zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un kurš paraksta šīs piezīmes.

12.

Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.

Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.

Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operacionālajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15.

Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šo punktu līgumslēdzējai pusei nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.

(a)

Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT komisiju par saviem provizoriskajiem plāniem attiecīgajā kalendārajā gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar ieteikumu, ko īsteno ar šo regulu, un ICCAT komisija drīkst ierosināt līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu darbības šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

(b)

Līgumslēdzējām pusēm piemēro ICCAT Ieteikumā 19-04 izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nevienojas par ko citu, un šādu vienošanos paziņo ICCAT komisijai. Tomēr divas līgumslēdzējas puses savstarpēji aptur shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir paziņojusi ICCAT komisijai.

17.

(a)	Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā tiek veikta inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

(b)	Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.

Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.

Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko viņš uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram.

20.

Lai noteiktu, vai ICCAT ieteikumi ir ievēroti, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.

Inspektoru identitātes apliecības paraugs ir šāds:

X PIELIKUMS

Videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālie standarti

Pārvietošanas darbības

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, un vienu — nacionālajam novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju dod līdzi pārvietošanas deklarācijai un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Minēto procedūru nacionālajiem novērotājiem piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

Pirms sākas pārvietošana, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas darbību.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, ▌ tiek veikta kontrolpārvietošana . Operators drīkst prasīt kuģa vai krātiņveida lamatu karoga valsts iestādēm veikt kontrolpārvietošanu. Ja operators nepieprasa šādu kontrolpārvietošanu vai ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas rezultāts nav apmierinošs, kontroles iestādes pieprasa veikt tik daudz kontrolpārvietošanu, cik nepieciešams, līdz ir pieejams pietiekami kvalitatīvs videoieraksts. Šādas kontrolpārvietošanas aptver visu zilo tunzivju pārvietošanu no saņemošā sprosta uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam. Ja zivju izcelsme ir krātiņveida lamatas, tad no krātiņveida lamatām uz saņemošo sprostu jau pārvietotās zilās tunzivis var tikt nosūtītas atpakaļ uz krātiņveida lamatām; šādā gadījumā kontrolpārvietošanu atceļ ICCAT reģionālā novērotāja uzraudzībā.

Sprostos ievietošanas darbības

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas darbību.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu sprostos ievietošanas darbību. Jaunās sprostos ievietošanas darbības laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.

XI PIELIKUMS

Standarti un procedūras, kas attiecas uz stereoskopisko kameru sistēmām, kuras izmanto sprostos ievietošanas darbībās

A. Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Šīs regulas 51. pantā prasītā stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana sprostos ievietošanas darbībās atbilst šādiem noteikumiem.

1.	Dzīvu zivju paraugošanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Kad tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugošanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 m attālumā no kameras.

2.	Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 m un maksimālo augstumu 10 m.

Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas darbībā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas darbības laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

4.	Pirms katras sprostos ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

5.	Paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/–5 %.

Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, to skaitā paraugošanas intensitāti, paraugošanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS izskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

7.	Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu sprostos ievietoto zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas darbību.

B. Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

Attiecībā uz tādām KZO un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZO vai kopējās krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZO, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas darbību līmenī, ja vien visu KZO iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 15 dienu laikā no sprostos ievietošanas dienas par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

(a)

stereoskopiskās sistēmas tehniskais ziņojums, kurā iekļauta:

—	vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

—	statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

(b)	detalizēti programmas rezultāti, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

(c)

ziņojums par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

—

vispārīga informācija par darbību, proti, sprostā ievietošanas darbības numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds/nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

—	algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

—	salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD) / stereoskopiskā sistēma * 100),

—	sistēmas kļūdas robeža,

—	attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZO / krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

(a)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

—	atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

—	BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

(b)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

—	tiek dots atbrīvošanas rīkojums, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

—	atbrīvošanas darbības veic saskaņā ar 41. panta 2. punktā un XII pielikumā aprakstīto procedūru,

—	pēc atbrīvošanas darbības BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts atbrīvoto zivju skaits) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

(c)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

—	atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

—	BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām.

Ja atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos konstatētā starpība tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZO / krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai prasīta atbrīvošanas darbība, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atbrīvoto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atbrīvotas, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atbrīvošanas darbība.

XII PIELIKUMS

Atbrīvošanas protokols

Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta to ICCAT sekretariātam.

Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro par velkoni vai krātiņveida lamatām atbildīgās valsts novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

Pirms atbrīvošanas darbības dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai aplēstu atbrīvojamo zivju skaitu un svaru.

Dalībvalstu iestādes drīkst veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbrīvošanas darbības notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atbrīvošanas darbība ir pabeigta. Minētās atbrīvošanas darbības notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas darbību pabeigšanas.

Pēc tam, kad ieguves darbības ir pabeigtas, zivaudzētavā palikušās zivis, kuras BCD neaptver, tiek atbrīvotas saskaņā ar 41. panta 2. punktā un šajā pielikumā izklāstītajām procedūrām.

XIII PIELIKUMS

Rīkošanās ar nedzīvām zivīm

Kad kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, veic zvejas operācijas, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.

Pirmajā pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana / rīkošanās ar tām

Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Kopējā nozveja), 3. iedaļa (Dzīvu zivju tirdzniecība) un 4. iedaļa (Pārvietošana, t. sk. nedzīvas zivis).

Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem BCD līdzi tiek dots ICCAT pārvietošanas deklarācijas (ITD) oriģināls. ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti ar to saistītā BCD 3. iedaļā.

2.	BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš nedzīvās zilās tunzivis nogādā krastā (vai patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Nedzīvajām zivīm un BCD daļai līdzi tiek dota ITD kopija.

3.	Nedzīvo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai — KZO gadījumā — nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZO.

XIV PIELIKUMS

ICCAT deklarācija par ievietošanu sprostos (1)

Kuģa vārds	Karogs	Reģistrācijas Nr. Identificējams sprosta Nr.	Nozvejas datums	Nozvejas vieta (ģeogr. gar. un plat.)	Zilās tunzivs statistikas dokumenta validācijas Nr.	Zilās tunzivs statistikas dokumenta datums	Sprostos ievietošanas datums	Sprostos ievietotais daudzums (t)	To zivju skaits, kas ievietotas sprostos nobarošanai	Izmērsastāvs	Audzēšanas iekārta (*1)

(1) Deklarācija par ievietošanu sprostos, kas noteikta ICCAT Ieteikumā 06-07.

(*1) Iekārta, kam atļauts darboties konvencijas apgabalā nozvejoto zilo tunzivju nobarošanā.

XV PIELIKUMS

Minimālie standarti kuģu monitoringa sistēmas izveidošanai ICCAT konvencijas apgabalā (1)

Neatkarīgi no stingrākām prasībām, kas var būt piemērojamas konkrētās ICCAT zvejniecībās, katra karoga dalībvalsts attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot ūdeņos, kas ir ārpus karoga dalībvalsts jurisdikcijas, īsteno kuģu monitoringa sistēmu (turpmāk “VMS”) un:

(a)

prasa, lai tās zvejas kuģi būtu aprīkoti ar autonomu, viltojumdrošu sistēmu, kas nepārtraukti, automātiski un neatkarīgi no jebkādas kuģa iejaukšanās pārraida ziņas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk “FMC”), lai minētā kuģa karoga dalībvalsts varētu noteikt zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;

(b)

nodrošina, ka zvejas kuģī uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta nepārtraukti vāc un pārraida karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

—	kuģa identifikācijas dati,

—	kuģa ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %, kā arī

—	datums un laiks;

(c)	nodrošina, ka karoga dalībvalsts FMC saņem automātisku paziņojumu, ja sakari starp FMC un satelītlokalizācijas iekārtu pārtrūkst;

(d)

sadarbībā ar piekrastes valsti nodrošina, ka pozīcijas ziņas, ko tās kuģi pārraidījuši, darbodamies ūdeņos, kas ir minētās piekrastes valsts jurisdikcijā, automātiski un reāllaikā tiek pārraidītas arī tās piekrastes valsts FMC, kura atļāvusi darbību. Šā noteikuma īstenošanā pienācīgu vērību pievērš tam, lai līdz minimumam samazinātu darbības izmaksas, tehniskās grūtības un administratīvo slogu, kas saistīts ar šo ziņu pārraidīšanu;

(e)

lai atvieglotu pozīcijas ziņu pārraidīšanu un saņemšanu, kas aprakstīta 1. punkta d) apakšpunktā, karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC apmainās ar savu kontaktinformāciju un nekavējoties paziņo cits citam visas izmaiņas šajā informācijā. Piekrastes valsts FMC paziņo karoga dalībvalsts vai Puses FMC par katru pārtraukumu secīgu pozīcijas ziņu saņemšanā. Pozīcijas ziņas starp karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC pārraida elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka VMS ziņas tiek pārraidītas un saņemtas, kā noteikts 1. punktā, un izmanto šo informāciju, lai nepārtraukti noteiktu savu kuģu pozīciju.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās karoga zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas iekārtas pastāvīgi un nepārtraukti darbojas un ka 1. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, tiek vākta un pārraidīta vismaz reizi stundā un par visiem pārējiem kuģiem vismaz reizi divās stundās. Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai to kuģu operatori nodrošinātu, ka:

(a)	nenotiek nekāda neatļauta iejaukšanās satelītlokalizācijas iekārtas darbībā;

(b)	VMS dati netiek nekādā veidā sagrozīti;

(c)	antenas, kas savienotas ar satelītlokalizācijas iekārtu, nekādā veidā netiek bloķētas;

(d)	satelītlokalizācijas iekārta ir iebūvēta zvejas kuģī un elektroenerģijas padeve netiek nekādā veidā tīši pārtraukta, kā arī

(e)	kuģa satelītlokalizācijas iekārta netiek demontēta, izņemot remonta vai nomaiņas gadījumā.

Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā šo ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā no notikuma brīža, izņemot gadījumus, kad kuģis ir svītrots no atļauju saņēmušo lielo zvejas kuģu saraksta vai — attiecībā uz kuģiem, uz kuriem prasība par iekļaušanu ICCAT atļauju saņēmušo kuģu sarakstā neattiecas, — atļauja zvejot apgabalos, kas ir ārpus karoga Puses jurisdikcijas, vairs nav spēkā. Kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu ar bojātu satelītlokalizācijas iekārtu. Turklāt, ja iekārta zvejas reisa laikā pārtrauc darboties vai tai ir tehniska kļūme, remontu vai nomaiņu veic, tiklīdz kuģis ieiet ostā; zvejas kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav tikusi salabota vai nomainīta.

Katra dalībvalsts vai Puse nodrošina, ka zvejas kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju vismaz reizi dienā paziņo FMC, izmantojot citus sakaru līdzekļus (radio, ziņojumus tīmeklī, elektronisko pastu, telefaksu vai teleksu).

Dalībvalstis vai Puses drīkst atļaut kuģim izslēgt satelītlokalizācijas iekārtu tikai tad, ja kuģis nezvejos ilgāku laiku (piemēram, būs remontā sausajā dokā) un par to ir iepriekš paziņojis savas karoga dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm. Pirms kuģis atstāj ostu, satelītlokalizācijas iekārta ir atkal jāaktivizē, un tai ir jāvāc dati un jāpārraida vismaz viens ziņojums.

(1) ICCAT Ieteikums 18-10 par kuģu monitoringa sistēmu minimālajiem standartiem ICCAT konvencijas apgabalā.

XVI PIELIKUMS

Regulas (ES) 2016/1627 un šīs regulas atbilstības tabula

Regula (ES) 2016/1627	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	1. pants
3. pants	5. pants
4. pants	—
5. pants	6. pants
6. pants	11. pants
7. pants	12. pants
8. pants	13. pants
9. pants	14. pants
10. pants	16. pants
11. pants	17. pants un I pielikums
12. pants	17. pants un I pielikums
13. pants	18. pants
14. pants	19. pants
15. pants	20. pants
16. pants	21. pants
17. pants	25. pants
18. pants	22. pants
19. pants	23. pants
20. pants	26. pants
21. pants	4. pants
22. pants	27. pants
23. pants	28. pants
24. pants	30. pants
25. pants	31. pants
26. pants	32. pants
27. pants	36. pants
28. pants	37. pants
29. pants	29. pants
30. pants	33. pants
31. pants	34. pants
32. pants	35. pants
33. pants	40. pants
34. pants	41. pants
35. pants	43. pants
36. pants	44. pants
37. pants	51. pants
38. pants	42. pants
39. pants	45. pants
40. pants	46. pants
41. pants	46. pants
42. pants	47. pants
43. pants	48. pants
44. pants	49. pants
45. pants	50. pants
46. pants	51. pants
47. pants	55. pants
48. pants	56. pants
49. pants	57. pants
50. pants	38. pants
51. pants	39. pants
52. pants	58. pants
53. pants	15. pants
54. pants	59. pants
55. pants	60. pants
56. pants	62. pants
57. pants	63. pants
58. pants	64. pants
59. pants	68. pants
60. pants	70. pants
61. pants	71. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	V pielikums
IV pielikums	VI pielikums
V pielikums	III pielikums
VI pielikums	IV pielikums
VII pielikums	VIII pielikums
VIII pielikums	IX pielikums
IX pielikums	X pielikums
X pielikums	XI pielikums
XI pielikums	XII pielikums
XII pielikums	XIII pielikums

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/217

P9_TA(2021)0144

Vēršanās pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (14308/1/2020 – C9-0113/2021 – 2018/0331(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/39)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14308/1/2020 – C9-0113/2021),

—	ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0640),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0133/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0421.

(2) OV C 110, 22.3.2019., 67. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/218

P9_TA(2021)0145

Digitālais zaļais sertifikāts: Savienības pilsoņi

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts) (COM(2021)0130 – C9-0104/2021 – 2021/0068(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 25, ja nav norādīts citādi]

(2021/C 506/40)

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI (*1)

Komisijas priekšlikumā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI (ES) 2021/…

par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (ES Covid-19 sertifikāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Sīki izstrādāti noteikumi, kā minētās tiesības ir izmantojamas, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2).

(1a)	Pārvietošanās brīvības veicināšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu sākties ekonomikas atveseļošana.

(2)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar to, ka pasaulē ir uzliesmojis smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV2), kurš izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.

(3)

Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis noteica dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, ietekmēja Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šādi ierobežojumi negatīvi ietekmē pilsoņus un uzņēmumus, jo īpaši pārrobežu darba ņēmējus, pierobežas darba ņēmējus un sezonas darba ņēmējus.

(4)

2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (3). Minētais ieteikums nosaka koordinētu pieeju šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid-19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. Ieteikumā arī uzsvērts, ka personas ar būtisku ceļošanas iemeslu, kas uzskaitītas tā 19. punktā, un pārrobežu darba ņēmēji, kuru dzīvi šādi ierobežojumi ietekmē īpaši jūtami, jo īpaši personas, kuras veic kritiski svarīgas funkcijas vai kuras ir būtiskas kritiskai infrastruktūrai, no Covid-19 sakarā noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, ņemot vērā šo personu īpašo situāciju, ▌būtu jāatbrīvo.

(5)	Nolūkā dalībvalstīm atvieglot lēmumu pieņemšanu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), vadoties pēc Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktajiem kritērijiem un robežvērtībām, reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti, kas sadalīta pa reģioniem (4).

(6)

Kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2020/1475, visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tas nozīmē, ka noteiktajiem pasākumiem vajadzētu būt tvēruma un laika ziņā stingri ierobežotiem atbilstoši centieniem atjaunot pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu bez iekšējās robežkontroles un tie nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Turklāt tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu preču un pamatpakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū, tai skaitā medicīnas preču brīvu apriti un ārstniecības personu un veselības aprūpes personāla brīvu pārvietošanos, izmantojot tā dēvētās “zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas, kas minētas Komisijas Paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (5).

(7)

Saskaņā ar pašreizējām medicīnas atziņām cilvēkiem, kuri ir vakcinēti, kuriem ir negatīvs NAAT tests, kas ir jaunāks par [72 stundām], vai kuriem ir negatīvs ātrais antigēna tests, kas ir jaunāks par [24 stundām], un cilvēkiem, kuriem pēdējo [6 mēnešu] laikā ir konstatētas specifiskas antivielas pret S (pīķa) proteīniem, ir ievērojami samazināts risks inficēt cilvēkus ar SARS-CoV-2. To personu brīva pārvietošanās, kuras, kā liecina pamatoti zinātniski pierādījumi , sabiedrības veselību būtiski neapdraud, piemēram, tāpēc, ka tās ir imūnas pret SARS-CoV-2 un nevar to pārnēsāt, nebūtu jāierobežo, jo izvirzīto mērķi var sasniegt bez šādiem ierobežojumiem.

(7a)

Lai nodrošinātu sertifikātu saskaņotu izmantošanu, to attiecīgais derīguma termiņš būtu jānosaka šajā regulā. Tomēr šajā posmā joprojām nav skaidrs, vai vakcīnas novērš Covid-19 pārnēsāšanu. Tāpat nav pietiekamu pierādījumu par efektīvas aizsardzības pret Covid-19 ilgumu pēc atveseļošanās no iepriekšējas infekcijas. Tāpēc vajadzētu būt iespējai pielāgot derīguma termiņu, pamatojoties uz tehnikas un zinātnes attīstību.

(8)

Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno sākt vakcinācijas sertifikātu izsniegšanas iniciatīvas. Tomēr, lai sertifikātus varētu sekmīgi izmantot pārrobežu kontekstā, pilsoņiem izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, ir jānodrošina, ka šādi vakcinācijas sertifikāti ir pilnībā sadarbspējīgi, saderīgi , droši un verificējami. Dalībvalstīm attiecībā uz šādu sertifikātu saturu, formātu, principiem, tehniskajiem standartiem un aizsardzības līmeni ir vajadzīga kopīgi saskaņota pieeja.

(9)

Vienpusēji pasākumi šajā jomā var radīt būtiskus traucējumus brīvas pārvietošanās ▌izmantošanā un kavēt iekšējā tirgus pareizu darbību, ieskaitot tūrisma nozar i, jo valstu iestādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, aviokompānijas vai vilcienu, autobusu vai prāmju operatori, saskaras ar daudziem atšķirīgiem dokumentu formātiem ne tikai attiecībā uz personas vakcinācijas statusu, bet arī attiecībā uz testiem un iespējamu Covid-19 pārslimošanu. [Gr. 8]

(9a)

Eiropas Parlaments 2021. gada 3. marta rezolūcijā par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi aicināja panākt saskaņotu pieeju tūrismam visā ES, gan īstenojot vienotus kritērijus drošai ceļošanai, ar ES veselības drošības protokolu testēšanai un karantīnas prasībām, gan aicinot ieviest vienotu vakcinācijas sertifikātu, tiklīdz būs pietiekami pierādījumi, ka vakcinētās personas nepārnes vīrusu, vai vakcinācijas procedūru savstarpēju atzīšanu.

(10)

Neskarot kopīgos pasākumus, personām šķērsojot iekšējās robežas, kas noteikti Šengenas acquis, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (6) , un lai tiesības ▌pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā turpmāk būtu vieglāk izmantot, būtu jāizveido vienots sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars ar nosaukumu “ ES Covid-19 sertifikāts” , kam vajadzētu būt saistošam un tieši piemērojamam visās dalībvalstīs . Visos Savienības transporta mezglos, piemēram, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās, kur tiek pārbaudīts sertifikāts, būtu jāpiemēro standartizēti un kopīgi kritēriji un procedūras ES Covid-19 sertifikāta pārbaudei, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem norādījumiem.

(10a)

Dalībvalstīm, piemērojot šo regulu, būtu jāakceptē jebkura veida sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar šo regulu. Sadarbspējīgajiem sertifikātiem to derīguma laikā vajadzētu būt līdzvērtīgiem.

(11)

Šīs regulas nolūks ir veicināt proporcionalitātes un nediskriminēšanas principa piemērošanu attiecībā uz iespējamiem brīvas pārvietošanās un citu pamattiesību ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas rezultātā, vienlaikus nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, un šī regula nebūtu jāsaprot kā tāda, kas atvieglo vai veicina brīvas pārvietošanās vai citu pamattiesību ierobežojumu pieņemšanu sakarā ar pandēmiju. ▌Būtu jāturpina piemērot Ieteikumā (ES) 2020/1475 minētie atbrīvojumi no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 pandēmijas sakarā. Jebkāda vajadzība verificēt ar šo regulu noteiktos sertifikātus pati par sevi nedrīkstētu kalpot par attaisnojumu robežkontroles pagaidu atjaunošanai uz iekšējām robežām. Pārbaudes uz iekšējām robežām arī turpmāk vajadzētu izmantot vienīgi kā galēju risinājumu, ievērojot īpašus noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2016/399.

(12)

Vienota pieeja šādu sadarbspējīgu sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai balstās uz uzticību. Falsificēti Covid-19 sertifikāti var radīt būtisku risku sabiedrības veselībai. Iestādēm vienā dalībvalstī ir jābūt pārliecinātām, ka citā dalībvalstī izdotajā sertifikātā norādītā informācija ir uzticama, ka sertifikāts nav viltots, ka sertifikāts pieder personai, kas to uzrāda, un ka ikvienam, kas verificē šo informāciju, ir pieejams tikai nepieciešamais informācijas minimums.

(13)

Apdraudējums, ko rada falsificēti Covid-19 sertifikāti, ir reāls. 2021. gada 1. februārī Eiropols izdeva agrīnās brīdināšanas paziņojumu par falsificētu negatīvu Covid-19 testa sertifikātu nelikumīgu tirdzniecību (7). Ņemot vērā pieejamos un viegli piekļūstamos tehnoloģiskos līdzekļus, piemēram, augstas izšķirtspējas printerus un dažādu grafiskās rediģēšanas programmatūru, krāpnieki spēj izgatavot augstas kvalitātes daļēji viltotus, safabricētus vai pilnībā viltotus sertifikātus. Ir ziņots par falsificētu testēšanas sertifikātu nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem, kuros iesaistītas organizētas viltotāju grupas un individuāli oportūnistiski krāpnieki, kas pārdod falsificētus sertifikātus bezsaistē un tiešsaistē.

(14)

Lai nodrošinātu sadarbspēju un vienlīdzīgu piekļuvi , tostarp neaizsargātām personām, piemēram, personām ar invaliditāti un personām, kuru piekļuve digitālajām tehnoloģijām ir ierobežota , dalībvalstīm ES Covid-19 sertifikātam piederīgie sertifikāti būtu jāizdod digitālā vai papīra formātā pēc turētāja izvēles . Tam būtu jāļauj potenciālajam turētājam pieprasīt un saņemt sertifikāta kopiju papīra formātā un/ vai glabāt un uzrādīt sertifikātu mobilajā ierīcē. Sertifikātiem būtu jāsatur sadarbspējīgs, digitāli lasāms svītrkods, kas satur tikai relevantos datus, kuri attiecas uz sertifikātiem. Dalībvalstīm sertifikātu autentiskums, derīgums un integritāte būtu jāgarantē ar elektroniskiem zīmogiem ▌. Sertifikātā iekļautā informācija būtu jānorāda arī cilvēklasāmā formātā, proti, informācijai vajadzētu būt drukātai vai attēlotai vienkārša teksta formā. Sertifikātu izkārtojumam vajadzētu būt viegli saprotamam, un ir jānodrošina tā vienkāršība un lietotājdraudzīgums. Informācija un izkārtojums būtu jānodrošina personām ar invaliditāti pieejamā veidā, ievērojot informācijas, tostarp digitālās informācijas, piekļūstamības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (8). Lai nerastos šķēršļi brīvai apritei, sertifikāti būtu jāizdod bez maksas, un personām vajadzētu būt tiesībām uz to saņemšanu. Dalībvalstīm sertifikāti, kas veido ES Covid-19 sertifikātu, būtu jāizdod automātiski vai pārslimošanas sertifikāta gadījumā tikai pēc pieprasījuma, turklāt būtu jānodrošina, ka tie ir viegli un ātri iegūstami, un vajadzības gadījumā jāsniedz atbalsts, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka visām personām ir vienlīdzīga piekļuve. Visiem papildu tehniskās, digitālās un transporta infrastruktūras izdevumiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu vakcinācijas sertifikātus, vajadzētu būt attiecināmiem saskaņā ar Savienības fondiem un programmām. [Gr. 17]

(14a)

Vakcīnas būtu jāuzskata par vispārējiem sabiedriskajiem labumiem, kas pieejami visiem iedzīvotājiem, tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina visiem iedzīvotājiem taisnīga un bezmaksas piekļuve. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina vispārēja, pieejama, savlaicīga un bezmaksas piekļuve Covid-19 testēšanas iespējām, tostarp darot tās pieejamas visos transporta mezglos. Sertifikātu izsniegšana saskaņā ar 3. panta 1. punktu nerada atšķirīgu attieksmi un diskrimināciju vakcinācijas statusa dēļ vai 5., 6. un 7. pantā minētā īpašā sertifikāta esamības dēļ.

(15)

Lai sertifikāti tiktu akceptēti visās dalībvalstīs, ir svarīga ES Covid-19 sertifikātam piederīgo sertifikātu drošība, autentiskums, integritāte un derīgums un to atbilstība Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem. Tāpēc ir jāizveido uzticamības satvars, kurā būtu izklāstīti uzticamas un drošas sertifikātu izdošanas un verifikācijas noteikumi un infrastruktūra. Infrastruktūra būtu jāattīsta, stingri dodot priekšroku Savienības tehnoloģiju izmantošanai, lai tā darbotos visās elektroniskajās ierīcēs, vienlaikus nodrošinot, ka šī infrastruktūra ir aizsargāta pret kiberdrošības apdraudējumiem. Uzticamības satvaram būtu jānodrošina, ka sertifikāta verifikācija var notikt bezsaistē un neinformējot izdevēju par verifikāciju, un tāpēc būtu jānodrošina, ka ne sertifikātu izdevējs, ne kāda cita trešā persona netiek informēta, kad turētājs iesniedz sertifikātu . Uzticamības satvaram par pamatu vajadzētu izmantot izklāstu par veselības sertifikātu sadarbspēju (9), ko 2021. gada 12. martā pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES (10) 14. pantu izveidotais e-veselības tīkls. Tāpēc uzticamības satvara pamatā vajadzētu būt publiskas atslēgas infrastruktūrai ar uzticamības ķēdi no dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm līdz atsevišķām struktūrām, kas izsniedz sertifikātus. Uzticamības satvaram būtu jāļauj atklāt krāpšanu, jo īpaši viltošanu. Par katru vakcināciju, testu vai pārslimošanu būtu jāizsniedz atsevišķs neatkarīgs sertifikāts, un tajā nevajadzētu glabāt sertifikāta turētāja iepriekšējo sertifikātu vēsturi.

(16)

Saskaņā ar šo regulu jebkurš no sertifikātiem , kas veido ES Covid-19 sertifikātu, būtu jāizdod Direktīvas 2004/38/EK 3. pantā minētajām personām , t. i., Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem , ieskaitot pilsoņus no aizjūras zemēm un teritorijām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. panta 2. punktā, neatkarīgi no viņu valstspiederības, un to vajadzētu darīt vakcinācijas vai testēšanas dalībvalstij vai dalībvalstij, kurā atrodas slimību pārslimojusī persona. Attiecīgos vai piemērotos gadījumos sertifikāti būtu jāizdod kādai citai personai vakcinētās, testētās vai pārslimojušās personas vārdā, piemēram, likumiskajam aizbildnim rīcībnespējīgu personu vārdā vai vecākiem viņu bērnu vārdā. Attiecībā uz sertifikātiem nevajadzētu prasīt veikt legalizāciju vai jebkādas citas līdzīgas formalitātes.

(16a)

Ar pārrobežu ceļošanu saistītie ierobežojumi īpaši apgrūtina personas, kas robežas šķērso katru dienu vai bieži, lai dotos uz darbu vai skolu, apciemotu tuvus radiniekus, saņemtu medicīnisko aprūpi vai rūpētos par tuviniekiem. ES Covid-19 sertifikātam būtu jāatvieglo pierobežas iedzīvotāju, sezonas pārrobežu darba ņēmēju, pagaidu pārrobežu darba ņēmēju un transporta darbinieku brīva pārvietošanās.

(16b)

Akcentējot šīs regulas 14.a apsvērumu, kā arī Ieteikuma (ES) 2020/1475 6. un 19. punktu, īpaša uzmanība dalībvalstīm būtu jāvelta pārrobežu reģionu, tālāko reģionu, eksklāvu un ģeogrāfiski izolētu teritoriju specifikai un nepieciešamībai sadarboties gan vietējā, gan reģionālā līmenī, un īpaša uzmanība tām būtu jāvelta arī cilvēkiem, kas uzskatāmi par pierobežas darba ņēmējiem, pārrobežu darba ņēmējiem un pierobežas iedzīvotājiem un kas dzīvo citā dalībvalstī, kurā viņi parasti ikdienā vai vismaz reizi nedēļā atgriežas. [Gr. 18]

(17)	Sertifikātus, kas veido ES Covid-19 sertifikātu, varētu izdot arī Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna/Svētā Krēsla valstspiederīgajiem vai iedzīvotājiem ▌.

(18)

▌Nolīgumos par personu brīvu pārvietošanos, ko noslēgusi Savienība un tās dalībvalstis, no vienas puses, un noteiktas trešās valstis, no otras puses, ir paredzēta iespēja ierobežot brīvu pārvietošanos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Ja šādā nolīgumā nav paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktu inkorporācijas mehānisms, sertifikāti, kas izdoti šādu nolīgumu labuma guvējiem, būtu jāakceptē saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Lai to varētu darīt, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akts, ar ko nosaka, ka šāda trešā valsts izdod sertifikātus, kas ir saskaņā ar šo regulu, un ka tā ir sniegusi oficiālu apliecinājumu, ka tā akceptēs dalībvalstu izdotos sertifikātus.

(19)	Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā un kuri dzīvo vai likumīgi uzturas tādas valsts teritorijā, uz ko attiecas Regula (ES) 2021/XXXX, un kuriem ir tiesības ceļot uz citām valstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēro Regulu (ES) 2021/XXXX.

(20)

Satvaram, kas jāizveido šīs regulas vajadzībām, būtu jātiecas nodrošināt saskaņotību ar globālām iniciatīvām, vai līdzīgām iniciatīvām ar trešām valstīm, ar kurām Eiropas Savienībai ir ciešas partnerattiecības , ▌kurās iesaistīta PVO un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija . Ja iespējams, tam būtu jāietver sadarbspēja starp globālā līmenī izveidotām tehnoloģiskajām sistēmām un sistēmām, kuras izveidotas šīs regulas vajadzībām, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Savienībā, tai skaitā ar līdzdalību publiskās atslēgas infrastruktūrā vai publisko atslēgu divpusēju apmaiņu. Lai ▌atvieglotu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Savienības pilsoņiem, kam vakcināciju vai testēšanu veikušas trešās valstis vai aizjūras zemes vai teritorijas, kas minētas LESD 355. panta 2. punktā vai uzskaitītas tā II pielikumā, vai Fēru Salas , šajā regulā būtu jāparedz, ka tiek akceptēti sertifikāti, ko trešās valstis vai aizjūras zemes vai teritorijas, vai Fēru Salas izdevušas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ja Komisija konstatē, ka šie sertifikāti ir izdoti atbilstoši standartiem, kas ir līdzvērtīgi saskaņā ar šo regulu noteiktajiem.

(21)

Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un norādījumiem, kas saņemti no Veselības drošības komitejas, ECDC un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) , var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts. Šis vakcinācijas sertifikāts kalpotu par apliecinājumu, ka tā turētājs kādā no dalībvalstīm ir saņēmis vakcīnu pret Covid-19 , un ļautu atcelt ceļošanas ierobežojumus . Sertifikātā būtu jāiekļauj tikai tā informācija, kas vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī Covid-19 vakcīnu, vakcinācijas numuru, datumu un vietu. Dalībvalstīm vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod personām, kas saņēmušas vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (11) ▌.

(22)

Arī personām, kas vakcinētas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, tai skaitā klīnisko izmēģinājumu ietvaros, vajadzētu būt tiesīgām saņemt šai regulai atbilstīgu sertifikātu par vakcināciju pret Covid-19. Tajā pašā laikā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt rīcības brīvībai izdot vakcinācijas apliecinājumus citos formātos citām vajadzībām, it sevišķi medicīniskām vajadzībām.

(23)

Atbilstoši nediskriminēšanas principam dalībvalstīm šādi vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod arī tiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri vakcinēti trešā valstī ar Covid-19 vakcīnu, kam tirdzniecības atļauja piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, un kuri iesniedz ticamus apliecinošos pierādījumus. Dalībvalstīm būtu jāspēj izdot vakcinācijas sertifikātus arī tiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri vakcinēti ar PVO ārkārtas lietojuma sarakstā iekļautu Covid-19 vakcīnu un ja viņi iesniedz ticamus apliecinošos pierādījumus.

(24)

2021. gada 27. janvārī e-veselības tīkls pieņēma pamatnostādnes par medicīniskām vajadzībām izsniegtu vakcinācijas apliecinājumu, kuras 2021. gada 12. martā tika atjauninātas (12). Šīm pamatnostādnēm, jo īpaši vēlamajiem kodu standartiem, būtu jāveido pamats tehniskajām specifikācijām, ko pieņem šīs regulas vajadzībām.

(25)

Vakcinētās personas jau tagad vairākās dalībvalstīs ir atbrīvotas no dažiem ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. ▌ Dalībvalstīm būtu jāakceptē vakcinācijas apliecinājums nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, un tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. Akcepts būtu jādod ar tādiem pašiem nosacījumiem, piemēram, ja dalībvalsts uzskata, ka viena ievadītā vakcīnas deva ir pietiekama, šāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena tās pašas vakcīnas deva. Sabiedrības veselības apsvērumu dēļ šis pienākums būtu jāattiecina tikai uz personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 ▌, vai vakcīnas , kas iekļautas PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

(26)

Nedrīkst pieļaut, ka jebkādā veidā (tieši vai netieši) tiek diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas, piemēram, tāpēc, ka pastāv medicīniski iemesli, tāpēc, ka persona neietilpst mērķgrupā, kurai vakcīna pašlaik tiek veikta , vai tāpēc, ka personai vēl nav bijusi izdevība vakcinēties vai tā izvēlējusies nevakcinēties , vai ja vēl nav vakcīnu noteiktai vecuma grupai, piemēram, bērniem . Tāpēc vakcinācijas sertifikāta esībai vai tāda vakcinācijas sertifikāta esībai, kurā norādīta konkrēta vakcīna, nevajadzētu būt priekšnosacījumam brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai ▌un sertifikāta esība nedrīkst būt priekšnosacījums brīvas pārvietošanās Savienībā veikšanai un tādu pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu izmantošanai kā aviopārvadājumi vai vilcienu, autobusu, prāmju vai jebkādu citu transporta veidu satiksmes pārvadājumi.

(26a)

Covid-19 vakcīnas ir jāražo vērienīgi, tām jānosaka pieņemama cena, tās jāsadala globāli, tā nodrošinot šo vakcīnu pieejamību tur, kur tās nepieciešamas, un šīs vakcīnas būtu plaši jāizmanto vietējo iedzīvotāju kopienās. [Gr. 21/rev]

(26b)

Covid-19 pandēmijas apkarošana ir priekšnoteikums tam, lai īstenotos sociālā un ekonomikas atveseļošanās un lai atveseļošanās centieni būtu efektīvi. Covid-19 vakcīnu izstrādei ir būtiska nozīme. Ļoti satraucošas ir problēmas, kas rodas nopietnos ražošanas un piegādes grafiku neievērošanas gadījumos. [Gr. 22/rev]

(27)

Vairākas dalībvalstis prasa, lai personas, kas plāno ieceļot to teritorijā, pirms vai pēc ierašanās veiktu SARS-CoV-2 infekcijas testu. Covid-19 pandēmijas sākumā dalībvalstis Covid-19 diagnostikai parasti izmantoja reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PCR), kas ir nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), kuru izmanto Covid-19 diagnostikai un kuru PVO un ECDC uzskata par t. s. zelta standartu, proti, visticamāko metodiku saslimušo un kontaktu testēšanai (13). Pandēmijas laikā Eiropas tirgū ir ienākuši ātrāki un lētāki jaunās paaudzes testi, proti, tā sauktie ātrie antigēna testi, kas detektē vīrusa proteīnu (antigēnu) klātbūtni, lai atklātu inficēšanos. 2020. gada 18. novembrī Komisija pieņēma Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1743 par ātro antigēna testu izmantošanu, lai diagnosticētu SARS-CoV-2 infekciju (14).

(28)

2021. gada 22. janvārī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01 par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES (15), kas paredz Covid-19 ātro antigēna testu kopīga saraksta izveidi. Uz šā pamata 2021. gada 18. februārī Veselības drošības komiteja vienojās par Covid-19 ātro antigēna testu kopīgu sarakstu, kurā iekļauti ātrie antigēna testi, kuru rezultātus dalībvalstis savstarpēji atzīs, un par vienotu standartizētu datu kopumu, kas iekļaujams Covid-19 testa rezultātu sertifikātos (16).

(29)

Neraugoties uz šiem kopīgajiem centieniem, personas , kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, joprojām saskaras ar problēmām, kad tās vienā dalībvalstī iegūtus testa rezultātus mēģina izmantot citā dalībvalstī. Šīs problēmas bieži vien ir saistītas ar valodu, kurā testa rezultāts tiek izdots, ▌ neuzticību uzrādītā dokumenta autentiskumam un testu izmaksām .

(30)

Lai sekmētu citā dalībvalstī veikto testu rezultātu akceptēšanu, kad šādus rezultātus uzrāda brīvas pārvietošanās vajadzībām, būtu jāizveido sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kurā būtu iekļauta informācija, kas absolūti vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī SARS-CoV-2 infekcijas testa veidu, datumu un rezultātu. Lai nodrošinātu testa rezultātu ticamību, testēšanas sertifikāts uz šīs regulas pamata būtu jāizdod tikai par tādu NAAT testu un ātro antigēna testu rezultātiem, kas iekļauti uz Padomes Ieteikuma 2021/C 24/01 pamata izveidotajā sarakstā. Pamatu tehniskajām specifikācijām, ko pieņem šīs regulas vajadzībām, būtu jāveido vienotajam standartizētajam Covid-19 testa rezultātu sertifikātos iekļaujamo datu kopumam, it sevišķi vēlamajiem kodu standartiem, par ko Veselības drošības komiteja vienojusies, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01.

(31)	Dalībvalstīm, kuras Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas nolūkam pieprasa apliecinājumu par SARS-CoV-2 infekcijas testa veikšanu, būtu jāakceptē testēšanas sertifikāti, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar šo regulu.

(31a)

SARS-CoV-2 antivielas veidojas pēc dabiskas inficēšanās — ar vai bez klīniskas saslimšanas — un pēc vakcinācijas. Lai gan mums vēl nav galīgo datu par šo antivielu noturību pēc vakcinācijas, ir daudz pierādījumu tam, ka dabiski ierosinātās antivielas iespējams noteikt vairākus mēnešus pēc inficēšanās. Tāpēc antivielu testēšana ļauj identificēt personas, kuras ir bijušas iepriekš inficētas un kurām, iespējams, ir attīstījusies imūnreakcija, un tāpēc tām ir ļoti maza iespējamība atkal inficēties vai inficēt citas personas.

(32)

Saskaņā ar esošajiem pierādījumiem personas, kuras ir pārslimojušas Covid-19, pozitīvu SARS-CoV-2 testa rezultātu var uzrādīt vēl zināmu laiku pēc simptomu parādīšanās (17). Ja šādas personas vēlas izmantot tiesības uz brīvu pārvietošanos un tām ir jāveic tests, tām faktiski var būt liegts ceļot, neraugoties uz to, ka šīs personas vairs nav infekciozas. Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kurā būtu norādīta informācija, kas nepieciešama, lai skaidri identificētu attiecīgo personu, un iepriekšēja pozitīva SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāta datums. ▌Saskaņā ar ECDC jaunākie pierādījumi liecina, ka, lai arī dzīvotspējīgas SARS-CoV-2 daļiņas izdalās vēl desmit līdz divdesmit dienu pēc simptomu parādīšanās, pārliecinoši epidemioloģiskie pētījumi nav spējuši pierādīt slimības pārnesi pēc desmitās dienas. Tomēr būtu joprojām jāievēro piesardzības princips. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai šo derīguma periodu (gan tā sākšanās dienu, gan dienu, kad tas beidzas) mainīt, pamatojoties uz norādījumiem no Veselības drošības komitejas vai ECDC, kas rūpīgi pēta pierādījumu bāzi par iegūtās imunitātes ilgumu pēc pārslimošanas. Turklāt cilvēkiem vajadzētu būt iespējai gadījumā, ja viņiem nav simptomu, veikt ļoti specifisku S (pīķa) antigēna testu.

(33)

Pārslimojušās personas jau tagad vairākās dalībvalstīs ir atbrīvotas no dažiem ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. ▌ Dalībvalstīm būtu jāakceptē pārslimošanas apliecinājums nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, un tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi pārslimošanas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. E-veselības tīkls kopdarbībā ar Veselības drošības komiteju strādā arī pie pārslimošanas sertifikātu un attiecīgo datu kopu pamatnostādnēm.

(34)

Lai varētu ātri panākt vienotu nostāju, Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES (18) 17. pantu izveidoto Veselības drošības komiteju izdot norādījumus par pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem par to medicīnisko notikumu ietekmi, kuri dokumentēti saskaņā ar šo regulu izveidotajos sertifikātos, arī par Covid-19 vakcīnu sniegtās imunitātes efektivitāti un ilgumu, par to, vai vakcīnas novērš asimptomātisku infekciju un vīrusa pārnesi, par to, kāds ir vīrusu pārslimojušo cilvēku stāvoklis, un par to, kāda ir jauno SARS-CoV-2 variantu ietekme uz cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai jau ir inficējušies . Šāda informācija varētu būt arī pamats Padomes ieteikumiem, lai nodrošinātu koordinētu pieeju sertifikātu turētāju brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanai.

(35)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu izveidoto uzticamības satvara sertifikātu ieviešanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(36)	Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar sadarbspējīgu sertifikātu izveidei nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ vai ir pieejami jauni zinātniskie pierādījumi.

(37)

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām veiktajai datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (20). Ar šo regulu izveido juridisko pamatu persondatu apstrādei Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē, kas ir vajadzīga šajā regulā paredzēto sadarbspējīgo sertifikātu izdošanai un verifikācijai. Tā nereglamentē persondatu apstrādi, kas saistīta ar vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas fakta dokumentēšanu citām vajadzībām, piemēram, farmakovigilances vajadzībām vai individuālo personas veselības datu reģistrēšanai. Juridiskais pamats apstrādei citām vajadzībām ir jāparedz nacionālajos tiesību aktos, kuriem ir jāatbilst Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem.

(38)

Saskaņā ar persondatu minimizēšanas principu sertifikātos būtu jāiekļauj tikai tie persondati, kas absolūti vajadzīgi, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos Savienībā izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētās persondatu kategorijas un datu lauki, kas jāiekļauj sertifikātos.

(39)

Šīs regulas vajadzībām persondatus nav nepieciešams nosūtīt / ar tiem apmainīties pāri robežām ▌. Saskaņā ar publiskās atslēgas infrastruktūras pieeju pāri robežām ir jānodod tikai izdevēju publiskās atslēgas vai tām jāpiekļūst, un to nodrošinās sadarbspējas vārteja, ko izveidos un uzturēs Komisija. Proti, sertifikāta esamībai apvienojumā ar izdevēja publisko atslēgu būtu jāļauj verificēt sertifikāta autentiskumu un integritāti un atklāt krāpšanu. Saskaņā ar principu par datu aizsardzību pēc noklusējuma būtu jāizmanto verifikācijas metodes, kas neprasa personas datu nosūtīšanu.

(40)

Šī regula aizliedz saglabāt persondatus, kurus galamērķa dalībvalsts vai pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji ieguvuši no sertifikāta ▌. Šī regula nerada juridisko pamatu izveidot datu bāzes repozitoriju dalībvalsts vai Savienības līmenī vai izmantojot uzticamības satvara digitālo infrastruktūru.

▌

(41a)

Lai nodrošinātu ceļošanā paredzamību un juridisko noteiktību, izšķiroša nozīme ir skaidrai, visaptverošai un savlaicīgai saziņai ar sabiedrību par katra veida sertifikātu, kas veido ES Covid-19 sertifikātu, izdošanu, izmantošanu un akceptēšanu. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni šajā jomā, piemēram, darot pieejamu dalībvalstu sniegto informāciju tīmekļa platformā “Re-open EU”.

(42)

Saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475 tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj, visi ierobežojumi attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kas ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, būtu jāatceļ. Tas attiecas arī uz pienākumiem uzrādīt dokumentus, kas nav prasīti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2004/38/EK, piemēram, sertifikātus, uz kuriem attiecas šī regula. ▌

(43)

Šī regula kopš tās spēkā stāšanās dienas būtu jāpiemēro 12 mēnešus. Četrus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un vēlākais trīs mēnešus pirms tās piemērošanas beigām Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu , tai skaitā par tās ietekmi uz brīvu pārvietošanos, pamattiesībām, personas datu aizsardzību , kā arī novērtējums par visjaunākajām vakcīnu un testēšanas tehnoloģijām un to, kā dalībvalstis, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, izmanto ES Covid-19 sertifikātu mērķiem, kas nav paredzēti šajā regulā .

(44)

Lai ņemtu vērā epidemioloģisko situāciju un progresu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un nodrošinātu savietojamību ar starptautiskajiem standartiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas pantu piemērošanu ▌. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (21). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot brīvu pārvietošanos Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot sadarbspējīgus sertifikātus, kuri apliecina sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas statusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Pamattiesību hartā (“Hartā”), tai skaitā tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un nediskrimināciju, tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro Harta.

(46a)

Ja dalībvalstis nolemj pieprasīt valsts digitālos sertifikātus citiem mērķiem, kas nav brīva pārvietošanās, valsts līmenī, tiem vajadzētu būt sadarbspējīgiem ar ES Covid-19 sertifikātu un ievērot tajā noteiktos aizsardzības pasākumus, kā noteikts šajā regulā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka nenotiek diskriminācija starp dažādām valstspiederībām, ka nenotiek diskriminācija starp dažādiem sertifikātiem, nodrošinātu augstus datu aizsardzības standartus un izvairītos no sadrumstalotības.

(46b)

Dalībvalstīm nevajadzētu ieviest ierobežojumus to personu piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurām nav sertifikātu, uz kuriem attiecas šī regula.

(46c)

Viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas publisko sarakstu ar visām struktūrām, ko minētajā dalībvalstī paredzēts izmantot kā datu pārziņus, apstrādātājus un saņēmējus, lai Savienības pilsoņi, kuri izmanto ES Covid-19 sertifikātu, varētu zināt, kurā struktūrā viņi var vērsties, lai īstenotu savas datu aizsardzības tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tostarp jo īpaši tiesības saņemt pārredzamu informāciju par to, kā var tikt īstenotas datu subjekta tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

(47)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 (22) 42. panta 2 . punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju (EDAK) ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru, lai atvieglotu sertifikāta turētāju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā (“ES Covid-19 sertifikāts”) .

Tā paredz juridisko pamatu šādu sertifikātu izsniegšanai nepieciešamo persondatu apstrādei un tādas informācijas apstrādei, kas vajadzīga, lai apstiprinātu un verificētu šādu sertifikātu autentiskumu un derīgumu , pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679 .

To nevar interpretēt kā tādu, kas nosaka personām tiešas vai netiešas tiesības vai pienākumu vakcinēties. [Gr. 9]

Ar šo regulu neievieš un nenosaka nekādas papildu formalitātes vai prasības, lai īstenotu tiesības brīvi pārvietoties vai tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK un Regulu (ES) 2016/399.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“sertifikāta turētājs” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ir izsniegts sadarbspējīgs sertifikāts, kas ietver informāciju par personas vakcinācijas, testēšanas un/vai pārslimošanas statusu;

2)	“ES Covid-19 sertifikāts” ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas ietver informāciju par sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un/vai pārslimošanas statusu un kas izsniegts saistībā ar Covid-19 pandēmiju;

3)	“Covid-19 vakcīna” ir imunoloģiskas zāles, kas indicētas aktīvai imunizācijai pret smagu akūtu respiratīvā sindroma koronavīrusu 2 (SARS-CoV-2), kas izraisa Covid-19;

“NAAT tests” ir molekulārs nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), piemēram, reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR), cilpmediētas izotermiskas amplifikācijas (LAMP) un transkriptāzes mediētas amplifikācijas (TMA) paņēmieni, ko izmanto SARS-CoV-2 ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtnes noteikšanai;

5)	“ātrais antigēna tests” ir testēšanas metode, kas balstās uz vīrusu proteīnu (antigēnu) noteikšanu, izmantojot sānu plūsmas imūnanalīzi, un kas dod rezultātus mazāk nekā 30 minūtēs , un ko veic apmācīts veselības aprūpes speciālists vai cits apmācīts operators ;

5a)

“seroloģiskais tests vai antivielu tests” ir laboratorisks tests, ko veic asins paraugiem (serums, plazma vai nesadalītas asinis) ar mērķi noteikt, vai personai ir izveidojušās antivielas pret SARS-CoV-2, tādējādi norādot, ka sertifikāta turētājs ir bijis pakļauts SARS-CoV-2 iedarbībai un viņam ir izveidojušās antivielas neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bijuši slimības simptomi;

6)	“sadarbspēja” ir dalībvalsts verificēšanas sistēmu spēja izmantot citas dalībvalsts kodētus datus;

7)	“svītrkods” ir datu uzglabāšanas un atveidošanas veids vizuālā, mašīnlasāmā formātā;

(8)	“elektroniskais zīmogs” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 (23) ir “uzlabots elektroniskais zīmogs” , kurš pievienots citiem elektroniskajiem datiem un loģiski saistīts ar tiem, lai garantētu to izcelsmi un integritāti;

▌

10)

“uzticamības satvars” ir noteikumi, politika, specifikācijas, protokoli, datu formāti un digitālā infrastruktūra, kas reglamentē un ļauj ticami un droši izdot un verificēt sertifikātus, lai garantētu sertifikātu uzticamību, apstiprinot to autentiskumu, derīgumu un integritāti ▌ar elektronisko zīmogu palīdzību.

3. pants

ES Covid-19 sertifikāts

1. Neskarot Regulas (ES) 2016/399 22. pantu, sadarbspējīgais ES Covid-19 sertifikāts ļauj izdot, pārrobežu mērogā verificēt un akceptēt jebkuru no šiem sertifikātiem:

a)	sertifikātu, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs ir saņēmis Covid-19 vakcīnu sertifikāta izdevējā dalībvalstī (“vakcinācijas sertifikāts”);

sertifikātu, kurā norādīts sertifikāta turētāja saņemtais rezultāts, tips un datums, kurā veikts NAAT tests vai ātrais antigēna tests, kas minēts Covid-19 ātro antigēna testu kopīgajā un atjauninātajā sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01 (24) (“testēšanas sertifikāts”);

sertifikātu, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs pēc pozitīva NAAT testa ir pārslimojis SARS-CoV-2 infekciju vai apstiprinājis imūnreakciju pret SARS-CoV-2, izmantojot seroloģisko testu vai antivielu testu, tostarp pirmā pozitīvā NAAT testa datumu vai datumu, kurā veikta seroloģiskā testēšana antivielu noteikšanai pret SARS-CoV-2 (“pārslimošanas sertifikāts”).

Komisija publicē Covid-19 ātro antigēna testu sarakstu, kas izveidots, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01, tostarp jebkādus atjauninājumus.

2. Dalībvalstis 1. punktā minētos sertifikātus izsniedz digitālā un papīra formātā ▌. Potenciālie sertifikāta turētāji ir tiesīgi saņemt sertifikātus viņu izvēlētajā formātā. Dalībvalstu izdotie sertifikāti ir lietotājdraudzīgi un tajos ir sadarbspējīgs svītrkods, kas ļauj verificēt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti. Svītrkods atbilst tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 8. pantu. Sertifikātos iekļauto informāciju norāda arī cilvēklasāmā formātā, tā ir pieejama personām ar invaliditāti un tā ir vismaz izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un angļu valodā. [Gr. 15]

3. Šā panta 1. punktā minētos sertifikātus izsniedz bez maksas. Sertifikāta turētājs ir tiesīgs pieprasīt jauna sertifikāta izsniegšanu, ja sertifikātā ietvertie persondati nav precīzi vai ir kļuvuši neprecīzi vai novecojuši , tostarp attiecībā uz sertifikāta turētāja vakcinācijas, testa vai pārslimošanas statusu, vai ja sertifikāts tā turētājam vairs nav pieejams.

3.a Sertifikātā ietver šādu tekstu: “Šis sertifikāts nav ceļošanas dokuments. Zinātnes atziņas par Covid-19 vakcināciju, testēšanu un pārslimošanu turpina mainīties, tostarp problemātisku jaunu vīrusa variantu dēļ. Pirms došanās ceļā, lūdzu, iepazīstieties ar spēkā esošajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem un saistītajiem ierobežojumiem, ko piemēro galamērķa vietā.”

Dalībvalsts sniedz sertifikāta turētājam skaidru, visaptverošu un aktuālu informāciju par vakcinācijas sertifikāta, testa sertifikāta un/vai pārslimošanas sertifikāta izmantošanu šīs regulas nolūkā.

3.b ES Covid-19 sertifikāta saņemšana nav priekšnosacījums brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai.

3.c Sertifikātu izsniegšana saskaņā ar 1. punktu nerada atšķirīgu attieksmi un diskrimināciju vakcinācijas statusa dēļ vai 5., 6. un 7. pantā minētā īpašā sertifikāta esamības dēļ. Dalībvalstis nodrošina vispārējas, pieejamas, savlaicīgas un bezmaksas testēšanas iespējas, lai garantētu tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā bez diskriminācijas ekonomisko vai finansiālo iespēju dēļ.

4. Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdošana neskar tādu citu vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas pierādījumu derīgumu, kuri izsniegti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma vai citiem mērķiem, jo īpaši medicīniskiem nolūkiem.

4.a Savienības transporta mezglos, piemēram, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās, kur tiek verificēti 1. punktā minētie sertifikāti, piemēro standartizētus un kopīgus kritērijus un procedūras to verifikācijai, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem norādījumiem.

5. Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar otro daļu, sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu izdevusi trešā valsts, ar kuru Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir noslēgušas nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, kas ļauj līgumslēdzējām pusēm nediskriminējošā veidā ierobežot šādu brīvu pārvietošanos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ un neietver Eiropas Savienības aktu iestrādāšanas mehānismu, akceptē saskaņā ar 5. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisija novērtē, vai šāda trešā valsts izdod sertifikātus, kas ir saskaņā ar šo regulu, un vai tā ir sniegusi oficiālu apliecinājumu, ka tā akceptēs sertifikātus, ko izsniegušas dalībvalstis. Šādā gadījumā tā īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Komisija var lūgt Veselības drošības komiteju, kas izveidota ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 17. pantu, Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) izdot norādījumus par pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem par 1. punktā minētajos sertifikātos dokumentēto medicīnisko notikumu ietekmi.

6.a Dalībvalstis dara pieejamus pietiekamus resursus šīs regulas īstenošanai, tostarp nolūkā novērst, atklāt, izmeklēt un saukt pie atbildības par krāpšanu un nelikumīgu praksi saistībā ar ES Covid-19 sertifikāta izdošanu un izmantošanu.

4. pants

ES Covid-19 sertifikāta uzticamības satvars

1. Komisija un dalībvalstis izveido un uztur uzticamības satvara digitālo infrastruktūru, kas ļauj droši izdot un verificēt 3. pantā minētos sertifikātus.

2. Uzticamības satvars pēc iespējas nodrošina sadarbspēju ar starptautiskā līmenī izveidotām tehnoloģiskām sistēmām.

3. Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar otro daļu, sertifikātus, kurus trešās valstis saskaņā ar starptautisku standartu un tehnoloģisku sistēmu izsniegušas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna/Svētā Krēsla valstspiederīgajiem un iedzīvotājiem, un kuri ir sadarbspējīgi ar uzticamības satvaru, kas izveidots saskaņā ar šo regulu un kas ļauj verificēt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti, un kas satur pielikumā norādītos persondatus, uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, ko dalībvalstis izsniegušas saskaņā ar šo regulu, lai palīdzētu sertifikātu turētājiem izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Piemērojot šo daļu, dalībvalstis trešo valstu izsniegtos vakcinācijas sertifikātus akceptē saskaņā ar 5. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisija novērtē, vai trešās valsts izdotie sertifikāti atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā tā īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija arī uztur publiski pieejamu to trešo valstu reģistru, kuras atbilst sertifikātu izsniegšanas nosacījumiem šīs regulas nozīmē.

5. pants

Vakcinācijas sertifikāts

1. Katra dalībvalsts automātiski izsniedz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos vakcinācijas sertifikātus personai, kura ir saņēmusi Covid-19 vakcīnu ▌.

2. Vakcinācijas sertifikātā ir ietvertas šādas persondatu kategorijas:

a)	sertifikāta turētāja identifikācija;

b)	informācija par ievadīto vakcīnu un informācija par devu skaitu un ievadīšanas datumiem ;

c)	sertifikāta metadati, piemēram, sertifikāta izdevējs ▌.

Persondatus vakcinācijas sertifikātā iekļauj atbilstīgi konkrētajiem datu laukiem, kas noteikti pielikuma 1. punktā.

Saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikuma 1. punktu, izdarot izmaiņas datus laukos vai tos dzēšot vai pievienojot šā punkta b) un c) apakšpunktā minēto persondatu kategoriju datu laukus.

3. Vakcinācijas sertifikātu izsniedz drošā un sadarbspējīgā formātā, kā paredzēts 3. panta 2. punktā, un tajā skaidri norāda, vai vakcinācijas kurss , izmantojot minēto konkrēto vakcīnu, ir pabeigts.

4. Ja tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, jo iegūti jauni zinātniski pierādījumi vai jānodrošina sadarbspēja ar starptautiskiem standartiem un tehnoloģiskajām sistēmām, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 12. pantā paredzēto procedūru.

5. ▌Dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, un tās ar tādiem pašiem nosacījumiem arī akceptē derīgus vakcinācijas sertifikātus, kurus saskaņā ar šo regulu citas dalībvalstis izdevušas attiecībā uz Covid-19 vakcīnu, kam tirdzniecības atļauja piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004.

Dalībvalstis šim pašam nolūkam var arī akceptēt derīgus vakcinācijas sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu citas dalībvalstis izdevušas attiecībā uz ▌Covid-19 vakcīnu, kas iekļauta PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

6. Ja Savienības pilsonis vai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis , vai Andoras, Monako, Sanmarīno vai Vatikāna/Svētā Krēsla valstspiederīgais vai iedzīvotājs trešā valstī ir vakcinēts ar kādu no šā panta 5. punktā minētajiem Covid-19 vakcīnu veidiem un ja dalībvalsts iestādēm ir sniegta visa vajadzīgā informācija, tostarp ticams vakcinācijas apliecinājums, tās attiecīgajai personai izsniedz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vakcinācijas sertifikātu.

6. pants

Testēšanas sertifikāts

1. Katra dalībvalsts ▌automātiski ▌izsniedz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos testēšanas sertifikātus personām, kuras ir veikušas Covid-19 testu.

2. Testēšanas sertifikātā tiek ietvertas šādas persondatu kategorijas:

a)	sertifikāta turētāja identifikācija;

b)	informācija par veikto testu;

c)	sertifikāta metadati, piemēram, sertifikāta izdevējs ▌.

Persondatus testēšanas sertifikātā iekļauj atbilstīgi konkrētajiem datu laukiem, kas noteikti pielikuma 2. punktā.

Saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikuma 2. punktu , izdarot izmaiņas datus laukos vai tos dzēšot vai pievienojot šā punkta b) un c) apakšpunktā minēto persondatu kategoriju datu laukus .

3. Testēšanas sertifikātu izsniedz drošā un sadarbspējīgā formātā, kā paredzēts 3. panta 2. punktā.

5. Dalībvalstis nolūkā atcelt brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, akceptē apliecinājumu par negatīvu SARS-CoV-2 infekcijas testu, kā arī tās akceptē derīgus testa sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu izdevušas citas dalībvalstis.

7. pants

Pārslimošanas sertifikāts

1. Katra dalībvalsts pēc pieprasījuma izsniedz 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos pārslimošanas sertifikātus ne agrāk kā vienpadsmitajā dienā pēc tam, kad persona saņēmusi pirmo pozitīvo SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu , vai pēc tam, kad ir iesniegts negatīvs NAAT tests . Ir arī iespējams izsniegt pārslimošanas sertifikātu, ja seroloģiskajā testā tiek konstatētas antivielas.

Pamatojoties uz norādījumiem, kas saņemti no Veselības drošības komitejas saskaņā ar 3. panta 6. punktu, vai uz ECDC izskatītiem zinātniskiem pierādījumiem, saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu to laikposmu, no kura var izdot pārslimošanas sertifikātu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, lai noteiktu un mainītu seroloģisko testu veidus antivielām pret SARS-CoV-2, par kuriem var izdot pārslimošanas sertifikātu, pamatojoties uz ECDC pārskatītiem zinātniskiem pierādījumiem.

2. Pārslimošanas sertifikātā tiek ietvertas šādas persondatu kategorijas:

a)	sertifikāta turētāja identifikācija;

b)	informācija par pārslimoto SARS-CoV-2 infekciju , par ko liecina pozitīvs NAAT tests vai seroloģiskā testa rezultāts ;

c)	sertifikāta metadati, piemēram, sertifikāta izdevējs ▌.

Persondatus pārslimošanas sertifikātā iekļauj atbilstīgi konkrētajiem datu laukiem, kas noteikti pielikuma 3. punktā.

Saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikuma 3. punktu, izdarot izmaiņas datus laukos vai tos dzēšot, tostarp attiecībā uz pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņu , vai pievienojot šā punkta b) un c) apakšpunktā minēto persondatu kategoriju datu laukus .

3. Pārslimošanas sertifikātu izsniedz drošā un sadarbspējīgā formātā, kā paredzēts 3. panta 2. punktā.

5. ▌Dalībvalstis akceptē apliecinājumu par SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, un tās ar tādiem pašiem nosacījumiem arī akceptē derīgus pārslimošanas sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu izdevušas citas dalībvalstis.

8. pants

Tehniskās specifikācijas

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu izveidotā uzticamības satvara īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ietvertas tehniskās specifikācijas un noteikumi par to, kā:

a)	droši izdot un verificēt 3. pantā minētos sertifikātus;

b)	nodrošināt persondatu drošību, ņemot vērā datu raksturu;

c)	aizpildīt 3. pantā minētos sertifikātus, ietverot kodēšanas sistēmu un citus relevantus elementus;

▌

e)	izsniegt derīgu, drošu un sadarbspējīgu svītrkodu;

f)	nodrošināt sadarbspēju ar starptautiskajiem standartiem un/vai tehnoloģiskajām sistēmām;

g)	sadalīt pienākumus starp datu pārziņiem un datu apstrādātājiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 IV nodaļu ;

ga)	izstrādāt procedūras, lai regulāri pārbaudītu, novērtētu un izvērtētu pieņemto datu aizsardzības un drošības pasākumu efektivitāti;

gb)	nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir pieejama digitālajā sertifikātā un papīra formāta sertifikātā ietvertā cilvēklasāmā informācija saskaņā ar Savienības saskaņotajām piekļūstamības prasībām. [Gr. 16]

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā. Ja paredzētais īstenošanas akts attiecas uz persondatu apstrādi, Komisija apspriežas ar EDAU un attiecīgā gadījumā var apspriesties ar EDAK.

Pienācīgi pamatotu un steidzamu iemeslu gadījumā, īpaši lai nodrošinātu uzticamības satvara savlaicīgu īstenošanu, Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto procedūru.

Uzticamības satvars balstās uz publiskās atslēgas infrastruktūru, lai verificētu ES Covid-19 sertifikātu integritāti un elektronisko zīmogu autentiskumu. Uzticamības satvars ļauj atklāt krāpšanu, jo īpaši viltošanu, un nodrošina, ka par ES Covid-19 sertifikātu un elektronisko zīmogu verifikācija netiek informēts to izdevējs.

8.a pants

Valsts digitālie sertifikāti un sadarbspēja ar ES Covid-19 sertifikātu uzticamības satvaru

Ja dalībvalsts ir pieņēmusi vai pieņem valsts digitālo sertifikātu tikai iekšējām vajadzībām, tā nodrošina, ka tas ir pilnībā sadarbspējīgs ar ES Covid-19 sertifikātu uzticamības satvaru. Piemēro tos pašus aizsardzības pasākumus, kas noteikti šajā regulā.

8.b pants

ES Covid-19 sertifikātu satvara turpmāka izmantošana

Ja dalībvalsts vēlas ieviest ES Covid-19 sertifikātu jebkādai iespējamai izmantošanai, kas nav paredzēts, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos starp dalībvalstīm, minētā dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido juridisko pamatu, ievērojot efektivitātes, nepieciešamības un proporcionalitātes principus, tostarp īpašus noteikumus, kuros skaidri norādīts apstrādes apjoms un apmērs, konkrētais nolūks, to subjektu kategorijas, kas var verificēt sertifikātu, kā arī attiecīgie aizsardzības pasākumi, lai novērstu diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu, ņemot vērā riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām. Verifikācijas procesā datus neglabā. [Gr. 12]

9. pants

Persondatu aizsardzība

1. Persondatu apstrādei, ko veic, īstenojot šo regulu, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Persondatus, kas ietverti saskaņā ar šo regulu izdotajos sertifikātos, apstrādā vienīgi nolūkā verificēt sertifikātā iekļauto informāciju ▌, lai Covid-19 pandēmijas laikā atvieglotu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu Savienībā , kā paredzēts šajā regulā un līdz tās piemērošanas beigām .

2. Šīs regulas 3. pantā minētajos sertifikātos iekļautos persondatus vienīgi nolūkā apstiprināt un verificēt sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas statusu apstrādā galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes vai pārrobežu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem Covid-19 pandēmijas laikā ir jāīsteno konkrēti sabiedrības veselības pasākumi. Šajā nolūkā persondati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams. Persondatus, kuriem piekļūst saskaņā ar šo punktu, verificētājs neglabā vai neapstrādā citos nolūkos . Par katru vakcināciju, testu vai pārslimošanu izsniedz atsevišķu neatkarīgu sertifikātu, un sertifikāta turētāja iepriekšējo sertifikātu vēsture tajā netiek glabāta.

3. Persondatus, ko apstrādā, lai izsniegtu 3. pantā minētos sertifikātus, tostarp lai izdotu jaunu sertifikātu, izdevējs neglabā ilgāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams šajā nolūkam, un nekādā gadījumā ne ilgāk kā uz laikposmu, kurā sertifikātus var izmantot, lai īstenotu tiesības brīvi pārvietoties , un pēc kura persondatus nekavējoties un neatgriezeniski dzēš . Sertifikātā iekļautos persondatus neapstrādā vai neglabā centralizēti ne dalībvalsts, ne Savienības līmenī.

4. Iestādes vai citas izraudzītās struktūras , kas ir atbildīgas par 3. pantā minēto sertifikātu izdošanu, uzskata par Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā minētajiem datu pārziņiem. Līdz … [viens mēnesis pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis publisko struktūras, kurām paredzēts darboties kā datu pārziņiem, apstrādātājiem un saņēmējiem, un pēc šā datuma regulāri sniedz Komisijai šo informāciju un paziņo par jebkādām tajā veiktajām izmaiņām. Līdz … [divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija apkopoto informāciju publicē publiski pieejamā sarakstā un minēto publisko sarakstu pastāvīgi atjaunina.

5. Datu pārziņi un apstrādātāji veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst apstrādes riskam.

6. Ja 4. punktā minētais pārzinis saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 28. panta 3. punktu izmanto apstrādātāja pakalpojumus, apstrādātājs nedrīkst nodot persondatus trešai valstij.

10. pants

ES Covid-19 sertifikāts un ceļošanas ierobežojumi

Pēc ES Covid-19 sertifikāta ieviešanas dalībvalstis neievieš un neīsteno papildu ceļošanas ierobežojumus, piemēram, karantīnu, pašizolāciju vai SARS-CoV-2 infekcijas testu, vai jebkādus diskriminējošus pasākumus attiecībā uz 3. pantā minēto sertifikātu turētājiem.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 1. un 2. punktā ▌minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 12 mēnešiem no [spēkā stāšanās datums].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 1. un 2. punktā ▌minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Ja šāds deleģētais akts attiecas uz persondatu apstrādi, Komisija apspriežas ar EDAU un attiecīgā gadījumā var apspriesties ar EDAK.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu un 7. panta 1. un 2. punktu ▌pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.

12. pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 11. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

13. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

14. pants

Ziņošana

1. Līdz … [četri mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

▌

2. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par šīs regulas ietekmi uz brīvu pārvietošanos, tostarp ceļošanu un tūrismu, pamattiesībām un jo īpaši nediskrimināciju, un uz persondatu aizsardzību, kā arī informāciju par visjaunākajām vakcīnām un testēšanas tehnoloģijām, cita starpā pamatojoties uz ECDC sniegto informāciju. Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā dalībvalstis izmanto ES Covid-19 sertifikātu nolūkiem, kas balstīti uz valsts tiesību aktiem un kas nav paredzēti šajā regulā.

3. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šīs regulas piemērošanas beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Šā ziņojuma ietvaros veic novērtējumu saskaņā ar 2. punktu. To var papildināt ar tiesību aktu priekšlikumiem, jo īpaši nolūkā pagarināt šīs regulas piemērošanas datumu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību un pamatojoties uz nepieciešamības, proporcionalitātes un efektivitātes principiem.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

1. Šī regula stājas spēkā un tiek piemērota nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šo regulu beidz piemērot 12 mēnešus pēc … [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

▌

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Sertifikāta datu kopas

Vakcinācijas sertifikātā iekļaujamie datu lauki:

a)	vārds: uzvārds(-i) un vārds(-i) tieši šādā secībā;

b)	dzimšanas datums;

c)	mērķa slimība vai ierosinātājs , neatkarīgi no tā, vai tas ir Covid-19 vai SARS-CoV-2, vai kāds no tā variantiem ;

d)	vakcīna/profilakse;

e)	vakcīna (zāles);

f)	vakcīnas tirdzniecības atļaujas turētājs vai ražotājs;

g)	numurs pēc kārtas vakcināciju/devu sērijā;

h)	vakcinācijas datums (norāda datumu, kad saņemta katra un pēdējā deva);

i)	vakcinācijas dalībvalsts;

j)	sertifikāta izdevējs;

k)	▌ laiks, līdz kuram sertifikāts ir derīgs (ne ilgāk kā [1 gads] pēc vakcinācijas dienas) ;

Testēšanas sertifikātā iekļaujamie datu lauki:

a)	vārds: uzvārds(-i) un vārds(-i) tieši šādā secībā;

b)	dzimšanas datums;

c)	mērķa slimība vai ierosinātājs , neatkarīgi no tā, vai tas ir Covid-19 vai SARS-CoV-2, vai kāds no tā variantiem ;

d)	testa veids;

e)	parauga veids (piemēram, nazofaringeāls, orofaringeāls) ;

f)	testa nosaukums (NAAT testam nav jānorāda obligāti);

g)	testa ražotājs (NAAT testam nav jānorāda obligāti);

h)	testa parauga ņemšanas datums un laiks;

i)	testa rezultāta ieguves datums un laiks (ātrajam antigēna testam nav jānorāda obligāti);

j)	testa rezultāts;

k)	testēšanas centrs vai komplekss;

l)	testēšanas dalībvalsts;

m)	sertifikāta izdevējs;

n)	laiks, līdz kuram sertifikāts ir derīgs (ne ilgāk kā [72 stundas] no paraugu ņemšanas brīža NAAT testam un [24 stundas] no paraugu ņemšanas brīža ātrajam antigēna testam);

Pārslimošanas sertifikātā iekļaujamie datu lauki:

a)	vārds: uzvārds(-i) un vārds(-i) tieši šādā secībā;

b)	dzimšanas datums;

c)	slimība vai ierosinātājs, neatkarīgi no tā, vai tas ir Covid-19 vai SARS-CoV-2, vai kāds no tā variantiem, ko persona ir pārslimojusi;

d)	slimība vai ierosinātājs, ko persona ir pārslimojusi;

e)	pirmā pozitīvā NAAT testa rezultāta datums;

f)	seroloģiskā testa vai antivielu testa datums ;

g)	testēšanas dalībvalsts;

h)	sertifikāta izdevējs;

i)	laiks, no kura sertifikāts ir derīgs;

j)	laiks, līdz kuram sertifikāts ir derīgs (ne ilgāk kā [90 dienas] pēc pirmā pozitīvā testa rezultāta datuma).

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu.

(*1) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(3) OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.

(4) Pieejams šādā vietnē: https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/situation-updates/weekly-maps-coordinated-restriction-free-movement.

(5) OV C 96 I, 24.3.2020., 1. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(7) https://www.europol.europa.eu/media-press/newsroom/news/europol-warning-illicit-sale-of-false-negative-covid-19-test-certificates.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(9) Pieejams šādā vietnē: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/trust-framework_interoperability_certificates_en.pdf.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).

(12) Pieejamas šādā vietnē: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/vaccination-proof_interoperability-guidelines_en.pdf.

(13) https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/TestingStrategy_Objective-Sept-2020.pdf.

(14) OV L 392, 23.11.2020., 63. lpp.

(15) OV C 24, 22.1.2021., 1. lpp.

(16) https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/covid-19_rat_common-list_en.pdf.

(17) https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Guidance-for-discharge-and-ending-of-isolation-of-people-with-COVID-19.pdf.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(19) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(21) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(24) Padomes Ieteikums par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES (2021/C 24/01) (OV C 24, 22.1.2021., 1. lpp.).

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/237

P9_TA(2021)0146

Digitālais zaļais sertifikāts: trešo valstu valstspiederīgie

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstu teritorijā (digitālais zaļais sertifikāts) (COM(2021)0140 – C9-0100/2021 – 2021/0071(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 1, ja nav norādīts citādi]

(2021/C 506/41)

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI (*1)

Komisijas priekšlikumā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI (ES) 2021/…

par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstu teritorijā (ES Covid-19 sertifikāts)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Šengenas acquis trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas ES, un trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā, drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā.

(2)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar pasaulē uzliesmojušo smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusu 2 (SARS-CoV-2), kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.

(3)

Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, ieceļošanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu, ir ietekmējuši ceļošanu uz dalībvalstīm un pa dalībvalstu teritoriju. Šādi ierobežojumi negatīvi ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus, jo īpaši pārrobežu darba ņēmējus un darba ņēmējus, kas šķērso robežu, vai sezonas darba ņēmējus.

(4)	2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (2).

(5)

2020. gada 30. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1632 (3) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju Šengenas zonā, kurā tā ieteica dalībvalstīm, kam ir saistošs Šengenas acquis, piemērot Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktos principus, kopējos kritērijus, kopējās robežvērtības un kopējo pasākumu satvaru.

(6)

Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno sākt vakcinācijas sertifikātu izsniegšanas iniciatīvas. Tomēr, lai šādus vakcinācijas sertifikātus varētu efektīvi izmantot saistībā ar pārrobežu ceļošanu pa Savienību, tiem ir jābūt pilnībā sadarbspējīgiem, saderīgiem, drošiem un verificējamiem. Dalībvalstīm attiecībā uz šādu sertifikātu saturu, formātu, principiem, tehniskajiem standartiem un aizsardzības līmeni ir vajadzīga savstarpēji saskaņota pieeja.

(7)

Jau tagad vairākas dalībvalstis atbrīvo vakcinētas personas no noteiktiem ▌ierobežojumiem , kas attiecas uz brīvu pārvietošanos Savienībā . ▌ Dalībvalstīm būtu jāakceptē vakcinācijas apliecinājums nolūkā atbrīvot no ▌ierobežojumiem , kas attiecas uz brīvu pārvietošanos un kas ar Savienības tiesību aktiem ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, un tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu ▌ . Akcepts būtu jādod ar tādiem pašiem nosacījumiem — piemēram, ja dalībvalsts ▌vienu ievadīto vakcīnas devu uzskata par pietiekamu , šāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena attiecīgās vakcīnas deva. Sabiedrības veselības apsvērumu dēļ šis pienākums būtu jāattiecina tikai uz tām personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar ▌Regulu (EK) Nr. 726/2004 , vai vakcīnas, kas iekļautas PVO ārkārtas lietojuma sarakstā . ▌Regula (ES) 2021/XXXX (2021. gada xx. xx) nosaka sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā. Tā ir piemērojama Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi.

(8)	Saskaņā ar Šengenas konvencijas 19., 20. un 21. pantu trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem šie noteikumi attiecas, drīkst brīvi ceļot pa pārējo dalībvalstu teritoriju.

(9)

Neskarot Šengenas acquis un jo īpaši Regulā (ES) 2016/399 noteiktos kopīgos pasākumus, kas veicami attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un lai atvieglotu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanu pa dalībvalstu teritoriju, kuriem ir tādas tiesības ceļot, ar Regulu (ES) 2021/XXXX noteiktais sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars būtu jāattiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri minētās regulas darbības jomā vēl nav ietverti, ar noteikumu, ka viņi likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā un viņiem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(10)

Lai šādus sertifikātus varētu efektīvi izmantot saistībā ar pārrobežu ceļošanu, tiem ir jābūt pilnībā sadarbspējīgiem. Visos Savienības transporta mezglos, piemēram, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās, kur sertifikāts tiek verificēts, ES Covid-19 sertifikāta verificēšanai būtu jāpiemēro standartizēti un kopēji kritēriji un procedūras, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem norādījumiem.

(11)

Ar šo regulu ir iecerēts veicināt samērīguma un nediskriminēšanas principu piemērošanu, ja pandēmijas rezultātā nākas noteikt brīvas pārvietošanās vai citu pamattiesību ierobežojumus, tiecoties augstā līmenī nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, un nevajadzētu domāt, ka, reaģējot uz pandēmiju, šī regula atvieglo vai veicina tādu ceļošanas ierobežojumu noteikšanu, kas ierobežo brīvu pārvietošanos vai citas pamattiesības. Turklāt jebkāda vajadzība verificēt ar Regulu (ES) 2021/XXXX noteiktos sertifikātus pati par sevi nevar attaisnot robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām. Pārbaudes uz iekšējām robežām arī turpmāk vajadzētu izmantot vienīgi kā galēju risinājumu, ievērojot īpašus noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodeksā) (4).

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs.

(13)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (5). Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Kaut arī uz Īriju šī regula neattiecas, lai atvieglotu ceļošanu pa Savienību, arī Īrija trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo vai likumīgi uzturas tās teritorijā, varētu izdot sertifikātus, kuri atbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz ES Covid-19 sertifikātu, un dalībvalstis šādus sertifikātus varētu akceptēt. Īrija arī varētu akceptēt sertifikātus, kurus dalībvalstis izdevušas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo vai likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.

(14)	Attiecībā uz Bulgāriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju šī regula ir Šengenas acquis pilnveidošana, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(15)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta C punktā.

(16)

Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (7) 3. pantu.

(17)

Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu.

(18)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (9) 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas sniedza atzinumu [..],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Dalībvalstis piemēro Regulā (ES) 2021/XXXX [Regula par ES Covid-19 sertifikātu] noteiktos noteikumus tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri minētās regulas darbības jomā nav ietverti, bet likumīgi dzīvo vai uzturas to teritorijā un kuriem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un no minētās dienas ir piemērojama .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu.

(*1) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2) OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.

(3) Padomes Ieteikums (ES) 2020/1632 (2020. gada 30. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju Šengenas zonā (OV L 366, 4.11.2020., 25. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/241

P9_TA(2021)0149

Savienības Krāpšanas apkarošanas programma ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (05330/1/2021 – C9-0108/2021 – 2018/0211(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/42)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05330/1/2021 – C9-0108/2021),

—	ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2021)0149),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0386),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0126/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 12.2.2019., P8_TA(2019)0068.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/242

P9_TA(2021)0150

Dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumi ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (12262/1/2020 – C9-0011/2021 – 2017/0237(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/43)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (12262/1/2020 – C9-0011/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu (1),

—	pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0548),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0045/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 197, 8.6.2018., 66. lpp.

(2) OV C 363, 28.10.2020., 296. lpp.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/243

P9_TA(2021)0151

Eiropas Aizsardzības fonds ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (06748/1/2020 – C9-0112/2021 – 2018/0254(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/44)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06748/1/2020 – C9-0112/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0476),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0120/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 75. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, 18.4.2019., P8_TA(2019)0430.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/244

P9_TA(2021)0152

Programma “Digitālā Eiropa” ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (06789/1/2020 – C9-0109/2021 – 2018/0227(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/45)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06789/1/2020 – C9-0109/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0434),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0119/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp.

(2) OV C 86, 7.3.2019., 272. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0403.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/245

P9_TA(2021)0153

Vides un klimata pasākumu programmu (“LIFE”) ***II

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (“LIFE”) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (06077/1/2020 – C9-0110/2021 – 2018/0209(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2021/C 506/46)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06077/1/2020 – C9-0110/2021),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0385),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0130/2021),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 226. lpp.

(2) OV C 461, 21.12.2018., 156. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0405.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/246

P9_TA(2021)0154

Administratīva sadarbība akcīzes nodokļu jomā: elektronisko reģistru saturs*

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektronisko reģistru saturu (COM(2021)0028 – C9-0016/2021 – 2021/0015(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

(2021/C 506/47)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0028),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0016/2021),

—	ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0121/2021),

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/247

P9_TA(2021)0158

Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2020/2264(BUI))

(2021/C 506/48)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 39. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (2), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija (3), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas (4),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 14. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (7),

—	ņemot vērā 2020. gada 12. novembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (8),

—	ņemot vērā 2020. gada 18. decembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (9),

—	ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā (10),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pasākumiem, ar kuriem Eiropas Savienībā novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darbavietā, sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē (11),

—	ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā (12),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) un jo īpaši tā 2.1.4. punktu “Būvēt un renovēt energoefektīvi un resursefektīvi”,

—	ņemot vērā EMAS vidusposma stratēģiju 2024. gadam, ko Briselē 2020. gada 15. decembrī pieņēma Vides pārvaldības vadības komiteja,

—	ņemot vērā pētījumu “The European Parliament’s carbon footprint – Towards carbon neutrality” (Eiropas Parlamenta oglekļa pēda — virzība uz oglekļneitralitāti) (13),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2014 “Kā ES iestādes un struktūras aprēķina, samazina un izlīdzina to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas?” (14),

—

ņemot vērā papildināmības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (Atjaunojamo energoresursu direktīva), un jo īpaši šīs direktīvas 90. apsvērumu un 27. pantu,

—	ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par ES ēku fonda energoefektivitātes potenciāla maksimālu izmantošanu (15),

—	ņemot vērā Direktīvu par ēku energoefektivitāti (16) un Energoefektivitātes direktīvu (17),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumu par šo iestāžu ēku priekšzīmi saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu (18),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789) un jo īpaši tā 9. punktu par kolektīvajiem braucieniem,

—	ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2022. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

—	ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2021. gada 8. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 102. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 102. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 102. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0145/2021),

tā kā pastāvīgi pieaug Parlamenta kā viena no likumdevējiem, vienas no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, iestādes ar pārbaudes tiesībām un Eiropas demokrātijas veicinātāja nozīme, cita starpā saistībā ar Eiropas reakciju uz Covid-19 pandēmiju un saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu (19), tas izceļ nepieciešamību pastāvīgi nodrošināt Parlamentam pienācīgu zinātību likumdošanas jomā un finanšu resursus ar mērķi garantēt likumdošanas un pārbaudes darba kvalitāti un ziņošanu par tā rezultātiem; tā kā Parlamenta un tā deputātu uzticamība Eiropas iedzīvotāju acīs ir atkarīga no paša Parlamenta spējas plānot un īstenot savus izdevumus piesardzīgi, efektīvi un pamatoti, lai atspoguļotu valdošo ekonomisko situāciju;

B.	tā kā Komisija savā ziemas prognozē lēš, ka IKP 2020. gadā ir samazinājies par 6,9 %, un paredz, ka tas līdz 2023. gadam nesasniegs 2019. gada līmeni; tā kā Parlamenta pieņemtajās tāmēs 2020. gadā bija paredzēts palielinājums par 2,68 % un 2021. gadā — par 2,54 %;

C.	tā kā budžets, ko ģenerālsekretārs ierosinājis Parlamenta 2022. gada tāmes provizoriskajā projektā, nozīmē palielinājumu par 3,31 %, kas ievērojami pārsniedz inflācijas līmeni;

tā kā Parlamenta darbinieku skaits iepriekšējās DFS darbības laikā tika samazināts par kopumā 6 %, galvenokārt skarot administrāciju, lai gan kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Parlaments ir strādājis ar aizvien lielāku skaitu leģislatīvo dokumentu un vēršas plašumā tā darbības, kas saistītas ar Next Generation EU; tā kā Parlaments ir ļoti nobažījies par daudzu specializēto komiteju sekretariātu un politisko grupu darba slodzi, kura nav ilgtspējīga;

E.	tā kā Eiropas zaļā kursa mērķis ir sasniegt vērienīgos klimata mērķus, nekompensējot (neizlīdzinot) siltumnīcefekta gāzu emisijas ar starptautisku kredītu palīdzību;

tā kā ir paredzams, ka 2021. gadā, visticamāk, tiks pieņemts lēmums par Paul-Henri Spaak ēkas nākotni, pamatojoties uz Prezidija izsludinātā konkursa iznākumu, un tas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks ievērojami palielināti izdevumi; tā kā Spaak ēkai būtu jāatbilst visaugstākajiem vides un drošības standartiem;

tā kā brīvprātīgais pensiju fonds tika izveidots 1990. gadā ar Prezidija Noteikumiem par papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu (20); tā kā Prezidijs 2018. gada 10. decembra sanāksmē nolēma grozīt pensiju fondam piemērojamos noteikumus, palielinot pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un ieviešot 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu šādu maksājumu ilgtspēju; tā kā paredzēts, ka minētās noteikumu izmaiņas samazinās aktuāro deficītu par 13,3 miljoniem EUR,

Vispārējs satvars

atgādina, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos paredzēti pienākumi; norāda, ka 55 % budžeta piemēro algu indeksāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu; atgādina, ka algu indeksācijas koeficients, ko Komisija patlaban prognozē 2021. un 2022. gada jūlijam, ir attiecīgi 2,9 % un 2,5 %, kas atbilst 31,9 miljonus EUR lielam pieaugumam 2022. gadā;

atbalsta 2021. gada 14. aprīlī samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2021. gada budžetu noteikt 2,4 % apmērā, saskaņā ar ko 2022. gada tāmes kopējais apmērs būtu 2 112 904 198 EUR, samazināt Prezidija 2021. gada 8. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru par 18,85 miljoniem EUR un attiecīgi samazināt šādās budžeta pozīcijās ierosinātās apropriācijas:

1004 01 — Parastie ceļa izdevumi: sesijas, komitejas un komiteju delegācijas, politiskās grupas un dažādi citi izdevumi; 1405 01 — Izdevumi par mutisko tulkošanu: ārējā mutiskā tulkošana; 2007 01 — Ēku celtniecība un telpu iekārtošana; 2022 — Ēku uzturēšana, apsaimniekošana, ekspluatācija un uzkopšana; 2024 — Enerģijas patēriņš; 2120 01 — Mēbeles: mēbeļu iegāde, īre, atjaunošana, apkope un remonts; 2140 — Tehniskās iekārtas un aprīkojums; 3000 — Izdevumi par darbinieku komandējumiem un darba braucieniem starp trim darba vietām; 3040 — Dažādi izdevumi par iekšējām sanāksmēm; 3042 — Sanāksmes, kongresi, konferences un delegācijas; 3210 09 — Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta vajadzībām, tostarp bibliotēkai, vēsturiskajiem arhīviem, zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanai (STOA) un Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centram, paredzētie izdevumi: izdevumi par Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centru; 3243 01 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri: Parlamentarium un Europa Experience; 3244 01 — Apmeklētāju grupu uzņemšana, programma Euroscola un viedokļu izplatītāju uzaicināšana no trešām valstīm: apmeklētāju grupu uzņemšanas izmaksas un subsīdijas; 4220 02 — Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību: reģistrēto palīgu algas un piemaksas — Deputātu nolikums; 4220 04 — Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību: komandējumu un darba braucienu izdevumi starp trijām darba vietām un reģistrēto palīgu ārēja apmācība — Deputātu nolikums;

stingri atbalsta amata vietu skaita palielināšanu par 76 vietām politiskajās grupās un par 66 vietām komiteju sekretariātos, lai samērīgi pielāgotos palielinātajai darba slodzei un īstenotu Savienības politiku; vienlaikus aicina Prezidiju izmantot iespējamās sinerģijas, lai palielinātu administrācijas efektivitāti, un analizēt, kā digitalizācija un jauni darba veidi palīdz racionalizēt direktorātus un dod iespēju pārcelt amata vietas uz komiteju sekretariātiem; aicina Prezidiju noskaidrot arī to, vai deputātu parlamentārās palīdzības piemaksas apmērs ir atbilstošs, ņemot vērā deputātu un viņu darbinieku aizvien lielāko darba slodzi;

uzsver, ka Parlamenta 2022. gada budžetam ir jābūt reālistiskam un precīzam, lai izvairītos no pārmērīgi lielu izmaksu iekļaušanas budžetā; pieņem zināšanai pašreizējo praksi gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu ēku projektu īstenošanā; norāda, ka šis apkopojošais pārvietojums sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien precīzi vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās; uzskata, ka šāda prakse var tikt uzskatīta par plānotu pārmērīgi lielu izmaksu iekļaušanu budžetā; aicina pirms nākamā apkopojošā pārvietojuma sākt pārdomu procesu par galveno ieguldījumu finansēšanu, pamatojoties uz pārredzamību;

Zaļāks Parlaments

norāda, ka Parlaments katru semestri Briselē uzņem aptuveni 250 praktikantu; uzskata, ka visiem Parlamenta praktikantiem būtu jāpiedāvā tādi paši transporta cenu samazinājumi kā pārējiem darbiniekiem; uzskata, ka šie pasākumi neradītu ievērojamu slogu Parlamenta budžetam un ievērojami samazinātu praktikantu izdevumus Briselē;

atzinīgi vērtē Parlamenta vides vadības sistēmas (EMAS) mērķus 2024. gadam; atgādina, ka EMAS vidusposma stratēģijā 2024. gadam ir iekļauta arī pārskatīšanas klauzula, kas ļauj izvirzīt vērienīgākus mērķus vides jomā, balstoties uz konstatēto sniegumu; aicina Parlamentu pārskatīt savus EMAS mērķus, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju 2022. gadā, un pārskatīt attiecībā uz galvenajiem snieguma rādītājiem 2019. gadā pieņemtos mērķus, padarot tos vērienīgākus; atkārtoti aicina grozīt pašreizējo CO2 samazināšanas plānu, lai līdz 2030. gadam panāktu oglekļneitralitāti, izmantojot iekšēju oglekļa cenu;

atzīst, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku transportēšana; prasa samērīgi samazināt to braucienu skaitu, kas saistīti ar sanāksmēm, kuras var efektīvi rīkot attālināti vai jauktā formātā, un veicināt pāreju uz mazoglekļa alternatīvām visu pārējo braucienu gadījumā, ar noteikumu, ka tas neietekmē likumdošanas un politiskā darba kvalitāti;

prasa paplašināt brīvprātīgo tāldarbu, paredzot tam vairāk dienu un iekļaujot tajā vairāk funkciju; prasa priekšroku dot jaukta tipa vai pilnībā attālināti notiekošām sanāksmēm, ja tās neietver politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, rīkojot uzklausīšanas un viedokļu apmaiņas vai iekšējas un sagatavošanas sanāksmes, vienlaikus atzīstot, ka fiziska klātbūtne politisko sarunu gadījumā ir efektīvāka, tostarp saistībā ar mutiskās tulkošanas nodrošināšanu un attālinātu mutisko tulkošanu, kad tas nepieciešams; aicina ģenerālsekretāru pēc saistībā ar Covid-19 noteiktajiem darbības nepārtrauktības pasākumiem izveidot jaunu elastīgu satvaru attālinātas mutiskās tulkošanas nodrošināšanai laikposmā pēc Covid-19; norāda, ka pārmērīgi ilga digitālo instrumentu izmantošana var negatīvi ietekmēt atsevišķu personu labjutību; prasa līdz 2022. gada beigām pārskatīt noteikumus par komandējumiem, lai nodrošinātu pareizu, uz vajadzībām balstītu apstiprināšanu, īpašu pamatojumu apstiprinājuma saņemšanai visu komandējumu gadījumā, prasības attiecībā uz mazoglekļa transporta veidiem, nekavējot deputātu pilnvaru īstenošanu, un viskaitīgāko transporta veidu izslēgšanu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad alternatīvi transporta veidi tāliem braucieniem vai uz grūti pieejamām teritorijām izjauktu līdzsvaru starp vides mērķi un parlamentārā darba efektivitāti; sagaida, ka pilnībā attālinātas sagatavošanas sanāksmes un pēc komandējuma rīkotas informatīvas sanāksmes saistībā ar visiem oficiālajiem delegāciju apmeklējumiem būs viens no apstiprinājuma saņemšanas priekšnoteikumiem un ka no 2022. gada delegāciju apmeklējumi tiks apstiprināti tikai personām, kurām ir tiesības piedalīties šādās delegācijās; prasa Prezidijam nodrošināt, ka komiteju ārkārtas sanāksmes Strasbūrā tiek rīkotas tikai un vienīgi ārkārtas apstākļos un ka tās ir pienācīgi jāpamato pirms apstiprinājuma sniegšanas katrā atsevišķā gadījumā;

mudina deputātus transportam izmantot mazoglekļa alternatīvas; atkārtoti aicina pārskatīt Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus, lai par braucieniem Savienības robežās atļautu atmaksāt elastīgas ekonomiskās klases aviobiļetes, piemērojot izņēmumu lidojumiem uz tālākajiem reģioniem un no tiem un lidojumiem, kuros veic vienu vai vairākas starpnosēšanās vai kuri ilgst vairāk par četrām stundām; ņem vērā, ka dažiem deputātiem, lai nokļūtu Parlamenta darba vietās no saviem vēlēšanu apgabaliem, ir jāmēro liels attālums un to var veikt tikai ar lidmašīnu;

10.

prasa uzlabot velosipēdu, kravas velosipēdu, elektrisko velosipēdu un elektrisko skrejriteņu infrastruktūru Parlamenta telpās, jo īpaši ierīkojot viegli lietojamas un drošas stāvvietas un velosipēdu remonta punktus; prasa Parlamentam tā centienos kļūt par līderi ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā cieši sadarboties ar attiecīgajām vietējām iestādēm un jo īpaši ar Briseles reģionu, aktīvi iesaistoties plāna “GoodMove” īstenošanā; prasa paplašināt dienesta velosipēdu shēmu Parlamentā; prasa veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu Parlamenta darbinieku aktīvu mobilitāti, tostarp nodrošināt īpašus apmācības pasākumus par drošu svārstsatiksmi, apkopi un remontu; prasa ieviest kravas velosipēdu izmēģinājuma shēmu konkrētiem loģistikas procesiem Parlamentā un starp Savienības iestāžu ēkām;

11.

mudina Parlamenta darbiniekus izmantot sabiedrisko transportu un prasa līdz 2022. gadam izveidot sistēmu, kurā būtu apvienotas darbiniekiem paredzētas subsidētas sabiedriskā transporta kartes, bet nebūtu paredzētas tiesības uz otru stāvvietas vinjeti; sagaida, ka dienesta automašīnas tiks izmantotas deputātu, darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu ar komandējumu rīkojumiem transportam starp Briseli un Strasbūru; prasa atbilstoši palielināt to autostāvvietu skaitu, kas rezervētas tikai elektrotransportlīdzekļiem, un sniegt pārskatu par stāvvietu kopējo skaitu saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami trijās darba vietās;

12.

sagaida, ka Parlamenta dienesti informēs visas apmeklētāju grupas par to transporta ietekmi uz vidi un ka 2022. gadā tiks izveidota stimulējoša sistēma ceļa izdevumu atlīdzināšanai, pamatojoties uz ietekmi uz vidi; aicina Prezidiju sākt ar apmeklētāju grupām saistīto noteikumu pārskatīšanu saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789) un jo īpaši šī paziņojuma 9. punktu par kolektīvajiem braucieniem, kā arī pieskaņot apmeklētāju grupu ceļa izdevumus mainīgajām tirgus cenām un paredzēt iespēju veikt izmaiņas, lai izvairītos no tā, ka tirgus svārstības ceļa izdevumu jomā rada apmeklētāju netiešu ģeogrāfisku diskrimināciju;

13.

aicina administrāciju uzraudzīt pastāvīgā enerģijas izmaksu pieauguma prognozes 2022. gadam un izpētīt iespējas samazināt izdevumus un uzlabot patēriņa efektivitāti; prasa apturēt fosilā kurināmā apkures iekārtu modernizāciju un 2022. gadā pieņemt ceļvedi ar konkrētiem starpposma mērķrādītājiem fosilā kurināmā pakāpeniskai likvidācijai, lai novērstu balasta aktīvu veidošanos, un prasa veikt analīzi par siltumsūkņu sistēmu un citu attiecīgo tehnoloģiju izmantošanas efektivitāti un lietderību saskaņā ar EMAS mērķiem; aicina Parlamentu vēl vairāk palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru tā energoresursu struktūrā un jo īpaši enerģijas ražošanā un sagaida, ka līdz 2023. gadam Briselē tiks uzstādīti vismodernākie jumta fotoelementu paneļi ar maksimālu potenciālu; vienlaikus prasa izcelsmes apliecinājumus iepirkumā pakāpeniski aizstāt ar vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem;

14.

sagaida, ka Parlamenta dienesti turpinās samazināt papīra patēriņu, visās sanāksmēs pārejot uz elektronisku, kolektīvu un tiešsaistes vidi, kā arī turpinot e-paraksta sistēmas īstenošanu; atkārtoti prasa veikt analīzi par kastu izmantošanas alternatīvām saskaņā ar EMAS mērķi pēc iespējas drīzāk ieviest Parlamentā bezpapīra sistēmu;

15.

sagaida, ka saistībā ar visiem ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem digitālajā jomā, un pārvaldības lēmumiem tiks piemērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un aprites ekonomikas princips; prasa pilnībā īstenot Parlamenta atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principiem, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu un apritīgu pieeju būvniecības atkritumu apsaimniekošanai; prasa pilnībā īstenot pasākumus ar mērķi panākt, ka Parlamentā netiek izmantoti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi;

16.

atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu vienai iestādes darba vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu un to, ka Parlaments uzņemas institucionālu atbildību par savas oglekļa pēdas samazināšanu; atgādina, ka ir jārod risinājumi, lai optimizētu Parlamenta institucionālo darbu, finansiālās izmaksas un oglekļa pēdu; uzskata, ka attālinātā darbā un sanāksmēs gūtā pieredze un veiktie ieguldījumi var kalpot par pamatu tam, lai koriģētu darbinieku komandējumu nepieciešamību; atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Eiropas Parlamentam ir jāatrodas Strasbūrā; norāda, ka paliekošu izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgi grozījumi Līgumā, kuru izdarīšanai ir nepieciešama vienprātība;

17.

atgādina, ka konkursu nosacījumos būtu jāiekļauj ne tikai labākās cenas princips, bet arī vides, sociālie un ar dzimumu saistītie kritēriji ar sīki izstrādātiem rādītājiem; atzinīgi vērtē Zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienesta pilnvaru paplašināšanu, lai ietvertu sociālos un dzimuma elementus, un prasa noteikt pienākumu apspriesties ar Zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienestu par iepirkumiem, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR; sagaida, ka Prezidijs līdz 2022. gadam pieņems sistēmu ziņošanai par ilgtspēju, piemēram, Globālo ziņošanas iniciatīvu un tās paplašinājumu, kas paredz ziņojumos par ilgtspēju iekļaut arī dzimumu līdztiesības jautājumus;

Pārredzamība un pārskatatbildība

18.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs atsakās īstenot plenārsēdē daudzkārt pausto gribu reformēt piemaksu par vispārējiem izdevumiem, tādējādi aktīvi neļaujot panākt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību saistībā ar Savienības nodokļu maksātāju līdzekļiem; prasa Prezidijam līdz 2021. gada beigām ieviest izmaiņas noteikumos par piemaksu par vispārējiem izdevumiem;

19.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs atsakās īstenot plenārsēdē vairākkārt pausto gribu attiecībā uz Parlamenta galvenajiem reformu posmiem, kas sākotnēji tika minēti Parlamenta iepriekšminētajā 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā un kas cita starpā paredzēja ieviest obligātu pret aizskarošu izturēšanos vērstu apmācību visiem darbiniekiem un deputātiem; prasa Prezidijam nekavējoties pilnībā īstenot plenārsēdē pieņemtos lēmumus;

20.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs atsakās īstenot plenārsēdē vairākkārt pausto gribu reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937 (21) par trauksmes cēlēju aizsardzību, paredzēt augsta līmeņa aizsardzību, līdzīgu tai, kāda ir paredzēta reģistrētiem deputātu palīgiem, kas cietuši no aizskarošas izturēšanās; aicina Prezidiju definēt skaidrus un juridiski noteiktus standartus par to, kādos gadījumos ir iespējams nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, cita starpā attiecībā uz reģistrētiem deputātu palīgiem, un publicēt šos standartus;

21.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs atsakās īstenot plenārsēdē daudzkārt pausto gribu veikt pasākumus, lai pilnībā saskaņotu piemaksu likmes, kas saistībā ar darba braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām tiek piemērotas ierēdņiem, pārējiem darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem; aicina Prezidiju risināt šo jautājumu, vairs ilgāk nekavējoties, un veikt šīs nevienlīdzības novēršanai nepieciešamos pasākumus, tiklīdz atsāksies plenārsēdes Strasbūrā;

22.

atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos;

23.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs ir kavējies īstenot plenārsēdē vairākkārt pausto gribu izstrādāt tehnisku risinājumu, lai deputāti varētu īstenot savas tiesības balsot grūtniecības un dzemdību vai paternitātes atvaļinājuma laikā, ilgstošas slimības laikā vai nepārvaramas varas gadījumos, un precizēt, kādus juridiskus, finansiālus un tehniskus ierobežojumus ietvertu minētais risinājums; uzskata, ka jebkādi šajā sakarā veikti pasākumi būtu ļāvuši sekmēt Parlamenta attālinātās darbības un balsošanas kārtības ieviešanu pandēmijas sākumā; sagaida — ņemot vērā to, ka tagad ir apstiprināts, ka šāda tehniskā iespēja pastāv —, ka Prezidijs sāks darbu pie iespējamo vēl atlikušo juridisko un finansiālo ierobežojumu atcelšanas;

24.

atgādina, ka saskaņā ar Pārredzamības reģistra gada pārskatiem pēdējos gados aptuveni puse no visiem reģistrā iekļautajiem ierakstiem ir nepareizi; pauž bažas, ka reģistrs nevar pildīt savu uzdevumu, proti, nodrošināt interešu pārstāvju darbības lielāku pārredzamību, ja puse no tā ierakstiem sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju; prasa Parlamentam īstenot pasākumus, lai uzlabotu reģistra informācijas pareizību;

25.

atkārtoti prasa, lai Parlaments katru gadu izstrādātu ziņojumu, kurā būtu sniegts izsmeļošs pārskats par interešu pārstāvjiem un citām organizācijām, kam bijis ļauts iekļūt Parlamenta telpās, un publicētu to, ievērojot datu aizsardzības regulu;

26.

sagaida, ka turpmāk Prezidijs proaktīvi informēs deputātus par attiecīgo plenārsēdes lēmumu īstenošanu;

Dzimuma aspekti

27.

prasa, lai turpmāko provizorisko tāmes projektu pamatā būtu dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā saskaņā ar Savienības apņemšanos ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā; prasa ieviest īpašu dzimumbalstītu grāmatvedības sistēmu, kurā ar deputātiem, darbiniekiem un ekspertiem saistītie izdevumi tiktu sadalīti pēc dzimuma;

28.

prasa pieņemt kritērijus dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanas novērtēšanai un uzraudzībai iepirkumos, pamatojoties uz vienlīdzīgu iespēju veicināšanu visās Parlamenta iepirkumu specifikācijās;

Digitālā infrastruktūra

29.

atbalsta ieguldījumus digitālajā infrastruktūrā, tostarp kiberdrošībā; uzsver, ka IKT ir jāveido, pamatojoties uz drošiem programmatūras risinājumiem, proti, atklātā pirmkoda programmatūras risinājumiem, nodrošinot pilnīgu kontroli pār programmatūru un datu pārvaldību no Parlamenta puses, kā arī brīvību lietojumprogrammu izstrādē un tādu tehnoloģijas iepirkumu, kurā īpaši padomāts par to, lai nerastos atkarība no lielām tehniskām platformām vai tehnoloģiskā iesīkste, sevišķi saistībā ar mākoņpakalpojumu sniedzējiem;

30.

uzsver, ka Parlamentam digitālajā programmā ir jāintegrē vides jautājums; uzsver, ka digitālajai inovācijai ir pozitīvi jāveicina ekoloģiskā pārkārtošanās; prasa panākt digitālo tehnoloģiju vides pēdas nospieduma samazināšanu (zaļās IT), jo īpaši veicot iekšējās politikas pielāgošanu; aicina Parlamentu IKT pārvaldībā integrēt digitālo pakalpojumu ekodizainu un izvēlēties risinājumus, kuros ņemta vērā aprites ekonomika un veicināta resursu efektīva izmantošana;

31.

atgādina par informācijas drošībai un privātumam piemītošo risku, ko rada no trešām pusēm atkarīgu risinājumu izmantošana sensitīvu datu apmaiņai, kā arī atklātā pirmkoda programmatūras pozitīvo ietekmi digitālās autonomijas jomā un tās priekšrocībām drošības ziņā; uzstāj, ka lietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot atklātā pirmkoda programmatūru Parlamenta ierīcēs un ka ir vajadzīgi decentralizēti atklātā pirmkoda risinājumi virtuālām sanāksmēm un tūlītējai ziņapmaiņai; un uzsver nepieciešamību pienācīgi apmācīt lietotājus, īpašu uzmanību pievēršot kiberdrošībai; uzsver, ka ir vajadzīga automātiska valodu transkripcijas un tulkošanas programmatūra, lai atbalstītu vienlīdzīgu informācijas izplatīšanu visās oficiālajās valodās;

32.

stingri mudina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Parlaments, iepērkot programmatūru un digitālo infrastruktūru, tostarp mākoņdatošanas risinājumus, nepieļauj atkarību no konkrēta pārdevēja, izvirzot pārnesamības un pilnīgas sadarbspējas prasības, izmanto atklātā pirmkoda programmatūru un iezīmē MVU un jaunuzņēmumiem paredzētus iepirkumus;

33.

uzsver, ka programmatūras datiem un rīkiem, kas izstrādāti publiskajā sektorā, un/vai programmatūras datiem un rīkiem, kurus pilnībā finansē no publiskiem līdzekļiem, vajadzētu būt atkalizmantojamiem, atklāti pieejamiem un saskaņā ar pamattiesībām, un, ja tie ir paredzēti kritiski svarīgām vajadzībām, tiem ir nepieciešama drošības sertifikācija vai drošības revīzija; turklāt uzskata, ka Parlamenta izmantotais mākslīgais intelekts būtu jāpublisko kā atklātā pirmkoda programmatūra saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, nodrošinot programmatūras dokumentācijas un algoritmu pieejamību un tādējādi ļaujot pārbaudīt, kā mākslīgā intelekta sistēma ir nonākusi pie noteikta secinājuma; uzsver, ka pamattiesību revīziju vajadzētu iekļaut visos iepriekšējās atbilstības novērtējumos;

34.

norāda, ka ir ieviestas attālinātas balsošanas sistēmas, lai nodrošinātu Parlamenta darba nepārtrauktību pandēmijas laikā; prasa vienveidot šīs balsošanas sistēmas;

35.

prasa izveidot ātrākus un drošākus bezvadu tīklus visās trijās darba vietās;

Sadarbība ar iedzīvotājiem

36.

uzsver, ka Parlaments ir vienīgā Savienības iestāde, uz kuru attiecas vispārējās vēlēšanas; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem labāku izpratni par Parlamenta darbībām, kā arī palielināt politisko izpratni un veicināt Savienības vērtības; prasa izmantot vairāk digitālu līdzekļu tiešai saziņai ar iedzīvotājiem;

37.

atbalsta ekspozīciju Europa Experience izveidi līdz 2024. gadam visās dalībvalstīs; pieņem zināšanai apstiprinājumu, ka Covid-19 pandēmijas izraisītie kavējumi neapdraudēs kritiski svarīgos starpposma mērķrādītājus; atbalsta administrācijas politiku, kuras mērķis ir maksimāli palielināt sinerģiju; sagaida, ka informācija par Europa Experience darbības izmaksu ilgtermiņa ietekmi uz budžetu Budžeta komitejai tiks iesniegta pirms 2022. gada budžeta pieņemšanas; atgādina, ka Europa Experience vajadzētu dot iespēju visiem iedzīvotājiem labāk izprast Eiropas iestāžu darbību;

38.

uzskata, ka Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem (EPLO) būtu jāpaplašina savs tīkls un vairāk jāsadarbojas ar iedzīvotājiem; aicina Parlamentu, izmantojot savus EPLO un vietējā līmenī pulcējot deputātus un jauniešus, organizēt sanāksmes un pasākumus, piemēram, Eiropas Jaunatnes dienu (EYE);

39.

atzīst apmeklētāju grupu nozīmību; norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā Parlamenta telpās nav varējusi ierasties neviena apmeklētāju grupa; atgādina, ka saskaņā ar Prezidija 2020. gada 5. oktobra lēmumu 40 % no 2020. gadā neizmantotās kvotas ir pārdalīti 2022. gadam; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments iegulda ievērojamas pūles pakalpojumos, kas tiek sniegti apmeklētājiem, jo īpaši jauniešiem, kuri joprojām ir viena no galvenajām mērķgrupām; prasa atlikušajā pilnvaru termiņā palielināt apmeklētājiem paredzētās piemaksas tikai līdz praktiski īstenojamam apmēram;

40.

atzīst, ka aptuveni 50 miljoni cilvēku pieder pie dažādām Savienības lingvistiskajām minoritātēm, reģioniem un kopienām; atgādina, ka Parlaments veicina pilsoņu, tostarp nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu, iesaistīšanos un līdzdalību Savienībā; atgādina, ka Parlaments stingri atbalsta daudzvalodību un veicina nacionālo, reģionālo un lingvistisko minoritāšu tiesības; uzskata, ka Parlaments var aktīvi piedalīties cīņā pret dezinformāciju, vajadzības gadījumā sniedzot informāciju arī lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās; prasa Prezidijam izvērtēt, vai ir iespējama un aptuveni cik izmaksātu komunikācijas materiālu nodrošināšana (piemēram, centriem Europa Experience un konferencei par Eiropas nākotni) lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās dažādās dalībvalstīs;

41.

aicina Prezidiju sagatavot svarīgāko saskaņā ar Reglamenta 54. pantu (patstāvīgi ziņojumi) pieņemto ārpolitikas rezolūciju tulkošanu ANO oficiālajās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas (proti, arābu, ķīniešu un krievu valodā), kā arī konkrētām valstīm adresētu rezolūciju, kuras pieņemtas saskaņā ar Reglamenta 132. pantu (rezolūcija saistībā ar Komisijas un/vai PV/AP paziņojumiem) un 144. pantu (steidzamas rezolūcijas), tulkošanu attiecīgās valsts oficiālajā valodā, lai palielinātu Parlamenta ārējo darbību ietekmi un informētību par tām, un aicina budžeta lēmējinstitūciju nodrošināt, ka šim nolūkam tiek paredzēti pietiekami līdzekļi;

42.

aicina ģenerālsekretāru izvērtēt iespēju ieviest tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs, ņemot vērā plenārsēdē apstiprinātos pieprasījumus, un īstenot šo lēmumu saskaņā ar principu, kas paredz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu visiem pilsoņiem;

43.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ikvienas Savienības iestādes, kas iesaistīta gaidāmās konferences par Eiropas nākotni izveidē un pārvaldībā, tostarp arī Parlamenta, rīcībā būtu pienācīgs administratīvais budžets sekmīgas darbības nodrošināšanai jau no ieņēmumu un izdevumu tāmes paziņošanas brīža;

44.

aicina ieviest iespēju dalībvalstu un partnervalstu pilsoņiem un iedzīvotājiem organizēt virtuālas ekskursijas gida pavadībā Parlamentā, lai panāktu plašāku sabiedrības izpratni par iestādes darbu un vērtībām;

45.

prasa izveidot īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu apmeklētāju dienestu, kura galvenā uzmanība veltīta Savienības programmām un politikai, kas veicina aktīvas vecumdienas;

Ēku projekti

46.

sagaida pārredzamāku un detalizētāku plānošanu un lēmumu pieņemšanu saistībā ar Parlamenta ēku politiku, tostarp agrīnu informācijas sniegšanu, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 266. pantu; atkārtoti prasa rīkot debates par Parlamenta darbību un pārskatīt Parlamenta vajadzības telpu ziņā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi un gaidāmo tāldarba pieaugumu, un attiecīgā gadījumā pielāgot ilgtermiņa ēku stratēģiju; uzsver, ka ar rūpīgu plānošanu vajadzētu panākt ievērojamus ietaupījumus;

47.

aicina Prezidiju darīt zināmu savu lēmumu par Paul-Henri Spaak ēku, tostarp detalizētu izmaksu sadalījumu un apliecinošos dokumentus; pieņem zināšanai, ka Spaak ēka atjaunošanas darbu laikā nebūs pieejama, un prasa atbilstoši Parlamenta vajadzībām optimizēt jau pieejamās telpas; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments ir apņēmies veikt nepieciešamos pielāgošanas un atjaunošanas darbus savās ēkās, lai atbilstīgi Savienības standartiem izveidotu vidi, kurai var piekļūt visi lietotāji; iesaka Parlamenta ēku plānošanā un pārstrukturēšanā pienācīgi ņemt vērā dažādības un iekļaušanas kritērijus;

48.

atzinīgi vērtē Prezidija lēmumu pieņemt ēku pases Parlamenta ēku portfeļa aprites cikla pārvaldībai; sagaida, ka jaunā instrumenta izmantošana palīdzēs efektīvi sagatavot ceļu uz klimatneitrālu vai pasīvo ēku izveidi pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam; sagaida arī, ka pasē tiks iekļauta informācija par iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanu un veselīgām ēkām;

49.

norāda, ka ģenerālsekretāra ierosinātais budžets 2022. gadam paredz 4,358 miljonus EUR celtniecības darbiem pie WEISS ēkas ieejas, turklāt norāda, ka šiem būvdarbiem 2021. gada budžetā jau bija paredzēti 8 miljoni EUR; prasa sniegt atjauninātu informāciju par šā projekta kopējām izmaksām;

Citi jautājumi

50.

atkārtoti aicina Prezidiju nodrošināt pilnīgu elastīgumu attiecībā uz deputātu klātbūtni “zaļajās nedēļās”, lai atvieglotu viņu darba režīmu;

51.

atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma (22) 27. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka “Eiropas Parlamenta izveidotais brīvprātīgais pensiju fonds pēc šā nolikuma stāšanās spēkā tiek saglabāts deputātiem vai bijušajiem deputātiem, kuri jau ir ieguvuši tiesības uz maksājumiem no šā fonda vai kuri šīs tiesības iegūs nākotnē” un ka “[i]egūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju pilnībā ievērot Deputātu nolikumu un kopā ar pensiju fondu izstrādāt skaidru plānu, lai Parlaments uzņemtos un pārņemtu saistības un pienākumus attiecībā uz tā deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu;

52.

norāda, ka Covid-19 pandēmija smagi skāra pakalpojumu sniedzējus; atzinīgi vērtē Parlamenta centienus, piemēram, solidaritātes maltīšu nodrošināšanu, kas palīdz mazināt ietekmi uz apakšuzņēmējiem un viņu darbiniekiem; uzsver, ka apakšuzņēmuma līgumu slēgšana par uzkopšanas un ēdināšanas pakalpojumiem nostāda cilvēkus, galvenokārt sievietes, ārkārtīgi neaizsargātā situācijā; pauž nožēlu par milzīgo skaitu atlaisto darbinieku COMPASS grupas ēdināšanas uzņēmumā; aicina attiecīgās Parlamenta struktūras sadarbībā ar apakšuzņēmējiem izpētīt visus iespējamos alternatīvos risinājumus nodarbinātības aizsardzībai sociālā dialoga ietvaros un iepirkt papildu pakalpojumus, kas ir attaisnojami no Parlamenta budžeta izmantošanas viedokļa; mudina Parlamentu ievērot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārējie līgumslēdzēji ievēro visaugstākos darba tiesību standartus attiecībā uz uzkopšanas personālu, kas pārsvarā ir sievietes, un ēdināšanas personālu, jo īpaši attiecībā uz psiholoģisku spiedienu un darba apstākļiem; aicina Prezidiju pārskatīt Parlamenta ārpakalpojumu izmantošanas politiku;

53.

aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes kultūru un racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti un vides ilgtspējību, kā arī samazinātu administratīvās formalitātes un birokrātiju; uzsver, ka racionāla pārvaldība nozīmē darba procedūras pastāvīgu uzlabošanu, pateicoties vienkāršošanai un administratīvā personāla pieredzei;

54.

uzsver nepieciešamību pārskatīt Parlamenta cilvēkresursu politiku, lai iestāde varētu izmantot visu Parlamenta darbinieku iegūtās speciālās zināšanas; tādēļ uzskata, ka ir jāmaina noteikumi, lai visu kategoriju darbinieki, tostarp reģistrētie deputātu palīgi, varētu piedalīties iekšējos konkursos, un ir jāizveido cilvēkresursu attīstības shēmas, kas ļautu Parlamentam saglabāt šo kategoriju darbinieku speciālās zināšanas iestādes rīcībā;

55.

aicina ģenerālsekretāru izvērtēt riskus, kas saistīti ar aizvien lielāka līgumdarbinieku skaita nodarbināšanu, tostarp risku, ka Parlamentā varētu tikt izveidota divu līmeņu personāla struktūra; uzstāj, ka galvenie pastāvīgie amati būtu jāieņem un galvenie pastāvīgie uzdevumi būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem;

56.

prasa palielināt elastīgumu un samazināt birokrātismu attiecībā uz EP deputātu biroju pārvaldību un līgumiem, ņemot vērā atkārtotās tiešsaistes platformu kļūdas un grūtības darboties attālināti Covid-19 pandēmijas laikā; prasa Parlamenta Ģenerālsekretariātam un finanšu dienestiem izveidot īpašu elastīgu noteikumu kopumu;

57.

norāda, ka Parlaments katru semestri Briselē uzņem aptuveni 250 praktikantu; uzskata, ka Parlamenta praktikantiem būtu jāpiedāvā tādi paši transporta cenu samazinājumi kā pārējiem darbiniekiem; uzskata, ka šie pasākumi neradītu ievērojamu slogu Parlamenta budžetam un ievērojami samazinātu praktikantu izdevumus Briselē;

58.

atgādina, ka ir jāatvēl pietiekami resursi kultūras un mākslas pasākumu finansēšanai Parlamenta telpās un ārpus tām, lai uzsvērtu tā atbalstu kultūras un radošajai nozarei;

59.

atgādina par Parlamenta politisko apņemšanos attiecībā uz tā ārējiem birojiem un mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt nepieciešamos apstākļus, piemēram, kopēju ēku pārvaldību, ja nepieciešams, un nodrošināt Parlamenta darbinieku diplomātiskā statusa akreditēšanu uzņēmējvalstu iestādēs;

60.

aicina Politisko partiju un fondu iestādi savlaicīgi iesniegt pārredzamus gada ziņojumus;

61.

uzskata, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmē Parlamenta dinamismu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dinamisku un aktīvu Parlamentu, tiklīdz beigsies Covid-19 krīze; tādēļ aicina Prezidiju veikt analīzi, lai noskaidrotu jaunu praksi, kas varētu padarīt Parlamentu dinamiskāku, un pēc tam sniegt ieteikumus, kurus varētu īstenot, vajadzības gadījumā pārskatot Reglamentu;

o o

62.

pieņem 2022. finanšu gada tāmi;

63.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.

(3) OV C 444 I, 22.12.2020.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357, II pielikums.

(5) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(6) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0123.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0302.

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0385.

(10) OV C 346, 27.9.2018., 19. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0331.

(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0010.

(13) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/652735/ IPOL_STU(2020)652735_EN.pdf

(14) OV C 364, 15.10.2014., 3. lpp.

(15) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0227.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0306.

(19) OV C 444 I, 22.12.2020., 5. lpp.

(20) Prezidija pieņemtie teksti, PE 113.116/BUR./rev. XXVI/01-04-2009.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmums, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (2005/684/EK, Euratom), (OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 506

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 15. decembris

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2021.–2022. GADA SESIJA 2021. gada 26.–29. aprīļa sēdes 2021. gada 28. aprīļa pieņemtie teksti par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu publicēti OV L 340, 24.9.2021 . PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2021. gada 27. aprīlis
2021/C 506/01	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes ceļu satiksmes drošības aspektiem (2019/2205(INI))	2
2021/C 506/02	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par ķīmiskajām atliekvielām Baltijas jūrā, pamatojoties uz lūgumrakstiem Nr. 1328/2019 un Nr. 0406/2020 (2021/2567(RSP))	9
2021/C 506/03	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par tehniskajiem un darbības pasākumiem efektīvākam un tīrākam jūras transportam (2019/2193(INI))	12
2021/C 506/04	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D070113/03 – 2021/2590(RPS))	20
2021/C 506/05	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz acehinocila, acibenzolār-S-metila, Bacillus subtilis celma IAB/BS03, emamektīna, flonikamīda, flutolanila, fozetila, imazamoksa un oksatiapiprolīna maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D063854/04 – 2021/2608(RPS))	23
	Trešdiena, 2021. gada 28. aprīlis
2021/C 506/06	Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par ES un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātiem (2021/2658(RSP))	26
2021/C 506/07	Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par augsnes aizsardzību (2021/2548(RSP))	38
	Ceturtdiena, 2021. gada 29. aprīlis
2021/C 506/08	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā: ESAO sarunas, digitālo uzņēmumu rezidence nodokļu vajadzībām un iespējams Eiropas digitālais nodoklis (2021/2010(INI))	54
2021/C 506/09	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Daphne Caruana Galizia slepkavību un par tiesiskuma situāciju Maltā (2021/2611(RSP))	64
2021/C 506/10	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Covid-19 pandēmijas radīto situāciju Latīņamerikā (2021/2645(RSP))	69
2021/C 506/11	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Bolīviju un bijušās prezidentes Jeanine Añez un citu amatpersonu aizturēšanu (2021/2646(RSP))	74
2021/C 506/12	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Pakistānas tiesību aktiem pret zaimošanu, jo īpaši Shagufta Kausar un Shafqat Emmanuel lietu (2021/2647(RSP))	77
2021/C 506/13	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijas Republikā (2021/2642(RSP))	82
2021/C 506/14	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā (2021/2643(RSP))	89
2021/C 506/15	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Garantiju bērniem (2021/2605(RSP))	94
2021/C 506/16	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Covid-19 testēšanas pieejamību un cenu pieņemamību (2021/2654(RSP))	105
	IETEIKUMI
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2021. gada 29. aprīlis
2021/C 506/17	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Indijas attiecībām (2021/2023(INI))	109

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2021. gada 27. aprīlis
2021/C 506/18	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Filip De Man imunitāti (2020/2271(IMM))	119
2021/C 506/19	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti (2020/2224(IMM))	121
2021/C 506/20	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2240(IMM))	123
2021/C 506/21	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2219(IMM))	125
2021/C 506/22	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru noslēgšanu (2020/2272(ACI))	127

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2021. gada 27. aprīlis
2021/C 506/23	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10643/20 – C9-0424/2020 – 2020/0230(NLE))	134
2021/C 506/24	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020 – C9-0084/2021 – 2020/0157(NLE))	135
2021/C 506/25	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (07064/2/2020 – C9-0111/2021 – 2018/0224(COD))	136
2021/C 506/26	P9_TA(2021)0125 Īpašā programma, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa * Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa (08550/2019 – C9-0167/2020 – 2018/0225(CNS)) P9_TC1-CNS(2018)0225 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Lēmumu (ES) 2021/…, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES	141
2021/C 506/27	P9_TA(2021)0126 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ***I Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija) (COM(2019)0331 – C9-0042/2019 – 2019/0151(COD)) P9_TC1-COD(2019)0151 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija)	142
2021/C 506/28	P9_TA(2021)0127 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģiskā inovāciju programma ***I Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana (COM(2019)0330 – C9-0043/2019 – 2019/0152(COD)) P9_TC1-COD(2019)0152 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/… par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana un Lēmuma Nr. 1312/2013/ES atcelšana	143
2021/C 506/29	P9_TA(2021)0128 Savienības civilās aizsardzības mehānisms ***I Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2020)0220 – C9-0160/2020 – 2020/0097(COD)) P9_TC1-COD(2020)0097 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/…, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu	144
2021/C 506/30	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020 – C9-0084/2021 – 2020/0157M(NLE))	145
2021/C 506/31	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 24. marta deleģēto regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2008 par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (C(2021)01603 – 2021/2616(DEA))	151
2021/C 506/32	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (Vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 (14281/1/2020 – C9-0133/2021 – 2018/0231(COD))	153
2021/C 506/33	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un Regulas (ES) Nr. 1309/2013 atcelšanu (05532/1/2021 – C9-0139/2021 – 2018/0202(COD))	154
2021/C 506/34	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (06833/1/2020 – C9-0144/2021 – 2018/0207(COD))	155
2021/C 506/35	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu Tiesiskums un atceļ Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (06834/1/2020 – C9-0138/2021 – 2018/0208(COD))	157
2021/C 506/36	Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (14312/1/2020 – C9-0140/2021 – 2018/0236(COD))	158
	Trešdiena, 2021. gada 28. aprīlis
2021/C 506/37	Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (05022/2021 – C9-0086/2021 – 2020/0382(NLE))	159
2021/C 506/38	P9_TA(2021)0142 Daudzgadu plāns zilās tunzivs pārvaldībai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ***I Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (COM(2019)0619 – C9-0188/2019 – 2019/0272(COD)) P9_TC1-COD(2019)0272 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/…, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627	160
2021/C 506/39	Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (14308/1/2020 – C9-0113/2021 – 2018/0331(COD))	217
	Ceturtdiena, 2021. gada 29. aprīlis
2021/C 506/40	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts) (COM(2021)0130 – C9-0104/2021 – 2021/0068(COD)) [Grozījums Nr. 25, ja nav norādīts citādi]	218
2021/C 506/41	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstu teritorijā (digitālais zaļais sertifikāts) (COM(2021)0140 – C9-0100/2021 – 2021/0071(COD)) [Grozījums Nr. 1, ja nav norādīts citādi]	237
2021/C 506/42	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (05330/1/2021 – C9-0108/2021 – 2018/0211(COD))	241
2021/C 506/43	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (12262/1/2020 – C9-0011/2021 – 2017/0237(COD))	242
2021/C 506/44	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (06748/1/2020 – C9-0112/2021 – 2018/0254(COD))	243
2021/C 506/45	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu Digitālā Eiropa un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (06789/1/2020 – C9-0109/2021 – 2018/0227(COD))	244
2021/C 506/46	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (06077/1/2020 – C9-0110/2021 – 2018/0209(COD))	245
2021/C 506/47	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektronisko reģistru saturu (COM(2021)0028 – C9-0016/2021 – 2021/0015(CNS))	246
2021/C 506/48	Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2020/2264(BUI))	247