1.

Padomes 2013. gada 26. novembra Ieteikumā par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu (HEPA) popularizēšanu starp nozarēm cita starpā ir ieteikts, ka dalībvalstīm “vajadzētu censties panākt efektīvu HEPA politiku, izstrādājot starpnozaru pieeju, kas ietver tādas politikas jomas kā sports, veselība, izglītība, vide un transports, kā arī citas būtiskas nozares, un ievērojot konkrētās valsts specifiku”.

2.

Padomes 2015. gada 15. decembra secinājumos par bērnu motorisko prasmju, fizisko un sporta aktivitāšu veicināšanu dalībvalstis tiek aicinātas “apsvērt pārnozaru politikas īstenošanu, kura citu nozaru starpā aptver izglītības, jaunatnes un veselības nozares, lai agrā bērnībā veicinātu fizisko aktivitāti un motoriskās prasmes”.

3.

Padomes 2020. gada 29. jūnija secinājumos par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sporta nozari un šīs nozares atveseļošanu dalībvalstis tiek aicinātas “veicināt starpnozaru sadarbību un konsultācijas ar sportu saistītās jomās visos līmeņos, tostarp ar sporta kustību, ar sportu saistīto uzņēmējdarbības nozari un citām attiecīgām ieinteresētajām personām”.

4.

Padomes 2020. gada 4. decembra secinājumos par starpnozaru sadarbības veicināšanu, lai dotu labumu sportam un fiziskajai aktivitātei sabiedrībā, ir uzsvērts, ka “starpnozaru sadarbībai var būt svarīga nozīme, lai radītu vai optimizētu apstākļus aktīvam un veselīgam dzīvesveidam”.

5.

Eiropas Savienības sporta darba plānā 2021.–2024. gadam ir atzīts, ka fizisko aktivitāšu popularizēšana ir nozīmīgs temats prioritārajā jomā “Dalības sportā un veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšana”.

6.

fiziskās aktivitātes trūkums mūsdienu dzīvesveidā izraisa plašas veselības problēmas. Pasaules Veselības organizācija (PVO) fiziskās aktivitātes trūkumu ir ierindojusi starp nozīmīgākajiem mirstības cēloņiem (1). Covid-19 pandēmija ir vēl uzskatāmāk atklājusi fiziskās aktivitātes trūkuma izraisīto veselības apdraudējumu.

7.

Eiropu sagaida jau tagad redzamās tendences, proti, fiziskās aktivitātes trūkuma, nozīmīgs pieaugums visā sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši jauniešu vidū. Eiropas politika mudina dalībvalstis veicināt un uzraudzīt fizisko aktivitāti; tomēr īstenošana būtu vēl jāpastiprina (2).

8.

Arī citos Eiropas un starptautiskos dokumentos (3) ir norādīts, ka ir ļoti svarīgi uzraudzīt fiziskās aktivitātes līmeni saistībā ar holistisku pieeju veselību veicinošai fiziskajai aktivitātei. Fiziskās sagatavotības uzraudzība, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) (4) prasības, var sniegt uzticamu uz pierādījumiem balstītu informāciju par fizisko aktivitāti, kā arī var vērst uzmanību uz jebkādiem iespējamiem ieradumiem, kuri varētu apdraudēt veselību.

9.

fiziskā aktivitāte ir viens no vissvarīgākajiem un efektīvākajiem faktoriem fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai visas dzīves garumā. Tai ir arī pozitīva ietekme uz atsevišķu veselības problēmu un slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa diabēta u. c., profilaksi.

10.

Fiziskās sagatavotības uzraudzības sistēmas var izvērtēt fiziskās aktivitātes trūkuma problēmas apmēru un novērtēt jebkādu vietējā, valsts vai ES līmenī pieņemtu politikas pasākumu, rīcības plānu vai iniciatīvu efektivitāti.

11.

Koncepcijai par fizisko aktivitāti visa mūža garumā vajadzētu pamatoties uz regulāru fizisko aktivitāti, kas turpinās visu cilvēka dzīvi un ko var atbalstīt ar pierādījumos balstītu fiziskās sagatavotības uzraudzību visa mūža garumā, lai visu mūžu uzturētu katra indivīda veselību.

12.

regulāra un pietiekama (5) fiziskā aktivitāte ir svarīga bērnu un pusaudžu veselīgai attīstībai gan fiziskā ziņā, gan attiecībā uz viņu garīgajām un sociālajām spējām.

13.

Saistībā ar pieaugušo cilvēku aktīvu un veselīgu dzīvesveidu regulāra fiziskā aktivitāte ir īpaši svarīga, pat ja persona sāk trenēties tikai pieaugušā vecumā. Regulāra fiziskā aktivitāte ir arī svarīgs faktors, kas novērš darbaspēju līmeņa samazināšanos darbā. Ņemot vērā, ka pieaugušie trešo daļu dzīves pavada darbā, darba vide ir ārkārtīgi svarīga darba ņēmēju fiziskās aktivitātes veicināšanā.

14.

Neizdevīgāstāvoklī esošas grupas (6) visās vecuma grupās bieži vien ir nepietiekami fiziski aktīvas, jo tām ir mazāk iespēju un ierobežota piekļuve, un tādējādi tām draud lielāka iespēja saslimt ar atsevišķām slimībām. Mums šīm mērķgrupām būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, dodot tām iespēju piedalīties speciāli pielāgotās, regulārās fiziskās aktivitātēs un sporta programmās.

15.

Saskaņā ar koncepciju par fizisko aktivitāti visa mūža garumā ilgtermiņa ietekmei vajadzētu būt tādai, ka Eiropas iedzīvotāji kļūst fiziski aktīvāki, ar mērķi uzlabot fizisko un garīgo veselību un samazināt spiedienu uz mūsu veselības sistēmām un ar veselību saistītos izdevumus (7). Kad vien iespējams, būtu jākoordinē politikas programmas un jāveicina starpnozaru sadarbība, lai panāktu pēc iespējas labākus rezultātus.

16.

veselīgs dzīvesveids: daudzās valstīs publiskā politika veselības un sporta jomā ir vērsta pirmkārt un galvenokārt uz to, lai mudinātu iedzīvotājus visā mūža garumā piekopt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un piedalīties fiziskās aktivitātēs un sportā (8). Arī vairāku Eiropas projektu iniciatīvu mērķis ir iekļaut fizisko aktivitāti veselības aprūpes mācību programmā, lai nodrošinātu labākas konsultācijas un atbalstu attiecībā uz fizisko aktivitāti praktiskos apstākļos (9).

17.

Uzraudzība: dažās valstīs tiek uzraudzītas izmaiņas iedzīvotāju fiziskajā sagatavotībā un katrs cilvēks pēc brīvprātības principa var arī saņemt informāciju par savas fiziskās sagatavotības līmeņa attīstību. Dažās valstīs ir ieviestas sistēmas, ar kuru palīdzību tās var reizi gadā uzraudzīt un novērtēt skolēnu un jauniešu fiziskās spējas (10).

18.

Starpnozaru sadarbība: fiziskās aktivitātes veicināšanai un uzraudzībai būtu jāpievēršas starpnozaru sadarbības veidā, ievērojot VDAR prasības. Fiziskās aktivitātes veicināšanā un fiziskās sagatavotības uzraudzībā piedalās ne vien ar sportu saistītas iestādes, bet arī iestādes, kas saistītas ar sabiedrības veselību, infrastruktūru, izglītību un apmācību, darba vidi, jaunatni utt. Tādēļ tajā būtu jāiesaista visa valdība, pilsoniskā sabiedrība, sporta klubi, vietējās kopienas utt.

19.

Ieradumu maiņa ir ilgtermiņa attīstības jautājums, ievērojot pamatnostādnes attiecībā uz fizisko aktivitāti (11), kurās tiek aicināts pietiekamu fizisko aktivitāti integrēt ikdienas dzīvē. Tas nozīmē, ka arī politika būtu jāīsteno integrētā veidā un galvenā uzmanība jāpievērš dažādiem dienas laikiem un dažādiem ikdienas dzīves kontekstiem.

20.

Mediji: medijiem var būt nozīme, popularizējot sociālu atbildīgumu, sporta aktivitātes un kampaņas, kas vērstas uz informētības palielināšanu par to, kādu labumu dod fiziskā aktivitāte, un uz aktivitātes trūkuma samazināšanu.

21.

Eiropas iniciatīvas un projekti: dažādi Eiropas projekti un iniciatīvas veicina tādas politikas izstrādi, kas vērsta uz veselīga dzīvesveida popularizēšanu, un tādu fiziskās sagatavotības uzraudzības sistēmu izstrādi, kas visās ES dalībvalstīs nodrošina salīdzināmus, pamatotus un uzticamus datus. Tas politikas veidotājiem var palīdzēt nodrošināt iespējas fiziskajai aktivitātei visa mūža garumā un panākt lielāku ietekmi uz veselību.

22.

turpināt popularizēt un veicināt iedzīvotāju, tostarp neizdevīgā stāvoklī esošu grupu, fizisko aktivitāti visa mūža garumā, galveno uzmanību pievēršot tam, kā, daloties paraugpraksē, samazināt fiziskās aktivitātes trūkumu, piemēram, izmantojot mobilās un bezvadu tehnoloģijas, kā arī medijus un citus saziņas kanālus.

23.

Valsts, reģionālā un/vai vietējā līmenī atbalstīt tādas iniciatīvas un kampaņas, kas mudina uz fizisko aktivitāti, uzraudzības sistēmu izstrādi un ikviena līdzdalību sportā, piemēram, Eiropas Sporta nedēļu, HealthyLifestyle4All, Eirobarometra speciālaptauju par sportu un fiziskām aktivitātēm, Eiropas veselības aptauju apsekojumu – Fiziskās aktivitātes anketu (EHIS-PAQ) utt.

24.

Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar VDAR izveidot un popularizēt uz pierādījumiem balstītas valsts, reģionālas un/vai vietējas fiziskās sagatavotības uzraudzības sistēmas, kuras ar atbilstīgiem individuāliem atgriezeniskās saites ziņojumiem un brīvprātīgiem fiziskās sagatavotības izmaiņu apsekojumiem motivē iedzīvotājus uz fizisko aktivitāti visa mūža garumā un sniedz vērtīgu informāciju politikas veidošanai (12).

25.

Ar starpnozaru pieeju atbalstīt politiku visos līmeņos attiecībā uz tādu piekļūstamu un ilgtspējīgu publisko telpu izveidi, kur visi iedzīvotāji varētu iesaistīties sporta aktivitātēs vai būt fiziski aktīvi visa mūža garumā, piemēram, mikrorajonos, no jauna apbūvētās teritorijās, iekārtojot veloceliņus vai skriešanas celiņus, sporta objektus skolās un augstākās izglītības iestādēs utt., piemēram, ar kohēzijas politikas fondu starpniecību.

26.

Ar visu attiecīgo publisko iestāžu un zinātnisko aprindu iesaisti visos līmeņos identificēt un sinhronizēt tādu politiku un pasākumus, kuru mērķis ir iedvesmot cilvēkus iesaistīties sporta aktivitātēs vai visu mūžu būt fiziski aktīviem, un mudināt nozaru lēmumu pieņēmējus savās attiecīgajās politikas jomās vairāk ņemt vērā labumu, ko var dot fiziskā aktivitāte visa mūža garumā un iedzīvotāju fiziskās sagatavotības uzraudzība.

27.

Apmainīties ar paraugpraksi par to, kā motivēt cilvēkus kustēties un vingrināties dienas laikā, un apmainīties ar informāciju par efektīviem instrumentiem un politikas iniciatīvām dažādās ikdienas dzīves vidēs, ar ko stimulēt fizisko aktivitāti, tostarp skolās un darbvietās.

28.

Kur vien iespējams, stiprināt sadarbību ar veselības nozari, lai veselības aprūpes un profesionāli speciālisti ieteiktu vingrinājumus un sniegtu konsultācijas par tiem.

29.

izskatīt iespēju atbalstīt tādas saskaņotas datu sistēmas izstrādi, kas dotu iespēju uzraudzīt fizisko aktivitāti Eiropas līmenī, lai varētu precīzāk izvērtēt veselības, sociālās un ekonomiskās sekas.

30.

Popularizēt zināšanas un darīt zināmas liecības par to, cik izmaksā veselības riski, kas saistīti ar fiziskās aktivitātes trūkumu, jo īpaši par izdevumiem veselības jomā, lai palīdzētu nodrošināt informāciju publiskai lēmumu pieņemšanai par investīcijām, kas šajā jomā jāveic Eiropas līmenī.

31.

Atbalstīt paraugprakses apmaiņu par esošajiem veiksmīgajiem projektiem un tīkliem fiziskās aktivitātes visa mūža garumā veicināšanas un fiziskās sagatavotības uzraudzības jomā, vajadzības gadījumā iesaistot HEPA kontaktpunktu tīklu. Lai veicinātu fiziskās sagatavotības uzraudzību visā Eiropā un radītu pamatu tūlītējai uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai, popularizēt šo praksi kopā ar HEPA kontaktpunktu tīklu atbilstīgā Eiropas platformā.

32.

Apsvērt ES finansējumu, piemēram, ar Erasmus+ programmas, InvestEU un citu programmu starpniecību, kas varētu atbalstīt Eiropas sadarbību nolūkā veicināt valsts, reģionālu un/vai vietēju fiziskās sagatavotības uzraudzības sistēmu izveidi.

33.

Informēt dalībvalstis un sporta kustību par attiecīgām ES finansējuma programmām un iniciatīvām, kuras var izmantot, lai atbalstītu ar sportu un fizisko aktivitāti saistītus starpnozaru projektus un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī valsts, reģionālu un/vai vietēju fiziskās sagatavotības uzraudzības sistēmu izveidi, piemēram, ar Erasmus+, EU4Health programmas, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un citu programmu starpniecību.

34.

apsvērt iespēju izmantot bezmaksas platformas (13), ievērojot VDAR, iedzīvotāju fiziskās sagatavotības uzraudzībai kā diagnosticēšanas un motivēšanas instrumentu fiziskajai aktivitātei visa mūža garumā.

35.

Turpināt uzsvērt iespējas iedzīvotāju iesaistei sportā un fiziskā aktivitātē visa mūža garumā viņu nodarbēs, projektos un iniciatīvās, ietverot dažādas mērķgrupas.

36.

Cieši sadarboties ar ieinteresētajām personām no citām nozarēm, lai novērstu esošās atšķirības iespēju nodrošināšanā iesaistei sportā un fiziskā aktivitātē dažādos ikdienas dzīves kontekstos.

37.

Vajadzības gadījumā aktīvi iesaistīties valsts, reģionālu un vietēju fiziskās sagatavotības uzraudzības sistēmu izstrādē un tādu stratēģiju izstrādē, ar kurām palielina iedzīvotāju fizisko aktivitāti visa mūža garumā.

38.

Ievērojot VDAR, pielāgot saziņas instrumentus mērķauditorijām, balstoties uz konkrētām darbībām.

1.

Eiropas audiovizuālā un mediju satura pieejamība un efektīva piekļuve tam kļūst arvien būtiskāka Eiropas mediju nozares ilgtspējīgai attīstībai un ir nesaraujami saistīta ar kultūru un valodu daudzveidības veicināšanu kā vienu no galvenajiem tā konkurētspējas elementiem.

2.

Lai šo mērķi sasniegtu, ar mērķtiecīgiem nozarspecifiskiem un horizontāliem politikas pasākumiem būtu jānodrošina Eiropas audiovizuālo darbu un mediju satura pienācīga pamanāmība un jāstimulē jauni finansējuma avoti un izplatīšanas modeļi, ņemot vērā globālu audiovizuālo un mediju satura pakalpojumu sniedzēju un platformu pieaugošo klātbūtni.

3.

Šādi pasākumi ir vēl jo svarīgāki tāpēc, ka Eiropas audiovizuālā satura finansējuma līmeni un struktūru ir būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tā ir paātrinājusi tādas tirgus tendences kā lielāks tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju satura piedāvājums un lielāks pieprasījums pēc šāda satura attiecībā uz tādu kinematogrāfisku un citu audiovizuālu darbu īpatsvaru, kuru izcelsme ir dažādos valstu tirgos, attiecība starp sekmīgiem filmu demonstrējumiem kinoteātros un pieprasījumvideo (VOD) platformās, kā arī atšķirīga šādu darbu pamanāmība dažādos tirgos (1).

4.

Pieaugot pieprasījumam pēc tiešsaistē pieejama satura, veidojas jauni attīstīti uzņēmējdarbības modeļi VOD pakalpojumu sniedzēju ieguldījumu finansēšanai un licencēšanai, bet lielāko daļu Eiropas audiovizuālā un mediju satura joprojām veido tradicionālie dalībnieki, piemēram, publiskie un privātie mediju uzņēmumi un neatkarīgie producenti, kas spēj attīstīt jaunus projektus un jaunus talantus. Dažām nozarēm publiskais finansējums ir svarīgāks nekā citām, taču vienlaikus joprojām pastāv atšķirības starp dažādu valstu sistēmām un spējām.

5.

Turklāt Covid-19 pandēmija ir palielinājusi plaisu starp ieņēmumiem no reklāmām internetā un tradicionālajām reklāmām. Lai gan līdz Covid-19 krīzei televīzijas reklāma salīdzinoši labi konkurēja ar reklāmas izmantošanu internetā, 2021. gadā tiešsaistes reklāmas īpatsvars palielinājās (2).

6.

Audiovizuālais un mediju saturs arvien vairāk tiek izplatīts tiešsaistē, jo īpaši, izmantojot tiešsaistes platformas, un tam ir svarīga loma mediju uzņēmumu ieņēmumu plūsmā. Tā kā radošajam un kultūras saturam ir ļoti liels ekonomiskais potenciāls Eiropā gan tiešsaistē, gan bezsaistē, ir svarīgi nodrošināt taisnīgu piekļuvi tam, lai aizsargātu demokrātiskās debates, mediju plurālismu un kultūru un valodu daudzveidību.

7.

Lai palielinātu Eiropas audiovizuālā un mediju satura pieejamību un konkurētspēju, būtu jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar šādām prioritātēm:

8.

Eiropas audiovizuālās un mediju nozares centrālais elements konkurencē ar citu plaši pieejamu saturu starptautiskajā tirgū ir kultūru daudzveidība un radošums, tāpēc ir svarīgi palielināt minēto nozaru spējas, lai sasniegtu plašāku auditoriju, palielinātu satura apriti un sekmētu tā dažādās izpausmes, inovāciju un talantus, vienlaikus saglabājot mūsu stratēģiskās kultūrvērtības.

9.

Digitālie risinājumi var veicināt plašāku piekļuvi, savukārt kopražojumi, atbalsts pārrobežu izplatīšanai, dinamiska un neatkarīga kinoteātru un izplatīšanas nozare, valodu daudzveidības veicināšana un jaunrades brīvība var būtiski ietekmēt plašākas satura pieejamības un konkurētspējīgākas audiovizuālās nozares nodrošināšanu;

10.

kopražojumi, kā arī starptautiska sadarbība starp profesionāļiem visos vērtības ķēdes līmeņos (radīšana, apmācība, izstrāde, producēšana, popularizēšana, izplatīšana) sekmē audiovizuālo darbu pārrobežu izplatīšanu, veicina lielāku nozares attīstību partnervalstīs un palīdz uzlabot apmaiņu kultūras un ekonomikas jomā.

11.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu uz starptautiskiem kopražojumiem attiecas dažādas finansēšanas sistēmas un audiovizuālās spējas dalībvalstīs, un arī daudzveidīga Eiropas satura īpatsvars Eiropas un starptautiskajos tirgos ir dažāds.

12.

Lai Eiropas audiovizuālie darbi gūtu panākumus gan Eiropas, gan starptautiskajos tirgos, ir ārkārtīgi svarīgi, ka saturs atbilst augstiem standartiem kvalitātes un inovācijas ziņā, atspoguļo Eiropas sabiedrības kultūru un tematisko daudzveidību un attiecīgā gadījumā ir interesants starptautiskā mērogā.

13.

Audiovizuālo arhīvu vēsturiskā un kultūras vērtība ir svarīgs elements nozarei, un tā ir jāsargā, lai veicinātu satura izplatīšanu un iespējamu atkalizmantošanu sabiedrības interesēs.

14.

Attiecībā uz jaunrades brīvību ir svarīgi aizsargāt vārda brīvību, mediju plurālismu un viedokļu un ideju dažādību, kas citu starpā ir Eiropas Savienības pamatvērtības.

15.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvei saturam.

16.

Sabiedriskajiem medijiem Eiropā ir nozīmīga loma sabiedrības interešu aizsardzībā, viedokļu dažādības veicināšanā, jauna un inovatīva satura un ideju radīšanā un dezinformācijas un maldinošas informācijas apkarošanā.

17.

Taisnīga atlīdzība autoriem, producentiem un citiem tiesību subjektiem ir būtiska viņu jaunrades brīvībai un ekonomiskajai neatkarībai, kā arī mediju nozares ilgtspējai, oriģinalitātei un konkurētspējai.

18.

Dzimumu ziņā līdzsvarota un sociāli iekļaujoša līdzdalība palīdz uzlabot Eiropas audiovizuālā un mediju satura kvalitāti un paplašināt tā redzesloku;

19.

veicināt kopražojumus, jo īpaši, popularizējot Eiropas modeli attiecībā uz kopražojumiem, un sekmēt to apriti iesaistītajās valstīs un ārpus tām, vienlaikus ņemot vērā mainīgo kontekstu saistībā ar VOD pakalpojumu sniedzēju ieguldījumiem (3);

20.

veicināt speciālo zināšanu apmaiņu par kopražojumiem un sekmēt sadarbību jau agrīnā kopražojumu izstrādes posmā un starp profesionāļiem visā vērtības ķēdē;

21.

izstrādāt uzlabotus politikas pasākumus, ar ko sekmē Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, veicinot tāda augstas kvalitātes Eiropas satura radīšanu, kas var piesaistīt plašāku auditoriju, un vienlaikus atbalstīt autorus kā galvenos satura radītājus un kopražojumus, kā arī oriģinālsatura izplatīšanu;

22.

veicināt plašāku oriģinālsatura pieejamību dažādās valodās un atbalstīt tādu digitālo risinājumu izstrādi, kas nodrošina valodu daudzveidību un iespēju skatīties saturu oriģinālvalodā;

23.

veicināt efektīvu tirgvedības rīku un kino skatītāju stratēģiju izstrādi un stiprināt medijpratību un kinopratību, vienlaikus ņemot vērā auditorijas analīzi un vēlmes;

24.

veicināt dzimumu līdzsvaru un sabiedrības daudzveidību satura radīšanā, ieviešot stimulus, ar ko mudina audiovizuālās nozares ieinteresētās personas censties panākt līdztiesību, daudzveidību un iekļautību, vienlaikus ievērojot jaunrades brīvību;

25.

censties nodrošināt, ka tiek aizsargāts un popularizēts nacionālo arhīvu un kino mantojuma jomā darbojošos filmu institūtu saturs un ka tas ir pieejams plašākā mērogā, vienlaikus nodrošinot attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;

26.

turpināt ar programmas “Radošā Eiropa” sadaļu “MEDIA” atbalstīt tādu neatkarīgu Eiropas VOD pakalpojumu tīklus, kuros ir liels Eiropas satura īpatsvars un kuri nodrošina tā redzamību, izmantojot pasākumus, kas padara to pamanāmāku;

27.

ar Eiropas Kino foruma starpniecību turpināt apspriešanos ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām par to, kā veicināt kopražojumos un citos pārrobežu sadarbības veidos tapuša Eiropas satura apriti ilgtermiņā, un vienlaikus ņemt vērā rezultātus, kas gūti Mediju rīcības plānā izziņotajā dialogā ar audiovizuālo nozari par to, kā uzlabot pārrobežu piekļuvi audiovizuālajam saturam un tā pieejamību.

28.

ļoti svarīga ir piekļuve daudzveidīgam audiovizuālajam saturam un informācijai visās ES valodās, kā arī uzticamam saturam, uz kuru var paļauties.

29.

Sabiedriskajiem medijiem Eiropā ir nozīmīga loma demokrātisko vērtību aizsardzībā, uzskatu dažādības veicināšanā un Eiropas satura pieejamības un konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši, kad tiek izmantoti inovatīvi tehnoloģiju rīki.

30.

Ir paredzēts, ka noteikumiem par Eiropas audiovizuālā un mediju satura popularizēšanu un tā pamanāmību būs svarīga loma mediju plurālisma nodrošināšanā, kultūru daudzveidības vairošanā, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā un neatkarīgas darbu veidošanas veicināšanā.

31.

Salīdzinājumā ar tradicionāliem izplatīšanas veidiem patērētājiem var būt grūti VOD platformās atrast Eiropas darbus. Tāpēc ir svarīgi analizēt tirgu un novērtēt šo darbu pamanāmības veicināšanas pasākumu efektivitāti;

32.

paātrināt pārskatītās AVMPD (4) transponēšanu, jo efektīva AVMPD īstenošana palīdzēs uzlabot piekļuvi Eiropas darbiem tiešsaistē;

33.

veicināt diskusiju par esošajiem un paredzētajiem risinājumiem attiecībā uz Eiropas darbu popularizēšanu un radīt iespējas paraugprakses apmaiņai par to, kādi pasākumi saskaņā ar dažādajiem uzņēmējdarbības modeļiem tiek veikti Eiropas darbu pamanāmības veicināšanai;

34.

izvērst paraugprakses apmaiņu un uzlabot sadarbību starp audiovizuālās jomas regulatoriem un filmu finansēšanas organizācijām;

35.

uzlabot un atvieglot likumīgi pieejama un radoša satura atrodamību tiešsaistē visās Eiropas Savienības valodās, jo īpaši, izmantojot tādus tiešsaistes rīkus kā Agorateka (5), lai panāktu, ka šis saturs ir viegli atpazīstams plašajā citu saturu klāstā;

36.

veicināt tādu datubāzu kā, piemēram, Lumiere VOD (6) izstrādi, lai atvieglotu Eiropas darbu izcelsmes valsts pārbaudi;

37.

veicināt pastāvīgu atbalstu Eiropas darbu izplatīšanai kinoteātros, tostarp atbalstu mazākiem un neatkarīgiem izplatītājiem, kas gādā par plašā daudzveidīgā Eiropas filmu klāsta apriti, un atbalstīt festivālus kā efektīvus oriģinālsatura un daudzveidīga satura izplatīšanas kanālus valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī;

38.

izvērtēt un apspriest Eiropas darbu pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu pozīciju tirgū un visus citus attiecīgos faktorus (vienlīdzīgus konkurences apstākļus, audiovizuālo un ar valodām saistīto specifiku dažādās valstīs, pašreizējo Eiropas darbu definīciju (7) utt.), lai nodrošinātu daudzveidīgu, taisnīgu un līdzsvarotu tirgu Eiropas darbiem;

39.

pārdomāt Eiropas digitālās un tehnoloģiskās suverenitātes jautājumu, ņemot vērā esošos Eiropas pakalpojumu sniedzējus, un sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem analizēt, kāda pievienotā vērtība varētu būt iespējamai Eiropas platformai, kas ietvertu dalībvalstīs radītu Eiropas saturu un kas nodrošinātu tā pieejamību pēc iespējas lielākam skaitam ES iedzīvotāju, vienlaikus garantējot attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību un spēkā esošo konkurences un valsts atbalsta noteikumu ievērošanu;

40.

mudināt sabiedriskos medijus nodrošināt neatkarīgiem producentiem jaunas iespējas Eiropas satura radīšanā un popularizēšanā;

41.

izstrādāt un veicināt jaunas shēmas, ar ko veicina bērniem un jauniešiem paredzētu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanu un izplatīšanu;

42.

turpināt aktīvi piedalīties AVMPD raitas īstenošanas veicināšanā ar precīzu uzraudzību, ziņošanas pasākumiem un atbalstu dalībvalstīm;

43.

analizēt situāciju Eiropas audiovizuālajā tirgū, koncentrējoties uz galvenajām problēmām un nelīdzsvarotību ES skatījumā un uz iespējamiem risinājumiem;

44.

lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, mediju nozarei ir jābalstās uz savām priekšrocībām (piemēram, radošumu un kultūru daudzveidību), saturs jāpadara pieejams un pamanāms un jāpielāgojas problēmām un iespējām, ko piedāvā digitālās pārveide;

45.

lai nodrošinātu satura pieejamību, piekļuvi tam un tā izplatīšanu, svarīga nozīme ir platformām un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem kā globāliem digitālās ekonomikas dalībniekiem; vienlaikus tie kļūst arvien nozīmīgāki demokrātiskajām debatēm, kultūru daudzveidībai, pamattiesību un vērtību ievērošanai, nepilngadīgo aizsardzībai no kaitīga satura un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai;

46.

jaunrades brīvībai, nozares ilgtspējai un finansēšanai, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības pamata nodrošināšanai joprojām būtiska ir teritoriāla un ekskluzīva licencēšana.

47.

veicināt tādu licencēšanas praksi, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgākas attiecības starp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējiem, platformām, neatkarīgiem producentiem un citiem tiesību subjektiem visā vērtības ķēdē, un sekmēt tādu pasākumu izstrādi, kuri ir paredzēti, lai nodrošinātu pārredzamu un visaptverošu informāciju par audiovizuālo darbu izmantošanu tiešsaistes pakalpojumos, tostarp iespēju piekļūt datiem par vispārējiem viedokļiem un teritorijām;

48.

veicināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, ņemot vērā teritoriālās un ekskluzīvās tiesību licencēšanas nozīmi Eiropas darbu finansēšanas sistēmā; jautājums par licencēšanu būtu jāiekļauj arī dialogā, kas izsludināts Mediju rīcības plānā par audiovizuālo darbu apriti;

49.

veicināt un atbalstīt tādas pieejas finansējumam, kuras ir vērstas uz inovāciju, izaugsmi, tehnoloģijām un nozares struktūru;

50.

turpināt veicināt attiecīgās darbības saskaņā ar Mediju rīcības plānu, sekmējot neatkarīgo audiovizuālo un mediju uzņēmumu pārveidi un noturību, īpaši MediaInvest, kura mērķis ir veicināt investīcijas audiovizuālās ražošanas un izplatīšanas jomā, kā arī sekmēt interaktīvo rīku, kas palīdz mediju uzņēmumiem orientēties dažādos atbalsta instrumentos;

51.

mudināt uz to, lai katalogos pēc pieprasījuma Eiropas audiovizuālo darbu skaits papildinātos ar kvalitatīvām filmām, kas skar plašu tematu un vecuma grupu loku, un lai tiktu izvērtēta iespēja izveidot publiskā un privātā sektora partnerības kvalitatīva satura izplatīšanai valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī;

52.

koncentrēties uz ieguldīšanu iedzīvotāju noturībā, izmantojot digitālās pratības un medijpratības pasākumus, lai veicinātu zināšanu apguvi un kritisko domāšanu; tādējādi lietotājiem rastos iespēja noteikt nelikumīgu saturu un dezinformāciju, kā arī izprast, kā darbojas algoritmiskie ieteikumu rīki, un izmantot satura atrodamību;

53.

uzlabot un pilnveidot profesionāļu un uzņēmumu apmācību, lai palīdzētu tiem pielāgoties mainīgajam jaunrades un izplatīšanas modelim sistēmās, ko darbina mākslīgais intelekts (MI), un veicināt pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides procesus;

54.

veicināt un atbalstīt jaunās iespējas, ko digitālā ekonomika piedāvā satura izplatīšanai, īpašu uzmanību pievēršot pienācīgam līdzsvaram starp MI sistēmu izstrādi un to satura izmantošanu, lai garantētu gan MI nozares, gan audiovizuālās un mediju nozares konkurētspēju; šajā sakarībā attiecīgajām ieinteresētajām personām nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palīdzēt audiovizuālajai un mediju nozarei attīstīties, netraucējot inovācijas dinamiku;

55.

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai valstu un ES līmenī novērstu piekļuvi nelikumīgam audiovizuālajam saturam un panāktu, ka tiešsaistē efektīvi tiek pildīti noteikumi komerciāla mēroga pārkāpumu apkarošanai;

56.

veikt nepieciešamos pasākumus, lai mediju nozare varētu izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas zaļais kurss un Eiropas Klimata akts;

57.

apspriest iespējamās politikas iniciatīvas saistībā ar interneta reklāmai paredzēto sistēmu, lai reklāmai internetā un tradicionālajai reklāmai nodrošinātu taisnīgus noteikumus attiecībā uz audiovizuālo un mediju saturu;

58.

saglabāt mediju organizāciju neatkarību un vajadzības gadījumā veikt pasākumus, lai garantētu pārredzamību un plurālismu mediju nozarē.

59.

samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar piekļuvi Eiropas satura finansēšanai, vienlaikus pilnībā ievērojot Finanšu regulas prasības.

1.

arhitektūra un būvētā vide iemieso pagātnes un tagadnes kultūru, dzīves veidus un vērtības. Tās rada mūsu nākotnes kultūras mantojuma bāzi un palīdz veidot mūsu sabiedrību un identitāti;

2.

būvētā vide (1) ir sabiedrības spogulis, un atbildība par tās vispārējo kvalitāti ir attiecīgo publiskā sektora struktūru un citu ieinteresēto personu rokās ciešā sadarbībā ar visiem iedzīvotājiem;

3.

ir svarīgi nodrošināt, lai augsti kvalitatīva būtu gan esošā ēku fonda attīstīšana, proti, atjaunošana, renovēšana, pielāgota atkalizmantošana un saglabāšana, gan arī jaunu ēku būvniecība un telpu izveide;

4.

ļoti svarīga loma visos augstas kvalitātes arhitektūras un dzīves vides attīstības posmos tostarp ir arhitektiem, kuri var sniegt būtisku sabiedrisko ieguldījumu, ņemot vērā teritoriālo daudzveidību un pilsoniskās sabiedrības vajadzības;

5.

kultūra, augstas kvalitātes arhitektūra (2) un būvētā vide daudzējādā ziņā palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) (3). Tās var palīdzēt īstenot Eiropas zaļo kursu (4) un tā mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu;

6.

JEB ir starpdisciplināra iniciatīva, kurā apvienotas trīs savstarpēji saistītas dimensijas: estētika, ilgtspēja un iekļaušana. Tās pamatā ir līdzdalības pieeja, un tās mērķis ir iesaistīt visus cilvēkus visā Savienībā, tostarp tos, kuri pieder nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Eiropas zaļā kursa mērķi nevienu neatstāt novārtā;

7.

JEB iniciatīvas izveides pamatā ir sākotnējā “Bauhaus” skola (5), kurā ietvēra holistisku, ilgtspējīgu, uz kvalitāti vērstu un iekļaujošu pieeju dizainam, arhitektūrai un mākslai;

8.

Cienot Eiropas daudzveidīgo kultūras mantojumu, JEB iniciatīvas mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus, lai pārveidotu dzīves vidi un padarītu mūsu dzīvesveidu skaistāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku, tostarp ar inovācijām un augstas kvalitātes arhitektūru (6), dizainu, pilsētvidi un daudzām citām mākslas un radošajām jomām;

9.

Eiropas kultūras un arhitektūras mantojums ir svarīgs atskaites punkts mūsu būvētās vides pieredzētajai un fiziskajai kvalitātei. Tam arī piemīt liela vērtība, kas var iedvesmot un veicināt sociālo kohēziju, inovāciju, pārveidi un atjaunošanu. Tāpēc JEB iniciatīvā ir atzīts mūsu arhitektūras un arheoloģiskā mantojuma, ainavu, kā arī materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma nozīmīgums;

10.

ņemot vērā augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides daudzdimensionālo raksturu, ir vajadzīga starpnozaru sadarbība, līdzdalība, koprade un starpdisciplināras pieejas, it īpaši attiecībā uz ilgtspēju un politikas saskaņotību;

11.

Covid-19 pandēmija ir bijusi par iemeslu finansējuma mobilizēšanai visos pārvaldības līmeņos, tostarp augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides vajadzībām. Šie finanšu resursi būtu jāizlieto ilgtspējīgi un uz kvalitāti virzītā veidā saskaņā ar Davosas būvkultūras kvalitātes rīka (DBKR) principiem, AKM ekspertu grupas (7) ieteikumiem un ICOMOS pārskatītajiem kvalitātes principiem, ko piemēro ES finansētiem pasākumiem, kuri var ietekmēt kultūras mantojumu (8).

12.

atkārtoti apliecināt lomu, kas piemīt kultūrai un kultūras mantojumam kā raksturīgiem un nenodalāmiem būvētās un dzīves vides elementiem un reizē kā būtiskam ieguldījumam ilgtspējīgā attīstībā, tostarp aprites ekonomikā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, vides, bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu sasniegšanā un visu Eiropas iedzīvotāju labklājībā un labbūtībā;

13.

veicināt pienācīgu sinerģiju starp JEB iniciatīvu un citiem procesiem, kuros iesaistīti Eiropas iedzīvotāji, piemēram, konferenci par Eiropas nākotni (9), kā arī ar citām tādām stratēģijām un rīcības plāniem, kas veicina arhitektūras un estētisko kvalitāti, piemēram, ar Renovācijas vilni (10), un piekļūstamību, piemēram, ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (11);

14.

palīdzēt veidot holistisku izpratni un kopīgu augstas kvalitātes arhitektūras kultūru, aizvien palielinot informētību, piemēram, izmantojot formālo un neformālo izglītību un ikdienējo mācīšanos jau no agrīna vecuma, kā arī plaši popularizējot un izplatot informāciju par JEB iniciatīvu un kultūras, augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides lomu tajā;

15.

strādāt pie holistiska, iekļaujoša, starpdisciplināra, uz kvalitāti vērsta un ilgtermiņa redzējuma attiecībā uz arhitektūru un būvēto vidi, integrējot dažādas politikas un ekspertu zināšanas visos procesos, pamatnostādnēs un koprades projektos, kas veido mūsu dzīves vidi, tostarp AKM ekspertu grupas ziņojumā (12);

16.

ņemt vērā uz kvalitāti vērstu pieeju, kas ietver DBKR izklāstītos kvalitātes principus (13) kā pamatu apzinātai izvēlei un lēmumiem visā būvētu struktūru un ainavu plānošanas un apsaimniekošanas dzīves ciklā (koncepcija, investīciju plāni, finansēšanas mehānismi, atbalsta pasākumi, plānošanas procesi, uzturēšana, atjaunošana, saglabāšana, pielāgota atkalizmantošana, nojaukšana un pārstrāde);

17.

stimulēt ilgtspējīgu izaugsmi, dzīvojamību un inovāciju Eiropas pilsētu un lauku apvidos, piemērojot holistiskus, augstas kvalitātes kritērijus, koprades metodes un ICOMOS principus, lai attiecīgā gadījumā sniegtu ES finansiālo atbalstu arhitektūras un būvētās vides projektiem;

18.

veicināt esošā ēku fonda energoefektivitātes optimizāciju, izmantojot holistisku pieeju un vienlaikus ievērojot visus DBKR kritērijus, tostarp ēku mantojuma saglabāšanu.

19.

Izpētīt risinājumus, kā nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem, jo īpaši jauniešiem, kas ienāk darba tirgū, kā arī citām neaizsargātām sociālajām grupām;

20.

iekļaut līdzdalīgas koprades principus, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas tādos procesos kā lēmumu pieņemšana, plānošana, projektēšana un būvniecība attiecībā uz būvēto un dzīves vidi un telpisko plānošanu visos attiecīgajos pārvaldības līmeņos;

21.

veicināt pieeju, kurā respektē dialogu starp esošo kultūras mantojumu, ainavu un mūsdienu jaunradi, tostarp atbilstošās situācijās īstenojot pielāgotu atkalizmantošanu;

22.

izveidot augstas kvalitātes arhitektūrai labvēlīgus satvarus, kas būtu pamats tādiem publiskā iepirkuma noteikumiem, regulējuma vienkāršošanai un inovatīvām procedūrām, kas veicina uz kvalitāti vērstu – un nevis tikai uz izmaksām balstītu – pieeju, izmantojot paraugpraksi publiskās arhitektūras, ainavu arhitektūras un telpiskās plānošanas konkursu organizēšanā;

23.

turpināt veicināt un stiprināt lēmumu pieņēmēju un specializētu darba grupu, tostarp tehnisko ekspertu un līgumslēdzēju, informētību, zināšanas un kompetences visos attiecīgajos pārvaldības līmeņos, lai tie spētu izmantot augstas kvalitātes kritērijus un standartus, pieņemot lēmumus saistībā ar arhitektūru un būvēto vidi visiem;

24.

veicināt attiecīgo ES finansēšanas programmu un citu pieejamo finansēšanas instrumentu optimālu izmantošanu nolūkā:

25.

saglabāt dinamiku un turpināt pārdomu un viedokļu apmaiņas procesu par augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides kultūras, sociālo, ekonomisko un ekoloģisko lomu;

26.

uzlabot politikas saskaņotību attiecībā uz augstas kvalitātes arhitektūru un būvēto vidi, nodrošinot pienācīgu koordināciju starp visām attiecīgajām ministrijām un pārvaldes līmeņiem, aģentūrām un dienestiem, lai visās politikas jomās un darbībās, kas ietekmē būvēto un dzīves vidi, integrētu uz kvalitāti balstītu un holistisku pieeju;

27.

veicināt JEB un aprites ekonomikas principu un pieeju integrēšanu valstu sociālekonomiskās un teritoriālās attīstības stratēģijās, kas ietver arī ilgtspējīgu dizainu un arhitektūru;

28.

attiecīgajos pārvaldības līmeņos izveidot un atbalstīt konsultatīvas ekspertu grupas, kurās ir arhitekti un citi attiecīgie profesionāļi, piemēram, valsts un pilsētas arhitektu grupas (14), kā arī uz kvalitāti vērstas procedūras, lai nodrošinātu vai stiprinātu vajadzīgo profesionālo kompetenču un prasmju iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesos nolūkā panākt kvalitatīvus rezultātus;

29.

izvirzīt kādu struktūru par kontaktpunktu JEB iniciatīvai un uzrunāt kopienas vietējā līmenī, izmantojot vietai pielāgotu pieeju (15), lai vajadzības gadījumā iesaistītu visus pilsoniskās sabiedrības locekļus un attiecīgās ieinteresētās personas;

30.

dot iespējas un sniegt pienācīgu atbalstu dalībniekiem, kuri popularizē būvētās un dzīves vides kultūras un kvalitātes aspektus visām auditorijām.

31.

veicināt DBKR astoņu kvalitātes kritēriju ieviešanu attiecīgajās investīcijās, tiesiskajā regulējumā un ES finansējuma programmās un piemērot šos kvalitātes principus kā īpašniecei, attīstītājai un īpašuma lietotājai;

32.

visās attiecīgajās ES programmās ikvienam nodrošināt iespējas pētniecībai, spēju veidošanai un mācībām no līdzbiedriem tādās jomās kā kultūra, augstas kvalitātes arhitektūra un būvēta vide;

33.

censties panākt sinerģiju starp attiecīgo spēkā esošo un plānoto ES regulējumu, programmām un politikām, lai zaļo un digitālo pārkārtošanos saskaņotu ar JEB principiem un mērķiem, un integrēt starpdisciplīnu sadarbību un lēmumu pieņemšanu;

34.

sekmēt informēšanu un piekļuvi pieejamiem finanšu instrumentiem, lai atbalstītu projektus, kas saistīti ar kvalitatīvu dzīves vidi, tostarp maza mēroga lokālas iniciatīvas un projektus kultūras un radošajās nozarēs;

35.

izstrādājot un īstenojot JEB stratēģijas, projektus un darbības, ņemt vērā ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī ES ģeogrāfisko, klimata, ekonomisko, sociālo un kultūras daudzveidību;

36.

veicināt sinerģijas starp mākslu, arhitektūru, ainavu un interjera arhitektūru, telpisko plānošanu, dizainu un amatniecību, kā arī inovatīvus apmācības modeļus arhitektiem un citiem saistītiem profesionāļiem, tostarp apmācību par progresīvām digitālajām tehnoloģijām;

37.

veicināt vēsturisku vietu lomu vietējo kopienu pašreizējās un topošās fiziskās vides uzlabošanā, izmantojot mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas būvētās un dzīves vides dokumentēšanai un prezentēšanai;

38.

popularizējot JEB iniciatīvu, Davosas deklarāciju un ICOMOS principus, stiprināt starpnozaru izpratni un sadarbību starp attiecīgajām politikas nozarēm, jo īpaši tām nozarēm, kas iesaistītas būvētās un dzīves vides veidošanā;

39.

regulāri ziņot Padomei un/vai tās darba sagatavošanas struktūrām, kā arī vienībām, kam uzticētas JEB kontaktpunktu funkcijas, par JEB iniciatīvas īstenošanas gaitu un veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm par valsts līmeņa pēcpasākumiem.

1.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vienojās, ka sadarbība ES līmenī jaunatnes jomā “atbalsta sociālo un pilsonisko līdzdalību un ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka visiem jauniešiem ir vajadzīgie resursi, lai piedalītos sabiedrības norisēs” (1);

2.

jaunieši ir viens no mūsu sabiedrības spēkiem, kā arī personas tiesību subjekti. Tādējādi viņiem ir tiesības jēgpilni piedalīties to politikas virzienu izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā, izvērtēšanā un pēcpasākumos, kuri ietekmē viņus un sabiedrību kopumā (2);

3.

“veselīgas demokrātijas pamatā ir pilsoņu iesaiste un aktīva pilsoniskā sabiedrība ne tikai vēlēšanu laikā, bet vienmēr. Aktīvi, informēti un pilntiesīgi gados jauni iedzīvotāji un organizācijas, kas aizstāv viņu intereses, ir labākā garantija mūsu demokrātisko valstu noturībai” (3) un kopējam labumam;

4.

Eiropas Savienības pamatā ir tādas vērtības kā demokrātija, plurālisms, vienlīdzība un tiesiskums. Cilvēktiesību ievērošana, brīvība, nediskriminēšana, dzimumu līdztiesība, tolerance un minoritāšu aizsardzība ir neatņemams Eiropas idejas pamats (4);

5.

“pašreizējā Covid-19 pandēmija un tās sociālekonomiskās sekas arvien vairāk negatīvi ietekmē cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, tostarp pilsonisko telpu” (5);

6.

tas, ka tiek vēl vairāk izvērsta jauniešu līdzdalība demokrātiskajos procesos saskaņā ar Padomes Rezolūciju par to, lai veicinātu jauniešu politisko līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē (6), Padomes secinājumiem par demokrātijas izpratnes un demokrātiskās iesaistes veicināšanu Eiropas jauniešu vidū (7) un secinājumiem par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (8), palīdzēs stiprināt pilsoniskās telpas jauniešiem un veicinās jauniešu iesaisti tajās;

7.

pilsoniskās telpas jauniešiem ir vieta, kur viņi var jēgpilni piedalīties sabiedrības dzīvē, un tās ir izšķirīgi svarīgs elements jebkurā demokrātiskā sabiedrībā (9). Tā ir politiska, sabiedriska un sociāla vide (tiešsaistē un bezsaistē), kas atbilst virknei tiesisku, politisku, institucionālu un praktisku nosacījumu, saskaņā ar kuriem jaunieši var īstenot savu pilsonisko brīvību attiecībā uz piekļuvi informācijai, viedokļu paušanu un apvienību vai organizāciju veidošanu dalībai sabiedriskajā dzīvē, lai ietekmētu un veidotu sabiedrību;

8.

tā kā pilsoniskās telpas jauniešiem ir dinamiskas un pastāvīgi mainās, visas demokrātiskās un neatkarīgās organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas ir būtiski rīcībspēki jaunatnes līdzdalības veicināšanā, un tāpēc tās būtu jāatbalsta un jāsargā;

9.

jauniešiem ir vajadzīgas tādas iekļaujošas un reprezentatīvas pilsoniskās telpas, kuras ir brīvas, drošas un atvērtas, kurām var piekļūt un kurās viņi var veidot apvienības, iesaistīties jomās, kas saistītas ar viņu vajadzībām un interesēm, neatkarīgi no temata, izteikties par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem un piedalīties publiskā lēmumu pieņemšanā;

10.

dažādu jauniešu grupu, tostarp neaizsargātu vai reti uzklausītu jauniešu, piemēram, gados jaunu migrantu, aktīva iesaistīšana virknē dažādu pilsonisko telpu palīdz viņiem pilnveidot pilsoniskajai līdzdalībai nepieciešamās prasmes. Vienlaikus tas sekmē viņu personisko, profesionālo un sociālo attīstību, palīdz stiprināt Eiropas Savienības vērtības (10), sociālo kohēziju, paaudžu sadarbību un nodrošina, ka demokrātija un pilsoniskums atspoguļo sabiedrībā pastāvošo viedokļu daudzveidību un tās plurālismu;

11.

jauniešu iesaistīšana pilsoniskajās telpās ir bijusi svarīgs dažādu sociālo inovāciju katalizators (11), kas liecina par to, ka šīs telpas veicina demokrātiskākus un pamatotākus lēmumu pieņemšanas procesus, tādējādi uzlabojot demokrātijas kvalitāti. No otras puses, jaunieši ir sevišķi neaizsargāti diskriminācijas un pilsonisko telpu ierobežojumu gadījumos (12).

12.

Sarūkošā pilsoniskā telpa jauniešiem un ziņotie pamattiesību un demokrātisko tiesību pārkāpumi ir globāla parādība, kas var apdraudēt demokrātiju visā Eiropā neatkarīgi no ekonomikas attīstības vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Pētījumi liecina, ka arī jauniešu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas piedalīties politikas procesos ir ierobežotas (13);

13.

organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas būtu jāiesaista svarīgāko projektu izstrādē saistībā ar visiem tematiem, uz kuriem cita starpā attiecas 11 Eiropas jaunatnes mērķi. Turklāt šīm organizācijām ir būtiska nozīme pakalpojumu un atbalsta sniegšanā jauniešiem, bieži vien papildus publiskā sektora iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem;

14.

Covid-19 pandēmijas dēļ pilsoniskās telpas jauniešiem daudzās valstīs sarūk vēl vairāk, un to ekvivalenti tiešsaistē bieži tiek izmantoti kā vienīgā dzīvotspējīgā alternatīva. Dažas no gūtajām atziņām ir pozitīvas, piemēram, gadījumi, kad digitālajās telpās ir atklātas jaunas funkcijas, tomēr migrācija uz pilsoniskajām telpām tiešsaistē ir izgaismojusi problemātiskus jautājumus, kas saistīti ar jauniešu piekļuvi (infrastruktūra), spējām (prasmes) un drošību tiešsaistē;

15.

visiem vienāda pieeja nav piemērota labvēlīgas vides veidošanai ar mērķi atbalstīt organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas. Ir jāņem vērā universālais dizains, dažādas kultūrvides un dažādi ģeogrāfiskie apstākļi, strukturāla un dzimumu nelīdztiesība, kā arī citi ietekmējoši faktori gadījumos, kad tie liedz jauniešiem un jauniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijām brīvi darboties un jēgpilni piedalīties;

16.

pārmērīga koncentrēšanās uz ekrāniem un aktivitātēm tiešsaistē negatīvi ietekmē jauniešu garīgo, fizisko un sociālo veselību (14). Tomēr pilsoniskās telpas tiešsaistē daudziem jauniešiem ir bijušas nozīmīgs patvērums, kur viņi var izmantot savas pilsoniskās tiesības, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Taču ar veselību saistīti jautājumi ir tikai viens no aspektiem, kas jāņem vērā; ir jārisina arī tādi jautājumi kā drošība tiešsaistē un digitālā plaisa (tostarp infrastruktūra un kognitīvie šķēršļi). Tādēļ gadījumos, kad jāatbalsta pilsoniskās telpas jauniešiem, visu ieinteresēto personu galvenajam jautājumam vajadzētu būt, kā rast pareizo līdzsvaru starp iesaisti tiešsaistē un bezsaistē;

17.

sargāt un paplašināt pilsoniskās telpas visiem jauniešiem, jo īpaši tiem, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, un ieviest papildu pasākumus, lai garantētu, ka jaunieši no nelabvēlīgas vides un ar ierobežotām iespējām, jo īpaši no attāliem un lauku apvidiem un ar invaliditāti, var piekļūt šīm telpām un tajās piedalīties. Tāpat būtu jāveicina šo jauniešiem pieejamo telpu pamanāmība un piekļūstamība;

18.

reaģēt uz bažām saistībā ar procesiem un instrumentiem, kuru dēļ trūkst brīvu un piekļūstamu publisko telpu vai kuri rada būtiskus šķēršļus jauniešiem, kas vēlas piekļūt pilsoniskajām telpām un tajās piedalīties, proti, saistībā ar komerciāliem rīkiem, kuros izmanto algoritmus personalizētas tirgvedības īstenošanai, ar ģentrifikāciju, lauku iedzīvotāju aizplūšanu un fizisko un tiešsaistes telpu pastiprinātu komercializāciju (15);

19.

reaģēt uz bažām saistībā ar to jauniešu privātumu, kas izmanto savas pilsoniskās tiesības un brīvības, – lai garantētu viņu personīgo drošību un personas tiesību ievērošanu, kas būtu jāpopularizē saprotamā valodā, un nodrošināt jauniešiem kontroli pār viņu datiem, jo īpaši, droši un likumīgi apstrādājot visus viņiem piederošos vai par viņiem esošos datus, kā noteikts ES Vispārīgajā datu aizsardzības regulā;

20.

ņemt vērā tos šķēršļus dalībai tiešsaistē, ar kuriem jaunieši saskaras (cita starpā piekļuve internetam, digitālās prasmes, infrastruktūru un aprīkojuma trūkums), un censties garantēt jauniešu digitālo pilsonisko telpu drošību, sekmējot digitālo noturību, ko īpaši panāk, uzlabojot jauniešu digitālo pratību un medijpratību un vairojot viņu izpratni par digitālajiem jautājumiem, tostarp, izmantojot drošības pasākumus, kuru mērķis ir jauniešus pasargāt no maldinošas informācijas, dezinformācijas, propagandas, sabiedrības polarizācijas, naida runas, iebiedēšanas un iedraudzināšanas tiešsaistē utt.;

21.

atzīt, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji visos mācību formātos (formālā, neformālā un ikdienējā) ir būtiski rīcībspēki, kas veicina dažāda veida izglītību attiecībā uz pilsoniskumu, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz prasmēm saistībā ar nepieciešamo aktīvo pilsoniskumu, kas savukārt palīdz veidot demokrātiskāku sabiedrību;

22.

veicināt pilsoniskos un politiskos procesus un aktīvu sadarbību starp jaunatnes organizācijām un izglītības un mācību iestādēm saistībā ar kopīgiem projektiem, cita starpā, lai uzlabotu esošo pilsonisko telpu apstākļus vai veidotu jaunas pilsoniskās telpas, tādējādi sniedzot arī praktisku ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu un Eiropas jaunatnes mērķu sasniegšanā;

23.

iestāties par kopīgi veidotiem un kopīgi pārvaldītiem mijiedarbes vai saziņas kanāliem starp publiskā sektora iestādēm un jauniešiem ar pilsonisko telpu starpniecību un attiecīgā gadījumā tos atbalstīt, tostarp tādus, kurus atbalsta un uztur organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas, – lai veicinātu jauniešu viedokļu jēgpilnu un daudzveidīgu pārstāvību un reāli ietekmētu jauniešiem svarīgu politikas virzienu izstrādi, īstenošanu un pēcpasākumus;

24.

censties visos līmeņos sargāt un paplašināt dažādas pilsoniskās telpas jauniešiem, izmantojot ilgtspējīgu strukturālu finansējumu, un attiecīgā gadījumā apsvērt projektos balstītas finansēšanas iespējas organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālām jauniešu grupām; uzlabot jauniešu izpratni par viņu pilsoniskajām un politiskajām brīvībām un iespējām, kā tās izmantot, iesaistoties pilsoniskajās telpās;

25.

atbalstīt organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas cīņā pret naida runu un citiem draudiem to aktivitātēm, jo īpaši attiecībā uz vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības īstenošanu;

26.

pastāvīgi pārraudzīt, novērtēt un atbalstīt jauniešiem pieejamām pilsoniskajām telpām labvēlīgu vidi, vienlaikus atklājot un novēršot draudus šīm telpām;

27.

nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai pieejamos formātos un – attiecīgā gadījumā – jauniešiem piemērotā valodā, kā arī saskaņā ar “Eiropas Jaunatnes informācijas hartu” (16), lai veicinātu pārredzamību un vairotu jauniešu uzticību politiskām iestādēm, vienlaikus arī ieviešot atbilstīgus pasākumus, jo īpaši, veicinot medijpratību, lai vērstos pret maldinošu informāciju, dezinformāciju, propagandu, sabiedrības polarizāciju, naida runu, sazvērestības teorijām, iebiedēšanu un iedraudzināšanu tiešsaistē utt.;

28.

pastiprināt institucionālos jauniešu informēšanas pasākumus (tiešā veidā vai izmantojot organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas), lietojot efektīvus iesaistes instrumentus bezsaistē un tiešsaistē. Turklāt izmantot kopīgi ar jauniešiem izstrādātus mehānismus, kurus atzīst lēmumu pieņēmēji un kuru pamatā ir neatkarīgi pētījumi, lai veicinātu jauniešu līdzdalību pilsoniskajās telpās un politikā;

29.

attiecīgā gadījumā izpētīt, kā komerciāli rīki, kuros izmanto algoritmus personalizētas tirgvedības īstenošanai, ietekmē pilsoniskās telpas jauniešiem, un iesaistīties dialogā ar šo rīku nodrošinātājiem, lai risinātu jautājumus saistībā ar to iespējamo ietekmi uz pilsoniskajām telpām; apsvērt iespēju pieņemt nepieciešamus, piemērotus un samērīgus pasākumus, lai novērstu komerciālu rīku negatīvo ietekmi, kuru nevar mazināt dialoga ceļā;

30.

atbalstīt pētniecību un pārraudzīt jauniešiem pieejamo pilsonisko telpu stāvokli visā Eiropas Savienībā, kā arī valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp izaicinājumus un draudus, ar kuriem jaunieši saskaras, un izvērtēt jauniešu līdzdalību pilsoniskajās telpās;

31.

apsvērt iespēju 2022. gadā, kas būs Eiropas Jaunatnes gads, īpašu uzmanību veltīt jauniešu pilsoniskajām telpām un pamatbrīvībām;

32.

atbalstīt nekomercializētas, atvērtas, iekļaujošas un drošas pilsoniskās telpas jauniešiem, izmantojot dažādas Eiropas programmas, tostarp galvenās programmas jaunatnes jomā, piemēram, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu, un visās nozarēs;

33.

vēl vairāk iesaistīt jauniešus un organizācijas, kas darbojas jaunatnes jomā, un neformālas jauniešu grupas tādu Eiropas iniciatīvu plānošanā, īstenošanā un pēcpasākumos, kuras ietekmē jauniešu dzīvi, piemēram, tādas kā Jauns Eiropas “Bauhaus”, ES Klimata pakts un konference par Eiropas nākotni, paturot prātā, kāda ir šo iniciatīvu loma pilsonisko telpu nodrošināšanā jauniešiem.