17.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 464/1

PADOMES IETEIKUMS

(2021. gada 16. novembris),

par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus un atceļ 2018. gada 15. oktobra ieteikumu

(2021/C 464/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka Padomei jāpieņem lēmumi un ieteikumi, ar kuriem norāda minētā lēmuma pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildes secību divu secīgo sākumposmu (2018.–2020. gads un 2021.–2025. gads) laikā un katra posma sākumā nosaka precīzākus mērķus ciešāko saistību izpildei.

(2)

Padome 2018. gada 15. oktobrī pieņēma Ieteikumu (“2018. gada 15. oktobra ieteikums”) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības PESCO ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus (2) attiecībā uz 2018.–2020. gada un 2021.–2025. gada posmiem.

Saskaņā ar 2018. gada 15. oktobra ieteikuma 4. un 27. punktu, Padomei būtu jāpieņem otrs precīzāku mērķu kopums 2021.–2025. gada posmam. Kā norādīts Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumos par 2020. gada PESCO stratēģisko pārskatu (PSP), Padomei nākamā posma sākumā, 2021. gadā, minētais ieteikums būtu jāpārskata, lai atbilstoši PSP izvirzītu mērķus un plānotu konkrētus rezultātus nākamajam 2021.–2025. gada PESCO posmam.

(3)	Ņemot vērā 2020. gada 20. novembra secinājumus, formulējot nākamā PESCO posma (2021-2025) mērķus un konkrētos rezultātus, būtu jāizmanto informācija, kas iekļauta koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) konstatējumos un ieteikumos.

(4)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/1639 (3) PESCO projektā var izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties trešo valsti, un tā sniedz būtisku pievienoto vērtību projektam un veicina PESCO un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) stiprināšanu un ciešāko saistību izpildi.

(5)	Tāpēc Padomei būtu jāpieņem cits ieteikums un jāatceļ 2018. gada 15. oktobra ieteikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I. Mērķis un darbības joma

Ņemot vērā Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumus par PSP, vispārējais otrā sākumposma, līdz 2025. gadam, mērķis būs izpildīt ciešākās saistības, ko iesaistītās dalībvalstis ir uzņēmušās cita pret citu, tostarp atbilstoši Paziņojumam par PESCO (4) būs jāvirza uz priekšu darbs pie saskanīgas pilna spektra spēku paketes izveides, kas dod ieguldījumu ES ambīciju līmeņa izpildē. Šāda saskanīga pilna spektra spēku pakete dalībvalstīm būtu sīkāk jāizstrādā Stratēģiskā kompasa kontekstā (5).

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju un veidot iespējas iesaistītajām dalībvalstīm izpildīt Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 pielikumā izklāstītās ciešākās saistības. Ar to ir paredzēts atvieglot minētā lēmuma 6. pantā izklāstīto ikgadējo novērtēšanas procesu, pamatojoties uz pilnīgu attiecīgo datu kopumu, tostarp arī ceļvežiem. Lai iesaistītajām dalībvalstīm palīdzētu plānot ciešāko saistību izpildi un lai sekmētu PESCO progresa novērtēšanu Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augtais pārstāvis”) ziņojumā, šajā ieteikumā ir iekļauti starpposma mērķi un mērķrādītāji, ar saistītiem progresa rādītājiem, tostarp attiecībā uz operatīvajām saistībām, lai dalībvalstu rīcībā esošo līdzekļu un spēju robežās tiktu nodrošināta taisnīga daļa no attiecīgo spēku formēšanas KDAP misiju un operāciju vajadzībām. Minētie dati iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsniedz reizi gadā savos valsts īstenošanas plānos (VĪP), ko attiecīgi pārskata un atjaunina saskaņā ar minētā lēmuma 3. panta 2. punktu. VĪP un citiem attiecīgiem dokumentiem, pamatojoties uz tajos iekļauto informāciju, būtu jāpiemēro arī Padomes Lēmumā 2013/488/ES (6) izklāstītie drošības noteikumi. Iesaistītajām dalībvalstīm ar PESCO sekretariāta atbalstu būtu jānodrošina pārredzamība starp visām iesaistītajām dalībvalstīm un tālāk jāattīsta saskaņotība un konsekvence attiecībā uz informāciju, kas prasīta un ko sniedz saistībā ar PESCO un citām ar aizsardzību saistītām iniciatīvām, tostarp CARD. Būtu jāturpina attīstīt un stiprināt saskaņotību starp dažādām ar aizsardzību saistītām iniciatīvām, tostarp attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu VĪP kvalitāti. Minētajā darbā būtu jāņem vērā atziņas, kas identificētas PESCO pirmā sākumposma (2018-2020) beigās, jo īpaši saistītajā stratēģiskās pārskatīšanas procesā.

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 pielikumā izklāstītajām saistībām un neizmainot tās vai neieviešot jaunas saistības, šajā ieteikumā sniegtas norādes par minēto saistību izpildes secību 2021.–2025. gada posmā, un attiecībā uz katru saistību norādīti precīzāki mērķi, uzsverot to, ka iesaistītajām dalībvalstīm minētās saistības būtu jāīsteno pēc iespējas drīz, jo īpaši tās saistības, kuras bija jāizpilda līdz 2020. gadam.

Ieteikuma II iedaļā minētie precīzākie mērķi, kuros attiecīgā gadījumā ir ietverti arī konkrētu saistību progresa rādītāji, dos iespēju iesaistītajām dalībvalstīm plānot ciešāko saistību izpildi strukturētā un pārredzamā veidā un to VĪP sniegt detalizētu un novērtējamu informāciju par katras saistības izpildē gūto progresu. Starp iesaistītajām dalībvalstīm attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās būtu jānodrošina regulāra informācijas apmaiņa, kā tas norādīts PSP, jo īpaši jomās, kurās centieni ir jāuztur spēkā vai jāpaplašina.

Mērķis ir, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta pirmajā sākumposmā, pielāgot esošos precīzākos mērķus, lai palīdzētu iesaistītajām dalībvalstīm labāk sasniegt konkrētus rezultātus un sekmētu to, ka ciešāko saistību izpilde tiek pabeigta pēc iespējas drīz un līdz 2025. gada beigām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jomām, kurās ir nepieciešami uzlabojumi, tostarp projektu līmenī atbilstoši secinājumiem par PSP, un tam, lai nodrošinātu, ka nepārtraukts progress turpinās arī pēc abiem secīgajiem sākumposmiem (2018–2020 un 2021–2025). Abu secīgo sākumposmu beigās, 2025. gadā, Padome veiks stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā novērtēs, kā katra iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi Lēmumā (KĀDP) 2017/2315 izklāstītās PESCO ciešākās saistības, un, ņemot vērā PESCO ietvaros gūtos panākumus, atjauninās un vajadzības gadījumā pastiprinās minētās saistības tā, lai tajās atspoguļotu Savienības mainīgo drošības vidi, tās operatīvās vajadzības, kā arī dalībvalstu un Savienības spēju attīstības prioritātes. Šajā ziņā 2026. gada sākumā pēc iepriekš izklāstītā stratēģiskās pārskatīšanas procesa Padomei būtu jāpieņem trešais precīzāku mērķu kopums, vajadzības gadījumā to atjauninot un pastiprinot, ņemot vērā Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

II. Saistību izpildes secības norādīšana, nosakot precīzākus mērķus

Saistības Nr. 1–5

Saistība Nr. 1. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāsniedz precīzi finanšu dati par kopīgo aizsardzības izdevumu attīstību salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu reālā izteiksmē (7), tostarp absolūtos skaitļos, apliecinot plānu regulāri palielināt izdevumus. Šajā sakarā iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāsniedz arī valsts līmenī saskaņotās izdevumu prognozes turpmākajiem gadiem. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kuras ir arī NATO dalībvalstis un kuru izdevumi atbilst attiecīgajai NATO norādei par aizsardzības izdevumiem vai pārsniedz to, būtu jānorāda plāni saglabāt vai mainīt minēto aizsardzības izdevumu līmeni. VĪP kontekstā tas, ka notiek virzība uz attiecīgo NATO norādi par aizsardzības izdevumiem, tā tiek uzturēta spēkā vai pārsniegta (8), tiks uzskatīts kā apliecinājums pozitīvai ciešāko saistību izpildes tendencei. Pamatojoties uz VĪP norādīto informāciju, Augstā pārstāvja gada ziņojumā sniegs arī detalizētu pārskatu par aizsardzības izdevumu evolūciju iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 6. panta 3. punktu.

Saistība Nr. 2. Katrai no iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda precīzi finanšu dati par to, kā tās plāno sniegt ieguldījumu kopīgajā mērķī panākt 20 % kritēriju (9) investīcijām aizsardzības jomā. Šajā informācijā būtu jāsniedz prognoze par pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – reālā izteiksmē, procentos no kopīgā aizsardzības budžeta. Sniegtajiem skaitļiem būtu jāietver investīcijas aizsardzības jomas iepirkumos un pētniecībā un izstrādē. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kuru izdevumi jau ir sasnieguši (kolektīvo) kritēriju vai pārsnieguši to, būtu jānorāda, vai tās plāno šo izdevumu līmeni saglabāt vai mainīt.

Saistība Nr. 3. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāsniedz detalizēta informācija par to, kā un ar kādiem līdzekļiem tās centīsies palielināt kopēju un kopdarbības stratēģisko aizsardzības spēju projektu skaitu, apjomu un ietekmi, norādot arī budžeta skaitļus un konkrētos projektus, kuri saņem vai ir saņēmuši Savienības finansiālo palīdzību. Šajā sakarā iesaistītajām dalībvalstīm katrai būtu jānorāda precīzi finanšu dati par to, kā tās plāno sniegt ieguldījumu, lai reālā izteiksmē sasniegtu Eiropas kopdarbības aprīkojuma iepirkuma kolektīvo kritēriju– 35 % no kopējiem aprīkojuma izdevumiem – un Eiropas kopdarbības aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju kolektīvo kritēriju– 20 % no kopējiem izdevumiem aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kuru izdevumi jau ir sasnieguši minētos līmeņus, būtu jānorāda, vai tās plāno šos izdevumu līmeņus saglabāt vai mainīt.

Saistība Nr. 4. Lai palīdzētu pārraudzīt faktisko ikgadējo progresu, iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP katrai būtu skaidri jānorāda precīzi finanšu dati par to, kā tās sniegs ieguldījumu, lai tuvinātos atzīmei 2 % no kopējiem aizsardzības izdevumiem (kolektīvais kritērijs) kā daļai no kopējiem aizsardzības izdevumiem, kas atvēlēti aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, tostarp norādot izdevumu prognozes.

10.

Saistība Nr. 5. Iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas katru gadu izmantot savus VĪP, lai dalītos pieredzē attiecībā uz saistību Nr. 1–4 plānošanu un to izpildes sekmēšanu, ņemot vērā iepriekš izklāstītos precīzākos mērķus. 2025. gada beigās tiks veikta šo saistību pārskatīšana, pamatojoties uz VĪP sniegtajiem izdevumu datiem, lai vajadzības gadījumā pielāgotu minēto saistību rādītājus un mērķus un virzītu tos apstiprināšanai Padomē.

Saistības Nr. 6–11

11.

Saistība Nr. 6. Līdz 2025. gadam iesaistītās dalībvalstis būs guvušas progresu, sistemātiski apsverot un pēc iespējas optimālāk izmantojot Savienības spēju attīstības instrumentus un iniciatīvas, piemēram,– Spēju attīstības plānu (SAP) un CARD –, lai izmantotu informāciju un vairotu saskaņotību to valsts līmenī notiekošajā lēmumu pieņemšanā, prioritāšu noteikšanā un aizsardzības plānošanā, kas nodrošina rezultātu saskaņotību ar attiecīgajiem NATO procesiem jomās, kurās ir prasību pārklāšanās, vienlaikus ņemot vērā abu organizāciju atšķirīgo būtību un to attiecīgos pienākumus un dalībniekus. Tas pasvītrotu būtisko nozīmi, kas dalībvalstīm Savienībā ir spēju attīstības ziņā, tostarp, norādot jomas, kurās tiek dota priekšroka kopdarbības aizsardzības spēju attīstības darbībām Savienībā, atsaucoties uz CARD konstatējumiem un ieteikumiem. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kā tās īsteno no SAP izrietošās Savienības spēju attīstības prioritātes, tostarp ar valsts prioritāšu noteikšanu, un jāieskicē plāni un mērķi saistībā ar attiecīgajām prioritātēm, kas jāpanāk turpmākajos gados.

12.

Saistība Nr. 7. Katru gadu katrai iesaistītajai dalībvalstij būtu savā VĪP jānorāda, kā tās ir radušas optimālu pielietojumu pieejamiem Savienības rīkiem un procesiem un kā tās plāno turpmāk virzīt šos centienus. Tas ietver atbalstu CARD procesam, tostarp sniedzot visu pieprasīto attiecīgo informāciju, izvēršot CARD divpusējos dialogus un, kad vien iespējams, apmainoties ar valsts aizsardzības pārskatu rezultātiem. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāiekļauj informācija par to, kā tās ir īstenojušas un/vai plāno izmantot saskaņotajos CARD ziņojumos iekļautos īstenojamos ieteikumus.

13.

Saistība Nr. 8. Katru gadu iesaistītās dalībvalstis optimāli izmantos Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu savus kopdarbības spēju attīstības projektus. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, par kurām ES spēju attīstības prioritātēm, kas ir saskaņotas SAP un CARD ietvaros norādītajās prioritārajās jomās, ir saņemta ES finansiālā palīdzība vai arī kurās uz tādu varētu pretendēt turpmāk un, ciktāl iespējams, kāds ir valsts aizsardzības investīciju īpatsvars, ko tās jau ir apņēmušās ieguldīt vai plāno apņemties ieguldīt minētajos kopdarbības projektos. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kāda ir ES finansējuma pielietojamība un pievienotā vērtība valsts aizsardzības spēju attīstības centienu vajadzībām. Tāpat līdz 2025. gada beigām iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānorāda iecere nodrošināt pēcpasākumus attiecībā uz rezultātiem, kas attiecībā uz kopdarbības projektiem ar identificētu ES pievienoto vērtību gūti, izmantojot gan Sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai (2017–2019) un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) (2019–2020), gan Eiropas Aizsardzības fondu.

14.

Saistība Nr. 9. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuzskaita attiecīgie notiekošie kopdarbības spēju attīstības projekti, kas atbilstoši SAP šobrīd tiek īstenoti PESCO ietvaros, kā arī citos satvaros, un jānorāda plānotais prasību saskaņošanas sākums un beigas. Attiecībā uz plānotajiem un iecerētajiem projektiem būtu arī jānorāda, kad ir plānots sākt saskaņot spēju prasības. Tas būtu jādara attiecībā uz turpmākajiem gadiem, jo īpaši pievēršot uzmanību tam, kā novērst spēju trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar SAP un ņemot vērā CARD.

15.

Saistība Nr. 10. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāizklāsta tās spējas un objekti, ko tās plānojušas darīt pieejamus un piedāvāt kopīgi izmantot pārējām iesaistītajām dalībvalstīm, norādot konkrētus piemērus, tādus kā apmācību un izglītību, mācības, militārās bāzes un loģistikas atbalstu, un precizējot tos, kuri ir arī pieejami operāciju gadījumā. Iesaistītās dalībvalstis savos VĪP var arī izklāstīt, kuras spējas, tostarp citu iesaistīto dalībvalstu piedāvātā infrastruktūra, varētu būt par pamatu sadarbībai. VĪP būtu jānorāda, kā šāda sadarbība varētu optimizēt pieejamos resursus un uzlabot to vispārējo efektivitāti, tostarp, ja tāda ir pieejama, sniedzot informāciju par potenciāliem ietaupījumiem. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizmanto Sadarbības datubāze (CODABA), jo īpaši lai atbalstītu iesaistīto dalībvalstu dalīšanos ar informāciju par to attiecīgajiem aizsardzības plāniem un interesēm šajā sakarā. Iesaistītajām dalībvalstīm tā būtu regulāri jāpapildina un savos VĪP attiecīgi jāziņo par šajā ziņā paveikto.

16.

Saistība Nr. 11. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kā tās gatavojas palielināt sadarbību kiberaizsardzības jomā, tostarp, izmantojot esošās iniciatīvas vai jaunus kopdarbības pasākumus. Tām savos VĪP būtu jānorāda, kā tās plāno līdz 2025. gadam uzturēt vai vēl vairāk palielināt līdzdalību daudznacionālās kibermācībās un sadarbību, tostarp EAA un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas (EDAK) ietvaros. Līdz 2025. gadam iesaistītajām dalībvalstīm arī būtu jānorāda, kā tās ir iecerējušas izveidot regulāru sadarbību ar citām iesaistītajām dalībvalstīm kiberaizsardzības jomā un ar to saistītās darbībās, piemēram, informācijas apmaiņā, apmācībā un operatīvajā atbalstā, bet arī spēju attīstībā. Informāciju no VĪP par iesaistīto dalībvalstu sadarbību kiberaizsardzības jomā un to ieguldījumu kiberaizsardzībā un ar to saistītās darbībās, tostarp par spēju attīstību, kā pielikumu iekļaus Augstā pārstāvja gada ziņojumā par PESCO īstenošanas stāvokli.

Saistības Nr. 12–14

17.

Saistība Nr. 12. Iesaistītajām dalībvalstīm līdz 2025. gadam:

apakšsaistība Nr. 12.1:

—

būtu jādod ieguldījums ES Spēku katalogā ar visām tām izvietojamām valstu spējām, kas atbilst beidzamā ES prasību kataloga prasībām attiecībā uz saskanīgu ES pilna spektra spēku paketi (EU FSFP) saskaņā ar Paziņojumu par PESCO (10), pamatojoties uz progresa katalogā noteikto ES spēku paketi (11). Saskaņā ar spēku vienotības principu iesaistīto dalībvalstu pienesumiem būtu jāatbilst pamatmērķa procesa (HLGP) norādījumiem un tajos būtu jāiekļauj visi izvietojamie līdzekļi (tostarp štābi un spējas, kas ir izmantojamas misiju un operāciju atbalstam). Iesaistītajām dalībvalstīm par šiem pienesumiem būtu jāziņo savos VĪP;

—

būtu jākoncentrējas uz tādu spēju pieejamību nākotnē, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu augstas ietekmes spēju mērķus (HICG), optimizējot īstermiņā un vidējā termiņā plānoto ieguldījumu ES spēku katalogā. Uzsvars būtu jāliek uz visu īstermiņa HICG izpildi. To plānošanas centieni tiks mērīti, izmantojot HLGP. Iesaistītajām dalībvalstīm par šiem plānošanas centieniem būtu jāziņo savos VĪP;

apakšsaistība Nr. 12.2: saskaņā ar ES ātras militāras reaģēšanas koncepciju jāpapildina ātrās reaģēšanas datubāze (RRDB), lai tā varētu būt noderīgs militārās plānošanas rīks, kas palīdzētu sasniegt ES ambīciju līmeni. Sniedzot ieguldījumu RRDB, iesaistītās dalībvalstis, neskarot konstitucionālās prasības attiecībā uz lēmumiem par izvietošanu, informēs par savu potenciālo ieguldījumu ātri izvietojamu formējumu, spēju un attiecīgas atbalsta infrastruktūras veidā, ko varētu ātri izvietot vai izmantot militārā KDAP misijā vai operācijā, palīdzot sasniegt ES ambīciju līmeni. Šajā nolūkā katrai iesaistītajai dalībvalstij pirms ikgadējās militārās ātrās reaģēšanas koordinācijas konferences vajadzētu RRDB atjaunināt savu pieejamo militāro formējumu un spēju sarakstu. Tas aptver sauszemes, jūras un gaisa spēku datubāžu atjaunināšanu vai papildināšanu, un attiecīgā gadījumā ietver norādes par spēju un spēku gatavības līmeni. Neskarot slepenības prasības, minētajai RRDB daļai vajadzētu būt pieejamai iesaistītajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu spēju veikt sākotnēju novērtējumu par iespējām sākt militāru KDAP misiju vai operāciju. Šajā ziņā prognoze par formējumiem un spējām, kas balstīta uz prasību analīzi, kura izriet no ilustratīviem scenārijiem, ļautu iesaistītajām dalībvalstīm precīzāk sniegt ieguldījumu RRDB. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda savs ieguldījums šajā datubāzē;

apakšsaistība Nr. 12.3: vajadzētu būt novērtējušām iespējas panākt paātrinātu politisku apņemšanos valsts līmenī, respektējot savas konstitucionālās prasības, tostarp, iespējams, pārskatot, ja tas vēl nav izdarīts, savas valsts lēmumu pieņemšanas procedūras ar mērķi panākt uzlabojumus. Attiecīgā gadījumā VĪP būtu jāizklāsta arī lēmumu pieņemšanas procedūru īstenošana ātras reaģēšanas scenārijos, izmantojot POLEX tipa mācības, un attiecīgie konstatējumi;

apakšsaistība Nr. 12.4:

—

savu līdzekļu un spēju robežās vajadzētu būt sniegušām nozīmīgu atbalstu KDAP militārām misijām un operācijām ar mērķi izpildīt prasību deklarācijas (SOR) un tādējādi būt izpildījušām saskaņoto ambīciju līmeni KDAP misijām un operācijām. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm ir jānodrošina taisnīga daļa spēku formēšanā, kuras parametri tām būtu jānosaka līdz 2021. gada beigām;

—

šis ieguldījums KDAP militārajās misijās un operācijās, kas atspoguļots tabulā, tiks pielikuma veidā iekļauts Augstā pārstāvja gada ziņojumā par PESCO īstenošanu un tas būtu pozitīvi jāizceļ. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu ik gadu savos VĪP jāziņo par savu ieguldījumu KDAP militāro operāciju un misiju SOR izpildē ar mērķi saglabāt vai palielināt šo ieguldījumu, tādējādi nodrošinot taisnīgu daļu KDAP misiju un operāciju spēku formēšanā;

—	šajā procesā iesaistītās dalībvalstis varētu atsaukties uz tām savas valsts un starptautiskajām saistībām, kas dod ieguldījumu Eiropas un starptautiskā miera un drošības jomā;

—

šiem elementiem būtu jāpalielina iesaistīto dalībvalstu centienu pārredzamība, lai tādējādi tiktu atzīts būtisks ieguldījums. Tie būtu arī jāizmanto, lai mudinātu un atbalstītu dalībvalstis savu līdzekļu un spēju robežās palielināt savu ieguldījumu KDAP militārās misijās un operācijās. Šajā nolūkā tiktu sniegti ieteikumi, un šo ieteikumu īstenošana tiktu regulāri pārskatīta, cita starpā arī politiskā līmenī.

apakšsaistība Nr. 12.5: būtu jāapstiprina nozīmīgais un regulāri veiktais ieguldījums ES kaujas grupās, turklāt tas principā būtu jādara vismaz attiecībā uz nākamajiem četriem gadiem, un jāsagatavo un jāapmāca savi ieguldītie spēki un spējas saskaņā ar ES kaujas grupu koncepciju un ES kaujas grupu sagatavošanas pamatnostādnēm. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm būtu cik iespējams drīz jāsniedz ieguldījums ES kaujas grupu rotāciju plāna izpildē, turklāt šis ieguldījums būtu jāatspoguļo savos VĪP. Katras iesaistītās dalībvalsts ieguldījums ES kaujas grupu rotāciju plānā, kas aptver piecu gadu laikposmu, tiks pielikuma veidā iekļauts Augstā pārstāvja gada ziņojumā par PESCO īstenošanu;

apakšsaistība Nr. 12.6: ievērojot valsts suverenitāti, lēmumu pieņemšanas procedūras, normatīvos un administratīvos aktus, tām vajadzētu būt sniegušām jūtamu ieguldījumu, lai īstenotu ES Rīcības plānu par militāro mobilitāti un PESCO projektus šajā jomā, tostarp valsts līmenī izvēršot četrus pasākumus, par ko panākta vienošanās Padomes 2018. gada 25. jūnija secinājumos par drošību un aizsardzību. Šajā nolūkā, kā norādīts minēto secinājumu 18. punktā, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā militārās mobilitātes īstenošanas valsts plāni; pārrobežu pārvietošanās atļaujas (CBMP) un diplomātiskās atļaujas (DIC) būtu jāpiešķir piecu darbadienu laikā un būtu jāapsver šā laikposma vēl lielāka saīsināšana attiecībā uz ātrās reaģēšanas vienībām; būtu jāizveido spēcīgs savstarpēji savienotu valstu kontaktpunktu tīkls, tostarp nosakot to darba uzdevumu pilnvaras (ToRs); un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2024. gadā, būtu jārīko valsts un/vai daudznacionālas mācības. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kas vēl nav izstrādājušas militārās mobilitātes īstenošanas valsts plānus, tas būtu nekavējoties jādara, un šis valstu ieguldījums jādara pieejams, izmantojot kopējo darba vidi, turklāt tas būtu sīkāk jāizklāsta VĪP. Šajā sakarā īstenotie iesaistīto dalībvalstu centieni būtu pielikuma veidā jāiekļauj Augstā pārstāvja gada ziņojumā par PESCO īstenošanu.

18.

Saistība Nr. 13. Spēku sadarbspējas jomā iesaistītajām dalībvalstīm:

apakšsaistība Nr. 13.1:

—

būtu jāizmanto ES kaujas grupu sagatavošanas pamatnostādnes, tostarp kopīgie ES kaujas grupu spēku paketes novērtēšanas un validēšanas kritēriji, kas ir pielāgoti NATO standartiem, bet tajā pašā laikā saglabājot valsts sertifikāciju. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kā tās apmāca un sertificē savus spēkus, piemēram, sagatavošanas posmam izstrādājot ES kaujas grupu mācību programmu un īstenojot galīgās reālai situācijai pietuvinātas mācības (LIVEX) kā daļu no kaujas grupu sertifikācijas kopuma;

—

savos VĪP būtu jāprecizē, kā tās ir iecerējušas īstenot kopīgos tehniskos un operatīvos standartus, ko izmantos visu iesaistīto dalībvalstu spēki, vienlaikus atzīstot nepieciešamību nodrošināt sadarbspēju un saskaņotību starp Savienību un NATO un nodrošinot to, ka maksimālas sadarbspējas nodrošināšanai ir radīti pienācīgi priekšnoteikumi, lai dotu iespēju visām iesaistītajām dalībvalstīm izpildīt savas saistības;

apakšsaistība Nr. 13.2: savos VĪP būtu jānorāda pašreizējā līdzdalība vai centieni piedalīties Eiropas daudznacionālajās struktūrās, jo īpaši tajās, kas pieejamas Savienībai, un jāapliecina iecere pēc iespējas veicināt savu līdzdalību un ieguldījumu tajās. Iesaistīto dalībvalstu ieguldījums Eiropas daudznacionālajās struktūrās tiks pielikuma veidā iekļauts Augstā pārstāvja gada ziņojumā par PESCO īstenošanu.

19.

Saistība Nr. 14.

—

saskaņā ar Padomes Lēmuma (KĀDP) 2021/509 (12), ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu, 75. panta 1. punktu par pārskatīšanu iesaistītajām dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai apsvērtu, apzinātu un – kā tās tiek mudinātas – ierosinātu variantus un iespējas, ko izmantot, lai attīstītu vērienīgu pieeju attiecībā uz militāro KDAP operāciju un misiju kopīgu finansēšanu, kas būtu tālejošāki par to, kas kā kopīgās izmaksas ir definēts saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/509. Šajā ziņā iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas izvērtēt izmaksas, attiecībā uz kurām gada laikā uz ad hoc pamata ir prasīta speciāla attiecināmība, lai nodrošinātu finansējumu, un/vai izvērtēt izmaksas, kuras no valsts viedokļa varētu ierosināt kā arī potenciāli attiecināmas izmaksas kopīgā finansējuma vajadzībām. Saskaņā ar Lēmumā (KĀDP) 2021/509paredzēto pārskatīšanas klauzulu vai nu saistībā ar paredzamajām minētā lēmuma pārskatīšanām reizi trīs gados, vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas kopīgi un pienācīgi izskatīt šos priekšlikumus EMM komitejā, lai uz tiem balstītu turpmākās apspriedes Padomē par iespējamām izmaiņām kopīgo izmaksu sarakstā;

—	turklāt iesaistītās dalībvalstis arī tiek aicinātas savos priekšlikumos iekļaut iespējamus papildu veidus, kā sekmēt KDAP militāro operāciju un misiju izmaksu finansēšanu. Iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas iekļaut savos VĪP konstatējumus par abiem aspektiem;

—	turklāt varētu izpētīt esošo finansiālo stimulu (piemēram, atbrīvojuma no PVN attiecībā uz EAA ad hoc projektiem) sistemātiskāku izmantošanu sadarbības aizsardzības jomā, tostarp KDAP militāro misiju un operāciju, atbalstam.

Saistības Nr. 15–17

20.

Saistība Nr. 15. Līdz 2025. gadam iesaistītajām dalībvalstīm vajadzētu palielināt tādu savu spēju attīstības projektu skaitu un apjomu, kuri palīdz novērst spēju nepilnības, kas konstatētas SAP (tostarp HICG) un aprakstītas Savienības spēju attīstības prioritātēs, tostarp saistītajās stratēģiska konteksta lietās (SCC) un izmantojot CARD konstatējumus un ieteikumus, tostarp identificētās kopdarbības iespējas, jo īpaši prioritārās jomas, kā arī vajadzētu būt panākušām progresu to īstenošanā. Šajā sakarā iesaistītajām dalībvalstīm būtu vēl vairāk uzmanības jāpievērš kopdarbībai šādās jomās: hibrīddraudu apkarošana, klimata pārmaiņas, enerģētiskā drošība, jūras drošība, ar kosmosu saistīti aspekti un jaunas un revolucionāras tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsniedz savi plāni turpmākajiem gadiem, aprakstot savu kopdarbības projektu skaitu un paredzamo apjomu finanšu izteiksmē, un jāsniedz informācija par saviem valsts projektiem, kas palīdz pārvarēt SAP konstatētās spēju nepilnības. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu arī jādalās ar savu novērtējumu par to, cik nozīmīgi ir minētie projekti, lai uzlabotu Savienības stratēģisko autonomiju un nodrošinātu integrētāku, ilgtspējīgāku, inovatīvāku un konkurētspējīgāku Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB), kas arvien ir atvērts sadarbībai. Attiecībā uz tām darbībām, kas skars rūpniecības vai tehnoloģiju dimensiju, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānorāda, kāda veida Eiropas rūpniecības nozari vai tehnoloģijas tās paredz nostiprināt.

21.

Saistība Nr. 16. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāatspoguļo attiecīgie lēmumi un pasākumi, kas veikti valsts līmenī, lai turpmākajos projektos par prioritāti vēl vairāk tiktu izvirzīta Eiropas kopdarbības pieeja, ar kuru novērstu spēju nepilnības, kas konstatētas valsts līmenī. Minētās saistības izpildi varētu sekmēt CODABA aktīva lietošana, kā arī CARD ietvaros identificētās kopdarbības iespējas un jo īpaši prioritārās jomas. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāuzskaita kopdarbības projekti un daudznacionālie pasākumi, ar kuriem tās paredz novērst valsts līmenī konstatētos trūkumus, un jādalās ar plāniem, kā tās šajā ziņā gatavojas palielināt kopdarbības pieeju izmantošanu.

22.

Saistība Nr. 17. Tā kā visas iesaistītās dalībvalstis sniedz ieguldījumu vienā vai vairākos PESCO projektos, VĪP būtu jāsniedz informācija par to, kāds laika gaitā ir bijis to kopējais ieguldījums PESCO projektos resursu un īpašo zināšanu ziņā un kāda ir minēto projektu stratēģiskā ietekme uz Savienības un iesaistīto dalībvalstu aizsardzības spēju kopainu. Tas arī varētu atspoguļot, kādu lomu iesaistītās dalībvalstis ir iecerējušas uzņemties spēju attīstībā Eiropas kontekstā.

Saistības Nr. 18–20

23.

Saistība Nr. 18. PESCO posma (2021-2025) gaitā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka optimāli tiek izmantota EAA kā Eiropas forums kopīgai spēju attīstīšanai. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda projekti, kuros tās piedalās, un saistītais finanšu apjoms, kas tiek novirzīts ar EAA starpniecību, kā atsauci izmantojot 2020. gada skaitļus, paturot trīs gadu perspektīvu kā minimuma standartu katram VĪP atjauninājumam un uzskaitot turpmākajos gados paredzētos pasākumus, tostarp spēju jomas un pasākumu veidu, kas tiek plānoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas savos VĪP norādīt, kādā veidā un kādās situācijās tās uzskata Kopīgo bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR) par vēlamo organizāciju kopdarbības programmu pārvaldībai, un sniegt informāciju par lēmumiem, kuri pieņemti, lai izvēlētos citu daudznacionālu programmu pārvaldības organizāciju, ja tas ir piemēroti, un saistībā ar kuriem OCCAR ir tikusi izskatīta kā viens no variantiem. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (13) piemērošanu.

24.

Saistība Nr. 19. PESCO posma (2021-2025) gaitā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāapliecina, ka to kopdarbības spēju projekti, tostarp PESCO projekti, palīdz visā Savienībā aizsardzības rūpniecību padarīt konkurētspējīgāku, efektīvāku un inovatīvāku, radot iespējas pārrobežu sadarbībai un atbalstot to, tostarp attiecībā uz MVU, kā arī stiprinot un uzlabojot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju piegādes drošību. Iesaistīto dalībvalstu mērķis saskaņā ar Eiropadomes locekļu 2021. gada 26. februāra paziņojumu būtu arī veicināt pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju un mazināt mūsu stratēģiskās atkarības kritisko tehnoloģiju un vērtības ķēžu jomā, neskarot valstu lēmumu pieņemšanas procedūras.

a)	VĪP būtu jānorāda, kā ar atbilstošu rūpniecības politiku, ja tāda ir, tiek nodrošināta kopdarbības spēju attīstības projektu virzība ar mērķi izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās, norādot rūpniecības jomas, kas ir stiprinātas, un jomas, kurās ir novērsta dublēšanās.

b)	Iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar saistībām Nr. 3 un Nr. 8 sniegs ziņas par savām sadarbības programmām, kas saņem Savienības līdzfinansējumu no EDIDP un vai Eiropas Aizsardzības fonda.

25.

Saistība Nr. 20:

PESCO posma (2021-2025) gaitā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāapliecina, ka to sadarbības programmas nāk par labu struktūrām, kas Savienības teritorijā nodrošina pievienoto vērtību (piemēram, aspekti, kas saistīti ar iegūto rezultātu un intelektuālā īpašuma tiesībām, tehnoloģiskajiem uzlabojumiem un tirgus iespēju radīšana). Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2020/1639 7. panta 5. punktu VĪP pēc vajadzības būtu jāsniedz norādes par attiecīgajām struktūrām, kas gūst labumu no sadarbības programmām, un ar to saistīto ietekmi uz EDTIB.

Iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK apliecinās, ka iegādes stratēģijām, ko tās ir īstenojušas no 2021. līdz 2025. gadam, ir pozitīva ietekme uz EDTIB. To varētu norādīt, uzskaitot aizsardzības jomas investīciju absolūto apjomu un relatīvo īpatsvaru, kas ir piešķirts tiem risinājumiem, kuri izstrādāti un ražoti Savienībā. Jo īpaši VĪP būtu jāsniedz informācija par SAP saskaņotajām spēju un tehnoloģiju jomām un par iegādes stratēģiju saistībā ar spēju projektiem, kam piemīt rūpnieciska dimensija.

III. Turpmākā virzība

26.

Pēc šā ieteikuma pieņemšanas iesaistītās dalībvalstis attiecīgi pārskatīs un atjauninās savus VĪP un līdz 2022. gada 10. martam saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 3. panta 2. punktu iesniegs tos PESCO sekretariātam, un pēc tam katru gadu līdz tam pašam datumam, ņemot vērā minētā lēmuma 6. panta 3. punktā izklāstīto novērtēšanas procesu. Katru otro gadu VĪP būtu jāpievieno augsta līmeņa politisks paziņojums, kurā iesaistītās dalībvalstis varētu izklāstīt galvenos sasniegumus un norādīt specifiskas valsts prioritātes un dalīties pieredzē par plānošanu un ieguldījumu visu ciešāko saistību izpildē. Lai uzturētu politisku impulsu, starp iesaistītajām dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāturpina regulāras augsta līmeņa politiskās diskusijas.

27.

Paturot prātā Paziņojumu par PESCO, kurā arī ir atgādināts par dažu dalībvalstu drošības politikas un aizsardzības politikas īpašajām iezīmēm, un ņemot vērā Stratēģiskā kompasa iznākumu, iesaistītās dalībvalstis saistībā ar stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurš jāveic vēlākais līdz 2025. gada beigām, izvērtēs visu PESCO saistību izpildi, diskutēs un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu stadiju virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju. Atbilstīgi stratēģiskās pārskatīšanas procesa iznākumam 2026. gada sākumā Padomei būtu jāpieņem trešais precīzāku mērķu kopums, vajadzības gadījumā to atjauninot un pastiprinot, ņemot vērā Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

28.	Augstajam pārstāvim šis ieteikums būtu jāņem vērā gada PESCO ziņojumā, sākot no 2022. gada, kas palīdzēs novērtēt, kā katra iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi ciešākās saistības.

29.	2018. gada 15. oktobra ieteikums ar šo tiek atcelts.

Briselē, 2021. gada 16. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2) OV C 374, 16. 10. 2018., 1. lpp.

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/1639 (2020. gada 5. novembris), ar ko paredz vispārējus nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos (OV L 371, 6.11.2020., 3. lpp.).

(4) Jo īpaši I pielikums-PESCO principi.

(5) Kā norādīts Padomes 2020. gada 17. jūnija secinājumos par drošību un aizsardzību,“pamatojoties uz apdraudējumu analīzi un citu iespējamu tematisku devumu, Stratēģiskajā kompasā tiks noteikti politikas orientieri un konkrēti mērķi un uzdevumi”.

(6) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(7) Saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) aizsardzības datu definīciju sarakstu (EDA201807105).

(8) Pašreizējo attiecīgo NATO norādi par aizsardzības izdevumiem 2% apmērā no IKP piemēro tikai tām iesaistītajām dalībvalstīm, kas ir arī NATO dalībvalstis, un tā nav uzskatāma par saskaņotu PESCO mērķi.

(9) 2007. gada novembrī EAA ministru valde apstiprināja četrus kolektīvos kritērijus attiecībā uz investīcijām: aprīkojuma iepirkumam (tostarp pētniecībai un izstrādei/pētniecībai un tehnoloģijām) – 20 % no kopējiem aizsardzības izdevumiem; Eiropas kopdarbības aprīkojuma iepirkumam – 35 % no kopējiem aprīkojuma izdevumiem; aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām –2 % no kopējiem aizsardzības izdevumiem; Eiropas kopdarbības aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām – 20 % no kopējiem izdevumiem aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām.

(10) Jo īpaši I pielikums - PESCO principi.

(11) HLGP un jo īpaši spēku kataloga mērķis ir gūt pilnīgu izpratni par KDAP misijām un operācijām potenciāli pieejamajiem spēkiem un ar tiem saistītajām spējām, neskarot spēku formēšanas procesus, kas kalpo KDAP misijām un operācijām, vai nesaistot ar tiem.

(12) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/509 (2021. gada 22. marts), ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

17.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 464/10

PADOMES IETEIKUMS

(2021. gada 16. novembris),

ar ko novērtē panākumus, kurus iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO)

(2021/C 464/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi un ieteikumi par to ieguldījumu izvērtēšanu, ko iesaistītās dalībvalstis sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar minētā lēmuma 6. pantā aprakstīto mehānismu.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 6. panta 3. punktā ir paredzēts, ka uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) iesniegtā PESCO gada pārskata pamata Padomei ir reizi gadā jāpārskata, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas minētā lēmuma 3. pantā.

(3)

Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumu par PESCO stratēģisko pārskatu (2020) pielikuma 1. papildinājumā norādīts, ka katru gadu līdz jūlijam Augstajam pārstāvim ir jāiesniedz gada pārskatu par PESCO īstenošanu, lai Padome pēc iesaistīto dalībvalstu progresa novērtēšanas pieņemtu ieteikumu līdz attiecīgā gada novembrim izpildīt saistības, ko iesaistītās dalībvalstis uzņēmušās PESCO ietvaros. Padomes Ieteikuma (2018. gada 6. marts) par ceļvedi PESCO īstenošanai (2)16. punktā ir precizēts, ka Eiropas Savienības Militārajai komitejai būtu jāsniedz Politikas un drošības komitejai militāras konsultācijas un ieteikumi, lai tā varētu sagatavot Padomes pārskatu par to, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības.

(4)

Padomes Ieteikuma (2018. gada 15. oktobris) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus, (3) 26. punktā, ir paredzēts, ka Augstajam pārstāvim minētais ieteikums būtu jāņem vērā gada pārskatā par PESCO, kas palīdzēs novērtēt to, kā katra iesaistītā dalībvalsts īsteno ciešākās saistības.

(5)	Augstais pārstāvis 2021. gada 7. jūlijā Padomei sniedza savu gada pārskatu par stāvokli PESCO īstenošanā (“gada pārskats”), tostarp par to, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar savu atjaunināto un pārskatīto valsts īstenošanas plānu (“VĪP”).

(6)	Tādēļ Padomei, balstoties uz minēto, būtu jāpieņem ieteikums, ar ko novērtē panākumus, kurus iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības PESCO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I. Mērķis un tvērums

1.	Šā ieteikuma mērķis ir, balstoties uz gada pārskatu un saskaņā ar iesaistīto dalībvalstu 2021. gadā iesniegtajiem VĪP, novērtēt iesaistīto dalībvalstu ieguldījumus ciešāko saistību īstenošanā, kuras tās ir uzņēmušās PESCO ietvaros.

II. Konstatējumi un novērtējums

2.	Gada pārskats sniedz stabilu pamatu, lai novērtētu stāvokli PESCO īstenošanā, tostarp to, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar savu VĪP.

Pievēršoties Eiropas pašreizējām un turpmākām drošības un aizsardzības vajadzībām, iesaistītās dalībvalstis, jo īpaši ar pašreizējiem un turpmākiem centieniem izpildīt savas ciešākās saistības, palīdz uzlabot Savienības spēju rīkoties kā drošības garantam un tās stratēģisko autonomiju un stiprina tās spēju sadarboties ar partneriem un aizsargāt savus iedzīvotājus.

Atzīstot, ka iesaistītajām dalībvalstīm ir būtiski jāuzlabo visu ciešāko saistību izpilde līdz 2025. gadam, Padome arī uzsver, ka

iesaistītās dalībvalstis turpināja palielināt savus aizsardzības izdevumus visā pirmajā PESCO sākumposmā (2018.–2020. gads) un norādīja, ka plāno turpmākus palielinājumus 2021.–2025. gada periodā, neraugoties uz Covid-19 krīzes izraisīto ekonomikas lejupslīdi. Lai stiprinātu iesaistīto dalībvalstu spējas un tādējādi uzlabotu Savienības spēju rīkoties, šī pozitīvā tendence būtu jāsaglabā turpmāk, tostarp atvēlot resursus sadarbībā balstītu aizsardzības spēju attīstīšanas projektiem, turklāt īpaši centieni ir nepieciešami pētniecības un tehnoloģijas jomā, lai sasniegtu PESCO otrajam sākumposmam izvirzītos mērķus un palielinātu Eiropas spēju vides vispārējo saskaņotību;

iesaistītās dalībvalstis ir guvušas pieticīgus panākumus Savienības spēju plānošanas un attīstības instrumentu un procesu izmantošanā valsts konkrētajos apstākļos un tiek mudinātas pastiprināt centienus to sistemātiskākai un aktīvākai izmantošanai, lai sadarbīgā veidā pārvarētu spēju nepilnības. Šajā sakarā koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) ieteikumu par aizsardzības izdevumiem, aizsardzības plānošanu un sadarbību aizsardzības jomā, par kuriem tika panākta vienošanās 2020. gadā, pilnīga izpilde būs būtiska, lai kopīgi sagatavotu jaunu plānošanas perspektīvu attiecībā uz ciešāku sadarbību spēju attīstībā, raugoties tālāk par divi tūkstoši divdesmito gadu vidu;

c)	iesaistītajām dalībvalstīm būtu atbilstoši paziņojumam par PESCO jāturpina centieni virzībā uz to, lai līdz 2025. gadam izstrādātu saskanīgu Savienības pilna spektra spēku paketi, kas dod ieguldījumu ES ambīciju līmeņa izpildē;

iesaistītajām dalībvalstīm būtu ievērojami jāpastiprina centieni izpildīt operatīvās saistības un jo īpaši saistības Nr. 12, jo tiek uzskatīts, ka tām ir būtiska nozīme Savienības ārējās darbības nozīmīguma un ietekmes uzlabošanā, jo īpaši attiecībā uz tās operatīvo dimensiju. Saistības Nr.12 izpilde stiprina Savienības spēju rīkoties kā drošības garantam kopā ar partneriem, kad tas ir iespējams, un, ja vajadzīgs, vienatnē. Būtiski trūkumi, kā atspoguļots augstas ietekmes spēju mērķos (HICG), joprojām ietekmē Savienības ambīciju līmeņa īstenošanai vajadzīgo iesaistīto dalībvalstu spēku pieejamību, izvietojamību un sadarbspēju. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm ir vēl iespējams palielināt savu ieguldījumu ne vien pašreizējās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās, bet arī ES kaujas grupu rotāciju plānā un ātrās reaģēšanas datubāzēs. Šajā sakarā saskaņā ar Padomes Ieteikuma (2021. gada 15. novembris) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus un atceļ 2018. gada 15. oktobra Ieteikumu (4), iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāturpina apspriest un jādefinē progresa rādītāji, lai nodrošinātu taisnīgu daļu attiecīgo spēku formēšanā KDAP misijām un operācijām, ievērojot iesaistīto dalībvalstu līdzekļus un spējas, un lai palielinātu pārredzamību to starpā. Saskaņā ar principu “vienots spēku kopums” (5) iesaistīto dalībvalstu ieguldījumiem Spēku katalogā būtu jāatbilst pamatmērķa procesa norādījumiem un tajos būtu jāiekļauj visi izvietojamie aktīvi (tostarp štābi un spējas, ko var izmantot misiju un operāciju atbalstam).

iesaistītās dalībvalstis uzrādīja progresu attiecībā uz to, kā tiek pildītas saistības palīdzēt novērst spēju nepilnības, kas apzinātas saskaņā ar spēju attīstības plānu (CDP) un CARD, tostarp novērtējumu par HICG īstenošanu, tomēr lielākā daļa joprojām nesniedz norādes par to, vai un kā tās uzskata par prioritāti valstu spēju trūkumu novēršanā izmantot Eiropas sadarbībā balstītu pieeju. Tāpat to vidū joprojām nav vienotas izpratnes par spēju projektu ietekmi saistībā ar Eiropas stratēģiskās autonomijas palielināšanu un Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) stiprināšanu. Centieniem īstenot 2020. gada CARD ieteikumus un izmantot apzinātās sadarbības iespējas, jo īpaši izstrādāt īstenošanas ceļvežus ierosinātajām sešām prioritārajām jomām, būtu jāsekmē šīs izpratnes uzlabošanās; Padome atgādināja, ka tad, ja prasības pārklājas, tiek un joprojām tiks nodrošināta rezultātu saskanība starp CDP un CARD , no vienas puses, un attiecīgajiem NATO procesiem, piemēram, NATO aizsardzības plānošanas procesu, no otras puses, vienlaikus atzīstot abu organizāciju atšķirīgo būtību un to attiecīgos pienākumus un dalībnieces;

iesaistītajām dalībvalstīm joprojām ir jāuzlabo informācijas sniegšana saistībā ar ciešākajām saistībām un attiecīgajiem precīzākajiem mērķiem attiecībā uz to rūpniecības politiku un iepirkuma stratēģijām. Tām būtu jāpastiprina centieni pārsniegt pašreizējo saistību izpildes līmeni, sniedzot plānus ar skaidrām norādēm par to, ka to projekti, kas izriet no rūpniecības politikas un iegādes stratēģijām, veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas palielināšanu un pozitīvi ietekmē EDTIB, tostarp veicinot mazo un vidējo uzņēmumu un vidēji liela kapitāla uzņēmumu pārrobežu līdzdalību visā Savienībā.

5.	Attiecībā uz savu VĪP katra iesaistītā dalībvalsts tiek mudināta, turpinot PESCO īstenošanu, ņemt vērā gada pārskatā izklāstītos konstatējumus un ieteikumus un attiecīgi pārskatīt savu ieguldījumu ciešāko saistību izpildē PESCO otrajā sākumposmā.

III. Valsts īstenošanas plāni

Kopumā iesaistītās dalībvalstis kopš 2020. gada beigām ir uzlabojušas savos ikgadējos VĪP atjauninājumos sniegtās informācijas kvalitāti. Neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, iesaistītajām dalībvalstīm tiek ieteikts visās saistību jomās sniegt pamatotākas norādes un jēgpilnus paziņojumus, īpašu uzsvaru liekot uz konkrētu, uz nākotni vērstu plānu izstrādi par to, kā tās ir iecerējušas palīdzēt izpildīt ciešākas saistības un precīzākus mērķus, tostarp izmantojot 2020. gada CARD konstatējumus un ieteikumus. Šī uz nākotni vērstā perspektīva ļaus iesaistītajām dalībvalstīm labāk koordinēt savus centienus un meklēt sadarbības iespējas.

Iesaistītās dalībvalstis tiek arī mudinātas turpināt iesaistīties divpusējos dialogos ar PESCO sekretariātu, lai panāktu, saglabātu vai vēl vairāk uzlabotu pozitīvu virzību uz ciešāko saistību izpildi. PESCO sekretariāts nodrošinās pārskatītu VĪP atbalsta informatīvo dokumentu, pamatojoties uz gaidāmo jauno precīzāko mērķu kopumu otrajam PESCO sākumposmam, kas varētu ietvert termiņa noteikšanu dalībvalstīm saskaņoto kritēriju sasniegšanai.

Iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas savu VĪP iesniegšanai izmantot digitālo platformu, ko PESCO vajadzībām izstrādājusi Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA); tas ļaus tiem izmantot datus, kurus tās jau ir sniegušas, piemēram, saistībā ar PESCO, CARD un citām attiecīgām Savienības aizsardzības iniciatīvām, un tādēļ atvieglos administratīvo slogu iesaistītajām dalībvalstīm.

Iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas pārsniegt pašreizējo saistību izpildes līmeni attiecībā uz aizsardzības nozares rūpniecisko dimensiju, sniedzot plānus ar skaidrām norādēm par to, ka to projekti, kas izriet no to rūpniecības politikas un iegādes stratēģijām, veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas palielināšanu un pozitīvu ietekmi uz EDTIB.

10.

Iesaistītās dalībvalstis tiek stingri mudinātas savu līdzekļu un spēju robežās palielināt savu ieguldījumu PESCO operatīvajos aspektos, kuros ir apzināti trūkumi, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiski izvietojamo spēku pieejamībai Savienības ambīciju līmeņa īstenošanai, KDAP misiju un operāciju prasību paziņojumiem, ātrās reaģēšanas datubāzēm un ES kaujas grupu rotāciju plānam.

11.

Tā kā PESCO ciešāko saistību sekmīgai izpildei ir vajadzīgi visu iesaistīto dalībvalstu kolektīvi un individuāli centieni un lai nodrošinātu vajadzīgo politisko impulsu, iesaistītajām dalībvalstīm 2022. gadā, kā arī pēc tam katru otro gadu būtu saviem VĪP jāpievieno augsta līmeņa politisks paziņojums, kurā izklāstīti galvenie sasniegumi un noteiktas konkrētas nacionālās prioritātes (jo īpaši atbalstot ES spēju attīstības prioritāšu un CARD konstatējumu un ieteikumu īstenošanu) un ieguldījumi ciešāko saistību izpildē.

IV. PESCO projekti

12.

Četrdesmit seši PESCO projekti palīdz izpildīt divdesmit ciešākās saistības. Trīsdesmit divus no minētajiem projektiem var saistīt ar sadarbības iespējām, tostarp CARD apzinātajās prioritārajās jomās. Turklāt divdesmit četri no tiem tieši pievēršas HICG, mazinot KĀDP misiju un operāciju kritiskos trūkumus, bet astoņpadsmit no tiem to dara netieši.

13.

Saskaņā ar 2020. gada 20. novembra Padomes secinājumiem par PESCO 2020. gada stratēģisko pārskatu sagaidāms, ka ievērojams PESCO projektu skaits sniegs konkrētus rezultātus līdz 2025. gada beigām, tomēr 2021. gada 2. jūnijaPESCO projektu progresa ziņojumā Padomei ir norādīts, ka daži no tiem var saskarties ar zināmām grūtībām gaidīto rezultātu sasniegšanā līdz minētajam laikam. Visu notiekošo PESCO projektu sekmīgai īstenošanai un taustāmu rezultātu un prasīto spēju savlaicīgai nodrošināšanai būs noteicošā nozīme PESCO pamanāmībā un uzticamībā.

14.

Tādēļ Padome uzsver, ka iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāīsteno centieni gūt taustāmus rezultātus saskaņā ar plānoto, īpaši attiecībā uz tiem pirmās un otrās kārtas projektiem, kuri vēl atrodas ideju izstrādes posmā, un tiem projektiem, kuri saskaras ar lieliem ierobežojumiem, kas saistīti ar mērķu, darbības jomas un sasniedzamo rezultātu turpmāku pilnveidošanu. Tas liecina par to, ka ir rūpīgi jāpārbauda, kā šos projektus vajadzētu turpināt īstenot vai daži no tiem būtu jāgrupē vai jāapvieno, lai palielinātu to ietekmi un efektivitāti, ietaupītu resursus, palielinātu sinerģiju un novērstu nevajadzīgu dublēšanos. Ja projekta dalībnieces konstatē, ka projekti nevar sniegt gaidītos rezultātus, šādi projekti būtu vai nu jāaktivizē vai jāizbeidz, lai nodrošinātu visu PESCO projektu atbilstību, efektivitāti un uzticamību.

15.

Padome iesaka projektu koordinatoriem biežāk informēt PESCO sekretariātu un citas iesaistītās dalībvalstis par savu PESCO projektu stāvokli, lai palielinātu pārredzamību un PESCO sekretariāta spēju uzņemties lielāku lomu sniegt padomus iesaistītajām dalībvalstīm. Šajā sakarā būtu vēl vairāk jāpalielina PESCO sekretariāta resursi.

16.

Padome aicina iesaistītās dalībvalstis prioritārā kārtā apsvērt Eiropas sadarbības pieeju, lai novērstu spēju nepilnības un pēc iespējas labāk izmantotu EAA kā Eiropas forumu kopīgu spēju attīstībai saskaņā ar PESCO saistībām, par kurām panākta vienošanās, tostarp EAA palīdzību PESCO projektu priekšlikumu pilnīgā sagatavošanā un iespējamo atbalstu PESCO projektu īstenošanai.

17.	PESCO sekretariāts varētu aicināt iesaistītās dalībvalstis ierosināt idejas par iespējamiem jauniem PESCO projektiem, kurus tās līdz šim nav īstenojušas PESCO satvarā, šajā sakarā ņemot vērā CARD konstatējumus un ieteikumus, kā arī ES spēju attīstības prioritātes, kas izriet no CDP, tostarp HICG.

18.

Lai apzinātu un izstrādātu turpmāku PESCO projektu priekšlikumus, Padome aicina iesaistītās dalībvalstis pastiprināt Savienības plānošanas un spēju attīstības instrumentu izmantošanu, kā arī CARD konstatējumu un ieteikumu izmantošanu par ievirzes sniedzējiem, lai turpinātu pilnveidot projektu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz prioritārajām jomām un apzinātajām sadarbības iespējām, tostarp operatīvajā jomā. Padome mudina tās turpināt iesniegt PESCO projektu priekšlikumus, jo īpaši tādus, kam ir lielāka operatīvā ievirze un īstermiņa ietekme, pamatojoties uz jau esošajām spējām, kā arī tādus, kas sekmē stratēģisko spēju trūkumu novēršanu un vajadzību apmierināšanu, kuri konstatēti CDP un CARD.

V. Tālākā virzība

19.	Pēc iespējas drīz būtu jāpieņem Padomes ieteikums, kurā nosaka precīzākus mērķus katrai no ciešākajām saistībām PESCO otrajā sākumposmā (2021.–2025. gads).

20.	Pēc minētā ieteikuma apstiprināšanas PESCO sekretariāts nodrošinās pārskatītu VĪP atbalsta informatīvo dokumentu, pamatojoties uz jauno precīzāko mērķu kopumu PESCO otrajam sākumposmam, kas varētu ietvert termiņa noteikšanu iesaistītajām dalībvalstīm saskaņoto kritēriju sasniegšanai.

21.

Iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas pārskatīt savus VĪP, lai tos vajadzības gadījumā atjauninātu un lai līdz 2022. gada 10. martam iesniegtu savus atjauninātos VĪP PESCO sekretariātam, tostarp izmantojot arī EAA digitālo platformu. Nākamajam VĪP atjauninājumam būtu jāpievieno augsta līmeņa politisks paziņojums, kurā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizklāsta galvenie sasniegumi un specifiskas valsts prioritātes un ieguldījumi.

22.

Padome atgādināja, ka saskaņā ar 2020. gada PESCO stratēģisko pārskatu PESCO sekretariātam, kā arī iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāturpina strādāt pie stimuliem nolūkā uzlabot saistību izpildi, jo īpaši situācijā, kad Augstais pārstāvis ir novērtējis progresu kā nepietiekamu un to uzsvērusi arī Padome, proti, attiecībā uz operatīvajām saistībām, kā arī saistībām, kas attiecas uz Eiropas sadarbības pieeju. Lai uzturētu politisku impulsu un lielāku politisko atbildību, starp iesaistītajām dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāturpina regulāras augsta līmeņa politiskās diskusijas.

23.

Iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas turpināt iesaistīties divpusējos dialogos ar PESCO sekretariātu, lai panāktu, saglabātu vai vēl vairāk uzlabotu pozitīvu virzību uz ciešāko saistību izpildi. PESCO sekretariāts sniegtu katrai iesaistītajai dalībvalstij pielāgotus ieteikumus, kas jāapspriež šajos dialogos. Šajā sakarā būtu vēl vairāk jāpalielina PESCO sekretariāta resursi.

24.

Padome atgādina, ka, ņemot vērā Stratēģiskā kompasa iznākumu, iesaistītās dalībvalstis saistībā ar PESCO stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kas jāveic pirms otrā PESCO sākumposma beigām 2025. gadā, un kā norādīts paziņojumā par PESCO, kurā arī atgādināts dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas specifiskais raksturs, novērtēs visu PESCO saistību izpildi un spriedīs un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu posmu virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju.

Briselē, 2021. gada 16. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2) OV C 88, 8.3.2018., 1. lpp.

(3) OV C 374, 16.10.2018., 1. lpp.

(4) OV C 463, 16.11.2021., 1 lpp.

(5) Minētos spēkus iesaistītās dalībvalstis var izmantot ES ietvarā, valsts vajadzībām, kā arī citos kontekstos, kā piemēram, ANO un NATO.

17.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 464/19

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Marokas izcelsmes alumīnija riteņu importu

(2021/C 464/06)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka konkrēti Marokas izcelsmes importētie alumīnija riteņi tiek pārdoti par dempinga cenām, tādējādi nodarot kaitējumu (2) Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2021. gada 4. oktobrī iesniedza Eiropas Riteņu ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības konkrētu alumīnija riteņu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

Lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļauta sūdzības atklātā versija un analīze par to, cik liels ir Savienības ražotāju atbalsts sūdzībai. Šā paziņojuma 5.6. punktā ir sniegta informācija par piekļuvi lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir pozīcijās 8701–8705 minēto mehānisko transportlīdzekļu alumīnija riteņi neatkarīgi no tā, vai tie ir aprīkoti ar piederumiem, un neatkarīgi no tā, vai tie ir aprīkoti ar riepām (“izmeklējamais ražojums”).

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt informāciju par ražojuma tvērumu, tas jāizdara 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas (3).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, kuru, kā tiek apgalvots, pārdod par dempinga cenām, ir Marokas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8708 70 10 un ex 8708 70 50 (TARIC kodi: 8708701015, 8708701050, 8708705015 un 8708705050). KN un TARIC kodi ir norādīti vienīgi informācijai. Uz šīs izmeklēšanas tvērumu attiecas izmeklējamā ražojuma definīcija, kas sniegta 2. punktā.

Tā kā nav ticamu datu par cenām attiecīgās valsts iekšzemes tirgū, tad apgalvojums par dempingu ir balstīts uz saliktās normālās vērtības (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa) salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī) attiecībā uz izmeklējamā ražojuma pārdošanu eksportam uz Savienību.

Uz šā salīdzinājuma pamata aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarību

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un ievērojami audzis tirgus daļas ziņā, kas liecina par importa apjoma būtiska pieauguma iespējamību.

Turklāt tiek apgalvots, ka imports ienāk Savienībā par cenām, kurām cita starpā jau ir bijusi negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, pārdošanas apjomiem, tirgus daļu un peļņu.

Turklāt sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka Marokā ir pietiekama brīvā jauda, kas liecina, ka importa apjoms varētu būtiski pieaugt.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja arī, ka sakarā ar Marokai jau zaudētajiem pasūtījumiem imports par dempinga cenām turpmāk, visticamāk, ieplūdīs ievērojami lielākos apjomos un tas arvien vairāk ietekmēs Savienības ekonomiskos rādītājus 2021. gadā un turpmākajos gados.

5. Procedūra

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta šīs nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis vai draud radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

Ja konstatējumi būs apstiprinoši, tad saskaņā ar pamatregulas 21. pantu izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nebūtu Savienības interesēs.

Komisija arī vērš ieinteresēto personu uzmanību uz publicēto Paziņojumu (4) par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām, kas varētu būt piemērojams šai procedūrai.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laika posmu no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laika posmu no 2018. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt piezīmes par sūdzību (arī par jautājumiem, kas attiecas uz kaitējumu un cēloņsakarību) vai jebkādiem aspektiem attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu (arī to, cik lielā mērā šī sūdzība tiek atbalstīta), tas jāizdara 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (5) no attiecīgās valsts.

5.3.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.3.1.1. Procedūra attiecībā uz izmeklējamajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, tiek aicināti 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai informāciju par savu(-iem) uzņēmumu(-iem). Šī informācija jāsniedz, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi (“TRON”): https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/AD686_SAMPLING_FORM_FOR_EXPORTING_PRODUCER. Informācija par piekļuvi elektroniskajai platformai TRON ir pieejama 5.6. un 5.8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju izlases izveidei, tā sazinājās arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga ražotāju eksportētāju izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, vai ir izlēmusi tās iekļaut izlasē. Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2563.

Anketa tiks darīta pieejama arī visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Neskarot iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu, ražotāji eksportētāji, kuri ir piekrituši iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot 5.3.1.1. punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, ko varētu piemērot importam, kuru veikuši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (6).

b) Individuāla dempinga starpība izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem

Ievērojot pamatregulas 17. panta 3. punktu, izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, var pieprasīt, lai Komisija tiem nosaka individuālu dempinga starpību. Ja vien nav norādīts citādi, ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāaizpilda anketa un, pienācīgi aizpildīta, tā jānosūta atpakaļ 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izveidoto izlasi. Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2563. Komisija pārbaudīs, vai izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, var noteikt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

Tomēr izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un pieprasa individuālu dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu nenoteikt tiem individuālu dempinga starpību, ja, piemēram, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ir tik daudz, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un liegtu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.3.2. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (7) (8)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgās valsts Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, tiek aicināti 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai šā paziņojuma pielikumā prasīto informāciju par savu(-iem) uzņēmumu(-iem).

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt.

Kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas par savu lēmumu attiecībā uz importētāju izlasi. Lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos arī paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem darīs pieejamas anketas. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2563.

5.4. Kaitējuma vai kaitējuma draudu noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums vai arī pastāv draudi, ka tai tiks nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šī procedūra skar lielu skaitu Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām. Ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Turklāt citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka būtu pamatoti viņus iekļaut izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Ja vien nav norādīts citādi, visas piezīmes par provizorisko izlasi jāiesniedz 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2563.

5.5. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kuras tos pārstāv, arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par to, vai pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, jāpierāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas attiecas uz Savienības interešu novērtējumu, jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Anketas, ieskaitot izmeklējamā ražojuma lietotājiem aizpildāmo anketu, ir iekļautas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2563. Informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.6. Ieinteresētās personas

Lai piedalītos izmeklēšanā, ieinteresētajām personām, piemēram, ražotājiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem, importētājiem un apvienībām, kas tos pārstāv, lietotājiem un apvienībām, kuras tos pārstāv, arodbiedrībām un organizācijām, kas pārstāv patērētājus, ir jāpierāda, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Ja ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, snieguši informāciju saskaņā ar 5.3., 5.4. un 5.5. punktā aprakstītajām procedūrām, tie tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām ar noteikumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Citas personas varēs piedalīties izmeklēšanā tikai ieinteresēto personu statusā no brīža, kad tās piesakās, un ja pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu. Personas atzīšana par ieinteresēto personu neskar pamatregulas 18. panta piemērošanu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem lietas materiāliem var piekļūt elektroniskajā platformā TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā (9).

5.7. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest. Uzklausīšanā tiks aplūkoti tikai tie jautājumi, ko ieinteresētās personas būs iepriekš iesniegušas rakstiski.

Uzklausīšanas laikposms ir šāds:

—	lai pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa notiktu uzklausīšanas, 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas jāiesniedz pieprasījums. Uzklausīšana parasti notiek 60 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas;

—	pēc pagaidu konstatējumu posma 5 dienu laikā no pagaidu konstatējumu vai informācijas dokumenta izpaušanas jāiesniedz pieprasījums. Uzklausīšana parasti notiek 15 dienu laikā no dienas, kad paziņots par informācijas izpaušanu, vai no informācijas dokumenta izpaušanas dienas;

—

galīgo konstatējumu posmā pieprasījums jāiesniedz 3 dienu laikā no galīgās informācijas izpaušanas dienas. Uzklausīšana parasti notiek laikā, kas atvēlēts piezīmju sniegšanai par galīgo izpausto informāciju. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad pieprasījums jāiesniedz tūlīt pēc tam, kad saņemta izpaustā galīgā papildinformācija. Uzklausīšana parasti notiek termiņā, kas paredzēts, lai sniegtu piezīmes par izpausto informāciju.

Norādītais laikposms neskar Komisijas dienestu tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt uzklausīšanu ārpus minētā laikposma un Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos atteikt uzklausīšanu. Ja Komisijas dienesti noraida uzklausīšanas pieprasījumu, attiecīgā persona tiek informēta par šāda noraidījuma iemesliem.

Principā uzklausīšanā nevar sniegt faktu informāciju, kas vēl nav iekļauta lietas materiālos. Tomēr labas pārvaldības labad un lai Komisijas dienesti varētu turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas var tikt aicinātas iesniegt jaunu faktu informāciju pēc uzklausīšanas.

5.8. Norādes rakstiskas informācijas iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visa rakstiski iesniegtā informācija, ieskaitot šajā paziņojumā prasīto informāciju, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai pieprasīts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Sensitive (10). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu pieprasījumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Sensitive, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā pieprasa saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot skenētas pilnvaras un izziņas, un pieprasījumus sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami informācijas elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums / vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Brussels

BELGIUM

E-pasts: TRADE-AD686-ARW-DUMPING@ec.europa.eu

TRADE-AD686-ARW-INJURY@ec.europa.eu

6. Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 6. panta 9. punktu, izmeklēšana parasti tiek pabeigta 13 mēnešu, bet ne vēlāk kā 14 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus parasti var noteikt ne vēlāk kā 7 mēnešu, bet katrā ziņā ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija sniedz informāciju par plānoto pagaidu maksājumu noteikšanu 4 nedēļas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Ieinteresētajām personām tiks atvēlētas 3 darbdienas rakstisku piezīmju sniegšanai par aprēķinu precizitāti.

Ja Komisija neplāno noteikt pagaidu maksājumus, bet gan turpināt izmeklēšanu, 4 nedēļas pirms beidzas termiņš, kas noteikts pamatregulas 7. panta 1. punktā, ieinteresētās personas ar informācijas dokumentu tiek informētas par maksājumu nenoteikšanu.

Ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām tiks atvēlētas 15 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu un 10 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par galīgajiem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā, izpaužot galīgo papildinformāciju, tiks precizēts termiņš, kurā ieinteresētās personas var rakstiski sniegt piezīmes.

7. Informācijas iesniegšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai laikposmā, kas precizēts šā paziņojuma 5. un 6. punktā. Visa pārējā informācija, uz kuru minētie punkti neattiecas, jāiesniedz šādā laikposmā:

—	ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas vajadzīga pagaidu konstatējumu posmā, jāiesniedz 70 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas;

—

ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām nevajadzētu iesniegt jaunu faktu informāciju pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā pagaidu konstatējumu posmā sniedz piezīmes par izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu. Pēc šā termiņa beigām ieinteresētās personas var iesniegt jaunu faktu informāciju tikai tad, ja tās var pierādīt, ka šāda jauna faktu informācija ir vajadzīga, lai atspēkotu citu ieinteresēto personu faktu apgalvojumus, un ja šādu jauno faktu informāciju var pārbaudīt laikā, kas atlicis izmeklēšanas savlaicīgai pabeigšanai;

—	lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems informāciju no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo papildinformāciju.

8. Iespēja iesniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu vajadzīga iespēja sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus.

Šādas piezīmes jāiesniedz šādā laikposmā:

—	ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa, jāiesniedz vēlākais 75. dienā no šā paziņojuma publicēšanas dienas;

—	ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 7 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu;

—

ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpausto galīgo informāciju, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 3 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad piezīmes, ko, reaģējot uz izpausto informāciju, sniedz citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9. Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Ikviena šajā paziņojumā noteikta termiņa pagarinājumu vajadzētu pieprasīt tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai ar pienācīgu pamatojumu, kad ir norādīts pārliecinošs iemesls.

Katrā ziņā pagarinājums termiņam, kurā jāsniedz atbildes uz anketu jautājumiem, parasti nepārsniedz 3 dienas un principā nepārsniedz 7 dienas.

Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā šajā paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā informācija, nepārsniedz 3 dienas, ja vien netiek pierādīts, ka bijuši ārkārtas apstākļi.

10. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Tādā gadījumā ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

11. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var pieprasīt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietas materiāliem, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskatīs pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas ievērot šā paziņojuma 5.7. punktā noteiktos termiņus arī attiecībā uz uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos, ieskaitot uzklausīšanu. Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izvērtēs iejaukšanās pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

12. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (11).

Paziņojums par datu aizsardzību, ar ko visas personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Kā izklāstīts pamatregulas 3. panta 1. punktā, vispārīgais termins “kaitējums” nozīmē būtisku kaitējumu, būtiska kaitējuma draudus vai ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu.

(3) Atsauces uz šā paziņojuma publikāciju ir atsauces uz šā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(5) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(6) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu neņem vērā nulles un nelielās starpības, ne arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(7) Šis punkts attiecas tikai uz importētājiem, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(9) Tehnisku problēmu gadījumā sazinieties ar Trade Service Desk pa e-pastu trade-service-desk@ec.europa.eu vai pa tālruni +32 22979797.

(10) Dokumentu ar norādi Sensitive uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

PIELIKUMS

☐	“Sensitive” version (Konfidenciāla informācija)
☐	Version “For inspection by interested parties” (Pieejams ieinteresētajām personām)
☐	(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTU MAROKAS IZCELSMES ALUMĪNIJA RITEŅU IMPORTU

INFORMĀCIJA NESAISTĪTU IMPORTĒTĀJU ATLASEI

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu nesaistītiem importētājiem sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā minētajai atlasei.

Gan “konfidenciālā” informācija, gan “ieinteresētajām personām pieejamā” informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums
Adrese
Kontaktpersona
E-pasta adrese
Tālrunis

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Par izmeklēšanas periodu attiecībā uz paziņojumā par procedūras sākšanu definēto izmeklējamo ražojumu norādiet uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro (EUR) un vērtību euro (EUR) un apjomu tonnās importam Savienībā un tālākpārdošanai Savienības tirgū pēc importēšanas no Marokas.

	Apjoms gabalos	Apjoms tonnās	Vērtība euro (EUR)
Kopējais uzņēmuma apgrozījums euro (EUR)
Marokas izcelsmes izmeklējamā ražojuma imports Savienībā
(Visu izcelsmju) izmeklējamā ražojuma imports Savienībā
Izmeklējamā ražojuma tālākpārdošana Savienības tirgū pēc importēšanas no Marokas

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Precīzi aprakstiet uzņēmuma un visu to saistīto uzņēmumu (lūdzu, norādiet tos un to saistību ar jūsu uzņēmumu) darbības, kuri iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū). Šādas darbības varētu būt izmeklējamā ražojuma pirkšana vai ražošana uz apakšlīguma pamata vai tā apstrāde vai tirdzniecība u. c.

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta	Darbības	Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu citu attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par importētājiem, kuri nesadarbojās, ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

17.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 464/30

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 17. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89

(2021/C 464/07)

Šī publikācija dod tiesības pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 (1) 27. pantam.

GALVENIE TEHNISKĀS DOKUMENTĀCIJAS PARAMETRI

“HOMOKHÁTI ŐSZIBARACK PÁLINKA”

ES Nr.: PGI-HU-02471 – 2018. gada 25. maijā

1. Nosaukums

“Homokháti őszibarack pálinka”

2. Stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija

Augļu spirts (9. kategorija Regulā (EK) Nr. 110/2008)

3. Stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts

3.1. Fizikālās, ķīmiskās un/vai organoleptiskās īpašības

Fizikālķīmiskās īpašības

Ciānūdeņražskābes saturs:	ne vairāk kā 5 g/hl 100 % (tilp.) spirta
Kopējais gaistošo vielu saturs:	vismaz 250 g/hl 100 % (tilp.) spirta
Vara saturs:	ne vairāk kā 7 mg/kg gatavā produkta

Organoleptiskās īpašības

Krāsa: dzidrs, bezkrāsains.

Smarža: izsmalcināta, ieturēta nogatavojušos persiku smarža ar neuzkrītošām citrusaugļu notīm, dažkārt ar vieglu marcipāna aromātu.

Garša: svaigas citrusaugļu notis ar izteiktu, vidēji piesātinātu, pirmatnēji spēcīgu struktūru apvienojumā ar nogatavojušos persiku garšu un ieturētu skābumu un ilga, liega, bet izteikta pēcgarša.

3.2. Sevišķās īpašības (salīdzinājumā ar tās pašas kategorijas stipro alkoholisko dzērienu)

“Homokháti őszibarack pálinka” raksturīgo smaržu un garšu dod Homokhátság reģionā audzētie persiki: dzērienam ir neuzbāzīga citrusaugļu smarža, kas atgādina nogatavojušos persikus; citrusaugļu notis jūtamas arī garšā, kas ir saldena, ar liegu pēcgaršu.

4. Attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals

“Homokháti őszibarack pálinka” ražo šādu pašvaldību administratīvajās robežās: Mórahalom, Ásotthalom, Domaszék, Zákányszék, Ruzsa, Öttömös, Pusztamérges, Üllés, Bordány, Forráskút, Zsombó, Szatymaz, Kelebia un Balotaszállás.

Misas sagatavošanas, raudzēšanas, destilēšanas un izturēšanas posmus, kuru iznākums ir “Homokháti őszibarack pálinka”, drīkst veikt tikai norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošajās komerciālajās pālinkas ražotnēs.

5. Stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas metode

Galvenie pālinkas ražošanas posmi ir šādi:

a)	augļu atlasīšana un pieņemšana;

b)	misas sagatavošana un raudzēšana;

c)	destilēšana;

d)	izturēšana;

e)	pārstrāde un pālinkas ražošana.

a.) Augļu atlasīšana un pieņemšana

Pālinkas galvenā sastāvdaļa ir pilnībā nogatavojušies labas vai izcilas kvalitātes augļi, kas auguši ģeogrāfiskajā apgabalā. Augļu kvantitatīvā pieņemšana pamatojas uz augļu svēršanu.

Pieņemšanas laikā ņem paraugus un, pamatojoties uz augļu organoleptisko novērtējumu, veic kvalitātes kontroli (gatavības pakāpe – no gataviem līdz pārgataviem; veselīgums, tīrība, svešmateriāla – augsnes, lapu, zariņu, akmeņu, metāla objektu vai cita materiāla – un pelējuma vai puves neesība).

b.) Misas sagatavošana un raudzēšana

Kauliņi no augļiem jāizņem ar atkaulotāju.

Raudzēšanas laikā ir svarīgi precīzi iestatīt temperatūru (16–23 °C), panākt optimālo pH vērtību (2,8–3,2) un pārbaudīt cukuru un spirta saturu.

Raudzēšanas beigās cukuru saturam jābūt mazākam par 5 °Brix.

Ražošanas procesā pālinku nedrīkst saldināt, pat ne tādēļ, lai noapaļotu galaprodukta garšu.

c.) Destilēšana

“Homokháti őszibarack pálinka” var ražot divpakāpju destilācijā, izmantojot tradicionālu destilācijas katla sistēmu, kas nodrošina pareizo kvalitāti. Destilēšana katlā ir divkāršas frakcionētas destilēšanas paņēmiens, kurā izmantotā katla maksimālā ietilpība ir 1 000 litru.

d.) Izturēšana

“Homokháti őszibarack pálinka” jāiztur, līdz tā kļūst labi sabalansēta.

Ja āra gaisa temperatūra ir augstāka par 25 °C, glabāšanas telpas gaiss ir jāatdzesē, izmantojot gaisa kondicionētāju, vai vismaz reizi nedēļā jāmitrina, izmantojot ūdens smidzinātāju.

e.) Pārstrāde un pālinkas ražošana

Ievērojot ļoti stingro regulējumu par pudelēs pildītiem produktiem (± 0,3 % tilpumkoncentrācija), izturētās pālinkas spirta tilpumkoncentrācija līdz patēriņam piemērotam līmenim jākoriģē, pievienojot kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Ūdens var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts.

Izturēto pālinku var atdzesēt un filtrēt. Lai vajadzības gadījumā produktu attīrītu un izdalītu smagos metālus, var veikt turpmāku pārstrādi, izmantojot atbilstošus pārstrādes palīglīdzekļus. Pēc tam pālinku drīkst pildīt pudelēs.

Kad vajadzīgā spirta tilpumkoncentrācija sasniegta, pālinku var saliet mazgātās pudelēs, kuras noslēdz ar skrūvējamiem alumīnija vāciņiem, skrūvējamiem korķīšiem vai korķiem, kas atbilst pārtikas iepakošanas kritērijiem, un aizplombē. Pudeles var būt izgatavotas no stikla vai keramikas.

6. Saikne ar ģeogrāfisko vidi vai izcelsmi

6.1. Dati par ģeogrāfisko apgabalu vai izcelsmi, kuri ir saiknei būtiski

Saiknei būtiski ir četru veidu dati par ģeogrāfisko apgabalu vai izcelsmi:

a)	Homokhátság zeme un unikālā augsnes struktūra;

b)	Homokhátság īpašais mikroklimats;

c)	Homokhátság audzētās persiku šķirnes;

d)	cilvēkfaktori.

a) Homokhátság zeme un unikālā augsnes struktūra

Attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu veido līdzenumos starp Donavas un Tisas upi izvietotā Dienvidalfeldas smilšu kalnu [Homokhátság] nemelnzemes daļa uz dienvidrietumiem no Čongrādas [Csongrád] meģes administratīvā centra Segedas [Szeged].

Homokhátság reģiona smilts augsne, kam raksturīga laba notece un kas ātri iesilst, ir īpaši piemērota dārzkopībai un augļkopībai. Uz smilts nogulumiem veidojušās humusa augsnes sastāv galvenokārt no kvarca kristāliem. Smilts augsnēs parasti ir zems koloīdu saturs (ne vairāk kā 5 %), un tāpēc dabīgā notece ir strauja. Smilts augsnes ir bagātas arī ar vizlu, kas nodrošina augus ar barības vielām (kāliju, boru, dzelzi, cinku).

b) Homokhátság īpašais mikroklimats

Homokhátság reģiona klimats ir izteikti kontinentāls, un vasaras tur ir visai karstas, sausas un svelmainas. Augļu nobriešanas laikā diennakts temperatūras svārstības ir ļoti lielas. Šajā reģionā ir valstī vislielākais saules gaismas stundu skaits (vairāk nekā 2 600 stundu).

c) Homokhátság audzētās persiku šķirnes

“Homokháti őszibarack pálinka” jābūt gatavotai no tādu šķirņu persikiem, kuru izcelsme ir 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tās visas var izsekot līdz savvaļas persikam, jo šķirnes potzari tiek uzpotēti uz sējeņiem, kas izaudzēti no savvaļas persika sēklām. Šo šķirņu kombinācija nodrošina, ka no šādiem persikiem gatavotās pālinkas organoleptiskās īpašības – citrusaugļu svaigums, iesaldenums un liegā pēcgarša – atspoguļo Homokhát reģionā audzēto persiku unikālo garšu.

d) Cilvēkfaktori

“Homokháti őszibarack pálinka” ģeogrāfiskajā apgabalā tradicionāli tiek gatavota, destilējot katlā. Zināšanas par sentēvu metodi nodod no paaudzes paaudzē. Destilēšana katlā ir tradicionāls process, kurā tiek iegūtas raksturīgas garšas un smaržas nianses, kas izpaužas gatavajā pālinkā. Tā kā destilēšana ir viens no persiku pālinkas ražošanas stūrakmeņiem, tieši cilvēku zinātība galaproduktam “Homokháti őszibarack pálinka” piešķir tā unikālo aromātu, kuru dod ģeogrāfiskajā apgabalā audzētie persiki. Lai šo pālinku pagatavotu, vajadzīgas īpašas zināšanas, it sevišķi tāpēc, ka persiku pālinka ir retums.

6.2. Stiprā alkoholiskā dzēriena sevišķās īpašības, kas piedēvējamas ģeogrāfiskajam apgabalam

Saikne starp “Homokháti őszibarack pálinka” un ģeogrāfisko apgabalu balstās galvenokārt uz produkta reputāciju.

Lielais saules gaismas stundu skaits ļauj persikiem pilnībā nobriest, un diennakts temperatūras lielās svārstības padara persikus saldus un sulīgus. Ar vizlu bagātā smilts augsne persiku garšu padara vieglu un svaigu kā citrusaugļiem, turklāt vizlā esošo daudzo mikroelementu ietekmē persikiem ir liela sausā masa. Šo faktoru dēļ Homokhátság audzētie persiki ir saturiski augstvērtīgi, tiem piemīt bagātīga garša un aromāts, kā arī liega pēcgarša.

Destilējot katlā, “Homokháti őszibarack pálinka” iegūst nogatavojušos persiku aromātu: gatavajai pālinkai ir spēkpilna, izteikta, ieskābena garša un maigs, neuzbāzīgs aromāts.

Homokhátság persiku bagātīgā aromāta un izmantotā destilācijas paņēmiena ietekmē produktā “Homokháti őszibarack pálinka” ir augsts gaistošo vielu saturs un tam piemīt raksturīga, vidēji piesātināta garša. Bagātīgais aromāts pālinkai piešķir tās ilgo, liego pēcgaršu.

7. Eiropas Savienības vai valsts/reģiona noteikumi

—	1997. gada XI Likums par preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību,

—	2008. gada LXXIII Likums par pālinku, vīnogu čagu pālinku un Valsts pālinkas padomi,

—	Valdības 2009. gada 30. jūlija Dekrēts Nr. 158/2009, ar ko nosaka detalizētus noteikumus par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un produktu verifikāciju,

—	Valdības 2012. gada 29. februāra Dekrēts Nr. 22/2012 par Valsts pārtikas aprites drošuma biroju,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89,

—	Komisijas 2013. gada 25. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 716/2013, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

8. Pieteikuma iesniedzējs

Nosaukums: Kerekes Pálinka: individuālais komersants Pál Kerekes

Adrese: Szegfű János u. 5-7, 6787 Zákányszék, Hungary

El. paštas: kerekespal@vipmail.hu, lkerekes01@gmail.com

Tel. +36 705756684, +36 304091041

9. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes papildinājumi

10. Īpaši marķēšanas noteikumi

Papildus tiesību aktos noteiktajiem elementiem apzīmējumā jāietver:

—	“földrajzi árujelző” [ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] (atsevišķi no nosaukuma).

(1) OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 464

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 17. novembris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Padome
2021/C 464/01	Padomes Ieteikums (2021. gada 16. novembris), par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus un atceļ 2018. gada 15. oktobra ieteikumu	1
2021/C 464/02	Padomes Ieteikums (2021. gada 16. novembris), ar ko novērtē panākumus, kurus iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO)	10

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 464/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10460 – DMK / NIESKY / UELZENA / MILCHTROCKNUNG SÜDHANNOVER) ( 1 )	15

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 464/04	Euro maiņas kurss — 2021. gada 16. novembris	16

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1368
JPY	Japānas jena	129,89
DKK	Dānijas krona	7,4367
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84533
SEK	Zviedrijas krona	10,0293
CHF	Šveices franks	1,0528
ISK	Islandes krona	150,40
NOK	Norvēģijas krona	9,8863
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,227
HUF	Ungārijas forints	366,35
PLN	Polijas zlots	4,6545
RON	Rumānijas leja	4,9493
TRY	Turcijas lira	11,6020
AUD	Austrālijas dolārs	1,5490
CAD	Kanādas dolārs	1,4248
HKD	Hongkongas dolārs	8,8544
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6186
SGD	Singapūras dolārs	1,5393
KRW	Dienvidkorejas vona	1 343,00
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,3177
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2627
HRK	Horvātijas kuna	7,5099
IDR	Indonēzijas rūpija	16 182,27
MYR	Malaizijas ringits	4,7359
PHP	Filipīnu peso	57,225
RUB	Krievijas rublis	83,1933
THB	Taizemes bāts	37,153
BRL	Brazīlijas reāls	6,1838
MXN	Meksikas peso	23,4423
INR	Indijas rūpija	84,5404

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2021/C 464/05	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2022 – EAC/A10/2021 – Eiropas Solidaritātes korpuss	17
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 464/06	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Marokas izcelsmes alumīnija riteņu importu	19
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 464/07	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 17. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89	30

Brīvprātīga darba projekti	2022. gada 23. februāris
Brīvprātīga darba projekti	(fakultatīvā kārta) 2022. gada 4. oktobris
Solidaritātes projekti	2022. gada 23. februāris
	(fakultatīvā kārta) 2022. gada 4. maijs
	2022. gada 4. oktobris

Brīvprātīgo grupas augstas prioritātes jomās	2022. gada 6. aprīlis
Brīvprātīgais darbs Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā	2022. gada 3. maijs


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.