Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 452/01)

Jaunākā publikācija

OV C 431, 25.10.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 422, 18.10.2021.

OV C 412, 11.10.2021.

OV C 401, 4.10.2021.

OV C 391, 27.9.2021.

OV C 382, 20.9.2021.

OV C 368, 13.9.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. maijā iesniedza Tribunal da Relação de Lisboa (Portugāle) – Autoridade da Concorrência, EDP – Energias de Portugal, SA u.c.

(Lieta C-331/21)

(2021/C 452/02)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação de Lisboa

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Autoridade da Concorrência, EDP – Energias de Portugal, SA, EDP Comercial – Comercialização de Energia SA, Sonae Investimentos, SGPS, SA, SONAE MC – Modelo Continente SGPS, Modelo Continente Hipermercados SA

Pieaicinātā institūcija: Ministério Público

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai LESD 101. pants, uz kuru ir balstīts NRJC (2012. gada Likums Nr. 19/2012) 9. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to par konkurenci ierobežojošu vienošanos mērķa dēļ ir kvalificējams tāds noteikums par nekonkurēšanu kā tas, kas ir noteikts 12.1. un 12.2. klauzulā, kas iekļautas partnerības nolīgumā [..], kas noslēgts starp elektroenerģijas piegādātāju un hipermārketus un lielveikalus apsaimniekojošu pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu, lai klientiem, kuri ir gan pievienojušies konkrētam Portugāles kontinentālajā daļā pieejamajam elektroenerģijas piegādātāja enerģijas tarifu plānam, gan ir pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma klienta kartes turētāji, tiktu piešķirtas atlaides, kuras ir izmantojamas tikai iegādājoties preces šā mazumtirdzniecības uzņēmuma vai arī citu ar to saistītu sabiedrību tirdzniecības vietās, ja minētajā nolīgumā ir citas klauzulas, kurās ir noteikts, ka šā nolīguma mērķis ir veicināt līgumslēdzēju sabiedrību darbības izvēršanu [..] un ir uzskatāmi parādītas priekšrocības, ko gūst patērētāji [..], taču nav izvērtēts, kā konkrēti izpaužas kaitīgā ietekme uz konkurenci, kas izriet no minētajām 12.1. un 12.2. klauzulas?

2)

Vai LESD 101. panta 1. punktu var interpretēt tādējādi, ka vienošanos par konkrētas saimnieciskās darbības neveikšanu atbilstoši iespējamai tirgu sadalei starp diviem uzņēmumiem, var uzskatīt par konkurenci ierobežojošu mērķa dēļ, ja to noslēdz uzņēmumi, kas nav ne faktiskie, ne potenciālie konkurenti nevienā no tirgiem, uz kuriem attiecas minētās saistības, lai arī tirgi, uz kuriem tās attiecas, var tikt uzskatīti par vai nu liberalizētiem, vai tādiem tirgiem, ienākšanai kuros nav nepārvaramu tiesisku šķēršļu?

3)

Vai LESD 101. panta 1. punktu var interpretēt tādējādi, ka par potenciāliem konkurentiem ir jāuzskata elektroenerģijas piegādātājs un hipermārketus un lielveikalus apsaimniekojošs pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmums, kuri minēto nolīgumu savā starpā ir noslēguši tālab, lai savstarpēji veicinātu uzņēmējdarbību un palielinātu sava darījumu partnera (un pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma gadījumā arī sabiedrību, kuru kapitālā kādam tā mātesuzņēmumam ir vairākuma dalība) pārdošanas apjomu, ja nolīguma noslēgšanas brīdī pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmums un ar to saistītās sabiedrības nenodarbojās ar elektroenerģijas piegādi ne attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū, ne arī kādā citā tirgū un ja tiesvedībā nav ticis pierādīts, ka to nodoms būtu bijis veikt minēto darbību šajos tirgos vai ka tie būtu jebkādi gatavojušies šādas darbības veikšanai?

4)

Vai atbilde uz iepriekšējo jautājumu paliek nemainīga, ja citai sabiedrībai – kuras kapitālā vairākuma līdzdalība ir kādam nolīgumu noslēgušā pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma mātesuzņēmumam (taču valsts konkurences iestāde nevienu no šiem abiem uzņēmumiem nav nedz atzinusi par vainīgu pārkāpumā, nedz sodījusi par to, un neviens no tiem nav bijis šajā tiesā ierosinātās tiesvedības dalībnieks) un kura nav ietilpusi nekonkurēšanas saistību subjektu lokā – piederēja 50 % līdzdalības kādā trešā uzņēmumā, kas Portugālē bija nodarbojies ar elektroenerģijas tirdzniecību, taču šo darbību izbeidza trīsarpus gadus pirms nolīguma noslēgšanas tāpēc, ka tas tika likvidēts?

5)

Vai atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir tāda pati, ja nolīgumu noslēgušais mazumtirdzniecības uzņēmums ražo elektroenerģiju miniģenerācijas un mikroģenerācijas iekārtās, kas atrodas uz tā tirdzniecības vietu jumtiem, lai gan visu saražoto elektroenerģiju tas par regulētām cenām piegādā pēdējās garantētās piegādes veicējam?

6)

Vai atbilde uz ceturto jautājumu paliek nemainīga, ja nolīgumu noslēgušais mazumtirdzniecības uzņēmums astoņus gadus pirms šā nolīguma noslēgšanas bija noslēdzis citu (šā nolīguma noslēgšanas dienā spēkā esošu) komercsadarbības līgumu ar trešo personu – šķidrā kurināmā izplatītāju, lai abpusēji piešķirtu atlaides saistībā ar gan minēto preču, gan šā uzņēmuma hipermārketos un lielveikalos pārdoto preču iegādi, ja savukārt otrais līgumslēdzējs uzņēmums Portugāles kontinentālajā daļā pārdod ne tikai šķidro kurināmo, bet arī elektroenerģiju, un ja nav pierādīts, ka līgumslēdzējām pusēm nolīguma noslēgšanas brīdī bija nodoms minētajā līgumā iekļaut arī elektroenerģijas tirdzniecību vai arī ka tās būtu jebkādi gatavojušās to darīt?

7)

Vai atbilde uz ceturto jautājumu paliek nemainīga, ja cita sabiedrība – kuras kapitālā vairākuma līdzdalība ir kādam nolīgumu noslēgušā pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma mātesuzņēmumam (taču valsts konkurences iestāde arīdzan nevienu no šiem abiem uzņēmumiem nav nedz atzinusi par vainīgu pārkāpumā, nedz sodījusi par to, un neviens no tiem nav bijis šajā tiesā ierosinātās tiesvedības dalībnieks) un kura nav ietilpusi nekonkurēšanas saistību subjektu lokā – ražoja elektroenerģiju koģenerācijas iekārtā, lai gan visu tajā saražoto elektroenerģiju tā par regulētām cenām piegādāja pēdējās garantētās piegādes veicējam?

8)

Vai – ja uz iepriekšējiem jautājumiem tiek atbildēts apstiprinoši – LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par ierobežojošu mērķa dēļ var uzskatīt klauzulu, ar ko minētajam pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumam minētā nolīguma darbības laikā un gadu pēc tā izbeigšanas ir aizliegts šā nolīguma darbības teritorijā nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību pašam vai ar tādas sabiedrības starpniecību, kuras kapitālā vairākuma līdzdalība ir kādam tā mātesuzņēmumam, uz ko attiecas tiesvedība?

9)

Vai jēdzienu “potenciāls konkurents” LESD 101. panta, Komisijas Regulas (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis) par [LESD] 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (1) 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta un Eiropas Komisijas Pamatnostādņu vertikālo ierobežojumu jomā (OV 2010, C 130, 1. lpp.) 27. punkta izpratnē var interpretēt tādējādi, ka tas ir attiecināms uz uzņēmumu, kuram ir saistoša nekonkurēšanas klauzula un kurš darbojas tādā tirgū, kas ir gluži atšķirīgs no otras līgumslēdzējas puses tirgus, ja valsts tiesā izskatāmās lietas materiālos nav nevienas konkrētas norādes (piemēram, projekti, ieguldījumi un citi sagatavošanas darbi) par to, ka laikā, kamēr minētās klauzulas vēl nebija, attiecīgais uzņēmums būtu varējis īstermiņā ienākt otras līgumslēdzējas puses tirgū, kā arī nav pierādīts, ka laikā, kamēr minētās klauzulas vēl nebija, minēto uzņēmumu otra līgumslēdzēja puse būtu uzskatījusi par potenciālu konkurentu attiecīgajā tirgū?

10)

Vai LESD 101. panta 1. punktu var interpretēt tādējādi, ka tikai tas vien, ka partnerības nolīgumā, kas starp uzņēmumu, kas nodarbojas ar elektroenerģijas tirdzniecību, un uzņēmumu, kas nodarbojas ar pārtikas un nepārtikas mājsaimniecības preču mazumtirdzniecību, ir noslēgts tālab, lai savstarpēji veicinātu savu attiecīgo uzņēmējdarbību (un kura ietvaros konkrēti pirmais uzņēmums saviem klientiem piešķir atlaides elektroenerģijas patēriņam, kuras otrais uzņēmums atskaita no pirkumu, ko minētie klienti veic mazumtirdzniecības vietās, cenas), ietver klauzulu, saskaņā ar kuru abas līgumslēdzējas puses apņemas nekonkurēt savā starpā, ne arī noslēgt līdzīgus līgumus ar otras līgumslēdzējas puses konkurentiem, nozīmē to, ka minētās klauzulas mērķis ir ierobežot konkurenci LESD 101. panta 1. punkta izpratnē, lai arī: — attiecīgās klauzulas darbības laiks (kas atbilst vienu gadu ilgam nolīguma spēkā esamības laikam, pieskaitot tam vēl vienu gadu) atbilst šajā pašā nolīgumā noteiktajam laikposmam, kurā līgumslēdzējas puses nav tiesīgas izmantot partnerības ietvaros iegūtos komercnoslēpumus vai zinātību, īstenojot projektus ar trešajām personām; — klauzulas ģeogrāfiskās piemērojamības joma aprobežojas ar nolīguma ģeogrāfisko piemērojamības jomu; — klauzulas piemērojamības subjektu lokā ietilpst tikai līgumslēdzējas puses un uzņēmumi, kuru kapitālā tām ir vairākuma līdzdalība, kā arī citi tā paša koncerna uzņēmumi, kuru īpašumā vai apsaimniekošanā atrodas minētā nolīguma piemērošanas jomā ietilpstošās mazumtirdzniecības vietas; — no klauzulas piemērojamības subjektu loka ir izslēgtas liels vairākums sabiedrību, kuras pieder vienam un tam pašam līgumslēdzēju pušu saimnieciskajam grupējumam, kurām šī klauzula tādējādi nav saistoša un kuras var konkurēt ar otru līgumslēdzēju pusi nolīguma darbības laikā un pēc tā izbeigšanas; — uzņēmumi, kuriem ir saistoša nekonkurēšanas klauzula, darbojas gluži atšķirīgos preču tirgos, un nav pierādīts, ka nolīguma noslēgšanas brīdī tie būtu īstenojuši kādu projektu vai plānu vai veikuši kāda veida ieguldījumus vai jebkādus citādus sagatavošanās darbus, lai ienāktu otras līgumslēdzējas puses preču tirgū?

11)

Vai jēdziens “vertikāla vienošanās” LESD 101. panta 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis) par [LESD] 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Eiropas Komisijas Pamatnostādņu vertikālo ierobežojumu jomā (OV 2010, C 130, 1. lpp.) 25. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver nolīgumu, kuram piemīt iepriekšējos jautājumos aprakstītās iezīmes un kura kontekstā līgumslēdzējas puses darbojas gluži atšķirīgos preču tirgos, un nav pierādīts, ka laikā, kamēr šā nolīguma vēl nebija, būtu īstenots kāds projekts, ieguldījums vai plāns, lai ienāktu otras līgumslēdzējas puses preču tirgū, bet saskaņā ar kuru līgumslēdzējas puses attiecīgā nolīguma izpildes nolūkā nodod viena otras rīcībā savus attiecīgos tirdzniecības tīklus, pārdošanas personālu un zinātību, lai piesaistītu un vairotu otras līgumslēdzējas puses klientu loku un veicinātu tās uzņēmējdarbību?

---

(1)  OV 2010, L 102, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 5. jūlijā iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Instituto do Cinema e do Audiovisual, I.P./NOWO Communications, S.A.

(Lieta C-411/21)

(2021/C 452/03)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītājs: Instituto do Cinema e do Audiovisual, I.P.

Atbildētāja: NOWO Communications, S.A.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Lei n.o55/2012, de 6 de setembro (2012. gada 6. septembra Likums Nr. 55/2012) 10. panta 2. punkts, ja to interpretē tādējādi, ka ar tajā paredzēto maksu ir iecerēts finansēt tikai Portugāles kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu popularizēšanu un apraidi, var izraisīt pakalpojumu sniegšanas starp dalībvalstīm netiešu diskrimināciju, salīdzinot ar atbilstošo pakalpojumu sniegšanu valsts ietvaros, apgrūtinot pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm salīdzinājumā ar pakalpojumu tīri iekšēju sniegšanu kādā dalībvalstī, tādējādi pārkāpjot LESD 56. panta noteikumus?

2)	Vai uz pirmo prejudiciālo jautājumu sniedzamo atbildi var mainīt apstāklis, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv Likumā Nr. 55/2012 paredzētajam identiski vai līdzīgi regulējumi?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. jūlijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – LD/ALB FILS KLINIKEN GmbH

(Lieta C-427/21)

(2021/C 452/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: LD

Atbildētāja: ALB FILS KLINIKEN GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/104/EK (1) (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām 1. panta 1. un 2. punkts ir jāpiemēro, ja – kā tas ir paredzēts Tarifvertrag für den Öffentlichen Dienst (TVöD, Civildienesta darba koplīgums) 4. panta 3. punktā – darba ņēmēja pienākumi tiek nodoti trešajai personai un šim darba ņēmējam, turpinot būt spēkā darba tiesiskajām attiecībām ar līdzšinējo darba devēju, pēc tā pieprasījuma saskaņā ar līgumu izpildāmais darbs ir jāveic pastāvīgi pie trešās personas un viņš ir pakļauts trešās personas tiesībām dot profesionāla un organizatoriska rakstura rīkojumus?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai tiek ievērots Direktīvas 2008/104 aizsardzības mērķis, ja, kā tas ir paredzēts Gesetz zur Regelung der Arbeitnehmerüberlassung (AÜG, Likums par darba ņēmēju norīkošanu) 1. panta 3. punkta 2.b) apakšpunktā, darba ņēmēju nodrošināšana TVöD 4. panta 3. punkta izpratnē tiek izslēgta no valsts aizsardzības noteikumu darba ņēmēju norīkošanas gadījumā piemērošanas jomas, kas nozīmē, ka šie aizsardzības noteikumi nav piemērojami darba ņēmēju nodrošināšanas gadījumā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV 2008, L 327, 9. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 15. jūlijā – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-432/21)

(2021/C 452/05)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves: C. Hermes, G. Gattinara un D. Milanowska)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasījumi

—

Atzīt, ka Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus: — atbilstoši Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) 6. panta 1. un 2. punktam, 12. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktam, 13. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 16. panta 1. punktam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (2) 4. panta 1. punktam, 5. panta a), b) un d) punktam un 9. panta 1. punktam – tādēļ, ka tā valsts tiesību sistēmā ieviesa noteikumus, saskaņā ar kuriem meža apsaimniekošana, kas tiek veikta atbilstoši labai praksei, nav pretrunā nekādiem noteikumiem par dabas aizsardzību Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā; kā arī — atbilstoši Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punktam kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 216. panta 2. punktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai vides jomā – tādēļ, ka ir izslēgusi iespēju vides aizsardzības organizācijām pārsūdzēt tiesā meža apsaimniekošanas plānus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisijas ieskatā, Polija nav ievērojusi pienākumus, kuri izriet no Padomes Direktīvas 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (Putnu direktīva), kā arī Orhūsas konvencijas.

Pirmajā pamatā Komisija apgalvo, ka, 2016. gadā ieviešot 1991. gada Likumā par mežiem 14.b panta 3. punktu, saskaņā ar kuru mežu apsaimniekošana, kas tiek veikta atbilstoši labai praksei, nepārkāpj nekādus noteikumus par vides aizsardzību, esot nepareizi transponētas direktīvas, jo netiekot ievērots tajās paredzētais pienākums ieviest stingras aizsardzības sistēmas dzīvnieku sugām un savvaļas putnu aizsardzības pienākums. Faktiski ar šādu Likuma par mežiem 14.b panta 3. punkta jauno redakciju tiekot ieviesta plaša atkāpe no direktīvu noteikumiem un tiekot tikai radīta juridiska fikcija par atbilstību sugu aizsardzības prasībām atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 12. un 13. pantam, kā arī Putnu direktīvas 5. un 9. pantam. Turklāt Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktā un Putnu direktīvas 4. panta 1. punktā ir prasīts noteikt aizsardzības pasākumus konkrētām teritorijām. Likuma par mežiem 14.b panta 3. punkta piemērošana nozīmētu, ka Polijā vairs nav vajadzības noteikt un īstenot aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētām teritorijām.

Otrajā pamatā Komisija norāda, ka nav nodrošināta vides aizsardzības organizāciju iespēja apstrīdēt Vides aizsardzības ministra lēmumus, ar kuriem tiek apstiprināti meža apsaimniekošanas plāni, un tas neatbilstot Orhūsas konvencijas prasībām. Proti, atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam kopsakarā ar Orhūsas konvencijas 9. panta 2. punktu vides aizsardzības organizācijām ir jābūt iespējai apstrīdēt tiesā lēmumus par plāniem un projektiem Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē.

---

(1)  OV 1992, L 206, 7. lpp.

(2)  OV 2010, L 20, 7. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 15. jūlijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – flightright GmbH/American Airlines, Inc.

(Lieta C-436/21)

(2021/C 452/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: flightright GmbH

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: American Airlines, Inc.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai runa par tieši savienoto reisu Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 2. panta h) punkta izpratnē ir jau tad, ja ceļojumu aģentūra vienā pārvadājumā apvieno dažādu gaisa pārvadātāju lidojumus, par to pasažierim izsniedz rēķinu par kopsummu un izdod vienotu elektronisko biļeti, vai tomēr papildus tam ir jāpastāv īpašai juridiskai saiknei starp šiem apkalpojošajiem gaisa pārvadātājiem?

2)	Ja starp apkalpojošajiem gaisa pārvadātājiem ir jāpastāv īpašai juridiskai saiknei, vai pietiek ar to, ka tādā rezervācijā kā pirmajā jautājumā aprakstītā ir apvienoti divi secīgi lidojumi, kurus veic viens un tas pats gaisa pārvadātājs?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu būtu apstiprinoša, vai 1999. gada 21. jūnija Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu (2) 2. pants un atsauce uz Regulu (EK) Nr. 261/2004, kas tā pielikumā iekļauta ar Kopienas/Šveices Gaisa transporta komitejas lēmumu Nr. 1/2006 (2006. gada 18. oktobris) (3) (OV 2006, L 298, 23. lpp.), ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula attiecas arī uz pasažieriem, kuri no lidostas, kas atrodas Šveices teritorijā, izlido uz kādu trešo valsti?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

(2)  OV 2002, L 114, 73. lpp.

(3)  Kopienas/Šveices Gaisa transporta komitejas lēmums Nr. 1/2006 (2006. gada 18. oktobris), ar ko groza pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par gaisa transportu (OV 2006, L 298, 23. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 19. jūlijā iesniedza Curtea de Apel Piteşti (Itālija) – SC Avicarvil Farms SRL/Ministerul Agriculturii şi Dezvoltării Rurale, Agenţia pentru Finanţarea Investiţiilor Rurale, Agenţia de Plăţi şi Intervenţie în Agricultură, Agenţia de Plăţi şi Intervenţie în Agricultură – Centrul Judeţean Vâlcea

(Lieta C-443/21)

(2021/C 452/07)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Piteşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Avicarvil Farms SRL

Atbildētājas: Ministerul Agriculturii şi Dezvoltării Rurale, Agenţia pentru Finanţarea Investiţiilor Rurale, Agenţia de Plăţi şi Intervenţie în Agricultură, Agenţia de Plăţi şi Intervenţie în Agricultură – Centrul Judeţean Vâlcea

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 1303/2013 (1) 143. pantam kopsakarā ar LESD 310. pantu (labas finanšu pārvaldības princips) un ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (2) 40. panta 3. punktu [kas pārņemts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) 33. panta 3. punktā], korelācijā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un [ar] tiesiskās drošības principu ir pretrunā tāda valsts iestāžu, kuras iesaistītas neatmaksājama finansiālā atbalsta pasākuma īstenošanā, administratīvā prakse, ka tās pēc tam, kad Eiropas Revīzijas palāta konstatējusi aprēķina kļūdu, izdevušas aktus, ar kuriem lika samazināt ar RVLAP, kas apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2012. gada 25. maija Lēmumu C(2012) 3529, atzītā finansiālā atbalsta summu, pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu lēmumu, kas no finansējuma izslēdz summas, kuras pārsniedz papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas radušies sakarā ar uzņemtajām saistībām un kas izriet no aprēķina kļūdām?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.).

(2)  Padomes regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) OV 2005, L 277, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV 2013, L 347, 487. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. jūlijā iesniedza Tribunal Judicial da Comarca do Porto – Juízo Central Cível (Portugāle) – Portugália – Administração de Patrimónios, SGPS, S.A./Banco BPI

(Lieta C-448/21)

(2021/C 452/08)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca do Porto – Juízo Central Cível

Pamatlietas puses

Prasītāja: Portugália – Administração de Patrimónios, SGPS, S.A.

Atbildētāja: Banco BPI

Prejudiciālie jautājumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (1) (2015. gada 25. novembris) (turpmāk tekstā – “Direktīva”) nolūkā:

I.

Vai “maksājumu darījumu” Direktīvas 73. panta 1. punkta noteikumu izpratnē veido tas, ka ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja personāla līdzdalību tiek izpildīts maksājuma uzdevums, kas sagatavots papīra formātā, digitalizēts un pārsūtīts pa elektronisko pastu, un maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūtīts no lietotāja izveidota elektroniskā pasta konta?

II.

Vai Direktīvas 73. panta 1. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka: II.I. neskarot 71. panta noteikumus vai pienācīgi paziņotas saprātīgas aizdomas par krāpšanu, lai rastos (maksājumu pakalpojuma sniedzēja) pienākums veikt atmaksu (maksātājam), pietiek ar vienkāršu paziņojumu par maksājumu darījuma neautorizēšanu, nepievienojot nekādus pierādījumus? II.II. Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai var tikt izslēgta tiesību norma, atbilstoši kurai pietiek ar to, ka maksātājs vienkārši sniedz paziņojumu, kā sekas tam, ka pušu (maksātāja un pakalpojumu sniedzēja) vienošanās rezultātā, kā to atļauj Direktīvas 61. panta 1. punkts, netiek piemēroti Direktīvas 72. panta noteikumi par pierādīšanas pienākumu? II.III. Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nekavējoties veikt atmaksu maksātājam tikai tad, ja tas pierāda, ka darījums nebija autorizēts, ja, nepiemērojot Direktīvas 72. pantu, piemērojamās tiesību vai līguma normas prasa, lai maksātājs sniegtu šādu pierādījumu?

III.

Vai Direktīvas 61. panta 1. punkts atļauj ne tikai nepiemērot Direktīvas 74. panta noteikumus, bet arī, aizstājot izslēgto režīmu, ar vienošanos starp lietotāju (kurš nav patērētājs) un maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikt smagākas atbildības režīmu maksātājam, it īpaši kā izņēmumu no Direktīvas 73. panta noteikumiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV 2015, L 337, 35. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. jūlijā iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – Towercast/Autorité de la concurrence, Ministère de l’Économie

(Lieta C-449/21)

(2021/C 452/09)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: Towercast

Atbildētājas: Autorité de la concurrence, Ministère de l’Économie

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (1) 21. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts konkurences iestādei nav atļauts tādu koncentrāciju, kurai nav Kopienas mēroga iepriekš minētās regulas 1. panta nozīmē, kura nesasniedz valsts tiesību aktos paredzētās obligātās ex ante kontroles robežvērtības un saistībā ar kura nav notikusi vēršanās Eiropas Komisijā atbilstoši minētās regulas 22. pantam, izvērtēt kā tādu, kas ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas ir aizliegta ar LESD 102. pantu, attiecībā uz konkurences struktūru valsts mēroga tirgū?

---

(1)  OV 2004, L 24, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 23. jūlijā iesniedza Tribunalul Olt (Rumānija) – OZ/Lyoness Europe AG

(Lieta C-455/21)

(2021/C 452/10)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Olt

Pamatlietas puses

Prasītājs: OZ

Atbildētāja: Lyoness Europe AG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona – inženieris mehāniķis, kas specializējas hidrauliskajās un pneimatiskajās mašīnās (un kas neveic komercdarbību profesionāli, jo īpaši neveic preču un pakalpojumu iegādi tālākpārdošanai un/vai starpniecības nolūkos) un kas noslēdz ar komercsabiedrību (pārdevēju vai piegādātāju), dalības [pievienošanās] līgumu, saskaņā ar kuru šai fiziskajai personai ir tiesības piedalīties iepriekšminētā uzņēmuma izveidotajā iepirkšanās kopienā Lyoness sistēmas veidā (kas ir sistēma, kas sola gūt peļņu kompensāciju veidā par pirkumiem, komisijas naudu, kā arī citu reklāmas priekšrocību veidā), pirkt preces un pakalpojumus no tirgotājiem, kuriem ir līgumattiecības ar šo uzņēmumu (un kuri tiek saukti par Lyoness biznesa partneriem), un veikt starpniecību ar citām personām Lyoness sistēmas ietvaros (kuras tiek sauktas par potenciāliem lojāliem klientiem) – var tikt uzskatīta par “patērētāju” šīs tiesību normas izpratnē, neskatoties uz līguma noteikumu, kas paredz, ka līgumiskām attiecībām starp Lyoness un klientu ir piemērojamas vienīgi Šveices tiesības, neatkarīgi no klienta dzīvesvietas, lai nodrošinātu efektīvu patērētāja aizsardzību?

2)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas noslēdza ar pārdevēju vai piegādātāju līgumu, kam ir divējāds mērķis, proti, [kad] līgums ir noslēgts mērķiem, kuri daļēji ietilpst šīs fiziskās personas komerciālajā, saimnieciskajā vai profesionālajā darbībā un daļēji ir ārpus šīs darbības, un šīs fiziskās personas komerciāliem, saimnieciskiem vai profesionāliem mērķiem līguma vispārējā kontekstā nav dominējošās nozīmes, var tikt uzskatīta par “patērētāju” šīs tiesību normas izpratnē?

3)	Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, kādi galvenie kritēriji ir jāpiemēro, lai noteiktu, vai šīs fiziskās personas komerciāliem, saimnieciskiem vai profesionāliem mērķiem līguma vispārējā kontekstā ir, vai nav, dominējošā nozīme?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp., Īpašais izdevums 15/2. sēj., 273. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 22. jūlijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 12. maija spriedumu apvienotajās lietās T-816/18 un T-318/18 Luksemburga un Amazon/Komisija

(Lieta C-457/21 P)

(2021/C 452/11)

Tiesvedības valoda – angļu un franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P.-J. Loewenthal un F. Tomat),

Pārējie lietas dalībnieki: Luksemburgas Lielhercogiste, Amazon.com, Inc., Amazon EU Sàrl (Īrija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 12. maija spriedumu apvienotajās lietās T-816/17 un T-318/18 Luksemburga u.c./Komisija;

—	noraidīt pirmo pamatu lietā T-816/17 un otro, ceturto, piekto un astoto pamatu lietā T-318/18;

—	nosūtīt lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai, lai vēlreiz izskatītu pamatus, kas vēl nav izvērtēti;

—	pakārtoti, izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu taisīt galīgo spriedumu šajā lietā; un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu, ja tā nodos lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai, vai arī piespriest Luksemburgai, Amazon EU S.à.r.l un Amazon.com, Inc. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tā taisīs galīgo spriedumu šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības par spriedumu pamatojumam Komisija izvirza divus pamatus.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa, noraidot sākotnējo konstatējumu par priekšrocības esamību Lēmumā (1), esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, neesot norādījusi pamatojumu, esot pārkāpusi procesuālos noteikumus un sagrozījusi Lēmumu. Šis apelācijas pamats ir sadalīts divās daļās:

—

Pirmā daļa: sprieduma 162.–251. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, noraidot Lēmumā veikto Amazon Europe Technologies SCS (“LuxSCS”) funkcionālo analīzi un tajā izvēloties LuxSCS kā pārbaudāmo pusi, pamatojoties uz to, ka LuxSCS ir likumiskas īpašumtiesības uz nemateriālajiem aktīviem, tā nodeva tās Amazon EU S.à.r.l (“LuxOpCo”) un finansiāli piedalījās tās attīstībā. Tādējādi tā esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi nesaistītu pušu darījuma principu, kas esot LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, saistībā ar nosacījumu par priekšrocību, un neesot norādījusi pamatojumu, jo tas esot pretrunīgs un neatbilstošs. Vispārējā tiesa arī pēc savas iniciatīvas esot nepareizi norādījusi argumentus, lai noraidītu LuxSCS kā pārbaudāmās puses izvēli Lēmumā, pamatojot ar to, ka nav salīdzināmu neatkarīgu sabiedrību, kuras izmantojot piemērot darījuma tīrās peļņas normas metodi (turpmāk tekstā – “TNMM”) LuxSCS. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārsniegusi pārbaudes tiesā pilnvaras, kas ir procedūras pārkāpums un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpums, un esot sagrozījusi Lēmumu.

—

Otrā daļa: sprieduma 257.–295. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, noraidot Lēmumā izdarīto honorāra, kas LuxOpCo jāmaksā LuxSCS, aprēķinu, izmantojot nesaistītu pušu darījumu principu, pamatojoties uz to, ka LuxSCS kā pārbaudāmajai pusei bija jābūt tiesīgai uz nemateriālo aktīvu tirgus vērtību atbilstoši licencei un ka LuxSCS nesniedza zemākas vērtības papildpakalpojumus. Tādējādi Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi nesaistītu pušu darījumu principu, pārkāpusi procedūras noteikumus, sagrozījusi Lēmumu un neesot norādījusi pamatojumu.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa, noraidot pirmo papildus konstatējumu par priekšrocību Lēmumā, esot kļūdījusies attiecībā uz konstatējumam par priekšrocību piemērojamo pierādījumu apjomu, pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, neesot norādījusi pamatojumu un esot pārkāpusi procedūras noteikumus. Šis apelācijas pamats ir sadalīts trīs daļās:

—

Pirmā daļa: lai gan Vispārējā tiesa apstiprināja pareizu konstatējuma par priekšrocības esamību pierādījumu apjomu sprieduma 310. un 513. punktā, tā faktiski esot piemērojusi citu, stingrāku apjomu, lai noraidītu Lēmuma pirmo papildu konstatējumu par priekšrocības esamību sprieduma 503. un 538. punktā. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdījusies attiecībā uz konstatējuma par priekšrocības esamību pierādījumu apjomu un neesot norādījusi pamatojumu, jo pamatojums esot pretrunīgs.

—

Otrā daļa: sprieduma 314.–442. punktā Vispārējā tiesa kļūdaini esot norādījusi uz ASV bāzētās Amazon Group struktūru veiktajām funkcijām, pamatojot tās secinājumu, ka Komisija pārspīlēja LuxOpCo veikto funkciju sarežģītību attiecībā uz nemateriālajiem aktīviem saskaņā ar licenci. Tā arī neesot norādījusi iemeslus, kādēļ tā LuxOpCo veiktās funkcijas attiecībā uz Amazon zīmolu un attiecībā uz Amazon Eiropas mazumtirdzniecības un pakalpojumu komercdarbību neuzskatīja par unikālām. Tādējādi Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi nesaistītu pušu darījumu principu, kas esot LESD 107. panta 1. punkta, skatīta kopā ar nosacījumu par priekšrocību, pārkāpums, un nav norādījusi pamatojumu, jo pamatojums esot neatbilstošs.

—

Par trešo daļu: sprieduma 499.–537. punktā Vispārējā tiesa pēc savas iniciatīvas esot nepareizi norādījusi argumentus pirmā papildu konstatējuma par priekšrocības esamību Lēmumā noraidīšanai, pamatojoties uz to, ka Komisijas balstīšanās uz peļņas sadales metodi, izmantojot ieguldījumu analīzes pieeju, neparādot, ka nodokļu noteikumi obligāti rada priekšrocību. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārsniegusi pārbaudes tiesā pilnvaras, kas esot procedūras un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

---

(1)  Komisijas Lēmums (ES) 2018/819 (2017. gada 4. oktobris) par valsts atbalstu SA.38944 (2014/C) (ex 2014/NN), ko Luksemburga īstenojusi attiecībā uz Amazon (OV 2018, L 153, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums”).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 27. jūlijā iesniedza Tribunalul Prahova (Rumānija) – SC Cartrans Preda SRL/Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Ploieşti – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Prahova

(Lieta C-461/21)

(2021/C 452/12)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Prahova

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Cartrans Preda SRL

Atbildētāja: Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Ploieşti – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Prahova

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai nolūkā piešķirt atbrīvojumu no PVN par darījumiem un pārvadājuma pakalpojumiem saistībā ar preču ievešanu Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) izpratnē 86. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ievešanas darījuma reģistrēšana (piemēram, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas sagatavošana no muitas iestādes puses, kas tai piešķir numuru, sauktu par galveno atsauces numuru MRN/Master Reference Number), vienmēr izraisa arī tarifa par pārvadājumu līdz preču pirmajam galamērķim importa dalībvalsts teritorijā iekļaušanu muitas vērtības aprēķina bāzē? Vai MRN esamība, attiecībā pret kuru nav nevienas pamatotas norādes par krāpšanu, netieši veido pierādījumu tam, ka ar nodokli apliekamajā bāzē muitā ir iekļautas visas 86. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās izmaksas?

2)

Vai Direktīvas [2006/112] 144. pantam, 86. panta 1. punkta b|) apakšpunktam un 2. punktam ir pretrunā tāda dalībvalsts fiskālā prakse, kas liedz atbrīvojumu no PVN par ievešanas [Savienībā] pārvadājumu pakalpojumiem tā iemesla dēļ, ka nav iesniegts gluži formāls pierādījums tam, ka pārvadājuma maksa ir iekļauta muitas vērtībā, kaut arī, pirmkārt, ir iesniegti citi ar ievešanu saistītie būtiskie pavaddokumenti – kopsavilkuma deklarācija un CMR pavadzīme ar piebildi par piegādi adresātam –, un, otrkārt, nav nekāda veida norādes, kas ļautu apšaubīt kopsavilkuma deklarācijas un CMR pavadzīmes autentiskumu vai ticamību?

3)	Vai, atsaucoties uz LESD 57. panta noteikumiem, PVN un akcīzes nodokļa atgūšana vairāku dalībvalstu nodokļu iestādēs ir pakalpojumu sniegšana Kopienas iekšienē vai aģenta – vispārējā komisionāra, kurš iestājas kā starpnieks komercdarījumā, darbība?

4)

Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums tad, ja tāda pakalpojuma adresātam, ko sniedz kādā citā dalībvalstī reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz minētā pakalpojumu adresāta reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktiem, ir jāiekasē nodoklis par atlīdzību, kura pienākas par konkrēto pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka šāds ieturēšanas pienākums nepastāv, ja tas noslēdz līgumu par to pašu pakalpojumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir reģistrēts tajā pašā pakalpojumu adresāta dalībvalstī?

5)

Vai tiesību subjekta, kurš maksā ienākumus, rezidences valsts nodokļu režīms ir elements, kas padara pakalpojumu brīvu sniegšanu mazāk pievilcīgu un liek tai šķēršļus, jo, lai izvairītos no nodokļa piemērošanas ienākumu gūšanas vietā 4 % apmērā, rezidentam sava sadarbība PVN un akcīzes nodokļa atgūšanas jomā ir jāierobežo tikai ar uzņēmumiem, kuri arī ir rezidenti, un tas nevar sadarboties ar citiem, citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem?

6)

Vai tas, ka nerezidenta gūtajiem ienākumiem piemēro nodokli 4 % (vai, atkarībā no situācijas, 16 %) apmērā bruto summai, savukārt sabiedrību nodoklis, ko piemēro pakalpojumu sniedzējam – tās pašas dalībvalsts rezidentam (ciktāl tas gūst peļņu), ir vienāds ar 16 % no neto summas, var tikt tāpat uzskatīts par LESD 56. panta pārkāpumu, jo tas veido citu elementu, kas rezidentu īstenoto konkrēto pakalpojumu brīvu sniegšanu padara mazāk pievilcīgu vai liek tai šķēršļus?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 13. augustāHarry Shindler u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 8. jūnija rīkojumu lietā T-198/20 Shindler u.c./Padome

(Lieta C-501/21 P)

(2021/C 452/13)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Harry Shindler u.c. (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Galvenokārt:

—	Atcelt 2021. gada 8. jūnija rīkojumu (lieta T-198/20);

—

Atcelt pilnā apmērā Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kā arī Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un tā pielikumus.

Pakārtoti:

—	Atcelt 2021. gada 8. jūnija rīkojumu (lieta T-198/20);

—

Daļēji atcelt Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kā arī Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ciktāl šie akti ietver automātisku, vispārēju nošķīrumu – kopš 2020. gada 1. februāra – starp Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem bez jebkādas samērīguma pārbaudes, un līdz ar to atcelt izstāšanās līguma preambulas sesto apsvērumu un 9., 10. un 127. pantu;

—	Piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību advokātam 5 000 EUR apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

A.   Pārsūdzētajā rīkojumā pieļauts procesuāls pārkāpums

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sava Reglamenta 130. pantu, jo tā esot noteikusi tikai vienu termiņu, proti, Padomei atvēlēto laiku iesniegt savu aizstāvības rakstu par lietas būtību. Tā neesot noteikusi nevienu termiņu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējiem, kuriem nācās gaidīt uz “jauniem termiņiem turpmākajām procesuālajām darbībām”, pirms viņi varēja iesniegt savus apsvērumus gan attiecībā uz iebildi par nepieņemamību, gan attiecībā uz lietas būtību.

Turklāt Vispārējā tiesa esot nolēmusi neizsniegt apelācijas sūdzības iesniedzējiem aizstāvības rakstu par lietas būtību, un līdz ar to viņiem neesot bijis iespējams zināt, kad viņiem ir jāiesniedz savi apsvērumi par pieņemamību.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot noraidījusi prasības pieteikumu kā nepieņemamu – bez tiesas sēdes un bez nolēmuma par diviem pieteikumiem, proti, par tiesvedības apturēšanu un par lietas nodošanu Tiesai, un tas tomēr esot ietekmējis tiesvedības norisi.

B.   Pārkāptas Savienības tiesību normas attiecībā uz prasības pieteikuma pieņemamību

i)   Attiecībā uz kritēriju, ka tiešu prasību var celt vienīgi par lēmumu, kurš ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini un bez skaidrojuma atzinusi, ka izstāšanās līgums ir starptautisko tiesību akts, lai gan priekšmeta un seku ziņā šis nolīgums joprojām ir daļa no Savienības tiesību sistēmas, jo tas reglamentē turpmākās attiecības starp Eiropas Savienību un vienu no tās dalībvalstīm, pamatojoties uz “iekšējo” tiesību normām, kuras Savienība ieviesusi vairāk nekā 50 gadu laikā (Apvienotās Karalistes gadījumā), un līdz ar to šīs tiesību normas joprojām ir tai piemērojamas.

Turklāt izstāšanās līguma 4. panta 4. un 5. punktā esot ierobežota Apvienotās Karalistes tiesu suverenitāte, lai nodrošinātu, ka izstāšanās līgumu var interpretēt vienīgi Eiropas Savienības Tiesa. Šāda norma neesot raksturīga starptautiskam nolīgumam.

Otrkārt, pat ja arī Tiesa paustu nostāju, ka izstāšanās līgums ir starptautisko tiesību akts, Vispārējā tiesa tomēr neesot ņēmusi vērā LESD 275. pantu, saskaņā ar kuru Tiesai nav kompetences tikai attiecībā uz dažiem aktiem, kas ietver noteikumus saistībā ar “kopējo ārpolitiku un drošības politiku”. Tātad Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi LESD 263. panta un 275. panta kopsakaru, no kura izriet, ka Tiesai ir kompetence izskatīt jebkuru reglamentējošu aktu, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, izņemot aktus, kuri pieņemti, pamatojoties uz noteikumiem saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Taču, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 23. un 26. pantu, izstāšanās līgums nedz satura, nedz ar to saistīto procedūru ziņā neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

Treškārt, Vispārējās tiesas izmantotie argumenti būtībā nozīmējot, ka Tiesai ir jāatsakās izmantot savas pilnvaras veikt pārbaudi par starptautisku nolīguma tiesiskumu. Taču šāda nostāja neesot pieņemama – nedz politiskā, nedz juridiskā ziņā, jo tā nozīmētu, ka Padome varētu nekontrolēti apšaubīt Līgumu un tajos nostiprināto vērtību piemērošanu.

Ceturtkārt, Padome un Francija uzskatot, ka līdz ar izstāšanās līgumu apelācijas sūdzības iesniedzējiem automātiski ir atcelta Eiropas Savienības pilsonība, un tas nozīmējot, ka, no šāda skatpunkta raugoties, tam neesot nepieciešami īstenošanas pasākumi, lai tam iestātos paredzētās sekas, paturot prātā, ka – pretēji tam, ko norāda Vispārējā tiesa – apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību nedrīkstot reducēt uz jautājumu par viņu balsstiesībām.

ii)   Attiecībā uz individuāla skāruma kritēriju

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, neņemdama vērā specifisko situāciju, kādā atrodas G. kundze, kura ir viena no Francijas 800 ievēlētajiem pārstāvjiem, tātad ierobežota personu loka, un kurai nebija iespējams kandidēt Francijas 2020. gada pašvaldību vēlēšanās.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi būtisku kļūdu izvērtējumā, norādīdama, ka lēmums par izstāšanās līguma parakstīšanu skar apelācijas sūdzības iesniedzējus “viņu objektīvā Apvienotās Karalistes valstspiederīgo statusa dēļ”, lai gan pēdējie minētie apstrīd izstāšanās līgumu, būdami Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas dzīvo Eiropas Savienības teritorijā, ņemot vērā izstāšanās līguma ietekmi uz viņu stāvokli.

Treškārt, Vispārējā tiesa savu lēmumu esot balstījusi tikai uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējiem nav iespējams balsot pašvaldību vēlēšanās, lai gan tās ir tikai vienas no sekām, pret kurām iebilst apelācijas sūdzības iesniedzēji.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 13. augustāDavid Price iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 8. jūnija rīkojumu lietā T-231/20 Price/Padome

(Lieta C-502/21 P)

(2021/C 452/14)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: David Price (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Galvenokārt:

—	Atcelt 2021. gada 8. jūnija rīkojumu (lieta T-231/20);

—

Atcelt pilnā apmērā Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kā arī Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un tā pielikumus, un, ja nepieciešama šādas atcelšanas iedarbība ar atpakaļejošu spēku, ar attiecīgām izmaiņām.

Pakārtoti:

—	Atcelt 2021. gada 8. jūnija rīkojumu (lieta T-231/20);

—

Daļēji atcelt Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kā arī Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ciktāl šie akti ietver automātisku, vispārēju nošķīrumu – kopš 2020. gada 1. februāra – starp Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem bez jebkādas samērīguma pārbaudes, un līdz ar to atcelt izstāšanās līguma preambulas sesto apsvērumu un 9., 10. un 127. pantu;

—	Piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību advokātam 5 000 EUR apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

A.   Pārsūdzētajā rīkojumā pieļauts procesuāls pārkāpums

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sava Reglamenta 130. pantu, jo tā esot noteikusi tikai vienu termiņu, proti, Padomei atvēlēto laiku iesniegt savu aizstāvības rakstu par lietas būtību. Tā neesot noteikusi nevienu termiņu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, kuram nācās gaidīt uz “jauniem termiņiem turpmākajām procesuālajām darbībām”, pirms viņš varēja iesniegt savus apsvērumus gan attiecībā uz iebildi par nepieņemamību, gan attiecībā uz lietas būtību.

Turklāt Vispārējā tiesa esot nolēmusi neizsniegt apelācijas sūdzības iesniedzējam aizstāvības rakstu par lietas būtību, un līdz ar to viņam neesot bijis iespējams zināt, kad viņam ir jāiesniedz savi apsvērumi par pieņemamību.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot noraidījusi prasības pieteikumu kā nepieņemamu – bez tiesas sēdes un bez nolēmuma par diviem pieteikumiem, proti, par tiesvedības apturēšanu un par lietas nodošanu Tiesai, un tas tomēr esot ietekmējis tiesvedības norisi.

B.   Pārkāptas Savienības tiesību normas attiecībā uz prasības pieteikuma pieņemamību

i)   Attiecībā uz kritēriju, ka tiešu prasību var celt vienīgi par lēmumu, kurš ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini un bez skaidrojuma atzinusi, ka izstāšanās līgums ir starptautisko tiesību akts, lai gan priekšmeta un seku ziņā šis nolīgums joprojām ir daļa no Savienības tiesību sistēmas, jo tas reglamentē turpmākās attiecības starp Eiropas Savienību un vienu no tās dalībvalstīm, pamatojoties uz “iekšējo” tiesību normām, kuras Savienība ieviesusi vairāk nekā 50 gadu laikā (Apvienotās Karalistes gadījumā), un līdz ar to šīs tiesību normas joprojām ir tai piemērojamas.

Turklāt izstāšanās līguma 4. panta 4. un 5. punktā esot ierobežota Apvienotās Karalistes tiesu suverenitāte, lai nodrošinātu, ka izstāšanās līgumu var interpretēt vienīgi Eiropas Savienības Tiesa. Šāda norma neesot raksturīga starptautiskam nolīgumam.

Otrkārt, pat ja arī Tiesa paustu nostāju, ka izstāšanās līgums ir starptautisko tiesību akts, Vispārējā tiesa tomēr neesot ņēmusi vērā LESD 275. pantu, saskaņā ar kuru Tiesai nav kompetences tikai attiecībā uz dažiem aktiem, kas ietver noteikumus saistībā ar “kopējo ārpolitiku un drošības politiku”. Tātad Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi LESD 263. panta un 275. panta kopsakaru, no kura izriet, ka Tiesai ir kompetence izskatīt jebkuru reglamentējošu aktu, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, izņemot aktus, kuri pieņemti, pamatojoties uz noteikumiem saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Taču, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 23. un 26. pantu, izstāšanās līgums nedz satura, nedz ar to saistīto procedūru ziņā neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

Treškārt, Vispārējās tiesas izmantotie argumenti būtībā nozīmējot, ka Tiesai ir jāatsakās izmantot savas pilnvaras veikt pārbaudi par starptautisku nolīguma tiesiskumu. Taču šāda nostāja neesot pieņemama – nedz politiskā, nedz juridiskā ziņā, jo tā nozīmētu, ka Padome varētu nekontrolēti apšaubīt Līgumu un tajos nostiprināto vērtību piemērošanu.

Ceturtkārt, Padome un Francija uzskatot, ka līdz ar izstāšanās līgumu apelācijas sūdzības iesniedzējam automātiski ir atcelta Eiropas Savienības pilsonība, un tas nozīmējot, ka, no šāda skatpunkta raugoties, tam neesot nepieciešami īstenošanas pasākumi, lai tam iestātos paredzētās sekas, paturot prātā, ka – pretēji tam, ko norāda Vispārējā tiesa – apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību nedrīkstot reducēt uz jautājumu par viņa balsstiesībām.

ii)   Attiecībā uz individuāla skāruma kritēriju

Pirmkārt, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs iesniedza prasības pieteikumu, viņš bija viens no britu nelielā mazākuma, kuriem bija nepieciešams atzīt tiesības balsot otrajā kārtā.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi būtisku kļūdu izvērtējumā, norādīdama, ka lēmums par izstāšanās līguma parakstīšanu skar apelācijas sūdzības iesniedzēju “viņa objektīvā Apvienotās Karalistes valstspiederīgā statusa dēļ”, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd izstāšanās līgumu, būdams Apvienotās Karalistes pilsonis, kas dzīvo Eiropas Savienības teritorijā, ņemot vērā izstāšanās līguma ietekmi uz viņa stāvokli.

Treškārt, Vispārējā tiesa savu lēmumu esot balstījusi tikai uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam nav iespējams balsot pašvaldību vēlēšanās, lai gan tās ir tikai vienas no sekām, pret kurām iebilst apelācijas sūdzības iesniedzējs.

C.   Par tiesību kļūdu attiecībā uz atteikumu Vispārējās tiesas izskatītu lietu nodot izskatīšanai Tiesā uz LESD 256. panta 3. punkta pamata

Ar LESD 256. panta 3. punktu, kas skatāms atsevišķi no pārējiem šā panta punktiem, esot atļauts Savienības tiesnešu dialogs. Ja kāda lieta varētu skart Savienības tiesību vienotību vai saskaņotību, pirmās instances tiesa lietu varot nodot izskatīšanai Tiesā – pretēji tam, ko norādījusi Vispārējā tiesa.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 31. augustā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – ANAS SpA/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

(Lieta C-545/21)

(2021/C 452/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: ANAS SpA

Atbildētāja: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (1) 70. panta 1. punkta b) apakšpunkts, Regulas (EK) Nr. 1828/2006 (2) 27. panta c) punkts, Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktā paredzētās PIF konvencijas 1. pants, Regulas Nr. 2988/95 (3) 1. panta 2. punkts un Direktīvas (ES) 2017/1371 (4) 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka rīcība, kura teorētiski var dot saimnieciskās darbības subjektam priekšrocību iepirkuma procedūrā, vienmēr ietilpst jēdzienā “pārkāpums” vai “krāpšana”, tādējādi veidojot juridisku pamatu subsīdijas atsaukšanai arī tad, ja nav pilnībā pierādīts, ka minētā rīcība faktiski tika īstenota, proti, nav pilnībā pierādīts, ka tās ir bijusi noteicoša saņēmēja izvēlē?

2)

Vai Direktīvas 2004/[18] (5) 45. panta 2. punkta d) apakšpunkts liedz tādu tiesību normu kā Leģislatīvā dekrēta Nr. 163/2006 38. panta 1. punkta f) apakšpunkts, kas neļauj izslēgt no iepirkuma procedūras saimnieciskās darbības subjektu, kas ir mēģinājis ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru, jo īpaši, ja mēģinājums izpaudās kā dažu konkursa komisijas locekļu korupcija?

3)

Ja atbilde uz vienu vai abiem iepriekš minētajiem jautājumiem ir apstiprinoša, tiek jautāts, vai iepriekš minētās tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās vienmēr liek dalībvalstij atsaukt subsīdiju un Komisijai izdarīt finanšu korekciju 100 % apmērā, neskatoties uz to, ka šīs subsīdijas ir katrā ziņā tikušas izmantotas to paredzētajam mērķim un būvdarbiem, kuri ir pieļaujami Eiropas finansējumā un praksē ir tikuši īstenoti?

4)

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir noliedzoša, proti, ja subsīdijas atsaukšana vai finanšu korekcija 100 % apmērā nav paredzētas, tiek jautāts, vai 1. jautājumā minētās tiesību normas un samērīguma principa ievērošana ļauj noteikt subsīdijas atsaukšanu un finanšu korekciju, ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējam budžetam faktiski nodarītos ekonomiskos zaudējumus: it īpaši tiek jautāts, vai tādā situācijā kā pamatlietā “finanšu sekas” Regulas (EK) Nr. 1083/2006 98. panta 3. punkta izpratnē var tikt noteiktas pēc vienotas likmes, piemērojot kritērijus, kas ir norādīti Komisijas 2013. gada 19. decembra Lēmuma Nr. 9527 (6) 2. punktā ietvertajā tabulā?

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV 2006, L 210, 25. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1828/2006 (2006. gada 8. decembris), kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (OV 2006, L 371, 1.lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV 1995, L 312, 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV 2017, L 198, 29. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

(6)  Komisijas 2013. gada 19. decembra Lēmums, ar ko nosaka un apstiprina pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā Komisija veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – ADR Center/Komisija

(Lieta T-364/15) (1)

(Finanšu atbalsts - Vispārējā programma “Pamattiesības un tiesiskums” 2007. – 2013. gadam - Īpašā programma “Civiltiesības” - Prasība atcelt tiesību aktu - Lēmums, kas ir izpildes rīkojums - Nolīgumi par subsīdijām - Pārskaitīto finanšu iemaksu daļēja atgūšana - Atzīšanas prasība - Šķīrējklauzula - Nepārvarama vara - Pieļaujamās izmaksas - Samērīgums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 452/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ADR Center Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji: A. Guillerme un T. Bontinck, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà un M. Ilkova)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 4. maija Lēmumu C(2015) 3117 final par finansiālās palīdzības daļēju atgūšanu, kas izmaksāta prasītājai saskaņā ar divu dotāciju nolīgumu, kas noslēgti saskaņā ar īpašo programmu “Civiltiesības”, īstenošanu, un, otrkārt, prasība atzīt par attaisnotām tās izmaksas, kuras Komisija šajā lēmumā ir atzinusi par neattaisnotām.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ADR Center Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar pamattiesvedību un pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  JO C 302, 14.9.2015.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Laboratoire Pareva un Biotech3D/Komisija

(Lietas T-337/18 un T-347/18) (1)

(Biocīdi - Aktīvā viela PHMB (1415; 4,7) - Atteikums apstiprināt 1., 5. un 6. produkta veidu - Nosacīts apstiprinājums attiecībā uz 2. un 4. produkta veidu - Riski cilvēku veselībai un videi - Regula (ES) Nr. 528/2012 - Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 6. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkts - Aktīvās vielas harmonizētā klasificēšana atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008 - Iepriekšēja apspriešanās ar ECHA - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Savstarpējas atsauces (read-across) - Tiesības tikt uzklausītam)

(2021/C 452/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietās T-337/18 un T-347/18: Laboratoire Pareva (Saint-Martin-de-Crau, Francija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, S. Englebert, P. Sellar un M. Grunchard, avocats)

Prasītāja lietā T-347/18: Biotech3D Ltd & Co. KG (Gampern, Austrija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, S. Englebert, P. Sellar un M. Grunchard, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lindenthal un K. Mifsud-Bonnici)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: A.-L. Desjonquères, J. Traband, E. Leclerc un W. Zemamta), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, C. Buchanan un T. Zbihlej)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru lietā T-337/18 tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/619 (2018. gada 20. aprīlis), ar ko PHMB (1415; 4,7) neapstiprina par 1., 5. un 6. produkta veida biocīdos lietojamu esošu aktīvo vielu (OV 2018, L 102, 21. lpp.), un lietā T-347/18 – Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/613 (2018. gada 20. aprīlis), ar ko PHMB (1415; 4,7) apstiprina par 2. un 4. produkta veida biocīdos lietojamu esošo aktīvo vielu (OV 2018, L 102, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-337/18 un T-347/18 apvienot šā sprieduma taisīšanas vajadzībām.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Lietā T-337/18 Laboratoire Pareva sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību lietās, kas reģistrētas ar numuriem T-337/18 R un T-337/18 R II.

4)

Lietā T-347/18 Laboratoire Pareva un Biotech3D Ltd & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību lietā, kas reģistrēta ar numuru T-347/18 R. Laboratoire Pareva atlīdzina arī tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību lietā, kas reģistrēta ar numuru T-347/18 R II.

5)	Francijas Republika un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 285, 13.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – INC un Consorzio Stabile Sis/Komisija

(Lieta T-24/19) (1)

(Valsts atbalsts - Itālijas automaģistrāles - Koncesiju pagarināšana darbu veikšanai - Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Ceļa nodevu maksimālā apmēra noteikšana - Lēmums necelt iebildumus - LESD 106. panta 2. punkts - Prasība, ko cēluši atbalsta saņēmēja konkurenti - Dalībvalsts atteikšanās no atbalsta piešķiršanas projekta - Projekts, kuru nav iespējams īstenot tādu, kāds tas ir apstiprināts - Atcelšana, kas nedod labumu prasītājiem - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšana)

(2021/C 452/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: INC SpA (Turīna, Itālija), Consorzio Stabile Sis SCpA (Turīna) (pārstāvji: H.-G. Kamann, F. Louis un G. Tzifa, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek, D. Recchia un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 2435 final (2018. gada 27. aprīlis) par valsts atbalstu, kas piešķirts Itālijas automaģistrāļu investīciju plānam (lietas SA.49335 (2017/N) un SA.49336 (2017/N)).

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par INC SpA un Consorzio Stabile Sis SCpA celto prasību.

2)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina pusi no INC un Consorzio Stabile Sis tiesāšanās izdevumiem.

3)	INC un Consorzio Stabile Sis sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 93, 11.3.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Achema un Achema Gas Trade/Komisija

(Lieta T-193/19) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts Litgas saistībā ar minimāla sašķidrinātas gāzes daudzuma piegādi Klaipēdas jūras ostā esošajam sašķidrinātās gāzes terminālim - Lēmums necelt iebildumus - Procesuālo tiesību nodrošināšana - Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Kompensācija par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Ar izgarojumiem saistītās izmaksas - Balansēšanas izmaksas - Apgādes drošība - Direktīvas 2004/18/EK 14. pants - Saskanīgu netiešu pierādījumu kopums)

(2021/C 452/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Achema AB (Jonava, Lietuva), Achema Gas Trade UAB (Jonava) (pārstāvji: J. Ruiz Calzado, J. Wileur un N. Solárová, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un A. Bouchagiar)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvji: K. Dieninis un R. Dzikovič), Ignitis UAB, iepriekš Lietuvos energijos tiekimas UAB (Viļņa, Lietuva) (pārstāvis: K. Kačerauskas, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 31. oktobra Lēmumu C(2018) 7141 final par valsts atbalstu SA.44678 (2018/N) saistībā ar grozījumiem SDG terminālim Lietuvā.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas 2018. gada 31. oktobra Lēmumu C(2018) 7141 final par valsts atbalstu SA.44678 (2018/N) saistībā ar grozījumiem SDG terminālim Lietuvā, ciktāl Komisija ir nolēmusi necelt iebildumus attiecībā uz atbalstu, kas izriet no 2016. gada grozījumiem.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Achema AB, Achema Gas Trade UAB, Eiropas Komisija, Lietuvas Republika un Ignitis UAB sedz katra savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Daimler/Komisija

(Lieta T-359/19) (1)

(Vide - Regula (EK) Nr. 443/2009 - Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011 - Īstenošanas lēmums (ES) 2015/158 - Īstenošanas lēmums (ES) 2019/583 - Oglekļa dioksīda emisijas - Testēšanas metodika - Vieglie automobiļi)

(2021/C 452/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daimler AG (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: N. Wimmer, C. Arhold un G. Ollinger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Talabér-Ritz un A. Becker)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/583 (2019. gada 3. aprīlis), ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 apstiprina vai groza vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāju provizoriskos aprēķinus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2017. kalendāro gadu un dažiem Volkswagen grupai piederošiem ražotājiem attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. kalendāro gadu (OV 2019, L 100, 66. lpp.), ciktāl tajā netiek ņemtas vērā prasītājas vidējās īpatnējās CO2 emisijas un CO2 emisiju ietaupījumi, kas piešķirti ekoinovācijām.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/583 (2019. gada 3. aprīlis), ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 apstiprina vai groza vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāju provizoriskos aprēķinus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2017. kalendāro gadu un dažiem Volkswagen grupai piederošiem ražotājiem attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. kalendāro gadu, 1. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar I pielikuma 1. un 2. tabulas D un I kolonnu, ciktāl tajā ir precizētas vidējās īpatnējās CO2 emisijas un ar ekoinovācijām panāktie CO2 emisiju ietaupījumi attiecībā uz Daimler AG.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Daimler tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 263, 5.8.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Ghaoud/Padome

(Lieta T-700/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Lībijā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Ierobežojumi ieceļošanai Eiropas Savienības teritorijā un tās šķērsošanai - Tādu personu saraksts, kam piemēro ierobežojumus ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai - Prasītāja vārda un uzvārda saglabāšana sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Prasītāja nāve)

(2021/C 452/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tareg Ghaoud, Abdel Majid Al-Gaoud (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) mantinieks (pārstāvis: S. Bafadhel, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: P. Mahnič un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība, kura celta uz LESD 263. panta pamata un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2019/1299 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2019, L 204, 44. lpp.), un Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/1137 (2020. gada 30. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2020, L 247, 40. lpp.), ciktāl ar tiem Abdel Majid Al-Gaoud vārds un uzvārds ir saglabāts sarakstos, kuri iekļauti II un IV pielikumā Padomes Lēmumam (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP (OV 2015, L 206, 34. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/1292 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2019, L 204, 1. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/1130 (2020. gada 30. jūlijs), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2020, L 247, 14. lpp.), ciktāl ar tiem Abdel Majid Al-Gaoud vārds un uzvārds ir saglabāts sarakstā, kurš iekļauts III pielikumā Padomes Regulai (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (OV 2016, L 12, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2019/1299 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, un Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/1137 (2020. gada 30. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar tiem Abdel Majid Al-Gaoud vārds un uzvārds ir saglabāts sarakstos, kuri iekļauti II un IV pielikumā Padomes Lēmumam (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP.

2)

Atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/1292 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/1130 (2020. gada 30. jūlijs), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar tiem Abdel Majid Al-Gaoud vārds un uzvārds ir saglabāts sarakstā, kurš iekļauts III pielikumā Padomes Regulai (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011.

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Abdel Majid Al-Gaoud mantinieka Tareg Ghaoud tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 406, 2.12.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Ashworth u.c./Parlaments

(Apvienotās lietas no T-720/19 līdzT-725/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Noteikumi par Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Grozījumi papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmā - Paziņojums par papildu (brīvprātīgo) pensiju piešķiršanu - Iebilde par prettiesiskumu - Parlamenta Prezidija kompetence - Iegūtas tiesības un tiesības iegūšanas stadijā - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā drošība)

(2021/C 452/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Richard Ashworth (Lingfield, Apvienotā Karaliste) un 5 citi prasītāji, kuru uzvārdi norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: A. Schmitt un A. Grosjean, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, M. Ecker un S. Seyr)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta lēmumus, kuri ietverti paziņojumā par papildu (brīvprātīgo) pensiju piešķiršanu prasītājiem, ciktāl ar tiem attiecībā uz pensijām, kas piešķirtas pēc 2019. gada 1. janvāra, noteikta īpaša nodeva 5 % apmērā (no pensijas nomināla), kura iemaksājama tieši papildu (brīvprātīgo) pensiju fondā uz Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (OV 2018, C 466, 8. lpp.), pamata.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas no T-720/19 līdz T-245/19 apvienot sprieduma taisīšanas vajadzībām.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Richard Ashworth un pārējie pielikumā norādītie prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 413, 9.12.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Albéa Services/EUIPO – dm-drogerie markt (“ALBÉA”)

(Lieta T-852/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “ALBÉA” - Agrāka starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “Balea” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Agrākas starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 452/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Albéa Services (Gennevilliers, Francija) (pārstāvis: J.-H. de Mitry, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvis: O. Bludovsky, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 23. septembra lēmumu lietā R 1480/2019-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp dm-drogerie markt un Albéa Services.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2019. gada 23. septembra lēmumu lietā R 1480/2019-2, ciktāl ar to ir atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, izņemot daļā, ar kuru ir atcelts Iebildumu nodaļas lēmums attiecībā uz “kosmētiku”, kas ietilpst 3. klasē.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Albéa Services tiesāšanās izdevumus.

4)	dm-drogerie markt GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 68, 2.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Qx World/EUIPO – Mandelay (“EDUCTOR”)

(Lieta T-85/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “EDUCTOR” - Agrāka nereģistrēta preču zīme “EDUCTOR” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 3. punkts) - Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 72. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Deleģētās regulas (ES) 2018/625 16. panta 1. punkts - Parīzes konvencijas 6.a pants)

(2021/C 452/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Qx World Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: Á. László un A. Cserny, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mandelay Magyarország Kereskedelmi Kft. (Mandelay Kft.) (Szigetszentmiklós, Ungārija) (pārstāvji: V. Luszcz, C. Sár un É. Ulviczki, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1311/2019-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Qx World un Mandelay.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 2. decembra lēmumu.

2)	Qx World Kft, EUIPO un Mandelay Kft sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 114, 6.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Qx World/EUIPO – Mandelay (“SCIO”)

(Lieta T-86/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SCIO” - Agrāka nereģistrēta preču zīme “SCIO” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 3. punkts) - Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 72. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Deleģētās regulas (ES) 2018/625 16. panta 1. punkts - Parīzes konvencijas 6.a pants)

(2021/C 452/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Qx World Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: Á. László un A. Cserny, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mandelay Magyarország Kereskedelmi Kft. (Mandelay Kft.) (Szigetszentmiklós, Ungārija) (pārstāvji: V. Luszcz, C. Sár un É. Ulviczki, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1312/2019-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Qx World un Mandelay.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 2. decembra lēmumu.

2)	Qx World Kft, EUIPO un Mandelay Kft sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 114, 6.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Kazembe Musonda/Padome

(Lieta T-95/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Claude Kazembe Musonda (Lubumbaši, Kongo Demokrātiskā Republika (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un S. Lejeune)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jean-Claude Kazembe Musonda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Kande Mupompa/Padome

(Lieta T-97/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alex Kande Mupompa (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un S. Lejeune)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Alex Kande Mupompa atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Ilunga Luyoyo/Padome

(Lieta T-101/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/28)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ferdinand Ilunga Luyoyo (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M.-C. Cadilhac un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ferdinand Ilunga Luyoyo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Kampete/Padome

(Lieta T-102/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ilunga Kampete (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: H. Marcos Fraile un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ilunga Kampete atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Mutondo/Padome

(Lieta T-103/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kalev Mutondo (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: H. Marcos Fraile un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kalev Mutondo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Ramazani Shadary/Padome

(Lieta T-104/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emmanuel Ramazani Shadary (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un S. Lejeune)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Emmanuel Ramazani Shadary atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Ruhorimbere/Padome

(Lieta T-105/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Éric Ruhorimbere (Mbuji-Mayi, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Éric Ruhorimbere atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Amisi Kumba/Padome

(Lieta T-106/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gabriel Amisi Kumba (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: H. Marcos Fraile un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Gabriel Amisi Kumba atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Boshab/Padome

(Lieta T-107/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Évariste Boshab (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un S. Lejeune)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Évariste Boshab atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Numbi/Padome

(Lieta T-109/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: John Numbi (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M.-C. Cadilhac un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	John Numbi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Kanyama/Padome

(Lieta T-110/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Ietveršanas un saglabāšanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesību apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 452/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Célestin Kanyama (Kinšaša, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M.-C. Cadilhac un H. Marcos Fraile)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt Padomes lēmumu (KĀDP) 2019/2109 (2019. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101 (2019. gada 9. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2019, L 318, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Célestin Kanyama atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.04.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Francija/ECHA

(Lieta T-127/20) (1)

(REACH - Vielu novērtēšana - Alumīnija hlorīds - Bāziskā alumīnija hlorīds - Alumīnija sulfāts - ECHA lēmums, ar ko pieprasīta papildu informācija - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 46. panta 1. punkts - Apelācijas padomē iesniegta apelācijas sūdzība - Apelācijas padomes lēmuma pamatā esošo motīvu daudzveidība - Motīvi, kas attaisno lēmumu - Pret citiem motīviem vērsto pamatu neefektivitāte)

(2021/C 452/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: T. Stehelin, W. Zemamta un A.-L. Desjonquères)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, M. Goodacre un W. Broere)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: D. Klebs, S. Heimerl un S. Costanzo)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Kemira Oyj (Helsinki, Somija), Grace Silica GmbH (Düren, Vācija) (pārstāvji: J.-P. Montfort un T. Delille, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt ECHA Apelācijas padomes 2019. gada 17. decembra lēmumu, ar kuru ir atcelti trīs ECHA2017. gada 21. decembra lēmumi par pieprasījumu attiecīgajiem deklarētājiem veikt jaunus testus, veicot alumīnija hlorīda, bāziskā alumīnija hlorīda un alumīnija sulfāta novērtēšanu (apvienotās lietas A-003-2018, A-004-2018 un A-005-2018).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Francijas Republika sedz savus un atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA), Kemira Oyj un Grace Silica GmbH tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 191, 8.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Residencial Palladium/EUIPO – Palladium Gestión (“PALLADIUM HOTELS & RESORTS”)

(Lieta T-207/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “PALLADIUM HOTELS & RESORTS” - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pieņemamības nosacījumi - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 4. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 4. punkts) - Regulas Nr. 207/2009 56. panta 3. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 63. panta 3. punkts))

(2021/C 452/38)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Residencial Palladium, SL (Eivisa [Ibiza], Spānija) (pārstāvis: D. Solana Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Palladium Gestión, SL (Eivisa) (pārstāvis: J. Rojo García-Lajara, advokāts), kam ir atļauts aizstāt Fiesta Hotels & Resorts, SL

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 12. februāra lēmumu lietā R 231/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Residencial Palladium un Fiesta Hotels & Resorts.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 12. februāra lēmumu lietā R 231/2019-4.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Residencial Palladium, SL tiesāšanās izdevumus.

4)	Palladium Gestión, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Arnaoutakis u.c./Parlaments

(Lietas no T-240/20 līdz T-245/20) (1)

(Institucionālās tiesības - Noteikumi par Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Grozījumi papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmā - Atteikums piešķirt papildu (brīvprātīgo) pensiju - Iebilde par prettiesiskumu - Parlamenta Prezidija kompetence - Iegūtas tiesības un tiesības iegūšanas stadijā - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā drošība)

(2021/C 452/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Stavros Arnaoutakis (Héraklion, Grieķija) un 5 citi prasītāji, kuru uzvārdi norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: A. Schmitt un A. Grosjean, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, M. Ecker un S. Seyr)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta lēmumus, ar kuriem noraidīti prasītāju lūgumi – tā iemesla dēļ, ka viņi nav sasnieguši nepieciešamo 65 gadu vecumu – piešķirt viņiem tiesības uz papildu (brīvprātīgo) pensiju uz Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (OV 2018, C 466, 8. lpp.), pamata.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas no T-240/20 līdz T-245/20 apvienot sprieduma taisīšanas vajadzībām.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Stavros Arnaoutakis un pārējie pielikumā norādītie prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15 septembra spriedums – MHCS/EUIPO – Lidl Stiftung (Oranžas krāsas tonis)

(Lieta T-274/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo oranžas krāsas toni - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Faktu pārbaude pēc savas ierosmes - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Preču zīmes raksturs - Krāsu preču zīme - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas 2017/1001 94. pants)

(2021/C 452/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MHCS (Eperne, Francija) (pārstāvji: O. Vrins un B. Raus, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Söder un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Lidl Stiftung & Co. KG (Nekārsulma, Vācija) (pārstāvji: M. Kefferpütz un K. Wagner, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 24. februāra lēmumu lietā R 2392/2018-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Lidl Stiftung & Co. un MHCS.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 24. februāra lēmumu lietā R 2392/2018-1.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no MHCS tiesāšanās izdevumiem.

3)	Lidl Stiftung & Co. KG sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no MHCS tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Laboratorios Ern/EUIPO – Le-Vel Brands (“Le–Vel”)

(Lieta T-331/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Le – Vel” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “LEVEL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Preču un pakalpojumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 452/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija) (pārstāve: S. Correa Rodríguez, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Vuijst un D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Le–Vel Brands LLC (Frisco, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 20. marta lēmumu lietā R 2113/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Laboratorios Ern un Le–Vel Brands.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Laboratorios Ern, SA, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 1. septembra spriedums – KN/Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

(Lieta T-377/20) (1)

(Institucionālās tiesības - EESK loceklis - OLAF izmeklēšana saistībā ar apgalvojumiem par psiholoģisku vardarbību - Lēmums par locekļa atbrīvošanu no vispārējās vadības un personāla vadības pienākumu izpildes - Atcelšanas prasība - Apstrīdams akts - Pieņemamība - Dienesta interesēs veikts pasākums - Juridiskais pamats - Tiesības uz aizstāvību - Atteikums piekļūt OLAF ziņojuma pielikumiem - Liecību satura izpaušana rezumējuma formā - Atbildība)

(2021/C 452/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KN (pārstāvji: M. Casado García-Hirschfeld un M. Aboudi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (pārstāvji: M. Pascua Mateo, K. Gambino, X. Chamodraka, A. Carvajal García-Valdecasas un L. Camarena Januzec, pārstāvji, kuriem palīdz A. Duron, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt EESK 2020. gada 9. jūnija lēmumu, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu, lai saņemtu atlīdzinājumu par prasītājam iespējami nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	KN atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kuri ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  OV C 279, 24.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – LF/Komisija

(Lieta T-466/20) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas atteikums - Pastāvīgā dzīvesvieta - Darba pienākumu veikšana starptautiskā organizācijā, kas atrodas dienesta valstī)

(2021/C 452/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: LF (pārstāvis: S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un A.-C. Simon)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2019. gada 11. septembra lēmumu, ar ko prasītājam atteikta ekspatriācijas pabalsta piešķiršana.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	LF sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 313, 21.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Celler Lagravera/EUIPO – Cyclic Beer Farm (“Cíclic”)

(Lieta T-673/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Cíclic” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CYCLIC” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 452/44)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Celler Lagravera, SLU (Alfarasa, Spānija) (pārstāvis: J. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Cyclic Beer Farm, SL (Barselona, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 18. augusta lēmumu lietā R 465/2020-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cyclic Beer Farm un Celler Lagravera.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Celler Lagravera, SLU atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Freshly Cosmetics/EUIPO – Misiego Blázquez (“IDENTY BEAUTY”)

(Lieta T-688/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “IDENTY BEAUTY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “IDENTITY THE IMAGE CLUB” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 452/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Freshly Cosmetics, SL (Reusa, Spānija) (pārstāvis: P. Roiger Bellostes, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Crawcour un D. Hanf)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Francisco Misiego Blázquez (Madride, Spānija) (pārstāvis: M. Salas Martín, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 11. septembra lēmumu lietā R 205/2020-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp M. Misiego Blázquez un Freshly Cosmetics.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Freshly Cosmetics, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 15. septembra spriedums – Beelow/EUIPO (“made of wood”)

(Lieta T-702/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “made of wood” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 452/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Timo Beelow (Vupertāle, Vācija) (pārstāve: J. Vogtmeier, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Bosse un E. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 14. septembra lēmumu lietā R 108/2020-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “made of wood” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Timo Beelow k–kgs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 28, 25.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 9. septembra rīkojums – GABO:mi/Komisija

(Lieta T-881/19) (1)

(Šķīrējklauzula - Sestā un Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā (2002. – 2006. gads un 2007. – 2013. gads) - Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014. – 2020. gads) - Dotāciju nolīgumi - Prasījumu ieskaits - Atbildētāja noteikšana - Formas prasību neievērošana - Reglamenta 76. panta d) punkts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2021/C 452/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvis: C. Mayer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. André, M. Ilkova, L. Mantl un A. Katsimerou)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest Komisijai atlīdzināt pieļaujamās izmaksas, kas saskaņā ar dotāciju nolīgumiem, kuri noslēgti saistībā ar Sesto un Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā un Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, prasītājai radušās, pirmkārt, laikā no 2015. gada augusta līdz 2016. gada aprīlim, un, otrkārt, provizoriskās maksātnespējas procedūras laikā, proti, EUR 1 680 681,82 apmērā, tām pieskaitot procentus EUR 76 552,6 apmērā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	GABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. septembra rīkojums – MKB Multifunds/Komisija

(Lieta T-277/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Valsts atbalsts - Privātā kapitāla fondi - Sūdzība - Pasākumi, kas esot ar “Dutch Venture Initiative” saistīts valsts atbalsts - Lēmums, kas pieņemts iepriekšējas izskatīšanas procedūras noslēgumā - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība - Ieinteresētās personas statuss - Procesuālo tiesību nodrošināšana - Nepieņemamība)

(2021/C 452/48)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MKB Netherlands BV (Zierikzee, Nīderlande) (pārstāvji: J. van de Hel un R. Rampersad, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. Bulterman un C. Schillemans)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru būtībā tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 27. februāra lēmumu C(2020) 1109 final par valsts atbalstu SA.55704 (2019/FC) – Nīderlande – apgalvots valsts atbalsts Dutch Venture Initiative.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	MKB Multifunds BV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. augusta rīkojums – DK Company/EUIPO – Hunter Boot (“DENIM HUNTER”)

(Lieta T-387/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 452/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DK Company A/S (Ilkasta, Dānija) (pārstāvis: S. Hansen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Hunter Boot Ltd (Edinburga, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 3. aprīļa lēmumu lietā R 849/2018-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hunter Boot un DK Company.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	DK Company A/S sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 262, 10.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. septembra rīkojums – Kühne/Parlaments

(Lieta T-691/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Civildienests - Ierēdņi - Mobilitātes režīms - Ar mobilitātes pienākumu saistīts lūgums - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2021/C 452/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Verena Kühne (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: O. Schmechel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Darie un B. Schäfer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2020. gada 17. aprīļa vēstuli, kas papildināta tā paša gada 21. aprīlī un ar kuru ir noraidīts prasītājas lūgums par mobilitātes noteikumu piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Verena Kühne atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 28, 25.1.2021.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 17. septembra rīkojums – Firearms United Network u.c./Komisija

(Lieta T-187/21 R)

(Pagaidu noregulējums - REACH - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma grozījumi - Ierobežojums attiecībā uz svinu un svina savienojumiem - Svina skrošu izmantošana medībās - Mitrāju aizsardzība - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2021/C 452/51)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Firearms United Network (Varšava, Polija), Tomasz Walter Stępień (Żelechów, Polija), Michał Budzyński (Cegłów, Polija), Andrzej Marcjanik (Złotokłos, Polija) (pārstāve: E. Woźniak, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un K. Mifsud-Bonnici)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Regulas (ES) 2021/57 (2021. gada 25. janvāris), ar ko attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV 2021, L 24, 19. lpp.), piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2021. gada 13. jūlijā – Trasta Komercbanka/ECB

(Lieta T-427/21)

(2021/C 452/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AS “Trasta Komercbanka” (Rīga, Latvija) (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest atbildētājai samaksāt finansiālu kompensāciju par kaitējumu, kas prasītājai nodarīts, ņemot vērā atbildētājas lēmumu 2016. gada 11. jūlijā atsaukt prasītājas licenci (lēmums paziņots prasītājai 2016. gada 13. jūlijā);

—	konstatēt, ka mantiskā kaitējuma apmērs ir vismaz 162 miljoni EUR kopā ar kompensācijas procentiem, sākot no 2016. gada 11. jūlija līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā, un kopā ar attiecīgiem nokavējuma procentiem, sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav pienācīgi informējusi prasītājas pilnvarotos pārstāvjus par lēmumu atsaukt licenci.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts lēmums atsaukt licenci, nebija nodrošināta pienācīga prasītājas pārstāvība.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar lēmumu atsaukt licenci ir pieļauti vairāki citi būtiski procesuālie pārkāpumi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, pieņemot lēmumu par licences atsaukšanu, ir rīkojusies, pārsniedzot savu kompetenci, it īpaši saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem un valsts tiesību piemērošanu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdaini pieņēmusi, ka pastāv pamats licences atsaukšanai, un ir norādījusi nepietiekamu pamatojumu šajā ziņā.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas nelikumīgā rīcība ir radījusi prasītājai ievērojamus zaudējumus, tostarp prasītājas likvidācijas dēļ.

Prasība, kas celta 2021. gada 13. jūlijā – Fursin u.c./ECB

(Lieta T-428/21)

(2021/C 452/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ivan Fursin (Kijeva, Ukraina) un 6 citi prasītāji (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest atbildētājai samaksāt finansiālu kompensāciju par kaitējumu, kas prasītājiem nodarīts, ņemot vērā atbildētājas lēmumu 2016. gada 11. jūlijā atsaukt AS “Trasta Komercbanka” licenci (lēmums paziņots 2016. gada 13. jūlijā);

—	konstatēt, ka mantiskā kaitējuma apmērs ir vismaz 25 miljoni EUR (1) kopā ar kompensācijas procentiem, sākot no 2016. gada 11. jūlija līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā, un kopā ar attiecīgiem nokavējuma procentiem, sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāji ir izvirzījuši sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav pienācīgi informējusi AS “Trasta Komercbanka” pilnvarotos pārstāvjus par lēmumu atsaukt licenci.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts lēmums atsaukt licenci, nebija nodrošināta pienācīga AS “Trasta Komercbanka” pārstāvība.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar lēmumu atsaukt licenci ir pieļauti vairāki citi būtiski pārkāpumi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, pieņemot lēmumu par licences atsaukšanu, ir rīkojusies, pārsniedzot savu kompetenci, it īpaši saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem un valsts tiesību piemērošanu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdaini pieņēmusi, ka pastāv pamats licences atsaukšanai, un ir norādījusi nepietiekamu pamatojumu šajā ziņā.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas nelikumīgā rīcība ir radījusi prasītājiem ievērojamus zaudējumus, tostarp AS “Trasta Komercbanka” likvidācijas dēļ.

---

(1)  Summas attiecībā uz katru no prasītājiem ir sadalītas atbilstoši to īpašumtiesību daļām AS “Trasta Komercbanka”, kā norādīts 2016. gada 3. marta lēmumā par licences atsaukšanu.

Prasība, kas celta 2021. gada 6. augustā – Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior/Komisija

(Lieta T-493/21)

(2021/C 452/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: R. Sciaudone un D. Luff, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības delegācijas Ankarā kontrasignāciju par finanšu garantijas izbeigšanu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais akts”), uz kuru atsaucas Turcijas Zinātnes, rūpniecības un tehnoloģiju ministrija – ES Ārlietu ģenerāldirektorāts – ES finanšu programmu direktorāts;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots rūpības pienākuma, objektivitātes pienākuma, pušu vienlīdzības principa un Finanšu regulas (1) 78. panta pārkāpums. — Saskaņā ar šo pamatu Komisija nav pārbaudījusi Turcijas iestāžu lēmumu par garantijas izbeigšanu. Komisija lūdza Turcijas iestādēm pašām pārbaudīt šo lēmumu. Prasītāja uzskata, ka šāda rīcība pārkāpj arī Finanšu regulas 78. pantu un Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 82. pantu. (2) Saskaņā ar šiem noteikumiem ES kredītrīkotājam pašam personīgi ir jāpārbauda dokumenti.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. — Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais akts nesniedz pietiekamu informāciju, lai tā varētu pārbaudīt, vai tas ir pamatots, vai tam ir kāds trūkums, kas varētu ļaut apstrīdēt tā likumību Eiropas Savienības tiesā, un, otrkārt, lai šī tiesa varētu kontrolēt tā likumību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam. — Prasītāja norāda, ka tā nepiedalījās Komisijas organizētajā administratīvajā procedūrā, kurā tika nolemts, vai ES delegācijai Ankarā vajadzētu uzdot līdzparakstīt garantijas izbeigšanu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums. — Tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, nesaskaņojot līgumslēdzējas iestādes pieprasījumu ar prasītājai pienākošos summu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūdu garantijas izbeigšanas nosacījumu vērtējumā. — Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā aktā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par garantijas izbeigšanas nosacījumiem, kas visi attiecas uz iespējamu pakalpojumu līguma pārkāpumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012 L 362, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 7. septembrī – Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – Papouis Dairies (“fino”)

(Lieta T-558/21)

(2021/C 452/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvis: C. Milbradt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Papouis Dairies LTD (Nikosija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “fino Cyprus Halloumi Cheese” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 180 791

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 29. aprīļa lēmums lietā R 578/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO dalībniecei segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. septembrī – Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – Papouis Dairies (“Papouis Halloumi”)

(Lieta T-565/21)

(2021/C 452/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvis: C. Milbradt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Papouis Dairies LTD (Nikosija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsainas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “Papouis Halloumi Papouis Dairies LTD PAP since 1967”, reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 176 344

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 29. aprīļa lēmums lietā R 575/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO dalībniecei segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 20. septembrī – Euranimi/Komisija

(Lieta T-598/21)

(2021/C 452/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Association of Non-Integrated Metal Importers & distributors (Euranimi) (Brisele, Beļģija) (ko pārstāv: M. Campa, D. Rovetta, P. Gjørtler un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV 2021, L 225I, 1. lpp.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) 19. pantu, pieļaudama acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pieņemot lēmumus par nopietnu kaitējumu un nopietna kaitējuma iespējamību;

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas vērtējumi par attiecīgajiem tirgus datiem un hipotētisko scenāriju saistībā ar aizsargpasākumu izbeigšanu esot acīmredzami kļūdaini. Ņemot vērā ārkārtējo tirgus situāciju pasaulē, Komisija neesot arī ievērojusi pienākumu ņemt vērā 2021. gada apstākļus pēc izmeklēšanas laikposma (IP).

---

(1)  OV L 83, 16. lpp., 27.3.2015.

Prasība, kas celta 2021. gada 20. septembrī – bett1.de/EUIPO – XXXLutz Marken (“Body-Star”)

(Lieta T-599/21)

(2021/C 452/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: bett1.de GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: O. Brexl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: XXXLutz Marken GmbH (Wels, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības vārdiska preču zīme “Body–Star” – Savienības preču zīme Nr. 17 711 748

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 14. jūlija lēmums lietā R 1712/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 21. septembrī – WP u.c./Komisija

(Lieta T-604/21)

(2021/C 452/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: WP, WQ, WR (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt 2020. gada 16. novembra PMO.4 lēmumu noraidīt pieteikumu, kas 2020. gada 14. septembrī tika iesniegts mirušās personas vārdā atgūt viņa valstī iegūtās pensijas tiesības, kas tika pārnestas uz Eiropas Savienības pensiju shēmu, kopā ar procentiem, kas šo gadu laikā radušies saistībā ar šīm tiesībām un līdz pat pilnīgai atmaksai;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt 2021. gada 15. jūnija lēmumu, ar ko tieši noraidīta 2021. gada 15. februārī mirušās personas vārdā iesniegtā sūdzība, par kuras turpinātību mantošanas ceļā tika paziņots 2021. gada 25. maijā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota atbildētājas nepamatota iedzīvošanās.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošana, jo veids, kādā atbildētāja piemērojusi nepamatotas iedzīvošanās principu, kā tas noteikts judikatūrā, atšķiras no veida, kādā citas iestādes šo principu ir piemērojušas identiskās situācijās.

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. septembra rīkojums – Bunzl u.c./Komisija

(Lieta T-475/19) (1)

(2021/C 452/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. septembra rīkojums – BT Group un Communications Global Network Services/Komisija

(Lieta T-482/19) (1)

(2021/C 452/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. septembra rīkojums – Stagecoach Group/Komisija

(Lieta T-754/19) (1)

(2021/C 452/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 27, 27.1.2020.