Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 431/01)

Jaunākā publikācija

OV C 422, 18.10.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 412, 11.10.2021.

OV C 401, 4.10.2021.

OV C 391, 27.9.2021.

OV C 382, 20.9.2021.

OV C 368, 13.9.2021.

OV C 357, 6.9.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Palātu izveide un tiesnešu darbība palātās

(2021/C 431/02)

2021. gada 11. oktobrī Vispārējā tiesa pēc tam, kad kļuva brīvas Vispārējās tiesas tiesnešu A. Collins, D. Gratsias, Z. Csehi un O. Spineanu-Matei amata vietas, nolēma grozīt 2019. gada 30. septembra lēmumu par palātu izveidi (1), ar grozījumiem (2), un 2019. gada 4. oktobra lēmumu par tiesnešu darbību palātās (3), ar grozījumiem (4), attiecībā uz laikposmu no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 31. augustam, un tiesnešu darbību palātās noteikt šādi:

I palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs H. Kanninen, tiesneši M. Jaeger, N. Półtorak, O. Porchia un M. Stancu.

1. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs H. Kanninen;

A sastāvs: tiesneši M. Jaeger un N. Półtorak;

B sastāvs: tiesneši M. Jaeger un O. Porchia;

C sastāvs: tiesneši M. Jaeger un M. Stancu;

D sastāvs: tiesneses N. Półtorak un O. Porchia;

E sastāvs: tiesneses N. Półtorak un M. Stancu;

F sastāvs: tiesneses O. Porchia un M. Stancu.

II palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētāja V. Tomljenović, tiesneši V. Kreuschitz, F. Schalin, P. Škvařilová-Pelzl, un I. Nõmm.

2. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētāja V. Tomljenović;

A sastāvs: tiesneši F. Schalin un P. Škvařilová-Pelzl;

B sastāvs: tiesneši F. Schalin un I. Nõmm;

C sastāvs: tiesneši P. Škvařilová-Pelzl un I. Nõmm.

III palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs G. De Baere, tiesneši V. Kreuschitz, U. C. Öberg, R. Mastroianni un G. Steinfatt.

3. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs G. De Baere;

A sastāvs: tiesneši V. Kreuschitz un G. Steinfatt.

IV palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs S. Gervasoni, tiesneši L. Madise, P. Nihoul, R. Frendo un J. Martín y Pérez de Nanclares.

4. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs S. Gervasoni;

A sastāvs: tiesneši L. Madise un P. Nihoul;

B sastāvs: tiesneši L. Madise un R. Frendo;

C sastāvs: tiesneši L. Madise un J. Martín y Pérez de Nanclares;

D sastāvs: tiesneši P. Nihoul un R. Frendo;

E sastāvs: tiesneši P. Nihoul un J. Martín y Pérez de Nanclares;

F sastāvs: tiesneši R. Frendo un J. Martín y Pérez de Nanclares.

V palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs D. Spielmann, tiesneši S. Frimodt Nielsen, U. C. Öberg, R. Mastroianni un M. Brkan.

5. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs D. Spielmann;

A sastāvs: tiesneši U. C. Öberg un R. Mastroianni;

B sastāvs: tiesneši U. C. Öberg un M. Brkan;

C sastāvs: tiesneši R. Mastroianni un M. Brkan.

VI palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētāja A. Marcoulli, tiesneši S. Frimodt Nielsen, J. Schwarcz, C. Iliopoulos un R. Norkus.

6. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētāja A. Marcoulli;

A sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un J. Schwarcz;

B sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un C. Iliopoulos;

C sastāvs: tiesneši S. Frimodt Nielsen un R. Norkus;

D sastāvs: tiesneši J. Schwarcz un C. Iliopoulos;

E sastāvs: tiesneši J. Schwarcz un R. Norkus;

F sastāvs: tiesneši C. Iliopoulos un R. Norkus.

VII palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs R. da Silva Passos, tiesneši V. Valančius, I. Reine, L. Truchot un M. Sampol Pucurull.

7. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs R. da Silva Passos;

A sastāvs: tiesneši V. Valančius un I. Reine;

B sastāvs: tiesneši V. Valančius un L. Truchot;

C sastāvs: tiesneši V. Valančius un M. Sampol Pucurull;

D sastāvs: tiesneši I. Reine un L. Truchot;

E sastāvs: tiesneši I. Reine un M. Sampol Pucurull;

F sastāvs: tiesneši L. Truchot un M. Sampol Pucurull.

VIII palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs J. Svenningsen, tiesneši R. Barents, C. Mac Eochaidh, T. R. Pynnä un J. Laitenberger.

8. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs J. Svenningsen;

A sastāvs: tiesneši R. Barents un C. Mac Eochaidh;

B sastāvs: tiesneši R. Barents un T. R. Pynnä;

C sastāvs: tiesneši R. Barents un J. Laitenberger;

D sastāvs: tiesneši C. Mac Eochaidh un T. R. Pynnä;

E sastāvs: tiesneši C. Mac Eochaidh un J. Laitenberger;

F sastāvs: tiesneši T. R. Pynnä un J. Laitenberger.

IX palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētāja M. J. Costeira, tiesneši M. Kancheva, E. Buttigieg, T. Perišin un P. Zilgalvis.

9. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētāja M. J. Costeira;

A sastāvs: tiesneses M. Kancheva un T. Perišin;

B sastāvs: tiesneši M. Kancheva un P. Zilgalvis;

C sastāvs: tiesneši T. Perišin un P. Zilgalvis.

X palāta paplašinātā sastāvā, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs A. Kornezov, tiesneši E. Buttigieg, K. Kowalik-Bańczyk, G. Hesse un D. Petrlík.

10. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Palātas priekšsēdētājs A. Kornezov;

A sastāvs: tiesneši E. Buttigieg un K. Kowalik-Bańczyk;

B sastāvs: tiesneši E. Buttigieg un G. Hesse;

C sastāvs: tiesneši E. Buttigieg un D. Petrlík;

D sastāvs: tiesneši K. Kowalik-Bańczyk un G. Hesse;

E sastāvs: tiesneši K. Kowalik-Bańczyk un D. Petrlík;

F sastāvs: tiesneši G. Hesse un D. Petrlík.

Otrā palāta, kurā ietilpst četri tiesneši, tiks paplašināta, pievienojot tai trešajā palātā ietilpstošu piekto tiesnesi. Trešā palāta, kurā ietilpst trīs tiesneši, tiks paplašināta, pievienojot tai piektajā palātā ietilpstošu ceturto un piekto tiesnesi. Piektā palāta, kurā ietilpst četri tiesneši, tiks paplašināta, pievienojot tai sestajā palātā ietilpstošu piekto tiesnesi. Devītā palāta, kurā ietilpst četri tiesneši, tiks paplašināta, pievienojot tai desmitajā palātā ietilpstošu piekto tiesnesi.

III palātas paplašinātā sastāvā ceturtais un piektais tiesnesis ir tiesneši ar vislielāko amata stāžu atbilstoši Reglamenta 8. pantā noteiktajai rangu kārtībai, kuri nav palātas priekšsēdētājs, no palātas, kas ir specializējusies tajā pašā jomā un kas ir pēc skaita nākamā aiz trešās palātas.

II, V un IX palātas paplašinātā sastāvā piektais tiesnesis ir tiesnesis ar vislielāko amata stāžu atbilstoši Reglamenta 8. pantā noteiktajai rangu kārtībai, kurš nav palātas priekšsēdētājs, no palātas, kas ir specializējusies tajā pašā jomā un kas ir pēc skaita nākamā aiz otrās, piektās un devītās palātas.

Vispārējā tiesa apstiprina 2019. gada 4. oktobra lēmumu, saskaņā ar kuru pirmajai, ceturtajai, septītajai un astotajai palātai tiek iedalītas lietas, kas ir ierosinātas atbilstoši LESD 270. pantam un attiecīgā gadījumā atbilstoši Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 50.a pantam, un otrajai, trešajai, piektajai, sestajai, devītajai un desmitajai palātai tiek iedalītas Reglamenta ceturtajā sadaļā paredzētās lietas, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

Tā arī apstiprina, ka:

—	priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nevienā no palātām nedarbojas pastāvīgi,

—

katru tiesvedības gadu priekšsēdētāja vietnieks piedalās vienas lietas izskatīšanā katrā no desmit palātām, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā, un šīs lietas tiek izraudzītas saskaņā ar šādu kārtību: — pirmā lieta, kura saskaņā ar Vispārējās tiesas lēmumu ir nodota pirmās palātas, otrās palātas, trešās palātas, ceturtās palātas un piektās palātas paplašinātajam iztiesāšanas sastāvam, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā, — trešā lieta, kura saskaņā ar Vispārējās tiesas lēmumu ir nodota sestās palātas, septītās palātas, astotās palātas, devītās palātas un desmitās palātas paplašinātajam iztiesāšanas sastāvam, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā.

Ja palāta, kurā priekšsēdētāja vietniekam ir jāizskata lieta, sastāv no:

—

pieciem tiesnešiem, paplašinātajā sastāvā ietilpst priekšsēdētāja vietnieks, tiesneši, kas ietilpst tajā trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kuram lieta sākotnēji nodota izskatīšanai, kā arī viens no attiecīgās palātas tiesnešiem, kuru nosaka, balstoties uz Reglamenta 8. pantā noteiktajai rangu kārtībai pretējo kārtību,

—	četriem tiesnešiem, paplašinātajā sastāvā ietilpst priekšsēdētāja vietnieks, tiesneši, kas ietilpst tajā trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kuram lieta sākotnēji nodota izskatīšanai, un attiecīgās palātas ceturtais tiesnesis,

—

trijiem tiesnešiem, paplašinātajā sastāvā ietilpst priekšsēdētāja vietnieks, tiesneši, kas ietilpst tajā trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kuram lieta sākotnēji nodota izskatīšanai, un piektais tiesnesis ar vislielāko amata stāžu atbilstoši Reglamenta 8. pantā noteiktajai rangu kārtībai, kurš nav palātas priekšsēdētājs, no palātas, kas ir specializējusies tajā pašā jomā un kas ir pēc skaita nākamā aiz attiecīgās palātas.

---

(1)  OV 2019, C 372, 3. lpp.

(2)  OV 2020, C 68, 2. lpp.; OV 2020, C 114, 2. lpp.; OV 2020, C 371, 2. lpp., un OV 2021, C 110, 2. lpp.; OV 2021, C 297, 2. lpp.; OV 2021, C 368, 2. lpp., un OV 2021, C 412, 2. lpp.

(3)  OV 2019, C 372, 3. lpp.

(4)  OV 2020, C 68, 2. lpp.; OV 2020, C 114, 2. lpp.; OV 2020, C 371, 2. lpp., un OV 2021, C 110, 2. lpp.; OV 2021, C 297, 2. lpp.; OV 2021, C 368, 2. lpp., un OV 2021, C 412, 2. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 7. maijā EM iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 3. marta spriedumu lietā T-599/19 EM/Parlaments

(Lieta C-299/21 P)

(2021/C 431/03)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: EM (pārstāvis: M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

—	Atcelt 2021. gada 3. marta spriedumu lietā EM/Parlaments (T-599/19);

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kuri ir radušies Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu prasītājs atsaucās uz Pamattiesību hartas 1. un 31. panta, kā arī Civildienesta noteikumu 12. panta un 12a. panta 3. punkta pārkāpumu, pienākuma sniegt palīdzību neizpildi un pilnvaru nepareizu izmantošanu. Par šo pirmo pamatu, kam ir trīs daļas, Vispārējā tiesa savu viedokli pauda pārsūdzētā sprieduma 42.–131. punktā.

Ar otro Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu prasītājs atsaucās uz labas pārvaldības principa pārkāpumu un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neievērošanu, kā arī uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Par šo pamatu Vispārēja tiesa savu viedokli pauda pārsūdzētā sprieduma 142.–159. punktā.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītājs izvirza vienu vienīgu pamatu, kurš attiecas uz faktu sagrozīšanu, acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kas ir par iemeslu nepietiekamam un neprecīzam juridiskajam pamatojumam. Vispārējā tiesa tādējādi esot spriedusi infra petita. Apelācijas sūdzībā prasītājs apstrīd it īpaši pārsūdzētā sprieduma 51.–57., 66.–69., 100.–103., 109., 126.–131., 145. un 146., 148. un 149., 170. un 171. punktu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021.gada 31. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid/S. S., N. Z. un S. S.

(Lieta C-338/21)

(2021/C 431/04)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Atbildētāji: S. S., N. Z., S. S.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180 (1)), 27. panta 3. punkts un 29. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru dalībvalsts ir izvēlējusies transponēt 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu, taču attiecībā uz pārsūtīšanas lēmuma izpildi – ir piešķīrusi apturošu iedarbību arī iebildumiem vai sūdzībai par lēmumu, kas pieņemts procedūrā par pieteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju saistībā ar cilvēku tirdzniecību un kas nav pārsūtīšanas lēmums, bet kas pagaidām nepieļauj faktisko pārsūtīšanu?

---

(1)  31. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 7. jūlijā iesniedza Bayerisches Oberstes Landesgericht (Vācija) – Landkreis A.-F./J. Sch. Omnibusunternehmen un K. Reisen GmbH

(Lieta C-416/21)

(2021/C 431/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerisches Oberstes Landesgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Landkreis A.-F.

Atbildētāji:J. Sch. Omnibusunternehmen, K. Reisen GmbH

Piedaloties: E. GmbH & Co. KG

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2014/24/ES (1) 57. panta 4. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir jābūt pietiekami pārliecinošām norādēm, lai konstatētu ekonomikas dalībnieku LESD 101. panta pārkāpumu?

2)

Vai Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punkts kā izsmeļošs tiesiskais regulējums attiecībā uz fakultatīviem izslēgšanas iemesliem ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka vienlīdzīgas attieksmes princips (šīs direktīvas 18. panta 1. punkts), ja netiek iesniegti nedz patstāvīgi, nedz neatkarīgi piedāvājumi, nevar liegt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu?

3)	Vai Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana uzņēmumiem, kas veido vienu ekonomisku vienību, un kuri katrs atsevišķi ir iesnieguši piedāvājumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.)

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 20. jūlijāPetrus Kerstens iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 17. maija rīkojumu lietā T-672/20 Kerstens/Komisija

(Lieta C-447/21 P)

(2021/C 431/06)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus Kerstens (pārstāvis: C. Mourato, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

—	Atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 17. maija rīkojumu lietā T-672/20 Kerstens/Komisija;

—	atzīt attiecīgo prasību par pieņemamu;

—	ņemot vērā to, ka tiesvedības stadija neļauj izspriest lietu pēc būtības, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izspriešanai pēc būtības;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Četri apelācijas sūdzības pamati attiecas uz prasītāja pirmajā instancē celtās prasības pieņemamību.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, atzīstot par nepieņemamu prasību atcelt 2020. gada 20. un 31. janvāra lēmumus, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu, kā arī Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktu, un sagrozījusi faktus un pierādījumus.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa pārsūdzēto rīkojumu nav pietiekami pamatojusi.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir būtiski pārkāpusi tiesiskās drošības principu saistībā ar apstrīdētā akta paziņošanas datuma noteikšanu.

Ar ceturto un pēdējo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem principu saistībā ar viņiem adresēto aktu, kas var būt pamats tiesvedībai, paziņošanas datuma noteikšanu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Austrija) – F.F.

(Lieta C-487/21)

(2021/C 431/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: F.F.

Citas lietas dalībnieces: Österreichische Datenschutzbehörde, CRIF GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jēdziens “kopija”, kas ir ietverts Regulas (ES) 2016/679 (1) (turpmāk tekstā – “VDAR”) 15. panta 3. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek apzīmēta (elektronisku) datu fotokopija vai attiecīgi faksimils vai elektroniska kopija, vai arī atbilstoši vārdnīcās vācu, franču un angļu valodās ietvertajai jēdziena izpratnei ar to ir jāsaprot arī “Abschrift”, un “double” (“duplicata”) vai “transcript”?

2)

Vai VDAR 15. panta 3. punkta pirmais teikums, saskaņā ar kuru “pārzinis nodrošina apstrādē esošo personas datu kopiju”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver vispārējas datu subjekta tiesības uz – arī – veselu tādu dokumentu kopiju izsniegšanu, kuros tiek apstrādāti datu subjekta personas dati, vai attiecīgi datubāzes izvilkuma kopijas izsniegšanu, ja tajā tiek apstrādāti personas dati, vai arī atbilstoši minētajam datu subjektam ir tiesības uz oriģinālam atbilstošu saskaņā ar VDAR 15. panta 1. punktu izsniedzamu personas datu reprodukciju?

3)

Gadījumā, ja uz otro jautājumu tiek atbildēts tādējādi, ka datu subjektam ir tikai tiesības uz oriģinālam atbilstošu saskaņā ar VDAR 15. panta 1. punktu izsniedzamu personas datu reprodukciju, vai VDAR 15. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā apstrādāto datu raksturu (piemēram, attiecībā uz 63. apsvērumā minētajām diagnozēm, analīžu rezultātiem, vērtējumiem vai arī dokumentiem saistībā ar pārbaudi Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 20. decembra sprieduma Nowak (2) izpratnē) un VDAR 12. panta 1. punktā ietverto pārredzamības prasību, konkrētā gadījumā tik un tā ir jānodrošina datu subjektam piekļuve teksta daļām vai visiem dokumentiem?

4)

Vai jēdziens “informācija”, kas saskaņā ar VDAR 15. panta 3. punkta trešo teikumu datu subjektam, ja tas pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā, ir jāsniedz “plaši izmantotā elektroniskā formātā”, “ja vien datu subjekts nepieprasa citādi”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz VDAR 15. panta 3. punkta pirmajā teikumā minētajiem “apstrādē esošajiem personas datiem”? a) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša: vai jēdziens “informācija”, kas saskaņā ar VDAR 15. panta 3. punkta trešo teikumu datu subjektam, ja tas pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā, ir jāsniedz “plaši izmantotā elektroniskā formātā”, “ja vien datu subjekts nepieprasa citādi”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz informāciju atbilstoši VDAR 15. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktam? b) Ja arī atbilde uz 4.a) jautājumu ir noliedzoša: vai jēdziens “informācija”, kas saskaņā ar VDAR 15. panta 3. punkta trešo teikumu datu subjektam, ja tas pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā, ir jāsniedz “plaši izmantotā elektroniskā formātā”, “ja vien datu subjekts nepieprasa citādi”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz “apstrādē esošajiem personas datiem” un VDAR 15. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju, bet arī, piemēram, uz tiem piederīgajiem metadatiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; OV 2016, L 119, 1. lpp.).

(2)  C-434/16, EU:C:2017:994.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 11. augustā iesniedza High Court (Īrija) – Eircom Limited/Commission for Communications Regulation

(Lieta C-494/21)

(2021/C 431/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eircom Limited

Atbildētāja: Commission for Communications Regulation

Ieinteresētās personas: Vodafone Ireland Limited, Three Ireland (Hutchinson) Limited, Three Ireland Services (Hutchinson) Limited

Prejudiciālie jautājumi

Vai apstākļos, kad:

1)	telekomunikāciju tirgus ir liberalizēts un ir vairāki tirgū darbojošies telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji;

2)	valsts regulatīvā iestāde (turpmāk tekstā – “VRI”) ir izvēlējusies vienu pakalpojumu sniedzēju (“universālā pakalpojuma sniedzēs” vai “UPS”), lai izpildītu universālā pakalpojuma saistības (turpmāk tekstā – “UP saistības”);

3)	VRI ir noteikusi, ka eksistē pozitīvas neto izmaksas, kas saistītas ar UP saistību (turpmāk tekstā – “UP saistību neto izmaksas”); un

4)	VRI ir noteikusi, ka UP saistību neto izmaksas ir materiālas salīdzinājumā ar administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar UP saistību neto izmaksu sadales mehānisma ieviešanu tirgus dalībnieku vidū;

ja VRI ir nepieciešams, atbilstoši saviem pienākumiem saskaņā ar Universālā pakalpojuma direktīvu 2002/22 (1), izvērtēt, vai UP saistību neto izmaksas nav pārmērīgas attiecībā uz UPS spēju tās segt, ņemot vērā visu UPS īpašību kopumu, tostarp tā aprīkojuma līmeni, saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā arī tirgus daļu (kā minēts sprieduma Base 42. punktā), vai saskaņā ar direktīvām ir pieļaujams, ka VRI veic šo novērtējumu, ņemot vērā tikai UPS īpašību kopumu/stāvokli, vai arī tai ir jānovērtē UPS īpašību kopums/stāvoklis attiecībā pret tā konkurentiem attiecīgajā tirgū?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV 2002, L 108, 51. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 18. augustā iesniedza Landgericht Erfurt (Vācija) – UM/Daimler AG

(Lieta C-506/21)

(2021/C 431/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Erfurt

Pamatlietas puses

Prasītāja: UM

Atbildētāja: Daimler AG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2007/46/EK (1) 18. panta 1. punkta, 26. panta 1. punkta un 46. panta – kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2) 4., 5. un 13. pantu – nolūks un mērķis ir arī aizsargāt mehānisko transportlīdzekļu individuālo pircēju intereses un viņu īpašumu? Vai tostarp ir arī transportlīdzekļa individuāla pircēja intereses neiegādāties transportlīdzekli, kas neatbilst Savienības tiesību aktu prasībām, it īpaši tādu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar neatļautu pārveidošanas ierīci Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta izpratnē?

2)

Vai Savienības tiesības, it īpaši efektivitātes princips un Eiropas pamattiesības, kā arī dabas inherentās tiesības un principi, paredz to, ka transportlīdzekļa pircēja pret transportlīdzekļa ražotāju var celt civiltiesisku prasību atlīdzināt kaitējumu, kas viņai neuzmanības dēļ vai ar nodomu nodarīts ar jebkādu rīcību, par kuru vainojama transportlīdzekļa ražotāja, laižot tirgū transportlīdzekli, kas aprīkots ar neatļautu pārveidošanas ierīci Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta izpratnē?

3)

Vai Savienības tiesībām, it īpaši LESD 267. pantam – kopsakarā ar LES 19. panta 1. punktu un Hartas 47. pantu pretrunā ir tādas Vācijas tiesību normas kā, piemēram, ZPO 348. panta 3. punkts un ar to saistītā judikatūra, ciktāl tās apgrūtina, aizkavē vai apdraud iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu? Vai tas attiecas arī uz tādām Vācijas tiesību normām attiecībā uz interešu konflikta novēršanu kā, piemēram, ZPO 42. pants?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV 2007, L 263, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 18. augustāPuma SE, Puma United Kingdom Ltd, Puma Nordic AB, Austria Puma Dassler GmbH, Puma Italia Srl, Puma France SAS, Puma Denmark A/S, Puma Iberia, SL, Puma Retail AG iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 9. jūnija spriedumu lietā T-781/16, Puma u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-507/21 P)

(2021/C 431/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Puma SE, Puma United Kingdom Ltd, Puma Nordic AB, Austria Puma Dassler GmbH, Puma Italia Srl, Puma France SAS, Puma Denmark A/S, Puma Iberia, SL, Puma Retail AG (pārstāvji: E. Vermulst un J. Cornelis, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395 (1) (2016. gada 18. augusts), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 (2) (2016. gada 13. septembris) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731 (3) (2016. gada 28. septembris) un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo apelācijas sūdzību, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-781/16,

vai pakārtoti,

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā Vispārējā tiesā un apelācijas instancē pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, pārsūdzētajā spriedumā neesot ņemta vērā apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmā pamata būtība, tādējādi pārkāpjot pienākumu norādīt pamatojumu.

Otrkārt, pārsūdzētajā spriedumā, pārbaudot trešā pamata daļu, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvoja, ka apstrīdētās regulas pārkāpj samērīguma principu, esot ticis piemērots kļūdains juridiskais kritērijs.

Treškārt, saistībā ar prasītāju ceturtā pamata daļu pārsūdzētajā spriedumā esot kļūdaini interpretēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/223 (4) (2016. gada 17. februāris), ar ko paredz procedūru tādu konkrētu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumam, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji no Ķīnas un Vjetnamas, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14, un neesot ievērots tiesību princips, saskaņā ar kuru neviens nedrīkst izmantot savas prettiesiskās rīcības priekšrocības.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1395 (2016. gada 18. augusts), ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 225, 52. lpp.).

(2)  Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2016/1647 (2016. gada 13. septembris), ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co. Ltd, Lac Ty Co. Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd. un tā saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co. Ltd., Fulgent Sun Footwear Co. Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co. Ltd, Golden Top Company Co. Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd., Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 245, 16. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1731 (2016. gada 28. septembris), ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā un kurus ražo General Footwear Ltd (China), Diamond Vietnam Co. Ltd un Ty Hung Footgearmex/Footwear Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 262, 4. lpp.).

(4)  OV 2016, L 41, 3. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. augustā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – M.D./Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Budapesti és Pest Megyei Regionális Igazgató

(Lieta C-528/21)

(2021/C 431/11)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: M.D.

Atbildētāja: Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Budapesti és Pest Megyei Regionális Igazgató

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2008/115/EK (1) 5. un 11. pants un LESD 20. pants, lasot tos kopā ar Hartas 7., 20., 24. un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts praksi, saskaņā ar kuru leģislatīvās reformas īstenošana tiek attiecināta arī uz procesiem, kuri atkārtoti, pamatojoties uz tiesas rīkojumu, kurš izdots procesos, kuri tika uzsākti pirms leģislatīvās reformas, un kuras rezultātā trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, tiek piemērots daudz nelabvēlīgāks procesuālais regulējums, kura rezultātā viņš zaudē tādas personas statusu, kurai nevar piemērot atgriešanu pat sabiedriskās kārtības, drošības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, kuru viņš bija ieguvis, pamatojoties uz uzturēšanās ilgumu līdz attiecīgajam brīdim; vēlāk viņa lūgums piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju tika noraidīts, pamatojoties uz šo pašu faktisko situāciju un valsts drošības apsvērumu dēļ; tika atsaukta viņam izdotā uzturēšanās atļauja un vēlāk tika noteikts ieceļošanas un uzturēšanās aizliegums, nevienā no šiem procesiem neizvērtējot viņa personiskos un ģimenes apstākļus, it īpaši – šajā kontekstā – apstākli, ka viņa apgādībā ir arī nepilngadīgs Ungārijas pilsonis, un šo lēmumu rezultātā notiek vai nu ģimenes iziršana vai arī Savienības pilsoņiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļi, tostarp šīs personas nepilngadīgajam bērnam, ir jāatstāj dalībvalsts teritorija?

2)

Vai Direktīvas 2008/115 5. un 11. pants un LESD 20. pants, lasot tos kopā ar Hartas 7. un 24. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts praksi, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgā personiskie un ģimenes apstākļi netiek izvērtēti, pirms viņam tiek noteikts ieceļošanas un uzturēšanās aizliegums, pamatojoties uz to, ka šīs personas, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, uzturēšanās rada reālu, tiešu un nopietnu valsts drošības apdraudējumu? Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša:

3)

Vai LESD 20. pants un Direktīvas 2008/115 5. un 13. pants, lasot tos kopā ar Hartas 20. un 47. pantu, kā arī Direktīvas 2008/115 22. apsvērums, kurā kā galvenais apsvērums ir noteikta bērna interešu [ņemšana vērā], un šīs pašas direktīvas 24. apsvērums, kurā ir noteikts, ka tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Hartā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja gadījumā, kad valsts tiesa, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, konstatē, ka dalībvalsts tiesības vai ārvalstnieku iestāžu prakse, kuras pamatā ir minētās tiesības, ir pretrunā Savienības tiesībām, minētā tiesa, izvērtējot ieceļošanas un uzturēšanās aizlieguma juridisko pamatu, kā prasītāja šajā lietā iegūtās tiesības var ņemt vērā faktu, ka atbilstoši A szabad mozgás és tartózkodás jogával rendelkező személyek beutazásáról és tartózkodásáról szóló 2007. évi I. törvény (2007. gada I likums par personu, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties, ieceļošanu un uzturēšanos) tiesiskajam regulējumam prasītājs bija izpildījis nepieciešamos nosacījumus, lai viņam varētu piemērot minētā likuma 42. pantu, proti, viņš ir likumīgi uzturējies Ungārijā ilgāk nekā 10 gadus, vai arī, pārbaudot ieceļošanas un uzturēšanās aizlieguma izdošanas pamatojumu, minētajai tiesai tas, ka ir jāņem vērā personiskie un ģimenes apstākļi, ir jāpamato tieši ar Direktīvas 2008/115 5. pantu, ja A harmadik országbeli állampolgárok beutazásáról és tartózkodásáról szóló 2007. évi II. törvény (2007. gada II likums par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos) nav attiecīgo tiesību normu?

4)

Vai ar Savienības tiesībām, it īpaši Direktīvas 2008/115 13. pantā garantētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un Hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu ir saderīga tāda dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru procesā, kuru, īstenojot savas pārsūdzības tiesības, ir uzsācis trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, ārvalstnieku iestādes neizpilda galīgu tiesas nolēmumu, ar kuru tiek noteikts tūlītējs tiesību aizsardzības līdzeklis saistībā ar [minēto iestāžu] lēmuma izpildi, apgalvojot, ka tās Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) jau esot ievietojušas aprakstu saistībā ar ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumu, un tā rezultātā trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, nevar nedz personiski īstenot tiesības uz tiesību aizsardzību, nedz ieceļot Ungārijā procesa laikā, pirms lietā, kas to skar, nav pieņemts galīgais nolēmums?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 27. augustā – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-540/21)

(2021/C 431/12)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lindenthal, I. Rubene un A. Tokár)

Atbildētāja: Slovākijas Republika

Prasījumi

—

atzīt, ka, pieņemot zákon č. 170/2018 Z. z. (Likums Nr. 170/2018) 33.a pantu, kurš minētajā likumā ir iekļauts ar zákon č. 136/2020 Z. z. z 20. mája 2020 (2020. gada 20. maija Likums Nr. 136/2020), Slovākijas Republika nav izpildījusi savas saistības, kuras izriet no Direktīvas (ES) 2015/2302 (1) 12. panta 2. punkta, 12. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 12. panta 4. punkta kopsakarā ar tās 4. pantu; kā arī

—	piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Direktīvas (ES) 2015/2302 12. panta 2. punktam ceļotājam ir tiesības izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu pirms kompleksā pakalpojuma sākuma, nemaksājot nekādu izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tās tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kuri būtiski ietekmē kompleksā pakalpojuma sniegšanu vai kuri būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Saskaņā ar šā 3. punkta b) apakšpunktu arī organizators var izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu tad, ja tas nespēj izpildīt līgumu nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ.

Direktīvas (ES) 2015/2302 12. panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja tiek izbeigts kompleksā ceļojuma līgums, organizatoram ir pienākums nekavējoties – un jebkurā gadījumā ne vēlāk ka 14 dienu laikā pēc kompleksā ceļojuma līguma izbeigšanas – atmaksāt visus maksājumus, ko veicis ceļotājs. Tāpat šīs direktīvas 4. pantā dalībvalstīm esot aizliegts ieviest noteikumus, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, tostarp stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, kuri nodrošinātu ceļotājiem atšķirīgu aizsardzības līmeni.

Pieņemdama zákon č. 136/2020 Z. z., ktorým sa dopĺňa zákon č. 170/2018 Z. z. o zájazdoch, spojených službách cestovného ruchu, niektorých podmienkach podnikania v cestovnom ruchu (Likums Nr. 136/2020, ar ko papildina Likumu Nr. 170/2018 par organizētiem ceļojumiem, saistītiem tūrisma pakalpojumiem un konkrētiem nosacījumiem darbības veikšanai tūrisma jomā), Slovākijas Republika esot pārkāpusi šīs direktīvas 12. panta 2. punktu, 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā arī 12. panta 4. punktu kopsakarā ar tās 4. pantu.

Zákon č. 170/2018 Z. z. (Likums Nr. 170/2018) 33.a panta 7. punktā ir noteikts, ka ceļojumu aģentam ar ceļotāju ir jāvienojas par aizstājoša ceļojuma rīkošanu līdz 2021. gada 31. augustam. Šā panta 9. punktā esot paredzēts – ja ceļojumu aģents ar ceļotāju nevienojas par aizstājoša ceļojuma organizēšanu līdz 2021. gada 31. augustam, ir atzīstams, ka tas ir atkāpies no ceļojuma līguma un tam nekavējoties – un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2021. gada 14. septembrim – ir jāatmaksā ceļotājam visas summas, kuras tas ir saņēmis uz šā līguma pamata.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (OV 2015, L 326, 1. lpp.).

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Tempus Energy Ltd, Tempus Energy Technology Ltd, Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-57/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma - LESD 108. panta 2. un 3. punkts - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 4. panta 3. un 4. punkts - Jēdziens “šaubas par paziņotā pasākuma saderību ar kopējo tirgu” - Lēmums necelt iebildumus - Formālas izmeklēšanas procedūras nesākšana - Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014. – 2020. gadam - Paraugprakses kodekss par valsts atbalsta pārbaudes procedūru - Saziņa “pirms paziņošanas” - Ieinteresēto personu procesuālās tiesības - Elektroenerģijas jaudas tirgus Apvienotajā Karalistē)

(2021/C 431/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: É. Gippini Fournier un P. Němečková)

Pārējie lietas dalībnieki: Tempus Energy Ltd, Tempus Energy Technology Ltd (pārstāvji: J. Derenne un D. Vallindas, advokāti, un C. Ziegler, Rechtsanwalt), Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: sākotnēji F. Shibli, kā arī S. McCrory un Z. Lavery, vēlāk – F. Shibli un S. McCrory, kam palīdz G. Facenna, QC, un D. Mackersie, barrister)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 15. novembra spriedumu Tempus Energy un Tempus Energy Technology/Komisija (T-793/14, EU:T:2018:790).

2)	Noraidīt prasību lietā T-793/14.

3)	Tempus Energy Ltd un Tempus Energy Technology Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un Tiesā.

4)	Polijas Republika, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 148, 29.4.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (High Court (Irlande) (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Irish Ferries Ltd/National Transport Authority

(Lieta C-570/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jūras transports - To pasažieru tiesības, kuri ceļo pa jūru vai pa iekšzemes ūdensceļiem - Regula (ES) Nr. 1177/2010 - 18. un 19. pants, 20. panta 4. punkts un 24. un 25. pants - Pasažieru pārvadājumu pakalpojumu atcelšana - Kuģa novēlota piegāde pārvadātājam - Paziņošana pirms sākotnēji paredzētās atiešanas no ostas dienas - Sekas - Tiesības uz maršruta maiņu - Noteikumi - Papildu izmaksu segšana - Tiesības uz zaudējumu atlīdzību - Aprēķināšana - Biļetes cenas jēdziens - Valsts struktūra, kas ir atbildīga par Regulas Nr. 1177/2010 izpildi - Kompetence - Sūdzības jēdziens - Spēkā esamības novērtējums - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17., 20. un 47. pants - Samērīguma, tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principi)

(2021/C 431/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Irlande)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Irish Ferries Ltd

Atbildētāja: National Transport Authority

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama gadījumā, ja pārvadātājs atceļ pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, paziņojot par to vairākas nedēļas pirms sākotnēji paredzētās atiešanas no ostas, ar pamatojumu, ka kuģa, kuram jānodrošina šis pakalpojums, piegāde kavējas un tas nevar tikt aizstāts.

2)

Regulas Nr. 1177/2010 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja tiek atcelts pasažieru pārvadājumu pakalpojums un tajā pašā savienojumā nav neviena alternatīva pārvadājumu pakalpojuma, pārvadātājam – saskaņā ar šajā tiesību normā paredzētajām pasažiera tiesībām uz maršruta maiņu līdz galamērķim ar pielīdzināmiem nosacījumiem un pēc iespējas drīzāk – ir pienākums piedāvāt pasažierim alternatīvu pārvadājuma pakalpojumu, izmantojot atšķirīgu maršrutu nekā atceltajā pārvadājuma pakalpojumā, vai jūras pārvadājumu pakalpojumu, kas savienots ar citiem transporta veidiem, piemēram, autotransportu vai dzelzceļa transportu, un pārvadātājam ir pienākums segt iespējamās papildu izmaksas, kas pasažierim radušās saistībā ar maršruta maiņu līdz galamērķim.

3)

Regulas Nr. 1177/2010 18. un 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja pārvadātājs atceļ pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, paziņojot par to vairākas nedēļas pirms sākotnēji paredzētās atiešanas no ostas, pasažierim ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 19. pantu, ja viņš atbilstoši minētās regulas 18. pantam nolemj pēc iespējas drīzāk mainīt maršrutu vai arī pārcelt ceļojumu uz vēlāku dienu un ja viņš nokļūst sākotnēji paredzētajā galamērķi ar kavēšanos, kas pārsniedz šīs pašas regulas 19. pantā noteiktos sliekšņus. Turpretī, ja pasažieris nolemj saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu, viņam nav šādu tiesību uz kompensāciju saskaņā ar minēto pantu.

4)

Regulas Nr. 1177/2010 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā ietvertajā jēdzienā “biļetes cena” ir iekļautas izmaksas, kas saistītas ar papildu fakultatīviem pakalpojumiem, kurus ir izvēlējies pasažieris, piemēram, kajītes vai nodalījuma rezervēšanu vai arī piekļuvi pirmās kategorijas uzņemšanas vietām.

5)	Regulas Nr. 1177/2010 20. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieru pārvadājumu kuģa novēlota piegāde, kuras dēļ ir atcelti visi braucieni, kas šim kuģim bija jāveic jaunā jūras savienojumā, neietilpst jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” šīs tiesību normas izpratnē.

6)

Regulas Nr. 1177/2010 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikts, ka pasažierim, kurš pieprasa kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 19. pantu, savs pieteikums sūdzības veidā ir jāiesniedz pārvadātājam divu mēnešu laikā no dienas, kad pārvadājuma pakalpojums tika sniegts vai bija jāsniedz.

7)

Regulas Nr. 1177/2010 25. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts izraudzītās valsts struktūras, kas ir atbildīga par šīs regulas izpildi, kompetencē ietilpst ne tikai pasažieru pārvadājumu pakalpojums, kas veikts no ostas, kura atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, bet arī pasažieru pārvadājumu pakalpojums, kas veikts no ostas, kura atrodas citas dalībvalsts teritorijā, uz galamērķa ostu, kura atrodas pirmās dalībvalsts teritorijā, ja šis pēdējais pārvadājuma pakalpojums ietilpst braucienā turp un atpakaļ, kurš ir ticis pilnībā atcelts.

8)	Izskatot desmito jautājumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1177/2010 18. un 19. panta spēkā esamību.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, à la demande de Association of Independent Meat Suppliers, Cleveland Meat Company Ltd/The Food Standards Agency

(Lieta C-579/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Veselības aizsardzība - Regula (EK) Nr. 854/2004 - 5. panta 2. punkts - Regula (EK) Nr. 882/2004 - 54. panta 3. punkts - Higiēnas noteikumi, kas piemērojami dzīvnieku izcelsmes pārtikai - Liemeņu un subproduktu pēckaušanas veterinārā ekspertīze - Valsts pilnvarotais veterinārārsts - Veselības marķējums - Atteikums - Gaļa, kas atzīta par nederīgu lietošanai pārtikā - Tiesības pārsūdzēt valsts pilnvarota veterinārārsta lēmumu - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

(2021/C 431/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Queen, à la demande de Association of Independent Meat Suppliers, Cleveland Meat Company Ltd

Atbildētāja: The Food Standards Agency

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis), un Regula Nr. 882/2004 ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja valsts pilnvarotais veterinārārsts atsakās uzlikt liemenim veselības marķējumu un ja šī liemeņa īpašnieks nepiekrīt šim lēmumam, valsts pilnvarotajam veterinārārstam ir jāvēršas tiesā, lai tā, lemjot pēc būtības un pamatojoties uz katras puses pieaicināto ekspertu atzinumiem, pieņemtu lēmumu par to, vai minētais liemenis atbilst vai neatbilst pārtikas nekaitīguma prasībām, bez iespējas formāli atcelt valsts pilnvarotā veterinārārsta lēmumus vai izdot rīkojumu atcelt šādu lēmumu sekas.

2)

Regulas Nr. 882/2004 54. pants, lasot to kopā ar tās 43. apsvērumu un Hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek liegts tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram valsts pilnvarota veterinārārsta pieņemtais lēmums saskaņā ar Regulas Nr. 854/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 882/2004, 5. panta 2. punktu neuzlikt veselības marķējumu liemenim var tikt pakļauts tikai ierobežotai tiesas kontrolei, kuras ietvaros tiesa, kurā celta prasība, var atcelt šo lēmumu jebkura tāda iemesla dēļ, kas to padara nelikumīgu, tostarp, ja šis veterinārārsts ir rīkojies ar citu mērķi, nevis to, saistībā ar kuru viņam tika piešķirtas pilnvaras, ja viņš nav piemērojis atbilstošus juridiskos kritērijus vai ja viņa lēmums ir nepamatots vai nav pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums – Ja zum Nürburgring eV/Eiropas Komisija

(Lieta C-647/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsts Nürburgring kompleksam (Vācija) - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Par nesaderīgu atzīta valsts atbalsta saņēmēju aktīvu pārdošana - Atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un beznosacījumu konkursa procedūra - Lēmums, ar kuru atzīts, ka nesaderīgā atbalsta atmaksa neattiecas uz jauno Nürburgring kompleksa īpašnieku un ka tas nav saņēmis jaunu atbalstu šā kompleksa iegādei - Pieņemamība - Ieinteresētās personas statuss - Individuāli skarta persona - Ieinteresēto personu procesuālo tiesību pārkāpums - Grūtības, kuru dēļ ir jāsāk formāla izmeklēšanas procedūra - Pamatojums - Pierādījumu sagrozīšana)

(2021/C 431/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ja zum Nürburgring eV (pārstāvji: D. Frey un M. Rudolph, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, B. Stromsky un T. Maxian Rusche)

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedumu Ja zum Nürburgring/Komisija (T-373/15, EU:T:2019:432), ciktāl ar to Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2016/151 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.31550 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi Nürburgring kompleksam, 1. panta pēdējo ievilkumu.

2)	Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt.

3)	Atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2016/151 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.31550 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi Nürburgring kompleksam, 1. panta pēdējo ievilkumu.

4)	Ja zum Nürburgring eV un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 372, 4.11.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums – NeXovation, Inc./Eiropas Komisija

(Lieta C-665/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsts Nürburgring kompleksam (Vācija) - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Par nesaderīgu atzīta valsts atbalsta saņēmēju aktīvu pārdošana - Atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un beznosacījumu konkursa procedūra - Lēmums, ar kuru atzīts, ka nesaderīgā atbalsta atmaksa neattiecas uz jauno Nürburgring kompleksa īpašnieku un ka tas nav saņēmis jaunu atbalstu šā kompleksa iegādei - Pieņemamība - Ieinteresētās personas statuss - Individuāli skarta persona - Ieinteresēto personu procesuālo tiesību pārkāpums - Grūtības, kuru dēļ ir jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra - Pamatojums)

(2021/C 431/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: NeXovation, Inc. (pārstāvji: sākotnēji A. von Bergwelt, M. Nordmann un L. Hettstedt, vēlāk A. von Bergwelt un M. Nordmann, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, T. Maxian Rusche un B. Stromsky)

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedumu NeXovation/Komisija (T-353/15, EU:T:2019:434), ciktāl ar to Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2016/151 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.31550 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi Nürburgring kompleksam, 1. panta pēdējo ievilkumu.

2)	Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt.

3)	Atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2016/151 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.31550 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi Nürburgring kompleksam, 1. panta pēdējo ievilkumu.

4)	NeXovation Inc. un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 372, 4.11.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-718/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2009/72/EK - 2. panta 21. punkts - 19. panta 3., 5. un 8. punkts - 37. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkta a) un b) apakšpunkts - Direktīva 2009/73/EK - 2. panta 20. punkts - 19. panta 3., 5. un 8. punkts - 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkta a) un b) apakšpunkts - Jēdziens “vertikāli integrēts uzņēmums” - Elektroenerģijas un dabasgāzes tīklu un ražošanas un piegādes darbību efektīva nodalīšana - Neatkarīgs pārvades sistēmas operators - Šī operatora darbinieku un vadības neatkarība - Pārejas laikposmi - Līdzdalība vertikāli integrēta uzņēmuma kapitālā - Valsts regulatīvās iestādes - Neatkarība - Ekskluzīvā kompetence - LESD 45. pants - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 15. pants - Tiesības strādāt un būt nodarbinātam kādā profesijā - 17. pants - Tiesības uz īpašumu - 52. panta 1. punkts - Ierobežojumi - Demokrātijas princips)

(2021/C 431/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Noll-Ehlers un O. Beynet)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji J. Möller un T. Henze, vēlāk – J. Möller un S. Eisenberg)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji C. Meyer-Seitz, A. Falk, H. Shev, J. Lundberg un H. Eklinder, vēlāk – C. Meyer-Seitz, H. Shev un H. Eklinder)

Rezolutīvā daļa

1)

Pareizi netransponēdama: — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 2. panta 21. punktu un Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 2. panta 20. punktu, — Direktīvas 2009/72 un Direktīvas 2009/73 19. panta 3. un 8. punktu, — Direktīvas 2009/72 un Direktīvas 2009/73 19. panta 5. punktu, — Direktīvas 2009/72 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 6. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī Direktīvas 2009/73 41. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 6. punkta 6 a) un b) apakšpunktu, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti šajās direktīvās.

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Zviedrijas Karalistes savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

---

(1)  OV C 54, 11.2.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sisal SpA (C-721/19), Stanleybet Malta Ltd (C-722/19), Magellan Robotech Ltd (C-722/19)/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell'Economia e delle Finanze

(Apvienotās lietas C-721/19 un C-722/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. un 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Direktīva 2014/23/ES - Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - 43. pants - Būtiskas izmaiņas - Momentloterijas - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta koncesijas atjaunošana, nerīkojot jaunu konkursa procedūru - Direktīva 89/665/EEK - 1. panta 3. punkts - Interese celt prasību)

(2021/C 431/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Sisal SpA (C-721/19), Stanleybet Malta Ltd (C-722/19), Magellan Robotech Ltd (C-722/19)

Atbildētājas: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell'Economia e delle Finanze

piedaloties: Lotterie Nazionali Srl, Lottomatica Holding Srl, iepriekš – Lottomatica SpA (C-722/19)

Rezolutīvā daļa

1)

Savienības tiesības, konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 43. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums – kurā ir noteikts, ka koncesijas līgums ir jāatjauno, nerīkojot jaunu piešķiršanas procedūru, apstākļos, kad šis līgums ir piešķirts vienam vienīgam koncesionāram, lai arī piemērojamajās valsts tiesībās bija paredzēts, ka šāda koncesija principā ir jāpiešķir vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuru skaits gan nedrīkst pārsniegt četrus –, ja ar šo valsts tiesisko regulējumu tiek izpildīta sākotnējā koncesijas līgumā esoša klauzula, kurā ir paredzēta iespēja izvēlēties veikt šādu atjaunošanu.

2)

Savienības tiesības, konkrēti Direktīvas 2014/23 43. panta 1. punkta e) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, pirmkārt, ka par koncesijas atjaunošanu ir jāizlemj divus gadus pirms tās termiņa beigām, un, otrkārt, izmainīt sākotnējā koncesijas līgumā paredzēto koncesionāra maksājamās finansiālās atlīdzības maksāšanas kārtību tālab, lai nodrošinātu jaunus un lielākus ieņēmumus valsts budžetā, ja šī izmaiņa nav būtiska šīs direktīvas 43. panta 4. punkta izpratnē.

3)

Direktīvas 2014/23 43. panta 4. punkts un Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Direktīvu 2014/23, 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saimnieciskās darbības subjekts var pārsūdzēt lēmumu par koncesijas atjaunošanu, pamatojoties uz to, ka šīs atjaunošanas rezultātā ir būtiski izmainīti sākotnējā koncesijas līguma izpildes nosacījumi, lai arī tas nav piedalījies šīs koncesijas sākotnējās piešķiršanas procedūrā, ja vien brīdī, kad būtu jāveic koncesijas atjaunošana, tas apliecina, ka ir ieinteresēts šādas koncesijas saņemšanā.

---

(1)  OV C 432, 23.12.2019.

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Cour d’appel de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Moldāvijas Republika/sabiedrība Komstroy, sabiedrības Energoalians tiesību pārņēmēja

(Lieta C-741/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Enerģētikas hartas nolīgums - 26. pants - Nepiemērojamība dalībvalstu starpā - Šķīrējtiesas nolēmums - Pārbaude tiesā - Dalībvalsts tiesas kompetence - Strīds starp kādas trešās valsts saimnieciskās darbības subjektu un kādu trešo valsti - Tiesas kompetence - Enerģētikas hartas nolīguma 1. panta 6. punkts - Jēdziens “ieguldījumi”)

(2021/C 431/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d’appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: Moldāvijas Republika

Atbildētāja: sabiedrība Komstroy, sabiedrības Energoalians tiesību pārņēmēja

Rezolutīvā daļa

1994. gada 17. decembrī Lisabonā parakstītā Enerģētikas hartas nolīguma, kas Eiropas Kopienu vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (1997. gada 23. septembris), 1. panta 6. punkts un 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka šī nolīguma slēdzējpuses uzņēmums ir ieguvis no elektroenerģijas piegādes līguma, kurš nav saistīts ar ieguldījumiem, izrietošu prasījumu, kas valsts, kura nav minētā nolīguma slēdzējpuse, uzņēmumam ir pret citu šī paša nolīguma slēdzējpuses valsts uzņēmumu, nav “ieguldījumi” šo tiesību normu izpratnē.

---

(1)  OV C 413, 9.12.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Curtea de Apel Braşov (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Parchetul de pe lângă Tribunalul Braşov/LG, MH

(Lieta C-790/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai nepieļaušana - Direktīva (ES) 2015/849 - Direktīva 2005/60/EK - Noziedzīgs nodarījums saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ko izdarījis predikatīva noziedzīga nodarījuma izdarītājs (“pašlegalizācija”))

(2021/C 431/21)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Braşov

Pamatlietas puses

Prasītāja: Parchetul de pe lângă Tribunalul Braşov

Atbildētāji: LG, MH

Piedaloties: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Braşov

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka noziedzīgu nodarījumu – nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – šīs tiesību normas izpratnē var izdarīt tādas noziedzīgās darbības izdarītājs, no kuras ir gūti attiecīgie līdzekļi.

---

(1)  OV C 54, 17.2.2020.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Verwaltungsgericht Gera (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Toropet Ltd./Landkreis Greiz

(Lieta C-836/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrības veselība - Veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam - Regula (EK) Nr. 1069/2009 - 9. panta d) punkts un 10. panta a) un f) punkts - Produktu klasifikācija - Trūdēšana, bojāšanās un svešķermeņu klātbūtne materiālā - Ietekme uz sākotnējo klasifikāciju)

(2021/C 431/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Gera

Pamatlietas puses

Prasītāja: Toropet Ltd.

Atbildētājs: Landkreis Greiz

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), 7. panta 1. punkts, 9. panta h) punkts un 10. panta a) un f) punkts, lasot tos šīs regulas 4. panta 2. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas sākotnēji klasificēti kā trešās kategorijas materiāli saskaņā ar minētās regulas 10. panta a) un f) punktu, mainoties sadalīšanās vai bojājumu dēļ vai sajaucoties ar tādiem svešķermeņiem kā ģipša gabali vai zāģu skaidas tādējādi, ka tie vairs nav derīgi cilvēku patēriņam un/vai nav tādi, kas nerada pilnīgi nekādu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, neatbilst ar iedalījumu šajā kategorijā saistītajam riska līmenim un attiecīgi ir jāpārklasificē zemākā kategorijā.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Verwaltungsgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vodafone GmbH/ Bundesrepublik Deutschland, ko pārstāv Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen

(Lieta C-854/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroniskie sakari - Regula (ES) 2015/2120 - 3. pants - Piekļuve atvērtam internetam - 3. panta 1. punkts - Tiešo lietotāju tiesības - 3. panta 2. punkts - Tādu vienošanos un komercprakses aizliegums, kas ierobežo tiešo lietotāju tiesību īstenošanu - 3. panta 3. punkts - Vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret datplūsmu pienākums - Iespēja īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus - Tā dēvēto “nulles tarifu” papildinošs izvēles tarifs - “Nulles tarifa” izslēgšana viesabonēšanas gadījumā)

(2021/C 431/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodafone GmbH

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland, ko pārstāv Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanu saistīts izmantošanas ierobežojums viesabonēšanā nav saderīgs ar pienākumiem, kas izriet no šī panta 3. punkta.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 2. septembra spriedums – European Federation of Public Service Unions (EPSU)/Eiropas Komisija, Jan Willem Goudriaan

(Lieta C-928/19 P) (1)

(Apelācija - Institucionālās tiesības - Sociālā politika - LESD 154. un 155. pants - Sociālo partneru dialogs Eiropas Savienības līmenī - Dalībvalstu centrālās valdības iestāžu ierēdņu un darbinieku informēšana un uzklausīšana - Sociālo partneru starpā noslēgts nolīgums - Šā nolīguma pušu kopīgs lūgums par šā nolīguma īstenošanu Savienības līmenī - Eiropas Komisijas atteikums iesniegt Eiropas Savienības Padomei lēmuma priekšlikumu - Pārbaudes tiesā apmērs - Pienākums norādīt lēmuma par atteikumu pamatojumu)

(2021/C 431/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: European Federation of Public Service Unions (EPSU) (pārstāvji: R. Arthur, Solicitor, K. Apps, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Jan Willem Goudriaan (pārstāvji: R. Arthur, Solicitor, K. Apps, Barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Martínez del Peral, M. Kellerbauer un B.-R. Killmann)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	European Federation of Public Service Unions (EPSU) sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 68, 2.3.2020.

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Conseil du Contentieux des Étrangers (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/État belge

(Lieta C-930/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/38/EK - 13. panta 2. punkts - Savienības pilsoņa ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības - Laulība starp Savienības pilsoni un trešās valsts valstspiederīgo - Trešās valsts valstspiederīgā, kurš ir bijis tādas ģimenē notikušas vardarbības upuris, ko veicis viņa laulātais, uzturēšanās tiesību saglabāšana laulības šķiršanas gadījumā - Pienākums pierādīt pietiekamu līdzekļu esamību - Šāda pienākuma neesamība Direktīvā 2003/86/EK - Spēkā esamība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 20. un 21. pants - Vienlīdzīga attieksme - Atšķirīga attieksme atkarībā no tā, vai apgādnieks ir Savienības pilsonis vai trešās valsts valstspiederīgais - Situāciju nesalīdzināmība)

(2021/C 431/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil du Contentieux des Étrangers

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa

Iesniedzējtiesas uzdotā prejudiciālā jautājuma izvērtējumā nav atklāti nekādi apstākļi, kas var ietekmēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 13. panta 2. punkta spēkā esamību, aplūkojot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. panta gaismā.

---

(1)  OV C 77, 9.3.2020.

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 2. septembra spriedums (Győri Ítélőtábla (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JZ/OTP Jelzálogbank Zrt., OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt.

(Lieta C-932/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Negodīgi noteikumi - Direktīva 93/13/EEK - 1. panta 2. punkts - 6. panta 1. punkts - Ārvalstu valūtā izteikts aizdevums - Starpība starp valūtas maiņas kursu, kas ir piemērojams aizdoto līdzekļu izmaksāšanas brīdī, un likmi, kas piemērojama to atmaksas brīdī - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta negodīga noteikuma aizstāšana ar valsts tiesību normu - Valsts tiesas iespēja atzīt par spēkā neesošu visu līgumu, kurā ietverts negodīgs noteikums - Ar šo tiesisko regulējumu piešķirtās aizsardzības un patērētāja gribas attiecībā uz tā piemērošanu iespējamā ņemšana vērā)

(2021/C 431/26)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Győri Ítélőtábla

Pamatlietas puses

Prasītājs: JZ

Atbildētājas: OTP Jelzálogbank Zrt., OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt.

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram attiecībā uz aizdevuma līgumiem, kas noslēgti ar patērētāju, tiek atzīts par spēkā neesošu noteikums par valūtas maiņas kursa starpību, kas tiek uzskatīts par negodīgu, un kompetentajai valsts tiesai tiek uzlikts pienākums aizstāt to ar valsts tiesību normu, kurā ir prasīts izmantot oficiālo valūtas maiņas kursu, neparedzot iespēju šai tiesai apmierināt attiecīgā patērētāja prasību šo līgumu atzīt par pilnībā spēkā neesošu, pat tad, ja šī tiesa uzskatītu, ka šī līguma saglabāšana spēkā ir pretrunā patērētāja interesēm, it īpaši, ņemot vērā valūtas maiņas risku, kas saskaņā ar citu šī līguma noteikumu joprojām būtu jāuzņemas viņam, ciktāl šī pati tiesa savukārt, īstenojot savu suverēno novērtējuma brīvību – pār kuru šī patērētāja paustā griba nevar būt pārāka –, var konstatēt, ka šajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto pasākumu īstenošana ļauj atjaunot tiesisko un faktisko situāciju, kāda būtu bijusi šim patērētājam, ja nebūtu negodīgā noteikuma.

---

(1)  OV C 161, 11.5.2020.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. septembrīFondazione Cassa di Risparmio di Pesaro u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021 gada 30. jūnija spriedumu lietā T-635/19 Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro u.c./Komisija

(Lieta C-549/21 P)

(2021/C 431/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro, Montani Antaldi Srl, Fondazione Cassa di Risparmio di Fano, Fondazione Cassa di Risparmio di Jesi, Fondazione Cassa di Risparmio della Provincia di Macerata (pārstāvji: A. Sandulli, S. Battini, B. Cimino, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt spriedumu, ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (trešās palāta) 2021. gada 30. jūnijā pasludināja lietā Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro u.c./Komisija (T-635/19);

—

līdz ar to, kā prasīts pirmajā instancē, atzīt un nospriest, ka Eiropas Komisija ir ārpuslīgumiski atbildīga par to, ka tā, sniegdama prettiesiskus norādījumus Itālijas valsts iestādēm, ir aizkavējusi Itālijas Fondo Interbancario per Tutela dei Depositi [Banku noguldījumu garantiju fonds, turpmāk tekstā – “FITD”] īstenotu Banca delle Marche rekapitalizāciju;

—	tādējādi piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējiem nodarītos zaudējumus, kas novērtēti pēc apelācijas sūdzībā izklāstītajiem kritērijiem vai citā apmērā, kas tiktu atzīts par taisnīgu;

—	vai katrā ziņā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izvērtētu pārējos pirmajā instancē celtās prasības pamatus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: acīmredzama faktu un pirmajā instancē savākto pierādījumu sagrozīšana un izkropļošana, izšķiroša faktiskā apstākļa nepārbaudīšana, kā arī pamatojuma neloģiskums un kļūdainība Vispārējās tiesas ieskatā, lietā iesniegtie pierādījumi esot nepietiekami, lai pierādītu, ka uz Itālijas iestāžu lēmumu izšķiroša ietekme bija Komisijai un ka šīs iestādes savukārt nelēma neatkarīgi, balstoties uz savu pašu vērtējumu par Banca delle Marche noregulējuma laiku, veidu un nosacījumiem. Īsumā – Vispārējās tiesas ieskatā, Itālijas iestāžu veikto Banca delle Marche noregulējumu būtībā esot izraisījusi tās maksātnespēja. Šī iemesla dēļ, lai gan Komisija radīja šķērsli/aizkavēja FITD glābjošu intervenci, tā nevarot tikt uzskatīta par atbildīgu par lēmumu par Banca delle Marche noregulējumu. Šāds izklāstījums ir acīmredzama pierādījumu sagrozīšana. Visi fakti, sniegtie pierādījumi, izrietošās norādes un dažādie tiesvedības gaitā iegūtie ierobežotas pieejamības dokumenti viennozīmīgi norāda uz to, ka Itālijas iestādes vienmēr ir rīkojušās atbilstoši no Eiropas Komisijas sniegtajiem konkrētajiem norādījumiem izrietošajai faktiskajai un nepārvaramajai ietekmei. Proti, no pirmās instances lietas materiāliem nepārprotami izriet: (i) ka Itālijas iestādes izmēģināja visus iespējamos alternatīvos risinājumus, lai izvairītos no Banca delle Marche noregulējuma, taču Eiropas Komisijas iebildumi tos padarīja neiespējamus; (ii) ka šie alternatīvie risinājumi būtu ievērojami mazinājuši kaitīgās sekas akcionāriem un obligāciju turētājiem.

2.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: LESD 340. panta otrās daļas pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana, it īpaši attiecībā uz Savienības tiesībās noteiktajiem nosacījumiem cēloņsakarības konstatācijai; pierādījumu efektivitātes un nastas principa pārkāpums Pārbaudot cēloņsakarības esamību, Vispārējā tiesa esot acīmredzami sajaukusi zaudējumu “noteicošo” iemeslu ar “vienīgo” iemeslu. Komisijas rīcība varētu arī nebūt Banca delle Marche noregulējuma “vienīgais” iemesls. Tomēr, kā tas ir dokumentēts un kā to izvērsti pierādījuši apelācijas sūdzības iesniedzēji pirmajā instancē, šāda Komisijas rīcība ir nepārprotami bijusi tā “noteicošais” iemesls. Tādējādi, tā kā Vispārējā tiesa nekonstatēja cēloņsakarības pastāvēšanu vienīgi tāpēc, ka minētajai Eiropas iestādei pārmestā rīcība nebija apelācijas sūdzības iesniedzēju norādīto zaudējumu “vienīgais” iemesls, tā ir pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu jēdziena “pietiekami tieša cēloņsakarība” interpretācijā. No tā izriet LESD 340. panta otrās daļas pārkāpums un/vai kļūdainā piemērošana, kā arī pierādījumu efektivitātes un nastas principa pārkāpums.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-355/18) (1)

(Valodu lietojums - Paziņojums par atklāto konkursu administratoru pieņemšanai darbā sabiedrības veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomā - 2. valodas izvēles ierobežošana, ļaujot izvēlēties tikai no četrām valodām - Regula Nr. 1 - Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts - Diskriminācija valodas dēļ - Dienesta intereses - Samērīgums)

(2021/C 431/28)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji: S. Centeno Huerta un L. Aguilera Ruiz)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Ruiz García, L. Vernier, D. Milanowska, I. Galindo Martín un T. Lilamand)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/340/18, lai izveidotu rezerves sarakstu veselības un pārtikas nekaitīguma (revīzija, pārbaude un novērtēšana) jomā, un EPSO/AD/341/18, lai izveidotu rezerves sarakstu pārtikas nekaitīguma (politika un tiesību akti) jomā (OV 2018, C 97 A, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/340/18, lai izveidotu rezerves sarakstu veselības un pārtikas nekaitīguma (revīzija, pārbaude un novērtēšana) jomā, un EPSO/AD/341/18, lai izveidotu rezerves sarakstu pārtikas nekaitīguma (politika un tiesību akti) jomā.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Spānijas Karalistes tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 285, 13.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – AH/Eurofound

(Lieta T-52/19) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Personas datu izpaušana - Lūgums sniegt palīdzību - Lūguma noraidīšana - Nelabvēlīga akta izdevēja kompetences neesamība - Pieaicināta advokātu biroja sagatavots un parakstīts akts - Atbildība - Morālais kaitējums)

(2021/C 431/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AH (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) (pārstāvji: F. van Boven un M. Jepsen, kuriem palīdz C. Callanan, solicitor)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt pieaicinātā advokātu biroja izstrādātu un parakstītu 2018. gada 22. marta lēmumu attiecībā uz prasītāja lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar viņa personas datu izpaušanu, kā arī prasību par zaudējumu atlīdzību un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas pēdējam minētajam esot nodarīts šī lēmuma, kā arī minētās izpaušanas dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt pieaicinātā advokātu biroja sagatavoto un parakstīto 2018. gada 22. marta lēmumu attiecībā uz AH lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar personas datu izpaušanu.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) sedz savus, kā arī atlīdzina AH tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 112, 25.3.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-554/19) (1)

(Valodu lietojums - Paziņojums par atklāto konkursu administratoru pieņemšanai darbā konkurences tiesību, finanšu tiesību, ekonomiskās un monetārās savienības tiesību, ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu un Euro monētu aizsardzības pret viltošanu jomā - 2. valodas izvēles ierobežošana ar četrām valodām - Regula Nr. 1 - Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts - Diskriminācija valodas dēļ - Dienesta intereses - Samērīgums)

(2021/C 431/30)

Tiesvedības valoda– spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Galindo Martín, T. Lilamand un D. Milanowska)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/374/19, lai izveidotu rezerves sarakstu konkurences tiesību, finanšu tiesību, ekonomiskās un monetārās savienības tiesību, ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu un Euro monētu aizsardzības pret viltošanu jomā (OV 2019, C 191 A, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/374/19, lai izveidotu rezerves sarakstu konkurences tiesību, finanšu tiesību, ekonomiskās un monetārās savienības tiesību, ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu un Euro monētu aizsardzības pret viltošanu jomā.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Spānijas Karalistes tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 319, 23.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – AH/Eurofound

(Lieta T-630/19) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Psiholoģiska vardarbība - Lūgums sniegt palīdzību - Atcelšanas prasība - “Lis pendens” - Interese celt prasību - Pieņemamība - Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību - Pienākums norādīt pamatojumu - Akta autora kompetences neesamība - Kļūda vērtējumā - Atbildība - Morālais kaitējums)

(2021/C 431/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AH (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) (pārstāvji: F. van Boven un M. Jepsen, pārstāvji, kam palīdz C. Callanan, solicitor)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Eurofound2018. gada 9. novembra lēmumu, ar ko tiek noslēgta administratīvā izmeklēšana AI-2018/01, kas uzsākta, saņemot prasītāja lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar viņa priekšnieku īstenoto psiholoģisko vardarbību, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam ar šo lēmumu apgalvoti radīto morālo kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	AH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 383, 11.11.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Qx World/EUIPO – Mandelay (“EDUCTOR”)

(Lieta T-84/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “EDUCTOR” - Agrāka nereģistrēta preču zīme “EDUCTOR” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 3. punkts) - Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 72. panta 1. punkts - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Deleģētās regulas (ES) 2018/625 16. panta 1. punkts - Parīzes konvencijas 6.a pants)

(2021/C 431/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Qx World Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: Á. László un A. Cserny, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mandelay Magyarország Kereskedelmi Kft. (Mandelay Kft.) (Szigetszentmiklós, Ungārija) (pārstāvji: V. Luszcz, C. Sár un É. Ulviczki, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 25. novembra lēmumu lietā R 1310/2019-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Qx World un Mandelay.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 25. novembra lēmumu.

2)	Qx World Kft, EUIPO un Mandelay Kft sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 114, 6.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – IY/Parlaments

(Lieta T-154/20) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Politiskā grupa - Atlaišana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Tiesības tikt uzklausītam - Vienlīdzīga attieksme - Rūpības pienākums - Labas pārvaldības princips - Atbildība)

(2021/C 431/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: IY (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Scafarto un I. Lázaro Betancor)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt, Parlamenta 2019. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru ir izbeigts prasītājas pagaidu darbinieka līgums, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas prasītājai esot ar šo lēmumu nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	IY atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – IZ/Parlaments

(Lieta T-155/20) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Politiskā grupa - Atlaišana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Tiesības tikt uzklausītam - Vienlīdzīga attieksme - Rūpības pienākums - Labas pārvaldības princips - Atbildība)

(2021/C 431/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: IZ (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: C. González Argüelles un I. Lázaro Betancor)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt, Parlamenta 2019. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru ir izbeigts prasītājas pagaidu darbinieka līgums, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas prasītājai esot ar šo lēmumu nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	IZ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – JA/Parlaments

(Lieta T-156/20) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Politiskā grupa - Atlaišana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Tiesības tikt uzklausītam - Vienlīdzīga attieksme - Rūpības pienākums - Labas pārvaldības princips - Atbildība)

(2021/C 431/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: JA (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: I. Lázaro Betancor un N. Scafarto)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt, Parlamenta 2019. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru ir izbeigts prasītāja pagaidu darbinieka līgums, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas prasītājam esot ar šo lēmumu nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	JA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8 septembra spriedums – SBG/EUIPO – VF International (“GEØGRAPHICAL NØRWAY”)

(Lieta T-458/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “GEØGRAPHICAL NØRWAY” - Absolūts atteikuma pamats - Absolūts spēkā neesamības pamats - Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ļaunticība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 431/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Super Brand Licencing (SBG) (Villeurbanne, Francija) (pārstāvji: T. de Haan un A. Sion, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: VF International Sagl (Stabio, Šveice) (pārstāvji: T. van Innis un A. Van der Planken, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1178/2019-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp VF International un SBG.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1178/2019-1.

2)	EUIPO un VF International Sagl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8 septembra spriedums – SBG/EUIPO – VF International (“GEOGRAPHICAL NORWAY EXPEDITION”)

(Lieta T-459/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GEOGRAPHICAL NORWAY EXPEDITION” - Absolūts atteikuma pamats - Absolūts spēkā neesamības pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ļaunticība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 431/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Super Brand Licencing (SBG) (Villeurbanne, Francija) (pārstāvji: T. de Haan un A. Sion, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: VF International Sagl (Stabio, Šveice) (pārstāvji: T. van Innis un A. Van der Planken, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 664/2019-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp VF International un SBG.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 664/2019-1.

2)	EUIPO un VF International Sagl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8 septembra spriedums – SBG/EUIPO – VF International (“Geographical Norway”)

(Lieta T-460/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Geographical Norway” - Absolūts atteikuma pamats - Absolūts spēkā neesamības pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ļaunticība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 431/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Super Brand Licencing (SBG) (Villeurbanne, Francija) (pārstāvji: T. de Haan un A. Sion, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: VF International Sagl (Stabio, Šveice) (pārstāvji: T. van Innis un A. Van der Planken, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 662/2019-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp VF International un SBG.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 662/2019-1.

2)	EUIPO un VF International Sagl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8 septembra spriedums – SBG/EUIPO – VF International (“GEOGRAPHICAL NORWAY”)

(Lieta T-461/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “GEOGRAPHICAL NORWAY” - Absolūts atteikuma pamats - Absolūts spēkā neesamības pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ļaunticība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 431/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Super Brand Licencing (SBG) (Villeurbanne, Francija) (pārstāvji: T. de Haan un A. Sion, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: VF International Sagl (Stabio, Šveice) (pārstāvji: T. van Innis un A. Van der Planken, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 661/2019-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp VF International un SBG.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 661/2019-1.

2)	EUIPO un VF International Sagl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Eos Products/EUIPO (Sfēriskas tvertnes forma)

(Lieta T-489/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Sfēriskas tvertnes forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 431/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eos Products Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāve: S. Stolzenburg–Wiemer, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Walicka un M. Eberl)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 8. jūnija lēmumu lietā R 2017/2019-4 attiecībā uz pieteikumu par trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido sfēriskas tvertnes forma, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eos Products Sàrl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 313, 21.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Sfera Joven/EUIPO – Koc (“SFORA WEAR”)

(Lieta T-493/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SFORA WEAR” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Sfera KIDS” un “Sfera” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad Regulas 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts))

(2021/C 431/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sfera Joven, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Andrzej Koc (Kobyłka, Polija) (pārstāve: J. Aftyka, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 15. maija lēmumu lietā R 2030/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sfera Joven un Andrzej Koc.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sfera Joven, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 320, 28.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – QB/ECB

(Lieta T-555/20) (1)

(Civildienests - ECB personāls - Novērtējuma ziņojums - 2015. gada novērtējums - Vispārējās tiesas sprieduma izpilde - LESD 266. pants - Objektivitātes pienākums - ECB darbinieku vērtēšanas vadlīnijas - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā - Atbildība)

(2021/C 431/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: QB (pārstāvis: L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: B. Ehlers un F. Malfrère, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 50.a pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt, prasītājas novērtējuma ziņojumu par 2015. gada novērtēšanas laikposmu, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts ar šo tiesību aktu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	QB sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 359, 26.10.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Cara Therapeutics/EUIPO – Gebro Holding (“KORSUVA”)

(Lieta T-584/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “KORSUVA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “AROSUVA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 431/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cara Therapeutics, Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J. Day, solicitor, un T. de Haan, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Gebro Holding GmbH (Fīberbrunna, Austrija) (pārstāvis: M. Konzett, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 2450/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Gebro Holding un Cara Therapeutics.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cara Therapeutic, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 390, 16.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. septembra spriedums – Griesbeck/Parlaments

(Lieta T-10/21) (1)

(Institucionālās tiesības - Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Pierādīšanas pienākums - Tiesības uz aizstāvību - Kļūda vērtējumā - Samērīgums)

(2021/C 431/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nathalie Griesbeck (Ancy-sur-Moselle, Francija) (pārstāvji: J.-L. Teheux, J.-M. Rikkers un G. Selnet, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, T. Lazian un M. Ecker)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta Prezidija 2020. gada 5. oktobra lēmumu, ar ko apstiprināts kvestoru 2020. gada 21. aprīļa lēmums noraidīt sūdzību par Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 18. oktobra lēmumu piedzīt no prasītājas summu 111 872,18 EUR apmērā, kas nepamatoti samaksāta par parlamentāro palīdzību, šo Parlamenta ģenerālsekretāra lēmumu un ar to saistīto 2019. gada 24. oktobra paziņojumu par parādu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Nathalie Griesbeck sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 72, 1.3.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 1. septembra rīkojums – Be Smart/Komisija

(Lieta T-18/21) (1)

(Valsts atbalsts - Sūdzība - Prasība sakarā ar bezdarbību - Komisijas nostājas, ar kuru tiek izbeigta bezdarbība, formulēšana pēc prasības iesniegšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 431/45)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Be Smart Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji: F. Satta, G. Roberti, A. Romano un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un F. Tomat)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar ko tiek lūgts konstatēt, ka Komisija prettiesiski ir atturējusies paust nostāju par sūdzību, kuru prasītājs iesniedzis 2014. gada 15. oktobrī un kura attiecas uz iespējamiem valsts atbalsta pasākumiem, ko Itālijas Republika ir noteikusi par labu starpuniversitāšu konsorcijam Cineca.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Be Smart Srl tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 79, 8.3.2021.

Prasība, kas celta 2021. gada 24. augustā – PV/Komisija

(Lieta T-78/21)

(2021/C 431/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PV (pārstāvis: D. Birkenmaier, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—

atcelt šādus lēmumus: 2020. gada 20. jūlija lēmumu par sākotnējā pieteikuma noraidīšanu D/191/20, 2021. gada 29. janvāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/458/20, 2021. gada 1 jūlija lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/137/21, kā arī 2021. gada 26. februāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/512/20 visos to aspektos, balstoties uz vispārējo tiesību principu fraus omnia corrompit tipiskas tīšas maldināšanas vai sociālo tiesību iznīcināšanas dēļ, kas ir aizliegts saskaņā ar Pamattiesību hartas 34. pantu;

—	atcelt 2021. gada 26. februāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu R/512/20, jo ir pārkāpts Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts;

—

piešķirt šādas kompensācijas, pamatojoties uz LESD 268. un 340. pantu: — piespriest atlīdzināt morālo kaitējumu 100 000 EUR apmērā un materiālos zaudējums 47 221,02 EUR apmērā, kuri ir radušies minēto apstrīdēto lēmumu noraidīšanas dēļ, kas kopā ir 147 221,02 EUR, saglabājot iespēju šo summu pārskatīt, un pieskaitot nokavējuma un kompensācijas procentus līdz pilnīgai summas samaksai; katrā gadījumā,

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar juridisko palīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza desmit pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Pamattiesību harta”) 1., 3., un 4. pants un 31. panta 1. punkts, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 1.e panta 2. punkts un 12.a pants.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vispārējais tiesību princips fraus omnia corrumpit un Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts, jo lēmumā par prasītāja visu pensijas tiesību atcelšanu ir viltots paraksts.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta apzināta ļaunprātība un līdzekļu piesavināšanās, kas novedis pie atkārtota principa fraus omnia corrumpit pārkāpuma.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO) esot pārkāpis Civildienesta noteikumu 59. un 60. pantu, tiesiskuma principu un sabiedrisko kārtību, jo tā kompetencē neesot ar patvaļīgu sankciju atcelt pensijas tiesības atsevišķam indivīdam.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots kvalificēts Pamattiesību hartas 34. panta pārkāpums, iznīcinot sociālas tiesības, un Civildienesta noteikumu 77. panta pārkāpums, jo tā rezultātā tiekot atceltas pensijas tiesības.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots non bis in idem tiesību principa un Pamattiesību hartas 50. panta, kā arī Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 3. punkta pārkāpums.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots kvalificēts Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, jo sodīšana ar atstādināšanu no amata ir smagākais Civildienesta noteikumos paredzētais sods, kam Komisija turklāt pievienojusi visu pensijas tiesību atcelšanu uz mūžu.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka PMO dienesti esot nepareizi izmantojuši pilnvaras, jo lēmumu par pensijas tiesību samazināšanu pro tempore var pieņemt tikai no trim dienestiem izveidota iecēlējinstitūcija disciplinārā atstādināšanas no amata procedūrā atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta h) apakšpunktam.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa un Pamattiesību hartas 20. panta pārkāpums. Prasītājs apgalvo, ka ierēdnim, kurš atstādināts no amata par ievērojami smagākiem pārkāpumiem nekā tie, kuru dēļ no amata ir atstādināts prasītājs, būtu noteikts daudz vieglāks sods nekā izdienas pensijas ieturēšana.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. jūlijā – Ferriera Valsabbia un Valsabbia Investimenti/Komisija

(Lieta T-410/21)

(2021/C 431/47)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ferriera Valsabbia SpA (Odolo, Itālija) un Valsabbia Investimenti SpA (Odolo) (pārstāvji: D. Fosselard, D. Slater un G. Carnazza, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

i. piespriest Savienībai, kuru pārstāv Komisija, samaksāt nokavējuma procentus par summu 10 250 000 EUR atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) likmei, ko tā noteikusi savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksājuma termiņš, to palielinot par 3,5 procentpunktiem, par laika posmu no 2010. gada 9. marta līdz 2017. gada 14. novembrim, atskaitot prasītāju jau saņemtos procentus 372 812,31 EUR apmērā, kas kopā veido summu 3 174 389,74 EUR, vai, pakārtoti, piespriest samaksāt nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc likmes, ko Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu;

—

ii. piespriest Savienībai, kuru pārstāv Komisija, samaksāt nokavējuma procentus par summu, kas prasīta iepriekšējā i) punktā, par laika posmu no 2017. gada 14. novembra līdz faktiskās samaksas dienai, pēc ECB likmes, ko tā noteikusi savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksājuma termiņš, to palielinot par 3,5 procentpunktiem, vai, pakārtoti – pēc likmes, ko Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu;

—

iii. pakārtoti iepriekšējam ii) punktam – piespriest Savienībai, kuru pārstāv Komisija, samaksāt nokavējuma procentus par summu, kas minēta iepriekšējā i) punktā, par laika posmu no 2021. gada 2. marta līdz faktiskās samaksas dienai, pēc ECB likmes, ko tā noteikusi savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksājuma termiņš, to palielinot par 3,5 procentpunktiem, vai, pakārtoti – pēc likmes, ko Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošu;

—	iv. papildus vai pakārtoti – atcelt Komisijas 2021. gada 30. aprīļa paziņojumu Ref. Ares(2021) 2904093;

—	v. piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats par zaudējumu atlīdzību ir par to, ka Komisija esot kļūdaini izpildījusi 2017. gada 21. septembra spriedumu Ferriera Valsabbia u.c./Komisija (C-86/15 P un C-87/15 P, EU:C:2017:717), tādējādi pārkāpjot LESD 266. panta pirmo daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu. Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija neesot pilnībā samaksājusi nokavējuma procentus par sprieduma rezultātā atmaksāto naudas sodu.

2.

Otrais pamats par atcelšanas prasību ir par LESD 266. un 296. panta pārkāpumu un to nepareizu piemērošanu. Eiropas Savienības Tiesas statūtu 46. panta pārkāpums un nepareiza piemērošana. Komisijas 2021. gada 30. aprīļa vēstules pamatojuma neesamība. Tiesību kļūda un acīmredzama kļūda vērtējumā. Šajā ziņā tiek norādīts, ka vēstule, ar kuru Komisija atteicās maksāt prasītājiem nokavējuma procentus, neesot pienācīgi pamatota un ar to tiekot pārkāpti principi noilguma jomā.

3.

Trešais pamats par atcelšanas prasību ir par LESD 266. panta un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (1) pārkāpumu un nepareizu piemērošanu. Šajā ziņā tiek norādīts, ka Deleģētās regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2) 85. a panta 2. punkts, uz kuru atsaucas Komisija savā 2021. gada 30. aprīļa vēstulē, vairs neesot bijis vairs spēkā naudas sodas atmaksāšanas brīdī, un tādējādi vairs neesot bijis piemērojams.

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 10. jūlijā – Feralpi/Komisija

(Lieta T-413/21)

(2021/C 431/48)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Feralpi Holding SpA (Breša, Itālija) (pārstāvji: G. Roberti un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

i) saskaņā ar LESD 266. panta otro daļu, LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu piespriest Savienībai, kuru pārstāv Komisija, atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai radušies tādēļ, ka Komisija nav samaksājusi nokavējuma procentus par naudas soda summu, kas bija jāmaksā, atbilstoši LESD 266. pantam izpildot Tiesas 2017. gada 21. septembra atceļošo spriedumu C-85/15 P, kas aprēķināti šādi: a) nokavējuma procenti, kas ir maksājami par prasītājas avansā samaksāto naudas sodu 10 250 000,00 EUR apmērā par laika posmu no 2010. gada 4. marta līdz 2017. gada 26. oktobrim, kas aprēķināti atbilstoši 2010. gada 1. martā spēkā esošai Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmei, ko tā noteikusi savām galvenajām refinansēšanas operācijām (1 %), to palielinot par 3,5 procentpunktiem, atskaitot jau saņemtos bankas procentus, kuri veido summu 3 204 301,82 EUR apmērā, vai, pakārtoti, kas ir noteikti atbilstoši procentu likmei, kuru Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstīgu; b) nokavējuma procenti, kas ir maksājami par a) apakšpunktā norādīto summu par laika posmu no 2017. gada 26. oktobra līdz faktiskās samaksas dienai, vai, pakārtoti, no 2021. gada 16. marta līdz faktiskās samaksas dienai, kas noteikti, pamatojoties uz a) apakšpunktā norādīto procentu likmi, vai, pakārtoti, saskaņā ar citu procentu likmi, kuru Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstīgu;

—	ii) atbilstoši 263. panta ceturtajai daļai atcelt lēmumu, kurš ietverts Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta 2021. gada 30. aprīļa vēstulē (Ref. Ares(2021)2904279), ar kuru ir noraidīts Feralpi Holding S.p.A.2021. gada 16. marta lūgums atmaksāt iepriekš minētos procentus;

—	iii) piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības par zaudējumu atlīdzību pamatošanai prasītāja norāda vienīgo pamatu par to, ka Komisijai atbilstoši tās ārpuslīgumiskajai atbildībai saskaņā ar LESD 266. panta otro daļu, 268. pantu un 340. panta otro daļu esot jāsamaksā prasītājai zaudējumu atlīdzība, kuru veido nokavējuma procenti par naudas sodu, kas ir atmaksāts, atbilstoši LESD 266. pantam izpildot Tiesas 2017. gada 21. septembra atceļošo spriedumu C-85/15 P, un nokavējuma procentus, kuri ir maksājami par šo minēto summu.

Atcelšanas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats – pamatojuma neesamība. — Šajā ziņā tiek norādīts, ka Budžeta ģenerāldirektorāta paziņojuma pamatojumā iemesli, kas liek tai uzskatīt, ka prasītājas prasībai ir iestājies noilgums, nav skaidri.

2.	Otrais pamats – LESD 266. panta un Tiesas statūtu 46. panta pārkāpums. — Šajā ziņā tiek norādīts, ka dies a quo norādīšana, kuru Budžeta ģenerāldirektorāts uzskata par noilguma sākumu, balstās uz kļūdainu LESD 266. panta un Tiesas statūtu 46. panta interpretāciju.

3.

Trešais pamats – LESD 266. panta, Regulas Nr. 966/2012 (1) un Regulas Nr. 1268/2012 (2) pārkāpums un nepareiza piemērošana. — Šajā ziņā tiek norādīts, ka Budžeta ģenerāldirektorāts esot atsaucies uz vairs spēkā neesošu normu un saistītās normās Regulā Nr. 966/2012 un Regulā Nr. 1268/2012 tomēr esot jāpiemēro saskaņoti ar LESD 266. pantu un tas neatbrīvo Komisiju no pēdējās minētās normas izrietošā pienākuma.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2012 atcelšanu (OV 2012,L 298, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 10. jūlijā – eSlovensko Bratislava/Komisija

(Lieta T-425/21)

(2021/C 431/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: eSlovensko Bratislava (Bratislava-Staré Mesto, Slovākija) (ko pārstāv: B. Fridrich, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2020)7415 final (2020. gada 21. oktobris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu C(2018)6712 par atlasi un dotāciju piešķiršanu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu telekomunikāciju nozarē (I pielikums), kas eSlovensko Bratislava tika nosūtīts pa elektronisko pastu 2021. gada 10. maijā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots būtisks procedūras noteikumu pārkāpums, pilnvaru pārsniegšana, Līgumu vai citu saistīto tiesību normu pārkāpums vai pilnvaru nepareiza izmantošana, it īpaši kļūdains faktu un secinājumu juridiskais novērtējums (tiesību uz labu pārvaldību neievērošana, pilnvaru pārsniegšana, samērīguma principa, tiesiskās drošības principa, tiesiskas valsts principa un tiesiskās paļāvības principa pārkāpums un kļūdains faktu un secinājumu juridiskais novērtējums atlases un dotāciju piešķiršanas procesā saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2018-1 CEF Telecom, uzaicinājums iesniegt priekšlikumus CEF-TC-2018-1, it īpaši attiecībā uz Projektu Nr. 2018-SK-IA-0019 Slovak Safer Internet Centre V, ko iesniedza eSlovensko Bratislava).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai esot jāpiespriež atlīdzināt ar tiesvedību saistītās izmaksas un izdevumus saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem pamatiem un ņemot vērā Komisijas lēmuma iespējamo prettiesiskumu.

Prasība, kas celta 2021. gada 16. jūlijā – Veen/Eiropols

(Lieta T-436/21)

(2021/C 431/50)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Leon Leonard Johan Veen (Oss, Nīderlande) (pārstāvis: T. Lysina, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), samaksāt prasītājam summu 50 000 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu atbilstoši LESD 268. un 340. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794 (1) 50. panta 1. punktam celto prasību par ārpuslīgumiska kaitējuma atlīdzināšanu, prasītājs izvirza vienu vienīgu pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka atbildētāja ir prettiesiski apstrādājusi prasītāja personas datus.

Šajā pamatā prasītājs apgalvo, ka atbildētāja kriminālprocesā, kurš pret prasītāju tiek īstenots Slovākijas Republikā, izmeklēšanas lietai kā pierādījumu ir pievienojusi savu ziņojumu, kas satur nepatiesu, negatīvu un nepamatotu informāciju par prasītāju, kā rezultātā ir iestājies kaitējumu radošais notikums. Viņš apgalvo, ka tādējādi ir tikusi aizskarta viņa cieņa un reputācija, kā arī viņa tiesības uz ģimenes dzīvi. Cēloniskā sakarībā ar kaitējumu radošo notikumu viņam esot nodarīts nemantisks kaitējums, kuru prasītājs ir novērtējis 50 000 EUR apmērā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV 2016, L 135, 53. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 18. augustā – IMG/Komisija

(Lieta T-509/21)

(2021/C 431/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Management Group (IMG) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un J.-Y. de Cara, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; līdz ar to:

—

atcelt Komisijas 2021. gada 8. jūnija lēmumu, kas pieņemts, pildot Tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedumu (lietas C-183/17 P un C-184/17 P), atbilstoši kuram prasītājai nav tiesību īstenot Savienības fondus saskaņā ar netiešo īstenošanas kārtību, kas piemērojama starptautiskām organizācijām Savienībai piemērojamo finanšu normu ietvaros;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz LESD 266. panta pārkāpumu. Prasītāja šajā sakarā norāda, ka esot pārkāpts Tiesas 2019. gada 31. janvāra sprieduma res judicata spēks.

2.	Otrais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa un rūpības pienākuma pārkāpumu, jo esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

3.	Trešais pamats attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz to, ka pēc prasītājas domām lēmumā esot pieļautas tiesību kļūdas un acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

5.	Piektais pamats attiecas uz saprātīga termiņa pārkāpumu.

Prasība, kas celta 2021. gada 21. augustā – Associazione “Terra Mia Amici No Tap”/EIB

(Lieta T-514/21)

(2021/C 431/52)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Associazione “Terra Mia Amici No Tap” (Melendugno, Itālija) (pārstāvis: A. Calò, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) ir pieļāvusi kļūdu, neatbildēdama uz prasītājas apvienības iesniegto pieprasījumu veikt pārskatīšanu;

—	piespriest Eiropas Investīciju bankai pieņemt lēmumu par TAP AG piešķirtā finansējuma atsaukšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Orhūsas konvencijas (1) un Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) (2) (“Orhūsas regula”) pārkāpums. — Šajā ziņā tiek norādīts, ka saskaņā ar Orhūsas regulas 10. panta 1. punktu “jebkura nevalstiska organizācija, kas atbilst 11. [pantā] noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīga Kopienas iestādei vai struktūrai, kas saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā ir pieņēmusi administratīvu aktu vai – ja ir konstatēta iespējama administratīva bezdarbība – kam būtu bijis jāpieņem šāds akts, iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu.”. Konkrētajā gadījumā EIB esot bijis jāsniedz atbildi minētās regulas 10. pantā paredzētajos termiņos, ko tā nav izdarījusi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots 2009. gada EIB Statement of Environmental and Social Principles and Standards 36. punkta pārkāpums. — Šajā ziņā tiek norādīts, ka minētajā 36. punktā ir paredzēts, ka EIB prasa, lai visi tās finansētie projekti atbilstu vismaz: — piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vides jomā; — piemērojamajiem Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem vides jomā, it īpaši Eiropas Savienības direktīvai par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un direktīvai par dabas aizsardzību, kā arī nozaru un “pārnozaru” direktīvām; — Eiropas Savienības tiesībās iekļauto atbilstošo starptautisko konvenciju vides jomā principiem un standartiem. Šajā gadījumā neviens no šiem punktiem nav ievērots. Proti, ir pierādīti šādi pārkāpumi: a. Eiropas Savienības tiesību aktu vides jomā, un it īpaši: a.I Regulas (ES) Nr. 347/2013 (3) 36. apsvēruma un 4. un 14. panta apvienoto noteikumu pārkāpums (izmaksu un ieguvumu analīzes neesamība); a.II Regulas (ES) Nr. 347/2013 31. apsvēruma un Direktīvas 2011/92/ES (4) 5. panta 1. punkta un IV pielikuma 1. punkta apvienoto noteikumu pārkāpums (ārējā kumulatīvā ietekme); a.III Regulas (ES) Nr. 347/2013 31. apsvēruma un Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 1. punkta un IV pielikuma 1. punkta apvienoto noteikumu pārkāpums (iekšējā kumulatīvā ietekme) – “Salami Slicing” aizliegums; a.IV Direktīvas 2011/92/ES 2. panta 1. punkta un Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta pārkāpums; a.V Direktīvas 2009/147 (5), Putnu aizsardzības direktīva, 4. panta 4. punkta pārkāpums; a.VI Regulas 1367/2006 30. apsvēruma un 9. panta un IVN direktīvas 6. panta apvienoto noteikumu pārkāpums (pārredzamība un līdzdalība); a.VII Regulas (ES) Nr. 347/2013 28. apsvēruma un 7. panta apvienoto noteikumu pārkāpums (Dzīvotņu tiesiskais regulējums); a.VIII LESD 191. panta 1. punkta apvienojumā ar Eiropas Investīciju bankas Paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem, ko direktoru padome ir apstiprinājusi 2009. gada 3. februārī, pārkāpums. b. Itālijas tiesību aktu, un it īpaši: b.I Leģislatīvā dekrēta 42/2004 par Ainavu konvencijas piemērošanu 26. panta pārkāpums; b.II Leģislatīvā dekrēta 42/2004 par Ainavu konvencijas piemērošanu 146. panta pārkāpums; b.III 1990. gada 7. augusta Likuma Nr. 241 par dienestu sanāksmēm 14-ter panta pārkāpums; b.IV Ministrijas dekrēta par saderību ar vidi 223/14 A57 noteikuma pārkāpums; b.V Leģislatīvā dekrēta 152/06 pārkāpums (Sankciju neesamība); b.VI Kriminālkodeksa 452 quater panta pārkāpums (vides katastrofa).

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis) pārkāpums. — Šajā ziņā tiek norādīts, ka nekad nav tikusi veikta atbilstoša izmaksu un ieguvumu analīze.

---

(1)  Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2005, L 124, 4. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV 2013, L 115, 39. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2012, L 26, 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 24. augustā – European Paper Packaging Alliance/Komisija

(Lieta T-518/21)

(2021/C 431/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Paper Packaging Alliance (Hāga, Nīderlande) (pārstāvji: F. Di Gianni, A. Scalini un F. Pili, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt 2.1.2. un 2.2.1. iedaļu, kā arī 4.–2. un 4.–8. tabulu atbildētājas pamatnostādnēs par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/904 (1) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (2), ciktāl tās attiecas uz izstrādājumiem uz papīra bāzes ar polimēru pārklājumu;

—	pakārtoti atzīt, ka Direktīvas (ES) 2019/904 3. panta 2. punkts ir prettiesisks, ciktāl tajā termina “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums” definīcija ietver izstrādājumus uz papīra bāzes ar polimēru pārklājumu un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus un divas iebildes par prettiesiskumu.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas pamatnostādnes neatbilst Direktīvas (ES) 2019/904 tekstam, ciktāl tajās – un tātad Direktīvas (ES) 2019/904 tvērumā – iekļauti izstrādājumi uz papīra bāzes ar polimēru pārklājumu, jo nepareizi interpretēts Direktīvas (ES) 2019/904 3. panta 1. punktā minētais termins “galvenā strukturālā sastāvdaļa”.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka izstrādājumu uz papīra bāzes ar polimēru pārklājumu iekļaušana Direktīvas (ES) 2019/904 tvērumā ir pretrunā šīs direktīvas mērķiem un samērīguma principam.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, pieņemdama apstrīdētās pamatnostādnes, ir pārsniegusi savu kompetenci un aizskārusi ES likumdevēja prerogatīvas.

4.

Ar pirmo iebildi par prettiesiskumu tiek apgalvots, ka Direktīvas (ES) 2019/904 3. panta 2. punkts ir prettiesisks, ciktāl uz tā pamata šī direktīva ir piemērojama izstrādājumiem uz papīra bāzes ar polimēru pārklājumu. Tiek arī apgalvots, ka šī norma ir prettiesiska, jo tajā neesot minēts slieksnis, pēc kura būtu iespējams konstatēt, vai izstrādājums ir daļēji izgatavots no plastmasas. Turklāt tiek apgalvots, ka šī norma ir pretrunā vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principiem.

5.

Ar otro iebildi par prettiesiskumu tiek apgalvots, ka Direktīvas (ES) 2019/904, it īpaši šajā direktīvā paredzēto ierobežojošo pasākumu piemērošana izstrādājumiem uz papīra bāzes ar polimēru pārklājumu ir uzskatāma par attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā nostiprinātās darījumdarbības brīvības un tiesību uz īpašumu neattaisnojamu ierobežojumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2019 L 155, 1. lpp.).

(2)  OV 2021, C 216, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2021. gada 27. augustā – E. Breuninger/Komisija

(Lieta T-525/21)

(2021/C 431/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: E. Breuninger GmbH & Co. (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis: M. Vetter, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atbilstoši LESD 264. panta pirmajai daļai atcelt atbildētājas 2021. gada 28. maija lēmumu (Valsts atbalsts Nr. SA.62784);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz diviem pamatiem.

1.

Pirmais prasības pamats: Acīmredzama kļūda vērtējumā Atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā nosakot, ka Vācijas valsts atbalsta shēma “Vispārējais federālais zaudējumu atlīdzības regulējums, COVID-19” atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam nav saderīgs ar kopējo tirgu. Uzņēmumu, kas darbojas vairākās darbības jomās, tiesību iesniegt pieteikumu attiecināšana vienīgi uz tiem, kas vismaz 80 % no apgrozījuma gūst no darbības, kuru tieši skar ierobežojošie pasākumi, notiek patvaļīgi un atbalsta shēmas apstiprināšana esot nesamērīga. 80 % slieksnis bez faktiska pamata atceļot cēloņsakarību starp slēgšanas rīkojumiem un no tiem izrietošajiem zaudējumiem par ļaunu uzņēmumiem, kas ir aktīvi vairākās darbības jomās, jo, lai gan valsts pasākumi tos skar tieši un būtiski un ar tiem ir saistīti ievērojami zaudējumi, tiem tostarp nekāds atlīdzinājums netiek piešķirts. Tas radot konkurences izkropļojumu gan attiecībā uz konkurentiem, kas darbojas COVID-19 skartajās jomās, gan arī attiecībā uz tiem konkurentiem, kas darbojas COVID-19 neskartajās jomās.

2.

Otrais prasības pamats: LESD 108. panta otrajā daļā noteikto procesuālo tiesību pārkāpums Atbildētājas lēmums neesot pārbaudīts un pamatots. Atbildētāja neesot devusi iespēju prasītājai iepriekšējas pārbaudes procedūrā paust savas šaubas par valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu. Turklāt atbildētāja neesot pietiekami pamatojusi apstiprināšanas lēmumu.

Prasība, kas celta 2021. gada 1. septembrī – VP/Cedefop

(Lieta T-534/21)

(2021/C 431/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VP (ko pārstāv: L. Levi, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētāja lēmumu par Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra sprieduma T-187/18 VP/Cedefop rezolutīvās daļas 1. un 2. punkta neizpildi;

—	atcelt saistīto lēmumu par prasītājas darba līguma nepagarināšanu uz nenoteiktu laiku ar atpakaļejošu spēku;

—	piespriest kompensāciju par prasītājai nodarīto morālo kaitējumu, kas novērtēts ex aequo et bono50 000 EUR apmērā;

—	piespriest kompensāciju par prasītājai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem tāda apjomā, kas sedz nepieciešamās pirmstiesas procedūras izmaksas no sprieduma T-187/18 VP/Cedefop pasludināšanas dienas; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots – tā kā atbildētājs nav izpildījis 2020. gada 16. decembra sprieduma T-187/18 VP/Cedefop būtisko 1. un 2. punktu un līdz ar to nav pagarinājis prasītājas darba līgumu, neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs neesot ievērojis rūpības pienākumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs ir ļaunprātīgi izmantojis pilnvaras.

Prasība, kas celta 2021. gada 31. augustā – Tinnus Enterprises/EUIPO – Mystic Products (Šķidruma sadales iekārta)

(Lieta T-535/21)

(2021/C 431/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tinnus Enterprises LLC (Plano, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: T. Wuttke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mystic Products Import & Export, SL (Badalona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 1 431 829-0009

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2021. gada 16. jūnija lēmums lietā R 1004/2018-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai: — tiktu apmierināta prasītājas apelācijas sūdzība, — tiktu pilnībā noraidīts spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējas pieteikums ICD 10 297 par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, — piespriestu spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt prasītājas izdevumus Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā,

—	piespriest spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	2021. gada 24. marta spriedumā Lego/EUIPO – Delta Sport Handelskontor (Būvniecības klucītis no rotaļu būvēšanas komplekta) (T-515/19, nav publicēts, EU:T:2021:155) noteikto principu pārkāpums;

—	2018. gada 8. marta spriedumā DOCERAM (C-395/16, EU:C:2018:172) noteikto principu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta pārkāpums;

—	patenta pieteikuma EP 3 005 948 A2 un prasītājas kombinētā dizainparauga pieteikuma Nr. 1 431 829-0001-0010 nepareiza interpretācija.

Prasība, kas celta 2021. gada 2. septembrī – PBL un WA/Komisija

(Lieta T-538/21)

(2021/C 431/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Penya Barça Lyon: Plus que des supporters (PBL) (Bron, Francija) un WA (pārstāvis: J. Branco, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta 2021. gada 1. septembra lēmumu – COMP.C.4/AH/mdr 2021(092342);

—

uzdot Eiropas Komisijai: — izmantot savas pilnvaras atbilstoši LESD 116.1. pantam, uzdodot Fédération française de Football (Francijas Futbola federācijai) nekavējoties izbeigt visus normatīvos konkurences izkropļojumus un nodrošināt atbilstību UEFA klubu licencēšanas un finanšu godīgas spēles noteikumiem; — atbilstoši LESD 107. un 108. pantam un Padomes Regulas 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs) 12. pantam uzsākt pārkāpuma procedūru pret Franciju par nelikumīgu valsts atbalstu Paris Saint-Germain un līdz ar to – vērsties Eiropas Savienības Tiesā;

—

kā arī uzdot Komisijai, piemērojot Padomes Regulu 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs) 13. pantu, veikt pagaidu pasākumus pret Franciju, kuru mērķis ir pārtraukt prasītājiem nodarīto kaitējumu, uzdodot tai apturēt turpmāk norādītos normatīvos lēmumus, ar kuriem ir radīts negodīgs konkurences izkropļojums, piešķirot valsts atbalstu, ar kuru tiek radīta selektīva priekšrocība, kas ietekmē konkurenci un Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību Eiropas Savienības vienotajā tirgū: — Profesionālā futbola līgas ģenerālasamblejas un federālās asamblejas 2019. gada 12. un 14. decembra lēmumus, kā arī Profesionālā futbola līgas ģenerālasamblejas 2020. gada 10. decembra lēmumu, kuri pieņemti Fédération française de football vārdā, īstenojot tās publiskās varas prerogatīvas; — 2021. gada 25. jūnija lēmumu, ar kuru Profesionālā futbola līgas Valsts pārvaldības kontroles direkcijas Profesionālo klubu kontroles komisija neveica nekādus administratīvos pasākumus attiecībā uz Paris Saint-Germain; — Profesionālā futbola līgas (nepublicēto) lēmumu, kurā tā apstiprināja Lionel Messi ar Paris Saint-Germain noslēgto līgumu.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot prasību, kas vērsta pret Eiropas Komisijas 2021. gada 1. septembra lēmumu COMP.C.4/AH/mdr 2021(092342), ar kuru prasītājiem ir atteikts atzīt ieinteresēto personu statusu Regulas 2015/1589 (1) 24. panta 2. punkta izpratnē, prasītāji ir izvirzījuši piecus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz prasītāju interesi celt prasību šajā lietā. Prasītāji pārmet Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā to, ka pirmais prasītājs ir Futbol Club Barcelona (turpmāk tekstā – “FC Barcelone”) dalībnieks (“socio”) un ka šajā statusā tas ir pilnvarots iesniegt sūdzību par iespējamo nelikumīgo atbalstu.

2.

Otrais pamats attiecas uz LESD 116. pantā paredzēto apspriešanās procedūru. Prasītāji šajā ziņā it īpaši norāda, ka šajā lietā starp dalībvalstu noteikumiem pastāv atšķirības, kas izkropļo konkurences nosacījumus iekšējā tirgū. Prasītāju ieskatā tas, ka Spānijas Profesionālā futbola līga pretēji Francijas Profesionālā futbola līgai prasa nodrošināt procentuālo īpatsvaru 70 % apmērā starp atalgojumu un pieļaujamajiem ienākumiem, ir šāds izkropļojums, kas praksē nostāda nelabvēlīgākā situācijā FC Barcelone.

3.	Trešais pamats attiecas uz Regulas. 2015/1589 13. pantu. Šajā pamatā prasītāji norāda, ka Francijai ir jāuzdod apturēt atbalstu un pasākumus, kas var tikt uzskatīti par nelikumīgu un nepaziņotu valsts atbalstu profesionālā futbola klubiem, kas darbojas tās teritorijā.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz kritērijiem, ko ir pieņēmusi Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Tiesa, lai definētu valsts atbalstu, kā arī uz LESD 108. panta piemērojamību šajā lietā.

5.	Piektajā pamatā tiek apgalvots, ka situācijas steidzamība pamato prasītāju iesniegto pieteikumu par paātrinātās tiesvedības piemērošanu un pieteikumu par pagaidu noregulējumu.

---

(1)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 2. septembrī – Vivostore/EUIPO – Linda (“VIVO LIFE”)

(Lieta T-540/21)

(2021/C 431/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vivostore Ltd (Vinskomba, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: T. Urek, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Linda AG (Ķelne, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: apelācijas sūdzības iesniedzēja procesā Apelācijas padomē

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “VIVO LIFE” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 049 468

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 6. jūlija lēmums lietā R 1587/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu un apstiprināt EUIPO Iebildumu nodaļas 2020. gada 16. jūlija lēmumu lietā B 3 090 390;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 2. septembrī – Tinnus Enterprises/EUIPO – Mystic Products (Šķidruma sadales iekārta)

(Lieta T-545/21)

(2021/C 431/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tinnus Enterprises LLC (Plano, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: T. Wuttke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mystic Products Import & Export, SL (Badalona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 1 431 829-0004

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2021. gada 16. jūnija lēmums lietā R 1011/2018-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai: — tiktu apmierināta prasītājas apelācijas sūdzība, — tiktu pilnībā noraidīts spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējas pieteikums ICD 10 306 par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, — piespriestu spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt prasītājas izdevumus Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā,

—	piespriest spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	2021. gada 24. marta spriedumā Lego/EUIPO – Delta Sport Handelskontor (Būvniecības klucītis no rotaļu būvēšanas komplekta) (T-515/19, nav publicēts, EU:T:2021:155) noteikto principu pārkāpums;

—	2018. gada 8. marta spriedumā DOCERAM (C-395/16, EU:C:2018:172) noteikto principu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta pārkāpums;

—	patenta pieteikuma EP 3 005 948 A2 un prasītājas kombinētā dizainparauga pieteikuma Nr. 1 431 829-0001-0010 nepareiza interpretācija.

Prasība, kas celta 2021. gada 6. septembrī – Kalypso Media Group/EUIPO (“COMMANDOS”)

(Lieta T-550/21)

(2021/C 431/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kalypso Media Group GmbH (Vormsa, Vācija) (pārstāvis: T. Boddien, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “COMMANDOS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 062 634

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 6. jūlija lēmums lietā R 1864/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 6. septembrī – Worldwide Brands/EUIPO – Guangyu Wan (“CAMEL”)

(Lieta T-552/21)

(2021/C 431/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Worldwide Brands, Inc. Zweigniederlassung Deutschland (Ķelne, Vācija) (pārstāvji: R. Ahijón Lana un J. Gracia Albero, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Eric Guangyu Wan (Vankūvera, Britu Kolumbija, Kanāda)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CAMEL” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 1 015 593

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 5. jūlija lēmums lietā R 1548/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā apmierināta personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība un noraidīts pieteikums par tiesību atcelšanas paziņojumu attiecībā uz “krekliem”;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, tostarp izdevumus saistībā ar procesu Anulēšanas nodaļā un procesu Apelācijas pirmajā padomē.

Pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkta, skatot to kopsakarā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 27. panta 4. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta, skatot to kopsakarā ar tās 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 6. septembrī – Tinnus Enterprises/EUIPO – Mystic Products (Šķidruma sadales iekārta)

(Lieta T-555/21)

(2021/C 431/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tinnus Enterprises LLC (Plano, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: T. Wuttke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mystic Products Import & Export, SL (Badalona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 1 431 829-0003

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2021. gada 16. jūnija lēmums lietā R 1007/2018-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai: — tiktu apmierināta prasītājas apelācijas sūdzība, — tiktu pilnībā noraidīts spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējas pieteikums ICD 10 300 par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, — piespriestu spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt prasītājas izdevumus Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā,

—	piespriest spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	2021. gada 24. marta spriedumā Lego/EUIPO – Delta Sport Handelskontor (Būvniecības klucītis no rotaļu būvēšanas komplekta) (T-515/19, nav publicēts, EU:T:2021:155) noteikto principu pārkāpums;

—	2018. gada 8. marta spriedumā DOCERAM (C-395/16, EU:C:2018:172) noteikto principu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta pārkāpums;

—	patenta pieteikuma EP 3 005 948 A2 un prasītājas kombinētā dizainparauga pieteikuma Nr. 1 431 829-0001-0010 nepareiza interpretācija.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. septembrī – HSBC Holdings u.c./Komisija

(Lieta T-561/21)

(2021/C 431/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: HSBC Holdings plc (Londona, Apvienotā Karaliste), HSBC Bank plc (Londona), HSBC Continental Europe (Parīze, Francija) (pārstāvji: M. Demetriou un D. Bailey, Barristers, M. Simpson, Solicitor, C. Angeli, M. Giner Asins un C. Chevreste, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Juridiskais pamatojums

Prasītājas lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt Komisijas 2021. gada 28. jūnija lēmuma C(2021) 4600 final, kas paziņots 2021. gada 29. jūnijā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tiek grozīts Komisijas 2016. gada 7. decembra lēmums C(2016) 8530 final (turpmāk tekstā – “2016. gada lēmums”) (AT.39914 – Euro procentu likmju atvasinātie instrumenti (“EIRD”)), 1. pantu un 2016. gada lēmuma 2. panta b) punktu;

—	pakārtoti, būtiski samazināt prasītājām uzlikto naudas sodu līdz apmēram, kuru Tiesa uzskata par atbilstošu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus vai, pakārtoti, samērīgu prasītāju tiesāšanās izdevumu daļu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts pēc 10 gadu noilguma termiņa beigām, kas sākas no pārkāpuma beigām 2007. gada 27. martā. Atbildētājas pilnvaras atkārtoti uzlikt naudas sodu prasītājām attiecīgi bija ierobežotas laikā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai kļūdījusies tās vērtējumā, aprēķinot prasītāju pārdošanu vērtību, pamatojoties uz aktualizētiem naudas ieņēmumiem.. Prasītājas apgalvo, ka aktualizētie naudas ieņēmumi ir patvaļīga un nepiemērota mēraukla, lai aprēķinātu pārdošanu vērtību Euro procentu likmju atvasināto instrumentu jomā. It īpaši aktualizētie naudas ieņēmumi neatspoguļojot ne pārkāpuma ekonomisko nozīmi, ne HSBC ieguldījuma apjomu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot kļūdījusies vērtējumā un/vai norādījusi nepareizu pamatojumu par samazinājuma faktora likmi, ko tā izmantoja, lai aprēķinātu prasītāja aktualizētos naudas ieņēmumus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot kļūdījusies, novērtējot prasītāju pārkāpuma smagumu un papildsummas uzlikšanu un apmēru.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājām uzliktais naudas sods esot nesamērīgi liels. It īpaši prasītājas apgalvo, ka atbildētāja esot kļūdījusies to atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējumā, kas attiecas uz prasītāju pārkāpumu. Turpinājumā prasītājas apgalvo, ka atbildētāja esot piešķīrusi nepietiekamu nozīmi faktam, ka prasītāju piedalīšanās vienkāršā turpinātā pārkāpumā bija gan mazāk plaša, gan mazāk nopietna nekā tika uzskatīts 2016. gada lēmumā, kā Vispārējā tiesa nolēma lietā T-105/17 HSBC/Komisija. (1) Attiecīgi, prasītājas prasa Vispārējai tiesai noteikt daudz mazāku naudas sodu, kas taisnīgi atspoguļotu to, ko prasītājas izdarīja.

---

(1)  Spriedums, 2019. gada 24. septembrī, HSBC Holdings u.c./Komisija T-105/17, EU:T:2019:675.

Prasība, kas celta 2021. gada 10. septembrī – Harbaoui/EUIPO – Google (“GC GOOGLE CAR”)

(Lieta T-568/21)

(2021/C 431/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Zoubier Harbaoui (Parīze, Francija) (pārstāvis: R. Ciullo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Google LLC (Mountain View, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “GC GOOGLE CAR” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 007 095

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 18. jūnija lēmums lietā R 902/2020-1

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Google LLC atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 10. septembrī – Harbaoui/EUIPO – Google (“GOOGLE CAR”)

(Lieta T-569/21)

(2021/C 431/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Zoubier Harbaoui (Parīze, Francija) (pārstāvis: R. Ciullo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Google LLC (Mountain View, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GOOGLE CAR” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 978 453

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 29. jūnija lēmums lietā R 904/2020-1

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Google LLC atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 14. septembrī – Brand Energy Holdings/EUIPO (“RAPIDGUARD”)

(Lieta T-573/21)

(2021/C 431/66)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brand Energy Holdings BV (Vlaardingen, Nīderlande) (pārstāvji: A. Hönninger un F. Dechent, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “RAPIDGUARD” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 156 550

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 30. jūnija lēmums lietā R 294/2021-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 42. panta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 2. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 42. panta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. septembra rīkojums – SMCK Hair Care Products/EUIPO – Carolina Herrera (“COOL GIRL”)

(Lieta T-670/20) (1)

(2021/C 431/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Otrās palātas priekšsēdētāja ir izdevusi rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 27. augusta rīkojums – PJ/EIT

(Lieta T-12/21) (1)

(2021/C 431/68)

Tiesvedības valoda – franču

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 79, 8.3.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 27. augusta rīkojums – PJ/EIT

(Lieta T-335/21) (1)

(2021/C 431/69)

Tiesvedības valoda – franču

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 310, 2.8.2021.