13.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/22

P9_TA(2020)0305

Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns — zaļā kursa finansēšana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūcija par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana (2020/2058(INI))

(2021/C 415/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020)0021),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un tā 2020. gada 15. janvāra (1) rezolūciju par to,

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu (COM(2020)0443) kopā ar 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2020)0445),

—	ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (2),

—	ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības (3),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu (4),

—	ņemot vērā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos 2016. gada decembra galīgo ziņojumu un ieteikumus,

—	ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456) un tam pievienotos likumdošanas priekšlikumus,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīvu (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos un Lēmumu (ES) 2015/1814, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK,

—	ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0 (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (7),

—	ņemot vērā Augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos (HLEG) 2018. gada 31. janvāra galīgo ziņojumu,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (COM(2018)0097),

—	ņemot vērā tā 2018. gada 29. maija rezolūciju par ilgtspējīgām finansēm (8),

—	ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un groza Regulu (ES) 2019/2088, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē,

—	ņemot vērā Komisijas sagatavotās Eiropas ekonomikas ceturkšņa prognozes,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), tai pievienoto Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgu investīciju principus, atbildīgas banku nozares principus un ilgtspējīgas apdrošināšanas principus,

—

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Starptautisko cilvēktiesību hartu, ESAO pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un astoņas SDO pamatkonvencijas,

—	ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtus,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

—	ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0198/2020),

A.	tā kā investīcijas, kas nepieciešamas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, vēl nav novērtētas un nav iekļautas DFS klimata budžetā;

B.	tā kā virzība uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam veicinās Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinās ilgtspējīgu, kvalitatīvu darbvietu pārpalikumu;

C.	tā kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 oC ir skaidri norādīts, ka līdz šim pieņemtā politika ir nepietiekama, lai nepieļautu globālo sasilšanu virs 1,5 oC, biodaudzveidības izzušanu un bioģeoķīmisko plūsmu traucējumus;

D.	tā kā ES tiesību akti klimata jomā stingri noteiks ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ietverot vērienīgus starpposma pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai;

tā kā Komisija ir aplēsusi, ka ES līmenī vajadzīgās investīcijas, lai sasniegtu pašreiz noteiktos 2030. gada klimata mērķus, ir 240 miljardi EUR gadā (10) plus papildu summas 130 miljardu EUR apmērā gadā vides mērķiem, 192 miljardu EUR apmērā gadā sociālajai infrastruktūrai un 100 miljardu EUR apmērā gadā Eiropas plašākai transporta infrastruktūrai; tā kā tas kopā nozīmē investīcijas vismaz 662 miljardu EUR apmērā gadā; tā kā šo skaitļu pamatā ir 2030. gada klimata mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40 %; tā kā tagad, kad Parlaments ir vienojies par vērienīgākiem mērķiem, investīciju iztrūkums ir vēl lielāks; tā kā ir būtiski mobilizēt visus pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu trūkstošās investīcijas;

F.	tā kā Parīzes nolīguma 2. panta 1. punktā ir prasīts “finanšu plūsmas saskaņot ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību”;

tā kā Eiropas zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija ar mērķi pārveidot ES par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā 2050. gadā nav siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas, un kurai būtu arī jāpalīdz nodrošināt ES stratēģisko autonomiju;

tā kā Covid-19 pandēmija ir uzsvērusi, cik svarīgas ir investīcijas sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā ekonomikā, it sevišķi investīcijas, kas sekmē progresīvu pētniecību un izstrādi, konkurētspējīgu rūpniecības nozari, dziļāku un stiprāku vienoto tirgu, spēcīgus MVU, veselības aprūpi, noturīgu labklājības sistēmu un sociālo labklājību;

I.	tā kā izdevumi, kas vajadzīgi Eiropas tautsaimniecību atbalstīšanai, rada jautājumu par to, kā tiks atmaksāti radītie parādi; tā kā ir svarīgi nepieļaut nevienlīdzības palielināšanos, kas notika pēc iepriekšējās krīzes;

J.	tā kā ilgtspējīgas ekonomikas izveide ir ES ilgtermiņa stratēģiskās autonomijas attīstības un ES noturīguma palielināšanas pamatā;

K.	tā kā tirdzniecības politika ietekmē siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;

tā kā transporta radītās SEG emisijas veido 27 % no ES visām emisijām un ir vienīgās, kas joprojām turpina palielināties; tā kā transportam ir tehnoloģiski neitrālā veidā jāpalīdz sasniegt ES emisiju samazināšanas mērķus, kuru mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus nodrošinot, ka transports paliek cenas ziņā pieejams un saglabā konkurētspēju; tā kā transporta nozares emisijas gan infrastruktūrā, gan transportlīdzekļu parkā var samazināt straujāk, ja tiek attīstītas un nostiprinātas sinerģijas ar citām nozarēm, piemēram, digitālo nozari vai enerģētiku;

M.	tā kā arī aviācijas un jūras nozaru atbrīvojums no nodokļa var izkropļot konkurenci starp rūpniecības nozarēm un sekmēt neefektīvus un piesārņojošus transporta veidus;

N.	tā kā ECB Statūtu 2. pantā ir paredzēts, ka, ja cenu stabilitātes mērķis ir sasniegts un netiek apšaubīts, ECB monetārā politika ir jāīsteno, lai veicinātu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteikto ES mērķu sasniegšanu, kas cita starpā paredz vides kvalitātes aizsardzību;

O.	tā kā kontekstā ar monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu ECB izvērtēs, vai un kā, rīkojoties sava mandāta ietvaros, tā var ņemt vērā ilgtspējas apsvērumus un jo īpaši riskus, kas saistīti ar vides ilgtspēju;

tā kā vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšanas mērķis ir ļaut dalībvalstīm īstenot fiskālo politiku, kas atvieglos visu krīzes pienācīgai pārvarēšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu, vienlaikus turpinot ievērot uz noteikumiem balstīto sistēmu, kura paredzēta Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP); tā kā vispārējā izņēmuma klauzula paredz, ka tās piemērošanai nevajadzētu apdraudēt fiskālo ilgtspēju,

atzinīgi vērtē Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu (IEIP) kā galveno elementu, ar kuru nodrošināt zaļā kursa panākumus un pāreju uz ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku, apritīgāku un noturīgāku ekonomiku saskaņā ar Savienības vides saistībām, tostarp klimata saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ES klimata tiesību aktiem; uzsver, ka plānam jābūt koordinētas un iekļaujošas Savienības reakcijas pamatā, lai veidotu noturīgāku ekonomiku un sabiedrību pēc Covid-19 pandēmijas, un tam būtu jāveicina teritoriālā, sociālā un ekonomiskā kohēzija; norāda, ka ilgtspējai ir jāatbilst finanšu stabilitātes apsvērumiem;

atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura centrā ir Eiropas zaļais kurss un digitalizācijas stratēģija; atbalsta pamatprincipu, ka publiskajās investīcijās tiks ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), un uzsver, ka šis princips attiecas gan uz sociālajiem, gan vides mērķiem; uzsver, ka nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem būtu jānodrošina ES virzība uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā noteikts ES klimata tiesību aktos, tostarp 2030. gada starpposma mērķos, tādējādi nodrošinot dalībvalstu pāreju uz apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku, pamatojoties uz zinātnes atziņām un laikā fiksētiem klimata mērķiem;

atgādina, ka, saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu īstenotajām investīcijām jāievēro princips “nenodarīt kaitējumu”; uzsver, ka ar klimatu saistītām investīcijām būtu jāatbilst ES taksonomijai un ka valstu atveseļošanas plāni būtu jāsaskaņo ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem;

uzskata, ka taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir būtiska ES atbildības joma; prasa īstenot atbilstīgus pasākumus un politiku, lai šī pārveide būtu sekmīga, iesaistot publisko un privāto sektoru, reģionus, pilsētas un dalībvalstis; prasa piešķirt prioritāti investīcijām, ar ko atbalsta ilgtspējīgu pāreju, digitalizācijas programmu un Eiropas suverenitāti stratēģiskās nozarēs, izmantojot konsekventu rūpniecības stratēģiju; uzskata, ka publiskā un privātā sektora digitalizācija palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti;

uzsver, ka ES klimatneitralitātes un aprites ekonomikas mērķa sasniegšana ne vēlāk kā 2050. gadā būs citu faktoru starpā atkarīga no pienācīga finansējuma un no saskaņotas ilgtspējas integrēšanas publiskajā un privātajā finansējumā; uzsver, ka ar publisko finansējumu vien nepietiks, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un veicinātu pārkārtošanos; uzsver, ka būs vajadzīgas ievērojamas papildu summas no ilgtspējīgām publiskām un privātām investīcijām; tādēļ aicina Komisiju, izstrādājot IEIP, veicināt publiskās un privātās investīcijas; uzsver, ka pat ar vērienīgu finansējumu līdzekļu pieejamība nebūs neierobežota; uzskata, ka ir būtiski, lai IEIP paredzētu un darītu iespējamas papildu investīcijas ar reālu pievienoto vērtību un lai tas neizspiestu tirgus finansējumu; aicina Komisiju izstrādāt stingru sistēmu ziņošanai un uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka izdevumiem ir reāla ietekme; uzstāj, ka saiknei starp izdevumiem un ieņēmumiem, jo īpaši izveidojot jaunus pašu resursus, būs izšķiroša nozīme zaļā kursa īstenošanā;

norāda, ka pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku skars visas ES ekonomikas nozares, un uzstāj, ka ceļam uz klimatneitralitāti būtu jāsekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēja un jānodrošina ilgtspējīgu, kvalitatīvu darbvietu neto pārpalikums; uzsver, ka zaļajai pārejai ir jābūt iekļaujošai un jāatbilst ekonomikas, sociālās un vides ilgtspējas principiem; uzskata, ka IEIP nedrīkstētu nevienu atstāt novārtā un ka tam pēc vajadzības būtu jākoncentrējas uz nevienlīdzību mazināšanu starp dalībvalstīm un reģioniem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā; atgādina, ka ilgtspējīgā enerģētikas pārkārtošanā ļoti svarīgi ir saglabāt un radīt darbvietas, kā arī nodrošināt papildu apmācību un pārkvalifikāciju;

uzsver arī, ka, lai Eiropas zaļais kurss būtu sekmīgs, Eiropas ilgtspējīgu produktu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaskata tā priekšrocības;

aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, ka IEIP tiek pienācīgi finansēts, lai nodrošinātu, ka turpmākās programmas, piemēram, renovācijas viļņa stratēģija, pietiekami ietekmē katru ēku Eiropas Savienībā, ka tās ir pieņemamas visiem Savienības pilsoņiem un ka viņi tās vērtē atzinīgi;

apšauba to, vai pašreizējais IEIP ļaus līdz 2030. gadam mobilizēt 1 triljonu EUR, ņemot vērā negatīvās ekonomiskās prognozes pēc Covid-19 pandēmijas; prasa Komisijai nodrošināt pilnīgu pārredzamību tādos finansēšanas jautājumos kā optimistisks sviras efekts, konkrētu investīciju iespējama divkārša uzskaite vai neskaidrība par konkrētu summu ekstrapolāciju; turklāt apšauba to, kā jaunā DFS, ko ierosinājusi Komisija un par ko panākta vienošanās Eiropadomes secinājumos, ļaus sasniegt IEIP mērķus; pauž bažas par to, ka, ES programmas intensīvāk īstenojot sākumposmā, nākamās DFS perioda beigās varētu rasties zaļo investīciju nepietiekamība; aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar plāniem, kuros izskaidrots, kā tās novērsīs ievērojamo investīciju trūkumu, izmantojot gan privātās, gan publiskās investīcijas, tostarp novērtējumu par jaunajām ekonomikas perspektīvām, kas izriet no pašreizējās krīzes, un 2030. gada klimata, enerģētikas un vides mērķu gaidāmo palielināto vērienīgumu; uzsver, ka IEIP ir ES ilgtermiņa mērķis un to nākotnē nedrīkst apdraudēt mazāka DFS, kas lielu daļu naudas piešķirtu ilgtermiņa aizņēmumu atmaksai;

10.

norāda, ka Komisija savā 2020. gada 14. janvāra IEIP paziņojumā ir aplēsusi, ka ES līmeņa investīciju vajadzības pašreizējo 2030. gada klimata mērķu sasniegšanai ir vismaz 662 miljardi EUR gadā; aicina Komisiju šos jaunos skaitļus atspoguļot pārskatītajā IEIP arhitektūrā;

11.

aicina Komisiju izpaust informāciju par visu DFS un Next Generation EU līdzekļu pakļautību dažādiem ES taksonomijas mērķiem un kategorijām;

12.

vēlas, lai tiktu nodrošināts, ka IEIP finansējums ES, valstu un reģionālā līmenī tiek novirzīts tām politikas jomām un programmām, kurām ir vislielākais potenciāls veicināt cīņu pret klimata pārmaiņām un citus vides mērķus, tostarp ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, pāreju uz konkurētspējīgāku Savienību un darbvietu radīšanu, vienlaikus pielāgojoties dažādām valstu, reģionālām un vietējām vajadzībām; sagaida, ka Komisija pirms nākamās DFS sākuma publicēs satvaru klimata, biodaudzveidības un citu ilgtspējas izdevumu izsekošanai, attiecīgā gadījumā izmantojot Taksonomijas regulā noteiktos kritērijus; prasa šajā satvarā cita starpā iekļaut uzraudzības metodiku kopā ar atbilstošiem korektīviem pasākumiem un ilgtspējas pārbaudes un izsekošanas mehānismu, lai noteiktu kaitīgo ietekmi saskaņā ar DNSH principu un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

13.

uzsver, ka IEIP panākumi ir atkarīgi no publiskā un privātā finansējuma atbilstības un no ES politiku saskaņotības; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti ilgtspējas rādītāji un metodika ietekmes mērīšanai; uzstāj, ka, ņemot vērā IEIP, būtu jāsāk īstenot ietekmes novērtējumus saistībā ar citiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai tie vēl ir likumdošanas stadijā vai jau ir pieņemti, lai tādējādi novērtētu spēkā esošo ES tiesību aktu atbilstību ES mērķiem vides jomā;

14.

uzsver, ka vienam no IEIP mērķiem vajadzētu būt pārejas nodrošināšanai no neilgtspējīgām uz ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām;

15.

uzskata, ka publiskajam un privātajam finansējumam būtu jāatbilst Taksonomijas regulai un jāievēro DNSH princips, lai nodrošinātu, ka ES politika un finansējums, tostarp ES budžets, programmas, ko finansē no Next Generation EU (NGEU), Eiropas pusgada un Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējuma, neveicina tādu projektu un darbību īstenošanu, kas būtiski apdraud sociālo vai vides mērķu sasniegšanu, kaitē ekonomiskajai konkurētspējai vai izraisa darbvietu zaudēšanu; uzsver, ka publiskie budžeti un publiskās bankas vienas pašas nespēs novērst investīciju iztrūkumus; atgādina, ka 10 lielākās Eiropas bankas katru gadu joprojām investē fosilajā kurināmajā vairāk nekā 100 miljardus EUR; atgādina, ka saskaņā ar Taksonomijas regulu Komisijai līdz 2020. gada beigām ir jāpieņem deleģētais akts, kas ietvertu tehniskus pārbaudes kritērijus darbībām, kuras ievērojami sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

16.

aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunā DFS neparedz atbalstu vai investīcijas darbībām, kas varētu izraisīt iesīksti aktīvos, kuri kaitē Savienības mērķiem klimata un vides jomā, ņemot vērā aktīvu izmantošanas ilgumu;

17.

aicina Komisiju izvērtēt iespējas paplašināt ES taksonomijas izmantošanu, lai sekotu līdzi izdevumiem klimata un vides jomā visā ES publiskajā finansējumā, tostarp nākamajā DFS, InvestEU, Eiropas Atveseļošanas instrumentā, Maksātspējas atbalsta instrumentā, Atveseļošanas un noturīguma mehānismā un Eiropas Investīciju bankas (EIB) līdzekļos;

18.

prasa ieviest DNSH principu attiecīgajās ES finansēšanas regulās, piemēram, pārbaudot klimata, vides un sociālo ilgtspēju; atgādina, ka bez iepriekšējas apspriešanās ar vietējām un reģionālām publiskā sektora iestādēm, rūpniecības nozarēm un MVU nedrīkst ieviest nekādus stingrus investīciju noteikumus;

19.

aicina Komisiju novērtēt un apzināt darbības, kas būtiski kaitē vides ilgtspējai, saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 26. panta 2. punkta a) apakšpunktu un to, ko ieteica Eiropas Centrālās banka un centrālo banku un regulatoru tīkls finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS);

20.

prasa reālistiski un pakāpeniski pārtraukt publiskās un privātās investīcijas piesārņojošās un kaitīgās saimnieciskās nozarēs, kurām ir iespējamas ekonomiski īstenojamas alternatīvas, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu tiesības izvēlēties savu energoresursu struktūru, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu sistēmu un energotīklu, kas ir saderīgs ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka šādas alternatīvas ir jāatrod steidzami, veicot apjomīgas investīcijas tehnoloģiju inovācijā un energoefektivitātē; uzstāj, ka IEIP finansētās darbības nedrīkst veicināt sociālo nevienlīdzību un padziļināt sociālo un ekonomikas plaisu Eiropas Savienībā starp austrumiem un rietumiem; šajā kontekstā atgādina, ka laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam 11 valstis un Eiropas Savienība izlietoja 112 miljardus EUR gadā, lai subsidētu fosilo kurināmo; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot stratēģijas, kā pakāpeniski atcelt visas videi kaitīgās subsīdijas, lai uzlabotu ES konsekvenci un uzticamību biodaudzveidības un dabas ekosistēmu saglabāšanā un veicinātu pāreju uz tīras enerģijas sistēmām un klimatneitrālu un aprites ekonomiku;

21.

uzskata, ka pārejai uz klimatneitralitāti būtu jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES uzņēmumiem un to konkurētspēja, jo īpaši trešo valstu negodīgas konkurences gadījumā; uzskata, ka, lai sasniegtu savus mērķus, IEIP būtu jāveicina arī ilgtspējīga ražošana Eiropā un jāsamazina globālās emisijas, izmantojot tirdzniecības politiku; prasa tirdzniecības nolīgumos negarantēt investoru aizsardzību uz vides, sociālo vai veselības standartu rēķina; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES un trešo valstu noslēgtos tirdzniecības nolīgumos tiktu iekļauti klimata un citi vides standarti, kuru izpildi var panākt, cita starpā ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem; prasa nodrošināt, lai trešās valstis būtu atbilstīgas dalībai pārrobežu projektos, kuri palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus;

22.

uzsver, ka programma Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un programma “Radošā Eiropa” kā ES galvenās izglītības, brīvprātīgā darba un kultūras programmas ir būtisks instruments globālajā rīcībā, kas tiek īstenota, reaģējot uz klimata pārmaiņām, un tām ir svarīga nozīme zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo prasmju apguves veicināšanā, izpratnes palielināšanā par vides un klimata jautājumiem, jo īpaši to jauniešu vidū, kuri veic brīvprātīgo darbu vides aizsardzības jomā, un radošu, iekļaujošu un pieejamu risinājumu izstrādē, lai pievērstos vides problēmjautājumiem; uzsver, ka šīs programmas veicina ES ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; šajā sakarā uzsver to, cik svarīga nozīme ir programmas Erasmus+ atbalstītām prakses iespējām lauksaimniecības jomā;

ES budžets: finanšu resursu novirzīšana, aktivizēšana un stimulēšana

23.

uzsver ES budžeta centrālo lomu IEIP īstenošanā; atkārto savu jau sen pausto nostāju, ka jaunas iniciatīvas vienmēr būtu jāpakļauj ilgtspējas novērtējumam un pārbaudei un jāfinansē, izmantojot papildu apropriācijas, un tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citas politikas jomas; uzsver, cik svarīga ir ilglaicīga ES politika, piemēram, kohēzijas vai lauksaimniecības politika, kā arī citas svarīgas politikas jomas, piemēram, pētniecība, inovācija vai pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana; aicina Komisiju un dalībvalstis pildīt savas politiskās apņemšanās un nodrošināt Savienībai uz nākotni vērstu DFS, kas spēj reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām;

24.

uzsver ilgtspējīgu privāto investīciju svarīgumu un to lomu IEIP mērķu sasniegšanā un uzskata, ka ir jāveicina privātais finansējums; turklāt uzsver, ka tehniskais atbalsts būtu jāpalielina, izmantojot vietējos un valsts mēroga inkubatorus un “projektu bērnudārzus”, kas apvieno finansētājus un projektu virzītājus;

25.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir pieņēmusi Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu kā ārkārtas instrumentu investīciju un reformu atbalstam; tomēr pauž nožēlu par priekšlikumu ievērojami samazināt papildu piešķīrumus vairākām ES programmām un pilnībā atcelt tos citām programmām; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi programmām, ar kurām atbalsta pāreju no oglekļa atkarīgos reģionos, ir pretrunā ES zaļā kursa programmai un galu galā ietekmēs arī IEIP finansējumu;

26.

uzsver — lai izpildītu Parīzes nolīgumā noteiktās saistības, ES devums klimata mērķu sasniegšanā būtu jānostiprina ar vērienīgu klimatam un biodaudzveidībai paredzēto izdevumu daļu ES budžetā; tādēļ cenšas pēc iespējas ātrāk sasniegt juridiski saistošu mērķi, proti, 30 % izdevumu atvēlēt klimata politikas integrēšanai un 10 % biodaudzveidībai; uzsver, ka klimata izdevumu mērķis būtu jāattiecina uz DFS kopumā; uzsver, ka 37 % klimata mērķis būtu jāpiemēro arī NGEU izdevumiem; mudina Komisiju izveidot jēgpilnu un pārredzamu ar klimatu saistīto izdevumu izsekošanas un uzraudzības satvaru ES budžetā; uzsver, ka jauniem pašu resursiem ir būtiska nozīme, lai ES budžets nākotnē varētu sasniegt augstāku finansējuma līmeni klimata pārmaiņu jomā;

27.

atzinīgi vērtē priekšlikumu papildināt Taisnīgas pārejas fondu (JTF) ar papildu līdzekļiem no NGEU, taču pauž nožēlu par Padomes priekšlikumu samazināt šos papildinājumus un uzsver, ka būs vajadzīgs papildu atbalsts, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji, kurus tieši un netieši skar pāreja, saņem pienācīgu palīdzību; atkārtoti pauž viedokli, ka JTF līdzekļi var papildināt kohēzijas politikas ietvaros pieejamos resursus, un norāda, ka jaunajam priekšlikumam nevajadzētu kaitēt kohēzijas politikai, izmantojot obligātus pārvietojumus no dalībvalstīm paredzētā finansējuma, un tas nedrīkstētu radīt konkurences izkropļojumus;

28.

uzskata, ka taisnīgas pārejas princips būtu jāintegrē visā zaļā kursa procesā un ka JTF jo īpaši būtu jākoncentrējas uz reģioniem, kas ir visvairāk atkarīgi no fosilā kurināmā; uzsver, ka projektiem, kas saņem līdzekļus, jābūt ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgiem un ilgtermiņā dzīvotspējīgiem; tādēļ prasa izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju to reģionu attīstībai un modernizācijai, kuri gūst labumu no JTF;

29.

uzsver, ka taisnīgas pārejas plānu izstrādē būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas; uzskata, ka taisnīgas pārejas plānos būtu jāņem vērā dalībvalstu un reģionu atšķirīgie sākumpunkti pārejā uz klimatneitralitāti; norāda, ka vajadzētu būt lielākai skaidrībai par atbilstības kritērijiem finansējuma saņemšanai; uzskata, ka JTF finansētās programmas būtu arī jānovērtē, izmantojot klimata izdevumu ietekmes apzināšanas, dabas kapitāla uzskaites un dzīves cikla metodiku;

30.

atzinīgi vērtē Taisnīgas pārejas mehānisma divus papildu pīlārus, jo īpaši speciālu shēmu InvestEU ietvaros un publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kas kopā ar JTF radīs jaunas ekonomiskās iespējas un palīdzēs mazināt sociālekonomisko ietekmi, ko rada pāreja uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas īstenošanu ES visneaizsargātākajos un oglekļietilpīgākajos reģionos un pilsētās, un palīdzēs risināt enerģijas pieejamības problēmas, ar kurām iedzīvotāji saskaras pārejas procesa laikā; uzskata, ka, lai šie pīlāri būtu sekmīgi, ir būtiski garantēt pietiekamu tehnisko palīdzību dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām;

31.

uzsver, ka sociāli taisnīga pāreja nebūs iespējama bez milzīga devuma no lielpilsētu teritorijām; tādēļ uzskata, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda 2. un 3. pīlāra resursiem ir jābūt viegli pieejamiem pilsētām, lai izstrādātu liela mēroga finanšu mehānismu nolūkā atbalstīt pilsētas līmeņa centienus klimata un sociālajā jomā; norāda, ka tas var ietvert tieši pieejamus līdzekļus cita starpā mājokļu politikas jomām, ēku renovācijas, modernizēšanas un siltumizolācijas programmām, sabiedriskā transporta projektiem, pilsētu zaļās infrastruktūras uzlabošanai, aprites ekonomikas instrumentu ieviešanai vai ilgtspējīgiem ūdens apsaimniekošanas projektiem;

32.

atzinīgi vērtē programmas InvestEU lomu IEIP īstenošanā un darbībā un uzskata, ka tai vajadzētu būt būtiskai Savienības zaļās, taisnīgās un noturīgās atveseļošanās norisē; pauž nožēlu par to, ka ierosinātais InvestEU finansējums gan DFS, gan NGEU ietvaros tika ievērojami samazināts salīdzinājumā ar jaunāko Komisijas priekšlikumu; atzinīgi vērtē priekšlikumu programmas InvestEU ietvaros izveidot Stratēģisko investīciju mehānismu, jo īpaši pievienojot piekto daļu — Eiropas investīciju logu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas svarīgās tehnoloģijās un vērtību ķēdēs; uzsver, ka InvestEU finansētajiem projektiem būtu jāatbilst Savienības 2030. gada saistībām klimata un vides jomā;

33.

uzsver, ka pārskatītajā Komisijas priekšlikumā jau ir iekļauta Parlamenta un Padomes 2019. gada maijā panāktā provizoriskā vienošanās par InvestEU; atgādina, ka papildus privileģētajam stāvoklim EIB grupai šī vienošanās paredz arī svarīgu lomu citiem īstenošanas partneriem, piemēram, valsts attīstību veicinošām bankām vai citām starptautiskām finanšu iestādēm; turklāt atgādina, ka InvestEU ir uz pieprasījumu balstīts instruments un ka šā iemesla dēļ būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas; uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai uz vietas būtu pieejama pietiekama tehniskā palīdzība, kura ļautu finansēt projektus tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, un tādā veidā, kas sniedz patiesu pievienoto vērtību; šajā sakarā uzsver konsultāciju centra būtisko devumu, attiecībā uz kuru ir jānodrošina pienācīgs finanšu piešķīrums;

34.

vēlreiz norāda uz ES kā globālas līderes cīņā pret klimata pārmaiņām atbildību mudināt citus starptautiskos partnerus piemērot līdzīgu pieeju; uzskata, ka resursus, ko no ES budžeta piešķir trešām valstīm, nedrīkst izmantot nekādā veidā, kas ir pretrunā zaļā kursa mērķiem, un tiem būtu jāveicina tās mērķu sasniegšana, ņemot vērā katras valsts atšķirīgo attīstības līmeni un to atšķirīgās investīciju vajadzības; uzskata, ka pandēmija ir parādījusi, ka vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības rīcība ārpus Savienības ir cieši saistīta ar veselības situāciju iekšzemē un ka šāda rīcība ir rentabla, ja salīdzina ar pandēmijas ietekmi;

35.

norāda, ka Inovāciju fondam un Modernizācijas fondam būtu jāsniedz ievērojams devums ilgtspējīgā pārejā uz neto nulles SEG emisijām līdz 2020. gadam, un īpaši atzinīgi vērtē to, ka Modernizācijas fonds ir paredzēts tam, lai atbalstītu investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā 10 dalībvalstīs ar zemākajiem ienākumiem, un tādēļ tas ir svarīgs instruments taisnīgas pārejas nodrošināšanai; tomēr uzsver nepieciešamību pastiprināt fonda uzraudzību, jo investīcijām darbībās, kas būtiski kaitē sociālajiem un vides mērķiem, nevajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no Modernizācijas fonda;

36.

uzskata, ka ir jāizvairās no jebkādas pārklāšanās ar saistītām darbībām, kuras finansē no Savienības budžeta, un uzskata, ka šo fondu pastāvēšana ārpus Savienības budžeta varētu kaitēt budžeta uzraudzībai; mudina Komisiju pienācīgi informēt budžeta lēmējinstitūciju par fondu īstenošanu;

37.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt gan Modernizācijas fondu, gan Inovāciju fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanas ietvaros; atkārto savu ilgstoši pausto prasību, ka ievērojama daļa ETS ieņēmumu ir jādefinē kā pašu resursi;

38.

uzsver kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) svarīgo nozīmi IEIP mērķu sasniegšanā; norāda, ka, virzoties uz ilgtspējīgāku dabas resursu pārvaldību un biodaudzveidības saglabāšanu ES lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, KLP būtu jāsaglabā tās mērķi — atbalstīt augstas kvalitātes pārtikas piegādi, garantēt Eiropas iedzīvotājiem pārtikas apgādes suverenitāti, veicināt stabilu un pieņemamu peļņu lauksaimniekiem un zvejniekiem un veicināt lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka KLP veicina ES klimata un ilgtspējas mērķu sasniegšanu, kā uzsvērts Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 7. novembra ziņojumā;

39.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt piekļuvi publiskam un privātam finansējumam, lai atbalstītu pieaugošas zaļās investīcijas, attīstību un piekļuvi digitalizācijas instrumentiem, modernizācijai un inovācijām, kas ļaus lauksaimniecības nozarei, zivsaimniecības nozarei un lauku apgabaliem risināt problēmas un izmantot iespējas saistībā ar zaļā kursa mērķiem un vērienīgumu;

40.

uzsver, ka kohēzijas politikai kā ES galvenajai investīciju politikai būs izšķiroša nozīme atbalsta sniegšanā pārejai uz klimatneitralitāti; tomēr vērš uzmanību uz to, ka pēc Covid-19 pandēmijas kohēzijas politika būs viens no izšķirošajiem instrumentiem ilgtspējīgā ekonomikas atveseļošanā un ka to nedrīkstētu novirzīt no tās ilglaicīgajiem mērķiem, proti, sekmēt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kā noteikts ES Līgumos; uzstāj, ka kohēzijas politika ir jāstiprina, lai virzītos uz galvenajiem mērķiem un atbalstītu Eiropas zaļā kursa sekmīgu īstenošanu;

41.

atbalsta Komisijas inovatīvo pieeju, kas atspoguļota tās paziņojumā, norādot, ka arī ES budžeta ieņēmumu daļa veicinās klimata un vides mērķu sasniegšanu; atgādina, ka Parlaments atbalsta jaunu pašu resursu ieviešanu, kas var radīt pievienoto vērtību un būtiski atbalstīt Eiropas zaļo kursu;

42.

atkārtoti apstiprina savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz jauno pašu resursu potenciālo kandidātu sarakstu, kā izklāstīts tā starpposma ziņojumā par DFS, kam būtu jāatbilst būtiskiem ES mērķiem, tostarp cīņai pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai; tādēļ prasa, neradot papildu slogu iedzīvotājiem, ieviest jaunus pašu resursus, kas varētu ietvert, piemēram, resursus, par kuriem Komisija 2018. gadā sniedza šādus skaitļus:

i)	ETS izsoļu ieņēmumi, kas varētu ienest no 3 līdz 10 miljardiem EUR gadā,

ii)	devums saistībā ar nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, kas varētu ienest no 3 līdz 10 miljardiem EUR gadā,

iii)	turpmākais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas varētu ienest no 5 līdz 14 miljardiem EUR gadā,

iv)	kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, kas varētu ienest vairāk nekā 12 miljardus EUR gadā,

v)	nodoklis lieliem digitālajiem uzņēmumiem, kas varētu ienest no 750 miljoniem EUR līdz 1,3 miljardiem EUR gadā, un

vi)	finanšu darījumu nodoklis (FDN), kas, pamatojoties uz sākotnējo Komisijas 2012. gada priekšlikumu un ņemot vērā “Brexit” un ekonomikas izaugsmi, varētu ienest līdz 57 miljardiem EUR gadā atkarībā no nodokļa piemērošanas jomas;

šajā sakarā atkārtoti aicina visas dalībvalstis pievienoties ciešākas sadarbības satvaram FDN jomā; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sniegt informāciju par pašu resursiem, kas izklāstīti tās 2020. gada 27. maija paziņojumā par ekonomikas atveseļošanas plānu, tostarp par nodevu, kuras pamatā ir lielo uzņēmumu darbība, un par ETS iespējamo paplašināšanu, iekļaujot jūrniecības un aviācijas nozari;

43.

uzsver, ka no 2021. gada ES budžetā būtu jāiekļauj jaunu pašu resursu grozs, bet būtu jāizveido arī juridiski saistošs grafiks, lai nākamajā DFS ierosinātu un ieviestu jaunus pašu resursus; prasa, lai ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem būtu pietiekami, lai segtu vismaz atmaksāšanas saistības atveseļošanas instrumenta ietvaros; sagaida, ka visi ieņēmumi, kas pārsniedz šo līmeni, būtu jāieskaita ES budžetā, lai cita starpā novērstu finansējuma trūkumu saistībā ar Zaļo kursu, neietekmējot universāluma principu;

44.

uzsver, ka abu veidu ieņēmumi, proti, vides un ar vidi tieši nesaistītie, būs ļoti svarīgi jaunu uzticamu pašu resursu groza izveidē, jo ienākumi no vides ieņēmumiem laika gaitā varētu proporcionāli samazināties, ES virzoties uz klimatneitralitāti;

Finanšu iestādes — kā veicināt zaļā kursa īstenošanu

45.

atzinīgi vērtē EIB lēmumu pārskatīt savu aizdevumu politiku enerģētikas jomā un klimata stratēģiju un no 2025. gada 50 % savu darījumu veltīt klimata politikai un vides ilgtspējai, lai izpildītu ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu; aicina EIB arī pārskatīt savu aizdevumu politiku transporta jomā un apņemties īstenot ilgtspējīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo energoresursu struktūru un īpašu uzmanību pievēršot nozarēm un reģioniem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk; jo īpaši aicina īstenot jaunus politikas virzienus energoietilpīgās rūpniecības nozarēs, kurās EIB darbojas, lai atbalstītu šo nozaru pāreju ar mērķi visus jaunos nozaru aizdevumus saskaņot ar mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; atzinīgi vērtē EIB apņemšanos līdz 2021. gadam pārstāt finansēt fosilo kurināmo enerģijas projektus; prasa pieņemt un publicēt pārbaudāmus pārejas plānus, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus;

46.

uzsver, ka EIB reakcijai uz Covid-19 pandēmiju vajadzētu atbilst IEIP mērķiem; tomēr norāda, ka ne visi finansētie projekti var palīdzēt sasniegt ES klimata mērķus, un uzstāj, ka tas nedrīkst liegt tiem sniegt finansējumu; tomēr uzskata, ka EIB portfelis ir jāsaskaņo ar ES ilgtspējas mērķiem un DNSH principu; aicina EIB izstrādāt konkrētu ceļvedi, lai līdz 2025. gadam sasniegtu 50 % detalizēto mērķi, un katru gadu publiskot informāciju par to savu aktīvu daļu, ar kuriem finansē darbības, kas saskaņā ar ES taksonomiju uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām; atgādina, ka bankas reakcijai uz Covid-19 pandēmiju vajadzētu radīt investīcijas 240 miljardu EUR apmērā, ko darīja iespējamu dažu nedēļu laikā;

47.

uzskata, ka, lai EIB varētu sekmīgi iesaistīties zaļā kursa finansēšanā, izšķiroša nozīme ir augšupējai un līdzdalības pieejai un ka EIB būtu jāveicina konkrēti publiskā un privātā sektora dialogi, kā arī ir labāk jākoordinējas ar dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; turklāt uzsver EIB neatkarību, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir nodrošināt investīciju demokrātisku kontroli;

48.

atgādina, ka EIB ir pasaulē lielākais zaļo obligāciju emitents, kas 11 gadu laikā ir piesaistījis vairāk nekā 23 miljardus EUR; konstatē, ka liels uzdevums ir bijis noteikt kopējus standartus, lai izvairītos no zaļmaldināšanas; atzinīgi vērtē EIB jaunās ilgtspējas izpratnes obligācijas, kuras izlaida 2018. gadā un kuru mērķis ir atbalstīt investīcijas, kas ir saistītas ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzsver, ka ir svarīgi noteikt kopējus standartus attiecībā uz šīm jaunajām obligācijām, lai nodrošinātu, ka projekti ir pārredzami, pārbaudāmi un izmērāmi; aicina EIB turpināt šo darbību un paplašināt zaļo obligāciju un ilgtspējas izpratnes obligāciju emisiju, kas var atvieglot IEIP īstenošanu un palīdzēt attīstīt sociālās un vides ilgtspējas obligāciju tirgu, pamatojoties uz darbu saskaņā ar ES Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un ES taksonomiju;

49.

mudina EIB aktīvi atbalstīt projektus, kas sekmē taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanu, piemēram, saistībā ar pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, MVU piekļuvi finansējumam un sociālajām investīcijām un prasmēm;

50.

norāda, ka EIB priekšsēdētājs Werner Hoyer ir uzsvēris nepieciešamību stiprināt EIB kapitāla bāzi, lai tā varētu turpināt vērienīgos projektus, kas ir pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku pamatā;

51.

atzīst valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu (VAVBI) un starptautisko finanšu iestāžu (SFI), tostarp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas, svarīgo lomu ilgtspējīgu projektu finansēšanā, kas tādā veidā veicina Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; uzsver, ka, ņemot vērā VAVBI pieredzi un spējas valsts un reģionālā līmenī, tām var būt būtiska nozīme publisko līdzekļu ietekmes maksimizēšanā, tostarp izmantojot partnerības InvestEU ietvaros, lai tādējādi palīdzētu sasniegt Savienības klimata mērķus; uzsver, ka MVU finansēšana ir svarīga IEIP sekmīgai īstenošanai;

52.

uzsver arī VAVBI priekšrocības samērā mazāku projektu koncepcijas izstrādē, pārvaldībā un finansēšanā, pateicoties šo banku un iestāžu pieredzei šajā jomā; tādēļ atzinīgi vērtē to iesaisti dažādos IEIP aspektos, jo tās ir vispiemērotākās struktūras, lai Eiropas līmeņa investīcijas novirzītu praktiskai izmantošanai vietējā mērogā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vietēju tehnisko palīdzību projektu veicinātājiem un inovācijām, un uzsver projektu attīstības centru nozīmi, palīdzot projektiem pietiekami nobriest, lai nonāktu līdz finansējuma saņemšanai; prasa īstenot valsts atbalsta reformas, lai VAVBI varētu piešķirt preferenciālus aizdevumus nolūkā atbalstīt ilgtspēju;

53.

norāda, ka publiskās un privātās investīcijas var palīdzēt panākt ilgtspējīgu atveseļošanos un noturību, ja finansējums tiks novirzīts zaļajām investīcijām, piemēram, elektrotīkliem, supertīkliem un viedtīkliem, dzelzceļa tīkliem, energoefektivitātei un aprites ekonomikas projektiem;

54.

uzsver, ka vides un klimata katastrofas aizvien rada lielākus finanšu stabilitātes riskus un ka tādēļ prudenciālais regulējums un uzraudzība šos ilgtermiņa riskus savos novērtējumus iekļaus labāk; uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un ilgtspējas veicināšana būtu vairāk jāņem vērā ECB politikā, vienlaikus pilnībā ievērojot tās pilnvaras un neatkarību un neapdraudot tās kā finanšu un monetārās stabilitātes uzraudzītājas lomu; atgādina ECB priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka ECB atbalsta taksonomijas pilnveidošanu, kā iespēju veicināt vides apsvērumu iekļaušanu centrālās bankas portfeļos; norāda uz mērķi, kas pausts Eurosistēmas nesenajā atbildē uz Komisijas sabiedrisko apspriešanu par atjaunināto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju un Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas (NFRD) pārskatīšanu, kurā norādīts, ka tirgus spēki var būt un tiem vajadzētu būt vienam no galvenajam virzītājspēkam finanšu plūsmu pārvirzīšanai uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību; atzinīgi vērtē ECB un Centrālo banku un regulatoru finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) aicinājumus finanšu regulatoriem labāk novērtēt ar ilgtspēju saistītus finanšu riskus;

55.

mudina ECB virzīt uz priekšu monetārās politikas stratēģiju, pilnībā ievērojot ECB cenu stabilitātes pilnvaras, kas noteiktas LESD; norāda, ka monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanas ietvaros ECB saskaņā ar Parīzes nolīgumu izvērtēs, vai un kā, rīkojoties saskaņā ar savām pilnvarām, tā var ņemt vērā ilgtspējas apsvērumus un jo īpaši ar vides ilgtspēju saistītos riskus savā nodrošinājuma sistēmā un ikgadējā stresa pārbaudē, vienlaikus saglabājot monetārās politikas un prudenciālās uzraudzības funkciju nodalīšanu; turklāt mudina ECB atklāt monetārās politikas saskaņotības līmeni ar Parīzes nolīgumu, vienlaikus nosakot ceļvedi turpmākai saskaņošanai, šīm darbībām pienācīgi izmantojot ES taksonomiju; aicina ECB apsvērt turpmākus veidus, kā atbalstīt EIB, lai palielinātu EIB finansēšanas spējas, neradot tirgus izkropļojumus;

56.

ierosina ECB izvērtēt tās oglekļietilpīgo obligāciju portfeļa līdzsvarošanu kontekstā ar uzņēmumu sektora iegādes programmu (USAIP), ņemot vērā EIB saistības klimata jomā;

57.

aicina Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) kopā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) izstrādāt ikgadējus klimata stresa testus to uzraudzītajām finanšu iestādēm, kā šobrīd tiek apspriests jo īpaši NGFS, lai izprastu ar klimatu saistītos finanšu riskus attiecīgo ES finanšu iestāžu portfeļos un šo risku apmēru;

58.

uzskata, ka sabiedriskajam transportam ir būtiska nozīme, lai panāktu ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās; uzsver, ka ir jāpalielina atbalsts sabiedriskā transporta tīkliem un transportlīdzekļu parkiem vietējā un reģionālā līmenī, jo tas būtu efektīvs instruments pārejā uz mazemisiju mobilitāti, vienlaikus veicinot pāreju uz citiem transporta veidiem, it sevišķi lielpilsētās, un savienotību lauku apvidos, lai veicinātu teritoriālo kohēziju; uzskata, ka spēcīgākai saiknei starp pilsētu transporta finansēšanu un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem (SUMP) ir būtiska nozīme pilsētu mobilitātes pārveides sekmēšanā; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus un politiku, tostarp paredzot atbalstu efektīvām sabiedriskā transporta sistēmām un tādiem aktīvas pārvietošanās risinājumiem kā iešana kājām un braukšana ar velosipēdu un piekļūstamības un multimodalitātes veicināšanai dažādos transporta veidos;

Privāto investīciju mobilizēšana ilgtspējīgai atveseļošanai

59.

atbalsta atjaunotu ilgtspējīga finansējuma stratēģiju; uzsver, ka ir vajadzīgs progresīvs ES ekomarķējums finanšu produktiem, ES zaļo obligāciju standarts (EU GBS) un ticamāki, salīdzināmāki un pieejamāki dati par ilgtspēju, kas iegūti, saskaņojot ilgtspējas rādītājus; atgādina par zaļā finansējuma ievērojamo nozīmīgumu attiecībā uz ES starptautisko lomu un euro nākamajā desmitgadē; uzsver, ka ir svarīgi attiecībā uz MVU vienkāršot ziņošanas standartus, kas tiem ļauj pilnībā piedalīties kapitāla tirgos;

60.

uzstāj, ka ticamāki, salīdzināmāki un pieejamāki dati par ilgtspēju ir neaizstājami, ja vēlamies panākt, lai ES ilgtspējīga finansējuma sistēma darbotos praksē; atzinīgi vērtē Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā ideju par Eiropas vienotā piekļuves punkta (EVPP) izveidi, lai apkopotu informāciju par uzņēmumiem ES, savstarpēji savienojot esošos valstu un ES reģistrus un uzņēmumu datubāzes, lai tādējādi palīdzētu uzņēmumiem, it īpaši mazākās dalībvalstīs, piesaistīt investorus; uzsver, ka uzņēmumiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai kontrolēt savu datu pieejamību EVPP; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas vienoto piekļuves punktu finanšu un nefinanšu informācijai attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem un neiekļautiem ES uzņēmumiem, vienlaikus attiecīgā gadījumā ievērojot proporcionalitātes principu; aicina Komisiju Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvā (NFRD) noteiktās pārredzamības prasības saskaņot ar attiecīgajām prasībām Taksonomijas regulā un Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulā; prasa datu vākšanā un publicēšanā izmantot pārredzamas metodes; aicina Komisiju ieviest IEIP īstenošanas datu efektīvu uzraudzību un paziņošanu, darot tos pieejamus sabiedrībai, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību par ES zaļās pārejas izdevumiem; uzskata, ka ievērojama daļa ES obligāciju, kas tiks emitētas saistībā ar atveseļošanas plānu, tiks emitētas, pamatojoties uz EU GBS, kā to ierosinājusi Komisija;

61.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, balstoties uz iniciatīvām, kuras iekļautas 2018. gada Ilgtspējīga finansējuma rīcības plānā; prasa pieņemt Taksonomijas regulā paredzētos deleģētos aktus, ņemot vērā ilgtspējas kritēriju un rādītāju klāstu; konkrēti aicina ātri īstenot DNSH principu, kā izklāstīts Ilgtspējīgu finanšu, Informācijas atklāšanas un Taksonomijas regulā; uzsver, ka ir svarīgi uz visiem finanšu produktiem un struktūrām attiecināt vērienīgas informācijas atklāšanas prasības;

62.

uzskata, ka atjaunotā nākotnes ES ilgtspējīga finansējuma stratēģija ir liela iespēja paātrināt pāreju uz ilgtspējīgākām privātajām investīcijām; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai stimulētu ilgtspējīgas mazumtirdzniecības investīcijas;

63.

ņem vērā Taksonomijas regulas 26. panta 2. punktu, kurā Komisija ir pilnvarota līdz 2021. gada 31. decembrim publicēt ziņojumu, kurā aprakstīti noteikumi, kas būtu vajadzīgi, lai paplašinātu minētās regulas darbības jomu, attiecinot to ne tikai uz vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, tostarp citiem ilgtspējas mērķiem, piemēram, sociāliem mērķiem;

64.

atbalsta augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos aicinājumu izstrādāt jaunus pasākumus, lai veicinātu ilgāka termiņa ietekmi, sniedzot ieguvumus cilvēkiem un planētai; aicina Komisiju analizēt un ierosināt, kā korporatīvās pārvaldības režīmā un noteikumos varētu labāk integrēt ilgtermiņa perspektīvu; atzinīgi vērtē ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības iniciatīvas sagatavošanu;

65.

aicina Komisiju apsvērt NFRD pārskatīšanu, kas varētu ietvert informācijas atklāšanu par korporatīvo darbību ietekmi uz vides, sociālo un pārvaldības ilgtspēju;

66.

uzsver, ka, mobilizējot finansējumu zaļajam kursam, publiskajām un privātajām investīcijām, ja iespējams, jābūt savstarpēji papildinošām; uzsver, ka nedrīkst izspiest privātā sektora investīcijas, lai būtu iespējams optimizēt finansējumu IEIP;

67.

atgādina, ka investīcijas neilgtspējīgās ekonomiskajās darbībās un aizdevumi šādām darbībām var radīt balasta aktīvus vai neatgūstamas investīcijas ar bloķējošu ietekmi; norāda, ka šis risks ir pietiekami jāintegrē kredītreitingos un prudenciālajās sistēmās, tostarp Bāzeles sistēmā; tādēļ aicina Komisiju izpētīt veidus, kā uzlabot ilgtspējas risku iekļaušanu un prudenciālo pieeju ilgtermiņa investīcijām un aizdevumiem, tostarp ES Banku noteikumu grāmatā, kas papildus veicinās vispārējo finanšu sistēmisko stabilitāti, un arī turpmāk censties veicināt ilgtspējas faktoru uzticamību, salīdzināmību un pārredzamību kredītreitingos; uzskata, ka pēdējo no šiem jautājumiem varētu risināt gaidāmajās Kredītreitingu aģentūru regulas, Kapitāla prasību regulas/direktīvas un maksātspējas regulējuma pārskatīšanā;

68.

atgādina, ka ilgtspējīgas investīcijas ne vienmēr ir saistītas ar mazāka riska profilu, salīdzinot ar cita veida investīcijām;

69.

uzskata, ka būtu jāatvieglo Savienības MVU piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam saskaņā ar IEIP; uzsver, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai informētu MVU par jaunajām finansēšanas iespējām saskaņā ar IEIP;

Ilgtspējīgu publisko investīciju veicināšana krīzes laikā

70.

prasa ieviest ilgtspējīgas publiskās investīcijas veicinošu instrumentu, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā noteiktos mērķus, taču uzsver, ka neatkarīgi no izvēlētā finansēšanas modeļa lielākām publiskajām investīcijām būtu jāveicina publisko finanšu ilgtspēja Eiropas Savienībā; uzskata, ka, iespējamā ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanā būtu jāņem vērā neatkarīgās Eiropas Fiskālās padomes ieteikumi un jāmudina dalībvalstis saskaņot savu ekonomiku un publiskos izdevumus ar Eiropas zaļā kursa mērķiem; atbalsta Komisijas apņemšanos izpētīt citus veicinošus satvarus, piemēram, zaļo obligāciju standartus, un mudina Komisiju apzināt zaļā budžeta plānošanas paraugpraksi;

71.

prasa publisko atbalstu transporta nozarei, jo īpaši aviokompānijām, tūrisma nozarei un automobiļu nozarei, izmantot ilgtspējīgā un efektīvā veidā; prasa, lai pārejas pasākumi, kas noteikti Taksonomijas regulā, būtu tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar IEIP, un aicina īpašu uzmanību pievērst finansējuma un cita veida atbalsta pieejamībai mikrouzņēmumiem un MVU;

72.

prasa integrēt ilgtspējīgu publisko iepirkumu un konkursus un pastiprināt Eiropas koordināciju šajā ziņā;

73.

atzinīgi vērtē to, ka atveseļošanas un noturības plāni balstīsies uz kopīgām ES prioritātēm; šajā sakarā uzsver Eiropas zaļo kursu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī digitalizācijas programmu un stratēģisko mērķi panākt Eiropas suverenitāti stratēģiskās nozarēs un ilgtspējīgu rūpniecisko pamatu; atgādina, ka ir vajadzīgas investīcijas zaļās ekonomikas atveseļošanā un ka, īstenojot IEIP, ir jāpalielina dalībvalstu konverģence, kas varētu palīdzēt paātrināt ekonomikas atveseļošanos; prasa iekļaut prioritātes tādās jomās kā nodarbinātība, prasmes, izglītība, digitālā uzņēmējdarbība, pētniecība, inovācija un veselība, kā arī jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības un bezpeļņas nozari, tostarp publisko pārvaldi un finanšu nozari; aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību publiskajām iestādēm pārejas plānu izstrādē, lai izvairītos no balasta aktīviem; aicina Komisiju uzraudzīt atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu un nodrošināt, ka nopietnu pārkāpumu rezultātā tiek atgūti izmaksātie piešķīrumi; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis, kas izstrādā plānus, ievērotu tiesiskumu un mūsu demokrātiskās vērtības;

74.

uzstāj, ka Eiropas zaļā kursa principam “nenodarīt kaitējumu” jāattiecas uz visiem atveseļošanas plāniem;

75.

atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu svītrot maksātspējas atbalsta instrumentu no NGEU programmas; uzskata, ka tas ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

76.

aicina uzņēmumus, kas gūst labumu no publiskā atbalsta, apņemties publiski ziņot par katru valsti atsevišķi, vienlaikus ievērojot iespēju piemērot pagaidu atkāpes, kas paredzētas, lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju; prasa, lai šie uzņēmumi arī nodrošinātu godīgu konkurenci, samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, ievērotu savus nefinansiālās ziņošanas pienākumus, garantētu darbvietas, atklātu visus saņemtos labvēlīgos režīmus un stingri atturētos no iesaistīšanās jebkādās nodokļu apiešanas stratēģijās, izmantojot meitasuzņēmumus jurisdikcijās, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos un neveic būtisku saimniecisko darbību; uzstāj, ka šiem uzņēmumiem būtu jāsniedz taisnīgs devums ekonomikas atveseļošanas centienos, maksājot taisnīgu nodokļu daļu; šajā kontekstā vēlas izveidot jaunu sociālo nolīgumu uzņēmumiem, peļņas mērķus saskaņojot ar apsvērumiem par cilvēkiem un planētu;

77.

aicina Komisiju vajadzības gadījumā pārskatīt valsts atbalsta noteikumus, tostarp pagaidu shēmu, kas ieviesta, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lai panāktu lielāku sabiedrības atbalstu Eiropas zaļajam kursam un nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir atkarīgs no Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanas; norāda, ka valsts atbalsta noteikumu turpmākajā pārskatīšana būtu rūpīgi jāizplāno, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un nodrošinātu tā integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

78.

aicina Komisiju, apstiprinot dalībvalsts iesniegtu valsts atbalsta pieprasījumu saskaņā ar LESD 108. pantu, iekļaut savā lēmumā noteikumus par to, ka līdzekļu saņēmējiem oglekļietilpīgās nozarēs ir jāpieņem klimata mērķi un zaļās pārejas ceļveži un jāpierāda sava uzņēmējdarbības modeļa un darbību saskaņošana ar Regulas (ES) 2018/1999 2. nodaļā noteiktajiem mērķiem;

79.

atzinīgi vērtē plānoto Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu 2021. gadā un aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai saskaņotu PVN likmes ar vides apsvērumiem, ieviestu vienreizlietojamas plastmasas nodevu un palielinātu attiecīgos minimālos akcīzes nodokļus, kas ir zaudējuši savu ietekmi inflācijas dēļ; vēlas šīs reformas apvienot ar centieniem saglabāt pirktspēju tiem, kam ir viszemākais ienākumu līmenis Eiropas Savienībā;

80.

atgādina pieaugošās investīciju vajadzības saistībā ar zaļo pāreju un to, ka izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas un nodokļu apiešana valstu un ES budžetiem rada potenciālus resursu zudumus, kuru apjoms ir no 50–70 miljardiem EUR līdz 160–190 miljardiem EUR un kurus varētu izmantot investīcijām IEIP; aicina dalībvalstis mobilizēt resursus, lai finansētu ilgtspējīgu un taisnīgu pārkārtošanos, īstenojot potenciālu iekļaujošu ESAO pamatnolīgumu, tostarp tā 2. pīlāru; prasa pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu; prasa nodrošināt ES līmeņa koordināciju, lai atklātu, izmeklētu un nepieļautu, ka privātpersonas un uzņēmumi izmanto agresīvas nodokļu plānošanas shēmas; prasa izstrādāt vērienīgu stratēģiju uzņēmējdarbības nodokļu jomā 21. gadsimtam; aicina Padomi atjaunināt kritērijus kaitējošu nodokļu režīmu definēšanai Rīcības kodeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem un atkārtoti pauž savu 2019. gada 26. marta nostāju par dalībvalstīm, kas veicina agresīvu nodokļu plānošanu; mudina Komisiju noteikt kritērijus dalībvalstu nodokļu prakses novērtēšanai; atgādina Komisijai par LESD 116. pantu ar nodokļiem saistītu dokumentu kontekstā un mudina Komisiju izmantot šo noteikumu, lai nepieļautu konkurences nosacījumu izkropļojumus vienotajā tirgū;

81.

vēlas, lai tiktu nodrošināts, ka ikviens taisnīgi veicina atlabšanu pēc Covid-19 un pāreju uz konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas; uzskata, ka, kā ECB priekšsēdētāja Christine Lagarde uzsvēra 2020. gada 7. jūlijā, Covid-19 pandēmija bieži vien visvairāk skar mazaizsargātās personas, bet vienlaikus aktīvu cenas krīzes laikā līdz šim ir paaugstinājušās; mudina dalībvalstis un Komisiju meklēt jaunus resursus, lai finansētu ekonomikas atveseļošanos, ņemot to vērā;

82.

uzsver, ka zaļā kursa finansējuma palielināšana nozīmēs lielu budžeta disciplīnu un padziļinātu kontroli, lai nepieļautu krāpšanu un līdzekļu novirzīšanu; norāda, ka Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) trūkst kapacitātes nepieļaut krāpšanu finanšu jomā; tādēļ aicina visas dalībvalstis pievienoties Eiropas Prokuratūrai (EPPO);

83.

uzskata, ka, apvienojot šajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus, var piesaistīt 660 miljardus EUR gadā, kas vajadzīgi, lai uzvarētu cīņā par klimatu un darbvietām;

o o

84.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.

(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0102.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(8) OV C 76, 9.3.2020., 23. lpp.

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

(10) https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/assessment_of_economic_and_investment_needs.pdf

13.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/36

P9_TA(2020)0307

Covid-19 sakarībā īstenoto pasākumu ietekme uz demokrātiju, pamattiesībām un tiesiskumu

Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūcija par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (2020/2790(RSP))

(2021/C 415/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR) un citus ANO nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, it īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un tai pievienotos protokolus,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Eiropas Pacientu tiesību hartu,

—	ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra, ANO augstā cilvēktiesību komisāra, ANO īpašo referentu, ANO Bēgļu aģentūras, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) un citu ANO struktūru deklarācijas par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām,

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—

ņemot vērā deklarācijas un dokumentus, ko sagatavojuši Eiropas Padomes pārstāvji un struktūras, it īpaši tās ģenerālsekretārs, priekšsēdētājs un tās Parlamentārās asamblejas (PACE) referenti, cilvēktiesību komisārs, Komiteja tiesību sistēmas efektivitātei (CEPEJ), Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT), Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress un Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO), par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 7. aprīļa publikāciju “Demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana saistībā ar Covid-19 sanitāro krīzi — instrumentu kopums dalībvalstīm”,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas attiecīgos dokumentus, tostarp Venēcijas komisijas 2020. gada 16. aprīlī publicēto atzinumu un ziņojumu apkopojumu par ārkārtas stāvokli (1) un 2020. gada 26. maija ziņojumu “Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana ārkārtas stāvokļa laikā — pārdomas” (2), kā arī ņemot vērā publikācijas Ārkārtas stāvokļa Venēcijas komisijas dalībvalstīs observatorijā (3), tās 2011. gada ziņojumu par tiesiskumu (4) un 2016. gada pārbaudes punktu sarakstu tiesiskuma jomā (5),

—

ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2020. gada 1. jūlija lūgumu Venēcijas komisijai, kas sniegts, pamatojoties uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) priekšlikumu, un turpmāko 2020. gada 8. oktobra starpposma ziņojumu par ES dalībvalstīs īstenojamiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 krīzi un to ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (6),

—	ņemot vērā PACE2020. gada 13. oktobra rezolūcijas par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz demokrātiskām valstīm (7) un par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz cilvēktiesībām un tiesiskumu (8),

—

ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 2020. gada 27. aprīļa atzinumu par tiesību akta projektu par īpašiem noteikumiem Polijas Republikas prezidenta vispārējo vēlēšanu organizēšanai, kas iesniegts 2020. gadā (Senāta dokuments Nr. 99), un EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos deklarācijas,

—	ņemot vērā paziņojumu par Ungāriju, ko 2020. gada 27. martā sniedza ANO augstās cilvēktiesību komisāres runaspersona, Rupert Colville,

—	ņemot vērā ANO īpašo referentu par rasisma mūsdienu izpausmēm un par minoritāšu jautājumiem 2020. gada 13. maija kopīgo paziņojumu par Bulgāriju;

—	ņemot vērā Starptautiskā Demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūta (International IDEA) 2020. gada 11. maija publikāciju “Parlamenti krīzē — problēmas un jauninājumi” (9) un 2020. gada 26. marta publikāciju “Vēlēšanas un Covid-19” (10),

—	ņemot vērā plašās debates par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, kurās iesaistīti iedzīvotāji, akadēmiskās aprindas, pilsoniskā sabiedrība un plašāka sabiedrība (11),

—

ņemot vērā Komisijas darbības saistībā ar Covid-19 visās tās kompetences jomās, kā arī ņemot vērā tās centienus koordinēt Eiropas mēroga reakciju uz pandēmiju dažādās jomās — no Šengenas zonas darbības līdz dezinformācijas par vīrusu apkarošanai un no datu aizsardzības un lietotnēm līdz patvēruma, atgriešanas un pārmitināšanas procedūrām,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (12),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (13),

—	ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) Pamatnostādnes 04/2020 par atrašanās vietas datu un kontaktu izsekošanas rīku izmantošanu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un Pamatnostādnes 03/2020 par veselības datu apstrādi zinātniskās pētniecības nolūkos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. aprīļa paziņojumu “Norādījumi par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību” (C(2020)2523),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580) un tam pievienotās 27 valstu nodaļas par tiesiskumu dalībvalstīs (SWD(2020)0300-0326), kurās apskatīta dalībvalstu īstenoto Covid-19 pasākumu ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām,

—	ņemot vērā 19 dalībvalstu 2020. gada 1. aprīļa paziņojumu, kurā tās pauda nopietnas bažas par to, ka “vairāku ārkārtas pasākumu pieņemšana rada tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību principu pārkāpumu risku” (14),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (15),

—	ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (16),

—	ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas aizsardzību pārrobežu un sezonālajiem darba ņēmējiem saistībā ar Covid-19 krīzi (17),

—	ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (18),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju “Covid-19: ES veiktā veselības jomas novērtēšanas un riska klasifikācijas koordinēšana, un ietekme uz Šengenu un vienoto tirgu” (19),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (20),

—	ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (21),

—	ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā (22),

—

ņemot vērā Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta 2020. gada 23. aprīlī publicēto brīfingu “Covid-19 pasākumu ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām ES” (23), kurā apkopoti galvenie konstatējumi par veikto uzraudzības pasākumu, katru nedēļu sagatavojot pārskatus par dalībvalstu veiktajiem Covid-19 pasākumiem,

—	ņemot vērā Eiropas Pētniecības un parlamentārās dokumentācijas informācijas centra brīfingus par parlamentārām aktivitātēm Covid-19 uzliesmojuma laikā (24),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPID) brīfingus saistībā ar ārkārtas stāvokli, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi vairākās dalībvalstīs, kā arī ņemot vērā citus ar šo tematu saistītus brīfingus (25),

—	ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras (FRA) piecus biļetenus par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz pamattiesībām ES (26),

—	ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka (AP/PV) Josep Borrell2020. gada 18. jūnija paziņojumu par ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošanu un ietekmi uz vārda brīvību,

—	ņemot vērā Eiropola 2020. gada interneta organizētās noziedzības draudu novērtējumu (IOCTA), kas publicēts 2020. gada 5. oktobrī,

—	ņemot vērā Eiropola 2020. gada 19. jūnija ziņojumu “Izolācijas izmantošana — ar bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē saistītu noziegumu veicēji un upuri Covid-19 pandēmijas laikā”,

—	ņemot vērā Eiropola 2020. gada 30. aprīļa ziņojumu “Pēc pandēmijas — kā Covid-19 veidos smagu noziegumu un organizētās noziedzības vidi ES”,

—	ņemot vērā sagatavošanas darbu, ko saistībā ar šo rezolūciju veica Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa (DRFMG), tostarp tās 2020. gada 10. jūlija ziņojumu LIBE (27),

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (O-000065/2020 – B9-0023/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi spriedzi visā ES un smagi skārusi tās iedzīvotājus; tā kā daudzviet pasaulē, tostarp ES, ir sācies saslimstības ar Covid-19 otrais vilnis, un valdības pieņem jaunus ierobežojošus pasākumus, lai novērstu saslimstības gadījumu skaita pieaugumu, tostarp atkal ievieš pārvietošanās ierobežojumus un sanitāros pasākumus, paredz masku lietošanu un piemēro stingrākus sodus par prasību neizpildi;

tā kā valdību virzīti ārkārtas pasākumi, kas atbilst tiesiskuma, pamattiesību un demokrātiskās pārskatatbildības principiem, ir vajadzīgi, lai cīnītos pret pandēmiju, un tiem jābūt visu centienu kontrolēt Covid-19 izplatību pamatā; tā kā ārkārtas pilnvaras prasa papildu kontroli, lai nodrošinātu, ka tās netiek izmantotas kā iegansts, lai mainītu varas līdzsvaru uz ilgāku laiku; tā kā valdību veiktajiem pasākumiem jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem; tā kā ārkārtas pilnvaras saistītas ar varas ļaunprātīgas izmantošanas risku izpildvaras līmenī, kā arī ar risku, ka šādas pilnvaras valsts tiesiskajā regulējumā var saglabāties arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām, un tādēļ jānodrošina pienācīga parlamentārā un tiesiskā uzraudzība — gan iekšējā, gan arī ārējā, kā arī līdzsvara mehānismi šā riska ierobežošanai;

C.	tā kā Covid-19 uzliesmojums ir radījis līdz šim nepieredzētu krīzi; tā kā nākotnē jāpārskata mūsu krīzes pārvarēšanas metodes gan dalībvalstu, gan arī ES līmenī;

tā kā vairākās ES dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts konstitūciju (28), ir izsludināts ārkārtas stāvoklis (29), kas dažos gadījums ir radījis tiesiska rakstura bažas, savukārt citas valstis ir izmantojušas ārkārtas pilnvaras, ko paredz parastie tiesību akti (30), vai ierastos tiesību aktus (31), lai steidzami pieņemtu ierobežojošus pasākumus Covid-19 epidēmijas ierobežošanai; tā kā šie pasākumi ietekmē demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, jo tie skar individuālās tiesības un brīvības, piemēram, pārvietošanās brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, vārda un informācijas brīvību, reliģijas brīvību, tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības uz patvērumu, vienlīdzības un diskriminācijas novēršanas principu, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī tiesības uz izglītību un darbu; tā kā šie pasākumi ietekmē arī dalībvalstu ekonomiku;

tā kā, ārkārtas situācijai veselības jomā mainot varas sadalījumu, tiek ietekmēta demokrātiju funkcionēšana un kontroles un līdzsvarošanas pasākumi, kuriem tie pakļauti, piemēram, izpildvarai tiek atļauts iegūt jaunas pilnvaras, lai ierobežotu individuālās tiesības, un īstenot kompetences, kas parasti uzticētas likumdevējai varai un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī tiek ierobežota parlamentu, tiesu iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu funkcijas un iedzīvotāju aktivitātes un iesaiste; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nav noteikti īpaši ierobežojumi attiecībā uz tiesu iestādēm, taču pārvietošanās ierobežojumu dēļ tiesu normāla darbība ir gandrīz neiespējama;

tā kā iekšējai tiesiskai uzraudzībai, ko papildina ārējā uzraudzība, joprojām ir ļoti būtiska nozīme, jo tiesības uz taisnīgu tiesu un efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem ir spēkā arī ārkārtas stāvokļa laikā, lai personām, ko skar ārkārtas pasākumi, būtu pieejama efektīva tiesību aizsardzība gadījumos, kad valsts iestādes pārkāpj to pamattiesības, kā arī, lai nodrošinātu, ka izpildvara nepārkāpj savas pilnvaras;

tā kā Venēcijas komisija atbalsta nevis de facto ārkārtas stāvokli, kas noteikts, pamatojoties uz parastajiem tiesību aktiem, bet gan konstitucionālo de jure ārkārtas stāvokli, jo “de jure konstitucionālo ārkārtas pilnvaru sistēma var nodrošināt labākas garantijas attiecībā uz pamattiesībām, demokrātiju un tiesiskumu un var labāk nodrošināt izrietošo juridiskās noteiktības principu” (32);

H.	tā kā Covid-19 krīze bija un joprojām ir stresa tests demokrātijām un valstu tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības pasākumu noturībai;

tā kā uzticībai valdību un valstu rīcībai ir īpaši būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbalstu pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem un to īstenošanu; tā kā, lai to panāktu demokrātiskā valstī, izšķiroša nozīme ir pārredzamiem, zinātnes atziņās balstītiem un demokrātiskiem lēmumiem, kā arī dialogam ar opozīciju, pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām un to līdzdalībai;

tā kā Komisija ir uzraudzījusi dalībvalstu valdību īstenotos ārkārtas pasākumus krīzes laikā; tā kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada 31. martā paziņoja, ka “jebkādiem ārkārtas pasākumiem jābūt noteikti nepieciešamiem un samērīgiem. Tie nedrīkst būt beztermiņa. Turklāt valdībām jānodrošina, lai šādi pasākumi pastāvīgi tiktu uzraudzīti. Eiropas Komisija sadarbības garā cieši uzraudzīs ārkārtas pasākumu piemērošanu visās dalībvalstīs” (33); tā kā komisārs Didier Reynders2020. gada 26. martā sniedza līdzīgu paziņojumu;

tā kā “gandrīz visas ES dalībvalstis ir ieviesušas pagaidu (proti, laikā ierobežotus) ārkārtas pasākumus Covid-19 krīzes risināšanai (34), [..] galvenokārt izmantojot parastos tiesību aktus”; tā kā visās ES dalībvalstīs “pirmie ārkārtas pasākumi lielākoties tika ieviesti uz laiku no 15 dienām līdz vienam mēnesim” un pēc tam vismaz vienu reizi tika atjaunināti; tā kā Venēcijas komisija ir norādījusi, ka “tikai dažas ES dalībvalstis nenoteica termiņu ārkārtas pasākumu piemērošanai” (35);

L.	tā kā Venēcijas komisija iesaka “ārkārtas stāvokļa izsludināšanu vai pasākumus, kuriem nav noteikts termiņš, tostarp pasākumus, kuri tiek apturēti, ja ārkārtas situācija tiek pārvarēta, neuzskatīt par likumīgiem, ja situācija netiek regulāri pārskatīta” (36);

M.	tā kā ārkārtas pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši un valdības nedrīkst izmantot ārkārtas tiesību aktus, lai panāktu pamattiesību ierobežojumus; tā kā valdībām jāveic arī virkne citu darbību, lai mazinātu šādu pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi;

tā kā gandrīz visās dalībvalstīs, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis, tas ir vismaz vienu reizi pagarināts; tā kā Venēcijas komisija ir uzsvērusi, ka ļoti būtiska nozīme ir ārkārtas stāvokļa izsludināšanas un pagarināšanas, kā arī ārkārtas pilnvaru aktivizēšanas un piemērošanas pārskatīšanai un ka būtu jānodrošina parlamentārā un tiesiskā kontrole (37);

O.	tā kā ārkārtas izpildvaras pilnvaru izmantošanas dēļ lielākajā daļā dalībvalstu ir ierobežota parlamentārā uzraudzība un dažās dalībvalstīs parlamentiem piešķirta otršķirīga nozīme, ļaujot valdībām ātri pieņemt ārkārtas pasākumus, nenodrošinot pienācīgu uzraudzību;

tā kā Eiropas Parlaments, it īpaši LIBE un tās Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa kopš 2020. gada marta ir pastāvīgi uzraudzījuši situāciju ES un ir regulāri apmainījušies ar informāciju ar ieinteresētajām personām, kā izklāstīts DRFMG darba dokumentā par Covid-19 ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (38);

Q.	tā kā ombudu iestādēm un dalībvalstu cilvēktiesību iestādēm ir ļoti būtiska nozīme, lai atklātu problēmas pamattiesību jomā un nodrošinātu uzraudzību, kontroli un tiesisko aizsardzību, tādējādi aizsargājot iedzīvotājus saistībā ar ārkārtas pasākumiem;

tā kā dalībvalstīs ir ierobežota pārvietošanās brīvība, nosakot obligātu vai ieteicamu pašizolāciju un nebūtiskas pārvietošanās aizliegumus; tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa Šengenas zonas valstu ir atjaunojušas kontroli pie savām iekšējām robežām vai ir daļēji vai pilnībā slēgušas savas robežas, vai ir slēgušas savas robežas noteikta veida ceļotājiem, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dzīvo to teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā; tā kā šo pasākumu ieviešanas laikā nepārprotami trūka koordinācijas starp dalībvalstīm un ar Savienības iestādēm (39); tā kā dažas dalībvalstis ir ieviesušas nelikumīgus un diskriminējošus ierobežojumus, liedzot citas ES dalībvalsts valstspiederīgajiem ieceļot to teritorijā;

tā kā pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir nozīmīgs demokrātijas pamatprincips; tā kā spēju īstenot šīs tiesības ir ierobežojuši vajadzīgie sociālās distancēšanās noteikumi un piesardzības pasākumi sabiedrības veselības jomā, kas īstenoti lielākajā daļā dalībvalstu; tā kā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu atļaut pulcēšanos saskaņā ar sociālās distancēšanās noteikumiem, savukārt citas pulcēšanos ir pilnībā aizliegušas; tā kā dažās dalībvalstīs ir vērtēti strīdīgi tiesību akti un pasākumi, kas nav saistīti ar ārkārtas stāvokli un liedz iespēju iedzīvotājiem brīvi piedalīties demonstrācijās;

tā kā dažās dalībvalstīs ir ierobežota vārda brīvība, aizbildinoties ar cīņu pret dezinformāciju; tā kā pēc kritiska viedokļa paušanas plašsaziņas līdzekļos ir arestētas vairākas personas par “baiļu sēšanu” vai “sabiedrības apdraudējumu”; tā kā līdztekus koronavīrusa pandēmijai ir vērojams nepatiesas un maldinošas informācijas, blēdīšanās, patērētāju krāpšanas, kibernoziedzības un konspirācijas teoriju vilnis, kā arī ārvalstu dalībnieki vai pat dalībvalstu iestādes īsteno mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas, kas rada neskaitāmus potenciālos apdraudējumus ES iedzīvotājiem, viņu veselībai un ticībai publiskā sektora iestādēm;

U.	tā kā tiesībaizsardzības iestādes pēdējos mēnešos ir konstatējušas, ka visā pasaulē pieaug bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšana tiešsaistē;

V.	tā kā pandēmijas izraisītā apstākļu maiņa labvēlīgi ietekmē smagu un organizētu noziedzību; tā kā ir jāatzīst, ka Eiropolam jau kopš pandēmijas sākuma ir bijusi būtiska loma Covid-19 pandēmijas ietekmes uz smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, un terorismu ES uzraudzībā;

tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti būtiska nozīme kontroles un uzraudzības nodrošināšanā, kā arī tie ir iedzīvotāju galvenais informācijas avots; tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība ir apdraudēta, jo klātienes preses konferences ir atceltas, nepiedāvājot alternatīvas, un tā kā dažas dalībvalstis ir ierobežojušas piekļuvi informācijai par sabiedrības veselību un ir ierobežojušas brīvību sagatavot publikācijas par sabiedrības veselības politiku; tā kā neskaitāmas reizes ir noraidīti vai ignorēti plašsaziņas līdzekļu jautājumi valdībām; tā kā ir jāaizsargā žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kuri atspoguļo demonstrācijas un protestus; tā kā dažas dalībvalstis ir ierobežojušas piekļuvi informācijai, pagarinot vai atceļot termiņus, kas noteikti iestādēm, lai atbildētu uz pieprasījumiem nodrošināt informācijas brīvību;

X.	tā kā dalībvalstīm būtu jānodrošina trauksmes cēlēju aizsardzība Covid-19 krīzes laikā un turpmāk, jo viņu aizsardzība ir spēcīgs instruments, lai apkarotu un novērstu darbības, kas apdraud sabiedrības intereses (40);

Y.	tā kā vairākas dalībvalstis izmanto nesamērīgi represīvus pasākumus, lai panāktu ierobežojumu ievērošanu, piemēram, kriminalizē pārvietošanās ierobežojumu un karantīnas noteikumu pārkāpumus, piemērojot lielus sodus un veicot ierakstus sodāmības reģistros (41);

tā kā vispārējie ierobežojumi ietekmē arī tiesu sistēmas, jo daudzas tiesas uz laiku ir slēgtas vai ir ierobežota to darbība, kā rezultātā pārmērīgi uzkrājas neizskatītās lietas un ilgāk jāgaida lietu izskatīšana; tā kā aizdomās turēto procesuālās tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu ir pakļautas spiedienam, jo vispārējo ierobežojumu dēļ ir apgrūtināta piekļuve advokātiem un tiesas arvien biežāk veic uzklausīšanu tiešsaistē;

AA.

tā kā pandēmijas apkarošanas pasākumiem, kas ierobežo tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, vienmēr jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem ar stingru juridisko pamatu; tā kā jaunajām tehnoloģijām ir bijusi būtiska nozīme cīņā pret pandēmiju, taču vienlaikus tās rada jaunas problēmas un raisa bažas; tā kā dažu dalībvalstu valdības veic ārkārtējus savu iedzīvotāju uzraudzības pasākumus, izmantojot dronus un ar kameru aprīkotus policijas uzraudzības transportlīdzekļus, veic izsekošanu, iegūstot atrašanās vietas datus no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un organizējot policijas un militārās patruļas, kā arī uzrauga obligātās karantīnas ievērošanu, pilnvarojot policiju veikt zvanus uz mājām vai pieprasot obligātu ziņošanu lietotnēs; tā kā dažas dalībvalstis ir ieviesušas kontaktu izsekošanas lietotnes, lai gan nav vienprātības par to efektivitāti, turklāt ne vienmēr tiek izmantota lielākajā mērā uz privātumu vērsta decentralizēta sistēma; tā kā dažās dalībvalstīs atkal tiek atvērtas sabiedriskās telpas, taču vienlaikus tiek vākti dati, veicot obligātas temperatūras pārbaudes un pieprasot aizpildīt anketas un norādīt kontaktinformāciju, turklāt ne vienmēr pienācīgi tiek izpildīti pienākumi, kas izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas;

AB.

tā kā pārvietošanās ierobežojumiem un robežu slēgšanai ir bijusi ārkārtīgi būtiska ietekme uz patvēruma procedūru pieejamību; tā kā daudzas dalībvalstis uz laiku ierobežoja vai pat apturēja patvēruma pieteikumu izskatīšanu un lielākā daļa dalībvalstu apturēja Dublinas pārsūtīšanas, atgriešanas un pārmitināšanas procedūras; tā kā dažas dalībvalstis ir paziņojušas, ka to ostas nav drošas, vai neatļauj izkāpt krastā migrantiem, kas izglābti meklēšanas un glābšanas operācijās, uz nenoteiktu laiku pametot viņus jūrā un apdraudot viņu dzīvību; tā kā lielākā daļa dalībvalstu patlaban ir atsākušas šīs darbības; tā kā ir ziņots par Covid-19 uzliesmojumiem vairākos uzņemšanas centros, tādējādi tieši pakļaujot riskam neaizsargātās grupas, un tā kā pārapdzīvotās nometnes pie ES ārējām robežām joprojām rada īpašu plaša uzliesmojuma risku, jo sociālās distancēšanās noteikumus nav iespējams piemērot, turklāt patvērumi un pārtikas, ūdens un sanitārijas iekārtu, kā arī garīgās un fiziskās veselības aprūpes pieejamība, tostarp personām ar Covid-19, ir ļoti ierobežota;

AC.

tā kā ieslodzījuma vietas ir pakļautas īpaši augstam Covid-19 uzliesmojuma riskam, jo sociālās distancēšanās un sanitāros noteikumos bieži vien nav iespējams īstenot, turklāt sanitāro pasākumu dēļ ir ierobežots laiks svaigā gaisā un ir aizliegta tikšanās ar apmeklētājiem, kas ietekmē ieslodzīto tiesības uz saziņu ar viņu ģimenēm; tā kā šīs pandēmijas laikā ir īpaši apdraudēta ieslodzījuma vietu darbinieku veselība; tā kā dažās dalībvalstīs ir atbrīvotas vairākas konkrētas ieslodzīto kategorijas, lai mazinātu veselības apdraudējumus pandēmijas laikā;

AD.

tā kā ar Covid-19 saistīto ierobežojumu īstenošanai jābūt samērīgai un bez diskriminācijas, lai izvairītos no tā, ka tie vērsti pret etnisko minoritāšu un marginalizēto grupu pārstāvjiem; tā kā pandēmija nesamērīgi skar romus un sievietes un bērni bieži vien ir neaizsargātākās grupas un tā kā īpaši neaizsargātas ir sociāli atstumtas un marginalizētas personas, kuras dzīvo apstākļos bez piekļuves dzeramajam ūdenim vai sanitārajiem pakalpojumiem, kad ir gandrīz neiespējami ievērot sociālās distancēšanās noteikumus vai veikt stingrus higiēnas pasākumus; tā kā ir ziņots par rasisma un ksenofobijas gadījumiem vairākās dalībvalstīs, kur pret personām vērsta diskriminācija to konkrētas izcelsmes vai valstspiederības dēļ; tā kā pret Āzijas izcelsmes cilvēkiem un romiem tiek vērsta naida runa un uzbrukumi; tā kā vairāki politiķi dažās dalībvalstīs ir izmantojuši vēstījumus plašsaziņas līdzekļos par romu tautības migrējošo darba ņēmēju no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību masveida atgriešanu, lai vairotu bailes par vīrusa izplatību, tādējādi veicinot negatīvu attieksmi un stereotipus;

AE.

tā kā pārvietošanās ierobežojumu dēļ bērni ir pakļauti nesamērīgam sociālās un ekonomiskās atstumtības riskam un tā kā sliktas izturēšanās, vardarbības, izmantošanas un nabadzības dēļ pastāv augstāks bērnu pamattiesību pārkāpumu risks; tā kā daudzās dalībvalstīs pārvietošanās ierobežojumu dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenē; tā kā sievietes un meitenes (42), bērni un LGBTIK+ pārvietošanās ierobežojumu laikā ir pakļauti nesamērīgam riskam, jo ilgu laiku var atrasties savu pāridarītāju ietekmē, un viņiem var būt liegts sociālais un iestāžu atbalsts; tā kā ar pandēmiju saistīto pasākumu dēļ kopienas atbalsts šīm neaizsargātajām grupām ir dramatiski ierobežots;

AF.

tā kā tādu pasākumu dēļ, kas veikti Covid-19 izplatības apturēšanai, potenciāli ir apdraudēta iedzīvotāju un it īpaši neaizsargātā situācijā esošo grupu, tādu kā vecāka gadagājuma iedzīvotāju vai personu ar hroniskām slimībām, personu ar invaliditāti, LGBTIK + , bērnu, vecāku, grūtnieču, bezpajumtnieku, visu migrantu, tostarp migrantu bez dokumentiem, patvēruma meklētāju, bēgļu un etnisko un citu minoritāšu, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei — tiesības, kas paredzētas Pamattiesību hartas 35. pantā; tā kā veselības krīze ir radījusi negatīvu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību un pakalpojumiem; tā kā dažās dalībvalstīs piekļuve reproduktīvajai veselībai un tiesībām, tostarp tiesībām uz abortu, ir ievērojami ierobežota, kā rezultātā minētais aizliegums ir faktiski licis demonstrantiem pandēmijas vidū doties ielās; tā kā zāļu trūkums, resursu novirzīšana no citu veselības jautājumu risināšanas un vairāku ārstēšanas procesu, tostarp in vitro apaugļošanas un dzimuma maiņas procedūru, pēkšņa pārtraukšana var radīt riskus pacientiem ar citām slimībām (43); tā kā smags zaudējums, izolācija, papildu slogs uz darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un priekšplāna darbiniekiem, ienākumu zaudējums un bailes izraisa garīgās veselības problēmas vai pastiprina esošos traucējumus, veicinot arvien pieaugošu pieprasījumu pēc garīgās veselības pakalpojumiem, kā rezultātā steidzami jāpalielina finansējums šiem pakalpojumiem;

AG.

tā kā pārvietošanās ierobežojumu dēļ, kas tika noteikti veselības krīzes pirmajā posmā, daudzas dalībvalstis atlika vēlēšanas (44) un viena dalībvalsts — referendumu (45); tā kā, sākoties pandēmijas otram posmam, vēlēšanas atkal notiek; tā kā jautājums par vēlēšanu rīkošanu vai atlikšanu ir delikāts jautājums par līdzsvara nodrošināšanu, par ko Venēcijas komisija ir sagatavojusi pārdomas un pamatnostādnes (46); tā kā vispārejas, brīvas, aizklātas un tiešas vēlēšanas ir iespējamas tikai tad, ja tiek nodrošināta atklātu un godīgu vēlēšanu kampaņu rīkošana, vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un pulcēšanās un biedrošanās brīvība politiskos nolūkos;

AH.	tā kā Līgumu noteikumu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nedrīkst ietekmēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz sabiedriskās kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu, ievērojot Savienības vērtības — demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības saskaņā ar LES 2. pantu;

AI.	tā kā saskaņā ar Līgumiem Savienības kompetences ierobežojumus reglamentē kompetences piešķiršanas un kompetences izmantošanas princips, kā arī subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips,

atgādina, ka pat valsts ārkārtas stāvokļa laikā pamatprincipiem — tiesiskumam, demokrātijai un pamattiesību ievērošanai — jābūt prioritāriem un ka visiem ārkārtas pasākumiem, atkāpēm un ierobežojumiem jābūt atbilstīgiem trīs vispārējiem nosacījumiem, proti, tiem jābūt nepieciešamiem, samērīgiem šaurākā nozīmē un ierobežotiem laikā, — nosacījumiem, kas regulāri piemēroti un interpretēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), Eiropas Savienības Tiesas (EST) un dažādu dalībvalstu konstitucionālo (un citu) tiesu judikatūrā (47);

uzskata, ka reakcija uz krīzi kopumā ir parādījusi dalībvalstu demokrātijas sistēmu spēku un noturību; uzsver, ka, īstenojot ārkārtas pasākumus, jāpastiprina komunikācija valdību un parlamentu starpā; aicina īstenot intensīvāku dialogu ar ieinteresētajām personām, tostarp iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju, lai panāktu plašu atbalstu ārkārtas pasākumiem un nodrošinātu to pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, izvairoties no represīviem pasākumiem un nodrošinot žurnālistiem netraucētu piekļuvi informācijai;

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka, pieņemot, izvērtējot vai pārskatot pasākumus, kas varētu ierobežot demokrātisku iestāžu darbību, tiesiskumu vai pamattiesības, tiek nodrošināta šādu pasākumu atbilstība ieteikumiem, ko sniedz starptautiskās iestādes, piemēram, ANO un Eiropas Padome, tostarp Venēcijas komisija, kā arī Komisijas ziņojumam par situāciju tiesiskuma jomā ES; atkārtoti aicina dalībvalstis ārkārtas pilnvaras neizmantot ļaunprātīgi, pieņemot tiesību aktus, kas nav saistīti ar Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas veselības jomā risināšanas mērķiem, lai izvairītos no parlamentārās uzraudzības;

aicina dalībvalstis:

—	apsvērt ārkārtas stāvokļa pārtraukšanu vai citādi ierobežot tā ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām;

—

izvērtēt spēkā esošos konstitucionālos un institucionālos noteikumus valsts tiesību sistēmā, ņemot vērā Venēcijas komisijas ieteikumus, piemēram, atsakoties no de facto ārkārtas stāvokļa, kas balstīts uz parastajiem tiesību aktiem, un nosakot de jure konstitucionālo ārkārtas stāvokli, tādējādi labāk aizsargājot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības ārkārtas situācijā (48); tiesību aktā skaidri noteikt, kādos gadījumos tiek saglabāts de facto ārkārtas stāvoklis, kā arī noteikt likumdevējas varas pilnvaru deleģēšanas izpildvarai mērķus, saturu un tvērumu;

—

nodrošināt, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana un iespējamā pagarināšana, no vienas puses, un ārkārtas pilnvaru aktivizēšana un piemērošana, no otras puses, ir pakļauta efektīvai iekšējai un ārējai parlamentārai un tiesiskai kontrolei, kā arī nodrošināt, ka parlamentam ir tiesības pārtraukt ārkārtas stāvokli (49);

—

nodrošināt, ka gadījumos, kad likumdošanas pilnvaras tiek nodotas izpildvarai, parlaments vēlāk apstiprina visus izpildvaras pieņemtos tiesību aktus un tie zaudē spēku, ja šāda apstiprināšana netiek veikta konkrētā termiņā (50); pievērsties jautājumiem par paātrinātā kārtībā pieņemto un ārkārtas tiesību aktu pārmērīgu izmantošanu, uz ko savā 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu (COM(2020)0580) ir norādījusi arī Komisija;

—	izvērtēt, kā labāk nodrošināt parlamentu centrālo lomu krīzes un ārkārtas situācijās, it īpaši to lomu situācijas uzraudzībā un kontrolē valsts līmenī;

—	apsvērt Venēcijas komisijas nostāju, ka parlamentiem jāturpina rīkot plenārsēdes un ka tiem nevajadzētu pieļaut deputātu īslaicīgu aizstāšanu vai samazināt sēžu apmeklētību (pat ja samazinājums ir proporcionāls) (51);

—	izvērtēt Venēcijas komisijas pārdomas par vēlēšanām un apsvērt iespēju izmantot attālinātās balsošanas risinājumus, piemēram, balsošanu pa pastu un internetā, pārvietojamu vēlēšanu kastu izmantošanu un balsošanu uz pilnvaras pamata, kā arī iepriekšēju balsošanu, it īpaši pandēmijas laikā;

aicina dalībvalstis piemērot ar Covid-19 saistītus pasākumus, pievēršot pienācīgu vērību izpildes panākšanas pasākumu samērīgumam; apstiprina, ka ar Covid-19 saistīto pasākumu izpildes panākšanā ir jāievēro ES pamattiesības un tiesiskums, un uzskata, ka šajā sakarībā izšķiroša nozīme ir vienlīdzīgai attieksmei pret visām personām;

aicina dalībvalstis izvērtēt to īstenotos pasākumus, kas ir ierobežojuši pārvietošanās brīvību, un, apsverot jaunu pārvietošanās brīvības ierobežojumu piemērošanu, darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ES tiesību aktu, it īpaši Šengenas Robežu kodeksa un Direktīvas par brīvu pārvietošanos, pilnīgu ievērošanu; atgādina, ka saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu izvērtējums par iekšējās robežkontroles nepieciešamību un tās pagarināšanu, ja to ievieš kā tūlītēju rīcību, būtu jāuzrauga Savienības līmenī; šajā sakarībā aicina Komisiju pienācīgi pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu un jo īpaši izvērtēt dalībvalstu jau veiktos pasākumus, kā arī dalībvalstu sniegto paziņojumu savlaicīgumu un kvalitāti, cieši uzraudzīt notikumu attīstību un vajadzības gadījumā atgādināt dalībvalstīm par to juridiskajām saistībām un pieņemt atzinumus; mudina Komisiju izmantot savas prerogatīvas, lai pieprasītu papildu informāciju no dalībvalstīm; aicina Komisiju uzlabot ziņošanu Parlamentam par to, kā tā īsteno savas Līgumos noteiktās prerogatīvas; atgādina par Šengenas zonas turpmākas integrācijas būtisko nozīmi, pamatojoties uz Komisijas novērtējumiem un ieteikumiem;

aicina dalībvalstis ievērot tiesības uz ģimenes dzīvi, it īpaši attiecībā uz tādu ģimeņu locekļiem, kuri dzīvo un strādā dažādās dalībvalstīs un citās valstīs, un pieļaut ierobežojumus tikai tādā gadījumā, ja tie ir noteikti nepieciešami un samērīgi; aicina dalībvalstis atļaut ar Covid-19 saistīto pasākumu dēļ šķirto pāru un ģimeņu atkalapvienošanos neatkarīgi no personu civilstāvokļa un atturēties piemērot nevajadzīgi augstas prasības attiecībā uz attiecību statusa pierādījumu;

aicina dalībvalstis ierobežot pulcēšanās brīvību tikai tad, ja šāds ierobežojums ir stingri nepieciešams un pamatots, ņemot vērā vietējo epidemioloģisko situāciju, un arī samērīgs, kā arī aicina neizmantot demonstrāciju aizliegumu, lai pieņemtu strīdīgus pasākumus, pat ja tie nav saistīti ar Covid-19, par kuriem būtu jārīko pienācīgas publiskas un demokrātiskas debates;

uzstāj, lai dalībvalstis atturētos no tādu pasākumu pieņemšanas, kas būtiski ietekmētu pamattiesības, piemēram, sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības, jo īpaši situācijā, kad sabiedrības veselības apsvērumi neļauj rīkot pienācīgas demokrātiskas debates un drošus protestus, liekot protestētājiem apdraudēt savu veselību un dzīvību, lai aizstāvētu savas tiesības;

10.

aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai šīs pandēmijas laikā nodrošinātu tiesības uz izglītību; ņemot vērā to, ka iespējami vēl citi pandēmijas viļņi, aicina dalībvalstis nodrošināt risinājumus un drošu sistēmu, kurā tiek garantēta iespēja turpināt mācības, kā arī nodrošināt, lai ikvienam audzēknim būtu efektīva piekļuve mācībām;

11.

aicina dalībvalstis ievērot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību un nodrošināt, ka visi jaunie novērošanas un izsekošanas pasākumi, kas pieņemti, pilnvērtīgi apspriežoties ar datu aizsardzības iestādēm, ir stingri nepieciešami un samērīgi, tiem ir stingrs juridiskais pamats, tie ir ierobežoti atbilstīgi mērķiem, kā arī tie ir īslaicīgi; aicina Komisiju uzraudzīt šos pasākumus, it īpaši, ņemot vērā tās 2020. gada 8. aprīļa Ieteikumu (ES) 2020/518 par vienotu Savienības rīkkopu tehnoloģiju un datu izmantošanai ar mērķi apkarot Covid-19 krīzi un iziet no tās, it īpaši attiecībā uz mobilajām lietotnēm un anonimizētu mobilitātes datu izmantošanu (52);

12.

atgādina, ka efektīvākais veids, kā cīnīties pret dezinformāciju, ir aizsargāt un nodrošināt tiesības uz informāciju un vārda brīvību, sniedzot atbalstu, lai garantētu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarīgu žurnālistiku; šajā sakarībā aicina dalībvalstis, pieņemot pasākumus, nodrošināt pārredzamību un sniegt iedzīvotājiem visaptverošu, aktuālu, precīzu un objektīvu informāciju un datus par situāciju sabiedrības veselības jomā un pasākumiem, kas veikti, lai to kontrolētu, kā arī cīnīties pret dezinformāciju, kuras mērķis ir diskreditēt vai sagrozīt zinātniskās atziņas par veselības riskiem un kura attiecas uz valdības pasākumiem, kas ir pamatoti cīņā pret Covid-19 izplatību, un darīt to līdzsvaroti, pievēršot lielu vērību tam, lai neradītu ierobežojošu ietekmi uz vārda brīvību un žurnālistiem, veselības aprūpes darbiniekiem vai citām personām, izmantojot kriminalizēšanu vai nesamērīgas sankcijas; uzsver, ka pandēmija ir palielinājusi migrantu stigmatizāciju un ka maldinošas informācijas un viltus ziņu dēļ ir pieaudzis diskriminācijas gadījumu skaits (53), tostarp izraisot rasistiskus un ksenofobiskus incidentus pret etnisko minoritāšu pārstāvjiem un naida runu pret personām ar invaliditāti un bēgļiem (54); uzsver, ka dezinformācija ir arvien pieaugoša problēma, kas var negatīvi ietekmēt demokrātiskos procesus un sabiedrības debates par visām politikas jomām, apdraudēt iedzīvotāju ticību demokrātijai un mazināt sadarbību un solidaritāti Eiropā; atgādina, ka Parlaments jau veic darbu saistībā ar iespējamu pasākumu kopumu, izveidojot Īpašo komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE);

13.

aicina turpmāk veikt ievērojamus ieguldījumus ES stratēģiskajās komunikācijas spējās atbilstīgi Rīcības plānam dezinformācijas apkarošanai, lai pastiprinātu sadarbību un koordinēšanu ar dalībvalstīm un pilnvērtīgi izmantotu esošos mehānismus, lai veicinātu konkrētu sadarbību ar dalībvalstīm un stratēģiskajiem partneriem stratēģiskās komunikācijas jomā;

14.

uzskata, ka ar Covid-19 pandēmiju saistīto pasākumu dēļ žurnālistu darbs ir kļuvis sarežģītāks, jo, piemēram, ir ierobežota iespēja klātienē piedalīties preses konferencēs, publiskā sektora iestādes nesniedz vai sniedz neatbilstīgas atbildes uz jautājumiem, kā arī ir atcelti vai pagarināti termiņi, lai atbildētu uz pieprasījumiem nodrošināt informācijas brīvību vai piekļuvi dokumentiem; pauž nožēlu, ka, lai gan žurnālistika patlaban ir nepieciešama vairāk nekā jebkad, it īpaši, ņemot vērā tās nozīmi cīņā pret arvien pieaugošo dezinformāciju, šīs krīzes negatīvā ietekme uz ekonomiku skar arī plašsaziņas līdzekļu un it īpaši neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu finansiālo dzīvotspēju, tādējādi vēl vairāk apdraudot plašsaziņas līdzekļu plurālismu ES; pauž bažas par pārredzamības trūkumu vairākās dalībvalstīs attiecībā uz reklāmas izvietošanu un subsīdiju sadali plašsaziņas līdzekļiem, kā arī par pieaugošo plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju dažās dalībvalstīs; uzsver, ka nedz de facto, nedz arī de jure ārkārtas stāvokļa laikā nevajadzētu ieviest būtiskas izmaiņas plašsaziņas līdzekļu sektorā;

15.

aicina dalībvalstis nodrošināt apsūdzēto tiesības, tostarp viņu neierobežotu piekļuvi advokātam, un kā risinājumu un alternatīvu uzklausīšanai tiesā izvērtēt iespēju veikt uzklausīšanu tiešsaistē vai aizdomās turētās personas nodot citām ES dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ievēroti visi tiesvedības pamatprincipi, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu; aicina dalībvalstis nodrošināt visu ieslodzījuma vietās esošo personu tiesības un veselību, it īpaši viņu tiesības uz medicīnisko palīdzību, tikties ar apmeklētājiem un uzturēties svaigā gaisā, kā arī tiesības uz izglītojošām, profesionālās darbības vai atpūtas aktivitātēm;

16.

atzīst, ka lielākā daļa dalībvalstu ir atsākušas īstenot patvēruma procedūras un ka dažas ir izmantojušas neseno laikposmu, lai samazinātu jaunu pieteikumu un neizskatīto pieteikumu skaitu; aicina dalībvalstis pilnvērtīgi nodrošināt patvēruma procedūras pieejamību un saglabāt individuālās tiesības uz patvērumu, kas paredzētas Pamattiesību hartā, kā arī veikt pārmitināšanas un cieņpilnas atgriešanas procedūras, pilnībā ievērojot starptautiskos tiesību aktus; aicina pēc iespējas drīzāk nodrošināt vai atjaunot arī tulkotāju pieejamību personām, kuras lūdz patvērumu; aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīgas fiziskās un garīgās veselības aprūpes iespējas uzņemšanas centros, ņemot vērā sliktos sanitāros apstākļus, augsta riska vidi un bēgļu neaizsargātību Covid-19 pandēmijas laikā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt efektīvu plānu, galveno uzmanību pievēršot sabiedrības veselībai, lai visaptveroši risinātu dalībvalstu situāciju, tostarp pie ārējām robežām, garantējot tiesības uz patvērumu un nodrošinot pienācīgus uzņemšanas apstākļus bēgļiem un patvēruma meklētājiem; atgādina, ka Covid-19 pasākumiem nekad nevajadzētu novest pie aizturēšanas; prasa steidzami veikt ģimeņu atkalapvienošanos, nekavējoties evakuēt nometnes Grieķijas salās un pārvietot patvēruma meklētājus uz citām dalībvalstīm, prioritāti piešķirot visneaizsargātākajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm ar bērniem; aicina dalībvalstis atļaut izkāpšanu un nodrošināt, ka izkāpšana notiek tikai drošā vietā atbilstīgi attiecīgajām starptautiskajām un Savienības tiesībām, turklāt pēc iespējas drīzāk;

17.

uzskata, ka pandēmijas laikā ir palielinājusies diskriminācija un ka pret konkrētām grupām ir vērsta naida runa un diskriminējoši pasākumi; aicina dalībvalstis apkarot šādu naida runu un izbeigt un novērst šādus diskriminējošus pasākumus; aicina valsts un it īpaši vietējās pārvaldes iestādes pastiprināt centienus, lai apkarotu neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem, kliedētu negatīvus stereotipus un romu izcelsmes personas iesaistītu pandēmijas apkarošanas pasākumu noteikšanā un īstenošanā; tāpat aicina dalībvalstis turpināt centienus, lai apkarotu homofobiju un transfobiju, jo pandēmija ir veicinājusi diskrimināciju un nevienlīdzīgu attieksmi, no kuras cieš LGBTI+ personas;

18.

aicina dalībvalstis Covid-19 pandēmijas laikā efektīvi garantēt drošu un savlaicīgu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām un nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem visām sievietēm un meitenēm, jo īpaši piekļuvi kontracepcijai, tostarp ārkārtas kontracepcijai, un ar abortiem saistītajai aprūpei; uzsver, ka ir svarīgi turpināt paraugpraksi un rast inovatīvus veidus, kā sniegt SRHR pakalpojumus, tostarp telemedicīnu, konsultācijas tiešsaistē un piekļuvi agrīnam medicīniskam abortam no mājām; aicina Komisiju organizēt forumus paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām šajā jomā un atbalstīt darbības, kas nodrošina piekļuvi SRHR dalībvalstīs;

19.

aicina dalībvalstis, kad vien nepieciešams, lēmumu pieņemšanā iesaistīt ekspertus demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā; aicina dalībvalstis, īstenojot jaunus pasākumus, aktīvi apspriesties un izmantot dažādu ekspertu un ieinteresēto personu, tostarp valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu, ombudu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, pieredzi;

20.

aicina dalībvalstis saglabāt tiesības uz brīvām un taisnīgām vēlēšanām; atgādina par Venēcijas komisijas ieteikumu vēlēšanu kodeksa reformas šajā periodā veikt tikai pēc plašām debatēm un ar plašu vienprātību, kas garantētu vēlēšanu procesa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un uzticību vēlēšanu procesam un tā leģitimitātei; uzsver, ka partijām, kuras sacenšas par vēlētāju atbalstu, jābūt vienādām tiesībām organizēt kampaņas un ka var tikt apšaubīts ārkārtas stāvokļa laikā rīkotu vēlēšanu godīgums (55); aicina dalībvalstis apsvērt jebkura lēmuma par vēlēšanu atlikšanu institucionālās sekas; uzsver, ka saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumu īpašos noteikumus par vēlēšanu atlikšanu nevajadzētu pieņemt nedz izpildvarai, nedz arī parlamentam ar vienkāršu balsu vairākumus un ka šādi noteikumi būtu jāparedz konstitūcijā vai ar konstitutīvu likumu, turklāt lēmums par vēlēšanu atlikšanu būtu jāpieņem parlamentam saprātīgā termiņā pirms vēlēšanām un, ja iespējams, pirms oficiālās kampaņas uzsākšanas dienas (56);

21.

aicina Komisiju steidzami pasūtīt neatkarīgu un visaptverošu vērtējumu par Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā veiktajiem pasākumiem, lai apzinātu gūto pieredzi, apmainītos ar paraugpraksi un veicinātu sadarbību, kā arī, lai nodrošinātu, ka nākamo pandēmijas viļņu laikā veiktie pasākumi ir efektīvi, mērķtiecīgi, labi pamatoti, ņemot vērā attiecīgo epidemioloģisko situāciju, stingri nepieciešami un samērīgi, un lai ierobežotu to ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām; atzinīgi vērtē to, ka pirmais šāds novērtējums par dalībvalstu īstenojamiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 ir iekļauts Komisijas pirmajā ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu; aicina Komisiju un Padomi iesaistīties sarunās par iestāžu nolīgumu par efektīvu mehānismu tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību uzraudzībai, kā Parlaments aicināja savā 2020. gada 7. oktobra rezolūcijā par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi, kas ļautu rūpīgi un objektīvi izvērtēt situāciju visās dalībvalstīs, kā arī veicinātu tiesiskuma un Savienības vērtību labāku aizsardzību ārkārtas situāciju, tādu kā pašreizējā pandēmija, laikā;

22.

atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis izdarīt atbilstīgus secinājumus par Covid-19 krīzi un iesaistīties daudz ciešākā sadarbībā veselības jomā, ņemot vērā ārkārtīgi lielo slogu iedzīvotājiem, cenšoties pārvarēt savas fiziskās un garīgās veselības grūtības šīs pandēmijas laikā, tostarp izveidojot Eiropas veselības savienību, kā Parlaments ierosināja savā 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 krīzes (57);

23.

aicina Komisiju turpināt uzraudzīt veiktos pasākumus, pastiprināt darbības, lai koordinētu dalībvalstis, aktīvi atbalstīt iestādes reaģēšanā uz pandēmiju atbilstīgi demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principiem, nepieciešamības gadījumā uzsākt procedūras un izmantot citus pieejamos mehānismus un apsvērt pieejamos risinājumus, lai nodrošinātu Savienības pamatvērtību ievērošanu, kā arī uzņemties vadību, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu pēc iespējas drīzāku atcelšanu; aicina Pamattiesību aģentūru turpināt ziņot par Covid-19 pasākumu ietekmi uz pamattiesībām;

24.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) Venēcijas komisijas atzinumu un ziņojumu apkopojums par ārkārtas stāvokli, 2020. gada 16. aprīlis, CDL-PI(2020)003.

(2) Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana ārkārtas stāvokļa laikā — pārdomas, CDL-PI(2020)005rev.

(3) Ārkārtas stāvokļa Venēcijas komisijas dalībvalstīs observatorija.

(4) Ziņojums par tiesiskumu, CDL-AD(2011)003rev.

(5) Pārbaudes punktu saraksts tiesiskuma jomā, CDL-AD(2016)007.

(6) Venēcijas komisija, “Starpposma ziņojums par ES dalībvalstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 krīzi un to ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām”, 2020. gada 8. oktobris, CDL-AD(2020)018.

(7) PACE Rezolūcija 2337 (2020).

(8) PACE Rezolūcija 2338 (2020).

(9) International IDEA, izdevums “Parliamentary Primer”, Nr. 1, 2020. gada 11. maijs, pieejams šeit: https://www.idea.int/publications/catalogue/parliaments-and-crisis-challenges-and-innovations.

(10) International IDEA, tehniskais dokuments Nr. 1/2020, 2020. gada 26. marts, pieejams šeit: https://www.idea.int/publications/catalogue/elections-and-covid-19.

(11) Sk., piemēram, Verfassungsblog academic publikācijas par Covid-19 un ārkārtas stāvokli; Michael Meyer-Resende, “Tiesiskuma stresa tests — ES dalībvalstu reakcija uz Covid-19” (tabula un karte); Joelle Grogan, “Ārkārtas stāvoklis”; Fondation Robert Schuman, “Le contrôle parlementaire dans la crise sanitaire”; Covid-19 ietekme — apsekojums par tiesas pieejamību pasaulē, pieejams šeit: https://verfassungsblog.de/impacts-of-covid-19-the-global-access-to-justice-survey/; Oksfordas apsekojums par valdību reakciju uz Covid-19 (OxCGRT), kura ietvaros izvērtēta ierobežojošo pasākumu stingrība; ICNL apsekojums par Covid-19 ietekmi uz pilsoņu brīvībām; Grogan, Joelle un Weinberg, Nyasha, “Tiesiskuma un labas pārvaldības nodrošināšanas principi sabiedrības veselības ārkārtas situācijās”, 2020. gada augusts, RECONNECT politikas pārskats; International Appeal, “Aicinājums aizsargāt demokrātiju”, atklāta vēstule.

(12) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(13) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(14) Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija; pieejams šeit:

https://www.government.nl/documents/diplomatic-statements/2020/04/01/statement-by-belgium-denmark-finland-france-germany-greece-ireland-italy-luxembourg-the-netherlands-portugal-spain-sweden.

(15) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0175.

(17) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0176.

(18) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0205.

(19) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0240.

(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0225.

(21) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0251.

(22) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0264.

(23) Pieejams šeit: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2020/651343/IPOL_BRI(2020)651343_EN.pdf.

(24) 2020. gada marta brīfings Nr. 27 “Parlamentāro aktivitāšu pielāgošana Covid-19 uzliesmojumam un attālinātu sesiju un balsošanas organizēšanas iespējas”, 2020. gada marta brīfings Nr. 28 “Preventīvie un sanitārie pasākumi parlamentos”, 2020. gada jūlija brīfings Nr. 29 “Ārkārtas tiesību akti un tiesiskie pasākumi cīņā pret Covid-19”.

(25) EPID, “Ārkārtas stāvoklis, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi. Situācija vairākās dalībvalstīs (Beļģijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Spānijā, Vācijā, Ungārijā)”, 2020. gada 4. maijs; EPID, “Ārkārtas stāvoklis, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi. Situācija vairākās dalībvalstīs II (Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Maltā, Rumānijā un Slovēnijā)”, 2020. gada 13. maijs; EPID, “Mobilo ierīču izsekošana, lai cīnītos pret koronavīrusa izplatību”, 2020. gada 2. aprīlis; EPID, “Koronavīrusa izraisītās slimības uzliesmojuma apkarošana. Ietekme uz patvēruma meklētājiem ES”, 2020. gada 22. aprīlis; EPID, “Koronavīrusa ietekme uz Šengenas robežām”, 2020. gada 27. aprīlis; EPID, “Koronavīrusa ietekme uz plašsaziņas līdzekļu brīvību”, 2020. gada 8. maijs; EPID, “Koronavīruss un vēlēšanas konkrētās dalībvalstīs”, 2020. gada 17. jūnijs; EPID, “Ārkārtas stāvoklis, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi. Situācija vairākās dalībvalstīs IV”, 2020. gada 7. jūlijs; EPID, “Koronavīruss un ieslodzījuma vietas ES. Dalībvalstu pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai”, 2020. gada 22. jūnijs; EPID, “Ārkārtas stāvoklis, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi. Situācija vairākās dalībvalstīs IV”, 2020. gada 7. jūlijs.

(26) FRA, “Koronavīrusa pandēmija ES — ietekme uz pamattiesībām”, biļetens Nr. 1 un valstu pētījums, 2020. gada 7. aprīlis; FRA, “Koronavīrusa pandēmija ES — ietekme uz pamattiesībām”, biļetens Nr. 2 ar uzsvaru uz kontaktu izsekošanas lietotnēm un valstu pētījums, 2020. gada 28. maijs; FRA, “Koronavīrusa pandēmija ES — ietekme uz pamattiesībām”, biļetens Nr. 3 ar uzsvaru uz vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un valstu pētījums, 2020. gada 30. jūnijs; FRA, “Koronavīrusa pandēmija ES — ietekme uz pamattiesībām”, biļetens Nr. 4 ar uzsvaru uz jautājumiem saistībā ar rasismu, patvērumu un migrāciju, dezinformāciju, privātumu un datu aizsardzību, 2020. gada 30. jūlijs; FRA, “Koronavīrusa pandēmija ES — ietekme uz romiem un ceļotājiem”, biļetens Nr. 5, 2020. gada 29. septembris.

(27) 2020. gada 10. jūlija ziņojums LIBE/9/02808.

(28) De jure konstitucionāls ārkārtas stāvoklis, 2020. gada pavasaris — Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija un Ungārija.

(29) Venēcijas komisijas atzinumu un ziņojumu apkopojums par ārkārtas stāvokli, CDL-PI(2020)003.

(30) Vācija, Latvija, Francija, Itālija un Slovākija —

(31) de facto ārkārtas stāvoklis, pamatojoties uz parastajiem tiesību aktiem. Trīspadsmit dalībvalstis Covid-19 krīzes laikā de jure ārkārtas stāvokli nav izsludinājušas, un tās ir Austrija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Horvātija, Īrija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Malta, Polija, Slovēnija un Zviedrija, kā arī Apvienotā Karaliste.

(32) Venēcijas komisija, “Starpposma ziņojums par ES dalībvalstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 krīzi un to ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām”, 2020. gada 8. oktobris, CDL-AD(2020)018, 57. punkts.

(33) https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_20_567

(34) Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Venēcijas komisijas atzinums Nr. 995/2020, “Starpposma ziņojums par ES dalībvalstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 krīzi un to ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām”, CDL-AD(2020)018, 46. punkts.

(35) Horvātija, Ungārija; Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, 47. punkts.

(36) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, 48. punkts.

(37) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, 49. punkts.

(38) 2020. gada 10. jūlija ziņojums LIBE/9/02808.

(39) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0175.

(40) https://www.ecpmf.eu/coalition-to-make-whistleblowing-safe-during-covid-19/

(41) 2020. gada 10. jūlija ziņojums LIBE/9/02808.

(42) https://www.ohchr.org/en/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx? NewsID=26083&LangID=E

(43) https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2020-coronavirus-pandemic-eu-bulletin_en.pdf, biļetens Nr. 1, 26. punkts.

(44) Austrija, Čehija, Francija, Itālija, Latvija (Rīgas Pilsētas domes ārkārtas vēlēšanas), Polija, Spānija un Vācija.

(45) Itālija.

(46) Venēcijas komisijas atzinumu un ziņojumu apkopojums par ārkārtas stāvokli, CDL-PI(2020)003.

(47) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, CDL-AD(2020)018, 2020. gada 8. oktobris, 19. un 21. punkts.

(48) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, CDL-AD(2020)018, 2020. gada 8. oktobris, 29.–31. punkts.

(49) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, CDL-AD(2020)018, 2020. gada 8. oktobris, 59.–62. punkts.

(50) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, CDL-AD(2020)018, 2020. gada 8. oktobris, 63. punkts.

(51) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, CDL-AD(2020)018, 2020. gada 8. oktobris, 75. punkts.

(52) OV L 114, 14.4.2020., 7. lpp.

(53) Starptautiskā Migrācijas organizācija, Covid-19 analītiskais apskats Nr. 19 “Maldinoša informācija par migrāciju un migrantiem”, 2020. gada 20. aprīlis.

(54) FRA, “Koronavīrusa pandēmija ES — ietekme uz pamattiesībām”, biļetens Nr. 1, 2020. gada 8. aprīlis.

(55) Venēcijas komisija, “Ziņojums par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu ārkārtas stāvokļa laikā — pārdomas”, 2020. gada 19. jūnijs, CDL-AD(2020)014, 96. punkts.

(56) Venēcijas komisija, starpposma ziņojums, 2020. gada 8. oktobris, CDL-AD(2020)018, 101., 114., 119., 122. un 123. punkts.

(57) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0205.

13.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/67

P9_TA(2020)0302

Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11072/1/2020 – C9-0314/2020 – 2020/1998(BUD))

(2021/C 415/15)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2020)0443),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4),

—	ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (5) un tā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem,

—	ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par 2021. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 14. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (7),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 27. jūlijā (COM(2020)0300) (“BP”),

—	ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2020. gada 28. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2020. gada 1. oktobrī (11072/1/2020 – C9-0314/2020),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (8),

—	ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

—	ņemot vērā attiecīgo komiteju atzinumus,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0206/2020),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

atgādina, ka 2021. gadam vajadzētu būt pirmajam jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gadam; pauž nožēlu par to, ka gan tādēļ, ka aizkavējās sarunas par DFS / pašu resursiem (DFS/PR), kurām Parlaments bija gatavs kopš 2018. gada novembra un kuras nevarēja sākties pirms Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumiem, gan Covid-19 pandēmijas dēļ 2021. gada budžeta procedūra līdz šim nevarēja tikt veidota uz stabilas un vērienīgas vienošanās par DFS pamata;

norāda, ka Komisija iesniedza 2021. gada budžeta projektu (BP), pamatojoties uz saviem DFS priekšlikumiem, kas tika atjaunināti 2020. gada maijā, savukārt Padome savā lasījumā aprobežojās tikai ar Eiropadomes secinājumu izteikšanu skaitļos (izņemot 7. izdevumu kategoriju), gaidot grozījumu vēstuli, ko Komisija pēc politiskas vienošanās par DFS/PR izmantos, lai atjauninātu savu priekšlikumu;

pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz BP, tostarp nozīmīgumu, ko tā piešķir grozījumu vēstulei; piekrīt Padomei attiecībā uz grozījumu vēstuli, vienlaikus vēloties nākt klajā ar lasījumu, kas koordinētā veidā atbilst tā prioritātēm attiecībā uz DFS/PR un 2021. gada budžetu; norāda, ka šādu pieeju pamato arī ierobežotais laiks, kas būs atlicis pēc grozījumu vēstules iesniegšanas;

atgādina, ka savā iepriekš minētajā 2020. gada 19. jūnija rezolūcijā par 2021. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm Parlaments uzsvēra, ka galvenā uzmanība 2021. gada budžetā būtu jāpievērš Covid-19 uzliesmojuma seku mazināšanai un atveseļošanās atbalstam, pamatojoties uz Eiropas zaļo kursu un digitālo pārveidi, lai veicinātu taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, augstas kvalitātes darbvietu radīšanu un ilgtermiņa mērķa panākt sociālekonomisku konverģenci sasniegšanu;

atzinīgi vērtē ES atveseļošanas plānu; tomēr uzsver, ka ikgadējā budžeta procedūrā ir skaidri jānosaka budžeta lēmējinstitūcijas loma ārējo piešķirto ieņēmumu apstiprināšanā, jo īpaši no atveseļošanas instrumenta Next Generation EU (NGEU);

atgādina savu nostāju, proti, ka mērķiem, kas DFS 2021.–2027. gadam noteikti klimata un bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšanas jomā, ir jāpārsniedz starpposma ziņojumā noteiktais konkrētiem mērķiem paredzēto izdevumu līmenis; tādēļ vēlas panākt, lai 2021. gadā ar bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi veidotu vismaz 10 % un ar klimata politikas integrēšanu saistītie izdevumi veidotu vismaz 30 %; atkārto savu prasību pēc integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai koncepcijas, kurā apkopota dzimumspecifiska informācija par mērķiem, ieguldījumu, iznākumiem un rezultātiem, tostarp finansēšanas saistībām dzimumu līdztiesības jomā, un metodika dzimumu līdztiesības izdevumu izsekošanai un ziņošanai par tiem;

atkārtoti aicina Komisiju ar pamatregulām noteikt skaidrus atbilstības kritērijus jaunai stingrai un visaptverošai metodikai attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti gan ar klimatu, gan bioloģisko daudzveidību, nodrošinot, ka, sniedzot ieguldījumu minēto izdevumu mērķu sasniegšanā, tiek ņemti vērā tikai tie projekti, kas atbilst attiecīgajiem saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 (9) izstrādātajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, attiecīgā gadījumā kopā ar atbilstošiem korektīviem pasākumiem, un pilnībā tiek īstenots Regulas (ES) 2020/852 17. pantā minētais “nenodari būtisku kaitējumu” princips, lai nodrošinātu, ka Savienība izpilda savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un savu prasību pakāpeniski likvidēt netiešas fosilā kurināmā subsīdijas un aizliegt tiešās šāda kurināmā subsīdijas visā Savienības budžetā;

nolemj palielināt līdzekļu apmēru piecpadsmit pamatprogrammām, kas minētas Parlamenta 2020. gada 23. jūlija rezolūcijā par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (10) (“Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Erasmus+, Garantija bērniem, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, LIFE+, “ES veselība”, Integrētās robežu pārvaldības fonds, “Radošā Eiropa”, programma “Tiesības un vērtības”, Eiropas Aizsardzības fonds, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) un humānā palīdzība, kā arī attiecīgās ES aģentūras un Eiropas Prokuratūra), līdz 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumā par DFS noteiktajiem līmeņiem; turklāt nolemj savu lasījumu balstīt uz DFS maksimālajiem apjomiem, ko Komisija ierosinājusi budžeta projektā; uzskata, ka jebkādi palielinājumi pamatprogrammām būtu jāpapildina ar atbilstošu maksimālā apjoma palielinājumu attiecīgajā DFS izdevumu kategorijā; nolemj palielināt finansējumu Parlamenta prioritātēm cita starpā tādās jomās kā klimata pārmaiņas, enerģētika, digitālā un transporta savstarpējā savienojamība, kosmoss, MVU, tūrisms, drošība, migrācija, pamattiesības un ārējā darbība;

pieņem Padomes ierosinātos palielinājumus 1., 2.a un 3. izdevumu kategorijā, izņemot budžeta pozīcijas, kurās Parlaments nolemj iekļaut lielākas apropriācijas; piekrīt arī kopas “Noturība” pārvietošanai no 5. izdevumu kategorijas uz 2.b izdevumu kategoriju;

10.

atkārtoti apstiprina savu iepriekšējo apņemšanos pilnībā izmantot iespēju atceltās saistību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas pētniecībai, kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā;

11.

uzsver, ka ir vajadzīga detalizētāka budžeta nomenklatūra, kas ļautu budžeta lēmējinstitūcijai pilnībā īstenot savas lēmumu pieņemšanas funkcijas ikgadējā budžeta procedūrā un veikt rūpīgu pārbaudi par budžeta izpildi 2.b, 4. un 6. izdevumu kategorijā;

12.

principā nolemj atjaunot BP norādīto apmēru visās budžeta pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi un kuru finansējums Parlamenta lasījumā nav palielināts, izņemot 7. izdevumu kategoriju;

13.

norāda — ir svarīgi nodrošināt, lai Savienības aģentūrām tiktu piešķirti pietiekami finanšu resursi un atbilstīgas cilvēkresursu spējas, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras, veikt savus uzdevumus un optimāli reaģēt uz Covid-19 uzliesmojuma sekām; uzsver, ka ir vajadzīga pienācīga koordinācija un sinerģijas starp aģentūrām, lai palielinātu to darba efektivitāti, jo īpaši gadījumos, kad pastāv konverģence attiecībā uz konkrētiem politikas mērķiem, tādējādi dodot iespēju taisnīgi un efektīvi izmantot publiskos līdzekļus; uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina optimāla personāla sadale starp ģenerāldirektorātiem, atspoguļojot steidzamās vajadzības un ilgtermiņa prioritātes saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19 krīzi un jo īpaši Eiropas zaļo kursu;

14.

norāda, ka atjauninātais budžeta procedūras pragmatiskais grafiks nedod iespēju savlaicīgi vienoties par iespējamu otro BP priekšlikumu; tāpēc uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi pilnībā izmantot visu budžeta samierināšanas procedūras laiku, lai panāktu vērienīgu vienošanos;

15.

kopējās apropriācijas 2021. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 181 762 377 716 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 15 016 195 740 EUR vairāk, nekā ierosināts BP; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamu vēl 1 631 420 001 EUR saistību apropriācijās; tomēr atgādina, ka šis apmērs būtu jāpielāgo pēc grozījumu vēstules publicēšanas un ņemot vērā sarunu un samierināšanas procedūras virzību;

16.

atgādina, ka, kā minēts iepriekš minētajā 2020. gada 16. septembra normatīvajā rezolūcijā, 2021. gada budžeta finansēšanas nolūkā jaunās pašu resursu kategorijas būtu jāievieš no 2021. gada un jebkādām jaunu pašu resursu radītām summām, kas pārsniedz NGEU atmaksas saistību segšanai nepieciešamo apmēru noteiktā gadā, būtu jāpaliek ES budžetā kā vispārējiem ieņēmumiem, jo īpaši tāpēc, lai no 2021. gada palielinātu 15 ES pamatprogrammu finansējumu, vienlaikus attiecīgi palielinot DFS maksimālos apjomus;

1. izdevumu kategorija

17.

uzsver, ka “Apvārsnis Eiropa” nodrošina ļoti izteiktu Eiropas pievienoto vērtību, un izceļ šīs programmas svarīgumu nozīmīgās Eiropas pētniecības jomās, kuras ir būtiskas Eiropas zaļā kursa panākumu nodrošināšanā, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrību līdz 2050. gadam sekmēšanā un digitālās pārveides atbalstīšanā, kas ir ļoti svarīgi Savienības turpmākajai labklājībai; uzsver arī to, ka Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vajadzību ieguldīt pētniecībā veselības jomā; tāpēc ierosina ievērojami palielināt “Apvārsnis Eiropa” budžetu, saskaņā ar savu izsenis pausto nostāju prasot nodrošināt kopējo budžetu 120 miljardu EUR apmērā DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā; turklāt uzskata, ka visu pašreizējās DFS darbības laikā atcelto saistību summa būtu jādara pieejama saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu, lai atbalstītu klimatisko un digitālo pārkārtošanos un pētniecību veselības jomā;

18.

ir pārliecināts, ka cīņai pret vēzi jābūt Savienības prioritātei un ka šajā virzienā ir jāiegulda daudz lielāks darbs; uzsver, ka vēža pētniecība ir svarīgs šīs cīņas pamatelements; uzsver, ka nekavējoties ir jāpanāk intensīvāka pētniecība šajā jomā;

19.

prasa, lai Savienības 2021. gada budžetā tiktu nodrošināts, ka programma InvestEU ir pietiekami finansēta un sasniedz gan savus ilgtermiņa mērķus un piedalās Eiropas ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanā, nodrošinot lielāku investīciju spēju ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūru, pētniecību, inovāciju, digitalizāciju, MVU un sociālos ieguldījumus, gan savu jauno īstermiņa mērķi atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, izmantojot stratēģiskas, ilgtspējīgas investīcijas; ar dziļu nožēlu norāda, ka Eiropadome ir noraidījusi Komisijas priekšlikumu par Maksātspējas atbalsta instrumentu (SSI); atbalsta Parlamenta sagatavošanas darbos par SSI iekļauto pozīciju, kas paredz pārvietot SSI paredzētās apropriācijas programmai InvestEU par labu uzņēmumiem, kuri iedibināti dalībvalstīs un darbojas Savienībā;

20.

uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izšķirošo nozīmi augstas veiktspējas Eiropas tīkla attīstības un savienojamības veicināšanā dalībvalstīs, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras atbalsta ilgtspējīgu un pārrobežu mobilitāti, kā arī pāreju uz citiem transporta veidiem, lai līdz 2030. gadam par 60 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, atbalstot enerģētikas un transporta projektus pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku ar piegādes drošību, ņemot vērā Eiropas salu un perifēro reģionu īpašo situāciju un uzsverot digitālās pārkārtošanās nepieciešamību, tostarp darba ņēmēju kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju Savienībā; tāpēc ierosina ievērojamus palielinājumus;

21.

uzsver, ka Covid-19 krīze ir apliecinājusi digitalizācijas aizvien lielāko nozīmi ekonomikas ikdienas darbībā; atzīst programmas “Digitālā Eiropa” nozīmīgumu digitālās pārkārtošanās veidošanā un atbalstīšanā; ierosina palielinājumus, kas pārsniedz Parlamenta starpposma nostāju attiecībā uz DFS, lai ņemtu vērā pandēmijas atklātās vajadzības;

22.

atgādina par Eiropas kosmosa programmas fundamentālo vērtību, jo īpaši Copernicus un Galileo ieguldījumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā, un tādēļ prasa mērķtiecīgus palielinājumus, lai nodrošinātu, ka šīs programmas var atbalstīt Savienības mērķus vides jomā; uzsver Eiropas kosmosa nozares neatkarības nozīmi globālajā konkurencē un izceļ pievienoto vērtību, ko šīs programmas nodrošina darbvietu izaugsmei, konkurētspējai un MVU attīstībai;

23.

uzskata, ka šajā izdevumu kategorijā ir vairāk jāatbalsta vēl arī citas svarīgas prioritātes; cita starpā aicina būtiski palielināt MVU mērķiem paredzēto summu, jo MVU ir Savienības ekonomikas stūrakmens un tiem ir izšķiroša nozīme izcilas kvalitātes ieguldījumu nodrošināšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs, arī nolūkā atbalstīt un palielināt sieviešu līdzdalību MVU un viņu piekļuvi tirgiem, un palielina līdzekļus arī kopas “Kosmoss” galvenajām programmām; atgādina par Savienības aģentūru nozīmīgo lomu Savienības politikas mērķu sasniegšanas veicināšanā; tāpēc prasa nodrošināt pietiekamu finansējumu un darbinieku skaitu ES Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (ERA), Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Savienības kosmosa programmai un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei (BEREC) atbilstoši to uzdevumiem un pienākumiem;

24.

atkārtoti prasa sniegt atbalstu MVU, jo īpaši tūrisma nozarē, radošajā industrijā un transporta nozarē, lai palielinātu to spēju atgūties no Covid-19 uzliesmojuma sekām; turklāt atkārtoti uzsver Parlamenta prasību, kas izriet no 2018. gada starpposma ziņojuma par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (11), izveidot jaunu īpašu budžeta pozīciju, lai ņemtu vērā tūrisma nozari, kas ir ārkārtīgi svarīga visai Savienības ekonomikai, konkurētspējai, nodarbinātībai (tā nodrošina 23 miljonus tiešu un netiešu darbvietu Savienībā, jo īpaši jauniešiem) un sociālajai attīstībai, ir īpaši smagi cietusi Covid-19 krīzē, piedzīvo strauju un krasu pieprasījuma kritumu un zaudē aizvien vairāk darbvietu, tādējādi apdraudot daudzus Eiropas MVU;

25.

pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi izveidot īpašu tūrismam paredzētu pozīciju pašreizējās situācijas dēļ; prasa ātri sniegt tiešu un netiešu atbalstu šai nozarei, īpaši MVU;

26.

tāpēc palielina saistību apropriāciju apmēru 1. izdevumu kategorijā, par 6 313 980 774 EUR pārsniedzot BP (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 5 996 664 225 EUR paredzot pamatprogrammām; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai izdevumu kategorijai pieejamu 1 631 420 001 EUR saistību apropriācijās;

2.a izdevumu kategorija

27.

nolemj pārņemt Padomes lasījumu attiecībā uz 2.a izdevumu kategoriju;

2.b izdevumu kategorija

28.

uzsver, ka nekavējoties ir jāpiešķir papildu resursi programmai “ES veselība”, kas īpaši palīdz reaģēt uz Covid-19 krīzes laikā konstatētajām ievērojamajām strukturālajām vajadzībām, nosakot galvenās darbības jomas, tādas kā valsts veselības sistēmu uzlabošana un nevienlīdzības mazināšana veselības jomā, kā arī zāļu un citu ar krīzi saistītu ražojumu pieejamība un pieņemama cena, lai nodrošinātu piekļūstamu un drošu ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām (SRHR) saistītu pakalpojumu pastāvīgu un savlaicīgu sniegšanu un cita starpā stiprinātu Savienības cīņu pret vēzi;

29.

uzsver programmas Erasmus+ nozīmīgumu, jo tā ir svarīga pamatprogramma un viena no visveiksmīgākajām Savienības programmām ar stratēģisku ieguldījumu Savienības un tās iedzīvotāju nākotnē; atgādina — ja programmai Erasmus+ nebūs pietiekama finansējuma, tiks apdraudēta turpmāka jaunu iespēju veidošana jauniešiem un viņu piemērotības darba tirgum uzlabošana, kā arī šīs programmas spēja sasniegt jaunos mērķus un risināt problēmjautājumus, kas saistīti ar centieniem padarīt programmu iekļaujošāku un ekoloģiskāku; tāpēc nolemj būtiski palielināt Erasmus+ finansējumu atbilstoši savai nostājai trīskāršot tās budžetu;

30.

atgādina, ka kultūras un radošā industrija ir to nozaru vidū, kuras Covid-19 uzliesmojums ir skāris visvairāk, un prasa rast atbilstīgus risinājumus un finansējumu, lai samazinātu turpmākus būtiskus zaudējumus, ko šai nozarei rada neparedzama pasākumu norises vietu slēgšana Covid-19 krīzes laikā; tāpēc ierosina ievērojami palielināt attiecīgās programmas “Radošā Eiropa” finansējumu, lai atbalstītu krīzes skartās nozares;

31.

uzsver, ka ir jānodrošina lielāka pārredzamība līdzekļu piešķiršanā dažādās Erasmus+ programmas daļās un apakšprogrammās, atjaunojot šīs programmas iepriekšējo nomenklatūru, un programmā “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, izveidojot jaunu budžeta pozīciju Savienības vērtību sadaļai; atkārtoti aicina Komisiju palielināt pārredzamību attiecībā uz budžeta izmantošanu darbībām multivides jomā, jo īpaši izveidojot virkni jaunu budžeta pozīciju saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem;

32.

nolemj izveidot jaunu budžeta pozīciju 07 06 04 “Aizsargāt un veicināt Savienības vērtības”, lai pastiprinātu finansējuma koncentrēšanu uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību un veicināšanu, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības šajā jomā;

33.

piekrīt Komisijas prognozēm, ka, atveseļojoties no Covid-19 uzliesmojuma, cīņa pret galēju nabadzību un jo īpaši bērnu nabadzības problēmas risināšana turpmākajos gados kļūs vēl svarīgāka; tāpēc uzsver, ka ESF+ ietvaros ir jāizveido atsevišķa pozīcija Eiropas Garantijai bērniem, piešķirot tai 1 miljardu EUR 2021. gadam; atgādina, ka ir svarīgi pietiekami finansēt Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), jo īpaši saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu;

34.

atgādina, ka Covid-19 krīze nesamērīgi ietekmē sievietes un cilvēku grupas, kas sistemātiski piedzīvo dzimumbalstītu diskrimināciju, kā arī citas neaizsargātas grupas, un prasa pastiprināt Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu, lai atbalstītu programmas un apmācības nolūkā veicināt šo personu līdzdalību un mazināt viņu nestabilo situāciju darba tirgū;

35.

uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” izšķirošo nozīmi Līgumos un ES Pamattiesību hartā noteikto tiesību un vērtību aizsardzībā un veicināšanā un uzsver, ka ir vajadzīgas papildu apropriācijas katrai sadaļai, jo īpaši sadaļai Daphne, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, kā arī sadaļai, ar kuru tiek veicināta pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalība Savienības demokrātiskajā dzīvē;

36.

uzsver programmas “Tiesiskums” nozīmību, jo tā palīdz pilnveidot Eiropas tiesiskuma telpu, kas balstīta uz tiesiskumu, savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos, un nolemj palielināt minētās programmas finansējumu;

37.

prasa palielināt apropriācijas kopā “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”, lai labāk integrētu dzimumperspektīvu katrā no programmām, kā arī atbalstītu un veicinātu pētījumus un pētniecību dzimumu līdztiesības jomā Savienībā;

38.

uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgumu;

39.

pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija joprojām nav reaģējusi uz Parlamenta prasību visaptveroši pārbaudīt budžeta pozīciju “Darbības multivides jomā”, jo īpaši attiecībā uz pamatlīgumu ar Euronews; nolemj paturēt savu budžeta piešķīrumu rezervē, kamēr Komisija nebūs atbildējusi uz Revīzijas palātas minētajām problēmām; tomēr norāda, ka Revīzijas palāta nenorāda uz Euronews trūkumiem līgumisko ziņošanas pienākumu īstenošanā saskaņā ar pašreizējo regulējumu;

40.

atgādina par to decentralizēto aģentūru svarīgo lomu, kuru darbība ir saistīta ar šo izdevumu kategoriju; prasa nodrošināt ES Pamattiesību aģentūrai (FRA) pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus tās uzdevumu veikšanai, ņemot vērā papildu projektus, kas apzināti, aģentūrai apspriežoties ar ieinteresētajām personām; prasa nodrošināt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE) un Eiropas Darba iestādei (EDI) pienācīgus budžeta resursus, ņemot vērā to uzdevumu nozīmību, kā arī paredzamo EDI lomu taisnīgas darbaspēka mobilitātes nodrošināšanā saistībā ar Covid-19 krīzi; turklāt prasa, lai Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) tiktu piešķirts pietiekams finansējums un personāls;

41.

pieņem lēmumu mērķtiecīgi stiprināt Eiropas Prokuratūru (EPPO), lai tā varētu sākt darboties nekavējoties un saskaņā ar tās pilnvaru izpildei izvirzītajām prasībām; uzskata, ka EPPO raksturs liek stingrāk garantēt neatkarību, tāpēc tās budžets būtu jāiekļauj 7. izdevumu kategorijā, uzskatot to par neatkarīgu struktūru, kas nav pielīdzināma aģentūrai; uzsver, ka EPPO izveide nedrīkst pasliktināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) spēju pienācīgi darboties;

42.

noraida Komisijas priekšlikumu apvienot dažādas budžeta pozīcijas, kas saistītas ar sociālās politikas mērķiem; uzskata, ka atsevišķas budžeta pozīcijas, kā tas bija agrāk, garantētu nepieciešamo pārredzamību un resursus katrai no minētajām būtiskajām jomām;

43.

nolemj pārnest budžeta 06 04 01. pozīciju (“ES Atveseļošanas instruments — periodiska kupona izmaksa un izpirkšana termiņa beigās”) uz 17. nodaļu, jo visas ar NGEU saistīto izdevumu finansēšanas izmaksas būtu jāuzskaita papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

44.

palielina 2.b izdevumu kategorijas kopējo finansējumu, par 5 894 270 074 EUR pārsniedzot BP saistību apropriācijās (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 6 041 509 293 EUR paredzot pamatprogrammām;

3. izdevumu kategorija

45.

atgādina, ka Eiropadome savā nostājā par Eiropas Atveseļošanas instrumentu nesaglabāja Komisijas priekšlikumā paredzēto atbalsta apmēru Taisnīgas pārkārtošanās fondam; pauž bažas par to, ka šie samazinājumi nopietni apdraudēs ekonomikas atveseļošanas centienus; atkārtoti norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir ļoti svarīgs un neatņemams Eiropas zaļā kursa struktūras elements; tāpēc ierosina par 500 miljoniem EUR palielināt šīs pamatprogrammas saistību apropriācijas 2021. gadā;

46.

ņemot vērā vispārējo prioritāti cīnīties pret klimata pārmaiņām un nepieļaut bioloģiskās daudzveidības zudumu, ievērojami — par 237 miljoniem EUR — palielina saistību apropriācijas ar programmu LIFE saistītajās budžeta pozīcijās; norāda, ka minētais palielinājums ir paredzēts, lai sekmētu galveno mērķu sasniegšanu, tādu kā dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, aprites ekonomika un dzīves kvalitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī pārkārtošanās uz tīru enerģiju; sagaida, ka Komisija nodrošinās nepieciešamo apguves spēju, lai šie papildu līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti;

47.

atgādina, ka vairākas lauksaimniecības nozares ir smagi skāris Covid-19 uzliesmojums, un tāpēc atbalsta īpašus palielinājumus budžeta pozīcijās, kas paredzētas tirgus atbalsta pasākumiem saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), lai mazinātu slimības uzliesmojuma izraisītās krīzes ietekmi, īpaši uz bioloģiskajām saimniecībām un mazajiem lauksaimniekiem; sagaida, ka grozījumu vēstulē tiks vēl vairāk pielāgots ELGF apropriāciju apmērs, ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, kuriem vajadzētu būt pieejamiem 2021. gadā, un citus parametrus, piemēram, Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz lauksaimniecības nozarēm;

48.

uzskata, ka apropriācijas, jo īpaši no kopējās lauksaimniecības politikas, nedrīkst izmantot, lai atbalstītu tādu buļļu selekciju vai audzēšanu, kurus izmanto letālās vēršu cīņās;

49.

uzsver īpaši sarežģītos sociālekonomiskos apstākļus Savienības tālākajos reģionos, ko pastiprina Covid-19 krīzes ietekme; šajā kontekstā ierosina papildināt budžeta pozīciju, kura attiecas uz POSEI programmu lauksaimnieciskās darbības saglabāšanai un pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādei tālākajos reģionos un kurai ir jāsaņem pietiekami resursi; turklāt uzsver, ka, izstrādājot Savienības programmas un fondus daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam un NGEU, ir svarīgi ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un ierobežojumus;

50.

palielina Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus par 19,6 miljoniem EUR; atzīst, ka 2021. gads būs izšķirošs zivsaimniecības nozarei, kurai vienlaikus būs jāpārvar ar pielāgošanos Eiropas zaļā kursa mērķiem saistītās problēmas, ar Covid-19 krīzi saistītie riski un Brexit;

51.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus finanšu resursus datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apmaiņai zivsaimniecības nozarē;

52.

gatavojas atbalstīt Eiropas Vides aģentūru (EVA) ar papildu finansējumu un cilvēkresursiem, jo šai aģentūrai ir paredzama ļoti nozīmīga loma ar zaļo kursu saistītu darbību atbalstīšanā, veicot monitoringu un ziņojot par Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un nulles piesārņojuma iniciatīvām;

53.

kopumā palielina 3. izdevumu kategorijas finansējumu, par 867 937 490 EUR pārsniedzot BP saistību apropriācijās (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 739 100 000 EUR paredzot pamatprogrammām;

4. izdevumu kategorija

54.

palielina finansējumu Parlamenta prioritātēm migrācijas un robežu pārvaldības jomās, jo īpaši Integrētās robežu pārvaldības fondam un Patvēruma un migrācijas fondam; tajā pašā laikā tiecas uzlabot budžeta pārredzamību, budžeta struktūrā atspoguļojot abu fondu īpašos mērķus, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu precīzāk izsekot izdevumiem;

55.

uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu un darbinieku skaitu visām aģentūrām, kas darbojas migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā; prasa piešķirt papildu darbiniekus Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), kas šai aģentūrai būs vajadzīgi, lai pienācīgi īstenotu savas darbības uz vietas, attīstītu apmācību un īstenotu analītiskās darbības un pārvaldības sistēmu, kā arī Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-Lisa); prasa papildu finansējumu un cilvēkresursus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex);

56.

pauž dziļas bažas par to, ka Vidusjūrā joprojām iet bojā cilvēki; uzskata, ka ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja meklēšanas un glābšanas (SAR) operācijām, jo tās nevar atstāt tikai nevalstisko dalībnieku ziņā; uzskata, ka Komisijai būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par Meklēšanas un glābšanas fonda izveidi SAR misiju atbalstam Vidusjūrā; tādēļ ierosina izveidot jaunu šim fondam paredzētu budžeta pozīciju, lai rosinātu glābt dzīvības un izrādītu solidaritāti starp dalībvalstīm SAR operāciju īstenošanā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamattiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un neizraidīšanas principu;

57.

kopumā palielina 4. izdevumu kategorijas finansējumu, par 710 251 000 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot BP, no tiem 500 251 000 EUR paredzot pamatprogrammām;

5. izdevumu kategorija

58.

uzsver Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas pakāpeniskas izstrādes nozīmību; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt Eiropas sadarbību aizsardzības jautājumos, jo tā ne tikai padara drošāku Eiropu un tās iedzīvotājus, bet arī samazina izmaksas; prasa palielināt finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, lai pilnībā veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko pamatu, kas sekmēs tik ļoti nepieciešamo Savienības stratēģisko autonomiju;

59.

prasa palielināt finansējumu militārajai mobilitātei, lai palīdzētu dalībvalstīm rīkoties ātrāk un efektīvāk; norāda, ka ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai atbalstītu misijas un operācijas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, tostarp ar tādiem pasākumiem kā divējāda lietojuma transporta infrastruktūras finansēšana un diplomātisko atļauju un muitas noteikumu vienkāršošana;

60.

atgādina, ka decentralizētajām aģentūrām, kas darbojas drošības un tiesībaizsardzības jomā, jo īpaši Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu svarīgo darbību terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā, un ierosina mērķtiecīgus palielinājumus, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus;

61.

palielina 5. izdevumu kategorijas kopējo finansējumu, par 372 320 760 EUR pārsniedzot BP (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 312 829 132 EUR paredzot pamatprogrammām;

6. izdevumu kategorija

62.

uzsver, ka laikā, kad ārējās problēmas un starptautisko attiecību jautājumi kļūst arvien svarīgāki un dominē starptautiskajā politikā, ir pienācīgi jāfinansē Savienības budžeta ārējā dimensija, nodrošinot gatavību nekavējoties reaģēt uz aktuālām, jaunām, kā arī turpmākām problēmām; norāda, ka lielākā daļa ārējās darbības izdevumu ir koncentrēti jaunajā NDICI, par kuru joprojām notiek iestāžu likumdošanas sarunas;

63.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātā jaunā nomenklatūra ārējai darbībai ne tuvu nav tik detalizēta kā iepriekšējā nomenklatūra un tādējādi samazina pārredzamību, prognozējamību, pārskatatbildību un kontroli un ierobežo budžeta lēmējinstitūcijas spēju izdarīt izvēles, kas atspoguļo politiskās prioritātes; tādēļ uzstāj, ka ir vajadzīga diferencētāka budžeta struktūra ar īpašām budžeta pozīcijām svarīgākajiem saņēmējiem, politikas jomām un apakšreģioniem, lai uzlabotu budžeta skaidrību un uztveramību; tāpēc ierosina pārskatītu, jaunajiem instrumentiem pielāgotu nomenklatūru NDICI, vienlaikus ieviešot augstāku detalizācijas līmeni;

64.

prasa palielināt finansējuma apmēru visām NDICI iekļautajām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām atbilstīgi Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā attiecībā uz NDICI; atkārtoti pauž savu nostāju, ka NDICI tematiskās programmas būtu jāstiprina, lai Savienība varētu saglabāt savu nozīmīgo lomu šajās prioritārajās jomās; uzsver, ka Parlamenta nostāja attiecībā uz piešķīrumiem NDICI ir pilnībā saskaņota ar summām, kas izklāstītas Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā par NDICI;

65.

ierosina izveidot īpašu budžeta pozīciju politiskā procesa atbalstam Lībijā ar mērķi sekmēt mierīgu Lībijas konflikta atrisinājumu;

66.

norāda uz pastāvīgajām problēmām Savienības austrumu un dienvidu kaimiņreģionā, kuram paredzētajam budžetam tādēļ vajadzētu tikt palielinātam, kā arī uz to, cik svarīgi ir nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos, lai tā varētu pildīt savas pilnvaras, ņemot vērā palestīniešu bēgļu pieaugošās vajadzības un uzskatot to par ieguldījumu reģiona stabilitātē un attīstībā; atgādina, ka ir svarīgi veidot stabilas attiecības un spēcīgu sadarbību starp Savienību un Āfriku, un uzskata par lietderīgu veltīt pietiekamus finanšu resursus šī kontinenta attīstībai, kas cita starpā palīdzētu mazināt iedzīvotāju piespiedu migrācijas pamatcēloņus;

67.

uzsver, ka ir steidzami jāpastiprina attīstības sadarbība tādās jomās kā veselība, attālinātas un iekļaujošas augstas kvalitātes mācību programmas, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, kā arī bioloģiskā daudzveidība, uzturs, ilgtspējīga lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums, jo Covid-19 krīzes dēļ bads pasaulē pieaug vēl vairāk; norāda, ka šajā nolūkā ļoti svarīgi ir atbalstīt iestāžu veidošanu un nostiprināšanu, kā arī izglītību, lai vairotu kvalificētu darbaspēku; apstiprina, ka cilvēkiem, planētai, pārticībai un partnerībai paredzētajām pozīcijām nepieciešamā summa ir daudz lielāka nekā summa, kas BP paredzēta pozīcijā “Globālās problēmas”;

68.

uzsver, ka Rietumbalkānu valstis ir jāfinansē jēgpilni, ņemot vērā pievienošanās procesu, kā arī daudzās problēmas, kuras Savienībai un kandidātvalstīm ir jārisina; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunā nomenklatūra Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA III) ietvertu atsevišķas budžeta pozīcijas Rietumbalkāniem un Turcijai, ņemot vērā Turcijai paredzētā Savienības finansējuma izteikti sensitīvo raksturu;

69.

nosoda Turcijas pastāvīgos starptautisko un Savienības tiesību, kā arī Savienības principu un vērtību pārkāpumus; prasa, lai politiskajām reformām Turcijā paredzētais finansējums tiktu piešķirts vienīgi tam, lai veicinātu dialogu un sniegtu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajiem dalībniekiem un tiešiem personiskiem kontaktiem, kamēr šī valsts neuzrāda nekādu progresu demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā; stingri nosoda Turcijas atkārtotās provokācijas un Grieķijas un Kipras suverenitātes pārkāpumus;

70.

uzsver, ka ir jāpalielina humānās palīdzības nodaļa un jānodrošina aizsardzība pret rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos iekšējas vai ārējas izmantošanas izspiešanu, vēl jo vairāk pašreizējā ar Covid-19 saistītajā situācijā un pēc Eiropadomes negatīvi vērtējamā lēmuma atteikties no NGEU ārējā pīlāra; uzsver, ka ir jānodrošina ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas finansēšanas turpināšana gadījumā, ja pašreizējās sarunas par Eiropas Solidaritātes korpusa programmu nonāktu strupceļā;

71.

ņemot vērā nesenos satraucošos notikumus Baltkrievijā, aicina Savienību sniegt atbalstu ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) starpniecību, kā arī izveidojot jaunu īpašā pārstāvja Baltkrievijā amatu, lai atbalstītu miermīlīgas varas pārejas procesu saskaņā ar ANO vai arī EDSO vadītu dialogu, kura pamatā ir Baltkrievijas tautas cilvēktiesību un gribas aizsardzība;

72.

ņemot vērā ar kiberdrošību saistītos apdraudējumus, kā arī viltus ziņu izplatīšanos, uzsver, ka ar Savienības budžeta palīdzību ir jāuzlabo šo problēmu risināšana un reaģēšana uz tām horizontālā līmenī gan galvenajā centrā, gan Savienības delegācijās visā pasaulē; tādēļ uzskata, ka ir jāstiprina budžeta pozīcijas, kas paredzētas stratēģiskajai komunikācijai ārējās darbības jomā;

73.

palielina 5. izdevumu kategorijas kopējo finansējumu, par 698 781 256 EUR pārsniedzot BP (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 583 041 792 EUR paredzot pamatprogrammām;

7. izdevumu kategorija

74.

nolemj šajā posmā neatjaunot summas, ko Padome samazinājusi 7. izdevumu kategorijā;

75.

pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija joprojām nav reaģējusi uz Parlamenta prasību nodrošināt pilnīgu piekļuvi līgumiem un informācijai saistībā ar līgumu, kurš attiecas uz Covid-19 vakcīnām un uz kuru attiecas budžeta grozījuma Nr. 8/2020 projekts; prasa Komisijai nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijai piekļuvi ar Covid-19 vakcīnām saistītajam līgumam līdz 2020. gada beigām;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

76.

atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pēc rūpīgas analīzes veikšanas par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem pieņem līdzsvarotu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju strauji īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un nodrošināt atgriezenisko saiti par to sniegumu un faktiski gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

77.

uzsver, ka 2021. gada budžetā ir jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, ņemot vērā neizpildīto saistību apjomu 2020. gada beigās, lai izvairītos no tādu neapmaksātu pieprasījumu uzkrāšanās, kas saistīti ar DFS 2014.–2020. gadam, un finansētu ar Covid-19 krīzi saistīto izdevumu agrāku īstenošanu; norāda, ka saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda īstenošanas aizkavēšanos lielākā daļa attiecīgo maksājumu tiks nokārtota 2021. un 2022. gadā; uzsver dalībvalstu prognožu precizitātes uzlabošanos, kas pilnībā jāņem vērā 2021. gada budžetā; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs uzticams maksājumu plāns visai DFS 2021.–2027. gadam, paredzot pietiekamus maksājumus tās pirmajos gados ar iespēju pārnest neizlietotos maksājumus uz nākamajiem gadiem, izmantojot īpašus instrumentus, kas netiek ierēķināti DFS maksājumu maksimālajos apjomos;

78.

atgādina, ka 2020. gada laikā ir pieņemti vairāki leģislatīvie pasākumi ar mērķi atvieglot apguvi, samazināt birokrātismu un paātrināt līdzekļu faktisko izmaksu vairākās programmās, lai nodrošinātu naudas plūsmu un likviditāti smagas ekonomiskās depresijas apstākļos; uzskata, ka šāda pieeja tiktu nopietni un nepamatoti apdraudēta, ja tā netiktu atbalstīta ar pietiekamu maksājumu apropriāciju apmēru 2021. gadā; tāpēc prasa no 2021. gada budžeta pieņemšanas brīža darīt pieejamus atbilstošus līdzekļus; apņemas veikt jebkādas darbības, kas nepieciešamas, lai koriģētu maksājumu apropriācijas izpildes laikā 2021. gadā;

79.

atkārtoti pauž Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (12); uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu izveidots mehānisms Savienības budžeta aizsardzībai, ja pastāv sistēmisks apdraudējums Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām vērtībām un ja tiek apdraudētas Savienības finanšu intereses; uzsver, ka Parlaments nepieņems vienošanos par mehānismu, kas neaizsargā Savienības budžetu pret vispārējiem trūkumiem tiesiskuma jomā;

Citas iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

80.

pauž pārsteigumu un dziļas bažas par to, ka Komisija ir ierosinājusi samazināt Parlamenta budžetu, tādējādi vēlreiz laužot abu iestāžu labas sadarbības tradīciju; atjauno apropriācijas, kas iekļautas tāmē, pamatojoties uz rūpīgu un atbildīgu Parlamenta 2021. gada vajadzību analīzi, un apstiprinātas plenārsēdē, ar lielu balsu vairākumu pieņemot iepriekš minēto 2020. gada 14. maija rezolūciju, un koriģē tās, lai, atjaunojot apropriācijas, ņemtu vērā piecu jaunu Parlamenta komiteju izveidi; uzsver, ka 2021. gadā var nākties koriģēt 2021. gada budžetu, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzes attīstību;

81.

norāda uz notiekošajām sarunām par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un nenoteiktību attiecībā uz finansējuma apmēru jaunajai 7. izdevumu kategorijai “Eiropas publiskā administrācija”; uzsver, ka Parlaments ir sasniedzis mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 % un faktiski kopumā ir panācis samazinājumu par 6 %; uzsver, ka kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Parlamentam ir bijis jāveic vairāk uzdevumu; norāda, ka pēdējā sasaukuma laikā tika panākta sinerģija un pārskatītas prioritātes; uzsver, ka Parlamenta darbība ir atkarīga no tā politisko, likumdošanas un administratīvo uzdevumu izpildes, kam nepieciešams atbilstošs darbinieku skaits; pauž dziļas bažas par ievērojamo un strukturālo darbinieku trūkumu daudzu komiteju sekretariātos, kas neatbilst to darba slodzes ievērojamam pieaugumam, un aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru steidzami nodrošināt risinājumus pienācīga darbinieku skaita nodrošināšanai komiteju sekretariātos;

82.

atkārtoti pauž Parlamenta prioritātes nākamajam finanšu gadam, proti, Parlamenta budžetā koncentrēties uz tā galvenajām funkcijām, tādām kā pieņemt tiesību aktus, darboties kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, pārstāvēt iedzīvotājus un veikt citu iestāžu darba pārbaudi, kā arī nodrošināt resursus prioritārajiem projektiem, kuri saistīti ar iedzīvotāju iesaistīšanu, zaļu Parlamentu, kas atbalsta resursu taupīšanu, piekļūstamu Parlamentu, dzimumu līdztiesības pilnīgu ievērošanu, ēku drošību, kiberdrošību un IT attīstību, kā arī daudzgadu būvniecības projektiem;

83.

saskaņā ar Parlamenta pieņemto tāmi:

atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veicis saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, tostarp jaunas pagaidu darba metodes un Covid-19 testēšanas centra nodrošināšanu deputātiem un darbiniekiem; atkārtoti pauž prasību ģenerālsekretāram novērtēt minēto pasākumu finansiālo ietekmi uz Parlamenta 2020. un 2021. gada budžetu un 2020. gada novembrī iesniegt šo novērtējumu Parlamenta Budžeta komitejai; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētas pamatnostādnes nolūkā uzlabot gatavību iespējamiem turpmākiem nepārvaramas varas gadījumiem, lai būtu iespējams turpināt Parlamenta likumdošanas funkciju pildīšanu gadījumā, kad pienācīgu darbību nodrošināt nav iespējams;

b)	atkārtoti aicina Prezidiju sagatavot detalizētu ceļvedi vērienīgo vides mērķu sasniegšanai un oglekļa pēdas samazināšanai, kā noteikts Prezidija 2019. gada 16. decembra lēmumā, un iesniegt Parlamenta Budžeta komitejai gada pārskatu par rezultātiem;

atgādina par savu prasību saskaņot reģistrēto deputātu palīgu komandējuma naudu par komandējumiem, ko viņi veic starp trijām Parlamenta darba vietām, ar to piemaksu apmēru, ko saņem civildienesta ierēdņi un citi darbinieki; vēlreiz aicina pārskatīt īstenošanas noteikumus, ar kuriem nosaka delegāciju un misiju darbu ārpus Savienības, lai izskatītu iespēju ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pievienoties deputātiem oficiālās Parlamenta delegācijās un misijās;

d)	atkārtoti pauž prasību Prezidijam noteikt deputātiem pilnīgu klātbūtnes elastību zaļo nedēļu laikā;

uzsver, ka Parlamenta Budžeta komitejai, lai tā varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, ir laikus un saprotamā veidā jāsaņem visa attiecīgā informācija saistībā ar Parlamenta budžetu; atkārtoti stingri pieprasa turpmāk minēto:

—	detalizētu analīzi un pamatojumu attiecībā uz izmaksām un ietaupījumiem saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un precīzu skaitļu paziņošanu Parlamenta Budžeta komitejai 2020. gada novembrī;

—	detalizētu izdevumu sadalījumu par jauno Europa Experience centru izveidi 2021. gadā, vienlaikus ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma iespējamo ietekmi uz vietējā tirgus izpēti un Europa Experience telpu atvēršanu;

—

detalizētu izdevumu sadalījumu jaunajai apmeklētāju stratēģijai un četru gadu informācijas kampaņai, kā arī pirms 2019. gada Eiropas vēlēšanām un to laikā veiktās komunikācijas kampaņas rūpīgu novērtējumu; uzskata, ka visu turpmāko komunikācijas pasākumu pamatā vajadzētu būt objektīvai un uz faktiem balstītai šā novērtējuma analīzei;

—	detalizētu un rūpīgu analīzi par diplomātisko dienestu reprezentācijas izmaksām ārpus Savienības, proti, Indonēzijā (Džakarta), Etiopijā (Adisabeba) un ASV (Ņujorka);

—	sīkāku informāciju par izdevumiem saistībā ar Konrad Adenauer ēkas rietumu spārna būvniecības projekta pārvaldību;

—	pārskatu par visām pārējām trijās darba vietās patlaban īrētajām Parlamenta ēkām, kuras tiks izmantotas arī 2021. gadā, kā arī detalizētas aplēses par enerģijas izmaksām; šajā sakarībā aicina panākt ar zaļo enerģiju saistītus ietaupījumus;

—	analīzi par to, kā Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta projekts ietekmētu cilvēkresursus, īpaši tulkotājus un tulkus, ja tiktu ieviests rīks, kas spēj reāllaikā automātiski transkribēt un tulkot daudzās valodās notiekošās Parlamenta debates;

—	pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu ēku politikas jomā;

aicina Prezidiju paziņot par savu lēmumu attiecībā uz Spaak ēkas Briselē nākotni un sniegt detalizētu izmaksu sadalījumu, kad būs noslēdzies arhitektūras konkurss par šīs ēkas renovāciju un/vai aizstāšanu, ko Parlaments uzsāka 2020. gadā; atgādina, ka 2021. gada budžetā ir iekļauti posteņi, kas paredzēti darbu uzsākšanas sagatavošanai Spaak ēkā;

atgādina ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra (13), 2018. gada 11. septembra (14) un 2019. gada 15. janvāra (15) rezolūcijās par cīņu pret seksuālu uzmākšanos un izmantošanu Savienībā un pasākumiem, ar kuriem paredzēts novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos; atzīst ģenerālsekretāra veiktos pasākumus šādu gadījumu novēršanai un apkarošanai; prasa, lai ģenerālsekretārs sniegtu visu informāciju par programmu tuvākajai nākotnei; prasa ģenerālsekretāram pirms 2022. gada tāmes iesniegšanas Prezidijam sniegt jauno aizskarošas izturēšanās gadījumos piemērojamo procedūru izvērtējumu; uzskata, ka gan darbinieki, gan deputāti būtu jāmudina piedalīties apmācībās, lai samazinātu šādu gadījumu skaitu Parlamentā;

h)	atgādina, ka Prezidijs ir pieprasījis ģenerālsekretāram izskatīt veidus, kā nodrošināt Brīvprātīgā pensiju fonda ilgtspējīgu finansēšanu, cik drīz vien juridiski iespējams;

atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis ģenerālsekretāram pārbaudīt, vai ārēji līgumslēdzēji ievēro augstākos darba tiesību standartus attiecībā uz uzkopšanas darbu veicējiem Parlamentā, kā arī pašapkalpošanās restorānu darbiniekiem, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 krīzes izraisīto psiholoģisko spiedienu un darba apstākļus;

Pārējās iedaļas (IV–X iedaļa)

84.

norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tādēļ — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātie horizontālie un sistemātiskie samazinājumiem tādējādi negatīvi ietekmētu attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; šajā sakarībā ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot BP norādītos apmērus, tostarp attiecībā uz ES Tiesas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, Ombuda un Eiropas Ārējās darbības dienesta štatu sarakstiem; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

85.

uzskata, ka atsevišķos gadījumos, kā arī ņemot vērā iestāžu tāmes, budžeta pozīcijas ir jāpalielina, pārsniedzot BP norādīto apmēru; tāpēc ierosina:

a)	attiecībā uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju — dažās pozīcijās palielināt apropriācijas, pārsniedzot BP norādīto apmēru, lai saglabātu tādu apropriāciju apmēru, kas līdzvērtīgs to tāmēs iekļautajam;

b)	attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu — palielināt budžeta 2 2 1 4. pozīcijas “Stratēģiskās komunikācijas spēja” un budžeta 3 0 0 1. pozīcijas “Ārštata darbinieki un ārējie pakalpojumi” apropriācijas, pārsniedzot BP norādīto apmēru;

o o

86.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

(2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0166.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0123.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0349.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0331.

(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0010.

13.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/86

P9_TA(2020)0304

Savienības darbības programma veselības jomā 2021.–2027. gadam (programma “ES Veselība”) ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma “ES Veselība”) (COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 415/17)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību, nosakot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai principu.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. un 168. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot jebkādu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.

(2)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. , 114., 168. un 191. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas “Harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot jebkādu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā ievērojot, ka par veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu atbild dalībvalstis .

(3)

LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm , jo īpaši pierobežu reģioniem, un jāveicina valstu programmu koordinācija, pilnībā respektējot katras dalībvalsts atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19 ) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarījusi cilvēkiem ciešanas.

(5)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) saslimšanas gadījumu skaita eksponenciāla pieauguma dēļ Covid-19 ( jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīta saslimšana ) un ar to saistītās elpošanas orgānu slimības uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Covid-19 pandēmija un, konkrētāk, vidēji smagas un smagas saslimšanas gadījumi, kuros nepieciešama vai nu standarta aprūpē slimnīcā, vai arī intensīvā medicīniskā aprūpe, vairāku Savienības dalībvalstu un trešo valstu veselības aprūpes sistēmas pietuvināja kritiskai robežai, un izraisīja nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarīja cilvēkiem ciešanas , kas īpaši smagi skāra personas ar hroniskām slimībām, izraisot gan priekšlaicīgu nāvi, gan hronisku saslimšanu un vislielāko kaitējumu nodarot neaizsargātākām personām, pacientiem, sievietēm, bērniem, aprūpētājiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Krīzes smagums uzskatāmi parāda arī to, cik svarīga ir Savienības rīcība un pienācīga reaģēšana uz apdraudējumu, ko rada infekcijas slimības, un cik svarīga ir Savienības darbību stiprināšana, lai papildinātu valstu rīcībpolitikas sabiedrības veselības jomā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)	Veselības aprūpes darbinieki, kuri bija neaizvietojami Covid-19 krīzes laikā, ir galvenokārt sievietes, un krīzes laikā šie darbinieki bija pakļauti lielākam veselības apdraudējumam.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b)	Ņemot vērā, ka slimību ietekme uz vīriešiem un sievietēm var būt atšķirīga, piemēram, skaidri redzams, ka no Covid-19 vīriešiem mirstības rādītājs ir augstāks nekā sievietēm, Programmā būtu jāierosina pētīt šādas parādības cēloņus, lai panāktu progresu patoloģijas, ārstēšanas un atveseļošanās jomā.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā (8). Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, jo īpaši starp kaimiņreģioniem, kā arī starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šādai sadarbībai būtu jāuzlabo sagatavotība, profilakse un kontrole attiecībā uz nopietnu cilvēka infekciju un slimību izplatīšanos pāri robežām, jāizstrādā un jādara pieejami profilakses un ārstēšanas līdzekļi, jāpalīdz apkarot citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un aizsargāt un uzlabot visu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību. Sagatavotībai ir izšķirīga nozīme, lai uzlabotu noturību pret apdraudējumiem nākotnē, un dalībvalstīm, ņemot vērā atbildību par veselības aprūpes sniegšanu, būtu jāveic savu veselības aprūpes sistēmu stresa testi, lai konstatētu šo sistēmu nepilnības un verificētu, vai tās ir gatavas iespējamām veselības krīzēm nākotnē.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Lai gan Savienības rīcība veselības jomā ir ierobežota, Savienībai būtu jāīsteno saskaņota sabiedrības veselības stratēģija, lai reaģētu uz pašreizējo epidēmiju, ņemot vērā reģionālās un valstu īpatnības, kā arī būtu jānodrošina Savienības spēja reaģēt uz satraucošiem notikumiem un veselības apdraudējumiem nākotnē, tādiem kā pandēmijas un pārrobežu apdraudējumi, ietverot mikrobu rezistenci, vides veselību un klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis centienos samazināt nevienlīdzību veselības jomā un nodrošināt vispārēju veselības apdrošināšanu, kas ietver seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, veselības aprūpē iegūtu infekciju problēmas risināšanu, pievēršanos neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, zīdaiņu un māšu aprūpes, novecojošas sabiedrības, hronisku slimību un slimību profilakses problēmām, veselīga dzīvesveida veicināšanu, profilakses pakalpojumus un veselības aprūpes sistēmu sagatavošanu jaunajām tehnoloģijām, lai pilnībā gūtu labumu no digitālās revolūcijas, vienlaikus cenšoties panākt sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām, tādām kā programma “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vai Savienības kosmosa programma.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gadam izveidot jaunu Savienības darbības programmu veselības jomā “ES Veselība” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un tās kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbību, attiecībā uz kuru Savienības līmeņa sadarbība dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un darbību, kas ietekmē iekšējo tirgu.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gadam izveidot jaunu Savienības darbības programmu sabiedrības veselības jomā “ES Veselība” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un tās kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbību, kurā sastrādāšanās Savienības līmenī, kā arī pārrobežu sadarbība reģionālā līmenī dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un uz darbību, kas ietekmē iekšējo tirgu. Ir vajadzīga holistiska pieeja, lai uzlabotu veselības rezultātus, un ES politikas veidotājiem būtu jānodrošina, lai visu rīcībpolitiku veidošanā tiktu piemērots princips “veselība visās politikas jomās”.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei , uz to reaģēt un to pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (10) iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.

(10)

Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības un arī kaimiņreģionu līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties jebkādām veselības krīzēm , uz tām reaģēt un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (10) iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus, pastiprinātas uzraudzības programmas , veselības informāciju un platformas apmaiņai ar paraugpraksi . Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieejas “Viena veselība” un “veselība visās politikas jomās” , būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Veselības krīzē ātri izstrādāt medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana un klīniskās pārbaudes , tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana . Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu (11).

(11)

Sabiedrības veselības krīzes kontekstā ātri izstrādāt , noteikt un darīt pieejamus medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana (HTA) un klīniskās pārbaudes. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu. Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana (11) .

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)	Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām vai hroniskām slimībām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem.

(12)

Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām slimībām, sadzīvo ar pārnēsājamām vai nepārnēsājamām slimībām vai ar grūtībām tās panes, vai arī cieš no hroniskām slimībām, tādām kā aptaukošanās, vēzis, diabēts, sirds un asinsvadu slimības un neiroloģiski traucējumi, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem. Lai garantētu veselībai būtisku aprūpes pakalpojumu, tostarp profilakses pasākumu, nemainīgi augstus standartus, Programmai, jo īpaši krīzes un pandēmiju laikā, būtu jāveicina pāreja uz piekļūstamu telemedicīnu par pieņemamu cenu, zāļu lietošana mājas apstākļos un pāreja uz profilakses un pašaprūpes plānu īstenošanu, ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi, vienlaikus nodrošinot, ka veselības aprūpes un profilakses pakalpojumi ir pieejami pacientiem ar hroniskām slimībām un riska grupu pacientiem.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.

(13)

Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā , tostarp Savienības atkarību no trešām valstīm nepieciešamo ķīmisko izejvielu un citu primāro materiālu, aktīvo farmaceitisko vielu, zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas palielinās zāļu un medicīnisko ierīču ražošanas, iepirkuma, pārvaldības un izplatīšanas drošību Savienībā un mazinās atkarību no trešām valstīm, ko panāktu, mudinot dažādot piegādes ķēdes , sekmējot krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu Savienībā un kopīgu iepirkšanu un pārvaldīšanu , vienlaikus nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem , lai mazinātu iztrūkuma risku, jo īpaši veselības krīzes periodos.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus.

(14)

Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi , tostarp vairāk veicot kopīgas darbības, stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus , kas būtu īpaši noderīgi pārrobežu kontekstā .

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Publiska saziņas portāla izveide ļautu Savienībai dalīties ar validētu informāciju, nosūtīt Eiropas pilsoņiem brīdinājumus un cīnīties pret dezinformāciju. Tajā varētu iekļaut plašu informācijas klāstu, profilaktiskas kampaņas un jauniešu izglītošanas programmas. Šādu portālu varētu arī izmantot, lai sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) veicinātu stabilu imunizācijas tvērumu Eiropas līmenī.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību , ilgtspēju un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt pirmreizējo, primāro, sekundāro, terciāro un kvartāro slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus uz rezultātiem balstītus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, uzlabot iedzīvotāju veselībpratību un digitālo veselībpratību un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes , kuras regulāri atjaunina, ņemot vērā zinātnes atziņas un tehnikas progresu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (11a) . Programmu “ES Veselība” un “Digitālā Eiropa” sinerģijai būtu jāveicina e-veselības īstenošana un paplašināšana, samazinot nevajadzīgu pārvietošanos un nerealizētas medicīniskās vajadzības . Eiropas veselības datu telpas un Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību , pieņemamību cenas ziņā un kvalitāti , kas palielinātu pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem pieejamo datu apjomu, un līdz ar to uzlabotos veselības aprūpes kvalitāte un pacientiem būtu lielāka pārvietošanās brīvība Savienībā . Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos (12), Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu. Programmai būtu jāatbalsta piekļuve personas veselības datiem un apmaiņa ar tiem, neskarot VDAR noteikumus, kā arī jāuzlabo pacientu digitālās prasmes.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a)

Lai labāk izprastu un ārstētu abu dzimumu pacientus, veselības aprūpes speciālistu izglītošanā, pētniecībā, diagnostikā, ārstēšanā, kā arī zāļu un terapijas ietekmes izvērtēšanā ir jāuzlabo dzimtes un dzimumu sensitivitātes izpratne un zināšanas.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15b)

Saskaņā ar LESD 153. pantu Savienībai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbība tādās jomās kā uzlabojumi darba vidē, darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība un darba apstākļi. Ir būtiski ņemt vērā, ka darbinieki savās darba vietās pavada ļoti daudz laika un var tikt pakļauti iespējamiem veselības apdraudējumiem, tādiem kā veselībai kaitīgu un kancerogēnu vielu iedarbība un atkārtotas kustības, kā rezultātā var veidoties smags slogs darbnespējas un darba dienu zuduma dēļ, kas savukārt ietekmē konkrēto personu, ģimeni un sabiedrību. Programmā būtu jāapsver arī arodveselības nozīmīgums un tās ietekme uz veselības darbiniekiem un sabiedrību. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu jaunus tiesību aktus nolūkā uzlabot darba ņēmēju veselību un darba apstākļus, panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru, veicināt labbūtību un labāku garīgo veselību, novērst priekšlaicīgu pensionēšanos sliktas veselības dēļ un sliktu veselības pārvaldību.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15c)

Ar Programmu būtu jāatvieglina EU-OSHA mandāta pārskatīšana, lai veicinātu veselīgas un drošas darba vietas visā Savienībā un atbalstītu Aģentūras aktivitātes un analītiskos vērtējumus par drošību un veselības aizsardzību darbā. Komisijai būtu jāierosina jauns Savienības stratēģiskais satvars darba aizsardzības jomā 2021.–2027. gadam un jāturpina atjaunināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (12a) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā. Ar Programmu būtu arī jāatbalsta darbības nolūkā veicināt personu atgriešanos darba vietā pēc ilgstošas slimošanas un labāk iekļaut darba vietā personas ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem” (13). Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz šo mērķu sasniegšanu vērstas darbības.

(16)

Veselība ir ieguldījums, un šai koncepcijai ir jābūt Programmas pamatā. Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, uzlabojot viņu veselībpratību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību un nelīdztiesību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu veselības sistēmām un budžetiem radīto spiedienu. Turklāt, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi, Programmai būtu jāatbalsta arī darbība, ar ko mazina nevienlīdzību veselības aprūpes nodrošināšanā lauku un attālos apvidos, tostarp tālākos reģionos. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem” (13). Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz IAM mērķu sasniegšanu vērstas darbības un attiecīgi jāuzlabo veselības sociālās determinantes un jāveicina Savienības pilsoņu veselība .

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem .

(17)

Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku un veselības determinanšu ( fizioloģisku, uzvedības un vides) kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, aptaukošanās, hroniskas elpceļu slimības, diabēts , garīgās veselības saslimšanas un nervu sistēmas traucējumi Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, turklāt 2017. gadā Savienībā nepārnēsājamu slimību īpatsvars invaliditātes koriģētu dzīves gadu (DALY) izteiksmē bija 87 %, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķi un jo īpaši, bet ne tikai, 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros , specializācijas jomās un rīcībpolitikās pievēršot profilaksei un ņemot vērā vairuma nepārnēsājamo slimību savstarpējo saistību, un papildus būtu jāveic veselības sistēmu un sabiedrības stiprināšanas centieni, piemērotu zāļu piegāde, kā arī PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli īstenošanas stiprināšana, kam ir izšķirīga nozīme efektīvā un ilgtspējīgā novēršamu nepārnēsājamu slimību īpatsvara samazināšanā. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir integrēt garīgo veselību visās jomās, tostarp darba vidē un skolās, un jāveicina darbības, kuru mērķis ir apkarot depresiju un pašnāvību un īstenot integrētu garīgās veselības aprūpi.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi.

(18)

Parasti veselības veicināšana un slimību profilakse gan naudas izteiksmē, gan arī kvalitātes koriģētu dzīves gadu ziņā ir rentablāka nekā ārstēšana, un tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādām veselības determinantēm kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola pārmērīga lietošana un nelikumīgu narkotisku un psihoaktīvu vielu patēriņš. Lai panāktu pēc iespējas labāku veselības stāvokli, Programmai būtu jāpievēršas visām veselības determinantēm. Programmas pamatā vajadzētu būt veselības veicināšanai, veselības aizsardzībai un slimību profilaksei visā cilvēka dzīves laikā, pievēršoties tādiem veselības apdraudējumiem un garīgās veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā, narkotisku vielu patēriņš un cita atkarību izraisoša uzvedība . Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz sasniegt augsts cilvēka veselības aizsardzības un profilakses līmenis visā cilvēka dzīves laikā, tostarp popularizējot fizisku aktivitāti, pareizu uzturu un veselības mācību. Turklāt Programmai būtu jāstiprina un jāatbalsta ar veselību saistītu Savienības tiesību aktu īstenošana, tostarp vides veselības jomā, un jāveicina pieeja “veselība visās politikas jomās”. Programmai būtu arī jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijas un Ķimikāliju stratēģijas ilgtspējai mērķi.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a)

Ar Programmu būtu jāturpina atbalstīt darbības, lai samazinātu un novērstu alkohola lietošanas radīto kaitējumu, ņemot vērā pārskatīto ES stratēģiju attiecībā uz alkoholu. Vienai no Programmas prioritātēm vajadzētu būt bērnu aizsargāšanai no alkohola.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b)

Hronisku slimību slogs Savienībā joprojām ir pārmērīgs. Hroniskas slimības attīstās lēnām, ir ilgstošas un bieži vien neārstējamas. Daudzos gadījumos hronisku saslimšanu izraisa nevis viena, bet gan vairākas blakusslimības, un līdz ar to nodrošināt hronisku slimību ārstēšanu un pārvaldību kļūst vēl grūtāk. Šīs slimības ir radījušas milzīgas ciešanas cilvēkiem un arī milzīgu slogu veselības sistēmām. Tomēr daudzas hroniskas slimības, tādas kā sirds un asinsvadu slimības un 2. tipa diabēts, varētu novērst, izvēloties veselīgu dzīvesveidu, savukārt citas, piemēram, neiroloģiskas slimības varētu kontrolēt, palēninot slimības attīstību, kas iespējams, ja tā ir laikus atklāta, un varētu palīdzēt pacientiem justies pēc iespējas labāk un ilgāk būt aktīviem. Līdz ar to Savienība un dalībvalstis lielā mērā var mazināt dalībvalstīm radīto slogu, kopīgi strādājot, lai panāktu slimību labāku un efektīvāku kontroli, un Programmai būtu jāatbalsta rīcība šajā jomā. Ar Programmu būtu jāatbalsta Eiropas profilakses un slimību kontroles pamatnostādņu izstrāde gan attiecībā uz pārnēsājamām, gan nepārnēsājamām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, neirodeģeneratīvas slimības, elpošanas orgānu slimības un diabēts.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu visu slimības ciklu , no profilakses un agrīnas diagnosticēšanas līdz ārstēšanai un pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātei . Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta.

(19)

Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Vēzi izraisa daudzi faktori un tādēļ nepieciešama jauna profilakses paradigma, kas pievēršas individuālām veselības determinantēm (ģenētika, dzīvesveids) un plašākām (sabiedrības) determinantēm, kuras saistītas ar profesijas, vides un sociālajiem ietekmes faktoriem. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir ar citām slimībām kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. Nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, tabaka un alkohols ir riska faktori, kas raksturīgi arī citām hroniskām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, un tāpēc vēža profilakses programmas būtu jāīsteno integrētas hronisko slimību profilakses programmas ietvaros. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu katru no galvenajiem slimības posmiem: profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu, dzīvi pēc vēža uzveikšanas, reintegrāciju , paliatīvo aprūpi un atsāpinošu terapiju. Programmai būtu jāveicina darbības, kas papildinātu Eiropas Vēža uzveikšanas plānu un līdz ar to uzlabotu vēža pacientu dzīves kvalitāti . Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta , jo īpaši ar iniciatīvām, kas atbalsta plāna vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus un pievēršas biežākajiem vēža riska faktoriem un sinerģijai ar citām smagām nepārnēsājamām slimībām .

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.

(20)

Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp Interreg, Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, nepieļaujot finansējuma pārklāšanos vai dublēšanos un vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un lai pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20.a)

Programmai būtu jāpalīdz izveidot ar veselības krīzi saistītu produktu rezervi, kas ietvertu būtiskas zāles, vakcīnas un medicīniskās ierīces, nodrošinot sinerģiju un komplementaritāti ar rescEU, Ārkārtas atbalsta instrumentu, izturētspējas instrumentu un citām Savienības rīcībpolitiku jomām, programmām un fondiem.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Saskaņā ar LESD 114. pantu — ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Uz LESD 114. panta un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata tika izstrādāts vērā ņemams ES tiesību aktu kopums, kas garantē augstos zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, nepieciešams, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami augsti kvalitatīvi veselības aprūpes produkti un lai tie spētu šos produktus visā pilnībā izmantot.

(21)

Saskaņā ar LESD 114. pantu — ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Uz LESD 114. panta un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata tika izstrādāts vērā ņemams ES tiesību aktu kopums, kas garantē augstos zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, nepieciešams, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami ilgtspējīgi, efektīvi, taisnīgi, pieņemamas cenas un augsti kvalitatīvi veselības aprūpes produkti , tostarp pārrobežu kontekstā, un lai tie spētu šos produktus visā pilnībā izmantot , pamatojoties uz pārredzamu, konsekventu un uz pacientu orientētu medicīnisko informāciju .

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības , kuras mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu deficītiem un raudzīties , lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas.

(22)

Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas uzraudzības , ziņošanas un paziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz zāļu, medicīnisko ierīču , vakcīnu, diagnostikas rīku un citu veselības aprūpes produktu deficītu, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu , lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Tāpēc Programmai būtu jāmudina zāļu un medicīnisko ierīču ražošana Savienībā. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīnisku un taustāmu pierādījumu vākšana, kas nodrošinātu iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu , novērtēšanu un piekļūstamību, ietverot ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, medicīniskās ierīces un ārstēšanu, veicinātu pētniecību un jaunu zāļu izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot antimikrobiāliem līdzekļiem un vakcīnām, ar kurām risinātu mikrobu rezistences un ar vakcīnām novēršamām slimību problemātiku, veicinātu stimulus palielināt antimikrobiālo līdzekļu ražošanu, personalizētu ārstēšanu un vakcīnas un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas. Programmai būtu arī jāstiprina lēmumu pieņemšana par zālēm, ļaujot regulatoriem un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) struktūrām piekļūt datiem par reālo veselības aprūpi un tos analizēt. Programmai būtu arī jāpalīdz nodrošināt pētniecības rezultātu maksimālu izmantošanu un jāatvieglina ar veselību saistītas inovācijas sākšana, paplašināšana un ieviešana veselības aprūpes sistēmās un klīniskajā praksē.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņota definīcija terminiem “deficīts”, “spriedze”, “piegādes traucējumi”, “krājumi” un “pārpalikums”. Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientu organizācijām, būtu jāstrādā, lai saskaņotu šo terminu definīcijas. Turklāt Komisijai jo īpaši būtu jānostiprina termina “deficīts” definīcija, ko 2019. gadā ierosināja Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Zāļu aģentūru vadītāju (HMA) apvienotā darba grupa.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) (14) apkarošanai un ņemot vērā, ka Savienībā pret antibiotikām rezistentu baktēriju izraisītu infekciju un sepses dēļ miruši daudzi cilvēki , nepieciešams, lai Programma integrētas un integrējošas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, kā arī atbalstītu darbības, kas ietver integrētu ārstēšanu bez antibiotikām. Ar Programmu būtu jāatbalsta antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas un AMR kontroles un uzraudzības programmas un jāsniedz atbalsts vietējo, reģionālo un nacionālo plānu īstenošanai cīņā pret AMR, kuru pamatā ir uz pierādījumiem balstītas stratēģijas un labas prakses apmaiņa Savienībā.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Jauna vides problēma, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir cilvēkam un dzīvniekiem paredzētu farmaceitisku vielu radītais vides piesārņojums, tāpēc Programmai būtu jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un attiecīgu pārvaldīšanu saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (15).

(24)

Jauna vides problēma, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir cilvēkam un dzīvniekiem paredzētu farmaceitisku vielu radītais piesārņojums, tāpēc Programmai būtu jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un attiecīgu pārvaldīšanu saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (15).

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.

(25)

Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību un drošību , iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un kopīgi ar galvenajiem partneriem, tādiem kā EMA un ECDC, jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, tostarp visā Eiropā lokāli savāktie reālie veselības aprūpes dati, izmantojot stabilu un viendabīgu metodiku, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību , noteikt mērķus un izstrādāt rīkus progresa mērīšanai .

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes , kas darītu iespējamu šādu integrētu un koordinētu darbu , kurš kalpo arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.

(26)

Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm vai dzīvo pierobežas reģionos , sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas panākt , ka šāds integrēts un koordinēts darbs tiek izstrādāts un īstenots , pilnībā izmantojot tā potenciālu tādās jomās kā veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšana un ERT. Tam būtu jākalpo , lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām sabiedrības grupām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a)

Solidaritāte un vienotība ir Savienības principi, un Programmai būtu jānodrošina, ka Savienībai ir saskaņota pieeja pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai. Nolūkā reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumiem saskaņā ar LESD 168. pantu ar Programmu būtu jāatbalsta tāda Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma izveide, kuru koordinētu ECDC un vadītu veselības komisārs un krīžu pārvaldības komisārs, darbību pilnība saskaņojot ar citām ES veselības aģentūrām. Šāds mehānisms, kuram būtu savi medicīnas resursi no nostiprinātā Savienības civilās aizsardzības mehānisma, būtu jāsagatavo saskaņā ar pandēmijas reaģēšanas plānu, lai, pamatojoties uz standartizētu informāciju, reaģētu koordinēti un nodrošinātu spējas ātri reaģēt uz nākamajām veselības krīzēm.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)

ERT, kas izveidoti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (16) pamata, ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. ERT ir revolucionāra platforma, kas piedāvā unikālu iespēju un kas, pamatojoties uz zināšanu un veselības datu inovatīvu izmantošanu un apmaiņu pārrobežu kontekstā, cenšas uzlabot diagnostiku un aprūpi cilvēkiem, kuri sadzīvo ar retām vai kompleksām slimībām. Tāpēc ar Programmu būtu jānodrošina adekvāts finansējums gan pašreizējo, gan turpmāko ERT koordinēšanas un sadarbības aktivitāšu atbalstam, izmantojot dotācijas vai citus šim nolūkam piemērotus instrumentus. Finansējums būtu jāpalielina, lai ERT spētu izpildīt savos uzdevumos izvirzītos mērķus. Tā kā tīkli var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu arī jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās. Programmā būtu jāapsver iespēja stiprināt ERT un atbalstīt jaunu ERT izveidi , lai aptvertu infekcijas slimības, grūtniecības sarežģījumus, kā arī retas un kompleksas garīgās slimības. ERT stiprināšana var būt viens no galvenajiem faktoriem, lai atbalstītu vienota, jaunizstrādāta Savienības līmeņa skrīninga satvara pieņemšanu, sākot ar slimību atlases kritērijiem un mehānismiem, lai pārvarētu pašreizējo nevienlīdzību saistībā ar skrīninga tvērumu dalībvalstīs. Programmā būtu arī jāapsver izcilības tīklu izveide pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību jomā, ietverot vēzi un pediatrijas vēzi, sirds un asinsvadu slimības, hroniskas elpceļu slimības, diabētu, garīgās veselības traucējumus, neirodeģeneratīvas slimības un citas smagas hroniskas slimības, kā arī šāds tīkls būtu jāveido veselības krīzes pārvaldības jomā .

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a)

ERT nākas pārvarēt ievērojamas grūtības, lai nodrošinātu finansiālo ilgtspēju un efektīvu darbību gan valstu veselības aprūpes sistēmās, gan ārpus tām, kā to uzsvērusi Eiropas Revīzijas Palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 07/2019: “ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē” (16a) .

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība , un jo īpaši sinerģija ar Interreg programmu, ar ko jau tiek risināti jautājumi saistībā ar pārrobežu sadarbību veselības jomā un kas palīdz veicināt pacientu un veselības aprūpes speciālistu pārrobežu mobilitāti, kā arī būtu jāveicina augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamība, pārrobežu reģionos izmantojot kopīgu aprīkojumu, kopīgus pakalpojumus un kopīgas telpas . Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam un izvairītos no dublēšanās , būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā , nodrošinot detalizētu un pārredzamu ziņošanu .

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)

Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

(31)

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a)

Lai nodrošinātu, ka ikviens no šiem mērķiem tiek īstenots Savienības līmenī, Komisijai būtu jāpalielina budžets un jāiesniedz priekšlikums stiprināt ECDC un EMA mandātus, kuri savā līmenī jau īsteno dažus no Programmas “ES Veselība” mērķiem un kuru loma Programmas īstenošanā būtu jāpalielina.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā (19), Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.

(33)

Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir pieejams, vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums , tostarp pārrobežu kontekstā , un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā (19), Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)

Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši PVO, Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES (20) 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(34)

Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar dalībvalstīm un tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši PVO, Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES (20) 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34a)

Programmai būtu jāgarantē pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši pacientu asociāciju, un akadēmiķu, jo īpaši veselības aprūpes speciālistu, aktīva iesaiste, lai nodrošinātu līdzsvarotu pārstāvību un iesaisti sabiedrības veselības mērķu sasniegšanā. Eiropas veselības aizsardzības organizācijām būtu jāveicina Programmas īstenošana un izvērtēšana.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34b)

Lai panāktu Programmā ietverto darbību saskaņotu īstenošanu, būtu jāizveido Programmas “ES Veselība” vadības grupa.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39a)

Saskaņā ar PVO datiem klimata pārmaiņas ietekmē veselības, sociālās un vides determinantes, tādas kā tīrs gaiss, drošs dzeramais ūdens, pietiekams pārtikas nodrošinājums un droša pajumte, un tiek prognozēts, ka laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam ik gadu nepilnvērtīga uztura, malārijas, diarejas un pārmērīga karstuma dēļ papildus ies bojā 250 000 cilvēku, un bojāeju tieši izraisīs ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra, jo īpaši vecāka gadagājuma un mazāk aizsargātu cilvēku grupās. Klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā plūdi, karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki, būtiski ietekmē cilvēku veselību, tostarp izraisot uztura nepietiekamību, sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimības, kā arī vektoru pārnēsātas slimības.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.

(40)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 30 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40a)

Atzīstot dzimumu līdztiesības sasniegšanas nozīmi, šai Programmai būtu jāveicina dzimumu līdztiesības integrēšana Savienības rīcībpolitikās. Tai būtu jāizmanto instrumenti dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka uz veselības krīzēm reaģē dzimumsensitīvi un transformatīvi un ka veselības krīzē un pēc tās tiek ņemtas vērā sieviešu un meiteņu īpašās veselības vajadzības.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)

Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(43)

Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbība būtu jāīsteno arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības krīzes sakarā būtisku ražojumu un pakalpojumu pieejamību , ilgtspēju, pieņemamību, piekļūstamību, drošumu un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu un to reģionu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību un netaisnību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	“veselības krīze” ir jebkura ar kādu veselības aspektu saistīta krīze vai nopietns incidents, kuru rada no cilvēka, dzīvniekiem, augiem, pārtikas vai vides cēlies apdraudējums un kurš prasa iestāžu steidzamu rīcību;

(3)

“veselības krīze” ir jebkura ar kādu veselības aspektu saistīta krīze vai nopietns incidents, kuru rada no cilvēka, dzīvniekiem, augiem, pārtikas , ķimikālijām, bioloģiskām vielām, radioloģiska procesa, kodolprocesa, vides cēlies apdraudējums vai nezināmas izcelsmes apdraudējums un kurš prasa iestāžu steidzamu rīcību;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

“krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas; piemēram, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;

(4)

“krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi , rīki un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas un lai veiktu slimību un infekciju kontroli un epidemioloģisku uzraudzību: piemēram , bet ne tikai , šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	“pieeja “Viena veselība”” ir pieeja, kas atzīst, ka cilvēka un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas , ka slimības var tikt pārnestas no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi un tādēļ tās jāapkaro abos virzienos, un ka vide ir saikne starp cilvēkiem un dzīvniekiem ;

(5)	“pieeja “Viena veselība”” ir pieeja, kas atzīst, kas pastāv sasvstarpēja saikne starp cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi , ka slimības var tikt pārnestas no viena pīlāra uz citu un tādēļ pret tām jāvēršas ar holistisku pieeju ;

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

“nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes dzīvību apdraudošs vai citādi nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās pāri dalībvalstu robežām vai ir saistīts ar būtisku šādas izplatīšanās risku un attiecībā uz ko var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni;

(9)

“nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir bioloģiskas, ķīmiskas, radioloģiskas, kodolprocesa, vidiskas vai nezināmas izcelsmes dzīvību apdraudošs vai citādi nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās pāri dalībvalstu robežām vai ir saistīts ar būtisku šādas izplatīšanās risku un attiecībā uz ko var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9.a)

“veselība visās politikas jomās” ir pieeja valsts rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai un pārskatīšanai neatkarīgi no nozares, kas paredz ņemt vērā lēmumu ietekmi uz veselību un kuras mērķis ir panākt sinerģiju, izvairīties no attiecīgo rīcībpolitiku radītas kaitīgas ietekmes uz veselību un uzlabot iedzīvotāju veselību un vienlīdzību veselības jomā;

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9.b)

“veselības determinantes” ir virkne faktoru, piemēram, ar uzvedību saistīti, bioloģiski, sociālekonomiski un vidiski faktori, kas ietekmē cilvēka veselības stāvokli;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:	Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot principu “veselība visās politikas jomās” un pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1)	aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;

(1)	uzlabot un veicināt veselību Savienībā, atbalstot veselīga dzīvesveida popularizēšanu un slimību profilaksi, samazinot nevienlīdzību veselības jomā un nodrošinot vienlīdzīgu un pilnīgu piekļuvi veselībai;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)	aizsargāt Savienības iedzīvotājus no jebkādiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem; atbalstīt izstrādi un īstenošanu attiecībā uz labāku sagatavotību ārkārtas situācijām veselības jomā un koordinēšanu dalībvalstīs un starp tām;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	uzlabot zāļu , medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību Savienībā , veicināt to cenas pieņemamību un atbalstīt inovāciju;

(2)

atbalstīt spēkā esošos un turpmākos Savienības tiesību aktus un rīcībpolitikas , lai inter alia Savienībā atjaunotu farmācijas nozares neatkarību un novērstu deficītu, uzlabotu veselības aprūpes un pakalpojumu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību un atbalstītu pētniecību un inovāciju , kā arī veselības un veselības aprūpes attīstību, nedublējot citu programmu, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa”, centienus ;

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, — stiprināt veselības sistēmas un veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un datu kopīgošanu.

(3)

lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, veselībpratību un padarītu veselības sistēmas noturīgākas un reaģētpējīgākas — stiprināt veselības sistēmas un to ilgtspēju, kā arī veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, tostarp valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ar ilgstošu paraugprakses īstenošanu un salīdzināmu un sadarbspējīgu datu kopīgošanu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs regulas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”:	Šīs regulas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību, attiecīgā gadījumā ievērojot principu “veselība visās politikas jomās” un pieeju “Viena veselība”:

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)	stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību;

(1)

stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un strauji uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību , koordinējot valstu veselības aprūpes sistēmu stresa testēšanu un izstrādājot kvalitatīvas veselības aprūpes standartus ;

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	nodrošināt Savienībā krīzes sakarā būtisku ražojumu rezervju vai krājumu pieejamību un krīzes gadījumā mobilizējama medicīnas , veselības aprūpes un atbalsta personāla rezervi ;

(2)

sinerģijā ar citiem Savienības instrumentiem, programmām un fondiem atbalstīt darbības, lai krīzes gadījumā varētu mobilizēt medicīniskos , veselības aprūpes un atbalsta darbiniekus, piemēram, Eiropas Medicīnas korpusa darbiniekus, tostarp uzlabojot darbinieku apmācību un atjauninot viņu zināšanas, un atbalstīt darbības, lai krīzes laikā Savienībā veicinātu ar veselības krīzi saistītu produktu, piemēram, būtisku zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču, pieejamību ;

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	atbalstīt darbības , kuru mērķis ir nodrošināt krīzes sakarā būtisku ražojumu un citu nepieciešamu veselības aprūpes preču pienācīgu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;

(3)	stiprināt Eiropas zāļu tirgu , lai ilgtspējīgā veidā nodrošinātu zāļu, e-veselības risinājumu, medicīnas ierīču un citu nepieciešamo veselības aprūpes preču un ar krīzi saistītā medicīniskā aprīkojuma pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu , sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu un vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā;

(4)

stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, tostarp Eiropas veselības datu telpas izveidi un īstenošanu , sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu , uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem, cenas ziņā pieejamiem un uz cilvēku vērstiem un rezultātiem balstītiem veselības aprūpes un saistītiem aprūpes pakalpojumiem, panākt vispārēju veselības apdrošināšanu, ietverot piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām, un samazināt nevienlīdzību un netaisnību veselības jomā;

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)	stiprināt Savienības inovāciju, lai nodrošinātu nākamās paaudzes zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču izstrādi un ieviešanu nolūkā būt gataviem veselības aprūpē aizvien biežāk konstatētajām problēmām un gaidāmajām prognozēm;

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pacientu tiesības un pārrobežu veselības aprūpi, kā arī sekmēt medicīnas un veselības aprūpes speciālistu izcilību ;

(5)

atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi , skrīningu un agrīnu diagnosticēšanu un īstenot veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pievērsties veselības determinantēm , uzlabot veselībpratību, pacientu tiesības un drošību un pārrobežu veselības aprūpi;

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa –6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)	atbalstīt rīcību attiecībā uz nepārnēsājamu slimību (jo īpaši vēža) uzraudzību, profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi;

(6)	atbalstīt rīcību attiecībā uz nepārnēsājamu slimību (jo īpaši vēža) uzraudzību, profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi un neirodeģeneratīvu traucējumu un citu galvas smadzeņu saslimšanu agrīnu diagnosticēšanu ;

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)	stiprināt Savienības cīņu pret vēzi sinerģijā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, tostarp atbalstot darbības vēža, arī pediatriskā vēža, uzraudzībai, profilaksei, agrīnai diagnosticēšanai, ārstēšanai un aprūpei, kā arī atbalstot Eiropas Vēža institūta izveidi;

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b)	stiprināt cīņu pret pārnēsājamām slimībām un veselības apdraudējumiem;

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 6.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c)	pievērsties vakcīnneizlēmībai un atbalstīt rīcību, lai izskaustu ar vakcīnām novēršamas slimības, kas ietver atsevišķus vēža veidus;

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)	veicināt un atbalstīt zāļu, jo īpaši antimikrobiālo līdzekļu, piesardzīgu un efektīvu lietošanu un zāļu un medicīnisko ierīču ražošanu un likvidēšanu videi labvēlīgākā veidā;

(7)	veicināt un atbalstīt zāļu, jo īpaši antimikrobiālo līdzekļu, informētu, piesardzīgu un efektīvu lietošanu , videi mazāk kaitīgu zāļu izstrādi, zāļu un medicīnisko ierīču ražošanu vidi saudzējošā veidā un zāļu un medicīnisko ierīču apglabāšanu videi nekaitīgā veidā;

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)	atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus un uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par attiecīgo rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;

(8)

atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi un vajadzības gadījumā – pārskatīšanu , nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus, uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, atbalstīt aprūpes sniegšanu un reaģēt uz nerealizētām medicīniskām vajadzībām, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par citu attiecīgo Savienības rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr. 246 un 71

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)	atbalstīt integrētu darbu starp dalībvalstīm un jo īpaši to veselības aprūpes sistēmām, arī sekmēt, ka tiek īstenota augsti iedarbīga profilakses prakse un tiek izvērsta Eiropas references tīklos un citus transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās ;

(9)

atbalstīt integrētu darbu starp dalībvalstīm un jo īpaši to veselības aprūpes sistēmām, arī sekmēt, ka tiek īstenota augsti iedarbīga profilakses prakse , atbalstīta Savienības novērtējuma veikšanai vajadzīgo veselības aprūpes tehnoloģiju apzināšana, tiek izvērsta un stiprināta tīklošanās, izmantojot ERT, izstrādāti un īstenoti izcilības tīkli saistībā ar plaši izplatītām pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām un citi transnacionālie tīkli, tostarp Orphanet tīkls , nodrošinot pilnīgu sinerģiju ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās struktūrām un partnerībām, un censties paplašināt pacientu tvērumu un uzlabot reaģēšanu uz slimībām un veselības problēmām ;

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)	atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības iniciatīvās.

(10)	atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības saistībās un iniciatīvās , tostarp tādās, kas atbalsta piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesības uz šādu veselību.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 946 614 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 10 398 000 000 EUR pašreizējās cenās (9 370 000 000 EUR — salīdzināmās cenās) .

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no Programmas kopējā budžeta.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	svītrots
Līdzekļi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta
Regulas [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] 2. pantā minētos pasākumus uz Programmas pamata īsteno, izmantojot summu, kas nepārsniedz 8 451 000 000 EUR pašreizējās cenās, kā minēts minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ievērojot tās 5. panta 4. un 8. punktu.
Šīs summas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)	Visu iesaistīto valstu iemaksas iekļauj attiecīgajās Programmas daļās. Komisija ikgadējās budžeta procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot katru asociēto valsti, individuālās iemaksas un to finanšu bilanci.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.	1. Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā , lai nodrošinātu, ka nenotiek pārklāšanās vai dublēšanās ar citām finansēšanas programmām Savienības līmenī .

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu.	2. Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu. Komisija cenšas panākt efektīvu un līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp ar spēju veidošanu atbalstot dalībvalstis, lai tās varētu uzlabot projektu kvalitāti.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Komisija veicina Programmas konsekventu īstenošanu, vienlaikus cenšoties panākt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp Programmu un citām Savienības programmām un fondiem.

Šajā nolūkā tās:

(a)	gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;

(b)	pilnveido koordinācijas mehānismus, lai novērstu centienu dublēšanos;

(c)	nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kuri ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai panāktu, ka instrumenta atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Komisija, īstenojot Programmu, attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, tādām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši Pasaules Veselības organizācija (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautiskā līmenī veikto pasākumu rezultativitāti un efektivitāti.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Komisija visos Programmas īstenošanas posmos apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās, kā arī ar ieinteresētajām personām, īpaši profesionālām veselības nozares struktūrām un šajā jomā strādājošām NVO.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritērijus nosaka 18. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā (ja piemērojami) šādus elementus:

(a)	atbilstība konkrētajiem mērķiem, kā noteikts 4. pantā;

(b)	ieguldījums veselības aprūpes sistēmas piekļūstamībā un cenas pieņemamībā;

(c)	pārrobežu dimensija;

(d)	ieguldījums digitālā pārveidē;

(e)	sociālā ietekme (ieguvumi un izmaksas);

(f)	atbilstība 1. pielikuma noteikumiem;

(g)	ieguldījums slimību un jo īpaši vēža profilaksē;

(h)	ieguldījums zāļu pieejamībā;

(i)	projektu izstrādes darbības gatavība;

(j)	ierosinātā īstenošanas plāna stabilitāte.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiek izveidots uzticams un efektīvs mehānisms, lai izvairītos no finansējuma dublēšanās un nodrošinātu sinerģiju starp dažādām Savienības programmām un rīcībpolitikām, kas paredzētas veselības mērķu sasniegšanai. Visus datus par finansēšanas operācijām un darbībām, ko finansē no dažādām Savienības programmām un fondiem, centralizē šā mehānisma ietvaros. Tajā tiek ievēroti pārredzamības un pārskatatbildības principi un nodrošināta iespēja labāk uzraudzīt un novērtēt darbības, ko veic veselības mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai starptautiska organizācija.

(b)	tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai attiecīga starptautiska organizācija , piemēram, publiskā sektora iestādes, publiskā sektora struktūras, veselības aprūpes iestādes, pētnieciskie institūti, universitātes un augstākās izglītības iestādes, pacientu asociācijas .

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.	3. Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, būtu jāsedz savas dalības izmaksas.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tiešās dotācijas no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja mērķis ir finansēt tādas darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību , kam līdzfinansējumu sniedz kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.

5. Tiešās dotācijas darbību finansēšanai no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja šādas dotācijas ir pienācīgi pamatotas, tām ir skaidra Savienības pievienotā vērtība, tās līdzfinansē vietējās , reģionālās vai valsts kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai Interreg programmas, publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Tiešās dotācijas Eiropas references tīkliem no Programmas var piešķirt , nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Tiešās dotācijas var piešķirt arī citiem transnacionāliem tīkliem, kas paredzēti saskaņā ar ES noteikumiem .	6. Tiešās dotācijas ERT no Programmas piešķir , nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un izmantojot vienkāršotu finanšu un tehnisko ziņošanas sistēmu . Tiešās dotācijas var piešķirt arī citiem transnacionāliem tīkliem , tostarp Interreg programmām , kas paredzēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem .

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

14. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Tiek nodrošināts atbilstīgs finansējums, lai konsolidētu un paplašinātu ERT pārrobežu veselības aprūpes modeli, nodrošinot vairāku klīnisko pakalpojumu sniegšanu dažādos kanālos, kas ietver otra viedokļa sniegšanu pacientiem par ārstēšanu un pārvaldību un speciālistu konsultācijas tiešsaistē, kā arī tiešsaistes ambulatorās klīnikas.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Par Programmai noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.

Par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu un par iespējamām sinerģijām ar dalībvalstu pašu resursiem nolūkā nodrošināt darbību ilgtermiņa efektivitāti un ilgtspēju Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija apspriežas ar Programmas “ES Veselība” vadības grupu par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem un Programmas prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu, kā arī par iespējamām sinerģijām ar Eiropas fondiem, lai nodrošinātu darbību ilgtermiņa efektivitāti un ilgtspēju.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

16. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija apspriežas arī ar attiecīgajām Savienības decentralizētajām aģentūrām un ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un jo īpaši pacientu organizācijām, par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem un Programmas prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

16. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija pieņem gada darba plānus, izmantojot deleģētos aktus. Deleģētos aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 24. pantu.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16.a pants

Programmas “ES Veselība” Vadības grupas izveide

1. Komisija izveido Programmas “ES Veselība” Vadības grupu (“Vadības grupa”).

2. Vadības grupa:

(i)	sniedz ieguldījumu visaptverošas stratēģijas un vadības veidā un ieguldījumu Programmas gada darba plānos;

(ii)	izstrādā plānu koordinācijas, sadarbības un sinerģijas vadībai starp Programmu un citām programmām, kurās ir ietverta veselības dimensija;

(iii)

nodrošina uz vērtību orientētas veselības darbības, ilgtspēju, labākus veselības risinājumus, veicina piekļuvi veselības aprūpei un samazina nevienlīdzību veselības jomā, veicina pacientu un sabiedrības iesaistīšanos.

3. Vadības grupa ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kurā darbojas sabiedrības veselības jomas rīcībspēki, piemēram, Eiropas Parlamenta pārstāvji, neatkarīgi veselības eksperti un pacientu pārstāvji.

4. Vadības grupu veido 20 augsta līmeņa personas, kas pārstāv dažādas 3. punktā minētās disciplīnas un aktivitātes, ievērojot ģeogrāfiskā un dzimumu līdzsvara principu.

5. Valdes locekļus pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidātus vai izteikt ieinteresētību ieceļ Komisija, apspriežoties ar Parlamentu.

Locekļus ieceļ uz 1. panta 2. punktā minēto laikposmu. Komisija no savu locekļu vidus ieceļ arī priekšsēdētāju.

6. Vadības grupa tiekas vismaz trīs reizes gadā, lai varētu regulāri un pārredzami apmainīties ar viedokļiem.

Koordinācijas, sadarbības un sinerģijas vadības plāns veicina visu esošo ar veselību saistīto finanšu mehānismu redzamību un koordināciju un palīdz vadīt koordināciju un sadarbību.

Komisija var apspriesties ar Vadības grupu par citiem jautājumiem, kuri nav minēti 2. punktā.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.	Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto gada darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Darba programmās ņem vērā ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. un 4. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.	1. Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ietverot ar programmu un darbību saistītus rādītājus, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. un 4. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Komisija pastāvīgi uzrauga Programmas pārvaldību un īstenošanu. Pārredzamības uzlabošanas nolūkā datus par pārvaldību un īstenošanu pastāvīgi atjaunina un piekļūstamā veidā dara publiski pieejamus Komisijas tīmekļa vietnē.

Tajā pašā datubāzē jo īpaši iekļauj datus par finansētajiem projektiem. Šie dati ietver:

(a)

informāciju par finansējuma veidiem un saņēmēju veidiem, kas ļauj pārredzami izsekot finanšu piešķīrumus; detalizētu pārskatu par sinerģiju ar citām Savienības programmām, tostarp Savienības aģentūru īstenotajām aktivitātēm, kas ļauj pienācīgi analizēt papildināmību starp dažādajām veicamajām aktivitātēm;

(b)	izdevumu apjomu sadalījumu projektu līmenī, lai varētu veikt specifisku analīzi, tostarp katrā intervences jomā, kā noteikts 13. pantā un I pielikumā.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai rādītājus vajadzības gadījumā grozītu un papildinātu, attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Komisija ir saskaņā ar 24. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus.	2. Lai rādītājus , tostarp ar programmu un rīcību saistītus rādītājus, vajadzības gadījumā grozītu un papildinātu, attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Komisija ir saskaņā ar 24. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Vāc rādītājus, kas attiecīgā gadījumā ir sadalīti pēc dzimuma.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.	3. Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi , nepalielinot administratīvo slogu saņēmējiem . Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.	4. Komisija publicē un Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo un iesniedz šīs izvērtēšanas vidusposma un galīgos rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Programmas revīzijas sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši tās, kas rodas atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu izlasē. Minēto reprezentatīvo izlasi papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un attiecīgos tām piemērojamos noteikumus.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija vai finansēšanas struktūra var balstīties uz apvienotām sistēmas revīzijām saņēmēju līmenī. Šādas apvienotas revīzijas nav obligātas atsevišķiem saņēmēju veidiem, un tās sastāv no sistēmu un procesu revīzijas, ko papildina darījumu revīzija, kuru veic kompetents neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt obligātās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK (1a) . Komisija vai finansēšanas struktūra šīs revīzijas var izmantot, lai pārbaudītu vispārējo pārliecību par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un pārskatītu ex post revīziju apmēru un apliecinājumus par finanšu pārskatiem.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Revīzijas var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.e daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, lai nodrošinātu revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā Programmas darbības laikā.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028 . gada 31 . decembrim .

2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz triju gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena] . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

I pielikums – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)	kritiskā veselības infrastruktūra , kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.

(ii)	koordinēta rīcība , kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti , mehānismi , struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

I pielikums – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētām valstīm vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.

(b)

Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm vai reģioniem , kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētiem reģioniem vai valstīm, vai reģionu vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

I pielikums – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)	apsekojumi, pētījumi, datu vākšana un statistika, metodiku izstrāde, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītāji, zināšanu aprite un salīdzināšana ar etaloniem;

(i)	apsekojumi, pētījumi, salīdzināmu datu vākšana un statistika, vajadzības gadījumā datus sadalot pēc dzimuma un vecuma grupām, metodiku izstrāde, klasifikācijas, mikrosimulācijas , izmēģinājuma pētījumi , rādītāji, zināšanu aprite un salīdzināšana ar etaloniem;

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

I pielikums – c apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

ekspertu grupas un paneļi, kas sniedz konsultācijas, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam;

(iii)

ekspertu grupas un paneļi, tostarp vajadzības gadījumā attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji, kas sniedz konsultācijas, novērtējumu, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam , ietverot veselības rīcībpolitiku īstenošanas pēcpasākumus ;

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

I pielikums – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)	pētījumi, analīze un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai.

(iv)

pētījumi, analīze , sistemātisks pārējo Savienības politikas darbību ietekmes uz veselību novērtējums un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai , kā arī veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanas ekspertu grupai .

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	Savienības veselības tiesību aktu un darbību izstrāde un īstenošana, jo īpaši atbalstot šādas darbības:

(d)	Savienības veselības tiesību aktu un darbību izstrāde, īstenošana un novērtēšana , jo īpaši atbalstot šādas darbības:

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)	Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai;

(i)	Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība , ietverot veselīga dzīvesveida popularizēšanu ; tehniskais atbalsts juridisko un darbības prasību pilnīgai īstenošanai visās dalībvalstīs ;

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)	datubāzu un digitālo rīku izstrāde, to darbība un savstarpēja sadarbspēja, tai skaitā attiecīgā gadījumā ar citām tālizpētes tehnoloģijām, piem., tādām, kas izmanto satelītdatus;

(iv)	datubāzu un digitālo rīku izstrāde un uzturēšana , to darbība un savstarpēja sadarbspēja , ietverot jau ieviestus projektus , tai skaitā attiecīgā gadījumā ar citām tālizpētes tehnoloģijām, piem., tādām, kas izmanto satelītdatus un mākslīgo intelektu ;

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)	revīzijas un novērtēšanas darbs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(v)	revīzijas, novērtēšanas un inspekcijas darbs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(x)	nacionālie kontaktpunkti, kas sniedz norādījumus, informāciju un palīdzību saistībā ar Savienības veselības tiesību aktu un Programmas īstenošanu;

(x)	nacionālie kontaktpunkti, kas sniedz norādījumus, informāciju un palīdzību saistībā ar Savienības veselības tiesību aktu un Programmas popularizēšanu un īstenošanu;

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

I pielikums – d apakšpunkts – xi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xi)	atbalsts ieinteresēto personu veiktām darbībām, kuru mērķis ir starpvalstu sadarbība.

(xi)	atbalsts ieinteresēto personu veiktām darbībām, kuru mērķis ir starpvalstu un reģionāla sadarbība.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

I pielikums – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)	Strukturālie krājumi un gatavība krīzei:

svītrots

(i)	tāda mehānisma izveide, kas palīdzētu apzināt, iepirkt un pārvaldīt krīzes sakarā būtiskus ražojumus, un atbalsts šāda mehānisma darbībai;

(ii)	krīzes sakarā būtisku ražojumu ES rezervju un krājumu izveide un pārvaldība, papildinot citus Savienības instrumentus;

(iii)

tādu mehānismu izveide, kas ļauj efektīvi uzraudzīt un sadalīt pieejamo aprūpes infrastruktūru (piem., gultasvietas slimnīcās un vietas intensīvās terapijas nodaļās), lai sadalītu vai piešķirtu veselības krīzes kontekstā būtiskas preces un pakalpojumus, un kas ļauj nodrošināt zāļu, pētāmu zāļu un medicīnisko ierīču piegādi un drošu izmantošanu, kā arī atbalsts šādu mehānismu darbībai;

(iv)	veselības krīžu novēršanai un pārvarēšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iepirkšana un pasākumi, ar ko nodrošina piekļuvi šīm būtiskajām precēm un pakalpojumiem;

(v)

medicīniskā un veselības aprūpes personāla un ekspertu Savienības rezerves izveide, lai šādu personālu un ekspertus pēc vajadzības varētu izvietot jebkur Savienībā, kur nepieciešams nepieļaut vai pārvarēt veselības krīzi, un atbalsts šādas rezerves darbības nodrošināšanai; tādas Savienības mēroga neatliekamās veselības palīdzības vienības izveide, kas veselības krīzes gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniegtu ekspertu konsultācijas un tehnisko palīdzību, arī atbalsts šādas vienības darbībai.

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)

darbības, kas veicina Savienības, valstu, reģionu un vietēja līmeņa iesaistīto personu spēju novērst Savienības mēroga un pārnozaru griezuma veselības krīzes, šo personu sagatavotību šādām krīzēm un to pārvarēšanai, un šo personu reaģēšanas spējas uz tām, atbalsttiesīgās darbības ietver arī ārkārtas situāciju plānošanu un gatavības mācības un medicīniskā, veselības aprūpes un sabiedrības veselības personāla prasmju pilnveidošanu;

(i)

darbības, kas veicina Savienības, valstu, reģionu un vietēja līmeņa iesaistīto personu spēju novērst Savienības mēroga un pārnozaru griezuma veselības krīzes, šo personu sagatavotību šādām krīzēm un to pārvarēšanai, un šo personu reaģēšanas spējas uz tām, atbalsttiesīgās darbības ietver arī stresa testus, ārkārtas situāciju plānošanu un gatavības mācības , kvalitatīvas veselības aprūpes standartu izstrādi un medicīniskā, veselības aprūpes un sabiedrības veselības personāla prasmju pilnveidošanu;

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia)	Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma (EHRM) izveide, lai reaģētu uz visu veidu veselības apdraudējumiem un krīzēm un stiprinātu darbības koordināciju Eiropas līmenī, ko koordinē ECDC ar attiecīgo aģentūru palīdzību;

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ib)	palīdzēt izveidot ar veselības krīzi saistītu produktu rezervi, papildinot rescEU, Ārkārtas atbalsta instrumentu, izturētspējas instrumentu un citus Savienības instrumentus, programmas un fondus, un nodrošināt šādu produktu pieejamību krīzes laikā;

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

atbalsts medicīnisko pretlīdzekļu (tai skaitā būtisku ķīmisko un aktīvo vielu) ārkārtas ražošanai un/vai šādu pretlīdzekļu iepirkumi, kā arī finansējums sadarbībai, kas vērsta uz ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un klīniskajiem izmēģinājumiem;

svītrots

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)	preventīvas darbības neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām;

(iv)

preventīvas darbības visu iedzīvotāju un jo īpaši neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām , piemēram, nodrošinot pamataprūpi pacientiem ar hroniskām slimībām, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe un atsāpinoša terapija ;

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)

darbības, ar ko atbalsta e-veselību, piemēram, pāreju uz telemedicīnu, zāļu lietošanu mājas apstākļos un profilakses / pašaprūpes plānu īstenošanu, ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi;

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – ivb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ivb)

darbības, ar ko atbalsta pārrobežu sadarbību, lai visiem pacientiem visā Savienībā, jo īpaši tiem, kuri cieš no retām slimībām, strauji nodrošinātu piekļuvi ārstēšanai;

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)	darbības, ar ko novērš veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām, un citām neaizsargātām grupām ;

(v)	darbības, ar ko novērš un pārvalda veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām un nonākuši citās sociāli neaizsargātās situācijās , piemēram, cilvēkiem, kuriem ir kāda atkarība, HIV/AIDS vai kuri slimo ar tuberkulozi ;

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – viiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viiia)

atbalsts darbībām saistībā ar epidemioloģisko uzraudzību, uzmanību koncentrējot uz valstu veselības jomas struktūrām, tādējādi palīdzot novērtēt faktorus, kas ietekmē vai nosaka iedzīvotāju veselību;

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

I pielikums – f apakšpunkts – viiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viiib)

darbības, ar ko nodrošina, lai netiktu traucēta piekļuve zālēm un tiktu nodrošināta aprūpes un ārstēšanas nepārtrauktība, jo īpaši pacientiem, kuri cieš no hroniskām slimībām;

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	Nacionālo veselības sistēmu stiprināšana:

(g)	Nacionālo veselības sistēmu stiprināšana , veselības veicināšana un aizsardzība un slimību profilakse :

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)

atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;

(i)

atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, vienlaikus sasaistot pieejamo Savienības finansējumu, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā un konkrētai valstij adresētos ieteikumos par veselību konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un panāktu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei;

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia)	atbalsts īstenošanas rīcībpolitikām un darbībām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un netaisnību veselības aprūpes jomā;

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)	apmācību programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas;

(ii)	atbalsts sinerģijā ar citām apmācību , izglītības un mobilitātes programmām medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem , ietverot tiešsaistes programmas, un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas , jo īpaši nolūkā uzlabot viņu mācību programmas un digitālās prasmes ;

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

atbalsts veselības aprūpes darbaspēka ģeogrāfiskā sadalījuma uzlabošanai un “medicīnisku tuksnešu” nepieļaušanai ;

(iii)

atbalsts sinerģijā ar citām programmām veselības aprūpes darbaspēka ģeogrāfiskā sadalījuma uzlabošanai , vienlaikus nodrošinot, ka šāds darbaspēka sadalījums ir samērīgs arī ar attiecīgā apgabala vai reģiona iedzīvotāju skaitu, kas ļautu izvairīties no “medicīniskiem tuksnešiem”, un atbalsts saglabāšanas rīcībpolitiku veicināšanai un īstenošanai ;

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)	atbalsts Savienības references laboratoriju, centru un izcilības centru izveidei un koordinēšanai;

(iv)	atbalsts Savienības references laboratoriju, centru, izcilības centru un ES slimību platformu izveidei, koordinēšanai un darba uzsākšanai, lai apmainītos ar paraugpraksi, to salīdzinātu un izvērtētu dalībvalstu starpā ;

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)	dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu revīzija (piem., krīžu pārvarēšana, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vakcinācija);

(v)	dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu revīzija (piem., krīžu pārvarēšana, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vakcinācija) un valsts veselības veicināšanas un slimību profilakses stratēģiju vai programmu īstenošana ;

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – viiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viiia)

atbalsts Savienības regulējumam un saistītajiem sadarbspējīgiem digitāliem rīkiem, lai stiprinātu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā starp dalībvalstīm un tīklu iekšienē, ietverot tīklus, kas vajadzīgi, lai dalībvalstis varētu iesniegt savlaicīgus, uzticamus un augstas kvalitātes kopīgus klīniskos novērtējumus un apmainīties ar tiem, kā arī veikt kopīgas zinātniskas konsultācijas un citas attiecīgas darbības, kas palīdzētu lēmumu pieņēmējiem apmainīties ar sadarbības rezultātiem attiecībā uz HTA;

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ix)	atbalsts tādu programmu izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām);

(ix)

atbalsts tādu valsts un Eiropas programmu , ietverot digitālas un uz pierādījumiem balstītas programmas, izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas , veselībpratības un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām) veselības struktūrās un kopienās un mazina galvenos hronisku slimību riska faktorus ;

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ixa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ixa)

atbalsts Savienības slimību platformu izveidei un funkcionēšanai nolūkā izcilības tīklu veidā apmainīties ar paraugpraksi, to salīdzināt un salīdzinoši izvērtēt starp dalībvalstīm pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību jomā, jo īpaši hronisku slimību jomā;

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – ixb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ixb)

atbalsts slimību profilakses un kontroles pamatnostādņu izstrādei infekcijas un nepārnēsājamu slimību jomā;

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(x)	atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselīgas un drošas pilsētvides, darba vides un skolas vides nodrošināšanu, uz veselīga dzīvesveida izvēļu piedāvāšanu un veselīga uztura popularizēšanu, ņemot vērā neaizsargāto grupu vajadzības;

(x)

atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselīgas un drošas pilsētvides, darba vides un skolas vides nodrošināšanu, garīgās veselības veicināšanu, veselības mācību, uz veselīga dzīvesveida izvēļu piedāvāšanu un regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga uztura popularizēšanu, ņemot vērā cilvēku vajadzības ikvienā dzīves posmā, lai veicinātu veselību visa mūža garumā ;

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xa)	atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselības determinantēm, tostarp alkohola radītā kaitējuma un tabakas lietošanas samazināšanu;

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xb)	atbalsts dalībvalstu darbībām, ar ko nodrošināt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un saistītām zālēm, un atbalsts integrētām un krusteniskām pieejām profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei;

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xc)	darbības no dzimumu vardarbības cietušo aprūpes un atbalsta veicināšanai;

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xd)	darbības, ar ko veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un ar tiem saistītam aprīkojumam un aprūpei;

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xia)

atbalsts dalībvalstīm reto slimību valsts plānu pārskatīšanā, lai ieviestu nepieciešamos finansiālos un organizatoriskos pasākumus Eiropas references tīklu sistēmas efektīvai integrēšanai valsts veselības aprūpes sistēmās, atbalstot arī tādu rīcībpolitiku, noteikumu un procedūru kopuma izstrādi un īstenošanu, kas vajadzīgi, lai ERT sistēmu nostiprinātu valsts līmenī;

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xib)

atbalsts ERT sistēmas īstenošanai, lai to pastāvīgi novērtētu, uzraudzītu, izvērtētu un uzlabotu tās kvalitāti;

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xic)

finansējuma piešķiršana, lai izveidotu efektīvus un pastāvīgus ERT sadarbības mehānismus ar mērķi risināt multisistēmiskas vajadzības, ko rada slimības ar zemu izplatību un retas slimības, un atvieglinātu diagonālu tīklu veidošanu starp dažādām specialitātēm un disciplīnām;

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xid punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xid)

atbalsts dalībvalstu reto slimību ekspertīzes centru stiprināšanā, lai uzlabotu valstu veselības aprūpes sistēmu spējas diagnosticēt, ārstēt un pārvaldīt šādas slimības, starpvalstu sadarbību kodifikācijas jomā, informāciju un zināšanas reto slimību jomā, jo īpaši Orphanet datubāzes veidošanai;

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

I pielikums – g apakšpunkts – xiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xiia)

atbalsts sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm, lai izveidotu Eiropas slimnīcu izcilības tīklu, uzlabotu reto slimību pārrobežu ārstēšanu un palielinātu ārstēšanas pieejamību visiem Savienības pilsoņiem;

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)	Darbības cīņai pret vēzi:

(h)	Darbības cīņai pret vēzi , tostarp pediatrisko vēzi :

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)	atbalsts dalībvalstīm un NVO Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ieteikumu popularizēšanā un īstenošanā;

(i)	atbalsts dalībvalstīm , IARC un NVO Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ieteikumu popularizēšanā un īstenošanā; atbalsts Eiropas pretvēža kodeksa pašreizējās redakcijas pārskatīšanai un pastāvīgai atjaunināšanai;

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia)	atbalsts Eiropas Vēža institūta (ECI) izveidei, kas būtu platforma Eiropas vēža references tīklu īstenošanai, klīnisko datu vākšanai no visu dalības valstu centriem visā Savienībā, un akadēmiskās un klīniskās izcilības pētniecības programmu prioritarizēšanai vēža jomā, ietverot pediatrisko vēzi;

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

atbalsts galveno vēža riska faktoru profilakses programmām;

(iii)

atbalsts galveno vēža riska faktoru profilakses programmām, kas bijušas rezultatīvas un ko apliecina konkrēti pierādījumi ;

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)

atbalsts vēža reģistru īstenošanai visās dalībvalstīs;

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)	darbības, kas veicina piekļuvi pretvēža pakalpojumiem un inovatīvām pretvēža zālēm;

(v)

darbības, kas veicina rīcībpolitiku, valstu programmu un pamatnostādņu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu piekļuvi pretvēža pakalpojumiem , atbalstošajai un paliatīvajai aprūpei un inovatīvam, pieejamam un efektīvam vēža skrīningam, ārstēšanai un pretvēža zālēm visās dalībvalstīs pilnīgā sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās uzdevumiem un partnerībām ;

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(va)	darbības, ar ko atbalsta vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi jaunām un inovatīvām zālēm un terapijām, ietverot atbalstošo un paliatīvo aprūpi un bērnu ļaundabīgo slimību ārstniecību visā Eiropā un veicina šo zāļu un ārstēšanas pieejamību bērniem piemērotās devās un preparātos un cenas pieņemamību;

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – vb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vb)	darbības, kas pievēršas nerealizētām vajadzībām, kādas ir bērniem un pusaudžiem, kuri slimo ar vēzi, kā arī vēzi uzveikušajiem, īstenojot īpašas programmas un plānus, kas veicina ERT, ietverot darbības, kas attiecas uz pediatrisko vēzi;

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)

darbības, kas atbalsta kvalitatīvu vēža profilaksi un aprūpi, tai skaitā diagnosticēšanu un ārstēšanu;

(vii)

darbības, kas atbalsta kvalitatīvu vēža profilaksi un aprūpi, tai skaitā diagnosticēšanu, ārstēšanu , pēcpasākumus un atbalstošo un paliatīvo aprūpi ;

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viii)

darbības, kas atbalsta vēzi uzveikušo pacientu un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti;

(viii)

darbības, kas atbalsta vēzi uzveikušo pacientu un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti , ietverot psiholoģiska atbalsta sniegšanu, atsāpinošu terapiju un reintegrāciju darbā ;

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ix)	atbalsts Savienības tabakas kontroles politikas un tiesību aktu īstenošanai;

(ix)	atbalsts Savienības tabakas kontroles politikas un tiesību aktu īstenošanai un citu saistīto tiesību aktu īstenošanai profilakses un veselības veicināšanas jomā, ietverot centienus samazināt alkohola nodarīto kaitējumu ;

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(x)	atbalsts tādu mehānismu izveidei un darbībai, ar ko veido starpnozaru speciālistu spējas un nodrošina pastāvīgu izglītošanos vēža slimnieku aprūpes jomā.

(x)

atbalsts tādu mehānismu izveidei un darbībai, ar ko veido starpnozaru speciālistu spējas un nodrošina veselības aprūpes speciālistu un informālo aprūpētāju pastāvīgu izglītošanos vēža slimnieku aprūpes jomā , skrīningu un agrīnu diagnostiku, jo īpaši pediatriskā vēža jomā, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti;

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

I pielikums – h apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(xa)	darbības, kas atbalsta integrētu, koordinētu, multidisciplīnu un uz pacientu orientētu pieeju vēža pacientiem un vēzi uzveikušajiem;

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)	atbalsts darbībām, kuras cīnās pret vilcināšanos vakcinēties;

(ii)	atbalsts darbībām, kuras cīnās pret vilcināšanos vakcinēties un dezinformāciju un veicina imunizāciju visā cilvēka mūža garumā;

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iia)

atbalsts instrumentiem un platformām, ar ko vākt faktiskus pierādījumus par vakcīnu drošumu, efektivitāti un ietekmi, neskarot stabilu pierādījumu nodrošināšanu pirmsapstiprināšanas posmā;

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iib)

atbalsts darbībai, kas izskauž vakcīnnovēršamas slimības;

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

atbalsts klīniskiem izmēģinājumiem, kuri var paātrināt novatorisku, drošu un iedarbīgu zāļu un vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un piekļuvi tām;

(iii)

atbalsts klīniskiem izmēģinājumiem un faktisku datu izmantošanai, ietverot tos, kas saistīti ar pastiprinātu koordināciju Savienības līmenī un ar EMA, kuri var paātrināt novatorisku, drošu un iedarbīgu zāļu un vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un piekļuvi tām;

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiia)

atbalsts darbībām, kuru mērķis ir izveidot un izstrādāt Eiropas digitālo mehānismu labākai ziņošanai, paziņošanai un pārraudzībai par potenciālu deficītu, kas rezultētos Savienības platformā ziņošanai par zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču deficītu, balstoties uz saskaņotu un sadarbspējīgu datu vākšanas modeli un valstu ziņošanas sistēmām par deficītu, tostarp Savienības telemātikas efektīvas infrastruktūras pilnīgu īstenošanu, ar ko datus par zālēm sasaistīt ar piegādes ķēdēm;

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiib)

atbalsts darbībām, kuru mērķis ir stimulēt svarīgāko AFV un zāļu ražošanas pieaugumu Savienībā, tostarp dažādojot aktīvo vielu un ģenērisko zāļu ražotāju piegādes ķēdes Savienībā, lai mazinātu dalībvalstu atkarību no konkrētām trešām valstīm;

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)	atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;

(iv)	atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu ārstniecisko zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)	atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu produktu un komerciāli mazāk izdevīgu produktu , piem., antimikrobiālu līdzekļu, izstrādi ;

(v)	atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu zāļu un vakcīnu atklāšanu un izstrādi , lai risinātu aizvien lielākās veselības aprūpes problēmas un pacientu vajadzības ;

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(va)	atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovāciju nepatentētu zāļu pielietojuma maiņā, pārformulēšanā un kombinēšanā, kas nodrošina būtiskus uzlabojumus pacientiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes sistēmām;

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – vb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vb)	darbība, ar ko pievērsties tirgus nepilnībām attiecībā uz antibiotikām un mudināt ilgtspējīgus ieguldījumus jaunu antimikrobiālo līdzekļu, zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai un zāļu pret pārnēsājamām slimībām atklāšanai un izstrādei, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi;

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)	atbalsts darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut zāļu un medicīnisko ierīču deficītu slimnīcās un aptiekās, novērst šādu deficītu un palielināt piegāžu drošību;

(vi)

atbalsts darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut , uzraudzīt, pārvaldīt, ziņot un paziņot zāļu un medicīnisko ierīču deficītu slimnīcās un aptiekās , apkopot informāciju par paziņotajiem deficītiem centralizētā datubāzē, kas būtu sadarbspējīga ar datubāzēm, kurās ir regulatīvie dati par zālēm , novērst šādu deficītu un palielināt piegāžu drošību;

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viii)

darbības, kas stiprina zāļu izraisīto vides risku novērtēšanu;

(viii)

darbības, kas stiprina zāļu un medicīnisku ierīču izraisīto vides risku novērtēšanu;

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ix)	darbības, kas veicina antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu un likvidēšanu;

(ix)	darbības, kas veicina zāļu piesardzīgu lietošanu un likvidēšanu , jo īpaši attiecībā uz antimikrobiāliem līdzekļiem, un samazina zāļu vispārējo lietošanu, darbības, kas atbalsta antimikrobiālo līdzekļu lietošanas uzraudzību un atbalsta cīņu pret mikrobu rezistenci (AMR) ;

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

I pielikums – i apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(x)	atbalsts darbībām, kas veicina konverģenci attiecībā uz starptautisko regulējumu zāļu un medicīnisko ierīču jomā.

(x)	atbalsts darbībām, kas veicina konverģenci attiecībā uz starptautisko regulējumu un uzticēšanos zāļu un medicīnisko ierīču jomā , kā arī uzlabo regulatīvo pārraudzību, ko veic Savienība;

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)

atbalsts pietiekamā gatavības pakāpē izstrādātu, sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izvēršanai, to darbības nodrošināšanai un uzturēšanai, kā arī datu kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, ko izmanto datu apmaiņas, piekļuves tiem un to lietošanas un atkalizmatošanas kontekstā; atbalsts pārrobežu tīklošanās darbībām, tai skaitā e-veselības pacienta karšu, reģistru un citu datubāzu savstarpējai izmantošanai;

(i)

atbalsts pietiekamā gatavības pakāpē izstrādātu, sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izvēršanai, to darbības nodrošināšanai un uzturēšanai, kā arī datu drošības un kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, ko izmanto datu apmaiņas, piekļuves tiem un to lietošanas un atkalizmatošanas kontekstā; atbalsts pārrobežu tīklošanās darbībām, tai skaitā e-veselības pacienta karšu, reģistru un citu datubāzu uzlabošanai un labākai savstarpējai izmantošanai;

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia)	Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide un atbalsts tās ieviešanai dalībvalstīs, lai palielinātu e-veselības izmantošanu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un noturību;

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ib)	atbalsts dalībvalstīm ERT reģistru uzlabošanā, turpmākā izstrādē un īstenošanā;

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)	atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana;

(ii)

atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai , un veselības datu drošas izmantošanas un atkalizmantošanas stiprināšanai saskaņā ar VDAR ; atbalsts un īstenošana; veselības aprūpes profesionāļu un iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidošana , nodrošinot labākus izglītošanas, apmācības un (digitālās) veselībpratības pasākumus ;

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm un struktūrām; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, kā arī iedzīvotāju piekļuves saviem veselības datiem un kontroles pār tiem stiprināšana ;

(iii)

atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm , aģentūrām un struktūrām; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, lai MI droši un efektīvi ieviestu veselības aprūpē, stiprinot un atvieglinot iedzīvotāju piekļuvi saviem veselības datiem un kontroli pār tiem ; atbalsts pašreizējo sekmīgo iniciatīvu un uz cilvēku vērstu digitālās veselības un veselības datu projektu apguvei un plašākai īstenošanai;

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

I pielikums – j apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)

atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi.

(iv)

atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības piekļūstamībai un izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi ; pacientu un aprūpes speciālistu iesaistīšanās veicināšana lietotājdraudzīgu, pieejamu, drošu un efektīvu tālmedicīnas/tālveselības un citu digitālu risinājumu kopīgā izstrādē un kopīgā attīstīšanā;

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)

slimību profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas kampaņas sadarbībā ar visām iesaistītajām personām gan starptautiskā, gan Savienības, gan valstu līmenī.

(iii)

veselības, veselīga dzīvesveida un slimību profilakses veicināšanas kampaņas sadarbībā ar visām iesaistītajām personām starptautiskā, Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiia)

izpratnes veicināšanas kampaņas plašai sabiedrībai, kā arī mērķgrupām, un ieinteresēto personu vadīti projekti, ietverot dezinformācijas novēršanu un apkarošanu;

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiib)

komunikācijas aktivitātes, kuru mērķis ir cīnīties pret nepatiesu informāciju un dezinformāciju, piemēram, viltus ziņām, attiecībā uz zālēm, vakcīnām, veselīgiem produktiem un slimību cēloņiem un ārstēšanu;

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiic)

pilsoņu informēšana par veselības apdraudējumiem un veselības determinantēm;

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

I pielikums – k apakšpunkts – iiid punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiid)

komunikācijas, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas par asins komponentu, orgānu, audu un šūnu ziedošanu, lai informētu sabiedrību par šādas ziedošanas nozīmīgumu solidaritātes, veselības politikas un terapeitisku ieguvumu kontekstā.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – I punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I.	ES un dalībvalstu plāna, kā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem, kvalitāte un pilnīgums.

I.	ES un dalībvalstu plāna, kā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem, kvalitāte un pilnīgums , tostarp izturētspējas novērtējuma indikatori visā Savienībā .

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – II punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II.	Piekļuve centralizēti atļautām zālēm, piemēram, bāreņzālēm, jaunieviestās terapijas zālēm, pediatrijā lietojamām zālēm vai vakcīnām, lai apmierinātu neapmierinātas vajadzības.

II.	Piekļuve centralizēti atļautām zālēm un medicīniskām ierīcēm, piemēram, esošām un jaunām bāreņzālēm, jaunieviestās terapijas zālēm, pediatrijā lietojamām zālēm vai vakcīnām, lai apmierinātu neapmierinātas vajadzības.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – III punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

III.	To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina 3. IAM (ilgtspējīgas attīstības mērķa ) 4. apakšmērķa sasniegšanu / uz dalībvalsti.

III.	To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina vispārējās veselības apdrošināšanas mērķa sasniegšanu / uz dalībvalsti.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – IV punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IV.	Paraugprakses īstenošana ES dalībvalstīs.

IV.	Tādu veselības programmu īstenošana ES dalībvalstīs , kas veicina veselību, slimību profilaksi un pievēršas nevienlīdzībai veselības aprūpes jomā .

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

II pielikums – A daļa – IVa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IVa.	Eiropas veselības datu telpas (EHDS) īstenošana.

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a	tādu jaunu procedūru skaits, kuru mērķis ir paātrināt zāļu izstrādi un novērtēšanu vispārējām sabiedrības veselības vajadzībām, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jaunās tehnoloģijas;

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b	to dalībvalstu skaits, kurās ir atbilstīga līmeņa digitālā veselības infrastruktūra;

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c	to dalībvalstu skaits, kuras ieviesušas Eiropas elektronisko veselības karti;

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.d	to iedzīvotāju proporcionālā attiecība katrā dalībvalstī, kuriem ir piekļuve saviem datiem EHDS;

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.	izplatīto vakcīnas devu skaits;

3.	to vakcīnas devu skaits , kuras darītas pieejamas, sadalījumā pēc veidiem un dalībvalstīm ;

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a	vakcinācijas tvērums sadalījumā pēc vecuma grupām un vakcīnnovēršamām slimībam;

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.	dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža standartizētais piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs;

6.	standartizētais piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm ;

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a	standartizētais pediatriskā vēža piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.b	krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmu tvērums sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.	attiecība starp vēža reģistriem un to dalībvalstu skaitu, kuras ziņo informāciju par dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;

7.	attiecība starp vēža reģistriem un to dalībvalstu skaitu, kuras ziņo informāciju par vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a	paliatīvās aprūpes uzņemšanas gadījumu skaita un vēža un pediatriskā vēža ārstēšanas iznākuma attiecība pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.b	attiecība starp pediatriskā vēža reģistriem uz dalībvalsti un to dalībvalstu skaitu, kuras sniedz informāciju par pediatriskā vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.c	smagu hronisku slimību izplatība katrā dalībvalstī sadalījumā pēc slimību veidiem, dzimuma un vecuma grupām;

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.d	vecuma standartizētais mirstības no nepārnēsājamām slimībām rādītājs (uz 100 000 cilvēkiem) sadalījumā pēc slimību veidiem;

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.e	to HIV/AIDS pacientu procentuālā attiecība, kuriem ir piekļuve atbilstīgai ārstēšanai, sadalījumā pēc dalībvalstīm, dzimuma un vecuma grupām;

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 7.f punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.f	to tuberkulozes pacientu proporcionālā attiecība, kuriem ir piekļuve atbilstīgai ārstēšanai, sadalījumā pēc dalībvalstīm, dzimuma un vecuma grupām;

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.	smēķēšanas izplatība;

8.	vecuma standartizēta tabakas lietošanas izplatība sadalījumā pēc dzimuma ;

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a	Vecuma koriģēta izplatība attiecībā uz alkohola pārmērīgu lietošanu sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.	zāļu deficīta gadījumu skaits vienoto kontaktpunktu tīklā ;

9.	zāļu deficīta gadījumu skaits dalībvalstīs ;

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a	darbības, kuru mērķis ir stimulēt svarīgāko AFV un zāļu ražošanu ES;

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a	antimikrobiālo līdzekļu lietošana sadalījumā pēc ATC veidiem un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 12.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.b	mirstība no veselības aprūpē iegūtām infekcijām sadalījumā pēc vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 12.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.c	attiecībā uz personām, kuras jaunākas par 75 gadiem – novēršami nāves gadījumi, kam iemesls ir sirds un asinsvadu slimības, vēzis un diabēts, DALY, kas attiecināmi uz nepārnēsājamām slimībām, un QUALI, kas attiecināmi uz hroniskām elpceļu slimībām, sadalījumā pēc dzimuma un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.	slimnīcu vienības, kas iesaistītas Eiropas references tīklā (ERT) un to pacientu skaits, kuriem diagnostiku un ārstēšanu veikuši ERT dalībnieki;

13.	veselības aprūpes vienības, kas iesaistītas Eiropas references tīklā (ERT) un to pacientu skaits, kuriem diagnostiku un ārstēšanu veikuši ERT dalībnieki;

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.a	Savienības rīcībpolitiku ietekmes uz veselību novērtējumu skaits;

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 14.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.b	vecuma standartizētā aptaukošanās izplatība sadalījumā pēc dzimuma, vecuma grupām un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 14.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.c	mātes mirstība sadalījumā pēc vecuma grupām un dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 14.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.d	zīdaiņu mirstība sadalījumā pēc dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. daļa – 14.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.e	Vecuma koriģēti nāves gadījumi, kas attiecināmi uz vides piesārņojumu (uz 100 000 iedzīvotāju) sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0196/2020).

(8) Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020)0112, 13.3.2020.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(11) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018)0051, 31.1.2018.

(12) Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).

(11a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(12) Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).

(12a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739, 22.11.2016.).

(14) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017)0339, 29.6.2017.

(15) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē”, COM(2019)0128, 11.03.2019.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(16a) OV C 192, 7.6.2019., 5. lpp.

(19) Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.

(20) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

13.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/165

P9_TA(2020)0306

Priekšlikums, ar ko izveido programmu InvestEU ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2020)0403 – C9-0158/2020 – 2020/0108(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Grozījums Nr. 1

(2021/C 415/18)

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI (*1)

Komisijas priekšlikumā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu InvestEU

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmija ir liels simetrisks satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai , un tam ir būtiska asimetriska sociālā un ekonomiskā ietekme uz dalībvalstīm un reģioniem . Nepieciešamo ierobežošanas pasākumu dēļ ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā ir ievērojami samazinājusies. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras Eiropas ekonomikas prognozi ir paredzams, ka ES IKP 2020. gadā saruks par aptuveni 8,3 %, kas ir pat vairāk, nekā paredzēts Komisijas 2020. gada pavasara Eiropas ekonomikas prognozē, un daudz vairāk nekā finanšu krīzes laikā 2009. gadā , turklāt dažās nozarēs kritums būs vēl lielāks . Pandēmijas uzliesmojums ir parādījis globālo piegādes ķēžu savstarpējo saistību un atklājis dažas neaizsargātības, piemēram, stratēģisko nozaru pārmērīgu paļaušanos uz nediversificētiem ārējās piegādes avotiem un kritiskās infrastruktūras trūkumu . Šādas neaizsargātības ir jānovērš — jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (to skaitā mikrouzņēmumiem) — , lai uzlabotu Savienības reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī visas ekonomikas noturību, vienlaikus saglabājot tās atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tās noteikumiem. Paredzams, ka investīciju aktivitāte būs ievērojami samazinājusies. Pat pirms pandēmijas, lai gan Savienībā bija novērojama investīciju attiecības pret IKP atveseļošana, tā joprojām nebija tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atveseļošanas laikā, un nebija pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo investīciju gadus pēc 2009. gada krīzes. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais investīciju līmenis un prognozes neaptver Savienības vajadzības pēc strukturālām investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ilgtermiņa izaugsmi un uzturētu to, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovāciju, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt būtiskus sabiedriskas nozīmes uzdevumus, piemēram, ilgtspējas vai iedzīvotāju novecošanas jomā. Tādējādi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus , cita starpā arī saistībā ar Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 14. janvāra paziņojumu par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, 2020. gada 10. marta paziņojumu par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju un 2020. gada 10. marta paziņojumu par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai, un atbalstītu ātru, noturīgu, iekļaujošu un veselīgu ekonomikas atveseļošanu, ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas investīciju situācijas un mazinātu investīciju nepietiekamību mērķa nozarēs.

(2)

Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi zināmu pārklāšanos to tvērumā. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārušies ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Saderīgu noteikumu trūkuma rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šādas kombinācijas būtu bijušas izdevīgas, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds — fonds InvestEU —, kas balstīts uz Investīciju plānā Eiropai izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pieredzi, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finansējumu, ko piedāvā vienotajā budžeta garantijas shēmā, tādējādi uzlabojot Savienības atbalsta ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības izmaksas, kas sedzamas no budžeta.

(3)

Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas un dokumentus , piemēram, šādus : “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2010. gada 3. marts), “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (2015. gada 30. septembris), “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (2018. gada 22. maijs), “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam” , “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (2016. gada 30. novembris), “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (2015. gada 2. decembris), “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (2016. gada 20. jūlijs), “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (2017. gada 7. jūnijs), “Kosmosa stratēģija Eiropai” (2016. gada 26. oktobris), “Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (2017. gada 13. decembris), ilgtermiņa stratēģija 2050. gadam “Tīru planētu — visiem” (2018. gada 28. novembris), “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris), “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (2020. gada 14. janvāris), “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris), “Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģija”, “Datu stratēģija” un paziņojums par mākslīgo intelektu (2020. gada 19. februāris), [regula, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)], “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (2020. gada 10. marts), “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020. gada 10. marts), ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam (2020. gada 20. maijs), Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (2020. gada 18. jūnijs), enerģētikas sistēmas integrācijas stratēģija un ES stratēģija attiecībā uz ūdeņradi (2020. gada 8. jūlijs) . Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu investīcijām un piekļuvi finansējumam.

(4)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas minēto reformu prioritāšu atbalstam. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas atbalstāmi ar valsts finansējumu, Savienības finansējumu vai abiem finansējuma veidiem. Šajās stratēģijās būtu jānodrošina, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma un programmas InvestEU.

(5)

Fondam InvestEU būtu jāveicina Savienības konkurētspējas un sociālekonomiskās konverģences un kohēzijas uzlabošana, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomās, resursu efektīva izmantošana saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspēja un iekļautība un Savienības kapitāla tirgu sociālā noturība un integrācija, tostarp izmantojot risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tālab fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu tādu parāda, riska dalīšanas, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu (piemēram, hibrīdparāda, pakārtota parāda vai konvertējama kapitāla) izmantošanai, kurus attiecīgi atbalsta ar Savienības budžeta garantiju un īstenošanas partneru finansiālajiem ieguldījumiem. Fondam InvestEU vajadzētu būt pieprasījuma virzītam un vienlaikus tam vajadzētu koncentrēties uz stratēģisku ilgtermiņa ieguvumu nodrošināšanu galvenajās Savienības politikas jomās, kuras citādi netiktu finansētas vai tiktu finansētas nepietiekami, un tādējādi veicināt Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atbalstam no fonda InvestEU būtu jāaptver dažādas nozares un reģioni, bet būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas, un būtu jāveicina ▌ projekti , ko veido partnervienības , un projekti, kuri sekmē tīklu, kopu un digitālās inovācijas centru attīstību ▌ES reģionos.

(6)

Kultūras un radošās nozares ir svarīgas un strauji augošas nozares Savienībā, kurām var būt svarīga nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu atveseļošanu, un kuras rada gan ekonomisko, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr Covid-19 krīzes sākumā ieviestie sociālo kontaktu un pasākumu rīkošanas ierobežojumi turpina vērsties plašumā, un tiem ir bijusi ļoti negatīva ekonomiskā ietekme uz šīm nozarēm un tajās strādājošajām personām, turklāt tie var nodarīt ilgtermiņa strukturālu kaitējumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (4) izveidotā kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma vai sarežģītu finanšu instrumentu pieejamības ziņā . Turklāt minēto nozaru aktīvu nemateriālais raksturs ierobežo šo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi privātam finansējumam, kas ir būtisks, lai varētu veikt investīcijas, izvērsties un konkurēt starptautiskā līmenī. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam. Kultūras un radošās nozares, audiovizuālā nozare un plašsaziņas līdzekļu nozare ir būtiskas mūsu kultūras daudzveidībai un demokrātisku un saliedētu sabiedrību veidošanai digitālajā laikmetā un ir mūsu suverenitātes un autonomijas neatņemama daļa, un stratēģiskās investīcijas audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu saturā un tehnoloģijā noteiks nozaru konkurētspēju un ilgtermiņa spēju radīt un izplatīt ļoti kvalitatīvu saturu plašai auditorijai pāri valstu robežām , ievērojot plurālismu un vārda brīvību .

(7)

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību un tādējādi sniegtu ieguldījumu uzlabotā labklājībā, taisnīgākā ienākumu sadalē un lielākā ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā Savienībā, fondam InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā. Fonda InvestEU finansētiem projektiem būtu jāatbilst Savienības vides un sociālajiem standartiem, tostarp darba tiesību standartiem. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(8)

Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (5) (“Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām”), kā arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu minētos mērķus, tostarp tos, kas izklāstīti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt īpaši izceltiem, izstrādājot fondu InvestEU.

(9)

Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” , 2020. gada 10. marta paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju, 2020. gada 10. marta paziņojumā par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai un ▌ 2020. gada 14. janvāra paziņojumā par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu.

(10)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi — vismaz 30 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem izvērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(11)

Fonda InvestEU ieguldījumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem, atbilstoši izmantojot kritērijus, kas paredzēti [regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (6)], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu jāveicina arī ilgtspējīgas attīstības mērķu citu dimensiju īstenošana.

(12)

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstrēmus laikapstākļu notikumus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku nesekmīgu mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti Līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj investīciju sagatavošanā un īstenošanā. Savienībai arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (8). Tāpēc investīcijām, kuras piešķirtas vides ilgtspējas mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas ir saskanīga ar metodiku, kura izstrādāta atbilstīgi citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt investīciju ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(13)

Investīciju projekti, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, īpaši infrastruktūras jomā, īstenošanas partnerim būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tiem ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Uz investīciju projektiem, kuriem ir šāda ietekme, būtu jāattiecina ilgtspējas pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem programmas InvestEU ietvaros. Šajās norādēs būtu atbilstoši jāizmanto kritēriji, kas noteikti [regulā par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un atbilst norādēm, kas izstrādātas citām Savienības programmām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāiekļauj atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga, un no ilgtspējas pārbaudes būtu jāizslēdz projekti, kas ir mazāki par konkrētu lielumu, kurš nosakāms norādēs. Ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tam būtu jāsniedz pamatojums Investīciju komitejai, kas izveidota fonda InvestEU vajadzībām. Darbībām, kas nav saderīgas ar klimata mērķu sasniegšanu, nevajadzētu būt atbalsttiesīgām saskaņā ar šo regulu.

(14)

Zems infrastruktūras investīciju līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā un atkal Covid-19 krīzes laikā ir mazinājis Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, centienus panākt klimatneitralitāti, konkurētspēju , dzīves apstākļu augšupēju konverģenci Savienībā un darbvietu radīšanu . Tas arī rada risku , ka palielināsies atšķirības un nevienlīdzība dalībvalstīs un starp tām, un ietekmē reģionu attīstību ilgtermiņā , negatīvi ietekmējot Savienības konverģenci un kohēziju, kas redzams jo īpaši attiecībā uz digitālo infrastruktūru . Ir ļoti svarīgi atbalstīt ātru un īpaši ātru platjoslas savienojamību visos Savienības lauku un pilsētu reģionos, sniegt atbalstu digitāliem jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU, lai tie varētu labāk konkurēt un paplašināt savu darbību, un paātrināt visas ekonomikas digitālo pārkārtošanos, lai uzlabotu gan ilgtermiņa konkurētspēju, gan Savienības ekonomikas noturību. Ievērojamām investīcijām Savienības infrastruktūrā, īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, un Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējas mērķus, tostarp izpildītu Savienības saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un sasniegtu 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz investīcijām transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu un citu drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotu, vides infrastruktūras, ar rīcību klimata jomā saistītas infrastruktūras, jūrlietu infrastruktūras un digitālās infrastruktūras jomā. Programmā InvestEU prioritāte būtu jāpiešķir jomām, kurās ir nepietiekamas investīcijas un kurās ir nepieciešamas papildu investīcijas. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu investēšanas procesu, kas nodrošina projektu plūsmas pamanāmību un maksimāli palielina attiecīgo Savienības programmu sinerģiju tādās jomās kā transports, enerģētika un digitalizācija. Paturot prātā drošuma un drošības apdraudējumus, investīciju projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturības pasākumi, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, kuri sniedz atbalstu drošības komponentiem investīcijām sabiedriskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

(15)	Programmai InvestEU attiecīgā gadījumā vajadzētu palīdzēt sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (9) un Pārvaldības regulas (10) mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par investīcijām.

(16)

Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programmai InvestEU vajadzētu atbalstīt investīcijas multimodāla transporta mezglos, kuri — neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības pamatojumu — rada nozīmīgu risku privātiem investoriem. Programmai InvestEU arī vajadzētu veicināt intelektisku transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt pastiprināt centienus izstrādāt un izmantot tehnoloģijas, ar ko atbalsta transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumus.

(17)

Programmai InvestEU būtu jāsniedz ieguldījums Savienības politikā attiecībā uz jūrām un okeāniem, attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot ilgtspējīgas zilās ekonomikas finanšu principus. Tas var ietvert intervenci jūrniecības uzņēmējdarbības un jūrniecības nozares, inovatīvas un konkurētspējīgas jūrniecības nozares, kā arī atjaunojamo jūras energoresursu enerģijas un aprites ekonomikas jomā.

(18)

Lai gan pirms Covid-19 krīzes kopējais investīciju līmenis Savienībā palielinājās, investīcijas augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām bija nepietiekamas, un tagad ir sagaidāms, ka krīze tās būs būtiski skārusi. Pētniecībai un inovācijai būs ļoti svarīga loma krīzes pārvarēšanā, Savienības noturības stiprināšanā, lai risinātu gaidāmos sarežģītos uzdevumus, un Savienības politikas nostādņu un mērķu īstenošanai nepieciešamo tehnoloģiju radīšanā. Tādēļ ir jāsasniedz mērķis vismaz 3 % no Savienības IKP investēt pētniecībā un inovācijā, par ko dalībvalstis vienojās saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Fondam InvestEU būtu jāpalīdz novērst investīciju nepietiekamību, būtiski veicinot pētniecībā un inovācijā veikto publisko un privāto investīciju pieaugumu dalībvalstīs un tādējādi palīdzot sasniegt vispārējo mērķrādītāju, kas atbilst vismaz 3 % no Savienības IKP. Lai sasniegtu šo mērķrādītāju, dalībvalstīm un privātajam sektoram fonda InvestEU finansējums būtu jāpapildina ar pašu spēcīgākām investēšanas darbībām pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai novērstu nepietiekamu investēšanu pētniecībā un inovācijā , jo tas kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši, lai varētu komerciālā mērogā Savienībā izvērst un ieviest risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos un lai pasaules līmenī sekmētu Savienības izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas Inovācijas padomi. Šajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ieviestos finanšu instrumentus, piemēram, InnovFin — ES finansējums novatoriem, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(19)

Tūrisms , kas ietver viesmīlības nozari, ir stratēģiski svarīga Savienības ekonomikas nozare, kas Covid-19 pandēmijas un ieviesto sociālo kontaktu ierobežojumu, un slēgto robežu dēļ piedzīvo īpaši krasu kritumu. Minētais kritums īpaši kaitē MVU un ģimenes uzņēmumiem un ir izraisījis masveida bezdarbu, kas jo īpaši skar sievietes, jauniešus, sezonas darbiniekus un personas, kuras ir neaizsargātā situācijā, kā arī radījis pamatīgus ieņēmumu zaudējumus daudziem uzņēmumiem. Tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt šīs nozares atveseļošanu, ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju , kā arī tās vērtības ķēdes, atbalstot darbības ilgtspējīga, inovatīva un digitalizēta tūrisma veicināšanai , to skaitā inovatīvus pasākumus nozares klimatiskās un vides pēdas mazināšanai, nozarei reaģējot uz Covid-19 krīzi . Tūrisma ilgtspējīgai atveseļošanai būtu jāpalīdz radīt daudzas pastāvīgas, vietējas un kvalitatīvas darbvietas, lai reģioni, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma un kuriem ir īpašas problēmas saistībā ar to ekonomisko attīstību, varētu piesaistīt investīcijas, kuras nebūtu iespējamas bez programmas InvestEU jaudas un spējas piesaistīt privātos investorus, pateicoties ES garantijai un tās ietekmei finansējuma piesaistīšanas ziņā.

(20)

Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt investīcijas digitālās pārkārtošanās procesā un to veicināt, kā arī sadalīt tā sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgām investīcijām, tostarp mākslīgajā intelektā, rīkojoties saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

(21)

Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir MVU, un tiem ir ļoti liela un būtiska ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar grūtībām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā, pārkārtošanās procesā uz aprites ekonomikas struktūru, inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Covid-19 krīze ir īpaši smagi skārusi MVU, sevišķi pakalpojumu, ražošanas, būvniecības un tūrisma nozarē un kultūras un radošajās nozarēs. Turklāt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam nekā lielākiem uzņēmumiem tāpēc, ka tie parasti neemitē obligācijas un tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām un lieliem institucionāliem investoriem. Arvien biežāk MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem raksturīgi inovatīvi risinājumi, piemēram, darbinieku veikta uzņēmuma iegāde vai darbinieku līdzdalība uzņēmumā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā bankas overdrafti, bankas aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam un nodrošinot diversificētākus finansējuma avotus, ir jāatbalsta MVU, kas saskaras ar minētajām problēmām, lai palielinātu MVU spēju finansēt savu izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt savu konkurētspēju un spēju izturēt ekonomikas satricinājumus, lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes laikā un saglabātu MVU spēju radīt darbvietas un nodrošināt sociālo labklājību. Regula arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tāpēc fondam InvestEU vajadzētu balstīties uz sekmīgām Savienības programmām, piemēram, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME), un vajadzētu nodrošināt apgrozāmo kapitālu un investīcijas visā uzņēmuma dzīves ciklā, finansējumu līzinga darījumiem un iespēju pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem. Tam būtu arī jāpalielina publiskā/privātā fonda instrumentu, piemēram, MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonda ekonomiskais potenciāls, lai atbalstītu MVU, novirzot vairāk privātā un publiskā kapitāla, īpaši stratēģiskiem uzņēmumiem.

(22)

Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 26. aprīļa pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju, paziņojumā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Savienības satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un 2020. gada 14. janvāra paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Investīcijas ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tās koordinē Savienības līmenī. Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka šādas investīcijas palīdz veidot sabiedrības noturību pret krīzēm, un atklājusi būtisku nepieciešamību pēc investīcijām sociālajā infrastruktūrā un projektos sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes pakalpojumu, izglītības, aprūpes un sociālo mājokļu jomā. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Tas būtu jāizmanto, lai atbalstītu projektus, kas rada pozitīvu sociālo ietekmi un veicina sociālo iekļaušanu, palīdzot palielināt nodarbinātību visos reģionos, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un lai uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, nediskrimināciju, pieejamību, paaudžu solidaritāti, veselības un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāatbalsta Eiropas kultūra un radošuma darbības ar sociālu mērķi.

(22a)

Covid-19 krīze ir nesamērīgi ietekmējusi sievietes gan sociālā, gan ekonomiskā aspektā, arī darbvietu zuduma un neapmaksātas aprūpes sloga ziņā, kā arī saistībā ar vardarbības ģimenē pieaugumu. Paturot to prātā un pilnībā ievērojot Līguma 8. pantu, programmai InvestEU būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas nostādnes par dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēju veicināšanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, cita starpā novēršot digitālo plaisu starp dzimumiem, palīdzot veicināt sieviešu radošumu un uzņēmējdarbības potenciālu un atbalstot aprūpes infrastruktūras un no vardarbības cietušajiem paredzētas infrastruktūras attīstīšanu.

(23)

Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielo pārmaiņu negatīvai ietekmei Savienībā un darba tirgū, ir jāveic investīcijas cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, mikrofinansēšanā, ētiskās un sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes investīcijās un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma nolūkā palielināt finansējuma nodrošinājumu mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas ir vajadzīgs visvairāk. Augsta līmeņa darba grupas par investēšanu sociālajā infrastruktūrā Eiropā 2018. gada janvāra ziņojumā Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe attiecībā uz laikposmu no 2018. līdz 2030. gadam ir konstatēta vismaz 1,5 trilj. EUR nepietiekamība kopējās investīcijās sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā. Tam ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tāpēc, lai atbalstītu sociālā tirgus vērtības ķēdes attīstību un noturīgāku Savienību, būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī atbalsts no fondiem un alternatīviem finansējuma sniedzējiem, piemēram, ētiskiem, sociāliem un ilgtspējīgiem tirgus dalībniekiem.

(24)

Covid-19 pandēmijas izraisītajā ekonomikas krīzē resursu sadale tirgū nav pilnībā efektīva, un šķietamais risks būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Šādos apstākļos fonda InvestEU galvenā iezīme mazināt risku, kas saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lai piesaistītu privāto finansējumu, ir īpaši vērtīga, un tā būtu jāstiprina, cita starpā lai novērstu asimetriskas atveseļošanas risku un mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm. Programmai InvestEU vajadzētu spēt sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā , jo īpaši MVU, un vienlaikus nodrošināt, ka investori koncentrējas uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas un likumdošanas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, [Eiropas Klimata aktu], Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju , jauno Eiropas industriālo stratēģiju, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem, renovācijas vilni, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” , ņemot vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu” . Tai būtu ievērojami jāpalielina Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu un citu īstenošanas partneru riska uzņemšanās spēja tādu projektu atbalstam , kuri citādi netiktu īstenoti un to sniegtās iespējas netiktu izmantotas, un tādējādi jāpalīdz atveseļot ekonomiku .

(25)

Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai. Paredzams, ka ES IKP samazinājums būs daudz lielāks nekā finanšu krīzes laikā 2009. gadā, un negatīvas sociālās sekas būs neizbēgamas. Pandēmijas uzliesmojums ir parādījis, ka ir steidzami un efektīvi jānovērš stratēģiskie vājie punkti, lai uzlabotu Savienības ārkārtas reaģēšanu, kā arī visas ekonomikas noturību un ilgtspēju . Tikai noturīga, ilgtspējīga, iekļaujoša un integrēta Eiropas ekonomika var saglabāt vienotā tirgus integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī vissmagāk skarto dalībvalstu un reģionu labā.

(26)	Fondam InvestEU būtu jādarbojas sešos politikas logos, atspoguļojot būtiskākās Savienības politikas prioritātes, proti: ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālās investīcijas un prasmes; Eiropas stratēģiskās investīcijas un maksātspējas atbalsts .

(27)	Lai gan MVU politikas logā galvenā uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai MVU, no šī politikas loga būtu jāatbalsta arī mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības. Vidējas kapitalizācijas sabiedrībām arī vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no pārējiem pieciem politikas logiem.

(28)

Eiropas stratēģisko investīciju logs būtu galvenokārt jāvērš uz to, lai atbalstītu tos galasaņēmējus, kuri ir iedibināti kādā dalībvalstī, kuri darbojas Savienībā un kuru aktivitātēm Savienībā ir stratēģiski svarīga nozīme , saskaņā ar prioritātēm, kas aprakstītas jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā, kuras mērķis ir pasaules mērogā konkurētspējīga, zaļa un digitāla Eiropa un kura paredz attīstības modeli, kas balstās uz rūpniecības ekosistēmām. Šim logam arī būtu jāuzlabo Savienības ekonomikas konkurētspēja, tostarp ņemot vērā nepieciešamību pārveidot dalībvalstu ražošanas jaudu un radīt uz nākotni vērstas investīcijas, kas veicina uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu, kā arī palielināt noturību, cita starpā arī mazinot atkarību no neaizsargātām piegādes ķēdēm. Projektiem būtu jāsniedz Savienības pievienotā vērtība, un tiem vajadzētu būt vai nu pārrobežu projektiem, vai arī tādiem, kas ar plašākas ietekmes palīdzību rada reālu pievienoto vērtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai reģionā. Atbalstam nevajadzētu nonākt tieši valsts budžetā vai aizstāt valsts budžeta izdevumus, piemēram, sociālos pabalstus. Stratēģiski svarīgas jomas ir šādas: (i) kritiski svarīga veselības aprūpe, zāļu , tostarp vakcīnu, to starpproduktu, aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un izejvielu ražošana un uzkrāšana ; medicīniskās ierīces, slimnīcu un medicīniskais aprīkojums, piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti; individuālie aizsardzības līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamās izejvielas; veselības aprūpes un veselības sistēmu, kā arī civilās aizsardzības sistēmas noturības stiprināšana, sagatavojot spēju reaģēt uz turpmākām krīzes situācijām, tostarp valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu stresa testu veikšana, pamatojoties uz principiem, kas paredz, ka ārkārtas situācijās veselības jomā būtiski svarīgi produkti ir plaši pieejami par pieņemamu cenu; (ii) kritiskā infrastruktūra (fiziska , analoga vai digitāla ) , tostarp infrastruktūras elementi un mobilie aktīvi, kas identificēti kā kritiski svarīgi šādās jomās: enerģētika, transports, arī sabiedriskais transports un aktīvā mobilitāte, loģistika, vide, ūdens, veselība, droši digitālie sakari un tīkli, 5G, ātrdarbīgi elektronisko sakaru tīkli, lietu internets, tiešsaistes pakalpojumu platformas, droša perifērdatošana un mākoņdatošana, datu apstrāde vai glabāšana, maksājumi un finanšu infrastruktūra, gaisa telpa, drošība un aizsardzība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, kultūra un radošums, izglītība un apmācība, vēlēšanu infrastruktūra un paaugstināta riska iekārtas, valsts pārvalde, drošība, mājokļi, kā arī zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas kritiskās infrastruktūras lietošanai; (iii)šādas infrastruktūras un mobilo aktīvu ekspluatācijai un uzturēšanai būtiskas zinātības, preču , tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšana; (iv)būtiskas veicinošas, transformatīvas, zaļas un digitālas tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, ja investīcijas ir stratēģiski svarīgas Savienības ekonomikai un ilgtspējīgas un inovatīvas Savienības rūpniecības nākotnei, tostarp mākslīgais intelekts, blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas , programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, perifērdatošanas un mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskā biotehnoloģija, tehnoloģijas drošai, ilgtspējīgai, viedai un automatizētai mobilitātei un loģistikai visos transporta veidos, atjaunojamo un citu energoresursu enerģijas tehnoloģijas, kas līdz 2050. gadam palīdz panākt klimatneitralitāti, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tostarp ilgtspējīgi akumulatori, ilgtspējīga transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumi, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, piemēram, tērauda ražošana bez CO2 emisijām un infrastruktūra oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai rūpnieciskos procesos, bioenerģijas ražošanas iekārtas un uz enerģētikas pārkārtošanu vērstas ražošanas iekārtas, aprites ekonomikas tehnoloģijas un piegādes ķēdes , biomedicīna, nanotehnoloģijas, zāles un progresīvie, atjaunojamie un aprites materiāli , kosmosa sistēmas un tehnoloģijas, tostarp ļoti svarīgi kosmosa komponenti, kā arī ar kosmosu saistīti pakalpojumi un lietojumi un tūrisms ; (v) reciklēšanas un ražošanas iekārtas informācijas sakaru un tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai Savienībā , tostarp enerģija un izejvielas, ja vien uz tām jau neattiecas tiesību aktu prasības, vai pārtikas nodrošinājums, ņemot vērā resursu efektīvas izmantošanas un aprites principus stratēģiskās vērtības ķēdēs un stratēģiskās ekosistēmās ; (vi) kritiski svarīgo resursu piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā; (vii)kritiskās tehnoloģijas, resursi un lietojumi Savienības un tās dalībvalstu drošībai, piemēram, drošības un aizsardzības, kosmosa un kiberdrošības jomā, arī 5G tīkla drošība, un divējāda lietojuma preces, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 2. panta 1. punktā; (viia) uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem, paredzētas investīcijas un tehniskā palīdzība, lai palielinātu to vērtības ķēžu un uzņēmējdarbības modeļu noturību, veicinātu uzņēmējdarbības prasmes, kā arī atbalstītu apstākļus uzņēmējdarbības stimulēšanai, tādēļ cita starpā arī attīstot kopu tīklus un digitālās inovācijas centrus, un ilgtspējīga nozaru tehnoloģiskā attīstība; (viib) kritiski svarīga agrīnā atklāšana un koordinētas institucionālās un ekonomikas reaģēšanas spējas, lai reaģētu uz krīzes riskiem, kā arī nozīmīgām publiskām un privātām institūcijām un nozarēm paredzētu uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības risinājumu pilnveidošana; (viic) investīcijas NewSpace darbībās gan augšupējā, gan lejupējā posmā, lai tirgū ieviestu pašas daudzsološākās tehnoloģijas un lietojumus un tādējādi nodrošinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju; (viid) stratēģiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektos, tostarp ēku renovācijā, ar kuriem ir daudz iespēju būtiski veicināt Direktīvās (ES) 2018/2001, (ES) 2018/2002 un (ES) 2018/844 izklāstīto mērķu sasniegšanu un palīdzēt panākt klimatneitrālu un energoefektīvu būvniecības nozari Eiropas zaļā kursa ietvaros, kā noteikts [renovācijas viļņa stratēģijā], vai darbībās, kas īstenojamas saskaņā ar Savienības atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānismu. Galasaņēmēju juridiskajai adresei vajadzētu būt kādā dalībvalstī, un tiem būtu jādarbojas Savienībā tādā ziņā, ka tie veic būtiskas aktivitātes attiecībā uz personālu, ražošanu, pētniecību un izstrādi vai cita veida saimniecisko darbību Savienībā. Galasaņēmējiem nedrīkst būt filiāles, kas darbojas bez reāla ekonomiskā satura kādā no valstīm, kuras iekļautas Savienības sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. Labumu vajadzētu gūt projektiem, kas veicina stratēģisko piegādes ķēžu dažādošanu vienotajā tirgū, veicot darbības vairākās vietās visā ▌ Savienībā.

(29)

Eiropas stratēģisko investīciju logam būtu jāattiecas arī uz piegādātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību un darbojas Savienībā, kuru aktivitātes ir stratēģiski nozīmīgas Savienībai un kuriem būtu nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas vai uz kuriem attiecas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms. Turklāt svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs jo īpaši vajadzētu būt iespējai gūt labumu no Eiropas stratēģisko investīciju loga. Šim logam arī būtu jāatbalsta stratēģiska sadarbība starp rūpniecības nozares partneriem un pētniekiem, tādējādi pastiprinot sinerģiju starp programmu InvestEU un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

(29a)

Maksātspējas atbalsta loga mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt šo sarežģīto periodu, lai tie spētu turpināt atveseļošanu, saglabāt nodarbinātības līmeni un līdzsvarot paredzamos vienotā tirgus izkropļojumus, ņemot vērā to, ka ne visiem uzņēmumiem ir vienādi pieejams tirgus finansējums un ka atsevišķām dalībvalstīm, iespējams, nav pieejami pietiekami budžeta līdzekļi, lai sniegtu pienācīgu atbalstu uzņēmumiem, kuriem tas nepieciešams. Līdz ar to maksātspējas atbalsta valsts pasākumu pieejamība uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties un novest pie nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Turklāt, tā kā pastāv ievērojams risks, ka Covid-19 pandēmijas ietekme būs ilgstoša, šāda nepietiekama spēja palīdzēt dzīvotspējīgiem uzņēmumiem var izraisīt sistēmiskus izkropļojumus, radot jaunas atšķirības vai nostiprinot pašreizējās. Ņemot vērā Savienības ekonomikas ciešo savstarpējo saistību, ekonomikas lejupslīdei vienā Savienības daļā būtu plašāka negatīva ietekme uz pārrobežu piegādes ķēdēm un Savienības ekonomiku kopumā. Un otrādi, tā paša iemesla dēļ arī atbalstam vienā Savienības daļā būtu plašāka pozitīva ietekme uz pārrobežu piegādes ķēdēm un Savienības ekonomiku kopumā.

(29b)

Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un maksimāli palielinātu ietekmi uz reālo ekonomiku un nodarbinātību, uzņēmumiem, kas no maksātspējas atbalsta loga saņem 30 miljonus EUR vai vairāk, garantijas periodā būtu jāpiemēro pagaidu izmaksas ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz dividenžu maksājumiem, augstākā līmeņa amatpersonu atalgojumu un akciju atpirkšanu.

(30)

Kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā un Eiropas zaļā kursa investīciju plānā, būtu jāizveido taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, kas saistītas ar 2030. gadam izvirzītā Savienības klimata mērķrādītāja sasniegšanu un mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Minētajam mehānismam, ko veido trīs pīlāri, proti, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (1. pīlārs), īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmas InvestEU satvarā (2. pīlārs) un publiskā sektora aizdevumu mehānisms (3. pīlārs), vajadzētu būt vērstam uz reģioniem, kurus visvairāk skar zaļā pārkārtošanās un kuriem ir ierobežotākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Līdz ar to InvestEU būtu arī jāatbalsta finansējums, lai radītu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās reģioniem , kā arī iespēju attiecīgajiem reģioniem saņemt īpašu tehnisko palīdzību ar konsultāciju centra InvestEU starpniecību .

(30a)

Lai īstenotu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma 2. pīlāru, būtu jāizveido īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma InvestEU satvarā — horizontāli visos politikas logos. Minētajai shēmai būtu jānodrošina finansējums papildu investīciju vajadzībām nolūkā atbalstīt reģionus, kas noteikti teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos, kurus saskaņā ar regulu [TPF regula] sagatavojušas dalībvalstis un apstiprinājusi Komisija.

(31)

Katrā politikas logā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstij raksturīgas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas. Atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod iespēja dalībvalstīm, kā arī — ar savas dalībvalsts starpniecību — reģionālajām iestādēm daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem vai iemaksām no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu iemaksāt ES garantijas uzkrājumam un izmantot ES garantiju finansēšanas vai investīciju darbībām nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas to teritorijā, tostarp neaizsargātos un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, kā tas jānosaka iemaksu nolīgumā, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu vai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķus. Turklāt atveseļošanas un noturības plāni Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā varētu ietvert iemaksas dalībvalsts nodalījumā. Cita starpā tas varētu dot iespēju atbalstīt tādu uzņēmumu maksātspēju, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgajās dalībvalstīs. Darbībām, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, izmantojot vai nu ES, vai dalībvalsts nodalījumu, nebūtu jādublē vai jāizspiež privātais finansējums vai jākropļo konkurence iekšējā tirgū.

(32)

Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Minētā iespēja palielinātu ES garantijas pievienoto vērtību, sniedzot no tās atbalstu plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu vai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot ES garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un investīciju darbības, kas dalībvalsts nodalījuma ietvaros paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneriem noslēgtos garantiju nolīgumos. Dalītas pārvaldības fondiem vai iemaksām no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu būtu jāsniedz garantijas uzkrājumi, ievērojot uzkrājumu likmi, ko noteikusi Komisija un kas paredzēta ar dalībvalsti parakstītajā iemaksu nolīgumā, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošajiem paredzamajiem zaudējumiem. Dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantijas nolīgumi, pamatojoties uz fonda InvestEU noteikumiem, un jebkāda reģionālā norobežošana. Lai noteiktu uzkrājumu likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (11) (“Finanšu regula”) 211. panta 1. punkta. Šajā struktūrā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, un tas atvieglotu to apvienošanu.

(33)

Komisijas un EIB grupas partnerība būtu jāveido, izmantojot katra partnera relatīvās priekšrocības, lai nodrošinātu maksimālu politikas ietekmi, izvēršanas efektivitāti un pienācīgu budžeta un riska pārvaldības pārraudzību, ar kuru būtu jāatbalsta efektīva un iekļaujoša tiešā piekļuve ES garantijai.

(34)

Lai atbalstu Eiropas ekonomikai varētu novirzīt ar Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību, Komisijai būtu jāspēj piedalīties vienā vai vairākos iespējamos EIF kapitāla palielinājumos, lai ļautu tam turpināt atbalstīt Eiropas ekonomiku un tās atveseļošanu. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā, pienācīgi ņemot vērā finansiālās sekas. Šim nolūkam daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāparedz pietiekams finansējums.

(35)

Komisijai līdzās EIB grupai būtu attiecīgā gadījumā jālūdz arī citu potenciālo īstenošanas partneru viedokļi par investīciju pamatnostādnēm, klimata uzraudzības sistēmas, drošināšanas ilgtspējas aspektā dokumentiem un kopēju metodiku, lai nodrošinātu iekļautību un darbotiesspēju, līdz ir izveidotas pārvaldības struktūras, un pēc tam īstenošanas partneru iesaistīšanai būtu jānotiek programmas InvestEU konsultatīvās padomes un valdes ietvaros.

(36)

Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(37)

Šajā regulā tiek noteikts finansējums citiem programmas InvestEU pasākumiem, kas nav ES garantijas uzkrājums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 16. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, ko pieņēmušas minētās iestādes (12)].

(38)

Ir paredzams, ka ES garantija 91 773 320 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās) Savienības līmenī piesaistīs papildu investīcijas visā Savienībā vairāk nekā 1 200 000 000 000 EUR apmērā, un tā būtu indikatīvi jāsadala starp politikas sadaļām. Tomēr Eiropas stratēģisko investīciju logam vajadzētu būt īpašai ES garantijas daļai.

(39)

Komisija 2019. gada 18. aprīlī paziņoja, ka, neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (13) 5. panta 1. punkta un 9. panta 1. punkta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (14) 3. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt, neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, Komisija apsvērs, cik lielā mērā tādu pašu attieksmi kā pret ESIF (saistībā ar Komisijas paziņojumu par elastīgumu) var piemērot arī programmai InvestEU kā ESIF turpinājuma instrumentam, kad tiek aplūkotas dalībvalstu skaidrā naudā veiktās vienreizējās iemaksas, lai finansētu ES garantijas papildu summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām.

(40)

ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista finanšu starpniekus un attiecīgā gadījumā galasaņēmējus. Īstenošanas partneru atlase būtu jāveic pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un investīciju darbības, kuras atbilst fonda InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem un palīdz sasniegt tā mērķus. Ar ES garantiju saistīto risku pārvaldībai nebūtu jākavē īstenošanas partneru tieša piekļuve ES garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta ES garantija ES nodalījumā, tiem būtu jāuzņemas pilna atbildība par visu investīciju procesu un par uzticamības pārbaudi saistībā ar finansēšanas vai investīciju darbībām. No fonda InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta ar īstenošanas partneru parastajām darbībām un kurus nebija iespējams īstenot laikposmā, kad varēja izmantot ES garantiju, no citiem publiskajiem vai privātajiem avotiem bez fonda InvestEU atbalsta, vai nebija iespējams īstenot tikpat lielā apjomā. Tomēr papildināmības kritērijam var piemērot īpašus nosacījumus attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar Eiropas stratēģisko investīciju logu, kas izriet no tā mērķa.

(41)

Fondam InvestEU būtu jānodrošina pārvaldes struktūra, kuras funkcijām vajadzētu būt samērīgām ar tās vienīgo uzdevumu — nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt investīciju lēmumu politisko neatkarību. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvajai padomei, valdei un pilnībā neatkarīgai Investīciju komitejai. Pārvaldes struktūras sastāvā kopumā būtu jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Pārvaldes struktūrai nebūtu jāietekmē vai jātraucē EIB grupas vai citu īstenošanas partneru lēmumu pieņemšana un nebūtu jāaizstāj to attiecīgās vadības struktūras.

(42)

Būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā darbotos īstenošanas partneru pārstāvji, dalībvalstu pārstāvji, viens Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iecelts eksperts un viens Reģionu komitejas iecelts eksperts, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(43)	Lai jau no paša sākuma varētu izveidot konsultatīvo padomi, Komisijai būtu jāieceļ potenciālo īstenošanas partneru pārstāvji uz pagaidu laikposmu, proti, vienu gadu, un pēc tam īstenošanas partneri, kas ir parakstījuši garantijas nolīgumus, pārņemtu šo atbildību.

(44)	Valdei, kuras sastāvā ir Komisijas pārstāvji, īstenošanas partneru pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts eksperts bez balsstiesībām, būtu jānosaka fonda InvestEU stratēģiskās un darbības pamatnostādnes.

(45)	Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto finansēšanas un investīciju darbību saderība ar visiem Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Lēmumi par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(46)

Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un investīciju darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas specializētas zināšanas investīciju novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai pēc iespējas labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(47)	Investīciju komitejai no tās izveides būtu jākļūst atbildīgai arī par ES garantijas priekšrocību piešķiršanu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, lai izvairītos no paralēlām līdzīgām struktūrām, kas novērtē priekšlikumus par ES garantijas izmantošanu.

(48)	Investīciju komitejai būtu jāsaņem palīdzība no neatkarīga sekretariāta, kuru uztur Komisija un kas atskaitās Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

(49)

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju un jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas investīciju situācijas. Ņemot vērā EIB grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas valstu un reģionālā līmenī varētu nākt par labu tam, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu taisnīgu ģeogrāfisko līdzsvaru. Programma InvestEU būtu jāīsteno tā, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām un iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes kļūst par tās īstenošanas partneriem, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības konkrētu specializētu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs un kad vairākums to akciju kapitāla ir Savienības izcelsmes. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, kļūt par īstenošanas partneriem.

(50)

Nolūkā veicināt labāku ģeogrāfisko diversifikāciju var izveidot investīciju platformas, lai apvienotu īstenošanas partneru centienus un specializētas zināšanas ar citām valsts attīstību veicināšanas bankām vai iestādēm, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no konsultāciju centra InvestEU. Ir lietderīgi Savienības, valsts un reģionālā līmenī apvienot līdzieguldītājus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus, lai veicinātu investīciju platformu izmantošanu attiecīgajās nozarēs.

(51)

ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi, kā tas noteikts iemaksu nolīgumā. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(52)

Par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas nostādnēm un procedūrām un jāveic to uzskaite savos finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un būtu jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(53)

Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no Savienības budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi, raiti un efektīvi apvienot ar ES garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu investīcijas konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu investīciju situāciju risināšanai.

(54)

Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver fonda InvestEU atbalsta apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu kopumā jāatbilst citu attiecīgo Savienības programmu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmu InvestEU.

(55)

Konsultāciju centram InvestEU būtu jāatbalsta tas, ka katrā politikas logā tiek attīstītas spēcīgas investīciju projektu plūsmas, izmantojot konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno EIB grupa, citi konsultāciju partneri vai kuras tiešā veidā īsteno Komisija. Konsultāciju centram InvestEU būtu jāveicina ģeogrāfiskā diversifikācija, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un mazinātu reģionu atšķirības. Konsultāciju centram InvestEU īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazu projektu apvienošanai lielākos portfeļos. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EIB grupu un citiem konsultāciju partneriem, lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, ņemot vērā vietējo īstenošanas partneru, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (15) izveidotā Eiropas Investīciju konsultāciju centra specializētās zināšanas un vietējās spējas. Turklāt konsultāciju centram InvestEU būtu jākļūst par centrālo piekļuves punktu projektu izstrādes palīdzībai, ko publiskām iestādēm un projektu virzītājiem sniedz konsultāciju centra InvestEU ietvaros.

(56)

Konsultāciju centrs InvestEU būtu jāizveido Komisijai sadarbībā ar EIB grupu kā galveno partneri, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Eiropas Investīciju konsultāciju centrā. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par konsultāciju centra InvestEU politisko vadību, kā arī par centrālā piekļuves punkta pārvaldību. EIB grupai būtu jāīsteno konsultatīvas iniciatīvas saskaņā ar politikas logiem. Turklāt EIB grupai būtu jāsniedz darbības pakalpojumi Komisijai, tostarp sniedzot ieguldījumu stratēģiskajās un politikas pamatnostādnēs attiecībā uz konsultāciju iniciatīvām, apzinot pašreizējās un jaunās konsultāciju iniciatīvas, novērtējot konsultāciju vajadzības un sniedzot konsultācijas Komisijai par optimāliem veidiem, kā reaģēt uz šīm vajadzībām, izmantojot esošās vai jaunās konsultāciju iniciatīvas.

(57)

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, konsultāciju centram InvestEU būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un būtu jāgūst labums no to specializētajām zināšanām un jāizmanto tās.

(58)

Konsultāciju centram InvestEU būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši, ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savas investīcijas pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus, turklāt ņemot vērā citus esošus pakalpojumus, kas var aptvert šādas darbības, un cenšoties panākt sinerģijas ar tiem.

(59)

Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstības aktivitātes, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izveidei. Šādam atbalstam vajadzētu būt vērstam arī uz finanšu starpniekiem, kam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu MVU un citiem dalībniekiem piekļūt finansējumam un pilnībā īstenot to potenciālu , un tam būtu jāietver tehniskā palīdzība . Turklāt konsultatīva atbalsta mērķis ir radīt apstākļus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumos, kad atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas vai kultūras un radošās nozares. Ar spēju veidošanas atbalstu būtu jāpapildina un jāizvērš saskaņā ar citām Savienības programmām veiktas darbības, kas aptver konkrētas politikas jomas. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.

(60)

Būtu jāizveido portāls InvestEU, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi nolūkā veicināt tādu investīciju projektu pamanāmību, kas meklē finansējumu, pastiprinātu uzmanību pievēršot iespējamai investīciju projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstoši Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(61)

Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un ievērojot tajā piešķirto resursu ierobežojumus, InvestEU paredzētie atveseļošanas un noturības pasākumi būtu jāveic, lai novērstu nepieredzētās Covid-19 krīzes sekas un ilgtermiņā stiprinātu Savienības ekonomiku . Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EURI] noteikto termiņu ievērošanu. Minētā prasība tiktu izpildīta, līdz 2023. gada 31. decembrim noslēdzot attiecīgos garantijas nolīgumus ar īstenošanas partneriem.

(62)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (16) 22. un 23. punktu programmu InvestEU ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, kas izmantojami par pamatu, izvērtējot programmas InvestEU ietekmi uz vietas.

(63)

Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Savienības iedzīvotāju priekšā, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto saistībā ar programmu InvestEU un tās ietekmi un darbībām.

(64)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(65)	Programmai InvestEU piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(66)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (19) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (20) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga aktivitāte, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (21). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF, EPPO –– attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, – un Eiropas Revīzijas palātai un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(67)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgi pilnīgai savas attiecīgās kompetences īstenošanai.

(68)

Saskaņā ar [Priekšlikuma Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Aizjūras asociācijas lēmums”)] (22) 83. pantu personas vai subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamo kārtību, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(69)

Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm un ar rezultātu pārskatu, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu uzkrājumu likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu rādītāju noteikšanu, kas valdei jāizmanto, lai noteiktu dalībvalstis un nozares, kuras Covid-19 pandēmija skārusi ekonomiski visvairāk, un dalībvalstis, kurās valsts sniegtā maksātspējas atbalsta pieejamība ir ierobežotāka, un attiecībā uz minēto rādītāju piemērošanas metodiku un ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar dažādiem politikas logiem, attiecībā uz rezultātu pārskatu, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un attiecībā uz uzkrājumu likmes korekcijām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās investīciju pamatnostādnēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(69a)

Ir jānodrošina, ka InvestEU tiek īstenota pēc iespējas ātrāk, tiklīdz tā ir stājusies spēkā. Tādēļ būtu lietderīgi ļaut īstenošanas partneriem informēt Komisiju par finansēšanas un investīciju darbībām, pirms Investīciju komiteja sāk darbību vai pirms tiek noslēgts attiecīgais garantijas nolīgums. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par darbību apstiprināšanu. Attiecīgā gadījumā un ņemot vērā iepriekšēju novērtējumu, vajadzētu būt arī iespējai finanšu instrumentus, kas izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, un ES garantiju, kura izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, apvienot ar finanšu instrumentiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu.

(70)

Ar programmu InvestEU būtu jānovērš Savienības mēroga un konkrētu dalībvalstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu investīciju situācijas un būtu jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai vai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību novēršanai. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju darbības, kuras veic īstenošanas partneri un ar kurām tiek atbalstīti Savienības iekšējās politikas mērķi.

2. Ar šo regulu arī izveido konsultāciju atbalsta mehānismu, lai sniegtu atbalstu investējamu projektu attīstību un piekļuvi finansējumam un lai nodrošinātu saistītu spēju veidošanas atbalstu (“konsultāciju centrs InvestEU”). Ar to arī izveido datubāzi, piešķirot pamanāmību projektiem, kuriem projektu virzītāji meklē finansējumu, un sniedzot ieguldītājiem informāciju par investīciju iespējām (“portāls InvestEU”).

3. Šajā regulā tiek noteikti programmas InvestEU mērķi, budžets un ES garantijas summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)	“programma InvestEU” ir kopā – fonds InvestEU, konsultāciju centrs InvestEU, portāls InvestEU un finansējuma apvienošanas darbības;

(2)

“ES garantija” ir kopēja neatsaucama, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošināta budžeta garantija, ko sniedz no Savienības budžeta, saskaņā ar kuru budžeta garantijas atbilstīgi Finanšu regulas 219. panta 1. punktam stājas spēkā, kad spēkā stājas individuāli garantijas nolīgumi ar īstenošanas partneriem;

(3)	“politikas logs” ir mērķa joma ES garantijas atbalstam, kā noteikts 7. panta 1. punktā;

(4)	“nodalījums” ir ES garantijas daļa, kas definēta kā atbalstošu resursu izcelsme;

(5)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, vai no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;

(6)	“EIB” ir Eiropas Investīciju banka,

(7)	“EIB grupa” ir EIB, tās meitasuzņēmumi un citi subjekti, kas izveidoti saskaņā ar 28. panta 1. punktu Protokolā Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD (“EIB statūti”);

(8)	“finanšu iemaksa” ir īstenošanas partnera ieguldījums pašu riska veidā, ko līdzās ES garantijai sniedz saskaņā ar pari passu principu vai citā veidā, kas ļauj efektīvi īstenot programmu InvestEU, vienlaikus nodrošinot interešu pienācīgu saskaņošanu;

(9)	“iemaksu nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis precizē nosacījumus attiecībā uz ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kā noteikts 9. pantā;

(10)	“finanšu produkts” ir finansēšanas mehānisms vai vienošanās, kurā paredzēts, ka īstenošanas partneris tieši vai ar starpnieku palīdzību nodrošina finansējumu galasaņēmējiem, izmantojot jebkuru no 15. pantā minētajiem finansējuma veidiem;

(11)

“finansēšanas un/vai investīciju darbības” ir darbības, ar kurām galasaņēmējiem tieši vai netieši sniedz finansējumu, izmantojot finanšu produktus, un kuras īstenošanas partneris savā vārdā nodrošina saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas virzieniem un procedūrām un veic to uzskaiti īstenošanas partnera finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā norāda minēto finanšu pārskatu piezīmēs;

(12)

“dalītas pārvaldības fondi” ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt daļu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un [Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF)] (23);

(13)

“garantijas nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un īstenošanas partneris konkretizē nosacījumus tam, lai ierosinātu finansēšanas vai investīciju darbības, kurām tiktu piešķirta ES garantija, lai sniegtu ES garantiju minētajām darbībām un lai tās īstenotu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

(14)	“īstenošanas partneris” ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits finanšu starpnieks, ar kuru Komisija ir noslēgusi garantijas nolīgumu;

(15)

“svarīgs projekts visas Eiropas interesēs” ir projekts, kas atbilst visiem kritērijiem, kuri noteikti Komisijas paziņojumā par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.), vai jebkurā turpmākā pārskatīšanā;

(16)	“konsultāciju centrs InvestEU” ir tehniskā palīdzība, kas definēta 24. pantā;

(17)	“konsultāciju līgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un konsultāciju partneris precizē nosacījumus konsultāciju centra InvestEU īstenošanai;

(18)	“konsultāciju iniciatīva” ir tehniskās palīdzības un konsultāciju pakalpojumi, ar kuriem atbalsta investīcijas, tostarp spēju veidošanas darbības, kurus sniedz konsultāciju partneri, ārpakalpojumu sniedzēji, ar kuriem Komisija noslēgusi līgumus, vai izpildaģentūra;

(19)

“konsultāciju partneris” ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits subjekts, ar kuru Komisija ir noslēgusi konsultāciju nolīgumu, lai īstenotu vienu vai vairākas konsultāciju iniciatīvas, kas nav tādas konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno ar Komisijas vai izpildaģentūru nolīgtu ārpakalpojumu sniedzēju starpniecību;

(20)	“portāls InvestEU” ir datubāze, kas definēta 25. pantā;

(21)	“investīciju pamatnostādnes” ir pamatnostādnes, kas noteiktas ar 7. panta 7. punktā minēto deleģēto aktu;

(22)

“investīciju platforma” ir īpašam nolūkam paredzēts instruments, pārvaldīts konts, ar līgumu izveidots līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānisms vai citādi izveidots mehānisms, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tā var būt:

a)	valsts vai vietēja līmeņa platforma, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;

b)	pārrobežu, daudzvalstu, reģionālā vai makroreģionālā platforma, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm, reģioniem vai trešām valstīm, kurus interesē investīcijas projektos kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)	tematiskā platforma, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;

(23)	“mikrofinansējums” ir mikrofinansējums, kā tas definēts Regulas [[ESF +] numurs] [2. panta 11. punktā];

(24)	“valsts attīstību veicinoša banka vai iestāde” jeb “VAVBI” ir juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

(25)	“mazais un vidējais uzņēmuma” jeb “MVU” ir mikrouzņēmuma un mazais un vidējais uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (24) pielikuma nozīmē;

(26)	“maza vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir vienība, kura nav MVU un kurai ir līdz 499 darbiniekiem;

(26a)

“uzņēmumi” maksātspējas atbalsta loga ietvaros ir uzņēmumi, projektu uzņēmumi, publiskā un privātā sektora partnerības un citas juridiskas struktūras;

(27)	“sociāls uzņēmums” ir sociāls uzņēmums, kā definēts Regulas [[EFS +] numurs] [2. panta 15. punktā];

(28)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas InvestEU mērķi

1. Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un investīciju darbības, kas veicina:

a)	Savienības konkurētspēju, tostarp pētniecību, inovāciju un digitalizāciju;

b)	izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā, Savienības ekonomikas ilgtspējību un vides un klimata dimensiju, kas palīdz sasniegt IAM un Parīzes klimata nolīguma mērķus un radīt kvalitatīvas darbvietas;

c)	sociālo noturību, iekļautību un inovāciju Savienībā;

d)	zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu attīstību, kā arī kultūru, izglītību un apmācību;

e)	Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus, lai novērstu Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotību, dažādotu finansējuma avotus Savienības uzņēmumiem un veicinātu finanšu ilgtspēju;

f)	ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstību; vai

Savienības ekonomikas un jo īpaši MVU ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, tās pašreizējo materiālo vai nemateriālo aktīvu stratēģisko vērtības ķēžu uzturēšanu un stiprināšanu un jaunu šādu vērtības ķēžu izveidi, un Savienībai stratēģiski svarīgu darbību saglabāšanu un pastiprināšanu saistībā ar kritisko infrastruktūru (fizisku, virtuālu vai tādu, kuras pamatā ir intelektuālais īpašums) , transformatīvām tehnoloģijām, revolucionārām inovācijām un resursiem, kas paredzēti uzņēmumiem un patērētājiem , un atbalstu ilgtspējīgai pārkārtošanai saskaņā ar Savienības klimata mērķiem 2030. un 2050. gadam, ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”.

2. Programmas InvestEU konkrētie mērķi ir šādi:

a)	atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgu infrastruktūru, jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas saistītas ar pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, tostarp atbalstu inovatīvu uzņēmumu izvēršanai un tehnoloģiju ieviešanai tirgū, jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)	paplašināt MVU un mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību un palielināt šādu MVU konkurētspēju pasaulē;

paplašināt sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem, kompetencēm un prasmēm un attīstīt un konsolidēt sociālo investīciju tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e)	atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajās nozarēs, lai saglabātu un stiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju un ilgtspēju un tās ekonomikas iekļautību un konverģenci, kā arī lai stiprinātu noturību pret ekonomiskiem satricinājumiem .

ea)	atbalstīt tādu uzņēmumu maksātspēju, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un darbojas Savienībā.

4. pants

ES garantijas budžets un summa

1. ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 91 773 320 000 EUR (pašreizējās cenās). Uzkrājumu likmi nosaka 40 % apmērā. Summu, kas minēta 34. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, arī ņem vērā, lai veiktu iemaksas uzkrājumos, kas izriet no šīs uzkrājumu likmes.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs (25)] [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 1. punktu] (26), un attiecīgo pasākumu īstenošanai, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms] .

Dalībvalsts nodalījuma vajadzībām ES garantijas papildu summu dalībvalstis var sniegt arī skaidras naudas veidā. Šāda summa veido ārēji piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punkta otro teikumu;

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, nodrošinot uzkrājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar Finanšu regulas 218. panta 2. punktu.

2. Summu 31 153 850 000 EUR (pašreizējās cenās) no 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir darbībām, ar kurām īsteno Regulas [EURI] 2. pantā minētos pasākumus 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

Summu 19 850 000 000 EUR (pašreizējās cenās) no 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir darbībām, ar kurām īsteno Regulas [EURI] 2. pantā minētos pasākumus 3. panta 2. punkta a) un ea) apakšpunktā minētajiem mērķiem (ea) .

Summu 40 769 470 000 EUR (pašreizējās cenās) no 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir 3. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

Pirmajā un otrajā daļā minētās summas ir pieejamas tikai no Regulas [EURI] 4. panta 3. punktā minētās dienas.

ES garantijas indikatīvs sadalījums ES nodalījuma vajadzībām ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Attiecīgā gadījumā Komisija var novirzīties no I pielikumā minētājām summām ▌līdz 15 % attiecībā uz katru mērķi. Par ikvienu šādu novirzīšanos Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3. Finansējums VI un VII nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 824 733 000 EUR (pašreizējās cenās).

4. Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.a Ja Regulas [EURI] 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās dotācijas līdz 2023. gada 31. decembrim nav izmantotas pilnībā vai ja Regulas [EURI] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie aizdevumi dalībvalstīm nav piešķirti līdz 2023. gada 31. decembrim, daļu no neizmantotās summas vai nepiešķirtās rezerves, kas nepārsniedz 16 000 000 000 EUR (pašreizējās cenās), automātiski dara pieejamu fondam InvestEU, lai nodrošinātu ES garantiju laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam saskaņā ar Regulas [EURI] X. pantu. Attiecīgi uz augšu koriģē ES garantijas summu, kas noteikta šā panta 1. punkta pirmajā daļā, un ES garantijas sadalījumu, kas noteikts šīs regulas I pielikumā.

5. pants

Fonda InvestEU asociētās trešās valstis

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katrs politikas logs, kas minēts 7. panta 1. punktā, izņemot Eiropas stratēģisko investīciju logu, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar Finanšu regulas 218. panta 2. punktu:

a)	Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šādām trešām valstīm;

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šādām trešām valstīm;

trešās valstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

(i)	nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

(ii)	nosaka nosacījumus par dalību Savienības programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas; Šīs iemaksas veido ārēji piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punkta otro teikumu;

(iii)

trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par Savienības programmu;

(iv)	garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1. ES garantiju īsteno netiešā pārvaldībā kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā. Citus Savienības finansējuma veidus saskaņā ar šo regulu īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu, tostarp dotācijas īsteno saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un finansējuma apvienošanas darbības īsteno saskaņā ar šo pantu pēc iespējas raitāk, tādā veidā, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu atbalstu Savienības politikai.

2. Finansēšanas un investīciju darbības, kuras sedz ES garantija un kuras ir daļa no finansējuma apvienošanas darbībām, ar kurām apvieno šajā regulā noteikto atbalstu ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar vienu vai vairākām citām Savienības programmām vai ko sedz ES ETS inovāciju fonds:

a)	ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

b)	atbilst šai regulai.

3. Finansējuma apvienošanas darbības, kurās ietverts finanšu instruments, kuru pilnībā finansē citas Savienības programmas vai ES ETS inovāciju fonds, neizmantojot šajā regulā paredzēto ES garantiju, atbilst politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts.

4. Saskaņā ar 6. panta 2. punktu lēmumus par neatmaksājamā atbalsta veidiem un finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta un kuri ir daļa no 2. un 3. punktā minētās finansējuma apvienošanas darbības, pieņem saskaņā ar attiecīgās Savienības programmas noteikumiem, un tos īsteno finansējuma apvienošanas darbības ietvaros saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulas X sadaļu.

Ziņojumā, kas saistīts ar šādām finansējuma apvienošanas darbībām, iekļauj arī informāciju par to atbilstību politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti tās Savienības programmas noteikumos, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, kā arī par to atbilstību šai regulai.

II NODAĻA

Fonds InvestEU

7. pants

Politikas logi

1. Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādus piecus politikas logus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas to konkrētajā darbības jomā:

ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logu, kas ietver ilgtspējīgas investīcijas tādās jomās kā transports, tajā skaitā multimodāls transports, ceļu satiksmes drošība, tostarp saskaņā ar ES mērķi līdz 2050. gadam novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem, dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana, enerģētika, jo īpaši atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte atbilstoši 2030. gada enerģētikas politikas satvaram, ēku renovācijas projekti, galveno uzmanību pievēršot energotaupībai un ēku integrēšanai savienotajā enerģētikas, uzkrāšanas, digitālajā un transporta sistēmā, starpsavienojumu līmeņa uzlabošana, digitālā savienojamība un piekļuve, tostarp lauku apvidos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni, ūdeņi, tostarp iekšzemes ūdensceļi, atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aprites ekonomiku, dabas un cita vides infrastruktūra, kultūras mantojums, tūrisms, iekārtas, mobilie aktīvi un tādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai klimatnoturības, vai sociālās ilgtspējas jomā un kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējas jomā;

pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas logu, kas ietver pētniecības, produktu izstrādes un inovācijas darbības, tehnoloģiju un pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, lai atbalstītu tirgus veicinātāju un uzņēmumu sadarbību, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un ieviešanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

c)	MVU politikas logu, kas ietver piekļuvi finansējumam un tā pieejamību galvenokārt MVU, tostarp inovatīviem MVU un MVU, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, kā arī maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

sociālo ieguldījumu un prasmju politikas logu, kas ietver mikrofinansēšanu, sociālo uzņēmumu finansēšanu un sociālo ekonomiku, kā arī pasākumus dzimumu līdztiesības prasmju, kā arī izglītības, apmācības un saistīto pakalpojumu veicināšanai, ieskaitot veselības un izglītības infrastruktūru un sociālos un studentu mājokļus, sociālo inovāciju, veselību un ilgtermiņa aprūpi, iekļaušanu un pieejamību, kultūras un radošās darbības ar sociālu mērķi un neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju;

Eiropas stratēģisko investīciju politikas logu, kas ietver stratēģiskas uz nākotni vērstas investīcijas tādu galasaņēmēju , tostarp MVU un jaunuzņēmumu, atbalstam, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, kuri darbojas Savienībā un kuru darbības ir Savienībai stratēģiski svarīgas, jo īpaši no klimatiskās un digitālās pārkārtošanās viedokļa , saskaņā ar prioritātēm, kas aprakstītas jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā, kuras mērķis ir pasaules mērogā konkurētspējīga, zaļa un digitāla Eiropa, tostarp saskaņā ar attīstības modeli, kas balstās uz rūpniecības ekosistēmām, un Savienības klimatneitralitātes mērķi [kā noteikts Eiropas Klimata aktā], un 2030. gadam izvirzīto mērķi. Minētais logs atbalsta projektus, kas stiprina Savienības ekonomikas konkurētspēju, atjauno ražošanas jaudu, mazina atkarību no jutīgām piegādes ķēdēm un veicina uzņēmējdarbību, darbvietu radīšanu un lielāku noturību vienā no šādām jomām:

kritiska veselības aprūpe, zāļu , tostarp vakcīnu, un to starpproduktu, aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un izejvielu, medicīnisko ierīču, slimnīcu un medicīnisko iekārtu, piemēram, plaušu ventilatoru, aizsargapģērba un aizsarglīdzekļu, diagnostikas materiālu un instrumentu, individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu, to starpproduktu un to ražošanai nepieciešamo izejmateriālu ražošana un uzkrāšana, veselības aprūpes un veselības sistēmu noturības stiprināšana, sagatavojot spējas reaģēt krīzes situācijās nākotnē, tostarp valsts un reģionālo veselības aprūpes sistēmu un civilās aizsardzības sistēmas stresa testu veikšana, pamatojoties uz pieejamības un pieņemamas cenas principu attiecībā uz tādām precēm, kas ir vitāli svarīgas ārkārtas situācijās veselības jomā;

ii)

kritiskā infrastruktūra neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska , analoga vai digitāla , tostarp infrastruktūras elementi un mobilie aktīvi , kas identificēti kā kritiski šādās jomās: enerģija, transports, tostarp sabiedriskais transports un aktīvā mobilitāte, loģistika, vide, ūdens, veselība, droši digitālie sakari un tīkli , 5G, ļoti ātrdarbīgi elektronisko sakaru tīkli, lietu internets, tiešsaistes pakalpojumu platformas, droša perifērdatošana un mākoņdatošana, datu apstrāde vai glabāšana, maksājumi un finanšu infrastruktūra, gaisa telpa, drošība un aizsardzība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, kultūra un radošums, izglītība un apmācība, vēlēšanu infrastruktūra un paaugstināta riska iekārtas, civildienests, drošība, mājoklis, kā arī zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas kritiskās infrastruktūras lietošanai;

iii)	ii) punktā minētās kritiskās infrastruktūras un mobilo aktīvu ekspluatācijai un uzturēšanai būtiskas zinātības, preču , tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšana;

iv)

svarīgas pamattehnoloģijas, transformatīvās un digitālās tehnoloģijas un revolucionāras inovācijas, kas ir stratēģiski svarīgas Savienības ekonomikai un ilgtspējīgai un inovatīvai Savienības rūpnieciskajai nākotnei, kā arī reindustrializācijai, ņemot vērā taisnīgas pārkārtošanās un plaša sabiedriskā labuma principu, tostarp:

mākslīgais intelekts, blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, programmatūra, robotika, pusvadītāji, mikroprocesori, perifērās mākoņdatošanas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas, fotonika, rūpnieciskās biotehnoloģijas , tehnoloģijas drošai, ilgtspējīgai, viedai un automatizētai mobilitātei un loģistikai visos transporta veidos ;

atjaunojamo un citu energoresursu tehnoloģijas, kas veicina klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, tostarp ilgtspējīgi akumulatori, ilgtspējīgas transporta tehnoloģijas, tīra ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumi, dekarbonizācijas tehnoloģijas rūpniecībai, infrastruktūra oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai rūpnieciskos procesos , bioenerģijas ražošanas iekārtas un uz enerģētikas pārkārtošanu vērstas ražošanas iekārtas, aprites ekonomikas tehnoloģijas un piegādes ķēdes;

ba)	kosmosa sistēmas un tehnoloģijas, tostarp ļoti svarīgi kosmosa komponenti, kā arī ar kosmosu saistīti pakalpojumi un lietojumi;

c)	biomedicīna, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, zāles un progresīvie , atjaunojamie un aprites principam atbilstoši materiāli;

ca)

tūrisms;

v)	reciklēšanas un ražošanas iekārtas informācijas sakaru un tehnoloģiju komponentu un ierīču masveida ražošanai Savienībā ;

vi)

kritiski svarīgo resursu, tostarp enerģijas vai izejvielu, piegāde un uzkrāšana publiskā sektora dalībniekiem, uzņēmumiem vai patērētājiem Savienībā — ja vien uz tām jau neattiecas tiesību aktu prasības, — vai pārtikas nodrošinājums, ņemot vērā resursu efektīvas izmantošanas un aprites principus stratēģiskās vērtības ķēdēs un stratēģiskās ekosistēmās ;

vii)

Savienības un tās dalībvalstu drošībai , piemēram, drošības, aizsardzības un kosmosa nozarei un kiberdrošībai, kritiski svarīgas tehnoloģijas, resursi un lietojumi un divējāda lietojuma preces, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 2. panta 1. punktā un saistītajos tiesību aktos . Turklāt galasaņēmēji neeksportē ar aizsardzību saistītas tehnoloģijas uz trešām valstīm, kuras apdraud dalībvalstu teritoriālo integritāti, sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības vai vājina reģionālo vai globālo drošību un stabilitāti;

(viia)

uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem, ģimenes uzņēmumiem un kopienām, paredzētas investīcijas un tehniskā palīdzība, lai palielinātu to vērtības ķēžu un uzņēmējdarbības modeļu noturību, veicinātu uzņēmējdarbības prasmes, kā arī atbalstītu apstākļus uzņēmējdarbības stimulēšanai, tādēļ cita starpā arī attīstot kopu tīklus un digitālās inovācijas centrus, un ilgtspējīga nozaru tehnoloģiskā attīstība;

(viib)

kritiski svarīga agrīna atklāšana un koordinētas institucionālās un ekonomiskās spējas, lai reaģētu uz krīžu risku, kā arī nozīmīgām publiskām un privātām institūcijām un nozarēm paredzētu uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības risinājumu pilnveidošana;

(viic)

investīcijas NewSpace darbībās gan augšupējā, gan lejupējā posmā, lai tirgū ieviestu pašas daudzsološākās tehnoloģijas un lietojumus un tādējādi nodrošinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju;

(viid)

stratēģiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektos, tostarp ēku renovācijā, ar kuriem ir daudz iespēju būtiski veicināt Direktīvās (ES) 2018/2001, (ES) 2018/2002 un (ES) 2018/844 izklāstīto mērķu sasniegšanu un palīdzēt panākt klimatneitrālu un energoefektīvu būvniecības nozari Eiropas zaļā kursa ietvaros, kā noteikts [renovācijas viļņa stratēģijā], vai darbībās, kas īstenojamas saskaņā ar Savienības atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānismu un var pretendēt uz programmas InvestEU atbalstu.

Turklāt galasaņēmējus , kas saņem finansējumu šā loga ietvaros, nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu subjekti, un to izpildvadība atrodas Savienībā ar mērķi aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu drošību.

Valde, ņemot vērā visus piemērojamos sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumus, nosaka visas nepieciešamās prasības attiecībā uz galasaņēmēju kontroli un izpildvadību citās jomās attiecībā uz stratēģisko Eiropas investīciju logu, kā arī uz starpnieku kontroli minētajā logā.

ea)

maksātspējas atbalsta logs, kas ietver maksātspējas atbalstu uzņēmumiem, kuri 2019. gada beigās vēl nebija nonākuši grūtībās, raugoties no valsts atbalsta noteikumu viedokļa, bet kuri kopš tā laika saskaras ar ievērojamu maksātspējas risku Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, vai uzņēmumiem, kas dibināti 2020. gada 31. decembrī vai agrāk un kas jau 2019. gada beigās bija iegādājušies vai pārvaldīja no valsts atbalsta noteikumu viedokļa grūtībās nonākušu uzņēmumu aktīvus vai filiāles, ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu vadība nav tā pati, kas bijusi no valsts atbalsta noteikumu viedokļa grūtībās nonākuša uzņēmuma vadība.

Maksātspējas atbalsta logs ir pieejams visām dalībvalstīm un II pielikumā minētajām jomām. Lielākā daļa InvestEU finansējuma no maksātspējas atbalsta loga tiek izmantota, lai atbalstītu:

a)	atbalsttiesīgus uzņēmumus un nozares, ko ekonomiski visvairāk skārusi Covid-19 krīze;

b)	atbalsttiesīgus uzņēmumus dalībvalstīs, kurās maksātspējas valsts atbalsta pieejamība ir ierobežotāka.

Komisija saskaņā ar 33. pantu ar deleģētajiem aktiem nosaka gan rādītājus, kas valdei jāizmanto, lai noteiktu dalībvalstis un nozares, kuras Covid-19 krīze ekonomiski skārusi visvairāk, gan dalībvalstis, kurās valsts maksātspējas atbalsta iespējas ir ierobežotākas, un Komisija šādi nosaka arī minēto rādītāju piemērošanas metodiku.

Uzņēmumi, kas saņem atbalstu maksātspējas atbalsta loga ietvaros, iespēju robežās ievēro obligātos augsta līmeņa sociālos un vides aizsardzības pasākumus saskaņā ar valdes sniegtajiem norādījumiem. Šādos norādījumos iekļauj atbilstošus noteikumus par izvairīšanos no lieka administratīvā sloga, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un paredzot vieglākus noteikumus MVU. Šādi uzņēmumi ir mudināti ieviest zaļās pārkārtošanās plānus, virzīties uz priekšu digitālās pārkārtošanās procesā un saglabāt darbvietas. Tehniskā palīdzība ir pieejama, lai palīdzētu uzņēmumiem šīs pārkārtošanās īstenot.

Īstenošanas partneri un finanšu starpnieki, kas saņem atbalstu maksātspējas atbalsta loga ietvaros, veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un darbojas Savienībā. Valde nosaka visas nepieciešamās prasības attiecībā uz minēto starpnieku kontroli, ņemot vērā visus piemērojamos sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumus.

1.a Taisnīgas pārkārtošanās shēmu, kas ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma otrais pīlārs, īsteno horizontāli visos politikas logos. Šī shēma aptver investīcijas, ar ko risina sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, kuras izraisa pārkārtošanās uz 2030. gadam noteiktā ES klimata mērķa sasniegšanu un Savienības klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam.

2. Ja finansēšanas vai investīciju darbība, kas ierosināta 23. pantā minētajai Investīciju komitejai, attiecas uz vairāk nekā vienu politikas logu, to iedala tajā politikas logā, kurš atbilst tā galvenajam mērķim vai vairuma tā apakšprojektu galvenajam mērķim, ja vien investīciju pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

3. Finansēšanas un investīciju darbības izvērtē, lai noskaidrotu, vai tām ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Ja minētajām darbībām ir šāda ietekme, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējas jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kas pieprasa finansējumu, sniedz atbilstīgu informāciju, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem norādījumiem. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu apjomu, kas ir noteikts šajos norādījumos, atbrīvo no minētajām pārbaudēm. Projekti, kas neatbilst klimata mērķiem, nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu. Ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tas iesniedz pamatojumu Investīciju komitejai.

4. Komisija izstrādā ilgtspējas vadlīnijas, kas saskaņā ar Savienības vides un sociālajiem mērķiem un standartiem ļauj:

attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp realizējot attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

b)	atskaitīties par projektu konsolidētu ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām saistībā ar gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

c)	novērtēt projektu sociālo ietekmi, tostarp uz dzimumu līdztiesību, konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu un ekonomikas attīstību teritorijās un nozarēs, kuras skar strukturālas problēmas, piemēram, nepieciešamība dekarbonizēt ekonomiku;

d)	noteikt projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu;

e)	sniegt īstenošanas partneriem norādījumus par 3. punktā paredzēto pārbaudi.

5. Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, kas ļauj izsekot investīcijām, kuras sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādījumiem, kas Komisijai ir jāizstrādā.

6. Īstenošanas partneri nosaka mērķi, ka vismaz 60 % investīciju saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas nodrošināt, ka daļa no ES garantijas, ko izmanto ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logam, tiek sadalīta tā, lai panāktu līdzsvaru starp dažādajām jomām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu ar investīciju pamatnostādnēm katram politikas logam. Investīciju pamatnostādnēs nosaka arī taisnīgas pārkārtošanās shēmas īstenošanas kārtību, kā minēts 1.a punktā. Investīciju pamatnostādnes sagatavo ciešā dialogā ar EIB grupu un citiem potenciālajiem īstenošanas partneriem.

8. Attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu drošības, aizsardzības un kosmosa nozarēs un kiberdrošības jomā investīciju pamatnostādnēs var noteikt ierobežojumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai un licencēšanai attiecībā uz kritiski svarīgām tehnoloģijām un tehnoloģijām, kas ir būtiskas Savienības un tās dalībvalstu drošības aizsardzībai.

9. Komisija īstenošanas partneriem, Investīciju komitejai un konsultatīvajiem partneriem dara pieejamu informāciju par investīciju pamatnostādņu piemērošanu un interpretāciju.

8. pants

Nodalījumi

1. Regulas 7. panta 1. punktā minētie politikas logi sastāv no ES nodalījuma un dalībvalsts nodalījuma. Minētie nodalījumi novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas šādi.

ES nodalījums ietver šādas situācijas:

(i)	tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm;

(ii)	Savienības mēroga vai specifiskas dalībvalsts tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas vai

(iii)

tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, kuru dēļ ir jāizstrādā inovatīvi finanšu risinājumi un tirgus struktūras, jo īpaši jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas;

dalībvalsts nodalījums novērš konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas vienā vai vairākos reģionos vai dalībvalstīs, lai sasniegtu politikas mērķus attiecībā uz investīciju fondiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, vai attiecībā uz papildu summu, ko dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, jo īpaši, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, novēršot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem.

2. Ja nepieciešams, 1. punktā minētos nodalījumus izmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai investīciju darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

9. pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts nodalījumam

1. Summas, kuras dalībvalsts piešķīrusi brīvprātīgi saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP Stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], vai īstenojot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], izmanto, lai veidotu uzkrājumus ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un investīciju darbības attiecīgajā dalībvalstī vai iespējamo ieguldījumu konsultāciju centrā InvestEU no fondiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība , vai no iemaksām, kuras veiktas, lai īstenotu attiecīgos pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms] . Minētās summas izmanto, lai palīdzētu sasniegt politikas mērķus, kas noteikti Regulas [KNR] numurs] 7. pantā minētajā partnerības nolīgumā, programmās vai KLP stratēģiskajā plānā, vai attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānā, ar ko palīdz īstenot InvestEU.

Papildu summu, ko dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, izmanto, lai veidotu uzkrājumus ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā.

2. Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Šā punkta ceturto daļu un šā panta 5. punktu nepiemēro papildu summai, ko dalībvalsts nodrošina saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu.

Šā panta noteikumus attiecībā uz summām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas [KNR numurs] 10. panta 1. punktu vai Regulas [KLP stratēģiskais plāns] 75. panta 1. punktu, vai īstenojot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], nepiemēro iemaksu nolīgumam par dalībvalsts papildu summu, kas minēta 4. panta 1. punkta trešajā daļā.

Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai izdara tajā grozījumus četru mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt partnerības nolīgumu saskaņā ar Regulas [KNR] 9. panta 4. punktu vai KLP stratēģisko plānu saskaņā ar Regulu [KLP] , vai atveseļošanas un noturības plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms] , vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu, ar ko groza programmu saskaņā ar Regulas [KNR] 10. pantu vai KLP stratēģisko plānu saskaņā ar Regulas [KLP] 107. pantu , vai atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] 18. pantu .

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta, ES garantijas uzkrājumu likmi dalībvalsts nodalījumā nosaka 40 % apjomā, un katrā iemaksu nolīgumā to var koriģēt uz leju vai uz augšu, lai ņemtu vērā riskus, kas ir saistīti ar finanšu produktiem, kurus paredzēts izmantot.

3. Iemaksu nolīgumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās uzkrājumu likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], uzkrājumu veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts;

b)	dalībvalsts stratēģija, kas ietver finanšu produktus un to minimālo sviras efektu, ģeogrāfiskais segums, ja nepieciešams, ieskaitot reģionālo segumu, projektu veidi, investīciju laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;

c)	potenciālais īstenošanas partneris vai partneri, kas ierosināti saskaņā ar 14. panta 1. punkta ceturto daļu, un Komisijas pienākums informēt attiecīgo dalībvalsti par izvēlēto īstenošanas partneri vai partneriem;

d)	dalītas pārvaldības fondu iespējamās iemaksas vai iemaksas no atveseļošanas un noturības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], konsultāciju centrā InvestEU;

e)	pienākumus sniegt dalībvalstij gada ziņojumus, tostarp ziņot par attiecīgajiem rādītājiem, kas saistīti ar politikas mērķiem, uz kuriem attiecas partnerības nolīgums, programma vai KLP stratēģiskais plāns , vai atveseļošanas un noturības plāns un kuri minēti iemaksu nolīgumā;

f)	noteikumi par ES garantijas daļas atmaksu no dalībvalsts nodalījuma;

g)	iespējamais apvienojums ar ES nodalījuma resursiem saskaņā ar 8. panta 2. punktu, tostarp daudzpakāpju struktūrā, lai panāktu labāku riska segumu.

4. Iemaksu nolīgumus īsteno Komisija, izmantojot garantijas nolīgumus, kas noslēgti ar īstenošanas partneriem saskaņā ar 16. pantu, un konsultāciju nolīgumus, kas noslēgti ar konsultāciju partneriem saskaņā ar 24. panta 1. punkta otro daļu.

Ja deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas nav noslēgts garantijas nolīgums, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina, savstarpēji vienojoties. Ja deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas par iemaksu nolīguma summu nav pilnībā uzņemtas saistības saskaņā ar vienu vai vairākiem garantijas nolīgumiem, minēto summu attiecīgi groza. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar [10. panta 1. punktu Regulā [KNR] vai [75. panta 1. punktu] Regulā [[KLP]] vai attiecīgu pasākumu īstenošanai, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulu [Atveseļošanas un noturības mehānisms], izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu] un [Regulas [KLP stratēģiskā plāna] numurs] [75. panta 5. punktu] un Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X.] pantu. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta trešo daļu, atmaksā dalībvalstij.

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi īstenots laikposmā, kas noteikts [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 6. punktā] vai [Regulas [KLP stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 6. punktā] , vai Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X.] pantā , iemaksu nolīgumu groza. Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar [10. panta 1. punktu Regulā [KNR] vai [75. panta 1. punktu] Regulā [[KLP]] , vai [X. pantu] Regulā [Atveseļošanas un noturības mehānisms], izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu], [Regulas [KLP stratēģiskais plāns] numurs] [75. panta 6. punktu] un Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X]. pantu . Neizmantoto uzkrājumu summu, kas attiecināma uz summām, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta trešo daļu, atmaksā dalībvalstij.

5. Uz ES garantijas daļas uzkrājumiem dalībvalsts nodalījumam, kas izveidots ar iemaksu nolīgumu, attiecas šādi noteikumi.

Pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, jebkurš uzkrājumu gada pārpalikums, kas aprēķināts, uzkrājumu summu, kāda ir nepieciešama saskaņā ar iemaksu nolīgumā noteikto uzkrājumu likmi, salīdzinot ar faktiskajiem uzkrājumu apjomiem, izmanto atkārtoti saskaņā ar [KNR [10. panta 7. punktu] un [[KLP stratēģiskā plāna numurs] [75. panta 7. punktu]] un Regulas [Atveseļošanas un noturības mehānisms] [X.] pantu .

b)	Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta, pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, uzkrājumi nerada gada papildinājumus laikā, kad ir pieejama minētā ES garantijas daļa no dalībvalsts nodalījuma.

c)	Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja rezervju līmenis minētajai ES garantijas daļai samazinās zem 20 % no sākotnējiem uzkrājumiem, tāpēc ka tiek pieprasīts izmantot šo ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā.

d)	Ja uzkrājumu līmenis minētajai ES garantijas daļai no dalībvalsts nodalījuma sasniedz 10 % no sākotnējiem uzkrājumiem, attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma Finanšu regulas 212. pantā minētajā kopējā uzkrājumu fondā iemaksā līdz 5 % no sākotnējiem uzkrājumiem.

III NODAĻA

KOMISIJAS UN EIB GRUPAS PARTNERĪBA

10. pants

Partnerības joma

1. Komisija un EIB grupa saskaņā ar šo regulu izveido partnerību ar mērķi atbalstīt InvestEU īstenošanu un veicināt konsekvenci, iekļautību, papildināmību un efektīvu izvēršanu. Saskaņā ar šo regulu un kā sīkāk precizēts 3. punktā minētajos nolīgumos, EIB grupa:

a)	īsteno 12. panta 4. punktā minēto ES garantijas daļu;

atbalsta fonda InvestEU ES nodalījuma un attiecīgā gadījumā dalībvalsts nodalījuma īstenošanu, jo īpaši:

(i)	kopā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem palīdz izstrādāt investīciju pamatnostādnes saskaņā ar 7. panta 7. punktu, rezultātu pārskatu saskaņā ar 21. pantu un citus dokumentus, kuros izklāstīti fonda InvestEU darbības norādījumi;

(ii)	kopā ar Komisiju un potenciālajiem īstenošanas partneriem nosaka riska metodiku un riska kartēšanas sistēmu, kas attiecas uz īstenošanas partneru finansēšanas un investīciju darbībām, lai šādas darbības varētu novērtēt kopējā reitingu skalā;

(iii)

pēc Komisijas pieprasījuma un vienojoties ar attiecīgo potenciālo īstenošanas partneri veic minētā potenciālā īstenošanas partnera sistēmu novērtējumu un sniedz mērķtiecīgas tehniskās konsultācijas par šīm sistēmām, ja un ciktāl to prasa pīlāra novērtējuma audita secinājumi, ņemot vērā minētā potenciālā īstenošanas partnera paredzēto finanšu produktu īstenošanu;

(iv)	sniedz nesaistošu atzinumu par aspektiem, kas saistīti ar banku darbību, jo īpaši par finanšu risku un finanšu noteikumiem attiecībā uz to ES garantijas daļu, kas piešķirama īstenošanas partnerim, kurš nav EIB grupa, kā noteikts garantijas nolīgumā, kas jānoslēdz ar minēto īstenošanas partneri;

(v)	veic kopējā portfeļa finanšu riska un atlīdzības simulācijas un prognozes, pamatojoties uz pieņēmumiem, par kuriem panākta vienošanās ar Komisiju;

(vi)	novērtē kopējā portfeļa finanšu risku un sniedz finanšu pārskatus par kopējo portfeli un

(vii)

pēc Komisijas pieprasījuma un vienojoties ar īstenošanas partneri saskaņā ar 16. panta 2. punkta g) apakšpunktu sniedz Komisijai pārstrukturēšanas un atgūšanas pakalpojumus, kā noteikts 3. punkta b) apakšpunktā minētajā nolīgumā, ja minētais īstenošanas partneris vairs nav atbildīgs par pārstrukturēšanas un atgūšanas darbību veikšanu saskaņā ar attiecīgo garantijas nolīgumu;

c)	var nodrošināt spēju veidošanu, kā minēts 24. panta 2. punkta h) apakšpunktā, valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei un citus pakalpojumus saistībā ar tādu finanšu produktu īstenošanu, kurus atbalsta ar ES garantiju, ja to pieprasa minētā valsts attīstību veicinošā banka vai iestāde;

attiecībā uz konsultāciju centru InvestEU:

(i)	no 4. panta 3. punktā minētā finansējuma saņem summu, kas nepārsniedz 525 miljonus EUR, par 24. pantā minētajām konsultatīvajām iniciatīvām un šā punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētajiem darbības uzdevumiem;

(ii)

konsultē Komisiju un veic darbības uzdevumus, kas noteikti 3. punkta c) apakšpunktā minētajā nolīgumā:

—	sniedzot atbalstu Komisijai konsultāciju centra InvestEU plānošanā, izveidē un darbībā;

—

novērtējot konsultatīva atbalsta pieprasījumus, par kuriem Komisija neuzskata, ka uz tiem attiecas esošās konsultatīvās iniciatīvas, lai atbalstītu Komisijas lēmumu par piešķiršanu attiecībā uz konsultatīviem pieprasījumiem, kas saņemti, izmantojot 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā definēto galveno piekļuves punktu;

—	sniedzot atbalstu valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm pēc to pieprasījuma: nodrošinot 24. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto spēju veidošanu saistībā ar to konsultatīvo spēju attīstīšanu, lai tās varētu piedalīties konsultāciju iniciatīvās;

—	pēc Komisijas un potenciālā konsultatīvā partnera pieprasījuma un ar EIB grupas piekrišanu Komisijas vārdā noslēdzot nolīgumu ar konsultāciju partneri par konsultatīvo iniciatīvu īstenošanu.

EIB grupa nodrošina, ka uzdevumi, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā, tiek veikti pilnīgi neatkarīgi no tās kā padomdevēja partnera lomas.

Komisija pēc vajadzības sadarbojas ar īstenošanas partneri, pamatojoties uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iv) punktā minētā EIB grupas atzinuma konstatējumiem. Komisija informē EIB grupu par savu lēmumu pieņemšanas rezultātiem.

2. Ar banku darbību saistītā informācija, ko Komisija nosūta EIB grupai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, b) apakšpunkta iv) punktu, b) apakšpunkta v) punktu un b) apakšpunkta vi) punktu, nav plašāka par informāciju, kas noteikti nepieciešama EIB grupai, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar minētajiem punktiem. Komisija ciešā dialogā ar EIB grupu un potenciālajiem īstenošanas partneriem nosaka minētās ar banku darbību saistītās informācijas raksturu un apjomu, ņemot vērā ES garantijas pareizas finanšu pārvaldības prasības, īstenošanas partnera likumīgās intereses attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju un EIB grupas vajadzības, pildot savus pienākumus saskaņā ar minētajiem punktiem.

3. Partnerības noteikumus nosaka nolīgumos, tostarp:

par 12. panta 4. punktā noteiktās ES garantijas daļas piešķiršanu un īstenošanu:

(i)	garantijas nolīgumā starp Komisiju un EIB grupu vai

(ii)	atsevišķos garantijas nolīgumos starp Komisiju un EIB un tās meitasuzņēmumiem vai (atkarībā no situācijas) citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar EIB statūtu 28. panta 1. punktu;

b)	Komisijas un EIB grupas nolīgumā attiecībā uz 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

c)	Komisijas un EIB grupas nolīgumā attiecībā uz konsultāciju centru InvestEU;

d)	pakalpojumu nolīgumos starp EIB grupu un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm attiecībā uz spēju veidošanu un citiem pakalpojumiem, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā.

4. Neskarot šīs regulas 17. panta 3. punktu un 24. panta 4. punktu, izmaksas, kas EIB grupai radušās saistībā ar šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanu, atbilst nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto nolīgumu, un tās var segt no atmaksājumiem vai ieņēmumiem, kas attiecināmi uz ES garantiju, vai no uzkrājumiem saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 4. un 5. punktu, vai arī tās var tikt segtas no šīs regulas 4. panta 3. punktā minētā finansējuma, ja EIB grupa šīs izmaksas pamato, turklāt to kopējā maksimālā robežvērtība ir 10 miljoni EUR.

5. Izmaksas, kas EIB grupai radušās saistībā ar 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto darbības uzdevumu veikšanu, pilnībā sedz un apmaksā no summas, kas minēta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā, ja EIB grupa šīs izmaksas pamato, turklāt to kopējā maksimālā robežvērtība ir 15 miljoni EUR.

11. pants

Interešu konflikti

1. 10. pantā minētās partnerības ietvaros EIB grupa veic visas vajadzīgās darbības un piesardzības pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem ar citiem īstenošanas partneriem, tostarp izveidojot īpašu un neatkarīgu vienību 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un vi) punktā minēto uzdevumu veikšanai. Uz šo vienību attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi, kurus vienības dalībniekiem turpina piemērot pēc tam, kad tie vienību ir atstājuši.

2. EIB grupa un citi īstenošanas partneri nekavējoties informē Komisiju par jebkuru situāciju, kas rada vai, iespējams, var radīt interešu konfliktu. Šaubu gadījumā Komisija izlemj, vai interešu konflikts pastāv, un informē EIB grupu par secinājumiem. Interešu konflikta gadījumā EIB grupa veic atbilstīgus pasākumus. Valdi informē par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

3. EIB grupa veic vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai, īstenojot konsultāciju centra InvestEU darbību, izvairītos no situācijām, kad varētu rasties interešu konflikts, jo īpaši attiecībā uz darbības uzdevumiem, ko tā veic, sniedzot atbalstu Komisijai, kā minēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā. Interešu konflikta gadījumā EIB grupa veic atbilstīgus pasākumus.

IV NODAĻA

ES garantija

12. pants

ES garantija

1. ES garantiju īstenošanas partneriem piešķir kā neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju saskaņā ar Finanšu regulas 219. panta 1. punktu, un to īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu.

2. ES garantijas atlīdzība ir saistīta ar finanšu produktu īpašībām un riska profilu, ņemot vērā to pamatā esošo finansēšanas un investīciju darbību raksturu un to, kā finanšu produkti izpilda nospraustos politikas mērķus.

Ja tas ir pienācīgi pamatots ar to politikas mērķu būtību, uz kuru izpildi vērsts finanšu produkts, un ar to, ka finanšu produktiem jābūt paredzētajiem galasaņēmējiem pieejamiem, galasaņēmējam nodrošinātā finansējuma izmaksas var samazināt vai minētā finansējuma noteikumus var uzlabot, koriģējot atlīdzību par ES garantiju vai – vajadzības gadījumā – sedzot atlikušās īstenošanas partnerim radušās administratīvās izmaksas no Savienības budžeta, jo īpaši:

a)	ja saspringti finanšu tirgus apstākļi liegtu īstenot finansēšanas vai investīciju darbību, nosakot cenu saskaņā ar tirgus konjunktūru, vai

b)	ja nepieciešams stimulēt finansēšanas un investīciju darbības nozarēs vai jomās, kurās ir būtiskas tirgus nepilnības vai neoptimāla investīciju situācija, vai veicināt investīciju platformu izveidi,

ba)	attiecībā uz maksātspējas atbalsta logu – ekonomiski visvairāk skartajās dalībvalstīs un nozarēs, kā arī dalībvalstīs, kurās valsts maksātspējas atbalsta iespējas ir ierobežotākas,

tiktāl, ciktāl ES garantijas atlīdzības samazinājums vai īstenošanas partneru nenosegto administratīvo izmaksu segšana nerada būtisku ietekmi uz InvestEU garantijas uzkrājumiem.

ES garantijas atlīdzības samazinājums pilnā apmērā dod labumu galasaņēmējiem.

3. Nosacījumu, kas izklāstīts Finanšu regulas 219. panta 4. punktā, piemēro katram īstenošanas partnerim, pamatojoties uz darījumu portfeli.

4. EIB grupai piešķir 75 % no ES garantijas saskaņā ar ES nodalījumu, kā minēts 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, 68 829 990 000 EUR apmērā. EIB grupa sniedz kopējo finanšu iemaksu 11 494 608 330 EUR apmērā. Minēto iemaksu nodrošina tādā veidā un formā, kas veicina fonda InvestEU īstenošanu un 14. panta 2. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

5. Atlikušos 25 % ES garantijas ES nodalījumā piešķir citiem īstenošanas partneriem, kas arī veic finanšu iemaksu, kura apjomu nosaka garantijas nolīgumos.

6. Tiek darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka investīciju laikposma beigās ir aptverts plašs nozaru un reģionu loks un nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī. Šie centieni ietver stimulus mazākām vai mazāk sarežģītām valsts attīstību veicinošām bankām, kam ir salīdzinošas priekšrocības, pateicoties to klātbūtnei uz vietas, zināšanām un investīciju kompetencei. Komisija izstrādā saskaņotu pieeju šo centienu atbalstīšanai.

7. 4. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā minēto ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un investīciju darbībām, kuras veic īstenošanas partneris, ar nosacījumu, ka Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim ir noslēgusi garantijas nolīgumu ar minēto īstenošanas partneri, tādējādi izpildot Regulas [EURI] 4. panta 6. punktā izklāstītos nosacījumus . Citos gadījumos ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī.

Līgumus ▌starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju vai finanšu starpnieku, vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

13. pants

Atbalsttiesīgas finansēšanas un investīciju darbības

1. Fonds InvestEU atbalsta tikai tādas finansēšanas un investīciju darbības, kas:

atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, jo īpaši attiecībā uz tirgus nepilnībām, neoptimālām investīciju situācijām un papildināmību, kā izklāstīts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un šīs regulas V pielikumā, un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātās investīcijas saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

b)	veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu un saskaņā ar šīs regulas II pielikumu ietilpst to jomu tvērumā, kuras ir atbalsttiesīgas finansēšanas un investīciju darbībām atbilstīgajā politikas logā;

c)	nesniedz finansiālu atbalstu izslēgtajām darbībām, kuras uzskaitītas šīs regulas V pielikuma B punktā un

d)	atbilst investīciju pamatnostādnēm.

2. Papildus projektiem, kas atrodas Savienībā vai ar dalībvalsti saistītā aizjūras zemē vai teritorijā, kā noteikts LESD II pielikumā, fonds InvestEU var atbalstīt šādus projektus un darbības, izmantojot finansēšanas un investīciju darbības citos logos, kas nav Eiropas stratēģisko investīciju logs vai maksātnespējas atbalsta logs:

projektus ar subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

b)	finansēšanas un investīciju darbības 5. pantā minētajās valstīs, kas ir veikušas iemaksu konkrētā finanšu produktā.

3. Fonds InvestEU var atbalstīt finansēšanas un investīciju darbības, kas sniedz finansējumu galasaņēmējiem, kuri ir juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm vai teritorijām:

a)	dalībvalsts vai ar dalībvalsti saistīta aizjūras zeme vai teritorija, kā izklāstīts LESD II pielikumā;

b)	programmas InvestEU asociētā trešā valsts saskaņā ar 5. pantu;

c)	attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

d)	citas trešās valstis, ja nepieciešams finansēt projektu kādā valstī vai teritorijā, kas minēta a), b) vai c) apakšpunktā.

Neatkarīgi no pirmās daļas saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu galasaņēmēji un starpnieki ir juridiskas personas, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ievadteikumā un otrajā daļā, un saskaņā ar tā trešo daļu.

Neatkarīgi no pirmās daļas tikai uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un darbojas Savienībā, var saņemt atbalstu no maksātspējas atbalsta loga finansēšanas un investīciju darbībām.

Neatkarīgi no pirmās daļas saskaņā ar maksātspējas atbalsta logu galasaņēmēji, kuri saņem 30 miljonus EUR vai vairāk, neveic dividenžu maksājumus, neobligātus kuponu maksājumus vai neatpērk akcijas. Ikviena saņēmēja, kas saskaņā ar maksātspējas atbalsta logu saņem finansējumu 30 miljonu EUR un lielākā apmērā, vadības locekļa atalgojums nepārsniedz attiecīgā vadības locekļa 2019. gada 31. decembrī fiksēto atalgojuma daļu. Personai, kura kļūst par vadības locekli vienlaikus ar maksātspējas atbalsta loga finansējuma piešķiršanu vai pēc tam, piemērojamais limits ir no visiem vadības locekļiem zemākais fiksētais atalgojums 2019. gada 31. decembrī. Nekādā gadījumā neizmaksā prēmijas vai citus atalgojuma mainīgos vai salīdzināmos komponentus.

14. pants

Tādu īstenošanas partneru izvēle, kuri nav EIB grupa

1. Komisija atlasa īstenošanas partnerus, kas nav EIB grupa, saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu.

Īstenošanas partneri var veidot grupu. Īstenošanas partneris var būt vienas vai vairāku grupu dalībnieks.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbalsttiesīgie partneri ir pauduši ieinteresētību attiecībā uz 12. panta 5. punktā minēto ES garantijas daļu.Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus partnerus no tiem partneriem, kuri ir pauduši ieinteresētību. Attiecīgā dalībvalsts kā īstenošanas partneri var ierosināt arī EIB grupu un uz sava rēķina slēgt ar EIB grupu līgumus par 10. pantā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta trešo daļu izvēlas īstenošanas partnerus no tiem atbilstošajiem partneriem, kas spēj veikt finansēšanas un investīciju darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

2. Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros atbilst šādiem mērķiem:

a)	maksimāli aptvert 3. pantā noteiktos mērķus;

b)	maksimāli palielināt ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

c)	attiecīgos gadījumos maksimāli izmantot privātās investīcijas;

d)	veicināt novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas;

e)	panākt ģeogrāfisko diversifikāciju, pakāpeniski piešķirot ES garantiju, un dot iespēju finansēt mazākus projektus;

f)	nodrošināt pietiekamu riska dažādošanu.

3. Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija arī ņem vērā:

a)	iespējamās izmaksas un atlīdzību no Savienības budžeta;

b)	īstenošanas partnera spēju pilnībā īstenot Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā minētās prasības, kas saistītas ar nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas.

4. Valsts attīstību veicinošas bankas vai institūcijas var tikt izvēlētas par īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tās atbilst šā panta prasībām.

15. pants

Atbalsttiesīgi finansējuma veidi

1. ES garantiju var izmantot, lai segtu risku šādu veidu finansējumam, ko nodrošina īstenošanas partneri:

aizdevumi, garantijas, pretgarantijas, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabojums, tostarp pakārtotais parāds, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijas, ko tieši vai netieši sniedz, izmantojot finanšu starpniekus, fondus, investīciju platformas vai citas metodes, lai novirzītu tos galasaņēmējiem;

b)	īstenošanas partnera finansējums vai garantijas citai finanšu iestādei, lai tā varētu veikt a) apakšpunktā minētās finansēšanas darbības.

Lai to segtu no ES garantijas, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto finansējumu piešķir, iegūst vai emitē to finansēšanas vai investīciju darbību labā, kas minētas 13. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums tika piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai kurš nav anulēts.

2. ES garantija atbalsta finansēšanas un investīciju darbības, izmantojot fondus vai citas starpniekstruktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka investīciju pamatnostādnēs, pat ja šādas struktūras investē mazāko daļu no to investētajām summām ārpus Savienības un trešās valstīs, kas minētas 13. panta 2. punktā, vai investē mazāko daļu no to investētajām summām aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.

Investīciju pamatnostādnēs var noteikt papildu ierobežojumus attiecībā uz to summu proporciju, kas ārpus Savienības investētas finansēšanas un investīciju darbībās, izmantojot fondus vai citas starpniekstruktūras saskaņā ar stratēģisko Eiropas investīciju logu, tostarp iespējamās klauzulas par atteikšanos no šādām investīcijām.

2.a Maksātspējas atbalsta loga atbalsttiesīgie instrumenti, izmantojot īstenošanas partnerus, rezultējas kā kapitāla vai kvazikapitāla nodrošināšana uzņēmumiem, kā minēts 3. panta 2. punkta ea) apakšpunktā. Hibrīdinstrumentus var izmantot, ja šādi instrumenti atbilst loga mērķim.

16. pants

Garantijas nolīgumi

1. Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai.

Ja īstenošanas partneri veido grupu, tiek noslēgts vienots garantijas nolīgums starp Komisiju un katru grupas īstenošanas partneri vai ar vienu īstenošanas partneri, kas rīkojas grupas vārdā.

2. Garantijas nolīgumā ir šāda informācija:

a)	īstenošanas partnera sniedzamās finanšu iemaksas summa un noteikumi;

b)	noteikumi attiecībā uz finansējumu vai garantijām, kas īstenošanas partnerim jāsniedz citai juridiskai personai, kura piedalās īstenošanā, ja tāda ir;

c)	sīki izstrādāti noteikumi par ES garantijas sniegšanu saskaņā ar 18. pantu, tostarp par konkrētu instrumentu veidu portfeļu segumu un attiecīgajiem notikumiem, kas izraisa iespējamus ES garantijas pieprasījumus;

d)	atlīdzība par riska uzņemšanos, kas jāpiešķir proporcionāli Savienības un īstenošanas partnera attiecīgajām riska uzņemšanās daļām vai atbilstoši korekcijai pienācīgi pamatotos gadījumos, ievērojot 12. panta 2. punktu;

e)	maksājuma nosacījumi;

f)	īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas izmantošanu ierosināto finansēšanas vai investīciju darbībām, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto darbību bez ES garantijas;

g)	noteikumi un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, kas jāuztic īstenošanas partnerim;

h)	finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar ES garantiju;

i)	galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantošanu, 3., 7. un 13. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;

j)	attiecīgā gadījumā – noteikumi un procedūras, kas saistītas ar finansējuma apvienošanas darbībām;

k)	citi attiecīgie noteikumi saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 2. punkta un X sadaļas prasībām;

l)	piemērotu mehānismu esamība privāto investoru potenciālo bažu novēršanai.

3. Garantiju nolīgums arī paredz, ka atlīdzība, kas pienākas Savienībai no finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, jāsniedz pēc tam, kad ir atskaitīti tie maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izmantot ES garantiju.

4. Turklāt garantijas nolīgums paredz, ka jebkuru summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saistībā ar ES garantiju, atskaita no kopējās atlīdzības, ieņēmumu un atmaksājumu summas, kas īstenošanas partnerim ir jāmaksā Savienībai no finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula. Ja šī summa nav pietiekama, lai segtu summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saskaņā ar 17. panta 3. punktu, atlikušo summu iegūst no ES garantijas uzkrājumiem.

5. Ja garantijas nolīgums ir noslēgts dalībvalsts nodalījuma ietvaros, tajā var paredzēt dalībvalsts vai attiecīgo reģionu pārstāvju līdzdalību garantijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

17. pants

ES garantijas izmantošanas prasības

1. ES garantiju piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.

2. ES garantija sedz finansēšanas un investīciju darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un attiecīgajās investīciju pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka šīs darbības atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai finansēšanas un investīciju darbības atbilstu šai regulai un attiecīgajām investīciju pamatnostādnēm.

3. Komisijai nav jāsedz īstenošanas partnerim nekādas administratīvās izmaksas vai maksas par finansēšanas un investīciju darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, un cenas pieejamība mērķa galasaņēmējiem vai sniegtā finansējuma veids pēc to rakstura ļauj īstenošanas partnerim pienācīgi pierādīt Komisijai, ka ir nepieciešams izņēmums. Šādu izmaksu segšana no Savienības budžeta ir ierobežota līdz summai, kas ir stingri nepieciešama, lai īstenotu attiecīgās finansēšanas un investīciju darbības, un to sniedz tikai tādā mērā, kādā ieņēmumi, ko īstenošanas partneri saņem par attiecīgajām finansēšanas un investīciju darbībām, nesedz izmaksas. Kārtību attiecībā uz maksām nosaka garantijas nolīgumā, un tā atbilst 16. panta 4. punktā noteiktajai kārtībai un Finanšu regulas 209. panta 2. punkta g) apakšpunktam.

4. Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu saskaņā ar 16. panta 4. punktu, ja vien šīs izmaksas nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem.

18. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1. Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbību portfeli vai attiecīgā gadījumā uz atsevišķām finansēšanas un investīciju darbībām. ES garantijas atlīdzību var samazināt pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti 12. panta 2. punktā.

Īstenošanas partnera riska darījumi, kurus tas uzņemas uz paša risku, ir atbilstoši ar ES garantijas atbalstītajām finansēšanas un investīciju darbībām, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc rakstura nav tādi, ka īstenošanas partneris pamatoti nevarētu tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

2. Ar ES garantija sedz:

parāda produktus, kas minēti 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(i)	pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību neizpildes gadījumam;

(ii)	pārstrukturēšanas zaudējumus;

(iii)

zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

(b)	investīcijas kapitālā vai kvazikapitālā, kas minētas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā: investētās summas un saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;

(c)	īstenošanas partnera finansējumam vai garantijām citai finanšu iestādei saskaņā ar 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu: izlietotās summas un ar tām saistītās finansējuma izmaksas.

Pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu.

3. Ja Savienība veic maksājumu īstenošanas partnerim ES garantijas izmantošanas rezultātā, Savienība pārņem attiecīgās īstenošanas partnera tiesības, kas attiecas uz jebkādām tā finansēšanas vai investīciju darbībām, kuras sedz ES garantija, ciktāl minētās tiesības turpina pastāvēt.

Īstenošanas partneris Savienības vārdā piedzen prasījumus par pārņemtajām summām un atmaksā Savienībai atgūtās summas.

V NODAĻA

PĀRVALDĪBA

19. pants

Konsultatīvā padome

1. Komisiju un valdi, kas izveidota saskaņā ar 20. pantu, konsultē konsultatīva padome.

2. Konsultatīvā padome cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un tās sastāvā ir:

a)	katra īstenošanas partnera viens pārstāvis;

b)	katras dalībvalsts viens pārstāvis;

c)	viens eksperts, kuru iecēlusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

d)	viens eksperts, kuru iecēlusi Reģionu komiteja.

3. Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. EIB grupas pārstāvis ir priekšsēdētāja vietnieks.

Konsultatīvā padome tiekas regulāri, vismaz divas reizes gadā pēc priekšsēdētāja pieprasījuma.

4. Konsultatīvā padome:

a)	sniedz konsultācijas Komisijai un valdei par to finanšu produktu izstrādi, kas jāievieš saskaņā ar šo regulu;

b)	sniedz konsultācijas Komisijai un valdei par tirgus norisēm, tirgus apstākļiem, tirgus nepilnībām un neoptimālām investīciju situācijām;

c)	veic viedokļu apmaiņu par tirgus norisēm un dalās ar paraugpraksi.

5. Pēc apspriešanās ar potenciālajiem īstenošanas partneriem Komisija ieceļ pirmos konsultatīvās padomes locekļus, kas pārstāv īstenošanas partnerus, kuri nav EIB grupa. Viņu pilnvaru termiņš ir viens gads.

6. Dalībvalstu pārstāvju sanāksmes atsevišķā formātā organizē vismaz divas reizes gadā, un tās vada Komisija.

7. Konsultatīvā padome un dalībvalstu pārstāvju sanāksmes, kas minētas 6. punktā, var sniegt ieteikumus valdei, lai tā tos izskatītu, attiecībā uz programmas InvestEU īstenošanu un darbību.

8. Konsultatīvās padomes sanāksmju detalizētos protokolus publisko pēc iespējas ātri pēc tam, kad konsultatīvā padome tos ir apstiprinājusi.

Komisija ievieš konsultatīvās padomes darbības noteikumus un procedūras un vada konsultatīvās padomes sekretariātu. Konsultatīvajai padomei dara pieejamus visus attiecīgos dokumentus un informāciju, lai tā varētu veikt savus uzdevumus.

9. Konsultatīvajā padomē pārstāvētās valsts attīstību veicinošas bankas vai institūcijas no sava vidus izraugās īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, pārstāvjus 20. panta 1. punktā minētajā valdē. Valsts attīstību veicinošas bankas vai institūcijas cenšas nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību valdē sava apjoma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā. Izraudzītie pārstāvji pārstāv visu īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, kopējo nostāju.

20. pants

Valde

1. Programmai InvestEU izveido valdi. Tajā ir četri Komisijas pārstāvji, trīs EIB grupas pārstāvji un divi citu īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, pārstāvji un viens eksperts, kuru par locekli bez balsstiesībām ir iecēlis Eiropas Parlaments. Eksperts, kuru Eiropas Parlaments ir iecēlis par locekli bez balsstiesībām, neprasa un nepieņem norādījumus ne no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, ne no dalībvalstu valdībām, ne arī no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus šis eksperts pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs.

Valdes locekļus ieceļ uz četriem gadiem, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi, izņemot īstenošanas partneru, kas nav EIB grupa, pārstāvjiem, kurus ieceļ uz diviem gadiem.

2. Valde izraugās priekšsēdētāju no Komisijas pārstāvjiem uz četru gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi. Priekšsēdētājs divas reizes gadā ziņo dalībvalstu pārstāvjiem konsultatīvajā padomē par programmas InvestEU īstenošanu un darbību.

Detalizētus valdes sanāksmju protokolus publicē, tiklīdz valde tos ir apstiprinājusi.

3. Valde:

a)	sniedz īstenošanas partneriem stratēģiskās un darbības norādes, tostarp norādes par finanšu produktu izstrādi un citām darbības politikas nostādnēm un procedūrām attiecībā uz fonda InvestEU darbību;

b)	pieņem riska metodikas satvaru, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar EIB grupu un pārējiem īstenošanas partneriem;

c)	pārrauga programmas InvestEU īstenošanu;

d)	pirms Investīciju komitejas izvēles saskaņā ar 23. panta 2. punktu pauž nostāju, kas atspoguļo visu tās locekļu viedokļus par kandidātu īso sarakstu;

e)	pieņem 23. panta 4. punktā minēto Investīciju komitejas sekretariāta reglamentu;

f)	pieņem noteikumus, ko piemēro darbībām ar investīciju platformām.

fa)	nosaka dalībvalstis un nozares, kuras Covid-19 krīze skārusi ekonomiski visvairāk, un dalībvalstis, kurās valsts maksātspējas atbalsta iespējas ir ierobežotākas, pamatojoties uz rādītājiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktu.

4. Valde diskusijās izmanto konsensa pieeju, tādējādi, cik vien iespējams, ņemot vērā visu locekļu nostāju. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, valde lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu kvalificēta vairākuma balsojumu, ko veido vismaz septiņas balsis.

21. pants

Rezultātu pārskats

1. Rezultātu pārskatu izveido, lai nodrošinātu, ka Investīciju komiteja spēj veikt neatkarīgu, pārredzamu un saskaņotu novērtējumu par pieprasījumiem ES garantijas izmantošanai īstenošanas partneru ierosinātajām finansēšanas vai investīciju darbībām.

2. Īstenošanas partneri aizpilda rezultātu pārskatu attiecībā uz saviem finansēšanas un investīciju darbību priekšlikumiem.

3. Rezultātu pārskatā iekļauj šādus elementus:

a)	ierosinātās finansēšanas un investīciju darbības aprakstu;

b)	aprakstu par to, kā ierosinātā darbība veicina ES politikas mērķu sasniegšanu;

c)	papildināmības aprakstu;

d)	tirgus nepilnību vai neoptimālas investīciju situācijas aprakstu;

e)	īstenošanas partnera finansiālo un tehnisko ieguldījumu;

f)	investīcijas ietekmi;

g)	finansēšanas vai investīciju darbību finanšu profilu;

h)	papildu rādītājus.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot rezultātu pārskata papildu elementus, tostarp detalizētus noteikumus attiecībā uz rezultātu pārskatu, kas jāizmanto īstenošanas partneriem.

22. pants

Politikas pārbaude

1. Komisija veic pārbaudi, lai pārliecinātos, vai īstenošanas partneru, kas nav EIB, ierosinātās finansēšanas un investīciju darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikai.

2. ES garantija nesedz EIB finansēšanas un investīciju darbības, kas ir šīs regulas darbības jomā, ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru.

23. pants

Investīciju komiteja

1. Fondam InvestEU tiek izveidota pilnīgi neatkarīga Investīciju komiteja. Investīciju komiteja:

a)	izskata priekšlikumus par finansēšanas un investīciju darbībām, ko iesnieguši īstenošanas partneri segumam saskaņā ar ES garantiju un kas ir izturējuši 22. panta 1. punktā minēto politikas pārbaudi vai saņēmuši labvēlīgu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru;

b)	pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām investīciju pamatnostādnēm;

c)	īpašu uzmanību pievērš papildināmības prasībai, kas minēta Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šīs regulas V pielikumā, un privāto investīciju piesaistīšanas prasībai, kas minēta Finanšu regulas 209. panta 2. punkta d) apakšpunktā; un

d)	pārbauda, vai finansēšanas un investīciju darbības, kurām piešķirtu ES garantijas atbalstu, atbilst visām attiecīgajām prasībām.

2. Investīciju komiteja tiekas sešos dažādos sastāvos, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajiem sešiem politikas logiem.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Ekspertus atlasa un ieceļ Komisija pēc Valdes ieteikuma. Ekspertus ieceļ amatā uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus un ko var vienreiz pagarināt. Atlīdzību viņiem nodrošina Savienība. Komisija pēc Valdes ieteikuma var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu amatā esošam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze projektu strukturēšanā un finansēšanā vai MVU vai korporāciju finansēšanā.

Investīciju komitejas sastāvu veido tā, lai nodrošinātu, ka tai ir plašas zināšanas par nozarēm, kuras aptver 7. panta 1. punktā minētie politikas logi, un par ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā un ka Investīciju komitejā kopumā ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

Investīciju komitejas četri locekļi ir pastāvīgie locekļi katrā no Investīciju komitejas sešiem sastāviem. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas ilgtspējīgu investīciju jomā. Turklāt katrā no šiem sešiem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar investīcijām nozarēs, ko aptver attiecīgais politikas logs. Valde norīko Investīciju komitejas locekļus atbilstīgajam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju.

3. Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un tikai fonda InvestEU interesēs. Viņi neprasa un nepieņem norādījumus no īstenošanas partneriem, Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Katrs Investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai un Valdei visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi apstiprinātu, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Valde var ieteikt Komisijai atbrīvot locekli no pienākumu pildīšanas, ja viņš neievēro šajā punktā noteiktās prasības vai citu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4. Investīciju komitejai, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, palīdz sekretariāts. Sekretariāts ir neatkarīgs un pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam. Sekretariāts administratīvi atrodas Komisijā. Sekretariāta reglaments nodrošina konfidencialitāti informācijas un dokumentu apmaiņā starp īstenošanas partneriem un attiecīgajām pārvaldes struktūrām. EIB grupa savus priekšlikumus par finansēšanas un investīciju darbībām var iesniegt tieši Investīciju komitejai un paziņo par tiem sekretariātam.

Īstenošanas partneru iesniedzamie dokumenti ietver standartizētu pieprasījuma veidlapu, 21. pantā minēto rezultātu pārskatu un visus citus dokumentus, kurus Investīciju komiteja uzskata par būtiskiem, jo īpaši aprakstu par tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas raksturu, un to, kā finansēšanas vai investīciju darbība stāvokli atvieglos, kā arī ticamu darbības novērtējumu, kas parāda finansēšanas vai investīciju darbības papildināmību. Sekretariāts pārbauda, vai dokumenti, kurus sniedz īstenošanas partneri, kas nav EIB grupa, ir pilnīgi. Investīciju komiteja var attiecīgajam īstenošanas partnerim pieprasīt precizējumus attiecībā uz investīciju vai finansēšanas darbības priekšlikumu, tostarp pieprasot attiecīgā īstenošanas partnera pārstāvja tiešu klātbūtni minētās darbības apspriešanā. Neviens projekta novērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz ES garantijas seguma piešķiršanu finansēšanas vai investīciju darbībai.

Investīciju komiteja, novērtējot un pārbaudot ierosinātās finansēšanas un investīciju darbības, izmanto 21. pantā minēto rezultātu pārskatu.

5. Investīciju komitejas secinājumus pieņem ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu ar noteikumu, ka vienkāršais balsu vairākums ietver vismaz viena tādas konfigurācijas pagaidu locekļa balsi, kas saistīta ar politikas logu, saskaņā ar kuru priekšlikums ir sniegts. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā balss ir Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas segumu finansēšanas vai investīciju darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu un informāciju par darbību, jo īpaši tās aprakstu, darbības virzītāju un finanšu starpnieku identitāti un darbības mērķus. Secinājumos arī atsaucas uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no rezultātu pārskata.

Attiecīgo rezultātu pārskatu dara publiski pieejamu pēc tam, kad parakstīta finansēšanas vai investīciju darbība vai attiecīgā gadījumā apakšprojekts.

Informācijā, ko dara publiski pieejamu saskaņā ar otro un trešo daļu, neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai persondatus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Sensitīvu komercinformāciju saturošas Investīciju komitejas secinājumu daļas Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pēc pieprasījuma, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Divreiz gadā Investīciju komiteja Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz visu Investīcijas komitejas pēdējo sešu mēnešu secinājumu sarakstu, kā arī publicētos rezultātu pārskatus, kuri uz tiem attiecas. Iesniegtajā informācijā iekļauj visus lēmumus, ar kuriem ir noraidīta ES garantijas izmantošana, un uz to attiecas stingras konfidencialitātes prasības.

Investīciju komitejas sekretariāts Investīciju komitejas secinājumus savlaicīgi dara pieejamus attiecīgajam īstenošanas partnerim.

Visu informāciju, kas saistīta ar Investīciju komitejai iesniegtajiem finansēšanas un investīciju darbību priekšlikumiem un Investīciju komitejas secinājumiem par šiem priekšlikumiem, Investīciju komitejas sekretariāts reģistrē centrālā repozitorijā.

6. Ja Investīciju komiteja tiek lūgta apstiprināt ES garantijas izmantošanu finansēšanas vai investīciju darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra ar apakšprojektiem, minētais apstiprinājums attiecas arī uz apakšprojektiem, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi. Investīciju komitejai nav tiesību atsevišķi apstiprināt apakšprojektus, kuru apjoms ir mazāks nekā 3 000 000 EUR.

7. Ja Investīciju komiteja uzskata par nepieciešamu, tā var vērst Komisijas uzmanību uz jebkuru darbības jautājumu, kas saistīts ar investīciju pamatnostādņu piemērošanu vai interpretāciju.

8. Investīciju komitejas uzdevums no tās izveides dienas ir arī apstiprināt ES garantijas izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017 atlikušajam minētajā regulā noteiktajam investīciju laikposmam. Izmantošanas priekšlikumus novērtē saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem. ▌ Tiem nepiemēro 22. pantu.

VI NODAĻA

Konsultāciju centrs InvestEU

24. pants

Konsultāciju centrs InvestEU

1. Komisija izveido konsultāciju centru InvestEU. Konsultāciju centrs InvestEU sniedz konsultatīvu atbalstu investīciju projektu identifikācijā, sagatavošanā, izstrādē, strukturēšanā, iepirkumu procedūru rīkošanā un īstenošanā un stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un investīciju darbības. Šāds atbalsts var attiekties uz jebkuru projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

Komisija slēdz konsultāciju līgumus ar EIB grupu un citiem potenciālajiem konsultāciju partneriem un uzdod tiem sniegt šā punkta pirmajā daļā minēto konsultatīvo atbalstu, kā arī 2. punktā minētos pakalpojumus. Komisija var arī īstenot konsultāciju iniciatīvas, tostarp slēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Komisija izveido centrālu piekļuves punktu konsultāciju centram InvestEU un iedala konsultatīvā atbalsta pieprasījumus saskaņā ar attiecīgo konsultāciju iniciatīvu. Komisija, EIB grupa un pārējie konsultāciju partneri cieši sadarbojas, lai nodrošinātu atbalsta produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā, vienlaikus ņemot vērā esošās struktūras un darbu.

Konsultāciju iniciatīvas ir pieejamas kā elements katrā no 7. panta 1. punktā minētajiem politikas logiem un aptver attiecīgā loga nozares. Turklāt konsultāciju iniciatīvas ir pieejamas starpnozaru komponenta satvarā.

2. Konsultāciju centrs InvestEU jo īpaši:

a)	nodrošina centrālu piekļuves punktu, ko pārvalda un mitina Komisija, lai konsultāciju centra InvestEU ietvaros publiskā sektora iestādēm un projektu virzītājiem sniegtu palīdzību projektu izstrādē;

b)	publiskā sektora iestādēm un projektu virzītājiem izplata visu pieejamo papildinformāciju par investīciju pamatnostādnēm, tostarp Komisijas sniegtu informāciju par to piemērošanu vai interpretēšanu;

attiecīgā gadījumā palīdz projektu virzītājiem projektu izstrādē, lai tie atbilstu 3. un 7. pantā noteiktajiem mērķiem un 13. pantā noteiktajiem atbalsttiesīguma kritērijiem, un veicina svarīgu projektu visas Eiropas interesēs un agregatoru attīstīšanu maziem projektiem, tostarp ar šā punkta f) apakšpunktā minēto investīciju platformu starpniecību, ar noteikumu, ka šāda palīdzība neskar Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas segumu šādiem projektiem;

atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus potenciālu finansēšanas un investīciju darbību izveidē un attīstīšanā;

e)	veicina sadarbības platformu izveidi datu, zinātības un paraugprakses vienādranga apmaiņai, lai atbalstītu projektu plūsmu un nozaru attīstību;

f)	sniedz proaktīvu konsultatīvo atbalstu investīciju platformu izveidē, tostarp pārrobežu un makroreģionālu investīciju platformu izveidē, kā arī tādu investīciju platformu izveidē, kuras vienā vai vairākās dalībvalstīs pēc temata vai reģiona apvieno mazus un vidējus projektus;

g)	atbalsta no Savienības budžeta vai citiem avotiem finansētu dotāciju vai finanšu instrumentu apvienošanu, lai stiprinātu sinerģijas un papildināmību starp Savienības instrumentiem un maksimāli palielinātu programmas InvestEU izmantojumu un ietekmi;

atbalsta spēju veidošanas pasākumus nolūkā attīstīt organizatoriskās spējas, prasmes un procesus un paātrināt organizāciju gatavību investēt, lai projektu virzītāji un publiskā sektora iestādes izveidotu investīciju projektu plūsmas, izstrādātu finansēšanas mehānismus un investīciju platformas un pārvaldītu projektus un lai finanšu starpnieki īstenotu finansēšanas un investīciju darbības to subjektu labā, kuri saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, tostarp sniedzot atbalstu riska novērtēšanas spēju vai nozarei specifisku zināšanu pilnveidošanā;

i)	sniedz konsultatīvu atbalstu jaunuzņēmumiem, jo īpaši, ja tie vēlas aizsargāt savas investīcijas pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

ia)

sniedz atbalstu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar maksātspējas atbalsta logu, sedzot izmaksas, konsultāciju pakalpojumus un tehnisko un administratīvo palīdzību, lai izveidotu un pārvaldītu investīciju platformas, un īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm ar mazāk attīstītiem akciju tirgiem. Tehniskā palīdzība ir pieejama arī no šī loga finansētās uzņēmumu zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.

3. Konsultāciju centrs InvestEU ir pieejams publisku un privātu projektu virzītājiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un finanšu un nefinanšu starpniekiem.

4. Komisija ar katru konsultāciju partneri noslēdz konsultāciju līgumu par vienas vai vairāku konsultāciju iniciatīvu īstenošanu. Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām, izņemot par pakalpojumiem, kas tiek sniegti publiskā sektora projektu virzītājiem un bezpeļņas organizācijām un attiecīgi pamatotos gadījumos ir bez maksas. Maksa, ko par 2. punktā minētajiem pakalpojumiem iekasē no MVU, nepārsniedz vienu trešdaļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

5. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu, konsultāciju centrs InvestEU balstās uz Komisijas, EIB grupas un citu konsultāciju partneru specializētajām zināšanām.

6. Katra konsultāciju iniciatīva ietver izmaksu sadales mehānismu starp Komisiju un konsultāciju partneri, izņemot, ja Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams konsultāciju iniciatīvas īpatnību dēļ un nodrošinot saskaņotu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konsultāciju partneriem, piekrīt segt visas konsultāciju iniciatīvas izmaksas.

7. Konsultāciju centru InvestEU vajadzības gadījumā izveido arī vietējā līmenī. Vietējo centru jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. Konsultāciju centrs InvestEU veicina zināšanu pārnesi reģionālā un vietējā līmenī reģionālo un vietējo spēju un specializēto zināšanu attīstīšanai, lai varētu nodrošināt 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu, tostarp atbalstu nelielu projektu īstenošanai un iekļaušanai.

8. Lai sniegtu 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu un atvieglotu konsultatīvā atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, konsultāciju centrs InvestEU, ja iespējams, sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un izmanto to specializētās zināšanas. Attiecīgā gadījumā sadarbības nolīgumus ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm slēdz konsultāciju centra InvestEU ietvaros, ar vismaz vienu valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī.

9. Projektu virzītājiem, tostarp jo īpaši mazu projektu virzītājiem, kuri iesniedz pieteikumu finansējuma saņemšanai, īstenošanas partneri attiecīgā gadījumā ierosina ar šiem projektiem vērsties pie konsultāciju centra InvestEU nolūkā lūgt tā atbalstu, lai tie varētu sekmīgāk sagatavot savus projektus un lai varētu izvērtēt, vai ir iespējams apvienot projektus.

Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri attiecīgā gadījumā informē arī projektu virzītājus par iespēju iekļaut to projektus portālā InvestEU, kas minēts 25. pantā.

VII NODAĻA

Portāls InvestEU

25. pants

Portāls InvestEU

1. Komisija izveido portālu InvestEU. Portāls InvestEU ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

2. Portāls InvestEU sniedz iespēju projektu virzītājiem padarīt projektus, kuriem tie meklē finansējumu, redzamus ieguldītājiem. Projektu iekļaušana portālā InvestEU neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu un jebkādu citu Savienības instrumentu vai lēmumus par publisko finansējumu.

3. Portālā InvestEU uzskaita tikai tos projektus, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4. Projektus, kas atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nosūta attiecīgajiem īstenošanas partneriem. Attiecīgā gadījumā, ja pastāv konsultāciju iniciatīva, Komisija šādus projektus nosūta arī konsultāciju centram InvestEU.

5. Īstenošanas partneri pārbauda projektus, kas atbilst to ģeogrāfiskajai un darbības jomai.

VIII NODAĻA

PĀRSKATATBILDĪBA, UZRAUDZĪBA UN ZIŅOŠANA, NOVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

26. pants

Pārskatatbildība

1. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma valdes priekšsēdētājs ziņo pieprasītājai iestādei par fonda InvestEU darbības rezultātiem, tostarp piedaloties uzklausīšanā Eiropas Parlamentā.

2. Valdes priekšsēdētājs mutiski vai rakstiski un ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod fondam InvestEU.

27. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Regulas III pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un ļauj pienācīgi uzraudzīt riska un garantiju portfeli. Šajā nolūkā īstenošanas partneriem, konsultāciju partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3. Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu sagatavo ziņojumus par programmas InvestEU īstenošanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 5. punktu gada ziņojumā iekļauj informāciju par programmas īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar tās mērķiem un darbības rādītājiem. Šajā nolūkā katrs īstenošanas partneris katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus, tostarp informāciju par ES garantijas darbību.

4. Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Katrs īstenošanas partneris informāciju par dalībvalsts nodalījumu iesniedz arī dalībvalstij, kuras nodalījumu tas īsteno. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību ES garantijas izmantošanas prasībām un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un paredzēto naudas plūsmu aplēses nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Reizi gadā EIB grupas un attiecīgā gadījumā citu īstenošanas partneru ziņojumā iekļauj arī informāciju par ieguldījumu šķēršļiem, ar ko saskārās, veicot finansēšanas un ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumos iekļauj informāciju, kas īstenošanas partneriem jāsniedz saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5. Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts programmas InvestEU progress tās mērķu īstenošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu šo regulu, pārskatot vai papildinot III pielikumā noteiktos rādītājus un noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

28. pants

Izvērtēšana

1. Programmas InvestEU izvērtēšanu veic tā, lai to savlaicīgi ņemtu vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Komisija līdz 2024. gada 30. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu starpposma novērtējuma ziņojumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu, par EIB grupas pienākumu izpildi saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, par ES garantijas piešķiršanu, kas paredzēta 12. panta 4. un 5. punktā, par InvestEU konsultāciju centra īstenošanu, par budžeta piešķīrumu, kas paredzēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā, un par 7. panta 6. punktu. Novērtējumā jo īpaši tiek parādīts, kā īstenošanas partneru un konsultāciju partneru iesaistīšana programmas InvestEU īstenošanā ir sekmējusi programmas InvestEU un ES politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz atbalstīto finansēšanas un ieguldījumu darbību radīto pievienoto vērtību, līdzsvarotu ģeogrāfisko tvērumu un sadalījumu pa nozarēm. Novērtējumā arī izvērtē ilgtspējas pārbaudes piemērošanu saskaņā ar 7. panta 3. punktu un to, ciktāl MVU politikas sadaļā, kas minēta 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir pavirzījusies uz priekšu MVU prioritizēšana.

3. Programmas InvestEU īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. panta 3. punktā norādītā termiņa beigām, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu programmas InvestEU galīgo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantojumu.

4. Novērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

5. Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri palīdz Komisijai un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt 2. un 3. punktā minētās novērtēšanas.

6. Saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 1. punktu Komisija ik pēc trim gadiem Finanšu regulas 250. pantā minētajā gada ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktās uzkrājumu likmes atbilstību ar ES garantiju segto finansēšanas un ieguldījumu darbību faktiskajam riska profilam. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai grozītu šo regulu, uz minētā pārskata pamata pielāgojot šīs regulas 4. panta 1. punktā noteikto uzkrājumu likmi līdz 15 %.

29. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

30. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā InvestEU piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

IX NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PAMANĀMĪBA

31. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1. Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, saskaņotu, efektīvu un mērķorientētu informāciju.

Pirmajā daļā minētās prasības aizsardzības un kosmosa nozares projektiem piemēro, ievērojot konfidencialitātes vai slepenības pienākumus.

2. Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri informē vai uzliek par pienākumu citiem finanšu starpniekiem informēt galasaņēmējus, tostarp MVU, par šo atbalstu, padarot šo informāciju skaidri pamanāmu, jo īpaši MVU gadījumā, attiecīgajā nolīgumā, ar ko sniedz programmas InvestEU atbalstu, lai palielinātu sabiedrības informētību un uzlabotu pamanāmību.

3. Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

X NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Dalība Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanā

Savienība parakstās uz Eiropas Investīciju fonda kapitāla daļām turpmākajos kapitāla palielinājumos, lai tās relatīvā daļa kapitālā saglabātos pašreizējā līmenī. Parakstīšanos uz daļām un samaksātās daļas apmaksu līdz 900 000 000 EUR apmērā veic saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko apstiprina Fonda pilnsapulce.

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Ja deleģētie akti attiecas uz darbībām, kas jāveic EIB grupai un citiem īstenošanas partneriem vai kas jāveic, tos iesaistot, Komisija pirms šo deleģēto aktu sagatavošanas apspriežas ar EIB grupu un citiem potenciālajiem īstenošanas partneriem.

2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktā un 7. punktā, 21. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 28. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktā un 7. punktā, 21. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 28. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 7. panta 1. punkta ea) apakšpunktu un 7. punktu, 21. panta 4. punktu, 27. panta 5. punktu un 28. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.

34. pants

Pārejas noteikumi

1. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta pirmās un ceturtās daļas, jebkādus ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, izmanto ES garantijas nodrošinājumam saskaņā ar šo regulu ▌.

2. Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, jebkādu ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, nodrošinājuma pārpalikumu izmanto ES garantijas nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu ▌.

3. Regulas [EURI] 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto summu XXX EUR (pašreizējās cenās) apmērā izmanto:

a)	ES garantijas nodrošinājumam saskaņā ar šo regulu XXX EUR apmērā (pašreizējās cenās) papildus resursiem, kas minēti Finanšu regulas 211. panta 4. punkta pirmajā daļā,

b)	V un VI nodaļā paredzēto pasākumu un Regulas [EURI] 2. panta 2. punkta otrajā teikumā minēto pasākumu īstenošanai, ievērojot minētās regulas 4. panta 4. un 8. punktu, 200 440 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās). Šī summa ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

3.a Īstenošanas partneri var iesniegt Komisijai finansēšanas un investīciju darbības, ko tie apstiprinājuši laikposmā no attiecīgā garantijas nolīguma noslēgšanas līdz visu pirmā Investīciju komitejas sastāva locekļu iecelšanai.

3.b Komisija izvērtē 3.a punktā minētās darbības un lemj par to, vai piešķirt tām finansējumu ar ES garantiju.

3.c Īstenošanas partneri var iesniegt Komisijai finansēšanas un investīciju darbības, ko tie apstiprinājuši laikposmā no … [šī regulas spēkā stāšanās diena] līdz attiecīgā garantijas nolīguma noslēgšanai.

3.d Komisija izvērtē 3.c punktā minētās darbības un lemj par to, vai piešķirt tām finansējumu ar ES garantiju. Komisijas pozitīva lēmuma gadījumā šāds finansējums stājas spēkā attiecīgo galvojuma nolīgumu noslēgšanas dienā, pēc kura īstenošanas partneri var parakstīt finansēšanas un investīciju darbības.

3.e Ja tas ir nepieciešams un veicot iepriekšēju novērtējumu, visus finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar programmām, kuras minētas šīs regulas IV pielikumā, un ES garantiju, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, var apvienot ar instrumentiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu.

3.f Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta otrās un trešās daļas, ieņēmumus un atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kuri izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, un no budžeta garantijas, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, gadījumos, kad attiecīgie instrumenti ir apvienoti ar ES garantiju, kas ar šo regulu ir izveidota saskaņā ar šā panta 3.e punktu, uzskata attiecīgi par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas 21. panta 5. nozīmē ES garantijai, kas izveidota ar šo regulu, un par atmaksājumiem ES garantijai, kas izveidota ar šo regulu.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ES garantiju summas sadalījumā pa konkrētiem mērķiem

Indikatīvs sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punkta piektajā daļā, finansēšanas un investīciju darbībām:

a)	līdz 20 051 970 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)	līdz 11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c)	līdz 12 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d)	līdz 5 567 500 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

e)	līdz 31 153 850 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

ea)	līdz 11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta ea) apakšpunktā.

II PIELIKUMS

Nozares, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un investīciju darbībām

Finansēšanas un investīciju darbības saskaņā ar logiem, kas nav Eiropas stratēģisko investīciju logs, var ietilpt vienā vai vairākās no turpmāk minētajām jomām:

finansēšanas un investīciju darbības saskaņā ar Eiropas stratēģisko investīciju logu ietilpst 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajās jomās. Tās jo īpaši var ietvert svarīgus projektus visas Eiropas interesēs.

Enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, pārkārtošanos uz tīru enerģiju un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)	tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu enerģijas avotu un risinājumu un drošu un ilgtspējīgu citu bezemisiju un mazemisiju enerģijas avotu un risinājumu ražošanas, piegādes vai izmantošanas paplašināšana;

b)	energoefektivitāte un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

c)	ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras izveide, pilnveidošana un modernizācija – jo īpaši, bet ne tikai pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas, elektrotīklu starpsavienojumi starp dalībvalstīm un viedtīkli;

d)	inovatīvu bezemisiju un mazemisiju siltumapgādes sistēmu izstrāde un kombinēta elektroenerģijas un siltuma ražošana;

ilgtspējīgas sintētiskas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde, kā arī citu drošu un ilgtspējīgu bezemisiju un mazemisiju enerģijas avotu biodegvielas, biomasas un alternatīvās degvielas, tostarp degvielas visiem transporta veidiem, izstrādāšana un piegāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (27) mērķiem; un

f)	infrastruktūra oglekļa uztveršanai un oglekļa uzglabāšanai rūpnieciskajos procesos, bioenerģijas iekārtās un ražošanas iekārtās, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu.

Ilgtspējīgu un drošu transporta infrastruktūru attīstība, mobilitātes risinājumi, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas atbilstīgi Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, jo īpaši izmantojot šādus pasākumus:

projekti, ar kuriem atbalsta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstību, tostarp infrastruktūras uzturēšanu un drošību, TEN-T pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas, multimodālus termināļus un šādu multimodālu termināļu savienojumus ar TEN-T tīkliem, kā arī telemātikas lietojumprogrammas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (28);

b)	TEN-T infrastruktūras projekti, kuros paredzēta vismaz divu dažādu transporta veidu izmantošana, jo īpaši multimodālie kravas termināļi un pasažieru pārvadājumu transporta mezgli;

viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti, pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, tostarp iekšzemes ūdensceļu un inovatīvas mobilitātes risinājumiem, nediskriminējošai pieejamībai, gaisa piesārņojuma un trokšņa samazināšanai, enerģijas patēriņam, viedo pilsētu tīkliem, uzturēšanai un drošības līmeņa paaugstināšanai, un negadījumu (tostarp tādu, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji) skaita samazināšanai;

d)	atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju un bezemisiju mobilitātes risinājumus, tostarp alternatīvas degvielas izmantošanai visiem transporta veidiem;

e)	dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta projekti, jūras ostas un jūras maģistrāles;

f)	alternatīvo degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra;

citi viedas un ilgtspējīgas mobilitātes projekti, kuru mērķis ir:

(i)	ceļu satiksmes drošība;

(ii)	pieejamība;

(iii)

emisiju samazināšana vai

(iv)	jaunu transporta tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, piemēram, saistībā ar savienotiem un autonomiem transporta veidiem vai integrētu biļešu sistēmu; un

projekti, kuru mērķis ir uzturēt vai modernizēt esošo transporta infrastruktūru, tostarp TEN-T automaģistrāles, kur tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, uzturēšanai vai modernizēšanai, intelektisku transporta sistēmu (ITS) pakalpojumu izstrādei vai drošu autostāvvietu un to aprīkojuma, alternatīvo degvielu uzpildes staciju un elektrouzlādes sistēmu uzturēšanai.

Vide un resursi, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)	ūdens, tostarp dzeramā ūdens, piegāde un sanitārija, ūdens tīkla efektivitāte, noplūžu samazināšana, infrastruktūra notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, piekrastes infrastruktūra un cita ar ūdeni saistīta zaļā infrastruktūra;

b)	atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

c)	projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

d)	ekosistēmu un to pakalpojumu uzlabošana un atjaunošana, tostarp ar dabas un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu, izmantojot zaļās un zilās infrastruktūras projektus;

e)	ilgtspējīga pilsētu, lauku un piekrastes attīstība;

f)	darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana;

g)	projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegāde;

h)	energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un būtiska emisiju samazināšana šādās nozarēs, tostarp inovatīvu mazemisiju tehnoloģiju demonstrējumi un to izmantošana;

i)	enerģijas ražošanas un izplatīšanas ķēdes dekarbonizācija, pakāpeniski atsakoties no ogļu un naftas izmantošanas; un

j)	projekti ilgtspējīga kultūras mantojuma atbalstam.

4.	Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu izveidi un 5G savienojamības izvēršanu vai kas uzlabo digitālo savienojamību un piekļuvi, jo īpaši lauku apvidos un perifēros reģionos.

Pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)	pētniecības un inovācijas projekti, kas veicina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanu, tostarp pētniecības infrastruktūras nodrošināšana un atbalsts akadēmiskajām aprindām;

b)	korporatīvi projekti, tostarp apmācība un klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveides veicināšana;

c)	demonstrāciju projekti un programmas un ar tiem saistītās infrastruktūras, tehnoloģiju un procesu ieviešana;

d)	uz sadarbību vērsti pētniecības un inovācijas projekti, kuros iesaistītas akadēmiskās aprindas, pētniecības un inovācijas organizācijas un nozares pārstāvji, publiskās un privātās partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

e)	zināšanu un tehnoloģijas nodošanu;

f)	pētniecība svarīgu pamattehnoloģiju (KET) jomā un saistībā ar to rūpniecisko pielietojumu, tostarp par jauniem un progresīviem materiāliem; un

g)	jauni efektīvi veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces, diagnostika un uzlabotas terapijas zāles, jauni pretmikrobu līdzekļi un inovatīvi izstrādes procesi, kam nav vajadzīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

Digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu – jo īpaši tādu, kas veicina Digitālās Eiropas programmas mērķu sasniegšanu, – izstrāde, ieviešana un paplašināšana, jo sevišķi izmantojot šādus elementus:

a)	mākslīgais intelekts;

b)	kvantu tehnoloģija;

c)	kiberdrošība un tīkla aizsardzības infrastruktūras;

d)	lietu internets;

e)	blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas;

f)	padziļinātas digitālās prasmes;

g)	robotika un automatizācija;

h)	fotonika; un

i)	citas progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju, un digitālo tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju integrācija Savienības transporta nozarē;

Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 499 darbiniekiem, īpaši pievēršoties MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un jo sevišķi izmantojot šādus pasākumus:

a)	apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un investīcijas;

b)	riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar sēklas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs – tostarp uzlabojot to digitalizācijas un inovācijas spējas – un lai nodrošinātu to vispārējo konkurētspēju;

c)	finansējuma nodrošināšana uzņēmuma iegādei, ko veic darbinieki, vai darbinieku līdzdalībai uzņēmuma īpašumtiesībās.

8.	Kultūras un radošās nozares, kultūras mantojums, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, žurnālistika un prese, jo īpaši, bet ne tikai, attīstot jaunas tehnoloģijas, izmantojot digitālās tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma tiesību tehnoloģisko pārvaldību.

tūrisms.

10.	Rūpniecisku objektu (tostarp piesārņotu vietu) sanācija un šādu vietu atjaunošana ilgtspējīgai izmantošanai.

11.	Ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas ilgtspējīgas bioekonomikas elementi.

12.

Sociālie ieguldījumi, tostarp tādi, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši, veicot šādus pasākumus:

a)	mikrofinansēšana, ētisko, sociālo uzņēmumu finansēšana un sociālā ekonomika;

b)	prasmju pieprasījums un piedāvājums:

c)	izglītība, apmācība un saistītie pakalpojumi, tostarp pieaugušajiem;

sociālā infrastruktūra, jo īpaši:

(i)	iekļaujoša izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, un ar to saistītā izglītības infrastruktūra un objekti, alternatīva bērnu aprūpe, studentu mājokļi un digitālais aprīkojums, kas pieejams visiem;

(ii)	cenu ziņā pieejami sociālie mājokļi; (29)

(iii)

veselības un ilgtermiņa aprūpe, tostarp klīnikas, slimnīcas, primārā veselības aprūpe, aprūpe mājās un kopienā balstīti aprūpes pakalpojumi;

e)	sociālā inovācija, tostarp inovatīvi sociālie risinājumi un shēmas, kuru mērķis ir sekmēt sociālo ietekmi un rezultātus 12. punktā norādītajās jomās;

f)	kultūras darbības ar sociālu mērķi;

g)	pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai;

h)	neaizsargātu cilvēku, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija;

i)	inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp e-veselība, veselības aprūpes pakalpojumi un jauni aprūpes modeļi;

j)	personu ar invaliditāti iekļaušana un pieejamības nodrošināšana šīm personām.

13.

Aizsardzības industrijas attīstība, lai stiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši, sniedzot atbalstu:

a)	Savienības aizsardzības nozares piegādes ķēdei, jo īpaši, sniedzot finansiālu atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

b)	uzņēmumiem, kas piedalās revolucionāros inovāciju projektos aizsardzības nozarē un ar to cieši saistītām divējāda lietojuma tehnoloģijām;

c)	aizsardzības nozares piegādes ķēdei, piedaloties kopīgos pētniecības un izstrādes projektos aizsardzības jomā, tostarp tādos, kas saņem Eiropas Aizsardzības fonda atbalstu;

d)	aizsardzības pētniecībai un apmācībai paredzētai infrastruktūrai.

14.

Kosmoss, jo īpaši, saistībā ar kosmosa nozares attīstību saskaņā ar Kosmosa stratēģijas mērķiem:

a)	maksimāli palielināt ieguvumus Savienības sabiedrībai un ekonomikai;

b)	sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu vājajiem punktiem;

c)	atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību, tostarp lejupēju attīstību;

d)	sekmēt Savienības pastāvību, izveidojot drošu piekļuvi kosmosam, tostarp divējāda lietojuma aspektus.

15.	Jūras un okeāni – attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot ilgtspējīgas zilās ekonomikas finansēšanas principus, jo īpaši, attīstot jūras uzņēmējdarbību un rūpniecību, atjaunojamo jūras enerģiju un aprites ekonomiku.

III PIELIKUMS.

Galvenie darbības rādītāji

1. Fonda InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa politikas sadaļām)

1.1.

Parakstīto darījumu apjoms

1.2.

Piesaistītās investīcijas

1.3.

Piesaistītā privātā finansējuma apmērs

1.4.

Panāktais sviras un pastiprinošais efekts

2. Fonda InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais aptvērums (sadalījumā pa politikas logiem, valstīm un reģioniem kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī)

2.1.

Darbībās ietverto valstu (dalībvalstu un trešo valstu) skaits

2.2.

Darbībās ietverto reģionu skaits

2.3.

Darbību apjoms sadalījumā pa valstīm (dalībvalstīm un trešām valstīm) un pa reģioniem

3. Fonda InvestEU finansējuma ietekme

3.1.

Izveidoto vai atbalstīto darbvietu skaits

3.2.

Investīcijas klimata mērķu atbalstam, attiecīgā gadījumā sadalījumā pa politikas logiem

3.3.

Investīcijas digitalizācijas atbalstam

3.4.

Investīcijas rūpniecības pārkārtošanās atbalstam

4. Ilgtspējīga infrastruktūra;

4.1.

Enerģija: atjaunojamo energoresursu un citas drošas un ilgtspējīgas bezemisiju un mazemisiju enerģijas ražošanas uzstādītā papildu jauda (megavatos (MW))

4.2.

Enerģija: Mājsaimniecību skaits, sabiedrisko telpu un komerctelpu skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

4.3.

Enerģija: aplēstais projektu rezultātā radītais enerģijas ietaupījums (kilovatstundās (kWh))

4.4.

Enerģija: ikgadējās samazinātās vai nepieļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas, CO2 ekvivalenta tonnās

4.5.

Enerģija: Ieguldījumu apjoms ilgtspējīgas enerģētikas infrastruktūras attīstībā, viedināšanā un modernizācijā

4.6.

Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, uzņēmumi vai sabiedriskās ēkas ar platjoslas pieslēgumu vismaz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabita ātrumam, vai izveidoto Wi-Fi tīklāju skaits

4.7.

Transports: mobilizētās investīcijas, jo īpaši TEN-T

—	pārrobežu un trūkstošo savienojumu projektu (tostarp projektu, kas saistīti ar TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla pilsētu mezgliem, reģionāliem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem, multimodālām platformām, jūras ostām, iekšzemes ostām, savienojumiem ar lidostām un dzelzceļa termināļiem) skaits

—

Tādu projektu skaits, kuri veicina transporta digitalizāciju, jo īpaši, ieviešot Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), upju informācijas sistēmu (RIS), intelektiska transporta sistēmu (ITS), kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (VTMIS) / e-jūrniecības pakalpojumus un Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR).

—	Uzbūvētie vai modernizētie alternatīvas degvielas piegādes punkti (skaits)

—	Projekti, kas sekmē satiksmes drošību (skaits)

4.8.

Vide: ieguldījumi to plānu un programmu īstenošanai, kas noteikti saskaņā Savienības vides tiesību aktu kopums saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdens resursiem, atkritumu apsaimniekošanu un dabu

5. Pētniecība, inovācija un digitalizācija

5.1.

Atbalsts mērķim 3 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā

5.2.

To uzņēmumu skaits (tos klasificējot pēc lieluma), kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā

6. MVU

6.1.

Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc lieluma (mikrouzņēmumi, mazie, vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu)

6.2.

Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms)

6.3.

Atbalstīto uzņēmumu skaits pa dalībvalstīm un reģioniem NUTS 2. līmenī

6.4.

Atbalstīto uzņēmumu skaits nozaru dalījumā pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE)

6.5.

MVU paredzēto investīciju apjoma procentuālā daļa MVU politikas logā

7. Sociālās investīcijas un prasmes;

7.1.

Sociālā infrastruktūra: atbalstītās sociālās infrastruktūras kapacitāte un piekļuve tai, klasificējot pēc nozarēm: mājokļi, izglītība, veselības, cita

7.2.

Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana: atbalstīto mikrofinansējuma saņēmēju un sociālo uzņēmumu skaits

7.3.

Prasmes: to personu skaits, kuras apgūst jaunas prasmes vai kuru prasmes tiek validētas vai sertificētas: formālā izglītībā un apmācībā iegūta kvalifikācija.

8. Eiropas stratēģiskās investīcijas

8.1.

To darbību skaits un apjoms, kuras veicina kritiskās infrastruktūras nodrošināšanu, attiecīgā gadījumā iedalot pēc fiziskās un virtuālās infrastruktūras un saistītajām precēm un pakalpojumiem

8.2.

Kritiskās infrastruktūras papildu jauda, attiecīgā gadījumā iedalot pēc jomām

8.3.

To darbību skaits un apjoms, kuras veicina kritisko tehnoloģiju un resursu pētniecību un izstrādi Savienības un tās dalībvalstu drošībai, kā arī divējāda lietojuma preču izstrādi

8.4.

Atbalstīto uzņēmumu skaits (dalījumā pēc lieluma), kuri izstrādā un ražo kritiskās tehnoloģijas un resursus Savienības un tās dalībvalstu drošībai un divējāda lietojuma preces

8.4.a

Kopu un digitālās inovācijas centru skaits, kurus atbalsta, lai radītu sinerģiju starp uzņēmumiem

8.5.

To darbību skaits un apjoms, kuras veicina kritisko resursu piegādi, ražošanu un uzkrāšanu — ja vien tas nav spēkā esošo tiesību aktu prasību ietvaros —, tostarp kritiskās veselības aprūpes nodrošināšanu

8.6.

Papildu kritiskie resursi (tostarp kritiskās veselības aprūpes nodrošinājums), kas tiek atbalstīti piegādes, ražošanas un uzglabāšanas veikšanai, attiecīgā gadījumā sadalījumā pa veidiem

8.7.

Tādu darbību skaits un apjoms, ar kurām atbalsta svarīgas pamattehnoloģijas un digitālās tehnoloģijas, kas ir stratēģiski nozīmīgas Savienības rūpniecības nākotnei

8.7.a

To darbību skaits un apjoms, kuras uzņēmumiem, jo īpaši MVU, palīdz digitalizēt savas darbības un palielināt savu vērtības ķēžu un darbības modeļu noturību

8.7.b

Jaunuzņēmumu skaits, kurus ir atbalstījis fonds InvestEU, uzņēmējdarbības veicināšanas darbību skaits un apjoms

8.7.c

To darbību skaits un apjoms, kuras veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu saskaņā ar Savienības mērķiem klimata jomā

8.7.d

Eiropas investīciju konsultāciju centru iesaistīšanās gadījumu skaits reģionos un dalībvalstīs ar līdz šim ierobežotiem rezultātiem projektu ierosināšanā un izstrādē un rūpniecības nozarēs ar nepietiekamām investīcijām, kuras iepriekš nav izmantojušas Savienības investīciju instrumentus

8.7.e

Privātajā kapitālā un riska kapitālā veiktu investīciju apjoma pieaugums saistītos projektos

8.7.f

Reģionālais un nacionālais tvērums, kas liecina, ka atbalstu saņēmušās dalībvalstis un reģioni ir vienmērīgi izkliedēti Savienības teritorijā un ka saņemtais atbalsts nav koncentrēts ierobežotā skaitā dalībvalstu vai reģionu.

IV PIELIKUMS

Programma InvestEU – iepriekšējie instrumenti

A. Pašu kapitāla instrumenti:

—	Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

—

Tehnoloģiju nodošanas izmēģinājumu projekti: Komisijas lēmums, ar kuru pieņem Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta lēmumu par papildu finansējumu 2007. gadam attiecībā uz pasākumu virzienu “Iekšējais preču tirgus un nozaru politika” un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pamatlēmumu par finansējumu sagatavošanās darbībai “Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē” un četriem pilotprojektiem “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, “Pasākumi sadarbības un partnerības veicināšanai starp mikrouzņēmumiem un MVU”, “Tehnoloģiju pārnese” un “Eiropas izcilie galamērķi”.

—	Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

—	Konkurētspējas un inovāciju programma – Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms (CIP GIF): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

—

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

—

COSME kapitāla instruments izaugsmei (COSME EFG): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

—

InnovFin kapitāla mehānisms:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

—	Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

—

EaSI spēju veidošanas ieguldījumu sadaļa: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

B. Garantiju instrumenti:

—	MVU galvojuma mehānisms '98 (MVUG98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

—	MVU galvojuma mehānisms ‘01 (MVUG01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

—	Konkurētspējas un inovāciju programma – MVU galvojumu mehānisms ‘07 (CIP MVUG07): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

—	Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments — galvojums (EPMI-G): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

—

Riska dalīšanas finanšu mehānisma Riska dalīšanas instruments (RSI):

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

—	Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu Sadarbība, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

—	Padomes Lēmums 2006/974/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu, Spējas, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.).

—

EaSI galvojumu instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

—

COSME aizdevumu galvojumu mehānisms (COSME AGM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

—

InnovFin parāda instrumenti:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

—	Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

—

Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisms (CCS-GF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

—

Studentu aizdevumu galvojuma instruments (SLGF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

—	Energoefektivitātes privātais finansējums (PF4EE): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

C. Riska dalīšanas instrumenti:

—	Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

—

InnovFin:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

—

Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instruments (EISI PI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

—	Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (NCFF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

D. Specializēti ieguldījumu instrumenti:

—

Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments – kopieguldījumu fondi – specializēti ieguldījumu fondi (EPMI FCP-FIS): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

—

Fonds “Marguerite”:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 25. februāra Lēmums par Eiropas Savienības līdzdalību ES 2020. gada Eiropas Fondā enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds “Marguerite”).

—

Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010 (2010. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.).

V PIELIKUMS

Tirgus nepilnības, nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, papildināmība un izslēgtās darbības

A. Tirgus nepilnības, nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, papildināmība

Saskaņā ar Finanšu regulas 209. pantu ES garantija novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas (209. panta 2. punkta a) apakšpunkts) un panāk papildināmību, novēršot to, ka tiek aizstāts iespējamais atbalsts un investīcijas no citiem publiskiem vai privātiem avotiem (209. panta 2. punkta b) apakšpunkts).

Lai izpildītu Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasības, finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūst labumu no ES garantijas, atbilst šādām prasībām, kas noteiktas turpmāk 1. un 2. punktā:

1. Tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas

Lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, kā minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) apakšpunktā, finansēšanas un investīciju darbību mērķa investīcijas ietver vienu no šādiem elementiem:

a)	tām piemīt sabiedriskā labuma raksturs (piemēram, izglītība un prasmes, veselības aprūpe un pieejamība, drošība un aizsardzība un infrastruktūra, kas pieejama bez maksas vai par nelielu maksu), no kā operators vai uzņēmums nevar gūt pietiekamu finanšu labumu;

b)	ārējie faktori, kurus operators vai uzņēmums kopumā nevar internalizēt, piemēram, investīcijas pētniecībā un izstrādē, energoefektivitāte, klimata vai vides aizsardzība;

informācijas asimetrija, jo īpaši attiecībā uz MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, tostarp augstāka riska pakāpe saistībā ar agrīnā posma uzņēmumiem, sabiedrībām ar galvenokārt nemateriāliem aktīviem vai nepietiekamu nodrošinājumu, vai sabiedrībām, kuru darbība ir vērsta uz augstāka riska darbībām;

d)	pārrobežu infrastruktūras projekti un saistītie pakalpojumi vai fondi, kas veic investīcijas pārrobežu mērogā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību un uzlabotu koordināciju tajā;

riska darījumi ar tādu augstāku riska līmeni konkrētās nozarēs, valstīs vai reģionos, kas pārsniedz to, kuru privātie finanšu dalībnieki ir spējīgi vai vēlas pieņemt, tostarp, ja investīcijas netiktu veiktas vispār vai ne tādā pašā apmērā inovāciju vai nepārbaudītu tehnoloģiju novatoriskuma vai ar to saistīto risku dēļ;

attiecībā uz atbalstu finansēšanas un investīciju darbībām Eiropas Stratēģisko investīciju logā – investīcijas, ko subjekti, kuri iedibināti un darbojas Savienībā, ar tirgus finansējumu neveiktu vispār vai ne tādā pašā apmērā, jo pastāv grūtības internalizēt Eiropas stratēģiskajām interesēm sniegto labumu;

g)	jaunas vai kompleksas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas saskaņā ar šīs Regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu.

2. Papildināmība

Finansēšanas un investīciju darbības atbilst abiem papildināmības aspektiem, kā minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tas nozīmē, ka bez fonda InvestEU atbalsta darbības no citiem publiskiem vai privātiem avotiem nebūtu tikušas veiktas vispār vai ne tādā apmērā. Šīs regulas nolūkā šīs darbības saprot kā finansēšanas un investīciju darbības, kurām jāatbilst diviem turpmāk norādītajiem kritērijiem.

(1)

Lai to varētu uzskatīt par papildu finansējumu privātajiem avotiem, kas minēti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā, fonds InvestEU atbalsta tādas īstenošanas partneru finansēšanas un investīciju darbības, kuru mērķis ir investīcijas, kas to īpatnību dēļ (sabiedriskā labuma rakstura, ārējās ietekmes, informācijas asimetrijas, sociālās un ekonomiskās kohēzijas apsvērumu vai citu apsvērumu dēļ) nespēj nodrošināt pietiekamu finanšu atdevi tirgus līmenī vai tiek uzskatītas par pārāk riskantām (salīdzinājumā ar riska līmeņiem, kurus attiecīgie privātie subjekti ir gatavi pieņemt). Šo īpatnību dēļ šādām finansēšanas un investīciju darbībām nav pieejams tirgus finansējums ar saprātīgiem nosacījumiem cenu noteikšanas, nodrošinājuma prasību, finansējuma veidu, paredzētā finansējuma termiņa vai citu nosacījumu ziņā, un bez publiskā atbalsta tās netiktu veiktas vispār vai ne tādā pašā apmērā.

(2)

Lai to varētu uzskatīt par papildu finansējumu publiskajiem avotiem, kas minēti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā, fonds InvestEU atbalsta tikai tādas finansēšanas un investīciju darbības, kurām ir spēkā šādi nosacījumi:

a)	bez fonda InvestEU atbalsta īstenošanas partneris finansēšanas vai investīciju darbības nebūtu veicis vispār vai ne tādā apmērā; un

ar citiem esošiem publiskiem instrumentiem, piemēram, dalītas pārvaldības finanšu instrumentiem, kas darbojas reģionālā un valsts līmenī, finansēšanas vai investīciju darbības Savienībā nebūtu tikušas veiktas vispār vai ne tādā apmērā, – lai gan ir jābūt iespējai papildus izmantot InvestEU un citus publiskos avotus, jo īpaši tad, ja iespējams panākt Savienības pievienoto vērtību un optimizēt publisko avotu izmantošanu politikas mērķu efektīvai sasniegšanai.

(3)	Finansēšanas un investīciju darbības Eiropas Stratēģisko investīciju logā var uzskatīt par papildu finansējumu arī jebkurā gadījumā, kad bez fonda InvestEU atbalsta Savienībā iedibināti un darbojošies subjekti šīs darbības nebūtu veikuši vispār vai ne tādā apmērā.

Lai pierādītu, ka finansēšanas un investīciju darbības, kurām piešķirta ES garantija, papildina esošo tirgus un citu publisko atbalstu, īstenošanas partneri sniedz informāciju, kas apliecina vismaz vienu no šādiem elementiem:

a)	atbalsts, ko sniedz, izmantojot pakārtotas pozīcijas attiecībā uz citiem publiskiem vai privātiem aizdevējiem vai finansēšanas struktūrā;

b)	atbalsts, ko sniedz, izmantojot pašu kapitālu un kvazikapitālu vai ilgtermiņa parādus, cenu noteikšanu, nodrošinājuma prasības vai citus nosacījumus, kas nav pietiekami pieejami tirgū vai no citiem publiskiem avotiem;

c)	atbalsts darbībām, kurām ir augstāks riska profils nekā riskam, ko parasti uzņemas īstenošanas partnera paša standarta darbībās, vai īstenošanas partneriem sniegts atbalsts, kas pārsniedz to spējas atbalstīt šādas darbības;

d)	dalība riska dalīšanas mehānismos, kas vērsti uz politikas jomām, kurās īstenošanas partneris ir pakļauts augstākam riska līmenim, salīdzinot ar līmeni, ko īstenošanas partneris parasti atzīst par pieņemamu vai ko privātie finanšu dalībnieki ir spējīgi vai vēlas pieņemt;

e)	atbalsts, kas stimulē/ piesaista papildu privāto vai publisko finansējumu un papildina citus privātos un komerciālos finansējuma avotus, jo īpaši no investoriem, kuri tradicionāli izvairās no riska, vai no institucionālajiem investoriem, un ko sekmē fonda InvestEU sniegtā atbalsta radītais signāls;

f)	atbalsts, ko sniedz, izmantojot finanšu produktus, kuri nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā līmenī mērķa valstīs vai reģionos, jo tajos nav tirgu, tie nav pietiekami attīstīti vai ir nepilnīgi.

Attiecībā uz finansēšanas starpniecības darījumiem un investīciju darbībām, jo īpaši attiecībā uz atbalstu MVU, papildināmību pārbauda starpnieka, nevis galasaņēmēja līmenī. Tiek uzskatīts, ka papildināmība pastāv, ja fonds InvestEU atbalsta finanšu starpnieku jauna portfeļa izveidē ar augstāku riska līmeni vai tādu darbību apjoma palielināšanā, kam jau tā ir augsts risks, salīdzinot ar riska līmeni, ko privātā un publiskā sektora finanšu dalībnieki attiecīgajā brīdī spēj vai vēlas pieņemt mērķa dalībvalstīs vai reģionos.

ES garantiju nepiešķir tam, lai atbalstītu refinansēšanas darbības (piemēram, lai aizstātu esošos aizdevuma līgumus vai cita veida finansiālo atbalstu projektiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti), izņemot īpašos ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tiek pierādīts, ka darbība ar ES garantiju – papildus ierastajam īstenošanas partnera vai finanšu starpnieka darbības apjomam – ļaus veikt jaunas investīcijas atbalsttiesīgā jomā finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar II pielikumu tādā apjomā, kas ir vismaz līdzvērtīgs šajā regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem atbilstošam darbības apjomam. Šādas refinansēšanas darbības atbilst šā pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem attiecībā uz tirgus nepilnībām, nepietiekami optimālām investīciju situācijām un papildināmību.

B. Izslēgtās darbības

No InvestEU fonda neatbalsta:

(1)	darbībām, ar kurām tiek ierobežotas personas tiesības un brīvības vai tiek pārkāptas cilvēktiesības;

(2)	aizsardzības darbību jomā – tādu produktu un tehnoloģiju izmantošanai, izstrādei vai ražošanai, kas ir aizliegti ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem;

(3)	ar tabaku saistītiem produktiem un darbībām (ražošanai, izplatīšanai, apstrādei un tirdzniecībai);

(4)

darbībām, kas izslēgtas no finansēšanas saskaņā ar regulas [“Apvārsnis Eiropa”] (30)[X]. pantu: pētījumus par cilvēku klonēšanu reproduktīvos nolūkos; pasākumi, kas paredzēti, lai pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, un kas varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas; darbībām, kuras paredzētas cilvēka embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp, veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu;

(5)	azartspēlēm (to ražošanai, izstrādei, izplatīšanai, sagatavošanai, tirdzniecībai vai ar programmatūru saistītām darbībām);

(6)	tirdzniecībai ar seksuālās ekspluatācijas mērķiem un saistītām infrastruktūrām, pakalpojumiem un medijiem;

(7)	darbībām, kas saistītas ar dzīviem dzīvniekiem eksperimentālos un zinātniskos nolūkos, ciktāl nav iespējams nodrošināt atbilstību Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību (31);

(8)

nekustamā īpašuma attīstīšanas darbībām, piemēram, darbībām, kuru vienīgais mērķis ir atjaunot un atkārtoti iznomāt vai atkārtoti pārdot esošās ēkas, kā arī realizēt jaunus būvniecības projektus. Tomēr atbalsttiesīgas ir darbības nekustamā īpašuma sektorā, kuras saistītas ar InvestEU konkrētajiem mērķiem, kā norādīts 3. panta 2. punktā, un ar atbalsttiesīgajām nozarēm finansēšanas un investīciju darbību kontekstā saskaņā ar II pielikumu, piemēram, investīcijas energoefektivitātes projektos vai sociālajos mājokļos;

(9)	finanšu darbībām, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanai vai tirdzniecībai. Izslēgtas tiek jo īpaši intervences, kuru mērķis ir vai nu veikt izpirkšanu nolūkā uzņēmumu izpārdot pa daļām vai nodrošināt aizstājējkapitālu, ko izmanto izpārdošanai pa daļām;

(10)	darbībām, kas ir aizliegtas ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

(11)	kodolelektrostaciju dezekspluatācijai, darbināšanai, pielāgošanai vai būvniecībai;

(12)

investīcijām, kas saistītas ar cietā fosilā kurināmā un naftas ieguvi, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu, kā arī investīcijām saistībā ar gāzes ieguvi. Šo izslēgšanu nepiemēro:

a)	projektiem, kuriem nav dzīvotspējīgu alternatīvo tehnoloģiju;

b)	projektiem, kas saistīti ar piesārņojuma novēršanu un kontroli;

c)	projektiem, kas saistīti ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas vai oglekļa uztveršanas un izmantošanas iekārtām; rūpniecības vai pētniecības projektiem, kas rada būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar piemērojamajām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas robežvērtībām;

(13)

ieguldījumus atkritumu apglabāšanai poligonos. Šo izslēgšanu nepiemēro investīcijām:

a)	ražotnē uz vietas ierīkotos atkritumu poligonos, kas ir rūpniecības vai ieguvies investīciju projekta palīgelements, ja ir pierādīts, ka apglabāšana poligonā ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums tādu rūpniecisko vai kalnrūpniecības atkritumu apstrādei, ko rada pati attiecīgā darbība;

b)	esošos atkritumu poligonos, lai nodrošinātu poligonu gāzes izmantošanu un veicinātu izejvielu ieguvi atkritumu poligonos un ieguves rūpniecības atkritumu pārstrādi;

(14)	mehāniski bioloģiskas apstrādes (MBA) iekārtās. Šī izslēgšana neattiecas uz investīcijām, kas paredzētas esošo MBA iekārtu modernizācijai nolūkā atkritumus izmantot enerģijas iegūšanai vai veikt šķirotu atkritumu pārstrādes darbības, piemēram, kompostēšanu un anaerobo noārdīšanu,

(15)

un investīcijām atkritumu atliku apstrādes iekārtās. Šo izslēgšanu nepiemēro investīcijām:

a)	iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei;

b)	esošās iekārtās, ja investīcijas paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai glabāšanas vai izmantošanas nolūkā vai materiālu reģenerēšanai no incinerācijas pelniem, – ar nosacījumu, ka šādas investīcijas neizraisa iekārtu atkritumu apstrādes jaudas pieaugumu.

Īstenošanas partneri joprojām ir atbildīgi par finansēšanas un investīciju darbību atbilstību šajā pielikumā izklāstītajiem izslēgšanas kritērijiem parakstīšanas brīdī, par šīs atbilstības uzraudzīšanu projekta īstenošanas laikā un par atbilstošu korektīvu pasākumu veikšanu vajadzības gadījumā.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajām komitejām starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0203/2020).

(*1) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā ; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2) OV C […], […], […] lpp.

(3) OV C […], […], […] lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

(5) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(6) COM(2018)0353.

(7) OV L 309, 13.12.1993., 3. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(12) COM(2018)0323.

(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(14) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(16) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(19) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(20) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(22) SEC(2018)0310; SWD(2018)0337.

(23) COM(2020)0022.

(24) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(25) …

(26) …

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(29) Cenu ziņā pieejami sociālie mājokļi ir jāsaprot kā tādi, kas paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošām personām vai sociāli mazāk aizsargātām grupām, kurām maksātspējas ierobežojumu dēļ ir ļoti slikti sadzīves apstākļi vai kuras nespēj iegūt mājokli atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(30) 14. pants priekšlikumā – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem, 2018/0224(COD).

(31) OV L 222, 24.8.1999., 31. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 415

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 13. oktobris

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Trešdiena, 2020. gada 11. novembra
2021/C 415/01	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (D068777/01 – 2020/2836(RSP))	2
2021/C 415/02	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (D068779/01 – 2020/2838(RSP))	8
2021/C 415/03	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D068778/01 – 2020/2837(RSP))	15
	Piektdiena, 2020. gada 13. novembra
2021/C 415/04	Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūcija par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana (2020/2058(INI))	22
2021/C 415/05	Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūcija par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (2020/2790(RSP))	36

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Trešdiena, 2020. gada 11. novembra
2021/C 415/06	P9_TA(2020)0290 Ārkārtas tirdzniecības pasākumu ieviešana tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesu ***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu (COM(2020)0135 – C9-0099/2020 – 2020/0051(COD)) P9_TC1-COD(2020)0051 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesu	50
2021/C 415/07	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku (13484/2019 – C9-0178/2019 – 2019/0226(NLE))	51
2021/C 415/08	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku (13484/2019 – C9-0178/2019 – 2019/0226M(NLE))	52
2021/C 415/09	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026) (05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002(NLE))	57
2021/C 415/10	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību par sadarbību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un to aizsardzību (08359/2020 – C9-0298/2020 – 2020/0089(NLE))	58
2021/C 415/11	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību par sadarbību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un to aizsardzību (08359/2020 – C9-0298/2020 – 2020/0089M(NLE))	59
2021/C 415/12	Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par piekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu maksātāju identifikāciju Ziemeļīrijā (COM(2020)0360 – C9-0279/2020 – 2020/0165(CNS))	64
2021/C 415/13	P9_TA(2020)0300 Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes limitu ieviešana, ar Baltijas jūru saistītu datu vākšana un kontroles pasākumi un zvejas darbību izbeigšana Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zvejojošās flotēs***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas zvejas kapacitātes limitu ieviešanu un ar Baltijas jūru saistītu datu vākšanu un kontroles pasākumiem groza Regulu (ES) 2016/1139 un attiecībā uz zvejas darbību izbeigšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu zvejojošās flotēs groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (COM(2019)0564 – C9-0161/2019 – 2019/0246(COD)) P9_TC1-COD(2019)0246 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1139 attiecībā uz zvejas kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz galīgu zvejas darbību pārtraukšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi zvejojošās flotēs	65
2021/C 415/14	P9_TA(2020)0301 Ciešāka sadarbība starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) ***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (COM(2019)0620 – C9-0117/2019 – 2019/0188(COD)) P9_TC1-COD(2019)0188 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 11. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko groza Lēmumu Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND)	66
	Ceturtdiena, 2020. gada 12. novembra
2021/C 415/15	Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11072/1/2020 – C9-0314/2020 – 2020/1998(BUD))	67
2021/C 415/16	Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. novembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku un tā īstenošanas protokolu (2020–2026) (05243/2020 – C9-0073/2020 – 2020/0002M(NLE))	80
	Piektdiena, 2020. gada 13. novembra
2021/C 415/17	Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma ES Veselība) (COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD))	86
2021/C 415/18	Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2020)0403 – C9-0158/2020 – 2020/0108(COD)) Grozījums Nr. 1	165

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2020.–2021. GADA SESIJA 2020. gada 11.–13. novembra sēdes PIEŅEMTIE TEKSTI	1