6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/1

EIROPAS PARLAMENTS

2020.–2021. GADA SESIJA

2020. gada 19.–23. oktobra sēdes

2020. gada 20. oktobrī pieņemtie teksti par 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu publicēti OV L 420, 14.12.2020 .

PIEŅEMTIE TEKSTI

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/2

P9_TA(2020)0272

Digitālo pakalpojumu tiesību akts: vienotā tirgus darbības uzlabošana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par digitālo pakalpojumu tiesību aktu: vienotā tirgus darbības uzlabošana (2020/2018(INL))

(2021/C 404/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (7),

—	ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā (8),

—	ņemot vērā 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 1. marta Ieteikumu (ES) 2018/334 par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (10), un Komisijas 2017. gada 28. septembra paziņojumu “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē. Tiešsaistes platformu atbildības kāpināšana” (COM(2017)0555),

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018)0236), kur skatīta nepatiesa un maldinoša informācija, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai,

—

ņemot vērā 2016. gada 21. jūnija Saprašanās memorandu par viltotu preču tirdzniecību internetā un tā pārskatīšanu Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Līdzsvarota intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēma, kas reaģē uz mūsdienu sabiedrības problēmām” (COM(2017)0707),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 5. decembra atzinumu (ECON-VI/048) “Eiropas satvars regulējumam sadarbīgās ekonomikas jomā”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (11),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (12),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (14), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (16),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra publikāciju “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),

—	ņemot vērā saistības, ko Komisija uzņēmusies “Politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024)”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumu “Mapping the cost of Non-Europe 2019-2024” (“Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu kartēšana 2019–2024”), kas rāda, ka ieguvums no digitālā vienotā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanas varētu sasniegt 100 miljardus EUR,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta pētījumu “The e-commerce Directive as the cornerstone of the Internal Market” (“Elektroniskās tirdzniecības direktīva kā iekšējā tirgus stūrakmens”), kur uzsvērtas četras prioritātes Elektroniskās tirdzniecības direktīvas uzlabošanai,

—	ņemot vērā pētījumus, ko Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments sagatavojis darbsemināram par digitālajam laikmetam piemērotiem e-komercijas noteikumiem, kuru rīkoja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta veikto Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pētījumu “Digital Services Act: European Added Value Assessment” (“Digitālo pakalpojumu tiesību akts: Eiropas pievienotās vērtības novērtējums”) (17),

—	ņemot vērā rokasgrāmatu par Direktīvu 98/48/EK, kur paredzēts informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu pārredzamības mehānisms,

—	ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—	ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0181/2020),

tā kā e-komercija Savienībā ietekmē iedzīvotāju, uzņēmumu un patērētāju ikdienas dzīvi un, ja tā darbojas taisnīgos un regulētos vienlīdzīgos konkurences apstākļos, var dot pozitīvu ieguldījumu digitālā vienotā tirgus potenciāla atraisīšanā, palielināt patērētāju uzticēšanos un nodrošināt jaunienācējiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaunas tirgus iespējas ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietām;

tā kā Direktīva 2000/31/EK (“E-komercijas direktīva”) ir bijusi viens no veiksmīgākajiem Savienības tiesību aktiem un ir veidojusi digitālo vienoto tirgu pašreizējā formā; tā kā E-komercijas direktīva tika pieņemta pirms 20 gadiem, digitālo pakalpojumu tiesību akta paketē (DPA) būtu jāņem vērā e-komercijas straujā pārveidošanās un paplašināšanās visos tās veidos, daudzie dažādie jaunie pakalpojumi, produkti, pakalpojumu sniedzēji un sarežģījumi, kā arī dažādi nozarspecifiski tiesību akti; tā kā kopš E-komercijas direktīvas pieņemšanas Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) ir pieņēmusi vairākus ar to saistītus spriedumus;

tā kā pašlaik dalībvalstīm ir sadrumstalota pieeja cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē; tā kā tāpēc uz attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem var attiekties vairākas atšķirīgas tiesību aktu prasības, kas ir dažādas pēc satura un piemērošanas jomas; tā kā šķiet, ka nav pietiekama izpildes panākšana un sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī pastāv ar pastāvošo tiesisko regulējumu saistītas problēmas;

D.	tā kā digitālajiem pakalpojumiem ir pilnībā jāatbilst noteikumiem par pamattiesībām, jo īpaši privātumu, personas datu aizsardzību, nediskriminēšanu un vārda un informācijas brīvību, kā arī bērnu tiesībām, ko paredz Līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta (“Harta”);

E.	tā kā paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” Komisija ir apņēmusies DPA ietvaros pieņemt jaunus un pārskatītus noteikumus tiešsaistes platformām un informācijas pakalpojumu sniedzējiem, pastiprināt Savienībā platformu satura politikas pārraudzību un apsvērt ex ante noteikumus;

tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunas sociālās un ekonomiskās grūtības, kas ārkārtīgi ietekmē iedzīvotājus un ekonomiku; tā kā tajā pašā laika Covid-19 pandēmija apliecina e-komercijas nozares noturību un tās potenciālu kalpot par Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas virzītājspēku; tā kā pandēmija ir arī atklājusi pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkumus, īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzības acquis; tā kā tas prasa rīkoties Savienības līmenī, lai nodrošinātu saskaņotāku un koordinētāku pieeju, kā vērsties pret apzinātajām grūtībām un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē;

tā kā Covid-19 pandēmija ir arī pierādījusi, cik neaizsargāti ir ES patērētāji pret maldinošu tirdzniecības praksi, ko īsteno negodīgi tirgotāji, kuri tiešsaistē pārdod nelikumīgus produktus, kas neatbilst Savienības drošuma noteikumiem, vai uzspiež patērētājiem citus negodīgus nosacījumus; tā kā Covid-19 pandēmija ir īpaši apliecinājusi, ka platformām un tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem ir jāpieliek lielākas pūles, lai atklātu un izdzēstu nepatiesus apgalvojumus un konsekventi un koordinēti cīnītos pret negodīgu tirgotāju maldinošu rīcību, jo īpaši viltota medicīniskā aprīkojuma pārdošanu tiešsaistē; tā kā Komisija, 2020. gada 23. martā nosūtījusi platformām vēstules, atzinīgi novērtēja to pieeju; tā kā ir jārīkojas Savienības līmenī, lai veidotu saskaņotāku un koordinētāku pieeju šādas maldinošas rīcības apkarošanai un patērētāju aizsardzībai;

tā kā DPA būtu jānodrošina vispusīga patērētāju un lietotāju tiesību aizsardzība Savienībā un tāpēc tās teritoriālajai piemērošanas jomai būtu jāaptver trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju darbības, ja to pakalpojumi, kas ir DPA piemērošanas jomā, ir paredzēti patērētājiem vai lietotājiem Savienībā;

tā kā DPA būtu jāprecizē tā piemērošanas jomā esošo digitālo pakalpojumu būtība, vienlaikus paturot E-komercijas direktīvas horizontālo raksturu, un DPA būtu jāpiemēro ne tikai tiešsaistes platformām, bet arī visiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts Savienības tiesību aktos;

tā kā DPA nedrīkstētu skart Regulu (ES) 2016/679 (GDPR), kas nosaka tiesisko regulējumu personas datu aizsardzībai, Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu, un Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē;

tā kā DPA nedrīkstētu ietekmēt Direktīvu 2005/29/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/2161, kā arī Direktīvas (ES) 2019/770 un (ES) 2019/771 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu un preču pārdošanas līgumu aspektiem un Regulu (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos;

L.	tā kā DPA nedrīkstētu skart satvaru, ko nosaka Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū;

M.	tā kā daži nelikumīga satura veidi, kas rada nopietnas bažas, jau ir definēti valsts un Savienības tiesību aktos, piemēram, nelikumīga naida runa, un DPA tie nebūtu jādefinē no jauna;

tā kā pārredzamības uzlabošana un palīdzība iedzīvotājiem apgūt medijpratību un digitālo pratību attiecībā uz kaitīga satura, naida runas un dezinformācijas izplatīšanu, kā arī attīstīt kritisko domāšanu un neatkarīgas profesionālas žurnālistikas un kvalitatīvu mediju stiprināšana palīdzēs popularizēt daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu;

O.	tā kā WHOIS datubāze ir publiski pieejama datubāze, kas kalpojusi par noderīgu instrumentu, ar ko internetā atrast konkrēta domēna nosaukuma īpašnieku, kā arī katra domēna nosaukuma informāciju un kontaktpersonu;

P.	tā kā DPA būtu jātiecas nodrošināt juridisko noteiktību un skaidrību, arī īstermiņa nomas tirgū un mobilitātes pakalpojumos, stimulējot pārredzamību un skaidrākus informēšanas pienākumus;

tā kā Komisijas 2020. gada martā panāktā vienošanās ar dažām īstermiņa nomas nozares platformām par datu kopīgošanu ļaus vietējām iestādēm labāk izprast sadarbīgās ekonomikas attīstību un pavērs ceļu uzticamai un pastāvīgai datu kopīgošanai un pierādījumos balstītai politikas veidošanai; tā kā ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai izveidotu vispusīgāku datu kopīgošanas sistēmu īstermiņa nomas tiešsaistes platformām;

R.	tā kā Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi Savienības tūrisma nozari un apliecinājusi, ka arī turpmāk ir jāatbalsta sadarbība zaļo koridoru jomā, lai nodrošinātu ES piegādes ķēžu netraucētu darbību un preču apriti visā Savienības transporta tīklā;

tā kā interneta platformu attīstība un izmantošana dažādam darbībām, tostarp komercdarbībai, transportam, tūrismam un preču un pakalpojumu koplietošanai, ir mainījusi to, kā lietotāji un uzņēmumi mijiedarbojas ar satura nodrošinātājiem, tirgotājiem un citām privātpersonām, kas piedāvā preces un pakalpojumus; tā kā bez lietotāju uzticēšanās tiešsaistes platformām, kas ievēro visus piemērojamos tiesību aktus un lietotāju leģitīmās intereses, digitālais vienotais tirgus nevar darboties sekmīgi; tā kā jebkuram turpmākam tiesiskajam regulējumam būtu jāpievēršas arī intruzīviem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp manipulācijām ar rīcību un diskriminējošām praksēm, kas būtiski kaitē vienotā tirgus darbībai un apdraud lietotāju pamattiesības;

T.	tā kā dalībvalstīm būtu jāuzlabo piekļuve tiesu un tiesībaizsardzības sistēmām, kā arī šo sistēmu efektivitāte attiecībā uz tiešsaistes satura nelikumības noteikšanu un strīdu izšķiršanu par satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam;

U.	tā kā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem DPA prasībām vajadzētu būt viegli īstenojamām praksē; tā kā tiešsaistes starpnieki, tostarp mitināšanas starpnieki, kas glabā saturu, var saturu šifrēt vai citādi liegt trešām pusēm tam piekļuvi;

tā kā iedarbīgs veids, kā vērsties pret nelikumīgām darbībām, ir ļaut plaukt jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un stiprināt digitālo vienoto tirgu, likvidējot nevajadzīgus šķēršļus digitālā satura brīvai apritei; tā kā šķēršļi, kas sadrumstalo valstu tirgus, palīdz radīt pieprasījumu pēc nelikumīga satura;

tā kā digitālajiem pakalpojumiem būtu jānodrošina patērētājiem tieši un efektīvi lietotājdraudzīgas, viegli identificējamas un piekļūstamas saziņas līdzekļi, piemēram, e-pasta adreses, elektroniskās saziņas veidlapas, sarunboti, tūlītējā ziņapmaiņa vai tālruņa atzvana sistēma, un būtu jānodrošina, ka informācija, kas saistīta ar šiem saziņas līdzekļiem, ir piekļūstama patērētājiem skaidrā, saprotamā un, ja iespējams, vienotā veidā un ka patērētāju pieprasījumi tiek pārsūtīti starp dažādiem digitālo pakalpojumu sniedzēja pamatā esošajiem digitālajiem pakalpojumiem;

tā kā DPA būtu jāgarantē patērētāju tiesības būt informētiem, ja pakalpojums balstās uz mākslīgo intelektu (MI), izmanto automatizētus lēmumpieņemšanas vai mašīnmācīšanās rīkus vai automatizētus satura atpazīšanas rīkus; tā kā DPA būtu jāpiedāvā iespēja atteikties, ierobežot vai personalizēt jebkādu automatizētu personalizācijas funkciju izmantošanu, jo īpaši ņemot vērā ranžējumus, un, konkrētāk, jāpiedāvā iespēja apskatīt saturu nesaliktā secībā un jāpiešķir lietotājiem lielāka kontrole pār to, kā saturs tiek ranžēts;

Y.	tā kā tādu personas datu aizsardzību, kuri pakļauti automatizētiem lēmumpieņemšanas procesiem, cita starpā jau reglamentē GDPR un DPA nevajadzētu mēģināt šādus pasākumus atkārtot vai grozīt;

Z.	tā kā Komisijai būtu jānodrošina, ka DPA saglabā uz cilvēku vērstu pieeju MI saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem par MI pakalpojumu brīvu apriti, vienlaikus ievērojot Līgumos noteiktās pamatvērtības un pamattiesības;

AA.	tā kā valsts uzraudzības iestādēm, ja to atļauj Savienības tiesību akti, vajadzētu būt piekļuvei pārbaudāmo algoritmu programmatūras dokumentācijai un datu kopām;

AB.	tā kā algoritmu pārredzamības un izskaidrojamības jēdzieni būtu jāsaprot tā, ka tie prasa, lai lietotājam sniegtā informācija tiek sniegta kodolīgi, pārredzami, saprotami un viegli piekļūstami, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu;

AC.	tā kā ir svarīgi noteikt pasākumus, kas nodrošinātu iedarbīgu izpildes panākšanu un uzraudzību; tā kā noteikumu ievērošana būtu jānostiprina ar iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem sodiem, tostarp samērīgu naudas sodu uzlikšanu;

AD.	tā kā DPA būtu jālīdzsvaro visu lietotāju tiesības un jānodrošina, ka tā pasākumi netiek izstrādāti, lai atbalstītu vienas leģitīmas intereses uz citu rēķina, un nevajadzētu pieļaut, ka pasākumi tiek izmantoti kā ieroči konfliktos starp uzņēmumiem vai nozarēm;

AE.	tā kā ex ante iekšējā tirgus mehānisms būtu jāizmanto gadījumos, kad ar konkurences tiesībām vien nepietiek, lai pienācīgi novērstu konstatētās tirgus nepilnības;

AF.

tā kā likumdošanas pasākumiem, kas ierosināti kā DPA daļa, vajadzētu būt balstītiem pierādījumos; tā kā Komisijai būtu jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums, balstoties uz relevantiem datiem, statistiku, analīzēm un pētījumiem par dažādajām pieejamajām iespējām; tā kā minētajā ietekmes novērtējumā būtu arī jānovērtē un jāanalizē nedroši un bīstami produkti, ko pārdod tiešsaistes tirdzniecības vietās; tā kā ietekmes novērtējumā būtu jāņem vērā arī pieredze, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā, un jāņem vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas; tā kā DPA būtu jāpapildina ar īstenošanas vadlīnijām,

Vispārīgie principi

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iesniegt digitālo pakalpojumu tiesību akta paketes (“DPA”) priekšlikumu, kurā vajadzētu būt priekšlikumam par grozījumiem E-komercijas direktīvā un priekšlikumam par ex ante noteikumiem sistēmiskiem operatoriem ar vārtziņa funkciju, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu; aicina Komisiju šādu paketi iesniegt, pamatojoties uz LESD 53. panta 1. punktu, 62. un 114. pantu, ievērojot šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītos ieteikumus, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, kurā būtu jāiekļauj informācija par priekšlikumu finansiālo ietekmi un kurš būtu jābalsta relevantos datos, statistikā un analīzēs;

atzīst, cik svarīgs ir E-komercijas direktīvas noteiktais tiesiskais regulējums Savienības tiešsaistes pakalpojumu attīstībā, un uzskata, ka principi, ko likumdevēji ievēroja, deviņdesmito gadu nogalē reglamentēdami informācijas sabiedrības pakalpojumus, joprojām ir derīgi un būtu jāizmanto, izstrādājot jebkādus turpmākus priekšlikumus; uzsver, ka juridiskā noteiktība, ko rada E-komercijas direktīva, ir devusi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) iespēju paplašināt uzņēmējdarbību un vieglāk darboties pāri robežām;

uzskata, ka, sniedzot pakalpojumus Savienībā, visiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ir jāievēro DPA noteikumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas un trešo valstu digitālo pakalpojumu sniedzējiem; aicina Komisiju papildus izvērtēt, vai pastāv trešo valstu pretpasākumu risks, vienlaikus palielinot informētību par to, kā Savienības tiesību akti piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem no trešām valstīm, kuri orientējas uz Savienības tirgu;

uzsver centrālo lomu, ko digitālā vienotā tirgus attīstībā pildījusi iekšējā tirgus klauzula, kura paredz izcelsmes valsts kontroli un dalībvalstu pienākumu nodrošināt informācijas sabiedrības pakalpojumu brīvu apriti; uzsver, ka ir jānovērš atlikušie nepamatotie un nesamērīgie šķēršļi digitālo pakalpojumu sniegšanai, piemēram, sarežģītas administratīvās procedūras, dārga pārrobežu strīdu izšķiršana un apgrūtināta piekļuve informācijai par attiecīgajām regulatīvajām prasībām, tostarp nodokļu jomā, kā arī jānodrošina, ka netiek radīti nekādi jauni nepamatoti un nesamērīgi šķēršļi;

atzīmē, ka saskaņā ar Savienības noteikumiem par pakalpojumu brīvu apriti dalībvalstis var veikt pasākumus, lai aizsargātu leģitīmus mērķus sabiedrības interesēs, piemēram, sabiedriskās kārtības aizsardzības, sabiedrības veselības, sabiedriskās drošības, patērētāju aizsardzības, īres mājokļu trūkuma apkarošanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas novēršanas jomā, ar noteikumu, ka šie pasākumi atbilst nediskriminēšanas un proporcionalitātes principiem;

uzskata, ka būtu jāsaglabā E-komercijas direktīvas galvenie principi, piemēram, iekšējā tirgus klauzula, brīvība veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība un aizliegums noteikt vispārēju pārraudzības pienākumu; uzsver, ka principam “kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir nelikumīgs arī tiešsaistē”, kā arī patērētāju aizsardzības un lietotāju drošības principiem būtu jākļūst arī par nākotnes tiesiskā regulējuma pamatprincipiem;

uzsver sadarbīgās ekonomikas platformu nozīmi, arī transporta un tūrisma nozarē, kur pakalpojumus sniedz gan privātpersonas, gan profesionāļi; aicina Komisiju pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ierosināt saprotamāku nepersondatu apmaiņu un koordinācijas sistēmu starp platformām un valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, īpaši nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un noteikt informācijas sniegšanas pienākumu kopu saskaņā ar ES datu stratēģiju;

norāda, ka kopš E-komercijas direktīvas pieņemšanas datu aizsardzības režīms ir būtiski atjaunināts, un uzsver, ka digitālo pakalpojumu straujajai attīstībai ir vajadzīgs stingrs nākotnes vajadzībām atbilstošs tiesiskais regulējums, lai aizsargātu personas datus un privātumu; šajā sakarā uzsver, ka digitālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro Savienības datu aizsardzības tiesību aktu prasības, proti, GDPR un Direktīva 2002/58/EK (“E-privātuma direktīva”), kas pašlaik tiek pārskatītas, un plašā pamattiesību sistēma, tostarp vārda brīvība, cieņa un nediskriminēšana, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, un jānodrošina savu sistēmu un pakalpojumu drošība un drošums;

uzskata, ka DPA būtu jānodrošina patērētāju uzticēšanās un skaidri jānosaka, ka tiek ievērotas patērētāju tiesību un produktu drošuma prasības, lai nodrošinātu juridisko noteiktību; norāda, ka DPA īpaša uzmanība būtu jāpievērš lietotājiem ar invaliditāti un jāgarantē viņiem piekļuve informācijas sabiedrības pakalpojumiem; aicina Komisiju mudināt pakalpojumu sniedzējus izstrādāt tehniskus rīkus, kas ļautu personām ar invaliditāti faktiski piekļūt informācijas sabiedrības pakalpojumiem, tos izmantot un gūt labumu no tiem;

10.

uzsver, cik svarīgi ir saglabāt E-komercijas direktīvas horizontālo pieeju; uzsver, ka universāla pieeja nav piemērota, lai risinātu visas mūsdienu digitālās vides jaunās problēmas, un ka tiešsaistes aktoru un pakalpojumu daudzveidībai ir vajadzīga īpaši pielāgota regulatīvā pieeja; iesaka nošķirt saimnieciskas un nesaimnieciskas darbības un dažādus digitālo pakalpojumu veidus, ko mitina platformas, nevis koncentrēties uz platformas veidu; šajā kontekstā uzskata, ka visiem turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem būtu jācenšas nodrošināt, ka jaunie Savienības pienākumi attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ir samērīgi un skaidri;

11.

atgādina, ka daudzos likumdošanas un administratīvos lēmumos un līgumattiecībās tiek izmantotas E-komercijas direktīvas definīcijas un noteikumi un ka tādēļ jebkurām izmaiņām tajos būs būtiskas sekas;

12.

uzsver, ka bez paredzama, nākotnes vajadzībām atbilstoša, skaidra un visaptveroša Savienības līmeņa regulējuma un godīgas konkurences nebūs iespējams veicināt visu Eiropas uzņēmumu, tostarp mazo platformu, MVU, tostarp mikrouzņēmumu, uzņēmēju un jaunuzņēmumu izaugsmi, palielināt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu pāri robežām, izbeigt tirgus sadrumstalotību un nodrošināt Eiropas uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas tiem ļautu pilnībā izmantot digitālo pakalpojumu tirgu un būt konkurētspējīgiem pasaules mērogā;

13.

uzsver, ka gaidāmais iekšējā tirgus instruments attiecībā uz ex ante noteikumiem par sistēmiskām platformām un izziņotais jaunais konkurences instruments, kura mērķis ir novērst nepilnības konkurences tiesībās, būtu jāpatur kā atsevišķi juridiskie instrumenti;

14.

atgādina, ka E-komercijas direktīva tika izstrādāta tehnoloģiski neitrālā veidā, lai nodrošinātu, ka tā nenoveco IT nozares straujās inovācijas izraisītās tehnoloģiskās attīstības dēļ, un uzsver, ka DPA arī turpmāk vajadzētu būt piemērotai nākotnes vajadzībām un piemērojamai tādu jaunu tehnoloģiju izveidei, kas ietekmē digitālo vienoto tirgu; aicina Komisiju nodrošināt, ka tehnoloģiskā neitralitāte saglabājas arī visās pārskatīšanās, lai garantētu ilgstošus ieguvumus uzņēmumiem un patērētājiem;

15.

uzskata, ka iekšējā tirgū ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp platformu ekonomiku un bezsaistes ekonomiku, kuru pamatā būtu vienādas tiesības un pienākumi visām ieinteresētajām personām — patērētājiem un uzņēmumiem; uzskata, ka DPA nevajadzētu pievērsties platformas darbinieku problēmai; tāpēc uzskata, ka darba ņēmēju, tostarp platformu vai sadarbīgās ekonomikas darbinieku, sociālā aizsardzība un sociālās tiesības būtu pienācīgi jārisina atsevišķā instrumentā, lai pienācīgi un vispusīgi reaģētu uz mūsdienu digitālās ekonomikas izaicinājumiem;

16.

uzskata, ka DPA būtu jābalstās uz Savienības kopīgajām vērtībām, kas paredz pilsoņu tiesību aizsardzību, un jātiecas veicināt bagātīgas un daudzveidīgas tiešsaistes ekosistēmas izveidi ar plašu tiešsaistes pakalpojumu klāstu, konkurenciālu digitālo vidi, pārredzamību un juridisko noteiktību, lai pilnībā atraisītu digitālā vienotā tirgus potenciālu;

17.

uzskata, ka DPA Savienībai dod iespēju ne tikai veidot digitālo ekonomiku Savienības līmenī, bet arī noteikt standartus pārējai pasaulei;

Pamattiesības un pamatbrīvības

18.

atzīmē, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformām, tostarp sociālās tīklošanās vietnēm, ir plašas spējas sasniegt un ietekmēt plašāku auditoriju, uzvedību, viedokļus un paradumus, tostarp tādas neaizsargātas grupas kā nepilngadīgie, un būtu jāievēro Savienības tiesību akti par lietotāju, viņu datu un visas sabiedrības aizsardzību;

19.

atgādina, ka nesenie skandāli sakarā ar datu vākšanu un pārdošanu, piemēram, Cambridge Analytica, viltus ziņām, dezinformāciju, manipulācijām ar balsotājiem un neskaitāmiem citāda kaitējuma gadījumiem tiešsaistē (no naida runas līdz teroraktu pārraidīšanai), liecina, ka ir jāstrādā pie labākas izpildes panākšanas un ciešākas sadarbības starp dalībvalstīm, lai izprastu pastāvošo noteikumu priekšrocības un trūkumus un nostiprinātu pamattiesību aizsardzību tiešsaistē;

20.

šajā sakarā atgādina, ka dažas izveidotās pašregulācijas un kopregulācijas shēmas, piemēram, Savienības prakses kodekss dezinformācijas jomā, ir palīdzējušas strukturēt dialogu ar platformām un regulatoriem; ierosina, ka tiešsaistes platformām vajadzētu ieviest iedarbīgus un piemērotus aizsardzības pasākumus, īpaši, lai nodrošinātu, ka tās rīkojas rūpīgi, samērīgi un nediskriminējoši, un lai novērstu netīšu tāda satura izņemšanu, kas nav nelikumīgs; šādiem pasākumiem nevajadzētu novest pie obligātas satura “augšupielādes filtrēšanas”, kas neatbilst vispārējas pārraudzības pienākumu aizliegumam; ierosina regulāri izvērtēt un pilnveidot pasākumus cīņai pret kaitīgu saturu, naida runu un dezinformāciju;

21.

atgādina, cik svarīgi ir garantēt vārda, informācijas un uzskatu brīvību un cik svarīga ir brīva un daudzveidīga preses un mediju vide, arī neatkarīgas žurnālistikas aizsardzības aspektā; uzstāj uz vārda brīvības aizsardzību un veicināšanu un to, cik svarīga ir uzskatu, informācijas, preses, mediju un mākslas un kultūras izpausmju daudzveidība;

22.

uzsver, ka DPA būtu jāstiprina iekšējā tirgus brīvības un jāgarantē Hartā noteiktās pamattiesības un principi; uzsver, ka patērētāju un lietotāju, tostarp nepilngadīgo, pamattiesības būtu jāaizsargā pret kaitīgiem tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp tiem, kuri izplata digitālo reklāmu, kā arī pret manipulācijām ar rīcību un pret diskrimināciju;

23.

uzsver, cik svarīga ir lietotāju iespēcināšana attiecībā uz viņu pašu pamattiesību īstenošanu tiešsaistē; atkārto, ka digitālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro un jānodrošina lietotāju tiesības uz datu pārnesamību, kas noteiktas Savienības tiesību aktos;

24.

norāda, ka biometriskos datus uzskata par īpašu personas datu kategoriju ar īpašiem apstrādes noteikumiem; atzīmē, ka biometriju var izmantot un to aizvien vairāk izmanto personu identifikācijai un autentificēšanai, kas, neraugoties uz potenciālajām priekšrocībām, nozīmē būtiskus riskus un nopietnu iejaukšanos tiesībās uz privātumu un datu aizsardzību, īpaši tad, ja tā notiek bez datu subjekta piekrišanas, kā arī paver ceļu identitātes viltošanai; aicina DPA nodrošināt, ka digitālo pakalpojumu sniedzēji biometriskos datus glabā tikai pašā ierīcē, ja vien tiesību aktos nav atļauta centralizēta glabāšana, lai digitālo pakalpojumu lietotājiem vienmēr būtu alternatīva pēc noklusējuma noteiktu biometrisko datu izmantošanai pakalpojuma darbībai, kā arī pienākumu skaidri informēt klientus par riskiem, ko rada biometrisko datu izmantošana;

25.

uzsver, ka saskaņā ar judikatūru par komunikācijas metadatiem piekļuve lietotāja abonenta datiem un metadatiem publiskajām iestādēm dodama tikai tad, ja tā vajadzīga, lai veiktu izmeklēšanu par personām, kuras tiek turētas aizdomās par smagiem noziegumiem, un ja iestādes iepriekš saņēmušas tiesas atļauju; tomēr ir pārliecināts, ka digitālo pakalpojumu sniedzēji nedrīkst uzglabāt datus tiesībaizsardzības nolūkos, ja vien individuāla lietotāja datu mērķtiecīgu uzglabāšanu nav tieši noteikusi neatkarīga kompetenta publiskā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

26.

uzsver, cik svarīgi ir datiem piemērot efektīvu galšifrēšanu, jo tā ir būtiska uzticībai internetam un drošībai tajā un efektīvi novērš neatļautu trešo pušu piekļuvi;

Pārredzamība un patērētāju aizsardzība

27.

atzīmē, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik svarīga un noturīga ir e-komercijas nozare un kāds ir tās potenciāls kalpot par Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas virzītājspēku, bet tajā pašā laikā arī to, cik neaizsargāti ir ES patērētāji pret maldinošu tirdzniecības praksi, ko īsteno negodīgi tirgotāji, kuri tiešsaistē pārdod viltotus, nelikumīgus vai nedrošus produktus un sniedz pakalpojumus, kas neatbilst Savienības drošuma noteikumiem, vai uzspiež patērētājiem nepamatoti un ļaunprātīgi augstākas cenas vai citus negodīgus nosacījumus; uzsver, ka steidzami jāintensificē Savienības noteikumu izpildes panākšana un jāuzlabo patērētāju aizsardzība;

28.

uzsver, ka šo problēmu saasina grūtības noteikt krāpniecisku komerciālo lietotāju identitāti un līdz ar to patērētājiem ir grūti pieprasīt kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem un kaitējumu;

29.

uzskata, ka vajadzētu pastiprināt pašreizējās pārredzamības un informācijas prasības, kas E-komercijas direktīvā noteiktas informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un to komerciālajiem klientiem, kā arī minimālās informācijas prasības par komercpaziņojumiem, vienlaikus veicot pasākumus, kas palielinātu pastāvošo noteikumu ievērošanu, nekaitējot MVU konkurētspējai;

30.

aicina Komisiju pastiprināt E-komercijas direktīvas 5. pantā noteiktās informācijas prasības un prasīt, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzēji salīdzina informāciju un to komerciālo lietotāju identitāti, ar kuriem tiem ir tiešas komercattiecības, ar identifikācijas datiem attiecīgajās pastāvošajās un pieejamajās Savienības datubāzēs saskaņā ar datu protokola regulējumu; mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāprasa saviem komerciālajiem lietotājiem nodrošināt, ka to sniegtā informācija ir precīza, pilnīga un atjaunināta, un tiem vajadzētu būt tiesībām un pienākumam atteikt vai izbeigt savu pakalpojumu sniegšanu komerciālajiem lietotājiem, ja informācija par to identitāti ir nepatiesa vai maldinoša; komerciālajiem lietotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par pakalpojumu sniedzēja informēšanu par visām izmaiņām to uzņēmējdarbībā (piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu);

31.

aicina Komisiju noteikt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem pienākumus, kuru mērķis būtu palielināt pārredzamību, informācijas daudzumu un pārskatatbildību un kuru izpilde būtu panākama; aicina Komisiju nodrošināt, ka izpildes panākšanas pasākumi ir orientēti tā, ka tiek ņemti vērā dažādie pakalpojumi un tie nenozīmē neizbēgamu privātuma un tiesiskā procesa pārkāpumu; uzskata, ka minētajiem pienākumiem vajadzētu būt samērīgiem un to izpilde būtu jāpanāk ar atbilstošām, iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām;

32.

uzsver, ka būtu jāpastiprina pastāvošie pienākumi, ko attiecībā uz komercpaziņojumu un digitālās reklāmas pārredzamību paredz E-komercijas direktīva un Negodīgas komercprakses direktīva; norāda, ka satraucošās bažas patērētāju aizsardzības jomā, kuras raisa profilēšana, mērķorientēšana un personalizēta cenu noteikšana, būtu jākliedē cita starpā ar pārredzamības pienākumiem un informācijas prasībām;

33.

uzsver, ka tiešsaistes patērētāji nav vienlīdzīgā situācijā ar pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem, kas piedāvā pakalpojumus, kurus uztur ieņēmumi no reklāmas un reklāmas, kas tiek tieši orientētas uz individuāliem patērētājiem, izmantojot informāciju, kura savākta ar lielo datu un MI mehānismiem; atzīmē personalizētas reklāmas, jo īpaši mikroorientētas reklāmas un uz uzvedību balstītas reklāmas, iespējamo negatīvo ietekmi; tāpēc aicina Komisiju ieviest papildu noteikumus par mērķorientētu reklāmu un mikroorientēšanu, kuras pamatā ir personas datu vākšana, un apsvērt iespēju stingrāk reglamentēt mikroorientētu un uz uzvedību balstītu reklāmu par labu mazāk intruzīviem reklāmas veidiem, kuriem nav nepieciešams plaši izsekot lietotāju darbībām ar saturu; mudina Komisiju apsvērt arī ieviest likumdošanas pasākumus, ar ko reklāmu tiešsaistē padarīt pārredzamāku;

34.

uzsver, ka, ņemot vērā digitālo pakalpojumu attīstību, ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu pienākums nodrošināt, ka to tiesību sistēma ļauj slēgt līgumus elektroniski, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni; aicina Komisiju pārskatīt pastāvošās prasības par līgumiem, kas noslēgti elektroniski, tostarp par dalībvalstu paziņojumiem, un vajadzības gadījumā tās atjaunināt; minētajā kontekstā atzīmē, ka populārāki kļūst “viedlīgumi”, piemēram, tādi, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, un aicina Komisiju novērtēt sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tostarp “viedlīgumu”, attīstību un izmantošanu, piemēram, jautājumus par viedlīgumu derīgumu un izpildes panākšanu pārrobežu situācijās, sniegt norādījumus par tiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem un patērētājiem, un ar likumdošanas iniciatīvām nākt klajā tikai tad, ja minētajā novērtējumā tiek konstatēti konkrēti trūkumi;

35.

aicina Komisiju ieviest minimālos standartus līguma noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, piekļūstamību, taisnīgumu un nediskriminējošiem pasākumiem, un dziļāk pārskatīt tādu iepriekš formulētu līguma noteikumu un nosacījumu standartklauzulu praksi, par ko iepriekš nav notikusi atsevišķa apspriešanās, tostarp attiecībā uz galapatērētāju licences līgumiem, rast risinājumus, kā tos padarīt taisnīgākus, un nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem, lai patērētājiem būtu vieglāk iesaistīties, tostarp klauzulu izvēlē, tādējādi dodot iespēju saņemt labāk informētu piekrišanu;

36.

uzsver, ka ir jāuzlabo uzņēmumu un patērētāju elektroniskās saziņas efektivitāte, ņemot vērā virtuālās identifikācijas tehnoloģiju attīstību; uzskata, ka nolūkā nodrošināt DPA efektivitāti Komisijai būtu jāatjaunina arī digitālās identifikācijas tiesiskais regulējums, proti, Regula (ES) Nr. 910/2014 (18) (“eIDAS regula”); uzskata, ka vispārēji atzītu, uzticamu digitālās identitātes un uzticamu autentifikācijas sistēmu izveide būtu lietderīgs instruments, kas ļautu droši noteikt fizisku personu, juridisku personu un iekārtu individuālo identitāti, lai aizsargātu pret viltus profilu izmantošanu; šajā kontekstā atzīmē, ka patērētājiem ir svarīgi droši izmantot vai iegādāties produktus un pakalpojumus tiešsaistē bez vajadzības izmantot nesaistītas platformas un lieki kopīgot datus, tostarp personas datus, ko vāc šīs platformas; aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu par vispārpieņemtas publiskās elektroniskās identitātes izveidi kā alternatīvu privātām vienas pieteikšanās sistēmām un uzsver, ka šis pakalpojums būtu jāizstrādā tā, lai datu vākšana būtu absolūti minimāla; uzskata, ka Komisijai būtu jānovērtē iespēja izveidot vecuma verifikācijas sistēmu digitālo pakalpojumu lietotājiem, jo īpaši nolūkā aizsargāt nepilngadīgos;

37.

uzsver, ka DPA nedrīkstētu ietekmēt GDPR noteikto datu minimizēšanas principu un, ja vien īpašos tiesību aktos nav noteikts citādi, digitālo pakalpojumu starpniekiem būtu jāļauj savus pakalpojumus izmantot anonīmi, cik vien iespējams, un jāapstrādā tikai tādi dati, kas vajadzīgi lietotāja identifikācijai. ka šādus savāktos datus nedrīkstētu izmantot nekādiem citiem digitālajiem pakalpojumiem, izņemot tos, kam nepieciešama personas identifikācija, autentifikācija vai vecuma verifikācija, un ka tie būtu jāizmanto tikai leģitīmiem mērķiem un nekādā ziņā ne nolūkā ierobežot vispārēju piekļuvi internetam;

MI un mašīnmācīšanās

38.

uzsver, ka, lai gan pašlaik E-komercijas reglamentētajiem MI pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas izmanto automatizētus lēmumpieņemšanas instrumentus vai mašīnmācīšanās rīkus, ir milzīgs potenciāls dot labumu patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem, DPA būtu jārisina konkrētas problēmas, ko tie rada tādos pastāvošajā regulējumā neskatītos aspektos kā nediskriminēšanas nodrošināšana, pārredzamība, tostarp attiecībā uz izmantotajām datu kopām un vēlamajiem rezultātiem, saprotams algoritmu skaidrojums, kā arī atbildība;

39.

turklāt uzsver, ka pamatā esošajiem algoritmiem ir pilnībā jāatbilst prasībām par pamattiesībām, jo īpaši privātumu, personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un bērnu tiesībām, ko paredz Līgumi un Harta;

40.

uzskata, ka ir būtiski nodrošināt augstas kvalitātes, nediskriminējošu un objektīvu pamatā esošo datu kopu izmantošanu, kā arī palīdzēt indivīdiem iegūt piekļuvi daudzveidīgam saturam, uzskatiem, augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem;

41.

aicina Komisiju ieviest pārredzamības un pārskatatbildības prasības attiecībā uz automatizētajiem lēmumpieņemšanas procesiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību prasībām par lietotāju privātumu un komercnoslēpumiem; norāda, ka ir jādod iespēja kompetentajām iestādēm veikt ārējas normatīvas revīzijas, atsevišķu gadījumu pārraudzību un atkārtotus riska novērtējumus, kā arī jānovērtē saistītie riski, jo īpaši riski patērētājiem vai trešām personām, un uzskata, ka pasākumiem, kas veikti šo risku novēršanai, vajadzētu būt pamatotiem un samērīgiem un nevajadzētu kavēt inovāciju; uzskata, ka ir jāievēro “cilvēka īstenota procesa kontroles princips”, cita starpā — lai nepieļautu, ka palielinās veselības un drošības riski, diskriminācija, nepamatota novērošana un ļaunprātība, un novērstu potenciālos pamattiesību un pamatbrīvību apdraudējumus;

42.

uzskata, ka saskarē ar automatizētas lēmumpieņemšanas sistēmām un citiem inovatīviem digitālajiem pakalpojumiem vai lietotnēm patērētājiem un lietotājiem vajadzētu būt tiesībām tikt laikus, kodolīgi, saprotami un viegli uztverami informētiem un būtu faktiski jāgarantē viņu tiesības; pauž bažas par pašreizējo pārredzamības trūkumu attiecībā uz virtuālo palīgu un sarunbotu izmantošanu, kas var īpaši kaitēt neaizsargātiem patērētājiem, un uzsver, ka digitālo pakalpojumu sniedzējiem patērētāju atbalstam nevajadzētu izmantot tikai automatizētas lēmumpieņemšanas sistēmas;

43.

šajā kontekstā uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt iespējai tikt skaidri informētiem par saskari ar automatizētu lēmumpieņemšanu un par to, kā sasniegt cilvēku ar lēmumpieņemšanas pilnvarām, lai pieprasītu pārbaudes un labojumus attiecībā uz iespējamām kļūdām, kuras izriet no automatizētiem lēmumiem, kā arī prasīt kompensāciju par jebkādu kaitējumu, kas saistīts ar automatizētas lēmumpieņemšanas sistēmu izmantošanu;

44.

uzsver, ka ir svarīgi stiprināt patērētāju izvēles iespējas, patērētāju īstenotu kontroli un patērētāju uzticēšanos MI pakalpojumiem un lietotnēm; tāpēc uzskata, ka patērētāju tiesību kopa būtu jāpaplašina, lai digitālajā pasaulē viņus labāk aizsargātu, un aicina Komisiju īpaši apsvērt pārskatatbildības un taisnīguma kritērijus un kontroli un tiesības uz nediskriminēšanu un objektīvām MI datu kopām; uzskata, ka patērētājiem un lietotājiem vajadzētu būt lielākai kontrolei pār to, kā tiek izmantots MI, un iespējai atteikt, ierobežot vai personalizēt jebkādu MI balstītu personalizācijas funkciju izmantošanu;

45.

atzīmē, ka automatizēti satura moderācijas rīki nespēj faktiski izprast konteksta un nozīmes nianses cilvēku saziņā, bet tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai novērtētais saturs var tikt uzskatīts par tiesību akta vai pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumu; tāpēc uzsver, ka DPA nedrīkstētu uzspiest šādu rīku izmantošanu;

Cīņa pret nelikumīgu saturu un darbībām tiešsaistē

46.

uzsver, ka nelikumīga satura un darbību pastāvēšana un izplatīšana tiešsaistē ir nopietns drauds, kas mazina iedzīvotāju uzticēšanos digitālajai videi un paļaušanos uz to, kaitē veselīgu digitālo ekosistēmu attīstībai un var arī nopietni un ilgstoši ietekmēt cilvēku drošību un pamattiesības; atzīmē, ka tajā pašā laikā nelikumīgu saturu un darbības var viegli izplatīt un to negatīvā ietekme var pastiprināties ļoti ātri;

47.

atzīmē, ka viena risinājuma, kas derētu visam nelikumīgajam saturam un darbībām, nav; uzsver, ka saturs, kas dažās dalībvalstīs var būt nelikumīgs, citās tāds var nebūt, jo Savienībā ir saskaņoti tikai daži nelikumīga satura veidi; aicina stingri nošķirt, no vienas puses, nelikumīgu saturu, sodāmas darbības un nelikumīgi kopīgotu saturu un, no otras puses, kaitīgu saturu, naida runu un dezinformāciju, kas ne vienmēr ir nelikumīgi un aptver daudzus dažādus aspektus, pieejas un noteikumus, kuri piemērojami katrā atsevišķā gadījumā; uzskata, ka juridiskās atbildības režīmam būtu jāattiecas tikai uz nelikumīgu saturu, kas definēts Savienības vai valstu tiesību aktos;

48.

tomēr uzskata, ka, neskarot pamattiesību plašo satvaru un pastāvošos nozarspecifiskos tiesību aktus, saskaņotāka un koordinētāka pieeja Savienības līmenī, kas ņemtu vērā dažādus nelikumīga satura un darbību veidus un balstītos sadarbībā un paraugprakses apmaiņā starp dalībvalstīm, palīdzēs iedarbīgāk vērsties pret nelikumīgu saturu; turklāt uzsver, ka pakalpojumu sniedzējiem veicamo pasākumu smagums ir jāpielāgo pārkāpuma smagumam, un aicina uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem;

49.

uzskata, ka brīvprātīgas tiešsaistes platformu darbības un pašregulācija Eiropā ir devušas zināmus ieguvumus, taču ir vajadzīgs skaidrs nelikumīga satura un darbību izņemšanas tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu ātru ziņošanu par šādu tiešsaistes saturu un tā izņemšanu; uzsver, ka digitālo pakalpojumu sniedzējiem nedrīkst uzlikt vispārējas pārraudzības pienākumu pārraudzīt informāciju, ko tie pārsūta vai uzglabā, un nedrīkst pieļaut aktīvu visa satura un darbību meklēšanu, moderāciju un filtrēšanu ne de jure, ne de facto; uzsver, ka nelikumīgs saturs būtu jāizņem no mitināšanas vietas un ka nevajadzētu izvirzīt prasību piekļuves sniedzējiem bloķēt piekļuvi saturam;

50.

aicina Komisiju nodrošināt, ka tiešsaistes starpnieki, kas pēc savas iniciatīvas iespējami nelikumīgu saturu izņem no tiešsaistes, to dara rūpīgi, samērīgi un nediskriminējoši, visos apstākļos pienācīgi ievērojot lietotāju pamattiesības un pamatbrīvības; uzsver, ka visi šādi pasākumi būtu jāpapildina ar stingru procesuālo garantiju un jēgpilnām pārredzamības un pārskatatbildības prasībām; aicina gadījumos, kad pastāv šaubas par satura “nelikumīgo” raksturu, šo saturu pārbaudīt cilvēkam un neizņemt bez dziļākas izmeklēšanas;

51.

aicina Komisiju nākt klajā ar pētījumu par satura un datu izņemšanu automatizētas lēmumpieņemšanas ceļā pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā, kā arī par gadījumiem, kad saturs izņemts kļūdas dēļ (pseidopozitīvi rezultāti) un kas iekļauti izņemto vienību skaitā;

52.

aicina Komisiju novērst aizvien pieaugošās atšķirības un sadrumstalotību dalībvalstu noteikumos un pieņemt skaidrus un paredzamus saskaņotus noteikumus un pārredzamu, efektīvu un samērīgu paziņošanas un rīcības mehānismu; tam būtu jānodrošina pietiekamas garantijas, jādod lietotājiem iespēja informēt tiešsaistes starpniekus par iespējami nelikumīgu tiešsaistes saturu vai darbībām un jāpalīdz tiešsaistes starpniekiem ātri reaģēt un būt pārredzamākiem attiecībā uz darbībām, kas veiktas ar potenciāli nelikumīgu saturu; uzskata, ka šādiem pasākumiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem un viegli piekļūstamiem visiem aktoriem, lai garantētu augsta līmeņa lietotāju un patērētāju aizsardzību;

53.

uzsver, ka šādam paziņošanas un rīcības mehānismam jābūt vērstam uz cilvēku; uzsver, ka būtu jāievieš aizsardzības pasākumi pret sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp pret atkārtotiem viltus signāliem, negodīgu komercpraksi un citām shēmām; mudina Komisiju nodrošināt piekļuvi pārredzamiem, efektīviem, taisnīgiem un ātriem pretpaziņošanas un sūdzību mehānismiem un ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismiem un garantēt iespēju vērsties tiesā pret satura izņemšanu, lai īstenotu tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību;

54.

atzinīgi vērtē centienus ieviest pārredzamību satura izņemšanas jomā; aicina Komisiju nodrošināt, ka ziņojumi ar informāciju par paziņošanas un rīcības mehānismiem, piemēram, par paziņojumu skaitu, to struktūru veidu, kuras ziņo par saturu, sūdzības satura veidu, starpnieka atbildes laiku, pārsūdzību skaitu, kā arī to gadījumu skaitu, kad saturs nepareizi identificēts kā nelikumīgs vai nelikumīgi kopīgots, būtu jādara publiski pieejami;

55.

atzīmē problēmas ar tādu juridisku rīkojumu izpildes panākšanu, kas izdoti dalībvalstī, kura nav pakalpojumu sniedzēja izcelsmes valsts, un uzsver, ka šīs jautājums ir jāizskata dziļāk; uzskata, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam izņemt informāciju, kas izcelsmes valstī ir likumīga, vai liegt tai piekļuvi;

56.

uzsver, ka atbildība par regulējuma izpildes panākšanu, lemšanu par tiešsaistes darbību un satura likumību, kā arī pienākuma uzlikšanu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pēc iespējas drīzāk izņemt nelikumīgu saturu vai liegt tam piekļuvi ir jāuzņemas neatkarīgām publiskā sektora iestādēm un ka šādiem rīkojumiem jābūt precīziem, labi pamatotiem un jāatbilst pamattiesībām;

57.

uzsver, ka, lai atvieglotu digitālo pakalpojumu brīvu apriti, nodrošinātu satura pieejamību tiešsaistē un aizsargātu lietotāju pamattiesības, ir būtiski svarīgi un ir jāsaglabā mitināšanas starpniekiem paredzētie aizsardzības pasākumi pret tiesiskās atbildības režīmu, ko paredz E-komercijas direktīvas 12., 13. un 14. pants, un vispārējās pārraudzības aizliegums, ko paredz E-komercijas direktīvas 15. pants; šajā kontekstā uzsver, ka juridiskās atbildības režīmu un vispārējās pārraudzības aizliegumu nevajadzētu vājināt ar iespējamiem jauniem tiesību aktiem vai ar citu E-komercijas direktīvas sadaļu grozījumiem;

58.

atzīst principu, ka tādu digitālo pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir neitrāla un pasīva loma, piemēram, aizmugursistēmas un infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, nav atbildīgi par pakalpojumos pārsūtīto saturu, jo tie šādu saturu nekontrolē, tiem nav aktīvas mijiedarbības ar to un tie to neoptimizē; tomēr uzsver, ka ir sīkāk jāprecizē, ko nozīmē aktīva un pasīva loma, ņemot vērā Tiesas judikatūru šajā jautājumā;

59.

aicina Komisiju apsvērt iespēju uzlikt mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pienākumu ziņot kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei par nelikumīgu saturu, kas varētu būt smags noziegums, tiklīdz tas par šo saturu uzzina;

Tiešsaistes tirdzniecības vietas

60.

atzīmē, ka, lai gan tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietu, izveidošanās ir devusi labumu gan patērētājiem, gan tirgotājiem, jo īpaši — uzlabojot izvēles iespējas, samazinot izmaksas un pazeminot cenas, tā ir arī padarījusi patērētājus neaizsargātākus pret maldinošu tirdzniecības praksi, ko izmanto aizvien vairāk pārdevēju, tostarp no trešām valstīm, kuri var tiešsaistē piedāvāt nelikumīgus, nedrošus vai viltotus produktus un pakalpojumus, kas bieži vien neatbilst Savienības noteikumiem un standartiem produktu drošuma jomā, un nepietiekami garantē patērētāju tiesības;

61.

uzsver, ka patērētājiem vajadzētu būt vienlīdz aizsargātiem gan iepērkoties tiešsaistē, gan veikalos uz vietas; uzsver, ka Savienības patērētāju eksponētība nelikumīgiem, viltotiem un nedrošiem produktiem, kas satur bīstamas ķimikālijas, kā arī citiem drošības apdraudējumiem, kas rada risku cilvēku veselībai, nav pieņemama; uzstāj, ka ir jāievieš atbilstoši aizsardzības pasākumi un produktu drošuma un patērētāju aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu neatbilstīgu produktu un pakalpojumu pārdošanu tiešsaistes tirdzniecības vietās, un aicina Komisiju pastiprināt atbildības režīmu tiešsaistes tirdzniecības vietām;

62.

uzsver, cik svarīgi ir Regulā (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību izklāstītie noteikumi par tādu produktu atbilstību, kuri Savienībā ienāk no trešām valstīm; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu ārpus Savienības uzņēmējdarbību veicošo pārdevēju atbilstību tiesību aktiem gadījumos, kad nav Savienībā uzņēmējdarbību veicoša ražotāja, importētāja vai izplatītāja, un novērst visas pašreizējās juridiskās nepilnības, kas ļauj ārpus Savienības uzņēmējdarbību veicošiem piegādātājiem Eiropas patērētājiem tiešsaistē pārdot produktus, kas neatbilst Savienības noteikumiem par drošumu un patērētāju aizsardzību, nesaņemot nekādu sodu, neatbildot par savu rīcību un nedodot patērētājiem nekādas juridiskas iespējas panākt savu tiesību izpildi vai saņemt kompensāciju par kaitējumu; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību nodrošināt iespēju vienmēr identificēt trešo valstu produktu ražotājus un pārdevējus;

63.

uzsver, ka tirdzniecības vietām tūlīt jāinformē patērētāji, tiklīdz produkts, kuru viņi ir iegādājušies, ir izņemts no tirdzniecības vietas pēc paziņojuma par tā neatbilstību Savienības produktu drošības vai patērētāju aizsardzības noteikumiem;

64.

uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji izmanto RAPEX un informē kompetentās iestādes, tiklīdz uzzina par nelikumīgiem, nedrošiem un viltotiem produktiem savās platformās;

65.

uzskata, ka tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem būtu jāuzlabo sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem, piemēram, apmainoties ar informāciju par nelikumīgu, nedrošu un viltotu produktu pārdevējiem;

66.

aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt vienotākus tirgus uzraudzības pasākumus un pastiprināt sadarbību ar muitas iestādēm, lai pārbaudītu tiešsaistē pārdodamo produktu drošumu vēl pirms tie nonāk pie patērētājiem; aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot starptautisku patērētāju centru tīklu, lai palīdzētu ES patērētājiem risināt strīdus ar tirgotājiem, kas atrodas ārpussavienības valstīs;

67.

aicina Komisiju nodrošināt, ka gadījumos, kad tiešsaistes tirdzniecības vietas piedāvā profesionālus pakalpojumus, ar aizsardzības pasākumiem un informācijas prasībām tiek panākts pietiekams patērētāju aizsardzības līmenis;

68.

uzskata, ka tūrisma un transporta tirgū ar DPA būtu jācenšas nodrošināt juridisko noteiktību un skaidrību, izveidojot pārvaldības satvaru, kas formalizē sadarbību starp platformām un valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, jo īpaši ar mērķi dalīties paraugpraksē, un nosakot īstermiņa nomas un mobilitātes platformu informācijas pienākumu kopumu attiecībā uz to pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un vietējiem tiesību aktiem; aicina Komisiju turpināt novērst nepamatotus šķēršļus un izstrādāt ES līmenī koordinētus nozaru centienus ar visu ieinteresēto personu iesaisti, lai vienotos par to kritēriju, piemēram, atļauju, licenču vai attiecīgā gadījumā vietēja vai valsts līmeņa pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru, kopumu saskaņā ar vienotā tirgus noteikumiem, kas nepieciešami, lai piedāvātu pakalpojumus īstermiņa īres vai mobilitātes platformā; uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no nesamērīgu informēšanas pienākumu un nevajadzīga administratīvā sloga uzlikšanas visiem pakalpojumu sniedzējiem, īpaši uzsverot vienādranga pakalpojumu sniedzējus un MVU;

69.

aicina panākt, ka DPA saskaņā ar Eiropas zaļo kursu veicina e-komercijas ilgtspējīgu izaugsmi un ilgtspēju; uzsver tiešsaistes tirdzniecības vietu nozīmi ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu veicināšanā un centienos rosināt ilgtspējīgu patēriņu; aicina veikt pasākumus, lai apkarotu maldinošu praksi un dezinformāciju attiecībā uz tiešsaistē piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp nepatiesus apgalvojumus par vidi, vienlaikus aicinot tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājus veicināt e-komercijas ilgtspēju, sniedzot patērētājiem skaidru un viegli saprotamu informāciju par tiešsaistē iegādāto produktu vai pakalpojumu ietekmi uz vidi;

70.

aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, cik skaidrs un konsekvents ir pašreizējais tiesiskais regulējums, ko piemēro produktu un pakalpojumu tirdzniecībai tiešsaistē, lai noteiktu iespējamās nepilnības un pretrunas, kā arī tā nepietiekami efektīvu izpildi; aicina Komisiju veikt rūpīgu analīzi par mijiedarbību starp DPA un Savienības tiesību aktiem par produktu drošumu un ķimikālijām; aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci starp jaunajiem noteikumiem par tiešsaistes tirdzniecības vietām un Direktīvas 2001/95/EK (19) (“Produktu vispārējas drošības direktīva”) un Direktīvas 85/374/EEK (20) (“Produktatbildības direktīva”) pārskatīšanu;

71.

norāda uz joprojām pastāvošajām problēmām saistībā ar selektīvās izplatīšanas nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu vai nepareizu piemērošanu ar mērķi ierobežot produktu un pakalpojumu pārrobežu pieejamību vienotajā tirgū un starp platformām; aicina Komisiju rīkoties šajā jautājumā, veicot plašāku vertikālā bloka atbrīvojumu un citu politikas nostādņu pārskatīšanu saskaņā ar LESD 101. pantu, vienlaikus atturoties no tā iekļaušanas DPA;

Sistēmisko operatoru ex ante regulējums

72.

atzīmē, ka pašlaik dažiem tirgiem ir raksturīgi lieli operatori ar būtiskiem tīkla efektiem, kuri spēj darboties kā digitālās ekonomikas de facto“tiešsaistes vārtziņi” (“sistēmiskie operatori”); uzsver, ka patērētāju labklājības veicināšanā ļoti svarīga ir godīga un efektīva konkurence starp tiešsaistes operatoriem ar nozīmīgu digitālo klātbūtni un citiem pakalpojumu sniedzējiem; aicina Komisiju rūpīgi analizēt dažādās tirgū līdz šim novērotās situācijas un to sekas, tostarp attiecībā uz patērētājiem, MVU un iekšējo tirgu;

73.

uzskata, ka, samazinot šķēršļus ienākšanai tirgū un reglamentējot sistēmiskos operatorus, iekšējā tirgus instrumentam, kas attiecībā uz minētajiem sistēmiskajiem operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū piemēro ex ante regulatīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir iespēja atvērt tirgus jaunienācējiem, tostarp MVU, uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem, tādējādi uzlabojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot inovāciju lielākā mērā, nekā iespējams ar konkurences tiesību izpildes panākšanu vien;

74.

atzinīgi vērtē Komisijas sabiedrisko apspriešanu par iespēju kā daļu no topošā DPA ieviest mērķtiecīgu ex ante regulējumu, lai risinātu sistēmiskus jautājumus, kas raksturīgi tieši digitālajiem tirgiem; uzsver iekšējā tirgus regulējuma un konkurences politikas savstarpējo papildināmību, kā uzsvērts Komisijas īpašo padomdevēju ziņojumā “Konkurences politika digitālajā laikmetā”;

75.

aicina Komisiju izmantot skaidrus rādītājus un noteikt “sistēmisko operatoru” definīciju;

76.

uzskata, ka ex ante regulējumam būtu jābalstās uz Regulu (ES) 2019/1150 (“Regula par platformu uzņēmējdarbībai”) un ka tā pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar Savienības pretmonopola noteikumiem un Savienības konkurences politiku, kas pašlaik tiek pārskatīta, lai labāk risinātu digitālā laikmeta uzdevumus; ex ante regulējumam būtu jānodrošina taisnīgi tirdzniecības nosacījumi, kas piemērojami visiem operatoriem, tostarp iespējamās papildu prasības un slēgts saraksts ar pozitīvajām un negatīvajām darbībām, kuras šādiem operatoriem ir jāievēro un/vai kuras tiem ir aizliegts veikt;

77.

aicina Komisiju jo īpaši analizēt pārredzamības trūkumu attiecībā uz sistēmisko operatoru rekomendāciju sistēmām, tostarp attiecībā uz šādu sistēmu darbības noteikumiem un kritērijiem, un to, vai ir jānosaka papildu pārredzamības pienākumi un informācijas prasības;

78.

uzsver, ka ex ante regulatīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana citās nozarēs konkurenci tajās ir uzlabojusi; norāda, ka līdzīgu sistēmu varētu izstrādāt, lai identificētu sistēmiskos operatorus, kuriem ir “vārtziņa” loma, ņemot vērā digitālās nozares specifiku;

79.

vērš uzmanību uz to, ka sistēmisko operatoru komerciālo lietotāju lielums ir atšķirīgs — no starptautiskiem lieluzņēmumiem līdz mikrouzņēmumiem; uzsver, ka ex ante regulējumam par sistēmiskiem operatoriem nevajadzētu novest pie papildu prasību piemērošanas arī uzņēmumiem, kas tos izmanto;

80.

uzsver, ka liela apjoma datu uzkrāšana un vākšana un šādu datu izmantošana, ko veic sistēmiskie operatori, lai paplašinātu darbību no viena tirgus uz citu, kā arī papildu iespēja piespiest lietotājus izmantot viena operatora e-identifikāciju vairākām platformām var radīt nelīdzsvarotību spējā panākt sev izdevīgus nosacījumus un līdz ar to radīt konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū; uzskata, ka nolūkā garantēt ex ante noteikumu regulējuma darbību ir izšķiroši svarīgi palielināt pārredzamību un uzlabot datu apmaiņu starp sistēmiskiem operatoriem un kompetentajām iestādēm;

81.

uzsver, ka sadarbspējai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu konkurētspējīgu tirgu, lietotāju izvēli un inovatīvus pakalpojumus, turklāt ierobežotu risku, ka lietotāji un patērētāji var nonākt tehnoloģiskajā “slazdā”; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu sadarbspējas līmeni sistēmiskiem operatoriem un izpētīt dažādas tehnoloģijas un atvērtos standartus un protokolus, tostarp iespēju izveidot tehnisku saskarni (lietojumprogrammu saskarne);

Uzraudzība, sadarbība un izpilde

82.

uzskata, ka, ņemot vērā digitālo pakalpojumu pārrobežu raksturu, iedarbīga uzraudzība un sadarbība starp dalībvalstīm, tostarp informācijas un paraugprakses apmaiņa, ir izšķirīgi svarīga, lai nodrošinātu DPA pienācīgu izpildes panākšanu; uzsver, ka Savienības tiesību aktu nepilnīga transponēšana, īstenošana un izpilde dalībvalstīs rada nepamatotus šķēršļus digitālajā vienotajā tirgū; aicina Komisiju risināt šos jautājumus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm;

83.

aicina Komisiju panākt, ka dalībvalstis nodrošina valsts uzraudzības iestādēm pienācīgus finanšu līdzekļus, cilvēkresursus un izpildes pilnvaras, lai tās varētu efektīvi veikt savas funkcijas un sniegt ieguldījumu to attiecīgajā darbā;

84.

uzsver, ka valstu, kā arī citu dalībvalstu iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un patērētāju organizāciju sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, lai panāktu DPA efektīvu izpildi; ierosina stiprināt izcelsmes valsts principu, pastiprinot dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu digitālo pakalpojumu regulatīvo uzraudzību un panāktu efektīvu tiesībaizsardzību pārrobežu lietās; mudina dalībvalstis apkopot un apmainīties ar paraugpraksi un datiem starp valstu regulatoriem, kā arī nodrošināt regulatoriem un juridiskajām iestādēm drošus sadarbspējīgus saziņas veidus;

85.

aicina Komisiju izvērtēt vispiemērotāko uzraudzības un izpildes modeli, lai piemērotu noteikumus par DPA, un apsvērt hibrīdsistēmas izveidi, kuras pamatā būtu valstu un Savienības iestāžu koordinācija un sadarbība, lai nodrošinātu DPA efektīvu izpildes uzraudzību un īstenošanu; uzskata, ka šādai uzraudzības sistēmai vajadzētu būt atbildīgai par DPA pārraudzību, atbilstību, uzraudzību un piemērošanu un ka tai vajadzētu būt papildu pilnvarām uzņemties pārrobežu iniciatīvas un izmeklēšanu, un tai būtu jāpiešķir izpildes un revīzijas pilnvaras;

86.

uzskata, ka, risinot sarežģītus pārrobežu jautājumus, prioritāte būtu jāpiešķir ES koordinācijai sadarbībā ar valstu iestāžu tīklu;

87.

atgādina, cik svarīgi ir atvieglot nepersonizētu datu apmaiņu un veicināt ieinteresēto personu dialogu; turklāt mudina izveidot un uzturēt Eiropas pētniecības repozitoriju, lai veicinātu šādu datu apmaiņu ar publiskām iestādēm, pētniekiem, NVO un augstskolām pētniecības nolūkos; aicina Komisiju veidot šādu instrumentu, balstoties uz jau esošu paraugpraksi un iniciatīvām, piemēram, platformu novērošanas centru vai ES blokķēžu novērošanas centru;

88.

uzskata, ka Komisija ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību būtu jāpilnvaro pēc pieprasījuma sniegt dalībvalstīm ekspertu palīdzību, lai analizētu tehnoloģiskos, administratīvos vai citus jautājumus saistībā ar digitālā vienotā tirgus tiesību akta izpildi; turklāt aicina valstu regulatorus un Komisiju sniegt papildu ieteikumus un palīdzību Savienības MVU par viņu tiesībām;

89.

aicina Komisiju stiprināt un modernizēt pašreizējo Savienības regulējumu par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā saskaņā ar E-komercijas direktīvu, ņemot vērā izmaiņas atbilstīgi Direktīvai 2013/11/ES (21), kā arī par tiesvedību, lai nodrošinātu rezultatīvu izpildes panākšanu un patērētāju tiesību aizsardzību; uzsver nepieciešamību atbalstīt patērētājus tiesu sistēmas izmantošanā; uzskata, ka jebkāda pārskatīšana nedrīkst vājināt mazo uzņēmumu un tirgotāju tiesisko aizsardzību, ko nodrošina valstu tiesību sistēmas;

Noslēguma aspekti

90.

uzskata, ka pieprasītā priekšlikuma jebkāda finansiāla ietekme būtu jāsedz ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem;

o o

91.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar tai pievienotajiem detalizēti izstrādātajiem ieteikumiem nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(2) OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.

(3) OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.

(4) OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp.

(5) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(6) OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(7) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(8) OV C 50 E, 21.2.2012., 1. lpp.

(9) OV C 331, 18.9.2018., 135. lpp.

(10) OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp.

(11) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(12) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(13) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(14) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

(15) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(16) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(17) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/654180/EPRS_STU(2020) 654180_EN.pdf

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(20) Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS:

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

I. VISPĀRĪGI PRINCIPI

Digitālo pakalpojumu tiesību akta (DPA) paketei būtu jāpalīdz stiprināt iekšējo tirgu, nodrošinot digitālo pakalpojumu brīvu apriti un darījumdarbības brīvību, turklāt vienlaikus garantējot patērētāju aizsardzības augstu līmeni, tostarp lietotāju drošības, drošuma un uzticēšanās uzlabošanu tiešsaistē.

Digitālo pakalpojumu tiesību aktam būtu jāgarantē vienlīdzīga attieksme pret tiešsaistes un bezsaistes darījumdarbību un tās norise vienlīdzīgos konkurences apstākļos, pilnībā ievērojot principu, saskaņā ar kuru tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir nelikumīgs arī tiešsaistē, vienlaikus ņemot vērā darbības specifiku tiešsaistes vide.

DPA būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un pārredzamība patērētājiem un ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ar DPA būtu jāpalīdz atbalstīt inovāciju un novērst nepamatotus un nesamērīgus šķēršļus un ierobežojumus digitālo pakalpojumu sniegšanai.

DPA nevajadzētu skart lietotāju un patērētāju pamattiesību un brīvību plašo satvaru, piemēram, privātās dzīves aizsardzību un personas datu aizsardzību, nediskrimināciju, cieņu, vārda brīvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

DPA būtu jāpilnveido noteikumi, kas tiešsaistes platformām piemērojami pašlaik, proti, E-komercijas direktīva un regula par platformu uzņēmējdarbībai.

DPA būtu jāaptver:

—

E-komercijas direktīvas vispusīga pārskatīšana, pamatojoties uz LESD 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, kas paredz:

—	pārskatītu satvaru ar skaidriem pienākumiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas sniegšanu;

—	skaidras un sīki izstrādātas procedūras un pasākumus par nelikumīga tiešsaistes satura konstatēšanu un izņemšanu, tostarp saskaņota, juridiski saistoša Eiropas paziņošanas un rīcības mehānisma ieviešana;

—	efektīva uzraudzība, sadarbība un samērīgas, efektīvas un atturošas sankcijas;

—	uz LESD 114. panta balstīts juridisks iekšējā tirgus instruments, kas uzliek ex ante pienākumus lielām platformām, kuras digitālajā ekosistēmā pilda vārtziņa lomu (“sistēmiskiem operatoriem”), un ko papildinātu iedarbīgs institucionāls izpildes mehānisms.

II. DARBĪBAS JOMA

Juridiskās noteiktības labad ar DPA būtu jāprecizē, kuri digitālie pakalpojumi ietilpst tā darbības jomā. DPA būtu jāveido pēc E-komercijas direktīvas horizontālā rakstura parauga, un tas būtu jāpiemēro ne tikai tiešsaistes platformām, bet arī visiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts Savienības tiesību aktos.

Būtu jāizvairās no standartizētas pieejas. Var būt vajadzīgi dažādi pasākumi attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, ko piedāvā tikai uzņēmumu savstarpējās attiecībās, pakalpojumiem, kuriem trešās personas vai plaša sabiedrība var piekļūt vien ierobežoti vai nevar piekļūt vispār, un pakalpojumiem, kas ir tieši paredzēti patērētājiem un plašai sabiedrībai.

DPA teritoriālā darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī to uzņēmumu, pakalpojumu sniedzēju un informācijas sabiedrības pakalpojumu darbības, kuri uzņēmējdarbību veic trešās valstīs, ja to darbība ir saistīta ar pakalpojumu vai preču piedāvāšanu patērētājiem vai lietotājiem Savienībā un ir uz tiem vērsta.

Ja Komisija pēc pārskatīšanas uzskata, ka ar DPA jāgroza E-komercijas direktīvas pielikums attiecībā uz tajā noteiktajām atkāpēm, tad jo īpaši atkāpe par līgumsaistībām attiecībā uz patērētāju līgumiem tomēr jāgroza nebūtu.

DPA būtu jānodrošina, ka Savienība un dalībvalstis saglabā augstu patērētāju aizsardzības līmeni un ka dalībvalstis var īstenot leģitīmus sabiedrības interešu mērķus, ja tas ir nepieciešami, samērīgi un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

DPA būtu saskaņoti jānosaka, kā tā noteikumi mijiedarbojas ar citiem juridiskiem instrumentiem, kuru mērķis ir veicināt pakalpojumu brīvu apriti, lai tur, kur tas nepieciešams, precizētu tiesisko režīmu, ko piemēro profesionāliem un neprofesionāliem pakalpojumiem visās nozarēs, tostarp darbībām, kuras saistītas ar transporta pakalpojumiem un īstermiņa nomu.

DPA būtu arī saskaņoti jāprecizē, kā tā noteikumi mijiedarbojas ar nesen pieņemtajiem noteikumiem par, citstarp, ģeobloķēšanu, produktu drošumu, tirgus uzraudzību, platformu un uzņēmumu attiecībām, patērētāju aizsardzību, preču pārdošanu un digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādi (1), un ar citām izziņotām iniciatīvām, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) tiesisko regulējumu.

DPA būtu jāpiemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti citos instrumentos, piemēram, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (GDPR), Direktīvā (ES) 2019/790 (“Autortiesību direktīvā”) un Direktīvā 2010/13/ES (“Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā”).

III. DEFINĪCIJAS

Ar DPA iekļaujamām definīcijām būtu:

—

jāprecizē, kādā mērā jaunie digitālie pakalpojumi, piemēram, sociālo mediju tīkli, sadarbīgās ekonomikas pakalpojumi, meklētājprogrammas, Wi-Fi tīklāji, tiešsaistes reklāma, mākoņpakalpojumi, tīmekļa mitināšana, ziņapmaiņas pakalpojumi, lietotņu veikali, salīdzināšanas rīki, MI vadīti pakalpojumi, satura piegādes tīkli un domēna nosaukuma pakalpojumi ietilpst tā darbības jomā;

—	jāprecizē satura mitināšanas starpnieku (mitina tekstu, attēlus, video vai audio saturu) raksturs, no vienas puses, un komerciālu tiešsaistes tirdzniecības vietu (pārdod preces, toskait preces ar digitāliem elementiem, vai pakalpojumus) raksturs, no otras puses;

—	skaidri jānošķir darījumdarbība un pret atlīdzību sniegts saturs vai darījumi, kā to noteikusi Tiesa (kas ietver arī reklāmas un mārketinga darbības), no vienas puses, un darbības un saturs, kam nav darījumdarbības raksturs, no otras puses;

—

jāprecizē, kas ietilpst nelikumīga satura definīcijā, skaidri norādot, ka nelikumīga satura definīcijā ietilpst arī Savienības noteikumu pārkāpumi tādās jomās kā patērētāju aizsardzība, produktu drošums un pārtikas vai tabakas izstrādājumu, kosmētikas un viltotu zāļu vai arī savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktu piedāvāšana vai pārdošana;

—

jādefinē termins “sistēmisks operators”, nosakot skaidru rādītāju kopumu, kas ļautu regulatīvajām iestādēm identificēt platformas, kurām ir būtisks stāvoklis tirgū un “vārtziņa” loma, un kurām tādējādi ir sistēmiska funkcija tiešsaistes ekonomikā; šādi rādītāji varētu būt, piemēram, tas, vai uzņēmums būtiskā mērā darbojas daudzpusējos tirgos, vai tas spēj panākt lietotāju un patērētāju nonākšanu tehnoloģiskajā “slazdā”, kā arī tā tīkla lielumu (lietotāju skaitu) un tīkla iedarbības pastāvēšanu; šķēršļi ienākšanai tirgū, tā finansiālais stāvoklis, spēja piekļūt datiem, no dažādiem avotiem iegūto datu uzkrāšana un kombinēšana; vertikālā integrācija un tā kā nenovēršama partnera loma, kā arī tā darbības nozīme trešo personu piekļuvei piegādēm un tirgiem utt.;

—	vajadzības gadījumā jāmēģina kodificēt Tiesas lēmumus, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā galvenos tiesību aktus, kuros izmanto šīs definīcijas.

IV. PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

Ar DPA būtu jāievieš skaidri un samērīgi pārredzamības un informēšanas pienākumi; šiem pienākumiem nevajadzētu radīt nekādas atkāpes vai jaunus atbrīvojumus no pašreizējā atbildības režīma, ko paredz E-komercijas direktīvas 12., 13. un 14. pants, un tiem būtu jāaptver zemāk aprakstītie aspekti.

1. Vispārējas informācijas prasības

E-komercijas direktīvas pārskatītajiem noteikumiem vispārējās informācijas prasības būtu jāstiprina ar šādām saistībām:

—	būtu jāpastiprina E-komercijas direktīvas 5. un 6. un 10. pantā noteiktās informācijas prasības;

—

komerciālajiem lietotājiem būtu jāievieš princips “pazīsti sava uzņēmumu klientu”, kas attiektos tikai uz mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tiešajām komerciālajām attiecībām; mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsalīdzina savu komerciālo lietotāju sniegtie identifikācijas dati ar ES PVN un ekonomikas dalībnieka identifikācijas un reģistrācijas datubāzēm, kurās ir PVN vai EORI numurs; ja uzņēmums ir atbrīvots no PVN vai EORI reģistrācijas, būtu jāiesniedz identifikācijas apliecinājums; ja komerciālais lietotājs darbojas kā citu uzņēmumu aģents, tam attiecīgi šādi jādeklarējas; mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāprasa saviem komerciālajiem lietotājiem nodrošināt, ka visa sniegtā informācija ir precīza un aktuāla, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu ļaut sniegt pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, ja informācija ir nepilnīga vai kompetentās iestādes ir ziņojušas mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ka to komerciālā lietotāja identitāte ir nepatiesa, maldinoša vai citādi nederīga;

—

iepriekš minētais izņēmums no pakalpojumu sniegšanas būtu jāpiemēro tikai līgumattiecībām starp uzņēmumiem, un tam nebūtu jāskar datu subjektu tiesības saskaņā ar GDPR. Minētajam pasākumam nebūtu jāietekmē tiešsaistes anonimitātes aizsardzība lietotājiem, kas nav komerciālie lietotāji. Jaunajām vispārējām informācijas prasībām būtu vēl vairāk jāuzlabo E-komercijas direktīvas 5., 6. un 10. pants, lai šos pasākumus saskaņotu ar informācijas prasībām, kas noteiktas nesen pieņemtajos tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 93/13/EEK (2) (“Negodīgu līguma noteikumu direktīvā”), Direktīvā 2011/83/ES (3) (“Patērētāju tiesību direktīvā”) un Regulā par platformu uzņēmējdarbībai;

—

būtu papildus jāatjaunina E-komercijas direktīvas 5. pants, pieprasot digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt patērētājiem tiešus un efektīvus saziņas līdzekļus, piemēram, elektroniskas kontaktveidlapas, tērzēšanas robotus, tūlītējo ziņapmaiņu vai atzvanīšanu, ja patērētājiem ir pieejama skaidra un saprotama informācija par šiem saziņas līdzekļiem.

2. Taisnīgi līguma noteikumi un vispārējie nosacījumi

Ar DPA būtu jānosaka pakalpojumu sniedzēju obligātie standarti, lai tie pieņemtu taisnīgus, pieejamus, nediskriminējošus un pārredzamus līguma noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas atbilst vismaz šādām prasībām:

—	skaidri un nepārprotami līguma noteikumi un vispārējie nosacījumi ir izklāstīti vienkāršā un saprotamā valodā;

—	līguma noteikumos un vispārīgajos nosacījumos skaidri norādīts, kas ir uzskatāms par nelikumīgu saturu vai rīcību saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, un izskaidrotas juridiskās sekas, ar kurām jāsaskaras lietotājiem, apzināti glabājot vai augšupielādējot nelikumīgu saturu;

—	lietotājus informē, ja līguma noteikumos un vispārīgajos nosacījumos tiek veiktas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt lietotāju tiesības, un sniegt to skaidrojumu;

—	tiek nodrošināts, ka iepriekš formulētas standartklauzulas līguma noteikumos un vispārējos nosacījumos, kas nav iepriekš atsevišķi pārrunātas, tostarp galalietotāja licencēšanas nolīgumos, sākas ar kopsavilkuma paziņojumu, kura pamatā ir saskaņots paraugs, kas jāizstrādā Komisijai;

—	tiek nodrošināts, ka līguma anulēšanas process ir tikpat vienkāršs kā līguma noslēgšanas process (neizmantojot maldinošas saskarnes vai citus patērētāju lēmumu ietekmēšanas paņēmienus);

—

ja tiek izmantotas automatizētas sistēmas, to līguma noteikumos un vispārīgajos nosacījumos skaidri un nepārprotami norāda automatizēto sistēmu ievades un mērķorientētu rezultātu elementus un galvenos parametrus, pēc kuriem nosaka ranžējumu, kā arī iemeslus, kāpēc šie galvenie parametri ir salīdzinoši nozīmīgi salīdzinājumā ar citiem parametriem, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar Regulu par platformu uzņēmējdarbībai;

—

nodrošina, ka prasības par līguma noteikumiem un vispārējie nosacījumi atbilst un papildina Savienības tiesību aktos noteiktās informācijas prasības, tostarp tās, kas noteiktas Negodīgu līguma noteikumu direktīvā, Negodīgas komercprakses direktīvā, Patērētāju tiesību direktīvā, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/2161, un GDPR;

3. Pārredzamības prasības attiecībā uz komercpaziņojumiem

—	E-komercijas direktīvas pārskatītajiem noteikumiem būtu jāstiprina pašreizējās pārredzamības prasības par komercpaziņojumiem, nosakot integrētas pārredzamības un pārredzamības pēc noklusējuma principus.

—

Pilnveidojot E-komercijas direktīvas 6. un 7. pantu, jaunajiem pasākumiem būtu jāizveido jauns platformu un patērētāju attiecību satvars attiecībā uz tiešsaistes reklāmu, digitālu ievirzīšanu, individualizētu pieeju mērķauditorijai, ieteikumu sistēmu reklāmai un labvēlīgākiem nosacījumiem; ar šiem pasākumiem būtu:

—

jāparedz prasība atklāt skaidri noteiktus informācijas veidus par tiešsaistes reklāmu, lai nodrošinātu efektīvu revīziju un kontroli, piemēram, informāciju par reklāmas devēja identitāti un tiešajiem un netiešajiem maksājumiem vai jebkādu citu atlīdzību, ko saņem pakalpojumu sniedzēji; patērētājiem un publiskām iestādēm tā būtu jāvar arī noskaidrot, kas būtu jāsauc pie atbildības, piemēram, nepatiesas vai maldinošas reklāmas gadījumā; pasākumiem arī būtu jāpalīdz nodrošināt, ka nelikumīgas darbības nevar finansēt ar ieņēmumiem no reklāmas pakalpojumiem;

—

precīzi jānošķir komerciāla un politiska reklāma tiešsaistē un jānodrošina mērķa grupu profilēšanas un reklāmas kampaņu optimizācijas kritēriju pārredzamība; jānodrošina, ka patērētāji pēc noklusējuma netiek izsekoti vai netiek veikta mikropielāgošana, un tiek dota iespēja piekrist uzvedības datu izmantošanai reklāmas nolūkā, kā arī iespēja piekrist politiskās reklāmas un reklāmas saņemšanai;

—	jānodrošina patērētājiem iespēja piekļūt viņu dinamiskā mārketinga profiliem, lai viņi būtu informēti par to, vai un kādā nolūkā viņi tiek izsekoti un vai saņemtā informācija ir nosūtīta reklāmas nolūkā, kā arī garantēt viņu tiesības apstrīdēt lēmumus, kas tās apdraud;

—	jānodrošina, ka apmaksāta reklāma un apmaksāta vieta meklēšanas rezultātu ranžējumā ir skaidri, kodolīgi un saprotami identificēta atbilstīgi Direktīvai 2005/29/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2019/2161;

—	jānodrošina nediskriminācijas principa un minimālo diversifikācijas prasību ievērošana un jāapzina agresīvas reklāmas prakse, vienlaikus veicinot patērētājiem draudzīgas mākslīgā intelekta tehnoloģijas;

—

jāievieš pārskatatbildības un taisnīguma kritēriji attiecībā uz algoritmiem, ko izmanto mērķtiecīgai reklāmai un reklāmas optimizācijai, un jāļauj kompetentajām iestādēm veikt ārējas regulatīvas revīzijas un pārbaudīt algoritmiskās dizaina izvēles, kas ietver informāciju par personām, neapdraudot lietotāju privātumu un komercnoslēpumus;

—	jānodrošina piekļuve reklāmas piegādes datiem un informācijai par reklāmas devēju pamanāmību jautājumos par to, kur un kad reklāmas tiek izvietotas, un par apmaksātas un neapmaksātas reklāmas veikšanu.

4. Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās

Pārskatītajos noteikumos būtu jāievēro turpmāk uzskaitītie principi attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina MI vai ko veic izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas instrumentus vai mašīnmācīšanās rīkus:

—

garantēt patērētāju tiesības būt informētiem, ja pakalpojumu nodrošina MI, tiek izmantoti automatizētas lēmumu pieņemšanas vai mašīnmācīšanās rīki vai automatizēti satura atpazīšanas rīki, turklāt papildus tiesībām netikt pakļautam lēmumam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, un iespēja atteikt, ierobežot vai personalizēt jebkādu ar MI saistītu personalizācijas funkciju izmantošanu, jo īpaši pakalpojumu ranžēšanas nolūkā;

—	izstrādāt visaptverošus noteikumus par nediskrimināciju un algoritmu un datu kopu pārredzamību;

—	nodrošināt, ka algoritmi ir izskaidrojami kompetentajām iestādēm, kuras var pārbaudīt, kad tām ir pamats uzskatīt, ka pastāv algoritmiska neobjektivitāte;

—

paredzēt algoritmu pārraudzību katrā gadījumā atsevišķi un atkārtotu riska novērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes, kā arī cilvēku kontroli pār lēmumu pieņemšanu, lai garantētu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni; šādām prasībām vajadzētu būt saskanīgām ar cilvēku kontroles mehānismiem un riska novērtēšanas pienākumiem attiecībā uz pakalpojumu automatizāciju, kas izklāstīti spēkā esošajos noteikumos, piemēram, Direktīvā (ES) 2018/958 (4) (“Samērīguma novērtēšanas direktīva”), un tām nevajadzētu radīt nepamatotus vai nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību;

—	izveidot skaidrus pārskatatbildības, atbildības un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kuri attiektos uz iespējamo kaitējumu, ko var radīt MI lietojumprogrammu un mašīnmācīšanās rīku izmantošana;

—	ieviest drošuma, integrētas drošības un drošības pēc noklusējuma principu un noteikt efektīvas un lietderīgas tiesības un procedūras MI izstrādātājiem gadījumos, kad algoritmi pieņem sensitīvus lēmumus par indivīdiem, un pienācīgi risināt un izmantot gaidāmās tehnoloģiskās attīstības ietekmi;

—	nodrošināt atbilstību konfidencialitātei, lietotāju privātumam un komercnoslēpumiem;

—	nodrošināt, ka ir nodrošināta visaptveroša informācija darba ņēmējiem gadījumos, kad darba vietā ieviestās MI tehnoloģijas tieši ietekmē to strādājošo nodarbinātības apstākļus, kuri izmanto digitālos pakalpojumus;

5. Sankcijas

Šo noteikumu ievērošana būtu jānostiprina ar iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām, tostarp atbilstīgu naudas sodu uzlikšanu.

V. PASĀKUMI, KAS SAISTĪTI AR CĪŅU PRET NELIKUMĪGU SATURU TIEŠSAISTĒ

DPA būtu jāsniedz skaidrība un norādījumi par to, kā tiešsaistes starpniekiem būtu jāapkaro nelikumīgs saturs tiešsaistē. Pārskatītajiem E-komercijas direktīvas noteikumiem būtu:

—	jāprecizē, ka jebkāda nelikumīga satura izņemšana vai piekļuves liegšana tam nedrīkstētu ietekmēt lietotāju un patērētāju pamattiesības un leģitīmās intereses un ka likumīgais saturs būtu jāatstāj tiešsaistē;

—	jāuzlabo tiesiskais regulējums, ņemot vērā tiešsaistes starpnieku un interneta galveno lomu publisko debašu un faktu, viedokļu un ideju brīvas izplatīšanas veicināšanā;

—

jāsaglabā pamatā esošais juridiskais princips, ka tiešsaistes starpniekiem nevajadzētu būt tieši atbildīgiem par savu lietotāju darbībām un ka tiešsaistes starpnieki var turpināt moderēt likumīgu saturu saskaņā ar taisnīgiem, pieejamiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem pakalpojumu sniegšanas noteikumiem;

—	jāprecizē, ka tiešsaistes starpnieku pieņemtajam lēmumam par to, vai lietotāju augšupielādēts saturs ir likumīgs, jābūt provizoriskam un ka tiešsaistes starpnieki par to nebūtu saucami pie atbildības, jo tikai dalībvalsts iestāde un tiesa galīgajā instancē varētu izlemt, kas ir nelikumīgs saturs;

—	jānodrošina, ka netiek ietekmēta dalībvalstu spēja izlemt, kurš saturs saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nelikumīgs;

—	jānodrošina, ka tiešsaistes starpnieki tiek aicināti pieņemt samērīgus, efektīvus un adekvātus pasākumus ar mērķi efektīvi apkarot nelikumīgu saturu tiešsaistē;

—	pakalpojumu sniedzējiem veicamo pasākumu smagums jāpielāgo atbilstīgi pārkāpuma smagumam;

—	jānodrošina, ka nolūkā bloķēt piekļuvi nelikumīgam saturam un tā izņemšanai nav jābloķē piekļuve visai platformai un pakalpojumiem, kas citādi ir likumīgi;

—

jāievieš jauna pārredzamība un neatkarīga uzraudzība pār satura regulēšanas procedūrām un instrumentiem, kas saistīti ar nelegāla tiešsaistes satura izņemšanu; šādas sistēmas un procedūras būtu jāpapildina ar stingriem pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanas pasākumiem, un tām vajadzētu būt pieejamām kompetento iestāžu revīzijām un pārbaudēm.

1. Paziņošanas un rīcības mehānisms

Ar DPA būtu jāizveido saskaņots un juridiski izpildāms paziņošanas un rīcības mehānisms, kura pamatā būtu skaidrs procesu kopums un precīzi termiņi katram paziņošanas un rīcības procedūras posmam. Šim paziņošanas un rīcības mehānismam būtu:

—	jāattiecas uz nelikumīgu tiešsaistes saturu vai uzvedību;

—	jānošķir starp dažādiem pakalpojumu sniedzēju, nozaru un/vai nelikumīga satura veidiem un pārkāpuma smaguma līmeņiem;

—	jāizveido viegli piekļūstamas, uzticamas un lietotājam draudzīgas procedūras atbilstīgi satura veidam;

—	jādod lietotājiem iespēja ar elektroniskiem līdzekļiem viegli informēt tiešsaistes starpniekus par iespējami nelikumīgu tiešsaistes saturu vai uzvedību;

—	saprotami jāprecizē esošās koncepcijas un procesi, piemēram, “ātra rīcība”, “faktiskas zināšanas un informētība”, “mērķorientētas darbības”, “paziņojumu formāti” un “paziņojumu derīgums”;

—	jāgarantē, ka paziņojumi automātiski nenozīmēs juridisku atbildību — un tie nedrīkstētu uzlikt nekādas izņemšanas prasības — attiecībā uz konkrētiem satura elementiem vai likumības novērtējumu;

—

jānosaka, ka paziņojumiem ir jābūt pietiekami precīziem un pienācīgi pamatotiem, lai pakalpojumu sniedzējs, kas tos saņem, varētu pieņemt apzinātu un atbildīgu lēmumu attiecībā uz ietekmi, kas jāsasniedz ar paziņojumu, un jāprecizē prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka paziņojumi satur visu nepieciešamo informāciju nelikumīgu satura ātrai izņemšanai;

—

paziņojumos būtu jāiekļauj attiecīgā iespējami nelikumīgā satura atrašanās vietas (URL un attiecīgā gadījumā laika zīmogs), iespējamā pārkāpuma izdarīšanas laika un datuma norāde, norādītais pamatojums, tostarp paskaidrojums par iemesliem, kāpēc paziņojuma sniedzējs uzskata, ka saturs ir nelikumīgs, un, ja nepieciešams, atkarībā no satura veida — papildu pierādījumi un labticīgs apliecinājums, ka sniegtā informācija ir precīza;

—

paziņojuma sniedzējiem vajadzētu būt iespējai, bet ne pienākumam brīvprātīgi iekļaut paziņojumā savu kontaktinformāciju; ja tie nolemj to darīt, būtu jānodrošina viņu anonimitāte attiecībā pret satura nodrošinātāju; ja kontaktinformācija nav norādīta, var izmantot IP adresi vai citu ekvivalentu; anonīmi paziņojumi nebūtu jāatļauj, ja tie attiecas uz personas tiesību vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

—	jāizveido aizsardzības pasākumi, ar ko novērst tādu lietotāju ļaunprātīgu rīcību, kuri sistemātiski, atkārtoti un nelabticīgi iesniedz nepatiesus vai ļaunprātīgus paziņojumus;

—

tiešsaistes starpniekiem jāuzliek pienākums pārbaudīt paziņoto saturu un ar pamatotu lēmumu laikus atbildēt paziņojuma sniedzējam un satura augšupielādētājam; šādā prasībā atbildēt būtu jāiekļauj lēmuma pieņemšanas pamatojums, lēmuma pieņemšanas veids — vai lēmumu pieņēmis cilvēks vai automatizēts lēmumu pieņemšanas aģents, kā arī informācija par katras puses iespēju apstrīdēt šo lēmumu, vēršoties pie starpnieka, tiesās vai citās struktūrās;

—	jānodrošina informācija un tiesiskās aizsardzības līdzekļi lēmuma apstrīdēšanai ar atbildes paziņojumu, tostarp, ja saturs ir izņemts, izmantojot automatizētus risinājumus, ja vien šāds atbildes paziņojums nav pretrunā notiekošai izmeklēšanai, ko veic tiesībaizsardzības iestādes;

—	jānodrošina, ka paziņošanas un rīcības mehānisms neattiecas uz tiesas aizliegumiem, kas izdoti dalībvalstī, kura nav tiešsaistes starpnieku dalībvalsts.

DPA paredzētajam paziņošanas un rīcības mehānismam vajadzētu būt juridiski saistošam tikai attiecībā uz nelikumīgu saturu. Tomēr tam nevajadzētu liegt tiešsaistes starpniekiem pieņemt līdzīgu paziņošanas un rīcības mehānismu attiecībā uz citu saturu.

2. Ar paziņošanas un rīcības mehānismu saistītu strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

—	Tiešsaistes starpnieka pieņemtajā lēmumā par to, vai rīkoties attiecībā uz saturu, kas atzīmēts kā nelikumīgs, būtu skaidri jāpamato ar konkrēto saturu veiktās darbības. Paziņojuma sniedzējam būtu jāsaņem saņemšanas apstiprinājums un paziņojums, kurā norādīti paziņojuma sakarā veiktie pasākumi.

—

Tāda satura nodrošinātāji, kas ir atzīmēts kā nelikumīgs, būtu nekavējoties jāinformē par paziņojumu un attiecīgā gadījumā arī par iemesliem un lēmumiem, kas pieņemti, lai izņemtu saturu, apturētu vai liegtu tam piekļuvi. Visas puses būtu pienācīgi jāinformē par visām pastāvošajām juridiskajām iespējām un mehānismiem šā lēmuma apstrīdēšanai.

—	Visām ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām apstrīdēt lēmumu, izmantojot atbildes paziņojumu, uz kuru attiecas skaidras prasības un kam pievienots paskaidrojums; ieinteresētajām personām vajadzētu izmantot arī ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismus.

—

Tiesības tikt informētam un tiesības lietotājam sniegt atbildes paziņojumu pirms lēmuma pieņemšanas par satura izņemšanu ierobežo vai atceļ tikai tad, ja:

a)	saskaņā ar valsts juridisku prasību tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāizbeidz visu savu starpniecības pakalpojumu sniegšana attiecīgajam lietotājam tādā veidā, kas nepieļauj šā paziņošanas un rīcības mehānisma ievērošanu, vai

b)	paziņojums vai atbildes paziņojums traucētu notiekošai kriminālizmeklēšanai, kurā ir nepieciešams paturēt slepenībā lēmumu apturēt vai liegt piekļuvi saturam.

—	Būtu jāpārskata E-komercijas direktīvas 17. panta noteikumi, lai nodrošinātu, ka ir ieviesti un lietotājiem pieejami neatkarīgi ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismi, ja rodas strīdi par piekļuves pārtraukšanu viņu augšupielādētiem darbiem vai citiem objektiem vai to izņemšanu.

—

Ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismam būtu jāatbilst noteiktiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz procesuālo taisnīgumu, neatkarību, objektivitāti, pārredzamību un efektivitāti; šādi mehānismi ļauj objektīvi izšķirt strīdus un neatņem lietotājiem juridisko aizsardzību, ko tiem sniedz valstu tiesību akti, turklāt neierobežo lietotāju tiesības izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

—	Ja, izmantojot tiesisko aizsardzību un atbildes paziņojumu, ir konstatēts, ka paziņotā darbība vai informācija nav nelikumīga, tiešsaistes starpniekam bez nepamatotas kavēšanās būtu jāatjauno saturs, kurš ticis izņemts vai kam liegta piekļuve, vai arī jāļauj lietotājam to vēlreiz augšupielādēt.

—	Izdodot, apstrīdot vai saņemot paziņojumu, visas ieinteresētās personas būtu jāinformē gan par iespēju izmantot alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, gan par tiesībām vērsties kompetentajā valsts tiesā.

—	Ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismi nekādi nedrīkstētu ietekmēt iesaistīto pušu tiesības uzsākt tiesvedību.

3. Paziņošanas un rīcības mehānisma pārredzamība

Paziņošanas un rīcības mehānismiem vajadzētu būt pārredzamiem un publiski pieejamiem; šajā nolūkā tiešsaistes starpniekiem vajadzētu būt pienākumam publicēt gada ziņojumus, kuriem vajadzētu būt standartizētiem un saturēt šādu informāciju:

—	visu paziņošanas un rīcības sistēmā saņemto paziņojumu skaits un satura veidi, uz kuriem tie attiecas;

—	vidējais atbildes laiks katram satura veidam;

—	kļūdainas izņemšanas gadījumu skaits;

—	paziņojuma sniedzēju veidi (privātpersonas, organizācijas, korporācijas, uzticami signalizētāji utt.) un to iesniegto paziņojumu kopskaits;

—	informācija par satura nelikumības veidu vai pārkāpuma veidu, kā dēļ saturs izņemts;

—	apstrīdēto lēmumu skaits, ko saņēmuši tiešsaistes starpnieki, un tas, kā tie izskatīti;

—	mitināšanas starpnieka izmantotā satura moderācijas modeļa, kā arī jebkādu automatizētu rīku apraksts, tostarp jēgpilna informācija par attiecīgo loģiku;

—	pasākumi, ko tie veikuši attiecībā uz atkārtotiem pārkāpējiem, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir efektīvi šādas sistēmiskas ļaunprātīgas rīcības novēršanai.

Nosakot pienākumu publicēt minēto ziņojumu un tajā prasīto informāciju, būtu jāņem vērā tiešsaistes starpnieku darbības apjoms vai mērogs un tas, vai tiem ir tikai ierobežoti resursi un zināšanas. Mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem būtu jāpieprasa atjaunināt šo ziņojumu tikai tad, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Tiešsaistes starpniekiem būtu jāpublicē arī informācija par savām procedūrām un termiņiem ieinteresēto pušu iejaukšanās gadījumos, tostarp par laiku līdz paziņojuma nosūtīšanai satura augšupielādētājam, laiku, kurā satura augšupielādētājam ir jāsniedz atbildes paziņojums, laiku, kurā starpnieks informēs abas puses par procedūras rezultātu, un laiku dažādu lēmumu jebkāda veida pārsūdzēšanai.

4. Aizsardzības noteikumi E-komercijas direktīvas 12., 13. un 14. pantā

Ar DPA aktu būtu jāaizsargā un jāsaglabā pašreizējie ierobežotie informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju (tiešsaistes starpnieku) atbrīvojumi no atbildības, kas paredzēti E-komercijas direktīvas 12., 13. un 14. pantā.

5. Aktīvie un pasīvie mitinātāji

DPA būtu jāsaglabā atkāpes E-komercijas direktīvā attiecībā uz starpniekiem, kuriem ir neitrāla un pasīva loma, un jānovērš juridiskās noteiktības trūkums attiecībā uz jēdzienu “aktīva loma”, kodificējot Tiesas judikatūru minētajā jautājumā. Būtu arī jāprecizē, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir aktīva loma, kad viņi rada saturu vai zināmā mērā veicina satura nelikumību, vai kad viņi (pēc vidusmēra lietotāja vai patērētāja domām) pārņem trešo personu saturu kā savu saturu.

Ar to būtu jānodrošina, ka brīvprātīgie pasākumi, ko tiešsaistes starpnieki veic pret nelikumīgu saturu, nedrīkstētu novest pie uzskata, ka tiem ir aktīva loma, pamatojoties tikai uz šiem pasākumiem. Tomēr šādu pasākumu īstenošana būtu jāpapildina ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, un satura ierobežošanas praksei vajadzētu būt taisnīgai, pieejamai, nediskriminējošai un pārredzamai.

DPA būtu jāsaglabā atbrīvojumi no atbildības par atbalsta un infrastruktūras pakalpojumiem, kas nav daļa līgumattiecībās starp tiešsaistes starpniekiem un to klientiem un ar ko tikai īsteno tiešsaistes starpnieku vai to klientu pieņemtos lēmumus.

6. Vispārējas pārraudzības aizliegums: E-komercijas direktīvas 15. pants

DPA būtu jāsaglabā vispārēja pārraudzības pienākuma aizliegums saskaņā ar pašreizējās E-komercijas direktīvas 15. pantu. Tiešsaistes starpniekiem nevajadzētu uzlikt vispārējus pārraudzības pienākumus.

VI. TIEŠSAISTES TIRDZNIECĪBAS VIETAS

DPA būtu jāierosina konkrēti jauni noteikumi attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietām, produktu pārdošanu, popularizēšanu vai piegādi tiešsaistē un pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Šiem jaunajiem noteikumiem būtu:

—	jāatbilst reformētajai Produktu vispārējās drošības direktīvai un tā jāpapildina;

—	jāattiecas uz visām struktūrām, kas piedāvā tiešus pakalpojumus un/vai produktus patērētājiem Savienībā, arī tad, ja tās veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības;

—

jānošķir tiešsaistes tirdzniecības vietas no citādiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp citām papildu starpniecības darbībām tajā pašā uzņēmuma darbībā. Ja kāds no uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem atbilst kritērijiem, kas nepieciešami, lai to varētu uzskatīt par tirdzniecības vietu, noteikumi būtu pilnībā jāpiemēro šai uzņēmējdarbības daļai neatkarīgi no šā uzņēmuma iekšējās organizācijas;

—	jānodrošina, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas skaidri norāda, no kuras valsts produkti tiek pārdoti vai pakalpojumi tiek nodrošināti, neatkarīgi no tā, vai tos sniedz vai pārdod tā pati tirdzniecības vieta, trešā persona vai pārdevējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ārpus tās;

—	jānodrošina, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas ātri izņem jebkādu zināmu maldinošu informāciju, ko sniedzis piegādātājs, tostarp maldinošas garantijas un piegādātāja paziņojumus;

—

jānodrošina, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas piedāvā profesionālos pakalpojumus, sniedz attiecīgu norādi, ja profesija tiek reglamentēta Direktīvas 2005/36/EK nozīmē, lai patērētāji varētu izdarīt gan apzinātu izvēli, gan vajadzības gadījumā attiecīgajā kompetentajā iestādē pārbaudīt, vai profesionālis atbilst konkrētas profesionālās kvalifikācijas prasībām;

—	jānodrošina, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas ir pārredzamas un pārskatatbildīgas un sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai noteiktu, kur pastāv nopietni bīstamu produktu riski, un attiecīgi brīdinātu, tiklīdz tās uzzina par šādiem produktiem savās platformās;

—	jānodrošina, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas izmanto Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) un izlases veidā veic pārbaudes attiecībā uz atsauktiem un bīstamiem produktiem, un, kad vien iespējams, veic attiecīgus pasākumus saistībā ar tiem;

—

jānodrošina, ka līdzko Savienības ātrās brīdināšanas sistēmas, valsts tirgus uzraudzības iestādes, muitas iestādes vai patērētāju aizsardzības iestādes ir atzinušas produktus par nedrošiem un/vai viltotiem, tie ātri un ne ilgāk kā divu darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas obligāti izņemami no tirdzniecības vietas;

—

jānodrošina, ka tirdzniecības vietas informē patērētājus, tiklīdz produkts, kuru viņi ir iegādājušies, ir izņemts no to platformas pēc paziņojuma par tā neatbilstību ES produktu drošības un patērētāju aizsardzības noteikumiem; jāuzliek tiešsaistes tirdzniecības vietām pienākums informēt patērētājus par visām drošuma problēmām un par visām darbībām, kas vajadzīgas, lai atsaukumi būtu rezultatīvi;

—

jānodrošina, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas sadarbībā ar iestādēm atbilstīgi Regulai par platformu uzņēmējdarbībai ievieš pasākumus, lai vērstos pret atkārtotiem pārkāpējiem, kuri piedāvā bīstamus produktus, un ka tās pieņem pasākumus, kuru mērķis ir novērst jau izņemto bīstamo produktu atkārtotu parādīšanos;

—	jāizskata iespēju prasīt piegādātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izraudzīties Savienībā reģistrētu juridisku pārstāvi, ko var saukt pie atbildības par Savienības drošības noteikumiem neatbilstīgu produktu pārdošanu Eiropas patērētājiem;

—	risināt jautājumu par tiešsaistes tirdzniecības vietu atbildību par patērētājiem nodarīto kaitējumu un par to, ka nav veikti pienācīgi pasākumi, lai izņemtu nelikumīgus produktus pēc tam, kad ir iegūtas faktiskas zināšanas par šādiem produktiem;

—

jārisina jautājums par tiešsaistes tirdzniecības vietu atbildību situācijās, kad šādām platformām ir dominējoša ietekme uz piegādātājiem un ekonomisko darījumu pamatelementiem, piemēram, maksāšanas līdzekļiem, cenām, standarta noteikumiem vai rīcību, kuras mērķis ir veicināt preču pārdošanu patērētājam Savienības tirgū, un nav tāda ražotāja, importētāja vai izplatītāja, kas veiktu uzņēmējdarbību Savienībā un ko varētu saukt pie atbildības;

—

jārisina jautājums par tiešsaistes tirdzniecības vietu atbildību situācijās, kad tiešsaistes tirdzniecības vieta nav informējusi patērētāju, ka preču vai pakalpojumu faktiskais piegādātājs ir trešā persona, tādējādi tirdzniecības vietai kļūstot līgumiski atbildīgai pret patērētāju; atbildība būtu jāvērtē arī tad, ja tirdzniecības vieta apzināti sniedz maldinošu informāciju;

—	jāgarantē, ka tiešsaistes tirdzniecības vietām ir tiesības uz tiesisko aizsardzību pret vainīgo piegādātāju vai ražotāju;

—

jāizskata iespēja paplašināt dažādu e-komercijas mazumtirgotāju un Komisijas apņemšanos ātrāk izņemt bīstamos viltotos produktus no pārdošanas saskaņā ar brīvprātīgās apņemšanās shēmām “Produktu drošuma solījums” un “Saprašanās memorands par viltotu preču tirdzniecību internetā” un jānorāda, kuras minētās apņemšanās varētu kļūt obligātas.

VII. SISTĒMISKO OPERATORU EX ANTE REGULĒJUMS

Ar DPA būtu jāvirza priekšlikums par jaunu atsevišķu instrumentu, ar ko nodrošināt, ka konkrētu tiešsaistes platformu sistēmiskā loma neapdraud iekšējo tirgu, netaisnīgi izslēdzot inovatīvus jaunienācējus, tostarp MVU, uzņēmējus un jaunuzņēmumus, tādējādi samazinot patērētāju izvēles iespējas;

Šajā nolūkā ar DPA būtu jo sevišķi:

—

jāizveido ex ante mehānisms, ar ko novērst (nevis tikai mazināt) digitālās pasaules “sistēmisko platformu” izraisītās tirgus nepilnības, par pamatu izmantojot Regulu par platformu uzņēmējdarbībai; šādam mehānismam būtu jādod regulatīvajām iestādēm iespēja piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz šiem sistēmiskajiem operatoriem, lai novērstu tirgus nepilnības, un nebūtu nepieciešamības konstatēt konkurences noteikumu pārkāpumu;

—

jāpilnvaro regulatīvās iestādes piemērot samērīgus un precīzi noteiktus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret tiem uzņēmumiem, kas ir identificēti kā “sistēmiskie operatori”, pamatojoties uz DPA noteiktiem kritērijiem, un slēgtu sarakstu ar pozitīvajām un negatīvajām darbībām, kuras šiem uzņēmumiem ir jāpilda un/vai kurās tiem ir aizliegts iesaistīties; savā ietekmes novērtējumā Komisijai būtu rūpīgi jāanalizē dažādi jautājumi, kas līdz šim novēroti tirgū, piemēram:

—	sistēmisko operatoru sadarbspējas un piemērotu rīku, datu, speciālo zināšanu un izmantoto resursu trūkums, kas liedz patērētājiem pārslēgties starp digitālajām platformām vai interneta ekosistēmām, izmantot savienojumus un sadarbspēju;

—	sistemātiska labvēlīgāka atspoguļošana, kas ļauj sistēmiskiem operatoriem sniegt savus pakārtotos pakalpojumus ar labāku pamanāmību;

—	datu analīzes metodes, ko izmanto tirgus varas paplašināšanai no viena tirgus uz blakus tirgiem, piešķirot prioritāti saviem produktiem un pakalpojumiem, un darbības, kuru mērķis ir patērētāju piesaiste;

—	plaši izplatītā prakse ar uzspiestām līguma klauzulām aizliegt trešo personu komerciālajiem lietotājiem novirzīt patērētājus uz savu tīmekļa vietni;

—	pārredzamības trūkums attiecībā uz rekomendāciju sistēmām, ko izmanto sistēmiskie operatori, tostarp attiecībā uz šādu sistēmu darbības noteikumiem un kritērijiem;

—	jānodrošina, ka sistēmiskiem operatoriem dod iespēju pierādīt, ka attiecīgā rīcība ir pamatota;

—

jāprecizē, ka daļa regulatīvo tiesiskās aizsardzības līdzekļu būtu jāpiemēro visiem “sistēmiskajiem operatoriem”, piemēram, pārredzamības pienākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas veidu, jo īpaši to, kā viņi vāc un izmanto datus, un aizliegums “sistēmiskiem operatoriem” iesaistīties jebkādās darbībās, kuru mērķis ir apgrūtināt patērētājiem nomainīt pakalpojumu starp dažādiem piegādātājiem, izmantot to no citiem piegādātājiem vai īstenot cita veida nepamatotu diskrimināciju, kas izslēdz vai nelabvēlīgi ietekmē citus uzņēmumus;

—	jāpilnvaro regulatīvās iestādes pieņemt pagaidu pasākumus un uzlikt sankcijas “sistēmiskiem operatoriem”, kas neievēro tiem uzliktos dažādos regulatīvos pienākumus;

—	jārezervē pilnvaras izmantot ex ante mehānismā paredzētos nosacījumus un pieņemt galīgo lēmumu par to, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs ir “sistēmisks operators”;

—	jādod iespēja “sistēmisko operatoru” lietotājiem būt informētiem, deaktivēt un efektīvi kontrolēt un izlemt, kādu saturu viņi vēlas redzēt; lietotājiem vajadzētu būt arī pienācīgi informētiem par visiem iemesliem, kuru dēļ attiecīgais saturs viņiem tiek ieteikts;

—	jānodrošina, ka tiek ievērotas GDPR paredzētās tiesības, pienākumi un principi, tostarp datu minimizēšana, mērķa ierobežojums, integrēta datu aizsardzība, datu aizsardzība pēc noklusējuma un datu apstrādes juridiskais pamats;

—

jānodrošina pienācīgs sadarbspējas līmenis, kas paredz, ka “sistēmiskiem operatoriem” ir jāapmainās ar piemērotiem rīkiem, datiem, speciālajām zināšanām un resursiem, kas tiek izmantoti nolūkā ierobežot riskus, ko radītu lietotāju nonākšana tehnoloģiskajā “slazdā” un lietotāju mākslīga piesaiste vienam sistēmiskajam operatoram bez reālas iespējas vai stimuliem pārslēgties starp digitālajām platformām vai interneta ekosistēmām; Komisijai būtu jāizpēta dažādas tehnoloģijas un atvērtie standarti un protokoli, tostarp iespēja izveidot tehnisku saskarni (lietojumprogrammas saskarni), kas ļauj konkurējošu platformu lietotājiem piesaistīties sistēmiskiem operatoriem un apmainīties ar informāciju; sistēmiskie operatori nedrīkst sadarbspējas darbību laikā no trešām personām saņemtos datus izmantot komerciāli un citiem mērķiem kā vien minēto darbību veikšanai; sadarbspējas pienākumiem nevajadzētu ierobežot, neļaut vai kavēt starpnieku spēju labot ievainojamības;

—	jānodrošina, ka jaunais ex ante mehānisms neskar konkurences noteikumu piemērošanu, tostarp attiecībā uz prioritātes piešķiršanu saviem produktiem un pakalpojumiem un vispārējo vertikālo integrāciju, un jānodrošina, ka abi politikas instrumenti ir pilnīgi neatkarīgi.

VIII. UZRAUDZĪBA, SADARBĪBA UN IZPILDE

DPA būtu jāuzlabo esošo noteikumu uzraudzība un izpilde un jānostiprina iekšējā tirgus klauzula kā digitālā vienotā tirgus stūrakmens, papildinot to ar jaunu sadarbības mehānismu, kura mērķis būtu uzlabot informācijas apmaiņu, sadarbību un savstarpēju uzticēšanos un, pēc pieprasījuma, savstarpējo palīdzību starp dalībvalstīm, jo īpaši starp piederības valsti, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, un iestādēm uzņēmējvalsti, kurā pakalpojumu sniedzējs piedāvā savus pakalpojumus.

Komisijai būtu jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums, lai novērtētu vispiemērotāko uzraudzības un izpildes modeli noteikumu piemērošanai attiecībā uz DPA, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Šajā ietekmes novērtējumā Komisijai būtu jāizskata esošie modeļi, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīkls, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA), Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDBP) un Eiropas Konkurences tīkls (ECN), un jāapsver hibrīdas uzraudzības sistēmas ieviešana.

Minētajai hibrīdai uzraudzības sistēmai, kuras pamatā ir ES koordinācija sadarbībā ar valstu iestāžu tīklu, būtu jāuzlabo DPA uzraudzība un piemērošana, jānodrošina atbilstība, tostarp regulatīvo naudas sodu, citu sankciju vai pasākumu izpilde, un būtu jāspēj veikt starpnieku un platformu revīziju. Vajadzības gadījumā tai būtu arī jāatrisina pārrobežu strīdi starp valstu iestādēm, jārisina sarežģīti pārrobežu jautājumi, jāsniedz konsultācijas un norādījumi un jāapstiprina Savienības mēroga kodeksi un lēmumi, un tai kopā ar valstu iestādēm būtu jāspēj uzsākt iniciatīvas un izmeklēšanu par pārrobežu jautājumiem. Dalībvalstu pienākumu galējai pārraudzībai būtu jāpaliek Komisijas ziņā.

Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un kopā ar valstu iestādēm jāuztur publisks “Platformu rezultātu kopsavilkums” ar attiecīgu informāciju par atbilstību DPA. Komisijai būtu jāveicina un jāatbalsta Eiropas pētniecības repozitorija instrumenta izveide un uzturēšana, lai veicinātu datu apmaiņu ar publiskām iestādēm, pētniekiem, NVO un augstskolām pētniecības nolūkos.

Ar DPA arī būtu E-komercijas direktīvas 16. pantā jāievieš jauni izpildes panākšanas elementi attiecībā uz pašregulāciju.

(1) Noteikumi, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2019/770 un Direktīvā (ES) 2019/771.

(2) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, kas pēdējoreiz grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/958 (2018. gada 28. jūnijs) par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/31

P9_TA(2020)0273

Digitālo pakalpojumu tiesību akts: komerctiesību un civiltiesību noteikumu pielāgošana komercvienībām, kas darbojas tiešsaistē

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par digitālo pakalpojumu tiesību aktu: komerctiesību un civiltiesību noteikumu pielāgošana komercvienībām, kas darbojas tiešsaistē (2020/2019(INL))

(2021/C 404/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (2),

—

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (5),

—	ņemot vērā 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 1. marta Ieteikumu (ES) 2018/334 par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (6),

—	ņemot vērā Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (7) un Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, kas parakstīta Ņujorkā 1958. gada 10. jūnijā,

—	ņemot vērā 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tiešsaistes platformas un digitālais vienotais tirgus. Eiropas izdevības un uzdevumi” (COM(2016)0288),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamentārās izpētes pakalpojumu dienesta veikto Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pētījumu: “Digitālo pakalpojumu tiesību akts: Eiropas pievienotās vērtības novērtējums” (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0177/2020),

tā kā digitālie pakalpojumi, kas ir Savienības ekonomikas stūrakmens un nodrošina daudzu tās iedzīvotāju iztiku, ir jāreglamentē tā, lai garantētu iedzīvotāju pamattiesības un citas tiesības, vienlaikus atbalstot attīstību, ekonomikas progresu un digitālo vidi un veicinot uzticēšanos tiešsaistē, ņemot vērā lietotāju un visu tirgus dalībnieku, tostarp MVU un jaunuzņēmumu, intereses;

tā kā daži noteikumi par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem un audiovizuālo mediju pakalpojumiem nesen ir atjaunināti, jo īpaši ar Direktīvu (ES) 2018/1808 un Direktīvu (ES) 2019/790, vairāki svarīgi civiltiesību un komerctiesību aspekti nav pietiekami skatīti Savienības vai valstu tiesību aktos, un tā kā šā jautājuma svarīgumu pastiprina straujā un paātrinātā attīstība digitālo pakalpojumu jomā pēdējo desmitgažu laikā, jo īpaši jaunu uzņēmējdarbības modeļu, tehnoloģiju un sociālās realitātes parādīšanās; tā kā šajā sakarībā ir vispusīgi jāatjaunina būtiskie civiltiesību un komerctiesību noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes komercvienībām;

tā kā dažiem uzņēmumiem, kas piedāvā digitālos pakalpojumus, spēcīgas uz datiem balstītas tīkla ietekmes dēļ ir būtiska ietekme tirgū, kas ļauj tiem uzspiest savu uzņēmējdarbības praksi lietotājiem un aizvien vairāk apgrūtina citu dalībnieku, jo īpaši jaunuzņēmumu un MVU, konkurētspēju un pat jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū;

D.	tā kā konkurences tiesību aktu ex-post izpilde vien nevar efektīvi novērst ietekmi, ko tostarp uz godīgu konkurenci digitālajā vienotajā tirgū atstāj konkrētu tiešsaistes platformu ietekme tirgū;

tā kā satura mitināšanas platformas, kas sākotnēji vienkārši izrādīja saturu, ir kļuvušas par sarežģītām struktūrām un tirgus dalībniekiem, jo īpaši sociālo tīklu gadījumā, kuri vāc un izmanto lietošanas datus; tā kā lietotājiem ir leģitīms pamats sagaidīt taisnīgus noteikumus attiecībā uz piekļuvi, pārredzamību, cenu noteikšanu un konfliktu risināšanu šādu platformu izmantošanā un lietotāju datu izmantošanā, ko veic platformas; tā kā pārredzamība var palīdzēt būtiski palielināt uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem;

tā kā satura mitināšanas platformas var noteikt, kāds saturs tiek parādīts to lietotājiem, tādējādi būtiski ietekmējot veidu, kā mēs iegūstam un paziņojam informāciju tiktāl, ka satura mitināšanas platformas faktiski ir kļuvušas par publiskām telpām digitālajā vidē; tā kā publiskās telpas ir jāpārvalda tā, lai tiktu ievērotas lietotāju pamattiesības un civiltiesības, jo īpaši tiesības uz vārda un informācijas brīvību;

tā kā tiesību aktu ievērošana digitālajā pasaulē ietver ne tikai efektīvu pamattiesību īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vārda un informācijas brīvību, privātumu, drošumu un drošību, nediskrimināciju, īpašuma un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, bet arī tiesu iestāžu un taisnīga procesa pieejamību; tā kā lēmumu pieņemšanas par satura likumību vai tiesībaizsardzības pilnvaru deleģēšana privātiem uzņēmumiem mazina pārredzamību un pienācīgu procesu, novedot pie pieejas sadrumstalotības; tā kā tādēļ ir vajadzīga paātrināta juridiska procedūra ar atbilstīgām garantijām, lai nodrošinātu efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

tā kā automatizēti rīki pašlaik nespēj ticami atšķirt nelikumīgu saturu no satura, kas noteiktā kontekstā ir likumīgs, un tāpēc mehānismi satura automātiskai atklāšanai un izņemšanai var radīt likumīgas juridiskas bažas, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem vārda un informācijas brīvības, kas ir aizsargāta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu, ierobežojumiem; tā kā tādēļ automatizētu mehānismu izmantošanai vajadzētu būt samērīgai, aptverot tikai pamatotus gadījumus un ievērojot pārredzamas procedūras;

I.	tā kā Pamattiesību hartas 11. pants aizsargā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un tā kā plašsaziņas līdzekļi kļūst arvien atkarīgāki no tiešsaistes platformām, lai sasniegtu savu auditoriju;

tā kā lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju izmanto digitālos pakalpojumus ikdienā, bet visā Savienībā uz tiem attiecas arvien plašāks noteikumu kopums, kas rada būtisku tirgus sadrumstalotību un līdz ar to juridisko nenoteiktību Eiropas lietotājiem un pārrobežu pakalpojumu sniegšanai; tā kā civiltiesību režīmi, kas reglamentē satura mitināšanas platformu satura moderācijas praksi, ir balstīti uz konkrētiem nozaru noteikumiem Savienības un valsts līmenī, un pastāv ievērojamas atšķirības starp uzliktajiem pienākumiem un dažādiem piemērotajiem civiltiesību režīmu izpildes mehānismiem; tā kā šī situācija ir novedusi pie sadrumstalota digitālā vienotā tirgus noteikumu kopuma, uz ko ir jāreaģē Savienības līmenī;

tā kā dažu satura mitināšanas platformu pašreizējais uzņēmējdarbības modelis paredz popularizēt saturu, kas varētu piesaistīt lietotāju uzmanību un tādējādi radīt vairāk profilēšanas datu, lai piedāvātu efektīvākas mērķorientētas reklāmas un tādējādi palielinātu peļņu; tā kā šāda profilēšana apvienojumā ar mērķorientētu reklāmu var izcelt saturu, kas vērsts uz emociju izmantošanu, bieži vien veicinot un sekmējot sensacionālu ažiotāžu ziņu plūsmās un ieteikumu sistēmās, kā rezultātā, iespējams, tiek manipulēts ar lietotājiem;

L.	tā kā, lai nodrošinātu kontekstuālu reklāmu lietotājiem, ir vajadzīga mazāks lietotāju datu apjoms nekā attiecībā uz mērķorientētu reklāmu, kas vērsta uz paradumiem, un tādēļ tai ir raksturīga mazāka iejaukšanās;

M.	tā kā algoritmiskās loģikas izvēle, kas ir pamatā šādām ieteikumu sistēmām, salīdzināšanas pakalpojumi, satura pārzināšana vai reklāmas izvietošana joprojām ir satura mitināšanas platformu ziņā, un ir maz iespēju veikt publisku pārraudzību, kas rada bažas par pārskatatbildību un pārredzamību;

tā kā satura mitināšanas platformas ar ievērojamu ietekmi tirgū ļauj to lietotājiem izmantot savus profilus, lai pieteiktos trešo personu tīmekļa vietnēs, tādējādi spējot izsekot to darbībām pat ārpus savas platformas vides, un tas satura pārzināšanas algoritmiem rada konkurences priekšrocības attiecībā uz piekļuvi datiem;

tā kā vairākās jomās bez pienācīga tiesiskā regulējuma tiek izmantoti tā dēvētie viedlīgumi, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, tostarp blokķēdes, kas ļauj veikt decentralizētu un pilnībā izsekojamu uzskaiti un pašizpildi; tā kā trūkst skaidrības par šādu līgumu likumību un izpildāmību pārrobežu situācijās;

tā kā neapspriežami platformu noteikumi un nosacījumi bieži vien atsaucas gan uz piemērojamiem tiesību aktiem, gan uz kompetentām tiesām ārpus Savienības, un tas var būt šķērslis tiesu iestāžu pieejamībai; tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulā (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (10) ir paredzēti noteikumi par jurisdikciju; tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regula precizē datu subjekta tiesības uz privātām izpildes darbībām tieši pret pārzini vai apstrādātāju neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās, un neatkarīgi no tā, vai pārzinis veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ārpus tās; tā kā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 79. pantā ir noteikts, ka tiesvedību uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta vai kurā ir datu subjekta pastāvīgā dzīvesvieta;

tā kā piekļuve nepersondatiem un to izrace ir svarīgs digitālās ekonomikas izaugsmes faktors; tā kā atbilstoši tiesiskie standarti un datu aizsardzības pasākumi attiecībā uz datu sadarbspēju var novērst tehnoloģisko slazdu un tādējādi tiem var būt svarīga loma taisnīgu tirgus apstākļu nodrošināšanā;

tā kā ir svarīgi izvērtēt iespēju uzticēt Eiropas struktūrai pienākumu nodrošināt saskaņotu pieeju digitālo pakalpojumu tiesību akta īstenošanai visā Savienībā, atvieglojot koordināciju valstu līmenī, kā arī pievēršoties jaunām iespējām un problēmuzdevumiem, jo īpaši pārrobežu problēmuzdevumiem, ko izraisa pašreizējā tehnoloģiju attīstība,

Digitālo pakalpojumu tiesību akts

aicina Komisiju bez liekas kavēšanās iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai izveidotu digitālo pakalpojumu tiesību aktu ar atbilstīgu materiālo, personīgo un teritoriālo tvērumu, definējot galvenos jēdzienus un iekļaujot ieteikumus, kas izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā; uzskata, ka, neskarot turpmāko tiesību aktu priekšlikumu detalizētus aspektus, juridiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantam;

ierosina digitālo pakalpojumu tiesību aktā iekļaut regulu, ar ko nosaka līgumtiesības attiecībā uz satura pārvaldību, paredz pārredzamus, taisnīgus, saistošus un vienotus satura moderācijas standartus un procedūras un garantē pieejamu un neatkarīgu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanu; uzsver, ka tiesību aktu priekšlikumiem būtu jābalstās uz pierādījumiem un ar tiem ir jācenšas likvidēt pašreizējos un novērst iespējamus jaunus nepamatotus tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas šķēršļus, kurus sniedz tiešsaistes platformas, vienlaikus pastiprinot patērētāju un iedzīvotāju aizsardzību; uzskata, ka tiesību aktu priekšlikumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai panāktu ilgtspējīgu un viedu izaugsmi, risinātu tehnoloģiskās problēmas un nodrošinātu, ka digitālais vienotais tirgus ir taisnīgs un drošs ikvienam;

turklāt norāda, ka pasākumus, kas ierosināti satura moderācijai, vajadzētu piemērot tikai nelikumīgam, nevis kaitīgam saturam; šajā nolūkā ierosina regulā iekļaut vispārējus kritērijus platformu ietekmes noteikšanai tirgū, lai skaidri definētu, kas ir platforma ar būtisku ietekmi tirgū, un tādējādi noteiktu, vai konkrētas satura mitināšanas platformas, kurām nav būtiskas ietekmes tirgū, var atbrīvot no atsevišķiem noteikumiem; uzsver, ka ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu izveidotajam satvaram vajadzētu būt pārvaldāmam attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem un ka tāpēc tajā būtu jāiekļauj samērīgi pienākumi visām nozarēm;

ierosina digitālo pakalpojumu tiesību aktā digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, noteikt pienākumu lietotāju interesēs Savienībā iecelt juridisko pārstāvi, kuram varētu adresēt pieprasījumus, piemēram, lai nodrošinātu patērētāju tiesisko aizsardzību nepatiesas vai maldinošas reklāmas gadījumā un lai minētā pārstāvja kontaktinformācija būtu redzama un pieejama digitālo pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnē;

Tiesības attiecībā uz satura moderāciju

uzsver, ka atbildībai par tiesību aktu izpildi ir jāpaliek valsts iestāžu kompetencē; uzskata, ka galīgais lēmums par lietotāja radīta satura likumību ir jāpieņem neatkarīgai tiesu varai, nevis privātai komercvienībai;

uzstāj, ka regulai ir jāaizliedz satura moderācijas prakse, kas ir diskriminējoša vai ietver izmantošanu un izslēgšanu, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām personām, un ka vienmēr ir jāievēro lietotāju pamattiesības un brīvības, jo īpaši viņu vārda brīvība;

uzsver nepieciešamību labāk aizsargāt patērētājus, sniedzot uzticamu un pārredzamu informāciju par konkrētiem ļaunprātības rīcības piemēriem, piemēram, maldinošiem apgalvojumiem un krāpniecību;

iesaka regulas piemērošanu cieši uzraudzīt Eiropas struktūrai, kuras uzdevums būtu nodrošināt satura mitināšanas platformu atbilstību regulas noteikumiem, jo īpaši uzraugot atbilstību standartiem, kas noteikti satura pārvaldībai, pamatojoties uz pārredzamības ziņojumiem, un uzraugot satura mitināšanas platformu satura pārvaldībai izmantotos algoritmus; aicina Komisiju izvērtēt iespējas iecelt pašreizēju vai jaunu Eiropas aģentūru vai Eiropas struktūru vai koordinēt valstu iestāžu tīklu šo uzdevumu veikšanai (tālāk tekstā “Eiropas struktūra”);

ierosina satura mitināšanas platformām regulāri iesniegt Eiropas struktūrai visaptverošus pārredzamības ziņojumus, kuru pamatā ir konsekventa metodika un kuri tiek novērtēti, pamatojoties uz attiecīgiem darbības rādītājiem, tostarp par to satura politiku un to noteikumu un nosacījumu atbilstību digitālo pakalpojumu tiesību akta noteikumiem; turklāt ierosina satura mitināšanas platformām vienkāršā un viegli pieejamā veidā publicēt un darīt pieejamus publiski pieejamā datubāzē šos ziņojumus, kā arī to satura pārvaldības politiku;

10.

aicina satura mitināšanas platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū, izvērtēt risku, ko sabiedrībai rada to likumīga satura pārvaldības politika, jo īpaši attiecībā uz tās ietekmi uz pamattiesībām, un reizi divos gados iesaistīties dialogā ar Eiropas struktūru un attiecīgajām valstu iestādēm, pamatojoties uz iesniegtiem pārredzamības ziņojumiem;

11.

iesaka dalībvalstīm nodrošināt neatkarīgas strīdu izšķiršanas struktūras, kuru uzdevums būtu izšķirt strīdus par satura moderāciju; uzskata –– lai aizsargātu anonīmas publikācijas un vispārējās intereses, ne tikai lietotājam, kurš augšupielādējis saturu, kas ir strīda priekšmets, bet arī trešai personai, piemēram, ombudam, kam ir likumīgas intereses rīkoties, vajadzētu būt iespējai apstrīdēt lēmumus par satura moderāciju; apstiprina lietotāju tiesības arī uz citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

12.

pauž stingru nostāju, ka digitālo pakalpojumu tiesību akts nedrīkst likt satura mitināšanas platformām veikt jebkāda veida pilnībā automatizētas ex-ante satura pārbaudes, ja vien spēkā esošajos Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, un uzskata, ka platformu brīvprātīgi izmantotie mehānismi nedrīkst novest pie ex-ante kontroles pasākumiem, kuru pamatā ir automatizēti rīki vai satura augšupielādes filtrēšana, un ka Eiropas struktūrai ir jāveic revīzijas, lai nodrošinātu atbilstību digitālo pakalpojumu tiesību aktam;

13.

uzsver, ka satura mitināšanas platformām ir jābūt pārredzamām, apstrādājot algoritmus un to apmācībā izmantotos datus;

Tiesības attiecībā uz satura pārzināšanu, datiem un reklāmu tiešsaistē

14.

uzskata, ka lietotāju mērķorientēta satura izcelšana, pamatojoties uz šādā saturā paustajiem viedokļiem vai nostājām, ir viena no visnelabvēlīgākajām praksēm digitālajā sabiedrībā, jo īpaši gadījumos, kad šāda satura pamanāmība tiek palielināta, balstoties uz lietotāja iepriekšējo mijiedarbību ar citu izceltu saturu un nolūkā optimizēt lietotāju profilus mērķorientētām reklāmām; pauž bažas par to, ka šāda prakse balstās uz visaptverošu izsekošanu un datizraci; aicina Komisiju analizēt šādas prakses ietekmi un veikt atbilstošus likumdošanas pasākumus;

15.

uzskata, ka mērķorientētas reklāmas izmantošana ir jāregulē stingrāk, dodot priekšroku mazāk uzmācīgiem reklāmas veidiem, kuriem nav nepieciešama lietotāju un satura mijiedarbības izsekošana, un ka uz uzvedību balstītai reklāmai vajadzētu būt atkarīgai no lietotāju brīvas, konkrētas, apzinātas un nepārprotamas piekrišanas;

16.

norāda uz spēkā esošajiem noteikumiem, kas attiecas uz mērķorientētu reklāmu Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (11);

17.

tādēļ iesaka digitālo pakalpojumu tiesību aktā noteikt skaidras robežas un ieviest pārredzamības noteikumus attiecībā uz datu uzkrāšanas noteikumiem, lai piedāvātu mērķorientētas reklāmas, kā arī attiecībā uz šādas mērķorientētas reklāmas devēju darbību un pārskatatbildību, jo īpaši gadījumos, kad dati tiek izsekoti trešo personu tīmekļa vietnēs; uzskata, ka ir nepieciešami jauni pasākumi, ar kuriem tiktu izveidots platformu un patērētāju attiecību regulējums, kas ietvertu pārredzamības normas par reklāmu, digitālu ievirzīšanu un labvēlīgākiem nosacījumiem; aicina Komisiju izvērtēt iespējas reglamentēt mērķorientētu reklāmu, tostarp tās pakāpenisku pārtraukšanu un tai sekojošu aizliegumu;

18.

uzsver, ka saskaņā ar datu minimizēšanas principu un nolūkā novērst neatļautu izpaušanu, identitātes zādzību un citus personas datu ļaunprātīgas izmantošanas veidus, digitālo pakalpojumu tiesību aktā būtu jāparedz tiesības izmantot digitālos pakalpojumus anonīmi, kad vien tas ir tehniski iespējams; aicina Komisiju pieprasīt, lai satura mitināšanas platformas pārbaudītu to reklāmdevēju identitāti, ar kuriem tām ir komerciālas attiecības, lai nodrošinātu reklāmdevēju atbildību, ja reklamētais saturs tiek atzīts par nelikumīgu; tādēļ iesaka digitālo pakalpojumu tiesību aktā iekļaut tiesību normas, kas liedz platformām komerciāli izmantot trešo personu datus situācijās, kad tās konkurē ar minētajām trešām personām;

19.

pauž nožēlu par pastāvošo informācijas asimetriju starp satura mitināšanas platformām un publiskajām iestādēm un prasa racionalizēt nepieciešamās informācijas apmaiņu; uzsver, ka saskaņā ar judikatūru par komunikācijas metadatiem ir jānodrošina valsts iestādēm piekļuve lietotāja metadatiem tikai, lai, iepriekš saņemot tiesas atļauju, veiktu izmeklēšanu attiecībā uz personām, kuras tur aizdomās par smagiem noziegumiem;

20.

ierosina, lai pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbalsta vienotās pierakstīšanās pakalpojumu un kuriem ir būtiska ietekme tirgū, prasītu atbalstīt arī vismaz vienu atvērtu un decentralizētu identitātes sistēmu, kas balstīta uz nepatentētu shēmu; aicina Komisiju ierosināt kopējus Savienības standartus dalībvalstu nodrošinātajām sistēmām, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzības standartiem un pārrobežu sadarbspēju;

21.

aicina Komisiju izvērtēt iespēju noteikt taisnīgus līgumu noteikumus, lai atvieglotu datu apmaiņu un palielinātu pārredzamību nolūkā novērst nelīdzsvarotību tirgus ietekmē; šajā nolūkā ierosina izpētīt iespējas, kā veicināt datu sadarbspēju, starpsavienojamību un pārnesamību; norāda, ka datu apmaiņa būtu jāpapildina ar atbilstošiem un piemērotiem aizsardzības pasākumiem, tostarp efektīvu personas datu anonimizāciju;

22.

iesaka digitālo pakalpojumu tiesību aktā noteikt, ka platformām ar būtisku ietekmi tirgū ir jānodrošina lietotņu saskarne, ar kuras starpniecību trešās personas platformas un to lietotāji var mijiedarboties ar tās platformas galvenajām funkcijām un lietotājiem, kura nodrošina lietotņu saskarni, tostarp trešo personu pakalpojumiem, kas izstrādāti, lai uzlabotu un pielāgotu lietotāja pieredzi, jo īpaši izmantojot pakalpojumus, kas ļauj pielāgot privātuma iestatījumus, kā arī satura pārraudzīšanas iestatījumus; ierosina, lai platformas publiski dokumentētu visas lietotņu saskarnes, ko tās dara pieejamas, lai nodrošinātu pakalpojumu sadarbspēju un savienojamību;

23.

no otras puses, stingri uzskata, ka platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū un kuras nodrošina lietotņu saskarni, nedrīkst kopīgot, saglabāt, izteikt naudā vai izmantot datus, ko tās saņem no trešo personu pakalpojumiem;

24.

uzsver, ka sadarbspējas un savienojamības pienākumi nedrīkst ierobežot, kavēt vai novilcināt satura mitināšanas platformu spēju atrisināt drošības problēmas, kā arī nepieciešamības dēļ novērst drošības problēmas nedrīkst nepamatoti tikt apturēta lietotņu saskarnes darbība, kas nodrošina sadarbspēju un savienojamību;

25.

atgādina, ka noteikumos par sadarbspēju un savienojamību ir jāievēro visi attiecīgie datu aizsardzības tiesību akti; šajā sakarībā iesaka noteikt digitālo pakalpojumu tiesību aktā pienākumu platformām nodrošināt Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20. panta 2. punktā paredzēto datu pārnesamības noteikumu tehnisko īstenojamību;

26.

prasa, lai satura mitināšanas platformas sniegtu lietotājiem reālu izvēli par to, vai dot iepriekšēju piekrišanu tam, ka tiek izrādīta mērķorientēta reklāma, pamatojoties uz lietotāja iepriekšēju mijiedarbību ar saturu tajā pašā satura mitināšanas platformā vai trešo personu tīmekļa vietnēs; uzsver, ka šī izvēle ir jāpauž skaidri un saprotami un tās noraidīšana nedrīkst novest pie tā, ka tiek atspējotas platformas funkcijas; uzsver, ka piekrišanu mērķorientētai reklāmai nedrīkst uzskatīt par brīvu un spēkā esošu, ja piekļuve pakalpojumam ir atkarīga no datu apstrādes; atkārtoti apstiprina, ka Direktīvā 2002/58/EK ir noteikts, ka uz mērķorientētu reklāmu attiecas piekrišanas lēmums un ka tā citādi ir aizliegta; norāda –– tā kā personu darbības tiešsaistē sniedz visaptverošu priekšstatu par lietotāja paradumiem un rada iespēju ar viņu manipulēt, personas datu vispārēja un nediferencēta vākšana par jebkuru digitālā pakalpojuma izmantošanu nesamērīgi apdraud tiesības uz privātumu; apstiprina, ka lietotājiem ir tiesības, izmantojot digitālos pakalpojumus, netikt pakļautiem visaptverošai izsekošanai;

27.

aicina Komisiju nodrošināt, ka patērētāji tāpat joprojām var izmantot visas pieslēgtās ierīces funkcijas pat tad, ja viņi atsauc vai nesniedz piekrišanu neoperatīvo datu sniegšanai ierīces ražotājam vai trešām personām; atkārtoti uzsver, ka vispārējiem līguma noteikumiem un nosacījumiem ir jābūt pārredzamiem attiecībā uz iespēju apmainīties ar datiem ar trešām personām un šādas apmaiņas apjomu;

28.

turklāt aicina nodrošināt lietotājiem pienācīgu pārredzamību un ietekmi uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem saturs tiek pārraudzīts un padarīts viņiem pamanāms; apstiprina, ka tam būtu jāietver arī iespēja atteikties no jebkādas satura pārraudzīšanas, izņemot sakārtošanu hronoloģiskā secībā; norāda, ka platformu nodrošinātajām lietotņu saskarnēm būtu jāļauj lietotājiem saturu pārraudzīt ar pašu izvēlētu programmatūru vai pakalpojumiem;

29.

uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālo pakalpojumu tiesību akts apliecinātu, ka bērnu aizsardzība tiešsaistes vidē ir juridiski pamatota un efektīva, vienlaikus atturoties uzlikt vispārējus uzraudzības vai filtrēšanas pienākumus, nodrošinot pilnīgu koordināciju un izvairoties no dublēšanās ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu;

30.

atgādina, ka apmaksāta reklāma vai sponsorēta satura izvietošana būtu jāatklāj skaidri, kodolīgi un saprotami; ierosina, ka platformām būtu jādara zināms apmaksātas reklāmas un sponsorēta satura avots; šajā sakarībā ierosina satura mitināšanas platformām publicēt visu sponsorēto saturu un reklāmas un padarīt tos skaidri redzamus saviem lietotājiem publiski pieejamā reklāmas arhīvā, norādot, kas par tiem ir samaksājis, un attiecīgā gadījumā –– kura vārdā ir saņemts maksājums; uzsver, ka tas ietver gan tiešos, gan netiešos maksājumus vai jebkādu citu atlīdzību, ko ir saņēmuši pakalpojumu sniedzēji;

31.

uzskata –– ja attiecīgie dati liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības maldinošas reklāmas praksē un īstenošanā starp platformām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un platformām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ir pamatoti apsvērt citas iespējas, lai nodrošinātu atbilstību Savienībā spēkā esošajiem tiesību aktiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus reklāmdevējiem no Savienības un reklāmdevējiem no trešām valstīm;

Noteikumi par noteikumiem un nosacījumiem, viedlīgumiem, blokķēdēm un starptautiskajām privāttiesībām

32.

konstatē “viedlīgumu”, piemēram, līgumu, kas bez precīza juridiskā pamata ir balstīti uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, skaita pieaugumu;

33.

aicina Komisiju novērtēt sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tostarp blokķēžu un jo īpaši viedlīgumu, attīstību un izmantošanu, sniegt norādījumus, lai nodrošinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem un patērētājiem, konkrēti attiecībā uz likumības jautājumiem, viedlīgumu izpildi pārrobežu situācijās un attiecīgā gadījumā –– notarizācijas prasībām, un iesniegt priekšlikumus atbilstošam tiesiskajam regulējumam;

34.

uzsver, ka taisnīgums un pamattiesību standartu ievērošana noteikumos un nosacījumos, ko starpnieki piemēro savu pakalpojumu lietotājiem, ir jāizvērtē tiesu iestādēm; uzsver, ka noteikumiem un nosacījumiem, kas nepamatoti ierobežo lietotāju pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātumu un vārda brīvību, nevajadzētu būt saistošiem;

35.

prasa Komisijai izskatīt kārtību, kā nodrošināt pienācīgu līdzsvaru un vienlīdzību starp viedlīgumu pusēm, ņemot vērā vājākās puses personīgās bažas vai sabiedrības bažas, piemēram, saistībā ar karteļu vienošanos; uzsver nepieciešamību nodrošināt kreditoru tiesību ievērošanu maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūrās; stingri iesaka viedlīgumos iekļaut mehānismus, kas var apturēt un atcelt to izpildi un saistītos maksājumus;

36.

prasa Komisijai jo īpaši atjaunināt tās spēkā esošo vadlīniju dokumentu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (12), lai precizētu, vai tā uzskata, ka uz viedlīgumiem attiecas minētās direktīvas 3. panta 3. punkta l. apakšpunktā paredzētais atbrīvojums, un, ja tā ir, tad kādos apstākļos, un lai precizētu jautājumu par atteikuma tiesībām;

37.

uzsver, ka blokķēžu tehnoloģijas un jo īpaši viedlīgumi ir jāizmanto saskaņā ar pretmonopola noteikumiem un prasībām, tostarp tiem, kas aizliedz karteļu vienošanās vai saskaņotu praksi;

38.

uzskata, ka standarta noteikumiem un nosacījumiem nevajadzētu kavēt Savienības tiesu iestāžu efektīvu pieejamību vai liegt Savienības iedzīvotājiem vai uzņēmumiem tiesības; aicina Komisiju novērtēt, vai datu piekļuves tiesību aizsardzība saskaņā ar starptautiskajām privāttiesībām ir neskaidra un rada neizdevīgus apstākļus Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

39.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai digitālo pakalpojumu izmantošanu Savienībā pilnībā reglamentētu ES tiesību akti un Eiropas tiesu jurisdikcija;

40.

turklāt secina, ka leģislatīvi risinājumi šiem jautājumiem būtu jārod Savienības līmenī, ja rīcība starptautiskā līmenī nešķiet iespējama vai ja pastāv risks, ka šāda rīcība prasīs pārāk ilgu laiku, lai sniegtu rezultātus;

41.

uzsver, ka pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nedrīkst būt pienākums liegt vai atspējot piekļuvi informācijai, kas ir likumīga viņu izcelsmes valstī;

o o

42.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1) OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.

(2) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(4) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(5) OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.

(6) OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp.

(7) OV L 339, 21.12.2007., 3. lpp.

(8) OV C 11, 13.1.2020., 7. lpp.

(9) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/654180/EPRS_STU(2020)654180_EN.pdf

(10) OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.

(11) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(12) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS:

SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

A. PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

GALVENIE PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI:

—	Priekšlikumā ir izklāstīti tiesību akti, kas būtu jāiekļauj digitālo pakalpojumu tiesību aktā, un tiesību akti, kas to papildina.

—	Priekšlikuma mērķis ir attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem stiprināt civiltiesību un komerctiesību noteikumus, kas piemērojami komercvienībām, kuras darbojas tiešsaistē.

—	Priekšlikuma mērķis ir stiprināt līgumtiesības un padarīt tās skaidrākas attiecībā uz satura moderāciju un pārraudzīšanu.

—	Priekšlikums paredz turpināt risināt jautājumu par nepieņemamiem un negodīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro digitālajiem pakalpojumiem.

—	Priekšlikumā tiek skatīts jautājums par datu vākšanas aspektiem, kas ir pretrunā taisnīgām lietotāju līgumtiesībām, kā arī datu aizsardzības un tiešsaistes konfidencialitātes noteikumiem.

—	Priekšlikumā tiek skatīts jautājums par to, cik svarīgi ir taisnīgi īstenot lietotāju tiesības attiecībā uz sadarbspēju un pārnesamību.

—	Priekšlikumā uzsvērts, cik svarīgi ir starptautiski privāttiesību noteikumi, kas nodrošina juridisku skaidrību attiecībā uz neapspriežamiem noteikumiem un nosacījumiem, kurus izmanto tiešsaistes platformas, kā arī tas, cik būtiski ir nodrošināt tiesības piekļūt datiem un piekļuvi tiesu iestādēm.

—	Priekšlikumā nav aplūkoti aspekti, kas saistīti ar tiešsaistes tirdzniecības vietu regulējumu, kas tomēr būtu jāņem vērā digitālo pakalpojumu tiesību aktu kopumā, ko ierosinās Komisija.

—	Priekšlikumā pievērsta uzmanība nepieciešamībai pienācīgi reglamentēt civiltiesību un komerctiesību aspektus sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tostarp blokķēžu, jomā un jo īpaši tiek aplūkota nepieciešamība pienācīgi reglamentēt viedlīgumu civiltiesību un komerctiesību aspektus.

I. PRIEKŠLIKUMI, KAS JĀIEKĻAU DIGITĀLO PAKALPOJUMU TIESĪBU AKTĀ

Galvenajiem elementiem priekšlikumos, kas jāiekļauj digitālo pakalpojumu tiesību aktā, vajadzētu būt:

Regulai par līgumtiesībām attiecībā uz satura pārvaldību, kurā ir šādi elementi:

—	Tā būtu jāpiemēro satura pārvaldībai, tostarp satura moderācijai un pārraudzīšanai, attiecībā uz Savienībā pieejamu saturu.

—	Tajā būtu jānosaka samērīgi satura moderācijas principi.

—	Tajā būtu jāparedz oficiāli un procesuāli standarti attiecībā uz paziņošanas un rīcības mehānismu, kas ir samērīgi platformai un kaitējuma veidam un ietekmei, efektīvi un nākotnes vajadzībām atbilstoši.

—	Tai būtu jānodrošina neatkarīgs strīdu izšķiršanas mehānisms dalībvalstīs, neierobežojot piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai.

—

Tajā būtu jāietver skaidru rādītāju kopums, ar ko nosaka satura mitināšanas platformu ietekmi tirgū, lai noteiktu, vai atsevišķas satura mitināšanas platformas, kurām nav būtiskas ietekmes tirgū, var atbrīvot no konkrētiem noteikumiem. Šādi rādītāji varētu būt platformas tīkla lielums (lietotāju skaits), tās finansiālā stiprība, piekļuve datiem, vertikālās integrācijas pakāpe vai tehnoloģiskā slazda esamība.

—	Tajā būtu jāparedz noteikumi par satura mitināšanas platformu atbildību attiecībā uz tajās pārdotajām vai reklamētajām precēm, ņemot vērā atbalsta darbības MVU, lai mazinātu to slogu, pielāgojoties šai atbildībai.

—	Piemērojot atbilstīgus politikas risinājumus, tajā būtu skaidri jānošķir nelikumīgs un kaitīgs saturs. Šajā sakarībā jebkuram digitālo pakalpojumu tiesību aktā paredzētam pasākumam būtu jāattiecas tikai uz nelikumīgu saturu, kā noteikts Savienības un valstu tiesību aktos.

—	Tās pamatā vajadzētu būt iedibinātiem principiem piemērojamo tiesību aktu noteikšanai saskaņā ar administratīvajām tiesībām, un, ņemot vērā pieaugošo lietotāju tiesību konverģenci, būtu skaidri jānorāda, ka minētie principi attiecas uz visiem tās darbības jomas aspektiem.

—	Tajā būtu pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Savienības noteikumi, kas aizsargā lietotājus un viņu drošību, privātumu un personas datus, kā arī citas pamattiesības.

—	Tai būtu jānodrošina dialoga iespējas starp satura mitināšanas platformām ar būtisku ietekmi tirgū un Eiropas struktūru likumīga satura pārvaldības riska uzraudzībai.

Komisijai būtu jāapsver iespējas izveidot Eiropas struktūru, kuras uzdevums būtu nodrošināt atbilstību priekšlikuma noteikumiem, veicot šādus pasākumus:

—	regulāri uzraudzīt algoritmus, ko satura mitināšanas platformas izmanto satura pārvaldībai;

—	regulāri pārskatīt satura mitināšanas platformu atbilstību regulas noteikumiem, pamatojoties uz satura mitināšanas platformu sniegtajiem pārredzamības ziņojumiem un lēmumu par satura izņemšanu publisko datubāzi, kura jāizveido saskaņā ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu;

—	sadarboties ar satura mitināšanas platformām attiecībā uz paraugpraksi, lai izpildītu pārredzamības un pārskatatbildības prasības, kas skar noteikumus un nosacījumus, kā arī attiecībā uz paraugpraksi satura moderācijas un paziņošanas un rīcības procedūru īstenošanas jomā;

—	īstenot sadarbību un koordināciju ar dalībvalstu iestādēm digitālo pakalpojumu tiesību akta īstenošanā;

—

pārvaldīt īpašu fondu, lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt regulā aprakstīto neatkarīgo strīdu izšķiršanas struktūru darbības izmaksas, ko finansē no naudas sodiem, kuri uzlikti satura mitināšanas platformām par digitālo pakalpojumu tiesību akta noteikumu neievērošanu, kā arī no to satura mitināšanas platformu ieguldījuma, kurām ir būtiska ietekme tirgū;

—

uzlikt naudas sodus par digitālo pakalpojumu tiesību akta neievērošanu. Naudas sodiem būtu jānonāk īpašajā fondā, kas paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt regulā aprakstīto strīdu izšķiršanas struktūru darbības izmaksas. Neievērošanas gadījumos būtu jāietver:

—	regulas noteikumu neīstenošana;

—	pārredzamu, pieejamu, taisnīgu un nediskriminējošu noteikumu un nosacījumu nenodrošināšana;

—	piekļuves satura pārvaldības algoritmu pārskatīšanai nesniegšana Eiropas struktūrai;

—	pārredzamības ziņojumu neiesniegšana Eiropas struktūrai;

—	publicēt pusgada ziņojumus par visām tās darbībām un ziņot Savienības iestādēm.

Pārredzamības ziņojumi par satura pārvaldību būtu jāizstrādā šādi:

Digitālo pakalpojumu tiesību aktā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz, ka satura mitināšanas platformām regulāri jāpublicē un jāsniedz Eiropas struktūrai pārredzamības ziņojumi. Šādiem ziņojumiem vajadzētu būt visaptverošiem, izmantojot konsekventu metodiku, un tajos jo īpaši būtu jāiekļauj:

—

informācija par satura mitināšanas platformas apstrādātajiem paziņojumiem, tostarp:

—	saņemto paziņojumu kopskaits sadalījumā pēc satura veida un veiktajām darbībām;

—	saņemto paziņojumu skaits sadalījumā pēc iesniedzēju struktūru kategorijām, piemēram, privātpersonām, publiskajām iestādēm vai privātiem uzņēmumiem;

—	izpildīto izņemšanas pieprasījumu kopskaits un kompetentajām iestādēm nodoto satura pieprasījumu kopskaits;

—	saņemto pretpaziņojumu vai pārsūdzību kopskaits, kā arī informācija par to, kā tie ir atrisināti;

—	vidējais laikposms starp publicēšanu, paziņojumu, pretpaziņojumu un rīcību;

—	informācija par satura moderācijā nodarbināto darbinieku skaitu, viņu atrašanās vietu, izglītību un valodu prasmēm, kā arī jebkādiem lēmumu pieņemšanā izmantotajiem algoritmiem;

—	informācija par informācijas pieprasījumiem, ko iesniegušas publiskās iestādes, piemēram, par tiesībaizsardzību atbildīgās iestādes, tostarp par pilnībā izpildīto pieprasījumu skaitu, kā ar to pieprasījumu skaitu, kuri nav pilnībā izpildīti vai ir izpildīti tikai daļēji;

—	informācija par noteikumu un nosacījumu izpildi un informācija par tiesas lēmumiem, ar kuriem uzdod atcelt un/vai grozīt noteikumus un nosacījumus, ko dalībvalsts uzskata par nelikumīgiem.

Turklāt satura mitināšanas platformām savi lēmumi par satura izņemšanu būtu jāpublicē publiski pieejamā datubāzē, lai palielinātu pārredzamību lietotājiem.

Neatkarīgām strīdu izšķiršanas struktūrām, kas jāizveido saskaņā ar regulu, būtu jāsniedz ziņojumi par tām iesniegto lietu skaitu, tostarp par izskatīto lietu skaitu.

II. PAPILDU PRIEKŠLIKUMI SAISTĪBĀ AR DIGITĀLO PAKALPOJUMU TIESĪBU AKTU

Pasākumos, kas attiecas uz satura pārraudzīšanu, datiem un reklāmu tiešsaistē, pārkāpjot lietotāju taisnīgas līgumtiesības, būtu jāiekļauj:

—

Pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu satura mitināšanas platformu īstenoto datu vākšanu, pamatojoties uz lietotāju mijiedarbību ar saturu, kas mitināts satura mitināšanas platformās, nolūkā aizpildīt mērķorientētas reklāmas profilus, jo īpaši nosakot stingrus nosacījumus mērķorientētu personisku reklāmu izmantošanai un pieprasot nodrošināt iespēju lietotājam sniegt brīvu, konkrētu, apzinātu un nepārprotamu iepriekšēju piekrišanu. Piekrišana mērķorientētai reklāmai netiek uzskatīta par brīvu un spēkā esošu, ja piekļuve pakalpojumam ir atkarīga no datu apstrādes.

—

Satura mitināšanas platformu lietotāji tiek informēti par to, vai uz viņiem attiecas mērķtiecīga reklāma, vai viņi var piekļūt savam profilam, ko izveidojušas satura mitināšanas platformas, un veikt tajā izmaiņas, kā arī viņiem tiek dota iespēja izvēlēties saņemt vai nesaņemt mērķorientētu reklāmu un atsaukt savu piekrišanu tās saņemšanai.

—

Satura mitināšanas platformām būtu jādara pieejams to lietotājiem demonstrēta apmaksāta satura un reklāmu arhīvs, tostarp šāda informācija:

—	tas, vai apmaksātais saturs vai sponsorēšana pašlaik ir aktīva vai neaktīva;

—	laikposms, kurā reklāma ar apmaksātu saturu bija aktīva;

—	sponsora vai reklāmas devēja vārds un kontaktinformācija un attiecīgā gadījumā tās personas vārds un kontaktinformācija, kuras vārdā apmaksātais saturs vai reklāma tika izvietota;

—	lietotāju kopskaits, uz kuriem tika vērsta reklāma;

—	informācija par lietotāju grupu, uz kuriem tika vērsta reklāma;

Ceļā uz lietotāju tiesību taisnīgu īstenošanu attiecībā uz sadarbspēju, savienojamību un pārnesamību būtu jāietver:

—	novērtējums par iespēju noteikt taisnīgus līgumu nosacījumus, lai atvieglotu datu apmaiņu ar mērķi novērst nelīdzsvarotību tirgus ietekmē, jo īpaši izmantojot datu sadarbspēju, savienojamību un pārnesamību;

—

prasība, ka platformām ar būtisku ietekmi tirgū ir jānodrošina lietotņu saskarne, ar kuras palīdzību trešo personu platformas un to lietotāji var mijiedarboties ar lietotņu saskarni nodrošinošās platformas galvenajām funkcijām un lietotājiem, tostarp trešo personu pakalpojumiem, kas izstrādāti, lai uzlabotu un pielāgotu lietotāja pieredzi, jo īpaši izmantojot pakalpojumus, kas ļauj pielāgot privātuma iestatījumus, kā arī satura pārraudzīšanas iestatījumus;

—	noteikumi, kas nodrošina, ka platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū un kuras nodrošina lietotņu saskarni, nedrīkst kopīgot, saglabāt, izteikt naudā vai izmantot datus, ko tās saņem no trešo personu pakalpojumiem;

—

noteikumi, kas nodrošina, ka sadarbspējas un savienojamības pienākumi nedrīkst ierobežot, kavēt vai novilcināt satura mitināšanas platformu spēju atrisināt drošības problēmas, kā arī nepieciešamība novērst drošības problēmas nedrīkst nepamatoti apturēt lietotņu saskarnes darbību, kas garantē sadarbspēju un savienojamību;

—	noteikumi, kas nodrošina pienākumu platformām garantēt Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20. panta 2. punktā paredzēto datu pārnesamības noteikumu tehnisko īstenojamību;

—	noteikumi, kas nodrošina, ka satura mitināšanas platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū, publiski dokumentē visas lietotņu saskarnes, ko tās dara pieejamas, lai garantētu pakalpojumu sadarbspēju un savienojamību.

Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tostarp blokķēžu un jo īpaši viedlīgumu, civiltiesību un komerctiesību aspektu pienācīga regulējumā būtu jāietver:

—	pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu tiesisko regulējumu digitālo pakalpojumu, tostarp sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, piemēram, blokķēžu un viedlīgumu, izstrādei un ieviešanai;

—

pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka viedlīgumi ietver mehānismus, kas var apturēt un atcelt to izpildi, jo īpaši ņemot vērā vājākās puses personīgās bažas vai sabiedrības bažas, piemēram, saistībā ar karteļa vienošanos, un garantējot kreditoru tiesības maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūru gadījumos;

—	pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru un vienlīdzību starp viedlīgumu pusēm, jo īpaši ņemot vērā mazo uzņēmumu un MVU intereses, attiecībā uz kuriem Komisijai būtu jāizskata, kādu kārtību varētu ieviest;

—	esošo vadlīniju par Direktīvu 2011/83/ES atjaunināšana, lai precizētu, vai uz viedlīgumiem attiecas minētās direktīvas 3. panta 3. punkta i) apakšpunktā minētais atbrīvojums, kā arī jautājumi, kas saistīti ar pārrobežu darījumiem, notariālās apstiprināšanas prasībām un atteikuma tiesībām;

Ceļā uz taisnīgiem starptautisko privāttiesību noteikumiem, kas lietotājiem neliedz piekļuvi tiesu iestādēm, būtu:

—	jānodrošina, ka standarta noteikumos un nosacījumos nav iekļauti noteikumi, kas reglamentē starptautiskās privāttiesības, kaitējot tiesu iestāžu pieejamībai, jo īpaši efektīvi piemērojot spēkā esošos pasākumus šajā jomā;

—	jāietver pasākumi, kas precizē starptautisko privāttiesību noteikumus attiecībā uz platformu datu darbībām, lai tās nekaitētu personām Savienībā;

—	jābalstās uz multilaterālismu un, ja iespējams, par tiem jāpanāk vienošanās attiecīgajos starptautiskajos forumos.

Tikai tad, ja pieņemamā termiņā nav iespējams rast risinājumu, kas balstīts uz multilaterālismu, būtu jāierosina veikt Savienības mēroga pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālo pakalpojumu izmantošanu ES pilnībā reglamentē Savienības tiesību akti Savienības tiesu jurisdikcijā.

B. PIEPRASĪTĀ TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA TEKSTS

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par līgumtiesībām attiecībā uz satura pārvaldību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Noteikumi un nosacījumi, ko digitālo pakalpojumu sniedzēji piemēro attiecībās ar lietotājiem, bieži vien nav apspriežami, un minētie pakalpojumu sniedzēji var tos vienpusēji mainīt. Ir vajadzīga rīcība likumdošanas līmenī, lai ieviestu standartu minimumu šādiem noteikumiem un nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz satura pārvaldības procesuālajiem standartiem.

(2)

Civiltiesību režīmi, kas reglamentē satura mitināšanas platformu praksi attiecībā uz satura moderāciju, ir balstīti uz konkrētiem nozaru noteikumiem Savienības līmenī, kā arī uz tiesību aktiem, ko dalībvalstis pieņēmušas valsts līmenī, un pastāv ievērojamas atšķirības saistībās, ko minētie civiltiesību režīmi uzliek satura mitināšanas platformām un to izpildes mehānismiem.

(3)

Civiltiesību režīmu, kuri regulē satura mitināšanas platformu veikto satura moderāciju, sadrumstalotība ne tikai rada juridisko nenoteiktību, kas varētu novest pie tā, ka šādas platformas ievieš stingrāku praksi, nekā nepieciešams, lai samazinātu riskus, ko rada to pakalpojuma izmantošana, bet arī noved pie digitālā vienotā tirgus sadrumstalotības, kas kavē izaugsmi un inovāciju un Eiropas uzņēmumu attīstību digitālajā vienotajā tirgū.

(4)

Ņemot vērā digitālā vienotā tirgus sadrumstalotības kaitīgo ietekmi un no tās izrietošo juridisko nenoteiktību uzņēmumiem un patērētājiem, satura mitināšanas starptautisko raksturu, lielo moderējama satura apjomu un dažu satura mitināšanas platformu, kas atrodas ārpus Savienības, būtisko ietekmi tirgū, dažādie jautājumi, kas rodas saistībā ar satura mitināšanu, ir jāregulē tādā veidā, kas ietver pilnīgu saskaņošanu, un tādējādi ar regulas starpniecību.

(5)

Skarot attiecības ar lietotājiem, šajā regulā būtu jānosaka standartu minimums satura mitināšanas platformu noteikumu un nosacījumu taisnīgumam, pārredzamībai un pārskatatbildībai. Noteikumiem un nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem, pieejamiem, saprotamiem un nepārprotamiem un tajos būtu jāiekļauj pārredzami, saistoši un vienoti satura moderācijas standarti un procedūras, kam būtu jāgarantē pieejamu un neatkarīgu tiesiskās aizsardzības līdzekļu iespējas izmantošana un pamattiesību ievērošana.

(6)

Uz lietotāju mērķorientēta satura izcelšana, pamatojoties uz šādā saturā paustajiem viedokļiem vai nostājām, ir viena no visnelabvēlīgākajām praksēm digitālajā sabiedrībā, jo īpaši gadījumos, kad šāda satura pamanāmība tiek palielināta, balstoties uz lietotāja iepriekšējo mijiedarbību ar citu izceltu saturu un nolūkā optimizēt lietotāju profilus mērķorientētām reklāmām.

(7)	Algoritmi, kas lemj par meklēšanas rezultātu ranžējumu, ietekmē individuālo un sociālo saziņu un mijiedarbību un var ietekmēt viedokļu veidošanos, jo īpaši plašsaziņas līdzekļu satura gadījumā.

(8)

Lai cita starpā garantētu, ka lietotāji var īstenot savas tiesības, būtu viņiem jānodrošina pienācīga pārredzamība un ietekme uz viņiem pamanāma satura pārraudzīšanu, tostarp iespēja atteikties no jebkādas satura pārraudzīšanas, izņemot sakārtošanu hronoloģiskā secībā. Proti, lietotāji nebūtu jāpakļauj satura pārraudzīšanai bez brīvi sniegtas, konkrētas, apzinātas un nepārprotamas iepriekšējas piekrišanas. Piekrišana mērķorientētai reklāmai nebūtu jāuzskata par brīvu un spēkā esošu, ja piekļuve pakalpojumam ir atkarīga no datu apstrādes.

(9)

Lietotāja vispārīga piekrišana satura mitināšanas platformu noteikumiem un nosacījumiem vai jebkādam citam vispārīgam to noteikumu aprakstam, kuri attiecas uz satura pārvaldību, ko veic satura mitināšanas platformas, nebūtu jāuzskata par pietiekamu piekrišanu, lai lietotājam automātiski izrādītu pārraudzītu saturu.

(10)

Šī regula satura mitināšanas platformām neuzliek par pienākumu izmantot jebkāda veida automatizētu ex-ante satura kontroli, ja vien spēkā esošajos Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, un nodrošina, ka satura moderācijas procedūras, ko platformas izmanto brīvprātīgi, nenoved pie ex-ante kontroles pasākumiem, kuru pamatā ir automatizēti rīki vai satura augšupielādēta satura filtrēšana.

(11)

Šajā regulā būtu jāiekļauj arī noteikumi, kas vērsti pret diskriminējošu satura moderācijas praksi, izmantošanu vai izslēgšanu satura moderācijas nolūkā, jo īpaši tad, ja lietotāja radīts saturs tiek izņemts, pamatojoties uz lietotāja izskatu, etnisko izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu, grūtniecību vai bērnu audzināšanu, valodu vai sociālo grupu.

(12)	Tiesības izdot paziņojumu saskaņā ar šo regulu būtu jāsaglabā jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, tostarp publiskām struktūrām, kam saturs tiek sniegts ar tīmekļa vietnes vai lietotnes starpniecību.

(13)

Pēc paziņojuma izdošanas satura mitināšanas platformai būtu par to un jo īpaši par paziņojuma iemeslu un veicamo darbību jāinformē augšupielādētājs, un jāsniedz tam informācija par procedūru, tostarp par pārsūdzības procedūru un iespēju nodot lietu neatkarīgām strīdu izšķiršanas struktūrām, kā arī par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nepatiesu ziņojumu gadījumā. Tomēr šāda informācija nebūtu jāsniedz, ja publiskās iestādes ir informējušas satura mitināšanas platformu par tiesībaizsardzības iestāžu tobrīd veiktām izmeklēšanām. Šādā gadījumā attiecīgajām iestādēm būtu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem jāinformē augšupielādētājs par paziņojuma izdošanu.

(14)

Visas iesaistītās puses būtu jāinformē par lēmumu attiecībā uz paziņojumu. Iesaistītajām pusēm sniegtajā informācijā papildus lēmuma iznākumam būtu jāiekļauj arī vismaz lēmuma pamatojums un tas, vai lēmumu pieņēmis vienīgi cilvēks, kā arī attiecīgā informācija par pārskatīšanu vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

(15)	Saturs būtu jāuzskata par acīmredzami nelikumīgu, ja nepārprotami un bez padziļinātas analīzes tiek konstatēts, ka tas pārkāpj noteikumus par tiešsaistes satura likumību.

(16)

Ņemot vērā satura mitināšanas tūlītējo raksturu un satura augšupielādes bieži vien īslaicīgo mērķi, ir jāizveido neatkarīgas strīdu izšķiršanas struktūras, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārpustiesas aizsardzību. Šādām struktūrām vajadzētu būt pilnvarotām izšķirt strīdus par lietotāja augšupielādēta satura likumību un noteikumu un nosacījumu pareizu piemērošanu. Tomēr minētajam procesam nebūtu jāliedz lietotājam tiesības uz tiesu pieejamību un turpmāku tiesisko aizsardzību.

(17)

Neatkarīgu strīdu izšķiršanas struktūru izveide varētu atvieglot tiesu noslogojumu, nodrošinot ātru strīdu par satura pārvaldības lēmumiem izšķiršanu, neskarot tiesības vērsties tiesā. Ņemot vērā to, ka satura mitināšanas platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū, jo īpaši var gūt labumu no neatkarīgu strīdu izšķiršanas struktūru izveides, būtu pamatoti, ka tās sniegtu ieguldījumu šādu struktūru finansēšanā. Šis fonds būtu neatkarīgi jāpārvalda Eiropas struktūrai, lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt neatkarīgo strīdu izšķiršanas struktūru darbības izmaksas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādām struktūrām ir pietiekami resursi, lai nodrošinātu to kompetenci un neatkarību.

(18)

Lietotājiem vajadzētu būt tiesībām vērsties taisnīgā un neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūrā, kas būtu alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms, lai apstrīdētu lēmumu, ko satura mitināšanas platforma pieņēmusi pēc paziņojuma par viņu augšupielādēto saturu. Paziņojuma iesniedzējiem vajadzētu būt šādām tiesībām, ja tiem attiecībā uz šo saturu ir tiesības celt prasību civilprocesā.

(19)

Attiecībā uz jurisdikciju kompetentajai neatkarīgajai strīdu izšķiršanas struktūrai vajadzētu atrasties tajā dalībvalstī, kurā ir augšupielādēts saturs, kas ir strīda priekšmets. Fiziskām personām vienmēr vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzības savas dzīvesvietas dalībvalsts neatkarīgajai strīdu izšķiršanas struktūrai.

(20)

Trauksmes celšana palīdz novērst tiesību aktu pārkāpumus un atklāt draudus vai kaitējumu vispārējām interesēm, kas citādi paliktu neatklāti. Trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšanai ir svarīga nozīme, aizsargājot vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un sabiedrības tiesības piekļūt informācijai. Tāpēc attiecīgajiem šīs regulas pārkāpumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (1). Līdz ar to minētā direktīva būtu jāgroza.

(21)

Šajā regulā būtu jāiekļauj pienākums ziņot par tās īstenošanu un saprātīgā termiņā to pārskatīt. Šajā nolūkā neatkarīgajām strīdu izšķiršanas struktūrām, ko dalībvalstis izveido saskaņā ar šo regulu, būtu jāsniedz ziņojumi par tām iesniegto lietu skaitu, pieņemtajiem lēmumiem, vajadzības gadījumā anonimizējot personas datus, tostarp izskatīto lietu skaitu, datiem par sistēmiskām problēmām, tendencēm un tādu platformu atklāšanu, kuras nepilda neatkarīgo strīdu izšķiršanas struktūru lēmumus.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot tiesisko regulējumu līgumtiesībām attiecībā uz satura pārvaldību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt ES līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tādus pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23)

Rīcība Savienības līmenī, kā izklāstīts šajā regulā, tiktu būtiski uzlabota, izveidojot Savienības struktūru, kuras uzdevums būtu pienācīgi uzraudzīt un nodrošināt satura mitināšanas platformu atbilstību šīs regulas noteikumiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāapsver iespējas iecelt esošu vai jaunu Eiropas aģentūru vai Eiropas struktūru vai koordinēt tīklu vai valstu iestādes, lai pārskatītu atbilstību standartiem, kas noteikti satura pārvaldībai, pamatojoties uz pārredzamības ziņojumiem un satura mitināšanas platformu izmantoto algoritmu uzraudzību satura pārvaldības nolūkā (tālāk tekstā “Eiropas struktūra”).

(24)	Lai nodrošinātu, ka tiek izvērtēti ar satura izcelšanu saistītie riski satura mitināšanas platformās, kurām ir būtiska ietekme tirgū, Eiropas struktūrai kopā ar attiecīgajām valstu iestādēm reizi pusgadā būtu jāīsteno dialogs par likumīga satura pārvaldības politikas ietekmi uz pamattiesībām.

(25)	Kā noteikts Līgumos, šajā regulā ir ievērotas visas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības, brīvības un principi, jo īpaši vārda un informācijas brīvība un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot noteikumus, lai garantētu taisnīgu līgumtiesību pastāvēšanu attiecībā uz satura pārvaldību un nodrošinātu neatkarīgus strīdu izšķiršanas mehānismus attiecībā uz satura pārvaldību.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Šo regulu piemēro satura mitināšanas platformām, kas mitina un pārvalda saturu, kurš ir publiski pieejams tīmekļa vietnēs vai ar lietotņu starpniecību Savienībā, neatkarīgi no satura mitināšanas platformas dibināšanas vai reģistrācijas vietas vai galvenās uzņēmējdarbības vietas.

2. Šo regulu nepiemēro satura mitināšanas platformām, kas:

a)	ir nekomerciāla rakstura; vai

b)	kam ir mazāk nekā [100 000] (2) lietotāju.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“satura mitināšanas platforma” ir informācijas sabiedrības pakalpojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta (3) nozīmē, kura galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir ļaut reģistrētiem vai nereģistrētiem lietotājiem augšupielādēt saturu izrādīšanai publiski pieejamā tīmekļa vietnē vai lietotnē;

(2)

“satura mitināšanas platforma ar būtisku ietekmi tirgū” ir satura mitināšanas platforma, kurai ir vismaz divi no šādiem raksturlielumiem:

a)	spēja attīstīt vai saglabāt lietotāju bāzi tīkla ietekmes dēļ, kas rada tehnoloģisko slazdu ievērojamai daļai lietotāju, vai tās pozīcijas dēļ pakārtotajā tirgū, kura ļauj radīt ekonomisko atkarību;

b)	tai pieder ievērojama tirgus daļa, ko nosaka vai nu pēc aktīvo lietotāju skaita, vai pēc platformas kopējā gada apgrozījuma;

c)	tā ir integrēta savas grupas vai mātesuzņēmuma kontrolētā uzņēmējdarbības vai tīkla vidē, ļaujot izmantot tirgus ietekmi blakustirgū;

d)	tai ir piekļuves pārvaldītāja loma attiecībā uz visu satura vai informācijas kategoriju;

tai ir piekļuve lielam apjomam augstas kvalitātes personas datu, ko vai nu ir snieguši lietotāji, vai kas ir iegūti, uzraugot lietotāju paradumus tiešsaistē, un šādi dati ir nepieciešami, lai sniegtu un uzlabotu līdzīgu pakalpojumu, kā arī potenciālajiem konkurentiem ir grūti tiem piekļūt vai tos pavairot;

(3)	“saturs” ir jebkurš jēdziens, ideja, izpausmes veids vai informācija jebkādā formātā, piemēram, teksts, attēli, audio un video;

(4)	“nelikumīgs saturs” ir jebkāds saturs, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tas mitināts;

(5)	“satura pārvaldība” ir satura moderācija un pārraudzīšana satura mitināšanas platformās;

(6)

“satura moderācija” ir prakse uzraudzīt un piemērot iepriekš noteiktu noteikumu un vadlīniju kopumu lietotāju radītam, publicētam vai kopīgotam saturam, lai nodrošinātu, ka tas atbilst juridiskajām un regulatīvajām prasībām, Kopienas pamatnostādnēm un noteikumiem un nosacījumiem, kā arī jebkuriem izrietošiem platformas veiktiem pasākumiem, piemēram, satura izņemšanai vai lietotāja konta dzēšanai vai darbības apturēšanai, izmantojot automatizētus līdzekļus vai cilvēku līdzdalību;

(7)	“satura pārraudzīšana” ir prakse izvēlēties, optimizēt un ieteikt saturu, kā arī noteikt satura prioritātes, pamatojoties uz individuāliem lietotāju profiliem, lai to izrādītu tīmekļa vietnē vai lietotnē;

(8)	“noteikumi un nosacījumi” ir visi noteikumi, nosacījumi vai specifikācijas neatkarīgi no to nosaukuma vai veida, kas reglamentē līgumattiecības starp satura mitināšanas platformu un tās lietotājiem un ko satura mitināšanas platforma nosaka vienpusēji;

(9)	“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto satura mitināšanas platformas sniegtos pakalpojumus vai mijiedarbojas ar saturu, kas mitināts šādā platformā;

(10)	“augšupielādētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pievieno saturu satura mitināšanas platformai neatkarīgi no tā, vai tas ir redzams citiem lietotājiem;

(11)	“paziņojums” ir oficiāls paziņojums, kurā apstrīdēta satura atbilstība juridiskajām un regulatīvajām prasībām, Kopienas pamatnostādnēm un noteikumiem un nosacījumiem.

4. pants

Satura pārvaldības principi

1. Satura pārvaldību veic taisnīgi, likumīgi un pārredzami. Satura pārvaldības prakse ir piemērota, samērīga ar satura veidu un apjomu, atbilstīga un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams saistībā ar mērķiem, kuru nolūkā saturs tiek pārvaldīts. Satura mitināšanas platformas ir atbildīgas par to, lai to īstenotā satura pārvaldības prakse būtu taisnīga, pārredzama un samērīga.

2. Satura mitināšanas platformas nedrīkst lietotājus pakļaut diskriminējošai praksei, izmantošanai vai izslēgšanai satura moderācijas nolūkā, piemēram, lietotāja radīta satura izņemšanai, pamatojoties uz lietotāja izskatu, etnisko izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu, grūtniecību vai bērnu audzināšanu, valodu vai sociālo grupu.

3. Satura mitināšanas platformas sniedz lietotājiem pietiekamu informāciju par to satura pārraudzīšanas profiliem un individuālajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem satura mitināšanas platformas tiem pārrauga saturu, tostarp informāciju par to, vai tiek izmantoti algoritmi, un to mērķiem.

4. Satura mitināšanas platformas nodrošina lietotājiem pienācīgu ietekmi uz viņiem redzamā satura pārraudzīšanu, tostarp izvēli atteikties no satura pārraudzīšanas vispār. Proti, lietotāji netiek pakļauti satura pārraudzīšanai bez brīvi sniegtas, konkrētas, apzinātas un nepārprotamas iepriekšējas piekrišanas.

5. pants

Strukturēts dialogs par riskiem, kas saistīti ar satura pārvaldību

Īstenojot strukturētu dialogu par riskiem ar Eiropas struktūru un attiecīgajām valstu iestādēm satura mitināšanas platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū, divreiz gadā iesniedz Eiropas struktūrai ziņojumu par ietekmi uz pamattiesībām un riska pārvaldību saistībā ar to satura pārvaldības politiku, izklāstot, kā tās mazina minētos riskus.

6. pants

Pārredzamības pienākums

1. Digitālo pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu atklāt informāciju par finansējumu jebkādām interešu grupām, ar kurām pakalpojumu sniedzēju digitālo pakalpojumu lietotāji ir saistīti, un informāciju par attiecību veidu starp šādām interešu grupām un lietotājiem. Šāda atklāšana ļauj noteikt juridiski atbildīgo personu.

2. Komerciālo digitālo pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ juridisko pārstāvi lietotāju interešu nodrošināšanai Savienībā un dara minētā pārstāvja kontaktinformāciju redzamu un pieejamu savās tiešsaistes platformās.

7. pants

Tiesības izdot paziņojumus

1. Tiesības izdot paziņojumu saskaņā ar šo regulu ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai publiskai struktūrai, kam saturs tiek nodrošināts ar tīmekļa vietnes, lietotnes vai cita veida programmatūras starpniecību.

2. Dalībvalstis paredz sankcijas, ja persona, kas rīkojas nolūkos, kuri saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesionālo darbību, sistemātiski un atkārtoti iesniedz nepatiesus paziņojumus. Šādas sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

8. pants

Paziņošanas procedūras

Satura mitināšanas platformas savos noteikumos iekļauj skaidru, pieejamu, saprotamu un nepārprotamu informāciju par paziņošanas procedūrām, jo īpaši norādot:

a)	maksimālo termiņu, kurā attiecīgā satura augšupielādētājs ir jāinformē par paziņošanas procedūru;

b)	termiņu, kurā augšupielādētājs var iesniegt pārsūdzību;

c)	termiņu, kurā satura mitināšanas platformai ir ātri jāapstrādā paziņojums un jāpieņem lēmums;

d)	termiņu, kurā satura mitināšanas platformai jāinformē abas puses par lēmuma iznākumu, tostarp par veiktās darbības pamatojumu.

9. pants

Paziņojumu saturs

1. Paziņojums attiecībā uz saturu ietver vismaz šādu informāciju:

a)	saiti uz attiecīgo saturu un attiecīgā gadījumā, piemēram, attiecīgo videoierakstu un laika zīmogu;

b)	paziņojuma iemeslu;

c)	pierādījumus, kas pamato paziņojumā pausto izteikumu;

d)	paziņotāja apliecinājumu, kā arī

e)	personas tiesību vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā –– paziņotāja identitāti.

2. 1. punkta e) apakšpunktā minēto pārkāpumu gadījumā paziņotājs ir persona, kuru skar personas tiesību pārkāpums, vai pārkāpto intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, vai kāds, kas rīkojas minētās personas vārdā.

10. pants

Informācija augšupielādētājam

1. Pēc paziņojuma izdošanas un pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par saturu attiecīgā satura augšupielādētājs saņem šādu informāciju:

a)	paziņojuma un satura mitināšanas platformas iespējamās rīcības iemeslu;

b)	pietiekamu informāciju par procedūru, kas jāievēro;

c)	informāciju par 3. punktā paredzētajām tiesībām uz atbildi, kā arī

d)	informāciju par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nepatiesu paziņojumu gadījumā.

2. 1. punktā prasītā informācija netiek sniegta, ja publiskās iestādes ir informējušas satura mitināšanas platformu par tiesībaizsardzības iestāžu tobrīd veiktām izmeklēšanām.

3. Augšupielādētājam ir tiesības atbildēt satura mitināšanas platformai pretpaziņojuma veidā. Satura mitināšanas platforma, pieņemot lēmumu par veicamo darbību, ņem vērā augšupielādētāja atbildi.

11. pants

Lēmumi par paziņojumiem

1. Satura mitināšanas platformas nodrošina, ka lēmumus par paziņojumiem pēc nepieciešamās izmeklēšanas bez liekas kavēšanās pieņem kvalificēts personāls.

2. Pēc paziņojuma saņemšanas satura mitināšanas platformas nekavējoties lemj par to, vai izņemt, dzēst vai atspējot saturu, uz kuru attiecas paziņojums, ja šāds saturs neatbilst juridiskajām prasībām. Neskarot 14. panta 2. punktu, tas, ka satura mitināšanas platforma ir atzinusi konkrētu saturu par neatbilstošu, nekādā gadījumā automātiski nenoved pie tā, ka cita lietotāja saturs tiek izņemts, dzēsts vai padarīts nepieejams.

12. pants

Informācija par lēmumiem

Tiklīdz satura mitināšanas platforma ir pieņēmusi lēmumu, tā informē visas paziņošanas procedūrā iesaistītās puses par lēmuma iznākumu, skaidrā un saprotamā veidā sniedzot šādu informāciju:

a)	pieņemtā lēmuma iemeslus;

b)	to, vai lēmumu ir pieņēmis vienīgi cilvēks, vai arī lēmums ir pieņemts ar algoritma atbalstu;

c)	informāciju par pārskatīšanas iespēju, kā minēts 13. pantā, un par jebkurai pusei pieejamo tiesisko aizsardzību.

13. pants

Lēmumu pārskatīšana

1. Satura mitināšanas platformas var nodrošināt mehānismu, kas ļauj lietotājiem pieprasīt to pieņemto lēmumu pārskatīšanu.

2. Satura mitināšanas platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū, nodrošina 1. punktā minēto pārskatīšanas mehānismu.

3. Visos gadījumos galīgo lēmumu par pārskatīšanu pieņem cilvēks.

14. pants

Satura izņemšana

1. Neskarot tiesas vai administratīvos rīkojumus attiecībā uz saturu tiešsaistē, saturs, par kuru ir izdots paziņojums, paliek redzams, kamēr vēl nav veikts tā likumības novērtējums.

2. Satura mitināšanas platformas rīkojas ātri, lai padarītu nepieejamu vai izņemtu acīmredzami nelikumīgu saturu.

15. pants

Neatkarīga strīdu izšķiršana

1. Dalībvalstis nodrošina neatkarīgas strīdu izšķiršanas struktūras, lai garantētu ātru un efektīvu ārpustiesas aizsardzību gadījumos, kad tiek pārsūdzēti lēmumi par satura moderāciju.

2. Neatkarīgo strīdu izšķiršanas struktūru sastāvā ir neatkarīgi juridiskie eksperti, kuru uzdevums ir izšķirt satura mitināšanas platformu un lietotāju strīdus par attiecīgā satura atbilstību juridiskajām un regulatīvajām prasībām, Kopienas pamatnostādnēm un noteikumiem un nosacījumiem.

3. Strīda par satura moderāciju nodošana neatkarīgai strīdu izšķiršanas struktūrai neizslēdz to, ka lietotājs var turpmāk vērsties tiesā, ja vien strīds nav atrisināts, savstarpēji vienojoties.

4. Satura mitināšanas platformas, kurām ir būtiska ietekme tirgū, sniedz finansiālu ieguldījumu neatkarīgo strīdu izšķiršanas struktūru darbības izmaksu segšanā, izmantojot īpašu fondu, ko pārvalda Eiropas struktūra, lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt minētās struktūras. Dalībvalstis garantē, ka neatkarīgām strīdu izšķiršanas struktūrām tiek nodrošināti pietiekami resursi, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras un darboties neatkarīgi.

16. pants

Neatkarīgas strīdu izšķiršanas procedūras noteikumi

1. Augšupielādētājam, kā arī trešai personai, piemēram, ombudam, kam ir likumīgas intereses rīkoties, ir tiesības satura moderācijas lietu nodot kompetentajai neatkarīgajai strīdu izšķiršanas struktūrai, ja satura mitināšanas platforma ir nolēmusi saturu izņemt vai dzēst vai atspējot piekļuvi tam, vai citādi rīkoties veidā, kas ir pretrunā augšupielādētāja izvēlētajai darbībai, kuru tas ir norādījis, vai ar minēto saturu tiek pārkāptas pamattiesības.

2. Ja satura mitināšanas platforma ir nolēmusi nedzēst saturu, uz kuru attiecas paziņojums, paziņotājam ir tiesības vērsties ar šo jautājumu kompetentajā neatkarīgajā strīdu izšķiršanas struktūrā ar nosacījumu, ka paziņotājam attiecībā uz konkrēto saturu ir tiesības celt prasību civilprocesā.

3. Attiecībā uz jurisdikciju kompetentā neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūra ir struktūra, kas atrodas dalībvalstī, kurā ir augšupielādēts saturs, kas ir strīda priekšmets. Visos gadījumos fiziskām personām tiek atļauts iesniegt sūdzības savas dzīvesvietas dalībvalsts neatkarīgajai strīdu izšķiršanas struktūrai.

4. Ja paziņotājam ir tiesības satura moderācijas lietu nodot neatkarīgai strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 2. punktu, paziņotājs vai augšupielādētājs, ja tas izmanto pakalpojumu nekomerciālos nolūkos, var nodot lietu neatkarīgajai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas atrodas tā pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī.

5. Ja satura moderācijas lieta attiecībā uz to pašu jautājumu ir nodota izskatīšanai citā neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūrā, neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūra var apturēt procedūru attiecībā uz lietas nodošanu izskatīšanai. Ja uz jautājumu par satura moderāciju attiecas neatkarīgas strīdu izšķiršanas struktūras ieteikumi, neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūra var atteikties apsvērt lietu nodot izskatīšanai.

6. Dalībvalstis paredz visus pārējos noteikumus un procedūras, kas vajadzīgi to jurisdikcijā esošajām neatkarīgajām strīdu izšķiršanas struktūrām.

17. pants

Personas dati

Jebkāda atbilstīgi šai regulai veikta datu apstrāde tiek veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 2016/679 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (5).

18. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība

Ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un personām, kas ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937.

19. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvu (ES) 2019/1937 groza šādi:

(1)

2. panta 1. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“xi)	tiešsaistes satura pārvaldība;”

(2)

Pielikuma I daļai pievieno šādu punktu:

“K.	2. panta 1. punkta a) apakšpunkta xi) daļa – tiešsaistes satura pārvaldība. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula [XXX] par līgumtiesībām attiecībā uz satura pārvaldību.”

20. pants

Ziņošana, novērtēšana un pārskatīšana

1. Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs regulas īstenošanu un piemērošanu. Pamatojoties uz sniegto informāciju un sabiedrisko apspriešanos, Komisija līdz… [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un piemērošanu un apsver papildu pasākumu nepieciešamību, tostarp vajadzības gadījumā šīs regulas grozījumus.

2. Neskarot citos Savienības tiesību aktos noteiktos ziņošanas pienākumus, dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai šādu statistiku:

a)	neatkarīgām strīdu izšķiršanas struktūrām nodoto strīdu skaitu un apstrīdētā satura veidus;

b)	neatkarīgo strīdu izšķiršanas struktūru izskatīto lietu skaitu, kas iedalīts kategorijās pēc iznākuma.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no XX.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(2) Nosakot lietotāju skaitu, Komisijai būtu jāņem vērā MVU un jaunuzņēmumu situācija.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2015. gada 9. septembris) (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/53

P9_TA(2020)0274

Digitālo pakalpojumu tiesību akts un ar pamattiesību ievērošanu saistītās problēmas

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par digitālo pakalpojumu tiesību aktu un ar pamattiesību ievērošanu saistītajām problēmām (2020/2022(INI))

(2021/C 404/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), it īpaši tā 2. pantu,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 16. un 114. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 6. pantu, 7. pantu, 8. pantu, 11. pantu, 13. pantu, 21. pantu, 22. pantu, 23. pantu, 24. pantu, 26. pantu, 38. pantu un 47. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīvu (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (Autortiesību direktīva) (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 1. marta Ieteikumu (ES) 2018/334 par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (6),

—	ņemot vērā Eiropola 2018. gada 18. septembra interneta organizētās noziedzības draudu novērtējumu (IOCTA),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0172/2020),

tā kā pamattiesības, piemēram, privātās dzīves un personas datu aizsardzība, nediskriminācijas princips, kā arī vārda un informācijas brīvība, ir jāizvirza par pamatu sekmīgai un noturīgai ES politikai digitālo pakalpojumu jomā; tā kā šīs tiesības ir jāskata gan pēc likuma burta, gan to īstenošanas garā;

B.	tā kā kopš Direktīvas par elektronisko tirdzniecību pieņemšanas pirms 20 gadiem ir krasi mainījušies digitālo pakalpojumu veidi un digitālo pakalpojumu sniedzēju loma;

C.	tā kā lietotāju uzticēšanos var gūt tikai tādi digitālie pakalpojumi, kuros tiek ievērotas lietotāju pamattiesības, kas ne tikai ieviestu pakalpojumus, bet arī piedāvātu uzņēmumiem konkurences priekšrocības un stabilu uzņēmējdarbības modeli;

tā kā datu aizsardzības noteikumi, kas piemērojami visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā digitālos pakalpojumus ES teritorijā, nesen tika atjaunināti un visā ES saskaņoti ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; tā kā uz privātuma noteikumiem attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, kas ir digitālo pakalpojumu apakškopa, attiecas Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju un pašlaik notiek to pārskatīšana;

tā kā lietotāju radītais visu veidu satura un pakalpojumu, ko sniedz, izmantojot tiešsaistes platformas, tostarp mākoņpakalpojumus, apmērs ir pieaudzis ģeometriskā progresijā un nepieredzēti straujā tempā, ko veicina progresīvās tehnoloģijas; tā kā tas ietver nelikumīgu saturu, piemēram, attēlus, kas rāda bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (child sexual abuse material (CSAM)) tiešsaistē, un tādu saturu, kas ir likumīgs, bet var kaitēt sabiedrībai un demokrātijai, piemēram, dezinformāciju par aizsardzības līdzekļiem pret Covid-19;

tā kā naida runa un dezinformācija tiešsaistē pēdējos gados ir kļuvusi arvien izplatītāka, jo indivīdi un destruktīvi spēki izmanto tiešsaistes platformas, lai panāktu lielāku polarizēšanos, kas savukārt tiek izmantota politiskiem mērķiem; tā kā pret sievietēm, tumšas ādas krāsas cilvēkiem, personām, kuras pieder vai tiek uzskatītas par piederīgām pie etniskām vai lingvistiskām minoritātēm, un LGBTIK bieži vien tiek tiešsaistē mērķtiecīgi vērsti diskriminējoši naidīgi izteikumi, iebiedēšana, draudi un vainas novelšana;

tā kā šo tendenci ir veicinājušas tiešsaistes platformas, kuru uzņēmējdarbības modelis balstās uz lietotāju datu vākšanu un analīzi, lai radītu vairāk datplūsmas un “klikšķu” un, savukārt, ģenerētu vairāk profilēšanas datu un tādējādi gūtu lielāku peļņu; tā kā tā rezultātā tiek daudzināts sensacionāls saturs; tā kā naidīgi izteikumi un dezinformācija kaitē sabiedrības interesēm, graujot cieņpilnu un godīgu publisko diskursu, un apdraud sabiedrisko drošību, jo tie var pamudināt uz vardarbību reālajā pasaulē; tā kā šāda satura apkarošana ir būtiska, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu un aizsargātu tiesiskumu un demokrātiju ES;

tā kā sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas satura izplatīšanas platformas izmanto profilēšanas metodes, lai mērķorientētu un izplatītu savu saturu, kā arī sludinājumus; tā kā no personu atstātajām digitālajām pēdām savāktos datus var iegūt tādā veidā, kas ļauj izdarīt ļoti precīzus secinājumus par ļoti personisku informāciju, jo īpaši, ja šādi dati ir apvienoti ar citām datu kopām; tā kā “Cambridge Analytica” un “Facebook” skandāli parādīja, ar kādiem riskiem ir saistītas nepārredzamas tiešsaistes platformu datu apstrādes darbības, atklājot, ka daži vēlētāji ir tikuši pakļauti mērķtiecīgi personalizētai politiskajai reklāmai un dažkārt pat — mērķtiecīgai dezinformācijai;

tā kā automatizētie algoritmi, kas lemj par to, kā apstrādāt, noteikt prioritātes, izplatīt un dzēst trešo personu saturu tiešsaistes platformās, tostarp politisko un vēlēšanu kampaņu laikā, bieži vien reproducē sabiedrībā pastāvošos diskriminējošos modeļus, tādējādi radot augstu diskriminācijas risku jau skartajām personām; tā kā plaši izplatītā algoritmu izmantošana satura dzēšanai vai bloķēšanai arī rada bažas par tiesiskumu un rosina jautājumus attiecībā uz likumību, leģitimitāti un proporcionalitāti;

tā kā nelielam skaitam pakalpojumu sniedzēju, kas lielākoties nav Eiropas pakalpojumu sniedzēji, ir būtiska ietekme tirgū un tie ietekmē indivīdu, sabiedrības un demokrātijas tiesības un brīvības, kontrolējot, kā tiek pasniegta informācija, pakalpojumi un produkti, tādējādi būtiski ietekmējot dalībvalstu darbību un to iedzīvotājus; tā kā šo platformu lēmumiem var būt tālejoša ietekme uz vārda un informācijas brīvību, kā arī uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;;

tā kā Eiropas Savienībā politiskā pieeja cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē līdz šim galvenokārt ir bijusi vērsta uz brīvprātīgu sadarbību un izņemšanu pēc tiesas rīkojuma, bet arvien vairāk dalībvalstu pieņem tālākus valsts tiesību aktus, nelikumīga satura problēmai pievēršoties nesaskaņotā veidā; tā kā ES līmenī nesenajos nozaru tiesību aktos tika iekļauti noteikumi, kas pievēršas jautājumam par dažiem nelikumīga satura veidiem;

tā kā platformu tīri pašregulējoša pieeja nenodrošina pienācīgu pārredzamību, pārskatatbildību un pārraudzību; tā kā šāda pieeja nesniedz valsts iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai un lietotājiem pienācīgu informāciju par to, kā platformas risina jautājumus saistībā ar nelikumīgu saturu un tādām darbībām un tādu saturu, kas pārkāpj to noteikumus, kā arī par to, kā tās kopumā pārrauga saturu;

M.	tā kā šāda pieeja varētu negarantēt pamattiesību ievērošanu un rada situāciju, ka tiesu iestāžu pienākumi tiek daļēji nodoti privātpersonām, kas rada risku, ka tiktu aizskartas tiesības uz vārda brīvību;

N.	tā kā Eiropas Savienībā regulatīvā pārraudzība un uzraudzība notiek konkrētās nozarēs; tā kā būtu lietderīga tālāka un visaptverošāka koordinācija starp dažādajām pārraudzības struktūrām visā ES;

tā kā tas, ka trūkst uzticamu un salīdzināmu publisko datu par nelikumīga un kaitīga satura izplatību tiešsaistē, par paziņojumiem un tā dzēšanu pēc tiesas rīkojuma vai pašregulējošā kārtā, kā arī par kompetento iestāžu veiktajiem turpmākajiem pasākumiem, rada pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu — gan privātajā, gan publiskajā sektorā; tā kā trūkst informācijas par platformu un tīmekļa vietņu izmantotajiem algoritmiem un to, kādā veidā platformas pievēršas problēmai saistībā ar satura kļūdainu dzēšanu;

tā kā bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē ir viens no nelikumīga satura veidiem, ko veicina tehnoloģiju attīstība; tā kā lielais bērnu seksuālas izmantošanas materiālu CSAM apjoms, kas tiek izplatīts tiešsaistē, rada nopietnas problēmas attiecībā uz atklāšanu, izmeklēšanu un, galvenokārt, cietušo identificēšanu; tā kā Eiropola dati rāda, ka pēdējā gada laikā ir par 106 % palielinājies ziņojumu skaits, kas iesniegti ASV nacionālajam pazudušo un ekspluatēto bērnu centram NCMEC par CSAM apmaiņu tiešsaistē;

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru satura izņemšanai būtu jānotiek pēc dalībvalsts tiesas rīkojuma; tā kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji var izmantot automatizētus meklēšanas rīkus un tehnoloģijas tāda satura atklāšanai un izņemšanai, kas ir līdzvērtīgs saturam, kurš iepriekš pasludināts par nelikumīgu, bet, kā paredzēts Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktā, tiem nevajadzētu uzlikt vispārējas saistības pārraudzīt informāciju, ko tie uzglabā, ne arī uzlikt pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību;

tā kā uzticama elektroniskā identifikācija ir pamats, lai nodrošinātu drošu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem un veiktu elektroniskos darījumus drošā veidā; tā kā pašlaik tikai 15 dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai paziņojumu par savu elektroniskās identifikācijas shēmu tās pārrobežu atzīšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014 (7) (eIDAS regula);

S.	tā kā internets un interneta platformas joprojām ir svarīga vieta teroristu grupu darbībām un tos izmanto kā līdzekli propagandai, vervēšanai un to darbības popularizēšanai,

tic skaidriem sabiedrības un ekonomiskiem ieguvumiem, ko funkcionējošs digitālais vienotais tirgus sniedz ES un tās dalībvalstīm; atzinīgi vērtē šos ieguvumus, jo īpaši labāku piekļuvi informācijai un vārda brīvības stiprināšanu; uzsver svarīgo pienākumu nodrošināt taisnīgu digitālo ekosistēmu, kurā tiek ievērotas Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvība, nediskriminācija, plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, privātums un datu aizsardzība, un nodrošināta lietotāju drošība tiešsaistē; uzsver, ka likumdošanas un cita veida regulatīvajiem pasākumiem digitālajā vienotajā tirgū, kuru mērķis ir nodrošināt šā pienākuma izpildi, vajadzētu stingri aprobežoties tikai ar to, kas nepieciešam; atgādina, ka satura izņemšanas mehānismi, kas tiek izmantoti bez pienācīga procesa garantijām, ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantam;

mudina Komisiju pieņemt pielāgotu regulatīvo pieeju, lai novērstu joprojām pastāvošās atšķirības starp tiešsaistes un bezsaistes pasauli un risinātu problēmas, kas saistītas ar dalībnieku un tiešsaistē piedāvāto pakalpojumu daudzveidība; šajā sakarībā uzskata, ka ir būtiski piemērot atšķirīgas regulatīvās pieejas nelikumīgam un likumīgam saturam; uzsver, ka nelikumīga satura un kibernoziegumu apkarošana būtu jāveic ar tādu pašu stingrību un pamatojoties uz tādiem pašiem tiesību principiem kā pret nelikumīgu saturu un noziedzīgu rīcību bezsaistē un ar tādām pašām garantijām iedzīvotājiem; atgādina, ka Direktīva par elektronisko tirdzniecību ir iekšējā tirgus tiešsaistes pakalpojumu tiesiskais regulējums, kas nosaka satura pārvaldību;

uzskata, ka ir nepieciešams ātri un konsekventi izņemt nelikumīgu saturu, lai vērstos pret noziedzīgiem nodarījumiem un pamattiesību pārkāpumiem; uzskata, ka brīvprātīgi rīcības kodeksi šo jautājumu risina tikai daļēji;

aicina digitālo pakalpojumu sniedzējus, izņemot saturu no tiešsaistes, to darīt rūpīgi, samērīgi un nediskriminējoši un visos apstākļos pienācīgi ievērojot lietotāju pamattiesības, un ņemt vērā vārda un informācijas brīvības fundamentālo nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā, lai izvairītos no tāda satura izņemšanas, kas nav nelikumīgs; prasa, lai digitālo pakalpojumu sniedzēji, kuri pēc savas iniciatīvas vēlas ierobežot noteiktu likumīgu savu lietotāju saturu, nevis izņemt šo saturu no tiešsaistes, bet gan izpētītu iespēju šo saturu marķēt, tādējādi ļaujot, lai lietotāji paši var izvēlēties piekļuvi minētajam saturam uz savu atbildību;

uzskata, ka jebkādiem juridiski pilnvarotiem satura izņemšanas pasākumiem, ko paredz digitālo pakalpojumu tiesību aktā, būtu jāattiecas tikai uz nelikumīgu saturu, kas definēts ES un valstu tiesību aktos, un ka tiesību aktos nevajadzētu iekļaut nekādus nedefinētus jēdzienus un terminus, jo tas radītu juridisku nenoteiktību tiešsaistes platformām un apdraudētu pamattiesības un vārda brīvību;

tomēr atzīst, ka pašreizējā digitālā ekosistēma arī veicina problemātisku rīcību, piemēram, mērķtiecīgu personalizēšanu, balstoties uz īpašībām, kas atklāj fizisku vai psiholoģisku neaizsargātību, naida runas, rasistiska satura un dezinformācijas izplatīšanu, tādas jaunas problēmas kā, piemēram, organizēta ļaunprātīga vairāku platformu izmantošana, kā arī kontu izveidošana vai tiešsaistes satura manipulēšana ar algoritmiem; ar bažām norāda, ka daži uzņēmējdarbības modeļi balstās uz sensacionāla un polarizējoša satura demonstrēšanu lietotājiem, lai sasniegtu lielāku ekrāna laiku un tādējādi arī lielāku peļņu tiešsaistes platformām; uzsver šādu uzņēmējdarbības modeļu negatīvo ietekmi uz indivīdu pamattiesībām un uz sabiedrību kopumā; aicina nodrošināt tiešsaistes platformu monetizācijas politikas pārredzamību;

tādēļ uzsver, ka šāda kaitīga satura izplatīšana būtu jāierobežo; pauž stingru pārliecību, ka šajā sakarībā izšķiroša nozīme ir medijpratībai, lietotāju kontrolei pār viņiem piedāvāto saturu un publiskai piekļuvei kvalitatīvam saturam un izglītībai; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centru, lai atbalstītu neatkarīgus faktu pārbaudes pakalpojumus, palielinātu sabiedrības zināšanas par dezinformāciju tiešsaistē un atbalstītu publiskās iestādes, kas atbild par digitālo plašsaziņas līdzekļu uzraudzību;

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt neatkarīgus un sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus un izglītojošas iniciatīvas par medijpratību un mērķtiecīgas izpratnes veicināšanas kampaņas pilsoniskajā sabiedrībā; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš kaitīgam saturam saistībā ar nepilngadīgajiem, kas izmanto internetu, jo īpaši attiecībā uz viņu saskari ar iebiedēšanu tiešsaistē, seksuālu uzmākšanos, pornogrāfiju, vardarbību un paškaitējumu;

norāda — tā kā personu darbības tiešsaistē sniedz visaptverošu priekšstatu par lietotāju personību un rada iespēju ar viņiem manipulēt, personas datu vispārējai vākšanai un izmantošanai attiecībā uz lietotāja darbībām un mijiedarbību tiešsaistē nesamērīgi aizskar tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību; jo īpaši uzsver iespējamo negatīvo ietekmi, ko rada mērķtiecīgi personalizētas un paradumiem pieskaņotas reklāmas un indivīdu novērtēšanas, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un neaizsargātām grupām, iejaucoties personu privātajā dzīvē, radot jautājumus par to datu vākšanu un izmantošanu, kurus izmanto, lai personalizētu reklāmu, piedāvātu produktus vai pakalpojumus vai noteiktu cenas; apstiprina, ka lietotāju tiesības netikt pakļautiem visaptverošai izsekošanai, kad tie izmanto digitālos pakalpojumus, ir iekļautas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un tās būtu pienācīgi jāīsteno visā ES; norāda, ka Komisija savā priekšlikumā jaunai regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā (2017/0003(COD)) ir ierosinājusi noteikt, ka mērķorientētai satura pārraudzīšanai nepieciešams piekrišanas lēmums;

10.

uzskata, ka maldinoša vai neskaidra politiskā reklāma ir īpaša tiešsaistes draudu kategorija, jo tā ietekmē galvenos mehānismus, kas nodrošina mūsu demokrātiskās sabiedrības darbību, jo īpaši, ja šādu saturu sponsorē trešās puses, tostarp ārvalstu aktori; uzsver, ka plašā mērogā izvērsta profilēšana mērķtiecīgai personalizēšanai politiskos nolūkos, lai manipulētu ar balsošanas paradumiem, var nopietni apdraudēt demokrātijas pamatus; tādēļ aicina digitālo pakalpojumu sniedzējus veikt nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un marķētu tādu saturu, ko augšupielādējuši sociālo mediju boti, un sagaida, ka Komisija sniegs pamatnostādnes par šādu pārliecinošas iedarbības digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu kampaņās un politiskās reklāmas politikā; šajā sakarībā aicina noteikt stingras pārredzamības prasības apmaksātas politiskās reklāmas izvietošanai;

11.

uzskata, ka ir nepieciešams konsekventi un bez liekas kavēšanās izņemt nelikumīgu saturu, lai vērstos pret pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar bērniem un teroristisku saturu, un pamattiesību pārkāpumiem, paredzot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, piemēram, procesa pārredzamību, pārsūdzības tiesības un piekļuvi efektīvai tiesiskajai aizsardzībai; uzskata, ka brīvprātīgie rīcības kodeksi un līguma standartnoteikumi netiek pienācīgi piemēroti un ir pierādījies, ka tie tikai daļēji risina šo jautājumu; uzsver, ka galīgā atbildība par likuma izpildi, lemšanu par tiešsaistes darbību likumību un pienākuma uzlikšanu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem pēc iespējas drīzāk izņemt nelikumīgu saturu vai atspējot piekļuvi tam gulstas uz neatkarīgām kompetentajām iestādēm;

12.

atzīst — lai gan dažu veidu saturu nelikumīgo dabu var viegli konstatēt, lēmums ir sarežģītāks attiecībā uz citiem satura veidiem, jo ir nepieciešama kontekstualizācija; brīdina, ka pašreizējie automatizētie instrumenti nespēj veikt kritisku analīzi un pienācīgi izprast konteksta nozīmi attiecībā uz konkrētu saturu, kas varētu novest pie nevajadzīgas izņemšanas un kaitēt vārda brīvībai un piekļuvei daudzveidīgai informācijai, tostarp par politiskajiem uzskatiem, tādējādi izraisot cenzūru; uzsver, ka automatizēto ziņojumu pārskatīšana, ko veic pakalpojumu sniedzēji vai to līgumslēdzēji, pilnībā neatrisina šo problēmu, jo īpaši, ja tā tiek uzticēta privātiem darbiniekiem, kuriem nav pietiekamas neatkarības, kvalifikācijas un pārskatatbildības;

13.

ar bažām norāda, ka nelikumīgu saturu tiešsaistē var viegli un ātri pavairot un tāpēc ļoti īsā laikā tā negatīvā ietekme palielinās; tomēr uzskata, ka digitālo pakalpojumu tiesību aktam nevajadzētu saturēt jebkādu pienākumu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem vai citiem tehniskajiem starpniekiem izmantot satura moderācijā automatizētus rīkus;

14.

atgādina, ka nelikumīgs tiešsaistes saturs būtu ne tikai jāizņem tiešsaistes platformām, bet tas arī būtu tālāk jāpārbauda tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm, ja tie ir noziedzīgi nodarījumi; aicina Komisiju apsvērt iespēju uzlikt par pienākumu tiešsaistes platformām ziņot kompetentajai iestādei par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja tās ir saņēmušas ziņu par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem; šajā sakarībā uzskata, ka dažās dalībvalstīs galvenais trūkums ir nevis tas, ka tajās tikai ir neizskatītas lietas, bet gan tas, ka tajās ir arī neierosinātas lietas; aicina likvidēt šķēršļus sūdzību iesniegšanai kompetentajās iestādēs; pauž pārliecību, ka, ņemot vērā interneta bezrobežu raksturu un ātru nelikumīga satura izplatīšanos tiešsaistē, būtu jāuzlabo sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem un valstu kompetentajām iestādēm, kā arī pārrobežu sadarbība valstu kompetento iestāžu starpā, un būtu jābalstās uz nepieciešamības un proporcionalitātes principiem; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību ievērot ES tiesisko kārtību un iedibinātos pārrobežu sadarbības un savstarpējas uzticēšanās principus; aicina dalībvalstis nodrošināt to tiesībaizsardzības un tiesu iestādes ar nepieciešamajām speciālajām zināšanām, resursiem un instrumentiem, lai tās varētu efektīvi un rezultatīvi risināt aizvien vairāk lietu, kas saistītas ar nelikumīgu saturu tiešsaistē, un izšķirt strīdus par satura izņemšanu bezsaistē, un uzlabot tiesu iestāžu pieejamību digitālo pakalpojumu jomā;

15.

uzsver, ka konkrēts saturs var tikt uzskatīts par nelikumīgu vienā dalībvalstī, bet uz to attiecas tiesības uz vārda brīvību citā dalībvalstī; šajā sakarībā uzsver — lai aizsargātu vārda brīvību, izvairītos no tiesību normu kolīzijas, novērstu nepamatotu un neefektīvu ģeobloķēšanu un censtos saskaņot digitālo vienoto tirgu, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam izņemt vai atspējot piekļuvi informācijai, kas ir likumīga dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti vai kurā dzīvo vai ir reģistrēts to juridiskais pārstāvis; atgādina, ka valstu iestādes var izpildīt tikai to teritorijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem adresētus neatkarīgu kompetento iestāžu rīkojumus par izņemšanu; uzskata, ka ir jāstiprina dalībvalstu sadarbības mehānismi — ar Komisijas un attiecīgo Savienības aģentūru atbalstu; aicina veidot strukturētu dialogu starp dalībvalstīm, lai noteiktu konkrētu satura veidu risku un noteiktu iespējamās atšķirības dalībvalstu starpā šādu risku novērtēšanā;

16.

uzsver, ka nelikumīgs saturs būtu jāizņem no tā mitināšanas vietas un ka nevajadzētu izvirzīt prasību vienkārša savienojuma starpniekiem, lai tie bloķē piekļuvi saturam;

17.

stingri uzskata, ka pašreizējais ES tiesiskais regulējums, kas reglamentē digitālos pakalpojumus, būtu jāatjaunina, lai risinātu problēmas, ko rada sadrumstalotība starp dalībvalstīm un jaunas tehnoloģijas, piemēram, plaši izplatīta profilēšana un algoritmiska lēmumu pieņemšana, kas aptver visas dzīves jomas, kā arī nodrošinātu juridisko skaidrību un pamattiesību, jo īpaši vārda brīvības un tiesību uz privātumu, ievērošanu, — nākotnes vajadzībām atbilstošā veidā, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ieviest saskaņotu pieeju attiecībā uz digitālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp tiešsaistes starpnieku, pienākumiem, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un neviendabīgas regulējuma izpildes panākšanas; aicina Komisiju nākt klajā ar pašiem efektīvākajiem un iedarbīgākajiem risinājumiem, kas der visam iekšējam tirgum kopumā, tajā pašā izvairoties no jauna nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas un saglabājot digitālo vienoto tirgu atvērtu, taisnīgu, drošu un konkurenciālu visiem tā dalībniekiem; uzsver, ka digitālo pakalpojumu sniedzēju atbildības režīmam ir jābūt samērīgam, tas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt mazos un vidējos pakalpojumu sniedzējus un nedrīkst nepamatoti ierobežot inovāciju un piekļuvi informācijai;

19.

uzskata, ka reformai būtu jābalstās uz stabilu pamatu un pilnīgu atbilstību spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, jo īpaši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un Direktīvai par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, kas pašlaik tiek pārskatīta, un jārespektē citu nozarei specifisko instrumentu, piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas, pārākums; uzsver, ka e-komercijas noteikumu modernizācija var ietekmēt pamattiesības; tādēļ mudina Komisiju būt ārkārtīgi piesardzīgai tās pieejā un tās pārskatīšanā iekļaut arī starptautiskos cilvēktiesību standartus;

20.

uzsver, ka praksē individuālie lietotāji ļoti ierobežotā mērā spēj izprast un orientēties datu ekosistēmās visā to sarežģītībā, kā arī konstatēt, vai viņu saņemtā informācija un pakalpojumi, ko viņi izmanto, tiek viņiem darīti pieejami ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citiem lietotājiem; tādēļ aicina Komisiju digitālo pakalpojumu tiesību akta centrā izvirzīt pārredzamību un nediskrimināciju;

21.

uzsver, ka digitālo pakalpojumu tiesību akta mērķim jābūt augsta līmeņa pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumu darbību un to, lai digitālā vide būtu brīva no diskriminācijas; uzsver, ka papildus spēkā esošajam stingrajam tiesiskajam regulējumam, kas aizsargā privātumu un personas datus, nepieciešams noteikt tiešsaistes platformām pienākumu nodrošināt, ka algoritmi tiek izmantoti likumīgi; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt uz e-komercijas direktīvu balstītu tiesisko režīmu, kurā būtu skaidri noteikta pakalpojumu sniedzēju atbildība novērst riskus, ar kuriem saskaras to lietotāji, un aizsargāt viņu tiesības, un paredzēt algoritmu pārredzamības un izskaidrojamības pienākumu, sankcijas, lai panāktu šā pienākuma izpildi, iespēju cilvēkam iejaukties, kā arī citus atbilstības pasākumus, piemēram, ikgadējas neatkarīgas revīzijas un īpašus stresa testus, lai palīdzētu nodrošināt atbilstību;

22.

uzsver, ka dažiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem ir jāspēj lietotājus identificēt nepārprotami un bezsaistes pakalpojumiem līdzvērtīgā veidā; norāda, ka, personai reģistrējoties pakalpojumam, tiešsaistes platformas nevajadzīgi vāc personas datus, piemēram, mobilā tālruņu numuru, kas bieži vien tiek darīts tāpēc, ka tiek izmantotas vienotas pierakstīšanās iespējas; uzsver, ka Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir skaidri aprakstīts datu minimizēšanas princips, tādējādi nosakot, ka savāktie dati ir ierobežoti līdz tikai tam, kas noteikti nepieciešams šim nolūkam; ierosina, lai tiešsaistes platformām, kuras atbalsta vienotās pierakstīšanās pakalpojumu un kurām tirgū ir dominējošs īpatsvars, prasītu atbalstīt arī vismaz vienu atklātu identitātes sistēmu, kas balstīta uz nepatentētu, decentralizētu un sadarbspējīgu shēmu;

23.

uzsver, ka gadījumos, kad ir nepieciešama noteikta veida oficiāla identifikācija bezsaistē, ir jāizveido līdzvērtīga droša tiešsaistes elektroniskās identifikācijas sistēma; uzskata, ka tiešsaistes identifikāciju var uzlabot, ieviešot eIDAS regulā paredzēto elektroniskās identifikācijas pārrobežu sadarbspēju visā Eiropas Savienībā; aicina Komisiju izpētīt iespēju kā alternatīvu privātām vienotas pierakstīšanās sistēmām izveidot vienotu Eiropas pierakstīšanās sistēmu un ieviest pienākumu digitālajiem pakalpojumiem vienmēr piedāvāt arī manuālu pierakstīšanās iespēju — pēc noklusējuma; uzsver, ka šis pakalpojums būtu jāattīsta tā, lai pierakstīšanās pakalpojuma nodrošinātājs tehniski nevarētu vākt identificējamus pierakstīšanās datus un savākto datu būtu pēc iespējas mazāk; tādēļ iesaka Komisijai arī izpētīt iespēju izveidot verifikācijas sistēmu digitālo pakalpojumu lietotājiem, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un vecuma verifikāciju, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, kuru nevajadzētu izmantot komerciāliem mērķiem vai lietotāju izsekošanai dažādās vietnēs; uzsver, ka šīs pierakstīšanās un verifikācijas sistēmas būtu jāpiemēro tikai digitālajiem pakalpojumiem, kuriem nepieciešama personas identifikācija, autentifikācija vai vecuma verifikācija; atgādina, ka dalībvalstīm un Savienības iestādēm ir jāgarantē, ka elektroniskā identifikācija ir droša, pārredzama, apstrādā tikai tos datus, kas vajadzīgi lietotāja identifikācijai, un to izmanto tikai likumīgiem mērķiem un neizmanto komerciāli, un to neizmanto, lai ierobežotu vispārēju piekļuvi internetam vai lai izsekotu lietotājus dažādās vietnēs;

24.

uzskata, ka ir nepieciešams pilnībā saskaņot un precizēt noteikumus par atbildību ES līmenī, lai garantētu, ka visā ES tiek ievērotas lietotāju pamattiesības un brīvības; uzskata, ka šādos noteikumos būtu jāsaglabā atbrīvojums no atbildības attiecībā uz starpniekiem, kuriem faktiski nav zināms par nelikumīgo darbību vai informāciju to platformās; pauž bažas par to, ka nesenie valstu tiesību akti naida runas un dezinformācijas apkarošanai izraisa noteikumu sadrumstalotības palielināšanos un pamattiesību aizsardzības līmeņa pazemināšanos Eiropas Savienībā;

25.

šajā sakarībā aicina iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, kas saglabātu digitālā vienotā tirgus atvērtību un konkurētspēju, paredzot saskaņotas prasības digitālo pakalpojumu sniedzējiem piemērot efektīvas, saskaņotas, pārredzamas un taisnīgas procedūras un procesuālās garantijas, lai vērstos pret nelikumīgu saturu saskaņā ar valstu un Eiropas tiesību aktiem, tostarp ar saskaņotu paziņošanas un rīcības procedūru;

26.

šajā sakarībā uzskata, ka ir būtiski paredzēt tiešsaistes platformām skaidrus noteikumus, prasības un garantijas attiecībā uz atbildību par trešo personu saturu; ierosina ieviest kopēju tiesisko regulējumu, lai efektīvi identificētu un izņemtu nelikumīgu saturu;

27.

uzsver, ka noteikumi par paziņošanas un rīcības mehānismiem būtu jāpapildina ar prasībām platformām veikt īpašus pasākumus, kas ir samērīgi ar to sasniedzamības, kā arī tehniskajām un darbības spējām, lai efektīvi novērstu nelikumīga satura parādīšanos to pakalpojumos; tādēļ atzīst, ka, ja tas ir tehnoloģiski iespējams, balstoties uz pietiekami pamatotiem neatkarīgu kompetentu publiskā sektora iestāžu rīkojumiem un pilnībā ņemot vērā satura īpašo kontekstu, no digitālo pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt veikt periodisku meklēšanu attiecībā uz atsevišķiem satura elementiem, kurus tiesa jau ir atzinusi par nelikumīgiem, ar nosacījumu, ka, veicot uzraudzību un meklējot informāciju, uz ko attiecas šāds tiesas norādījums, tiek sniegta informācija, kuras saturs būtībā paliek nemainīgs salīdzinājumā ar saturu, kas ir pamatā nelikumības konstatācijai un kurā ir ietverti elementi, kas precizēti tiesas norādījumos un kuri saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 3. oktobra spriedumu lietā Nr. C–18/18 (8) ir identiski vai līdzvērtīgi tādā mērā, kas neprasa mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt neatkarīgu šāda satura novērtējumu;

28.

norāda, ka konkrēto pasākumu izvēle būtu jāatstāj platformu ziņā; atbalsta līdzsvarotu pieeju, kas balstās uz dialogu ar ieinteresētajām personām un platformu radīto risku novērtējumu, kā arī skaidru atbildības ķēdi, lai neradītu nevajadzīgu regulatīvo slogu platformām un nevajadzīgi un nesamērīgi neierobežotu pamattiesības, jo īpaši vārda brīvību, piekļuvi informācijai, tostarp attiecībā uz politiskajām idejām, un tiesības uz privātumu; uzsver, ka atsevišķus pienākumus var sīkāk precizēt nozaru tiesību aktos; uzsver, ka šajā nolūkā ieviestie pasākumi nevar būt — ne de jure, ne de facto — vispārējas uzraudzības prasība;

29.

uzsver, ka papildus atbildes paziņojumam ir vajadzīgi piemēroti aizsardzības pasākumi un pienācīga procesa pienākumi, tostarp prasība par cilvēka veiktu uzraudzību un pārbaudi, lai satura īpašnieki un augšupielādētāji varētu pienācīgi un savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības un lai nodrošinātu, ka lēmumi par izņemšanu vai bloķēšanu ir likumīgi, precīzi, pamatoti un ar tiem tiek aizsargāti lietotāji un ir ievērotas pamattiesības; uzsver, ka būtu jāpiemēro soda sankcijas personām, kas sistemātiski un atkārtoti iesniedz nepatiesus vai ļaunprātīgus paziņojumus; atgādina, ka līdztekus atbildes paziņojuma procedūrām un ārpustiesas strīdu izšķiršanai, ko veic platformas saskaņā ar iekšējo sūdzību sistēmu, būtu jāsaglabā iespēja izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai īstenotu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;

30.

atbalsta pašreizējās sistēmas saglabāšanu par ierobežotu atbildību par saturu un izcelsmes valsts principu, bet uzskata, ka ir būtiski uzlabot koordināciju attiecībā uz izņemšanas pieprasījumiem starp valstu kompetentajām iestādēm; uzsver, ka nelikumīgs saturs būtu jāizņem tā mitināšanas vietā; uzsver, ka uz šādiem pieprasījumiem būtu jāattiecina tiesiskās garantijas, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu pamattiesību pilnīgu ievērošanu; uzsver, ka izņemšanas pieprasījumiem no kompetentajām iestādēm vajadzētu būt konkrētiem un tajos būtu skaidri jānorāda izņemšanas juridiskais pamats; uzsver, ka pret tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri neievēro likumīgus rīkojumus, būtu jāpiemēro efektīvs pārraudzības un izpildes mehānisms, tostarp samērīgas soda sankcijas, ņemot vērā to tehniskās un darbības spējas;

31.

atgādina, ka digitālo pakalpojumu sniedzējiem nedrīkst būt noteikta juridiska prasība saglabāt savu lietotāju vai abonentu personas datus tiesībaizsardzības nolūkos, ja vien mērķtiecīgu saglabāšanu nav noteikusi neatkarīga kompetentā iestāde, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un EST judikatūru; turklāt atgādina, ka šādai datu saglabāšanai attiecībā uz saglabājamo datu kategorijām, iepriekš identificētiem saziņas līdzekļiem, attiecīgajām personām, kā arī noteikto saglabāšanas ilgumu vajadzētu aptvert tikai absolūti nepieciešamo;

32.

uzskata, ka pamattiesību aizsardzības nolūkā ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu būtu jāievieš noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka digitālo pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu noteikumi ir skaidri, pārredzami, taisnīgi un darīti lietotājiem viegli un vienkārši pieejami; pauž nožēlu par to, ka dažu satura platformu pakalpojumu noteikumi liek tiesībaizsardzības amatpersonām atsevišķu sūdzību izmeklēšanai izmantot personīgos kontus, kas apdraud gan šo izmeklēšanu, gan personas drošību, un aicina efektīvāk koordinēt dalībvalstu sadarbību attiecībā uz sekošanu tiesībaizsardzības pasākumiem saistībā ar saturu, kas atzīmēts kā nelikumīgs; atgādina, ka neatkarīgu kompetento iestāžu rīkojumiem par izņemšanu vienmēr jābūt balstītiem uz tiesību aktiem, nevis uz pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu noteikumiem;

33.

aicina Komisiju nodrošināt, lai lietotājiem tiešsaistē būtu pieejams daudzveidīgs un kvalitatīvs saturs, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotāji ir pienācīgi informēti; sagaida, ka ar digitālo pakalpojumu tiesību aktu tiks nodrošināts, ka kvalitatīvs plašsaziņas līdzekļu saturs ir viegli pieejams un viegli atrodams trešo personu platformās un ka satura izņemšana notiek saskaņā ar cilvēktiesību standartiem un attiecas tikai uz tādu saturu, kas ir acīmredzami nelikumīgs vai ko neatkarīga kompetentā iestāde ir atzinusi par nelikumīgu; uzsver, ka uz likumīgu saturu nevajadzētu attiecināt nekādus juridiskus izņemšanas vai bloķēšanas pienākumus;

34.

atbalsta labāku dialogu starp dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ar mērķi izstrādāt, izvērtēt un uzlabot ieteikuma tiesību pieejas, piemēram, ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā, lai turpinātu pievērsties jautājumam par likumīga satura kategorijām, tostarp dezinformāciju; sagaida, ka Komisija nāks klajā ar pamatnostādnēm, tostarp pastiprinātiem pārredzamības noteikumiem par satura moderāciju un reklāmas politiku īpašā instrumentā, kas pievienots digitālo pakalpojumu tiesību aktam, lai nodrošinātu, ka likumīga satura izņemšana un bloķēšana, pamatojoties uz noteikumiem un nosacījumiem, ir ierobežota līdz absolūtam minimumam; turklāt aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas aizliedz platformām īstenot otrā līmeņa kontroli pār saturu, par kuru ir atbildīgs mediju pakalpojumu sniedzējs un uz kuru attiecas īpaši standarti un uzraudzība;

35.

turklāt uzsver, ka būtu jādod lietotājiem lielāka izvēle un kontrole attiecībā uz saturu, ko tie aplūko, tostarp vairāk izvēles iespēju par to, kādā secībā viņiem tiek sarindots saturs, un iespēja atteikties no jebkādas satura pārraudzīšanas; pauž stingru pārliecību, ka ieteikumu sistēmu dizainam un raksturlielumiem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pilnībā pārredzamiem;

36.

uzskata, ka pārskatatbildībai gan privātajā, gan publiskajā sektorā un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai ir vajadzīgi uzticami dati par nelikumīgas darbības sastopamību un apkarošanu un nelikumīga satura izņemšanu tiešsaistē, kā arī uzticami dati par tiešsaistes platformu satura pārraudzīšanas algoritmiem;

37.

šajā sakarībā aicina noteikt platformām ikgadējas, visaptverošas un konsekventas publiskas ziņošanas pienākumu, kas būtu samērīgs ar to sasniedzamības un darbības spēju apmēru, konkrētāk, attiecībā uz to satura moderācijas procedūrām, tostarp informāciju par pieņemtajiem pasākumiem pret nelikumīgām darbībām tiešsaistē un standartizētiem datiem par izņemtā satura apjomu un to pamatā esošajiem juridiskajiem iemesliem un pamatojumu, saņemto izņemšanas pieprasījumu veidu un pamatojumu, to pieprasījumu skaitu, kuru izpilde tika atteikta, un tā iemesliem; uzsver, ka šādi ziņojumi par konkrētā gadā veiktajiem pasākumiem būtu jāiesniedz līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām;

38.

turklāt aicina noteikt valsts iestādēm ikgadējas publiskas ziņošanas pienākumu, tostarp sniedzot standartizētus datus par izņemšanas pieprasījumu skaitu un to juridisko pamatu, par to izņemšanas pieprasījumu skaitu, uz kuriem attiecās administratīvi vai tiesiskās aizsardzības līdzekļi, par šo tiesvedību iznākumu, norādot rezultātus, kuros norādīts, ka saturs vai darbības tikuši nepareizi identificēti kā nelikumīgi, un par to lēmumu kopējo skaitu, ar kuriem noteiktas soda sankcijas, tostarp aprakstu par piemērotā soda veidu;

39.

pauž bažas par sadrumstalotību un — kā liecina dokumenti — finanšu resursu un cilvēkresursu trūkumu uzraudzības un pārraudzības struktūrām; aicina pastiprināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību attiecībā uz digitālo pakalpojumu regulatīvo uzraudzību;

40.

uzskata — lai nodrošinātu digitālo pakalpojumu tiesību akta pienācīgu izpildi, šajā tiesību aktā noteikto procedūru, procesuālo garantiju un pārredzamības pienākumu ievērošanas uzraudzība būtu jāsaskaņo digitālajā vienotajā tirgū; šajā sakarībā atbalsta stingras un nelokāmas izpildes panākšanu, ko veic neatkarīga ES pārraudzības struktūra, kuras kompetencē ir naudas sodu uzlikšana, pamatojoties uz novērtējumu par skaidri definētu faktoru kopumu — piemēram, proporcionalitāte, tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kā arī nolaidība; uzskata, ka tam būtu jāietver iespēja naudas sodu noteikt, pamatojoties uz uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma procentuālo daļu;

41.

uzsver, ka digitālo pakalpojumu sniedzēju iekšpolitikas un algoritmu revīzija būtu jāveic, pienācīgi ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši pakalpojumu lietotāju pamattiesības, ņemot vērā nediskriminācijas un vārda un informācijas brīvības nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā, un nepublicējot komerciāli sensitīvus datus; mudina, lai pēc sūdzības saņemšanas vai pēc uzraudzības iestāžu iniciatīvas tiktu izvērtēts, vai un kā digitālo pakalpojumu sniedzēji daudzina saturu, piemēram, izmantojot ieteikuma programmas un tādas optimizācijas funkcijas kā, piemēram, automātiskā aizpildīšana “autocomplete” un popularitātes secība “trending”;

42.

uzskata, ka platformu un valstu kompetento iestāžu sagatavotie pārredzamības ziņojumi būtu jādara publiski pieejami un jāanalizē attiecībā uz strukturālām tendencēm izņemšanā, atklāšanā un bloķēšanā ES līmenī;

43.

uzsver, cik svarīgi ir dot iespēju lietotājiem īstenot savas pamattiesības tiešsaistē, tostarp izmantojot viegli pieejamas, objektīvas, pārredzamas, iedarbīgas un bezmaksas sūdzību procedūras, ziņošanas mehānismus attiecībā uz nelikumīgu saturu un noziedzīgu rīcību personām un uzņēmumiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, izglītojošus pasākumus un izpratnes veidošanu par datu aizsardzības jautājumiem un bērnu drošību tiešsaistē;

44.

uzskata, ka agrāk ir pierādījies, ka ir lietderīgi dot iespēju plaukt inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un stiprināt digitālo vienoto tirgu, likvidējot šķēršļus digitālo pakalpojumu brīvai apritei un liedzot ieviest jaunus, nepamatotus valstu šķēršļus, un ka šīs pieejas turpināšana samazinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību; turklāt uzskata, ka digitālo pakalpojumu tiesību akts var pavērt iespējas pilnveidot iedzīvotāju zināšanas un prasmes digitalizācijas jomā, tajā pašā laikā garantējot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, piemēram, gādājot par drošību tiešsaistē;

45.

uzsver, ka ir nepieciešami saskaņoti būtiski drošības standarti kibertelpā, lai digitālie pakalpojumi sniegtu iedzīvotājiem visas priekšrocības; tādēļ norāda, ka dalībvalstīm ir steidzami jārīkojas saskaņoti, lai nodrošinātu pamata kiberhigiēnu un novērstu draudus kibertelpā, no kuriem iespējams izvairīties, tostarp izmantojot likumdošanas pasākumus;

46.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(4) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.

(5) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(6) OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(8) Tiesas 2019. gada 3. oktobra spriedums lietā Eva Glawischnig–Piesczek/Facebook Ireland Limited, C-18/18, EU:C:2019:821.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/63

P9_TA(2020)0275

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvars

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru (2020/2012(INL))

(2021/C 404/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (1),

—	ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2) (Rasu vienlīdzības direktīva),

—	ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (3) (Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (4) (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (5),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (6),

—	ņemot vērā 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mākslīgais intelekts. Eiropeiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 0067),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2020. gada jūnija secinājumus par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu,

—	ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par civiltiesību noteikumiem par robotiku (7),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (8),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomo ieroču sistēmām (9),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā (10),

—	ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku (11),

—	ņemot vērā Komisijas izveidotās augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos 2019. gada 8. aprīļa ziņojumu “Ētikas pamatnostādnes uzticamam MI”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu dienesta veikto Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pētījumu “Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētikas aspektu Eiropas satvars, Eiropas pievienotās vērtības novērtējums” (12),

—

ņemot vērā informatīvos paziņojumus un pētījumus, kas sagatavoti pēc Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta Zinātniskās perspektīvikas nodaļas pārziņā esošās Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes darba grupas (STOA) pieprasījuma, – “Kā būtu, ja algoritmus varētu veidot, ievērojot ētikas principus?” (“What if algorithms could abide by ethical principles?”), “Mākslīgā intelekta tuvošanās – juridiska un ētiska rakstura pārdomas” (“Artificial Intelligence ante portas: Legal & ethical reflections”), “Algoritmiskās pārskatatbildības un pārredzamības pārvaldības sistēma”(“A governance framework for algorithmic accountability and transparency”), “Vai no mākslīgā intelekta būtu jābaidās?” (“Should we fear artificial intelligence?”) un “Ētika mākslīgā intelekta jomā – problēmjautājumi un iniciatīvas” (“The ethics of artificial intelligence: Issues and initiatives”),

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokolu Nr. 12 un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu,

—	ņemot vērā ESAO Padomes 2019. gada 22. maijā pieņemto ieteikumu par mākslīgo intelektu,

—	ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0186/2020),

Ievads

A.	tā kā mākslīgo intelektu (MI), robotiku un saistītās tehnoloģijas izstrādā, ievieš un izmanto cilvēki un viņu veiktās izvēles nosaka šo tehnoloģiju potenciālu izmantošanai sabiedrības labā;

tā kā tiek straujā tempā veicināts un attīstīts mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, kam piemīt potenciāls radīt iespējas uzņēmumiem un ieguvumus cilvēkiem un kas var tieši ietekmēt visus mūsu sabiedrības aspektus, tostarp pamattiesības un sociālos un ekonomiskos principus un vērtības, kā arī kam var būt ilgstoša ietekme uz visām darbības jomām;

tā kā mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas ieviesīs būtiskas pārmaiņas darba tirgū un darba vidē; tā kā tās var aizstāt darba ņēmējus, kuri veic vienas un tās pašas darbības, atvieglot cilvēka un mašīnas sadarbīgās darba sistēmas, palielināt konkurētspēju un labklājību un radīt jaunas kvalificēto darba ņēmēju darba iespējas, vienlaikus radot nopietnas ar darbaspēka reorganizāciju saistītas problēmas;

tā kā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju attīstība var arī palīdzēt sasniegt zaļā kursa ilgtspējas mērķus daudzās dažādās nozarēs; tā kā digitālās tehnoloģijas var sekmēt politikas virzienu ietekmi uz vides aizsardzību; tā kā tās arī var palīdzēt samazināt satiksmes sastrēgumus un siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošo vielu emisijas;

tā kā tādās nozarēs kā, piemēram, sabiedriskais transports, ar MI sistēmām atbalstītas intelektiskas transporta sistēmas var izmantot, lai samazinātu rindas, optimizētu maršrutus, ļautu personām ar invaliditāti būt neatkarīgākām un palielinātu energoefektivitāti, tādējādi sekmējot dekarbonizācijas pasākumus un samazinot ietekmi uz vidi;

tā kā ja šīs tehnoloģijas ja vairāk izmantotu, piemēram, transporta jomā, tās radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas varētu veicināt Savienības ražojošās nozares atgūšanos pēc pašreizējās veselības un ekonomikas krīzes; tā kā šādas iespējas var radīt jaunas darbvietas, jo šo tehnoloģiju ieviešana var paaugstināt uzņēmumu ražīgumu un veicināt efektivitātes pieaugumu; tā kā inovācijas programmas šajā jomā var veicināt reģionālo klasteru uzplaukumu;

tā kā Savienība un tās dalībvalstis jo īpaši ir atbildīgas par mākslīgā intelekta pievienotās vērtības izmantošanu, veicināšanu un vairošanu, un tā kā tām ir jāgarantē tas, ka MI tehnoloģijas ir drošas un sekmē iedzīvotāju labklājību un vispārējās intereses, jo šīs tehnoloģijas ar savu ieguldījumu labāku stratēģiju un jauninājumu izstrādē vairākās jomās un nozarēs var ļoti palīdzēt sasniegt kopējo mērķi, proti, uzlabot iedzīvotāju dzīvi un veicināt labklājību Savienībā; tā kā nolūkā pilnībā izmantot mākslīgā intelekta potenciālu un palīdzēt lietotājiem izprast MI tehnoloģiju radītos ieguvumus un problēmas, izglītībā un apmācībā būtu jāiekļauj MI vai digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, tostarp attiecībā uz digitālās iekļaušanas veicināšanu, un jāīsteno tādas Savienības līmeņa informācijas kampaņas, kas precīzi atspoguļotu visus MI attīstības aspektus;

tā kā vienotam Savienības līmeņa mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas tiesiskajam regulējumam (“MI tiesiskais regulējums”) būtu gan jāļauj iedzīvotājiem kopīgi izmantot šo tehnoloģiju potenciāla sniegto labumu, gan jāaizsargā iedzīvotāji no to radītajiem potenciālajiem riskiem, un vienlaikus jāveicina šādu tehnoloģiju uzticamība Savienībā un citur; tā kā šim regulējumam vajadzētu būt pamatotam uz Savienības tiesību aktiem un vērtībām, un tajā būtu jāievēro pārredzamības, izskaidrojamības, taisnīguma, pārskatatbildības un atbildības principi;

tā kā šāds tiesiskais regulējums ir būtiski svarīgs tam, lai nepieļautu iekšējā tirgus sadrumstalošanos, ko izraisītu atšķirīgi valsts līmeņa tiesību akti, un tas palīdzēs veicināt ļoti nepieciešamos ieguldījumus, attīstīt datu infrastruktūru un atbalstīt pētniecību; tā kā tajā būtu jāparedz kopēji juridiski pienākumi un ētikas principi, kas paredzēti šīs rezolūcijas pielikumā pieprasītajā regulas priekšlikumā; tā kā tas būtu jānosaka saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm;

tā kā Savienībā pastāv stingrs tiesiskais regulējums, kura nolūks ir cita starpā nodrošināt personas datu un privātuma aizsardzību, diskriminācijas aizliegumu, veicināt dzimumu līdztiesību, vides aizsardzību un patērētāju tiesības; tā kā šis tiesiskais regulējums, kuru veido plašs horizontālu un nozarspecifisku tiesību aktu kopums, kurā ietilpst arī spēkā esošie tiesību akti par produktu drošumu un produktatbildību, būs piemērojams arī attiecībā uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām, kaut gan konkrētos juridiskos instrumentos varētu nākties veikt zināmas korekcijas, lai tajos atspoguļotu digitālo pārveidi un pievērstos jaunām problēmām, ko radīs mākslīgā intelekta izmantošana;

tā kā pastāv nopietnas bažas par to, ka pašreizējais Savienības tiesiskais regulējums, tostarp patērētāju tiesību akti un nodarbinātības un sociālais acquis, datu aizsardzības tiesību akti, produktu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību akti, kā arī diskriminācijas novēršanas tiesību akti varētu vairs neatbilst mērķim efektīvi novērst riskus, ko rada mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas;

tā kā papildus korekcijām spēkā esošos tiesību aktos ir jāpievēršas ar MI tehnoloģijām saistītiem juridiskiem un ētikas jautājumiem, izstrādājot iedarbīgu, visaptverošu un nākotnes prasībām atbilstošu Savienības līmeņa tiesisko regulējumu, kas atspoguļotu Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) paredzētos Savienības principus un vērtības un kurā vajadzētu atteikties no pārmērīga regulējuma, novēršot tikai reālas juridiskās nepilnības un palielinot juridisko noteiktību gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, kas būtu paveicams, iekļaujot obligātus pasākumus, ar kuriem novērst praksi, kas neapšaubāmi apdraudētu pamattiesības;

tā kā jebkurā jaunā tiesiskajā regulējumā ir jāņem vērā visas attiecīgās intereses; tā kā turpmāku likumdošanas pasākumu priekšnoteikumam ir jābūt rūpīgai pārbaudei ietekmes novērtējuma ietvaros par jaunā tiesiskā regulējuma sekām visiem aktoriem; tā kā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jaunuzņēmumu būtiskā nozīme, jo īpaši Eiropas ekonomikā, attaisno stingri samērīgu pieeju, lai šie uzņēmumi varētu attīstīties un ieviest inovācijas;

N.	tā kā MI, robotikai un saistītajām tehnoloģijām var būt nopietna ietekme uz indivīdu, grupu un visas sabiedrības materiālo un nemateriālo integritāti, un potenciālajam individuālajam un kolektīvajam kaitējumam ir jāpievēršas tiesību aktos;

O.	tā kā nolūkā ievērot Savienības MI tiesisko regulējumu var būt jāpieņem konkrētus Savienības transporta nozarei paredzētus noteikumus;

tā kā MI tehnoloģijas ir stratēģiski svarīgas transporta nozarei, tostarp tāpēc, ka tās palielina visu transporta veidu drošumu un piekļūstamību un rada jaunas nodarbinātības iespējas un ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus; tā kā Savienības līmeņa pieeja mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādei transporta nozarē var palielināt Savienības ekonomikas konkurētspēju pasaulē un stratēģisko autonomiju;

tā kā cilvēka kļūdu dēļ vēl arvien notiek aptuveni 95 % no visiem ceļu satiksmes negadījumiem Savienībā; tā kā Savienības mērķis bija līdz 2020. gadam samazināt Savienībā notikušajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, bet, ņemot vērā lēno progresu, tā atsāka centienus saistībā ar ES Ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam — turpmākie pasākumi virzībā uz t. s. “nulles redzējumu”; tā kā šajā sakarā ar MI, automatizāciju un citām jaunajām tehnoloģijām ir lielas iespējas uzlabot ceļu satiksmes drošību, potenciāli samazinot cilvēka kļūdu gadījumus, un šajā ziņā tās ir ļoti svarīgas;

R.	tā kā Savienības tiesiskajā regulējumā MI jomā būtu jāatspoguļo arī vajadzība ievērot darba ņēmēju tiesības; tā kā būtu jāņem vērā 2020. gada jūnija Eiropas sociālo partneru pamatnolīgums par digitalizāciju;

tā kā Savienības MI tiesiskā regulējuma darbības jomai jābūt atbilstīgai, samērīgai un vispusīgi novērtētai; tā kā tai būtu jāaptver plašs klāsts tehnoloģiju un saistīto komponentu, tostarp jāaptver arī algoritmi, programmatūra un to izmantotie vai ģenerētie dati, ir vajadzīga mērķtiecīga uz risku balstīta pieeja, lai nepieļautu turpmāku inovāciju kavēšanu un nevajadzīgu slogu radīšanu, jo īpaši MVU; tā kā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju lietošanas iespēju daudzveidīgums nozīmē, ka ir sarežģītāk rast vienotu risinājumu, kas būtu piemērots visam risku spektram;

T.	tā kā datu analīze un MI arvien vairāk ietekmē iedzīvotājiem pieejamo informāciju; tā kā šādas tehnoloģijas, ja tās izmanto nepareizi, var apdraudēt pamattiesības uz vārda brīvību un informāciju, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;

tā kā šāda Savienības MI tiesiskā regulējuma ģeogrāfiskās piemērošanas jomā būtu jāietver visi Savienībā izstrādātā, izvērstā vai izmantotā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju komponenti, tostarp gadījumos, kad daļa tehnoloģiju varētu atrasties ārpus Savienības vai kad tām nav konkrētas atrašanās vietas;

tā kā Savienības MI tiesiskajam regulējumam būtu jāaptver visi attiecīgie posmi, proti, attiecīgo tehnoloģiju un to komponentu izstrāde, ieviešana un izmantošana, tāpēc ir pienācīgi jāņem vērā attiecīgie juridiskie pienākum un ētikas principi un ir jāparedz nosacījumi, kas nodrošinātu, ka izstrādātāji, ieviesēji un lietotāji pilnībā ievēro šos pienākumus un principus;

W.	tā kā, lai pieeja ētikas principiem, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām, būtu saskaņota, Savienībā ir nepieciešama kopēja izpratne par jēdzieniem, uz kuriem minētās tehnoloģijas balstās, piemēram, algoritmiem, programmatūru, datiem un biometrisko atpazīšanu;

tā kā rīcību Savienības līmenī pamato vajadzība izvairīties no regulējuma sadrumstalotības vai tā, ka pastāv valsts līmeņa regulatīvo noteikumu virkne bez vienota kopsaucēja, un nepieciešamība pēc kopīgu ētikas principu viendabīgas piemērošanas, izstrādājot, ieviešot un izmantojot mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas; tā kā gadījumos, kur pastāv ievērojams risks, ir vajadzīgi skaidri noteikumi;

Y.	tā kā kopīgo ētikas principu efektivitāti var panākt tikai tad, ja šie principi ir arī nostiprināti tiesību aktos un ja tiek identificēti atbildīgie par atbilstības nodrošināšanu, novērtēšanu un uzraudzību;

tā kā ētikas norādījumi, piemēram, Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas pieņemtie principi, ir uzskatāmi par labu sākumpunktu, bet ar tiem nevar nodrošināt, ka izstrādātāji, ieviesēji un lietotāji rīkosies taisnīgi un garantēs personu efektīvu aizsardzību; tā kā šādi norādījumi ir vēl svarīgāki attiecībā uz augsta riska mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām;

AA.

tā kā katrai dalībvalstij būtu jāizraugās valsts uzraudzības iestāde, kas būtu atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta, novērtēta un uzraudzīta augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas atbilstība Savienības MI tiesiskajam regulējumam; tā būtu atbildīga arī par iespējām apspriesties un apmainīties viedokļiem, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību; tā kā valstu uzraudzības iestādēm būtu savā starpā jāsadarbojas;

AB.

tā kā nolūkā nodrošināt saskaņotu pieeju visā Savienībā un digitālā vienotā tirgus optimālu darbību būtu jāizvērtē iespējas paredzēt Komisijas un/vai jebkuras šajā sakarā izraudzītas attiecīgas iestādes, struktūras, biroja un aģentūras pārzinātu koordināciju Savienības līmenī, lai pievērstos no tehnoloģiju attīstības izrietošajām jaunajām iespējām un problēmām, jo īpaši tādām, kam ir pārrobežu dimensija; tā kā šajā nolūkā Komisijai būtu jāuzdod rast piemērotu risinājumu, lai šādu koordināciju strukturētu Savienības līmenī;

Antropocentrisks un cilvēka radīts mākslīgais intelekts

uzskata — lai visā Savienībā iedibinātu vienotus standartus un iedarbīgi aizsargātu Savienības vērtības, neskarot konkrētām nozarēm paredzētos tiesību aktus, ir nepieciešams iedarbīgs un saskaņots tiesiskais regulējums, kas balstītos uz Savienības tiesību aktiem, Hartu un starptautiskajām cilvēktiesībām un kas jo īpaši būtu piemērojams augsta riska tehnoloģijām;

uzskata, ka jebkurā jaunā mākslīgā intelekta tiesiskajā regulējumā, ko veido juridiskie pienākumi un ētikas principi, kas attiecas uz mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izmantošanu, būtu pilnībā jāievēro Harta un tādējādi jārespektē cilvēka cieņa, autonomija un pašnoteikšanās, jānovērš kaitējums, jāveicina taisnīgums, iekļaušana un pārredzamība, jānovērš aizspriedumi un diskriminācija, arī attiecībā uz minoritāšu grupām, un jāievēro principi attiecībā uz izmantoto tehnoloģiju negatīvo eksternalitāšu ierobežošanu, tehnoloģiju izskaidrojamības nodrošināšanu un garantēšanu, ka tehnoloģijas ir radītas, lai kalpotu cilvēkiem, nevis viņus aizstātu vai lemtu viņu vietā, ar galīgo mērķi visiem cilvēkiem nodrošināt arvien lielāku labbūtību;

uzsver asimetriju starp tiem, kas pārvalda MI tehnoloģijas, un tiem, kas tās lieto un ir šo tehnoloģiju objekti; šajā sakarā uzsver, ka iedzīvotāju uzticēšanos MI var veidot tikai uz jau izstrādes stadijā noteikta un integrēta ētiskuma sistēmas, kas nodrošina, ka ikviens ekspluatācijā laists MI pilnībā ievēro Līgumus, Hartu un sekundāros Savienības tiesību aktus un atbilst tiem; uzskata, ka balstīšanās uz šādu pieeju atbilstu piesardzības principam, kas ir Savienības tiesību aktu pamatā, un tam vajadzētu būt ikviena MI tiesiskā regulējuma centrā; šajā sakarā prasa izveidot skaidru un saskaņotu pārvaldības modeli, kas ļautu uzņēmumiem un novatoriem turpināt attīstīt MI, robotiku un saistītās tehnoloģijas;

uzskata, ka jebkurai ar mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām saistītai likumdošanas darbībai vajadzētu atbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principam;

uzskata, ka šāda pieeja ļaus uzņēmumiem tirgū laist novatoriskus ražojumus un radīt jaunas iespējas, vienlaikus nodrošinot Savienības vērtību aizsardzību, kas tiks panākta, virzot tādu MI sistēmu izstrādi, kurās ir integrēti Savienības ētikas principi; uzskata, ka šāds uz vērtībām balstīts tiesiskais regulējums dotu pievienoto vērtību, kas sniegtu Savienībai unikālas konkurences priekšrocības un būtisku ieguldījumu Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu labbūtībā un labklājībā, kā arī stiprinātu mūsu iekšējo tirgu; uzsver, ka šāds MI tiesiskais regulējums rada pievienoto vērtību arī saistībā ar inovāciju veicināšanu iekšējā tirgū; uzskata, ka, piemēram, transporta nozarē, šī pieeja sniedz Savienības uzņēmumiem iespēju kļūt par pasaules līderiem šajā jomā;

norāda, ka Savienības tiesiskajam regulējumam vajadzētu attiekties uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām, tostarp uz šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto programmatūru, algoritmiem vai datiem;

konstatē, ka mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju iespējas balstās uz “lielajiem datiem”, un ir vajadzīga datu kritiskā masa, lai apmācītu algoritmus un pilnveidotu rezultātus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Savienībā izveidot kopēju datu telpu, lai stiprinātu datu apmaiņu un atbalstītu pētniecību, pilnībā ievērojot Eiropas datu aizsardzības noteikumus;

uzskata, ka pašreizējais Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši attiecībā uz aizsardzību, privātumu un personas datiem, būs pilnībā jāpiemēro MI, robotikai un saistītajām tehnoloģijām un būs regulāri jāpārskata, jāpārbauda un vajadzības gadījumā jāatjaunina, lai efektīvi novērstu riskus, ko rada šīs tehnoloģijas, un šajā sakarā varētu gūt labumu no tā, ka to papildina ar stingriem vadošiem ētikas principiem; norāda, ka gadījumos, kad būtu pāragri pieņemt tiesību aktus, būtu jāizmanto ieteikuma tiesību sistēma;

sagaida, ka Komisija šīs rezolūcijas priekšlikumā pieprasītajā leģislatīvā akta priekšlikumā iekļaus spēcīgu ētisko pieeju kā turpmākus pasākumus pēc Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu, tostarp attiecībā uz drošumu, atbildību, pamattiesībām, kas maksimāli palielina MI tehnoloģiju iespējas un samazina ar tām saistītos riskus; sagaida, ka pieprasītajā leģislatīvā akta priekšlikumā tiks iekļauti politiski risinājumi attiecībā uz galvenajiem atzītajiem mākslīgā intelekta riskiem, tostarp attiecībā uz lielo datu ētisku vākšanu un izmantošanu, algoritmiskās pārredzamības jautājumu un algoritmos iekļautajiem aizspriedumiem; aicina Komisiju izstrādāt kritērijus un rādītājus MI tehnoloģijas marķēšanai, lai veicinātu pārredzamību, izskaidrojamību un pārskatatbildību un stimulētu izstrādātāju veiktus papildu piesardzības pasākumus; uzsver, ka ir jāiegulda līdzekļi, lai integrētu netehniskās disciplīnas MI pētījumos un pētniecībā, ņemot vērā sociālo kontekstu;

10.

uzskata, ka mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas ir jāpielāgo cilvēku vajadzībām, ievērojot principu, saskaņā ar ko to izstrāde, ieviešana un izmantošana vienmēr kalpo cilvēkiem, nevis pretēji, un ka, īstenojot šīs darbības, ir jācenšas vairot labbūtību un individuālo brīvību, kā arī saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību, vienlaikus maksimāli palielinot radītos ieguvumus un novēršot un samazinot riskus;

11.

apliecina, ka augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā un izmantošanā, ko veic ne tikai cilvēki, vienmēr būtu jāievēro ētikas principi, un tā būtu jāveido, ņemot vērā cilvēka darbību un uzraudzību un paredzot iespējas to īstenot, kā arī, ieviešot pienācīgus kontroles pasākumus, būtu jāparedz iespēja jebkurā brīdī atgūt cilvēka veiktu kontroli;

Riska novērtēšana

12.

uzsver, ka jebkurā nākotnes regulējumā būtu jāievēro diferencēta, uz risku balstīta un uz nākotni vērsta pieeja MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju regulēšanai, tostarp tehnoloģiski neitrālus standartus visās nozarēs, vajadzības gadījumā piemērojot nozarei specifiskus standartus; norāda — lai garantētu riska novērtēšanas sistēmas vienveidīgu īstenošanu un to, ka tiek pildīti saistītie juridiskie pienākumi dažādās dalībvalstīs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļaut iekšējā tirgus sadrumstalošanos, ir vajadzīgs izsmeļošs un kumulatīvs augsta riska nozaru un augsta riska lietojuma veidu vai nolūku saraksts; uzsver, ka šāds saraksts ir regulāri atkārtoti jāizvērtē un norāda, ka, ņemot vērā to, ka šīs tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, nākotnē var būt nepieciešams atkārtoti novērtēt veidu, kādā tiek veikts to riska novērtējums;

13.

uzskata — tas, vai mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām piemīt augsts risks un vai līdz ar to uz tām attiecas prasība obligāti ievērot MI tiesiskajā regulējumā paredzētos juridiskos pienākumus un ētikas principus, vienmēr būtu jānosaka, veicot objektīvu, reglamentētu un ārēju ex-ante novērtējumu, kas balstīts uz konkrētiem un definētiem kritērijiem;

14.

šajā sakarā uzskata, ka par augsta riska tehnoloģijām būtu jāuzskata tāds mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, kuru izstrāde, ieviešana un izmantošana var radīt būtisku traumu vai kaitējuma risku atsevišķām personām vai sabiedrībai kopumā, pārkāpjot Savienības tiesību aktos noteiktās pamattiesības un drošības noteikumus; uzskata — vērtējot to, vai MI tehnoloģijas rada šādu risku, būtu jāņem vērā nozare, kurā tās tiek izstrādātas, ieviestas vai izmantotas, to konkrētais lietojums vai nolūks un paredzamās traumas vai kaitējuma smagums; pirmais un otrais kritērijs, respektīvi, nozare un konkrētais lietojuma veids vai nolūks, būtu jāvērtē kopā;

15.

uzsver, ka šo tehnoloģiju riska novērtējums būtu jāveic, balstoties uz izsmeļošu un kumulatīvu augsta riska nozaru un augsta riska lietojuma veidu un nolūku sarakstu; ir stingri pārliecināts par to, ka Savienībā vajadzētu būt saskaņotībai attiecībā uz šo tehnoloģiju riska novērtējumu, jo īpaši gadījumā, ja tie tiek novērtēti gan pēc to atbilstības MI tiesiskajam regulējumam, gan saskaņā ar citiem piemērojamiem nozares reglamentējošajiem tiesību aktiem;

16.

uzskata, ka šī uz risku balstītā pieeja būtu jāizstrādā tā, lai ierobežotu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, cik vien iespējams izmantojot jau esošus instrumentus; šādi instrumenti ir, piemēram, Regulā (ES) 2016/679 paredzētais novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību saraksts, bet ne tikai tas;

Drošības elementi, pārredzamība un pārskatatbildība

17.

atgādina, ka patērētāju tiesības uz informāciju ir Savienības tiesību aktos nostiprināts pamatprincips, un uzsver, ka tāpēc tas ir pilnībā jāīsteno attiecībā uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām; uzskata, ka tām jo īpaši jāaptver pārredzamība attiecībā uz mijiedarbību ar mākslīgā intelekta sistēmām, tostarp automatizācijas procesiem, un attiecībā uz to darbības režīmu un spējām, piemēram, veidu, kādā notiek informācijas filtrēšana un sniegšana, precizitāti un ierobežojumiem; uzskata, ka šāda informācija būtu jāsniedz valsts uzraudzības iestādēm un valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm;

18.

uzsver, ka patērētāju uzticēšanās ir būtiska šo tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai, kas pēc sava rakstura var būt saistītas ar risku, ja to pamatā ir nepārredzami algoritmi un neobjektīvas datu kopas; uzskata, ka patērētājiem ir tiesības tikt pienācīgi un savlaicīgi informētiem saprotamā, standartizētā, precīzā un pieejamā veidā par algoritmisko sistēmu esamību, “spriešanas” loģiku un iespējamo iznākumu un ietekmi uz patērētājiem, par to, kā sazināties ar cilvēku, kuram ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, un par to, kā sistēmas lēmumus var pārbaudīt, konstruktīvi apstrīdēt un izlabot; šajā sakarā uzsver vajadzību apsvērt un ievērot informēšanas un izpaušanas principus, uz kuriem ir balstīts patērētāju tiesību acquis; uzskata, ka ir jāsniedz detalizēta informācija galalietotājiem par transporta sistēmu un ar MI atbalstītu transportlīdzekļu darbību;

19.

konstatē, ka ir būtiski, lai mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izmantotie vai radītie algoritmi un datu kopas būtu izskaidrojamas un — gadījumā, ja tas ir absolūti nepieciešams un pilnībā tiek ievēroti Savienības tiesību akti datu aizsardzības, privātuma un intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpumu jomā — pieejami tādām publiskām iestādēm kā valsts uzraudzības iestādes un tirgus uzraudzības iestādes; turklāt konstatē, ka saskaņā ar visstingrākajiem un piemērojamajiem nozares standartiem personām, kas ir iesaistītas dažādos šo augsta riska tehnoloģiju izstrādes posmos, būtu jāglabā dokumentācija; norāda uz iespējamību, ka tirgus uzraudzības iestādēm var šajā ziņā būt papildu prerogatīvas; šajā sakarā uzsver likumīgas reversās inženierijas lomu; uzskata, ka varētu būt nepieciešams pārbaudīt spēkā esošos tirgus uzraudzības tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tie ētikas noteikumu ziņā pienācīgi reaģē uz mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju parādīšanos;

20.

prasa attiecībā uz augsta riska tehnoloģiju izstrādātājiem un ieviesējiem paredzēt prasību gadījumos, kad riska novērtējumā tas tiek atzīts par nepieciešamu, sniegt publiskajām iestādēm attiecīgo dokumentāciju par lietošanu, konstrukciju un drošības norādījumiem, tostarp gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams un pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, kas reglamentē datu aizsardzību, privātumu, intelektuālā īpašuma tiesības un komercnoslēpumu, sniegt informāciju par sistēmas pirmkodu, izstrādes instrumentiem un izmantotajiem datiem; atzīmē, ka šāds pienākums ļautu novērtēt to atbilstību Savienības tiesību aktiem un ētikas principiem un šajā sakarā norāda uz priekšzīmi, ko sniedz pienākums glabāt publikācijas obligāto eksemplāru valsts bibliotēkā; norāda uz to, cik svarīga ir algoritmu pārredzamības un algoritmu izmantošanas pārredzamības nodalīšana;

21.

norāda arī to, ka, lai respektētu cilvēka cieņu, autonomiju un drošību, būtu pienācīgi jāņem vērā nozīmīgas un modernas medicīniskās ierīces un vajadzība nodrošināt, ka neatkarīgu un uzticamu iestāžu rīcībā paliek līdzekļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu pakalpojumus personām, kuras apkalpo šādas ierīces, ja sākotnējais ražotājs vai ieviesējs šādus pakalpojumus vairs nenodrošina; piemēram, šādi pakalpojumi ir apkope, remonts un uzlabojumi, tostarp programmatūras atjauninājumi, kas novērš nepareizu darbību un vājās vietas;

22.

uzskata, ka augsta riska mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūra, algoritmi un šādu tehnoloģiju izmantotie vai ģenerētie dati, neatkarīgi no jomas, kurās to izstrādā, ievieš vai izmanto, būtu pēc noklusējuma jāizstrādā drošā, izsekojamā, tehniski robustā, uzticamā, ētiski un juridiski saistošā veidā, un tie ir jāpakļauj neatkarīgai pārbaudei un uzraudzībai; jo īpaši uzskata, ka visiem mākslīgā intelekta produktu un pakalpojumu izstrādes un piegādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem vajadzētu būt juridiski atbildīgiem, un uzsver vajadzību ieviest mehānismus, kas nodrošinātu atbildību un pārskatatbildību;

23.

uzsver, ka regulējums un pamatnostādnes par izskaidrojamību, revidējamību, izsekojamību un pārredzamību, kā arī gadījumos, kad to prasa riska novērtējums un ja tas ir absolūti nepieciešams un pilnībā tiek ievēroti Savienības tiesību akti, piemēram, datu aizsardzības, privātuma un intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpumu jomā, par publisko iestāžu piekļuvi tehnoloģijām, datiem un skaitļošanas sistēmām, kas ir šādu tehnoloģiju pamatā, ir būtiski svarīgs, lai varētu nodrošināt iedzīvotāju uzticēšanos šīm tehnoloģijām, pat ja to izskaidrojamības pakāpe ir atkarīga no minēto tehnoloģiju sarežģītības; norāda, ka vienmēr nav iespējams izskaidrot, kāpēc no kāda modeļa izmantošanas izriet konkrēts rezultāts vai lēmums, kā piemēru minot melnās kastes tipa algoritmus; tāpēc uzskata, ka šo principu ievērošana ir pārskatatbildības garantēšanas priekšnoteikums;

24.

uzskata, ka iedzīvotāji, tostarp patērētāji, būtu jāinformē, kad viņiem ir mijiedarbība ar sistēmu, kurā izmanto mākslīgo intelektu, jo īpaši nolūkā personalizēt produktu vai pakalpojumu tās lietotājiem, un jāinformē par to, vai un kā lietotāji šādu personalizāciju var izslēgt vai ierobežot;

25.

šajā sakarā norāda — lai mākslīgais intelekts, robotika un ar to saistītās tehnoloģijas būtu uzticamas, tām ir jābūt tehniski robustām un precīzām;

26.

uzsver, ka savstarpēji savienotu MI un robotikas tīklu aizsardzība ir svarīga un ka ir jāveic stingri pasākumi, lai novērstu drošības pārkāpumus, datu noplūdi, datu “saindēšanu”, kiberuzbrukumus un personas datu ļaunprātīgu izmantošanu, un ka tādēļ attiecīgajām aģentūrām, struktūrām un iestādēm gan Savienības, gan valstu līmenī būs jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar šo tehnoloģiju galalietotājiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka MI tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā vienmēr tiek ievērotas Savienības vērtības un pamattiesības, lai nodrošinātu Savienības digitālās infrastruktūras drošību un noturību;

Aizspriedumu un diskriminācijas izslēgšana

27.

atgādina, ka mākslīgais atkarībā no izstrādes un izmantošanas veida var radīt un pastiprināt aizspriedumus, tostarp ar pamatā esošajās datu kopās integrētiem aizspriedumiem, un tā rezultātā radīt dažādus automatizētas diskriminācijas veidus, tostarp netiešu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz personu grupām ar līdzīgām īpašībām; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no šādiem aizspriedumiem un nodrošinātu pamattiesību pilnīgu aizsardzību;

28.

ir nobažījies par to, ka pastāv aizspriedumu un diskriminācijas risks saistībā ar augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izmantošanu, ietverot programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus; atgādina, ka jebkuros apstākļos tām ir jāievēro Savienības tiesību akti, jārespektē cilvēktiesības, cilvēka cieņa un indivīda autonomija un pašnoteikšanās un jānodrošina vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija visām personām;

29.

uzsver, ka MI tehnoloģijas būtu jāizstrādā tā, lai tās respektētu un aizsargātu Savienības vērtības un fizisko un garīgo neaizskaramību un kalpotu tām, kā arī saglabātu Savienības kultūras un valodu daudzveidību un palīdzētu apmierināt pamatvajadzības; uzsver vajadzību izvairīties no jebkura lietošanas veida, kas varētu izraisīt nepieļaujamu tiešu vai netiešu ietekmēšanu, draudēt vājināt psiholoģisko autonomiju un garīgo veselību vai novest pie nepamatotas novērošanas, maldināšanas vai nepieļaujamas manipulācijas;

30.

ir stingri pārliecināts, ka Hartā paredzētās cilvēka pamattiesības būtu stingri jārespektē, lai nodrošinātu, ka šīs jaunās tehnoloģijas nerada pārrāvumus aizsardzībā;

31.

apstiprina, ka iespējamie aizspriedumi programmatūrā, algoritmos un datos un to pieļautā diskriminācija var nodarīt manāmu kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai, tāpēc šiem trūkumiem būtu jāpievēršas, veicinot to, ka tiek izstrādātas stratēģijas to novēršanai un notiek apmaiņa ar šīm stratēģijām, piemēram, aizspriedumu neitralizēšanai paredzētām datu kopām pētniecībā un izstrādē, un izstrādājot noteikumus par datu apstrādi; uzskata, ka šī pieeja varētu padarīt programmatūru, algoritmus un datus par noderīgu līdzekli cīņā pret aizspriedumiem un diskrimināciju zināmās situācijās un spēku cīņā par līdztiesību un pozitīvām sociālām pārmaiņām;

32.

joprojām uzskata, ka šīs tehnoloģijas ir jābalsta uz ētikas vērtībām — taisnīgumu, precizitāti, konfidencialitāti un pārredzamību, kas šajā kontekstā nozīmē, ka to darbības nedrīkst ģenerēt neobjektīvus iznākumus;

33.

uzsver to, cik nozīmīga ir mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām izmantoto datu kopu kvalitāte, jo to darbība ir atkarīga no konteksta, jo īpaši izmantoto apmācības datu tvēruma, datu kopu attīrīšanas no aizspriedumiem, kā arī no pašiem algoritmiem un datu un apkopošanas standartiem; uzsver, ka šīm datu kopām ir jābūt pārbaudāmām tādas revīzijas ceļā, ko veiktu valstu uzraudzības iestādes ikreiz, kad tās tiktu pieaicinātas nodrošināt minēto kopu atbilstību iepriekš minētajiem principiem;

34.

uzsver, ka saistībā ar plaši izplatīto dezinformācijas karu, ko jo īpaši virza dalībnieki ārpus Eiropas, MI tehnoloģijām var būt ētiski nelabvēlīga ietekme, izmantojot neobjektivitāti datos un algoritmos vai apzināti mainot apmācības datus no trešās valsts puses, un tās var arī tikt pakļautas cita veida bīstamām ļaunprātīgām manipulācijām neparedzamā veidā un ar neaprēķināmām sekām; tāpēc palielinās nepieciešamība Savienībai turpināt ieguldīt pētniecībā, analīzē, inovācijās un pārrobežu un starpnozaru zināšanu nodošanā nolūkā izstrādāt MI tā, lai tas skaidri izskaustu jebkāda veida profilēšanu, aizspriedumus un diskrimināciju un varētu efektīvi palīdzēt apkarot viltus ziņas un dezinformāciju, vienlaikus ievērojot datu privātumu un Savienības tiesisko regulējumu;

35.

atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus patērētājiem, un aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieejamām, neatkarīgām un efektīvām procedūrām un pārskatīšanas mehānismiem, lai garantētu, ka visas sūdzības par iedzīvotāju tiesību, piemēram, patērētāju tiesību vai pilsonisko tiesību, pārkāpumiem, kas ir pieļauti, izmantojot algoritmiskās sistēmas, objektīvi izskatītu cilvēki neatkarīgi no tā, vai tās pauž publiskā vai privātā sektora dalībnieki; uzsver to, cik projekts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu, par ko 2020. gada 22. jūnijā tika panākta politiskā vienošanās, ir nozīmīgs, lai turpmāk varētu apstrīdēt tādas MI sistēmas ieviešanu vai izmantošanas turpināšanu, kas rada patērētāju tiesību pārkāpšanas risku, vai lai lūgtu piemērot aizsardzības līdzekļus saistībā ar tiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka valstu un Eiropas patērētāju organizācijām ir pietiekams finansējums, lai palīdzētu patērētājiem izmantot savas tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad ir pārkāptas viņu tiesības;

36.

tāpēc uzskata, ka ikvienai fiziskai vai juridiskai personai jābūt iespējai prasīt atlīdzinājumu par augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas vai saistītas tehnoloģijas pieņemtu lēmumu, kas šai personai kaitē un pārkāpj Savienības vai valsts tiesību aktus;

37.

uzskata, ka gadījumos, kad šādā kontekstā pastāv aizdomas par Savienības tiesiskā regulējuma pārkāpumiem, patērētāji pirmām kārtām ar tiesiskās aizsardzības lūgumiem varētu vērsties arī pie valsts uzraudzības iestādēm, lai tādējādi nodrošinātu iedarbīgu minētā tiesiskā regulējuma izpildes panākšanu;

Sociālā atbildība un dzimumu līdzsvars

38.

uzsver, ka sociāli atbildīgs mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas var dot ieguldījumu tādu risinājumu rašanā, kuri aizsargā un veicina pamattiesības un tādas mūsu sabiedrības vērtības kā demokrātija, tiesiskums, daudzveidīgi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un objektīva un brīvi pieejama informācija, veselība un ekonomiskā labklājība, iespēju vienlīdzība, darba ņēmēju tiesības un sociālās tiesības, kvalitatīva izglītība, bērnu aizsardzība, kultūru un valodu daudzveidība, dzimumu līdztiesība, digitālā pratība, inovācijas un radošums; atgādina vajadzību nodrošināt to, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā un pārstāvētas visu iedzīvotāju, tostarp marginalizēto vai neaizsargātības situācijā esošo iedzīvotāju, piemēram, personu ar invaliditāti, intereses;

39.

īpaši norāda uz to, cik svarīgi ir panākt vispārējās digitālās pratības augstu līmeni un cik svarīga ir apmācība, ar kuras palīdzību panāk augstu šīs jomas speciālistu kvalifikāciju, kā arī šādas kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas visā Savienībā nodrošināšana; izceļ vajadzību pēc tā, lai daudzveidīgas izstrādātāju un inženieru grupas strādātu kopā ar galvenajiem sabiedrības aktoriem, lai nepieļautu to, ka MI algoritmos, sistēmās un lietotnēs nejauši tiek iekļauti ar dzimumu un kultūru saistīti aizspriedumi; atbalsta tādu izglītības programmu un sabiedrības informēšanas pasākumu izstrādi, kas aptvertu mākslīgā intelekta ietekmi uz sabiedrību, tiesībām un ētiku;

40.

uzsver, cik būtiski svarīgi ir garantēt domas un vārda brīvību, tādējādi nodrošinot, ka šīs tehnoloģijas neveicina naida runu vai vardarbību; tādējādi uzskata, ka digitāli īstenota vārda brīvības ierobežošana ir pretlikumīga saskaņā ar Savienības pamatprincipiem, izņemot gadījumus, kad šo pamattiesību izmantošana ietver nelikumīgas darbības;

41.

uzsver, ka mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas var palīdzēt samazināt sociālo nevienlīdzību un ka šo tehnoloģiju izstrādes Eiropas modelim ir jābūt balstītam uz iedzīvotāju uzticēšanos un sociālās kohēzijas palielināšanu;

42.

uzsver, ka nekādas mākslīgā intelekta sistēmas ieviešanai nevajadzētu nepamatoti ierobežot lietotāju piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, sociālajam nodrošinājumam; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt, kā šo mērķi varētu sasniegt;

43.

uzsver to, cik nozīmīga ir atbildīga pētniecība un izstrāde, kuras mērķis ir maksimāli izmantot visu mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju potenciālu iedzīvotāju un sabiedriskā labuma interesēs; aicina mobilizēt Savienības un tās dalībvalstu resursus, lai izstrādātu un atbalstītu atbildīgas inovācijas;

44.

uzsver, ka arvien vairāk pieaug tehnoloģiskās lietpratības nozīmīgums, tāpēc būs nepieciešams pastāvīgi atjaunināt mācību kursus, jo īpaši nākamajām paaudzēm, un veicināt darba tirgū jau nonākušo darba ņēmēju profesionālo pārkvalifikāciju; šajā sakarā uzskata, ka inovācijas un apmācība būtu jāveicina ne tikai privātajā sektorā, bet arī publiskajā sektorā;

45.

ir pārliecināts, ka šo tehnoloģiju izstrādei, ieviešanai un izmantošanai nevajadzētu radīt nekādas traumas vai kaitējumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai videi un ka attiecīgi šo tehnoloģiju izstrādātāji, ieviesēji un lietotāji būtu jāsauc pie atbildības par šādām traumām vai kaitējumu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu līmeņa noteikumiem par atbildību;

46.

aicina dalībvalstis novērtēt, vai šo tehnoloģiju ieviešanas izraisīta darbvietu zuduma rezultātā nevajadzētu pieņemt tādus atbilstošus publiskās politikas pasākumus kā darba laika samazināšana;

47.

joprojām uzskata, ka ir ļoti nepieciešama uz Savienības vērtībām un ētikas principiem balstīta projektēšanas pieeja, lai radītu priekšnosacījumus mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju plašai pieņemšanai sabiedrībā; uzskata, ka minētā pieeja, kuras mērķis būtu uzticama, ētiski atbildīga un tehniski stabila mākslīgā intelekta izstrāde, ir svarīga tādas ilgtspējīgas un viedas mobilitātes veicināšanai, kas ir droša un pieejama;

48.

vērš uzmanību uz augsto pievienoto vērtību, ko autonomi transportlīdzekļi rada personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo šādi transportlīdzekļi ļauj šīm personām efektīvāk izmantot individuālo autotransportu un tādējādi atvieglo viņu ikdienas dzīvi; uzsver pieejamības nozīmi, jo īpaši, izstrādājot MaaS (mobilitāte kā pakalpojums) sistēmas;

49.

aicina Komisiju turpināt atbalstīt uzticamu MI sistēmu izstrādi, lai padarītu transportu drošāku, efektīvāku, piekļūstamāku, cenas ziņā pieejamāku un iekļaujošāku, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo īpaši personām ar invaliditāti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (13) un Savienības tiesību aktus par pasažieru tiesībām;

50.

uzskata, ka MI var palīdzēt labāk izmantot personu ar invaliditāti prasmes un kompetences un ka MI izmantošana darba vietā var veicināt iekļaujošus darba tirgus un augstākus nodarbinātības rādītājus personām ar invaliditāti;

Vide un ilgtspēja

51.

deklarē, ka mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas valdībām un uzņēmumiem būtu jāizmanto, lai dotu labumu cilvēkiem un planētai un dotu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā, vides saglabāšanā, kā arī klimata neitralitātes un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā; šo tehnoloģiju izstrādei, ieviešanai un izmantošanai vajadzētu palīdzēt īstenot zaļo pārkārtošanos, saglabāt vidi un sekmēt pēc iespējas mazāka kaitējuma nodarīšanu videi to dzīves cikla laikā un visā to piegādes ķēdē atbilstīgi Savienības tiesību aktiem;

52.

ņemot vērā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju nozīmīgo ietekmi uz vidi, iepriekšējā punkta piemērošanas nolūkā gadījumos, kur tas ir būtiski un lietderīgi, mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā varētu novērtēt par konkrētām nozarēm atbildīgās iestādes; šādā novērtējumā varētu iekļaut aplēsi par to, cik liela ir visu nepieciešamo materiālu ieguves ietekme, un cik daudz enerģijas patērē un cik lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas rada to izstrāde, ieviešana un izmantošana;

53.

lai būtu iespējams izstrādāt atbildīgus un modernus mākslīgā intelekta risinājumus, ierosina pētīt, veicināt un maksimāli palielināt mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju potenciālu ar atbildīgu pētniecību un izstrādi, kuras vajadzībām būtu nepieciešams mobilizēt Savienības un tās dalībvalstu resursus;

54.

uzsver, ka šo tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un izmantošana nodrošina iespējas veicināt ANO izklāstītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, vispārējo enerģētikas pārkārtošanu un dekarbonizāciju;

55.

uzskata, ka sociālās atbildības, dzimumu vienlīdzības, vides aizsardzības un ilgtspējas mērķiem skart esošos vispārējos un nozarspecifiskos pienākumus šajās jomās nevajadzētu; uzskata, ka būtu jāpieņem izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem paredzēti nesaistoši īstenošanas norādījumi, jo īpaši tiem, kas strādā ar augsta riska tehnoloģijām, par to, kā novērtēt šo tehnoloģiju atbilstību šai regulai un par iepriekš minēto mērķu sasniegšanu;

56.

aicina Savienību veicināt un finansēt tāda antropocentriska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, kas risinātu vides un klimata problēmas un ar nodokļu, iepirkumu vai citu stimulu palīdzību nodrošinātu pamattiesību ievērošanu;

57.

uzsver, ka, neraugoties mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp automatizētu lēmumu un mašīnmācīšanās izstrādāšanas, ieviešanas un izmantošanas pašreizējo lielo oglekļa pēdu, šīs tehnoloģijas var palīdzēt samazināt IKT nozares pašreizējo vides pēdas nospiedumu; uzsver, ka šīm un citām pienācīgi regulētām saistītajām tehnoloģijām vajadzētu būt izšķirīgiem veicinātājiem, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīguma mērķus daudzās dažādās nozarēs, un tām būtu jāveicina tādas politikas ietekme, kas nodrošina vides aizsardzību, kā piemēru minot politikas pasākumus attiecībā uz atkritumu samazināšanu un vides degradāciju;

58.

aicina Komisiju veikt pētījumu par MI tehnoloģiju oglekļa pēdas ietekmi un par pozitīvo un negatīvo ietekmi, ar ko saistīta patērētāju pāreja uz MI tehnoloģiju;

59.

norāda, ka, ņemot vērā MI lietotņu pieaugošo izstrādi, kam nepieciešami analītiski algoritmiskie, uzglabāšanas un enerģijas resursi, MI sistēmu ietekme uz vidi būtu jānovērtē visā to dzīves ciklā;

60.

uzskata, ka tādās jomās kā veselības aprūpe atbildība galu galā ir jāuzņemas fiziskai vai juridiskai personai; uzsver, ka ir nepieciešami izsekojami un publiski pieejami apmācības dati algoritmu vajadzībām;

61.

stingri atbalsta Komisijas paziņojumā par Eiropas Datu stratēģiju ierosinātās Eiropas veselības datu telpas izveidi, kuras mērķis ir veicināt veselības datu apmaiņu un atbalstīt pētniecību saskaņā ar datu aizsardzības nosacījumiem, ietverot datu apstrādi ar MI tehnoloģijām, un kura stiprina un paplašina veselības datu izmantošanu un atkārtotu izmantošanu; mudina paplašināt veselības datu pārrobežu apmaiņu, šādu datu saistīšanu un izmantošanu, balstoties uz drošiem, apvienotiem repozitorijiem, konkrētus veselības informācijas veidus, piemēram, Eiropas veselības datus (EHR), genomu informāciju un digitālus veselības attēlus, lai sekmētu Savienības mēroga sadarbspējīgus reģistrus vai datubāzes tādās nozarēs kā pētniecība, zinātne un veselības aprūpe;

62.

uzsver MI sniegtos ieguvumus slimību profilaksē, ārstēšanā un kontrolē, kā piemēru minot to, ka MI prognozēja Covid–19 epidēmiju pirms PVO; mudina Komisiju pienācīgi nodrošināt ECDC ar tiesisko regulējumu un resursiem, lai neatkarīgi no dalībvalstīm apkopotu vajadzīgos anonimizētus pasaules veselības datus, lai cita starpā risinātu Covid-19 krīzes atklātos jautājumus;

Privātums un biometriskā atpazīšana

63.

konstatē, ka strauji pieaug mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas rezultātā iegūtu datu, tostarp tādu personas datu kā biometrijas dati, ģenerēšana un izmantošana, tādējādi uzsverot nepieciešamību ievērot iedzīvotāju tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un nodrošināt šo tiesību ievērošanu;

64.

norāda, ka šo tehnoloģiju sniegtā iespēja izmantot personas datus un nepersondatus kategorizācijas un mikrotargetinga piemērošanai cilvēkiem, personu neaizsargātības identificēšanai vai precīzu prognozējošu zināšanu izmantošanai ir jālīdzsvaro ar efektīvi piemērotu datu aizsardzības un privātuma principiem, piemēram, datu minimizāciju, tiesībām iebilst pret profilēšanu un kontrolēt savu datu izmantošanu, tiesībām saņemt skaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts, izmantojot automatizētu apstrādi un integrētu privātuma aizsardzību, kā arī ar samērīguma, nepieciešamības un ierobežošanas principiem, ņemot vērā precīzi noteiktu nolūku atbilstīgi VDAR;

65.

uzsver, ka tad, ja publiskās iestādes izmanto attālinātas atpazīšanas tehnoloģijas, piemēram, biometrisko identifikatoru atpazīšanu, jo īpaši sejas atpazīšanu, būtisku sabiedrības interešu dēļ, to izmantošana vienmēr ir jāizpauž un tai ir jābūt samērīgai, mērķtiecīgai un jāattiecas tikai uz konkrētiem mērķiem, tai jābūt ierobežotai laikā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tajā pienācīgi jāņem vērā cilvēka cieņa, autonomija un Hartā izklāstītās pamattiesības. Šīs izmantošanas kritērijus un ierobežojumus būtu jāvar pārskatīt tiesā, tie būtu demokrātiski jākontrolē un tajos būtu jāņem vērā izmantošanas psiholoģiskā un sociāli kulturālā ietekme uz pilsonisko sabiedrību;

66.

norāda — kaut gan mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ieviešanai publiskā sektora lēmumu pieņemšanā ir savas priekšrocības, no tās var izvērsties nepareizas lietošanas prakse ar smagām sekām, piemēram, masu uzraudzība, kriminoloģiskā prognozēšana un pienācīgu procesuālo tiesību pārkāpumi;

67.

uzskata, ka pret tehnoloģijām, kas var pieņemt automatizētus lēmumus, tādējādi aizstājot publisko iestāžu pieņemtus lēmumus, ir jāizturas ar vislielāko piesardzību, jo īpaši saistībā ar tiesām un tiesībaizsardzību;

68.

uzskata, ka dalībvalstīm šādas tehnoloģijas būtu jāizmanto tikai tad, ja ir pārliecinoši pierādījumi par to uzticamību un ja gadījumos, kad var būt apdraudētas pamatbrīvības, ir iespējama vai sistemātiski tiek veikta jēgpilna cilvēka veikta iejaukšanās un pārskatīšana; uzsver, cik svarīgi ir valstu iestādēm veikt stingru pamattiesību ietekmējuma novērtējumu saistībā ar šajos gadījumos izvietotajām mākslīgā intelekta sistēmām, jo īpaši tad, ja novērtējumā šīs tehnoloģijas atzītas par augsta riska tehnoloģijām;

69.

uzskata, ka jebkuram lēmumam, ko pieņēmis mākslīgais intelekts, robotika vai saistītās tehnoloģijas saskaņā ar publiskās varas prerogatīvām, ir jāparedz prasība nodrošināt jēgpilnu cilvēka veiktu iejaukšanos un ievērot pienācīgu procesu, jo īpaši tad, ja novērtējumā šīs tehnoloģijas atzītas par augsta riska tehnoloģijām;

70.

uzskata, ka tehnoloģiskajam progresam nevajadzētu novest pie tā, ka mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas autonomi pieņem publiskā sektora lēmumus, kuriem ir tieša un nozīmīga ietekme uz pilsoņa tiesībām un pienākumiem;

71.

norāda, ka MI, robotika un saistītās tehnoloģijas tiesībaizsardzības un robežkontroles jomā varētu uzlabot sabiedrības drošumu un drošību, taču ir vajadzīga arī plaša un stingra sabiedrības kontrole un visaugstākais iespējamais pārredzamības līmenis gan attiecībā uz atsevišķu lietojumu riska novērtējumu, gan vispārēju pārskatu par MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju izmantošanu tiesībaizsardzības un robežkontroles jomā; uzskata, ka šādas tehnoloģijas rada ievērojamu ētiskuma apdraudējumu, kas ir pienācīgi jānovērš, ņemot vērā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz privātpersonām, jo īpaši uz viņu tiesībām uz privātumu, datu aizsardzību un nediskrimināciju; uzsver, ka to nepareiza lietošana var tieši apdraudēt demokrātiju un ka to ieviešanā un izmantošanā ir jāievēro proporcionalitātes un nepieciešamības principi, Pamattiesību harta, kā arī attiecīgie Savienības sekundārie tiesību akti, piemēram, datu aizsardzības noteikumi; uzsver, ka MI nekad nevajadzētu aizstāt cilvēkus spriedumu pasludināšanā; uzskata, ka lēmumiem, piemēram, atbrīvošanai pret drošības naudu vai probācijai, kas tiek izskatīti tiesā vai lēmumiem, kuru pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, kas rada juridiskas sekas fiziskai personai vai kas to būtiski ietekmē, vienmēr ir jāietver jēgpilns novērtējums un cilvēka spriedums;

Laba pārvaldība

72.

uzsver, ka mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, jo īpaši augsta riska tehnoloģiju, izstrādes, ieviešanas un izmantošanas pienācīga pārvaldība, tostarp pieņemtie pasākumi, kas pievēršas pārskatatbildībai un risina iespējamos ar aizspriedumiem un diskrimināciju saistītos riskus, var palielināt iedzīvotāju drošību un uzticēšanos minētajām tehnoloģijām;

73.

uzskata, ka kopīgs satvars šo tehnoloģiju pārvaldībai, ko koordinētu Komisija un/vai jebkuras šajā sakarā šim uzdevumam izraudzītas attiecīgas Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras un kas katrā valstī būtu jāīsteno valsts uzraudzības iestādei, nodrošinātu saskaņotu Savienības pieeju un nepieļautu vienotā tirgus sadrumstalotību;

74.

konstatē, ka mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādē dati tiek izmantoti lielos apjomos un ka šādu datu apstrāde, kopīgošana, piekļuve tiem un to izmantošana ir jāpārvalda saskaņā ar tiesību aktiem un tajos noteiktajiem kvalitātes, integritātes, sadarbspējas, pārredzamības, drošības, privātuma un kontroles prasībām;

75.

atgādina, ka piekļuve datiem ir būtisks digitālās ekonomikas izaugsmes faktors; šajā sakarā norāda, ka datu sadarbspējai, ko panāk, ierobežojot “ieslēgšanas” efektu, ir būtiska loma taisnīgu tirgus apstākļu nodrošināšanā un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanā digitālajā vienotajā tirgū;

76.

uzsver vajadzību nodrošināt to, ka tiek pienācīgi aizsargāti personas dati, jo īpaši dati par neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, pacientiem, bērniem, veciem cilvēki, minoritātēm, migrantiem un citām atstumtības riskam pakļautām grupām, vai dati, kas ir iegūti no šādām grupām;

77.

norāda, ka publiskās iestādes mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izmantošanu bieži uzdod privātā sektora dalībniekiem; uzskata, ka tam nekādi nevajadzētu apdraudēt sabiedriskās vērtības un pamattiesības; uzskata, ka vajadzības gadījumā publiskā iepirkuma nosacījumiem vajadzētu atspoguļot publiskajām iestādēm piemērotos ētikas principus;

Patērētāji un iekšējais tirgus

78.

uzsver, cik svarīgi ir īstenot MI tiesisko regulējumu gadījumos, kad patērētāji Savienībā ir algoritmiskās sistēmas lietotāji vai tā viņiem tiek piemērota, neatkarīgi no to struktūru iedibinājuma vietas, kuras minēto sistēmu izstrādā, pārdod vai izmanto; turklāt uzskata, ka šādā regulējumā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem izstrādātājiem un visā vērtību ķēdē, proti, attiecīgo tehnoloģiju un to komponentu izstrādē, ieviešanā un izmantošanā, un ir jāgarantē augsts patērētāju aizsardzības līmenis;

79.

norāda mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu ciešo saikni ar tādām jomām kā lietu internets, mašīnmācīšanās, uz likumiem balstītas sistēmas vai automatizēti un datorizēti lēmumu pieņemšanas procesi. turklāt norāda, ka varētu izstrādāt standartizētas ikonas, kas palīdzētu izskaidrot šīs sistēmas patērētājiem katru reizi, kad tās ir sarežģītas vai ir izveidotas, lai pieņemtu lēmumus, kas būtiski ietekmē viņu dzīvi;

80.

atgādina, ka Komisijai būtu jāizskata spēkā esošais tiesiskais regulējums un tā piemērošana, tostarp patērētāju tiesību acquis, tiesību akti par produktatbildību, tiesību akti par produktu drošumu un tirgus uzraudzības tiesību akti, lai atklātu likuma robus, kā arī spēkā esošos likumā noteiktos pienākumus; uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai pārliecinātos, vai tas spēj reaģēt uz MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju parādīšanos un vai tas spēj nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

81.

uzsver nepieciešamību efektīvi risināt problēmas, ko rada mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, un nodrošināt, ka patērētājiem ir attiecīgās tiesības un viņi ir pienācīgi aizsargāti; uzsver, ka ir jāraugās tālāk par tradicionālajiem informēšanas un izpaušanas principiem, kas ir patērētāju tiesību acquis pamatā, jo būs nepieciešamas stingrākas patērētāju tiesības un skaidri ierobežojumi attiecībā uz mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izmantošanu, lai nodrošinātu, ka šāda tehnoloģija palīdz uzlabot patērētāju dzīvi un attīstās tā, ka tiek ievērotas pamattiesības, patērētāju tiesības un Savienības vērtības;

82.

norāda, ka ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK (14) ieviestais tiesiskais regulējums paredz ražotāju, importētāju un izplatītāju saskaņotu pienākumu sarakstu, mudina izmantot standartus un paredz vairākus kontroles līmeņus atkarībā no produkta bīstamības; uzskata, ka šāds regulējums būtu jāpiemēro arī MI iegultajiem produktiem;

83.

norāda — lai analizētu mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ietekmi uz patērētājiem, valstu kompetentajām iestādēm varētu piešķirt piekļuvi datiem, ja tiktu pilnībā ievēroti Savienības tiesību akti, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, privātumu un komercnoslēpumiem; atgādina, cik svarīga ir patērētāju izglītošana, lai viņi būtu labāk informēti un kvalificēti saskarsmē ar mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām nolūkā viņus pasargāt no iespējamiem riskiem un nodrošināt viņu tiesību ievērošanu;

84.

aicina Komisiju ierosināt datu izsekojamības pasākumus, paturot prātā gan datu iegūšanas likumību, gan patērētāju tiesību un pamattiesību aizsardzību, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, piemēram, datu aizsardzības, privātuma un intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpumu jomā;

85.

konstatē, ka šīm tehnoloģijām jābūt vērstām uz lietotāju un izstrādātām tā, lai visi cilvēki varētu izmantot MI produktus vai pakalpojumus neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, spējām vai īpašībām; konstatē, ka to pieejamība personām ar invaliditāti ir īpaši svarīga; norāda, ka tās nedrīkstētu izmantot, piemērojot universālas panacejas pieeju visos gadījumos, un tajās ir jāapsver visplašākajam iespējamam lietotāju lokam paredzētie vispārējie izstrādes principi, ievērojot attiecīgos pieejamības standartus; uzsver, ka tādējādi cilvēki varēs vienlīdzīgi piekļūt esošajām un tapšanas stadijā esošajām datorizētajām cilvēku darbībām un palīgtehnoloģijām un aktīvi tajās piedalīties.

86.

uzsver, ka gadījumos, kad nauda, kuru piešķir no publiskiem avotiem, būtiski veicina mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto sistēmu izstrādi, ieviešanu vai izmantošanu, papildus publiska iepirkuma un publiskiem līgumslēgšanas standartiem, varētu apsvērt iespēju paredzēt, ka programma, ģenerētie dati, ciktāl tie nav personas dati, un apmācītais modelis pēc noklusējuma ir publiski pieejami, vienojoties ar izstrādātāju, lai garantētu pārredzamību, uzlabotu kiberdrošību un ļautu tos atkārtoti izmantot, tādējādi veicinot inovāciju; uzsver, ka šādā veidā var pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu, izvairoties no tirgus sadrumstalotības;

87.

uzskata, ka MI, robotikai un saistītajām tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls sniegt patērētājiem iespējas piekļūt vairākām ērtībām daudzos to dzīves aspektos kopā ar labākiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī gūt labumu no labākas tirgus uzraudzības, kamēr vien ir spēkā visi piemērojamie principi, nosacījumi, tostarp pārredzamība un revidējamība, un noteikumi;

Drošība un aizsardzība

88.

uzsver, ka Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas pamatā ir Hartā noteiktie principi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principi un vienota izpratne par vispārējām vērtībām respektēt cilvēka neaizskaramās un neatņemamās tiesības, cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un tiesiskumu; uzsver, ka visos ar aizsardzību saistītajos Savienības centienos tiek ievērotas šīs universālās vērtības, vienlaikus veicinot mieru, drošību un progresu Eiropā un pasaulē;

89.

atzinīgi vērtē to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par noteiktiem parastiem ieročiem (CCW) augsto līgumslēdzēju pušu 2019. gada sanāksmē tika apstiprināti 11 vadošie principi par autonomu ieroču sistēmu izveidi un izmantošanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka nav panākta vienošanās par juridiski saistošu instrumentu, ar ko reglamentētu autonomus letālus ieročus ar efektīvu izpildes mehānismu; atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jomā 2019. gada 9. aprīlī publicēto ziņojumu “Ētikas vadlīnijas uzticamam mākslīgajam intelektam” un tās nostāju jautājumā par autonomajām letālu ieroču sistēmām (LAWS); mudina dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģijas autonomu letālu ieroču definēšanai un statusam, lai izstrādātu visaptverošu stratēģiju Savienības līmenī, un kopā ar Savienības augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētājas vietnieku (AP/PV) un Padomi veicināt diskusijas par LAWS ANO CCW satvarā un citos attiecīgos forumos un starptautisku normu noteikšanu attiecībā uz pilnībā autonomu, pusautonomu un tālvadības ieroču sistēmu izstrādes un izmantošanas ētiskajiem un juridiskajiem parametriem; šajā sakarā atgādina par savu 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomām ieroču sistēmām un vēlreiz aicina steidzami izstrādāt un pieņemt kopēju nostāju par autonomām letālu ieroču sistēmām, lai starptautiskā līmenī aizliegtu tādu autonomu letālu ieroču sistēmu izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj veikt uzbrukumus bez jēgpilnas cilvēka kontroles un neievērojot principu par cilvēka iesaistīšanos procesā saskaņā ar pasaules ievērojamāko MI pētnieku paziņojumu 2015. gada atklātajā vēstulē; atzinīgi vērtē Padomes un Parlamenta vienošanos par tādu autonomu letālu ieroču izslēgšanu, “kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem,” no Eiropas Aizsardzības fonda finansētajām darbībām; uzskata, ka nedrīkst aizmirst par ētikas aspektiem citās MI izmantošanas jomās aizsardzības nozarē, piemēram, izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (ISR) vai kiberoperāciju jomās, un ka īpaša uzmanība jāpievērš bezpilota lidaparātu izstrādei un izvietošanai militārajās operācijās;

90.

uzsver, ka jaunās tehnoloģijas aizsardzības un drošības nozarē, kuras nav starptautisko tiesību darbības jomā, būtu jānovērtē saskaņā ar cilvēcīguma principa un sabiedrības sirdsapziņas nosacījumu respektēšanu;

91.

ierosina, ka jebkurā Eiropas regulējumā, kas reglamentē ar MI saistītu sistēmu izmantošanu aizsardzībā gan kaujas situācijās, gan situācijās, kuras nav kaujas situācijas, ir jāievēro visi piemērojamie tiesiskie režīmi, jo īpaši starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, un tam ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem, principiem un vērtībām, paturot prātā atšķirības tehniskajās un drošības infrastruktūrās visā Savienībā;

92.

atzīst, ka pretēji aizsardzības rūpniecības bāzēm kritiskas MI inovācijas varētu nākt no mazām dalībvalstīm, tādēļ KDAP standartizētai pieejai būtu jānodrošina, ka netiek izstumtas mazākas dalībvalstis un MVU; uzsver, ka vienots ES MI spēju kopums, kas atbilst dalībvalstu darbības koncepcijām, var novērst tehnoloģiju trūkumu, kurš rada risku, ka valstis, kam nav attiecīgās tehnoloģijas, rūpniecisko zināšanu vai spējas ieviest MI sistēmas savās aizsardzības ministrijās, tiek izslēgtas;

93.

uzskata, ka pašreizējās un turpmākās ar drošību un aizsardzību saistītās darbības Savienībā balstīsies uz MI, robotiku un autonomiju, un saistītām tehnoloģijām un ka ticams, stabils un uzticams MI varētu veicināt modernus un efektīvus militāros spēkus; tādēļ Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma MI sistēmu pētniecībā un izstrādē drošības un aizsardzības jomā; uzskata, ka ar MI saistītu lietojumprogrammu izmantošana drošības un aizsardzības jomā varētu nodrošina vairākus tiešus ieguvumus operācijas komandierim, piemēram, kvalitatīvākus savāktos datus, labāku informētību par situāciju, ātrāku lēmumu pieņemšanu, samazinātu netiešā kaitējuma risku, pateicoties labākam kabelējumam, spēku aizsardzību konkrētajā teritorijā, kā arī lielāku militārā aprīkojuma uzticamību un tādējādi risku cilvēkiem un dzīvā spēka zaudējumus; uzsver, ka uzticama mākslīgā intelekta attīstība aizsardzības jomā ir neatsverama tehnoloģija, ar ko spēju un darbības jomās nodrošināt Eiropas stratēģisko autonomiju; atgādina, ka MI sistēmas kļūst arī par būtiskiem elementiem cīņā pret jauniem drošības apdraudējumiem, piemēram, kiberkarā un hibrīdkarā, gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē; vienlaikus uzsver visus riskus un problēmas, ar ko saistīta MI nereglamentēta izmantošana; norāda, ka MI varētu tikt pakļauts manipulācijām, kļūdām un neprecizitātēm;

94.

uzsver, ka MI tehnoloģijas galvenokārt ir divējāda lietojuma tehnoloģijas, un MI izstrāde ar aizsardzību saistītās darbībās gūst ieguvumus no informācijas apmaiņas starp militārām un civilām tehnoloģijām; uzsver, ka MI ar aizsardzību saistītās darbībās ir šķērseniska revolucionāra tehnoloģija, kuras izstrāde var Savienībai sniegt konkurētspējas un stratēģiskās autonomijas iespējas;

95.

atzīst, ka mūsdienu hibrīdkaru un progresīvo karu kontekstā informācijas apjoms un ātrums krīzes agrīnajos posmos var cilvēkiem analītiķiem būt pārmērīgs un ka MI sistēma varētu apstrādāt informāciju, lai nodrošinātu, ka lēmumus pieņemošie cilvēki atbilstīgā laikposmā ņem vērā visu informāciju, lai būtu iespējami ātra reaģēšana;

96.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā mākslīgā intelekta vajadzībām, veicinot nepieciešamo izglītošanu un uz ētiku balstītu apmācību drošības un aizsardzības MI tehnoloģiju jomā, kā arī īpašu uzmanību pievēršot pusautonomu un autonomu operatīvo sistēmu ētikai un balstoties uz cilvēku pārskatatbildību; jo īpaši uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgas prasmes un apmācību ētikas speciālistiem šajā jomā; aicina Komisiju pēc iespējas drīz iepazīstināt ar savu 2020. gada 19. februāra Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu paziņoto pastiprināto prasmju programmu;

97.

uzsver, ka kvantu skaitļošana varētu nodrošināt revolucionāras konflikta situāciju izmaiņas, kādas nav pieredzētas kopš atomieroču radīšanas, tādēļ mudina Savienību un dalībvalstis piešķirt prioritāti kvantu skaitļošanas tehnoloģiju turpmākai izstrādei; atzīst, ka agresija, tostarp uzbrukumi kritiskai infrastruktūrai ar kvantu skaitļošanas palīdzību, radīs konfliktu vidi, kurā lēmumu pieņemšanai pieejamais laiks būs ievērojami samazināts, proti, no dienām un stundām uz minūtēm un sekundēm, liekot dalībvalstīm izveidot spējas sevis aizsargāšanai un apmācīt gan lēmumu pieņēmējus, gan militārpersonas efektīvi reaģēt šādos termiņos;

98.

prasa palielināt ieguldījumus Eiropas aizsardzības MI un tās pamatā esošajā kritiskajā infrastruktūrā;

99.

atgādina, ka vairums militāro spēku visā pasaulē jau ir iesaistījušies nozīmīgās pētniecības un izstrādes darbībās saistībā ar mākslīgā intelekta militāro dimensiju; uzskata, ka Savienībai ir jāpanāk, lai tā šajā ziņā neatpaliktu;

100.

aicina Komisiju savā rūpniecības politikā integrēt kiberdrošības spēju veidošanu, lai garantētu drošu, noturīgu un stabilu MI darbinātu un robotikas sistēmu izstrādi un lietošanu; aicina Komisiju izskatīt iespēju izmantot uz blokķēdi balstītus kiberdrošības protokolus un lietojumprogrammas, lai uzlabotu MI infrastruktūras noturīgumu, uzticamību un stabilitāti ar nepastarpinātiem datu šifrēšanas modeļiem; mudina Eiropas ieinteresētās personas izpētīt un izstrādāt progresīvas iespējas, kas palīdzētu atklāt bojātas un ļaunprātīgas MI darbinātas un robotikas sistēmas, kuras varētu apdraudēt Savienības un iedzīvotāju drošību;

101.

uzsvēra, ka visām MI sistēmām aizsardzības jomā jābūt konkrētam un skaidri definētam misiju satvaram, tādējādi saglabājot ietekmi atklāt un atvienot vai deaktivizēt pielietojamās sistēmas, ja tās pārvietojas ārpus cilvēku noteiktā un uzdotā misiju satvara vai iesaistās jebkādā saasinošā vai neparedzētā darbībā; uzskata, ka MI iespējotas sistēmas, produkti un tehnoloģijas, kas paredzētas militārām vajadzībām, būtu jāaprīko ar “melno kasti”, lai reģistrētu visus mašīnas veiktos datu darījumus;

102.

uzsver, ka visa atbildība un pārskatatbildību par lēmumu projektēt, izstrādāt, lietot un izmantot mākslīgā intelekta sistēmas ir jāuzņemas cilvēkiem, jo cilvēkam ir jēgpilni jākontrolē visas ieroču sistēmas un jānosaka lēmums izmantot spēku, pildot jebkuru MI iespējotas ieroču sistēmas lēmumu, kam var būt letālas sekas; uzsver, ka cilvēka efektīva kontrole būtu jāsaglabā attiecībā uz MI iespējotu sistēmu vadību un kontroli saskaņā ar principu par cilvēka iesaistīšanos procesā, cilvēka īstenota procesa kontroli un cilvēka īstenota procesa kontroli militārās vadības līmenī; uzsver, ka MI iespējotām sistēmām jāļauj armiju militārajai vadībai pilnībā uzņemties atbildību un pārskatatbildību par letāla spēka izmantošanu un veikt nepieciešamos lēmumus par nāvējošas vai liela mēroga postošas darbības veikšanu, izmantojot šādas sistēmas, un šādus lēmumus nevar uzticēt mašīnām, jo tiem ir jābalstās uz nodalīšanu, samērīgumu un piesardzību; uzsver, ka ir jāizstrādā skaidri un izsekojami atļauju un pārskatatbildības satvari viedo ieroču un citu MI darbinātu sistēmu pielietošanai, izmantojot unikālus lietotāja raksturlielumus, piemēram, biometriskās specifikācijas, lai tos varētu lietot tikai pilnvarots personāls;

Transports

103.

uzsver mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju potenciālu attiecībā uz visiem autonomajiem autoceļu, dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta veidiem, kā arī attiecībā uz kravu novirzīšanas uz citiem transporta veidiem un vairākveidu pārvadājumu veicināšanu, jo šādas tehnoloģijas var palīdzēt atrast optimālu transporta veidu kombināciju preču un pasažieru pārvadāšanai; turklāt uzsver, ka tās var padarīt transportu, loģistiku un satiksmes plūsmas efektīvākas un visus transporta veidus drošākus, viedākus un videi draudzīgākus; norāda, ka ētisku pieeju MI var uzskatīt arī par agrīnās brīdināšanas sistēmu, jo īpaši attiecībā uz transporta drošību un efektivitāti;

104.

uzsver, ka globālā konkurence starp uzņēmumiem un ekonomikas reģioniem nozīmē, ka Savienībai ir jāveicina investīcijas un jāstiprina transporta nozares uzņēmumu starptautiskā konkurētspēja, izveidojot tādu vidi, kas ir labvēlīga MI risinājumu un turpmāku inovāciju izstrādei un pielietošanai, un kurā Savienības uzņēmumi var kļūt par pasaules līderiem MI tehnoloģiju izstrādē;

105.

uzsver, ka Savienības transporta nozarei ir nepieciešams atjaunināts tiesiskais regulējums attiecībā uz šādām jaunām tehnoloģijām un to izmantošanu transporta nozarē, kā arī skaidra ētikas sistēma uzticama MI izstrādei, tostarp aptverot drošības, drošuma, cilvēka autonomijas ievērošanas, pārraudzības un atbildības aspektus, kas palielinās ieguvumus, ko varēs izmantot visi un kas būs svarīgi, lai veicinātu investīcijas pētniecībā un inovācijā, prasmju attīstībā un MI ieviešanā publiskajos pakalpojumos, MVU, jaunuzņēmumos un citos uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot arī datu aizsardzību un sadarbspēju, turklāt neradot nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem un patērētājiem;

106.

norāda, ka MI izstrāde un īstenošana transporta nozarē nebūs iespējama bez modernas infrastruktūras, kas ir būtiska intelektisko transporta sistēmu daļa; uzsver, ka pastāvošās attīstības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm rada risku, ka vismazāk attīstītajiem reģioniem un to iedzīvotājiem tiks liegtas autonomas mobilitātes attīstības sniegtās priekšrocības; aicina pienācīgi finansēt transporta infrastruktūras modernizāciju Savienībā, tostarp tās integrāciju 5G tīklā;

107.

iesaka izstrādāt Savienības mēroga uzticama MI standartus visiem transporta veidiem, tostarp autobūves nozarei, kā arī ar MI nodrošinātu transportlīdzekļu un ar tiem saistītu produktu un pakalpojumu testēšanai;

108.

atzīmē, ka MI sistēmas varētu palīdzēt ievērojami samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, piemēram, uzlabojot reaģēšanas laiku un sekmējot labāku noteikumu ievērošanu; tomēr uzskata, ka ar autonomo transportlīdzekļu izmantošanu nebūs iespējams novērst visus negadījumus, un uzsver, ka tas par arvien svarīgāku uzdevumu padara MI lēmumu izskaidrojamības nodrošināšanu, lai tādējādi padarītu izprotamus MI lēmumu trūkumus un neparedzētas sekas;

Nodarbinātība, darba ņēmēju tiesības, digitālās prasmes un darba vieta

109.

norāda, ka mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izmantošana darba vietā var veicināt iekļaujošu darba tirgu un ietekmēt arodveselību un drošību un vienlaikus to var izmantot arī, lai uzraudzītu, izvērtētu, prognozētu un vadītu darba ņēmēju sniegumu, tieši un netieši ietekmējot viņu karjeru; tā kā, izmantojot MI, ir pozitīvi jāietekmē darba apstākļi un tā pamatā ir jābūt cilvēktiesību ievērošanai, kā arī Savienības pamattiesību un vērtību ievērošanai; tā kā MI ir jābūt vērstam uz cilvēku, jāuzlabo cilvēku un sabiedrības labklājība un jāveicina godīga un taisnīga pārkārtošanās; tāpēc šādām tehnoloģijām ir pozitīvi jāietekmē darba apstākļi un to pamatā ir jābūt cilvēktiesību ievērošanai, kā arī Savienības pamattiesību un vērtību ievērošanai;

110.

uzsver, ka ir jāattīsta kompetence, nodrošinot darba ņēmēju un viņu pārstāvju apmācību un izglītību attiecībā uz MI darbavietā, lai labāk izprastu MI risinājumu ietekmi; uzsver, ka pieteikuma iesniedzēji un darba ņēmēji ir pienācīgi jāinformē rakstveidā par MI izmantošanu darbā pieņemšanas procedūrās un citos ar cilvēkresursiem saistītos lēmumos un par to, kā šajā gadījumā var pieprasīt cilvēka veiktu pārskatīšanu, lai iekārtas pieņemto lēmumu atceltu;

111.

uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai produktivitātes pieaugums, ko rada MI un robotikas izstrāde un izmantošana, būtu izdevīgs ne tikai uzņēmumu īpašniekiem un akcionāriem, bet arī uzņēmumiem un strādājošajiem, jo ar to ir jāuzlabo darba un nodarbinātības apstākļi, tostarp darba algas un ekonomiskā izaugsme un attīstība, kā arī, lai minētais produktivitātes pieaugums būtu izdevīgs sabiedrībai kopumā, jo īpaši gadījumos, kad ieguvumi tiek gūti uz darbvietu rēķina; aicina dalībvalstis rūpīgi pētīt MI iespējamo ietekmi uz darba tirgu un sociālā nodrošinājuma sistēmām un izstrādāt stratēģijas, ar kurām nodrošina ilgtermiņa stabilitāti, reformējot nodokļus un iemaksas, kā arī citus pasākumus mazāku valsts ieņēmumu gadījumā;

112.

uzsver uzņēmumu ieguldījumu nozīmi formālā un ikdienējā apmācībā un mūžizglītībā, lai atbalstītu taisnīgu pāreju uz digitālo ekonomiku; šajā sakarībā uzsver, ka uzņēmumiem, kas izmanto MI, ir pienākums nodrošināt pienācīgu pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu visiem attiecīgajiem darbiniekiem, lai viņi varētu iemācīties izmantot digitālos rīkus un strādāt ar kobotiem un citām jaunām tehnoloģijām, tādējādi pielāgojoties mainīgajām darba tirgus vajadzībām un arī turpmāk nodrošinot savu nodarbinātību;

113.

uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jauniem darba veidiem, piemēram, gabaldarbam un darbam platformās, kas izriet no jauno tehnoloģiju izmantošanas šajā kontekstā; uzskata, ka reglamentējot tāldarba apstākļus visā Savienībā un nodrošinot pienācīgus darba un nodarbinātības apstākļus digitālajā ekonomikā, ir jāņem vērā arī MI ietekme; aicina Komisiju šajā sakarā apspriesties ar sociālajiem partneriem, MI izstrādātājiem, pētniekiem un citām ieinteresētajām personām;

114.

uzsver, ka mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas nekādā veidā nedrīkst ietekmēt dalībvalstīs un Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu, tostarp tiesības vai brīvību streikot vai veikt citu darbību, kas ir raksturīga attiecīgās dalībvalsts darba attiecību sistēmā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi, vai ietekmēt tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus vai īstenot kolektīvu rīcību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi;

115.

atgādina, cik svarīga ir izglītība un nepārtraukta mācīšanās, lai iegūtu un pilnveidotu digitālajā laikmetā nepieciešamo kvalifikāciju un risinātu digitālās atstumtības problēmu; aicina dalībvalstis ieguldīt augstas kvalitātes atsaucīgas un iekļaujošas izglītības, arodapmācības un mūžizglītības sistēmās, kā arī pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas politikā attiecībā uz darba ņēmējiem nozarēs, kuras MI var ietekmēt negatīvi; uzsver, ka pašreizējam un turpmākajam darbaspēkam ir jānodrošina nepieciešamās rakstpratības, rēķinpratības un digitālās prasmes, kā arī kompetence zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un transversālas vispārīgās prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, radošums un uzņēmējdarbība; uzsver, ka šajā sakarībā īpaša uzmanība ir jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošu grupu iekļaušanai;

116.

atgādina, ka darba vietā izmantotajam mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām ir jābūt pieejamām visiem, pamatojoties uz principu “izstrādāts visiem”;

Izglītība un kultūra

117.

uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt kritērijus MI izstrādei, ieviešanai un izmantošanai, ņemot vērā tā ietekmi uz izglītību, plašsaziņas līdzekļiem, jaunatnes lietām, pētniecību, sportu un kultūras un radošajās nozarēm, izstrādājot standartus un nosakot principus ētiski atbildīgam un akceptētam tādu MI tehnoloģiju lietojumam šajās jomās, kuras tajās var pienācīgi izmantot, tostarp precīzu atbildības režīmu par MI lietošanas rezultātā radītajiem izstrādājumiem;

118.

konstatē, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz augstvērtīgu visu līmeņu publisko izglītību; tādēļ prasa, lai tiktu izstrādātas, ieviestas un izmantotas tādas MI sistēmas, ar kurām sekmē un nodrošina kvalitatīvus izglītības instrumentus visos līmeņos, un uzsver, ka jaunu MI sistēmu ieviešana skolās nedrīkstētu radīt plašāku digitālo plaisu sabiedrībā; atzīst milzīgo potenciālu, kāds MI un robotikai var būt attiecībā uz izglītību; norāda, ka MI personalizētas mācību sistēmas nedrīkst aizstāt izglītības attiecības, kurās iesaistīti skolotāji, un ka nedrīkst atstāt novārtā tradicionālos izglītības veidus, vienlaikus norādot, ka ir jāsniedz finansiāls, tehnoloģisks un izglītojošs atbalsts, tostarp specializēta apmācība informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, skolotājiem, kuri vēlas iegūt atbilstošas prasmes, lai pielāgotos tehnoloģiskajām pārmaiņām un ne tikai izmantotu MI potenciālu, bet arī izprastu tā ierobežojumus; prasa Savienības līmenī izstrādāt stratēģiju, lai pārveidotu un atjauninātu mūsu izglītības sistēmas, sagatavotu mūsu izglītības iestādes visos līmeņos un panāktu, ka skolotājiem un skolēniem ir nepieciešamās prasmes un spējas;

119.

uzsver, ka izglītības iestādēm vajadzētu censties izglītojošos nolūkos izmantot tādas MI sistēmas, kas ir saņēmušas Eiropas sertifikātu par atbilstību ētikas principiem;

120.

uzsver, ka digitalizācijas un jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas nedrīkst izraisīt vispārēju darbvietu zudumu kultūras un radošajās nozarēs, atstāt novārtā oriģinālu saglabāšanu un mazināt tradicionālo piekļuvi kultūras mantojumam, kas būtu vienlīdz jāveicina; atzīmē, ka MI sistēmās, kas ir izstrādātas, ieviestas un izmantotas Savienībā, būtu jāatspoguļo tās kultūru daudzveidība un daudzvalodība;

121.

atzīst MI aizvien lielāko potenciālu informācijas, plašsaziņas līdzekļu un tiešsaistes platformu jomā, tostarp kā dezinformācijas apkarošanas līdzekli saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; uzsver, ka, ja tas netiks reglamentēts, MI tehnoloģijām var būt arī ētiski negatīvas sekas, jo tiktu izmantota datu un algoritmu neobjektivitāte, kas var izraisīt dezinformācijas izplatīšanos un radīt informācijas burbuļus; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz algoritmiem, ko izmanto video koplietošanas platformas, kā arī audiovizuālās platformas, lai nodrošinātu piekļuvi kultūras un valodu ziņā daudzveidīgam saturam;

Valstu uzraudzības iestādes

122.

pieņem zināšanai pievienoto vērtību, ko var gūt, katrā dalībvalstī izraugoties uzraudzības iestādi, kas atbildīga par to, lai saistībā ar augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izmantošanu nodrošinātu, novērtētu un uzraudzītu juridisko pienākumu izpildi un atbilstību ētikas principiem, tādējādi veicinot šo tehnoloģiju atbilstību juridiskajām prasībām un ētikas principiem;

123.

uzskata, ka, nedublējot šo iestāžu pienākumus, no tām ir jāprasa sadarboties ar iestādēm, kas atbildīgas par nozaru tiesību aktu īstenošanu, lai apzinātu tehnoloģijas, kam piemīt augsts risks no ētikas viedokļa, un lai pārraudzītu nepieciešamo un pienācīgo pasākumu īstenošanu šādu tehnoloģiju konstatēšanas gadījumā;

124.

norāda, ka šādām iestādēm būtu jāsadarbojas ne tikai savā starpā, bet arī ar Eiropas Komisiju un citām attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai nodrošinātu saskaņotu pārrobežu rīcību;

125.

iesaka šādas sadarbības kontekstā izstrādāt vienotus kritērijus un procedūru, kā iesniegt pieteikumu par Eiropas sertifikāta piešķiršanu par atbilstību ētikas principiem, tostarp pēc tam, kad lūgumu ir iesniedzis par augsta riska tehnoloģijām neuzskatītu tehnoloģiju izstrādātājs, ieviesējs vai lietotājs, kas vēlas apliecinājumu par pozitīvu atbilstības novērtējumu, ko sniegusi attiecīgā valsts uzraudzības iestāde;

126.

prasa, lai šādām iestādēm tiktu uzticēta regulāras informācijas apmaiņas ar pilsonisko sabiedrību un inovācijas veicināšana Savienībā, sniedzot atbalstu pētniekiem, izstrādātājiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, kā arī darbam digitālajā vidē mazāk gataviem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai jaunuzņēmumiem; jo īpaši tas attiecas uz informētības veicināšanu un atbalstu izstrādei, ieviešanai, apmācībai un talantu piesaistei nolūkā nodrošināt tehnoloģiju efektīvu nodošanu un piekļuvi tehnoloģijām, projektiem, rezultātiem un tīkliem;

127.

prasa katrai dalībvalstij piešķirt pietiekamu finansējumu savai izraudzītajai valsts uzraudzības iestādei un uzsver, ka ir jāstiprina valstu tirgus uzraudzības iestāžu spējas, prasmes un kompetence MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju jomā, kā arī zināšanas par to specifiskajiem riskiem;

Koordinēšana Savienības līmenī

128.

uzsver, cik svarīga ir Savienības līmeņa koordinācija, ko veic Komisija un/vai jebkura attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuras var izraudzīties šajā kontekstā, lai izvairītos no sadrumstalotības un visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu pieeju; uzskata, ka, īstenojot koordināciju, būtu jākoncentrējas uz katras dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un darbībām, kā tas ir minēts iepriekšējā apakšiedaļā, un uz paraugprakses apmaiņu šo iestāžu starpā un sadarbības veicināšanu šīs sfēras pētniecībā un izstrādē visā Savienībā; aicina Komisiju novērtēt un rast vispiemērotāko risinājumu, kā šādu koordināciju strukturēt; dažas no attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir ENISA, EDAU un Eiropas Ombuds;

129.

uzskata, ka šāda koordinācija, kā arī Eiropas ētiskās atbilstības sertifikāts šajā kontekstā ne tikai veicinātu Savienības nozares un inovācijas attīstību, bet arī palielinātu iedzīvotāju informētību par šo tehnoloģiju sniegtajām iespējām un tām raksturīgajiem riskiem;

130.

ierosina izveidot zinātības centru, kurā Savienības līmenī darbotos akadēmisko aprindu, pētniecības un nozares pārstāvji un atsevišķi eksperti, lai veicinātu apmaiņu ar zināšanām un tehnisko zinātību un atvieglotu sadarbību visā Eiropas Savienībā un ārpus tās; papildus tam prasa, lai minētais zinātības centrs iesaistītu ieinteresēto personu organizācijas, piemēram, patērētāju aizsardzības organizācijas nolūkā nodrošināt patērētāju plašu pārstāvību; uzskata, ka, ņemot vērā algoritmisko sistēmu iespējamo nesamērīgo ietekmi uz sievietēm un minoritātēm, šādas struktūras lēmumu pieņemšanas līmeņiem ir jābūt daudzveidīgiem un dzimuma ziņā līdzsvarotiem; uzsver, ka dalībvalstīm savu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju kontekstā ir jāizstrādā saskaņotas MI riska pārvaldības stratēģijas;

131.

ierosina, lai Komisija un/vai visas attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, ko šajā kontekstā var izraudzīties, valsts uzraudzības iestādēm sniegtu jebkādu nepieciešamo palīdzību, tām pildot pirmo kontaktpunktu lomu, gadījumos, kad ir aizdomas par tādu juridisko pienākumu un ētikas principu, tostarp nediskriminācijas principa, pārkāpumiem, kas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikti attiecībā uz MI; tai visu veidu nepieciešamā palīdzība valsts uzraudzības iestādēm ir jāsniedz arī gadījumos, kad tās veic atbilstības novērtējumus, lai atbalstītu pilsoņu tiesības apstrīdēt un panākt savu tiesību aizsardzību, proti, attiecīgā gadījumā atbalstot apspriešanos ar citām Savienības kompetentajām iestādēm, jo īpaši ar Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu un valstu patērētāju aizsardzības struktūrām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, kas atrodas citās dalībvalstīs;

132.

atzīst tās augsta līmeņa ekspertu grupas MI jautājumos vērtīgos rezultātus, kuras sastāvā ir akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un nozares pārstāvji, kā arī uzteic Eiropas MI aliansi, jo īpaši “Ētikas pamatnostādnes uzticama MI jomā”, un ierosina, ka tā varētu sniegt zinātību Komisijai un/vai jebkurai attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai, kas varētu tikt izraudzīta šajā kontekstā;

133.

konstatē ar MI saistītu projektu iekļaušanu Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmā (EDIDP); uzskata, ka topošais Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) un Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) arī var piedāvāt turpmāko ar MI saistīto projektu satvaru, kas palīdzētu labāk racionalizēt Savienības centienus šajā jomā un vienlaikus palīdzētu sasniegt Savienības mērķi stiprināt cilvēktiesības, starptautiskās tiesības un daudzpusējos risinājumus; uzsver, ka ar MI saistīti projekti būtu jāsaskaņo ar plašākām MI veltītām Savienības civilajām programmām; konstatē, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par MI ir jāizveido izcilības un testēšanas centri, kuros galvenā vērība būtu pievērsta MI pētniecībai un izstrādei drošības un aizsardzības jomā, nosakot stingras specifikācijas, saskaņā ar kurām tiktu īstenota privātu ieinteresēto personu dalība un veikti viņu ieguldījumi;

134.

pieņem zināšanai Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par MI un pauž nožēlu, ka nav ņemti vērā militārie aspekti; aicina Komisiju un PV/AP iesniegt — arī kā daļu no vispārējas pieejas — nozaru MI stratēģiju, kas būtu paredzēta ar aizsardzību saistītām Savienībā veiktām darbībām un nodrošinātu gan iedzīvotāju tiesību, gan Savienības stratēģisko interešu ievērošanu un kura būtu balstīta uz konsekventu pieeju, sākot ar MI iespējotām sistēmām un beidzot ar to izmantošanu militārām vajadzībām, un augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos ietvaros izveidot drošības un aizsardzības darba grupu, kurai būtu jārisina tikai politikas un ieguldījumu jautājumi, kā arī MI ētikas aspekti drošības un aizsardzības jomā; aicina Padomi, Komisiju un PV/AP šajā nolūkā iesaistīties strukturētā dialogā ar Parlamentu;

Eiropas sertifikācija par atbilstību ētikas principiem

135.

ierosina, lai Eiropas ētiskās atbilstības sertifikāta piešķiršanas kopīgie kritēriji un pieteikšanās process tai tiktu izstrādāti kopsolī ar Savienības līmenī īstenotu koordināciju, tostarp pēc jebkuru par augsta riska tehnoloģijām neuzskatīto tehnoloģiju tāda izstrādātāja, ieviesēja vai izmantotāja pieprasījuma, kurš vēlas, lai tiktu apliecināts attiecīgās valsts uzraudzības iestādes veiktais atbilstības pozitīvais novērtējums;

136.

uzskata, ka šāds Eiropas ētiskās atbilstības sertifikāts veicinātu ētikas ievērošanu visā MI ekosistēmu piegādes ķēdē pēc noklusējuma; tādēļ ierosina, lai augsta riska tehnoloģiju gadījumā šī sertifikācija kļūtu par obligātu dalības publiskā iepirkuma procedūrās priekšnoteikumu MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju jomā;

Starptautiskā sadarbība

137.

uzskata, ka efektīvu pārrobežu sadarbību un ētikas standartus var ievērot tikai tad, ja visas ieinteresētās personas apņemas nodrošināt cilvēka rīcības iespēju un pārraudzību, tehnisko stabilitāti un drošumu, pārredzamību un pārskatatbildību, daudzveidību, nediskrimināciju un godīgumu, sabiedrības un vides labjūtību un ievērot iedibinātos privātuma, datu pārvaldības un datu aizsardzības principus, jo īpaši tos, kas ir noteikti Regulā (ES) 2016/679;

138.

uzsver, ka Savienības juridiskie pienākumi un ētikas principi, kurus piemēro šo tehnoloģiju izstrādei, ieviešanai un izmantošanai, varētu padarīt Eiropu par pasaules līderi MI nozarē un tādēļ tie ir jāveicina visā pasaulē, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, vienlaikus turpinot kritisko un uz ētiku balstīto dialogu ar trešām valstīm, kurām ir alternatīvi MI regulējuma, izstrādes un ieviešanas modeļi;

139.

atgādina, ka šīm tehnoloģijām raksturīgajām iespējām un riskiem ir globāls mērogs, jo to izmantotā programmatūra un dati bieži tiek importēti Savienībā un eksportēti no tās, un tādēļ starptautiskā līmenī ir vajadzīga konsekventa sadarbības pieeja; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu novērtēt, kuri divpusējie un daudzpusējie līgumi un nolīgumi ir jāpielāgo, lai nodrošinātu konsekventu pieeju un visā pasaulē popularizētu Eiropas ētiskās atbilstības modeli;

140.

norāda uz Savienības līmenī īstenotas koordinācijas pievienoto vērtību, kas šajā kontekstā ir minēta jau iepriekš;

141.

prasa panākt dažādu MI jomā darbojošos Eiropas pētniecības centru sinerģiju un tos saslēgt tīklā, kā arī to pašu izdarīt ar citiem daudzpusējiem forumiem, piemēram, Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), Pasaules Tirdzniecības organizāciju un Starptautisko Telesakaru savienību (ITU), lai saskaņotu šo organizāciju centienus un labāk koordinētu MI tehnoloģijas, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi;

142.

uzsver, ka Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma, atbalstot daudzpusējus centienus ANO CCW valdību ekspertu grupā un citos attiecīgos forumos apspriest efektīvu starptautisku tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu jēgpilnu cilvēka kontroli pār autonomajām ieroču sistēmām nolūkā pārvaldīt šādas tehnoloģijas, izveidojot precīzi noteiktus, uz kritērijiem balstītus procesus un pieņemot tiesību aktus, ar kuriem reglamentē to ētisku lietojumu, un ka tai tas ir jādara, apspriežoties ar ieinteresētajām personām militārajās, nozares, tiesībaizsardzības, akadēmiskajās un pilsoniskās sabiedrības aprindās, lai izprastu saistītos ētikas aspektus un ierobežotu šīm tehnoloģijām raksturīgos riskus, un novērstu to izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos;

143.

atzīst NATO lomu eiroatlantikas drošības sekmēšanā un prasa paplašināt sadarbību NATO alianses ietvaros, lai izstrādātu kopīgus standartus un nodrošinātu MI aizsardzības sistēmu sadarbspēju; uzsver, ka transatlantiskās attiecības ir nozīmīgas kopīgu vērtību aizsardzībā un gaidāmu un jaunrodušos apdraudējumu novēršanā;

144.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt ētikas rīcības kodeksu, kas būtu bruņotu MI iespējotu sistēmu izmantošanas militārās operācijās pamatā un kas būtu līdzīgs spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru izmantot ķīmiskos un bioloģiskos ieročus ir aizliegts; uzskata, ka Komisijai ir jāsāk izstrādāt standartus par MI iespējotu ieroču sistēmu izmantošanu karadarbībā saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ka Savienībai ir jāpanāk šādu standartu starptautiska pieņemšana; uzskata, ka Savienībai starptautiskos forumos ir jāveido MI diplomātijas attiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem, piemēram, G7, G20 un ESAO;

Noslēguma aspekti

145.

ņemot vērā iepriekš izklāstītās pārdomas par aspektiem, kas attiecas uz MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko dimensiju, secina, ka tiesiskā un ētiskā dimensija būtu jāiekļauj efektīvā, tālredzīgā un visaptverošā Savienības līmeņa tiesiskajā regulējumā, kuru atbalstītu valstu kompetentās iestādes, kuras koordinētu un pastiprinātu Komisija un/vai jebkura attiecīgā šajā kontekstā potenciāli izraudzītā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra un kuras regulāri atbalstītu iepriekš minētais zinātības centrs, un kuras tiktu pienācīgi cienītas un sertificētas iekšējā tirgū;

146.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā noteikto procedūru pieprasa, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu regulai par MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas ētikas principiem, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu un saskaņā ar minētā priekšlikuma pielikumā izklāstītajiem detalizētajiem ieteikumiem; norāda, ka šis priekšlikums nozares reglamentējošus tiesību aktus apdraudēt nedrīkst, bet tam ir jāattiecas tikai uz konstatētajām nepilnībām;

147.

iesaka Eiropas Komisijai pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām nepieciešamības gadījumā pārskatīt patlaban spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kas ir piemērojami MI, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, lai jautājumu par to izstrādes ātrumu varētu risināt saskaņā ar minēto tiesību aktu pielikumā izklāstītajiem ieteikumiem un nepieļautu pārmērīgu regulējumu, tostarp attiecībā uz MVU;

148.

uzskata, ka MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju Savienības tiesiskā regulējuma vajadzības gadījumā periodiski veikta novērtēšana un pārskatīšana būs būtiska, lai nodrošinātu, ka piemērojamie tiesību akti tiek atjaunināti atbilstoši straujajam tehnoloģiju progresam;

149.

pauž viedokli, ka pieprasītajam leģislatīvā akta priekšlikumam būtu finansiālas sekas, ja kādai Eiropas struktūrai būtu uzticētas iepriekš minētās koordinācijas funkcijas un piešķirti tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, kas ir nepieciešami, lai pildītu tai no jauna uzticētos uzdevumus;

o o

150.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos nosūtīt ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1) OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.

(2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(3) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(4) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

(6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(7) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp.

(8) OV C 307, 30.8.2018., 163. lpp.

(9) OV C 433, 23.12.2019., 86. lpp.

(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0332.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0081.

(12) https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_STU(2020)654179.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

PIELIKUMS REZOLŪCIJAI

SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

A. PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

Pieprasītā priekšlikuma principi un mērķi ir šādi:

—	visos iesaistīto ieinteresēto personu un sabiedrības līmeņos vairot uzticēšanos MI, robotikai un saistītām tehnoloģijām, jo īpaši, ja tās tiek uzskatītas par augsta riska tehnoloģijām;

—

samazinot slogu un birokrātiju, atbalstīt MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju attīstību Savienībā, tostarp, palīdzot uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības procesā, kā arī turpmākajā posmā, kad MI, robotiku un saistītās tehnoloģijas izmantos profesionāļi un privātpersonas, novērtēt pašreizējās un turpmākās regulatīvās prasības un riskus un pārliecinoši ņemt tos vērā;

—

atbalstīt MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju ieviešanu Savienībā, nodrošinot atbilstošu un samērīgu tiesisko regulējumu, kas būtu jāpiemēro, neskarot spēkā esošos vai turpmākos nozares reglamentējošos tiesību aktus, nolūkā veicināt regulatīvo noteiktību un inovācijas, vienlaikus garantējot pamattiesības un patērētāju aizsardzību;

—	atbalstīt MI, robotikas un saistīto tehnoloģiju izmantošanu Savienībā, nodrošinot, ka tās tiek izstrādātas, ieviestas un izmantotas ētikas principiem atbilstošā veidā;

—

pieprasīt nodrošināt pārredzamību un uzlabot informācijas plūsmas tādu iedzīvotāju vidū un tādu organizāciju iekšienē, kas izstrādā, ievieš vai izmanto mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tādējādi panākot, ka šīs tehnoloģijas atbilst Savienības tiesību aktiem, pamattiesībām un pamatvērtībām, un ierosinātās regulas priekšlikumā ietvertajiem ētikas principiem;

II.

Priekšlikumā ir ietverti šādi elementi:

—	“Regula par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas ētiskajiem principiem”;

—	Komisijas un/vai jebkuras tās attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras koordinējošā loma Savienības līmenī, kuras var izraudzīties šajā kontekstā, un Eiropas ētiskās atbilstības sertifikācija;

—	Eiropas Komisijas atbalsta nozīme;

—	“uzraudzības iestādes” loma katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu ētikas principu piemērošanu mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītām tehnoloģijām;

—	attiecīgo pētniecības un izstrādes projektu un ieinteresēto personu, tostarp jaunuzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, uzņēmumu, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, iesaistīšana un apspriešanās ar tiem, kā arī atbalsta sniegšana tiem;

—	pielikums, kurā ir ietverts izsmeļošs un kumulatīvs augsta riska nozaru un augsta riska pielietojumu un mērķu saraksts;

III.

“Regulas par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas ētikas principiem” pamatā ir šādi principi:

—	uz cilvēku orientēts, cilvēku radīts un cilvēku kontrolēts mākslīgais intelekts, robotika un saistītas tehnoloģijas;

—	obligātā augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju atbilstības novērtēšana;

—	drošība, pārredzamība un pārskatatbildība;

—	aizsardzības garantijas un aizspriedumu un diskriminācijas nepieļaušanas pasākumi;

—	tiesības uz tiesisko aizsardzību;

—	sociālā atbildība un dzimumu līdzsvars mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju jomā;

—	mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ilgtspēja no vides viedokļa;

—	privātuma respektēšana un biometriskās atpazīšanas izmantojuma ierobežojumi;

—	laba pārvaldība, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām, tostarp uz šādu tehnoloģiju izmantotajiem vai ģenerētajiem datiem;

IV.

koordinācijas Savienības līmenī nolūkā Komisijai un/vai jebkurai attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai, kuru var izraudzīties šajā kontekstā, ir jāveic šādi galvenie uzdevumi;

—	sadarbošanās, uzraugot, kā tiek īstenots pieprasītais regulas priekšlikums un attiecīgās Savienības nozares reglamentējošie tiesību akti;

—

sadarbošanās, izdodot norādījumus par to, kā konsekventi piemērot pieprasīto regulas priekšlikumu, proti, kā piemērot kritērijus attiecībā uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītām tehnoloģijām, kuras ir jāuzskata par augsta riska tehnoloģijām, un kā piemērot regulas pielikumā iekļauto sarakstu ar augsta riska nozarēm un augsta riska pielietojumiem un mērķiem;

—

sadarbošanās ar katras dalībvalsts “uzraudzības iestādi”, lai izstrādātu Eiropas atbilstības ētikas principiem un juridiskajiem pienākumiem sertifikātu, kā ir noteikts pieprasītajā regulas priekšlikumā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kā arī, lai izstrādātu pieteikšanās procesu jebkuram par augsta riska tehnoloģiju neuzskatītu tehnoloģiju izstrādātājam, ieviesējam vai izmantotājam, kurš vēlas apliecināt minēto tehnoloģiju atbilstību pieprasītajam regulas priekšlikumam;

—

sadarbošanās attiecībā uz atbalstu starpnozaru un pārrobežu sadarbībai, regulāri apmainoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību Eiropas Savienībā un pasaulē, jo īpaši ar uzņēmumiem, sociālajiem partneriem, pētniekiem un kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz tehnisko standartu izstrādi starptautiskā līmenī;

—	sadarbošanās ar katras dalībvalsts “uzraudzības iestādi”, lai izstrādātu saistošas pamatnostādnes par metodiku, kas katrai “uzraudzības iestādei” ir jāpiemēro, novērtējot atbilstību tiesību normām;

—	sadarbošanās, īstenojot saziņu ar katrā dalībvalstī izveidotām “uzraudzības iestādēm”, un to pilnvaru un uzdevumu koordinācija;

—	sadarbošanās attiecībā uz informētības uzlabošanu, informācijas sniegšana un iesaistīšanās informācijas apmaiņā ar izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem visā Savienībā.

—	sadarbošanās, lai uzlabotu informētību, sniegtu informāciju, veicinātu digitālo pratību, nodrošinātu apmācību, mācītu prasmes un iesaistītos apmaiņās ar projektētājiem, izstrādātājiem, ieviesējiem, iedzīvotājiem, izmantotājiem un institucionālajām struktūrām visā Savienībā un starptautiskā mērogā;

—	sadarbošanās, lai koordinētu vienotu mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas pārvaldības sistēmu, kas ir jāīsteno praksē katras dalībvalsts “uzraudzības iestādei”;

—	sadarbošanās, lai kalpotu par zinātības centru, veicinot informācijas apmaiņu un atbalstot vienotas izpratnes veidošanu vienotajā tirgū;

—	sadarbošanās, lai uzņemtu Drošības un aizsardzības darba grupu.

papildus tam Komisijai ir jāveic šādi uzdevumi:

—	izmantojot deleģētos aktus, kopīga saraksta ar tādām augsta riska tehnoloģijām izstrāde un pēc tam atjaunināšana, kas Savienībā ir konstatētas sadarbībā ar katras dalībvalsts uzraudzības iestādi;

—	izmantojot deleģētos aktus, regulas pielikumā pievienotā saraksta atjaunināšana.

VI.

“Uzraudzības iestādei” katrā dalībvalstī ir jāveic šādi galvenie uzdevumi:

—

tā tiesiskā regulējuma konsekventas piemērošanas sekmēšana, kas ir izveidots ar pieprasīto regulas priekšlikumu, sadarbībā ar citu dalībvalstu “uzraudzības iestādi”, kā arī ar citām iestādēm, kas ir atbildīgas par nozares reglamentējošu tiesību aktu īstenošanu, Komisiju un/vai jebkuru attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju un aģentūru, kuru šajā kontekstā var izraudzīties, proti, attiecībā uz pieprasītajā regulas priekšlikumā paredzēto riska novērtēšanas kritēriju un tās pielikumā uzskaitīto augsta riska nozaru un augsta riska pielietojumu vai mērķu piemērošanu un pēc tam vajadzīgo un atbilstošo pasākumu uzraudzīšana, ja minētās piemērošanas rezultātā ir konstatētas augsta riska tehnoloģijas.

—

izvērtēšana, vai mākslīgā intelekta, robotika un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūra, algoritmi un dati, ko izmanto vai ģenerē šādas Savienībā izstrādātās, ieviestās un izmantotās tehnoloģijas, ir jāuzskata par augsta riska tehnoloģijām saskaņā ar riska novērtēšanas kritērijiem, kas ir reglamentēti pieprasītajā regulas priekšlikumā un tās pielikumā iekļautajā sarakstā;

—

Eiropas sertifikāta par atbilstību ētikas principiem un juridiskajiem pienākumiem izdošana, kā tas ir noteikts pieprasītajā regulas priekšlikumā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp, ja tas izriet no pieteikumu iesniegšanas procesa, kas ir jāievēro jebkuram par augsta riska tehnoloģijām neuzskatītu tehnoloģiju izstrādātājam, ieviesējam vai izmantotājam, kurš vēlas iegūt apliecinājumu tam, ka tās atbilst pieprasītajam regulas priekšlikumam, un ko ir izstrādājusi Komisija un/vai jebkura attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuru šajā kontekstā var izraudzīties;

—	minēto tehnoloģiju atbilstību tiem ētikas principiem un juridiskajiem pienākumiem novērtēšana un uzraudzīšana, kas ir noteikti pieprasītajā regulas priekšlikumā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

—

atbildības uzņemšanās par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju pārvaldības standartu izveidi un īstenošanu, tostarp sazinoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un regulāri risinot ar viņiem dialogu; šajā nolūkā sadarbošanās ar Komisiju un jebkuru attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju un aģentūru, kuru šajā kontekstā var izraudzīties, attiecībā uz kopējas sistēmas koordinēšanu Savienības līmenī;

—

informētības uzlabošana, sabiedrības informēšana par mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām un tādas attiecīgo profesiju apmācības atbalstīšana, kuru cita starpā nodrošina arī tiesu iestādēs, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem un darba ņēmējiem digitālo kompetenci, prasmes un rīkus, kas ir vajadzīgi no taisnīgas pārejas viedokļa;

—

darbība pirmā kontaktpunktua statusā gadījumos, kad rodas aizdomas par to juridisko pienākumu un ētikas principu pārkāpumiem, kas ir noteikti pieprasītajā regulas priekšlikumā, un šādos gadījumos atbilstības novērtējuma veikšana; saistībā ar šo atbilstības novērtējumu tā var apspriesties un/vai informēt citas Savienības kompetentās iestādes, jo īpaši Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu, valstu patērētāju tiesību aizsardzības struktūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus;

VII.	šajā nolūkā tai ir jāsadarbojas ar Komisiju un/vai jebkuru attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, biroju un aģentūru, kuru šajā kontekstā katrā dalībvalstī var izraudzīties.

B. PIEPRASĪTĀ LEĢISLATĪVĀ AKTA PRIEKŠLIKUMA TEKSTS

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas ētikas principiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrādes, ieviešanas un izmantošanas pamatā būtu jābūt vēlmei apkalpot sabiedrības intereses. Šādas tehnoloģijas var būt saistīta ar iespējām un riskiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība un kuri būtu jāreglamentē, Savienības līmenī pieņemot visaptverošu, ētikas principus atspoguļojošu tiesisko regulējumu, kas būtu jāievēro, sākot ar šādu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, līdz pat to izmantošanai.

(2)

Līmenim, kādā tiek nodrošināta atbilstība šādam tiesiskam regulējumam attiecībā uz mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrādi, ieviešanu un izmantošanu Savienībā, visās dalībvalstīs vajadzētu būt līdzvērtīgam, lai varētu efektīvi izmantot iespējas un konsekventi risināt jautājumu par riskiem, kurus šādas tehnoloģijas izraisa, un nepieļaut normatīvo sadrumstalotību. Būtu jānodrošina, lai šīs regulas noteikumu piemērošana visā Savienībā būtu vienāda.

(3)

Šajā sakarībā ir jāteic, ka pašreizējā visā Savienībā obligāto noteikumu un īstenotās prakses daudzveidība rada būtisku vienotā tirgus sadrumstalotības risku un apdraud arī personu un sabiedrības labklājības un pārticības aizsardzību, kā arī saskanīgu tāda pilnīga potenciāla izpēti, kāds mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām piemīt inovāciju veicināšanā un šīs labklājības un pārticības saglabāšanā. Atšķirības, kādas pastāv mērā, kādā izstrādātāji, ieviesēji un izmantotāji ņem vērā ar šīm tehnoloģijām saistīto ētisko dimensiju, var traucēt šo tehnoloģiju brīvu izstrādi, ieviešanu vai izmantošanu Savienībā, un šādas atšķirības var kļūt par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas un tehnoloģiskā progresa, un ekonomisko darbību īstenošanas Savienības līmenī šķērsli, kropļot konkurenci un liegt iestādēm iespējas pildīt to pienākumus, kas tām ir noteikti Savienības tiesību aktos. Turklāt, ja nav mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas vienota regulējuma, kas saturētu ētikas principus, visas šajos procesos iesaistītās personas, t. i. izstrādātāji, ieviesēji un izmantotāji, saskaras ar juridisko nenoteiktību.

(4)

Neskatoties uz to, ka ar šo regulu ir jāveicina Savienības līmeņa saskanīgas pieejas īstenošana tajā noteiktajos ietvaros, ar to tomēr būtu dalībvalstīm jāparedz rīcības brīvība, tostarp attiecībā uz to, kā ir jāīsteno minēto valstu attiecīgo uzraudzības iestāžu pilnvaras, lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus.

(5)	Šī regula spēkā esošos vai turpmākos nozari reglamentējošos tiesību aktus neskar. Tai būtu jābūt samērīgai attiecībā uz tās mērķi, lai nepamatoti nekavētu inovācijas Savienībā, un tai būtu jāatbilst uz risku balstītai pieejai.

(6)

Šāda regulējuma ģeogrāfiskās piemērošanas areālā būtu jāietver visi mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas vai izmantošanas Savienībā komponenti, tostarp tad, kad daļa tehnoloģiju varētu atrasties ārpus Savienības vai kad tām nav konkrētas atrašanās vietas, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu gadījumā.

(7)

Lai nodrošinātu saskaņotu regulatīvo pieeju un līdz ar to nodrošinātu juridisko noteiktību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, Savienībā ir nepieciešama kopēja izpratne par tādiem jēdzieniem kā mākslīgais intelekts, robotika, saistītās tehnoloģijas un biometriskā atpazīšana. Tiem būtu jābūt tehnoloģiski neitrāliem un vajadzības gadījumā pārskatāmiem.

(8)

Turklāt ir jāņem vērā tas, ka pastāv tehnoloģijas, kas ir saistītas ar mākslīgo intelektu un robotiku un, pateicoties kurām, programmatūra var kontrolēt fiziskos vai virtuālos procesus ar atšķirīgu autonomijas pakāpi (1). Piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļu automatizētu vadīšanu SAE starptautiskajā standartā J3016 ir ierosināti seši braukšanas automatizācijas līmeņi.

(9)

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrāde, ieviešana un izmantošana būtu jāveic tā, lai tās cilvēku spējas papildinātu, nevis aizstātu, un būtu jānodrošina, ka to īstenošana iedzīvotāju interesēm nekaitē un atbilst Savienības tiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) noteiktajām pamattiesībām, Eiropas Savienības Tiesas iedibinātajai judikatūrai un citiem Eiropas instrumentiem un Savienībā piemērojamiem starptautiskiem instrumentiem.

(10)

Lēmumus, kurus pieņem vai kuru pamatā esošo informāciju izstrādā mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, arī turpmāk vajadzētu varēt jēgpilni pārskatīt, par tiem izteikt spriedumus, tajos būtu jāvar iejaukties un tie būtu jākontrolē cilvēkiem. Šādu tehnoloģiju tehniskā un funkcionālā sarežģītība to ieviesējiem vai lietotājiem nekad nedrīkst kalpot par aizbildinājumu, lai vismaz neiedarbinātu drošatteices mehānismu, nemainītu vai apturētu to darbību vai neatgrieztos pie iepriekšējo darbības režīma, atjaunojot drošas funkcijas, gadījumos, kad Savienības tiesību un šajā regulā izklāstīto ētisko principu un juridisko pienākumu izpilde ir apdraudēta.

(11)

Mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, kuru izstrāde, ieviešana un izmantošana var radīt būtisku traumas vai kaitējuma atsevišķām personām vai sabiedrībai kopumā risku, pārkāpjot Savienības tiesību aktos noteikto pamattiesību un drošības noteikumus, būtu jāuzskata par augsta riska tehnoloģijām. Lai tos kvalificētu kā tādus, būtu jāņem vērā nozare, kurā tie tiek izstrādāti, ieviesti vai izmantoti, to konkrētais lietojums vai nolūks un paredzamās traumas vai kaitējuma smagums. Smaguma pakāpe būtu jānosaka, pamatojoties uz iespējamās traumas vai kaitējuma apmēru, cietušo personu skaitu, radītā kaitējuma kopējo vērtību un sabiedrībai kopumā nodarīto kaitējumu. Smaga trauma un kaitējums ir, piemēram, bērnu, patērētāju vai darba ņēmēju tiesību pārkāpumi, kas to apmēra, cietušo bērnu, patērētāju vai darba ņēmēju skaita vai to ietekmes uz sabiedrību kopumā dēļ rada būtisku risku pārkāpt pamattiesības un drošības noteikumus, kas ir paredzēti Savienības tiesību aktos. Šajā regulā būtu jāiekļauj izsmeļošs un kumulatīvs augsta riska nozaru un augsta riska pielietojumu un mērķu saraksts.

(12)

Šajā regulā noteiktie pienākumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz augsta riska tehnoloģijām, būtu jāpiemēro tikai mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītām tehnoloģijām, tostarp programmatūrai, algoritmiem un datiem, ko izmanto vai ģenerē šādas tehnoloģijas, kuras izstrādā, ievieš vai izmanto Savienībā un kuras pēc šajā regulā paredzētā riska novērtējuma tiek uzskatītas par augsta riska tehnoloģijām. Šādi pienākumi būtu jāpilda, neskarot vispārējo pienākumu, ka jebkāds mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūra, algoritmi un šādu tehnoloģiju izmantotie un ģenerētie dati, Savienībā būtu jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto, orientējoties uz cilvēku un pamatojoties uz cilvēka autonomijas un cilvēku drošības principiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un pilnībā ievērojot tādas pamattiesības kā cilvēka cieņa, tiesības uz brīvību un drošību un tiesības uz personas neaizskaramību.

(13)

Augsta riska tehnoloģiju īstenošanā būtu jāievēro drošības, pārredzamības, pārskatatbildības, bezaizspriedumainības vai nediskriminācijas, sociālās atbildības un dzimumu līdztiesības, tiesību uz tiesisko aizsardzību, vides ilgtspējas, privātuma un labas pārvaldības principi pēc tam, kad valsts uzraudzības iestāde būs veikusi objektīvu un ārēju riska novērtējumu saskaņā ar kritērijiem, kas ir paredzēti šajā regulā un tās pielikumā iekļautajā sarakstā. Veicot novērtējumu, būtu jāņem vērā izstrādātāja vai ieviesēja viedokļi un visi pašnovērtējumi.

(14)

Komisijai un/vai jebkurai attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai, kuru var izraudzīties šim nolūkam, būtu jāsagatavo nesaistošas īstenošanas pamatnostādnes par metodiku, kas izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem būtu jāpiemēro, novērtējot atbilstību šai regulai. To darot, tām būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(15)

Savienībā būtu jāpanāk saskaņotība attiecībā uz šo tehnoloģiju riska novērtējumu, jo īpaši gadījumā, kad tās tiek novērtētas gan, par pamatu ņemot šo regulu, gan atbilstoši piemērojamiem nozares reglamentējošajiem tiesību aktiem. Attiecīgi valsts uzraudzības iestādēm būtu jāinformē citas iestādes, kas veic riska novērtējumus saskaņā ar visiem nozares tiesību aktiem, ja šīs tehnoloģijas, veicot šajā regulā paredzēto riska novērtējumu, tiek kvalificētas kā augsta riska tehnoloģijas.

(16)

Lai mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūra, algoritmi un šādu tehnoloģiju izmantotie vai ģenerētie dati, būtu uzticami, tie būtu jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto drošā, pārredzamā un pārskatatbildīgā veidā, pamatojoties uz pamatīguma, noturības, drošības, precizitātes un kļūdu noteikšanas, izskaidrojamības, interpretējamības, revidējamības, pārredzamības un identificējamības drošuma parametriem, kā arī tā, lai atslēgtu attiecīgās funkcijas un atgrieztos pie iepriekšējā darbības režīma, atjaunojot drošas funkcijas, gadījumos, kad tiek konstatēta neatbilstība minētajiem drošības parametriem. Pārredzamība būtu jānodrošina, ļaujot publiskajām iestādēm gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams, piekļūt tehnoloģijām, datiem un skaitļošanas sistēmām, kas ir šādu tehnoloģiju pamatā.

(17)

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, jo īpaši augsta riska tehnoloģiju, izstrādātāji, ieviesēji un izmantotāji, kaut arī dažādā mērā, bet ir atbildīgi par atbilstību drošuma, pārredzamības un pārskatatbildības principiem, ciktāl tie ir saistīti ar attiecīgajām tehnoloģijām, tostarp programmatūru, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotiem un ģenerētiem datiem. Izstrādātājiem būtu jānodrošina, ka attiecīgās tehnoloģijas tiek izstrādātas un konstruētas atbilstoši drošuma parametriem, savukārt ieviesējiem un izmantotājiem būtu jāievieš un jāizmanto attiecīgās tehnoloģijas, minētos parametrus ievērojot pilnībā. Šajā nolūkā augsta riska tehnoloģiju izstrādātājiem būtu jānovērtē un jāprognozē ļaunprātīgas izmantošanas risks, ko var pamatoti sagaidīt attiecībā uz viņu izstrādātajām tehnoloģijām. Viņiem ir jānodrošina arī tas, ka to izstrādātās sistēmas iespēju robežās un ar piemērotiem līdzekļiem, piemēram, sniedzot paziņojumus par atteikšanos no tiesībām, norāda kļūdu vai neprecizitāšu iespējamību.

(18)

Izstrādātājiem un ieviesējiem būtu jānodrošina, lai izmantotājiem būtu pieejami turpmāki attiecīgo tehnoloģiju atjauninājumi, proti, programmatūras atjauninājumi, saskaņā ar līgumu vai Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem. Turklāt, ja tas ir norādīts riska novērtējumā, izstrādātājiem un izvietotājiem būtu jāsniedz publiskajām iestādēm attiecīgā dokumentācija par konkrēto tehnoloģiju izmantošanu un šo tehnoloģiju izmantošanas drošību instrukcijas, tostarp, ja tas ir absolūti nepieciešams un pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību, privātumu un intelektuālā īpašuma tiesībām, un komercnoslēpumiem, — arī avotkods, izstrādes rīki un sistēmā izmantotie dati.

(19)

Privātpersonām ir tiesības sagaidīt, ka viņu izmantotā tehnoloģija tiks īstenota saprātīgā veidā un ka tās attaisnos viņu uzticība. Iedzīvotāju uzticēšanās mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, tostarp programmatūrai, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotajiem vai ģenerētajiem datiem, ir atkarīga no tehnisko procesu izpratnes un iedziļināšanos tajos. Šādu procesu izskaidrojamības pakāpei vajadzētu būt atkarīgai no šo tehniskos procesu konteksta un tādu seku smaguma, kuras izraisa minēto tehnisko procesu kļūdains vai neprecīzs veikums, un tai vajadzētu būt pietiekamai, lai minētos procesus varētu apstrīdēt un panāktu tiesisko aizsardzību. Nodrošinot revidējamību, izsekojamību un pārredzamību, būtu jāvar novērst jebkuru iespējamu šādu tehnoloģiju nesaprotamību.

(20)

Iedzīvotāju uzticēšanās mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, tostarp, programmatūrai, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotajiem vai ģenerētajiem datiem, ir atkarīga no pakāpes, kādā attiecīgajās tehnoloģijās ir paredzēta to novērtēšana, revidējamība un izsekojamība Atkarībā no izstrādātāju iesaistīšanās pakāpes viņiem būtu jānodrošina, ka šādas tehnoloģijas tiek izstrādātas un konstruētas tā, lai šāda novērtēšana, revidējamība un izsekojamība būtu iespējama. Ieviesējiem un izmantotājiem, cik vien tas tehniski ir iespējams, būtu jānodrošina, ka mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas, pilnībā ievērojot pārredzamības prasības, kā arī tā, lai būtu iespējams tās revidēt un izsekot.

(21)

Nolūkā nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību, iedzīvotāji būtu jāinformē, kad sistēma izmanto mākslīgo intelektu, kad mākslīgā intelekta sistēmas produktu vai pakalpojumu personalizē tā izmantotāju vajadzībām, vai viņi personalizāciju var atslēgt vai ierobežot un kad viņi saskaras ar automatizētas lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju. Turklāt pārredzamības pasākumi, ciktāl tas ir tehniski iespējams, būtu jāpapildina ar precīziem un saprotamiem paskaidrojumiem par izmantotajiem datiem un algoritmu, tā mērķi, rezultātiem un iespējamo bīstamību.

(22)

Programmatūrās, algoritmos un datos iestrādātie aizspriedumi un diskriminācija ir nelikumīgi un būtu jārisina, reglamentējot procesus, ar kuriem tie tiek projektēti un izmantoti. Neobjektivitāte var izrietēt gan no lēmumiem, kuru pamatā esošo informāciju izstrādā automatizētā sistēma vai kas tajā tiek pieņemti, gan no datu kopām, uz kurām šāda lēmumu pieņemšana balstās vai ar kurām sistēma ir apmācīta.

(23)

Programmatūra, algoritmi un dati, ko izmanto vai ģenerē mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, būtu jāuzskata par tādiem, kas satur aizspriedumus, gadījumos, kad tie, piemēram, pamatojoties uz aizspriedumainu personisku vai sociālu uztveri un vēlāku ar šīm iezīmēm saistītu datu apstrādi, optimālus rezultātus attiecībā uz ikvienu personu vai personu grupu nesasniedz.

(24)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem programmatūra, algoritmi un dati, ko izmanto vai ģenerē mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, būtu jāuzskata par diskriminējošiem, ja to rezultātiem ir nesamērīgi nelabvēlīga iedarbība un ja to darbības rezultātā pret personu vai personu grupu izturas atšķirīgi, tostarp šo personu vai personu grupu nostādot neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem, piemēram, minēto personu individuālo iezīmju dēļ, bez nekāda objektīva vai saprātīga pamatojuma, neraugoties uz apgalvojumiem par minēto tehnoloģiju neitralitāti.

(25)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem leģitīmi mērķi, kas varētu objektīvi pamatot jebkādu atšķirīgu attieksmi pret noteiktām personām vai personu grupām, ir sabiedrības drošuma un drošības un veselības aizsardzība, noziedzīgu nodarījumu nepieļaušana, pamattiesību un brīvību aizsardzība, taisnīga pārstāvība un objektīvas prasības par tiesībām uz darbu profesijā.

(26)

Mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, tostarp programmatūrai, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotiem vai ģenerētiem datiem, progresa ilgtspēja būtu jāveicina. Šādām tehnoloģijām nevajadzētu būt pretrunā ar vides saudzēšanas vai zaļās pārkārtošanas jautājumiem. Šādām tehnoloģijām varētu būt liela nozīme ANO vispārīgi izklāstīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, ņemot vērā nepieciešamību labklājību nodrošināt nākamajām paaudzēm. Šādas tehnoloģijas var atbalstīt adekvāta progresa uzraudzību, pamatojoties uz ilgtspējas un sociālās kohēzijas rādītājiem un izmantojot atbildīgus pētniecības un inovācijas instrumentus, un šim nolūkam ir nepieciešama Savienības un tās dalībvalstu resursu piesaiste, lai atbalstītu projektus, ar kuriem nodrošina šo mērķu sasniegšanu, un tajos investētu.

(27)

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrādes, ieviešanas un izmantošanas procesā nekādā gadījumā nedrīkstētu tīši nodarīt nekāda veida traumu vai kaitējumu nedz atsevišķām personām, nedz sabiedrībai kopumā vai minēto traumu vai kaitējumu paredzēt pēc noklusējuma. Līdz ar to, jo īpaši augsta riska tehnoloģijas būtu jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto sociāli atbildīgā veidā.

(28)

Tādēļ izstrādātājus, ieviesējus un izmantotājus atkarībā no viņu iesaistīšanās pakāpes attiecīgajā mākslīgajā intelektā, robotikā un saistītajās tehnoloģijās, ir jāvar saukt pie atbildības un saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē atbildību, — par jebkādu atsevišķām personām vai sabiedrībai nodarītu traumu vai kaitējumu.

(29)

Jo īpaši atbildīgajiem par minētās traumas vai kaitējuma nepieļaušanu, pamatos būtu jābūt izstrādātājiem, kas pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka un kontrolē mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes gaitu vai veidu, kā arī šo tehnoloģiju ieviesējiem, kas pilda kontroles vai vadības funkcijas un ir iesaistīti to ieviešanā, pieņemot lēmumus par minēto ieviešanu, un kontrolē ar šo ieviešanu saistītos riskus vai gūst no tās labumu, izstrādes procesā veicot atbilstīgus pasākumus un attiecīgi pilnībā ievērojot šādus pasākumus ieviešanas posmā.

(30)

Sociāli atbildīgu mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus var definēt kā tehnoloģijas, kas palīdz rast risinājumus, ar kuriem aizsargā un veicina dažādus mērķus attiecībā uz sabiedrību, jo īpaši demokrātiju, veselību un ekonomisko labklājību, iespēju vienlīdzību, darba ņēmēju un sociālās tiesības, dažādus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un objektīvu un brīvi pieejamu informāciju, nodrošinot publiskas debates, kvalitatīvu izglītību, kultūras un valodu daudzveidību, dzimumu līdzsvaru, digitālās prasmes, inovācijas un radošumu. Tās ir arī tādas, kas tiek izstrādātas, ieviestas un izmantotas, pienācīgi ņemot vērā to galīgo ietekmi uz iedzīvotāju fizisko un mentālo labjutību un ar kurām naida runu vai vardarbību nekurina. Šādi mērķi būtu jāsasniedz, jo īpaši, izmantojot augsta riska tehnoloģijas.

(31)

Mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas būtu jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto arī nolūkā atbalstīt sociālo iekļaušanu, demokrātiju, plurālismu, solidaritāti, taisnīgumu, līdztiesību un sadarbību, un to potenciāls šajā sakarībā būtu maksimāli jāattīsta un jāizpēta, īstenojot pētniecības un inovācijas projektus. Tādēļ Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpiesaista to saziņas, administrācijas un finanšu resursi, lai šādus projektus atbalstītu un tajos investētu.

(32)	Projekti, kas ir saistīti ar mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju potenciālu sociālās labklājības jautājuma risināšanā, būtu jāīsteno, pamatojoties uz atbildīgiem pētniecības un inovācijas instrumentiem, lai jau no paša sākuma garantētu šo projektu atbilstību ētikas principiem.

(33)

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrādē, ieviešanā un izmantošanā ir jāņem vērā to vides pēdas nospiedums. Saskaņā ar pienākumiem, kas ir noteikti piemērojamajos Savienības tiesību aktos, šādas tehnoloģijas radīt kaitējumu videi to dzīves ciklā un visā piegādes ķēdē nedrīkstētu, un tās būtu jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto tā, lai saudzētu vidi un mazinātu, un uzlabotu savu vides pēdas nospiedumu, sekmētu zaļo pārkārtošanos un atbalstītu klimatneitralitātes un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu.

(34)

Šīs regulas piemērošanas vajadzībām izstrādātāji, ieviesēji un izmantotāji atkarībā no viņu attiecīgās iesaistes jebkura augsti riskanta mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā vai izmantošanā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē videi nodarīto kaitējumu, būtu jāsauc pie atbildības par jebkādu videi nodarīto kaitējumu.

(35)

Šīs tehnoloģijas būtu jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto arī nolūkā atbalstīt vides mērķu sasniegšanu saskaņā ar spēkā esošajām Savienības tiesībās noteiktajām tādām saistībām kā radīto atkritumu apjoma samazināšana, oglekļa dioksīda pēdas mazināšana, klimata pārmaiņu apkarošana un vides saudzēšana, un šajā sakarā, izmantojot pētniecības un inovācijas projektus, šo tehnoloģiju potenciāls būtu maksimāli jāattīsta un jāizpēta. Tādēļ Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpiesaista to saziņas, administrācijas un finanšu resursi, lai šādus projektus atbalstītu un tajos investētu.

(36)	Projekti, kas ir saistīti ar mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju potenciālu vides problēmu risināšanā, būtu jāīsteno, pamatojoties uz atbildīgiem pētniecības un inovācijas instrumentiem, lai jau no paša sākuma garantētu šo projektu atbilstību ētikas principiem.

(37)

Savienībā izstrādātam, ieviestam un izmantotam mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, tostarp programmatūrai, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotiem vai ģenerētiem datiem, ir jābūt pilnīgā saskaņā ar Savienības pilsoņu tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību. Jo īpaši to izstrādei, ieviešanai un izmantošanai būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK (3).

(38)

Tā, piemēram, izmantojot tādas attālinātas atpazīšanas tehnoloģijas kā biometrisko pazīmju atpazīšanu, jo sevišķi sejas vaibstu atpazīšanu, lai automātiski identificētu indivīdus, būtu pienācīgi jāņem vērā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, pielietošanas ētikas robežas. Ja publiskās iestādes šīs tehnoloģijas izmanto būtisku sabiedrības interešu vārdā, proti, lai garantētu privātpersonu drošību un pārvarētu ārkārtas situācijas valstī, nevis, lai garantētu īpašumu drošību, to izmantošana vienmēr būtu jādara zināma, tai būtu jābūt samērīgai, mērķtiecīgai, tā nedrīkst pārsniegt konkrētos mērķus un tā būtu jāierobežo laikā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un pienācīgi ņemot vērā cilvēka cieņu un autonomiju, kā arī Hartā noteiktās pamattiesības. Šīs izmantošanas kritērijus un ierobežojumus būtu jāvar pārskatīt tiesā, un tie būtu demokrātiski jākontrolē un jāapspriež debatēs, kurās būtu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība.

(39)	Pārvaldība, kuras pamatā ir attiecīgie standarti, uzlabo drošumu un vairo iedzīvotāju uzticēšanos mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrādei, ieviešanai un izmantošanai.

(40)	Publiskām iestādēm pirms tādu augsta riska tehnoloģiju ieviešanas, kuras sniedz atbalstu lēmumiem, kas tiek pieņemti publiskajā sektorā un kuriem ir tieša un būtiska ietekme uz pilsoņu tiesībām un pienākumiem, būtu jāveic ietekmes novērtējumi attiecībā uz pamattiesībām.

(41)

No spēkā esošajiem attiecīgajiem pārvaldības standartiem ir jāmin, piemēram, “Ētikas vadlīnijas uzticamam MI”, ko izstrādāja Eiropas Komisijas izveidotā mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupa, un jebkuri citi tehniskie standarti, ko Eiropas mērogā, piemēram, pieņēma Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), un pasaules mērogā — Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) un Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (EEIE).

(42)

Datu koplietošana un izmantošana daudzu dalībnieku starpā ir sensitīva, un tāpēc mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un izmantošana būtu jāreglamentē ar attiecīgiem noteikumiem, standartiem un protokoliem, kas saturētu kvalitātes, integritātes, drošības, uzticamības, privātuma un kontroles prasības. Datu pārvaldības stratēģijā galvenā uzmanība būtu jāpievērš šādu datu apstrādei, koplietošanai un piekļuvei tiem, tostarp to pienācīgai pārvaldībai, revidējamībai un izsekojamībai, un būtu jāgarantē neaizsargātu grupu, tostarp personu ar invaliditāti, pacientu, bērnu, minoritāšu un migrantu datu pienācīga aizsardzība. Turklāt izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem, novērtējot datu kopas, ko tie izmanto, lai uzlabotu to tehnoloģiju uzticamību, kuras tie izstrādā, ievieš un izmanto, attiecīgā gadījumā būtu jābūt iespējai paļauties uz galvenajiem darbības rādītājiem.

(43)

Dalībvalstīm būtu jāizrauga neatkarīga administratīva iestāde, kas darbotos kā uzraudzības iestāde. Jo īpaši katrai valsts uzraudzības iestādei būtu jābūt atbildīgai par tāda mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju apzināšanu, kas tiek uzskatītas par augsta riska tehnoloģijām, ņemot vērā šajā regulā paredzētos riska novērtēšanas kritērijus, un par šo tehnoloģiju atbilstības šajā regulā noteiktajiem pienākumiem novērtējumu un uzraudzību.

(44)

Katrai valsts uzraudzības iestādei būtu jāuzņemas arī atbildība par šo tehnoloģiju labu pārvaldību, ko koordinētu Komisija un/vai jebkura attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kuru šim nolūkam var izraudzīties. Tādēļ tām ir svarīga loma Savienības pilsoņu uzticēšanās un drošības veicināšanā, kā arī demokrātiskas, plurālistiskas un taisnīgas sabiedrības veidošanā.

(45)

Lai novērtētu saskaņā ar šo regulu uzskatītās augsta riska tehnoloģijas un uzraudzītu to atbilstību šai regulai un uzraudzītu to atbilstību tai, valsts uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāsadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šo tehnoloģiju novērtēšanu un uzraudzību un to atbilstības nozares reglamentējošiem tiesību aktiem nodrošināšanu.

(46)

Valsts uzraudzības iestādēm būtu jāīsteno būtiska un regulāra savstarpējā sadarbība, kā arī sadarbība ar Eiropas Komisiju un citām attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai garantētu saskaņotu pārrobežu darbību un nodrošinātu šo tehnoloģiju konsekventu izstrādi, ieviešanu un izmantošanu Savienībā saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem ētikas principiem un juridiskajiem pienākumiem.

(47)

Piedaloties šādā sadarbībā un cenšoties panākt pilnīgu saskaņošanu Savienības līmenī, valsts uzraudzības iestādēm būtu jāpalīdz Komisijai izstrādāt kopīgu un izsmeļošu augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju sarakstu saskaņā ar kritērijiem, kas ir paredzēti šajā regulā un tās pielikumā. Turklāt būtu jāizstrādā piešķiršanas process, atbilstoši kuram izsniedz Eiropas ētiskās atbilstības sertifikātu, tostarp brīvprātīgas pieteikšanās process, kuru varēti izmantot jebkurš par augsta riska tehnoloģijām neuzskatītu tehnoloģiju izstrādātājs, izplatītājs vai izmantotājs, kas vēlas apliecināt to atbilstību šai regulai.

(48)

(49)

Valsts uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek iesaistīts pēc iespējas lielāks skaits ieinteresēto personu, piemēram, nozares, uzņēmumu, sociālo partneru, pētniecības, patērētāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, un ir jānodrošina plurālistisks forums, kurā tiktu veikta analīze un notiktu viedokļu apmaiņa, lai sekmētu ieinteresēto personu savstarpējo sadarbību, galvenokārt ar akadēmiskajām aprindām, pētniekiem, nozari, pilsonisko sabiedrību un atsevišķiem ekspertiem, un sastrādāšanos to starpā, lai nonāktu pie saprotamiem un precīziem slēdzieniem par to, kā pārvaldību reglamentēt.

(50)

Papildus tam minētajām valsts uzraudzības iestādēm būtu jāsniedz profesionālas administratīvas norādes un atbalsts izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem vai jaunuzņēmumiem, kas saskaras ar problēmām ievērot šajā regulā noteiktos ētiskos principus un juridiskos pienākumus.

(51)	Komisijai un/vai jebkurai attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai, ko var izraudzīties šim nolūkam, būtu jāizstrādā saistošas dalībvalstu uzraudzības iestādēm paredzētas pamatnostādnes par metodiku, kas tām būtu jāpiemēro, novērtējot atbilstību tiesību normām.

(52)

Trauksmes celšana vērš attiecīgo iestāžu uzmanību uz iespējamiem un faktiskiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, lai nepieļautu traumu, kaitējumu vai bojājumu, kas pretējā gadījumā tiktu nodarīti. Turklāt ziņošanas procedūras uzlabo informācijas plūsmu uzņēmumos un organizācijās, tādējādi mazinot risku, ka tiek izstrādāti nepareizi vai kļūdaini produkti vai pakalpojumi. Uzņēmumiem un organizācijām, kas izstrādā, ievieš vai izmanto mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus, būtu jāizveido ziņošanas kanāli, un personas, kas ziņo par pārkāpumiem, būtu jāaizsargā pret represijām.

(53)

Nav iespējams paredzēt, cik strauji attīstīsies mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūra, algoritmi un šādu tehnoloģiju izmantotie vai ģenerētie dati, kā arī tehniska mašīnmācīšanās, spriešanas procesi un citas tehnoloģijas, kas ir šīs attīstības pamatā. Tādēļ ir gan lietderīgi, gan nepieciešami izveidot pārskatīšanas mehānismu, saskaņā ar kuru papildus ziņošanai par regulas piemērošanu Komisijai ir regulāri jāiesniedz ziņojums par iespējamām izmaiņām šīs regulas piemērošanas jomā.

(54)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, izveidot mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas Savienībā ētikas principu kopēju tiesisko regulējumu un noteikt juridiskus minēto darbību pienākumus, pietiekami labi atsevišķās dalībvalstīs sasniegt nevar, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Ievērojot minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Šajā regulā paredzēto koordināciju Savienības līmenī vislabāk nodrošinātu Komisija un/vai jebkura attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuru var izraudzīties šajā kontekstā, lai izvairītos no sadrumstalotības un visā Savienībā nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanu; Tādēļ Komisijai būtu jāuzdod rast piemērotu risinājumu, lai šādu koordināciju strukturētu Savienības līmenī nolūkā katrā dalībvalstī koordinēt valsts uzraudzības iestāžu pilnvaras un darbības: mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju riska novērtējumu, šo tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas pārvaldības vienota regulējuma izveidi, sertifikātu izstrādi un izdošanu par atbilstību šajā regulā noteiktajiem ētikas principiem un juridiskajiem pienākumiem, atbalstu regulārai apmaiņai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību un tāda zinātības centra izveidi, kurš apvienotu akadēmisko aprindu, pētniecības, nozares pārstāvjus un atsevišķus ekspertus, lai Savienības līmenī veicinātu zināšanu un tehniskās zinātības apmaiņu, un Savienības pieejas veicināšanu starptautiskās sadarbības ceļā un konsekventu reaģēšanu visā pasaulē uz iespējām un riskiem, kas šīm tehnoloģijām ir raksturīgi.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Regulas pieņemšanas nolūks

Šīs regulas pieņemšanas nolūks ir izveidot visaptverošu un nākotnes prasībām atbilstošu Savienības ētikas principu un juridisko pienākumu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Savienībā tiktu īstenota mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un izmantošana.

2. pants

Piemērošanas joma

Šī regula attiecas uz Savienībā izstrādātu, ieviestu un izmantotu mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām, tostarp programmatūru, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotajiem vai ģenerētajiem datiem.

3. pants

Ģeogrāfiskais spēkā esamības areāls

Šo regulu piemēro mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, ja kādu no to daļām izstrādā, ievieš vai izmanto Savienībā, neatkarīgi no tā, vai programmatūra, algoritmi vai šādu tehnoloģiju izmantotie vai izstrādātie dati atrodas ārpus Savienības vai tiem konkrētas ģeogrāfiskās atrašanās vietas nav.

4. pants

Definīcijas

Šīs regulas piemērošanas nolūkā ir jāievēro šādas definīcijas:

“mākslīgais intelekts” ir sistēma, kura darbojas, pamatojoties uz programmatūru, vai ir iestrādāta tehnikas ierīcēs un kuras rīcība liecina par intelektu, inter alia, vācot, apstrādājot, analizējot un interpretējot datus par tā apkārtējo vidi un ar zināmu autonomijas pakāpi veicot darbības, ar kurām tā sasniedz konkrētus mērķus (4);

“autonomija” ir MI sistēma, kas darbojas, interpretējot konkrētus ievaddatus un izmantojot iepriekš noteiktu norāžu komplektu, bet ar šādām norādēm aprobežota nav, lai gan tās rīcību ierobežo tai noteiktais mērķis, kuru tā saskaņā ar programmu tiecas sasniegt, un citas būtiskas izstrādātāja sistēmas projektā izdarītas izvēles;

c)	“robotika” ir tehnoloģijas, ar kuras palīdzību automātiski kontrolētas, pārprpogrammējamas, daudzfunkcionālas ierīces (5) fiziskajā pasaulē var veikt uzdevumus, kurus tradicionāli veic vai sāk cilvēki, tostarp, izmantojot mākslīgo intelektu vai saistītās tehnoloģijas;

d)	“saistītās tehnoloģijas” ir tehnoloģijas, pateicoties kurām, programmatūra var daļēji vai pilnīgi autonomi kontrolēt fizisku vai virtuālu procesu un tehnoloģijas, kas spēj konstatēt biometriskos, ģenētiskos vai cita veida datus, un tehnoloģijas, kas cilvēku iezīmes kopē vai tās izmanto kā citādi;

“augsts risks” ir ievērojams risks, kas ir saistīts ar mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izmantošanu, lai radītu traumu vai kaitējumu atsevišķām personām vai sabiedrībai, pārkāpjot Savienības tiesību aktos noteiktās pamattiesības un drošības noteikumus, ņemot vērā to konkrēto izmantojumu vai nolūku un nozari, kurā tie ir izstrādāti, ieviesti vai izmantoti, un paredzamās traumas vai kaitējuma smagumu;

“izstrāde” ir algoritmu veidošana un projektēšana, programmatūras rakstīšana un projektēšana vai datu vākšana, uzglabāšana un pārvaldība, lai radītu vai apmācītu mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas vai lai radītu izveidotā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju jaunu pielietojumu;

g)	“izstrādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka un kontrolē mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes gaitu vai veidu;

h)	“ieviešana” ir mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izmantošana un pārvaldība, kā arī to laišana tirgū vai citāda to pieejamības nodrošināšana izmantotājiem;

i)	“ieviesējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iesaistīta mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju konkrētā ieviešanā un kurai ir kontroles vai vadības funkcija, pieņemot lēmumus, kontrolējot risku un gūstot labumu no šādas ieviešanas;

j)	“izmantošana” ir jebkura darbība, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām, izņemot izstrādi vai ieviešanu;

k)	“izmantotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, bet tās neizstrādā un neievieš;

l)	“aizspriedums” ir personas vai personu grupas neobjektīva individuāla vai sociāla uztvere, kuras pamatā ir šo personu personīgās iezīmes;

m)	“diskriminācija” ir jebkāda atšķirīga attieksme pret personu vai personu grupu tāda iemesla dēļ, kam nav objektīva vai saprātīga pamatojuma un kas tādēļ Savienības tiesību aktos ir aizliegts;

“trauma vai kaitējums”, tostarp, ja to ir izraisījusi naida runa, aizspriedumi, diskriminācija vai stigmatizācija, fizisks vai garīgs kaitējums, materiāls vai nemateriāls kaitējums, piemēram, finansiāla vai ekonomiska rakstura kaitējums, darba vai izglītības iespējas zaudēšana, nepamatota izvēles vai vārda brīvības ierobežošana vai privātuma zaudēšana, un jebkurš Savienības tiesību aktu pārkāpums, kas kaitē personai;

“laba pārvaldība” ir veids, kā nodrošināt, lai izstrādātāji, ieviesēji un izmantotāji pieņemtu un ievērotu atbilstošus un saprātīgus standartus un uzvedības protokolus, kuru pamatā būtu oficiāli noteikumi, procedūras un vērtību kopumi un, pateicoties kuriem, viņi var pienācīgi risināt ētikas jautājumus, tiklīdz tie rodas vai pirms tam.

5. pants

Mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētikas principi

1. Jebkurš mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūrs, algoritmi un šādu tehnoloģiju izmantotie vai ģenerētie dati, Savienībā ir jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un pilnībā ievērojot cilvēka cieņu, autonomiju un drošību un citas Hartā noteiktas pamattiesības.

2. Tādu personas datu apstrādi, kas ir iegūti, izstrādājot, ieviešot un izmantojot mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp tādu personas datu apstrādi, kuru avots ir nepersondati un biometriskie dati, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK.

3. Savienība un tās dalībvalstis veicina pētniecības projektus, kuru mērķis ir nodrošināt uz mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām balstītus risinājumus, ar kuriem cenšas veicināt sociālo iekļautību, demokrātiju, plurālismu, solidaritāti, taisnīgumu, vienlīdzību un sadarbību.

II nodaļa

Pienākumi attiecībā uz augsta riska tehnoloģijām

6. pants

Pienākumi attiecībā uz augsta riska tehnoloģijām

1. Šī nodaļas normas piemēro tikai tādam Savienībā izstrādātam, ieviestam un izmantotam mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām, tostarp programmatūrai, algoritmiem un šādu tehnoloģiju izmantotajiem vai ģenerētajiem datiem, kuri tiek uzskatīti par augsti riskantiem.

2. Jebkuru augsta riska mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datus, izstrādā, ievieš vai izmanto, lai tiktu nodrošināts, ka netiek pārkāpti šajā regulā noteiktie ētikas principi.

7. pants

Antropocentrisks un cilvēka radīts mākslīgais intelekts

1. Jebkuru augsta riska tehnoloģiju, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus izstrādā, ievieš vai izmanto, lai tiktu nodrošināta iespēja cilvēkiem to jebkurā brīdī pilnībā pārraudzīt.

2. Šā panta 1. punktā minētās tehnoloģijas izstrādā, ievieš un izmanto, lai vajadzības gadījumā cilvēks varētu atjaunot pilnīgu kontroli, tostarp, minētās tehnoloģijas mainot vai apturot.

8. pants

Drošība, pārredzamība un pārskatatbildība

1. Jebkuru augsta riska mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datus, izstrādā, ievieš vai izmanto tā, lai tiktu nodrošināts, ka tie ir:

izstrādāti, ieviesti un izmantoti, panākot izturību un tādējādi garantējot pienācīgu drošības līmeni, jo tiek ievēroti kiberdrošības minimuma atskaites punkti, kuriem ir jābūt proporcionāliem konstatētajam riskam, un tādiem, ar kuriem novērš jebkādu tehnisku vājo vietu izmantošanu negodīgos vai nelikumīgos nolūkos;

b)	izstrādāti, ieviesti un izmantoti, garantējot drošību un līdz ar to veicot aizsardzības pasākumus, kuri ietver rezerves plānu un rīcību drošības vai drošuma apdraudējuma gadījumā;

c)	izstrādāti, ieviesti un izmantoti, garantējot, ka darbība, kā to izmantotājs var pamatoti sagaidīt, ir uzticama attiecībā uz mērķu sasniegšanu un tādu darbību veikšanu, kuras veikt tie bija iecerēti, tostarp nodrošinot, ka visas operācijas ir reproducējamas;

d)	izstrādāti, ieviesti un izmantoti, nodrošinot, ka konkrēto tehnoloģiju virzība uz mērķi un darbību izpilde ir precīza; ja no gadījuma rakstura neprecizitātēm izvairīties nevar, sistēma pienācīgā veidā, cik vien iespējams, informē ieviesējus un izmantotājus par kļūdu un neprecizitāšu iespējamību;

e)	izstrādāti, ieviesti un izmantoti, nodrošinot vieglu saprotamību un līdz ar to — iespēju tehnoloģiju tehniskos procesus pārskatīt;

f)	izstrādāti, ieviesti un izmantoti, lai varētu izmantotājus brīdināt, ka viņi saskaras ar mākslīgā intelekta sistēmām, pienācīgi un vispusīgi atklājot mākslīgā intelekta izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem šo sistēmu spējas, precizitāti un ierobežojumus;

g)	saskaņā ar 6. pantu ir izstrādāti, ieviesti un izmantoti, lai a) līdz g) apakšpunktā noteikto drošuma pazīmju neievērošanas gadījumā varētu uz laiku atslēgt attiecīgās funkcijas un atgriezties pie agrākā darbības režīma, minētās funkcijas iespējojot no jauna.

2. Saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu, šā panta 1. punktā minētās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus, izstrādā, ievieš un izmanto, nodrošinot pārredzamību un izsekojamību, — lai to elementi, procesi un posmi tiktu dokumentēti atbilstīgi iespējami visaugstākajiem un piemērojamajiem standartiem un lai šīs regulas 18. pantā minētās valsts uzraudzības iestādes varētu novērtēt šādu tehnoloģiju atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Jo īpaši šo tehnoloģiju izstrādātājs, ieviesējs vai izmantotājs ir atbildīgs par šā panta 1. punktā izklāstītajiem drošības parametriem un spēj pierādīt atbilstību tiem.

3. Šā panta 1. punktā minēto tehnoloģiju izstrādātājs, ieviesējs vai izmantotājs nodrošina, ka pasākumus, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību šā panta 1. punktā izklāstītajām drošības pazīmēm, var revidēt šīs regulas 18. pantā minētās valsts uzraudzības iestādes vai vajadzības gadījumā — citas dalībvalsts vai Eiropas nozaru uzraudzības struktūras.

9. pants

Aizspriedumu un diskriminācijas nepieļaušana

1. Jebkura programmatūra, algoritms vai dati, ko izmanto vai ģenerē Savienībā izstrādāts, ieviests vai pielietots augsta riska mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, vienpusēji būt nedrīkst un, neskarot šā panta 2. punktu, nediskriminē tādu iemeslu dēļ kā rase, dzimums, seksuālā orientācija, grūtniecība, invaliditāte, fiziskās vai ģenētiskās īpašības, vecums, nacionālā minoritāte, etniskā vai sociālā izcelsme, valoda, reliģija vai ticība, politiskie uzskati vai pilsoniskā līdzdalība, pilsonība, civilstāvokļa vai ekonomiskais statuss, izglītība vai sodāmība.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot Savienības tiesību aktus, kas reglamentē nelikumīgu diskrimināciju, jebkāda atšķirīga attieksme pret personām vai personu grupām var būt pamatota tikai tad, ja ir objektīvs, saprātīgs un leģitīms mērķis, kas ir gan samērīgs, gan nepieciešams, ciktāl nepastāv alternatīva, kura vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu traucētu mazāk.

10. pants

Sociālā atbildība un dzimumu vienlīdzība

Jebkuru augsta riska mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos un ģenerētos datus, kuru izstrādā, ievieš un izmanto Savienībā, izstrādā, izmanto un izmanto saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, principiem un vērtībām, lai netraucētu vēlēšanām vai neveicinātu dezinformācijas izplatīšanu, ievērotu darba ņēmēju tiesības, veicinātu kvalitatīvu izglītību un digitālo pratību, nepalielinātu dzimumu nevienlīdzību, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, un respektētu intelektuālā īpašuma tiesības un to ierobežojumus.

11. pants

Vides ilgtspēja

Šīs regulas 18. pantā minētās valsts uzraudzības iestādes vai attiecīgā gadījumā cita dalībvalsts vai Eiropas nozares uzraudzības struktūra novērtē jebkuru augta riska mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos un ģenerētos datus no to vides ilgtspējas viedokļa, nodrošinot, ka tiek ieviesti pasākumi, ar kuriem mazina un novērš vispārējo ietekmi, kāda tiem ir uz dabas resursiem, enerģijas patēriņu, atkritumu radīšanu, oglekļa dioksīda pēdu, klimata pārmaiņu krīzi un vides degradāciju, nolūkā nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem un jebkurām citām starptautiskām vides saistībām, kuras Savienība ir apņēmusies pildīt.

12. pants

Privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība

Biometrisko datu izmantošana un vākšana attālinātās identifikācijas nolūkos publiskās vietās, izmantojot biometrisko vai sejas atpazīšanu, īpaši apdraud pamattiesības, un to ievieš vai izmanto tikai dalībvalstu publiskās iestādes, aizstāvot būtiskas sabiedrības intereses. Minētās iestādes nodrošina, ka šāda ieviešana vai izmantošana tiek darīta zināma sabiedrībai, ir samērīga, mērķtiecīga un aprobežota ar konkrētajiem mērķiem un atrašanās vietu un ir ierobežota laikā saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK, un šajā ieviešanā un izmantošanā pienācīgi ņem vērā cilvēka cieņu un autonomiju, kā arī Hartā noteiktās pamattiesības, proti, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

13. pants

Tiesības uz sūdzības iesniegšanu

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības prasīt kompensāciju par traumu vai kaitējumu, ko ir nodarījusi augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistītu tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrāde, ieviešana un izmantošana, pārkāpjot Savienības tiesību aktus un šajā regulā noteiktos pienākumus.

14. pants

Riska novērtējums

1. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus, uzskata par augsta riska tehnoloģijām, ja, veicot riska novērtējumu, kura pamatā ir objektīvi kritēriji, piemēram, to konkrētais lietojums vai nolūks, nozare, kurā tās tiek izstrādātas, ieviestas vai izmantotas, un iespējamās radītās traumas vai kaitējuma smagums, konstatē, ka to izstrāde, ieviešana vai izmantošana var izraisīt būtisku tādas traumas vai kaitējuma risku, kas var tikt nodarīti indivīdiem vai sabiedrībai, pārkāpjot Savienības pamattiesības un drošības noteikumus.

2. Neskarot piemērojamos nozares reglamentējošos tiesību aktus, mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerētos datu, riska novērtējumu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas ir paredzēti šā panta 1. punktā un šīs regulas pielikumā iekļautajā izsmeļošajā un kumulatīvajā sarakstā, veic šīs regulas 18. pantā minētās valstu uzraudzības iestādes, kuras koordinē Komisija, un/vai jebkura cita attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuru var izraudzīties šajā nolūkā, ņemot vērā to sadarbības faktu.

3. Sadarbībā ar šā panta 2. punktā minētajām valstu uzraudzības iestādēm Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 20. pantu, izveido un pēc tam atjaunina Savienībā atklāto augsta riska tehnoloģiju kopējo sarakstu.

4. Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 20 pantu, regulāri atjaunina arī sarakstu, kas ir paredzēts šīs regulas pielikumā.

15. pants

Atbilstības novērtēšana

1. Augsta riska mākslīgo intelektu, robotiku un saistītās tehnoloģijas novērtē no atbilstības šīs regulas 6.–12. pantā noteiktajiem pienākumiem viedokļa, kā arī tās pēc tam uzrauga šīs regulas 18. pantā minētās valstu uzraudzības iestādes, kuras koordinē Komisijas un/vai jebkura cita attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuru var izraudzīties šim nolūkam.

2. Programmatūra, algoritmi un augsta riska tehnoloģijas izmantotie un ģenerētie dati, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu ir novērtēti kā atbilstīgi šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, atbilst arī minētajiem pienākumiem, ja vien attiecīgā valsts uzraudzības iestāde nenolemj veikt novērtējumu pēc savas iniciatīvas vai pēc izstrādātāja, ieviesēja vai izmantotāja pieprasījuma.

3. Neskarot nozari reglamentējošos tiesību aktus, Komisija un/vai jebkura attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, ko var izraudzīties īpaši šim nolūkam, līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai izstrādā saistošas, dalībvalstu uzraudzības iestādēm paredzētas pamatnostādnes par metodiku, kas tām ir jāpiemēro, novērtējot šā panta 1. punktā minēto atbilstību tiesību normām.

16. pants

Eiropas ētiskās atbilstības sertifikāts

1. Ja saskaņā ar 15. pantu ir saņemts pozitīvs novērtējums par augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, ētisko atbilstību, attiecīgā valsts uzraudzības iestāde izdod Eiropas ētiskās atbilstības sertifikātu.

2. Ikviens tāda mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju, tostarp programmatūras, algoritmu un šādu tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu, izstrādātājs, ieviesējs vai izmantotājs, kuru par augsti riskantu neuzskata un uz kuru tādēļ 6.–12. pantā noteiktie pienākumi un 14. un 15. pantā paredzētais riska novērtējums un atbilstības novērtējums neattiecas, arī var vēlēties apliecināt atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai to daļai, ja to pamato attiecīgās tehnoloģijas būtība, ko apstiprina valsts uzraudzības iestādes pieņemtais lēmums. Sertifikātu izsniedz tikai tad, ja attiecīgā valsts uzraudzības iestāde ir veikusi atbilstības novērtējumu un ja šis novērtējums ir pozitīvs.

3. Lai izsniegtu šā panta 2. punktā minēto sertifikātu, Komisija un/vai jebkura cita attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, ko var izraudzīties šim nolūkam, izstrādā pieteikšanās procesu.

III nodaļa

Institucionālā pārraudzība

17. pants

Pārvaldības standarti un īstenošanas norādījumi

1. Mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, kas ir izstrādātas, ieviestas vai izmantotas Savienībā, atbilst attiecīgajiem pārvaldības standartiem, kurus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, principiem un vērtībām un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir noteikušas šīs regulas 18. pantā minētās valsts uzraudzības iestādes, kuras koordinē Komisija un/vai attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuru var izraudzīties šim nolūkam.

2. Šā panta 1. punktā minētie standarti ietver nesaistošas īstenošanas pamatnostādnes par metodiku, kas izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem ir jāpiemēro, lai panāktu atbilstību šai regulai, un tās publicē līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

3. Datus, ko izmanto vai ģenerē Savienībā izstrādāts, ieviests un izmantots mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, pārvalda izstrādātāji, ieviesēji un izmantotāji saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu, Savienības, citu Eiropas organizāciju noteikumiem un standartiem un starptautiskajiem noteikumiem un standartiem, kā arī saskaņā ar attiecīgās nozares vai uzņēmējdarbības protokoliem. Jo īpaši izstrādātāji un ieviesēji, ciktāl iespējams, veic to ārējo datu avotu kvalitātes pārbaudes, kurus izmanto mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, un ievieš datu vākšanas, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas pārraudzības mehānismus.

4. Neskarot personu datu pārnesamību un tādu personu tiesības, kuru mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izmantojums ir ģenerējis datus, tādu datu vākšana, glabāšana, apstrāde, koplietošana un piekļuve tiem, kurus izmanto vai rada Savienībā izstrādāts, ieviests un izmantots mākslīgais intelekts, robotika un saistītās tehnoloģijas, atbilst attiecīgajiem dalībvalstu, Savienības, citu Eiropas organizāciju noteikumiem un standartiem un starptautiskajiem noteikumiem un standartiem, kā arī attiecīgās nozares vai uzņēmējdarbības protokoliem. Jo īpaši izstrādātāji un ieviesēji nodrošina, ka minētos protokolus piemēro mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas laikā, precīzi nosakot prasības attiecībā uz šo tehnoloģiju izmantoto vai ģenerēto datu apstrādi un piekļuves tiem atļaušanu, kā arī — šādu datu apstrādes mērķi, apjomu un adresātus un piekļuves tādiem datiem atļaušanu, kuri vienmēr ir pārbaudāmi un izsekojami pilnībā.

18. pants

Uzraudzības iestādes

1. Katra dalībvalsts izraugās neatkarīgu valsts pārvaldes iestādi, kas ir atbildīga par šīs regulas piemērošanas uzraudzību (“uzraudzības iestāde”) un par šīs regula 14., 15. un 16. pantā paredzēto riska un atbilstības novērtējuma un sertifikācijas veikšanu, neskarot nozari reglamentējošos tiesību aktus.

2. Valsts uzraudzības iestādes palīdz nodrošināt šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Šajā nolūkā katras dalībvalsts uzraudzības iestādes sadarbojas viena ar otru, ar Komisiju un/vai citām attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ko var izraudzīties šim nolūkam.

3. Katra valsts uzraudzības iestāde darbojas kā pirmais kontaktpunkts gadījumos, kad rodas aizdomas par šajā regulā noteikto ētikas principu un juridisko pienākumu pārkāpšanu, tostarp par diskriminējošu attieksmi vai citu tiesību pārkāpšanu, kas ir pieļauta mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas vai izmantošanas rezultātā. Šādos gadījumos attiecīgā valsts uzraudzības iestāde veic atbilstības novērtējumu, lai atbalstītu pilsoņu tiesības apstrīdēt un panākt savu tiesību aizsardzību.

4. Katra valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par attiecīgo šīs regulas 17. pantā minēto valsts, Eiropas un starptautisko pārvaldības noteikumu un standartu piemērošanas mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām uzraudzību, tostarp, īstenojot koordināciju ar pēc iespējas lielāku ieinteresēto personu skaitu. Šajā nolūkā katras dalībvalsts uzraudzības iestādes nodrošina forumu, kurā notiek regulāra viedokļu apmaiņa ar ieinteresētajām personām no akadēmiskajām aprindām, pētniecības vides, nozares un pilsoniskās sabiedrības un minēto personu starpā.

5. Katra valsts uzraudzības iestāde sniedz profesionālus un administratīvus norādījumus un atbalstu par mākslīgajam intelektam, robotikai un saistītajām tehnoloģijām piemērojamo Savienības tiesību un šajā regulā izklāstīto ētikas principu vispārēju īstenošanu — jo īpaši attiecīgajām pētniecības un izstrādes organizācijām un maziem un vidējiem uzņēmumiem vai jaunuzņēmumiem.

6. Katra dalībvalsts līdz … [OV: lūgums ievietot datumu — viens gads pēc stāšanās spēkā] paziņo Eiropas Komisijai tiesību normas, kuras tā pieņem saskaņā ar šo pantu, un nekavējoties — visus turpmākos grozījumus, kuri tās ietekmē.

7. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto ētikas principu un juridisko pienākumu īstenošanu. Dalībvalstis gan Savienības, gan valstu līmenī atbalsta attiecīgās ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību, tām cenšoties nodrošināt savlaicīgu, ētisku un pietiekami informētu reakciju uz jaunajām iespējām un problēmām, jo īpaši tām, kurām ir pārrobežu raksturs un kuras izriet no tehnoloģiju attīstības, kas ir notikusi mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju jomā.

19. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība

Ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kas ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (6).

20. pants

Koordinēšana Savienības līmenī

1. Komisija un/vai jebkura attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs un aģentūra, kuru var izraudzīties šajā nolūkā, veic šādus uzdevumus:

—

šīs regulas 14. pantā minētā mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju konsekventa riska novērtēšana, kas ir jāveic šīs regulas 18. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm, pamatojoties uz šīs regulas 8. panta 1. punktā paredzētajiem kopējiem objektīvajiem kritērijiem un šīs regulas pielikumā pievienotajā augsta riska nozaru un augsta riska pielietojumu vai mērķu sarakstā;

—	šīs regulas 15. pantā minēto augsta riska mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju atbilstības novērtējuma un turpmākās uzraudzības, kas ir jāveic šīs regulas 18. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm, pieņemšana zināšanai;

—	tā pieteikšanās procesa izstrāde, ko īsteno attiecībā uz šīs regulas 16. pantā minēto sertifikātu, kuru izdod šīs regulas 18. pantā minētās valsts uzraudzības iestādes;

—	neskarot nozari reglamentējošos tiesību aktus, to šīs regulas 17. panta 4. punktā minēto saistošo pamatnostādņu izstrāde, kas attiecas uz metodoloģiju, kas ir jāievēro šīs regulas 18. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm;

—

šīs regulas 17. pantā minēto attiecīgo pārvaldības standartu izstrādes koordinācija, ko veic šīs regulas 18. pantā minētās valsts uzraudzības iestādes, tostarp izstrādātājiem, ieviesējiem un izmantotājiem paredzēto nesaistošo īstenošanas pamatnostādņu par šīs regulas ievērošanas metodiku izstrādes koordinācija;

—	sadarbība ar šīs regulas 18. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm attiecībā uz to ieguldījumu šīs regulas konsekventā piemērošanā visā Savienībā saskaņā ar šīs regulas 18. panta 2. punktu;

—

darbība tāda zinātības centra statusā, kurš veicina informācijas apmaiņu par mākslīgo intelektu, robotiku un saistītajām tehnoloģijām un atbalsta vienotas izpratnes veidošanu vienotajā tirgū, šīs regulas 18. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm sniedzot papildu norādījumus, atzinumus un zinātību, attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzība, paraugprakses standartu noteikšana un attiecīgā gadījumā ieteikumu regulatīviem pasākumiem sniegšana; to darot, tai ir jāsadarbojas ar pēc iespējas lielāku attiecīgo ieinteresēto personu skaitu un ir jānodrošina, ka lēmumu pieņemšanas līmeņi ir dažādi un panāk dzimumu līdztiesību;

—	drošības un aizsardzības darba grupas izveide nolūkā izskatīt politikas un ieguldījumu jautājumus, kas īpaši ir saistīti ar mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisku izmantošanu drošības un aizsardzības jomā.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Komisiju pilnvaro pieņemt 14. panta 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 3. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 14. panta 3. un 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

22. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvu (ES) 2019/1937 groza šādi:

(1)

Direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“(xi)

mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un izmantošana.”

(2)

Pielikuma I daļai pievieno šādu punktu:

“K.

2. panta 1. punkta a) apakšpunkta xi) punkts — mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un izmantošana.

“xxi)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula [XXX] par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izmantošanas ētikas principiem”.”

23. pants

Pārskatīšana

Komisija regulāri pārskata mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju attīstību, tostarp programmatūru, algoritmus un šādu tehnoloģiju izmantotos vai ģenerētos datus, un līdz … [OV: lūgums ievietot datumu — trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tostarp novērtējumu par šīs regulas piemērošanas jomas iespējamām izmaiņām.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro, sākot ar XX.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Izsmeļošs un kumulatīvs saraksts ar augsta riska nozarēm un augsta riska pielietojumiem vai mērķiem, kuri var izraisīt pamattiesību un drošības noteikumu pārkāpumu.

Augsta riska nozares

—	Nodarbinātība

—

Izglītība

—	Veselības aprūpe

—	Transports

—	Enerģētika

—	Publiskais sektors (patvērums, migrācija, robežkontrole, tiesu iestādes un sociālā nodrošinājuma dienesti)

—	Aizsardzība un drošība

—	Finanses, banku pakalpojumi un apdrošināšana

Augsta riska pielietojums vai mērķi

—	Pieņemšana darbā

—	Skolēnu klasificēšana un novērtēšana

—	Valsts līdzekļu piešķiršana

—	Aizdevumu piešķiršana

—	Tirdzniecība, starpniecība, aplikšana ar nodokļiem utt.

—	Ārstēšana un procedūras

—	Vēlēšanu procesi un politiskās kampaņas

—	Publiskā sektora lēmumi, kuriem ir būtiska un tieša ietekme uz fizisku vai juridisku personu tiesībām un pienākumiem

—	Automatizēta braukšana

—	Satiksmes vadība

—	Autonomas militārās sistēmas

—	Enerģijas ražošana un piegāde

—	Atkritumu apsaimniekošana

—	Emisiju kontrole

(1) Attiecībā uz transportlīdzekļu automatizētu vadīšanu ir ierosināti seši vadīšanas automatizācijas līmeņi, pieņemotSAE starptautisko standartu J3016, kas pēdējo reizi tika atjaunināts 2018. gadā un tika pārsaukts par standartu J3016_201806. https://www.sae.org/standards/content/j3016_201806/

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(4) Definīcija, kas ir sniegta Eiropas Komisijas paziņojumā COM(2018)0237, 25.04.2018., 1. lpp., pielāgots.

(5) Iegūta no rūpniecisko robotu definīcijas ISO 8373.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/107

P9_TA(2020)0276

Mākslīgajam intelektam piemērojamais civiltiesiskās atbildības režīms

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgajam intelektam piemērojamo civiltiesiskās atbildības režīmu (2020/2014(INL))

(2021/C 404/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 169. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (1) (Produktatbildības direktīva),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (Negodīgas komercprakses direktīva) (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (3), kā arī citus patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm (4),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. septembra Regulu (ES) 2018/1488 par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (6),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un Labāka regulējuma pamatnostādnes (7),

—	ņemot vērā 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. decembra paziņojumu “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” (COM(2018)0795),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 8. aprīļa paziņojumu “Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” (COM(2019)0168),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā (COM(2020)0064),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par civiltiesību noteikumiem par robotiku (8),

—	ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (9),

—	ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomo ieroču sistēmām (10),

—	ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku (11),

—	ņemot vērā 2020. gada 12. februāra rezolūciju par automatizētiem lēmumu pieņemšanas procesiem: patērētāju aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana (12),

—	ņemot vērā Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas 2019. gada 8. aprīļa ziņojumu “Ētikas pamatnostādnes uzticamam MI”,

—	ņemot vērā Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas 2019. gada 8. aprīļa ziņojumu “Mākslīgā intelekta definīcija: galvenās iespējas un jomas”,

—	ņemot vērā Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas 2019. gada 26. jūnija ziņojumu “Politikas un ieguldījumu ieteikumi uzticama MI jomā”,

—	ņemot vērā Atbildības un jauno tehnoloģiju ekspertu grupas Jauno tehnoloģiju apakšgrupas 2019. gada 21. novembra ziņojumu “Atbildība par mākslīgo intelektu un citām jaunām digitālajām tehnoloģijām”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu dienesta veikto Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pētījumu “Civiltiesiskās atbildības režīms mākslīgā intelekta jomā, Eiropas pievienotās vērtības novērtējums” (13);

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta STOA 2016. gada jūnija politikas brīfingu par juridiskiem un ētiskiem apsvērumiem saistībā ar robotiku (14),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2016. gada oktobra pētījumu Juridiskajai komitejai “Eiropas civiltiesību noteikumi robotikā” (15),

—	ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0178/2020),

tā kā jēdzienam “atbildība” ir būtiska divējāda loma ikdienas dzīvē — no vienas puses, tas nodrošina, ka persona, kurai nodarīts kaitējums vai zaudējumi, var pieprasīt un saņemt kompensāciju no puses, kura ir atbildīga par šo nodarīto kaitējumu vai zaudējumiem un, no otras puses, tas paredz ekonomiskus stimulus fiziskām un juridiskām personām, lai tās principā izvairītos nodarīt kaitējumu vai zaudējumus vai savā darbībā jau ierēķinātu kompensācijas maksāšanas risku;

tā kā jebkuram uz nākotni vērstam civiltiesiskās atbildības tiesiskajam regulējumam ir jāvieš uzticība produktu un pakalpojumu drošumam, uzticamībai un konsekventumam, tostarp digitālajai tehnoloģijai, lai nodrošinātu līdzsvaru starp potenciālo cietušo efektīvu un godīgu aizsardzību pret kaitējumu vai zaudējumiem un vienlaikus paredzētu pietiekamu rīcības brīvību nolūkā nodrošināt uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, iespēju izstrādāt jaunas tehnoloģijas, produktus vai pakalpojumus; tā kā tas palīdzēs veidot uzticēšanos un radīs stabilitāti investīcijām; tā kā jebkura atbildības regulējuma galējam mērķim jābūt nodrošināt juridisko noteiktību visām pusēm — vai tas būtu ražotājs, operators, skartā persona, vai jebkura trešā puse;

tā kā dalībvalsts tiesību sistēma var modulēt savus atbildības noteikumus attiecībā uz konkrētiem aktoriem vai padarīt tos stingrākus attiecībā uz konkrētām darbībām; tā kā atbildība neatkarīgi no vainas nozīmē, ka puse var būt atbildīga, pat neesot vainīga; tā kā daudzu valstu saistību tiesības paredz, ka atbildētājs ir atbildīgs neatkarīgi no vainas, ja risks, ko attiecīgais atbildētājs ir radījis sabiedrībai, piemēram, saistībā ar automobiļiem vai bīstamām darbībām, vai ko tas nevar kontrolēt, piemēram, dzīvniekus, rezultējas kaitējumā vai zaudējumos;

D.	tā kā pirms Savienības likumdošanas darbībām, kuru mērķis ir atbildības skaidra noteikšana attiecībā uz mākslīgā intelekta (MI) sistēmām, būtu jāveic analīze un jāapspriežas ar dalībvalstīm par ierosinātā tiesību akta atbilstību ekonomikas, tiesiskajiem un sociālajiem nosacījumiem;

tā kā jautājums par MI civiltiesiskās atbildības režīmu būtu jāapspriež plašās publiskās debatēs, ņemot vērā visas iesaistītās intereses, jo īpaši ētikas, tiesiskos, ekonomikas un sociālos aspektus, lai nepieļautu pārpratumus un novērstu nepamatotas bažas, ko iedzīvotājiem var radīt šī tehnoloģija; tā kā turpmāku likumdošanas pasākumu priekšnoteikumam ir jābūt rūpīgai pārbaudei ietekmes novērtējuma ietvaros par jaunā tiesiskā regulējuma sekām visiem aktoriem;

F.	tā kā MI sistēmu jēdziens ietver lielu grupu dažādu tehnoloģiju, tostarp vienkāršu statistiku, mašīnmācīšanos un mašīnu dziļo mācīšanos;

tā kā termina “automatizēta lēmumu pieņemšana” izmantošana varētu novērst iespējamo termina “mākslīgais intelekts” neskaidrību; tā kā “automatizēta lēmumu pieņemšana” ir saistīta ar to, ka lietotājs sākotnēji daļēji vai pilnībā deleģē lēmumu kādai struktūrai, izmantojot programmatūru vai pakalpojumu; tā kā šī struktūra savukārt izmanto automātiski izpildāmus lēmumu pieņemšanas modeļus, lai veiktu darbību lietotāja vārdā vai informētu lietotāju un palīdzētu pieņemt lēmumu attiecībā uz veicamo darbību;

tā kā konkrētas MI sistēmas rada būtiskas juridiskas problēmas spēkā esošā atbildības regulējuma jomā un varētu novest pie situācijām, kurās šādu sistēmu nepārredzamības dēļ būtu ārkārtīgi dārgi vai pat neiespējami noteikt, kurš kontrolējis ar MI sistēmu saistīto risku vai kurš kods, ievadītā informācija vai dati galu galā ir noveduši pie kaitnieciskās darbības; tā kā šis faktors varētu apgrūtināt saiknes starp kaitējumu vai zaudējumiem un izraisošo rīcību noteikšanu, kā rezultātā cietušie varētu nesaņemt pienācīgu kompensāciju;

tā kā juridiskās problēmas rada arī MI sistēmu savstarpējā savienojamība un MI sistēmu savienojamība ar cita veida sistēmām, to atkarība no ārējiem datiem, neaizsargātība pret kiberdrošības pārkāpumiem, kā arī tādu arvien autonomāku MI sistēmu projektēšana, kuras cita starpā izmanto mašīnmācīšanās un mašīnu dziļās mācīšanās metodes;

tā kā pamatoti ētikas standarti MI sistēmām kopā ar stingrām un taisnīgām kompensācijas procedūrām var palīdzēt risināt šādas juridiskās problēmas un izskaust risku, ka lietotāji varētu mazāk vēlēties pieņemt jauno tehnoloģiju; tā kā taisnīgas atlīdzības procedūras nozīmē, ka visām personām, kurām MI sistēma ir nodarījusi kaitējumu vai kurām MI sistēma ir nodarījusi mantisku kaitējumu, jānodrošina tāds pats aizsardzības līmenis kā gadījumos, kuri ar MI sistēmu nav saistīti; tā kā lietotājam ir jābūt pārliecinātam, ka MI izmantojošo sistēmu radītos iespējamos zaudējumus segs atbilstīga apdrošināšana un ka ir skaidri definēts tiesisks veids kompensācijas saņemšanai;

tā kā juridiskā noteiktība ir arī būtisks nosacījums uz MI balstītas tehnoloģijas dinamiskai izstrādei un inovācijai, jo īpaši jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tās praktiskai piemērošanai ikdienas dzīvē; tā kā jaunuzņēmumu, mikrouzņēmumumu un mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, jo īpaši Eiropas ekonomikā, attaisno stingri samērīgu pieeju, lai šie uzņēmumi varētu attīstīties un ieviest inovācijas;

tā kā MI sistēmu daudzveidība un ļoti atšķirīgie riski, ko rada šī tehnoloģija, sarežģī centienus rast vienotu risinājumu, kurš būtu piemērots visam risku spektram; tā kā šajā saistībā būtu jāizvēlas pieeja, kas izmanto eksperimentus, izmēģinājumus un “regulatīvās smilškastes”, lai rastu samērīgus un uz pierādījumiem balstītus risinājumus, kas atbilstoši vajadzībai ir piemēroti konkrētām situācijām un nozarēm,

Ievads

uzskata, ka uzdevums, kas saistīts ar MI sistēmu ieviešanu sabiedrībā, darbavietā un ekonomikā, ir viens no būtiskākajiem jautājumiem pašreizējā politikas darba kārtībā; tā kā uz MI balstītas tehnoloģijas varētu un tām būtu jācenšas uzlabot mūsu dzīvi gandrīz visās nozarēs, sākot no privātās sfēras, piemēram, transporta nozares, personalizētas izglītības, palīdzības neaizsargātām personām, fiziskās sagatavotības programmām un kredīta izsniegšanas līdz darba videi, piemēram, garlaicīgu un vienveidīgu uzdevumu atvieglošanai, un līdz globālām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, veselības aprūpei, uzturam un loģistikai;

ir stingri pārliecināts — lai efektīvi izmantotu sniegtās priekšrocības un novērstu potenciālu ļaunprātīgu MI sistēmu izmantošanu, kā arī izvairītos no regulējuma sadrumstalotības Savienībā, izšķiroša nozīme ir vienotiem, uz principiem balstītiem un uz nākotni vērstiem tiesību aktiem visā Savienībā attiecībā uz visām MI sistēmām; uzskata — lai gan konkrētu nozaru regulējumi plaša spektra iespējamajiem lietojumiem ir vēlami, šķiet, ir vajadzīgs horizontāls un saskaņots uz kopīgiem principiem balstīts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, ieviestu vienādus standartus visā Savienībā un efektīvi aizsargātu mūsu Eiropas vērtības un pilsoņu tiesības;

apgalvo, ka jāpanāk digitālā vienotā tirgus pilnīga saskaņošana, jo digitālo vidi raksturo strauja pārrobežu dinamika un starptautiskas datu plūsmas; uzskata, ka Savienība mērķus saglabāt ES digitālo suverenitāti un veicināt digitālās inovācijas Eiropā sasniegs vien tad, ja tiks pieņemti saskaņoti un kopīgi noteikumi atbilstīgi inovācijas kultūrai;

norāda, ka jau notiek globāla sacensība MI jomā un ka Savienībai būtu tajā jāieņem vadoša pozīcija, izmantojot savu zinātnisko un tehnoloģisko potenciālu; stingri uzsver, ka tehnoloģiju attīstība nedrīkst apdraudēt lietotāju aizsardzību pret MI ierīču un sistēmu radītajiem zaudējumiem; mudina popularizēt Savienības civiltiesiskās atbildības standartus starptautiskā līmenī;

ir stingri pārliecināts, ka jaunie kopīgie noteikumi attiecībā uz MI sistēmām jāpieņem tikai regulas formā; uzskata, ka jautājums par atbildību gadījumos, kad kaitējumu vai zaudējumus radījusi MI sistēma, ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas jārisina šajā regulējumā;

Atbildība un mākslīgais intelekts

uzskata, ka nav nepieciešams pilnībā pārskatīt labi funkcionējošos atbildības režīmus, bet ka MI sistēmu sarežģītība, savienojamība, nepārredzamība, neaizsargātība, spēja atjauninājumu rezultātā modificēties, pašmācības spēja un iespējamā autonomija, kā arī iesaistīto dalībnieku lielais skaits tomēr ir būtisks izaicinājums Savienības un valstu atbildības sistēmas noteikumu efektivitātei; uzskata, ka ir nepieciešami specifiski un koordinēti atbildības režīmu pielāgojumi, lai izvairītos no situācijām, kad personas, kurām ir nodarīts kaitējums vai kuru mantai ir nodarīts kaitējums, nesaņem kompensāciju;

norāda, ka visas fiziskās vai virtuālās darbības, ierīces vai procesi, ko vada MI sistēmas, tehniski var būt kaitējuma vai zaudējumu tiešais vai netiešais iemesls, taču tie gandrīz vienmēr ir iznākums tam, ka kāds ir izveidojis vai ieviesis sistēmas vai iejaucies to darbībā; šajā saistībā norāda, ka MI sistēmām nav nepieciešams piešķirt juridiskas personas statusu; uzskata, ka MI sistēmu nepārredzamība, savienojamība un autonomija praksē var ļoti apgrūtināt vai pat padarīt neiespējamu MI sistēmu radītu konkrētu kaitniecisku darbību izsekošanu līdz konkrētam cilvēka ieguldījumam vai lēmumiem projektēšanas posmā; atgādina, ka atbilstīgi vispārpieņemtām atbildības koncepcijām šo šķērsli tomēr ir iespējams apiet, saucot pie atbildības dažādas personas visā vērtības ķēdē, kuras rada, uztur vai kontrolē ar MI sistēmu saistīto risku;

uzskata, ka Produktatbildības direktīva (PAD) jau vairāk nekā 30 gadus ir izrādījusies efektīvs līdzeklis, kā saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko izraisījis defektīvs produkts, tomēr tā būtu jāpārskata, lai to pielāgotu digitālajai pasaulei un risinātu problēmas, ko rada jaunās digitālās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot augstu efektīvas patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī juridisko noteiktību patērētājiem un uzņēmumiem, vienlaikus izvairoties no augstām izmaksām un riskiem MVU un jaunuzņēmumiem; mudina Komisiju novērtēt, vai PAD būtu jāpārveido par regulu, lai precizētu “produktu” definīciju, nosakot, vai tā attiecas uz digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem, un apsvērtu tādu jēdzienu kā “zaudējumi”, “defekts” un “ražotājs” pielāgošanu; uzskata, ka juridiskās noteiktības labad visā Savienībā pēc PAD pārskatīšanas jēdzienā “ražotājs” būtu jāiekļauj ražotāji, izstrādātāji, programmētāji, pakalpojumu sniedzēji, kā arī atbalsta operatori; aicina Komisiju precīzi definētos gadījumos un pēc pienācīga novērtējuma apsvērt iespēju apvērst noteikumus par pierādīšanas pienākumu attiecībā uz jauno digitālo tehnoloģiju radīto kaitējumu; norāda uz to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai atjaunināts Savienības akts attiektos tikai uz skaidri identificētām problēmām, attiecībā uz kurām jau pastāv īstenojami risinājumi, un vienlaikus dod iespēju turpmākai tehnoloģiju attīstībai, tostarp izstrādēm, kuru pamatā ir brīva un atklāta pirmkoda programmatūra; norāda, ka PAD būtu arī turpmāk jāizmanto attiecībā uz civiltiesiskās atbildības prasībām pret defektīvas MI sistēmas radītāju, ja MI sistēma saskaņā ar minēto direktīvu tiek atzīta par produktu; uzsver, ka jebkādai produktatbildības regulējuma atjaunināšanai jānotiek paralēli Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (16) atjaunināšanai, lai gādātu par to, ka MI sistēmās ir a priori integrēti drošuma un drošības principi;

uzskata, ka dalībvalstīs spēkā esošās deliktu tiesības, kas balstās uz atbildību par vainu, vairumā gadījumu nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni personām, kurām kaitējumu nodarījusi traucējoša trešā puse, piemēram, hakeris, vai kurām šāda trešā puse ir nodarījusi mantisku kaitējumu, jo traucējums parasti ir pamats prasībai par atbildība par vainu; norāda, ka tikai īpašos gadījumos, tostarp tajos, kad trešā persona ir neizsekojama vai maksātnespējīga, ir nepieciešams pievienot atbildības noteikumus, lai papildinātu spēkā esošās valsts deliktu tiesības;

10.

tādēļ uzskata, ka šajā ziņojumā ir lietderīgi pievērsties civiltiesiskās atbildības prasībām pret MI sistēmas operatoru; apstiprina, ka operatora atbildību pamato tas, ka viņš kontrolē ar MI sistēmu saistīto risku līdzīgi kā saistīto risku kontrolē automobiļa īpašnieks; uzskata, ka, ņemot vērā MI sistēmu sarežģītību un savienojamību, operators daudzos gadījumos ir cietušās personas pirmais sasniedzamais kontaktpunkts;

Operatora atbildība

11.

pauž viedokli, ka atbildības noteikumi, kas attiecas uz operatoru, būtu jāpiemēro visām MI sistēmu darbībām neatkarīgi no tā, kur notiek darbība un vai darbība tiek īstenota fiziski vai virtuāli; tomēr norāda, ka darbības sabiedriskās vietās, kas riskam pakļauj daudzas personas, ir gadījumi, kas tomēr jāizvērtē rūpīgāk; uzskata, ka personas, kurām potenciāli var tikt nodarīts kaitējums vai zaudējumi, bieži vien neapzinās, ka tiek veikta darbība, un vairumā gadījumu neizvirzītu līgumiskās atbildības prasības pret operatoru; norāda, ka, materializējoties kaitējumam vai zaudējumiem, šādas personas izvirzītu tikai prasību par atbildību par vainu, un var izrādīties sarežģīti trešām pusēm pierādīt MI sistēmas operatora vainu un tādējādi attiecīgās civiltiesiskās atbildības prasības varētu būt neveiksmīgas;

12.

uzskata, ka ir lietderīgi izprast “operatora” jēdzienu tā, ka tas ietver gan uz tiešo, gan atbalsta operatoru, kamēr uz pēdējo nav attiecināma PAD; norāda, ka tiešais operators būtu jādefinē kā fiziska vai juridiska persona, kura zināmā mērā kontrolē risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām, un kura gūst labumu no sistēmas darbības; apgalvo, ka atbalsta operators būtu jādefinē kā fiziska vai juridiska persona, kas pastāvīgi nosaka tehnoloģijas iezīmes, sniedz datus un būtisku atbalsta pakalpojumu un tādējādi zināmā mērā arī kontrolē risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām; uzskata, ka kontrolēšana ir jebkura operatora darbība, kas ietekmē MI sistēmas darbību un tādējādi to, kādā mērā sistēma pakļauj trešās puses potenciālajiem riskiem; uzskata, ka šādas darbības varētu ietekmēt MI sistēmas vadību no sākuma līdz beigām, nosakot ievaddatus, izvaddatus vai rezultātus, vai izmainīt specifiskas funkcijas vai procesus MI sistēmā;

13.

norāda, ka var rasties situācijas, kad ir vairāk nekā viens operators, piemēram, atbalsta operators un tiešais operators; uzskata, ka šādā gadījumā visiem operatoriem jābūt solidāri atbildīgiem, taču tiesības celt regresa prasību tiem jāparedz proporcionāli vienam pret otru; uzskata, ka atbildības proporcionālā daļa būtu jānosaka, ņemot vērā attiecīgo operatoru kontroles pakāpi attiecībā uz risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām; uzskata, ka būtu jāuzlabo produktu izsekojamība, lai labāk identificētu dažādos posmos iesaistītās personas;

Atšķirīgi atbildības noteikumi par dažādiem riskiem

14.

atzīst, ka operatora kontrolētās MI sistēmas veids ir atbildību noteicošais faktors; norāda, ka MI sistēma, kurai raksturīgs augsts risks un kura darbojas autonomi, daudz lielākā mērā potenciāli apdraud plašāku sabiedrību; uzskata, ka, pamatojoties uz juridiskajām problēmām, ko MI sistēmas rada civiltiesiskās atbildības režīmiem, šķiet pamatoti šādām augsta riska autonomām MI sistēmām izveidot kopīgu atbildības neatkarīgi no vainas režīmu; uzsver, ka šādai uz risku balstītai pieejai, kas varētu ietvert vairākus riska līmeņus, būtu jābalstās uz skaidriem kritērijiem un pienācīgu augsta riska definīciju, kā arī jānodrošina juridiskā noteiktība;

15.

uzskata, ka MI sistēma rada augstu risku, ja tās autonomajai darbībai piemīt ievērojams potenciāls radīt kaitējumu vienai vai vairākām personām tādā veidā, kas ir nejaušs un pārsniedz to, ko varētu pamatoti sagaidīt; uzskata, ka, nosakot, vai MI sistēma ir augsta riska sistēma, ir jāņem vērā arī nozare, kurā var sagaidīt būtiskus riskus, un veikto darbību raksturs; uzskata, ka potenciāla nozīmīgums ir atkarīgs no mijiedarbības starp iespējamā kaitējuma smagumu, iespējamības, ka risks radīs kaitējumu vai zaudējumus, un MI sistēmas izmantošanas veida;

16.

iesaka visas augsta riska MI sistēmas izsmeļoši uzskaitīt ierosinātās regulas pielikumā; atzīst, ka, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un vajadzīgās tehniskās zināšanas, Komisijai bez liekas kavēšanās pielikums būtu jāpārskata, bet vismaz reizi sešos mēnešos, un vajadzības gadījumā tas jāgroza, pieņemot deleģēto aktu; uzskata, ka Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar jaunizveidoto pastāvīgo komiteju, kura ir līdzīga esošajai Pastāvīgajai komitejai prekursoru jomā vai Tehniskajai komitejai mehānisko transportlīdzekļu jautājumos un kuras sastāvā ir dalībvalstu eksperti un ieinteresētās personas; uzskata, ka Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas līdzsvarotais sastāvs varētu būt labs piemērs ieinteresēto personu grupas izveidei, iesaistot arī ētikas ekspertus, kā arī antropologus, sociologus un garīgās veselības speciālistus; tāpat uzskata, ka Eiropas Parlamentam būtu jāizraugās eksperti, kas konsultētu jaunizveidoto pastāvīgo komiteju;

17.

norāda, ka uz MI balstītu tehnoloģiju attīstība ir ļoti dinamiska un nepārtraukti paātrinās; uzsver — lai nodrošinātu lietotāju pienācīgu aizsardzību, ir vajadzīga ātra pieeja tādu jaunu ierīču un sistēmu potenciālo risku analizēšanai, kas izmanto MI sistēmas un kas ienāk Eiropas tirgū; iesaka šajā saistībā pēc iespējas vienkāršot visas procedūras; turklāt ierosina, ka Komisijas novērtējums par to, vai MI sistēma rada augstu risku, būtu jāsāk vienlaikus ar ražojumu drošuma novērtējumu, lai novērstu situāciju, kad augsta riska MI sistēma jau ir apstiprināta tirgum, bet vēl nav klasificēta kā augsta riska sistēma un tādējādi darbojas bez obligātās apdrošināšanas seguma;

18.

norāda, ka Komisijai būtu jānovērtē, kā izmeklēšanas iestāde varētu piekļūt datiem, kas savākti, ierakstīti vai noglabāti augsta riska MI sistēmās, lai vāktu pierādījumus minētās MI sistēmas nodarīta kaitējuma vai zaudējumu gadījumā, un kā šādus datus varētu izmantot, kā arī uzlabot to izsekojamību un revidējamību, vienlaikus ņemot vērā pamattiesības un tiesības uz privātumu;

19.

apgalvo, ka atbilstīgi dalībvalstu atbildības neatkarīgi no vainas sistēmām ierosinātā regula būtu jāpiemēro būtisku tādu juridiski aizsargātu tiesību pārkāpumiem kā tiesības uz dzīvību, veselību, fizisko neaizskaramību un mantu, un ka regulā būtu jāparedz kompensācijas summas un apmērs, kā arī noilguma periods; uzskata, ka ierosinātajā regulā būtu jāiekļauj arī tāda būtiska nemateriāla kaitējuma jēdziens, kas rada pārbaudāmus ekonomiskos zaudējumus, kuri pārsniedz Savienības atbildības tiesību aktos saskaņotu robežvērtību, kas līdzsvaro skarto personu piekļuvi tiesai un citu iesaistīto personu intereses; mudina Komisiju atkārtoti izvērtēt un saskaņot zaudējumu robežvērtības Savienības tiesību aktos; uzskata, ka Komisijai būtu padziļināti jāanalizē visu dalībvalstu juridiskās tradīcijas un to spēkā esošie tiesību akti, kas paredz kompensāciju par nemateriālu kaitējumu, lai novērtētu, vai ir nepieciešams iekļaut nemateriālu kaitējumu ar MI saistītos tiesību aktos un vai tas ir pretrunā spēkā esošajam Savienības tiesiskajam regulējumam vai apdraud dalībvalstu tiesību aktus;

20.

uzskata, ka visām MI sistēmu vadītām darbībām, ierīcēm vai procesiem, kas rada kaitējumu vai zaudējumus, bet kas nav uzskaitīti ierosinātās regulas pielikumā, arī turpmāk būtu jāpiemēro atbildība par vainu; uzskata, ka cietušajai personai tomēr jābūt iespējai atsaukties uz operatora vainas prezumpciju, kuram vajadzētu būt iespējai sevi attaisnot, pierādot, ka tas ir ievērojis rūpības pienākumu;

21.

uzskata, ka MI sistēmai, ko Komisija un jaunizveidotā pastāvīgā komiteja vēl nav novērtējušas un kas tādējādi vēl nav klasificēta kā augsta riska sistēma un nav iekļauta ierosinātās regulas pielikuma sarakstā, tomēr, atkāpjoties no 20. punktā paredzētās sistēmas, būtu jāpiemēro atbildība neatkarīgi no vainas, ja tā ir izraisījusi atkārtotus incidentus, kas radījuši nopietnu kaitējumu vai zaudējumus; norāda, ka tādā gadījumā Komisijai bez liekas kavēšanās būtu arī jāizvērtē nepieciešamība pārskatīt minēto pielikumu, lai sarakstam pievienotu attiecīgo MI sistēmu; uzskata, ka gadījumā, ja pēc šī novērtējuma Komisija nolemj iekļaut minēto MI sistēmu sarakstā, šai iekļaušanai vajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad ir noticis pirmais pierādītais šīs MI sistēmas izraisītais incidents, kas ir radījis nopietnu kaitējumu vai zaudējumus;

22.

prasa Komisijai izvērtēt, vai ir nepieciešami Savienības līmeņa noteikumi attiecībā uz līgumiem, lai novērstu klauzulas par līgumsaistību nepildīšanu, tostarp uzņēmumu savstarpējās attiecībās un uzņēmumu attiecībās ar valsts pārvaldi;

Apdrošināšana un MI sistēmas

23.

uzskata, ka atbildības segums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka jauno tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu panākumus; norāda, ka atbilstīgs atbildības segums ir būtisks arī, lai pārliecinātu sabiedrību, ka tā var uzticēties jaunajām tehnoloģijām, neskatoties uz kaitējuma iespējamību, vai lai izskatītu cietušo personu tiesībpamatotas prasības; vienlaikus norāda, ka šī reglamentējošā sistēma ir koncentrēta uz nepieciešamību izmantot un uzlabot MI sistēmu priekšrocības, vienlaikus paredzot stingrus aizsardzības pasākumus;

24.

uzskata, ka, pamatojoties uz ievērojamo potenciālu radīt kaitējumu vai zaudējumus un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (17), visiem augsta riska MI sistēmu operatoriem, kas uzskaitīti ierosinātās regulas pielikumā, vajadzētu būt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; uzskata, ka šādam augsta riska MI sistēmu obligātās apdrošināšanas režīmam būtu jāsedz summas un kompensācijas apmērs, kas noteikts ierosinātajā regulā; apzinās, ka šāda tehnoloģija pašreiz joprojām ir ļoti reti sastopama, jo ir saistīta ar augsta līmeņa autonomu lēmumu pieņemšanu, un ka tādējādi pašreizējie priekšlikumi lielākoties ir vērsti uz nākotni; tomēr uzskata, ka nenoteiktība attiecībā uz riskiem nedrīkst izraisīt nepieņemami augstas apdrošināšanas prēmijas un tādējādi kavēt pētniecību un inovācijas;

25.

uzskata, ka no publiskajiem līdzekļiem finansēts Savienības līmeņa kompensācijas mehānisms nav piemērots risinājums potenciāli trūkstošās apdrošināšanas nodrošināšanai; uzskata — tā kā trūkst datu par riskiem, kas saistīti ar MI sistēmām, un pastāv neskaidrība par turpmāko attīstību, apdrošināšanas nozarei ir grūti piedāvāt pielāgotus vai jaunus apdrošināšanas produktus; uzskata — ja obligātās apdrošināšanas izstrāde tiks pilnībā atstāta tirgus ziņā, visticamāk, tiks izvēlēta “viens der visiem” pieeja ar nesamērīgi augstām prēmijām un nepareiziem stimuliem, mudinot operatorus izvēlēties lētāko, nevis labāko apdrošināšanu, un tā varētu kļūt par šķērsli pētniecībai un inovācijai; uzskata, ka Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar apdrošināšanas nozari, lai izzinātu, kā būtu iespējams izmantot datus un inovatīvus modeļus tādām apdrošināšanas polisēm, kas piedāvā atbilstīgu segumu par pieejamu cenu;

Noslēguma aspekti

26.

prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, iesniegt priekšlikumu regulai par atbildību par mākslīgā intelekta sistēmu darbību, ņemot vērā ieteikumus šā dokumenta pielikumā;

27.

uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nebūs finansiālas ietekmes;

o o

28.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.

(2) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(3) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

(4) OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.

(5) OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.

(6) OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.

(7) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(8) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp.

(9) OV C 307, 30.8.2018., 163. lpp.

(10) OV C 433, 23.12.2019., 86. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0081.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0032.

(13) https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_STU(2020)654178'

(14) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/563501/EPRS_STU(2016)563501(ANN)_EN.pdf

(15) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/571379/IPOL_STU(2016)571379_EN.pdf

(16) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(17) OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAI.

DETALIZĒTI IETEIKUMI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS IZSTRĀDEI PAR ATBILDĪBU PAR MĀKSLĪGĀ INTELEKTA SISTĒMU DARBĪBU

A. PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

Šajā ziņojumā risināts būtisks digitalizācijas aspekts, ko ietekmē pārrobežu darbība, globālā konkurence un sociāli pamatapsvērumi. Būtu jāvadās pēc šādiem principiem.

1.	Patiesa digitālā vienotā tirgus izveidei vajadzīga pilnīga saskaņošana, pieņemot regulu.

2.	Ir jārisina jaunas juridiskās problēmas, ko rada mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izstrāde, nodrošinot pēc iespējas lielāku juridisko noteiktību visā atbildības ķēdē, arī ražotājam, operatoram, skartajai personai un jebkurai trešai pusei.

3.	Ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un pārmērīgas birokrātijas, jo tas kavētu inovāciju MI jomā Eiropā, it īpaši, ja tehnoloģijas, produktus vai pakalpojumus ir izstrādājuši MVU vai jaunuzņēmumi.

4.	MI civiltiesiskās atbildības noteikumiem būtu jācenšas rast līdzsvaru starp sabiedrības aizsardzību, no vienas puses, un stimuliem uzņēmumiem investēt inovācijās, jo īpaši MI sistēmās, no otras puses.

5.	Tā vietā, lai aizstātu labi funkcionējošus atbildības režīmus, būtu jāveic daži nepieciešami pielāgojumi, ieviešot jaunas un uz nākotni vērstas ierosmes.

6.	Topošais regulas priekšlikums un Produktatbildības direktīva ir kopīgā atbildības par MI sistēmām satvara divi pīlāri, un saistībā ar tiem jāīsteno cieša koordinācija un pielāgošana visu politisko dalībnieku starpā Savienības un valstu līmenī.

7.	Iedzīvotājiem būtu jānodrošina vienāds aizsardzības un tiesību līmenis neatkarīgi no tā, vai kaitējumu ir vai nav radījusi MI sistēma, kā arī neatkarīgi no tā, vai kaitējums nodarīts fiziskajā vai virtuālajā vidē, lai tādējādi stiprinātu uzticēšanos šai jaunajai tehnoloģijai.

Regulas priekšlikumā būtu jāņem vērā gan materiālais, gan nemateriālais kaitējums. Pamatojoties, citu dokumentu starpā, uz Eiropas Komisijas 2020. gada 19. februāra ziņojumu par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā, tā tiek aicināta padziļināti analizēt visu dalībvalstu juridiskās tradīcijas, kā arī spēkā esošo tiesību aktu noteikumus, ar kuriem piešķir kompensāciju par nemateriālu kaitējumu, lai novērtētu, vai nemateriāla kaitējuma iekļaušana nākamajā regulas priekšlikumā ir juridiski pamatota un nepieciešama no skartās personas viedokļa. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Parlaments uzskata, ka būtu jāiekļauj būtisks nemateriāls kaitējums, ja skartā persona cieš pamanāmus, t. i., pārbaudāmus, ekonomiskus zaudējumus.

B. PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA TEKSTS

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par atbildības režīmu mākslīgā intelekta sistēmu darbībai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Jēdzienam “atbildība” ir būtiska divējāda loma ikdienas dzīvē — no vienas puses, tas nodrošina, ka persona, kurai nodarīts kaitējums vai zaudējumi, var pieprasīt kompensāciju no puses, kura tiek uzskatīta par atbildīgu par nodarīto kaitējumu vai zaudējumiem un, no otras puses, tas paredz ekonomiskus stimulus personām, lai tās izvairītos nodarīt kaitējumu vai zaudējumus. Jebkuram atbildības regulējumam būtu jācenšas iedvest uzticība produktu un pakalpojumu, arī jauno digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI), lietu interneta (IoT) vai robotikas, drošumam, uzticamībai un konsekvencei, lai panāktu līdzsvaru starp potenciālo cietušo efektīvu aizsardzību pret kaitējumu vai zaudējumiem un tajā pašā laikā pietiekamu rīcības brīvību, kas nodrošinātu iespēju izstrādāt jaunas tehnoloģijas, produktus vai pakalpojumus.

(2)

It īpaši jaunu produktu un pakalpojumu aprites cikla sākumā pēc sākotnējo testu veikšanas pastāv zināms funkcionālu trūkumu risks lietotājam, kā arī trešām pusēm. Šis mēģinājumu un kļūdu process vienlaikus ir arī būtisks faktors, kas veicina tehnisko progresu, un bez tā lielākā daļa mūsu tehnoloģiju nepastāvētu. Līdz šim ar jauniem produktiem un pakalpojumiem saistītos riskus pienācīgi ir mazinājuši stingri produktu drošuma tiesību akti un atbildības noteikumi.

(3)

Taču MI parādīšanās rada būtisku izaicinājumu esošajām atbildības sistēmām. MI sistēmu izmantošana ikdienas dzīvē radīs situācijas, kurās to nepārredzamības (“melnās kastes” elements) un to aprites ciklā iesaistīto daudzo dalībnieku dēļ būs ārkārtīgi dārgi vai pat neiespējami noteikt pusi, kura kontrolējusi ar MI sistēmu izmantošanu saistīto risku, vai kurš kods vai ievaddati ir noveduši pie kaitnieciskās darbības. Minētās grūtības pastiprina MI sistēmu savstarpējā savienojamība un MI sistēmu savienojamība ar cita veida sistēmām, atkarība no ārējiem datiem, neaizsargātība pret kiberdrošības pārkāpumiem, kā arī MI sistēmu arvien pieaugošā autonomija, ko veicina mašīnmācīšanās un mašīnu dziļās mācīšanās spējas. Papildus šiem sarežģītajiem aspektiem un potenciālajai neaizsargātībai MI sistēmas varētu izmantot arī, lai nodarītu būtisku kaitējumu, piemēram, apdraudētu cilvēka cieņu un Eiropas vērtības un brīvības, izsekojot personas pret viņu gribu, ieviešot sociālās kredītu sistēmas, pieņemot aizspriedumainus lēmumus jautājumos par veselības apdrošināšanu, kredīta piešķiršanu, tiesas rīkojumiem, pieņemšanu darbā vai nodarbinātību vai konstruējot autonomas letālu ieroču sistēmas.

(4)

Ir svarīgi ņemt vērā, ka MI sistēmu ieviešanas nodrošinātie ieguvumi krietni pārsniegs zaudējumus. MI sistēmas palīdzēs efektīvāk novērst klimata pārmaiņas, uzlabot medicīniskos izmeklējumus, kā arī darba nosacījumus, labāk integrēt personas ar invaliditāti un gados vecākas personas sabiedrībā un nodrošināt individuāli pielāgotas izglītības programmas visa veida apmācāmajiem. Lai izmantotu dažādās tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos MI sistēmu izmantošanai, vienlaikus novēršot to kaitniecisku izmantošanu, labākais turpmākais risinājums ir pārdomāti ētikas standarti kopā ar stingrām un taisnīgām kompensācijas procedūrām.

(5)

Tāpat, lai atsvērtu drošības noteikumu pārkāpumus, ir vajadzīgs atbilstīgs atbildības režīms. Tomēr šajā regulā paredzētajā atbildības režīmā ir jāņem vērā visas attiecīgās intereses. Turpmāku likumdošanas pasākumu priekšnoteikums ir rūpīga jebkāda jauna tiesiskā regulējuma seku analīze maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaunuzņēmumiem. Šādu uzņēmumu būtiskā nozīme Eiropas ekonomikā pamato stingri samērīgu pieeju, lai šie uzņēmumi varētu attīstīties un ieviest inovācijas. Savukārt MI sistēmu radītā kaitējuma vai zaudējumu upuriem ir jābūt tiesībām uz atlīdzību un pilnu kompensāciju par ciesto kaitējumu vai zaudējumiem.

(6)

Ikvienām vajadzīgajām izmaiņām esošajā tiesiskajā regulējumā būtu jāsākas ar precizējumu, ka MI sistēmas nav ne tiesību subjekts, ne tām ir cilvēka sirdsapziņa, to vienīgais uzdevums ir kalpot cilvēcei. Daudzas MI sistēmas arī būtiski neatšķiras no citām tehnoloģijām, kuras reizēm ir balstītas uz vēl sarežģītāku programmatūru. Galu galā lielākā daļa MI sistēmu tiek izmantotas, lai veiktu nenozīmīgus uzdevumus, kas sabiedrībai nerada nekādus riskus vai arī tie ir minimāli. Līdz ar termina “automatizēta lēmumu pieņemšana” izmantošanu varētu novērst iespējamo termina “mākslīgais intelekts” neskaidrību. Termins “automatizēta lēmumu pieņemšana” apraksta situāciju, kurā lietotājs sākotnēji daļēji vai pilnībā deleģē lēmumu kādai struktūrai, izmantojot programmatūru vai pakalpojumu. Savukārt šī struktūra izmanto automātiski izpildāmus lēmumu pieņemšanas modeļus, lai veiktu darbību lietotāja vārdā vai informētu lietotāju un palīdzētu pieņemt lēmumu attiecībā uz veicamo darbību.

(7)

Taču ir arī tādas MI sistēmas, kuras tiek izstrādātas un ieviestas bīstamā veidā un kuru pamatā ir tādas tehnoloģijas kā neironu tīkli un mašīnu dziļās mācīšanās procesi. Šādu sistēmu nepārredzamība un autonomija var būtiski apgrūtināt konkrētu darbību izsekošanu līdz konkrētiem cilvēka lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz to izstrādi vai darbību. Piemēram, šādas MI sistēmas operators varētu apgalvot, ka nav varējis kontrolēt fizisko vai virtuālo darbību, ierīci vai procesu, kas radījuši kaitējumu vai zaudējumus, jo darbības vai procesa ierosinātājs ir operatora MI sistēmas autonoma darbība. Turklāt autonomas MI sistēmas darbībai vienai pašai nevajadzētu būt pietiekamam iemeslam atbildības prasības atzīšanai. Tādējādi var būt tādas atbildības lietas, kurās atbildības noteikšana varētu būt netaisnīga vai neefektīva vai kurās persona, kam MI sistēma nodarījusi kaitējumu vai zaudējumus, nevar pierādīt ražotāja, traucējošas trešās puses vai operatora vainu un nesaņem kompensāciju.

(8)

Tomēr vienmēr būtu skaidri jānosaka, ka tam, kurš izveido, uztur un kontrolē MI sistēmu vai traucē tās darbībai, būtu jāatbild par kaitējumu vai zaudējumiem, ko rada darbība, ierīce vai process. Tas izriet no vispārējiem un plaši atzītiem atbildības jēdzieniem tiesībās, kas paredz, ka persona, kura rada vai saglabā risku sabiedrībai, ir atbildīga, ja šis risks rada kaitējumu vai zaudējumus, un tādēļ šai personai būtu ex-ante pēc iespējas jāsamazina šāds risks vai ex-post tas jākompensē. Tādējādi MI sistēmu plašāka izmantošana nenosaka vajadzību pilnībā pārskatīt atbildības noteikumus Savienībā. Spēkā esošo tiesību aktu konkrēti pielāgojumi un viegli pieejamu un mērķētu jaunu noteikumu ieviešana būtu pietiekami pasākumi, lai risinātu ar MI saistītās problēmas nolūkā nepieļaut regulējuma sadrumstalotību un nodrošināt civiltiesiskās atbildības tiesību aktu saskaņošanu visā Savienībā saistībā ar MI.

(9)

Padomes Direktīva 85/374/EEK (3) (“Produktatbildības direktīva”) vairāk nekā 30 gadu laikā ir izrādījusies efektīvs instruments kompensācijas saņemšanai par defektīva produkta radītu kaitējumu. Tādēļ šī direktīva būtu jāizmanto arī attiecībā uz puses, kurai nodarīts kaitējums vai zaudējumi, civiltiesiskās atbildības prasībām pret defektīvas MI sistēmas ražotāju. Atbilstīgi Savienības labāka regulējuma principiem visi vajadzīgie tiesību akta pielāgojumi būtu jāapspriež minētās direktīvas nepieciešamās pārskatīšanas laikā. Dalībvalstīs spēkā esošās tiesības, kas paredz atbildību par vainu, vairumā gadījumu nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni arī personām, kurām kaitējumu nodarījusi traucējoša trešā puse, jo traucējums parasti ir pamats prasībai par atbildību par vainu, kad trešā puse izmanto MI sistēmu kaitējuma nodarīšanai. Tādēļ šajā regulā būtu jārisina jautājumi saistībā ar prasībām pret MI sistēmas operatoru.

(10)

Operatora atbildība saskaņā ar šo regulu ir balstīta uz to, ka operators savā ziņā kontrolē ar MI sistēmas darbību un funkcijām saistīto risku, kas salīdzināms ar automobiļa īpašnieka risku. Jo sarežģītāka un autonomāka ir sistēma, jo smagākas kļūst algoritmu definēšanas un ietekmēšanas sekas, piemēram, ar pastāvīgiem atjauninājumiem. Tā kā bieži vien par MI sistēmas operatoru, loģiski spriežot, var uzskatīt vairāk nekā vienu personu, saskaņā ar šo regulu ar jēdzienu “operators” būtu jāsaprot gan tiešais, gan atbalsta operators. Lai gan parasti tiešais operators ir persona, kas galvenokārt lemj par MI sistēmas izmantošanu, atbalsta operatoram faktiski varētu būt lielāka kontrole pār operacionālajiem riskiem. Ja atbalsta operators ir kvalificējams arī kā ražotājs, kā definēts Produktatbildības direktīvas 3. pantā, uz viņu būtu jāattiecina minētā direktīva. Ja ir tikai viens operators, kurš ir arī MI sistēmas ražotājs, šī regula prevalē pār Produktatbildības direktīvu.

(11)

Ja lietotājs, proti, persona, kas izmanto MI sistēmu, ir iesaistīts kaitnieciskā darbībā, tas būtu atbildīgs saskaņā ar šo regulu tikai tādā gadījumā, ja viņš ir arī operators. Ja tas tā nav, tas, cik liela ir lietotāja rupja nolaidība vai tīša ietekme uz risku, varētu radīt viņa no vainas atkarīgu atbildību attiecībā pret prasītāju. Lietotājam piemērojamām patērētāja tiesībām būtu jāpaliek neskartām.

(12)

Šai regulai būtu jādod skartajai personai iespēja izvirzīt atbildības prasības visā atbildības ķēdē un visā MI sistēmas aprites ciklā. Tai principā būtu arī jāattiecas uz visām MI sistēmām neatkarīgi no to darbības vietas, kā arī neatkarīgi no tā, vai darbības tiek veiktas fiziski vai virtuāli. Tomēr lielākajai daļai atbildības prasību saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt civiltiesiskās atbildības lietām, ja MI sistēma darbojas sabiedriskā vietā un pakļauj riskam lielu skaitu personu. Šādos gadījumos skartās personas bieži vien varētu neapzināties, ka darbojas MI sistēma, un tām varētu nebūt nekādu līgumisku vai juridisku attiecību ar operatoru. Tādējādi MI sistēmas darbības skartās personas nonāk situācijā, kad, ja tiek nodarīts kaitējums vai zaudējumi, tām ir tikai prasības par atbildību par vainu pret MI sistēmas operatoru, taču tām ir ārkārtīgi sarežģīti pierādīt operatora vainu.

(13)

Operatora kontrolētās MI sistēmas veids ir noteicošs faktors. MI sistēma, kas saistīta ar augstu risku, potenciāli apdraud lietotāju vai sabiedrību daudz lielākā mērā un tādā veidā, kas ir nejaušs un pārsniedz pamatoti gaidīto. Tas nozīmē, ka atšķirībā no tādas MI sistēmas darbības, kurā iesaistītas konkrētas personas, kas iepriekš regulāri ir piekritušas sistēmas ieviešanai, piemēram, lai veiktu operāciju slimnīcā vai produkta demonstrāciju nelielā veikalā, MI sistēmas autonomās darbības sākumā lielākā daļa potenciāli skarto personu nav zināmas un nav identificējamas, piemēram, personas publiskā laukumā vai blakus esošā ēkā. Nosakot, cik liels potenciāls piemīt augsta riska MI sistēmai radīt kaitējumu vai zaudējumu, ir jāņem vērā mijiedarbība starp izmantošanas mērķi, kuram MI sistēmu laiž tirgū, MI sistēmas izmantošanas veidu, potenciālā kaitējuma vai zaudējuma smagumu, autonomijas pakāpi, pieņemot lēmumus, kuru rezultātā var rasties kaitējums, un riska materializēšanās iespējamību. Potenciālā kaitējuma vai zaudējumu smagums būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem attiecīgiem faktoriem kā potenciālā kaitējuma apmērs, ko darbība rada skartajām personām, jo īpaši ietekme uz pamattiesībām, skarto personu skaits, potenciālo zaudējumu kopējā vērtība, kā arī kaitējums sabiedrībai kopumā. Kaitējuma vai zaudējumu rašanās iespējamība būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem attiecīgiem faktoriem kā algoritmisko aprēķinu nozīme lēmumu pieņemšanas procesā, lēmuma sarežģītība un ietekmes atgriezeniskums. Galu galā lietošanas veidam cita starpā vajadzētu būt atkarīgam no tādiem attiecīgiem faktoriem kā konteksts un nozare, kurā MI sistēma darbojas, vai lietošanas veidam var būt juridiska vai faktiska ietekme uz skarto personu būtiskām juridiski aizsargātām tiesībām un vai no ietekmes saprātīgā veidā iespējams izvairīties.

(14)

Visas MI sistēmas ar augstu risku būtu izsmeļoši jāuzskaita šīs regulas pielikumā. Ņemot vērā straujo tehnikas un tirgus attīstību pasaulē, kā arī tehniskās zināšanas, kas ir vajadzīgas pienācīgai MI sistēmu pārskatīšanai, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu attiecībā uz MI sistēmu veidiem, kas rada augstu risku, un kritiski svarīgajām nozarēm, kurās tās tiek izmantotas. Pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām definīcijām un noteikumiem, Komisijai bez liekas kavēšanās, bet vismaz reizi sešos mēnešos būtu jāpārskata pielikums un vajadzības gadījumā jāizdara grozījumi, pieņemot deleģētos aktus. Komisijas novērtējums par to, vai MI sistēma rada augstu risku, būtu jāsāk vienlaikus ar ražojumu drošuma novērtējumu, lai novērstu situāciju, kad augsta riska MI sistēma jau ir apstiprināta tirgum, bet vēl nav klasificēta kā augsta riska sistēma un tādējādi darbojas bez obligātās apdrošināšanas seguma. Lai uzņēmumiem un pētniecības organizācijām sniegtu pietiekamu plānošanas un investēšanas drošību, izmaiņas attiecībā uz kritiski svarīgām nozarēm būtu jāveic tikai reizi divpadsmit mēnešos. Operatori būtu jāaicina informēt Komisiju, ja tie veic darbu saistībā ar jaunu tehnoloģiju, produktiem vai pakalpojumiem, kas ietilpst kādā no pielikumā uzskaitītajām kritiski svarīgajām nozarēm un vēlāk varētu tikt atzīti par augsta riska MI sistēmu.

(15)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4). Pastāvīgajai komitejai ar nosaukumu Augsta riska MI sistēmu tehniskā komiteja (TCRAI) būtu jāsniedz atbalsts Komisijai tās regulārajā pārskatīšanā saskaņā ar šo regulu. Šajā pastāvīgajā komitejā vajadzētu būt dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī līdzsvarotam ieinteresēto personu sastāvam, tostarp patērētāju organizāciju, skartās personas pārstāvošu asociāciju un uzņēmēju pārstāvjiem no dažādām nozarēm un dažāda lieluma organizācijām un uzņēmumiem, kā arī pētniekiem un zinātniekiem. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu, kā arī TCRAI sanāksmēm, kad notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(16)

Šai regulai būtu jāattiecas uz kaitējumu vai zaudējumiem attiecībā uz dzīvību, fizisko neaizskaramību, mantu un būtisku nemateriālu kaitējumu, kas rada pārbaudāmus ekonomiskos zaudējumus, kuri pārsniedz Savienības atbildības tiesību aktos saskaņotu robežvērtību, kas līdzsvaro skarto personu piekļuvi tiesai ar citu iesaistīto personu interesēm. Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē un jāsaskaņo zaudējumu robežvērtības Savienības tiesību aktos. Būtisks nemateriāls kaitējums būtu jāsaprot kā kaitējums, kura rezultātā skartajai personai tiek nodarīts ievērojams situācijas pasliktinājums, objektīvs un pierādāms tās personisko interešu aizskārums un ekonomisks zaudējums, kas aprēķināts, ņemot vērā, piemēram, agrākos gada vidējos ieņēmumus un citus būtiskus apstākļus. Regulā būtu arī jānosaka kompensācijas summa un apmērs, kā arī noilguma periods atbildības prasību iesniegšanai. Atšķirībā no Produktatbildības direktīvas šajā regulā būtu jānosaka ievērojami zemāka maksimālā kompensācija, jo tā attiecas tikai uz MI sistēmas atsevišķas darbības radīto kaitējumu vai zaudējumiem vienai personai, savukārt direktīva attiecas uz vairākiem produktiem vai pat produktu līniju ar vienu un to pašu defektu.

(17)

Visām fiziskām vai virtuālām darbībām, ierīcēm vai procesiem, ko vada MI sistēmas un kas nav uzskaitītas šīs regulas pielikumā kā augsta riska MI sistēmas, arī turpmāk būtu jāpiemēro atbildība par vainu, ja vien nav spēkā stingrāki valstu tiesību akti un patērētāju aizsardzības tiesību akti. Attiecībā uz kompensācijas summu un apmēru, kā arī noilguma periodu būtu jāturpina piemērot dalībvalstu tiesību aktus, tostarp attiecīgā judikatūra. Personai, kurai augsta riska MI sistēmu sarakstā neiekļauta MI sistēma nodarījusi kaitējumu vai zaudējumus, jābūt iespējai atsaukties uz operatora vainas prezumpciju.

(18)

Pienācīgai rūpībai, ko var sagaidīt no operatora, vajadzētu būt samērīgai ar i) MI sistēmas būtību, ii) potenciāli skartajām juridiski aizsargātajām tiesībām, iii) iespējamo kaitējumu vai zaudējumiem, ko varētu radīt MI sistēma, un iv) šāda kaitējuma iespējamību. Tādējādi būtu jāņem vērā, ka operatoram varētu būt ierobežotas zināšanas par MI sistēmā izmantotajiem algoritmiem un datiem. Ja operators ir izraudzījies MI sistēmu, kas sertificēta saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kura ir līdzīga brīvprātīgajai sertifikācijas shēmai, ko paredzējusi Komisija (5), būtu jāpieņem, ka operators piemērotas MI sistēmas izvēlē ir ievērojis pienācīgu rūpību, ko no viņa var pamatoti sagaidīt. Ja operators var pierādīt, ka faktiski un regulāri ir uzraudzījis MI sistēmu tās darbības laikā un ir informējis ražotāju par darbības laikā konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem, būtu jāpieņem, ka operators MI sistēmas darbības laikā ir ievērojis pienācīgu rūpību, ko no viņa var pamatoti sagaidīt. Ja operators ir instalējis visus MI sistēmas ražotāja nodrošinātos atjauninājumus, būtu jāpieņem, ka operators attiecībā uz darbības uzticamības saglabāšanu ir ievērojis pienācīgu rūpību, ko no viņa var pamatoti sagaidīt. Tā kā operatoru sarežģītības līmenis var atšķirties atkarībā no tā, vai tie ir tikai patērētāji vai profesionāļi, būtu attiecīgi jāpielāgo rūpības pienākumi.

(19)

Lai operatoram nodrošinātu iespēju pierādīt savu nevainību vai skartajai personai — pierādīt vainas esību, būtu jāparedz pienākums ražotājiem sadarboties ar abām attiecīgajām pusēm, tostarp sniedzot rūpīgi dokumentētu informāciju. Gan Eiropas, gan trešo valstu ražotājiem būtu jāparedz arī pienākums Savienībā iecelt MI atbildības pārstāvi, kas veiktu kontaktpunkta funkciju, atbildot uz visiem operatoru pieprasījumiem līdzīgi datu aizsardzības speciālistiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (6) 37. pantā, izgatavotāja pārstāvim, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 (7) 3. panta 41. punktā un 13. panta 4. punktā, kā arī pilnvarotajam pārstāvim, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 (8) 4. panta 2. punktā un 5. pantā.

(20)

Likumdevējam jāņem vērā atbildības riski, kas saistīti ar MI sistēmām visā to aprites ciklā no izstrādes līdz lietošanai un aprites cikla beigām, ietverot atkritumu un reciklēšanas apsaimniekošanu. MI sistēmu iekļaušana produktā vai pakalpojumā rada finanšu risku uzņēmumiem un tādējādi būtiski ietekmē MVU, kā arī jaunuzņēmumu spējas un iespējas attiecībā uz jauno tehnoloģiju pētniecības un izstrādes projektu apdrošināšanu un finansēšanu. Tādēļ atbildības mērķis ir ne tikai nodrošināt būtiskas un juridiski aizsargātas personu tiesības, bet arī noteikt, vai uzņēmumi, it īpaši MVU un jaunuzņēmumi, spēj piesaistīt kapitālu, ieviest inovācijas, veikt pētniecību un galu galā piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī to, vai klienti uzticas šādiem produktiem un pakalpojumiem un vēlas tos izmantot, neskatoties uz potenciālajiem riskiem un attiecībā uz šādiem produktiem un pakalpojumiem celtajiem tiesībpamatotajiem prasījumiem.

(21)

Apdrošināšana var palīdzēt garantēt, ka cietušie saņems reālu kompensāciju, kā arī apvienot visu apdrošināto personu riskus. Viens no faktoriem, kas ir apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto apdrošināšanas produktu un pakalpojumu pamatā, ir riska novērtējums, kurš balstīts uz pietiekamu vēsturisko prasību datu pieejamību. Augstas kvalitātes datu pieejamības trūkums vai šādu datu nepietiekams daudzums varētu būt iemesls, kādēļ sākotnēji ir sarežģīti izveidot apdrošināšanas produktus jaunām tehnoloģijām. Taču jauno tehnoloģiju radīto datu labāka pieejamība un to izmantošanas optimizēšana kopā ar pienākumu sniegt rūpīgi dokumentētu informāciju uzlabotu apdrošinātāju spēju modelēt jaunus riskus un veicinātu inovatīvākas apdrošināšanas attīstību.

(22)

Ņemot vērā to, ka trūkst datu par prasību vēsturi, būtu jāizmeklē, kā un ar kādiem nosacījumiem atbildība ir apdrošināma, lai sasaistītu apdrošināšanu ar produktu, nevis ar atbildīgo personu. Jau tagad ir pieejami apdrošināšanas produkti, kas tehnoloģijas attīstības gaitā tiek izstrādāti konkrētām jomām un konkrētiem gadījumiem. Daudzi apdrošinātāji specializējas konkrētos tirgus segmentos (piemēram, MVU) vai piedāvā apdrošināšanu konkrētiem produktu veidiem (piemēram, elektroprecēm), un tas nozīmē, ka parasti apdrošināmajam ir pieejams apdrošināšanas produkts. Tomēr ir grūti paredzēt “viens der visiem” risinājumu, un apdrošināšanas tirgum būs vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar apdrošināšanas tirgu, lai izstrādātu inovatīvus apdrošināšanas produktus, kas varētu sniegt trūkstošo apdrošināšanu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, kolektīvu zaudējumu gadījumā, kad kompensācija ievērojami pārsniedz šajā regulā noteiktās maksimālās summas, dalībvalstis būtu jāmudina uz noteiktu laiku izveidot īpašu kompensācijas fondu, kas apmierinātu īpašās vajadzības šādos gadījumos. Varētu izveidot arī īpašus kompensācijas fondus, lai segtu tos izņēmuma gadījumus, kad MI sistēma, kas vēl nav klasificēta kā augsta riska MI sistēma un tādējādi vēl nav apdrošināta, rada kaitējumu vai zaudējumus. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un izpildītu pienākumu informēt visas potenciāli skartās personas, būtu skaidri un vispusīgi jāpublisko īpašā kompensācijas fonda pastāvēšana, kā arī nosacījumi tā izmantošanai.

(23)

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs regulas izmaiņas nākotnē tiktu veiktas atbilstīgi Produktatbildības direktīvas vajadzīgajai pārskatīšanai nolūkā to vispusīgi un konsekventi rediģēt un garantēt visu attiecīgo pušu tiesības un pienākumus visā atbildības ķēdē. Lai ieviestu jaunu atbildības režīmu MI sistēmu operatoriem, šīs regulas noteikumi un Produktatbildības direktīvas pārskatīšana ir cieši jāsaskaņo pēc būtības, kā arī pieejas ziņā, lai šie tiesību akti kopā veidotu saskaņotu atbildības satvaru MI sistēmām, attiecībā uz atbildības risku un attiecīgo kompensācijas kārtību nodrošinot līdzsvaru starp ražotāja, operatora, patērētāja un skartās personas interesēm. Tādēļ ir vajadzīgs un būtu jāplāno paralēli pielāgot un saskaņot visos tiesību aktos definīcijas tādiem jēdzieniem kā MI sistēma, tiešais un atbalsta operators, ražotājs, defekts, produkts un pakalpojums.

(24)

Šīs regulas mērķi, proti, izveidot uz nākotni vērstu un vienotu Savienības līmeņa pieeju, kas nosaka kopīgus Eiropas standartus Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem, nodrošināt tiesību saskaņošanu un juridisko noteiktību visā Savienībā un izvairīties no digitālā vienotā tirgus sadrumstalotības, kura traucētu virzībai uz mērķi saglabāt digitālo suverenitāti, veicināt digitālo inovāciju Eiropā un nodrošināt augsta līmeņa pilsoņu un patērētāju tiesību aizsardzību, nosaka vajadzību pilnībā saskaņot atbildības režīmus MI sistēmām. Tehnoloģiju straujo izmaiņu, pārrobežu izstrādes, kā arī MI sistēmu izmantošanas un galu galā Savienībā piemēroto pretrunīgo likumdošanas pieeju dēļ minētos mērķus nevar pietiekami sasniegt dalībvalstu līmenī, taču, ņemot vērā rīcības apmēru vai ietekmi, tos drīzāk var sasniegt Savienības līmenī. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par fizisku un juridisku personu civiltiesiskās atbildības prasībām pret MI sistēmu operatoriem.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Savienības teritorijā, kur MI sistēmas vadīta fiziska vai virtuāla darbība, ierīce vai process ir nodarījis kaitējumu fiziskas vai juridiskas personas dzīvībai, veselībai un fiziskajai integritātei vai bojājumus mantai, vai izraisījis ievērojamu nemateriālu kaitējumu, kura rezultātā ir radies pārbaudāms ekonomisks zaudējums.

2. Visas vienošanās starp MI sistēmas operatoru un fizisku vai juridisku personu, kurai MI sistēmas dēļ nodarīts kaitējums vai zaudējumi, kas apiet vai ierobežo šajā regulā noteiktās tiesības un pienākumus un kas noslēgtas pirms vai pēc kaitējuma vai zaudējumu nodarīšanas, tiek uzskatītas par spēkā neesošām attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas noteikti ar šo regulu.

3. Šī regula neskar citas atbildības prasības, kuras izriet no līgumattiecībām, kā arī no regulējuma par produktatbildību, patērētāju aizsardzību, diskriminācijas novēršanu, kā arī darba un vides aizsardzību starp operatoru un fizisku vai juridisku personu, kam MI sistēmas dēļ nodarīts kaitējums vai zaudējumi, un kuras var celt pret operatoru saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“MI sistēma” ir tāda sistēma, kuras pamatā ir programmatūra vai kura ir iestrādāta ierīcēs un kuras uzvedība imitē intelektu, inter alia, vācot un apstrādājot datus, analizējot un interpretējot apkārtējo vidi un veicot darbības ar zināmu autonomijas pakāpi, lai sasniegtu konkrētus mērķus;

b)	“autonoma” ir tāda MI sistēma, kas interpretē konkrētus ievaddatus un izmanto iepriekš noteiktas norādes, bet nav ierobežota ar šādām norādēm, lai gan tās uzvedību ierobežo tai noteiktais mērķis, uz kuru tā tiecas, un citas būtiskas izstrādātāja izvēles attiecībā uz sistēmas uzbūvi;

“augsts risks” nozīmē, ka autonomi funkcionējošai MI sistēmai piemīt ievērojams potenciāls radīt nejaušu un lielāku nekā racionāli prognozējamo kaitējumu vai zaudējumus vienai vai vairākām personām; kaitējuma potenciāla lielums ir atkarīgs no mijiedarbības starp iespējamā kaitējuma vai zaudējumu smagumu, lēmumu pieņemšanas autonomijas pakāpi, riska materializēšanās iespējamību un MI sistēmas izmantošanas veidu un kontekstu;

d)	“operators” ir gan tiešais, gan atbalsta operators, ja uz pēdējā atbildību jau neattiecas Direktīva 85/374/EEK;

e)	“tiešais operators” ir fiziska vai juridiska persona, kura zināmā mērā kontrolē risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām, un kura gūst labumu no sistēmas darbības;

f)	“atbalsta operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pastāvīgi nosaka tehnoloģijas iezīmes un sniedz datus un būtisku atbalsta pakalpojumu, un tādējādi arī zināmā mērā kontrolē risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām;

“kontrole” ir jebkura operatora rīcība, kas ietekmē MI sistēmas darbību un tādējādi pakāpi, kādā operators pakļauj trešās personas iespējamam riskam, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām; šāda rīcība varētu ietekmēt darbību jebkurā posmā, nosakot ievaddatus, izvaddatus vai rezultātus, vai izmainīt konkrētas funkcijas vai procesus MI sistēmā; pakāpe, kādā konkrētā rīcība šos MI sistēmas darbības aspektus nosaka, ir atkarīga no operatora ietekmes līmeņa uz risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām;

h)	“skartā persona” ir ikviena persona, kura nav MI sistēmas operators un kurai nodarīts kaitējums vai zaudējumi, ko izraisa MI sistēmas vadīta fiziska vai virtuāla darbība, ierīce vai process;

i)	“kaitējums vai zaudējumi” ir negatīva ietekme, kas skar fiziskas personas dzīvību, veselību vai fizisko neaizskaramību vai fiziskas vai juridiskas personas mantu vai rada būtisku nemateriālu kaitējumu, kura rezultātā atklājas pārbaudāmi ekonomiski zaudējumi;

j)	“ražotājs” ir tāds ražotājs, kas definēts Padomes Direktīvas 85/374/EEK 3. pantā.

II NODAĻA

AUGSTA RISKA MI SISTĒMAS

4. pants

Atbildība neatkarīgi no vainas augsta riska MI sistēmām

1. Augsta riska MI sistēmas operators neatkarīgi no vainas ir atbildīgs par jebkādu kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti šīs MI sistēmas vadītas fiziskas vai virtuālas darbības, ierīces vai procesa dēļ.

2. Visas augsta riska MI sistēmas un visas kritiski svarīgās nozares, kurās tās tiek izmantotas, iekļauj sarakstā šīs regulas pielikumā. Komisija saskaņā ar 13. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza minēto izsmeļošo sarakstu:

a)	iekļaujot jaunus augsta riska MI sistēmu veidus un kritiski svarīgās nozares, kurās tās tiek izmantotas,

b)	svītrojot tos MI sistēmu veidus, kuri vairs nav uzskatāmi par tādiem, kas rada augstu risku, un/vai

c)	mainot esošo augsta riska MI sistēmu kritiski svarīgās nozares.

Ikviens deleģētais akts, ar ko groza pielikumu, stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Nosakot jaunas augsta riska MI sistēmas un/vai kritiski svarīgās nozares, kas iekļaujamas pielikumā, pieņemot deleģētos aktus, Komisija pilnībā ņem vērā šajā regulā noteiktos kritērijus, it īpaši kritērijus, kas noteikti 3. panta c) punktā.

3. Augsta riska MI sistēmu operatori nevar atbrīvoties no atbildības, apgalvojot, ka ir rīkojušies ar pienācīgu rūpību vai ka kaitējumu vai zaudējumus radījusi to MI sistēmas vadīta autonoma darbība, ierīce vai process. Operatorus nevar saukt pie atbildības, ja kaitējums vai zaudējumi radušies force majeure dēļ.

4. Augsta riska MI sistēmas tiešais operators nodrošina, ka attiecīgās MI sistēmas darbībām ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas ir atbilstīga kompensācijas summai un apmēram, kuri paredzēti šīs regulas 5. un 6. pantā. Atbalsta operators nodrošina, ka tā pakalpojumiem ir uzņēmējdarbības atbildības vai produktatbildības apdrošināšana, kas ir atbilstīga kompensācijas summai un apmēram, kuri paredzēti šīs regulas 5. un 6. pantā. Ja var uzskatīt, ka tiešā vai atbalsta operatora obligātās apdrošināšanas režīmi, kas jau ir spēkā saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem vai brīvprātīgiem korporatīvās apdrošināšanas fondiem, sedz MI sistēmas darbību vai sniegto pakalpojumu, pienākums veikt MI sistēmas vai sniegtā pakalpojuma apdrošināšanu saskaņā ar šo regulu tiek uzskatīts par izpildītu, ja attiecīgās esošās obligātās apdrošināšanas vai brīvprātīgo korporatīvās apdrošināšanas fondu segums ir atbilstīgs šīs regulas 5. un 6. pantā noteiktās kompensācijas summai un apmēram.

5. Šī regula prevalē pār valsts atbildības režīmiem, ja MI sistēmu atbildības neatkarīgi no vainas klasifikācijas nonāk pretrunā.

5. pants

Kompensācijas summa

1. Augsta riska MI sistēmas operators, kurš ir atbildīgs par nodarīto kaitējumu vai zaudējumiem saskaņā ar šo regulu, izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

a)	ja augsta riska MI sistēmas darbības dēļ ir iestājusies skartās personas nāve vai ir nodarīts kaitējums kādas personas veselībai vai fiziskajai neaizskaramībai, tiek izmaksāta kompensācija līdz diviem miljoniem EUR,

ja vienas augsta riska MI sistēmas vienas darbības dēļ ir nodarīts būtisks nemateriāls kaitējums, kas rada pārbaudāmus ekonomiskos zaudējumus, vai ir nodarīts mantisks kaitējums, tostarp, ja ir bojātas skartās personas vairākas īpašuma vienības, tiek izmaksāta kompensācija līdz vienam miljonam EUR; gadījumā, kad skartā persona pret operatoru ceļ arī līgumiskās atbildības prasību, kompensāciju nemaksā saskaņā ar šo regulu, ja mantiskā kaitējuma vai būtiska nemateriālā kaitējuma kopēja vērtība nepārsniedz [500 EUR] (9).

2. Ja kombinētā kompensācija, kas maksājama vairākām personām, kurām nodarīts kaitējums vai zaudējumi, ko radījusi vienas un tās pašas augsta riska MI sistēmas viena un tā pati darbība, pārsniedz maksimālo kopējo summu, kas noteikta 1. punktā, katrai personai maksājamās summas proporcionāli samazina, lai kombinētās kompensācijas summa nepārsniegtu 1. punktā noteikto maksimālo summu.

6. pants

Kompensācijas apmērs

1. Nepārsniedzot šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto summu, kompensāciju, ko maksā operators, kurš ir atbildīgs par fizisko kaitējumu, kā dēļ iestājusies skartās personas nāve, aprēķina, pamatojoties uz izdevumiem par skartās personas ārstēšanu pirms nāves iestāšanās un materiāliem zaudējumiem, kas personai radušies pirms nāves, ja samazinājusies vai zaudēta personas spēja gūt ienākumus vai palielinājušās vajadzības kaitējuma laikā pirms nāves iestāšanās. Atbildīgais operators kompensē arī mirušās skartās personas apbedīšanas izdevumus, izmaksājot kompensāciju pusei, kura ir atbildīga par minēto izdevumu segšanu.

Ja incidenta laikā, kas izraisījis kaitējumu, kura dēļ iestājas personas nāve, skartā persona ir attiecībās ar trešo pusi, kuru tai ir juridisks pienākums atbalstīt, atbildīgais operators atlīdzina maksājumus šai trešai pusei, izmaksājot uzturlīdzekļus tādā apmērā, kādā skartajai personai būtu bijis pienākums maksāt, par laikposmu, kas atbilst šāda vecuma un vispārējā apraksta personas paredzamajam mūža ilgumam. Operators atlīdzina maksājumus trešai pusei arī tad, ja laikā, kad noticis incidents, kura rezultātā ir iestājusies personas nāve, trešā persona jau ir ieņemta, bet vēl nav dzimusi.

2. Ievērojot šīs regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto summu, kompensācija, ko maksā operators, kurš atbildīgs par kaitējumu skartās personas veselībai vai fiziskajai neaizskaramībai, ietver attiecīgās ārstēšanās izmaksu atlīdzinājumu, kā arī to materiālo zaudējumu segšanu, kas radušies skartajai personai, ja ir īslaicīgi zaudēta, samazināta vai pastāvīgi zaudēta tās spēja gūt ienākumus vai ja ir palielinājušās personas vajadzības, ko apliecina medicīnisks sertifikāts.

7. pants

Noilguma periods

1. Uz civiltiesiskās atbildības prasībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punktu par kaitējumu dzīvībai, veselībai vai fiziskajai neaizskaramībai, attiecas īpašs 30 gadu noilguma periods no dienas, kad nodarīts kaitējums.

2. Uz civiltiesiskās atbildības prasībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punktu par mantisku kaitējumu vai ievērojamu nemateriālu kaitējumu, kas rada pārbaudāmus ekonomiskos zaudējumus, attiecas šāds īpašs noilguma periods:

a)	10 gadi no dienas, kad attiecīgi radies mantiskais kaitējums vai pārbaudāmi ekonomiski zaudējumi, ko radījis būtisks nemateriāls kaitējums, vai

b)	30 gadi no dienas, kad notikusi augsta riska MI sistēmas darbība, kas vēlāk radījusi mantisko kaitējumu vai nemateriālo kaitējumu.

No pirmajā daļā minētajiem periodiem piemēro to, kas beidzas pirmais.

3. Šā panta noteikumi neskar valsts tiesību aktus, kas reglamentē noilguma periodu apturēšanu vai pārtraukšanu.

III NODAĻA

CITAS MI SISTĒMAS

8. pants

Atbildība par vainu saistībā ar citām MI sistēmām

1. Tādas MI sistēmas operatoram, kas saskaņā ar 3. panta c) punktu un 4. panta 2. punktu nav augsta riska MI sistēma un tāpēc nav iekļauta šīs regulas pielikumā, par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti MI sistēmas vadītas fiziskas vai virtuālas darbības, ierīces vai procesa dēļ, piemēro atbildību par vainu.

2. Operators nav atbildīgs, ja var pierādīt, ka nodarītais kaitējums vai zaudējumi nav radušies tā vainas dēļ, pamatojoties uz kādu no šādiem apsvērumiem:

a)	MI sistēma aktivizēta, operatoram to nezinot, lai gan ir veikti visi saprātīgie un vajadzīgie pasākumi, lai izvairītos no operatora kontrolei nepakļautas sistēmas aktivizēšanas, vai

b)	ir ievērota pienācīga rūpība, veicot visas šādas darbības: izraugoties piemērotu MI sistēmu atbilstīgajam uzdevumam un prasmēm, pienācīgi uzsākot MI sistēmas ekspluatāciju, uzraugot darbības un saglabājot darbības uzticamību ar regulāru visu pieejamo atjauninājumu instalāciju.

Operators nevar izvairīties no atbildības, apgalvojot, ka kaitējumu vai zaudējumus radījusi tā MI sistēmas vadīta autonoma darbība, ierīce vai process. Operators nav atbildīgs, ja kaitējums vai zaudējumi radušies force majeure dēļ.

3. Ja kaitējumu vai zaudējumus radījusi trešā puse, kas iejaukusies MI sistēmas darbībā, izmainot tās funkcionalitāti vai tās ietekmi, un ja šāda trešā puse nav izsekojama vai ir maksātnespējīga, par kompensācijas samaksu tomēr ir atbildīgs operators.

4. Pēc operatora vai skartās personas pieprasījuma MI sistēmas ražotājam ir pienākums sadarboties ar tiem un sniegt tiem informāciju, ciktāl to pamato prasības nozīmīgums, lai varētu noteikt atbildību.

9. pants

Dalībvalstu noteikumi par kompensāciju un noilguma periodu

Civiltiesiskās atbildības prasībām, kas celtas saskaņā ar 8. panta 1. punktu, attiecībā uz noilguma periodiem un kompensācijas summām un apmēru piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā nodarīts kaitējums vai zaudējums.

IV NODAĻA

ATBILDĪBAS SADALE

10. pants

Līdznolaidība

1. Ja kaitējums vai zaudējumi radušies gan MI sistēmas vadītas fiziskas vai virtuālas darbības, ierīces vai procesa dēļ, gan arī skartās personas vai jebkuras personas, par kuru skartā persona ir atbildīga, dēļ, operatora atbildība saskaņā ar šo regulu tiek attiecīgi samazināta. Operators nav atbildīgs, ja tikai skartā persona vai persona, par kuru skartā persona ir atbildīga, ir vainojama izraisītajā kaitējumā vai zaudējumos.

2. Atbildīgais operators var izmantot MI sistēmas radītos datus, lai pierādītu skartās personas līdznolaidību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un citiem svarīgiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Skartā persona var izmantot šādus datus arī kā pierādījumu vai precizējumu atbildības prasībā.

11. pants

Solidāra atbildība

Ja MI sistēmai ir vairāk nekā viens operators, tiem ir solidāra atbildība. Ja tiešais operators ir arī MI sistēmas ražotājs, šī regula prevalē pār Produktatbildības direktīvu. Ja atbalsta operators ir kvalificējams arī kā ražotājs, kā definēts Produktatbildības direktīvas 3. pantā, uz viņu būtu jāattiecina minētā direktīva. Ja ir tikai viens operators, kurš ir arī MI sistēmas ražotājs, šī regula prevalē pār Produktatbildības direktīvu.

12. pants

Kompensācijas regresa prasības

1. Operatoram nav tiesību celt regresa prasību, kamēr skartajai personai nav pilnībā izmaksāta kompensācija, ko tai pienākas saņemt saskaņā ar šo regulu.

2. Ja operators kopā ar citiem operatoriem ir solidāri atbildīgs pret skarto personu un ir pilnībā izmaksājis kompensāciju skartajai personai saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai 8. panta 1. punktu, šis operators proporcionāli savai atbildībai var atgūt daļu kompensācijas no citiem operatoriem.

Atbildības proporcionālo daļu nosaka, ņemot vērā attiecīgo operatoru kontroles pakāpi attiecībā uz risku, kas saistīts ar MI sistēmas darbību un funkcijām. Ja no solidāri atbildīgā operatora nav iespējams iegūt uz to attiecināmo daļu, trūkstošo daļu sedz pārējie operatori. Ja solidāri atbildīgs operators izmaksā kompensāciju skartajai personai un no citiem atbildīgajiem operatoriem pieprasa atlīdzināt kompensācijas maksājumus, skartās personas prasība pret pārējiem operatoriem atbilstīgi subrogācijas principam kļūst par samaksājušā operatora prasību pret pārējiem operatoriem. Prasību subrogācija netiek prasīta, ja tā nelabvēlīgi ietekmē sākotnējo prasību.

3. Ja defektīvās MI sistēmas operators pilnībā kompensē kaitējumu vai zaudējumus skartajai personai saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu vai 8. panta 1. punktu, šis operators var celt kompensācijas prasību pret defektīvās MI sistēmas ražotāju saskaņā ar Direktīvu 85/374/EEK un valsts noteikumiem par atbildību par produktiem ar trūkumiem.

4. Ja operatora apdrošinātājs atlīdzina skartajai personai kaitējumu vai zaudējumus saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai 8. panta 1. punktu, jebkura skartās personas civiltiesiskās atbildības prasība pret citu personu par to pašu kaitējumu atbilstīgi subrogācijas principam tiek iesniegta operatora apdrošinātājam atbilstīgi summai, ko operatora apdrošinātājs ir kompensējis skartajai personai.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 4. panta 2. punktā, Komisijai ir piešķirtas uz 5 gadu laikposmu, sākot no [šīs regulas piemērošanas dienas].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu apspriežas ar pastāvīgo Augsta riska MI sistēmu tehnisko komiteju (TCRAI).

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā no paziņošanas nav pret to iebilduši vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 202X. gada 1. janvārim [trīs gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai detalizētu ziņojumu par šīs regulas pārskatīšanu, ņemot vērā mākslīgā intelekta turpmāko attīstību.

Sagatavojot pirmajā daļā minēto ziņojumu, Komisija pieprasa dalībvalstīm attiecīgo informāciju saistībā ar judikatūru, tiesas izlīgumiem un incidentu statistiku, piemēram, skaitu, nodarīto kaitējumu, informāciju par iesaistītajiem MI lietojumiem, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātās kompensācijas, kā arī novērtējumu par skarto personu iesniegto gan individuālo, gan kolektīvo prasību skaitu un par šo prasību izskatīšanas tiesā ilgumu.

Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus, kuri paredzēti ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 202X. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

(…)

(1) OV …

(2) OV …

(3) Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).

(4) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(5) Sk. Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065), 24. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(9) Šo summu Eiropas Komisija pārskatīs, kā noteikts rezolūcijas 19. punktā.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/129

P9_TA(2020)0277

Intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību (2020/2015(INI))

(2021/C 404/06)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 16., 26., 114. un 118. pantu,

—	ņemot vērā Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību,

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (1) un Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnes (COM(2015)0215),

—	ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līgumu par autortiesībām, WIPO Līgumu par izpildījumu un fonogrammām un WIPO2020. gada 29. maija pārskatīto jautājumu dokumentu par intelektuālā īpašuma politiku un mākslīgo intelektu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāžu tiesisko aizsardzību (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (7) (Vispārīgā datu aizsardzības regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

—	ņemot vērā Komisijas izveidotās augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos darbu,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumus “Eiropas datu stratēģija” (COM(2020)0066) un “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

—	ņemot vērā 2019. gada novembra pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas Patentu organizācijas veiktajām pārbaudēm,

—	ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra un tā Perspektīvo tehnoloģiju pētījumu institūta darba dokumentu Nr. 2016/05 “Ekonomikas politikas perspektīva tiešsaistes platformām”,

—	ņemot vērā nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2019.–2024. gadam: “Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem — mana programma Eiropai”,

—	ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0176/2020),

A.	tā kā Savienības intelektuālā īpašuma tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt jauninājumu un jaunrades veicināšanu, kā arī piekļuvi zināšanām un informācijai;

tā kā LESD 118. pantā ir noteikts, ka Savienības likumdevējs nosaka pasākumus Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izveidei, lai nodrošinātu šādu tiesību vienādu aizsardzību visā Savienībā; tā kā vienotais tirgus veicina apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei, lai nodrošinātu Savienības iedzīvotāju labklājību;

C.	tā kā nesenās norises mākslīgā intelekta (MI) un līdzīgu tehnoloģiju, kas strauji attīstās, jomā ir ievērojams tehnoloģiskais progress, kas rada iespējas un vērienīgus uzdevumus Savienības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts pārvaldei, radošās nozares pārstāvjiem un aizsardzības nozarei;

D.	tā kā MI tehnoloģijas var apgrūtināt IĪT izsekojamību un to piemērošanu MI radītajam iznākumam, tādējādi liedzot taisnīgu atlīdzību cilvēkiem, kuru oriģināldarbs tiek izmantots, lai darbinātu šādas tehnoloģijas;

tā kā mērķim padarīt Savienību par pasaules līderi MI tehnoloģiju jomā ir jāietver centieni atgūt un aizsargāt Savienības digitālo un rūpniecisko suverenitāti, nodrošināt tās konkurētspēju un veicināt un aizsargāt inovāciju, un tam ir nepieciešama Savienības rūpniecības politikas strukturāla reforma, lai tā varētu ieņemt vadošo pozīciju MI tehnoloģiju jomā, vienlaikus respektējot kultūras daudzveidību; tā kā Savienības vadošā loma MI jomā pasaulē prasa izveidot efektīvu intelektuālā īpašuma sistēmu, kas būtu piemērota digitālajam laikmetam, ļaujot novatoriem laist tirgū jaunus produktus; tā kā stingri aizsardzības pasākumi ir būtiski, lai aizsargātu Savienības patentu sistēmu pret ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē inovatīviem MI izstrādātājiem; tā kā ir vajadzīga antropocentriska pieeja MI, lai tehnoloģijas arī turpmāk būtu instruments cilvēku un kopējo interešu labā;

tā kā Savienbas līmenis ir atbilstošais regulējuma līmenis MI tehnoloģiju jomā, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un atšķirīgiem valstu noteikumiem un pamatnostādnēm; tā kā pilnībā saskaņotam Savienības tiesiskajam regulējumam MI jomā būs potenciāls kļūt par normatīvu etalonu starptautiskajā līmenī; tā kā jauniem kopējiem noteikumiem attiecībā uz MI sistēmām vajadzētu būt regulai, lai izveidotu vienādus standartus visā Savienībā, un tā kā tiesību aktiem jābūt pielāgotiem nākotnes vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tie neatpaliek no šīs tehnoloģijas straujās attīstības, un pēc tiem ir jāveic rūpīgi ietekmes novērtējumi; tā kā juridiskā noteiktība veicina tehnoloģiju attīstību un iedzīvotāju uzticēšanās jaunajām tehnoloģijām ir būtiska šīs nozares attīstībai, jo tā nostiprina Savienības priekšrocības attiecībā uz konkurētspēju; tā kā tādēļ tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē MI, būtu jārosina uzticēšanās MI drošībai un uzticamībai un jārod līdzsvars starp sabiedrības aizsardzību un uzņēmējdarbības stimuliem attiecībā uz ieguldījumiem inovācijā;

tā kā MI un saistīto tehnoloģiju pamatā ir skaitļošanas modeļi un algoritmi, kas tiek uzskatīti par matemātiskām metodēm Eiropas Patentu konvencijas (EPK) nozīmē un tāpēc nav patentējami paši par sevi; tā kā matemātiskās metodes un datorprogrammas varētu aizsargāt ar patentiem saskaņā ar EPK 52. panta 3. punktu, ja tās izmanto kā daļu no MI sistēmas, kas veicina turpmāku tehnisku efektu; tā kā šādas iespējamās patentu aizsardzības ietekme būtu rūpīgi jāizvērtē;

H.	tā kā MI un saistīto tehnoloģiju pamatā ir tādu datorprogrammu izveide un izpilde, uz kurām kā tādām attiecas īpašs autortiesību aizsardzības režīms, saskaņā ar kuru varētu aizsargāt tikai datorprogrammas izpausmi, nevis idejas, metodes un principus, kas ir jebkura tās elementa pamatā;

I.	tā kā arvien vairāk tiek piešķirti ar MI saistīti patenti;

tā kā MI un saistīto tehnoloģiju attīstība rada jautājumus par pašas inovācijas aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību izpratni attiecībā uz MI un saistīto tehnoloģiju radītajiem materiāliem, saturu un datiem, kuriem var būt industriāls vai māksliniecisks raksturs un kas rada dažādas komerciālas iespējas; tā kā šajā sakarībā ir svarīgi nošķirt cilvēku īstenotu jaunradi, kas notiek ar MI atbalstu, no jaunrades darbiem, kurus ir radījis MI;

tā kā MI un saistītās tehnoloģijas ir ļoti atkarīgas no iepriekš pastāvoša satura un liela datu apjoma; tā kā lielākai pārredzamai un atklātai piekļuvei konkrētiem nepersondatiem un datubāzēm Savienībā, jo īpaši, ja tiem vēlas piekļūt MVU un jaunuzņēmumi, kā arī datu sadarbspējai, kas ierobežo bloķēšanas ietekmi, būs izšķiroša nozīme Eiropas MI attīstības veicināšanā un Eiropas uzņēmējsabiedrību konkurētspējas atbalstīšanā pasaules līmenī; tā kā, vācot persondatus, ir jāievēro pamattiesības un datu aizsardzības noteikumi un ir vajadzīga katram atsevišķam gadījumam pielāgota pārvaldība, proti, attiecībā uz datu pārvaldību un MI tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā izmantoto datu pārredzamību, un tas ir jādara visā MI iespējotas sistēmas dzīves ciklā,

ņem vērā Komisijas Balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” un Eiropas Datu stratēģija, uzsver, ka tur norādītās pieejas visticamāk veicinās antropocentriska MI potenciāla izvēršanu ES; tomēr norāda, ka Komisija nav pievērsusies jautājumam par IĪT MI un saistīto tehnoloģiju izstrādes kontekstā, neskatoties uz šo tiesību izšķirošo nozīmi; uzsver, ka ir nepieciešams izveidot vienotu Eiropas datu telpu un uzskata, ka tās izmantošanai būs svarīga nozīme inovācijā un jaunradē Savienības ekonomikā, kas būtu jāstimulē; uzsver, ka Savienībai būtu jāuzņemas būtiska loma MI izstrādes, ieviešanas un izmantošanas pamatprincipu noteikšanā, netraucējot tā attīstību un nekavējot konkurenci;

uzsver to, ka MI un saistīto tehnoloģiju attīstībai transporta un tūrisma nozarē nodrošinās inovāciju, pētniecību, ieguldījumu mobilizēšanu un sniegs ievērojamus ekonomiskus, sociālus, vides un drošības ieguvumus, padarot šīs nozares pievilcīgākas jaunām paaudzēm un radot jaunas nodarbinātības iespējas un ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus, bet uzsver arī to, ka šī attīstība nedrīkstētu kaitēt vai radīt zaudējumus cilvēkiem vai sabiedrībai;

uzsver, cik svarīgi ir izveidot funkcionējošu un pilnībā saskaņotu tiesisko regulējumu MI tehnoloģiju jomā; ierosina, ka šādam regulējumam vajadzētu būt regulai, nevis direktīvai, lai izvairītos no Eiropas digitālā vienotā tirgus sadrumstalotības un veicinātu inovāciju;

aicina Komisiju visos tiesību aktos, kas attiecas uz MI, ņemt vērā un pienācīgi ieviest septiņas pamatprasības, kas noteiktas augsta līmeņa ekspertu grupas pamatnostādnēs, kā tas atzinīgi novērtēts Komisijas 2019. gada 8. aprīļa paziņojumā (11);

uzsver, ka MI tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un lietošana, kā arī globālās datu ekonomikas attīstība padara nepieciešamu svarīgu tehnisku, sociālu, ekonomisku, ētisku un juridisku jautājumu risināšanu dažādās politikas jomās, tostarp IĪT, un to, kā šie jautājumi ietekmē šādas politikas jomas; uzsver, ka nolūkā izvērst MI tehnoloģiju potenciālu, ir jālikvidē nevajadzīgi juridiskie šķēršļi, lai nekavētu Savienības datu ekonomikas, kas attīstās, izaugsmi vai inovāciju; aicina veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz IĪT aizsardzību MI tehnoloģiju izstrādes kontekstā;

uzsver līdzsvarotas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības būtisko nozīmi saistībā ar MI tehnoloģijām un šādas aizsardzības daudzdimensionālo raksturu, un vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt IĪT augsta līmeņa aizsardzību, radīt juridisko noteiktību un veidot uzticēšanos, kas vajadzīga, lai veicinātu ieguldījumus šajās tehnoloģijās un nodrošinātu to ilgtermiņa dzīvotspēju un izmantošanu patērētāju vidū; uzskata, ka Savienībai ir potenciāls kļūt par līderi MI tehnoloģiju radīšanā, ja tā pieņem operatīvu tiesisko regulējumu, ko regulāri izvērtē, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un proaktīvu valsts politiku, jo īpaši attiecībā uz apmācības programmām un finansiālo atbalstu pētniecībai, kā arī privātā un publiskā sektora sadarbību; atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu rīcības brīvību jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrādē; uzsver, ka jaunradei un inovācijai labvēlīgas vides radīšana, mudinot radošo darbu autorus izmantot MI tehnoloģijas, nedrīkst kaitēt ne cilvēku interesēm, kas darbojas radošajā jomā, ne Savienības ētikas principiem;

turklāt uzskata, ka Savienībai ir jāpievēršas dažādām MI dimensijām, izmantojot tehnoloģiski neitrālas un pietiekami elastīgas definīcijas, lai tās ietvertu turpmāko tehnoloģiju attīstību; uzskata, ka ir jāturpina apsvērt MI un IĪT mijiedarbību gan no intelektuālā īpašuma biroju, gan lietotāju viedokļa; uzskata, ka MI lietojumprogrammu novērtēšanas problēma rada nepieciešamību pēc dažām pārredzamības prasībām un jaunu metožu izstrādes, jo, piemēram, adaptīvas mācību sistēmas var pārkalibrēt atbilstoši jebkādiem ievaddatiem, padarot konkrētu ex ante informācijas atklāšanu neefektīvu;

uzsver pārredzamības un atbildības noteikšanas nozīmību attiecībā uz to, kā straumēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto algoritmus, lai varētu labāk garantēt kultūras un radošā satura pieejamību dažādos veidos un dažādās valodās, kā arī neitrālu piekļuvi Eiropas darbiem;

iesaka galveno uzmanību pievērst MI tehnoloģiju ietekmes uz IĪT novērtēšanai pa nozarēm un veidiem; uzskata, ka šādā pieejā būtu jāņem vērā, piemēram, cilvēka iejaukšanās pakāpe, MI autonomija, izmantoto datu un ar autortiesībām aizsargātu materiālu lomas un izcelsmes nozīme, kā arī iespējamā citu būtisku faktoru iesaiste; atgādina, ka jebkurā pieejā ir jārod pareizais līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt gan resursu, gan centienu ieguldījumus un nepieciešamību stimulēt jaunradi un kopīgu izmantošanu; uzskata, ka ir nepieciešama pamatīgāka izpēte, lai novērtētu cilvēka ieguldījumu MI algoritmisko datu jomā; uzskata, ka revolucionāras tehnoloģijas, piemēram, MI, piedāvā gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem iespēju izstrādāt tirgū vadošus produktus; uzskata, ka visiem uzņēmumiem būtu jāgūst labums no vienlīdz efektīvas un lietderīgas IĪT aizsardzības; tādēļ, lai aizsargātu jaunuzņēmumu un MVU produktus, aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt tiem atbalstu, izmantojot Vienotā tirgus programmu un digitālās inovācijas centrus;

10.

ierosina jo īpaši novērtēt MI un saistīto tehnoloģiju ietekmi un sekas saskaņā ar pašreizējo patentu tiesību sistēmu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, autortiesībām un blakustiesībām, tostarp datubāžu un datorprogrammu tiesiskās aizsardzības piemērojamību, neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (“komercnoslēpumu”) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu; atzīst MI tehnoloģiju potenciālu uzlabot IĪT īstenošanu, neraugoties uz nepieciešamību pēc cilvēka veiktas pārbaudes un pārskatīšanas, jo īpaši attiecībā uz juridiskajām sekām; turklāt uzsver, ka ir jāizvērtē, vai būtu jāatjaunina saistību tiesības, lai pēc iespējas labāk aizsargātu patērētājus, un vai ir jāpielāgo konkurences noteikumi, lai novērstu tirgus nepilnības un ļaunprātīgu izmantošanu digitālajā ekonomikā, ka ir jāizveido visaptverošāks tiesiskais regulējums ekonomikas nozarēm, kurās MI ir iesaistīts, tādējādi ļaujot Eiropas uzņēmumiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērst darbību, un ka ir jārada juridiskā noteiktība; uzsver, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība vienmēr ir jāsaskaņo ar citām pamattiesībām un brīvībām;

11.

norāda, ka patentspēja neattiecas uz matemātiskajām metodēm, ja vien tās netiek izmantotas tehniskiem nolūkiem saistībā ar tehniska rakstura izgudrojumiem, kas paši par sevi ir patentējami, bet tikai tad, ja ir ievēroti ar izgudrojumiem saistītie piemērojamie kritēriji; turklāt norāda — ja izgudrojums ir saistīts ar metodi, kas ietver tehniskus līdzekļus vai tehnisku ierīci, tā mērķim, aplūkojot to kopumā, ir tehnisks raksturs un tāpēc tas nav zaudējis patentspēju; šajā sakarībā uzsver patentu aizsardzības regulējuma nozīmi MI izgudrojumu stimulēšanā un to izplatīšanas veicināšanā, kā arī nepieciešamību radīt iespējas Eiropas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem veicināt MI izstrādi un ieviešanu Eiropā; norāda, ka standartam būtiskiem patentiem ir ievērojama nozīme jaunu MI un saistīto tehnoloģiju izstrādē un izplatīšanā un sadarbspējas nodrošināšanā; aicina Komisiju atbalstīt nozares standartu noteikšanu un veicināt oficiālu standartizāciju;

12.

norāda, ka patentaizsardzību var piešķirt ar nosacījumu, ka izgudrojums ir jauns, nav pašsaprotams un ietver izgudrojumu; turklāt norāda, ka patentu tiesības paredz visaptverošu pamatā esošās tehnoloģijas aprakstu, kas var radīt problēmas konkrētām MI tehnoloģijām, ņemot vērā pamatojuma sarežģītību; uzsver arī tiesiskās problēmas saistībā ar reverso inženieriju, kurai nepiemēro datorprogrammu autortiesību aizsardzību un komercnoslēpumu aizsardzībau, un to, ka tam savukārt ir izšķiroša nozīme inovācijā un pētniecībā un ka tas būtu pienācīgi jāņem vērā saistībā ar MI tehnoloģiju attīstību; aicina Komisiju izvērtēt iespējas pienācīgi testēt produktus, piemēram, modulārā veidā, neradot risku IĪT turētājiem vai komercnoslēpumiem, jo plaši tiek izpausti viegli atdarināmi produkti; uzsver, ka MI tehnoloģijām vajadzētu būt brīvi pieejamām izglītības un pētniecības mērķiem, piemēram, efektīvākām mācīšanās metodēm;

13.

norāda, ka iespēju piešķiršana radošajiem procesiem ģenerēt māksliniecisku saturu var radīt ar IĪT, kas aptver šādu saturu, piederību saistītas problēmas; šajā sakarībā uzskata, ka nebūtu lietderīgi censties MI tehnoloģijām piešķirt juridiskas personas statusu, un norāda uz šādas iespējas negatīvo ietekmi uz stimuliem cilvēkiem, kas nodarbojas ar jaunradi;

14.

norāda uz atšķirību starp MI atbalstītām cilvēku jaunradēm un MI radītiem darbiem, pēdējiem minētajiem izraisot jaunas regulatīvas problēmas IĪT aizsardzībai, piemēram, īpašumtiesību, izgudrošanas un atbilstošas atlīdzības jautājumus, kā arī jautājumus, kas saistīti ar iespējamu tirgus koncentrāciju; turklāt uzskata, ka IĪT attiecībā uz MI tehnoloģiju izstrādi būtu jānošķir no IĪT attiecībā uz MI radītajiem darbiem; uzsver, ka gadījumos, kad MI izmanto tikai kā līdzekli, lai palīdzētu autoram radīšanas procesā, turpina piemērot pašreiz spēkā esošo intelektuālā īpašuma regulējumu;

15.

uzskata, ka MI tehnoloģiju radītas tehniskās jaunrades ir jāaizsargā saskaņā ar IĪT tiesisko regulējumu, lai veicinātu ieguldījumus šādā jaunrades veidā un uzlabotu juridisko noteiktību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un izgudrotājiem, jo pēdējie minētie pašlaik ir vieni no galvenajiem MI tehnoloģiju lietotājiem; uzskata, ka darbi, ko autonomi rada mākslīgi aģenti un roboti, varētu nebūt aizsargāti ar autortiesībām, lai ievērotu oriģinalitātes principu, kas ir saistīts ar fizisku personu, un tā kā jēdziens “intelektuālā jaunrade” attiecas uz autora personību; aicina Komisiju atbalstīt horizontālu, uz pierādījumiem balstītu un tehnoloģiski neitrālu pieeju kopīgiem, vienotiem autortiesību noteikumiem, ko Savienībā piemēro MI ģenerētiem darbiem, ja tiek uzskatīts, ka šādiem darbiem jābūt aizsargātiem ar autortiesībām; iesaka īpašumtiesības, ja tādas ir, nodot tikai fiziskām vai juridiskām personām, kas likumīgi radījušas darbu, un tikai tad, ja autortiesību īpašnieks ir piešķīris atļauju, kad tiek izmantots ar autortiesībām aizsargāts materiāls, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti autortiesību izņēmumi vai ierobežojumi; uzsver, ka ir svarīgi atvieglot piekļuvi datiem un datu kopīgošanu, kā arī cik svarīgi ir atvērtie standarti un atvērtā pirmkoda tehnoloģija, jo tie veicina ieguldījumus un sekmē inovāciju;

16.

norāda, ka MI ļauj apstrādāt lielu skaitu datu, kas saistīti ar jaunākajiem sasniegumiem vai intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu; vienlaikus norāda, ka MI vai saistītās tehnoloģijas, ko izmanto reģistrācijas procedūrā, lai piešķirtu IĪT un noteiktu atbildību par IĪT pārkāpumiem, nevar aizstāt cilvēka veiktu pārskatīšanu, kas nepieciešama katrā gadījumā atsevišķi, lai nodrošinātu lēmumu kvalitāti un taisnīgumu; norāda, ka MI pakāpeniski iegūst spēju pildīt uzdevumus, ko parasti veic cilvēki, un tādēļ uzsver, ka ir jānosaka atbilstoši aizsardzības pasākumi, tostarp jāizstrādā sistēmas ar cilvēka veiktu kontroli un MI lēmumu pieņemšanas pārskatīšanas procesi, pārredzamība, pārskatatbildība un MI lēmumu pieņemšanas pārbaude;

17.

attiecībā uz nepersondatu izmantošanu MI tehnoloģijās norāda, ka ar autortiesībām aizsargātu darbu un citu tiesību objektu un saistīto datu, tostarp iepriekš pastāvoša satura, augstas kvalitātes datu kopu un metadatu, likumīga izmantošana ir jāizvērtē, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus par autortiesību aizsardzības ierobežojumiem un izņēmumiem, piemēram, tekstizraces un datizraces izņēmumu, kā paredzēts direktīvā par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū; aicina sīkāk precizēt datu aizsardzību saskaņā ar autortiesību tiesību aktiem un iespējamo preču zīmju un rūpnieciskā dizaina aizsardzību darbiem, kas radīti autonomi, izmantojot MI lietojumprogrammas; uzskata, ka būtu jāveicina brīvprātīga nepersondatu apmaiņa starp uzņēmumiem un nozarēm, pamatojoties uz taisnīgām līgumattiecībām, tostarp licencēšanas nolīgumiem; uzsver aktuālos jautājumus IĪT jomā, kas saistīti ar dziļviltošanu, pamatojoties uz maldinošiem, manipulētiem un zemas kvalitātes datiem, neatkarīgi no tā, vai uz šādiem dziļviltojumiem varētu attiekties autortiesības; pauž bažas par iedzīvotāju masveida manipulēšanas iespējamību, lai destabilizētu demokrātiju, un aicina palielināt informētību un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kā arī steidzami darīt pieejamas nepieciešamās MI tehnoloģijas, lai pārbaudītu faktus un informāciju; uzskata, ka ar MI saistītu tehnoloģiju dzīves cikla laikā izmantoto nepersondatu pārbaudāmie ieraksti, kas atbilst datu aizsardzības noteikumiem, varētu atvieglot ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas izsekošanu un tādējādi labāk aizsargāt tiesību subjektus un veicināt privātās dzīves aizsardzību; uzsver, ka MI tehnoloģijas varētu būt noderīgas saistībā ar IĪT īstenošanu, bet būtu nepieciešama cilvēku veikta pārskatīšana un garantija, ka jebkādas uz MI balstītas lēmumu pieņemšanas sistēmas ir pilnībā pārredzamas; uzsver, ka neviens turpmākais MI režīms nedrīkst apiet iespējamās atklātā pirmkoda tehnoloģijas prasības publiskā iepirkuma konkursos vai novērst digitālo pakalpojumu savienojamību; norāda, ka MI sistēmas ir balstītas uz programmatūru un to pamatā ir statistikas modeļi, kas var ietvert kļūdas; uzsver, ka MI radītais rezultāts nedrīkst būt diskriminējošs un ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt MI sistēmu neobjektivitāti, ir – ciktāl tas iespējams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem – nodrošināt, ka maksimālais nepersondatu apjoms ir pieejams apmācības un mašīnmācīšanās vajadzībām; aicina Komisiju apsvērt publiski pieejamu datu izmantošanu šādiem mērķiem;

18.

uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju, lai uzlabotu nepersondatu pieejamību un savienojamību ES; uzsver, ka Eiropas datu stratēģijai ir jānodrošina līdzsvars starp datu plūsmas veicināšanu, plašāku piekļuvi datiem, to izmantošanu un koplietošanu, no vienas puses, un IĪT un komercnoslēpumu aizsardzība, no otras puses, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības un privātuma noteikumus; uzsver, ka šajā sakarībā ir jānovērtē, vai Savienības noteikumi par intelektuālo īpašumu ir piemērots instruments, lai aizsargātu datus, tostarp nozaru datus, kas vajadzīgi MI izstrādei, atgādinot, ka strukturētus datus, piemēram, datubāzes, kad tos aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, parasti nevar uzskatīt par datiem; uzskata, ka būtu jāsniedz visaptveroša informācija par to datu izmantošanu, kurus aizsargā intelektuālais īpašums, jo īpaši saistībā ar attiecībām starp platformām un uzņēmumiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot vienotu Eiropas datu telpu;

19.

norāda, ka Komisija pašlaik apsver likumdošanas pasākumu nepieciešamību jautājumos, kas ietekmē attiecības starp ekonomikas dalībniekiem, kuru mērķis ir izmantot nepersonu datus, un atzinīgi vērtē iespējamu Datubāžu direktīvas pārskatīšanu, kā arī iespējamu precizējumu par direktīvas par komercnoslēpumu aizsardzību piemērošanu vispārēja regulējuma veidā; ar nepacietību gaida Komisijas uzsāktās Eiropas datu stratēģijas sabiedriskās apspriešanas rezultātus;

20.

uzsver, ka Komisijai jācenšas nodrošināt līdzsvarotu un uz inovācijām balstītu intelektuālā īpašuma aizsardzību Eiropas MI izstrādātāju labā, stiprināt Eiropas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, tostarp pret iespējamu ļaunprātīgas tiesāšanās taktiku, un nodrošināt maksimālu juridisko noteiktību lietotājiem, jo īpaši starptautiskajās sarunās attiecībā uz notiekošajām diskusijām par MI un datu revolūciju WIPO aizbildnībā; atzinīgi vērtē Komisijas nesen iesniegtos Savienības viedokļus WIPO rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par WIPO jautājumu dokumenta projektu par intelektuālā īpašuma politiku un mākslīgo intelektu; atgādina par Savienības ētisko pienākumu atbalstīt attīstību visā pasaulē, atvieglojot pārrobežu sadarbību MI jomā, tostarp nosakot ierobežojumus un izņēmumus attiecībā uz pārrobežu pētniecību un tekstizraci un datizraci, kā tas ir paredzēts Direktīvā par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū;

21.

pilnībā apzinās, ka MI jomā gūtie panākumi būs jāapvieno ar publiskiem ieguldījumiem infrastruktūrā, digitālo prasmju apmācību un būtiskiem savienojamības un sadarbspējas uzlabojumiem, lai gūtu pilnīgus rezultātus; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir droši un ilgtspējīgi 5G tīkli, lai pilnībā ieviestu MI tehnoloģijas, bet ka vēl svarīgāk ir veikt nepieciešamo darbu saistībā ar to infrastruktūras un drošības līmeni visā Savienībā; ņem vērā intensīvo patentēšanu, kas notiek transporta nozarē mākslīgā intelekta jomā; pauž bažas par to, ka tas var izraisīt lielu daudzumu juridisko strīdu, kas kaitēs nozarei kopumā, kā arī var ietekmēt satiksmes drošību, ja bez turpmākas kavēšanās netiks pieņemti Savienības līmeņa tiesību akti attiecībā uz to tehnoloģiju attīstību, kas saistītas ar MI;

22.

apstiprina Komisijas vēlmi aicināt galvenos ražošanas nozares dalībniekus – transporta ražotājus, MI un savienojamības novatorus, pakalpojumu sniedzējus tūrisma nozarē un citus dalībniekus pašgājēju vērtības ķēdē – vienoties par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie būtu gatavi dalīties ar saviem datiem;

23.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(2) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(3) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

(4) OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp.

(5) OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.

(6) OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.

(7) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(8) OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.

(9) OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.

(10) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp.

(11) “Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” (COM(2019)0168).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/136

P9_TA(2020)0279

Ziņojums par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu (2019/2201(INI))

(2021/C 404/07)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

—	ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kurš ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu un pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

—	ņemot vērā bezvīzu režīma izveidi attiecībā uz Moldovas Republikas pilsoņiem 2014. gada martā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes izdarītajiem grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001 (1),

—	ņemot vērā to, ka 2017. gada novembrī tika parakstīts saprašanās memorands, aizdevumu mehānisma nolīgums un dotācijas nolīgums par makrofinansiālo palīdzību 100 miljonu EUR apmērā 2017. un 2018. gada laikposmam,

—	ņemot vērā Moldovas valsts rīcības plānu attiecībā uz Moldovas Republikas un Eiropas Savienības asociācijas nolīguma īstenošanu 2017.–2019. gadā,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovas Republiku, jo īpaši iepriekšējo 2018. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu (2), 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par politisko krīzi Moldovā pēc Kišiņevas mēra vēlēšanu rezultātu anulēšanas (3), 2017. gada 15. novembra ieteikumu par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam (4), 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai (5) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu (6),

—	ņemot vērā ES 2018. gada jūlija lēmumu iesaldēt makrofinansiālās palīdzības pirmās daļas izmaksu saistībā ar Augstākās tiesas nolēmumu par Kišiņevas mēra vēlēšanām un tās 2018. gada novembra lēmumu samazināt finansiālo palīdzību saistībā ar bažām par tiesiskuma un demokrātijas samazināšanos valstī,

—	ņemot vērā pēc tam pieņemto ES 2019. gada jūlija lēmumu atsākt budžeta atbalsta maksājumus, ievērojot Moldovas Republikas apņemšanos reformēt tiesu sistēmu,

—	ņemot vērā ES 2019. gada oktobra lēmumu izmaksāt pirmo makrofinansiālās palīdzības daļu 30 miljonu EUR apmērā pēc svarīgu reformu īstenošanas nolūkā uzlabot demokrātijas standartus un aizsargāt tiesiskumu,

—	ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2019. gada 11. septembra kopīgo dienestu darba dokumentu attiecībā uz ziņojumu par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu,

—	ņemot vērā 2019. gada 30. septembrī notikušās ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes piektās sanāksmes rezultātus,

—	ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, no kurām pēdējā ir pieņemta 2017. gada 24. novembrī Briselē,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Moldovas Republiku,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 3. oktobrī pieņemto rezolūciju Nr. 2308 par demokrātisku iestāžu darbību Moldovas Republikā,

—

ņemot vērā organizācijas “Transparency International” 2019. gada korupcijas uztveres sarakstu, kurā Moldovas Republika ieņem 120. vietu no 180 novērtētajām valstīm un teritorijām (pirmā vieta ir vislabākā), savukārt “Transparency International” 2018. gada korupcijas uztveres sarakstā Moldovas Republika ieņēma 117. vietu,

—	ņemot vērā “The Economist Intelligence Unit” 2019. gada demokrātijas indeksu, kurā Moldovas Republika klasificēta kā hibrīdrežīms,

—	ņemot vērā organizācijas “Freedom House” 2020. gada ziņojumu “Freedom in the World” (Brīvība pasaulē), kurā Moldovas Republika saņēmusi novērtējumu “daļēji brīva”, un tās 2020. gada ziņojumu “Nations in Transit” (Nācijas pārejas posmā), kurā Moldovas Republika novērtēta kā pārejas vai hibrīdrežīms,

—

ņemot vērā Moldovas valsts rīcības plānu attiecībā uz ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu, valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2018.–2022. gadam un valsts stratēģiju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2018.–2023. gadam, kurā ir skaidri minēta Stambulas konvencijas ratifikācija,

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sniegto analīzi un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 8. marta dokumentu “Young Moldova: Problems, Values and Aspirations” (Jaunā Moldova: problēmas, vērtības un vēlmes) un 2018. gada 20. aprīļa dokumentu “Youth Well-being Policy Review of Moldova” (Moldovas jauniešu labklājības politikas pārskats),

—

ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 15. marta dokumentu par vēlēšanu reformu Moldovā, 2019. gada 24. jūnija dokumentu par konstitucionālo situāciju, jo īpaši attiecībā uz parlamenta atlaišanas iespēju un 2019. gada 14. oktobra dokumentu par likumprojektu attiecībā uz Augstākās tiesas un prokuratūras reformu,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. marta kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada: noturības stiprināšana — Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem”,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 11. maija secinājumus par Austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada,

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Lēmumu (ES) 2020/701 par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem saistībā ar Covid-19 pandēmiju, (7)

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Trešais ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu” un tam pievienoto dienestu darba dokumentu, kas publicēti 2020. gada 10. jūlijā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam,

—	ņemot vērā ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas, Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, ES un Moldovas pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

—	ņemot vērā paziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas septītajā sanāksmē, kura notika 2019. gada 18. un 19. decembrī Strasbūrā,

—	ņemot vērā secinājumus, ko Moldovas Republikas parlamenta vēlēšanās 2019. gada 24. februārī guva EDSO/ODIHR vadītajā starptautiskajā vēlēšanu novērošanas misijā iekļautā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misija,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. martā pieņemto ekonomiskās palīdzības paketi, lai palīdzētu Moldovas Republikai kā vienai no vairākām valstīm cīņā pret Covid-19 pandēmiju, un kura ietvēra pašreizējo instrumentu novirzīšanu krīzes sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0166/2020),

tā kā atbilstoši asociācijas nolīgumam / padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai ES un Moldovas Republika apņēmās veicināt politisko asociāciju un panākt ekonomisko integrāciju un Moldovas Republika apņēmās iekļaut ES acquis savos tiesību aktos un praksē daudzās jomās; tā kā, lai atbalstītu šos centienus, Savienība apņēmās sniegt Moldovas Republikai nozīmīgu finansiālu un budžeta palīdzību ar nosacījumu, ka tiek ievērotas tādas Eiropas pamatvērtības un pamatprincipi kā tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātiskās tiesības un ka tiek garantēta cīņa pret korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, oligarhiskām struktūrām un nepotismu; tā kā, situācijai nopietni regresējot, sadarbība var mazināties;

B.	tā kā Parlaments un Padome 2017. gada 13. septembrī pieņēma lēmumu sniegt makrofinansiālu palīdzību Moldovas Republikai 100 miljonu EUR apmērā saistībā ar SVF programmu valsts ekonomikas un finanšu reformu atbalstam;

C.	tā kā ES ir atkārtoti paudusi bažas par tiesiskumu, progresa trūkumu attiecībā uz to personu saukšanu pie atbildības, kuras ir atbildīgas par 2014. gadā atklāto krāpšanu banku nozarē, un pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

tā kā “Transparency International” 2018. gada korupcijas uztveres saraksts un “Freedom House” 2020. gada ziņojumi rāda, ka Moldovas Republikā pēdējo gadu laikā ir panākts neliels progress, savukārt minēto indeksu, kā arī demokrātijas indeksa, vispārējā tendence liecina, ka Moldovas Republikā pasliktinās situācija ilgtermiņā saistībā ar demokrātiju, korupciju, politiskajām tiesībām un pilsoniskajām brīvībām;

E.	tā kā, neraugoties uz izmaiņām valdībā, Moldovas Republikas valsts iestādes joprojām ir vājas un Moldovas Republika turpina cīnīties ar valsts nozagšanas problēmu, jo varas un visu svarīgāko nozaru un institūciju kontroles koncentrācija visaugstākajā valdības līmenī nav būtiski mazinājusies;

F.	tā kā nopietnu tiesiskuma un demokrātisko procesu pārkāpumu dēļ ES 2018. gadā apturēja pēdējo divu daļu izmaksu no budžeta atbalsta programmas tiesu sektora reformām;

tā kā 2019. gada 11. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lietā Ozdil un citi pret Moldovas Republiku) konstatēja, ka Moldovas Izlūkošanas un drošības dienestam 2018. gada septembrī aizturot piecus Turcijas pilsoņus, kas meklēja patvērumu, un ar varu liekot viņiem atgriezties Turcijā, Moldovas Republika ir pārkāpusi tiesības uz brīvību, drošību, privātumu un ģimenes dzīvi; tā kā šī maskētā izraidīšana ir tikai viens piemērs sistemātiskajam rīcības modelim neskaitāmās valstīs visā pasaulē attiecībā uz Turcijas valstspiederīgo piespiedu pazušanu, nelikumīgu aizturēšanu un deportēšanu uz Turciju;

tā kā pēc tam, kad 2019. gada jūnijā tika izveidota valdība, kas apņēmās veikt vērienīgas reformas, īstenojot uz tiesu iestāžu reformu vērstu programmu, Komisija izmaksāja pirmo daļu makrofinansiālās palīdzības un atsāka maksājumus nozaru budžeta atbalsta programmām, vienlaikus paziņojot, ka turpinās piemērot stingrus nosacījumus; tā kā 2020. gada 10. jūlijā Komisija apstiprināja otrā un pēdējā maksājuma izmaksu 30 miljonu euro apmērā no savas makrofinansiālās palīdzības programmas;

tā kā Moldovas Republika tomēr nevarēja piekļūt pārējiem līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar šo programmu, kuras darbības laiks beidzās 2020. gada jūlijā; tā kā šī palīdzība joprojām ir atkarīga no iepriekš apstiprinātu reformu īstenošanas, jo īpaši reformu, kuru mērķis ir stiprināt tiesiskumu un demokrātiskos standartus un sniegt konkrētus rezultātus iedzīvotājiem;

tā kā 2019. gada novembrī Moldovas parlaments izteica neuzticību 2019. gada jūnijā izveidotajai valdībai, izveidoja mazākuma valdību un pēc tam — jaunu koalīcijas valdību, tā kā Savienības iestāžu pārstāvji ir pauduši bažas par veidu, kā nomainīta iepriekšējā valdība, un par reformu procesu, ko Moldovas Republikas valdība īsteno saskaņā ar asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu;

tā kā jaunās koalīcijas valdības vairākums Moldovas Republikas parlamentā pastāvīgi sarūk, deputātiem pametot valdošo aliansi; tā kā Moldovas Republika rudenī rīkos prezidenta vēlēšanas un patlaban pieredz akūtas politiskās nestabilitātes periodu; tā kā prezidents Igor Dodon ir uzsvēris, ka parlaments ir jāatlaiž un pēc iespējas drīz jārīko pirmstermiņa vēlēšanas; tā kā 2020. gada 7. jūlijā Moldovas Republikas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka pirmstermiņa vēlēšanas var rīkot tikai pēc prezidenta vēlēšanām;

tā kā 2020. gada 17. aprīlī Krievijas un Moldovas valdības parakstīja nolīgumu par Krievijas Federācijas aizdevumu Moldovas Republikai 200 miljonu EUR apmērā ar izdevīgu procentu likmi — 2 %, par kuru sarunas risināja abu valstu prezidenti; tā kā šis nolīgums tika ratificēts 23. aprīlī un tajā pašā dienā saistībā ar parlamenta opozīcijas deputātu iesniegtu pārsūdzību Moldovas Republikas Konstitucionālā tiesa apturēja aizdevuma nolīguma ratifikācijas likuma piemērošanu, līdz tā pabeigs pārbaudīt nolīguma saderību ar konstitūciju; tā kā 6. maijā Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs paziņoja par Moldovas iestāžu izdarītu spiedienu uz Konstitucionālo tiesu, kā arī par mēģinājumiem diskreditēt tās tiesnešus; tā kā 2020. gada 7. maijā Konstitucionālā tiesa atzina aizdevuma nolīgumu par antikonstitucionālu; tā kā šobrīd ar Krievijas Federāciju tiek apspriests jauns aizdevuma nolīgums;

M.	tā kā Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka kopīgu draudu novēršanā aizvien vairāk ir vajadzīga Savienības un kaimiņvalstu koordinācija; tā kā Savienība uz minēto vajadzību ir reaģējusi, līdz ar citiem instrumentiem nodrošinot finansiālās palīdzības paketi, kas paredzēta tās kaimiņvalstīm;

N.	tā kā Covid-19 krīzes laikā solidaritātei ar Austrumu partnerības valstīm ir ārkārtīgi liela nozīme un Savienība ir sniegusi nozīmīgu atbalstu uzliesmojuma ietekmes novēršanai reģionā; tā kā šajā saistībā Moldovas Republika saņems 87 miljonus euro no pārvirzīta divpusējā finansējuma;

tā kā Savienība Moldovas Republikai arī dara pieejamus papildu makrofinansiālās palīdzības aizdevumus 100 miljonu euro apmērā atbilstoši lēmumam sniegt makrofinansiālo palīdzību desmit partnervalstīm kaimiņreģionā, lai tām palīdzētu ierobežot koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās sekas; tā kā pirmā daļa no ārkārtas makrofinansiālās palīdzības paketes tiks izmaksāta cik ātri iespējams, ņemot vērā, ka ir ratificēts saprašanās memorands ar Moldovas Republiku; tā kā, lai saņemtu otro daļu, kas jāizmaksā gada laikā pēc saprašanās memoranda parakstīšanas, valstij būs jāievēro konkrēti nosacījumi; tā kā svarīgs priekšnoteikums makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai ir tāds, ka valsts ievēro efektīvus demokrātiskos mehānismus, tajā skaitā daudzpartiju parlamentāro sistēmu un tiesiskumu, un garantē cilvēktiesību ievērošanu; tā kā būtu vēlams noslēgt saprašanās memorandu un būtu jāgarantē uzņemto saistību īstenošana;

tā kā Moldovas Republika ir uzņēmusies starptautiskas un valsts līmeņa saistības veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; tā kā valsts ir pieņēmusi pasākumus nolūkā sekmēt sieviešu politisko pārstāvību, tostarp pieņemot obligātu 40 % dzimumu kvotu attiecībā uz politisko partiju vēlēšanu sarakstiem; tā kā ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai tuvinātos 2017.–2021. gada valsts dzimumu līdztiesības stratēģijas mērķu sasniegšanai, arī atbilstīgs finansējums un spēcīgāki īstenošanas mehānismi;

tā kā, neraugoties uz visu ekonomisko attīstību, finansiālās palīdzības un reformu centienu sociālā ietekme ir bijusi diezgan niecīga; tā kā Moldovas Republika joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropā un saskaras ar nelabvēlīgu sociālo situāciju, ko raksturo pamesti ciemati un galēja nabadzība; tā kā 2018. gadā 38,5 % darba ņēmēju Moldovas Republikā bija neoficiāli nodarbināti bez piekļuves jebkādai sociālajai aizsardzībai;

tā kā kopš 1989. gada Moldovas Republikas iedzīvotāju skaits ir sarucis par teju trešdaļu; tā kā demogrāfiskā ziņā tie ir vissliktākie rādītāji visā Eiropā; tā kā Moldovas iedzīvotāji atstāj valsti augstāka atalgojuma un labākas izglītības un infrastruktūras labad; tā kā šādai situācijas attīstībai ir pamatīgas un ilgstošas politiskās, ekonomiskās un sociālās sekas; tā kā Moldovas Republika saskaras ar darbaspēka trūkumu un tai nepietiek speciālistu, piemēram, medmāsu un ārstu; tā kā vecāka gadagājuma cilvēki, no kuriem liela daļa ir atkarīgi no naudas pārvedumiem, ir visneaizsargātākās un nabadzības riskam pakļautākās personas Moldovas Republikā;

tā kā Moldovas Republikas problēmu atrisinājums nevar nākt no ārpuses un ir jāpalielina Moldovas iedzīvotāju atbildība par valsts problēmjautājumu atrisināšanu; tā kā joprojām ir svarīgi pievērsties galvenajiem problēmjautājumiem, piemēram, cīņai pret korupciju un oligarhiskām struktūrām, demokrātisko standartu stingrai ievērošanai un nepieciešamībai rast risinājumus daudzdimensionālām sociālajām problēmām, nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un novērst nabadzību un emigrāciju,

Kopīgas vērtības un vispārīgi principi

atgādina, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas Savienība, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī Savienības un Moldovas Republikas politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai; atkārtoti apstiprina Savienības apņemšanos atbalstīt Moldovas Republikas virzību uz Eiropu ar politiskās asociācijas, ekonomiskās integrācijas un attiecīgo reformu palīdzību; norāda, ka asociācijas nolīgumam / padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai joprojām ir ļoti liela nozīme Moldovas Republikas attīstībā, jo īpaši pašreizējos ārkārtējos apstākļos, un uzteic Moldovas sabiedrības un iestāžu ilgstošo iesaisti šajā procesā; tomēr atgādina, ka to īstenošanā ir jāpanāk turpmāks progress, lai pilnībā izmantotu sniegtās iespējas un ieguvumus, jo īpaši pievēršoties valsts iestāžu neatkarībai, to noturībai pret oligarhu ietekmi, cīņai pret korupciju, tieslietu sistēmai, tiesiskuma stiprināšanai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai; uzsver, ka asociācijas nolīgums / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona ir bijuši galvenie virzītāji strukturālo reformu procesa, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā un atbalstīšanā;

atzinīgi vērtē visas ieceres attiecībā uz ciešāku politisko, humanitāro un ekonomisko integrāciju ar Savienību saskaņā ar diferenciācijas principu un pamatojoties uz Moldovas Republikas iestāžu un sabiedrības sniegumu, rezultātiem un centieniem;

atzīmē saskaņā ar IV pantu rīkotās SVF 2020. gada marta apspriešanās secinājumus un SVF valdes sesto un galīgo pārskatu par Moldovas Republikas ekonomikas sniegumu saskaņā ar paplašinātās kreditēšanas mehānisma un paplašinātās finansēšanas mehānisma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Moldovas banku sistēmas atjaunošanu un finanšu sektora pārvaldības stiprināšanu;

atzinīgi vērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības otrās daļas izmaksāšanu; atzīst Moldovas Republikas reformu centienus jomās, kas ietver cīņu pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas satvara stiprināšanu un jauna tiesību akta par NVO darbībām pieņemšanu, un norāda, ka Moldovas Republika ir pievienojusies ESAO korupcijas apkarošanas salīdzinošās izvērtēšanas programmai (Stambulas rīcības plānam);

uzskata, ka pēc ES makrofinansiālās palīdzības programmas 2017.–2020. gadam otrās daļas izmaksāšanas Moldovas iestādēm būtu jāpieliek pūles, lai izpildītu attiecīgos nosacījumus jomās, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas satvara stiprināšanu — un šajā saistībā valstij būtu jāgūst reāli un ilgstoši rezultāti —, kā arī ar valsts bankas neatkarības stiprināšanu;

aicina Moldovas valdību un ES sadarboties, lai pārvarētu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz sociālo un ekonomisko attīstību;

atzinīgi vērtē rezultātus, kas gūti sarunās par saprašanās memorandu attiecībā uz jauno ES ārkārtas makrofinansiālās palīdzības programmu, kuras mērķis ir novērst Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku;

Asociācijas nolīguma īstenošanas nozīme pašreizējās politiskajās norisēs un gatavojoties prezidenta vēlēšanām 1. novembrī

norāda, ka Moldovas Republikas valdības 2019. gada novembra darbības programma nav tik vērienīga kā iepriekšējās valdības 2030. gada vispārējā programma, un pauž bažas par to, ka politiskā nestabilitāte un biežā valdības maiņa ietekmē asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas noteikumu īstenošanu un ierobežo reformu tempu; atbalsta nākamās asociācijas programmas sasaistīšanu ar jauno rīcības plānu Moldovas un Eiropas Savienības asociācijas nolīguma īstenošanai un uzsver, cik svarīgi ir ātri pieņemt jauno programmu kā instrumentu, ar ko paātrināt asociācijas nolīguma īstenošanu un atjaunināt tā prioritātes ar aktīvu parlamenta līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu ES un Moldovas Republikā ieguldījumu; uzstāj, ka ES politiskā un finansiālā atbalsta turpināšana joprojām ir atkarīga no reālu reformu īstenošanas, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un tiesu sistēmu; šajā sakarībā atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir īstenot visas prioritārās reformas, par kurām panākta vienošanās asociācijas programmā, un izpildīt nosacījumus, kas pieņemti attiecībā uz makrofinansiālās palīdzības otrās un trešās daļas izmaksu;

atzinīgi vērtē Moldovas Republikas konstruktīvo ieguldījumu sadarbībā Austrumu partnerības ietvaros un mudina uz pastāvīgu un pastiprinātu politisko apmaiņu starp valstīm, ar kurām tiek īstenoti asociācijas nolīgumi / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, un Komisiju par reformām saistībā ar asociāciju; aicina Komisiju pienācīgi izmantot pašreizējos mehānismus, lai turpinātu konkrētas reformu īstenošanas uzraudzību, un izstrādāt nosacījumu mehānismu, cita starpā skaidrus kritērijus, jēgpilni iesaistot pilsonisko sabiedrību, jo īpaši vietējā līmenī; uzskata, ka šajā saistībā ir svarīgi palielināt finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir izšķirīga nozīme, veicinot līdzdalību publiskajās debatēs un uzraugot gan Moldovas iestāžu rīcību, gan to, cik efektīva ir Savienības politika attiecībā uz šo valsti; turklāt ierosina izmantot Ukrainas atbalsta grupas pieredzi, lai izveidotu līdzīgu struktūru Moldovas Republikai un tādējādi palielinātu Savienības atbalsta efektivitāti un pamanāmību;

10.

uzsver, ka saskaņā ar parasto EDSO/ODIHR praksi un standartiem stāvoklis Moldovas Republikā būtu cieši jāuzrauga ilgtermiņā, arī priekšvēlēšanu periodā, it īpaši pašreizējā krīzes laikā, jo gaidāmās prezidenta vēlēšanas būs valsts demokrātijas un tiesiskuma pārbaude;

11.

šajā sakarībā aicina Moldovas iestādes nodrošināt brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas, kas plānotas 2020. gada 1. novembrī, un mudina Moldovas iestādes vēl vairāk uzlabot vēlēšanu tiesību aktus, lai nodrošinātu tiesību balsot efektivitāti, vēlēšanu kampaņu godīgumu, likumdošanas procesa pārredzamību un demokrātisko pārraudzību, tādējādi dodot iespēju īstenot atbilstošu valdības un parlamenta darba publisko kontroli; prasa, lai Moldovas iestādes atturētos no normatīvo aktu grozīšanas nolūkā gūt politisku labumu, kas vienmēr beigsies ar politiskiem nemieriem un nestabilitāti, ietekmējot apņēmību veikt strukturālās reformas; ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzsver, cik svarīga ir valdības demokrātiskā leģitimitāte, koalīcijas izveides pārredzamība, vēlētāju gribas ievērošana, un ka ir svarīgi, lai vairākuma valdība atspoguļotu iedzīvotāju balsojumu;

12.

aicina Moldovas iestādes stiprināt demokrātiskos mehānismus, tostarp daudzpartiju parlamentāro sistēmu, un nodrošināt brīvus, neatkarīgus un plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus, kā arī taisnīgu piekļuvi finansējumam un plašsaziņas līdzekļiem; šajā saistībā prasa, lai Moldovas iestādes stiprinātu noturību pret dezinformāciju un informācijas manipulācijām, ko gan tiešsaistē, gan bezsaistē īsteno vietējie un ārvalstu dalībnieki, un īstenotu pasākumus nolūkā reaģēt uz vēl steidzamāko vajadzību apkarot balsu pirkšanu, vēlēšanu novērotāju iebiedēšanu, ar vēlēšanām saistītu kukuļošanu un citas koruptīvas darbības, kā arī valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, jo minētā prakse kaitē visiem Moldovas Republikas politisko dalībnieku demokrātijas centieniem un tos sagrauj;

13.

uzsver, ka ir vajadzīga spēcīga un godīga politiskā sāncensība starp prezidenta amata kandidātiem, kura nebūs iespējama bez veselīgas un pārredzamas partiju finansēšanas un prezidenta vēlēšanu kampaņas finansēšanas sistēmas;

14.

mudina Moldovas valdību īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Moldovas Republikas pilsoņi, kas dzīvo Piedņestras reģionā vai arī ārpus Moldovas Republikas, var iekļaujošā, pārredzamā un taisnīgā veidā piedalīties vēlēšanās bez ārvalstu iejaukšanās;

Reformas un iestāžu sistēma

15.

atzinīgi vērtē reformas, kuru rezultātā tika ieviests bezvīzu režīms ar Savienību; Moldovas Republikas iedzīvotāji ir plaši izmantojuši šo programmu, un tā ir ļoti labs piemērs tam, kā asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas īstenošana ietekmē iedzīvotāju dzīvi, veicinot tiešus personiskus kontaktus ar citiem eiropiešiem; aicina Savienību un Moldovas Republiku turpināt cilvēku personisko kontaktu un apmaiņu uzlabošanu, lai veidotu abpusēji pozitīvu priekšstatu vienai par otru iedzīvotāju vidū;

16.

atzinīgi vērtē to, ka kopš 2014. gada vairāk nekā 2,3 miljoni Moldovas iedzīvotāju ir izmantojuši bezvīzu režīmu, un norāda, ka saskaņā ar jaunāko Komisijas ziņojumu Moldovas Republika joprojām atbilst vīzu režīma liberalizācijas prasībām un ka bezvīzu pārvietošanās turpina nodrošināt pozitīvus ekonomiskos, sociālos un ar kultūru saistītos ieguvumus gan Savienībai, gan Moldovas Republikai; mudina abas puses atbalstīt cilvēku brīvu pārvietošanos arī krīzes laikā;

17.

atzīst Moldovas iestāžu centienus īstenot ieteikumus, kas izklāstīti gada ziņojumos par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu; iesaka turpināt ar vīzu režīma liberalizācijas politiku saistīto kritēriju īstenošanu un aicina iestādes turpināt minētos centienus izpildīt vīzu režīma liberalizācijas kritērijus, jo īpaši korupcijas apkarošanas jomā, stiprināt tiesu iestādes, piemērot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktus un īstenot konkrētas darbības, lai risinātu nepamatotu patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu; šajā sakarībā pauž bažas par to Moldovas valstspiederīgo skaita pieaugumu, kuri nelikumīgi uzturas Šengenas+ zonā (+ 47 %), un par patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu (+ 48 %); mudina Moldovas iestādes turpināt īstenot saistības, ko valsts uzņēmusies efektīvas migrācijas pārvaldības jomā saistībā ar liberalizēto vīzu režīmu ar Šengenas zonu, un nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem no trešām valstīm tiesības uz patvērumu Moldovas Republikā;

18.

atzinīgi vērtē to, ka Moldovas Republikas parlaments ir pieņēmis daudzus tiesību aktus atbilstoši valsts saistībām, kas noteiktas asociācijas nolīgumā, proti, saistībā ar valsts pārvaldi, valsts finanšu pārvaldību un tiesu sistēmas reformām; uzsver, ka ir svarīgi šos aktus pilnībā īstenot, arī pieņemot sekundāros tiesību aktus;

19.

atzinīgi vērtē panākto progresu valsts finanšu pārvaldības jomā un aicina Moldovas iestādes paātrināt citu ar asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu saistīto reformu īstenošanu, kuru pamatā ir tiesiskuma uzlabošana;

20.

atzīst Moldovas Republikas būtiskos pasākumus nolūkā uzlabot valsts pārvaldes sniegumu; šajā nolūkā aicina Moldovas valdību nodrošināt valsts pārvaldes reformas 2016.–2020. gadam pilnīgu īstenošanu saskaņā ar ESAO/SIGMA valsts pārvaldes principiem; turklāt mudina Moldovas iestādes palielināt pārredzamību un apkarot valsts pārvaldē plaši izplatīto korupciju, kā arī nodibināt nacionālo valsts pārvaldes skolu;

21.

uzsver, ka efektīvāka un ilgtspējīgāka asociācijas nolīguma īstenošana izriet no valsts iestāžu un aģentūru objektīvas un profesionālas pārvaldības; šajā sakarībā atkārtoti pauž bažas par nemainīgas apņemšanās trūkumu attiecībā uz uzlabojumiem publiskajā sektorā, kas attur kompetentas personas no karjeras valsts pārvaldē, un uzsver, ka ir jāattīsta profesionāla valsts pārvalde un jāmudina jaunieši uz karjeras veidošanu publiskajā sektorā, lai panāktu pārredzamāku pārvaldi, kurā nepotisms un favorītisms neved pie hroniskas politizācijas;

22.

aicina pēc iespējas drīz sākt visaptverošāku decentralizācijas reformu, kas ietvertu Moldovas Republikas administratīvi teritoriālās sistēmas reformu, reģionālo attīstību un administratīvo decentralizāciju ar iespēju radīt vietējos nodokļus; šajā saistībā uzsver, ka ir vajadzīgs padziļināt un paplašināt vietējo pašvaldību sadarbību, samazināt vietējās pārvaldes iestāžu skaitu un īstenot papildu pasākumu, lai tām nodrošinātu lielāku neatkarību un samazinātu to darbības izmaksas; aicina Moldovas iestādes ievērot vietējās demokrātijas un vietējās autonomijas principus saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, nodrošinot vietējām pašvaldībām pienācīgu kompetenci un pietiekamu finansējumu un garantējot to efektīvu darbību;

23.

pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu un reklāmas nozares augsto koncentrācijas un politizācijas līmeni, kura dēļ sabiedrība maz uzticas plašsaziņas līdzekļiem; aicina Moldovas iestādes turpināt plašsaziņas līdzekļu nozares reformu, jo īpaši vairāk šajā procesā iesaistot pilsonisko sabiedrību, un aicina Moldovas Republiku pārskatīt audiovizuālo kodeksu un liberalizēt reklāmas tirgu atbilstoši Eiropas standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā ir ieteikusi Komisija un Venēcijas komisija, lai nodrošinātu pilnīgu īpašumtiesību pārredzamību plašsaziņas līdzekļu un reklāmas tirgū;

24.

uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisma un neatkarības stiprināšanai vajadzētu būt Savienības un Moldovas Republikas prioritātei to partnerattiecībās un ka tas būtu pienācīgi jāatspoguļo arī finanšu piešķīrumos; aicina Komisiju palielināt atbalstu neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, arī reģionos; mudina Moldovas iestādes atturēties no Covid-19 pandēmijas izmantošanas, lai pieņemtu pasākumus, ar kuriem tiek samazināta vārda brīvība un ierobežota plašsaziņas līdzekļu spēja neatkarīgi un objektīvi ziņot par koronavīrusa krīzes ietekmi uz sabiedrību visā apmērā; pauž bažas par viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanos Moldovas Republikā koronavīrusa krīzes laikā un norāda, ka gan vietējām iestādēm, gan Savienībai ir jāizstrādā īpašas programmas, ar ko veicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, apkaro dezinformāciju un atbalsta kvalitatīvu un uz pārbaudītiem faktiem balstītu plašsaziņas līdzekļu saturu;

25.

mudina Moldovas iestādes veicināt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un, cita starpā veicot neatkarīgu revīziju, nodrošināt Audiovizuālās padomes kā neatkarīgas regulējošās iestādes efektivitāti, lai cīnītos ar pašreiz notiekošo žurnālistu iebiedēšanu, valsts un regulējošo iestāžu politizāciju un pārredzamības trūkumu, nepietiekamo sabiedrības piekļuvi informācijai un kvalitatīvam plašsaziņas līdzekļu saturam, kā arī lai nodrošinātu īpašumtiesību pārredzamību plašsaziņas līdzekļu jomā;

26.

uzsver, ka Savienība ir lielākā palīdzības sniedzēja Moldovas Republikai; ar bažām vēro pastāvīgo propagandu, dezinformācijas kampaņas un nomelnojošos vēstījumus, ar ko valdošie politiķi vēršas pret Savienību un kas sniedz izkropļotu un nereālistisku atainojumu sabiedriskajā televīzijā un plašsaziņas līdzekļos; pauž nožēlu par šādiem publiskiem uzbrukumiem Savienības palīdzībai un tēlam, jo tie apdraud asociācijas nolīguma īstenošanu un ES un Moldovas Republikas attiecības; aicina Moldovas iestādes izbeigt dezinformācijas un pret ES vērstas propagandas kampaņas, kurām ir pakļauti Moldovas Republikas iedzīvotāji kopumā, un palielināt atbalstu cīņai pret viltus ziņām, hibrīdkaru komunikācijā, mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām un plašsaziņas līdzekļu programmu degradāciju; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu politiskā iesaiste strukturāli apdraud pamatbrīvības un piekļuvi informācijai;

27.

pauž nožēlu par pašreizējās Moldovas valdības pakāpenisko attālināšanos no virzības uz Eiropu, kaitējot valsts demokrātiskajiem centieniem, un mudina visas proeiropeiskās politiskās partijas rast risinājumus ar dialoga palīdzību, lai nodrošinātu Moldovas Republikas Eiropas integrācijas procesa nepārtrauktību un pilnībā izmantotu visas asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas sniegtās priekšrocības;

28.

aicina Moldovas iestādes pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas sniegtās iespējas un ES palīdzība un programmas sasniedz vietējos iedzīvotājus, tostarp valsts attālākajos reģionos un jo īpaši lauku apvidos, lai iedzīvotājiem būtu iespēja panākt pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, īpaši tajās, kas ir neaizsargātākas pret pēcpadomju sentimentu un Krievijas manipulācijām;

29.

uzskata, ka iestādēm būtu jāsniedz pārredzama informācija par ārējo palīdzību, ko tās plāno lūgt, un ka Krievijas Federācijas finansējums būtu atklāti jāapspriež parlamentā un ar ekspertiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp attiecībā uz ģeostratēģiskajiem nosacījumiem un ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku, kas izriet no šāda finansējuma veida; uzskata, ka iestādēm būtu sabiedrībai jāsniedz vajadzīgie paskaidrojumi arī attiecībā uz nosacījumiem, ar ko tiek sniegta ES finansiālā palīdzība; uzsver, ka ES nosacījumi ir jāuzskata par iespēju veikt nepieciešamās reformas;

30.

uzsver, ka ir jācīnās pret Krievijas dezinformāciju, izmantojot uz faktiem balstītu un pieejamu kvalitatīvu informāciju, kā arī publiskas kampaņas, kuru mērķis ir palielināt sabiedrības informētību; mudina Moldovas Republikas iestādes censties izveidot padziļinātāku sadarbību ar Savienību un tās dalībvalstīm, lai uzlabotu paraugprakses un risinājumu īstenošanu cīņā pret dezinformāciju, propagandu, manipulācijām un naidīgu ietekmēšanu, ko veic ārēji spēki, lai šķeltu un destabilizētu, un apdraudētu iekšējo politisko procesu integritāti un attiecības ar Savienību;

31.

atzinīgi vērtē panākto progresu saistībā ar jaunā tiesību akta par nekomerciālām organizācijām pieņemšanu Moldovas parlamentā, kas ir daļa no nosacījumu sistēmas prasībām ES makrofinansiālās palīdzības saņemšanai; sagaida, ka tā ātra un efektīva īstenošana veicinās pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju tiesību un brīvību, kā arī biedrošanās brīvības pilnīgu ievērošanu, un prasa, lai Moldovas valdība vairāk atbalstītu pilsoniskās sabiedrības attīstību; norāda uz NVO būtisko nozīmi ikvienā demokrātiskā sabiedrībā un pauž cerību, ka jaunais tiesību akts uzlabos publisku lēmumu pieņemšanas pārredzamību un nodrošinās mūsdienīgotu satvaru pilsoniskās sabiedrības funkcionēšanai valstī; mudina Moldovas iestādes neizdarīt spiedienu uz NVO un citiem pilsoniskajiem dalībniekiem; pauž nožēlu par neuzticēšanos un naidīgumu, ar ko politiskās amatpersonas kopumā vēršas pret pilsonisko sabiedrību; mudina panākt jēgpilnāku un aktīvāku pilsoniskās sabiedrības iesaisti politikas izstrādes un īstenošanas procesos, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, attiecībā uz kurām NVO varētu darboties kā uzraugs un prasīt atbildību no attiecīgajām valsts iestādēm; paturot to prātā, aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un mudina ES iestādes pieņemt skaidrus noteikumus, kas palīdzētu nepieļaut dotāciju piešķiršanu “GONGO” (NVO, ko izveidojušas un finansē valdības, izmantojot neoficiālus kanālus);

32.

aicina Moldovas iestādes veicināt publisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību un nodrošināt ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības pienācīgu iesaisti un apspriešanos ar tiem visos posmos; tas arī uzlabos publisko kontroli un īstenoto reformu pieņemamību sabiedrībai;

33.

atzinīgi vērtē 2019. gada augustā pieņemtos grozījumus vēlēšanu tiesību aktos un Moldovas Konstitucionālās tiesas 2020. gada februāra nolēmumu par teritoriālajām prasībām politisko partiju dibināšanai;

34.

norāda, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Moldovas Republikas veselības aprūpes sistēma nav pietiekami attīstīta un tai ir grūtības tikt galā ar saslimušo skaita neseno straujo pieaugumu; mudina Komisiju, dalībvalstis un Moldovas Republiku pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības noturības jomā, apmainīties ar paraugpraksi un strādāt kopā ar pilsonisko sabiedrību, uzņēmējdarbības aprindām un MVU, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām sabiedrības grupām; aicina Moldovas valdību stiprināt veselības aprūpes sistēmu, uzlabot sanitārijas standartus, jo īpaši slimnīcās, kā arī pārredzamā un iekļaujošā veidā sniegt saviem iedzīvotājiem visu attiecīgo informāciju par pandēmiju;

Sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un progress Piedņestras konflikta atrisināšanā

35.

atzinīgi vērtē Moldovas Republikas dalību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās kiberdrošības un kibernoziedzības izmeklēšanā, kā arī Moldovas Republikas sadarbību ar NATO un tās pievienošanos ES KĀDP deklarācijām; aicina ES iestādes iekļaut Moldovas Republiku jaunu veidu sadarbībā saistībā ar kiberdrošību, hibrīddraudiem un kibernoziegumu izmeklēšanu;

36.

atzīst Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas (EUBAM) Moldovā un Ukrainā nozīmi robežu pārvaldības un muitas režīma saskaņošanā ar Savienības robežu pārvaldību un muitas režīmu, arī saistībā ar Piedņestras jautājuma atrisināšanu;

37.

atzīst Moldovas Republikas unikālo pieredzi, īpašās zināšanas un ieguldījumu, ko tā var sniegt Savienības kolektīvās drošības un aizsardzības politikā, un mudina uz padziļinātāku sadarbību ar ES saistītās aizsardzības politikas jomās, tostarp uz līdzdalību pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO), tiklīdz būs atrisināts jautājums par trešo valstu iesaisti;

38.

atkārtoti pauž ES atbalstu Moldovas Republikas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un centieniem 5+2 sarunu procesā panākt Piedņestras konflikta miermīlīgu, ilgstošu un visaptverošu politisku atrisinājumu, kas balstītos uz Moldovas Republikas suverenitātes un teritoriālās integritātes tās starptautiski atzītajās robežās ievērošanu, paredzot īpašu statusu Piedņestrai, un kas nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību arī konstitucionālo iestāžu pašlaik nekontrolētajās teritorijās; norāda, ka ANO Ģenerālā asambleja 2018. gada 22. jūnijā pieņēma rezolūciju, kurā mudināja Krievijas Federāciju bez nosacījumiem izvest savu karaspēku un bruņojumu no Moldovas Republikas teritorijas un atkārtoti apstiprināt savu atbalstu minētās rezolūcijas tūlītējai īstenošanai;

39.

mudina Moldovas valdību arī turpmāk veicināt tādas vides izveidošanu, kurā ir iespējama konfliktu atrisināšana, un atbalstīt darbības, kas veicina uzticēšanos un cilvēku saskarsmi konfliktu sašķeltajās kopienās;

40.

atzīst aizvien lielāko Moldovas Republikas un Piedņestras reģiona savstarpējo atkarību drošības jomā un to, ka abu stabilitāte ir galvenais faktors tādu drošības problēmu novēršanā un atrisināšanā kā hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, kiberiejaukšanās vēlēšanu procesos, dezinformācijas un propagandas kampaņas un trešo personu iejaukšanās politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos;

41.

atzinīgi vērtē Moldovas valdības centienus padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas un bezvīzu režīma priekšrocības attiecināt arī uz Piedņestras reģionu, kas ļāvis panākt ievērojamu mobilitātes un tirdzniecības izaugsmi reģionā, kā arī visas darbības, kas uzlabo ekonomisko sadarbību un palielina Moldovas Republikas un Piedņestras savstarpējās preču un pakalpojumu apmaiņas apjomu;

42.

uzskata, ka, garantējot Dņestras rietumu krastā reģistrētajiem un Moldovas ierēdņu veiktai muitas pārbaudei pakļautajiem Piedņestras uzņēmumiem beztarifu piekļuvi ES tirgiem, padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona sekmēja ievērojamas izmaiņas tirdzniecības orientācijā no Eirāzijas Ekonomikas savienības uz Savienību; mudina Moldovas iestādes turpināt virzību uz tirdzniecību ar ES tirgiem un iesaisti tajos, lai uzlabotu piekļuvi tirgum, pārredzamību un labu uzņēmējdarbības praksi un lai samazinātu oligarhu iespējas attiecībā uz tirgus manipulāciju un monopolizāciju;

43.

uzsver, ka jebkādā Piedņestras jautājuma atrisinājumā ir jābūt ievērotām Moldovas Republikas suverēnajām tiesībām izvēlēties savu aizsardzības un ārpolitikas virzienu;

44.

mudina Moldovas Republikas iestādes apsvērt tiesību aktu paketes sagatavošanu un īstenošanu konfliktu novēršanas un krīzes pārvarēšanas jomā, kas bija daļa no rīcības plāna Moldovas un ES asociācijas nolīguma īstenošanai 2017.–2019. gadā;

Tiesiskums un laba pārvaldība

45.

pauž bažas par tiesiskuma un demokrātijas institūciju jomas reformu lēno gaitu; mudina Moldovas Republikas valdību nekavējoties pabeigt tiesu sistēmas reformas, lai nodrošinātu tiesu iestāžu un specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarību, objektivitāti un efektivitāti; šajā nolūkā aicina Moldovas valdību nodrošināt, ka ar Tiesnešu augstāko padomi saistītie Moldovas konstitūcijas grozījumi tiek sagatavoti un pēc tam pieņemti pārredzamā procesā, izmantojot starptautiskus precedentus un paraugpraksi, saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem un apspriežoties ar Eiropas Padomi un ES ekspertiem, pilsonisko sabiedrību un citiem ieinteresētajiem dalībniekiem; pauž nožēlu par to, ka grozījumus attiecībā uz Tiesnešu augstākās padomes locekļu iecelšanu Parlaments ir pieņēmis lielā steigā; uzsver, ka ir jānodrošina Tiesnešu augstākās padomes neatkarība, un aicina Moldovas iestādes nodrošināt, ka tiesnešu atlase un paaugstināšana amatā ir balstīta uz nopelniem;

46.

aicina iestādes turpināt efektīvas apspriešanās, lai pieņemtu koncepciju un rīcības plānu tiesu sistēmas reformai, kas balstīta uz visaptverošu diagnostiku, nodrošinot plašu vienprātību starp ieinteresētajām personām un stingri ievērojot Moldovas konstitūciju un Eiropas standartus;

47.

pauž bažas par zemo uzticēšanās līmeni attiecībā uz tiesu iestāžu integritāti un efektivitāti un tiesu varas neaizsargātību pret politisku spiedienu, kas kavē tās neatkarību; aicina Moldovas Republikas iestādes nodrošināt tiesnešu iecelšanas procesa pārredzamību un to, lai ģenerālprokurors, viņa personāls un prokurori kopumā strādātu neatkarīgi un ievērotu visaugstākos profesionalitātes un integritātes standartus;

48.

šajā sakarībā norāda, ka plaši trūkst resursu un zināšanu par labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesībām un tas negatīvi ietekmē Moldovas pārvaldes darbības efektivitāti, un aicina Komisiju palielināt finansējumu, izmantojot pieejamos budžeta atbalsta un tehniskās palīdzības instrumentus, kuru mērķis ir stiprināt tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu spēju un efektivitāti, ņemot vērā panākto reformu īstenošanā;

49.

mudina Moldovas Republikas iestādes stiprināt Konstitucionālās tiesas pilnīgu neatkarību un nodrošināt, ka tā nesaskaras ar jebkādu politisku iejaukšanos; stingri noraida jebkādus mēģinājumus iebiedēt Konstitucionālās tiesas tiesnešus vai izdarīt uz viņiem spiedienu un nosoda milzīgo spiedienu, šantažēšanu un vajāšanu, ko pieredzēja tiesas tiesneši pirms nolēmuma par Krievijas aizdevuma paziņošanas; pauž dziļu nožēlu par mēģinājumiem politizēt Konstitucionālo tiesu un prokuroru un korupcijas apkarošanas centra bezdarbību, neaizstāvot Konstitucionālās tiesas neatkarību;

50.

pauž bažas par to, ka Moldovas Republikā pastāvīgi un ilgi trūkst progresa saistībā ar korupciju, tāpēc mudina valdību pastiprināt cīņu pret korupciju un valsts nozagšanu, kā arī pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kontrabandu un organizēto noziedzību, arī cilvēku tirdzniecību; aicina Moldovas Republikas valdību pieņemt konkrētus pasākumus, lai pastiprinātu Nacionālā korupcijas apkarošanas centra biroja un Korupcijas apkarošanas prokuratūras biroja neatkarību, integritāti un efektivitāti, kā arī nodrošināt valsts korupcijas apkarošanas iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu depolitizāciju; norāda, ka ir jāpieliek ilgstoši un konsekventi pūliņi, lai novērstu augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību un sauktu par to pie atbildības; uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā atjaunot Moldovas iedzīvotāju uzticēšanos un nodrošināt noturīgu reformu īstenošanu Moldovas Republikā; aicina Komisiju sniegt daudz konsekventāku atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzrauga krāpšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības;

51.

mudina iestādes pielikt lielākas pūles cīņā pret organizēto noziedzību un izjaukt noziedzīgas shēmas;

52.

atzinīgi vērtē tiesību akta par sankcijām pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pieņemšanu 2020. gada 21. maijā un prasa ātri izstrādāt jaunā tiesību akta piemērošanas pamatnostādnes, kā arī īpaši apmācīt attiecīgās iestādes; aicina visas ieinteresētās personas turpināt konsekventus centienus apkarot kontrabandu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, likvidēt noziedzīgos tīklus un mazināt oligarhu ietekmi; prasa pastiprināt sadarbību ar Eiropolu, Interpolu un muitas organizācijām, piemēram, PMO un ESAO korupcijas apkarošanas tīkliem;

53.

ar bažām norāda uz Komisijas un EĀDD 2019. gada ziņojuma “ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošana” secinājumiem, saskaņā ar kuriem krāpšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai paredzētu instrumentu un struktūru izveide ir bijusi lēna; sagaida, ka jaunā valdība izmantos par pamatu iepriekšējās valdības nesen veiktos pasākumus attiecībā uz korupcijas apkarošanu un noziedzīgu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmu izjaukšanu;

54.

atzīmē darbību nolūkā veikt kriminālvajāšanu par milzīgo krāpšanu banku jomā, kas nāca gaismā 2014. gadā, un citiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem; tomēr atkārtoti pauž bažas par pastāvīgo nespēju pārredzami saukt pie atbildības visas personas, kas ir atbildīgas par 2014. gadā atklāto krāpšanu banku nozarē, kā arī par nozagto līdzekļu lēno atgūšanu; atkārtoti pauž bažas par to, ka līdz šim nav panākta nozīmīga aktīvu atgūšana, un uzsver, ka jāveic turpmāki pasākumi šajā virzienā; aicina Moldovas iestādes paātrināt tiesiskās vajāšanas procesu, bez turpmākas kavēšanās nodot tiesai visas atbildīgās personas un atgūt nelikumīgi piesavinātos līdzekļus; aicina dalībvalstis sniegt būtisku atbalstu Moldovas Republikas iestādēm lietas izmeklēšanā, ja tāds tiktu lūgts;

55.

atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada 18. jūnijā tika pieņemts jaunais tiesību akts, ar ko no 2020. gada 1. septembra, kas ir pašreizējā moratorija beigas, atceļ programmu pilsonības piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām; uzskata, ka tas ir ļoti svarīgs solis, lai samazinātu korupcijas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku Moldovas Republikā; norāda, ka līdz programmas atcelšanai tiks apstrādāti tikai jau iesniegtie pieteikumi, un aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šo procesu;

56.

mudina Moldovas Republikas iestādes palielināt politisko partiju finansēšanas pārredzamību un taisnīgi un objektīvi izmeklēt visus pārkāpumus; uzsver, ka ir jāapkaro korupcija Moldovas politiskajās aprindās; pauž dziļas bažas saistībā ar nesenajiem apgalvojumiem par parlamenta deputātu “nopirkšanu”, lai mainītu politisko piederību, kā arī apgalvojumiem par ievēlēto pārstāvju nolaupīšanu, iebiedēšanu un pakļaušanu spiedienam; norāda, ka šie apgalvojumi ir jāizmeklē un ka šāda rīcība nav savienojama ar vērtībām, kas ir pamatā asociācijas nolīgumam ar Moldovas Republiku; vērš uzmanību arī uz politisko partiju atbildību par korupcijas apkarošanu savās rindās; turklāt aicina iestādes nodrošināt, ka vēlēšanu kampaņās netiek izmantoti labdarības organizāciju līdzekļi; mudina iestādes aizliegt administratīvo līdzekļu izmantošanu par labu valdošajām politiskajām aprindām vēlēšanu kampaņu laikā;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

57.

atzīst tiesību aktu uzlabojumus cilvēktiesību aizsardzības jomā, īpaši kā rezultātu jaunajam rīcības plānam cilvēktiesību jomā 2018.–2022. gadam; aicina Moldovas iestādes nozīmīgi palielināt centienus un pieņemt īstenošanas pasākumus un sekundāros tiesību aktus nolūkā aizstāvēt minētās tiesības un pamatbrīvības, jo īpaši attiecībā uz minoritātēm un neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem, ko ļaunprātīgi izmanto cilvēku tirgotāji, lingvistiskajām minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti, romiem un LGBT+ personām, tādējādi atzīstot cilvēktiesību ievērošanu par izšķirīgu kritēriju un būtisku nosacījumu demokrātiskai sabiedrībai; pauž bažas par to, ka joprojām nav atrisinātas un ir palikušas nesodītas nozīmīgas cilvēktiesību problēmas, piemēram, spiediens un politiski motivēta kriminālvajāšana un apcietināšana, spīdzināšana, patvaļīga aizturēšana, skarbi un dzīvību apdraudoši apstākļi cietumā, patvaļīga vai nelikumīga iejaukšanās privātajā dzīvā, spaidu vai obligāta bērnu darba izmantošana;

58.

pauž dziļas bažas par situāciju, kādā atrodas moldāvi, kas Covid-19 krīzes dēļ ir iestrēguši ES dalībvalstīs un nesaņem sociālo aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar Covid-19 nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu sezonas darbiniekiem un ES valstspiederīgajiem, kā noteikts Direktīvā 2014/36/ES (8), atgādinot, ka šādiem darbiniekiem ir tādas pašas darba un sociālās tiesības kā ES pilsoņiem; aicina dalībvalstis nodrošināt pārrobežu un sezonas darba ņēmējiem kvalitatīvus, ar atalgojumu nesaistītus mājokļus, kā arī pienācīgas telpas, īrnieku privātumu un rakstiskus īres līgumus, ko pārbauda darba inspekcija, un šajā sakarā noteikt standartus;

59.

ar bažām norāda, ka no asociācijas nolīguma izrietošo saistību īstenošana sociālajā jomā ir ierobežota, jo īpaši attiecībā uz darba inspekciju, korupcijas apkarošanas pasākumiem un sociālo dialogu; pauž bažas par to, ka makrofinansiālās neaizsargātības novēršanā panāktais progress joprojām nav pietiekams, lai nozīmīgi paaugstinātu dzīves līmeni, un tagad to apdraud Covid-19 krīzes sekas; uzstāj, ka asociācijas nolīguma īstenošanā ir obligāti jāiesaista arodbiedrības, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

60.

uzsver, ka Savienībai ir jāpieprasa, lai Moldovas Republika uzņemtos atbildību par savām saistībām attiecībā uz asociācijas nolīguma sociālo aspektu; aicina Komisiju sniegt sīki izstrādātu gada progresa ziņojumu par asociācijas nolīguma sociālo un ar darbu saistīto aspektu īstenošanu, tajā ne vien analizējot attiecīgo Savienības direktīvu un normu transponēšanu, bet arī to faktisko īstenošanu; aicina Komisiju izmantot darba ekspertu priekšlikumus, lai ieviestu mehānismu sodīšanai par apstiprināto standartu pārkāpumiem; ierosina izmantot makrofinansiālās palīdzības izmaksu kā sviru vai nosacījumu, lai liktu Moldovas Republikai uzlabot sava darbaspēka darba apstākļus;

61.

pauž bažas par cilvēktiesību ievērošanu Piedņestras reģionā, jo īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos;

62.

aicina Komisiju atjaunināt novārtā atstātās asociācijas nolīgumu jomas, kas ietver tādas svarīgas politikas jomas kā dzimumu līdztiesība, Eiropas zaļais kurss un veselības krīžu novēršana;

63.

uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības priekšnoteikums; mudina Moldovas valdību un iestādes īstenot pasākumus, kuru mērķis ir turpināt uzlabot sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi visos politiskās un sabiedriskās dzīves līmeņos; prasa, lai Komisija integrētu dzimumu līdztiesības aspektu visās rīcībpolitikās, programmās un darbībās attiecībā uz Moldovas Republiku, un mudina Moldovas Republikas iestādes veicināt programmas, kas ietver konsekventu dzimumu līdztiesības aspektu, nodrošināt vairāk atbalsta visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām un neaizsargātākajām sabiedrības grupām un īstenot tiesību aktus, kuru mērķis ir apkarot naida runu un fizisku vardarbību pret neaizsargātākām grupām;

64.

mudina Moldovas iestādes ratificēt Stambulas konvenciju, kuru Moldovas Republika parakstīja 2017. gada 6. februārī, bet kuras ratifikācija kavējas, neraugoties uz to, ka tā ir minēta kā skaidrs mērķis valsts rīcības plānā cilvēktiesību jomā 2018.–2022. gadam un valsts stratēģijā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2018.–2023. gadam; atgādina, ka Moldovas Republikā ir izplatīta vardarbība pret sievietēm un meitenēm un divas no katrām piecām sievietēm no 15 gadu vecuma ir pieredzējušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību no partnera vai citas personas puses;

65.

mudina veikt turpmākus pasākumus, lai īstenotu valsts tiesību aktus cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā, un būtiski uzlabot cietušajiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt lielāku aizsardzību, palīdzību un atbalstu noziegumu upuriem, īpaši bērniem, izmeklēšanas laikā un pēc tiesas procesa; turklāt prasa sniegt lielāku atbalstu cietušo sociālās reintegrācijas laikā; prasa pastiprināt Moldovas Republikas un dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai samazinātu pārrobežu noziedzību, jo īpaši cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu narkotisko vielu tirgošanu;

66.

mudina iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas un soda izciešanas telpās, tostarp novēršot veselības aprūpes pakalpojumu nepilnības; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina droši apstākļi ieslodzītajiem; turklāt prasa pieņemt pasākumus ar mērķi nepieļaut selektīvu un politiski motivētu tiesu;

67.

atkārtoti aicina Moldovas iestādes nodrošināt, ka visi izdošanas pieprasījumi no trešām valstīm tiek apstrādāti pārredzamā veidā, vienlaikus ievērojot tiesu procedūras pilnīgā saskaņā ar Eiropas principiem un standartiem;

68.

pieprasa konkrētākus pasākumus ar mērķi uzlabot ieslodzījuma apstākļus un novērst cilvēku ar invaliditāti turēšanu psihiatriskajās slimnīcās pret viņu gribu; prasa pilnībā novērst spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos cietumos kā metodi spiediena izdarīšanai uz ieslodzītajiem vai aizturētajiem politiskajiem oponentiem;

69.

atzīst valsts līmenī pieņemtos pasākumus ar mērķi novērst un apkarot spīdzināšanu, bet uzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā Moldovas Republika joprojām bieži tiek atzīta par vainīgu saistībā ar spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos; tāpēc mudina izveidot pilnībā neatkarīgu aģentūru ar īpašu uzdevumu izmeklēt apgalvojumus par policijas darbinieku un citu tiesībaizsardzības amatpersonu veiktu spīdzināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

70.

pauž bažas par to, ka publiskajās debatēs joprojām vērojami naida runas gadījumi, arī no politiķu un reliģisko un kopienu pārstāvju puses; šajā saistībā uzsver, ka jo īpaši notikusi vēršanās pret sievietēm un LGBTI+; aicina valsts amatpersonas neiesaistīties naida runā un publiski vērsties pret naida runu, kad tā tiek pausta, un aicina iestādes pielāgot juridisko un institucionālo satvaru naida runas apkarošanai, lai cīnītos ar šo parādību, izmantojot visus pieejamos mehānismus;

71.

atgādina, ka Moldovas parlamentā jau ir iesniegts likumprojekts, ar ko izveido Magņicka veida tiesību aktu; mudina likumdošanas iestādi virzīt uz priekšu tiesību akta izskatīšanu, kurš, ja to pieņemtu, veicinātu cilvēktiesību pārkāpumu, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

72.

uzskata, ka ES palīdzībā Moldovas Republikai būtu jāturpina piešķirt prioritāti iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, pievēršoties tādām jomām kā MVU attīstības veicināšana, palīdzība jauniešiem, kā arī izglītības un veselības nozaru vispārēja reforma;

73.

atzinīgi vērtē uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt Moldovas jaunuzņēmumus; tomēr atzīst, ka ir vajadzīgas turpmākas publiskā sektora reformas un finansiālā palīdzība, lai radītu papildu nodarbinātības iespējas, kas jauniešiem un kvalificētiem darbiniekiem izraisītu vēlmi atgriezties savā izcelsmes valstī;

74.

aicina Komisiju veicināt Moldovas Republikas jauniešu ekonomisko problēmu risināšanu, ieguldot programmās, ar kurām atbalsta jaunatni un sociālo uzņēmējdarbību, un stiprināt saikni starp izglītības sistēmas reformu un darba tirgus prasībām; uzsver, ka ir vajadzīgs ieguldīt programmās, kas orientētas uz jauniešiem no lauku apvidiem, jo šī kategorija ir viena no visneaizsargātākajām un tai trūkst sociālekonomisko iespēju salīdzinājumā ar jauniešiem no pilsētu teritorijām;

75.

atzīst, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija, ko bieži izraisa neuzticēšanās tiesu varai, nepotisms un pienācīgu reformu trūkums valstī, ir nopietns drauds Moldovas nākotnei, un pauž bažas par Moldovas iedzīvotāju masveida emigrāciju, kas pastiprina negatīvās demogrāfiskās tendences; mudina Moldovas valdību īstenot turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu šādu parādību, jo īpaši radot iespējas un uzlabojot apstākļus un atalgojumu gados jauniem darba ņēmējiem viņu izcelsmes valstī, lai viņi pēc studijām vai darba ārvalstīs varētu atgriezties mājās, un atbalstot jauniešu uzņēmējdarbību; aicina Komisiju pievērsties šim jautājumam savās programmās;

76.

atzinīgi vērtē Moldovas ekonomikas diversifikāciju un Moldovas Republikas un Savienības savstarpējās tirdzniecības apjoma ievērojamo pieaugumu, kā arī to, ka Savienība ir lielākā investore valstī; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā eksports uz Savienību veidoja 70 % no kopējā Moldovas Republikas eksporta un tirdzniecība ar Savienību — 56 % no tās kopējā tirdzniecības apjoma; mudina panākt turpmāku progresu tādās jomās kā muitas kodekss, intelektuālā īpašuma tiesību — tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu — aizsardzība, sanitāro un fitosanitāro standartu uzlabošana, tirgus apstākļu uzlabošana enerģētikas jomā, publiskais iepirkums un MVU piekļuve finansējumam;

77.

mudina pilnībā īstenot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, lai vēl vairāk intensificētu ES un Moldovas Republikas divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, cita starpā likvidējot ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus, atvieglinot piekļuvi vienotajam tirgum un virzoties uz integrāciju tajā; atgādina, ka padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai ar Moldovas Republiku ir jāatbilst nodaļās par ilgtspējīgu attīstību paredzētajiem noteikumiem saskaņā ar starptautiskajām saistībām, jo īpaši Parīzes nolīgumu, un PTO noteikumiem;

78.

atzinīgi vērtē to, ka Moldovas parlaments par pamatu savai valsts lauku politikai ir pieņēmis Eiropas Leader pieeju; tomēr mudina Moldovas Republiku pilnībā izmantot preferenciālās iespējas eksportam uz Savienību — tostarp paredzot īpašus pasākumus nākamajā valsts stratēģijā lauksaimniecības un lauku attīstības jomā —, efektīvāk un ilgtspējīgāk apstrādājot lauksaimniecības zemi un nodrošinot demokrātiskāku piekļuvi zemei un tās izmantošanu, tādējādi ražojot lauksaimniecības produktus, kas palielina Moldovas Republikas salīdzinošās priekšrocības lauksaimniecības jomā;

79.

atzinīgi vērtē tiesību aktu tuvināšanu ES acquis un mudina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību Moldovas iestādēm un valsts pārvaldei šajā darbā un tam sekojošajā īstenošanā; uzsver, ka šāda palīdzība būtu jāizmanto, lai uzlabotu zināšanas par cilvēktiesībām un tiesiskumu, un aicina Moldovas iestādes straujāk virzīties uz priekšu tiesību aktu tuvināšanā asociācijas nolīgumam / padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai, tostarp dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma jomā;

80.

atzinīgi vērtē valsts stratēģiju “Digitālā Moldova 2020”, tomēr nolūkā nodrošināt atbilstību pašreizējam digitālajam laikmetam un uzlabot nozaru sadarbību digitālajā ekonomikā prasa Komisijai atbalstīt programmas un reformas attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi un sniegt ieguldījumu šajās programmās un reformās; aicina Moldovas Republiku izveidot uzticamu digitālo tirgus ekonomiku, pastiprinot vajadzību panākt progresu atvērto datu jomā, paplašinot digitālo sistēmu pieejamību un palielinot iedzīvotāju piekļuvi elektroniski sniegtiem pakalpojumiem un dažādiem sakaru risinājumiem;

81.

aicina Komisiju atbalstīt ieguldījumus nozarēs, kurām ir attīstības, izaugsmes un konkurētspējas potenciāls Eiropas Savienībā, jo īpaši trijās stratēģiski nozīmīgās nozarēs (t. i., ilgtspējīga enerģija un klimats, digitālais vienotais tirgus un kiberdrošība, kā arī transports);

82.

aicina Moldovas valdību pievērst uzmanību arī tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālajam aspektam, ievērojot darba standartus un panākot to izpildi, ratificējot un pilnībā īstenojot visas SDO konvencijas un novēršot atlikušos darba inspekcijas sistēmas trūkumus, kā arī novēršot darba inspekcijas sistēmas ierobežojumus un nepilnības un tiesu sistēmas problēmas, kas negatīvi ietekmē darba standartu izpildes panākšanu;

83.

aicina Moldovas iestādes pieņemt un īstenot politikas pasākumus, kuru mērķis ir reglamentēt komerciālās attiecības (publiskais iepirkums, privatizācija, koncesija un publiskā un privātā sektora partnerība), ko ar valsts sektora iestādēm īsteno vienības, kuras nodibinātas jurisdikcijās, kas nepiemēro starptautiskos pārredzamības standartus (ārzonas jurisdikcijas), vai uzņēmumi, ko tieši vai netieši kontrolē šādas sabiedrības;

84.

aicina ES apsvērt iespēju, ka valstis, kuras ar ES ir noslēgušas asociācijas nolīgumu (kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu), varētu pievienoties vienotajai euro maksājumu telpai (SEPA), jo tas nāktu par labu iedzīvotājiem un sniegtu jaunas iespējas MVU attīstībai;

Enerģētika, vide un klimata pārmaiņas

85.

aicina Moldovas valdību turpināt enerģētikas nozares reformu, lai palielinātu nozares noturību un izmaksu un līgumu pārredzamību, kā arī uzlabotu neatkarību enerģētikas jomā un energoefektivitāti, jo īpaši vairojot energotīklu starpsavienojumus ar Savienību, diversificējot energoavotus, arī atjaunojamos energoresursus, un samazinot atkarību no fosilā kurināmā; uzsver, ka visi šie aspekti ir ārkārtīgi svarīgi valsts energoapgādes drošības uzlabošanai;

86.

atzinīgi vērtē darbības nolūkā stiprināt energoregulatora institucionālās spējas un neatkarību un mudina īstenot darbības, kas steidzami vajadzīgas trešās enerģētikas paketes īstenošanai, jo īpaši dabasgāzes jomā, un nodrošināt pilnīgu atbilstību Enerģētikas kopienas acquis; jo īpaši aicina Moldovas Republikas valsts enerģētikas regulēšanas aģentūru apstiprināt enerģijas tirgus noteikumus, kas balstīti uz godīgu konkurenci, un nodrošināt, ka tos ievēro visi tirgus dalībnieki, to skaitā valstij piederošie tirgotāji;

87.

uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt reģionālo sadarbību infrastruktūras jomā, tostarp nolūkā diversificēt Moldovas Republikas energoapgādi, un uzlabot Moldovas Republikas enerģētikas nozares savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju;

88.

uzsver, cik svarīga ir Moldovas Republikas elektroenerģijas sistēmas diversificēšana; mudina Moldovas iestādes nodrošināt Moldovas Republikas un Rumānijas elektroenerģijas sistēmu starpsavienojuma projekta savlaicīgu īstenošanu, sniedzot vajadzīgo atbalstu un resursus;

89.

mudina Moldovas iestādes turpināt centienus nostiprināt valsts energoapgādes drošību un uzteic Ungeni–Kišiņevas gāzes cauruļvada izveides pabeigšanu līdz 2020. gada beigām; turklāt aicina Komisiju iekļaut Moldovas Republiku stresa testos, ko veic iekšējam enerģijas tirgum;

90.

uzteic pasākumus, par kuriem 2019. gada decembrī vienojās Moldovas Republika, Ukraina un Rumānija, lai darītu iespējamu gāzes pārvadi uz Ukrainu un Moldovas Republiku pa Balkānu cauruļvadu, un 2020. gada februāra rīcības plānu pārvades sistēmas operatora Moldovatransgaz neatkarības nodrošināšanai;

91.

atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai asinhroni starpsavienotu Moldovas Republikas un ES elektroenerģijas sistēmas caur Rumāniju, jo tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts Moldovas Republikas enerģētikas infrastruktūras nostiprināšanā un diversificēšanā; aicina visas iestādes sasniegt mērķi līdz 2024. gadam savienot Moldovas Republiku ar Rumānijas energotīklu, izmantojot ES atbalstu;

92.

atzinīgi vērtē Moldovas Republikas 2019. gada februāra paketi klimata un vides jomā un valsts reakciju, kas nozīmē, ka tā ir ceturtā valsts pasaulē, kura ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam ir iesniegusi atjauninātu nacionāli noteikto devumu (NDC2), kas ietver vērienīgāku mērķi SEG emisiju samazināšanas jomā; prasa pielikt lielākas pūles, lai izpildītu valsts saistības 2015. gada Parīzes nolīguma sakarā, kā arī integrēt klimata politikas aspektus visās politikas izstrādes jomās;

93.

aicina Moldovas Republiku vēl vairāk pastiprināt savu iesaisti cīņā pret klimata pārmaiņām, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas un Dņestras upes ūdens apsaimniekošanas jomā, un aicina Komisiju veicināt Moldovas Republikas dalību Eiropas zaļajā kursā un nodrošināt, ka padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības zona nav pretrunā tajā izklāstītajiem vides mērķiem un iniciatīvām;

94.

atzīst Moldovas Republikas izglītības sistēmas turpmākas modernizēšanas nozīmi, kā arī to, ka jaunatnei ir aizvien lielāka loma visās dzīves sfērās, un aicina ES sniegt papildu atbalstu, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai panāktu atbilstību darba tirgus vajadzībām; uzsver, ka ir jāveicina jauniešu brīvprātīgā darba un pilsoniskās iesaistes iespējas un vairāk jāiegulda jauniešos, palielinot finansējumu pašreizējām mobilitātes programmām, piemēram, Erasmus+, “Radošā Eiropa” un “Apvārsnis 2020”, un palielinot Moldovas pārstāvju līdzdalību;

95.

mudina Komisiju īstenot apspriešanos un sagatavot un izveidot iedzīvotājiem pielāgotas programmas, kas ietver tiešu kontaktu ar saņēmējiem, izmantojot tiešsaistes platformu pieteikumu iesniegšanai un ziņošanai par minēto programmu satvarā pieejamo līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā aicina apsvērt zaļā kursa mērķus, kā arī Moldovas Republikas iedzīvotāju ikdienas vajadzības;

Institucionālie noteikumi

96.

uzsver, ka bez politisko aprindu patiesas apņēmības reformēt valsti un patiešām īstenot ar Savienību noslēgto asociācijas nolīgumu, nekādu īstu un ilgstošu attīstību panākt nevarēs; šajā saistībā mudina visus valsts politiskos dalībniekus un politiskos spēkus veicināt un ieviest daudzpartiju formātus un labticīgu sadarbību Moldovas Republikas stratēģisko mērķu īstenošanā, tādējādi veicinot demokrātijas kvalitāti un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu; paturot to prātā, mudina Moldovas iestādes izmantot Žana Monē dialogu partiju dialoga un parlamenta spēju veidošanas atbalstam;

97.

prasa, lai visas ES iestādes un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Moldovas Republikas iestādēm labāk informētu Moldovas Republikas iedzīvotājus par ieguvumiem, ko nodrošina asociācijas nolīgums / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona, un par ES palīdzību;

98.

aicina Komisiju stiprināt Eiropas Savienības delegāciju Moldovas Republikā, pastiprināt uzraudzību un stiprināt projekta grupu Kišiņevā, lai palīdzētu Moldovas Republikai efektīvi informēt par tuvināšanos ES tiesību aktiem, cīnīties pret dezinformāciju un veicināt pozitīvus priekšstatus par ES un Moldovas Republiku visām iesaistītajām personām;

o o

99.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (ES OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0458.

(3) OV C 118, 8.4.2020., 109. lpp.

(4) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.

(5) OV C 334, 19.9.2018., 199. lpp.

(6) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.

(7) OV L 165, 27.5.2020., 31. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā (OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp.).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/152

P9_TA(2020)0282

Eiropas izglītības nākotne saistībā ar Covid-19

Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija Eiropas izglītības nākotne saistībā ar Covid-19 (2020/2760(RSP))

(2021/C 404/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

—	ņemot vērā Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” (COM(2020)0625),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020)0624),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (COM(2017)0673),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (2),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. decembra rezolūciju “Izglītība digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē” (3),

—	ņemot vērā 2018. gada 12. jūnija rezolūciju par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā (4),

—	ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par Eiropas izglītības nākotni saistībā ar Covid-19 (O-000052/2020 – B9-0020/2020 un O-000053/2020 – B9-0021/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.	tā kā saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mūžizglītībai ir viena no pamata cilvēktiesībām un ir būtiski svarīga prasmju apguvei un uzturēšanai, pilnīgai un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā un efektīvai piekļuvei mainīgajam darba tirgum;

tā kā saskaņā ar UNESCO datiem gandrīz 1,6 miljardiem izglītojamo vairāk nekā 190 valstīs, t. i., 94 % no izglītojamo kopskaita visā pasaulē, nācās piedzīvot izglītības un apmācības iestāžu slēgšanu Covid-19 krīzes kulminācijas brīdī; tā kā tas joprojām skar vairāk nekā 60 % izglītojamo visā pasaulē; tā kā mazāk nekā 25 % no valstīm ar zemiem ienākumiem ir kādā veidā nodrošinājušas mācības attālināti; tā kā visattīstītākajās valstīs piekļuves rādītājs digitālajai izglītībai bija aptuveni 90 %, kas nozīmē, ka 10 % skolēnu joprojām tika atstāti novārtā (5);

tā kā ES līmenī joprojām pastāv ievērojamas atšķirības un dažās valstīs līdz 32 % skolēnu vairākus mēnešus nav piekļuves izglītībai; tā kā daudziem izglītojamajiem šādu piekļuves trūkumu izraisīja digitālā aprīkojuma neesamība, nepietiekamas digitālās prasmes vai iepriekš pastāvoša nelabvēlīgāka situācija; tā kā pat gadījumos, kad izglītojamajiem bija piekļuve digitālajai izglītībai, viņiem joprojām bieži nācās mācīties bez skolotāja, līdzbiedru vai ģimenes atbalsta, dažkārt nestabilos mājas apstākļos;

tā kā traucējumi, ko Covid-19 pandēmija ir radījusi pasaules izglītības un apmācības sistēmās, iespējams, ir visnopietnākie, kādi vēsturē jelkad pieredzēti, jo veselai skolēnu paaudzei ir apdraudēta iespēja mācīties un zudumā var aiziet gadu desmitos gūtais progress; tā kā zaudēto mācīšanās iespēju dēļ attiecīgā paaudze, visai iespējams, nākotnē gūs mazākus ienākumus, un, iespējams, Eiropas Savienībā kopumā būs vērojama arī negatīva ietekme uz darba ražīguma pieaugumu un konkurētspēju; tā kā tās pašas pašas paaudzes iekļaušanos darba tirgū smagi ietekmē Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze;

tā kā izglītības iestādēm ir daudz plašāka sociālā un audzinošā funkcija un tās ietekmē izglītojamo fizisko un garīgo veselību; tā kā ir pierādījies, ka tiešas saskarsmes trūkums starp skolotāju un skolēnu bieži ietekmē izglītojamo labjutību un garīgo veselību; tā kā pandēmija ir uzsvērusi skolotāju būtiski svarīgo nozīmi izglītībā un sabiedrībā; tā kā skolotājiem un citiem izglītības jomas darbiniekiem bieži ir bijusi pārāk liela slodze un viņiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts un atzinība par veikto darbu;

tā kā krīze ir paātrinājusi pāreju uz digitālu mācīšanos un stimulējusi inovāciju izglītības nozarē, piemēram, e-mācību iespēju uzlabojumus; tā kā ieguldījumi mācību tehnoloģiju uzņēmumos pēdējo gadu laikā ir veicinājuši izglītību tiešsaistē un e-mācību risinājumus; tā kā partnerībām starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm ir nozīme inovācijas veicināšanā izglītības nozarē; tā kā izglītības iestādēm arī turpmāk būtu jāpaliek galīgo lēmumu pieņēmējām par izglītības saturu;

tā kā tajā pašā laikā krīzes izraisītā pēkšņā pāreja uz masveida tiešsaistes mācībām un attālināto apmācību ir izgaismojusi ārkārtīgi lielas nepilnības digitālās izglītības politikas izstrādē un īstenošanā Eiropas Savienībā un dalībvalstīs; tā kā krīze turklāt ir arī apliecinājusi to, ka starp dalībvalstīm ir vajadzīga plašāka sadarbība un koordinācija izglītības un apmācības politikas jomā;

E. tā kā pēkšņā pāreja uz digitālajiem risinājumiem notika apstākļos, kad 43 % Eiropas iedzīvotāju trūka digitālo pamatprasmju (6); tā kā pastāv tieša saikne starp dalībvalsti, kurā cilvēki dzīvo, kur tieši tie dzīvo katrā dalībvalstī, viņu sociālekonomisko statusu, vecumu, ienākumiem, izglītības līmeni un nodarbinātību, no vienas puses, un viņu digitālās pratības pakāpi, no otras puses; tā kā digitālā pārveide un jaunu tehnoloģiju izmantošana ietekmē darba tirgu, radot vajadzību pēc augstākiem digitālās pratības līmeņiem;

I.	tā kā pandēmija rada iespēju nodoties pārdomām par izglītības nākotni;

J.	tā kā Komisijas mērķis ir līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu;

tā kā Eiropadomes panāktā politiskā vienošanās par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ietvertu ievērojamus samazinājumus galvenajām izglītības programmām, piemēram, “Erasmus+”; tā kā Parlaments vairākkārt ir aicinājis noteikt vērienīgu budžetu izglītības programmām; tā kā pašreizējai ekonomikas krīzei nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka tiek samazināti publiskā sektora izdevumi izglītībai;

L.	tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu izglītības politika ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē, savukārt Savienības loma ir nodrošināt atbalstu un koordināciju,

atzinīgi vērtē izglītības un apmācības iestāžu un jo īpaši tajās strādājošo skolotāju un pedagogu, kā arī skolēnu un vecāku radošumu un atdevi, pielāgojoties mācībām tiešsaistē un attālinātajām mācībām, jo īpaši ņemot vērā strauji mainīgos apstākļus un pašreizējo nenoteikto situāciju; tāpat arī atzinīgi vērtē iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības un neformālās izglītības nodrošinātāju rādīto pozitīvo piemēru, pielāgojot savas izglītības prakses un veidojot iniciatīvas, kas ir ļāvušas turpināt mācības; aicina darīt vairāk, lai izvērstu efektīvas iniciatīvas un palielinātu to redzamību, kā arī veicinātu labākās prakses visos izglītības sektoros; aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm platformu, kurā dalīties ar labām praksēm, un šajā nolūkā apsvērt jaunu iniciatīvu iespējas, piemēram, Eiropas Tiešsaistes universitātes izveidi;

uzsver, ka pēkšņā digitālā pārkārtošanās izglītības un apmācības jomā ir atklājusi arī nepilnības attiecībā uz piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un ierīcēm, tiešsaistes mācību kvalitāti un skolēnu, skolotāju un pasniedzēju prasmēm;

pauž nožēlu par to, ka Eiropā joprojām ir skolēni un studenti, kuriem nav piekļuves digitālajai izglītībai; atkārtoti uzsver nepieciešamību uzlabot savienojamību Eiropas līmenī, jo īpaši lauku un attālos apvidos, un uzlabot piekļuvi digitālajam aprīkojumam; norāda uz jaunākajām inovācijām ar izglītību saistītos datoros, planšetēs un programmatūrā Eiropā;

pauž bažas par skolotāju un skolēnu nepietiekamajām digitālajām prasmēm, kas kavē efektīvu digitālo izglītību; tāpēc atgādina par vajadzību ieguldīt skolotāju un pasniedzēju prasmju pilnveides un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas iespējās visā Eiropā, lai nodrošinātu, ka viņiem ne tikai ir digitālās prasmes, bet arī viņi spēj tās sniegt; norāda uz skolotāju mobilitātes un zināšanu nodošanas vērtību kā būtisku instrumentu šajā nolūkā un aicina Komisiju vēl vairāk atbalstīt šādas iniciatīvas;

norāda, ka krīze ir atšķirīgā mērā ietekmējusi dažādus izglītības un mācību sektorus, augstākās izglītības iestādēm nereti gūstot labākus panākumus, jo tām ir infrastruktūra, resursi un pieredze digitālo rīku izmantošanā; uzsver, ka traucējumi pirmsskolas izglītībā, skolas izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, pieaugušo izglītībā un neformālajā izglītībā ir bijuši spēcīgāki, un aicina darīt vairāk, lai nodrošinātu efektīvu attālināto mācīšanos šajos sektoros; atgādina, ka šajā nolūkā ir vajadzīgs pietiekams finansiālais atbalsts;

aicina Komisiju vākt, izvērtēt un publicēt dalībvalstu datus par pandēmijas ietekmi uz izglītojamo dalību tālmācībā, īpaši vēršot uzmanību uz gadījumiem, kad viņi nevarēja piedalīties digitālo līdzekļu trūkuma dēļ; aicina Komisiju arī vākt datus par skolotāju digitālajām prasmēm dalībvalstīs;

ar bažām norāda, ka digitālās izglītības atšķirības ir saasinājušas pastāvošo nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs un ka tās ir nesamērīgi ietekmējušas tos iedzīvotājus, kuri jau tāpat atrodas sociāli, ekonomiski vai citā ziņā nelabvēlīgākā situācijā, cilvēkus ar mācīšanās grūtībām vai invaliditāti un citu neaizsargāto grupu vai minoritāšu pārstāvjus; uzsver, ka digitālās plaisas pārvarēšana ir neatliekama prioritāte;

turklāt atgādina par skolu un citu izglītības iestāžu būtiski svarīgo nozīmi, piemēram, nodrošinot piekļuvi regulārām maltītēm un audzinātāju atbalstam; uzsver norobežošanas pasākumu nelabvēlīgo ietekmi uz izglītojamo garīgo veselību un labjutību saistībā ar stresu, ko rada novērtējums un atzīmes, kā arī izolētība no līdzbiedriem;

tādēļ atzinīgi vērtē izglītības speciālistu un dalībvalstu centienus nodrošināt klātienes mācību atsākšanos no Covid-19 pasargātā vidē; aicina dalībvalstis darīt to, kas ir nepieciešams, lai garantētu klātienes mācības visiem; atzīst sarežģījumus, kas saistīti ar darbības atjaunošanu izglītības iestādēs, un pauž nožēlu par koordinācijas un labāko prakšu apmaiņas trūkumu Eiropas līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties, lai pēc iespējas mazinātu ar veselību saistītos riskus darbiniekiem un izglītojamajiem un pēc iespējas palielinātu iespēju, ka izglītība klātienē var turpināties; tajā pašā laikā uzskata, ka jaunas norobežošanas gadījumā izglītības iestādēm jābūt aprīkotām, lai sniegtu kvalitatīvas digitālās mācības visiem izglītojamajiem, un jārisina garīgās veselības un labjutības jautājumi sadarbībā ar vecākiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

10.

uzsver, ka sociālajai nevienlīdzībai, kā arī nevienlīdzībai izglītības jomā saknes bieži vien meklējamas agrā bērnībā un ka, cilvēkam pieaugot, šai nevienlīdzībai ir tendence palielināties, jo zems izglītības līmenis parasti pasliktina nodarbinātības izredzes, un tas savukārt mazina piekļuvi mācīšanās un attīstības iespējām darba vidē;

11.

pauž bažas par krīzes izgaismotajiem nevienmērīgajiem digitālā analfabētisma līmeņiem, tā kā daudzi cilvēki saskaras ar grūtībām tiešsaistes datu pamataizsardzības, kiberdrošības un informācijpratības jomā; uzsver īpašās problēmas, ko šajā saistībā rada dezinformācija un viltus ziņas; uzsver, ka ir svarīgi mācīt pamata digitālās un informācijpratības prasmes, izmantojot patiesas mūžizglītības pieeju, un uzsver vajadzību uzlabot gados vecāku cilvēku un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupā piederīgo personu piekļuvi digitālo prasmju apguvei; aicina paredzēt plaša mēroga Eiropas digitālās pratības iniciatīvas, kas balstītas pārskatītajā Digitālās izglītības rīcības plānā;

12.

uzskata, ka galvenā no krīzes gūstamā mācība ir tā, ka nākotnē Eiropas Savienības izglītības un apmācības politikas uzmanības centrā jābūt iekļaušanai un iespēju vienlīdzībai gan attiecībā uz piekļuvi, gan kvalitāti;

13.

uzsver krīzes apliecināto, proti, ka izglītības politikā ir nepieciešama līdzradoša vairāku ieinteresēto personu pieeja, kuras ietvaros gan politikas izstrādē, gan īstenošanā iesaistītos skolotāji un pasniedzēji, izglītojamie, neformālās izglītības un apmācības sniedzēji, vecāki, uzņēmumi, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības un vietējās iestādes; atgādina, ka mācīšanās notiek formālā, neformālā un ikdienējā vidē un ka politikas veidošanai ir jābūt vērstai uz šo daudzveidīgo pieeju;

14.

pauž pārliecību, ka krīze sniedz iespēju padziļināti pārdomāt izglītības un apmācības politikas turpmāko ievirzi un tās nozīmi plašākā atveseļošanās programmā pēc pandēmijas; uzsver izglītības noteicošo lomu saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos; atgādina, ka Eiropas zaļajā kursā ir atzīta skolu, apmācības iestāžu un universitāšu būtiskā nozīme pārmaiņu veidošanā;

15.

turklāt uzskata, ka pašlaik ir īstais laiks pārdomāt un modernizēt programmas un mācību metodes un paātrināt pārmaiņu tempu; mudina dalībvalstis savās izglītības un apmācības sistēmās ieviest digitalizāciju un inovācijas un gudrā, uz izglītības guvējiem orientētā veidā integrēt jaunās un nākotnes tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, blokķēdes, adaptīvus mācību risinājumus un spēliskošanu; uzsver, ka ir nepieciešams pētīt inovatīvu tehnoloģiju ietekmi uz izglītību un Eiropas līmenī popularizēt labāko prakšu piemērus; atgādina par intelektuālā īpašuma pamatā esošo juridisko un ētisko principu svarīgumu digitālās izglītības satura kontekstā; uzsver, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana būtu jāiestrādā izglītībā no agrīna vecuma, nodrošinot pienācīgu profesionālo uzraudzību, ko veiktu pieaugušie, un augstākos datu un autortiesību aizsardzības standartus;

16.

uzsver, ka nekas nevar aizstāt tiešu saskarsmi starp skolotājiem un izglītojamajiem un ka tikai mācības klātienē var efektīvi nodrošināt starppersonisko un sociālo prasmju apguvi; tāpēc uzskata, ka, lai gan pandēmija, visticamāk, aizsāks pāreju uz lielākā mērā hibrīdu izglītības modeli, kurā klātienes mācības klasē būs apvienotas ar e-mācību risinājumiem, mācībām klātienē joprojām ir jābūt izglītības un apmācības pamatā; atgādina par humanitāro zinātņu apguves nozīmi un uzskata, ka tās ir būtiski svarīgas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas priekšmetu un uzņēmējdarbības prasmju papildināšanā;

17.

uzskata, ka labāka sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm un vērienīgāka Eiropas Savienības izglītības un apmācības politika būtu ļāvusi efektīvāk reaģēt uz Covid-19 krīzi, un mudina ES turpmāk aktīvāk iesaistīties koordinācijas nodrošināšanā;

18.

tāpēc aicina Komisiju ierosināt drosmīgu politikas satvaru turpmākajai Eiropas izglītības politikai, pārveidojot Eiropas izglītības telpu no nenoteikta, uz plašiem principiem balstīta redzējuma par konkrētu darba programmu ar izmērāmiem mērķiem, kā arī ne vēlāk kā līdz 2025. gadam reāli ieviešot Eiropas Savienībā kvalifikāciju, diplomu un ārzemju mācību periodu automātisku savstarpējo atzīšanu; mudina Komisiju ar tikpat drosmīgu pieeju pievērsties atjauninātajam Digitālās izglītības rīcības plānam, sākotnējo atsevišķu pasākumu kopumu pārveidojot par pilnībā izstrādātu digitālo prasmju un izglītības stratēģiju; uzver, ka Komisijai ir aktīvi jāiesaista Parlaments visos politikas veidošanas posmos;

19.

uzsver, ka Eiropas turpmākās izglītības politikas pamatā jābūt vienotam politikas satvaram, kas nodrošina, ka visas attiecīgās politiskās iniciatīvas, piemēram, Prasmju programma Eiropai, Eiropas izglītības telpa, Digitālās izglītības rīcības plāns, Garantija jauniešiem un Garantija bērniem, ir papildinošas un atbalsta skaidrus kopējos politiskos mērķus; uzskata, ka izglītības dimensijai jābūt daļai no dialoga ar iedzīvotājiem, piemēram, saistībā ar gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni;

20.

norāda, ka Eiropas augstākās izglītības telpas izveidē gūtais progress ir ievērojami lielāks nekā līdzīgos procesos citos izglītības sektoros; tādēļ mudina Komisiju koncentrēt vairāk centienu citos izglītības sektoros, jo īpaši pirmsskolas izglītībā, skolu izglītībā, pieaugušo izglītībā un profesionālajā izglītībā un apmācībā, izmantojot mūžizglītības pieeju;

21.

atgādina, ka programma “Erasmus+” ir galvenais finansēšanas instruments, ar ko tiek atbalstīta Eiropas izglītības telpas izveide; uzsver, ka ar “Erasmus+” atbalstu ir izstrādāti vērtīgi instrumenti pedagoģisko resursu sagatavošanai un apmaiņai, piemēram, e-mērķsadarbības ietvaros, un izstrādāti skolotāju apmācības moduļi, piemēram, saistībā ar “School Education Gateway”; uzskata, ka šādi instrumenti būtu jāpaplašina, labāk jāfinansē un aktīvi jāpopularizē izglītības kopienā, lai ievērojami uzlabotu mācību vielas pasniegšanu un apguvi tiešsaistē; atgādina par savu atbalstu programmai “Erasmus+”, lai papildinātu mobilitāti, taču ne lai to aizstātu ar virtuāliem mācību un sadarbības rīkiem; norāda uz vairāku Parlamenta ierosināto ar izglītību saistīto izmēģinājuma projektu un sagatavošanās darbību vērtīgo pienesumu un aicina sekmīgās sagatavošanās darbības iestrādāt politikā un programmās;

22.

turklāt uzsver profesionālās izglītības un apmācības izcilības centru, iniciatīvas “DiscoverEU” un iniciatīvas “Eiropas universitātes” potenciālo ieguldījumu Eiropas izglītības telpā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas pārskatītajā daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā (2020. gada maijs) programmai “Erasmus+” nebija atvēlēts nepieciešamais finansējums — kuru Eiropadome 2020. gada jūlijā samazināja vēl vairāk —, lai šīs pamatiniciatīvas būtu iespējams īstenot, neietekmējot programmas galvenās daļas, jo īpaši mācību mobilitātes iespēju un programmas iekļaujošā rakstura paplašināšanu;

23.

norāda, ka vairākas ES finansējuma programmas var atbalstīt izglītības politiku; aicina Komisiju noteikt prioritāti uz mērķi vērstiem ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā un aprīkojumā izglītības iestādēm un izglītojamajiem, lai padarītu iespējamu tālmācību un mācīšanos tiešsaistē, īpaši norādot uz digitālajām ierīcēm un piekļuvi internetam attālos un lauku apvidos; uzsver, ka šim nolūkam būtu jāizmanto Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Atveseļošanas un noturības mehānisms un Eiropas Reģionālās attīstības fonds;

24.

uzsver, ka augsti kvalitatīvas izglītības sistēmas veido pamatu ES konkurētspējai pasaulē, un atgādina, ka labi funkcionējošām izglītības un apmācības sistēmām ir nepieciešami lieli publiskie ieguldījumi; šajā saistībā uzsver, ka vērienīgai politikai, kurai nav atbilstoša finansējuma, trūkst ticamības; pauž dziļu nožēlu par to, ka gaidāmā budžeta samazināšana saskaņā ar politisko vienošanos, ko Eiropadome jūlijā panāca par nākamo DFS, īpaši skar programmas, kas atbalsta izglītības un apmācības politiku, jo īpaši “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Sociālais fonds Plus. atkārtoti aicina atvēlēt “Erasmus+” trīskārt lielāku budžetu salīdzinājumā ar budžetu, kas bija paredzēts 2014.–2020. gada DFS; aicina dalībvalstis vērienīgi izmantot ar atveseļošanas plānu pieejamos līdzekļus, lai veicinātu ieguldījumus izglītībā; mudina dalībvalstis ievērojami palielināt publiskos izdevumus izglītībai;

25.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0485.

(4) OV C 28, 27.1.2020., 8. lpp.

(5) Brookings Institution, 2020. gada aprīlis.

(6) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, 2019. gads.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/157

P9_TA(2020)0283

Komisijas pienākumi vīzu savstarpējības jomā atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1806 7. pantam

Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija par Komisijas pienākumiem vīzu savstarpējības jomā atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1806 7. pantam (2020/2605(RSP))

(2021/C 404/09)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (1), jo īpaši tās 7. pantu (savstarpības mehānisms),

—	ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par Komisijas pienākumiem attiecībā uz vīzu savstarpējību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 1. panta 4. punktu,

—

ņemot vērā saistībā ar savstarpējības principa neievērošanas gadījumiem saistītos Komisijas paziņojumus, kas sniegti 2016. gada 12. aprīlī (COM(2016)0221), 2016. gada 13. jūlijā (COM(2016)0481), 2016. gada 21. decembrī (COM(2016)0816), 2017. gada 2. maijā (COM(2017)0227), 2017. gada 20. decembrī (COM(2017)0813), 2018. gada 19. decembrī (COM(2018)0855), kā arī tās nesenāko 2020. gada 23. marta paziņojumu “Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz savstarpējības principa neievērošanas gadījumiem vīzu politikas jomā” (COM(2020)0119),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80., 265. un 290. pantu,

—	ņemot vērā 2020. gada 19. oktobrī notikušās diskusijas par pienākumiem vīzu savstarpējības jomā,

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par Komisijas saistībām vīzu savstarpējības jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 7. pantu (O-000049/2020 – B9-0022/2020),

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.	tā kā pamatā tiek uzskatīts, ka vīzu savstarpējības kritērijs kā viens no ES vīzu politikas vadošajiem kritērijiem nozīmē to, ka ES pilsoņiem, ceļojot uz trešām valstīm, ir jāpiemēro tādi paši nosacījumi kā šo attiecīgo trešo valstu valstspiederīgajiem, ceļojot uz ES;

tā kā vīzu savstarpības mehānisma mērķis ir panākt šādu vīzu savstarpējību; tā kā ES vīzu politika aizliedz atsevišķām dalībvalstīm ieviest vīzu prasību kādas trešās valsts valstspiederīgajiem, ja šī valsts ir iekļauta Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumā (valstis, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības dalībvalstīs);

tā kā savstarpības mehānisms 2013. gadā tika pārskatīts, Parlamentam darbojoties kā vienam no likumdevējiem, jo šo mehānismu vajadzēja pielāgot, lai ņemtu vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā un saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par sekundāro juridisko pamatu, kā arī “lai paredzētu Savienības reakciju kā solidaritātes aktu, ja kāda Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā uzskaitīta trešā valsts piemēro vīzu prasību vismaz vienas dalībvalsts pilsoņiem” (Regulas (ES) Nr. 1289/2013 1. apsvērums);

tā kā savstarpības mehānisms izklāsta procedūru, sākot ar situāciju, kurā netiek ievērota savstarpība, nosakot precīzu laika grafiku un darbības, kas jāveic, lai novērstu situāciju, kurā netiek ievērota savstarpība; tā kā objektīva loģika pieprasa veikt aizvien smagākas pakāpes pasākumus pret attiecīgo trešo valsti, tostarp galu galā apturēt atbrīvojumu no vīzas prasības visiem attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem (“savstarpības mehānisma piemērošanas otrais posms”);

tā kā “[l]ai nodrošinātu atbilstīgu Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti savstarpības mehānisma piemērošanas otrajā posmā, ņemot vērā atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanas ārkārtīgi augsto politisko jutīgumu visiem Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā uzskaitītās trešās valsts pilsoņiem un tās horizontālo ietekmi uz dalībvalstīm, asociētajām Šengenas valstīm un pašu Savienību, jo īpaši attiecībā uz to ārējām attiecībām un Šengenas zonas vispārējo darbību, [..] saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu” Komisijai tika deleģētas “pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz dažiem savstarpības mehānisma elementiem”, tostarp uz atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanu visiem attiecīgās trešās valsts valstspiederīgajiem;

F.	tā kā “Eiropas Parlaments vai Padome var nolemt atsaukt deleģēšanu” (LESD 290. panta 2. punkta a) apakšpunkts);

G.	tā kā deleģētais akts “var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome leģislatīvajā aktā noteiktajā termiņā nav izteikusi iebildumus” (LESD 290. panta 2. punkta b) apakšpunkts);

H.	tā kā Komisija Eiropas Savienības Tiesā apstrīdēja deleģēto aktu izvēli savstarpības mehānisma piemērošanas otrajā posmā, un tā kā Tiesa tomēr uzskatīja, ka likumdevēja izvēle bija pareiza (Lieta C-88/14);

I.	tā kā šis mehānisms līdz ar to skaidri iedala pienākumus un atbildību Parlamentam un Padomei, kā arī Komisijai savstarpības mehānisma dažādos posmos;

J.	tā kā tādējādi šis jautājums ir saistīts ar solidaritāti starp ES dalībvalstīm, un tas ir arī institucionāls jautājums, kurā Parlamentam un Padomei pašlaik ir liegta prerogatīva attiecībā uz “pienācīgu [..] iesaisti savstarpības mehānisma piemērošanas otrajā posmā”;

K.	tā kā nevajadzētu pieļaut, ka Komisija nonāk situācijā, kad tās kavēšanās un atteikšanās īstenot ES tiesību aktus varētu vājināt tās kā Līgumu sargātājas uzticamību, bet būtu jāatgādina par tās institucionālajām un juridiskajām saistībām,

atkārtoti pauž savu uzskatu par to, ka Komisijai ir juridisks pienākums 24 mēnešu laikā pēc attiecīgu paziņojumu publicēšanas dienas pieņemt deleģētu aktu, uz laiku apturot atbrīvojumu no vīzas prasības to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuras nav atcēlušas vīzas prasību konkrētu dalībvalstu pilsoņiem, un šis laikposms beidzās 2016. gada 12. aprīlī;

aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 265. pantu, pieņemt prasīto deleģēto aktu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas dienas;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Eiropadomei, Padomei un valstu parlamentiem.

(1) OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.

(2) OV C 263, 25.7.2018., 2. lpp.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/159

P9_TA(2020)0284

Eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnes 2020. gadā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm 2020. gadā (2020/2079(INI))

(2021/C 404/10)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3. un 5. pantu un 6. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 6., 9., 145., 148., 149., 151., 152., 153., 154., 155., 156., 158., 165., 166., 168., 174. un 349. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās IV sadaļu (Solidaritāte), un Direktīvu 2000/43/EK (Direktīva par rasu vienlīdzību),

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1., 3., 4., 5., 8., 10. un 13. mērķi,

—	ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/559 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza attiecībā uz īpašu pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma risināšanai (3),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 2. aprīļa paziņojumu “Reaģēšana uz koronavīrusu. Visos iespējamos veidos izmantot katru pieejamo euro, lai glābtu cilvēku dzīvību un sargātu iztikas līdzekļus” (COM(2020)0143),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (4),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumu “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu” (COM(2020)0112),

—	ņemot vērā 2020. gadā publicēto Kopīgā pētniecības centra tehnisko ziņojumu “Covid-19 ierobežošanas pasākumi un ES darba tirgi” un jo īpaši tajā sniegto analīzi par jaunākajiem pieejamajiem faktiem attiecībā uz tāldarba tendencēm Eiropas Savienībā,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 12. jūnija paziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana: pārskats par paveikto četrus gadus pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma — Eiropas Komisijas ieguldījums 2019. gada 21. jūnija Eurosamitā” (COM(2019)0279),

—	ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “2020. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresēti ieteikumi” (COM(2020)0500),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu (COM(2020)0123) un tam sekojošo Padomes 2020. gada 23. marta lēmumu,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 26. februāra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2020)0070),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2017)0677) un Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa nostāju par to (5),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 8. jūlija Lēmumu (ES) 2019/1181 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra paziņojumu “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2019)0650),

—	ņemot vērā Komisijas un Padomes 2019. gada 17. decembra vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikumu, kas pievienots dokumentam “Komisijas paziņojums par 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju” (COM(2019)0653),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2019)0652),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra ziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2020. gadu” (COM(2019)0651),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 20. novembra paziņojumu par 2020. gada budžeta plāna projektiem — vispārējs novērtējums (COM(2019)0900),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024) “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai”,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024) “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem” pausto paziņojumu pārņemt Eiropas Parlamenta ierosināto ideju un izveidot Eiropas Garantiju bērniem, lai atbalstītu ikvienu bērnu, kam ir vajadzīga palīdzība,

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide” (COM(2017)0250) un jo īpaši 11. principu, ar kuru nostiprināta vajadzība veicināt bērnu tiesības,

—	ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 8. jūnija secinājumus “Demogrāfiskās problēmas: skatījums uz nākotni” (7),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumus par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu demogrāfisko pārmaiņu apstākļos (11841/11),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),

—	ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 13. marta priekšlikumu Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (COM(2018)0132),

—	ņemot vērā Komisijas 2013. gada Sociālo ieguldījumu paketi, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.-2020. gadā” (COM(2013)0083),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un tam sekojošos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (10),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 26. aprīļa darba dokumentu “Novērtējums attiecībā uz 2013. gada ieteikumu “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”” (SWD(2017)0258),

—

ņemot vērā Komisijas dokumentu “Stratēģiska iesaistīšanās dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam”, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011-2020) un Padomes 2011. gada 7. marta secinājumus par to (11), kā arī Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam” (COM(2020)0152),

—	ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. maija ziņojumu “Barselonas mērķi. Mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstība Eiropā ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (COM(2013)0322),

—	ņemot vērā 2002. gada Barselonas Eiropadomes mērķus bērnu aprūpes jomā, proti, līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu vecumā no trim gadiem līdz obligātajam izglītības vecumam un vismaz 33 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem,

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu (COM(2016)0581),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

—	ņemot vērā aprites ekonomikas paketi (Direktīvas (ES) 2018/849 (12), (ES) 2018/850 (13), (ES) 2018/851 (14) un (ES) 2018/852 (15)),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. februāra Balto grāmatu “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma” (COM(2012)0055),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (COM(2009)0567),

—	ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (15071/15),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm (16),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2019. gada izaugsmes pētījumā (17),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. decembra rezolūciju par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē (18),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par risinājumiem attiecībā uz darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā pēc traumas vai slimības (19),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. novembra rezolūciju par nevienlīdzības apkarošanu kā instrumentu darbvietu radīšanai un izaugsmes stimulēšanai (20),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu — instrumentu nabadzības novēršanai (21),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai (22),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (23),

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva (24),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju 2016. gada 2. februārī, lai pieņemtu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā (25),

—	ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (26),

—	ņemot vērā ESAO un Eiropas Komisijas iniciatīvu “State of Health in the EU” un saistīto ziņojumu“Health at a glance: Europe 2018”,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par pensiju pietiekamību: vecumā saņemto ienākumu pašreizējā un turpmākā pietiekamība ES, kas publicēts 2018. gada 26. aprīlī,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīs (2016-2070), kas publicēts 2018. gada 28. maijā,

—	ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un Turīnas procesu, ko uzsāka 2014. gadā, lai stiprinātu Eiropas Sociālās hartas līgumu sistēmu Eiropas Padomē un saistībā ar Eiropas Savienības tiesībām,

—	ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu veselības aprūpes jomā ES (27),

—	ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (28),

—	ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2015. gada septembra noslēguma konstatējumus par Eiropas Savienības 2014. gada jūnija sākotnējo ziņojumu komitejai,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (Vienlīdzīgu iespēju direktīva) (29), un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (1992) 141. pantu par principu, kas paredz vienādu darba samaksu par vienādu vai līdzvērtīgu darbu,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību (2014. gads),

—	ņemot vērā ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, kuras pamatā ir Padomes 2018. gada 26. novembra rezolūcija, un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi par vairāk nekā 10 % samazināt izglītības un apmācības priekšlaicīgu pamešanu,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada marta priekšizpēti par Garantiju bērniem (galīgais ziņojums),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada aprīļa Īpašo ziņojumu Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu: “Jauniešu nodarbinātības atbalsts — tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei” (COM(2020)0276),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Eiropas Piekļūstamības akts) (30),

—	ņemot vērā Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi: 2020. gada pavasaris,

—	ņemot vērā Eiropas Sociālās politikas tīkla pētījumu “Strādājošo nabadzība Eiropā. Pētījums par valstīs īstenoto politiku”, kas publicēts 2019. gada maijā,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (14582/18),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (31),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas aizsardzību pārrobežu un sezonālajiem darba ņēmējiem saistībā ar Covid-19 krīzi (32),

—	ņemot vērā Komisijas ekonomikas prognozi: 2020. gada vasara,

—	ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību konstatēšana” (SWD(2020)0098),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra secinājumus par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas nodokļu lietās (6129/20),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0183/2020),

A.	tā kā ES ir sākusies dziļākā ekonomikas recesija tās vēsturē, ekonomiskajai aktivitātei Eiropā samazinoties neierasti ātrā tempā; tā kā saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi ir gaidāms, ka ES IKP 2020. gadā samazināsies par aptuveni 8,3 %, savukārt eurozonā — par 8,7 %;

tā kā Covid-19 krīze ir radījusi simetrisku satricinājumu, kas ietekmē visas dalībvalstis, lai gan gaidāmā krīzes ietekme ir nevienmērīga, spēcīgāk ietekmējot vairāk nekā 109 miljonus cilvēku, kuri bija pakļauti nabadzības riskam jau pirms pandēmijas; tā kā krīze ir radījusi spēcīgu spiedienu uz sociālās aizsardzības sistēmām, kurām nākas mazināt krīzes sociālo ietekmi, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus visiem, kā arī piekļuvi būtiskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un mājokļiem; tā kā Covid-19 krīze, visticamāk, palielinās pastāvošo nevienlīdzību un liks Eiropai koordinēti reaģēt, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju;

C.	tā kā pašreizējā krīze arī ietver risku, ka paplašināsies reģionālās un teritoriālās atšķirības starp dalībvalstīm un to teritorijās;

tā kā efektīva Eiropas ekonomiskās, sociālās un veselības politikas koordinācija, kuras pamatā ir Eiropas pusgads un Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ir būtiski svarīga, lai mazinātu krīzes sekas un nodrošinātu ekonomiski inovatīvu, sociāli taisnīgu un vides ziņā atbildīgu atveseļošanu; tā kā Parlamenta lielāka iesaistīšanās stiprina pusgada demokrātisko pārraudzību;

tā kā ar Padomes 2020. gada 23. marta lēmumu tika iedarbināta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, padarot iespējamu nepieciešamo elastību, lai veiktu visus nepieciešamos pasākumus nolūkā atbalstīt ekonomiku un veselības aprūpes sistēmas; tā kā sociālie ieguldījumi ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, nabadzības izskaušanu un iekļaujošas sabiedrības;

tā kā noteiktas politiskās izvēles un ierobežojoši ieguldījumi pēc finanšu un ekonomikas krīzes ir nelabvēlīgi ietekmējuši aizsardzības līmeni, ko sniedz dažos gadījumos nepietiekami finansētas sociālās un veselības aprūpes sistēmas, kas nespēja pienācīgi samazināt nabadzību un nevienlīdzību, un pasliktinājuši pandēmijas sekas dažās dalībvalstīs;

tā kā ir vajadzīgi izšķiroši pasākumi un ieguldījumi, lai nodrošinātu ātru atveseļošanu, kurā galvenā uzmanība būtu jāvērš uz pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanu, ekonomiskās aktivitātes atsākšanu, ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, zaļo pārkārtošanos, digitalizāciju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu, Zaļā pakta un Parīzes nolīguma mērķu, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanu, lai veidotu efektīvākas un spēcīgākas labklājības valstis;

tā kā, lai izmantotu ierosināto Atveseļošanas un noturības mehānismu, dalībvalstīm būtu jāsagatavo atveseļošanas un noturības plāni, kam būtu jābūt pievienotiem valsts reformu programmām, ņemot vērā Eiropas pusgada konstatējumus, kā arī valsts enerģētikas un klimata plānus un taisnīgas pārkārtošanās plānus, un jāziņo par plānu īstenošanā gūto progresu Eiropas pusgada kontekstā; tā kā dalībvalstīm būtu jāizveido īpaši sociālā progresa plāni ar skaidriem mērķrādītājiem, norādot, uz ko tiks vērsti sociālie ieguldījumi un kā tiks īstenoti ESTP principi pēc rīcības plāna pieņemšanas ESTP īstenošanai, par ko paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja;

tā kā sociāli ilgtspējīgas reformas ir balstītas uz solidaritāti, integrāciju, sociālo taisnīgumu, taisnīgu labklājības sadalījumu, dzimumu līdztiesību, augsti kvalitatīvu publiskās izglītības sistēmu visiem, kvalitatīvu nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi — modeli, kas nodrošina taisnīgumu un sociālo aizsardzību, sniedz iespējas neaizsargātām grupām, veicina līdzdalību un pilsoniskumu un uzlabo dzīves standartus visiem; tā kā spēcīgākas sociālās aizsardzības sistēmas ir būtiski svarīgas cīņai pret nabadzību un nevienlīdzību, kā arī lai atbalstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi;

J.	tā kā saskaņā ar papildinošo dienestu darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību konstatēšana” vissteidzamāk risināmais sociālais jautājums ir bezdarbs; tā kā minētajā dokumentā Komisija lēš, ka sociālajai infrastruktūrai nepieciešamie ieguldījumi sasniegs 192 miljardus EUR;

tā kā ir paredzams, ka bezdarba līmenis eurozonā palielināsies no 7,5 % 2019. gadā līdz aptuveni 9,5 % 2020. gadā, ar būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm; tā kā ir gaidāms, ka bezdarba palielināšanās nevienmērīgi ietekmēs nozares, dzimumus un vecuma un sociāli ekonomiskās grupas; tā kā valstu saīsināta darba laika shēmas, algu subsīdijas un atbalsts uzņēmumiem, izmantojot Eiropas pasākumus, ļauj saglabāt darbvietas un noturēt algas nemainīgā līmenī; tā kā vidējā termiņā daudzas darbvietas joprojām ir pakļautas ļoti lielam riskam un būs jāpieliek lielas pūles, lai risinātu bezdarba problēmu; tā kā nākotnē bezdarba pārapdrošināšanas shēma Eiropā varētu šādas atšķirības ierobežot, palīdzot dalībvalstīm segt izmaksas, kas ir tieši saistītas ar valstu saīsināta darba laika shēmu izveidi vai paplašināšanu;

tā kā 2020. gada pirmajā pusē situācija eurozonas darba tirgū ievērojami pasliktinājās Covid-19 pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu dēļ; tā kā nodarbinātības samazināšanās par aptuveni 4 % 2020. gadā slēpj ievērojamāku situācijas pasliktināšanos attiecībā uz nostrādāto stundu skaitu, jo darba ņēmēji saīsināta darba laika shēmās faktiski ir bez darba, taču statistikā joprojām tiek uztverti kā nodarbināti; tā kā, lai iegūtu bezdarbnieka statusu, personai ir jābūt pieejamai darba tirgū, taču ne visur tas bija iespējams stingro norobežošanas pasākumu dēļ, un daudzi cilvēki, kam ir tikai vāja saikne ar darba tirgu, arī tika atturēti no aktīvas darba meklēšanas un tādējādi nekvalificējās kā bezdarbnieki;

tā kā slogs, ko rada situācijas pasliktināšanās darba tirgū, ir nevienmērīgi sadalīts starp darba tirgus kategorijām; tā kā darba ņēmēji ar nestabiliem darba nosacījumiem un līgumiem, tostarp līgumdarbinieki un ar pagaidu darba aģentūru starpniecību nodarbinātie darba ņēmēji bija pirmie, kas zaudēja darbu; tā kā viņiem bieži vien nav iespēju īstenot savas tiesības, ir vāja darbvietas drošība un sociālās apdrošināšanas aizsardzība vai to nav vispār, un viņi saskaras ar lielāku risku veselības un drošības ziņā; tā kā jauniešu bezdarba līmenis salīdzinājumā ar kopējo līmeni ir palielinājies vairāk un arī pašnodarbinātas personas ir ievērojami cietušas norobežošanas pasākumu dēļ;

N.	tā kā galvenā atbildība par jauniešu bezdarba risināšanu ir dalībvalstu ziņā, kurām jāizstrādā un jāīsteno darba tirgus tiesiskais regulējums, izglītības un apmācības sistēmas un aktīva darba tirgus politika;

tā kā saskaņā ar 2020. gada vasaras prognozēm ir gaidāms, ka darba tirgus atgriešanos situācijā, kāda bija pirms pandēmijas, palēninās vairāki faktori, piemēram, laikā ierobežotas īstermiņa darba subsīdiju shēmas; tā kā ilgstoša vājas ekonomiskās aktivitātes perioda gadījumā un palielinoties to uzņēmumu skaitam, kuriem varētu būt jāierobežo sava darbība vai tā jāpārtrauc pavisam, shēmas nevar pilnībā novērst iespējamu bezdarba pieaugumu; tā kā dalībvalstīs, kurās bezdarba līmenis bija salīdzinoši augsts jau pirms pandēmijas sākuma, kurās ir gaidāma lēna ekonomikas atlabšana vai kurās darba tirgi un sociālās drošības tīkli nav pietiekami efektīvi, varētu būt īpaši grūti pārvarēt gaidāmo bezdarba līmeņa pieaugumu Eiropas Savienībā;

tā kā saskaņā ar Eurostat 2018. gadā ES 28 dalībvalstīs bija 8,3 miljoni daļēji nodarbinātu nepilna laika darbinieku, 7,6 miljoni cilvēku bija pieejami darbam, taču to nemeklēja, savukārt vēl 2,2 miljoni cilvēku meklēja darbu, taču nevarēja sākt strādāt īsā laika periodā; tā kā 2018. gadā ES 28 dalībvalstīs pavisam 18,1 miljons cilvēku bija situācijā, kas kaut kādā ziņā līdzinās bezdarbam;

Q.	tā kā laika posmā no 2002. līdz 2018. gadam darbvietu ar vidējiem ienākumiem daļa ES samazinājās par 13 procentpunktiem;

tā kā dalībvalstīs darba tirgū ir vērojamas strukturālas problēmas, tādas kā zema līdzdalība, kā arī prasmju un kvalifikāciju neatbilstība; tā kā arvien aktuālāka kļūst vajadzība pēc konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis būtu integrēt vai reintegrēt neaktīvo darbaspēku, lai apmierinātu darba tirgus prasības;

tā kā tiek prognozēts, ka darba tirgus situācijas pasliktināšanās ierobežos samaksas un algu pieaugumu un vājinās darba ņēmēju spēju aizstāvēt savas intereses; tā kā sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas ir galvenie instrumenti darba devējiem un arodbiedrībām, lai noteiktu taisnīgu atalgojumu un darba nosacījumus, un darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmas palielina dalībvalstu noturību ekonomikas krīzes laikā;

tā kā tiesības veikt darba koplīguma slēgšanas sarunas ir jautājums, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem Eiropā un būtiski ietekmē demokrātiju un tiesiskumu, tostarp pamata sociālo tiesību ievērošanu un darba koplīguma slēgšanas sarunas; tā kā darba koplīguma slēgšanas sarunas pieder pie Eiropas pamattiesībām un Eiropas iestādēm tās ir jāievēro saskaņā ar Pamattiesību hartas 28. pantu; tā kā politikai, kura ievēro, veicina un stiprina darba koplīguma slēgšanas sarunas un darba ņēmēju ietekmi atalgojuma noteikšanas sistēmās, ir būtiska nozīme augsti kvalitatīvu darba nosacījumu nodrošināšanā;

U.	tā kā kopš 2000. gada 22 no 27 dalībvalstīm darba koplīguma slēgšanas sarunu segums ir pavājinājies; tā kā vidējais dalības līmenis arodbiedrībās Eiropas Savienībā ir aptuveni 23 % un starp dalībvalstīm šajā ziņā ir lielas atšķirības, dalības līmenim svārstoties diapazonā no 74 % līdz 8 %;

tā kā algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, spēcīgas darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmas, funkcionējoša demokrātija, darba samaksas pārredzamība, prognozējams darba laiks, elastīgs darba režīms, pienācīga sociālā aizsardzība un ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos var samazināt nodarbinātu personu nabadzību, mazināt nevienlīdzību veselības un sociālajā ziņā, kā arī radīt pieprasījumu un uzlabot veselību un labklājību;

tā kā ANO 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī 1919. gadā dibinātās Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijā ir atzīts, ka darba ņēmējiem ir jānopelna iztikas minimums; tā kā saskaņā ar Eurofound definīciju iztikas minimums ir tāds ienākumu apmērs, kāds vajadzīgs, lai darba ņēmējam nodrošinātu pamata, taču sociāli pieņemamu dzīves līmeni; tā kā lielākajā daļā valstu minimālās algas joprojām ir zem nabadzības sliekšņa;

tā kā krīze būtiski ietekmēs sociālos apstākļus, īpaši skarot sievietes, mājsaimniecības un ģimenes ar zemiem ienākumiem, gados vecākus cilvēkus, minoritātes un citas neaizsargātas grupas, kā rezultātā palielināsies nevienlīdzība, nestabilitāte, nabadzība, bezdarbs un sociālās atšķirības, kā arī tiks vājināti sociālie un nodarbinātības standarti Eiropā; tā kā jaunieši, nestabilā nodarbinātības situācijā esoši darba ņēmēji ar nestandarta vai pagaidu līgumiem, mazkvalificētas personas, piespiedu nepilna laika darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kā arī platformās nodarbinātie un migrējoši darba ņēmēji citu starpā ir visvairāk pakļauti riskam zaudēt darbvietu un nonākt nabadzībā; tā kā pie šīm neaizsargātajām grupām pieder daudzi darba ņēmēji būtiski svarīgās profesijās, kas pirmās reaģē uz Covid-19 pandēmiju;

tā kā šī krīze ir apliecinājusi, ka ikviens darba ņēmējs ir būtiski svarīgs un ka to, ka mūsu sabiedrība joprojām funkcionē norobežošanas apstākļos, nodrošina ne vien veselības aprūpes darbinieki, pētnieki un drošības spēki, bet lielā mērā arī apkopēji, pārvadātāji, lielveikalu kasieri, aprūpes darbinieki, piegādes veicēji, mājsaimniecībā nodarbinātas personas, platformās nodarbināti strādnieki, zvanu centru darbinieki, pārtikas un lauksaimniecības jomā strādājošie, zvejnieki un daudzi citi, kuru pienesums ir nenovērtējams; tā kā minētajiem darba ņēmējiem pārāk bieži ir slikti darba nosacījumi un zems atalgojums un daudzās nozarēs lielāko daļu no viņiem veido sievietes;

Z.	tā kā samaksas un pensiju atšķirības starp vīriešiem un sievietēm joprojām pastāv un Covid-19 krīzes ietekmē, visticamāk, palielināsies; tā kā visā ES sievietes joprojām pelna vidēji par 16 % mazāk nekā vīrieši un dzimumu atšķirība pensiju jomā ES ir aptuveni 37,2 %;

AA.

tā kā ES ir aizliegta diskriminācija darba vietā vecuma, dzimuma, dzimumidentiātes, invaliditātes, etniskās izcelsmes vai rases, reliģijas vai pārliecības, kā arī seksuālās orientācijas dēļ un ikvienam ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar pieņemšanu darbā, darba nosacījumiem, paaugstinājumu amatā, samaksu, piekļuvi apmācībai un aroda pensijām;

AB.

tā kā ir gaidāms, ka nākamajā desmitgadē darbvietu polarizācija turpinās pieaugt un ka palielināsies darbvietu skaits augstāko un zemāko prasmju spektrā; tā kā pandēmija šo tendenci, visticamāk, pastiprinās; tā kā progresīvs nodokļu režīms ir nepieciešams priekšnosacījums, lai samazinātu kopējo nevienlīdzību un finansētu labi funkcionējošas labklājības valstis;

AC.

tā kā darba pasaulē notiek būtiskas pārmaiņas, ko nosaka tehnoloģiju inovācija, digitalizācija, demogrāfijas pārmaiņas, klimata pārmaiņas un globalizācija; tā kā pašreizējā krīze ir arī būtiski ietekmējusi mūsu darba paradumus; tā kā digitālo tehnoloģiju izmantošana un iekļaujoša to veicināšana ilgtermiņā sniedz ekonomiskus un sociālus ieguvumus, var palielināt konkurētspēju un radīt darbvietu iespējas, taču rada arī sarežģījumus, piemēram, izolāciju, digitālo atstumtību, pastiprinātu nevienlīdzību, datu aizsardzības problēmas, darba ņēmēju veselības un darba nosacījumu, kā arī viņu tiesību aizsardzības pasliktināšanos; tā kā ieguldījumi digitālajās prasmēs, kvalifikācijā un pieaugušo formālajā apmācībā stiprina darba ņēmēju nodarbināmību, atalgojuma augšanu un uzņēmumu konkurētspēju; tā kā iepriekš minētie globālie sarežģījumi rada vajadzību pēc taisnīgas pārkārtošanās, lai nevienu neatstātu novārtā;

AD.	tā kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un ir būtiski svarīga pienācīgai iekšējā tirgus darbībai;

AE.

tā kā ES 2013. gada ieteikuma par ieguldījumiem bērnos īstenošana nav sniegusi solītos rezultātus; tā kā Eiropas pusgadā nav pietiekamā mērā noteikta prioritāte bērnu nabadzības un sociālās atstumtības risināšanai un ES līdzekļi nav izmantoti tik plaši vai stratēģiski, kā būtu bijis iespējams; tā kā ES Garantijas bērniem ieviešana ar konkrētiem mērķrādītājiem būtu efektīvs veids, kā nodrošināt, ka dalībvalstis uzņemas augsta līmeņa politiskās saistības garantēt bērnu, jo īpaši neaizsargātā situācijā esošu bērnu, sociālās tiesības un cīnīties pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību;

AF.	tā kā nevienlīdzība veselības aprūpes jomā sakņojas sociālajā nevienlīdzībā un īpaši ir saistīta ar dzimumu, izglītības standartiem, nodarbinātību, ienākumiem, mājokļa apstākļiem un nevienlīdzīgu piekļuvi medicīniskajai palīdzībai, slimību profilaksei un veselības veicināšanas pakalpojumiem;

AG.	tā kā, nosakot un īstenojot visu Eiropas Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis;

AH.	tā kā lielākajā daļā dalībvalstu pastāv dažādas minimālo ienākumu shēmas, lai radītu drošības tīklu tiem, kuri saskaras ar nabadzības risku;

AI.

tā kā pēdējās desmitgades laikā lielākajā daļā dalībvalstu pastāvīgi ir pieaudzis bezpajumtnieku skaits; tā kā vismaz 700 000 cilvēku vidēji katru nakti ES ir bez pajumtes, un tas ir par 70 % vairāk nekā pirms desmit gadiem; tā kā Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka bezpajumtniecība ir gan sociāla, gan sabiedrības veselības krīze,

aicina Komisiju izstrādāt politisku stratēģiju, lai aizstātu stratēģiju “Eiropa 2020”, kuras mērķis būtu izskaust nabadzību, apvienojot galvenos instrumentus, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Eiropas pusgadu ilgāka termiņa redzējumā par labklājības ekonomiku un vides un sociālo modeļu ilgtspēju saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

ņem vērā Komisijas 2020. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI); pauž bažas par to, ka dalībvalstis ir panākušas ierobežotu progresu vai nav panākušas nekādu progresu sešos no 10 KVAI, kas tām tika adresēti 2019. gadā un ka šis progress dažādās dalībvalstīs un politikas jomās joprojām nav vienmērīgs un ir īpaši lēns attiecībā uz nodokļu bāzes paplašināšanu, kā arī uz veselību un ilgtermiņa aprūpi; uzsver, ka KVAI būtu jābūt saskanīgiem ar ES ekonomikas, sociālajiem un vides mērķiem; uzsver, ka KVAI īstenošana ir būtiski svarīga, lai sekmētu sociālo iekļaušanu un uzlabotu sociālās tiesības, kā arī lai nodrošinātu pilnīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un sociāli taisnīgu pārkārtošanos; tāpēc mudina dalībvalstis neatkarīgi no to dalības eurozonā labāk īstenot ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem; uzsver, ka, mācoties no iepriekšējās krīzes un reaģējot uz Covid-19 ekonomikas un sociālo krīzi, KVAI būtu jāveicina darba tirgus regulēšana, jāstiprina ekonomikas politikas noturība un jāatbalsta sabiedriskie pakalpojumi;

pauž bažas par Covid-19 krīzes postošajām sociālajām sekām, jo īpaši uz sievietēm, mājsaimniecībām un ģimenēm ar zemiem ienākumiem un uz neaizsargātām grupām, piemēram, gados veciem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, minoritātēm piederīgām personām, bēgļiem un migrantiem, kā arī darba ņēmējiem, kuri krīzes laikā ir priekšplānā, jo tās veicina vēl lielāku pastāvošās nevienlīdzības pieaugumu un jaunas nevienlīdzības rašanos, turklāt varētu tikt apdraudēti sociālie un nodarbinātības standarti Eiropā; uzsver, ka tikai izlēmīga un koordinēta Eiropas reakcija palīdzēs kompensēt pašreizējās krīzes sociālās sekas un apliecināt, ka ES ir būtiski nepieciešams projekts, kas balstīts uz sociālo taisnīgumu, solidaritāti un integrāciju; aicina dalībvalstis pilnībā aizsargāt cilvēku sociālās tiesības un uzsver Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) tiesību aktu kopuma būtisko nozīmi, lai sniegtu palīdzību visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem, nodrošinot atbilstošu finansējumu no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP), atbalstot nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) starpniecību, kā arī sekmējot ES kohēziju, cita starpā tālākajos reģionos;

atzinīgi vērtē dalībvalstu lēmumu aktivizēt vispārēja izņēmuma klauzulu, lai palielinātu elastību nepieciešamo pasākumu veikšanai nolūkā atbalstīt Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzību un civilās aizsardzības sistēmas, saglabāt darbvietas, atbalstīt spēcīgu atveseļošanu un stabilizēt Eiropas sociālo tirgus ekonomiku; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot šo fiskālo elastību, lai novērstu un mazinātu krīzes sociālās sekas, stiprinātu sociālās drošības sistēmas, finansētu kvalitatīvas darbvietas, sabiedriskos pakalpojumus, zaļo pārkārtošanos un cīņu pret nabadzību; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu sākt plašu sabiedrisko apspriešanu ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izvērtētu iespējamos ES fiskālo noteikumu izstrādes virzienus; aicina dalībvalstis piedalīties diskusijā, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi veicinošus sociālos ieguldījumus, vienlaikus saglabājot fiskālo ilgtspēju;

uzsver, ka ir svarīga stabila un atbildīga budžeta procedūra, un aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt ieguldījumus reakcijā uz veselības krīzi, jo īpaši ieguldījumus izglītības, sociālajās un veselības aprūpes sistēmās; norāda, ka Eiropas pusgadā joprojām trūkst programmas, lai pārraudzītu un risinātu nevienlīdzības pieaugumu Eiropā; tāpēc mudina Komisiju labāk izvērtēt sabiedriskās politikas sadales ietekmi un līdzsvara trūkumu attiecībā uz ienākumu un labklājības sadalījumu, kā arī sagatavot individuālus padziļināta pārskata ziņojumus, ja tiek konstatēts šāds līdzsvara trūkums, lai ekonomikas koordināciju sasaistītu ar nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem; aicina Komisiju pētīt, kuriem būtu jābūt precīzākajiem ekonomiskās nevienlīdzības rādītājiem, un pārraudzīt nevienlīdzības attīstību;

atzinīgi vērtē ES atveseļošanas plānu Next Generation EU; aicina līdzsvarot pieeju starp zaļo un digitālo pārkārtošanos, no vienas puses, un izglītības, sociālo un veselības aprūpes infrastruktūru, no otras puses; uzsver, ka atveseļošanas plānam jābūt pilnībā atbilstošam Eiropas sociālo tiesību pīlāram un jāpalīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas zaļā kursa mērķus; aicina dalībvalstis izmantot vispārējo izņēmuma klauzulu, lai ieguldītu cilvēkos un sociālās drošības sistēmās un atbalstītu grūtībās nonākušus dzīvotspējīgus uzņēmumus nolūkā aizsargāt darbvietas un algas; aicina izstrādāt īpašus sociālā progresa plānus, lai nodrošinātu efektīvākas, taisnīgākas un spēcīgākas labklājības valstis; prasa izstrādāt vērienīgu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), to stiprinot ar jauniem pašu resursiem, un noraida jebkādus finansējuma samazinājumus kohēzijas programmām, piemēram, ESF+;

uzsver, ka ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP) un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp Eiropas Atveseļošanas plāna kontekstā, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, sociālo kohēziju un labklājību visiem; pauž bažas par to, ka pašreizējā krīzē sociālās drošības sistēmas saskaras ar nepieredzētu spiedienu un ka saistītie publiskie izdevumi ievērojami pieaugs; uzsver, ka, lai veicinātu atveseļošanu, ES ieguldījumiem, izmantojot Atveseļošanas plānu un DFS, būtu jāstimulē ekonomikas izaugsme ar spēcīgu sociālo aspektu, jo īpaši stiprinot sociālās drošības sistēmas un ieguldot stabilās sociālā nodrošinājuma sistēmās, veselības aprūpē, izglītībā, mājokļos, nodarbinātībā, kultūrā, taisnīgumā un pienācīgos un piekļūstamos sabiedriskajos sociālajos pakalpojumos, lai pārvarētu krīzes sociālo ietekmi un izskaustu nabadzību;

atzinīgi vērtē Komisijas SURE priekšlikumu kā ārkārtas pasākumu, lai atbalstītu dalībvalstu saīsināta darba laika shēmas Covid-19 krīzē un tā rezultātā palielinātu uzņēmumu iespējas iegūt nepieciešamo likviditāti, lai atsāktu ekonomisko aktivitāti un aizsargātu darbvietas; ņem vērā instrumenta pagaidu raksturu; tāpēc aicina Komisiju izskatīt iespēju pēc dalībvalstu pieprasījuma aktivizēt pastāvīgu īpašo instrumentu, ja rodas jebkāda negaidīta krīze, kas izraisa izmaksu stabilu pieaugumu saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem;

uzsver Komisijas apņemšanos mobilizēt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, reaģējot uz sekām, ko Covid-19 krīze rada nodarbinātības jomā; tāpēc aicina dalībvalstis strauji iesniegt Komisijai pieteikumus finansējumam, lai atbalstītu Eiropas darba ņēmējus, kuri ir zaudējuši darbvietas Covid-19 krīzes dēļ, to izmantojot viņu pārkvalifikācijai un reintegrācijai darba tirgū;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka finanšu palīdzība tiek sniegta tikai uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas nodokļu lietās, 1. pielikumā minētajās valstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka saņēmēji ievērto Līgumos noteiktās pamatvērtības un ka uzņēmumi, kas saņem publisku finansiālo atbalstu, aizsargā darba ņēmējus, garantē pienācīgus darba nosacījumus, ar cieņu izturas pret arodbiedrībām un piemērojamajiem koplīgumiem, maksā piemērojamos nodokļus un atturas no akciju atpirkšanas vai piemaksu izmaksāšanas vadībai, vai dividenžu izmaksāšanas akcionāriem;

11.

uzsver sociālo rezultātu pārskata centrālo lomu Eiropas pusgadā; aicina Komisiju nostiprināt rezultātu pārskatu, atspoguļojot visus 20 ESTP principus, un veidot sociālos mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz nabadzības samazināšanu, kā arī metodi vides, sociālo un pārvaldības faktoru sociālo aspektu integrēšanai; uzsver valstu reformu programmu ex ante novērtējumu, kā arī rūpīgu ex post novērtējumu svarīgo nozīmi;

12.

pauž bažas par to, ka Covid-19 krīze nelabvēlīgi ietekmē Eiropas darba tirgu, un par darbvietu zaudēšanu iepriekš nepieredzētā apmērā, jo īpaši stratēģiskās nozarēs, kā arī par saistīto nabadzības un atšķirīgu dzīves standartu pieaugumu, kas īpaši ietekmēs jauniešus, sievietes un mazkvalificētos amatos, neoficiālā ekonomikā un nestabilas nodarbinātības situācijā strādājošos; atgādina par Komisijas priekšsēdētājas paziņojumu, ka tiks ierosināta ES bezdarbnieka pabalstu pārapdrošināšanas shēma; aicina dalībvalstis īstenot nodarbinātības saglabāšanas pasākumus un veicināt elastīgu darba režīmu, lai nezaudētu darbvietas; aicina dalībvalstis pienācīgi ieguldīt efektīvā un aktīvā darba tirgus politikā, izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, kā arī pilnībā izmantot spēkā esošos un jaunus ES finansējuma instrumentus, lai novērstu ilgtermiņa bezdarbu, jo īpaši reģionos, kuros ir izteikti nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, lauku apvidos; mudina dalībvalstis arī radīt jaunas nodarbinātības iespējas, tostarp ar publiskiem ieguldījumiem un nodarbinātības programmām, un stiprināt sabiedrisko nodarbinātības dienestu lomu, īpaši vēršot uzmanību uz to, lai palīdzētu jauniešiem, personām ar invaliditāti un cilvēkiem, kuri saskaras ar diskrimināciju saistībā ar iekļūšanu darba tirgū;

13.

ar bažām norāda uz jauniešu bezdarba augsto līmeni vairākās dalībvalstīs un uz gados jauno darba ņēmēju nodarbinātības līgumu nestabilitāti, jo īpaši nozarēs, kuras spēcīgi skārusi Covid-19 pandēmija; aicina dalībvalstis un Komisiju veikt piemērotus pasākumus, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, pilnībā izmantojot pašreizējos un jaunus finanšu instrumentus, piemēram, tādus kā Garantija jauniešiem un Erasmus+; aicina veidot efektīvāku un iekļaujošāku Garantiju jauniešiem, īpaši vēršot uzmanību uz kvalitatīvu nodarbinātību ar pienācīgu atalgojumu, jo īpaši pievēršoties tiem, kuri ir vistālāk no darba tirgus;

14.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Covid-19 pandēmija nepasliktina situāciju tām grupām, kuras no darba tirgus ir vistālāk, piemēram, neformālajiem aprūpētājiem, cilvēkiem ar ilgstošām slimībām, invaliditāti, veselības problēmām vai ar kompleksām hroniskām slimībām, migrantiem un bēgļiem, kā arī etniskām un reliģiskām minoritātēm piederošajiem;

15.

uzsver, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti svarīgi ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai, ekonomikas izaugsmei un darbvietu radīšanai ES; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt savu atbalstu MVU un to darbiniekiem ekonomiskās aktivitātes atsākšanā un pārejā uz digitālāku un zaļāku ekonomiku;

16.

aicina dalībvalstis aktīvi veicināt aprites un sociālās ekonomikas veidošanu, sekmēt sociālo inovāciju un sociālos uzņēmumus, stiprināt to ilgtspēju un atbalstīt tādus darba veidus, kas sniedz kvalitatīvu darbvietu iespējas;

17.

uzskata, ka nolūkā saglabāt un palielināt konkurētspēju pasaules mērogā darba tirgus tiesiskajam regulējumam dalībvalstīs jābūt skaidram, vienkāršam un elastīgam, vienlaikus saglabājot augstus darba standartus;

18.

uzsver, ka sekmīgai ES Atveseļošanas plāna īstenošanai vajadzīgs pienācīgs sociālais dialogs visos līmeņos, efektīvi iesaistot sociālos partnerus, stiprinot darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, kā arī darba koplīguma slēgšanas sarunas un darba ņēmēju līdzdalību, kas ir demokrātijas un iekļaušanas pamata instrumenti; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sociālo partneru spēju veidošanu, izmantojot arī ESF+, lai stiprinātu arodbiedrību blīvumu, sociālo dialogu, darba koplīguma slēgšanas sarunas un darba ņēmēju iesaistīšanu uzņēmuma lietās, kā arī ņemt vērā koplīgumus publiskajā iepirkumā; aicina Komisiju un dalībvalstis arī nodrošināt sociālo partneru pilnīgu iesaistīšanu politikas veidošanā, cita starpā Eiropas pusgadā;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas apspriešanās ar sociālajiem partneriem par ES minimālās darba algas satvaru otro posmu; norāda, ka pienācīgas algas ir svarīgas, lai panāktu taisnīgus darba nosacījumus un plaukstošu sociālo tirgus ekonomiku; aicina dalībvalstis ar koplīgumiem vai valsts tiesību aktiem nodrošināt pienācīgu atalgojumu virs nabadzības sliekšņa visiem darba ņēmējiem; uzskata, ka spēcīgākas darba koplīguma slēgšanas sarunas ir viens no labākajiem veidiem, kā veicināt pienācīgas algas Eiropas Savienībā; aicina Komisiju apzināt šķēršļus sociālajam dialogam Eiropas Savienībā un ierosināt Eiropas satvaru minimālajām algām, lai saskaņā ar valstu tradīcijām, kā arī pienācīgi ievērojot valstu sociālo partneru autonomiju un labi funkcionējošus darba koplīguma slēgšanas sarunu modeļus, likvidētu nodarbinātu personu nabadzību; uzsver, ka nekādas iniciatīvas nedrīkst kaitēt sociālo partneru autonomijai vai algu noteikšanai darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmās; prasa īstenot koordinētu ES līmeņa pieeju, lai nepieļautu kaitniecisku darbaspēka izmaksu konkurenci un uzlabotu augšupēju sociālo konverģenci, kas būtu pieejama ikvienam; turklāt uzsver, ka algām būtu jāļauj darba ņēmējiem apmierināt savas un savu ģimeņu vajadzības un ka ikvienam darba ņēmējam Eiropas Savienībā būtu jāsaņem iztikas minimums; šajā saistībā lūdz Komisiju pētīt, kā noteikt, ko iztikas minimums varētu ietvert, un kā to vajadzētu mērīt, lai sociālie partneri to varētu izmantot kā atsauces rīku;

20.

aicina visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošināt piekļuvi publiskām, uz solidaritāti balstītām un pienācīgām vecuma pensijām, kas pārsniedz nabadzības slieksni; aicina dalībvalstis garantēt to pensiju shēmu pietiekamību un ilgtspēju; uzskata, ka pensiju sistēmas reformās cita starpā galvenā uzmanība būtu jāvērš uz efektīvu pensionēšanās vecumu un jāatspoguļo darba tirgus tendences, dzimstības līmenis, veselības un labklājības situācija, darba nosacījumi un ekonomiskās atkarības koeficients, un tās jāpapildina ar aktīvu vecumdienu stratēģijām; uzskata, ka šādās reformās ir jāņem vērā arī situācija, kādā atrodas miljoniem Eiropas darba ņēmēju, īpaši sievietes, jaunieši un pašnodarbinātas personas, kas saskaras ar nedrošu un nestabilu nodarbinātību, piespiedu bezdarba periodiem un saīsinātu darba laiku; uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un piemērotā veidā pakāpeniski ieviest reformas;

21.

aicina Komisiju veikt visaptverošu novērtējumu par priekšplāna darbinieku un kritiski svarīgās profesijās strādājošu, platformās nodarbinātu, nestandarta darba ņēmēju un nestabilā nodarbinātības situācijā esošu darba ņēmēju darba un nodarbinātības nosacījumiem, apzinot viņu nestabilās situācijas cēloņus, lai nāktu klajā ar Eiropas tiesisko regulējumu ar skaidrām un vienkāršām pamatnostādnēm nolūkā nodrošināt adekvātu darba laiku, pienācīgus darba nosacījumus visiem darba ņēmējiem, tiesības un vispārēju piekļuvi sociālajai aizsardzībai, kā arī stiprināt darba koplīguma slēgšanas sarunu segumu, apkarot nestabila darba līgumus, fiktīvu pašnodarbinātību, nulles stundu līgumus un nestandarta līgumu nepienācīgu izmantošanu; aicina Komisiju noteikt stingrus ierobežojumus apakšuzņēmumu izmantošanas praksēm un uzlabot sociālās aizsardzības standartus, kā arī sniegt pamatnostādnes, kā pārbaudīt neatkarīgo līgumslēdzēju nodarbinātības statusu nolūkā apkarot fiktīvu pašnodarbinātību; uzsver, ka darba ņēmējiem, kuriem ir pagaidu vai elastīgas līgumsaistības, būtu jāsaņem tāda pati aizsardzība kā visiem pārējiem darba ņēmējiem;

22.

ar bažām konstatē, ka trūkst pienācīgas piekļuves sociālās aizsardzības sistēmām un ka nestandarta darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem šādas piekļuves nav; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai šīs problēmas mazinātu, jo īpaši ievērojot Padomes 2019. gada 8. novembra ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai; uzsver vajadzību padarīt piekļuvi sociālajai aizsardzībai universālu, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā situācijā;

23.

uzsver, ka nesenā pandēmija ir apliecinājusi, cik svarīgi ir digitālie risinājumi, jo īpaši tāldarbs, un ka šajā ziņā ir jāizstrādā pamatnostādnes un noteikumi Eiropas līmenī; uzskata, ka pienācīgi regulētam elastīgam darba režīmam, tāldarbam un atrašanās vietai nepiesaistītām darbvietām var būt svarīga loma darbvietu saglabāšanā, labāka darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstīšanā, CO2 emisiju samazināšanā saistībā ar pārvietošanos ikdienā, kā arī nodarbinātības iespēju uzlabošanā cilvēkiem ar invaliditāti, turklāt tas varētu arī palīdzēt mazināt lauku depopulāciju; tāpēc aicina Komisiju ierosināt ES tāldarba programmu, tostarp leģislatīvu satvaru, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus, tostarp darba laika, atvaļinājuma, darba un privātās dzīves līdzsvara un nesasniedzamības tiesību ievērošanu; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš bērnu vecāku, vientuļo vecāku un neformālo aprūpētāju, kuri pastāvīgi nodrošina aprūpi no viņiem atkarīgajiem radiniekiem, situācijai, jo Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka minētajām grupām ir visgrūtāk saskaņot darba un ģimenes dzīvi, strādājot attālināti; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi piemēroti bērnu aprūpes risinājumi;

24.

pauž bažas par sezonas darbinieku un citu pārrobežu darba ņēmēju darba un dzīves apstākļiem, jo īpaši zemo algu sektorā; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt tiesību pārnesamību un nodrošināt godīgus un taisnīgus darba apstākļus mobiliem, pārrobežu un sezonas darba ņēmējiem Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis pilnībā apņemties digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus, lai veicinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti, jo īpaši attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju; tāpēc lūdz Komisiju pēc pienācīga ietekmes novērtējuma veikšanas ierosināt priekšlikumu par digitālu ES sociālā nodrošinājuma numuru, kas potenciāli varētu arī veidot kontroles mehānismu gan indivīdiem, gan attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka sociālā nodrošinājuma maksājumi tiek veikti atbilstoši saistībām; turklāt uzskata, ka ikvienam darba ņēmējam ir jābūt piekļuvei pilnīgam pārskatam par to, kas ir viņa darba devēji, un viņa paša atalgojumam un darba tiesībām vai nu saskaņā ar koplīgumiem, vai attiecīgā gadījumā ar valsts tiesību aktiem; aicina arī ES mērogā noteikt apakšuzņēmēju saistības noteiktās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un gaļas pārstrādes nozarē, jo īpaši gadījumos, kad ir noslēgti līgumi par darbu uzņēmuma telpās, un izveidot skaidrus noteikumus par apakšuzņēmumu izmantošanas praksēm kopumā;

25.

norāda, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā ir palielinājies veselības un drošības apdraudējums miljoniem darba ņēmēju; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Direktīvu par bioloģiskajiem aģentiem (2000/54/EK), lai to pielāgotu globālu pandēmiju un citiem ārkārtas apstākļiem un darba ņēmējiem nodrošinātu pilnīgu aizsardzību pret risku saistībā ar iedarbību darba vietā; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar jaunu stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību, direktīvu par stresu darbā un balsta un kustību aparāta traucējumiem, direktīvu par garīgo labjutību darbā un ES stratēģiju garīgās veselības jomā, lai darba vietā aizsargātu visus darba ņēmējus; aicina stiprināt EU-OSHA lomu, lai veicinātu veselīgas un drošas darba vietas visā ES: uzsver, ka ieguldījumi darba aizsardzībā uzlabo darbvietu kvalitāti un darba ņēmēju labjutību, kā arī sekmē produktivitāti un Eiropas ekonomikas konkurētspēju;

26.

pauž bažas par ierobežoto sociālo mobilitāti paaudžu starpā un ienākumu nevienlīdzības palielināšanos; norāda, ka augsts nevienlīdzības līmenis pasliktina ekonomikas rezultātus un ilgtspējīgas attīstības potenciālu; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt nevienlīdzības problēmu un cīnīties pret diskrimināciju; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāveido savas nodokļu un pabalstu sistēmas tā, lai mazinātu nevienlīdzību, veicinātu taisnīgumu, aizsargātu mājsaimniecības un ģimenes un radītu stimulus izglītībai un līdzdalībai darba tirgū, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas zaļajā kursā noteiktajiem klimata un vides mērķiem; uzsver, ka ieguldījumi izglītībā un prasmēs, kā arī labāk izstrādātas nodokļu un pabalstu sistēmas ir svarīgākie politiskie instrumenti, lai mazinātu nevienlīdzību un veicinātu vienlīdzīgas iespējas;

27.

aicina Komisiju izpildīt starptautiskās juridiskās saistības attiecībā uz bērnu tiesībām, ko dalībvalstis (kā arī dažu tiesību gadījumā ES kopumā) ir apņēmušās ievērot; aicina Komisiju 2020. gadā nākt klajā ar ES Garantiju bērniem; aicina izmantot visas 2021.–2027. gada DFS iespējas ieguldīt bērnos un izmantot tās līdzekļus, lai veidotu potenciālu pievienoto vērtību ES Garantijai bērniem cīņā pret nabadzību, kā arī pret nelabvēlīgām tendencēm saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā; prasa dalībvalstīm izveidot Eiropas un valstu rīcības plānus, lai nodrošinātu bērnu piekļuvi piecām galvenajām sociālajām tiesībām — bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bērnu bezmaksas aprūpei, pienācīgiem mājokļiem un pietiekamam uzturam;

28.

aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar ES Garantiju bērniem, balstoties uz Padomes 2013. gada ieteikuma par ieguldījumiem bērnos triju pīlāru pieeju, kā arī uz tiesībām balstītu, visaptverošu un integrētu nabadzības novēršanas stratēģiju ar īpašu nabadzības samazināšanas mērķrādītāju, un uz ES satvaru attiecībā uz valstu bezpajumtniecības stratēģijām, pieņemot principu “Mājoklis vispirms”, kā arī ES stratēģisko satvaru romu jautājumos ar konkrētiem mērķiem un valsts finansējumu; aicina Komisiju arī veikt salīdzinošu pētījumu par dažādajām minimālo ienākumu shēmām dalībvalstīs, kurās ir noteikts sociālās aizsardzības minimums un drošības tīkls tiem, kuriem tas ir vajadzīgs, un uzsvērt labāko prakšu gadījumus, lai šajā saistībā nāktu klajā ar satvaru;

29.

uzsver, cik svarīga ir sociālās drošības sistēmu automātiskās stabilizācijas dimensija, lai absorbētu tādas ārējas ietekmes kā recesijas izraisīti sociālā šoka viļņi; tāpēc aicina dalībvalstis ieviest politikas programmas, lai atjaunotu nodarbinātības drošību, sniedzot sociālo aizsardzību visu veidu darba ņēmējiem, tostarp atlaišanas gadījumā; tāpat aicina dalībvalstis, ņemot vērā SDO Ieteikumu Nr. 202 par sociālās aizsardzības minimumu, nodrošināt un palielināt to ieguldījumus sociālās aizsardzības sistēmās, lai garantētu rezultātus nabadzības un nevienlīdzības novēršanā un likvidēšanā, vienlaikus nodrošinot šo sistēmu ilgtspēju;

30.

atzinīgi vērtē to, ka Covid-19 pandēmijas laikā daudzas dalībvalstis ir veikušas ārkārtējus pasākumus, lai novērstu un risinātu bezpajumtniecību, apturot izlikšanu no mājokļa un nodrošinot ārkārtas mājokļus; mudina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi mājokļiem un rast ilgtspējīgus, proaktīvus un reaktīvus risinājumus, lai līdz 2030. gadam likvidētu bezpajumtniecību; mudina Komisiju un dalībvalstis vākt vairāk un saskaņotākus datus par bezpajumtniecību un integrēt bezpajumtniecību visās attiecīgajās politikas jomās;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt īpašus priekšlikumus, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, un pienācīgi risināt enerģētiskās nabadzības problēmu saistībā ar Zaļā pakta mērķiem un principiem;

32.

uzsver, ka darba samaksas pārredzamība ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret netaisnīgām algu atšķirībām un diskrimināciju; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ieviest saistošus pasākumus attiecībā uz darba samaksas pārredzamību, kuros būtu jāiekļauj vīriešu un sieviešu algu vienlīdzības indekss un pilnībā jāievēro valstu sociālo partneru autonomija; mudina šos pasākumus strauji pieņemt, lai risinātu sieviešu un vīriešu darba samaksas un pensiju atšķirības problēmu un novērstu citu ar dzimumu saistītu nevienlīdzību un diskrimināciju darba tirgū; atkārtoti pauž uzskatu, ka visās budžeta un politikas jomās ir jāizmanto integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai; aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt sieviešu uzņēmējdarbību un atvieglot viņu piekļuvi finansējumam; aicina dalībvalstis Padomē atsākt sarunas saistībā ar direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā; aicina pensiju tiesībās labāk iekļaut grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus;

33.

pauž bažas par Eiropā augošo diskrimināciju un rasismu; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanu, politiku un praksi un izbeigt strukturālu diskrimināciju pret minoritātēm piekļuvē nodarbinātībai un darba vietā; aicina Komisiju nākt klajā ar paziņojumu par pamatnostādnēm minoritāšu, tostarp etnisko minoritāšu, segregācijas novēršanai darba tirgū, kā arī par nediskriminējošas darbinieku pieņemšanas politikas standartiem dalībvalstīm un darba devējiem, tostarp ieteikumiem līdztiesības plānu pieņemšanai uzņēmumos un nozaru koplīgumos un daudzveidības darba grupu izveidei darba vietā, kurām būtu jāmazina stereotipi, aizspriedumi un negatīva attieksme un jānovērš diskriminācija darbinieku atlasē, paaugstināšanā, atalgojumā un piekļuvē apmācībai; uzsver, ka šādi līdztiesības plāni būtu arī jāizmanto, lai veicinātu etnisko un kultūru daudzveidību darba vietā, veidotu iekšējo reglamentu pret rasismu, saistīto diskrimināciju un aizskaršanu darba vietā, pārraudzītu un pārskatītu darbinieku pieņemšanu, attīstību un paturēšanu darbaspēkā uz vienlīdzības pamata, lai konstatētu tiešas vai netiešas diskriminējošas prakses un pieņemtu koriģējošus pasākumus, ar ko mazināt nevienlīdzību katrā no minētajām jomām; aicina šādos līdztiesības rīcības plānos iekļaut līdztiesības datu vākšanu minētajos nolūkos saskaņā ar privātuma un pamattiesību standartiem;

34.

norāda, ka darba tirgos jāapkaro diskriminācija vecuma dēļ, tostarp jāpalielina informētība par Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un jānodrošina piekļuve mūžizglītības iespējām, piedāvājot individuāli pielāgotus kursus un apmācību;

35.

aicina dalībvalstis nodrošināt piekļūstamus un cenu ziņā pieņemamus un kvalitatīvus bērnu aprūpes un agrīnās izglītības pakalpojumus, kā arī īslaicīgus un ilgtermiņa aprūpes un sociālos pakalpojumus, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, lai veicinātu neatkarīgu dzīvi un sieviešu līdzdalību darba tirgū; šajā saistībā aicina dalībvalstis strauji un pilnībā īstenot Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem; prasa izstrādāt ES aprūpes pakalpojumu satvaru, kurā noteiktu minimālos standartus un kvalitātes pamatnostādnes;

36.

atzīst Eiropas aprūpētāju būtiski svarīgo lomu pandēmijas laikā; aicina izveidot Eiropas aprūpētāju stratēģiju, lai nodrošinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti šajā nozarē un uzlabotu aprūpētāju darba nosacījumus;

37.

norāda, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir pasliktinājusi dzīves līmeni cilvēkiem ar invaliditāti; aicina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu un ilgtermiņa ES stratēģiju invaliditātes jomā laikposmam pēc 2020. gada, pamatojoties uz apspriešanos ar personām ar invaliditāti un viņus pārstāvošajiem ģimenes locekļiem vai organizācijām; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt krīzes mazināšanas pasākumus saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību, viņu pilnīgu un faktisku līdzdalību un iekļaušanu sabiedrībā, kā arī vienlīdzīgas iespējas un nediskriminējošu piekļuvi precēm, pakalpojumiem un brīvā laika darbībām; aicina Komisiju un dalībvalstis arī pastiprināt centienus, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti piekļuvi darba tirgum, novēršot šķēršļus, izmantojot digitālā darba piedāvājumu iespējas un radot stimulus viņu nodarbinātībai;

38.

pauž bažas par to, ka nemazinās izglītību priekšlaicīgi pametušo daļa, jo īpaši atstumtajās grupās, un ka pieaug nesekmīgo skolēnu daļa; uzsver, ka pamata rēķināšanas, lasīšanas un digitālo prasmju trūkums ir ievērojams šķērslis jēgpilnai līdzdalībai sabiedrībā un darba tirgū; aicina dalībvalstis garantēt, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu, piekļūstamu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus ieguldīt kvalitatīvā izglītībā, arodizglītībā un apmācībā, sniedzot pielāgotu atbalstu, stiprinot pārkvalifikācijas pasākumus, jo īpaši digitālo prasmju ieguvi, un veicināt mūžizglītību, lai ļautu darbaspēkam pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām; uzsver, ka mācību rezultātus nelabvēlīgi ietekmē sociālā atstumtība, diskriminācija, stereotipi, nabadzība un segregācija, un norāda, ka arī šīs problēmas ir jārisina; aicina Komisiju veikt visaptverošu analīzi par faktoriem, kas veicina izglītības priekšlaicīgu pamešanu, tostarp tās sociālajiem aspektiem, un, pamatojoties uz to, iesniegt priekšlikumu šīs problēmas risināšanai;

39.

uzsver, ka kvalifikācijas atbilstība prasmēm un darba iespējām, kā arī profesionālās kvalifikācijas ātra atzīšana un labāka sertifikācija ES var palīdzēt radīt labi funkcionējošu un iekļaujošu Eiropas darba tirgu un ka ciešāka sadarbība starp izglītības sistēmām un uzņēmumiem to var veicināt; aicina dalībvalstis maksimāli izmantot digitālos risinājumus izglītības jomā, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un darba tirgus vajadzības nākotnē;

40.

uzsver, ka kvalifikācija un sertificētas kompetences sniedz darba ņēmējiem pievienoto vērtību, uzlabojot viņu pozīciju darba tirgū, un var tikt pārnestas, darba tirgum mainoties; aicina ar prasmēm saistīto sabiedrisko politiku vērst uz kvalifikācijas un kompetenču sertifikāciju un apstiprināšanu; uzsver, ka uzņēmumos, kas saņem publiskos līdzekļus darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanai, būtu jāizveido uz prasmēm balstītas kompensācijas sistēmas, vienojoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem, jo šāda sistēma nodrošinātu atdevi no attiecīgajiem publiskajiem ieguldījumiem;

41.

atzinīgi vērtē atjaunināto Prasmju programmu Eiropai, kas tiecas uz prasmju prasību izpildi un turpmāku sarežģījumu pārvarēšanu ES darba tirgū, kā arī uz sabiedrības, ekoloģisko un digitālo pārkārtošanos; uzsver, ka pietiekamu prasmju, īpaši digitālo prasmju, atbalstīšana uzlabos produktivitāti, atvieglojot ekoloģisko un digitālo pārkārtošanos uz zaļāku un gudrāku ekonomiku; aicina dalībvalstis risināt digitalizācijas, automatizācijas, prasmju trūkuma un neatbilstības, kā arī digitālās atstumtības jautājumus; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, ilgstošiem bezdarbniekiem, ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušajiem, cilvēkiem ar invaliditāti, romiem un citām grupām, kas pakļautas diskriminācijas riskam; uzsver, ka ir steidzami jāizveido prasmju garantija saskaņā ar Garantijas jauniešiem principiem, lai visi Eiropas iedzīvotāji saņemtu pienācīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas iespējas;

42.

uzsver, ka ir jāņem vērā ar veselību saistītie sociālie, ekonomiskie un vides faktori; aicina izveidot Eiropas veselības savienību, ES veselības aprūpes sistēmu spriedzes testus, minimālos standartus kvalitatīvai veselības aprūpei, Eiropas reaģēšanas mehānismu veselības jomā, kā arī stiprināt ES veselības aģentūru un civilās aizsardzības spējas, visos gadījumos balstoties uz solidaritātes, nediskriminēšanas, stratēģiskās autonomijas un sadarbības principiem, visu ES politikas jomu un darbību noteikšanas un īstenošanas pamatā liekot sabiedrības veselības apsvērumus, kā noteikts Līgumā, sistemātiski veicot novērtējumus par visu attiecīgo rīcībpolitiku ietekmi uz veselību un īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpes nodrošināšanai gados vecākiem cilvēkiem un viņu ārstēšanai; aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai, uz cilvēkiem vērstai un piekļūstamai veselības aprūpei, kas ietver efektīvu un labi finansētu vispārēju profilaktisko aprūpi un veselības uzlabošanu visiem; atzinīgi vērtē Eiropas pusgada ievirzes maiņu no izmaksu taupīšanas uz rezultātiem un veselības aprūpes efektivitāti; aicina Komisiju pastiprināt savus centienus veselības jomā mazināt nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm un to teritorijās, izstrādāt kopējus rādītājus un metodikas, lai pārraudzītu veselības jomu un veselības aprūpes sistēmu sniegumu nolūkā mazināt nevienlīdzību, konstatējot un nosakot prioritārās jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi un palielināts finansējums; uzskata, ka Komisijai būtu jānovērtē veikto pasākumu efektivitāte, lai samazinātu veselības aprūpes jomā pastāvošo nevienlīdzību, ko rada politikas īstenošana, kas ietver sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos riska faktorus;

43.

atkārtoti norāda, ka tiesiskums, tostarp neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas, kvalitatīva valsts pārvalde un publiskais iepirkums, kā arī stabilas pretkorupcijas sistēmas ir pamats, uz kā balstās pareiza uzņēmējdarbības vide, funkcionējoši darba tirgi un pienācīga ES līdzekļu izmantošana; uzsver, ka līdz ar to tiesiskuma un tiesu sistēmas efektivitātes novērtējums arī turpmāk būtu jāiekļauj Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis ratificēt pārskatīto Eiropas Sociālo hartu;

44.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 123, 12.5.2016, 1. lpp.

(2) OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

(3) OV L 130, 24.4.2020., 7. lpp.

(4) OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.

(5) OV C 390, 18.11.2019., 196. lpp.

(6) OV L 185, 11.7.2019., 44. lpp.

(7) OV C 205, 19.6.2020., 3. lpp.

(8) OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.

(9) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.

(10) OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.

(11) OV C 155, 25.5.2011., 10. lpp.

(12) OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.

(13) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.

(14) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.

(15) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.

(16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0033.

(17) Pieņemtie teksti P8_TA(2019)0202.

(18) OV C 134, 24.4.2020., 16. lpp.

(19) OV C 433, 23.12.2019., 9. lpp.

(20) OV C 356, 4.10.2018., 89. lpp.

(21) OV C 346, 27.9.2018., 156. lpp.

(22) OV C 337, 20.9.2018., 135. lpp.

(23) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.

(24) OV C 76, 28.2.2018., 93. lpp.

(25) OV C 35, 31.1.2018., 157. lpp.

(26) OV C 366, 27.10.2017., 117. lpp.

(27) OV C 199 E, 7.7.2012., 25. lpp.

(28) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0205.

(29) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(30) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.

(31) OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.

(32) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0176.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/175

P9_TA(2020)0285

Atmežošana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā (2020/2006(INL))

(2021/C 404/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) — ES Rīcības plāna priekšlikums” (COM(2003)0251),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (ES Kokmateriālu regula) (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) Nr. (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (3),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam un it īpaši 12. mērķi attiecībā uz atbildīgu patēriņu un ražošanu un 15. mērķi, proti, aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, cīnīties pret pārtuksnešošanos, apturēt un novērst zemes degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu,

—	ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

—	ņemot vērā Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtīto pētījumu par pienācīgas rūpības prasību ievērošanu piegādes ķēdē (2020),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) 2020. gada septembra pētījumu “ES tiesiskais regulējums ES veicinātas globālās atmežošanas apturēšanai un pavēršanai pretējā virzienā — Eiropas pievienotās vērtības novērtējums” (4),

—	ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību 2019. gada 16. decembra secinājumus par paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”,

—	ņemot vērā 2015. gada 7. decembra Amsterdamas deklarāciju “Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”,

—	ņemot vērā ANO programmas atmežošanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanai (REDD+) mehānismu,

—	ņemot vērā ANO Stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam (UNSPF), kurā noteikti seši globālie mērķi mežu jomā un 26 saistītie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam,

—	ņemot vērā 1994. gada 17. jūnijā pieņemto ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) izveidotās nacionālās ilgtspējīgu preču platformas,

—	ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (5),

—	ņemot vērā 1969. gada Amerikas Cilvēktiesību konvenciju,

—	ņemot vērā 1987. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—	ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

—	ņemot vērā ANO 2007. gada Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

—	ņemot vērā ESAO/FAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm,

—	ņemot vērā FAO ziņojumu “Pasaules mežu stāvoklis 2020. gadā”,

—	ņemot vērā FAO 2018. gada publikāciju par pasaules mežu stāvokli “Meža ceļi ilgtspējīgas attīstības virzienā”, FAO, 2018,

—	ņemot vērā FAO 2015. gada pasaules meža resursu novērtējumu — FRA 2015. gada datu krātuvi,

—	ņemot vērā 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

—	ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un tai pievienoto 2000. gada Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, un 2010. gada Nagojas protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas,

—	ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā 2019. gada 6. maija vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

—	ņemot vērā ANO 2006. gada Atbildīgas ieguldīšanas principus,

—	ņemot vērā vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kurus 2011. gadā apstiprināja ANO Cilvēktiesību padome, kā arī 2011. gadā atjauninātās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju organizācijas Klimata pārmaiņu starptautiskās padomes 2019. gada 8. augusta īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām,

—	ņemot vērā ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) Globālo programmu noziegumu pret dzīvo dabu un mežiem apkarošanai,

—	ņemot vērā 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas pieņemto Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

—	ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam (6),

—	ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs (7),

—	ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (8),

—	ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm (9),

—	ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos (10),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (11),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (12),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15) (13),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (14),

—	ņemot vērā 2019. gada 21. marta“Mežu solījumu”, ar ko daudzi Eiropas Parlamenta deputāti apņēmās veicināt rīcībpolitiku mežu aizsardzībai un atjaunošanai visā pasaulē, kā arī atzīt un nodrošināt mežu iedzīvotāju teritorijas un viņu tiesības,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada janvāra dokumentu “Priekšizpēte par iespējām pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu”,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam — atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselības un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

—	ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju 2018. gada aprīļa paziņojumu par ES lomu mežu un tiesību aizsardzībā,

—	ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0179/2020),

tā kā bioloģiski daudzveidīgi meži, kas ir dabiski oglekļa piesaistītāji, ir nepieciešami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķiem iegrožot vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē krietni zem 2 oC salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni un īstenot centienus, lai ierobežotu temperatūras pieaugumu līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un ka jaunākie zinātniskie pierādījumi liecina, ka, ierobežojot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, tiktu būtiski samazināts kaitējums cilvēkiem un dabiskajām ekosistēmām salīdzinājumā ar 2 grādu scenāriju (15), kā arī mērķiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un biodaudzveidības saglabāšanu; tā kā ne tikai atmežotās teritorijas, bet arī meži, kurus degradējusi cilvēku iejaukšanās, var kļūt par oglekļa dioksīda avotu;

tā kā mežos atrodami 80 % Zemes bioloģiskās daudzveidības un tie aizņem 30 % no tās virsmas (16); tā kā meži ir svarīga organiskā infrastruktūra dažām no blīvākajām, trauslākajām un daudzveidīgākajām planētas ekosistēmām; tā kā atmežošana ir visnopietnākais drauds 85 % apdraudēto vai izmirstošo sugu un no 1970. līdz 2012. gadam mežu izciršanas dēļ 58 % mugurkaulnieku jau ir izzuduši no pasaules virsmas (17);

C.	tā kā meži ir iztikas un ienākumu avots aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju (18), un mežu iznīcināšana nopietni ietekmē visneaizsargātāko cilvēku, tostarp pirmiedzīvotāju, kas ir ļoti atkarīgi no mežu ekosistēmām, iztiku;

D.	tā kā emisijas no zemes izmantošanas pārmaiņām — galvenokārt atmežošanas dēļ — rada aptuveni 12 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc ogļu, naftas un gāzes dedzināšanas (19);

tā kā atmežošana īpaši ietekmē pirmatnējos mežus; tā kā pirmatnējos mežos ir ļoti lieli oglekļa krājumi un tiem raksturīgs unikāls bioloģiskās daudzveidības līmenis un ekoloģiskie apstākļi, un tāpēc tos nevar aizstāt ar nesen stādītiem mežiem; tā kā apmežošanai, ko veic tādā veidā, kas ir saderīgs ar vietējo ekosistēmu aizsardzību un uzlabošanu, var būt nozīmīga loma cīņā pret klimata pārmaiņām;

tā kā, lai palīdzētu risināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas un klimata krīzes problēmu, ir svarīgi, ka mežus aizsargā un atjauno tā, lai maksimāli palielinātu to spēju uzglabāt oglekli un aizsargāt bioloģisko daudzveidību; tā kā tas sniedz vairākus ieguvumus, jo, pašreizējiem mežiem ļaujot augt līdz to maksimālajai spējai saglabāt oglekli, vienlaikus atjaunojot iepriekš degradētās ekosistēmas un ļaujot sadalīties organiskajam materiālam, tiek aizsargāta arī biodaudzveidība, kā arī augsne, gaiss, zeme un ūdens;

G.	tā kā visā pasaulē palielinās sabiedrības spiediens attiecībā uz neražīgu meža funkciju īstenošanu, kas bieži ir tiešā neatbilstībā ar mežu stāvokļa pasliktinājumu;

tā kā meži nodrošina sabiedrībai svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, tīru gaisu, ūdens plūsmas regulēšanu, oglekļa samazināšanu, aizsardzību pret ūdens un vēja eroziju, dzīvnieku un augu dzīvotnes, noplicinātas zemes atjaunošanu, kā arī noturību pret klimata izmaiņām; ir novērtēts, ka vērtība ūdens plūsmas dabiskajam regulējumam mežos ir no 1 360 līdz 5 235 USD (2007. gada vērtība) (20) uz hektāru gadā un šo “dabas pakalpojumu” smagi ietekmē atmežošana; tā kā mežiem un biodaudzveidībai ir arī iekšvērtība, kas pārsniedz to izmantošanas vērtību cilvēkiem, tostarp kā oglekļa krājumiem, kurus nevar izteikt naudā vai kvantitatīvi;

I.	tā kā mežiem ir kultūras, sociāla un garīga vērtība daudziem cilvēkiem un tautām;

J.	tā kā, lai gan mežu segums Savienībā pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājies, koku seguma zudums pasaulē pēdējo 18 gadu laikā ir pastāvīgi palielinājies un tikai 2019. gadā vien tika iznīcināti 3,8 miljoni hektāru primāro lietusmežu (21);

tā kā pasaules mežu atmežošana, degradācija un pārveidošana saasina draudus, ko rada pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kuras saskaras ar cilvēktiesību pārkāpumiem, uzbrukumiem un slepkavībām, reaģējot uz viņu centieniem aizsargāt mežus, zemi un vidi, un 2018. gadā katru nedēļu vidēji tika nogalināti vairāk nekā trīs zemes un vides aizstāvji, un vairāk nekā 300 cilvēku ir tikuši nogalināti resursu un zemes izmantošanas konfliktos Amazones reģionā tikai pēdējā desmitgadē vien (22);

tā kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums visā pasaulē, kā arī dabisko ekosistēmu, tostarp mežu, iznīcināšana būtiski ietekmē savvaļas dzīvotnes un izraisa pastiprinātu saskarsmi starp savvaļas dzīvniekiem, cilvēkiem un mājdzīvniekiem, tādējādi palielinot jaunu epidēmiju un pandēmiju uzliesmojuma risku, kuras izraisa savvaļas dzīvnieki; tā kā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) apstiprina, ka jauno infekcijas slimību pieaugums sakrīt ar tropisko mežu izciršanas straujo kāpumu, jo īpaši saistībā ar eļļas palmu vai sojas pupu stādīšanu (23); tā kā vairāk nekā divas trešdaļas jauno infekcijas slimību rodas no dzīvniekiem, kuru lielākais vairums ir savvaļas dzīvnieki; tā kā biodaudzveidības un labi funkcionējošu ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana ir iedarbīgākais veids, kā vairot mūsu izturētspēju un novērst jaunu slimību rašanos un izplatīšanos;

tā kā ūdens ir ļoti vērtīgs resurss; tā kā tiesību aktu par ūdens resursu aizsardzību trūkums vai neatbilstīga īstenošana neļauj kontrolēt šo resursu izmantošanu un pieļauj pārlieku lielu ieguvi, piesārņojumu un ūdens sagrābšanu; tā kā tas kaitē lejupējām ekosistēmām un vietējām kopienām; tā kā ir gadījumi, kad mežu un ekosistēmu riska preču ražošanas dēļ notiek ūdens sagrābšana (24);

tā kā meža resursu un atjaunojamo izejvielu ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī meža zemes izmantošana tādā veidā un apjomā, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, atjaunošanās spēju, vitalitāti un potenciālu pildīt pašreizējās un turpmākās attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules līmenī un kas nerada kaitējumu citām ekosistēmām, ir svarīgs elements vispārējā politikas pieejā mežu izciršanas apturēšanai gan Savienības, gan globālā līmenī;

O.	tā kā tiek lēsts, ka Savienības patēriņš izraisa vismaz 10 % globālās atmežošanas;

P.	tā kā ir svarīgi veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa modeļu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāka vides pēda;

Vispārīgas piezīmes

uzsver, ka aptuveni 80 % globālās atmežošanas izraisa lauksaimniecībā izmantojamās zemes paplašināšana (25); šai sakarā uzsver, ka Komisijas 2019. gada jūlija paziņojumā “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” atzīts, ka Savienības pieprasījums pēc tādiem produktiem kā palmu eļļa, gaļa, soja, kakao, kukurūza, koksne un gumija, tostarp pārstrādātu produktu vai pakalpojumu veidā, būtiski veicina atmežošanu, mežu degradāciju, ekosistēmu iznīcināšanu un saistītos cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē un veido aptuveni 10 % no kopējā galapatēriņā ietvertās atmežošanas daļas pasaulē (26); turklāt norāda, ka arī citu preču, piemēram, kokvilnas, kafijas, cukurniedru, rapšu sēklu un mangrovēs audzētu garneļu, patērēšana Eiropas Savienībā veicina mežu izciršanu pasaulē.

norāda, ka mežu saglabāšana un to degradācijas novēršana ir viens no lielākajiem mūsdienu uzdevumiem ilgtspējas jomā, un, neizpildot šo uzdevumu, nevarēs sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķus; uzsver, ka atsevišķās pasaules daļās mežu un ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu nevar nodrošināt ar pašreizējām rīcībpolitikām;

ar vislielākajām bažām norāda, ka laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam mežu platību zuduma līmenis ir palielinājies par 43 % līdz vidēji 26,1 miljoniem hektāru gadā salīdzinājumā ar 18,3 miljoniem hektāru gadā laikposmā no 2002. līdz 2013. gadam; ir īpaši nobažījies par pirmatnējo mežu zudumu, jo pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot pieejamos datus (2016., 2017. un 2018. gads), ir reģistrēts augstākais zudumu līmenis šajā gadsimtā, kad atmežošanas līmenis Amazones mežos Brazīlijā vien ir palielinājies par 88 % 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju; uzsver, ka dabisko mežu iznīcināšana un degradācija notiek ne tikai tropu teritorijās, bet visā pasaulē, tostarp Savienības iekšienē un tās tiešajos kaimiņreģionos;

pauž nožēlu par to, ka pasaules mežu platība pašreiz ir tikai 68 % no aprēķinātā pirmsindustriālā līmeņa, ka mežu platība tika samazināta par 290 miljoniem hektāru zemes tīrīšanas un kokmateriālu ieguves dēļ laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam un ka neskartie meži (vairāk nekā 500 km2 lielas platības, kurās satelīti nekonstatē nekādu cilvēku radītu ietekmi) tika samazināti par 7 % laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam (27);

norāda arī uz to, ka dzīvotņu pārveidošana un iznīcināšana dabisko mežu teritorijās nopietni ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību visā pasaulē, kā arī bioloģisko daudzveidību, jo īpaši zoonožu izplatības pieaugumu — pēdējo 30 gadu laikā tās izraisīja 50 pandēmijas, tostarp neseno Covid-19 pandēmiju;

ar bažām atzīmē, ka pēc traģiskā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma pētījumi turpina apstiprināt satraucošo saikni starp zoonozes slimībām un atmežošanu, klimata izmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

uzsver, ka pirmatnējie meži ir neaizstājami un pirmatnējo mežu zudumus nevar kompensēt ar jaunu, uz mežu balstītu pieeju; norāda, ka atmežošanas un mežu degradācijas apturēšana apvienojumā ar esošo mežu aizsardzību, ilgtspējīgu atjaunošanu, apmežošanu un mežu atjaunošanu tā, lai maksimāli palielinātu to oglekļa uzglabāšanas un biodaudzveidības aizsardzības spēju, var nodrošināt iztiku, palielināt ienākumus vietējām kopienām un piedāvāt ekonomiskās attīstības iespējas; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi veicināt agroekoloģiju un ilgtspējīgu lauksaimniecības ražošanu pasaules, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, novēršot neilgtspējīgu zemes izmantošanu un apsaimniekošanas praksi, novēršot dabiskus traucējumus un mazinot klimata pārmaiņas;

uzsver, ka lielas mežu teritorijas palīdz novērst kontinentālo reģionu pārtuksnešošanos; ierosina attīstības un tirdzniecības rīcībpolitikā stingri ņemt vērā arī mežu kā mitruma avota aizsardzību; uzsver, piemēram, ka 40 % no kopējām lietusgāzēm Etiopijas augstienēs, kuras ir galvenais Nīlas avots, nodrošina mitrums, kas pārstrādāts no Kongo baseina mežiem, un ka atmežošanas apturēšana reģionā ir svarīga arī klimata un bēgļu krīzes risināšanai;

uzsver, ka atmežošanas virzītājspēki paši par sevi neaprobežojas tikai ar mežu nozari un ir saistīti ar plašu jautājumu klāstu, piemēram, zemes īpašumtiesībām, vāju valdību un tiesībaizsardzību, pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzību, klimata pārmaiņām, demokrātiju, cilvēktiesībām un politisko brīvību, preču patēriņa līmeni, lielu atkarību no barības importa, lauksaimniecības politiku, kā arī tādas valsts politikas trūkumu, kas veicinātu un stimulētu ilgtspējīgi un likumīgi iegūtas un ražotas preces; atgādina, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir svarīga loma meža ekosistēmu aizsardzībā; aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu un juridiski saistošu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas jāatspoguļo Savienības politikā;

10.

norāda, ka daudzās valstīs atmežošana ir saistīta ar atbilstošas politikas (piemēram, zemes izmantošanas plānošanas) trūkumu, neskaidrām īpašumtiesību attiecībām un citām tiesībām uz zemi, sliktu pārvaldību un tiesībaizsardzību, nelikumīgām darbībām un nepietiekamiem ieguldījumiem ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā;

11.

norāda, ka Eiropas Parlaments kopš 2015. gada decembra ir pieņēmis 40 iebildumus pret ģenētiski modificētas pārtikas un barības importu, no kuriem 11 bija ģenētiski modificētas sojas imports; atgādina, ka viens no iemesliem, kāpēc pret šo importu iebilda, bija atmežošana, kas saistīta ar to audzēšanu tādās valstīs kā Brazīlija un Argentīna, kur soja ir gandrīz tikai ģenētiski modificēta, lai to izmantotu ar pesticīdiem; norāda, ka nesenā salīdzinošā zinātniskajā pētījumā, ko veikuši pētnieki no visas Savienības, ir konstatēts, ka Eiropas Savienībai ir lielākais oglekļa pēdas nospiedums pasaulē sakarā ar sojas importu no Brazīlijas, kas ir par 13,8 % lielāks nekā Ķīnas — lielākās sojas importētājas pasaulē — imports; norāda, ka šī Savienības lielā oglekļa pēda ir saistīta ar tās emisiju daļu materializētajā atmežošanā (28); turklāt norāda, ka saskaņā ar Komisijas informāciju soja vēsturiski ir bijusi Savienības izraisītas globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju galvenais iemesls — tā veido gandrīz pusi no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa (29);

12.

vērš uzmanību uz to, kā ģenētiski modificētu organismu audzēšana būtiski veicina atmežošanu, jo īpaši Brazīlijā un Argentīnā, un uzskata, ka būtu jāpārtrauc ģenētiski modificētu organismu ievešana Savienībā; atgādina, ka gaļas patēriņš — pat Savienības iekšienē — veicina atmežošanu ārpus Savienības, palielinot pieprasījumu pēc lētas ģenētiski modificētu organismu barības, jo īpaši ģenētiski modificētu sojas pupu importa;

13.

norāda, ka sākotnēji pārtikas un lopbarības ražošanai izmantoto ganību un lauksaimniecības zemju pārveidošana par zemi biomasas kurināmā ražošanai (netiešas izmaiņas zemes lietojumā) var nelabvēlīgi ietekmēt arī mežus;

Brīvprātīga trešo personu sertifikācija un marķējumi

14.

atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās pasaules mežu izciršanas, mežu degradācijas un ekosistēmu iznīcināšanas problēmu, nepieciešamību pēc korporatīvas rīcības un attiecīgām saistībām, kā arī arvien biežāk aicina noteikt pārredzamas, konsekventas, vienotas, stabilas un izpildāmas prasības attiecībā uz ilgtspējīgām piegādes ķēdēm, tostarp samazināt pieprasījumu pēc mežam bīstamām precēm; norāda, ka daži operatori ir atbalstījuši 2014. gada Ņujorkas deklarāciju par mežiem un ir veikuši pasākumus, lai novērstu mežu izciršanu, bet diemžēl šiem pasākumiem bieži trūkst vērienīgu mērķu, tie attiecas tikai uz piegādes ķēdes daļām un nav paredzēti, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vairākiem savstarpēji saistītiem atmežošanas virzītājspēkiem (30), tāpēc tie neizpilda savus ilgtspējas solījumus un paziņotās saistības; šajā sakarā uzsver, ka uzņēmumu brīvprātīgās saistības pret atmežošanu vēl nav bijušas pietiekamas, lai apturētu globālo atmežošanu;

15.

norāda, ka trešo pušu sertifikācijas sistēmām ir bijusi būtiska nozīme, lai savestu kopā uzņēmējus un pilsonisko sabiedrību nolūkā panākt vienotu izpratni par atmežošanas problēmu; tomēr norāda, ka, lai gan brīvprātīgas trešo personu sertifikācijas shēmas ir palīdzējušas izstrādāt labu praksi, ar šīm shēmām vien nevar apturēt un novērst globālo atmežošanu un ekosistēmu degradāciju, un tām būtu tikai jāpapildina saistoši pasākumi; norāda, ka brīvprātīga trešo pušu sertifikācijas sistēma var būt papildu instruments, lai izvērtētu un mazinātu atmežošanas riskus, ja tas tiek efektīvi izstrādāts un īstenots, ņemot vērā sistēmas pamatā esošos labi definētos, izmērāmos un vērienīgos ilgtspējas kritērijus un nodrošinot sertifikācijas un akreditācijas procesa stingru īstenošanu, neatkarīgu uzraudzību un atbilstības mehānismus un iespējas pārraudzīt piegādes ķēdi, kā arī ievērojot pamatotu prasību aizsargāt pirmatnējos mežus un citus dabiskos mežus un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu;

16.

norāda, ka trešo personu veikta sertifikācija un marķēšana vien nav pietiekami efektīva, lai novērstu meža un ekosistēmu riska preču un produktu nonākšanu Savienības iekšējā tirgū; tādēļ uzsver, ka trešo pušu sertifikācija var tikai papildināt, bet nevar aizstāt uzņēmējiem saistošu un rūpīgi īstenotu pienācīgas rūpības procesu, kas nodrošina arī to atbildību sociālajā un vides jomā, ko paredz LESD 191. pantā noteiktais princips “piesārņotājs maksā”;

17.

pauž bažas par to, ka daudzas pašreizējās sertifikācijas sistēmas un marķējumi rada patērētājiem neskaidrības un mazina viņu iespējas izdarīt informācijā balstītu izvēli; šajā sakarā uzsver, ka būtu jāapsver informācijas sniegšanas pienākuma saskaņošana;

18.

uzsver, ka politikas pasākumi, kas ir atkarīgi tikai no patērētāju izvēles, nepamatoti uzliek pienākumu patērētājiem pieņemt lēmumu par to, vai iegādāties neatmežojošus produktus, un tas nebūs pietiekami efektīvi, lai iekļautu ilgtspējīgāku ražošanu; uzskata, ka patērētāju informēšana par neatmežojošiem produktiem var būt iedarbīgs instruments, lai papildinātu tiesisko regulējumu attiecībā uz pienācīgu rūpību un pievērstos šā jautājuma pieprasījuma pusei; mudina Komisiju vēl vairāk integrēt atmežošanas apsvērumus ES ekomarķējuma, zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) un citās iniciatīvās saistībā ar aprites ekonomiku kā daļu no visaptveroša pasākumu un iniciatīvu kopuma, lai nodrošinātu no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes; turklāt aicina Komisiju iekļaut atmežošanas un ekosistēmu degradācijas risku Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/29/EK (31) iekļauto zaļo prasību kritēriju sarakstā un izveidot ES iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, lai atļautu zaļo prasību izmantošanu;

19.

norāda, ka līdz šim nav pieņemti noteikumi, kas aizliegtu laist Savienības tirgū izstrādājumus, kuri ir veicinājuši mežu iznīcināšanu; norāda, ka pat tādi mežizstrādes kokmateriāli, kas likumīgi atbilst izcelsmes valsts tiesību aktiem, var veicināt atmežošanu un joprojām var brīvi piekļūt Savienības tirgum; norāda, ka tādēļ daudzu Savienībā sastopamo preču, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, patērētājiem nav garantijas, ka šie produkti neveicina atmežošanu un ka tādējādi patērētāji, kuriem to nevar pārmest, negribot un nezinot, veicina atmežošanu;

20.

norāda, ka kritēriji attiecībā uz to, kas ir “neatmežojoša” prece vai produkti, kuri ir sertifikācijas sistēmu pamatā, ne vienmēr ir bijuši pietiekami visaptveroši, jo dažkārt tie attiecas tikai uz dažām attiecīgā produkta sastāvdaļām, tikai uz produkta dzīves cikla daļām, vai arī izmanto nepietiekamu jēdziena “neatmežojošs” definīciju, kas var izraisīt to, ka uzņēmumi meklē izdevīgākus marķējumus un kopumā mazina sertifikācijas mērķi;

Obligātie noteikumi, kuru pamatā ir pienācīga rūpība

21.

šai sakarā atzinīgi vērtē vairāku uzņēmumu aicinājumus ieviest Savienības noteikumus par obligātu pienācīgas rūpības prasību ievērošanu tādu preču piegādes ķēdēs, kas apdraud mežus;

22.

atgādina par 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un tajā noteikto prasību Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumu Savienības tiesiskajam regulējumam, kurš balstītos uz pienācīgu pārbaudi, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un neatmežojošas piegādes ķēdes produktiem, kas laisti Savienības tirgū, pievēršot īpašu vērību ar importu saistītās atmežošanas galvenajiem iemesliem un tā vietā veicinot importu, kas neveicina atmežošanu citās valstīs, ņemot vērā preču eksporta ekonomisko nozīmi jaunattīstības valstīs, jo īpaši attiecībā uz sīkražotājiem, ņemot vērā visu ieinteresēto personu, jo īpaši MVU, atsauksmes;

23.

atgādina, ka Komisija savā 2008. gada paziņojumā par atmežošanu noteica mērķi vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību izzušanu pasaulē un līdz 2020. gadam vismaz par 50 % samazināt apjomīgo atmežošanu tropu reģionos un brīdina, ka otrais mērķis gandrīz noteikti netiks sasniegts;

24.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri risināt atmežošanas un mežu degradācijas problēmu pasaulē, taču aicina īstenot vērienīgāku politikas pieeju; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu un ietekmes novērtējumu tiesiskajam regulējumam, kura pamatā ir obligātas pienācīgas rūpības, ziņošanas un informācijas izpaušanas un trešo pušu līdzdalības prasības, atbildības un sankciju piemērošanas nosacījumi saistību neizpildes gadījumā visiem uzņēmumiem, kuri Savienības tirgū pirmo reizi laiž izejvielu preces, kas izraisa apdraudējumus mežiem un ekosistēmām, un produktus, kuri iegūti no šādām precēm, kā arī nosacījumi par minēto prasību pārkāpumos cietušo iespējām vērsties tiesā un saņemt tiesību aizsardzību; uzskata, ka tirgotājiem, kuri veic tirdzniecību Savienības tirgū, jo īpaši attiecībā uz izejvielu un attiecīgo ražojumu izcelsmes noteikšanu brīdī, kad tos laiž Savienības iekšējā tirgū, būtu jāpiemēro pienākumi nodrošināt izsekojamību, lai izveidotu ilgtspējīgas un neatmežojošas piegādes ķēdes, kā noteikts šīs rezolūcijas pielikumā; uzsver, ka šis tiesiskais regulējums būtu jāpiemēro arī visām finanšu iestādēm, kam ir atļauts veikt darbību Savienībā un kas nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kas iegūst, ražo, pārstrādā vai tirgo tādas izejvielu preces un no tām iegūtos produktus, kuri rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām;

25.

uzskata, ka Savienībai ir jānodrošina, lai tā atbalstītu tikai tādas globālās piegādes ķēdes un finanšu plūsmas, kas nav saistītas ar atmežošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus; ir pārliecināts, ka obligāti ilgtspējības noteikumi, kas ieviesti lielā tirgū, piemēram, Savienības tirgū, spēj virzīt globālo ražošanas praksi uz ilgtspējīgākām praksēm;

26.

norāda, ka izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām un uz ko attiektos minētais ES tiesiskais regulējums, būtu jānosaka, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un zinātniski pamatotiem apsvērumiem, kuri paredz, ka šādas izejvielu preces ir saistītas ar mežu un ar oglekli piesātinātu ekosistēmu ar lielu bioloģisko daudzveidību iznīcināšanu un degradāciju, kā arī ar būtisku apdraudējumu pirmiedzīvotāju tiesībām un cilvēktiesībām kopumā;

27.

uzsver, ka šādam ES tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina ne tikai izejvielu preču un no tām iegūto produktu, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, ieguves, ražošanas, izmantošanas un pārstrādes likumība izcelsmes valstī, bet arī šādu preču un produktu ievākšanas, ieguves, ražošanas un pārstrādes ilgtspēja;

28.

uzsver — kā liecina vairāki pētījumi (32) — tiesiskais regulējums, lai novērstu ar atmežošanu saistīto produktu ienākšanu Savienības iekšējā tirgū, neietekmēs Savienībā pārdoto un šīs rezolūcijas pielikumā minēto preču apjomu un cenu un ka papildu izmaksas, kas uzņēmējiem rodas šo juridisko saistību īstenošanā, ir minimālas;

29.

akcentē nevalstisko organizāciju, vides aktīvistu, nozares apvienību, kā arī trauksmes cēlēju ieguldījumu cīņā pret kokmateriālu ieguvi nelikumīgas mežizstrādes rezultātā, jo tā tiek iznīcināti meži, zūd bioloģiskā daudzveidība un palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms;

30.

norāda, ka šāds ES tiesiskais regulējums būtu jāattiecina ne tikai uz mežiem, bet arī uz citām ekosistēmām, jo īpaši uz jūras un piekrastes ekosistēmām, mitrājiem, kūdrājiem un savannām, kas piesātinātas ar oglekli un izceļas ar lielu bioloģisko daudzveidību, lai izvairītos no tā, ka radītais spiediens tiek novirzīts uz šādām ekosistēmām;

31.

uzskata, ka minētie pienākumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem, kuri Savienības tirgū laiž izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, neatkarīgi no to lieluma vai reģistrācijas vietas, tiklīdz rūpīgā novērtējumā ir secināts, ka tie ir funkcionāli un piemērojami visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU; atzīstot, ka darbībām pēc operatora riska novērtējuma ir jābūt samērīgām ar risku līmeni, kas saistīts ar konkrēto preci, tomēr uzskata, ka sadrumstalotā gala tirgū ir svarīgi iekļaut mazākus un lielākus uzņēmumus, lai nodrošinātu gan liela mēroga ietekmi, gan patērētāju uzticēšanos; uzsver, ka tiesiskais regulējums nedrīkst radīt nepamatotu slogu mazajiem un vidējiem ražotājiem, tostarp mazajiem īpašniekiem, vai liegt tiem piekļuvi tirgiem un starptautiskajai tirdzniecībai jaudas trūkuma dēļ; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs saskaņots MVU atbalsta mehānisms ES līmenī, lai nodrošinātu to izpratni, gatavību un spēju ražot saskaņā ar vides un cilvēktiesību prasībām;

32.

uzsver, ka daudzi Savienības uzņēmumi piegādes ķēdē ir MVU, un tādēļ prasa veikt efektīvu, MVU labvēlīgu īstenošanu, administratīvo slogu samazinot līdz absolūtam minimumam; uzskata, ka būtu jāizveido agrīnās brīdināšanas sistēma uzņēmumu brīdināšanai gadījumos, kad tie importē no reģioniem, kuros, iespējams, notiek atmežošana;

33.

uzskata, ka Savienības mēroga obligātas pienācīgas rūpības prasības sniegtu ieguvumus uzņēmumiem, izlīdzinot konkurences apstākļus, nodrošinot konkurentiem atbilstību tiem pašiem standartiem, un nodrošinātu juridisku noteiktību, nevis dažādu valsts līmeņa pasākumu mozaīku;

34.

atgādina par Komisijas Tieslietu un patērētāju ģenerāldirektorāta pasūtītā pētījuma par pienācīgas rūpības prasībām piegādes ķēdē secinājumiem, kuros konstatēts, ka lielākā daļa uzņēmēju respondentu ir vienisprātis, ka obligātai pienācīgas rūpības prasību ievērošanai būtu pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām un vidi;

35.

uzsver, ka digitalizācija un jauni tehnoloģiju rīki ļauj uzņēmumiem rast vēl nebijušus risinājumus, lai noteiktu, novērstu, mazinātu un ņemtu vērā cilvēktiesības un ietekmi uz vidi;

36.

uzskata, ka turpmāko tiesisko regulējumu attiecībā uz atmežojošām precēm vajadzētu balstīt uz pieredzi, kas gūta īstenojot FLEGT rīcības plānu, ES Kokmateriālu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 (33) (Konfliktu izrakteņu regula), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES (34) (Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva), tiesību aktus par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un citas Savienības iniciatīvas piegādes ķēžu regulēšanai;

37.

atzinīgi vērtē notiekošo Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu un aicina Komisiju uzlabot nefinanšu informācijas atklāšanas kvalitāti un paplašināt tās tvērumu, jo īpaši attiecībā uz finanšu iestāžu ziņošanu par vides aspektiem, un veicināt ar mežu saistītu apsvērumu iekļaušanu uzņēmumu sociālajā atbildībā;

ES Kokmateriālu regula un FLEGT brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN)

38.

pauž pārliecību, ka ES Kokmateriālu regula un it īpaši tās pienācīgas rūpības prasības ir labs paraugs, ko izmantot iecerētā ES tiesiskā regulējuma izstrādei, lai apturētu un vērstu pretējā virzienā ES izraisītu globālo atmežošanu, taču ES Kokmateriālu regulas neatbilstīgā īstenošana, aptverto kokmateriālu ierobežotais raksturs un regulas izpildes panākšana norāda uz to, ka tā neatbilst iecerei un mērķim; tādēļ uzskata, ka gūto pieredzi saistībā ar ES Kokmateriālu regulu var ņemt vērā, lai attiecībā uz iecerēto ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālās atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā izstrādātu uzlabotus īstenošanas un izpildes noteikumus; atgādina, ka uz mežizstrādes un meža produktu tirdzniecības likumību pašlaik attiecas ES Kokmateriālu regula, un tādēļ uzsver, ka turpmākajā ES tiesiskajā regulējumā būtu jāizvairās no dubulta regulējuma un būtu jāsaskaņo pasākumi, kas reglamentē meža produktu likumīgu un nelikumīgu ieguvi un tirdzniecību;

39.

aicina Komisiju izvērtēt ES Kokmateriālu regulas aptverto izejvielu iespējamo iekļaušanu priekšlikuma par ES tiesisko regulējumu tvērumā, lai apturētu un pavērstu pretējā virzienā ES virzīto globālo atmežošanu, ņemot vērā gaidāmo ES Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi un nodrošinot FLEGT rīcības plāna mērķu sasniegšanu; to darot, Komisijai būtu arī jānovērtē potenciālā ietekme uz pašreizējiem brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN); Savienības partnervalstīm, kas ražo kokmateriālus, vajadzētu būt cieši iesaistītām šajā procesā;

40.

atzinīgi vērtē labos rezultātus, kas ES FLEGT rīcības plāna un BPN ietvaros gūti sadarbībā ar trešām valstīm, risinot ar nelikumīgu mežizstrādi saistīto piegādes problēmu, un uzsver, ka šis darbs būtu jāpastiprina, jo īpaši monitoringa, pārbaužu un kontroļu ziņā, tostarp piedāvājot spēju veidošanu; uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar šīm valstīm, un ka būtu jāveicina jauni BPN ar citiem partneriem; aicina ES palielināt FLEGT finansējumu;

41.

mudina Komisiju nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots ES FLEGT darba plāns 2018.–2022. gadam;

42.

atzinīgi vērtē gaidāmo FLEGT regulas un ES Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, ko veiks Komisija, kā iespēju stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu, lai tajos iekļautu, piemēram, drukātos izstrādājumus un kokizstrādājumus, konflikta kokmateriālus, kā arī stiprinātu pilsoniskās sabiedrības lomu;

43.

atkārtoti prasa, lai pie Savienības robežām rūpīgāk tiktu pārbaudīti importētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi nolūkā nodrošināt, ka importētie izstrādājumi patiešām atbilst kritērijiem, kas jāievēro to ievešanai Savienībā; aicina savlaicīgi un efektīvi īstenot Savienības Muitas kodeksu (SMK) un stiprināt valstu muitas iestāžu spējas, lai nodrošinātu labāku SMK saskaņošanu un īstenošanu; uzsver, ka Komisijai jānodrošina, lai muitas kontrolēs visā Savienībā tiktu ievēroti vieni un tie paši standarti, izmantojot tiešu un vienotu muitas kontroles mehānismu, koordinējot darbību dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

44.

uzskata, ka uz tirdzniecību balstīti partnerības nolīgumi ar galvenajām FERC ražotājvalstīm varētu būt noderīgi, lai novērstu atmežošanas piedāvājuma cēloņus, un atzīmē, ka FLEGT BPN modelis ir viena no iespējām;

45.

priekšlikumam būtu jānodrošina, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir juridiskā noteiktība par jebkādiem jauniem Savienības mēroga pasākumiem un regulējumu saistībā ar FLEGT BPN pašreizējo izmantošanu un licencēšanu, lai nodrošinātu ieinteresētību ieguldīt neatmežojošā eksportā uz Savienību; mudina Komisiju noslēgt uz tirdzniecību balstītus partnerattiecību nolīgumus ar lielākajām lauksaimniecības preču ražotājvalstīm, lai pievērstos piedāvājuma izraisītas atmežošanas problēmai.

Tirdzniecība un starptautiskā sadarbība

46.

uzsver, ka ir jāpārskata tirdzniecības un investīciju politika, lai efektīvāk risinātu globālo atmežošanas problēmu un, pasaules mērogā radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un jāņem vērā saikne starp tirdzniecības nolīgumiem un globālo biodaudzveidību, kā arī mežu ekosistēmu;

47.

atgādina, ka Savienības tirdzniecības un investīciju politikā, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Mercosur, būtu jāiekļauj saistošas un izpildāmas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums un Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, un kuras atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un cilvēktiesību ievērošanai; aicina Komisiju nodrošināt, ka visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ir iekļauti juridiski saistoši un obligāti izpildāmi noteikumi, tostarp noteikumi par korupcijas saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi apkarošanu, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju un ekosistēmu iznīcināšanu un degradāciju;

48.

kontekstā ar paziņojumā par Eiropas zaļo kursu uzsvērto principu “neradīt kaitējumu” iesaka Komisijai labāk un regulāri novērtēt spēkā esošo tirdzniecības un investīciju nolīgumu ietekmi uz atmežošanu, mežu un ekosistēmu degradāciju, zemes piesavināšanos un cilvēktiesībām un nodrošināt, ka visu brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās tiek iekļauti vērienīgāki saistoši un obligāti izpildāmi noteikumi par mežu un ekosistēmu aizsardzību, biodaudzveidību, zemes piesavināšanās izbeigšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

49.

norāda — lai izvairītos no cenu dempinga un nodrošinātu koksnes ilgtspējīgu izmantošanu, novērstu tādu divpusēju nolīgumu izplatīšanos, kuru pamatā ir kokmateriālu dempinga cenas, un lai nepieļautu plašākas mežizstrādes veicināšanu, būtu jāapsver tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp kopējas kokmateriālu izsoļu sistēmas izveide, lai varētu izsekot materiālu izcelsmei un cenā ņemt vērā klimata, bioloģiskās daudzveidības un cilvēktiesību apsvērumus;

50.

uzskata, ka tirdzniecība un starptautiskā sadarbība ir svarīgi instrumenti, lai konsolidētu augstākus ilgtspējas standartus, jo īpaši attiecībā uz nozarēm, kas saistītas ar mežiem un atvasinātajām vērtību ķēdēm; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un sniegt tehnisko palīdzību, apmainīties ar informāciju un labu praksi mežu saglabāšanā, uzturēšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, īpašu uzmanību pievēršot saiknei starp organizēto noziedzību un precēm, kas saistītas ar atmežošanu, un aicina veicināt un atvieglināt zinātnisko un akadēmisko sadarbību ar trešām valstīm, kā arī popularizēt pētniecības programmas, lai sekmētu zināšanas un inovāciju bioloģiskās daudzveidības, zaļās uzņēmējdarbības un aprites ekonomikas jomā; uzsver, ka ir jāņem vērā pieņemto pasākumu ietekme uz vismazāk attīstīto valstu (VAV) nodarbinātību un izaugsmi, kuras ir atkarīgas no FERC ražošanas; aicina Savienību sniegt atbalstu un sadarboties ar trešo valstu valdībām un pilsonisko sabiedrību to darbā pret atmežošanu, jo īpaši izmantojot VPS+ shēmu; aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu jāizstrādā jauns īpašs tirdzniecības atbalsta instruments, lai atvieglotu tirdzniecību saistībā ar to risku mazināšanu, kas raksturīgi FERC ražošanai;

51.

prasa Komisijai, lai pasākumiem, ko tā pieņems, būtu visaptveroša un diferencēta pieeja atmežošanai, ņemot vērā šīs problēmas dažādās dimensijas un saikni gan ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības iedibināšanu, gan cīņu pret noziedzīgām ekonomiskām darbībām; šajā nolūkā aicina veidot dialogu ar trešām valstīm, lai katrā atsevišķā gadījumā analizētu galvenos meža platību zuduma cēloņus un īstenojamo pasākumu piemērotību;

52.

uzsver, ka, piešķirot līgumus, publiskā iepirkuma noteikumos BTN būtu jāņem vērā sociālie, vides un atbildīgas uzņēmējdarbības kritēriji;

53.

prasa obligātās Savienības mēroga saistības papildināt ar plašāku un ciešāku globālo sadarbību, nostiprinātu globālo vides pārvaldību un sadarbību ar trešām valstīm, izmantojot tehnisko palīdzību, informācijas un labas prakses apmaiņu mežu aizsardzībā, saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, īpaši uzsverot privātā sektora īstenoto ilgtspējas iniciatīvu nozīmi; kā arī jāpalielina centieni galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, atjaunotu mežus un izvairītos no apgrieztās ietekmes, ko rada nevēlamu atmežojošu piegādes ķēžu novirzīšana uz citiem pasaules reģioniem;

54.

aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot tirdzniecību un starptautisko sadarbību, mudināt veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai nostiprinātu augstākus ilgtspējas standartus mežsaimniecības nozarēs un to vērtību ķēdēs, veicinot aprites bioekonomiku, zaļo tūrismu, atjaunojamo enerģiju, viedu lauksaimniecību un citas attiecīgās jomas, tostarp trešās valstīs;

55.

56.

atzīmē, ka ir svarīgi panākt, lai jautājums par mežu iznīcināšanu būtu iekļauts valsts līmeņa politiskā dialoga procesos, un ka ir svarīgi palīdzēt partnervalstīm izstrādāt un īstenot valsts regulējumu mežsaimniecības un ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā; uzsver, ka šāds valsts regulējums ir jāveido, rēķinoties gan ar pašu vajadzībām, gan ar saistībām, kas īstenojamas pasaules mērogā; uzsver, ka ir jāievieš mehānismi, kas rosina mazo lauku saimniecību īpašniekus saglabāt un uzlabot ekosistēmu un produktus, kurus nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība;

57.

uzskata, ka stingrai rīcībai Savienības iekšējā tirgū būtu jāiet rokrokā ar stingru rīcību starptautiskā līmenī; tādēļ valstu indikatīvajās programmās saskaņā ar ES ārējo darbību būtu jāintegrē noteikumi, lai palīdzētu trešo valstu uzņēmumiem un mazajiem īpašniekiem, kas strādā ar uzņēmējiem, kuri laiž FERC preces Savienības iekšējā tirgū, veikt darbības, nekaitējot mežiem un ekosistēmām;

58.

uzskata, ka šīs rezolūcijas pielikumā ierosinātā regula būtu jāizstrādā tā, lai tā atbilstu PTO noteikumiem, ka to ir iespējams izstrādāt tādā veidā un ka tā būtu jāpapildina ar tirdzniecībā balstītiem partnerattiecību nolīgumiem ar lielākajām lauksaimniecības preču ražotājvalstīm, lai risinātu jautājumu par piegādes puses faktoriem, kas veicina atmežošanu;

59.

ierosina, ka, apspriežot valstu indikatīvās programmas ar trešām valstīm, Komisijai būtu jānosaka prioritārie noteikumi, lai palīdzētu trešo valstu uzņēmumiem un mazajiem īpašniekiem, kuri strādā ar uzņēmējiem, kuri laiž FERC preces Savienības iekšējā tirgū, veikt darbības, nekaitējot mežam, ekosistēmām un cilvēktiesībām;

60.

norāda, ka ES tiesiskā regulējuma pastiprināšana atmežošanas jomā var būtiski ietekmēt zemes cenas trešās valstīs, un, lai novērstu jebkādas spekulācijas, to nevajadzētu noteikt pēc tam, kad Komisija būs publicējusi šīs rezolūcijas pielikumā izklāstīto priekšlikumu;

Atmežošana un cilvēktiesības

61.

uzsver, ka, mainot tiesisko regulējumu, lai legalizētu noteiktu teritoriju izmantošanu un mainītu īpašuma tiesības, netiek samazināta šo izmaiņu īstenošanas negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi; tādēļ uzsver, ka pienācīgas rūpības kritērijos papildus rīcības likumībai jāiekļauj arī citi elementi;

62.

norāda, ka izejvielu preču, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, ražošana negatīvi ietekmē vietējās kopienas ne tikai tiešas atmežošanas, ekosistēmu degradācijas un zemes sagrābšanas dēļ, bet arī sagrābjot ūdeni, kas var ietekmēt mežu un citas ekosistēmas;

63.

uzsver, ka vietējās kopienas, pirmiedzīvotāji, kā arī zemes un vides aizstāvji bieži vien visaktīvāk cīnās par ekosistēmu saglabāšanu; norāda, ka dažos reģionos konflikti par zemes un resursu izmantošanu ir galvenais pret pirmiedzīvotājiem vērstas vardarbības cēlonis (35), un pauž bažas par to, ka mežu un citu vērtīgu ekosistēmu degradācija un iznīcināšana bieži vien ir saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai izriet no tiem; nosoda jebkāda veida sodīšanu, aizskaršanu un vajāšanu par iesaistīšanos darbībās, kuru mērķis ir aizsargāt vidi; tādēļ aicina plānotajā ES tiesiskajā regulējumā paredzēt cilvēktiesību, zemes lietošanas tiesību, kā arī tiesību uz zemi un darba tiesību aizsardzību un it īpaši pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību aizsardzību; aicina Komisiju mudināt, lai juridiskie reformu procesi ražotājvalstīs tiktu veikti, efektīvi un jēgpilni iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību, pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas; aicina Savienību un dalībvalstis nākamajā ANO Ģenerālajā asamblejā atbalstīt tiesību uz veselīgu vidi vispārēju atzīšanu;

64.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ātrās reaģēšanas mehānismu Savienības līmenī, lai atbalstītu vides un mežu aizstāvjus Savienībā un visā pasaulē;

65.

uzsver, ka šāda tiesiskā regulējuma daļai ir jābūt korporatīvo cilvēktiesību pārkāpumos un vides apdraudējumā cietušo iespēju vērsties tiesā un saņemt tiesību aizsardzību nodrošināšanai;

66.

uzsver, ka papildus ES tiesiskā regulējuma izstrādei attiecībā uz izejvielu precēm, kas veicina atmežošanu, Savienībai ir izlēmīgāk jāpievēršas cilvēktiesību, vides atbildības un tiesiskuma īstenošanai kā horizontālam jautājumam saziņā ar attiecīgajām valstīm un ar citām galvenajām importētājvalstīm;

67.

uzsver, ka šāds tiesiskais regulējums jāizstrādā saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām pret Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm un tas jāņem vērā, izstrādājot mērķus nākotnes nolīgumam par laiku pēc Kotonū;

68.

atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas saistoša ANO instrumenta izstrādei par cilvēktiesībām transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik būtiski ir ES aktīvi iesaistīties šajā procesā;

ES pasākumi un politikas saskaņotība

69.

uzsver, ka visās turpmākajās regulatīvajās un neregulatīvajās darbībās un pasākumos, kas saistīti ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un stratēģiju “no lauka līdz galdam” un KLP stratēģisko plānu regulā, tostarp dalībvalstu nacionālajos stratēģiskajos plānos, pienācīgi jāizvērtē tādu izejvielu preču Savienības patēriņa ietekme, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām;

70.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa ieradumu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāks vides pēdas nospiedums; uzskata par vajadzīgu iekļaut efektīvus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt atbalstu agroekoloģiskajai praksei un samazināt pārtikas izšķērdēšanu visā piegādes ķēdē; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt mērķtiecīgus informēšanas pasākumus patērētājiem, lai vairotu viņu izpratni par patēriņa paradumu ietekmi uz mežiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu, sniedzot atbalstu un veicinot tādas pārtikas izvēli, kuras pamatā ir augu izcelsmes produkti;

71.

uzskata — lai līdz minimumam samazinātu oglekļa dioksīda pēdu, ko rada importējamo preču transportēšana no trešām valstīm, un veicinātu ilgtspējīgu vietējo ražošanu un nodarbinātību, Savienībai būtu jāstimulē ilgtspējīgu vietējo kokmateriālu, nocirstas koksnes produktu vai meža biomasas izmantošana;

72.

uzsver vajadzību samazināt atkarību no tādu izejvielu preču importa, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, veicinot vietējo augu olbaltumvielu, ganību, likumīgas un ilgtspējīgi iegūtas barības izmantošanu, proti, īstenojot Savienības proteīna stratēģiju;

73.

atbalsta slāpekli piesaistošu /pākšaugu/proteīnaugu kultūru veicināšanu saskaņā ar jaunajiem KLP stratēģiskajiem plāniem, cita starpā izmantojot augseku, nosacījumu sistēmu, ekoshēmas un agrovides pasākumus, jaunas nozaru intervences pasākumus un ar tiem saistīto atbalstu, lai palielinātu proteīnaugu pašpietiekamību Savienībā un vienlaikus palīdzētu sasniegt bioloģiskās daudzveidības un stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķus; turklāt norāda, ka lopkopības saimniecību ienākumiem un rentabilitātei vajadzētu būt samērojamiem ar ražošanas līmeņiem, ko var nodrošināt ar ganībām vai pašmāju lopbarības kultūrām; prasa turpināt pētīt un veicināt inovatīvas ražošanas sistēmas un metodes, kas var samazināt ārēju resursu izmantošanu un izmaksas, piemēram, uz zāli balstītas ganību sistēmas, tostarp augsekas ganības, pat ja ražošanas apjomi var būt mazāki;

74.

uzsver, ka ilgtspējīgas bioekonomikas veidošanās ir svarīga, jo augstu ekonomisko vērtību piešķir ilgtspējīgi ražotiem produktiem;

75.

uzsver, ka Savienības bioenerģijas politikai būtu jāatbilst stingriem sociālajiem un vides kritērijiem;

76.

atgādina, ka atmežošanas riskam Savienība pievēršas ES Kokmateriālu regulā, FLEGT — ES Rīcības plānā, BPN, kuri ražotājvalstīs sekmē daudzpusēju procesu veidošanos ar dažādu ieinteresēto personu līdzdalību, un Atjaunojamo energoresursu direktīvā (RED II) (36) — šajos dokumentos ir daudz noteikumu, kas varētu noderēt, lai uz to pamata līdz minimumam samazinātu atmežošanas un nelikumīgas mežizstrādes risku; atzīmē, ka pienākums nodrošināt atbilstību Savienības noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem ar RED II ir noteikts plašāk un attiecas ne tikai uz biodegvielu, bet arī uz visiem bioenerģijas galapatēriņa veidiem, tostarp uz siltumapgādi/aukstumapgādi un elektrību, taču ir vērsts tikai uz bioenerģijas ražošanai izmantotām izejvielām, tāpēc patlaban tas neliedz ar atmežošanu vai ekosistēmu pārveidošanu saistītas preces — tādas kā biodegvielu — izmantot ar enerģētiku nesaistītām vajadzībām;

77.

uzsver, ka metodes, kas izmantotas, lai sasniegtu tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” noteiktos mērķus, nedrīkst izraisīt atmežošanu un mežu degradāciju citās pasaules daļās; tādēļ aicina Komisiju līdz 2021. gadam pārskatīt attiecīgos aspektus ziņojumā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/807 (37), un vajadzības gadījumā bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz 2023. gadam pārskatīt šo regulu, balsoties uz zinātnes atziņām un saskaņā ar piesardzības principu; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2030. gadam atkārtoti izvērtēt datus par soju un pakāpeniski atteikties no biodegvielām, kas rada lielu ILUC risku;

78.

uzskata, ka papildus biodegvielu plašai izmantošanai Savienībā ir jānodrošina arī pietiekami ilgtspējas kritēriji, lai nepieļautu tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tostarp atmežošanu; turklāt norāda, ka pašreizējos kritērijos nav pietiekami ņemtas vērā fosilās izejvielas, ko izmanto biodegvielas ražošanā; tādēļ prasa uzraudzīt un novērtēt pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas ietekmi tās pašreizējās īstenošanas laikā, tostarp attiecībā uz bioenerģijas ilgtspējas kritēriju efektivitāti; norāda uz izejvielu vietējo piegādes ķēžu nozīmi ilgtermiņa ilgtspējas sasniegšanā;

79.

uzskata, ka senie un pirmatnējie meži būtu jāuzskata par globāliem kopresursiem un attiecīgi jāaizsargā un ka to ekosistēmām būtu jāpiešķir juridisks statuss;

Komunikācija un informētības veicināšana

80.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu produktu patēriņu Savienībā, kas iegūti no neatmežojošām piegādes ķēdēm, un pastāvīgi novērtēt ietekmi, ko izraisa šādu produktu patēriņš Savienībā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas par importētajām izejvielām un produktiem un to ietekmi uz pasaules mežiem un augstas biodaudzveidības ekosistēmām, kā arī par atmežošanas un ekosistēmu iznīcināšanas sociālekonomiskajām sekām un ar mežiem saistītiem noziegumiem Savienībā un trešās valstīs;

81.

norāda, ka Komisijai jāapsver iespēja ierosināt pirmatnējos mežus kā UNESCO mantojuma objektus, lai palīdzētu aizsargāt tos no atmežošanas un palielinātu iespējas pievērst sabiedrības uzmanību to aizsardzībai; ja tas nav iespējams, būtu jāizvērtē citi juridiski risinājumi šo mērķu sasniegšanai;

Definīcijas, meža dati un monitorings

82.

norāda, ka meža pašreizējā definīcija, tā iedalījums kategorijās un virkne citu ar atmežošanu saistītu terminu un principu, kas attiecas uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ko pieņēmušas attiecīgās struktūras, piemēram, FAO, ir tikai tehniskas nozīmes termini un pienācīgi neatšķir dabisko mežu no ieaudzēta meža, kurā meža ekonomiskās funkcijas stipri pārsniedz citas funkcijas, un uzsver, ka tas galu galā varētu radīt sagrozītus datus par pasaules mežu platību un stāvokli; aicina attiecīgās ieinteresētās personas apvienot terminoloģijas izmantošanu saskaņā ar rezolūcijas projekta pielikumā sniegto redakciju un uzsver šā skaidrojuma nozīmi saistīto instrumentu efektīvā izmantošanā;

83.

uzsver, ka jo īpaši ir vajadzīga ar mežu iznīcināšanu saistītu preču ražošanas un tirdzniecības neatkarīga pārraudzība; aicina Komisiju šos jautājumus risināt vēl enerģiskāk, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atbalstīt neatkarīgas pārraudzības procesu ražotājvalstīs, kā arī šo valstu savstarpēju apmaiņu ar labāko praksi un gūto pieredzi, lai tās varētu pilnveidot izmantoto metodiku un panākt augstāku informācijas detalizācijas pakāpi;

84.

uzsver primāro nepieciešamību pilnveidot mehānismus, kuri palīdzētu noteikt, kas un kur ir ieguvis iekšējā tirgū laistu koka materiālu;

85.

norāda, ka plašāka piekļuve muitas datiem par importu Savienībā palielinātu globālās vērtību ķēdes pārredzamību un pārskatatbildību; aicina Komisiju izveidot muitas partnerību Savienībā, vienlaikus paplašinot muitas datu prasības, jo īpaši tajās kā obligātu muitas datu elementu iekļaujot norādi par eksportētāju un ražotāju un tādējādi uzlabojot globālo vērtības ķēžu pārredzamību un izsekojamību;

86.

norāda, ka to datu pieejamībai un pareizībai, kas izmantoti novērtēšanai, kurā datumā zeme ir atmežota/pārveidota par citu lietojumu, jābūt ticamai, lai tos varētu efektīvi izmantot;

87.

aicina Savienību turpināt tādu pētniecības un uzraudzības programmu kā Copernicus, Eiropas Zemes novērošanas centrs un citas uzraudzības programmas izejvielu preču piegādes ķēdes uzraudzībai, lai varētu noteikt produktus, kas to ražošanas posmā izraisījuši atmežošanu vai vides degradāciju, un lai varētu savlaikus brīdināt par tiem;

88.

prasa Komisijai apsvērt iespēju pamatīgāk izmantot satelītu sistēmu Copernicus, lai īstenotu mežu monitoringu un pasākumus, ar ko nepieļaut meža ugunsgrēkus un mežu postījumus — cita starpā arī monitoringu un pasākumus, kas palīdz noteikt ugunsgrēku un meža postījumu, mežu iznīcināšanas un ekosistēmas pārveidošanas cēloņus —, kā arī iespēju nodrošināt, lai attiecīgajām iestādēm katrā dalībvalstī minētā sistēma būtu vieglāk pieejama un lai MVU vai jaunuzņēmumiem būtu garantēts tiešs atvērto datu avots;

89.

atzinīgi vērtē mežu novērošanas centra izveidi, lai apkopotu datus un informāciju par atmežošanu Eiropā, kā arī pasaulē, un aicina šo novērošanas centru izstrādāt mehānismu mežu aizstāvju aizsardzībai;

90.

prasa izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismus, lai informētu valsts iestādes, uzņēmumus, tostarp trešo personu īstenotas shēmas, un patērētājus par precēm, kuras iegūtas ekosistēmas apgabalos, kur pastāv pārveides risks, kas saistīts ar meža un savannas izzušanu un stāvokļa pasliktināšanos, un teritorijās, kurās ir pārkāptas cilvēktiesības, un palīdzēt risināt šos jautājumus, pastiprinot dialogu un datu apmaiņu ar attiecīgajām trešām valstīm;

91.

aicina Komisiju izveidot Eiropas datubāzi, kurā apkopotu notiekošos un līdzšinējos projektus starp Savienību un trešām valstīm, kā arī divpusējus projektus starp dalībvalstīm un trešām valstīm ar mērķi novērtēt to ietekmi uz pasaules mežiem; uzsver vietējo un reģionālo iestāžu iesaisti minēto projektu īstenošanā;

Meža apsaimniekošana, pētniecība un inovācija

92.

vērš uzmanību uz to, ka ir jāņem vērā uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības saikne ar citām nozarēm un arī tas, cik mežu iznīcināšanas pārraudzības kontekstā svarīga ir digitalizācija un investīcijas pētniecībā un inovācijā;

93.

norāda, ka mežsaimniecības nozarē ir nodarbināti vismaz 500 000 cilvēku tieši (38) Savienībā un 13 miljoni cilvēku visā pasaulē (39) un ka šīs darbvietas ir īpaši lauku apvidos;

94.

norāda, ka dažu dalībvalstu politikas nostādnes mežu un mežu apsaimniekošanas jomā kopā Savienības līmenī rada iespaidu par drīzāk sadrumstalotu un nesaskaņotu satvaru, tāpēc ir vajadzīga labāka un pastiprināta koordinācija, lai veicinātu ilgtspēju;

95.

prasa valdību, uzņēmumu, ražotāju un pilsoniskās sabiedrības ciešāku sadarbību, lai pieņemtu politiku un izveidotu pamatnosacījumus privātā sektora projektu atbalstam;

96.

uzsver, ka pētniecība un inovācija ir būtisks faktors, kas nodrošina, lai mežu ilgtspējīga apsaimniekošana un uz koksnes resursiem balstīta rūpniecība vairāk palīdzētu risināt ar mežu iznīcināšanu saistītās problēmas un vērsties pret klimata pārmaiņām;

97.

prasa ar pētniecību un pieredzes apmaiņu sniegt savstarpēju atbalstu nevēlamu notikumu gadījumā, lai rastu ģeogrāfiskajiem apstākļiem pielāgotus pasākumus, kuri var aizsargāt pret liela mēroga ugunsgrēkiem vai novērst kaitēkļu invāziju;

98.

atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem meža stādījumus pielāgo klimata pārmaiņām; atzinīgi vērtē to, ka daudzās valstīs jau tiek ieteikta un praksē īstenota noturīgu vietējo koku sugu skaita palielināšana veselīgos un bioloģiski daudzveidīgos mežos;

99.

uzsver, cik svarīga ir apmācība Savienībā un trešās valstīs par mežu, mežu stādījumu un agromežsaimniecības, tostarp pastāvīgas veģetācijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanu; uzskata, ka tiem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības, kā arī to mežu kopienu un lauksaimnieku, kuri nodarbojas ar agromežsaimniecību, ienākumu nodrošināšanai;

100.

uzsver, ka izglītība un kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks ir nozīmīgi elementi, lai praksē sekmīgi īstenotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus un izmantot esošo partnerattiecību mehānismus, lai sekmētu labākās prakses apmaiņu šajā jomā;

101.

prasa stiprināt pasaules mēroga sadarbību, lai labāk kopīgotu zināšanas un pieredzi par ilgtspējas uzlabošanu daudzfunkcionālu mežu apsaimniekošanā;

102.

tādēļ aicina Savienību izveidot starptautiskas alianses ar trešām valstīm, lai aizsargātu mežus, īstenojot pārdomātu politiku, kuras mērķis ir nepieļaut atmežošanu, nodrošināt integrētu zemes plānošanu un zemes lietošanas tiesību pārredzamību un nepieļaut mežu pārveidošanu par lauksaimniecības zemi; šajā nolūkā aicina globālo mežu aizsardzības nolīgumu kontekstā nodrošināt starptautisko finansējumu, cieši sadarbojoties ar Eiropas dalībvalstu valdībām un starptautiskajiem dalībniekiem;

103.

prasa izstrādāt koncepcijas ilgtspējīgai mežu nākotnei visā pasaulē, saskaņojot gan ekonomiskās, gan vides intereses un ņemot vērā to, ka meži ir svarīgs resurss daudzām valstīm un ka tās nevēlas no šāda resursa brīvprātīgi atteikties;

104.

prasa Savienībā īstenot holistiskāku pieeju, kurā Savienība sniedz tiešu atbalstu vietējām iestādēm apmežošanas un ilgtspējīgas pārvaldības prakses īstenošanai; īpaši prasa stiprināt Savienības lomu, palīdzot vietējām un reģionālajām pašvaldībām īstenot spēkā esošos mežu aizsardzības noteikumus;

105.

prasa nodrošināt stabilu finansiālo atbalstu un stimulējošas programmas pasākumiem, kuru mērķis ir apmežot noplicinātu un lauksaimniecībai nepiemērotu zemi.

Finansējums

106.

aicina Komisiju pieņemt daudzgadu finanšu shēmu, kas nodrošinātu klimata un vides aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot ārējās darbības līdzekļu ietekmei, kura var veicināt atmežošanu un ekosistēmu degradāciju, kā arī konkrētiem pētniecības un izstrādes līdzekļiem; prasa veikt DFS un visu Eiropas budžetu pārbaudi attiecībā uz zaļā kursa ievērošanu;

107.

uzskata, ka ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem tā noteikumos ir jāietver atmežošana un atbilstība pienācīgas rūpības priekšlikumam; pārskatot Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu (40), līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos būtu jāiekļauj atbilstība pienācīgas rūpības prasībām;

108.

mudina visas Savienības iestādes un aģentūras rādīt piemēru, mainot savu rīcību, iepirkumus un pamatlīgumus, virzoties uz tikai tādu produktu izmantošanu, kas neveicina atmežošanu;

109.

jo īpaši aicina Komisiju saskaņā ar PTO plurilaterālo Nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA) un Direktīvu 2014/24/ES īstenot iniciatīvas, ar kurām aizliedz tādu importētu produktu publisko iepirkumu, kuru ražošana izraisījusi atmežošanu;

110.

aicina Savienību sniegt pienācīgu atbalstu esošo aizsargājamo teritoriju aizsargāšanai un jaunu un rūpīgi izraudzītu aizsargājamo teritoriju izveidei, it sevišķi valstīs, kas ir nozīmīgas kokmateriālu ražotājas;

111.

aicina Savienību paredzēt finansiālu atbalstu partnervalstīm ar nosacījumu, ka tiek ieviesta saistošu konceptuālu instrumentu funkcionāla sistēma, kas veicina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (piemēram, meža apsaimniekošanas plāni); uzsver, ka šādi instrumenti darbojas tikai tad, ja tie ir izstrādāti, pamatojoties uz pietiekamām zināšanām, un aicina Savienību izstrādāt un ieviest skaidrus noteikumus par atbilstību tiem;

112.

prasa nostiprināt mežsaimniecības nozari gaidāmajā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) un pilnībā izmantot iespējas, ko privātā finansējuma piesaistē ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai sniedz ārējo investīciju plāns un reģionālā finansējuma apvienošanas mehānismi; prasa stiprināt jau pastāvošos standartus un sertifikācijas sistēmas, nevis ieviest jaunas, un uzsver, ka šiem standartiem un sertifikācijas sistēmām ir jāatbilst PTO noteikumiem;

113.

uzsver, ka ir jānodrošina no meža atkarīgo kopienu un pirmiedzīvotāju paražās balstīto tiesību uz zemes faktiska atzīšana un ievērošana, kas ir sociālā taisnīguma jautājums saskaņā ar FAO Brīvprātīgajām vadlīnijām par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT), ar ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un ar SDO Konvenciju Nr. 169; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu, izmantošanu un ieviešanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī, tostarp īstenojot ārējo investīciju plānu;

114.

lai risinātu aizvien pieaugošo mežu izciršanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, prasa ES un ĀKK sadarbību stiprināt, izstrādājot rīcības plānus ar mērķi uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu un izveidojot uzraudzības sistēmas; aicina Savienību nodrošināt, ka atmežošana tiek iekļauta valsts līmeņa politiskajos dialogos, un palīdzēt partnervalstīm izstrādāt un īstenot mežu un ilgtspējīgu piegādes ķēžu valsts līmeņa shēmas, vienlaikus atbalstot partnervalstu nacionāli noteiktā devuma (NND) efektīvu īstenošanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

115.

prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu, iesniegt priekšlikumu ES tiesiskajam regulējumam ES izraisītas globālās atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā, ņemot vērā šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītos ieteikumus;

o o

116.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.

(2) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(3) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(4) EPRS, “ES tiesiskais regulējums ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā — Eiropas pievienotās vērtības novērtējums”, PE 654.174, 2020. gada septembris.

(5) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0226.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.

(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0098.

(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0330.

(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0279.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0333.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.

(14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0212.

(15) Ziņojums “Globālā sasilšana 1,5 oC apmērā, IPCC īpašais ziņojums par ietekmi, ko rada globālā sasilšana 1,5 oC apmērā virs pirmsindustriālā līmeņa un saistītie globālie siltumnīcefekta gāzu emisijas ceļi kontekstā ar stiprāku globālo atbildi klimata pārmaiņu draudiem, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanas centieniem”.

(16) Paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, Eiropas Komisija, 2019.

(17) “Living planet 2016”, WWF, Zoological society of London, Stockholm Resilience Centre.

(18) Paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, Eiropas Komisija, 2019.

(19) Smith P et al. (2014), Agriculture, Forestry and Other Land Use (AFOLU), no “Klimata pārmaiņas 2014. gadā: klimata pārmaiņu mazināšana. III darba grupas raksts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) piektajā novērtējuma ziņojumā [Edenhofer O et al (eds.)], Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste un Ņujorka, Ņujorkas štats, ASV.

(20) Cook, NASA Goddard Institute for Space Studies, 2005.

(21) “Mēs pazaudējām pirmatnējo lietusmežu futbola laukuma lielumā ik pēc 6 sekundēm 2019. gadā”, World Resources Institute, tiešsaistē, 2020. gada 2. jūnijs.

(22) “Lietusmežu mafijas: kā vardarbība un nesodāmība veicina atmežošanu Brazīlijas Amazonē”, Human Rights Watch, tiešsaistē, 2019. gada 17. septembris.

(23) Bruce A. Wilcox un Brett Ellis, Infekcijas slimību ekoloģijas centrs, Āzijas un Klusā okeāna valstu Tropu medicīnas un infekcijas slimību institūts, Havaju Universitāte, Manoja, ASV, 2006.

(24) Kā ziņots, piemēram, Vides tiesiskuma atlantā https://ejatlas.org/conflict/water-grabbing-and-agribusiness-in-the-south-coast-of-guatemala — par Gvatemalas gadījumu (cukurniedres, palmu eļļa un banāni).

(25) FAO, 2016, “Pasaules mežu stāvoklis 2016. gadā. Mežsaimniecība un lauksaimniecība: zemes izmantošanas problēmas un iespējas”, Roma, http://www.fao.org/3/a-i5588e.pdf

(26) Eiropas Komisija, 2013. gads. ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: Vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu. Galīgais ziņojums. Pētījums, ko finansēja Eiropas Komisija un veica VITO, Starptautiskais lietišķās sistēmu analīzes institūts, HIVA – Onderzoeksinstituut voor Arbeid un Starptautiskā dabas aizsardzības savienība, Nīderlande.

(27) IPBES 2019. gada ziņojums.

(28) Escobar N., Tizado E. J., zu Ermgassen E. K., Löfgren P., Börner J., un Godar J. (2020). “Spatially-explicit footprints of agricultural commodities: Mapping carbon emissions embodied in Brazil's soy exports.” Global Environmental Change, 62, 102067 https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378019308623

(29) Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”, pētījums, ko finansēja Eiropas Komisija, ENV ĢD un veica VITO, IIASA, HIVA un IUCN (Nīderlande), http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf, 23. un 24. lpp.

(30) Piecu gadu novērtējuma ziņojums par Ņujorkas deklarāciju “Mežu aizsardzība un atjaunošana. Stāsts par lielām saistībām, bet ierobežotu progresu”, 2019. gada septembris.

https://forestdeclaration.org/images/uploads/resource/2019NYDFReport.pdf

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”)

(OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(32) https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378014001046

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(35) Brazīlijas ģenerālprokurora biroja ziņojums: http://www.mpf.mp.br/pgr/noticias-pgr/conflitos-associados-a-terra-sao-principal-causa-de-violencia-contra-indigenas-e-comunidades-tradicionais-no-brasil-segundo-mpf

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(37) Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.).

(38) Eirostata datubāze par mežsaimniecību https://ec.europa.eu/eurostat/web/forestry/data/database

(39) http://www.fao.org/rural-employment/agricultural-sub-sectors/forestry/en

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS:

IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. Mērķis

Regulas priekšlikumam (“priekšlikums”) būtu jānodrošina pamats tam, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību dabas resursiem, piemēram, dabiskajiem mežiem, biodaudzveidībai un dabas ekosistēmām, kā arī jāpalīdz nostiprināt ilgtspējīgas pārvaldības satvaru, lai izvairītos no to degradācijas un pārveidošanas, nodrošinot, ka Savienības tirgus un patēriņa modeļi tos neietekmē negatīvi. Priekšlikumā būtu jāietver arī cilvēktiesību aizsardzība un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu oficiālās un paražu tiesības uz zemi, teritorijām un resursiem, ko ietekmē produktu novākšana, ieguve un ražošana.

Tam būtu jānodrošina pārredzamība un noteiktība attiecībā uz:

a)	priekšlikumā ietvertajām izejvielu precēm un no tām iegūtajiem produktiem, kuri tiek tirgoti Savienības iekšējā tirgū,

b)	visu dalībnieku, kuri veic darbību Savienības iekšējā tirgū, piegādes praksi un finansējumu;

tādu dalībnieku ražošanas praksi (tostarp ūdens ieguves aspektu), kuri ievāc, iegūst, piegādā un pārstrādā izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām (FERC) un uz ko attiecas šis priekšlikums, vai Savienības iekšējā tirgū ražo produktus, kas iegūti no FERC, kā arī to finansētāju praksi.

Tam būtu jāpalīdz izpildīt starptautiskās saistības vides un cilvēktiesību jomā, ko uzņēmusies Savienība un tās dalībvalstis, piemēram, Parīzes nolīgumu, ilgtspējīgas attīstības mērķus un cilvēktiesību saistības, kas noteiktas starptautiskajos cilvēktiesību līgumos, un jānosaka juridiski saistoši ilgtspējas kritēriji attiecībā uz cilvēktiesībām un dabisko mežu un dabisko ekosistēmu aizsardzība pret pārveidošanu un degradāciju, kā izklāstīts priekšlikumā. Priekšlikumam vajadzētu būt balstītam uz risku, samērīgam un izpildāmam.

2. Darbības joma

Priekšlikums būtu jāpiemēro visiem dalībniekiem neatkarīgi no to juridiskās formas, lieluma vai to vērtības veidošanas ķēdes sarežģītības, proti, visām fiziskām vai juridiskām personām (izņemot nekomerciālus patērētājus), kas Savienības iekšējā tirgū pirmo reizi laiž izejvielu preces, uz kurām attiecas priekšlikums, un no tām iegūtos produktus vai nodrošina finansējumu uzņēmējiem, vai veic šīs darbības. Priekšlikums būtu jāpiemēro gan Savienībā, gan arī trešās valstīs reģistrētiem ekonomikas dalībniekiem. Trešās valstīs reģistrētiem ekonomikas dalībniekiem tiesības veikt uzdevumus būtu jāpiešķir pilnvarotam pārstāvim (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (1)).

Visiem dalībniekiem būtu jāatļauj likumīgi laist Savienības tirgū FERC preces un no FERC precēm iegūtus produktus tikai tādā gadījumā, ja tie saskaņā ar šī pielikuma 4. iedaļā minētajiem noteikumiem var pierādīt, ka to darbībās un visu veidu uzņēmējdarbības attiecībās, kas tiem ir ar uzņēmējdarbības partneriem un struktūrām, kuras iesaistītas visā to vērtības veidošanas ķēdē (piemēram, transporta uzņēmumiem, piegādātājiem, tirgotājiem, franšīzes ņēmējiem, licenciātiem, kopuzņēmumu dalībniekiem, ieguldītājiem, komerciāliem klientiem, līgumslēdzējiem, patērētājiem, finanšu, juridiskajiem un citiem konsultantiem), sliktākajā gadījumā pastāv vien nenozīmīgs riska līmenis, ka Savienības tirgū laistās preces:

—	ir iegūtas no zemes, kas iegūta, pārveidojot dabiskos mežus vai citas dabiskās ekosistēmas,

—	ir iegūtas dabiskos mežos un dabiskās ekosistēmās, kas pakļautas degradācijai, un

—	nav ražotas, pārkāpjot cilvēktiesības, un to ražošana nav saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem.

Arī finanšu iestādēm, kas sniedz finanšu, investīciju, apdrošināšanas vai citus pakalpojumus izejvielu preču piegādes ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem, ir pienākums ievērot atbilstību pienācīgas rūpības prasībām, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdes uzņēmumi pilda šajā priekšlikumā noteiktos pienākumus.

Uzņēmējiem būtu jāveic atbilstīgi un pārredzami pasākumi, lai nodrošinātu šo standartu ievērošanu visā to piegādes ķēdē.

Priekšlikums būtu jāattiecina uz visām izejvielu precēm, kas visbiežāk saistītas ar atmežošanu, dabisko mežu degradāciju un dabisko ekosistēmu pārveidi un degradāciju cilvēka darbības dēļ. Šo izejvielu preču saraksts būtu jāizstrādā, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu veiktu novērtējumu un ņemot vērā piesardzības principu, un jānorāda šā priekšlikuma pielikumā, un tajā būtu jāiekļauj vismaz palmu eļļa, soja, gaļa, āda, kakao, kafija, gumija un kukurūza, kā arī visi starpprodukti un gatavie izstrādājumi, kas iegūti no minētajām izejvielu precēm, kā arī produkti, kas satur šīs izejvielu preces. Ja iegūtie produkti ietver vairāk nekā vienu šajā priekšlikumā iekļautu izejvielu preci, pienācīgas rūpības prasības būtu jāizpilda attiecībā uz katru no šīm izejvielu precēm. Izejvielu preces, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2) (ES Kokmateriālu regula), priekšlikuma darbības jomā pēc Komisijas novērtējuma, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu novērtējumu un ņemot vērā piesardzības principu, būtu jāiekļauj triju gadu laikā no priekšlikuma spēkā stāšanās dienas.

Komisijai būtu savlaicīgi jāpieņem deleģētie akti, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu novērtējumu un ņemot vērā piesardzības principu, lai pārskatītu un grozītu sarakstu ar visām papildu precēm un no tām iegūtiem produktiem, uz kuriem attieksies priekšlikums, ja rodas pierādījumi vai būtiskas norādes par to ievākšanas, ieguves vai ražošanas kaitīgo ietekmi uz dabiskajiem mežiem, dabiskajām ekosistēmām vai cilvēktiesībām, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu oficiālajām un paražu tiesībām uz zemi, teritorijām un resursiem. Komisijai vajadzētu ieņemt dinamisku, proaktīvu lomu jaunu risku noteikšanā un aktīvi apspriesties ar dažādām ieinteresētajām personām, kurām ir attiecīga pieredze, lai saglabātu tādu izejvielu preču sarakstu, kas atspoguļo zināšanas par cilvēktiesību un vides riskiem attiecīgajās nozarēs.

Priekšlikums būtu jāpiemēro arī visām finanšu iestādēm, kas ir saņēmušas atļauju veikt darbību Savienībā un kas nodrošina finansējumu un apdrošināšanu vai sniedz citus pakalpojumus dalībniekiem, kuri ievāc, iegūst, ražo, pārstrādā, tirgo vai pārdod tādas izejvielu preces un no tām iegūtus produktus, kuri rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, lai nodrošinātu, ka šīs finanšu iestādes pašas un to piegādes ķēdes uzņēmumi ievēro šajā priekšlikumā noteiktos pienākumus attiecībā uz vidi un cilvēktiesībām.

Priekšlikumam būtu jāattiecas uz tirgotāju, proti, jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas komercdarbības gaitā Savienības iekšējā tirgū pārdod ekonomikas dalībniekiem vai no tiem pērk jebkuru izejvielu preci, uz kuru attiecas priekšlikums, vai no tās iegūtu produktu, kas jau laists Savienības iekšējā tirgū. Savienības iekšējā tirgus ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu būt iespējai sadarboties ar tirgotājiem, ja vien tirgotāji nespēj:

—	identificēt ekonomikas dalībniekus vai tirgotājus, kuri piegādājuši izejvielu preces, uz kurām attiecas regula, un no tām iegūtos produktus, un

—	attiecīgā gadījumā identificēt tirgotājus, kuriem tie piegādājuši izejvielu preces, uz kurām attiecas regula, un no tām iegūtos produktus, un

—	nodrošināt produktu izsekojamību, lai varētu noteikt to izcelsmi, kad tos laiž Savienības iekšējā tirgū.

3. Vispārīgie pienākumi

3.1. Atmežošana un dabisko ekosistēmu pārveidošana

Izejvielu preces, uz kurām attiecas priekšlikums, un no tām iegūtie produkti, kas laisti Savienības tirgū, nedrīkstētu būt iegūti, veicot atmežošanu vai dabisko ekosistēmu pārveidošanu, vai veicināt atmežošanu vai dabisko ekosistēmu pārveidošanu.

3.2. Dabisko mežu un dabisko ekosistēmu degradācija

Izejvielu preces, uz kurām attiecas priekšlikums, un no tām iegūtie produkti, kas laisti Savienības tirgū, nedrīkstētu būt iegūti, pieļaujot dabisko mežu vai dabisko ekosistēmu degradāciju, vai veicināt dabisko mežu vai dabisko ekosistēmu degradāciju cilvēka darbības dēļ.

Šai sakarā izejvielu precēm, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām un kas laistas Savienības tirgū neapstrādātā veidā vai kā produkti, kas iegūti no šādām precēm vai satur šādas preces, nevajadzētu būt ievāktām, iegūtām vai ražotām, izmantojot zemi, kurai noteiktajā robeždatumā ir bijis dabiskā meža vai dabiskās ekosistēmas statuss atbilstīgi definīcijai, kas noteikta 3.3. sadaļā. Robeždatumam ir jābūt pagātnē, bet ne vēlāk kā 2015. gadā, un tam jābūt zinātniski pamatotam, pamatojamam, praktiski īstenojamam un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Jānodrošina, lai Savienības tirgū likumīgi varētu laist tikai tādu izejvielu preci, kura ievākta, iegūta vai ražota atbilstīgi saglabāšanas mērķiem un kuras ieguve, izmantošana vai ražošana nav veicinājusi ekosistēmas funkciju zudumu vai degradāciju zemē, no kuras tā ievākta, iegūta vai ražota, vai blakus esošā zemē.

3.3. Definīcijas

Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumā būtu jāiekļauj definīcijas par to, kas ir “mežs”, “dabisks mežs”, kam piemīt daudzas vai lielākā daļa attiecīgajā teritorijā esoša meža īpašību, pat ja notiek cilvēka darbība, “atmežošana”, “meža degradācija”, “dabiska ekosistēma”, “ekosistēmas degradācija” un “ekosistēmu pārveide”. Minēto definīciju pamatā vajadzētu būt objektīviem un zinātniskiem apsvērumiem, un tajās būtu jāņem vērā attiecīgie starptautisko tiesību avoti un starptautiskās organizācijas, kā arī citas iniciatīvas, kurās paredzētas piemērotas definīcijas, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Eiropas Vides aģentūra, Atbildības sistēmas iniciatīva vai Augsta oglekļa uzkrājuma pieeja.

Jauno definīciju pamatā vajadzētu būt šādiem principiem:

—	tām būtu jāļauj sasniegt visaugstāko vides aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz mežiem un citām dabiskām ekosistēmām, un tām būtu jāatbilst Savienības starptautiskajām un iekšzemes saistībām mežu, biodaudzveidības un klimata aizsardzības jomā,

—	tām būtu jāatbalsta Savienības mērķis saglabāt dabiskos mežus un ekosistēmas, tostarp jo īpaši pirmatnējos un reģenerētos mežus, un jānovērš to aizstāšana ar mežiem un ekosistēmām, kas iegūtas cilvēka darbības rezultātā, piemēram, ar koku stādījumiem,

—	tām vajadzētu būt pietiekami visaptverošām, lai nodrošinātu aizsardzību citām dabiskām ekosistēmām, kas tāpat kā meži ir svarīgas biodaudzveidības saglabāšanai vai Parīzes nolīgumos noteikto klimata mērķu sasniegšanai,

—

to mērķim vajadzētu būt nodrošināt, ka Savienības pasākumu pieņemšana pasaules mežu aizsardzībai varētu izraisīt to, ka pārveides un degradācijas problēma tiek novirzīta uz citām dabiskām ekosistēmām, kas biodaudzveidības, klimata un cilvēktiesību aizsardzības nolūkā ir tikpat svarīgas kā dabiskie meži.

3.4. Cilvēktiesību pārkāpumi

Izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām un kas laistas Savienības tirgū neapstrādātā veidā vai kā produkti, kas iegūti no šādām precēm vai satur šādas preces, nevajadzētu ievākt, iegūt vai ražot zemē, kas iegūta vai tiek izmantota, pārkāpjot cilvēktiesības, kuras paredzētas valsts tiesību aktos, nedz arī tiesības, kas noteiktas vismaz ES Pamattiesību hartā vai starptautiskajos nolīgumos, piemēram, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības, tostarp zemes lietošanas tiesības un procesuālas tiesības sniegt vai atsaukt savu brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, ko paredz, piemēram, ANO Pastāvīgais pirmiedzīvotāju lietu forums un ANO un reģionālo līgumu struktūras, tiesības uz ūdeni, tiesības uz vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, tiesības bez jebkāda veida vajāšanas un iebiedēšanas aizstāvēt cilvēktiesības un vidi, darba tiesības, kas paredzētas SDO pamata konvencijās, un citas starptautiski atzītas cilvēktiesības, kas saistītas ar zemes izmantošanu, zemes pieejamību vai zemes īpašumtiesībām, kā arī cilvēktiesības uz veselīgu vidi, ko paredz Pamatprincipi par cilvēktiesībām un vidi, un ANO īpašā referenta cilvēktiesību un vides jautājumos noteiktie standarti un paraugprakse.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu darbam ar mērķi to izskaust.

Priekšlikumā ietverto izejvielu preču ievākšanas, ieguves vai ražošanas visos posmos būtu jāievēro vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju kopienas tiesības un zemes lietošanas tiesības visos to veidos — gan publiskās, gan arī privātās tiesības, kopienas tiesības, kolektīvās tiesības, pirmiedzīvotāju tiesības, sieviešu un paražu tiesības. Būtu jāatzīst un jāievēro pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu formālās un paražu tiesības uz zemi, teritorijām un resursiem, kā arī to iespējas aizstāvēt savas tiesības, nepakļaujot sevi atriebības riskam. Cita starpā tās ir tiesības iegūt īpašumā, apdzīvot, izmantot un pārvaldīt attiecīgās zemes, teritorijas un resursus.

Priekšlikumā ietvertās izejvielu preces nevajadzētu iegūt no zemes, kuras ieguve un izmantošana ietekmē kopienas un zemes izmantošanas tiesības. It īpaši Savienības tirgū laistās izejvielu preces nevajadzētu ievākt, iegūt vai ražot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemēs, ja tās ir oficiāli šādi nosauktas, un zemēs, uz kurām attiecas paražu tiesības, bez to brīvprātīgas, iepriekšējas un informētas piekrišanas.

4. Pienākums atklāt, nepieļaut un mazināt kaitējumu vērtības ķēdēs

4.1. Pienācīgas rūpības pienākums

Ekonomikas dalībniekiem būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu un nodrošinātu cilvēktiesību, dabisko mežu un dabisko ekosistēmu aizsardzību, kā izklāstīts priekšlikumā, visā to vērtības ķēdē. Cita starpā tas attiecas uz uzņēmuma visu veidu uzņēmējdarbības attiecībām ar darījumu partneriem un struktūrām visā tā vērtības veidošanas ķēdē (piemēram, piegādātājiem, tirgotājiem, franšīzes ņēmējiem, licenciātiem, kopuzņēmumiem, investoriem, klientiem, līgumslēdzējiem, komerciāliem klientiem, transporta uzņēmumiem, konsultantiem un finanšu, juridiskajiem un citiem padomdevējiem), kā arī uz attiecībā ar citām nevalstiskām vai valstiskām struktūrām, kas tieši saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, produktiem vai pakalpojumiem.

Lai to nodrošinātu, ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz pienācīgu rūpību jāpiemēro uz risku balstīta pieeja, kas paredz, ka pienācīgas rūpības prasību veids un apmērs atbilst negatīvās ietekmes riska veidam un līmenim. Augstāka riska jomās jāpiemēro augstākas pienācīgas rūpības prasības.

Būtu pienācīgi un efektīvi jāparedz turpmāk minētie pasākumi:

a) Visas vērtības ķēdes kartēšana

Ekonomikas dalībniekiem būtu jānosaka, vai izcelsmes preces un produkti visā to vērtības veidošanas ķēdē atbilst priekšlikuma ilgtspējas un cilvēktiesību kritērijiem, piekļūstot informācijai par precīzu(-ām) zemes platību(-ām), kas ir šo preču izcelsmes vieta. Papildus vides kritērijiem informācijas pieejamībai ir jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieks var secināt, ka tie, kas izmanto zemi izejvielu preču, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, ražošanai, ir tiesīgi to darīt un ir saņēmuši brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu no tiem, kam pieder tiesības uz šīm zemes platībām, un ka tie nepārkāpj vai nav pārkāpuši kādas no šajā priekšlikumā minētajām cilvēktiesībām.

Jo īpaši ir jāpieprasa, lai ekonomikas dalībnieku rīcībā būtu tālāk minētā informācija un viņi darītu to pieejamu:

precīza izejvielu preču ievākšanas, ieguves vai ražošanas teritorija; attiecībā uz liellopiem, liellopu gaļu un ādu ekonomikas dalībniekiem ir jābūt iespējai iegūt informāciju par dažādām ganību platībām, kurās lopi ir baroti, vai, ja liellopus audzē, izmantojot barību, par izmantotās barības izcelsmi;

ii)	ražas novākšanas, ieguves vai ražošanas platības pašreizējais ekoloģiskais stāvoklis;

iii)	teritorijas ekoloģiskais stāvoklis norādītajā šā priekšlikuma beigu datumā;

iv)	zemes juridiskais statuss (īpašumtiesības/nosaukums, ietverot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu gan oficiālās, gan paražu tiesības uz zemēm, teritorijām un resursiem) un brīvprātīgas, iepriekšējas un informētas piekrišanas pierādījums;

attiecīgās izejvielu preces piegādes ķēdes elementi, lai iegūtu informāciju par piesārņojuma riska iespējamību ar nezināmas izcelsmes produktiem vai tādiem, kuru izcelsme ir atmežotās teritorijas, vai teritorijas, kurās notikusi dabiskā meža, meža un ekosistēmu pārveidošana un degradācija, un informācija par to, kur, kas to veicis un kādos apstākļos izejvielu preces ir tikušas pārveidotas vai pārstrādātas, lai tādējādi noteiktu atbilstību cilvēktiesību saistībām saskaņā ar šo priekšlikumu.

Pēc priekšlikuma stāšanās spēkā, kā noteikts šā pielikuma 4.1. iedaļā, visiem ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt pieejamai visai informācijai, kas saistīta ar to izejvielu preču izcelsmi, kuras nonāk Savienības iekšējā tirgū, izmantojot sistemātisku deklarāciju par šo preču GPS koordinātām.

b) Reālo un potenciālo meža un ekosistēmu risku noteikšana un izvērtēšana vērtības veidošanas ķēdēs, pamatojoties uz priekšlikumā paredzētajiem kritērijiem

Ja ekonomikas dalībnieks uzsāk jaunas darbības vai sadarbību ar jauniem darījumu partneriem, tam būtu jānosaka jauno piegādes un investīciju ķēžu dalībnieki un jāizvērtē to politika un prakse, kā arī to ievākšanas, ražošanas, ieguves un pārstrādes vietas. Attiecībā uz notiekošajām darbībām būtu jānosaka un jāizvērtē pašreizējā negatīvā ietekme un kaitējums, kā arī potenciālie riski. Būtu jāveic riska analīze saistībā ar ekonomikas dalībnieka darbību radītajiem riskiem vai to ietekmi uz dabiskajiem mežiem un dabiskajām ekosistēmām, pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām un iedzīvotājiem, nevis jāvērtē būtisks risks korporatīvajām ieinteresētajām personām. Ja ekonomikas dalībnieki sadarbojas ar lielu skaitu piegādātāju, tiem būtu jānosaka vispārējās jomas, kurās negatīvās ietekmes risks ir vislielākais, un, pamatojoties uz šo riska novērtējumu, jānosaka prioritātes, kuriem piegādātājiem piemērot pienācīgas rūpības pārbaudes.

Ja ekonomikas dalībnieki sadarbojas ar lielu skaitu piegādātāju, tiem būtu jānosaka vispārējās jomas, kurās negatīvās ietekmes risks ir vislielākais, un, pamatojoties uz riska novērtējumu, jānosaka prioritātes, kuriem piegādātājiem piemērot pienācīgas rūpības pārbaudes.

c) Risku novēršana un mazināšana līdz nenozīmīgam līmenim

Izņemot gadījumus, kad risks, kas konstatēts b) punktā minētajās risku noteikšanas un izvērtēšanas procedūrās, ir niecīgs, un tāpēc uzņēmējam nav pamata bažām par to, ka izejvielu preces un produkti varētu neatbilst šajā sistēmā noteiktajiem kritērijiem, uzņēmējiem būtu jāpieņem riska mazināšanas procedūras. Šajās procedūrās būtu jāiekļauj atbilstīgu un samērīgu pasākumu kopums, kas efektīvi un acīmredzami samazina līdz niecīgam līmenim visus noteiktos riskus, piemēram, grozīt līgumus ar piegādātājiem, sniegt atbalstu piegādātājiem, lai tie varētu mainīt savu praksi, mainot savu iegādes un ieguldījumu praksi ar mērķi likumīgi laist iekšējā tirgū izejvielu preces un produktus, kas ietilpst priekšlikuma darbības jomā un ņemot to vērā.

d) Vides tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu novēršana

Ja pēc tam, kad ir rūpīgi ievērotas a), b) un c) punktā minētās prasības, ekonomikas dalībnieki secina, ka darbības vai darbību daļas veicina vai potenciāli rada un veicina negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, dabiskajiem mežiem vai dabiskajām ekosistēmām, ko nevar novērst vai mazināt, tiem būtu jāpārtrauc visas šīs darbības vai darbību daļas.

e) Pienācīgas rūpības pārbaudes sistēmas un tās īstenošanas efektivitātes uzraudzība un pastāvīga uzlabošana

Ekonomikas dalībniekiem būtu periodiski jāpārbauda, vai to pieņemtā pienācīgas pārbaudes sistēma ir piemērota, lai novērstu kaitējumu un nodrošinātu izejvielu preču un produktu atbilstību sistēmai, un, ja kaitējums netiek mazināts, tā jākoriģē vai jāizstrādā citi pasākumi. Pienācīgas rūpības pārbaužu sistēmas novērtējuma pamatā jābūt kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, iekšējai un ārējai atgriezeniskajai saitei un skaidriem pārskatatbildības procesiem.

f) Trešo personu sertifikācijas shēmu integrēšana

Trešo personu sertifikācijas shēmas var papildināt un nodrošināt produktu izcelsmes noteikšanu, riska novērtēšanas un pienācīgas rūpības pārbaužu sistēmu ietekmes mazināšanas komponentus ar noteikumu, ka šīs shēmas ir adekvātas attiecībā uz to ilgtspējības kritēriju darbības jomu un stiprību, lai aizsargātu dabiskos mežus un dabiskās ekosistēmas pret to pārveidošanu un degradāciju, kā izklāstīts priekšlikumā, un attiecībā uz to spēju uzraudzīt piegādes ķēdi, un ar noteikumu, ka tās atbilst pienācīgam pārredzamības, objektivitātes un uzticamības līmenim. Komisijai ar deleģēto aktu būtu jānosaka minimālie kritēriji un norādījumi ekonomikas dalībniekiem, lai novērtētu trešo personu sertifikācijas shēmu uzticamību un stabilitāti. Šiem minimālajiem kritērijiem būtu jo īpaši jānodrošina neatkarība no rūpniecības nozares, sociālo un vides interešu integrēšana standartu noteikšanā, neatkarīga trešo pušu veikta revīzija, revīzijas ziņojumu publiskošana, pārredzamība visos posmos un atvērtība. Sertifikācijas shēmām būtu jāpiešķir sertifikācija tikai produktiem ar 100 % sertificētu saturu. Ekonomikas dalībnieki savām pienācīgas rūpības pārbaudes sistēmām var izmantot tikai sertifikācijas shēmas, kas atbilst šiem kritērijiem. Trešo pušu sertifikācijai nevajadzētu mazināt ekonomikas dalībnieka atbildību.

g) Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu nozīme

Savienība var veikt sarunas par brīvprātīgu FERC partnerattiecību nolīgumiem ar valstīm (partnervalstīm), kuras ražo izejvielu preces, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, — šādi nolīgumi uzliek juridiski saistošu pienākumu pusēm īstenot licencētu sistēmu un reglamentēt tirdzniecību ar izejvielu precēm, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, saskaņā ar valsts, kas ražo minētās izejvielu preces, tiesību aktiem un priekšlikumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz vides tiesībām un cilvēktiesībām. Šā priekšlikuma īstenošanas nolūkā uzskata, ka risks saistībā ar šā priekšlikuma darbības jomā esošām izejvielu precēm, kuras rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām un kuru izcelsme ir partnervalstīs, ar kurām noslēgti brīvprātīgas partnerības nolīgumi, ir nenozīmīgs, ciktāl tiek īstenots partnerības nolīgums. Šādu nolīgumu pamatā vajadzētu būt valstu daudzpusējiem ieinteresēto personu dialogiem, kuros efektīvi un jēgpilni piedalītos visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas.

4.2. Apspriešanās pienākums

Ekonomikas dalībniekiem būtu:

a)	pienācīgi, savlaicīgi un tieši jāapspriežas ar skartajām un potenciāli skartajām ieinteresētajām personām;

b)	nosakot un īstenojot pienācīgas rūpības pasākumus, pienācīgi jāņem vērā ieinteresēto personu redzējums;

c)	jānodrošina, lai pienācīgas rūpības pasākumu noteikšanā un īstenošanā tiktu iesaistītas reprezentatīvas arodbiedrības;

jāizveido agrīnās brīdināšanas mehānisms, kas nodrošina iespēju strādājošajiem un ieinteresētajām pusēm ar pamatotiem apsvērumiem informēt ekonomikas dalībnieku par visiem kaitējuma riskiem dabiskajiem mežiem, dabiskajām ekosistēmām un cilvēktiesībam visā to vērtības ķēdē; ekonomikas dalībniekam šī informācija būtu jāņem vērā savā pienācīgas rūpības procesā;

e)	pienācīgi jāņem vērā pirmiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju zināšanas un riskus un bažas, ko paudušas vietējās kopienas, pirmiedzīvotāji un zemes un vides aizstāvji.

4.3. Pārredzamības nodrošināšanas un ziņošanas pienākums

Ekonomikas dalībniekiem ik gadu un publiski pieejamā un atbilstīgā veidā, kas jo īpaši nesamērīgi neapgrūtina mazos un vidējos uzņēmumus, jāziņo kompetentajai iestādei par to pienācīgas rūpības un apspriežu procesiem, konstatētajiem riskiem, ieviestajām procedūrām risku analīzei, risku mazināšanai un aizsardzībai pret riskiem, kā arī visu šo pasākumu īstenošanu un rezultātiem.

Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai noteiktu ziņojumu formātu un elementus. Ekonomikas dalībniekiem cita starpā it īpaši jāziņo par sistēmu, ko tie izmanto, un to, kā viņi šo sistēmu piemēro attiecīgajām izejvielu precēm, konstatētajiem riskiem un ietekmi; veiktajiem pasākumiem, lai izbeigtu un novērstu atklātos pārkāpumus un lai novērstu un mazinātu pārkāpumu riskus, kā arī par šo pasākumu rezultātiem; par šādu pasākumu īstenošanas un efektivitātes uzraudzības pasākumiem un rezultātiem, brīdinājumiem, kas saņemti agrīnās brīdināšanas sistēmā, kā arī par to, kā ekonomikas dalībnieks tos ir ņēmis vērā savos pienācīgas rūpības procesos, un par visiem meitas uzņēmumiem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, produktiem un to daudzumu un izcelsmi. Ja pilnīgi un savlaicīgi ziņojumi netiek publicēti, jāpiemēro sods un galu galā jāaptur atļauja laist produktus Savienības iekšējā tirgū.

4.4. Dokumentēšanas pienākums

Ekonomikas dalībniekiem būtu rakstveidā jāreģistrē ziņas par visiem pienācīgas rūpības pasākumiem un to rezultātiem un pēc pieprasījuma tās jādara pieejamas kompetentajām iestādēm.

4.5. Komisijas vadlīnijas

Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas un norādījumi, lai atvieglotu priekšlikumā ietverto juridisko pienākumu izpildi, jo īpaši, lai precizētu, kādas ir prasības attiecībā uz pienācīgu rūpību konkrētos kontekstos, nozarēs vai attiecībā uz konkrētiem ekonomikas dalībnieku veidiem. To darot, Komisijai būtu jāizmanto un jāpaplašina laba prakse, kas pastāv esošajās vides vadības sistēmās.

Lai sniegtu atbalstu ekonomikas dalībniekiem to pienācīgas rūpības pienākumu izpildē, Komisijai attiecībā uz izejvielu precēm, kas rada apdraudējumus mežam un ekosistēmām, būtu jāpublicē reģionālie tā dēvēto karsto punktu novērtējumi.

5. Kontrole, uzraudzība, izpilde, sankcijas un tiesu pieejamība

5.1. Publiski tiesiskā izpilde

Dalībvalstīm, ievērojot valsts tiesību aktus un praksi, būtu jānodrošina 4. iedaļā minēto pienākumu izpilde, veicot šādas darbības:

paredzot samērīgus, efektīvus un atturošus sodus un sankcijas, ja netiek izpildīts kāds no šeit minētajiem pienākumiem vai ja kāda iepriekš minētā pienākuma neizpilde izraisa, veicina vai pastiprina kaitējumu dabiskajiem mežiem vai dabiskajām ekosistēmām vai cilvēktiesību pārkāpumus vai to riskus, vai ir saistīta ar tiem; minētajam būtu jāietver:

efektīvi, samērīgi un atturoši sodi, kas ir proporcionāli dabiskajiem mežiem, dabiskajām ekosistēmām vai cilvēktiesībām nodarītajam kaitējumam, kā izklāstīts priekšlikumā, dabisko mežu, dabisko ekosistēmu un cilvēktiesību atjaunošanas izmaksām un ekonomiskajam kaitējumam, kas skartajām kopienām radies pārkāpuma dēļ;

ii.	priekšlikumā ietverto attiecīgo izejvielu preču un no tām iegūto produktu pilnīga konfiskācija;

iii.	produktu laišanas Savienības iekšējā tirgū atļaujas tūlītēja apturēšana;

iv.	izslēgšana no publiskā iepirkuma procesiem;

v.	kriminālsodi privātpersonām un, ja iespējams, juridiskām personām smagāko pārkāpumu gadījumā;

norīkojot kompetentās valsts izmeklēšanas un izpildes panākšanas iestādes (“kompetentās iestādes”); kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga tas, lai ekonomikas dalībnieki faktiski pildītu šajā priekšlikumā noteiktos pienākumus; šajā nolūkā kompetentajām iestādēm saskaņā ar plānu būtu jāveic oficiālas pārbaudes, kas var ietvert arī pārbaudes ekonomikas dalībnieku telpās un revīzijas uz vietas, un tām vajadzētu būt iespējai pieņemt pagaidu rīkojumus un papildus un neskarot sankciju piemērošanu, tām vajadzētu būt tiesīgām prasīt, lai ekonomikas dalībnieki veic attiecīgas korektīvas darbības; kompetentajām iestādēm būtu arī jāveic savlaicīgas un rūpīgas pārbaudes, ja to rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, un informācija, kas saistīta ar to darbību, būtu jāapstrādā saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai;

nodrošinot, ka sabiedrības locekļiem ir tiesības apstrīdēt neatbilstību tiesu vai administratīvajās iestādēs, turklāt šādas tiesības cita starpā jāparedz privātpersonām vai grupām, kuru tiesības un pienākumi vai intereses tieši vai netieši skar tas, ka uzņēmums pilnībā vai daļēji neveic savus pienākumus, tostarp darbiniekiem, pasūtītājiem, patērētājiem, galalietotājiem, arodbiedrībām, starptautiskām arodbiedrību federācijām, vietējām kopienām, valsts vai vietējām pašvaldībām vai iestādēm, žurnālistiem, NVO un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai noteiktu juridiski saistošus standartus un pamatnostādnes, kas piemērojami valsts kompetentajām iestādēm, ar mērķi nodrošināt priekšlikuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu un izpildi visā Savienībā, it īpaši deleģētie akti saistībā ar:

—	ekonomikas dalībnieku, uz kuriem attiecas priekšlikuma piemērošanas joma, iekļaušanu publiskā reģistrā un publiskošanu;

—	standartu noteikšanu attiecībā uz valsts kompetento iestāžu veikto atbilstības pārbaužu kvalitāti un kvantitāti;

—	papildu norādījumiem par to, kā veikt atbilstības pārbaudes, piemēram, valsts kompetentajām iestādēm adresētiem norādījumiem, kuros konkretizēti pārbaužu kritēriji, lai spētu labāk analizēt un izvērtēt produktu riska līmeni un izmantoto pienācīgas rūpības sistēmu dokumentēšanas pietiekamību;

—

norādījumiem par trešo pušu iebildumiem, lai noteiktu Savienības mēroga kritērijus ar mērķi izvērtēt, vai iebildums ir pamatots un pietiekami uzticams, lai to apstrādātu, turklāt ir jāizstrādā skaidri procesuāli standarti dalībvalstu kompetento iestāžu savlaicīgu, objektīvu, efektīvu un pārredzamu atbilžu sniegšanai uz trešo pušu izteiktajiem iebildumiem;

—	Savienības līmeņa kritērijiem, lai palīdzētu noteikt, kad ekonomikas dalībnieks būtu jāinformē par novēršanas pasākumiem, sodu vai citu sankciju piemērošanu, un

—	kompetento iestāžu pienākumiem publiski ziņot par kontroles un izpildes pasākumiem, konstatētajiem pārkāpumiem un atbildēm uz pamatotiem iebildumiem.

5.2. Civiltiesiskā atbildība un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība

a) Civiltiesiskā atbildība

Ekonomikas dalībniekiem būtu:

jābūt solidāri atbildīgiem par kaitējumu, kas — kā izklāstīts priekšlikumā — radies cilvēktiesību pārkāpumu vai dabiskajiem mežiem un dabiskajām ekosistēmām nodarīta kaitējuma rezultātā, ko izraisījušas, pastiprinājušas vai veicinājušas ekonomiski neatkarīgas struktūras vai kas saistīti ar šādām struktūrām, vai ko tās kontrolē;

ii)

jābūt atbildīgiem par kaitējumu, kas radies cilvēktiesību pārkāpumu vai dabiskajiem mežiem un dabiskajām ekosistēmām nodarīta kaitējuma rezultātā, kuri tieši saistīti ar to produktiem, pakalpojumiem vai darbībām, īstenojot darījumu attiecības, izņemot, ja ekonomikas dalībnieki var pierādīt, ka tie rīkojušies ar pienācīgu rūpību un attiecīgajos apstākļos ir veikuši visus saprātīgi iespējamos pasākumus, lai nepieļautu kaitējumu; tādējādi ekonomikas dalībnieki var izvairīties no atbildības, ja tie var pierādīt, ka ir veikuši pienācīgas rūpības pasākumus, lai atklātu kaitējumu un izvairītos no tā.

b) Pierādījumu izprasīšana

Ja prasītājs ir iesniedzis pamatoti pieejamus faktus un pierādījumus, kas ir pietiekami, lai pamatotu tā rīcību, būtu jāparedz atbildētāja pienākums pierādīt:

i)	tā attiecību veidu ar struktūrām, kuras saistītas ar nodarīto kaitējumu,

ii)	vai tas rīkojies ar pienācīgu rūpību un veicis visus iespējamos pasākumus, lai novērstu kaitējumu.

c) Piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Cietušajām pusēm vajadzētu būt tiesībām uz pieejamiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ļautu vērsties tiesā pret uzņēmējiem, kuri rada, pastiprina vai ir saistīti ar vai veicina negatīvu ietekmi uz viņu tiesībām. Nevalstiskiem sūdzību mehānismiem būtu jāpapildina tiesas mehānismi, lai uzlabotu pārskatatbildību un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

6. Nobeiguma noteikumi

6.1. Aizsardzības līmeņa nepazemināšana

Priekšlikuma īstenošanai nekādā ziņā nevajadzētu būt iemeslam, lai pazeminātu cilvēktiesību, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu gan oficiālo, gan paražu īpašumtiesību uz zemi, teritorijām un resursiem vai vides vispārējo aizsardzības līmeni. Priekšlikumam it īpaši nevajadzētu ietekmēt citus spēkā esošos apakšuzņēmuma līgumu vai piegādes ķēžu atbildības satvarus.

6.2. Labvēlīgāki noteikumi

Dalībvalstis var ieviest vai turpināt piemērot noteikumus, kas pārsniedz priekšlikumā paredzētos noteikumus attiecībā uz cilvēktiesību un vides standartu aizsardzību izejvielu preču, kas rada apdraudējumu mežam un ekosistēmām, piegādes ķēdē.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/202

P9_TA(2020)0286

Dzimumu līdztiesība ES ārpolitikā un drošības politikā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobra rezolūcija par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā (2019/2167(INI))

(2021/C 404/12)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un it īpaši 5. un 16. mērķi,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkāda veida sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

—	ņemot vērā ANO un ES Miera operāciju un krīzes pārvarēšanas stratēģiskās partnerības prioritātes 2019.–2021. gadam, kuras Padome apstiprināja 2018. gada 18. septembrī, par galveno prioritāti nosakot sievietes, mieru un drošību,

—	ņemot vērā 1995. gada Ceturtās Pasaules sieviešu konferences Pekinas deklarāciju un rīcības platformu un pārskatīšanas konferenču iznākumu,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību un tās turpmākās saistītās rezolūcijas, proti, rezolūcijas Nr. 1820 (2008. gada 19. jūnijs), Nr. 1888 (2009. gada 30. septembris), Nr. 1889 (2009. gada 5. oktobris), Nr. 1960 (2010. gada 16. decembris), Nr. 2106 (2013. gada 24. jūnijs), Nr. 2122 (2013. gada 18. oktobris), Nr. 2242 (2015. gada 13. oktobris), Nr. 2467 (2019. gada 23. aprīlis) un Nr. 2493 (2019. gada 29. oktobris),

—	ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

—	ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par tirdzniecību un sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu, ko pieņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferencē Buenosairesā 2017. gada decembrī,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (2),

—	ņemot vērā ANO Konvenciju pret transnacionālu organizēto noziedzību un tās protokolus, it īpaši Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to,

—	ņemot vērā ES un ANO iniciatīvu “Spotlight”,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību,

—	ņemot vērā ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (SMD) un tās rīcības plānu 2019.–2024. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 24. jūnija sanāksmē pieņemtās Pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada decembrī publicēto sarakstu ar darbībām LGBTI līdztiesības sekmēšanai,

—	ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam (GAP II), ko Padome pieņēma 2015. gada 26. oktobrī, un ikgadējos tā īstenošanas ziņojumus,

—

ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju par kopīgā dienestu darba dokumenta “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182) īstenošanu (3) un 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000. g.) par sievietēm, mieru un drošību (4),

—	ņemot vērā 2017. gada 19. maija Eiropas Konsensu par attīstību,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020)0152),

—	ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) civilo operāciju komandiera 2018. gada 8. oktobra Operatīvās pamatnostādnes misiju vadībai un personālam par dzimumu līdztiesības vispārēju integrēšanu,

—	ņemot vērā dokumentu “ANO DP rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību īstenošana saistībā ar KDAP misijām un operācijām”, ko Padome pieņēma 2012. gada 22. martā,

—	ņemot vērā 2018. gada 22. janvāra Atjauninātos vispārējos uzvedības standartus KDAP misijām un operācijām,

—	ņemot vērā EĀDD 2017. gada novembra dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju 2018.–2023. gadam,

—	ņemot vērā EĀDD 2016. gada 10. novembra ziņojumu par sākotnējā stāvokļa apsekojumu saistībā ar cilvēktiesību un dzimuma jautājumu integrēšanu Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politikā,

—	ņemot vērā EĀDD 2016. gada jūnija globālo stratēģiju attiecībā uz Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politiku,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, 3. panta 5. punktu un 21. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0145/2020),

tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām, kas noteiktas Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; tā kā tāpēc sieviešu un vīriešu līdztiesības aspekts kā horizontāls princips būtu jāīsteno un jāintegrē visās ES darbībās un politikās; tā kā ES būtu jāveicina tādas pasaules izveide, kurā visi cilvēki neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpatnībām, valodas, reliģijas vai ticības, politiskajiem vai jebkādiem citiem uzskatiem, piederības pie nacionālās minoritātes, īpašuma, dzimšanas statusa, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes var dzīvot mierā un kurā viņiem ir vienlīdzīgas tiesības un vienādas iespējas īstenot savu potenciālu;

tā kā piektais ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM Nr. 5) ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt iespējas visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē; tā kā neviena attīstības stratēģija nebūs efektīva, kamēr sievietēm un meitenēm netiks atvēlēta centrāla loma, un tā kā IAM Nr. 5 ir horizontāli jāintegrē dažādajās politikas jomās, kurās ES ir kompetenta rīkoties;

tā kā vairākas valstis, tādas valstis kā Zviedrija, Dānija, Šveice un Norvēģija, ir pieņēmušas satvaru tam, lai virzītos uz ārpolitiku, kurā stingrs uzsvars tiek likts uz dzimumu līdztiesību, un tā kā tādas valstis kā Francija, Spānija, Luksemburga, Īrija, Kipra un Vācija ir paziņojušas par savu nodomu dzimumu līdztiesību noteikt par savas ārpolitikas prioritāti; tā kā šāda veida politikai būtu jāveicina dzimumu līdztiesību veicinošs ārpolitikas redzējums, kas dzimumu līdztiesību padara par prioritāti, aizsargā un veicina sieviešu un citu tradicionāli marginalizētu grupu cilvēktiesības, garantē šīm iedzīvotāju grupām taisnīgu piekļuvi sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem resursiem un to līdzdalību visos līmeņos, piešķir atbilstošus resursus šī redzējuma īstenošanai un ņem vērā cilvēktiesību aizstāvju sieviešu un pilsoniskās sabiedrības viedokli; tā kā jebkurai turpmākai ES ārpolitikai un drošības politikai vajadzētu būt vērstai uz minēto mērķu sasniegšanu;

tā kā sievietes un meitenes īpaši skar fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība, nabadzība, bruņoti konflikti, klimata un veselības ārkārtas situāciju ietekme, kā arī citas ārkārtas situācijas un tā kā šo problēmu risināšanā būtiski svarīgi ir palielināt viņu iespējas; tā kā ir tikusi novērota plaša vēršanās pret sieviešu un LGBTIK+ tiesībām; tā kā jebkādai izpratnei par drošību vajadzētu būt skaidri orientētai uz cilvēktiesībām, lai veicinātu darbības, kas rada mieru; tā kā Padomes LGBTI pamatnostādnes ir efektīvs instruments, lai veicinātu to, ka LGBTI personas var pilnībā izmantot cilvēktiesības, kā arī labs pamats vērienīgai gaidāmajai LGBTI līdztiesības stratēģijai;

E.	tā kā ārpolitika un drošības politika, kas nepārstāv sieviešu, meiteņu un LGBTIK+ tiesības un nepievēršas pastāvošās netaisnības novēršanai, vēl vairāk pastiprina nelīdzsvarotību; tā kā ikvienam, kas vēlas izbeigt šo netaisnību, ir jāatzīst nevienlīdzīgais varas līdzsvars starp dzimumiem;

tā kā dominējošais vēstījums par sievietēm un meitenēm ir viktimizācija, kas viņām liedz iespēju ietekmēt procesus un iznīcina viņu spēju darboties kā aktīvām pozitīvu pārmaiņu virzītājām; tā kā arvien vairāk pierādījumu liecina, ka jēgpilna sieviešu un meiteņu līdzdalība konfliktu novēršanā un risināšanā, miera veidošanā un pēckonflikta atjaunošanā palielina miera ilgtspēju, kvalitāti un noturīgumu un vietējo kopienu izturētspēju, kā arī palīdz novērst jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību; tā kā, lai gan sievietēm ir šāda izšķiroša loma ilgstoša miera izveidē, laikposmā no 1992. gada līdz 2018. gadam svarīgākajos miera procesos sievietes bija tikai 13 % no sarunu vedējiem, tikai 4 % — no parakstītājiem un tikai 3 % — no starpniekiem;

tā kā sievietes un meitenes var saskarties ar dažādiem diskriminācijas veidiem; tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība, tostarp agrīna un piespiedu laulība un sieviešu dzimumorgānu kropļošana, neatbilstoša piekļuve veselības aizsardzībai, izglītībai, tīram ūdenim, sanitārijai un uzturam, ierobežota piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību (SRVT) pakalpojumiem un nevienlīdzīga līdzdalība politisku lēmumu pieņemšanā, kā arī publiskās un privātās institūcijās veicina diskrimināciju un marginalizāciju; tā kā, lai nodrošinātu to, ka meitenes var pilnībā izmantot savas cilvēktiesības, sevišķi svarīgi ir viņas aizsargāt pret vardarbību un diskrimināciju, it īpaši attiecībā uz izglītības, informēšanas un veselības aizsardzības pakalpojumiem, tostarp SRVT jomā; tā kā īpaši neaizsargātas ir meitenes bēgles un meitenes migrantes;

tā kā meitenes ir tās, kuras nākotnē saskarsies ar konfliktu un ārkārtas situāciju sekām, un tā kā ieilgušu konfliktu gadījumā viņas aug kaitīgos apstākļos, kam būs ilgstošas sekas; tā kā meitenēm ir īpašas vajadzības un viņas saskaras ar īpašiem izaicinājumiem, kas nav tādi paši kā pieaugušu sieviešu gadījumā un kas, veicot klasificēšanu plašākās kategorijās “bērni” un “sievietes”, bieži vien netiek ņemti vērā;

I.	tā kā 2020. gads ir zīmīgs ar svarīgām sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības satvaru, tostarp 1995. gada Pekinas deklarācijas un rīcības platformas un ANO Drošības padomes 2000. gada Rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību (SMD), gadadienām;

tā kā ES stratēģiskā pieeja SMD ir būtisks progress no ES iesaistīšanās SMD programmā viedokļa; tā kā tā uzsver nepieciešamību pēc konkrētām saistībām un darbībām, kā arī nepieciešamību iesaistīt, aizsargāt un atbalstīt sievietes un meitenes, lai panāktu ilgstošu mieru un drošību; tā kā 2019. gadā tika pieņemts ES rīcības plāns attiecībā uz SMD, lai īstenotu šādu stratēģisku pieeju, taču tā kā šīs apņemšanās izpilde praksē joprojām ir sarežģīta; tā kā ir ļoti svarīgi, lai ES darbinieki pastiprinātu centienus integrēt SMD savā darbā ar mērķi ne tikai uzlabot savu misiju efektivitāti, bet arī nodrošināt sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību kā tādas;

tā kā Dzimumu līdztiesības rīcības plāns II (GAP II) tika izstrādāts, balstoties uz Parlamenta ieteikumiem, un tā kā — lai panāktu sistēmiskas pārmaiņas ES pieejā sieviešu un vīriešu līdztiesības principam — īpaša uzmanība tajā ir veltīta ES institucionālās kultūras izmaiņām galvenās pārvaldes un delegāciju līmenī, kā arī sieviešu un meiteņu dzīves pārveidei četrās galvenajās jomās; tā kā dzimumu līdztiesības integrēšana un veicināšana ES ārpolitikā un drošības politikā ir ļoti atkarīga no GAP II sekmīgas īstenošanas un izvērtēšanas, lai ieteiktu darbības uzlabotam nākotnes GAP satvaram (jaunajam ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānam III 2020. gadā);

tā kā ar sākotnējā GAP (GAP I) palīdzību tika panākts zināms progress, taču tam arī piemita vairāki trūkumi: šaura darbības joma, dzimumu līdztiesības principa neievērošana budžeta plānošanā, vāja ES delegāciju izpratne par dzimumu līdztiesības satvaru, ES vadības apņemšanās trūkums un personāla motivēšanai un pienācīgai atbalstīšanai nepieciešamās institucionālās arhitektūras un stimulu trūkums; tā kā GAP II bija svarīgs solis uz priekšu dzimumu līdztiesības veicināšanā ES ārējās attiecībās un tam piemita vairākas pozitīvas tendences, taču tā kā tā īstenošanai ir nepieciešama pilnīga ES un tās dalībvalstu izpratne un nelokāma apņemšanās nodrošināt to, ka nenotiek nekāda situācijas pasliktināšanās, un paātrināt progresu šajā jomā; tā kā GAP II joprojām piemīt vairāki trūkumi attiecībā uz pamatprioritāšu un ar dzimumu saistīto IAM īstenošanu, ar precīzu ziņošanu par progresu visu mērķu īstenošanā un kvalitatīvu datu sniegšanu saistīto problēmu risināšanu un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu politikas dialogos; tā kā joprojām ir nepieciešams vēl vairāk paplašināt tā darbības jomu, pienācīgi ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un saskaņot plānošanas un budžeta cikla termiņus; tā kā, lai sasniegtu taustāmus rezultātus dzimumu līdztiesības uzlabošanā visā pasaulē, ļoti svarīgi ir, lai ES vadība uzņemtos lielākas saistības un lai tiktu ieviesta institucionālā struktūra un stimuli personāla motivēšanai, kā arī pienācīgai atbalstīšanai un apmācībai;

M.	tā kā GAP II mērķis ir līdz 2020. gadam integrēt dzimumu līdztiesības integrēšanas darbības 85 % no visām jaunajām ES iniciatīvām; tā kā, neraugoties uz panākto progresu, 2018. gadā dzimumu līdztiesība bija iekļauta tikai 55–68 % jauno programmu;

tā kā ES delegācijas un misijas partnervalstīs atrodas GAP II īstenošanas priekšējās līnijās un tā kā delegāciju un misiju vadītāju un personāla īstenotā vadība un zināšanas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu sekmīgu GAP II īstenošanu; tā kā ir ieteicams, lai ES delegācijās lielākam skaitam sieviešu tiktu nodrošināta piekļuve vadības un pārvaldības amatiem;

tā kā ES un pasaulē kopumā sievietes joprojām ir lielā mērā nepietiekami pārstāvētas un nepietiekami novērtētas politikā un lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp ārpolitikas un starptautiskās drošības jomā; tā kā Eiropas Savienībā aizsardzības ministra amatu ieņem 6 sievietes un tikai 3 no 27 ārlietu ministriem ir sievietes; tā kā dzimumu ziņā līdzsvarota iecelšana amatā sniedz augstu pievienoto vērtību lēmumu pieņemšanas procesam;

P.	tā kā dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2024. gadam ir noteikts mērķis līdz 2024. gada beigām panākt dzimumu līdzsvaru 50 % apmērā visos Komisijas pārvaldības līmeņos;

tā kā EĀDD vīrieši ieņem 75 % no vidējā līmeņa vadošiem amatiem un 87 % no augstākā līmeņa vadošiem amatiem; tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks un Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ir apņēmies līdz sava pilnvaru termiņa beigām panākt, ka 40 % vadošo amatu ieņem sievietes; tā kā visnesenākās viņa veiktās iecelšanas amatā rezultāts ir tāds, ka visi ģenerālsekretāra vietnieki ir vīrieši;

tā kā ES politikām piemīt tendence sievietes attēlot kā seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības upurus un viņu aizsardzībai pievērsties galvenokārt pēc tam, kad seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības akts jau ir noticis; tā kā ES politikas šajā jomā uzlabotu spēcīgāka politika un operatīva uzmanības veltīšana cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai, pievēršoties varas nelīdzsvarotībai dzimumu attiecībās;

tā kā ir panākts zināms progress SRVT nodrošināšanā visā pasaulē, taču joprojām pastāv būtiskas nepilnības SRVT nodrošināšanā un pieejamībā; tā kā visā pasaulē ir vērojama satraucoša plaša vēršanās pret sieviešu un LGBTIK+ tiesībām, tostarp pieprasot SRVT ierobežošanu un seksuālās audzināšanas un dzimumu studiju aizliegšanu; tā kā 2018. gadā ES darbību skaits SRVT jomā samazinājās un tā kā vismazāk ar dzimumu līdztiesību saistītu darbību Komisijas dienesti bija veikuši tieši SRVT jomā; tā kā pastāv liela nepieciešamība atkārtoti apstiprināt ES apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot ikviena indivīda tiesības pilnībā pašam pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar viņa SRVT, un nepieļaut diskrimināciju un vardarbību;

tā kā padomdevēju un kontaktpunktu dzimumu jautājumos darbam ir būtiska nozīme, lai ES politikas dzimumu līdztiesības un SMD jomā pārvērstos par analīzi, plānošanu, īstenošanu un izvērtēšanu, kā arī lai dzimumperspektīva tiktu integrēta ikdienas uzdevumos un operācijās; tā kā padomdevējiem un kontaktpunktiem dzimumu jautājumos ir svarīga loma ar dzimumu saistītu politiku horizontālā integrēšanā; tā kā, lai nodrošinātu to, ka kontaktpunkti var pienācīgi pildīt savus pienākumus, ir nepieciešama ar dzimumu saistītu jautājumu pastiprināta noteikšana par prioritāti ES delegācijās, pietiekama laika atvēlēšana dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un projektu vadītāju apņemšanās savā darbā pietiekami ņemt vērā dzimumu; tā kā ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka kontaktpersonu dzimumu jautājumos darba apraksts atspoguļo to uzdevumu būt atbildīgām par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu;

tā kā pie LGBTIK+ personu tiesībām strādā tikai viena trešdaļa no visām ES delegācijām; tā kā ES pamatnostādnes attiecībā uz LGBTIK+ netiek piemērotas vienādi un tā kā to īstenošana lielā mērā ir atkarīga no nevis no strukturālas pieejas ievērošanas, bet no delegāciju vadības zināšanām un ieinteresētības;

tā kā pilsoniskās sabiedrības sieviešu grupām un aktīvistēm ir izšķiroši svarīga loma progresa panākšanā miera un drošības programmas jomā un tā kā viņu līdzdalība ir būtiska dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā; tā kā pilsoniskās sabiedrības telpa samazinās dažādās jomās, tostarp attiecībā uz sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizstāvēm, SRVT un LGBTIK+ tiesībām; tā kā cilvēktiesību aizstāves bieži saskaras ar papildu un atšķirīgiem riskiem un šķēršļiem, kas ir intersekcionāli un ko rada iesakņojušies dzimumu stereotipi; tā kā visā GAP III plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas ciklā būtu jānodrošina konsekventa sadarbība ar sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizstāvēm; tā kā ir nepieciešamas apņēmīgākas iekšējas un ārējas darbības, lai aktīvi vērstos pret jebkāda veida plašu negatīvas reakcijas izpausmi un turpinātu virzību uz sabiedrību, kurā valda dzimumu līdztiesība;

tā kā ierobežots finansējums un nepietiekams darbinieku skaits ir būtiski šķēršļi ES mērķu īstenošanai dzimumu līdztiesības jomā; tā kā dzimumu līdztiesības jomā trūkst arī politikas saskaņotības un tā kā vēl nepastāv vienota sistēma, kas veicinātu vienādu izpratni par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un šīs pieejas īstenošanu ES institūcijās;

tā kā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES ārpolitikā un drošības politikā nozīmē arī atzīt un apkarot tādu globālo parādību kā klimata pārmaiņas, migrācija, tirdzniecība un drošība specifiskās dzimumu dimensijas un ietekmi, kā arī politikas veidošanā īpašu uzmanību veltīt to sieviešu un grupu pieredzei un vajadzībām, kuras saskaras ar vairākiem un intersekcionāliem diskriminācijas un marginalizācijas veidiem,

prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt stiprināt sieviešu un meiteņu tiesības un virzīties uz tādu ārpolitiku un drošības politiku, kurā būtu integrēts dzimumu līdztiesību veicinošs ārpolitikas redzējums; uzsver, ka šādas politikas pamatā vajadzētu būt konsekventai dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai, datu analīzei dalījumā pēc dzimuma, izmantojot datus iedalījumā pēc dzimuma un vecuma un dzimumsensitīvus rādītājus, un ietekmes uz dzimumu līdztiesību sistemātiskai izvērtēšanai, lai noteiktu, formulētu un uzraudzītu darbības visās nozarēs nolūkā uzlabot dzimumu līdztiesību un lai sievietēm un cilvēkiem ar dažādu izcelsmi, pieredzi un zināšanām nodrošinātu jēgpilnu un vienlīdzīgu lomu lēmumu pieņemšanā; mudina ES izpētīt iespējas, kā sistemātiski apmainīties ar pieredzi datu analīzē dalījumā pēc dzimuma, kā arī tās pārvaldībā un atjaunināšanā;

mudina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt atbalstu dzimumu līdztiesībai, visu sieviešu un meiteņu iespējai pilnībā izmantot cilvēktiesības un viņu iespēju palielināšanai visā pasaulē un uzņemties svarīgu un pieaugošu lomu līdzekļu racionalizēšanā un maksimāli efektīvā izmantošanā šī mērķa sasniegšanai;

atzinīgi vērtē GAP II trīs tematiskos pīlārus: 1) meiteņu un sieviešu fiziskās un psiholoģiskās integritātes nodrošināšana, 2) ekonomisko un sociālo tiesību popularizēšana un iespēju palielināšana meitenēm un sievietēm, un, 3) meiteņu un sieviešu viedokļa paušanas iespējas un līdzdalības stiprināšana; atzīmē, ka panāktais progress atšķiras starp tematiskajām prioritātēm un dažādiem ES aktoriem; tādēļ prasa Komisijai, PV/AP un visām dalībvalstīm pielikt lielākas pūles, lai pilnībā īstenotu GAP un sasniegtu tajā noteiktos darbības rezultātu standartus; pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā mērķis ar vismazāko GAP II ietvaros paziņoto darbību skaitu bija apkarot sieviešu un meiteņu tirdzniecību jebkāda veida ekspluatācijas nolūkā un ka tas bija vienīgais mērķis, attiecībā uz kuru paziņoto darbību skaits salīdzinājumā ar 2017. gadu bija samazinājies;

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu 2020. gadā veikt pārskatīšanu un iesniegt jaunu GAP 2021.–2025. gada laikposmam (GAP III); uzsver, ka attiecībā uz GAP III būtu jāvadās pēc pašreizējā GAP (GAP II) nospraustā kursa un jāpaplašina šis kurss un ka būtu jāņem vērā pašreizējā GAP īstenošanā gūtā pieredze; uzsver — lai nodrošinātu šī dokumenta efektīvu īstenošanu, tas ir jāizstrādā oficiāla paziņojuma veidā; atgādina, ka kopējai ārpolitikai un drošības politikai piemēro īpašus noteikumus un procedūras un ka ES un dalībvalstu attīstības sadarbības politikai vajadzētu būt savstarpēji papildinošai un pastiprinošai, pilnībā ievērojot ES principus un līgumus, tostarp LES 2., 3. un 5. pantu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija attiecībā uz to pieeju dzimumu līdztiesībai ar ārējās darbības palīdzību dalībvalstīm ieteikusi to kompetences jomās īstenot politiskus mērķus saskaņā ar GAP;

atzinīgi vērtē ES rīcības plānu attiecībā uz SMD un prasa to stingri īstenot; atzinīgi vērtē SMD programmas veicināšanas iekļaušanu 2018. gada kopīgajā deklarācijā par ES un NATO sadarbību ES un NATO sadarbību; atzinīgi vērtē lēmumu atjaunināt ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un prasa tajā iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un konkrētas darbības dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību, tostarp SRVT, atbalstīšanai; turklāt atzinīgi vērtē jauno ES stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai, kas ieplānota attiecībā uz 2021. gadu;

prasa nodrošināt vēl lielāku politikas saskaņotību un koordinēšanu vairāku ES ārējā darbībā iekļautu saistību attiecībā uz dzimumu līdztiesību īstenošanā; uzsver, ka ES stratēģiskajai pieejai vajadzētu būt saistītai un sinhronizētai ar jauno GAP III, un prasa ES 2019. gada ES rīcības plānu attiecībā uz SMD iekļaut GAP III kā atsevišķu nodaļu; uzsver pašreizējā ar SMD programmu saistītā normatīvā satvara nozīmi; uzstāj, ka šim satvaram būtu jākļūst par pamatu visām darbībām ES un starptautiskā līmenī un ka ir stingri jānoraida jebkādi mēģinājumi atteikties no šajā jomā noteiktajām saistībām vai tās vājināt;

aicina visas dalībvalstis pieņemt feministisku ārpolitiku un drošības politiku, kas novērstu šķēršļus sievietēm iegūt un saglabāt ne tikai augsta līmeņa vadošu lomu un vadošus amatus, piemēram, vēstnieka un starpnieka amatu starptautiskās miera sarunās, bet arī iesācēja līmeņa amatus; atgādina, ka būtu jāņem vērā faktori, kas varētu kavēt sieviešu līdzdalību, piemēram, tādu politiku trūkums, kuras veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, ģimenes pienākumu nevienlīdzīga sadale un gaidas, ka sievietes būs galvenās aprūpētājas, jo šādi faktori bieži vien noved pie tā, ka sievietes pārtrauc karjeru vai pāriet uz nepilna laika darbu, kā arī būtu jāņem vērā vispārējā sabiedrības izpratne par sieviešu līderību; turklāt uzsver, ka sieviešu līderības mērķu aktīvā atbalstīšanā SMD programmā viens no ES pamatprincipiem ir vienāds atalgojums par vienādu darbu un ka tas būtu integrējams, uzlabojot sieviešu ekonomiskās un sociālās tiesības gan ārpus ES, gan ES; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums izskaust diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz visiem atalgojuma par tādu pašu darbu un par vienādas vērtības darbu aspektiem un nosacījumiem;

Dzimumu līdztiesība kā viens no ES ārējās darbības vadošajiem principiem

aicina EĀDD, attiecīgos Komisijas dienestus, Eiropas aģentūras, kas strādā ārpus Eiropas Savienības robežām, un dalībvalstis sistemātiski iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un intersekcionālu perspektīvu ES ārpolitikā un drošības, paplašināšanās, tirdzniecības un attīstības politikā, tostarp daudzpusējos forumos un visu politiku noteikšanā, politiskos un stratēģiskos dialogos, publiskos paziņojumos, globālos ziņojumos par stāvokli cilvēktiesību jomā, kā arī uzraudzības, vērtēšanas un ziņošanas procesos; uzstāj, ka dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt pamatvērtībai visās ES ārējās darbībās;

uzsver, ka būtu jāveic turpmāka ES politikām un praksei, kā arī pašreizējam plānošanas ciklam raksturīgās varas dinamikas analīze, lai pētītu tās ietekmi uz dzimumu līdztiesību un atbilstoši rīkotos;

10.

atgādina, ka visās ES ārējās darbībās ir svarīgi integrēt intersekcionālu perspektīvu un ka ES darbībās būtu jāņem vērā pieredze, ko guvušas sievietes ar dažādu izcelsmi, pieredzi un zināšanām un it īpaši sievietes, kuras saskaras ar savstarpēji ietekmējošiem diskriminācijas un marginalizācijas veidiem vecuma, dzimuma, rases, reliģiskās piederības, sociālekonomiskā un juridiskā statusa, spēju, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; atgādina, ka sievietes nav viendabīga grupa un ka viņu viedokļi atšķiras;

11.

uzsver nepieciešamību visaugstākajā politiskajā līmenī nodrošināt pastāvīgu apņemšanos īstenot GAP III; prasa, lai GAP III tiktu precizēts, ka 85 % no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) ir piešķirami programmām, kuru galvenais vai viens no svarīgākajiem mērķiem ir dzimumu līdztiesība, un aicina šo plašāko saistību ietvaros ievērojamu OAP summu piešķirt programmām, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir dzimumu līdztiesība, tostarp SRVT; prasa veikt turpmākas mērķtiecīgas darbības, lai panāktu dzimumu līdztiesību; turklāt prasa, lai ar jaunā GAP palīdzību tiktu pastiprināta stabilā uz faktiem balstītā no GAP II pārņemtā pieeja, ar kuru saskaņā tiek izmantota kvalitatīva analīze, lai izvērtētu šādu programmu reālo ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu; prasa uzlabot ziņošanu par dzimumu līdztiesībai paredzēto ES finansējumu, kas piešķirts un izmaksāts partnervalstīs, izmantojot GAP III;

12.

Iesaka, lai GAP III būtu skaidri un izmērāmi gūto panākumu rādītāji ar noteiktu termiņu nolūkā uzraudzīt īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa izmaiņas, noteikta dažādu dalībnieku atbildība un skaidri mērķi katrā partnervalstī, izstrādāti ciešā sadarbībā ar attiecīgo partnervalsti un aktīvi iesaistot vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, citus attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un vietējos mazos un vidējos uzņēmumus (MVU); aicina EĀDD, Komisiju un ES dalībvalstis, izmantojot jauno GAP, atkārtoti apņemties integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās nozarēs; aicina EĀDD, attiecīgos Komisijas dienestus un ES dalībvalstis ierosināt turpmākas darbības, kuru mērķis ir dzimumu līdztiesības nodrošināšana;

13.

prasa ar GAP III palīdzību izrādīt pretestību masveida negatīvajai reaģēšanai attiecībā uz sieviešu un LGBTIK+ tiesībām, uzlabojot sieviešu un meiteņu piekļuvi izglītībai, informācijai un SRVT, un nodrošināt viņu aizsardzību pret piespiešanu, vardarbību, diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu; turklāt uzsver, ka jaunajam GAP būtu skaidri jāietver sieviešu aizsardzība un līdzdalība un viņu tiesību veicināšana jebkādā kontekstā, tostarp nestabilās valstīs un konfliktsituācijās;

14.

uzskata, ka izglītība ir ļoti svarīga, lai panāktu dzimumu līdztiesību un palielinātu sieviešu un meiteņu iespējas; tādēļ prasa ES gaidāmajā GAP III pastiprināt tās saistības veicināt dzimumu līdztiesību un apkarot dzimumu stereotipus izglītības sistēmā un ar tās palīdzību; šajā sakarā prasa apsvērt dažādas iespējas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomā;

15.

atzinīgi vērtē ES stratēģisko pieeju SMD un 2019. gadā pieņemto ES rīcības plānu attiecībā uz SMD un pieprasa tos stingri īstenot; tomēr pauž nožēlu, ka, neraugoties uz skaidriem mērķiem un rādītājiem, šīs politiskās saistības, izrādās, joprojām ir grūti izpildīt, un prasa turpināt centienus šajā jomā; uzsver nacionālo rīcības plānu nozīmi SMD programmas īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visas ES dalībvalstis līdz šī gada beigām pieņems savus nacionālos rīcības plānus attiecībā uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325; tomēr pauž nožēlu, ka tikai viena no tām ir piešķīrusi līdzekļus sava attiecīgā rīcības plāna īstenošanai; aicina dalībvalstis piešķirt līdzekļus minētā plāna īstenošanai un izstrādāt nacionālos parlamentārās uzraudzības mehānismus, kā arī ieviest kvotas sieviešu līdzdalībai kontroles, izvērtēšanas un uzraudzības mehānismos; pauž nožēlu par to, ka daudzi ES institūciju darbinieki savā darbā nav integrējuši SMD programmu un ka tā tiek uzskatīta par tādu, ko katrs var piemērot pēc saviem ieskatiem un ar mērķi uzlabot misiju efektivitāti, nevis par veidu, kā nodrošināt sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību kā tādas;

16.

aicina Komisiju pastiprināt centienus īstenot strukturētu pieeju, kas paredz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, nolūkā rūpīgi izsekot līdzi visiem attiecīgajiem izdevumiem, tostarp ārējās darbības jomā, organizēt dažādo ES finansēto programmu ietekmes uz dzimumu līdztiesību ex ante un ex post izvērtēšanu un ziņot par to Eiropas Parlamentam; uzsver, ka šādai izvērtēšanai būtu jābalstās uz datiem dalījumā pēc dzimuma un vecuma un ka tās rezultāti būtu jāintegrē plānošanas ciklā; uzsver nepieciešamību uzlabot datu analīzes dalījumā pēc dzimuma ticamību, saskaņojot ES delegāciju vāktos datus tā, lai tie būtu salīdzināmi; prasa datu analīzei pēc dzimuma atvēlēt lomu valstu stratēģiju mērķu, programmu, projektu un dialoga noteikšanā;

17.

prasa atbalstu tam, lai 85 % no konkrētajam mērķim paredzētā finansējuma tikti piešķirti programmām, kuru galvenais vai viens no svarīgākajiem mērķiem ir dzimumu līdztiesība ierosinātās regulas, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), ietvaros un mazināt administratīvos ierobežojumus, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vietējām un mazām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka ir svarīgi NDICI regulas ietvaros par skaidriem mērķiem noteikt turpmāku dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un mērķtiecīgas darbības šajā jomā un nodrošināt, ka partneri var rēķināties ar pietiekamu politisko un finansiālo atbalstu tās īstenošanai; prasa izmantot dzimumspecifiskus rādītājus visu to ES ārpolitikas un drošības politikas darbību projektu atlases, uzraudzības un izvērtēšanas posmā, kuras saņem finansējumu no ES budžeta; uzsver nepieciešamību palielināt pašreizējo un nākotnes ES resursu izmantošanas efektivitāti, budžeta plānošanā ievērojot dzimumu līdztiesības principu, it īpaši laikā, kad jātiek galā ar tādiem sarežģītiem uzdevumiem kā nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), budžeta ierobežojumi un Covid-19 krīzes seku novēršana;

18.

aicina Komisiju, EĀDD un ES delegācijas atzīt meitenes un jaunietes par pārmaiņu virzītājām un atbalstīt viņu drošu, jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē, tostarp, ņemot vērā jauniešu vadīto organizāciju atsauksmes un atbalstot viņas ar spēju veidošanas palīdzību; uzsver meiteņu, jauniešu un sieviešu pozitīvo lomu ilgtspējīga miera un sociālās kohēzijas nodrošināšanā, tostarp ar meiteņu un sieviešu vadītu vietējo iniciatīvu palīdzību konfliktu novēršanas un miera veidošanas jomā; prasa ES un dalībvalstīm nodrošināt atbilstošus budžeta līdzekļus izglītībai ārkārtas situācijā, lai nodrošinātu, ka ikviena meitene var gūt panākumus, neraugoties uz konfliktu un dabas katastrofu radītajiem apstākļiem;

19.

atzīst, ka humanitārās krīzes saasina ar SRVT saistītas problēmas, un atgādina, ka krīzes zonās, it īpaši tādu neaizsargātu grupu kā bēgļi un migranti vidū, sievietes un meitenes ir īpaši pakļautas seksuālai vardarbībai, seksuāli transmisīvām slimībām, seksuālai izmantošanai, izvarošanai kā kara ierocim un nevēlamai grūtniecībai; aicina Komisiju un dalībvalstis humānās palīdzības sniegšanā — tostarp humānās palīdzības sniedzēju apmācības un pašreizējā un nākotnes finansējuma ziņā — augstu prioritāti piešķirt dzimumu līdztiesībai un SRVT, kā arī pārskatatbildībai un iespējai vērsties tiesā un saņemt tiesisko aizsardzību seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpšanas un ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā; uzsver, ka liela nozīme ir ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) Ieteikumam par seksuālas izmantošanas, aizskaršanas un uzmākšanās izbeigšanu attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā darbojošās ieinteresētās personas īpašu uzmanību velta vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai konfliktsituācijās; aicina Komisiju un ES dalībvalstis publiski atbalstīt sieviešu tiesību organizāciju, kā arī sieviešu vadītu organizāciju un sieviešu cilvēktiesību aizstāvju iekļaušanu koordinēšanas un lēmumu pieņemšanas struktūrās humānās palīdzības jomā;

20.

prasa izpētīt sinerģiju starp ES iekšējām un ārējām programmām, lai nodrošinātu saskaņotu un pastāvīgu pieeju politikām Eiropas Savienībā un ārpus tās, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumā;

21.

aicina Komisiju ieviest uz vērtībām balstītu ES tirdzniecības politiku, kas nodrošinātu augstu darba un vides tiesību aizsardzības līmeni un pamatbrīvību un cilvēktiesību, tostarp dzimumu līdztiesības, ievērošanu; atgādina, ka visos ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos ir jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts un jāiekļauj vērienīga un īstenojama sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; atgādina arī, ka sarunas par tirdzniecības nolīgumiem varētu būt svarīgs instruments dzimumu līdztiesības veicināšanai un sieviešu iespēju palielināšanai trešās valstīs, un prasa datus par tirdzniecības ietekmi vākt dalījumā pēc dzimuma; prasa ES un tās dalībvalstīm ex ante un ex post ietekmes izvērtējumos iekļaut ES tirdzniecības politikas un nolīgumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību konkrētās valstīs un nozarēs; uzsver, ka analīzes pēc dzimuma rezultāti būtu jāņem vērā tirdzniecības sarunās — pievēršot uzmanību gan pozitīvajai, gan negatīvajai ietekmei visā procesā no sarunām līdz īstenošanai — un ka tie būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst vai kompensēt iespējamo negatīvo ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pirmo reizi ES pastāvēšanas vēsturē nodrošināt īpašas dzimumu līdztiesībai veltītas nodaļas iekļaušanu modernizētajā Čīles un ES asociācijas nolīgumā un prasa veicināt un atbalstīt šādas sadaļas iekļaušanu visos turpmākajos ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos, balstoties uz pastāvošajiem starptautiskajiem piemēriem un uz to pievienoto vērtību pēc attiecīgu izvērtējumu veikšanas;

22.

aicina dalībvalstis pilnībā ievērot kopējo nostāju par ieroču eksportu un īpaši aicina tās ņemt vērā risku, ka eksportētie materiāli varētu tikt izmantoti ar dzimumu saistītas vardarbības vai pret sievietēm vai bērniem vērstas vardarbības vai tās atvieglošanas nolūkā; uzsver, ka dzimumsensitīva pieeja nozīmē uz cilvēku vērstu drošības pieeju, kuras mērķis ir uzlabot sieviešu drošību, tostarp ekonomisko, sociālo un veselības drošību;

Īpašas uzmanības veltīšana dzimumu līdztiesībai un daudzveidībai ES institucionālajā kultūrā galvenajās mītnēs un delegācijās

23.

aicina dalībvalstis izveidot oficiālu darba grupu dzimumu līdztiesības jautājumos; prasa izveidot jaunu Padomes organizatorisku institūciju dzimumu līdztiesības jautājumos, kura pulcētu kopā par dzimumu līdztiesību atbildīgos ES dalībvalstu ministrus un valsts sekretārus, lai atvieglotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ES politikās, tostarp ārpolitikā un drošības politikā;

24.

atzinīgi vērtē darbu, ko līdz šim veikuši EĀDD galvenais padomdevējs dzimumu jautājumos un ES neoficiālā darba grupa SMD jautājumos, tostarp lai nodrošinātu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību to diskusijās; tomēr pauž nožēlu par ierobežoto kapacitāti galvenā padomdevēja dzimumu jautājumos amata pienākumu pildīšanai atvēlētā personāla un resursu ziņā un prasa, lai šo amatu ieņemošā persona atskaitītos tieši PV/AP; uzsver nepieciešamību vēl efektīvāk izmantot šim amatam piešķirtos līdzekļus; aicina PV/AP turpināt centienus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā, katrā EĀDD direktorātā iecelt pilnu darba laiku strādājošu padomdevēju dzimumu līdztiesības jautājumos, kurš atskaitītos tieši galvenajam padomdevējam, un mudināt savus darbiniekus cieši sadarboties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu; uzsver, ka zināšanu apmaiņa starp ES iestādēm un aģentūrām ir svarīgs un ļoti efektīvs instruments, lai izvairītos no augstām administratīvajām izmaksām un birokrātijas nevajadzīgas palielināšanās;

25.

atzinīgi vērtē EĀDD dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju 2018.–2023. gadam un prasa to atjaunināt, iekļaujot konkrētas, izmērāmas un saistošas politiskas saistības attiecībā uz sieviešu pārstāvību vadošos amatos; uzstāj uz to, lai tiktu sasniegts mērķis — 50 % sieviešu vadošos amatos, tostarp delegāciju un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju un operāciju vadītāju amatā; atzinīgi vērtē Komisijas panākto progresu šajā jomā — 41 % no visu līmeņu vadītājiem ir sievietes; pauž nožēlu par to, ka EĀDD ir tālu no minētā mērķa sasniegšanas, jo sievietes ieņem tikai divus no astoņiem ES īpašā pārstāvja amatiem, 31,3 % — no vidējā līmeņa vadošajiem amatiem un 26 % — no augstākā līmeņa vadošajiem amatiem; aicina pašreizējo PV/AP veikt nepieciešamos pasākumus, lai labotu šo situāciju, un aicina dalībvalstis izvirzīt vairāk sieviešu kandidatūras vadošiem amatiem;

26.

uzsver nediskriminēšanas un dažādības principa nozīmi ES institūcijās, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā; uzsver, ka EĀDD būtu jāpielāgo savas darbā pieņemšanas un nolīgšanas procedūras, lai lielāku uzmanību pievērstu dažādībai un iekļaušanai; uzsver nepieciešamību pēc dzimumsensitīvām darbā pieņemšanas procedūrām, tostarp Eiropas Personāla atlases birojā; prasa, lai vidējā un augstākā līmeņa vadītāju darba aprakstos būtu iekļauta dzimumsensitīva pārvaldība;

27.

aicina PV/AP nodrošināt, ka ES delegāciju vadītāji ārvalstīs ir oficiāli atbildīgi par to, lai dzimumu līdztiesība tiktu integrēta visos delegāciju darba aspektos un lai viņi par to ziņotu; aicina PV/AP nodrošināt, ka ES delegācijās ir izveidoti īpaši dzimumu līdztiesības kontaktpunkti, lai nodrošinātu vienmērīgu darbplūsmu un līdz minimumam samazinātu birokrātiju; uzsver, ka dzimumu līdztiesības kontaktpunktu rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem resursiem un laikam to uzdevumu veikšanai, kā arī darba aprakstiem, kuros sīki izklāstīti to pienākumi; uzsver, ka šiem kontaktpunktiem vajadzētu tieši atskaitīties delegācijas/nodaļas vadītājam, vajadzētu būt piekļuvei visiem attiecīgajiem dokumentiem un apmācībai, kas nepieciešami to pienākumu veikšanai, un ka attiecīgā gadījumā tiem būtu jāuzņemas pārvaldības pienākumi; prasa izstrādāt līdztiesības pamatnostādnes visām ES delegācijām un šajā sakarā ieviest tiešsaistes ziņošanu, izstrādāt skaidrus paraugus un izdot rokasgrāmatu, lai atvieglotu delegāciju darbu;

28.

uzsver, ka dzimumu līdztiesību nav iespējams panākt bez dzimumu līdztiesības principa ievērošanas vadības procesā; šajā sakarā prasa ieviest obligātu un īpaši pielāgotu apmācību par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visiem EĀDD vadošajiem darbiniekiem, ES diplomātisko dienestu personālam un KDAP misiju un operāciju vadītājiem/komandieriem; uzsver, ka jauno ES delegāciju vadītāju pilnvarojuma vēstulēs un darba aprakstā būtu jāiekļauj īpaša atsauce uz dzimumu līdztiesību; uzsver, ka viņu vērtējumos būtu jāiekļauj īpaši kritēriji, pēc kuriem tiktu vērtēts viņu darbs, kas veikts, lai nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; uzsver, ka sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai vajadzētu būt visu ES īpašo pārstāvju horizontālajām prioritātēm un šo pārstāvju, it īpaši ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos, pilnvarojuma vadošam principam;

29.

uzsver, ka sieviešu līdzdalība KDAP misijās veicina šo misiju efektivitāti un stimulē ES kā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību aktīvas atbalstītājas uzticamību visā pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka visas civilās KDAP misijas tagad ir iecēlušas padomdevēju dzimumu līdztiesības jautājumos, un aicina militārās KDAP misijas darīt to pašu; mudina ES dalībvalstis par kandidātēm uz esošajām vakancēm izvirzīt sievietes; prasa, lai viss ES norīkotais militārais un civilais personāls tiktu pietiekami apmācīts dzimumu līdztiesības un SMD jautājumos un it īpaši par to, kā savos uzdevumos integrēt dzimumu līdztiesības aspektu; pauž nožēlu par to, ka joprojām ļoti mazs ir KDAP misijās un it īpaši militārajās operācijās strādājošo sieviešu skaits; mudina EĀDD aktīvi atbalstīt nepieciešamību par konkrētu mērķi izvirzīt sieviešu skaita palielināšanu ES krīzes pārvarēšanas misijās un operācijās un uzņemties attiecīgas politiskās saistības; mudina dalībvalstis izpētīt veidus, kā stiprināt darbā pieņemšanas un paturēšanas politiku un veicināt sieviešu līdzdalību miera veidošanas un uzturēšanas misijās;

30.

uzsver, ka tikai dažas ES KDAP misijas nodrošina apmācību par seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu aizskarošu izturēšanos, un aicina EĀDD un dalībvalstis nodrošināt obligātu apmācību šāda veida uzvedības apkarošanai visās misijās un operācijās un cietušo un trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību; prasa modernizēt Atjauninātos vispārējos uzvedības standartus KDAP misijām un operācijām, tajos iekļaujot principu, kas paredz nulles toleranci pret ES vadības un pārvaldības bezdarbību seksuālas uzmākšanās un ar dzimumu saistītas aizskarošas izturēšanās gadījumos;

31.

mudina PV/AP un dalībvalstis ar KDAP saistītos Padomes lēmumos un misiju pilnvarojumos iekļaut atsauci uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un no tās izrietošajām rezolūcijām, kā arī nodrošināt, lai KDAP misijām un operācijām būtu ikgadējs rīcības plāns par to, kā īstenot gaidāmā GAP III un ES rīcības plāna attiecībā uz SMD mērķus; prasa datu analīzi pēc dzimuma integrēt jaunajos KDAP instrumentos, tostarp Eiropas Aizsardzības fondā un ierosinātajā Eiropas Miera nodrošināšanas fondā;

32.

atzinīgi vērtē par dzimumu līdztiesības jautājumiem atbildīgo personu tīkla vēršanos plašumā, kā arī vadības atbalstu tam un apmācības pieejamību attiecīgajām personām; šajā sakarā atzīmē — lai pastiprinātu darbu pie dzimumu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas, tika organizēta Rietumbalkānos un Turcijā izveidoto kontaktpunktu dzimumu līdztiesības jautājumos darbinieku reģionāla sanāksme; atzinīgi vērtē uzlaboto sadarbību ar Rietumbalkāniem G7 partnerības iniciatīvas ietvaros, ES vienojoties par partnerību ar Bosniju un Hercegovinu, lai uzlabotu SMD programmu;

33.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā, tostarp, izmantojot Parlamenta attiecības ar trešām valstīm; šajā sakarā atzinīgi vērtē Parlamenta delegāciju lēmumu katrā delegācijā iecelt pārstāvi dzimumu līdztiesības jautājumos; uzsver nepieciešamību veicināt līdztiesību un dažādību visās delegāciju darbībās, tostarp oficiālās parlamentārajās sanāksmēs ar trešo valstu pārstāvjiem;

Sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzības un virzīšanas un viņu līdzdalības veicināšanas noteikšana par prioritāti

34.

prasa ES un dalībvalstīm ievērot visas starptautiskās saistības, kas attiecas uz globālo dzimumu līdztiesības programmu; turklāt prasa tās mudināt partnervalstis atcelt atrunas, ko tās iekļāvušas attiecībā uz Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteju (CEDAW), un atbalstīt attiecīgās partnervalstis šajā procesā, kā arī īstenot 1995. gadā Pekinā notikušajā ANO Ceturtajā pasaules sieviešu konferencē pieņemto deklarāciju un rīcības plānu, tostarp ar likumdošanas palīdzību;

35.

atgādina sieviešu kā miera veidotāju centrālo lomu un uzsver viņu lomas nozīmīgumu dialoga veicināšanā, miera veidošanā un dažādu skatījumu attiecībā uz miera un drošības jēdziena nozīmi sniegšanā; norāda, ka jēgpilnas un vienlīdzīgas sieviešu līdzdalības nodrošināšana ES ārpolitikas sarunās un miera un drošības procesos ir saistīta ar lielāku ekonomisko labklājību, mazāku skaitu cilvēktiesību pārkāpumu un drošības, demokrātijas un ilgtspējīga miera veicināšanu pasaulē; atzīmē, ka sieviešu tiesību aktīva atbalstīšana krīžu vai konfliktu skartās valstīs sekmē stiprāku un izturīgāku kopienu veidošanos; aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis aizsargāt meiteņu un sieviešu tiesības un saistībā ar ES konfliktu novēršanas un starpniecības darbībām nodrošināt viņu pilnīgu un jēgpilnu līdzdalību dažādajos konflikta cikla posmos;

36.

norāda, ka ir ļoti svarīgi apņemties novērst un apkarot visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp intīmā partnera vardarbību, vardarbību tiešsaistē, kaitīgas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, goda aizstāvēšanas vārdā pastrādātu vardarbību, ar konfliktiem saistītu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, seksuālu izmantošanu, ļaunprātīgu izmantošanu un uzmākšanos, kā arī saukt pie kriminālatbildības šādu noziegumu izdarītājus; uzsver, ka šajā sakarā ir nepieciešams sniegt palīdzību no šādas vardarbības cietušām personām; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu pievēršama sievietēm un meitenēm, kas saskaras ar vairākiem un intersekcionāliem diskriminācijas veidiem; prasa ES un tās dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju kā pirmo juridiski saistošo starptautisko instrumentu, kura mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm, un tādējādi rādīt piemēru pasaules mērogā un savās ārējās attiecībās padarīt ticamu apņemšanos izskaust šādu vardarbību; prasa pārskatīt un atjaunināt ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un sieviešu un meiteņu visa veida diskriminācijas apkarošanu;

37.

uzsver, ka dzimumu līdztiesību nav iespējams panākt bez vīriešu un zēnu iesaistīšanas; uzskata, ka dzimumu līdztiesības veicināšanas procesā vīrieši un zēni ir jāaicina piedalīties un aktīvi sniegt ieguldījumu kā pārmaiņu radītājiem, tādējādi vēršoties pret dzimumu stereotipiem; īpaši atgādina par vīriešu un zēnu lomu un atbildību seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā;

38.

aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis nodrošināt ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem pilnīgu īstenošanu un pieņemt pielikumu, kura mērķis būtu atzīt un izstrādāt papildu stratēģijas un instrumentus, lai labāk un efektīvāk reaģētu uz konkrētām situācijām, draudiem un riska faktoriem, ar ko saskaras cilvēktiesību aizstāves, tostarp meitenes un jaunietes aktīvistes, un novērstu šādas situācijas; prasa nekavējoties piemērot dzimumu perspektīvu un specifiskus pasākumus, lai atbalstītu cilvēktiesību aizstāves visās programmās un instrumentos, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus;

39.

uzsver, ka daudzās pasaules daļās sieviešu un meiteņu tiesības netiek pilnībā garantētas un ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sieviešu un meiteņu tiesību organizācijas, saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem pasaulē pieejamajā demokrātiskajā telpā, kas aizvien vairāk sarūk; atgādina par būtisko darbu, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas paveikušas uz vietas, lai uzturētu mieru un veicinātu sieviešu iesaistīšanos miera procesos, politikā, pārvaldībā, institūciju veidošanā un tiesiskuma un drošības jomā; aicina ES delegācijas uzraudzīt masveida negatīvo reakciju pret dzimumu līdztiesību un SRVT un pilsoniskās sabiedrības telpas sašaurināšanās tendenci, kā arī veikt konkrētus pasākumus, lai pilsonisko sabiedrību aizsargātu pret draudiem, aizskarošu izturēšanos, vardarbību un naida runu; mudina Komisiju, EĀDD, dalībvalstis un ES delegāciju vadītājus nodrošināt atbalstu — tostarp veicinot pienācīga līmeņa spēju veidošanu — vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, un sadarbību un apspriešanos ar tiem padarīt par sava darba standartelementu; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir izrādīt pretestību negatīvām dzimumu normām un stereotipiem un pārveidot tos jebkādā kontekstā;

40.

aicina Komisiju un EĀDD sistemātiski atbalstīt SRVT, jo šāds atbalsts palīdzēs sasniegt visus ar veselību saistītos IAM, piemēram, pirmsdzemdību aprūpes pieejamības nodrošināšanu un pasākumus, lai izvairītos no paaugstināta riska dzemdībām un samazinātu zīdaiņu un bērnu mirstību; norāda uz nepieciešamību atbalstīt ģimenes plānošanas un māšu veselības aprūpes pakalpojumu, visaptverošas vecumam atbilstošas dzimumizglītības, kontracepcijas un drošu un likumīgu aborta veikšanas pakalpojumu pieejamību un ievērot sieviešu tiesības pieņemt lēmumus par savu ķermeni un būt aizsargātām pret jebkāda veida diskrimināciju, piespiešanu vai vardarbību šajā sakarā; aicina Komisiju apkarot pret abortu vērstās politikas (global gag rule) ietekmi, ar ES ārējā dimensijā pieejamo finansēšanas instrumentu palīdzību ievērojami palielinot SRVT paredzēto finansējumu;

41.

atgādina, ka kultūras un strukturālās dzimumu nevienlīdzības dēļ sievietes un meitenes ir nesamērīgi pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei; atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir būtiski svarīga, lai panāktu mieru, drošību, ilgtspējīgu attīstību un ar klimatu saistīto izaicinājumu efektīvu pārvaldību, un ka, lai panāktu taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiek atstāts novārtā, izšķiroša nozīme ir intersekcionālai perspektīvai; norāda, ka tikai 30 % no sarunu vedējiem klimata politikas jomā ir sievietes, un atgādina, ka jēgpilna un vienlīdzīga sieviešu līdzdalība ES, valsts un vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanas struktūrās klimata politikas un ar to saistītās rīcības jomā ir būtiski svarīga, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus klimata jomā; stingri iesaka, lai GAP III tiktu skaidri norādīta tā saikne ar Parīzes nolīgumu, un prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt sieviešu organizācijām piekļuvi starptautiskiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti pasākumiem klimata jomā;

42.

pauž nožēlu, ka sievietes un meitenes visā pasaulē joprojām ir pakļautas sistemātiskai dažāda veida diskriminācijai; atzīmē nepieciešamību apkarot sieviešu nabadzību, nodrošinot viņām vienlīdzīgu piekļuvi ekonomikas resursiem; atgādina, ka labāka sieviešu iekļaušana darba tirgū, lielāks atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai, vienlīdzīga piekļuve — tostarp sieviešu uzņēmēju piekļuve — kapitālam, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana ir pamatfaktori tam, lai panāktu ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas uzplaukumu, apkarotu nevienlīdzību un sekmētu sieviešu finansiālo neatkarību; šajā sakarā aicina dalībvalstis un ES iestādes attiecīgā gadījumā uzlabot finansējuma pieejamību, tostarp ar mikrokredītu palīdzību, un sadarboties ar partnervalstīm, lai uzlabotu sieviešu statusu, tostarp tādās jomās kā mantojuma tiesības uz īpašumu un zemi, juridiskā statusa un finanšu un digitālo prasmju pieejamība un aizsardzība pret bērnu darbu un citiem ekspluatācijas veidiem;

43.

uzsver nepieciešamību ES migrācijas politikas ietvaros īstenot tādu dzimumu perspektīvu, kas garantē sieviešu un meiteņu patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības, nekavējoties ieviest tādas patvēruma un migrācijas procedūras, kurās tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un uzlabot darbu pie tā, lai nodrošinātu iespējamu vardarbības, seksuālās uzmākšanās, izvarošanas un sieviešu tirdzniecības gadījumu pienācīgu identificēšanu un aizsardzību pret šīm parādībām uzņemšanas centros visā Eiropā;

44.

nosoda jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp cilvēku tirdzniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai apkarotu jebkādus cilvēku tirdzniecības veidus, īpašu uzmanību pievēršot šīs parādības dzimumu dimensijai nolūkā apkarot tieši bērnu laulības, sieviešu un meiteņu seksuālu izmantošanu un seksa tūrismu; prasa ieviest tādu pieeju cilvēku tirdzniecībai, kurā būtu ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, šajā nolūkā visaptveroši pievēršoties tās ietekmei uz plaša cilvēktiesību klāsta izmantošanu;

45.

uzstāj, ka meitenēm un sievietēm, kas ir cietušas no izvarošanas kara apstākļos, jābūt pieejamai nediskriminējošai aprūpei un it īpaši vispusīgai medicīniskajai aprūpei; šajā sakarā uzstāj, ka ir jānodrošina visu sieviešu un meiteņu tiesību uz dzīvību un cieņu aizsardzība, aktīvi apkarojot kaitējošus paradumus; uzsver, ka ir jānovērš izvarošanas izmantošana par kara un apspiešanas ieroci un ka ES ir jāizdara spiediens uz trešo valstu valdībām un visam ieinteresētajām personām, kas iesaistītas reģionos, kuros notiek šāda ar dzimumu saistīta vardarbība, ar nolūku izbeigt šādu praksi, saukt pie atbildības vainīgos un strādāt ar personām, kas cietušas no šādas vardarbības un tās skartajām sievietēm un kopienām, lai tām palīdzētu atveseļoties un atgūties;

46.

atzīmē pastāvīgo progresu ES un ANO iniciatīvas Spotlight, kuras mērķis ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības izskaušana visā pasaulē, īstenošanā — 2018. gadā tās ietvaros programmām Āfrikā un Latīņamerikā paredzētās uzņemtās saistības sasniedza 270 miljonus EUR; prasa ES uzņemties spēcīgu līderību Aicinājuma rīkoties, lai ārkārtas situācijās aizsargātu pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, īstenošanā un atbalsta sniegšanā personām, kuras piedzīvojušas ar konfliktu saistītu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību; atgādina Komisijai un ES dalībvalstīm to, cik svarīgs ir iznākums Oslo konferencei par seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšanu humanitāru krīžu laikā;

47.

atzīmē, ka 2018. gadā ES un ANO vienojās par jaunu tālredzīgu prioritāšu kopumu sadarbībai miera atbalsta operācijās un krīžu pārvarēšanā laikposmam no 2019. līdz 2021. gadam; uzsver nepieciešamību ES un ANO sadarbības platformas izveidošanu SMD jomā padarīt par svarīgu ārpolitikas un drošības politikas darba programmas daļu;

48.

atzīmē — ANO ir brīdinājusi, ka Covid-19 pandēmija atklāj un saasina jebkāda veida nevienlīdzību, tostarp dzimumu nevienlīdzību; pauž dziļas bažas par nevienlīdzīgo mājās veiktās aprūpes un publiskās aprūpes darba sadalījumu — aptuveni 70 % no pasaules veselības aizsardzības jomas darbaspēka ir sievietes —, par satraucošo ar dzimumu saistītās vardarbības palielināšanos, ko daļēji izraisījis ilgais ierobežošanas periods, un par ierobežoto reproduktīvās un māšu veselības aprūpes pieejamību; tādēļ prasa izstrādāt mērķtiecīgas un konkrētas darbības, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar Covid-19 sociālekonomisko ietekmi uz sievietēm un meitenēm; uzsver, ka steidzami ir jādara pieejams atbilstošs finansējums ar nolūku nodrošināt, ka sieviešu organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un miera veidotājiem ir pilnīga un netraucēta piekļuve kvalitatīvai tehnoloģijai, lai viņi varētu jēgpilni piedalīties lēmumu pieņemšanā Covid-19 krīzes laikā; uzsver, ka PV/AP un Komisijai būtu jāatzīst nepieciešamība pēc cilvēka drošības, kas aptver visus ES stratēģiskās pieejas SMD aspektus; uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka ES globālajā reaģēšanā uz Covid-19 tiek ņemts vērā dzimumu aspekts, ka tiek pienācīgi apmierinātas sieviešu un citu marginalizēto grupu īpašās vajadzības un ka pie šīm grupām piederošās personas tiek iesaistītas visā plānošanas ciklā;

o o

49.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(2) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.

(3) OV C 76, 9.3.2020., 168. lpp.

(4) OV C 99 E, 3.4.2012., 56. lpp.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/215

P9_TA(2020)0278

Ieteikums Padomei un PV/AP par pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošanu un pārvaldību

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra ieteikums Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošanu un pārvaldību (2020/2080(INI))

(2021/C 404/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 36. pantu, 42. panta 6. punktu, 46. pantu un Protokolu (Nr. 10) par pastāvīgu strukturētu sadarbību,

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. marta Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (2),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2018/909, ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem (3),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra Lēmumu (KĀDP) 2018/1797, ar ko groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (4),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 12. novembra Lēmumu (KĀDP) 2019/1909, ar kuru groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (5),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 17. jūnija secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. oktobra Ieteikumu par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus (2018/C374/01) (6),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas (7),

—	ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā 2014. gada decembrī,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada septembra Apskatu Nr. 09/2019 “Eiropas aizsardzība”,

—	ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0165/2020),

tā kā saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ietver pakāpenisku kopējas ES aizsardzības politikas izstrādi, un tā rezultātā, ja Eiropadome par to vienprātīgi nolems, tiks ieviesta kopēja aizsardzība; tā kā PESCO ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu;

tā kā PESCO būtu jāizmanto nolūkā turpināt piemērot un pilnveidot LES 42. panta 7. punktā noteikto pienākumu sniegt savstarpēju atbalstu un palīdzību, par kuru atgādināts dalībvalstu kopīgajā paziņojumā Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par PESCO, kuru 23 dalībvalstis parakstīja 2017. gada 13. novembrī, ar mērķi uzlabot dalībvalstu gatavību nodrošināt solidaritāti citai dalībvalstij, ja tā kļūst par bruņota uzbrukuma upuri savā teritorijā;

tā kā saskaņā ar 1. panta a) punktu Protokolā (Nr. 10) par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar LES 42. pantu, viens no PESCO mērķiem ir panākt, lai dalībvalstis intensīvāk attīstītu savas aizsardzības kapacitātes, veicinot to ieguldījumu un attiecīgā gadījumā dalību daudznacionālos spēkos, galvenajās Eiropas aprīkojuma programmās un Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībā;

tā kā 10. protokola 1. panta b) punktā ir minēts, ka dalībvalstīm ir jābūt spējīgām “nodrošināt — vēlākais 2010. gadā — valsts līmenī vai daudznacionālu spēku sastāvā noteiktiem uzdevumiem sagatavotas kaujas vienības, kuras veidotas taktiskā līmenī kā kaujas vienības ar atbalsta elementiem, tostarp transportu un nodrošinājumu, un kuras 5 līdz 30 dienās ir spējīgas iesaistīties LES 43. pantā minēto misiju veikšanā, īpaši lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas pieprasījumu, un kuru uzturēšanās operācijas rajonā ir iespējama sākotnēji 30 dienas, ko vēlāk var pagarināt līdz 120 dienām”; tā kā 1. panta b) punkts ir jāpārskata, lai adekvāti reaģētu uz sarežģīto ģeopolitisko vidi; tā kā dalībvalstis joprojām ir tālu no šī mērķa sasniegšanas;

E.	tā kā dažādo pieaugošo apdraudējumu kontekstā vairāk nekā jebkad ir nepieciešams izstrādāt ES kopēju aizsardzības stratēģiju;

tā kā ES globālās stratēģijas mērķi drošības un aizsardzības jomā attiecas uz krīzes pārvaldību un spēju veidošanu partnervalstīs nolūkā aizsargāt Eiropu un tās iedzīvotājus; tā kā neviena dalībvalsts nevar sevi aizsargāt viena pati, jo drošības un aizsardzības apdraudējumi, ar kuriem saskaras ES un kuri ir vērsti pret tās pilsoņiem, teritorijām un infrastruktūru, ir kopīgi daudzpusīgi draudi un viena dalībvalsts pati tos nevar novērst; tā kā efektīva ES sistēma resursu efektīvai, saskaņotai, stratēģiskai un kopīgai izmantošanai uzlabotu ES vispārējo drošības un aizsardzības līmeni un ir vajadzīga vairāk nekā jebkad, jo drošības vide strauji pasliktinās; tā kā, lai labāk cīnītos pret hibrīddraudiem, ir vajadzīgi pastiprināti centieni sadarboties kiberaizsardzības jomā, piemēram, informācijas apmaiņa, apmācība un operatīvais atbalsts;

tā kā galvenie PESCO dalībnieki ir iesaistītās dalībvalstis, kuras nodrošina spējas KDAP īstenošanai (LES 42. panta 1. punkts un 42. panta 3. punkts) un kuras šīs spējas izvieto ES operācijās un misijās, kur Padome tām uztic uzdevumu izpildi saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu (LES 42. panta 1., 4. un 5. punkts, 43. un 44. pants), kā arī attiecīgā gadījumā cita starpā attīsta savas aizsardzības spējas Eiropas Aizsardzības aģentūras satvarā (LES 42. panta 3. punkts un 45. pants);

tā kā PESCO ilgtermiņa redzējums ir nodrošināt Savienībai operatīvo spēju, izmantojot militāros līdzekļus, ko papildina civilie līdzekļi, lai panāktu saskaņotu pilna spektra spēku paketi, kura dalībvalstīm būtu pieejama saistībā ar militāro KDAP; tā kā ar PESCO būtu jāuzlabo ES spēja darboties kā starptautiskam drošības garantam, lai efektīvi un uzticību raisošā veidā sekmētu starptautisko, reģionālo un Eiropas drošību, arī novēršot nedrošības importu, un palielinātu sadarbspēju nolūkā aizsargāt ES iedzīvotājus un maksimāli palielinātu aizsardzības izdevumu efektivitāti, samazinot dublēšanos, nevajadzīgu spēju un nekoordinētu iepirkumu;

tā kā saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido PESCO, uzlabojot dalībvalstu aizsardzības spējas, iegūs arī NATO, ievērojot vienoto spēku principu, ja netiks pieļauta dublēšanās un ja prioritāte tiks piešķirta sadarbspējai, vienlaikus aliansē tiks pastiprināts Eiropas pīlārs un tādējādi tiks reaģēts uz atkārtotiem aicinājumiem pēc līdzsvarotākas transatlantiskās sloga sadales; tā kā NATO joprojām ir daudzu dalībvalstu drošības arhitektūras stūrakmens;

tā kā ar PESCO ir izveidots saistošs satvars iesaistītajām dalībvalstīm, kuras apņēmās pastāvīgi un strukturēti kopīgi ieguldīt, plānot, attīstīt un darbināt aizsardzības spējas Savienības satvarā, uzņemoties 20 saistības piecās LES noteiktajās jomās; tā kā šīm saistībām vajadzētu būt pārejai no vienkāršas sadarbības aizsardzības jomā uz dalībvalstu aizsardzības spēku pilnīgu sadarbspēju un uzlabošanu, izmantojot divpusējas savstarpēji izdevīgas partnerības; tā kā PESCO sekretariāts šīs saistības katru gadu izvērtē valstu īstenošanas plānos un iesaistītās dalībvalstis var apspriesties ar sekretariātu; tā kā, neraugoties uz šīm saistībām, PESCO nolūkiem nav izveidots efektīvs atbilstības mehānisms; tā kā PESCO projekti būtu jāīsteno tā, lai tie atspoguļotu rūpnieciskās spējas, dublēšanās problēmas vai iesaistīto dalībvalstu budžeta ierobežojumus; tā kā būtu jāuzlabo PESCO atbilstības mehānisms;

tā kā iesaistītajām dalībvalstīm jāparāda politiskā apņemšanās izpildīt 20 saistības, kuras tās ir uzņēmušas; tā kā militāro spēju plānošanas cikli parasti ilgst vairāk nekā trīs gadus; tā kā valstu pašreizējos militāro spēju plānošanas ciklus lielākoties virza iepriekš noteiktais NATO aizsardzības plānošanas process; tā kā būtu jāpanāk lielāks progress attiecībā uz PESCO būtisku iekļaušanu valsts aizsardzības plānošanas procesos, lai nodrošinātu iesaistīto dalībvalstu spēju pabeigt PESCO projektus;

tā kā PESCO sākotnēji tika iecerēta kā inovatīvs pasākums, kurā piedalās dalībvalstis, kas vēlas un spēj uzlabot savu sadarbību aizsardzības jomā nolūkā sasniegt vērienīgākus mērķus; tā kā 25 iesaistīto dalībvalstu līdzdalība nedrīkst nozīmēt, ka PESCO tiks ierobežota ar mazākā kopsaucēja pieeju; tā kā iesaistīto dalībvalstu skaits liecina par gatavību ciešāk sadarboties drošības un aizsardzības jomā;

tā kā pirmajās trijās PESCO projektu kārtās ir izstrādāti un pieņemti 47 projekti; tā kā šobrīd neviens no tiem nav īstenots; tā kā pirmās kārtas projekti būtībā ir spēju veidošanas projekti, kuros ir iekļauts maksimāls dalībvalstu skaits; tā kā PESCO projektu iekļaujošais raksturs nedrīkstu mazināt iesaistīto dalībvalstu augsta līmeņa mērķus; tā kā ir svarīgi, lai PESCO pievērstos projektiem, kas sniedz reālu pievienoto vērtību;

tā kā, šķiet, nav vispārējas kopējas loģikas, kas vienotu 47 PESCO projektus; tā kā pašreizējā projektu sarakstā trūkst saskaņotības, vēriena, stratēģiskas ambīcijas, neļaujot novērst acīmredzamākos trūkumus attiecībā uz spējām, un nav pienācīgi vai pilnībā risināti kritiskie trūkumi, kas konstatēti pamatmērķa procesā, izmantojot Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD); tā kā viens no šiem projektiem ir apturēts, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās; tā kā citos projektos nav panākts pietiekams progress vai pastāv risks, ka tos varētu apturēt, un aptuveni 30 projektu joprojām ir koncepcijas izstrādes un sagatavošanas posmā; tā kā vērienīgu militāro spēju projektu izstrādei var būt vajadzīgs līdz pat 10 gadu; tā kā lielākajai daļai PESCO projektu ir tādi paši trūkumi kā EAF un NATO;

O.	tā kā paredzams, ka PESCO otrā kārta sāksies 2021. gadā; tā kā šī otrā kārta nodrošinās konkrētus un būtiskus rezultātus, kas nozīmē, ka ir jānosaka projektu prioritātes;

tā kā daži PESCO projekti ir vērsti uz operatīvo izvietošanu, piemēram, EUFOR operāciju bāze reaģēšanai krīžu situācijās (EUFOR CROC), militārā mobilitāte un loģistikas centru tīkls, savukārt citi ir vairāk vērsti uz militāro spēju attīstību, piemēram, Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un savstarpēja palīdzība kiberdrošības jomā (CRRT); tā kā ir vajadzīgas abas pieejas, lai dotu izšķirošu ieguldījumu virzībā uz ES kopēju integrētu drošības un aizsardzības stratēģiju;

Q.	tā kā tikai pašiem stratēģiskākajiem PESCO projektiem ir potenciāls dot izšķirošu ieguldījumu Savienības stratēģiskajā autonomijā un saskaņota pilna spektra spēku kopuma izveidē;

R.	tā kā galvenie Eiropas aizsardzības projekti, piemēram, nākotnes gaisa kaujas sistēma (FCAS) un galvenā sauszemes kaujas sistēma (MGCS), PESCO darbības jomā pašlaik neietilpst;

S.	tā kā ir būtiski noteikt prioritātes un novērst spēju nepilnības, kas konstatētas CDP, un balstīties uz CARD ar mērķi palielināt Eiropas stratēģisko autonomiju;

T.	tā kā tikai dažos no pašreizējiem PESCO projektiem ir pietiekami novērstas spēju nepilnības, kuras konstatētas CDP un CARD, vai jau ir pietiekami ņemti vērā mērķi attiecībā uz lielas ietekmes spējām, kas izriet no CDP, un tas būtu jāuzskata par prioritāti;

U.	tā kā vēl vairāk jāuzlabo PESCO, CARD, valstu īstenošanas plānu (NIP) un CDP savstarpējā saskaņotība, konsekvence un savstarpējā papildināšana;

V.	tā kā 21 iesaistītā dalībvalstī, kuras ir ES NATO dalībvalstis, valsts aizsardzības plānošanas procesus virza NATO aizsardzības plānošanas process (NDPP);

W.	tā kā būtu pēc iespējas drīzāk jāpanāk, ka dalībvalstu nacionālās prioritātes, ES prioritātes un NATO prioritātes ir savstarpēji papildinošas, kad tas ir atbilstoši un būtiski; tā kā ES un NATO prioritātēm vajadzētu būt labāk savstarpēji saskaņotām, lai tiktu sasniegti ES spēju mērķi;

X.	tā kā, ņemot vērā abu organizāciju atšķirīgo būtību un attiecīgos pienākumus, PESCO vajadzētu būt efektīvam un papildinošam instrumentam, ar kura palīdzību var īstenot spēju attīstības prioritātes un nodrošināt ES noteiktās militārās spējas, un tā var dot ieguldījumu NATO mērķu sasniegšanā;

tā kā saistībā ar ES globālo stratēģiju īpaša aizsardzības un drošības stratēģija, piemēram, vairākos Parlamenta ziņojumos ierosinātā ES drošības un aizsardzības baltā grāmata, varētu veicināt kopīgu izpratni par pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem un sniegt svarīgas norādes par PESCO un CDP, kas izriet no izpratnes par stratēģiskiem mērķiem un darbībām, kuras jāveic ilgtermiņā;

tā kā pašlaik PESCO projekti ir atkarīgi no 25 iesaistīto dalībvalstu finansiālā ieguldījuma; tā kā sagaidāms, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā valstu aizsardzības budžeti tiks samazināti; tā kā paradoksālā kārtā vairāki no pašreizējiem 47 PESCO projektiem, attiecīgi finansēti, varētu uzlabot dalībvalstu sagatavotību gadījumā, ja rastos vēl kāda plaša mēroga sabiedrības veselības krīze, piemēram, militārā mobilitāte, Eiropas Medicīnas komandcentrs un daudzi citi projekti jomās, kas saistītas ar loģistiku un transportu, veselības aprūpi, katastrofu seku likvidēšanu, sagatavotību uzbrukumiem, kuros tiek izmantoti ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodolieroči (CBRN), un cīņu pret ļaunprātīgām kiberdarbībām un naidīgām dezinformācijas kampaņām; tā kā finansējuma samazināšana stratēģiskajām spējām, kas pašlaik trūkst ES un tās dalībvalstīm, arī vājinātu to spēju kopīgi cīnīties pret turpmākām pandēmijām, CBRN draudiem un citiem neprognozējamiem riskiem ar lielu starptautisku ietekmi;

AA.

tā kā divējāda lietojuma transporta infrastruktūras finansēšana nodrošinās ieguvumus gan civilajai, gan militārajai mobilitātei, un tā kā, īstenojot saskaņotas administratīvās procedūras, resursi varētu tikt virzīti pa pienācīgiem piegādes ceļiem visā ES un tas palīdzētu veidot kopēju drošības un aizsardzības vidi;

AB.	tā kā PESCO un topošajam EAF ir jābūt savstarpēji papildinošiem un tā kā to savstarpējās saiknes ir jāattīsta turpmāk, lai nodrošinātu kritiskas spējas, kā noteikts CDP;

AC.

tā kā, ņemot vērā izredzes saņemt līdzfinansējumu pētniecības un izstrādes spējām, kas izriet no dažiem PESCO projektiem, izmantojot topošo EAF, iesaistītās dalībvalstis izstrādā vairāk priekšlikumu un notiek intensīvākā apmaiņa un sadarbība; tā kā visos priekšlikumos ir jāņem vērā ES kopējās stratēģiskās intereses;

AD.

tā kā atsevišķos gadījumos trešo valstu dalība atsevišķos PESCO projektos ar nosacījumu, ka tās atbilst saskaņotam politisku, nozīmīgu un juridisku nosacījumu kopumam, varētu būt Savienības stratēģiskajās interesēs, jo īpaši ja ir runa par tehnisko zināšanu vai papildu spēju nodrošināšanu, kā arī stratēģisku partneru gadījumā; tā kā nevienas trešās valsts dalība PESCO projektos nedrīkstētu iedragāt mērķi veicināt ES KDAP;

AE.

tā kā trešo valstu dalība var notikt tikai izņēmuma gadījumos, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pēc ES dalībvalstu uzaicinājuma; tā kā jebkādai šādai dalībai būtu jāsniedz pievienotā vērtība dažiem projektiem un jāveicina PESCO un KDAP stiprināšana un stingrāku saistību izpilde, ievērojot ļoti stingrus nosacījumus un pamatojoties uz iedibinātu un efektīvu savstarpīgumu;

AF.	tā kā jau sen bija jāparaksta nolīgums par trešo valstu dalību PESCO projektos;

AG.	tā kā attiecībā uz Politikas un drošības komitejas (PDK) pašreizējo lomu PESCO un spēju attīstības kontekstā Parlaments jau ir norādījis, ka “LES 38. pantā minētās PDK pilnvaras ir jāinterpretē šauri”;

AH.

tā kā PESCO pārvaldību nodrošina iesaistītās dalībvalstis; tā kā PESCO sekretariātam būtu jāturpina sekmēt sadarbību ar citiem ES dalībniekiem saistībā ar iespējamu sinerģiju ar citiem ES instrumentiem un iniciatīvām, lai nodrošinātu pārredzamību un iekļautību un lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās;;

AI.	tā kā dalībvalstu sadarbības padziļināšanai aizsardzības jomā ES līmenī būtu jāiet roku rokā ar dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta kontroles pilnvaru pastiprināšanu;

AJ.

tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam būtu jākoncentrējas uz projektiem, kas saistīti ar militāro mobilitāti un sadarbspēju, kas ir izšķiroši svarīgi neparedzētu konfliktu un krīžu gadījumā; tā kā ar PESCO būtu jāpalīdz izveidot efektīvu Šengenas zonas militāro mobilitāti, kuras mērķis būtu samazināt procedūru apjomu uz robežām un atstāt tikai absolūti nepieciešamos infrastruktūras slogus; tā kā šajā sakarībā būtu atzinīgi jāvērtē projekts Rail Baltica, kas ir būtisks Baltijas valstu integrācijai Eiropas dzelzceļa tīklā, un būtu jānodrošina tā pilnīga efektivitāte;

AK.	tā kā šajā saistībā PESCO var palīdzēt panākt lielāku saskaņotību, koordinētību un sadarbspēju drošības un aizsardzības jomā un konsolidēt Savienības solidaritāti, kohēziju un noturīgumu;

AL.	atgādina, ka Parlamentam kopīgi ar Padomi būtu jāveic likumdošanas un ar budžetu saistītas funkcijas, kā arī politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas, kā noteikts Līgumos;

AM.	tā kā Parlaments aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nosūtīt gada ziņojumu par PESCO īstenošanu,

AN.	tā kā iesaistīto dalībvalstu kopīgie pētniecības un izstrādes centieni PESCO ietvaros ļaus panākt ievērojamu progresu tehnoloģiju attīstībā, kas savukārt Savienībai nodrošinās konkurētspēju moderno aizsardzības spēju jomā,

iesaka Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

informēt un apspriesties ar Parlamentu par PESCO pārskatīšanu un nodrošināt, ka saskaņā ar LES 36. pantu Parlamenta viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā, sevišķi pirmās PESCO kārtas pašreizējā stratēģiskā pārskata kontekstā, kuru pabeigs 2020. gadā, lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību, pārredzamību un kontroli;

b)	uzsver, ka ir svarīgi prioritāri turpināt strādāt pie konfliktu risināšanas;

īstenot Savienības stratēģisko redzējumu un definēt kopīgus draudus, cita starpā īstenojot 2016. gada ES globālajā stratēģijā noteiktos vērienīgos mērķus, tostarp pašreizējā stratēģiskā kompasa darbā, kas jāpaveic sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm, kā arī pastiprināt PESCO operatīvo dimensiju;

d)	pamatojoties uz diskusijas rezultātiem par stratēģisko kompasu, pēc iespējas ātrāk sagatavot pilnvērtīgu ES drošības un aizsardzības balto grāmatu; pieņem zināšanai to, ka stratēģiskā kompasa pirmie rezultāti ir gaidāmi 2022. gada pirmajā pusgadā;

e)	nodrošināt sinerģijas ietekmi un saskaņotību starp dažādām ES aizsardzības iniciatīvām un operācijām;

ar mērķorientētiem priekšlikumiem un atbilstīgu komunikāciju mudināt iesaistītās dalībvalstis uztvert aizsardzību nevis tikai un vienīgi kā valsts mēroga jautājumu, bet vairāk kā Eiropas mēroga jautājumu, un veikt strukturētus centienus biežāk pirmkārt izmantot Eiropas sadarbības pieeju, jo neviena iesaistītā dalībvalsts viena pati nespēj novērst konstatētos spēju trūkumus; mudināt iesaistītās dalībvalstis un vispārīgāk ES dalībvalstis nākamajos gados nesamazināt aizsardzības izdevumus un sevišķi finansiālo iesaisti Eiropas sadarbības projektos;

g)	palielināt ES budžeta mērķus aizsardzības spēju stiprināšanai, jo īpaši ar pietiekamu EAF un plānotās militārās mobilitātes finansējumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS);

nodrošināt, ka PESCO tiek efektīvi izmantota kā instruments virzībā uz ilgtspējīgu un efektīvu ES sadarbību aizsardzības jomā, uzlabojot iesaistīto dalībvalstu aizsardzības spējas un sadarbspēju kā kopīgu mērķi, jo īpaši attiecībā uz spēku pieejamību, sadarbspēju, elastību un izvietojamību saskaņā ar mērķi panākt lielāku ES stratēģisko autonomiju, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību starp iesaistītajām dalībvalstīm, kas to vēlas, palielinot ES un NATO sadarbību attiecībā uz ES un NATO dalībvalstīm un uzturot ciešu sadarbību ar citiem starptautiskajiem partneriem;

nodrošināt, ka no PESCO projektiem izrietošo spēju finansējums, kas tiek piešķirts no EAF, ir vērsts uz konkrētu skaitu stratēģisku galveno projektu saskaņā ar CDP prioritātēm nolūkā maksimāli palielināt tā ietekmi; nodrošināt, ka PESCO projektu atlase atbilst CDP mērķiem attiecībā uz lielas ietekmes spējām;

j)	norāda, ka Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un ar budžetu saistītas funkcijas, kā arī politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas, kā noteikts Līgumos;

k)	tieši PESCO projekta ciklā iekļaut saikni starp PESCO, Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) un EAF, lai efektīvāk sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu drošības un aizsardzības jomā; pieprasīt dokumentāciju par katru projektu, pirms notiek atlase pēc budžeta kritērijiem;

koncentrēt PESCO centienus uz projektiem, kuru mērķis ir sistemātiski stiprināt militāro KDAP,

i)	kas, tieši reaģējot uz operācijās iesaistīto Eiropas bruņoto spēku vajadzībām, palīdz novērst būtiskus spēju trūkumus ar lielāku uzsvaru uz operatīvo darbību,

ii)	kas ir ar stratēģisku un integrējošu dimensiju, piemēram, EUFOR CROC, militārā mobilitāte, loģistikas centru tīkls vai CRRT, vai

iii)	kas attiecīgā gadījumā rada papildu sinerģiju un apjomradītu ietekmi;

m)	orientēt PESCO uz strukturētiem projektiem, kuriem ir patiesa Eiropas stratēģiskā dimensija, tādējādi stiprinot Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi;

n)	uzsvērt to, ka neliels skaits stratēģisku projektu, jo īpaši stratēģiskie veicinātāji (vadība un kontrole, transports, izlūkdati), ir svarīgi un tiem būtu jāpiešķir prioritāte, jo tie veido pamatu integrētākai Eiropas aizsardzībai;

pieņemt zināšanai, ka PESCO izveide atbilstīgi Lisabonas līgumam tika uztverta kā progresīva sistēma, kurā piedalās dalībvalstis, kas vēlas apvienot resursus un spējas, lai panāktu vērienīgus kopējus mērķus drošības un aizsardzības jomā; ņemt vērā to, ka Savienībai ir pakāpeniski jāattīsta kopēja sistēma, par kuru būtu atbildīgs Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un kurā dalībvalstis veiktu savas nacionālās aizsardzības politikas pārskatus, dalītos ar rezultātiem un apvienotu izlūkdatus ar mērķi likt pamatus patiesai Eiropas aizsardzībai;

šajā sakarībā atzīt, ka Komisijas politiskās pamatnostādnes aizsardzības politikas jomā ir vērtīgas, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību veikt drosmīgus pasākumus, lai virzītos uz patiesu Eiropas Aizsardzības savienību, un izstrādāt integrētu un visaptverošu pieeju ES drošības jomā; uzskatīt, ka Komisijas jaunā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta izveidei būtu jāsekmē lielāka saskaņotība, godīga sadarbība un integrēta koordinācija dalībvalstu aizsardzības spēju izveidē, kā arī būtu jāpalīdz stiprināt ES militāro infrastruktūru un uzlabot ES rūpniecības un iekšējā tirgus efektivitāti;

atzīt, ka Parlamentam vajadzētu būt svarīgai lomai KDAP īstenošanas un novērtēšanas pārbaudē un uzraudzībā; pilnībā informēt Parlamentu un apspriesties ar to par pašreizējo stratēģisko pārskatu attiecībā uz PESCO pirmo posmu, kas beigsies 2020. gadā; uzskatīt, ka dalībvalstu sadarbības palielināšanai aizsardzības jomā ES līmenī būtu jāiet roku rokā ar Parlamenta kontroles pilnvaru pastiprināšanu;

censties panākt, ka galvenās spējas, piemēram, topošās galvenās sauszemes, jūras, gaisa, IT un citas platformas, kas paredzētas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, tiek iekļautas PESCO vai ka vajadzības gadījumā tās vismaz ir ar PESCO cieši saistītas, lai:

i)	palielinātu militārās KDAP operatīvo gatavību un

ii)	nodrošinātu, ka PESCO centieni papildina esošās spējas un tiek izmantoti tā, lai novērstu esošos trūkumus un kompensētu pieskaitāmās izmaksas;

s)	izstrādāt inovatīvus stimulus, lai uzlabotu KDAP misiju un operāciju sadarbspēju un izvietošanu;

t)	palielināt investīcijas civilajā transporta infrastruktūrā, kas ir savienojama ar militārajai mobilitātei domāto plānošanu;

saistībā ar ES kaujas grupu sistēmas reformu izpētīt iespēju tai piemērot PESCO, lai palielinātu tās operatīvo spēju, modularitāti un reaģētspēju, izveidojot pastāvīgas daudznacionālas vienības, kuru mērķis ir pildīt LES 43. panta 1. punktā noteiktos militāros uzdevumus un uzlabot ES spēju veikt krīzes pārvaldības operācijas, tostarp vissarežģītākās, piemēram, miera atjaunošanas operācijas, un izmantot tās kā stratēģiskus ārpus operāciju zonas izvietotus rezerves spēkus;

atbalstīt un attiecīgā gadījumā veicināt PESCO projektu sagrupēšanu spēju kopās un novērtēt to stratēģisko nozīmi, paturot prātā mērķi sasniegt pilna spektra spēku kopumu, un koncentrēt centienus uz projektiem, kuriem ir vislielākais potenciāls panākt Eiropas stratēģisko autonomiju; pārskatīt pašreizējo 47 projektu sarakstu un ar iesaistīto dalībvalstu piekrišanu vai nu apvienot projektus kopās, vai atcelt tos, kas nepanāk pietiekamu progresu vai nesniedz pietiekamus savstarpējos ieguvumus Eiropas Savienībai;

veicināt atbilstību 20 PESCO saistībām, nosakot skaidru un vienkāršu atbilstības kritēriju definīciju un nodrošinot, ka turpmākie projektu priekšlikumi pievēršas konkrētai ES spēju attīstības prioritātei; nodrošināt, ka jebkādu projektu progresa pārskatu pamatā ir skaidri un pārredzami kritēriji, arī ja ir piešķirts līdzfinansējums no EDIDP/topošā EAF; nodrošināt, ka šādi kritēriji kalpo par indikatoriem visām dalībvalstīm, kas piedalās PESCO projektos; nodrošināt, ka iesaistītās dalībvalstis turpmāk valsts īstenošanas plānos sniedz kvalitatīvāku un detalizētāku informāciju, izklāstot, kā tās plāno izpildīt 20 PESCO saistības;

uzlabot ES aizsardzības plānošanas un attīstības instrumentu un iniciatīvu saskaņotību; izmantot sinerģiju starp PESCO projekta ciklu un citiem aizsardzības spēju procesiem, piemēram, ES pamatmērķa procesu, CDP un CARD, lai nodrošinātu, ka tiek iesniegti mērķorientētāki, pārdomātāki, labāk izstrādāti un labāk strukturēti projekti; nodrošināt, ka iesniegšanas cikls ļauj sinhronizēt vairāku Eiropas iniciatīvu, tostarp EAF, īstenošanu;

y)	mudināt iesaistītās dalībvalstis integrēt CDP savos valstu aizsardzības plānošanas procesos, lai palīdzētu novērst trūkumus saistībā ar spējām;

atkārtoti apstiprināt PESCO sekretariāta kā vienota kontaktpunkta centrālo lomu attiecībā uz visiem projektiem un aicināt sekretariātu regulāri informēt Parlamentu par projektu virzību visu ieinteresēto personu interesēs, izmantojot informāciju, ko ir savākusi(-šas) par projektu koordināciju atbildīgā(-ās) dalībvalsts(-is); mudināt iesaistītās dalībvalstis turpināt iesaistīties efektīvākā dialogā ar PESCO sekretariātu par valstu īstenošanas plānu pārskatīšanu un atjaunināšanu;

aa)	aicināt iesaistītās dalībvalstis nodrošināt taustāmu progresu pašreizējo PESCO projektu īstenošanā;

ab)

precizēt Politikas un drošības komitejas lomu PESCO procesā, kas nav paredzēta LES, un šajā sakarībā nodrošināt Eiropas Savienības Militārās komitejas (ESMK) svarīgo lomu, sniedzot ad hoc militāras konsultācijas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos;

ac)	iesaistīt ESMK darbā, kas tiek veikts, lai noteiktu pilna spektra spēku kopumu;

ad)

izskatīt iespēju izveidot ES Aizsardzības padomi, pamatojoties uz pašreizējo Ārlietu padomi aizsardzības ministru formātā, kas ir arī EAA ministru valde un ES aizsardzības ministru PESCO formāts, lai vajadzības gadījumā garantētu prioritāšu noteikšanu attiecībā uz resursiem un efektīvu sadarbību un integrāciju dalībvalstu starpā;

ae)	precizēt vai definēt saikni starp PESCO pārvaldību un EAF pārvaldību un ex post kontroles procesā informēt Parlamentu par EAF finansējumu PESCO projektiem;

af)	apsvērt iespēju mainīt PESCO projektu iesniegšanas ciklu, kā to ir pieprasījušas dažas iesaistītās dalībvalstis, lai panāktu, ka šie projekti ir mērķorientētāki, pārdomātāki un labāk strukturēti;

ag)

precizēt noteikumus par trešo personu līdzdalību PESCO, ņemot vērā to, cik svarīga ir ES lēmumu pieņemšanas autonomija un pilnīga savstarpība, un pieņemot, ka vislielāko labumu ES var dot pieeja, kas paredz katru gadījumu izskatīt atsevišķi, ņemot vērā:

i)	vajadzību izstrādāt un pieņemt vispusīgu pamatdokumentu, kas reglamentēs turpmāko sadarbību ar trešām personām PESCO projektos, un

ii)	to, ka lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz trešo personu dalību būtu jānodrošina katra PESCO projekta līmenī;

ah)	mudināt, lai turpmāko PESCO projektu priekšlikumu pamatā būtu “nākotnes apdraudējumi”; stiprināt partnerību ar NATO, ANO, Āfrikas Savienību un citām organizācijām; nodrošināt, ka visos attiecīgajos PESCO projektu aspektos tiek apsvērta MVU iesaiste un iekļaušana;

ai)

nodrošināt, ka PESCO projekti palīdz attīstīt un palielināt iesaistīto dalībvalstu rūpniecisko spēju nanotehnoloģiju, superdatoru, mākslīgā intelekta, dronu tehnoloģiju, robotikas un citās jomās, kas savukārt nodrošinās Eiropas pašattīstību un neatkarību no ārvalstu importētājiem šajās jomās, kā arī sekmēs jaunu darbvietu radīšanu;

aj)	ņemt vērā to, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka Savienībai nav pietiekamas kompetences veselības aprūpes jomā; atzīt, ka vienlaicīgi ir jāizveido ES kopējā aizsardzības stratēģija, lai reaģētu uz uzbrukumu ES robežām un teritorijām, un ka PESCO ir pozitīvs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu;

ak)

atzīt Eiropas bruņoto spēku izšķirošo nozīmi Covid-19 pandēmijas radīto problēmu risināšanā — gan veselības ārkārtas situācijas pārvaldībā, gan civilo misiju un operāciju atbalstīšanā, un faktu, ka tiem ir arī pārrobežu dimensija un solidaritātes funkcija; apzināties labumu, ko kopēju Eiropas spēju attīstībai šajā jomā varētu sniegt jauni, vērienīgi PESCO projekti, kas paplašinātu iepriekšējo projektu, galvenokārt Dislocējamas militāras katastrofu seku likvidēšanas spēju paketes un Eiropas Medicīnas komandcentra, veikto darbu;

al)	aicināt Padomi un iesaistītās dalībvalstis koncentrēties uz kibernoturību un sagatavot kolektīvu stratēģiju un procedūras par to, kā reaģēt uz kiberincidentiem, izmantojot PESCO projektus, lai dalībvalstīs izveidotu noturīgāku vidi;

am)

ņemt vērā Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni, ko tas pauda 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā (8), proti, ka drošība un ES loma pasaulē būtu jāiekļauj iepriekš definētu, bet arvien papildināmu prioritāšu sarakstā, un atzīt, ka tā būtu iespēja iesaistīt pilsoņus debatēs par PESCO stiprināšanu un veidu, kā virzīties uz autonomu Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku;

uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2) OV L 65, 8.3.2018., 24. lpp.

(3) OV L 161, 26.6.2018., 37. lpp.

(4) OV L 294, 21.11.2018., 18. lpp.

(5) OV L 293, 14.11.2019., 113. lpp.

(6) OV C 374, 16.10.2018., 1. lpp.

(7) OV C 263, 25.7.2018., 125. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0010.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/224

P9_TA(2020)0280

Ieteikums Padomei, Komisijai un PV/AP par attiecībām ar Baltkrieviju

Eiropas Parlamenta 2020. gada 21. oktobra ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par attiecībām ar Baltkrieviju (2020/2081(INI))

(2021/C 404/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., un 8. pantu un V sadaļu, it īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

—	ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. februāra secinājumus par Baltkrieviju,

—	ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika aizsākta Austrumu partnerība kā ES un sešu tās Austrumeiropas partnervalstu — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas — kopīgs pasākums,

—	ņemot vērā Austrumu partnerības kopīgās deklarācijas, kas pieņemtas 2009. gada samitā Prāgā, 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā, 2015. gada samitā Rīgā, 2017. gada samitā Briselē un 2020. gadā rīkotajā Austrumu partnerības vadītāju videokonferencē,

—	ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas neatļauti, kurš stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā (1),

—	ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (2), kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā,

—	ņemot vērā ES un Baltkrievijas divpusējā cilvēktiesību dialoga 6. kārtu, kas norisinājās 2019. gada 18. jūnijā Briselē,

—	ņemot vērā Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka Žuzepa Borela un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra Olivēra Vārheji 2020. gada 10. augusta kopīgo paziņojumu un ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2020. gada 11. augusta deklarāciju par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām,

—	ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2020. gada 19. jūnija paziņojumu par nesenajiem notikumiem Baltkrievijā un Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka Žuzepa Borela 2020. gada 14. jūlija, 2020. gada 7. augusta un 2020. gada 17. augusta paziņojumu par vēlēšanām Baltkrievijā,

—	ņemot vērā EĀDD runaspersonas paziņojumus par nāvessoda piemērošanu Baltkrievijā, jo īpaši 2019. gada 30. jūlija, 2019. gada 28. oktobra, 2019. gada 20. decembra, 2020. gada 11. janvāra un 2020. gada 7. marta paziņojumu par šo jautājumu,

—	ņemot vērā ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam,

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2020. gada 10. jūlija ziņojumu,

—	ņemot vērā ANO paziņojumus par stāvokli Baltkrievijā, jo īpaši ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2020. gada 12. augusta paziņojumu, ANO īpašo referentu cilvēktiesību jautājumos 2020. gada 13. augusta paziņojumu un ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2020. gada 21. augusta paziņojumu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2020. gada 13. augusta paziņojumu, kurā viņš aicināja izbeigt vardarbību Baltkrievijā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta PPE (Eiropas Tautas partijas grupa), S&D (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), grupas “Renew Europe”, Verts/ALE (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) un ECR (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) politisko līderu 2020. gada 17. augusta kopīgo paziņojumu par Baltkrieviju,

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2020. gada 14. augusta ārkārtas sanāksmes galvenos iznākumus, Eiropadomes 2020. gada 19. augusta secinājumus par stāvokli Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, un Eiropadomes 2020. gada 1. oktobra un Ārlietu padomes 2020. gada 12. oktobra secinājumus par ierobežojošu pasākumu noteikšanu personām, kuras ir identificētas kā atbildīgas par represijām un iebiedēšanu, kas vērsta pret miermīlīgiem demonstrantiem, opozīcijas locekļiem un žurnālistiem pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kā arī par vēlēšanu pārkāpumiem,

—	ņemot vērā atklāto vēstuli par diplomātiskās novērošanas darbībām 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās (Minska, 2020. gada 13. augusts),

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā ES globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku,

—

ņemot vērā rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (3), 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (4), 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Baltkrieviju (5) un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā, jo īpaši “Charter 97” lietu (6), un 2020. gada 17. septembra rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (7);

—	ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0167/2020),

tā kā Lukašenko režīma īstenotās darbības ir krimināli sodāmas un pretrunā Eiropas vērtībām, demokrātijas principiem un Baltkrievijas tautas gribai; tā kā, neraugoties uz Baltkrievijā joprojām esošajiem būtiskajiem pamattiesību un cilvēktiesību ierobežojumiem, ES kritiskas iesaistīšanās politika attiecībā uz Baltkrieviju ir sniegusi zināmus rezultātus parakstītu nolīgumu un lielākas sadarbības veidā tādās jomās kā vide un savienojamība, pārrobežu sadarbība un robežu pārvaldība, tomēr nav panākti pietiekami rezultāti attiecībā uz Austrumu partnerības pamatvērtību ievērošanu; tā kā Baltkrievijas režīma nelikumīgās darbības apdraud šos rezultātus un ir rūpīgi jāizvērtē turpmākās ES un Baltkrievijas attiecības, ņemot vērā to, ka režīms neievēro savas starptautiskajos tiesību aktos un ar ES noslēgtajos nolīgumos paredzētās saistības; tā kā turpmākās ES un Baltkrievijas attiecības tiks noteiktas partnerības prioritātēs, par kurām ir jāvienojas ES un jaunajām demokrātiski ievēlētajām Baltkrievijas varas iestādēm un kuras būtu jābalsta uz ES pamatā esošajām kopīgajām vērtībām, proti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

B.	tā kā Baltkrievijas un ES iedzīvotājiem ir kopējs Eiropas mantojums un kultūra un šī valsts tieši robežojas ar trim ES dalībvalstīm; tā kā stāvoklis Baltkrievijā var tieši ietekmēt ES;

tā kā nevienas no Baltkrievijā kopš 1994. gada rīkotajām prezidenta vēlēšanām nav bijušas brīvas un taisnīgas, tomēr, neraugoties uz smagajiem nedemokrātiskajiem apstākļiem, Baltkrievijas iedzīvotāji pēc vairāk nekā divdesmit gadu apspiešanas ir nobalsojuši par pārmaiņām; tā kā pēdējās prezidenta vēlēšanas nebija ne brīvas, ne taisnīgas, tajās vēl vairāk nekā iepriekšējās netika ievērotas pulcēšanās, biedrošanās un vārda pamatbrīvības, tās notika pēc minimālas priekšvēlēšanu kampaņas, ierobežojošā vidē un ar represijām un kopumā nenodrošināja jēgpilnu vai konkurētspējīgu politisko sacensību;

D.	tā kā Baltkrievijas varas iestādes neievēroja minimālos starptautiskos standartus ticama, pārredzama, brīva un taisnīga prezidenta vēlēšanu procesa nodrošināšanai;

tā kā prezidenta vēlēšanu kampaņu izkropļoja plaši izplatīta valsts pārvaldes iestāžu iejaukšanās par labu amatā esošajam prezidentam, pārējo kandidātu, viņu ģimenes locekļu un atbalstītāju iebiedēšana un represēšana, atteikšanās reģistrēt kandidātus, kas bija savākuši pietiekamu parakstu skaitu, daudzi aresti, centieni apklusināt neatkarīgos žurnālistus un blogerus un dzēst disidentu tīmekļa vietnes;

tā kā ierobežojošais un patvaļīgais reģistrācijas process neļāva piedalīties lielākai daļai kandidātu, tostarp tika arestēts galvenais prezidenta sāncensis Viktors Babariko un citas svarīgas kandidātes Svetlanas Tihanovskas vīrs Sergejs Tihanovskis un Centrālā vēlēšanu komisija liedza reģistrēties galvenajam opozīcijas kandidātam Valērijam Cepkalo, pamatojoties uz nepietiekamu savākto derīgo balotēšanās parakstu skaitu, bez iespējas iesniegt apelāciju, lai izvērtētu noraidījuma pamatotību; tā kā tas akcentē nesamērīgos un nepamatotos šķēršļus kandidatūras reģistrācijai, kas ir pretrunā EDSO saistībām un citiem starptautiskajiem standartiem; tā kā šāda kandidātu izslēgšana ierobežoja Baltkrievijas iedzīvotāju iespējas izvēlēties kandidātus;

tā kā pēc organizācijas “Cilvēktiesību aizstāvji par brīvām vēlēšanām” sniegtās informācijas tika īstenoti papildu pasākumi, kuri traucēja opozīcijas kandidātiem, proti, ierobežojumi attiecībā uz vietām, kurās likumīgi var rīkot priekšvēlēšanu pasākumus, kandidātu kampaņas grupu locekļu aizturēšana un gandrīz visu opozīcijas kandidātu bloķēšana vēlēšanu iecirkņu komisijās, un ar kuriem tika panākts, ka no opozīcijas partijām izvirzītie kandidāti saņēma 1,1 % balsu un valdību atbalstošo partiju kandidāti — 96,7 % balsu;

H.	tā kā Baltkrievijas valdība savlaicīgi neuzaicināja EDSO/ODIHR novērot 2020. gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas un līdz ar to šajās vēlēšanās nebija neatkarīgu starptautisko novērotāju;

tā kā Centrālās vēlēšanu komisijas noteikto koronavīrusa pandēmijas ierobežojumu dēļ vietējiem vēlēšanu novērotājiem tika liegta iespēja pilnībā izpildīt savus pienākumus visās balsošanas fāzēs, proti, agrīnajā balsošanā, balsošanā vēlēšanu dienā un balsošanā no mājām; tā kā Baltkrievijas režīms izmantoja agrīno balsošanu, lai vairākkārtīgi palielinātu balsotāju aktivitātes rādītāju, turklāt tika dokumentēti daudzi gadījumi, kad piespiedu kārtā balsoja noteiktas vēlētāju grupas, piemēram, militārais personāls, ierēdņi, valstij piederošu uzņēmumu darbinieki un valsts mājokļu iedzīvotāji; tā kā vēlēšanu dienā vietējie vēlēšanu novērotāji nedrīkstēja uzraudzīt balsu skaitīšanu un vēlēšanu iecirkņu komisiju un Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie vēlēšanu rezultāti būtiski atšķīrās no viņu novērojumiem;

tā kā Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidotās platformas (tāda kā Golos-Belarus2020.org) veica neatkarīgas aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem un analizēja vairāk nekā 200 iecirkņu vēlēšanu komisiju protokolus, tādējādi nonākot pie reālajiem rezultātiem, kuri skaidri liecināja par to, ka Svetlana Tihanovska bija saņēmusi absolūtu balsu vairākumu (kas svārstījās 71,1–97,6 % robežās);

tā kā Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlēšanās ir uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, kas esot ieguvis 80,10 % balsu, savukārt viņa galvenā oponente Svetlana Tihanovska esot saņēmusi 10,12 % balsu; tā kā vēlēšanu dienās tika pastāvīgi ziņots par pārkāpumiem, cilvēkiem bieži tika liegtas tiesības balsot un tika viltoti vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoli;

tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis neatzina prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo tām bija pamatotas šaubas par to taisnīgumu, pauda nosodījumu par nesamērīgo un nepieņemamo spēka pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem un atbalstīja Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības noteikt savu nākotni;

tā kā Baltkrievijas tautas ievēlētā prezidente Svetlana Tihanovska tika iebiedēta un divas dienas pēc prezidenta vēlēšanām bija spiesta pamest Baltkrieviju; tā kā pēc draudu saņemšanas bailēs par savu vai savu ģimenes locekļu drošību Baltkrieviju pameta arī citi pilsoniskie un politiskie aktīvisti un darba ņēmēju līderi;

tā kā Baltkrievijas režīms atsakās uzsākt nacionālo dialogu ar iedzīvotājiem un neatzīst Koordinācijas padomi, kuru izveidoja pēc Svetlanas Tihanovskas ierosmes ar vienīgo mērķi dialoga ceļā sekmēt mierīgu un sakārtotu varas pāreju, kā arī cenšas to iebiedēt un izklīdināt, vēršoties pret tās locekļiem un izvirzot viņiem kriminālapsūdzības; tā kā Baltkrievijas varas iestādes nav apcietinājušas vai no valsts izraidījušas tikai vienu Koordinācijas padomes prezidija locekli — Svetlanu Aleksejeviču;

tā kā Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un falsificētu rezultātu, proti, esošā prezidenta uzvaras, paziņošanas, valsts mērogā ir notikuši līdz šim nepieredzēti miermīlīgi protesti, kuros tiek prasīts rīkot jaunas brīvas un taisnīgas vēlēšanas; tā kā šie protesti tika vardarbīgi apspiesti un tā rezultātā tika arestēti tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju, slimnīcās nonāca simtiem cilvēku, seši ir apstiprināti par mirušiem un desmitiem cilvēku joprojām ir pazuduši bez vēsts;

P.	tā kā Eiropas Parlaments atbalsta Baltkrievijas iedzīvotāju prasības rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas un būt spējīgiem brīvi pieņemt lēmumus par savas valsts nākotni;

Q.	tā kā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē valsts mēroga protestu pastāvīgi miermīlīgo raksturu un mudina arī turpmāk to nemainīt, kā arī apbrīno Baltkrievijas sieviešu lomu un spēcīgo līderību;

tā kā Baltkrievijas protestētāji ziņo par necilvēcīgajiem apstākļiem un apiešanos nelikumīgas aizturēšanas laikā, tostarp pastāvīgu sišanu, izvarošanu, pazemojošu izturēšanos un necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem pārpildītās cietuma kamerās bez piekļuves dzeramajam ūdenim, ēdienam, sanitārajām telpām un medicīniskajai palīdzībai; tā kā Baltkrievijas opozīcijas vadītājs un politieslodzītais Pāvels Sevjariņecs pārgrieza vēnas, protestējot pret spīdzināšanu un necilvēcīgajiem ieslodzījuma apstākļiem; tā kā daudzi cilvēki pēc atbrīvošanas nokļuva slimnīcā, daži intensīvās terapijas nodaļās, ar tādiem ievainojumiem kā lauzti locekļi, lauzti galvaskausi, bojāta redze un dzirde, no kuriem daži kopā ar psiholoģiskajām traumām radīs ilgtermiņa sekas, tostarp neauglību;

tā kā Baltkrievijā pēdējo mēnešu laikā par ierastu praksi ir kļuvušas represālijas pret režīma oponentiem, vēlēšanu novērotājiem, žurnālistiem, blogeriem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp izmantojot fizisku vardarbību, cilvēku nolaupīšanu, ko veic nezināmas personas bez identifikācijas zīmēm, administratīvos sodus, draudus atņemt bērnu aprūpes tiesības, kriminālapsūdzības, kā arī fizisku un psihisku spīdzināšanu;

T.	tā kā Baltkrievijas iedzīvotājiem steidzami ir nepieciešama starptautiskās sabiedrības palīdzība un atbalsts;

U.	tā kā attiecībā uz stāvokli Baltkrievijā ir steidzami jāveic starptautiska izmeklēšana par Baltkrievijas režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret miermīlīgajiem protestētājiem un pārmērīgu varas lietošanu;

tā kā cilvēktiesību aizstāvju, opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu darba apstākļi ir pastāvīgi pasliktinājušies, viņi tiek sistemātiski iebiedēti un aizskarti un tiek ierobežotas viņu pamatbrīvības; tā kā cilvēktiesību organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām sistemātiski tiek liegta reģistrācija un par dalību nereģistrētās grupās un ārvalstu finansējuma saņemšanu ir paredzēta kriminālatbildība; tā kā cilvēktiesību advokātiem tiek liegts aizstāvēt ieslodzītos pilsoniskos un politiskos aktīvistus, kuri nevar paļauties uz to, ka saņems taisnīgu tiesu;

W.	tā kā plaši izplatītā tiesībaizsardzības amatpersonu nesodāmība vēl vairāk veicina cilvēktiesību pārkāpumus un represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem un nevainīgiem cilvēkiem;

tā kā īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2020. gada jūlija ziņojumā netika konstatēts, ka Baltkrievijā būtu veikti būtiski uzlabojumi cilvēktiesību juridiskajā un regulatīvajā aizsardzībā, un papildus iepriekšminētajām problēmām tika vērsta uzmanība uz pastāvīgu nāvessoda piemērošanu, neaizsargātu grupu, tostarp sieviešu, personu ar invaliditāti, etnisku un reliģisku minoritāšu un LGBTIK personu, biežu diskrimināciju, pastāvīgu piespiedu darba izmantošanu, ieslodzīto spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kā arī baltkrievu valodā runājošo diskrimināciju;

tā kā saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijām Baltkrievijā politisku iemeslu dēļ šobrīd ieslodzījumā atrodas aptuveni 100 personu; tā kā starp ieslodzītajiem Baltkrievijas opozīcijas locekļiem ir 2010. gada prezidenta vēlēšanu kandidāts Mikols Statkevičs, kurš no 2011. līdz 2017. gadam bija ieslodzītais pārliecības dēļ, un vēl viens bijušais ieslodzītais pārliecības dēļ Anatolijs Ļebedko, Baltkrievijas Koordinācijas padomes prezidija locekļi Marija Koļesņikova, Lilija Vlasova un Maksims Znaks, prezidenta sāncensis Viktors Babariko un videoblogeris Sergejs Tihanovskis;

Z.	tā kā Eiropas Parlaments pauž visdziļāko līdzjūtību Aleksandra Taraikovska, Aleksandra Vihora, Artjoma Parukova, Genādija Šutova un Konstantīna Šišmakova ģimenēm un visai Baltkrievijas tautai;

AA.

tā kā 2020. gada 14. augustā Baltkrievijas režīms liedza Baltkrievijā iebraukt diviem Eiropas Parlamenta deputātiem — Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju vadītājam Robert Biedroń un Eiropas Parlamenta pastāvīgajam referentam Baltkrievijas jautājumos Petras Auštrevičius, kuri uz Baltkrieviju devās pēc Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības ielūguma;

AB.

tā kā kopš 2014. gada 18 000 Baltkrievijas nepilngadīgo ir piespriests nesamērīgi ilgs cietumsods, proti, 8 līdz 15 gadi, par nevardarbīgiem ar narkotikām saistītiem nodarījumiem, pamatojoties uz kriminālkodeksa 328. pantu; tā kā aizturēšanā un ieslodzījumā Baltkrievijas nepilngadīgie saskaras ar daudziem tiesību pārkāpumiem, tostarp fizisku vardarbību un spīdzināšanu, un tiek pakļauti veselībai bīstamiem darba apstākļiem;

AC.

tā kā 2016. gadā ES atcēla lielāko daļu Baltkrievijai noteikto sankciju, izņemot ieroču embargo un četrām personām noteiktās sankcijas, tomēr tas tika izdarīts nevis tādēļ, ka Baltkrievija bija izpildījusi visus nosacījumus, bet gan ar cerību, ka tā turpinās virzību uz politiskās un pilsoniskās līdzdalības vides uzlabošanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; tā kā šī valsts nav panākusi progresu demokrātiskās pārvaldības un cilvēktiesību jomā un īsteno aizvien lielākas administratīvās, finansiālās un fiziskās represijas pret demokrātisko opozīciju, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem, blogeriem un pat vienkāršajiem iedzīvotājiem;

AD.	tā kā Eiropadome 2020. gadā nolēma noteikt sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā, aizliedzot šīm personām iebraukt ES un iesaldējot viņu ES esošos finanšu aktīvus;

AE.	tā kā nav pieņemams, ka dalībvalsts skaidri nenosoda vēlēšanu viltošanu, vardarbību un represijas un uzskata Lukašenko režīma Baltkrieviju par partnervalsti, jo stāvoklis Baltkrievijā liek ieņemt skaidru un principiālu nostāju un vienoties par kopīgu ES rīcību;

AF.

tā kā Baltkrievijas varas iestādes noliedza faktu par Covid-19 izplatību, izniekojot laiku, ko būtu varēts izmantot, lai sagatavotu un aizsargātu valsts iedzīvotājus un jo īpaši medicīnisko personālu, neatcēla masu pasākumus, galvenokārt 2020. gada 9. maija militāro parādi, kurā piedalījies tūkstošiem cilvēku, un gadskārtējo talku, kurā piedalījās ceturtā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju, un tā vietā nodarbojās ar to žurnālistu, blogeru, demokrātiskās opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vienkāršo iedzīvotāju iebiedēšanu, kas dalījās ar svarīgu informāciju par pandēmiju un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, līdz ar to Baltkrievijā ir vieni no Eiropā augstākajiem Covid-19 saslimstības rādītājiem uz vienu iedzīvotāju un tā rada veselības draudus visam reģionam; tā kā Baltkrievijas valdība un prezidents nesniedza faktus par pandēmiju un laicīgi nereaģēja uz to, tā vietā aktīvi izplatot viltus informāciju, kas apdraudēja valsts iedzīvotāju veselību;

AG.

tā kā ES kopš Covid-19 pandēmijas pirmsākumiem ir solidarizējusies ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un piešķīrusi šai valstij 60 miljonus EUR Covid-19 uzliesmojuma tūlītējo un tiešu seku mazināšanai, turklāt, reaģējot uz pēcvēlēšanu situāciju Baltkrievijā, tā ir piešķīrusi vēl 53 miljonus EUR Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam; tā kā Baltkrievija apsver iespēju prasīt ES makrofinansiālo palīdzību;

AH.	tā kā Covid-19 pandēmija parādīja Baltkrievijas sabiedrības izturētspēju, stipro gribu un bezprecedenta pašorganizācijas spējas, jo īpaši ņemot vērā iestāžu letarģisko reakciju un pat pandēmijas un tās ietekmes noliegšanu;

AI.

tā kā Baltkrievijā nav reģistrēta neviena neatkarīga Baltkrievijas ziņu aģentūra un kopš 2015. gada Baltkrievijā ir būtiski pasliktinājusies preses brīvība, ko katru gadu apstiprina preses brīvības indekss, un kopš 2020. gada augusta stāvoklis ir kļuvis vēl nopietnāks; tā kā daži valstī vēl darboties spējīgie neatkarīgie žurnālisti, blogeri, fotogrāfi vai mediju elementi, kas ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem, tiek sistemātiski vajāti un sodīti, piemēram, piemērojot arestu vai sākot kriminālizmeklēšanu, tostarp par apsūdzībām nelikumīgā informācijas sagatavošanā un izplatīšanā, ekstrēmismā, neslavas celšanā un prezidenta apvainošanā vai huligānismā, un ir palielinājusies tiesvedība par internetā izteiktiem paziņojumiem; tā kā 2000. un 2016. gadā divi cilvēktiesību žurnālisti tika nogalināti pēc aktīvas ziņošanas par cilvēktiesību pārkāpumiem un Baltkrievijas autoritārās valdības represīvās politikas kritizēšanu;

AJ.

tā kā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas režīms vēl vairāk ierobežoja plašsaziņas līdzekļu brīvību un iedzīvotāju tiesības iegūt un izplatīt informāciju un ar šādu mērķi bloķēja piekļuvi internetam, traucēja avīžu izdošanu, arestēja un pakļāva spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei vietējos un ārvalstu korespondentus, kas novēroja demonstrācijas un gatavoja reportāžas par tām, un personas, kas kritizēja valsts vides politiku vai komentēja par Covid-19 pandēmijas situāciju Baltkrievijā; tā kā notika konkrēta vēršanās pret žurnālistiem, un daži žurnālisti tika ievainoti, sniedzot reportāžas par Baltkrievijas režīma sankcionētajiem uzbrukumiem miermīlīgajiem protestētājiem; tā kā valstij piederošās televīzijas stacijas neziņo par notiekošajiem protestiem vai Lukašenko režīma zvērībām un tiek izmantotas, lai izplatītu dezinformāciju, uzbruktu un celtu neslavu Svetlanai Tihanovskai, politiskajiem aktīvistiem un miermīlīgajiem protestētājiem; tā kā pēc valstij piederošajās televīzijas stacijās strādājošo žurnālistu aiziešanas no darba viņus aizstāja ar propagandas ekspertiem no Krievijas;

AK.

tā kā neatkarīgi žurnālisti, kas sadarbojas ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un strādā tajos, ir sodāmi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.9. pantu, kas aizliedz saņemt finansiālu atlīdzību no plašsaziņas līdzekļa, kas Baltkrievijā nav pienācīgi reģistrēts un akreditēts; tā kā Polijā oficiāli reģistrētais televīzijas kanāls “Belsat” nav reģistrēts Baltkrievijā un tas savā darbībā pastāvīgi saskaras ar spiedienu un uzbrukumiem, tostarp tā žurnālisti tiek brutāli aizturēti un līdzstrādniekiem piespriestas sodanaudas, kuru apjoms 2020. gada 18. jūnijā sasniedza 101 791 USD;

AL.	tā kā Baltkrievija saskaras ar vēl nepieredzētu spiedienu no Krievijas paplašināt integrāciju savienotās valsts kontekstā, kas kaitēs Baltkrievijas suverenitātei, un tas cita starpā ir radījis pašreizējo saspīlējumu attiecībā uz naftas un gāzes importu no Krievijas;

AM.	tā kā A. Lukašenko 26 gadus ilgo atrašanos pie varas iezīmē politika, kas grauj valsts suverenitāti un neatkarību, kā arī vājina Baltkrievijas identitāti, mantojumu un kultūru;

AN.

tā kā drošības ziņā Baltkrievija ir cieši saistīta ar Krieviju un atkarīga no tās un iesaistās tādās darbībās, kas apdraud ES dalībvalstis, piemēram, nepārredzamajās 2017. gada kopīgajās militārajās mācībās “Zapad”, plānotajās 2021. gada kopīgajās militārajās mācības “Zapad” un nedrošu kodoliekārtu būvniecībā;

AO.

tā kā pēc vērienīgu protestu izcelšanās Aleksandrs Lukašenko lūdza palīdzību Krievijai, lai nodrošinātu Baltkrievijas režīma pastāvēšanu, un cenšas glābt savu tēlu un atgūt sabiedrības atbalstu, radot viltus ziņas par rietumvalstu dalībnieku radītajiem ārējiem draudiem Baltkrievijas drošībai un tās izmantojot, lai pamatotu Baltkrievijas militāro spēku darbības un kustības pastiprināšanu Grodņas reģionā pie robežas ar Poliju un Lietuvu, tādējādi radot tiešus draudus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm;

AP.

tā kā Baltkrievija partnerībā ar Krievijas korporāciju “ROSATOM” būvē Astravjecas kodolelektrostaciju, kas atradīsies nepiemērotā vietā, tikai 20 km no ES ārējās robežas un 45 km no Lietuvas galvaspilsētas; tā kā Astravjecas kodolelektrostacijas būvniecībā nav tikuši ievēroti starptautiskie kodoldrošības standarti, ir bijuši būtiski drošības pārkāpumi un nopietni negadījumi, tostarp tas, ka būvniecība turpinājās, neraugoties uz Covid-19 uzliesmojumu būvniecības vietā; tā kā Astravjecas kodolelektrostacijas pirmā reaktora palaišana bija plānota pirms prezidenta vēlēšanām 2020. gada augustā, kad vēl pilnībā nebija īstenoti ES kodoldrošības iestāžu ieteikumi, kurus tās sniedza pēc noturības testu veikšanas;

AQ.

tā kā smagā ekonomiskā situācija, kas tikai pasliktināsies, ņemot vērā valsts mēroga streikus un Baltkrievijas režīma atteikšanos iesaistīties nacionālajā dialogā ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, norāda uz to, ka Baltkrievijas ekonomiskais modelis ir sevi izsmēlis un ka valstī varētu sākties pārejas periods, kurā ES var ieņemt svarīgu līdzsvarojošu lomu;

AR.	tā kā ir ievērojami palielinājusies sadarbība ar Baltkrievijas pilsonisko sadarbību, tostarp īstenojot ES atbalstītas darbības un pastiprinot tiešus personiskus kontaktus,

sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

Situācija pēc vēlēšanām Baltkrievijā

viennozīmīgi atbalstīt ES un tās dalībvalstu lēmumu neatzīt Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotos viltotos vēlēšanu rezultātus, pamatoti šauboties par to taisnīgumu, un pēc Aleksandra Lukašenko pašreizējā termiņa beigām ne vēlāk kā 2020. gada 5. novembrī vairs neuzskatīt viņu par likumīgo valsts prezidentu; nosodīt Aleksandra Lukašenko rīcību, pasludinot sevi par Baltkrievijas prezidentu nelikumīgā atklāšanas ceremonijā, kas slepenībā notika 2020. gada 23. septembrī; aicināt viņu respektēt Baltkrievijas tautas lēmumu un miermīlīgi atkāpties; aicināt visas dalībvalstis nosodīt vēlēšanu viltošanu, opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanu, cilvēktiesību, vārda brīvības un mediju brīvības ierobežojumus un demokrātijas pamatvērtību un tiesiskuma pārkāpumus;

b)	stingri norādīt, ka šie notikumi negatīvi ietekmēs ES un Baltkrievijas attiecības;

viennozīmīgi atbalstīt Baltkrievijas iedzīvotāju likumīgās prasības par jaunām brīvām un taisnīgām vēlēšanām, kas jārīko pēc iespējas ātrāk EDSO un neatkarīgu starptautisko novērotāju uzraudzībā; uzsvērt nepieciešamību pašreizējo krīzi atrisināt miermīlīgi un demokrātiski, balstoties uz neatkarīgiem un brīviem plašsaziņas līdzekļiem un spēcīgu pilsonisko sabiedrību;

stingri prasīt, lai Baltkrievijas vēlēšanu process pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem, EDSO ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumiem, un aicināt veikt grozījumus Baltkrievijas Republikas vēlēšanu regulējumā, lai tajā iekļautu būtiskas procesuālās un juridiskās garantijas, kas uzlabo iekļautību, integritāti un pārredzamību visos vēlēšanu procesa posmos, jo īpaši skaidrus un saprātīgus kritērijus un mehānismus kandidātu reģistrācijai un parakstu pārbaudei, nodrošinot visu vēlēšanu procesa dalībnieku pārstāvju iekļaušanu vēlēšanu komisijās un visiem dalībniekiem sniedzot vienlīdzīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem;

aicināt rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas pirms pārredzama un iekļaujoša konstitucionālās reformas procesa, kurā ir publiski jāapspriežas ar visām Baltkrievijas ieinteresētajām personām, jo tā ir izšķiroša iespēja ieviest patiesas izmaiņas, tostarp attiecībā uz pilsoniskajām pamattiesībām un pamatbrīvībām, kas risinātu pašreizējās politiskās sistēmas nepilnības, nodrošinātu pārredzamu un plurālistisku vēlēšanu procesu un ļautu Baltkrievijas iedzīvotājiem būt pārstāvētiem demokrātiski ievēlētā parlamentā un aktīvi piedalīties politiskajā dzīvē un procesos;

aicināt varas iestādes palielināt pārredzamību, likvidēt patvaļīgos šķēršļus, kas nav ļāvuši Baltkrievijā kopš 2000. gada reģistrēt nevienu jaunu partiju, un dot iespēju reģistrēt politiskās partijas, reliģiskās un sabiedriskās organizācijas un neatkarīgās arodbiedrības, kā arī likvidēt jau esošajām organizācijām piemērotos ierobežojumus un izbeigt režīma politisko oponentu vajāšanu;

g)	norādīt, ka Svetlana Tihanovska, kas pēc neatkarīgām socioloģiskajām aptaujām 2020. gada prezidenta vēlēšanās saņēma vairāk nekā pusi balsu, pēc Baltkrievijas iedzīvotāju domām ir jaunievēlētā prezidente;

atzīt pēc Svetlanas Tihanovskas ierosmes izveidoto Koordinācijas padomi par tautas leģitīmo pārstāvi, kas pieprasa demokrātiskas pārmaiņas un brīvību Baltkrievijā, un stingri prasīt Baltkrievijas režīmu uzsākt dialogu ar šo struktūru; paust nožēlu par Koordinācijas padomes locekļu vajāšanu un pieprasīt varas iestādēm izbeigt visas pret viņiem veiktās tiesiskās darbības un atbrīvot visas aizturētās un arestētās personas;

atbalstīt Koordinācijas padomes centienus panākt mierīgu un demokrātisku varas nodošanu, īstenojot iekļaujošu nacionālo dialogu starp Baltkrievijas valdību un opozīciju/pilsonisko sabiedrību/Koordinācijas padomi, iesaistot arī baznīcu pārstāvjus kā cienījamus un neitrālus vidutājus; sniegt vajadzīgo palīdzību, lai stiprinātu Koordinācijas padomes organizāciju un darbību;

j)	veicināt un atbalstīt demokrātiskai Baltkrievijai veltīta neatkarīga centra izveidi Briselē un citās galvaspilsētās, lai izplatītu informāciju un darbības, kas saistītas ar demokrātiskajiem procesiem Baltkrievijā;

k)	stingri prasīt, lai A. Lukašenko pieņem EDSO pašreizējā un nākamā priekšsēdētāja piedāvājumu sekmēt nacionālo dialogu ar mērķi atrisināt politisko krīzi un saspringto situāciju valstī, un nodrošināt, lai ES sniegtu konkrētu palīdzību EDSO attiecībā uz tās priekšlikumu uzņemties starpniecību;

prasīt nekavējoties pārtraukt vardarbību, cietsirdīgās represijas un nesamērīgi bargos pasākumus pret miermīlīgiem protestētājiem un viņu spīdzināšanu; nosodīt paziņojumus, kurus 2020. gada 12. oktobrī izdeva Baltkrievijas Iekšlietu ministrija, draudot izmantot īpašu ekipējumu un nāvējošus ieročus pret miermīlīgiem protestētājiem; aicināt veikt pilnīgu ES/starptautisku izmeklēšanu par noziegumiem, ko Lukašenko režīma tiesībaizsardzības iestādes izdarījušas pret Baltkrievijas iedzīvotājiem, un prasīt iestādēm nodrošināt visiem cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātīgas varas izmantošanas upuriem iespēju vērsties tiesā un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;

pārskatīt un atjaunināt Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) (8) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju III pielikumu, kurā iekļauts saraksts ar aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām Baltkrievijā, tostarp minētajam sarakstam pievienot novērošanas bezpilota lidaparātus;

n)	paust nosodījumu par Baltkrievijas režīma taktiku izklīdināt Koordinācijas padomi, iebiedējot un no Baltkrievijas izraidot tās locekļus, opozīcijas politiķus un aktīvistus, lai viņus attālinātu no iekšējiem politiskajiem procesiem;

aicināt Baltkrieviju nekavējoties bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos un visus pilsoniskās sabiedrības locekļus, žurnālistus un citas personas, kas patvaļīgi aizturēti pirms vēlēšanu kampaņas, tās laikā un pēc tās, un atsaukt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības; prasīt Baltkrievijā pilnībā atjaunot un ievērot cilvēktiesības un brīvības, tostarp preses brīvību, pulcēšanās brīvību un citas politiskās un pilsoniskās brīvības;

p)	paust atzinību par to daudzu valsts rūpnīcu strādnieku un iestāžu darbinieku rīcību, kas dažādos veidos pievienojās protestiem, tostarp rīkojot streikus, un sniegt nepieciešamo atbalstu tiem, kurus režīms ir sodījis par demokrātisko tiesību īstenošanu;

q)	risināt problēmas, ar kurām saskaras neatkarīgās arodbiedrības, tostarp to, ka tām tiek atteikta reģistrācija, notiek to vadītāju politiski motivēta kriminālvajāšana un nesen nolīgtie darbinieki tiek spiesti obligāti iestāties valsts kontrolētajās arodbiedrībās;

r)	saglabāt modrību attiecībā uz kandidātu, protestētāju, aktīvistu un neatkarīgo žurnālistu arestiem, pazušanu un vajāšanu un izmeklēt šādus gadījumus kopā ar Baltkrievijas varas iestādēm;

arī turpmāk cieši sekot līdzi arestiem un pazušanas gadījumiem Baltkrievijā, vērst Baltkrievijas iestāžu uzmanību uz šiem gadījumiem un pieprasīt, lai tās pienācīgi un tūlītēji rīkotos; sākt mērķtiecīgu ES palīdzības programmu, lai palīdzētu no politiskajām represijām un policijas vardarbības cietušajām personām, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi juridiskajām konsultācijām, materiālu un medicīnisku palīdzību un rehabilitāciju;

pieprasīt neatkarīgi un efektīvi izmeklēt Aleksandra Taraikovska, Aleksandra Vihora, Artjoma Porukova, Genādija Šutova un Konstantīna Šišmakova nāves gadījumus, kas saistīti ar protestiem, un 1999. gadā notikušās politiskās opozīcijas pārstāvju Jurija Zaharenko, Anatolija Krasovska un Viktora Gončara slepkavības, kā arī noskaidrot 2000. gadā pazudušā žurnālista Dmitrija Zavadska likteni un atrašanās vietu;

u)	aicināt Baltkrieviju kriminālkodeksā iekļaut konkrētu spīdzināšanas definīciju, kas atbilstu starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un nodrošināt, ka par to tiek paredzētas sankcijas, kā arī veikt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu kriminālatbildību par piespiedu pazušanu;

aicināt varas iestādes uzlabot veselības aprūpes piekļūstamību, pieejamību un kvalitāti ieslodzījuma vietās, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, un medicīnas darbinieku darba apstākļus, ņemot vērā ziņojumus, ka policija nav ļāvusi palīdzēt ievainotajiem protestētājiem un arestējusi medicīnas darbiniekus;

w)	pēc iespējas ātrāk un jēgpilnā koordinācijā ar starptautiskajiem partneriem īstenot sankcijas, par kurām ir vienojušies ES ārlietu ministri un Eiropadome;

paplašināt to personu grupu, pret kurām vērstas sankcijas, tajā iekļaujot Aleksandru Lukašenko un ievērojamu skaitu augsta un vidēja līmeņa amatpersonu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus, kas ir atbildīgi par prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā vai ir to veicinājuši un ir atbildīgi par pilsonisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem vai ir tos veicinājuši; šis saraksts ES būtu jāpiemēro kopumā un būtu pastāvīgi jāatjaunina un jāpaplašina atbilstoši Lukašenko režīma pastrādāto noziegumu līmenim;

y)	noteikt vīzu aizliegumu un finanšu sankcijas režīma pārstāvjiem, personām, kurām piemērotas sankcijas, un viņu ģimenes locekļiem;

ātri ieviest un īstenot ES cilvēktiesību sankciju mehānismu, kas ļauj piemērot sankcijas, kuras līdzīgas ASV Magņitska aktā noteiktajām sankcijām, pret personām un uzņēmumiem, kas ir iesaistīti smagos cilvēktiesību pārkāpumos un atbildīgi par citiem noziegumiem, un piemērot tās Baltkrievijas amatpersonām, tostarp izmeklētājiem un tiesnešiem, kuri ved pret politieslodzītajiem ierosinātās krimināllietas, un citām personām un uzņēmumiem, kas ir saistīti ar miermīlīgu parakstu vākšanas mītiņu un protestu vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijā, tostarp sliktu izturēšanos pret aizturētajiem un politieslodzītajiem un viņu spīdzināšanu;

aa)	apsvērt tādu nozaru sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, kas varētu palielināt spiedienu uz režīmu, bet neradītu negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz iedzīvotājiem;

ab)

atbalstīt Baltkrievijas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; stingri pretoties tam, ka trešās valstis, jo īpaši Krievijas Federācija, no ārpuses slepeni vai atklāti iejaucas īpaši tādās jomās kā valsts plašsaziņas līdzekļi un drošības spēki; uzsvērt, ka Baltkrievijas protesti atbalsta demokrātiju un nav ģeopolitiski; atgādināt, ka Eiropas Savienība būtu atvērta turpmākai attiecību attīstībai ar šo valsti gan divpusējā ceļā, gan Austrumu partnerībā tikai tad, ja Baltkrievija ievēros visus iepriekš pieņemtos nosacījumus saistībā ar demokrātiju, tiesiskumu, brīvām un taisnīgām vēlēšanām, starptautiskajām tiesībām, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

ac)

mudināt Krievijas Federāciju neiesaistīties nekādās darbībās, kas apdraudētu Baltkrievijas suverenitāti un teritoriālo integritāti; paust bažas par to, ka Krievija izmanto sarunas par nepārtrauktu naftas un gāzes piegādi Baltkrievijai kā politiskā spiediena metodi; publiski nosaukt īstajā vārdā un nosodīt Krievijas Federācijas hibrīdiejaukšanos, piemēram, tā saukto plašsaziņas līdzekļu ekspertu deleģēšanu uz Baltkrievijas valsts plašsaziņas līdzekļiem un padomdevēju deleģēšanu uz militārajām un tiesībaizsardzības institūcijām, un novērst šādas turpmākas darbības; brīdināt nemēģināt situāciju militarizēt un izraisīt saspīlējumu ar kaimiņvalstīm;

ad)	paust nosodījumu par to, ka Baltkrievija apsūdz Svetlanu Tihanovsku iespējamos publiskos aicinājumos kaitēt valsts drošībai un pārņemt varu, un nosodīt Krievijas Federācijas lēmumu iekļaut viņu starpvalstu meklēto personu sarakstā;

ae)	uzsvērt, ka 2020. gada augustā pie robežas ar Lietuvu un Poliju īstenotās Baltkrievijas bruņoto spēku militārās mācības, pēc kurām sekoja naidīga un maldinoša informācijas kampaņa, ir nevajadzīgi palielinājušas saspīlējumu un neuzticēšanos;

af)

atzīt, ka līdz 2020. gada 9. augusta krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām īstenotā kritiskās iesaistīšanās politika ir panākusi zināmu attīstību divpusējās attiecībās, tomēr šīs valsts progress tādās svarīgās jomās kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp runas un vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvības un darba tiesību, ievērošana un pilsoniskā sabiedrība tika zaudēts šo vēlēšanu laikā un pēc tām, sociālekonomisko situāciju raksturo zemi mājsaimniecības ienākumi un augsts bezdarba līmenis, ekonomika stagnē un to būtiski ietekmē valstij piederoši uzņēmumi un korupcija; tā kā ES īsteno individualizētu pieeju Austrumu partnerībai un pilnībā pārskata ES un Baltkrievijas attiecības, apsvērt iespēju cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās gadījumā piemērot principu “mazāk par mazāk”, tomēr tam nevajadzētu ietekmēt sadarbību ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un Baltkrievijas iedzīvotājiem un to atbalstīšanu, tieši otrādi — būtu vēl vairāk jāpalielina politiskais, finansiālais, tehnoloģiskais un informatīvais atbalsts, izmantojot principu “vairāk par vairāk” un veicinot lielāku pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES, citu starptautisko organizāciju un atsevišķu valstu atbalstītās iniciatīvās un projektos Baltkrievijā;

ag)

visaptveroši pārskatīt politiku attiecībā uz Baltkrieviju, jo īpaši koncentrējoties uz ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un Baltkrievijas iedzīvotājiem un ņemot vērā dažādus notikumu attīstības scenārijus šajā valstī, un pārtraukt sarunas par ES un Baltkrievijas partnerattiecību prioritātēm līdz brīdim, kad Baltkrievijā būs notikušas brīvas un taisnīgas prezidenta vēlēšanas; pieprasīt, lai ES būtu vienota un uzstājīga, reaģējot uz stāvokli Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām;

ah)	atzinīgi vērtēt Ārlietu padomes 2020. gada 12. oktobra paziņojumu, kurā pausta ES gatavība atbalstīt miermīlīgu pāreju uz demokrātiju un izmantot dažādus instrumentus saskaņā ar Austrumu partnerību, tostarp uzsākt visaptverošu ekonomikas atbalsta plānu;

ai)

atbalstīt ierosmi izveidot augsta līmeņa misiju Baltkrievijā, kuras sastāvā būtu bijušie valstu vai to valdību vadītāji un kuras uzdevums būtu palīdzēt izbeigt vardarbību, palīdzēt atbrīvot politieslodzītos un aizturētos un izpētīt visas iespējas vietējā un starptautiskā līmenī, lai radītu labvēlīgu vidi iekļaujošam politiskajam dialogam Baltkrievijā;

aj)

nosodīt darbības, ko Baltkrievijas iestādes veikušas pret Lietuvas un Polijas vēstniecībām Minskā, proti, prasības atsaukt Lietuvas un Polijas vēstniekus un samazināt viņu vēstniecību diplomātisko darbinieku skaitu; nodrošināt koordinētu un vienotu ES dalībvalstu reakciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtēt solidaritātes žestus, ko paudušas tās dalībvalstis, kuras ir nolēmušas atsaukt savus vēstniekus uz konsultācijām;

ak)	piedāvāt alternatīvu ciešākai un daudz tuvākai sadarbībai ar Baltkrieviju, kas no ES puses arī ietvertu būtiski lielākas finansiālās un tehniskās saistības, ja demokrātiskas pārmaiņas, tostarp jaunas vēlēšanas, kļūtu par realitāti;

al)

izstrādāt visaptverošu programmu Baltkrievijai pēc jaunajām prezidenta vēlēšanām un organizēt līdzekļu devēju konferenci demokrātiskai Baltkrievijai, kurā piedalītos starptautiskās finanšu iestādes, G7 valstis, ES dalībvalstis un iestādes, kā arī citi, kas vēlas apņemties piešķirt vairāku miljardu euro finansējumu, lai atbalstītu turpmākos reformu centienus un ekonomikas pārstrukturēšanu;

am)

nekavējoties izbeigt ES finansiālās palīdzības sniegšanu nelikumīgajām Baltkrievijas iestādēm un nesniegt finansējumu valdības un valsts kontrolētiem projektiem, tostarp mērķsadarbības un pārrobežu sadarbības projektiem, un neizmantot šīs struktūras, lai sniegtu pilsoniskajai sabiedrībai paredzētu palīdzību vai finansējumu; izstrādāt skaidrus nosacījumus, ar kuriem tiktu garantēts, ka ES finansiālais atbalsts Baltkrievijai nenonāks režīma pārstāvju rokās vai nekalpos to darbību leģitimizācijai, ja vien režīms nepārtrauks visas represijas, nesāks dialogu ar pilsoņiem un nenodrošinās jaunas brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

an)

nodrošināt, lai papildu atbalsts 53 miljonu EUR apmērā atbilstu Baltkrievijas iedzīvotāju vajadzībām, tāpēc papildus palīdzībai, kas saistīta ar Covid-19, atbalstīt to Baltkrievijas iedzīvotāju medicīnisko aprūpi, kuri ir ievainoti un traumēti brutālās protestētāju apspiešanas rezultātā, visnopietnākajos gadījumos atvieglojot un atbalstot ārstēšanu un atveseļošanos ES dalībvalstīs; atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un aktīvistus, tostarp tos, kuri strādā trimdā, organizācijas un juristus, kas sniedz juridiskos pakalpojumus Baltkrievijas režīma upuriem, cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu un izmeklēšanu, streikojošos Baltkrievijas darba ņēmējus, neatkarīgās arodbiedrības, neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus un pētniecisko žurnālistiku;

ao)	sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un Baltkrievijas tautas demokrātiskiem pārstāvjiem, ES un starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iestādēm, kam ir pieredze darbā ar Baltkrieviju, izstrādāt stratēģiju ES līdzekļu sadalei;

ap)

stingri pieprasīt, lai ar EIB, ERAB, Pasaules banku, ANO un citu starptautisku organizāciju starpniecību īstenotās atbalsta programmas arī būtu atkarīgas no cilvēktiesību un demokrātijas situācijas uzlabošanas un no starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanas; ņemt vērā un risināt situāciju, ka pašlaik programmās, ko Baltkrievijas valsts struktūras īsteno sadarbībā ar šīm starptautiskajām organizācijām, parasti to pārvaldes struktūrās nav iekļautas neatkarīgas ieinteresētās personas, kas ne tikai liek apšaubīt šādu programmu sasniegumus, bet arī veicina to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiek izstumtas no ES sadarbības struktūras, tās aizstājot ar valstij piederošām publiskā sektora organizācijām (valdības organizētajām nevalstiskajām organizācijām jeb VONVO;

aq)	atzinīgi vērtēt daudzos solidaritātes pasākumus ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, tostarp līdzekļu vākšanu, labdarību un humāno palīdzību; šajā sakarībā nosodīt “NSZZ Solidarność” organizētā humānās palīdzības transporta apturēšanu;

ar)	atbalstīt Eiropas politisko fondu darbu pilsoniskuma attīstības stiprināšanā un lomu sabiedrisko lietu veidošanā un pilsoņu lomu sabiedrības dzīves veidošanā un turpmāko politisko līderu iespēju nodrošināšanā Baltkrievijā;

as)

atgādināt Baltkrievijas varas iestādēm, ka ES ātri reaģēja un atbildēja uz valsts steidzamajām vajadzībām Covid-19 pandēmijas laikā, mobilizējot vairāk nekā 60 miljonus EUR, lai palīdzētu apmierināt neatliekamās vajadzības, piemēram, atbalstu veselības nozarei un neaizsargātām kopienām, kā arī īstermiņa vajadzības, lai atbalstītu sociālo un ekonomikas atveseļošanos;

at)

prasīt, lai jebkāds turpmāks ES makrofinansiālais atbalsts Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku mazināšanai tiktu sniegts, izvirzot stingrus politiskus un ekonomiskus kritērijus, jo īpaši saistībā ar demokrātiju un cilvēktiesībām, konkrēti paredzot, ka ir jāizbeidz politiskās represijas un jāatbrīvo visi politieslodzītie; norādīt uz dažu ES dalībvalstu paustajām bažām par kodoldrošību un Baltkrievijas un Krievijas militārās sadarbības radīto apdraudējumu un stingri prasīt, lai tiktu īstenoti pienācīgi vīrusa apkarošanas un iedzīvotāju aizsardzības pasākumi;

au)	stingri prasīt šādu atbalstu cieši uzraudzīt, lai novērstu ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, eksperimentālu zāļu vai vakcīnu finansēšanai;

av)

uzsvērt nepieciešamību pievērsties Baltkrievijas režīma centieniem izplatīt dezinformāciju, attēlojot ES atbalstu kā atbalstu režīmam; paust bažas par viltus ziņu un dezinformācijas izplatību Baltkrievijā Covid-19 pandēmijas laikā un mudināt gan Baltkrievijas varas iestādes, gan ES izstrādāt īpašas programmas dezinformācijas un propagandas apkarošanai;

aw)

aicināt Baltkrievijas varas iestādes publiski atzīt Covid-19 radīto apdraudējumu, stiprinot veselības aprūpes sistēmu, pārredzami un iekļaujoši sniedzot iedzīvotājiem noderīgu dzīvībai svarīgu informāciju un statistikas datus par pandēmiju, īstenot ieteikumus, ko 2020. gada aprīlī sniedza PVO ekspertu misija Baltkrievijā, uzlabot medicīnas darbinieku darba apstākļus un veselības aprūpes piekļūstamību, pieejamību un kvalitāti, tostarp ieslodzījuma vietās;

ax)

joprojām uzskatīt kodoldrošību par Eiropas Savienībai svarīgu problemātisku jautājumu, ņemot vērā iespējamās katastrofālās sekas, ko visā reģionā radītu kodolnegadījums; steidzami risināt jautājumu par Astravjecas atomelektrostaciju, jo tā drīzumā sāks savu darbību, ņemot vērā, ka no Krievijas ir saņemta pirmā kodoldegvielas krava, kas jau ir ielādēta pirmajā reaktorā, un tiek veikti turpmāki sagatavošanas darbi, lai 2020. gada novembrī sāktu elektroenerģijas ražošanu;

ay)

pieprasīt atlikt plānoto Astravjecas AES nodošanu ekspluatācijā līdz brīdim, kad būs izpildīti starptautiskie kodoldrošības standarti, rīkotas obligātas atklātas uzklausīšanas un nostabilizējusies politiskā situācija Baltkrievijā, ņemot vērā vairākas neatrisinātas kodoldrošības problēmas, kas konstatētas noturības testu laikā, to, ka nav galīgā secinājuma par atomelektrostacijas drošību, izlietotās kodoldegvielas un enerģijas rezervju uzglabāšanas jauda nav pietiekama, kā arī pašreizējo nestabilo situāciju Baltkrievijā, kas sarežģītu reaģēšanas pasākumus avārijas gadījumā, kuras risks sakarā ar reaktora palaišanu ir palielinājies;

az)

paust bažas par to, ka Baltkrievija pilnībā neīstenos to noturības testu ieteikumus, kurus ES kodoldrošības iestādes veica pirms Astravjecas AES pirmā reaktora palaišanas, turklāt norādot, ka Astravjecas AES tiek būvēta, nenodrošinot sekundāro kontroles rezervi, kas nepieciešama drošai AES darbībai;

ba)

pieprasīt, lai pilnībā tiktu ievēroti starptautiskie kodoldrošības un vides drošības standarti, notiktu pārredzama, iekļaujoša un konstruktīva sadarbība ar starptautiskajām iestādēm un lai neatkarīgām Baltkrievijas vides organizācijām tiktu nodrošināta piekļuve Astravjecas AES un iespēja to uzraudzīt, turklāt šo prasību īstenošanu sasaistīt ar ES finansiālā atbalsta izmaksu; atbalstīt centienus nodrošināt Eiropas solidaritāti attiecībā uz aizliegumu ES tirgū importēt Astrjavecas AES ražoto elektroenerģiju;

Cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvība

bb)

izteikt atzinību Baltkrievijas tautai par tās drosmi un apņēmību un stingri atbalstīt tās vēlmi pēc demokrātiskām pārmaiņām, sociālā taisnīguma un brīvības, kā arī vēlmi savas valsts nākotni balstīt uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principiem, lai nodrošinātu Baltkrievijas Republikas brīvību, neatkarību, suverenitāti un labklājību;

bc)

stingri norādīt, ka ir jāgroza Baltkrievijas Republikas tiesību akti, lai nodrošinātu pilsoniskās pamattiesības un pamatbrīvības, piemēram, pulcēšanās, biedrošanās, vārda un viedokļa brīvību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību, un atbilstību starptautiskajiem nolīgumiem un EDSO pamatnostādnēm par mierīgas pulcēšanās brīvību; aicināt Baltkrieviju pilnībā sadarboties ar ANO īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā, tostarp ļaut šai amatpersonai apmeklēt Baltkrieviju, ANO Komiteju pret spīdzināšanu un ANO Cilvēktiesību komiteju, lai veiktu sen novēlotās reformas ar mērķi aizsargāt cilvēktiesības, stiprināt demokrātiju un risināt jautājumu par aizturēto personu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos pret šiem cilvēkiem vai viņu sodīšanu Baltkrievijā;

bd)

paust nosodījumu par to, ka Baltkrievijā joprojām tiek piemēroti nāvessodi, un turpināt strādāt ar Baltkrievijas varas iestādēm, lai noteiktu moratoriju nāvessodam, kas būtu pirmais solis ceļā uz tā pilnīgu atcelšanu, un līdz nāvessoda atcelšanai strādāt pie tā, lai piespriesta nāvessoda gadījumā tiktu nodrošinātas efektīvas tiesības uz pārsūdzību; mudināt organizēt intensīvākas publiskās debates par nāvessoda atcelšanu, paverot ceļu iespējamam turpmākam referendumam par šo jautājumu;

be)

paust nosodījumu par cilvēktiesību aizstāvju, opozīcijas dalībnieku, tostarp prezidenta amata kandidātu, viņu atbalstītāju un ģimenes locekļu, miermīlīgo protestētāju, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, vēlēšanu novērotāju, vides tiesību aizstāvju, reliģisko līderu, sportistu, studentu un pētnieku, kā arī neatkarīgo žurnālistu un blogeru pastāvīgo iebiedēšanu un vajāšanu, jo īpaši viņu pazušanu un varas iestāžu piemērotajiem lielajiem finansiālajiem sodiem; aicināt Baltkrieviju pārtraukt šīs represijas un ļaut šiem cilvēkiem bez jebkādiem ierobežojumiem veikt savu darbību, nebaidoties no represijām; paust nožēlu par to, ka tiek apklusināti un iebiedēti ārsti, medicīnas darbinieki un citi, kas atklāti runāja un brīdināja par Covid-19 izplatīšanos Baltkrievijā;

bf)

ņemt vērā, ka notiek centieni pārtraukt un ierobežot Cilvēktiesību centra “Viasna” locekļu, jo īpaši Aleksandra Burakova, Aļesjas Burakovas, Romāna Kisļaka, Vladimira Vjaličkina, Aļonas Masļukovas, Andreja Medvedjeva un Sergeja Lacinska, darbu un apklusināt viņus, un prasīt izbeigt šo cilvēku un viņu ģimenes locekļu aizturēšanu, kriminālvajāšanu un iebiedēšanu;

bg)	atzīt represiju bremzējošo ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvju svarīgo lomu neatkarīgas uzraudzības nodrošināšanā, jo īpaši vēlēšanu laikā;

bh)

nosodīt Baltkrievijas režīma centienus liegt iebraukt valstī tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kas pret to ir kritiski noskaņoti, piemēram, Baltkrievijas katoļu baznīcas vadītājam arhibīskapam Tadeušam Kondrusevičam, kā arī neatkarīgajiem žurnālistiem, cilvēktiesību jomas darbiniekiem un starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp Eiropas Parlamenta deputātiem;

bi)	izstrādāt skaidru procedūru un spējas ES dalībvalstīs, lai paātrinātu Šengenas vīzu izskatīšanu un piešķiršanu un izveidotu humanitāro koridoru Baltkrievijas pilsoņiem gadījumos, kad viņiem ir steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība vai viņi meklē patvērumu politisku iemeslu dēļ;

bj)

paust nosodījumu par personu ar invaliditāti, personu ar HIV, minoritāšu, LGBTIK personu un aizturēto ģimeņu nepārtraukto diskrimināciju un stigmatizāciju visā Baltkrievijā un aicināt izveidot neatkarīgu valsts cilvēktiesību iestādi, izstrādāt jaunu rīcības plānu cilvēktiesību jomā un pieņemt visaptverošus diskriminācijas novēršanas tiesību aktus;

bk)

atgādināt, ka Baltkrievijas Republika ir ratificējusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, saskaņā ar kuru valsts tiesību aktiem ir jāgarantē visām personām vienlīdzīga un efektīva aizsardzība pret jebkāda veida diskrimināciju: pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģiju, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, īpašuma piederību, dzimšanas vietu vai citiem apstākļiem; paust bažas par to, ka valdības amatpersonu, tiesnešu, prokuroru un juristu informētība un zināšanas par paktu joprojām ir ierobežotas; aicināt Baltkrievijas varas iestādes uzlabot izglītības sistēmu un izplatīt informāciju plašsaziņas līdzekļos, lai sekmētu iecietīgu attieksmi pret neaizsargātām grupām;

bl)

aicināt rīkoties, lai efektīvi vērstos pret pastāvīgo stereotipu veidošanu par sievietēm un viņu diskrimināciju, cita starpā uzlabojot viņu darba apstākļus, ļaujot sievietēm piekļūt visiem nodarbinātības sektoriem, samazinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un veicinot sieviešu politisko iesaistīšanos; integrēt dzimumu līdztiesību ES attiecībās ar Baltkrieviju;

bm)	izvirzīt jautājumu par baltkrievu valodā runājošo diskrimināciju Baltkrievijā un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt baltkrievu valodas plašāku izmantošanu izglītībā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē un plašsaziņas līdzekļos;

bn)

paust nožēlu par piespiedu darba izplatību, kas nesamērīgi skar neaizsargātu cilvēku kategorijas, tostarp valsts uzņēmumu un pārvaldes iestāžu darbiniekus, studentus, cilvēkus, kas atrodas tā dēvētajos darba ārstēšanas centros, ieslodzītos un armijā iesauktās personas; aicināt Baltkrieviju atcelt visus tiesību aktus, kas ļauj izmantot piespiedu darbu, un nespiest Baltkrievijas iedzīvotājus piedalīties gadskārtējā talkā;

bo)	risināt jautājumu par nesamērīgu sodīšanu Baltkrievijas tiesību sistēmā, jo īpaši Kriminālkodeksa 328. pantu, saskaņā ar kuru nepilngadīgie par nevardarbīgiem ar narkotikām saistītiem nodarījumiem tiek sodīti ar nesamērīgi ilgu ieslodzījumu;

bp)	mudināt uz ES un Baltkrievijas cilvēktiesību dialoga turpināšanu, tomēr stingri norādīt, ka tā sniegtais patiesais labums ir ne tikai iestāžu kontakti, bet arī izmērāms progress, kas saskaņā ar Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības dalīborganizāciju sniegto informāciju nenotiek;

bq)

uzraudzīt plašsaziņas līdzekļu brīvības situāciju Baltkrievijā, kā arī atbalstīt un radīt drošu darba vidi neatkarīgiem mediju elementiem, blogeriem un žurnālistiem, tostarp tiem, kas ir nereģistrētu ārvalstu plašsaziņas līdzekļu un tādu Polijā izvietotu plašsaziņas līdzekļu kā “Belsat TV”, “European Radio for Belarus” un “Radio Racja” ārštata darbinieki, jo viņi ir svarīgs informācijas avots gan Baltkrievijai, gan informācijas saņemšanai par Baltkrieviju un nodrošina tik ļoti nepieciešamo kanālu alternatīvu viedokļu paušanai;

br)

stingri nosodīt interneta un plašsaziņas līdzekļu apspiešanu, ceļu blokādes, žurnālistu iebiedēšanu un masveidīgu akreditācijas atņemšanu ar mērķi apturēt informācijas plūsmu par situāciju valstī, kā arī liegšanu iebraukt Baltkrievijā starptautisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un demokrātisku valstu parlamentu deputātiem vai valdības locekļiem;

bs)	nosodīt Baltkrievijas Ārlietu ministrijas lēmumu anulēt visu to žurnālistu akreditāciju, kuri strādā ārvalstu plašsaziņas līdzekļu organizācijās un atspoguļo valstī notiekošos protestus, atsaucoties uz akreditācijas procedūru atjaunināšanu;

bt)

paust uzslavu par to žurnālistu un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu darbinieku rīcību, kuri, neraugoties uz represijām un draudiem, palika uzticīgi žurnālistu ētosam, turpināja atbalstīt demokrātisko opozīciju un pēc tam tika atlaisti; atzīt darbu, ko veic neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, tostarp “Charter 97”, “Belsat TV”, “Radio Svoboda” un citi; izmantot Eiropas Demokrātijas fondu un citus instrumentus, lai atbalstītu šos plašsaziņas līdzekļus un žurnālistus, pret kuriem režīms vērš represijas;

bu)

modri vērsties pret Baltkrievijas valsts plašsaziņas līdzekļu izplatītajiem propagandas vēstījumiem un dezinformāciju, kuros tie apsūdz ES un tās dalībvalstis par iejaukšanos Baltkrievijā notiekošajos procesos un iedomātu draudu radīšanu valsts teritoriālajai integritātei, kā arī pret jebkādiem trešo pušu struktūru radītiem hibrīddraudiem; prasīt, lai tiktu atstādināti, iespējams, Krievijas sūtītie “žurnālisti”, ar kuriem tika aizstāti Baltkrievijas valstij piederošo televīzijas raidstaciju darbinieki, kas iesniedza atlūgumus;

Ekonomiskā un nozaru sadarbība

bv)	atgādināt Baltkrievijai, ka ES ir tās otrā lielākā tirdzniecības partnere un ka ekonomisko attiecību pastiprināšana varētu līdzsvarot Baltkrievijas ārējo tirgu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, jo tas joprojām ir ļoti atkarīgs no Krievijas un Eirāzijas Ekonomikas savienības;

bw)	uzvērt, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt Baltkrievijas iestāšanās procesu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), jo tas veicinās ekonomikas modernizāciju un diversifikāciju, palīdzēs valstī radīt stabilāku uzņēmējdarbības vidi un atvieglos uz noteikumiem balstītu tirdzniecību ar ES;

bx)	norādīt, ka Ķīnas prezidents bija pirmais, kas pēc vēlēšanām apsveica A. Lukašenko; paust bažas par to, ka arvien pieaug Ķīnas investīcijas stratēģiskajā infrastruktūrā, un brīdināt, ka tas varētu padarīt Baltkrieviju atkarīgu no Ķīnas;

by)

norādīt, ka Baltkrievijas ekonomika stagnē, vairāk nekā piektdaļa Baltkrievijas iedzīvotāju dzīvo absolūtā nabadzībā un viņu skaitam ir tendence pieaugt Covid-19 izraisītās krīzes dēļ; norādīt, ka minimālā alga Baltkrievijā ir 375 Baltkrievijas rubļi jeb 137 EUR un ka valsts saskaras ar demogrāfisko krīzi, jo sarūk darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un notiek masveidīga darbaspēka emigrācija no Baltkrievijas;

bz)

norādīt uz kaitējošo ietekmi, ko Baltkrievijas ekonomikai rada Baltkrievijas režīma atteikums sākt dialogu ar tautu, jo īpaši pastāvīgajiem valsts mēroga darbinieku streikiem valsts uzņēmumos un skolotāju, sociālo un kultūras darbinieku streikiem; norādīt arī uz kaitējošo ietekmi uz IT nozari, kas var neatgriezties iepriekšējā līmenī;

ca)

paust nožēlu par Baltkrievijas varas iestāžu nevēlēšanos ievērot starptautisko finanšu iestāžu, piemēram, Pasaules Bankas un SVF, ieteikumus vai īstenot reformas, lai samazinātu valsts uzņēmumu lielo skaitu, reformētu uzņēmējdarbības nozari, veicinātu uzņēmējdarbību, atbalstītu MVU, samazinātu valsts parādu, izmantotu ārpakalpojumus iedzīvotāju reālo dzīves izmaksu segšanai un uzlabotu darba tirgus apstākļus;

cb)	paust bažas par privātajam sektoram kaitējošiem valsts noteikumiem, jo īpaši par prasību maksāt minimālo algu, kas nav zemāka par vidējo algu desmit veiksmīgākajos valsts uzņēmumos;

cc)

paust bažas par izplatīto plaša mēroga sistēmisko korupciju Baltkrievijas valsts iestādēs un valsts uzņēmumos, veicināt un atbalstīt korupcijas izmeklēšanu un informācijas kampaņas, paust bažas par to žurnālistu aizskaršanu un vajāšanu, kuri ziņo par korupcijas lietām, un stingri prasīt nodrošināt drošu vidi pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem;

cd)	pieprasīt visaptveroši izmeklēt Aleksandra Lukašenko ģimenes un viņa sabiedroto finanšu plūsmas, tostarp Baltkrievijas valsts uzņēmumu ārzonas darbības, kā arī korupcijas shēmas Baltkrievijas uzņēmumos;

ce)	atzinīgi vērtēt un iedrošināt Baltkrievijas enerģētikas diversifikāciju un tās atkarības samazināšanu no Krievijas, ko panāktu, importējot naftu un gāzi no citiem piegādātājiem, tostarp pa ES teritoriju; arī mudināt uzlabot vides ilgtspēju un attīstīt alternatīvus enerģijas avotus;

cf)

uzsvērt to, ka ES lielu nozīmi pievērš cīņai ar klimata pārmaiņām, jo īpaši īstenojot Eiropas zaļo kursu un 2015. gada Parīzes nolīgumu, un mudināt Baltkrieviju pastiprināt sadarbību ar ES vides jautājumos, lai panāktu zaļo pārveidi, energoefektivitāti, ilgtspēju un klimatneitralitāti un izmantotu iespējas, ko sniedz Austrumeiropas energoefektivitātes un vides partnerība, vienlaikus uzstājot, ka ir jāizbeidz vides aktīvistu vajāšana; aicināt Baltkrieviju darīt vairāk klimata pārmaiņu apkarošanas jomā un integrēt klimata politikas aspektus visās politikas veidošanas jomās;

cg)	uzsvērt Ziemeļu dimensijas vides partnerības (NDEP) iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt aktuālākās vides problēmas šajā reģionā;

Tieši personiskie kontakti

ch)

norādīt, ka ES ir ieinteresēta pēc iespējas plašākos tiešos personiskos kontaktos, kas ir labākais veids, kā satuvināties ES un Baltkrievijai, kā arī sekmēt abpusēju saprašanos un paraugprakses apmaiņu; veicināt apmaiņas programmas ar pierādītiem rezultātiem, piemēram, Mērķtiecīgu tiešu personisko kontaktu mobilitātes shēmu (MOST), un atkārtoti uzsvērt, ka nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu ir šīs politikas taustāma izpausme;

ci)	atzinīgi vērtēt progresu mobilitātes partnerības un vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanā, kas ir daļa no drošas un labi pārvaldītas mobilitātes vides ES un Baltkrievijas starpā;

cj)	atzīt un izmantot to, ka pieaugošā mobilitāte starp ES un Baltkrieviju nozīmē arvien lielāku iedzīvotāju saskari ar Eiropas vērtībām un atbalstu demokrātiskai pārveidei;

ck)	apsvērt iespējas noteikt bezvīzu ceļošanas iespējas Baltkrievijas pilsoņiem, lai tiešie personiskie kontakti neciestu Baltkrievijas iestāžu nedemokrātisko principu dēļ;

cl)	atbalstīt pārrobežu sadarbību un pārvietošanos starp Baltkrieviju un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, jo īpaši mudinot Baltkrievijas varas iestādes īstenot vietējās pierobežas satiksmes režīmu ar Lietuvu, kas nāktu par labu tiem, kuri dzīvo 50 kilometru rādiusā abās robežas pusēs;

cm)	atzīt Baltkrievijas diasporas lomu Baltkrievijā notiekošajā demokrātiskajā atmodā un atbalstīt tās locekļus ES dalībvalstīs kā svarīgus Baltkrievijas nacionālā dialoga dalībniekus;

cn)

atbalstīt sadarbību kultūras jomā, izmantojot tādas programmas kā “Radošā Eiropa” un jo īpaši projektus, kuru mērķis ir veicināt radošumu, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iniciatīvas vietējā līmenī; veicināt un mobilizēt Eiropas solidaritāti ar Baltkrievijas sabiedrību, izmantojot kultūras izpausmes;

co)

pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas jaunieši var gūt labumu no kvalitatīvākas izglītības, ko panāk ar progresu Boloņas procesa īstenošanā, lielāku akadēmisko mobilitāti un iespējām studēt ES, izmantojot programmu “Erasmus+”, kas gan šobrīd, gan ilgtermiņā var palīdzēt izmainīt domāšanu Baltkrievijā, dabiski pārnest Eiropas vērtības uz šo valsti un veicināt tās demokratizāciju;

cp)	atbalstīt Baltkrievijas jauniešus, kuriem, ņemot vērā viņu dalību valsts mēroga protestos, tiks liegta izglītība Baltkrievijā, un piešķirt viņiem stipendijas studijām ES dalībvalstu izglītības iestādēs;

cq)	saglabāt ES finansiālo atbalstu Eiropas Humanitārajai universitātei (EHU), kas ir Baltkrievijas universitāte trimdā, proti, Viļņā;

cr)	piešķirt stipendijas akadēmiķiem, kuri zaudējuši pedagoģisko un pētniecisko amatu par piedalīšanos protestos;

cs)	nekavējoties nodrošināt humāno palīdzību, tostarp Šengenas vīzas un stipendijas, sportistiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir liegti ienākumi viņu politiskās nostājas dēļ un kuriem bija jāizcieš fiziskas un psiholoģiskas represijas, ko veica A. Lukašeno režīms;

ct)	atbalstīt izglītības programmas to Baltkrievijas civildienesta ierēdņu profesionālai pārorientēšanai, kuri tika atlaisti vai brīvprātīgi atstāja civildienestu;

cu)	atbalstīt izglītības digitalizāciju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu Baltkrievijā;

cv)	atzīt, ka daudzi Baltkrievijā notiekošās demokrātiskās revolūcijas dalībnieki ir absolvējuši ES dalībvalstu augstskolas vai piedalījušies ES atbalstītās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālās darbības veicināšanas programmās;

cw)	mudināt Baltkrievijas zinātnieku aprindas pastiprināt sadarbību ar Eiropas kolēģiem un pilnībā izmantot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”;

cx)	pastiprināt demokrātijas atbalsta programmas un stratēģisko komunikāciju un atbalstīt plašāku saziņu ar vietējām kopienām ārpus tradicionālajām proeiropeiskajām kohortām;

uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV L 181, 9.6.2020., 3. lpp.

(2) OV L 180, 9.6.2020., 3. lpp.

(3) OV C 224, 27.6.2018., 135. lpp.

(4) OV C 298, 23.8.2018., 60. lpp.

(5) OV C 390, 18.11.2019., 100. lpp.

(6) OV C 11, 13.1.2020., 18. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0231.

(8) OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/240

P9_TA(2020)0281

Ieteikums PV/AP un Padomei attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām

Eiropas Parlamenta 2020. gada 21. oktobra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām (2020/2004(INI))

(2021/C 404/15)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2019. gada 14. februāra rezolūciju par INF līguma nākotni un ietekmi uz Eiropas Savienību (1),

—	ņemot vērā Padomes 2000. gada 13. aprīļa kopējo nostāju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pušu 2000. gada pārskatīšanas konferenci (2) un Padomes 2005. gada 25. aprīļa kopējo nostāju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2005. gada pārskatīšanas konferenci (3),

—	ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. marta Lēmumu 2010/212/KĀDP par Eiropas Savienības nostāju Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2010. gada pārskatīšanas konferencē (4),

—	ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. aprīļa secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu devīto pārskatīšanas konferenci,

—	ņemot vērā 2003. gada 12. decembra ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 4. februāra secinājumus par Irānu,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 15. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2019/615 par Savienības atbalstu darbībām pirms Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2020. gada pārskatīšanas konferences (5),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 6. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2019/938, ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem (6),

—	ņemot vērā 2019. gada 14. jūnijā publicēto Gadskārtējo progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenota Eiropas Savienības Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2018),

—	ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumā paredzētās saistības, ar ko visas līgumslēdzējas valstis apņemas godprātīgi īstenot kodolatbruņošanos un izbeigt kodolieroču sacensību,

—	ņemot vērā Līgumu par kodolieroču aizliegšanu (TPNW), kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijā 2017. gada 7. jūlijā un atvērts parakstīšanai 2017. gada 20. septembrī,

—	ņemot vērā 2016. gada NATO Varšavas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto paziņojumu,

—	ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2017. gada 20. septembra paziņojumu par Līgumu par kodolieroču aizliegšanu,

—	ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra 2019. gada 2. augusta paziņojumu attiecībā uz Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem,

—	ņemot vērā jauno START līgumu, ko parakstīja Amerikas Savienotās Valstis un Krievijas Federācija un kurš ir spēkā kopš 2011. gada 5. februāra,

—	ņemot vērā 2000. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konferencē pieņemto noslēguma dokumentu,

—	ņemot vērā 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konferencē pieņemto noslēguma dokumentu,

—	ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2018. gada neoficiālo dokumentu “Securing Our Common Future: An Agenda for Disarmament” (“Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana. Atbruņošanās programma”),

—	ņemot vērā darba dokumentu “Unlocking disarmament diplomacy through a “stepping stone” approach” (“Atbruņošanās diplomātijas atraisīšana, izmantojot “atspēriena punkta” pieeju”), ko Zviedrija iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai,

—	ņemot vērā darba dokumentu “Operationalising the Creating an Environment for Nuclear Disarmament (CEND) Initiative” (Iniciatīva īstenot un radīt vidi kodolatbruņošanai (CEND)), ko ASV iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences Sagatavošanas komitejai,

—

ņemot vērā darba dokumentu “The Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons at 50: a brief assessment by the European Union” (“Kodolieroču neizplatīšanas līguma 50. gadadiena. Īss Eiropas Savienības sagatavots novērtējums”), ko Eiropas Savienība iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai,

—

ņemot vērā darba dokumentu “Proposals by the Non-Proliferation and Disarmament Initiative to enhance transparency for strengthening the review process for the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons” (“Kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas priekšlikumi ar mērķi uzlabot pārredzamību, lai stiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas procesu”), ko Kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas dalībnieki (Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Čīle, Filipīnas, Japāna, Kanāda, Meksika, Nigērija, Nīderlande, Polija, Turcija un Vācija) iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai,

—	ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektora un Irānas Islāma Republikas viceprezidenta un Irānas Atomenerģijas organizācijas (AEOI) vadītāja 2020. gada 26. augusta kopīgo paziņojumu,

—	ņemot vērā SAEA 2018. gada 20. augusta, 2019. gada 19. augusta un 2020. gada 3. septembra ziņojumus par drošības pasākumu piemērošanu Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,

—	ņemot vērā ASV 2020. gada 22. maija paziņojumu par lēmumu izstāties no “Atvērto debesu” līguma,

—	ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0020/2020),

tā kā Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL) neapšaubāmi ir bijis vissvarīgākais starptautiskais instruments, ar kuru pēdējo 50 gadu laikā reglamentē kodolieroču režīmu; tā kā tas ir uzskatāms par globālās stratēģiskās stabilitātes stūrakmeni un par neatsveramu barjeru kodolieroču izplatības riskam; tā kā tas ir ievērojami sekmējis kodolarsenāla samazināšanu un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem; tā kā tas ir ilgs un pragmatisks līgums, kuram ir pievienojušās gandrīz visas valstis un kuru ievēro ļoti daudzi; tā kā 1995. gadā KNL valstis vienojās pagarināt KNL uz nenoteiktu laiku; tā kā 2015. gadā netika panākta vienošanās par nozīmīgu noslēguma dokumentu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai 10. pārskatīšanas konference būtu sekmīga;

tā kā kopš 1968. gada, pamatojoties uz KNL, vairākas valstis Eiropā, Latīņamerikā, Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā nolēma atteikties no kodolieročiem; tā kā, pateicoties tam, pavērās ceļš kodolenerģijas attīstībai miermīlīgos nolūkos; tā kā tā rezultātā pēc aukstā kara ievērojami mazinājās kodolieroču arsenāls; tā kā tikai dažas dalībvalstis ir izveidojušas arsenālus ārpus KNL;

tā kā trīs KNL pīlāri — kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem — ir savstarpēji papildinoši, savstarpēji pastiprinoši un nesaraujami saistīti; tā kā, lai īstenotu jebkādu turpmāku virzību uz atbruņošanos un pilnībā iznīcinātu kodolieročus, ir jāsaglabā esošās normas pret šādu ieroču izplatīšanu; tā kā KNL ir ļāvis izveidot starptautisku drošības sistēmu;

D.	tā kā KNL periodiskās pārskatīšanas konferenču mērķis ir novērtēt KNL īstenošanu un izstrādāt progresa sasniegšanas ceļvedi, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju; tā kā pārskatīšanas process ir iespēja pusēm reizi piecos gados atbalstīt un stiprināt kodolieroču neizplatīšanas režīmu;

tā kā 2010. gada pārskatīšanas konferencē tika vēlreiz apstiprināts galīgais mērķis — stiprināt pasaules mēroga kodolieroču neizplatīšanas režīmu — , jo KNL līgumslēdzējas valstis atkārtoti apņēmās ievērot KNL pamatnoteikumus un pieņēma 64 punktu rīcības plānu, kurā cita starpā ir iekļauti konkrēti rīcības plāni tādos jautājumos kā kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz konkrētiem un izmērāmiem pasākumiem, ko veiks līgumslēdzējas valstis, lai atbalstītu šos trīs pīlārus;

tā kā sadaļā par kodolatbruņošanos līgumslēdzējas valstis, tostarp atzītas kodolieroču valstis, pirmo reizi apņēmās ātrāk gūt reālu progresu atbruņošanās jomā un galu galā pilnībā likvidēt savu kodolarsenālu — gan izvērsto, gan neizvērsto; tā kā pasākumi, par kuriem ir panākta vienošanās saskaņā ar kodolieroču neizplatīšanas pīlāru, ietver tādu plašu jautājumu loku kā, piemēram, drošības pasākumu pastiprināšana, atbalsts Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (SAEA), kodolmateriālu fiziska aizsardzība, papildprotokolu noslēgšana un stāšanās spēkā, ar kodolenerģiju saistītā eksporta drošības pasākumi, kodoltehnoloģiju nodošana un kodolterorisms;

tā kā pārredzamības princips ir kodolatbruņošanās neatņemama sastāvdaļa, jo palīdz gūt skaidrību par esošo arsenālu un ir pārbaudes procesa pamatā; tā kā pārredzamība palīdz vairot uzticību un paļāvību un izveidot kopīgu pamatu dialogam, kas ir priekšnoteikums kodolieroču samazināšanai un galu galā — to pilnīgai likvidēšanai; tā kā ziņojumi SAEA Valdei ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanas pienākumu izpildi valstīs, kas nav kodolieroču valstis;

tā kā KNL noteikumi atbalsta valstu tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem un piedalīties iekārtu un materiālu, kā arī zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņā par kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, vienlaikus piešķirot preferenciālu režīmu valstīm, kas nav kodolieroču valstis, un pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības;

tā kā norma pret izmēģinājumiem atbalsta gan kodolieroču neizplatīšanas pīlāru, gan atbruņošanās pīlāru, tādējādi arī palīdzot novērst to, ka potenciālās kodolieroču valstis cenšas izstrādāt un iegādāties kodolieročus; tā kā līguma dalībvalstis ir apņēmušās atturēties no jebkāda veida kodolsprādzieniem un jaunu kodolieroču tehnoloģiju izmantošanas, kamēr nav stājies spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT); tā kā visas kodolieroču valstis apņēmās bez kavēšanās ratificēt CTBT; tā kā visas valstis arī vienojās, ka bez turpmākas kavēšanās būtu jāuzsāk sarunas par līgumu, ar ko aizliedz skaldmateriāla ražošanu izmantošanai kodolieročos;

tā kā Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir licis pamatus tam, lai visā pasaulē izveidotu no kodolieročiem brīvas zonas; tā kā no kodolieročiem brīvas zonas izveide Tuvajos Austrumos (MENWFZ) ir viens no ES ilglaicīgajiem mērķiem; tā kā ES nesen piešķīra budžetu darbībām, kuru mērķis ir veicināt ekspertu un politikas veidotāju iekļaujošu dialogu, lai sekmētu apņemšanos Tuvajos Austrumos izveidot no masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu (WMDFZ);

tā kā politiskajā deklarācijā, kuru, 28 ES dalībvalstīm atturoties, pieņēma pirmajā sanāksmē konferencē, kas bija veltīta tam, lai Tuvos Austrumos izveidotu zonu, kurā nebūtu nedz kodolieroču, nedz kādu citu masu iznīcināšanas ieroču (WMD), un kas 2019. gada novembrī notika Ņujorkā, pārējās iesaistītās dalībvalstis apņēmās izstrādāt juridiski saistošu līgumu, lai Tuvos Austrumos izveidotu zonu, kurā nebūtu kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču;

L.	tā kā kopš KNL stāšanās spēkā 1970. gadā pusē no pārskatīšanas konferencēm nav gūta vienprātība attiecībā uz būtisku noslēguma deklarāciju, un pēdējā noslēguma deklarācija tika pieņemta 2010. gada pārskatīšanas konferencē;

tā kā 10. pārskatīšanas konference notiks īpaši sarežģītos starptautiskās drošības apstākļos, jo nav gūts progress saistībā ar Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem, ASV ir izstājusies no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) ar Irānu, Irāna, iespējams, ir veikusi pārkāpumus un Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija, reaģējot uz šiem pārkāpumiem, ir iesniegušas oficiālas sūdzības, kuru rezultātā tiek uzsākts JCPOA strīdu izskatīšanas mehānisms, ir izjucis Līgums par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kā arī ir nonākušas strupceļā Krievijas un ASV sarunas par START līguma pagarināšanu; tā kā šajās diskusijās vēl lielākas problēmas radīs domstarpību asums un šķelšanās apmērs starp KNL parakstījušo 191 valsti ar kodolieročiem un bez tiem, izraugoties labāko pieeju kodolieroču samazināšanai un iznīcināšanai;

N.	tā kā vairākas valstis, kuru arsenālā ir kodolieroči, plāno modernizēt vai patlaban modernizē savus kodolieročus vai to nesējlīdzekļus un tā kā dažas no tām savās valstu militārajās doktrīnās mazina to izmantošanas slieksni;

tā kā Budapeštas memorandā, kuru 1994. gadā parakstīja Ukraina, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste, tika noteiktas drošības garantijas pret draudiem vai spēka lietošanu pret Ukrainas teritoriālo integritāti vai tās politisko neatkarību apmaiņā pret to, ka Ukraina atsakās no sava kodolarsenāla un paraksta KNL; tā kā Krievijas pilnīgā nespēja ievērot drošības garantijas, ko tā Ukrainai piešķīra, parakstot Budapeštas memorandu, un starptautisko tiesību pārkāpšana ir kaitējusi kodolatbruņošanās un ieroču neizplatīšanas sarunu videi;

tā kā globālās drošības vides pasliktināšanos vēl vairāk saasina tautu pieaugošā savstarpējā neuzticība, turklāt arsenālu modernizāciju ir veicinājušas jaunas tehnoloģijas, kas palielina globālās drošības riskus, jo īpaši saistībā ar iespējamiem kiberuzbrukumiem kodolieročiem, to vadībai, kontrolei un agrīnās brīdināšanas sistēmām, kā arī kodolieroču pieaugošā nozīme valstu politikā, stratēģijās un doktrīnās, palielinot jaunas globālas kodolieroču sacensības risku; tā kā aizvien vairāk valstu cenšas iegūt kodolieročus, kurus var izmantot kaujās;

tā kā pastāv būtisks risks, ka lielākās militārās lielvaras vairs netieksies īstenot ieroču kontroli un atbruņošanos, lai mazinātu starptautisko spriedzi un uzlabotu globālo drošības vidi, tādējādi galu galā vēlreiz stratēģiskajos līdzsvara mehānismos galveno nozīmi atvēlot kodolieročiem, kā rezultātā visā pasaulē pieaugs kodolapdraudējums;

tā kā pasaules kodolarsenālā ir gandrīz 14 000 kodolgalviņu un ASV un Krievijai ir vairāk nekā 90 % no šī arsenāla; tā kā pat ierobežota kodolieroču izmantošana izraisītu postošas humanitāras sekas un neviena valsts vai starptautiska organizācija nespētu risināt šāda uzbrukuma tūlītējās sekas un sniegt pienācīgu palīdzību cietušajiem;

tā kā galvenais priekšnoteikums stratēģiskās stabilitātes saglabāšanai un jaunas bruņošanās sacensības ierobežošanai būtu ASV un Krievijas Federācijas divpusējā jaunā START līguma pagarināšana, kā galveno tā mērķi arī turpmāk nosakot aukstā kara bruņošanās sacensības rezultātā radīto ieroču krājumu samazināšanu pārbaudāmā veidā un paredzot, ka līdz tā termiņa beigām 2021. gada februārī izvietoto stratēģisko kodolgalviņu skaits abās pusēs nedrīkst pārsniegt 1 550;

T.	tā kā ASV ir paziņojusi par izstāšanos no “Atvērto debesu” līguma, kam jāstājas spēkā 2020. gada 22. novembrī; tā kā “Atvērto debesu” līgums ir bijis galvenais ieroču kontroles instruments, kas ir veicinājis uzticības veidošanu;

U.	tā kā NATO ir paudusi stingru atbalstu KNL pilnīgai īstenošanai un ir apņēmusies radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem pilnīgā saskaņā ar KNL noteikumiem, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju;

V.	tā kā ASV vadītā “Iniciatīva īstenot un radīt vidi kodolatbruņošanai (CEND)”, kurā noteikti uzdevumi, kas jāveic, lai radītu atbruņošanās apstākļus, ir vērsta tālāk par tradicionālo pakāpenisko pieeju pašreizējās drošības vides pasliktināšanās risināšanai;

tā kā Zviedrijas ierosinātā “atspēriena punkta” pieeja paredz papildu, vieglāk sasniedzamus soļus četrās galvenajās jomās, kuru mērķis ir veidot sadarbības paradumus, samazināt kodolieroču izmantošanas nozīmību, uzlabot pārredzamību un samazināt kodolriskus, kas ļautu īstenot pašreizējos atbruņošanās mērķus;

tā kā tādi kiberuzbrukumu veidi kā datu manipulācija, digitālā bloķēšana un spoofing (izlikšanās) prakse varētu apdraudēt saziņas viengabalainību, kā rezultātā lēmumu pieņemšanas procesā pieaug nenoteiktība; tā kā krīzes laikā šādi kiberuzbrukumi kodolieroču sistēmām varētu novest pie saasinājuma, tostarp nejaušas kodolieroču aktivācijas;

Y.	tā kā daudzpusējais dialogs un diplomātija ir izrādījušies efektīvi instrumenti, lai novērstu ieroču izplatīšanas krīzi un konfliktu saasināšanos, kā to apliecina JCPOA, ko uzskata par vēsturisku sasniegumu un būtisku ieguldījumu pasaules mēroga ieroču neizplatīšanas režīmā;

tā kā saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem joprojām ir nemainīgs Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR), kura 2003. gadā izstājās no līguma un ieguva spēju izgatavot kodolieročus, neraugoties uz spēcīgām starptautiskām sankcijām, statuss; tā kā saskaņā ar SAEA ikgadējiem ziņojumiem par 2018. un 2019. gadu Phenjana ir turpinājusi savas kodoldarbības; tā kā 2020. gada laikā tika ziņots par KTDR kodolobjektu darbību; tā kā KTDR 2019. gada 7. decembrī esot veikusi liela šķidrās degvielas raķešu dzinēja pārbaudi uz zemes; tā kā 2020. gada 1. janvārī KTDR paziņoja par nodomu pārtraukt moratoriju starpkontinentālo ballistisko raķešu (ICBM) palaišanai un kodolizmēģinājumiem ; tā kā īstermiņā pastāv tikai niecīgas cerības, ka tiks veikti konkrēti pasākumi, kas atbrīvos reģionu no kodolieročiem; tā kā Ziemeļkoreja joprojām rada reģionālu un globālu kodolapdaudējumu un ballistisko raķešu apdraudējumu;

AA.	tā kā polārā loka teritorijā pēdējā desmitgadē ir konstatēts ievērojams atomkuģu skaita pieaugums; tā kā radioloģisko materiālu un kodolvielu klātbūtne Arktikas reģionā rada nopietnu atgadījumu vai nejaušu nelaimes gadījumu risku;

AB.	tā kā 2020. gada KNL pārskatīšanas konference, kas sākotnēji bija plānota no 2020. gada 27. aprīļa līdz 22. maijam, bija jāatliek koronavīrusa pandēmijas dēļ,

iesaka Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

atkārtoti uzsvērt, ka efektīva daudzpusēja darbība un uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība ir priekšnoteikums kodolieroču izplatīšanas apkarošanai un kodolatbruņošanās veicināšanai; atkārtoti apliecināt, ka KNL ir globālās kodolieroču neizplatīšanas un kodolatbruņošanās režīma stūrakmens, neatsverams šķērslis kodolieroču izplatības riskam un neaizstājams miera un drošības uzturēšanas un stiprināšanas pamats visā pasaulē;

atkārtoti paust pilnīgu ES un tās dalībvalstu atbalstu KNL un tā trīs savstarpēji pastiprinošajiem pīlāriem, kas ir kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem, un apstiprināt, ka ir spēkā tās iepriekšējā pakāpeniskā pieeja, kuras pamatā ir saistības, kas ir uzņemtas iepriekšējo pārskatīšanas procesu laikā, jo īpaši 1995., 2000. un 2010. gadā; uzsvērt, ka ir būtiski nodrošināt līdzsvarotu pieeju starp šiem trim pīlāriem, lai gūtu pozitīvu rezultātu 10. pārskatīšanas konferencē un lai pieņemtu konkrētus, efektīvus un saskaņotus pasākumus, kas ļautu īstenot iepriekšējās saistības; uzsver ES lielo nozīmi uz mieru vērstas politikas nostādņu sekmēšanā un starptautiskās stabilitātes veicināšanā;

c)	nekavējoties pieņemt Padomes lēmumu, ar kuru padara oficiālu ES kopējo nostāju KNL pārskatīšanas konferences jautājumā;

d)	uzsvērt, ka Kodolieroču neizplatīšanas līgums piecus gadu desmitus bija neatņemams miera un drošības priekšnoteikums;

turpināt atbalstīt darbības līdz Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2020. gada pārskatīšanas konferencei, piešķirot finansiālu ieguldījumu 1,3 miljonu EUR apmērā informatīviem pasākumiem, kas ietver trīs tematiskus seminārus par atbruņošanos, kodolieroču neizplatīšanu un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, četras reģionālās sanāksmes un divus blakuspasākumus; turpināt atbalstīt ES darbību galvenos mērķus, jo īpaši saistībā ar uzticēšanos un uzticības veidošanu, informētības par šķēršļiem palielināšanu un potenciālajām konverģences jomām, kā arī informācijas izstrādāšanu ceļvedim, kas paredzēts sekmīgam 10. pārskatīšanas procesa iznākumam;

turpināt uzsvērt, ka atšķirību turpmāka padziļināšanās valstu starpā pakāpeniski liktu šaubīties par KNL kā par uzticamu globālu juridisku instrumentu — turklāt tā mazinātu globālā atbruņošanās režīma efektivitāti, tādējādi palielinot risku, ka turpmāk visā pasaulē izplatīsies kodolieroči; brīdināt valstis, ka, tā kā 2015. gada pārskatīšanas konferencē un sagatavošanas komitejās netika panākta vienprātība, ir jāpanāk līgumslēdzēju valstu skaidra apņemšanās, lai KNL pastāvēšanu nākotnē varētu uzskatīt par nodrošinātu;

atgādināt līgumslēdzējām valstīm, ka KNL 50. gadadiena, kas sakrīt ar 10. pārskatīšanas konferenci, varētu dot stimulu iesaistīties patiesā un uz rezultātiem vērstā dialogā nolūkā atjaunot savstarpēju uzticību un uzticēšanos, kā mērķi nosakot kopīgo interešu jomu paplašināšanu un kopēja pamata noteikšanu, lai panāktu progresu sarunās un, visbeidzot, kā kopīgu mērķi pieņemtu saskaņotu dokumentu, ar ko atzīst kodolatbruņošanos, un pilnībā likvidētu kodolieročus saskaņā ar KNL VI pantu;

aicināt izveidot spēcīgu politisko vadību, kas atbalstītu KNL pārskatīšanas konferenci; paziņot Kodolieroču neizplatīšanas līguma līgumslēdzējām valstīm, ka valstu un valdību vadītāju piedalīšanās pārskatīšanas konferencē parādītu, cik lielu nozīmi valstis piešķir KNL un pārskatīšanas procesam; aicināt pušu pārstāvjus izmantot 10. pārskatīšanas konferences sniegto iespēju vēlreiz apstiprināt, ka kodolkaru nevar uzvarēt, tāpēc to nedrīkst pieļaut;

uzsvērt, ka, dažām līguma dalībvalstīm selektīvi piemērojot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu vai neievērojot šā līguma memorandus, mazinās uzticība visai KNL sistēmai; aicināt visas Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstītājvalstis nodrošināt to saistību ievērošanu, kuras tās ir uzņēmušās, parakstot šo līgumu;

j)	atzinīgi vērtēt to, ka 72 gadus nav lietoti kodolieroči; brīdināt KNL dalībvalstis, ka jebkāda tādu situāciju skaita palielināšana, kurās varētu izmantot kodolieročus, var nopietni apdraudēt globālo stratēģisko stabilitāti un kodolieroču neizmantošanas praksi;

aicināt visas valstis atzīt, ka kodolieroču un ar tiem saistīto nesējtehnoloģiju kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīmi ir ārkārtīgi svarīgi instrumenti, ar kuriem vairo uzticību un kas var būtiski palīdzēt novērst starptautiskās drošības vides pasliktināšanos, tādējādi nepieļaujot lielus starpvalstu karus un saglabājot mieru un drošību;

uzsvērt, ka efektīva kodolatbruņošanās pārbaude ir būtiska, lai nodrošinātu no kodolieročiem brīvu pasauli; turpināt un pastiprināt centienus, tostarp sadarbībā ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, lai pievērstos ar pārbaudēm saistītām problēmām attiecībā uz drošuma, drošības un kodolieroču neizplatīšanas prasībām; vēlreiz apstiprināt, ka stratēģisko stabilitāti un kopēju mieru var panākt tikai reāli ierobežojot bruņojumu un vairojot uzticību;

mudināt līguma dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai gūtu turpmāku progresu ieroču kontroles un kodolatbruņošanās procesos, jo īpaši kopumā samazinot kodolieroču krājumus pasaulē, un lai nodrošinātu, ka netiek apvērsta tendence samazināt kodolieroču arsenālu, kas aizsākās 1986. gadā, kad bija sasniegts augstākais kodolieroču krājumu līmenis; paziņot, ka KNL ir jāizmanto kā platforma visiem diplomātiskajiem centieniem šajā jomā;

mudināt ASV un Krieviju vairot savstarpēju uzticēšanos un paļāvību nolūkā atsākt dialogu par iespējamiem veidiem, kā veidot jaunas attiecības ieroču kontroles jomā; uzsvērt, ka KNL 10. pārskatīšanas konferences priekšvakarā skaidra Krievijas un ASV apņemšanās pirms 2021. gada februāra pagarināt jauno START līgumu būtu svarīgs ieguldījums pārskatīšanas konferencē; stingri mudināt abas puses risināt sarunas par jaunu instrumentu, kurš attiektos arī uz Ķīnu, ņemot vērā tās raķešu milzīgo uzkrājumu, aptverot gan izvietotos, gan neizvietotos ieročus, kā arī stratēģiskos un nestratēģiskos ieročus; paust bažas par to, ka Krievija nesen Orenburgas reģionā izvietoja virsskaņas planierus Avanagard; atgādināt, ka uz visiem izvietotajiem virsskaņas planieriem Avangard attieksies jaunajā START līgumā noteiktais kopējā 1 550 kaujas galviņu skaita ierobežojums un ar to saistītās pārbaudes normas;

atkārtoti uzsvērt ES dziļo nožēlu par INF līguma neseno izjukšanu, jo Krievija uzstādīja SSC-8 raķešu sistēmu, kas ir aprīkojama ar kodolieročiem, ir mobila, grūti atklājama un mazina kodolieroču izmantošanas slieksni bruņota konflikta gadījumā, vienlaikus uzsverot šā notikuma būtisko negatīvo ietekmi uz Eiropas drošību un uz stratēģisko kodolieroču kontroles sistēmu; aicināt abas INF līguma parakstītājas puses atsākt dialogu par iespējamiem veidiem, kā izstrādāt jaunu juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz tuva un vidēja darbības rādiusa raķetēm; atbalstīt centienus nodrošināt šādu instrumentu daudzpusēju izmantošanu, tajos ietverot visas pārējās valstis, kuru arsenālā ir šāda veida ieroči, tostarp Ķīnu;

p)	paust satraukumu par INF līguma neefektivitāti, ņemot vērā arī to, ka Eiropas kontinentā kodolsaspīlējuma risku īpaši var palielināt vidējas darbības rādiusa raķetes;

q)	mudināt risināt sarunas par iespēju noslēgt daudzpusēju ballistisko raķešu līgumu, kura tvērums būtu lielāks par ASV un Krievijas INF līguma tvērumu, iekļaujot arī citas valstis;

aicināt, lai ASV un Krievija visām pārējām KNL dalībvalstīm un visiem ANO Drošības padomes locekļiem dara pieejamu deklarāciju, kurā tās nosaka pasākumus, ko tās veic pēc izstāšanās no INF līguma savu saistību izpildes nodrošināšanai saskaņā ar KNL VI pantu; Savienības vārdā īstenot šim nolūkam vajadzīgos pasākumus;

s)	aicināt Krieviju pildīt Budapeštas memorandā noteiktās saistības un ievērot Ukrainai sniegtās drošības garantijas;

t)	uzskatīt, ka atteikšanās no kodolieroču kontroles režīmiem vai to izjukšana ir bīstams precedents attiecībā uz KNL; paturēt prātā, ka KNL dalībvalstis šādus notikumus varētu uzskatīt par draudiem valsts drošībai un ka to sekas varētu destabilizēt KNL kopumā;

u)	paust šīs bažas Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 10. pārskatīšanas konferencē; veikt vajadzīgos diplomātiskos un politiskos pasākumus, lai novērstu tiešos draudus, ko Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm rada vidējas darbības rādiusa kodolieroči;

uzsvērt NATO valstu ieguldījumu, ko tās ir devušas, pildot KNL paredzētās saistības attiecībā uz kodolieroču krājumu samazināšanu par 95 % kopš Aukstā kara beigām, kodolieroču mērķu noņemšanu, trauksmes statusa samazināšanu un kodolieroču nozīmes aizsardzībā samazināšanu; aicināt NATO un citas KNL dalībvalstis turpināt centienus samazināt kodolieročus pilnīgā saskaņā ar minēto līgumu, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju, kas veicina starptautisko stabilitāti un drošību;

ņemt vērā to, ka 122 valstis pieņēma TPNW, kuru patlaban ir parakstījušas 84 un ratificējušas 47 valstis, un ka tas ir apliecinājums vēlmei panākt mērķi — no kodolieročiem brīvu pasauli; uzsvērt, ka kodolatbruņošanos nevar nošķirt no kolektīvās drošības un to var panākt, tikai ņemot vērā stratēģisko kontekstu, un ka tai ir jābūt daļai no pakāpeniska procesa, kas garantē visu cilvēku neierobežotu drošību, vienlaikus novēršot jebkādu jaunu bruņošanās sacensību; atgādināt, ka Skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līgums kā viens no kodolieroču arsenāla kvantitatīvas izveides novēršanas faktoriem ir ļoti svarīgs un neatsverams solis ceļā uz pasauli, kas ir brīva no kodolieročiem;

apstiprināt KNL līgumslēdzēju valstu tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem, lai apmierinātu to enerģijas ilgtermiņa vajadzības saskaņā ar šā līguma normām; sadarboties ar valstīm, kuras vēlas attīstīt spējas šajā jomā, lai kodolenerģiju varētu atbildīgi izmantot tikai miermīlīgiem mērķiem, ievērojot visus drošuma, drošības un kodolieroču neizplatīšanas nosacījumus; gadījumos, kad šādas valstis nesadarbojas un neievēro visus drošuma, drošības un neizplatīšanas nosacījumus, apsvērt iespēju piemērot atbilstošus pasākumus; sniegt palīdzību valstīm, kas vēlas attīstīt spējas izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem, vienlaikus nosakot tām pienākumu attīstīt spēcīgu kodoldrošības kultūru un atzīt SAEA un tās garantiju sistēmas nozīmi un vērtību KNL īstenošanā un kodoldrošības regulējuma stiprināšanā;

ierobežot ar izplatīšanu saistītu kodoltehnoloģiju nodošanu KNL līgumslēdzējām valstīm, kuras ir parakstījušas un īsteno SAEA pilna apmēra drošības garantijas, tādējādi atbalstot lēmumu, ko pieņēma 1995. gada KNL pārskatīšanas konferencē, ka saskaņā ar jauno piegādes vienošanos jutīgas kodoltehnoloģijas nodošanas nolūkā ir obligāti nepieciešama gatavība ievērot SAEA pilna apmēra drošības garantijas un starptautiski saistošās normas neiegādāties nedz kodolieročus, nedz citas kodolsprādzienierīces;

turpināt centienus izveidot no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas līdzekļiem brīvu zonu Tuvajos Austrumos saskaņā ar 1995. gada rezolūciju; īstenot iniciatīvas ar mērķi veicināt uzticēšanos, veicot darbības, kas ir paredzētas, lai sekmētu iekļaujošu dialogu ekspertu un politikas veidotāju starpā, atbalstot tās ar projektu īstenošanai paredzētu finansējumu 2,86 miljonu EUR apmērā;

aa)

atbalstīt reģionālu pieeju, kas ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem atbruņošanās un neizplatīšanas veicināšanas veidiem; ņemt vērā rezultātus, kas gūti konferences par to, lai izveidotu no kodolieročiem brīvu zonu Tuvajos Austrumos, pirmajā sesijā; mudināt visas iesaistītās valstis darīt visu iespējamo, lai konferences otrajā sesijā gūtu progresu šajā jomā;

ab)

atbalstīt Zviedrijas izvirzīto priekšlikumu par “atspēriena punkta pieeju”, lai veidotu politisku atbalstu pragmatiskām, īstermiņa un sasniedzamām saistībām attiecībā uz globālo atbruņošanās režīmu, kura vispārējais mērķis ir atjaunot uzticēšanos un pārliecību, atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz kodolieroču nozīmes mazināšanu, uzlabot valstu sadarbības ieradumus, mazināt kodolriskus un uzlabot pārredzamību, kas būtu starpposma pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot līgumslēdzēju valstu esošo saistību izpildi;

ac)

aicināt līgumslēdzējas valstis izstrādāt un ieviest pasākumus, kuru mērķis būtu samazināt kodolieroču izmantošanas riskus neatkarīgi no tā, vai to izmantošana notiek tīši, vai arī nejauši; minēto pasākumu starpā varētu būt saziņas kanālu un protokolu, kiberdrošības uzlabošana un tradicionālo un kodolresursu skaidra nodalīšana, kā arī noturības veicināšana pret hibrīduzbrukumiem un kiberuzbrukumiem un lēmumu pieņemšanas laika pagarināšana krīzes situācijā;

ad)

atbalstīt apņemšanos uzlabot kodolvalstu pārredzamību saskaņā ar 13 pasākumiem atbruņošanās jomā, ko pieņēma KNL pušu 2000. gada pārskatīšanas konferencē; atgādināt, ka turpmāka ziņošanas mehānisma uzlabošana, sistematizējot kodolieroču valstu ziņošanas sistēmas, palīdzētu sasniegt vienādu pārredzamības līmeni šo valstu starpā; šajā saistībā pievērst īpašu uzmanību kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas priekšlikumiem, ar kuriem uzlabo pārredzamību nolūkā stiprināt KNL pārskatīšanas procesu;

ae)

ņemt vērā priekšlikumu “Iniciatīva īstenot un radīt vidi kodolatbruņošanai (CEND)”, ko ASV iesniedza 10. pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai un kura mērķis ir gan apzināt un risināt tos starptautiskās drošības vides faktorus, kas kavē turpmāku progresu atbruņošanās jomā, gan izstrādāt pragmatiskāku pieeju atbruņošanās jautājumam un labvēlīgi veicināt 10. pārskatīšanas konferences sekmīgu iznākumu; iesaistīties turpmākās diskusijās par priekšlikumu saistībā ar 10. pārskatīšanas konferenci un pēc tam;

af)

aicināt visas valstis bez kavēšanās iesaistīties diskusijās par to, lai uzsāktu un pabeigtu vienu no neīstenotajām prioritātēm, proti, līgumu, ar ko aizliegtu kodolieročiem paredzētu skaldmateriālu ražošanu, jo tas ir neatsverams veids, kā nepieļaut kodolieroču bruņošanās sacensības atsākšanās risku, un ir būtisks solis virzībā uz kodolieroču iznīcināšanu;

ag)	nodrošināt, ka ES arī turpmāk stingri atbalsta Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizāciju (CTBTO); tāpat atgādināt, ka ir svarīgi steidzami panākt CTBT stāšanos spēkā, lai novērstu jaunu ieroču izstrādi;

ah)

atkārtoti apstiprināt ES pastāvīgo apņemšanos īstenot JCPOA, jo tas ir labākais iespējamais līdzeklis, kā iegūt garantijas par to, ka Irāna izmantos kodolenerģiju izmantos miermīlīgiem mērķiem, un tas ir būtisks Tuvo Austrumu stabilitātes un drošības garantēšanas instruments; arī turpmāk izcelt ES svarīgo nozīmi risinājumu rašanā attiecībā uz kodolvienienošanās panākšanu; atkārtoti paust ES nožēlu par ASV izstāšanos no JCPOA un par sankciju atjaunošanu; atzinīgi vērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros pausto Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes (E3) pausto opozīciju ASV priekšlikumam atkārtoti noteikt sankcijas pret Irānu saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2231, jo ASV vairs nav KVRP dalībniece; paust atzinību par AEOI un SAEA 2020. gada 26. augusta kopīgo paziņojumu par godprātīgu SAEA precizēto drošības pasākumu īstenošanas problēmjautājumu atrisināšanu, saskaņā ar kuru Irāna nodrošina SAEA piekļuvi divām aģentūras norādītajām vietām un atvieglo SAEA pārbaudes darbības; atgādināt, ka SAEA kā vienīgajai neatkarīgajai starptautiskajai organizācijai, kas atbild par kodolieroču neizplatīšanas saistību uzraudzību un pārbaudi, ir izšķiroša nozīme; aicināt Irānu nodrošināt pilnīgu to saistību ievērošanu, kas kodoljomā tai ir noteiktas JCPOA un KNL;

ai)	paust nožēlu par atbalstu, ko Irāna sniedz nevalstiskajiem rīcībspēkiem, un par tādu ballistisko raķešu spēju radīšanu un izmantošanu, kas Tuvos Austrumus destabilizē plašākā mērogā;

aj)

atkārtoti apliecināt nedalītu ES atbalstu mērķim panākt pilnīgu, pārbaudāmu un neatgriezenisku KTDR denuklearizāciju saskaņā ar visām attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām; mudināt KTDR atteikties no kodolieroču programmas un atgriezties pie Kodolieroču neizplatīšanas līguma un SAEA drošības garantijām; turpināt atbalstīt notiekošo dialoga procesu, vienlaikus cenšoties aktīvāk piedalīties sarunās, izmantojot ES diplomātiskās zināšanas; atgādināt, ka KTDR joprojām rada reģionālu un starptautisku kodolapdaudējumu un ballistisko raķešu apdraudējumu;

ak)

turpināt atbalstīt un aizsargāt KNL kā galveno daudzpusējo instrumentu starptautiskā miera un drošības labā, veicināt tā vispārināšanu un stiprināt tā īstenošanu visos trīs vienlīdz svarīgajos un savstarpēji pastiprinošajos pīlāros; mudināt visas KNL līgumslēdzējas valstis atjaunot savstarpējas sadarbības centienus un atkārtoti apņemties visaptveroši, pilnīgi un līdzsvaroti īstenot KNL;

al)

aicināt visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt KNL kā valstis, kurām nav kodolieroču, un līdz pievienošanās brīdim ievērot tā noteikumus, kā arī apņemties sasniegt savus kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās mērķus, tostarp sniedzot pierādījumus, ka tās neiesaistās kodoltehnoloģiju nodošanā, un stiprinot Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību;

am)

atgādināt, ka kodolatbruņošanos ir jāīsteno pragmātiski un pakāpeniski, ievērojot visu pušu drošības intereses, un ka ar kodolieročiem saistīto stratēģiskā riska faktoru skaita samazināšana balstās uz kodoldoktrīnu pārredzamību, politisko un militāro lēmumu pieņēmēju dialogu, saziņas krīzes situācijās instrumentiem un garantiju pasākumiem;

uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0130.

(2) OV L 97, 19.4.2000., 1. lpp.

(3) OV L 106, 27.4.2005., 32. lpp.

(4) OV L 90, 10.4.2010., 8. lpp.

(5) OV L 105, 16.4.2019., 25. lpp.

(6) OV L 149, 7.6.2019., 63. lpp.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/249

P9_TA(2020)0268

Priekšlikums, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem saistībā ar L kategorijas sērijas beigu transportlīdzekļiem ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem saistībā ar L kategorijas sērijas beigu transportlīdzekļiem (COM(2020)0491 – C9-0285/2020 – 2020/0251(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 404/16)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0491),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0285/2020),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

—	ņemot vērā Padomes pārstāvja 2020. gada 14. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 52. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0190/2020),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

P9_TC1-COD(2020)0251

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 20. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem saistībā ar L kategorijas sērijas beigu transportlīdzekļiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2020/1694.)

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/250

P9_TA(2020)0269

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — pieteikums EGF/2020/001 ES/Galisijas kuģubūves palīgnozares

Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Spānijas pieteikumu EGF/2020/001 ES/Galisijas kuģubūves palīgnozares (COM(2020)0485 – C9-0294/2020 – 2020/1996(BUD))

(2021/C 404/17)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0485 – C9-0294/2020),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) (EGF regula),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 12. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

—	ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas vēstules,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0192/2020),

tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

tā kā Spānija iesniedza pieteikumu EGF/2020/001 ES/Galisijas kuģubūves palīgnozares finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF pēc 960 darba ņēmēju atlaišanas (4) ekonomikas nozarēs, kuras klasificētas NACE 2. redakcijas 24. nodaļā (“Metālu ražošana”), 25. nodaļā (“Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas”), 30. nodaļā (“Citu transporta līdzekļu ražošana”), 32. nodaļā (“Cita ražošana”), 33. nodaļā (“Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana”) un 43. nodaļā (“Specializētie būvdarbi”) NUTS 2. līmeņa reģionā Galisijā (ES11), Spānijā.

tā kā pieteikuma pamatā ir EGF regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie intervences kritēriji, kuros ir noteikts, ka kolektīvs pieteikums, kurā iesaistīti MVU, kas atrodas vienā reģionā, var attiekties uz MVU, kuri darbojas dažādās ekonomikas nozarēs, kas definētas NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, ar noteikumu, ka šajā reģionā galvenais vai vienīgais uzņēmējdarbības veids ir MVU;

tā kā MVU ir reģiona ekonomikas pamats, kurā ir vairāk nekā 95 % uzņēmumu ar mazāk nekā 250 darba ņēmējiem, un tā kā 38 uzņēmumi, uz kuriem attiecas šis pieteikums, ir MVU; tā kā Galisija ir daļa no Atlantijas ass asociācijas un tās ekonomika lielā mērā ir atkarīga no pārrobežu uzņēmumiem un darba ņēmējiem;

E.	tā kā Galisijas kuģubūve atbilst apakšlīgumu slēgšanas modelim Eiropas kuģubūves nozarē, kuru galvenokārt veido mazas un vidējas kuģubūvētavas un kurā ir ļoti augsts apakšlīgumu īpatsvars vērtības un nodarbinātības ziņā;

F.	tā kā Spānija apgalvo, ka kopš 2004. gada Eiropa zaudē Austrumāzijai savu tirdzniecības kuģu būves pozīciju (5) un ka ekonomikas un finanšu krīze, kas sākās 2008. gadā, izraisīja ievērojamu pasūtījumu samazināšanos, kuģubūves paplašināšanos Āzijā un intensīvu globālo konkurenci (6);

G.	tā kā subsīdiju politika, preferenciāls fiskālais režīms, piemēram, valsts atbalsts un zemākas darbaspēka izmaksas Austrumāzijas valstīs ir radījušas tirgus zaudējumus Savienības kuģu būvētājiem;

H.	tā kā Galisijas kuģubūvētavas būvē tehnoloģiski modernus militāros kuģus, naftas un ķīmisko vielu tankkuģus, atkrastes kuģus, okeanogrāfijas un seismiskās izpētes kuģus, velkoņus un pasažieru kuģu, kā arī zvejas kuģus;

I.	tā kā kuģubūvētavas Factorias Vulcano slēgšana 2019. gada jūlijā un kuģubūvētavas HJ Barreras prasība kreditoriem pirms bankrota 2019. gada oktobrī izraisīja darbinieku atlaišanu — jo puse atlaišanas gadījumu, uz kuriem attiecas šis pieteikums, notika uzņēmumos, kas ir HJ Barreras kreditori;

J.	tā kā Factorias Vulcano apakšuzņēmējiem ir augsts specializācijas līmenis, un tādēļ tie ir lielā mērā atkarīgi no galvenās kuģubūvētavas, kā rezultātā savstarpēja atkarība un ietekme uz nodarbinātību kuģubūves palīgnozarē ir tāda pati kā tad, ja uzņēmumi būtu vienā NACE ekonomikas nozarē,

piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 2 054 400 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 3 424 000 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 3 274 000 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 150 000 EUR apmērā;

norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 13. maijā un pēc tam, kad Spānija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2020. gada 11. septembrī, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

norāda, ka Spānija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2020. gada 13. augustā, tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ir no 2020. gada 13. augusta līdz 2022. gada 13. augustam;

norāda, ka Spānijai administratīvie izdevumi EGF īstenošanai, sāka rasties 2020. gada 8. jūnijā un tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir no 2020. gada 8. jūnija līdz 2023. gada 13. februārim;

atzinīgi vērtē to, ka Spānija saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu izstrādāja, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un ka, izmantojot sadarbības nolīgumu, pakalpojumu īstenošanā tiks iesaistīti arī sociālie partneri;

atzinīgi vērtē to, ka ASIME un arodbiedrības CCOO (7) un UGT (8) — sociālie partneri, kas piedalās sociālajā dialogā Galisijā — tika iesaistīti saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma izstrādē un pakalpojumu īstenošanā; uzsver, ka sociālie partneri būtu jāiesaista arī pasākumu uzraudzībā;

ņem vērā, ka Galisijas kuģubūvētavu un to palīgnozaru gada apgrozījums 2018. gadā bija aptuveni 2 000 miljoni EUR un 10 000 tiešo darbvietu un 25 000 netiešo darbvietu bija atkarīgas no kuģubūves, savukārt pagājušajā gadā nozares apgrozījums samazinājās par 11 % un darbavietu skaits — par 20,8 % (aptuveni 2 000);

uzsver, ka šie atlaišanas gadījumi notika saistībā ar augstu bezdarba līmeni (11,7 % 2019. gadā) Galisijas reģionā; tādēļ atzinīgi vērtē pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides pasākumus, ko sniedz šis EGF atbalsts, lai padarītu reģionālo kuģubūves nozari, pārrobežu ekonomiku un vispārējo darba tirgu noturīgāku un konkurētspējīgāku nākotnē;

uzsver, ka efektīva pētniecība, specializācija un tehnoloģiskā inovācija ir būtiski faktori, lai stiprinātu Eiropas kuģubūves nozari un padarītu to spējīgu pasaules mērogā konkurēt ar valstīm, kas paļaujas uz zemākām darbaspēka izmaksām, subsīdiju politiku un preferenciālu fiskālo režīmu;

10.

uzsver, ka individualizētie pakalpojumi, kas jāsniedz atlaistajiem darbiniekiem, ir jāpielāgo katram profilam;

11.

norāda, ka 94 % no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir vīrieši un 78,2 % no tiem ir vecumā no 30 līdz 54 gadiem; norāda, ka atlaistajiem darba ņēmējiem sniedzamie individualizētie pakalpojumi ietver: informācijas sesijas un sagatavošanās darbseminārus, profesionālo orientāciju uz nodarbinātību vai pašnodarbinātību, apmācību (turklāt personām, kuru mērķis ir pašnodarbinātība, tiks nodrošināta apmācība uzņēmējdarbības jomā), konsultācijas pēc atgriešanās darbā, intensīvu palīdzību darba meklēšanā un dažādus stimulus;

12.

atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauti līdzdalības veicināšanas stimuli līdz 400 EUR, ceļa izdevumu daļēja segšana 0,19 EUR par kilometru, kā arī papildu izmaksas, piemēram, ceļa nodevas un stāvvietas izmaksas, ar apgādājamo aprūpi saistīto izdevumu daļēja segšana līdz 20 EUR par līdzdalības dienu, un pārcelšanas veicināšanas stimuli, proti, tie, kuri atgriežas darbā kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas, saņems 200 EUR mēnesī uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, tādējādi atbalstot paredzētos atbalsta saņēmējus darba meklēšanas vai apmācības pasākumos, ar nosacījumu, ka viņi aktīvi piedalās minētajos pasākumos;

13.

uzsver, ka ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas atbilst EGF regulas 7. pantā noteiktajām atbalsttiesīgajām darbībām, un neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus;

14.

norāda, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs un kontrolēs tās pašas struktūras, kas pārvalda un kontrolē Eiropas Sociālo fondu, un ka Xunta de Galicia (9) būs vadošās iestādes starpniekstruktūra;

15.

uzsver — Spānijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem;

16.

atkārto, ka EGF palīdzība neaizvieto pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts likumiem vai darba koplīgumiem;

17.

atgādina, ka saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot EGF Regulu, jo Spānija ir viena no dalībvalstīm, kura pēc pandēmijas izjūt smagas negatīvas sekas;

18.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4) EGF regulas 3. panta nozīmē.

(5) Tirdzniecības kuģubūve ietver tankkuģu, balkeru un konteinerkuģu būvi.

(6) Līdz 2018. gadam par līderi bija kļuvusi Ķīna (35,5 %), tai sekoja Japāna (23,4 %) un Dienvidkoreja (22,7 %), savukārt Eiropas tirgus daļa samazinājās tikai līdz 6,8 %. Pasūtījumu reģistrā Ķīnai kā tirgus līderei bija 34 %, Dienvidkorejai — 26 % un Japānai — 15 %;

(7) CCOO Galicia Rūpniecības federācija.

(8) UGT Metālu, būvniecības un saistīto nozaru federācija (MCA-UGT).

(9) Xunta de Galicia un jo īpaši Consellería de Facenda – Dirección General de política financiera, tesoro y fondos europeos / Servicio de inspección y control de fondos comunitarios sadarbībā ar Consellería de Economía, Emprego e Industria – Secretaría Xeral de Emprego / Subdirección Xeral de Relacións Laborais būs vadošās iestādes starpniekstruktūra.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/001 ES/Galisijas kuģubūves palīgnozares)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2020/1598.)

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/254

P9_TA(2020)0287

Kopējā lauksaimniecības politika — atbalsts stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā un kurus finansē no ELGF un ELFLA ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi (*1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392 – C8-0248/2018 – 2018/0216(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 404/18)

Grozījums Nr. 776 un 847

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem, jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vidiskā un klimatiskā ilgtspēja , un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem un uz tirgu , jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vides un klimata ziņā , un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Būtu arī jāpanāk, ka jaunā politika ir atbalsta saņēmējiem vienkāršāka un nodrošina viņiem taisnīgus ienākumus. Lai ar KLP minētos mērķus sasniegtu, finansējuma apjomu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt tādā pašā līmenī, kādā tas bija 2014.-2020. gada periodā.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

KLP joprojām ir svarīga loma Savienības lauku apvidu attīstībā. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem mērķiem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b)

Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar citām Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem un jānodrošina to nepārtrauktība, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs — jo īpaši galasaņēmējiem . Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu , vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālo drošību nozarei . Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai šāda subsidiaritāte neizraisītu KLP renacionalizāciju, šajā regulā būtu jāiekļauj stingrs Savienības noteikumu kopums, kura mērķis būtu novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem Savienības lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

(3)

Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī vispārīgā lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

(4)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem , ievērojot Savienības pamatdefinīcijas kopīgos elementus .

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus , kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

(5)

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā kopīgos pamatelementus , kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi starp Savienības lauksaimniekiem , bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei . Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut tikai noganīšanai vai citādi derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)

Nākotnē galvenā uzmanība lauksaimniecībā būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropa ir sevišķi konkurētspējīga. Pēc iespējas būtu jāsaglabā un jāstiprina Savienības standarti un būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem vēl vairāk palielināt pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas un resursu efektīvāku izmantošanu, tādējādi nostiprinot Savienības vadošo lomu pasaulē.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)	Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %.

(8)	Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

(9)

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. No atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. Jebkurā gadījumā minētajai pamatdefinīcijai būtu jāpalīdz saglabāt Savienībā esošo ģimenes lauku saimniecību modeli.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a)

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā. Sieviešu vadītās saimniecības parasti ir mazākas, un darbs, ko sievietes veic kā lauksaimnieku dzīvesbiedres, ne vienmēr ir atzīts un redzams, kas attiecīgi ietekmē viņu ekonomisko neatkarību. Šai regulai būtu jāpalīdz panākt, ka sieviešu darbs kļūst redzamāks, labāk novērtēts un tiek ņemts vērā konkrētajos mērķos, kas dalībvalstīm jāierosina savos stratēģiskajos plānos. Dzimumu līdztiesības, kā arī nediskriminēšanas principiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas. Dalībvalstīm jāstiprina arī savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)	Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus.

(10)	Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, Savienības līmenī būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a)

Lai, tuvinot mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka jēdziena “iesācējs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietvertu kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs , kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti , jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

(11)

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm būtu jācenšas tos īstenot savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina ilgtspējīgas attīstības dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jārealizē konkrētākās prioritātēs ekonomikas , vides un sociālajā jomā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības pamatprasības , bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

(13)

Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības , bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)

Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā noteikts LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) nevajadzētu atbalstīt darbības, kas rada jebkāda veida segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Šo fondu mērķi būtu jāsasniedz, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību un saskaņā ar mērķi, kas ietverts Orhūsas konvencijā un ko atbalsta Savienība, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “maksā piesārņotājs”.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13b)

Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP kopības būtību un radot izkropļojumus. Zināma elastība dalībvalstīm būtu jādod stingrā kopējā regulējuma satvarā.

Grozījums Nr. 17 un 779

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

(15)

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, savstarpības klauzulu trūkums tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Nevienlīdzība pārtikas aprites ķēdē, kas galvenokārt kaitē primārajam sektoram kā vājākajam ķēdes posmam, negatīvi ietekmē arī ražotāju ienākumus. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savu saimniekošanas stratēģiju izstrādāšanu un par savu lauku saimniecību noturības uzlabošanu ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Labākai vidrūpei un lielākiem klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

(16)

Vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī rīcībai klimata jomā Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības , dārzkopības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu , vienlaikus atbilstīgi atspoguļojot arī lielāko slogu un prasības ražotājiem . Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un savienojamības , infrastruktūras un pamatpakalpojumu nepietiekamība , kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0. deklarāciju, radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un InvestEU garantijas izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un nepietiekamas investīcijas platjoslā un savienojamībā , infrastruktūrā un pamatpakalpojumos , kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0 deklarāciju, jo īpaši radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, atbalstu jauniešiem, sieviešu lielāku līdzdalību lauku ekonomikā, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Lai stabilizētu un diversificētu lauku ekonomiku, būtu jāatbalsta arī nelauksaimniecisku uzņēmumu attīstība, darījumdarbības sākšana un saglabāšana. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem , vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Gādājot par lauku apvidu sociālekonomisko ilgtspēju, Komisijai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nodrošina saskaņotību starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES (1a) piemērošanu un ilgtermiņa pieeju attiecībā uz lauku attīstības fondu izmantošanu.

Grozījums Nr. 853

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b)

Lauksaimniecība var būt svarīgs izaugsmes un nabadzības samazināšanas dzinējspēks, taču daudzās valstīs šī nozare darbojas nepilnīgi — daļēji tāpēc, ka sievietes, kuras lielā mērā veicina lauku ekonomiku, saskaras ar ierobežojumiem. Dalībvalstīm ir jāveic efektīvi pasākumi, lai atbalstītu sieviešu galveno lomu lauku apvidu attīstībā un saglabāšanā.

Grozījums Nr. 20 un 781

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(17)

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga, veselīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu , augstu ražošanas kvalitāti un kvalitātes diferencēšanu , pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības , piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas , un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

Grozījums Nr. 782

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

Ar savu apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu un ņemot vērā secinājumus, ko ietver Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskais novērtējums attīstības jomā, kā arī ieteikumus, kurus sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente par tiesībām uz pārtiku, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpāriet uz ilgtspējīgu Eiropas pārtikas un lauksaimniecības sistēmu. Lai minēto pāreju īstenotu, uzmanība būtu jāvelta tam, ka laukos tiek veicināta dažādota, ilgtspējīga un noturīga saimniekošanas prakse, kas palīdz aizsargāt un vairot dabas resursus, nostiprināt ekosistēmas un kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, tādēļ lopkopību pielāgojot ekoloģiskās veiktspējas raksturlielumiem, līdz minimumam samazinot atkarību no izejvielām, kas nav ilgtspējīgas, tostarp no fosilajiem energoresursiem, un pakāpeniski palielinot bioloģisko daudzveidību un uzlabojot augsnes kvalitāti.

Grozījums Nr. 21 un 783

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17b)

Lai arī “Viena veselība” rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinājumā ar tradicionālajām antibiotikām relatīvi augstākās diagnosticēšanas, antimikrobiālo alternatīvu un vakcinācijas izmaksas ir šķērslis, kas traucē palielināt dzīvnieku vakcinācijas rādītāju.

Grozījums Nr. 784

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17c)

Lai ne vien sasniegtu vides jomā noteiktos KLP mērķus, bet arī apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc nekaitīgākas pārtikas, būtu jāpanāk, ka vairāk tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir ļoti maz smago metālu.

Grozījums Nr. 1100

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)

Lai nodrošinātu lauksaimnieku un viņu ģimeņu labklājību un paturot prātā, ka stress ir galvenais lauku saimniecībās notiekošo negadījumu cēlonis, dalībvalstis nodrošina lauksaimniecības politikas sociālo ilgtspēju, pēc iespējas samazinot regulatīvo un administratīvo slogu, ļaujot lauksaimniekiem īstenot veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru un garantējot lauksaimniecības dzīvotspēju Savienībā.

Grozījums Nr. 728 un 785

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

(21)

Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības pamatstandartiem, piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem , dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Turklāt ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstis īsteno attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēju piekļuve tiešajiem maksājumiem ir atkarīga no atbilstības piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem un/vai darba devēja saistībām, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts un Savienības līmenī, tostarp saistībā ar informētību par nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību, darba laiku, veselību un drošību, mājokli, dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, vienlīdzīgu attieksmi, darba ņēmēju norīkošanu, trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās nosacījumiem, pagaidu darba aģentūru darbu, sociālo aizsardzību un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu starp dalībvalstīm.

Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Būtu arī jānodrošina, ka par šādu standartu ievērošanu atbalsta saņēmēji saņem atbilstošu kompensāciju . Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, darba standartiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā un sociālajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām , sociālajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju , jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā . Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību , dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus , kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

(22)

Grozījums Nr. 1127

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

Lai visā Savienībā apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, visās dalībvalstīs ir būtiski svarīgi nodrošināt ar ražošanu nesaistītu teritoriju un iezīmju minimālo līmeni, izmantojot nosacījumu sistēmu un ekoshēmas. Tādēļ dalībvalstīm savos stratēģiskajos plānos būtu jācenšas vismaz 10 % teritorijas atvēlēt ainavas elementiem, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. To skaitā cita starpā vajadzētu iekļaut buferjoslas, zemi, ko izmanto augsekai, vai papuvi, ko neizmanto augsekai, dzīvžogus, neražojošus kokus, terasveida līdzenumus un dīķus, kas kopumā palīdz piesaistīt oglekli, novērst augsnes eroziju un noplicināšanu, veicina gaisa un ūdens filtrāciju un palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību , ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (12) vai Padomes Direktīva 91/676/EEK (13). Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013 (14), nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (16) attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(23)

Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību , ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (12) vai Padomes Direktīva 91/676/EEK (13). Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013 (14), nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (15) (Ūdens pamatdirektīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (16) attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

(24)

Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Visas ar konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas sistēmām saistītās Savienības iniciatīvas pēc iespējas būtu jābalsta uz dalībvalstu līmenī jau esošiem pakalpojumiem un sistēmām.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem īstenajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām , dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(26)

Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem , vidiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgas konverģences panākšanu 2026. gadā , dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26 a)

KLP ietvaros piešķirtais ienākumu atbalsts ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina daudzu mazo un ģimenes saimniecību stabilitāti un ilgtspēju visā Eiropā, un, lai gan no lauksaimniekiem sagaida vairāk, monetārie pabalsti nav mainījušies. Savienības budžetā kopējais KLP īpatsvars samazinās, savukārt tirgus krīzes nozarē un aktīvo lauksaimnieku skaita samazināšanās joprojām apdraud nozares izdzīvošanu. Ģimenes saimniecības modelis būtu jāaizsargā kā vispārējs KLP mērķis un jānostiprina dalībvalstu stratēģiskajos plānos, pienācīgu vietu atvēlot šā modeļa būtiskajai lomai lauku dzīves sociālās vides saglabāšanā un dzīves veida nodrošināšanā daudziem lauku iedzīvotājiem. Ģimenes saimniecības sekmē ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu saglabāšanu, diversificēšanas vajadzību apmierināšanu, kā arī nodrošina uzturdrošību. Lauksaimnieki, kas pirmie cietīs no milzīgā globalizācijas spiediena, būs tie, kuri turas pie mazas ģimenes saimniecības modeļa. Šāda situācija būtu nepārprotama neveiksme attiecībā uz KLP mērķu sasniegšanu un vājinātu argumentus par vajadzību turpināt KLP atbalstu nākotnē. Tādēļ KLP stratēģiskie plāni būtu jāīsteno atbilstīgi to konkrētajiem mērķiem, turpinot aizsargāt minēto lauksaimniecības modeli.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm sākotnēji atsevišķus lauksaimniekus automātiski iekļaut vienkāršotajā shēmā, piedāvājot iespēju noteiktā termiņā no shēmas izstāties. Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jādod iespēja dalībvalstīm izveidot nosacījumu izpildes pārbaužu ierobežotu sistēmu, ko piemēro tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā.

Grozījums Nr. 28 un 791

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a)

Daudzās dalībvalstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt sabiedriskos labumus, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstīm būtu jāspēj finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un šādas saimniekošanas saglabāšanu, īstenojot vai nu lauku attīstības pasākumus, vai izmantojot ekoshēmas, vai arī apvienojot abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam.

Grozījums Nr. 29 un 792

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)

KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību , vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

(31)

KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas izveidotu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniekošanas prakšu sarakstu, būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedrisko labumu radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko praksi , cenšoties uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstīm noteikta procentuālā daļa no saviem tiešajiem maksājumiem būtu jāparedz ekoshēmām. Dalībvalstis var izvēlēties veidot ekoshēmas , lai popularizētu videi labvēlīgus ražošanas modeļus, jo īpaši ekstensīvo lopkopību, kā arī veicinātu visu veidu lauksaimniecības prakses, kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un pastāvīgas ainavas iezīmju pārvaldība, un veidot vides sertifikācijas sistēmas, kā, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība , integrētā ražošana vai saglabājoša lauksaimniecība . Šajās shēmās var paredzēt arī pasākumus, kas atšķiras no tiem, kuri attiecas uz lauku attīstības vidiskām un klimatiskām saistībām, vai tāda paša veida pasākumus, kas pielīdzināmi sistēmām ar sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Būtu jānodrošina saistītā ienākumu atbalsta atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Konkrēti tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā (17) par eļļas augiem, kāds tas ir piemērojams pēc ES atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar ES sastāva izmaiņām. Tālab Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā.

svītrots

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)

Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un vēl nenoteikti citi produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(35)

Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un citi 39. pantā noteiktie produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a)

Ņemot vērā biškopības nozarei paredzētā finansējuma palielinājumu un atzīstot šīs nozares būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārtikas ražošanā, būtu jāpalielina arī Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms un jāiekļauj jauni atbalsttiesīgi pasākumi, kuru mērķis ir šīs nozares attīstīšana.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)

Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(37)

Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem , lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām , augstas dabas vērtības teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu , kolektīvu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

Grozījums Nr. 729

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a)

Lai nodrošinātu Savienības ekosistēmu izturētspēju un veicinātu bioloģisko daudzveidību, dalībvalstīm vajadzētu ļaut piešķirt maksājumus ilgtspējīgai agrovides praksei, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai, jo īpaši ar tradicionālām audzēšanas metodēm.

Grozījums Nr. 34, 794 un 856

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

(38)

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par pāreju uz bioloģiskās saimniekošanas platību un, iespējams, par tās uzturēšanu ; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecību, agroekoloģiju un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; tradicionālo lauksaimniecisko ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība ; ģenētisko resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas un stiprināt biškopības nozarei raksturīgos agrovides pasākumus, kuri jau ir ieviesti atsevišķos Savienības reģionos, kā arī izstrādāt papildu pasākumus . Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas, finansiālos stimulus un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina finansiāli stimuli saņēmējiem, un uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Grozījums Nr. 35 un 795

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)

Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ( “LULUCF regula” ) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(39)

Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina agromežsaimniecības sistēmu plašāka izmantošana un Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ( ES ) 2018/841 (1a) un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, ar ko nodrošina efektīvu oglekļa piesaisti no gaisa, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi , novēršot ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(40)

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi , ietverot kalnu apvidus un salu reģionus . Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 (noteikts ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK) (1a) un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem , vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm . Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām . Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

(41)

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana nolūkā stiprināt lauku saimniecību izturētspēju . Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)

Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina InvestEU garantiju, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības , saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(42)

Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina dotāciju un finanšu instrumentu kombinēta izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgi mērķrādītāji , saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)

Gados jaunie lauksaimnieki un nozares jaunpienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas atbilst vismaz 2 % ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā šādu atbalstu.

(43)

Gados jaunie lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības , riska novēršanas un pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas pirmajā pīlārā atbilst vismaz 2 % no ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. Lai riska pārvaldības instrumentus pielāgotu lauksaimniekiem risināmajām problēmām, ietverot klimata pārmaiņas, KLP instrumentu klāstā būtu jāietver kompensācijas lauksaimniekiem par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un augu kaitīgo organismu apkarošanas pasākumiem, vai par zaudējumiem, kas bioloģiskajiem lauksaimniekiem radušies no viņiem neatkarīga ārējā piesārņojuma dēļ. Tomēr būtu jānodrošina ELFLA finansēto intervenču saderība ar nacionālajām riska pārvaldības sistēmām.

Grozījums Nr. 41 un 796

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)

Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi ; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(45)

Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana , sertifikācijas izmaksas, kvalitātes shēmu veicināšana un uzturēšana ; kolektīva vides un klimata rīcība ; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni, tostarp agromežsaimniecības sistēma; tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju , tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (1a) atzīto ražotāju grupu, dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. Kā veids, kas veicina paaudžu nomaiņu, būtu jāapsver īpaša atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, kuri vēlas pārtraukt lauksaimniecisku darbību pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un plāno savu saimniecību nodot kādam jaunākam lauksaimniekam, ar ko jau notiek sadarbība.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)

No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2021 . gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(47)

No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2022 . gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)

Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(48)

No ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas var kaitēt videi vai kas nav saderīgas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības pārvaldības principiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)

Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām , būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem , LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām .

(49)

Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vispārēja iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 (1a) 1. panta 2. punktā minēto Egejas jūras nelielo salu attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, šiem reģioniem būtu jānosaka augstāka ELFLA iemaksu likme .

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a)

ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1a) . Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē.

Grozījums Nr. 46 un 797

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)

No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā , kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā , kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem .

(50)

No ELFLA prioritāri būtu jāatbalsta investīcijas, kas rada gan ekonomiskus ieguvumus, gan ieguvumus videi, savukārt nebūtu jāatbalsta videi kaitīgas investīcijas vai investīcijas, kas varētu kaitēt videi vai kas neatbilst klimatiskiem, vidiskiem, dzīvnieku labturības un bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Būtu jāuzsver investīcijas , kas rada gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus . Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki konkretizēti izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apmežošanā , kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Turklāt no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgā ūdensobjekta vai ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās apmežošanas vai meža atjaunošanas darbībās aktīva loma ir iestādēm saistībā ar ekoloģiju un meža ugunsgrēku pārvaldību un ka tiek stiprināta nesaistošu preventīvu pasākumu un zemes izmantošanas pārvaldības loma.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

51.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51a)

Lai Savienība kļūtu neatkarīga no proteīnaugu importa, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK (1a) (Atjaunojamo energoresursu direktīva) KLP mērķis ir veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas iegūtas no proteīnaugu eļļas blakusproduktiem.

Grozījums Nr. 858

Regulas priekšlikums

51.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51b)

ELGF un ELFLA nebūtu jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, kuru darbība ietver buļļu audzēšanu vēršu cīņām. Piešķirot šādu finansējumu, nepārprotami tiek pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

Grozījums Nr. 798

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī programma palīdzēs klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. Sagaidāms, ka ar KLP saistītās rīcības ietekme uz klimatiskajiem mērķiem izpaudīsies 40 % no KLP kopējā finansējuma . Attiecīgā rīcība tiks formulēta programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un pārvērtēta attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā .

(52)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs klimatrīcību integrēt Savienības rīcībpolitikās un no tām pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas, kā arī sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. No kopējā KLP finansējuma, kas piešķirts KLP darbībām, vismaz 40 % būtu jānovirza klimata mērķiem . Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā .

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54)

Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie ES mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(54)

Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)

Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns.

(55)

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55a)

Ir būtiski, lai KLP stratēģiskajiem plāniem būtu skaidrs, vienkāršs un nepārprotams satvars, kas ļautu izvairīties no politikas pārmērīgas reglamentēšanas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

55.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55b)

Jaunajam īstenošanas modelim nebūtu jārada šaubas par vienotā tirgus integritāti vai KLP vēsturiski raksturīgo Eiropas mērogu, un KLP arī turpmāk vajadzētu būt īsteni kopīgai politikai, nodrošinot Savienības mēroga pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 730

Regulas priekšlikums

55.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55c)

LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas vairāk palīdz savlaikus sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, kā arī īstenot Eiropas zaļā kursa mērķus, Savienības vides un klimata apņemšanos un piemērojamos tiesību aktus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, balstoties uz stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56)

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

(56)

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji , kuriem jābūt reālistiskiem, un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas nodrošina noteiktību galasaņēmējiem un vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. Lai dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences būtu atbilstīgas un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot politikas vienotību, KLP stratēģisko plānu pamatā jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju iesaiste.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)	Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem .

(57)	Svarīgi ir arī tas, lai KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi atspoguļotu dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un lai plānus laika gaitā attiecīgi varētu pielāgot, ietverot konkrētās pārmaiņas.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58)

Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(58)

Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

Grozījums Nr. 800

Regulas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58a)

Tagadējā zināšanu bāze šīs Regulas 6. pantā minēto konkrēto mērķu uzraudzības vajadzībām atšķiras gan pieejamās informācijas daudzuma, gan kvalitātes ziņā. Saistībā ar dažiem konkrētiem mērķiem, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības uzraudzību, zināšanu bāze pašlaik ir vāja vai nepietiekami pielāgota, lai varētu definēt stingrus ietekmes rādītājus, piemēram, par apputeksnētājiem un kultūraugu bioloģisko daudzveidību. Attiecīgi 6. pantā un I pielikumā Savienībai kopumā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem būtu jāpamatojas uz kopīgu vai salīdzināmu zināšanu bāzi un metodiku visās dalībvalstīs. Komisijai būtu jānosaka jomas, kurās ir nepilnīgas zināšanas vai kurās zināšanu bāze nav pietiekami pielāgota KLP ietekmes uzraudzībai. Komisijai būtu jāizmanto Savienības budžets, lai sniegtu vienotu risinājumu, kā novērst zināšanu trūkuma radītos un uzraudzības šķēršļus saistībā ar visiem 6. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem. Tai būtu jāsagatavo ziņojums par šo jautājumu un jāpublisko tā konstatējumi.

Grozījums Nr. 801

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59)

Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā vajadzības gadījumā būtu jāuzņem vides un klimata jomas tiesību akti, bet no tiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

(59)

Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku , tostarp kohēzijas, savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jāņem vērā vides un klimata jomas tiesību akti un saistības, ko Savienības uzņēmusies politikas saskaņotības attīstībai ietvaros , bet no attiecīgajiem tiesību aktiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59a)

Tā kā ienākumu atbalsta shēmai ir liela nozīme lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas garantēšanā, ir lietderīgi ņemt vērā sociālo ietekmi, kāda KLP ir attiecībā uz darbvietu nodrošināšanu lauku apvidos. Tādēļ dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiskos plānus, būtu jāņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma ietekme uz nodarbinātību konkrētajā apvidū. Izstrādājot un īstenojot attiecīgos politikas instrumentus, par prioritāriem būtu jānosaka pasākumi un darbības, kas rada lielākas darba iespējas.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60)

Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(60)

Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz lauku attīstības intervences programmām saskaņā ar valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

Grozījums Nr. 802

Regulas priekšlikums

68.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68a)

Ūdens ir būtisks ražošanas faktors lauksaimniecībā. Tāpēc ūdens resursu apsaimniekošana ir ļoti svarīgs jautājums, un ir vajadzīgi labāki ūdens resursu apsaimniekošanas veidi. Turklāt klimata pārmaiņām būs liela ietekme uz ūdens resursiem, un sagaidāmi gan biežāki un intensīvāki sausuma periodi, gan arī ilgstoši nokrišņu periodi. Konstruktīvs risinājums ir ūdens uzkrāšana rudenī un ziemā. Turklāt ūdensobjekti palīdz radīt bagātīgai bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu vidi. Tie arī palīdz saglabāt dzīvību augsnēs un uztur pietiekamu plūsmu ūdenstecēs, tādējādi veicinot dzīvību ūdenī.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69)

Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

(69)

Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajām iestādēm būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70)

Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

(70)

Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas uzraudzības komitejas. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)

Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu.

(71)

Grozījums Nr. 60 un 803

Regulas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74)

Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu , kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(74)

Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt novērtējumus , kuru pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem , piemēram, ūdens kvalitāti un daudzumu, saistītajiem rezultātu un izlaides rādītājiem būtu jāaptver intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75)

Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

(75)

Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76)

Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Lai veicinātu labu vidisko un klimatisko veikumu, kā daļa no stimulēšanas mehānisma turklāt tiek iedibināta vispārīga veikuma prēmija.

(76)

Grozījums Nr. 1144

Regulas priekšlikums

78.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78a)

Izvērtējums, kas aprakstīts 106. pantā, būtu jāveic, par pamatu ņemot stratēģijas “No lauka līdz galdam” kvantitatīvos mērķus un biodaudzveidības stratēģiju.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

80.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80a)

Ar trešām valstīm parakstītos tirdzniecības nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības nozari būtu jāiekļauj mehānismi un drošības klauzulas, lai Savienības un ārpussavienības valstu lauksaimniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargātu patērētājus.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

81. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(81)

Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45 / 2001 (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920 (20). Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(81)

Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018 / 1725 (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (20). Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

83. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(83)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

(83)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām , izstrādā kritērijus līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai un atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām ; izveido katalogu ar lauksaimniecības prakšu piemēriem, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84)

Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos , kā arī noteikumus saistībā ar veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pagaidu atkāpšanos no noteikumu izpildes ļoti nelabvēlīgos apstākļos, tādos kā katastrofāli notikumi vai epidēmijas. Komisija būtu arī jāpilnvaro noteikt prakses, kas būtu līdzvērtīgas lauksaimniecības un vides praksēm un valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām . Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. Lai izstrādātu KLP stratēģiskos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus nolūkā izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības veidošanu starp dalībvalsti un kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citiem partneriem.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85)	Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pārvaldības saistībām, investīcijām un sadarbību .

(85)	Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to, lai noteiktiem intervenču veidiem papildinātu atbalsta minimālās un maksimālās summas .

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86)	Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu .

(86)	Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(87)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi ; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi ; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs ; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm . Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

(87)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kāda ir KLP stratēģisko plānu standartizētā forma ; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi un kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

92.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(92a)

Savienības salu reģioni lauksaimnieciskajās darbībās un lauku apvidu attīstīšanā saskaras ar īpašām grūtībām. Būtu jāveic KLP ietekmes novērtējums šajos reģionos un jāapsver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 minēto pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz visiem Savienības salu reģioniem.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

93. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(93)	Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot līdz 2021 . gada 1 . janvārim ,

(93)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot . Horvātijai saskaņā ar Pievienošanās līgumu būs tiesības saņemt līdzekļus 2022 . gadā, tostarp papildfinansējumu, lai izveidotu valsts rezervi atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, un šīs tiesības būtu jāiekļauj valsts finansējuma 2022 . gadam aprēķinā.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

b)	intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

c)	KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, sadarbībā ar to reģioniem un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām , kā arī saskaņā ar iekšējo tirgu nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim .	2. Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2022. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR] (26) II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.	2. Lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) un KLP stratēģisko plānu saskaņotību, atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR] (26) II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	“sabiedriskie labumi” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem negūst ieņēmumus no tirgus un kuri nodrošina vidiskus un sabiedriskus rezultātus, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

bb)

“Eiropas sabiedriskie labumi” ir sabiedriskas preces vai pakalpojumi, kuru efektīva nodrošināšana iespējama tikai Savienības līmenī ar intervences pasākumiem, lai panāktu koordināciju starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības lauksaimniecības tirgū. Eiropas sabiedriskie labumi jo īpaši ietver ūdens resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes auglības aizsardzību, apputeksnētāju aizsardzību un dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	“kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu , ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus ;

e)	“kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku nodrošināšanos pret riskiem un kompensāciju saņemšanu gadījumā , ja ciesti ekonomiski zaudējumi vai samazinājušies ienākumi ;

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – f punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgo programmu satvarā;

i)	projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgā stratēģiskā plāna satvarā;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – f punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	(finanšu instrumentu kontekstā) programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

ii)	(finanšu instrumentu kontekstā) stratēģiskā plāna ieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

i)	publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	(valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošā struktūra ;

ii)	(valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošais subjekts ;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	“mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

i)	“mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)	“starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rādītājiem.

j)	“starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī dalībvalstij jāsasniedz , lai panāktu savlaicīgu progresu saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem.

Grozījums Nr. 86 un 1148cp1

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks:	1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un iesācējs lauksaimnieks :

Grozījums Nr. 866 un 1185

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai;

“lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu , un kultūru audzēšanu mitrājos , gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai , ietverot agromežsaimniecību ;

Grozījums Nr. 87 un 1148cp2

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	“lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

“lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus, ilggadīgos zālājus un agromežsaimniecības sistēmas. Ainavas iezīmes iekļauj kā lauksaimniecības platības komponentus . Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi”, “ilggadīgie zālāji” un “agromežsaimniecības sistēmas” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

Grozījums Nr. 1148cp3

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (28) 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (29) 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (28) 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (29) 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

Grozījums Nr. 1148cp4

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

ii)

“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un (ja dalībvalsts tā nolemj) stādi, ko audzē ar plēvi izklātos konteineros, un īscirtmeta atvasāji;

Grozījums Nr. 1148cp5, 1148cp6, 1148cp7, 89cp2 un 804cp3

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei ;

iii)

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, un, ja dalībvalstis tā nolemj, — kura piecus gadus vai ilgāk nav aparta; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt , un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Ja dalībvalstis tā nolemj, augsekas sistēmā var iekļaut arī zaļbarības augu maiņu, ja jaunajā sējumā, salīdzinot ar iepriekšējo sējumu, ir citi augu maisījumi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:

i)	zeme, kas veido daļu no vispārpieņemtas vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās , un/vai

ii)	zeme, kuru var izmantot noganīšanai, kurā ganību teritorijās lopbarības zālaugi nav dominējoši vai to vispār nav un kurā var augt krūmi un/vai koki, kā arī citi resursi, ko ēd dzīvnieki (lapas, ziedi, stublāji, augļi);

Grozījums Nr. 90 un 1148cp8

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiia)

“agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās kokus audzē tajā pašā zemē, kurā piekopj lauksaimniecisku praksi;

Grozījums Nr. 1148cp9

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiib)

“pagaidu zālāji” ir zāle vai zālaugu sugas, ko audzē aramzemē (t. i., augsekas sistēmā) mazāk nekā piecus gadus pēc kārtas vai ilgāk par pieciem gadiem, ja notiek aršana un atkārtota sēja ;

Grozījums Nr. 91 un 1148cp10

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības:

tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības , tostarp mobilas vai stacionāras pagaidu tehniskās iekārtas, jo īpaši iekšējās saimniecību brauktuves un dzirdinātavas, kā arī skābbarības ruļļu glabātuves un apūdeņotas platības, kas tiek izmantotas kultūru audzēšanai mitrājos, proti, platības:

Grozījums Nr. 1148cp11 un 1148cp12

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts, ia punkts (jauns) un ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi divos gados;

kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski un ar bioloģisko daudzveidību un klimatu saistīti iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi trijos gados;

ia)

kas, ja dalībvalstis tā nolemj, var ietvert ainavas iezīmes un elementus, tostarp tādus biotopus kā koki, krūmi, lauka atvasāji un mitrāji, ja vien tie neaizņem vairāk par vienu trešdaļu no katra lauksaimniecības zemes gabala platības, kā tā definēta Regulas ES …/… [Horizontālās regulas] 63. panta 4. punktā;

ii)	par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras:

ii)

jebkura no saimniecībā esošām lauksaimniecības platībām, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras:

—	Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 1307/2013 a) punktā noteiktajai atbalsttiesīgā hektāra definīcijai;

—	nav atbalsttiesīgs hektārs, ko definējušas dalībvalstis, pamatojoties uz šā punkta i) un ia) apakšpunktu;

—	Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā;

—	pēc tādu pasākumu īstenošanas, kuri veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteikto vides un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu. Šādas teritorijas var izmantot kultūru audzēšanai mitrājos;

—

individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantu, vai saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantā, vai šīs regulas 65. un 67. pantā . Dalībvalstis var paredzēt attiecīgus nosacījumus, lai iekļautu zemes apmežošanu, kurai izmanto privātā sektora vai valsts finansējumu un kura veicina viena vai vairāku vides, bioloģiskās daudzveidības un klimata konkrēto mērķu sasniegšanu ;

—	individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu.

—	individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu.

Grozījums Nr. 93 un 1148cp13

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %;	Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %;

Grozījums Nr. 1148cp14

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirt u personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska , bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija , pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā , piemēram , ienākumu pārbaudes , darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt , kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem;

“aktīvu lauksaimnieku” definē tā, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir tikai tām fiziskām vai juridiskām personām , vai fizisku vai juridisku personu grupām, kas vismaz minimāli ir iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā un sniedz sabiedrisko labumu saskaņā ar KLP Stratēģisko plānu, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus, jo īpaši nepilna darba laika lauksaimniekus, daļēji naturālās saimniecības lauksaimniekus, lauksaimniecību ar augstu dabisko vērtību . Šī definīcija jebkurā gadījumā saglabā Savienības ģimenes lauku saimniecības modeli ar individuālām vai grupas iezīmēm neatkarīgi no saimniecības lieluma , un , ja nepieciešams , var ņemt vērā LESD 349. pantā definētās reģionu īpatnības. Šī definīcija nodrošina, ka atbalstu nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras pārvalda lidostas, hidrotehniskas būves, pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus un sniedz dzelzceļa pakalpojumus un pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā. Dalībvalstis var nolemt šajā sarakstā iekļaut citus līdzīgus nelauksaimnieciskos uzņēmumus vai darbības vai arī neiekļaut šādus papildinājumus, kā arī var izslēgt no šīs definīcijas personas vai uzņēmumus, kas lielā apjomā veic lauksaimniecības produktu pārstrādi, izņemot lauksaimnieku grupas, kas iesaistītas šādā ražošanā. Ja lauku saimniecība, kas saņem KLP maksājumus, ir tādas lielākas struktūras daļa, kuras primārā darbība nav lauksaimniecība, tam ir jābūt pārredzamam. Formulējot definīciju, dalībvalstis:

pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēro vienu vai vairākus tādus elementus kā ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis , minimālas lauksaimnieciskās darbības kritērijs, atbilstīga pieredze, apmācība un/vai prasmes un/vai to lauksaimniecisko darbību atrašanās valsts reģistros;

ii))

pamatojoties uz savas valsts vai reģionālajām īpatnībām, nosaka tiešo maksājumu summu, kura nepārsniedz 5 000 EUR, kuru ņemot vērā, par aktīviem lauksaimniekiem jebkurā gadījumā uzskata lauksaimniekus, kas iesaistījušies vismaz minimālā līmeņa lauksaimnieciskajā darbībā un nodrošina sabiedriskos labumus”.

Grozījums Nr. 95 un 1148cp15

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	“gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

e)	“gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu 40 gadu vecuma ierobežojumu un to , ka:

Grozījums Nr. 96 un 1148cp16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	lauksaimnieka vecums nepārsniedz 40 gadus;

svītrots

Grozījums Nr. 97 un 1148cp16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm.

iii)	lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar attiecīgām prasmēm.

Grozījums Nr. 98 un 1148cp16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Novērtējot atbilstību nosacījumiem saistībā ar lauku saimniecības vadītāja statusu, dalībvalstis ņem vērā partnerības īpatnības.

Grozījums Nr. 99 un 1148cp16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)

“iesācēju lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

i)	lauksaimnieks ir lauku saimniecības vadītājs;

ii)	lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm;

iii)	lauksaimnieka vecums pārsniedz 40 gadus.

Saskaņā ar šo definīciju “iesācēju lauksaimnieku” neuzskata par “gados jaunu lauksaimnieku”, kā definēts e) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus , ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar noteikumiem , ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

Grozījums Nr. 101 un 1149cp1

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:	Saistībā ar LESD 39. pantā noteiktajiem KLP mērķiem ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus ekonomikas, vides un sociālajā jomā :

Grozījums Nr. 102 un 1149cp1

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	attīstīt gudru , izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

a)	attīstīt modernu, konkurētspējīgu , izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē ilgtermiņa uzturdrošību , vienlaikus saglabājot ģimenes lauku saimniecības modeli ;

Grozījums Nr. 1149cp2

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

b)	atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un klimatrīcību un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 104 un 1149cp3

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos , lai sekmētu darbvietu radīšanu un saglabāšanu, garantējot lauksaimniekiem dzīvotspējīgus ienākumus, cenšoties panākt pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniecībā iesaistītajiem un risinot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk apdzīvotiem un mazāk attīstītiem reģioniem un līdzsvarotai teritoriālai attīstībai .

Grozījums Nr. 105 un 1149cp4

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām , inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus , veicinot jaunā apgūšanu , kopīgošanu un tālāku izplatīšanu .	Šos mērķus papildina un savstarpēji saista horizontālais mērķis, proti, modernizēt nozari , nodrošinot lauksaimniekiem piekļuvi pētniecībai , apmācībai, zināšanu kopīgošanai un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un veicinot šo iespēju izmantošanu .

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību , nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā , vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā novērst lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju ;

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību , tehnoloģijām un digitalizāciju ;

pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un palielināt lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai , tehnoloģijām , zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglinot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai ;

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē ;

c)	uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvas sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību ;

Grozījums Nr. 1150cp1

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām , mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, cita starpā paplašinot oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku , vienlaikus nodrošinot uzturdrošību un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu ;

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu;

veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu , vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos ;

Grozījums Nr. 1150cp3

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un palīdzēt apturēt un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, tostarp aizsargājot labvēlīgu floru, faunu un apputeksnētāju sugas, atbalstot agrobioloģisko daudzveidību, dabas saglabāšanu un agromežsaimniecību, kā arī palīdzēt panākt lielāku dabas noturību, atjaunot un saglabāt augsni, ūdenstilpes, biotopus un ainavas , atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību (HNV) ;

Grozījums Nr. 112 un 1150cp4

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus , jauniesācējus lauksaimniekus, veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbavietu radīšanu lauku apvidos;

Grozījums Nr. 1150cp5

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos , tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību ;

veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot darbvietas, veicinot izaugsmi un ieguldījumus , sociālo iekļautību , cīnoties pret lauku nabadzību un veicinot vietējo attīstību , tostarp augstas kvalitātes vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp lauku tūrismu, ilgtspējīgu bioekonomiku, aprites ekonomiku, mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos , īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīstot sieviešu darba nozīmi lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu nozarē;

Grozījums Nr. 1150cp6

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību .

uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu , kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par zema ražošanas resursu līmeņa lauksaimniecību, organisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī uzlabot sabiedrības izpratni par lauksaimnieku un lauku nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu .

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Konkrēto mērķu īstenošanā dalībvalstis nodrošina KLP atbalsta vienkāršošanu un veikuma faktiskumu .	2. Lai sasniegtu konkrētos mērķus, dalībvalstis un Komisija nodrošina KLP atbalsta veikuma faktiskumu un vienkāršošanu galasaņēmējiem, samazinot administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinot saņēmēju nediskrimināciju .

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:	To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi , un balstoties uz oficiāliem informācijas avotiem . Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem , kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras sekmē to saistību izpildi , kas uzņemtas saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā.

c)	ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu kontekstā, ņemot vērā ārējos faktorus ārpus KLP.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis var sīkāk iedalīt I pielikumā noteiktos izlaides rādītājus un rezultāta rādītājus saistībā ar konkrētiem valsts un reģionālajiem aspektiem, kas iekļauti to stratēģiskajos plānos.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt I pielikumu grozošus deleģētos aktus, ar kuriem kopējos izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājus koriģē , lai ņemtu vērā to piemērošanas pieredzi un vajadzības gadījumā pievienotu jaunus rādītājus .	2. Līdz stratēģisko plānu piemērošanas trešā gada beigām Komisija veic I pielikumā noteikto izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāju efektivitātes pilnīgu novērtējumu.
	Pēc minētā novērtējuma Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā grozīt I pielikumu , lai vajadzības gadījumā koriģētu kopējos rādītājus, ņemot vērā pieredzi , kas gūta šajā regulā noteiktās politikas īstenošanā.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.	Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā to reģioni , kad saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām tiek noteiktas šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Grozījums Nr. 122 un 1117cp1

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.	Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis , attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Grozījums Nr. 1104

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā sadarbībā ar saviem reģioniem ņem vērā LESD 39. pantā noteiktos īpašos principus, proti, lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības, vajadzību pakāpeniski īstenot attiecīgus pielāgojumus un to, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.

Grozījums Nr. 123 un 1117cp2

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem , būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci .	Dalībvalstis , attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un neradītu šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai .

Grozījums Nr. 1117cp3

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalsts var pieņemt lēmumu piemērot 15. pantā minēto samazinājumu un 26., 27., 29., 66., 67. un 68. pantā minēto atbalstu, kā definēts to stratēģiskajos plānos, šādu juridisko personu vai grupu locekļu līmenī, ja šīs valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka katram dalībniekam ir jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas ir salīdzināmi ar to atsevišķo faktiski darbojošos lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību īpašnieki, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko, sociālo un fiskālo situāciju, ar nosacījumu, ka tie ir sekmējuši attiecīgo juridisko personu vai grupu agrārās struktūras stiprināšanu.

Grozījums Nr. 124 un 1117cp4

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.	Dalībvalstis , attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr. 731 un 807

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

Ilgtspējīga attīstība

KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu un mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai KLP īpašo mērķu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība, katastrofu izturētspēja, kā arī riska mazināšana un novēršana. Intervences plāno un veic saskaņā ar attīstības politikas saskaņotības principu, kā noteikts LESD 208. pantā. Šo stratēģisko konsekvenci Komisija pārbauda saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta V sadaļas III nodaļā.

Grozījums Nr. 808

Regulas priekšlikums

9.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.b pants

Atbilstība Parīzes nolīgumam

KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno atbilstoši Parīzes nolīgumam un nolūkā sasniegt Parīzes nolīgumā izklāstītos vispārējos mērķus un pildīt saistības, ko uzliek Savienības un dalībvalstu nacionāli noteiktais devums.

Komisija pirms KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas pārliecinās, ka visi stratēģiskajos plānos noteiktie mērķi un pasākumi kopā nodrošinās šajā pantā noteikto klimatisko mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

9.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.c pants Dzimumperspektīvas integrēšana Dalībvalstis nodrošina dzimumperspektīvas integrēšanu savu KLP stratēģisko plānu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

10. pants – - 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Komisija nodrošina, ka dalībvalstu stratēģiskajos plānos tiek ievērotas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistības.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, lai šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.	Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, lai intervences, kuru pamatā ir šīs sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 5. punktu.	svītrots

Grozījums Nr. 809

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

KLP globālā dimensija

1. LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas palīdz savlaikus sasniegt mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 2. IAM, 10. IAM, 12. IAM un 13. IAM, kā arī Parīzes nolīguma mērķus. Tādēļ KLP intervences:

i)	palīdz gan Savienībā, gan arī partnervalstīs attīstīt dažādotu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un izturētspējīgas agroekoloģiskās prakses;

ii)	palīdz saglabāt sēklu, kultūraugu un lauksaimniecības un mājdzīvnieku un saistīto savvaļas sugu ģenētisko daudzveidību gan Savienībā, gan partnervalstīs;

iii)	pilnībā integrē klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus;

3. Regulāri tiek izvērtēta KLP atbilstība politikas saskaņotības attīstībai principam, cita starpā izmantojot datus, ko nodrošina 119.a pantā paredzētais uzraudzības mehānisms. Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par novērtējuma rezultātiem un Savienības politisko risinājumu.

Grozījums Nr. 1151cp1

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējiem administratīvo sodu piemēro tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

Grozījums Nr. 810cp2, 887 un 1151cp2

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	klimats un vide;

a)	klimats un vide , tostarp ūdens, gaiss, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi ;

Grozījums Nr. 1151cp3

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par administratīvajiem sodiem ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.	2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un atturošu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz pagaidu atkāpēm no nosacījumu sistēmas noteikumiem slimību epidēmiju, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, katastrofālu notikumu vai dabas katastrofu laikā.

Grozījums Nr. 732

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a pants

Sociālās nosacītības princips un tvērums

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver nosacītības sistēmu, saskaņā ar ko saņēmējiem, kas saņem tiešos maksājumus atbilstīgi šīs sadaļas II un III nodaļai vai ikgadējo piemaksu atbilstīgi 65., 66. un 67. pantam, piemēro administratīvu sodu, ja viņi neievēro piemērojamos darba un nodarbinātības nosacījumus un/vai darba devēja saistības, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts, Savienības un starptautiskā līmenī.

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HzR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

Grozījums Nr. 1128

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	12. pants
Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli	Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli
1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, un ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru –, valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka visās lauksaimniecības platībās, tostarp attiecībā uz zemi, ko vairs neizmanto ražošanai, tiek saglabāts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības — tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru — un apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām , valsts vai attiecīgā gadījumā reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem , tādējādi nodrošinot, ka attiecīgā zeme atbilst konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā .
2. Attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem un ar tiem saistītajiem standartiem dalībvalstis var noteikt savus papildu standartus. Tomēr dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.	2. Lai aizsargātu KLP vispārējo raksturu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem dalībvalstis nosacījumu sistēmā nenosaka savus papildu standartus. Turklāt dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.
	Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, ieinteresētajiem saņēmējiem izplata saimniecību līmenī piemērojamo prasību un standartu sarakstu, kā arī skaidru un precīzu informāciju par šīm prasībām un standartiem.
	2.a Uzskata, ka lauksaimnieki, kuri ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (1a) noteiktās prasības organiskās lauksaimniecības jomā, ievēro arī šīs regulas III pielikuma 8. noteikumu par zemes laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartiem.
	2.b Savienības tālākiem reģioniem, kas definēti saskaņā ar LESD 349. pantu, un Egejas jūras nelielām salām, kas definētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktu, piemēro atbrīvojumu no šīs regulas III pielikumā noteikto standartu 1., 2., 8. un 9. prasības attiecībā uz zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli.
	2.c Uzskata, ka lauksaimnieki, kuri piedalās 28. pantā minētajās brīvprātīgajās klimatiskajās un vidiskajās shēmās, piemērojot lauksaimniecības praksi, kas atbilst LLVS 1., 8., 9. vai 10. standarta prasībām, ir izpildījuši attiecīgo standartu prasības par zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli (LLVS), kā noteikts šīs regulas III pielikumā, ar nosacījumu, ka minētās shēmas attiecībā uz LLVS 1., 8., 9. vai 10. standartu nodrošina lielākus klimata un vidiskos ieguvumus. Šādu lauksaimniecisko praksi novērtē, kā izklāstīts šīs regulas V sadaļā.
3. Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.
Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem , tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus , proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju , kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu .	4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par noteikumiem attiecībā uz III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) citiem elementiem , proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju.

Grozījums Nr. 1129

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”).

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj kvalitatīvu un neatkarīgu pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”) , kas attiecīgā gadījumā balstās uz jau esošām sistēmām dalībvalstu līmenī . Šo pakalpojumu finansēšanai dalībvalstis piešķir atbilstīgu budžetu un valsts KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu īsu aprakstu.

Dalībvalstis vismaz 30 % no šajā pantā paredzētā piešķīruma piešķir konsultāciju pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai, kas veicina 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu.

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju , ņemot vērā tradicionālos lauksaimniecības prakses veidus un paņēmienus . Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecisko konsultāciju tīkli, konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas , kooperatīvi un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas , pielāgotas ražošanas režīmu un saimniecību daudzveidībai un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3.a Dalībvalstis nodrošina, lai lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi spētu sniegt konsultācijas gan par ražošanu, gan arī par sabiedriskā labuma nodrošināšanu.

4. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

4. Dalībvalstu izveidotie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas paredzētās prasības un standartus, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas prasības un standartus, ekoshēmu, vidiskās, klimatiskās un citas 65. pantā paredzētās pārvaldības saistības, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK, Direktīvu (ES) 2016/2284, Regulu (ES) 2016/2031, Regulu (ES) 2016/429, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (30) 55. pantu un Direktīvu 2009/128/EK;

c)	lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (31);

c)	lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (31);

d)	70. pantā minēto riska pārvaldību;

d)	riska novēršanu un pārvaldību;

e)	atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

e)	atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

f)	lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā.

f)	lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā;

fa)	paņēmienus, kā optimizēt ražošanas sistēmu ekonomisko sniegumu, uzlabot konkurētspēju, orientēties uz tirgu, veidot īsas piegādes ķēdes un veicināt uzņēmējdarbību;

fb)	konkrētas konsultācijas tiem lauksaimniekiem, kuri dibina savu pirmo lauku saimniecību;

fc)	drošības standartus un psihosociālo aprūpi lauksaimnieku kopienās;

fd)	barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību un Lauku saimniecību ilgtspējas rīka attiecībā uz barības vielām izmantošanu;

fe)	agroekoloģiskās un agromežsaimniecības prakses un paņēmienu uzlabošanu gan lauksaimniecības, gan meža zemēs;

ff)	pievēršanos ražotāju organizācijām un citām lauksaimnieku grupām;

fg)	palīdzību lauksaimniekiem, kuri vēlas mainīt ražošanu, jo īpaši saistībā ar patērētāju pieprasījuma izmaiņām, paredzot arī konsultācijas par nepieciešamajām jaunajām prasmēm un aprīkojumu;

fh)	zemes mobilitāti un mantošanas plānošanas pakalpojumus;

fi)	visu veidu lauksaimniecības praksi, kas dod iespēju samazināt mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, popularizējot dabīgas metodes augsnes auglības un augu aizsardzības uzlabošanai;

fj)	noturības uzlabošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; un

fk)	dzīvnieku labturības uzlabošanu .

4.a Neskarot valsts tiesību aktus un citus attiecīgus Savienības tiesību aktus, par konsultāciju pakalpojumiem atbildīgās personas un vienības nedrīkst izpaust nevienai citai personai, kas nav konsultētais lauksaimnieks vai saņēmējs, nekādu personisku vai uzņēmējdarbības informāciju vai datus, kas attiecas uz attiecīgo lauksaimnieku vai saņēmēju un ir iegūti konsultēšanas uzdevuma izpildes laikā, izņemot pārkāpumus, par kuriem obligāti jāziņo valsts iestādēm saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

4.b Ieviešot atbilstīgu valsts procedūru, dalībvalstis arī nodrošina, ka konsultanti, kuri strādā saimniecību konsultatīvajā sistēmā, ir atbilstīgi kvalificēti un sistemātiski apmācīti.

Grozījums Nr. 811

Regulas priekšlikums

III sadaļa – 1. nodaļa – 3.a iedaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a iedaļa

Bioloģiskā lauksaimniecība

13.a pants

Bioloģiskā lauksaimniecība

Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848, bioloģiskā lauksaimniecība ir sertificēta lauksaimniecības sistēma, kas var palīdzēt sasniegt daudzus KLP konkrētos mērķus, kuri izklāstīti šīs regulas 6. panta 1. punktā. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumus, kā arī augošo pieprasījumu pēc tās, kas joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu, dalībvalstīm jāizvērtē atbalsta līmenis, kāds nepieciešams lauksaimniecības zemei, ko apsaimnieko bioloģisko produktu sertifikācijas ietvaros. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj analīzi par bioloģiskās nozares ražošanu, paredzamo pieprasījumu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu sasniegt KLP mērķus, un tās izvirzītos mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kā arī attīstīt visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Balstoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka atbilstošu atbalsta līmeni pārejai uz bioloģisku ražošanu un šādas ražošanas uzturēšanu, izmantojot 65. pantā minētos lauku attīstības pasākumus, un nodrošina, ka paredzētais budžets atbilst paredzētajam bioloģiskās ražošanas pieaugumam.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	klimatiskās un vidiskās shēmas.

d)	klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas ; un

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	konkurences veicināšanas shēmas;

Grozījums Nr. 163, 733cp2, 765, 897, 1118cp2 un 1207cp2

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita :	Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, var atskaitīt :

Grozījums Nr. 164, 733cp3, 766, 1118cp3, 1126cp3 un 1207cp3

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, un

a)	50 % no lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas; un

Grozījums Nr. 165, 733cp4, 899, 1118cp4, 1126cp4 un 1207cp4

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

tādam regulāram un neapmaksātam darbam atbilstošās izmaksas, kuru saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā saimniecībā strādājošas personas, kas algu nesaņem vai saņem mazāku atalgojumu nekā to, kādu parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kas tiek atalgotas ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimniecisko rezultātu starpniecību.

svītrots

Grozījums Nr. 166, 767, 900, 1118cp5 un 1126cp5

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	27. un 28. pantā minēto tiešo atbalstu.

Grozījums Nr. 167, 768, 1118cp6 un 1126cp6

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iepriekš a) un b) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku darbību saistītās vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

Iepriekš a) punkta pirmajā daļā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku un ar to saistītu darbību saistītās faktiskās algu izmaksas vai vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu. Dalībvalstis var izmantot rādītājus par standartalgu izmaksām, kas saistītas ar dažādiem lauku saimniecību veidiem, un atsauces datus par darbvietu radīšanu katrā no dažādajiem lauku saimniecību veidiem.

Grozījums Nr. 1096 un 1126cp7

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija vāc informāciju par visām subsīdijām, kas saņemtas no KLP pirmā un otrā pīlāra un apkopo kopējo summu, ko fiziska persona saņem vai nu tieši no tiešajiem maksājumiem, vai netieši kā tādu juridisko personu faktiskais īpašnieks, kuras ir KLP maksājumu saņēmējas (tiešie maksājumi un maksājumi no lauku attīstības). Komisija reāllaikā seko līdzi un pārtrauc maksājumus, kuru kopsumma pārsniedz:

(a)	500 000 EUR pirmajā pīlārā tiešajiem maksājumiem;

(b)

1 000 000 EUR ieguldījumiem saskaņā ar otro pīlāru; Komisijai tiek ziņots, ja maksimālā summa ir pārsniegta. Komisija izvērtē katru gadījumu atsevišķi, nosakot, vai pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut izņēmumu. Komisija izstrādā skaidri definētus objektīvus kritērijus, kurus bez liekas kavēšanās publicē kā dalībvalstu iestādēm domātas pamatnostādnes.

Maksājumi projektiem, kuri sniedz labumu plašai sabiedrībai un kurus īsteno reģionālās un vietējās iestādes, pašvaldības vai pilsētas, būtu jāizslēdz no šiem maksimālajiem apjomiem.

Komisija izveido reāllaika informācijas un uzraudzības sistēmu, pielāgojot un paplašinot ARACHNE sistēmu vai citus piemērotus IT rīkus. Dalībvalstīm ir pienākums šajā sistēmā reāllaikā ievadīt visus attiecīgos datus (piemēram, projektu, maksājumus, juridisku personu, fizisku personu, faktiskos īpašniekus utt.) kā nosacījumu līdzekļu saņemšanai no šīs regulas. Komisija izmanto šo reāllaika informācijas un uzraudzības sistēmu, lai sniegtu precīzu pārskatu par Savienības līdzekļu sadali un taisnīgu piešķiršanu un lai būtu iespēja izsekot un apkopot sadalītos finanšu līdzekļus.

Grozījums Nr. 168, 733cp7, 769, 1118cp7, 1126cp8 un 1207cp7

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.	Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas prioritāri izmanto ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta finansēšanai un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Grozījums Nr. 169, 733cp8, 770, 1118cp8, 1126cp9 un 1207cp8

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2023. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar 90. pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF un ELFLA.

Grozījums Nr. 170, 733cp9, 771, 1118cp9, 1126cp10 un 1207cp9

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 1. punktā minēto samazinājumu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 733cp10, 772, 1118cp10 un 1126cp11

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Ja dalībvalsts saskaņā ar 26. pantu piešķir pārdalošo ienākumu papildatbalstu lauksaimniekiem un šajā nolūkā izmanto vismaz 12 % no sava finansējuma tiešajiem maksājumiem, kas noteikts IV pielikumā, tā var nolemt šo pantu nepiemērot.

Grozījums Nr. 172, 773, 903, 1118cp11 un 1126cp12

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Netiek piešķirtas nekādas priekšrocības, ar ko ļautu izvairīties no maksājumu samazināšanas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka viņi mākslīgi radījuši nosacījumus, lai izvairītos no šā panta sekām.

Grozījums Nr. 173, 775, 1118cp12 un 1126cp13

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā.	svītrots

Grozījums Nr. 174, 1208 un 1213cp1

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.	1. Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir aktīviem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un atsaistītos tiešos maksājumus piešķir tikai īsteniem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti atsaistītie tiešie maksājumi, ir lielāka nekā minētā platības sliekšņvērtība .	Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un /vai tiešo maksājumu minimālo apmēru un tiešos maksājumus piešķir tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuru tiešo maksājumu platības un/vai apmēri atbilst šīm sliekšņvērtībām vai tās pārsniedz .

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību, tās cenšas nodrošināt, lai atsaistītos tiešos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:	Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību vai maksājumu minimālo apmēru , tās cenšas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	attiecīgo maksājumu pārvaldība nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

a)	to maksājumu pārvaldība , kuru apmērs atbilst minētajai sliekšņvērtībai vai to pārsniedz, nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	attiecīgie maksājumi dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

b)	saņemtie maksājumi , kuri pārsniedz noteikto sliekšņvērtību, dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt 1. punktu nepiemērot tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.	3. Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt šo pantu nepiemērot tālākajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un Baleāru salu arhipelāgam .

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Īpašās situācijās, kad lauksaimniecības sistēmas īpatnību dēļ lauksaimniekiem nav zemes, taču līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā viņiem tiek piešķirts atbalsts pamata maksājuma veidā, ienākumu pamatatbalstu sniedz, izmaksājot noteiktu summu par katru saimniecību.

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru īstena lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.	3. Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

Grozījums Nr. 1119

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts un 2.a punkts(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz līdzīgos sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļos esošām teritoriju grupām dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt .	2. Atbilstoši sociālekonomiskajiem, vides vai agronomiskajiem apstākļiem dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamo summu diferencēt dažādām teritoriju grupām. Dalībvalstis var nolemt palielināt summas reģioniem, kuros ir dabai vai teritorijai specifiski nelabvēlīgie apstākļi, un neapdzīvotām teritorijām, kā arī atbalstam ilggadīgiem zālājiem. Attiecībā uz tradicionālajām plašajām alpīnveida ganībām, ko noteikušas dalībvalstis, ienākuma pamatatbalsta summu par hektāru var samazināt neatkarīgi no lauku saimniecības ienākumu stāvokļa .
	2.a Dalībvalstis var izstrādāt mehānismus, kas ierobežo to atbilstīgo hektāru skaitu valstī, par kuriem var saņemt atbalstu, pamatojoties uz atsauces periodu, ko noteikusi dalībvalsts.

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Dalībvalstis, kuras jau ir pabeigušas maksājumtiesību pielāgošanas iekšējo procesu, var nolemt no maksājumtiesībām atteikties agrāk.

Grozījums Nr. 1120

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. pants	20. pants
Maksājumtiesību vērtība un konverģence	Maksājumtiesību vērtība un konverģence
1. Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2020. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.	1. Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2023. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2023. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.
2. Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 18. panta 2. punktu.	2. Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 18. panta 2. punktu.
3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksājumtiesību vērtības maksimālo līmeni dalībvalstī vai katrā saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktajā teritoriju grupā.	3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksājumtiesību vērtības maksimālo līmeni dalībvalstī vai katrā saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktajā teritoriju grupā.
4. Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.	4. Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu pilnībā konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.
5. Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2026. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.	5. Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2024. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2024. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.
	5.a Piemērojot 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais plānošanas perioda pēdējā pieprasījuma gadā visu maksājumtiesību vērtība ir 100 % no vidējās plānotās vienības summas attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu 2026. pieprasījumu gadā, kā noteikts KLP stratēģiskajā plānā, kas saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtīts dalībvalstij vai teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.
6. Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot 3. punkta piemērošanas rezultātā iegūtās varbūtīgās summas un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp maksājumtiesību vienības vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.	6. Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot 3. punkta piemērošanas rezultātā iegūtās varbūtīgās summas un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp maksājumtiesību vienības vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.
Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vienības vērtība noteikta saskaņā ar 1. punktu un pārsniedz to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.	Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vienības vērtība noteikta saskaņā ar 1. punktu un pārsniedz to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.
7. Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 %.	7. Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 % gadā .

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ienākumu pamatatbalstu īsteniem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā īsteni lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.	1. Ienākumu pamatatbalstu lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi.	1. Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, izveido valsts rezervi , kas atbilst ne vairāk kā 3 % no VII pielikumā noteikto piešķīrumu apmēra .

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Vajadzības gadījumā dalībvalstis var pārsniegt 1. punktā minēto procentuālo daļu, lai apmierinātu piešķiršanas vajadzības saskaņā ar 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 5. punktu.

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.	3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību;

a)	gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību; vai

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes , ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem.

b)	lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes un zināšanas;

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajos gadījumos dalībvalstis var piešķirt prioritāti sievietēm, lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi.

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

22. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem var noteikt arī citus gadījumus, kuros lauksaimnieki saskaņā ar 96. pantā izklāstīto vajadzību novērtējumu ir mazāk aizsargāti vai ciešāk saistīti ar 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ietverot lauksaimniekus, kuri tikko sākuši izmantot kolektīvi pārvaldītas platības.

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību īsteniem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie īstenie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

5. Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

22. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai visiem palielinātu ienākumu pamatatbalstu vai izpildītu 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas atliek piešķīrumiem, kas paredzēti šā panta 4. un 5. punktā.

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

svītrots

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

a)	rezerves izveidošanu;

b)	piekļuvi rezervei;

c)	deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.	1. Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Maksājumtiesībām nedrīkst piešķirt tirgus vērtību.

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

25. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fiksētas summas maksājums mazajiem lauksaimniekiem	Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā , tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Dalībvalstis ievieš vienkāršotu shēmu tiem mazajiem lauksaimniekiem , kuru pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz 1 250 EUR. Šāda shēma var sastāvēt no vienreizēja maksājuma , aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus , vai arī var izmaksāt maksājumus par hektāru, kurus var diferencēt atkarībā no teritoriju veida, kā definēts 18. panta 2. punktā . Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties vienkāršotajā shēmā, iesniedz pieteikumu ne vēlāk kā dalībvalsts noteiktā termiņā, neskarot dalībvalstu spējas nosacījumiem atbilstīgos lauksaimniekus iekļaut automātiski un piedāvāt viņiem iespēju konkrētā termiņā no šīs shēmas izstāties.

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā, dalībvalstis var piemērot vienkāršotas nosacījumu sistēmas pārbaudes, kā noteikts Regulas (ES) [HzR] 84. pantā.

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Dalībvalstis var izstrādāt noteikumus un pakalpojumus, ar ko samazināt administratīvās izmaksas, atbalstot mazo lauksaimnieku sadarbību.

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d Dalībvalstis nodrošina, lai nevienu šajā pantā paredzēto priekšrocību nepiešķirtu lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi pēc 2018. gada 1. jūnija mākslīgi radījuši nosacījumus, kas viņiem ļauj saņemt maziem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus.

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalsta pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.	2. Atbalsta taisnīgu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nosaka vienotu atbalsta summu par hektāru vai diferencē atbalsta summu atkarībā no hektāru kopskaita , kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits , par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu .	3. Dalībvalstis nosaka maksājumu, kas līdzvērtīgs atbalsta summai par hektāru, vai diferencē šo summu atkarībā no hektāru kopskaita . Dalībvalstis var diferencēt šīs summas atbilstīgi teritorijām , kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu .

Grozījums Nr. 1158cp3 un 211

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pārdalošais maksājums par hektāru nepārsniedz 65 % no ienākumu pamatatbalsta ilgtspējai atbilstīgi valsts vai teritorijas vidējam rādītājam, kas reizināts ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Atbalsttiesīgo hektāru skaits vienam lauksaimniekam nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valstī vai vidējo lielumu atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Dalībvalstis piekļuvi šim maksājumam piešķir, sākot no lauku saimniecības pirmā atbalsttiesīgā hektāra.

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto mērķi nosaka nediskriminējošus kritērijus, ar ko aprēķināt summu, kas KLP stratēģisko plānu kontekstā jāpiešķir kā pārdalošais papildu ienākums ilgtspējai, un nosaka arī finansējuma maksimālo apjomu, kuru pārsniedzot lauku saimniecībām nav tiesību saņemt pārdalošo maksājumu. Dalībvalstis ņem vērā lauku saimniecību ienākumu vidējo līmeni valsts vai reģionālā līmenī. Nosakot pārdalīšanas kritērijus, ņem vērā arī dabas un īpašos ierobežojumus, ar kādiem lauksaimnieciskās darbības izvēršanā saskaras atsevišķi reģioni, tostarp salu reģioni.

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.	svītrots

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

26. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka pēc valsts maksimālā apjoma, kas IV pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta apjoma, kurš par minēto pieprasījumu gadu pienākas par hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi.	svītrots

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

26. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 217, 743, 1158cp5 un 1219

Regulas priekšlikums

26. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Dalībvalstis nodrošina, ka šajā nodaļā noteiktās priekšrocības nepiešķir lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi savu lauku saimniecību sadalījuši vienīgi tādēļ, lai saņemtu pārdalošos maksājumus. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības radušās šādas sadalīšanas rezultātā.

Grozījums Nr. 218 un 1161cp1

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.	1. Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 1159

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pildot 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi “ piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos” un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2. Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto mērķi un pienākumu vismaz 4 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr. 1161cp3

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja atsaistīta maksājuma veidā .

3. Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus, sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums maksājuma gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemšanai, un to sniedz vai nu kā vienreizēju maksājumu vienam aktīvam lauksaimniekam, vai kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru. Tādā gadījumā to var aprēķināt saskaņā ar valsts noteikumiem vai atbilstoši 18. panta 2. punktā definētajām teritorijām.

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Gados jaunie lauksaimnieki, kuri Regulas (ES) Nr. 1307/2013 piemērošanas pēdējā gadā saņēmuši minētās regulas 50. pantā paredzēto atbalstu, var saņemt šajā pantā paredzēto atbalstu uz laikposmu, kas kopā nepārsniedz šā panta 3. punktā minēto laikposmu.

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Maksājumu piešķir par hektāru skaitu, kas nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valsts līmenī, vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pieder pie lauksaimnieku grupām, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai attiecīgie lauksaimnieki, pievienojoties šādām struktūrām, nezaudētu šajā pantā paredzēto atbalstu.

Grozījums Nr. 1160

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.d Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, — ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 1130

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

Klimatiskās un vidiskās shēmas

Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas

1. Brīvprātīgu klimatisko un vidisko shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu (“ekoshēmas”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Ekoshēmām vienā rīcības jomā ir jāatbilst mērķiem, kas noteikti citā rīcības jomā.

Dalībvalstis piedāvā daudzveidīgas ekoshēmas, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki spēj tajās piedalīties un gūt atlīdzību par dažādu mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis izveido dažādas shēmas, kas sniedz papildu ieguvumus, veicina sinerģiju un uzsver integrētu pieeju. Lai atvieglotu saskaņošanu un efektīvu atlīdzināšanu, dalībvalstis izveido vērtēšanas vai punktu sistēmas.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus , kuri apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas, kas apņemas saglabāt un īstenot labvēlīgu lauksaimniecības praksi un pārkārtoties uz tādu lauksaimniecības praksi un tādiem paņēmieniem, kuri dod lielāku ieguldījumu klimatam, videi un dzīvnieku labturībai un kuri ir izveidoti saskaņā ar 28.a pantu un iekļauti sarakstos, kas minēti 28.b pantā, un ir pielāgoti konkrētu valsts vai reģionālo vajadzību nodrošināšanai .

3. Dalībvalstis izveido klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu.

3. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma un/vai par saimniecību piešķirama maksājuma veidā kā stimulējošu maksājumu, kas pārsniedz kompensāciju par papildu izmaksām un zaudētajiem ienākumiem, un to var izmaksāt kā vienreizēju maksājumu. Katrai ekoshēmai nosaka atšķirīgu maksājumu līmeni atbilstīgi izvirzītajam mērķim, ņemot vērā nediskriminējošus kritērijus.

4. Šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem.

5. Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies:

a)	pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

b)	pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

c)	pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d)	pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

6. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

a)	maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

b)	maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm.

8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus par ekoshēmām.

Grozījums Nr. 238

Regulas priekšlikums

28.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.a pants

Konkurētspējas veicināšanas shēmas

1. Dalībvalstis saskaņā ar šajā pantā un dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem nosacījumiem atbalsta brīvprātīgas shēmas konkurētspējas veicināšanai (“veicināšanas shēmas”).

2. Ar šāda veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus, kuri uzņemas izdevumu saistības, lai veicinātu lauksaimnieka konkurētspēju lauksaimniecības jomā.

3. Dalībvalstis izveido sarakstu ar attiecināmo izdevumu kategorijām, kas veicina lauksaimnieka konkurētspēju.

4. Šāda prakse ir izstrādāta tā, lai atbilstu vienam vai vairākiem konkrētiem ekonomikas mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un veicina 5. pantā izvirzītā horizontālā mērķa sasniegšanu.

5. Šāda veida intervencēs dalībvalstis maksājumus piešķir tikai par tādu saistību segšanu, kas attiecībā uz šo regulu nerada dubultu finansēšanu.

6. Veicināšanas shēmām atbalstu piešķir kā ikgadēju maksājumu, un atbalsta veidi ir šādi:

a)	maksājumi, kas balstīti uz atbalsttiesīgiem hektāriem un kas papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai

b)	maksājumi, kas saņēmējiem kompensē visas radušās izmaksas vai to daļu; vai

c)	maksājumi, kas balstīti uz šāda veida intervencei raksturīgu izlaidi.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzētās intervences ir saskanīgas ar tām, kas piešķirtas saskaņā ar 27., 28., 65., 68., 69., 70., 71. un 72. pantu.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar turpmākiem noteikumiem par veicināšanas shēmām.

Grozījums Nr. 1131

Regulas priekšlikums

28.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28.b pants

Klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīga lauksaimniecības prakse

1. Ar šā veida intervenci atbalsta lauksaimniecības praksi, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus konkrētos mērķus, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā, vienlaikus saglabājot un stiprinot lauksaimnieku ekonomisko veikumu atbilstīgi konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

2. Šā panta 1. punktā minētā lauksaimniecības prakse aptver vismaz divas no tālāk minētajām klimata un vides darbību jomām:

a)	darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, tostarp lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana, kā arī oglekļa piesaistes saglabāšana un/vai uzlabošana;

b)	darbības, ar kurām mazina citas emisijas, kas nav siltumnīcefekta gāzu emisijas;

c)	ūdens kvalitātes aizsardzība vai uzlabošana lauksaimniecības platībās un ūdens resursu noslogojuma mazināšana;

d)	darbības, ar kurām mazina augsnes eroziju, uzlabo augsnes auglību, uzlabo barības vielu pārvaldību, kā arī saglabā vai atjauno augsnes biotu;

e)	bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, saglabāšana vai dzīvotņu un sugu atjaunošana, apputeksnētāju sugu aizsardzība un ainavu iezīmju pārvaldība, cita starpā arī jaunu ainavu iezīmju veidošana;

f)	darbības, ar kurām nodrošina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un samazina to lietošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdiem, kas apdraud cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību;

g)	tādu teritoriju izveide, kurās ir ražošanā neizmantojamas iezīmes vai kurās nelieto pesticīdus un mēslošanas līdzekļus;

h)	darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku labturību un novērš rezistenci pret antimikrobālajiem līdzekļiem;

i)	darbības, ar kurām mazina dabas resursu izmantošanu un uzlabo to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, piemēram, precīzā lauksaimniecība;

j)	darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku un augu daudzveidību, lai tie kļūtu noturīgāki pret slimībām un klimata pārmaiņām.

3. Šā panta 1. punktā minētā lauksaimniecības prakse:

a)	pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

b)	pārsniedz prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz dzīvnieku labturību un mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

c)	pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d)	pilda saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

4. Komisija līdz … [divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 138. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, izveidojot neobligātu un orientējošu sarakstu, kurā uzskaitīti lauksaimniecības prakses veidi, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem.

Grozījums Nr. 1132

Regulas priekšlikums

28.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	28.c pants
	Klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīgas lauksaimniecības prakses valstu saraksti
	Dalībvalstis, sadarbojoties ar valstu, reģionālajām un vietējām ieinteresētajām personām, izveido 28. pantā minēto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīgas lauksaimniecības prakses valstu sarakstus, nodrošinot iespēju izmantot piemērus, kas uzskaitīti 28.b pantā minētajā neobligātajā un orientējošajā sarakstā, vai izveidot citas darbības, kas atbilst 28.b panta nosacījumiem, un ņem vērā attiecīgās valstu un reģionu vajadzības, kā noteikts 96. pantā.
	Valstu sarakstos iekļauj dažādu veidu pasākumus, kas nav 65. pantā minētie pasākumi, vai 28. pantam atbilstīgus pasākumus, kuriem ir tāda pati specifika, bet atšķirīgs mērķu līmenis.
	Dalībvalstis šajos sarakstos iekļauj vismaz ekoshēmas, lai lauku saimniecībām izveidotu rīku barības vielu ilgtspējīgai pārvaldībai un attiecīgā gadījumā mitrāju un kūdrāju pienācīgai saglabāšanai.
	Automātiski uzskata, ka teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai 2009/147/EK, kurās tiek veiktas līdzvērtīgas darbības, ir shēmai atbalsttiesīgas.
	Komisija pieņem valstu sarakstus atbilstīgi 106. un 107. pantā minētajai procedūrai.
	Izstrādājot valstu sarakstus, Komisija sniedz dalībvalstīm vajadzīgos norādījumus, saskaņojot tos ar 113. pantā paredzētajiem kopējās lauksaimniecības politikas Eiropas un valsts tīkliem, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, uzlabotu zināšanu bāzi un rastu risinājumus.
	Novērtējot valstu sarakstus, Komisija jo īpaši ņem vērā shēmu uzbūvi, iespējamo efektivitāti, izmantošanu, iespējamās alternatīvas un shēmu atbilstību konkrētajiem mērķiem, kas minēti 28.a pantā.
	Komisija valstu sarakstus novērtē reizi divos gados. Novērtējumus publisko un neatbilstības vai negatīva novērtējuma gadījumā dalībvalstis ierosina grozījumus valstu sarakstos un shēmās saskaņā ar 106. un 107. pantā noteikto procedūru.

Grozījums Nr. 239

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu īsteniem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.	1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 240 un 1162

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, strukturējumu, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības. Atkāpjoties no iepriekšējā teikuma, dalībvalstis var atbalstīt 30. pantā uzskaitīto proteīnaugu un pākšaugu audzēšanu, lai uzlabotu konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Turklāt šīm intervencēm jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.	3. Saistītais atbalsts ir ražošanas limitu shēma ikgadēja maksājuma veidā , kas balstīts uz noteiktām platībām un ražas apjomiem vai noteiktu dzīvnieku skaitu un kas atbilst maksimālajam finansējumam, kuru dalībvalstis nosaka katram pasākumam un paziņo Komisijai .

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis var nolemt mērķorientēt vai palielināt saistīto atbalstu atkarībā no saņēmēja uzņemtajām saistībām uzlabot konkurētspēju, kvalitāti vai nozares strukturējumu.

Grozījums Nr. 1163

Regulas priekšlikums

29. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, — ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm , kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli : labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus .

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm un produkcijai vai īpašiem saimniekošanas veidiem : labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji.

Grozījums Nr. 244

Regulas priekšlikums

31. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem, kuru rīcībā nav atbalsttiesīgu hektāru.

Piešķirot saistīto atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pastāv acīmredzama vidiska vai sociālekonomiska vajadzība vai ieguvums;

b)	atbalsts nerada lielus izkropļojumus iekšējā tirgū; un

c)	atbalsts lopkopībai tiek piešķirts saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr. 1229 un 1353

Regulas priekšlikums

31. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Saistītajā ienākuma atbalstā proporcionāli neiekļauj tādu liellopu galvu skaitu, ko paredzēts pārdot ar vēršu cīņām saistītām darbībām gan tiešā tirdzniecībā, gan ar starpniecību.

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[…]	svītrots

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īsteniem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.	Aktīviem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Bulgārija: 624,11 EUR;

—	Bulgārija: X EUR;

Grozījums Nr. 248

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Grieķija: 225,04 EUR;

—	Grieķija: X EUR;

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Spānija: 348,03 EUR;

—	Spānija: X EUR;

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

36. pants – 3. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Portugāle: 219,09 EUR.

—	Portugāle: X EUR.

Grozījums Nr. 251 un 1042

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

a)	augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā , un šādi pārstrādei paredzētie produkti ;

Grozījums Nr. 252

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā.

f)	citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā , kā arī proteīnaugi .

Grozījums Nr. 253

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs.	3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs , un pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētās nozares un intervenču veidus .

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	pareizu šajā nodaļā paredzēto veidu intervenču darbību;

a)	pareizu šajā nodaļā paredzēto intervenču veidu darbību , jo īpaši nolūkā novērst konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū ;

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	atbalsta sniegšanu ražotāju organizācijām saistībā ar ražotāju konkrēto uzdevumu izpildi, kā norādīts šajā nodaļā;

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm;

Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm , kā arī bezmaksas izplatīšanai no tirgus izņemto produktu pakošanas un pārvadāšanas izmaksu fiksētām likmēm un izmaksām, kas saistītas ar produktu pārstrādi pirms to nodošanas bezmaksas izplatīšanai ;

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	darbības fonda izveidošanas un pārvaldīšanas nosacījumiem, kā arī atbalsta un avansa maksājumu pieprasīšanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:	Saskaņā ar 5. un 6. pantu augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu;

b)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) , b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu un īsas piegādes ķēdes, kā arī veicināt kolektīvās sarunas par līgumiem ;

Grozījums Nr. 260

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e), f) un i ) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

Grozījums Nr. 262

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot pārstrādei paredzētos produktus un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai citām publiskām vai privātām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr. 263

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b), c) un i ) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr. 264

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

i)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus , ietverot fitosanitāros aspektus , lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)	apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus un samazināt to daudzumu;

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib)	veicināt ģenētisko daudzveidību.

Grozījums Nr. 267 un 819cp2

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

a)	investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, ietverot tās, kas vērstas uz ūdens ekonomiju un kvalitāti, enerģijas ražošanu un ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu plūsmu uzraudzību un ražošanas uzraudzību ;

Grozījums Nr. 268

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	augļu un dārzeņu nozares produktu ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, jo īpaši kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā;

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab)	rīcība produktu tirgus vērtības palielināšanai;

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ac)	ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kolektīva uzglabāšana;

Grozījums Nr. 271

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju , ekoiepakojumu , atkritumu daudzuma samazināšanu , kultūru noturību pret kaitēkļiem , pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu , nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu ;

pētniecība un eksperimentālā ražošana, kas vērsta uz tādiem pasākumiem kā ūdens ekonomija un kvalitāte, enerģijas ražošana un ekonomija , ekoiepakojums , atkritumu daudzuma samazināšana , izturētspēja pret kaitīgajiem organismiem, integrētā augu aizsardzība (IAA) , pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšana, apputeksnētāju saglabāšana , nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšana ;

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	rīcība nolūkā uzlabot vidi, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

Grozījums Nr. 273

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	integrētā ražošana ;

d)	integrētā ražošana , kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot atkarību no pesticīdiem un citiem ražošanas līdzekļiem ;

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

e)	augsnes struktūru saglabājoša un atjaunojoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība , tostarp nolūkā nepieļaut augsnes degradāciju ;

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība;

h)	rīcība izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma mazināšanai, tostarp veicinot IAA ;

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)	rīcība, ar ko ievieš ražošanas sistēmas, kas sevišķi palielina bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)	augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

k)	augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša un īsas piegādes ķēdes veicinoša rīcība;

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

n)	noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

n)	noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus , meklēt jaunus noieta tirgus, kā arī informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu , IAA, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu , agroekoloģisku praksi, produktu kvalitātes un tirgus nosacījumu uzlabošanu, kā arī attiecībā uz vienošanos par fitosanitārajiem eksporta protokoliem un šādu protokolu piemērošanu trešām valstīm;

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

p)	apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

p)	apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu alternatīvām, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

Grozījums Nr. 282

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pa)	rīcība kvalitātes uzlabošanai ar inovāciju;

Grozījums Nr. 283

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – pb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pb)	izsekojamības/sertifikācijas sistēmu ieviešana.

Grozījums Nr. 284

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)	tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos , tostarp kolektīvā uzglabāšanā ;

Grozījums Nr. 285

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem;

d)	produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas , tostarp sedzot izņemto produktu pārstrādes izmaksas pirms to bezmaksas izplatīšanas, vai citiem mērķiem;

Grozījums Nr. 286

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	ražas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

ražas apdrošināšana, tostarp uz rādītājiem balstītas apdrošināšanas rīcībpolitikas, kas sedz izmērāmu zaudējumu rašanos, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

Grozījums Nr. 287

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

h)	profesionālas pieredzes apmaiņa un/vai padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

Grozījums Nr. 288

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)	reaģējot uz tirgus krīzēm — produktu popularizēšana un izpratnes veidošana par augļu un dārzeņu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr. 289

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	trešo valstu fitosanitāro protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

i)	vienošanās par trešo valstu fitosanitārajiem protokoliem, šādu protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai nodrošinātu piekļuvi trešo valstu tirgiem , ietverot tirgus izpēti ;

Grozījums Nr. 290

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)	fitosanitāro krīžu novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

k)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm , piemēram, IAA, un pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu;

Grozījums Nr. 292

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ka)	apmācības pasākumi un apmaiņa ar paraugpraksi.

Grozījums Nr. 293

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus.	2. Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta b), d) un e) punktā minētos mērķus un vēl vismaz divus citus minētajā pantā paredzētos mērķus.

Grozījums Nr. 294

Regulas priekšlikums

44. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas var būt daļējas darbības programmas vai pilnīgas darbības programmas. Pilnīgām darbības programmām jāatbilst tādiem pašiem pārvaldības noteikumiem un nosacījumiem, kādiem atbilst ražotāju organizāciju darbības programmas.

Grozījums Nr. 295

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas intervences , kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām.

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas darbības , kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām. Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt daļējas darbības programmas, kas sastāv no pasākumiem, kurus dalībniekorganizācijas iekļāvušas savās darbības programmās, taču vēl nav īstenojušas.

Grozījums Nr. 296

Regulas priekšlikums

44. pants – 6. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas intervences tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

a)	ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas darbības tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

Grozījums Nr. 298

Regulas priekšlikums

44. pants – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	darbības programmas ietvertu trīs vai vairāk darbības, kas saistītas ar 42. panta d) un e) apakšpunktā izvirzītajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 300

Regulas priekšlikums

44. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz to pabeigšanai jāpārvalda saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem tās apstiprinātas, ja vien ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība nenolemj brīvprātīgi pieņemt šo regulu.

Grozījums Nr. 301

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	finansiālām iemaksām, ko veikuši:

svītrots

i)	ražotāju organizācijas biedri un/vai pati ražotāju organizācija vai

ii)	ražotāju organizāciju apvienības ar minēto apvienību dalībniekorganizāciju starpniecību;

Grozījums Nr. 302

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:	1. Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu , lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas . Šo fondu finansē ar ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un/vai to partneru iemaksām, ko papildina 46. pantā paredzētā finansiālā palīdzība.

Grozījums Nr. 303

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības;

b)	4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības; un

Grozījums Nr. 304

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)

5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības:

—	ražotāju organizācijām, kuru tirgū laistās produkcijas vērtība un dalībnieku skaits darbības programmas iesniegšanas gadā ir par 25 % lielāks nekā vidējā tirgū laistās produkcijas vērtība un vidējais dalībnieku skaits, kāds reģistrēts iepriekšējās darbības programmas īstenošanas laikā;

—	pirmajai ražotāju organizācijas darbības programmai pēc apvienošanās;

—	katrai transnacionālai ražotāju organizācijai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai.

Grozījums Nr. 305

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības.

svītrots

Grozījums Nr. 306

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību var palielināt šādi:

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību , kas paredzēta a), b) un ba) apakšpunktā, var palielināt par 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka šo procentuālo daļu izmanto vienīgi vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

ražotāju organizācijas gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm;

ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā;

transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras transnacionāla ražotāju organizācija vai transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā.

Grozījums Nr. 307

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

a)	dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 308

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizāciju apvienība pirmo reizi īsteno darbības programmu;

d)	saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība , kas darbojas vienā dalībvalstī, vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, pirmo reizi īsteno darbības programmu;

Grozījums Nr. 309

Regulas priekšlikums

46. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	ražotāju organizācijas darbojas kalnu apgabalos un salu reģionos;

Grozījums Nr. 310

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

1. Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, un salu un nomaļos reģionos, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

Grozījums Nr. 311

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vismaz vienu no 6. panta 1. punktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem .	Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot attiecīgos 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus .

Grozījums Nr. 312

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz katru 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:	1. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

Grozījums Nr. 313

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;

a)	tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām , tostarp labas prakses, informētības un publicitātes veicināšana, kā arī pamatizglītība, tālākizglītība un tālākapmācība ;

Grozījums Nr. 314

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi apkarojoša rīcība;

b)	bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi, apkarojoša un preventīva rīcība, un epidēmiju izturētspēju uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 315

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	bišu veselības valsts tīklu izveide un/vai attīstība;

Grozījums Nr. 316

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstoša rīcība ;

d)	rīcība biškopības produktus analizējošo valsts, reģionālo vai vietējo laboratoriju atbalstam, tostarp attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām ;

Grozījums Nr. 317

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	bišu skaita atjaunināšana stropos Savienībā ;

e)	rīcība nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo bišu populāciju skaitu ;

Grozījums Nr. 318

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

f)	sadarbība ar specializētām struktūrām, lai piemērotu pētnieciskās un eksperimentālās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

Grozījums Nr. 319

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)	investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

Grozījums Nr. 320

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hb)	rīcība ražošanas plānošanai un piedāvājuma pielāgošanai pieprasījumam;

Grozījums Nr. 321

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hc)	preventīvi pasākumi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu problēmas risināšanai;

Grozījums Nr. 322

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hd)	rīcība nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām un nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem;

Grozījums Nr. 323

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – he apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

he)	pasākumi biškopju un lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, jo īpaši nolūkā mazināt pesticīdu lietošanas ietekmi;

Grozījums Nr. 324

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hf)	energotaupība, energoefektivitātes palielināšana un ekoiepakojums;

Grozījums Nr. 325

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hg)	atkritumu radīšanas samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un apsaimniekošana;

Grozījums Nr. 326

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hh)	rīcība medus bišu apputeksnēšanas spēju un līdzāspastāvēšanas savvaļas apputeksnētājiem uzlabošanai, tostarp izveidojot un uzturot labvēlīgas dzīvotnes;

Grozījums Nr. 327

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hi apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hi)	ģenētisko daudzveidību uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 328

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts – hj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hj)	pasākumi gados jaunu vai iesācēju biškopju atbalstam.

Grozījums Nr. 329

Regulas priekšlikums

49. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.	4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 75 % no attiecīgajiem izdevumiem , izņemot tālāko reģionu gadījumā, attiecībā uz kuriem palīdzības robežvērtība ir 85 % . Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

Grozījums Nr. 330

Regulas priekšlikums

49. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem.	5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm .

Grozījums Nr. 331

Regulas priekšlikums

49. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā.	6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā.

Grozījums Nr. 332

Regulas priekšlikums

49. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Visas valstu programmas, kas apstiprinātas pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 333

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:	Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Grozījums Nr. 334

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā;

a)	par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā;

Grozījums Nr. 335

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu saimju skaits;

b)	par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu stropu un saimju skaits;

Grozījums Nr. 336

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:	Saskaņā ar 5. un 6. pantu vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr. 337

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) –f ) un h ) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju , tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi ;

a)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a ), b) un c ) apakšpunktu uzlabot ekonomisko ilgtspēju un Savienības vīna ražotāju konkurētspēju;

Grozījums Nr. 338

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)

saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi, tostarp palīdzot vīnkopjiem samazināt ražošanas līdzekļu izmantojumu un īstenot vidiski ilgtspējīgākas metodes un audzēšanas paņēmienus, kā arī saglabāt tradicionālo Savienības šķirņu daudzveidību;

Grozījums Nr. 339 un 820cp3

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

Grozījums Nr. 340

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto mērķi uzlabot piedāvājuma koncentrāciju, lai veicinātu ekonomikas sniegumu un nozares strukturēšanu;

Grozījums Nr. 341

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

f)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus un atliekvielas izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vai agronomiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

Grozījums Nr. 342

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs;

h)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs , ietverot vīna tirgu atvēršanu, diversificēšanu un konsolidēšanu ;

Grozījums Nr. 343

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem nodrošināt vīnkopības ekonomisko ilgtspēju un rentabilitāti apvidos ar būtiskiem dabas ierobežojumiem, kalnu nogāzēs un mazāk attīstītos apvidos;

Grozījums Nr. 820cp7

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

Grozījums Nr. 344 un 1122cp1

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai kad tie izarti brīvprātīgā kārtā, lai apstādītu no jauna saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības uzlabošanu , bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

Grozījums Nr. 345 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	vīnogulāju stādīšana zemē, kuras apstādīšanai atļauja piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 3. nodaļas 1. iedaļā noteikto atļauju sistēmu, tradicionālajos vīndarības apgabalos, kuriem draud izzušana un kurus nosaka dalībvalstis kā vīndarības daudzveidību aizsargājošu pasākumu;

Grozījums Nr. 346 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab)	pētniecība un eksperimentālā ražošana un citi pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā Eiropas vīnogu šķirņu starpšķirņu un iekššķirnes daudzveidības saglabāšana, pētīšana un uzlabošana, kā arī pasākumi šķirņu ekonomiskā pielietojuma veicināšanai;

Grozījums Nr. 347 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ac)	rīcība pesticīdu lietošanas samazināšanai;

Grozījums Nr. 348 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ad apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ad)	rīcība nolūkā samazināt risku vīnkopjiem, kuri apņemas fundamentāli mainīt metodes un ražošanas sistēmu, lai ražošanu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp palielinot strukturālo un bioloģisko daudzveidību;

Grozījums Nr. 349 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	materiālas un nemateriālas investīcijas pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos;

materiālas un nemateriālas investīcijas vīnkopju saimniecībās, tostarp kalnu nogāžu un terasveida apgabalos (izņemot investīcijas darbībās, kas atbilst a) apakšpunktā izklāstītajam intervences veidam), pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos; šādu investīciju mērķis var būt vīnadārzu aizsargāšana no klimatiskiem apdraudējumiem un saimniecību pielāgošana jaunajām Savienības tiesību aktu prasībām;

Grozījums Nr. 350 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitēkļu invāzijas nodarītiem postījumiem;

ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem , vienlaikus nodrošinot, lai atbalsta saņēmēji veiktu nepieciešamos riska novēršanas pasākumus ;

Grozījums Nr. 351 un 1122cp2

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un blakusproduktu , procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā;

materiālas un nemateriālas investīcijas digitalizācijā un inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un tehnoloģisko procesu, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajiem produktiem vai ar vīndarības blakusproduktiem , procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā , un/vai palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām ;

Grozījums Nr. 353 un 1122cp3

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ;

g)	dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi;

Grozījums Nr. 354 un 1122cp4

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga)	rīcība nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem, piemēram, ekonomiski un regulatīvi pētījumi par tagadējiem tirgiem, kā arī pasākumi vīna tūrisma popularizēšanai, lai vairotu Eiropas vīnadārzu slavu;

Grozījums Nr. 355 un 1122cp5

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	noieta veicināšana trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākus no šādiem elementiem :

h)	noieta veicināšana un saziņa trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus :

Grozījums Nr. 356 un 1122cp5

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)	jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

iv)	jaunu vai tagadējo tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai un konsolidēšanai ;

Grozījums Nr. 357 un 1122cp5

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)

tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir atvieglot piekļuvi trešo valstu tirgiem;

vi)

Grozījums Nr. 358 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)	ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 359 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib)	bioloģiskā ražošana;

Grozījums Nr. 360 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ic)	integrētā ražošana;

Grozījums Nr. 361 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – id apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

id)	precīzā vai digitalizētā ražošana;

Grozījums Nr. 362 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ie apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ie)	augsnes saglabāšana un oglekļa vairošana augsnē;

Grozījums Nr. 363 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – if apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

if)	bioloģiskai daudzveidībai vai ainavas saglabāšanai labvēlīgu dzīvotņu izveidošana vai uzturēšana, tostarp ainavas vēsturiskās vērtības saglabāšana;

Grozījums Nr. 364 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ig apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ig)	vīnogulāju izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un slimībām uzlabošana;

Grozījums Nr. 365 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ih apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ih)	atkritumu radīšanas samazināšana un labāka atkritumu apsaimniekošana.

Grozījums Nr. 366 un 1122cp6

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirmās daļas h) apakšpunktā minētie veicināšanas pasākumi attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni.

Grozījums Nr. 367

Regulas priekšlikums

52. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. Dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus par informēšanas un veicināšanas rīcību, ko aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības struktūras īsteno visu attiecīgo uzņēmumu vārdā, jo īpaši noteikumus attiecībā uz šādas rīcības maksimālo ilgumu.

Grozījums Nr. 368

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos .	Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu brīvprātīgas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu obligātas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām.

Grozījums Nr. 369

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a)	50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos , vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šīs daļas c) un d) apakšpunktā ;

Grozījums Nr. 370

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c)	85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 371

Regulas priekšlikums

53. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Savienības finansiālā palīdzība 52. panta 1. punkta aa), ab), ac), fa), ia), ib), ic), id), ie), if), ig), un ih) apakšpunktā minētajiem mērķiem nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr. 372

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a)	50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos , vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šīs daļas c) un d) apakšpunktā ;

Grozījums Nr. 373

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c)	85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. panta pirmajā punktā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 374

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas minēts pirmajā daļā, piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piemērot jebkuram uzņēmumam LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās nelielajās Egejas jūras salās.

svītrots

Grozījums Nr. 375

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā panta pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru samazina uz pusi .	Pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru var samazināt investīcijām, ko veic uzņēmumi, kas nav mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr to var piemērot visiem uzņēmumiem LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās Egejas jūras nelielajās salās.

Grozījums Nr. 376

Regulas priekšlikums

53. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.	6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. Dalībvalstis palīdzību var diferencēt atkarībā no uzņēmumu lieluma, lai palielinātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 377

Regulas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka , kādu procentuālo minimumu tās sedz no izdevumiem par rīcību , kuras mērķis ir vides aizsardzība , pielāgošanās klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošana , Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšana , enerģijas ietaupīšana un vispārējās energoefektivitātes uzlabošana vīna nozarē.

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem , lai saskaņā ar 51. panta aa), b) un f) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus , kas saistīti ar vides aizsardzību , pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu , Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu , enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē.

Grozījums Nr. 378

Regulas priekšlikums

54. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Visas programmas, kas apstiprinātas pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 379

Regulas priekšlikums

55. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.

Grozījums Nr. 380

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – cpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību strādāt klimata darbus ;

c)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību veicināt rīcību klimata jomā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu ;

Grozījums Nr. 381

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

d)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

Grozījums Nr. 382

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta h ) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu pretkaitēkļu noturību un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes.

saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b ) un c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes , ietverot izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un profilakses uzlabošanu .

Grozījums Nr. 1241

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	aizsargāt un veicināt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, arī augsnes saglabāšanu.

Grozījums Nr. 383

Regulas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.	1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus , kas jānosaka dalībvalstu līmenī . Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

Grozījums Nr. 384

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu.	2. Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības , un/vai starpnozaru organizācijas . Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu.

Grozījums Nr. 385

Regulas priekšlikums

57. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kas minētas 82. panta 4. punktā, var uzticēt darbības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu atzītām starpnozaru organizācijām, ja šādas organizācijas jau īsteno līdzīgu programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 386

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

75 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

85 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

Grozījums Nr. 387

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	attiecībā uz salu reģioniem a) līdz d) apakšpunktā minēto procentu likmi palielina par 10 %;

Grozījums Nr. 388

Regulas priekšlikums

58. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kuras netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību.	svītrots

Grozījums Nr. 824 un 1242

Regulas priekšlikums

3. sadaļa – 3. nodaļa – 6.a iedaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

58.a pants

Pākšaugu audzēšanas nozares mērķi

Neatkarīgi no 5. un 6. pantā minētajiem vispārīgajiem mērķiem dalībvalstis pākšaugu audzēšanas nozarē cenšas īstenot šādus mērķus:

a)	shēma palielina ilgtspējīgas pākšaugu ražošanas un patēriņa apjomus visā Savienībā, lai palielinātu pārtikas un dzīvnieku barības pašpietiekamo nodrošinājumu saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem mērķrādītājiem;

b)	mazināt atkarību no spēkbarības maisījumiem, kas satur soju, sevišķi importētu soju no nesen atmežotas vai pārveidotas zemes, saskaņā ar 15. IAM, Savienības solījumu nepieļaut atmežošanu un pastāvošajām privātuzņēmumu atmežošanas nepieļaušanas saistībām;

c)	noslēgt barības vielu aprites ciklus un mazināt to mērogu līdz vietēju un reģionālu upes baseinu mērogam saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

d)	stiprināt vietējos un reģionālos tirgus, kuros pārdod pārtiku, dzīvnieku barību un vietēji pielāgotas mazprasīgas sēklu šķirnes.

Šajā nozarē finansētie pasākumi ir saskanīgi ar Savienības klimatiskajām un vidiskajām saistībām un tiesību aktiem, un tie neizraisa tiešu vai netiešu zemes izmantojuma maiņu, patiesi pozitīvi ietekmējot globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši GLOBIOM.

58.b pants

Intervences veidi

Attiecībā uz 58.a pantā minētajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; pētniecība un eksperimentālā ražošana un cita veida rīcība, tostarp šādās jomās:

i)	augsnes saglabāšana, arī reāla un pierādīta augsnes oglekļa krājumu vairošana bez sistemātiskas paļaušanās uz pesticīdiem;

ii)	ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, arī ūdens taupīšanas, uzlabošana;

iii)	mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas paņēmienu izmantošanas veicināšana;

iv)	apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana ar mērķi palielināt kultūraugu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un samazināt uzņēmību pret kaitīgajiem organismiem;

v)	pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana;

vi)	bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu lauksaimniecības dzīvotņu izveide un uzturēšana bez pesticīdu izmantošanas;

b)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, jo īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, arī attiecībā uz piemērotākās augsekas izvēli, kas jāveic lauksaimniekam;

c)	apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa;

d)	bioloģiskā ražošana un metodes;

e)	pasākumi produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspējas un efektivitātes palielināšanai.

Grozījums Nr. 389

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:	Saskaņā ar 5. un 6. pantu šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr. 390

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

a)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes, daudzumu un daudzveidības ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

Grozījums Nr. 391

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū;

b)	koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū un veicināt kolektīvas sarunas par līgumiem ; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem ;

Grozījums Nr. 392

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem , inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) , d), e), f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, noturību pret dzīvnieku slimībām, noturību pret klimata pārmaiņām, ģenētisko daudzveidību, augsnes aizsardzību , biodrošības uzlabošanu un antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšanu, kā arī inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ilgtermiņa ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr. 393

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, noturību pret kaitēkļiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību;

saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt un ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, noturību pret dzīvnieku slimībām, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību , emisiju samazināšanu un energoefektivitātes palielināšanu ;

Grozījums Nr. 394

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

e)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām , tostarp novērst tropiskās un zoonozes slimības un veikt to pārvaldības pasākumus ;

Grozījums Nr. 395

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un tirgus segmentāciju un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr. 396

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr. 397

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes.

h)	saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes;

Grozījums Nr. 398

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)	novērst plēsēju sugu uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem;

Grozījums Nr. 399

Regulas priekšlikums

59. pants – 1. daļa – hb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

hb)	sekmēt Savienības stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz lopbarības kultūrām un pākšaugiem;

Grozījums Nr. 400 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:	1. Attiecībā uz 56. panta a)–fa) punktā un 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas divus vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 401 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	augsnes saglabāšana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana,

i)	augsnes saglabāšana, un augsnes auglības un struktūras atjaunošana tostarp augsnes degradācijas novēršana un augsnes spējas piesaistīt oglekli vairošana un piesārņotāju samazināšana mēslošanas līdzekļos;

Grozījums Nr. 402

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana,

ii)	ūdens resursu izmantošanas un pareizas apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana, veicinot laba ūdens baseinu stāvokļa panākšanu,

Grozījums Nr. 403

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)	energotaupības un energoefektivitātes palielināšana,

iv)	energotaupības un energoefektivitātes palielināšana, tostarp atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, lauksaimniecības atlikumu ilgtspējīga izmantošana,

Grozījums Nr. 404

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iva)	piesārņojošo gāzu un siltumnīcefekta gāzu samazināšana,

Grozījums Nr. 405 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v)	ekoiepakojums,

v)	ekoiepakojums un iepakojuma atkritumu daudzuma samazināšana ,

Grozījums Nr. 406 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)	dzīvnieku veselība un labturība,

vi)	biodrošība, dzīvnieku veselības aizsardzība un labturība , tostarp tropisku un zoonozes slimību ilgtspējīga pārvaldīšana un profilakse;

Grozījums Nr. 826

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vii)	atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana,

vii)	emisiju radīšanas un atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana,

Grozījums Nr. 407

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viia)

tropisko un zoonozes slimību novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr. 408 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viii)

kultūru pretkaitēkļu noturības uzlabošana,

viii)

izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošana, veicot pārvaldības pasākumus, veicinot integrētu augu aizsardzību, tostarp atbilstīgu apsaimniekošanas un audzēšanas praksi, un dzīvnieku slimību apkarošanas,

Grozījums Nr. 409 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ix)	pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšana,

ix)	pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana,

Grozījums Nr. 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ixa)	dzīvnieku izturētspējas pret slimībām uzlabošana un antiobiotiku lietošanas samazināšana,

Grozījums Nr. 410

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – x punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

x)	bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana;

x)	bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana un vietējo šķirņu popularizēšana ;

Grozījums Nr. 411

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xa)	antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšana,

Grozījums Nr. 412

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xb)	audzēšanas, ražas novākšanas un piegādes apstākļu uzlabošana;

Grozījums Nr. 413

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xc)	tirgus uzraudzības, zinātības veicināšanas un pārraudzības pasākumi;

Grozījums Nr. 414

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

xd)	plēsēju sugu uzbrukumu lauksaimniecības dzīvniekiem novēršana.

Grozījums Nr. 415 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ražošanas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, kaitīgo organismu un dzīvnieku slimību apkarošanu un izturētspējas pret tiem uzlabošanu, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanu ;

Grozījums Nr. 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa;

c)	apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa , it īpaši attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, permakultūras kursiem un oglekļa rādītāju uzlabojošu praksi ;

Grozījums Nr. 416

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	integrētā ražošana;

Grozījums Nr. 417

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	šīs regulas 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

e)	šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

Grozījums Nr. 418

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību.

h)	izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana visos ražošanas ķēdes posmos , jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību , tostarp attiecībā uz olīvu un olīveļļas izcelsmes izsekojamību dažādos ražošanas ķēdes posmos, kā arī informāciju par ražošanas metodēm;

Grozījums Nr. 419

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)	trešo valstu fitosanitāro un veterināro protokolu īstenošana.

Grozījums Nr. 420

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:	2. Attiecībā uz 56. panta f) punkta un 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 421

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)	tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos , un piedāvājuma labāka pielāgošana pieprasījumam ;

Grozījums Nr. 422

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana;

c)	ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana , kā arī produkcijas pārstrāde, lai atvieglotu tās uzglabāšanu ;

Grozījums Nr. 423 un 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

d)	vajadzības gadījumā augļu dārzu vai olīvu audžu atjaunošana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr. 424

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	pasākumi dzīvnieku veselības un labturības veicināšanai;

Grozījums Nr. 425

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

db)	ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

Grozījums Nr. 426

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dc)	ģenētisko resursu uzlabošana;

Grozījums Nr. 427

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dd)	saimniecību obligātā sanitārā pārtraukuma pagarināšana pēc krīzēm, ko izraisījušas dzīvnieku slimības;

Grozījums Nr. 826cp

Regulas priekšlikums

60. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.

ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai visi saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus. Apdrošināšanu sedz vienīgi tad, ja ražotāji aktīvi veic pasākumus savu risku mazināšanai.

Grozījums Nr. 428

Regulas priekšlikums

61. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu vienu trešdaļu no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.	7. Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu 50 % no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

Grozījums Nr. 429

Regulas priekšlikums

62. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Darbības fondi	Ražotāju organizāciju darbības fondi

Grozījums Nr. 430

Regulas priekšlikums

63. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, pirmajos piecos gados pēc atzīšanas gada, un attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas darbojas tikai apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi.

Grozījums Nr. 431

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

a)	agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības;

Grozījums Nr. 432

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

e)	gados jaunu lauksaimnieku , iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana ;

Grozījums Nr. 433

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)	sievietes lauku apvidos;

Grozījums Nr. 434

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	zināšanu apmaiņa un informēšana;

h)	zināšanu apmaiņa un informēšana , un

Grozījums Nr. 435, 1123cp2 un 1165cp2

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ha)	digitālo tehnoloģiju ierīkošana;

Grozījums Nr. 1133

Regulas priekšlikums

65. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

65. pants

Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības

Agrovides ilgtspējība, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas videi labvēlīgas pārvaldības saistības

1. Dalībvalstis var piešķirt vidisku, klimatisku un citu pārvaldības saistību maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt maksājumus agrovidiski ilgtspējīgai praksei, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, tostarp dabas radītu risku pārvaldībai, kā arī citu pārvaldības saistību maksājumus, piemēram, mežsaimniecībai, ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai un dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj agrovides un klimata saistības.

3. Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis var darīt pieejamu visā to teritorijā.

3. Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā. Minētais atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem , kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem , lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem , kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto attiecīgo konkrēto mērķu sasniegšanai , tostarp nodrošināt mitrāju un organiskās augsnes pienācīga aizsardzību . Prioritāti var piešķirt shēmām, kas īpaši paredzētas vietējiem vides apstākļiem un vides vajadzību apmierināšanai un attiecīgā gadījumā veicina XI pielikumā minētajos tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

5. Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies:

a)	pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

a)	pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

b)	pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

b)	pārsniegt attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu , kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

c)	pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

c)	pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d)	pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu.

d)	pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu , vai pildīt saistības, kas papildina tās saistības, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vienlaikus nepieļaujot finansējuma dublēšanos .

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Dalībvalstis sniedz saņēmējiem arī finansiālu stimulu, un vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību — vai nu par platības hektāru, vai citu noteiktu vienību atkarībā no saistību veida . Dalībvalstis var piešķirt ikgadēju atbalstu programmām, kas paredzētas saimniecībai kopumā un vērstas uz lauksaimniecības sistēmu holistisku pārveidi, lai sasniegtu šā punkta mērķus. Maksājumus piešķir reizi gadā.

6.a Maksājumu līmenis atšķiras atkarībā no katras prakses vai prakšu kopuma ilgtspējas mērķu vērienīguma, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, lai efektīvi stimulētu līdzdalību. Dalībvalstis var diferencēt maksājumus, ņemot vērā arī to, kādi ir lauksaimniecisko darbību ietekmējošie ierobežojumi, ko radījusi saistību pildīšana, un atkarībā no dažādām saimniecības sistēmām.

7. Lai stimulētu lauksaimniekus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas.

7. Lai stimulētu lauksaimniekus un lauksaimnieku grupas ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt brīvprātīgas kolektīvās shēmas un pārvaldības saistību apvienojumu kā vietējā līmenī vadītas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas , tostarp īstenojot teritoriālu pieeju . Dalībvalstis nodrošina visus vajadzīgos līdzekļus attiecībā uz konsultācijām, apmācībām un zināšanu pārnesi, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri maina savas ražošanas sistēmas.

8. Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

8. Saistības parasti uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, tostarp ņemot vērā mežsaimniecības ilgtermiņa būtību, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru.

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, tostarp par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu , integrēto augu aizsardzību, agromežsaimniecības sistēmu aizsardzību un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru — vai nu par platības hektāru, vai citu noteiktu vienību atkarībā no saistību veida .

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija.

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kam tas nepieciešams, būtu pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve īpašām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas .

11. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 28. panta intervencēm.

Grozījums Nr. 448 un 1166cp1

Regulas priekšlikums

66. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt dabisku un citu platībatkarīgu ierobežojumu maksājumus , un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.	1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par dabas un citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem, tostarp kalnu apgabaliem un salu reģioniem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 449 un 1166cp2

Regulas priekšlikums

66. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.	2. Šos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu , kā arī par kara skartiem apgabaliem Horvātijas Republikā .

Grozījums Nr. 450 un 1166cp2

Regulas priekšlikums

66. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 451

Regulas priekšlikums

66. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. Tās saņēmējiem var sniegt arī finanšu stimulus, lai tie turpinātu lauksaimniecības darbību šajās platībās. Atbalsta summu var koriģēt, lai ņemtu vērā to dabas ierobežojumu nopietnību, kas ietekmē lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības sistēmu. Piešķirot maksājumus, vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī sociāli ekonomiskos un vides kritērijus. Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķini ir atbilstīgi, pareizi un noteikti iepriekš, pamatojoties uz taisnīgu aprēķina metodi.

Grozījums Nr. 1166 cp3

Regulas priekšlikums

66. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 3. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus attiecībā uz dabiskiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem aprēķina, salīdzinot ar platībām, kurās dabisku vai citu platībatkarīgu ierobežojumu nav. Maksājuma summu var koriģēt, lai ņemtu vērā smaguma pakāpi ierobežojumiem, kuri ietekmē dažādu ražošanas sistēmu lauksaimniecisko darbību.

Dalībvalstis var noteikt minimālo maksājuma robežu, zemāk par kuru maksājumus nepiešķir.

Piešķirot maksājumus, attiecīgi var ņemt vērā sociālekonomiskos un vides kritērijus.

Grozījums Nr. 452

Regulas priekšlikums

66. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.	5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru , un tos nosaka, ņemot vērā minimālās un maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā .

Grozījums Nr. 1124

Regulas priekšlikums

67. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

67. pants

Platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā izklāstītos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem attiecībā uz platībām, kurās ir 1. punktā minētie platībatkarīgie traucēkļi .

2. Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām, meža tiesiskajiem valdītājiem un meža tiesisko valdītāju grupām, meža īpašniekiem un meža īpašnieku grupām. Pienācīgi pamatotos gadījumos tos var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

2.a Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, — ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

3. Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās drīkst ietvert šādas platības:

a)	Natura 2000 lauksaimnieciskās un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

a)	Natura 2000 lauksaimnieciskās un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežiem, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā;

c)	lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos.

c)	lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos.

4. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem.

5. Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina:

(attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

(attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 1. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru un tos nosaka, ņemot vērā maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā .

Grozījums Nr. 1139

Regulas priekšlikums

68. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

68. pants

Investīcijas

68. pants

Investīcijas

1. Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.a Lai par investīciju darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida investīciju, ja investīcijai varētu būt negatīva ietekme uz vidi.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām , tostarp kolektīvām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā izklāstītos attiecīgos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu , kurā iekļauta prasība nodrošināt, lai augu sugas būtu pielāgotas vietējām ekosistēmām, vai līdzvērtīgu instrumentu , ja atbalstu piešķir saimniecībām, kuras pārsniedz konkrētu lielumu, ko noteikušas dalībvalstis .

2.a Dalībvalstis vismaz 30 % no šajā pantā minētā atbalsta piešķir investīcijām ar vidi un klimatu saistītos nolūkos, kas palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos mērķus. Dalībvalstis nosaka šo investīciju prioritātes, izmantojot lielāku atbalstu, augstāku vērtējumu un citus objektīvus kritērijus ar līdzīgu ietekmi.

Dalībvalstis var arī piešķirt prioritāti investīcijām, ko saskaņā ar šo pantu īsteno gados jauni lauksaimnieki.

3. Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

(a)	lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

(a)	lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

(b)	maksājumtiesību iegāde;

(b)	maksājumtiesību iegāde;

(c)	zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību;

(c)	zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību;

(d)	dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

(d)	dzīvnieku iegāde , izņemot dzīvniekus, kurus izmanto mašīnu vietā, lai nodrošinātu ainavu saglabāšanu un aizsardzību pret lielajiem plēsējiem ;

(da)	viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

(e)	parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

(e)	parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

(f)	investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

(g)	investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas;

(g)	investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas; dalībvalstis var arī paredzēt īpašas atkāpes attiecībā uz investīcijām platjoslas infrastruktūrā, ja tiek noteikti skaidri kritēriji, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu no citiem Savienības instrumentiem;

(h)	investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

(h)	investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

(ha)	investīcijas, kas nav atbilstīgas tiesību aktiem dzīvnieku veselības un labturības jomā vai Direktīvai 91/676/EEK;

(hb)	investīcijas bioenerģijas ražošanā, kas neatbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvas ilgtspējības kritērijiem.

Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un g) punktu nepiemēro.

Atkāpjoties no pirmās daļas a) līdz h) apakšpunkta, dalībvalstis var noteikt atkāpes attiecībā uz salu reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem, lai novērstu traucēkļus saistībā ar atrašanos uz salām un nošķirtību.

4. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām .

4. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā .

Maksimālo atbalsta likmi drīkst palielināt attiecībā uz šādām investīcijām:

(a)	ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana un neienesīgās investīcijas;

(a)	ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana , agromežsaimniecības sistēmu izveide un neienesīgās investīcijas , tostarp zemes konsolidācija ;

(b)	lauku apvidos veiktas investīcijas pamatpakalpojumos;

(b)	lauku apvidos veiktas investīcijas pamatpakalpojumos;

(c)	investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi.

(c)

investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc ugunsgrēkiem un citām dabas katastrofām vai katastrofāliem notikumiem , tostarp vētrām, plūdiem, kaitēkļiem un slimībām, kā arī mežu atjaunošanā atmīnēšanas laikā, un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi , kā arī mežu veselības saglabāšanā .

(ca)	investīcijas novatoriskās ražošanas metodēs un sistēmās, vienlaikus sekmējot 6. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu;

(cb)	investīcijas ganāmpulku aizsardzībai pret plēsējiem;

(cc)	investīcijas tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos;

(cd)	investīcijas, kas saistītas ar dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 475

Regulas priekšlikums

68.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

68.a pants

Investīcijas apūdeņošanā

1. Neskarot šīs regulas 68. pantu, attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un pašreizējās apūdeņotās platībās un nosusinātās teritorijās par attiecināmām izmaksām uzskata vienīgi tādas investīcijas, kas atbilst šā panta nosacījumiem.

2. Saskaņā ar Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem noteikumiem Komisijai jābūt paziņotam upes baseina apsaimniekošanas plānam attiecībā uz visu apgabalu, kurā ir plānotas investīcijas, kā arī pārējiem apgabaliem, kuru vidi investīcijas varētu ietekmēt. Attiecīgajā pasākumu programmā jābūt precizētiem pasākumiem, ko veic atbilstīgi upes baseina apsaimniekošanas plānam saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu un kas attiecas uz lauksaimniecības nozari.

3. Jābūt uzstādītiem tādiem ūdens skaitītājiem vai daļa no investīcijas jāvelta tādu ūdens skaitītāju uzstādīšanai, kas ļauj mērīt ūdens patēriņu saistībā ar investīciju, kurai tiek piešķirts atbalsts.

4. Par investīciju, ar ko uzlabo pastāvošās apūdeņošanas iekārtas vai kādu apūdeņošanas infrastruktūras elementu, atbalstu var saņemt tikai tad, ja ex ante novērtējumā tiek atzīts, ka tā ļauj nodrošināt potenciālu ūdens ietaupījumu vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem.

Ja investīcija ietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus, kuru stāvoklis tikai ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts mazāk nekā labs:

a)	investīcijai jānodrošina ūdens patēriņa efektīvs samazinājums investīcijas līmenī,, kas sasniedz vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, kuru iespējams panākt ar investīcijas palīdzību;

gadījumā, ja investīcija tiek veikta vienā lauku saimniecībā, ar investīciju arī jāsamazina attiecīgās lauku saimniecības kopējais ūdens patēriņš, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt investīcijas līmenī. Kopējais saimniecībā izmantotā ūdens apjoms ietver arī tās pārdoto ūdeni.

Neviens no 4. punktā minētajiem nosacījumiem neattiecas uz investīcijām jau pastāvošās iekārtās, kas skar tikai energoefektivitāti, vai uz investīcijām ūdenskrātuves izveidei, vai uz investīcijām reģenerēta ūdens izmantošanai, kas neietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus.

5. Investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgos gruntsūdeņus vai attiecīgo virszemes ūdensobjektu, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja:

a)	ūdensobjekta stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā tikai ūdens kvantitātes dēļ nav noteikts mazāk nekā labs, kā arī

b)	ex ante vides faktoru analīze liecina, ka investīcijai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes; šādu ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz lauku saimniecību grupām.

Programmā noteiktās un pamatotās neapūdeņotās platības, kurās iepriekš ir darbojušās apūdeņošanas iekārtas, var tikt uzskatītas par apūdeņotām platībām nolūkā izvērtēt apūdeņoto platību neto pieaugumu.

6. Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, joprojām var pretendēt uz atbalstu, ja:

a)	investīciju apvieno ar investīciju pastāvošā apūdeņošanas iekārtā vai apūdeņošanas infrastruktūras elementā, kas ex ante novērtējumā atzīts par tādu, kurš dod iespēju potenciāli ietaupīt ūdeni vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem, un

b)	investīcija nodrošina ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu investīcijas kopējā līmenī, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt ar investīciju pastāvošajā apūdeņošanas iekārtā vai infrastruktūras elementā.

7. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta maksimālo likmi var palielināt attiecībā uz investīcijām tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos.

Grozījums Nr. 1168

Regulas priekšlikums

68.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

68.b pants

Digitālo tehnoloģiju ierīkošana

1. Neskarot šīs regulas 68. pantu, dalībvalstis nolūkā palīdzēt sasniegt 5. pantā noteikto horizontālo mērķi un 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus var piešķirt atbalstu digitālo tehnoloģiju ierīkošanai lauku apvidos saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis var piešķirt atbalstu, lai palīdzētu ierīkot digitālās tehnoloģijas un šādi cita starpā veicinātu precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanu, viedo ciemu veidošanu, darījumdarbību laukos, kā arī IKT infrastruktūru veidošanu saimniecību līmenī.

3. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme digitālo tehnoloģiju ierīkošanai nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr. 477

Regulas priekšlikums

69. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana	Gados jaunu lauksaimnieku , iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana

Grozījums Nr. 478

Regulas priekšlikums

69. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu , un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai vai iekļaušanai pastāvošajās lauku saimniecībās, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, tostarp lauksaimnieciskās darbības dažādošanai , un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts darījumdarbības plāns.

Grozījums Nr. 479

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:	2. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

Grozījums Nr. 480

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	iesācējiem lauksaimniekiem uzsākt darījumdarbību;

Grozījums Nr. 481

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	ar lauksamniecību un mežsaimniecību vai lauku saimniecības ienākumu dažādošanu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību;

b)	ar lauksaimniecību, mežsaimniecību , bioekonomiku, aprites ekonomiku un agrotūrismu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt un attīstīt darījumdarbību vai dažādot ienākumus ;

Grozījums Nr. 482

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	jaunuzņēmumiem uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

c)	lauksaimniekiem, kuri dažādo savu darbību, kā arī mikrouzņēmumiem un fiziskām personām lauku apvidos uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

Grozījums Nr. 483

Regulas priekšlikums

69. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka gados jauni lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki, kuri iesaistās lauksaimnieku grupās, ražotāju organizācijās vai kooperatīvās struktūrās, nezaudē atbalstu darījumdarbības uzsākšanai. Šādi noteikumi atbilst proporcionalitātes principam un paredz gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku dalību struktūrā.

Grozījums Nr. 484

Regulas priekšlikums

69. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz 100 000 EUR , un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.	4. Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā , ko var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem . Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz IXaa pielikumā paredzēto summu , un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr. 485

Regulas priekšlikums

69. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Šajā pantā paredzēto atbalstu var izmaksāt vairākās daļās.

Grozījums Nr. 486, 1152cp1 un 1063

Regulas priekšlikums

70. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis piešķir atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.	1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, ņemot vērā savas vajadzības un SVID analīzi, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis nodrošina, lai šie noteikumi nekaitētu privātiem vai publiskiem valstu mēroga riska pārvaldības instrumentiem.

Grozījums Nr. 487

Regulas priekšlikums

70. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu , kuri īsteniem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.	2. Ar šā veida intervenci atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanai , kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Šie instrumenti var ietvert vairāku risku pārvaldības sistēmas.
	Turklāt jāveicina riska mazināšanas stratēģijas, lai palielinātu saimniecību izturētspēju pret dabas radītiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, kā arī lai mazinātu ienākumu nestabilitātes radīto ietekmi.

Grozījums Nr. 488, 1065 un 1152cp3

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

finansiālas iemaksas apdrošināšanas shēmu prēmijām , sedzot zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitīgo organismu invāziju ;

Grozījums Nr. 489, 1067 un 1152cp4

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu , ar mērķi izmaksāt lauksaimniekiem finansiālu kompensāciju to zaudējumu segšanai, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību izplatīšanās, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju ;

Grozījums Nr. 490, 1068 un 1152cp5

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)

finansiālas iemaksas ienākumu stabilizācijas instrumentā, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai nodrošinātu:

i)	kompensāciju visu nozaru lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

ii)	kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

Grozījums Nr. 948 un 1270

Regulas priekšlikums

70. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

bb)	finansiāls ieguldījums riska mazināšanai, piemēram, ainavu un augsnes aizsardzībai, kas palīdz samazināt tādus riskus kā sausums, plūdi un ugunsgrēki.

Grozījums Nr. 491 un 1152cp6

Regulas priekšlikums

70. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis ierobežo 3. punkta b) un ba) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas kopfondos šādiem elementiem:

a)	kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas, kas sadalītas maksimāli trim gadiem, pakāpeniski samazinot to apjomu;

b)	summas, ko kopfonds izmaksājis lauksaimniekiem kā finanšu kompensāciju; turklāt finansiālās iemaksas var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā;

c)	fondā veikto gada iemaksu papildināšana;

d)	kopfonda sākotnējais kapitāls.

Grozījums Nr. 492 un 1152cp7

Regulas priekšlikums

70. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu un kopfondu veidi un darbības joma;

a)	atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumentu veidi un darbības joma;

Grozījums Nr. 493, 1071, 1152cp8 un 1272

Regulas priekšlikums

70. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

b)	zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori , tostarp izmantojot bioloģiskos, klimatiskos vai ekonomiskos rādītājus, kas piemēroti saimniecību vai vietējā, reģionālā un valsts līmenī ;

Grozījums Nr. 1152cp9

Regulas priekšlikums

70. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu: vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka attiecīgā produkta gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Ražošanas zaudējumu gadījumā šo laikposmu var pagarināt līdz četru gadu laikposmam vai par vidējo laikposmu, ņemot vērā iepriekšējo astoņu gadu laikposmu, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

Grozījums Nr. 494, 1074 un 1152cp10

Regulas priekšlikums

70. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām .	6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā .

Grozījums Nr. 1152vp11 un 1276

Regulas priekšlikums

70. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis nodrošina, lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām.

7. Dalībvalstis nodrošina riska mazināšanas stratēģiju īstenošanu, lai stiprinātu lauku saimniecību noturību pret riskiem, kas saistīti ar darbu un klimata pārmaiņām, un mazinātu ienākumu nestabilitātes risku, turklāt tās nodrošina , lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām

Grozījums Nr. 495, 1076 un 1152cp12

Regulas priekšlikums

70. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Dalībvalstis, kuras ievieš valsts riska pārvaldības shēmas vai kurās šādas shēmas jau ir ieviestas pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], var izmantot šajā pantā noteiktos instrumentus, lai segtu tādus riskus, kas nav ietverti minētajās shēmās.

Grozījums Nr. 496

Regulas priekšlikums

71. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas , tostarp tās, uz kuru produktiem attiecas Regula (ES) Nr. 1151/2012 ; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 497 un 1170cp2

Regulas priekšlikums

71. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu tādas sadarbības formas, kura ietver vismaz divus subjektus un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.	2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu un turpinātu tādas sadarbības formas, kuras ietver vismaz divus subjektus , no kuriem vismaz viens ir iesaistīts lauksaimnieciskajā ražošanā, un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 498 un 1170cp2

Regulas priekšlikums

71. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt ELFLA atbalstu vietējām rīcības grupām, kas īsteno vietēju attīstības stratēģiju, ar kuru sekmē 6. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 499 un 1170cp2

Regulas priekšlikums

71. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.	3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem vajadzīgajiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas , tostarp sertifikācijas izmaksas saistībā ar dalību Savienības kvalitātes shēmā .

Grozījums Nr. 500 un 1170cp2

Regulas priekšlikums

71. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis drīkst piešķirt atbalstu, kura mērķis ir sekmēt kvalitātes shēmas, ražotāju organizācijas, ražotāju grupas vai citus sadarbības veidus, fiksētas summas veidā.

Grozījums Nr. 1170 cp3

Regulas priekšlikums

71. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā, atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši valsts tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu .	7. Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā un ar mērķi veicināt paaudžu maiņu lauku saimniecību līmenī , atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuriem ir atlikuši ne vairāk kā pieci gadi līdz valsts tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai .

Grozījums Nr. 501 un 830cp1

Regulas priekšlikums

71. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvus vidiskos un klimata darbus , kuri palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.	8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvas darbības vides un klimata jomā , kuru mērķis ir sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. Dalībvalstis neatbalsta intervences ar negatīvu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr. 502 un 1170cp4

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Vietējās rīcības grupas var pieprasīt kompetentajai maksājumu aģentūrai avansa maksājumu, ja šāda iespēja paredzēta stratēģiskajā plānā. Avansa summa nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar darbības un iedzīvināšanas izmaksām.

Grozījums Nr. 503

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.b Atbalsta apjoms lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, tostarp informēšanas un noieta veicināšanas darbībām, kā arī ražotāju grupu un organizāciju izveidei ir ierobežots atbilstoši IXaa pielikumā paredzētajai maksimālajai summai.

Grozījums Nr. 830cp2

Regulas priekšlikums

71. pants – 8.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.c LEADER iniciatīva, kas saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kā izklāstīts 1. punktā, nodrošina lauku saimniecību un/vai mežsaimniecības uzņēmumu aktīvu un būtisku iesaisti.

Grozījums Nr. 504

Regulas priekšlikums

71.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	71.a pants Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskās apakšprogrammas Dalībvalstis 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanai var izveidot lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskas apakšprogrammas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012.

Grozījums Nr. 505

Regulas priekšlikums

72. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par lauksaimniecisku, mežsaimniecisku un lauku darījumdarbības zināšanu apmaiņu un informēšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par individuālu vai kolektīvu zināšanu apmaiņu un informēšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības, tostarp agromežsaimniecības, vides un klimata aizsardzības, lauku darījumdarbības, viedo ciemu un KLP intervences jomā , un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 506

Regulas priekšlikums

72. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā veida intervencē dalībvalstis drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.	2. Šā veida intervencē dalībvalstis un Savienība drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, plānu izstrādi un pētījumu veikšanu, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 507

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām .	Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta IXaa pielikumā .

Grozījums Nr. 508

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt fiksētas summas veidā , un šīs summas maksimālais apjoms ir 200 000 EUR .	Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt , nepārsniedzot maksimālo summu , kas noteikta IXaa pielikumā .

Grozījums Nr. 509

Regulas priekšlikums

72. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atkāpjoties no 3. punkta, tālākajos reģionos un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, lai sasniegtu 6. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis drīkst piemērot lielāku atbalsta likmi vai lielāku summu, nekā noteikts minētajā punktā.	svītrots

Grozījums Nr. 510

Regulas priekšlikums

72. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Šajā pantā paredzētais atbalsts neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no standarta izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Grozījums Nr. 511

Regulas priekšlikums

72. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, ņemot vērā personāla kvalifikāciju un apmācību.

Grozījums Nr. 512

Regulas priekšlikums

72.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

72.a pants

Pasākumi lauku sieviešu atbalstam

1. Dalībvalstis, veicot intervenci saskaņā ar šo regulu, pieņem īpašus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu aktīvāku dalību lauku ekonomikā nolūkā sekmēt 6. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu, lai veicinātu sieviešu iesaisti cita starpā zināšanu pārneses un informēšanas darbībās, konsultatīvos pakalpojumos, investīciju veikšanā materiālajos aktīvos, kā arī saimniecību un lauku uzņēmumu darījumdarbības uzsākšanā un attīstīšanā, digitālo tehnoloģiju ierīkošanā un sadarbībā.

Grozījums Nr. 513

Regulas priekšlikums

72.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

72.b pants

Viedo ciematu stratēģijas izstrāde

1. Lai veicinātu digitalizāciju un inovāciju un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, sociālo iekļautību un nodarbinātību lauku apvidos, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izstrādā un īsteno viedo ciematu stratēģiju, ņemot vērā 64. panta a), b), d), e), g) un h) punktā noteiktos intervences veidus, un 102. pantā izklāstītos elementus, kas nodrošina modernizāciju un stratēģijas.

2. Papildus 1. punktā izklāstītajiem intervenču veidiem dalībvalstīm īpaši jārūpējas par pasākumiem, kas attiecas uz šādiem jautājumiem lauku apvidos:

a)	lauku ekonomikas digitalizācija;

b)	precīzā lauksaimniecība;

c)	digitālo platformu izstrāde;

d)	lauku mobilitāte;

e)	sociālā inovācija;

f)	viedo energosistēmu, tīklu un uzkrātuvju attīstīšana vietējā līmenī, kā arī atbalsts enerģētikas kooperatīvu attīstībai.

3. Dalībvalstis īpaši ņem vērā koordināciju starp ELFLA un citiem Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, kā noteikts 98. panta d) punkta iii) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var iekļaut savu viedo ciematu stratēģiju Kopienas vadītās vietējās attīstības integrētajās stratēģijās, kā noteikts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 25. panta c) punktā.

Grozījums Nr. 514

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai cita izraudzīta starpniekstruktūra pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai attiecīgā gadījumā reģionālās vadošās iestādes, vai citas izraudzītas starpniekstruktūras pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku , iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana , kā arī īpaši pasākumi lauku sieviešu atbalstam un digitālo tehnoloģiju ierīkošanai . Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

Grozījums Nr. 515

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīciju intervencēm, kuras ir nepārprotami orientētas uz vidiskiem mērķiem vai tiek īstenotas saistībā ar atjaunošanas darbībām.	Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīcijām saistībā ar atjaunošanas darbībām , ko veic pēc katastrofāliem notikumiem .

Grozījums Nr. 516

Regulas priekšlikums

73. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atlases kritērijus drīkst nenoteikt attiecībā uz darbībām, kas ir saņēmušas programmas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” izcilības zīmogu vai ir atlasītas programmā “LIFE+”, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar KLP stratēģisko plānu.	Svītrots

Grozījums Nr. 1173

Regulas priekšlikums

73. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniedz pieteikumu par finansējuma saņemšanu saskaņā ar KLP stratēģisko plānu, neatkarīgi no tā, vai visi saistītie maksājumi jau ir izdarīti, atbalstam atlasītas netiek.

Atkāpjoties no pirmās daļas, var izvēlēties atbalstīt darbības, kas saistītas ar stādu audžu kopšanu un jaunaudžu kopšanu ekoloģiskos, aizsardzības un atpūtas nolūkos, ja šīs darbības ir fiziski pabeigtas pirms finansēšanas pieteikuma iesniegšanas iestādei.

Šādas darbības nav vajadzīgas vai tiek uzskatītas par stimulējošām, ja:

i)	atbalsta shēma nosaka tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu; atbalsts tiek piešķirts, ja atbalsta shēmai pieejamais budžets nav izsmelts;

ii)	atbalsta shēma ir pieņemta un ir spēkā, pirms saņēmējam rodas attiecināmās izmaksas;

iii)	atbalsta shēma attiecas tikai uz tām vietām, kurās saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir izveidots jauns mežs, ja par to ir paziņots kompetentajai iestādei; un

iv)	atbalsta shēma attiecas tikai uz tādiem pasākumiem, kuru pamatā ir meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs plāns.

Grozījums Nr. 517

Regulas priekšlikums

74. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja lauksaimnieku darbību ietekmējuši bargi klimatiskie apstākļi un/vai tirgus krīze, maksājumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu var garantēt ar apgrozāmo kapitālu.

Grozījums Nr. 518

Regulas priekšlikums

74. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja šajā pantā paredzētie līdzekļi no finanšu instrumenta netiek izmantoti vai tiek atmaksāti, tie būtu jāsaglabā izmantošanai KLP stratēģiskā plāna lauku attīstības daļā.

Grozījums Nr. 519

Regulas priekšlikums

75. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[…]	svītrots

Grozījums Nr. 520

Regulas priekšlikums

78. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus , ar kuriem šīs nodaļas sakarībā nosaka papildu prasības par nosacījumiem, ar kādiem piešķir atbalstu par šādu veidu lauku attīstības intervencēm:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt IXa pielikumu par šajā nodaļā noteikto maksājumu minimālo un maksimālo apmēru.

a)	65. pantā minētās pārvaldības saistības;

b)	68. pantā minētās investīcijas;

c)	71. pantā minētā sadarbība.

Grozījums Nr. 521

Regulas priekšlikums

79. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ELGF un ELFLA izdevumi	ELGF un ELFLA finanšu piešķīrumi

Grozījums Nr. 522

Regulas priekšlikums

79. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. No ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar:	1. Finansējums ELGF 2021.–2027. gadam ir 286 143 miljoni EUR 2018. gada cenās (322 511 miljoni EUR faktiskajās cenās).
	No šā finansējuma neatkarīgi no Regulas (ES) [HzR] II sadaļas I nodaļas noteikumiem ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar:

Grozījums Nr. 523

Regulas priekšlikums

79. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences.	2. Finansējums Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) 2021.–2027. gadam ir 96 712 miljoni EUR 2018. gada cenās (109 000 miljoni EUR faktiskajās cenās).
	No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences , tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes, kā minēts 112. pantā, un tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes, kā minēts 83. panta 2. punktā .

Grozījums Nr. 524

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst no nākamā gada 1. janvāra pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu.	1. Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 525

Regulas priekšlikums

80. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai.	Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA un ELGF iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai.

Grozījums Nr. 526

Regulas priekšlikums

80. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ārkārtas pasākumu gadījumā , kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai arī tas, ka ir būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ja veic ārkārtas pasākumus , jo notikušas dabas katastrofas, katastrofāli notikumi , tostarp ugunsgrēks, sausums vai plūdi, radušies nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi , izplatījušās epidēmijas vai būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

Grozījums Nr. 527

Regulas priekšlikums

80. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [ 2029 ]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [ 2029 ]. gada 31. decembrim.	3. Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [ 2030 ]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [ 2030 ]. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 528

Regulas priekšlikums

82. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir 2 188 000 EUR gadā.	3. Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir X EUR gadā.

Grozījums Nr. 529

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	Grieķijai 10 666 000 EUR gadā;

a)	Grieķijai X EUR gadā;

Grozījums Nr. 530

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	Francijai 554 000 EUR gadā un

b)	Francijai X EUR gadā un

Grozījums Nr. 531

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	Itālijai 34 590 000 EUR gadā.

c)	Itālijai X EUR gadā.

Grozījums Nr. 532

Regulas priekšlikums

82. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.	7. Izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, divus gadus pēc dienas, kad sāk piemērot stratēģiskos plānus, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Grozījums Nr. 533

Regulas priekšlikums

83. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam38 kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajām lauku attīstības intervencēm laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 78 811 miljoni EUR faktiskajās cenās (38).	1. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam38 kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajām lauku attīstības intervencēm laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir EUR 109 000 miljoni faktiskajās cenās (38).

Grozījums Nr. 534

Regulas priekšlikums

85. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. KLP stratēģiskajos plānos nosaka visām intervencēm vienu ELFLA iemaksu likmi .	1. KLP stratēģiskajos plānos nosaka vienotu ELFLA iemaksu intervenču atbalstam reģionos, kas atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kura noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 .

Grozījums Nr. 535

Regulas priekšlikums

85. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a ELFLA līdzekļus sadala starp šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

a)	mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“mazāk attīstīti reģioni”);

b)	pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“pārejas reģioni”);

c)	vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“vairāk attīstīti reģioni”).

Reģionus iekļauj kādā no trim reģionu kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (“PSL”) un aprēķināts, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2014.–2016. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Grozījums Nr. 536

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

a)	85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

Grozījums Nr. 537

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

b)	85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

Grozījums Nr. 538

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	65 % pārejas reģionos;

Grozījums Nr. 539

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	65 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

c)	75 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

Grozījums Nr. 540

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

d)	53 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

Grozījums Nr. 541

Regulas priekšlikums

85. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

80 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

90 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām , kas saistītas ar apmežošanu un ar konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, kuri minēti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, attiecībā uz darbībām, kas minētas 69. panta 2. punkta a) apakšpunktā ; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību; par 72. pantā minētajām darbībām; par darbībām, ko atbalsta ar finanšu instrumentiem; par 72.a pantā (jauns) minētajiem pasākumiem un par mazapdzīvotiem apgabaliem;

Grozījums Nr. 542

Regulas priekšlikums

85. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 15. un 90. pantu.

b)	100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 90. pantu , ja minētās darbības palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus .

Grozījums Nr. 1134

Regulas priekšlikums

86. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

86. pants

Minimālie un maksimālie finanšu piešķīrumi

1. Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

2. Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem ; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences .

2. Vismaz 35 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti visu veidu intervencēm, kuras ir par šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem.

Aprēķinot pirmajā daļā minēto kopējo ELFLA iemaksu, var ņemt vērā ne vairāk kā 40 % maksājumu, kas piešķirti saskaņā ar 66. pantu.

Pirmo daļu nepiemēro tālākajiem reģioniem.

2.a Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti 68., 70., 71. un 72. pantā noteiktajām intervencēm, lai veicinātu viedas, noturīgas un diversificētas lauksaimniecības nozares attīstību saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

3. Ne vairāk kā 4 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var tikt izmantoti, lai finansētu ar to tehnisko palīdzību saistītu rīcību, kuru, kā minēts 112. pantā, īsteno pēc dalībvalsts ierosmes.

Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 90 miljonus EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā drīkst palielināt līdz 6 %.

Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) …/… [jaunā Finanšu regula] 125. panta 1. punkta e) apakšpunktam un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) [HzR] 30. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību.

4. Šīs regulas X pielikumā attiecībā uz katru dalībvalsti norādītā minimālā summa tiek rezervēta 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosauktajam konkrētajam mērķim – piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību . Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto šādu veidu intervencei:

4. Dalībvalstis 27. pantā noteiktajam ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem rezervē vismaz X pielikumā noteiktās summas .

a)	27. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem;

b)	69. pantā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana.

4.a Dalībvalstis vismaz 60 % no VII pielikumā noteiktajām summām rezervē:

a)	ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. apakšiedaļā;

b)	pārdalošajam maksājumam, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 3. apakšiedaļā;

c)	saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā;

d)	intervenču veidiem citās nozarēs, kā minēts III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā.

Atkāpjoties gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, tā no summas, kas rezervēta saskaņā ar pirmo punktu, var samazināt minimālo summu, ko tā noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, par palielināto summu.

4.b Vismaz 6 % no VII pielikumā noteiktajām summām tiek rezervēti 26. pantā minētajam pārdalošā maksājuma atbalstam.

4.c Vismaz 30 % no VII pielikumā noteiktajiem kopējiem piešķīrumiem laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam tiek rezervēti 28. pantā minētajām klimatiskajām, vidiskajām un dzīvnieku labturības shēmām.

Dalībvalstis var rezervēt dažādas summas katram kalendārajam gadam zem vai virs procentuālās daļas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar pirmo teikumu, ar noteikumu, ka visu gada apjomu summa atbilst minētajai procentuālajai daļai.

Atkāpjoties gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, tā no summas, kas rezervēta saskaņā ar 28. pantu, var samazināt minimālo summu, ko tā noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, par palielināto summu.

5. Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām. Dalībvalstis daļu šo piešķīrumu var pārvietot, lai palielinātu 82. panta 6. punktā noteikto maksimālo piešķīrumu, ja šis piešķīrums ir nepietiekams, lai finansētu III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā noteiktās intervences.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.

Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.

Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.

6. Neskarot Regulas (ES) [HzR] 15. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā drīkst piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 15. pants, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar 6. punktu.

7. Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku transnacionālo mācībmobilitāti.

7. Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], ja ir iesaistītas lauksaimnieku kopienas, un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku un lauku sieviešu transnacionālo mācībmobilitāti.

Grozījums Nr. 1135

Regulas priekšlikums

87. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

87. pants

Klimata izdevumu līdzsekošana

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā.

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot starptautiski atzītu kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā.

2. Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu – ievērojamu vai mērenu – atbalsts ir devis ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sakarībā. Minētie svērumi ir šādi:

a)	40 % attiecībā uz izdevumiem par ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas minēts III sadaļas II nodaļas II iedaļas attiecīgi 2. un 3. apakšiedaļā;

b)	100 % attiecībā uz izdevumiem par klimatiskajām un vidiskajām shēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas II iedaļas 4. apakšiedaļā;

c)	100 % attiecībā uz izdevumiem par 86. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajām intervencēm;

d)	40 % attiecībā uz izdevumiem par 66. pantā minētajiem dabiskajiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

2.a Komisija izstrādā zinātniski pamatotu un starptautiski atzītu kopēju metodiku precīzākai izdevumu izsekošanai saistībā ar klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem, tostarp bioloģisko daudzveidību, un kā daļu no 139.a pantā minētās vidusposma novērtēšanas izvērtē dažādu intervenču veidu paredzamo ieguldījumu.

Grozījums Nr. 1175

Regulas priekšlikums

88. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Panta 1. punktā minētās plānotās summas par vienību ir vienotās vai vidējās summas, ko noteikušas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 554

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto summu par vienu vienību.	Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto indikatīvo summu par vienu vienību.

Grozījums Nr. 555

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā.	Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto indikatīvo summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 556

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē.	Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas indikatīvās summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai indikatīvai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē.

Grozījums Nr. 557

Regulas priekšlikums

89. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis var pārdalīt vienai intervencei paredzēto summu citu veidu intervencēm.

Grozījums Nr. 1136

Regulas priekšlikums

90. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

90. pants

Tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējā elastība

1. Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu:

1. Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu pārvietot :

a)	līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021. –2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā , pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022. –2027. finanšu gadu vai

līdz 12 % no dalībvalsts kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2023. –2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā un pārvietoti uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2024. –2027. finanšu gadu , ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto 65. pantā minētajām agrovidiskajām intervencēm, kurās saņēmēji ir lauksaimnieki; vai

b)	līdz 15 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022. –2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2021. –2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā.

b)	līdz 5 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2024. –2027. finanšu gadu uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2023. –2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā , ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu piešķir 28. pantā noteiktajām darbībām .

Pirmajā daļā minēto pārvietojumu, ko veic no tiešajiem maksājumiem paredzētajiem dalībvalsts piešķīrumiem uz tās pašas dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem , procentuālā izteiksmē drīkst palielināt:

Atkāpjoties no iepriekšējās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis, kuru valsts vidējā summa par hektāru ir mazāka par Savienības vidējo rādītāju, var pārvietot līdz 12 % no ELFLA piešķīrumiem uz to tiešajiem maksājumiem paredzētajiem piešķīrumiem. Tomēr pārvietojums nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai panāktu, ka valsts vidējā summa par hektāru atbilst Savienības vidējam rādītājam. To pilnībā piešķir 28. pantā minētajām intervencēm.

a)	nepārsniedzot 15 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem;

b)	nepārsniedzot 2 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto saskaņā ar 86. panta 4. punkta b) apakšpunktu .

Piešķīrumus tiešajiem maksājumiem, kas pārvietoti saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, var atskaitīt no iemaksu daļas saskaņā ar 86. panta 4. punkta a) apakšpunktu vai 4. punkta c) apakšpunktu, vai abu apvienojumu.

2. Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1. punktā aprakstīto procentuālo daudzumu, kurš katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs.

3. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

3. 2024. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim paziņo Komisijai 1. punktā minēto lēmumu, kā arī lēmumu par 15. un 26. panta piemērošanu.

Grozījums Nr. 562

Regulas priekšlikums

91. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.	Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

Grozījums Nr. 563

Regulas priekšlikums

91. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Grozījums Nr. 564

Regulas priekšlikums

91. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021 . gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.	Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2022 . gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 565

Regulas priekšlikums

91. pants – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un to īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī savlaicīgā atbalsta izmaksā atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr. 832cp1

Regulas priekšlikums

92. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vērienīgāki vidiskie un klimatiskie mērķi	Vērienīgāki vidiskie, klimatiskie un ar dzīvnieku labturību saistītie mērķi

Grozījums Nr. 567

Regulas priekšlikums

92. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas dod tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas nodrošināt tādu kopējo budžeta daļu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķu, kas saistīti ar agrovidi un klimatu, sasniegšanā, kas ir lielāka par 2014.–2020. gada laikposmā nodrošināto kopējo budžeta daļu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

Grozījums Nr. 832cp4

Regulas priekšlikums

92. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie elementi.

2. Pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādu ietekmi uz vidi un klimatu tās tiecas panākt 2021.–2027. gada laikposmā un kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu , tostarp to, kā tās plāno nodrošināt, ka mērķi, kas noteikti, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem ietekmes rādītājiem, būs pašreizējā stāvokļa uzlabojums . Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie elementi.

Grozījums Nr. 1177

Regulas priekšlikums

92.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

92.a pants

Riska pārvaldības pasākumi

Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos uz pieejamās informācijas un SVID analīzes pamata izskaidro, kā tās plāno nodrošināt pietiekamus un relevantus riska pārvaldības risinājumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem stāties pretim klimatiskajiem, sanitārajiem un ekonomiskajiem apdraudējumiem. Šajā pantā minētie riska pārvaldības risinājumi var ietvert riska pārvaldības rīkus, kas uzskaitīti 70. pantā, vai jebkādus pastāvošus valsts riska pārvaldības risinājumus.

Grozījums Nr. 569

Regulas priekšlikums

93. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.	Katra dalībvalsts — attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģioniem — izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Grozījums Nr. 570

Regulas priekšlikums

93. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.	Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido un/vai īsteno reģionālā līmenī, izmantojot reģionālās intervences programmas, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Grozījums Nr. 571 un 734cp2

Regulas priekšlikums

94. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā faktiski iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās iestādes.	2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā pilnvērtīgi iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās publiskā sektora iestādes.

Grozījums Nr. 572 un 734cp3

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:	Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm , kā arī ar citiem partneriem . Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Grozījums Nr. 573 un 734cp5

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	nevalstiskās organizācijas;

b)	ekonomiskos un sociālos partnerus, jo īpaši lauksaimniecības nozares pārstāvjus, tostarp vietējās rīcības grupas programmas LEADER kontekstā;

Grozījums Nr. 574 un 734cp6

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un ir saistītas ar visiem 5. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem, un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

Grozījums Nr. 575 un 734cp7

Regulas priekšlikums

94. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.	Dalībvalstis pilnvērtīgi iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.

Grozījums Nr. 576 un 734cp9

Regulas priekšlikums

94. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu.	4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu , kā arī nepieciešamību nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību .

Grozījums Nr. 577, 970 un 1312cp7

Regulas priekšlikums

94. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 138. pantu nolūkā paredzēt rīcības kodeksu, lai palīdzētu dalībvalstīm organizēt 3. punktā minēto partnerību. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, kurai atbilstīgi dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reģionālajām kompetencēm ir jācenšas īstenot partnerības principu.

Grozījums Nr. 578

Regulas priekšlikums

95. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	mērķrādītāju un finanšu plāni;

e)	mērķrādītāju un finanšu plāni , tostarp attiecīgā gadījumā reģionālajās intervences programmās minētie mērķrādītāju un finanšu plāni ;

Grozījums Nr. 579

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	III pielikums – apspriešanās ar partneriem;

c)	III pielikums – apspriešanās ar partneriem – kopsavilkums par komentāriem, ko iesniegušas kompetentās reģionālās un vietējās iestādes un partneri, kuri minēti 94. panta 3. punktā ;

Grozījums Nr. 580

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	IV pielikums – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

d)	IV pielikums – attiecīgā gadījumā kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

Grozījums Nr. 581

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	V pielikums – papildu finansējums, ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā.

e)	V pielikums – stratēģiskajam plānam paredzētais valsts atbalsts, kas nav atbrīvots no LESD 107., 108. un 109. panta noteikumu piemērošanas, saskaņā ar 131. panta 4. punktu un papildu finansējums, kas paredzēts visām attīstības intervencēm un ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā.

Grozījums Nr. 582

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)	VI pielikums — klimatiskās un vidiskās shēmas, kā arī dzīvnieku labturības shēmas, kā noteikts 28. pantā;

Grozījums Nr. 583

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

eb)	VII pielikums — reģionālās intervences programmas un

Grozījums Nr. 584

Regulas priekšlikums

95. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ec)	VIII pielikums — stratēģisko plānu elementi, ar ko veicina konkurētspējas uzlabošanu.

Grozījums Nr. 585

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā;

b)	identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, tostarp dzīvnieku labturības jomā, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā;

Grozījums Nr. 586

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām jutīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos;

d)	attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām izolētos vai jutīgos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos , kalnu reģionos un salu reģionos ;

Grozījums Nr. 587

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	nosaka un attiecīgā secībā sarindo prioritātes, tai skaitā ar argumentiem pamato izdarītās izvēles un vajadzības gadījumā paskaidro, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

e)	nosaka prioritātes un sarindo vajadzības atbilstīgi izdarītajām izvēlēm un vajadzības gadījumā paskaidro iemeslus , kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 588

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)	iekļauj to jomu kopsavilkumu, kurās trūkst pamatinformācijas vai tā ir nepietiekama, lai nodrošinātu pašreizējās situācijas pilnu aprakstu attiecībā uz 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un uzraudzītu minēto mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 589

Regulas priekšlikums

96. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus.	Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus , kā arī attiecīgā gadījumā izmanto datus, kas sadalīti pēc dzimuma .

Grozījums Nr. 590

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)

skaidrojums par KLP stratēģiskā plāna sociālo un ekonomisko struktūru, aprakstot papildināmību un pamatnosacījumus attiecībā uz dažādām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt konkrētos ar lauksaimniecības ekonomisko attīstību un lauku apvidiem saistītos mērķus, kas ir noteikti attiecīgi 6. panta 1. punkta a), b), c), g), h) un i) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 591

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	attiecīgā gadījumā pārskats par to, kā ar KLP stratēģisko plānu nodrošina augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmu vajadzības, tostarp aspektus, kas saistīti ar to sociāli ekonomisko dzīvotspēju;

Grozījums Nr. 592

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” – kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69 . punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86 . panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

attiecībā uz mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu — kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69 . punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86 . panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

Grozījums Nr. 593

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem.

f)	valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem ; un

Grozījums Nr. 594

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	skaidrojums par to, kā ar KLP stratēģisko plānu ir paredzēts sekmēt to, lai tiktu sasniegts mērķis uzlabot dzīvnieku veselību un labturību un mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem; dalībvalstis īpaši norāda 28. un 65. pantā paredzēto intervenču veidus;

Grozījums Nr. 1112

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fb)	paskaidrojums par to, kā ar katra 6. panta 1. punktā izklāstītā konkrētā mērķa intervencēm ir paredzēts veicināt vienkāršošanu galasaņēmējiem un mazināt administratīvo slogu;

Grozījums Nr. 595

Regulas priekšlikums

98. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi	Stratēģiskajos plānos noteiktajām vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi

Grozījums Nr. 1113

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii a)

vispārējā ieguldījuma vienkāršošanā un galasaņēmēju regulatīvā un administratīvā sloga mazināšanā apraksts.

Grozījums Nr. 835

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	paskaidrojums par to, kā KLP stratēģiskais plāns atbalstīs bioloģisko lauksaimniecību, lai veicinātu pieaugošajam pieprasījumam pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem atbilstošu ražošanas apjomu, kā noteikts 13.a pantā;

Grozījums Nr. 596

Regulas priekšlikums

98. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā;

c)	aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā; un

Grozījums Nr. 597

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas;

c)	minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) attiecīgā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas;

Grozījums Nr. 598

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	atbalsttiesīguma nosacījumi;

d)	atbalsttiesīguma nosacījumi saskaņā ar šo regulu ;

Grozījums Nr. 599

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	attiecīgais gada piešķīrums intervencei, ka minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem;

h)	attiecīgais gada piešķīrums intervencei, kā minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem; un

Grozījums Nr. 600

Regulas priekšlikums

99. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums.

i)	norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums saskaņā ar Komisijas norādēm pamatnostādnēs par valsts atbalstu .

Grozījums Nr. 601

Regulas priekšlikums

100. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iepriekš 95. panta 1. panta e) apakšpunktā minētā mērķrādītāju plānā ietver kopsavilkuma tabulu, kurā norādīti 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mērķrādītāji un izklāstīts gada starpposma mērķrādītāju sadalījums.	1. Iepriekš 95. panta 1. panta e) apakšpunktā minētā mērķrādītāju plānā ietver kopsavilkuma tabulu, kurā norādīti 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mērķrādītāji un izklāstīts gada vai attiecīgā gadījumā daudzgadu starpposma mērķrādītāju sadalījums , kas vajadzības gadījumā daļēji sadalīts pa reģioniem .

Grozījums Nr. 602

Regulas priekšlikums

100. pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	III sadaļas III nodaļas VII iedaļā minētajam nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, noradot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu;

e)	III sadaļas III nodaļā minētajām nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, norādot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu;

Grozījums Nr. 603

Regulas priekšlikums

100. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

lauku attīstībai paredzēto dalībvalstu piešķīrumu sadalījumu (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci, kā arī par vienību izmaksājamās vidējās vai vienotās summas, turklāt attiecīgā gadījumā norāda dotācijām plānoto summu sadalījumu un finanšu instrumentiem plānoto summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas;

Grozījums Nr. 604

Regulas priekšlikums

100. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā pantā minētos elementus nosaka katram gadam.	Šajā pantā minētos elementus vajadzības gadījumā nosaka katram gadam , un tie attiecīgā gadījumā var ietvert arī reģionālās tabulas .

Grozījums Nr. 605

Regulas priekšlikums

100.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

100.a pants

Reģionālās intervences programmas

Katra reģionālās intervences programma lauku attīstībai ietver vismaz šādas sadaļas:

a)	SVID analīzes kopsavilkums;

b)	vajadzību novērtējuma kopsavilkums;

c)	intervences stratēģija;

operatīvs to intervenču apraksts, kuras pārvalda un īsteno reģionālā līmenī saskaņā ar valsts stratēģisko plānu, kā noteikts 99. pantā. Precīzāk, katrai intervencei, kas stratēģijā noteikta šā panta c) punktā, ir jāiekļauj šādi elementi:

i)	intervences apraksts;

ii)	atbalsttiesīguma nosacījumi;

iii)	atbalsta likme;

iv)	par vienību izmaksājamās atbalsta summas aprēķins;

v)	finanšu plāns;

vi)	rezultātu rādītāji;

vii)	mērķrādītāji;

viii)

skaidrojums par mērķrādītāju sasniegšanu;

e)	daudzgadu finanšu plāns un

f)	pārvaldības un koordinācijas sistēmas apraksts.

Grozījums Nr. 606

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos , jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus ; aprakstā jo īpaši ietver:	Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizāciju , jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos elementus, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības nozares un KLP modernizāciju nolūkā risināt jaunus uzdevumus, tostarp pāreju uz ilgtspējīgākiem modeļiem ; aprakstā jo īpaši ietver:

Grozījums Nr. 607

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu, inovācijas un digitalizēšanas apgūšanu un kopīgošanu un to tālākās nodošanas sekmēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

a)	pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu apmaiņu , inovāciju un digitalizāciju lauksaimniecībā un lauku apvidos un to tālākās nodošanas sekmēšanu un popularizēšanu ; minētajā pārskatā iekļauj:

Grozījums Nr. 836

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – a punkts– iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia)	saskaņotību ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un starptautiskiem nolīgumiem klimata jomā.

Grozījums Nr. 608

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan viedo ciematu attīstībai, gan arī nosacījumi šo tehnoloģiju izmantošanai, tostarp nosacījumi, kas cita starpā paredz informēt lauksaimniekus par viņu tiesībām saistībā ar viņu personas datu aizsardzību un izmantošanu, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

Grozījums Nr. 609

Regulas priekšlikums

103. pants – 2. punkts – 3. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	vajadzības gadījumā – iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences;

e)	vajadzības gadījumā — iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences , tostarp lauksaimniecības zemes ar augstu dabas vērtību ;

Grozījums Nr. 610

Regulas priekšlikums

103. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto mērķi piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, iespēju saņemt finansējumu un kredītus un iespēju iegūt attiecīgās zināšanas un saņemt padomus.	Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto mērķi piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, iespēju saņemt finansējumu un kredītus un iespēju iegūt attiecīgās zināšanas un saņemt padomus , kā arī spēju tikt galā ar risku .

Grozījums Nr. 611

Regulas priekšlikums

103. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru pasākumu un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

a)	īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

Grozījums Nr. 612

Regulas priekšlikums

103. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a KLP stratēģiskā plāna VI pielikumā iekļauj 28. pantā noteikto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu aprakstu.

Grozījums Nr. 613

Regulas priekšlikums

103. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b KLP stratēģiskā plāna VII pielikumā iekļauj reģionālo intervences programmu aprakstu.

Grozījums Nr. 615

Regulas priekšlikums

104. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
104. pants	svītrots
Deleģētās pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo nodaļu groza attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna un tā pielikumu saturu.

Grozījums Nr. 616

Regulas priekšlikums

105. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu	Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna veidu

Grozījums Nr. 617

Regulas priekšlikums

105. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu veidlapu un 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 139. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 1153cp1

Regulas priekšlikums

106. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija.	1. Katra dalībvalsts līdz … [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija. Komisija mudina dalībvalstis, izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, savstarpēji apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.

Grozījums Nr. 619

Regulas priekšlikums

106. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu 6. panta 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, tostarp izmantotās informācijas kvalitāti, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

Grozījums Nr. 1153cp2

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.	Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Grozījums Nr. 620, 1153cp3 un 1331

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā.	Svītrots

Grozījums Nr. 1153 cp4

Regulas priekšlikums

106. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par trijiem mēnešiem . Tiem ir jābūt saskanīgiem un jāatbilst dalībvalsts iepriekš iesniegtajiem indikatīvajiem mērķrādītājiem un finanšu plāniem, ievērojami nenovirzoties no mērķiem un tos nesamazinot.

Grozījums Nr. 621, 983, 1153cp5 un 1333

Regulas priekšlikums

106. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija sešu mēnešu laikā pēc valstu KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par šiem plāniem un pievieno tam skaidri aprakstītus vērtējumus, sniedzot informāciju par dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem 6. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 1153 cp6

Regulas priekšlikums

106. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b Komisija KLP stratēģiskos plānus tulko angļu valodā un publicē tiešsaistē, lai nodrošinātu publicitāti un pārredzamību Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 623, 985 un 1153cp7

Regulas priekšlikums

106. pants – 7.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī kavējumus savlaicīgā atbalsta izmaksā, jo īpaši pirmajā īstenošanas gadā.

Grozījums Nr. 735cp1

Regulas priekšlikums

107. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus.	1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus , attiecīgā gadījumā ietverot jebkādus grozījumus reģionālajās intervenču programmās pēc vienošanās ar reģionālajām vadošajām iestādēm .

Grozījums Nr. 625 un 735cp2

Regulas priekšlikums

107. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.	2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumos iekļauj paskaidrojumu, izklāstot plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.

Grozījums Nr. 626 un 735cp3

Regulas priekšlikums

107. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.	7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien šajā regulā nav noteikti izņēmumi, kā arī, ja Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.

Grozījums Nr. 627 un 735cp4

Regulas priekšlikums

107. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.	8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru. Par to pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr. 628 un 735cp5

Regulas priekšlikums

107. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.	9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskās sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija , un šos grozījumus publicē.

Grozījums Nr. 1137

Regulas priekšlikums

107.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	107.a pants KLP stratēģisko plānu pārskatīšana Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata savus stratēģiskos plānus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskie plāni ir saskaņoti ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā, un iesniedz Komisijai pieprasījumus attiecīgi grozīt savus stratēģiskos plānus.

Grozījums Nr. 629

Regulas priekšlikums

108. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētajā termiņā nav ietverts laikposms, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savus apsvērumus vai pieprasījumu, kurā dalībvalstij lūgts iesniegt pārskatītus dokumentus, un ilgst līdz dienai, kad dalībvalsts sniedz Komisijai attiecīgo atbildi.	svītrots

Grozījums Nr. 630

Regulas priekšlikums

109. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	attiecībā uz to, cik bieži plānošanas periodā KLP stratēģiskie plāni ir jāiesniedz, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes.

c)	attiecībā uz to, cik bieži KLP stratēģisko plānu piemērošanas periodā ir jāiesniedz KLP stratēģisko plānu grozījumi , tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes.

Grozījums Nr. 631

Regulas priekšlikums

110. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Neskarot 1. punkta pirmās daļas noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar savu stratēģisko plānu var arī izveidot reģionālas iestādes no ELFLA finansēto intervenču īstenošanai un pārvaldībai, ja šīs intervences piemēro reģionālā mērogā. Šādā gadījumā valsts vadošā iestāde ieceļ valsts ELFLA koordinācijas struktūru, kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības noteikumu vienotu piemērošanu, nodrošinot atbilstību valsts līmenī noteiktā stratēģiskā plāna elementiem saskaņā ar 93. panta otro daļu.

Grozījums Nr. 736 cp2

Regulas priekšlikums

110. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību. Tā jo īpaši gādā par to,	2. Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību , kā arī attiecīgā gadījumā un kopā ar reģionālajām vadošajām iestādēm par reģionālajām intervenču programmām . Tās jo īpaši gādā par to,

Grozījums Nr. 632 un 736cp3

Regulas priekšlikums

110. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	lai gada veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

g)	lai uzraudzības veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

Grozījums Nr. 633 un 736cp4

Regulas priekšlikums

110. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

h)	lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

Grozījums Nr. 736 cp5

Regulas priekšlikums

110. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.	3. Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde , vai attiecīgā gadījuma reģionālās vadošās iestādes var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 634 un 736cp6

Regulas priekšlikums

110. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību īstenošanai paredz sīki izstrādātus noteikumus .	Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar sīki izstrādātiem noteikumiem par 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību piemērošanu .

Grozījums Nr. 635 un 736cp7

Regulas priekšlikums

110. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	svītrots

Grozījums Nr. 636

Regulas priekšlikums

110.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

110.a pants

Mediācijas struktūra

Neskarot valstu noteikumus par administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā, dalībvalstis izraugās funkcionāli neatkarīgu mediācijas struktūru, kas ir atbildīga par kompetento iestāžu pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Minētās struktūras pēc atbalsta saņēmēju pieprasījuma cenšas rast iesaistītajām personām pieņemamus risinājumus. Tās nodrošina nepieciešamās īpašās zināšanas un iestāžu un ieinteresēto personu pārstāvību.

Grozījums Nr. 637

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).	Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts izveido valsts komiteju (“uzraudzības komiteja”) un attiecīgā gadījumā reģionālas uzraudzības komitejas .

Grozījums Nr. 638

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.	Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu. Valsts uzraudzības komiteja sadarbībā ar reģionālajām uzraudzības komitejām pieņem savus noteikumus.

Grozījums Nr. 639

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.	Uzraudzības komiteja atbilstīgi savai kompetencei sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr. 640

Regulas priekšlikums

111. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu , kā arī visus datus un informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar uzraudzības komiteju tiešsaistē .	Dalībvalsts publicē uzraudzības komiteju reglamentu un atzinumus un iesniedz tos Komisijai .

Grozījums Nr. 641

Regulas priekšlikums

111. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts lemj par uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.	Dalībvalsts un attiecīgā gadījumā reģioni lemj par uzraudzības komiteju sastāvu , pienācīgi ņemot vērā interešu konfliktu novēršanu, un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī to partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību , kas ir nozīmīgi visu 6. panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanai .

Grozījums Nr. 642

Regulas priekšlikums

111. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu.	Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu un paziņo to Komisijai .

Grozījums Nr. 643

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:	3. Uzraudzības komitejas jo īpaši pārbauda:

Grozījums Nr. 645

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	attiecīgo informāciju, ko sniedz KLP valsts tīkls;

Grozījums Nr. 646

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa)	veikuma ziņojumus;

Grozījums Nr. 647

Regulas priekšlikums

111. pants – 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fb)	progresu virzībā uz vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu galasaņēmējiem.

Grozījums Nr. 648

Regulas priekšlikums

111. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	KLP stratēģiskā plāna projektu;

svītrots

Grozījums Nr. 649

Regulas priekšlikums

111. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	gada veikuma ziņojumiem;

c)	veikuma ziņojumiem;

Grozījums Nr. 650

Regulas priekšlikums

111. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Uzraudzības komitejas var pieprasīt no KLP valsts tīkla informāciju un analīzi saistībā ar konkrētām intervencēm.

Grozījums Nr. 651

Regulas priekšlikums

113. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts vēlākais 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi tās KLP stratēģisko plānu, izveido kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīklu (KLP valsts tīklu), lai valsts līmenī nodrošinātu tīklošanu starp organizācijām, lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem un iestādēm, konsultantiem, pētniekiem , citām inovāciju sekmējošām personām un citiem dalībniekiem, kas darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā . KLP valsts tīkls tiek veidots, pamatojoties uz dalībvalstī jau pastāvošajām tīkla struktūrām.

Grozījums Nr. 652

Regulas priekšlikums

113. pants – 4. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)	KLP valsts tīklu gadījumā – iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes.

j)	KLP valsts tīklu gadījumā — iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes;

Grozījums Nr. 653

Regulas priekšlikums

113. pants – 4. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja)	attiecībā uz KLP Eiropas tīklu — piedalīties valstu tīklu aktivitātēs un sekmēt tās;

Grozījums Nr. 654

Regulas priekšlikums

113. pants – 4. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

jb)	sniegt informāciju, ko pieprasījušas 111. pantā minētās uzraudzības komitejas.

Grozījums Nr. 655

Regulas priekšlikums

114. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. EIP mērķis ir rosināt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.	2. EIP mērķis ir rosināt ilgtspējīgu inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

Grozījums Nr. 656

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, kā arī

c)	veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, tostarp zināšanu apmaiņu lauksaimnieku starpā, un

Grozījums Nr. 657

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	informē zinātnieku aprindas par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu.

d)	informē zinātnieku aprindas un lauksaimniekus par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu.

Grozījums Nr. 658

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIP darbības grupas ir EIP daļa . Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:	EIP darbības grupas veido, lai sasniegtu EIP mērķus, un to izveidi var ierosināt cita starpā ražotāju un starpnozaru organizācijas, un tajās var darboties dažādu dalībvalstu pārstāvji . Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:

Grozījums Nr. 659

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi;

a)	izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi , un ņemot vērā arī patērētāju intereses ;

Grozījums Nr. 660

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā.	Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo un agroekoloģisko praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā.

Grozījums Nr. 661

Regulas priekšlikums

114. pants – 4. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus.	Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus , un to locekļi ir vairāk nekā vienas dalībvalsts pārstāvji .

Grozījums Nr. 662

Regulas priekšlikums

115. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, tai skaita 7. pantā minētie rādītāji , kurus kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un gada veikuma ziņojumu sagatavošanā;

a)	kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, kā noteikts 7. pantā, ko kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un veikuma ziņojumu sagatavošanā;

Grozījums Nr. 663

Regulas priekšlikums

115. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

b)	mērķrādītāji un gada vai attiecīgā gadījumā daudzgadu mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr. 664

Regulas priekšlikums

115. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Veikuma satvars attiecas uz:

3. Veikuma satvars attiecas uz KLP stratēģisko plānu saturu, tostarp attiecīgā gadījumā uz reģionālo intervences programmu saturu.

a)	KLP stratēģisko plānu saturu;

b)	Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem tirgus pasākumiem un citām intervencēm.

Grozījums Nr. 665

Regulas priekšlikums

116. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un pievienoto vērtību;

a)	lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību , kā arī atbalsta saņēmējiem nodrošināto vienkāršošanu ;

Grozījums Nr. 666

Regulas priekšlikums

116. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu.

e)	lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu , ņemot vērā jomas, kurās nav pamatdatu vai tie ir nepietiekami un kurām var izstrādāt atbilstošākus un precīzākus rādītājus .

Grozījums Nr. 667

Regulas priekšlikums

117. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību.

Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu vai izmanto jau pastāvošu sistēmu , kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību.

Grozījums Nr. 668

Regulas priekšlikums

118. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.	Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai reģionālajām vadošajām iestādēm, vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 669

Regulas priekšlikums

118. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, pilnīgus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā.	Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, savlaicīgus un ticamus datu avotus , tostarp datubāzes , lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 670

Regulas priekšlikums

119. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.	Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģionālajām vadošajām iestādēm un reģionālajām uzraudzības komitejām uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.

Grozījums Nr. 671

Regulas priekšlikums

120. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru	Deleģētās pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru

Grozījums Nr. 672

Regulas priekšlikums

120. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas aktus par veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139 . panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru .

Komisija pieņem deleģētos aktus šīs regulas papildināšanai, nosakot veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 138 . pantu .

Grozījums Nr. 673

Regulas priekšlikums

121. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gada veikuma ziņojumi	Veikuma ziņojumi

Grozījums Nr. 674

Regulas priekšlikums

121. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalsts līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra turpmākā gada 15. februārim (2030. gadu ieskaitot) iesniedz Komisijai gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2021. un 2022. finanšu gadu. Ziņojums par tiešajiem maksājumiem, kas minēti III sadaļas II nodaļā, attiecas tikai uz 2022 . finanšu gadu .

1. Dalībvalsts iesniedz Komisijai veikuma ziņojumus par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 8 . pantu .

Grozījums Nr. 675

Regulas priekšlikums

121. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēdējā gada veikuma ziņojumā , kas iesniedzams līdz 2030. gada 15. februārim, ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.	2. Pēdējā iesniedzamajā veikuma ziņojumā ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.

Grozījums Nr. 676

Regulas priekšlikums

121. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai gada veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no gada veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.	3. Lai veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

Grozījums Nr. 677

Regulas priekšlikums

121. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus.

Veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus.

Grozījums Nr. 678

Regulas priekšlikums

121. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja attiecībā uz intervenču veidiem, uz kuriem neattiecas šīs regulas 89. pants, faktiskās izlaides un faktisko izdevumu attiecība no gada plānotās izlaides un izdevumu attiecības atšķiras par 50 %, dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās novirzes pamatojumu.	svītrots

Grozījums Nr. 679

Regulas priekšlikums

121. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli iepriekšējā finanšu gadā , kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

5. Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

Grozījums Nr. 680

Regulas priekšlikums

121. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Pamatojoties uz gada veikuma ziņojumos sniegto informāciju, Komisija veikuma ikgadēju izskatīšanu un veikuma ikgadēju noskaidrošanu, kas minēta Regulas (ES) [HzR] [52]. pantā.	svītrots

Grozījums Nr. 681

Regulas priekšlikums

121. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Veikuma iekgadējā izskatīšanā Komisija par gada veikuma ziņojumiem var sniegt apsvērumus mēneša laikā pēc to iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.	Komisija veic veikuma izskatīšanu, pamatojoties uz veikuma ziņojumos sniegto informāciju, un var sniegt apsvērumus ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc to galīgās iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

Grozījums Nr. 682

Regulas priekšlikums

121. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā starpposma mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais termiņš.

9. Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, dalībvalstis iesniedz šīs atšķirības pamatojumu. Vajadzības gadījumā Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kuru izstrādā, apspriežoties ar Komisiju, un kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais tā izpildes termiņš.

Grozījums Nr. 683

Regulas priekšlikums

121. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Gada veikuma ziņojumus, kā arī to saturu kopsavilkumus, kas paredzēti iedzīvotājiem, dara publiski pieejamus .	10. Sagatavo iedzīvotājiem paredzētu veikuma ziņojumu satura kopsavilkumu un dara to publiski pieejamu .

Grozījums Nr. 684

Regulas priekšlikums

121. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz gada veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	11. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 139. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 685

Regulas priekšlikums

122. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ikgadējas izskatīšanas sanāksmes	Izskatīšanas sanāksmes

Grozījums Nr. 686

Regulas priekšlikums

122. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katru gadu dalībvalstis organizē ikgadēju izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc gada veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija.	1. Katru gadu dalībvalstis organizē izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija.

Grozījums Nr. 687

Regulas priekšlikums

122. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Gada izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību.	2. Izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību. Minētajās sanāksmēs, ja iespējams, veic arī ietekmes novērtējumu.

Grozījums Nr. 688

Regulas priekšlikums

123. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
123. pants	svītrots
Veikuma bonuss
1. Lai atalgotu apmierinošu vidisko un klimatisko mērķrādītāju izpildi, dalībvalstīm 2026. gadā var piešķirt veikuma bonusu, ja vien katra attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi 124. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu.
2. Veikuma bonuss ir 5 % no summas, kas 2027. finanšu gadam katrai dalībvalstij ir norādīta IX pielikumā.
Veikuma bonusa aprēķinā neiekļauj tādus līdzekļu pārvietojumus starp ELGF un ELFLA, kas minēti 15. un 90. pantā.

Grozījums Nr. 689

Regulas priekšlikums

124. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
124. pants	svītrots
Veikuma bonusa piešķiršana
1. Pamatojoties uz 2026. gada veikuma izskatīšanu, veikuma bonusu, kas ieturēts no dalībvalsts piešķīruma atbilstīgi 123. panta otrajai daļai, attiecīgajai dalībvalstij piešķir, ja tās KLP stratēģiskā plāna rezultātu rādītāji, kas piemēroti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, ir sasnieguši vismaz 90 % no dalībvalstu mērķrādītāja vērtības, kas noteikta 2025. gadam.
2. Komisija divos mēnešos pēc tam, kad 2026. gadā saņemts gada veikuma ziņojums, nepiemērojot 139. pantā minēto komiteju procedūru, pieņem īstenošanas aktu, lai par katru dalībvalsti lemtu, vai attiecīgie KLP stratēģiskie plāni ir sasnieguši atbilstību šā panta 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai.
3. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai ir sasniegta, Komisija attiecīgajām dalībvalstīm piešķir veikuma bonusa summu, kas tiek uzskatīta par galīgi piešķirtu 2027. finanšu gadam, pamatojoties uz 2. punktā minēto lēmumu.
4. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai nav sasniegta, Komisija neizpilda 2027. gadam paredzētās saistības attiecībā uz veikuma bonusa summu, kas rezervēta attiecīgajām dalībvalstīm.
5. Lai piešķirtu veikuma bonusu, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un nopietnu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.
6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai dalībvalstīm plānotajai veikuma bonusa piešķiršanai nodrošinātu konsekventu pieeju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 690

Regulas priekšlikums

125. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti.	1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti.

Grozījums Nr. 691

Regulas priekšlikums

125. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu vākšanu, kas vajadzīgas izvērtējumu sagatavošanai;

g)	to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu , tostarp attiecīgā gadījumā pēc dzimuma sadalītu datu, vākšanu, kas vajadzīgi izvērtējumu sagatavošanai;

Grozījums Nr. 692

Regulas priekšlikums

126. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 693

Regulas priekšlikums

126. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.	2. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

Grozījums Nr. 694

Regulas priekšlikums

126. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu.	3. Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu.

Grozījums Nr. 695

Regulas priekšlikums

126. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.	4. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni ir atbildīgi par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 696

Regulas priekšlikums

126. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā.	5. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā.

Grozījums Nr. 697

Regulas priekšlikums

126. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.	6. Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.

Grozījums Nr. 987 un 1335

Regulas priekšlikums

127. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Tiklīdz visi nacionālie KLP stratēģiskie plāni ir apstiprināti, Eiropas Komisija pasūta to apkopotās paredzamās ietekmes neatkarīgu izvērtējumu. Ja šī analīze atklāj, ka kopīgie centieni attiecībā uz Eiropas zaļā kursa vērienīgajiem mērķiem nav pietiekami, Eiropas Komisija veic atbilstošus pasākumus, kas var ietvert prasīšanu dalībvalstīm grozīt savu KLP stratēģisko plānu vai šīs regulas grozījumu iesniegšanu.

Grozījums Nr. 988 un 1336

Regulas priekšlikums

127. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija veic starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu.

2. Komisija veic un publisko starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu. Ja starpposma izvērtēšanā tiek atklāti nepietiekami kopīgie centieni attiecībā uz Eiropas zaļā kursa un Savienības vides un klimata jomas tiesību aktu vērienīgajiem mērķiem, Eiropas Komisija sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu Eiropas zaļā kursa un XI pielikumā uzskaitīto tiesību aktu mērķu sasniegšanu. Savos gada veikuma ziņojumos dalībvalstis izklāsta to, kā tās ir ņēmušas vērā minētos ieteikumus, vai arī pamatojumu tam, kāpēc šie ieteikumi vai daļa no tiem nav ņemti vērā.

Grozījums Nr. 698

Regulas priekšlikums

127. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija savos izvērtēšanas ziņojumos ņem vērā rādītājus, kas minēti šīs regulas I pielikumā, kā arī ar KLP nesaistītus faktorus, kas ietekmējuši veikumu.

Grozījums Nr. 699

Regulas priekšlikums

129. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, trūkstošos datus cenšas iegūt , izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (40), tiesisko regulējumu, kas reglamentē Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.

2. Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, Komisija trūkstošos datus iegūst , izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (40), tiesisko regulējumu, kas reglamentē lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.

Grozījums Nr. 1340

Regulas priekšlikums

129. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis uzlabo datu vākšanas kvalitāti un biežumu attiecībā uz galvenajiem lauksaimniecības mērķrādītājiem, kas paredzēti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un kas atbilst ietekmes un konteksta rādītājiem I.10, I.15, I.18, I.19, I. 20, I.26, I.27 un C.32.Minētos datus publisko un savlaicīgi sniedz Komisijai, lai izvērtētu KLP efektivitāti un lai varētu uzraudzīt virzību uz Savienības mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 700

Regulas priekšlikums

129. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Esošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus , saglabā . Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.	3. Saglabā atjauninātus pastāvošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.

Grozījums Nr. 701

Regulas priekšlikums

129. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko, ņemot vērā nepieciešamību neradīt lieko administratīvo slogu, paredz noteikumus par informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	svītrots

Grozījums Nr. 702

Regulas priekšlikums

130. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādas sadarbības veidiem, kura noris starp uzņēmumiem , šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu.	Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādu līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, ko īsteno uzņēmumu vidū , šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu.

Grozījums Nr. 1092, 1146, 1179

Regulas priekšlikums

132.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	132.a pants
	Pārejas posma valsts atbalsts
	1. Dalībvalstis 2013. gadā var turpināt piešķirt pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem jebkurā nozarē, kurā to piešķirt atļāvusi Komisija saskaņā ar 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009.
	2. Pārejas posma valsts atbalsta kopējais apjoms, ko var piešķirt lauksaimniekiem, nedrīkst pārsniegt 50 % no katrai nozarei paredzētā finansējuma, ko atļāvusi Komisija saskaņā ar 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009.
	3. Balstoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā 2. punktā noteikto ierobežojumu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par piešķiramā pārejas posma valsts atbalsta apjomu.
	4. Dalībvalstis var nolemt pielāgot atsaistīto pārejas posma valsts atbalsta shēmu pārskata periodu. Pielāgotais pārskata periods nedrīkst būt vēlāks par 2018. gada 1. jūniju.

Grozījums Nr. 703

Regulas priekšlikums

133. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata.

Lai ierobežotu ienākumu mainīguma ietekmi, iedrošinot lauksaimniekus veidot iekrājumus labajos gados ar mērķi kompensēt sliktos gadus, LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata , tostarp pārnesot daļu no nodokļu bāzes, tostarp atliekot daļu no nodokļu bāzes, vai pieļaujot atbrīvojumu attiecībā uz summām, kas noguldītas īpašā lauksaimniecības krājkontā .

Grozījums Nr. 1097, 1125 un 1180

Regulas priekšlikums

134.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

134.a pants

Mehānisms lauksaimnieku un MVU sūdzību iesniegšanai

1. Komisija izveido mehānismu, ar kura palīdzību lauksaimnieki vai MVU var iesniegt sūdzību tieši Komisijai šādos gadījumos:

—	zemes sagrābšana vai nopietni zemes sagrābšanas draudi,

—	smagi valsts iestāžu pārkāpumi,

—	neatbilstīga vai subjektīva attieksme konkursos vai subsīdiju sadalē,

—	noziedzīgu struktūru, organizētās noziedzības vai oligarhisku struktūru izdarīts spiediens vai iebiedēšana;

—	pret viņiem vērsts smags pamattiesību pārkāpums.

2. Komisija izveido kontaktpunktu Komisijā šo sūdzību izskatīšanai.

3. Komisija izstrādā un dara pārredzamu sūdzību iesniegšanas procedūru un novērtēšanas kritērijus.

4. Pēc sūdzības iesniegšanas Komisija garantē pienācīgu aizsardzību personām vai uzņēmumiem.

5. Komisijai būtu jānosaka, vai informāciju, kas saņemta ar šā mehānisma starpniecību, izskatīt, veicot pašai savas revīzijas, vai to tiešā veidā nosūtīt Eiropas Prokuratūrai vai OLAF.

Grozījums Nr. 704

Regulas priekšlikums

135. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu , 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

1. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu , 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 705

Regulas priekšlikums

135. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu , 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

2. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu , 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 706

Regulas priekšlikums

138. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 4., 7., 12., 15 ., 23 ., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50.,78., 81., 104 . un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām .

2. Pilnvaras pieņemt 4., 7., 11 ., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120 . un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 707

Regulas priekšlikums

138. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 708

Regulas priekšlikums

138. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 1138

Regulas priekšlikums

139.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

139.a pants

Vidusposma novērtēšana

1. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam veic KLP vidusposma novērtēšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izvērtētu jaunā īstenošanas modeļa darbību dalībvalstīs, lai koriģētu svērumus klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar jauno metodiku, kas minēta 87. panta 3. punktā, un vajadzības gadījumā Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus.

2. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu stratēģiskie plāni ir saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā, 1. punktā minētajā vidusposma novērtēšanā ņem vērā attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus.

Grozījums Nr. 710

Regulas priekšlikums

140. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2021 . gada 1. janvāra.

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2022 . gada 1. janvāra.

Tomēr, neskarot šīs regulas IX un IXa pielikumu, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 turpina līdz 2022. gada 31. decembrim piemērot:

a)	darbībām, ko īsteno saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, un

b)	lauku attīstības programmām, kas pirms 2022. gada 1. janvāra apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 711

Regulas priekšlikums

140. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2021 . gada 1. janvāra.	Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2022 . gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 712

Regulas priekšlikums

140. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2021 . gada 1. janvāra.	Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2022 . gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 713

Regulas priekšlikums

140. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2021 . gada 31. decembrim.	Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2022 . gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 714

Regulas priekšlikums

141. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas šo regulu papildina ar pasākumiem, lai jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargātu tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar pasākumiem, kuru mērķis ir jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargāt tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 , uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013 , Regulai (ES) Nr. 1307/2013 un Regulai (ES) Nr. 1308/2013 , var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

Grozījums Nr. 715

Regulas priekšlikums

141.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	141.a pants Ziņojumi Eiropas Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par to, kā KLP ir ietekmējusi salu reģionus, kas nav minēti 135. pantā. Minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par stratēģisko plānu grozīšanu, lai ņemtu vērā šo teritoriju īpatnības un uzlabotu gaidāmos rezultātus saskaņā ar 6. panta 1. punktā izklāstītajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 1154

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

I PIELIKUMS

IETEKMES, REZULTĀTU UN IZLAIDES RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU

Rīcībpolitikas veikuma novērtējums (daudzgadu) — IETEKME	Veikuma ikgadēja izskatīšana — REZULTĀTI*		Veikuma ikgadēja noskaidrošana — IZLAIDE
Mērķi un tiem atbilstošie ietekmes rādītāji*.			Intervenču veidi un to iznākuma rādītāji*.

ES vispārīgais horizontālais mērķis: Modernizācija

Rādītājs

Rezultātu rādītāji

(tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)

Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS)

Izlaides rādītāji

Veicināt zināšanas, inovāciju un digitalizēšanu lauksaimniecībā un lauku apvidos un rosināt to izmantošanu

I.1	Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai

R.1	Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti

Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**

O.1	EIP darbības grupu skaits

R.2	Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)

O.2	Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās

R.3	Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju

ES konkrētie mērķi

Ietekmes rādītāji

Rezultātu rādītāji

(tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)

Intervenču veidi

Izlaides rādītāji (katrai intervencei)

Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un izturētspēju visā Savienībā

I.2	Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā

R.4	Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi

KLP atbalsts

O.3	KLP atbalsta saņēmēju skaits

I.3	Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība

R.5	Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti

Atsaistītais tiešais atbalsts

O.4	Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu

I.4	Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)

R.6	Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)

O.5	Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits

I.5	Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)

R.7	Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)

O.6	Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem

O.7	Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits

Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju , tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju

I.6	Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums

R.8	Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu

Riska pārvaldības instrumenti

O.8	Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti

I.7	Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports

R.9	Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Saistītais atbalsts

O.9	Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu

Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē

I.8	Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem

R.10	Labāka piegādes ķēdes organizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās

O.10	Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu

R.11	Piegādes koncentrācija: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars

Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem

O.11	Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas)

Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku

I.9	Saimniecību noturības uzlabošana: indekss

R.12	Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām

O.12	Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu

I.10	Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana

I.11	Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana

I.12	Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

R.13	Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības, kurās noteikts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, tostarp kūtsmēslu apsaimniekošana

R.14	Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)

R.15	Zaļā enerģija no lauksaimniecības un mežsaimniecības: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW)

R.16	Energoefektivitātes palielināšana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā

R.17	Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un kokaugiem klātas platības veidošanu, tostarp agromežsaimniecību

Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība)

O.13	(Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu

I.13	Augsnes erozijas samazināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē

R.18	Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā

O.14	(Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības

I.14	Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana

R.19	Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju

O.15	Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību

I.15	Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē

R.20	Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā

O.16	Tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturības, veselības vai pastiprinātiem bioloģiskās drošības pasākumiem

1.16	Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā

R.21	Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību

O.17	Tādu projektu skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus

I.17	Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+

R.22	Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru

Investīcijas

O.18	Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās

R.23	Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu

O.19	Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits

R.24	Vidiskais/klimatiskais sniegums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu

O.20	Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits

O.21	Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits

Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas

I.18	Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss

R.25	Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā

Darbības sākšanas dotācijas

O.22	Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauksaimnieku skaits

I.19	Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistīti ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm

R.26	Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai

O.23	Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits

I.20	Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādu ILZP īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes

R.27	Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai

Sadarbība

O.24	Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits

O.25	Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās

R.28	Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības

O.26	Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem/citiem lauksaimniekiem)

R.29	Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus

O.27	Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER)

O.28	Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)

Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos

1.21	Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauksaimnieku skaita attīstība

R.30	Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu

Zināšanu apmaiņa un informēšana

O.29	Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits

Veicināt nodarbinātību , izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību)

I.22	Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa attīstība galvenokārt lauku apvidos

R.31	Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos

O.30	Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits

I.23	Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos

R.32	Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits

Horizontālie rādītāji

O.31	Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)

1.24	Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana

R.33	Lauku ekonomikas digitalizācija: lauku iedzīvotāji , uz kuriem attiecas Viedo ciematu stratēģija

O.32	Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)

I.25	Lauku iekļautības veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos

R.34	Eiropas lauku apgabalu saistīšana: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam

Nozares programmas

O.33	Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits

R.35	Lauku iekļautības veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem

O.34	Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība

Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību

I.26	Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana/izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem

R.36	Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)

O.35	Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai

I.27	Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: pesticīdu radīto risku un ietekmes samazināšana**

R.37	Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi

1.28	Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)

R.38	Dzīvnieku labturības uzlabošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību

*	Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus

**	Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu

*	Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem.

*	Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu.

**	Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.

Grozījums Nr.

I PIELIKUMS

IETEKMES, REZULTĀTU UN IZLAIDES RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU

Rīcībpolitikas veikuma novērtējums (daudzgadu) — IETEKME	Veikuma ikgadēja izskatīšana — REZULTĀTI*		Veikuma ikgadēja noskaidrošana — IZLAIDE
Mērķi un tiem atbilstošie ietekmes rādītāji*.			Intervenču veidi un to iznākuma rādītāji*.

ES vispārīgais horizontālais mērķis: Modernizācija

Rādītājs

Rezultātu rādītāji

(tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)

Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS)

Izlaides rādītāji

Modernizēt nozari, nodrošinot, ka lauksaimniekiem ir piekļuve pētniecībai, apmācībai un zināšanu izplatīšanas un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un rosināt to izmantošanu

I.1	Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai

R.1	Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ilgtspējīgu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti

Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**

O.1	EIP darbības grupu skaits

R.2	Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)

O.2	Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās

R.3	Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās un viedās lauksaimniecības tehnoloģiju , kas var samazināt resursu izmantošanu, veicināt ilgtspēju un vidisko veikumu

ES konkrētie mērķi

Ietekmes rādītāji

Rezultātu rādītāji

(tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)

Intervenču veidi

Izlaides rādītāji (katrai intervencei)

Lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā , vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām, lai novērstu lauksaimnieku zaudējumus un nodrošinātu Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspējību

I.2	Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā

R.4	Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi

KLP atbalsts

O.3	KLP atbalsta saņēmēju skaits , tostarp sadalījums pa intervences veidiem

I.3	Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība

R.5	Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti

Atsaistītais tiešais atbalsts

O.4	Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu

I.4	Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)

R.6	Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)

O.5	Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits

O.5a	Ienākumu pamatatbalsta saņēmēju skaits

O.6	Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem

O.7	Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits

O.7b	Saņēmēju skaits, kuri saņem atbalstu ekoshēmām

I.4a	Lauksaimnieku skaita samazināšanās novēršana: lauksaimnieku un saimniecību darbinieku skaita attīstība pa nozarēm salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirms stratēģiskā plāna piemērošanas;

I.5	Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)

R.7	Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)

Stiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības, kā arī starptautiskajos tirgos, un tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un saimniecību ilgtermiņa konkurētspējas palielināšanos, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī lauksaimnieku piekļuves aprites ekonomikas dinamikai veicināšanai, un vairot konkurētspēju ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju

I.6	Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums

R.8	Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu

Riska pārvaldības instrumenti

O.8	Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti

I.7	Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports

R.9	Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Saistītais atbalsts

O.9	Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu

Uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvās sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes

I.8	Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem

R.10	Labāka piegādes ķēdes organizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās

O.10	Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu

O.10a

Platība (ha), uz kuru attiecas saistības audzēt pākšaugus

R.11	Piegādes koncentrācija: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars

Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem

O.11	Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas)

Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām , samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp veicinot oglekļa piesaistītājus, oglekļa izdalīšanu un uzglabāšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģiju , vienlaikus nodrošinot uzturdrošību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku

I.9	Saimniecību noturības uzlabošana: indekss

R.12	Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām

R.12a

Izturētspējas uzlabošana ar lielāku ģenētisko daudzveidību: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā īsteno ģenētiskajai daudzveidībai labvēlīgu praksi un izvēles

O.12	Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu

I.10	Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana

I.11	Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana

I.12	Ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un izmantošanas nodrošināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un izmantošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā , apliecinot neto oglekļa piesaistīšanu un neto siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus bez zemes izmantojuma veida maiņas

R.13	Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību īpatsvars, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts SEG emisiju un/vai amonjaka emisiju mazināšanai, tostarp barības vielu pārvaldība

R.14	Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras ar pastāvīgu augu segu, lauksaimniecības zeme mitrainēs un kūdrājos, meži utt.)

R.15	Atjaunojamā enerģija no lauksaimniecības un mežsaimniecības: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW)

R.16	Energoefektivitātes palielināšana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā

R.17	Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un pastāvīgas kokaugiem klātas platības atjaunošanu un veidošanu, tostarp agromežsaimniecību

Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība)

O.13	(Lauksaimniecības) platība (ha) un citu tādu vienību skaits , uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības , tostarp ekoshēmas

O.13a

Platība (ha), uz ko attiecas saistības zemei ar augstu dabas vērtību

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu efektīvu pārvaldīšanu un sekmēt ūdens, augsnes un gaisa kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu, tostarp ilgtspējīgi un mazāk izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, mēslošanas līdzekļus un antibiotikas

I.13	Augsnes erozijas samazināšana un noturības pret ekstrēmiem laikapstākļiem palielināšana : mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē

R.18	Augsnes kvalitātes uzlabošana un aizsardzība, lai palielinātu tās noturību : tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā , lai uzlabotu augsnes kvalitāti un augsnes biotu

O.14	(Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības

O.14a

Platība (ha), uz kuru attiecas saistības atbalstīt kaitēkļu integrēto apkarošanu

I.13a

Augsnes virsslāņa veidošana un ūdens un barības vielu aizturēšanas spējas palielināšana: piemērotu organisko vielu īpatsvars procentos augsnes virsmā

R.18a

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība: palielināta lauksaimniecības zemes daļa un to saimniecību skaits, uz kurām attiecas maksājumi par a) pārvēršanu bioloģiskās lauksaimniecības praksē; vai b) bioloģiskās lauksaimniecības prakses saglabāšanu*a

*a	Attiecībā uz a) un b) punktu jāsniedz atsevišķi datu kopumi

I.14	Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana

R.19	Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju saskaņā ar XI PIELIKUMĀ minētajiem Savienības tiesību aktiem

I.15	Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē

R.20	Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā , lai uzlabotu ūdensobjektu stāvokli

O.15	Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību

R.21	Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību

O.16	Tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturības, veselības vai pastiprinātiem bioloģiskās drošības pasākumiem

1.16	Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā

R.22	Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru , tostarp pasākumi augsnes erozijas samazināšanai, ūdens mērīšanai un augsnes ūdens aiztures jaudas palielināšanai, kā paredzēts Direktīvā 2000/60/EK

O.17	Tādu projektu un lauksaimnieku skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus un ģenētisko daudzveidību, tostarp dalījums pa nozarēm

I.17	Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+

R.23	Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem ienesīgu un neienesīgu investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu

Investīcijas

O.18	Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās

17a

Pesticīdu noplūdes gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos samazināšana: gruntsūdens tilpju procentuālā daļa, kuru stāvoklis ir slikts, un tādu virszemes ūdenstilpju procentuālā daļa, kurās ir pārsniegti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/105/EK1a vai dalībvalstu noteiktie vides kvalitātes standarti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem, kas ir prioritāras vielas, vai arī attiecībā uz konkrētam upes baseinam specifiskajiem piesārņotājiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

O.19	Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits

O.20	Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits

O.21	Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits

R.24

Vidiskais/klimatiskais sniegums (izmantojot zināšanas un ieteikumus par dabisko kaitēkļu apkarošanu ): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu , tostarp sertificētu pasniedzēju neatkarīgus ieteikumus par IPM, zema ievades līmeņa sistēmām un metodēm, kas ir alternatīvas ķīmiskajām izejvielām, un to piemērošanu

R.24a

Pesticīdu noplūdes samazināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas atbalsts konkrētām darbībām, kas palīdz samazināt pesticīdu noplūdi gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos

R.24b

Augsnes aizsardzība ar augseku: aramzemes daļa, uz kuru attiecas saistības atbalstīt augseku, tostarp saistības attiecībā uz pākšaugiem

Stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un vēršanu pretējā virzienā, tostarp aizsargājot labvēlīgo floru, faunu un apputeksnētājsugas, atbalstot agrobioloģisko daudzveidību, dabas aizsardzību un agromežsaimniecību, kā arī veicinot dabisko noturību, augsnes, ūdenstilpju, biotopu un ainavu atjaunošanu un saglabāšanu un atbalstot augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas

I.18	Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss

R.25	Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā

Darbības sākšanas dotācijas

O.22	Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu gados jaunu lauksaimnieku skaits

O.22a

Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu gados jaunu lauksaimnieku skaits

O.23	Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits

I.19	Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistīti ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm

R.26	Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai

I.19a

Apputeksnētāju iznīkšanas apturēšana un apputeksnētāju vairošana: apputeksnētāju indikators*a

I.20	Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes

R.27	Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai , tostarp augstas dabas vērtības lauksaimniecības zeme

Sadarbība

O.24	Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits

O.25	Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās

I.20a

Uzlabota agrobioloģiskā daudzveidība lauksaimniecības sistēmā: kultūru daudzveidība

O.26	Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem/citiem lauksaimniekiem)

R.28	Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības

O.27	Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER)

R.28a.

Agrobioloģiskās daudzveidības uzlabošana: tādas zemes īpatsvars, uz kuru attiecas saistības agrobioloģiskās daudzveidības veicināšanai, sniedzot sadalījumu pēc intervences veidiem

O.28	Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)

R.29	Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus , kokus un citu daļēji dabisku veģetāciju

R.29a

Bišu saimju saglabāšana: atbalsta biškopībai saņēmēju skaits

R.29b

Augstas dabas vērtības lauksaimniecības veicināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības radīt augstu dabas vērtību

Piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus , iesācējus lauksaimniekus un veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotajās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos

1.21	Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana un darījumdarbības veicināšana : gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku skaita attīstība , tostarp dzimumu dalījums un MVU lauku apvidos

R.30	Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu un iesācēju lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu , tostarp sadalījums pēc dzimuma

Zināšanu apmaiņa un informēšana

O.29	Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits

Veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot jaunas darbvietas, un veicināt izaugsmi , investīcijas, sociālo iekļautību , apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot kvalitatīvus vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp iekļaujot lauksaimniecības tūrismu, ilgtspējīgu bioekonomiku , aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību , un vienlaikus ievērojot dzimumu līdztiesību ; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā

I.22	Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa dinamika galvenokārt lauku apvidos , cita starpā sadalījums pēc dzimuma

R.31	Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos , cita starpā sadalījums pēc dzimuma

O.30	Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits

I.23	Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos

R.32	Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits

Horizontālie rādītāji

O.31	Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)

I.24	Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana

R.33	Lauku ekonomikas digitalizācija: to lauku iedzīvotāju īpatsvars, uz kuriem attiecas atbalstītie lauksaimniecības digitalizācijas pasākumi, un to lauku teritoriju īpatsvars, uz kurām attiecas Viedo ciematu stratēģija

O.32	Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)

I.25	Lauku iekļautības veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos , tostarp sadalījums pēc dzimuma

R.34	Eiropas lauku apgabalu saistīšana: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam

Nozares programmas

O.33	Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits

R.35	Lauku iekļautības veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem

O.34	Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība

Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem, kā arī par vides ilgtspēju, mikrobu rezistenci un uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību , un palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu

I.26	Antibiotiku lietošanas ierobežošana un atbilstošu veterināro zāļu lietošanas nodrošināšana lauksaimniecībā: pārdošana/izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem

R.36	Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)

O.35	Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai

I.27	Pesticīdu ilgtspējīga un samazināta lietošana: pesticīdu lietošanas, to radīto risku un ietekmes samazināšana**

R.37	Pesticīdu ilgtspējīga un samazināta lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi

I.28	Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)

R.38	Dzīvnieku labturības uzlabošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību

*	Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus

*a	Apputeksnēšanas indeksu ieviesīs pēc tam, kad Komisija būs noteikusi tā metodiku

**	Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu

*	Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem.

*	Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu.

**	Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.

Grozījums Nr. 1141

Regulas priekšlikums

III PIELIKUMS

Komisijas ierosinātais teksts

III PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR NOSACĪJUMU SISTĒMU SASKAŅĀ AR 11. PANTU

SMR: tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība

LLVS: standarti labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim

Jomas

Galvenais jautājums

Prasības un standarti

Standarta galvenais mērķis

Klimats un vide

Klimata pārmaiņas

(seku mazināšana un pielāgošanās)

LLVS 1

Ilggadīgo zālāju uzturēšana, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību

Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu

LLVS 2

Pienācīga mitrāju un kūdrāju aizsardzība

Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība

LLVS 3

Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ

Augsnes organisko vielu satura saglabāšana

Ūdens

SMR 1

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā:

11. panta 3. punkta e) un h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli

SMR 2

Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.):

4. un 5. pants

LLVS 4

Buferjoslu izveide gar ūdensteci (2)

Upju aizsardzība pret piesārņojumu un noteci

LLVS 5

Saimniecību ilgtspējības instrumenta barības vielām (3) izmantošana

Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība

Augsne

(aizsardzība un kvalitāte)

LLVS 6

Augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas risku, tostarp ņemot vērā nogāzes slīpumu

Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju

LLVS 7

Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os)

Augsnes aizsardzība ziemā

LLVS 8

Augseka

Augsnes potenciāla saglabāšana

Bioloģiskā daudzveidība un ainava

(aizsardzība un kvalitāte)

SMR 3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.):

3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts

SMR 4

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.):

6. panta 1. un 2. punkts

LLVS 9

—	Minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm vai teritorijām

—	Ainavas iezīmju saglabāšana

—	Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā

—	Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja

Ar ražošanu nesaistītu iezīmju un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību

LLVS 10

Aizliegums pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus Natura 2000 teritorijās

Dzīvotņu un sugu aizsardzība

Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

Pārtikas nekaitīgums

SMR 5

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.):

14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts (4) un 18., 19. un 20. pants

SMR 6

Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.):

3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants

Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija

SMR 7

Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.):

3. , 4. un 5. pants

SMR 8

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.):

4. un 7. pants

SMR 9

Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.):

3. , 4. un 5. pants

Dzīvnieku slimības

SMR 10

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.):

7., 11., 12., 13. un 15. pants

SMR 11

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.)

18. panta 1. punkts, tikai attiecībā uz mutes un nagu sērgu, cūku vezikulāro slimību un infekciozo katarālo drudzi

Augu aizsardzības līdzekļi

SMR 12

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.):

55. panta pirmais un otrais teikums

SMR 13

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.):

5. panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts

12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Natura 2000 regulējumu

13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu

Dzīvnieku labturība

SMR 14

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.):

3. un 4. pants

SMR 15

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.):

3. un 4. pants

SMR 16

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.):

4. pants

Grozījums

III PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR NOSACĪJUMU SISTĒMU SASKAŅĀ AR 11. PANTU

SMR: tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība

LLVS: standarti labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim

Jomas

Galvenais jautājums

Prasības un standarti

Standarta galvenais mērķis

Klimats un vide

Klimata pārmaiņas

(seku mazināšana un pielāgošanās)

LLVS 1

Ilggadīgo zālāju uzturēšana reģionālā un valsts līmenī , pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību salīdzinājumā ar 2018. pārskata gadu

Maksimālais variācijas koeficients 5 % salīdzinājumā ar pārskata gadu (5)

Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu

LLVS 2

Efektīva mitrāju aizsardzība un atbilstīga kūdrāju uzturēšana

Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība

LLVS 3

Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ

Augsnes organisko vielu satura saglabāšana

Ūdens

SMR 1

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā:

11. panta 3. punkta e) un h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli

SMR 2

Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.):

4. un 5. pants

LLVS 4

Buferjoslu izveide gar ūdensteci vismaz 3 m platumā, neizmantojot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus (6)

Upju , ūdens krājumu un ekosistēmu aizsardzība pret piesārņojumu un noteci

Augsne

(aizsardzība un kvalitāte)

LLVS 6

Piemērota augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas un noneses risku, tostarp ņemot vērā nogāzes slīpumu

Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju

LLVS 7

Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os) , izņemot gadījumus, kad tā tiek apstrādāta

Fiziska augsnes aizsardzība pret eroziju, saglabājot augsnes biotu

LLVS 8

Augseka aramzemē, ieskaitot pākšaugus, izņemot kultūras, kas aug zem ūdens

Augsnes potenciāla saglabāšana

Bioloģiskā daudzveidība un ainava

(aizsardzība un kvalitāte)

SMR 3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.):

3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts

SMR 4

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.):

6. panta 1. un 2. punkts

LLVS 9

—	Vismaz 5 % platības atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm un teritorijām aramzemē, kur neizmanto pesticīdus un mēslošanas līdzekļus (7)

—	Ainavas iezīmju saglabāšana

—	Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā

—	Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja

Ar ražošanu nesaistītu iezīmju un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību

LLVS 10

Ilggadīgo zālāju pienācīga aizsardzība Natura 2000 teritorijās saskaņā ar teritoriju īpašajiem pārvaldības plāniem

Dzīvotņu un sugu aizsardzība , oglekļa piesaiste

Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

Pārtikas nekaitīgums

SMR 5

14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts (8) un 18., 19. un 20. pants

SMR 6

3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants

Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija

SMR 7

Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.):

3. pants

SMR 8

7. pants

SMR 9

3. un 5. pants

Dzīvnieku slimības

SMR 10

7., 11., 12., 13. un 15. pants

SMR 11

18. panta 1. punkts, tikai attiecībā uz mutes un nagu sērgu, cūku vezikulāro slimību un infekciozo katarālo drudzi

Augu aizsardzības līdzekļi

SMR 12

55. panta pirmais un otrais teikums

SMR 13

5. panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts

12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Natura 2000 regulējumu

13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu

Dzīvnieku labturība

SMR 14

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.):

3. un 4. pants

SMR 15

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.):

3. un 4. pants

SMR 16

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.):

4. pants

Grozījums Nr. 718

Regulas priekšlikums

IV pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954
Bulgārija	776 281 570	784 748 620	793 215 670	801 682 719	810 149 769	818 616 819	818 616 819
Čehijas Republika	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295
Dānija	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520
Vācija	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939
Igaunija	167 721 513	172 667 776	177 614 039	182 560 302	187 506 565	192 452 828	192 452 828
Īrija	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279
Grieķija	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894	2 036 560 894
Spānija	4 768 736 743	4 775 898 870	4 783 060 997	4 790 223 124	4 797 385 252	4 804 547 379	4 804 547 379
Francija	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964
Horvātija	344 340 000	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409
Itālija	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516
Kipra	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094
Latvija	299 633 591	308 294 625	316 955 660	325 616 694	334 277 729	342 938 763	342 938 763
Lietuva	510 820 241	524 732 238	538 644 234	552 556 230	566 468 227	580 380 223	580 380 223
Luksemburga	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019
Ungārija	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672
Malta	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492
Nīderlande	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373
Austrija	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537
Polija	2 972 977 807	3 003 574 280	3 034 170 753	3 064 767 227	3 095 363 700	3 125 960 174	3 125 960 174
Portugāle	584 824 383	593 442 972	602 061 562	610 680 152	619 298 742	627 917 332	627 917 332
Rumānija	1 856 172 601	1 883 211 603	1 910 250 604	1 937 289 605	1 964 328 606	1 991 367 607	1 991 367 607
Slovēnija	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673
Slovākija	383 806 378	388 574 951	393 343 524	398 112 097	402 880 670	407 649 243	407 649 243
Somija	505 999 667	507 783 955	509 568 242	511 352 530	513 136 817	514 921 104	514 921 104
Zviedrija	672 760 909	672 984 762	673 208 615	673 432 468	673 656 321	673 880 175	673 880 175

Grozījums

TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 719

Regulas priekšlikums

V pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

TĀDI DALĪBVALSTU GADA PIEŠĶĪRUMI PAR VĪNA NOZARISKAJĀM INTERVENCĒM, KAS MINĒTI 82. PANTA 1. PUNKTĀ

EUR, pašreizējās cenās
Bulgārija	25 721 000
Čehijas Republika	4 954 000
Vācija	37 381 000
Grieķija	23 030 000
Spānija	202 147 000
Francija	269 628 000
Horvātija	10 410 000
Itālija	323 883 000
Kipra	4 465 000
Lietuva	43 000
Ungārija	27 970 000
Austrija	13 155 000
Portugāle	62 670 000
Rumānija	45 844 000
Slovēnija	4 849 000
Slovākija	4 887 000

Grozījums

TĀDI DALĪBVALSTU GADA PIEŠĶĪRUMI PAR VĪNA NOZARISKAJĀM INTERVENCĒM, KAS MINĒTI 82. PANTA 1. PUNKTĀ

EUR, pašreizējās cenās
Bulgārija	X
Čehijas Republika	X
Vācija	X
Grieķija	X
Spānija	X
Francija	X
Horvātija	X
Itālija	X
Kipra	X
Lietuva	X
Ungārija	X
Austrija	X
Portugāle	X
Rumānija	X
Slovēnija	X
Slovākija	X

Grozījums Nr. 720

Regulas priekšlikums

VI pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Bulgārija	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615	2 509 615
Grieķija	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000	180 532 000
Spānija	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040	58 565 040
Portugāle	174 239	174 239	174 239	174 239	174 239	174 239	174 239

Grozījums

DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 721

Regulas priekšlikums

VII pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM (BEZ KOKVILNAS UN PIRMS IEROBEŽOŠANAS REZULTĀTA PĀRVIETOJUMA), KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954	485 603 954
Bulgārija	773 771 955	782 239 005	790 706 055	799 173 104	807 640 154	816 107 204	816 107 204
Čehijas Republika	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295	838 844 295
Dānija	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520	846 124 520
Vācija	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939	4 823 107 939
Igaunija	167 721 513	172 667 776	177 614 039	182 560 302	187 506 565	192 452 828	192 452 828
Īrija	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279	1 163 938 279
Grieķija	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894	1 856 028 894
Spānija	4 710 171 703	4 717 333 830	4 724 495 957	4 731 658 084	4 738 820 212	4 745 982 339	4 745 982 339
Francija	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964	7 147 786 964
Horvātija	344 340 000	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409	367 711 409
Itālija	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516	3 560 185 516
Kipra	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094	46 750 094
Latvija	299 633 591	308 294 625	316 955 660	325 616 694	334 277 729	342 938 763	342 938 763
Lietuva	510 820 241	524 732 238	538 644 234	552 556 230	566 468 227	580 380 223	580 380 223
Luksemburga	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019	32 131 019
Ungārija	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672	1 219 769 672
Malta	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492	4 507 492
Nīderlande	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373	703 870 373
Austrija	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537	664 819 537
Polija	2 972 977 807	3 003 574 280	3 034 170 753	3 064 767 227	3 095 363 700	3 125 960 174	3 125 960 174
Portugāle	584 650 144	593 268 733	601 887 323	610 505 913	619 124 503	627 743 093	627 743 093
Rumānija	1 856 172 601	1 883 211 603	1 910 250 604	1 937 289 605	1 964 328 606	1 991 367 607	1 991 367 607
Slovēnija	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673	129 052 673
Slovākija	383 806 378	388 574 951	393 343 524	398 112 097	402 880 670	407 649 243	407 649 243
Somija	505 999 667	507 783 955	509 568 242	511 352 530	513 136 817	514 921 104	514 921 104
Zviedrija	672 760 909	672 984 762	673 208 615	673 432 468	673 656 321	673 880 175	673 880 175

Grozījums

TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM (BEZ KOKVILNAS UN PIRMS IEROBEŽOŠANAS REZULTĀTA PĀRVIETOJUMA), KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 722

Regulas priekšlikums

IX pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	67 178 046	470 246 322
Bulgārija	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	281 711 396	1 971 979 772
Čehijas Republika	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	258 773 203	1 811 412 421
Dānija	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	75 812 623	530 688 361
Vācija	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	989 924 996	6 929 474 972
Igaunija	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	87 875 887	615 131 209
Īrija	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	264 670 951	1 852 696 657
Grieķija	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	509 591 606	3 567 141 242
Spānija	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	1 001 202 880	7 008 420 160
Francija	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	1 209 259 199	8 464 814 393
Horvātija	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	281 341 503	1 969 390 521
Itālija	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	1 270 310 371	8 892 172 597
Kipra	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	15 987 284	111 910 988
Latvija	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	117 307 269	821 150 883
Lietuva	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	195 182 517	1 366 277 619
Luksemburga	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	12 290 956	86 036 692
Ungārija	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	416 202 472	2 913 417 304
Malta	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	12 207 322	85 451 254
Nīderlande	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	73 151 195	512 058 365
Austrija	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	480 467 031	3 363 269 217
Polija	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	1 317 890 530	9 225 233 710
Portugāle	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	493 214 858	3 452 504 006
Rumānija	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	965 503 339	6 758 523 373
Slovēnija	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	102 248 788	715 741 516
Slovākija	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	227 682 721	1 593 779 047
Somija	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	292 021 227	2 044 148 589
Zviedrija	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	211 550 876	1 480 856 132
Kopā ES 27	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	11 230 561 046	78 613 927 322

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	28 146 770	197 027 390
Kopā	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	11 258 707 816	78 810 954 712

Grozījums

LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā ES 27	X	X	X	X	X	X	X	X

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā	X	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 723

Regulas priekšlikums

IXa pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(2018. gada cenās, EUR)
Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	63 303 373	62 062 131	60 845 226	59 652 182	58 482 532	57 335 815	56 211 584	417 892 843
Bulgārija	265 462 940	260 257 785	255 154 691	250 151 658	245 246 723	240 437 964	235 723 494	1 752 435 255
Čehijas Republika	243 847 768	239 066 440	234 378 862	229 783 198	225 277 645	220 860 437	216 529 840	1 609 744 190
Dānija	71 439 928	70 039 145	68 665 828	67 319 440	65 999 451	64 705 344	63 436 611	471 605 747
Vācija	932 828 433	914 537 679	896 605 568	879 025 067	861 789 281	844 891 452	828 324 953	6 158 002 433
Igaunija	82 807 411	81 183 737	79 591 899	78 031 273	76 501 248	75 001 224	73 530 611	546 647 403
Īrija	249 405 348	244 515 047	239 720 635	235 020 230	230 411 990	225 894 108	221 464 812	1 646 432 170
Grieķija	480 199 552	470 783 875	461 552 818	452 502 763	443 630 160	434 931 529	426 403 460	3 170 004 157
Spānija	943 455 836	924 956 702	906 820 296	889 039 505	871 607 358	854 517 018	837 761 782	6 228 158 497
Francija	1 139 511 952	1 117 168 580	1 095 263 314	1 073 787 562	1 052 732 904	1 032 091 083	1 011 854 003	7 522 409 398
Horvātija	265 114 382	259 916 061	254 819 668	249 823 204	244 924 709	240 122 264	235 413 984	1 750 134 272
Itālija	1 197 041 834	1 173 570 426	1 150 559 241	1 127 999 256	1 105 881 623	1 084 197 670	1 062 938 892	7 902 188 942
Kipra	15 065 175	14 769 779	14 480 176	14 196 251	13 917 893	13 644 993	13 377 444	99 451 711
Latvija	110 541 260	108 373 784	106 248 808	104 165 498	102 123 037	100 120 625	98 157 475	729 730 487
Lietuva	183 924 845	180 318 475	176 782 819	173 316 489	169 918 127	166 586 399	163 319 999	1 214 167 153
Luksemburga	11 582 043	11 354 944	11 132 298	10 914 018	10 700 017	10 490 213	10 284 523	76 458 056
Ungārija	392 196 885	384 506 750	376 967 402	369 575 884	362 329 298	355 224 802	348 259 610	2 589 060 631
Malta	11 503 233	11 277 679	11 056 548	10 839 753	10 627 209	10 418 832	10 214 541	75 937 795
Nīderlande	68 932 004	67 580 397	66 255 291	64 956 167	63 682 517	62 433 840	61 209 647	455 049 863
Austrija	452 754 814	443 877 269	435 173 793	426 640 974	418 275 464	410 073 985	402 033 318	2 988 829 617
Polija	1 241 877 681	1 217 527 138	1 193 654 057	1 170 249 075	1 147 303 015	1 124 806 877	1 102 751 840	8 198 169 683
Portugāle	464 767 377	455 654 291	446 719 893	437 960 679	429 373 215	420 954 132	412 700 130	3 068 129 717
Rumānija	909 815 361	891 975 844	874 486 121	857 339 335	840 528 760	824 047 803	807 890 003	6 006 083 227
Slovēnija	96 351 317	94 462 075	92 609 878	90 793 998	89 013 723	87 268 356	85 557 212	636 056 559
Slovākija	214 550 513	210 343 640	206 219 255	202 175 740	198 211 510	194 325 010	190 514 716	1 416 340 384
Somija	275 178 124	269 782 474	264 492 622	259 306 492	254 222 051	249 237 305	244 350 299	1 816 569 367
Zviedrija	199 349 116	195 440 310	191 608 147	187 851 124	184 167 769	180 556 636	177 016 310	1 315 989 412
Kopā ES 27	10 582 808 505	10 375 302 457	10 171 865 154	9 972 416 815	9 776 879 229	9 585 175 716	9 397 231 093	69 861 678 969

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	26 523 330	26 003 264	25 493 396	24 993 526	24 503 457	24 022 997	23 551 958	175 091 928
Kopā	10 609 331 835	10 401 305 721	10 197 358 550	9 997 410 341	9 801 382 686	9 609 198 713	9 420 783 051	70 036 770 897

Grozījums

LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ

(2018. gada cenās, EUR)
Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. gadā
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā ES 27	X	X	X	X	X	X	X	X

Tehniskā palīdzība (0,25 %)	X	X	X	X	X	X	X	X
Kopā	X	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 725

Regulas priekšlikums

IXa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IXa PIELIKUMS (jauns)

ATBALSTA SUMMAS DAŽIEM LAUKU ATTĪSTĪBAI PAREDZĒTU INTERVENČU VEIDIEM

Pants	Priekšmets	Minimālās/maksimālās summas (EUR) vai likmes
65. pants	Atbalsts agrovides ilgtspējai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī citām pārvaldības saistībām	600 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz viengadīgām kultūrām
		900 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz specializētajām daudzgadīgajām kultūrām
		450 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz citiem zemes izmantošanas veidiem
		200 (*2)	Maksimālā summa par nosacīto liellopu vienību (LV) gadā attiecībā uz vietējām šķirnēm, kuras lauksaimnieki var zaudēt
		500	Maksimālā summa par nosacīto LV attiecībā uz darbībām dzīvnieku labturības sekmēšanai
		200 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz darbībām, kas ietver meža, vides un klimata pakalpojumus un mežu saglabāšanu
66. pants	Atbalsts saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem	25	Minimālā summa par hektāru gadā uz vidējo atbalsta saņēmēja platību
		250 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā
		450 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā kalnu apgabalos, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punktā
67. pants	Atbalsts saistībā ar platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām	500 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus
		200 (*2)	Maksimālā summa par hektāru gadā
		50 (*3)	Minimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar Ūdens pamatdirektīvu
68. pants	Atbalsts investīcijām	55 %	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme Šo likmi var pārsniegt saskaņā ar 68. panta 4. punktu.
68.a pants	Atbalsts investīcijām apūdeņošanas jomā	75 %	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme
69. pants	Atbalsts gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstībai	100 000	Maksimālā summa vienam atbalsta saņēmējam
69.a pants	Atbalsts digitālo tehnoloģiju ierīkošanai	70 %	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme
70. pants	Atbalsts riska pārvaldības instrumentiem	70 %	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme
71. pants	Sadarbība: atbalsts lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	3 000	Maksimālā summa vienai saimniecībai gadā
		70 %	No informēšanas un veicināšanas darbību attiecināmajām izmaksām
	Sadarbība: atbalsts ražotāju grupu un organizāciju izveidei	10 %	Kā procentuālā daļa no pārdotās produkcijas pirmajos piecos gados pēc atzīšanas. Atbalsts ir degresīvs.
		100 000	Maksimālā summa par gadu jebkurā gadījumā
72. pants	Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem	1 500	Maksimālā summa par vienu konsultāciju
		200 000	Maksimālā summa trīs gados par konsultantu apmācību
	Atbalsts citiem zināšanu apmaiņas un informācijas pakalpojumiem	100 %	Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme

Grozījums Nr. 724

Regulas priekšlikums

X pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS MĒRĶIM “PIESAISTĪT GADOS JAUNUS LAUKSAIMNIEKUS UN VEICINĀT DARĪJUMDARBĪBU LAUKU APVIDOS” , KĀ MINĒTS 86. PANTA 5. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079	9 712 079
Bulgārija	15 475 439	15 644 780	15 814 121	15 983 462	16 152 803	16 322 144	16 322 144
Čehijas Republika	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886	16 776 886
Dānija	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490	16 922 490
Vācija	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159	96 462 159
Igaunija	3 354 430	3 453 356	3 552 281	3 651 206	3 750 131	3 849 057	3 849 057
Īrija	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766	23 278 766
Grieķija	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578	37 120 578
Spānija	94 203 434	94 346 677	94 489 919	94 633 162	94 776 404	94 919 647	94 919 647
Francija	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739	142 955 739
Horvātija	6 886 800	7 354 228	7 354 228	7 354 228	7 354 228	7 354 228	7 354 228
Itālija	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710	71 203 710
Kipra	935 002	935 002	935 002	935 002	935 002	935 002	935 002
Latvija	5 992 672	6 165 893	6 339 113	6 512 334	6 685 555	6 858 775	6 858 775
Lietuva	10 216 405	10 494 645	10 772 885	11 051 125	11 329 365	11 607 604	11 607 604
Luksemburga	642 620	642 620	642 620	642 620	642 620	642 620	642 620
Ungārija	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393	24 395 393
Malta	90 150	90 150	90 150	90 150	90 150	90 150	90 150
Nīderlande	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407	14 077 407
Austrija	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391	13 296 391
Polija	59 459 556	60 071 486	60 683 415	61 295 345	61 907 274	62 519 203	62 519 203
Portugāle	11 693 003	11 865 375	12 037 746	12 210 118	12 382 490	12 554 862	12 554 862
Rumānija	37 123 452	37 664 232	38 205 012	38 745 792	39 286 572	39 827 352	39 827 352
Slovēnija	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053	2 581 053
Slovākija	7 676 128	7 771 499	7 866 870	7 962 242	8 057 613	8 152 985	8 152 985
Somija	10 119 993	10 155 679	10 191 365	10 227 051	10 262 736	10 298 422	10 298 422
Zviedrija	13 455 218	13 459 695	13 464 172	13 468 649	13 473 126	13 477 604	13 477 604

Grozījums

MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS GADOS JAUNIEM LAUKSAIMNIEKIEM , KĀ MINĒTS 86. PANTA 4. PUNKTĀ

(pašreizējās cenās, EUR)
Kalendārais gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027. un turpmākie gadi
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X
Čehijas Republika	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X
Horvātija	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X
Austrija	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X

Grozījums Nr. 844

Regulas priekšlikums

XI pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

XI PIELIKUMS

ES TIESĪBU AKTI VIDES UN KLIMATA JOMĀ, KURU MĒRĶU SASNIEGŠANA BŪTU JĀVEICINA DALĪBVALSTU KLP STRATĒĢISKAJIEM PLĀNIEM SASKAŅĀ AR 96., 97. UN 103. PANTU

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

—	Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

—	Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

—	Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

—	Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK

—

[Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām]

—

[Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām]

—

[Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām]

—	Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;

—	Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;

—	[Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva XXX, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti]

—	[Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva XXX, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti]

—

[Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013]

—

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XX/XX par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK

Grozījums Nr. 1155

Regulas priekšlikums

XII pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

XII PIELIKUMS

UZ RĀDĪTĀJU PAMATKOPUMU BALSTĪTA ZIŅOŠANA SASKAŅĀ AR 128. PANTU

Indicators for the European Agriculture Guarantee Fund (EAGF) and the European Agriculture Fund for Rural Development (EAFRD)

Mērķi

Rādītāju pamatkopums

Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā

O.3.	KLP atbalsta saņēmēju skaits

R.6.	Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)

Pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju

R.9.	Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē

R.10.

Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās

Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku

R.14.

Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu

O.13.

Platība (lauksaimniecības zeme) (ha), kurā noteiktās saistības vides/klimata jomā pārsniedz obligātās prasības

R.4.	Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi

Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas

R.27.

Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai

Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību

R.30.

Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu

Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos , tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību

R.31.

Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos

R.34.

Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam

O.16.

Liellopu vienības, kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem

Grozījums

XII PIELIKUMS

UZ RĀDĪTĀJU PAMATKOPUMU BALSTĪTA ZIŅOŠANA SASKAŅĀ AR 128. PANTU

Indicators for the European Agriculture Guarantee Fund (EAGF) and the European Agriculture Fund for Rural Development (EAFRD)

Mērķi

Rādītāju pamatkopums

Stiprināt ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību , nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā , vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām, lai novērstu lauksaimnieku zaudējumus un nodrošinātu Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspējību

O.3.	KLP atbalsta saņēmēju skaits , tostarp sadalījums pa intervences veidiem

R.6.	Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)

Pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības, kā arī starptautiskajos tirgos, un tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un vairot saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju un lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām , zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī lauksaimnieku piekļuves aprites ekonomikas dinamikai veicināšanai

R.9	Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un veikt kolektīvās sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes

R.10.

Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām , samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp uzlabojot oglekļa piesaistītājus, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku , vienlaikus garantējot uzturdrošību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un aizsardzību, saskaņā ar Parīzes nolīgumu

R.14.

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu , aizsardzību un kvalitātes uzlabošanu, tostarp ar ilgtspējīgu un samazinātu augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu un antibiotiku lietošanu

O.13.

Platība (lauksaimniecības zeme) (ha) un citu tādu vienību skaits , kurās noteiktās saistības vides/klimata jomā pārsniedz obligātās prasības , tostarp ekoshēma

R.4.	Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi

Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp uzlabojot oglekļa piesaistītājus, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus garantējot uzturdrošību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu

R.27.

Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai , ietverot augstas dabas vērtības (ADV) lauksaimniecības zemi

Piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus, un jaunus lauksaimniekus, veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotajās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos

R.30.

Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu un iesācēju lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu , tostarp sadalījums pēc dzimuma

Veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot jaunas darbvietas, un veicināt izaugsmi, investīcijas, sociālo iekļautību , apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot kvalitatīvus vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp iekļaujot lauksaimniecības tūrismu, bioekonomiku , aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību , un vienlaikus ievērojot dzimumu līdztiesību, atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā

R.31.

Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos , tostarp sadalījums pēc dzimuma

R.34.

Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam

Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu , kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par organisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem , kā arī par vides ilgtspēju, mikrobu rezistenci un uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību , un palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu

O.16.

Liellopu vienības, kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem

(*1) Atsauces uz “cp” pieņemto grozījumu virsrakstos ir atsauces uz minēto grozījumu atbilstīgajām daļām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0200/2019).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

(11) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(13) Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(11) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(13) Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(17) VVTT satvarā noslēgtais Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorands par eļļas augiem (OV L 147, 18.6.1993.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(1a) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.).

(28) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

(29) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(31) Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017)0339).

(31) Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017)033953).

(38) Priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – COM(2018)0322.

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(2) Attiecībā uz LLVS saistībā ar buferjoslām (atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 2. punktam noteikto jutīgo apgabalu teritorijā un ārpus tās) jāievēro vismaz prasības saistībā ar nosacījumiem mēslojuma iestrādāšanai zemē tuvu ūdenstecēm, kā minēts Direktīvas 91/676/EEK II pielikuma A punkta 4. apakšpunktā, kas jāpiemēro saskaņā ar dalībvalstu rīcības programmām, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 5. panta 4. punktu.

(3) Ar šo instrumentu ir jānodrošina vismaz šādi elementi un funkcijas:

elementi:

—	aktuāla informācija par saimniecībām, pamatojoties uz ZGIS un IAKS,

—	informācija no augsnes paraugiem atbilstīgā vietas un laika izteiksmē,

—	informācija par atbilstīgu apsaimniekošanas praksi, kultūraugu vēsturi un ražības mērķiem,

—	norādes attiecībā uz likumīgajiem ierobežojumiem un prasībām, kas attiecas uz saimniecību barības vielu pārvaldību,

—	pilnīgs barības vielu budžets;

funkcijas:

—	automātiska datu integrācija no dažādiem avotiem (ZGIS un IAKS, lauksaimnieku veidotajiem datiem, augsnes analīzēm u. c.), cik vien tas ir iespējams, lai izvairītos no datu ievades dublēšanas,

—	atļauta divvirzienu komunikācija starp PA/MA un lauksaimniekiem,

—	modularitāte un iespēja atbalstīt citus ilgtspējības mērķus (piemēram, emisijas pārvaldību, ūdens resursu apsaimniekošanu),

—	ES datu savienojamības, atvērtības un atkārtotas izmantošanas principu ievērošana,

—	datu drošības un privātuma garantijas saskaņā ar labākajiem pastāvošajiem standartiem.

(4) Ko īsteno jo īpaši ar:

—	Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 37/2010 pielikumu,

—	Regulu (EK) Nr. 852/2004: 4. panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (II iedaļas 4. punkta g), h), j) apakšpunkts, 5. punkta f), h) apakšpunkts, 6. punkts; III iedaļas 8. punkta a), b), d), e) apakšpunkts, 9. punkta a), c) apakšpunkts),

—

Regulu (EK) Nr. 853/2004: 3. panta 1. punkts un III pielikuma IX sadaļas 1. nodaļa (I iedaļas 1. punkta b), c), d), e) apakšpunkts; I iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii) punkts, b) apakšpunkta i), ii) punkts, c) apakšpunkts; I iedaļas 3. punkts; I iedaļas 4. punkts; I iedaļas 5. punkts; II iedaļas A daļas 1., 2., 3., 4. punkts; II iedaļas B daļas 1. punkta a), d) apakšpunkts, 2. punkts, 4. punkta a), b) apakšpunkts), III pielikuma X sadaļas 1. nodaļas 1. punkts,

—

Regulu (EK) Nr. 183/2005: 5. panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (I iedaļas 4. punkta e), g) apakšpunkts; II iedaļas 2. punkta a), b), e) apakšpunkts), 5. panta 5. punkts un III pielikums (sadaļas “ĒDINĀŠANA” 1. punkta “Uzglabāšana” pirmais un pēdējais teikums un 2. punkta “Sadale” trešais teikums), 5. panta 6. punkts,

—	Regulu (EK) Nr. 396/2005: 18. pants.

(5) Jānodrošina, lai reģionālā un/vai valsts līmenī nesamazinātos kopējā ilggadīgo zālāju platība.

(6) Dalībvalstis ar nozīmīgiem atūdeņošanas un apūdeņošanas grāvjiem, ņemot vērā to īpašos vietējos apstākļus, drīkst pielāgot minimālo platumu, ja tas ir pienācīgi pamatots šai teritorijai

(7) Izmantojot pašreizējo Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantā noteikto elastību.

(8) Ko īsteno jo īpaši ar:

—	Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 37/2010 pielikumu,

—	Regulu (EK) Nr. 852/2004: 4. panta 1. punkts un I pielikuma A daļa (II iedaļas 4. punkta g), h), j) apakšpunkts, 5. punkta f), h) apakšpunkts, 6. punkts; III iedaļas 8. punkta a), b), d), e) apakšpunkts, 9. punkta a), c) apakšpunkts),

—

—	Regulu (EK) Nr. 396/2005: 18. pants.

(9) “2018. gada cenās” norādītās summas ir iekļautas informācijas nolūkā; tās ir indikatīvas un nav juridiski saistošas.

(10) “2018. gada cenās” norādītās summas ir iekļautas informācijas nolūkā; tās ir indikatīvas un nav juridiski saistošas.

(*2) Pienācīgi pamatotos gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

(*3) Pienācīgi pamatotos gadījumos šo summu var samazināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/571

P9_TA(2020)0288

Kopējā lauksaimniecības politika: finansēšana, pārvaldība un uzraudzība ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi (*1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 404/19)

Grozījums Nr. 284

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību , izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū . Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.

(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību un investīcijas, palielinot darba standartus, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pielāgojot un pārnesot pētniecību un inovāciju no laboratorijām uz praktisko vidi un tirgiem . Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju un lauku attīstību .

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1. a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

Svarīgi, lai lauksaimniecības nozare neciestu no politisko lēmumu finansiālajām sekām, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vai jaunu Eiropas politikas virzienu finansēšanas. Būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem (2018/2714(RSP)), kurā pausta nožēla par to, ka Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikums par DFS 2021.–2027. gadam paredz 15 % samazinājumu KLP, un norādīts, ka Eiropas Parlaments īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas varētu kaitēt KLP būtībai un mērķiem. Šajā saistībā tajā arī paustas šaubas par priekšlikumu samazināt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai par vairāk nekā 25 %.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b)

Savienībā KLP ir izšķirīga nozīme — ar to nodrošina tiešos maksājumus un otrā pīlāra fondus lauksaimniekiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu ne vien pārtikas nodrošinājuma jomā, bet arī investīcijās un nodarbinātībā lauku rajonos. Būtiskie samazinājumi, kas paredzēti attiecībā uz KLP, nav pieņemami. Šajā nolūkā KLP būtu jāpievērš galvenā uzmanība tās pamatdarbībām un jāsaglabā KLP 2021.–2027. gadam ES-27 valstīs piešķirtais kopējais finansējums vismaz 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā sākotnēji paredzēto lauksaimniecības krīzes rezervi.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1c)

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam KLP īstenošanai būtu jānotiek, ievērojot attīstības sadarbības mērķus, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām paredzēto Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas pienākumu izpildi.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte un elastība . Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu to īpašajām vajadzībām un Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā . Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāizstrādā arī kontroles satvars saņēmējiem, lai arī turpmāk nodrošinātu KLP stratēģisko plānu intervenču atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Savienības pamatprasības, tostarp labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA) un tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības nodrošina kopēju pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	Šajā regulā minētajām intervencēm un pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) …/… [jaunā Finanšu regula] (12) normas, jo īpaši tās, kas reglamentē ar dalībvalstīm dalītu pārvaldību, akreditēto struktūru funkcijas un budžeta principus.

(5)	Šajā regulā minētajām intervencēm un pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018 / 1046 [jaunā Finanšu regula] (12) normas, jo īpaši tās, kas reglamentē ar dalībvalstīm dalītu pārvaldību, akreditēto struktūru funkcijas un budžeta principus.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)	Daļa no Regulas (ES) …/… [KNR regula (1a) ] noteikumiem būtu jāpiemēro šai regulai.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b)	Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtina ELGF un ELFLA izmantošanu.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas.

(9)

Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju , ikgadējās noskaidrošanas ziņojuma un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas. Maksājumu aģentūrām vajadzētu pilnveidot savu kā lauksaimnieku padomdevēju uzdevumu un censties vienkāršot procedūras saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības līmeņa standartiem.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.

(10)

Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts vai reģionālā līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāpanāk atbilstoša izlaide, un šiem izdevumiem būtu jāatbilst Savienības pamatprasībām un pārvaldības sistēmām.

(11)

Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāatbilst piemērojamām Savienības prasībām un pārvaldības sistēmām , tostarp dalībvalstu pienākumam efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses un sniegt veikuma ziņojumus .

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2 000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) …/… [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.

(14)	Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Pašreizējā krīzes rezerve būtu jāpārskata un jāpastiprina par labu ES lauksaimniecības krīzes rezerves ieviešanai kā efektīvākam un elastīgākam instrumentam, kas nodrošina papildu atbalstu lauksaimniecības nozarei saistībā ar tirgus norisēm un sniedz Savienībai iespēju labāk reaģēt uz nopietnām krīzēm, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu. Šajā nolūkā un lai varētu izstrādāt stabilu sistēmu, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem atbilstīgi pārvaldīt riskus, ES lauksaimniecības krīzes rezerves apropriācijas vajadzētu izmantot, lai finansētu tirgus stabilizācijas pasākumus un ārkārtas pasākumus, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, kā arī pasākumus, kas ļauj aizstāt dalībvalstu ieviestos ienākumu stabilizācijas instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 70. pantu un kas ir pieejami lauksaimniekiem, ja lauksaimniecības ienākumi strauji samazinās zem Komisijas iepriekš noteiktās nozares sliekšņvērtības, attiecībā uz ko tai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b)

KLP budžetā būtu jānosaka ES lauksaimniecības krīzes rezerve, un tās sākotnējā summa būtu jānosaka 2021. gadā kā papildinājums ELGF un ELFLA budžetam. Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 šajā punktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados, ļaujot uzkrāt lauksaimniecības rezervei paredzētās apropriācijas gadu pēc gada visā plānošanas periodā.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.

(15)

Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, kā arī lai pēc iespējas vairāk vienkāršotu procedūras un mazinātu maksājumu veidlapu sarežģītību, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Ir ļoti svarīgi izlīdzināt tiešo maksājumu līmeni dalībvalstu starpā, lai iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ir steidzami jānodrošina tiešo maksājumu taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību un uzraudzītu lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.

(21)

Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību , novērtētu un laikus sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījumā un uzraudzītu ražošanai vajadzīgos lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a)

Būtu jāpaplašina Komisijas veiktā lauksaimniecības tirgu uzraudzība, iekļaujot tajā arī tirdzniecības plūsmas gan uz jaunattīstības valstīm, gan no tām jomās, kuras partnervalstis ir atzinušas par jutīgām, lai tādējādi nodrošinātu, ka ar KLP saistītās agropārtikas nozares tirdzniecības rezultāti atbilst ES saistībām nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai.

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā – attiecībā uz Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem – dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības pamatprasībām .

(25)

Saskaņā ar KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tomēr — attiecībā uz Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem — dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem tikai tad , ja tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības prasībām un ja ir ievēroti noteikumi par piemērojamām pārvaldības sistēmām, tostarp dalībvalstu veikuma ziņojumu pienākumi . Jaunajai KLP orientācijai uz rezultātu sasniegšanas modeli nevajadzētu atcelt prasību dalībvalstīm pārbaudīt izdevumu likumību un pareizību nolūkā nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Grozījums Nr. 267

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Dalībvalstīm līdz N+1. gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un gada veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību salīdzinājumā ar ziņojumā uzrādīto izlaidi , Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.

(28)

Dalībvalstīm līdz katra gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati , revīzijas kopsavilkums un pārvaldības deklarācija. Saistībā ar veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu dalībvalstīm būtu savs pirmais veikuma ziņojums jānosūta otrajā kalendārajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas datuma un pēc tam reizi gadā . Lai veiktu gada veikuma uzraudzību un daudzgadu veikuma izskatīšanu, veikuma ziņojumā būtu jāizklāsta īstenotās darbības un virzība uz KLP valsts stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī jāietver informācija par katra gada faktisko izlaidi un izdevumiem, informācija par faktiskajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem reizi divos gados un, ja iespējams, informācija par ietekmi, izmantojot datus, kas minēti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 129. pantā. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.

Grozījums Nr. 268

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)

Būtu jāievieš jauns maksājumu apturēšanas veids, kas izmantojams nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj labi un saprotami paskaidrot situācijas iemeslus, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ne tikai samazināt izdevumus attiecībā uz N–1. finanšu gadu, bet arī uz laiku apturēt turpmākus izdevumus, kas saistīti ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza. Šādai apturēšanai uz laiku būtu vajadzīgs apstiprinājums lēmumā par ikgadējo veikuma noskaidrošanu.

(29)

Būtu jāievieš gada veikuma uzraudzība, kas izmantojama nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj labi un saprotami paskaidrot situācijas iemeslus, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt attiecīgajām dalībvalstīm novērtējumu par problēmām, kas skar KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, un nākamajam finanšu gadam izstrādāt un īstenot papildu korektīvas darbības, kas saistītas ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza.

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību . Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju , un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji . Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

(30)

Ņemot vērā vajadzīgo pāreju uz rezultātu veikuma modeli, veikuma ziņojums par faktiskajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem pirmo reizi būtu jāiesniedz līdz 15. aprīlim otrajā kalendārajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katru otro gadu un daudzgadu veikuma izskatīšana Komisijai būtu jāveic reizi divos gados . Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama un kad dalībvalsts nespēj sniegt pienācīgi pamatotu iemeslu , Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij iesniegt rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju. Rīcības plānā būtu jāizklāsta vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamais izpildes termiņš. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja kļūst skaidrs, ka rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a)

Ja situācija netiek izlabota sešu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma, lai daudzgadu veikuma izskatīšanas kontekstā apturētu maksājumus, Komisijai jābūt pilnvarotai pilnībā samazināt apturēto summu attiecīgajai dalībvalstij. Pilnībā samazinātās summas pārdala dalībvalstīm ar apmierinošu veikumu saistībā ar konkrētajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)

Lai izveidotu finansiālu saikni starp akreditētajām maksājumu aģentūrām un Savienības budžetu, Komisijai ikgadējās finansiālās noskaidrošanas satvarā katru gadu būtu jāveic maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāaprobežojas tikai ar grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, bet tam nebūtu jāattiecas uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(39)

Lai izveidotu finansiālu saikni starp akreditētajām maksājumu aģentūrām un Savienības budžetu, Komisijai ikgadējās noskaidrošanas satvarā katru gadu būtu jāveic maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāaprobežojas tikai ar grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, bet tam nebūtu jāattiecas uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 271

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)

Lai izdevumu attiecināmību pārbaudītu attiecībā pret ziņojumā uzrādīto izlaidi, līdz ar jauno īstenošanas modeli būtu jāiedibina ikgadējā veikuma noskaidrošana. Lai rīkotos situācijās, kad ziņojumā nav uzrādīta deklarētajiem izdevumiem atbilstoša izlaide un dalībvalstis nevar pamatot šo novirzi, būtu jāizveido maksājumu samazināšanas mehānisms.

svītrots

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)

Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses, vienlaikus saglabājot pašreizējo stabilo pareizas finanšu pārvaldības satvaru, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, ar kuru palīdzību tās var pārliecināties par to, vai fondu finansētās intervences ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315 (15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sankciju piemērošanu. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (19) paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības fondu apgūšanā. Lai OLAF varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt pārkāpumu gadījumu efektīvu analīzi, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēmas, kas ļautu tām ziņot Komisijai par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un citiem gadījumiem, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajā plānā, un par dalībvalstu veikto turpinājumdarbu, kā arī par OLAF veiktu izmeklēšanu turpinājumdarbu. Lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgā kārtība.

(42)

Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses, vienlaikus saglabājot pašreizējo stabilo pareizas finanšu pārvaldības satvaru, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, ar kuru palīdzību tās var pārliecināties par to, vai fondu finansētās intervences ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (16) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) , kā arī Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (18), Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sankciju piemērošanu. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (19) paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības fondu apgūšanā. Lai OLAF varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt pārkāpumu gadījumu efektīvu analīzi, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēmas, kas ļautu tām ziņot Komisijai par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un citiem gadījumiem, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajā plānā, un par dalībvalstu veikto turpinājumdarbu, kā arī par OLAF veiktu izmeklēšanu turpinājumdarbu. Lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgā kārtība.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46a)

Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī būtu jāievieš daži vispārīgi noteikumi par kontrolēm un sodiem.

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

46.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46b)

Lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz ELGF un ELFLA atbalstu, dalībvalstīm būtu jāapkopo papildu informācija par īpašumtiesību struktūrām, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu. Lai atvieglotu zemes īpašumtiesību koncentrācijas un īpašumtiesību struktūru uzraudzību, kā arī iespējamu interešu konfliktu, korupcijas un krāpnieciskas rīcības izmeklēšanu, saņēmējiem attiecīgā gadījumā būtu jānorāda sava mātesuzņēmuma vai mātesuzņēmumu identitāte. Būtu jāatvieglo pieteikumu iesniegšanas process, lai samazinātu administratīvo slogu, piemēram, nodrošinot iepriekš aizpildītas veidlapas un piekļuvi atbilstīgiem datiem.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47)

Būtu jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma.

(47)

Būtu atbilstošā līmenī jāsaglabā integrētās sistēmas , tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas, pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu , vienlaikus pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu un vajadzību neradīt pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un administratīvajām struktūrām . Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma , kas var ierobežot tādu gadījumu skaitu, kad jāveic pārbaudes saimniecībās uz vietas, un kas mazina administratīvo slogu lauksaimniekiem .

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48)

Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka gada veikuma ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.

(48)

Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.

Grozījums Nr. 299

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)

Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” kā viens no turpmākās KLP stratēģiskajiem virzieniem tika minēts uzdevums veicināt vidrūpi un klimata darbu un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus. Tāpēc vidiskiem un klimatiskiem nolūkiem valsts un Savienības līmenī ir kļuvusi nepieciešama zemesgabalu identifikācijas sistēmas un citu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datu koplietošana. Tālab būtu jāparedz, ka integrētajā sistēmā savāktos datus vidiskos un klimatiskos nolūkos koplieto dalībvalstu publiskās iestādes un Savienības iestādes un struktūras. Lai kāpinātu to datu izmantošanas efektivitāti, kas dažādām publiskajām iestādēm pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, būtu jāparedz arī tas, ka integrētās sistēmas dati statistiskām vajadzībām ir jādara pieejami struktūrām, kas ir daļa no Eiropas Statistikas sistēmas.

(49)

Komisijas paziņojumos “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” , “Eiropas zaļais kurss”, “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” un “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” kā viens no turpmākās KLP stratēģiskajiem virzieniem tika minēts uzdevums veicināt vidrūpi un klimata darbu un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus un mērķrādītājus . Tāpēc vidiskiem un klimatiskiem nolūkiem valsts un Savienības līmenī ir kļuvusi nepieciešama zemesgabalu identifikācijas sistēmas un citu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datu koplietošana. Tālab būtu jāparedz, ka integrētajā sistēmā savāktos datus vidiskos un klimatiskos nolūkos koplieto dalībvalstu publiskās iestādes un Savienības iestādes un struktūras. Lai kāpinātu to datu izmantošanas efektivitāti, kas dažādām publiskajām iestādēm pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, būtu jāparedz arī tas, ka integrētās sistēmas dati statistiskām vajadzībām ir jādara pieejami struktūrām, kas ir daļa no Eiropas Statistikas sistēmas.

Grozījums Nr. 209 un 285

Regulas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a)

Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” ir norādīts, ka ir svarīgi ievērot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus. Liela nozīme taisnīgu, stipru un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veidošanā būs apsvērumiem, kas saistīti ar darba ņēmēju sociālo aizsardzību, viņu darba un dzīves apstākļiem, kā arī veselības un drošības aizsardzību. KLP vajadzētu būt vienam no instrumentiem, ar kuru sekmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)

Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir jāorganizē dalībvalstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus.

(53)

Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību un saistību ievērošanu attiecībā uz Savienības politikas saskaņotību attīstībai , ir jāorganizē dalībvalstu savstarpējā sadarbība un dalībvalstu un trešo valstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus. Ar šo sistēmu būtu jāpalīdz atklāt nesaskaņotību starp KLP un Savienības ārējo politikas nostādņu īstenošanu. Tā palīdzētu uzraudzīt KLP mērķu sasniegšanu, kā norādīts Regulā (ES) Nr. …/… [KLP stratēģisko plānu regula], ļaujot novērtēt iepriekš minēto uzņēmumu ietekmi trešās valstīs attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un LESD 208. pantā paredzētajiem Savienības attīstības mērķiem.

Grozījums Nr. 210 un 286

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)

Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvniekiem saistītiem jautājumiem . Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

(55)

Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, kas nodrošina, ka maksājumi sekmē augstu ilgtspējas līmeni un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem dalībvalstīs un to starpā , jo īpaši attiecībā uz tās sociālajiem, vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī saistībā ar sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību . Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu šādus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumiem un kontrolēm un sodiem saistībā ar neatbilstību būtu jāievieš Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)

Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālās naudassoda likmes. Minētās likmes būtu jāpiemēro par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet par tīšu neatbilstību varētu tikt paredzēta pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, dalībvalstīm būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas sistēma , informējot saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un ļaujot tam novērst attiecīgo neatbilstību., informējot saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un ļaujot tam novērst attiecīgo neatbilstību. Administratīvos sodus nepiemēro neatbilstības gadījumiem, kas radušies nepārvaramas varas dēļ, vienkāršas neuzmanības dēļ vai acīmredzamu kļūdu dēļ, ko atzinusi kompetentā iestāde vai cita iestāde.

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

66.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66a)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieprasījumiem (1a) pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz lauksaimniecības zemes sadalījumu un zemes īpašumtiesību koncentrāciju, kas ietekmē lauksaimnieku piekļuvi zemei, un ar Eiropas Ombuda atzinumiem (1b) un Revīzijas palātas atzinumu par nepieciešamību gūt skaidrāku priekšstatu par īpašumtiesību struktūrām, kas saistītas ar KLP saņēmējiem iespējamas krāpšanas un Savienības līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas kontekstā, kā arī ņemot vērā, ka pieejamie statistikas dati (1c) sniedz ierobežotu priekšstatu par saimniecību īpašumtiesībām un kontroli. Lai publiskajām iestādēm būtu vieglāk uzraudzīt zemes sagrābšanu un zemes īpašumtiesību koncentrāciju un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz ELFLA un ELGF atbalstu, informācija par īpašumtiesību struktūrām būtu arī jāpublisko. KLP līdzekļu saņēmēju sarakstam, ko dalībvalsts publicē ex post, būtu attiecīgā gadījumā jāļauj arī identificēt mātesuzņēmumus. Tas ievērojami palīdzētu uzraudzīt īpašumtiesību struktūras un atvieglotu iespējamu interešu konfliktu, korupcijas un krāpnieciskas rīcības izmeklēšanu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)

Publiskojot šādu informāciju kopā ar vispārīgo informāciju, kas paredzēta šajā regulā, tiek palielināta pārredzamība pār Savienības fondu līdzekļu izlietojumu KLP un tādējādi uzlabota minētās rīcībpolitikas pamanāmība un izpratne par to. Tas dod iedzīvotājiem iespēju vēl ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un rezultativitāti, un nosaka tai lielāku atbildību iedzīvotāju priekšā. Tas uzskatāmi parāda iedzīvotājiem arī konkrētus piemērus tam, kā lauksaimniecība nodrošina sabiedriskos labumus, tādā veidā stiprinot lauksaimniecībai atvēlētā valsts atbalsta leģitimitāti.

(71)

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“pārkāpums” ir pārkāpums Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē;

a)	“pārkāpums” ir pārkāpums Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē;

“pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu ;

“pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā norādīts šīs regulas 57. pantā, un ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai veiktu šīs regulas 38.a pantā minēto gada veikuma uzraudzību un Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto daudzgadu veikuma izskatīšanu ;

c)	“Savienības pamatprasības” ir prasības, kas noteiktas Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] un šajā regulā.

c)	“Savienības pamatprasības” ir prasības, kas noteiktas Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] un šajā regulā , Regulā (ES) 2018/1046 (Finanšu regula) un Direktīvā 2014/24/ES (Publisko iepirkumu direktīva) .

ca)	“Savienības prasības” un Savienības pamatprasības un attiecināmības noteikumi, kas izriet no Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula], kā ietverts dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā;

cb)	“izlaides rādītājs” ir Regulas (ES) …/… [KNR regula] 2. panta 12. punktā definētais izlaides rādītājs;

cc)	“rezultātu rādītājs” ir Regulas (ES) …/… [KNR regula] 2. panta 13. punktā definētais rezultātu rādītājs;

cd)	“būtisks trūkums” ir Regulas (ES) …/… [KNR regula] 2. panta 30. punktā definētais būtiskais trūkums;

ce)	“starpniekstruktūra” ir Regulas (ES) …/… [KNR regula] 2. panta 7. punktā definētā starpniekstruktūra;

cf)	“rīcības plāns” ir rīcības plāns, kā noteikts šīs regulas 39. panta 1. punktā un 40. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-a)	saņēmēja nāve;

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	smaga dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;

(a)	dabas katastrofa vai meteoroloģiski apstākļi , kas būtiski ietekmē saimniecību;

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab)	tirgus apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nejauša nopostīšana saimniecībā;

(b)	lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nopostīšana saimniecībā;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	epizootija vai augu slimība , kas skar, attiecīgi, visus saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;

(c)	epizootija , augu slimība vai augu kaitēkļu invāzija , kas skar attiecīgi visus saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis var piemērot pirmās daļas a) punktu lauku saimniecību grupai, kas cietusi no vienas un tās pašas dabas katastrofas vai tiem pašiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā.	ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā , un pasākumus, ko veic saskaņā ar minētās regulas 112. pantu .

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā var finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai. Minētais jo īpaši ietver:

Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā var finansēt plašākas sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai . ELFLA iemaksā, kas minēta Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regulas] 86. panta 3. punktā, ņem vērā administratīvās spējas palielināšanu attiecībā uz jaunajām pārvaldības un kontroles sistēmām dalībvalstīs. Minētais jo īpaši ietver:

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm , kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

(f)	pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu, informācijas apmaiņu par KLP izmantoto paraugpraksi un apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām , kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)	iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;

(h)	iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a pants

Kompetentā iestāde

1. Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:

(a)	9. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;

(b)	10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;

(c)	11. pantā minētās sertifikācijas struktūras norīkošanu un atsaukšanu;

(d)	saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

2. Pamatojoties uz to kritēriju pārbaudi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 12. panta 1. punktu, kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par:

(a)	maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai — pēc izskatīšanas — atcelšanu;

(b)	sertifikācijas struktūras norīkošanu un atsaukšanu.

Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par maksājumu aģentūru, koordinējošās struktūras un sertifikācijas struktūras akreditēšanu vai norīkošanu un akreditācijas atcelšanu vai atsaukšanu.

Komisija sekmē paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pārvaldības sistēmu darbību.

Grozījums Nr. 273/rev

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras

Maksājumu aģentūras

1. Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

1. Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu vai attiecīgā gadījumā reģionu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Minēto uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, drīkst deleģēt.

2. Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Katra dalībvalsts tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu ierobežo šādi:

Katra dalībvalsts, ņemot vērā savas konstitucionālās normas, tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu ierobežo šādi:

(a)	viena aģentūra valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā viena aģentūra katrā reģionā un

(a)	viena aģentūra valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā viena aģentūra katrā reģionā un

(b)	viena aģentūra, kas pārvalda gan ELGF, gan ELFLA izdevumus.

(b)	viena aģentūra, kas pārvalda gan ELGF, gan ELFLA izdevumus , ja pastāv vienīgi valsts maksājumu aģentūras .

Tomēr, ja maksājumu aģentūras tiek izveidotas reģionālā līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī attiecībā uz tām atbalsta shēmām, kuras to būtības dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī uztic šo shēmu pārvaldību reģionālajām maksājumu aģentūrām.

Laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam akreditēto maksājumu aģentūru akreditāciju pārnes uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir informēta par to atbilstību akreditācijas kritērijiem un ja pārskatīšanā, kas veikta saskaņā ar 7.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, nav apliecināts pretējais.

Tādu maksājumu aģentūru akreditācija, kas vismaz trīs gadus nav pārvaldījušas ELGF vai ELFLA izdevumus, tiek atsaukta.

Pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis jaunas maksājumu aģentūras vairs nenorīko.

Dalībvalstis var norīkot jaunas maksājumu aģentūras pēc [šīs regulas spēkā stāšanās diena] ar nosacījumu, ka:

(a)	netiek palielināts akreditēto maksājumu aģentūru skaits attiecībā pret situāciju 2019. gada 31. decembrī un

(b)	jaunas maksājumu aģentūras norīko attiecīgās dalībvalsts administratīvās reorganizācijas gadījumā.

3. Regulas (ES, Euratom) 2018/… [jaunā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:

3. Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:

(a)	kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar 51. pantu;

(a)	kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar 51. pantu;

(b)	gada veikuma ziņojumu, kas minēts 52. panta 1. punktā un parāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar 35. pantu ;

(b)

gada kopsavilkumu par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, tostarp to iznākumu, un analīzi par to kļūdu un nepilnību būtību un apmēru, kas sistēmās identificētas revīzijas un kontroļu rezultātā, kā arī par veikto vai plānoto koriģējošo pasākumu, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā ;

(c)	kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punktā – pārvaldības deklarāciju par:

(c)	kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punktā – pārvaldības deklarāciju par:

i)	faktu, ka minētā informācija ir pienācīgi izklāstīta, pilnīga un pareiza, kā tas noteikts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta a) apakšpunktā,

i)	faktu, ka minētā informācija ir pienācīgi izklāstīta, pilnīga un pareiza, kā tas noteikts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta a) apakšpunktā,

ii)	izveidoto pārvaldības sistēmu pareizu funkcionēšanu, kas dod vajadzīgās garantijas par gada veikuma ziņojumā uzrādīto izlaidi, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā ,

ii)	atbilstīgi Savienības pamatprasībām izveidoto iekšējās kontroles sistēmu pareizu funkcionēšanu, kas saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktu dod vajadzīgās garantijas par to, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar šīs regulas 35. pantu ;

iii)	analīzi par to kļūdu un nepilnību būtību un apmēru, kas sistēmās identificētas revīzijas un kontroļu rezultātā, kā arī par veikto vai plānoto korektīvo rīcību, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

3.a Regulas (ES)…/… [KLP stratēģisko plānu regula] 38.a pantā minētās gada veikuma uzraudzības un 121. pantā minētās daudzgadu veikuma uzraudzības vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai veikuma ziņojumu.

Ziņojumā atspoguļo veiktās darbības un progresu, kas panākts KLP valsts stratēģiskajā plānā izvirzīto mērķu sasniegšanā, un tajā ietver informāciju par katru gadu realizēto izlaidi un realizētajiem izdevumiem, informāciju par sasniegtajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem ik pēc diviem gadiem un, ja iespējams, ziņošanu par ietekmi, izmantojot datus, kas minēti Regulas (ES)…/… [KLP stratēģisko plānu regula] 129. pantā.

Veikuma ziņojumus pirmo reizi iesniedz līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz 2030. gadam, to ieskaitot. Pirmais veikuma ziņojums aptver pirmos divus finanšu gadus pēc … [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas]. Attiecībā uz Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas II nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem šajā veikuma ziņojumā aptver tikai [nākamais gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas] finanšu gadu.

4. Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts norīko publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:

(a)	vākt Komisijai sniedzamo informāciju un minēto informāciju nosūtīt Komisijai;

(b)	iesniegt 52. panta 1. punktā minēto gada veikuma ziņojumu;

(c)	veikt vai koordinēt rīcību ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par jebkādu turpinājumdarbu;

(d)	veicināt un nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu. Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finansiālās informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.

Gada veikuma ziņojums, ko iesniegusi koordinējošā struktūra, ietilpst 11. panta 1. punktā minētā atzinuma tvērumā, un nosūtīšanas brīdī tam pievieno pārvaldības deklarāciju, kas minēto ziņojumu aptver pilnībā.

5. Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 2. punktā minētajiem akreditācijas kritērijiem, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgās izmaiņas termiņā, kas kompetentajai iestādei jānosaka atkarībā no problēmas smaguma.

6. Maksājumu aģentūras pārvalda un kontrolē to atbildībā esošās darbības, kas saistītas ar valsts intervenci, un saglabā vispārējo atbildību minētajā jomā.

Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, maksājumu aģentūra paļaujas uz kontroles ziņojumu, kas pamato pieteikumus uz maksājumu un ko iesniegusi EIB vai cita starptautiska iestāde.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Article 9

svītrots

Kompetentā iestāde

1. Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:

(a)	8. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;

(b)	8. panta 4. punktā minēto koordinējošās struktūras akreditāciju;

(c)	11. pantā minētās sertifikācijas struktūras norīkošanu;

(d)	saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu.

2. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz to akreditācijas kritēriju pārbaudīšanu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par akreditēšanu un akreditāciju atsaukšanu.

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Koordinējošās struktūras

1. Ja dalībvalstī ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts izraugās publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:

a)	vākt Komisijai iesniedzamos dokumentus, datus un informāciju un nosūtīt šo informāciju Komisijai;

b)	veikt vai koordinēt rīcību ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par to un jebkādu turpmāku pasākumu;

c)	nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu.

Saistībā ar 1 punkta a) apakšpunktā minētās finanšu informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.

Regulas 8. panta 3. un 3.a punktā minētie dokumenti, dati un informācija, ko iesniegušas maksājumu aģentūras un kas jānodrošina koordinējošajai struktūrai, ietilpst 11. panta 1. punktā minētā koordinējošās struktūras atzinuma tvērumā, un tos nosūta kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas pilnībā ietver minētos dokumentus.

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sertifikācijas struktūra ir publiska vai privāta revīzijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies uz vismaz trim gadiem, neskarot valsts tiesību aktus. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un ja to prasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, dalībvalsts to izvēlas publiskā konkursa procedūrā.

Tomēr dalībvalsts, kas akreditē vairāk nekā vienu sertifikācijas struktūru, valsts līmenī izraugās arī valsts sertifikācijas struktūru, kas būs atbildīga par koordinēšanu.

Finanšu regulas 63. panta 7. punkta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām sertifikācijas struktūra sniedz atzinumu, kurš sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un kurā konstatē, vai:

a)	pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;

a)	pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;

b)	dalībvalstu ieviestās pārvaldības sistēmas darbojas pienācīgi;

b)	dalībvalstu ieviestās pārvaldības sistēmas darbojas pienācīgi;

52. pantā minētajai ikgadējai veikuma noskaidrošanai vajadzīgie veikuma ziņojumi par izlaides rādītājiem un Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 115. pantā minētajai daudzgadu veikuma uzraudzībai vajadzīgie veikuma ziņojumi par rezultātu rādītājiem, kuri parāda atbilstību šīs regulas 35. pantam , ir pareizi;

Šīs regulas 38.a pantā minētajai daudzgadu veikuma uzraudzībai un Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minētajai veikuma izskatīšanai vajadzīgie veikuma ziņojumi , kas atspoguļo īstenotās darbības un panākto progresu mērķu sasniegšanā, kā noteikts KLP valsts stratēģiskajā plānā , ir pareizi;

d)	izdevumi, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem pasākumiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi.;

izdevumi, kuri radušies par Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula], Regulā (ES) Nr. 1308/2013 , Regulā (ES) Nr. 228/2013, Regulā (ES) Nr. 229/2013 un Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi un parāda, ka ir ievērots šīs regulas 35. pants .

Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudīšanā ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.

Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, sertifikācijas struktūra paļaujas uz gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši minēto iestāžu ārējie revidenti.

2. Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

2. Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas gan finanšu pārvaldības ziņā, gan arī saistībā ar to plānoto mērķu novērtēšanu un sasniegšanu attiecībā uz intervencēm . Visus datus un informāciju, kurus izmanto, lai sertifikācijas struktūras varētu apliecināt mērķu sasniegšanu, kā arī uz kuriem balstās veiktie pieņēmumi, dara pārredzami pieejamus. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.

Īstenošanas aktos nosaka arī:

a)	revīzijas principus, uz kuriem balstīti sertifikācijas struktūru atzinumi, tostarp riska novērtējumu, iekšējās kontroles un vajadzīgo revīzijas pierādījumu pakāpi;

b)	revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.a Tiklīdz dalībvalstu kompetentās iestādes ir iecēlušas šajā pantā minēto sertifikācijas struktūru un informējušas par to Komisiju, Komisija ne vēlāk kā vienu gadu pēc … [šīs regulas piemērošanas datums] un otro reizi ne vēlāk kā pēc četriem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam visu šādu struktūru visaptverošu sarakstu.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018)0322].	1. ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018)0322] , ar kuru nosaka individuālus ierobežojumus dalībvalstīm .

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Komisijas pilnvaras

1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

(a)	9. panta 2. punktā minēto maksājumu aģentūru un 10. panta 4. punktā minēto koordinējošo struktūru minimālajiem akreditācijas nosacījumiem;

(b)	maksājumu aģentūru pienākumiem, kas saistīti ar valsts intervenci, un noteikumiem par to pārvaldības un kontroles pienākumu saturu;

(c)	maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām un sertifikācijas struktūras norīkošanas un atsaukšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzības procedūrām, ņemot vērā proporcionalitātes principu;

(d)	darbu un pārbaudēm, uz kuriem pamatojas 9. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā maksājumu aģentūru pārvaldības deklarācija;

(e)	10. panta 4. punktā minētās koordinējošās struktūras funkcionēšanu un informācijas paziņošanu Komisijai.

2. Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.

Minētajos deleģētajos aktos nosaka arī

(a)	revīzijas principus, uz kuriem balstās sertifikācijas struktūru atzinumi, arī riska novērtējumu, iekšējās kontroles un prasīto revīzijas pierādījumu līmeni; un

(b)	revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus, kuros var paredzēt iespēju uzraudzīt maksājumu aģentūru veiktās pārbaudes uz vietas.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ELGF katra gada sākumā izveido rezervi , kas iecerēta , lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā vai gadījumā, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē krīzes (“lauksaimniecības rezerve”) .	KLP budžetā izveido ES lauksaimniecības krīzes rezervi (“rezerve”) , lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā un lai nekavējoties reaģētu gadījumā, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē krīzes.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lauksaimniecības rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā.

Rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā un izmanto finanšu gadā vai gados, kad vajadzīgs papildu atbalsts, šādu pasākumu finansēšanai:

(a)	lauksaimniecības tirgu stabilizējoši pasākumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8 līdz 21. pantā;

(b)	ārkārtas pasākumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 V daļas I nodaļā;

(c)	pasākumi, lai papildinātu ienākumu stabilizēšanas instrumentus, kas minēti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 70. pantā, ja tirgus krīzes ir biežākas par katrā nozarē iepriekš noteikto sliekšņvērtību.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 100. pantu, lai papildinātu šo pantu nolūkā paredzēt nozaru sliekšņvērtības, kas ļauj sākt pasākumus, lai papildinātu šā punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētos ienākumu stabilizācijas instrumentus.

Grozījums Nr. 79 un 242

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lauksaimniecības rezerves līdzekļus dara pieejamus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8.–21. pantā un 219., 220. un 221. pantā paredzētajiem pasākumiem gadā vai gados, kuros ir vajadzīgs papildu atbalsts.	svītrots

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – - 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Sākotnējo summu 400 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās nosaka 2021. gadā kā papildinājumu ELGF un ELFLA budžetam.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lauksaimniecības rezerves summa katra gada sākumā 2021.–2027. gada periodā ir vismaz 400 miljoni EUR pašreizējās cenās . Komisija gada gaitā var koriģēt lauksaimniecības rezerves summu , kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises vai perspektīvas kārtējā vai nākamajā gadā un ņemot vērā pieejamās ELGF apropriācijas .	ES lauksaimniecības krīzes rezerves summa katra gada sākumā 2021.–2027. gada periodā ir vismaz 2021 . gadā piešķirtās sākotnējās summas apmērā , ko minētajā periodā var palielināt līdz maksimālajai summai 1 500 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtos attiecīgos lēmumus .
	ES lauksaimniecības krīzes rezerves summu koriģē ikgadējā budžeta procedūrā vai gada gaitā, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā krīzes norises vai perspektīvas kārtējā gadā vai nākamajos gados un ņemot vērā ELGF piešķirtos ieņēmumus vai rezerves, kas pieejamas ELGF maksimālā apakšapjoma ietvaros.

Grozījums Nr. 82 un 244

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja minētās pieejamās apropriācijas nav pietiekamas, ES lauksaimniecības krīzes rezerves finansēšanai var izmantot finanšu disciplīnu pirmajā daļā minētās sākotnējās summas robežās.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajos finanšu gados.	Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes bez laika ierobežojuma, lai finansētu rezervi nākamajos finanšu gados.

Grozījums Nr. 84 un 247

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, krīzes rezerves kopējo neizlietoto summu, kas pieejama 2020. gada beigās, pārnes uz 2021. gadu, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās rīcības, un dara pieejamu lauksaimniecības rezerves finansēšanai.	svītrots

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā , un Savienības finansiālajai iemaksai īpašajos pasākumos, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā un piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.

Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar šo pantu, piemēro tikai tiešajiem maksājumiem, kuri pārsniedz 2 000 EUR un kuri jāpiešķir saņēmējiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

19. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija, nepiemērojot 101. pantā minēto procedūru, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus.	6. Komisija, piemērojot 101. pantā minēto procedūru, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.	Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības un kontroles sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu Komisija var uzticēt specializētiem subjektiem.	Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības un kontroles sistēmu Komisija var uzticēt specializētiem subjektiem.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovidisko uzraudzību un lauksaimniecības kultūru stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ar ārkārtas apstākļiem saistīto ietekmi uz lauksaimniecību;

(b)

nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovides un klimata uzraudzību un augsnes, ūdens, lauksaimniecības kultūru un citu augu stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ārkārtas apstākļu radīto ietekmi uz lauksaimniecību , kā arī novērtējumu par lauksaimniecības sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un progresu virzībā uz attiecīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ;

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	veicināt pasaules tirgu pārredzamību;

(d)	veicināt īpašus pasākumus, ka palielina pasaules tirgu pārredzamību , tostarp tirgus uzraudzību, ņemot vērā Savienības mērķus un saistības, kā arī politikas saskaņotību attīstībai ;

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ievērojot 7. panta c) punktu , Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos.

Ievērojot 7. pantu , Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP un tās ietekmes īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, Eurostat, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos , vienlaikus pēc iespējas nodrošinot neatkarību, pārredzamību un informācijas brīvu pieejamību .

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	2021. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(a)	2021. gadā: 1,5 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	2022. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

(b)	2022. gadā: 1,5 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz vai no ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 90. pantu, papildu priekšfinansējumu neizmaksā un neatgūst .	3. Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz vai no ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 90. pantu, var izmaksāt vai atgūt papildu priekšfinansējumu .

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.	4. Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam vai attiecīgajai reģionālajai intervences programmai un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto iemaksu likmi, kas minēta Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.	1. Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu vai attiecīgā gadījumā katru reģionālo intervences programmu . Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto līdzfinansējuma likmi, kas minēta Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 25 % no KLP stratēģiskā plāna iemaksas kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;

(a)	summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 25 % no KLP stratēģiskā plāna līdzfinansējuma kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

1. Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja līdz 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par plāna izpildes pēdējo gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 32. pantu.	3. Ja līdz 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par plāna izpildes pēdējo gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 32. pantu.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

1. Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+ 3 . gada 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

3. Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+ 4 . gada 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

32. pants – 4. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+ 2 . gada 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;

(a)	budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+ 3 . gada 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELFLA satvarā darbība var saņemt dažāda veida atbalstu no KLP stratēģiskā plāna un no citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem vai Savienības instrumentiem tikai tad, ja kumulētā atbalsta kopsumma, kas piešķirta kā dažāda veida atbalsts, nepārsniedz lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kas piemērojama attiecīgajam intervences tipam, kurš minēts Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā. Tādos gadījumos dalībvalstis nedeklarē Komisijai izdevumus attiecībā uz:

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā , Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

Izdevumus, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013, Regulā (ES) Nr. 228/2013, Regulā (ES) Nr. 229/2013 un Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem , Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:

a)	tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras;

a)	tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras; un

b)	tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem , vai

b)	tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem.

attiecībā uz Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem:

i)	ziņojumā ir uzrādīta tiem atbilstoša izlaide un

ii)	tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas neaptver attiecināmības nosacījumus, kuri individuāliem saņēmējiem noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos.

Pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktu nepiemēro avansiem, kas saņēmējiem izmaksāti saskaņā ar Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem .

Izdevumus, kuri radušies par Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] paredzētajiem pasākumiem, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja :

a)	tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras;

b)	tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības prasībām; un

tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, tostarp dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā norādīts šīs regulas 57. pantā, un ziņošanas sistēmu, kas ieviesta, lai sagatavotu Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto veikuma ziņojumu .

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 88. pantā minētās informācijas secina, ka 36. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, dalībvalstij tiek dota iespēja iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija atbildi uzskata par neapmierinošu , Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 19. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai 30. pantā minēto starpmaksājumu satvarā.

2. Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 88. pantā minētās informācijas secina, ka 36. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, dalībvalstij tiek dota iespēja iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija ir secinājusi, ka sniegtie komentāri ir acīmredzami neapmierinoši , Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 19. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai 30. pantā minēto starpmaksājumu satvarā. Komisija nodrošina, ka jebkādi samazinājumi nerada papildu kavēšanos vai problēmas galīgajiem saņēmējiem attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

37. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar šo pantu veiktie samazinājumi neskar 51. pantu.	3. Saskaņā ar šo pantu veiktos samazinājumus piemēro saskaņā ar proporcionalitātes principu un neskarot 51. pantu.

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

38. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja 8. panta 3. punktā un 11. pana 1. punktā minētos dokumentus dalībvalstis neiesniedz 8. panta 3. punktā paredzētajos termiņos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Uz laiku apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ja saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc termiņa.	1. Ja 8. pantā un 11. panta 1. punktā minētos dokumentus un datus dalībvalstis neiesniedz 8. pantā un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 129. panta 1. punktā paredzētajos termiņos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Uz laiku apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ja saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc termiņa.
Attiecībā uz 30. pantā minētajiem starpmaksājumiem izdevumu deklarāciju par nepieņemamu atzīst saskaņā ar minētā panta 6. punktu.	Attiecībā uz 30. pantā minētajiem starpmaksājumiem izdevumu deklarāciju par nepieņemamu atzīst saskaņā ar minētā panta 6. punktu.
2. Ja 52. pantā minētās ikgadējās veikuma noskaidrošanas satvarā Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.
Apturēšanu uz laiku piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kurām piemērots 52. panta 2. punktā minētā samazināšana, un uz laiku apturamā summa nepārsniedz procentus, kas atbilst saskaņā ar 52. panta 2. punktu piemērotajai samazināšanai. Uz laiku apturētās summas Komisija atlīdzina dalībvalstīm vai samazina galīgi, izmantojot 52. pantā minēto īstenošanas aktu.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi.
3. Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	3. Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.	Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka mēneša maksājumus, kas minēti 19. panta 3. punktā, vai starpmaksājumus, kas minēti 30. pantā, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu.	Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka mēneša maksājumus, kas minēti 19. panta 3. punktā, vai starpmaksājumus, kas minēti 30. pantā, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu.

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

38.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.a pants
	Ikgadējā veikuma uzraudzība
	1. Komisija kopš [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam reizi gadā uzrauga darbības, ko īsteno Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minēto intervenču ietvaros, un novērtē atbilstību starp veikuma ziņojumā norādīto faktisko izlaidi un faktiskajiem izdevumiem.
	2. Ja 1. punktā minētās ikgadējās veikuma uzraudzības ietvaros Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 35 %, dalībvalsts Komisijai pirms 122. pantā minētās pārskatīšanas sanāksmes iesniedz pamatojumus.
	Ja attiecīgā dalībvalsts nespēj pienācīgi pamatot starpības iemeslus, Komisija prasa šai dalībvalstij novērtēt problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, it sevišķi saistībā ar iespējamām turpmākā novirzēm no attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un paredzamajiem sarežģījumiem rezultātu rādītāju attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanā daudzgadu veikuma izskatīšanas ietvaros, kā minēts Regulas (ES) …/…[KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā, un attiecīgā gadījumā aprakstīt jau īstenotos vai īstenojamos pasākumus.
	Komisija vajadzības gadījumā var pārskatīšanas sanāksmes laikā izdot agrīnu brīdinājumu un prasīt dalībvalstij izstrādāt un īstenot papildu korektīvas darbības attiecībā uz nākamo finanšu gadu.
	3. Ne vēlāk kā … [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] 15. martā un pēc tam reizi gadā Komisija Eiropas Parlamentam nosūta kopsavilkuma ziņojumu par ikgadējo veikuma uzraudzību, kas īstenota iepriekšējā kalendārajā gadā, ietverot izdotos agrīnos brīdinājumus.

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. pants Maksājumu apturēšana uz laiku, kas saistīta ar daudzgadu veikuma uzraudzību	39. pants Maksājumu apturēšana uz laiku un samazināšana , kas saistīta ar daudzgadu veikuma izskatīšanu
1. Ja progress valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 116. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā kavējas vai ir nepietiekams, Komisija var lūgt attiecīgajai dalībvalstij īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā ir skaidri progresa rādītāji, kas jānosaka , apspriežoties ar Komisiju.	1. Komisija kopš [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam reizi gadā veic daudzgadu veikuma izskatīšanu, kā minēts Regulas (ES) …/…[KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā, pamatojoties uz veikuma ziņojumos sniegto informāciju.
	Ja progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā kavējas vai ir nepietiekams un ja valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 116. pantu uzraudzīto viena vai vairāku rezultātu rādītāju paziņotā vērtība liecina par starpību vairāk nekā 25 % apmērā attiecīgajā pārskata gadā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz šīs novirzes pamatojumu pirms minētās regulas 122. pantā noteiktās pārskatīšanas sanāksmes.
	Ja attiecīgā dalībvalsts nespēj pamatot šīs novirzes, Komisija var pārskatīšanas sanāksmes laikā pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij, apspriežoties ar Komisiju , izstrādāt un sagatavot rīcības plānu un to īstenot .
	Attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz Komisijai otrajā daļā minēto rīcības plānu, ietverot vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamo grafiku tā īstenošanai. Šajā rīcības plānā skaidri norāda ar tiem rezultātu rādītājiem saistītās intervences, kam konstatētas novirzes.
	Komisija 30 dienu laikā vai nu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti, ka tā pieņem rīcības plānu, vai nosūta attiecīgajai dalībvalsti pieprasījumu grozīt šo plānu. Attiecīgā dalībvalsts ievēro rīcības plānu un paredzēto īstenošanas grafiku, ko pieņēmusi Komisija.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Lai sagatavotu šajā punktā minētos rīcības plānus, Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem , tostarp progresa rādītāju definīciju, un rīcības plānu sagatavošanas procedūru.
2. Ja dalībvalstis 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.	2. Ja attiecīgā dalībvalsts 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja dalībvalsts iesniegtais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija , apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti un nodrošinot tai iespēju atbildēt 30 dienu laikā, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.
	Ja attiecīgā dalībvalsts ir atbildējusi un iesniegusi savus komentārus, taču Komisija tos uzskata par nepietiekamiem, Komisija pēc vajadzības un ne vēlāk kā pēc īstenošanas akta pieņemšanas, iesniedz pamatojumu, skaidrojot, kādēļ iesniegtie komentāri ir bijuši nepietiekami. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
	Pirms apturēšanas procedūras ierosināšanas saskaņā ar šo pantu Komisija ņem vērā termiņu, kas norādīts attiecībā uz rīcības plāna izpildi. Komisija ņem vērā nepārvaramas varas un smagas krīzes apstākļus, kas varētu liegt dalībvalstij pienācīgi īstenot tās rīcības plānu, tostarp attiecīgo starpposma mērķrādītāju sasniegšanu.
Apturēšanu uz laiku piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras bija jāaptver minētajam rīcības plānam, saskaņā ar proporcionalitātes principu. Uz laiku apturētās summas Komisija atlīdzina tad, kad, pamatojoties uz Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto veikuma izskatīšanu, ir konstatēts apmierinošs progress mērķrādītāju sasniegšanā. Ja līdz valsts KLP stratēģiskā plāna slēgšanai stāvoklis nav labots, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru uz laiku apturētā summa attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta galīgi.	Apturēšanu uz laiku piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras bija jāaptver minētajam rīcības plānam, saskaņā ar proporcionalitātes principu. Uz laiku apturētās summas Komisija atlīdzina tad, kad, pamatojoties uz Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto veikuma izskatīšanu, ir konstatēts apmierinošs progress rezultātu rādītāju starpposma mērķrādītāju un rezultātu rādītāju paziņotās vērtības sasniegšanā.
	Šajā pantā “apmierinošs progress” nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi rīcības plānu un sasniegusi starpposma mērķrādītājus un ka attiecīgo rezultātu rādītāju paziņotā vērtība liecina par starpību mazāk nekā 25 % apmērā attiecīgajos pārskata gados.
	Attiecīgā dalībvalsts brīvprātīgi paziņo Komisijai par rīcības plāna īstenošanas progresu budžeta gada laikā, lai Komisija varētu novērtēt virzību uz starpposma mērķu sasniegšanu. Ja dalībvalsts var pierādīt, ka starpība, kuras dēļ ir apturēti maksājumi, ir samazināta līdz mazāk nekā 25 % apmērā budžeta gada laikā, apturētās summas tiek atlīdzinātas.
	Ja 6 mēnešu laikā pēc apturēšanas stāvoklis nav labots, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru uz laiku apturētā summa attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta galīgi. Galīgi samazinātās summas pārdala dalībvalstīm ar apmierinošu veikumu, kā minēts 39.a pantā.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību .	Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar daudzgadu veikuma izskatīšanu .
3. Īstenošanas aktus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	3. Īstenošanas aktus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.	Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

39.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	39.a pants
	No maksājumu samazināšanas izrietošo līdzekļu pārdale, kas saistīta ar daudzgadu veikuma izskatīšanu
	1. Līdzekļus, kas izriet no samazinājumiem saskaņā ar šīs Regulas 39. panta 3. punktu, novirza uz veikuma rezervi un izmanto, lai atlīdzinātu dalībvalstīm, kuru veikums ir bijis apmierinošs saistībā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 6. panta 1. punktā minētajiem un dalībvalstu stratēģiskajos plānos sīkāk izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
	2. Šādus līdzekļus var piešķirt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu īstenošanas beigās, lai atlīdzinātu apmierinošu veikumu, ja attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šā panta 3. punktā paredzētos nosacījumus.
	3. Pamatojoties uz daudzgadu veikuma izskatīšanu, līdzekļus piešķir tikai tām dalībvalstīm, kas ir sasniegušas vismaz 90 % no savu mērķrādītāju vērtības saistībā ar rezultātu rādītājiem, kurus piemēro Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 6. panta 1. punktā minētajiem un dalībvalstu stratēģiskajos plānos sīkāk izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
	Komisija divu mēnešu laikā pēc pēdējā veikuma ziņojuma saņemšanas no visām dalībvalstīm, kā minēts Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 121. panta 2. punktā, pieņem īstenošanas aktu, nepiemērojot 101. pantā minēto komiteju procedūru, lai attiecībā uz katru no dalībvalstīm izlemtu, vai attiecīgie KLP stratēģiskie plāni ir sasnieguši šā panta 3. punktā minētās mērķrādītāju vērtības.
	4. Ja 3. punktā minētās mērķrādītāju vērtības ir sasniegtas, Komisija aprēķina un piešķir summu attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm), un to uzskata par galīgi piešķirtu finanšu gadā pēc KLP stratēģisko plānu slēgšanas, pamatojoties uz tajā pašā punktā minēto lēmumu. Lai piešķirtu līdzekļus, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un smagu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Gadījumos, kad pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.	1. Ja pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, kas ir norādīti maksājumu aģentūras pārvaldības deklarācijā, sertifikācijas struktūras atzinumā vai Komisijas pārbaužu laikā saskaņā ar 47. pantu, Komisija prasa attiecīgajai dalībvalstij atbildēt un sniegt komentārus par minētajiem konstatējumiem divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma izteikšanas, lai novērtētu nepieciešamību pēc korektīvām darbībām un vajadzības gadījumā pēc rīcības plāna. Pēc minētā laikposma beigām Komisija vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.
	Attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto rīcības plānu, ietverot vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamo grafiku tā īstenošanai. Komisija vai nu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti, ka tā pieņem rīcības plānu, vai nosūta attiecīgajai dalībvalsti pieprasījumu grozīt šo plānu. Attiecīgā dalībvalsts ievēro rīcības plānu un paredzēto īstenošanas grafiku, ko pieņēmusi Komisija.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Komisija saskaņā ar 100. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un kuros nosaka turpmākus noteikumus par šajā punktā minēto rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru.
2. Ja dalībvalsts 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.	2. Ja dalībvalsts šā panta 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas nav piemērots saskaņā ar Komisijas rakstisku pieprasījumu, kā norādīts minētajā punktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.	Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.
3. Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.	3. Pirms 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām. Ja attiecīgā dalībvalsts ir atbildējusi un iesniegusi savus komentārus, taču Komisija tos uzskata par nepietiekamiem, Komisija pēc vajadzības un ne vēlāk kā pēc īstenošanas akta pieņemšanas, iesniedz pamatojumu, skaidrojot, kādēļ iesniegtie komentāri ir bijuši nepietiekami.
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.	Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus, ņem vērā deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punkta trešo daļu.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

42. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

(a)	tiešo maksājumu intervencēm un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētajiem pasākumiem avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

42. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 68. un 71. pantā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.	3. Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 68. un 71. pantā un III sadaļas III nodaļā, kā arī Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II nodaļas I sadaļā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.	2. Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai attiecīgi ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai un galvenokārt sedz lauksaimniecības rezervi, kas noteikta saskaņā ar ELGF, ievērojot 14. pantā paredzētos ierobežojumus .

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, ar informācijas kampaņu palīdzību atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, tostarp par tās mijiedarbību ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un attīstību. Tās nolūks ir informēt iedzīvotājus par problēmām, ar kādām ir nācies saskarties lauksaimniecības un pārtikas jomā, informēt lauksaimniekus un patērētājus, ar informācijas kampaņu palīdzību atgūt krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt ilgtspējīgāku Savienības lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķis ir sniegt saskanīgu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās.	Mērķis ir sniegt saskanīgu, neatkarīgu, uz pierādījumiem balstītu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās , šim nolūkam izstrādājot sabiedrības informēšanas plānu .

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.	Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz izdevumu deklarāciju elementu nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba , ja vien Komisija nav informējusi dalībvalsti, ka attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tā nevar paļauties uz sertifikācijas struktūras darbu, un tā ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī.

Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba un ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī , ja vien tā nav informējusi attiecīgo dalībvalsti, ka tā nevar paļauties uz šo darbu .

Grozījums Nr. 282

Regulas priekšlikums

47. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, vai jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar Līguma 322. pantu vai uz Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 pamata, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši:

1. Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, vai jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar Līguma 322. pantu vai uz Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 vai Finanšu regulas 127. panta pamata, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši:

(a)	administratīvās prakses atbilstību Savienības noteikumiem;

(a)	administratīvās prakses atbilstību Savienības noteikumiem;

(b)	to, vai izdevumiem , kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajām intervencēm, ir atbilstoša izlaide , kas uzrādīta gada veikuma ziņojumā ;

(b)	to, vai darbības , kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajām intervencēm, ir veiktas saskaņā ar Savienības prasībām un pārbaudītas , lai nodrošinātu atbilstību minētajām prasībām ;

(ba)	to, vai citas darbības, kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā, ir veiktas un pārbaudītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(c)	to, vai sertifikācijas struktūras darbs ir veikts saskaņā ar 11. pantu un šīs nodaļas 2. iedaļas nolūkos;

(c)	to, vai sertifikācijas struktūras darbs ir veikts saskaņā ar 11. pantu un šīs nodaļas 2. iedaļas nolūkos;

(d)	to, vai maksājumu aģentūra atbilst 8. panta 2. punktā noteiktajiem akreditācijas kritērijiem un vai dalībvalsts 8. panta 5. punkta noteikumus piemēro pareizi.

(d)	to, vai maksājumu aģentūra atbilst 8. panta 2. punktā noteiktajiem akreditācijas kritērijiem un vai dalībvalsts 8. panta 5. punkta noteikumus piemēro pareizi.

(da)	to, vai 39. un 40. pantā minētie rīcības plāni ir pareizi īstenoti.

Ja Komisija nevar paļauties uz 46. pantā minētās sertifikācijas struktūras darbu, jo ir atklāti būtiski trūkumi dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmā, vai nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar šīs regulas 57. pantu, Komisija var veikt paplašinātu uzraudzību, tostarp pārbaudes uz vietas, kamēr vien pastāv būtiski trūkumi pārvaldības sistēmā.

Personām, kuras Komisija ir pilnvarojusi veikt pārbaudes tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kuri darbojas saskaņā ar tiem piešķirtajām pilnvarām, ir piekļuve grāmatvedības grāmatām un visiem citiem dokumentiem, tostarp dokumentiem un metadatiem, kas sagatavoti vai saņemti un reģistrēti elektroniskā datu nesējā un ir saistīti ar ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.

Pilnvaras veikt pārbaudes neietekmē to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības drīkst veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 īpašos noteikumus, personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia personu mājas apmeklējumos vai oficiālā nopratināšanā, ko veic uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu pamata. Tomēr tām ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.

2. Ņemot vērā pārbaužu organizēšanas radīto administratīvo ietekmi uz maksājumu aģentūrām, Komisija par pārbaudi laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā pārbaudei jānotiek. Šādās pārbaudēs drīkst piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.

Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās struktūras veic papildu pārbaudes vai izziņas darbu attiecībā uz darbībām, ko aptver šī regula. Šajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izziņas darba veikšanā.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas ( ES , Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un informāciju par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus.

3. Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas ( EK , Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un informāciju par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus. Komisija apkopo minēto informāciju un publisko daudzgadu ziņojumus, darot tos zināmus Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

51. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, Komisija, pamatojoties uz 8. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minēto informāciju, pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem.	1. Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, Komisija, pamatojoties uz 8. panta 3. punkta a) , b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem.
Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 52. un 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.	Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par 1. punktā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu un to īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro.	2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par 1. punktā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu un to īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

52. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
52. pants	svītrots
Ikgadējā veikuma noskaidrošana
1. Ja izdevumiem, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā minētajām intervencēm, gada veikuma ziņojumā nav uzrādīta atbilstoša izlaide, Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums. Minētie īstenošanas akti neskar vēlāk saskaņā ar šīs regulas 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija samazināmās summas novērtē, pamatojoties uz starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst ziņojumā uzrādītajai attiecīgajai izlaidei saskaņā ar valsts KLP stratēģisko plānu, un ņemot vērā dalībvalsts sniegto pamatojumu.
3. Pirms 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt komentārus un pamatot visas atšķirības.
4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un procedūru un termiņiem, kas tajā jāievēro.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

53. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja Komisija konstatē, ka 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētie izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka no Savienības finansējuma izslēdzamās summas.

Tomēr attiecībā uz Regulā (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem pirmajā daļā minēto izslēgšanu no Savienības finansējuma piemēro tikai tad, ja dalībvalstu pārvaldības sistēmu funkcionēšanā ir konstatēti nopietni trūkumi.

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kuros nav ievēroti attiecināmības nosacījumi, kas jāievēro individuāliem saņēmējiem un noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos un valsts noteikumos.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz atklāto trūkumu smagumu.

2. No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz reģistrētās neatbilstības smagumu. Tā pienācīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu. Izslēgšanas pamatā ir konstatētās nepareizi iztērētās summas. Ja nav pamatoti iespējams aprēķināt konkrēto summu, proporcionāli izmanto vienotas likmes korekcijas.

3. Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas tiek rakstiski paziņoti Komisijas konstatējumi un dalībvalsts atbildes, un pēc tam abas puses cenšas vienoties par veicamo rīcību. Pēc tam dalībvalstīm tiek dota iespēja parādīt, ka faktiskais neatbilstības apmērs ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.

Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā saskaņot pušu pozīcijas. Ziņojumu par procedūras iznākumu iesniedz Komisijai. Ziņojumā sniegtos ieteikumus Komisija ņem vērā, pirms tā pieņem lēmumu atteikt finansējumu, un sniedz pamatojumu, ja tā nolemj minētos ieteikumus neievērot.

4. Netiek atteikts finansējums attiecībā uz:

a)	izdevumiem, kas norādīti 5. panta 2. punktā un ir radušies vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;

a)	izdevumiem, kas norādīti 5. panta 2. punktā un ir radušies vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;

b)	izdevumiem par daudzgadu intervencēm, kas ietilpst 5. panta 2. punkta darbības jomā vai 6. pantā minēto lauku attīstības intervenču darbības jomā, ja pēdējais pienākums saņēmējam ir uzlikts vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;

b)	izdevumiem par daudzgadu intervencēm, kas ietilpst 5. panta 2. punkta darbības jomā vai 6. pantā minēto lauku attīstības intervenču darbības jomā, ja pēdējais pienākums saņēmējam ir uzlikts vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;

izdevumiem par 6. pantā minētajām lauku attīstības intervencēm, izņemot šā punkta b) apakšpunktā minētās intervences, par kurām maksājumu aģentūra maksājumu vai attiecīgā gadījumā galīgo maksājumu ir veikusi vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem.

5. Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	dalībvalsts piešķirts atbalsts, par kuru Komisija ir ierosinājusi Līguma 108. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, vai pārkāpumi, par kuriem Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir nosūtījusi argumentētu atzinumu saskaņā ar Līguma 258. pantu;

a)	dalībvalsts piešķirts atbalsts, par kuru Komisija ir ierosinājusi Līguma 108. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, vai pārkāpumi, par kuriem Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir nosūtījusi argumentētu atzinumu saskaņā ar Līguma 258. pantu;

b)	šīs regulas IV sadaļas III nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumi, ko pieļāvušas dalībvalstis, ja Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par saviem konstatējumiem 12 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu pārbaužu rezultātiem.

b)	šīs regulas IV sadaļas III nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumi, ko pieļāvušas dalībvalstis, ja Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par saviem konstatējumiem 12 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu pārbaužu rezultātiem.

6. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku.

6. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju , tostarp 2. punktā minēto vienotas likmes korekciju, piemērošanas kritērijiem un metodiku.

7. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro, un 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, tostarp par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību.

7. Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro, un 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, tostarp par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

53.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

53.a pants

Atgūšana neatbilstības gadījumā

1. Dalībvalstis pieprasa, lai saņēmēji atmaksā visus nepamatotos maksājumus, kas saņemti pārkāpumu un citu saņēmēju pieļautu neatbilstību KLP stratēģiskajā plānā minētajiem intervenču nosacījumiem dēļ, un vajadzības gadījumā sāk tiesvedību.

2. Ja summa nav atgūta četru gadu laikā kopš atgūšanas pieprasījuma vai astoņu gadu laikā kopš atgūšanas prasība ir iesniegta izskatīšanai valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finanšu sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Savienības budžeta, neskarot prasību, ka attiecīgajai dalībvalstij jāturpina atgūšanas procedūras saskaņā ar 57. pantu.

3. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos:

(a)

ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau ir radušās un varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu, kuru nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:

(i)	no saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu intervencei, neieskaitot procentus, nepārsniedz 100 EUR; vai

(ii)

no atbalsta saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu intervencei, neieskaitot procentus, ir starp 100 EUR un 250 EUR un attiecīgā dalībvalsts piemēro sliekšņvērtību, kas ir vienāda ar atgūstamo summu vai lielāka par to, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu;

(b)	ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.

Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus , kurus aprēķina, sākot no nākamās dienas pēc noteiktā maksājuma datuma, pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

54. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis var uzdot maksājuma aģentūrai kā struktūrai, kas ir atbildīga par parādu atgūšanu, atskaitīt jebkādu saņēmēja parādu no turpmākiem maksājumiem šim saņēmējam.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, daļēji atceļot vai ārkārtas gadījumos pilnībā anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības intervencēm KLP stratēģiskajā plānā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus , ko aprēķina, sākot no nākamās dienas pēc noteiktā maksājuma veikšanas datuma, pārdala citām lauku attīstības intervencēm tajā pašā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Saskaņā ar šā panta noteikumiem dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūras veic par labu saņēmējam, atskaita summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta saņēmēja pārkāpuma dēļ.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tomēr visus anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

57. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis KLP satvarā pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu faktisku aizsardzību. Minētie noteikumi un pasākumi attiecas jo īpaši uz šādiem aspektiem:

1. Dalībvalstis KLP satvarā ievēro piemērojamās pārvaldības sistēmas un pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu faktisku aizsardzību , tostarp piemērojot 35. pantā noteiktos izdevumu attiecināmības kritērijus . Minētie noteikumi un pasākumi attiecas jo īpaši uz šādiem aspektiem:

a)	pārbaudīt fondu finansēto darbību likumību un pareizību;

a)	pārbaudīt fondu finansēto darbību likumību un pareizību , tostarp saņēmēju līmenī ;

b)	nodrošināt iedarbīgu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, un iedarbotos atturoši, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, un pasākumu samērīgumu;

b)	nodrošināt iedarbīgu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, un iedarbotos atturoši, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, un pasākumu samērīgumu;

c)	novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu;

c)	novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu;

d)	saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai, ja tas nav iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzlikt sodus, kas ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, un vajadzības gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā;

d)	saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai, ja tas nav iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzlikt sodus, kas ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, un vajadzības gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā;

e)	atgūt nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šajā sakarā.

e)	atgūt nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šajā sakarā.

2. Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas.

3. Dalībvalstis ievēro atbilstošu piesardzību, lai nodrošinātu to, ka 1. punkta d) apakšpunktā minētie piemērotie sodi ir samērīgi un noteikti pakāpēs atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma, apmēra, ilguma un atkārtošanās.

Dalībvalstu noteiktā kārtība jo īpaši nodrošina to, ka sodus neuzliek:

a)	ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;

a)	ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;

b)	ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, pamatotu iemeslu dēļ kļūdu nevarēja pamanīt;

b)	ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, pamatotu iemeslu dēļ kļūdu nevarēja pamanīt;

c)	ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.

c)	ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.

Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem radusies nepārvaramas varas dēļ, saņēmējs saglabā tiesības saņemt atbalstu.

4. Dalībvalstis ievieš kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu un pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ietilpst to KLP stratēģiskā plāna darbības jomā. Dalībvalstis informē Komisiju par minēto izskatīšanu rezultātiem.

Ja dalībvalstī tiek konstatēti trūkumi saistībā ar sūdzību izskatīšanu un risināšanu, Komisija izveido sūdzību izskatīšanas mehānismu, kuru saņēmēji, kas saskārušies ar negodīgu attieksmi vai attieksmi, kura tiem izraisa nelabvēlīgu situāciju saistībā ar tiešas vai dalītas pārvaldības publisko līdzekļu saistībām vai izmaksām, ieskaitot publisko iepirkumu lēmumus, var izmantot, lai iesniegtu tiešas sūdzības Komisijai. Komisija nodrošina, ka fiziskām un juridiskām personām ir garantēta pienācīga aizsardzība pēc sūdzības iesniegšanas.

5. Dalībvalstis informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:

a)	procedūrām, termiņiem un informācijas apmaiņu saistībā ar pienākumiem, kā noteikts 1. un 2. punktā;

a)	procedūrām, termiņiem un informācijas apmaiņu saistībā ar pienākumiem, kā noteikts 1. un 2. punktā;

b)	paziņojumu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar 3. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem.

b)	paziņojumu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar 3. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

57.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

57.a pants

Kļūdu labošana

1. Dalībvalstis var paredzēt KLP stratēģiskajos plānos noteikumus, kas dod iespēju saņēmējiem izmantot tiesības veikt labojumu vai savādāk novērst administratīvās deklarācijas vai atbalsta pieteikuma neatbilstību bez samazinājuma vai soda piemērošanas, ja:

(a)	saņēmējs ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu informācijā par situāciju;

(b)	saņēmējs ir pārpratis attiecināmības kritērijus, saistības vai citus pienākumus, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanu tā konkrētajā situācijā.

Minētās tiesības veikt labojumu vai novērst neatbilstību izmanto, ja kļūda vai iztrūkums ir pieļauts labticīgi un nav atzīts par krāpšanas mēģinājumu.

Saņēmēja labticības aspektu novērtē attiecīgās valsts iestādes.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai.

Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai , un šis līmenis var būt zemāks par sākotnējo līmeni, ja pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī. Attiecīgā iestāde sagatavo pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, bet daļu — pamatojoties uz riska analīzi, kas aptver jomas, kurās ir lielākais risks Savienības finanšu interesēm.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

58. pants – 4. punkts – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)	citus noteikumus par pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā.

svītrots

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

62. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā;

(a)	nodrošinot nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā;

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

“dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (33), vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (34) , vai attiecīgā gadījumā cūku identifikācijas vai reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Direktīvā 2008/71/EK (34a) , un citas dalībvalstu ieviestās dzīvnieku datubāzes ;

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)

“bezpieprasījumu sistēma” ir sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.

(f)

“bezpieprasījumu sistēma” ir iepriekš aizpildīta vai cita veida sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	platību uzraudzības sistēma;

(c)	platību uzraudzības un kontroles sistēma;

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

64. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (ĢIS). Šai saistībā ĢIS nodrošina ģeotelpisko datu par lauku saimniecību, kadastrālajiem vai atsauces zemesgabaliem salīdzināšanu ar datiem par aizsargājamām zonām un konkrētām teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] XI pielikumā, piemēram, Natura 2000 teritorijām vai nitrātjūtīgām zonām, kā arī ar ainavas elementiem un ekoloģisko infrastruktūru (kokiem, dzīvžogiem, dīķiem, aizsargjoslām, piekrasti u. c.).

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

64. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija var lūgt specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.	3. Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija lūdz specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs.	Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs. Attiecīgo no datubāzēm izgūto informāciju var iesniegt arī kopsavilkumu veidā.

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

65. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji un iespējamie saņēmēji var piekļūt visiem atsauces datiem un izmantot datus par zemi, ko tie izmanto vai plāno izmantot, lai tie varētu iesniegt precīzus pieteikumus.

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz atbalstu par 63. panta 2. punktā minētajām platībbāzētajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot ģeotelpisko lietotni , ko kompetentā iestāde nodrošinājusi pieteikuma iesniegšanai .	1. Attiecībā uz atbalstu par 63. panta 2. punktā minētajām platībbāzētajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot veidlapu , ko kompetentā iestāde nodrošinājusi savā ģeotelpiskajā pieteikumā .

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

67. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja dalībvalsts nolemj izmantot bezpieprasījumu sistēmu, tā nodrošina administrācijai iespēju veikt attiecināmos maksājumus saņēmējiem, pamatojoties uz oficiālajās datorizētās datubāzēs esošo informāciju, ja tajā nav veiktas izmaiņas, un izmaiņu gadījumā to papildina ar papildu informāciju. Minēto informāciju, kā arī visu papildinformāciju apstiprina saņēmējs.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

68. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu.	1. Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības un kontroles sistēmu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var piešķirt pārejas periodu attiecībā uz platību uzraudzības un kontroles sistēmu izveidi tām dalībvalstīm, kuras pēdējos gados nav izmantojušas šādu platību uzraudzības un kontroles sistēmu.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

68. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.	Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības un kontroles sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

69. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
63. panta 2. punktā minētā sistēma, kurā reģistrē katra intervenču un pasākumu atbalsta saņēmēja identitāti, garantē to, ka ir iespējams identificēt visus pieteikumus, kurus iesniedzis viens un tas pats saņēmējs.	63. panta 2. punktā minētā sistēma, kurā reģistrē katra intervenču un pasākumu atbalsta saņēmēja identitāti, garantē to, ka ir iespējams identificēt visus pieteikumus, kurus iesniedzis viens un tas pats saņēmējs. Tāpat tā nodrošina, ka, ja saņēmēji ietilpst grupā Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 1. punkta 11. apakšpunkta nozīmē, šo grupu identificē.

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

70. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistībā ar atbalstu dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 63. pantā.

Saistībā ar atbalstu dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 63. pantā. Dalībvalstis, izmantojot maksājumu aģentūras vai struktūras, ko tās pilnvarojušas rīkoties to vārdā, veic atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, lai pārliecinātos par attiecināmības nosacījumu ievērošanu atbalsta saņemšanai. Šīs pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas.

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

70. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka katras saskaņā ar 63. panta 2. punktu veiktās intervences kontrolizlasē pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, iekļauti vismaz 5 % no visiem saņēmējiem. Šo procentuālo daļu attiecīgi palielina, ja saistībā ar attiecīgo intervenci vai pasākumu tiek konstatēta būtiska neatbilstība. Tomēr dalībvalstis var samazināt minēto procentuālo daļu, ja kļūdu īpatsvars ir pieņemamā līmenī.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

70. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
57. panta 1.–5. punktu piemēro mutatis mutandis.	svītrots

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	to, kādā formā , ar kādu saturu un kādā kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:

(a)	to, kādā formā un kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

73. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 67 . un 68. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un platību uzraudzības sistēmu.

(b)

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100 . pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot noteikumus par saturu, ko nosūta un dara pieejamu Komisijai attiecībā uz:

i)	lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības un kontroles sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumiem,

ii)	dalībvalstu veicamajām korektīvajām rīcībām, kas minētas 66., 67. un 68. pantā;

iii)	pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 67. un 68. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un platību uzraudzības un kontroles sistēmu.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

73. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.	svītrots

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

78. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī. Komisija vajadzības gadījumā uzaicina ekspertus no trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, lai iegūtu novērtējumu par KLP īstenošanas ārējo ietekmi dalībvalsts līmenī.

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

79. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

79. pants

svītrots

Programmas

1. Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 75. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu periodā.

2. Katru gadu līdz 15. aprīlim (neieskaitot) dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, kurā norāda:

(a)	rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to sadalījumu pa sektoriem, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;

(b)	programmas izstrādei pieņemtos kritērijus.

3. Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.

4. Šā panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstu izdarītajiem programmu grozījumiem.

5. Komisija jebkurā posmā var pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu kādas dalībvalsts programmā.

6. Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par 40 000 EUR, saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai tādu īpašu iemeslu dēļ, kuri dalībvalstīm jānorāda savā gada programmā, kas minēta 1. punktā, vai Komisijai jānorāda jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza pirmajā daļā noteikto sliekšņvērtību.

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

4. virsraksts – 4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma un sodi	Ar nosacījumu sistēmu ilgtspējīgai attīstībai saistītā kontroles sistēma un sodi

Grozījums Nr. 183, 211cp1 un 283cp1

Regulas priekšlikums

84. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 11. pantā un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētie atbalsta saņēmēji pilda Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā minētos pienākumus , dalībvalstis izveido kontroles sistēmu.

Dalībvalstīm ir kontroles sistēma, lai nodrošinātu, ka minētie atbalsta saņēmēji pilda Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā minētos pienākumus:

(a)	atbalsta saņēmēji, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas II nodaļu;

(b)	atbalsta saņēmēji, kas saņem ikgadējās piemaksas, kuras minētas Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 65., 66. un 67. pantā;

(c)	atbalsta saņēmēji, kas saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu.

Grozījums Nr. 211cp2

Regulas priekšlikums

84. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu atbilstību darba un nodarbinātības nosacījumiem, kas izriet no attiecīgajiem koplīgumiem un valsts, Savienības un starptautiska līmeņa sociālajām un darba tiesībām, dalībvalstis nodrošina sadarbību starp kompetentajām valsts iestādēm, kuras atbild par pirmajā daļā minētajām darba inspekcijām un kontroles sistēmu. Pārrobežu situācijās koordināciju un sadarbību nodrošina arī Eiropas Darba iestāde (EDI), kuras funkcijas reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149.

Grozījums Nr. 184, 211cp3 un 283cp3

Regulas priekšlikums

84. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)

“neatbilstības atkārtošanās” ir neatbilstība konkrētai prasībai vai standartam, kas konstatēta vairāk nekā vienu reizi, ar nosacījumu, ka saņēmējs ir ticis informēts par iepriekšējo neatbilstību un viņam attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu iepriekš konstatēto neatbilstību.

Grozījums Nr. 185, 211ad3 un 283ad3

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis savā kontroles sistēmā, kas minēta 1. punktā:	3. Lai pildītu 1. punktā noteiktos kontroles pienākumus, dalībvalstis :

Grozījums Nr. 186, 211ad3 un 283ad3

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	lai veiktu a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas, tās attiecīgā gadījumā var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības sistēmu;

(c)	lai veiktu a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas, tās attiecīgā gadījumā , ja tas ir iespējams, var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības un kontroles sistēmu; un

Grozījums Nr. 187, 211ad3 un 283ad3

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	izveido agrīnās brīdināšanas sistēmu;

Grozījums Nr. 188, 211ad3 un 283ad3

Regulas priekšlikums

84. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 1 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.

svītrots

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

84. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis attiecībā uz šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kurai tās var piemērot svēruma koeficientus, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 5 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.

Grozījums Nr. 190, un 211cp6

Regulas priekšlikums

84. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par vienkāršotām pārbaudēm lauksaimniekiem, kuri piedalās Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 25. pantā minētajās shēmās.

Grozījums Nr. 191, un 211ad6

Regulas priekšlikums

84. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus šajā pantā minēto pārbaužu veikšanai, tostarp noteikumus, kuri nodrošina, ka riska analīzē tiek ņemti vērā šādi faktori:

(a)	lauksaimnieku līdzdalība Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 13. pantā paredzētajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā;

(b)	lauksaimnieku līdzdalība Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 12. panta 3.a punktā paredzētajā sertifikācijas sistēmā, ja regula attiecas uz attiecīgajām prasībām un standartiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 212cp1 un 293

Regulas priekšlikums

85. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbilstoši šai sistēmai pirmajā daļā minēto administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo saņēmēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:	Atbilstoši šai sistēmai pirmajā daļā minēto administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo saņēmēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens , divi vai visi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Grozījums Nr. 212cp2 un 294

Regulas priekšlikums

85. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	neatbilstība skar saņēmēja nodarbināto darba ņēmēju darba un nodarbinātības nosacījumus.

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

85. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis savā sodu sistēmā, kas minēta 1. punktā:

iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad zeme attiecīgā kalendārā gada laikā vai attiecīgo gadu laikā tiek nodota citām personām. Šie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstībām piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi, un personām, kuras to pārņem.

iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad lauksaimniecības zeme , lauksaimniecības uzņēmums vai tā daļas attiecīgā kalendārā gada laikā vai attiecīgo gadu laikā tiek nodota citām personām. Šie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstībām piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi, un personām, kuras to pārņem.

Šajā punktā “nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt tās personas rīcībā, kura nodod zemi;

b)	neatkarīgi no 1. punkta var nolemt nepiemērot sodu katram saņēmējam par katru kalendāro gadu, ja soda summa nepārsniedz 100 EUR. Par konstatējumu un pienākumu veikt korektīvu rīcību paziņo saņēmējam;

b)	neatkarīgi no 1. punkta var nolemt nepiemērot sodu katram saņēmējam par katru kalendāro gadu, ja soda summa nepārsniedz 100 EUR. Par konstatējumu un pienākumu veikt korektīvu rīcību paziņo saņēmējam;

c)	paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts gadījumos , kad neatbilstību izraisījusi nepārvarama vara.

paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts šādos gadījumos:

i)	ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;

ii)	ja neatbilstība ir radusies valsts iestādes rīkojuma dēļ vai

iii)	ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja saņēmējs, kam uzlikts administratīvais sods, kļūdu nav varējis pamanīt pamatotu iemeslu dēļ.

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

86. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzētos administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma minētās regulas minētajā iedaļā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus tas iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.	1. Administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 84. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus saņēmējs iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.
Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.	Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.
2. Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.	2. Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas. Samazinājumu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības nopietnības novērtējumu pēc šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.	Dalībvalstis izveido un izmanto 84. panta 3. punktā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Attiecīgā iestāde informē saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un piedāvā korektīvus pasākumus, kas jāveic, lai novērstu neatbilstību. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.
Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.	Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.
Dalībvalstis Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā paredzētās lauksaimniecisko konsultācijas sistēmas ietvaros var paredzēt obligātu apmācību saņēmējiem, kuri saņēmuši agrīnu brīdinājumu.	Dalībvalstis Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā paredzētās lauksaimniecisko konsultācijas sistēmas ietvaros paredz īpašu apmācību par nosacījumu sistēmu saņēmējiem, kuri saņēmuši agrīnu brīdinājumu , un šādu apmācību var noteikt par obligātu .
3. Atkārtošanās gadījumā procentuālais samazinājums ir lielāks par to, ko piemēro par neatbilstību, kas pieļauta nolaidības dēļ un tiek sodīta pirmo reizi .	3. Neatbilstības atkārtošanās gadījumā procentuālais samazinājums parasti ir 10 % no 1. punktā minēto maksājumu kopsummas .
	Neatbilstības secīgas atkārtošanās gadījumā, un ja saņēmējs nenorāda pamatotu iemeslu, uzskata, ka saņēmēja rīcība ir tīša 4. punkta nozīmē.
4. Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir lielāks par to, ko atbilstīgi 3. punktam piemēro atkārtošanās gadījumā , tas var būt pat tik bargs kā pilnīga izslēgšana no maksājumiem, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.	4. Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir vismaz 15 % no 1. punktā minēto maksājumu kopsummas , tas var būt pat tik bargs kā pilnīga izslēgšana no maksājumiem un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.
5. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un sodu sistēmas iedarbīgumu un atturošo efektu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar turpmākiem noteikumiem par sodu piemērošanu un aprēķināšanu.	5. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un sodu sistēmas iedarbīgumu un atturošo efektu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar turpmākiem noteikumiem par sodu piemērošanu un aprēķināšanu.

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

87. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis drīkst paturēt 20 % no summām, kas izriet no 86. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas piemērošanas.	Dalībvalstis drīkst paturēt 25 % no summām, kas izriet no 86. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas piemērošanas.

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar [Regulas (ES) …/… [KNR] 44. panta 3.–5. punktu] un šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina fondu saņēmēju saraksta ikgadēju ex post publicēšanu.	1. Saskaņā ar [Regulas (ES) …/… [KNR] 44. panta 3.–5. punktu] un šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina fondu saņēmēju saraksta ikgadēju ex post publicēšanu. Ja saņēmēji ietilpst grupā Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 1. punkta 11. apakšpunkta nozīmē, publicētā informācija ļauj identificēt šo grupu.

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

100.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

100.a pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 100. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9. pantu, 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 43., 51., 52., 54., 110. un 111. pantu un attiecīgos īstenošanas un deleģēšanas noteikumus attiecībā uz ELGF turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti 2020. lauksaimniecības finanšu gadā un pirms tam, un attiecībā uz ELFLA – izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

(a)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9. pantu, 26. panta 5. punktu, 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 43., 51., 52., 54., 110. un 111. pantu un attiecīgos īstenošanas un deleģēšanas noteikumus attiecībā uz ELGF turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti 2020. lauksaimniecības finanšu gadā un pirms tam, un attiecībā uz ELFLA – izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

103. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
103. pants	svītrots
Pārejas pasākumi
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu vajadzības gadījumā papildina ar atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un šo noteikumu papildinājumiem.

(*1) Atsauces uz “cp” pieņemto grozījumu virsrakstos ir atsauces uz minēto grozījumu atbilstīgajām daļām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0199/2019).

(12) Regula (ES, Euratom) …/… [jaunā Finanšu regula] . Regula (ES, Euratom) …/… [jaunā Finanšu regula] .

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr . 1296/2013, (ES) Nr . 1301/2013, (ES) Nr . 1303 / 2013, (ES) Nr . 1304/2013, (ES) Nr . 1309/2013, (ES) Nr . 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr . 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr . 966 / 2012 . (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.)

(1a) [KNR Regula]

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(16) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(17) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(18) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(16) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(18) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. marta rezolūcija “Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?” (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0197)).

(1b) Eiropas Ombuda lēmums lietā 1782/2019/EWM.

(1c) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.)

(34) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(34a) Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).

6.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 404/651

P9_TA(2020)0289

Kopējā lauksaimniecības politika — grozījumi TKO regulā un citās regulās ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi (*1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (COM(2018)0394 – C8-0246/2018 – 2018/0218(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 404/20)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīts, ar kādām problēmām saskarsies turpmākā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) laikposmā pēc 2020. gada, kādi būs tās mērķi un orientācija. Šie mērķi cita starpā ir padarīt KLP vairāk orientētu uz rezultātiem, saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu veicināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizāciju un ilgtspēju, kas aptver ekonomisko, sociālo, vidisko un klimatisko ilgtspēju (tostarp pievēršot lielāku uzmanību lauksaimniecībai un mežsaimniecībai) , lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu un veicinātu izglītošanu par veselīgas ēšanas ieradumiem, ražot veselīgu pārtiku un palīdzēt samazināt saņēmēju slogu, kas ir saistīts ar Savienības tiesību aktiem. Paziņojumā ir uzsvērta arī KLP globālā dimensija un izklāstīta Savienības apņemšanās uzlabot ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (PCSD).

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

Tirdzniecības nolīgumu slēgšana gan palielina starptautisko konkurenci lauksaimniekiem, gan paver tiem jaunas perspektīvas. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības savstarpību, Savienībai būtu jāpanāk, ka tiek ievēroti tādi ražošanas standarti, kas atbilst vietējiem ražotājiem piemērojamajiem standartiem, it īpaši vides un veselības jomā, ievērojot savstarpīgumu.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Tā kā KLP ir asāk jāreaģē uz problēmām un iespējām, kas rodas Savienības, starptautiskā, valstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo tās rezultāti Savienības mērķu sasniegšanā, un ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību vērstā (uz “īstenošanas modeli” balstītā) kopējā lauksaimniecības politikā Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, KLP mērķi un pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte dod iespēju labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, pielāgojot atbalstu tā, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku devumu Savienības mērķu sasniegšanā.

(2)

Tā kā KLP ir asāk jāreaģē uz problēmām un iespējām, kas rodas Savienības, starptautiskā, valstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo tās rezultāti Savienības mērķu sasniegšanā, un ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību vērstā (uz “īstenošanas modeli” balstītā) kopējā lauksaimniecības politikā un paturot prātā, ka galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgus ienākumus ražotājiem, Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, KLP mērķi un pamatprasības, bet dalībvalstis uzņemas lielāku atbildību par izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte dod iespēju labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, pielāgojot atbalstu tā, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku devumu Savienības mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)	Tomēr aizvien lielākās cenu svārstības un lauksaimnieku ienākumu samazināšanās, ko saasina pastiprināta KLP pievēršanās tirgiem, liek izstrādāt jaunus publiskos instrumentus piedāvājuma regulēšanai, kas nodrošina taisnīgu produkcijas sadali starp valstīm un lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	Lai nodrošinātu KLP saskaņotību, visām turpmākām KLP intervencēm vajadzētu būt ietvertām stratēģiskā atbalsta plānā, kurā būtu iekļautas dažas nozariskas intervences, kas bija noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (10).

(3)

Lai nodrošinātu KLP saskaņotību, visām turpmākām KLP intervencēm vajadzētu atbilst ilgtspējīgas attīstības, dzimumu līdztiesības un pamattiesību principiem un būt ietvertām stratēģiskā atbalsta plānā, kurā būtu iekļautas dažas nozariskas intervences, kas bija noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (10).

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikumā ir iekļautas dažas definīcijas, kas attiecas uz minētās regulas darbības jomā ietilpstošām nozarēm. Minētā pielikuma II daļas B iedaļā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari, būtu jāsvītro, jo tās vairs nepiemēro. Lai, ņemot vērā jaunas zinātniskās atziņas vai tirgus attīstību, atjauninātu minētajā pielikumā iekļautās definīcijas, kas attiecas uz citām nozarēm, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus minēto definīciju grozīšanai . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc būtu jāsvītro minētā pielikuma II daļas A iedaļas 4. punktā Komisijai deleģētās individuālās pilnvaras grozīt inulīna sīrupa definīciju.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikumā ir iekļautas dažas definīcijas, kas attiecas uz minētās regulas darbības jomā ietilpstošām nozarēm. Minētā pielikuma II daļas B iedaļā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari, būtu jāsvītro, jo tās vairs nepiemēro. Lai, ņemot vērā jaunas zinātniskās atziņas vai tirgus attīstību, atjauninātu minētajā pielikumā iekļautās definīcijas, kas attiecas uz citām nozarēm, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus minēto definīciju atjaunināšanai, tomēr ne jaunu definīciju pievienošanai . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc būtu jāsvītro minētā pielikuma II daļas A iedaļas 4. punktā Komisijai deleģētās individuālās pilnvaras grozīt inulīna sīrupa definīciju.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Ņemot vērā, ka vairākās dalībvalstīs 2014.–2017. gadā samazinājās faktiski apstādītā vīnogulāju platība un tā rezultātā var samazināties ražošanas apjoms, dalībvalstīm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktu nosakot platību, par kuru izdodamas jaunas stādīšanas atļaujas, vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp pastāvošo bāzi un procentuālo daļu no faktiski apstādītās vīnogulāju kopējās platības, kāda to teritorijā bija 2015. gada 31. jūlijā un kam pieskaitīta platība, kura atbilst saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 piešķirtajām stādīšanas tiesībām, ko attiecīgā dalībvalsts, sākot no 2016. gada 1. janvāra, var pārveidot par atļaujām.

(8)

Neatkāpjoties no secinājuma, ka pārlieku straujš jaunu vīnogulāju stādīšanas pieaugums, reaģējot uz paredzēto pieprasījuma pieaugumu starptautiskajā mērogā, var atkal novest pie tā, ka veidojas piegādes spēju pārpalikums vidējā termiņā, būtu jāņem vērā, ka vairākās dalībvalstīs 2014.–2017. gadā samazinājās faktiski apstādītā vīnogulāju platība un tā rezultātā var samazināties ražošanas apjoms, un tādēļ dalībvalstīm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktu nosakot platību, par kuru izdodamas jaunas stādīšanas atļaujas, vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp pastāvošo bāzi un procentuālo daļu no faktiski apstādītās vīnogulāju kopējās platības, kāda to teritorijā bija 2015. gada 31. jūlijā un kam pieskaitīta platība, kura atbilst saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 piešķirtajām stādīšanas tiesībām, ko attiecīgā dalībvalsts, sākot no 2016. gada 1. janvāra, var pārveidot par atļaujām.

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Lai panāktu labāku augsnes apsaimniekošanu vīnkopībā, būtu jāatļauj pagarināt atkārtotas stādīšanas atļaujas no trim līdz sešiem gadiem, kā tas bija iepriekšējā regulā par atkārtotās stādīšanas tiesībām. Atkārtotas stādīšanas atļaujas izmantošanas atlikšanai varētu būt pozitīva ietekme uz vidi, jo augsne varētu atpūsties un tā vietā, lai izmantotu ķimikālijas, dabiskie procesi varētu iznīcināt baktērijas un vīrusus.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8b)

Lai cīnītos pret šajā regulā neparedzētas apiešanas gadījumiem, dalībvalstīm būtu jādod tiesības pieņemt pasākumus, kas novērstu to, ka atbilstības un prioritātes kritērijus apiet tādi pieteikumu iesniedzēji, uz kuru darbībām neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz konkrētiem atbilstības un prioritātes kritērijiem.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Lai iekļautu vīna vīnogu šķirnes ‘Noah’, ‘Othello’, ‘Isabelle’, ‘Jacquez’, ‘Clinton’ un ‘Herbemont’, kuras iepriekš bija izslēgtas, būtu jāmaina noteikumi par to, kā dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes. Lai nodrošinātu, ka palielinās Savienībā vīna ražošanā izmantoto vīnogulāju izturība pret slimībām un ka ražošanā izmanto tādas vīnogulāju šķirnes, kas ir labāk pielāgojušās mainīgiem klimata apstākļiem, būtu jānosaka, ka vīna ražošanai Savienībā drīkst stādīt Vitis labrusca sugas šķirnes un šķirnes, kas iegūtas no krustojumiem starp Vitis vinifera sugu, Vitis labrusca sugu un citām Vitis ģints sugām.

svītrots

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)	Noteikumi, kas attiecas uz vīna importam vajadzīgajiem atbilstības sertifikātiem un analīzes protokoliem, būtu jāpiemēro, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(11)	Noteikumi, kas attiecas uz vīna importam vajadzīgajiem atbilstības sertifikātiem un analīzes protokoliem, būtu jāpiemēro, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar LESD , nodrošinot izsekojamības un kvalitātes standartu atbilstību Eiropas standartiem .

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Cilmes vietas nosaukuma definīcija būtu jāsaskaņo ar definīciju, kas sniegta Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (12) (“TRIPS līgums”), kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (13) , jo īpaši ar līguma 22. panta 1. punktu, proti, būtu jānosaka, ka nosaukumā ir jāatspoguļo, ka produkta izcelsme ir konkrēts reģions vai konkrēta vieta.

svītrots

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizsardzības pieteikumiem un iebildumiem, kas iesniegti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. pantā paredzētās iepriekšējās valsts procedūras ietvaros, tiek pieņemti konsekventi, Komisijai būtu laikus un regulāri jāsaņem informācija gadījumos, kad valstu tiesās vai citās struktūrās ir sākta procedūra par aizsardzības pieteikumu, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 5. punktu ir pārsūtījusi Komisijai. Būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai šādos apstākļos un attiecīgā gadījumā apturētu pieteikuma izskatīšanu, līdz valsts tiesa vai cita valsts struktūra ir pasludinājusi spriedumu lietā, kurā apstrīdēts pieteikuma novērtējums, ko dalībvalsts sagatavojusi iepriekšējā valsts procedūrā.

(13)

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)	Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija būtu jāvienkāršo un jāpaātrina, nošķirot intelektuālā īpašuma noteikumu ievērošanas novērtējumu no novērtējuma par produkta specifikāciju atbilstību tirdzniecības standartos un marķēšanas noteikumos noteiktajām prasībām.

svītrots

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Dalībvalstis, kuras pievienojās Savienībai kopš 2004. gada, būtu jāmudina sākt procedūras šeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, atvieglojot apmaiņu ar labu praksi dalībvalstu starpā.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b)

Līdz ar to būtu jāpalīdz partneriem jaunattīstības valstīs izstrādāt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un marķējumu sistēmu. Šīs norādes un marķējumi būtu arī jāatzīst Savienībai un tās dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Dalībvalstu kompetento iestāžu veiktais novērtējums ir svarīgs procedūras solis. Dalībvalstīm ir zināšanas, kompetence un piekļuve datiem un faktiem, kas dod tām vislabākās iespējas pārliecināties par to, vai pieteikumā sniegtā informācija ir pareiza un patiesa. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka minētā novērtējuma rezultāts, kas ir precīzi jādokumentē vienotajā dokumentā, kurā ir rezumēti produkta specifikācijas attiecīgie elementi, ir uzticams un pareizs. Ievērojot subsidiaritātes principu, pēc tam pieteikumi būtu jāizskata Komisijai, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka tiek ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums.

(15)

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

Vīna nozares cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka pašreizējās procedūras Savienības vai trešo valstu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, grozīšanai un anulēšanai var būt sarežģītas, apgrūtinošas un laikietilpīgas. Regula (ES) Nr. 1308/2013 ir radījusi juridisko vakuumu, jo īpaši attiecībā uz procedūru, kas jāievēro produkta specifikācijas grozījumu pieteikumos. Reglaments attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīna nozarē neatbilst noteikumiem, kas piemērojami pārtikas produktu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizētā vīna nozaru kvalitātes shēmām Savienības tiesību aktos. Tas izraisa nekonsekvenci attiecībā uz to, kā tiek piemērotas šīs kategorijas intelektuālā īpašuma tiesības. Šāda nekonsekvence būtu jārisina, ņemot vērā tiesības uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktā. Tāpēc ar šo regulu būtu jāvienkāršo, jāprecizē, jāpilnīgo un jāsaskaņo attiecīgās procedūras. Procedūras, cik vien iespējams, būtu jāveido pēc to efektīvo un labi pārbaudīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības procedūru parauga, kas attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem un ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un tās īstenošanas regulās, un jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā vīna nozares īpašās iezīmes.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17b)

Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir neatraujami saistītas ar dalībvalstu teritoriju. Nacionālajām un vietējām iestādēm ir vislabākā izpratne un speciālas zināšanas par attiecīgajiem faktiem. Tas būtu jāatspoguļo attiecīgajos procesuālajos noteikumos, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17c)

Dalībvalstu kompetento iestāžu veiktais novērtējums ir svarīgs procedūras solis. Dalībvalstīm ir vispārīgas un speciālas zināšanas un piekļuve datiem un faktiem, kas tām sniedz vislabākās iespējas novērtēt, vai pieteikums par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi atbilst aizsardzības prasībām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šā novērtējuma rezultāts, kas būtu jāreģistrē vienotā dokumentā, kurā apkopoti attiecīgie produkta specifikācijas elementi, ir uzticams un pareizs. Ievērojot subsidiaritātes principu, pēc tam pieteikumi būtu jāizskata Komisijai, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka tiek ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17d)

Vīnkopības produktu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražotāji saskaras ar mainīgu un problemātisku tirgu. Viņiem ir vajadzīgas procedūras, kas ļauj strauji pielāgoties tirgus prasībām, taču faktiski viņi tiek sodīti ar pašreizējo ilgo un sarežģīto grozījumu procedūru, kas ietekmē viņu spēju strauji reaģēt uz tirgus situāciju. Vīnkopības produktu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražotājiem arī būtu jāļauj ņemt vērā jaunas zinātniskās un tehniskās zināšanas un vides izmaiņas. Lai samazinātu šādu procedūru posmu skaitu un šajā jomā īstenotu subsidiaritātes principu, lēmumi par grozījumiem, kas neattiecas uz būtiski svarīgiem produkta specifikācijas elementiem, būtu jāapstiprina dalībvalsts līmenī. Būtu jāļauj ražotājiem šādus grozījumus piemērot uzreiz pēc nacionālās procedūras noslēgšanas. Nevajadzētu būt prasībai atkārtoti pārbaudīt pieteikumu apstiprinājumam Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

17.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17e)

Taču, lai aizsargātu tādu trešo pušu intereses, kuras veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, kas nav šo vīnkopības produktu ražošanas valstis, Komisijai būtu jāsaglabā atbildība par tādu grozījumu apstiprināšanu, kuriem nepieciešama iebilduma procedūra Savienības līmenī. Tāpēc būtu jāievieš jauna grozījumu klasifikācija: standarta grozījumi, kas ir piemērojami uzreiz pēc dalībvalsts veiktas apstiprināšanas, jo tiem nav nepieciešama iebilduma procedūra Savienības līmenī, un Savienības grozījumi, kas ir piemērojami tikai pēc apstiprināšanas, ko Komisija veic, kad ir pabeigta iebilduma procedūra Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

17.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17f)

Būtu jāievieš pagaidu grozījumi, lai vīnkopības produktus, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, joprojām varētu tirgot ar aizsargātajiem nosaukumiem dabas katastrofu vai nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumos, kā arī tad, ja tiek noteikti sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, kas uzņēmējiem īslaicīgi liedz nodrošināt atbilstību produkta specifikācijai. Tā kā tie ir saistīti ar ārkārtas situācijām, pagaidu grozījumi būtu jāpiemēro uzreiz pēc dalībvalsts sniegta apstiprinājuma. Pagaidu grozījumu izņēmuma rakstura dēļ to ārkārtas pamatojuma saraksts ir izsmeļošs.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

17.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17 g)

Lai nodrošinātu tādu pašu efektivitāti un garantijas, attiecībā uz Savienības grozījumiem būtu jāievēro aizsardzības pieteikumu procedūra. Tā būtu jāpiemēro mutatis mutandis, izslēdzot atsevišķus posmus, kas nebūtu jāpiemēro, lai samazinātu administratīvo slogu. Būtu jānosaka procedūra standarta grozījumiem un pagaidu grozījumiem, lai ļautu dalībvalstīm pienācīgi novērtēt pieteikumus un nodrošinātu saskaņotu pieeju visās dalībvalstīs. Dalībvalstu novērtējumam vajadzētu būt tikpat stingram un izsmeļošam, kā noteikts attiecībā uz novērtējuma procesu aizsardzības pieteikumu pārvaldības procedūrā.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

17.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17h)

Attiecībā uz standarta un pagaidu grozījumiem saistībā ar aizsargātiem trešo valstu cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāievēro dalībvalstīm paredzētā pieeja un apstiprinājuma lēmums jāpieņem saskaņā ar sistēmu, kas ir spēkā attiecīgajā trešā valstī.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

17.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17i)

Būtu jāpieņem noteikumi par vīnkopības produktu, attiecībā uz kuru nosaukumu ir iesniegts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikums, pagaidu marķējumu un noformējumu, lai nodrošinātu uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā godīgas konkurences principu un pienākumu nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta piemērota informācija.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

Ar deleģēto aktu īstenojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta gb) apakšpunktu par obligāto vīna sastāvdaļu saraksta norādīšanu marķējumā, nevajadzētu šo sarakstu attiecināt uz konkrēto partiju.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23a)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību Eiropas Savienības piena ražošanas noturīgai attīstībai un lai ņemtu vērā, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vienotais tirgus kļūs mazāks, būtu jāatjaunina Savienībā noteiktie kvantitatīvie limiti, kuri nosaka piena lopkopju veidoto ražotāju organizāciju vai to apvienību iespējas kolektīvi risināt sarunas ar piena pārstrādes uzņēmumu par līguma noteikumiem, tostarp par cenu dažu vai visu tās biedru svaigpiena produkcijai.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23b)

Lai ņemtu vērā nesenās tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas ieviestas ar Regulu (ES) 2017/2393, un likvidētu dažus īpašos noteikumus, kas ir kļuvuši ierobežojoši salīdzinājumā ar vispārējo regulējumu, būtu jānosaka, ka piena lopkopju veidotās ražotāju organizācijas vai to apvienības var atzīt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. un 161. pantu, un jāsvītro īpašie noteikumi, kas attiecas uz atzītām starpnozaru organizācijām piena un piena produktu nozarē un reglamentē to atzīšanu un atzīšanas atsaukšanu.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23c)

Ir nepieciešams kodificēt noteikumus par starptautisko ražotāju organizāciju, starptautisko ražotāju organizāciju apvienību un starptautisko starpnozaru organizāciju atzīšanu, kā arī noteikumus, kas precizē iesaistīto dalībvalstu atbildību. Ievērojot brīvību veikt uzņēmējdarbību, tomēr ņemot vērā šo organizāciju grūtības tikt atzītām dalībvalstī, kurā organizācijai vai apvienībai ir ievērojams skaits dalībnieku vai ievērojams pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība, un starpnozaru organizāciju grūtības saņemt lēmumu par atzīšanu dalībvalstī, kurā ir attiecīgās organizācijas galvenā mītne, atbildība par šādu organizāciju un apvienību atzīšanu būtu jāpiešķir Komisijai un turklāt būtu jāparedz noteikumi par administratīvo palīdzību, ko nepieciešamības gadījumā dalībvalstis sniedz cita citai un Komisijai, lai tā varētu izvērtēt, vai organizācija vai apvienība atbilst atzīšanas nosacījumiem, un reaģēt uz neatbilstības gadījumiem.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

23.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23d)

Lai lauksaimnieki varētu reaģēt uz pieaugošo koncentrāciju citos augšupējos un lejupējos lauksaimniecības produkcijas vērtības ķēdes posmos, būtu jānodrošina, ka ražotāju organizāciju apvienības var piedalīties ražotāju organizāciju apvienību veidošanā. Turklāt tādā pašā nolūkā būtu arī jāļauj starpnozaru organizācijām veidot starpnozaru organizāciju apvienības.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

23.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23e)

Ņemot vērā aizsargāto cilmes vietu nosaukumu (ACVN) un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) nozīmību Savienības lauksaimnieciskajā ražošanā un tā kā veiksmīgi darbojas ieviestie noteikumi par tāda siera un žāvēta šķiņķa piegādes regulēšanu, kam piešķirta kvalitātes zīme, ar mērķi garantēt pievienoto vērtību un saglabāt šo produktu kvalitāti, šie noteikumi būtu jāattiecina uz visiem lauksaimniecības produktiem, kam piešķirtas kvalitātes zīmes. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāvar piemērot noteikumus, lai regulētu visu to lauksaimniecības produktu piegādi, kuriem piešķirta kvalitātes zīme un kuri ražoti noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, pēc starpnozaru organizācijas, ražotāju organizācijas vai grupas pieprasījuma, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, ja vien šādus noteikumus atbalsta vairākums attiecīgā produkta ražotāju un — attiecīgā gadījumā — vairākums lauksaimnieku konkrētajā ģeogrāfiskā teritorijā.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

23.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23f)

Lai atvieglotu labāku tirgus signālu nosūtīšanu un stiprinātu saiknes starp ražotāja cenām un pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē, lauksaimniekiem, tostarp lauksaimnieku apvienībām, pieejamie vērtības sadales mehānismi, kas ļauj vienoties ar savu pirmo pircēju, būtu jāattiecina arī uz pārējo kategoriju produktiem, kuriem ir piešķirta kvalitātes zīme, kas atzīta saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Lauksaimniekiem un lauksaimnieku apvienībām būtu jādod iespēja vienoties ar dažādu ražošanas, pārstrādes un pārdošanas posmu dalībniekiem par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

23.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23 g)

Lai nodrošinātu visu veidu vērtības sadales klauzulu efektīvu izmantošanu, būtu jānorāda, ka šo klauzulu pamatā var būt ekonomiski rādītāji, kas saistīti ar attiecīgajām ražošanas un pārdošanas izmaksām un to izmaiņām, ar attiecīgajā tirgū vai tirgos pastāvošajām lauksaimniecības un pārtikas produktu cenām un to izmaiņām vai ar apjomu, sastāvu, kvalitāti, izsekojamību, vai attiecīgā gadījumā ar atbilstību specifikācijām.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a)

Lai sasniegtu mērķi, kas attiecas uz iesaisti lauksaimniecības tirgu stabilitātes nodrošināšanā, būtu jāstiprina instrumenti, kuri nodrošina lauksaimniecības tirgu pārredzamību. Tā kā dažādu lauksaimniecības nozaru tirgu novērošanas centru pieredze ir pozitīva, lai palīdzētu uzņēmējiem un visām publiskajām pārvaldes iestādēm izdarīt izvēles un lai atvieglotu tirgus izmaiņu konstatēšanu un reģistrēšanu, būtu jāizveido Eiropas lauksaimniecības produktu tirgu novērošanas centrs un jāievieš centra darbībai nepieciešamās informācijas sniegšanas sistēma.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27b)

Lai informētu par izvēlēm visās Savienības struktūrās un iestādēs un lai uzlabotu tirgu traucējumu novēršanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, būtu jāparedz agrīnās brīdināšanas mehānisms, ko Eiropas lauksaimniecības tirgu novērošanas centrs izmantotu, lai paziņotu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai par draudošiem tirgu traucējumiem un attiecīgā gadījumā ieteiktu veicamos pasākumus. Komisijai, kam vienīgajai ir iniciatīvas pilnvaras šajā jomā, 30 dienu laikā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi pasākumi, ar kuriem vērsties pret tirgus traucējumiem, vai arī jāpamato pasākumu neveikšana.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)

Tā kā ar Regulu (ES) …/… ( KLP stratēģisko plānu regula) tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (17), noteikumi par pārbaudēm un sankcijām, kas saistītas ar tirdzniecības standartiem un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāliem apzīmējumiem, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(29)

Tā kā ar Regulu (ES) …/… ( horizontālā regula) tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (17), noteikumi par pārbaudēm un sankcijām, kas saistītas ar tirdzniecības standartiem un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāliem apzīmējumiem, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013 , tomēr efektivitātes nolūkā norādot, ka šīs pārbaudes var būt dokumentu pārbaudes vai pārbaudes uz vietas, turklāt pārbaude uz vietas ir nepieciešama tikai gadījumos, kad specifikācijās ir ietvertas tādas prasības, par kuru izpildi nav iespējams droši pārliecināties dokumentārā pārbaudē .

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a)

Lai turpinātu atbalstīt cukura nozares attīstību pārejas posmā pēc kvotu sistēmas atcelšanas, būtu jānosaka, ka ziņojumi par cenām tirgū ietver arī informāciju par etanola cenām, kā arī jāatļauj kā arbitrāžas alternatīvu izmantot samierināšanas vai mediācijas procedūras, un šajā regulā būtu jāiekļauj vērtības sadales klauzula.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33a)

Būtu jāparedz juridiski mehānismi, kas nodrošina, ka produkti, kuriem ir fakultatīvs kvalitātes apzīmējums “kalnu produkts”, atrodas citas valsts tirgū tikai tad, ja attiecībā uz tiem nav pārkāptas prasības par minētā kvalitātes apzīmējuma izmantošanu attiecīgajā valstī, ja šādas prasības ir noteiktas.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34a)

To produktu saraksts, kurus var aizsargāt kā ACN vai AĢN, būtu jāpapildina ar produktiem, pēc kuriem ir aizvien lielāks Savienības patērētāju pieprasījums, piemēram, bišu vasks, ko aizvien plašāk izmanto pārtikas un kosmētikas nozarē.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)	Būtu jāatjaunina finanšu resursu summas, kas ir pieejamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 228/2013 (20) un (ES) Nr. 229/2013 (21) īstenotu pasākumu finansēšanai.

(35)	Būtu jāsaglabā finanšu resursu summas, kas ir pieejamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 228/2013 (20) un (ES) Nr. 229/2013 (21) īstenotu pasākumu finansēšanai.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a)

Starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. pantu Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ir būtiskas tālāko reģionu lauksaimniecības nozaru dažādošanai, jo īpaši attiecībā uz lopkopības nozarēm. To ļoti mazā izmēra un izolētības dēļ vietējie tirgi tālākajos reģionos ir īpaši pakļauti cenu svārstībām, kas saistītas ar importa plūsmām no pārējās Savienības teritorijas vai no trešām valstīm. Šīs starpnozaru organizācijas apvieno visus dalībniekus, kas darbojas tirgū ikvienā tā posmā, un tāpēc veic kolektīvas darbības, kas ļauj vietējai produkcijai palikt savā tirgū, proti, vāc datus vai izplata informāciju. Tādēļ neatkarīgi no LESD 28., 29. un 110. panta un neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. un 165. pantu, būtu jāatļauj paplašinātu nozares nolīgumu gadījumā attiecīgajai dalībvalstij pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kas nav organizācijas biedri, bet darbojas vietējā tirgū, neatkarīgi no to izcelsmes maksā organizācijai iemaksas, tostarp gadījumos, kad ieņēmumi no šīm iemaksām paredzēti vietējās ražošanas saglabāšanai vai kad iemaksas tiek iekasētas dažādos tirdzniecības procesa posmos.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1)

iekļauj šādu apsvērumu:

“ (25a)

Palīdzībai saskaņā ar skolu shēmu, kas piešķirta produktu sadalei, kad vien iespējams, būtu jāveicina īsās piegādes ķēdes produkti.”

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

127.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1a)

iekļauj šādu apsvērumu:

“ (127a)

Rakstiskos līgumos piena un piena produktu nozarē, kuri var būt obligāti dažās dalībvalstīs vai kurus ražotājiem, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām jebkurā gadījumā ir tiesības pieprasīt, citu elementu vidū būtu jānosaka par piegādi maksājamā cena, kam ideālajā gadījumā būtu jāsedz ražošanas izmaksas un ko varētu aprēķināt, pamatojoties uz viegli pieejamiem un vispusīgiem ražošanas indikatoriem un tirgus izmaksām, kuras dalībvalstis var noteikt saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kā arī pamatojoties uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas ķēdi.”

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

139.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1b)

iekļauj šādu apsvērumu:

“(139a)

Rakstiskos līgumos, kuri var būt obligāti dažās dalībvalstīs vai kurus ražotājiem, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām jebkurā gadījumā ir tiesības pieprasīt, citu elementu vidū būtu jānosaka par piegādi maksājamā cena, kam ideālajā gadījumā būtu jāsedz ražošanas izmaksas un ko varētu aprēķināt, pamatojoties uz viegli pieejamiem un vispusīgiem ražošanas indikatoriem un tirgus izmaksām, kuras dalībvalstis var noteikt saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kā arī pamatojoties uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas ķēdi.”

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

1. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1c)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

1. pants

“1. pants

Darbības joma

1. Ar šo regulu izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, kas aptver visus produktus, kuri minēti Līgumu I pielikumā, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kā tie definēti Savienības tiesību aktos par kopīgo tirgus organizāciju zvejas un akvakultūras produktu jomā. Šī regula nosaka publiskos standartus, tirgus pārredzamības noteikumus un krīzes pārvaldības instrumentus, kas ļaus valsts iestādēm, jo īpaši Komisijai, nodrošināt lauksaimniecības tirgu uzraudzību, pārvaldību un regulēšanu.

2. Lauksaimniecības produktus, kas definēti 1. punktā, iedala šādās nozarēs, kuras uzskaitītas attiecīgās I pielikuma daļās:

a)	labība, I daļa;

a)	labība, I daļa;

b)	rīsi, II daļa;

b)	rīsi, II daļa;

c)	cukurs, III daļa;

c)	cukurs, cukurbietes un cukurniedres, III daļa;

d)	sausā lopbarība, IV daļa;

d)	sausā lopbarība, IV daļa;

e)	sēklas, V daļa;

e)	sēklas, V daļa;

f)	apiņi, VI daļa;

f)	apiņi, VI daļa;

g)	olīveļļa un galda olīvas, VII daļa;

g)	olīveļļa un galda olīvas, VII daļa;

h)	lini un kaņepes, VIII daļa;

h)	lini un kaņepes, VIII daļa;

i)	augļi un dārzeņi, IX daļa;

i)	augļi un dārzeņi, IX daļa;

j)	pārstrādāti augļi un dārzeņi, X daļa;

j)	pārstrādāti augļi un dārzeņi, X daļa;

k)	banāni, XI daļa;

k)	banāni, XI daļa;

l)	vīns, XII daļa;

l)	vīns, XII daļa;

m)	dzīvi koki un citi augi, puķu sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi, XIII daļa;

m)	dzīvi koki un citi augi, puķu sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi, XIII daļa;

n)	tabaka XIV daļa;

n)	tabaka XIV daļa;

o)	liellopu un teļa gaļa, XV daļa;

o)	liellopu un teļa gaļa, XV daļa;

p)	piens un piena produkti, XVI daļa;

p)	piens un piena produkti, XVI daļa;

q)	cūkgaļa, XVII daļa;

q)	cūkgaļa, XVII daļa;

r)	aitas un kazas gaļa, XVIII daļa;

r)	aitas un kazas gaļa, XVIII daļa;

s)	olas, XIX daļa;

s)	olas, XIX daļa;

t)	mājputnu gaļa, XX daļa;

t)	mājputnu gaļa, XX daļa;

u)	lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, XXI daļa;

u)	lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, XXI daļa;

v)	biškopības produkti, XXII daļa;

v)	biškopības produkti, XXII daļa;

w)	zīdtārpiņi, XXIII daļa;

w)	zīdtārpiņi, XXIII daļa;

x)	citi produkti, XXIV daļa.

x)	citi produkti, XXIV daļa.”

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1d)

Iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Konkrētie mērķi

Neskarot Regulas (ES) …/… (KLP stratēģisko plānu regula) 5. un 6. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu piemērošanu un saskaņā ar LESD 39. pantu lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija, kas minēta 1. pantā, veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a)	iesaistīties lauksaimniecības tirgu stabilitātes nodrošināšanā un uzlabot to pārredzamību;

b)	veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes sekmīgu darbību un nodrošināt lauksaimniekiem taisnīgus ienākumus;

c)	uzlabot ražotāju pozīciju vērtības ķēdē un sekmēt lauksaimniecības produktu piedāvājuma koncentrēšanu;

d)	veicināt lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzlabot Eiropas lauksaimniecības produkcijas kvalitāti.”

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

2. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1e)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

2. pants

“2. pants

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi

Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) Nr . 1306 / 2013 un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.

Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) …/ … (horizontālā regula) un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.”

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai grozītu definīcijas, kas attiecas uz II pielikumā minētajām nozarēm, ciktāl nepieciešams definīcijas atjaunināt, ņemot vērā tirgus attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu.	Lai atbilstoši tirgus attīstībai atjauninātu definīcijas, kas attiecas uz II pielikumā minētajām nozarēm, neradot jaunas definīcijas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	regulas 6. pantu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

6. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3a)	regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

6. pants

“6. pants

Tirdzniecības gadi

Nosaka šādus tirdzniecības gadus:

a)	no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;

a)	no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;

b)	no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;

b)	no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;

c)	no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

c)	no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

i)	labības nozarei,

i)	labības nozarei,

ii)	sēklu nozarei,

ii)	sēklu nozarei,

iii)	olīveļļas un galda olīvu nozarei,

iii)	linu un kaņepju nozarei,

iv)	linu un kaņepju nozarei,

iv)	piena un piena produktu nozarei;

v)	piena un piena produktu nozarei;

d)	no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam – vīna nozarei;

d)	no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam — vīna nozarei;

e)	no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei;

e)	no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam — rīsu un galda olīvu nozarei;

f)	no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei.

f)	no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim — cukura un olīveļļas nozarei.”

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

11. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3b)	regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

11. pants

“11. pants

Valsts intervencei atbilstīgi produkti

Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā iedaļā, un jebkādām papildu prasībām un nosacījumiem, ko Komisija var noteikt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 19. pantu un īstenošanas aktiem saskaņā ar 20. pantu, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:

a)	parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;

a)	parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;

b)	nelobītiem rīsiem;

b)	nelobītiem rīsiem;

c)	svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50;

c)	svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50;

d)	sviestam, kurš ražots tieši un tikai no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % no svara;

d)	sviestam, kurš ražots tieši un tikai no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % no svara;

e)	visaugstākās kvalitātes vājpiena pulverim, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % no svara.

e)	visaugstākās kvalitātes vājpiena pulverim, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % no svara.

ea)	baltajam cukuram;

(eb)	aitas gaļai, uz kuru attiecas KN kods 0104 10 30 vai 0204;

ec)	svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai ar KN kodu 0203;

ed)	svaigai, atdzesētai vai saldētai vistas gaļai ar KN kodu 0207.”

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

12. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3c)	regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

12. pants

“12. pants

Valsts intervences laikposmi

Valsts intervence ir pieejama:

Valsts intervence visu gadu ir pieejama 11. pantā uzskaitītajiem produktiem.”

a)	parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai no 1. novembra līdz 31. maijam;

b)	nelobītiem rīsiem no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam;

c)	liellopu un teļa gaļai visu gadu;

d)	sviestam un vājpiena pulverim no 1. marta līdz 30. septembrim.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

13. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3d)	regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

13. pants

“13. pants

Valsts intervences uzsākšana un slēgšana

1. Laikposmos, kas minēti 12. pantā:

a)	tiek uzsākta parasto kviešu, sviesta un vājpiena pulvera valsts intervence;

a)	tiek uzsākta sviesta un vājpiena pulvera valsts intervence;

b)	Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt cieto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu) valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt parasto kviešu, cieto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu) , baltā cukura, aitas gaļas, cūkgaļas vai vistas gaļas valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var uzsākt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz IV pielikuma A punktā minēto Savienības skalu vīriešu kārtas liellopu liemeņu klasifikācijai, ir zemāka nekā 85 % no 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā salīdzināmā robežlieluma.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem slēdz valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, vairs nav izpildīti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot procedūru, kas minēta 229. panta 2. vai 3. punktā.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

14. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3e)	regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

14. pants

“14. pants

Iepirkšana par fiksētu cenu vai konkursa kārtībā

Ja valsts intervence ir uzsākta saskaņā ar 13. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu veic pasākumus , lai noteiktu iepirkšanas cenas produktiem, kas minēti 11. pantā , kā arī attiecīgā gadījumā pasākumus par kvantitatīviem ierobežojumiem, veicot iepirkšanu par fiksētām cenām.

Ja valsts intervence ir uzsākta saskaņā ar 13. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu pieņem kārtību , lai noteiktu iepirkšanas cenas produktiem, kas minēti 11. pantā.”

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.f punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

15. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3f)	regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Valsts intervences cena ir:

“1. Valsts intervences cena ir maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā.”

(a)	cena, par kuru produktus iepērk valsts intervencē, ja to dara par fiksētu cenu, vai

(b)	maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.g punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

15. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3 g)

regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Padome atbilstīgi LESD 43. panta 3. punktam veic pasākumu s, lai noteiktu valsts intervences cenu līmeni, tostarp palielinājumu un samazinājumu apmēru.

“2. Padome atbilstīgi LESD 43. panta 3. punktam pieņem kārtību , lai noteiktu valsts intervences cenu līmeni, tostarp palielinājumu un samazinājumu apmēru.”

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.h punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3h)	regulas 15. pantā pievieno šādu punktu: “2.a Padome, nosakot valsts intervences cenu līmeni, izmanto objektīvus un pārredzamus kritērijus, kas atbilst mērķim nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, saskaņā ar LESD 39. pantu.”

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.i punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

16. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3i)	regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

16. pants

“16. pants

Valsts intervencē iepirktu produktu realizācijas vispārējie principi

1. Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic tā, lai:

(a)	neizraisītu tirgus traucējumus;

(a)	neizraisītu tirgus traucējumus;

(b)	nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un

(b)	nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un

(c)	ievērotu saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.

(c)	ievērotu saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.

2. Produktus, kas iepirkti valsts intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgākajām personām Savienībā, kā tas izklāstīts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Šādos gadījumos šādu produktu uzskaites vērtība ir attiecīgā fiksētā valsts intervences cena, kas minēta šīs regulas 14. panta 2. punktā.

2.a Dalībvalstis paziņo Komisijai to uzņēmumu identitāti, kuri ir izmantojuši valsts intervenci, kā arī valsts intervences krājumu pircēju identitāti.

3. Komisija katru gadu publicē sīki izklāstītu informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem iepriekšējos gados ir pārdoti produkti, kas iepirkti saskaņā ar valsts intervenci.

3. Komisija katru gadu publicē sīki izklāstītu informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem iepriekšējā gadā ir iepirkti, attiecīgā gadījumā, un pārdoti produkti, kas iepirkti saskaņā ar valsts intervenci. Šī informācija ietver uzņēmumu identitāti, attiecīgos apjomus un iepirkuma un pārdošanas cenas.”

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.j punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

17. pants – 1. daļa – b punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3j)	regulas 17. panta pirmās daļas b) aizstāj ar šādu:

olīveļļa;

“b)	olīveļļa un galda olīvas ;”

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.k punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

17. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3k)

Regulas 17. panta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“ia)

rīsi.”

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

23. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(b a)

regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu (“skolu apgādes programma”), un kuras pieprasa attiecīgo Savienības atbalstu, ņemot vērā valsts apstākļus, prioritāti piešķir vienas vai abu turpmāk minēto grupu produktu izplatīšanai :

“3. Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu (“skolu apgādes programma”), un kuras pieprasa attiecīgo Savienības atbalstu, ņemot vērā valsts apstākļus, paredz vienas vai abu turpmāk minēto grupu produktu izplatīšanu :

(a)	augļi un dārzeņi un svaigi banānu nozares produkti;

(a)	attiecībā uz augļiem un dārzeņiem:

(b)	dzeramais piens un tā bezlaktozes varianti.

(i)	prioritārā kārtā augļi un dārzeņi un svaigi banānu nozares produkti;

(ii)	pārstrādātu augļu un dārzeņu produkti;

(b)	attiecībā uz pienu un piena produktiem:

(i)	dzeramais piens un tā bezlaktozes varianti.

(ii)	siers, biezpiens, jogurts un citi fermentēti vai paskābināti piena produkti bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao. ”

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

23. pants – 4. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(b b)

regulas 23. panta 4. punktu svītro.

4. Neatkarīgi no 3. punkta, lai veicinātu specifisku produktu patēriņu un/vai reaģētu uz īpašām bērnu uztura vajadzībām to teritorijā, dalībvalstis var paredzēt, ka tiek izplatīti vienas vai abu tālāk norādīto grupu produkti:

(a)	pārstrādātu augļu un dārzeņu produkti – papildus produktiem, kas noteikti 3. punkta a) apakšpunktā;

(b)	siers, biezpiens, jogurts un citi fermentēti vai paskābināti piena produkti bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao – papildus produktiem, kas noteikti 3. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

23. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b c)

regulas 23. pantā iekļauj šādu punktu:

“8.a Ja to pamato kompetentās valsts iestādes, kas atbildīgas par veselības un uztura jomu, dalībvalstis savā valsts stratēģijā var paredzēt, ka vienlaikus ar parastajām skolas maltītēm skolās izdala šā panta 3. un 5. punktā minētos produktus.”

Grozījums Nr. 260/rev

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – bd apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

23. pants – 11. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(bd)	regulas 23. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

11. Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ietver vienu vai vairākus no šādiem aspektiem: ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, sezonalitāti, produktu dažādību un to vietējo vai reģionālo pieejamību, praktisko iespēju robežās priekšroku dodot Savienības izcelsmes produktiem. Dalībvalstis jo īpaši var sekmēt vietējo vai reģionālo iepirkumu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes vai ieguvumus vides jomā un — attiecīgā gadījumā — produktus, kas atzīti saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

“11. Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ietver vienu vai vairākus no šādiem aspektiem: ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, sezonalitāti, produktu dažādību un to vietējo vai reģionālo pieejamību, praktisko iespēju robežās priekšroku dodot Savienības izcelsmes produktiem. Dalībvalstis jo īpaši var sekmēt vietējo vai reģionālo iepirkumu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes vai ieguvumus vides jomā , tostarp ilgtspējīgu iepakojumu, un — attiecīgā gadījumā — produktus, kas atzīti saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.

Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.”

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

23.a pants – 2. punkts – 3. daļa – pēdējais teikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	panta 2. punkta trešās daļas pēdējo teikumu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – iii punkts – ievaddaļa

Regula (ES) Nr. 1308/2013

23.a pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

iii)	panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

61. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4a)	regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:

61. pants

“61. pants

Darbības ilgums

Šajā nodaļā izveidoto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2030 . gada 31. decembrim, Komisijai veicot starpposma pārskatu , lai izvērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar priekšlikumiem.

Šajā nodaļā izveidoto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2050 . gada 31. decembrim, Komisijai veicot pārbaudi ik pēc desmit gadiem un pirmo reizi 2023. gada 1. janvārī , lai izvērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar priekšlikumiem , lai uzlabotu tās efektivitāti .”

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

62. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4 b)

regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas trīs gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. Ražotājam, kas nav izmantojis piešķirto atļauju tās derīguma termiņā, piemēro administratīvus sodus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 4. punktā.

“3. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas trīs gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. Ražotājam, kas nav izmantojis piešķirto atļauju tās derīguma termiņā, piemēro administratīvus sodus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 4. punktā. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka šīs regulas 66. panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas sešus gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. ”

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

62. pants – 4. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4c)	regulas 62. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Šo nodaļu nepiemēro stādīšanai vai pārstādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, tādās platībās, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, vai tādām platībām, kas no jauna ir jāapstāda tādēļ, ka tika veikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņemts obligāts iepirkums sabiedrības interesēs.

“4. Šo nodaļu nepiemēro stādīšanai vai pārstādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, t ādu platību stādīšanai vai pārstādīšanai, kuru vīna produkti ir paredzēti tikai vīnogu sulas ražošanai, tādās platībās, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, vai tādām platībām, kas no jauna ir jāapstāda tādēļ, ka tika veikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņemts obligāts iepirkums sabiedrības interesēs.”

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

63. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“1. Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido vai nu:

a)	1 % no faktiski apstādītajām kopējām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā; vai

1 % no platības, kas ietver 2015. gada 31. jūlijā noteikto faktiski apstādīto vīnogulāju platību to teritorijā un platību, uz kuru attiecas stādīšanas tiesības, kas to teritorijā piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu un ko 2016. gada 1. janvārī var pārveidot par atļaujām, kā minēts šīs regulas 68. pantā.”;

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.apunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

63. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5a)	regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

63. pants

“63. pants

Aizsardzības pasākumi attiecībā uz jauniem stādījumiem

1. Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido 1 % no faktiski apstādītajām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā.

1. Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido vai nu:

a)	1 % no faktiski apstādītajām kopējām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā; vai arī

2. Dalībvalstis var:

a)	valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. pantā;

a)	valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. pantā;

b)	ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ; šie apstiprinājumi būtu jāizmanto attiecīgajos reģionos .

3. Visi 2. punktā minētie ierobežojumi ir ieguldījums sakārtotā vīnogulāju stādījumu audzēšanā, tie tiek noteikti lielāki par 0 %, un tos pamato ar vienu vai vairākiem no šādiem konkrētiem pamatojumiem:

a)	vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka vīna produkcijas piedāvājums varētu būt pārāk liels salīdzinājumā ar tirgus izredzēm attiecībā uz minēto produkciju, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams šīs vajadzības apmierināšanai;

a)	vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka vīna produkcijas piedāvājums varētu būt pārāk liels salīdzinājumā ar tirgus izredzēm attiecībā uz minēto produkciju, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams šīs vajadzības apmierināšanai;

b)	vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka būtiski mazināsies kāda noteikta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība.

b)	vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka mazināsies kāda noteikta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība;

ba)	vēlme sekmēt attiecīgo produktu attīstību, vienlaikus saglabājot to kvalitāti.

3.a Dalībvalstis var veikt visus reglamentējošos pasākumus, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki apiet ierobežojošos pasākumus, kas veikti, piemērojot 2. un 3. punktu .

4. Dalībvalstis publisko jebkādus lēmumus, kas ir pieņemti saskaņā ar 2. punktu, un tos attiecīgi pamato. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par minētajiem lēmumiem un to pamatojumu.

4.	Dalībvalstis publisko jebkādus lēmumus, kas ir pieņemti saskaņā ar 2. punktu, un tos attiecīgi pamato. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par minētajiem lēmumiem un to pamatojumu.

4.a Dalībvalstis stādīšanai, kas paredzēta vīnogulāju ģenētiskā materiāla saglabāšanai, var piešķirt atļaujas, kas pārsniedz šajā pantā paredzētos ierobežojumus.”

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

64. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5b)	regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

64. pants

“64. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana

1. Ja kopējā platība, uz kuru attiecas atbilstīgi pieteikumi attiecīgajā gadā, nepārsniedz platību, kuru dalībvalsts ir darījusi pieejamu, tiek pieņemti visi šādi pieteikumi.

Dalībvalstis šā panta nolūkos var piemērot vienu vai vairākus šādus objektīvus un nediskriminējošus atbilstības kritērijus:

Dalībvalstis šā panta nolūkos var valsts vai reģionālā līmenī piemērot vienu vai vairākus šādus objektīvus un nediskriminējošus atbilstības kritērijus:

a)	pieteikuma iesniedzējam ir lauksaimniecības platība, kas nav mazāka par to platību, par kuru viņš lūdz atļauju;

a)	pieteikuma iesniedzējam ir lauksaimniecības platība, kas nav mazāka par to platību, par kuru viņš lūdz atļauju;

b)	pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas profesionālās iemaņas un kompetence;

b)	pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas profesionālās iemaņas un kompetence;

c)	pieteikuma iesniedzējs nerada nekādu nozīmīgu risku, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reputācija, ko pieņem kā faktu, ja vien valsts iestādes nepierāda šāda riska pastāvēšanu;

c)	pieteikuma iesniedzējs nerada nekādu nozīmīgu risku, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reputācija, ko pieņem kā faktu, ja vien valsts iestādes nepierāda šāda riska pastāvēšanu;

ca)	pieteikuma iesniedzējs nav bez atļaujas izveidojis vīnogulāju stādījumus, kā minēts šīs regulas, vai nav izveidojis vīnogulāju stādījumus bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā;

ca)	pieteikuma iesniedzējs nav bez atļaujas izveidojis vīnogulāju stādījumus, kā minēts šīs regulas, vai nav izveidojis vīnogulāju stādījumus bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā;

d)	pienācīgi pamatotos gadījumos – vienu vai vairākus 2. punktā minētos kritērijus ar noteikumu, ka tos piemēro objektīvi un nediskriminējoši.

d)	pienācīgi pamatotos gadījumos – vienu vai vairākus 2. punktā minētos kritērijus ar noteikumu, ka tos piemēro objektīvi un nediskriminējoši.

2. Ja 1. punktā minētajos atbilstīgajos pieteikumos norādītā kopējā platība kādā konkrētā gadā pārsniedz platību, ko dalībvalsts ir darījusi pieejamu, atļaujas piešķir visiem pieteikuma iesniedzējiem proporcionāli pēc hektāru skaita, pamatojoties uz to platību, kurai tie ir lūguši piemērot atļauju. Ar šādu piešķiršanu var noteikt minimālo un/vai maksimālo platību katram pieteikuma iesniedzējam, un tā var būt arī daļēja vai pilnīga saskaņā ar vienu vai vairākiem šādiem objektīviem un nediskriminējošiem prioritāriem kritērijiem:

a)	ražotāji, kuri veic vīnogulāju stādīšanu pirmo reizi un kuri veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītāji (jauni dalībnieki);

a)	ražotāji, kuri veic vīnogulāju stādīšanu pirmo reizi un kuri veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītāji (jauni dalībnieki);

b)	platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu;

b)	platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu vai vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu ;

c)	no jauna apstādāmās platības saistībā ar zemes apvienošanas projektiem;

c)	no jauna apstādāmās platības saistībā ar zemes apvienošanas projektiem;

d)	platības, kuras skar dabas vai kādi citi specifiski ierobežojumi,

d)	platības, kuras skar dabas vai kādi citi specifiski ierobežojumi,

e)	attīstības vai vēlreizējas apstādīšanas projektu ilgtspēja, pamatojoties uz ekonomisku izvērtējumu;

e)	attīstības vai vēlreizējas apstādīšanas projektu ilgtspēja, pamatojoties uz ekonomisku izvērtējumu;

f)	no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu lauku saimniecības un reģiona konkurētspējas uzlabošanā;

f)	no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu saimniecības konkurētspējas uzlabošanā reģiona, valsts un starptautiskajā līmenī ;

g)	projekti, kas var potenciāli uzlabot to produktu kvalitāti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

g)	projekti, kas var potenciāli uzlabot to produktu kvalitāti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

h)	no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju saimniecību paplašināšanu.

h)	no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju saimniecību paplašināšanu.

2.a Ja dalībvalsts nolemj piemērot vienu vai vairākus no šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, minētā dalībvalsts var pievienot papildu nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējam jābūt fiziskai personai, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav vecāka par 40 gadiem.

2.b Dalībvalstis var veikt visus reglamentējošos pasākumus, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki apiet kritērijus, kurus tās piemēro saskaņā ar 1., 2. un 2.a punktu.

3. Dalībvalstis publisko 1., 2. un 2.a punktā minētos kritērijus, kurus tās piemēro, un nekavējoties dara tos zināmus Komisijai.

3.a Ja reģionālā līmenī tiek piemērots ierobežojums saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajā līmenī var piemērot 64. pantā minētos prioritāros un atbilstības kritērijus.”

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

65. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5c)	regulas 65. pantā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu: “Ja tiek piemērots 63. panta 2. punkts, dalībvalsts ievieš oficiālu iepriekšēju procedūru, kas tai ļauj ņemt vērā reģionālā līmenī atzītu pārstāvošo arodasociāciju atzinumus saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.”

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

68. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5d)	regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

68. pants

“68. pants

Pārejas noteikumi

1. Stādīšanas tiesības, kuras līdz 2015. gada 31. decembrim ir piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu, kuras attiecīgie ražotāji nav izmantojuši un kuras minētajā datumā joprojām ir spēkā, no 2016. gada 1. janvāra var tikt pārveidotas par šajā nodaļā minētajām atļaujām.

Šāda pārveidošana tiek veikta pēc pieteikuma, ko līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz minētie ražotāji. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2020. gada 31. decembrim ļaut ražotājiem iesniegt šādu pieteikumu tiesības pārvērst atļaujās.

1.a Pēc 2020. gada 31. decembra platības, uz kurām attiecas stādīšanas tiesības, kas nav pārveidotas par atļaujām, paliek dalībvalstu rīcībā, kuras, piemērojot šīs regulas 66. pantu, var tās pārdalīt, vēlākais, līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtajām atļaujām ir tāds pats derīguma termiņš kā 1. punktā minētajām stādīšanas tiesībām. Ja minētās atļaujas netiek izmantotas, to termiņš beidzas vēlākais 2018. gada 31. decembrī vai vēlākais 2023 . gada 31. decembrī, ja dalībvalstis ir pieņēmušas 1. punkta otrajā daļā minēto lēmumu.

2. Saskaņā ar 1. un 1.a punktu piešķirtajām atļaujām ir tāds pats derīguma termiņš kā 1. punktā minētajām stādīšanas tiesībām. Ja minētās atļaujas netiek izmantotas, to termiņš beidzas vēlākais 2018. gada 31. decembrī vai vēlākais 2028 . gada 31. decembrī, ja dalībvalstis ir pieņēmušas 1. punkta otrajā daļā minēto lēmumu.

3. Platības, uz kurām attiecas saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atļaujas, netiek skaitītas 63. panta izpratnē.

3. Platības, uz kurām attiecas saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atļaujas, netiek skaitītas 63. panta izpratnē.”

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

69. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5e)

regulas 69. pantam pievieno šādu punktu:

ea)	kritēriji attiecībā uz vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.f punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

73. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5f)	regulas 73. pantu aizstāj ar šādu:

73. pants

“73. pants

Darbības joma

Neskarot citus noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kā arī noteikumus, kas pieņemti veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku, augu un cilvēku veselību, šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem.

Neskarot citus noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kā arī noteikumus, kas pieņemti veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku, augu un cilvēku veselību, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp Savienības ražotājiem un trešo valstu ražotājiem, šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem.”

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.g punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

75. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5 g)

regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:

75. pants

“75. pants

Noteikšana un saturs

1. Tirdzniecības standartus var piemērot vienai vai vairākām no turpmāk norādītajām nozarēm un produktiem:

(a)	olīveļļai un galda olīvām;

(a)	olīveļļai un galda olīvām;

(b)	augļi un dārzeņi;

(b)	augļi un dārzeņi;

(c)	augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem;

(c)	augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem;

(d)

banāni;

(d)

banāni;

(e)	dzīvi augi;

(e)	dzīvi augi;

(f)

olas;

(f)

olas;

(g)	mājputnu gaļa;

(g)	mājputnu gaļa;

(h)	ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

(h)	ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

(i)

apiņi.

(i)

apiņi;

(ia)

rīsi;

(ib)	piens un piena produkti;

(ic)	medum un biškopības produktiem;

(id)	liellopu un teļa gaļa;

(ie)	aitas gaļa;

(if)

cūkgaļa;

(ig)

kaņepes .

2. Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un uzlabotu šā panta 1. un 4. punktā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī to kvalitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu par minēto nozaru un produktu tirdzniecības standartiem visos tirdzniecības posmos, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no šādiem standartiem, lai pielāgotos vienmēr mainīgajiem tirgus apstākļiem, patērētāju jaunajām prasībām, attiecīgo starptautisko standartu attīstībai, un lai neradītu šķēršļus produktu inovācijai.

3. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. pantu (27), šā panta 1. punktā minētie tirdzniecības standarti var attiekties uz vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem, kas nosakāmi attiecībā uz nozari vai produktu un kas balstīti uz katras nozares specifiku, nepieciešamību regulēt laišanu tirgū un šā panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem:

(a)	tehniskajām definīcijām, apzīmējumu un tirdzniecības nosaukumiem attiecībā uz nozarēm, kuras nav 78. pantā minētās nozares;

(a)	tehniskajām definīcijām, apzīmējumu un tirdzniecības nosaukumiem attiecībā uz nozarēm, kuras nav 78. pantā minētās nozares;

(b)	klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;

(b)	klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;

(c)	sugu, augu šķirni vai dzīvnieku sugu, vai tirdzniecības tipu;

(c)	sugu, augu šķirni vai dzīvnieku sugu, vai tirdzniecības tipu;

(d)	noformējumu, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, marķēšanu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu, neskarot 92. līdz 123. pantu;

(d)	noformējumu, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, marķēšanu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu, neskarot 92. līdz 123. pantu;

(e)	tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības un ūdens saturs procentos;

(e)	tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības un ūdens saturs procentos;

(f)	ražošanā izmantotajām konkrētajām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;

(f)	ražošanā izmantotajām konkrētajām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;

(g)	audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm, un progresīvām ilgtspējīgas ražošanas sistēmām;

(g)	audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm, dzīvnieku barošanas metodēm, un progresīvām ilgtspējīgas ražošanas sistēmām;

(h)	misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;

(h)	misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;

(i)	savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežumu, konservācijas metodi un temperatūru, uzglabāšanu un transportu;

(i)	savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežumu, konservācijas metodi un temperatūru, uzglabāšanu un transportu;

(j)	audzēšanas un/vai izcelsmes vietu , izņemot attiecībā uz mājputnu gaļu un ziežamajiem taukiem ;

(j)	audzēšanas un/vai izcelsmes vietu;

(k)	noteiktu vielu un metožu izmantošanas ierobežojumiem;

(k)	noteiktu vielu un metožu izmantošanas ierobežojumiem;

(l)	īpašu izmantojumu;

(l)	īpašu izmantojumu;

(m)	nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 78. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju.

(m)	nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 78. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju;

(ma)	dzīvnieku labturību .

4. Papildus 1. punktam, tirdzniecības standartus var piemērot vīna nozarei. Panta 3. punkta f), g), h), k) un m) apakšpunktu piemēro minētajai nozarei.

5. Nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka, neskarot 84. līdz 88. pantu un IX pielikumu, un tajos ņem vērā:

(a)	attiecīgā produkta specifiskās iezīmes;

(a)	attiecīgā produkta specifiskās iezīmes;

(b)	vajadzību nodrošināt apstākļus, lai veicinātu šo produktu laišanu tirgū;

(b)	vajadzību nodrošināt apstākļus, lai veicinātu šo produktu laišanu tirgū;

(c)

ražotāju ieinteresētību paziņot informāciju par produktu un audzēšanas specifiku un patērētāju ieinteresētību saņemt atbilstīgu un pārredzamu informāciju par produktu, tostarp par audzēšanas vietu, kas jānosaka katram atsevišķam gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, pirms tam veicot izvērtējumu jo īpaši par to, kādas ir tirgus dalībnieku izmaksas un administratīvais slogs, un par to, kādu labumu tas dod ražotājiem un gala patērētājam;

(c)

(d)	metodes, kas pieejamas produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;

(d)	metodes, kas pieejamas produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;

(e)	starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.

(e)	starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.

(f)	nepieciešamību saglabāt produktu dabiskās un pamata īpašības un neradīt būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā.

(f)	nepieciešamību saglabāt produktu dabiskās un pamata īpašības un neradīt būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā.

6. Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un vajadzību uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un to ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. punktā doto nozaru sarakstu. Šie deleģētie akti attiecas tikai un vienīgi uz pierādītām vajadzībām, kuras izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produkta inovācijas un par kurām Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, īpaši izvērtējot patērētāju vajadzības, izmaksas un administratīvo slogu, kas gulstas uz tirgus dalībniekiem, tostarp ietekmi uz iekšējo tirgu un starptautisko tirdzniecību, un ieguvumus ražotājiem un tiešajiem patērētājiem.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.h punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

78. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5h)	regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:

78. pants

“78. pants

Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi attiecībā uz konkrētām nozarēm un produktiem

1. Attiecīgā gadījumā papildus piemērojamiem tirdzniecības standartiem VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus piemēro šādām nozarēm vai produktiem:

a)	liellopu un teļa gaļa;

a)	liellopu un teļa gaļa;

aa)	aitas un jēra gaļa;

vīns;

c)	piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

c)	piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

d)	mājputnu gaļa;

d)	mājputnu gaļa;

olas;

f)	ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā; un

f)	ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā; un

g)	olīveļļa un galda olīvas.

g)	olīveļļa un galda olīvas.

2. VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus Savienībā var lietot tikai tāda produkta tirdzniecībai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā.

2. VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus Savienībā var lietot tikai tāda produkta tirdzniecībai un noieta veicināšanai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā. VII pielikumā var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādi apzīmējumi vai tirdzniecības nosaukumi tirdzniecībā un noieta veicināšanā tiek aizsargāti pret viltošanu, imitāciju vai nelikumīgu izmantošanu.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem, atkāpēm vai izņēmumiem VII pielikumā noteiktajās definīcijās un tirdzniecības nosaukumos. Minētie deleģētie akti stingri attiecas tikai uz pierādītām vajadzībām, kas izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produktu inovācijas.

4. Lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībniekiem un dalībvalstīm ir skaidra un pareiza izpratne par definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti VII pielikumā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz noteikumiem to precizē šanai un piemērošanai.

5. Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un piena produktu tirgus attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai precizētu piena produktus, attiecībā uz kuriem jānorāda, no kādām dzīvnieku sugām piens ir iegūts, ja tas nav govs piens, un lai paredzētu nepieciešamos noteikumus.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.i punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

79.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5i)

Iekļauj šādu pantu:

“79.a pants

Olīveļļas maisīšana ar citu augu eļļu

1. Olīveļļas maisīšana ar citu augu eļļu ir aizliegta.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sankcijas ekonomikas dalībniekiem, kuri neievēro šā panta 1. punktu.”

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.j punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

79.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5j)

Iekļauj šādu pantu:

“79.b pants

Tirdzniecības noteikumi attiecībā uz olīvu un olīveļļas nozari

Lai ņemtu vērā olīvu un olīveļļas nozares specifiskās īpašības, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot galda olīvu un olīveļļas tirdzniecības noteikumu saskaņošanu.”

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

81. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)	regulas 81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“2. Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.

Dalībvalstis var klasificēt vīna vīnogu šķirnes, ja:

a)	attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera vai Vitis labrusca sugas; vai

b)	attiecīgā šķirne ir iegūta no krustojumiem starp Vitis vinifera sugu, Vitis labrusca sugu un citām Vitis ģints sugām.

Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.;”

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

81. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(6a)	regulas 81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.

“2. Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīndarībai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.

Dalībvalstis var klasificēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst šādiem nosacījumiem :

Dalībvalstis var klasificēt vīna vīnogu šķirnes, ja :

a)	attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;

a)	attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai attiecīgā šķirne ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām.

b)	attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.

b)	attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis var atļaut Vitis Labrusca vai otrās daļas b) apakšpunktā minēto šķirņu pārstādīšanu esošajos vēsturiskajos vīna dārzos, ja vien nav palielināta vīnkoka Vitis Labrusca pašreizējā platība.

Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.

Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.”

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

90.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	tādas analītiskas datubāzes izveidi, kas satur izotopu datus un palīdzēs atklāt krāpšanu un kas jāveido, balstoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem;

a)	tādas analītiskas datubāzes izveidi vai uzturēšanu , kas satur izotopu datus un palīdzēs atklāt krāpšanu un kas jāveido, balstoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

92. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(8a)	regulas 92. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem piemēro produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 3 .līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.

“1. Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem piemēro tikai produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 3 . līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.”

Grozījums Nr. 235/rev

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

93. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	“cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:

(a)	“cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, īpašas vietas vai — ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos — valsts nosaukums, ko izmanto, lai aprakstītu 92. panta 1. punktā minētu produktu:

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

93. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	kura kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgajiem dabas un – attiecīgā gadījumā – cilvēka faktoriem;

i)	kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tās dabas un cilvēka faktoriem;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

93. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	kā cēlušos konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;

svītrots

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

93. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

va)	tas nav “ar samazinātu spirta saturu” vai “bezalkoholisks”, kā noteikts VII pielikuma II daļas 18. un 19. punktā;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

94. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)	regulas 94. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

svītrots

“Pieteikumos nosaukumu kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai ietver:”

Grozījums Nr. 236

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

94. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(10a)

regulas 94. pantu aizstāj ar šādu:

94. pants

“94. pants

Aizsardzības pieteikumi

1. Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver tehnisko dokumentāciju, kurā norādīts :

1. Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver šādus elementus :

(a)	aizsargājamais nosaukums;

(a)	aizsargājamais nosaukums;

(b)	pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukumu un adrese;

(b)	pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukumu un adrese;

(c)	produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un

(c)	produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un

(d)	vienots dokuments, kurā sniegts 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.

(d)	vienots dokuments, kurā sniegts 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.

2. Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt produkcijas nosacījumus, kas saistīti ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Produkta specifikācijā ir vismaz šāda informācija:

(a)	aizsargājamais nosaukums;

(a)	aizsargājamais nosaukums;

(b)	vīna vai vīnu apraksts:

(b)	vīna vai vīnu apraksts:

(i)	attiecībā uz vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts,

(i)	attiecībā uz vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts,

(ii)	attiecībā uz vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;

(ii)	attiecībā uz vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;

(c)	vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;

(c)	vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;

(d)	attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;

(d)	attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;

(e)	maksimālā ražība no hektāra;

(e)	maksimālā ražība no hektāra;

(f)	norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;

(f)	norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;

(g)	sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni;

(g)	sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina šādas saiknes:

(i)	attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu — saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi un informāciju par minētās ģeogrāfiskās vides dabas un cilvēka faktoriem, kas minēta 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā;

(ii)	attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi — saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā;

(ga)	attiecīgā gadījumā — tās devums ilgtspējīgā attīstībā ;

(h)

piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīm prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem;

(h)

(i)	to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi.

(i)	to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi.

3. Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, tajā papildus 1. un 2. punktā norādītajiem elementiem iekļauj pierādījumu tam, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

96. pants – 5. punkts – 1.a un 1.b daļas (jaunas)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10b)

regulas 96. panta 5. punktam pievieno šādas daļas:

“Iesniedzot aizsardzības pieprasījumu Komisijā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalsts iekļauj paziņojumu, ka tā uzskata, ka iesniegtais pieprasījums atbilst šajā regulas iedaļā ietvertajām prasībām un ka tā apstiprina, ka vienīgais 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītais vienotais dokuments ir patiess šā produkta specifikācijas kopsavilkums.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem valsts procedūras ietvaros saņemtiem iebildumiem.”

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

96. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai apturētu 97. panta 2. punktā minēto pieteikuma pārbaudi, līdz valsts tiesa vai cita valsts struktūra ir pasludinājusi spriedumu lietā, kurā apstrīdēts aizsardzības pieteikums, attiecībā uz ko dalībvalsts iepriekšējā valsts procedūrā saskaņā ar 5. punktu ir atzinusi, ka tas atbilst prasībām.	svītrots
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.”;

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

97. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pārbauda aizsardzības pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 94. pantu un 96. panta 5. punktu. Tā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās iepriekšējās valsts procedūras iznākumu, pārbauda, vai tajos nav acīmredzamu kļūdu.	Komisija pārbauda aizsardzības pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 94. pantu un 96. panta 5. punktu. Tā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās iepriekšējās valsts procedūras iznākumu, pārbauda, vai tajos nav acīmredzamu kļūdu. Šī pārbaude īpaši pievērš uzmanību 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam vienotajam dokumentam.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

103. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)	regulas 103. pantā pievieno šādu 4. punktu:

svītrots

“4. Aizsardzību, kas minēta 2. punktā, piemēro arī precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā, un precēm, kas tiek pārdotas Savienībā ar elektroniskās tirdzniecības līdzekļiem.”;

Grozījums Nr. 263/rev

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

103. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(14a)

regulas 103. pantu aizstāj ar šādu:

103. pants

“103. pants

Aizsardzība

1. Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var lietot ikviens tirgus dalībnieks, kas tirgo vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.

2. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:

(a)	jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

(a)	jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

(i)	attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai

(i)	attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai

(ii)	ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;

(ii)	ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota , vājināta vai mazināta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija , tostarp, ja reģistrētais nosaukums tiek izmantots kā sastāvdaļa ;

(b)

ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

(b)

ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz to, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi , tostarp, ja minētie reģistrētie nosaukumi tiek izmantoti kā sastāvdaļa ;

(c)

jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem, kā arī tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;

(c)

(d)	jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

(d)	jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi;

(da)	jebkādas negodprātīgas norādes uz domēna nosaukumu, kas ir līdzīgs vai kas pilnīgi vai daļēji var radīt tā noturēšanu par aizsargātu nosaukumu.

3. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevar Savienībā kļūt par sugasvārdiem 101. panta 1. punkta nozīmē.

3.a Aizsardzību, kas minēta 2. punktā, piemēro arī precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā, un precēm, kas tiek pārdotas Savienībā ar elektroniskās tirdzniecības līdzekļiem.

3.b Ja uz vīna, kam piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ģeogrāfisko apgabalu attiecas cits aizsargāts cilmes vietas nosaukums, kura ģeogrāfiskais apgabals ir lielāks, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar kādiem attiecīgajiem vīniem var piešķirt šo citu aizsargāto cilmes vietas nosaukumu. Šiem nosacījumiem jābūt iekļautiem attiecīgo vīnu produkta specifikācijās.”

Grozījums Nr. 237

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

105. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(14b)

regulas 105. pantu aizstāj ar šādu:

105. pants

“105. pants

Produkta specifikācijas grozījumi

Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanu, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai grozītu 94. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētā ģeogrāfiskā apgabala robežas. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

1. Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanu, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai grozītu 94. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētā ģeogrāfiskā apgabala robežas. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

1.a Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: grozījumi, kuriem vajadzīga iebildumu procedūra Savienības līmenī (“Savienības nozīmes grozījumi”), un grozījumi, kuri risināmi dalībvalsts vai trešās valsts līmenī (“standarta grozījumi”).

Grozījumu uzskata par Savienības nozīmes grozījumu, ja:

(a)	tas ietver izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē;

(b)	tas sastāv no izmaiņām VII pielikuma II daļā minēto vīnkopības produktu kategorijās, vīnkopības produktu kategorijas pievienošanas vai dzēšanas;

(c)	tas potenciāli varētu atcelt 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunkta i) punktā minēto saiti;

(d)	tas nosaka turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešās valstis vai trešo valstu ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajās trešās valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

Visi citi grozījumi tiek uzskatīti par standarta grozījumiem.

1.b Pagaidu grozījums ir standarta grozījums, kas attiecas uz produkta specifikācijā veicamām pagaidu izmaiņām, ja publiskās iestādes ir noteikušas obligātus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko oficiāli par tādiem atzinušas kompetentās iestādes.

1.c Ja mainās ražošanas nosacījumi attiecībā uz vīnogulājiem, kas paredzēti produkcijas ražošanai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, attiecībā uz esošajiem vīnogulājiem turpinās tiesības ražot produkciju ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu uz laiku, kas noteikts produkta specifikācijā, un vēlākais līdz to izaršanai.”

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

105.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14c)

Iekļauj šādu pantu:

“105.a pants

Grozījumi Savienības līmenī

1. Pieteikums Savienības grozījumu apstiprināšanai produktu specifikācijās mutatis mutandis ievēro 94. un 96. līdz 99. pantā noteikto procedūru. Pieteikumi Savienības grozījumu apstiprināšanai produktu specifikācijās tiek uzskatīti par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar 105. pantu un ja tie ir pilnīgi, izsmeļoši un pienācīgi aizpildīti. Komisijas apstiprinājums pieteikumiem par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijās attiecas tikai uz grozījumiem, kas iesniegti pašā pieteikumā.

2. Ja, pamatojoties uz 97. panta 2. punktā noteikto pārbaudi, Komisija uzskata, ka ir izpildīti visi 97. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, tā pieprasījumu Savienības grozījumam publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Galīgo lēmumu par grozījuma apstiprināšanu pieņem bez 229. panta 2. punktā noteiktās pārbaudes procedūras piemērošanas, izņemot gadījumus, kad ir ticis iesniegts pieņemams iebildums, vai gadījumā, ja pieprasījums ir ticis noraidīts, un šādā gadījumā ir attiecināma 99. panta otrā daļa.

3. Ja pieteikumu uzskata par nepieņemamu, dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura darbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, tiek informēts par iemesliem, uz kuru pamata pieteikums atzīts par nepieņemamu.

4. Pieteikumos Savienības grozījumu apstiprināšanai ietver vienīgi Savienības grozījumus. Ja pieteikums Savienības grozījumam ietver arī standarta vai pagaidu grozījumus, Savienības grozījumu procedūru piemēro tikai Savienības grozījumiem. Standarta vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem.

5. Pārbaudot grozījumu pieteikumu, Komisija galveno uzmanību vērš uz ierosinātajiem grozījumiem.”

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

105.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14d)

Iekļauj šādu pantu:

“105.b pants

Standarta grozījumi

1. Standarta grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, kurās atrodas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals.

Pieteikumu produkta specifikācijas standarta grozījumu apstiprināšanai iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, ar kuru ir saistīts cilmes vietas vai norādes ģeogrāfiskais apgabals. Pieteikumu iesniedzēji izpilda 95. pantā izklāstītās prasības. Ja produkta specifikācijas standarta grozījuma apstiprināšanas pieteikumu neiesniedz tas pieteikuma iesniedzējs, kurš iesniedza produkta specifikācijā norādītā nosaukuma vai nosaukumu aizsardzības pieteikumu, dalībvalsts attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam dod iespēju sniegt piebildes par konkrēto pieteikumu, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs vēl pastāv.

Pieteikumā standarta grozījumiem norāda standarta grozījumu aprakstu, sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ grozījumi ir vajadzīgi, un apliecina, ka ierosinātie grozījumi ir kvalificējami kā standarta grozījumi saskaņā ar 105. pantu.

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka vajadzīgās prasības ir izpildītas, tā var apstiprināt standarta grozījumu un to publiskot. Apstiprināšanas lēmums attiecīgā gadījumā ietver grozīto konsolidēto vienoto dokumentu un grozīto konsolidēto produkta specifikāciju.

Standarta grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots. Dalībvalsts paziņo standarta grozījumus Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu.

3. Standarta izmaiņu apstiprināšanas lēmumus par vīnkopības produktiem, kas nāk no trešām valstīm, pieņem saskaņā ar šajā valstī spēkā esošo sistēmu, un Komisiju par to informē ražotājs vai ražotāju grupa, kam ir likumiskas intereses, vai nu nosūtot tieši Komisijai, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc grozījumu publiskošanas datuma.

4. Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, attiecīgās dalībvalstis piemēro standarta grozījumu procedūru atsevišķi tai apgabala daļai, kas atrodas to teritorijā. Standarta grozījums ir piemērojams pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kas pēdējā apstiprinājusi standarta grozījumu, to nosūta Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās standarta grozījumu apstiprināšanas lēmuma publiskošanas.

Ja viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nepieņem pirmajā daļā minēto valsts lēmumu par apstiprināšanu, jebkura attiecīgā dalībvalsts var iesniegt pieteikumu saskaņā ar Savienības grozījumu procedūru. Šādu noteikumu arī piemēro mutatis mutandis, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.”

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

105.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14e)

Iekļauj šādu pantu:

“105.c pants

Pagaidu grozījumi

1. Pagaidu grozījumus apstiprina un publisko dalībvalsts, ar kuru ir saistīts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals. Tos kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu. Pagaidu grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots.

2. Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, pagaidu grozījumu procedūru attiecīgajās dalībvalstīs piemēro atsevišķi attiecībā uz to apgabala daļu, kas atrodas to teritorijā. Pagaidu grozījumi ir piemērojami tikai pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kura pēdējā apstiprina pagaidu grozījumu, to paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots tās lēmums par apstiprināšanu. Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro arī tad, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.

3. Pagaidu grozījumus attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktiem kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem individuālais ražotājs vai ražotāju grupa, kam ir likumīgas intereses, vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to apstiprināšanas datuma.

4. Komisija šādus grozījumus publisko trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai trešās valsts individuālā ražotāja vai ražotāju grupas. Pagaidu grozījums ir piemērojams Savienības teritorijā, tiklīdz Komisija to ir publiskojusi.”

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

106. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)	regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:

svītrots

“106. pants

Anulēšana

Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem anulē cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja ir spēkā viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)	ja vairs netiek garantēta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai;

b)	ja vismaz septiņus secīgus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

c)	ja pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, paziņo, ka vairs nevēlas saglabāt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

106. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(15a)

regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:

106. pants

“106. pants

Anulēšana

Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, anulējot cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, anulējot cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja ir spēkā viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)	ja vairs netiek garantēta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai;

b)	ja vismaz septiņus secīgus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

c)	ja pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, paziņo, ka vairs nevēlas saglabāt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību. .

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.a Ja Komisija uzskata, ka anulēšanas pieprasījums nav pieņemams, tā informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kas iesniedza pieprasījumu, par iemesliem, uz kuru pamata pieprasījums atzīts par nepieņemamu.

1.b Pamatoti iebilduma paziņojumi saistībā ar anulēšanu ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā persona komerciālā ziņā ir atkarīga no reģistrētā nosaukuma.”

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

106.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15b)

Iekļauj šādu pantu:

“106.a pants

Pagaidu marķējums un noformējums

Kad pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ir pārsūtīts Komisijai, ražotāji to var norādīt marķējumā un noformējumā un izmantot valsts logotipus un norādes atbilstoši Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) Nr. 1169/2011.

Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un Savienības saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN” marķējumā var norādīt tikai pēc tam, kad ir publicēts lēmums par aizsardzības piešķiršanu attiecīgajam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

Ja pieteikumu noraida, jebkādus vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.”

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

107.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15c)

pievieno šādu pantu:

“107.a pants

Produktu specifikācijas piemērošana apgabaliem, kuros ražo vīna dzērienus

Dalībvalstis var piemērot produktu specifikācijas 94. panta 2. punkta izpratnē tiem apgabaliem, kuros ražo vīnu, kas ir piemērots vīna dzērienu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanai, kuri ir reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu.”

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

116.a pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Savienībā kompetentā iestāde, kas minēta 2. punktā, vai viena vai vairākas deleģētās struktūras Regulas (ES) 2017/625 3. panta 5. punkta nozīmē, kuras pilda produktu sertifikācijas struktūras pienākumus saskaņā ar minētās regulas II sadaļas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem, pārliecinās, kā katru gadu vīna ražošanā un iepakošanā vai pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

116.a pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Panta 3. punktā uzskaitītās pārbaudes sastāv no administratīvām pārbaudēm un no pārbaudēm ražošanas vietā. Šīs pārbaudes drīkst tikt ierobežotas līdz administratīvām pārbaudēm tikai tad, ja tās ir drošas un ļauj pārliecināties par pilnīgu atbilstību produktu specifikācijā noteiktajām prasībām un nosacījumiem.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

116.a pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Lai pārbaudītu produkta specifikāciju ievērošanu, 3. punktā minētās kompetentās iestādes vai kontroles struktūras var kontrolēt tirgus dalībniekus, kas veic darbību citā dalībvalstī, ja tie piedalās tāda produkta iepakošanā, kam ir to teritorijā reģistrēts ACVN. Ņemot vērā uzticību, ko tās attiecībā uz iepriekšējo pārbaužu rezultātiem var sniegt tirgus dalībniekiem un to produktiem, 3. punktā minētās kontroles struktūras var vērst savas darbības uz galvenajiem aspektiem, kas jāpārbauda iepriekš noteiktās specifikācijās un par ko attiecīgie tirgus dalībnieki ir informēti.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

119. pants – 1. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)	regulas 119. pantu groza šādi:

svītrots

(a)	panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu: “To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15., 16., 18. un 19. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:”;

(b)	pievieno šādu 4. punktu: “4. Dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka 1. punktā minētie produkti, kuri nav marķēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek no tā izņemti.”

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

119. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(18a)

regulas 119. pantu aizstāj ar šādu:

119. pants

“119. pants

Obligātas ziņas

1. To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:

1. To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15.,16. , 18. un 19. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:

a)	vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu;

a)	vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu;

b)	vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

b)	vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

i)	termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, un

i)	termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”,

ii)	aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

un ii) aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

c)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

c)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

d)	norāde uz izcelsmi;

d)	norāde uz izcelsmi;

e)	norāde uz pudeļu pildītāju vai – dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;

e)	norāde uz pudeļu pildītāju vai — dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā — ražotāja vai pārdevēja nosaukums;

f)	norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; un

f)	norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti;

g)	dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.

g)	dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā — norāde uz cukura saturu;

ga)	uzturvērtības norāde, kuras saturs var tikt ierobežots līdz produkta enerģētiskajai vērtībai, un

gb)	sastāvdaļu saraksts .

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:

a)	ja uz etiķetes saskaņā ar 94. panta 2. punktā minēto produkta specifikāciju ir norādīts tradicionāls apzīmējums saskaņā ar 112. panta a) apakšpunktu;

a)	ja uz etiķetes saskaņā ar 94. panta 2. punktā minēto produkta specifikāciju ir norādīts tradicionāls apzīmējums saskaņā ar 112. panta a) apakšpunktu;

b)	ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 227. pantu, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējai marķēšanas praksei.

b)	ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 227. pantu, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējai marķēšanas praksei.

3.a Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta ga) apakšpunkta piemērošanu, enerģētiskā vērtība tiek:

a)	izteikta ar skaitļiem un vārdiem vai simboliem, un jo īpaši simbolu (E), kas apzīmē enerģētisko vērtību;

b)	aprēķināta, izmantojot pārrēķina koeficientu, kas uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIV pielikumā;

izteikta kā vidējā vērtība kilokalorijās, kuras pamatā ir:

i)	vīna ražotāja veiktā vīna analīze; vai

ii)	aprēķins, ko veic, pamatojoties uz vispārnoteiktiem un pieņemtiem datiem, kuru pamatā ir tipisko un raksturīgo vīnu vidējās vērtības;

d)	izteikta uz 100 ml. Papildus tam to var izteikt patēriņa vienībā, ko patērētājs var viegli atpazīt, ar nosacījumu, ka izmantotā vienība ir kvantificēta uz etiķetes un ka ir norādīts vienību skaits iepakojumā.

3.b Atkāpjoties no 1. punkta gb) apakšpunkta, sastāvdaļu sarakstu var arī norādīt citā veidā, ne tikai uz pudeles (vai cita veida taras) etiķetes ar nosacījumu, ka uz etiķetes ir norādīta skaidra un tieša saikne. Tas nav jānorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta komerciāliem vai tirgvedības nolūkiem.

3.c Dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka 1. punktā minētie produkti, kuri nav marķēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek no tā izņemti.

3.d Tirgus dalībnieki, kas brīvprātīgi vēlas darīt zināmu patērētājiem vīna produktu kaloriju daudzumu no pārdošanas gada sākuma pirms šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro 119. pantu visā pilnībā.”

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

120. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)

iekļauj šādu punktu:

“fa)	norādījumi par vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu;”

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

122. pants – 1. punkts –b, c, un d pakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)	regulas 122. panta 1. punktu groza šādi:

svītrots

(a)	punkta b) apakšpunkta ii) punktu svītro;

(b)

punkta c) apakšpunktā pievieno šādu iii) punktu:

“iii)

terminiem, kas norāda uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem;”

(c)

punkta d) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)	nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu un aizkorķējumu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu;”

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

122. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(20a)

regulas 122. pantu aizstāj ar šādu:

122. pants

“122. pants

Deleģētās pilnvaras

1. Lai ņemtu vērā v īna nozares specifiskas iezīmes, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz:

a)	tādu ziņu norādīšanu un izmantošanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā iedaļā;

a)	tādu ziņu norādīšanu un izmantošanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā iedaļā;

b)	obligātajām ziņām, proti:

b)	obligātajām ziņām, proti:

i)	terminiem, kas jāizmanto obligāto ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,

i)	terminiem, kas jāizmanto obligāto ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,

ii)	terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem,

iii)	noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar obligātajām ziņām,

iii)	noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar obligātajām ziņām,

iv)	noteikumiem, kuri papildus 119. panta 2. punktā minētajām atkāpēm ļauj noteikt citas atkāpes, ar ko paredz, ka var nenorādīt vīnkopības produkta kategoriju, un

iv)	noteikumiem, kuri papildus 119. panta 2. punktā minētajām atkāpēm ļauj noteikt citas atkāpes, ar ko paredz, ka var nenorādīt vīnkopības produkta kategoriju,

v)	noteikumiem par valodu lietojumu;

v)	noteikumiem par valodu lietojumu ; un

va)	noteikumiem attiecībā uz 119. panta 1. punkta gb) apakšpunktu ;

c)	fakultatīvajām ziņām, proti:

c)	fakultatīvajām ziņām, proti:

i)	terminiem, kas jāizmanto fakultatīvo ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,

i)	terminiem, kas jāizmanto fakultatīvo ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,

ii)	noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar fakultatīvajām ziņām;

ii)	noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar fakultatīvajām ziņām;

iia)	terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem;

d)	noformējumu, proti:

d)	noformējumu, proti:

i)	nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu,

i)	nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu un aizkorķējumu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu;

ii)	nosacījumiem par “dzirkstošā vīna” tipa pudeļu un aizkorķējuma izmantošanu,

ii)	nosacījumiem par “dzirkstošā vīna” tipa pudeļu un aizkorķējuma izmantošanu,

iii)	noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar noformējumu,

iii)	noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar noformējumu,

iv)	noteikumiem par valodu lietojumu.

iv)	noteikumiem par valodu lietojumu.

Komisija pieņem b) apakšpunkta va) punktā minētos deleģētos aktus ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc… [šīs grozošās regulas piemērošanas datuma] .

2. Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku likumīgo interešu aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tādu vīnu pagaidu marķējumā un noformējumā, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst vajadzīgajām prasībām.

3. Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekiem netiek nodarīts kaitējums, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt dele ģētos aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem par vīnu, kas laists tirgū un marķēts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri tika piemēroti pirms 2009. gada 1. augusta.

3. Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekiem netiek nodarīts kaitējums, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem par vīnu, kas laists tirgū un marķēts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri tika piemēroti pirms 2009. gada 1. augusta.

4. Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no šīs iedaļas attiecībā uz eksportējamiem produktiem, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

125. pants – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(ba)	regulas 125. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Cukura nozares nolīgumi

“Cukurbiešu un cukurniedru nozaru nolīgumi”

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

125. pants – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(bb)	regulas 126. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Ziņojumi par cenām cukura tirgū

“Ziņojumi par cenām tirgos”

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

126. pants – 1. daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(bc)	regulas 126. panta pirmo punktu aizstāj ar šādu:

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko tiek ieviesta sistēma ziņošanai par cenām cukura tirgū , tostarp par kārtību, kādā tiek publicēts šā tirgus cenu līmenis. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmajā daļā minētā sistēma balstās uz informāciju, kuru iesnieguši uzņēmumi, kas ražo balto cukuru, vai citi cukura tirdzniecībā iesaistīti tirgus dalībnieki. Pret šo informāciju izturas kā pret konfidenciālu informāciju.

“Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko tiek ieviesta sistēma ziņošanai gan par cenām cukurbiešu cukura un cukurniedru cukura tirgos , gan par cenām etanola un cukura tirgos, tostarp par kārtību, kādā tiek publicēts šā tirgus cenu līmenis. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmajā daļā minētā sistēma balstās uz informāciju, kuru iesnieguši uzņēmumi, kas ražo cukuru vai etanolu , vai citi cukura vai etanola tirdzniecībā iesaistīti tirgus dalībnieki. Pret šo informāciju izturas kā pret konfidenciālu informāciju.”

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

148. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

regulas 148. pantu aizstāj ar šādu:

148. pants

“148. pants

Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē

1. Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka tās teritorijā lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, un/vai nolemj, ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai par lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi, šāds līgums un/vai šāds piedāvājums noslēgt līgumu atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi ir aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību.

Šajā pantā “savācējs” ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai nākamajam savācējam, un katrā no šiem gadījumiem īpašumtiesības uz svaigpienu tiek nodotas tālāk.

1.a Ja dalībvalstis neizmanto šā panta 1. punktā paredzētās iespējas, ražotājs, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības var pieprasīt, lai attiecībā uz jebkuru svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam starp pusēm tiktu slēgts rakstisks līgums un/vai lai attiecībā uz jebkuru šādu piegādi pirmais pircējs iesniegtu rakstisku piedāvājumu līguma noslēgšanai saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta pirmajā daļā.

Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.

2. Līgums un/vai līguma piedāvājums, kas minēts 1. un 1.a punktā:

(a)	tiek iesniegts pirms piegādes,

(a)	tiek iesniegts pirms piegādes,

(b)	ir sagatavots rakstiski un

(b)	ir sagatavots rakstiski un

(c)	satur šādus elementus:

(c)	satur šādus elementus:

(i)	cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:

(i)	cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:

—	ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai

—	ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai

—	tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos dažādos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādātā svaigpiena kvalitāti vai sastāvu;

—

tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos dažādos faktorus, kas ietver attiecīgus un viegli saprotamus rādītājus un ekonomiskos rādītājus, un galīgās cenas aprēķināšanas metodi, balstoties un atsaucoties uz attiecīgiem ražošanas un tirgus izmaksu rādītājiem, kuri ir viegli pieejami un saprotamā veidā atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādātā svaigpiena kvalitāti vai sastāvu.

Šajā nolūkā dalībvalstis, kuras nolēmušas piemērot 1. punktu, saskaņā ar objektīviem kritērijiem un pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem par ražošanu un pārtikas apriti, var paredzēt minētos rādītājus jebkurā laikā,

ii)	svaigpiena apjomu, ko var piegādāt un /vai kas ir jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku;

(ii)	svaigpiena apjomu, ko var piegādāt vai kas ir jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku. Nedrīkst noteikt soda klauzulas par ikmēneša pārkāpumiem;

iii)	līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām;

iv)	informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,

(iii)

līguma darbības ilgumu, kas var būt noteikts ilgums vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,(iv) informāciju par apmaksas termiņiem un procedūrām,

iv)	informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,

v)	pasākumus svaigpiena savākšanai vai piegādei; un

(v)	pasākumus svaigpiena savākšanai vai piegādei, un

vi)	noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

(vi)	noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, līgums un/vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja lauksaimnieks svaigpienu piegādā kooperatīvam, kura dalībnieks ir arī lauksaimnieks, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme ir kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

3. Atkāpjoties no 1. un 1.a punkta, līgums un/vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja kooperatīva biedrs svaigpienu piegādā tam kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

4. Puses brīvi pārrunā visus lauksaimnieku, savācēju vai svaigpiena pārstrādātāju par svaigpiena piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos elementus, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.

Neatkarīgi no pirmās daļas, piemēro vienu vai abus no turpmāk minētajiem noteikumiem:

Neatkarīgi no pirmās daļas, piemēro vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem noteikumiem:

ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu par svaigpiena piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

(a)	ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu rakstisks līgums par svaigpiena piegādi ir obligāts, tā var noteikt:

i)	pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi,

(i)	pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi,

ii)	minimālo ilgumu, kas piemērojams tikai rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

(ii)	minimālo ilgumu, kas piemērojams tikai rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajam svaigpiena pircējam saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā to šajā nolūkā nosaka valsts tiesību akti; šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību

(b)

ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajam svaigpiena pircējam saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā to šajā nolūkā nosaka valsts tiesību akti; Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

Otrā daļa neskar lauksaimnieka tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka tas par noraidījumu paziņo rakstiski. Šādā gadījumā puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.

5. Dalībvalstis, kuras izmanto šajā pantā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai kā tās tiek piemērotas.

5. Dalībvalstis, kuras izmanto šajā pantā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai par to, kā tās tiek piemērotas.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar paziņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

149. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22b)

regulas 149. pantu aizstāj ar šādu:

149. pants

“149. pants

Līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē

1. Saskaņā ar 161. panta 1. punktu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija to lauksaimnieku vārdā, kas ir tās dalībnieki, attiecībā uz visu vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma var risināt sarunas par līgumiem par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 148. panta 1. punkta trešās daļas nozīmē.

2. Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:

a)	neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;

a)	neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;

b)	neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu;

b)	neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu;

c)	ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

c)	ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

i)	svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 3,5 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma,

i)	svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 4,5 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma,

ii)	svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma, un

ii)	svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma, un

iii)	svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;

iii)	svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;

ar noteikumu, ka attiecīgie lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma;

e)	ar noteikumu, ka uz svaigpienu neattiecas pienākums piegādāt, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības kooperatīvā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem; un

e)	ar noteikumu, ka uz svaigpienu neattiecas pienākums piegādāt, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības kooperatīvā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem; un

f)	ja ražotāju organizācija informē t ās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas, par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas šādas sarunas.

f)	ja ražotāju organizācija informē t ās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas, par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas šādas sarunas.

3. Neatkarīgi no 2. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem ražotāju organizācija var risināt sarunas, ievērojot 1. punktu, ar noteikumu, ka minētajai ražotāju organizācijai svaigpiena apjoms, par ko tiek risinātas minētās sarunas un kas tiek saražots vai piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, kuras svaigpiena ražošanas kopējais apjoms gadā ir mazāks par 500 000 tonnu, nepārsniedz 45 % no šīs dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma.

4. Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver šādu ražotāju organizāciju apvienības.

5. Lai piemērotu 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, Komisija ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem, publisko svaigpiena ražo šanas apjomus Savienībā un dalībvalstīs, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju.

5. Lai piemērotu 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, Komisija ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem, publisko svaigpiena ražošanas apjomus Savienībā un dalībvalstīs, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju.

6. Atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, pat ja nav pārsniegtas tajos noteiktās robežvērtības, šā punkta otrajā daļā minētā konkurences iestāde var atsevišķā gadījumā nolemt, ka ražotāju organizācijai konkrētās sarunas vai nu būtu jāatsāk, vai tām vispār nebūtu jānotiek, ja konkurences iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu vai izvairītos nopietni kaitēt svaigpiena pārstrādes MVU, kas darbojas tās teritorijā.

Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru. Citos gadījumos minēto lēmumu pieņem tās dalībvalsts valsts konkurences iestāde, uz kuru sarunas attiecas.

Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms datuma, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.

Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.

7. Šajā pantā:

a)	“valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (22) 5. pantā;

a)	“valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (22) 5. pantā;

b)	“MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.

b)	“MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.

8. Dalībvalstis, kurās notiek sarunas saskaņā ar šo pantu, paziņo Komisijai par 2. punkta f) apakšpunkta un 6. punkta piemērošanu.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

150. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22c)

regulas 150. pantu aizstāj ar šādu:

150. pants

“150. pants

Siera šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādes regulēšana

1. Pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 152. panta 3. punktu , starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 157. panta 3. punktu , vai uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu siera šķirņu piegādes regulēšanu, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

1. Pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 152. panta 1. punktu vai 161. panta 1. punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 157. panta 1. punktu , vai uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu siera šķirņu piegādes regulēšanu, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos noslēdz starp vismaz divām trešdaļām piena ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no šā panta 1. punktā minētā siera šķirnes ražošanai nepieciešamā svaigpiena, un attiecīgā gadījumā vismaz divām trešdaļām šīs siera šķirnes ražotāju, kas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saražo vismaz divas trešdaļas minētās siera šķirnes.

2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos noslēdz starp vismaz divām trešdaļām piena ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no šā panta 1. punktā minētā siera šķirnes ražošanai nepieciešamā svaigpiena, un attiecīgā gadījumā vismaz divām trešdaļām šīs siera šķirnes ražotāju vai viņu pārstāvju , kas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saražo vismaz divas trešdaļas minētās siera šķirnes.

3. Piemērojot 1. punktu, attiecībā uz siera šķirnēm, kurām ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde svaigpienam, kā tas noteikts šīs siera šķirnes produkta specifikācijā, saistībā ar šo siera šķirni ir tāda pati kā ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

4. Noteikumi, kas minēti 1. punktā:

a)	attiecas tikai uz attiecīgo produktu piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot šīs siera šķirnes piedāvājumu ar pieprasījumu;

a)	attiecas tikai uz attiecīgo produktu piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot šīs siera šķirnes piedāvājumu ar pieprasījumu;

b)	ietekmē tikai attiecīgo produktu;

b)	ietekmē tikai attiecīgo produktu;

c)	var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, un šā laikposma beigās tos var atjaunot, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;

c)	var būt saistoši ne vairāk kā piecus gadus, un šā laikposma beigās tos var atjaunot, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;

d)	nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;

d)	nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;

e)	tie neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgās siera šķirnes pirmā tirdzniecības posma;

e)	tie neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgās siera šķirnes pirmā tirdzniecības posma;

f)	nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;

f)	nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;

g)	nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;

g)	nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;

h)	nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;

h)	nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;

i)	palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti un/vai pilnveidot attiecīgo produktu;

i)	palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti un/vai pilnveidot attiecīgo produktu;

j)	neskar 149. pantu.

j)	neskar 149. pantu.

5. Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, izmantojot attiecīgās dalībvalsts oficiālu publikāciju.

6. Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, un gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes ir atklājušas, ka šie nosacījumi nav ievēroti, atceļ 1. punktā minētos noteikumus.

7. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē citas dalībvalstis par jebkādu paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu pieņemšanu.

8. Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ tās noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

151. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22d)

regulas 151. pantu aizstāj ar šādu:

151. pants

“151. pants

Obligātie paziņojumi piena un piena produktu nozarē

Sākot ar 2015. gada 1. aprīli, svaigpiena pirmie pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi.

Sākot no 2015. gada 1. aprīļa, svaigpiena pirmie pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi , un vidējo piemēroto cenu . Bioloģiskās lauksaimniecības izcelsmes produkciju nošķir no citas produkcijas. Ja pirmais pircējs ir kooperatīvs, vidējo cenu paziņo tirdzniecības gada beigās, kā minēts 6. panta c) punkta v) apakšpunktā.

Informācija par vidējo cenu ir konfidenciāla, un kompetentā iestāde nodrošina, lai netiktu publiskotas konkrētas vidējās cenas vai atsevišķu ekonomikas dalībnieku vārdi un uzvārdi .

Piemērojot šo pantu un 148. pantu, “pirmais pircējs” ir uzņēmums vai grupa, kas iepērk pienu no ražotājiem, lai:

a)	to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp saskaņā ar līgumu;

a)	to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp saskaņā ar līgumu;

b)	to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.

b)	to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.

Dalībvalstis informē Komisiju par pirmajā daļā minēto svaigpiena apjomu.

Dalībvalstis informē Komisiju par pirmajā daļā minēto svaigpiena apjomu un vidējo cenu .

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot noteikumus par šādu paziņojumu saturu, veidu un grafiku un pasākumiem saistībā ar informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

152. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22e)

regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:

152. pants

“152. pants

Ražotāju organizācijas

1. Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizācijas, kas:

a)	sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minēta 1. panta 2. punktā, un kas ir minēto ražotāju kontrolē saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

a)	sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minēta 1. panta 2. punktā, un kas ir minēto ražotāju kontrolē saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

b)	ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes un veic vismaz vienu no šādām darbībām:

b)	ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes un veic vismaz vienu no šādām darbībām:

i)	kopīga pārstrāde;

i)	kopīga pārstrāde;

ii)	kopīga izplatīšana, tostarp kopīga pārdošanas platforma vai kopīga transportēšana;

ii)	kopīga izplatīšana, tostarp kopīga pārdošanas platforma vai kopīga transportēšana;

iii)	kopīgs iepakojums, marķējums vai noieta veicināšana;

iii)	kopīgs iepakojums, marķējums vai noieta veicināšana;

iv)	kopīga kvalitātes kontroles organizēšana;

iv)	kopīga kvalitātes kontroles organizēšana;

v)	kopīga aprīkojuma vai uzglabāšanas iekārtu izmantošana;

v)	kopīga aprīkojuma vai uzglabāšanas iekārtu izmantošana;

vi)	kopīga ar ražošanu tieši saistītu atkritumu apsaimniekošana;

vi)	kopīga ar ražošanu tieši saistītu atkritumu apsaimniekošana;

vii)	kopīgs resursu iepirkums;

vii)	kopīgs resursu iepirkums;

viii)

jebkuras citas kopīgas pakalpojumu darbības, kas ir vērstas uz kāda šā punkta c) apakšpunktā uzskaitītā mērķa īstenošanu;

viii)

jebkuras citas kopīgas pakalpojumu darbības, kas ir vērstas uz kāda šā punkta c) apakšpunktā uzskaitītā mērķa īstenošanu;

c)	tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var ietvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:

c)	tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var ietvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:

i)	nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā,

i)	nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā,

ii)	koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru sara žotos produktus, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu,

ii)	koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru sara žotos produktus, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu,

iii)	optimizēt ražošanas izmaksas un atdevi no ieguldījumiem, reaģējot uz vides un dzīvnieku labturības standartiem, un stabilizēt ražotāju cenas,

iii)	optimizēt ražošanas izmaksas un atdevi no ieguldījumiem, reaģējot uz vides un dzīvnieku labturības standartiem, un stabilizēt ražotāju cenas,

iv)	pētīt ilgtspējīgas ražošanas metodes, inovatīvu praksi, ekonomikas konkurētspēju un tirgus norises un izstrādāt ierosmes šajā sakarā,

iv)	pētīt ilgtspējīgas ražošanas metodes, inovatīvu praksi, ekonomikas konkurētspēju un tirgus norises un izstrādāt ierosmes šajā sakarā,

v)	veicināt videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus un ražošanas metodes, kā arī atbilstīgus dzīvnieku labturības paņēmienus un metodes un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai,

v)	veicināt videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus un ražošanas metodes, kā arī atbilstīgus dzīvnieku labturības paņēmienus un metodes un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai,

vi)	veicināt ražošanas standartus un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai, uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt produktus ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valsts kvalitātes marķējumu,

vi)	veicināt ražošanas standartus un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai, uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt produktus ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valsts kvalitātes marķējumu,

vii)	apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību,

vii)	apsaimniekot un valorizēt blakusproduktus , atliekvielu plūsmas un atkritumus, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību , kā arī sekmētu apriti ,

viii)

veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu;

viii)

veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu;

ix)	izstrādāt iniciatīvas noieta veicināšanas un tirdzniecības jomā,

ix)	izstrādāt iniciatīvas noieta veicināšanas un tirdzniecības jomā,

x)	pārvaldīt kopējos fondus , kas minēti saistībā ar darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē, kā minēts šīs regulas 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā un saskaņā ar 36. pantu Regulā (ES) Nr. 1305/2013 ,

x)	pārvaldīt kopējos fondus,

xi)	sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību nākotnes līgumu vai darījumu tirgu un apdrošināšanas shēmu izmantošanai.

xi)	sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību nākotnes līgumu vai darījumu tirgu un apdrošināšanas shēmu izmantošanai.

1.a Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:

a)	ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;

a)	ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;

b)	ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;

b)	ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;

c)	neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz dažu vai visu tās biedru kopējo ražošanas apjomu;

c)	neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz dažu vai visu tās biedru kopējo ražošanas apjomu;

d)	ar noteikumu, ka attiecīgie ražotāji nav nevienas citas ražotāju organizācijas biedri, ciktāl tas attiecas uz produktiem, ar kuriem ir saistītas šā punkta pirmajā daļā minētās darbības;

d)	ar noteikumu, ka attiecīgie ražotāji nav nevienas citas ražotāju organizācijas biedri, ciktāl tas attiecas uz produktiem, ar kuriem ir saistītas šā punkta pirmajā daļā minētās darbības;

ar noteikumu, ka uz attiecīgo lauksaimniecības produktu neattiecas piegādes pienākums, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības tādā kooperatīvā, kas pats nav attiecīgās ražotāju organizācijas biedrs, saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti minētajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi tiem.

Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no otrās daļas d) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos.

1.b Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar 156. panta 1. punktu, ja šādas apvienības atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.

1.c Valsts konkurences iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2003 5. pantā, atsevišķos gadījumos var nolemt, ka nākotnē viena vai vairākas no darbībām, kuras minētas 1.a punkta pirmajā daļā, ir jāmaina, jāpārtrauc vai ka tām vispār nav jānotiek, ja tā uzskata, ka tas nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu, vai ja tā uzskata, ka ir apdraudēti LESD 39. pantā paredzētie mērķi.

Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

Rīkojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, valsts konkurences iestāde iepriekš vai nekavējoties pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas par to rakstiski informē Komisiju un paziņo Komisijai par lēmumiem uzreiz pēc to pieņemšanas.

Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.

2. Saskaņā ar 1. punktu atzīta ražotāju organizācija var turpināt tikt atzīta, ja tā iesaistās tādu produktu tirdzniecībā, uz kuriem attiecas KN kods ex 2208, izņemot tos, kuri minēti Līgumu I pielikumā, ar noteikumu, ka šādu produktu proporcija nepārsniedz 49 % no ražotāju organizācijas tirgotās produkcijas kopējās vērtības un ka šādi produkti nesaņem Savienības atbalstu. Ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē minētos produktus neietver tirgotās produkcijas vērtību aprēķinos 34. panta 2. punkta nolūkos.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu atzīta ražotāju organizācija var turpināt tikt atzīta, ja tā iesaistās tādu produktu tirdzniecībā, uz kuriem attiecas KN kods ex 2208, izņemot tos, kuri minēti Līgumu I pielikumā, ar noteikumu, ka šādu produktu proporcija nepārsniedz 49 % no ražotāju organizācijas tirgotās produkcijas kopējās vērtības un ka šādi produkti nesaņem Savienības atbalstu. Ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē minētos produktus neietver tirgotās produkcijas vērtību aprēķinos 34. panta 2. punkta nolūkos.”

Grozījums Nr. 238

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.f punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

153. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22f)

regulas 153. pantu aizstāj ar šādu:

153. pants

“153. pants

Ražotāju organizāciju statūti

1. Ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem – ražotājiem jo īpaši noteiktas šādas prasības:

(a)	ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;

(a)	ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;

(b)	attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos;

(b)	attiecībā uz kādu konkrētajā saimniecībā ražotu produktu būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram;

(c)	sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas nolūkos.

(c)	sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas nolūkos.

Tomēr dalībvalstis var atkāpties no pirmā apakšpunkta b) punkta pienācīgi pamatotos gadījumos:

(i)	ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos, vai

(ii)

ja saskaņā ar 152. pantu atzītā ražotāju organizācija, pie kuras ražotāji jau pieder, ir saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu demokrātiski nolēmusi ļaut saviem biedriem ražotājiem būt par kādas otras atzītās ražotāju organizācijas biedriem, ievērojot šādus nosacījumus:

—	biedriem ražotājiem ir konkrēts produkts, kas paredzēts dažādiem lietojumiem, un primārā ražotāju organizācija, pie kuras ražotāji jau pieder, nepiedāvā noieta tirgu otrajam lietojumam, ko ražotāji paredzējuši savam produktam; vai

—	ražotāju organizācijas biedri ražotāji vēsturiski ir uzņēmušies saistības, noslēdzot līgumus vai iesaistoties kooperatīvos, piegādāt daļu no saviem produktiem vairākiem citiem pircējiem un vismaz viens no šiem pircējiem kļūst par atzītu ražotāju organizāciju .

2. Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:

(a)	procedūras 1. punkta a) apakšpunktā minēto noteikumu noteikšanai, pieņemšanai un grozīšanai;

(a)	procedūras 1. punkta a) apakšpunktā minēto noteikumu noteikšanai, pieņemšanai un grozīšanai;

(b)	finansiālo iemaksu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;

(b)	finansiālo iemaksu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;

(c)	noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus;

(c)	noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus , kā arī tās kontus un budžetu ;

(d)	sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, jo īpaši par finansiālo iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas paredzēto noteikumu neievērošanu;

(d)	sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, jo īpaši par finansiālo iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas paredzēto noteikumu neievērošanu;

(e)	noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku, kas nedrīkst būt īsāks kā viens gads;

(e)	noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku, kas nedrīkst būt īsāks kā viens gads;

(f)	grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.

(f)	grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.

2.a Ja ražotāju organizācija ir atbildīga par dažu vai visu tās biedru ražotāju produktu pārdošanu un ja biedri ražotāji nenodod produktu īpašumtiesības ražotāju organizācijai, ražotāju organizācijas statūtos var arī paredzēt, ka minētie biedri ražotāji sazinās ar pircējiem, izņemot jautājumus, kas attiecas uz šo produktu pārdošanas cenu vai apjomu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro ražotāju organizācijām piena un piena produktu nozarē.

3. Šā panta 1., 2. un 2.a punktu nepiemēro ražotāju organizācijām piena un piena produktu nozarē.”

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.g punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

154. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22 g)

regulas 154. pantu aizstāj ar šādu:

154. pants

“154. pants

Ražotāju organizāciju atzīšana

1. Lai dalībvalsts to atzīstu , ražotāju organizācija, kura iesniegusi pieteikumu šādai atzīšanai, ir tiesību subjekts vai skaidri definēta tiesību subjekta daļa:

1. Lai dalībvalsts to atzītu , ražotāju organizācija, kura iesniegusi pieteikumu šādai atzīšanai, ir tiesību subjekts vai skaidri definēta tiesību subjekta daļa:

a)	kas atbilst 152. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

a)	kas atbilst 152. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)	kurā ir minimālais biedru skaits un/vai kura aptver tās darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts;

b)	kurā ir minimālais biedru skaits un/vai kura aptver tās darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts . Šie noteikumi nedrīkst kavēt maznozīmīgu produktu ražotāju organizāciju atzīšanu;

c)	kas nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka tā pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un vajadzības gadījumā- piedāvājuma koncentrēšanu;

c)	kas nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka tā pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un vajadzības gadījumā — piedāvājuma koncentrēšanu;

d)	kurai ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.

d)	kurai ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.

1.a Dalībvalstis var pēc pieprasījuma nolemt ražotāju organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka ražotāju organizācija atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2018. gada 1. janvāra un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tiek uzskatītas par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar 152. pantu.

3. Attiecībā uz ražotāju organizācijām, kuras ir atzītas pirms 2018. gada 1. janvāra, taču neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis atsauc atzīšanu ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī.

4. Dalībvalstis:

a)	četros mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par ražotāju organizācijas atzīšanu; minētais pieteikums iesniedzams dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;

a)	četros mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par ražotāju organizācijas atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;

b)	to noteiktos regulāros starplaikos veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas ražotāju organizācijas ievēro šajā nodaļā paredzēto;

b)	to noteiktos regulāros starplaikos veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas ražotāju organizācijas ievēro šajā nodaļā paredzēto;

c)	gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek piemēroti vai to piemērošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un apvienībām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;

c)	gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek piemēroti vai to piemērošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un apvienībām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;

d)	katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.

d)	katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.”

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.h punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

156. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22h)

regulas 156. pantu aizstāj ar šādu:

156. pants

“156. pants

Ražotāju organizāciju apvienības

1. Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizāciju apvienības konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās izveidotas pēc atzītu ražotāju organizāciju ierosmes. Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras ražotāju organizāciju darbības vai funkcijas.

1. Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizāciju apvienības konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās izveidotas pēc atzītu ražotāju organizāciju un/vai ražotāju organizāciju apvienību ierosmes. Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras ražotāju organizāciju darbības vai funkcijas.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt atzītu piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju apvienību, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka apvienība ir spējīga efektīvi veikt visas darbības, kas jāveic atzītai ražotāju organizācijai, un atbilst 161 panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr. 239

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.i punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

157. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22i)

regulas 157. pantu aizstāj ar šādu:

157. pants

“157. pants

Starpnozaru organizācijas

1. Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizācijas konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās:

(a)	veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu, vienā vai vairākās nozarēs;

(a)	veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu, vienā vai vairākās nozarēs;

(b)	ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;

(b)	ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;

(c)	ņemot vērā savu biedru un patērētāju intereses, tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas jo īpaši var ietvert vienu no šādiem uzdevumiem:

(c)	ņemot vērā visu savu biedru un patērētāju intereses, tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas jo īpaši var ietvert vienu no šādiem uzdevumiem:

(i)

pilnveidot zināšanas un uzlabot ražošanas un tirgus pārredzamību , tostarp publicējot apkopotus statistikas datus par ražošanas izmaksām, cenām, tostarp vajadzības gadījumā arī cenu rādītājiem, apjomiem un iepriekš noslēgto līgumu termiņu un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī;

(i)	pilnveidot zināšanas un uzlabot ražošanas un tirgus pārredzamību:

—	publicējot un/vai kopīgojot apkopotus statistikas datus par ražošanas izmaksām, cenām, tostarp vajadzības gadījumā arī cenu rādītājiem, apjomiem un iepriekš noslēgto līgumu termiņu , kā arī datus par piegādes ķēdes dažādajos posmos piešķirtajām rezervēm;

—	sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī;

(ii)	prognozēt ražošanas potenciālu un reģistrēt publiskās tirgus cenas,

(ii)	prognozēt ražošanas potenciālu un reģistrēt publiskās tirgus cenas,

(iii)

palīdzēt labāk koordinēt produktu laišanu tirgū, jo īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,

(iii)

palīdzēt labāk koordinēt produktu laišanu tirgū, jo īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,

(iv)	pētīt iespējamos eksporta tirgus,

(iv)	pētīt iespējamos eksporta tirgus,

(v)

neskarot 148. un 168. pantu, izstrādāt standartlīgumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, lai pārdotu lauksaimniecības produktus pircējiem un/vai piegādātu pārstrādātos produktus izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un nepieļaut tirgus traucējumus . Šie standartlīgumi var ietvert divus vai vairāk uzņēmumus, no kuriem katrs darbojas atšķirīgā ražošanas, apstrādes vai izplatīšanas ķēdes līmenī, un tajos ir norādīti atbilstīgi un viegli saprotami indikatori un ekonomiskie indeksi un galīgās cenas aprēķināšanas metode, pamatojoties un atsaucoties uz attiecīgām ražošanas izmaksām un to izmaiņām, taču tiek ņemtas vērā arī produktu kategorijas un to dažādās tirgus iespējas, produktu novērtējuma rādītāji, tirgū novērotās lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas un to izmaiņas, kā arī kritēriji saistībā ar specifikāciju struktūru, kvalitāti, izsekojamību un saturu,

(vi)	pilnīgāk izmantot produktu potenciālu, tostarp noieta tirgus līmenī, un izstrādāt iniciatīvas, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un inovāciju,

(vi)	pilnīgāk izmantot produktu potenciālu, tostarp noieta tirgus līmenī, un izstrādāt iniciatīvas, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un inovāciju,

(vii)

sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai ražošanā un vajadzības gadījumā arī pārstrādē un/vai tirdzniecībā ieviestu jauninājumus, to racionalizētu, uzlabotu, virzoties uz produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un priekšstatiem, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, tostarp specifiskām iezīmēm, kas piemīt produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un vides aizsardzību,

(vii)

(viii)

meklēt veidus, kā ierobežot veterināro produktu vai augu aizsardzības līdzekļu izmantojumu, labāk pārvaldīt citu vielu izmantošanu, nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens aizsardzību, stiprināt pārtikas produktu nekaitīgumu, jo īpaši ar produktu izsekojamību, un uzlabot dzīvnieku veselību un labturību,

(viii)

(ix)	izstrādāt metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un – attiecīgā gadījumā pārstrādes un tirdzniecības posmos,

(ix)	izstrādāt metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un – attiecīgā gadījumā pārstrādes un tirdzniecības posmos,

(x)	darīt visu iespējamo, lai atbalstītu, aizsargātu un veicinātu bioloģisko lauksaimniecību, cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,

(x)	darīt visu iespējamo, lai atbalstītu, aizsargātu un veicinātu bioloģisko lauksaimniecību, cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,

(xi)	veicināt un veikt pētījumus par integrētu ilgtspējīgu ražošanu vai citām videi nekaitīgām ražošanas metodēm,

(xi)	veicināt un veikt pētījumus par integrētu ilgtspējīgu ražošanu vai citām videi nekaitīgām ražošanas metodēm,

(xii)

rosināt veselīgu un atbildīgu produktu patēriņu iekšējā tirgū, un/vai informēt par kaitējumu, kas saistīts ar kaitīgiem patēriņa modeļiem;

(xii)

rosināt veselīgu un atbildīgu produktu patēriņu iekšējā tirgū, un/vai informēt par kaitējumu, kas saistīts ar kaitīgiem patēriņa modeļiem;

(xiii)

veicināt patēriņu un/vai sniegt informāciju par produktiem iekšējā tirgū un ārējos tirgos,

(xiii)

veicināt patēriņu un/vai sniegt informāciju par produktiem iekšējā tirgū un ārējos tirgos,

(xiv)

dot ieguldījumu blakusproduktu apsaimniekošanā un atkritumu samazināšanā un apsaimniekošanā.

(xiv)

dot ieguldījumu blakusproduktu apsaimniekošanā un valorizācijas iniciatīvu izstrādē un atkritumu samazināšanā un apsaimniekošanā,

(xv)	noteikt standarta vērtības sadales klauzulas 172.a panta nozīmē , tostarp tirgus guvumus un zaudējumus, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā;

(xv)

noteikt noteikumus par vērtības sadali piegādes ķēdes dalībnieku starpā, tostarp tirgus guvumus un zaudējumus, nosakot, kā ir sadalāmas jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos, Šie noteikumi var būt standarta vērtības sadales klauzulas 172.a panta nozīmē vai ietvert vai atsaukties uz tādiem ekonomiskiem rādītājiem kā attiecīgās ražošanas un tirdzniecības izmaksas un to attīstība, attiecīgajos tirgos reģistrētās lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas un to attīstība, kā arī attiecīgo produktu daudzumi, sastāvs, kvalitāte, izsekojamība vai cieņa, un tajos ņem vērā ražošanas izmaksas;

(xva)

izstrādāt to izmaksu taisnīgas sadales standartklauzulas, kuras lauksaimniekiem radušās, izpildot papildu juridiskās prasības attiecībā uz vidi, klimatu, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, ieskaitot metodes šo izmaksu aprēķināšanai,

(xvi)

īstenot pasākumus ar mērķi novērst un pārvaldīt dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus.

(xvi)

veicināt un īstenot pasākumus ar mērķi novērst , kontrolēt un pārvaldīt dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus , tostarp izveidojot un pārvaldot kopfondus vai veicot iemaksas šādos fondos, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par izmaksām un ekonomiskajiem zaudējumiem, kas rodas, veicinot un īstenojot šādus pasākumus;

(xvia)

sekmēt tirdzniecības attiecību labāku pārredzamību starp dažādiem ķēdes posmiem, jo īpaši izstrādājot un īstenojot tehniskos standartus un kontrolējot, kā nozares dalībnieki tos ievēro.

1.a Dalībvalstis var pēc pieprasījuma nolemt starpnozaru organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka starpnozaru organizācija atbilst šā panta 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 3. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.

2. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka 158. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ierobežojot starpnozaru organizāciju skaitu reģionālā vai valsts līmenī, ja tas paredzēts valsts noteikumos, kuri ir spēkā pirms 2014. gada 1. janvāra un ja tas nekaitē pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz piena un piena produktu nozari dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas, kuras:

(a)	ir oficiāli pieprasījušas atzīšanu un sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar svaigpiena ražošanu, un ir saistītas vismaz ar vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: piena un piena produktu nozares produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu;

(b)	ir izveidotas pēc visu vai dažu a) apakšpunktā minēto pārstāvju ierosmes;

(c)	veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Savienības reģionos, ņemot vērā minēto starpnozaru organizāciju dalībnieku un patērētāju intereses:

(i)	uzlabo ražošanas un tirgus zināšanas un pārredzamību, tostarp publicējot statistikas datus par cenām, apjomiem un darbības ilgumu līgumiem, kuri noslēgti par svaigpiena piegādi, un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī,

(ii)	palīdz labāk koordinēt to, kā piena un piena produktu nozares produkti tiek laisti tirgū, īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,

(iii)

veicina piena un piena produktu patēriņu un sniedz informāciju par tiem gan iekšējos, gan ārējos tirgos,

(iv)	pētīt iespējamos eksporta tirgus,

(v)	izstrādā standartlīgumus, kas atbilst Savienības noteikumiem par svaigpiena pārdošanu pircējiem un/vai par pārstrādātā piena produktu piegādi izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību panākt taisnīgus konkurences nosacījumus un nepieļaut tirgus kropļojumus,

(vi)	sniedz informāciju un veic izpēti, kas vajadzīga, lai ražošanu pielāgotu par labu produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un cerībām, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un vides aizsardzību,

(vii)

saglabā un attīsta piena nozares ražošanas potenciālu, tostarp veicinot jauninājumus un atbalstot programmas lietišķajai pētniecībai un izstrādei, lai pilnībā izmantotu piena un piena produktu potenciālu, jo īpaši, lai radītu produktus ar pievienoto vērtību, kas patērētājam ir pievilcīgāki,

(viii)

meklē paņēmienus veterināro produktu izmantošanas ierobežošanai, sekmējot citu vielu izmantošanu un uzlabojot pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku veselību,

(ix)	izstrādā metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un tirdzniecības posmos,

(x)	izmanto bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu un aizsargā un veicina šādu lauksaimniecību, kā arī produktu ar cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanu, un

(xi)	veicina integrētu ražošanu vai citas videi nekaitīgas ražošanas metodes.

Grozījums Nr. 240

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.j punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

158. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22j)

regulas 158. pantu aizstāj ar šādu:

158. pants

“158. pants

Starpnozaru organizāciju atzīšana

1. Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas, kuras pieprasa atzīšanu, ar noteikumu, ka tās:

(a)	atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;

(a)	atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;

(b)	darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;

(b)	darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;

(c)	atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(c)	atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(ca)	nodrošina piegādes ķēdes posmu līdzsvarotu pārstāvību, kuri minēti 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(d)	pašas neiesaistās produktu ražošanā, pārstrādē un/vai tirdzniecībā, izņemot 162. pantā noteiktos gadījumus.

(d)	pašas neiesaistās produktu ražošanā, pārstrādē un/vai tirdzniecībā, izņemot 162. pantā noteiktos gadījumus.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. pantu.

3. Starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var turpināt savu darbību atbilstīgi valsts tiesību aktiem līdz 2015. gada 1. janvārim.

4. Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas visās nozarēs, kas pastāvēja pirms 2013. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, vai tās bija atzītas pēc pieprasījuma vai noteiktas ar likumu, lai arī tās neatbilst 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 157. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

4. Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas visās nozarēs, kas pastāvēja pirms 2014. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, vai tās bija atzītas pēc pieprasījuma vai noteiktas ar likumu, lai arī tās neatbilst 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 157. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

5. Ja dalībvalstis atzīst starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tās:

(a)	četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie dokumenti, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;

(a)	četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie dokumenti, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;

(b)	ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;

(b)	ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;

(c)	gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;

(c)	gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;

(d)	atsauc atzīšanu, ja vairs nav ievērotas šajā pantā noteiktās atzīšanas prasības un nosacījumi;

(d)	atsauc atzīšanu, ja vairs nav ievērotas šajā pantā noteiktās atzīšanas prasības un nosacījumi;

(e)	katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.

(e)	katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.”

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.k punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

158.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22k)

regulas III nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādu pantu:

“158.a pants

Starpnozaru organizāciju apvienības

Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizāciju apvienības konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās izveidotas pēc atzītu starpnozaru organizāciju ierosmes.

Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras starpnozaru organizāciju darbības vai funkcijas.”;

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.l punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

158.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22l)

regulas III nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādu pantu:

“158.b pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas un to starptautiskas apvienības un starptautiskas starpnozaru organizācijas

1. Šīs regulas nolūkos atsauces uz ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un starpnozaru organizācijām iekļauj arī starptautiskas ražotāju organizācijas, starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības un starptautiskas starpnozaru organizācijas, kas tiek atzītas šajā pantā.

2. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“starptautiska ražotāju organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija, kuras dalībnieku–ražotāju saimniecības atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī;

b)	“starptautiska ražotāju organizāciju apvienība” ir jebkura ražotāju organizāciju apvienība, kuras dalīborganizācijas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī;

c)	“starptautiska starpnozaru organizācija” ir jebkura starpnozaru organizācija, kuras biedri veic attiecīgo produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību vairāk nekā vienā dalībvalstī.

3. Komisija lemj par starptautisku ražotāju organizāciju, starptautisku ražotāju organizāciju apvienību un par starptautisku starpnozaru organizāciju atzīšanu.

Vispārīgie atzīšanas noteikumi, kas izklāstīti šīs regulas 154., 156. un 158. pantā, kā arī īpašie atzīšanas noteikumi, kas izklāstīti regulas 161. un 163. pantā, tiek piemēroti mutatis mutandis veidā.

4. Dalībvalsts, kurā atrodas nozīmīgs skaits starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības biedru vai tajās esošo organizāciju vai kurai ir tirgojamā produkta nozīmīgs apjoms vai vērtība, vai dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas starpnozaru organizācijas galvenais birojs, kā arī citas dalībvalstis, kurās atrodas šīs organizācijas vai apvienības biedri, iesniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pārbaudīt saskaņu ar atzīšanas noteikumiem, kā arī nodrošina visu Komisijai nepieciešamo administratīvo atbalstu.

5. Komisija un šā panta 4. punktā minētā dalībvalsts pēc citas dalībvalsts pieprasījuma, kurā atrodas šādas organizācijas vai apvienības dalībnieki, dara pieejamu visu attiecīgo informāciju.”

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.m punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

160. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22m)

regulas 160. pantu aizstāj ar šādu:

160. pants

“160. pants

Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē

Augļu un dārzeņu nozarē ražotāju organizācijas cenšas īstenot vismaz vienu no 152. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem uzdevumiem.

1. Augļu un dārzeņu nozarē ražotāju organizācijas cenšas īstenot vismaz vienu no 152. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem uzdevumiem.

Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem nosaka par pienākumu visu savu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību.

1.a Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem nosaka par pienākumu visu savu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja ražotāju organizācija to ir atļāvusi savos statūtos, ražotāja dalībnieki var:

a)	pārdot produktus patērētājiem viņu personīgajām vajadzībām tiešā veidā vai ārpus saimniecībām;

b)	paši vai ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija, tirgot produktu daudzumus, kas apjoma vai vērtības ziņā ir maznozīmīgi salīdzinājumā ar viņu pašu organizācijas attiecīgā produkta tirgojamās produkcijas apjomu vai vērtību;

c)	paši vai ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija, tirgot produktus, uz kuriem to īpašību vai ražotāja dalībnieku ierobežotās produkcijas (apjoma vai vērtības izteiksmē) dēļ parasti neattiecas ražotāju organizācijas komercdarbības.

2. Katra ražotāja dalībnieka ražošanas procentuālā attiecība apjoma vai tirgojamās produkcijas vērtības ziņā, kuru ražotāja dalībnieki tirgo ārpus ražotāja organizācijas, nepārsniedz to procentuālo attiecību, kas noteikta šīs regulas 173. pantā minētajā deleģētajā aktā.

Tomēr dalībvalstis var noteikt produkcijas, ko ražotāja dalībnieki var tirgot ārpus ražotāja organizācijas, procentuālo attiecību, kas ir zemāka par to, kura noteikta pirmajā daļā minētajā deleģētajā aktā, taču ne mazāka par 10 %.

3. To produktu gadījumā, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007, vai ja ražotāja dalībnieki tirgo savu produkciju ar citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi viņu pašu ražotāju organizācija, tās produkcijas procentuālā attiecība, kuru ražotāja dalībnieki tirgo ārpus ražotāju organizācijas, kā minēts 1.a punktā, apjoma vai tirgojamās produkcijas katram ražotāja dalībniekam ziņā nepārsniedz procentuālo attiecību, kas noteikta šīs regulas 173. pantā minētajā deleģētajā aktā.

Tomēr dalībvalstis var noteikt produkcijas, ko šie ražotāja dalībnieki var tirgot ārpus ražotāja organizācijas, procentuālo attiecību, kas ir zemāka par to, kura noteikta pirmajā daļā minētajā deleģētajā aktā, taču ne mazāka par 10 %.

Uzskata, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā, saskaņā ar tām paredzētajiem darba uzdevumiem.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.n punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

163. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22n)

regulas 163. pantu aizstāj ar šādu:

163. pants

“163. pants

Starpnozaru organizāciju atzīšana piena un piena produktu nozarē

1. Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē ar noteikumu, ka šādas organizācijas:

a)	atbilst 157. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;

a)	atbilst 157. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;

b)	darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;

b)	darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;

c)	atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

c)	atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

d)	pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.

d)	pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. panta 3. punktu.

3. Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. un/vai 2. punktu, tās:

a)	četros mēnešos pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu starpnozaru organizācijai; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;

a)	četros mēnešos pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu starpnozaru organizācijai; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;

b)	ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;

b)	ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;

c)	gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;

c)	gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;

d)	atsauc atzīšanu, ja:

d)	atsauc atzīšanu, ja vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā,

i)	vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā,

ii)	starpnozaru organizācija piedalās kādā no 210. panta 4. punktā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām; šāda atzīšanas atsaukšana neskar citas sankcijas, kas tai piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem,

iii)	starpnozaru organizācija neievēro 210. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās paziņošanas saistības ;

e)	katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzī šanu .

e)	katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu .”

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.o punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

163.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22o)

regulā iekļauj šādu pantu:

“ 163.a pants

Starpnozaru organizāciju atzīšana vīna nozarē

1. Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizācijas valsts līmenī vai ražošanas apgabala līmenī vai ražošanas apgabala līmenī attiecībā uz produktiem vīna nozarē, ja šādas organizācijas:

(a)	veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu;

(b)	tās atbilst 157. panta b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz produktiem ar Savienības tiesību aktos atzītu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pirmās daļas a) apakšpunktā minēto saimniecisko darbību pārstāvji var ietvert pieteikuma iesniedzējus, kā minēts 95. pantā.

2. Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizācijas vīna nozarē saskaņā ar šā panta 1. punktu, 1. un/vai 2. punktu, mutatis mutandis piemēro 158. pantu.”

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.p punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

164. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

22p)	regulas 164. pantu aizstāj ar šādu:

164. pants

“164. pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšana

1. Gadījumos, kad uzskata, ka atzīta ražotāju organizācija, atzīta ražotāju organizāciju apvienība vai atzīta starpnozaru organizācija, kas darbojas noteiktā dalībvalsts ekonomiskajā zonā vai zonās, reprezentatīvi pārstāv konkrēta produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc minētās organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko ir vienošanās šajā organizācijā, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem pie organizācijas vai apvienības nepiederošiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās un var būt personas vai grupas.

2. Piemērojot šo iedaļu, “ekonomiskā zona” ir ģeogrāfiska zona, ko veido piegulošie vai kaimiņos esošie ražošanas reģioni, kuros ir vienādi ražošanas un tirdzniecības apstākļi.

2. Piemērojot šo iedaļu, “ekonomiskā zona” ir ģeogrāfiska zona, ko veido piegulošie vai kaimiņos esošie ražošanas reģioni, kuros ir vienādi ražošanas un tirdzniecības apstākļi , vai — attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas atzīta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem,— produkta specifikācijā noteiktā ģeogrāfiskā zona .

3. Organizāciju vai apvienību uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā dalībvalsts attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās nodrošina:

a)	šādu attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu:

a)	šādu attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu:

i)	ražotāju organizācija, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, – vismaz 60 %, vai

i)	ražotāju organizācija, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, — vismaz 60 %, vai

ii)	citos gadījumos – vismaz divas trešdaļas, un

ii)	citos gadījumos — vismaz divas trešdaļas, un

b)	ražotāju organizācijas gadījumā – ka tā pārstāv vairāk nekā 50 % attiecīgo ražotāju.

b)	ražotāju organizācijas gadījumā — ka tā pārstāv vairāk nekā 50 % attiecīgo ražotāju.

Ja starpnozaru organizāciju gadījumā tomēr rodas praktiskas problēmas, nosakot attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu, dalībvalsts var paredzēt valsts noteikumus, lai noteiktu pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunktā minēto reprezentatīvās pārstāvības rādītāju.

Ja pieprasījums attiecināt noteikumu piemērošanu uz citiem tirgus dalībniekiem aptver vairākas ekonomiskās zonas, organizācija vai apvienība pierāda, ka tai ir pirmajā daļā noteiktais minimālais reprezentatīvās pārstāvības rādītājs katrā attiecīgajā nozarē, ko tā apvieno katrā attiecīgajā ekonomiskajā zonā.

4. Noteikumiem, kuru attiecināšanu uz citiem tirgus dalībniekiem var pieprasīt saskaņā ar 1. punktu, ir viens no šiem mērķiem:

a)	ražošanas un tirgus pārskati;

a)	ražošanas un tirgus pārskati;

b)	ražošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Savienības vai valsts noteikumiem;

b)	ražošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Savienības vai valsts noteikumiem;

c)	Savienības tiesību aktiem atbilstīgu standartlīgumu izstrāde;

c)	Savienības tiesību aktiem atbilstīgu standartlīgumu un vērtības sadales un taisnīgas kompensācijas klauzulu izstrāde;

ca)

tādu standartlīgumu vai klauzulu izstrāde vīna nozarē, kas ir saderīgi ar Savienības noteikumiem un kas var ietvert maksājumu periodus, kuri ir garāki par 60 dienām, atkāpjoties no Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta noteikumiem, attiecībā uz nefasēta vīna iegādi kā daļu no rakstiskiem daudzgadu līgumiem vai līgumiem, kas kļūst par daudzgadu līgumiem, starp vīna ražotāju vai tālākpārdevēju un tā tiešo pircēju, ja uz klauzulām saistībā ar šiem termiņiem attiecas pagarinājums līdz 2021. gada 31. oktobrim;

d)	tirdzniecība;

d)	tirdzniecība;

e)	vides aizsardzība;

e)	vides aizsardzība;

f)	pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;

f)	pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;

g)	bioloģiskās lauksaimniecības, kā arī cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;

g)	bioloģiskās lauksaimniecības, kā arī cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;

h)	pētījumi, lai palielinātu produktu vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

h)	pētījumi, lai palielinātu produktu vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

i)	pētījumi par produktu kvalitātes uzlabošanu;

i)	pētījumi par produktu kvalitātes uzlabošanu;

j)	pētījumi, jo īpaši par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu vai veterināro produktu izmantošanu un garantē augsnes aizsardzību un vides saglabāšanu vai uzlabošanu;

j)	pētījumi, jo īpaši par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu vai veterināro produktu izmantošanu un garantē augsnes aizsardzību un vides saglabāšanu vai uzlabošanu;

k)	obligāto īpašību un iepakojuma un noformējuma obligāto standartu noteikšana;

k)	obligāto iepakojuma un noformējuma standartu noteikšana;

l)	sertificēta sēklas materiāla izmantošana un produktu kvalitātes uzraudzība;

l)	sertificēta sēklas materiāla izmantošana produktiem, uz kuriem neattiecas Regula (ES) 2018/848, un produktu kvalitātes uzraudzība;

m)	dzīvnieku veselība , augu veselība un pārtikas nekaitīgums ;

m)	fitosanitāro, dzīvnieku veselības , pārtikas nekaitīguma vai vides risku novēršana un pārvaldība, jo īpaši izveidojot kopfondus vai veicot iemaksas šādos fondos ;

n)	blakusproduktu apsaimniekošana.

n)	blakusproduktu apsaimniekošana un valorizācija;

na)	tehnisko standartu, kas ļauj precīzi novērtēt produkta īpašības, izstrāde, īstenošana un kontrole .

Minētie noteikumi nerada kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem, tiem nav 210. panta 4. punktā norādītās sekas un tie nevienā citā veidā nav pretrunā spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem vai valsts noteikumiem.

Šie noteikumi attiecīgā gadījumā neskar Regulu (ES) 2018/848. Tie nerada kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem un neliek šķēršļus jaunpienācējiem , tiem nav 210. panta 4. punktā norādīto seku , un tie nevienā citā veidā nav pretrunā spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem vai valsts noteikumiem.

4.a Kad Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar šīs regulas 222. pantu, atļaujot nepiemērot LESD 101. panta 1. punktu nolīgumiem un lēmumiem, kas atrunāti šīs regulas 222. panta 1. punktā, šie nolīgumi un lēmumi var tikt paplašināti saskaņā ar šā panta nosacījumiem.

4.b Kad dalībvalsts piemēro 1. punktā izklāstītos noteikumus, attiecīgajai organizācijai jānodrošina arī piemēroti un samērīgi pasākumi, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana, kas kļūst obligāta, pieņemot šos noteikumus.

5. Par 1. punktā minēto noteikumu piemērošanas paplašināšanu pilnīgi informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.

6. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.

6. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.”;

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.q punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

165. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22q)

regulas 165. pantu aizstāj ar šādu:

165. pants

“165. pants

To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav biedri

Ja atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību vai atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 164. pantu un darbības, uz kurām attiecas šie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu attiecīgo darbību veikšanas izmaksas.

Ja atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību vai atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 164. pantu un darbības, uz kurām attiecas šie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet praktiski gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu vienas vai vairāku 164. panta 4. punktā minēto darbību veikšanas rezultātā radušās izmaksas. Pārredzami dara pieejamu detalizētu budžetu saistībā ar minēto darbību īstenošanu, lai visi iesaistītie tirgus dalībnieki vai grupas neatkarīgi no tā, vai tās ir organizācijas dalībnieces, var to izpētīt.”

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.r punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

166.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22r)

Iekļauj šādu pantu:

“166.a pants

Lauksaimniecības produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādes regulēšana, izņemot sieru, vīnu un šķiņķi

1. Neskarot 150., 167. un 172. pantu, pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 152. panta 1. punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 157. panta 1. punktu, vai uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu lauksaimniecības produktu piegādes regulēšanu, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, izņemot sieru, vīnu un šķiņķi.

Šo vienošanos noslēdz starp:

a)	vismaz divām trešdaļām no šā produkta vai šā produkta izejvielu ražotājiem vai to pārstāvjiem ģeogrāfiskajā apgabalā, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un

b)	kur attiecināms, vismaz divām trešdaļām no šā lauksaimniecības produkta pārstrādātājiem, veidojot vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražotājiem vai to pārstāvjiem iepriekš minētajā punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kur sīs daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētos pārstāvniecības līmeņus nav iespējams sasniegt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai gadījumos, kur minētais radītu praktiskas problēmas, dalībvalstis var paredzēt valsts noteikumus, lai noteiktu piemērotus pārstāvniecības līmeņus un apspriešanās pasākumus, ņemot vērā iepriekšējo vienošanos iesaistīto pušu starpā.

3. Noteikumi, kas minēti 1. punktā:

a)	attiecas tikai uz attiecīgā produkta piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot attiecīgā produkta piedāvājumu ar pieprasījumu;

b)	ietekmē tikai attiecīgo produktu;

c)	var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, un šā laikposma beigās tos var atjaunot, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;

d)	nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;

e)	neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgā produkta pirmā tirdzniecības posma;

f)	nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;

g)	nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;

h)	nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;

i)	palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti (tostarp veselības ziņā) un/vai izstrādi.

4. Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, izmantojot attiecīgās dalībvalsts oficiālu publikāciju.

5. Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi, un gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes ir atklājušas, ka šie nosacījumi nav ievēroti, atceļ 1. punktā minētos noteikumus.

6. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē citas dalībvalstis par jebkādu paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu pieņemšanu.

7. Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ savus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.”

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.s punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

167. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums Nr.

22s)	regulas 167. pantu aizstāj ar šādu:

167. pants

“167. pants

Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai

1. Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši ar lēmumiem, ko pieņēmušas saskaņā ar 157 . un 158. pantu atzītas starpnozaru organizācijas.

1. Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši ar lēmumiem, ko pieņēmušas saskaņā ar 163.a un 158. pantu atzītas starpnozaru organizācijas.

Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:

a)	būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;

a)	būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;

b)	atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;

b)	atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;

c)	padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās vīnogu ražas;

c)	padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās vīnogu ražas;

d)	radīt iespēju atteikties izdot valsts un Savienības sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apgrozībai un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība notiek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

d)	radīt iespēju atteikties izdot valsts un Savienības sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apgrozībai un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība notiek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

2. Par 1. punktā minētajiem noteikumiem informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.”;

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.t punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

167.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22t)

regulas II sadaļas III nodaļas 4. iedaļai pievieno jaunu pantu:

“167.a pants

Tirdzniecības noteikumi olīveļļas kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai

1. Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz olīveļļu, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu.

Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:

a)	būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;

b)	atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;

c)	padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās olīvu ražas.

2. Par 1. punktā minētajiem noteikumiem informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.”

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.u punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

168. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22u)

regulas 168. pantu aizstāj ar šādu:

168. pants

“168. pants

Līgumattiecības

1. Neskarot 148. panta nosacījumus attiecībā uz piena un piena produktu nozari un 125. panta nosacījumus attiecībā uz cukura nozari, ja dalībvalsts attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas ietilpst 1. panta 2. punktā uzskaitītājās nozarēs, izņemot piena un piena produktu nozari un cukura nozari, izlemj:

a)	ka par katru tās teritorijā veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam vai izplatītājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam; un/vai

a)	ka par katru tās teritorijā veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam vai izplatītājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam; un/vai

b)	ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par ražotāja veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi tā teritorijā,

b)	ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par ražotāja veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi tā teritorijā,

1.a Ja dalībvalstis neizmanto šā panta 1. punktā paredzētās iespējas, ražotājs, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības attiecībā uz lauksaimniecības produktiem nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, izņemot piena, piena produktu un cukura nozari, var pieprasīt, lai attiecībā uz jebkuru tā produktu piegādi pārstrādātājam vai izplatītājam starp pusēm tiktu slēgts rakstisks līgums un/vai lai attiecībā uz jebkuru šādu piegādi pirmais pircējs iesniegtu rakstisku līguma piedāvājumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punktā un 6. punkta pirmajā daļā.

2. Ja dalībvalsts nolemj, ka par tādu produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam, uz kuriem attiecas šis pants, ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja attiecīgo produktu piegādi veic ar viena vai vairāku pušu starpniecību.

Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi, kurus tās pieņem saskaņā ar šo pantu, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

3. Šā panta 2. punktā aprakstītajā gadījumā dalībvalsts var izveidot starpniecības mehānismu, ko izmanto gadījumā, ja nav savstarpējas vienošanās noslēgt šādu līgumu, tādējādi nodrošinot taisnīgas līgumattiecības.

4. Jebkurš 1. un 1.a punktā minēts līgums vai līguma piedāvājums:

a)	tiek iesniegts pirms piegādes,

a)	tiek iesniegts pirms piegādes,

b)	ir sagatavots rakstiski, un

b)	ir sagatavots rakstiski, un

c)	satur šādus elementus:

c)	satur šādus elementus:

cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura: — ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai — tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu,

cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura: — ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai — tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert objektīvus ražošanas un tirgus izmaksu rādītājus, kuri ir viegli pieejami un saprotami atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu . Šajā nolūkā dalībvalstis, kuras nolēmušas piemērot 1. punktu, saskaņā ar objektīviem kritērijiem un pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem par ražošanu un pārtikas apriti, var paredzēt minētos rādītājus jebkurā laikā ,

ii)	attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,

ii)	attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,

iii)	līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,

iii)	līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,

iv)	informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,

iv)	informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,

v)	pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei,

v)	pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei,

vi)	noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

vi)	noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

5. Atkāpjoties no 1. un 1.a punkta, līgums vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja kooperatīva biedrs attiecīgos produktus piegādā tam kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

6. Puses brīvi pārrunā visus ražotāju, savācēju, pārstrādātāju vai izplatītāju par lauksaimniecības produktu piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā. Neskarot pirmo daļu, piemēro vienu vai abus no minētajiem noteikumiem:

ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu par katru lauksaimniecības produktu piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp ražotāju un lauksaimniecības produktu pirmo pircēju. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajiem lauksaimniecības produktu pircējiem saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz ražotājam rakstisks līguma priekšlikums, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā l īguma darbības ilgums, kā tas šajā nolūkā noteikts valsts tiesību aktos. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Šā punkta otrā daļa neskar ražotāja tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka par noraidījumu paziņo rakstiski. Tādā gadījumā abas puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā.

7. Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā minētās iespējas, nodrošina, ka noteikumi, kurus tās paredz, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Dalībvalstis paziņo Komisijai, kā t ās piemēro saskaņā ar šo pantu ieviestos pasākumus.

7. Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā minētās iespējas, nodrošina, ka noteikumi, kurus tās paredz, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Dalībvalstis paziņo Komisijai, kā tās piemēro saskaņā ar šo pantu ieviestos pasākumus.

8. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta un 5. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar pazi ņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.v punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

172. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22v)

regulas 172. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos pēc konsultēšanās ar cūku audzētājiem ģeogrāfiskajā apgabalā noslēdz starp vismaz divām trešdaļām attiecīgās šķiņķa šķirnes ražotāju, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas attiecīgās šķiņķa šķirnes produkcijas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu, vismaz divas trešdaļas cūku audzētāju ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā .

“2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos pēc konsultēšanās ar cūku audzētājiem ģeogrāfiskajā apgabalā noslēdz starp vismaz divām trešdaļām attiecīgās šķiņķa šķirnes ražotāju vai to pārstāvju , kas pārstāv vismaz divas trešdaļas attiecīgās šķiņķa šķirnes produkcijas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu, vismaz divas trešdaļas cūku audzētāju ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts šajā punktā .”

Grozījums Nr. 244

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.w punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

172.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22w)	iekļauj šādu pantu:

“172.a pants

Starpnozaru organizāciju vērtības sadale

Neskarot nevienu konkrētu vērtības sadales klauzulu cukura nozarē, lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības un viņu pirmais pircējs, kā arī viens vai vairāki uzņēmumi, kas darbojas atšķirīgā ražošanas, apstrādes un sadales ķēdes līmenī, var vienoties par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus piemaksām un zaudējumiem, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā, ņemot vērā ražošanas izmaksas.”;

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.x punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

172.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22x)	iekļauj šādu pantu:

“172.b pants

Vērtības sadale produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas atzīta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. pantu, var pieņemt noteikumus par vērtības sadali starp tirgus dalībniekiem dažādos ražošanas posmos un, attiecīgā gadījumā, pārstrādes un tirdzniecības posmos, kuriem viņi, atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta noteikumiem, var lūgt pagarinājumu, pamatojoties uz šīs regulas 164. panta 1. punktu.

Šādi pagarinātie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotas darbības ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:

a)	ietvert patērētājiem pārdoto galaproduktu cenu noteikšanu;

b)	mazināt konkurenci attiecībā uz minēto produktu būtisku proporcionālo daudzumu;

c)	radīt pārmērīgu nelīdzsvarotību starp attiecīgās nozares vērtību ķēdes dažādajiem posmiem.”

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.y punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

173. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22y)

regulas 173. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

noteikumi par šādām organizācijām un apvienībām, organizāciju, kas nav ražotāju organizācijas, statūtiem, īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami ražotāju organizāciju statūtiem atsevišķās nozarēs, tostarp atkāpes no pienākuma tirgot visu produkciju ar 160. panta otrajā daļā minētās ražotāju organizācijas starpniecību, šādu organizāciju un apvienību struktūru, dalības laikposmu, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos;

“b)

noteikumi par šādām organizācijām un apvienībām, organizācijām, kas nav ražotāju organizācijas, statūtiem, īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami ražotāju organizāciju statūtiem atsevišķās nozarēs, tostarp atkāpes no pienākuma tirgot visu produkciju ar 160. panta 1.a punkta otrajā daļā minētās ražotāju organizācijas starpniecību, nosakot procentuālo attiecību, kas minēta panta 2. un 3. punktā, kā arī tās 1.a punktā minētās produktu kategorijas, uz kurām šīs procentuālās attiecības attiecas, šādu organizāciju un apvienību struktūru, dalības laikposmu, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos;”

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.z punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

176. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22z)

regulas 176. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Licences ir derīgas visā Savienībā.

“3. Licences ir derīgas visā Savienībā. Komisijai katru mēnesi paziņo visu informāciju par pieteikumu iesniedzējiem, ko dalībvalstis ievāc licenču piešķiršanā.”

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.aa punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

182. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22aa)

regulas 182. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“ba)	importa apjoms noteiktā gadā par preferenciālām likmēm, kas noteiktas brīvās tirdzniecības nolīgumos starp ES un trešām valstīm, pārsniedz konkrētu līmeni (turpmāk tekstā — “komerciālo riska darījumu apmērs”);”

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.ab punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

182. pants – 1. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22ab)

Regulas 182. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“bb)	trešo valstu nenodrošināta atbilstība Savienības standartiem augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jautājumos;”

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.ac punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

182. pants – 1. punkts – 2. daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22ac)

regulas 182. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus piekļuves iespējām, kuras izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.

Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus piekļuves iespējām, kuras izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados. To regulāri definē no jauna, lai ņemtu vērā Savienības tirgus lieluma izmaiņas. “Stop” rīkojuma izpildes cenu regulāri definē no jauna, lai ņemtu vērā izmaiņas pasaules tirgos un ražošanas izmaksas.”

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.ad punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

182. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22ad)

regulas 182. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

“Komerciālo riska darījumu apmēru nosaka, pamatojoties uz importu par preferenciālām likmēm, ko izsaka kā procentuālo daļu no kopējā pieņemamā komerciālo riska darījumu līmeņa attiecīgajām nozarēm.”

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.ae punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

184. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(22ae)

regulas 184. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Tarifa kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

“2. Tarifa kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a)	metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

a)	metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

b)	metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

b)	metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c)	metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (metode “tradicionāls/jaunpienācējs”).

c)	metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (metode “tradicionāls/jaunpienācējs”);

d)	metode, kas nodrošina sadali atbilstīgi dalībnieku daudzveidībai, tostarp ņemot vērā attiecīgos sociālos un vides standartus, piemēram, SDO pamatkonvencijas un Savienības noslēgtos daudzpusējos nolīgumus vides jomā.”;

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.af punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

188.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22af)

regulas III nodaļai pievieno šādu pantu:

“188.a pants

Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no trešām valstīm

Lauksaimniecības un pārtikas produkti var tikt importēti no trešām valstīm tikai gadījumos, ja tie ir saskaņā ar pieņemtajiem ražošanas standartiem un pienākumiem, jo īpaši vides un veselības aizsardzības jomās, kas attiecas uz tādiem pašiem produktiem, kas ir audzēti Savienības teritorijā vai no šādiem produktiem ražotu pārtiku. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas izklāsta atbilstības noteikumus ražotājiem attiecībā uz importu, ņemot vērā savstarpējības nolīgumus ar trešām valstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

189. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)	regulas 189. pantu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

206. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26 a)

regulas 206. pantu aizstāj ar šādu:

206. pants

“206. pants

Komisijas pamatnostādnes par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, saskaņā ar LESD 42. pantu LESD 101.līdz 106. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 207. līdz 210. pantu, piemēro visiem LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību.

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un Savienības konkurences noteikumu vienādu piemērošanu, Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes, cieši sadarbojoties, piemēro Savienības konkurences noteikumus .

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un Savienības konkurences noteikumu vienādu interpretāciju un piemērošanu, Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes cieši sadarbojas un, ciktāl iespējams, koordinē savu rīcību Savienības konkurences noteikumu piemērošanā .

Papildus minētajam Komisija vajadzības gadījumā publicē pamatnostādnes, lai palīdzētu valsts konkurences iestādēm, kā arī uzņēmumiem.

Papildus minētajam Komisija vajadzības gadījumā publicē pamatnostādnes, lai palīdzētu valsts konkurences iestādēm, kā arī uzņēmumiem.”

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

IV daļa – I nodaļa – 206.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26b)	iekļauj šādu pantu:

“206.a pants

Tālākpārdošana ar zaudējumiem

1. Lauksaimniecības produktus no nozares, kas uzskaitīta 1. panta 2. punktā, nepārdod tālāk ar zaudējumiem.

2. Šā panta 1. punktu neattiecina uz gadījumiem, kad pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atļaut lauksaimniecības produktu tālākpārdošanu ar zaudējumiem, lai novērstu pārtikas izšķiešanu.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu un papildināt šo regulu, nosakot pirmajā daļā minētos izņēmumu kritērijus attiecībā uz pārtikas atkritumiem.

3. Šajā pantā:

“tālākpārdošana ar zaudējumiem” ir lauksaimniecības produktu pārdošana par cenu, kas ir zemāka par neto pirkuma cenu, ar neto pirkuma cenu saprotot pirkuma cenu rēķinā, pieskaitot transporta izmaksas un nodokļus, kas iekasēti par darījumu, atskaitot visu finansiālo labumu proporcionālo daļu, ko piegādātājs piešķir pircējam;

b)	“pārtikas atkritumi” ir visu veidu pārtika, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā, kas kļuvusi par atkritumiem.”;

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

207. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26c)

regulas 207. pantu aizstāj ar šādu:

207. pants

“207. pants

Konkrētais tirgus

Konkrētā tirgus definīcija ir līdzeklis uzņēmumu konkurences robežu identificēšanai un noteikšanai, un to izsaka divos savstarpēji saistītos līmeņos:

a)	konkrēto produktu tirgus: šīs nodaļas kontekstā “produktu tirgus” ietver visus tos produktus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem;

a)	konkrēto produktu tirgus: šīs nodaļas kontekstā “produktu tirgus” ietver visus tos produktus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no klienta un no patērētāja viedokļa uzskatāmi par patērētājam apmaināmiem vai aizstājamiem;

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus: šīs nodaļas kontekstā “ģeogrāfisko tirgu” veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistījušies konkrēto produktu piedāvājumā un kuru no blakus esošajām ģeogrāfiskajām teritorijām var nodalīt tādēļ, ka minētajās teritorijās pastāv diezgan atšķirīgi konkurences apstākļi.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

208. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26d)

regulas 208. pantu aizstāj ar šādu:

208. pants

“208. pants

Dominējošais stāvoklis

Šīs nodaļas kontekstā “dominējošs stāvoklis” ir situācija, kurā vienam uzņēmumam ir ekonomiskā vara, kas ļauj tam radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai konkrētajā tirgū, radot šim uzņēmumam iespēju rīkoties īpaši neatkarīgi attiecībā pret saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

210. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26e)

regulas 210. pantu aizstāj ar šādu:

210. pants

“210. pants

Atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumi un saskaņotās darbības

1. LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un kuru mērķis ir veikt pasākumus , kas minēti šīs regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā un piena un piena produktu nozarē – 157. panta 3. punkta c) apakšpunktā, un – olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā – šīs regulas 162. pantā.

1. LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un kuras ir jāveic, lai sasniegtu mērķus , kuri minēti šīs regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā — šīs regulas 162. pantā.

Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, kas atbilst šā 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, piemēro, neprasot iepriekšēju lēmumu šajā sakarā. Tomēr starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu, var lūgt Komisijai sniegt atzinumu par minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar LESD 39. pantā minētajiem mērķiem. Komisija pieprasījumus sniegt atzinumu izskata nekavējoties un nosūta pieprasījuma iesniedzējam savu atzinumu četru mēnešu laikā pēc pilnīga pieprasījuma saņemšanas. Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojis sniegto atzinumu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:

2. LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu, kas attiecas uz darbībām, kas nav regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie mērķi, un olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā — šīs regulas 162. pantā, ar noteikumu, ka:

a)	nolīgumi, lēmumi un tajos minētās saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un

a)	nolīgumi, lēmumi un tajos minētās saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un

b)	divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi.

b)	divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi.

Ja Komisija konstatē, ka 1. punktā minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi, tā izklāsta savus konstatējumus, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

Ja Komisija konstatē, ka 2. punktā minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi, tā izklāsta savus konstatējumus, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

3. Šā panta 1 . punktā minētos nolīgumus, lēmumus un saskaņotās darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītais divu mēnešu laikposms.

3. Šā panta 2 . punktā minētie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības tiek ieviestas, kad ir beidzies 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītais divu mēnešu laikposms.

4. Par Savienības noteikumiem neatbilstīgiem jebkurā gadījumā deklarē šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, ja tie:

4. Savienības noteikumiem neatbilstīgi jebkurā gadījumā ir šādi nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas:

a)	Savienībā var izraisīt tirgu sadalīšanu jebkādā veidā;

a)	Savienībā var izraisīt tirgu sadalīšanu jebkādā veidā;

b)	var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;

b)	var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;

c)	var radīt konkurences kropļojumus, kas nav būtiski to KLP mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;

c)	var radīt konkurences kropļojumus, kas nav būtiski to KLP mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;

d)	ietver cenu vai kvotu noteikšanu ;

d)	ietver pienākumu piemērot noteiktu cenu vai noteiktu apjomu ;

e)	var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.

e)	var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.

5. Ja pēc 2. punkta pirmās daļās b) apakšpunktā minētā divu mēnešu laikposma beigām Komisija konstatē, ka 1. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti , tā, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu, kurā paziņo, ka uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas LESD 101. panta 1. punkts.

5. Ja Komisija konstatē, ka nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti 1. punkta piemērošanas nosacījumi vai pēc 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā divu mēnešu laikposma beigām — 2. punktā minētie piemērošanas nosacījumi, tā, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu, kurā paziņo, ka turpmāk uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas LESD 101. panta 1. punkts.

Minēto Komisijas lēmumu nepiemēro agrāk kā dienā, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atbrīvojumu.

6. Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem nolīguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.

7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka nepieciešamos pasākumus, lai vienoti piemērotu šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.f punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

210.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26f)

Iekļauj šādu pantu:

“210.a pants

Ilgtspējas vertikālās iniciatīvas

1. LESD 101. panta 1. punkts neattiecas uz vertikālajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas attiecas uz 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem un kuru mērķis ir piemērot vides, dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības standartus, kas ir augstāki par Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajiem obligātajiem standartiem, ar nosacījumu, ka to radītie ieguvumi sabiedrības interesēs ir lielāki par to negatīvo ietekmi uz patērētājiem, un ar nosacījumu, ka tie rada tikai tādus ierobežojumus, kas ir nenovēršami attiecīgo mērķu sasniegšanai.

2. LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro 1. punktā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām ar nosacījumu, ka:

a)	nolīgumi, lēmumi un tajos minētās saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un

b)	divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.g punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

214.a pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26 g)

regulas 214.a pantu aizstāj ar šādu:

214.a pants

“214.a pants

Valsts atbalsta maksājumi konkrētām nozarēm Somijā

Saņemot Komisijas atļauju, Somija laikposmā no 2014 . gada līdz 2020 . gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2013 . gadā, pamatojoties uz 1994. gada Pievienošanās akta 141. pantu, ar noteikumu, ka:

Saņemot Komisijas atļauju, Somija laikposmā no 2021 . gada līdz 2027 . gadam drīkst turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2020 . gadā, ar noteikumu, ka:

a)	ienākumu atbalsta summa visā laikposmā samazinās un 2020. gadā nepārsniedz 30 % no 2013. gadā piešķirtās summas, un

a)	kopējā ienākumu atbalsta summa visā laikposmā samazinās un

b)	pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.

b)	pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.

Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā .

Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. pantā .”

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.h punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

IV daļa – IIa nodaļa (jauna) – 218.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26h)

regulas IVdaļā iekļauj šādu nodaļu un pantu:

218.a pants

Lauksaimniecības produktu tirgu ES novērošanas centrs

1. Lai uzlabotu pārredzamību lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēdē, izgaismotu ekonomikas dalībnieku un visu valsts iestāžu izvēles, kā arī sekmētu tirgus attīstības identifikāciju un reģistrāciju, Komisija izveido lauksaimniecības produktu tirgu ES novērošanas centru (“Novērošanas centrs”).

2. Novērošanas centrs aptver vismaz šādas lauksaimniecības nozares, kā noteikts 1. panta 1. punktā:

a)	graudaugi;

b)	cukurs, cukurbietes un cukurniedres;

olīveļļa;

d)	augļi un dārzeņi;

vīns;

f)	piens un piena produkti;

g)	liellopu un teļa gaļa;

cūkgaļa;

i)	aitas un kazas gaļa;

j)	mājputnu gaļa.

3. Novērošanas centrs vāc statistikas datus un informāciju, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu analīzi un pētījumus par:

a)	ražošanu un piegādi;

b)	cenu un, cik iespējams, peļņas normu noteikšanas mehānismiem attiecībā uz visu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdi Savienībā un dalībvalstīs;

c)	cenu attīstību un, cik iespējams, peļņas normām visos pārtikas piegādes ķēdes līmeņos Savienībā un dalībvalstīs, kā arī visās lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu nozarēs;

d)	tirgus attīstības prognozēšanu īsā un vidējā termiņā;

e)	lauksaimniecības produktu importa un eksporta tendencēm, īpaši tarifa kvotu izpildi attiecībā uz lauksaimniecības produktu ievešanu Savienības teritorijā.

Novērošanas centrs sagatavo gada ziņojumus par šā punkta pirmajā daļā minētajiem elementiem un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Dalībvalstis vāc 3. punktā minēto informāciju no uzņēmumiem, kuri apstrādā lauksaimniecības produktus, un citiem uzņēmējiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, un nosūta minēto informāciju novērošanas centram.

Minēto informāciju uzskata par konfidenciālu, un novērošanas centrs nodrošina, lai netiktu publiskotas konkrētas cenas vai atsevišķu uzņēmēju vārdi un uzvārdi.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai ieviestu paziņošanas un ziņošanas sistēmu šā panta piemērošanas nolūkos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.i punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

218.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26i)

Iekļauj šādu pantu:

“218.b pants

Agrīnās brīdināšanas mehānisms tirgus traucējumiem un trauksmes robežvērtības

1. Novērošanas centrs izveido agrīnās brīdināšanas mehānismu un nosaka trauksmes robežvērtības, un — ja attiecīgā trauksmes robežvērtība tiek pārsniegta — informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tirgus traucējumu draudiem, ko īpaši radījuši būtiski cenu kāpumi vai kritumi iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi vai apstākļi ar līdzīgu ietekmi.

Trauksmes robežvērtības nosaka:

a)	ja svērtā vidējā tirgus vērtība ir mazāka par [XX%] no vidējās vērtības [X] secīgās nedēļās pēc nedēļas cenu augstākās un zemākās atsauces likvidēšanas vai [X] secīgus mēnešus attiecībā uz mēneša cenu;

b)	ja svērtā vidējā tirgus vērtība ir lielāka par [XX%] no vidējās vērtības [X] secīgās nedēļās pēc nedēļas cenu augstākās un zemākās atsauces likvidēšanas vai [X] secīgus mēnešus attiecībā uz mēneša cenu.

Komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc novērošanas centra paziņojuma informē Parlamentu un Padomi par attiecīgā produkta tirgus situāciju, tirgus traucējumu iemesliem un attiecīgā gadījumā par iespējamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic, jo īpaši tiem, kas paredzēti šīs regulas II daļas I sadaļas I nodaļā un/vai 219., 219.a, 220., 221. un 222. pantā, vai norāda iemeslus, kādēļ šādi pasākumi nebūtu jāveic.”

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.j punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

219. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26j)

regulas 219. pantu aizstāj ar šādu:

219. pants

“219. pants

Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai

Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai un pārvaldībai

1. Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD , un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami .

Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.

Minētie būtiskie, steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai tirgus traucējumu risinātu vai novērstu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga nekavējoša rīcība, lai situāciju atrisinātu efektīvi un iedarbīgi, vai arī ja ar nekavējošu rīcību novērstu, ka šādi tirgus traucējumu draudi realizējas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās īstenot nekavējošu rīcību radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus, vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būs vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.

Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai paredzēt eksporta kompensācijas , vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.

Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus un citus pasākumus, kuri minēti KLP stratēģisko plānu regulas III nodaļas 39.–63. pantā, vai pastiprināt kontroles , vai pilnībā vai daļēji apturēt vai pielāgot ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu. Tie var arī attiekties uz ievešanas režīma pielāgošanu augļiem un dārzeņiem, rīkojoties saskaņoti ar trešām valstīm, kuras veic eksportu uz Savienību.

2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus nepiemēro I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.

Tomēr Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, var nolemt, ka 1. punktā minētos pasākumus piemēro vienam vai vairākiem no I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot šā panta 1. punktā minēto pasākumu piemērošanai vajadzīgos procedūras noteikumus un tehniskos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.k punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

219.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26k)

Iekļauj šādu pantu:

“219. pants

Apjoma samazināšanas shēma

1. Tirgus līdzsvara smaga trūkuma gadījumā un tad, ja ražošanas metodes to ļauj, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuri papildina šo regulu, sniedzot atbalstu ražotājiem konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, noteiktā periodā samazinot to piegādes salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

Lai nodrošinātu, ka šī shēma tiek īstenota efektīvi un atbilstīgi, šajos deleģētajos aktos nosaka:

a)	maksimālo kopējo piegāžu apjomu vai daudzumu, kas samazināšanas shēmas ietvaros tiks samazināts Savienības līmenī;

b)	samazināšanas perioda ilgumu un, ja nepieciešams, tā pagarinājumu;

c)	atbalsta apmēru atbilstīgi samazinātajam apjomam vai daudzumam un tā finansēšanas kārtību;

d)	kritērijus pieprasījumu iesniedzējiem, lai tie būtu tiesīgi saņemt atbalstu, un pieņemamības kritērijus atbalsta pieprasījumiem;

e)	īpašus nosacījumus šīs shēmas īstenošanai.

2. Atbalstu piešķir, pamatojoties uz ražotāju pieteikumu, kas iesniegts dalībvalstī, kurā ražotāji veic uzņēmējdarbību, izmantojot metodi, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

Dalībvalstis var nolemt, ka pieteikumus ražošanas apjoma samazināšanas atbalstam ražotāju vārdā iesniedz atzītas organizācijas vai kooperatīvi, kas izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un/vai atsevišķi ražotāji. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu pilnā mērā saņem ražotāji, kuri efektīvi samazinājuši savas piegādes.”

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.l punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

219.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26l)

Iekļauj šādu pantu:

“219.b pants

Pasākumi ražošanas stabilizācijai ievērojamu tirgus traucējumu gadījumos

1. Ja Komisija ir pieņēmusi deleģētos aktus saskaņā ar 219.a pantu, gadījumā, kad šķiet, ka ievērojama tirgus nelīdzsvarotība turpināsies vai pasliktināsies, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuri papildina šo regulu, lai papildinātu 219.a pantā paredzētos pasākumus, piemērojot nodevu visiem ražotājiem 1. panta 2. punktā minētajā nozarē, kuri palielina savas piegādes salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada periodu:

a)	tajā pašā periodā, kas noteikts saskaņā ar 219.a pantu par pienācīgi pamatotu nenovēršamību;

b)	jaunā samazināšanas periodā, ja ražotāju līdzdalība saskaņā ar 219.a pantu nav bijusi pietiekama, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū.

2. Īstenojot 1. punktā minēto pasākumu, Komisija ņem vērā ražošanas izmaksu izmaiņas, jo īpaši ieguldījumu izmaksas.

3. Lai nodrošinātu šīs shēmas efektīvu un pienācīgu īstenošanu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot:

a)	apmēru un nosacījumus, kas regulē nodevu, ko piemēro ražotājiem, kuri palielina apjomu vai daudzumu samazināšanas periodā;

b)	īpašus nosacījumus šīs shēmas īstenošanai un papildināšanai ar 219.a pantā noteikto ražošanas apjoma samazināšanas shēmu.

4. Minētos pasākumus vajadzības gadījumā var papildināt ar citiem pasākumiem saskaņā ar šo regulu — jo īpaši tiem, kas paredzēti 222. pantā.”;

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.m punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

220. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

26m)	regulas 220. pantu aizstāj ar šādu:

220. pants

“220. pants

Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ

Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku un augu slimībām un augu kaitēkļiem un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ

1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot ārkārtas atbalsta pasākumus skartajam tirgum, lai ņemtu vērā:

a)	ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai, un

a)	ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku vai augu slimību vai augu kaitēkļu izplatības apkarošanai, un

b)	būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības un slimību risku dēļ.

b)	būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības un slimību risku dēļ.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus piemēro jebkurā no šīm nozarēm:

2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus piemēro visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.

a)	liellopu un teļa gaļa,

b)	piens un piena produkti,

cūkgaļa,

d)	aitas un kazas gaļa;

olas;

f)	mājputnu gaļa.

Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un kas saistīti ar patērētāju uzticēšanās zudumu saistībā ar sabiedrības vai augu veselības riskiem, piemēro arī visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, papildinot šā punkta pirmajās divās daļās minēto produktu sarakstu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, papildinot šā punkta pirmajā daļā minēto produktu sarakstu.

3. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.

4. Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību, un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.

4. Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros, veterināros un fitosanitāros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību un uzraudzītu, kontrolētu vai iznīcinātu kaitēkļus , un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.

5. Savienība 1. punktā paredzētajiem pasākumiem piešķir daļēju finansējumu 50 % apmērā no dalībvalstu segtajiem izdevumiem.

Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitas un kazas gaļas nozarē Savienība piešķir daļēju finansējumu 60 % apmērā no šādiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.

6. Dalībvalstis nodrošina to, lai ražotāju ieguldījums dalībvalstīm radušos izdevumu segšanā nekropļotu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.

6. Dalībvalstis nodrošina to, lai ražotāju ieguldījums dalībvalstīm radušos izdevumu segšanā nekropļotu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.”;

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.n punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

V daļa – I nodaļa – 4. iedaļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26n)

nodaļas 4. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Nolīgumi un lēmumi laikposmos, kad ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos

“Nolīgumi un lēmumi tirgus traucējumu novēršanai un ievērojama līdzsvara trūkuma tirgos risināšanai ”

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.o punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

222. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26o)

regulas 222. pantu aizstāj ar šādu:

222. pants

“222. pants

LESD 101. panta 1. punkta piemērošana

1. Laikposmos, kuros ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka LESD 101. panta 1. punkts nav jāpiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un lēmumiem nevienā nozarē, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka šie nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību, to mērķis ir vienīgi censties stabilizēt skarto nozari un tie ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:

1. Lai novērstu tirgus traucējumus un risinātu ievērojamu līdzsvara trūkumu tirgos saskaņā ar 219. pantu , Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka LESD 101. panta 1. punkts nav jāpiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un lēmumiem nevienā nozarē, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ja šie nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību, to mērķis ir vienīgi censties stabilizēt skarto nozari un tie ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:

a)	savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana;

a)	savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana;

b)	pārveidošana un pārstrāde;

b)	pārveidošana un pārstrāde;

c)	privātu tirgus dalībnieku veikta uzglabāšana;

c)	privātu tirgus dalībnieku veikta uzglabāšana;

d)	kopīgi veicināšanas pasākumi;

d)	kopīgi veicināšanas pasākumi;

e)	nolīgumi par kvalitātes prasībām;

e)	nolīgumi par kvalitātes prasībām;

f)	kopīgs tādu resursu iepirkums, kuri vajadzīgi, lai apkarotu dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību izplatīšanos Savienībā, vai tādu resursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai novērstu dabas katastrofu sekas Savienībā;

f)	kopīgs tādu resursu iepirkums, kuri vajadzīgi, lai apkarotu dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību izplatīšanos Savienībā, vai tādu resursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai novērstu dabas katastrofu sekas Savienībā;

g)	ražošanas pagaidu plānošana, ņemot vērā ražošanas cikla īpašās iezīmes.

g)	ražošanas pagaidu plānošana, ņemot vērā ražošanas cikla īpašās iezīmes.

Komisija īstenošanas aktos precizē šīs atkāpes saturisko un ģeogrāfisko piemērošanas jomu un, ievērojot 3. punktu, laikposmu, kurā atkāpi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.a Nolīgumus un lēmumus, ko saskaņā ar 1. punkta noteikumiem pieņēmušas atzītas ražotāju organizācijas, atzītu ražotāju organizāciju apvienības vai atzītas starpnozaru organizācijas, var pagarināt saskaņā ar 164. panta noteikumiem un saskaņā ar dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem. Noteikumu paplašināšana nepārsniedz 3. punktā minēto termiņu.

3. Šā panta 1. punktā minētie nolīgumi un lēmumi ir piemērojami tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Tomēr Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šos nolīgumus un lēmumus vēl uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 248

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.p punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

222.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26p)	iekļauj šādu pantu:

“222.a pants

Tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plāni

1. Lai sasniegtu LESD 39. pantā noteiktos KLP mērķus, jo īpaši konkrēto tirgus stabilizācijas mērķi, kas minēts šīs regulas 1.a panta b) punktā, Komisija izstrādā tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plānus, nosakot savu intervences stratēģiju katram šīs regulas 1. pantā minētajam lauksaimniecības produktam.

2. Komisija savu intervences stratēģiju balsta uz 218.a pantā minētās ES lauksaimniecības produktu tirgu novērošanas centra darbu, tostarp uz 218.b pantā paredzēto agrīnās brīdināšanas mehānismu.

3. Tirgus traucējumu gadījumā Komisija savlaicīgi un efektīvi mobilizē ārkārtas pasākumus, kas paredzēti V daļas I nodaļā, vajadzības gadījumā papildus tirgus intervences pasākumiem, kas paredzēti II daļas I sadaļā, ņemot vērā mērķi ātri atjaunot līdzsvaru attiecīgajā tirgū, vienlaikus nodrošinot vispiemērotāko reakciju katrai skartajai nozarei.

4. Komisija izveido veikuma satvaru, kurš tā īstenošanas laikā ļauj uzraudzīt un novērtēt tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plānus un ziņot par tiem.

5. Katru gadu līdz 30. novembrim Komisija publicē gada ziņojumu par tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plānu īstenošanu un intervences stratēģijas uzlabojumiem.

Gada ziņojumu katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tā mērķis ir novērtēt plāna izpildi attiecībā uz šajā regulā paredzēto instrumentu ietekmi, lietderību, efektivitāti un saskaņotību, kā arī novērtēt, kā Komisija izmanto savas prerogatīvas un budžetu attiecībā uz tirgus traucējumu uzraudzību, novēršanu un pārvaldību.”;

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 26.q punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013.

223. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(26q)

Article 223 is replaced by the following:

223. pants

“223. pants

Paziņošanas prasības

1. Lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, lauksaimniecības produktu tirgus uzraudzību, analīzi un pārvaldību, tirgus pārredzamību, KLP pasākumu pienācīgu darbību, KLP pasākumu pārbaudi, kontroli, uzraudzību, novērtēšanu un revīziju un saskaņā ar LESD noslēgtos starptautiskos nolīgumos ietvertu prasību ievērošanu, tostarp šajos nolīgumos paredzēto paziņošanas prasību ievērošanu, Komisija saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz paziņojumiem, kuri ir jāiesniedz uzņēmumiem, dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādi rīkojoties, tā ņem vērā vajadzību pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģiju.

Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām un trešo valstu kompetentajām iestādēm un darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.

Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām , Eiropas un valstu finanšu tirgus iestādēm, trešo valstu kompetentajām iestādēm un var darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību lauksaimniecības produktu tirgos un jo īpaši lauksaimniecības izejvielu atvasināto instrumentu tirgos, Komisija, izmantojot TKO, sadarbojas ar valstu finanšu tirgus iestādēm, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 (Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) un Direktīvu 2014/57/ES (Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) ir atbildīgas par lauksaimniecības izejvielu atvasināto finanšu instrumentu uzraudzību un kontroli, lai tās varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

2. Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un salasāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros nosaka:

(a)	paziņojamās informācijas būtību un veidu;

(a)	paziņojamās informācijas būtību un veidu;

(b)	apstrādājamo datu kategorijas, maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;

(b)	apstrādājamo datu kategorijas, maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;

(c)	tiesības piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;

(c)	tiesības piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;

(d)	informācijas publiskošanas nosacījumus.

(d)	informācijas publiskošanas nosacījumus.

2.a Lai nodrošinātu pienācīgu tirgus pārredzamības līmeni un ievērojot komercnoslēpumu, Komisija var saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru pieņemt pasākumus, kas liek īpaši nepārredzamiem tirgus dalībniekiem veikt savus darījumus, izmantojot elektronisku tirdzniecības platformu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot šā panta piemērošanai vajadzīgos noteikumus, tostarp:

(a)	paziņošanas metodes;

(a)	paziņošanas metodes;

(b)	noteikumus par paziņojamo informāciju;

(b)	noteikumus par paziņojamo informāciju;

(c)	paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;

(c)	paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;

(d)	kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.

(d)	kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 27. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

225. pants – a līdz d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)	regulas 225. panta a)–d) punktu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 27.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

225. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(27a)

regulas 225. pantu aizstāj ar šādu:

225. pants

“225. pants

Komisijas pienākums sniegt ziņojumus

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu:

a)	reizi trīs gados un pirmo reizi 2016. gada 21. decembrim par 55., 56. un 57. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu biškopības nozarē, tostarp par jaunākajiem pavērsieniem saistībā ar stropu identifikācijas sistēmām;

līdz 2014 . gada 30. jūnijam un arī līdz 2018. gada 31. decembrim par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē un jo īpaši par 148. līdz 151. panta, 152. panta 3. punkta un 157. panta 3. punkta darbību, īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt ražošanu šajos reģionos, un aplūkojot potenciālos stimulus, lai rosinātu lauksaimniekus slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus;

reizi četros gados un pirmo reizi līdz 2022 . gada 30. jūnijam par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē un jo īpaši par 148. līdz 151. panta, 161. panta un 157. panta darbību, īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt ražošanu šajos reģionos, un aplūkojot potenciālos stimulus, lai rosinātu lauksaimniekus slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus;

c)	līdz 2014. gada 31. decembrim par iespēju paplašināt skolu apgādes programmas, iekļaujot olīveļļu un galda olīvas;

d)	līdz 2017 . gada 31. decembrim par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei visās dalībvalstīs, jo īpaši par 209. un 210. panta darbību un par 169., 170. un 171 . panta darbību attiecīgajās nozarēs ;

d)	līdz 2021 . gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei visās dalībvalstīs, jo īpaši par 209. un 210. panta darbību un par 152 . panta darbību;

da)	līdz 2021. gada 30. jūnijam par Komisijas stratēģiju pēc iespējas labākai regulā iekļauto noteikumu izmantošanai, lai novērstu un pārvaldītu iekšējo lauksaimniecības tirgu krīzes, kas varētu rasties pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības;

db)	līdz 2021. gada 31. decembrim par tirgus novērošanas centriem, kas izveidoti saskaņā ar 218.a pantu, un par Komisijas atbildēm uz to ziņojumiem un krīzes pārvaldības instrumenta izmantošanu, jo īpaši saskaņā ar 219., 219.a, 219.b, 220., 221. un 222. pantu;

dc)	līdz 2021. gada 31. decembrim par jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām, lai modernizētu Komisijas attiecības ar valstu iestādēm un uzņēmumiem ar mērķi jo īpaši nodrošināt tirgu labāku pārredzamību;

e)	līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 2. punktā minēto piešķiršanas kritēriju piemērošanu;

e)	līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 2. punktā minēto piešķiršanas kritēriju piemērošanu;

f)	līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 4. punktā minēto pārdalījumu ietekmi uz skolu apgādes programmas efektivitāti saistībā ar skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena izplatīšanu.

f)	līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 4. punktā minēto pārdalījumu ietekmi uz skolu apgādes programmas efektivitāti saistībā ar skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena izplatīšanu.”

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

I pielikums – IX daļa – 1. tabula – 9.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a)

regulas I pielikuma IX daļā tabulā pēc rindas “ex 07 09” iekļauj šādu jaunu rindu:

“0709 60 99

Citi pipari (čili pipari — veģetārie pipari)”

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 28.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013.

I PIELIKUMS – XXXIIIa DAĻA (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28b)

Regulas I pielikumā iekļauj šādu daļu:

01012100 — Tīršķirnes vaislas zirgi

010221 — Tīršķirnes vaislas mājlopu sugas liellopi

01022110 — Tīršķirnes vaislas mājlopu sugas liellopi (teles)

01022190 — Tīršķirnes vaislas mājlopu sugas liellopi (kas nav 01012110 vai 01012130)

01023100 — Tīršķirnes vaislas bifeļi

01029020 — Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi, kas nav 010221 vai 01023100

01031000 — Dzīvas tīršķirnes vaislas cūkas

01041010 — Dzīvas tīršķirnes vaislas aitas

01051111 — Gallus domesticus sugas mājputni: cilts vistu un vaislas vistu cāļi, dējējvistas

01051119 — Gallus domesticus sugas mājputni: cilts vistu un vaislas vistu cāļi, kas nav 01051111

010641 – Dzīvas tīršķirnes Apis mellifera tīršķirnes medus bišu mātes

04071100 — Apaugļotas olas inkubācijai, Gallus domesticus sugas mājputni

040719 — Apaugļotas olas inkubācijai, kas nav 04071100

04071911 — Apaugļotas olas inkubācijai, tītari un zosis

04071919 — Apaugļotas olas inkubācijai, mājputni, kas nav Gallus domesticus sugas putni un nav tītari vai zosis

04071990 — Apaugļotas olas inkubācijai, kas nav mājputni

05111000 — Liellopu sperma

05119985 — Dzīvnieku produkti, kas nav precizēti vai iekļauti citur un kas nav 05111000 (tostarp zīdītāju sperma, kas nav liellopu sperma, zīdītāju olšūnas un zīdītāju embriji).”

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 29.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

II pielikums – IX daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(29a)

regulas II pielikuma IX daļu aizstāj ar šādu:

1.	Ar medu saprot medu Padomes Direktīvas 2001/110 EK nozīmē, tostarp attiecībā uz galvenajiem medus veidiem.

“1.	Ar medu saprot medu Padomes Direktīvas 2001/110/EK nozīmē, tostarp attiecībā uz galvenajiem medus veidiem.

2.	“Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.

2.	“Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.

“2.a	“Bišu vasks” ir viela, ko veido tikai Apis Mellifera sugas darba bišu vaska dziedzeru sekrēts un ko izmanto bišu ligzdas veidošanā.

2.b

“Peru pieniņš” ir darba bišu rīkles apakšējās daļas un apakšžokļa dziedzeru sekrēta maisījums bez jebkādām piedevām. Šī viela ir kūniņu un bišu māšu barība. Tas ir svaigs, tīrs, dabisks un neapstrādāts produkts. Tā ir svaiga un dabiska barība, kas nav apstrādāta (izņemot tiek filtrēta) un ir brīva no piedevām. Peru pieniņa krāsu, garšu un ķīmisko sastāvu nosaka tas, kā to absorbē un pārveido bites, kuras peru pieniņa ražošanas periodā baro ar šādu divu veidu pārtiku:

1. veids: pieniņš no bitēm, kuras baro tikai ar medu, nektāru un ziedputekšņiem;

2. veids: pieniņš no bitēm, kuras baro ar medu, nektāru un ziedputekšņiem, kā arī citu barību (proteīniem, ogļhidrātiem).

2.c	“Propoliss” ir tikai dabīgas un augu izcelsmes sveķi, ko no atsevišķiem augu resursiem ievāc Apis Mellifera sugas darba bites, tam pievienojot savus sekrētus (galvenokārt vasku un siekalu sekrētu). Šādus sveķus galvenokārt izmanto stropa aizsardzībai.

2.d	“Ziedputekšņu granulas” ir Apis Meliffera sugas darba bišu savāktie ziedputekšņu graudi, kas saspiesti ar to pakaļkājām, izmantojot medu un/vai nektāru, kā arī bišu sekrētus. Saimes olbaltumvielu avots; tas ir dabisks produkts bez piedevām, kas tiek novākts pie ieejas stropā;

2.e

“Bišu ziedputekšņi” jeb “bišu maize” ir ziedputekšņu graudi, ko bites apvalko bišu ligzdas šūnās un kas tiek pakļauti dabīgai apstrādei, kuras rezultātā rodas enzīmi un konmensālā mikroflora. Bišu mātes to izmanto izdēto oliņu barošanai. Tajā nevar būt nekādu papildvielu, izņemot vasku no medus kārēm;

2.f	“Bišu inde” ir bišu indes dziedzeru sekrēts, ko bites izmanto, lai aizstāvētos pret uzbrucējiem stropam.”

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 30. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

III pielikums – B daļa – 1. iedaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	B daļas I iedaļu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 31.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– I daļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(31a)

regulas VII pielikuma I daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Tādu liellopu gaļa, kas iegūta no liellopiem , kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus

“ Tāda liellopu un aitas gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem , kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus”

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 31.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– I daļa – II iedaļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(31b)

regulas VII pielikuma I daļas II iedaļu aizstāj ar šādu:

Kaušanas laikā visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:

A)	V kategorija: liellopi vecumā līdz astoņiem mēnešiem,

A)	V kategorija: liellopi vecumā līdz astoņiem mēnešiem,

Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;

B)	Z kategorija: liellopi vecumā no 8 mēnešiem līdz 12 mēnešiem.

B)	Z kategorija: liellopi vecumā no 8 mēnešiem līdz 12 mēnešiem.

Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.

Kaušanas laikā visas aitas, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām: A kategorija: tādu aitu liemeņi, kas vēl nav sasniegušas 12 mēnešu vecumu;

A kategorijas identifikācijas burts.

Šo klasificēšanu veic, pamatojoties uz “liellopu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (32).

Šo klasificēšanu veic, pamatojoties uz “liellopu un aitu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (32).

Šajā punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru pirms 2007. gada 29. jūnija ir reģistrēts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 31.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– I daļa – III iedaļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31c)

regulas VII pielikuma I daļas III iedaļā iekļauj šādu punktu:

“1.a

Tādu aitu gaļu, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem, kas noteikti katrai dalībvalstij:

Tirdzniecības valsts;

Lietojamie jēra gaļas tirdzniecības nosaukumi.”

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 31.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– I daļa – III iedaļa – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(31d)

regulas VII pielikuma I daļas III iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.	Šīs iedaļas 1. punktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos V kategorijas tirdzniecības nosaukumus un jebkuru jaunu nosaukumu, kas no tiem atvasināts, drīkst izmantot vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.

“3.	Šīs iedaļas 1. punktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos liellopu V kategorijas un aitu A kategorijas tirdzniecības nosaukumus un jebkuru jaunu nosaukumu, kas no tiem atvasināts, drīkst izmantot vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.

Konkrēti, apzīmējumus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι”, “ternera”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nedrīkst lietot par 12 mēnešiem vecāku liellopu gaļas tirdzniecības nosaukumā vai norādīt uz šādas gaļas marķējuma.

Tāpat apzīmējumu “jērs” neizmanto tirdzniecības nosaukumā vai nenorāda par 12 mēnešiem vecākas aitas gaļas marķējumā.”

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums – II daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(33a)

regulas VII pielikuma II daļas 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %;

“a)

faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %. Izņēmuma kārtā vīniem, kas paredzēti ilgstošākai izturēšanai, šie ierobežojumi var atšķirties noteiktos desertvīnos, kuru cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir sarakstā, ko Komisija izveidojusi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 75. panta 2. punktu, ja vien attiecīgajā gadījumā ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	vīni, kas ir izturēšanas procesā, atbilst desertvīnu definīcijai; un

—	izturēta vīna faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14 %;”

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– II daļa – 18. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18)	Terminu “bezalkoholisks” var lietot kopā ar 1. un 4.–9. punktā minēto vīnkopības produktu nosaukumu, ja :

18)	“Bezalkoholisks vīns ” vai “bezalkoholisks (kam seko vīnkopības produktu kategorijas nosaukums, ko izmanto tā ražošanai)” ir produkts, kas :

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– II daļa – 18. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem procesiem ; un

b)	produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem nosacījumiem ; un

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– II daļa – 19. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19)	Terminu “ar samazinātu spirta saturu” var lietot kopā ar 1. un 4.–9. punktā minēto vīnkopības produktu nosaukumu, ja :

19)	“ Vīns ar samazinātu spirta saturu” vai “ar samazinātu spirta saturu” (lieto kopā ar vīnkopības produktu kategorijas nosaukumu, ko izmanto tā ražošanai)” ir produkts, ka s:

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– II daļa – 19. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem procesiem ; un

b)	produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem nosacījumiem ; un

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32. punkts

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– II daļa – 19. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 %, un pēc VIII pielikuma I daļas E iedaļā minētajiem procesiem tā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir samazinājusies par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar tā sākotnējo kopējo spirta tilpumkoncentrāciju.;

c)	produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 8,5 % un lielāka par 0,5 %, un pēc VIII pielikuma I daļas E iedaļā minētajiem procesiem tā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir samazinājusies par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar tā sākotnējo kopējo spirta tilpumkoncentrāciju.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums– III daļa – 5. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(32a)

regulas VII pielikuma III daļas 5. punktu aizstāj ar šādu:

5.	Apzīmējumus, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.

“5.	Apzīmējumus, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.

Minētos apzīmējumus aizsargā arī pret turpmāk minēto:

jebkādu aizsargāta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu:

i)	attiecībā uz salīdzināmiem produktiem vai produktiem, kurus norāda kā aizstājamus, kas neatbilst attiecīgajai definīcijai;

ii)	ciktāl šāda izmantošana ekspluatē ar nosaukumu saistīto reputāciju;

b)	jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat ja ir norādīta produkta vai pakalpojuma izcelsme vai patiesā būtība vai ja tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “aizstājējs”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

c)	jebkādu citu komerciālu norādi vai praksi, kas patērētāju var maldināt par attiecīgā produkta patieso būtību vai sastāvu.

Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums – I papildinājums – 1 daļa – 2. punkts – g apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(32 b)

regulas VII pielikuma I papildinājuma pirmās daļas 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

g)	Rumānijā – Podișul Transilvaniei reģions;

“g)	Rumānijā – Podișul Transilvaniei vīnogulāju audzēšanas reģions;”

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 32.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

VII pielikums – I papildinājums – 1 daļa – 4. punkts – f apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(32c)

regulas VII pielikuma I papildinājuma pirmās daļas 4. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

f)	Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:

“f)	Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:

Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions , tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni ;

Dealurile Buzăului, Munteniei un Olteniei, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, smiltaines reģions un citas labvēlīgas teritorijas valsts dienvidos ;”

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

X pielikums – XI punkts – 1 apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(33a)

regulas X pielikuma XI punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

1. Nozares nolīgumi, kas minēti šīs regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā, ietver arbitrāžas klauzulas.

“1. Nozares nolīgumi, kas minēti šīs regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā, ietver samierināšanas un/vai mediācijas mehānismus un arbitrāžas klauzulas.”

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 33.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

X pielikums – XI punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33b)

regulas X pielikuma XI punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“4.a	Attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums un cukurbiešu pārdevēji var vienoties par vērtības — tostarp tirgus guvumu un zaudējumu — sadales klauzulām, ar kurām nosaka, kādā veidā starp tiem tiks sadalītas attiecīgās cukura vai citu preču tirgus cenu izmaiņas.”

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 33.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

XI pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33c)

Regulas XI pielikumu svītro

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 33.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

XII pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33d)

Regulas XII pielikumu svītro .

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 33.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1308/2013

XIII pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33e)

Regulas XIII pielikumu svītro .

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – - 1. punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1)	regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b)	pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai.

“b)	pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai, un attiecīgā gadījumā to devumam ilgtspējīgas attīstības veicināšanā .”

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012.

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5. pants

“5. pants

Prasības attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1. Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

(a)	izcelsme ir reģionā vai izņēmuma gadījumos – valstī, vai konkrētā vietā;

(a)	izcelsme ir reģionā vai izņēmuma gadījumos – valstī, vai konkrētā vietā vai nosaukums, ko tradicionāli lieto konkrētā vietā ;

(b)	kura kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgajiem dabas un cilvēka faktoriem; un

(b)	kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tās dabas faktoriem un cilvēka faktoriem;

(c)	visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(c)	visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2. Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

(a)	izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā;

(a)	izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā vai nosaukums, ko tradicionāli lieto konkrētā vietā ;

(b)	kura konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

(b)	konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

(c)	vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(c)	vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dažus nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, pat ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par definēto ģeogrāfisko apgabalu vai atšķiras no tā, ar noteikumu, ka:

(a)	ir definēts izejvielu ražošanas apgabals;

(a)	ir definēts izejvielu ražošanas apgabals;

(b)	pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi;

(b)	pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi;

(c)	pastāv kontroles pasākumi, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu; un

(c)	pastāv kontroles pasākumi, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu; un

(d)	attiecīgie cilmes vietas nosaukumi ir atzīti kā cilmes vietas nosaukumi izcelsmes valstī līdz 2004. gada 1. maijam.

(d)	attiecīgie cilmes vietas nosaukumi ir atzīti kā cilmes vietas nosaukumi izcelsmes valstī līdz 2004. gada 1. maijam.

Šajā punktā par izejvielām var uzskatīt tikai dzīvus dzīvniekus, gaļu un pienu.

4. Lai ņemtu vērā dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.

Turklāt, lai ņemtu vērā dažu produktu vai apgabalu specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu.

Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.

Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.”

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 2.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

6. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(2a)	regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi.

“2. Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi vai radīt apjukumu attiecībā uz produktiem ar reģistrētajiem nosaukumiem un attiecīgo šķirni vai sugu .

Ņem vērā:

a)	augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukuma faktisko lietojumu tirdzniecības nosaukumā;

b)	jebkādu nosaukumu dublēšanu, kas var rasties saistībā ar reģistrāciju;

c)	augu šķirnes vai dzīvnieku sugas lietojuma paplašinājumu ārpus izcelsmes apgabala.”

Grozījums Nr. 252

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

7. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3)	Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

7. pants

“7. pants

Produkta specifikācija

1. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:

(a)	nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā;

(a)	nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā;

(b)	produkta apraksts, tostarp vajadzības gadījumā izejvielu apraksts, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

(b)	produkta apraksts, tostarp vajadzības gadījumā izejvielu apraksts, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

(c)	ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta saistībā ar šā punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā minēto saikni, un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 5. panta 3. punkta prasībām;

(c)	ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta saistībā ar šā punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā minēto saikni, un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 5. panta 3. punkta prasībām;

(d)	pierādījumi, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 5. panta 1. vai 2. punktā;

(d)	izsekojamības pierādījumi, kas apliecina, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 5. panta 1. un 2. punktā;

(e)

apraksts par produkta iegūšanas metodi un vajadzības gadījumā par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;

(e)

apraksts par produkta iegūšanas metodi un vajadzības gadījumā par tā ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;

(f)	sīka informācija, kas nosaka:

(f)	sīka informācija, kas nosaka:

(i)	saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punktā; vai

(i)	attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punktā; vai

(ii)	attiecīgā gadījumā saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 5. panta 2. punktā;

(ii)	attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 5. panta 2. punktā;

(g)	to iestāžu nosaukums un adrese vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 37. pantu, un to konkrētie pienākumi;

(g)	to iestāžu nosaukums un adrese vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 37. pantu, un to konkrētie pienākumi;

(h)	jebkādi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi.

(h)	jebkādi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi.

2. Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku liela reģistrācijas pieteikumu skaita.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 4.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

11. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4a)	regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ja vien minētajā nolīgumā tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi saskaņā ar šo regulu, šādus nosaukumus ieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

“2. Ja nolīgumā tā paredzēts, reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ja vien minētajā nolīgumā tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi saskaņā ar šo regulu, šādus nosaukumus ieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.”

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 4.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

12. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4b)	regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

12. pants

“12. pants

Nosaukumi, simboli un norādes

1. Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu.

2. Izveido Savienības simbolus, kas domāti aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes publiskošanai.

3. Tādu Savienības izcelsmes produktu gadījumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā ir ar tiem saistītie Savienības simboli. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta reģistrētajam nosaukumam. Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgie saīsinājumi “ACVN” vai “AĢIN”.

3. Tādu Savienības izcelsmes produktu gadījumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā , reklāmas materiālos un dokumentācijā, kas attiecas uz konkrēto produktu, ir ar tiem saistītie Savienības simboli. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta reģistrētajam nosaukumam , tam jābūt labi redzamā vietā, lai tas būtu viegli pamanāms, skaidri salasāms un, ja nepieciešams, neizdzēšams. Tas nekādā gadījumā nedrīkst būt apslēpts, maskēts vai pārtraukts ar citām rakstiskām norādēm vai attēliem, vai citu starpdokumentāciju . Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgie saīsinājumi “ACVN” vai “AĢIN”.

4. Turklāt marķējumā var būt arī ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēlojumi, kā minēts 5. pantā, un teksts, grafisks attēlojums vai simboli, kas norāda uz dalībvalsti un/vai reģionu, kurā atrodas minētais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.

5. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, marķējumā kopā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot Direktīvas 2008/95/EK 15. pantā minētās kolektīvās ģeogrāfiskās zīmes.

6. Ja trešo valstu izcelsmes produktus tirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā var būt 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītie Savienības simboli.

6. Ja trešo valstu izcelsmes produktus tirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā var būt 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītie Savienības simboli. Ja trešo valstu produktus aizsargā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, un ja tos netirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā neiekļauj 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītos Savienības simbolus.

7. Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem izveido Savienības simbolus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem definē Savienības simbolu un norāžu tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu tādiem produktiem, kurus tirgo ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem definē Savienības simbolu un norāžu tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu tādiem produktiem, kurus tirgo ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 253

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

13. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5)	Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

13. pants

“13. pants

Aizsardzība

1. Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:

(a)

jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

(a)

jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

(b)

jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

(b)

(c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

(c)

(d)	jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

(d)	jebkuru citu praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi;

(da)	jebkura līdzīga domēna vārda ļaunprātīgu reģistrāciju, kas pilnīgi vai daļēji var radīt tā noturēšanu par aizsargātu nosaukumu.

Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad minētā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu neuzskata par tādu, kas ir pretrunā pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.

2. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par sugas vārdiem.

3. Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus un tiesību aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, kas ir ražoti vai laisti tirgū minētajā dalībvalstī.

3.a Aizsardzību, kas minēta 1. punktā, piemēro arī tām tranzītprecēm Regulas (ES) 2017/625 3. panta 44. punkta nozīmē, kuras tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā, un precēm, kas tiek pārdotas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.

Šīs iestādes sniedz piemērotas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai.

Šīs iestādes sniedz piemērotas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai.”

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 6. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

15. pants – 1. un 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)	regulas 15. pantu groza šādi:

svītrots

(a)	panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(b)	panta 2. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu: “Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku pamatotos gadījumos pagarina, kad ir parādīts, ka:”;

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 6.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

15. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(6a)	regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

15. pants

“15. pants

Pārejas laiks aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai

1. Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 13. panta 1. punktam, atļautu turpināt lietot nosaukumu, ar kuru attiecīgais produkts tika tirgots, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 49. panta 3. punktu vai 51. pantu liecina, ka:

a)	nosaukuma reģistrēšana apdraudētu pilnībā vai daļēji identiska nosaukuma esību; vai

a)	nosaukuma reģistrēšana apdraudētu pilnībā vai daļēji identiska nosaukuma esību; vai

b)	šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar minēto nosaukumu attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publikācijas dienas.Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

b)	šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar minēto nosaukumu attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publikācijas dienas.

2. Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku līdz 15 gadiem pietiekami pamatotos gadījumos, kad ir parādīts, ka:

a)	šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Komisijai;

a)	šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Komisijai;

b)	šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevarēja būt maldināti par produkta patieso izcelsmi.

b)	šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevarēja būt maldināti par produkta patieso izcelsmi.

Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

4. Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, lai visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievērotu specifikācijas, dalībvalsts var paredzēt pārejas laiku līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts iestādēs, un šo faktu ir precizējuši valsts iebildumu procedūrā, kas minēta 49. panta 3. punktā.

4. Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, lai visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievērotu specifikācijas, dalībvalsts var paredzēt pārejas laiku līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms 49. panta 3. punktā minētās valsts iebildumu procedūras sākšanas, un šo faktu ir precizējuši minētajā procedūrā .

Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūru.

Šādu pārejas laiku norāda 8. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā.

Šādu pārejas laiku norāda 8. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā.”

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 7.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)	regulas 18. panta 3. punktu svītro;

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 8.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

23. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(8a)	regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Neskarot 4. punkta noteikumus, 2. punktā minētais simbols ir tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, kurus tirgo kā atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētu tradicionālo īpatnību. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta nosaukumam. Marķējumā var būt arī norāde “garantēta tradicionālā īpatnība” vai atbilstīgais saīsinājums “GTĪ”.

“3. Neskarot 4. punkta noteikumus, 2. punktā minētais simbols ir tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, reklāmas materiālos un dokumentācijā attiecībā uz iesaistīto produktu, kurus tirgo kā atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētu tradicionālo īpatnību. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta nosaukumam , tam jābūt labi redzamā vietā, lai tas būtu viegli pamanāms, skaidri salasāms un, ja nepieciešams, neizdzēšams. Tas nekādā gadījumā nedrīkst būt apslēpts, maskēts vai pārtraukts ar citām rakstiskām norādēm vai attēliem, vai citu starpdokumentāciju . Marķējumā var būt arī norāde “garantēta tradicionālā īpatnība” vai atbilstīgais saīsinājums “GTĪ”.”

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 9. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

24.a pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem , nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;	Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 9.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

33.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9 a)

Iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

Papildu noteikumi attiecībā uz neobligāta kvalitātes termina “kalnu produkts” izmantošanu

Dalībvalstis var apstiprināt produkta laišanu tirgū, izmantojot neobligāto kvalitātes terminu “kalnu produkts”, ja tā ražošanas noteikumi nepārkāpj kalnu produkta ražošanas un marķēšanas prasības attiecīgajā valstī, ja tādas prasības pastāv.”;

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 10. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

49. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja valsts tiesā vai citā valsts struktūrā ir sākta procedūra attiecībā uz pieteikumu, kas iesniegts Komisijai saskaņā ar 4. punktu.	8. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja valsts tiesā vai citā valsts struktūrā ir sākta procedūra attiecībā uz valsts kompetentās iestādes galīgo lēmumu par pieteikumu, kas iesniegts Komisijai saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 10. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

49. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai apturētu 50. pantā minēto reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu, līdz valsts tiesa vai cita valsts struktūra ir pasludinājusi spriedumu lietā, kurā apstrīdēts reģistrācijas pieteikums, par ko dalībvalsts valsts procedūrā saskaņā ar 4. punktu ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu.	svītrots
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 11. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

50. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija izskata reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 49. panta 4. un 5. punktu. Komisija , ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas un iebildumu procedūras iznākumu, pārbauda , vai pieteikumos nav acīmredzamu kļūdu.	1. Komisija izskata reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 49. panta 4. un 5. punktu. Komisija pārbauda pēc attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas un iebildumu procedūras saņemtos pieteikumus, lai noskaidrotu , vai tajos nav acīmredzamu kļūdu.

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 14. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

53. pants – 2. un3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[…]	svītrots

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 14.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1151/2012

53. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(14a)

regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

53. pants

“53. pants

Produkta specifikācijas grozījums

1. Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.

Pieteikumā raksturo un pamato pieprasītos grozījumus.

2. Ja grozījums ietver vienu vai vairākus tādus grozījumus specifikācijā, kas nav maznozīmīgi, uz grozījuma pieteikumu attiecas 49. līdz 52. pantā noteiktā procedūra .

2. Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: Savienības nozīmes grozījumos, par kuriem iebildumu procedūra norisinās Savienības līmenī, un standarta grozījumus, kurus izskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.

Grozījumu uzskata par Savienības nozīmes grozījumu, ja:

a)	tas ietver izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā, aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē vai garantētas tradicionālās īpatnības nosaukumā;

b)	tas var kropļot saiknes, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā – attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem — vai 5. panta 2. punktā – attiecībā uz aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)	tas vieš tādas izmaiņas ražošanas metodē vai izejvielu un sastāvdaļu izmantojumā, kas neatbilst tradicionālajai praksei un izmantojumiem – attiecībā uz garantētajām tradicionālajām īpatnībām;

d)	tas paredz jaunus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

Visi citi grozījumi produktu specifikācijās tiek uzskatīti par standarta grozījumiem. Arī pagaidu grozījumi, kas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kuras izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, un pagaidu grozījumi, kas ir jāizdara kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, ir uzskatāmi par standarta grozījumiem.

Savienības nozīmes grozījumus apstiprina Komisija. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis ir saskaņā ar 49.–52. pantā izklāstīto procedūru .

Tomēr, ja ierosinātie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija apstiprina vai noraida pieteikumu . Gadījumā, ja tiek apstiprināti grozījumi, kas izraisa 50. panta 2. punktā minēto elementu grozīšanu, Komisija minētos elementus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Standarta grozījumus apstiprina dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai . Trešās valstis standarta grozījumus apstiprina saskaņā ar attiecīgajā trešā valstī piemērojamajiem tiesību aktiem un paziņo par tiem Komisijai.

Attiecībā uz II sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:

a)	nav saistīts ar produkta būtiskajām īpašībām;

b)	nemaina saikni, kas minēta 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā;

c)	neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai jebkurā produkta nosaukuma daļā;

d)	neietekmē definēto ģeogrāfisko apgabalu; vai

e)	nepalielina produkta vai tā izejvielu tirdzniecības ierobežojumus.

Attiecībā uz III sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:

a)	nav saistīts ar produkta būtiskajām īpašībām;

b)	neizraisa būtiskas izmaiņas ražošanas metodē; vai

c)	neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai jebkurā produkta nosaukuma daļā.

Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.

2.a Regulas 15. pantu piemēro arī Savienības grozījuma pieprasījumiem un standarta grozījumiem specifikācijā.

3. Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums neietver nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā un ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām specifikācijā, kuras izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanas , Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, papildinot grozījumu pieteikuma procesa noteikumus.

3. Lai atvieglotu produkta specifikācijas Savienības un standarta grozījumu administratīvo procesu, arī gadījumos, kad grozījums neietver nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem papildina grozījumu pieteikuma procesa noteikumus.

3.a Komisija pieņem pamatnostādnes, nosakot kritērijus un kopēju metodiku, lai piemērotu un izpildītu gan Savienības, gan parasto specifikāciju izmaiņu administratīvo apstrādi, tādējādi nodrošinot parasto izmaiņu saskaņotu piemērošanu valsts līmenī. Līdz …[trīs gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija veic sākotnējo novērtējumu par Savienības un parasto specifikāciju izmaiņu administratīvās apstrādes efektivitāti, lai novērtētu reformas īstenošanas ietekmi un saskaņotību valsts līmenī. Pēc novērtējuma pabeigšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem secinājumiem.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu un par standarta grozījumu paziņošanu Komisijai . Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

2. pants – 1 daļa – 15. punkts

Regula (ES) Nr. 1151/2012

I pielikums – I daļa – 22.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	bišu vasks.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

3. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3a)	regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

3. pants

“3. pants

Aromatizētu vīna produktu definīcija un klasifikācija

1. Aromatizēti vīna produkti ir produkti, kas iegūti no vīna nozares produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un kas ir aromatizēti. Tos iedala šādās kategorijās:

a)	aromatizēti vīni;

a)	aromatizēti vīni;

b)	aromatizēti vīna dzērieni;

b)	aromatizēti vīna dzērieni;

c)	aromatizēti vīna kokteiļi.

c)	aromatizēti vīna kokteiļi.

ca)	aromatizēta vīna ar samazinātu spirta saturu produkti:

2. Aromatizēts vīns ir dzēriens:

a)	kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IV daļas 5. punktā un VII pielikuma II daļas 1. punktā un no 3. līdz 9. punktā, izņemot “Retsina” vīnu;

a)	kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IV daļas 5. punktā un VII pielikuma II daļas 1. punktā un no 3. līdz 9. punktā, izņemot “Retsina” vīnu;

b)	kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 75 % no kopējā tilpuma;

b)	kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 75 % no kopējā tilpuma;

c)	kam var būt pievienots spirts,

c)	kam var būt pievienots spirts,

d)	kam var būt pievienotas krāsvielas,

d)	kam var būt pievienotas krāsvielas,

e)	kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;

e)	kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;

f)	kas var būt saldināts;

f)	kas var būt saldināts;

g)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14,5 tilp. % un nav lielāka par 22 tilp. %, bet kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 tilp. %.

g)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14,5 tilp. % un nav lielāka par 22 tilp. %, bet kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 tilp. %.

3. Aromatizēts vīna dzēriens ir dzēriens:

a)	kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un no 4. līdz 9. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;

a)	kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un no 4. līdz 9. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;

b)	kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

b)	kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

c)	kam nav pievienots spirts, ja vien II pielikumā nav noteikts citādi;

c)	kam nav pievienots spirts, ja vien II pielikumā nav noteikts citādi;

d)	kam var būt pievienotas krāsvielas,

d)	kam var būt pievienotas krāsvielas,

e)	kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;

e)	kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;

f)	kas var būt saldināts;

f)	kas var būt saldināts;

g)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 % tilp. un nav lielāka par 14,5 % tilp.;

g)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 % tilp. un nav lielāka par 14,5 % tilp.;

4. Aromatizēts vīna kokteilis ir dzēriens:

a)	kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un 4. līdz 11. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;

a)	kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un 4. līdz 11. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;

b)	kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

b)	kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

c)	kam nav pievienots spirts;

c)	kam nav pievienots spirts;

d)	kam var būt pievienotas krāsvielas,

d)	kam var būt pievienotas krāsvielas,

e)	kas var būt saldināts;

e)	kas var būt saldināts;

f)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 1,2 % tilp. un mazāka par 10 %;

f)	kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 1,2 % tilp. un mazāka par 10 %;

4.a Šīs regulas nolūkos par “aromatizēta vīna ar samazinātu spirta saturu produktu” uzskata dzērienu:

a)	kas iegūts 2., 3. vai 4. punktā noteiktajos apstākļos;

b)	kam ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem nosacījumiem;

c)	kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 0,5 %.

4.b Vīndarības prakse, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 606/2009, kura grozīta ar Komisijas 2017. gada 2. augusta Deleģēto regulu (ES) 2017/1961, attiecas uz aromatizētiem vīna produktiem.”

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Regula (ES) Nr. 251/2014

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“4. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar aromatizēta vīna produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.”;

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

5. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4a)	regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5. pants

“5. pants

Tirdzniecības nosaukumi

1. Aromatizētajiem vīna produktiem, ko laiž tirgū Savienībā, izmanto II pielikumā uzskaitītos tirdzniecības nosaukumus ar noteikumu, ka tie atbilst minētajā pielikumā iekļautajām attiecīgo tirdzniecības nosaukumu prasībām. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar pieņemto nosaukumu, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā.

2. Ja vien II pielikumā nav noteikts citādi, aromatizētajiem vīna produktiem, kas atbilst prasībām attiecībā uz vairāk nekā vienu tirdzniecības nosaukumu, var izmantot tikai vienu no minētajiem tirdzniecības nosaukumiem.

3. Alkoholisku dzērienu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, nedrīkst raksturot, noformēt vai marķēt, izmantojot tādus vārdus vai frāzes kā, piemēram, “kā”, “tips”, “veids”, “ražots”, “aromāts” vai citus terminus, kas līdzīgi tirdzniecības nosaukumiem.

4. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar šo regulu .

4. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar aromatizēta vīna produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 .

5. Neskarot 26. pantu, tirdzniecības nosaukumus nepapildina aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

5.a Ja aromatizētā vīna produktus ir paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, dalībvalstis var atļaut izmantot tirdzniecības nosaukumus, kas nav II pielikumā minētie tirdzniecības nosaukumi, gadījumos, kad šādi tirdzniecības nosaukumi ir pieprasīti attiecīgās trešās valsts tiesību aktos. Šos tirdzniecības nosaukumus var norādīt valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas.

5.b Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu nolūkā papildināt šīs regulas II pielikumu, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, zinātnes un tirgus tendences, patērētāju veselību vai patērētāju vajadzību pēc informācijas.”

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b)	regulas 6. pantam pievieno šādu punktu: “3.a Vīnogu ražas gads var tikt norādīts uz produktu etiķetēm ar nosacījumu, ka vīnkopības produkts veido vismaz 75 % no kopējā tilpuma un ka vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas šo produktu izgatavošanai, ir ievāktas attiecīgajā gadā.”

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4c)	Iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Uzturvērtības paziņojums

1. Uz etiķetes tiek norādīts aromatizētā vīna produktu uzturvērtības paziņojums, kas var aprobežoties tikai ar enerģētisko vērtību.

2. Enerģētiskā vērtība ir:

a)	izteikta ar skaitļiem un vārdiem vai simboliem, un jo īpaši simbolu (E), kas apzīmē enerģētisko vērtību;

b)	aprēķināta, izmantojot korekcijas pakāpes, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIV pielikumā;

izteikta kā vidējā vērtība kilokalorijās, kuru pamatā ir:

i)	aromatizētā vīna produkta ražotāja veiktā analīze, vai

ii)	aprēķins, izmantojot vispārēji noteiktus un pieņemtus datus,

d)	izteikta uz 100 ml. Papildus tam to var izteikt patēriņa vienībā, ko patērētājs var viegli atpazīt, ar nosacījumu, ka izmantotā vienība ir kvantificēta uz etiķetes un ka ir norādīts vienību skaits iepakojumā.”

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

3. pants – 4.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

7.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4d)	Iekļauj šādu pantu:

“7.b pants

Sastāvdaļu saraksts

1. Aromatizēto vīna produktu sastāvdaļu sarakstu norāda uz etiķetes vai citā veidā, ne tikai uz pudeles (vai cita veida taras) piestiprinātas etiķetes ar nosacījumu, ka uz tās ir norādīta skaidra un tieša saikne ar produktu. Tas nav jānorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta komerciāliem vai tirgvedības nolūkiem.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 33. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz aromatizētā vīna produktu sastāvdaļu saraksta norādi. Komisija pieņem deleģētos aktus ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc…[šīs regulas spēkā stāšanās dienas].”

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

3. pants – 7.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)	I pielikuma a) daļas 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“iiia)

stiprie alkoholiskie dzērieni (ne vairāk kā 1 % no kopējā tilpuma).”

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

3. pants – 7.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

I pielikums – 2. punkts – f apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(7b)	regulas I pielikuma 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

f)	citas dabīgas ogļhidrātus saturošas vielas, kuru iedarbība ir līdzīga iepriekš minēto produktu iedarbībai.

“f)	citas dabīgas vielas, kuru iedarbība ir līdzīga iepriekš minēto produktu iedarbībai.”

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

3. pants – 7.c punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

II pielikums – A daļa – 3 punkts – 1. ievilkums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(7c)	II pielikuma A daļas 3 panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu punktu:

—	kam pievienots spirts, un

“—	kuram var būt pievienots spirts, un”

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

3. pants – 7.d punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

II pielikums – B daļa – 8 punkts – 1. ievilkums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(7d)	II pielikuma B daļas 8. punktā pirmo ievilkumu aizstāj šādi:

—	kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna,

“—	kas iegūts tikai no sarkanvīna un/vai baltvīna,”

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

3. pants – 7.e punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 251/2014

II pielikums – Ca daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7e)	II pielikumā iekļauj šādu daļu:

“Ca

daļa

“AROMATIZĒTĀ VĪNA PRODUKTI AR SAMAZINĀTU SPIRTA SATURU

1)	“aromatizētā vīna produkti ar samazinātu spirta saturu” vai “ar samazinātu spirta saturu (lieto kopā ar aromatizētā vīna produkta nosaukumu, ko izmanto tā ražošanai)” Produkti, kas atbilst 3. panta 4.a punktā izklāstītajai definīcijai.”

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

4. pants – - 1. daļa (jauna)

Regula (ES) Nr. 228/2013

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Regulas V nodaļā iekļauj šādu pantu:
	“22.a pants
	Starpnozaru nolīgumi
	1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. un 165. panta, ja starpnozaru organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu, darbojas tālākajā reģionā un tiek uzskatīta par tādu, kas pārstāv viena vai vairāku konkrēto produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc minētās organizācijas lūguma nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko ir vienošanās šajā organizācijā, var uz vienu gadu, paredzot iespēju atjaunot šo periodu, padarīt saistošus citiem tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav fiziskas personas, kuras darbojas attiecīgajā tālākajā reģionā, un nav minētās organizācijas biedri.
	2. Ja atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 1. punktu un darbības, uz kurām attiecas minētie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar produktiem, kurus paredzēts tirgot tikai tā paša tālākā reģiona vietējā tirgū, dalībvalsts pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem vai grupām, kuras nav organizācijas biedri, bet darbojas attiecīgajā tirgū, jāmaksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļa no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu attiecīgo darbību veikšanas tiešās izmaksas.
	3. Attiecīgās dalībvalsts informē Komisiju par jebkādu nolīgumu, kura darbības joma ir paplašināta saskaņā ar šo pantu.”

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādas maksimālās ikgadējās summas :	2. Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, līdz pat ikgadējai kopējai summai, kas vienāda ar :

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 2. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Francijas Aizjūras departamentos: EUR 267 580 000 ,

—	Francijas Aizjūras departamentos: 278,41 miljoni EUR

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 2. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 102 080 000 ,

—	Azoru salās un Madeirā: 106,21 miljoni EUR

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 2. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Kanāriju salās: EUR 257 970 000 .

—	Kanāriju salās: 268,42 miljoni EUR

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 3. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Francijas Aizjūras departamentos: EUR 25 900 000 ,

—	Francijas Aizjūras departamentos: EUR 26 900 000 ,

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 3. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 20 400 000 ,

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 21 200 000 ,

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 228/2013

30. pants – 3. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Kanāriju salās: EUR 69 900 000 .

—	Kanāriju salās: EUR 72 700 000 .

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Regula (ES) Nr. 228/2013

32. pants – 4. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	Regulas 32. panta 4. punktu aiztāj ar šādu:
4. Analīzēs, pētījumos un novērtējumos, ko Komisija veic saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem un kopējo lauksaimniecības politiku, tā iekļauj īpašu sadaļu par visiem tiem jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi tālākajiem reģioniem .	“4. Pirms jebkādu tirdzniecības sarunu sākšanas, kas varētu ietekmēt lauksaimniecību tālākajos reģionos, Savienība veic pētījumus, analīzes un ietekmes novērtējumus par šādu sarunu iespējamām sekām un pielāgo savas sarunu pilnvaras, lai ņemtu vērā tālāko reģionu īpašos ierobežojumus un izvairītos no jebkādas negatīvas ietekmes šajos reģionos . Šajos pētījumos vai ietekmes novērtējumos Komisija par kritērijiem izmanto ANO šajā jomā noteiktos kritērijus.”

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 229/2013

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 23 000 000 .	2. Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot maksimālo summu 23,93 miljonus EUR.

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 229/2013

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Summa, ko piešķir, lai finansētu III nodaļā minēto īpašo piegādes režīmu, nepārsniedz EUR 6 830 000 .	3. Summa, ko gadā piešķir, lai finansētu III nodaļā minēto īpašo piegādes režīmu, nepārsniedz 7,11 miljonus EUR.

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Vīnu, kas laists tirgū vai marķēts pirms attiecīgo noteikumu piemērošanas un kas neatbilst šajā regulā noteiktajām specifikācijām, var tirgot, līdz beidzas krājumi.

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta ga) apakšpunktu un 119. panta 3.a punktu piemēro no… [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta gb) apakšpunktu un 119. panta 3b punktu, kā tie minēti šajā regulā, piemēro no otrā pilnā tirdzniecības gada sākuma pēc dienas, kad stājies spēkā deleģētais akts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 122. panta va) apakšpunktā, kā tas minēts šajā regulā.

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Regulas (ES) Nr. 251/2014 7.a pantu, kā tas minēts šajā regulā, piemēro no… [18 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Regulas (ES) Nr. 251/2014 7.b pantu, kā tas minēts šajā regulā, piemēro no otrā pilnā tirdzniecības gada sākuma pēc dienas, kad stājies spēkā deleģētais akts, kas minēts šajā pantā.

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, paplašinot noteikumus par sastāvdaļu sarakstu un uzturvērtības norādēm vīna produktiem salīdzinājumā ar citiem alkoholiskajiem dzērieniem.

(*1) Atsauces uz “cp” pieņemto grozījumu virsrakstos ir atsauces uz minēto grozījumu atbilstīgajām daļām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0198/2019).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(12) Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārta (1986–1994), 1. pielikums, 1.C pielikums, Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (PTO) (OV L 336, 23.12.1994., 214. lpp.).

(13) Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(22) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(22) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).”

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 404

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 6. oktobris

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2020.–2021. GADA SESIJA 2020. gada 19.–23. oktobra sēdes 2020. gada 20. oktobrī pieņemtie teksti par 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu publicēti OV L 420, 14.12.2020 . PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
2021/C 404/01	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par digitālo pakalpojumu tiesību aktu: vienotā tirgus darbības uzlabošana (2020/2018(INL))	2
2021/C 404/02	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par digitālo pakalpojumu tiesību aktu: komerctiesību un civiltiesību noteikumu pielāgošana komercvienībām, kas darbojas tiešsaistē (2020/2019(INL))	31
2021/C 404/03	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par digitālo pakalpojumu tiesību aktu un ar pamattiesību ievērošanu saistītajām problēmām (2020/2022(INI))	53
2021/C 404/04	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru (2020/2012(INL))	63
2021/C 404/05	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgajam intelektam piemērojamo civiltiesiskās atbildības režīmu (2020/2014(INL))	107
2021/C 404/06	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību (2020/2015(INI))	129
2021/C 404/07	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu (2019/2201(INI))	136
	Ceturtdiena, 2020. gada 22. oktobris
2021/C 404/08	Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija Eiropas izglītības nākotne saistībā ar Covid-19 (2020/2760(RSP))	152
2021/C 404/09	Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija par Komisijas pienākumiem vīzu savstarpējības jomā atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1806 7. pantam (2020/2605(RSP))	157
2021/C 404/10	Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm 2020. gadā (2020/2079(INI))	159
2021/C 404/11	Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā (2020/2006(INL))	175
	Piektdiena, 2020. gada 23. oktobris
2021/C 404/12	Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobra rezolūcija par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā (2019/2167(INI))	202
	IETEIKUMI
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
2021/C 404/13	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra ieteikums Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošanu un pārvaldību (2020/2080(INI))	215
	Trešdiena, 2020. gada 21. oktobris
2021/C 404/14	Eiropas Parlamenta 2020. gada 21. oktobra ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par attiecībām ar Baltkrieviju (2020/2081(INI))	224
2021/C 404/15	Eiropas Parlamenta 2020. gada 21. oktobra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām (2020/2004(INI))	240

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
2021/C 404/16	P9_TA(2020)0268 Priekšlikums, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem saistībā ar L kategorijas sērijas beigu transportlīdzekļiem ***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem saistībā ar L kategorijas sērijas beigu transportlīdzekļiem (COM(2020)0491 – C9-0285/2020 – 2020/0251(COD)) P9_TC1-COD(2020)0251 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 20. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem saistībā ar L kategorijas sērijas beigu transportlīdzekļiem	249
2021/C 404/17	Eiropas Parlamenta 2020. gada 20. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Spānijas pieteikumu EGF/2020/001 ES/Galisijas kuģubūves palīgnozares (COM(2020)0485 – C9-0294/2020 – 2020/1996(BUD))	250
	Piektdiena, 2020. gada 23. oktobris
2021/C 404/18	Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392 – C8-0248/2018 – 2018/0216(COD))	254
2021/C 404/19	Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))	571
2021/C 404/20	Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (COM(2018)0394 – C8-0246/2018 – 2018/0218(COD))	651