22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/2

P9_TA(2020)0211

Efektīvi pasākumi programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai

Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra rezolūcija par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai (2019/2195(INI))

(2021/C 385/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 165., 166., 167., 191. un 193. pantu,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (1),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (3),

—	ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 5. jūnija rezolūciju, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” (4),

—	ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” (COM(2018)0367),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 31. janvāra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0050),

—	ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”, īstenošanu (6),

—	ņemot vērā 2019. gada 12. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” (7),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”(COM(2018)0440),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) 2018/1475, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu (8),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (9),

—	ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (COM(2018)0366),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) (10),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 30. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Programmas “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0248),

—	ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) (11),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (12),

—	ņemot vērā saistības, ko nākamā inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komisāre uzņēmās 2019. gada 30. septembra uzklausīšanā Eiropas Parlamentā,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0141/2020),

tā kā Eiropas zaļajā kursā ir noteikts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību, visu ES programmu un politikas virzienu centrā izvirzot neatliekamību klimata jomā; tā kā Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī palielināt sabiedrības informētību un iesaistīt iedzīvotājus klimata politikas pasākumos, izstrādājot visaptverošu Eiropas programmu; tā kā šāda pieeja būtu jābalsta arī uz izglītības un apmācības, kultūras un jaunatnes programmu pārvērtēšanu; tā kā vides aizsardzība, ilgtspēja un cīņa pret klimata pārmaiņām būtu jāintegrē visās programmās un jāpopularizē kā transversālas prasmes;

tā kā 13. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) aicina rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, un tā kā, īstenojot 13. IAM, ir paredzēts uzlabot izglītību, veicināt informētību un institucionālās spējas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu;

tā kā Covid-19 krīze dramatiski ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti, izglītību un fizisku piekļuvi kultūrai, mākslai un sportam; tā kā šī krīze ir ievērojami ietekmējusi arī šīs trīs programmas; tā kā pēc pandēmijas ir svarīgi saglabāt Savienības kultūras vērtības un atjaunot Eiropas tēlu nākamajām paaudzēm; tā kā kultūras apmaiņa un mijiedarbība, ko veicina šīs trīs programmas, palīdzēs Eiropai izkļūt no krīzes, kas vairs nav tikai veselības krīze;

tā kā izglītībai, sportam, brīvprātīgajam darbam un kultūrai ir būtiska nozīme ekoloģiskās pārejas procesā attiecībā uz informētības palielināšanu, mācīšanos, komunikāciju un zināšanu un labas prakses apmaiņu un tā kā šo potenciālu var izmantot nākamajā plānošanas periodā, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus vides problēmu risināšanai;

tā kā programma “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK) un programma “Radošā Eiropa” skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi un palīdz uzlabot kohēziju un veidot starpkultūru izpratni visā Savienībā, kandidātvalstīs un pievienošanās valstīs, kaimiņvalstīs un visā pasaulē, piedaloties trešām valstīm;

F.	tā kā, lai gan šo programmu pamatuzsvars nav saistīts ar vidi, tās ar savu saturu un darbības jomu tomēr veicina zaļo pārkārtošanos, veidojot videi un klimatam labvēlīgu domāšanu un tādu sabiedrību, kuras pamatā ir savstarpēja sapratne un cieņa; tā kā tādēļ būtu jāsaglabā to pamatbūtība;

G.	tā kā masu sporta un kultūras pasākumiem ir vienojošs raksturs;

H.	tā kā programmai “Erasmus+” ir potenciāls ilgtspējīgas attīstības jomā; tā kā šī programma veicina mūžizglītību;

I.	tā kā ESK mērķi un pamatbūtība dod jauniešiem iespēju kopīgot zināšanas un veikt praktiskas darbības, lai aizsargātu vidi;

J.	tā kā šo programmu piedāvātā mobilitātes pieredze var mainīt dalībnieku dzīvi un ietekmēt viņu ikdienas uzvedību un tā kā būtu jāveicina arī šāda veida mobilitāte;

tā kā programmai “Radošā Eiropa” ir īpaši būtiska nozīme mākslas, kultūras un audiovizuālā satura popularizēšanā un augstas kvalitātes plašsaziņas līdzekļu atbalstīšanā; tā kā šie ir galvenie ilgtspējīgas attīstības pīlāri, kas palīdz veidot noturīgāku sabiedrību; tā kā sadarbība šajās jomās var palīdzēt izstrādāt instrumentus, lai palielinātu cilvēku informētību par vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem, un tādējādi tā var būt unikāls radošu risinājumu avots visā Eiropā un pasaulē, piedaloties trešām valstīm;

L.	tā kā ir jākoordinē kopīga iniciatīva, lai izstrādātu ilgtspējīgu praksi kultūras un radošajās nozarēs; tā kā šāda iniciatīva prasa, lai izmaksas, kas saistītas ar zaļināšanas darbībām, būtu attiecināmas uz projektu atbalstu;

M.	tā kā izteiksmes un mākslinieciskās jaunrades brīvība ir neatņemams programmas “Radošā Eiropa” aspekts un tā kā, īstenojot zaļināšanas centienus, programmā ir jārespektē šī brīvība; tā kā ekoloģiski atbildīgu domāšanu projektu īstenošanā var veicināt, projekta novērtēšanā iekļaujot vides aspektus;

N.	tā kā ievērojama daļa projektu vides jomā ir īstenoti laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

O.	tā kā programmām vajadzētu būt pieejamām un brīvām no diskriminācijas; tā kā ir svarīgi ieviest konkrētus pasākumus, lai programmas padarītu iekļaujošākas cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti;

tā kā Eiropas Parlaments nākamajam plānošanas periodam ir pieprasījis vērienīgu budžetu visām trim programmām nolūkā tās padarīt iekļaujošākas un pieejamākas un tā kā mazāks budžets neļautu sasniegt šo mērķi vai īstenot efektīvus pasākumus vides, klimata un ilgtspējas jomā, neapdraudot citus šo programmu pamatelementus;

Q.	tā kā mērķis pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros atvēlēt 20 % no izdevumiem rīcībai klimata jomā nav īstenojams, ja nav pieejami vajadzīgie dati un instrumenti, lai novērtētu programmu ieguldījumu, un tā kā tādēļ tie ir steidzami jādara pieejami;

R.	tā kā fiziska mobilitāte ļauj pilnībā iedziļināties citās kultūrās un optimāli mijiedarboties ar tām; tā kā virtuālā apmaiņa un mācīšanās ir vērtīgs papildinājums fiziskajai mobilitātei, taču nesniedz tādu pašu pieredzi;

S.	tā kā arī digitālajām tehnoloģijām ir vides pēdas nospiedums;

T.	tā kā pašlaik ir maz stimulu, jo īpaši finansiālu stimulu, kas varētu virzīt šo triju programmu dalībniekus uz videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem un paradumiem, tā kā videi nekaitīgāki transportlīdzekļi parasti ir mazāk pieejami un dārgāki,

Šīm trim programmām kopīgie mērķi

norāda, ka klimata un vides vai pat mobilitātes jēdziens attiecas tikai uz to mērķu daļu, uz kuru īstenošanu tiecas Eiropas zaļais kurss; uzskata, ka mērķis ir neaprobežoties tikai ar vides jautājumiem, bet tā vietā veidot taisnīgāku sabiedrību visiem, pamatojoties uz resursu racionālu un papildinošu izmantošanu, atbildīgu patēriņu un līdzāspastāvēšanu ar citiem, respektējot ikvienu un viņa īpatnības un ņemot vērā papildināmību reģiona un valsts līmenī; uzsver, ka arī pedagogiem, māksliniekiem un radošām personām ir ievērojama ietekme, lai panāktu šīs sociālās pārmaiņas, un ka programmai “Erasmus+”, programmai “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusam ir svarīga nozīme, lai sasniegtu plašākus Eiropas zaļā kursa mērķus;

šajā sakarībā atzinīgi vērtē jauniešu apņēmību papildināt ES centienus sasniegt ilgtspēju un to, ka ilgtspējīga un zaļa Eiropa ir viens no Eiropas jaunatnes mērķiem;

uzsver šo triju programmu nozīmi sadarbības un inovācijas veicināšanā Eiropas izglītības, kultūras un jaunatnes politikas jomā un mobilitātes pozitīvo sociālo un ekonomisko ietekmi; uzsver, ka šīs programmas var palīdzēt izstrādāt radošus un inovatīvus risinājumus, kas krīzes, piemēram, Covid-19, gadījumā ļautu nodrošināt izglītības un kultūras pasākumu efektīvu turpināšanu; aicina Komisiju un valstu aģentūras un birojus izrādīt maksimālu elastību un sniegt atbalstu dalībniekiem un projektu izstrādātājiem, lai tie varētu ilgtspējīgā veidā atsākt savu darbību pēc pandēmijas;

norāda, ka ir jāveic fundamentāls novērtējums par programmu ieguldījumu klimata un vides mērķu sasniegšanā un to ietekmi šajā jomā, lai plānotu programmu turpmāko īstenošanu; pauž nožēlu, ka Komisija nav ierosinājusi nekādus vides, klimata un ilgtspējas rādītājus jaunajām programmām; tādēļ aicina Komisiju abas likumdevējas iestādes ierosināt īpašus rādītājus, kas būtu jāiekļauj regulās, kuras reglamentē jaunās paaudzes programmas; uzskata, ka šādi rādītāji ir rūpīgi jānosaka, pamatojoties uz padziļinātiem pētījumiem un kopīgu metodiku, un ka tie ļauj padziļināti analizēt gan programmu ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā (piemēram, ar to mērķiem un uzaicinājumiem iesniegt projektus), gan to ietekmi uz vidi (piemēram, izmantojot atbalstītos ceļošanas veidus); uzsver, ka šādos rādītājos ir jāņem vērā attiecīgo programmas atbalsta saņēmēju īpatnības, lai izvairītos no pārmērīga sloga radīšanas; prasa katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un publiskot ziņojumu, kurā ir apkopotie dati;

aicina Komisiju sistemātiski reģistrēt un aprēķināt dalībnieku individuālo ar transportu saistīto oglekļa pēdu; uzskata, ka šim nolūkam ir lietderīgi izmantot mobilitātes instrumentu (Mobility Tool) un paplašināt šā instrumenta izmantošanu, attiecinot to uz visiem programmas “Erasmus+” un ESK darbības virzieniem; aicina Komisiju analizēt, vai būtu iespējams izveidot līdzīgu aprēķinu metodi attiecībā uz braucieniem programmas “Radošā Eiropa” ietvaros; mudina Komisiju darīt sabiedrībai viegli pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas savākta papildus tās programmu ziņojumiem, un uzsvērt labu praksi; atgādina, ka visiem digitālajiem rīkiem un lietotnēm vienmēr ir jāatbilst datu aizsardzības tiesību aktiem;

uzsver, ka struktūras, kuras īsteno programmas, var aktīvi iesaistīties un sniegt pozitīvus ierosinājumus attiecībā uz to, kā nākamajās programmās varētu vislabāk risināt vides jautājumus un kā varētu vadīt atbalsta saņēmējus, lai tie vairāk ņemtu vērā vides jautājumus; uzskata, ka ir jāapzina, jākoordinē un jāizvērtē laba prakse, ko jau izmanto valstu aģentūras, biroji un projektu virzītāji; aicina Komisiju sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu un izplatītu ieteikumu sarakstu, pamatojoties uz labas prakses analīzi; iesaka izstrādāt marķējumu, kas ļautu sertificēt un padarīt pamanāmu atbildīgu praksi vides jomā un atalgotu vides jomā novatoriskus un daudzsološus projektus katrā programmā;

norāda, ka trūkst informācijas par finansējumu, kas šajās trijās programmās pieejams projektiem vides, klimata un ilgtspējas jomā; aicina Komisiju, valstu aģentūras un birojus uzlabot saziņu šajā jomā un padarīt redzamākus vides jautājumus projektu izstrādē, kā arī saņēmēju organizāciju un dalībnieku vidū;

aicina galvenās programmu ieinteresētās personas informēt dalībniekus par labiem vides un patēriņa prakses piemēriem un aktīvi popularizēt tos, lai tie varētu šos piemērus izmantot savā ikdienas dzīvē, piedaloties programmā, kā arī informēt dalībniekus par savu darbību ietekmi uz vidi; uzskata, ka efektīvi var būt dažādi digitālie rīki, tostarp pirmsmobilitātes kursi tiešsaistē un, iespējams, digitālā lietotne;

uzsver, cik liela nozīme ir organizācijām, kas uzņem dalībniekus, tostarp “zaļajiem birojiem” un esošajiem tīkliem, kuri atrodas galamērķa pilsētās, un cik svarīgi ir esošie tīkli, piemēram, “Erasmus+” absolventu tīkls, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu, apmainoties ar praktiskiem ieteikumiem un noderīgiem padomiem vietējā līmenī pilsētā, reģionā vai valstī, kurā tie atrodas;

10.

aicina Komisiju mudināt valstu aģentūras, birojus un projektu īstenotājas organizācijas reģistrēties Kopienas vides pārvaldības un revīzijas sistēmā (EMAS), lai veiktu novērtējumus, īstenotu saziņu un uzlabotu savu vidisko sniegumu, kā arī pastiprinātu savu darbību ilgtspēju; aicina Komisiju stimulēt un koordinēt valstu aģentūru un biroju iniciatīvas, lai samazinātu to vides pēdas nospiedumu, jo īpaši ar ilgtspējīgiem veicināšanas materiāliem, pārdomātu braucienu organizēšanu, plašāku videokonferenču izmantošanu un atkritumu samazināšanu; uzskata, ka ilgtspējīga prakse valstu aģentūrās un birojos mudinās dalībniekus pieņemt ilgtspējīgākus patēriņa ieradumus;

11.

aicina Komisiju, valstu aģentūras un birojus noteikt kritērijus, lai projektu novērtēšanā varētu ņemt vērā projektu vides aspektus, tādējādi veicinot videi nekaitīgāku praksi, vienlaikus konsekventi ievērojot radošās brīvības principu un novērtējot katru projektu saskaņā ar programmas mērķiem;

12.

uzsver virtuālās mācīšanās un apmaiņas potenciālu un vērtību attiecībā uz mobilitātes programmu turpināšanu Covid-19 ārkārtas krīzes kontekstā; aicina Komisiju mudināt vajadzības gadījumā izmantot virtuālos formātus kā papildinājumu fiziskajai mobilitātei –– gan lai samazinātu nevajadzīgu ceļošanu, gan lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad dalībnieki nevar ceļot, viņi tomēr var gūt labumu no šīm programmām;

13.

prasa Komisijai stimulēt un mudināt dalībniekus izvēlēties vismazāk piesārņojošos transportlīdzekļus, piemēram, vilcienus, nevis stigmatizēt, diskriminēt vai izslēgt dalībniekus, kuriem nav citas izvēles kā vien gaisa transports; šajā sakarībā prasa īpašu uzmanību pievērst tālākajiem reģioniem, lauku apvidiem un attāliem apgabaliem;

14.

aicina Komisiju pārskatīt pašreizējos finanšu noteikumus tā, lai pilnībā atlīdzinātu papildu ceļošanas laiku un izmaksas saistībā ar videi nekaitīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un lai dotāciju piešķīrumos ņemtu vērā papildu ceļošanas laiku; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest efektīvas finansiālās palīdzības shēmas, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem, kuriem šīs programmas ir vajadzīgas, tās ir pieejamas;

15.

aicina Komisiju, jo īpaši saistībā ar plānoto Eiropas Dzelzceļu gadu (2021), izveidot partnerības ar Eiropas dzelzceļa operatoriem, lai dalībnieki varētu ceļot par pazeminātām cenām; uzsver, ka līdzīgas iniciatīvas varētu izstrādāt arī attiecībā uz autobusu satiksmes operatoriem, jo īpaši attālos un lauku apvidos, kā arī tādos apvidos, kurus neapkalpo dzelzceļa transports;

16.

atzīst, ka programmu dalībnieki ceļo savā uzņēmējā valstī un ārpus tās, lai iepazītu vietējo kultūru; aicina valstu aģentūras un birojus un projektu darbiniekus veicināt “lēnu ceļošanu”, ekotūrismu un vides ziņā ilgtspējīgu ceļošanas iespēju izmantošanu gan tālos, gan vietējos ceļojumos;

17.

atzīmē, ka digitālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un robotikas viedai izmantošanai ir potenciāls palielināt sociālo iekļaušanu un samazināt programmu oglekļa pēdu; uzsver nepieciešamību novērst digitālo plaisu, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un aprīkojumam un digitālo prasmju apgūšanu, kas ir priekšnosacījumi viedai digitālajai pārejai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir vērienīgāks Digitālās izglītības rīcības plāns, ko jo īpaši atbalsta programma “Erasmus+”;

18.

vienlaikus norāda, ka digitalizācijas paplašināšana var ietekmēt vidi; atgādina, ka digitālo rīku izmantošana ir visu trīs programmu, jo īpaši programmas “Radošā Eiropa”, raksturīga iezīme, un aicina Komisiju ņemt vērā to digitālo ietekmi uz vidi; mudina Komisiju izpētīt risinājumus, kā samazināt digitālo rīku, tostarp interneta vietņu un programmatūras, kas tiek izmantota programmās, vides pēdas nospiedumu; aicina galvenās programmas ieinteresētās personas veicināt videi nekaitīgāku digitālo rīku izmantošanu; uzsver, ka turpmākajā digitālajā programmā un Eiropas zaļajā kursā ir nepieciešama vienota politikas veidošana, lai digitālo pārveidi apvienotu ar vides politiku;

19.

uzsver, ka efektīvi pasākumi programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai radīs izmaksas, un uzstāj, ka jaunie pasākumi nedrīkst vēl vairāk samazināt jau tā ārkārtīgi ierobežoto programmu budžetu; šajā sakarībā norāda, ka ir lietderīgi veicināt efektīvu sinerģiju un papildināmību ar citām attiecīgām finansēšanas programmām, piemēram, struktūrfondiem, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, LIFE, InvestEU, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši saskaņā ar II pīlāru, izmantojot kopu “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”, pašreizējo zināšanu un inovāciju kopienu klimata jomā un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši priekšlikumu izveidot tā zināšanu un inovāciju kopienu, kas veltīta kultūras un radošajai nozarei;

20.

atgādina, ka daudzi no triju programmu atbalsta saņēmējiem bieži vien ir nelieli un saskaras ar grūtībām sarežģītu administratīvu prasību dēļ; tādēļ aicina Komisiju sniegt norādījumus valstu aģentūrām un birojiem, kā arī atbalstīt un veicināt dialogu ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka sinerģija tiek jēgpilni panākta praksē;

Programma “Erasmus+”

21.

aicina Komisiju no 2021. gada janvāra iekļaut vidi, labu vides praksi un vides aizsardzību programmas “Erasmus+” augstākās izglītības hartā noteiktajos principos; mudina Komisiju piemērot šo pieeju visām nozarēm, uz kurām attiecas programma, un veikt pasākumus, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu; mudina uz sadarbību starp valstu aģentūrām, partneraugstskolām un studentu apvienībām, lai informāciju un ieteikumus par ilgtspēju un videi nekaitīgu praksi iekļautu uzņemšanas un citos integrācijas pasākumos;

22.

uzsver Eiropas universitāšu un profesionālās izglītības un apmācības izcilības centru potenciālu, jo tie varētu ieviest izcilības programmas plašāka ieinteresēto personu un izglītojamo loka mācīšanai un apmācībai vides, klimata un ilgtspējas jautājumos, kā arī atbalstīt pētniecības projektus šajā jomā; uzsver, ka jaunās iniciatīvas to varēs panākt tikai ar pietiekamu finansējumu programmai “Erasmus+” daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam;

23.

norāda, ka gaidāmā Eiropas studenta kartes ieviešana var būt nozīmīgs solis ceļā uz to, lai dalību programmā “Erasmus+” padarītu videi nekaitīgāku, jo tā nozīmēs pāreju no procesa papīra formātā uz racionalizētu digitālo procesu, kam jābūt augstas kvalitātes, kā arī iekļaujošam un pieejamam, tādējādi vienkāršojot arī mobilitātes cikla pārvaldību; norāda, ka Eiropas studenta karti var izstrādāt tā, lai sniegtu piekļuvi pakalpojumiem, kas veicina videi nekaitīgākas dzīves izvēli; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai paātrinātu Eiropas studenta kartes ieviešanu;

24.

atgādina, ka programmas “Atbalsts, progresīva apmācība un mācību iespējas” (SALTO) tiešsaistes platformas ir izcils informācijas un konsultāciju avots projektu virzītājiem; aicina Komisiju izveidot SALTO platformu zaļināšanas jomā;

25.

uzsver skolotājiem paredzētā “e-Twinning” tīkla nozīmi, izstrādājot un kopīgojot mācību moduļus, jo īpaši attiecībā uz ilgtspēju un klimata pārmaiņām, kas ir 2020. gada tēmas; aicina Komisiju pēc iespējas plašāk izplatīt gada ziņojumu par šo prioritāti, kā arī rīkkopu skolotājiem; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir attīstīt e-mācību platformas Eiropas mērogā, lai tādas krīzes gadījumā kā Covid-19 nodrošinātu izglītošanās nepārtrauktību;

26.

mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai atbalstītu skolu programmu izstrādi klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības jomā; uzskata, ka programmas “Erasmus+” 2. un 3. pamatdarbība var palīdzēt atbalstīt šādus centienus, izmantojot mērķtiecīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par izglītību vides jomā un paraugprakses apmaiņu starp skolām un skolotājiem;

27.

aicina Komisiju, veidojot iniciatīvas, lai koordinētu Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas izglītības telpu, iekļaut tajās ekoloģisko kritēriju sarakstu reģionālajām un valsts izglītības iestādēm attiecībā uz skolām pieejamo infrastruktūru, iekļaut šīs izglītības iestādes sabiedriskā transporta tīklos un nodrošināt saudzīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem;

28.

uzsver, ka programmai “Erasmus+”, atbalstot formālo un neformālo izglītību un apmācību, kā arī jauniešu līdzdalības pasākumus, ir izšķiroša nozīme Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši jauno paaudžu, informētības uzlabošanā, lai mudinātu viņus ieņemt aktīvu un informētu nostāju attiecībā uz ilgtspēju un attiecīgajām politikas jomām, kā arī kļūt par iesaistītiem un informētiem nākotnes pilsoņiem; uzsver jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu paraugprakses apmaiņā un tādu projektu īstenošanā, kas palielina jauno paaudžu izpratni par ilgtspēju; uzskata, ka programmai “Erasmus+” būtu arī jāveicina strādājošu jauniešu zināšanu paplašināšana par klimata pārmaiņām un vidi;

29.

prasa sporta sadaļas ietvaros veicināt sporta apvienību sadarbības projektus tādās jomās kā vide un dabas aizsardzība, veselīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids, inovācija, lai sekmētu videi nekaitīgāku praksi sportā, un ilgtspējīgu tautas sporta pasākumu organizēšana; norāda, ka sporta pasākumi ir jāpadara videi nekaitīgāki, un uzskata, ka programma “Erasmus+” var palīdzēt attīstīt un veicināt paraugpraksi šajā ziņā; uzskata, ka ESK brīvprātīgie varētu sniegt atbalstu ilgtspējīgu tautas sporta pasākumu rīkošanā;

30.

uzskata, ka vietējā līmenī īstenotas ilgtermiņa programmas un vietējo sporta organizāciju darbinieku mobilitātes veicināšana ļautu palielināt viņu informētību par videi nekaitīgāku sporta pasākumu organizēšanu; aicina Eiropas sporta nedēļā likt uzsvaru uz vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem;

31.

uzsver, ka ir svarīga dalībnieku ilgstoša iekļaušana vietējā kopienā, lai panāktu aktīvu pilsoniskumu un kultūras apmaiņu, kas ir programmas “Erasmus+” pamatelements; mudina Komisiju izpētīt, kādas programmas darbības var izstrādāt mazapdzīvotos lauku apvidos, kur aktīva sabiedrības iesaistīšanās var palīdzēt, piemēram, veicināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu;

32.

norāda uz iespēju izveidot saikni ar programmu “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola”, lai bagātinātu abas programmas un iesaistītu dalībniekus vietējā kopienā, un vietējo studentu vidū veidotu zināšanas par Eiropas pilsonību;

Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK)

33.

atgādina, ka vides aizsardzība tiek uzskatīta par svarīgu ESK solidaritātes darbību, kas atbilst pašreizējam juridiskajam pamatam, Komisijas priekšlikumam par jauno programmu pēc 2020. gada un Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā;

34.

uzskata, ka kvalitātes marķējums, kas ikvienai organizācijai, kura nosūta vai uzņem brīvprātīgo, ir jāsaņem pirms dalības ESK pasākumos, laika gaitā būtu jāattiecina arī uz pārdomātu praksi vides jomā; atgādina, ka organizācijas, kas piedalās ESK, bieži vien ir nelielas apvienības; tādēļ uzstāj, ka tām ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, lai tās varētu ieviest savā darbībā ilgtspējīgāku praksi;

35.

atgādina, ka Komisija var izsludināt uzaicinājumus iesniegt tematiskus projektus; aicina Komisiju turpmāk vairāk popularizēt ESK vides, klimata un ilgtspējas dimensiju, palielinot šo projektu pamanāmību Darba norīkojumu administrēšanas un atbalsta sistēmas (PASS) platformā;

36.

aicina par ESK atbildīgās valstu aģentūras aktīvi atbalstīt un konsultēt organizācijas, kas ir atbildīgas par nosūtīšanu un uzņemšanu; uzsver, ka tās spēj arī apzināt un palīdzēt attīstīt videi draudzīgus projektus uz vietas un nodrošināt, ka brīvprātīgie tiek informēti par pārdomātu praksi vides jomā savā darbā un ikdienas dzīvē; mudina izveidot digitālus rīkus, lai atvieglotu labas prakses un pieredzes izplatīšanu un apmaiņu starp dalībniekiem;

37.

aicina Komisiju un valstu aģentūras popularizēt projektus mazāk apdzīvotās vietās, lai stimulētu vietējās ekonomikas attīstību un ilgtspēju, vienlaikus mudinot izpētīt jaunus galamērķus;

Programma “Radošā Eiropa”

38.

uzsver kultūras un radošo nozaru milzīgo potenciālu, mudinot iedzīvotājus rīkoties ilgtspējīgi; norāda, ka muzeji, kultūras un sabiedriskās dzīves centri, izpildītājmāksla, literatūra, vizuālā māksla un dažādu mākslas veidu iniciatīvas varētu popularizēt ilgtspēju un palīdzēt pavērst pretējā virzienā klimata tendences, ja vien būs pieejams pietiekams finansējums; uzsver ilgtspējas un labas vides prakses nozīmi gan materiālā, gan nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā;

39.

aicina Komisiju un valstu birojus apspriesties ar ieinteresētajām personām no kultūras un radošajām nozarēm un apkopot informāciju par spēkā esošajām hartām dažādās mākslas jomās, lai izstrādātu hartu ar vides principu kopumu, kas jāievēro visiem programmas dalībniekiem; uzskata, ka pareizo principu noteikšanas procesam vajadzētu būt nozaru virzītam, veicināt savstarpēju mācīšanos un plaši aplūkot risināmos jautājumus, tostarp otrreizējo pārstrādi, aprites ekonomiku un uzvedības maiņu gan kultūras radītāju, gan patērētāju vidū;

40.

aicina Komisiju veikt padziļinātu izpēti un apspriesties ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu nozarei pielāgotu stratēģiju un rokasgrāmatu par labu vides praksi audiovizuālās un kultūras ražošanas, izplatīšanas un pasākumu organizēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz transportu, enerģētiku, resursu efektīvu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu, lai padarītu šo praksi par standartu visiem programmas finansētajiem projektiem; atgādina, ka šāda standarta prakse nedrīkst notikt uz kvalitatīvu kultūras un audiovizuālo projektu un pasākumu rēķina;

41.

uzsver zaļā publiskā iepirkuma nozīmi ilgtspējīgu un videi draudzīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanā kultūras pasākumos; aicina Komisiju noteikt kopīgus zaļā publiskā iepirkuma kritērijus kultūras nozarei un izstrādāt instrumentu kultūras pasākumu ietekmes uz vidi novērtēšanai; turklāt uzsver audiovizuālā satura ražošanas ietekmi uz vidi un aicina Komisiju izmantot programmas “Radošā Eiropa”MEDIA sadaļu, lai veicinātu paraugpraksi audiovizuālajā nozarē attiecībā uz ilgtspēju, energoefektivitāti un vides aizsardzību;

42.

aicina Komisiju iekļaut ilgtspēju un saudzīgu attieksmi pret vidi kritēriju kopumā, ko piemēro, atlasot un izvērtējot Eiropas kultūras galvaspilsētas; pieprasa, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas arī ievērotu hartu, kurā noteikti iepriekš minētie vides principi;

43.

aicina Komisiju kā starpnozaru pasākumu nodrošināt iespēju izveidot Eiropas vides, klimata un ilgtspējas konsultantu tīklu, kas konsultētu projektu virzītājus un programmas “Radošā Eiropa” birojus; uzskata, ka paraugprakse būtu jākopīgo un jāpublisko;

o o

44.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām un iestādēm, kas ir atbildīgas par šo triju programmu īstenošanu.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(4) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0324.

(5) OV L 347, 20.12.2013., 5. lpp.

(6) OV C 252, 18.7.2018., 31. lpp.

(7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0150.

(8) OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.

(9) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0323.

(10) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(11) OV C 263, 25.7.2018., 19. lpp.

(12) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/10

P9_TA(2020)0212

ES loma pasaules mežu aizsargāšanā un atjaunošanā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (2019/2156(INI))

(2021/C 385/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 11. pantu, 191. panta 1. punktu un 208. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 17. aprīļa spriedumu (1),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.–2030. gadam,

—	ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē noslēgto Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Globālo stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380)

—	ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, ES ārējo politiku attiecībā uz pirmiedzīvotāju tautām (2016), Eiropadomes 2017. gada 15. maija secinājumus par pirmiedzīvotāju tautām un Eiropas Konsensu par attīstību (2017),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

—	ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. septembra paziņojumu “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” (COM(2013)0659),

—	ņemot vērā galīgo ziņojumu par Komisijas 2013. gada pētījumu “ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”,

—	ņemot vērā Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pasūtīto 2018. gada priekšizpēti par iespējām pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu “Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

—	ņemot vērā 2003. gada ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar trešām valstīm un FLEGT darba plānu 2018.–2022. gadam,

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gada 21. marta rezolūciju par vides cilvēktiesību aizstāvju ieguldījuma atzīšanu centienos nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību,

—	ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) ziņojumu “Pasaules mežu stāvoklis 2020. gadā”,

—	ņemot vērā ANO stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2017.–2030. gadam,

—

ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašos ziņojumus par klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošinātību ar pārtiku un siltumnīcefekta gāzu plūsmām zemes ekosistēmās un tās 2014. gada piekto novērtējuma ziņojumu par klimata pārmaiņām: sekas, pielāgošanās un neaizsargātība,

—	ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada 31. maija vispārējo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

—	ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15) (3),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (4),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (5),

—	ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (6),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0143/2020),

tā kā laikā no 1990. līdz 2016. gadam tika zaudēti 1,3 miljoni kvadrātkilometri pasaules mežu, kas radīja graujošu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, klimatu, cilvēkiem un ekonomiku; tā kā, neraugoties uz visiem līdzšinējiem centieniem, vairākas ar mežu saistītas starptautiskās saistības, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 15,2. mērķis (7) un Aiči Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 5. mērķis (8), nav pienācīgi izpildītas, īstenojot pašreizējo politiku; tā kā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā “Eiropas vide – stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā” ir norādīts, ka “mežu platība Eiropā pēdējo divdesmit gadu laikā ir bijusi lielā mērā stabila”, bet ir arī brīdināts, ka “meža dzīvotņu un sugu saglabāšanās stāvoklis kopš 2013. gada ir nedaudz uzlabojies” un ka “dabīgi […] un cilvēku izraisīti traucējumi […] apdraud Eiropas mežus”;

B.	tā kā visi 17 IAM ir vienoti un nedalāmi; tā kā vienlaikus būtu jāpanāk progress virzībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ir galvenie IAM elementi;

tā kā meži būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un tā kā savukārt atmežošana, jo īpaši tropu mežu izciršana, ievērojami veicina klimata pārmaiņas; tā kā emisijas, ko galvenokārt atmežošanas dēļ rada zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, ir otrais nozīmīgākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā sadedzināšanas, kas veido gandrīz 12 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām; tā kā mežos ir arī 80 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības, tie sniedz ieguldījumu katastrofu riska mazināšanas pasākumos ar dabā sakņotiem risinājumiem un nodrošina iztikas līdzekļus aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju, vienlaikus aizņemot lielu daļu platības, ko tradicionāli apdzīvo pirmiedzīvotāji, veicina cilvēku veselību un iemieso neaizstājamas kultūras, sociālās un garīgās vērtības;

tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sniegto informāciju klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ aizvien biežāk un intensīvāk notiks tādi dabas traucējumi kā sausums, plūdi, vētras, kaitēkļu invāzija, erozija un ugunsgrēki, nodarot aizvien lielākus postījumus pasaules mežiem; tā kā ieguldījumu dabā sakņotos risinājumos palielināšana ir viens no rentablākajiem līdzekļiem, lai mazinātu emisijas un aizsargātu vitāli svarīgas ekosistēmas, vienlaikus palielinot iztikas līdzekļus un noturīgumu un uzlabojot pārtikas nodrošinājumu;

E.	tā kā, lai aizsargātu un atjaunotu pasaules mežus, ir nepieciešama tālejoša, vērienīga un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir politiska un sabiedrības griba;

tā kā ES un dalībvalstu ilgtspējīgas attīstības politikai un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai ir jāpiešķir īpaši būtiska loma, pastiprinot centienus aizsargāt un atjaunot mežus un uzlabot meža ekosistēmas kvantitatīvi un kvalitatīvi; tā kā nolūkā ierobežot globālo sasilšanu un palīdzēt novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu ir svarīgi, lai meži tiktu aizsargāti, atjaunoti un apsaimniekoti tā, lai maksimāli palielinātu to oglekļa uzglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanas spējas; tā kā pirmatnējie meži ļauj uzglabāt vairāk oglekļa un nodrošina vairāk būtisku dzīvotņu, kuru nav jaunākos un no jauna iestādītos mežos;

tā kā saskaņā ar PLO 2020. gada ziņojumu par pasaules mežu stāvokli pasaulē “lauksaimniecības ekspansija joprojām ir galvenais atmežošanas virzītājspēks” līdztekus pilsētu paplašināšanai, infrastruktūras attīstībai un ieguves rūpniecībai; tā kā pastāv vajadzība cieši sadarboties ar ES partnervalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, lai stiprinātu inovatīvu un pozitīvu mijiedarbību starp lauksaimniecību un mežsaimniecību nolūkā veidot ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas un uzlabot nodrošinātību ar pārtiku; tā kā ES ir arī netieši iesaistīta pasaules mežu un citu dabisko ekosistēmu iznīcināšanā un noplicināšanā, importējot un patērējot ar atmežošanu saistītas preces, piemēram, soju, palmu eļļu, gumiju, kukurūzu, liellopu gaļu, ādu un kakao; tā kā ES patēriņš veido aptuveni 10 % no atmežošanas globālās daļas, kas ietilpst to preču kopējā galīgajā patēriņā, kuras veicina atmežošanu;

tā kā nesenā organizācijas Global Witness veiktā izmeklēšanā tika atklāts, ka 2013.–2019. gadā ES reģistrētas finanšu iestādes bija galvenais starptautiskais finansējuma avots sešiem agrobiznesa uzņēmumiem, kas bija saistīti ar mežu izciršanu Amazonē, Kongo baseinā un Papua Jaungvinejā, nodrošinot tiem finansējumu 7 miljardu EUR apmērā (9);

I.	tā kā pašreizējās uzņēmumu un banku brīvprātīgās saistības risināt atmežošanas problēmu nav panākušas izmaiņas rīcībā, kuras ir vajadzīgas, lai apturētu šo postošo vides iznīcināšanu;

J.	tā kā Atjaunojamo energoresursu direktīvas negatīvās ietekmes uz pasaules un ES mežiem dēļ šī direktīva bija jāpārstrādā (10); tā kā ieviestās izmaiņas tomēr nerisinās šo problēmu;

K.	tā kā subsīdijas bioenerģijai no koksnes būtu jānovirza uz energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju;

L.	tā kā Atjaunojamo energoresursu direktīvas piemērojamo noteikumu pamatā ir izpratne, ka specializētā enerģijas ieguve ir ilgtspējīga un klimatneitrāla un ļauj atjaunot avotu atbilstīgā laikposmā; tā kā šī izpratne ir maldīga;

tā kā, lai efektīvāk aizsargātu pasaules mežus un citas dabiskās ekosistēmas, būs vajadzīga rīcība visos līmeņos, tostarp reglamentējoši pasākumi un stingrāka spēkā esošo tiesību aktu izpilde, kā arī ievērojami publiskie un privātie ieguldījumi; tā kā to var panākt, tikai nodrošinot politikas saskaņotību visās nozarēs un starp ES iekšējo un ārējo politiku, piemērojot nekaitēšanas principu;

tā kā mežu un citu dabisko ekosistēmu pastiprināta aizsardzība un atjaunošana, kā arī ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir svarīga, lai saglabātu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu iztikas līdzekļus, nodrošinātu sociālās un ekonomiskās attīstības un darbvietu radīšanas iespējas un ļautu attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku, vienlaikus uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus un aizsargājot bioloģisko daudzveidību; tā kā meži ir videi nekaitīga ekonomikas nozare, kas var radīt 10–16 miljonus darbvietu visā pasaulē;

tā kā mangrovju meži veic izšķirīgi svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, uzglabā lielu daudzumu oglekļa, ir nozīmīga nārstošanas vieta daudzām koraļļu rifu zivju sugām un aizsargā koraļļu rifus no barības vielu uzkrāšanās un nogulumiem, kā arī piekrastes teritorijas no applūšanas; tā kā līdz nesenam laikam mangrovju meži klāja vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tropiskajām piekrastēm, taču vairāk nekā puse ir zudusi piekrastes attīstības, akvakultūras, piesārņojuma un neilgtspējīgas izmantošanas dēļ;

P.	tā kā mangrovju mežu pārveide rada 10 % no oglekļa emisijām, kas saistītas ar atmežošanu, lai gan mangroves veido tikai 0,7 % no tropu mežiem (11);

tā kā, ņemot vērā problēmas mērogu, mežu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai partnervalstīs piešķirtā ES finansējuma apjoms ir nepietiekams; tā kā mežu un citu dabisko ekosistēmu aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī ar to saistītie ieguvumi un cilvēktiesību aspekti ir labāk jāintegrē ES finansēšanas mehānismos;

R.	tā kā ES un to dalībvalstu rīcībā ir ilgas tradīcijas un specializētas zināšanas ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā, un tās var izmantot palīdzības sniegšanā citām valstīm spēju veidošanas nolūkā,

S.	tā kā pirmiedzīvotāji, vietējās kopienas un vides aizstāvji aizvien vairāk ir pakļauti draudiem un iebiedēšanai, vienlaikus saskaroties ar cilvēktiesību pārkāpumiem centienos aizsargāt savus mežus, zemi un vidi;

T.	tā kā dabisko ekosistēmu iznīcināšana un pārveide var palielināt iespēju, ka tādi patogēni kā vīrusi pāriet no savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonozes);

U.	tā kā ilgtspējīgai un efektīvai meža politikai ir vajadzīga uzticama informācija par meža resursiem, šo resursu stāvokli un apsaimniekošanas un izmantošanas veidiem, kā arī ir vajadzīga uzticama informācija par zemes izmantošanas maiņu;

V.	tā kā mežiem un uz mežu resursiem balstītai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme turpmākajā aprites bioekonomikas attīstībā, nodrošinot darbvietas un ekonomisko labklājību lauku un pilsētu teritorijās, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un sniedzot ar veselību saistītus ieguvumus,

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” un uzskata to par labu pamatu apņēmīgai rīcībai; piekrīt piecām prioritātēm, kuras izklāstītas paziņojumā; uzsver, ka visas šīs prioritātes ir nepieciešamas, lai apturētu un novērstu atmežošanu un dabisko ekosistēmu, jo īpaši mežu, degradāciju, kā arī bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ar to saistītos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī uzsver ka tās ir jāīsteno ātri un saskaņoti; tomēr atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jārīkojas vērienīgāk, lai izpildītu savas saistības un risinātu neatliekamās atmežošanas un mežu degradācijas problēmas visā pasaulē; uzsver, cik svarīgs ir visaptverošs darbību un iniciatīvu kopums, tostarp jauni regulatīvi pasākumi, kas ir efektīvi, papildinoši, izpildāmi un ietver uzraudzību;

uzsver, ka ES vides politikas ietvaros ir jāatzīst ES kompetence, atbildība un pieejamie līdzekļi mežu aizsardzības jomā, tostarp jāatzīst Eiropas meži kā daļa no pasaules mežiem; vēlreiz atgādina, ka panākumi mūsu ārējā darbībā un mūsu partneru reakcijā uz viņu mežu aizsardzību ir atkarīgi no tā, cik efektīvi un vērienīgi mēs būsim attiecībā uz mūsu pašu dabas mantojumu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam nodrošināt visaugstākos vides aizsardzības standartus un lielāku saskaņotību starp mežu aizsardzības un atjaunošanas uzdevumu gan ES, gan tās ārējā darbībā;

atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm, lai izpildītu saistības saskaņā ar IAM, Parīzes nolīgumu, vispārējo stratēģisko bioloģiskās daudzveidības plānu 2011.–2020. gadam un ANO Stratēģisko plānu attiecībā uz mežiem 2011.–2020. gadam un tās globālajiem mērķiem mežu jomā, ir steidzami jāveic pasākumi mežu aizsardzībai un atjaunošanai;

vērš uzmanību uz to, ka mežiem ir svarīga nozīme, lai palielinātos noturība pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi; uzsver, ka stratēģijās un plānos, kas tiek izstrādāti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir vajadzīgi konkrēta un efektīva rīcība, ar ko tiek veidota sinerģija starp klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām;

uzsver mežu pozitīvo ieguldījumu cilvēku veselības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes veicināšanā, kā arī augsto vides vērtību oglekļa sekvestrēšanas, ūdens uzglabāšanas, erozijas kontroles un aizsardzības pret zemes nogruvumiem ziņā;

uzsver, ka atmežošanu veicinošie faktori paši par sevi pārsniedz mežu nozares robežas un ir saistīti ar daudziem jautājumiem, piemēram, zemes lietošanu, pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizsardzību, lauksaimniecības politiku, klimata pārmaiņām, demokrātiju, cilvēktiesībām un politisko brīvību;

uzsver, ka pirmiedzīvotāju tautu sievietēm un sievietēm lauksaimniecēm ir būtiska loma mežu ekosistēmu aizsardzībā; tomēr ar bažām norāda, ka dabas resursu pārvaldības procesā sievietes netiek iekļautas un viņām netiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas; uzskata, ka dzimumu līdztiesība mežsaimniecības izglītībā ir viens no galvenajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas elementiem, kas būtu jāatspoguļo ES meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānā;

aicina Komisiju pastiprināt centienus holistiski risināt atmežošanas problēmu, izmantojot saskaņotu politikas satvaru un vienlaikus nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu; atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas par saistoša ANO cilvēktiesību instrumenta izveidi transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir ES proaktīvi iesaistīties šajā procesā;

piekrīt Komisijas paziņojumā minētajai atsaucei uz pirmatnējo mežu neaizstājamību un uzsver to, kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt to, ka dabisko mežu aizsardzība sniedz izcilu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ko rada to ekosistēmu oglekļa krājumu lielums un ilgmūžība; uzsver, ka apmežošana, ko veic tādā veidā, kas ir saderīgs ar vietējo ekosistēmu aizsardzību un uzlabošanu, var palīdzēt sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, vienlaikus norādot, ka no jauna iestādīti meži nevar aizstāt pirmatnējos mežus; uzsver, ka mežu aizsardzībai vajadzētu būt ES politiskai prioritātei; uzsver, ka ES būtu jārāda piemērs un jānodrošina savu un dalībvalstu starptautisko saistību sociālajā un vides jomā īstenošana, tostarp attiecībā uz klimatu, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pašreizējo prioritāro jomu efektīvu īstenošanu un iekļaut saistošus mērķus mežu ekosistēmu, jo īpaši pirmatnējo mežu, aizsardzībai un atjaunošanai kā daļu no ES turpmākās meža stratēģijas, kurai būtu pilnībā jāatbilst ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izklāstītajam priekšlikumam par saistošiem mērķiem attiecībā uz atjaunošanu un aizsargājamām teritorijām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šiem pasākumiem pienācīgu atbalstu un finansējumu;

11.

uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mangrovēm un mežiem piekrastes teritorijās, ko īpaši ietekmē klimata pārmaiņas, un ka tā ir lieliska iespēja izstrādāt saglabāšanas, pielāgošanās un mazināšanas politiku; pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav minēti mangrovju meži; uzsver, ka 80 % no sauszemes bioloģiskās daudzveidības ir mežos un ka mangrovju meži ir svarīgi gan klimata, gan bioloģiskās daudzveidības ziņā, kā arī attiecīgo vietējo kopienu iztikai;

12.

uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi vides aizsardzībā un ilgtspējīgā patēriņā un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību ar mežu un zemes izmantošanu saistītos pasākumos, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju, veicinātu mežu aizsardzību un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atbalstītu dabisko mežu aizsardzību un atjaunošanu reģionālā un pasaules līmenī; uzsver, ka ir svarīgi izveidot platformu, kurā daudzas ieinteresētās personas un dalībvalstis iesaistās dialogā par atmežošanu, meža degradāciju un pasaules meža seguma ilgtspējīgu palielināšanu, lai veidotu alianses, uzņemtos kopīgas saistības apturēt atmežošanu un dalītos pieredzē un informācijā;

13.

uzsver pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp sieviešu, būtisko nozīmi, tiesības un atbalsta nepieciešamību, īstenojot mežu aizsardzību pasaulē un lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz šādiem mežiem; turklāt atzīst draudus un cilvēktiesību pārkāpumus, ar kuriem šie cilvēki saskaras; tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā viņu lomu un iesaistīt viņus mežu aizsardzības pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un izpildē pasaules, ES, valsts vai vietējā līmenī;

14.

atgādina –– daudzi lauksaimnieki izprot, ka meži ir neatņemama un nepieciešama ainavas daļa to attiecīgo ekoloģisko, ekonomisko un sociālo funkciju dēļ un ka viņi vienmēr centušies aizsargāt, izmantot un atjaunot mežus un turpina to darīt arī šobrīd; atzīmē, ka dažas vietējās kopienas un pamatiedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir izmantojuši tradicionālās lauksaimniecības metodes, lai saglabātu mežus, un viņiem ir īpaša izpratne par ilgtspējīgu zemes izmantošanu;

15.

atgādina, ka pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām, mazajiem lauksaimniekiem un sievietēm ir neaizstājamas zināšanas par mežiem un šīs grupas lielā mērā paļaujas uz tām; prasa ES nodrošināt, ka šo grupu zemes lietošanas tiesības un cilvēktiesības tiek atzītas par sociālā taisnīguma jautājumu saskaņā ar ANO FAO Brīvprātīgajām pamatnostādnēm par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību, ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju Nr. 169, kā arī nodrošināt šo grupu efektīvu līdzdalību to ES attīstības programmu izstrādē un īstenošanā, kuras ietekmē šīs grupas, un mežu aizsardzības pasākumu izpildē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no FLEGT programmas;

16.

atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstīgas iespējas vērsties tiesu iestādēs, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību dabas resursu eksportētājvalstīs, lai garantētu tiesību aktu vai iniciatīvu efektivitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus atbalstīt visus vides un mežu aizstāvjus ES un visā pasaulē;

17.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt piegādes ķēdes un ieguldījumu ilgtspēju un pārredzamību, lai nodrošinātu produktu patēriņu no tādām piegādes ķēdēm, kuras neizraisa atmežošanu; atkārtoti uzsver, cik svarīgs šajā sakarībā ir visaptverošs darbību un iniciatīvu kopums;

18.

aicina Komisiju, izstrādājot šādas darbības un iniciatīvas, apsvērt arī to, kā tās vislabāk var palīdzēt aizsargāt citas attiecīgās dabiskās ekosistēmas, kuras nopietni apdraud degradācijas vai pārveides risks;

19.

uzskata, ka vienota no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes jēdziena definīcija ir īpaši būtiska, lai risinātu preču, kas veicina atmežošanu, problēmu, un aicina Komisiju ierosināt vērienīgu definīciju; šajā sakarībā uzsver spēcīgu saikni starp uz mežu resursiem balstītām vērtību ķēdēm un IAM;

20.

norāda, ka pārredzamu sertifikācijas shēmu veicināšana attiecībā uz precēm, kas ražotas, neizraisot atmežošanu, ir viens no vairākiem piemērotiem instrumentiem; tomēr norāda, ka šādu shēmu galvenajam mērķim ir jābūt atmežošanas apkarošanai;

21.

aicina Komisiju nekavējoties veikt pētījumus par sertifikācijas un pārbaudes shēmām mežsaimniecības nozarē un koksnes produktiem, kā arī par sertifikācijas shēmām attiecībā uz precēm, kas ražotas, neizraisot atmežošanu; aicina Komisiju iesniegt šos pētījumus, kā arī ierosinātās turpmākās darbības un pasākumus Parlamentam tālākai izskatīšanai, lai veicinātu stingrāku standartu ieviešanu un nodrošinātu sertifikācijas un trešo pušu pārbaudes sistēmu pārredzamību;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu vēl vairāk integrēt atmežošanas apsvērumus ES ekomarķējuma, zaļā publiskā iepirkuma un citās iniciatīvās saistībā ar aprites ekonomiku kā daļu no visaptveroša pasākumu un iniciatīvu kopuma, lai nodrošinātu no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes;

23.

atkārtoti prasa Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumu, kura ietekme ir novērtēta, ES tiesiskajam regulējumam, pamatojoties uz pienācīgas rūpības principu, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes produktiem un precēm, ko laiž ES tirgū, īpašu uzmanību pievēršot atmežošanas ārvalstīs galveno virzītājspēku novēršanai; uzskata, ka šādam regulējumam vajadzētu būt izpildāmam un atbilst starptautiskajiem standartiem un saistībām, tas būtu jāpiemēro visai piegādes ķēdei, tiklīdz rūpīgā izvērtējumā ir secināts, ka tas ir funkcionāls un piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU, un tas būtu jāpapildina ar stingru izpildes mehānismu, tostarp efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām; norāda, ka ES pasākumiem šajā sakarībā nevajadzētu radīt ienākumu zudumu jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, bet gan jaunas ekonomiskās iespējas un vispārēju pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku; aicina Komisiju attiecīgajos starptautiskajos preču tirdzniecības forumos paust atbalstu jautājumam par piegādes ķēžu ilgtspēju, tostarp atmežošanu un mežu degradāciju;

24.

aicina Komisiju nākt klajā ar pienācīgas rūpības prasībām attiecībā uz finanšu iestādēm, lai noteiktu, novērstu un mazinātu vides, sociālo un cilvēktiesību ietekmi, ko rada ES virzīta atmežošana, nolūkā garantēt, ka neviena ES finanšu vai banku struktūra nav ne tieši, ne netieši saistīta ar atmežošanu, mežu degradāciju, dabisko ekosistēmu pārveidi vai degradāciju vai cilvēktiesību pārkāpumiem;

25.

uzsver mežu īpašnieku un apsaimniekotāju nozīmi mežu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā; uzsver, ka Eiropas mežsaimniecības nozares var palīdzēt uzlabot pasaules standartus ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai; uzskata, ka Eiropas rūpniecības nozarei, MVU un mikrouzņēmumiem mežsaimniecības nozarē būtu arī jāuzņemas loma dialogā ar partnervalstīm par to, kā turpmāk veicināt ilgtspēju visā vērtību ķēdē;

26.

aicina privāto sektoru proaktīvāk rīkoties cīņā pret atmežošanu savās piegādes ķēdēs un ieguldījumu veikšanā, izpildot savas nulles līmeņa atmežošanas saistības un nodrošinot pilnīgu pārredzamību pār šo saistību izpildi; uzsver, ka, cenšoties novērst atmežošanas cēloņus un īstenot IAM un Parīzes nolīgumu, ir jāpiesaista privāti ieguldījumi; vienlaikus aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar privāto sektoru un izstrādāt piemērotus instrumentus līderu darbības stimulēšanai, pamatojoties uz kopīgas atbildības principu; atzinīgi vērtē notiekošo Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu (12) un aicina Komisiju uzlabot nefinanšu informācijas atklāšanas kvalitāti un paplašināt tās tvērumu, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, un veicināt ar mežu saistītu apsvērumu iekļaušanu uzņēmumu sociālajā atbildībā; turklāt atgādina, cik svarīgi ir ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; atbalsta notiekošās sarunas saistoša ANO instrumenta izstrādei par cilvēktiesībām transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir ES proaktīvi iesaistīties šajā procesā;

27.

aicina Komisiju kopā ar privāto sektoru un citiem attīstības jomas dalībniekiem izvērtēt jaunus dabas katastrofu riska finansēšanas un apdrošināšanas risinājumus pret postošiem notikumiem, kas skar daudzhektāru meža platības;

28.

aicina Komisiju atbalstīt un stimulēt nozares virzītu inovāciju un iniciatīvas, ar ko vērtību ķēdēs uzlabot ilgtspēju;

29.

uzskata, ka finanšu plūsmas –– gan privātās, gan publiskās –– attiecīgajās rūpniecības nozarēs ir jāpārorientē uz darbībām, kas neizraisa atmežošanu; atgādina, ka Komisijai līdz 2021. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē noteikumi, kas vajadzīgi, lai paplašinātu Taksonomijas regulas (13) darbības jomu, iekļaujot tajā saimnieciskās darbības, kas būtiski kaitē vides ilgtspējai;

30.

aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi izmantot jauktos finanšu mehānismus, lai piesaistītu privātā sektora finansējumu mežu atjaunošanai;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt īpašus pasākumus, lai stiprinātu politisko un tiesisko regulējumu, kas atbalsta mežu aizsardzību un atjaunošanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu pasaules līmenī, kā arī sniegt norādījumus un nodrošināt konkrētus pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu zemes izmantošanas plānošanu; turklāt aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm; turklāt aicina Komisiju veicināt to, ka tiesiskās reformas procesi ražotājvalstīs tiek īstenoti, efektīvi un jēgpilni iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību, pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu efektīvai līdzdalībai;

32.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu bioekonomiku; atzīst, ka ilgtspējīgi mežu apsaimniekošanas modeļi un ilgtspējīga zemes izmantošana visā pasaulē var palīdzēt novērst atmežošanu un mežu degradāciju un ka to pamatā vajadzētu būt visaugstākajiem ilgtspējas standartiem, saskaņojot ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un vērtīgiem oglekļa dioksīda piesaistītājiem kā galvenajiem elementiem, vienlaikus saglabājot to pašvērtību, ražīgumu un ekosistēmu pakalpojumus; aicina Komisiju veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību un lauksaimniecību un izstrādāt stimulu mehānismus, lai mazos lauksaimniekus un vietējās kopienas partnervalstīs motivētu uzturēt un uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un produktus, ko nodrošina ilgtspējīga mežsaimniecība un lauksaimniecība; uzsver agromežsaimniecības sistēmu svarīgo nozīmi lauksaimniecības produkcijas ražošanā, dažādošanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā tām, kā arī pārtuksnešošanās novēršanā; norāda, ka agromežsaimniecības sistēmas raksturo lielāka zemes izmantošanas efektivitāte nekā citās lauksaimniecības sistēmās; aicina veikt izmaiņas, lai sistemātiski stimulētu pašreizējās augstas kvalitātes agromežsaimniecības sistēmas, atvieglotu to atjaunošanu un nodrošinātu spēju veidošanu šīs ražošanas metodes racionalizēšanai;

33.

uzsver, ka no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jau ir finansēta nozīmīga pētniecība un inovācija, lai pārietu uz ilgtspējīgāku zemes izmantošanas praksi un piegādes ķēdēm nolūkā apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; prasa palielināt finansējumu, lai no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk sniegtu atbalstu šajās jomās;

34.

vērš uzmanību uz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Katovices ministru deklarāciju par mežiem klimatam, kuru starptautiskā sabiedrība pieņēma 2018. gada 12. decembrī un kurā uzsvērta mežu un kokmateriālu izmantošanas nozīme klimata aizsardzībā un šie jautājumi izklāstīti saistībā ar citiem starptautiskiem ar mežu saistītiem mērķiem un lēmumiem; atzīmē –– minētajā deklarācijā norādīts, ka šos mērķus var sasniegt tikai ar mežu daudzfunkcionālu un aktīvu apsaimniekošanu, kas nozīmē īstenot apsaimniekošanas stratēģiju, kurā ņemti vērā un līdzsvaroti visi ar mežu saistītie mērķi, piemēram, oglekļa uzglabāšana, sugu un augsnes aizsardzība, izejvielu ieguve, atpūta un pārtikas ražošana;

35.

uzsver, ka mežsaimniecībai, kā arī lauksaimniecībai ir izšķirīga nozīme dabas resursu apsaimniekošanā un zemes izmantošanā ES un pasaules lauku apvidos; šajā sakarībā atzīst, ka dalībvalstīm ir atšķirīga mežu apsaimniekošanas, meža īpašumtiesību un agromežsaimniecības prakse un iespējas;

36.

uzsver, ka metodes, kas izmantotas, lai sasniegtu tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” noteiktos mērķus, nedrīkst izraisīt atmežošanu un mežu degradāciju citās pasaules daļās; tādēļ aicina Komisiju līdz 2021. gadam pārskatīt attiecīgos aspektus ziņojumā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/807 (14), un, ja vajadzīgs, bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā līdz 2023. gadam pārskatīt šo regulu, balsoties uz zinātnes atziņām un ievērojot piesardzības principu; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2030. gadam atkārtoti izvērtēt datus par soju un pakāpeniski atteikties no biodegvielām, kas rada lielu netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) risku;

37.

uzsver, ka jāsamazina ES koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņš, vairāk veicinot aprites ekonomiku, samazinot atkritumu radīšanu un vairojot patērētāju izpratni par koksnes produktu ražošanas ietekmi uz vidi;

38.

atgādina par vairāk nekā 700 zinātnieku parakstīto vēstuli, kurā aicināts veikt zinātniski pamatotu Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz noteiktu koksnes biomasas veidu izslēgšanu no mērķiem un atbalsta atbilstības atzīšanas;

39.

nosoda arvien pieaugošo koksnes izmantošanu biodegvielu un bioenerģijas ražošanai, kas rada spiedienu uz ES un pasaules mežiem, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem;

40.

atzīmē, ka COP23 ir pieredzējusi vairāku tādu valstu centienus, kuras ir bagātas ar pirmatnējiem un augstas bioloģiskās daudzveidības mežiem un kuras pārstāv pusi no pasaules iedzīvotājiem, palielināt koksnes un citu augu materiāla izmantošanu enerģijas radīšanai (15); atkārtoti uzsver, ka ES nebūtu jārāda nepareizs piemērs un ka tai jānodrošina, lai noteikumi, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu politiku, neradītu noplicinātas un degradētas ekosistēmas;

41.

mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā to, kā biodegvielu plašāka izmantošana ietekmē atmežošanu; tādēļ aicina Komisiju būtiski reformēt ES bioenerģijas politiku, proti, pārskatot Atjaunojamo energoresursu direktīvu;

42.

aicina Komisiju nodrošināt efektīvus koksnes kurināmā ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas pasākumus, cita starpā ņemot vērā lielo koksnes granulu importa apjomu ES un iespējamos riskus, ko šis imports rada mežiem trešās valstīs; uzskata, ka būtu jāveicina kaskādes izmantošanas princips un ka tas var būt lietderīgs līdzeklis, lai uzlabotu resursefektivitāti;

43.

atgādina, ka aptuveni 2,6 miljardi cilvēku visā pasaulē ēdiena gatavošanai par kurināmo izmanto tradicionālo biomasu, galvenokārt koksni un kokogles, un trim ceturtdaļām šo cilvēku nav pieejamas efektīvas krāsnis; aicina ES palielināt atbalstu trešām valstīm pārejā, lai tās pārietu uz ilgtspējīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi samazinot spiedienu uz atmežošanu, ko rada koksnes izmantošana par kurināmo; uzsver –– ja trešo valstu energosistēmas būtu decentralizētākas, būtu iespējams īstenot tiešu pāreju uz ilgtspējīgiem atjaunojamās enerģijas avotiem;

44.

atzīmē, ka lauksaimniecības sociālā un ekonomiskā nozīme palielinās, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, un prasa palielināt pārtikas un lauksaimniecības preču ražošanu, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņas; ar bažām norāda uz aplēsēm, ka 14 % no pasaules pārtikas zūd ražas novākšanas, kaušanas un pēcapstrādes procesos (16), un uzsver, ka ir vajadzīgi saskaņoti pasākumi, lai novērstu pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas ķēdē un ātri reaģētu uz krīzēm, kas varētu izraisīt pārtikas trūkumu;

45.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt ilgtspējīgu uzturu, vairojot patērētāju izpratni par patēriņa modeļu ietekmi un sniedzot informāciju par uzturu, kas ir labāks cilvēka veselībai un kam ir mazāks vides pēdas nospiedums;

46.

uzsver, ka ir būtiski jāpaātrina ES proteīnaugu stratēģijas izstrādes un īstenošanas gaita un stabilas proteīnaugu ražošanas nodrošināšana ES, lai mazinātu atmežošanas risku, kas saistīts ar šiem kultūraugiem citos pasaules reģionos, un lai ierobežotu atkarību no importa, kā arī mazinātu spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; uzsver, ka šāds progress būtu jāpanāk, cita starpā plašāk izmantojot augseku, ko papildinātu atbalsts un norādījumi lauksaimniekiem teritorijās, kuras ir piemērotas proteīnaugu audzēšanai, un ka šāda rīcība samazinātu atkarību no importa, atmežošanu, mežu degradāciju un spiedienu uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ; tāpēc prasa proteīnaugu importam piemērot ilgtspējas kritērijus;

47.

uzskata, ka atmežošanu veicinošiem aspektiem būtu jāpievēršas ES politikas satvarā, tādējādi nodrošinot ar mežu saistīto politikas virzienu saskaņotību un samazinot spiedienu uz mežiem; uzskata, ka šāds politikas satvars veicinātu vēl inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku lauksaimniecību ES un ārpus tās un samazinātu pārtikas zudumus visā pārtikas ķēdē, izmantojot jaunās tehnoloģijas; norāda, ka satvarā izklāstītos mērķus var sasniegt, nodrošinot lauksaimniekiem vieglu piekļuvi finansējumam, lai viņi varētu iegādāties modernas augstas precizitātes lauksaimniecības tehnoloģijas;

48.

uzsver – lai gan lauksaimnieki ir mūsu lauksaimniecības un pārtikas pamatvajadzību nodrošināšanas balsts, viņu darbs ir atkarīgs no tādiem dabas resursiem kā augsne, ūdens un meži; atzīmē, ka mežu daudzfunkcionalitātes atzīšana ir būtiska, lai pienācīgi apsaimniekotu mūsu pasaules mežu mantojumu; uzsver, ka ekonomiskie, sociālie un vides aspekti, sākot ar tradicionālo koksnes un citu produktu ražošanu un beidzot ar ekosistēmu pakalpojumiem, bioloģisko daudzveidību un citiem vides ieguvumiem, piemēram, oglekļa piesaisti un uzglabāšanu, kas novērš augsnes eroziju un uzlabo gaisa un ūdens kvalitāti, ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi; uzsver, ka minētie aspekti prasa holistisku un saskaņotu pieeju, aizsargājot, atjaunojot un apsaimniekojot mežus, kā arī risinot atmežošanas problēmu;

49.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai saskaņotu datus un uzlabotu tādas informācijas un datu pieejamību, kas iegūti, izmantojot esošos un jaunus pasaules un ES mežu uzraudzības un novērtēšanas līdzekļus, un nodrošināt, ka šī informācija tiek izplatīta regulatīvajām un izpildes iestādēm, sabiedrībai, patērētājiem un privātajam sektoram pieejamā, lietotājam draudzīgā un saprotamā veidā, un politikas veidotāji var to uzreiz izmantot; aicina dalībvalstis uzlabot statistiku par iegādātās koksnes daudzumu, tostarp norādot, cik daudz ilgtspējīgu, likumīgu vai FLEGT licencētu materiālu tās varētu iekļaut savos iepirkumos;

50.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu uzticamas informācijas par meža resursiem un zemes izmantošanas maiņu pieejamību, kvalitāti un saskaņotību nolūkā informēt politikas veidotājus, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, arī no partnervalstīm;

51.

uzsver, ka uzticama un droša mežu uzraudzība un informācijas apmaiņa par mežiem ir sevišķi būtiska, lai uzlabotu mežu apsaimniekošanu un veicinātu nulles līmeņa atmežošanas saistību izpildi partnervalstīs; prasa ES palielināt finansiālo un tehnisko atbalstu partnervalstīm šo mērķu sasniegšanai un palīdzēt tām attīstīt specializētās zināšanas, kas vajadzīgas, lai uzlabotu vietējās meža apsaimniekošanas struktūras un pārskatatbildību;

52.

uzsver, ka nelikumīga mežizstrāde ir pastāvīga prakse ne tikai trešās valstīs, bet arī ES; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties izlēmīgi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi; aicina Komisiju izveidot Eiropas mežu apsekošanas un saglabāšanas sistēmu, kuras pamatā būtu uzraudzības sistēma, izmantojot GNSS (Galileo un Copernicus) un zemes tīklus, lai uzraudzītu darbību no mežizstrādes vietas līdz kokmateriālu pārstrādes uzņēmumu ievešanas un izvešanas punktiem; uzsver, ka Komisijai būtu jākoncentrējas uz nelikumīgas mežizstrādes novēršanu, pastiprinot Kokmateriālu regulas (17) un FLEGT īstenošanu; uzsver, ka ir jāpalielina sabiedrības informētība par nelikumīgas mežizstrādes un ar mežu saistītu noziegumu sociālo un ekonomisko ietekmi;

53.

atgādina –– paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ palielināsies mežu ugunsgrēku risks; tāpēc uzsver, ka ir būtiski jāpastiprina novēršanas un sagatavotības centieni, starptautiskā līmenī sadarbojoties agrīnās brīdināšanas instrumentu, noturības pret katastrofām un riska mazināšanas pasākumu jomā; iesaka Komisijai turpināt atbalstīt pasaules mēroga (piemēram, Globālā dabas ugunsgrēku informācijas sistēma) un reģionālu (piemēram, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma) informācijas sistēmu izstrādi, lai uzraudzītu meža ugunsgrēku ietekmi; aicina Komisiju izmantot savu zinātību un paplašināt Copernicus REDD+ satelītu sistēmas izmantošanu, lai sadarbībā ar trešām valstīm atbalstītu globālo mežu risku un atmežošanas uzraudzību;

54.

atgādina, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikā būtu jāiekļauj saistošas un izpildāmas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums, un kuras atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri Parīzes nolīgumu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos; aicina Komisiju nodrošināt, ka visos turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos –– gan visaptverošos, gan attiecīgos apakšnolīgumos –– ir iekļauti saistoši un izpildāmi noteikumi, tostarp noteikumi par korupcijas saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi apkarošanu, lai novērstu atmežošanu un mežu degradāciju;

55.

atzinīgi vērtē “kaitējuma nenodarīšanas” principu, kā uzsvērts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu; šajā sakarībā iesaka Komisijai labāk novērtēt spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu un nodrošināt, ka visu brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās tiek iekļauti vērienīgāki noteikumi par mežu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

56.

aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumu ietekme uz mežu stāvokli, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesībām tiek sistemātiski izvērtēta, izmantojot ilgtspējas ietekmes novērtējumus un citas attiecīgas novērtēšanas metodes un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un ka šo novērtējumu secinājumi pēc tam tiek pilnībā ņemti vērā, risinot un noslēdzot sarunas par šādiem nolīgumiem;

57.

uzsver nepieciešamību turpināt uzlabot Kokmateriālu regulas īstenošanu un izpildi, lai vislabākajā veidā cīnītos pret importētu un iekšzemē nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību; turklāt norāda, ka pie ES robežām būtu rūpīgāk jāpārbauda kokmateriālu un koka izstrādājumu imports, lai nodrošinātu, ka importētie produkti patiešām atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi to laišanai ES tirgū; atgādina, ka konfliktu zonās iegūti kokmateriāli jau ir FLEGT rīcības plāna darbības jomā, bet darbs, kas paveikts, lai risinātu šo jautājumu, ir bijis nepietiekams; aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos paplašināt pienācīgas rūpības saistības, kas paredzētas Kokmateriālu regulā, lai gaidāmajā pārskatīšanā tiktu ietverti arī konfliktu zonās iegūtie kokmateriāli; uzsver, ka pašreizējās politikas stiprināšana ir jāveic ciešā saistībā ar politikas saskaņotības uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka ES politikas virzieni, tostarp tirdzniecība, nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēkiem;

58.

ar nožēlu norāda, ka kokmateriālu un koka izstrādājumu importa uzraudzības pašreizējais līmenis ES ir nepietiekams, it sevišķi saistībā ar pārbaudēm, vai tie atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi ievešanai ES;

59.

atgādina, ka FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) mērķis ir ieviest tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka visi no partnervalstīm Eiropas Savienībā importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas BPN, ir ražoti likumīgi; uzsver, ka BPN parasti ir paredzēti tam, lai veicinātu sistēmiskas pārmaiņas mežsaimniecības nozarē nolūkā attīstīt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izskaust nelikumīgu mežizstrādi un atbalstīt centienus visā pasaulē apturēt atmežošanu un mežu degradāciju; uzsver, ka BPN nodrošina būtisku tiesisko regulējumu gan ES, gan tās partnervalstīm, un tas ir iespējams, pateicoties iesaistīto valstu labai sadarbībai un apņēmībai;

60.

atzinīgi vērtē panākto progresu, izmantojot FLEGT BPN, un BPN procesa rezultātā pastiprināto dialogu starp valdībām, nozari un pilsonisko sabiedrību vairākās valstīs; norāda, ka līdz šim BPN ar ES ir ratificējušas septiņas valstis (Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Gana, Indonēzija, Libērija, Kongo Republika un Vjetnama), no kurām Indonēzija ir pirmā un līdz šim vienīgā BPN partnere ar FLEGT licenci kopš 2016. gada, un ka ES ir noslēgusi sarunas un parafējusi BPN ar Hondurasu un Gajānu, savukārt sarunas turpinās ar sešām citām valstīm (Kotdivuāru, Kongo Demokrātisko Republiku, Gabonu, Laosu, Taizemi un Malaiziju); uzsver, ka BPN ir ļoti efektīvs satvars tam, lai izveidotu labas partnerības ar minētajām valstīm, un ka būtu jāveicina jaunu BPN noslēgšana ar citiem partneriem; ir pārliecināts, ka ES būtu jāturpina sadarboties ar FLEGT BPN valstīm, lai šī iniciatīva joprojām būtu pievilcīga alternatīva eksporta tirgiem ar mazāk stingriem vides standartiem; atzīst FLEGT regulas (18) un Kokmateriālu regulas nozīmi, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes nonākšanu ES tirgū; prasa ES palielināt FLEGT finansējumu; atzinīgi vērtē gaidāmo Komisijas īstenoto FLEGT regulas un Kokmateriālu regulas atbilstības pārbaudi, kas ir arī iespēja stiprināt šo tiesību aktu izpildi un paplašināt to darbības jomu;

61.

prasa Komisijai, stiprinot esošos politikas virzienus, nodrošināt FLEGT BPN saskaņotību ar visiem tās politikas virzieniem, tostarp attīstības, vides, lauksaimniecības un tirdzniecības jomā; aicina Komisiju apspriest kokmateriālu importa standartus turpmākajos divpusējos vai daudzpusējos ar tirdzniecību saistītos nolīgumos, lai nepieļautu, ka mazinās FLEGT rīcības plāna radītie sasniegumi kokmateriālu ieguves valstīs;

62.

uzskata, ka FLEGT licencēšanas process papildina brīvprātīgu trešās personas veiktu sertifikāciju un ka tas ir īpaši izdevīgi mazākiem tirgus dalībniekiem, kuriem bieži ir grūtības iegūt sertifikāciju ar privātā sektora shēmu starpniecību;

63.

aicina ES stiprināt starptautisko sadarbību, palielinot centienus galvenajos starptautiskajos forumos, tostarp PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO); aicina Komisiju izpētīt iespējas daudzpusējai, plurilaterālai vai divpusējai sadarbībai, tostarp sarunu paātrināšanai PTO par Vides preču nolīgumu ar tirdzniecības partneriem un citām importētājvalstīm, cīņā pret atmežošanu un klimata pārmaiņām, ko izraisa imports, vienlaikus saglabājot likumīgas tirdzniecības iespējas un stiprinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes lietošanu un labu pārvaldību trešās valstīs;

64.

uzsver, ka visos jaunajos tirdzniecības nolīgumos, tostarp Mercosur un citos, ir jāiekļauj skaidras saistības cīņai pret atmežošanu;

65.

aicina Komisiju izmantot Antidempinga regulas (19) jaunos noteikumus, kas attiecas uz vides un klimata politikas virzieniem;

66.

prasa ES izveidot ciešāku saikni starp tirdzniecības un attīstības politikas virzieniem, cita starpā labāk īstenojot vispārējo tarifa preferenču shēmas (VPS+) noteikumus partnervalstīs; aicina Komisiju sadarbībā ar VPS+ saņēmējvalstīm izstrādāt mežsaimniecības pārvaldības rīcības plānus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valstis efektīvi īsteno savas saistības vides jomā.

67.

uzsver, ka ārkārtas stāvoklis klimata jomā un bioloģiskās daudzveidības masveida zuduma sekas nopietni apdraud cilvēktiesības; prasa ES un Eiropas Ārējās darbības dienestam rūpīgi izvērtēt, kā to ārējā darbība vislabāk var veicināt holistisku un uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, kuras mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, atmežošanu un mežu degradāciju; prasa ES vairāk veicināt bioloģisko daudzveidību kā cilvēktiesības globālās bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada;

68.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt iekļaujošu partnerattiecību pieeju visos līmeņos ar trešām valstīm, lai turpinātu apkarot atmežošanu un mežu degradāciju, stiprinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecību, kā arī zemes lietošanu un labu pārvaldību, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un pirmiedzīvotāju, mazo lauksaimnieku un vietējo kopienu tiesības; aicina Komisiju stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, sniedzot tehnisko palīdzību, apmainoties ar informāciju un labu praksi attiecībā uz mežu aizsargāšanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, aprites ekonomiku, ilgtspējīgu bioekonomiku, atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu viedu lauksaimniecību, agroekoloģiju un agromežsaimniecību, vienlaikus atzīstot privātā sektora ilgtspējas iniciatīvas, piemēram, taisnīgas tirdzniecības shēmas; uzstāj, ka Eiropas zaļā kursa ārējā dimensija būtu papildus jāstiprina, izmantojot apvienības un partnerības nolūkā risināt globālus problēmuzdevumus tādās jomās, kā, piemēram, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, vienlaikus veicinot partnervalstu sociālekonomisko attīstību;

69.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu nodrošināt, ka atmežošanas jautājums tiek iekļauts valstu un reģionālā līmeņa politiskajos dialogos ar partnervalstīm, un mudina Komisiju izstrādāt partnerības nolīgumus, kas ietver mežu un ekosistēmu aizsardzību, cilvēktiesību, jo īpaši pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp sieviešu, tiesību veicināšanu, kā arī atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un vides aktīvistu efektīvai līdzdalībai; uzsver, ka šādiem dialogiem būtu jānotiek ar visām ražotājvalstīm, tostarp attīstītajām valstīm;

70.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu atbalstīt partnervalstis tādu sistēmu izstrādē un īstenošanā, kuras var veicināt labāku mežu aizsardzību un apsaimniekošanu un zemes pārvaldību, tostarp attiecīgā gadījumā pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemes lietošanas tiesību atzīšanu, kā arī saistītos pārvaldības pasākumus, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām stratēģijas, un iesaka Komisijai iekļaut šo aspektu savās pārdomās un darbībās; norāda, ka šādām sistēmām būtu jāsniedz ieguldījums ne tikai iekšzemes vajadzību apmierināšanā, bet arī partnervalstu nacionāli noteiktajā devumā (NND) saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģijās un rīcības plānos (NBSAP) atbilstīgi Konvencijai par bioloģisko daudzveidību;

71.

prasa ES sniegt atbalstu partnervalstīm, lai tās varētu īstenot pasākumus, kas palīdzēs tām veikt visus pasākumus, kurus ES varētu noteikt, lai novērstu atmežošanu ārvalstīs, un aicina pastiprināt sadarbību un veikt nepieciešamos un efektīvos pasākumus, lai novērstu ar atmežošanu un mežu degradāciju saistīto preču tirdzniecības novirzīšanu uz citiem pasaules reģioniem; aicina Komisiju nodrošināt, lai ES sniegtais atbalsts partnervalstu lauksaimniecības, infrastruktūras, izejvielu ieguves, pilsētu, piepilsētu un lauku politikai neveicina atmežošanu un meža degradāciju; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar gaidāmo kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) atbalstīt ES tehnisko un finansiālo mehānismu, kas stimulētu partneru centienus ilgtspējīgi izmantot, aizsargāt un atjaunot mežus, uzlabot ilgtspējīgu un no atmežošanas brīvu lauksaimniecisko ražošanu un novērst tādas izejvielu ieguves darbības, kurām ir negatīva ietekme uz mežiem;

72.

prasa gaidāmajā NDICI stiprināt mežsaimniecības nozares nozīmi un pilnībā izmantot ārējo investīciju plāna un reģionālo finansējuma apvienošanas mehānismu potenciālu, lai piesaistītu privāto finansējumu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (no proaktīvas apmežošanas līdz mežu atjaunošanai un apmežošanai), ilgtspējīgam tūrismam un agromežsaimniecībai, kā arī iniciatīvām, ko uzņēmumi īstenojuši, lai nolūkā īstenot IAM no savām piegādes ķēdēm izskaustu produktus, kuru ražošana izraisa atmežošanu;

73.

iesaka Komisijai un dalībvalstīm apzināt efektīvas metodes, lai ar citām valstīm kopīgotu inovatīvas un ilgtspējīgas ES prakses un zinātību aprites ekonomikas, ilgtspējīgas bioekonomikas, atjaunojamo energoresursu enerģijas, ilgtspējīgas viedās lauksaimniecības un citās attiecīgās jomās;

74.

prasa Komisijai regulāri iesniegt ziņojumu par atmežošanas tendencēm un tādu teritoriju, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, piemēram, kūdrāju, izmantošanu trešās valstīs;

75.

mudina īstenot atbalsta pasākumus nolūkā palielināt lauksaimniecības ražīgumu mērķa valstīs, lai samazinātu sociālo un ekonomisko spiedienu, kas saistīts ar atmežošanu un kūdrāju izmantošanu;

76.

atbalsta Komisijas ieceri nozīmīgos starptautiskos forumos ES vārdā sekmēt stingru saistību un noteikumu pieņemšanu un īstenošanu, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju un atbalstītu mežu atjaunošanu; uzskata, ka ES ir jārāda piemērs; uzsver, ka, piemērojot mežu aizsardzības pasākumus, ir svarīgi ņemt vērā zinātību un praksi valsts, reģionālā un vietējā līmenī; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu pasludināt 2021.–2030. gadu par Ekosistēmu atjaunošanas desmitgadi; uzsver, ka šajā ANO desmitgadē ekosistēmu atjaunošana tiek uzskatīta par nozīmīgu dabā sakņotu risinājumu virzībā uz plaša IAM klāsta sasniegšanu;

77.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt mežu saglabāšanu, izveidojot, konsolidējot un efektīvi pārvaldot aizsargājamo teritoriju, tostarp meža teritoriju, piemēram, NaturAfrica 2030, tīklus, jo īpaši valstīs, kas ir lielākās kokmateriālu ražotājas; atzīst, ka tas arī veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un stiprinās ES pozīciju nākamajā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē;

78.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu stiprināt starptautisko sadarbību svarīgākajos starptautiskajos forumos attiecībā uz politiku un pasākumiem pasaules mežu aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai novērstu atmežošanu pasaulē; norāda, ka pašreizējā meža definīcija un mežu kategorijas, kā arī citi attiecīgie jēdzieni un principi, kas ir saistīti ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un ko izmanto attiecīgās iestādes, piemēram, FAO, ir strikti tehniski un pilnībā neatspoguļo atšķirības starp mežu ekosistēmām; aicina Komisiju un dalībvalstis censties sadarboties šajos galvenajos starptautiskajos forumos, lai cita starpā saskaņotu izmantoto terminoloģiju, jēdzienus un statistiku (piemēram, neskarti meži un senmeži, plantācija, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, dabai tuva apsaimniekošana, piegādes ķēdes, kas neizraisa atmežošanu) un nodrošinātu pieņemto politikas virzienu un pasākumu saskaņotību;

79.

aicina Komisiju atsākt sarunas par starptautisku mežu konvenciju, kas sniegtu ieguldījumu mežu apsaimniekošanā, saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā un nodrošinātu to daudzveidīgās un savstarpēji papildinošās funkcijas un izmantošanu, tostarp pasākumus mežu atjaunošanai, apmežošanai un mežu saglabāšanai; uzskata, ka šādā konvencijā būtu jāņem vērā pašreizējo un nākamo paaudžu sociālās, ekonomiskās, ekoloģiskās, kultūras un garīgās vajadzības un jāatzīst visu veidu mežu būtisko nozīmi ekoloģisko procesu un ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanā un pirmiedzīvotāju, to kopienu, citu kopienu un mežu iedzīvotāju identitātes, kultūras un tiesību atbalstīšanā;

80.

aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski integrēt attīstības politikā un visās ieguldījumu un atbalsta programmās, kas paredzētas ražotājvalstīm, noteikumus par atmežošanu un mežu degradāciju, kā arī par citu dabisko ekosistēmu degradāciju, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un cilvēktiesību pārkāpumiem un apsvērt iespēju noteikt, ka ieguldījumi un atbalsts ir atkarīgi no šo aspektu ievērošanas;

81.

atzīst, ka starptautiskas sistēmas, piemēram, VGGT, ir būtiskas, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un starptautiski atzītus labas prakses standartus atbildīgai zemes lietošanas pārvaldībai; aicina Komisiju atbalstīt VGGT izplatīšanu un izmantošanu pasaules, reģionālā un valstu līmenī; uzsver – lai nodrošinātu atbilstību VGGT, ir vajadzīga efektīva neatkarīga uzraudzība un izpilde, tostarp atbilstīgi strīdu izšķiršanas un sūdzību izskatīšanas mehānismi;

82.

prasa stiprināt ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) sadarbību, lai risinātu aizvien pieaugošo atmežošanas un pārtuksnešošanās problēmu ĀKK valstīs, izstrādājot rīcības plānus, kuru mērķis ir uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu, ņemot vērā atmežošanas cēloņus gan meža nozarē, gan ārpus tās un atzīstot tropu kokmateriālu nozīmi to ĀKK valstu tautsaimniecībās, kuru mežos šādu koksni iegūst;

83.

mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt konsekvenci starp politikas virzieniem saskaņā ar politikas saskaņotības attīstībai principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā;

84.

atzīst un atbalsta FAO secinājumus par to, ka pasaules mērogā ilgtspējīga zemes izmantošana ir svarīga cīņā pret nabadzību;

85.

norāda, ka meži sniedz būtisku ieguldījumu pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, nodrošina iztikas un uztura līdzekļus jaunattīstības valstīs un ir svarīgs ienākumu avots vietējām kopienām; atgādina, ka virzība uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu būtu jāīsteno vienlaikus kā Programmas 2030. gadam pamatelementi;

86.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Tiesas 2018. gada 17. aprīļa spriedums, Eiropas Komisija/Polijas Republika, C-441/17, EU:C:2018:255.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(5) OV C 433, 23.12.2019., 50. lpp.

(6) OV C 298, 23.8.2018., 2. lpp.

(7) 15.2 mērķis: Līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt atmežošanu, atjaunot degradētus mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē.

(8) 5. mērķis: Līdz 2020. gadam visu dabisko dzīvotņu, tostarp mežu, izzušanas temps tiek samazināts vismaz uz pusi un, ja iespējams, gandrīz līdz nullei, kā arī tiek ievērojami samazināta degradācija un fragmentācija.

(9) https://www.globalwitness.org/en/campaigns/forests/why-eu-action-tackle-deforestation-should-not-let-finance-hook/

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(11) Donato, D. et al., “Mangroves among the most carbon-rich forests in the tropics” (“Mangroves kā viens no oglekļbagātākajiem tropu mežiem”, Nature Geoscience, 2011. gada aprīlis.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(14) Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.).

(15) Doyle, A. & Roche, A. Nineteen nations say they’ll use more bioenergy to slow climate change (Deviņpadsmit valstis paziņo, ka tās vairāk izmantos bioenerģiju, lai palēninātu klimata pārmaiņas), Reuters, 2017. gada 16. novembris, http://www.reuters.com/article/us-climatechange-accord-biofuels/nineteen-nations-say-theyll-use-more-bioenergy-to-slow-climate-change-idUSKBN1DG2DO

(16) http://www.fao.org/food-loss-and-food-waste/en/

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/24

P9_TA(2020)0213

ES un Āfrikas sadarbība drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā (2020/2002(INI))

(2021/C 385/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 41., 42., 43., 44., 45. un 46. pantu,

—	ņemot vērā ESAO un Sāhelas un Rietumāfrikas kluba 2020. gada 14. februāra ziņojumu The Geography of Conflict in North and West Africa (“Konflikta ģeogrāfija Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā”),

—	ņemot vērā Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta ziņojumu Trends in World Military Expenditure, 2019 (“Tendences saistībā ar militārajiem izdevumiem pasaulē, 2019”), kas publicēts 2020. gada aprīlī,

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo dokumentu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

—	ņemot vērā Eiropadomes locekļu un Sāhelas piecu valstu grupas (Sāhelas G5) dalībvalstu 2020. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumu (KĀDP) 2020/253, ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/906, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (1),

—	ņemot vērā Sāhelas G5 dalībvalstu vadītāju un Francijas Republikas prezidenta kopīgo deklarāciju, ko pieņēma 2020. gada 13. janvāra samitā Po, Francijā (Po deklarācija),

—	ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. aprīļa secinājumus par Sāhelas reģionālo rīcības plānu 2015.–2020. gadam, 2015. gada 16. marta secinājumus par ES Gvinejas līča rīcības plānu 2015.–2020. gadam un 2018. gada 25. jūnija secinājumus par Āfrikas ragu / Sarkano jūru,

—	ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325/1820 un tās turpmākās rezolūcijas,

—	ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par miera atbalsta operācijām — ES sadarbība ar ANO un Āfrikas Savienību (3),

—	ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par Somāliju (4),

—	ņemot vērā 2016. gada septembra stratēģiju Sāhelas G5 valstu attīstībai un drošībai, 2020. gada februāra integrēto prioritāro darbību satvaru, Sāhelas aliansi un partnerību stabilitātei un drošībai Sāhelā,

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 13. oktobra dokumentu “ES koncepcija par EDAP atbalstu drošības nozares reformai (DNR)”, Komisijas 2006. gada 24. maija paziņojumu “Koncepcija par Eiropas Kopienas atbalstu drošības sektora reformai” (COM(2006)0253), Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 5. jūlija kopīgo paziņojumu “ES mēroga stratēģiska satvara elementi drošības sektora reformas atbalstam” (JOIN(2016)0031) un Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumus par ES mēroga stratēģisku satvaru drošības sektora reformas (DSR) atbalstam,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši 16. IAM, kas paredz miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību veidošanu ilgtspējīgas attīstības nolūkā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (Konfliktu izrakteņu regula) (5),

—	ņemot vērā 2011. gada 14. novembra stratēģisko sistēmu Āfrikas ragam un 2015. gada 26. oktobra ES Reģionālo rīcības plānu Āfrikas ragam (2015–2020),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu uz nekavējošu pamieru visā pasaulē pēc koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojuma,

—	ņemot vērā 2014. gada 17. marta ES stratēģiju attiecībā uz Gvinejas līci,

—	ņemot vērā 2011. gada 21. marta ES stratēģiju attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā, ko pēc Padomes pieprasījuma iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija,

—	ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes un Eiropas Savienības Politikas un drošības komitejas ikgadējās kopīgās konsultatīvās sanāksmes,

—	ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija dokumentu “Rīcības plāns, ar ko stiprina KDAP atbalstu, ko ES sniedz ANO miera uzturēšanas operācijām” un 2015. gada 27. marta dokumentu “Stiprināt ANO un ES stratēģisko partnerību miera uzturēšanai un krīžu pārvarēšanai — prioritātes 2015.–2018. gadam”,

—	ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju (JAES), ko pieņēma 2. ES un Āfrikas samitā Lisabonā 2007. gada 8. un 9. decembrī, un JAES ceļvedi 2014.–2017. gadam, ko pieņēma 4. ES un Āfrikas samitā Briselē 2014. gada 2. un 3. aprīlī,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2011. gada 25. maija Īpašo ziņojumu Nr. 3 “Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību ieguldīto ES līdzekļu izlietojuma produktivitāte un efektivitāte konfliktu skartajās valstīs”,

—	ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību (6),

—	ņemot vērā 2018. gada 10. decembra ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (SMD) un tās 2019. gada 5. jūlija rīcības plānu 2019.–2024. gadam,

—	ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas lomu saistībā ar klimata krīzēm un dabas katastrofām (7),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas 2011. un 2012. gada ziņojumus “Pārtikas nodrošinājums: klimata pārmaiņas, migrācija un konflikts Sāhelā”,

—	ņemot vērā 2009. gada 10. novembrī pieņemto Padomes koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu,

—	ņemot vērā 2019. gada 12. marta rezolūciju par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu (8),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijas par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (9) un par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (10),

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (COM(2016)0447),

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu “Eiropas Drošības programma” (COM(2015)0185),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0129/2020),

tā kā attīstību un ilgtspējīgu mieru varēs panākt tikai tad, ja tiks novērsti nabadzības un bada pamatcēloņi; tā kā drošība ir attīstības priekšnoteikums; tā kā cilvēka drošība ir ilgstoša miera un stabilitātes priekšnoteikums; tā kā cieša saikne starp drošību, attīstību un humanitāro intervenci ir būtiska Sāhelas, Rietumāfrikas un Āfrikas raga reģionu ilgtspējīgai attīstībai; tā kā bez attīstības un nabadzības izskaušanas nebūs ilgtspējīga miera; tā kā drošības situācija Sāhelas un Sahāras un Āfrikas raga reģionos ir pakāpeniski pasliktinājusies, savukārt Eiropas Savienība nav spējusi pienācīgi reaģēt uz šo krīzi, jo īpaši pilnvaru un darbības iespēju ierobežojumu dēļ;

tā kā ES dienvidu stratēģiskā vide ir nestabila; tā kā tā saskaras ar daudzām problēmām, jo īpaši bruņotiem konfliktiem pie Eiropas kontinenta dienvidu robežām un džihādistu terorismu; tā kā nestabilitāte šajā reģionā tieši ietekmē Eiropas un tās iedzīvotāju drošību un stabilitāti pie Eiropas ārējām robežām;

C.	tā kā drošībai un stabilitātei Sāhelā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā ir jābūt stratēģiskam mērķim ES sadarbībā ar dienvidu kaimiņvalstu valdībām;

D.	tā kā kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas pilnvaras ir visaptverošas un to mērķis cita starpā ir veicināt drošības sektora reformu, panākt progresu saistībā ar tiesu sistēmas reformu un stiprināt militāro un policijas apmācību, kā arī uzlabot uzraudzību;

E.	tā kā Eiropas Savienība kā vadošais partneris ir apņēmusies atbalstīt Sāhelas reģiona drošību un attīstību, izmantojot integrētu pieeju, kas vērsta uz politisko un diplomātisko dialogu, kā arī attīstību un humāno palīdzību;

F.	tā kā saistībā ar iniciatīvu “spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam” (CBSD) 2017. gadā tika pārskatīts Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (ICSP+), kā rezultātā tika finansētas mācību iniciatīvas un veikta nenāvējoša ekipējuma piegāde trešo valstu bruņotajiem spēkiem;

G.	tā kā dalībvalstīm ir jānodrošina misijām nepieciešamais personāls, nepietiekams darbinieku skaits, ko saasināja Covid-19 izplatības izraisītā pandēmija, nozīmē, ka šīm misijām norīkotais ES personāls veselības apsvērumu dēļ samazinās;

tā kā daudzām Āfrikas valstīm no Atlantijas okeāna rietumos līdz Sarkanajai jūrai un Indijas okeānam austrumos ir sarežģīti cīnīties ar tādām problēmām kā klimata pārmaiņu izraisīta tradicionālās lauksaimniecības un lopkopības ekonomikas destabilizācija, tas, ka dabas resursus izmanto ārēji aktori, pārtikas un uztura nepietiekamība, sociālo pamatpakalpojumu nepieejamība, neatbilstīgi lauksaimniecības modeļi, iedzīvotāju skaita pieaugums un dabas un vides resursu noslodze, piemēram, atmežošana; tā kā vēl viena būtiska problēma ir tādu jaunu mafijas ekonomikas veidu rašanās, tostarp cilvēku, migrantu un narkotiku tirdzniecība, kultūras priekšmetu un savvaļas dzīvnieku un augu kontrabanda, nekontrolēts zelta un derīgo izrakteņu eksports, kas apvienojumā ar institucionālu vājumu un pārredzamības trūkumu, vāju pārvaldību, pieaugošo nevienlīdzību, uzticēšanās trūkumu valdībām un daudzu pārvaldes iestāžu korupciju izraisa bruņotu grupu, cilvēku tirgotāju un tradicionālo kopienu un reģionālo konfliktu hibridizāciju, kā rezultātā attiecīgās sabiedrības nepieņemamo džihādistu reliģiskā ekstrēmisma fenomenu maldīgi uzskata par risinājumu un palielinās radikalizācija;

tā kā drošības problēmu, vardarbīgu konfliktu un politiskās vardarbības raksturs dažādos Āfrikas reģionos, valstīs un provincēs ir atšķirīgs; tā kā Sāhelas un Āfrikas raga reģionos bruņoti islāmistu grupējumi un terorisms, kā arī — mazākā mērā — drošības spēki, dažādi noziedzīgi un paramilitāri grupējumi ir prasījuši daudz upuru, jo īpaši civiliedzīvotāju vidū; tā kā situācija ir ļoti atšķirīga lielākajā daļā Rietumāfrikas 19 valstu — dažās valstīs ir ilgstoša stabilitāte un drošība, bet citās — politiska vardarbība vai etniskie konflikti;

tā kā pagājušajā gadā tika ziņots par 3 471 vardarbīgu notikumu saistībā ar minētajiem grupējumiem; tā kā turklāt pagājušajā gadā to paziņoto nāves gadījumu skaits, kuros vainojami Āfrikas islāmistu kaujinieku grupējumi, palielinājās par septiņiem procentiem, sasniedzot aptuveni 10 460 nāves gadījumu;

tā kā teroristu darbības lielākoties ir koncentrētas piecos galvenajos karadarbības apgabalos, kas ietver Somāliju, Čadas ezera baseinu, Sāhelu un — lai gan ar mazāku, bet pastāvīgu apdraudējumu —Ziemeļāfriku un Indijas okeāna rietumu piekrasti; tā kā Sāhelas reģionā 2019. gadā straujāk nekā jebkurā citā reģionā pieauga vardarbīga ekstrēmistu aktivitāte; tā kā katram karadarbības apgabalam ir raksturīga sava unikāla dinamika un ir vajadzīga unikāla reģionāla pieeja;

tā kā ES un Sāhelas G5 valstu vadītāji ir pauduši dziļas bažas par terorisma palielināšanos un drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Sāhelas reģionā; tā kā terorisms pastiprina spiedienu uz Sāhelas G5 valstīm un to kaimiņvalstīm; tā kā terorisms saasina vietējo politisko, etnisko un reliģisko spriedzi un to veicina noziedzīgi un fundamentālistu grupējumi, neapmierinātība ar sociālekonomisko situāciju, vāja pārvaldība un dažos gadījumos arī drošības un aizsardzības spēki;

M.	tā kā teroristu uzbrukumi civiliedzīvotājiem, valsts iestādēm, valsts pārstāvjiem, drošības un aizsardzības spēkiem un infrastruktūrai apdraud sociālo kohēziju un tā kā teroristu grupējumi šajā nolūkā izmanto arī esošos vietējos konfliktus;

N.	tā kā visas šīs problēmas ir smagi skārušas vietējo kopienu stabilitāti un mieru, kā arī tradicionālo kārtību, kas balstīta uz kompromisiem un vecāka gadagājuma cilvēku un tradicionālo līderu morālo autoritāti, ko nomaina bruņotu kontrabandistu un teroristu grupu dominance;

O.	tā kā ir būtiski radīt drošības apstākļus, kas nepieciešami valsts pamatstruktūru atjaunošanai, jo īpaši attālākajos reģionos, kur iedzīvotāji var justies visvairāk atstāti novārtā;

P.	tā kā teroristiski un noziedzīgi uzbrukumi parasti ir vērsti pret civiliedzīvotājiem, valsts pārstāvjiem, aizsardzības un drošības spēkiem, kā arī sociālekonomisko infrastruktūru un tādējādi apdraud sociālo un sabiedrisko kohēziju un integrāciju;

tā kā Sāhela ir viens no reģioniem, kuru visvairāk skar nelikumīgu kājnieku ieroču izplatīšana, un tā kā šie nedokumentētie un lielākoties nelikumīgi glabātie ieroči ne tikai apdraud kopienu drošību un drošumu, bet tos izmanto arī bīstami starptautiski noziedzīgi tīkli, kas nodarbojas ar dažādu veidu — ieroču, cilvēku un narkotiku — nelikumīgu tirdzniecību;

tā kā saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) jaunākajiem datiem:

a)	2019. gadā Āfrikas valstu kopējie militārie izdevumi pieauga par 1,5 % līdz aptuveni 41,2 miljardiem USD, kas ir pirmais šo izdevumu pieaugums reģionā piecu gadu laikā;

b)	Āfrika 49 % sava militārā ekipējuma importēja no Krievijas, 14 % –— no Amerikas Savienotajām Valstīm un 13 % — no Ķīnas; tā kā Ķīna ir eksportējusi uz Āfriku 20 % no tās starptautiskās ieroču tirdzniecības apjoma;

S.	tā kā Krievijas militārā ietekme visā Āfrikā tiek īstenota, izmantojot ieroču pārdošanu, algotņu un politisko konsultantu norīkošanu, drošības nolīgumus un mācību programmas nestabilām valstīm;

tā kā caur Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) Tuvajos Austrumos katru gadu no Rietumāfrikas valstīm kontrabandas ceļā tiek izvests zelts miljardiem ASV dolāru vērtībā; tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Somālijas ekstrēmistu grupējums Al Shabaab gūst miljoniem dolāru lielus ieņēmumus no kokogļu eksporta uz Irānu un pēc tam tālāk uz AAE, pārkāpjot ANO sankcijas;

tā kā nabadzība, izglītības trūkums, bezdarbs, konflikti, krīzes un nedrošība apvienojumā ar citiem faktoriem, piemēram, nefunkcionējošām valstīm, sliktu pārvaldību un korupciju, jo īpaši skar jauniešus un viņiem sniegtās iespējas, liekot daudziem pamest savas mājas un ģimenes un bēgt uz drošākiem reģioniem vai citiem kontinentiem, tādējādi riskējot ar savu dzīvību;

V.	tā kā Covid-19 pandēmija un aizvien negatīvākās klimata pārmaiņu sekas tikai saasinās minētās problēmas; tā kā Komisija ir paziņojusi par papildu 194 miljonu EUR piešķiršanu drošības, stabilitātes un izturētspējas atbalstam Sāhelā;

W.	tā kā islāmistu kaujinieku grupējumu radītie draudi Āfrikā pēc būtības nav vienveidīgi, bet ietver darbības, ko rada aptuveni divdesmit tādu grupu nemitīgi mainīga kombinācija, kas aktīvi darbojas 14 valstīs;

tā kā Eiropas Savienība ir īstenojusi trīs KDAP militārās misijas un operācijas nolūkā apmācīt un konsultēt bruņotos spēkus Somālijā (ES apmācības misija (EUTM) Somalia — 2010), Mali (EUTM Mali – 2013) un Centrālāfrikas Republikā (EUTM CAR – 2016), vienu jūras militāro operāciju (ES jūras spēku operācija (NAVFOR) ATALANTA – 2009), kā arī trīs civilās misijas, lai apmācītu un konsultētu iekšējās drošības spēkus Mali (ES civilo spēju veidošanas misija (EUCAP) Sahel Mali – 2012), Nigērā (EUCAP Sahel Niger – 2014) un Somālijā (EUCAP Somalia – 2014), projektu GAR-SI Sahel, un ir izveidojusi padomdevēju misiju (EUAM) Centrālāfrikas Republikā, kura drīz sāks darbību;

tā kā vairāki atsevišķu valstu, piemēram, Francijas un Amerikas Savienoto Valstu, militārie priekšposteņi palīdz vietējiem partneriem drošības jomā, veicot terorisma apkarošanas un citas operācijas; tā kā papildus politiskiem risinājumiem, valsts veidošanas centieniem un attīstības iniciatīvām tie ir būtiski, lai apkarotu teroristu grupējumus un veicinātu reģionālās stabilitātes veidošanu;

Z.	tā kā teroristi ir pastāvīgi jāapspiež, lai novērstu šo draudu izplatīšanos citos reģionos un kontinentos, tostarp Eiropā;

AA.	tā kā pēdējo desmit gadu laikā Āfrikas drošības iestādes ir izvietojušas desmitiem tūkstošus darbinieku miera operācijās Āfrikas teritorijā, apliecinot patiesu gribu dot ieguldījumu drošības pārvaldībā savā kontinentā;

AB.	tā kā ES atbalsta arī Sāhelas G5 apvienoto spēku darbības izvēršanu, kas ir svarīgs terorisma apkarošanas instruments, kuram ir būtiska nozīme cīņā pret terorismu, džihādistu darbībām un drošības apdraudējumiem, kā arī reģionālās drošības uzlabošanā;

AC.

tā kā galveno reģionālās drošības dalībnieku, piemēram, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS), Austrumāfrikas rezerves spēku (EASF) un Āfrikas Savienības Āfrikas rezerves spēku, turpmāka darbības izvēršana sakrīt ar ES interesēm palīdzēt valstīm, kas cīnās, lai nodrošinātu to iedzīvotāju mieru un labklājību;

AD.	tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības starp Sāhelas reģiona valstīm, Rietumāfriku un Āfrikas ragu ir neaizstājamas, lai saglabātu un stiprinātu stabilitāti šajos reģionos;

AE.	tā kā Āfrikas Savienība joprojām ir svarīgs partneris ES miera un stabilitātes centienos;

AF.	tā kā Āfrikas Savienība 2020. gada februārī ikgadējā samitā paziņoja, ka ir paredzējusi uz Sāhelu nosūtīt 3 000 kareivju, lai atbalstītu Sāhelas G5 valstis cīņā pret bruņotiem grupējumiem;

AG.	tā kā kopš 2017. gada ES īsteno KDAP misiju reģionalizācijas procesu, kura mērķis līdztekus sadarbības veicināšanai ar Sāhelas G5 valstīm ir uzlabot nepilnību konstatēšanu un novēršanu pārrobežu sadarbībā reģionos;

AH.

tā kā pēc gadiem ilgas īpašas apmācības iepriekš minēto ES un ANO misiju ilgtspēja un efektivitāte ir apgrūtināta sakarā ar ierobežojumiem, kas attiecas uz to pilnvarām, mācību programmām, ilgtspējības plāniem un vietējo līdzatbildību, un to, ka tās nevar apgādāt vienību, kuru tās apmāca, un vietējos aizsardzības spēkus ar nepieciešamo aprīkojumu, tostarp ieročiem, munīciju un transportlīdzekļiem; tā kā ir jāpārskata ES misiju pilnvaras un mērķi, lai izstrādātu gūtās pieredzes analīzi, kas būtu jāizmanto pašreizējo un turpmāko misiju pielāgošanai;

AI.

tā kā jebkādai trešo valstu drošības spēku apmācībai, finansēšanai vai aprīkošanai būtu jāatbilst Eiropas pamatvērtībām un jāpalīdz veidot uzticamu drošības sektoru, kura primārais mērķis ir sniegt ar drošību saistītus ieguvumus visiem vietējiem iedzīvotājiem, vienlaikus ievērojot tiesiskumu un jo īpaši starptautiskās cilvēktiesības;

AJ.

tā kā šie ierobežojumi un Eiropas Savienības saliedētas un stratēģiskas klātbūtnes trūkums ietekmē ES ārējās darbības uzticamību, savukārt citi globāli aktori pastiprina savas darbības, nosūtot algotņus un būvējot paši savus militāros objektus, un ir palielinājuši ieroču un munīcijas piegādi reģiona valstīm bez pārvaldības noteikumiem, un faktiski to dara, lai stiprinātu tikai divpusējas intereses;

AK.

tā kā 2017. gadā Ķīnas Komunistiskā partija Nacionālajā partijas kongresā oficiāli pieņēma iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš” (BRI) un paziņoja par ieguldījumu līdz pat 8 triljonu USD apmērā plašā transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras tīklā, kas savieno Eiropu, Āfriku un Āziju; tā kā Ķīna ir viena no galvenajām Āfrikas ekonomikas ieinteresētajām pusēm, kam ir būtiska ietekme uz daudziem kontinenta darbības aspektiem;

AL.

tā kā pēdējo desmit gadu laikā AAE ir pakāpeniski palielinājusi savu klātbūtni Āfrikas ragā, izmantojot attīstības un humānās palīdzības projektus, lai palielinātu savu ģeostratēģisko nozīmi, jo īpaši Adenas līcī; tā kā Somālija ir mudinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi veikt pasākumus pret AAE militārās bāzes būvniecību Somālilendā;

AM.	tā kā Turcija gadiem ilgi ir veidojusi uzticēšanos Āfrikas ragā, jo tā cenšas palielināt savu ietekmi, jo īpaši Sarkanās jūras reģionā; tā kā Turcijas uzņēmumi joprojām pārvalda Mogadīšo galveno jūras ostu un lidostu un pat nodrošina militāro apmācību Somālijas valdības karavīriem;

AN.

tā kā Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas flote (PLAN) ir izveidojusi savu pirmo aizjūras militāro bāzi Džibutijā un parāds Ķīnai pārsniedz 70 % no Džibutijas iekšzemes kopprodukta; tā kā BRI aizdevumu dēļ neaizsargātas jaunattīstības valstis nokļūst “parādu lamatās”, kas izsmeļ valsts rezerves un vairākas nodokļu maksātāju paaudzes pakļauj milzīgu parādu slogam;

AO.

tā kā nedz Somālijas, Burkinafaso un Mali, nedz Centrālāfrikas armijas nav atradušas efektīvus risinājumus un ar grūtībām cīnās pret džihādistiem un bruņotiem grupējumiem vai saglabā teritorijas un gādā par drošību tajās ar draudzīgu starptautisko spēku palīdzību, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji jūtas atstāti novārtā un baidās, ka džihādisti vai bruņotie grupējumi, tiklīdz atgriezīsies un atgūs teritorijas, no kurām tikuši izraidīti, viņus varētu apsūdzēt par sadarbību ar valdību;

AP.	tā kā gan Austrumāfrikas, gan Rietumāfrikas piekrastē ir būtiski samazinājies pirātisms, pateicoties gan ES, gan NATO starptautiskajiem jūras drošības centieniem, kas uzskatāmi par precedentu Eiropas, Āfrikas un transatlantiskajai sadarbībai drošības jomā;

AQ.

tā kā pēc gadiem ilgas līdzdalības minētajās civilajās un militārajās misijās vispārējā situācija nav būtiski uzlabojusies, un, neraugoties uz ieguldītajiem pūliņiem, pašlaik tai ir tendence pasliktināties; tā kā līdz ar to joprojām pastāv vairākas vecas un jaunas problēmas un tādēļ ir jāīsteno visaptveroša stratēģija, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros ir vislielākā neaizsargātība un spriedze, lai sasniegtu galveno mērķi, proti, reģionālo stabilitāti un to, lai atbildību par drošību nodotu Āfrikas iedzīvotājiem; tā kā šī stratēģija apmierinās gan vietējo dalībnieku, gan vietējo iedzīvotāju steidzamās vajadzības un lielās cerības un tai būtu jāpievēršas krīzes pamatcēloņiem;

AR.

tā kā jautājums par KDAP finansēšanu ir izšķiroši svarīgs šīs politikas turpināšanai, un tā kā Eiropas Attīstības fonds, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF) un — turpmāk — Eiropas Miera mehānismu (EPF) sniedz atbalstu Āfrikas Savienībai, cita starpā finansējot militāro miera uzturēšanas operāciju darbības izmaksas Āfrikā, jo īpaši attiecībā uz AMISOM Somālijā; tā kā EPF aizstās Athena mehānismu KDAP militāro operāciju kopējo izmaksu finansēšanai un APF nodrošinās ES jaunu instrumentu, lai elastīgāk izvietotu militārās operācijas un ievērojami uzlabotu iespējas sniegt partneriem palīdzību drošības jomā; tā kā EPF kā vardarbīgu konfliktu un nedrošības ilgtspējīgai risināšanai paredzēta instrumenta galīgā ietekme būs atkarīga no tā, cik lielā mērā to papildinās nepieciešamie aizsardzības pasākumi un uzraudzības sistēmas, lai novērstu sniegtās palīdzības iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu, ka pienācīgi tiek ņemti vērā jautājumi par pārskatatbildību, cilvēktiesībām un humanitāro tiesību ievērošanu; tā kā nākamajam EPF, kuram jāpārņem APF funkcijas, 2021. gadā būtu jāpaplašina sava darbības joma, attiecinot to arī uz partnervalstīm, un jānodrošina iespēja piegādāt militāro ekipējumu;

AS.

tā kā ir ļoti svarīgi, lai ES atbalstītu savus partnerus Sāhelas un Sahāras un Āfrikas raga reģionos, kuri saskaras ar aizvien lielākām problēmām cīņā pret bruņotiem teroristu grupējumiem, tostarp džihādistiem; tā kā Eiropas Savienība var pienācīgi reaģēt, ar EPF starpniecību sniedzot attiecīgā reģiona valstīm nepieciešamo palīdzību, tostarp ieročus un munīciju; tā kā EPF būtu nekavējoties jāapstiprina, lai varētu sniegt vajadzīgo militāro palīdzību;

AT.

tā kā temperatūra Sāhelas reģionā paaugstinās 1,5 reizes straujāk nekā citviet pasaulē, un tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem aptuveni 80 % lauksaimniecības zemes reģionā ir noplicināta, savukārt aptuveni 50 miljoni cilvēku, kas ir atkarīgi no lopkopības, ir iesaistīti konfliktos par zemi; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) datiem šīs situācijas dēļ cilvēki cieš no pārtikas trūkuma, viņi ar grūtībām risina šo situāciju un nonāk grūtas izvēles priekšā;

AU.	tā kā klimata pārmaiņu sekas ir destabilizācijas, vardarbības un konfliktu riska faktors;

AV.

tā kā saskaņā ar UNICEF datiem vardarbīgu uzbrukumu valsts skolām, slepkavību, cilvēku nolaupīšanas, piekaušanas un pret skolotājiem un skolēniem vērstu nāves draudu pieauguma dēļ Centrālāfrikā un Rietumāfrikā slēgti vairāk nekā 9 000 skolu, gandrīz diviem miljoniem bērnu paliekot bez pienācīgas izglītības;

AW.	tā kā ES joprojām ir nopietni nobažījusies par to, ka pieaug to bērnu skaits, kurus ekstrēmistu grupējumi ir savervējuši karošanai;

AX.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC) ir vērsis uzmanību uz jaunām satraucošām tendencēm attiecībā uz narkotiku tirdzniecību reģionā, kas kaitē pārvaldībai, drošībai, ekonomikas izaugsmei un sabiedrības veselībai; tā kā saskaņā ar Biroja sniegto informāciju no visiem farmaceitiskajiem opioīdiem, kas konfiscēti visā pasaulē, 87 % konfiscēti Rietumāfrikā, Centrālāfrikā un Ziemeļāfrikā, un tā kā UNODC atzīst, ka narkotiku tirdzniecība ir cieši saistīta ar bruņotu grupējumu finansēšanu;

AY.	tā kā ES stratēģiskajā pieejā attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību ir uzsvērts, ka dzimumu līdztiesības aspekts ir jāintegrē visās jomās un darbībās miera un drošības sfērā, lai nodrošinātu ES politikas efektivitāti;

AZ.	tā kā ekstrēmistu grupējumu uzbrukumi un pieaugošā vardarbība starp kopienām saistībā ar resursiem ietekmē piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, un daudz meiteņu ir visvairāk pakļautas dažāda veida izmantošanai — gan fiziskai, gan seksuālai;

BA.	tā kā Eiropas Savienībai būtu vēl vairāk stratēģiski jāpalielina sava ekonomiskā klātbūtne, ņemot vērā citu ārvalstu spēku pieaugošo iesaisti;

BB.	tā kā kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs ierosināja steidzamā un prioritārā kārtā pārdalīt 3,25 miljardus EUR no pašreizējām programmām, lai reaģētu uz vajadzībām, kas saistītas ar koronavīrusu Āfrikā, cita starpā piešķirot 2,06 miljardus EUR Subsahāras Āfrikai;

BC.	tā kā ES būtu jāstiprina sadarbība ar valstu parlamentiem, tostarp drošības un aizsardzības komitejām, lai uzlabotu kritiskās uzraudzības funkcijas attiecībā uz valsts un ārējiem drošības veicināšanas pasākumiem,

Eiropas Savienības un to dalībvalstu veiktie pasākumi

uzskata, ka Komisijai, Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ir jākoordinē attīstības, humanitārās un drošības stratēģijas, kurās tie ir iesaistīti, saistībā ar integrētu stratēģiju, lai panāktu neatkarīgu Āfrikas puses līdzatbildību drošības un aizsardzības jautājumos; uzskata, ka Āfrikas Savienība un reģiona Āfrikas valstis ir nozīmīgi partneri, ar kuriem ES veido efektīvas attiecības, lai kopīgi panāktu ilgtspējīgu attīstību un cilvēku drošību; atbalsta Āfrikas Savienības plānu nosūtīt 3 000 kareivju Sāhelas G5 valstu atbalstam; pauž stingru pārliecību, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāstiprina partneru spējas, pārskatot saistības drošības un aizsardzības jomā Sāhelas, Rietumāfrikas un Āfrikas raga reģionos, cita starpā nodrošinot militāro aprīkojumu un vienlaikus ievērojot principu “nekaitēt”;

atgādina, ka cīņa pret terorismu ir jo īpaši atkarīga no attiecīgo valstu spējas uzturēt spēcīgas un uzticamas iestādes, stabilus pamatpakalpojumus, tostarp iekšējās drošības spējas un tiesu sistēmu, kurai iedzīvotāji uzticas, jo īpaši krimināllietās; uzskata, ka Sāhelas, Rietumāfrikas un Āfrikas raga reģionu drošības stratēģijai primāri ir jābūt vērstai uz konfliktu pamatcēloņu novēršanu reģionā, jo nabadzības izskaušana ir būtiska ilgtspējīga miera nodrošināšanai;

prasa veicināt attiecību atjaunošanu starp ES un Āfrikas kontinentu, balstoties uz solidaritāti, savstarpēju cieņu un savstarpēju izdevīgumu, vienmēr ievērojot starptautisko tiesību, valstu suverenitātes un pušu vienlīdzības principus;

uzskata, ka PV/AP Padomes pakļautībā saskaņā ar LES 43. panta 2. punktu ir jākoordinē visas Eiropas Savienības KĀDP misijas, operācijas un citas darbības un ka Apvienotajai atbalsta koordinācijas vienībai būtu vairāk jākonsultē Komisija un PV/AP, uzņemoties lielāku koordinējošo lomu, un būtu jāierosina centralizēta civilmilitārā doktrīnas centra izveide, kas stiprinātu Militārās plānošanas un īstenošanas centra un Civilās plānošanas un īstenošanas centra misiju un projektu spējas;

pauž stingru pārliecību, ka ES būtu maksimāli jāiegulda procesos, kuru mērķis ir novērst konfliktus, paralēli citiem drošības pasākumiem uzsākot vairākus ļoti konkrētus starpniecības, dialoga un izlīguma procesus un projektus; uzsver nepieciešamību īstenot arī pieejas, kuras nav vērstas uz valsti un kuru mērķis ir veicināt stabilitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz saspīlējumu starp kopienām; pauž stingru pārliecību, ka tikai tāda drošības palīdzība, kuras centrā ir cilvēku drošība, būs efektīva vidējā termiņā un ilgtermiņā;

uzsver, ka steidzami jāstiprina KADP misijas un operācijas, kā arī ES vispārējā stratēģiskās plānošanas un komunikācijas politika, lai palielinātu ES darbību pamanāmību;

atzinīgi vērtē ES vispārējo apņemšanos attiecībā uz Sāhelas reģionu, Rietumāfriku un Āfrikas ragu un atzinīgi vērtē KDAP misiju un operāciju ieguldījumu miera, drošības un starptautiskās stabilitātes nodrošināšanā; tomēr uzsver nepieciešamību pielāgot finanšu un administratīvos noteikumus un politisko lēmumu pieņemšanas procesu, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu uz krīzēm;

atkārtoti aicina izstrādāt balto grāmatu par Eiropas aizsardzību, ar kuru izstrādātu un izklāstītu ļoti konkrētus scenārijus iespējamām ES militārajām intervencēm un to pamatā esošās doktrīnas saskaņā ar LES 43. panta 1. punktā noteiktajiem militārajiem uzdevumiem;

atzinīgi vērtē ES misiju darbinieku veikumu, kuri, neraugoties uz ļoti sarežģītiem apstākļiem, ir izcili strādājuši un apliecinājuši pašaizliedzību un profesionalitāti;

10.

uzsver — ņemot vērā nopietno un būtisko drošības apstākļu pasliktināšanos reģionā un nolūkā novērst visas nepilnības ES misijās un projektos, ir jāuzlabo drošības sektora partneru spēju veidošana, lai labāk reaģētu uz būtiskām problēmām un nopietniem drošības apsvērumiem reģionā, cita starpā atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijās;

11.

atbalsta Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam – palīdzība partneriem krīžu novēršanai un pārvaldībai” (11);

12.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un notiekošās iestāžu sarunas, kuru mērķis ir izstrādāt regulu par kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), kas ietvertu visus pašreizējā Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) uzdevumus;

13.

atzinīgi vērtē PV/AP priekšlikumu ar Komisijas atbalstu saistībā ar Savienības KĀDP izveidot EPF, lai finansētu militāro un ar aizsardzību saistīto sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp ES Kopējā militāro preču sarakstā iekļauto ekipējumu, kas novērsīs būtiskas nepilnības ES atbalstā un kopā ar NDICI ļaus ES ātrāk un efektīvāk reaģēt uz drošības problēmām, un prasa to ātri pieņemt; atgādina, ka EPF mērķis ir integrēt APF un izveidot spēju veidošanas komponentu, kas ļautu piegādāt partnervalstīm militāro ekipējumu, tostarp ieročus un munīciju, pilnībā ievērojot kopējo nostāju, cilvēktiesības un humanitārās tiesības, kā arī efektīvus pārredzamības noteikumus, kas uzskaitīti 2019. gada 28. marta ieteikumā par Eiropas Miera mehānisma izveidi, lai nodrošinātu, ka saņēmējiem, kuri izdara pārkāpumus, nežēlīgus noziegumus un cita veida kaitējumu civiliedzīvotājiem, netiek piešķirts nekāds militārais ekipējums; norāda, ka kopš 2018. gada jūnija dalībvalstis strādā pie Padomes lēmuma, ar ko izveido EPF, kuru paredzēts izveidot vēlākais 2021. gada janvārī; šajā sakarībā un ņemot vērā pašreizējo situāciju Āfrikā, aicina Padomi apstiprināt šo priekšlikumu, nekavējoties pieņemot vajadzīgo lēmumu, ar ko izveido šo jauno instrumentu, lai atbalstītu Āfrikas bruņoto spēku militārās spējas, un:

a)	noteikt pietiekami lielu EPF budžetu, lai efektīvi risinātu pašreizējās problēmas saistībā ar apmācību, operācijām, misijām, projektiem un militāro aprīkojumu, tostarp ieročiem, munīciju un transportu;

b)	nodrošināt, ka ar EPF tiek pārvarēti pašreizējie ierobežojumi saistībā ar APF un Savienības budžetu ieroču un munīcijas iegādei;

c)	prasa no ES budžeta līdzekļiem piešķirt finansējumu administratīvajiem izdevumiem, kas izriet no minētā Padomes lēmuma, cita starpā saistībā ar personālu;

d)	aicina Padomi prasīt dalībvalstīm segt darbības izdevumus saistībā ar tā īstenošanu, tostarp par aprīkojumu un apmācību;

e)	ņem vērā, ka dalībvalstis, kuras nepiedalās konkrētas darbības vai tās daļas finansēšanā, varētu atturēties no balsošanas Padomē;

f)	prasa Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD) izveidot jaunu īpašu struktūrvienību, kas būtu atbildīga par šā jaunā instrumenta pārvaldību, lai pārraudzītu aprīkojuma piegādi un izmantošanu un apmācību, tostarp pienācīgus aizsardzības pasākumus un riska mazināšanas pasākumus;

g)	uzskata, ka šāda aprīkojuma piegāde un izmantošana un apmācība būtu jāuzrauga ekspertiem, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam šajā struktūrvienībā, lai informētu PV/AP, un ka Parlamentam būtu jāveic rūpīga pārbaude un Eiropas Revīzijas palātai būtu jāveic revīzija attiecībā uz minētajām darbībām;

14.

uzskata — lai gan ES civilo un militāro misiju Āfrikā personālam raksturīga liela apņēmība un profesionalitāte, to ilgtspēju, efektivitāti un darbības pamanāmību, gluži tāpat kā to spēju stiprināt partneru spējas ir īpaši traucējis arī vietējo pušu līdzatbildības, ilgtspējas plānu un pamataprīkojuma trūkums skartajās valstīs;

15.

aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka tiek izskatīta visu finansēšanas instrumentu izmantošana, lai risinātu konfliktu pamatcēloņus un atbalstītu drošības spēju attīstību skartajās Āfrikas valstīs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 209. un 212. pantu un ņemot vērā ļoti nopietno drošības krīzi Sāhelas un Sahāras reģionā un Austrumāfrikā;

16.

atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku” (JOIN(2020)0004) sniegto ierosinājumu Āfrikas un ES attiecībās stiprināt partnerības principu; aicina Komisiju, jo īpaši PV/AP, uzsākt īpaši pielāgotas divpusējas pārveides partnerattiecības, aptverot plašu jomu klāstu, kuru prioritāte ir drošība un aizsardzība; aicina PV/AP godināt demokrātijas un cilvēku drošības konsolidācijas ziņā attīstītās valstis un aicināt tās pievienoties divpusējām partnerībām saskaņā ar principu “vairāk par vairāk”; papildus divpusējām partnerattiecībām aicina PV/AP palīdzēt konsolidēt apakšreģionālo organizāciju, piemēram, ECOWAS, Austrumāfrikas valstu kopienas vai Dienvidāfrikas attīstības kopienas (SADC), drošības funkcijas;

17.

iesaka ES apsvērt iespēju piedalīties to pret terorismu vērsto operāciju darbības un loģistikas izmaksu segšanā, ko vada Mauritānijas, Mali, Burkinafaso, Nigēras un Čadas nacionālie bruņotie spēki saistībā ar miera uzturēšanas operācijām Sāhelas un Sahāras reģionā, un īstenot pieeju, kas līdzinātos tai, ko tā īsteno, finansējot Sāhelas G5 apvienotos spēkus un Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM), un norāda, ka EPF vajadzētu būt piemērotam instrumentam minētā veikšanai;

18.

mudina sākt diskusiju par to, vai ieteicams esošajām mācību programmām nodrošināt tādas pašas iespējas militārā aprīkojuma iegādei, kādas pašlaik ir paredzētas Sāhelas G5 spēku izvietošanai un apmācībai, cita starpā nepieciešamības gadījumā sniedzot finansiālu atbalstu;

19.

iesaka jebkādu Āfrikas valstu spēju veidošanas operāciju finansēšanu veikt ar nosacījumu, ka saņēmēja valsts iesniedz kopīgi saskaņotu atbalsta plānu, kurā ietverta apmācība par drošības sektora reformu, cilvēktiesībām, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un tiesiskumu, paredzot samērīgus termiņus, un kurš jāīsteno ES uzraudzībā, paredzot iespēju veikt turpmākus pielāgojumus atkarībā no situācijas attīstības;

20.

pauž dziļas bažas par daudzajiem ļoti nopietnajiem Mali drošības spēku izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus izmeklējusi un par kuriem ziņojusi ANO Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali (MINUSMA);

21.

atzīst Mali svarīgo nozīmi Sāhelas stabilitātes nodrošināšanā un piekrīt ECOWAS paustajām dziļajām bažām par valsts apvērsumu Mali 2020. gada 18. augustā; uzsver, ka ilgstošu sadarbību ar starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES un ANO, un tās atbalstu var sekmīgi nodrošināt tikai tad, ja tiek veikti vairāki svarīgi pasākumi, proti, izveidota rūpīgi sagatavota, dzīvotspējīga, pārredzama un noturīga vēlēšanu sistēma, kas nodrošina ticamas, brīvas un taisnīgas vēlēšanas un patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus politiskajām partijām; atbalsta nepieciešamību izveidot iekļaujošu pārejas posma valdību, kurā ir jābūt visām politiskajām un sociālajām grupām un kurai ir jācenšas aizsargāt visu iedzīvotāju konstitucionālās tiesības un brīvības, vienlaikus nekad neaizmirstot par aktuālajām sociālajām, drošības un ekonomikas problēmām, kuras steidzami jārisina, lai reaģētu uz iedzīvotāju leģitīmajām prasībām nodrošināt iekļaujošu un konstruktīvu dialogu par viņu valsts turpmāko virzību; atbalsta EĀDD centienus palīdzēt panākt miermīlīgu un demokrātisku risinājumu, kas beidzot atjaunos ilgstošu stabilitāti un Mali iedzīvotāju uzticēšanos savām iestādēm un valsts pārvaldei, kurai vajadzētu būt patiesi iekļaujošai un nekorumpētai un kalpot visiem iedzīvotājiem viņu centienos nodrošināt labklājību, mieru, attīstību, stabilitāti un drošību;

22.

ņem vērā ANO Novērtējuma ziņojumu par izpildi un koriģējošo atbalstu saistībā ar seksuālu izmantošanu un vardarbību, ko miera uzturēšanas operācijās veicis ANO vai ar to saistīts personāls; ir dziļi satriekts par šo noziegumu satraucošo apmēru un nespēju saukt pie atbildības vainīgos; ir satriekts arī par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem, kurās apsūdz Eiropas un ANO karaspēkus, jo īpaši Centrālāfrikas Republikā 2016. gadā, un prasa nodrošināt taisnīgumu; mudina ANO, ES dalībvalstis un ES KDAP struktūras bez kavēšanās un ar stingru apņēmību izmeklēt, saukt pie atbildības un notiesāt visus ANO, dalībvalstu un ES darbiniekus, kuri ir vainīgi seksuālā vardarbībā; uzsver, ka steidzami jāreformē attiecīgās struktūras, lai izbeigtu ANO un ES darbinieku nesodāmību un lai izveidotu funkcionējošus un pārredzamus kontroles un pārskatatbildības mehānismus; uzskata, ka ir nepieņemami, ka tiesvedības ierosināšana par iespējamo vardarbību joprojām ir pilnīgi brīvprātīga un atkarīga no valsts, kas nodrošina karaspēku; ir pārliecināts, ka šādu smagu noziegumu skaitu varētu samazināt un novērst pavisam, cita starpā izmantojot apmācību un izglītību; vēlreiz atgādina, ka ir steidzami jānovērš šādi noziegumi nākotnē, cita starpā tādēļ, lai atjaunotu vietējo iedzīvotāju uzticēšanos starptautiskajai miera uzturēšanai;

23.

prasa pārstrādāt EUTM Mali, EUTM CAR un EUTM Somalia apmācības misiju formātu, lai tās labāk pielāgotu saņēmējvalstu bruņoto spēku un iedzīvotāju reālajām vajadzībām:

a)	saskaņojot apmācības metodes, reglamentu un saistības un nodrošinot, ka tie ir unikāli un pielāgoti apzinātajām vajadzībām valstī, un ir jāiekļauj apmācība par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp programma “Sievietes, miers un drošība”;

b)	izstrādājot un piemērojot visaptverošu drošības sektora reformas politiku, kas vērsta uz cilvēku drošību un kuras centrālais elements ir visu iedzīvotāju drošības vajadzības;

nodrošinot, ka ES instruktori sadarbībā ar vietējām militārajām iestādēm ir pilnvaroti izvēlēties karavīrus no vietējo valdību ieteiktajiem, apmācīt viņus, lai pilnveidotu viņu prasmes, cita starpā sniedzot zināšanas par starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, un uzraudzīt viņus un doties viņiem līdzi uz vietas, lai novērtētu viņu sniegumu un novērstu vienību izformēšanu un karavīru izkliedēšanu;

apgādājot mācību centrus ar kopīgu un individuālu militāro ekipējumu (ja attiecīgā valsts tos neapgādā), lai nodrošinātu iespējas sniegt atbilstīgu apmācību, pēc tam, kad ES būs ieviesusi drošības pasākumus, kas garantē atbilstību astoņiem Kopējā nostājā Nr. 944 paredzētajiem kritērijiem, pārsūtot ieročus uz trešām valstīm un garantējot pēcnosūtīšanas un galapatēriņa kontroli, lai novērstu to novirzīšanu bruņotiem grupējumiem, tostarp teroristiem;

e)	palielinot misijās aizpildīto štata vietu īpatsvaru, lai risinātu pastāvīgas problēmas;

f)	nodrošinot apmācības atbilstību reālajai darbībai, proti, tai būtu jāietver mobilitāte un komandvadības spējas;

g)	izmantojot vajadzīgo militāro ekspertu norīkošanu, jo īpaši stratēģisko konsultāciju jomā;

h)	izveidojot cilvēktiesību uzraudzības un aizsardzības mehānismu, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus;

24.

uzskata, ka dažu misiju (EUTM Somalia) konsultatīvā komponenta stiprināšana vietējo spēku komandstruktūrās ļautu būtiski ietekmēt to, kā operācijas tiek veiktas, un daudzpusējās militārās palīdzības sistēmu;

25.

uzskata, ka ES būtu jānodrošina pienācīga uzraudzība un jāturpina sagatavot EUCAP Sahel Mali, EUCAP Sahel Niger, EUCAP Somalia un EUAM CAR civilo misiju efektīvus periodiskos novērtējumus un stratēģiskos pārskatus, pārskatot to pilnvaras, budžetu un cilvēkresursus, kā arī jāturpina izmantot uzraudzības sistēmas, kas paredzētas misiju īstenošanas plānā, un salīdzinošu vērtēšanu kā visaptverošu vadības instrumentu; pauž pārliecību — ja misijas būtu pielāgotas vietējām vajadzībām un tiktu pastiprināta sadarbība ar vietējiem partneriem, tās būtu vairāk pielāgotas mainīgajai drošības un politiskajai situācijai un kļūtu vēl operatīvākas un efektīvākas, un integrētos plašākā drošības sektora reformā vietējo iedzīvotāju drošības interesēs; aicina PV/AP un EĀDD ziņot Parlamentam par rīcību saistībā ar KDAP 2019. gada pārskatu (12) un Parlamenta novērtējumu Āfrikas misiju darbam; atkārtoti pauž kritiku par to, ka nav piemērotu rādītāju, “lai uzraudzītu EUCAP Niger un EUCAP Mali misiju rezultātus, un ka misijas darbību uzraudzība un novērtēšana nebija pietiekama un vērsta uz šo misiju seku izvērtēšanu”; aicina PV/AP un EĀDD atsākt Parlamenta novērtējuma par EUTM Somalia spēku veidošanu izskatīšanu;

26.

norāda, ka drošības situācija Somālijā ir ļoti satraucoša un ir destabilizējošs faktors visā Āfrikas ragā un pat ārpus tā; uzskata, ka Somālijas federālā valdība nespēj pildīt visus savus pienākumus un ka Somālijas valsts, neraugoties uz nesenajiem panākumiem, joprojām nespēj vienatnē apkarot grupējuma al-Shabaab teroristiskās darbības; atgādina — bija paredzēts, ka Somālijas armija AMISOM funkcijas pārņems 2021. gada decembrī; uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga jauna un visaptveroša palīdzības programma, un prasa ES vienoties ar Āfrikas Savienību un Somālijas valdību par nostāju attiecībā uz mehānismu, kas jāievieš pēc AMISOM darbības beigām;

27.

uzskata, ka Persijas līča krīzei Somālijā ir virkne būtisku negatīvu seku, AAE turpinot atbalstīt atklātas darbības, kas tieši apdraud drošību un politiskos ieguvumus, kas līdz šim gūti Somālijā, radot nacionālas nesaskaņas starp Somālijas Federālo valdību un federālajām dalībvalstīm drošības, valsts vēlēšanu un attīstības jautājumos, un prasa šādas darbības nekavējoties pārtraukt;

28.

prasa Mali pusēm, kas parakstījušas no Alžīras procesa izrietošo Mali Miera un samierināšanās nolīgumu, nekavējoties to ievērot un īstenot;

29.

uzskata, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu finansiāli jāatbalsta AMISOM pārejas periodā, izmantojot APF, jāsaglabā triju — bet pārveidotu — ES militāro vai civilo misiju un operāciju (ATALANTA, EUTM Somalia un EUCAP Somalia) klātbūtne, jāatbalsta demokrātiskas iestādes, jāturpina valsts armijas apmācība un jāizveido pārredzamas, atbildīgas un demokrātiski kontrolētas drošības nozares;

30.

prasa dalībvalstīm un ES palīdzēt Sāhelas G5 kopīgajiem spēkiem sākt darbību, sniedzot finansiālu palīdzību, kā arī nodrošinot militāro ekipējumu un apmācību, vienlaikus paredzot atbilstošus aizsardzības pasākumus un riska mazināšanas pasākumus, kā arī konsultācijas doktrīnas, plānoto spēju un pārvaldības jomā; uzsver, ka šajā sakarībā ir vajadzīgs spēcīgs un uzticams policijas komponents; aicina partnerus, kuri uzņēmās saistības 2018. gada 22. februāra Briseles līdzekļu devēju konferencē, tās efektīvi īstenot;

31.

uzskata, ka Āfrikas valstīm ir jāuzņemas atbildība par savu suverēno pienākumu izpildi, lai nodrošinātu stabilitāti visās teritorijās, kas atbrīvotas no džihādistu teroristiskiem, noziedzīgiem un bruņotiem grupējumiem, cilvēku tirgotājiem un bandītiem, aizsargājot iedzīvotājus un sniedzot pamatpakalpojumus (pārvaldība, ūdensapgāde un energoapgāde, veselības aprūpe, tiesiskums, izglītība); tā kā armijai vai drošības spēkiem uz pagaidu laiku būtu jānodrošina pienācīga drošības vide un pamatpakalpojumi līdz brīdim, kad tos pārņemtu civilā pārvalde, prasa Eiropas Savienībai pastiprināt centienus, lai atbalstītu Āfrikas valstis pamatpakalpojumu sniegšanā;

32.

atbalsta Āfrikas Savienības lūgumu Apvienoto Nāciju Organizācijai to Āfrikas dalībnieku vadīto misiju vajadzībām, kuras pilnvarojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome, nodrošināt piekļuvi ANO aprēķinātām iemaksām;

33.

uzsver, ka ir nepieciešama koordinācija ar Ziemeļāfrikas valstīm, kā arī efektīvs ieguldījums miera un izlīguma veicināšanā Lībijā, lai nepieļautu, ka tā kļūst par džihādisma, teroristu, noziedzīgu un bruņotu grupējumu, ieroču un cilvēku tirdzniecības izplatības karsto punktu; tādēļ mudina īstenot “5+5” miera sarunas un aicina visas valstis rīkoties Berlīnes konferences garā; pauž cerību, ka nesenie signāli attiecībā uz pamieru un mieru Lībijā īstenosies; šajā sakarībā atzinīgi vērtē EĀDD un PV/AP nesenās iniciatīvas, jo īpaši viņa vizīti Lībijā 2020. gada 1. septembrī, un uzsver, ka ES vajadzētu uzņemties vadošu lomu mediācijas procesā;

34.

prasa ES novērst pastāvīgos un pieaugošos draudus kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai un apkarot kultūras priekšmetu kontrabandu, jo īpaši konfliktu skartajās zonās;

35.

uzskata, ka sadarbība ar Ziemeļāfrikas valstīm būtu jāparedz galvenokārt attiecībā uz informācijas un izlūkdatu apmaiņu, militāro apmācību un cīņu pret radikalizāciju, ņemot vērā dažu valstu apliecināto pieredzi;

36.

uzskata, ka visaptverošai un vidēja termiņa un ilgtermiņa drošības politikai attiecībā uz šiem reģioniem vajadzētu būt vērstai arī uz izturētspējas veicināšanu;

37.

atzinīgi vērtē un atbalsta Mauritānijas visaptverošo pieeju tās rīcībai militāro un drošības jautājumu risināšanā, kas ietver stratēģiju, kuras pamatā ir sociālie un attīstības aspekti; pauž solidaritāti ar Nigēru, Mali un Burkinafaso — valstīm, kuras smagi skāris terorisms; pauž atzinību starptautiskajai sabiedrībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālajai integrētās stabilizācijas misijai Mali, Daudznacionālajai apvienotajai darba grupai, G5 un Francijas bruņotajiem spēkiem (Barhānas operācija), ES Reģionālajai padomdevējai un koordinācijas vienībai (RPKV), Eiropas Savienības KDAP misijām Mali un Nigērā, EUTM Mali, GAR-SI Sahel un Čadas armijai kā būtiskam spēkam G5 centrālajā un austrumu daļā, kam nepieciešams īpašs atbalsts bataljoniem, par to pūliņiem un ziedošanos; aicina Sāhelas G5 valstis īstenot iekšējās reformas un pilnībā īstenot cilvēktiesības, labu pārvaldību un demokrātisko pārskatatbildību, ievērojot cilvēktiesības un demokrātiskās normas;

38.

atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsēdētāja Charles Michel un Mauritānijas Islāma Republikas prezidenta, G5 Sāhelas reģiona amatā esošā priekšsēdētāja Mohamed Cheikh el Ghazouani2020. gada 28. aprīļa kopīgo deklarāciju, kurā viņi atkārtoti pauda un pastiprināja apņemšanos atbalstīt drošību, stabilitāti un attīstību Sāhelā ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāju un pašreizējo Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) priekšsēdētāju;

39.

mudina dalībvalstis atbalstīt un sadarboties ar Barhānas un Takubas operācijām un Gazelle un New Nero misijām; uzsver šajās operācijās jau darbojošos dalībvalstu svarīgo ieguldījumu cilvēkresursos un militārajā jomā; uzstāj, ka ir vajadzīga spēcīgāka Eiropas iesaistīšanās, tomēr tā nevar aizstāt valstu pienākumu īstenot nepieciešamās iekšējās reformas, kas vērstas uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un drošības jomu;

40.

prasa ES pievērst īpašu uzmanību bruņotu teroristu grupējumu, jo īpaši islāmistu teroristu un vardarbīgu vahābisma ekstrēmistu grupējumu, izplatībai Sāhelas, Rietumāfrikas un Āfrikas raga reģionos un turpināt globālos džihādisma apkarošanas centienus; ņemot vērā šo reģionu stratēģisko ietekmi uz dienvidu kaimiņreģiona valstu stabilitāti un drošību, jūras drošību un nenoliedzamo spiedienu uz Eiropas ārējām robežām, prasa uzlabot sadarbību drošības jomā un atbalsta programmas ar attiecīgajām valstīm;

41.

mudina ES visaptveroši izvērtēt Āfrikas un ES kopējo stratēģiju un Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” un veicināt to, lai tiktu īstenoti Padomes 2015. gada 20. aprīļa secinājumi par Sāhelas reģionālo rīcības plānu 2015.–2020. gadam, 2015. gada 16. marta secinājumi par ES Gvinejas līča rīcības plānu 2015.–2020. gadam, 2018. gada 25. jūnija secinājumi par Āfrikas ragu / Sarkano jūru un Po deklarācija;

42.

prasa sniegt turpmāku aizsardzību un atbalstu uz vietas strādājošām izglītības iestādēm, kopienām un organizācijām, kas cenšas rast alternatīvus mācību risinājumus kopienu centros un iesaista tūkstošiem Rietumāfrikas un Sāhelas reģiona bērnus izglītības un prasmju apguves programmās;

Laba pārvaldība un ilgtspējīga attīstība

43.

norāda, ka drošības stratēģiju nav iespējams nodrošināt bez kopīgiem ilgtspējīgas attīstības un humanitārajiem pasākumiem; atgādina par terorisma un bruņota konflikta daudzveidīgajiem pamatcēloņiem; prasa sekmēt cilvēkkapitāla un tautas attīstību, nodrošināt visneaizsargātāko kopienu vajadzības un veidot iedzīvotāju izturētspēju;

44.

uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgas attīstības plāni atbilst kontekstam, attiecas uz vairākām nozarēm un sniedz vispārēju risinājumu attiecīgā reģiona problēmām; uzsver, ka integrēta pieeja mieram, drošībai un ilgtspējīgai attīstībai paredz konstruktīvi iesaistīt vietējās pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, jo īpaši sievietes un jauniešus, vienlaikus atgādinot par vecāka gadagājuma cilvēku un tradicionālo līderu lomu Sāhelas un Sahāras sabiedrībā; uzskata, ka šiem plāniem ir jāatbilst Eiropas Konsensā par attīstību atkārtoti apstiprinātajiem atbalsta efektivitātes principiem, tie ir jāpieņem administrācijai, vienojoties ar vietējām saņēmējām kopienām, un tie ir jāīsteno ar vietējās pilsoniskās sabiedrības un humānās palīdzības organizāciju līdzdalību, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, pārredzamību un līdzatbildību;

45.

uzsver, ka ir svarīga partnerība ar ANO, sadarbība ar citām starptautiskajām institūcijām, īpaši Āfrikas Savienību, un dialogs ar citām reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām;

46.

uzskata, ka ES un Āfrikas konstruktīvai drošības sadarbībai ir jāpamatojas uz ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši jākoncentrējas uz:

a)	demokrātijas nostiprināšanu, nodrošinot atbildīgas demokrātiskas pārvaldības sistēmas, pateicoties efektīvai parlamentārajai kontrolei, kā arī demokrātiskas institūcijas un tiesiskumu, kas garantē visas pilsoniskās sabiedrības brīvības;

b)	konfliktu izbeigšanu un atkārtotu konfliktu novēršanu, vienlaikus risinot to pamatcēloņus, lai panāktu ilglaicīgu mieru un drošību;

c)	tādas politikas izstrādi ekonomiskās attīstības un darbvietu radīšanas veicināšanai, kas vērsta uz jauniešiem, uzsverot nepieciešamību iesaistīt jauniešus politiskajos, ekonomiskajos un miera procesos;

d)	atbalstu preventīviem stabilizācijas rīcības plāniem;

sieviešu ietekmes palielināšanu, atzīstot viņas par pārmaiņu veicinātājām Āfrikas kopienās, palielinot viņu izglītības un ekonomiskās iespējas, veicinot viņu līdzdalību vietējās un valsts iestādēs un lēmumu pieņemšanā, kā arī sekmējot viņu lomu miera veidošanā, konfliktu novēršanā un mediācijā un apkarojot pret sievietēm un meitenēm vērstu seksuālo vardarbību;

f)	tādu pamatpakalpojumu sniegšanu kā veselības aprūpe, uzturdrošība, ūdens, sanitārija un higiēna, sociālā aizsardzība, mājokļi un drošības tīkli, garīgās veselības atbalsts un aizsardzība, izglītība un pārvietoto iedzīvotāju atbalstīšana, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos valstij;

g)	drošības un administratīvās un juridiskās stabilitātes nodrošināšanu;

h)	nabadzības, nesodāmības un korupcijas izskaušanu;

i)	klimata pārmaiņu seku mazināšanu, ņemot vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, lai nodrošinātu iztikas avotu ilgtspējīgu noturību pret vides apdraudējumu;

j)	tiesiskuma ievērošanu un to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesības bez jebkādas diskriminācijas, vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu un biedrošanās brīvību un stiprinātu strukturālo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem;

tādas ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšanu kā agroekoloģija, sīkražotāju un lauksaimnieku atbalstīšanu un uztura saiknes principa īstenošanu, lai visos kontekstos risinātu visa veida malnutrīciju, un tādu pasākumu finansēšanas turpināšanu, kas savieno humānās palīdzības un attīstības veicināšanas pasākumus, lai risinātu pamatcēloņus;

47.

pauž dziļas bažas par to, ka pašreizējās drošības problēmas Āfrikā papildus pastāvīgajai nevienlīdzībai, jauniešiem paredzētu iespēju trūkumam un vājai pārvaldībai varētu veicināt migrāciju un izraisīt iedzīvotāju masveida pārvietošanu, vājinot Ziemeļāfrikas valstis, ietekmējot Eiropu un izraisot visaptverošu humanitāro krīzi; atzīst konfliktu, nabadzības, nevienlīdzības un klimata pārmaiņu ietekmi uz iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu un prasa Eiropas Savienībai sekmēt likumīgu, drošu un cilvēka cienīgu migrāciju; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi palielināt sadarbību, jo īpaši starp ES un Sāhelas reģionu, lai risinātu šo svarīgo jautājumu, vienlaikus atgādinot pieņemto praksi nepiemērot nosacījumus humānajai palīdzībai, kas saistīta ar migrācijas jomas darbībām reģionā;

48.

atzinīgi vērtē ES stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu, jo tajā ir ietverta ne tikai drošības un humānās palīdzības politika, bet arī ilgtermiņa attīstības politika un Tūkstošgades attīstības mērķa uzdevumi; uzsver, cik svarīgs ir šis attīstības politikas ilgāka termiņa redzējums, un aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk saskaņot savu politiku šajā jomā un kopīgi sagatavot programmas dažādām valstīm un reģioniem;

49.

prasa ES un Āfrikas drošības sadarbībā īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju par jauniešiem, mieru un drošību;

50.

prasa ES veicināt ANO programmas sieviešu, miera un drošības jomā efektīvu īstenošanu visās ES ārējās darbības jomās, tostarp iekļaujot dzimumperspektīvu ES un Āfrikas Savienības stratēģiskās drošības partnerības galvenajās politikas jomās;

51.

uzskata, ka ES būtu jāstiprina sadarbība ar valstu parlamentiem, tostarp drošības un aizsardzības komitejām, lai uzlabotu kritiskās uzraudzības funkcijas attiecībā uz valsts un ārējiem drošības veicināšanas pasākumiem;

52.

mudina visus militāros dalībniekus Sāhelā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un reaģēt visaptveroši, koncentrējoties uz visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu ciešanu mazināšanu, jo īpaši uzskatot civiliedzīvotāju aizsardzību par jebkuras integrētas drošības stratēģijas svarīgu panākumu rādītāju; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nevienas drošības operācijas īstenošana nepasliktinātu humanitāro situāciju; aicina visus drošības dalībniekus uzraudzīt savu militāro operāciju un drošības pasākumu ietekmi uz piekļuvi pakalpojumiem, tostarp pārtikai un uzturam, un piespiedu pārvietošanu, lai mazinātu to radītās negatīvās sekas uz humānajām vajadzībām;

53.

uzskata, ka ir būtiski sniegt ārkārtēju un visaptverošu palīdzību attiecīgajiem reģioniem, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītās neparedzētās grūtības, turpināt nodrošināt KDAP misiju un operāciju nepārtrauktu darbību, atbalstot vietējos bruņotos spēkus ar padomiem par rīcību šajā epidēmijā, šajos reģionos stiprināt ES attīstības pasākumus, kuri var būtiski palīdzēt veselības krīzes ietekmes mazināšanā, kā arī sniegt pamata humāno palīdzību, tādējādi demonstrējot elastību un spēju piemēroties situācijai; atzinīgi vērtē G20 vienprātīgi pieņemto lēmumu apturēt parāda apkalpošanas maksājumus, ko veic nabadzīgākās valstis;

54.

iesaka ES kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku un Āfrikas Attīstības banku iesaistīties finansiālā līmenī, lai palīdzētu kontrolēt parādu un procentu maksājumus; prasa izskatīt visas iespējas atvieglot, apturēt vai padarīt atmaksājamus Āfrikas valstu parādus, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un tās finansiālās sekas;

55.

iesaka attiecīgajām valstīm uzņemties pilnu starptautisko juridisko atbildību un pieņemt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām nodrošinātu saukšanu pie atbildības par visiem visu pušu izdarītajiem pārkāpumiem, nodrošināt iespējas bez maksas piekļūt humānajai palīdzībai un pamatpakalpojumiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, tostarp tiem, kas dzīvo valdības nekontrolētajās teritorijās, novērst jebkādu humānās palīdzības novirzīšanas risku un ļaut vienoties ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm par humānās palīdzības piekļuvi un uzsver, ka ir svarīgi, lai humānās palīdzības piegāde tiktu uzskatīta par neitrālu un objektīvu, kā arī nodrošināt humānās palīdzības darbinieku drošību;

56.

atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku” sniegto ierosinājumu Āfrikas un ES attiecībās stiprināt multilaterālisma principu; uzskata, ka komunistiskā Ķīna un autoritārā Krievija attiecībās ar Āfrikas valstīm ir izmantojušas citu pieeju, kas traucē ES centieniem; aicina Komisiju uzlabot publiskās diplomātijas centienus un dialogu ar Āfrikas Savienību, valdībām, parlamentiem un pilsoniskajām sabiedrībām, lai efektīvāk izskaidrotu, ka ES drošības atbalsts Āfrikā ir ieguldījums Āfrikas attīstības stratēģijā“Programma 2063”;

o o

57.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 54 I, 26.2.2020., 9. lpp.

(2) OV C 440, 30.12.2015., 38. lpp.

(3) OV C 86, 6.3.2018., 33. lpp.

(4) OV C 118, 8.4.2020., 113. lpp.

(5) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.

(6) OV C 99 E, 3.4.2012., 56. lpp.

(7) OV C 419, 16.12.2015., 153. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0158.

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0009.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0008.

(11) JOIN(2015)0017.

(12) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu

(Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0009).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/40

P9_TA(2020)0221

ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu (2019/2200(INI))

(2021/C 385/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību piekto daļu,

—	ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kurš pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, proti, 2018. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu (1), 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2), 2018. gada 14. marta rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai (3), 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu (4) un 2014. gada 18. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (5),

—	ņemot vērā 2019. gada 5. martā notikušās piektās ES un Gruzijas Asociācijas padomes sanāksmes rezultātus,

—	ņemot vērā 2019. gada 27. un 28. martā notikušās astotās ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejas sanāksmes galīgo paziņojumu un ieteikumus,

—	ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, tostarp pēdējā, 2017. gada 24. novembrī Briselē notikušajā samitā, pieņemto kopīgo deklarāciju,

—	ņemot vērā 2020. gada 20. februārī notikušajā ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības platformas sestajā sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju,

—	ņemot vērā 2019. gada 25. oktobrī notikušā ES un Gruzijas trešā augsta līmeņa stratēģiskā drošības dialoga rezultātus,

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 6. februāra kopējo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Gruziju (SWD(2020)0030),

—	ņemot vērā saprašanās memorandu un kopīgo paziņojumu attiecībā uz 2020. gada parlamenta vēlēšanām, ko 2020. gada 8. martā parakstīja Gruzijas valdošās un opozīcijas partijas;

—	ņemot vērā Venēcijas komisijas 2017. gada 19. jūnija atzinumu par Gruzijas pārskatītās konstitūcijas projektu,

—	ņemot vērā Venēcijas komisijas 2018. gada 19. marta atzinumu par Gruzijas konstitucionālo reformu,

—	ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas 2019. gada 28. februāra galīgo ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Gruzijā,

—	ņemot vērā Venēcijas komisijas 2019. gada 16. aprīļa steidzamo atzinumu par Gruzijas Augstākās tiesas tiesnešu atlasi un iecelšanu amatā un ODIHR2020. gada 9. janvāra otro ziņojumu par Gruzijas Augstākās tiesas tiesnešu izvirzīšanu un iecelšanu amatā,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0136/2020),

tā kā Gruzija un ES kā asociētās partneres ir apņēmušās veicināt politisko asociāciju un ekonomikas integrāciju, kas balstās uz tādām kopīgām vērtībām un principiem kā demokrātija, cilvēktiesības un pamattiesības, tiesiskums un laba pārvaldība; tā kā Gruzijas sabiedrība joprojām stingri atbalsta valsts Eiropas centienus un tuvināšanos Eiropas Savienībai;

B.	tā kā saskaņā ar LES 49. pantu un 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ja vien tā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem,

C.	tā kā pārskatītās konstitūcijas stāšanās spēkā 2018. gada decembrī noslēdza Gruzijas pāreju uz pilnīgu parlamentāro sistēmu; tā kā ir panākts progress ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanā, tostarp pārejā uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu no 2024. gada;

D.	tā kā Gruzija turpina īstenot asociācijas nolīgumu un tajā paredzēto padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) un turpina saskaņošanu ar ES acquis un ES standartiem, kas sniedz arvien lielākus ieguvumus;

tā kā turpinās centieni destabilizēt Gruziju, cita starpā īstenojot tā dēvētos “līgumus” starp Krievijas Federāciju un Gruzijas Abhāzijas un Chinvali/ Dienvidosetijas reģioniem, kopš 2019. gada augusta slēdzot robežšķērsošanas punktus netālu no administratīvās robežlīnijas Chinvali reģionā/ Dienvidosetijā, veicot vērienīgākus “robežu veidošanas” pasākumus gar minēto administratīvo robežlīniju un 2020. gada martā rīkojot Abhāzijā tā dēvētās “prezidenta vēlēšanas”;

tā kā nesenais ES un ASV veicinātais dialogs starp valdošajām un opozīcijas partijām ir noslēdzies ar saprašanās memorandu un kopīgu paziņojumu, ko 2020. gada 8. martā parakstīja visas galvenās puses un kas ir būtisks solis ceļā uz Gruzijas politiskās vides depolarizāciju un normalizēšanu, gatavojoties parlamenta vēlēšanām 2020. gada oktobrī;

tā kā tieslietu nozares reformas joprojām ir pieticīgas un 14 Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana uz mūžu liecināja par pārredzamības trūkumu, atkāpjoties no objektīviem, uz nopelniem balstītiem kritērijiem un norādot uz partizānu politikas ietekmi; tā kā balsojums plenārsēdē par tiesnešu iecelšanu amatā notika laikā, kad valstī bija politiska krīze, opozīcija īstenots boikots, plaši izplatīti aicinājumi balsojumu atlikt un nopietni traucējumi komitejas un plenārsēdes darbā,

atzinīgi vērtē aizvien ciešākās ES un Gruzijas attiecības un politisko dalībnieku un sabiedrības stingru atbalstu Gruzijas izvēlētajam attīstības ceļam Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas virzienā; atzīst panākto progresu visaptverošu reformu īstenošanā, kas Gruzijai ir palīdzējis kļūt par svarīgu ES partneri šajā reģionā, un atkārtoti norāda uz nepieciešamību turpināt asociācijas nolīgumā un padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas noteikumos paredzēto reformu īstenošanu un uzraudzību; atgādina, ka ciešākas sadarbības un ES palīdzības pamatā ir princips “vairāk par vairāk” un ka tās ir atkarīgas no pastāvīga reformu progresa, jo īpaši demokrātijas un tiesiskuma jomā, tostarp iestāžu līdzsvara un atsvara, tiesu iestāžu neatkarības un vēlēšanu sistēmas reformas jomā;

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski noteiktajās robežās un vēlreiz apstiprina apņemšanos arī turpmāk sniegt ieguldījumu Krievijas un Gruzijas konflikta miermīlīgā atrisināšanā, tostarp ar Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā starpniecību, Ženēvas starptautisko apspriežu līdzpriekšsēdētāja starpniecību, ES pārraudzības misijas (EUMM) darbībām un neatzīšanas un iesaistīšanās politiku; pauž stingru nosodījumu par to, ka Krievijas Federācija ir nelikumīgi okupējusi Gruzijas reģionus Abhāziju un Chinvali/Dienvidosetiju un ka Krievijas un faktiskie Dienvidosetijas drošības dalībnieki nelikumīgi uzstāda dzeloņstieples žogus un citus mākslīgus šķēršļus (“robežu veidošana”) gar administratīvo robežlīniju, un uzsver, ka šie starptautisko tiesību pārkāpumi ir jāpārtrauc; prasa, lai Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas faktiskās varas iestādes nekavējoties atvērtu slēgtos robežšķērsošanas punktus un pārtrauktu ierobežot pārvietošanās brīvību šajos reģionos; aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis nosodīt šo procesu; uzsver, ka asociācijas nolīgums attiecas uz visu Gruzijas teritoriju, tostarp okupētajiem reģioniem, un tā mērķis ir sniegt labumu visiem iedzīvotājiem; aicina Krievijas Federāciju pildīt ar ES starpniecību panāktajā 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumā paredzētās saistības, proti, izvest visus militāros spēkus no okupētajām Gruzijas teritorijām un ļaut EUMM netraucēti piekļūt visai Gruzijas teritorijai; šajā sakarībā aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) skaidri paziņot par noteikumiem, kurus Krievijas Federācija vēl joprojām nav izpildījusi; aicina Komisiju un EĀDD pastiprināt centienus šo konfliktu atrisināt mierīgā ceļā, tostarp izmantojot visus diplomātiskos instrumentus, tostarp arEUMM un Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā starpniecību, un turpināt atbalstīt Gruzijas parlamenta dokumentu kopumu “Solis ceļā uz labāku nākotni” un sekmēt tiešus personiskus kontaktus un uzticības veicināšanas pasākumus; atzinīgi vērtē Gruzijas centienus veicināt labas kaimiņattiecības un konstruktīvu sadarbību starp Dienvidkaukāza valstīm;

atzinīgi vērtē starptautiski slavēto Gruzijas iedzīvotāju un valsts iestāžu reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu un uzsver, ka medicīnas darbinieki un valdības iestādes veica efektīvus profilaktiskos pasākumus, kas ļāva mazināt Gruzijas veselības aprūpes sistēmas slogu un negatīvo ietekmi uz ekonomiku; pauž atzinību Gruzijas iedzīvotājiem par to, ka viņi ievēroja šos pasākumus, saskaroties ar ekonomiskām un sociālām grūtībām; mudina ģenerēt investīcijas, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tās pakalpojumiem; atzinīgi vērtē to, ka ES ir paredzējusi Gruzijai 183 miljonus EUR dotāciju veidā reaģēšanai uz Covid-19 radītajiem sarežģījumiem un 150 miljonus EUR aizdevumu veidā, lai uzlabotu makroekonomisko stabilitāti un ļautu novirzīt resursus iedzīvotāju aizsardzībai un ārkārtīgi smago pandēmijas sociālekonomisko seku mazināšanai, kā arī pastiprinātu sadarbību ar ES sabiedrības veselības noturības jomā, tostarp apmaiņu ar paraugpraksi un darbu ar pilsonisko sadarbību, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām grupām;

atzinīgi vērtē to, ka Gruzijas pilsoņi kopš 2017. gada marta ir 900 000 reizes bez vīzām apmeklējuši Šengenas valstis un Šengenas asociētās valstis; norāda, ka aizvien vairāk Gruzijas pilsoņu iesniedz nepamatotus patvēruma pieteikumus un aicina visas dalībvalstis atzīt Gruziju par drošu izcelsmes valsti, lai paātrinātu šādu pieteikumu apstrādi un atpakaļuzņemšanu; uzsver, ka ir svarīgi, lai Gruzija pastāvīgi īstenotu vīzu režīma liberalizācijas kritērijus, un ka ir svarīgi stiprināt Gruzijas tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu un dalībvalstu sadarbību, lai mazinātu pārrobežu noziedzību, jo īpaši cilvēku tirdzniecību un nelegālo narkotiku tirdzniecību; atzinīgi vērtē pastiprināto starptautisko sadarbību tiesībaizsardzības jomā starp Gruziju un Eiropolu;

uzsver Gruzijas lomu kā uzticamai Eiropas Savienības partnerei un nozīmīga ieguldījuma sniedzējai kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) un NATO misijās un operācijās; aicina Padomi un EĀDD turpināt sadarbību ar Gruziju KDAP jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas ieinteresētību apspriest iespēju piedalīties PESCO projektos un attīstīt sadarbību ar attiecīgajām ES aģentūrām, ja tas ir gan ES, gan Gruzijas interesēs;

Politiskais dialogs un parlamentārās vēlēšanas

uzteic visas galvenās politiskās partijas par to, ka tās 2020. gada 8. martā parakstīja starptautiski panākto saprašanās memorandu un kopīgo paziņojumu, kuros tika noteikti vēlēšanu sistēmas pamatprincipi, kas balstās uz 120 proporcionālās un 30 mažoritārās sistēmas deputātu vietām un taisnīgu vēlēšanu apgabalu sastāvu un ir saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, un paredzēta iespēja šo sistēmu izmantot 2020. gada oktobra parlamenta vēlēšanās; atzinīgi vērtē partiju dialoga rezultātus kā skaidru apliecinājumu vēlmei rast kopīgu risinājumu un uzsver, ka ir svarīgi turpināt atjaunot politisko partiju savstarpējo uzticēšanos un turpināt partiju dialogu, gatavojoties 2020. gada oktobra parlamenta vēlēšanām un to izmantojot par pamatu politiskajai stabilitātei; atzinīgi vērtē 2020. gada 8. marta vienošanās īstenošanu un prezidentes S. Zurabišvili 2020. gada 15. maija lēmumu apžēlot divus apcietinātos opozīcijas vadītājus, jo tas ir svarīgs solis spriedzes mazināšanā; šajā sakarībā aicina visas puses ievērot šīs vienošanās burtu un garu, pilnībā īstenot visus vienošanās aspektus, proti, nodrošināt, ka visi vēlēšanu reformas elementi tiek iestrādāti konstitūcijā un tiesību aktos un īstenoti un ka nekavējoties tiek atrisināti visi politizētās tiesvedības procesi;

atzinīgi vērtē to, ka Gruzijas parlaments sāka apspriest vēlēšanu sistēmas reformu tūdaļ pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas un veiksmīgi pieņēma konstitūcijas un vēlēšanu kodeksa grozījumus; apsveic Gruziju ar pasākumiem, ko tā veikusi, lai panāktu lielāku parlamenta pārstāvību un depolarizētu politisko vidi; aicina visas politiskās partijas un parlamenta deputātus arī turpmāk godprātīgi strādāt pie Gruzijas demokrātiskās attīstības;

norāda, ka gaidāmajām parlamenta vēlēšanām būs izšķiroša nozīme Gruzijas demokrātisko pilnvaru apstiprināšanā, un tādēļ pauž cerību, ka vēlēšanu kampaņā valdīs godīga konkurence; aicina Gruzijas iestādes strauji un pilnībā īstenot EDSO/ODIHR ieteikumus un pārskatīt attiecīgos tiesību aktus, lai novērstu konstatētās nepilnības un bažas, tostarp publisko resursu nepareizu lietošanu politiskajām kampaņām un citas neadekvātas kampaņu finansēšanas metodes, vardarbības nesodāmību, naida runas un ksenofobijas izplatīšanu, balsu pirkšanu, opozīcijas pārstāvību vēlēšanu pārvaldē, kā arī vēlētāju, jo īpaši ierēdņu, iespējas “balsot bez spiediena un bailēm no atriebības” (6); aicina iestādes aizsargāt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vēlēšanu novērotāju darbu, lai tie varētu darboties bez iebiedēšanas vai iejaukšanās;

mudina Gruzijas iestādes un Gruzijas Vēlēšanu pārvaldi nodrošināt drošu vidi 2020. gada oktobra parlamenta vēlēšanās, paredzot individuālos aizsardzības līdzekļus vēlēšanu personālam, pielāgojot balsošanas iespējas, lai garantētu to pilsoņu veselību un drošību, kuri piedalās vēlēšanās, un nodrošinot vēlēšanu novērotāju netraucētu darbu;

10.

atkārtoti pauž atbalstu Gruzijas dinamiskajai pilsoniskajai sabiedrībai un uzsver tās lielo nozīmi demokrātiskās pārraudzības sniegšanā un asociācijas nolīguma un DCFTA īstenošanas uzraudzībā; aicina Gruzijas valdību un parlamentu izveidot oficiālus mehānismus pilsoniskās sabiedrības dalībai politiskajos procesos; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības darbībām; aicina Gruzijas iestādes ieviest valsts atbalsta programmas pilsoniskajai sabiedrībai papildus tām, ko nodrošina ES un starptautiskā līdzekļu devēju kopiena;

Tiesiskums, laba pārvaldība un plašsaziņas līdzekļu brīvība

11.

atzīst Gruzijas progresu attiecībā uz reformām, kas stiprina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši 2018. gadā īstenotajām konstitucionālajām reformām; mudina Gruzijas valdību konsolidēt tiesiskumu un turpināt tieslietu reformu, cīņu pret korupciju un valsts nozagšanu, valsts pārvaldes reformu, decentralizāciju, labu pārvaldību, diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanu un darba tiesību nodrošināšanu, lai sekmētu turpmāku Gruzijas un ES integrāciju;

12.

pauž bažas par nesenajām tiesas prāvām pret opozīcijas politiķiem, kas ir mazinājušas uzticēšanos starp vadošo partiju un opozīciju, var negatīvi ietekmēt ar asociācijas nolīgumu un DCFTA saistītās reformas un ir pretrunā asociācijas nolīguma burtam un garam; atzinīgi vērtē to, ka prezidente ir apžēlojusi notiesātos opozīcijas politiķus, jo tas paver ceļu politikas un sabiedrības polarizācijas mazināšanai; aicina Gruzijas iestādes atturēties no politiski motivētu lietu izskatīšanas un aicina ES delegāciju uzraudzīt visas attiecīgās tiesas prāvas; aicina Gruziju ievērot augstākos tiesiskuma standartus, jo īpaši attiecībā uz tiesu varas neatkarību un tiesībām uz taisnīgu tiesu, un cilvēktiesību standartus, ko tā ir apņēmusies darīt asociācijas nolīgumā;

13.

aicina pārskatīt tiesnešu atlases procedūru, lai nodrošinātu, ka pirms jaunu tiesnešu iecelšanas ir pilnībā īstenoti Venēcijas komisijas ieteikumi; pauž nožēlu par to, ka nesenā Augstākās tiesas tiesnešu atlases procedūra pilnībā neatbilda minētajiem ieteikumiem un tai bija būtiski trūkumi; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt depolitizētu tiesu sistēmu, kurā nenotiktu politiska iejaukšanās, un ievērot pārredzamību, meritokrātiju un pārskatatbildību Gruzijas Augstākās tiesas un citu tiesu iestāžu tiesnešu iecelšanā; tādēļ mudina Gruzijas valdību turpināt un nostiprināt tiesu sistēmas, tostarp prokuratūras, reformas, vienlaikus veicinot atklātu dialogu ar visiem politiskajiem dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību un nodrošinot starptautisko standartu ievērošanu;

14.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt pilnīgu un pastāvīgu sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu, lai tās izskatītajām lietām nodrošinātu visaptverošu pārskatatbildību;

15.

aicina izmeklēt visus gadījumus, kuros Gruzijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki ir pārmērīgi lietojuši spēku pret miermīlīgiem protestētājiem un žurnālistiem, tostarp 2019. gada jūnija protestos; uzsver, ka nedrīkst pieļaut nesodāmību un ir jānodrošina, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; mudina Gruzijas valdību atbalstīt tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību, kas atbilst asociācijas nolīgumā paredzētajām saistībām, tostarp mīkstinot nesamērīgās sankcijas, ko piemēro protestētājiem;

16.

atzīst, ka plašsaziņas līdzekļu vide Gruzijā ir dinamiska un plurālistiska, tomēr polarizēta; uzsver to, cik liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļu brīvībai, saskaņā ar kuru gaidāmajā vēlēšanu kampaņā visām politiskajām partijām vajadzētu būt līdzvērtīgai piekļuvei plašsaziņas līdzekļiem, būtu jānodrošina redakcionālā neatkarība un sabiedriskajām un jo īpaši privātajām raidorganizācijām vajadzētu politiskos uzskatus atspoguļot plurālistiski, neatkarīgi, objektīvi un nediskriminējoši; uzsver, ka būtu jāparedz skaidri noteikumi par bezmaksas un maksas reklāmām un jānodrošina lielāka pārredzamība, veicot stingrāku plašsaziņas līdzekļu monitoringu; mudina iestādes neiejaukties plašsaziņas līdzekļu brīvībā un neizskatīt politiski motivētas tiesas lietas, kas ierosinātas pret plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem vai pārstāvjiem; mudina Gruzijas valdību rīkoties, lai novērstu dezinformācijas kampaņas, ko pret valsti vai jebkuru politisko grupu īsteno ārvalstu vai vietējie dalībnieki; mudina sociālo mediju platformas nodrošināt, ka tās netiek ļaunprātīgi izmantotas vēlēšanu procesa integritātes apdraudēšanai;

17.

pauž stingru nosodījumu par Krievijas struktūrām plaši piedēvētajiem kiberuzbrukumiem Gruzijas iestādēm un plašsaziņas līdzekļu kanāliem; uzsver nepieciešamību efektīvi izmeklēt un apkarot ārvalstu dezinformācijas kampaņas un propagandu, kas grauj Gruzijas iestādes un veicina polarizāciju sabiedrībā; tādēļ aicina Padomi un EĀDD palielināt sadarbību kiberdrošības jautājumā, lai stiprinātu Gruzijas noturību šajā jomā, Komisiju atbalstīt reformas medijpratībā un informācijpratībā un Gruzijas valdību sadarboties ar ES iestādēm par paraugprakses izstrādi dezinformācijas apkarošanā; turklāt aicina visus Gruzijas politiskos dalībniekus atturēties no sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanas ar mērķi uzbrukt cilvēkiem, organizācijām un iestādēm un apzināti izplatīt maldinošu informāciju; norāda sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu nesenos pasākumus pret lietotāju kontiem un lapām, kas īstenoja “koordinētu neautentisku rīcību” un uzbrukumus opozīcijai, plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskajai sabiedrībai;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

18.

pauž nožēlu par Krievijas Federācijas pastāvīgajiem pārkāpumiem un faktiskas kontroles īstenošanu Gruzijas Abhāzijas un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā, kā arī par šo okupēto reģionu iedzīvotāju pamattiesībām, proti, šiem cilvēkiem ir atņemta pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, tiesības uz īpašumu un tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā, un atkārto, ka tas pilnībā atbalsta iekšzemē pārvietotu personu un bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos mājās; pauž bažas par to, ka nepārtrauktajam un nelikumīgajam “robežu veidošanas” procesam ir īpaši negatīva ietekme pašreizējos Covid-19 pandēmijas apkarošanas apstākļos, jo pārvietošanās brīvības ierobežojums liedz cilvēkiem piekļūt nepieciešamajiem medicīnas pakalpojumiem un apdraud viņu dzīvību; atzinīgi vērtē Ergneti 2020. gada 30. jūlijā atsākto dalību starpgadījumu novēršanas un reaģēšanas mehānismos (IPRM) un mudina visas puses atsākt regulāru šāda formāta dialogu, lai uzlabotu konfliktu skarto iedzīvotāju drošību un humanitāro situāciju;

19.

uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības priekšnoteikums; atzinīgi vērtē Gruzijas parlamenta Dzimumu līdztiesības padomes darbu un tās centienus klasificēt seksuālu uzmākšanos kā diskriminācijas veidu un vairot informētību par to; mudina Gruzijas valdību un iestādes turpināt uzlabot sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi visos politiskās un sabiedriskās dzīves līmeņos; prasa Komisijai integrēt dzimumu līdztiesību visās tās politikas jomās, programmās un darbībās attiecībā uz Gruziju; aicina pilnībā īstenot Stambulas konvenciju;

20.

atzinīgi vērtē Gruzijas Iekšlietu ministrijas Cilvēktiesību departamenta darbu un stingri prasa visaptveroši un efektīvi īstenot pašreizējos tiesību aktus cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas jomā; prasa darīt vairāk, lai risināt sieviešu, LGBT personu, romu un reliģisko minoritāšu diskrimināciju sociālajā, ekonomiskajā, darba tiesību un veselības aprūpes jomā un pastiprināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz naida runu un vardarbīgiem noziegumiem pret visām minoritātēm un neaizsargātām grupām; aicina visas reliģiskās kopienas, tostarp Gruzijas pareizticīgo baznīcu, un pilsonisko sabiedrību strādāt pie tā, lai veicinātu iecietības gaisotni;

21.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt stiprināt bērnu aizsardzības sistēmu, tostarp novēršot vardarbību pret nepilngadīgajiem un nepilngadīgo seksuālu izmantošanu; aicina palielināt informētību par digitālajiem riskiem un garantēt izglītības pieejamību visiem, tostarp bērniem ar invaliditāti; uzsver Gruzijas valdības atbildību uzraudzīt bērnu dzīves apstākļus bāreņu namos;

Institucionālie noteikumi

22.

uzsver, ka ir svarīgi mazināt politikas antagonismu un polarizāciju un nodrošināt valsts demokrātijas institūciju, jo īpaši Gruzijas parlamenta, konstruktīvu sadarbību; tādēļ uzsver nepieciešamību uzlabot politisko gaisotni un vairot uzticēšanos starp visiem politiskajiem un institucionālajiem dalībniekiem, kā arī starp tiem un Gruzijas tautu;

23.

aicina Gruzijas parlamentu pilnībā izmantot Gruzijai kā prioritārajai valstij pieejamās iespējas attiecībā uz Eiropas Parlamenta demokrātijas atbalsta pasākumiem un iesaistīties dialogā, lai apzinātu savas vajadzības;

24.

aicina Gruzijas parlamentu stiprināt spējas īstenot parlamentārās kontroles mehānismus, jo īpaši kontroli pār drošības sistēmu; mudina palielināt opozīcijas lomu parlamentārās uzraudzības procesā, vienkāršot valdības locekļu un citu atbildīgo amatpersonu uzaicināšanas procedūras un izveidot centralizētu reģistrācijas sistēmu, lai visām ieinteresētajām personām nodrošinātu savlaicīgu un pilnīgu informāciju par parlamentāro kontroli;

Ekonomiskās un tirdzniecības attiecības

25.

ar gandarījumu norāda, ka ES ir Gruzijas lielākā tirdzniecības partnere, jo veido 27 % īpatsvaru no kopējā tirdzniecības apjoma; atzinīgi vērtē Gruzijas tiesību aktu turpmāku tuvināšanu ar tirdzniecību saistītās jomās; uzsver nepieciešamību palielināt un dažādot Gruzijas eksportu uz ES, lai tas būtu vairāk nekā lauksaimniecības preces un izejmateriāli, un piesaistīt ES investīcijas Gruzijā, lai nodrošinātu vairāk darbvietu un uzlabotu Gruzijas tirdzniecības bilanci ar ES un tās makrofinansiālo stabilitāti, pirmkārt un galvenokārt stiprinot tiesiskumu, apkarojot korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstot tuvināšanos ES standartiem; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi reģionālajiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai palielinātu Gruzijas spēju turpināt inovācijas dažādās ekonomikas nozarēs; aicina Komisiju izvērtēt iespēju palielināt nozaru sadarbību digitālās ekonomikas, izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, sekmēt IKT nozari, digitalizāciju un zaļās tehnoloģijas un apmainīties ar zinātību un paraugpraksi; uzsver, ka ir svarīgi īstenot mērķtiecīgas jaunatnes programmas, lai radītu taisnīgas darba iespējas;

26.

atgādina, ka ES un Gruzijas asociācijas nolīgums/ DCFTA paredz pakāpeniski integrēt Gruziju vienotajā tirgū; aicina Komisiju vairāk uzstāt uz to, lai tiktu izvirzīts mērķis par vienotā tirgus piekļuves nodrošināšanu Gruzijai, un pastiprināt iniciatīvas, kas paredz dziļāku nozaru integrāciju, lai panāktu lielāku politikas konverģenci ar ES un padarītu abām pusēm redzamākus un jūtamākus divpusējās sadarbības nodevumus;

27.

uzsver pārredzamības nozīmi un mudina Gruzijas iestādes vairāk informēt vietējos uzņēmējus un plašsaziņas līdzekļus par DCFTA īstenošanu;

28.

aicina Komisiju atbalstīt DCFTA pilnīgu īstenošanu, sniedzot koordinētu palīdzību, kas koncentrētos uz ilgtspējīgu ekonomikas attīstību atbilstīgi Eiropas zaļajam kursam un atbalstu MVU un strukturālajām reformām sadarbībā ar uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp nozīmīgai reformai banku un finanšu nozarē, kuras mērķis ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

29.

uzsver, ka ir svarīgi veikt strukturālās reformas, lai turpinātu uzlabot investīciju vidi Gruzijā, tostarp piesaistītu ārvalstu tiešos ieguldījumus un nodrošinātu to pārredzamību; mudina Gruzijas iestādes sekmēt atbildīgo iestāžu spējas un palielināt politisko atbalstu un vienotību attiecībā uz stratēģiskas nozīmes infrastruktūras projektiem;

Nozaru sadarbība

30.

mudina Gruzijas valdību turpināt visaptverošo darba tiesību aktu reformu, lai nodrošinātu labāku darba apstākļu regulējumu, tostarp pastāvīgus darba inspekciju un sociālā dialoga uzlabojumus; jo īpaši uzsver nepieciešamību grozīt Darba drošības likumu nolūkā izveidot pilnvērtīgu pārbaudes sistēmu un pienācīgu diskriminācijas novēršanas mehānismu, lai skaidri uzraudzītu darba tiesības un sistemātiski pārbaudītu visus apdraudējumus darbavietā, iekļaut modernu korupcijas apkarošanas mehānismu un ratificēt visas attiecīgās SDO konvencijas; mudina šajās reformās iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un arodbiedrības, ņemot vērā to nozīmi darba ņēmēju un sociālo tiesību nodrošināšanā Gruzijā;

31.

atgādina, ka DCFTA vienmēr ir jāietver spēcīgas, saistošas un izpildāmas nodaļas par ilgtspējīgu attīstību, kurās pilnībā ievērotas starptautiskās saistības, jo īpaši Parīzes nolīgums, un kurām ir jāatbilst PTO noteikumiem; mudina paātrināt trešās nacionālās vides rīcības programmas īstenošanu un Gruzijas tiesību aktu tuvināšanu ES vides tiesību kopumam saskaņā ar asociācijas nolīguma prasībām par vides aizsardzību; aicina Gruziju vēl vairāk pastiprināt iesaisti cīņā pret klimata pārmaiņām un aicina Komisiju veicināt Gruzijas dalību Eiropas zaļajā kursā un nodrošināt, ka DCFTA nav pretrunā tajā izklāstītajiem vides mērķiem un iniciatīvām;

32.

atzinīgi vērtē vienotajā atbalsta shēmā gūtos panākumus un mudina ātri un efektīvi īstenot jaunās palīdzības programmas, kas koncentrējas uz energoefektivitāti, cieto atkritumu apsaimniekošanu, ūdensapgādi un sanitāriju;

33.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija indikatīvajā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) investīciju rīcības plānā ir piešķīrusi 3,4 miljardus EUR 18 Gruzijā īstenotiem prioritāriem projektiem; aicina Gruziju veikt uzlabojumus enerģētikas nozarē un savienojamībā, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, un īstenošanas procesā ņemot vērā arī vietējās sabiedrības vajadzības;

34.

atzinīgi vērtē Gruzijas jauno izglītības programmu, 2017.-2021. gada visaptverošās izglītības un zinātnes stratēģijas pārskatīšanu, jauno profesionālās izglītības un apmācības tiesību aktu un panākto progresu izglītības kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošanā ar asociācijas nolīgumu; atzinīgi vērtē Gruzijas sekmīgo dalību programmā “Erasmus+”, kuras ietvaros gandrīz 7 500 studentu un akadēmisko mācībspēku piedalījās studentu apmaiņā starp Gruziju un ES, Austrumu partnerības Eiropas skolu un ES un Gruzijas valdības izveidoto pirmo Eiropas skolu;

35.

iesaka Komisijai arī turpmāk veicināt Gruzijas dalību ES atbalstītās programmās un aģentūrās, kas ir atvērtas trešām valstīm, juridiski atbilstīgā statusā;

o o

36.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gruzijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0457.

(2) OV C 28, 27.1.2020., 97. lpp.

(3) OV C 162, 10.5.2019., 138. lpp.

(4) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.

(5) OV C 294, 12.8.2016., 111. lpp.

(6) ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas 2019. gada 28. februāra galīgais ziņojums par prezidenta vēlēšanām Gruzijā, 30. lpp.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/47

P9_TA(2020)0224

Ieroču eksports: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana (2020/2003(INI))

(2021/C 385/06)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā principus, kas ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 346. panta 1. punkta b) apakšpunktā par ieroču ražošanu un tirdzniecību un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 3. punktā par “Eiropas spēju un bruņojuma politikas” noteikšanu un 21. pantā, proti, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu un miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu,

—

ņemot vērā Padomes 2019. gada 16. septembra Lēmumu (KĀDP) 2019/1560, ar kuru groza Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (turpmāk – Kopējā nostāja), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (1), un Padomes 2019. gada 16. septembra secinājumus, ar ko atjaunina Kopējo nostāju,

—	ņemot vērā divdesmito gada pārskata ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu (2),

—	ņemot vērā divdesmit pirmo gada pārskata ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu (3),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2018/101 par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu (4) un Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/915 par Savienības informēšanas darbībām, ar kurām atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu (5),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 19. decembra Lēmumu (KĀDP) 2019/2191, ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem parastajiem ieročiem un to munīciju, lai samazinātu to novirzīšanas un nelikumīgas nodošanas risku (iTrace IV) (6),

—	ņemot vērā atjaunināto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, ko Padome pieņēma 2020. gada 17. februārī (7),

—	ņemot vērā norādījumus par Kopējo nostāju,

—	ņemot vērā Vasenāras 1996. gada 12. maija vienošanos par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli un 2019. gada decembrī atjauninātos minēto preču, tehnoloģiju un munīcijas sarakstus,

—	ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2013. gada 2. aprīlī (8) un kas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (9), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (10),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (11), kurā izdarīti grozījumi ar Komisijas 2016. gada 12. septembra Deleģēto regulu (ES) 2016/1969 (12), un ņemot vērā tās I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju sarakstu (“Divējāda lietojuma regula”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP), lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (13),

—	ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (EAF) (COM(2018)0476),

—	ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (EPF) (HR(2018)94),

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 16. mērķi, ar ko veicina taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai,

—	ņemot vērā ANO Rezolūciju Nr. 2216(2015) par ieroču embargo noteikšanu Jemenai un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ziņojumu A/HRC/39/43 par cilvēktiesību stāvokli Jemenā, tostarp pārkāpumiem un nodarījumiem, kas pastrādāti kopš 2014. gada septembra,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 31. marta Lēmumu (KĀDP) 2020/472 par Eiropas Savienības militāro operāciju Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED IRINI) (14),

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2019. gada 10. jūnijā pieņemto Rezolūciju Nr. 2473(2019), ar ko atjauno Lībijai noteiktā ieroču embargo īstenošanas pasākumus, un Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misijas Lībijā (UNSMIL) 2020. gada 25. janvāra paziņojumu par Lībijā joprojām notiekošajiem ieroču embargo pārkāpumiem,

—	ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1970(2011), ar ko nosaka ieroču embargo Lībijai, un visas turpmākās Drošības padomes rezolūcijas šajā lietā, kā arī Rezolūciju Nr. 2292(2016), Nr. 2357(2017), Nr. 2420(2018) un Nr. 2473(2019) par ieroču embargo stingru īstenošanu,

—	ņemot vērā ANO 2018. gada publikāciju “Mūsu kopējās nākotnes drošībai: atbruņošanās programma”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/125 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (15),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 16. oktobra sanāksmes secinājumus par Turciju, ar kuriem apstiprināja Ārlietu padomes 2019. gada 14. oktobra sanāksmes secinājumus par Turcijas pretlikumīgajām darbībām Sīrijas ziemeļos un Vidusjūras austrumdaļā,

—	ņemot vērā ANO 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi, ar ko cenšas veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai (16),

—	ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumu Cilvēktiesību padomei par ieroču nodošanas ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu (17),

—	ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ieroču eksportu un Kopējās nostājas īstenošanu, jo īpaši tās, kas pieņemtas 2018. gada 14. novembrī (18), 2017. gada 13. septembrī (19) un 2015. gada 17. decembrī (20),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (21),

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 25. februāra (22), 2017. gada 15. jūnija (23) un 2017. gada 30. novembra (24) rezolūcijas par humanitāro situāciju Jemenā,

—	ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu (25),

—	ņemot vērā semināru “ES ieroču eksporta kontroles sistēmas īstenošana”, kas notika Drošības un aizsardzības apakškomitejas 2017. gada 12. aprīļa sanāksmē,

—	ņemot vērā Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejas pasūtīto pētījumu “Ieteikumi pārredzamai un detalizētai ziņošanas sistēmai par ieroču eksportu ES un uz trešām valstīm”,

—	ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas 2019. gada 22. janvāra līgumu par Francijas un Vācijas sadarbību un integrāciju (Āhenes līgums),

—	ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta secinājumus par Ēģipti,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0137/2020),

tā kā jaunākie SIPRI dati (26) liecina, ka ieroču eksporta īpatsvars no ES 28 dalībvalstīm laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gadam bijis 26 % no kopējā pasaules eksporta, un līdz ar to no lielākajiem ieroču piegādātājiem pasaulē ES 28 dalībvalstis kopā ieņēma otro vietu, ierindojoties tūlīt aiz ASV (36 %) un par vienu vietu apsteidzot Krieviju (21 %); tā kā saskaņā ar LES 346. pantu ieroču ražošana un tirdzniecība ir dalībvalstu ziņā;

tā kā jaunākie SIPRI dati liecina, ka ES 28 dalībvalstis ir otrs lielākais ieroču eksportētājs gan uz Saūda Arābiju, gan Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE); tā kā saskaņā ar ANO ievērojamu starptautisku un reģionālu ekspertu grupas rīcībā esošo informāciju Jemenas bruņotā konflikta puses, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ir pastrādājušas noziegumus un vēl aizvien turpina šādu rīcību;

C.	tā kā ieroču, bruņojuma un ekipējuma eksports palielina aizsardzības rūpniecības spēju efektīvi pētīt un izstrādāt aizsardzības tehnoloģijas, un līdz ar to nodrošina ES dalībvalstu spēju aizsargāt sevi un savus pilsoņus;

D.	tā kā pasaulē pieaug jauna bruņošanās sacensība un militārās lielvaras vairs nepaļaujas uz ieroču kontroli un atbruņošanos, lai mazinātu starptautisko spriedzi un uzlabotu globālo drošības vidi;

E.	tā kā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostāja ir būtisks instruments pastiprinātai sadarbībai un dalībvalstu eksporta rīcībpolitiku tuvināšanai;

F.	tā kā dalībvalstis apzinās īpašo atbildību, kas var izrietēt no militārās tehnoloģijas un ekipējuma eksportēšanas uz trešām valstīm un ietekmēt vai saasināt pastāvošo spriedzi un konfliktus;

G.	tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītajai krīzei var būt ievērojamas ģeostratēģiskas sekas, un līdz ar to ir jo lielāka vajadzība izveidot īstenu Eiropas stratēģisko autonomiju;

tā kā Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta secinājumos paziņots, ka ,“dalībvalstis arī vienojās uz laiku apturēt licences eksportam uz Ēģipti saistībā ar jebkādu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un atkārtoti izvērtēt eksporta licences aprīkojumam, uz ko attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, kā arī pārskatīt palīdzību, ko tās Ēģiptei sniedz drošības jomā”; tā kā uzņēmumi, kas atrodas vairākās ES dalībvalstīs, ir turpinājuši eksportēt uz Ēģipti novērošanas tehnoloģijas un citu drošības aprīkojumu, kas atvieglo darbu hakeriem un ļaunprogrammatūras instalētājiem, kā arī veicina cita veida fiziskus un tiešsaistes uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem; tā kā šādas rīcības rezultātā ir apspiesta vārda brīvība tiešsaistē;

tā kā aizvien nestabilākā multipolārā pasaulē, kurā aizvien lielāku ietekmi gūst nacionālistiski, ksenofobiski un antidemokrātiski spēki, Eiropas Savienībai noteikti ir jākļūst par ietekmīgu starptautisko dalībnieku un jāsaglabā vadošā loma kā globālai maigai varai, kas ir apņēmusies panākt atbruņošanos gan attiecībā uz parastajiem ieročiem, gan kodolieročiem, ieguldot līdzekļus konfliktu novēršanā, krīžu pārvaldībā un mediācijā, pirms tiek apsvērta militāra iejaukšanās;

J.	tā kā ieroču eksportam ir būtiska nozīme, jo tas stiprina Eiropas aizsardzības rūpniecības industriālo un tehnisko bāzi, kuras primārais uzdevums ir garantēt ES dalībvalstu aizsardzību un drošību, vienlaikus veicinot KĀDP īstenošanu;

K.	tā kā dalībvalstu atšķirīgā rīcība ieroču eksporta jomā dažkārt vājina ES spēju sasniegt ārpolitikas mērķus, turklāt mazina uzticēšanos kā rīcībspēkam, kas starptautiskā mērogā pauž vienotu viedokli;

L.	tā kā gan globālā, gan reģionālā drošības vide ir krasi mainījusies, jo īpaši Savienības dienvidu un austrumu kaimiņreģionos;

M.	tā kā tādi militārās pārredzamības pasākumi kā ziņošana par ieroču eksportu veicina pārrobežu uzticēšanās veidošanu,

ES gada pārskata 20. un 21. ziņojums par ieroču eksportu

uzsver, ka aizsardzības rūpniecības uzturēšana ir daļa no Savienības pašaizsardzības un tās stratēģiskās autonomijas elements; atzīmē, ka tas ir iespējams tikai tad, ja dalībvalstis savās ekipējuma programmās prioritāti piešķir Eiropas produktu iegādei; uzsver, ka dzīvotspējīgs Eiropas tirgus samazinātu atkarību no ieroču eksporta uz trešām valstīm;

atzīmē, ka Kopējā nostājā ir paredzēta pārredzamības procedūra, saskaņā ar kuru ir jāpublicē ES gada pārskata ziņojumi par ieroču eksportu; atzinīgi vērtē 20. un 21. ziņojuma par ieroču eksportu publicēšanu saskaņā ar Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 8. panta 2. punktu, kurus apkopojusi Padomes Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupa (COARM) un – lai gan ar novēlošanos – publicējusi Oficiālajā Vēstnesī; uzskata, ka abu ziņojumu publicēšana ir solis virzībā uz kopēju ES nostāju ieroču eksporta jomā aizvien sarežģītākā starptautiskā kontekstā, kam raksturīgs aizvien lielāks eksporta apjoms un aizvien mazāks pārredzamības līmenis; uzskata abus ziņojumus par vērtīgu papildinājumu ANO ziņojumiem par ieroču globālā un reģionālā eksporta pārredzamību;

atzīmē dalībvalstu centienus ievērot LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktu par ieroču ražošanu un tirdzniecību;

atzīmē, ka pilnīgu gada pārskata 20. ziņojumu ir iesniegušas 19 dalībvalstis un 21. ziņojumu – 19 dalībvalstis; mudina visas dalībvalstis pilnībā ievērot savas Kopējā nostājā uzņemtās saistības, ņemot vērā, ka pasaulē samazinās ieroču tirdzniecības pārredzamība, jo īpaši vairākās lielākajās ieroču eksportētājvalstīs; uzsver, ka pilnīga ziņojuma iesniegšana nozīmē, ka tiek iesniegti dati gan par piešķirto licenču, gan faktisko eksporta kopējo daudzumu un vērtību, norādot galamērķa valstis un Militāro preču saraksta kategorijas; atzīmē, ka attiecībā uz gada pārskata 20. ziņojumu 27 dalībvalstis, izņemot Grieķiju, iesniegušas vismaz daļējus datus un attiecībā uz 21. ziņojumu datus iesniegušas visas 28 dalībvalstis, taču aptuveni trešdaļa valstu nav iesniegušas pilnīgus datus; tomēr atzinīgi vērtē papildu informāciju, ko valdības sniegušas nacionālajos ziņojumos; atkārtoti prasa, lai visas dalībvalstis, kuras nav iesniegušas pilnīgus datus, nākamajā gada pārskata ziņojumā sniegtu papildu informāciju par iepriekšējo gadu eksportu;

ir nobažījies par to, ka dalībvalstis, apkopojot datus par licenču vērtību, izmanto ļoti atšķirīgu informāciju, kas apgrūtina spēju efektīvi izmantot konsekventus un salīdzinošus datus; uzsver, cik būtiski ir ziņot par faktisko ieroču eksportu, tostarp par to kopējo vērtību un daudzumu globālo un vispārējo licenču ietvaros, norādot Militāro preču saraksta kategorijas un galamērķa valstis;

aicina dalībvalstis uzlabot koordināciju un ieviest apkopojamās un apstrādājamās informācijas un datu vienotu paraugpraksi, lai izstrādātu saskaņotākus gada pārskata ziņojumus un tādējādi uzlabotu pārredzamību un ziņojumu izmantojamību;

atzīmē, ka saskaņā ar pēdējiem diviem gada pārskatiem Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstis, kurās notiek vairāki bruņoti konflikti, joprojām ir galvenais reģionālais eksporta galamērķis; atzīmē, ka šiem reģioniem nākas saskarties ar smagām un pastāvīgām drošības problēmām un ka viss eksports ir jāizvērtē, katru sūtījumu izskatot atsevišķi saskaņā ar astoņiem Kopējās nostājas kritērijiem;

atbalsta Padomes apņemšanos stiprināt militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli; atzīmē dalībvalstu vēlmi KĀDP satvarā nostiprināt sadarbību un veicināt konverģenci šajā jomā; atzinīgi vērtē šos centienus, jo tie atbilst kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) vispārējiem mērķiem, kas noteikti LES 21. pantā, un reģionālajām prioritātēm, kas noteiktas ES 2016. gada globālajā stratēģijā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izstrādāt, īstenot un ievērot vienotus standartus militāro tehnoloģiju un ekipējuma nodošanas pārvaldībai;

atgādina, ka ES saskaņā ar KĀDP ir īstenojusi vairākus ieroču embargo, tostarp visus ANO embargo, kas noteikti tādām valstīm kā Baltkrievija, Centrālāfrikas Republika, Ķīna, Irāna, Lībija, Mjanma, Ziemeļkoreja, Krievijas Federācija, Somālija, Dienvidsudāna, Sudāna, Sīrija, Venecuēla, Jemena un Zimbabve; atzīmē – lai gan šie embargo varētu atņemt attiecīgajai valstij militāros resursus, dažos gadījumos tie veicina mieru un stabilitāti reģionā; atzīmē – šādi embargo nodrošina, ka ES neveicina humanitārās krīzes, cilvēktiesību pārkāpumus un smagus noziegumus; aicina ES sniegt atbalstu nolūkā stiprināt dalībvalstu spējas īstenot stingras procedūras, lai uzraudzītu, vai visas dalībvalstis ievēro ES ieroču embargo, un aicina publiskot attiecīgos konstatējumus (27);

10.

atgādina par savu 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par situāciju Jemenā; šajā kontekstā mudina visas ES dalībvalstis atturēties no ieroču un jebkāda militāra ekipējuma pārdošanas Saūda Arābijai, AAE un jebkādiem starptautiskās koalīcijas dalībniekiem, kā arī Jemenas valdībai un citām konfliktā iesaistītajām pusēm;

11.

atzinīgi vērtē Beļģijas, Dānijas, Somijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas un Nīderlandes valdību lēmumus ierobežot ieroču eksportu uz Saūda Arābijas vadītās koalīcijas valstīm, kuras iesaistītas Jemenas karā; atzīmē, ka dažos gadījumos – kā to ziņojušas NVO – uz šīm valstīm eksportētie ieroči izmantoti Jemenā, kurā 22 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība un aizsardzība; atgādina, ka ar šādu eksportu skaidri tiek pārkāpta Kopējā nostāja; atzīmē, ka Vācija līdz 2020. gada beigām ir pagarinājusi moratoriju ieroču eksportam uz Saūda Arābiju, kā arī vairākas dalībvalstis pieņēmušas lēmumus piemērot visus ierobežojumus; atgādina, ka laikposmā no 2016. gada 25. februāra līdz 2019. gada 14. februārim Parlaments plenārsēdē pieņemtajās rezolūcijās vismaz desmit reizes aicinājis PV/AP sākt procesu, ar ko noteiktu ES ieroču embargo Saūda Arābijai, tostarp 2018. gadā aicinājis embargo noteikt arī citām Saūda Arābijas vadītās koalīcijas valstīm Jemenā; atkārtoti pauž šo aicinājumu;

12.

aicina dalībvalstis sekot Vācijas, Somijas un Dānijas piemēram, kuras pēc žurnālista Jamal Khashoggi nogalināšanas ir noteikušas ierobežojumus ieroču eksportam uz Saūda Arābiju;

13.

atkārtoti aicina dalībvalstis veikt pēcpasākumus attiecībā uz Padomes 2013. gada 21. augusta secinājumiem par Ēģipti, kuros paziņots par eksporta licenču apturēšanu jebkādam ekipējumam, kas var tikt izmantots iekšējām represijām, kā norādīts Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, un nosoda to, ka dalībvalstis šīs saistības pastāvīgi pārkāpj; tāpēc prasa dalībvalstīm apturēt ieroču, novērošanas tehnoloģiju un cita drošības ekipējuma eksportu uz Ēģipti, kas var veicināt uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, tostarp sociālajos medijos, kā arī jebkādu citu veidu iekšējās represijas; aicina PV/AP ziņot, kāds ir pašreizējais stāvoklis militārās un drošības sadarbības jomā starp dalībvalstīm un Ēģipti; prasa ES pilnībā kontrolēt eksportu uz Ēģipti attiecībā uz precēm, kas varētu tikt izmantotas represijām, spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei;

14.

atkārto savas nesen paustās prasības pārtraukt uz vairākām valstīm, tostarp Ēģipti, Bahreinu, Saūda Arābiju, AAE un Vjetnamu, eksportēt novērošanas tehnoloģijas un citu ekipējumu, ar ko var veicināt iekšējas represijas;

15.

atzīmē, ka ES piedalās misijās KĀDP satvarā, tostarp misijā, ar ko īsteno ieroču embargo Lībijā, lai stiprinātu reģionālo mieru un stabilitāti; pauž dziļu nožēlu par to, ka Lībijā turpinās klaji ieroču embargo pārkāpumi, pat pēc tam, kad 2020. gada 19. janvārī Berlīnes Starptautiskajā konferencē par Lībiju attiecīgās valstis šajā sakarībā uzņēmās saistības; aicina visas dalībvalstis pārtraukt ieroču, novērošanas un izlūkošanas ekipējuma un materiālu nodošanu visām Lībijas konfliktā iesaistītajām pusēm;

16.

atzinīgi vērtē operācijas IRINI mērķi, proti, stingri īstenot ANO ieroču embargo un, izmantojot gaisa, satelīta un jūras resursus, saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijām Nr. 2292 (2016), Nr. 2357 (2017), Nr. 2420 (2018) un Nr. 2473 (2019) inspicēt atklātā jūrā Lībijas atkrastē kuģus, par kuriem ir aizdomas, ka tie pārvadā ieročus vai ar tiem saistītus materiālus uz un no Lībijas;

17.

stingri nosoda to, ka ir parakstīti divi saprašanās memorandi starp Turciju un Lībiju par jūras zonu norobežošanu un par visaptverošu drošības un militāro sadarbību, kas ir savstarpēji saistīti un nepārprotami pārkāpj gan starptautiskās tiesības, gan ANO Drošības padomes rezolūciju, ar ko Lībijai nosaka ieroču embargo; atgādina par dažu dalībvalstu pieņemto lēmumu apturēt ieroču eksporta uz Turciju licencēšanu; atgādina, ka dalībvalstis ir apņēmušās ievērot stingru valsts nostāju attiecībā uz savu ieroču eksporta politiku uz Turciju, pamatojoties uz Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP nosacījumiem, tostarp 4. kritērija par reģionālo stabilitāti stingru piemērošanu; aicina PV/AP Padomē nākt klajā ar iniciatīvu, saskaņā ar kuru visas ES dalībvalstis atbilstīgi kopējai nostājai apturētu ieroču eksporta uz Turciju licencēšanu tik ilgi, kamēr Turcija turpina nelikumīgās vienpusējās darbības, ko tā pašlaik izvērš Vidusjūras austrumdaļā un kas pārkāpj jebkuras ES dalībvalsts (jo īpaši Grieķijas un Kipras) suverenitāti un starptautiskās tiesības, un neiesaistās dialogā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām; aicina attiecīgos NATO forumus un jo īpaši Augsta līmeņa darba grupu parasto ieroču kontroles jautājumos steidzami apspriest ieroču kontroli Vidusjūras austrumdaļā;

18.

aicina dalībvalstis attiecībā uz eksporta kontroli lielāku uzmanību pievērst precēm, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem;

19.

atzīmē, ka nepastāv sankciju mehānismi, ko piemērot gadījumā, ja kāda dalībvalsts iesaistās eksportā, kas acīmredzami neatbilst noteiktajiem astoņiem kritērijiem;

Kopējās nostājas pārskatīšana Padomē

20.

atzinīgi vērtē Padomes nodomu palielināt konverģenci un pārredzamību, kas ir galvenie Kopējās nostājas pēdējās pārskatīšanas mērķi, kā arī Padomes secinājumus par Kopējās nostājas pārskatīšanu un paziņojumu, ka “Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata stiprināšana būtu jāpapildina ar ciešāku sadarbību un konverģenci militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroles jomā” (28);

21.

atzinīgi vērtē dalībvalstu atjaunoto apņemšanos ievērot juridiski saistošo Kopējo nostāju, kas grozīta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560, un uzsver, cik būtiski ir rūpīgi izvērtēt militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta licenču pieteikumus saskaņā ar Kopējās nostājas kritērijiem; norāda, ka Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1560 un attiecīgie 2019. gada 16. septembra secinājumi atspoguļo arvien lielāku dalībvalstu izpratni par to, ka ieroču eksporta jomā ir vajadzīga vēl lielāka valsts un ES mēroga pārredzamība un konverģence un ir jāstiprina publiskā pārraudzība šajā sensitīvajā valsts drošības jomā; uzsver – ar šiem lēmumiem var panākt, ka valsts uzraudzības struktūrām, parlamentiem un ES pilsoņiem tiek sniegta labāka informācija par viņu valdību izdarītajām stratēģiskajām izvēlēm jomā, kas tieši ietekmē viņu drošību un viņu valstu pieturēšanos pie vērtībām un normām;

22.

pauž bažas par bruņošanās sacensības pieaugumu pasaulē; atgādina, ka ES mērķis ir būt miera garantam pasaulē; tādēļ aicina ES aktīvi iesaistīties ieroču neizplatīšanā un globālā atbruņošanā; atzinīgi vērtē to, ka Kopējās nostājas atjaunināšanā ir ņemtas vērā attiecīgās norises šajā ziņā, piemēram, ir pieņemts Ieroču tirdzniecības līgums (ITL), kura līgumslēdzējas puses ir visas dalībvalstis; atzinīgi vērtē ES darbības, kuru mērķis ir atbalstīt ITL vispārēju piemērošanu, jo īpaši palīdzību trešām valstīm efektīvu ieroču kontroles sistēmu uzlabošanā un īstenošanā saskaņā ar Kopējo nostāju; aicina lielākās ieroču eksportētājvalstis, tādas kā ASV, Ķīna un Krievija, parakstīt un ratificēt ITL;

23.

atbalsta Padomes atkārtoti pausto apstiprinājumu tam, ka militārā ekipējuma un tehnoloģiju tirdzniecība būtu jāveic atbildīgi un pārskatāmi; atzinīgi vērtē Padomes atjaunoto apņemšanos vēl vairāk veicināt sadarbību un dalībvalstu rīcībpolitiku konverģenci, lai novērstu tādu militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksportu, kas varētu tikt izmantots iekšējām represijām vai starptautiskai agresijai vai kas varētu veicināt reģionālu nestabilitāti;

24.

ar bažām norāda uz to, ka atšķirības starp dalībvalstu ieroču eksporta rīcībpolitikām un praksi var palēnināt ES noteikumu konverģenci šajā jomā; atzīmē, ka šajā sakarībā ir jāievieš jauni instrumenti; atzīmē, ka turpmākās Eiropas Aizsardzības fonda finansētās darbības palīdzēs izstrādāt jaunas militārās tehnoloģijas un ekipējumu;

25.

ar gandarījumu atzīmē, ka Padome atzīst to, cik svarīga ir konsekventa eksporta kontroles politika attiecībā uz materiāliem, kas saistīti ar aizsardzību, un divējāda lietojuma precēm; uzskata, ka ES būtu jānosaka skaidri kritēriji un pamatnostādnes attiecībā uz šādu preču eksportu;

26.

atzinīgi vērtē konkrētu pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir veicināt pareizu, saskaņotu un savlaicīgu ziņošanu par dalībvalstu ieroču eksportu; jo īpaši atbalsta Padomes lēmumu ieviest skaidru termiņu, kādā valstīm jāiesniedz ziņojumi, skaidrus ziņojuma formāta standartus un turpmākas pamatnostādnes par ziņojumu saturu un iesniegšanas procesu; mudina dalībvalstis datus iesniegt pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā maijā pēc pārskata gada, lai laikus varētu notikt publiskas debates; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai īstenotu tiešsaistes pieeju, un mudina to attīstīt arī turpmāk; atzinīgi vērtē Padomes atbalstu skaidrām pamatnostādnēm, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par savām ieroču eksporta rīcībpolitikām; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti virzībā uz digitālo pieeju, izmantojot COARM tiešsaistes sistēmu, un mudina to vēl vairāk paplašināt;

Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm ieroču ražošanā

27.

atzīmē, ka kopš juridiski saistošās Kopējās nostājas pieņemšanas 2008. gadā dalībvalstis ir pastiprinājušas savu ieroču eksporta uzraudzību; atzīmē arī, ka arvien vairāk Eiropā ražotu ieroču sistēmu sastāv no komponentiem, kas ražoti vairākās ES dalībvalstīs, un tehnoloģisku, rūpniecisku un politisku iemeslu dēļ ietver divpusēju vai daudzpusēju sadarbību; uzsver šāda veida sadarbības pozitīvo lomu uzticības veicināšanā starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

28.

uzsver, ka mērķis palielināt Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju nedrīkst apdraudēt Kopējās nostājas astoņu kritēriju piemērošanu, jo tie ir svarīgāki par dalībvalstu ekonomiskajām, sociālajām, komerciālajām un rūpnieciskajām interesēm;

29.

atzīmē zināšanu un tehnoloģiju nodošanas pieaugumu, kas trešām valstīm ļauj pēc licences ražot Eiropas militārās tehnoloģijas; uzskata, ka šim procesam nebūtu jāierobežo ES spēja kontrolēt ieroču, bruņojuma un militārā ekipējuma ražošanu, bet tam drīzāk būtu jāveicina aizsardzības preču ražošanas publiskās pārraudzības un pārredzamības standartu konverģence un jāpaātrina tādu ieroču ražošanas un eksporta noteikumu izstrāde, kuri būtu starptautiski atzīti un kurus ievērotu;

30.

atzīmē, ka arvien lielāks skaits ieroču sistēmu komponentu ir civilas izcelsmes vai tos var izmantot divējādiem mērķiem; tādēļ uzskata, ka ir jāievieš saskaņota šo komponentu nodošanas kontroles sistēma starp visām dalībvalstīm;

31.

atzīmē, ka dalībvalstis nav izklāstījušas kopējo politiku, ar ko reglamentē ieroču komponentu nodošanu citai dalībvalstij un ar ko nodrošinātu, ka jebkāds eksports no montāžas dalībvalsts uz trešām valstīm atbilst tās dalībvalsts eksporta politikai, kura piegādā attiecīgos komponentus; atzīmē – dažas dalībvalstis turpina uzskatīt, ka ieroču un ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumi ES iekšienē ir līdzīgi eksporta operācijām uz trešām valstīm; uzskata, ka šāda situācija ir īpaši problemātiska, ņemot vērā pieaugošās atšķirības starp licencēšanas praksi visā ES; konstatē, ka Direktīva 2009/43/EK par pārvadājumiem Kopienas iekšienē savā pašreizējā veidolā nav izstrādāta tā, lai sasniegtu augstākos kopējos standartus eksportam uz trešām valstīm, vienlaikus sekmējot nodošanu Eiropas bruņojuma tirgū;

32.

atzīmē, ka pirmais mēģinājums regulēt nodošanu Eiropas iekšienē bija Schmidt-Debré saskaņošanas nolīgums starp Franciju un Vāciju ar de minimis noteikumu; šajā sakarībā atzīmē Francijas un Vācijas nolīgumu par aizsardzības eksporta kontroli;

33.

konstatē – tas, ka katrai dalībvalstij ir savas ieroču eksporta rīcībpolitikas, var kavēt sadarbības projektus; atzīmē, ka šādas atšķirības var novest pie divpusējiem un īpašiem nolīgumiem par ieroču sistēmām, kas dažos gadījumos ļautu eksportēt uz trešām valstīm, pamatojoties uz vismazāk ierobežojošiem standartiem, nevis kopīgu ES mēroga pieeju; atgādina, ka Padomes kopējās nostājas par ieroču eksportu mērķis bija un ir novērst šādas atšķirības un izveidot saskaņotu kopējo ieroču eksporta politiku; norāda uz saikni starp eksporta rīcībpolitiku atšķirībām un apgrūtinātu ES iekšējo sadarbību, ar aizsardzību saistīto ražojumu iekšējā tirgus pastāvīgo sadrumstalotību un rūpniecības darbību dublēšanos; tāpēc aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis nodrošināt atbilstīgu finansējuma līmeni, kas ļautu samazināt tirgus sadrumstalotību un palielināt rūpniecības konsolidāciju, vienlaikus nodrošinot, ka ES un tās dalībvalstīm būs vajadzīgās militārās spējas; aicina Komisiju nodrošināt Direktīvas 2009/81/EK un Direktīvas 2009/43/EK efektīvu īstenošanu, tostarp darbību izpildi, kas attiecas uz iepirkumu;

34.

atzīmē, ka, dalībvalstīm veidojot divpusēju sadarbību ar aizsardzību saistītu rūpniecisku projektu īstenošanā, tiek noslēgti eksporta kontroles nolīgumi, ko var izmantot par pamatu kopīgai ES rīcībai;

35.

uzsver, ka divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem būtu jāpaver ceļš uz eksporta rīcībpolitiku uzlabotu konverģenci un saskaņošanu ES līmenī, jo konverģences un pārredzamības trūkums lēmumos par eksportu uz trešām valstīm var negatīvi ietekmēt ES spēju paust vienotu nostāju un būt ietekmīgai starptautiskajā arēnā attiecībā uz cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanas un reģionālā miera un stabilitātes veicināšanu; atzīmē bažas, ka šādas atšķirības var radīt tirgus izkropļojumus un apgrūtināt rūpniecības stratēģisko plānošanu, apjomradītus ietaupījumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

Aizvien lielākā ES līmeņa nozīme ieroču ražošanā

36.

uzsver, ka atbilstīga ekipējuma izstrāde ir svarīgs līdzeklis, ar ko stiprināt Eiropas aizsardzības nozares rūpnieciskos un tehnoloģiskos pamatus; atzīmē, ka tādas ES iniciatīvas kā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR), Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP) un Eiropas Aizsardzības fonds (EAF), kā arī pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO), koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD) un Eiropas Miera mehānisms (EPF), tādi tiesību akti kā 2009. gada direktīvas par sūtījumiem Kopienas iekšienē un aizsardzības iepirkumu, kā arī tādu administratīvo struktūru izveide kā Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts (DG DEFIS) palīdz stiprināt sadarbību ieroču ražošanā un attīstīt spējas Eiropas līmenī; uzskata, ka Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes stiprināšana būtu jāapvieno ar ciešāku sadarbību un konverģenci attiecībā uz militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli nolūkā uzlabot KĀDP, jo īpaši KDAP, efektivitāti;

37.

aicina dalībvalstis novērst pašreizējo aizsardzības izdevumu neefektivitāti, ko rada dublēšanās, sadrumstalotība un sadarbspējas trūkums, un censties, lai ES kļūtu par drošības garantu, cita starpā arī labāk kontrolējot ieroču eksportu;

38.

atzīmē, ka vairākas dalībvalstis ir paudušas nodomu kopīgi izstrādāt galvenās ieroču sistēmas, piemēram, kaujas tankus, kaujas lidmašīnas un bruņotus bezpilota lidaparātus;

39.

uzsver, ka provizoriskais iestāžu nolīgums par EAF izveidi pilnvaro Komisiju izvērtēt, vai īpašumtiesību nodošana un ekskluzīvas licences piešķiršana EAF līdzfinansētai militārai tehnoloģijai nav pretrunā ES un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm un fonda mērķiem, kā izklāstīts ierosinātās regulas 3. pantā; atzīmē, ka šie jaunie tiesību akti cita starpā uzdod Komisijai veikt civilo uzraudzību attiecībā uz konkrētām militāro tehnoloģiju kategorijām, ko eksportē uz trešām valstīm, tādējādi vēl vairāk uzlabojot pārredzamību un samazinot ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku, tomēr neskarot dalībvalstu eksporta kontroles iestāžu kompetenci eksporta licenču piešķiršanā;

40.

atzīmē, ka Eiropas partneriem saskaņā ar starptautiskajām saistībām ir jāsniedz informācija par savas valsts kontroles shēmām un ieroču nodošanu; atzīmē, ka saskaņā ar EPF dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) ir iespēja piegādāt militāro ekipējumu trešām valstīm, kam būs nepieciešama ES līmeņa uzraudzība; uzsver, ka saistībā ar EPF jauns ES līmeņa instruments EPF militāro spēju veidošanas pīlāra kontekstā varētu palīdzēt veikt kopīgu riska novērtējumu, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums nodot ieročus un munīciju trešām valstīm, izvērtēt konkrētus pasākumus saskaņā ar Kopējās nostājas astoņiem kritērijiem un noteikt aizsardzības pasākumus un iespējamās sankcijas attiecībā uz galalietotāju;

41.

aicina Komisiju pienācīgi informēt Parlamentu par ES līdzekļu izmantošanu visiem pētniecības un izstrādes projektiem, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu būvniecību; mudina PV/AP aizliegt izstrādāt, ražot un izmantot pilnībā autonomus ieročus, ar kuriem iespējams veikt uzbrukumus bez cilvēka iejaukšanās;

42.

norāda, ka ieroču, bruņojuma un aizsardzības ekipējuma pētniecība un izstrāde ir svarīga, lai nodrošinātu līdzekļus dalībvalstīm sevi aizsargāt un lai aizsardzības nozares panāktu tehnoloģisku progresu;

Kopējās nostājas īstenošana, ņemot vērā aizvien lielāko ES līmeņa nozīmi ieroču ražošanā

43.

atzīmē, ka valstu ieroču eksporta rīcībpolitikām un lēmumu pieņemšanai trūkst konverģences, ņemot vērā aizvien lielāko ES līmeņa nozīmi ieroču ražošanā, izvirzītos uzdevumus un plānus šo nozīmi stiprināt; atzīmē, ka valstu ieroču eksporta konverģences trūkums var radīt papildu tirgus izkropļojumus un ar tiem saistītus šķēršļus attiecīgo uzņēmumu un bruņoto spēku stratēģiskajai plānošanai, un līdz ar to būs nepieciešama pakāpeniska valstu ieroču eksporta rīcībpolitiku un lēmumu pieņemšanas konverģence; atgādina, cik būtiski ir šajā procesā iesaistīt dalībvalstis; pauž nožēlu par pašreizējām atšķirībām valstu ieroču eksporta rīcībpolitikās un lēmumu pieņemšanā; aicina Padomi turpināt centienus atbalstīt ieroču eksporta rīcībpolitiku un lēmumu pieņemšanas konverģenci;

44.

ierosina, ka no EDIDP un/vai Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) finansēto ražojumu eksports COARM iesniegtajos datos būtu jāuzskaita atsevišķi, lai nodrošinātu no Eiropas budžeta finansēto ražojumu ciešu uzraudzību un lai Kopējās nostājas kritēriji stingri tiktu piemēroti tiem ražojumiem, kurus finansē no EDIDP un EAF;

45.

atzinīgi vērtē ES aizsardzības sadarbības stiprināšanu KDAP satvarā; uzskata, ka aizvien lielākā ES līmeņa nozīme ieroču ražošanā nav nodalāma no aizvien lielākas pārredzamības; uzskata, ka šajā jomā joprojām ir iespējami uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu iesniegto datu kvalitāti un saskaņotību; uzskata, ka LES 42. panta 3. punktā paredzētajai Eiropas spēju un bruņojuma politikas definīcijai ir jābūt saskaņotai ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP; uzskata, ka kopējo noteikumu aizvien lielāka konverģence un pārredzamības standarti attiecībā uz ieroču eksportu un tehnoloģijām veicina uzticēšanos starp dalībvalstīm un trešo valstu partneriem; atzinīgi vērtē COARM centienus, jo īpaši norādījumus dalībvalstīm par Kopējās nostājas īstenošanu attiecībā uz sadarbību, koordināciju un konverģenci; atzīmē, ka COARM informācijas apmaiņas sistēma un Kopējās nostājas īstenošanas norādījumi kontroles iestādēm ir noderīgi ikdienas instrumenti; uzsver dalībvalstu centienus atbalstīt COARM darbu, popularizējot apmaiņu ar paraugpraksi; iesaka COARM:

nolūkā īstenot Padomes 2019. gada septembra secinājumus pārskatītajā ziņošanas veidnē saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem iekļaut šādas papildu kategorijas: precīzs eksportēto ieroču veids un daudzums, munīcijas nosaukums, partijas lielums un konkrētais tiešais lietotājs, anulētās licences un tādu līgumu vērtība un ilgums, kas attiecas uz pēcpiegādes pakalpojumiem, piemēram, apmācību un ekspluatāciju; ES kājnieku ieroču definīciju saskaņot ar plašāku ANO definīciju;

b)	izstrādāt ES un starptautiski atzītas definīcijas tādiem jēdzieniem kā licencētā vērtība un faktiskais eksports, lai atvieglotu datu salīdzināmību starp dalībvalstīm;

46.

atzinīgi vērtē lēmumu pārveidot gada pārskatu par interaktīvu un uzticamu tiešsaistes datubāzi, kurā var veikt meklēšanu, un sagaida, ka šāda datubāze būs izveidota un darbosies pirms 2019. gada eksporta datu publicēšanas; aicina EĀDD informēt Parlamentu par precīzu datumu, kurā šī datubāze būs pieejama tiešsaistē; mudina COARM piemērot risinājumu, kas būtu lietotājdraudzīgs un viegli pieejams Eiropas pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai un kas ļautu datus eksportēt drošā un strukturētā formātā;

47.

aicina COARM turpināt centienus izveidot apmaiņas centru, ar kura starpniecību dalībvalstis sniegtu informāciju par politikas pasākumiem saistībā ar eksportu uz trešām valstīm un saviem lēmumiem noraidīt pieteikumus attiecībā uz nepieciešamajām licencēm; turklāt aicina COARM, kā minēts Kopējās nostājas 7. pantā, strādāt pie tā, lai uzlabotu apmaiņu ar “būtisku informāciju, tostarp informāciju par atteikuma paziņojumiem un ieroču eksporta rīcībpolitikām” un citiem “pasākumiem, lai vēl vairāk palielinātu konverģenci”; šajā ziņā ierosina apmainīties ar novērtējumiem un strādāt pie kopīga ES novērtējuma par situāciju valstīs vai potenciālajiem eksporta saņēmējiem, ņemot vērā Kopējās nostājas principus un kritērijus KĀDP satvarā un apspriežoties ar ārējām ieinteresētajām personām, tostarp Parlamentu; prasa regulāri atjaunināt to trešo valstu sarakstu, kuras ievēro Kopējā nostājā noteiktos kritērijus;

48.

uzskata, ka ES iestādēm būtu jāierosina profesionālizvērtēšana, lai mudinātu iestādes apmainīties ar paraugpraksi par datu vākšanu un apstrādi, veicinātu labāku izpratni par dažādām valstu pieejām, apzinātu atšķirības astoņu kritēriju interpretācijā un apspriestu veidus un līdzekļus, kā uzlabot saskaņošanu, konsekvenci un konverģenci starp dalībvalstīm;

49.

ir cieši pārliecināts, ka ES Kopējās nostājas konsekventāka īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu ES kā uz vērtībām balstīta globālā rīcībspēka uzticamību, un ka augstāks konverģences līmenis attiecībā uz kritēriju stingru piemērošanu efektīvāk nodrošinās, ka visas ieroču tirdzniecībā iesaistītās puses ievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, sekmēs miera un stabilitātes panākšanu un spēcinās ES stratēģiskās drošības intereses un stratēģisko autonomiju; uzskata, ka šāda pieeja stiprinās KĀDP īstenošanu;

50.

uzskata, ka licences ražošanai trešās valstīs vairs nebūtu jāpiešķir, ja šāda piešķiršana ļautu izvairīties no Kopējās nostājas astoņu kritēriju vai citu ES ieroču eksporta direktīvu ievērošanas;

51.

uzsver, ka efektīva galaizmantošanas kontrole varētu novest pie atbildīgas eksporta politikas un jo īpaši varētu samazināt piegāžu novirzīšanas risku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES finansēto iTrace projektu un atbalsta tā turpināšanu, kā arī iesaka izmantot līdzīgu instrumentu, lai izsekotu likumīgu ieroču eksportu no ES dalībvalstīm uz trešām valstīm; aicina Padomi, dalībvalstis un EĀDD izveidot visaptverošu apmācības un spēju veidošanas programmu valstu un ES amatpersonām ieroču eksporta kontroles jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai veidotu savstarpēju izpratni par astoņiem kritērijiem, kopīgiem riska novērtējumiem, drošības pasākumu ieviešanu un verificēšanu pirms un pēc licences izsniegšanas; mudina dalībvalstu valdības veikt pasākumus, ar ko nodrošinātu labāku atbilstību saviem galaizmantošanas noteikumiem, tostarp īstenojot pēcnosūtīšanas kontroles; uzsver, ka ir jāpiešķir pietiekams ES finansējums, lai valsts un ES līmenī, kā arī delegācijās un vēstniecībās importētājvalstīs būtu pieejami nepieciešamie personāla resursi stabilu riska novērtējumu sagatavošanai, galaizmantošanas kontrolei un pēcnosūtīšanas verificēšanai; aicina EĀDD un COARM gada pārskatā ziņot iTrace par jebkādu ES izcelsmes preču novirzīšanu, ja tāda konstatēta;

52.

uzskata, ka aizvien lielākā ES līmeņa nozīme ieroču ražošanā, nesenie Padomes secinājumi par ieroču eksporta konverģenci un EPF izveide būtu jāpapildina ar ES līmeņa uzraudzības un kontroles mehānismu, pamatojoties uz astoņu kritēriju ievērošanu; atgādina par Eiropas spēju un bruņojuma politikas definīciju, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā; uzskata, ka resursu apvienošana un koplietošana, kā arī ciešāka sadarbība ieroču politikas un iepirkuma politikas jomā ir iespējama tikai tad, ja pastāv stingra eksporta kontrole, savstarpēja informācijas apmaiņa un regulāra parlamentārā uzraudzība, kā arī stingri sankciju mehānismi gadījumā, ja saistībā ar ES finansētiem projektiem netiek ievēroti kopīgie noteikumi; turklāt prasa, lai Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem spētu garantēt parlamentāro kontroli pār ES kopējo drošības un aizsardzības politiku un tās budžetu;

53.

aicina COARM izskatīt ieroču eksporta pārredzamības jautājumu, kā arī jautājumu par divējāda lietojuma preču eksporta licencēšanas pārredzamību un apsvērt iespēju īstenot vienotas pieejas abu instrumentu pārredzamībai; uzskata, ka Komisijas pieaugošā kontrole pār divējāda lietojuma preču tirdzniecību saistībā ar pārskatītās ES Divējāda lietojuma preču regulas piemērošanu būtu jālīdzsvaro ar pastiprinātu Parlamenta līdzdalību un pārraudzības lomu, lai nodrošinātu pārskatatbildību;

54.

uzsver, ka nekontrolēts ES uzņēmumu kibernovērošanas tehnoloģiju eksports var negatīvi ietekmēt ES digitālās infrastruktūras drošību un cilvēktiesības; pauž bažas par atsevišķu kibernovērošanas divējāda lietojuma tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu pret politiķiem, aktīvistiem un žurnālistiem; stingri nosoda to, ka aizvien biežāk cilvēktiesību aizstāvji saskaras ar digitālā vidē izteiktiem draudiem, tostarp tiek kompromitēti dati, konfiscējot aprīkojumu, veicot attālinātu uzraudzību un nopludinot datus; šajā sakarībā uzsver, cik būtiski ir ātri, efektīvi un visaptveroši atjaunināt ES Divējāda lietojuma preču regulu; atkārtoti pauž Parlamenta nostāju par Divējāda lietojuma preču regulas pārstrādāšanu, kuras mērķis ir novērst tāda kiberdrošības aprīkojuma eksportu, pārdošanu, atjaunināšanu un uzturēšanu, ko var izmantot iekšējām represijām, tostarp interneta uzraudzībai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES iestāžu nepārtrauktos centienus pašreizējās iestāžu sarunās nolūkā atjaunināt ES Divējāda lietojuma preču eksporta kontroles regulu;

55.

uzskata, ka regulāras apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem, ieroču eksporta kontroles iestādēm, nozares asociācijām un pilsonisko sabiedrību ir būtiskas, lai nodrošinātu jēgpilnu pārredzamību; aicina valstu parlamentus apmainīties ar labāko ziņošanas un uzraudzības praksi, lai palielinātu visu valstu parlamentu kontroles lomu lemšanā par ieroču eksporta kontroli; aicina COARM turpināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgajām nozarēm, kā arī apspriešanās ar Parlamentu un ieroču eksporta kontroles iestādēm; mudina pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas būt aktīvākām, iesaistīties dialogā ar COARM un īstenot neatkarīgu kontroli pār aizsardzības tehnoloģiju un ekipējuma eksportu; aicina dalībvalstis un EĀDD atbalstīt šādas darbības, tostarp piešķirot lielākus finanšu resursus;

56.

ņemot vērā Padomes 2019. gada 16. septembra secinājumus, uzsver vajadzību nodrošināt jēgpilnu parlamentāro uzraudzību un reaģēt uz COARM gada ziņojumu, ik gadu izstrādājot Eiropas Parlamenta ziņojumu, lai nodrošinātu parlamentārās kontroles minimumu;

57.

mudina dalībvalstis palīdzēt trešām valstīm izveidot, uzlabot un piemērot ieroču kontroles sistēmas saskaņā ar Kopējo nostāju;

o o

58.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV L 239, 17.9.2019., 16. lpp.

(2) OV C 453, 14.12.2018., 1. lpp.

(3) OV C 437, 30.12.2019., 1. lpp.

(4) OV L 17, 23.1.2018., 40. lpp.

(5) OV L 139, 30.5.2017., 38. lpp.

(6) OV L 330, 20.12.2019., 53. lpp.

(7) OV C 85, 13.3.2020., 1. lpp.

(8) Ieroču tirdzniecības līgums, ANO, 13-27217.

(9) OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.

(10) OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

(11) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

(12) OV L 307, 15.11.2016., 1. lpp.

(13) OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.

(14) OV L 101, 1.4.2020., 4. lpp.

(15) OV L 30, 31.1.2019., 1. lpp.

(16) https://sustainabledevelopment.un.org/sdg16

(17) A/HRC/35/8.

(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0451.

(19) OV C 337, 20.9.2018., 63. lpp.

(20) OV C 399, 24.11.2017., 178. lpp.

(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0330.

(22) OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.

(23) OV C 331, 18.9.2018., 146. lpp.

(24) OV C 356, 4.10.2018., 104. lpp.

(25) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.

(26) Stokholmas Starptautiskais miera pētniecības institūts (SIPRI), 2020. gada marta faktu lapa “Starptautiskās ieroču tirdzniecības tendences, 2019”.

(27) https://www.sanctionsmap.eu/#/main?checked=

(28) 11. secinājums Padomes secinājumos par Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP par ieroču eksporta kontroli pārskatīšanu, ko pieņēmusi Eiropas Savienības Padomes Vispārējo lietu padome, 12195/19, COARM 154, Brisele, 2019. gada 16. septembris.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/59

P9_TA(2020)0226

Stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (2019/2816(RSP))

(2021/C 385/07)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 11. pantu, 168. pantu un 191. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2019/4 par ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/39/ES, kura attiecas uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (5),

—	ņemot vērā 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (“REACH regula”) (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (turpmāk — 7. VRP) (9),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0753),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (COM(2018)0337),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 25. jūnija secinājumus par turpmākajiem pasākumiem ceļā uz to, lai padarītu ES par paraugprakses reģionu cīņā ar mikrobu rezistenci,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 26. jūnija secinājumus “Virzībā uz ilgtspējīgu Savienības ķimikāliju politikas stratēģiju”,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. marta paziņojumu “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē” (COM(2019)0128),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumu “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” (COM(2018)0734),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumu “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai” (COM(2017)0339),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumu “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” (COM(2011)0748),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 10. decembra paziņojumu “Drošas, inovatīvas un pieejamas zāles — jauns redzējums farmācijas nozarē” (COM(2008)0666),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (10),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (11),

—	ņemot vērā vairāku dalībvalstu programmas farmaceitisko vielu atlieku samazināšanai ūdenī,

—

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2016. gada 1. decembra Kopīgo zinātnisko atzinumu par pasākumiem, ar ko mazināt Eiropas Savienībā nepieciešamību pēc pretmikrobu līdzekļu izmantošanas dzīvnieku audzēšanā, un par to, kā šādi pasākumi ietekmētu pārtikas nekaitīgumu (RONAFA atzinums);

—	ņemot vērā secīgos Eiropas veterināro antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības projekta (ESVAC) ziņojumus (kopš 2011. gada),

—	ņemot vērā Komisijas informatīvo vides politikas zinātnisko apskatu sērijā “Science for Environment Policy” 2015. gada maijā publicēto informatīvo apskatu par ilgtspējīgas akvakultūras perspektīvu “Future brief: Sustainable Aquaculture” (11. izdevums),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” (COM(2019)0022),

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2019. gada 13. novembra pētījumu “Farmaceitisko vielu atliekas dzeramajā ūdenī — bīstamība un risinājumi politikas līmenī”,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada 22. septembra politisko deklarāciju par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem,

—	ņemot vērā ANO sadarbības projektu par dzeramā ūdens parametriem,

—	ņemot vērā Pasaules Bankas 2017. gada marta ziņojumu “Pret zālēm rezistentas infekcijas — drauds mūsu ekonomikas nākotnei”,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada jūlija ziņojumu par iespējamiem variantiem, kā īstenot stratēģisku pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē,

—	ņemot vērā Veselības un patērētāju izpildaģentūras 2013. gada 12. decembra ziņojumu par zāļu radītajiem vides riskiem,

—	ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par stratēģisku pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (O-000040/2020 – B9-0015/2020 and O-000041/2020 – B9-0016/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.	tā kā zālēm ir ārkārtīgi liela nozīme, lai augstā līmenī būtu nodrošināta cilvēku un dzīvnieku veselība; tā kā patlaban Eiropas tirgū ir vairāk nekā 3 000 aktīvo farmaceitisko vielu;

tā kā zāles, tostarp pretmikrobu līdzekļi, tiek plaši izmantotas gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanai un tā rezultātā pēdējos 20 gados ir palielinājusies zāļu koncentrācija daudzos vides rezervuāros, piemēram, augsnē, nogulās un ūdenstilpēs; līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un novecošanu koncentrācijas līmeņi vidē, visticamāk, vēl vairāk pieaugs; tā kā klimata pārmaiņas vēl vairāk ietekmēs gan ūdens resursu kvantitāti, gan kvalitāti, jo sausuma laikā vielu koncentrācija būs lielāka, kas izraisa arī domino efektu uz ūdens attīrīšanu; tā kā ir jāveic plaša datu vākšana, lai noteiktu šīs problēmas mērogu visā pasaulē; tā kā zāles vidē lielākoties nonāk to izmantošanas un izmešanas rezultātā;

tā kā zāles vidē nonāk ar notekūdeņiem, kas tiek novadīti no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, dzīvnieku kūtsmēslu un akvakultūras plašākas izmantošanas rezultātā, ar notekūdeņiem, kas tiek novadīti no rūpniecības uzņēmumiem, notekūdeņu dūņu plašākas izmantošanas rezultātā, no ganību dzīvniekiem, lolojumdzīvnieku turēšanas rezultātā un tad, ja neizlietotas zāles un inficēti atkritumi ir nepareizi apglabāti atkritumu poligonā;

D.	tā kā neatbilstoša antibiotiku lietošana, sevišķi lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, un — plašākā nozīmē — slikta cilvēku un dzīvnieku ārstniecības prakse ir pakāpeniski novedusi pie tā, ka mikrobu rezistence ir kļuvusi par milzīgu cilvēka un dzīvnieku veselības apdraudējumu;

tā kā savā jaunākajā ziņojumā par farmaceitisko vielu atliekām dzeramajā ūdenī ESAO konstatēja, ka politika, ar kādu pašlaik tiek īstenota farmaceitisko vielu atlieku apsaimniekošana, nenodrošina ūdens kvalitātes aizsardzību, nedz arī aizsardzību dzeramā ūdens ekosistēmām, no kurām ir atkarīga veselība un dzīvība;

F.	tā kā dažu zāļu stabilitāte ķīmiskos un/vai vielmaiņas procesos ir tāda, ka pēc zāļu lietošanas līdz pat 90 % no to aktīvajām vielām vidē nonāk savā sākotnējā veidā;

G.	tā kā zālēm, ko atļauts lietot cilvēku ārstēšanai un kas laistas tirgū līdz 2006. gadam, nebija jāizvērtē iespējamais vides apdraudējums, lai zāles reģistrētu, tāpēc šāds novērtējums attiecīgajām zālēm, iespējams, vēl arvien nav veikts;

H.	tā kā vides apdraudējuma novērtējums tiek ņemts vērā, analizējot ieguvumu un riska samēru veterinārām zālēm, bet ne cilvēkiem paredzētām zālēm;

I.	tā kā Komisija 2019. gada 11. marta paziņojumā atzina, ka trūkst zināšanu par dažu farmaceitisko līdzekļu koncentrācijas līmeņiem vidē un par to, cik lielu apdraudējumu tas rada;

J.	tā kā ir pietiekami pierādījumi tam, ka būtu jāveic pasākumi, lai samazinātu tādu farmaceitisko vielu ietekmi uz vidi, kuras var radīt risku videi, jo īpaši attiecībā uz dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdeņu aizsardzību;

tā kā zāļu radīto vides apdraudējumu par nopietnu problēmu ir atzinušas ļoti daudzas starptautiskas organizācijas, trešās valstis, Eiropas iestādes, nozares apvienības un nevalstiskās organizācijas; tā kā dažas ES dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, jau ir veikušas pasākumus, lai risinātu problēmu, ko rada aizvien lielāka farmaceitisko līdzekļu klātbūtne vidē;

L.	tā kā Komisija 2008. gadā apņēmās piedāvāt pasākumus, ar ko mazināt zāļu potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (12);

M.	tā kā saskaņā ar Direktīvas 2013/39/ES 8.c pantu Komisijai līdz 2015. gada 13. septembrim bija jāizstrādā stratēģiska pieeja attiecībā uz ūdens piesārņojumu ar farmaceitiskām vielām un līdz 2017. gada 14. septembrim bija jāierosina attiecīgi pasākumi;

tā kā 2019. gada jūnija secinājumos Padome aicināja Komisiju izvērtēt un noteikt visefektīvākos pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, ar ko mazināt zāļu ietekmi uz vidi un cīnīties pret mikrobu rezistences veidošanos, un šajā ziņā vēl vairāk nostiprināt saikni ar veselības nozari; tā kā Padome atzina, ka vēl ir jāveic pētījumi, lai labāk saprastu, cik liela varētu būt farmaceitisko līdzekļu un to atlieku iespējamā ietekme uz cilvēka veselību un vidi;

tā kā zinātnes un rūpniecības nozaru apvienība “AMR Industry Alliance” ir izstrādājusi nozares brīvprātīgus vienotas antibiotiku ražošanas sistēmas principus un noteikusi mērķrādītājus attiecībā uz vidē nonākušu antibiotiku koncentrācijas līmeņiem, lai tādējādi nodrošinātu dabas resursu aizsardzību un mazinātu iespējamo risku, kas saistīts ar mikrobu rezistences veidošanos vidē;

P.	tā kā cilvēku un dzīvnieku veselības nozares pārstāvju un speciālistu, arī pacientu, nozares uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un ūdens attīrīšanas operatoru u. c. darbībai ir nozīme, lai mazinātu zāļu ietekmi uz vidi;

tā kā ESAO aicina pēc savas iniciatīvas aktīvi īstenot četras stratēģijas, kuru uzmanības centrā ir farmaceitisko produktu aprites cikla sākumposmā īstenojami preventīvi risinājumi, ar ko panākt, ka izmaksu ziņā lietderīgi tiek apsaimniekoti vidē nonākuši farmaceitiskie līdzekļi, un nodrošināt ilgtermiņā visnoturīgākos un apjomīgākos ieguvumus videi;

R.	tā kā zāļu utilizācijas iniciatīvas MedsDisposal ietvaros vairākas ieinteresētās personas ir sākušas īstenot kampaņu, lai palielinātu informētību par to, kā Eiropā atbrīvoties no neizlietotām zālēm vai zālēm pēc derīguma termiņa;

S.	tā kā ikviens ar medikamentu ietekmi uz vidi saistīts pasākums ir īstenojams, par galveno principu nosakot pacientu tiesības saņemt viegli pieejamas zāles, kas ir uzskatāmas par nekaitīgām un iedarbīgām pašreizējo riska un ieguvumu novērtējuma kritēriju kontekstā,

Vispārīgi apsvērumi

atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot ir pieņēmusi savu 2019. gada 11. marta paziņojumu; pauž nožēlu, kas iepazīstināšana ar stratēģisko pieeju un ierosinātajām darbībām ir notikusi ar lielu nokavēšanos;

piekrīt četriem galvenajiem stratēģiskās pieejas mērķiem, kā tos ir izklāstījusi Komisija;

tomēr ar bažām norāda, ka paziņojumā ir iekļauti maiga rakstura pasākumi; uzskata, ka ir jāveic efektīvi pasākumi, lai mazinātu vidē nonākušu farmaceitisko līdzekļu negatīvo ietekmi;

atgādina, ka turpmāk iniciatīvas jautājumā par zāļu ietekmi uz vidi būtu jāveido, balstoties uz zinātnes atziņām un tiecoties sasniegt konkrētu mērķi, un būtu arī jāpanāk, ka tās ir tehnoloģiski neitrālas, tā garantējot, ka drošums un iedarbīgums joprojām ir svarīgas prioritātes pacientiem pieejamas medikamentozās ārstēšanas kontekstā;

uzskata, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai risinātu zāļu radītā piesārņojuma problēmu, ņemot vērā medikamentu pilnu dzīves ciklu; uzsver, ka, lai nodrošinātu regulatīvo pasākumu efektivitāti, ir būtiski, lai tie tiktu veikti saskaņā ar piesardzības principu un principu, ka kaitējums videi prioritārā kārtā ir novēršams vietā, kur tas ir nodarīts; uzsver, ka princips “piesārņotājs maksā” būtu jāpiemēro, to galvenokārt attiecinot uz ražošanas procesu, un tomēr arī stimulējot zāļu kvalitatīvāku parakstīšanas praksi un patērētāju atbildīgāku attieksmi; ar bažām norāda, ka farmaceitiskie līdzekļi veicina mikrobu rezistenci, ja tie nonāk vidē ar dzīvnieku kūtsmēslu starpniecību, ūdens piesārņojuma rezultātā vai nepareizi no tiem atbrīvojoties; aicina Komisiju apsvērt iespēju ražotāja paplašinātu atbildību izmantot, lai mazinātu vidē nonākušu farmaceitisko līdzekļu nelabvēlīgo ietekmi;

uzskata, ka sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāorganizē sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas par risku, ko rada bezrecepšu zāļu pārmērīga lietošana; vērš uzmanību uz lielveikalu skaita pieaugumu un zāļu pārdošanu tiešsaistē bez medicīniskiem ieteikumiem, kā arī uz risku, ko rada plašsaziņas līdzekļu reklāma šādās tirdzniecības vietās ārpus aptiekām vai attiecīgi akreditētām iestādēm;

uzsver, ka zāļu izmešana vidē var kaitēt ne vien ekosistēmām un savvaļas dzīvniekiem, bet var arī vājināt pašu attiecīgo zāļu un jo īpaši antibiotiku iedarbību, jo var kļūt par mikrobu rezistences veidošanās iemeslu;

atgādina, ka farmaceitiskie līdzekļi daudzos un dažādos veidos ietekmē ne vien saldūdens un jūras ekosistēmas, bet arī savvaļas floru un faunu, un šāda ietekme cita starpā izpaužas kā izmaiņas uzvedībā, auglības potenciāla mazināšanās, lieluma izmaiņas vai seksuālu un reproduktīvu anomāliju veidošanās; tāpēc aicina Komisiju iestrādāt konkrētus pasākumus, ņemot vērā farmaceitisko līdzekļu radītā piesārņojuma kumulatīvo ietekmi uz saldūdens un jūras sugām;

atgādina, ka pētījumi liecina — farmaceitisko produktu un atlieku klātbūtne ūdenstilpēs ir īpaši liela un tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nepilnīgi nodrošina to uztveršanu, jo pašlaik nespēj efektīvi izfiltrēt visus farmaceitiskos produktus; uzsver, ka saldūdens un upju baseinu piesārņojums izraisa okeānu piesārņojumu;

10.

norāda, ka kopumā koncentrācijas līmeņi ir zemi, taču risku cilvēka veselībai drīzāk rada iespējamā kumulatīvā ietekme, zālēm vidē ilgstoši iedarbojoties mazās devās, nevis to akūta vai tūlītēja ietekme uz veselību; ir īpaši noraizējies par to, ka dažas zāles, kuras nonāk vidē, var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

11.

norāda, ka ūdensresursu tiesību aktos ir jānosaka regulējums attiecībā uz farmaceitisko atliekvielu līmeni;

12.

prasa īpašu uzmanību pievērst visintensīvākās noplūdes avotiem, proti, zāļu ražošanas rūpnīcām, slimnīcām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

13.

aicina Komisiju farmaceitisko vielu ietekmi izvērtēt arī saistībā ar Komisijas 2021. gadam paziņoto nulles piesārņojuma rīcības plānu attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni;

14.

aicina Komisiju veicināt pašlaik pieejamās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai samazinātu farmaceitisko līdzekļu ražošanas, izmantošanas un iznīcināšanas ietekmi uz vidi;

15.

uzskata, ka pašreizējās un pašregulētās iniciatīvas būtu jāanalizē un attiecīgā gadījumā jāņem vērā turpmākajās ES iniciatīvās attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē;

Palielināt informētību un veicināt preventīvus pasākumus un farmaceitisko līdzekļu piesardzīgu izmantošanu

16.

aicina dalībvalstis iepazīstināt citai citu ar antibiotiku preventīvas izmantošanas labāko praksi un pilnībā īstenot un nepieciešamības gadījumā pastiprināt “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai; vēlreiz apstiprina savu nostāju, ko ir paudis 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai,

17.

aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt veselības aprūpes speciālistu, tostarp veterinārārstu, ārstu un farmaceitu, apmācību un informētības veicināšanas kampaņas pacientiem par zāļu, piemēram, pretmikrobu līdzekļu, antidepresantu un kontrastvielu, piesardzīgu lietošanu; aicina farmācijas piegādes ķēdes dalībniekus dot savu ieguldījumu, sniedzot pacientiem un lauksaimniecības dzīvnieku audzētājiem skaidru un pietiekamu informāciju par to, kā atkritumos nepareizi izmestas zāles var nelabvēlīgi ietekmēt vidi; prasa uz zāļu iepakojuma ar attiecīgas piktogrammas marķējumu informēt patērētājus par to, kā pareizi atbrīvoties no neizlietotām zālēm;

18.

uzsver, ka veselības nozares speciālistiem pastāvīgi ir jāsaņem aktuālākā informācija par jaunākajām norisēm pētniecībā un labas prakses jomā, jo tas ir vajadzīgs, lai nepieļautu mikrobu rezistences izplatīšanos;

19.

aicina dalībvalstis jautājumu par farmaceitiskiem līdzekļiem vidē iekļaut savā pārrobežu sadarbībā attiecībā uz upju baseiniem un koordinēt pasākumus gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka tos ir lietderīgi īstenot;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vakcinēšanos, kas ir slimību profilakses pasākums, lai līdz minimumam samazinātu nepieciešamību pēc zālēm;

Atbalstīt videi pēc būtības nekaitīgāku farmaceitisko līdzekļu izstrādi un veicināt “zaļāku” ražošanu

21.

akcentē straujāku, vērienīgāku un mērķtiecīgāku pasākumu nozīmi, jo tie ir svarīgi, lai zāļu radīto vides apdraudējumu samazinātu līdz minimumam, un tomēr atzīst, ka vēl ir jāveic pētījumi, lai labāk saprastu, cik liela pašlaik ir zāļu ietekme uz cilvēka veselību un vidi, un ka tā rezultātā nedrīkst palielināties farmaceitisko produktu cena;

22.

norāda, ka saistībā ar veselības aprūpes nozari ir jārisina problēma, ko rada pārāk liels spiediens uz ārstiem darbavietā, jo tad, ja šī problēma netiek risināta, veselības aprūpes speciālisti nevar nodrošināt pretmikrobu līdzekļu pienācīgu parakstīšanu; turklāt norāda, ka veselības aprūpes speciālistiem papildus var palīdzēt, sniedzot viņiem skaidrus, pierādījumos balstītus zāļu parakstīšanas norādījumus, kas satur konsekventus ieteikumus attiecībā uz dažādām klīniskajām indikācijām;

23.

aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pētniecību, izstrādi un inovāciju tādu farmaceitisko līdzekļu jomā, kas ir vienlīdz efektīvi pacientiem un būtiski mazāk kaitīgi videi, ņemot vērā to, ka “zaļāki farmaceitiskie līdzekļi” nav toksiski videi, bioloģiski neuzkrājas un vieglāk sadalās nekaitīgās vielās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un vidē, vienlaikus ņemot vērā to, ka lielāka bionoārdīšanās spēja varētu potenciāli mazināt efektivitāti;

24.

aicina dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas izmantot ES programmas, lai investētu tehnoloģijā ar mērķi panākt, ka lietderīgāka ir atbrīvošanās no zālēm un antibiotiku rezistences marķiergēniem, tomēr nodrošinot, ka pacientu vajadzībām šādas zāles ir tikpat iedarbīgas;

25.

uzskata, ka zāļu ietekme uz vidi būtu jāiekļauj kā viens no faktoriem cilvēkiem paredzētu zāļu ieguvumu un riska analīzē, kā tas jau ir veterināro zāļu gadījumā, ar nosacījumu, ka tirdzniecības atļaujas netiek atliktas vai atteiktas tikai nelabvēlīgas ietekmes uz vidi dēļ;

26.

uzskata, ka, vērtējot zāļu ietekmi uz vidi, cita starpā būtu jāvērtē arī zāļu noārdīšanās produkti un metabolīti;

27.

aicina Komisiju attiecīgā gadījumā rēķināties ar to, ka ieinteresētās personas jau ir sākušas strādāt un joprojām strādā pie turpmākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt vides apdraudējumu, veicināt vides ziņā atbildīgas prakses īstenošanu, kā arī zāļu atbilstošu lietošanu un atpakaļnodošanu;

28.

prasa saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu iegūtos monitoringa datus izmantot izvērtēšanai pēcreģistrācijas posmā;

29.

aicina Komisiju, pārskatot saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu attiecīgajām nozarēm sagatavotos labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus, panākt to, ka zāļu noplūde ūdenī ir uzskatāma par vienu no iespējamām nozīmīgām vides problēmām;

30.

norāda — lai “zaļākas” zāles gūtu plašāku ievērību, svarīga nozīme ir iepirkumu politikai; aicina Komisiju sagatavot skaidrus norādījumus šajā jautājumā;

31.

aicina Komisiju darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu, ka importētās zāles ir ražotas, attiecībā uz vidi ievērojot tieši tikpat augstus standartus, kādi ir spēkā Savienībā ražotām zālēm;

32.

aicina Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) veicināt kopīgas rūpniecības izmešu pārbaudes zāļu ražošanas rūpnīcās, kas atrodas ārpus ES teritorijas, bet apgādā ES tirgu;

Uzlabot vidiskā riska novērtēšanu un tā pārskatīšanu

33.

uzskata, ka ir vajadzīgs skaidri izstrādāts ceļvedis par to, kā pilnībā izvērtēt vides apdraudējumu gadījumos, kad tas vēl nav izdarīts;

34.

aicina dalībvalstis un EMA pārliecināties, ka no pieteikuma iesniedzējiem ir saņemts pabeigts novērtējums, pirms tiek piešķirta cilvēkiem paredzētu zāļu tirdzniecības atļauja, un tā nodrošināt iespēju izstrādāt un publicēt atbilstošus riska pārvaldības pasākumus;

35.

par pieņemamu uzskata iespēju farmācijas uzņēmumiem iesniegt vienotu vides apdraudējuma novērtējumu par katru aktīvo vielu, jo tā varētu iegūt saskaņotu informāciju, nepieļaut darba dublēšanos un samazināt testus ar dzīvniekiem;

36.

norāda, ka ir jāpanāk Veterināro zāļu un ārstnieciskās barības regulas pilnīga īstenošana, lai samazinātu antibiotiku lietošanas apjomu, un ka tādēļ cita starpā ir jāapsver iespēja līdz 2022. gada 28. janvārim izveidot ES mēroga pārskatīšanas sistēmu, kas pamatojas uz aktīvo vielu novērtēšanu, un arī citas iespējamās vides apdraudējuma novērtēšanas alternatīvas;

37.

aicina Komisiju atbalstīt pētījumus, ar ko tiek izvērtēta kumulatīvā iedarbība, hroniska iedarbība mazā devā un mikrobu rezistences veidošanās, sevišķi attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

Samazināt izšķērdēšanu un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu

38.

uzsver, ka pasākumu pamatā ir jābūt zinātniskiem faktiem, un aicina visas attiecīgās iesaistītās personas nodrošināt, lai pasākumu īstenošana neapdraudētu iespēju gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem saņemt drošu un iedarbīgu medikamentozo ārstēšanu; šajā sakarā atbalsta Komisijas ieceri samazināt atkritumu apjomu, tādēļ ļaujot zāles iepakot pacientu vajadzībām labāk atbilstošā daudzumā — tomēr ievērojot spēkā esošo izsekojamības tiesību aktu prasības, — un cita starpā arī optimizējot iepakojuma lielumu, un izvērtēt iespēju pagarināt zāļu derīguma termiņus, lai nepieļautu, ka zāles, kuras vēl var droši lietot, lieki tiek izmestas atkritumos;

39.

prasa atjaunināt prasības, kas tiek piemērotas vides apdraudējuma izvērtēšanai, un tādējādi panākt, ka pienācīgi tiek izvērtēta noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vielu un maisījumu iedarbība un ņemts vērā vidē iespējamas mikrobu rezistences veidošanās risks;

40.

uzskata, ka kopumā zāļu patēriņa apjoms uz vienu iedzīvotāju būtu jāsamazina, tomēr neapgrūtinot zāļu pieejamību un nemazinot terapijas iedarbīgumu; uzskata, ka kopumā būtu jāsamazina arī veterināro zāļu patēriņš uz vienu dzīvnieku, vienlaikus neapdraudot dzīvnieku veselību un labturību, un ka būtu jāatrod labākas alternatīvas;

41.

uzskata, ka jau sen bija jāpārskata Direktīva 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām; aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām pārskatīt un atjaunināt Direktīvu 86/278/EEK, lai atjauninātu kvalitātes standartus atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un veicinātu aprites ekonomiku, kas nekaitē ne cilvēka veselībai, ne videi;

42.

uzskata, ka zāļu ražošanas rūpnīcām būtu jānodrošina savu notekūdeņu priekšattīrīšana, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

43.

aicina dalībvalstis nodrošināt, lai būtu ieviesti, plaši popularizēti un pilnībā izpildīti noteikumi par neizlietotu zāļu atpakaļpieņemšanas shēmām;

44.

aicina Komisiju koordinēt sadarbību attiecībā uz shēmām, kas veidotas, lai nepieļautu zāļu nepareizu izmešanu atkritumos;

45.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību, inovāciju un izstrādi, kas vērsta uz progresīvākām notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām, ar kurām var konstatēt farmaceitisko vielu atlieku un citu vielu klātbūtni un labāk nodrošināt to uztveršanu;

Paplašināt vides monitoringu

46.

ir noraizējies par to, ka zāļu monitorings vidē, tostarp augsnē, joprojām tiek īstenots ļoti ierobežotā apmērā; uzsver nepieciešamību nostiprināt pēcreģistrācijas uzraudzības mehānismus, arī ietekmes uz vidi kontekstā, lai adekvāti un sistemātiski segtu vides datu deficītu;

47.

aicina Komisiju risināt jautājumu par to, kā zāles varētu ietekmēt ar Ūdens pamatdirektīvu izveidoto kontrolsarakstu, un izvērtēt nepieciešamību šo sarakstu atjaunināt;

48.

aicina Komisiju zāles, kas nopietni apdraud vidi, iekļaut prioritāro vielu sarakstā, kurš izveidots ar Ūdens pamatdirektīvu, un noteikt vides kvalitātes standartus un koncentrācijas līmeņa ierobežojumus saskaņā ar Vides kvalitātes standartu (VKS) direktīvu;

49.

uzsver, ka lauksaimniecībā jau ir ieviests vispārējs antibiotiku monitorings; aicina Komisiju izstrādāt arī cilvēkiem paredzētu antibiotiku monitoringa sistēmu;

Aizpildīt citus robus zināšanās

50.

akcentē nepieciešamību — jo īpaši saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu — atbalstīt turpmākus pētījumus par to, kā cilvēka veselību un ekoloģiju tieši ietekmē vidē nonākušu zāļu un to atlieku iedarbība, un arī pētījumus, kuru mērķis ir labāk izprast to, kā zāles nonāk vidē, cita starpā arī saldūdens un jūras ekosistēmās, un tajā neizzūd;

51.

uzskata, ka būtu jāuzlabo analīzes metodes, ar kurām kvantitatīvā izteiksmē nosaka zāļu klātbūtni vidē, un to izstrāde, un ka ir jānodrošina, lai analītiskās noteikšanas metodes būtu publiski pieejamas;

Vairot pārredzamību

52.

atgādina, ka farmaceitiska vides informācija, piemēram, par ietekmi uz ūdeni, uzvedību vidē, noārdīšanās raksturlielumiem un iespējamo kokteiļietekmi, ir svarīgs faktors riska pārvaldībai un ka būtu jānodrošina, lai šāda veida informācija būtu pārredzama un pieejama attiecīgajām ieinteresētajām personām; tāpēc aicina Komisiju un attiecīgās iestādes izveidot drošu, centralizētu datubāzi, kas nodrošinātu, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejami ražojumu vides apdraudējuma izvērtēšanas rezultāti;

53.

uzskata, ka būtu jāizveido spēcīgs tiesiskais regulējums, lai vairotu pārredzamību pilnīgi visā piegādes ķēdē, jo tad būtu iespējama rūpīga pārbaude un būtu nodrošināts, ka uzņēmumi tiek saukti pie atbildības par farmaceitisko vielu nopludināšanu vidē;

54.

aicina farmācijas nozari nodrošināt pārredzamākas piegādes ķēdes, izejvielu ražošanas posmā norādot medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) izcelsmi, lai nodrošinātu visu farmaceitisko produktu pilnīgu izsekojamību;

o o

55.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.

(2) OV L 4, 7.1.2019., 1. lpp.

(3) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(4) OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.

(5) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(6) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(7) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(8) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(9) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(10) OV C 433, 23.12.2019., 153. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(12) Komisijas 2008. gada 10. decembra paziņojums “Drošas, inovatīvas un pieejamas zāles — jauns redzējums farmācijas nozarē” (COM(2008)0666).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/68

P9_TA(2020)0227

ES ēku fonda energoefektivitātes potenciāla maksimāla izmantošana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par ES ēku fonda energoefektivitātes potenciāla maksimālu izmantošanu (2020/2070(INI))

(2021/C 385/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 194. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Parlaments, Padome un Komisija apstiprināja 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi,

—	ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP21), Parīzē, 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571) un tajā minēto “produkta ekoloģisko pēdu”,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 28. aprīļa īpašo ziņojumu Nr. 11/2020 “Ēku energoefektivitāte: joprojām lielāka vērība jāpievērš izmaksu lietderībai”,

—	ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 25. jūnija secinājumus par tādu energosistēmu nākotni enerģētikas savienībā, kuras nodrošinātu enerģētikas pārkārtošanu un enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam un pēc tam,

—	ņemot vērā “Amsterdamas paktu — ES pilsētprogrammu”, par ko 2016. gada 30. maijā vienojās par pilsētu jautājumiem atbildīgie ES ministri,

—	ņemot vērā Leipcigas Hartu par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, kas pieņemta par pilsētu attīstību atbildīgo ES ministru neoficiālajā sanāksmē 2007. gada 24. un 25. maijā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (7),

—	ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (9),

—	ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (10),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (11),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (12),

—	ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu (13),

—	ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu Eiropas Savienībā: laiks rīkoties (14),

—	ņemot vērā 2018. gada 6. februāra rezolūciju par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā (15),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par virzību uz jaunu enerģijas tirgus modeli (16),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju (17),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0134/2020),

A.	tā kā Eiropas Savienībā ēkas patērē aptuveni 40 % enerģijas un rada 36 % CO2 emisiju, un tāpēc to pilnīgai renovācijai, tostarp pakāpeniskai pilnīgai renovācijai, ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu ES 2050. gada mērķi panākt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju nulles līmeni;

tā kā ēku sektors ir vienīgais vislielākais enerģijas patērētājs Eiropas Savienībā un 97 % no ES ēku fonda nav energoefektīvi, turklāt gadā tikai 0,2 % no ES dzīvojamām ēkām tiek veikta pilnīga renovācija, tostarp pakāpeniska pilnīga renovācija, un tā kā vairāk nekā 94 % no pašreiz esošajām ēkām 2050. gadā joprojām pastāvēs un lielākā daļa dzīvojamo ēku, skolu un biroju, kas tad būs mūsu rīcībā, jau ir uzbūvēti;

tā kā telpu un ūdens apsilde veido aptuveni 80 % no mājsaimniecību energopatēriņa, jo pusē ES ēku ir individuāli katli, kuri uzstādīti līdz 1992. gadam un kuru efektivitāte ir 60 % vai mazāka, un tā kā 22 % individuālo gāzes katlu, 34 % tiešo elektrisko sildītāju, 47 % eļļas katlu un 58 % ogļu katlu ir pārsnieguši savu tehniskās ekspluatācijas laiku;

tā kā renovācijas rādītāju palielināšana līdz gandrīz 3 % un 210 miljonu esošo ēku renovācija varētu radīt līdz pat 2 miljoniem darbvietu (18) būvniecības nozarē, kas veido aptuveni 9 % no Savienības IKP un ir svarīga daļa no atveseļošanas stratēģijas pēc Covid-19 krīzes, kā arī varētu veicināt tīru ekonomiku Eiropas zaļā kursa ietvaros;

E.	tā kā ES Ēku fonda observatorijai (BSO) ir būtiska nozīme ēku vispārējās energoefektivitātes veiktspējas uzraudzībā un uzlabošanā ES, izmantojot ticamus, saskaņotus un viegli salīdzināmus datus;

tā kā, veicot pasākumus ES ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanai, var uzlabot visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un tādēļ galvenais uzdevums ir atvieglot slogu aptuveni 50 miljoniem ES mājsaimniecību, kuras saskaras ar enerģētisko nabadzību, samazināt rēķinus par enerģiju un nodrošināt visiem ērtus, cenas ziņā pieejamus un energoefektīvus mājokļus;

tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka cilvēki apmēram 90 % sava laika pavada iekštelpās dzīvojamās ēkās un nedzīvojamās ēkās un ka katru gadu vairāk nekā pusmiljons eiropiešu mirst priekšlaicīgi sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes dēļ (19), un tā kā pienācīga vēdināšana, atverot logus, uzlabo gaisa kvalitāti cilvēku mājokļos, kā arī nodrošina dabīgo dienasgaismu, uzlabojot veselību, kas ir ļoti svarīgi, jo īpaši pašreizējās Covid-19 krīzes laikā;

H.	tā kā Parlaments prasīja “pārskatīt Energoefektivitātes direktīvu (EED) un Ēku energoefektivitātes direktīvu (ĒEED) saskaņā ar ES vērienīgajiem mērķiem klimata jomā un pastiprināt to īstenošanu ar saistošiem dalībvalstu mērķiem” (20);

tā kā, lai panāktu ēku fonda energoefektivitāti, kā arī sasniegtu Savienības 2030. gada energoefektivitātes mērķi, ir vajadzīgi vairāk nekā 282 miljardu EUR investīcijas Eiropas ēku fonda renovācijā, kā arī pārdomāta esošās politikas stingra īstenošana, jaunas politikas iniciatīvas, lai pakāpeniski izbeigtu vismazāk energoefektīvo ēku izmantošanu, papildu un piemēroti finansēšanas mehānismi un investīcijas inovatīvos risinājumos;

tā kā integrēto renovācijas programmu (IRP) mērķis ir holistiska pieeja, priekšplānā izvirzot energoefektivitāti un koncentrējoties uz plašākām kaimiņrajonu ekosistēmām, kas ietver augstus enerģijas samazināšanas mērķus atsevišķām ēkām, un šo programmu pamatā ir paraugprakse un tās veido trīs galvenie pīlāri:

a)	būvniecības tipoloģija un būvmateriāli, kam nepieciešamas padziļinātas zināšanas par ēku vecumu, izmantošanu un būvniecības metodi un radīto enerģijas ietaupījuma potenciālu, kā arī renovācijas gaitā izmantojamo materiālu veidu apraksts, tostarp to dzīves cikla ietekme;

ilgtspējīgu enerģijas avotu nodrošināšana un piekļuve tiem, proti, uz vietas un tuvumā esošie atjaunojamie energoresursi, tostarp centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas vai ēku siltuma saglabāšanas spēja, transportlīdzekļa-X pakalpojumi un citas elastīguma iespējas, kas nodrošina nozares integrāciju;

c)	kopienas/sabiedrības ieguvumi, proti, vietējo kopienu integrācija visos energoapgādes renovācijas projektos un programmās, lai risinātu tādus jautājumus kā enerģētiskā nabadzība, tehnisko un/vai finanšu resursu trūkums un informācijas trūkums;

tā kā šo trīs pīlāru pieejas īstenošana nodrošina, ka, izstrādājot un īstenojot IRP, galvenā uzmanība tiks pievērsta plašākiem ieguvumiem, kurus ar enerģijas renovācijas palīdzību var sniegt cilvēkiem un kopienām — to vidū ir, piemēram, energoefektivitāte, noturība pret klimata pārmaiņām, rūpniecības konkurētspēja, ilgtspējība, sociālā iekļaušana un pieejamība;

Kaimiņrajoni un kopienas

uzsver kaimiņrajonu un kopienu, kā arī citu dalībnieku, piemēram, vietējo un reģionālo pašvaldību un MVU, nozīmi IRP īstenošanā, izmantojot holistisku pieeju renovācijai, lai līdz 2050. gadam panāktu ļoti energoefektīvu un klimatneitrālu ēku sektoru saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu (ĒEED);

prasa, lai ēku un renovācijas politika būtu holistiska un iekļaujoša, veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu, ietvertu IRP, kas integrē vietējās vērtības ķēdes, sociālos pakalpojumus un pieejamību cenas ziņā, viedgatavību, pienācīgu un veselīgu iekštelpu klimatu un vides kvalitāti, mobilitāti, ēku tehniskās, rūpnieciskās un energoefektīvās funkcijas un nodrošinātu atjaunojamo energoresursu ražošanu un apmaiņu uz vietas vai tuvumā, pieprasījuma puses elastību, kā arī izmantotu siltuma un aukstuma pārpalikumu no tuvumā esošām rūpnieciskām iekārtām, vietējām transporta sistēmām vai ūdensceļiem, ja tas ir ilgtspējīgs risinājums;

uzsver iedzīvotāju svarīgo lomu dzīvojamo ēku fonda renovācijā un to, cik svarīgi ir radīt efektīvus instrumentus, paraugpraksi un padarīt pieejamu visu iespējamo informāciju un zināšanas vietējā līmenī, tostarp ar tehnoloģijām saistītās iespējas (t. i., viedie skaitītāji); turklāt uzsver impulsu, ko sniedz energokopienas, apvienojot iedzīvotājus, informējot viņus un iesaistot viņus pašu renovācijas un/vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas uzsākšanā, un prasa izmanot visaptverošu politikas pasākumu paketi, lai palielinātu šo pieeju izmantošanas plašumu;

aicina Komisiju novērtēt ietekmi, ko rada ģentrifikācija un “renoizlikšana”, kā arī dzimumu atšķirības un mazaizsargāto iedzīvotāju stāvoklis; uzskata, ka kopienas pieeja papildus aizsardzības pasākumiem regulatīvā līmenī varētu saglabāt esošās kopienas, kā arī radīt stimulus, kas ir būtiski, lai maksimāli palielinātu energoefektivitāti un piesaistītu nepieciešamās privātās un publiskās investīcijas; uzsver, ka nepieciešams atbalstīt visneaizsargātākos iedzīvotājus, nodrošinot viņiem piekļuvi cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem, ērtībām un veselībai, un uzsver sociālo mājokļu svarīgo lomu;

uzsver, ka dažādās dalībvalstīs atšķiras ēku īpašumtiesības, tiesību akti īres jomā un mājokļu īpašnieku un īrnieku skaits, kā arī investīciju iespējas un mājokļu atbalsta shēmas, laika apstākļi un energosistēmas; uzskata, ka “renovācijas viļņa” stratēģijā ir jāņem vērā atšķirīgie apstākļi katrā dalībvalstī, tostarp saskaņā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP); jo īpaši uzsver, ka renovācijai nebūtu jārada nepanesams īres izmaksu slogs īrniekiem;

uzsver enerģētiskās nabadzības apmēru, kura saskaņā ar aplēsēm ietekmē līdz 50 miljoniem mājsaimniecību visā Savienībā (21); uzskata, ka ar renovācijas vilnī un gaidāmajās saistītajās iniciatīvās par vienu no galvenajiem mērķiem vajadzētu izvirzīt mērķi izbeigt enerģētisko nabadzību un nodrošināt visiem veselīgus un drošus dzīves apstākļus; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pievērst īpašu uzmanību enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību renovācijai un uzsver, ka ir svarīgi veikt energotaupības pasākumus, veicinot energoefektīvus patēriņa ieradumus un paradumu maiņu; uzsver, ka publiskajam sektoram šajā jomā ir jāuzņemas vadoša loma;

uzsver “vienoto kontaktpunktu” kā no klienta viedokļa pārredzamu un pieejamu konsultāciju instrumentu tūlītējos panākumus attiecībā uz ēku energorenovāciju, veicinot projektu un atkārtojamu modeļu apkopošanu, sniedzot informāciju par trešo personu finansējumu, koordinējot un papildinot renovāciju, kā arī nodrošinot spēju veidošanu pašvaldībām un aktīvi iesaistot vietējos dalībniekus, piemēram, energokopienas, patērētāju organizācijas, vietējās uzņēmumu asociācijas, tostarp būvniecības nozarē, un mājokļu kooperatīvus visā procesa gaitā;

atgādina, ka ir vajadzīgi gan publiski, gan privāti centieni, lai sasniegtu konkrētus rezultātus pašreizējā ēku fonda energoefektivitātes jomā; uzsver, ka vienoto kontaktpunktu konsultāciju pakalpojumi ir ne tikai jāizveido, bet arī jāuztur, lai nepārtraukti nodrošinātu tirgu ar projektu plūsmu, tostarp mazāka mēroga projektiem; uzskata, ka vienoto kontaktpunktu izveide reģionālā vai vietējā līmenī nodrošinās labāku piekļuvi finansēšanas mehānismiem;

atzinīgi vērtē Eiropas zaļā kursa priekšlikumu par atvērtām platformām; uzsver, ka tām jābūt pārredzamām, daudzlīmeņu un iekļaujošām, aptverot plašu ieinteresēto personu loku un ļaujot pārvarēt būvniecības nozares sadrumstalotību; atgādina, ka platformām ir jākalpo mērķim līdz 2050. gadam izveidot ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, un uzskata, ka tām vajadzētu būt instrumentam, ar ko novērst šķēršļus renovācijai un iesaistīt iedzīvotājus centienos panākt vienprātību, pamatojoties uz kopienas vajadzībām;

10.

uzsver, ka reģionālajām platformām būtu jānosaka izmērāmi mērķi un jāizstrādā ceļveži, un jāveic regulāra informācijas apmaiņa ar spēkā esošajām EED, ĒEED un Atjaunojamo energoresursu direktīvas (AED) (22) saskaņotās rīcības platformām, kā arī ar dalībvalstu aģentūrām un struktūrām, lai maksimāli palielinātu to ietekmi; pauž pārliecību, ka platformas ir svarīgs instruments attiecībā uz to, lai īstenotu integrētas ēku renovācijas programmas un atbalstītu dalībvalstis to ilgtermiņa renovācijas stratēģiju īstenošanā;

11.

ņem vērā jauno Leipcigas hartu, kas jāpieņem Vācijas prezidentūras laikā, un piekrīt viedoklim, ka pilsētām ir būtiska loma attiecībā uz to, lai krasi samazinātu SEG emisijas un uzlabotu energoefektivitāti; uzskata, ka ēku renovācija lielā mērā sekmēs šo mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot taisnīgas, zaļas un produktīvas pilsētas, kuru pamatā ir noturīgi kaimiņrajoni; aicina ES Padomes Vācijas prezidentūru, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai pilsētām būtu nepieciešamie un tieši pieejami finanšu resursi renovācijas pasākumiem, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamo ekonomikas atveseļošanos;

12.

aicina Komisiju pieņemt politiku, kas veicinātu IRP kopienas un reģionālā līmenī dalībvalstīs, paredzot pilnīgu renovāciju, tostarp pakāpenisku pilnīgu renovāciju, un iekļaujošā un interaktīvā veidā ņemot vērā ēku vajadzības; uzsver, ka ar IRP starpniecību ir jānodrošina vairāk atjaunojamo energoresursu enerģijas risinājumu uz vietas un tuvumā vai pieprasījuma reakcijas mehānismu; aicina Komisiju pastiprināt darbu pie Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā un ES pilsētu instrumenta; šajā kontekstā uzsver arī pilsētvides programmas un pilsētu partnerības lielo nozīmi;

13.

aicina dalībvalstis pilnvarot vietējās pārvaldes iestādes, lai tās varētu izvērst IRP kaimiņattiecību un kopienas līmenī, vienlaikus galveno uzmanību pievēršot iedzīvotājiem un pienācīgi saskaņojot atjaunošanu ar Eiropas materiālā vēsturiskā mantojuma (pieminekļu un ēku) saglabāšanu, pieprasot vietējām iestādēm sniegt atsauksmes par sasniegtajiem rezultātiem, kā arī par paraugpraksi turpmākās politikas izstrādei valsts līmenī;

14.

aicina dalībvalstis izveidot sistēmu, lai pārvarētu neviendabīgus stimulus, piemēram, sniedzot precīzu informāciju, atbilstīgus stimulus un efektīvu izpildi (23), un, izstrādājot IRP, pienācīgi ņemt vērā enerģētiskās nabadzības skartās ģimenes un kopienas, izmantojot tiesisko regulējumu, lai izvairītos no “renoizlikšanas”, piemēram, pieprasot tām rezervēt pienācīgu daļu no pilnībā renovētās ēku platības, vai piešķirot prioritāti ēkām, kurās ir lielāks enerģijas patēriņš vai enerģijas izšķērdēšana, un ierobežojot īres pieaugumu, ja vien tas neierobežo energoefektivitātes renovāciju uzņemšanās spējas;

15.

aicina Komisiju izveidot atbalsta dienestu iedzīvotāju virzītiem renovācijas projektiem, kā arī izdot dalībvalstīm īstenošanas vadlīnijas par jēdzieniem energokopienām “veicinošs regulējums” un “vienlīdzīgi konkurences apstākļi”, kas ieviesti ar Elektroenerģijas tirgus direktīvu un AED (24), lai nodrošinātu veiksmīgu īstenošanu un pilnībā atzītu iedzīvotāju enerģētikas projektu sniegtās priekšrocības;

16.

aicina Komisiju nekavējoties izveidot platformas, kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, un iekļaut šīs platformas kā svarīgu IRP prioritāti; uzsver, ka IRP saskaņā ar direktīvas par ēku energoefektivitāti saistībām būtu jāpapildina ar ES iniciatīvām, ar kurām izplata paraugpraksi saistībā ar programmu atkārtojamību, spēju izplatīšanu, nozaru integrāciju un aizsardzības pasākumiem kopienām, kas cieš no enerģētiskās nabadzības;

Finansēšana

17.

uzsver, ka sākotnējās investīciju izmaksas, sarežģītas finanšu shēmas, pretrunīgi stimuli (īrnieka–īpašnieka dilemma), vidēja termiņa/ilgtermiņa atmaksāšanās termiņi, regulatīvie un administratīvie šķēršļi, tostarp attiecībā uz ēkām ar vairākiem īpašniekiem, esošā atbalsta struktūra un prognozējama ilgtermiņa politikas satvara trūkums ir būtiski šķēršļi investīcijām;

18.

uzsver, ka kontekstā ar ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 un tās ietekmes uz publiskajām un privātajām finansēm finansēšanas shēmām būtu jāstimulē un par prioritāti jāizvirza pilnīgas renovācijas, tostarp pakāpeniskas pilnīgas renovācijas, kuru mērķis ir sasniegt 2050. gada klimatneitralitātes mērķus, paredzot atbilstošus stimulus, kā arī mērķus, lai panāktu ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu; uzskata, ka tas ir priekšnoteikums, lai ēku renovāciju uzskatītu par ilgtspējīgām ilgtermiņa investīcijām; uzsver izmaksu efektivitātes rādītāju, tostarp papildu ieguvumu, nozīmi šajā ziņā;

19.

uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz skaidras vadlīnijas un jāizklāsta izmērāmas un mērķtiecīgas darbības, kā arī jāveicina vienlīdzīga piekļuve finansējumam, tostarp valsts ēku fonda segmentiem, kuru sniegums ir vissliktākais, enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem, sociālajiem mājokļiem un mājsaimniecībām, uz kurām attiecas pretrunīgu stimulu dilemmas, vienlaikus ņemot vērā pieejamību cenas ziņā;

20.

uzsver, ka mājokļu īpašnieki, jo īpaši ar zemiem ienākumiem un tie, kurus skar enerģētiskā nabadzība, mājokļu apvienības un kooperatīvi, valsts mājokļu nodrošinātāji un vietējās pašvaldības būtu jāatbalsta to apsaimniekotā ēku fonda un būvētās vides klimatnoturības panākšanā, piemēram, izmantojot dotācijas vai finanšu instrumentus, kuru pamatā ir daudzgadu finanšu shēmas (DFS) finansējuma papildināmība, valstu budžeti un privātā sektora avoti;

21.

uzskata, ka ir jānosaka prioritātes attiecībā uz finansējumu energoefektivitātes renovācijai katrā attiecīgajā Eiropas fondā, kā arī jānodrošina cieša koordinācija, lai rastu sinerģijas, atvieglotu kombinēšanu, apkopotu projektus un veidotu projektu plūsmas nolūkā nodrošināt līdzekļu savlaicīgu apguvi; aicina finanšu iestādes atvēlēt ievērojamus resursus spēju veidošanai un tehniskajai palīdzībai; uzskata, ka, lai nodrošinātu pilnīgas renovācijas nolūkā panākt, ka līdz 2050. gadam ēku fonds kļūtu energoefektīvs un dekarbonizēts, ik gadu ir vajadzīgi ES stimuli vismaz 75 miljardu EUR apmērā papildus pašreizējiem līdzekļiem Eiropas, valstu un reģionālā līmenī, kā arī privātās investīcijas; aicina abus likumdevējus nodrošināt nepieciešamo finansējumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, jo īpaši, lai palīdzētu tiem sabiedrības locekļiem, kuri gūtu vislielāko labumu no renovācijas;

22.

atzinīgi vērtē konstatējumus, kas liecina, ka augstas energoefektivitātes ēkām cena ir augstāka (25), nodrošinot ēku īpašniekiem ienākumus no investīcijām, bet atzīst nepieciešamību samazināt mājokļu, būvniecības un renovācijas izmaksas kopumā;

23.

uzsver, ka jānodrošina atbilstīga un vienkārša piekļuve kredītam un finansējumam, lai palīdzētu MVU, kopienām un ģimenēm veikt nepieciešamās renovācijas pašreizējā ēku fondā;

24.

atzinīgi vērtē pieejamās finansēšanas iespējas ēku renovācijai, piemēram, zaļās subsīdijas un nodokļu un aizdevumu stimulus; atzīst Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) lomu energoefektivitātes projektu finansēšanā un energoefektivitātes noteikšanā par īpašu reģionālās attīstības mērķi 2021.–2027. gada laikposmā; uzsver Eiropas Investīciju bankas grupas lomu, nodrošinot aizdevumus, garantijas un finanšu instrumentus, piemēram, Privāto finansējumu energoefektivitātei (PF4EE) un Energoviedu ēku viedas finansēšanas garantijas mehānismu, kā arī InvestEU, lai finansētu arī sociālo mājokļu renovācijas projektus;

25.

pievērš uzmanību dalībvalstu labai praksei, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ieņēmumu izmantošanai, apvienošanai, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem vajadzību atzīšanai un ES reģionālo fondu izmantošanai garantijām un apgrozības fondiem; uzsver, ka ir iespēja finansēt apmācību atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī energoefektivitātes un resursu efektivitātes jomā no Taisnīgas pārkārtošanās fonda;

26.

uzsver nepieciešamību palielināt līdzekļu apguves rādītājus, likvidējot šķēršļus, jo īpaši izmantojot tehnisko palīdzību, mazāk sarežģītus kritērijus un vienkāršojot līdzekļu apvienošanu ar citiem fondiem; pauž nožēlu, ka saskaņā ar Eiropas vietējās enerģijas atbalsta (ELENA) mehānismu īstenoto projektu apjoms joprojām ir liels un ka mazākiem projektiem un projektiem, kas attiecas uz kopienām, ir vajadzīgs turpmāks atbalsts un apvienošana; uzskata, ka ES pilsētu instruments ir potenciāli ļoti jaudīgs atbalsta mehānisms pilsētām, lai attīstītu IRP, kas būtu jāturpina un atbalsts būtu jāsniedz arī mazākiem projektiem;

27.

atzīst, ka nozīmīga loma ir pētniecības un inovācijas dotācijām; uzskata, ka IRP ir jānodrošina pastāvīgs un stabils finansējums gan no Eiropas, gan valstu avotiem bez pārtraukumiem, ko izraisa dažādi budžeta plānošanas pasākumi;

28.

uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visi IRP paredz rezervēt līdzekļus, lai novērstu enerģētisko nabadzību un risinātu pieejamības un tehniskos un infrastruktūras šķēršļus mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, ļaujot tām gūt labumu no pienācīgiem, veselīgiem un energoefektīviem mājokļiem un piedalīties kaimiņattiecību renovācijas programmās; prasa izstrādāt un dalīties ar paraugpraksi attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem, piemēram, iestrādāto finansējumu un shēmām, tostarp energoefektīvām hipotēkām, EuroPACE aizdevumiem un REnOnBill aizdevumiem;

29.

norāda uz gan reģionālo iestāžu, gan Eiropas Investīciju bankas lomu finansiālā atbalsta sniegšanā, izmantojot publiskā sektora aizdevumus, kas stimulēs komercbankas, pensiju fondus un privāto sektoru, jo īpaši MVU, turpināt investēt ēku renovācijā, piemēram, izmantojot publiskās kredītgarantijas un inovatīvas finansēšanas metodes;

30.

atzīst nozīmi, kāda renovācijas procesā var būt jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, energoefektivitātes līgumu slēgšanai, iedzīvotāju vadītai renovācijai, energokopienām un energopakalpojumu uzņēmumiem, un jo īpaši ārpusbilances finansējumam sociālajiem mājokļiem, mājokļu sabiedrībām un uzņēmējdarbības parkiem; uzsver, ka finansējuma intensitāte ir jāsaista ar energoefektivitātes līmeni, kas sasniegts saskaņā ar ĒEED, un ierosina pievienot piemaksu par plus enerģijas ēkām; mudina Komisiju pieņemt īstenošanas vadlīnijas par attiecīgajiem noteikumiem tiesību aktu paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, proti, lai izveidotu satvaru, kas nodrošinātu iespēju regulāri apspriesties nolūkā izprast tirgus vajadzības, apvienot privāto un publisko finansējumu, precizēt līgumu veidnes un konkrētas iepirkuma procedūras ar turpmākiem skaidrojumiem par to, kā pareizi uzskaitīt ar ēku efektivitāti saistītas publiskās investīcijas;

31.

aicina Komisiju pārskatīt energoefektivitātes mērķus, tos paaugstinot, kā prasīts EED, sākot ar 2030. gada pamatmērķa palielināšanu un pamatojoties uz pienācīgu ietekmes novērtējumu un prognozējamā veidā, un ierosināt minimālos ikgadējos renovācijas rādītājus ēkām un politikas pasākumus, kas nodrošina pilnīgu, tostarp pakāpenisku pilnīgu renovāciju, radot finansiālus stimulus un investīciju stabilitāti;

32.

prasa Eiropas iestādēm nodrošināt, lai attiecīgajos jaunās DFS fondos par prioritāti tiktu izvirzīti īpaši energoefektivitātei un ēku renovācijai paredzēti līdzekļi ar skaidriem nosacījumiem un termiņiem, tostarp tehnisko palīdzību, nolūkā nodrošināt pienācīgu līdzekļu apgūšanas līmeni; uzsver to, cik svarīgas ir ES garantijas investīcijām, finansējuma avotu apvienošanai, kā arī dotāciju komponentiem, lai veicinātu dzīvojamo ēku energoefektivitātes renovāciju; atzīst Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (kas tiks aizstāts ar InvestEU) lomu un sekmīgo modeli; prasa piešķirt prioritāti ēku energoefektivitātes finansēšanai InvestEU ilgtspējīgas infrastruktūras sadaļā un rezervēt energoefektivitātei paredzētas summas kā konkrētu reģionālās attīstības mērķi, kas jāatspoguļo attiecīgajos dalībvalstu partnerības nolīgumos, kuri parakstīti ar Komisiju;

33.

aicina Komisiju līdz 2021. gadam novērst finansiālus un nefinansiālus šķēršļus, lai palielinātu to reģionālo līdzekļu apgūšanu, kas paredzēti integrētai ēku renovācijai;

34.

prasa pastiprināt ELENA mehānisma un Eiropas Investīciju bankas spējas sniegt vietējām iestādēm pielāgotu un tiešu finansiālu un tehnisku palīdzību, kā arī aicina sniegt dalībvalstīm konkrētus norādījumus ar Covid-19 saistīto atveseļošanas plānu kontekstā;

35.

aicina Komisiju izpētīt iespēju ETS ieņēmumus novirzīt energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, ēku renovācijai, tostarp mehānismu aizsardzībai pret svārstībām, un iespēju daļu no izsolēs gūtajiem ieņēmumiem piešķirt ES līmenī; aicina Eiropas Investīciju banku un nacionālās finanšu iestādes sniegt atbalstu projektu izstrādātājiem visā projekta ciklā un noteikt fiksētu dotācijas daļu, lai renovāciju padarītu iedzīvotājiem pievilcīgu un pieejamu cenas ziņā;

36.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt elastīgus modeļus dažādu finanšu programmu un instrumentu sinerģijām, lai finansētu ēku energoefektivitāti; turklāt prasa saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu (26) pieņemt izmaksu efektivitātes pieeju attiecībā uz ēku energoefektivitātes renovācijām; mudina rūpīgi uzraudzīt darbības programmu rentabilitāti, pamatojoties uz izmaksām par ietaupīto CO2 vienību; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai valsts pārvaldes iestādes, piešķirot ES līdzekļus renovācijas projektiem, ievērotu rentabilitātes un efektivitātes enerģijas ietaupījumu ziņā principus;

37.

aicina Komisiju turpināt veicināt publiskā un privātā sektora partnerību (PPP), piemēram, PF4EE, izmantošanu saistībā ar viedu un ilgtspējīgu finansējumu un apzināt iespējamās vietējo investīciju koncepcijas;

38.

aicina Komisiju pārskatīt ES valsts atbalsta noteikumus, tostarp attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) investīcijām, lai izveidotu pamatu energoefektivitātes pasākumiem un veicinātu IRP, tostarp centralizētās siltumapgādes sistēmu uzstādīšanu vai atjaunošanu, izmantojot vienkāršotas procedūras un atbilstošas līmeņatzīmes, kā arī demontāžas shēmas fosilā kurināmā siltumapgādes ierīcēm un neefektīvām iekārtām, ja tās tiek aizstātas ar individuālu vai kolektīvu atjaunojamo energoresursu enerģiju, vai pārmērīgai siltumapgādei; tomēr uzsver, ka ES valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanai galvenokārt jāveicina vienlīdzīga attieksme un lielāka konkurence;

Būvniecības tehnoloģijas un būvmateriāli

39.

uzsver nepieciešamību samazināt izmaksas, saīsināt termiņus un uzlabot efektivitāti, uzticamību un integrāciju, lai palielinātu IRP, izveidojot atvērtus un konkurētspējīgus renovācijas tirgus un rūpnieciski ražotus, ilgtspējīgus saliekamus elementus, kā arī atzīstot esošo tehnoloģiju potenciālu atjaunojamo energoresursu integrēšanā būvmateriālos, ko var izmantot kā daudzfunkcionālus apšuvuma elementus esošā ēku fonda atjaunošanai, un iesaistīties sērijveida un rajonu renovācijā; uzsver, cik liela nozīme sastāvdaļu salikšanai ārpus objekta ir paātrināšanā, mērogā un rentabilitātē; norāda, ka dalībvalstīs pastāv paraugprakse ēku renovācijas jomā dažādos ēku segmentos, kas tagad ir jāreplicē un jāpaplašina, lai sasniegtu rezultātus; uzsver labumu, ko sniedz lielāki pētniecības centieni šajā jomā;

40.

uzsver elastības nozīmi renovācijā un būvniecībā izmantoto tehnoloģiju izvēlē; uzskata, ka visas pieejamās tehnoloģijas būtu jāpiemēro, izmantojot objektīvu pieeju, lai paātrinātu ēku fonda dekarbonizāciju; uzsver, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai ir būtiska nozīme dekarbonizācijas jomā; uzsver, cik svarīga ir dekarbonizēta centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde ar integrētu uzglabāšanu labāk savienotās un integrētās kopienās; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veicināt un stimulēt atjaunojamo energoresursu enerģijas pilnīgu integrāciju būvniecības nozarē;

41.

aicina Komisiju atbalstīt pētniecības un izstrādes (R&D) programmas energoefektīviem būvmateriāliem un, ņemot vērā sociālo situāciju, aicina lauku apvidos un attālākos apgabalos ieviest zemu izmaksu un uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītu siltumapgādes sistēmu; norāda uz Dānijas paraugpraksi attiecībā uz siltuma dekarbonizāciju, izmantojot kopienai piederošus centralizētās siltumapgādes tīklus, ko darbina saules siltums, siltumsūkņi un biomasa;

42.

uzsver nepieciešamību informēt patērētājus un stimulēt viņus aizstāt vecas, neefektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģijas ar moderniem, ļoti efektīviem un atjaunojamiem risinājumiem, jo īpaši lemjot par nomaiņu, vienlaikus atzīstot, ka fosilajam kurināmajam, jo īpaši dabasgāzei, pašlaik ir nozīme ēku apkures sistēmās; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt shēmas nodošanai metāllūžņos saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un izmantot efektivitātes marķējumu un ieteikumus regulārās pārbaudēs, lai paātrinātu aizstāšanu; aicina dalībvalstis izstrādāt ceļvedi, lai NEKP ietvaros pakāpeniski atteiktos no siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģijām, kuru pamatā ir fosilais kurināmais;

43.

norāda uz Eiropas vadošo lomu attiecībā uz ēkās integrētiem fotoelementiem; ierosina, ka atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas kopumā būtu jāatzīst par vienu no galvenajām stratēģiskajām vērtības ķēdēm, un turklāt ierosina gaidāmajā renovācijas vilnī izveidot Eiropas saules enerģijas jumta iekārtu programmu;

44.

uzsver, ka ir svarīgi principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” integrēt visās politikas jomās un pasākumos, kā arī samazināt vajadzību pēc enerģijas apkurei, dzesēšanai un karstajam ūdenim un apgaismojumam un ventilācijai, vienlaikus nodrošinot atlikušā pieprasījuma elektrifikāciju, izmantojot atjaunojamo enerģiju apvienojumā ar siltumsūkņiem vai efektīvām centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmām, kurās izmanto atjaunojamo enerģiju, kā arī slodzes pārvaldību un elastību;

45.

norāda, ka ir jālikvidē šķēršļi, uzlabojot piekļuvi tīklam, tostarp inter alia jāsaskaņo un jāvienkāršo atļaujas MVU, un uzsver nepieciešamību plānot IRP, lai panāktu sinerģijas, piemēram, attiecībā uz ēku pieejamību, seismisko drošumu un ugunsdrošību, elektromobilitāti (tostarp iepriekšēju kabeļu ievilkšanu un uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļiem), ēku klimatnoturības uzlabošanu, tostarp izveidojot zaļās telpas, jumtus un sienas, kas uzlabo ūdens apsaimniekošanu un palīdz palielināt bioloģisko daudzveidību pilsētās;

46.

atgādina, ka projektējot, atlasot materiālus, būvējot, atjaunojot un ekspluatējot ēkas būtu jāņem vērā ugunsdrošības aspekti, lai uzlabotu profilaksi, atklāšanu, agrīnu dzēšanu, evakuāciju, nodalīšanu, strukturālo izturību un ugunsdzēšanu, kā arī projektēšanas, būvniecības un renovācijas procesā iesaistīto speciālistu attiecīgās kompetences;

47.

uzskata, ka energoefektīvām ēkām vajadzētu būt veselīgām, pieejamām cenas ziņā, drošām un ilgtspējīgām; uzsver, ka liela nozīme ir integrētai enerģijai, ēku ilgtspējai, resursefektivitātei, siltumkomfortam, uzlabotai gaisa kvalitātei, veselīgam iekštelpu klimatam, kā arī aprites ekonomikai atbilstošām dzīves cikla pieejām un ka ilgtspējīgu apbūvētas vides stratēģijā ir jāizmanto holistiska un integrēta pieeja; šajā kontekstā uzsver, cik svarīgi ir ēku projektēšanā iekļaut pasīvus un dabiskus elementus un milzīgo potenciālu izmantot ēkas virsmas, apbūvēto vidi pārveidojot par decentralizētu atjaunojamās enerģijas ražotāju, vienlaikus ietaupot zemi un ainavu teritorijas;

48.

uzsver nepieciešamību pienācīgi apsaimniekot un samazināt būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumus; norāda, ka būtu jāizveido savākšanas un atpakaļpieņemšanas shēmas un šķirošanas iekārtas, lai nodrošinātu visu būvgružu pienācīgu un drošu apstrādi, kā arī būvmateriālu pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu bīstamo vielu drošai pārvietošanai, aizvākšanai un aizstāšanai atkritumu plūsmās, lai aizsargātu iemītnieku un darba ņēmēju veselību, kā arī vidi; uzskata, ka būtu jāievieš aprites ekonomikas marķēšanas sistēma, balstoties uz vides standartiem un materiālu kritērijiem, kas saistīti ar to potenciālu vienkārši un ar zemu enerģijas patēriņu no jauna tikt iekļautiem vērtības ķēdē, jo īpaši ņemot vērā to lomu otrreizējo izejvielu veidā; norāda, ka ir jāpaplašina pašreizējā ražojumu vides deklarācijas pieeja un ka tā būtu jāizmanto saistībā ar ēku novērtēšanu, piemēram, ar līmeņu satvaru; aicina Komisiju aprites ekonomikas rīcības plānā un ilgtspējīgas būvētās vides stratēģijā ierosināt konkrētus pasākumus saistībā ar šiem jautājumiem;

49.

uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ vasarās aizvien vairāk gaidāma augstāka gaisa temperatūra pilsētās; turklāt uzsver daudzos ieguvumus, ko zaļās infrastruktūras risinājumi sniedz, uzlabojot gaisa kvalitāti, komfortu un noturību pret klimata pārmaiņām, būtiski samazinot pieprasījumu pēc enerģijas, palīdzot atjaunot ūdens ciklu un atbalstot pilsētu bioloģisko daudzveidību, vienlaikus veicinot aprites principu ievērošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt dabisko un mazoglekļa būvmateriālu izmantošanu un zaļo jumtu un sienu, vēso virsmu un citu pasīvo tehnoloģiju izmantošanu lielapjoma ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā; aicina Komisiju ņemt vērā šos apsvērumus un renovācijas viļņa iniciatīvas satvarā veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus un bioloģiskās daudzveidības elementus;

50.

atgādina, ka ilgtspējīgiem būvmateriāliem, piemēram, sertificētai koksnei, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu mazoglekļa un ilglaicīgu ēku fondu, un ka būvniecība paver iespēju uzglabāt oglekli bioloģiskos būvizstrādājumos ilgtspējīgas pieejamības robežās;

51.

uzsver, cik svarīgi ir pārskatīt spēkā esošos saskaņotos standartus, lai aptvertu būvizstrādājumu ilgtspējas rādītājus, kuriem vajadzētu būt saskaņotiem ar kopējo Eiropas pieeju aprites cikla aprēķināšanai un spēkā esošajiem Eiropas standartiem, t. i., EN 15978 ēkām un EN 15804 būvizstrādājumiem; uzsver, ka, plānojot renovāciju, visa ēkas dzīves cikla ietekme uz enerģētiku un klimatu būtu jāoptimizē saskaņā ar aprites ekonomikas mērķiem, ņemot vērā ražošanas, izmantošanas un projektēšanas ietekmi uz pārstrādājamību, būvizstrādājumu un atkritumu pārstrādi un remontam nepieciešamo aprīkojumu; aicina Komisiju pievērsties šiem jautājumiem aprites ekonomikas stratēģijā un līdz 2021. gadam pārskatīt Regulu (ES) Nr. 305/2011 par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem (27), lai nodrošinātu šo izstrādājumu iekšējā tirgus labu darbību un atbalstītu tehnoloģisko pētniecību un inovāciju, kuras mērķis ir atbalstīt ļoti energoefektīvu ēku renovāciju un būvniecību;

52.

aicina Komisiju turpināt labākās prakses apzināšanu attiecībā uz IRP, lai iekļautu arī kultūras mantojuma un vēsturiskās ēkas; atzīst vēsturisko ēku specifiku un trauslumu un uzskata, ka lielākajā daļā gadījumu ēku aizsardzību un energoefektivitātes paaugstināšanu var saskaņot, vienlaikus uzsverot, ka vēsturisko ēku renovācija vienmēr būtu jāveic saskaņā ar valsts noteikumiem par saglabāšanu, 1964. gada Venēcijas hartu par pieminekļu un objektu saglabāšanu un atjaunošanu un sākotnējo arhitektūru;

53.

uzsver, ka ir jānodrošina reāli enerģijas ietaupījumi, izmantojot sertificētu ekspertu veiktas pārbaudes un energoefektivitātes uzraudzību pēc renovācijas, jo tādējādi tiks nodrošināta augstas kvalitātes renovācija, uzlabotas investīciju iespējas un palielināta izmaksu efektivitāte (28);

54.

aicina dalībvalstis maksimāli palielināt un veicināt materiālu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un rekuperāciju, tostarp savās iepirkuma stratēģijās un publiski finansētos renovācijas un būvniecības projektos, piemēram, pārskatot zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) (29) mērķus un racionalizējot energoefektivitātes, vides un sociālos kritērijus ēku renovācijai, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus publiskā iepirkuma konkursos; atgādina par vietēji iegūtu būvmateriālu nozīmi, lai saglabātu būvniecības tradīcijas, nodrošinātu materiālus, kas vislabāk piemēroti katra reģiona klimatiskajiem apstākļiem, un samazinātu emisijas un pārvadāšanas izmaksas;

Standarti, prasmes un veselīgas ēkas

55.

uzsver, cik būtiski ir papildu ieguvumi, ko nodrošina renovācijas prasību izvirzīšana procesa veicinātājsektoros, jo šādas prasības ne tikai rada enerģijas ietaupījumus, bet arī palielina īpašuma vērtību un sniedz atbalstu tādu šķēršļu pārvarēšanai kā pretrunīgi stimuli; uzskata, ka par prioritāti būtu jānosaka ēku ar sliktākajiem darbības rādītājiem pilnīga renovācija, tostarp pakāpeniska pilnīga renovācija, jo īpaši nosakot minimālos energoefektivitātes standartus (MEPS), kas ir būtiski investīcijām renovācijā un būtu jāpiemēro horizontāli, vienlaikus pamatojoties uz spēkā esošo valsts energomarķējumu; uzskata, ka šādi pasākumi sniedz labumu iemītniekiem un varētu palīdzēt iedzīvotājiem izkļūt no enerģētiskās nabadzības (30); norāda, ka plānotajā 0,2 % līmenī pilnīgās renovācijas rādītāji ir ļoti zemi; ierosina pārbaudīt un ieviest minimālos renovācijas rādītājus, lai sasniegtu 2050. gada klimata neitralitātes mērķus;

56.

uzsver, ka MEPS ar pakāpeniski stingrākām prasībām palīdz iedzīvināt ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, ja tās ir pareizi plānotas un tiek ieviestas pakāpeniski, un rada investīciju drošību tirgū, jo īpaši ja tās papildina ar spēju veidošanu, pielāgotām konsultācijām, tehnisko palīdzību un finansiālu atbalstu;

57.

prasa izstrādāt stingrāku, uz pierādījumiem balstītu pieeju, kas, izmantojot ticamus un stiprinātus datus, ļautu precīzi novērtēt ēku energoefektivitāti un rentablus pasākumus, veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus paraugpraksei rentablos risinājumos Eiropas Savienībā;

58.

pauž pārliecību, ka ēku renovācijas pases ieviešana, lai veicinātu, koordinētu un novērotu pastāvīgus uzlabojumus un uzraudzītu renovācijas dziļumu un energoefektivitāti, nāk par labu ēku īpašniekiem, ēku apsaimniekotājiem un īrniekiem, kuriem vajadzētu būt piekļuvei renovācijas pasei; uzsver, ka šai renovācijas pasei vajadzētu būt kopīgam ES instrumentam, kas pielāgots valstu un reģionālajām īpatnībām, lai risinātu ēku fonda neviendabīguma radītās problēmas, un saskaņotai ar pašreizējo ēku energoefektivitātes sertifikāciju;

59.

uzsver, ka ir svarīgi konsolidēt ēku informāciju vienotā digitālā rīkā; uzskata, ka tam būtu jāietver materiālu aprites potenciāls, iekštelpu gaisa kvalitātes faktoru novērtējums, tostarp no veselības un drošuma viedokļa, un stabili rādītāji, kuru pamatā ir esošie vides instrumenti un standarti;

60.

uzsver Taisnīgas pārkārtošanās fonda nozīmi un potenciālu saistībā ar atveseļošanas plānu pēc Covid-19 krīzes būvniecības un renovācijas nozarē strādājošo apmācību un kvalifikāciju, kā arī darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu skartajos reģionos, tostarp uzņēmumu digitalizāciju pārejai uz oglekļneitrālu ekonomiku;

61.

uzsver, ka ēku renovācijas projektiem vienmēr būtu jānoved pie veselīgām ēkām bez pelējuma, ņemot vērā iekštelpu vides kvalitāti (IVK); uzsver, ka standartu pārskatīšana attiecībā uz gaisa kvalitāti, termiskajiem apstākļiem un citiem ar iekštelpām saistītiem veselības un komforta aspektiem, tostarp pietiekamu dienasgaismu un mehānisko ventilāciju, veicina ēku lietotāju veselību un produktivitāti un uzlabo viņu darba vai mācību rādītājus, kā arī nodrošina būtiskus labklājības ietaupījumus, tādējādi samazinot dalībvalstu publiskos izdevumus un sniedzot labumu ES ekonomikai un tās iedzīvotājiem kopumā;

62.

uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstošu zinātības līmeni ēku uzturēšanā un izmantošanā profesionāļiem un ēku apsaimniekotājiem, tostarp paradumu maiņu, lai pilnībā izmantotu ieguvumus, kas saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu;

63.

aicina Komisiju uzsākt ES prasmju un informācijas iniciatīvu renovācijas un būvniecības nozarē, kas ietver dzimumu līdztiesības aspektu, lai iesaistītu personas, kuras ieinteresētas pārkvalifikācijā, prasmju pilnveidē un spēju veidošanā, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, proti, lai piesaistītu jauniešus darbam renovācijas nozarē; uzsver, ka kvalitātes, atbilstības un drošuma nodrošināšanai ir nepieciešams, lai projektēšanas un būvniecības/renovācijas posmā iesaistītajiem profesionāļiem būtu atbilstoša kompetence un prasmes, un ka tas ietver starpniekus, piemēram, uzstādītājus, arhitektus vai darbuzņēmējus; aicina dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģiju prasmju uzlabošanai būvniecības nozarē, koncentrējoties uz energoefektivitāti, materiālu ilgtspējību un apritīgumu, pasīvām metodēm, atjaunojamo energoresursu enerģijas integrāciju, tostarp pašpatēriņa un digitālajiem risinājumiem, un sniegt īpašu atbalstu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu darba ņēmējiem;

64.

aicina Komisiju atbalstīt IRP prasmes un inovāciju, izmantojot Taisnīgas pārejas fondu, mērķtiecīgas Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības un programmu Erasmus+, un izveidot “Apvārsnis Eiropa” misiju kopienu un kaimiņrajonu renovācijai, kā arī Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA), lai veicinātu un īstenotu stratēģisku prasmju aliansi būvniecības nozarē ar mērķi izstrādāt un nodrošināt kopēju mācību saturu, lai novērstu pašreizējo prasmju trūkumu; tāpat aicina indivīdus, uzņēmumus un organizācijas izmantot prasmju un izglītības garantiju izmēģinājumprojektu un līdzīgas shēmas apmācībai, prasmju uzlabošanai un izglītībai renovācijas nozarē;

65.

aicina Komisiju līdz 2022. gadam publiskot padziļinātus ēku, īrnieku un īpašumtiesību tipoloģiju ietekmes novērtējumus un izstrādāt tiesisko regulējumu MEPS ieviešanai attiecībā uz esošajām ēkām, laika gaitā pakāpeniski pastiprinot prasības saskaņā ar 2050. gada mērķi; uzsver, ka šādi standarti palīdzētu īstenot virzību uz ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu vēlākais līdz 2050. gadam un varētu tirgum sniegt redzamību un drošību attiecībā uz pašreizējā ēku fonda pārveidošanu; uzsver, ka MEPS valsts līmenī būtu jāpapildina ar visaptverošu politikas pasākumu kopumu, kas ietvertu vismaz informāciju un pielāgotu konsultāciju sniegšanu iedzīvotājiem un atbilstošu finanšu atbalstu;

66.

aicina Komisiju un dalībvalstis līdz 2025. gadam ieviest paātrinātas digitālās ēku renovācijas pases, tostarp sadaļu, kurā sniegta informācija par uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti un veselīgām ēkām;

67.

aicina Komisiju izstrādāt “ES klimata kalkulatoru” (ECC) kā daļu no tās “renovācijas viļņa”, kas nodrošinās precīzu un viegli saprotamu marķējumu būvmateriāliem, ražojumiem un pakalpojumiem, kuri saistīti ar ES ēku fonda renovāciju virzībā uz 2050. gada mērķiem; uzsver, ka ECC būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi galvenajiem dalībniekiem, kas ir daļa no IRP SEG pēdas nospieduma ES ēku fondā vai saistīti ar to, un ka šāda holistiska pieeja pavērtu iespēju pozitīvi ietekmēt ES iedzīvotāju, rūpniecības nozaru un MVU rīcību; uzsver, ka koncepcijai ir jābalstās uz aprites un dzīves cikla ekonomikas principiem, lai veicinātu pieprasījumu pēc klimatam nekaitīgām precēm, kas ražotas Eiropā, tādējādi stiprinot ES būvniecības nozares konkurētspēju; ierosina Komisijai, novērtējot SEG emisijas, izmantot jau zināmas zinātniskas metodes, piemēram, smeļoties iedvesmu no “produktu vides pēdas nospieduma”;

68.

prasa paredzamajā EED pārskatīšanā iekļaut vērienīgākus mērķus 3., 5. un 18. pantā un izstrādāt jaunu pieeju, lai, pārskatot ĒEED, noteiktu ēku standartus, kas atbilst ES enerģētikas un klimata mērķiem;

69.

aicina Komisiju pārskatīt energoefektivitātes sertifikātu (EPC) ietekmi visās dalībvalstīs un stiprināt spēkā esošos noteikumus; norāda, ka visā ES ir jāuzlabo EPC uzticamība, konsekvence un salīdzināmība, lai EPC varētu kļūt par uzticamu tirgus instrumentu ēku energoefektivitātes un kvalitātes novērtēšanai, jo īpaši finanšu nozarē;

Digitalizācija un uzticami dati

70.

uzskata, ka digitalizācija ir faktors, kas veicina iedzīvotāju aktīvu līdzdalību energosistēmā, izmantojot decentralizētu ražošanu, uzkrāšanu, elastīgumu un nozaru integrāciju un sasaisti; uzsver digitalizācijas un datu lomu renovācijas plānu rezultātu plānošanas, īstenošanas, kontroles un uzraudzības paātrināšanā, kā arī energoefektivitātes plānošanā un pārvaldībā;

71.

aicina Komisiju izvērtēt ar ēkām saistīto datu ticamību un trūkumu un ņemt vērā to, kāda var būt digitalizācijas turpmākas izmantošanas pozitīva ietekme, lai nodrošinātu stingru, uz pierādījumiem balstītu pieeju, pieņemot politikas nostādnes saistībā ar energoefektivitāti un renovāciju; atzīst nepieciešamību digitalizēt valstu EPC datubāzes, datus par ēkām un citu informāciju par būvniecību, kas pieejama, piesakoties uz digitālo ēkas pasi un citām viedas būvniecības programmām;

72.

uzskata, ka lietu internets ir līdzeklis, ar kura palīdzību var novērtēt renovācijas reālo ietekmi uz ēku energoefektivitāti un veicināt liela mēroga rentablas renovācijas stratēģijas; uzsver potenciālo lomu, kāda integrētam mākslīgajam intelektam varētu būt datu analīzē un ēku energopatēriņa uzraudzībā, pārvaldībā un pielāgošanā;

73.

uzskata, ka ēku digitalizācija un būvniecības tehnoloģijas ir būtiski virzītājspēki, kas veicina lielāku energoefektivitāti; aicina visus iesaistītos vietējos, reģionālos, valsts un Eiropas līmeņa dalībniekus proaktīvi iesaistīties digitalizācijas veicināšanā;

74.

uzsver ieguvumus, ko ļoti augstas veiktspējas komunikāciju infrastruktūras tīkli sniedz viedajiem mājokļiem, ar kuriem saprot tādus, kas integrēti plašākā digitālā enerģijas ekosistēmā, kura ļauj ēkām izmantot un nodrošināt viedās funkcijas un ļauj integrēt un ietaupīt enerģiju dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp attiecībā uz pieprasījumreakciju un enerģijas patēriņa optimizāciju ēkā, piemēram, viedajām ierīcēm, mājokļa automatizācijas ierīcēm, elektriskajiem siltumsūkņiem, akumulatoriem, elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem un viedajiem skaitītājiem, kā arī citām digitālajām tehnoloģijām; atzinīgi vērtē pārskatītās ĒEED mērķi vēl vairāk veicināt viedo ēku tehnoloģijas, izmantojot ēku viedgatavības indikatoru (SRI) kā atbalstošu instrumentu, lai novērtētu ēku piemērotību viedajām tehnoloģijām un vairotu ēku īpašnieku un iedzīvotāju izpratni par ēku automatizācijas un kontroles sistēmu (BACS) vērtību attiecībā uz tādu ēku vispārējo sniegumu, kuru lietotnes saskaņā ar 14. un 15. pantu būtu jāpaplašina;

75.

uzsver viedtīklu nozīmi atjaunojamo energoresursu efektīvai integrēšanai elektrotīklos un mudina meklēt jaunas iespējas, izmantojot saskarnes ar pārvades sistēmas operatoriem (PSO) un sadales sistēmas operatoriem (SSO), lai uzlabotu energoefektivitāti un elektroenerģijas pakalpojumus; uzsver, ka viedās ēkas, kas savienotas ar nanotīkliem vai mikrotīkliem, var nodrošināt elektroapgādes stabilitāti un siltumapgādes/dzesēšanas sistēmu pieejamību;

76.

uzsver, ka mājoklim un patērētāju tiesībām ir nepieciešami sociālie aizsardzības pasākumi, datu aizsardzība, privātuma ievērošana un piekrišana saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) noteikumiem; uzsver, ka renovācijas laikā sniegtajiem digitālajiem risinājumiem jābūt intuitīviem, vienkāršiem un sadarbspējīgiem, bet to ierīkošana jāapvieno ar nepieciešamo apmācību, informāciju un atbalstu iedzīvotājiem; šajā sakarā uzsver neintruzīvu digitālo tehnoloģiju potenciālu;

77.

aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvā paredzētās uzlādes infrastruktūras prasības; uzsver, ka vieda uzlādes infrastruktūra ir priekšnoteikums tīras elektromobilitātes palielināšanai;

Renovācijas vilnis

78.

uzskata renovācijas vilni kā iespēju līdz 2050. gadam sasniegt energoefektīvu un klimatneitrālu ēku fondu, izmantojot IRP rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība pievērsta kopienām, jo īpaši tām, kas dzīvo enerģētiskā nabadzībā, un nodrošināt veselīgas, pienācīgas kvalitātes, cenas ziņā pieejamas un energoefektīvas ēkas, kurās cilvēki var pilnībā izmantot savu potenciālu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un 2050. gada neto nulles emisiju mērķi, ko var īstenot pilnīgā sinerģijā arī ar jauno rūpniecības stratēģiju Eiropai, MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai, aprites ekonomikas stratēģiju, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu un atveseļošanas instrumentiem, kā arī stratēģijām par Eiropas pielāgošanu digitālajam laikmetam.

79.

pauž pārliecību, ka renovācijas vilnis var mazināt Covid-19 krīzes ietekmi, stimulējot valsts un vietējo ekonomiku un, piemēram, veicinot augstas kvalitātes un būtiskas darbvietas būvniecības un atjaunojamās enerģijas nozarēs un atbalstot mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekus, kas veido 97 % no nozares, un galu galā radot daudzas iespējas un dažādus ieguvumus, ko varētu panākt, uzlabojot energoefektivitāti Eiropas ēku fondā, tostarp sociālos un vides papildu ieguvumus; uzsver, ka renovācijas vilnim var būt svarīga nozīme ilgtspējīgā atveseļošanā un ka tas var būt centrāls elements visos atjaunošanas plānos pēc Covid-19 krīzes; tādēļ uzsver, ka Komisijai nevajadzētu vilcināties ar šo priekšlikumu un vajadzētu būt atbildīgai par pārskata sniegšanu par visām pieejamajām finansēšanas iespējām;

80.

prasa nodrošināt vērienīgu tīras enerģijas paketes īstenošanu; uzsver NEKP nozīmi maksimālai iespēju palielināšanai būvniecības nozarē; apstiprina savu apņemšanos cieši uzraudzīt šā un visu pārējo noteikumu īstenošanu un aicina Komisiju nodrošināt pārskatītajā ĒED iekļauto pasākumu izpildi;

81.

aicina Komisiju noteikt principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” par galveno principu ES ēku fonda renovācijas procesā saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu;

82.

atzinīgi vērtē dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas (IRS), kurās noteikti starpposma mērķi 2030. un 2040. gadam virzībā uz klimatneitralitāti; pauž bažas par daudzu dalībvalstu ievērojamo kavēšanos iesniegt savas IRS; aicina šīs dalībvalstis izmantot iespēju izpildīt ĒEED noteiktās juridiskās saistības un iesniegt kavētās IRS; mudina valdības īstenot inovatīvu politiku, lai aktīvi iesaistītu iedzīvotājus energoefektivitātes programmās; uzskata, ka IRS būtu jāatzīst par svarīgu plānošanas, progresa novērtēšanas un energoefektivitātes mērķu sasniegšanas instrumentu;

83.

uzsver, ka ļoti energoefektīvu dekarbonizētu ēku fondu vajadzētu panākt, būtiski samazinot enerģijas patēriņu un īstenojot stingru un veicinošu energoefektivitātes politiku, vienlaikus atlikušās vajadzības apmierinot ar atjaunojamiem energoresursiem; uzsver, ka ēku renovācijai vajadzētu būt integrētai ar plašākiem centieniem dekarbonizēt energosistēmu un iet roku rokā ar investīcijām, piemēram, efektīvos centralizētos energotīklos un siltumsūkņos, izmantojot sistēmas/centralizētu pieeju, kas integrē visus iespējamos efektivitātes pasākumus, piemēram, pārmērīga siltuma atgūšanu; uzsver vajadzību noteikt konkrētas darbības, lai realizētu apzināto potenciālu attiecībā uz augstas efektivitātes koģenerāciju un centralizēto siltumapgādi; uzsver, ka šī sistēmiskā pieeja ir vajadzīga, lai panāktu pāreju uz ekonomiku, kas ir ļoti energoefektīva un pilnībā balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, un lai nodrošinātu saskaņotību ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 1,5 oC;

84.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu veicināt renovāciju skolās, slimnīcās un mājokļos tiem, kam tā nepieciešama, jo īpaši publiskajam ēku fondam, kas bieži vien ir vissliktākajā stāvoklī; tomēr uzsver, ka dzīvojamo ēku fonda, kas veido 75 % no būvēto grīdu platības ES, lieluma dēļ tas varētu būt problemātiski;

85.

piekrīt analīzei, ka ir daudz ieguvumu, kas papildina energoefektivitātes renovāciju ēkās, piemēram, labāka mācīšanās, ātrāka rekuperācija un cilvēku izkļūšana no enerģētiskās nabadzības; norāda uz uzlabotu iekštelpu un āra gaisa kvalitāti, emisiju samazināšanu, energoefektivitātes palielināšanu, elektroapgādes komforta uzlabošanu un atkarības no importa samazināšanu; prasa šos ieguvumus sistemātiski iekļaut IRP;

86.

aicina dalībvalstis sākt starpnozaru, konkrētām valstīm paredzētas un pielāgotas komunikācijas kampaņas par daudzajām iespējām un dažādiem ieguvumiem, kas panākti, uzlabojot ēku fonda energoefektivitāti, kā arī sniegt informāciju par vienotajiem kontaktpunktiem un pieejamām finansēšanas iespējām, tostarp ES līmenī;

87.

aicina Komisiju renovācijas viļņa pasākumus iekļaut jaunos un pārskatītos ES tiesību aktos un pārskatīt 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes un izmaksu efektivitātes principu, nodrošināt sinerģijas starp dažādiem tiesību aktiem un virzīt tos trajektorijā uz klimatneitralitāti, vienlaikus nodrošinot, ka energoefektivitātes pasākumi, tostarp ēku renovācija, tiek integrēti kā svarīga politika, lai novērstu nepilnības 2030. gada mērķos; uzsver, ka ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību cenas ziņā īpašniekiem un īrniekiem;

88.

aicina Komisiju izvērtēt IRS un sniegt ieteikumus dalībvalstīm, uzsverot gan esošos trūkumus, gan paraugpraksi; aicina dalībvalstis uzraudzīt savu IRS īstenošanu un pārskatīt tās ik pēc 5 gadiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) novērtēšanas ciklu un tā paplašināto struktūru, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts mērķis izveidot ļoti energoefektīvu un klimatneitrālu ēku fondu; aicina dalībvalstis pieņemt IRS kā instrumentu ekonomikas stimulu noteikšanai un atveseļošanās virzībai, kas prasa vērienīgu, detalizētu un steidzamu pabeigšanu; aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav iesniegušas savas IRS, to steidzami izdarīt;

89.

prasa atveseļošanas paketēs iekļaut būvniecības un renovācijas nozari, jo īpaši mikrouzņēmumus un MVU; prasa ekonomikas stimulēšanas plānā par prioritāti noteikt investīcijas ēku renovācijā, lai izveidotu ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ēku fondu;

o o

90.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju visām ES iestādēm un dalībvalstīm.

(1) OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.

(2) OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.

(3) OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.

(4) OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(5) OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.

(6) OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.

(7) OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

(8) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(9) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(10) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0217.

(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0438.

(15) OV C 463, 21.12.2018., 10. lpp.

(16) OV C 204, 13.6.2018., 23. lpp.

(17) OV C 204, 13.6.2018., 35. lpp.

(18) Ürge-Vorsatz, Diana, Tirado-Herrero, Sergio, Fegyverneky, Sándor, Arena, Daniele, Butcher, Andrew un Telegdy, Almos, “Employment Impacts of a Large-Scale Deep Building Energy Retrofit Programme in Hungary”, 2010; Janssen, Rod un Staniaszek, Dan,“How Many Jobs?” “A Survey of the Employment Effects of Investment in Energy Efficiency of Buildings”, Energoefektivitātes industriālais forums, 2012.

(19) Pasaules Veselības organizācija: “Vairāk nekā pusmiljons priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropas reģionā ir saistīti ar mājsaimniecības un apkārtējā gaisa piesārņojumu”, 2018.

(20) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu, Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(21) Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(23) Castellazzi, L., Bertoldi, P., Economidou, M., “Overcoming the split incentive barrier in the building sectors: unlocking the energy efficiency potential in the rental & multifamily sectors, Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017, https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC101251/ldna28058enn.pdf

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(25) Hyland, Marie, Lyons, Ronan, Lyons, Sean, The value of domestic building energy efficiency – evidence from Ireland, Energy Economics, 40. sējums, 2012; Mangold, Mikael, Österbring, Magnus, Wallbaum, Holger, Thuvander, Liane, Femenias, Paula,“Socio-economic impact of renovation and retrofitting of the Gothenburg building stock”, “Energy and Buildings”, 123. sējums, 2016.

(26) Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 28. aprīļa īpašais ziņojums Nr. 11/2020 “Ēku energoefektivitāte: joprojām lielāka vērība jāpievērš izmaksu lietderībai”, https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=53483

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(28) Eiropas Revīzijas palāta, op. cit.

(29) Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojums “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus” (COM(2008)0400).

(30) Komisijas dienestu darba dokuments — ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti”, (SWD(2016)0414).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/83

P9_TA(2020)0228

Zāļu trūkums — jaunās problēmas risināšana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par zāļu trūkumu — jaunās problēmas risināšana (2020/2071(INI))

(2021/C 385/09)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

—	ņemot vērā LES 6. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu par visu Eiropas pilsoņu tiesībām uz profilaktisko veselības aprūpi,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 36. pantu,

—	ņemot vērā LESD 101. un 102. pantu un Protokolu Nr. 27 “Par iekšējo tirgu un konkurenci”,

—	ņemot vērā LESD 107. un 108. pantu par valsts atbalstu,

—	ņemot vērā LESD 168. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), prasības, kas noteiktas tās 81. pantā par zāļu pienācīgas un pastāvīgas piegādes nodrošināšanu, un tās 23.a pantu par paziņošanu kompetentai iestādei, ja produktu uz laiku vai pastāvīgi pārtrauc laist tirgū,

—	ņemot vērā Komisijas novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 59. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (COM(2017)0135),

—	ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. jūnija secinājumus “Taisnīguma un veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās — solidaritāte veselības aizsardzībā”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (3),

—	ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (4),

—	ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/161 (2015. gada 2. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, noteicot detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/561 (2020. gada 23. aprīlis), ar kuru attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanas datumiem groza Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/5 (2018. gada 11. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, Regulu (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (8),

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES (COM(2018)0051) un Parlamenta 2019. gada 14. februāra nostāju iepriekš minētā priekšlikuma pirmajā lasījumā,

—	ņemot vērā Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un Dohas deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. aprīļa paziņojumu “Vadlīnijas par optimālu un racionālu apgādi ar zālēm, lai novērstu zāļu deficītu Covid-19 uzliesmojuma laikā” (C(2020)2272),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “ES budžets — Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” (COM(2020)0442),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (COM(2020)0380),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (9),

—	ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par veselības un aprūpes digitālās pārveides nodrošināšanu: iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana (10);

—	ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par ES iespējām uzlabot zāļu pieejamību (11),

—

ņemot vērā pamatnostādnes, ko izstrādāja darba grupa par atļauto cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu pieejamību, piedaloties Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) un zāļu aģentūru (HMA) vadītājiem, jo īpaši 2019. gada 1. jūlija“Norādījumus reģistrācijas apliecību īpašniekiem Savienībā (EEZ) par to, kā konstatēt zāļu trūkumu un ziņot par to” (EMA/674304/2018) un 2019. gada 4. jūlija“Norādījumus par labu praksi, ko piemēro, informējot sabiedrību par zāļu pieejamību” (EMA/632473/2018),

—

ņemot vērā jaunās, saistībā ar Covid-19 krīzi izveidotās platformas, piemēram, EMA nozares vienotā kontaktpunkta (I-SPOC) sistēmu, kas vienkāršo ziņošanu par iespējamu zāļu trūkumu, lai to novērstu un pēc iespējas ātrāk signalizētu par to; ņemot vērā to, ka šīs platformas ir nodrošinājušas un atvieglojušas zāļu piegādes ķēdes ieinteresēto personu un regulatīvo iestāžu dialogu par zāļu trūkumu,

—

ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu “Pirmās nepieciešamības zāļu atlase. PVO ekspertu komitejas ziņojums [1977. gada 17.–21. oktobra sanāksme Ženēvā]” (PVO tehnisko ziņojumu sērija, Nr. 615), PVO ģenerālsekretariāta 2001. gada 7. decembra ziņojumu “PVO zāļu stratēģija: pārskatīta procedūra PVO pirmās nepieciešamības zāļu paraugsaraksta atjaunināšanai” (EB109/8), PVO 2015. gada marta ziņojumu “Jaunu zāļu pieejamība Eiropā” un PVO 2013. gada 9. jūlija ziņojumu “Prioritārās zāles Eiropai un pasaulei”,

—	ņemot vērā PVO pieeju “Viena pasaule — viena veselība”,

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”,

—

ņemot vērā Francijas Senāta 2018. gada 27. septembra informatīvo ziņojumu Nr. 737 “Zāļu un vakcīnu trūkums: sabiedrības veselības jautājumu detalizētāka izpēte zāļu piegādes ķēdē”, ko Francijas Senāta faktu konstatēšanas brauciena par zāļu un vakcīnu trūkumu delegācijas vārdā sagatavoja Jean-Pierre Decool,

—

ņemot vērā Komisijas norādījumus dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti no trešām valstīm, un Eiropas stratēģisko aktīvu aizsardzību Covid-19 ārkārtas situācijā pirms Regulas (ES) 2019/452 (ĀTI izvērtēšanas regulas) piemērošanas, kuru būs jāsāk pilnībā īstenot no 2020. gada 11. oktobra,

—	ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes 2019. gada 9. un 10. decembra sanāksmes secinājumus,

—	ņemot vērā 2016. gadā publicēto ziņojumu “Kā veicināt inovāciju un veselības aprūpes tehnoloģiju pieejamību”, ko sagatavojusi ANO ģenerālsekretāra augsta līmeņa darba grupa par zāļu pieejamību,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (12),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0142/2020),

tā kā ieilgusī zāļu trūkuma problēma ES pēdējos gados ir pieaugusi eksponenciāli; tā kā kopējā pieprasījuma pieauguma un Covid-19 pandēmijas rezultātā zāļu trūkums ir vēl vairāk saasinājies un tas vājina dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas un rada tādus ievērojamus riskus pacientu veselībai un aprūpei kā slimības progresēšana un/vai simptomu pasliktināšanās, ilgāka gaidīšana uz aprūpi vai terapiju vai tās pārtraukumus, ilgāka uzturēšanās slimnīcā, pastiprināts viltotu zāļu lietošanas risks, nepareiza zāļu lietošana vai nevēlams rezultāts, ko rada trūkstošo zāļu aizvietošana ar citām, novēršama infekcijas slimību pārnese, ievērojamas psiholoģiskās ciešanas, kā arī izraisa veselības aprūpes sistēmas izdevumu pieaugumu; tā kā dalībvalstu pienākums ir rast ātrus un konkrētus risinājumus, cita starpā ar kopēju saskaņošanu un rīcību Eiropas līmenī;

tā kā Līgumos un Eiropas Pamattiesību hartā ir noteikts, ka ikvienam cilvēkam ir pieejama profilaktiskā veselības aprūpe un ir tiesības uz ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos un praksē; tā kā šīs tiesības būtu jānodrošina visiem pilsoņiem, tostarp tiem, kas dzīvo mazākās dalībvalstīs un Savienības nomaļākajos reģionos; tā kā zāļu trūkums aizvien vairāk apdraud sabiedrības veselību un nopietni ietekmē veselības aprūpes sistēmas un ikviena pacienta tiesības ES saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi;

tā kā pirmās nepieciešamības zāļu pieejamības nodrošināšana pacientiem ir viens no galvenajiem ES un PVO mērķiem un arī ANO 3. ilgtspējīgas attīstības mērķis; tā kā zāļu vispārēja iespēja saņemt zāles ir atkarīga no to savlaicīgas pieejamības un visiem pieņemamas zāļu cenas, nepieļaujot ģeogrāfisko diskrimināciju;

D.	tā kā pacientiem vajadzētu būt iespējai pašiem pēc saviem ieskatiem izvēlēties viņuprāt labāko veselības aprūpi un ārstēšanu;

E.	tā kā piemērotu diagnostisko testu un vakcīnu pieejamība par pieņemamu cenu ir tikpat svarīga kā piekļuve drošām, efektīvām un cenas ziņā pieņemamām zālēm;

F.	tā kā zāļu trūkumam ir dažādi un sarežģīti pamatcēloņi; tā kā zāļu trūkumu bieži vien izraisa tādi farmācijas nozares pieņemti lēmumi kā zāļu ražošanas pārtraukšana un to izņemšana no mazāk ienesīgiem dalībvalstu tirgiem;

G.	tā kā ir svarīgi novērst zāļu trūkumu un mazināt tā ietekmi gadījumos, kad tas rodas;

H.	tā kā efektīvā stratēģijā, kurā ņemti vērā zāļu trūkuma daudzveidīgie pamatcēloņi, būtu jāparedz pasākumi ne vien zāļu trūkuma mazināšanai, bet arī šāda trūkuma rašanās nepieļaušanai;

I.	tā kā dalībvalstīm nav savstarpēji saskaņotu “trūkuma”, “spriedzes”, “piegādes traucējumu” un “pārmērīgu krājumu veidošanas” definīciju; tā kā ir jānošķir “zāles, kurām ir būtiska terapeitiskā nozīme” (MITM) un “veselībai un stratēģiski svarīgas zāles” (MISS);

J.	tā kā zāļu trūkums ievērojami palielina izmaksas kā publiskā, tā privātā veselības aprūpes sektora ieinteresētajām personām;

K.	tā kā zāles ir viens no veselības aprūpes pīlāriem un tā kā pirmās nepieciešamības zāļu nepieejamība un novatorisko zāļu augstās cenas nopietni apdraud iedzīvotāju veselību un valsts veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju;

L.	tā kā daudzos gadījumos jaunu zāļu, jo īpaši pretvēža zāļu, cena dažās pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi līdz tādam līmenim, ka daudzi ES iedzīvotāji tās vairs nevar atļauties;

M.	tā kā ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražošanas nozare apgādā ES pacientus ar lielāko daļu zāļu (gandrīz 70 % izsniegto zāļu);

N.	tā kā ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ienākšana tirgū ir svarīgs konkurences palielināšanas mehānisms, kas samazina cenas un nodrošina veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju; tā kā būtu jāpaātrina to laišana tirgū;

O.	tā kā ģenērisko zāļu ražotājiem ES ir aktīvi jāiesaistās, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc cenas ziņā pieņemamām zālēm dalībvalstīs;

P.	tā kā vairāk nekā pusi trūkstošo zāļu veido pretvēža zāles, zāles diabēta ārstēšanai, pretinfekcijas līdzekļi un zāles nervu slimību ārstēšanai; tā kā sarežģītā ražošanas procesa dēļ zāļu trūkuma riskam visvairāk pakļautas ir injicējamas zāles;

Q.	tā kā zāļu trūkums var apdraudēt Savienības un dalībvalstu veselības iniciatīvu, piemēram, Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, sekmīgu īstenošanu;

R.	tā kā dalībvalstīs, kuru tirgus ir mazs, retu slimību ārstēšanai paredzētās zāles bieži vien nav pieejamas vai ir pieejamas tikai par cenu, kas ir ievērojami augstāka nekā lielākos tirgos;

S.	tā kā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik svarīgs ir labi funkcionējošs zāļu un medicīnisko ierīču iekšējais tirgus un stabilas piegādes ķēdes; tā kā šīs problēmas risināšanai ir vajadzīgs Eiropas mēroga dialogs;

T.	tā kā valstu līmenī nesaskaņotas iniciatīvas, piemēram, pārmērīgu uzkrājumu veidošana un sodi, nav pareizais risinājums un tas varētu palielināt zāļu trūkuma risku;

tā kā Eiropas veselības nozares neatkarības zaudēšana ir saistīta ar ražošanas pārvietošanu, proti, 40 % no gatavajām zālēm, ko tirgo Eiropas Savienībā, tiek ievestas no trešām valstīm; tā kā, neraugoties uz Eiropas ražošanas spēcīgo ietekmi, tās izejvielu ražošanas piegādes ķēde joprojām ir būtiski atkarīga no apakšuzņēmējiem, kas farmaceitiskos izejmateriālus ražo trešās valstīs, kur darbaspēka izmaksas un vides standarti parasti ir zemāki, un šī iemesla dēļ 60–80 % zāļu aktīvo vielu tiek ražotas ārpus Savienības, galvenokārt Ķīnā un Indijā; tā kā pirms 30 gadiem tie bija tikai 20 %; tā kā minētā informācija liecina, ka šīs abas valstis pasaulē saražo 60 % paracetamola, 90 % penicilīna un 50 % ibuprofēna; tā kā pašreiz zālēm un aktīvajām farmaceitiskajām vielām (AFV) nav nepieciešama etiķete vai marķējums, kurā būtu norāde pacientiem un lietotājiem par to izcelsmi un ražotājvalsti; tā kā īpašas problēmas rada ģenērisko zāļu ražošanai nepieciešamo AFV ierobežotā pieejamība; tā kā Covid-19 pandēmijas radītie globālās piegādes ķēdes traucējumi ir vēl skaidrāk parādījuši ES veselības nozares atkarību no trešām valstīm; tā kā jaunā koronavīrusa pandēmija ir parādījusi arī medicīnisko ierīču, medicīnisko izstrādājumu un aizsardzības līdzekļu trūkumu;

tā kā ES joprojām ir spēcīga zāļu ražošanas nozare, jo īpaši novatoriskā nozare, un tā ir pasaulē lielākā zāļu eksportētāja pasaules zāļu tirgū; tā kā ārpus ES ražotu ģenērisko zāļu piedāvājums par zemāku cenu nodrošina zāļu pieejamību par pieņemamu cenu un ietekmē dalībvalstu veselības aprūpes budžetus un zāļu pieejamību pacientiem;

W.	tā kā Covid-19 veselības krīzes rezultātā ES sāksies ekonomikas krīze, kas ietekmēs zāļu trūkumu un ES zāļu ražošanas nozares konkurētspēju;

X.	tā kā vienlīdz svarīgi ir arī aizsargāt un atbalstīt ES jau pastāvošās ražotnes un stiprināt Eiropas pētniecības vidi;

Y.	tā kā pieaugošais pieprasījums apvienojumā ar cenu spiedienu ir izraisījis AFV piedāvājuma koncentrēšanos, ķimikāliju ražošanas uzņēmumu skaita samazināšanos un alternatīvu risinājumu trūkumu iespējamo problēmu gadījumā, ko apliecināja pašreizējā Covid-19 krīze;

tā kā tā saukto zāļu, kurām ir būtiska terapeitiskā nozīme, un veselībai un stratēģiski svarīgu zāļu krājumi ir nepietiekami, AFV ir lēti un vienkārši ražojamas un īpaši piedāvājumā trūkst pārbaudītu zāļu, kas ir svarīgas sabiedrības veselībai; tā kā farmācijas uzņēmumi strādā beznoliktavu ražošanas režīmā, kas ražotājus var padarīt neaizsargātus pret piegādes satricinājumiem neparedzētu ražošanas un piegādes ķēdes traucējumu, kā arī tirgus pieprasījuma svārstību gadījumā;

AA.

tā kā cenu atšķirības dalībvalstīs veicina “paralēlo eksportu” uz valstīm, kurās attiecīgās zāles tiek pārdotas dārgāk; tā kā paralēlais eksports dažos gadījumos var neparedzēti radīt piegādes traucējumus dalībvalstīs, tādējādi veicinot tirgus nelīdzsvarotību; tā kā Parlaments 2017. gada 2. marta rezolūcijā aicināja Komisiju un Padomi novērtēt paralēlās tirdzniecības un piegādes kvotu ietekmi;

AB.	tā kā nav iedarbīgas koordinācijas ES līmenī, neatbilstoša pārmērīgu krājumu veidošana dažās dalībvalstīs rada tirgus nelīdzsvarotību, saasinot zāļu trūkumu un samazinot terapijas izmantošanas iespējas pacientiem visā ES;

AC.	tā kā nekoordinēti pasākumi valstu līmenī ir izrādījušies neefektīvi cīņā pret Covid-19 krīzi un ir vajadzīga Eiropas mēroga koordinācija un dialogs;

AD.

tā kā Covid-19 pandēmija ir īpaši parādījusi to, cik neatsverama ir ES iestāžu, regulatoru un farmācijas piegādes ķēdes ekspertu koordinācija, lai reaģētu uz veselības krīzēm un piegādes traucējumiem, piemēram, zāļu trūkumu; tā kā tā ir arī parādījusi, cik svarīga ir koordinācija starp ES politikas jomām un dienestiem, lai ātri un efektīvi reaģētu uz ārkārtas situācijām, kā arī nepieļautu zāļu trūkumu un to mazinātu, ja tāds rastos;

AE.

tā kā aizvien vairāk dalībvalstu tiecas veidot medicīnisko preču krājumus un ar to saistītais pieprasījuma pieaugums varētu pārsniegt pašreiz prognozēto pieaugumu, kas noteikts, pamatojoties uz epidemioloģiskajām vajadzībām; tā kā pēkšņais krasais pieprasījuma pieaugums var radīt ievērojamu spriedzi piegādātājiem un tādējādi sarežģīt pieprasījuma apmierināšanu citās valstīs;

AF.	tā kā 2009. gada finanšu krīze lika Eiropas valstīm izdevumu par zālēm mazināšanas nolūkā ieviest tādus neilgtspējīgus izmaksu ierobežošanas pasākumus kā atgūšana un neefektīvi iepirkuma mehānismi, kas izraisīja preču izņemšanu un uzņēmumu aiziešanu no tirgus;

AG.	tā kā nesaskaņotie dalībvalstu noteikumi kavē zāļu apriti vienotajā tirgū;

AH.	tā kā Covid-19 radītais ārkārtas stāvoklis parādīja, ka centieni uzlabot veselības aprūpes resursus, izmantojot ārvalstu tiešos ieguldījumus, ir saistīti ar palielinātu risku un ka ir jāsaglabā un jāstiprina šo svarīgo resursu kopīga izmantošana vienotajā tirgū;

AI.	tā kā ES un dalībvalstīm ir ļoti svarīgi, lai Eiropā būtu spēcīga, inovatīva un konkurētspējīga farmācijas nozare;

AJ.	tā kā farmācijas nozarei ir vajadzīgs pienācīgs tiesiskais regulējums, lai pētītu, izstrādātu un ražotu zāles ES;

AK.	tā kā patentaizsardzība rada tiesisko regulējumu, kas ir svarīgs no farmācijas inovācijas viedokļa, jo tā sniedz uzņēmumiem finansiālus stimulus apmaksāt jaunu zāļu pētniecības un izstrādes izmaksas;

AL.	tā kā dalībvalstis ir tiesīgas noteikt vēl citus iemeslus piespiedu licenču piešķiršanai un to, kādas situācijas ir uzskatāmas par valsts mēroga ārkārtas situācijām;

AM.	tā kā pašlaik ļoti sadrumstaloti ir dalībvalstu mehānismi, ar kuriem ķēdes operatori un jo īpaši farmaceiti paziņo par zāļu trūkumu; tā kā tas varētu kavēt pienācīgu uzraudzību un dalībvalstu iestāžu saziņu par zāļu trūkumu;

AN.

tā kā Direktīvas 2001/83/EK 81. pantā ir prasīts veikt pasākumus, lai novērstu zāļu trūkumu vai izplatīšanas problēmas dalībvalstīs; tā kā Komisija ir izdevusi vadlīnijas optimālai un racionālai zāļu piegādei, lai izvairītos no zāļu trūkuma Covid-19 pandēmijas laikā; tā kā šajās vadlīnijās Komisija atzīst, ka neviena valsts nav pašpietiekama izejvielu, AFV, starpproduktu vai to gatavo zāļu ziņā, kas vajadzīgas veselības sistēmas pienācīgai darbībai;

AO.

tā kā Komisija ir norādījusi, ka dalībvalstu atbildes pasākumi uz Covid-19 pandēmijas krīzi ir prasījuši Eiropas Savienībā ievērojami palielināt AFV un zāļu ražošanu, kam ir nepieciešama piegādes ķēžu un ražošanas līniju reorganizācija; tā kā 2020. gada 22. aprīļa sanāksmē ar Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komitejas locekļiem komisāre Stella Kyriakides uzsvēra nepieciešamību palielināt zāļu ražošanu un inovācijas līmeni Eiropas Savienībā; tā kā visas mazās un vidējās farmācijas laboratorijas ir svarīgs resurss, kas jāsaglabā, un pētniecības un atklājumu vieta, kas jāatbalsta, jo tās var palīdzēt novērst zāļu trūkumu;

AP.

tā kā abas iestādes — Parlaments 2011. gada 8. marta rezolūcijā (13) un Padome 2010. gada 13. septembra secinājumos — uzsvēra nepieciešamību ieviest vienotu procedūru medicīnisko pretlīdzekļu, jo īpaši pandēmijas vakcīnu, kopīgam iepirkumam; tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (14) dalībvalstis tiek mudinātas izmantot kopīgas iepirkuma procedūras ar noteikumu, ka pirms šādām procedūrām ir noslēgts iesaistīto dalībvalstu kopīgā iepirkuma nolīgums;

AQ.	tā kā Komisija ir paziņojusi par nodomu līdz 2020. gada beigām publicēt ieteikumus jaunai ES zāļu stratēģijai,

AR.

tā kā transporta un loģistikas pārvaldībai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot zāļu, farmaceitisko produktu, medicīniskā aprīkojuma, individuālo aizsardzības līdzekļu, citu medicīnas preču un izejvielu piegādi, īpaši tāpēc, ka pārvadājumu ķēde kļūst aizvien sarežģītāka; tā kā ir svarīgi, lai robežpunktos būtu izveidotas efektīvas “zaļās joslas” ātrai robežas šķērsošanai, tā garantējot zāļu netraucētu plūsmu, samazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot vieglāk pieejamus pārvadājumu pakalpojumus;

AS.	tā kā būtu jāgarantē augsti drošības standarti un pienācīgu darba apstākļu saglabāšana darba ņēmējiem; tā kā ar farmācijas nozares regulējumu būtu jāpanāk kvalitatīva, kvantitatīva, droša un efektīva zāļu piegāde starp dalībvalstīm;

AT.	tā kā pacientiem ir vajadzīgs, lai zāles būtu taisnīgi un efektīvi pieejamas, balsoties uz noturīgu, konkurētspējīgu, vairāku avotu nodrošinātu un labi funkcionējošu vienoto tirgu, kas ietver arī Eiropas vienoto transporta telpu;

AU.	tā kā Covid-19 uzliesmojums ir skaidri parādījis, ka zāļu apritei gan ES teritorijā, gan ārpus tās ir būtiska nozīme, lai pārvarētu pašreizējos ierobežojumus un prioritāri nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču apriti;

AV.	tā kā nedrīkst pieļaut, ka Covid-19 uzliesmojums pasliktina neaizsargātu iedzīvotāju sociāli ekonomisko situāciju un dzīves apstākļus,

AW.

tā kā klimata pārmaiņas ir viens no faktoriem, kas izraisa epidēmiju pieaugumu, kā arī to ģeogrāfisko izplatību un ietekmes palielināšanos un ir saistīts ar globalizāciju, urbanizāciju un ceļošanas intensitātes pieaugumu; tā kā Eiropā ir pastiprināta tādu vektoru pārnēsātu slimību kā malārijas, denges drudža, Čikuguni drudža, Zikas un Rietumnīlas drudža vīrusa izraisītu slimību uzraudzība;

AX.

tā kā palielinās korelācija starp bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, cilvēka radītu dzīvesvietu izplatīšanos un kaitējumu dabai, ko rada cilvēku blīvi apdzīvotas vietas, kā arī ilgtnespējīgas pārtikas ražošanas metodes un zoonožu izplatība, proti, dzīvnieku izcelsmes patogēnu pāriešana uz cilvēkiem un ātra izplatība; tā kā bioloģiskā daudzveidība ir svarīgs avots esošajām zālēm un potenciālo zāļu izstrādei nākotnē,

uzsver, ka Savienībai ir ģeostratēģiski svarīgi atgūt savu neatkarību veselības aprūpes jomā, ātri un efektīvi nodrošināt apgādi ar zālēm, medicīnas iekārtām, medicīniskām ierīcēm, aktīvām vielām, diagnostikas instrumentiem un vakcīnām par pieņemamu cenu un novērst to trūkumu, par prioritāti nosakot pacientu intereses un drošību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visām dalībvalstīm taisnīgu piekļuvi piegādes ķēdei; šajā sakarībā uzsver, ka Savienības farmācijas nozarei ir jādažādo piegādes ķēde un jāizstrādā zāļu trūkuma riska mazināšanas plāns, lai novērstu jebkādus piegādes ķēdes trūkumus un riskus;

norāda, ka, lai gan dalībvalstis ir atbildīgas par savas veselības politikas noteikšanu un organizēšanu, Savienība ir atbildīga par tiesību aktiem farmācijas jomā, kā arī par dažādām sabiedrības veselības politikas jomām, un ES pienākums ir koordinēt un papildināt dalībvalstu pasākumus, lai visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem garantētu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu;

uzsver, ka ir svarīgi veselības politikas centrā vienmēr izvirzīt pacientu intereses un drošību, nepieļaujot nekādu diskrimināciju attiecībā uz zāļu un ārstēšanas pieejamību, un ka ir jānodrošina ciešāka sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm un jāatvieglo labas prakses apmaiņa; uzsver potenciālo kaitējumu, ko pacientiem nodara zāļu un medicīnisko ierīču trūkums; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt koordinēšanu, lai aizsargātu veselības aprūpes nozares piegādes ķēdes noturību un ilgtspēju un nodrošinātu zāļu nepārtrauktu pieejamību;

uzsver, ka zāļu trūkums nopietni apdraud ES pacientu tiesības uz pirmās nepieciešamības medicīnisko ārstēšanu, radot nevienlīdzību starp pacientiem viņu dzīvesvietas valsts dēļ un izraisot iespējamus vienotā tirgus darbības traucējumus;

uzsver, ka ir svarīgi ES līmenī noteikt saskaņotu “trūkuma”, “spriedzes”, “piegādes traucējumu” un “pārmērīgu krājumu veidošanas” definīciju; aicina Komisiju izstrādāt šīs saskaņotās definīcijas ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientu organizācijām; aicina īpaši Komisiju nostiprināt “trūkuma” definīciju, ko 2019. gadā ierosināja Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Zāļu aģentūru vadītāju apvienotā darba grupa (HMA); aicina Komisiju nošķirt “zāles, kurām ir būtiska terapeitiskā nozīme” (MITM), t. i., zāles, attiecībā uz kurām ārstēšanas pārtraukšana var apdraudēt pacientu prognozēto izdzīvošanu īstermiņā vai vidējā termiņā vai ievērojami mazināt pacienta izredzes slimības iespējamās progresēšanas dēļ, vai zāles, kurām nav pieejams pietiekami daudz piemērotu terapeitisko alternatīvu, un “veselībai un stratēģiski svarīgas zāles” (MISS), kuru ārstēšanas pārtraukšana rada tūlītējus draudus pacienta dzīvībai;

uzskata, ka ir būtiski novērtēt un novērst zāļu trūkuma dažādos pamatcēloņus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas izsludināto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pētījumam par zāļu trūkuma cēloņiem Savienībā un aicina publicēt pētījumu līdz gada beigām; tomēr prasa veikt citu pētījumu par zāļu trūkuma ietekmi uz pacientu aprūpi, ārstēšanu un veselību;

aicina Komisiju ierosināt vērienīgus un konkrētus pasākumus, lai šos jautājumus risinātu plānotajā zāļu stratēģijā; aicina Komisiju farmācijas nozarei paredzētus pasākumus iekļaut 2021. gada tiesību akta priekšlikumā par uzņēmumiem paredzētiem pienācīgas pārbaudes noteikumiem;

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunu Eiropas veselības programmu (programma “ES Veselība”) un to, ka viens no tajā noteiktajiem mērķiem ir veicināt zāļu un medicīnas iekārtu pieejamību un saņemšanas iespējas; prasa kopīgu rīcību zāļu trūkuma novēršanai, ko finansētu no jaunās veselības programmas;

atgādina, ka zāļu trūkums ir globāla problēma; uzsver, ka šis zāļu trūkums visvairāk ietekmē jaunattīstības valstis, proti, lielu skaitu Āfrikas valstu; mudina jautājumu par zāļu pieejamību jaunattīstības valstīs risināt plašākā PVO sistēmas kontekstā; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt atbalstu jaunattīstības valstīm, jo īpaši izmantojot rescEU stratēģisko rezervi;

10.

uzsver, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. pantā; šajā sakarā atgādina, ka ES ir apņēmusies nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni visās politikas jomās un darbībās saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu un principu par politikas saskaņotību attīstībai, pilnībā ievērojot starptautiskās saistības, jo īpaši Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 3 “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”;

Piegādes drošība pacientu interesēs, medicīniskās ārstēšanas nodrošināšana visiem pacientiem un ES neatkarības veselības aprūpes jomā atjaunošana

11.

atgādina, ka zāļu trūkums tieši ietekmē pacientu veselību, drošību un ārstēšanas turpināšanu; uzsver, ka zāļu trūkums pacientiem cita starpā nozīmē slimības progresēšanu un/vai simptomu pasliktināšanos novēlotas ārstēšanas dēļ, nevēlamu infekcijas slimību pārnesi, palielinātu viltoto zāļu lietošanas risku un ievērojamu psiholoģisko slodzi pacientiem un viņu ģimenēm; atgādina, ka nevienai dalībvalstij pašai nepietiek izejvielu, starpproduktu, aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu, kas vajadzīgas, lai garantētu pienācīgu tās veselības aprūpes sistēmas darbību;

12.

norāda, ka riski ir jo īpaši augsti tādām neaizsargātām iedzīvotāju grupām kā bērni, vecāki cilvēki, grūtnieces, cilvēki ar invaliditāti, pacienti ar hroniskām slimībām vai vēzi vai cilvēki intensīvās terapijas nodaļā (ICU);

13.

atgādina, ka trūkst sievietēm paredzētu hormonālo zāļu, ko lieto kontracepcijai un hormonu aizvietojošai terapijai (HAT); ar bažām norāda uz apdraudējumu, ko šāds zāļu trūkums rada sieviešu un meiteņu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt šādu zāļu ražošanas, uzkrājumu veidošanas un tirdzniecības kontroli un pārvaldību, lai nodrošinātu piegādes ķēžu nepārtrauktību, taisnīgu cenu noteikšanu un to pieejamību sievietēm;

14.

uzsver, ka vairākās dalībvalstīs pacientiem piedāvāto aizstājējzāļu cena, zemāka kompensācijas likme vai kompensācijas trūkums ir galvenie šķēršļi zāļu pieejamībai cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai hroniskām slimībām; aicina dalībvalstis piedāvājuma trūkuma gadījumā garantēt aizstājējzāļu pieejamību par līdzvērtīgu cenu vai uz līdzīgiem kompensācijas nosacījumiem;

15.

aicina Komisiju ES statistikā attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) iekļaut datus par neapmierinātām vajadzībām zāļu pieejamības jomā, kuras norādījuši paši iedzīvotāji, jo līdz šim zāļu pieejamība EU-SILC statistikā nav iekļauta;

16.

aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu zāļu piegādes drošību, samazinātu ES atkarību no trešām valstīm un atbalstītu farmācijas nozari zāļu, kurām ir būtiska terapeitiskā nozīme, ražošanai uz vietas, prioritāti piešķirot veselībai un stratēģiski svarīgām zālēm un cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis ar attiecīgo ieinteresēto personu palīdzību izstrādāt to ES ražotņu karti, kuras atrodas trešās valstīs, un veidot esošo un potenciālo ražotņu Eiropas Savienības teritorijā karti, ko izmantot par atsauci tam lai varētu saglabāt, modernizēt un stiprināt to spējas, ja tas vajadzīgs, iespējams un ilgtspējas ziņā pamatojams; uzsver, ka ir svarīgi, lai farmācijas nozarei būtu jauda, kas vajadzīga reaģēšanai uz pēkšņu pieprasījuma pieaugumu kritiskās situācijās;

17.

prasa Komisijai gaidāmajās farmācijas un rūpniecības stratēģijās iekļaut jautājumu par zāļu pieejamību, piekļūstamību tām un to pieņemamību cenas ziņā, valstu regulatīvo iestāžu sadarbību un ES nozares atkarību no trešo valstu ražošanas jaudas, aktīvo farmaceitisko vielu un izejvielu piegādes; uzskata, ka šajās stratēģijās ir jāiekļauj regulatīvi pasākumi un jāveicina svarīgāko aktīvo farmaceitisko vielu un zāļu ražošana Eiropā, lai padarītu zāles pieejamas, cenas ziņā pieņemamas, ilgtspējīgas un vienlīdz labi saņemamas;

18.

aicina Komisiju noteikt zāļu trūkumu par vienu no jaunās farmācijas stratēģijas pīlāriem un izveidot EMA pārraudzītu farmācijas forumu, kas pulcētu politikas veidotājus, regulatorus, maksātājus, pacientu un patērētāju organizācijas, nozares pārstāvjus un citas attiecīgās ieinteresētās personas veselības aprūpes piegādes ķēdē, lai novērstu zāļu trūkumu, risinātu farmācijas ilgtspējas jautājumus un nodrošinātu Eiropas farmācijas nozares konkurētspēju; īpaši aicina Komisiju turpināt stiprināt dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un starptautiskajiem dalībniekiem, lai novērtētu jaunos ārstēšanas veidus un vakcīnas, un ar EMA, lai rastu veidus, kā starp valstu aģentūrām ātri saskaņot zinātniskos novērtējumus, tostarp par sadarbību pirmsnovērtējuma posmā, pirms kļūst pieejami kritiskie klīniskie dati, par datu, kas iegūti pēc apstiprināšanas, saskaņošanu un par elastīgām pieejām ārstēšanas veidu un vakcīnu ražošanas apjomu palielināšanai;

19.

aicina Komisiju savā farmācijas stratēģijā garantēt cīņu pret nepieņemamu darījumdarbības praksi visā zāļu piegādes ķēdē, kas varētu negatīvi ietekmēt pārredzamību un radīt nelīdzsvarotību to dažādo publisko un privāto struktūru attiecībās, kuras ir tieši vai netieši iesaistītas būtiska sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā, proti, zāļu pieejamības nodrošināšanā;

20.

mudina Komisiju un dalībvalstis, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, apsvērt iespēju ieviest pasākumus, kā arī finansiālus stimulus saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un ilgtspējīgu politiku apmaiņā pret saistībām, lai aizsargātu Eiropas spēcīgo farmaceitiskās ražošanas bāzi un mudinātu nozari savas ražotnes — no aktīvo farmaceitisko vielu līdz zāļu ražošanai, iepakošanai un izplatīšanai — izvietot ES; mudina dalībvalstis saglabāt esošo darbību, piemēram, stimulējot ieguldījumus zāļu kvalitātē un piegādes drošībā; uzsver šīs nozares stratēģisko nozīmi un to, cik svarīgi ir ieguldīt Eiropas uzņēmumos, lai dažādotu resursus un veicinātu novatorisku ražošanas tehnoloģiju izstrādi, kas var uzlabot visu ražošanas līniju reaģētspēju; atgādina, ka attiecībā uz visu publisko finansējumu jāparedz prasība par ieguldījumu pilnīgu pārredzamību un izsekojamību, piegādes saistībām Eiropas tirgū un izveseļošanās labāko iespēju nodrošināšanu pacientiem, tostarp attiecībā uz rūpnieciski ražotu zāļu pieejamību un pieņemamību cenas ziņā;

21.

mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot pareizu ekonomisko sistēmu, lai nodrošinātu un modernizētu pašreizējās zāļu, tehnoloģiju un aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu ražošanas jaudas Eiropā, piemēram, stimulējot ieguldījumus zāļu kvalitātē un piegādes drošībā;

22.

uzsver, ka farmācijas nozare joprojām ir svarīgs rūpniecības pīlārs, kā arī darbvietu radīšanas virzītājspēks;

23.

uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir lieliska iespēja mudināt zāļu ražotājus iesaistīties zaļās atveseļošanās plānā, lai ražotu atbilstoši vides un ekoloģijas standartiem;

24.

uzsver, ka pasaules ekonomikā varētu nebūt iespējama pilnīga zāļu piegādes ķēžu repatriācija; aicina Komisiju, dalībvalstis un ES daudzpusējos partnerus, jo īpaši PVO un PTO, izveidot starptautisku sistēmu, lai nodrošinātu globālo piegādes ķēžu kvalitāti un integritāti nolūkā ierobežot kaitējošu protekcionisma pasākumu izmantošanu, vienlaikus saglabājot visaugstākos darba un vides standartus ražošanā visā pasaulē; šajā sakarībā aicina Komisiju jaunajā farmācijas stratēģijā iekļaut pasākumus globālo ķēžu darbības traucējumu novēršanai; aicina Komisiju risināt jautājumus, kas saistīti ar zāļu piegādi, tostarp saistībā ar gaidāmo tirdzniecības politikas pārskatīšanu;

25.

norāda, ka attiecībā uz konkrētām bioloģiskas izcelsmes zālēm, piemēram, no asinīm un plazmas iegūtām zālēm, Eiropas spēja palielināt asins un plazmas savākšanas kapacitāti būs būtiska, lai varētu samazināt tās atkarību no plazmas importa no trešām valstīm; aicina Komisiju paātrināt tiesību aktu par asinīm, audiem un šūnām (Direktīva 2002/98/EK (15) un Direktīva 2004/23/EK (16)) pārskatīšanu, lai samazinātu šo svarīgo dzīvības glābjošo zāļu trūkuma risku;

26.

atgādina, ka Direktīvas 2001/83/EK 81. un 23.a pantā ir noteikti vispārīgi pienākumi attiecībā uz zāļu piegādi, kas jāpilda tirdzniecības atļauju turētājiem (TAT) un izplatītājiem, kā arī kā paziņošanas pienākums īslaicīga vai pastāvīga piegādes pārtraukuma gadījumā; tomēr pauž nožēlu par atšķirībām, ko Komisija konstatējusi šo pienākumu transponēšanā valstu tiesību aktos; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tirdzniecības atļauju turētāji un vairumtirgotāji ievēro Direktīvas 2001/83/EK prasības, lai nodrošinātu atbilstošu un pastāvīgu zāļu piegādi; aicina Komisiju vēl vairāk precizēt TAT pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK un uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka viņi noteiktos termiņos ziņo par zāļu trūkumu; uzsver, ka ir jāpiemēro preventīvas un samērīgas sankcijas gadījumos, ja minētās juridiskās saistības netiek pildītas saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt saskaņotu preventīvo pasākumu un pārvaldības plānu zāļu trūkuma novēršanai izstrādi, lai pieprasītu ražotājiem noteikt zāles, kurām ir būtiska terapeitiskā nozīme un kurām būtu jāparedz preventīvi un koriģējoši pasākumi, lai novērstu vai mazinātu jebkādus to piegādes traucējumus; norāda, ka minētajos plānos būtu jāiekļauj risinājumi zāļu stratēģiskai uzglabāšanai, lai nodrošinātu piegādi saprātīgā termiņā, un pārredzamas un pastāvīgas saziņas mehānismi, ar kuru palīdzību pacienti un veselības aprūpes speciālisti var ziņot par zāļu trūkumu un prognozēt to; mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka valstu krājumu veidošanas iniciatīvas ir samērīgas ar vajadzībām un nerada neparedzētas sekas citās dalībvalstīs;

28.

norāda, ka piegādes drošība ir būtisks elements cīņā pret zāļu trūkumu un tā jāizmanto kā kvalitatīvais kritērijs, piešķirot publisko iepirkumu līgumus un rīkojot publisko iepirkumu konkursus par zālēm, kā ieteikts Direktīvas 2014/24/ES 67. pantā; uzsver, ka ir svarīgi dažādot farmācijas preču piegādes un iepirkuma praksi; mudina Komisiju saistībā ar Direktīvu 2014/24/ES ātri ierosināt pamatnostādnes dalībvalstīm, jo īpaši par to, kā vislabāk īstenot saimnieciski visizdevīgākais piedāvājuma (MEAT) kritērijus, neņemot vērā tikai zemākās cenas kritērijus vien; ierosina investīcijas aktīvo vielu un gatavo zāļu ražošanā ES arī turpmāk piemērot kā kritēriju līdzās ražotņu skaitam un izvietojumam, piegāžu drošībai, peļņas investēšanai pētniecībā un izstrādē un sociālo, vides, ētisko un kvalitātes standartu piemērošanai;

29.

norāda, ka iepirkumu procedūras ar tikai vienu konkursa uzvarētāju un/vai tikai vienu pamatvielas ražotni var būt nestabilitāti veicinošs faktors piegādes traucējumu gadījumā; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest iepirkumu konkursu procedūras, kas pieļauj vairāku konkursa uzvarētāju, tostarp kopīgu pretendentu, atlasi, uzsverot ražošanu ES un garantējot vismaz divus dažādus pamatvielu avotus, lai saglabātu konkurenci tirgū un samazinātu zāļu trūkuma risku un vienlaikus nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanu pacientiem par pieņemamu cenu; šajā nolūkā aicina Komisiju izskatīt iespēju izveidot tiesisko regulējumu, kas mudina veselības aprūpes sistēmas rīkot konkursus un atbalsta tās šajā jomā, tajos stimulējot farmācijas uzņēmumus, kas garantē farmācijas preču piegādi grūtos apstākļos;

30.

aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot vienu vai vairākas bezpeļņas Eiropas farmācijas iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs un spēj ražot veselībai un veselības aprūpei stratēģiski svarīgas zāles, ja esošā ražošana nedarbojas, lai papildinātu un garantētu piegādes drošību un nepieļautu zāļu trūkuma iespējamību ārkārtas situācijās; atgādina, ka jaunajām tehnoloģijām, digitalizācijai un mākslīgajam intelektam var būt būtiska nozīme, nodrošinot Eiropas laboratoriju pētniekiem iespējas strādāt tīklā un dalīties ar saviem mērķiem un rezultātiem, vienlaikus pilnībā ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības sistēmu;

31.

aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt pozitīvo ieguldījumu, ko medicīnas preču ātras un garantētas piegādes jomā varētu nodrošināt mākslīgais intelekts;

32.

uzsver, cik svarīgas pētniecības un inovācijas programmu ietvaros ir publiskā un privātā sektora partnerības, piemēram, Eiropas Novatorisku zāļu ierosme (IMI); uzskata, ka Komisijai būtu arī jāapsver iespēja izveidot ASV Biomedicīnas progresīvās pētniecības un attīstības iestādei līdzvērtīgu Eiropas modeli;

33.

uzsver, ka steidzamā vajadzība pēc zālēm un medicīniskajām ierīcēm nedrīkst apdraudēt cilvēkiem paredzēto zāļu un veselības aprūpes produktu kvalitāti, drošību, efektivitāti un izmaksu lietderību;

34.

aicina Komisiju vērsties pret viltotu zāļu izplatīšanu nelegālās tīmekļa vietnēs un pret šādu zāļu pārdevējiem, kas pašlaik rada bažas; uzskata, ka šī prakse var radīt nopietnu kaitējumu un izraisīt nopietnas veselības problēmas vai pasliktināt ES iedzīvotāju veselības stāvokli; uzsver, ka ļoti svarīga ir ES līmeņa koordinācija zāļu viltojumu kartēšanā un apkarošanā;

35.

prasa pastiprināt dialogu starp farmācijas nozari un citām ražošanas nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, dārzkopību un mežsaimniecību, lai attīstītu aktīvo vielu ražošanu Savienībā; prasa cīnīties pret dažu nozaru pārmērīgu specializāciju un daudz ieguldīt pētniecībā, bioekonomikā un biotehnoloģijā, lai dažādotu resursus; uzskata, ka Eiropas rūpniecības atveseļošanai par prioritāti ir jānosaka mūsu sabiedrības divējāda — gan digitāla, gan ekoloģiska — pārveide un noturības pret ārējiem satricinājumiem veidošana;

36.

uzsver kvalitatīvas medicīniskās pētniecības un inovācijas, tostarp nepatentētu zāļu segmenta, nozīmi; prasa izveidot patiesu Eiropas tīklu terapeitisko un medicīnisko pētījumu atbalstam un uzsver, ka pārvietošanas izmaksas nedrīkst pasliktināt medicīnisko pētījumu kvalitāti; uzsver, ka stabila pētniecības un izstrādes sistēma var pozitīvi ietekmēt ražošanas jaudu un piegādes stabilitāti;

37.

atzīst, ka uz pētniecību balstīta farmācija ir svarīga nozare un palīdz nodrošināt zāļu ražošanas kvalitāti un piegādi un inovāciju pārējo vēl neapmierināto vajadzību apmierināšanai un atbalstīt veselības aprūpes sistēmu noturību, reaģētspēju un gatavību risināt nākotnes problēmas, tostarp novērst pandēmijas;

38.

aicina Komisiju nodrošināt vidi, kurā uz pētniecību balstīta farmācijas nozare tiek stimulēta izstrādāt cenas ziņā pieejamus risinājumus tādu neapmierinātu medicīnisko vajadzību apmierināšanai kā, piemēram, cīņa pret mikrobu rezistenci; aicina Komisiju gaidāmajā zāļu stratēģijā saglabāt stabilu Eiropas intelektuālā īpašuma sistēmu, lai veicinātu pētniecību un izstrādi un ražošanu Eiropā, nodrošinātu, ka Eiropa saglabā novatores un pasaules līderes pozīciju, un galu galā aizsargātu un stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju sabiedrības veselības jomā;

39.

mudina Komisiju arī ierosināt pasākumus, kas stimulētu ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lielāku iekļaušanu zāļu piegādes ķēdē, ņemot vērā to svarīgo lomu pētniecībā un inovācijā un dabisko spēju ātri pielāgot savu ražošanas mērķi, lai labāk tiktu galā ar neparedzētiem satricinājumiem;

40.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vidi, kas ļauj Eiropai arī turpmāk būt par pievilcīgu vietu investīcijām pētniecībā un inovācijā, lai saglabātu aktīvu un konkurētspējīgu uz pētniecību balstītu farmācijas nozari, kas balstās uz lielākām investīcijām pētniecības un izstrādes spējās un infrastruktūrā, tostarp universitātēs, ņemot vērā arī to, ka ES joprojām ir viennozīmīgi pasaulē vadošais reģions, kurā ražo patentēto zāļu aktīvās vielas; aicina Komisiju pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un citās ES programmās nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai stiprinātu Savienības pētniecības un inovācijas darbības, atbalstot ražošanu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp farmācijas nozarē, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko līdzsvaru un dalībvalstu ar zemiem pētniecības un inovācijas rezultātiem dalību ES sadarbības projektos un programmās un ievērojot izcilības principu;

41.

uzsver, ka no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jau ir finansēts ievērojams skaits pētniecības un inovācijas darbību veselības jomā; uzsver, ka ar koronavīrusu saistītas pētniecības finansēšanai nevajadzētu ietekmēt citas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātes veselības jomā; prasa pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzēt vairāk finansējuma uz medicīnu orientētas pētniecības un inovācijas ekosistēmu izveidei un atbalstam, ietverot arī publiskā un privātā sektora partnerības un atbalstu publiskajai pētniecībai nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvās nozarēs; uzsver, ka vadošai medicīnas pētniecības ekosistēmai ir vajadzīgas prasmes, tīkli un akadēmiskie savienojumi, veselības datu infrastruktūra, funkcionējošs tiesiskais regulējums un intelektuālā īpašuma politika, kas veicina inovāciju; prasa izvērtēt stimulus, kas paredzēti pētniecības veicināšanai reto slimību zāļu jomā, lai noteiktu, vai šie stimuli ir bijuši sekmīgi, un gadījumā, ja tas tā nav, prasa ieviest jaunus stimulus; uzsver, ka ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām ES programmām ir jāatbalsta reto slimību ārstēšana un ka ar tām saistītā pētniecība, paraugprakse, klīniskie izmēģinājumi un zāles ir jādara pieejami visu dalībvalstu iedzīvotājiem; atgādina, ka neekskluzīvai licencēšanai var būt liela nozīme trūkumu mazināšanā un zāļu cenu stabilizēšanā, jo īpaši veselības ārkārtas situācijās;

42.

aicina Komisiju izvērtēt koronavīrusa ietekmi uz rūpniecību un MVU un iesniegt atjauninātu ES rūpniecības stratēģiju, kurā par prioritāti tiktu noteikta mūsu sabiedrības divējāda — gan digitāla, gan ekoloģiska — pārveide un noturības pret ārējiem satricinājumiem veidošana; mudina Komisiju ļaut dalībvalstīm darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka mazie un vidējie farmācijas uzņēmumi turpina vai atsāk pētniecības darbības un palīdz nodrošināt mūsu ražošanas daudzveidību un ar to saistīto darbvietu saglabāšanu, un vienlaikus arī uzsver ilgtspējīgas, ētiskas un kvalitatīvas ražošanas nozīmi darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas ziņā;

43.

uzsver, ka pacientu apvienības būtu vairāk jāiesaista klīnisko izmēģinājumu pētniecības stratēģiju noteikšanā publiskajā un privātajā sektorā, lai panāktu, ka tiek apmierinātas Eiropas pacientu neapmierinātās vajadzības;

44.

aicina Komisiju veicināt publisko investīciju zāļu pētniecībā un izstrādē radīto izmaksu pārredzamību, lai šādas publiskās investīcijas nodrošinātu zāļu pieejamību plašai sabiedrībai un ietekmētu cenu noteikšanu; atgādina par savu nostāju attiecībā uz Direktīvu 89/105/EK (17) un aicina Komisiju gaidāmajā farmācijas stratēģijā šajā sakarībā veikt atbilstīgus pasākumus, tostarp apsvērt direktīvas pārskatīšanu;

45.

aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus farmācijas preču ražošanas uzņēmumos, kas ietilpst Eiropas kritiskajā veselības aprūpes infrastruktūrā;

46.

uzsver vajadzību nodrošināt, ka veselības nozares speciālistiem un plašai sabiedrībai ir piekļuve drošām, efektīvām un kvalitatīvām zālēm un veselības produktiem, saskaņā ar augstākajiem veselības aizsardzības standartiem uzraugot un regulējot pastāvīgu atbilstību labai klīniskajai praksei klīnisko pārbaužu atļauju piešķiršanā un šādu pārbaužu veikšanā;

47.

prasa stiprināt Eiropas zāļu tirgu, lai paātrinātu pacientu piekļuvi zālēm, padarītu aprūpi cenas ziņā pieņemamāku, palielinātu ietaupījumus valstu veselības aizsardzības budžetos un novērstu farmācijas uzņēmumu administratīvo slogu;

48.

norāda, ka ģenēriskās un biolīdzīgās zāles nodrošina lielāku konkurenci, zemākas cenas un veselības aprūpes sistēmu ietaupījumus, tādējādi palīdzot uzlabot zāļu pieejamību pacientiem;

49.

uzsver, ka būtu jāanalizē biolīdzīgu zāļu pievienotā vērtība un ekonomiskā ietekme uz veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju, nedrīkstētu kavēt to ienākšana tirgū un vajadzības gadījumā būtu jāapsver pasākumi, ar kuriem atbalsta šādu ienākšanu;

50.

pauž nožēlu par tiesvedības lietām, kuru mērķis ir kavēt ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū; aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu ievērots termiņš, kad beidzas novatoru komerciālās ekskluzivitātes periods;

51.

pauž bažas par Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES iespējamo negatīvo ietekmi uz zāļu piegādi, jo īpaši Īrijā; prasa turpmāko attiecību ar Apvienoto Karalisti nolīgumā iekļaut mērķtiecīgus noteikumus, piemēram, savstarpējas atzīšanas nolīgumus, kas ļautu abām pusēm reaģēt uz jauniem veselības apdraudējumiem un nodrošinātu pacientiem nepārtrauktu un ātru piekļuvi drošām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kā arī ārkārtas situāciju plānus gadījumā, ja vienošanās netiek panākta;

Eiropas rīcības stiprināšana, lai labāk koordinētu un papildinātu dalībvalstu veselības aizsardzības politiku

52.

iesaka Komisijai, dalībvalstīm un nozarei EMA vadībā sadarboties, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību zāļu ražošanas un izplatīšanas ķēdē un izveidotu Eiropas struktūru zāļu trūkuma novēršanai un pārvaldībai;

53.

aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju un citām skartajām ieinteresētajām personām vienlaikus izpētīt alternatīvas pieejas, kā nodrošināt pietiekamus krājumus, piemēram, spēkā esošo regulatīvo prasību efektīvu izpildi attiecībā uz visiem piegādes ķēdes dalībniekiem valsts līmenī, kā arī pasākumus pārredzamības palielināšanai piegādes ķēdē;

54.

aicina Komisiju izstrādāt Eiropas līmeņa veselības aizsardzības stratēģijas, izveidojot tādu vienotu pretvēža zāļu, pretinfekcijas līdzekļu, reto slimību zāļu un citu zāļu grozu, kuras īpaši ietekmējis trūkums, lai pacientiem garantētu piekļuvi ārstēšanai, ņemot vērā atšķirīgās klīniskās pieejas dalībvalstīs; aicina Komisiju arī izskatīt iespēju ieviest saskaņotus cenu noteikšanas kritērijus, lai šīs zāles padarītu cenas ziņā pieņemamas, vienlaikus nepieļaujot to atkārtotu trūkumu un ņemot vērā pirktspējas paritāti visās dalībvalstīs;

55.

aicina Komisiju kā centrālo topošās Eiropas Vēža uzveikšanas plāna ārstniecības sadaļas elementu iekļaut jautājumu par pretvēža zāļu trūkumu;

56.

prasa ieviest īpašu regulējumu attiecībā uz dažām gatavajām zālēm, to papildinot ar stimuliem ražotājiem turpināt tirdzniecību Eiropas tirgū un nodrošināt Eiropas ražošanas dažādošanu;

57.

aicina Komisiju saskaņā ar rescEU mehānisma vadlīnijām izveidot Eiropas stratēģisko rezervi veselībai un stratēģiski svarīgām zālēm (MISS), kuru trūkuma risks ir augsts, lai mazinātu zāļu trūkuma atkārtošanās iespēju un izveidotu Eiropas zāļu nodrošinājumu ārkārtas situācijās; uzstāj, ka šai rezervei jābūt samērīgai ar tās mērķi un tā jāizmanto visām dalībvalstīm pārredzami, atbildīgi un taisnīgi; uzsver, ka šāds mehānisms būtu jāpārvalda rūpīgi, īpašu uzmanību pievēršot uzglabāšanas laikam un nepieļaujot atkritumu rašanos;

58.

prasa izraudzīties Eiropas regulatīvo iestādi, kas kopā ar Komisiju noteiktu mehānismu Eiropas stratēģiskās rezerves zāļu taisnīgai sadalei dalībvalstīm, kuras skāris piegādes pārtraukums vai trūkums; aicina šo izraudzīto Eiropas regulatīvo iestādi plānot neatkarīgas un pārredzamas pārbaudes, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm;

59.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt inovatīvas un koordinētas stratēģijas un stiprināt labas prakses apmaiņu krājumu pārvaldības jautājumos; uzskata, ka EMA ir piemērotākā iestāde, ko izraudzīties par regulatīvo iestādi, kuras uzdevums ir novērst zāļu trūkumu ES līmenī ārkārtas situācijās un citos periodos, un šajā sakarībā tai būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras un jāpalielina resursi; tādēļ aicina Komisiju grozīt spēkā esošos tiesību aktus, lai stiprinātu EMA spējas; uzsver, ka ilgtermiņā EMA vajadzētu būt iespējai izsniegt tirdzniecības atļaujas ar nosacījumu, ka ražotāji pilda ar piedāvājumu un pieejamību saistītās prasības, taču šādas prasības nedrīkstētu izraisīt zāļu trūkumu; pauž cerību, ka EMA resursu palielināšana tai ļaus, koordinējot valsts inspektoru darbu, saglabāt pašreizējo trešās valstīs izveidoto ražotņu inspekciju sistēmu;

60.

prasa pārskatīt Regulu (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (18) nolūkā mainīt pierādīšanas pienākumu attiecībā uz 10 gadu tirgus ekskluzivitātes klauzulu tā, lai reģistrācijas apliecības īpašniekam būtu jāpierāda, ka zāles nav pietiekami rentablas, lai varētu segt to pētniecības un izstrādes izmaksas;

61.

aicina Komisiju izpētīt un izveidot dalībvalstu finansētu fondu reti sastopamu slimību ārstēšanai, lai tas dalībvalstu vārdā visai ES kolektīvi iegādātos reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzētas zāles;

62.

prasa ES turpināt kopīgas Eiropas līmeņa iepirkuma procedūras, lai novērstu zāļu trūkumu, jo īpaši veselības krīžu laikā, kā to uzsāka saistībā ar Covid-19 sākšanos, un vienkāršot un padarīt pārredzamas procedūras lielākas reaģētspējas nodrošināšanai; īpaši aicina izveidot ES kopīgu zāļu iepirkumu reto slimību ārstēšanai, lai nodrošinātu, ka šīs zāles ir pieejamas visās dalībvalstīs; aicina Komisiju steidzami izvērtēt un, iespējams, ar regulu pārskatīt Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, ar ko saskaņā ar Līgumiem izveido kopīgā iepirkuma mehānismu;

63.

aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt ierosinājumu par pārredzamību dažādu ārstēšanas veidu neto cenu un kompensāciju noteikšanā, lai nodrošinātu dalībvalstīm vienlīdzīgas iespējas sarunās ar farmācijas uzņēmumiem par ārstēšanas veidiem, kas netiek iepirkti kopīgi;

64.

aicina Komisiju vairāk iesaistīties kritiskās veselības aizsardzības infrastruktūras atbalstīšanā dalībvalstīs un sākt piemērot Eiropas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai veselības infrastruktūras nozarē;

65.

prasa pilnībā un ātri piemērot Regulu (ES) Nr. 536/2014 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm; uzskata, ka šī regula atvieglotu tādu lielu klīnisko pārbaužu uzsākšanu, kas tiek saskaņoti un koordinēti veiktas ES līmenī;

66.

aicina Komisiju un EMA sadarboties ar nozari, lai nodrošinātu, ka zāles, kas ir pieejamas vienā dalībvalstī, ir pieejamas arī visās citās dalībvalstīs, jo īpaši mazākajās dalībvalstīs;

67.

aicina Komisiju novērtēt paralēlās tirdzniecības ietekmi uz zāļu trūkumu dalībvalstīs un pienācīgi risināt problēmas, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zāles savlaicīgi sasniedz visus pacientus Eiropas Savienībā; šajā sakarībā uzsver vajadzību ņemt vērā pacientu, patērētāju grupu un veselības aprūpes speciālistu pieredzi;

68.

vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgas iespējas pacientiem īstenot savas tiesības un uz pacientu vērstu pieeju; mudina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pacientu pārstāvību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā par viņu lietoto zāļu iespējamā piedāvājuma jautājumiem;

69.

aicina dalībvalstis pieņemt kopēju nostāju un sākt sarunas par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par veselības tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES;

Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm

70.

aicina Komisiju izveidot inovatīvu, ērti lietojamu, pārredzamu un centralizētu digitālo platformu, kuru valstu aģentūras un visas ieinteresētās personas, tostarp ražotāji, vairumtirgotāji un farmaceiti, izmanto saskaņotas informācijas paziņošanai un nodošanai par pieejamo zāļu un medicīnas iekārtu krājumiem un trūkumu, kā arī informācijas dubultošanās novēršanai; atzinīgi vērtē apvienotās EMA un HMA darba grupas darbu zāļu pieejamības nodrošināšanā un to, ka EMA ir izveidojusi vienotā kontaktpunkta (SPOC) un nozares vienotā kontaktpunkta (i-SPOC) sistēmas; prasa izvērtēt un stiprināt pašreizējās informācijas sistēmas, lai varētu iegūt skaidru pārskatu par saspringtiem tirgus apstākļiem, zāļu trūkumu un katras dalībvalsts vajadzībām un nepieļautu pārmērīgu krājumu veidošanas praksi; šajā sakarībā mudina Komisiju visas Eiropas mērogā izmantot un īstenot digitālos un telemātikas rīkus, kā arī apsvērt iespēju grozīt Izmaiņu regulu (19) un Izmaiņu klasifikācijas pamatnostādnes; aicina Komisiju un dalībvalstis gan valsts, gan Eiropas līmenī izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai pastiprinātu farmācijas uzņēmumu pienākumu informēt par jebkuriem zāļu piegādes pārtraukumiem vai spriedzi šajā jomā;

71.

uzskata, ka ir būtiski savlaicīgāk sazināties ar veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem par zāļu pieejamību, tam izmantojot inovatīvus digitālos rīkus, kas reāllaikā sniedz aktuālus datus par attiecīgo zāļu pieejamību, atrašanās vietu, daudzumu un cenu, ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus; atgādina, ka ir jānodrošina iespēja veselības aprūpes speciālistiem iegūt aktuālāko informāciju, lai viņi varētu attiecīgi reaģēt uz gaidāmo un reālo trūkumu; uzsver, ka, savlaicīgi informējot par piegādes problēmām un meklējot iespējamās alternatīvās terapijas, varētu uzlabot pacientu drošību; tādēļ iesaka sniegt veselības aprūpes speciālistiem arī informāciju par pieejamām alternatīvām;

72.

uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija, piemēram, epidemioloģiskās prognozes, visiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai viņi labāk varētu plānot savu darbību pieaugoša pieprasījuma situācijā un trūkuma apstākļos veiksmīgāk apmierināt savas vajadzības;

73.

atgādina, ka maldinoša informācija var būt par iemeslu tam, ka zāles netiek pareizi lietotas un veidojas pārmērīgi nevajadzīgu zāļu krājumi;

74.

šajā sakarībā norāda, ka cilvēki veido zāļu krājumus, baidoties no piegāžu pārtraukšanas; aicina valdības novērst šīs bažas, izmantojot izglītošanu un pārliecināšanu, lai tādējādi izbeigtu resursu pārmērīgu patēriņu;

75.

prasa papildus drukātam zāļu aprakstam nodrošināt arī elektroniskus zāļu aprakstus visās to valstu oficiālajās valodās, kur zāles tiek tirgotas, lai tādā veidā atvieglotu zāļu apriti un pārdošanu vienotajā tirgū un mazinātu zāļu trūkumu; aicina Komisiju izskatīt iespēju ļaut ražotājiem brīvprātīgi un bez papildu sloga ieviest tāda marķējuma sistēmu, kas būtu saredzams un pamanāms pacientiem un klientiem un sniegtu norādi par zāļu un to aktīvo sastāvdaļu izcelsmi un ražošanas vietu;

76.

uzsver, ka ir būtiski nodrošināt vienotā tirgus netraucētu darbību, lai zāles, medicīniskās ierīces un individuālie aizsardzības līdzekļi būtu netraucēti pieejami visiem iedzīvotājiem, sevišķi iedzīvotājiem dalībvalstīs, kuras to mazā izmēra vai attāluma dēļ ir būtiski atkarīgas no importa un kurām piegādes ķēde nav viegli pieejama;

77.

iesaka visās dalībvalstīs izstrādāt trūkstošo zāļu katalogu, kas ļautu EMA viegli atjaunināt trūkstošo zāļu publisko katalogu, ko izvērtējusi tās Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) un/vai tās Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja (PRAC);

78.

uzsver, cik svarīgi ir Komisijai pieņemt visus pasākumus, kas vajadzīgi tam, lai pirmās nepieciešamības medicīnisko vielu tirdzniecībā apkarotu spekulēšanu, krāpšanu un cenas ļaunprātīgu izmantošanu.

79.

nosoda trūkuma situācijas izmantošanu noziedzīgos nolūkos; atgādina, ka zāļu un medicīnisko izstrādājumu nelikumīga izmantošana vai viltošana saasina piegādes spriedzi; prasa pastiprināt pasākumus, lai apkarotu šādu praksi, kontrolējot tiešsaistes platformas, kas piedāvā zāles, stiprinot sadarbību starp attiecīgajām ES un valstu aģentūrām un nodrošinot cietušo tiesību ievērošanu;

Pasākumi, ar ko nepieļaut trūkumu un reaģēt uz to veselības krīžu laikā

80.

ar bažām vērš uzmanību uz dažu zāļu trūkumu, kas ir izveidojies Covid-19 krīzes laikā, cita starpā arī uz intensīvajā terapijā izmantojamo zāļu trūkumu; uzsver, ka ir būtiski saglabāt kvalitatīvu zāļu ražošanu, piegādi, izplatīšanu, izstrādi un pieejamību ikvienam un ka tas ir jākoordinē EMA; ar bažām atzīmē, ka pasaules mērogā dažām zālēm ir noteikti eksporta aizliegumi, un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos garantēt zāļu piegāžu drošību; uzsver, ka zāļu eksperimentāla izmantošana Covid-19 ārstēšanai nedrīkst izraisīt šādu zāļu trūkumu pacientiem, kuri cieš no citām slimībām un ir atkarīgi no minētajām zālēm;

81.

aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņemt Eiropas plānu, ar ko nodrošināt gatavību pandēmijām, lai garantētu koordinētu un efektīvu atbildes reakciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi Covid-19 medicīniskā aprīkojuma loģistikas koordinācijas centru; atkārto 2020. gada 17. aprīļa rezolūcijā pausto aicinājumu izveidot Eiropas reaģēšanas mehānismu veselības jomā, lai reaģētu uz visu veidu veselības krīzēm;

82.

uzsver, ka Eiropas plānā, ar ko nodrošināt gatavību pandēmijām, cita starpā būtu jāparedz koordinēta informācijas apmaiņa par zāļu izplatīšanu un patēriņu dalībvalstīs, kā arī atbilstoši jānosaka regulējuma elastības iespējas, lai novērstu piegādes spriedzi; turklāt uzskata, ka minētajā plānā būtu jāparedz, ka plaši tiek izmantoti ES līmeņa sadarbības mehānismi krīzes pārvarēšanai, kas vērsti uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, piemēram, rescEU mehānisms un kopīgā iepirkuma nolīgums, lai efektīvi atbalstītu dalībvalstu reaģēšanas spējas;

83.

uzsver, ka ir fundamentāli svarīgi īstenot atklātu, brīvprātīgu, godīgu, pārredzamu un uz izpildāmiem noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, lai nodrošinātu, ka medicīniskie izstrādājumi ir pieejami visā pasaulē, un nākotnē samazinātu Savienības neaizsargātību ārkārtas situācijās;

84.

atzinīgi vērtē elastīgāku noteikumu ieviešanu pēc Covid-19 krīzes sākuma, lai mazinātu zāļu trūkumu un atvieglotu to apriti starp dalībvalstīm, tostarp dažādu iepakojuma formātu atzīšanu, atkārtotas izmantošanas procedūru, lai tirdzniecības atļaujas turētāji varētu saņemt apstiprinājumu citā dalībvalstī, labas ražošanas prakses sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu, ilgākus derīguma termiņus, veterināro zāļu izmantošanu utt.; aicina Komisiju stingri uzraudzīt šādu risinājumu izmantošanu, garantēt, ka netiek apdraudēta pacientu drošība, un saglabāt iespēju tos izmantot grūtību vai trūkuma gadījumā; šajā ziņā atzinīgi vērtē Regulas (ES) 2017/745 par medicīniskām ierīcēm piemērošanas sākuma dienas pagaidu pārcelšanu; šajā nolūka prasa piemērot īpašu pieeju zālēm retu slimību ārstēšanai;

85.

norāda, ka patentu aizsardzība ir galvenais stimuls uzņēmumiem ieguldīt inovācijā un ražot jaunas zāles; vienlaikus norāda, ka patentu izslēdzošā ietekme var ierobežot tirgus piedāvājumu un samazināt zāļu un farmaceitisko produktu pieejamību; uzsver, ka ir jānodrošina līdzsvars starp inovācijas stimulēšanu ar patentu izslēdzošo ietekmi un zāļu pieejamības nodrošināšanu un sabiedrības veselības aizsardzību; atgādina, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 14. panta 11. punktu uzņēmums, kurš tirgo zāles, var izmantot datu ekskluzivitātes klauzulu astoņus gadus no pirmās tirdzniecības atļaujas datuma; aicina Komisiju ierosināt šo regulu pārskatīt, lai paredzētu iespēju uz laiku atļaut izsniegt piespiedu licences gadījumos, kad veselības jomā ir iestājusies krīze, un ļautu ražot dzīvību glābjošu zāļu ģenēriskās versijas; atgādina, ka šī ir viena no elastības iespējām sabiedrības veselības patentu aizsardzības jomā, kas jau ir iekļauta PTO Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), kā atkārtoti apstiprināts 2001. gada Dohas deklarācijā; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošana neierobežo iespējas atsaukties uz elastīgumu, kas paredzēts TRIPS nolīgumā, un sniegt dalībvalstīm norādījumus, lai mudinātu uz brīvprātīgu licencēšanu, nevis tūlītēju piespiedu licencēšanu;

86.

atgādina, ka ar Regulu (EK) Nr. 816/2006 (20) ievieš piespiedu licenču piešķiršanas saskaņotu procedūru attiecībā uz patentiem un papildu aizsardzības sertifikātiem, kas reglamentē farmaceitisko produktu ražošanu un pārdošanu, ja šādi farmaceitiskie produkti ir paredzēti eksportam uz valstīm, kurām ir tiesības importēt un kurām tās ir vajadzīgas, lai risinātu sabiedrības veselības problēmas; aicina Komisiju tās gaidāmās Eiropas Farmācijas stratēģijas kontekstā apsvērt iespēju ieviest saskaņotus noteikumus par piespiedu licenču piešķiršanu zālēm, piemēram, vakcīnām, kas ļautu dalībvalstīm nākotnē ātrāk un efektīvāk reaģēt uz Eiropas sabiedrības veselības krīzēm;

87.

uzsver, ka piespiedu licenču piešķiršanas kārtībai ir jābūt daļai no plašākas ES rīcības, ar ko risina jautājumu par zāļu pieejamību; aicina Komisiju šajā jautājumā ierosināt Eiropas Rīcības plānu;

88.

uzsver, ka patentu aizsardzības un izpildes jomā pienācīgi ir jāņem vērā sabiedrības intereses, proti, cilvēktiesību un sabiedrības veselības prioritāšu nodrošināšana; šajā sakarībā atgādina, ka patentu aizsardzībai nevajadzētu ierobežot tiesības uz veselību un tā nedrīkstētu kalpot tam, ka palielinās atšķirības starp bagātāko un nabadzīgāko iedzīvotāju iespējām piekļūt zālēm; uzskata, ka ar Savienības pieeju šim jautājumam būtu jānodrošina dažādu dalībvalstu īstenoto pasākumu saskaņošana un saskaņotība;

89.

uzsver, ka plašs godīgu un labi īstenotu BTN tīkls, kas ietver līdzsvarotus noteikumus par intelektuālo īpašumu un regulatīvo sadarbību, līdz ar pilnībā funkcionējošu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu — kopā ar PTO un efektīvu Apelācijas institūciju, kas ir PTO pamatelements, — ir labākais veids, kā garantēt, lai būtu pieejami vairāki pirmās nepieciešamības zāļu ražošanas avoti un lai panāktu regulējuma standartu konverģenci visā pasaulē, tā nodrošinot spēcīgu pasaules mēroga inovācijas sistēmu, kas papildina Eiropas ražošanu; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai būtu vairākas iespējas, kā nodrošināt vajadzīgo farmaceitisko produktu adekvātu pieejamību, cita starpā arī pieļaujot iespēju vajadzības gadījumā atļaut importēt zāles, kas ražotas ārvalstīs ar piespiedu licencēm; atgādina, ka atšķirīgas zāļu regulējuma sistēmas un standarti var kļūt par lieku šķērsli tirdzniecībai; uzsver, cik nozīmīgi ir Eiropas kvalitātes un drošuma standarti; atbalsta starptautisku standartu pieņemšanu un mudina Komisiju nodrošināt, ka visas importētās gatavās zāles vai zāļu sagataves, kuras paredzētas Eiropas tirgum, atbilst attiecīgajiem Eiropas kvalitātes un drošuma standartiem un ka tās nav viltotas; atzīmē, ka vēl viens veids, kā garantēt ES stratēģisko autonomiju veselības nozarē, ir, IPCEI (svarīgi projekti visas Eiropas interesēs) programmā iekļaut konkrētu produktu ražošanu pašmāju farmaceitiskajās rūpnīcās;

90.

stingri mudina visas valstis pievienoties PTO Nolīgumam par farmaceitisko produktu tarifu atcelšanu; mudina nolīgumu piemērot plašāk, to attiecinot uz visiem farmaceitiskajiem produktiem un medicīniskajiem izstrādājumiem, un turklāt respektēt katras valsts politikas telpu un garantēt zāļu pieejamību attiecīgās valsts iedzīvotājiem; uzsver, ka medicīniskos izstrādājumus un zāles, arī zāļu sagataves, nekādā gadījumā nedrīkst izmantot atriebībai tirdzniecības strīdos un ka tiem ir jābūt viegli pieejamiem; turklāt mudina nevilcinoties, vienpusēji un uz laiku atcelt tarifus medicīniskajiem izstrādājumiem un farmaceitiskajiem produktiem, lai tādējādi atvieglotu šo preču importu; uzsver, ka medicīniskie izstrādājumu izstrādes procesā ir jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti, Parīzes nolīguma prasības un ir jānodrošina Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijām atbilstošas darba tiesības; ņem vērā, ka Komisija strādā pie tiesību aktiem par pienācīgu pārbaudi;

91.

aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, lai ātri un pilnībā tiktu īstenota — un vajadzības gadījumā pārskatīta — ĀTI izvērtēšanas regulas, kurā kā stratēģiski nozīmīga būtu jāiekļauj veselības aprūpes nozare;

92.

atgādina, ka Covid-19 krīze ir pārbaudījusi sabiedrības veselības sistēmu noturību; uzskata, ka tādu stresa testu ieviešana, kas palīdz novērtēt veselības aprūpes sistēmu noturību krīzes situācijā, varētu palīdzēt noteikt strukturālo risku faktorus un būtu efektīvs līdzeklis trūkuma novēršanai pandēmijas gadījumā; aicina Komisiju un Padomi, balstoties uz minēto testu rezultātiem, sagatavot dalībvalstīm adresētus ieteikumus, lai tās varētu nostiprināt savas veselības aprūpes sistēmas un apmierināt visas svarīgās vajadzības, kas varētu rasties veselības ārkārtas situācijā;

93.

uzskata, ka ES veselības aprūpes sistēmām ir vajadzīgi vienotāki standarti un labāka sadarbspēja, lai nepieļautu zāļu trūkumu un visiem sabiedrības locekļiem nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi; tādēļ aicina Komisiju, pamatojoties uz stresa testu rezultātiem, ierosināt direktīvu par kvalitatīvas veselības aprūpes minimālajiem standartiem;

94.

uzskata, ka tad, ja veselības jomā ir iestājusies krīze, robežu slēgšana un muitas kontrole nevar būt šķērslis, kas kavē ļoti svarīgu zāļu pārrobežu apriti Savienībā; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar ES tiesību aktiem izstrādāt drošas un ātri īstenojamas procedūras produktu pārbaudei uz robežas gadījumos, kad veselības jomā ir iestājusies krīze;

95.

atzīmē, ka Covid-19 uzliesmojums ir skaidri apliecinājis, cik svarīga ir dalībvalstu sadarbība un solidaritāte un cik liela nozīme ir zāļu savlaicīgai piegādei steidzamās un ārkārtas situācijās, kas nākotnē varētu atkārtoties; turklāt uzsver, ka jauna rūpniecības un transporta politika un investīcijas pētniecības un izstrādes jomā ir galvenais faktors, kas nodrošina farmācijas nozares spēju reaģēt uz nākotnes vajadzībām;

96.

uzsver, ka ir vajadzīgs efektīvāks un noturīgāks transporta un loģistikas tīkls un ka pārvadājumu maršruti ir jāsaīsina, jo tā samazinātos emisiju apjoms un ietekme uz vidi un klimatu, labāk funkcionētu iekšējais tirgus un samazinātos arī administratīvie šķēršļi;

97.

aicina dalībvalstis — kā ierosināts Komisijas dokumentā “Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai” — ierīkot “zaļās joslas”, lai nodrošinātu ne vien zāļu, bet arī izejvielu, starpproduktu un saistīto materiālu, tostarp iepakojuma, raitu transportēšanu; uzsver, ka ir jānodrošina atvērtas robežas zaļajās joslās, lai tās varētu izmantot, reaģējot uz neparedzētiem notikumiem nākotnē;

98.

uzskata, ka ir jālikvidē problemātiskie posmi un jānovērš pašreizējie šķēršļi, kas pašlaik traucē veidot pilnībā integrētu un labi funkcionējošu Eiropas vienoto transporta telpu visiem transporta veidiem; uzsver, ka ir jāveicina multimodāli pārvadājumi — priekšroku tomēr dodot pārejai uz dzelzceļa transportu —, jāfinansē galvenie transporta mezgli un jāgarantē iespēja pastāvīgi piegādāt dažādu veidu preces, tostarp bīstamas preces, kas ir ļoti svarīgas ražošanas procesam ķīmiskajā un farmācijas rūpniecībā; aicina dalībvalstis, gatavojoties satiksmes pieaugumam ierobežojumu atcelšanas rezultātā, stiprināt medicīnas iestāžu un medicīniskā personāla resursus;

99.

vērš uzmanību uz to, ka IT sistēmas ir svarīgs elements, kas atvieglo iespēju izsekot zālēm, īstenot zāļu uzraudzību un zāles laicīgi piegādāt un kas atvieglo arī informācijas apmaiņu starp dažādiem pārvadājumu loģistikas ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp muitas dienestiem;

100.

aicina Komisiju saskaņoti ar dalībvalstīm izstrādāt mehānismus, kas garantē ātrus un drošus pārvadājumus un ļauj veiksmīgāk īstenot pārvadāšanas un zāļu krājumu veidošanās pārraudzību, proti, ieviest plānu rīcībai ārkārtas situācijās, ar kuru var nodrošināt zāļu brīvu pārvadāšanu gadījumos, kad ir traucēta transporta nozares darbība, un ieviest arī netradicionālus izplatīšanas plānus, piemēram, zāļu operatīvu piegādi saskaņā ar jauktas satiksmes grafiku;

101.

atzīmē, ka ir svarīgi garantēt nediskriminējošus un augstus drošības standartus gan attiecībā uz transporta infrastruktūru, gan transporta nozarē strādājošajiem, un tādējādi nodrošināt, ka ievērojamus apjomus piegādes ķēdē var apstrādāt bez traucējumiem un kompetentās iestādes savukārt var īstenot samērīgus un attiecīgi pielāgotus pasākumus, ar ko līdz minimumam tiek samazināts veselības apdraudējums; uzsver, ka ir būtiski saglabāt labus darba apstākļus transportlīdzekļu vadītājiem;

102.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka veselības aprūpes darbiniekiem ir atļauts šķērsot iekšējās robežas, ja viņi strādā kaimiņvalstī;

103.

atzīmē, ka ir svarīgi preču ievešanas un izvešanas transporta infrastruktūrā rūpīgi apsaimniekot resursus, kas preču ievešanas un izvešanas transporta infrastruktūrā nodrošina uzglabāšanu gan apkārtējās vides temperatūrā, gan saskaņā ar aukstuma ķēdes principu;

104.

uzsver nepieciešamību likvidēt šķēršļus zāļu, medicīnisko ierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamībai visiem iedzīvotājiem, sevišķi iedzīvotājiem mazās vai attālās dalībvalstīs, kuras ir lielā mērā atkarīgas no importa un kurām piegādes ķēde nav viegli pieejama;

105.

uzsver, ka nozīmīga ir spēja pārvadājumus nodrošināt, rēķinoties ar konkrētas vietas un reģiona specifiku, un sevišķi svarīgi tas ir nomaļās, lauku, kalnu, mazapdzīvotās un salu teritorijās un tālākajos reģionos, kam ir grūtāk piekļūt un kur piegāde ir dārgāka; uzskata, ka dalībvalstu stratēģiskajos infrastruktūras modernizācijas plānos būtu jāiestrādā tieši šādiem reģioniem paredzēti pasākumi; atzīmē, ka ir svarīgi garantēt, lai šādas teritorijas sasniegtu digitālā pārkārtošanās, un ka ir jāveicina šo teritoriju vajadzībām pielāgotu jaunu risinājumu ātrāka izmantošana, uzlabojot savienojamību, pieejamību un cenas; uzsver, ka attiecīgajās teritorijās nekādi nedrīkstētu apgrūtināt zāļu pieejamību;

106.

aicina Komisiju, tādēļ, cita starpā īstenojot arī darba programmas, kas pieņemtas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, sniegt dalībvalstīm un pārvadātājiem organizatorisku un finansiālu atbalstu ārkārtas situācijās, piemēram, pandēmijas laikā, un visos kravu sūtījumos par prioritārām noteikt pirmās nepieciešamības preces, tādas kā zāles, aktīvas farmaceitiskās vielas un medicīniskie izstrādājumi, kurām rezervē garantētas vietas;

107.

prasa ieviest ātri īstenojamus un novatoriskus risinājumus, kas ļauj laikus mazināt zāļu trūkumu un droši pārvadāt pret temperatūras svārstībām jutīgas zāles, izsekojot produktus pastāvīgas attālinātas novērošanas procesā; aicina Komisiju paplašināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pilnvaras sabiedrības veselības jomā un veicināt labākās prakses apmaiņu;

108.

aicina ECDC publiskot modelētos datus par Covid-19 pandēmijas iespējamo attīstību katrā dalībvalstī, kā arī datus par pacientu vajadzībām un slimnīcu kapacitāti dalībvalstīs, lai vajadzības gadījumā labāk varētu paredzēt zāļu pieprasījumu un piedāvājumu; uzskata, ka EMA būtu jāsadarbojas ar ECDC, lai labāk novērstu zāļu un plaši lietotu zāļu trūkumu, ņemot vērā epidēmiju un pandēmiju turpmāko iespējamību;

109.

aicina Komisiju, EMA un valstu regulatīvās iestādes, balstoties uz visiem pragmatiskajiem centieniem, kas īstenoti Covid-19 krīzes laikā, arī turpmāk saglabāt regulējuma elastību attiecībā uz reģistrācijas apliecību īpašniekiem, piemēram, attiecībā uz kārtību, kādā var mainīt AFV piegādātāju, izvēlēties jaunu ražotnes atrašanās vietu, ātrāk saņemt importa atļauju, lai veiksmīgāk mazināt zāļu trūkumu;

110.

atzīst, ka piegādes kvotas, ko reģistrācijas apliecību īpašnieki piemēro veselības aprūpes produktu izplatīšanai, nosaka pēc vairākiem parametriem, tostarp aplēsēm par valstī esošo pacientu vajadzībām; aicina Komisiju kopā ar farmācijas nozares ieinteresētajām personām apsvērt pieejamo zāļu krājumu apjomu; šajā sakarā atgādina, ka izplatītāju noteiktās krājumu apjoma kvotas bieži vien ir ļoti ierobežotas un izraisa palēnināšanos un trūkumu un ka dažos izplatīšanas ķēdes posmos ir konstatēta nepietiekama krājumu pārredzamība;

111.

uzsver, ka farmācijas cenu politika, kas attiecas tikai uz izdevumiem, neļauj veikt cenu korekcijas, lai atspoguļotu izmaiņas preču, ražošanas, regulatīvo procedūru un izplatīšanas izmaksās, un negatīvi ietekmē piegādes drošību; ar bažām norāda, ka pieaugošais pieprasījums pēc produktiem zāļu trūkuma laikā varētu palielināt negodīgas cenu noteikšanas prakses risku trūkuma skartos reģionos, kā arī gadījumos, kad ar alternatīvām zālēm varētu aizstāt trūkstošās zāles;

112.

norāda uz piemēriem, kad zāļu trūkums ir saistīts ar laiku, kas vajadzīgs, lai izpildītu normatīvās prasības, tostarp regulatīvās laika nobīdes un valsts prasības, tomēr vienlaicīgi uzsver, ka vajadzība pēc zālēm un medicīniskajām iekārtām nedrīkst negatīvi ietekmēt cilvēkiem paredzēto zāļu un veselības aprūpes produktu, tostarp medicīnisko ierīču, kvalitāti, drošumu, efektivitāti un izmaksu lietderību; atgādina, ka atbilstība noteikumiem, kas piemērojami labai klīniskajai praksei klīnisko pārbaužu atļauju piešķiršanā un šādu pārbaužu veikšanā, arī turpmāk ir jāregulē un jāuzrauga saskaņā ar augstākajiem sabiedrības veselības aizsardzības standartiem; tāpat atgādina, ka par prioritāti ir jānosaka regulatīvo procesu optimizācija, vienlaicīgi saglabājot augstus zinātniskos standartus, lai varētu vienkāršot ar zāļu saglabāšanu tirgū saistītos administratīvos uzdevumus, grozot pašreizējo Izmaiņu regulu, uzlabot pacientu un veselības aprūpes speciālistu piekļuvi informācijai un zāļu trūkuma gadījumā vienkāršot zāļu plūsmu no vienas dalībvalsts uz citu; mudina Komisiju regulatīvajos procesos pēc iespējas izmantot informācijas tehnoloģiju, tostarp digitālos un telemātikas rīkus, lai visā ES uzlabotu regulatīvo efektivitāti, vienlaikus ievērojot Regulā (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula/VDAR) noteiktos datu privātuma standartus (21);

113.

ņemot vērā Eiropas stratēģiju attiecībā uz datiem un veselības aprūpes digitālo pārveidi un veselības datu lielo potenciālu veselības aprūpes kvalitātes un pacientu izredžu uzlabošanā, mudina Komisiju veicināt sadarbspējīgu tehnoloģiju ieviešanu dalībvalstu veselības nozarēs, kas atvieglos inovatīvu ārstēšanas risinājumu sniegšanu pacientiem; mudina izveidot pilnībā sadarbīgu un funkcionējošu Eiropas veselības datu telpu ar pārvaldības sistēmu, kas veicina tādas inovatīvas, uz datiem balstītas ekosistēmas izveidi, kura pamatotos uz informācijas un kritiski svarīgu datu apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt nākamās paaudzes standartus, rīkus un infrastruktūru, lai uzglabātu un apstrādātu datus, kas ir piemēroti pētniecībai un inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādei; uzsver, ka personas veselības datu vākšana un apstrāde var notikt tikai uz VDAR 6. panta 1. punktā paredzētā juridiskā pamata, ievērojot VDAR 9. pantā paredzētos nosacījumus; uzskata, ka šajā sakarībā būtu jāaizliedz personas veselības datu turpmāka apstrāde; atgādina datu pārziņiem par datu aizsardzības principa piemērošanu pārredzamības nodrošināšanā un no tā izrietošajiem pienākumiem pret pacientiem un citiem datu subjektiem;

114.

uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai būtu garantēta vakcīnu un medicīniskās aprūpes vispārēja pieejamība, sevišķi ārkārtas situācijās un jaunu slimību gadījumā, kurām nav ārstēšanas iespēju, kā tas ir ar Covid-19; mudina PVO un PTO cieši sadarboties, lai nodrošinātu vakcīnas piegādi, tiklīdz tā būs izstrādāta; vienlaikus aicina Komisiju nostiprināt izstrādātos zāļu kopīgā iepirkuma mehānismus, lai tādējādi garantētu, ka ārstēšanās iespējas ir vienlīdz pieejamas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas;

115.

uzstāj, ka, gatavojoties drošas un iedarbīgas vakcīnas vai zāļu pret Covid-19 izstrādei un atļaujas saņemšanai, ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka attiecīgo vakcīnu vai zāles var ātri ražot un izplatīt gan Eiropā, gan pasaulē, turklāt garantējot, ka attiecīgā vakcīna vai zāles ir taisnīgi un vienlīdz pieejamas visiem;

116.

atzīst, ka Covid-19 epidēmija ir saasinājusi joprojām pastāvošo zāļu un aizsardzības līdzekļu trūkuma problēmu ES, vienlaikus uzsverot, ka zāļu un aizsardzības līdzekļu pieejamība ir globāla problēma, kas nopietni ietekmē arī jaunattīstības valstis, kurās izplatās ar nabadzību saistītas slimības un ir zema zāļu pieejamība; uzsver, ka ES ir jānodrošina politikas saskaņotība, jo īpaši attīstības, tirdzniecības, veselības, pētniecības un inovācijas jomā, lai palīdzētu nodrošināt pirmās nepieciešamības zāļu pastāvīgu pieejamību nabadzīgākajās valstīs un jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs (VAV);

117.

norāda, ka zāļu nepieejamība ir nopietni ietekmējusi visneaizsargātākās un marginalizētās grupas, tostarp sievietes un bērnus, HIV pacientus un citus hroniskus slimniekus, migrantus, bēgļus un iekšzemē pārvietotas personas, vecus cilvēkus un personas ar invaliditāti;

118.

aicina Komisiju uzņemties vadību pasaules līmenī, lai panāktu, ka jaunattīstības valstīm ir garantēta pirmās nepieciešamības zāļu pieejamība un piegādes, sevišķi ārkārtas situācijās;

119.

uzsver, ka Covid-19 epidēmija liecina par nepieciešamību pēc iespējas saīsināt esošās piegādes ķēdes, jo īpaši, lai nebūtu jāpaļaujas uz garām un nestabilām globālām kritiski svarīgu medicīnisko ierīču un zāļu piegādes ķēdēm; mudina ES palīdzēt jaunattīstības valstīm veidot vietējās izgatavošanas, ražošanas un izplatīšanas spējas, izmantojot tehnisko atbalstu, kritiski svarīgas zināšanas un informāciju, stimulējot tehnoloģiju nodošanu un veicinot konsekvenci regulatīvajos norādījumos, uzraudzības sistēmās un veselības aprūpes speciālistu apmācībā; uzsver, ka ir jāizveido spēcīgākas veselības aprūpes sistēmas un labi funkcionējošas piegādes ķēdes; uzsver, ka jaunattīstības valstis, īpaši vismazāk attīstītās valstis, ir ļoti atkarīgas no starptautiskajām piegādes ķēdēm, kas var izraisīt nopietnu trūkumu gadījumos, kad pasaulē pieaug pieprasījums un ir ierobežots piedāvājums;

120.

prasa veidot globālus kolektīvos atbildes pasākumus un atzinīgi vērtē 2020. gada 4. maija Koronavīrusa globālās līdzekļu devēju konferences rezultātus, kur līdzekļu devēji no visas pasaules apņēmās piešķirt 7,4 miljardus EUR, lai paātrinātu darbu pie diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnas izstrādes; uzsver, ka Covid-19 medicīniskajam aprīkojumam vajadzētu būt cenas ziņā pieņemamam, drošam, efektīvam, viegli lietojamam un vispārēji pieejamam visiem un visur un tas būtu jāuzskata par “globālu sabiedrisko labumu”; tādēļ uzskata, ka piekļuvei un pieņemamībai cenas ziņā vajadzētu būt visa pētniecības un izstrādes (R&D) un ražošanas procesa neatņemamai daļai; šajā sakarā uzskata, ka publiskajam finansējumam būtu jāpiemēro stingri nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz kolektīvo pārvaldību, pārredzamību, tehnoloģiju izplatīšanu, tehnisko zinātību, klīniskajiem rezultātiem utt.; uzsver, ka šie nosacījumi ir jāpublisko, jo publisko finansējumu nevar sniegt bez attiecīgu nosacījumu izvirzīšanas;

121.

uzsver, ka apmaiņa ar patogēnu paraugiem un sekvences informāciju ir būtiska, lai varētu ātri izstrādāt diagnostiku, terapijas un vakcīnas; atgādina Konvencijā par bioloģisko daudzveidību un Nagojas protokolā paredzētos saistošos starptautiskos pienākumus par ieguvumu no ģenētiskā materiāla taisnīgu un vienlīdzīgu sadali;

o o

122.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(2) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(3) OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.

(4) OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.

(5) OV L 32, 9.2.2016., 1. lpp.

(6) OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.

(7) OV L 130, 24.4.2020., 18. lpp.

(8) OV L 4, 7.1.2019., 24. lpp.

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0105.

(11) OV C 263, 25.7.2018., 4. lpp.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(13) Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par Eiropas Savienībā 2009.–2010. gadā veikto H1N1 gripas apkarošanas pasākumu novērtējumu (OV C 199 E, 7.7.2012., 7. lpp.)

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta 2013. gada 6. februāra nostāja par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to pasākumu pārredzamību, ar kuriem reglamentē cilvēkiem paredzētu zāļu cenas, un par to iekļaušanu publisko veselības apdrošināšanas sistēmu tvērumā (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0039).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000 (1999. gada 16. decembris) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.).

(19) Komisijas Regula (EK) Nr. 1234/2008 (2008. gada 24. novembris) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (OV L 334, 12.12.2008., 7. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 816/2006 (2006. gada 17. maijs) par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas (OV L 157, 9.6.2006., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/104

P9_TA(2020)0229

Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošana: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā (2020/2011(INI))

(2021/C 385/10)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī ziņojumus un ieteikumus, ko sagatavojis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) un citas Eiropas Padomes struktūras,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948) un citus ANO līgumus cilvēktiesību jomā, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām,

—	ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (1),

—	ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (2);

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (4),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un vēlākos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (5) un Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai un 2013. gada Atzinumu par dzimumu līdztiesības aspektiem Eiropas programmā romu integrācijas valsts stratēģijām,

—	ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī (6),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu (7),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā (8),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūciju par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu (9),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 7. februāra rezolūciju par ES dalībvalstu minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu (10),

—	ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem (11),

—	ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā (12),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. novembra rezolūciju par ar minoritātēm paredzētu standartu minimumu Eiropas Savienībā (13),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 5. septembra paziņojumu “Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu” (COM(2019)0406) (14),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 4. decembra paziņojumu “Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu” (COM(2018)0785) (15),

—	ņemot vērā pārkāpuma procedūru “Neatbilstība Direktīvai 2000/43/EK par rasu vienlīdzību – romu bērnu diskriminācija izglītībā” (pārkāpums Nr. 20142174, Nr. 20152025 un Nr. 20152206),

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par romu sieviešu situāciju (SOC/585-EESC-2018),

—	ņemot vērā Rietumbalkānu partneru Poznaņas deklarāciju par romu integrāciju ES paplašināšanās procesā,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) Otro Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojumu (EU-MIDIS II),

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) vispārīgo politikas ieteikumu Nr. 13,

—	ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

—	ņemot vērā Pasaules Bankas 2016. gada nabadzības karti, kurā skaidri identificēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie Eiropas reģioni,

—	ņemot vērā attiecīgos ziņojumus un ieteikumus, ko sagatavojušas pētniecības iestādes, romu un romus atbalstošas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp romu vietējās NVO,

—	ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Minority SafePack” un “Kohēzijas politika reģionu vienlīdzībai un reģionālo kultūru ilgtspējai”,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0147/2020),

A.	tā kā romu izcelsmes cilvēki ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte;

tā kā pašreizējā programmā bija uzsvērta daudzveidība, ko aptver plašais vispārējais apzīmējums “romi”; tā kā tajā netika pilnā apmērā izcelts, cik dažādas mēdz būt romu izcelsmes cilvēku grupas; tā kā jēdziens “romi” vai “sinti un romi” tika izmantots laikposmā, kad lēmumus par politikas nostādnēm attiecībā uz romiem pieņēma bez romu izcelsmes cilvēku reālas līdzdalības, līdz ar to šī jēdziena lietošana minētās kopienas atsvešina, un tā kā šī ES politikas nostādnēs un diskusijās izmantotā definīcija neatspoguļo romu kopienas daudzveidību un tāpēc šīs kopienas pārstāvji tās lietojumu bieži kritizē;

tā kā laikposmam pēc 2020. gada paredzētā tiesību akta priekšlikumā par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību būs daudz labāk atspoguļota romu izcelsmes cilvēku daudzveidība; tā kā jēdziens “romu izcelsmes cilvēki” ietver cilvēkus ar dažādu izcelsmi — kalus, manušus, lovarus, risendus, bojašus, domarus, kaldarus, romanišelus vai sintus; tā kā jaunais jēdziens “romu izcelsmes cilvēki” aptver arī personu grupas, kuras tiek stigmatizētas kā čigāni, bet kurām nav attiecīgas etniskās izcelsmes, piemēram, ēģiptiešus, aškalus vai klejotājus;

D.	tā kā ievērojama daļa Eiropā — gan pilsētās, gan lauku apvidos — dzīvojošo romu izcelsmes cilvēku dzīvo ārkārtīgi nestabilos un ļoti sliktos sociālekonomiskajos apstākļos (16); tā kā lielākajai daļa romu izcelsmes cilvēku visās dzīves jomās tiek liegtas viņu cilvēka pamattiesības;

tā kā saskaņā ar EU MIDIS II datiem 61 % ES iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstī ir ļoti izplatīta romu izcelsmes cilvēku diskriminācija; tā kā visos Eiropas sabiedrības līmeņos joprojām pastāv dziļi iesakņojies, noturīgs un strukturāls bieži vien institucionāls un pārvaldes līmeņa antičigānisms, kas izpaužas ikdienā un ir atzīts par būtisku šķērsli romu izcelsmes cilvēku kā ES pilsoņu iespējām realizēt savu potenciālu un pilnībā izmantot savas pamattiesības un tiesības uz sociālo iekļaušanu un līdztiesību visās dzīves jomās, tostarp mājokļu, izglītības, veselības aprūpes un nodarbinātības jomā;

tā kā pret romu izcelsmes cilvēkiem joprojām arvien vairāk tiek vērsti naidīgi izteikumi, kurus publiski sociālajos tīklos pauž publiskas personas, politiķi un amatpersonas; tā kā viņi cieš arī no policijas vardarbības, tostarp kolektīvas sodīšanas, profilēšanas pēc rases, segregācijas pēc dzīvesvietas un segregācijas skolās; tā kā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai cīnītos pret šo parādību; tā kā ar tiesiskumu saistīti trūkumi krimināltiesību jomā ir cēlonis nepietiekamam aizsardzības līmenim un tiesu iestāžu pieejamībai no policijas vardarbības cietušajiem, un tā kā valsts iestādes bieži vajā cietušos;

tā kā ar spēkā esošajiem diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem nepietiek, lai apkarotu antičigānismu; tā kā ES dalībvalstīm būtu jāizrāda apņēmība pārraut antičigānisma apburto loku, jo īpaši romu izcelsmes cilvēku attiecībās ar vietējām, reģionālām un valsts pārvaldes iestādēm, lai aizsargātu romu izcelsmes iedzīvotāju līdztiesību un tiesības netikt diskriminētiem un garantētu viņu iespējas pilnībā izmantot savas cilvēka pamattiesības;

H.	tā kā rasisms pret romu izcelsmes cilvēkiem ir izraisījis vardarbību un nāves gadījumus; tā kā naida izraisīta aizskaršana un naida noziegumi pret romu izcelsmes cilvēkiem joprojām ir izplatīti un par vairākumu no naida motivētiem incidentiem netiek ziņots;

tā kā saskaņā ar 2016. gada EU MIDIS II datiem apmēram 80 % romu izcelsmes cilvēku deviņās dalībvalstīs ar lielākajām romu izcelsmes iedzīvotāju kopienām dzīvo zem savas mītnes valsts nabadzības sliekšņa; tā kā antičigānisms, atstumtība izglītībā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un mājokļu jomā ir gan nabadzību veicinošs faktors, gan tās rezultāts; tā kā ES 2020. gada pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas būtisks mērķis bija novērst nabadzības risku 20 miljoniem cilvēku, tostarp romu izcelsmes cilvēku; tā kā no 2008. gada līdz 2017. gadam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits samazinājās par 3,1 miljonu, kas ir ļoti tālu no stratēģijas “Eiropa 2020” izvirzītā mērķa, proti, līdz 2020. gadam panākt, ka šādu cilvēku skaits samazinās par 20 miljoniem;

tā kā katrs trešais romu izcelsmes cilvēks dzīvo mājoklī bez krāna ūdens, bet katrs desmitais – bez elektrības; tā kā tikai nedaudz vairāk nekā pusei ir iekštelpu ūdensklozeta tualete vai iekštelpu duša, bet 78 % romu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos; tā kā liels skaits romu izcelsmes cilvēku joprojām dzīvo neoficiālās, nehigiēniskās un nelikumīgās apmetnēs nožēlojamos apstākļos; tā kā daudziem no viņiem nav personu apliecinošu dokumentu un medicīniskās apdrošināšanas (17);

tā kā 43 % romu izcelsmes cilvēku saskaras ar diskrimināciju, mēģinot iegādāties vai īrēt mājokli, un viņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām vienlīdzības ziņā; tā kā būtu jāpastiprina īpašumtiesību legalizācija, ja tas ir iespējams, jo īpaši neoficiālu apstākļu gadījumā; tā kā neoficiālu apstākļu izbeigšana (izlikšana no mājokļa) būtu jāpapildina ar atbilstošiem papildu pasākumiem, tostarp piedāvājot citu mājokli; tā kā nav veikti nekādi juridiski vai politiski pasākumi pret dalībvalstīm nolūkā izbeigt segregāciju mājokļu lomā un piespiedu izlikšanu no mājokļiem, kā arī panākt to, ka tiek nodrošināta piekļuve kvalitatīviem mājokļiem; tā kā slikta piekļuve mājokļiem un tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā tīrs ūdens un sanitārija negatīvi ietekmē izglītību, nodarbinātību un veselības rezultātus, kā arī sociālo iekļautību kopumā;

tā kā visās Eiropas Savienības valstīs romu izcelsmes cilvēku paredzamais mūža ilgums ir īsāks un veselības stāvoklis ir sliktāks nekā citu kopienu pārstāvjiem; tā kā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ES ir 76 gadi vīriešiem un 82 gadi sievietēm, un tā kā tiek lēsts, ka romu izcelsmes cilvēkiem tas ir par 10 gadiem īsāks; tā kā zīdaiņu mirstība ES ir 4,3 uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem, un tā kā ir pierādījumi, ka romu kopienās tā ir daudz lielāka;

tā kā daudzās romu izcelsmes cilvēku kopienās ir ārkārtīgi augsti analfabētisma un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji; tā kā tikai puse romu izcelsmes bērnu apmeklē pirmsskolas iestādi vai bērnudārzu, un tikai ļoti neliela daļa turpina apmeklēt skolu pēc obligātās izglītības iegūšanas; tā kā 50 % romu izcelsmes bērnu un jauniešu vecumā no 6 līdz 24 gadiem neapmeklē nekādu izglītības iestādi; tā kā tikai 21 % romu izcelsmes sieviešu un 25 % romu izcelsmes vīriešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir ieguvuši vidējo izglītību (ISCED3) vai augstāka līmeņa izglītību; tā kā 2019. gadā mācības priekšlaicīgi pameta 68 % romu izcelsmes bērnu, neraugoties uz to, ka iepriekšējā romu integrācijas programmā un stratēģijā “Eiropa 2020” bija izvirzīts mērķis šo rādītāju samazināt līdz 10 %; tā kā tikai 18 % romu izcelsmes jauniešu turpina mācības augstākā līmenī, un mācību kavējumi un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji romu izcelsmes skolēnu vidū joprojām ir ievērojami lielāki nekā citu kategoriju skolēniem; tā kā diskriminējošā prakse romu izcelsmes bērniem maldīgi diagnosticēt īpašas izglītības vajadzības noved pie tā, ka nesamērīgi daudz romu izcelsmes bērnu apmeklē bērniem ar invaliditāti paredzētas skolas un tādējādi tiek nošķirti no vispārējās skolu sistēmas un bieži vien saņem zemākas kvalitātes izglītību; tā kā dalībvalstis vēl joprojām piekopj romu izcelsmes bērnu tiešu un netiešu segregāciju;

tā kā romu izcelsmes cilvēki saskaras ar diskrimināciju saistībā ar piekļuvi tādām nodarbinātības iniciatīvām kā Garantija jauniešiem, tā kā valsts nodarbinātības dienesti bieži nespēj viņus sasniegt vai piekopj netieši diskriminējošu praksi; tā kā algotu darbu strādājošo romu izcelsmes cilvēku īpatsvars vecumā no 20 līdz 64 gadiem (43 %) 2015. gadā bija ievērojami mazāks nekā vidējais rādītājs ES (70 %), tā kā jauniešu situācija ir ievērojami sliktāka, jo 63 % romu izcelsmes jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET), bet salīdzinoši vidējais rādītājs ES ir 12 %, tā kā rezultāti liecina par ievērojamām dzimumu atšķirībām, jo 72 % jaunu romu izcelsmes sieviešu nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, savukārt jauniem romu izcelsmes vīriešiem šis rādītājs ir 55 %; tā kā 43 % romu izcelsmes vīriešu un 22 % romu izcelsmes sieviešu strādā algotu darbu; tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšana ir uzsvērusi visu cilvēku pamattiesības strādāt un nostiprinājusi sociālās tiesības, kas ir pozitīvi ietekmējis marginalizētu grupu pārstāvju, piemēram, romu izcelsmes cilvēku, dzīvi; tā kā daudzi romu izcelsmes cilvēki, kuri dzīvo uz galējas nabadzības sliekšņa, šajā situācijā ir spiesti piekrist strādāt par atalgojumu, kas ir daudz mazāks par minimālo algu, bet citi ir spiesti gūt iztikas līdzekļus no tādām neoficiālām darbībām kā metāllūžņu vai plastmasas pudeļu savākšana, kas ievērojami palielina šo cilvēku ekspluatācijas risku;

tā kā ekspertu ziņojumos un Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumā par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu ir atzīts, ka sekmīgus risinājumus palīdz rast intersekcionāla, starpnozaru integrēta pieeja, kuras nolūks ir novērst diskrimināciju un daudzdimensionālu atstumtību, un ka romu izcelsmes sievietes, romu izcelsmes LGBT personas un romu izcelsmes personas ar invaliditāti saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju; tā kā ziņojumos kā viena no prioritātēm ir minēta nepieciešamība atbalstīt tiesu iestāžu pieejamību romu izcelsmes cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas cietušas no intersekcionālās diskriminācijas, kā arī līdztiesības iestāžu spējai risināt romu izcelsmes cilvēku diskriminācijas problēmu;

tā kā jo īpaši tiek ietekmētas romu izcelsmes sieviešu tiesības, un viņas bieži saskaras ar intensīvu verbālu, fizisku, psiholoģisku un rasisma motivētu aizskaršanu un etnisko segregāciju dzemdību aprūpes iestādēs; tā kā romu izcelsmes sievietes tiek ievietotas nodalītās palātās ar nodalītām sanitārajām telpām un ēdamtelpām; tā kā dažās dalībvalstīs romu izcelsmes sievietes ir tikušas pakļautas sistemātiskai piespiedu un obligātai sterilizācijai un nav par šiem cilvēktiesību pārkāpumiem varējušas saņemt pienācīgu atlīdzinājumu, tostarp kompensācijas;

tā kā netaisnības vides jomā bieži ir saistītas ar veselības apdraudējumiem un negatīvām sekām romu izcelsmes cilvēkiem, un tā kā viņus nesamērīgi ietekmē vides slogs, viņiem ir mazāk pieejami vides resursi un pakalpojumi un viņi saskaras ar diskrimināciju attiecībā uz iespējām izmantot savas tiesības uz informāciju, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar vides jautājumiem;

tā kā līdz ar pirmās Eiropas programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām izstrādāšanu Eiropas politikas darba kārtībā tika iekļauta vajadzība uzlabot romu izcelsmes cilvēku situāciju, radītas būtiski svarīgas institucionālas struktūras un tīklus, bet dalībvalstis tika rosinātas izstrādāt savas stratēģijas, lai novērstu savus trūkumus; tā kā, balstoties uz pašreizējās ES programmas izvērtējuma rezultātiem, ir būtiski turpināt īstenot un uzlabot romu izcelsmes cilvēku integrācijas valstu stratēģijas, kā orientieri izmantojot priekšlikumu par laikposmu pēc 2020. gada, pieprasot dalībvalstīm stingrāk ievērot pašām savas stratēģijas un atbalstot vairāk saistošu mērķu izmantošanu, lai palielinātu ieinteresētību un nostiprinātu atbildību; tā kā valstu stratēģiju īstenošanas uzlabošanas nolūkā ir nepieciešams tās integrēt valsts, reģionu un vietēja līmeņa nozaru politikas nostādnēs, kā arī lietderīgāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši ilgtermiņa integrācijas projektiem;

tā kā ir nepieciešams tiesību akta priekšlikums par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību un antičigānisma apkarošanu, kas būtu jāizstrādā, balstoties uz reālistiskākiem kvantitatīviem un kvalitatīviem sadalītiem datiem, kas ievākti ar romu izcelsmes cilvēku pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu, tostarp vietējā līmenī;

T.	tā kā romu izcelsmes cilvēki ir Eiropas kultūras un vērtību daļa un ir devuši savu ieguldījumu ES kultūras bagātībā, daudzveidībā, ekonomikā un kopīgajā vēsturē; tā kā ar nacionālajām minoritātēm saistītā kultūras mantojuma aizsardzībai un stiprināšanai ir izšķirīga nozīme sociālajā kohēzijā;

tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis ir atbildīgas par romu izcelsmes cilvēku integrācijas valsts stratēģiju izstrādāšanu un efektīvu īstenošanu; tā kā nolūkā īstenot romu izcelsmes cilvēku integrācijas valstu stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada no dalībvalstu vietējā, reģionālā un valsts budžeta būtu jāpiešķir pietiekams finansējums, kas būtu jāpapildina ar ES finansējumu; tā kā būtu jāizstrādā efektīvāki un spēcīgāki uzraudzības, pārraudzības un sankciju mehānismi; tā kā ES un dalībvalstīm ir jānodrošina, ka līdzekļi tiek piešķirti mērķiem un projektiem, kam ir vislielākā iespējamā ilgtermiņa ietekme uz romu izcelsmes cilvēku situāciju, un ka tie tiek pareizi izlietoti un netiek izmantoti ļaunprātīgi;

tā kā aptuveni puse no Eiropā dzīvojošajiem romu izcelsmes cilvēkiem dzīvo ārpus Eiropas Savienības; tā kā viņu situācija joprojām ir īpaši problemātiska lielākajā daļā kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un kaimiņreģiona valstu; tā kā Eiropas Savienība var ievērojami ietekmēt viņu situāciju, risinot pievienošanās sarunas, kā arī sniedzot finansiālu palīdzību;

tā kā būtu labāk jāgarantē romu izcelsmes cilvēku vienlīdzīga līdzdalība un iespējas politikas veidošanā visos līmeņos: laikposmā pēc 2020. gada romu izcelsmes cilvēkiem paredzēto publiskās politikas nostādņu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā būtu nozīmīgi jāiesaistās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētajām personām (NVO, aktīvistiem, ekspertiem, kopienu pārstāvjiem utt.);

tā kā lielākā daļa nelabvēlīgā situācijā esošo romu izcelsmes cilvēku kopienu bieži tiek atstātas novārtā un nesaņem valsts integrācijas programmu priekšrocības, jo to kopienu apzināšanai, kurām visvairāk nepieciešama palīdzība, izmantotajās metodēs ir nepilnības; tā kā, izstrādājot programmas intervences pasākumus, analīzēs būtu jāpievēršas precīzam ģeogrāfiskajam apgabalam un ģimeņu un personu skaitam, kas saskaras ar sociālekonomisko atstumtību;

tā kā romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas mērķi būtu jāsaskaņo ar Eiropas Savienības horizontālajiem mērķiem un jo īpaši ar Eiropas atveseļošanas plānu, jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, Eiropas zaļo kursu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Eiropas pusgadu, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam, jauno kopējo lauksaimniecības politiku, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, jauno Prasmju programmu Eiropai, Eiropas digitālo stratēģiju un MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai; tā kā būtisks romu integrācijas aspekts ir politiskais atbalsts; tā kā nolūkā panākt dalībvalstu politisko apņemšanos un pārskatatbildību ir nepieciešama vērienīga svarīgāko ieinteresēto personu iesaistīšana visos līmeņos, tostarp Padomē,

tā kā antičigānisms mūsu sabiedrībā pastāv jau gadsimtiem ilgi, un tā visnežēlīgākās izpausmes bija vērojamas holokausta laikā, kad tika iznīcināti apmēram 500 000 romu izcelsmes cilvēku; tā kā antičigānisms mūsdienu Rumānijas teritorijā izpaudās kā romu izcelsmes cilvēku verdzība gandrīz 500 gadu garumā; tā kā gadsimtiem ilgušās diskriminācijas un sociālās atstumtības dēļ romu izcelsmes cilvēki principā nevarēja gūt būtisku labumu no mūsu sabiedrības nepārtrauktās sociālekonomiskās attīstības; tā kā šie iedzīvotāji tika atstāti novārtā un līdz ar to romu izcelsmes cilvēku un vispārējā dzīves līmeņa atšķirības ir tikai palielinājušās;

AA.

tā kā Covid-19 krīzes dēļ marginalizētu romu izcelsmes cilvēku kopienu, kuras mitinās pārpildītās iežogotās teritorijās un apmetnēs, situācija ir pasliktinājusies, un ir saasinājies rasisms, diskriminācija, atstumtība un policijas vardarbība pret romu izcelsmes cilvēkiem un antičigānistiska attieksme pret romu izcelsmes cilvēkiem, kuri tiek apsūdzēti par vīrusa izplatīšanu un tā kā romu izcelsmes cilvēkiem pastāv lielāks risks inficēties ar Covid-19, jo viņu piekļuve pienācīgai veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim, sanitārijai un pārtikai ir ierobežota; tā kā Covid-19 krīze līdz ar to ir vairāk nekā skaidri parādījusi, ka ES un tās dalībvalstīm ir steidzami jārisina jautājums par romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu; tā kā dalībvalstīm būtu jāsniedz ārkārtas atbalsts un medicīniskā aprūpe, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos; tā kā Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās sekas draud vissmagāk ietekmēt romu izcelsmes cilvēkus un saasināt visās romu izcelsmes cilvēku integrācijas prioritārajās jomās pastāvošo nevienlīdzību,

Priekšlikums ES tiesību aktam par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību un antičigānisma apkarošanu; priekšlikums ES stratēģijai laikposmam pēc 2020. gada, prioritātes un pienācīgs finansējums

norāda, ka romu izcelsmes cilvēki ir pakļauti pastāvīgam antičigānismam – īpašam rasisma paveidam, kura rezultātā šīs kopienas nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji ir visaugstākie; ar nožēlu konstatē, ka, neraugoties uz pastāvīgo sociālekonomisko attīstību ES un centieniem nodrošināt romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu gan ES, gan valstu līmenī, romu izcelsmes cilvēku vispārējā situācija ES nav uzlabojusies; bieži tas ir noticis pastāvīgā antičigānisma un politiskās gribas trūkuma dēļ; tāpēc aicina Komisiju rādīt priekšzīmi un ieviest romu izcelsmes cilvēku integrācijas politiku, lai visos vispārējos politikas virzienos, programmās un projektos integrētu romu izcelsmes cilvēku perspektīvu, tomēr neatsakoties arī no mērķtiecīga atbalsta pieejas, kā arī nepieļaut diskrimināciju ES politikā kopumā un stimulēt pozitīvu rīcību un aktīvus centienus uzrunāt romu izcelsmes cilvēkus; aicina šādu pieeju ievērot arī dalībvalstis un izstrādāt politikas virzienus, kas palīdzētu romu izcelsmes cilvēkus aktīvi integrēt mūsu sabiedrībā;

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību un antičigānisma apkarošanu, balstoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu un sistemātiski apspriežoties ar romu izcelsmes cilvēkiem, valsts, reģionāla un jo īpaši vietēja līmeņa romu ekspertiem un NVO un romus atbalstošiem ekspertiem un NVO, kā arī tādām citām ieinteresētajām personām kā Eiropas Padome un FRA; uzskata, ka šā priekšlikuma pamatā varētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. panta 2. punkts, un tādējādi tas būtu pienācīgs rīcībpasākums pret romu izcelsmes cilvēkiem vērstas uz etnisko izcelsmi balstītas diskriminācijas apkarošanai; uzskata, ka problēmu būtu labāk risināt ar cita veida tiesību aktu, nevis iepriekš izmantoto Padomes ieteikumu, jo tas nav juridiski saistošs un ar to nav izdevies panākt būtiskus romu izcelsmes cilvēku situācijas uzlabojumus; aicina Komisiju laikposmam pēc 2020. gada paredzētās direktīvas priekšlikuma prioritārajās jomās ņemt vērā attiecīgās kopienas dažādību, nodrošinot, ka neviena kopienas apakšgrupa netiek atstāta novārtā, un atsaucēs uz romiem politikas nostādnēs un diskusijās stingri mudina izmantot jēdzienu “romu izcelsmes cilvēki”; norāda, ka līdzās četrām galvenajām prioritārajām jomām (izglītība, nodarbinātība, mājokļi un veselības aprūpe) priekšlikumā par romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu laikposmam pēc 2020. gada kā papildu pasākumi ir jāparedz romu izcelsmes cilvēku līdztiesīga dalība visās sabiedriskās dzīves jomās, politiskā līdzdalība un atbalsts valodas, mākslas, kultūras un vēstures jomā;

uzskata, ka priekšlikumā par prioritāti ir jāizvirza būtiskas pozitīvas ietekmes panākšana; tajā sociālekonomiskie aspekti būtu jāapvieno ar uz tiesībām balstītu pieeju, tostarp plānu nevienlīdzības novēršanai mājokļu, veselības aizsardzības, nodarbinātības un izglītības jomā; tajā būtu jāiekļauj konkrēti, salīdzināmi, sasniedzami, saistoši un laikā ierobežoti mērķi aizsargāt un uzlabot romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu, tostarp arī attiecībā uz grupām, kuras saskaras ar multiplo diskrimināciju, piemēram, jauniešiem, sievietēm un meitenēm, LGBTI personām un personām ar invaliditāti, kā arī veicināt iekļaujošu izglītību, pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanu un apkarot diskrimināciju un segregāciju; ņemot vērā romu izcelsmes cilvēku diskriminācijas kolektīvo un strukturālo raksturu, prioritāte būtu jāpiešķir tiesiskuma pieejai; uzsver, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā laikposmam pēc 2020. gada galvenā uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un antičigānisma apkarošanai, dzīves apstākļu un veselības stāvokļa uzlabošanai un mērķtiecīga un integrēta atbalsta pieejas apvienošanai;

norāda – lai turpmākais ES romu izcelsmes cilvēku integrācijas process būtu sekmīgs un ticams, ir būtiski jāmaina pieeja, romu izcelsmes cilvēkiem paredzētu politikas virzienu izstrādē pārejot no aizbildnieciskas pieejas uz neaizbildniecisku; uzsver, ka visās ES dalībvalstīs būtu jāpaātrina valstu centieni romu izcelsmes cilvēku integrācijas jomā; tomēr uzsver, ka uzsvars būtu jāliek uz tām, kurās dzīvo daudz romu izcelsmes cilvēku, kur romu izcelsmes cilvēku neefektīva integrācija rada makroekonomiskas problēmas padziļina reģionu nevienlīdzību un tādējādi kavē ES sociālo kohēziju; uzsver, ka ES atbalstam šīm valstīm vajadzētu būt proporcionālam problēmu apmēriem, un lielāka uzmanība būtu jāvelta politikas nostādņu un pasākumu efektivitātei šajās valstīs; uzskata, ka priekšlikumā laikposmam pēc 2020. gada būtu jāiekļauj arī ārējais komponents, kas attiektos uz pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī kaimiņreģiona valstīm un ar kura starpniecību ES varētu palīdzēt šīm valstīm izstrādāt visaptverošas ilgtermiņa romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas stratēģijas un sniegt finansiālu atbalstu tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, mājokļi un nodarbinātība;

aicina Komisiju stiprināt saikni starp ES galvenajiem finanšu un politikas instrumentiem un mērķiem, kas saistīti ar romu izcelsmes cilvēku sociālekonomisko attīstību un iekļaušanu, kas izklāstīti Komisijas juridiski saistošajā priekšlikumā; aicina Komisiju romu izcelsmes cilvēku līdztiesībai, iekļaušanai un līdzdalībai piesaistīt finansējumu no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un ES atveseļošanas plāna; šajā ziņā stingri uzsver, ka struktūrām, kas iesaistās diskriminējošā praksē pret romu izcelsmes cilvēkiem vai pieņem lēmumus vai īsteno pasākumus ar līdzvērtīgu rezultātu, nevajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu no Savienības budžeta; aicina Komisiju, dalībvalstis un paplašināšanās procesā iesaistītās valstis pielāgot esošos galvenos finanšu mehānismus un padarīt tos elastīgus kombinētai līdzekļu izmantošanai romu izcelsmes cilvēku kopienās, atbalstot piekļuvi informācijai, informēšanas pasākumus, spēju veidošanu, tehniskās palīdzības sniegšanu un garantijas finansējuma pieteikumu iesniegšanas procesā; uzskata, ka līdzekļus bieži visefektīvāk ir izmantot vietējā līmenī, kur to veic vietējās pašvaldības un NVO, tāpēc aicina Komisija palielināt šīm struktūrām tieši sadalīto līdzekļu daudzumu un īstenošanā iesaistīt vietējo romu izcelsmes cilvēku pārstāvjus; uzskata, ka romu izcelsmes cilvēku un viņiem labvēlīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstīšanā būtu jāparedz vērā elastīgākas līdzfinansējuma prasības, jo daudzas NVO, jo īpaši vietējā līmenī, nevar atļauties savus finanšu ieguldījumus, kas ir šķērslis vietējo NVO piekļuvei ES finansējumam; aicina Komisiju efektīvi reaģēt uz bažām par to, ka dažās dalībvalstīs arvien vairāk tiek vājināta neatkarīga pilsoniskā sabiedrība; ir nobažījies par to, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ var tikt samazināts finansējums, kas DFS 2021.–2027. gadam piešķirts programmai “Tiesības un vērtības”, savukārt tas negatīvi ietekmēs pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas romu izcelsmes cilvēku kopienu labā un tāpēc skars minēto organizāciju iespējas vērsties pie šīm kopienām; aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi novērst šo risku;

aicina dalībvalstis papildināt ES sniegto finansiālo atbalstu, lai uzlabotu romu izcelsmes cilvēku situāciju; aicina dalībvalstis norādīt, cik liels finansējums būtu vajadzīgs, lai īstenotu ierosinātos pasākumus romu izcelsmes cilvēku iekļaušanai, un norādīt, cik daudz naudas šādiem pasākumiem ir pieejams no valsts un no ES budžeta;

aicina dalībvalstis savās reģionālās un vietējās attīstības struktūrās uzlabot marginalizētu romu izcelsmes cilvēku kopienu apzināšanas metodes un pastiprināt finansēšanas mehānismus, kas ļautu veikt mērķtiecīgākus ieguldījumus marginalizētās romu izcelsmes cilvēku kopienās un labāk integrēt šīs kopienas līdzekļu izlietošanā, lai panāktu, ka piešķirtais finansējums arī sasniedz romu izcelsmes cilvēkus, tiek pareizi izlietots un netiek izmantots ļaunprātīgi;

Sadalītu datu vākšana

uzsver, ka ir sistemātiski jāvāc uzticami pēc etniskās piederības un dzimuma sadalīti dati, ko izmantot vajadzību un konteksta analīzē un mērķrādītāju un ietekmes rādītāju noteikšanā, lai gūtu labākos rezultātus attiecībā uz vajadzību saskaņošanu ar plānošanu un budžeta sagatavošanu gan valstu, gan ES līmenī; uzsver, ka nolūkā samazināt plaisu starp rīcībpolitikas satvaru un īstenošanu uz vietas svarīgas ir hipotētiskās ietekmes izvērtējuma metodes; atgādina, ka būtisks ierobežojums dažām intervencēm ir neatbilstība starp esošās struktūras mērķiem un spēju sasniegt rezultātus, kuras cēlonis ir uz datiem balstītas plānošanas trūkums, nepilnīga budžeta plānošana un jaunu un neparedzētu vajadzību rašanās;

atgādina, ka Revīzijas palāta 2016. gadā secināja, ka visām apmeklētajām dalībvalstīm būtiskas grūtības sagādā NRIS progresa uzraudzība un novērtēšana; aicina Komisiju izstrādāt inovatīvas, uz ietekmi vērstas un datos balstītas pieejas, ko tieši izmantot nākamās paaudzes programmās;

10.

aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu metodoloģiju saskaņā ar ES Rasu vienlīdzības direktīvu pēc etniskās piederības sadalītu līdztiesības datu vākšanai un publicēšanai, kas būtu brīvprātīga, anonīma un nodrošinātu personas datu aizsardzību, pašidentificēšanu un apspriešanos ar attiecīgajām kopienām nolūkā iegūt ticamus un salīdzināmus datus saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesiskajiem regulējumiem un ES datu aizsardzības tiesību aktiem, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politiku, uzlabotu stratēģiju un veikto pasākumu efektivitāti un noteiktu strukturālas problēmas;

11.

aicina dalībvalstis izmantot visus pieejamos datus, lai izvirzītu etalonrādītājus un vadītu politikas programmu izstrādi; uzsver, ka ir būtiski attīstīt precīzāku romu izcelsmes cilvēku un viņu vajadzību raksturojumu, tostarp ņemot vērā situāciju kandidātvalstīs; uzsver, ka šajā ziņā būtiska nozīme būs Pamattiesību aģentūras pamatnostādnēm;

Romu izcelsmes cilvēku vienlīdzīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos. Valstu integrācijas stratēģijas

12.

aicina Komisiju izveidot iekļaujošu mehānismu ar nolūku nodrošināt, ka politikas nostādņu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, pārejot no aizbildnieciskas pieejas uz neaizbildniecisku un ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, līdztiesīgi piedalās gan romi, gan romus atbalstošas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, eksperti un kopienu pārstāvji no visiem līmeņiem, tostarp tādi, kas darbojas vietējā un reģionālā līmenī; aicina dalībvalstis veicināt romu izcelsmes vēlētāju izglītošanu un dalību vēlēšanās;

13.

aicina Komisiju ES līmenī izveidot darba grupu romu izcelsmes cilvēku jautājumos, lai veicinātu romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu dažādās politikas jomās un nodrošinātu viņiem pilnvērtīgas iespējas, būtiski, cieņpilni, objektīvi, iekļaujoši un pārredzami atbalstot visu ES un valstu līmeņa uz romu izcelsmes cilvēkiem vērsto politikas virzienu pārvaldībā un īstenošanā iesaistīto dalībnieku spēju veidošanu; aicina dalībvalstis rīkoties tāpat, kad tās izstrādās savas romu izcelsmes cilvēku integrācijas valsts stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada; uzsver, ka romu izcelsmes cilvēku valsts iekļaušanas stratēģiju un citu viņiem paredzēto publiskās politikas nostādņu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā būtu nozīmīgi jāiesaistās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētajām personām (NVO, aktīvistiem, ekspertiem, kopienu pārstāvjiem utt.);

14.

aicina dalībvalstis izstrādāt tādas romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas valsts stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada, ko papildinātu visaptverošs kopīgs novērtēšanas satvars un kam būtu paredzēts pietiekams iepriekš noteikts budžets, kam savukārt tiktu veikta periodiska pārbaude un izvērtējums un kas būtu iekļauts gan valsts, gan reģionālā un vietējā līmeņa budžetā un atspoguļotu romu izcelsmes cilvēku sociālās iekļaušanas vajadzību apmēru; uzsver – izstrādājot vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa budžetu, vienai no prioritātēm jābūt romu izcelsmes cilvēku iekļaušanai; aicina dalībvalstis kā horizontālu mērķi savās valsts iekļaušanas stratēģijās iekļaut cīņu pret antičigānismu visās sabiedriskās dzīves jomās; aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos iekļaut novērtējumu par progresu, kas panākts valstu iekļaušanas stratēģiju mērķu sasniegšanā;

Antičigānisms un intersekcionālā diskriminācija

15.

atkārtoti pauž savu nostāju un ieteikumus, kas pausti 2017. gada 25. oktobra rezolūcijā par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu; tā kā līdz šim ir veikti ierobežoti pasākumi, aicina Komisiju iestrādāt šos ieteikumus ES priekšlikumā par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, līdzdalību un antičigānisma apkarošanu laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši ieteikumus par antičigānismu, patiesību un izlīgumu, jo tie ir spēcīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanas stūrakmens; stingri noraida politisko diskursu un populismu, kas izpaužas kā valdības politikas nostādņu veidošana, balstoties uz kūdīšanu uz antičigānismu, vainas novelšanu uz romu izcelsmes cilvēkiem un tiešu un netiešu diskriminācijas vai segregācijas veicināšanu; uzskata, ka šāda politiska rīcība ir pretrunā ne tikai valstu konstitūcijām, bet arī ES līgumos noteiktajām pamattiesībām un vērtībām; tāpēc aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras gadījumos, kuros pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpti ES tiesību akti;

16.

aicina dalībvalstis oficiāli atzīt antičigānismu kā īpašu pret romu izcelsmes cilvēkiem vērstu rasisma veidu;

17.

aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret antičigānismu visās laikposmam pēc 2020. gada paredzētā priekšlikuma par romu izcelsmes cilvēkiem galvenajās jomās un pieprasa ieviest iedarbīgus Eiropas un valstu likumdošanas un politikas pasākumus, lai risinātu šo problēmu gan dalībvalstīs, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; uzskata, ka cīņa pret antičigānismu ir horizontāls jautājums un ka tas būtu jāņem vērā visās Savienības politikas jomās, tostarp jauno tehnoloģiju jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka jaunās tehnoloģijas, ko izstrādās un izmantos tiesībaizsardzības iestādes, neradīs diskriminācijas risku rasu un etniskajām minoritātēm; aicina Komisiju vairāk integrēt valstu līdztiesības struktūru darbu turpmākā politikas satvara izstrādē un īstenošanā; turklāt aicina Komisiju izveidot spēcīgāku sinerģiju starp valstu līdztiesības iestādēm un nacionālajiem romu kontaktpunktiem, lai cīnītos pret antičigānismu; aicina dalībvalstis garantēt līdztiesības iestādēm reālu neatkarību, pilnvaras un resursus, kas nepieciešami, lai tās varētu veikt savus uzdevumus, tas ir, veicināt un aizsargāt arī romu izcelsmes cilvēku pamattiesības; uzskata, ka tieši līdztiesības iestādēm vajadzētu būt tām, kas vāc datus un novēro tendences attiecībā uz antičigānismu un ziņo par to Eiropas līmenī;

18.

aicina dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes cilvēkiem tiesu iestāžu pieejamību un vienlīdzību likuma priekšā; aicina dalībvalstis aizsargāt romu izcelsmes cilvēkus no galēji labējo grupējumu draudiem, izmeklēt policijas pilnvaru pārkāpumu gadījumus un nodrošināt romu izcelsmes cilvēku līdzdalību tiesībaizsardzības un drošības spēku darbā;

19.

mudina dalībvalstis pieņemt pamatnostādnes un izstrādāt apmācību policijas spēkiem pret nesamērīgu romu izcelsmes cilvēku kriminālatbildības noteikšanu, etnisku profilēšanu, pārmērīgām apturēšanas un pārmeklēšanas procedūrām, nevajadzīgiem reidiem romu izcelsmes cilvēku apmetnēs, patvaļīgu īpašuma konfiskāciju un iznīcināšanu, pārmērīgu spēka lietošanu aizturēšanas laikā, uzbrukumiem, draudiem, pazemojošu izturēšanos, fizisku vardarbību un tiesību liegšanu policijas veiktas pratināšanas vai apcietinājuma laikā, kā arī nepietiekamas policijas darbības pret romu izcelsmes cilvēkiem izdarītu noziegumu gadījumā, nepietiekamu vai nekādu palīdzību, aizsardzību (piemēram, cilvēku tirdzniecības gadījumos un vardarbības ģimenē gadījumos) vai izmeklēšanu gadījumos, kad par noziegumiem (jo īpaši naida noziegumiem) ziņojuši romu izcelsmes cilvēki; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šādos gadījumos kompetentās iestādes veic pilnīgu izmeklēšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

20.

atzinīgi vērtē Eiropas Padomes paziņojumu par to, ka naida runa tiešsaistē prasa papildu pārdomas un rīcību, lai ieviestu regulējumu un rastu jaunus veidus, kā apkarot šādu retoriku, piemēram, aprakstošas un faktu pārbaudes tehnoloģijas;

21.

aicina dalībvalstis nodrošināt Rasu vienlīdzības direktīvas reālu īstenošanu praksē un minētās direktīvas un Pamatlēmuma par rasismu un ksenofobiju reālu izpildes panākšanu, lai cīnītos pret noturīgu antičigānismu; atkārtoti aicina Padomi atsākt sarunas par horizontālo direktīvu par diskriminācijas novēršanu, jo tā ir priekšnosacījums līdztiesības panākšanai ES;

22.

turklāt aicina dalībvalstis pastiprināt centienus apkarot diskrimināciju, naidu kurinošus izteikumus un naida noziegumus saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem diskriminācijas novēršanas jomā, jo īpaši attiecībā uz romu izcelsmes cilvēku, kas cietuši no šiem pārkāpumiem, situācijas uzraudzību un tiesiskās palīdzības sniegšanu;

23.

atgādina, ka Rasu vienlīdzības direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu norīkot īpašu iestādi, kuras uzdevums ir veicināt vienādu attieksmi pret visiem cilvēkiem bez diskriminācijas rases vai etniskās izcelsmes dēļ;

24.

uzskata, ka ES un dalībvalstīm būtu jārīkojas attiecībā uz situāciju, kurā atrodas personas, kuras ES var tikt pakļautas intersekcionālai diskriminācijām, un šo personu tiesībām, jo īpaši pievēršoties sievietēm, LGBTI personām un personām ar invaliditāti;

25.

atgādina plašsaziņas līdzekļu izšķirīgo lomu antičigāniskas attieksmes mazināšanā, ko tie var panākt, atspoguļojot minoritātes nediskriminējošā gaisotnē;

Veselības aizsardzība

26.

aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu romu izcelsmes cilvēku piekļuvi kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, jo īpaši sievietēm, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti; atkārtoti norāda, ka šajā sakarā būtisks elements ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana, ar to saprotot gan fizisku piekļuvi, gan aizspriedumu un rasisma radītu nemateriālu šķēršļu likvidēšanu;

27.

aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamu finansējumu romu izcelsmes cilvēku kopienu vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai ar veselības aprūpi un dzimumizglītību, veicot mobilās veselības skrīninga pasākumus segregētās teritorijās, īstenojot izglītojošas kampaņas par profilaksi un sniedzot veselības aprūpes jomas un sociālajiem darbiniekiem apmācību par daudzveidību, kas veicinās ES veselības sistēmu pielāgošanu daudzveidībai;

28.

stingri nosoda romu izcelsmes sieviešu etnisko segregāciju dzemdību aprūpes iestādēs; aicina dalībvalstis nekavējoties aizliegt jebkāda veida etnisko segregāciju veselības aprūpes iestādēs, tostarp iestādēs, kurās tiek sniegta dzemdību aprūpe;

29.

aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvus un savlaicīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus visiem piespiedu un obligātās sterilizācijas upuriem, tostarp izveidojot efektīvas kompensācijas sistēmas;

Vienlīdzīga un taisnīgu piekļuve izglītībai, romu izcelsmes cilvēku māksla, valoda un kultūra

30.

aicina Komisiju izstrādāt jaunu finansēšanas instrumentu vai apakšprogrammu, kurai vajadzētu papildināt pasākumus, ko dalībvalstis īsteno, lai sniegtu mērķtiecīgu un pielāgotu atbalstu tādu vismaz 3 gadu vecumu sasniegušu romu izcelsmes skolēnu kvalitatīvai izglītošanai, kuri saskaras ar galēju nabadzību un kuriem nav pieejami tādu citu jau esošu un turpmāku ES izglītības un sociālās iekļaušanas finansēšanas instrumentu līdzekļi kā Erasmus Plus, Garantija bērniem vai Eiropas Sociālais fonds Plus,

31.

norāda, ka jo īpaši politiskās gribas trūkuma un antičigānisma dēļ dažās dalībvalstīs iepriekšējos gados ir panākts tikai ierobežots progress romu izcelsmes bērnu no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem izglītošanā, un ka tāpēc romu izcelsmes skolēnu un citu kopienu skolēnu izglītības rezultātu atšķirība joprojām ir liela; atgādina — lai pārrautu paaudzēs mantotās nabadzības loku, ir svarīgi sniegt romu izcelsmes bērniem vienlīdzīgas iespējas; mudina dalībvalstis īstenot holistisku pieeju visās politikas jomās un lielu nozīmi piešķirt romu izcelsmes bērnu izglītošanai;

32.

iesaka neaizsargātu romu skolēnu izglītošanu sākt pēc iespējas agrāk, ņemot vērā konkrētos apstākļus katrā dalībvalstī, nodrošinot viņiem pieejamus un iekļaujošus agrīnās pirmsskolas un bērnu aprūpes pakalpojumus par pieņemamu cenu un atbilstīgi līdztiesības principam; mudina dalībvalstis izstrādāt un īstenot stratēģijas un programmas, kuru mērķis būtu atvieglot romu izcelsmes cilvēku piekļuvi bērnu aprūpes iestādēm, skolām un universitātēm, kas ir personiskās izaugsmes un karjeras iespēju priekšnosacījums, un atgādina, ka tādas ārpusskolas aktivitātes kā sporta vai mākslas nodarbības ir lieliski iekļaušanas līdzekļi;

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu finansējumu NVO, kas nodrošina šādas nodarbības, jo tās ir izšķirīgi svarīgas tādas vides un tādu apstākļu radīšanā, kur bērniem no jebkuras vides ir vienlīdzīgas iespējas; uzskata, ka šajā jomā izšķirīga nozīme ir arī paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm;

34.

ir īpaši nobažījies par to, cik ļoti izplatīta ir romu izcelsmes bērnu segregācija skolās un par dažās dalībvalstīs piekopto diskriminējošo praksi, saskaņā ar ko romu izcelsmes bērni tiek ievietoti bērniem ar garīgiem traucējumiem paredzētās skolās; mudina dalībvalstis izbeigt šādu praksi saskaņā ar piemērojamiem diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem; aicina dalībvalstis par prioritāriem noteikt pasākumus, kuru nolūks ir izskaust romu izcelsmes skolēnu jebkāda veida segregāciju atsevišķās skolās vai klasēs atbilstīgi Padomes 2013. gada ieteikumam, īstenojot plašu pasākumu klāstu, kuros būtu aktīvi iesaistītas vietējās ieinteresētās personas, jo īpaši romu izcelsmes vecāki, bērni un kopienas organizācijas, kā arī izstrādājot izpratnes veicināšanas pasākumus;

35.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visas skolas un inspekcijas faktiski izpilda savu juridisko pienākumu likvidēt segregāciju skolās, kā arī apņemties ik gadu apkopot un publicēt informāciju par skolu segregāciju visos līmeņos, tostarp piemērojot sodus par pienākuma neizpildi; aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, kas var būt, piemēram, tādas par segregācijas likvidēšanu atbildīgas ministrijas komitejas nodibināšana un tās darbības nodrošināšana, kuras uzdevums ir palīdzēt skolām, kas vēlas izbeigt segregācijas praksi, un sodīt skolas, kuras šo pienākumu nepilda; atgādina, ka Komisija ir uzsākusi 3 pārkāpuma procedūras par romu izcelsmes bērnu segregāciju; uzskata, ka par spīti Komisijas centieniem pēdējos gados progress nav panākts; tāpēc aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus un vajadzības gadījumā nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai;

36.

atgādina steidzamo vajadzību iesaistīt romu izcelsmes bērnu vecākus katrā viņu bērnu izglītošanas posmā; mudina dalībvalstis izstrādāt programmas, kuru mērķis būtu iekļaut romu izcelsmes bērnu vecākus savu bērnu mācību procesā un savu bērnu kā skolēnu un personību izaugsmē; uzsver, ka dalībvalstu spēja nodrošināt romu izcelsmes vecāku iesaistīšanos ir lielā mērā atkarīga no daudziem faktoriem — gan sociāliem, gan ekonomiskiem —, un lūdz ar veselības aprūpi, ar maltītēm skolās un apģērbu sniegt īpašu atbalstu romu izcelsmes ģimenēm, kuras saskaras ar ekonomiskām, sociālām un medicīniskām, kā arī ar mājokļiem saistītām grūtībām; uzskata, ka būtu jāizstrādā jaunas iespējas turpināt izglītību tiem bērniem, kuri ir pametuši skolu un/vai ir analfabēti un kuriem trūkst pamatiemaņu; aicina dalībvalstis šajā sakarā pilnībā izmantot Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām;

37.

aicina ES dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes bērniem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp mācības vietējai kopienai lietderīgu projektu formā un mūžizglītības iespējas; aicina dalībvalstis standarta skolu programmās un plašsaziņas līdzekļos strukturāli pievērsties cieņai pret daudzveidību, starpkultūru izpratnei un cilvēktiesībām un iekļaut savās skolu mācību programmās cilvēktiesību, līderības un demokrātiska pilsoniskuma mācības, kā arī romu vēsturi, un izplatīt un paplašināt romu universitāšu programmas Eiropas līmenī;

38.

aicina dalībvalstis izstrādāt tiesību aktus un politikas pasākumus, kuru mērķis būtu nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus visiem romu izcelsmes bērniem, kuri nepareizi diagnosticēti un ievietoti speciālās skolās vai, pamatojoties uz etnisko izcelsmi, ievietoti klasēs un skolās, kurās ir tikai romu izcelsmes bērni, un kuriem līdz ar to ir tikušas liegtas pamattiesības un iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un labu darbu;

39.

uzskata, ka Covid-19 dēļ ir bijis nepieciešams aktīvi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un uz tām balstītas metodes; tomēr uzsver, ka pandēmija ir parādījusi nepietiekamo gatavību digitālajai pārvaidei, jo daudzām romu izcelsmes ģimenēm un skolām, kurās mācās viņu bērni, nav atbilstošu IKT rīku un prasmju, turklāt tās bieži vien nevar atļauties elektrību un digitālo sakaru iespējas, tāpēc uzskata, ka IKT ierīces pieejamība ir pagrieziena punkts ceļā uz digitālo izglītību, un attiecīgi mudina Komisiju izveidot IKT rīku fondu un izdalīt tajā apkopotos rīkus visneaizsargātākajām ģimenēm un bērniem, lai sniegtu viņiem galvenos tālmācībai nepieciešamos rīkus un sagatavotu viņus digitālajam laikmetam; uzskata, ka interneta pieejamība un IKT prasmes ir pamats jebkura pilsoņa dzīvei gaidāmajā digitālajā laikmetā, un ka tādējādi tās ir būtiskas arī romu izcelsmes cilvēku iespēju palielināšanai; tāpēc aicina Komisiju iestrādāt noteikumus par interneta pieejamību laikposmam pēc 2020. gada paredzētajā priekšlikumā; aicina dalībvalstis iekļaut IKT prasmes savā mācību programmā jau no agrīna vecuma un ieguldīt līdzekļus digitālās pratības programmās, ar kurām var atbalstīt romu izcelsmes bērnus;

40.

aicina dalībvalstis popularizēt romu valodu, kultūru un vēsturi skolu mācību programmās, muzejos un citos kultūras un vēstures izpausmju veidos un atzīt romu kultūras kā Eiropas mantojuma daļas ieguldījumu; aicina dalībvalstis izstrādāt saskaņotus un konsekventus pasākumus ar atbilstošu budžetu, kuru nolūks būtu stimulēt, atbalstīt un veicināt romu mākslu un kultūru, pētīt un saglabāt romu tradicionālās kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu, kā arī atjaunot un veicināt romu tradicionālo amatniecību;

Kvalitatīvi un par pieņemamu cenu pieejami mājokļu, taisnīgums vides jomā

41.

uzsver, ka mājoklis ir nevis noderīga lieta, bet gan nepieciešamība, jo bez tā cilvēki nevar pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un piekļūt pamattiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis savās politikas nostādnēs iekļaut ieteikumus, kas ietverti Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra ziņojumā “Tiesības uz mājokli par pieņemamu cenu — Eiropas novārtā atstātais pienākums”, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis nekavējoties piekrīt uzņemties saistības saskaņā ar pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. pantu par tiesībām uz mājokli, un lai palielinātu ieguldījumus sociālajos un cenas ziņā pieejamos mājokļos nolūkā izskaust pārmērīgu mājokļu izmaksu slogu, jo īpaši marginalizēto iedzīvotāju grupu vidū;

42.

stingri mudina dalībvalstis nodrošināt, ka romu izcelsmes cilvēki tiek pienācīgi reģistrēti ar personu apliecinošiem dokumentiem un dzimšanas apliecībām, un ka tāpat tiek reģistrēti arī viņu īpašums (zeme un mājoklis), un nodrošināt elastīgākas juridiskās un administratīvās procedūras nākotnē;

43.

aicina dalībvalstis minimizēt Covid-19 pandēmijas ietekmi pārapdzīvotos mājokļos, kur necilvēcīgos apstākļos dzīvo romu izcelsmes cilvēki, legalizējot viņu neoficiālās apmetnes, investējot jaunlegalizēto neoficiālo apmetņu infrastruktūrā un mājokļu uzlabošanā;

44.

aicina dalībvalstis ieviest visaptverošu mehānismu, kura mērķis būtu nodrošināt, ka tiek novērsta romu izcelsmes cilvēku diskriminācija mājokļu jomā un pārkāpumi pret viņiem un ka par faktiskiem diskriminācijas gadījumiem un pārkāpumiem tiek piemērotas sankcijas, tiek risināta bezpajumtniecības problēma un nodrošināts pietiekams skaits piemērotu apmešanās vietu romu izcelsmes klejotāju grupām; aicina dalībvalstis nepieļaut romu izcelsmes cilvēku turpmāku piespiedu izlikšanu no mājokļiem, nodrošinot, ka šāda prakse vienmēr notiek, pilnībā ievērojot starptautiskos, Eiropas un valsts tiesību aktus; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka attiecīgajām personām tiek sniegts pamatots uzteikums un pienācīga informācija, un norāda, ka izlikšana no mājokļa nebūtu pieļaujama, ja vietā netiek piedāvāts standartiem atbilstošs, cenas ziņā pieņemams un kvalitatīvs mājoklis desegregētos apstākļos, kurā pieejami sabiedriskie pakalpojumi; uzsver, ka ir steidzami vajadzīgas publiskās investīcijas, lai novērstu segregāciju; aicina dalībvalstis veicināt telpisko desegregāciju; norāda, ka ģeogrāfiskā izolācija un mājokļu segregācija ierobežo etnisko minoritāšu iespējas iegūt labu darbu neatkarīgi no kvalifikācijas līmeņa; atzīmē, ka ir svarīgi rast izlikšanas problēmas risinājumus, sadarbojoties ar dažādām iestādēm, savukārt pasākumi romu izcelsmes cilvēku mājokļu jomā būtu jāintegrē plašākās valsts darbībās un likumdošanas iniciatīvās, kuru centrā ir sociālie mājokļi vai palīdzības programmas;

45.

atgādina, ka Covid-19 uzliesmojuma sekas visā ES galvenokārt izjūt vistrūcīgākās personas, tostarp romu izcelsmes cilvēku kopienas, un pauž nožēlu par to, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ romu izcelsmes cilvēku kopienas tiek vēl vairāk diskriminētas un atstumtas; aicina dalībvalstis Covid-19 krīzes apstākļos pieņemt ārkārtas pasākumus, ar ko novērst ūdens, pietiekamas sanitārijas, elektrības un vajadzīgās infrastruktūras trūkumu nabadzīgās romu izcelsmes cilvēku kopienās; aicina dalībvalstis romu izcelsmes cilvēku apmetnes pilnībā iekļaut dezinfekcijas pasākumos, aizliegt pamata sabiedrisko pakalpojumu apturēšanu pandēmijas laikā, apsvērt iespēju visneaizsargātākajiem cilvēkiem un tiem, kas zaudējuši ienākumus, subsidēt patēriņa izmaksas vai iesaldēt maksājumus līdz atveseļošanas plāna perioda beigām, finansiāli atbalstīt vientuļos vecākus / vientuļās mātes bērnu aprūpes, īres maksājumu un citu mājsaimniecības izdevumu aspektā, lai mazinātu finansiālo slogu, it sevišķi darba zaudēšanas kontekstā;

46.

aicina visā ES īstenot Orhūsas konvenciju, kas sasaista vides tiesības un cilvēktiesības; iesaka vides netaisnību aspektu integrēt laikposmam pēc 2020. gada paredzētajā priekšlikumā un aicina Komisiju risināt dažādo vidiskās diskriminācijas formu problēmu;

Romu izcelsmes sievietes un meitenes

47.

uzsver nepieciešamību par prioritāti izvirzīt dzimumu perspektīvu un dzimumsensitīvu politiku, kā arī vardarbības (tostarp cilvēku tirdzniecības) apkarošanu; mudina visas dalībvalstis, kuras Stambulas konvenciju vēl nav ratificējušas, to steidzami izdarīt; norāda, ka turpmākajās politikas nostādnēs ir jāatzīst šīs atšķirības un tās jānovērš, nodrošinot romu izcelsmes sievietēm īpašus intervences pasākumus un īpašus atbalsta veidus; uzsver – tā kā romu izcelsmes sievietes un meitenes cieš no multiplās diskriminācijas, būtu jāparedz īpaši pasākumi viņu iespēju palielināšanai;

48.

tāpēc aicina dalībvalstu valdības, vietējās pārvaldes iestādes un attiecīgā gadījumā ES iestādes ar sieviešu organizāciju, un attiecīgo ieinteresēto personu starpniecību iesaistīt romu izcelsmes sievietes NRIS sagatavošanā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā un izveidot saiknes starp dzimumu līdztiesības struktūrām, sieviešu tiesību organizācijām un sociālās iekļaušanas stratēģijām, lai vairotu kopienu uzticēšanos un garantētu, ka tiek ņemti vērā vietējie apstākļi;

49.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to iekļaušanas valsts stratēģijās ir iekļauta īpaša nodaļa par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību un ka katrā sadaļā, īpaši finansējuma piešķiršanas sadaļās, ir piemēroti dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pasākumi, kuru mērķis ir sieviešu tiesību veicināšana, un dzimumu līdztiesības perspektīva, ievērojot Padomes secinājumus par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kuros uzsvērta vajadzība visās politikās un darbībās romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas veicināšanai piemērot dzimumperspektīvu; aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt, vai politikas virzieni palīdz panākt romu izcelsmes sievietēm un meitenēm vēlamos uzlabojumus, un veikt pasākumus progresa trūkuma gadījumā;

50.

aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus romu izcelsmes sieviešu atbalstam, lai viņām sniegtu iespējas pilnībā īstenot savu potenciālu un rīkoties kā neatkarīgiem, pašpārliecinātiem un emancipētām aktīvām pilsonēm; aicina dalībvalstis paplašināt romu veselības un skolu mediācijas sistēmas, visās romu izcelsmes cilvēku kopienās obligāti nodrošināt vienu mediatoru uz katriem 500 cilvēkiem un pienācīgi finansēt un atbalstīt šīs sistēmas, piešķirot mediatoriem nozīmīgāku lomu iekļaušanas procesā;

51.

aicina Komisiju un dalībvalstis skaidrāk iekļaut romu izcelsmes meitenes un sievietes darba tirgus politikas virzienos, tostarp Garantijā jauniešiem;

52.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes sieviešu un bērnu pamattiesību ievērošanu un ar informācijas kampaņu palīdzību uzlabot romu izcelsmes sieviešu un meiteņu informētību par savām tiesībām, kuras viņām nodrošinātas spēkā esošajos valsts tiesību aktos par dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, un turpināt cīnīties pret patriarhālām un seksistiskām tradīcijām;

Kvalitatīvi nodarbinātības dienesti

53.

aicina dalībvalstis nodrošināt kvalitatīvus nodarbinātības dienestus romu izcelsmes jauniešiem, tostarp tiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu un kuri saskaras ar galēju nabadzību;

54.

aicina Komisiju nākt klajā ar paziņojumu par dalībvalstīm un darba devējiem paredzētām vadlīnijām un standartiem no diskriminācijas brīvai darbā pieņemšanas politikai, tostarp ieteikumiem par līdztiesības plānu pieņemšanu uzņēmuma līmenī un nozaru koplīgumos un daudzveidības darba grupu ieviešanu darbavietā, ieskaitot cīņu pret stereotipiem, aizspriedumiem un negatīvu attieksmi, diskriminācijas novēršanu darbā pieņemšanas procesos, paaugstināšanu, darba samaksu un piekļuvi apmācībām; uzsver, ka šie līdztiesības rīcības plāni būtu jāizmanto arī nolūkā veicināt etnisko un kultūras daudzveidību darbavietā, izstrādāt iekšējos noteikumus pret rasismu un ar rasismu saistītu diskrimināciju un aizskarošu izturēšanos darbavietā, monitorēt un pārskatīt darbaspēka pieņemšanu darbā, karjeras izaugsmi un paturēšanu darbā līdztiesības aspektā, lai identificētu tiešas vai netiešas diskriminējošas prakses un pieņemtu korektīvos pasākumus, kas katrā no šīm jomām mazinātu nelīdztiesību, un šajā nolūkā vāktu līdztiesības datus, ievērojot privātuma un pamattiesību normas;

55.

uzsver, ka romu izcelsmes cilvēku nodarbinātības jomā vissvarīgākie risināmie jautājumi ir efektīva pāreja no izglītības uz atvērto darba tirgu; uzsver, ka ir svarīgi vērsties pret dažādām neoficiālas nodarbinātības formām un darba devēju īstenotu diskrimināciju, saskaņot darbaspēka pieprasījumu ar piedāvājumu;

56.

aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos pieņemt rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai un romu izcelsmes cilvēku iekļautību pievienot sociālo rezultātu pārskata indikatoriem; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes cilvēkiem iespējas iegūt labu darbu, taisnīgu atalgojumu un darba apstākļus, kā arī garantēt, ka sociālās aizsardzības sistēmas un sociālie pakalpojumi ir adekvāti, piekļūstami un izmantojami visiem potenciālajiem saņēmējiem un ietver vispārējo veselības apdrošināšanu bez diskriminācijas, kā arī minimālā ienākuma shēmas un pensiju tiesības;

o o

57.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, dalībvalstu un kandidātvalstu zemāka administratīvā līmeņa parlamentiem un padomēm, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Reģionu komitejai, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(3) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(4) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

(5) OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

(6) OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp.

(7) OV C 346, 27.9.2018., 171. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0075.

(10) OV C 463, 21.12.2018., 21. lpp.

(11) OV C 162, 10.5.2019., 24. lpp.

(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0428.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0447.

(14) Eiropas Komisija, Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu — 2019. gads.

(15) Eiropas Komisija. ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām vidusposma novērtējums.

(16) FRA, Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums, rezultātu izlase par romiem, 2016.

(17) FRA, Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums, rezultātu izlase par romiem, 2016.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/117

P9_TA(2020)0230

Gatavošanās Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā (2020/2774(RSP))

(2021/C 385/11)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām (1), 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā (2), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par pašreizējo cilvēktiesību situāciju Turcijā (3), 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju (4) un 2019. gada 19. septembra rezolūciju par stāvokli Turcijā, jo īpaši par ievēlēto mēru atcelšanu no amata (5), un 2014. gada 13. novembra rezolūciju par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 9. jūlija debates par stabilitāti un drošību Vidusjūras austrumdaļā un Turcijas negatīvo lomu,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu attiecībā uz paziņojumu par ES paplašināšanās politiku (COM(2019)0260), kam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2019)0220),

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell iepriekšējos paziņojumus par Turcijas urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā, jo īpaši 2020. gada 16. augusta paziņojumu par Turcijas urbšanas darbību atsākšanu Vidusjūras austrumdaļā, ņemot viņa vērā piezīmes preses konferencē pēc viņa tikšanās ar Turcijas ārlietu ministru Mevlut Çavuşoğlu2020. gada 6. jūlijā, piezīmes pēc viņa tikšanās ar Grieķijas aizsardzības ministru Nikolaos Panagiotopoulos2020. gada 25. jūnijā un piezīmes pēc viņa tikšanās ar Kipras ārlietu ministru Nikos Christodoulides2020. gada 26. jūnijā,

—

ņemot vērā attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus par Turciju un jo īpaši Eiropadomes 2020. gada 19. augusta secinājumus par Vidusjūras austrumdaļu, 2020. gada 27. februāra secinājumus par Turcijas nelikumīgām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā un Padomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus par Turcijas nelikumīgām urbšanas darbībām Kipras ekskluzīvajā ekonomikas zonā,

—	ņemot vērā ES ārlietu ministru 2020. gada 15. maija un 2020. gada 14. augusta paziņojumus par stāvokli Vidusjūras austrumdaļā,

—	ņemot vērā 2020. gada 28. augusta neformālās ES ārlietu ministru sanāksmes (“Gimnihas sanāksmes”) rezultātus,

—	ņemot vērā 1949. gada NATO līgumu un NATO ģenerālsekretāra 2020. gada 3. septembra paziņojumu,

—	ņemot vērā Ajaccio deklarāciju pēc Savienības dienvidu valstu septītā samita (MED7), kas notika 2020. gada 10. septembrī,

—	ņemot vērā attiecīgās starptautiskās paražu tiesības un 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kuras puses ir Grieķija un Kipra, kā arī Eiropas Savienība, un ANO Statūtus,

—	ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas (ICJ) dibināšanas dokumentus, kā arī precedentus, kas noteikti tās judikatūrā,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Vidusjūras austrumdaļu — ES stratēģiski svarīgu teritoriju un visu Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionu mieram un stabilitātei svarīgu teritoriju — apdraud ilgstošs, daudzslāņains politisku, ekonomisku un ģeostratēģisku strīdu kopums; tā kā saspīlējuma palielināšanos Vidusjūras austrumdaļā veicina Turcijas vienpusējie pasākumi, tostarp militāra rīcība, iekļaujoša diplomātiskā dialoga trūkums un neveiksmīgie centieni risināt konfliktu starpniecības ceļā, par ko ir jāpauž nožēla;

tā kā kopš 2000. gadu sākuma, kad tika atklāti dabasgāzes krājumi, Turcija ir izvirzījusi pretenzijas kaimiņvalstīm attiecībā uz starptautiskajām tiesībām un to ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ) delimitāciju; tā kā ievērojamu gāzes rezervju atklāšana Vidusjūrā, tostarp Leviathan atradnes atklāšana 2010. gadā, kurai 2015. gadā sekoja Ēģiptes atkrastē atklātā Zohr gāzes atradne, kas ir līdz šim lielākā atklātā dabasgāzes iegula Vidusjūrā, ir radījusi aktīvu interesi par šo reģionu un novedusi pie turpmākas izpētes un urbšanas 2018. un 2019. gadā;

tā kā Turcija nav parakstījusi UNCLOS, kuras līgumslēdzējas puses ir Grieķija un Kipra, jo turpinās jūrlietu strīds par EEZ delimitāciju; tā kā Grieķija un Turcija atšķirīgi interpretē jūras tiesības, kas attīstās un ir sarežģītas pēc būtības; tā kā pastāv savstarpējās prasības, ka otra puse interpretē jūras tiesības tādā veidā, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un ka otras puses darbības ir nelikumīgas; tā kā kopš 1973. gada novembra vēl joprojām nav atrisināts augstāk minētais strīds par EEZ delimitāciju un kontinentālo šelfu starp Turciju, no vienas puses, un Grieķiju un Kipru, no otras puses;

tā kā Turcija ir kandidātvalsts un nozīmīga ES partnere un tiek sagaidīts, ka tā kā kandidātvalsts ievēros visaugstākos demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma standartus, tostarp ievēros starptautiskās konvencijas; tā kā ES ir skaidri pārliecināta un apņēmības pilna aizstāvēt Eiropas Savienības intereses, apliecinot savu nelokāmo atbalstu un solidaritāti ar Grieķiju un Kipru un ievērojot starptautiskās tiesības;

tā kā nelikumīgās izpētes un urbšanas darbības, ko Turcija veic Vidusjūras austrumdaļā, izraisa intensīvu un bīstamu militarizāciju Vidusjūras austrumdaļā, tādējādi nopietni apdraudot mieru un drošību visā reģionā; tā kā, lai atbalstītu Grieķiju un Kipru, Francija 2020. gada 12. augustā šajā reģionā izvietoja divus jūras karakuģus un kaujas lidmašīnas un 2020. gada 26. augustā kopā ar Grieķiju, Kipru un Itāliju piedalījās militārās mācībās;

tā kā 2020. gada 10. jūnijā Francijas karakuģis saskārās ar ārkārtīgi naidīgu Turcijas karakuģu reakciju, kad tas NATO Jūras gvardes misijas ietvaros lūdza pārbaudīt Turcijas kuģi, ko turēja aizdomās par ANO Lībijai noteikto ieroču embargo pārkāpšanu; tā kā kopš 2020. gada janvāra Grieķija ir reģistrējusi vairāk nekā 600 gadījumu, kad Turcijas gaisa spēku lidaparāti ir ielidojuši tās gaisa telpā; tā kā šīs Turcijas darbības pavada arvien naidīgāka retorika pret Grieķiju un Kipru, citām ES dalībvalstīm un pašu ES;

tā kā izpētes sarunas starp Grieķiju un Turciju ir apturētas kopš 2016. gada marta; tā kā gan Grieķijas premjerministrs, gan Turcijas prezidents pēc tikšanās ANO Ģenerālajā asamblejā 2019. gada septembrī deva pozitīvu impulsu divpusējām attiecībām un politiskā dialoga atsākšanai decembrī, kam sekoja augsta līmeņa amatpersonu tikšanās 2020. gada janvārī Ankarā, un 2020. gada februārī Atēnās tika apspriesti uzticības veicināšanas pasākumi;

tā kā 2019. gada janvārī Kipras, Ēģiptes, Grieķijas, Izraēlas, Itālijas, Jordānijas valdība un Palestīniešu pašpārvalde izveidoja Vidusjūras austrumdaļas gāzes forumu — daudznacionālu struktūru, kuras uzdevums ir attīstīt reģionālo gāzes tirgu un resursu attīstības mehānismu; tā kā Turcijas Ārlietu ministrija to ir kritizējusi, apgalvojot, ka tās mērķis ir izslēgt Ankaru no reģionālās sadarbības un koordinācijas gāzes tirgū;

tā kā Turcija un Lībijas Nacionālās saskaņas valdība 2019. gada novembrī parakstīja saprašanās memorandu (SM), nosakot jaunu jūras jurisdikciju delimitāciju starp šīm abām valstīm, neraugoties uz to, ka to piekrastes nesaskaras un tām nav savstarpēji pretēju krastu; tā kā Turcijas un Lībijas saprašanās memorands par jūras jurisdikciju delimitāciju Vidusjūrā pārkāpj trešo valstu suverēnās tiesības, neatbilst jūras tiesībām un nevar radīt nekādas juridiskas sekas trešām valstīm; tā kā, ja šis saprašanās memorands tiks piemērots, tas faktiski nošķirs Vidusjūras austrumu un rietumu daļu un tādējādi apdraudēs jūras drošību;

tā kā 2020. gada 20. aprīlī Turcija nosūtīja uz Kipras EEZ urbšanas darbu kuģi “Yavuz”, kuru pavadīja Turcijas karakuģis; tā kā 2020. gada 30. jūlijā Turcija nosūtīja uz Kipras EEZ seismiskās izpētes kuģi “Barbaros”, kuru pavadīja Turcijas karakuģis un vēl viens palīgkuģis; tā kā 2020. gada 10. augustā Turcija nosūtīja pētniecības kuģi “Oruç Reis”, kuru pavadīja 17 karakuģi, uz Grieķijas ūdeņiem, lai tas kartētu jūras teritoriju, kurā varētu veikt naftas un gāzes urbumus un uz kuru jurisdikcijas tiesības ir izvirzījusi arī Turcija; tā kā Grieķija reaģēja, nosūtot savus karakuģus, lai izsekotu Turcijas kuģus, no kuriem viens sadūrās ar Grieķijas kuģi; tā kā 2020. gada 31. augustā Turcija atkal pagarināja laiku izpētei, ko “Oruç Reis” veic Vidusjūras austrumdaļā, līdz 2020. gada 12. septembrim; tā kā Turcijas jūras trauksmes paziņojums (Navtex) attiecas uz teritoriju, kas atrodas Grieķijas kontinentālajā šelfā; tā kā šīs Turcijas darbības ir izraisījušas Grieķijas un Turcijas attiecību būtisku pasliktināšanos;

tā kā pēc tam, kad beidzās termiņš 2020. gada 10. augustā izdotajam Navtex attiecībā uz ūdeņiem starp Turciju, Kipru un Krētu, Turcijas seismiskās pētniecības kuģis “Oruç Reis”2020. gada 13. septembrī atgriezās ūdeņos netālu no Antālijas dienvidu provinces — un šāds solis varētu palīdzēt mazināt spriedzi starp Ankaru un Atēnām;

tā kā ierobežojošo pasākumu režīms, atbildot uz nelikumīgām urbšanas darbībām, ko Turcija veic Vidusjūras austrumdaļā, tika izveidots 2019. gada novembrī pēc tam, kad Padome vairākkārt bija paudusi bažas un stingri nosodījusi urbšanas darbības vairākos secinājumu kopumos, tostarp Eiropadomes 2018. gada 22. marta un 2019. gada 20. jūnija secinājumos; tā kā 2020. gada 27. februārī Padome iekļāva ES sankciju sarakstā divus Turcijas Naftas korporācijas (TPAO) vadītājus, nosakot ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu — pēc Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā; tā kā 2020. gada 28. augustā Padomes neformālā sanāksme (“Gimnihas sanāksme”) aicināja noteikt turpmākas mērķtiecīgas sankcijas pret Turciju gadījumā, ja tā nemazina saspīlējumu reģionā; tā kā šos ierobežojošos pasākumus apspriedīs Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2020. gada 24. un 25. septembrī; tā kā 2020. gada 10. septembrī Vidusjūras reģiona valstu Med7 samitā valstu vadītāji pauda pilnīgu atbalstu un solidaritāti ar Grieķiju un pauda nožēlu, ka Turcija nav reaģējusi uz ES atkārtotajiem aicinājumiem izbeigt vienpusējās un nelikumīgās darbības Vidusjūras austrumdaļā un Egejas jūrā;

tā kā PV/AP J. Borrell, kurš ir aktīvi darbojies šajā reģionā, kopā ar Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti Vāciju meklē risinājumus dialogā starp Turciju, Grieķiju un Kipru; tā kā, lai sekmētu šo dialogu, Turcijai ir jāatturas no vienpusējām darbībām; tā kā Padomes prezidentvalsts Vācijas jūlijā un augustā īstenotie starpniecības mēģinājumi, diemžēl, nebija sekmīgi; tā kā 2020. gada 6. augustā Ēģipte un Grieķija noslēdza divpusēju nolīgumu jūrniecības jomā, nospraužot EEZ robežas attiecībā uz naftas un gāzes urbšanas tiesībām, bet Grieķijas sarunas ar Turciju un Kipru par šo jautājumu ilgst jau 15 gadus un vēl nav beigušās;

tā kā NATO ir arī ierosinājusi dažādas iniciatīvas dialogam starp Grieķiju un Turciju un palīdzējusi tām risināt savstarpējās sarunas; tā kā NATO līguma 1. pantā ir noteikts, ka līguma puses apņemas ar mierīgiem paņēmieniem atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar savu rīcību neapdraudot starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās atturēties no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem;

tā kā ANO Statūtos ir noteikts, ka valstīm ir jāapņemas ar mierīgiem paņēmieniem atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar savu rīcību neapdraudot starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās atturēties no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem,

pauž nopietnas bažas par patlaban notiekošo strīdu un ar to saistīto turpmākas militārās eskalācijas risku Vidusjūras reģiona austrumdaļā starp ES dalībvalstīm un ES kandidātvalsti; pauž stingru pārliecību, ka ilgtspējīgu konfliktu atrisināšanu var panākt tikai ar dialoga, diplomātijas un sarunu palīdzību, ievērojot labo gribu un starptautiskās tiesības;

nosoda Turcijas nelikumīgās darbības Grieķijas un Kipras kontinentālajā šelfā / EEZ, jo tās pārkāpj ES dalībvalstu suverēnās tiesības, un pauž pilnīgu solidaritāti ar Grieķiju un Kipru; mudina Turciju iesaistīties strīdu miermīlīgā atrisināšanā un atturēties no jebkādām vienpusējām un nelikumīgām darbībām vai draudiem, jo tas varētu negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības;

atzinīgi vērtē Turcijas 2020. gada 12. septembra lēmumu atsaukt seismiskās pētniecības kuģi Oruç Reis, tādējādi sperot pirmo soli, lai mazinātu spriedzi Vidusjūras reģiona austrumdaļā; nosoda Turcijas 2020. gada 15. septembra lēmumu izdot jaunu Navtex, lai pagarinātu Yavuz urbšanas kuģa darbības termiņu līdz 2020. gada 12. oktobrim; mudina Turciju izrādīt savaldību un turpināt aktīvi veicināt situācijas deeskalāciju, tostarp, ievērojot visu tās kaimiņvalstu teritoriālo integritāti un suverenitāti, nekavējoties izbeidzot jebkādas turpmākas nelikumīgas izpētes un urbšanas darbības Vidusjūras austrumdaļā, atturoties no Grieķijas gaisa telpas un Grieķijas un Kipras teritoriālo ūdeņu robežu pārkāpšanas un norobežojoties no nacionālistiskas un kareivīgas retorikas; noraida draudu un ļaunprātīgas izturēšanās pret dalībvalstīm un ES izmantošanu kā nepieņemamu un uzskata, ka šāda izturēšanās ES kandidātvalstij nav piedienīga;

uzsver nepieciešamību rast risinājumu ar diplomātiskiem līdzekļiem, starpniecību un starptautiskajām tiesībām un stingri atbalsta konfliktā iesaistīto pušu atgriešanos pie dialoga; aicina visus iesaistītos dalībniekus, jo īpaši Turciju, apņemties steidzami mazināt saspīlējumu, atsaucot savus militāros spēku no šā reģiona, lai nodrošinātu dialogu un efektīvu sadarbību;

aicina Turciju, kā ES kandidātvalsti, pilnībā ievērot jūras tiesības un ES dalībvalstu Grieķijas un Kipras suverenitāti pār to teritoriālajiem ūdeņiem, kā arī to suverēnās tiesības pār to jūras zonām; atkārtoti aicina Turcijas valdību parakstīt un ratificēt UNCLOS un atgādina, ka, lai gan Turcija nav parakstījusi šo konvenciju, paražu tiesības paredz EEZ pat neapdzīvotām salām;

pauž nožēlu par to, ka pieaugošā spriedze apdraud izredzes atsākt tiešas sarunas par Kipras jautājuma visaptverošu atrisināšanu, lai gan tas joprojām ir visefektīvākais veids, kā noteikt robežas starp Kipras un Turcijas EEZ; mudina visas iesaistītās puses aktīvi atbalstīt sarunas par taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu Kipras jautājuma risinājumu ANO sistēmā, kā ir noteikts attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ES acquis un ievērojot principus, kas ir Savienības pamatā;

atzinīgi vērtē Kipras un Grieķijas valdības aicinājumu Turcijai godprātīgi risināt sarunas par jūras robežu noteikšanu starp to attiecīgajiem krastiem; mudina puses uzticēt attiecīgo strīdu risināšanu Starptautiskajai Tiesai (ICJ) Hāgā vai izmantot starptautisko šķīrējtiesu, ja izlīgumu nevar panākt ar starpniecības palīdzību;

atzinīgi vērtē ES, jo īpaši AP/PV J. Borrell un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Vācijas, kā arī citu starptautisku iestāžu, piemēram, NATO, centienus palīdzēt rast risinājumu, izmantojot dialogu un diplomātiju; aicina visas puses, iesaistoties patiesā kolektīvā sadarbībā, labticīgi risināt sarunas par EEZ un kontinentālā šelfa robežu noteikšanu, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un labu kaimiņattiecību principu; atbalsta priekšlikumu sarīkot daudzpusēju Vidusjūras reģiona austrumdaļai veltītu konferenci, kurā piedalītos visi iesaistītie dalībnieki, lai nodrošinātu platformu strīdu izšķiršanai ar dialoga palīdzību;

aicina Komisiju un visas dalībvalstis īstenot plašāku, iekļaujošu dialogu ar Turciju, veidot Vidusjūras reģionam paredzētu visaptverošu un stratēģisku drošības struktūru un attīstīt sadarbību enerģētikas jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā dialogā arī turpmāk stingri ievērot Savienības pamatvērtības un principus, tostarp cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu un solidaritātes principu;

10.

steidzami aicina veikt visaptverošu vides riska novērtējumu visām urbšanas darbībām, ņemot vērā daudzos riskus, kas ir saistīti ar gāzes izpēti jūrā attiecībā uz vidi, darbaspēku un vietējiem iedzīvotājiem; aicina visas iesaistītās puses veikt ieguldījumus atjaunojamos energoresursos un ilgtspējīgā un klimatam draudzīgā nākotnē un aicina ES atbalstīt tāda zaļā kursa izstrādi Vidusjūras reģionam, kurš saturētu ieguldījumu plānus atjaunojamajā enerģijā plašākā reģionā, lai novērstu domstarpības saistībā ar ierobežotajiem fosilajiem iežiem, kas kaitē klimatam un videi;

11.

pauž nopietnas bažas par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas attiecībās, galvenokārt saistībā ar smago cilvēktiesību situāciju Turcijā un demokrātijas un tiesiskuma vājināšanos; uzsver Turcijas vienpusējo ārpolitikas iniciatīvu agrāko un pašreizējo negatīvo ietekmi plašākā reģionā un to, ka Turcijas nelikumīgās izpētes un urbšanas darbības Vidusjūras austrumdaļā vēl vairāk pasliktina ES un Turcijas attiecības kopumā; aicina Turciju un ES dalībvalstis apvienot centienus, lai atbalstītu Lībijā pastāvošā konflikta miermīlīgu atrisināšanu un politisko dialogu, un ievērot ANO Drošības padomes noteikto ieroču embargo; pauž nožēlu par Turcijas pašreizējās ārpolitikas un citu Vidusjūras reģionā īstenoto darbību negatīvo ietekmi uz šā reģiona stabilitāti; atkārtoti pauž savu nostāju, kas pausta 2019. gada 24. oktobra rezolūcijā par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām (7);

12.

aicina attiecīgos NATO forumus un jo īpaši Augsta līmeņa darba grupu parasto ieroču kontroles jautājumos steidzami apspriest ieroču kontroli Vidusjūras reģiona austrumdaļā;

13.

atgādina, ka ES un Turcijas parlamentārais dialogs ir svarīgs dialoga un saspīlējuma mazināšanas centienu elements; pauž dziļu nožēlu par Turcijas Lielās asamblejas pastāvīgo atteikumu atjaunot ES un Turcijas Apvienotās parlamentārās komitejas (APK) divpusējās sanāksmes; prasa nekavējoties minētās sesijas turpināt;

14.

norāda, ka no turpmākām sankcijām var izvairīties tikai tad, ja noritēs dialogs un patiesa sadarbība, kā arī būs vērojams konkrēts progress uz vietas; aicina Padomi būt gatavai izstrādāt sarakstu ar turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem, ja nav panākts būtisks progress attiecībā uz sadarbību ar Turciju; ierosina, ka šādiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz konkrētām nozarēm un mērķiem; pauž stingru nostāju, ka šīm sankcijām nevajadzētu negatīvi ietekmēt Turcijas iedzīvotājus, mūsu atbalstu Turcijas neatkarīgajai pilsoniskajai sabiedrībai vai Turcijā dzīvojošos bēgļus;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, NATO Parlamentārajai asamblejai un ģenerālsekretāram, Turcijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam un ES dalībvalstīm.

(1) OV C 224, 27.6.2018., 93. lpp.

(2) OV C 215, 19.6.2018., 199. lpp.

(3) OV C 463, 21.12.2018., 56. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0200.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0017.

(6) OV C 285, 5.8.2016., 11. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0049.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/122

P9_TA(2020)0231

Stāvoklis Baltkrievijā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā (2020/2779(RSP))

(2021/C 385/12)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā, jo īpaši Charter 97 lietu (1), 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Baltkrieviju (2), 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (3), 2016. gada 24. novembra rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (4) un 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu Baltkrievijā (5),

—	ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika aizsākta Austrumu partnerība kā ES un sešu tās Austrumeiropas partnervalstu — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas — kopīgs pasākums,

—	ņemot vērā Austrumu partnerības kopīgās deklarācijas, kas pieņemtas 2009. gada samitā Prāgā, 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā, 2015. gada samitā Rīgā un 2017. gada samitā Briselē,

—	ņemot vērā 2020. gada 9. augustā Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas,

—	ņemot vērā Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Eiropas Savienības vārdā sniegtos paziņojumus par prezidenta vēlēšanām, jo īpaši 2020. gada 11. augusta un 2020. gada 17. augusta paziņojumus,

—

ņemot vērā augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka paziņojumus, jo īpaši 2020. gada 7. augusta paziņojumu pirms prezidenta vēlēšanām un 2020. gada 14. jūlija paziņojumu par prezidenta kandidātu nereģistrēšanu, augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka un Kanādas ārlietu ministra 2020. gada 26. augusta kopīgo paziņojumu, kā arī augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra 2020. gada 10. augusta kopīgo paziņojumu par prezidenta vēlēšanām,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2020. gada 13. augusta paziņojumu un piecu politisko grupu vadītāju 2020. gada 17. augusta paziņojumu par stāvokli Baltkrievijā pēc tā sauktajām prezidenta vēlēšanām, kas notika 2020. gada 9. augustā,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes 2020. gada 14. augusta ārkārtas sanāksmes galveno iznākumu un Eiropadomes priekšsēdētāja 2020. gada 19. augusta secinājumus par stāvokli Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām,

—	ņemot vērā PV/AP 2020. gada 7. septembra paziņojumus par patvaļīgiem un neizskaidrotiem arestiem un aizturēšanu politisku iemeslu dēļ un 2020. gada 11. septembra paziņojumu par vardarbības eskalāciju un Koordinācijas padomes locekļu iebiedēšanu,

—	ņemot vērā ES globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku,

—	ņemot vērā EĀDD runaspersonas paziņojumus, jo īpaši 2020. gada 19. jūnija paziņojumu par nesenajiem notikumiem pirms prezidenta vēlēšanām un 2019. gada 18. novembra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. februāra lēmumu pagarināt 2004. gadā noteikto ES embargo ieročiem un aprīkojumam, ko var izmantot iekšējām represijām Baltkrievijā (6),

—	ņemot vērā ODIHR2020. gada 15. jūlija paziņojumu par vēlēšanu novērošanas misijas nesūtīšanu uz Baltkrieviju sakarā ar to, ka nav saņemts uzaicinājums,

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visas cilvēktiesību konvencijas, ko Baltkrievija ir parakstījusi,

—	ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā 2020. gada 10. jūlija ziņojumu,

—	ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2020. gada 17. jūlija paziņojumu un EDSO ODIHR iepriekšējos ziņojumus par vēlēšanām Baltkrievijā,

—	ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2020. gada 10. un 14. augusta paziņojumus par notikumu attīstību pēc vēlēšanām Baltkrievijā,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā, neraugoties uz vairākkārtīgiem mēģinājumiem, Baltkrievijā kopš 2000. gada nav tikusi reģistrēta neviena jauna politiskā partija; tā kā Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija neļāva reģistrēties kā kandidātiem 2020. gada prezidenta vēlēšanās režīmu apdraudošiem politiķiem, kuri, kā ziņots, bija savākuši vairāk nekā 100 000 parakstu, kā to paredz valsts tiesību akti, kas uzsver nesamērīgos un nepamatotos šķēršļus kandidatūras reģistrācijai pretrunā EDSO saistībām un citiem starptautiskajiem standartiem;

tā kā prezidenta kampaņai jau kopš 2020. gada maija sākuma bija raksturīga miermīlīgu protestētāju, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, blogeru un žurnālistu apspiešana visā valstī, kā arī politisko aktīvistu, viņu ģimeņu un atbalstītāju spēcīga iebiedēšana; tā kā par protestēšanu pret režīmu visā valstī ir tikuši aizturēti vairāk nekā 650 miermīlīgu protestētāju, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu;

tā kā Baltkrievijas vēlēšanu process neatbilda Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pamatnostādnēm, kurās prasīts ievērot pamatbrīvības, vienlīdzību, universālumu, politisko plurālismu, uzticēšanos, pārredzamību un pārskatatbildību, neskatoties uz to, ka Baltkrievija ir EDSO dalībvalsts;

D.	tā kā EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misija nevarēja novērot vēlēšanu procesu, jo Baltkrievijas varas iestādes apzināti laikus neizsūtīja uzaicinājumu;

tā kā vēlēšanu laikā tika ziņots par sistemātiskiem pārkāpumiem un starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem, tostarp vēlētāju iebiedēšanu, balsstiesību liegšanu un plaša mēroga protokolu viltošanu vēlēšanu iecirkņos; tā kā neatkarīgi vietējie novērotāji, tostarp tie, kuri uzraudzīja iepriekšēju balsošanu Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, visā valstī ir aizturēti pēc tam, kad viņi bija dokumentējuši daudzus vēlēšanu likuma pārkāpumus;

F.	tā kā Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija par tā saukto vēlēšanu uzvarētāju pasludināja tobrīd prezidenta amatu ieņemošo Aleksandru Lukašenko;

G.	tā kā ticami ziņojumi no visas valsts un vietējā līmeņa sociālo plašsaziņas līdzekļu iniciatīvas liecina par plaša mēroga krāpšanu vēlēšanās par labu tagadējam prezidentam Aleksandram Lukašenko un daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji par uzvarētāju uzskata Svetlanu Tihanovsku;

tā kā vēl nepieredzēti miermīlīgi protesti, kuros pausta vēlme pēc demokrātiskām pārmaiņām un pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanas, sākās tūlīt pēc tā saukto vēlēšanu rezultātu paziņošanas un joprojām turpinās — simtiem tūkstošu pulcējas Baltkrievijas ielās, un nedēļas nogalēs vienotības maršu laikā dalībnieku skaits ir vislielākais, kas parāda Baltkrievijas sabiedrības neapmierinātības un mobilizācijas līmeni;

I.	tā kā protestus pavadīja plaši streiki rūpnīcās, tostarp dažādu ekonomikas nozaru lielos valsts uzņēmumos, privātos uzņēmumos, skolās, augstskolās, pilsētās, mazpilsētās un ciematos visā valstī;

J.	tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis neatzina prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo bija nopietnas šaubas par vēlēšanu godīgumu un plaši izplatīti ziņojumi par falsifikāciju; tā kā tagadējā prezidenta Lukašenko šābrīža pilnvaru termiņš beidzas 2020. gada 5. novembrī;

K.	tā kā Baltkrievijas iedzīvotāju protesti ir sasnieguši vēl nepieredzētu mērogu un tie aptver visu valsti un visas paaudzes — ar skaidri redzamu sieviešu līderību;

tā kā Baltkrievijas varas iestādes uz likumīgiem un miermīlīgiem protestiem reaģēja ar nesamērīgu vardarbību; tā kā drošības spēku reakcija uz miermīlīgajiem protestiem ir bijusi ļoti barga, bieži vien izmantojot pārmērīgu, nevajadzīgu un nekritisku spēku, piemēram, daudz izmantojot asaru gāzi, stekus, trokšņa granātas un ūdens lielgabalus; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ir ziņojis, ka pēdējās nedēļās ir tikušas aizturētas vairāk nekā 6 700 personas, kas izmantoja savas tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību; tā kā eksperti ir saņēmuši ziņojumus par vismaz 450 spīdzināšanas, seksuālās vardarbības, izvarošanas un sliktas izturēšanās gadījumiem pret personām, kurām atņemta brīvība, un kopš 2020. gada 9. augusta vairāki cilvēki ir pazuduši bez vēsts un atrasti miruši, tostarp Aleksandrs Taraikovskis, Konstantīns Šišmakovs, Aleksandrs Vihors un Genādijs Šutovs;

tā kā tika izveidota Koordinācijas padome, lai nodrošinātu pagaidu institucionālu partneri nacionālā dialoga procesam, kura mērķis ir organizēt jaunas vēlēšanas, kas notiktu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ODIHR uzraudzībā; tā kā kopš tā laika vairāki tūkstoši cilvēku ir pauduši atbalstu tā aicinājumiem rīkot jaunas vēlēšanas un visi vadošie Koordinācijas padomes locekļi ir vajāti, nopratināti vai arestēti (Lilija Vlasova, Maksims Znaks, Sergejs Duļevskis, Marija Koļesņikova); tā kā nepārtrauktā vajāšana un draudi ir likuši opozīcijas vadošajām personām Svetlanai Tihanovskai, Veronikai Cepkalo, Pāvelam Latuško un Olgai Kovaļkovai meklēt patvērumu Eiropas Savienībā; tā kā vēl vienu līderi Mariju Koļesņikovu 2020. gada 7. septembrī dienas laikā Minskā uz ielas nolaupīja maskēti vīrieši netrafarētā autofurgonā; tā kā Nobela prēmijas laureāte Svetlana Aleksejeviča ir vienīgā Koordinācijas padomes prezidija locekle, kas Baltkrievijā ir palikusi brīvībā; tā kā joprojām pastāv nopietnas bažas par viņas drošību, neraugoties uz ārkārtas atbalstu, ko viņa saņēma no Eiropas diplomātiem;

N.	tā kā Eiropadome 2020. gada 19. augusta sanāksmē nolēma noteikt sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā, aizliedzot šīm personām iebraukt ES un iesaldējot viņu finanšu aktīvus ES,

tā kā vēlēšanu kampaņa un prezidenta vēlēšanas notika Covid-19 pandēmijas laikā, kuras ietekmi Baltkrievijas politiskā vadība un varas iestādes pastāvīgi noliedza, kā rezultātā tieši žurnālisti, medicīnas darbinieki un parastie cilvēki izplatīja svarīgu informāciju par pandēmiju un nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, tādā veidā demonstrējot tautas sabiedrisko iesaistīšanos un Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības vitalitāti;

tā kā 2020. gada 27. augustā Krievijas Federācijas prezidents pauda atbalstu Baltkrievijas varas iestādēm represijās pret likumīgu pilsonisko neapmierinātību, piedāvājot izvietot īpašus policijas spēkus; tā kā 2020. gada 21. augustā Lukašenko paziņoja par valsts plašsaziņas līdzekļos strādājošo streikojošo un no amata atkāpušos žurnālistu aizstāšanu ar tā sauktajiem Krievijas plašsaziņas līdzekļu speciālistiem; tā kā Krievija, Ķīna un Turcija bija vienas no pirmajām valstīm, kas apsveica Lukašenko ar viņa krāpniecisko uzvaru vēlēšanās;

tā kā Baltkrievijas varas iestādes turpina vardarbīgi apspiest neatkarīgos Baltkrievijas reportierus un pilsoņu žurnālistus un apzināti mēģina kavēt objektīvu ziņošanu, lai kliedētu vietējās un starptautiskās bažas un nosodījumu, tostarp 2020. gada 29. augustā atsaucot preses akreditāciju vairāk nekā ducim starptautisko reportieru;

tā kā cilvēktiesību stāvoklis Baltkrievijā vēlēšanu kampaņas laikā un pēc vēlēšanām turpināja pasliktināties; tā kā cilvēktiesību aizstāvju darba apstākļi ir pastāvīgi pasliktinājušies un viņi tiek sistemātiski pakļauti iebiedēšanai un aizskaršanai, un viņu pamatbrīvības tiek ierobežotas; tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām izpilda nāvessodu,

uzsver, ka Eiropas Parlaments saskaņā ar Eiropadomes nostāju noraida Baltkrievijā 2020. gada 9. augustā notikušo tā saukto prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo tās tika rīkotas, klaji pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus; pēc pašreizējā pilnvaru termiņa beigām neatzīs Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu;

visstingrākajā veidā nosoda Baltkrievijas varas iestādes par to vardarbīgajām represijām, pēc krāpnieciskajām 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām apspiežot miermīlīgos protestus, kuros pausta prasība pēc taisnīguma, brīvības un demokrātijas; prasa nekavējoties izbeigt vardarbību un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas aizturētas politisku iemeslu dēļ pirms un pēc tā dēvētajām 2020. gada 9. augusta vēlēšanām, un atcelt šīm personām izvirzītās visas apsūdzības, tostarp atbrīvot visas personas, kas aizturētas par piedalīšanos protestos pret vēlēšanu rezultātiem vai pret varas iestāžu īstenoto vardarbību, vai arī ir tikušas aizturētas par atbalsta paušanu šiem protestiem;

nosoda notiekošo iebiedēšanu, vajāšanu un nesamērīgo spēka izmantošanu pret streiku dalībniekiem, Koordinācijas padomes locekļiem un citiem opozīcijas pārstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, neatkarīgiem žurnālistiem un blogeriem; pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus, kas ir patvaļīgi aizturēti pirms un pēc falsificētajām 2020. gada 9. augusta vēlēšanām, tostarp Pāvelu Severiņecu, Nikolaju Statkeviču, Mariju Koļesņikovu, Andreju Jegorovu, Antonu Rodņenkovu un Ivanu Kravcovu; pieprasa pārtraukt jebkādu kriminālvajāšanu politisku iemeslu dēļ;

atzinīgi vērtē to, ka Koordinācijas padome ir to cilvēku pagaidu pārstāvniecība, kuri pieprasa demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā, un ka tā ir atvērta visām politiskajām un sociālajām ieinteresētajām personām;

atbalsta miermīlīgu un demokrātisku varas nodošanu iekļaujoša nacionālā dialoga rezultātā, pilnībā ievērojot Baltkrievijas tautas demokrātiskās tiesības un pamattiesības; šajā sakarībā atkārto Baltkrievijas tautas aicinājumus pēc iespējas drīzāk rīkot jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas starptautiskā uzraudzībā, ko vadītu EDSO/ODIHR, un kas atbilstu starptautiski atzītiem standartiem;

pauž viennozīmīgu atbalstu Baltkrievijas tautas leģitīmajām prasībām un vēlmēm attiecībā uz brīvām un godīgām vēlēšanām, pamattiesībām, cilvēktiesībām, demokrātisku pārstāvību, politisko līdzdalību, cieņu un tiesībām izvēlēties savu likteni; atzīst, ka pašreizējā protestu kustība Baltkrievijā ir balstīta uz vispārēju un plašu prasību pēc Baltkrievijas demokratizācijas, jo šīs valsts iedzīvotājiem ir jābūt tādām pašām pamattiesībām uz demokrātiju un brīvību kā visiem pārējiem Eiropas kontinenta iedzīvotājiem;

aicina Komisiju, PV/AP un Padomi sniegt palīdzību Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai, tostarp Svetlanas Tihanovskas vadītajai Koordinācijas padomei;

pauž atzinību par nozīmīgo ieguldījumu, kuru sniegušas Baltkrievijas drosmīgās sievietes, kuras vada Svetlana Tihanovska, Veronika Cepkalo un Marija Koļesņikova, un viņu atbalstītāji Baltkrievijas tautas leģitīmo prasību paušanā un pārstāvēšanā; norāda, ka daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata Svetlanu Tihanovsku par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju un Baltkrievijas ievēlēto prezidenti;

pieprasa nekavējoties atbrīvot arestētos Koordinācijas padomes locekļus — Liliju Vlasovu, Maksimu Znaku, Sergeju Duļevski un Mariju Koļesņikovu; uzstāj, ka jebkādam nacionālam dialogam jānotiek, pilnībā un netraucēti piedaloties Koordinācijas padomei; atzinīgi vērtē ES dalībvalstu un citu līdzīgi domājošu valstu pārstāvju sniegto aizsardzību Svetlanai Aleksejevičai;

10.

visstingrākajā veidā pauž nožēlu par šausminošajiem vardarbības aktiem, nežēlīgām represijām un spīdzināšanu, kas vērsti pret miermīlīgiem protestētājiem un aizturētajiem; prasa veikt neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par Aleksandra Taraikovska, Aleksandra Vihora, Artjoma Porukova, Genādija Šutova un Konstantīna Šišmakova nāves gadījumiem, kas saistīti ar protestiem;

11.

prasa izbeigt sliktu izturēšanos un spīdzināšanu, Baltkrievijas kriminālkodeksā iekļaut konkrētu spīdzināšanas definīciju, kas atbilstu starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kā arī veikt izmaiņas tiesību aktos, lai noteiktu kriminālatbildību par piespiedu pazušanu;

12.

pieprasa, lai tiktu nodrošinātas iedzīvotāju tiesības uz pulcēšanās, biedrošanās, vārda un viedokļa brīvību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību, un līdz ar to lai tiktu atcelti visi likumos un praksē noteiktie ierobežojumi šo brīvību izmantošanai; stingri nosoda to, ka joprojām tiek piemērots nāvessods, un prasa to nekavējoties pilnīgi atcelt, līdz tam paredzot efektīvas tiesības iesniegt apelāciju spriedumiem par nāvessodu;

13.

pilnībā atbalsta Baltkrievijas darba ņēmējus un neatkarīgās arodbiedrības un aicina Baltkrievijas varas iestādes un darba devējus ievērot Baltkrievijas darba ņēmēju tiesības streikot bez riska tikt atlaistiem, arestētiem vai citādi represētiem atbilstīgi SDO konvencijai Nr. 87 un 98; atbalsta Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas aicinājumu Starptautiskajai Darba organizācijai steidzami iejaukties streiku komiteju vadītāju un neatkarīgo arodbiedrību aktīvistu apcietināšanā un notiesāšanā, lai aizsargātu viņu pulcēšanās un biedrošanās brīvību; pauž atbalstu Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongresa koordinējošajai lomai;

14.

stingri atbalsta ES sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un represijām Baltkrievijā, tostarp Aleksandru Lukašenko; aicina Padomi nekavējoties un ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem īstenot plašas un efektīvas sankcijas pret visiem Baltkrievijas likumpārkāpējiem, kuri vainojami krāpšanā ar vēlēšanām, vardarbībā un represijās Baltkrievijā; aicina Padomi sekot Baltijas valstu piemēram, kuras savā sankciju sarakstā iekļāva Lukašenko, paplašinot sākotnēji ierosināto to personu grupu, pret kurām vērstas sankcijas, lai iekļautu ievērojamu skaitu augsta un vidēja līmeņa amatpersonu, kā arī uzņēmējus, par kuriem ir zināms, ka viņi atbalsta režīmu vai atlaiž savus darbiniekus par piedalīšanos streikos; aicina PV/AP un Padomi izpētīt iespēju iekļaut Krievijas pilsoņus, kuri ir tieši iesaistīti Lukašenko režīma atbalstīšanā Baltkrievijā;

15.

ļoti atzinīgi vērtē EDSO amatā esošā priekšsēdētāja priekšlikumu sadarbībā ar viņa pēcteci palīdzēt Baltkrievijai organizēt dialoga procesu; neatlaidīgi prasa, lai Baltkrievijas varas iestādes pieņemtu gan pašreizējā, gan nākamā EDSO priekšsēdētāja piedāvājumu;

16.

mudina EĀDD un Komisiju sagatavot visaptverošu pārskatu par ES politiku attiecībā uz Baltkrieviju, kuras mērķis ir atbalstīt Baltkrievijas iedzīvotājus un viņu demokrātiskos centienus, kā arī pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus, neatkarīgas apvienības un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus; prasa palielināt ES finansējumu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus iesaldējot visus ES līdzekļu pārskaitījumus pašreizējiem Baltkrievijas valdības un valsts kontrolētajiem projektiem un apturot EIB, ERAB un citus aizdevumus pašreizējam režīmam; mudina ES organizēt līdzekļu devēju konferenci demokrātiskai Baltkrievijai, kurā piedalītos starptautiskās finanšu iestādes, G7 valstis, ES dalībvalstis un iestādes, kā arī citi, kas vēlas apņemties piešķirt vairāku miljardu euro finansējumu, lai atbalstītu turpmākos reformu centienus un ekonomikas pārstrukturēšanu;

17.

aicina EĀDD apturēt sarunas par ES un Baltkrievijas partnerības prioritātēm līdz brīdim, kad būs notikušas brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas;

18.

mudina valdību stiprināt veselības aprūpes sistēmu un pārredzamā un iekļaujošā veidā sniegt Baltkrievijas iedzīvotājiem visu būtisko un dzīvību glābjošo informāciju par pandēmiju; uzsver nepieciešamību uzlabot veselības aprūpes piekļūstamību, pieejamību un kvalitāti ieslodzījuma vietās, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, un medicīnas darbinieku darba apstākļus, ņemot vērā ziņojumus, ka policija nav ļāvusi palīdzēt ievainotajiem protestētājiem un ir arestējusi medicīnas darbiniekus;

19.

mudina ES dalībvalstis atvieglot un paātrināt humanitārā koridora izveidi un vīzu saņemšanas procedūras personām, kuras bēg no Baltkrievijas politisku iemeslu dēļ, vai personām, kurām nepieciešama ārstēšana pret tām pastrādātās vardarbības rezultātā, kā arī sniegt šīm personām un to ģimenēm visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību; aicina Komisiju ātri turpināt efektīvi īstenot ES finansiālo palīdzību, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un represijās cietušos, un mobilizēt lielākus resursus viņu fiziskajam, psiholoģiskajam un materiālajam atbalstam;

20.

aicina ES arī turpmāk veicināt tiešus personiskus kontaktus, atbalstot Baltkrievijas neatkarīgās NVO, PSO, cilvēktiesību aizstāvjus, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un neatkarīgos žurnālistus, radot papildu iespējas Baltkrievijas jauniešiem studēt ES un turpinot atbalstīt Eiropas Humanitāro universitāti; prasa Komisijai steidzami izveidot stipendiju programmu studentiem un zinātniekiem, kas ir izslēgti no Baltkrievijas augstskolām par prodemokrātisku nostāju;

21.

uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas izmeklēšanas par noziegumiem, ko režīms pastrādājis pret Baltkrievijas tautu, un uzsver apņemšanos veicināt šādu izmeklēšanu;

22.

nosoda plašsaziņas līdzekļu un interneta apspiešanu, kā arī žurnālistu un blogeru iebiedēšanu, lai apturētu informācijas plūsmu par stāvokli valstī; uzsver Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības netraucēti piekļūt informācijai; aicina ES izmantot Eiropas Demokrātijas fondu un citus instrumentus, lai atbalstītu šos plašsaziņas līdzekļus un žurnālistus, pret kuriem režīms vērš represijas;

23.

aicina Komisiju, dalībvalstis un EĀDD pilnībā atbalstīt ANO Cilvēktiesību padomes un EDSO Maskavas mehānisma centienus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās organizācijas dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus un ziņo par tiem, kā arī lai nodrošinātu attiecīgo pārskatatbildību un tiesiskumu cietušajiem;

24.

uzsver, ka ir svarīgi vērsties pret jebkādu dezinformācijas izplatīšanu Baltkrievijā attiecībā uz ES, tās dalībvalstīm un iestādēm, pret dezinformāciju Eiropas Savienībā par stāvokli Baltkrievijā, kā arī pret citiem hibrīddraudu veidiem, ko īsteno trešās personas; brīdina režīmu nemēģināt izmantot nacionālās, reliģiskās, etniskās un citas minoritātes kā pastarpinātu mērķi, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no vēlēšanu rezultātu viltošanas un pēc tam notikušajiem masveida protestiem un represijām; nosoda aizliegumu Baltkrievijas katoļu baznīcas vadītājam arhibīskapam Tadeušam Kondrusevičam atgriezties valstī;

25.

nosoda Krievijas Federācijas hibrīdiejaukšanos Baltkrievijā, galvenokārt tā saukto plašsaziņas līdzekļu ekspertu deleģēšanu uz Baltkrievijas valsts plašsaziņas līdzekļiem un padomdevēju deleģēšanu uz militārajām un tiesībaizsardzības aģentūrām, un aicina Krievijas Federācijas valdību pārtraukt jebkādu slēptu vai atklātu iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās; mudina Krievijas Federāciju ievērot starptautiskās tiesības un Baltkrievijas suverenitāti; brīdina, ka Aleksandram Lukašenko nav ne politisku, ne morālu pilnvaru sākt jebkādas turpmākas līgumattiecības Baltkrievijas vārdā, tostarp ar Krievijas iestādēm, kas varētu apdraudēt Baltkrievijas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

26.

uzsver, ka ir svarīgi, lai notikumu attīstība Baltkrievijā paliktu par ES prioritāti; atgādina, ka ES ir jābūt vienotai un uzstājīgai, reaģējot uz stāvokli Baltkrievijā;

27.

pauž nožēlu par to, ka Baltkrievija jau ir iekrāvusi kodoldegvielu Astravjecas atomelektrostacijas pirmajā reaktorā un ka tā plāno 2020. gada novembrī sākt enerģijas ražošanu, lai gan nav pilnībā īstenoti ieteikumi attiecībā uz spriedzes testu, jo šāda situācija rada vēl jo lielākas bažas šajos augstas politiskās nestabilitātes laikos;

28.

aicina ES dalībvalstu un visu citu demokrātisko valstu nacionālās hokeja federācijas mudināt Starptautisko Hokeja federāciju (IIHF) atsaukt lēmumu par 2021. gada Pasaules hokeja čempionāta daļēju rīkošanu Baltkrievijā, līdz valstī uzlabojas situācija un jo īpaši cilvēktiesību stāvoklis;

29.

atkārtoti aicina Padomi nekavējoties izveidot visaptverošu, efektīvu un savlaicīgu ES mēroga sankciju režīmu (tā dēvēto Magņicka sarakstu), kas dotu iespēju vērsties pret ikvienu personu, valsts vai nevalstisku dalībnieku un citām struktūrām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātīgu izmantošanu;

30.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Baltkrievijas Republikas varas iestādēm un Krievijas Federācijai.

(1) OV C 11, 13.1.2020., 18. lpp.

(2) OV C 390, 18.11.2019., 100. lpp.

(3) OV C 298, 23.8.2018., 60. lpp.

(4) OV C 224, 27.6.2018., 135. lpp.

(5) OV C 349, 17.10.2017., 41. lpp.

(6) OV L 45, 18.2.2020., 3. lpp.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/133

P9_TA(2020)0233

Stāvoklis Filipīnās, tostarp Maria Ressa lieta

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stāvokli Filipīnās, tostarp Maria Ressa lietu (2020/2782(RSP))

(2021/C 385/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Filipīnās, jo īpaši 2016. gada 15. septembra (1), 2017. gada 16. marta (2) un 2018. gada 19. aprīļa (3) rezolūciju,

—	ņemot vērā 1964. gada 12. maijā izveidotās diplomātiskās attiecības starp Filipīnām un ES (tolaik Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK)),

—	ņemot vērā Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses,

—	ņemot vērā Filipīnu statusu, kura ir Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dibinātāja,

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 10. februāra kopīgo darba dokumentu par ES īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) novērtējumu Filipīnās, kurš attiecas uz laikposmu no 2018. līdz 2019. gadam (SWD(2020)0024),

—	ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu par Maria Ressa un Reynaldo Santos notiesāšanu,

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesībām,

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gada 11. jūlijā pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību Filipīnās,

—	ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet2020. gada 30. jūnija ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Filipīnās,

—	ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

—	ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

—	ņemot vērā Filipīnu Republikas 2020. gada 3. jūlija Aktu Nr. 11479, kas pazīstams arī kā Pretterorisma akts,

—	ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

tā kā starp Filipīnām un ES jau izsenis ir izveidotas diplomātiskās, ekonomiskās, kultūras un politiskās attiecības; tā kā ar partnerības un sadarbības nolīguma ratifikāciju Eiropas Savienība un Filipīnas no jauna ir apstiprinājušas kopīgo apņemšanos sekmēt labas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma principus, cilvēktiesības, sociālo un ekonomisko attīstību un mieru un drošību reģionā;

tā kā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2020. gada 30. jūnija ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Filipīnās ir norādīts, ka slepkavības, kas saistītas ar valdības narkotiku apkarošanas kampaņu, ir plaši izplatītas un sistemātiskas un ka saskaņā ar valdības sniegtajiem datiem nogalināti ir vismaz 8 663 cilvēki; tā kā tiek lēsts, ka šis skaits varētu būt pat trīskārt lielāks; tā kā prezidents R. Duterte nepārprotami ir mudinājis policiju izpildīt nāves sodus bez tiesas sprieduma un apsolījis policijai imunitāti, savukārt policijas darbinieki, kas iesaistīti šādā sodu izpildē, ir saņēmuši paaugstinājumus; tā kā prezidents R. Duterte ir solījis turpināt narkotiku apkarošanas kampaņu līdz pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām 2022. gadā; tā kā lielākā daļa cietušo nāk no nabadzīgām un marginalizētām kopienām;

tā kā aizvien straujāk sarūk iespējas darboties pilsoniskajai sabiedrībai; tā kā cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un aktīvistiem regulāri tiek draudēts un viņi saskaras ar iebiedēšanu un vardarbību par centieniem nodot atklātībā informāciju par iespējamiem gadījumiem, kad nāves sodi izpildīti bez tiesas sprieduma, un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī; tā kā saskaņā ar ANO augstās cilvēktiesību komisāres biroja (OHCHR) sniegto informāciju cilvēktiesību aizstāvība parasti tiek pielīdzināta nemiera celšanai; tā kā saskaņā ar OHCHR datiem laikposmā no 2015. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim ir nogalināti vismaz 208 cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un arodbiedrību pārstāvji, tostarp 30 sievietes;

tā kā Filipīnu žurnāliste un ziņu vietnes Rappler līdzdibinātāja un izpilddirektore Maria Ressa jau sen ir cietusi no uzbrukumiem dēļ tā, ka atļāvusies kritizēt valdības sākto karu pret narkotikām un Rappler publicējusi kritizējošus rakstus par nāves sodu izpildi bez tiesas sprieduma; tā kā Maria Ressa un Rappler analītiķis Reynaldo Santos Jr tika apsūdzēti par kiberapmelošanu, un Manilas Reģionālā tiesa 2020. gada 15. jūnijā viņiem piesprieda beztermiņa sodu, kas nozīmē, ka viņus var ieslodzīt cietumā līdz pat sešiem gadiem; tā kā pret M. Ressa un Rappler vēl ir izvirzītas vismaz sešas citas apsūdzības;

tā kā 2020. gada jūlija sākumā Filipīnu kongress nobalsoja pret ABS-CBN — valsts lielākā TV un radio tīkla — apraides franšīzes atjaunošanu; tā kā prezidenta R. Duterte atteikums atjaunot apraides licenci tiek uzskatīts par vēršanos pret plašsaziņas līdzekļiem, kuri uzdrošinājušies kritizēt narkotiku apkarošanas kampaņu un nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus;

tā kā senatore Leila de Lima, viena no galvenajām prezidenta R. Duterte narkotiku apkarošanas kampaņas oponentēm, 2016. gada 19. septembrī tika atlaista no Senāta Tieslietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājas amata, arestēta 2017. gada 24. februārī, vēl aizvien atrodas apcietinājumā un gaida tiesas sēdi; tā kā pastāv nopietnas bažas, ka noziegumi, par kuriem apsūdz senatori Leila De Lima, ir safabricēti un politiski motivēti;

G.	tā kā saskaņā ar Global Witness datiem 2019. gadā ir nogalināti vismaz 43 zemes tiesību aizstāvji; tā kā lielākā daļa no tiem bijuši kopienu līderi un aktīvi dalībnieki kampaņās pret kalnrūpniecības projektiem un agrorūpniecību;

tā kā Filipīnu pirmiedzīvotāji ir 10–20 % no visiem valsts iedzīvotājiem; tā kā 2018. gadā ANO īpašais referents jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām norādīja, ka Filipīnas ir viena no tām valstīm, kurās pasaulē visplašāk notiek pirmiedzīvotāju tautu cilvēktiesību aizstāvju darbības pasludināšana par kriminālnoziegumu un notiek uzbrukumi viņiem; tā kā ANO ir brīdinājusi, ka pieaug pirmiedzīvotāju teritoriju militarizācija un pulcēšanās un vārda brīvības ierobežojumi un ka šīs tendences ir cieši saistītas ar uzņēmējdarbības interesēm; tā kā joprojām nopietnas bažas rada pastāvīgais drošības un ekonomiskās attīstības trūkums Mindanao salā, kā arī tiek ziņots par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un progresa trūkumu saistībā ar konflikta tiesisko seku likvidāciju un izlīguma panākšanu;

tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas Karapatan juridiskā darbiniece Zara Alvarez tika nošauta 2020. gada 17. augustā; tā kā Z. Alvarez vairākkārt saņēma draudus, tika vajāta par cilvēktiesību aizstāvēšanu un ir savas organizācijas 13. biedre, kuri nogalināti kopš 2016. gada vidus; tā kā miera aizstāvis, zemes tiesību aktīvists un Karapatan biedrs Randall ‘Randy’ Echanis tika spīdzināts un nogalināts 2020. gada 10. augustā; tā kā saskaņā ar OHCHR sniegto informāciju gan R. Echanis, gan Z. Alvarez vairākkārt tikuši nodēvēti par teroristiem vai komunistiem un viņu vārdi iekļauti vismaz 600 to cilvēku sarakstā, kurus Filipīnu Tieslietu departaments 2018. gadā lūdzis tiesai pasludināt par teroristiem;

tā kā OHCHR un ANO īpašie referenti ir pauduši bažas, ka ir iedibināta prakse, kā regulāri iebiedēt neatkarīgus ziņu sniedzējus; tā kā 2020. gadā “Reportieri bez robežām” ik gadu publicētajā preses brīvības reitingā Filipīnas ierindoja 136. vietā no 180 valstīm; tā kā kopš R. Duterte nākšanas pie varas ir nogalināti 16 žurnālisti;

K.	tā kā 2018. gada martā Filipīnas izstājās no Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) pēc tam, kad ICC sāka izskatīt sūdzību pret R. Duterte saistībā ar daudzajām slepkavībām narkotiku apkarošanas kampaņas laikā;

tā kā 2017. gadā Filipīnu Pārstāvju palāta apstiprināja likumprojektu par nāvessoda atjaunošanu; tā kā šis likumprojekts ir jāapstiprina Senātā, pirms prezidents R. Duterte — kurš izvērš aktīvu kampaņu par palikšanu amatā — var to pasludināt par likumu; tā kā nāvessoda atjaunošana būtu nepārprotams Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) otrā fakultatīvā protokola pārkāpums, kuru Filipīnas ir parakstījušas;

tā kā Filipīnu iestādes 2020. gada 3. jūlijā pieņēma jauno Pretterorisma aktu; tā kā saskaņā ar vietējo pilsoniskās sabiedrības grupu sniegto informāciju šis tiesību akts ārkārtīgi ierobežo cilvēktiesību aizsardzības pasākumus, paplašina terorisma definīciju un aizturēšanas laiku bez ordera pagarina no 3 līdz 14 dienām, tādējādi nojaucot būtiskās atšķirības starp kritizēšanu, noziedzību un terorismu, kas liek šaubīties par likumīgumu un vēl vairāk palielina risku, ka varētu tikt pastrādāti cilvēktiesību pārkāpumi;

tā kā prezidents R. Duterte vairākkārt ir demonstrējis seksistiskus un sievietes noniecinošus uzskatus un uzvedību; tā kā saskaņā ar vietējo NVO sniegto informāciju R. Duterte prezidentūras laikā biežāk ir notikusi vardarbība pret sievietēm un seksuāla izmantošana, tostarp cietušas sieviešu cilvēktiesību aizstāves; tā kā cilvēktiesību aizstāves cieš no pazemojošiem un seksistiskiem komentāriem, izvarošanas draudiem un uzbrukumiem;

tā kā Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) 2020. gada ziņojumā Filipīnas ir iekļautas to valstu pirmajā desmitniekā, kuras ir visbīstamākās darba ņēmējiem; tā kā Filipīnu arodbiedrību kustība ir sūdzējusies par darba ņēmēju tiesību apspiešanu, tostarp par strādnieku līderu un arodbiedrību pārstāvju dēvēšanu par komunistiem, viņu pazušanu un nogalināšanu;

tā kā pastāvīgi tiek vajāta LGBTIK kopiena; tā kā prezidents R. Duterte vairākkārt ir nicinoši izteicies par politisko oponentu seksuālo orientāciju un 2019. gada maijā publiski paziņojis, ka homoseksualitāte ir slimība; tā kā 2020. gada jūnijā policija izjauca LGBTIK praidu un, kā tiek ziņots, arestēja 20 cilvēkus;

Q.	tā kā aptuveni 60 000 līdz 100 000 bērnu Filipīnās ir iesaistīti prostitūcijā; tā kā nenoteikts skaits bērnu ir spiesti strādāt ekspluatējošos darba apstākļos; tā kā UNICEF ir paudis nopietnas bažas par kriminālatbildības vecuma samazināšanu;

R.	tā kā 2019. gadā “Transparency International” ikgadējā korupcijas reitingā Filipīnas bija ierindotas 113. vietā no 180 valstīm;

tā kā kopš 2014. gada 25. decembra Filipīnām ir piešķirts īpašs tirdzniecības preferenču režīms saskaņā ar ES vispārējo preferenču shēmu (VPS+); tā kā šis statuss ir atkarīgs no 27 starptautisko cilvēktiesību, darba tiesību, vides aizsardzības un labas pārvaldības konvenciju ratifikācijas un īstenošanas; tā kā saskaņā ar minēto shēmu 2019. gadā 25 % no Filipīnu eksporta kopapjoma uz ES (gandrīz 2 miljardi EUR) tika piemērots preferenciāls režīms; tā kā, neraugoties uz to, ka cilvēktiesību stāvoklis valstī ir ievērojami pasliktinājies, ES līdz šim nav iedarbinājusi mehānismu, kas varētu izraisīt minēto tirdzniecības priekšrocību apturēšanu;

pauž visdziļākās bažas par cilvēktiesību stāvokļa straujo pasliktināšanos Filipīnās prezidenta R. Duterte pilnvaru laikā; atzinīgi vērtē ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2020. gada jūnija ziņojuma publicēšanu un aicina Filipīnu valdību pieņemt un īstenot visus ziņojumā minētos ieteikumus;

stingri nosoda tūkstošiem cilvēku sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma un citus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kas saistīti ar tā dēvēto “karu pret narkotikām”; aicina Filipīnu valdību nekavējoties izbeigt jebkādu vardarbību, kas vērsta pret aizdomās turētiem likumpārkāpējiem narkotiku izplatīšanas jomā, un izformēt privātās un valsts atbalstītās paramilitārās grupas; uzstāj, ka cīņa pret nelegālām narkotikām ir jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesību aktos paredzēto kārtību, saskaņā ar valsts un starptautiskajām tiesībām un galveno uzmanību pievēršot sabiedrības veselībai;

nosoda visus draudus, vajāšanu, iebiedēšanu, izvarošanu un vardarbību pret tiem, kas cenšas publiskot apgalvojumus par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī, tostarp pret cilvēktiesību un vides aktīvistiem, arodbiedrību pārstāvjiem un žurnālistiem; nosoda tiesību aktu un tiesu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu, lai apklusinātu kritiskus viedokļus;

aicina Filipīnu iestādes nekavējoties veikt objektīvu, pārredzamu, neatkarīgu un jēgpilnu izmeklēšanu par visiem gadījumiem, kad notikusi sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, tostarp par Jory Porquia, Randall “Randy” Echanis un Zara Alvarez nāvi, kā arī par citiem iespējamiem pārkāpumiem;

pauž satraukumu par preses brīvības līmeņa pasliktināšanos Filipīnās; nosoda visus draudus, vajāšanu, iebiedēšanu, netaisnīgu saukšanu pie atbildības un vardarbību pret žurnālistiem, ieskaitot Maria Ressa lietu; prasa atsaukt visas politiski motivētās apsūdzības pret viņu un viņas kolēģiem; atgādina, ka preses brīvība un vārda brīvība ir demokrātijas pamatelementi; aicina Filipīnu iestādes atjaunot galvenās audiovizuālās apraides grupas ABS-CBN apraides licenci; aicina ES delegāciju un ES dalībvalstu pārstāvniecības Manilā cieši uzraudzīt apsūdzības pret Maria Ressa un Reynaldo Santos Jr un sniegt visu nepieciešamo palīdzību;

atkārtoti aicina Filipīnu iestādes atsaukt visas politiski motivētās apsūdzības pret senatori Leila de Limu, atbrīvot viņu, kamēr viņa gaida tiesu, ļaut viņai brīvi īstenot savas ievēlētās pārstāves tiesības un pienākumus un nodrošināt viņai pienācīgus drošības un sanitāros apstākļus, kamēr viņa atrodas apcietinājumā; aicina ES turpināt cieši uzraudzīt viņas lietas virzību;

atkārtoti pauž stingru atbalstu visiem cilvēktiesību un vides aizstāvjiem Filipīnās un viņu darbam; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības Filipīnās pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai sadarbībā ar Filipīnu iestādēm un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palielinātu atbalstu cilvēktiesību un vides aizstāvju darbam, un vajadzības gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;

mudina Filipīnu iestādes atzīt, ka cilvēktiesību aizstāvjiem ir likumīga loma miera, tiesiskuma un demokrātijas nodrošināšanā; aicina Filipīnu iestādes jebkuros apstākļos garantēt visu cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu fizisko un psiholoģisko integritāti valstī un nodrošināt, ka viņi var veikt savu darbu labvēlīgā vidē, nebaidoties no represijām; atzinīgi vērtē to, ka Filipīnu Pārstāvju palāta ir vienprātīgi pieņēmusi Cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības likumu, un aicina Senātu un prezidentu to nekavējoties īstenot;

pauž nopietnas bažas par nesen pieņemto Pretterorisma aktu un atgādina, ka par terora aktiem nekādos apstākļos nevar uzskatīt pilsoņu un politisko tiesību aizstāvību, protestus, opozīciju, streikus un citus līdzīgus pasākumus;

10.

mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt rezolūcijas pieņemšanu pašreizējā ANO Cilvēktiesību padomes 45. sesijā nolūkā veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas Filipīnās izdarīti kopš 2016. gada;

11.

pauž dziļu nožēlu par Filipīnu valdības lēmumu izstāties no Romas statūtiem; aicina valdību atcelt šo lēmumu; mudina SKT turpināt izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci saistībā ar slepkavībām, kas pastrādātas “karā pret narkotikām”; aicina Filipīnu valdību pilnībā sadarboties ar Starptautiskās Krimināltiesas prokuratūru, kura veic sākotnēju izmeklēšanu par stāvokli Filipīnās;

12.

atkārtoti aicina Filipīnu iestādes nekavējoties apturēt patlaban notiekošās procedūras nāvessoda atjaunošanai; atgādina, ka ES nāvessodu uzskata par nežēlīgu un necilvēcīgu sodu, kas nedarbojas kā līdzeklis atturēšanai no noziedzīgas rīcības;

13.

mudina Filipīnas ievērot starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības aizsargāt pirmiedzīvotāju cilvēktiesības, tostarp bruņota konflikta laikā; aicina valdību ievērot šo iedzīvotāju tiesības, nodrošināt viņiem iespējas un pieņemt efektīvu politiku viņu dzīves apstākļu uzlabošanai;

14.

nosoda visu veidu vardarbību pret sievietēm un atgādina, ka šāda vardarbība ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums un iedragā sieviešu un meiteņu cieņu; stingri nosoda prezidenta R. Duterte atkārtotos naidīgos izteikumus par sievietēm; aicina prezidentu izturēties pret sievietēm ar cieņu un atturēties no kūdīšanas uz vardarbību pret sievietēm;

15.

nosoda visu veidu vardarbību pret LGBTIK personām un atgādina, ka šāda vardarbība ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums un iedragā personas cieņu; stingri nosoda prezidenta R. Duterte nomelnojošos un dzimumu diskriminējošos izteikumus par personām, kuras pauž piederību LGBTIK kopienai;

16.

pauž satraukumu par aizvien lielāku korupciju pašreizējā Filipīnu valsts pārvaldē; aicina Filipīnu iestādes pastiprināt centienus efektīvi apkarot korupciju; uzsver, ka šajā ziņā svarīgi ir ievērot demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus;

17.

atgādina, ka pasākumiem, ko valdības pieņem, reaģējot uz pandēmiju, būtu jāaizsargā un nevis jāvājina iedzīvotāju cilvēktiesības; uzsver, ka šiem pasākumiem vajadzētu būt nepieciešamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem, tiem būtu jāatbilst starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā un valstu tiesību aktiem un tie būtu jāīsteno tikai tik ilgi, kamēr tie ir stingri nepieciešami, un tie nebūtu jāizmanto kā iegansts, lai ierobežotu demokrātisko un pilsonisko vidi, pamatbrīvības un tiesiskuma ievērošanu;

18.

pauž sašutumu par bērnu tirdzniecību, vervēšanu militāriem spēkiem un iesaistīšanu konfliktos valstī un mudina Filipīnu valdību pārtraukt šādu praksi; mudina valdību pastiprināt centienus aizsargāt visus bērnus no vardarbības un ievērot viņu tiesības, tostarp pirmiedzīvotāju bērnu tiesības uz izglītību; stingri iebilst pret jebkādiem priekšlikumiem vēl vairāk samazināt vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība;

19.

nosoda draudus, iebiedēšanu un personiskus uzbrukumus, kas vērsti pret ANO īpašo procedūru pilnvarotajiem; mudina Filipīnu iestādes sadarboties ar OHCHR un visiem ANO cilvēktiesību mehānismiem, tostarp atvieglojot valsts apmeklējumus un atturoties no iebiedēšanas vai atriebības aktiem to sakarā;

20.

ņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumu nopietnību valstī, aicina Eiropas Komisiju nekavējoties sākt procedūru, kuras rezultātā varētu tikt uz laiku atceltas VPS+ preferences, ja Filipīnu varas iestādes neveic nekādus būtiskus uzlabojumus un neizrāda gatavību sadarboties;

21.

aicina Filipīnu iestādes atbalstīt ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (UNGP) īstenošanu un nodrošināt efektīvus cilvēktiesību stāvokļa pienācīgas pārbaudes procesus attiecībā uz ieguldījumiem, attīstību un uzņēmējdarbības projektiem, jo īpaši saistībā ar liela mēroga lauksaimniecības uzņēmumu iegādi, ieguves rūpniecību, infrastruktūras projektiem un sadarbību, kurā iesaistīts drošības sektors; aicina uzņēmumus, kas atrodas vai darbojas ES, stingri ievērot UNGP, starptautiskos un valsts tiesību aktus cilvēktiesību jomā, kā arī veikt rūpīgu un visaptverošu pienācīgas pārbaudes procesu attiecībā uz visu savu uzņēmējdarbību un attiecībām valstī;

22.

aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos cieši uzraudzīt stāvokli Filipīnās un regulāri ziņot par to Eiropas Parlamentam;

23.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām, Filipīnu prezidentam, valdībai un kongresam, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstu valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstajai cilvēktiesību komisārei, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ģenerālsekretāram.

(1) OV C 204, 13.6.2018., 123. lpp.

(2) OV C 263, 25.7.2018., 113. lpp.

(3) OV C 390, 18.11.2019., 104. lpp.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/142

P9_TA(2020)0235

Humanitārā situācija Mozambikā

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par humanitāro situāciju Mozambikā (2020/2784(RSP))

(2021/C 385/16)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā starptautiskās konvencijas un protokolus pret terorismu,

—	ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—	ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) 2020. gada 10. septembra stāvokļa ziņojumu par Mozambiku (1),

—	ņemot vērā OCHA2020. gada 29. jūnija stāvokļa ziņojumu par Mozambiku,

—	ņemot vērā atzinumu par Mozambiku, kas pieņemts ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos (UNWGAD) 87. sesijā 2020. gada 1. maijā,

—	ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ziņojumus par Mozambiku,

—	ņemot vērā ANO darba grupas vispārējā regulārā pārskata jautājumos 2016. gada 12. aprīļa ziņojumu,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī, un tās fakultatīvo protokolu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2002. gada 18. decembrī,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 22. aprīļa secinājumus par Mozambiku,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. marta paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku” (JOIN(2020)0004),

—	ņemot vērā ES 2019. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē: Mozambika,

—	ņemot vērā ES nacionālo indikatīvo programmu Mozambikai un 11. Eiropas Attīstības fondu 2014.–2020. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas (ES vēlēšanu novērošanas misija)2019. gada 15. oktobra galīgo ziņojumu par Mozambikas Ģenerālās asamblejas un provinču asamblejas vēlēšanām,

—	ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

—	ņemot vērā ES un Mozambikas 2020. gada 5. jūnija 28. politisko dialogu,

—	ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas dienvidu valstu attīstības kopienu (SADC) un ES,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mozambiku un Āfrikas dienvidu valstu attīstības kopienas reģionu,

—	ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību līdzpriekšsēdētāja 2020. gada 29. jūnija paziņojumu,

—	ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—	ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

—	ņemot vērā Āfrikas Vienotības organizācijas konvenciju par terorisma novēršanu un apkarošanu,

—	ņemot vērā SADC dibināšanas principus,

—	ņemot vērā SADC2020. gada 17. augusta secinājumus par Mozambiku,

—	ņemot vērā 2019. gada Miera un nacionālā izlīguma nolīgumu,

—	ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

tā kā kopš 2017. gada oktobra tā dēvētais Al-Shabaab teroristu grupējums, kas, iespējams, ir saistīts ar bruņoto grupējumu, kurš sevi dēvē par Centrālāfrikas Islāma valsti, ir veicis vairāk nekā 500 vardarbīgus uzbrukumus Cabo Delgado provincē, terorizējot vietējos iedzīvotājus, prasot vairāk nekā 1 500 dzīvību un izraisot vairāk nekā 250 000 cilvēku pārvietošanu un to, ka vairāk nekā 700 000 cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība;

B.	tā kā teroristu uzbrukumi ir kļuvuši arvien vardarbīgāki un ir notikuši uzbrukuši daudziem ciematiem, sadedzinot vai iznīcinot vairāk nekā 1 000 mājokļu; tā kā ir saņemti ziņojumi, ka kaujinieki ir sākuši nolaupīt sievietes un meitenes;

C.	tā kā augustā džihādistu grupas ieņēma stratēģisko ostas pilsētu Mocimboa da Praia, kas ir būtiska osta naftas un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) ieguves veicināšanai; tā kā grupējuma Al-Shabaab pastāvīgā klātbūtne pilsētā liecina, ka teroristu grupējums kļūst spēcīgāks un efektīvāks;

D.	tā kā islāmistu nemiernieki arvien vairāk izmanto nelegālo narkotiku tirdzniecību kā finansējuma avotu;

E.	tā kā līdz šim Mozambikas vēsturē islāmistu kaujinieki nebija pazīstami; tā kā aptuveni 30 % no Mozambikas 31 miljona iedzīvotāju ir Romas katoļi, 18 % ir musulmaņi un tikai divās provincēs – Cabo Delgado un Niassa – ir musulmaņu vairākums;

F.	tā kā ar Mozambikas iestāžu militārajām darbībām nav bijis iespējams apturēt uzbrukumus un ļaut risināt šo humanitāro ārkārtas situāciju, kas satraucoši strauji pasliktinās;

tā kā Mozambikas valdības drošības spēki ir reaģējuši ar nesamērīgu vardarbību, dažkārt pārkāpjot starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā; tā kā Mozambikas prezidents Filipe Nyusi bija atzinis, ka Cabo Delgado varas iestādes ir “ne no brīvas gribas ir pārkāpušas” cilvēktiesības; tā kā ir saņemta informācija par represijām pret vārda brīvību, kā arī žurnālistu vajāšanu;

H.	tā kā Mozambikas armija ir slikti apbruņota, lai varētu tikt galā ar terorisma uzliesmojumu reģionā; tā kā joprojām pastāv pamatotas bažas par to, ka nemieri izplatīsies uz kaimiņvalstīm un destabilizēs reģionu;

tā kā vairāk nekā puse no cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības Cabo Delgado, ir bērni; tā kā ir saņemtas sūdzības par bērnu vervēšanu bruņotos grupējumos, cilvēku nolaupīšanu un seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un meitenēm; tā kā iedzīvotāji bieži kļūst par ķīlniekiem cīņās starp bruņotiem grupējumiem un valsts militārajiem spēkiem;

tā kā Mozambikai ir pienākums ievērot cilvēka pamattiesību standartus, izmantojot starptautiskās konvencijas, ko tā ir ratificējusi, jo īpaši ieslodzījuma vietās; tā kā uz grupējumam Al-Shabaab piedēvētajām barbariskajam darbībām nebūtu jāreaģē, Mozambikas drošības spēkiem veicot turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus;

K.	tā kā 2020. gada martā tika izveidota Ziemeļu integrētās attīstības aģentūra, ADIN (Agencia de desenvolvimento integrado do norte), ar konkrētu mērķi novērst sociālekonomiskos trūkumus valsts ziemeļu daļā;

L.	tā kā 2019. gada augustā tika parakstīts Miera un nacionālā izlīguma nolīgums ar mērķi nodrošināt mieru valstī, izbeigt vardarbību, panākt demokrātisku iekļaušanu un uzlabot cilvēktiesību un pilsonisko tiesību situāciju;

tā kā situācija Mozambikā joprojām ir ļoti nestabila un šai valstij ir grūti tikt galā ar daudzām drošības, ekonomikas un sociālām problēmām; tā kā Mozambika ir viena no nabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām valstīm, kas pēc tautas attīstības indeksa ierindojas 180. vietā no 189 valstīm, un vidējais paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ir tikai 58 gadi; tā kā vairāk nekā 10 miljoni Mozambikas iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā un nav nodrošināti ar pārtiku; tā kā šī situācija jo īpaši skar sievietes un neaizsargātās grupas, kuras saskaras ar vislielākajām grūtībām;

tā kā Covid–19 ir vēl vairāk atklājis reģionālās ekonomikas nestabilitāti, kas pienācīgas sociālās aizsardzības trūkuma dēļ miljoniem cilvēku, kuri ir nodarbināti neoficiālajā ekonomikā, un tiem, kuri ir zaudējuši darbu, ir radījusi badu un trūkumu un pakļāvusi neaizsargātībai, tostarp dažos gadījumos būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā Mozambika 2020. gada 9. septembrī ir reģistrējusi kopumā vairāk nekā 4 500 apstiprinātus inficēšanās ar Covid–19 gadījumus 11 valsts provincēs un 27 nāves gadījumus;

tā kā Mozambika iepriekšējos gados ir saskārusies ar postošām ar klimatu saistītām dabas katastrofām, tostarp diviem lieliem cikloniem 2019. gadā, kas ir pastiprinājušas jau tā augsto nabadzības līmeni un nedrošību; tā kā šādas katastrofas ir izraisījušas plašu izplatītu pārtikas trūkumu un hronisku nepietiekamu uzturu atsevišķās valsts daļās, kurās vairāk nekā 43 % bērnu vecumā līdz pieciem gadiem cieš no attīstības traucējumiem; tā kā tiek lēsts, ka 2020. gadā 7,9 miljoniem cilvēku steidzami būs vajadzīga humānā palīdzība;

tā kā solidaritāte Mozambikā ir palielinājusies, īpašu uzmanību piesaistot Cabo Delgado iedzīvotāju grūtajam stāvoklim, kā rezultātā Mozambikas jaunieši jo īpaši uzsāka Nacionālo solidaritātes kampaņu Cabo Delgado atbalstam ar tēmturi #CaboDelgadoTambénÉMocambique (Cabo Delgado ir arī Mozambika), lai palielinātu informētību par traģisko situāciju reģionā;

tā kā 2010. un 2013. gadā Mozambikā tika atklātas milzīgas gāzes rezerves; tā kā šīs rezerves veido aptuveni 5 000 miljardus kubikmetru, kas ir devītās lielākās gāzes rezerves pasaulē; tā kā tādējādi Mozambika varētu būt viena no četrām lielākajām sašķidrinātas dabas gāzes ražotājām pasaulē; tā kā ir sagaidāms, ka nākamajos gados tiks ieguldīti vismaz 60 miljardi USD, lai izmantotu šīs rezerves, kas ir lielākie ieguldījumi, kādi jebkad veikti Subsahāras Āfrikā;

tā kā Eiropas un visas citas ārvalstu rūpnieciskās un ekonomiskās intereses Mozambikā būtu jāīsteno, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; tā kā Komisija izskata obligātās pienācīgas rūpības saistības, lai nodrošinātu, ka ES ieguldītāji un ieguves rūpniecības nozares dalībnieki rīkojas atbildīgi un veicina vietējo attīstību tādās valstīs kā Mozambika;

tā kā Mozambika un jo īpaši Cabo Delgado reģions, kurā ir Mozambikas visaugstākie analfabētisma, nevienlīdzības un bērnu nepietiekama uztura rādītāji, ir bagāts ar dabas resursiem un izejvielām, un tas ir piesaistījis ieguldījumus no daudziem starptautiskiem un ES uzņēmumiem, kas konkurē par piekļuvi dabas resursu tirgum; tā kā saskaņā ar dažiem ziņojumiem ieņēmumi no dabas resursiem Mozambikā ir sadalīti nevienmērīgi;

T.	tā kā 2020. gada 13. aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja tūlītēju parādu apkalpošanas atvieglojumu 25 dalībvalstīm, tostarp aptuveni 309 miljonus USD Mozambikai katastrofu ierobežošanas un glābšanas trasta (CCRT) ietvaros, lai palīdzētu novērst Covid–19 pandēmijas sekas;

U.	tā kā 2020. gada 4. jūnijā ANO humānās palīdzības koordinatore Mozambikā Myrta Kaulard aicināja starptautisko sabiedrību palielināt atbalstu Mozambikai;

V.	tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies piešķirt 200 miljonus EUR Mozambikas atjaunošanas atbalstam pēc 2019. gada cikloniem, kam seko EUR 110 miljoni, kas ir paredzēti Eiropas Savienības atbalstā saistībā ar Covid–19;

W.	tā kā SADC 2015. gada reģionālā terorisma apkarošanas stratēģija, kas izstrādāta saskaņā ar ANO globālo terorisma apkarošanas stratēģiju, paredz palīdzību jauniešu radikalizācijas novēršanai, robežu drošībai, humānai palīdzībai un cīņai pret terorisma pamatcēloņiem;

tā kā Mozambika pašlaik ir SADC rotējošā prezidentvalsts; tā kā 40. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2020. gada 17. augustā, reģionālā organizācija “slavēja valsti par tās pastāvīgajiem centieniem apkarot terorismu un vardarbīgus uzbrukumus” un “pauda SADC solidaritāti un apņemšanos atbalstīt Mozambiku cīņā pret terorismu un vardarbīgiem uzbrukumiem, kā arī nosodīja visus terora aktus un bruņotus uzbrukumus”;

Y.	tā kā 2020. gada aprīlī gan ES delegācija Mozambikā, gan Padome pauda nopietnas bažas par uzbrukumiem Cabo Delgado un pieaugošo vardarbību pret civiliedzīvotājiem;

Z.	tā kā, neraugoties uz nežēlību un briesmīgajiem upuriem, situācija Cabo Delgado nepiesaistīja starptautiskās sabiedrības uzmanību, kā rezultātā tika zaudēts dārgais laiks šīs problēmas efektīvai risināšanai jau agrīnākā posmā,

pauž nopietnas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos Mozambikas ziemeļos, jo īpaši Cabo Delgado provincē, un izsaka līdzjūtību vairāk nekā 1 500 vardarbības upuru piederīgajiem; pauž solidaritāti un atbalstu provinces iedzīvotājiem, it īpaši tiem vairāk nekā 250 000 cilvēku, kuriem bija jāpamet savas mājas;

uzsver, ka pašreizējās drošības problēmas vēl vairāk saasina jau tā ārkārtīgi nestabilo humāno situāciju, ko rada ļoti lielā atpalicība, klimata satricinājumi un konflikti;

aicina Mozambikas iestādes veikt efektīvus un izlēmīgus pasākumus, lai apkarotu islāmistu nemierniekus un aizsargātu visus Cabo Delgado iedzīvotājus; pauž nopietnas bažas par to, ka nemierniekus arvien vairāk atbalsta reģionālās un starptautiskās teroristu organizācijas; šajā sakarā norāda uz nelāgo līdzību ar citiem reģioniem, piemēram, Sāhelu un Āfrikas ragu;

uzsver, ka gadījumā, ja nemiernieki netiks apturēti, viņu skaits var turpināt pieaugt un ietekme izplatīties kaimiņvalstīs, apdraudot reģionālo stabilitāti; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc efektīvas un ilgtspējīgas politikas, ko īstenotu gan valsts valdība, gan reģionālie un starptautiskie dalībnieki;

atgādina Mozambikas valdībai par tās pienākumu taisnīgā tiesas procesā saukt pie atbildības visus, kas tiek turēti aizdomās par teroristu darbību; aicina Mozambikas valdību sākt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par spīdzināšanu un citiem smagiem pārkāpumiem, ko Cabo Delgado, iespējams, veikuši tās drošības spēki; atgādina, ka Mozambika ir pievienojusies Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Āfrikas hartai par cilvēku un tautu tiesībām un ANO Konvencijai pret spīdzināšanu, kas aizliedz spīdzināšanu un citu sliktu izturēšanos un patvaļīgu dzīvības atņemšanu;

uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, aktīvistu un visu to cilvēku tiesības, kuri vienkārši izmanto savas cilvēktiesības un pauž savu viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem; aicina Mozambikas iestādes veikt objektīvu izmeklēšanu visos gadījumos, kad ir aizdomas par vandālismu plašsaziņas līdzekļu mītnēs, vārda brīvības apdraudējumu un kad ir apsūdzības par žurnālistu vajāšanu un iebiedēšanu;

aicina Mozambikas iestādes nodrošināt demokrātijas, cilvēktiesību, efektīvas vietējās pārvaldes un tiesiskuma reālu atjaunošanu Mozambikas ziemeļos; atgādina, ka starptautisko humanitāro tiesību un demokrātisko brīvību ievērošanai ir izšķiroša nozīme arī Mozambikas Atbrīvošanas frontes (Frelimo) un Mozambikas Nacionālās pretošanās kustības (Renamo) 2019. gadā parakstītā galīgā miera nolīguma sekmīgā īstenošanā;

uzsver, cik svarīgi ir veikt nepieciešamās reformas, lai pienācīgi reaģētu uz Mozambikas iedzīvotāju vajadzībām, neļaujot viņiem būt neaizsargātiem radikalizācijas mērķiem; jo īpaši uzsver steidzamo nepieciešamību radīt darbavietas un iespējas cilvēkiem Cabo Delgado, it sevišķi jauniešiem; turklāt uzsver, ka jāturpina strādāt, lai novērstu vairākus terorisma pamatcēloņus, piemēram, nedrošību, nabadzību, cilvēktiesību pārkāpumus, nevienlīdzību, atstumtību, bezdarbu, vides degradāciju, korupciju un valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un nesodāmību, tādējādi sniedzot milzīgu ieguldījumu teroristu organizāciju izskaušanā;

uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ar jebkāda veida militāro iejaukšanos reģionā tiktu aizsargātas, respektētas un veicinātas cilvēktiesības, mudina Mozambikas iestādes atbalstīt un sadarboties ar reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kopienās balstītām grupām, lai radītu platformas miera iniciatīvu atbalstam, ar kurām sekmē visu pušu mierīgu iesaistīšanos, dialogu, izlīgumu un līdzāspastāvēšanu; pauž nožēlu par privāto drošības spēku izmantošanu šajā konfliktā, kas rada valstij lielas izmaksas, un kuras darbojas bez jebkādas starptautiskas uzraudzības;

10.

ar bažām norāda uz Mozambikas iekšienē pārvietoto personu stāvokļa pasliktināšanos; aicina ES un tās dalībvalstis cieši sadarboties ar SADC un tās dalībvalstīm, lai atrisinātu arvien asāko humanitāro krīzi reģionā un izstrādātu efektīvu rīcības plānu;

11.

aicina Mozambikas valdību atklāti sadarboties ar starptautiskām iestādēm, piemēram, ANO īpašajiem referentiem, un ļaut neatkarīgiem cilvēktiesību izmeklētājiem un novērotājiem iekļūt valstī, kā arī pienācīgi analizēt Cabo Delgado iedzīvotāju humānās vajadzības, lai sniegtu tiem nepieciešamo palīdzību; turklāt uzskata, ka vardarbības upuri ir jāaizsargā ar palīdzības plānu, lai viņi varētu turpināt dzīvot;

12.

uzskata, ka ir vajadzīgi labāk koordinēti reģionāli un starptautiski centieni, ar kuriem reaģēt uz draudošajām drošības un humanitārajām krīzēm Cabo Delgado, tostarp uz nepieciešamību novērst pārrobežu draudus, piemēram, teroristu nemierus, risināt jautājumus par nodrošinātību ar pārtiku, iekšzemē pārvietotajām personām un kontrabandu; tādēļ aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sniegt papildu atbalstu SADC un Āfrikas Savienībai (ĀS), lai panāktu ilgstošu un miermīlīgu risinājumu;

13.

norāda, ka SADC Politikas, aizsardzības un drošības sadarbības organizācijai (OPDS) kopā ar tās daudznacionālo kaujas vienību, kuras uzdevums ir īstenot nopietnus pretnemieru pasākumus, vajadzētu būt nozīmīgam aktīvam dalībniekam šā konflikta risināšanā un tai vajadzētu to īstermiņā nosodīt, vienlaikus ilgtermiņā mudinot un atbalstot Mozambikas iestādes īstenot turpmākas reformas, kuru mērķis būtu veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, kas ir priekšnoteikums stabilitātei, mieram un attīstībai;

14.

atgādina, ka ES ir gatava iesaistīties dialogā ar Mozambiku, lai noteiktu efektīvas iespējas ES palīdzības īstenošanai, ņemot vērā situācijas sarežģīto un reģionālo raksturu, un aicina Mozambikas valdību aktīvāk līdzdarboties šajā dialogā un sadarbībā ar ES un SADC; šajā sakarībā mudina Mozambikas iestādes un visus pilsoniskās sabiedrības līmeņus sadarboties centienos rast visaptverošu risinājumu un steidzami pievēršoties visneaizsargātāko cilvēku vajadzībām;

15.

aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell un ES dalībvalstis turpināt cieši sekot situācijai un palielināt atbalstu valsts un reģionālajām iestādēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Padomes 2020. gada 22. jūnija secinājumus, bet uzstāj, ka būtu jāveic turpmāki diplomātiskie pasākumi, jo īpaši rīkojoties tām dalībvalstīm, kurām ar šo valsti ir kopīgas vēsturiskas un draudzīgas saites, lai uzsvērtu, ka šajā jautājumā ir vajadzīga steidzama rīcība, ņemot vērā reģionālās drošības un humānās dimensijas, un pievērstu valdības uzmanību ģeopolitiskajām sekām, ko radīs koordinētas reģionālas un starptautiskas reakcijas trūkums;

16.

pauž cerību, ka ES jaunā Āfrikas stratēģija, tiklīdz tā būs efektīvi ieviesta, palīdzēs stiprināt ES un Āfrikas sadarbību, kuras pamatā ir vienlīdzīgu pušu partnerība visā kontinentā, un ka abas puses sadarbosies, lai uzlabotu ekonomisko, sociālo, drošības un cilvēktiesību situāciju tādās valstīs kā Mozambika;

17.

sagaida, ka pašreizējā situācija Mozambikā un tās sociālās un ekonomiskās sekas tiks pienācīgi ņemtas vērā ES politikā attiecībā uz Āfriku saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021. gadā; uzsver, ka Mozambikas iedzīvotājiem būtu jāsaņem viss pieejamais atbalsts un humānā palīdzība biežajos gadījumos, kad valsti izposta plūdi un citas dabas katastrofas;

18.

uzskata, ka gaidāmā ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme ir lieliska iespēja labāk risināt šīs humānās traģēdijas jautājumu un ES palielināt atbalstu reģionālām un kontinenta mēroga organizācijām;

19.

atgādina starptautiskās palīdzības saistības, ko dalībnieki uzņēmās 2019. gada 30. maijā un 1. jūnijāBeira notikušajā starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē, un kurā Eiropas Savienība apņēmās sniegt atbalstu ekonomikas atveseļošanai 200 miljonu EUR apmērā; aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā izpildīt šīs saistības; norāda, ka ilgtermiņa atveseļošanos var panākt tikai ar ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību; tādēļ aicina sniegt ES palīdzību, lai atbalstītu Mozambikas centienus stabilizēt tās ekonomiku, radīt darbvietas un veicināt lauksaimniecības konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot iekļautību un vides saglabāšanu;

20.

atzinīgi vērtē SVF Katastrofu seku ierobežošanas un palīdzības trasta fondu (CCRT) kā soli pareizajā virzienā, palīdzot Mozambikai cīnīties pret Covid-19 radītajām ekonomiskajām sekām; aicina ES un tās dalībvalstis piešķirt papildu līdzekļus SVF, savukārt SVF izpētīt citus iespējamus risinājumus, kā palielināt CCRT pieejamos resursus, piemēram, izmantot savas esošās rezerves; atgādina, ka iemaksas fondā nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt oficiālo attīstības palīdzību (OAP);

21.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai iedzīvotāji, jo īpaši valsts nabadzīgākajās provincēs, gūtu labumu no vietējo dabas resursu izmantošanas; aicina valdību taisnīgi sadalīt ienākumus no ekspluatācijas projektiem un piešķirt tos vietējās attīstības projektiem, vienlaikus ievērojot augstus vides un sociālos standartus;

22.

atgādina, ka Mozambikas iedzīvotāji — gan kristiešu, gan musulmaņu ticības piederīgie — jau ilgu laiku dzīvo mierīgas līdzāspastāvēšanas apstākļos, un pauž pārliecību, ka šis iecietības un solidaritātes modelis dominēs, neraugoties uz islāmistu teroristu uzbrukumiem;

23.

uzsver, ka prioritāte jāpiešķir izglītībai un jāveicina lauku attīstība, lai novērstu radikalizāciju, jo īpaši lauku jauniešu vidū;

24.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Mozambikas valdībai un parlamentam, kā arī Dienvidāfrikas attīstības kopienas un Āfrikas Savienības locekļiem un vadībai.

(1) https://reliefweb.int/report/mozambique/mozambique-situation-report-10-september-2020

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/152

P9_TA(2020)0239

Eiropas kultūras atveseļošana

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Eiropas kultūras atveseļošanu (2020/2708(RSP))

(2021/C 385/18)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3. un 4. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 167. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 19. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 22. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (COM(2018)0267),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (COM(2017)0673),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku (1),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (2),

—	ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (4) (“Regula”),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17., 18., 19., 20. un 21. jūlija secinājumus,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. novembra sanāksmē pieņemtos secinājumus par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam (2018/C 460/10),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana”, kas pievienots Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumam “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

—	ņemot vērā 2015. gada ziņojumu “Kultūras mantojuma nozīme Eiropai”,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.	tā kā kultūra ir stratēģiska Eiropas Savienības nozare, kas veido ne tikai svarīgu mūsu ekonomikas daļu, bet arī sekmē demokrātiskas, brīvas un iekļaujošas sabiedrības un atspoguļo mūsu Eiropas daudzveidību, vērtības, vēsturi, brīvības un dzīvesveidu;

B.	tā kā kultūra un mākslas brīvība ievērojami palielina sabiedrības vitalitāti un dod iespēju visiem sabiedrības slāņiem paust savu identitāti, veicinot sociālo kohēziju un starpkultūru dialogu, kas paver ceļu arvien ciešākai Eiropas Savienībai;

C.	tā kā kultūrai ir būtiska vērtība kā cilvēces, demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības izpausmei, kam var būt svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības veicināšanā;

D.	tā kā kultūra stiprina sabiedrību sociālo kapitālu, veicina demokrātisku pilsoniskumu, sekmē radošumu, labbūtību un kritisko domāšanu, veicina integrāciju un kohēziju un sekmē daudzveidību, vienlīdzību un plurālismu;

E.	tā kā līdzdalība kultūras dzīvē ir atzīta par vienu no galvenajiem faktoriem, kas paātrina sociālās pārmaiņas un iekļaujošu, noturīgu sabiedrību veidošanu;

F.	tā kā kultūra un kultūras un radošās nozares un industrijas ir svarīgs līdzeklis cīņā pret visu veidu diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju, un ir platforma vārda brīvībai;

tā kā pandēmija ir atklājusi Eiropas sabiedrības patieso sociālo vērtību, kā arī kultūras un radošo sektoru un nozaru ekonomisko svaru; tā kā kultūras ekonomiskā daļa ir stratēģiski svarīga Eiropas Savienībai un tās ekonomikai, nodrošinot jēgpilnas darbvietas miljoniem eiropiešu un ilgtspējīgu finansējumu Eiropas daudzveidībai, vienlaikus atspoguļojot mūsu Eiropas vērtības, vēsturi un brīvības;

tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru dalībnieki uztur un veicina kultūras un valodu daudzveidību Eiropā un palīdz stiprināt Eiropas identitāti visos līmeņos; tā kā šie dalībnieki ir nenovērtējams spēks sociālās kohēzijas un ilgtspējīgas attīstības, un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un ir svarīgs globālās konkurētspējas avots;

tā kā Eiropas kultūras un radošās nozares veido aptuveni 4 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta — šis rādītājs ir līdzīgs tam, kāds ir IKT un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem; tā kā 2019. gadā visā ES-27 kultūras jomā bija nodarbināti 7,4 miljoni cilvēku, šim rādītājam veidojot 3,7 % no kopējās nodarbinātības visā ES-27; tā kā 2019. gadā visā ES-27 to cilvēku procentuālais īpatsvars, kuri kultūras jomā bija pašnodarbinātie, vairāk nekā divkārt pārsniedza vidējo rādītāju, kāds vērojams visā tautsaimniecībā (5);

J.	tā kā saskaņā ar Komisijas aplēsēm Covid-19 krīzes un izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ kultūras un radošās nozares, kuru pievienotā vērtība IKP ir 509 miljardi EUR, 2020. gada otrajā ceturksnī, iespējams, ir zaudējušas 80 % no apgrozījuma;

K.	tā kā vairāk nekā 300 000 cilvēku Eiropā ir nodarbināti kultūras mantojuma nozarē, bet 7,8 miljoni darbvietu Eiropā ir ar to netieši saistītas; tā kā Eiropas radošais darbaspēks kultūras un radošajos sektoros un nozarēs pašlaik nav pietiekami pārstāvēts statistikas sistēmās;

tā kā kultūras un radošās nozares ir cieši saistītas savā starpā un ir pierādīts, ka tās dod labumu citām nozarēm, piemēram, tūrismam un transportam; tā kā saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas datiem četri no desmit tūristiem izvēlas savu galamērķi, pamatojoties uz piedāvājumu kultūras jomā, un divas trešdaļas eiropiešu uzskata, ka kultūras mantojuma klātesamība ietekmē viņu brīvdienu galamērķa izvēli; tā kā Eiropa joprojām ir populārākais kultūrtūrisma galamērķis pasaulē;

tā kā Eiropas daudzveidīgā kultūras ainava smagi cieš no Covid-19 pandēmijas un daudzi kultūras un radošo sektoru un nozaru dalībnieki, nesaņemot publiskos ieguldījumus, saskaras ar iznīcību; tā kā šī sektora slēgšana ir attiecīgi ietekmējusi citas nozares, piemēram, transportu un tūrismu, un izglītību;

tā kā kultūras un radošie sektori un nozares ir netipisks sektors, kura pamatā ir to īpašais ekonomikas modelis, vajadzības un lielums, bet to galvenokārt veido mazas struktūras (MVU, mikroorganizācijas un pašnodarbinātie), kurām nav piekļuves finanšu tirgiem vai ir ierobežota piekļuve tiem, un bieži vien neregulāri un jaukti ienākumi no dažādiem avotiem, piemēram, valsts subsīdijas, privāta sponsorēšana, uz auditoriju balstīti ieņēmumi vai autortiesības;

O.	tā kā Covid-19 pandēmijas krīze ir arī padarījusi acīmredzamu kultūras un radošo sektoru un nozaru jau esošo neaizsargātību, tostarp mākslinieku un kultūras darbinieku ļoti nestabilos iztikas līdzekļus, kā arī daudzu kultūras iestāžu ierobežoto budžetu;

tā kā patlaban kļūst acīmredzams, kādas būs visas Covid-19 pandēmijas sekas kultūras un radošajās nozarēs un industrijās, taču pandēmijas kopējā ietekme vidējā termiņā un ilgtermiņā joprojām nav zināma; tā kā tas ietekmē to mākslinieku un kultūras darbinieku sociālās tiesības, kuriem ir tiesības saņemt taisnīgu finansiālu kompensāciju par savu darbu, un kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību;

Q.	tā kā Covid-19 krīze jau ir radījusi un turpinās radīt ilgstošu negatīvu ietekmi uz kultūras un radošā satura ražošanu, izplatīšanu un līdz ar to uz ienākumiem un tādējādi tā negatīvi ietekmēs Eiropas kultūras daudzveidību;

tā kā teātri, opernami, kinoteātri, koncertzāles, muzeji un kultūras mantojuma objekti un citas ar mākslu saistītas vietas bija vienas no pirmajām, kas tika slēgtas vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, un tika atkal atvērtas kā vienas no pēdējām; tā kā daudzi kultūras un mākslas pasākumi, piemēram, gadatirgi, festivāli, koncerti un uzstāšanās, ir atcelti vai atlikti uz ilgu laiku; tā kā veselības un drošības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu jaunu uzliesmojumu, neļaus šiem pasākumiem noritēt ar pilnu jaudu pārskatāmā nākotnē;

tā kā pandēmijas laikā, ņemot vērā to, ka daudziem eiropiešiem bija jāievēro pārvietošanās ierobežojumi, kultūras un radošā satura apmaiņa kļuva par atbalstu daudziem iedzīvotājiem; tā kā iespējas piekļūt kultūras saturam tiešsaistē ir palielinājušās un kultūras satura pieejamība ir uzlabojusies un bieži tas ir pieejams bez maksas, pateicoties autoriem, māksliniekiem, izpildītājiem un citiem radītājiem; tā kā tas vēl vairāk samazina radītāju ienākumus; tā kā kultūras satura pieejamība tiešsaistē neradīja tiesību īpašnieku un izpildītāju ienākumu pieaugumu;

T.	tā kā nevienlīdzība piekļuvē digitālajai infrastruktūrai ir ierobežojusi pamattiesības uz kultūras pieejamību, tiesības piedalīties kultūras dzīvē un tiesības uz māksliniecisku izpausmi;

tā kā turpmākie priekšlikumi saistībā ar budžetu programmai “Radošā Eiropa” nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), tostarp pat pirms Covid-19 krīzes, neatbilst nedz nozares, nedz Parlamenta prasībām, un Parlaments ir aicinājis divkāršot tās finansējumu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada DFS piešķirto apjomu;

tā kā Komisijas pārskatītajā DFS priekšlikumā ir paredzēts 20 % samazinājums Eiropas Solidaritātes korpusam, 13 % samazinājums programmai “Radošā Eiropa” un 7 % samazinājums programmai “Erasmus+” salīdzinājumā ar 2018. gada DFS priekšlikumu; tā kā Eiropadomes 2020. gada 17. jūlijā formulētā nostāja atbilst tikai Komisijas 2018. gada priekšlikumam; tā kā “Radošā Eiropa” ir vienīgā ES programma, kas sniedz tiešu atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām visā Eiropā; tā kā ne iniciatīvas, kuras būtu jāīsteno saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa”, ne arī programmai piešķirtais budžets nesniedz to atbalstu, ko ir jāsniedz šai jau pārlieku noslogotajai un nepietiekami finansētajai programmai;

W.	tā kā pandēmija ir iespēja pārdomāt kultūras nākotni un tā kā, lai izveidotu noturīgāku kultūras ekosistēmu, ir plašāk jāpārdomā planētas nākotne un nepieciešamība steidzami reaģēt uz klimata krīzi;

tā kā kultūras un radošās nozares un industrijas ir būtiskas, lai panāktu vides ilgtspēju; tā kā arī turpmāk tās būs pienācīgi jāfinansē un jāuzskata par drošiem ieguldījumiem, lai sasniegtu gatavību pārejai uz oglekļneitrālu ekonomiku atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

pauž patiesu solidaritāti ar izpildītājiem, māksliniekiem, radītājiem, autoriem, izdevējiem, to uzņēmumiem un visiem citiem Eiropas kultūras darbiniekiem un dalībniekiem, tostarp amatieriem, kurus visus smagi skārusi globālā Covid-19 pandēmija, un slavē viņu rīcību un solidaritāti grūtajos laikos, ko piedzīvo miljoniem eiropiešu;

uzsver, ka atlabšana pēc pandēmijas un Eiropas kultūras politikas atdzīvināšana ir cieši saistīta ar citiem problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un pasaule, sākot ar klimata krīzi; pauž pārliecību, ka turpmākajai kultūras politikai ir jābūt cieši saistītai ar sociālajiem problēmjautājumiem, kā arī ar zaļo un digitālo pārkārtošanos;

uzskata, ka ir būtiski kultūras un radošajām nozarēm un industrijām atvēlēt ievērojamu daļu no Eiropas iestāžu plānotajiem ekonomikas atveseļošanas pasākumiem un apvienot tos ar visaptverošām un straujām darbībām, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošos spēkus, dodot tiem iespēju turpināt darbu nākamajos mēnešos un izdzīvot šajos krīzes laikos, kā arī veidot izturētspēju šajā nozarē; aicina dalībvalstis un Komisiju koordinēt savus pasākumus, atbalstot kultūras un radošās nozares un industrijas;

atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropadomes centienus, izstrādājot Eiropas Atveseļošanas instrumentu, tomēr pauž satraukumu par to, ka nav skaidri paredzēta konkrēta summa, lai tieši sniegtu labumu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām; šajā sakarībā uzsver, ka ar dalībvalstu mērķtiecīgām darbībām ir jāpievērš skaidra uzmanība kultūras un radošajiem dalībniekiem un tiem vajadzētu būt iespējai plaši un ātri izmantot visus atveseļošanai paredzētos līdzekļus;

aicina Komisiju un dalībvalstis kultūras un radošajām nozarēm un industrijām atbilstoši to īpašajām vajadzībām piešķirt vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kas paredzēti atveseļošanai; uzsver, ka šai procentuālajai daļai būtu jāatspoguļo kultūras un radošo nozaru un industriju nozīme ES IKP, ņemot vērā, ka tās nodrošina 7,8 miljonus darbvietu un 4 % no IKP; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga precīza plānošana un finanšu plāni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību kultūras un radošajās nozarēs un industrijās un lai piedāvātu paredzamību šajā jomā aktīvajiem cilvēkiem;

atzinīgi vērtē REACT-EU izveidi, kas ir tiešas rīcības plāns, kas paredz nodrošināt papildu finansējumu smagi skartajiem reģioniem un ekonomikas nozarēm; atzinīgi vērtē to, ka kultūra ir atzīta par svarīgu un skartu nozari; tomēr pauž bažas par to, ka nav veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares un industrijas gūtu labumu no šīs iniciatīvas; mudina dalībvalstis uzskatīt kultūras un radošās nozares un nozares par stratēģiskiem sektoriem un prioritāti saskaņā ar ES atveseļošanas plānu un noteikt skaidru budžetu, kas saistīts ar ātriem un konkrētiem pasākumiem, kuri paredzēti šo dalībnieku atlabšanai un no kuriem labumu gūtu visas ieinteresētās personas, tostarp neatkarīgi mākslinieki, un kuru mērķis būtu ne tikai to ekonomiska atveseļošana, bet arī to cilvēku darba apstākļu uzlabošana, kuri strādā kultūras un radošajās nozarēs un industrijās;

kritizē to, ka programma “Radošā Eiropa” nesaņēma nekādu papildu finansējumu no Eiropas Atveseļošanas instrumenta, un aicina programmas “Radošā Eiropa” kopējo budžetu palielināt līdz 2,8 miljardiem EUR;

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka krīzes laikā un pēc tās ir iespēja paplašināt īpašos vietējos sociālos, fiskālos un ekonomikas noteikumus, ko parasti piemēro kultūras un radošajiem dalībniekiem; prasa, lai dalībvalstis iekļautu kultūras un radošo nozaru un industriju MVU savos konkrētajos MVU atveseļošanas plānos, kurus tās jau ir īstenojušas; prasa dalībvalstīm apsvērt iespēju piedāvāt finansiālu atbalstu kultūras pasākumu norises vietām un pasākumiem, tiem īstenojot jaunus veselības aizsardzības un drošības pasākumus;

aicina panākt lielāku koordināciju, lai apzinātu paraugpraksi un konkrētus risinājumus, kas var atbalstīt kultūras un radošās nozares un industrijas pašreizējā situācijā un jebkādā turpmākā darbības atsākšanā; atzinīgi vērtē nozares #saveEUculture un #double4culture kampaņas, kā arī Komisijas centienus popularizēt kultūras un radošās nozares un industrijas ar kampaņu #CreativeEuropeAtHome;

10.

ar bažām norāda, ka sociālās drošības tīkli bieži vien nebija pieejami radošajiem profesionāļiem, kuri ir iesaistīti nestandarta nodarbinātības veidos; aicina dalībvalstis nodrošināt sociālo pabalstu pieejamību visiem radošajiem profesionāļiem, tostarp tiem, kuri iesaistīti nestandarta nodarbinātības veidos;

11.

aicina Komisiju ES līmenī ieviest tādu Eiropas sistēmu darba apstākļiem kultūras un radošajās nozarēs un industrijās, kurā būtu atspoguļotas šī sektora īpatnības un ar kuru tiktu ieviestas pamatnostādnes un principi, lai uzlabotu darba apstākļus, īpašu uzmanību pievēršot transnacionālai nodarbinātībai;

12.

norāda, ka ceļošanas ierobežojumi joprojām kavē Eiropas sadarbību kultūras jomā un ir nopietni ietekmējuši starptautisko mobilitāti un turnejas, kas kultūras darbiniekiem ir nozīmīgs ienākumu avots; norāda, ka finansējums starptautiskajai sadarbībai, turnejām un kopražojumiem bieži vien tiek samazināts un tiek novirzīts ar pandēmiju saistīto grūtību apkarošanai; pauž bažas par šo pasākumu negatīvo ietekmi uz Eiropas sadarbību kultūras jomā; aicina dalībvalstis ierobežot nepamatotus Šengenas ierobežojumus un aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstīm par drošām pārrobežu turnejām, kultūras pasākumiem ar publikas dalību un kultūras norisēm;

13.

aicina Komisiju atbalstīt mākslinieku mobilitāti, lai viņi varētu apmainīties ar praksi un tehnikām, un būtiski veicināt viņu integrāciju darba tirgū; stingri atbalsta māksliniecisko kompetenču vienlaicīgu savstarpēju atzīšanu;

14.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu ieviestos īstermiņa darba pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz MVU un pašnodarbinātām personām; uzskata, ka šis instruments, kas aptver pēc iespējas vairāk kultūras dalībnieku, tostarp ārštata autorus, izpildītājus, māksliniekus un citus radītājus, varētu dot iespēju kultūras un radošajiem dalībniekiem palikt savā darbības jomā, vienlaikus kompensējot viņu ienākumu zudumu un nodrošinot, ka netiek zaudētas speciālās zināšanas; šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgas garantijas, lai SURE strauji kļūtu darbspējīgs un pieejams visām juridiskajām personām, tostarp neformālajām struktūrām kultūras un radošajās nozarēs un industrijās;

15.

uzskata, ka pašreizējo pandēmiju un tās ietekmi uz mūsu ekonomiku nevajadzētu izmantot kā argumentu, lai vēl vairāk samazinātu valstu vai Eiropas publiskos izdevumus kultūrai; uzsver programmas “Radošā Eiropa” un tās apakšprogrammas “MEDIA”, kultūras un starpnozaru virzienu izšķirošo nozīmi Eiropas sadarbības un pienācīga stabilitātes līmeņa nodrošināšanā šajā sektorā, nodrošinot ES finansējuma pieejamību, kas ļautu īstenot projektus ilgtermiņa partnerību izveidei; aicina Komisiju kultūras un radošās nozares un industrijas integrēt visā DFS; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis nākamajā DFS divkāršot programmai “Radošā Eiropa” piešķirto budžetu, un stingri no jauna apstiprina savu nostāju attiecībā uz atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām un to darbiniekiem; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk pabeigt un pieņemt programmas, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no šo programmu priekšgājējām; uzsver — ja jaunā finansēšanas perioda sākums tiks aizkavēts, Komisijai ir jānodrošina pāreja, lai pārvarētu plaisu starp pašreizējo programmu “Radošā Eiropa” un tās jauno versiju;

16.

aicina Komisiju apzināt plašu jaukto finansējuma avotu klāstu, kas varētu sniegt labumu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, un nodrošināt par tiem skaidru informāciju; uzstāj, ka turpmākajai zināšanu un inovāciju kopienai, kas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā būs veltīta kultūras un radošajām industrijām, šajā ziņā būtu jāuzņemas viena no vadošajām lomām; aicina Komisiju iekļaut pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” finansējumu kultūras un radošajiem dalībniekiem, kas nodarbojas ar kultūras eksperimentiem, inovāciju un māksliniecisko izpēti; atkārtoti uzsver, ka ir jāpalielina sinerģija Eiropas līmenī, vienlaikus veicinot jaunus inovatīvus un digitālus risinājumus, kas var palīdzēt nozarei gan pašreizējā laikā, gan pēc tam;

17.

atzīst digitalizācijas nozīmi kultūras un radošo darbu radīšanā, producēšanā, izplatīšanā un pieejamībā un aicina Komisiju turpināt noteikt finansējumu Eiropas kultūras darbu digitalizācijai un atvieglot MVU un organizāciju piekļuvi digitālajām prasmēm un infrastruktūrai;

18.

norāda, ka lielākā daļa līdz šim izstrādāto atbalsta pasākumu ir balstīti uz parādsaistībām, kas ir alternatīva, kura ne visām ieinteresētajām personām kultūras ekosistēmās var būt ilgtspējīga; aicina sniegt apjomīgu un galvenokārt uz dotācijām balstītu atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, lai nodrošinātu iztikas līdzekļus vietējām kopienām;

19.

atzinīgi vērtē jaunos atbalsta pasākumus saistībā ar Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu (CCS GF), kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi cenu ziņā pieejamam aizņēmuma finansējumam kultūras un radošajās nozarēs un industrijās; uzsver, ka tam ir jābūt plašāk pieejamam, lai aptvertu visas dalībvalstis un reģionus, kā arī MVU neatkarīgi no to lieluma; prasa noteikt pienākumu īstenot Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu saistībā ar InvestEU, nodrošināt lielāku elastību kultūras un radošajām nozarēm un industrijām;

20.

aicina Komisiju nodrošināt to, lai kultūras un radošo nozaru MVU saņemtu lielāku atbalstu aizņēmuma finansējuma ziņā, izmantojot turpmākos garantiju mehānisma instrumentus saskaņā ar 2021.–2027. gada programmu InvestEU;

21.

pauž nožēlu, ka nav notikusi turpmāka attīstība, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību NVO un mazākām organizācijām; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju pārskatīt pašreizējos kritērijus un politiku attiecībā uz garantiju, jo īpaši attiecībā uz tiem MVU, kuriem ir augstāks riska profils ar zemu vai nulles piekļuvi finanšu tirgiem un kuri rada nemateriālus aktīvus;

22.

aicina Komisiju rīkoties, lai mazinātu krīzes aizvien pieaugošo ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm un industrijām laikā, kad festivālu un kultūras pasākumu pastāvīga atcelšana rada katastrofālas finansiālas sekas, jo īpaši mūzikas un izpildītājmākslas nozarē un neatkarīgajiem māksliniekiem; uzskata, ka būtu jāizveido izpildītājmākslai paredzētas Eiropas digitālās platformas, lai pēc iespējas plašāk izplatītu Eiropas kultūras saturu un radošos produktus; prasa veidot šādas platformas, paturot prātā, ka māksliniekiem, radītājiem un uzņēmumiem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība; prasa ciešāk iesaistīties, lai kopā ar attiecīgajiem dalībniekiem apzinātu risinājumus, kas ļautu sniegt atbalstu pasākumiem, un jo īpaši māksliniekiem un radītājiem, kurus skārusi lielu festivālu un kultūras pasākumu atcelšana;

23.

aicina Komisiju noteikt, vai valsts finanšu sadales metodes kultūras finansējumam ir pieejamas visiem radītājiem un vai tas tiek piešķirts neatkarīgā, brīvā un taisnīgā veidā; aicina Komisiju izstrādāt labākus kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, lai nodrošinātu uzticamu un stabilu datu plūsmu saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm un industrijām;

24.

atgādina dalībvalstīm — lai palīdzētu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām atgūties no krīzes, var izmantot vēl citus pasākumus, piemēram, samazināt PVN likmes visām kultūras precēm un pakalpojumiem, uzlabot nemateriālo aktīvu novērtēšanu un paredzēt nodokļu kredītus kultūras produkcijai;

25.

norāda, ka tūrisms veido 10,3 % no Eiropas Savienības IKP, no kuriem vēl 40 % ir saistīti ar kultūras piedāvājumu; uzskata, ka pakāpeniska tūrisma atjaunošana sniedz iespēju aktīvi popularizēt Eiropas kultūru un mantojumu, vienlaikus veidojot pamatu ilgtspējīgam tūrismam Eiropā; šajā sakarībā prasa ieviest ikgadēju Eiropas kultūras un mantojuma vērtības radīšanas programmu, kas atspoguļotu Eiropas kultūras daudzveidību; aicina struktūrfondu atbalstītajos projektos pēc iespējas vairāk iekļaut kultūras saglabāšanu un māksliniecisko jaunradi; uzsver vēsturiskā tūrisma un kultūrtūrisma nozīmīgo pievienoto vērtību; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot integrētu politiku, lai atbalstītu šīs nozares atdzīvināšanu;

26.

uzskata, ka mums būtu jāizmanto šī iespēja, lai popularizētu Eiropas kultūras saturu visā pasaulē, veicinot Eiropas produkciju un attīstot Eiropas apraides tīklus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas netraucēti varētu transponēt attiecīgos tiesību aktus, piemēram, pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (6), Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (7) un Satelītu apraides un kabeļu retranslācijas direktīvu (8); uzsver kino un video nozares potenciālu un aicina izveidot Eiropas mēroga partnerību, lai atbalstītu Eiropas radītājus šajā jomā; uzsver, ka, īstenojot šīs direktīvas un gaidāmos tiesību aktus, ir jāsaglabā un jāveicina kolektīvi mehānismi, lai nodrošinātu pienācīgu individuālo radītāju aizsardzību;

27.

atzīst plašsaziņas līdzekļu ekosistēmas novājināto stāvokli un vietējo un reģionālo ziņu plašsaziņas līdzekļu, kā arī to, kas darbojas mazākos tirgos, bēdīgo stāvokli; uzskata, ka, tā kā brīvi, neatkarīgi un pietiekami finansēti plašsaziņas līdzekļi ir arī pretlīdzeklis dezinformācijas izplatīšanai un efektivitātei, Komisijai šajā saistībā būtu jāiesniedz vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas, tostarp īpašas iniciatīvas, lai atbalstītu vietējos un reģionālos plašsaziņas līdzekļus un tos, kas darbojas mazos tirgos; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja izveidot ziņu plašsaziņas līdzekļu fondu, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu; atbalsta Komisijas gaidāmos priekšlikumus par Digitālo pakalpojumu tiesību akta paketi, jo īpaši tās jaunos un pārskatītos noteikumus par tiešsaistes platformām un tiešsaistes reklāmu; uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrācijai, kas bieži vien samazina ziņu plurālismu un daudzveidību un var arī negatīvi ietekmēt informācijas tirgu; atbalsta plānoto Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plānu un tajā noteiktos mērķus palielināt konkurētspēju un atbalstīt nozares digitālo pārveidi;

28.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt mākslinieciskās izpausmes brīvību, kas ir būtiska demokrātijas veidošanai un sabiedrības veselīgai atlabšanai no bezprecedenta krīzes; uzsver Eiropas finansējuma nozīmi kultūras un plašsaziņas līdzekļu brīvības un daudzveidības veicināšanā un saglabāšanā; uzskata, ka kultūras un radošās nozares un industrijas ir viens no dinamiskākajiem ekonomikas sektoriem, ka tām būtu būtiski jāveicina dzimumu līdztiesība un ka tās varētu būt spēcīgs ilgtspējīgas attīstības un taisnīgas pārkārtošanās katalizators;

29.

uzsver Eiropas kultūras un radošo nozaru un industriju globālā tvēruma potenciālu kultūras daudzveidības jomā un aicina īstenot līdzsvarotu pieeju, integrējot plašu dažāda lieluma dalībnieku loku no dažādiem reģioniem; šajā sakarībā aicina Komisiju pienācīgi novērtēt pašreizējās programmas un ES darbības, piemēram, Eiropas mantojuma zīmi, un integrēt finanšu novērtējumu nolūkā nodrošināt labāku saziņu par mantojumu un kultūras maršrutiem, lai iedzīvotāji varētu labāk izprast ES darbības; tāpat aicina Komisiju ierosināt vērienīgu un iekļaujošu komunikācijas un veicināšanas politiku attiecībā uz kultūru Eiropā, kas ļautu Eiropas kultūras saturam, pasākumiem un to norises vietām iegūt patiesu Eiropas un globālu dimensiju;

30.

uzskata, ka ar pasākumiem, ko veic dalībvalstis un Komisija, lai palīdzētu kultūras un radošo pakalpojumu dalībniekiem Eiropā, būtu jāatbalsta dalībnieki un iniciatīvas, kas atspoguļo Eiropas kultūras un valodu daudzveidību, tostarp minoritāšu un mazas valodas;

31.

aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas kultūras galvaspilsētām praktisku risinājumu atrašanā, lai, izmantojot padziļinātu dialogu ar organizatoriem, palīdzētu tām pēc iespējas ierobežot pandēmijas izraisītos traucējumus, jo īpaši — ar pilsētām, kurām šis tituls ir 2020. un 2021. gadā; uzsver, cik svarīgi ir tiem nodrošināt piekļuvi lielākam skaitam atbalsta mehānismu un finanšu risinājumu; atkārtoti norāda, ka pašreizējo apstākļu dēļ ir veiktas izmaiņas Eiropas kultūras galvaspilsētu kalendārā, un aicina lēmumu pieņēmējus izvērtēt iespēju pagarināt laikposmu nākamajām rīkotājpilsētām;

32.

aicina pastiprināt centienus balstīties uz Eiropas Kultūras mantojuma gadu, lai tas kļūtu par noturīgu politikas mantojumu; mudina Komisiju pieņemt integrētāku pieeju attiecībā uz kultūras mantojumu, uzskatot materiālo, nemateriālo, dabas un digitālo mantojumu par savstarpēji saistītu un neatdalāmu; uzsver nepieciešamību izveidot tādu pastāvīgu platformu sadarbībai un koordinācijai kultūras mantojuma politikas jomā ES līmenī, kuras centrā būtu organizēta pilsoniskā sabiedrība; aicina arī izveidot visaptverošu digitālā kultūras mantojuma sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot pašreizējā mantojuma digitalizācijas centieniem un digitalizētu kultūras materiālu plašai pieejamībai; šajā sakarībā norāda, cik svarīga ir sadarbspēja un standarti; aicina rūpīgi pārskatīt Komisijas 2011. gada 27. oktobra Ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (9);

33.

uzsver, ka pārvietošanās ierobežojumu laikā daudzi kultūras mantojuma objekti tika atstāti bez uzraudzības un bez pienācīgas apkopes, kā rezultātā tika nodarīts kaitējums šiem objektiem, kuri jau tāpat ir neaizsargāti pret vides degradāciju, dabas katastrofām un klimata pārmaiņām, kā arī pret nelikumīgu izrakšanu vai to artefaktu nelikumīgu tirdzniecību; uzsver nepieciešamību aizsargāt nodarbinātību kultūras mantojuma nozarē, atbalstīt restaurācijas speciālistus un kultūras mantojuma ekspertus un nodrošināt viņiem nepieciešamos līdzekļus, kuri ir viņiem nepieciešami Eiropas kultūras mantojuma objektu aizsardzībai;

34.

uzskata, ka kultūras dimensijai jābūt dialoga ar pilsoņiem daļai, jo īpaši nākamajā konferencē par Eiropas nākotni;

35.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 238, 6.7.2018., 28. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0169.

(4) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(5) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Culture_statistics_-_cultural_employment#Self-employment

(6) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.

(7) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(8) OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.

(9) OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/159

P9_TA(2020)0240

Covid-19: ES veiktā veselības jomas novērtēšanas un riska klasifikācijas koordinēšana, un ietekme uz Šengenu un vienoto tirgu

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Covid-19: veselības novērtējumu un riska klasifikācijas koordinēšana ES un ietekme uz Šengenas zonu un vienoto tirgu (2020/2780(RSP))

(2021/C 385/19)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, kā arī tā 4., 6., 9., 21., 67., 114., 153., 169. un 191. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 35. un 45. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (1) (“Šengenas Robežu kodekss”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2) (Brīvas pārvietošanās direktīva), un tajā iekļauto nediskriminācijas principu,

—	ņemot vērā Komisijas vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (3) un par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā (4),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. maija paziņojumu par Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. jūnija paziņojumu par pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES piemērošanas trešo novērtējumu (COM(2020)0399),

—	ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (7),

—	ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu ES veselības jomas īstermiņa sagatavotību turpmākiem Covid-19 uzliesmojumiem (COM(2020)0318),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 4. septembra priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (COM(2020)0499),

—	ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) jaunāko pārnēsājamo slimību draudu ziņojumu (CDTR) un ECDC sabiedrības veselības pamatnostādnes un ziņošanas protokolus attiecībā uz Covid-19,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Covid-19 pandēmija ir pārgājusi no akūta riska uz hroniska riska pārvaldības stadiju; tā kā šķiet, ka vīruss pastāvēs, līdz tiks izstrādāta efektīva un droša vakcīna, kas tiks piegādāta pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību ļoti lielai daļai pasaules iedzīvotāju; tā kā tas nozīmē, ka mēs turpināsim dzīvot sarežģītos apstākļos vismaz vēl vairākus turpmākos mēnešus;

B.	tā kā Covid-19 izplatība, izplatīšanās intensitāte un ilgums dažādās dalībvalstīs un vienas dalībvalsts dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga;

C.	tā kā vairākas vakcīnas ir testēšanas beigu stadijā, taču vēl neviena no tām nav izgājusi ES tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru;

D.	tā kā parastajā gripas sezonā, visticamāk, būs vairāk cilvēku ar viegliem simptomiem, kuri būs jātestē;

E.	tā kā testēšanas kapacitāte dažās dalībvalstīs joprojām nav pietiekama; tā kā cilvēkiem dažkārt ir jāgaida vairākas dienas, lai saņemtu Covid-19 testu rezultātus; tā kā tas būtiski ietekmē viņu spējas strādāt un ceļot;

F.	tā kā dažas dalībvalstis atsakās atzīt to Covid-19 testu rezultātus, kas veikti citā dalībvalstī; tā kā šāda neuzticēšanās ievērojami sarežģī cilvēku dzīvi;

G.	tā kā atšķirīgās pieejas ar Covid-19 saistīto datu vākšanai visā ES apgrūtina datu salīdzināšanu;

tā kā joprojām nav saskaņotas metodikas inficēto cilvēku skaita noteikšanai un novērtēšanai un nav arī saskaņotas metodikas attiecībā uz krāsu kodiem Covid-19 skarto teritoriju apzīmēšanai; tā kā šādas saskaņošanas trūkuma dēļ dalībvalstīs dati par inficētajām personās bieži tiek interpretēti ļoti atšķirīgi un tā rezultātā citu dalībvalstu pilsoņi var tikt nepamatoti diskriminēti;

I.	tā kā ES reakcijā uz Covid-19 pandēmiju līdz šim bijis vērojams tas, ka dalībvalstis savā starpā un ar ES iestādēm nepietiekami koordinē sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, tostarp cilvēku pārvietošanās ierobežojumus valstu iekšienē un pāri robežām;

tā kā visā ES nesen ir pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, dalībvalstis atkal ir pieņēmušas atšķirīgus un nekoordinētus pasākumus attiecībā uz to personu brīvu pārvietošanos, kuras ieceļo no citām ES dalībvalstīm, un dažos gadījumos ir slēgušas savas robežas; tā kā katra dalībvalsts ir ieviesusi savus valsts pasākumus, tos nekoordinējot ES līmenī, tostarp noteikusi obligātu vai ieteicamu karantīnu (ar atšķirīgiem noteiktās karantīnas periodiem), prasību par negatīvas polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) testiem ierašanās brīdī ar atšķirīgu maksimālo derīguma termiņu, dažādu valsts veidlapu izmantošanu ceļotāju atrašanās vietas noteikšanai, atšķirīgu kritēriju izmantošanu riska zonu noteikšanai un atšķirīgas prasības par masku lietošanu;

tā kā daudziem Eiropas iedzīvotājiem tika piemēroti atšķirīgi noteikumi ne vien atkarībā no viņu valstspiederības un dzīvesvietas, bet arī no vietas, uz kuru viņi ir ceļojuši; tā kā šis koordinācijas trūkums vasaras periodā noveda pie neorganizētām kontrolēm un pasākumiem pie robežām, kā arī lidostās un dzelzceļa stacijās;

L.	tā kā Covid-19 krīzei ir bijusi liela ietekme uz veselības aprūpi, bet daudzos gadījumos arī ļoti būtiska nelabvēlīga ietekme uz pamattiesībām un sakariem ekonomikas, zinātnes, sociālajā, tūrisma un kultūras jomā;

M.	tā kā veselības aprūpes nodrošināšana ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, bet sabiedrības veselība ir joma, kas atrodas dalītā kompetencē starp dalībvalstīm un Savienību;

tā kā Eiropas Savienībai vēl arvien ir iespējas gūt lielākus panākumus sabiedrības veselības politikas jomā saskaņā ar esošajiem Līgumu nosacījumiem; tā kā Līgumos paredzētie noteikumi par sabiedrības veselības aizsardzību vēl arvien lielā mērā netiek pietiekami izmantoti attiecībā uz saistībām, kuru īstenošanai tie varētu būt noderīgi; tā kā Parlaments vēlreiz atkārto prasību izveidot Eiropas veselības savienību, ko tas pauda savā 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā;

O.	tā kā pārrobežu apdraudējumu var novērst tikai ar kopīgiem spēkiem un tādējādi ir vajadzīga sadarbība un solidaritāte Savienībā un vienota Eiropas pieeja;

tā kā kopš Covid-19 plašākas izplatīšanās Savienībā sākuma Parlaments ir atkārtoti aicinājis Komisiju un dalībvalstis pieņemt saskaņotus pasākumus attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū; tā kā personu brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite ir būtiski četru brīvību pīlāri, uz kuriem balstās iekšējā tirgus darbība;

tā kā dalībvalstu veiktie pasākumi, tostarp iekšējās robežkontroles atjaunošana, negatīvi ietekmē Savienības tiesību aktos noteiktās cilvēku tiesības un brīvības; tā kā dalībvalstu vai Savienības veiktajos pasākumos vienmēr būtu jāievēro pamattiesības; tā kā šiem pasākumiem vajadzētu būt nepieciešamiem, samērīgiem, pagaidu rakstura un ar ierobežotu darbības jomu;

R.	tā kā dalībvalstu solidaritāte nav izvēles jautājums, bet gan Līgumā noteikts pienākums un viena no mūsu Eiropas vērtībām;

S.	tā kā nesaskaņoti personu pārvietošanās brīvības ierobežojumi ES ievērojami sadrumstalo iekšējo tirgu;

T.	tā kā Komisija jau ir nākusi klajā ar dažādām iniciatīvām koordinēšanas uzlabošanai, pieņemot vadlīnijas, paziņojumus, administratīvas vēstules un priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju;

U.	tā kā Padomei būtu jāatbalsta šis ieteikums un jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koordinē savus lēmumus un darbības, lai apturētu vai ierobežotu vīrusa izplatīšanos;

V.	tā kā atgriešanās pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas ir ārkārtīgi svarīga tam, lai varētu saglabāt pārvietošanās brīvības principu un iekšējā tirgus darbību, kas ir divi galvenie Eiropas integrācijas sasniegumi un būtisks priekšnoteikums ES ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas;

W.	tā kā atšķirīgo ceļošanas ierobežojumu dēļ daudzu iedzīvotāju lidojumi tika atcelti un par tiem viņi vēl nav saņēmuši kompensāciju;

X.	tā kā, lai novērstu šo veselības krīzi, Parlaments kā viens no likumdevējiem un vienīgā iestāde, ko tieši ievēl ES pilsoņi, ir kā neatņemams un svarīgs dalībnieks jāiesaista visās diskusijās par ES līmeņa koordināciju;

Y.	tā kā šķiet, ka dalībvalstis nav guvušas mācības no krīzes sākuma; tā kā nav izstrādāta kopēja Eiropas veselības politika, bet tikai daudzas dalībvalstu politikas nostādnes;

Z.	tā kā, lai stātos pretī iespējamam Covid-19 pandēmijas turpinājumam un/vai citām līdzīgām iespējamajām krīzēm, ES ir jāplāno uz priekšu;

pauž bažas par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un tā ilgtermiņa sekām cilvēku labklājībai visā pasaulē, jo īpaši ietekmi uz neaizsargātākajām grupām un cilvēkiem nelabvēlīgās situācijās, tostarp vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem jau ir slikts veselības stāvoklis;

pauž bažas par Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu vairākās dalībvalstīs kopš jūnija un stingri uzsver nepieciešamību pēc kopīgas un koordinētas veselības pārvaldības, lai efektīvi cīnītos pret šo pandēmiju;

norāda, cik svarīgi ir iedrošināt iedzīvotājus, ka dažādu dalībvalstu veiktie pasākumi ir savstarpēji saskaņoti, jo tas palīdzēs pārliecināt viņus ievērot šos pasākumus;

atgādina, ka Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvība ir pamattiesības, kas nostiprinātas ES Līgumos un ES Pamattiesību hartā;

uzsver, ka šīs tiesības var ierobežot tikai īpašu un stingri noteiktu sabiedrības interešu dēļ, proti, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību; uzstāj, ka minētie ierobežojumi jāpiemēro saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu un ES tiesību vispārīgajiem principiem, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminācijas principu;

norāda, ka kontrole pie iekšējām robežām ir galējs līdzeklis, un atgādina, ka dalībvalstīm būtu jāpārbauda, vai citi pasākumi šī paša mērķa sasniegšanai var būt tikpat labi vai labāk piemēroti; mudina dalībvalstis atzīt iespēju noteikt obligātas veselības pārbaudes un/vai samērīgas policijas pārbaudes kā labāku alternatīvu iekšējās robežkontroles ieviešanai un pieņemt tikai tādus pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami, koordinēti un samērīgi;

uzskata, ka ir svarīgi saglabāt ES iekšējās robežas atvērtas precēm un pakalpojumiem ES un Eiropas Ekonomikas zonā, jo iekšējo robežu slēgšana varētu negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu; norāda, ka būtiska ir apņemšanās pieņemt kopīgus pasākumus, kas atjaunos uzticēšanos starp dalībvalstīm, lai atsāktu preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū;

atkārto savu steidzamo aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm turpināt mērķtiecīgu, strukturētu un efektīvu sadarbību šajā sakarā, lai definētu un paredzētu vajadzību pēc kopīgiem pasākumiem;

norāda, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) turpina uzsvērt atšķirības starp dalībvalstīm datu vākšanas un paziņošanas jomā; pauž nožēlu par to, ka šāds saskaņošanas trūkums liedz gūt skaidru un pilnīgu priekšstatu par vīrusa izplatīšanos Eiropā kādā noteiktā laikā;

10.

uzsver, ka ECDC veic nenovērtējamu darbu un tam nekavējoties jāpiešķir vairāk resursu, tostarp vairāk pastāvīgā personāla, lai turpinātu darbu saistībā ar Covid-19, vienlaikus spējot turpināt un atsākt darbu ar citām slimībām; aicina Komisiju ierosināt pārskatīt ECDC pilnvaras, lai ievērojami palielinātu tā ilgtermiņa budžetu, personālu un kompetenci un tas jebkurā brīdī, tostarp epidēmiju laikā, varētu nodrošināt pasaules līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību;

11.

norāda, ka katra dalībvalsts ievēro savas zinātniskās padomes ieteikumus, tos tikai daļēji koordinējot ar pārējām dalībvalstīm vai Komisiju;

12.

uzskata, ka ECDC būtu jāspēj pienācīgi un efektīvi novērtēt vīrusa izplatīšanās risku un reizi nedēļā publicēt atjauninātu riska karti, pamatojoties uz kopīgu krāsu kodu, kas noteikts saskaņā ar dalībvalstu apkopoto un sniegto informāciju;

13.

atbalsta krāsu kodu, ko Komisija ierosinājusi savā nesenajā priekšlikumā Padomes ieteikumam; uzskata, ka ierosinātie kategoriju apzīmējumi (zaļā, oranžā, sarkanā un pelēkā krāsa) atvieglos pārvietošanos ES un nodrošinās iedzīvotājiem pārredzamāku informāciju;

14.

tādēļ mudina Padomi ātri pieņemt un īstenot Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju; uzstāj, ka šāda kopēja sistēma ir būtiska tam, lai novērstu jebkādus traucējumus iekšējā tirgū, jo īpaši paredzot skaidrus noteikumus ceļotājiem, kam ir būtiskas funkcijas, piemēram, transporta darbiniekiem un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem tādās jomās kā veselības un vecāku cilvēku aprūpe, kā arī sezonas darbiniekiem;

15.

uzsver, ka pieņemtajai kopīgajai metodikai un kritērijiem, kā arī ECDC sagatavotajām kartēm būtu jāveicina saskaņota pieeja dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesiem un jānodrošina, ka visi dalībvalstu pieņemtie lēmumi ir konsekventi un pienācīgi saskaņoti;

16.

atzīst, ka vīrusa izplatības novērtēšanā liela nozīme ir kumulatīvajiem saslimstības rādītājiem un pozitīvu testu rādītājiem, taču uzskata, ka būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, hospitalizācijas rādītāji un intensīvās aprūpes vienību noslogotības rādītāji;

17.

aicina Komisiju atbalstīt kopēju metodoloģiju veselības datu vākšanai, kā arī nāves gadījumu uzskaitei un ziņošanai par tiem;

18.

mudina dalībvalstis vienoties par to, kas uzskatāms par pozitīvu Covid-19 gadījumu, kas par Covid-19 izraisītu nāves gadījumu un kā nosaka, vai cilvēks ir atveseļojies;

19.

uzsver, ka vienotās definīcijas, veselības kritēriji un metodoloģijas ļaus dalībvalstīm un Komisijai veikt kopīgu epidemioloģiskā riska analīzi ES līmenī;

20.

ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto reģionālo pieeju; uzskata, ka ECDC veiktajai riska kartēšanai būtu jānotiek reģionālā līmenī, nevis tikai valsts līmenī; tāpēc aicina dalībvalstis ECDC nosūtīt datus, ko savākušas reģionālās valsts iestādes;

21.

atgādina, ka ECDC nolūkā nepieļaut vīrusa izplatīšanos ir ieteicis dalībvalstīm ievērot minimālos pamata pasākumus, piemēram, higiēnas pasākumus, fizisku norobežošanos un pulcēšanās ierobežojumus, sejas masku izmantošanu noteiktā vidē, tāldarba iespējas, plašu testēšanu, inficētu personu izolēšanu, ciešu kontaktpersonu karantīnu un neaizsargātu iedzīvotāju aizsardzību;

22.

aicina dalībvalstis ievērot iepriekš minētos ECDC ieteikumus un noteikt kopīgu veselības aizsardzības pasākumu sistēmu, kas publiskajām iestādēm skartajās teritorijās būtu jāievieš, lai apturētu pandēmijas izplatīšanos;

23.

atzīst, ka gadījumā, ja vīrusa izplatīšanās ātrums pieaugs, publiskajām iestādēm būs jāapsver un kopīgi jāievieš papildu pasākumi, tostarp pasākumi, kas ierobežo iedzīvotāju pārvietošanos, samazina kontaktu skaitu uz vienu personu un nepieļauj masveida pulcēšanos, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska teritorijām;

24.

uzskata, ka šāds regulējums stiprinātu uzticēšanos starp dalībvalstīm un starp skartajām teritorijām un ļautu izvairīties no ierobežojošiem reaģēšanas pasākumiem;

25.

norāda, ka pārrobežu reģionu ekonomiku un iedzīvotāju ikdienas dzīvi robežu slēgšana ir ietekmējusi negatīvi un ka vairākas dalībvalstis ir ieviesušas īpašus izņēmumus un pielāgojušas noteikumus attiecībā uz šiem reģioniem; tādēļ aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību to pārrobežu reģionu īpatnībām, kuros pārrobežu svārstmigrācija ir izplatīta, un uzstāt, ka šādās teritorijās ir jāsadarbojas vietējā un reģionālā līmenī, kopīgi veidojot veselības aprūpes mehānismus, lai reāllaikā koordinētu un apmainītos ar informāciju, un ieviest tā sauktās “zaļās joslas” kritiski svarīgam personālam;

26.

prasa pieņemt un īstenot kopīgu testēšanas stratēģiju, saskaņā ar kuru testu rezultāti tiktu atzīti visās dalībvalstīs un tiktu nodrošinātas atbilstīgas testēšanas spējas, lai nodrošinātu, ka ikviens, kam nepieciešams veikt testu, to varētu izdarīt bez nesamērīga gaidīšanas laika; uzskata, ka testu veikšanu ceļošanas nolūkā nepieciešamības gadījumā būtu vēlams veikt izcelsmes valstī; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsagatavo saraksts ar pilnvarotajām iestādēm, kuras izsniedz testa apliecinājumu šajos nolūkos, lai nepieļautu minētā procesa ļaunprātīgu izmantošanu;

27.

aicina Komisiju un ECDC izvērtēt iespēju izmantot uzticamus, bet lētus 15 minūšu testus;

28.

atgādina, ka lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas Covid-19 izsekošanas lietotnes, izmantojot vienādu decentralizēto arhitektūru; sagaida, ka līdz oktobrim ES līmenī tiks panākta šo lietotņu sadarbspēja, lai Covid-19 izsekošanu varētu veikt ES mērogā; mudina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk mudināt iedzīvotājus izmantot šīs lietotnes un to darīt, pilnībā ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

29.

aicina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā ECDC atzinumu, vienoties par kopēju karantīnas periodu attiecībā uz būtiskiem un nebūtiskiem ceļojumiem ES iekšienē un būtiskiem un nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm uz ES;

30.

aicina dalībvalstis pieņemt kopīgu protokolu par asimptomātisku pacientu uzraudzību, pasākumiem attiecībā uz to pacientu izolēšanu, kuru Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvi, un minēto pacientu kontaktpersonu izolēšanu;

31.

atzinīgi vērtē to, ka iedzīvotāji izmanto pasažieru lokalizācijas veidlapas; uzskata, ka pasažieru atrašanās vietas informācijas veidlapas saskaņota versija digitālā formātā būtu jāizmanto kā prioritāte, lai vienkāršotu apstrādi, un ka tā būtu jānodrošina analogā formātā, lai nodrošinātu piekļuvi visiem Eiropas iedzīvotājiem; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapu, lai radītu uzticēšanos ES mēroga uzraudzības sistēmai;

32.

uzstāj, ka jebkādiem pasākumiem, kas ierobežo privātumu un datu aizsardzību, jābūt likumīgiem, efektīvi izmantojamiem dzīvības apdraudējuma un sabiedrības veselības riska mazināšanai, stingri proporcionāliem un tie jāizmanto tikai sabiedrības veselības nolūkos, nosakot stingrus laika ierobežojumus; uzsver, ka ārkārtas iniciatīvas nedrīkst izraisīt masveida uzraudzību pēc krīzes, un aicina sniegt garantijas šajā saistībā;

33.

norāda, ka pasažieru atrašanās vietas veidlapai un tās izmantošanai pilnībā jāatbilst datu aizsardzības noteikumiem, jo īpaši integritātei un konfidencialitātei; uzstāj, ka saskaņā ar datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principu reģistrētie dati būtu jāizmanto tikai Covid-19 kontaktu izsekošanai, nevis citiem mērķiem; mudina dalībvalstis attiecīgi atjaunināt savus attiecīgos tiesību aktus;

34.

atkārtoti pauž rezolūcijā par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pausto aicinājumu Komisijai ierosināt izveidot Eiropas veselības reaģēšanas mehānismu (EHRM), lai reaģētu uz visu veidu veselības krīzēm, stiprinātu operatīvo koordināciju ES līmenī un uzraudzītu zāļu un medicīnas aprīkojuma stratēģiskās rezerves izveidi un izmantošanu, un nodrošinātu tā pienācīgu darbību; uzskata, ka EHRM būtu oficiāli jānoformē Covid-19 veselības krīzes laikā izveidotās darba metodes, balstoties uz Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā, Lēmumā par pārrobežu veselības apdraudējumiem (10) un Savienības civilās aizsardzības mehānismā paredzētajiem pasākumiem;

35.

aicina izveidot Komisijas vadītu Covid-19 darba grupu EHRM ietvaros; uzskata, ka minētajā darba grupā būtu jābūt pārstāvētai katrai dalībvalstij un no valstu amatpersonu vidus būtu jānorīko kontaktpunkts; ierosina par šīs darba grupas galveno mērķi noteikt regulāru ieteikumu izplatīšanu Eiropas un valstu līmenī; uzskata, ka Parlamentam vajadzētu būt pastāvīgām novērtējuma pilnvarām, lai tas varētu vērtēt šīs darba grupas darbu;

36.

atgādina, ka skaidras, savlaicīgas un visaptverošas informācijas sniegšana sabiedrībai ir būtiska tam, lai mazinātu jebkādu brīvas pārvietošanās ierobežojumu ietekmi un nodrošinātu paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka iedzīvotāji noteikumus ievēro;

37.

uzsver, cik svarīga ir skaidra, pieejama un saprotama informācija par Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo infekciju skaitu, veselības aprūpes sistēmām, ieviestajiem pasākumiem un spēkā esošajiem ceļošanas ierobežojumiem; uzsver, ka šai būtiskajai informācijai ir jābūt pieejamai visās oficiālajās valodās un valodās, ko lieto ievērojama iedzīvotāju daļa, lai tā būtu pieejama arī migrantu izcelsmes cilvēkiem;

38.

uzsver, ka publiski pieejamā informācijā visai informācijai ir jābūt viegli saprotamai visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar zemu rakstpratības līmeni, izmantojot skaidras, saskaņotas krāsas un saprotamus simbolus, un uzsver, ka šī informācija būtu jāsniedz arī analogā formātā atbilstošās vietās, lai iekļautu personas, kurām nav piekļuves internetam vai ir ierobežota piekļuve tam;

39.

aicina aviokompānijas pēc iespējas drīzāk atdot naudu pasažieriem, kuru lidojumi pandēmijas dēļ ir atcelti, un izpildīt Regulā (EK) Nr. 261/2004 noteikto pienākumu; prasa Komisijai izmeklēt pasažieru tiesību pārkāpumus šīs pandēmijas laikā;

40.

atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā milzīgus traucējumus pieredzēja vairākas nozares, piemēram, pārtikas, farmācijas un veselības nozare, un to piegādes ķēdes;

41.

uzsver, ka ir jānodrošina efektīvs, noturīgs un nākotnes prasībām atbilstošs iekšējais tirgus, kurā iedzīvotājiem būtiski produkti joprojām tiek ražoti un piegādāti visā ES un ir pieejami visiem;

42.

aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm veikt visaptverošu starpnozaru analīzi par ES dalībvalstu ekonomiku, lai izprastu, cik dziļu ietekmi izraisījusi Covid-19 pandēmija, un novērtētu, kādā mērā ir traucētas pārrobežu vērtību ķēdes; uzskata, ka tas ir būtisks pierādījumu pamats, kuru Komisija varētu izmantot, lai sniegtu atjauninātus ieteikumus un noteiktu galvenos politikas virzienus, kas stiprinātu tādu ilgtermiņa kolektīvo atveseļošanu vienotajā tirgū, kurā neviens netiktu atstāts novārtā;

43.

atgādina, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēku ikdienas dzīvē visu laiku visā ES tiktu piegādātas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtika, medicīnas ierīces vai aizsardzības aprīkojums; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu atjauninātai direktīvai par kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu būtisku preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū krīzes laikā, piemēram, pandēmijas laikā;

44.

uzskata, ka šajā sakarā būtu jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai vienmēr nodrošinātu preču brīvu apriti un izvairītos no vienpusējiem ierobežojošiem pasākumiem, vienlaikus ņemot vērā sabiedrības drošības un sabiedrības veselības pasākumus, un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, lai stiprinātu iekšējā tirgus noturību un sagatavotos jaunai krīzei;

45.

stingri atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm atturēties no valsts mēroga pasākumiem, kas aizliedz individuālo aizsardzības līdzekļu vai citu svarīgu medicīnas instrumentu vai farmaceitisko līdzekļu eksportu starp ES valstīm;

46.

uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis varētu apvienot resursus, tostarp ražošanas spējas, lai nodrošinātu, ka ES var tikt apmierināts augošais pieprasījums pēc IAL, ventilatoriem un citām medicīniskām ierīcēm, laboratorijas aprīkojuma un sanitārijas produktiem, kas arī palīdzētu palielināt rescEU stratēģisko krājumu rezerves;

47.

aicina dalībvalstis izmantot spēkā esošo publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai maksimāli izmantotu spēkā esošo elastīguma noteikumu potenciālu attiecībā uz vienkāršāku, ātrāku un elastīgāku iepirkumu, un uzsver, cik svarīgs ir kopīgs zāļu, medicīnas iekārtu un individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums, lai nodrošinātu to pieejamību visos reģionos, tostarp lauku apvidos un nomaļos un attālākajos reģionos;

48.

atgādina, ka Covid-19 krīze ir atklājusi patērētāju aizsardzības trūkumus, jo pieaug krāpniecības gadījumu skaits un nedrošu produktu izplatība, it īpaši tiešsaistē; uzsver nepieciešamību novērst šīs nepilnības un, izmantojot gaidāmo Digitālo pakalpojumu aktu, nodrošināt, ka digitālais vienotais tirgus ir taisnīgs un drošs ikvienam, un piespiest tiešsaistes platformas veikt atbilstīgus pasākumus pret šādiem produktiem;

49.

uzsver, ka patērētājiem jābūt labi informētiem par savām tiesībām un iespējām, iegādājoties preces vai pakalpojumus, jo īpaši krīzes laikā; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu uzticamu un atbilstīgu informāciju tādā veidā, lai tā būtu viegli pieejama patērētājiem visā Savienībā;

50.

aicina dalībvalstis un Komisiju pēc iespējas ātrāk pilnībā īstenot nākamās paaudzes ES pasākumus, padarot nepieciešamās valstu procedūras pēc iespējas vienkāršas un nebirokrātiskas, lai nodrošinātu, ka ES ekonomikas atveseļošana ir efektīva, risinot dziļāko krīzi, ar ko ES ir saskārusies pēdējā laikā; uzsver, ka Covid-19 krīzi nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu tam, lai atliktu, vājinātu vai atceltu dažādu produktu un rūpniecības standartu īstenošanu, tostarp to standartu īstenošanu, kas paredzēti ilgtspējības veicināšanai, bet tā drīzāk būtu jāuzskata par iespēju uzlabot vienoto tirgu tā, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

51.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi ātri atgriezties pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas, un steidzami aicina dalībvalstis — kopā ar Parlamentu, Padomi un Komisiju — apspriest Šengenas atveseļošanas plānu, tostarp veidus un līdzekļus, kā atjaunot pilnīgu Šengenas zonas bez iekšējās robežkontroles darbību, un ārkārtas rīcības plānus, cik drīz vien iespējams, lai novērstu to, ka pagaidu iekšējā robežkontrole kļūst vidējā termiņā daļēji pastāvīga;

52.

aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai panāktu Šengenas integrācijas pabeigšanu, iekļaujot visas ES dalībvalstis, un veikt koordinētus un saskaņotus pasākumus, kas būtu vienādi piemērojami visā Savienībā un sniegtu vienādu labumu visiem tās iedzīvotājiem;

53.

atgādina, ka ir ieviesti pagaidu ceļošanas ierobežojumi, kas attiecas uz visiem nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm uz Šengenas zonu; uzsver, ka visiem lēmumiem par ieceļošanas atteikšanu pie ārējām robežām ir jāatbilst Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem, tostarp jo īpaši attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kā noteikts tā 4. pantā;

54.

aicina Komisiju un valstu iestādes krīzes laikā un pēc tās aktīvi uzraudzīt tirgu, lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisītu kaitējumu patērētājiem un palīdzētu viņiem izmantot savas tiesības, kas izriet no ES tiesību aktiem;

55.

uzsver, ka jebkuriem ierobežojošiem pasākumiem, ko valstu iestādes noteikušas Covid-19 pandēmijas ietekmē, pēc definīcijas vajadzētu būt ierobežotam ilgumam, jo to vienīgais pamatojums ir pandēmijas apkarošana; sagaida, ka Komisija rūpīgi uzraudzīs, lai pagaidu pasākumi nekļūtu par nepamatotiem un ilgstošiem šķēršļiem preču, pakalpojumu un personu brīvai apritei iekšējā tirgū;

56.

aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju noturīgai Eiropai, kas ietvertu riska novērtējuma karti un iespējas risināt jautājumus saistībā ar pareizu pārvaldību un investīcijām veselības aprūpes sistēmās un reaģēšanu uz pandēmiju Eiropas līmenī, tostarp noturīgām piegādes ķēdēm ES, tādējādi nodrošinot svarīgāko produktu, piemēram, farmaceitisko sastāvdaļu, zāļu un medicīnisko iekārtu, ražošanu;

57.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

(2) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(3) OV C 86 I, 16.3.2020., 1. lpp.

(4) OV C 102 I, 30.3.2020., 12. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(6) OV C 169, 15.5.2020., 30. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0175.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0205.

(9) OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.

(10) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/167

P9_TA(2020)0241

Pilsētvides un zaļās infrastruktūras nozīmība: Eiropas gads zaļākām pilsētām (2022)

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Eiropas gadu zaļākām pilsētām (2022) (2019/2805(RSP))

(2021/C 385/20)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (1),

—	ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (3),

—	ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Zaļo infrastruktūru (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide (4),

—	ņemot vērā Septīto vides rīcības programmu,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

—	ņemot vērā ES stratēģiju par zaļo infrastruktūru (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 24. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskats par ES zaļās infrastruktūras stratēģijas īstenošanas norisi” (COM(2019)0236).

—	ņemot vērā Komisijas 2013. gada 6. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM(2013)0249),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 8. oktobra atzinumu par Komisijas paziņojumu “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (6),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (7),

—	ņemot vērā 2013. gada 19. septembra jautājumu Komisijai par ES zaļās infrastruktūras (ZI) politikas izstrādi (O-000094/2013 – B7-0525/2013),

—	ņemot vērā Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

—	ņemot vērā Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu (8),

—	ņemot vērā Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā (9),

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par pilsētvides un zaļās infrastruktūras nozīmība — Eiropas gads zaļākām pilsētām (2022) (O-000039/2020 – B9-0014/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

tā kā zaļo infrastruktūru saprot kā stratēģiski plānotu dabas un daļēji dabisku teritoriju tīklu, kurā ir ietvertas tādas ar vidi saistītas iezīmes, kas veidotas un pārvaldītas tā, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu, un ir iekļautas zaļās zonas (vai zilās zonas, ja ietvertas ūdens ekosistēmas) un citas fiziskās iezīmes sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās lauku un pilsētu vidē;

tā kā pašlaik 72 % ES iedzīvotāju dzīvo pilsētās, mazpilsētās un piepilsētās un pilsētu iedzīvotāju īpatsvars turpina pieaugt un 2020. gadā varētu sasniegt 80 % (10); tā kā šie rādītāji liecina par to, ka zaļākas pilsētas kļūst jo nozīmīgākas, risinot galvenās problēmas, ar ko saskaras mūsu planēta, un ka tām ir pieaugošs potenciāls kļūt par būtiskiem centriem gan globālu programmu īstenošanai, gan iedzīvotāju iesaistei politikas lēmumu pieņemšanā;

tā kā pilsētas saskaras ar dažādām problēmām, sākot ar klimata pārmaiņu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un beidzot ar vides problēmām, un tā kā zaļajai infrastruktūrai ir liels potenciāls piedāvāt dabā balstītus ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus risinājumus daudzām no problēmām, jo šie risinājumi parasti ir lēti, ilgtspējīgi un rada darbvietas;

tā kā ir svarīgi palielināt informētību par zaļo infrastruktūru un tās plašo pozitīvo ietekmi uz ekosistēmām un pakalpojumiem, ko tās sniedz iedzīvotājiem, lai labāk veicinātu dabā balstītus risinājumus zemes un telpiskajā plānošanā, kā arī zaļākas vides veidošanā un atjaunošanā, un paātrinātu maiņu no pelēkās uz zaļās infrastruktūras standartu pilsētplānošanā un teritoriālajā attīstībā un dotu iespēju pilsētām pielāgoties negatīvajām klimata pārmaiņu sekām;

tā kā zaļā infrastruktūra sniedz ekosistēmu pakalpojumus, kuri ir izšķirīgi mūsu labbūtībai, nodrošina pilsētā ražotu pārtiku, ūdens cirkulāciju un aizturēšanu, ar dabiskiem procesiem palielina infiltrāciju un samazina piesārņojumu, regulē vides temperatūru, veicina bioloģisko daudzveidību, tostarp ar apputeksnētājiem, uzlabo barības vielu ciklu, palielina dzīvojamo rajonu pievilcību, atvieglo iespējas iedzīvotājiem nodarboties ar sportu un uzlabo iedzīvotāju labbūtību;

tā kā zaļā infrastruktūra palīdz attīstīt Natura 2000 tīklu pilsētās, uzlabojot savienojamību starp ekoloģiskajiem zaļajiem un zilajiem koridoriem, sekmējot ekosistēmai nozīmīgu sugu un dzīvotņu aizsardzību un palīdzot uzturēt ekosistēmu pakalpojumus pilsētās; tā kā tiek lēsts, ka ikgadējie ieguvumi, ko nodrošina Natura 2000 tīkla ekosistēmu pakalpojumi, ir 300 miljardi EUR visā ES, un zaļās infrastruktūras sniegtie ieguvumi ir vēl lielāki;

G.	tā kā pilsētu zaļināšana neaprobežojas tikai ar iniciatīvu īstenošanu nolūkā apzaļumot pilsētas, ņemot vērā tīra gaisa, ūdens un augsnes nozīmību, kā arī to, ka jāveido tāda pilsētainava, kas veicina bioloģisko daudzveidību, lai nodrošinātu zaļo zonu ilgtspēju;

H.	tā kā zaļā infrastruktūra ir būtiska daļa no bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam;

tā kā zaļā infrastruktūra veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, jo stiprina ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un palīdz samazināt CO2 daudzumu atmosfērā, tieši veicot oglekļa sekvestrēšanu, jo īpaši kūdrājos, okeānos un mežos; tā kā tā arī palīdz samazināt ūdens un notekūdeņu sūknēšanu un attīrīšanu un ar to saistīto pieprasījumu pēc enerģijas, kā arī samazināt ēku energopatēriņu un emisijas, jo tiek būvētas viedās mājas, kurās ir zaļie elementi, piemēram, jumti un sienas, un tiek izmantoti jauni materiāli, kas palielina resursefektivitāti; tā kā zaļā infrastruktūra arī palīdz samazināt enerģijas pieprasījumu un ar transportu saistīto piesārņojumu, atvieglojot alternatīvu, tīru transporta veidu, piemēram, velotransporta, kājāmiešanas un tīra sabiedriskā transporta, tostarp ūdens transporta, pieņemšanu;

tā kā zaļā infrastruktūra veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, aizsargājot dabas kapitālu, saglabājot dabiskās dzīvotnes un sugas, uzlabojot ekoloģisko stāvokli, ūdenstilpju apsaimniekošanu un pārtikas nekaitīgumu; tā kā zaļās infrastruktūras attīstīšana ir viens no visefektīvākajiem pasākumiem, ar ko pielāgoties klimata pārmaiņām un ko var izmantot pilsētās, tādējādi mazinot aizvien biežāku ekstremālu meteoroloģisko parādību, piemēram, karstuma viļņu, mežu ugunsgrēku, stipru lietusgāžu, plūdu un sausuma, negatīvās sekas, izlīdzinot ekstremālas temperatūras un uzlabojot dzīves kvalitāti ES iedzīvotājiem pilsētās;

tā kā saskaņā ar IUCN Apdraudēto sugu sarkano grāmatu izmiršana draud vairāk nekā 22 % Eiropas sugu; tā kā pilsētu zaļināšana palīdz veicināt bioloģisko daudzveidību un tai var būt svarīga loma bioloģiskās daudzveidības krīzes mazināšanā; tā kā bioloģiskās daudzveidības veicināšana pilsētās var sniegt papildu ieguvumus, palielinot ekosistēmu noturību un oglekļa sekvestrēšanas potenciālu;

L.	tā kā laba pilsētplānošana, apaudzēta augsne un caurlaidīgs ietvju segums palīdz aizturēt ūdeni, pārvaldīt infiltrāciju, novērst augsnes eroziju un apkarot plūdus pilsētās labāk nekā asfalts un betons; tā kā kvalitatīva zaļā infrastruktūra mazina plūdu risku;

M.	tā kā labi izstrādāta zaļā infrastruktūra ir viena no labākajām iespējām palielināt ekoloģisko zaļo un zilo koridoru daudzumu un tādējādi aizsargāt bioloģisko daudzveidību;

tā kā augi attīra gaisu, filtrējot sīkās daļiņas un ražojot skābekli; tā kā gaisa kvalitāte mūsu pilsētās ir kļuvusi par vienu no lielākajām veselības problēmām, ar ko šobrīd saskaras ES; tā kā tīrāks gaiss uzlabotu dzīves kvalitāti miljoniem cilvēku, tostarp astmas un elpceļu slimību slimniekiem; tā kā ES no piesārņota gaisa elpošanas ik gadu priekšlaicīgi mirst 430 000 cilvēku; tā kā gaisa kvalitātes uzlabošanai ir jābūt ES, dalībvalstu, reģionu un pašvaldību prioritātei, lai aizsargātu cilvēkus un ekosistēmas no gaisa piesārņojuma ietekmes; tā kā labāka gaisa kvalitāte varētu ievērojami samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu;

tā kā koku un veģetācijas izmantošana var samazināt trokšņa piesārņojumu pilsētu teritorijās; tā kā pēc gaisa kvalitātes troksnis ir otra lielākā vides problēma, kas kaitē veselībai; tā kā ES finansētajā pētniecības projektā HOSANNA konstatēja, ka dabīgie augu skaņas vairogi labāk aizsargā iedzīvotājus no satiksmes trokšņa nekā parasti izmantotās taisnsienas skaņas barjeras; tā kā trokšņa piesārņojums negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un dabu un centienos zaļināt pilsētas būtu jāiekļauj iniciatīvas trokšņa piesārņojuma mazināšanai;

tā kā arī piekrastes pilsētās, kas parasti atrodas pie mitrājiem, būtu jāveicina zaļā infrastruktūra, lai saglabātu jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas un veicinātu piekrastes ekonomikas, tūrisma un ainavas ilgtspējīgu attīstību, tādējādi sekmējot pozitīvas norises, kas savukārt uzlabo noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi šajās jutīgajās zonās, kuras īpaši ietekmē jūras līmeņa celšanās;

tā kā zaļā infrastruktūra būtu jāveicina ostu teritorijās, jo tās ir nozīmīga piekrastes pilsētu daļa un parasti aptver plašas sauszemes teritorijas, kas turklāt ir daļa no Natura 2000 tīkla; tā kā, to darot, tiks labāk risināti vides jautājumi, piemēram, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zudums, un atbalstīta jaunas infrastruktūras attīstība, piemēram, ostu elektrifikācija;

R.	tā kā zaļā infrastruktūra nodrošina dabas pieejamību tiem, kam citādi varētu būt maza saskare ar dabu, piemēram bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un invalīdiem, un sekmē šo cilvēku izglītošanu un izpratni par dabu un ekoloģijas problēmām;

S.	tā kā zaļākas pilsētas var sniegt ievērojamu labumu veselībai, jo tās uzlabo gaisa kvalitāti, mudina iedzīvotājus vairāk kustēties un vingrot, palīdz novērst un ārstēt depresiju, uzlabo imūnsistēmu un, visbeidzot, vairo laimes sajūtu un labsajūtu (11);

tā kā vairāk pilsētas parku un dārzu, zaļākas ielas, apzaļumoti ēku jumti, veģetācijas segtas autobusu pieturas un zaļāki rotaļlaukumi līdztekus citiem pasākumiem palielina piepilsētu un pilsētu pievilcību un komforta līmeni; tā kā tie uzlabo arī sociālos kontaktus starp iedzīvotājiem, veicina pozitīvas izmaiņas uzvedībā un rada stiprāku kopienas izjūtu; tā kā publiskās zaļās zonas var sniegt nenovērtējamus ieguvumus pilsētu iedzīvotājiem;

U.	tā kā konstatēts, ka īpašumu ekonomiskā vērtība pieaug zaļākos rajonos, jo tie padara teritorijas iekārojamākas potenciālajiem pircējiem, tāpēc ir būtiski īstenot pasākumus ģentrifikācijas mazināšanai un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi zaļākiem rajoniem;

tā kā pilsētu zaļināšana var veicināt ilgtspējīgāku maza mēroga pārtikas ražošanu un samazināt pārtikas ekoloģisko pēdu, stiprinot īsas piegādes ķēdes, tādējādi ļaujot rasties jauniem mikrouzņēmumie, un stimulējot iedzīvotāju aktivitāti šajā jomā un uzlabojot izpratni par pārtikas ķēdi, jo īpaši par bioloģisko un vidiski ilgtspējīgu saimniekošanu;

tā kā 80 % no jūrā konstatētajiem atkritumiem rada pilsētas, ietverot atkritumus no upju baseinu augštecēm; tā kā ir svarīgi uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilsētās, jo īpaši attiecībā uz difūzo piesārņojumu, piedrazojumu un makroatkritumiem, piemēram, stiprinot filtrēšanu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, lai palīdzētu pilsētām kļūt zaļākām un risinātu okeāna piesārņojuma problēmu;

X.	tā kā iedzīvotāji ir jāiesaista un viņiem ir jājūt, ka viņiem tiek dotas iespējas sniegt ieguldījumu pilsētplānošanā, kā arī zaļās infrastruktūras plānošanā, ņemot vērā vietējos vides, sociālos, ekonomiskos un tehnoloģiskos aspektus;

Y.	tā kā zaļās infrastruktūras attīstība ir cieši saistīta ar tās ilgtspējīgu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz ūdens resursiem; tā kā ir svarīgi zaļo un zilo infrastruktūru sasaistīt vidiski atbildīgā veidā, tostarp atkalizmantojot un efektīvi apsaimniekojot ūdeni un lietusūdeni;

tā kā koku nodrošinātie ekosistēmu pakalpojumi kļūst daudz nozīmīgāki, kokiem izaugot; tā kā pilsētu veselīga un integrēta pārvaldība un plānošana ir būtiska, lai maksimāli palielinātu to attīstības potenciālu un ļautu iedzīvotājiem pilnībā izmantot zaļās infrastruktūras potenciālu un nodrošinātos pakalpojumus,

atzīst ieguldījumu, ko zaļākas pilsētas var nodrošināt Parīzes nolīgumā nosprausto mērķu sasniegšanā, ES noturības pret klimata pārmaiņām un pielāgošanās spēju stiprināšanā; uzsver zaļāku pilsētu svarīgo lomu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un Jaunās pilsētattīstības programmas saistību izpildē, jo īpaši attiecībā uz ūdens resursu labāku izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības palielināšanu pilsētvidē;

aicina Komisiju izstrādāt jaunu ES stratēģiju zaļākām pilsētām un zaļajai infrastruktūrai, lai palīdzētu pilsētām sniegt savu artavu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā tām pielāgoties, kā arī uzlabotu pilsētnieku labbūtību;

aicina Komisiju Eiropas zaļajā kursā ierosināt pasākumus, ar ko īpaši pievērstos pilsētu lomai un veicinātu ieguldījumus zaļajā infrastruktūrā;

uzsver, cik svarīgi ir efektīvi integrēt klimata un vides perspektīvas vietējā, reģionālā, valsts un globālā pilsētvides politikas veidošanā;

uzsver, ka ir jāpieņem pielāgošanās stratēģija pilsētām, kuras ir pakļautas klimata pārmaiņu sekām, pamatojoties uz jaunu inovatīvu ekosistēmu pieeju riska novēršanai un pārvaldībai, jo īpaši nosakot teritorijas, kurās ūdens atkāpsies, teritorijas, kurās tiks absorbēti plūdi, teritorijas ar dabisku aizsardzību un, ja tas ir būtiski, teritorijas, kurās nepieciešama mākslīga aizsardzība;

aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izstrādāt rīcības plānus un aktīvi iesaistīties pasākumos, kas paredzēti zaļākas pilsētvides popularizēšanai un uzturēšanai, sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību;

atzīst, ka sabiedriskās zaļās zonas ir ļoti svarīgas pilsētu iedzīvotāju fiziskajai un garīgajai labbūtībai, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju; aicina vietējās, reģionālās un valsts iestādes aizsargāt un veicināt pilsētu zaļās zonas, uzlabot to kvalitāti un nodrošināt iedzīvotājiem vieglu piekļuvi publiskajām zaļajām zonām viņu apdzīvotajās vietās;

uzsver, ka pilsētu potenciāls palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus tiek novērtēts par zemu; atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu pakalpojumu un pilsētu un piepilsētu teritoriju zaļās infrastruktūras sekmēšana uzlabo cilvēku veselību; atgādina, ka uz dabu balstītu risinājumu izstrādei un īstenošanai nolūkā saglabāt bioloģisko daudzveidību un iekļaut un pastiprināti integrēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkcijas pilsētplānošanā politikai un plānošanai var būt svarīga nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas pilsētās un pielāgotos tām, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šādu praksi;

atzinīgi vērtē to, ka Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, kas ir daļa no Eiropas zaļās vienošanās, liela uzmanība pievērsta pilsētu un piepilsētu teritoriju zaļināšanai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai pilsētu teritorijās; īpaši atzinīgi vērtē jaunos pilsētu zaļināšanas plānus un aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas pilsētām ir ļoti vērienīgi mērķi šo plānu izstrādē un ka tie tiek efektīvi īstenoti; aicina dalībvalstis arī veicināt zaļināšanu to pilsētu teritorijās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20 000;

10.

ierosina 2022. gadu noteikt par Eiropas gadu zaļākām pilsētām;

11.

ierosina šādus Eiropas gada zaļākām pilsētām (2022) mērķus:

a)	uzlabot informētību par ieguvumiem, ko zaļās zonas nodrošina apbūvētā vidē; ieviest iniciatīvas, lai palielinātu zaļo zonu skaitu, tostarp dzīvojamo rajonu tuvumā;

palielināt pētniecības kvantitāti un kvalitāti un jaunu inovāciju izstrādi dažādās zinātības jomās, kuras rada videi draudzīgāku pievienoto vērtību un uzlabo dzīves kvalitāti pilsētās; nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu ilgtspējīgai digitalizācijai ES un līdz ar to jaunuzņēmumiem un digitālām inovācijām; palielināt zaļās infrastruktūras projektu daudzumu;

c)	mudināt vietējās iestādes un iedzīvotājus rīkoties un uzlabot savu apkārtni un vidi, pulcinot viņus kopā kā kopienu, lai palielinātu pilsētu noturību un veidotu to nākotni; palielināt iedzīvotāju iesaistīšanos citās darbībās un lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vidi un pilsētas vispārējo dzīvi;

d)	radīt zaļo zonu un zilās–zaļās infrastruktūras cienīšanas kultūru; veicināt pilsētu attīstību, kurā tiek ņemta vērā vajadzība pēc zaļām zonām, kas ir svarīgs dzīves kvalitātes aspekts pilsētās;

e)	ar publiskā iepirkuma procesa palīdzību sekmēt klimatam nekaitīgu materiālu un pakalpojumu izmantošanu;

f)	palielināt zaļās infrastruktūras projektu skaitu; turpināt ES stratēģiju par zaļo infrastruktūru, kā arī palielināt tai paredzētos resursus;

savienot esošās iniciatīvas un apmainīties ar labāko praksi dalībvalstīs, kā tas paredzēts daudzās iniciatīvās un stratēģijās, tostarp par pilsētvides plānošanu, ilgtspējīgu pilsētvidi un infrastruktūru, dabā balstītiem risinājumiem, zaļo arhitektūru, tīrāku enerģiju, gājēju un riteņbraucēju mobilitāti, efektīvu ūdens resursu un ilgtspējīgu un cirkulāru atkritumu apsaimniekošanu, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kuras mērķis ir sasniegt bezatkritumu mērķuzdevumu un līdz minimumam samazināt atkritumus, maksimāli izmantojot pārstrādi;

h)	izstrādāt ES pilsētu zaļināšanas un zaļo zonu uzturēšanas ceļvedi laikposmam līdz 2030. Gadam, iekļaujot ekoloģiskās pilsētvides principu kā līdzekli, ar ko veicina harmonisku sasaisti starp lauku un pilsētu vidi, un atzīt to savstarpējo atkarību un vajadzību pēc divvirzienu attiecībām;

i)	veikt izglītojošus pasākumus, kuri paredzēti dažādām auditorijām un kuru saturs pielāgots konkrētai mērķgrupai, jo īpaši bērniem;

j)	atbalstīt iniciatīvas, ar ko samazināt pilsētas satiksmi un veicināt sabiedrisko transportu, kā arī investēt tajā;

k)	pakāpeniski atcelt pesticīdu un herbicīdu izmantošanu pilsētu teritorijās, lai aizsargātu iedzīvotājus un pilsētu bioloģisko daudzveidību;

l)	nodrošināt pēc iespējas plašāku vides NVO līdzdalību vides aizsardzības un izglītošanas pasākumos;

m)	būtiski palielināt jumtu un fasādes zaļināšanu pilsētās, lai uzlabotu pilsētas klimatu, gaisa kvalitāti un izolāciju;

n)	visā ES atbalstīt dārzkopību pilsētās un saglabāt un attīstīt mazdārziņus, kā arī pilsētas skolu dārzkopības objektus, jo tie ir svarīgs pīlārs skolēnu izglītošanai par vidi;

12.

aicina Komisiju ātri rīkoties, lai uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētās, jo īpaši samazinot emisijas, ko varētu panākt, izmantojot jaunus pilsētu mobilitātes risinājumus, ar kuriem priekšroka tiktu dota efektīvākiem un vidiski ilgtspējīgākiem sabiedriskā transporta veidiem;

13.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt un nodrošināt iedzīvotāju līdzdalības iespējas pilsētu zaļināšanā un apsaimniekot zaļās zonas, attiecīgos gadījumos iesaistot iedzīvotājus ilgtspējīgas telpiskās plānošanas un īstenošanas posmos, lai panāktu ilgtspējīgus pilsētvides plānošanas risinājumus, radītu iedzīvotāju līdzatbildību par attiecīgajiem pasākumiem, kā arī lai pilsētas būtu sociāli iekļaujošas, noturīgas, bez emisijām un pievilcīgas iedzīvotājiem; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt sabiedrības informētību par to, kā iedzīvotāji var dot ieguldījumu savu pilsētu zaļināšanā, zaļo zonu saglabāšanā un pārveidošanā par veselīgāku vidi; mudina pašvaldības un reģionus, cik vien iespējams, atbalstīt iedzīvotāju iesniegtās zaļās iniciatīvas un izstrādāt sponsorēšanas projektus publisku zonu ierīkošanai; mudina pašvaldības un reģionus pieņemt un īstenot vērienīgas iniciatīvas pilsētu zaļināšanai;

14.

mudina Komisiju turpināt atbalstīt vērienīgus pasākumus energoefektivitātes un resursefektivitātes uzlabošanai; mudina Komisiju palīdzēt nodrošināt pienācīgu finansējumu darbībām, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu attīstību un zaļo infrastruktūru, piemēram, inovācijas partnerībām un kopīgām iepirkuma shēmām starp ES pilsētām; mudina Komisiju palīdzēt stiprināt pilsētu kolektīvo ietekmi, lai ātri izvērstu efektīvus risinājumus; mudina Komisiju atbalstīt privātā sektora līdzdalību, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, vērienīgāku Eiropas Investīciju bankas programmu un stimulus MVU, kam var būt izšķiroša nozīme inovatīvu ilgtspējīgu risinājumu izstrādē;

15.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un valstu parlamentiem.

(1) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

(2) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(3) OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.

(4) OV C 468, 15.12.2016., 190. lpp.

(5) Kā norādīts Komisijas ES stratēģijā par zaļo infrastruktūru: http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/strategy/index_en.htm

(6) OV C 356, 5.12.2013., 43. lpp.

(7) OV C 67, 6.3.2014., 153. lpp.

(8) https://ec.europa.eu/environment/europeangreencapital/index_en.htm

(9) http://www.pilsetumerupakts.eu/lv/

(10) Eiropas Vides aģentūra, “Analysing and management urban growth” (“Pilsētu izaugsmes analizēšana un pārvaldība”), Eiropas Vides aģentūra, Kopenhāgena, 2019. gads, https://www.eea.europa.eu/articles/analysing-and-managing-urban-growth

(11) Eiropas Komisija, “Urban Green Spaces Increase Happiness” (“Pilsētu zaļā vide vairo laimes sajūtu”), Eiropas Komisija, Brisele, http://ec.europa.eu/environment/europeangreencapital/space-increase-happiness/

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/180

P9_TA(2020)0218

Grozījumu izdarīšana Lēmumā Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2020)0220 – C9-0160/2020 – 2020/0097(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 385/28)

Grozījums Nr. 1

Lēmuma priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu ,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu,

Grozījums Nr. 2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)

Klimata pārmaiņas izraisa dabas katastrofu biežuma, intensitātes un sarežģītības pieaugumu visā pasaulē, un jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis, ir īpaši neaizsargātas, jo, no vienas puses, tām ir nepietiekami attīstītas spējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un tās mazināt, kā arī reaģēt uz klimata izraisītām katastrofām, un, no otras puses, tās ir ģeogrāfiski neaizsargātas pret plūdiem, sausumu un meža ugunsgrēkiem.

Grozījums Nr. 3

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	Atzīstot dalībvalstu primāro atbildību novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, Savienības mehānisms veicina solidaritāti starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu.

(2)

Lai gan primārā atbildība novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām joprojām ir dalībvalstu ziņā , Savienības mehānisms un jo īpaši rescEU veicina solidaritāti starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu , papildinot dalībvalstu pašreizējās spējas un ļaujot efektīvāk sagatavoties un reaģēt, ja valsts līmeņa spējas nav pietiekamas .

Grozījums Nr. 4

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)

Meža ugunsgrēki apdraud dzīvību, iztiku un bioloģisko daudzveidību, rada lielas oglekļa emisijas un samazina planētas oglekļa absorbcijas spēju, tādējādi vēl vairāk saasinot klimata pārmaiņas. Īpašas bažas rada situācijas, kad ugunsgrēks iznīcina pirmatnējo mežu vai radioaktīvi piesārņotas teritorijas. Ar klimatu saistītu katastrofu, tostarp meža ugunsgrēku, skaita palielināšanās dēļ ir jāstiprina Savienības civilās aizsardzības mehānisma darbības ārpus Savienības, tostarp darbības, kas vērstas uz novēršanu un sagatavotību katastrofām.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	Covid-19 pandēmijas vēl nebijusī pieredze ir parādījusi, ka Savienības efektivitāti krīzes pārvarēšanā ierobežo tās pārvaldības satvara tvērums, kā arī Savienības sagatavotības pakāpe tādu katastrofu gadījumā, kas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu.

(3)

Covid-19 pandēmijas vēl nebijusī pieredze ir parādījusi, ka Savienības efektivitāti krīzes pārvarēšanā ierobežo tās pārvaldības satvara tvērums, kā arī Savienības sagatavotības pakāpe tādu katastrofu gadījumā, kas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu. Turklāt ir skaidrs, ka Savienība un dalībvalstis nav pietiekami sagatavotas ekstremālākām un sarežģītākām katastrofām ar tālejošām ilgtermiņa globālām sekām, piemēram, plaša mēroga pandēmijai. Tāpēc ir būtiski labāk koordinēt dalībvalstu civilās aizsardzības darbības un stiprināt rescEU.

Grozījums Nr. 6

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Covid-19 krīzes pieredze ir parādījusi, ka Savienība un dalībvalstis nav pietiekami gatavas reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām un ka spēkā esošais tiesiskais regulējums nav pietiekami piemērots paredzētajam mērķim. Covid-19 krīze ir arī parādījusi, kā katastrofu ietekme uz cilvēku veselību, vidi, sabiedrību un ekonomiku var sasniegt nepieredzētus apmērus. Ņemot vērā vajadzību uzlabot Savienības spējas un rīcību veselības un civilās aizsardzības jomā, ir būtiski stiprināt rescEU un padarīt to elastīgāku, ātrāku un labāk koordinētu ar valstu civilās aizsardzības iestādēm. Ir arī būtiski, lai dalībvalstis sniegtu pietiekamu informāciju par to novēršanas pasākumiem un gatavību ārkārtas situācijām.

Grozījums Nr. 7

Lēmuma priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3b)	Lai maksimizētu pārredzamību un pārskatatbildību Savienības pilsoņiem, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, kā mērīt tādu izdevumu īpatsvaru, kas veikti ar Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpniecību un kas būtu kvalificējami kā oficiālā attīstības palīdzība (OAP).

Grozījums Nr. 8

Lēmuma priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3c)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma laikā gūto pieredzi un nepieciešamību stiprināt Savienības reaģēšanas spējas veselības un civilās aizsardzības jomā, būtu ievērojami jāpastiprina rescEU, lai uzlabotu tā sniegumu katrā no Savienības mehānisma trīs pīlāriem, kas ir novēršana, sagatavotība un reaģēšana.

Grozījums Nr. 9

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	Lai turpmāk, piedzīvojot šādus atgadījumus, mēs būtu labāk sagatavoti, nekavējoties jārīkojas un jāpastiprina Savienības mehānisms.

(5)

Lai turpmāk, piedzīvojot šādus atgadījumus, mēs būtu labāk sagatavoti, nekavējoties jārīkojas un jāpastiprina Savienības mehānisms. Savienības mehānisma pastiprināšanai būtu jāpapildina Savienības politika un finansējums, nevis jāaizstāj noturības pret katastrofām principa integrēšana visās Savienības politikas jomās un līdzekļos.

Grozījums Nr. 88

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Lai uzlabotu novēršanas un sagatavotības plānošanu, Savienībai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām zinātniskajām aprindām un nozīmīgiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāturpina iestāties par investīcijām katastrofu novēršanā dažādās nozarēs un visaptverošām riska pārvaldības pieejām , kas ir novēršanas un sagatavotības pamatā, ņemot vērā daudzējāda apdraudējuma pieeju, ekosistēmā balstītu pieeju un klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi. Tāpēc priekšplānā būtu jāizvirza pārnozaru pieeja un daudzējāda apdraudējuma pieeja, un to pamatā vajadzētu būt Savienības mēroga mērķiem noturības jomā, kuri iekļauti spēju un sagatavotības pamatdefinīcijā. Savienības mēroga mērķu noturības jomā noteikšanā Komisijai jāsadarbojas ar dalībvalstīm.

(6)

Lai uzlabotu novēršanas un sagatavotības noturību un plānošanu, Savienībai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām zinātniskajām aprindām, nozīmīgiem ekonomikas dalībniekiem un reģionālajām un vietējām iestādēm, kas ir galvenie dalībnieki katastrofu pārvarēšanas ciklā, kā arī ar trešā sektora pārstāvjiem un brīvprātīgajām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, būtu jāpalielina investīcijas gan katastrofu novēršanā pāri robežām un dažādās nozarēs , tostarp tādu katastrofu novēršanā, kas rodas seismiskās aktivitātes, piemēram, zemestrīču, vai plūdu, vai hidroģeoloģiskās nestabilitātes, piemēram, zemes nogruvumu dēļ, gan visaptverošās riska pārvaldības pieejās , kas ir novēršanas un sagatavotības pamatā, ņemot vērā daudzējāda apdraudējuma pieeju, ekosistēmā balstītu pieeju un klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi , turklāt šajā procesā nedrīkst apdraudēt izveidotos Savienības koordinācijas mehānismus . Tāpēc priekšplānā būtu jāizvirza pārnozaru , pārrobežu un daudzējāda apdraudējuma pieeja, un to pamatā vajadzētu būt Savienības mēroga mērķiem noturības jomā, kuri iekļauti spēju un sagatavotības pamatdefinīcijā. Savienības mēroga mērķu noturības jomā noteikšanā Komisijai jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, turklāt jāņem vērā visi operatīvie ārkārtas reaģēšanas plāni, kas jau pastāv valsts, reģionālā vai vietējā līmenī .

Grozījums Nr. 11

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Lai nodrošinātu, ka katastrofu novēršana ir efektīva, par būtiskiem elementiem būtu jāatzīst noturības testi un reaģēšanas spēju sertifikācijas process. Reģionālā un vietējā līmenī regulāri jāveic riska novērtējumi, lai valsts iestādes spētu veikt pasākumus nolūkā stiprināt noturību, ja tas ir nepieciešams, tostarp, izmantojot pašreizējos Savienības fondus. Šādiem riska novērtējumiem vajadzētu būt vērstiem uz katra reģiona īpatnībām, piemēram, tādām kā seismiskā aktivitāte un plūdu vai meža ugunsgrēku biežums. Novērtējumos būtu jāiekļauj arī pārrobežu sadarbības līmenis, lai Savienības mehānisma vajadzībām būtu pieejama detalizēta informācija par vietējā līmenī pieejamajām spējām un lai intervence varētu kļūt mērķtiecīgāka.

Grozījums Nr. 12

Lēmuma priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b)

Lai sekmētu novēršanas un sagatavošanās pasākumus, Savienības noturības pret katastrofām mērķu definīcijā būtu jāietver precīzs novērtējums un jāņem vērā ilgtermiņa sociālās sekas, kas pēc ārkārtējās situācijas radušās pirmajā posmā, kuru pārvalda civilās aizsardzības aģentūras, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātākajām personām.

Grozījums Nr. 89

Lēmuma priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c)

Reģionālo un vietējo iestāžu loma katastrofu novēršanā un pārvaldībā ir ļoti svarīga, un to reaģēšanas spējas ir pienācīgi jāiesaista visās saskaņā ar šo lēmumu un dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu veiktajās koordinēšanas un izvietošanas darbībās, rīkojoties ar mērķi pēc iespējas samazināt pārklāšanos un sekmēt savietojamību. Šādām iestādēm var būt svarīga preventīva loma, un tās ir arī pirmās, kas kopā ar savām brīvprātīgo spējām reaģē tūlīt pēc katastrofas. Tādēļ ir vajadzīga pastāvīga sadarbība vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, kuras mērķis ir izveidot kopējas brīdināšanas sistēmas ātrai intervencei pirms rescEU mobilizācijas, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas par pirmajiem reaģēšanas pasākumiem.

Grozījums Nr. 13

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Koncentrējot resursus, tiek iesaistītas dažādas glābšanas vienības, eksperti un aprīkojums, ko dalībvalstis vienmēr uztur gatavības režīmā Savienības civilās aizsardzības misiju vajadzībām. Ir svarīgi, ka šīs vienības atbilst augstiem kvalitātes un uzticamības kritērijiem, lai nodrošinātu to sadarbspēju.

Grozījums Nr. 14

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Savienības mehānismā būtu jāizmanto Savienības kosmosa infrastruktūras, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus), Galileo, Eiropas kosmosa situācijas apzināšanas sistēma un GOVSATCOM, kas nodrošina svarīgus Savienības līmeņa instrumentus reaģēšanai uz iekšējām un ārējām ārkārtējām situācijām. Copernicus avārijas pārvaldības sistēmas sniedz atbalstu ERCC dažādās avārijas fāzes no agrīnās brīdināšanas un novēršanas līdz katastrofām un atveseļošanai. GOVSATCOM ir jānodrošina droša satelītsakaru spēja, kas īpaši pielāgota valdības lietotāju vajadzībām ārkārtējo situāciju pārvaldībā. Galileo ir pirmā globālā satelītnavigācijas un pozicionēšanas infrastruktūra, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām Eiropā un visā pasaulē un ko var izmantot citās jomās, piemēram, ārkārtējo situāciju pārvaldībā, cita starpā agrīnās brīdināšanas darbībās. Attiecīgie Galileo pakalpojumi ietvers ārkārtējo situāciju pakalpojumu, kas, izstarojot signālus, raida brīdinājumus par dabas katastrofām vai citām ārkārtējām situācijām konkrētos apgabalos. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot šo pakalpojumu. Ja dalībvalstis nolemj izmantot šo ārkārtējo situāciju pakalpojumu, sistēmas validēšanas nolūkā tām būtu jāidentificē un jāpaziņo Komisijai valsts iestādes, kuras ir kompetentas izmantot minēto pakalpojumu.

(9)

Savienības mehānismā būtu jāizmanto Savienības kosmosa infrastruktūras, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus), Galileo, Eiropas kosmosa situācijas apzināšanas sistēma un GOVSATCOM, kas nodrošina svarīgus Savienības līmeņa instrumentus reaģēšanai uz iekšējām un ārējām ārkārtējām situācijām. Copernicus avārijas pārvaldības sistēmas sniedz atbalstu ERCC dažādās avārijas fāzēs no agrīnās brīdināšanas un novēršanas līdz katastrofām un atveseļošanai. GOVSATCOM ir jānodrošina droša satelītsakaru spēja, kas īpaši pielāgota valdības lietotāju vajadzībām ārkārtējo situāciju pārvaldībā. Galileo ir pirmā globālā satelītnavigācijas un pozicionēšanas infrastruktūra, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām Eiropā un visā pasaulē un ko var izmantot citās jomās, piemēram, ārkārtējo situāciju pārvaldībā, cita starpā agrīnās brīdināšanas darbībās. Attiecīgie Galileo pakalpojumi ietvers ārkārtējo situāciju pakalpojumu, kas, izstarojot signālus, raida brīdinājumus par dabas katastrofām vai citām ārkārtējām situācijām konkrētos apgabalos. Tā kā tas var glābt dzīvības un veicināt ārkārtējo pasākumu koordinēšanu, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot šo pakalpojumu. Ja dalībvalstis nolemj izmantot šo ārkārtējo situāciju pakalpojumu, sistēmas validēšanas nolūkā tām būtu jāidentificē un jāpaziņo Komisijai valsts iestādes, kuras ir kompetentas izmantot minēto pakalpojumu.

Grozījums Nr. 15

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a)

Savienības mehānisms un rescEU būtu jāizstrādā tā, lai Savienība varētu efektīvi reaģēt uz visdažādākajām ārkārtas situācijām. Klimata pārmaiņu dēļ gan Savienībā, gan visā pasaulē dabas katastrofas notiek biežāk, tās ir postošākas un sarežģītākas un liek valstīm savā starpā būt ļoti solidārām. Ik gadu daudzās dalībvalstīs plosās meža ugunsgrēki, iznīcinot tūkstošos hektāru mērāmas platības un paņemot daudzas dzīvības. Šī situācija bija īpaši acīmredzama 2017. gada meža ugunsgrēku sezonā Portugālē, kā rezultātā Komisija 2017. gada novembrī nāca klajā ar rescEU priekšlikumu. Dalībvalstu, tostarp to, kuras visvairāk skāruši meža ugunsgrēki, novēršanas un reaģēšanas spējas bieži vien ir nepietiekamas. Tādēļ ir būtiski stiprināt katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām un ir svarīgi, lai Savienības mehānisms ietvertu pietiekamas spējas, tostarp rescEU pārejas periodā, rīkoties meža ugunsgrēku un citu dabas katastrofu gadījumā.

Grozījums Nr. 16

Lēmuma priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b)

Covid-19 pandēmijas laikā, pamatojoties uz spēkā esošajiem Lēmuma Nr. 1313/2013/ES noteikumiem, Komisija varēja rescEU medicīniskajos krājumos iekļaut medicīniskos pretlīdzekļus, tādus kā intensīvās aprūpes medicīniskais aprīkojums, individuālie aizsardzības līdzekļi, laboratoriju aprīkojums, vakcīnas un ārstniecības līdzekļi, lai sagatavotos nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģētu uz tiem. No šiem medicīniskajiem krājumiem individuālie aizsardzības līdzekļi tika piegādāti dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Tomēr, tā kā rescEU spējas var iegādāties, nomāt vai ņemt līzingā vienīgi dalībvalstis, no īstenošanas akta pieņemšanas par iepriekš minēto krājumu izveidi līdz attiecīgā medicīniskā aprīkojuma un izstrādājumu pirmajai piegādei pagāja vairāk nekā mēnesis.

Grozījums Nr. 17

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Lai Savienībai būtu operatīvās spējas ātri reaģēt uz liela mēroga ārkārtējām situācijām vai tādām krīzes situācijām kā Covid-19 pandēmija, kuru varbūtība ir maza, taču sekas ir smagas, Savienībai vajadzētu būt iespējai iegādāties, nomāt, ņemt līzingā rescEU spējas vai slēgt par tām līgumus, lai varētu palīdzēt dalībvalstīm, kuras ir pārslogotas liela mēroga ārkārtējās situācijās , saskaņā ar atbalsta kompetenci civilās aizsardzības jomā un īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām personām . Minētās spējas ir iepriekš jāizvieto loģistikas centros Savienībā vai stratēģisku iemeslu dēļ ar tādu centru uzticamu tīklu starpniecību kā ANO Humānās palīdzības noliktavas .

(10)

Lai Savienībai būtu operatīvās spējas ātri un efektīvi reaģēt uz liela mēroga ārkārtējām situācijām vai tādām krīzes situācijām kā Covid-19 pandēmija, kuru varbūtība ir maza, taču sekas ir smagas, Savienībai saskaņā ar atbalsta kompetenci civilās aizsardzības jomā vajadzētu būt iespējai autonomi iegādāties, nomāt, ņemt līzingā rescEU spējas vai slēgt par tām līgumus, lai varētu palīdzēt dalībvalstīm, kuras ir pārslogotas liela mēroga, kā arī pārrobežu ārkārtējās situācijās . Minētās spējas ir iepriekš jāizvieto loģistikas centros Savienībā . Vajadzības gadījumā būtu jāapspriežas ar Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, nosakot, pārvaldot un sadalot spējas, kas paredzētas reaģēšanai uz neatliekamām medicīniskām ārkārtas situācijām.

Grozījums Nr. 18

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a)

Savienības mehānisma darbībās īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātu personu aizsardzībai. Turklāt un ar mērķi novērst ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp ģimenē, krīžu laikā, Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā uz paraugpraksi balstīti norādījumi ar dzimumu saistītas vardarbības upuru atbalstam Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros.

Grozījums Nr. 19

Lēmuma priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10b)

Pamatojoties uz solidaritātes un kvalitatīvu veselības pakalpojumu vispārējas pieejamības principu, kā arī uz Savienības centrālo lomu progresa globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā, Savienības civilās aizsardzības mehānismam, veidojot sinerģiju un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības programmām, jo īpaši ar programmu “ES Veselība”, būtu attiecībā uz neatliekamo medicīnisko palīdzību jānodrošina labākas novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas.

Grozījums Nr. 20

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)	rescEU spējas, ko iegādājušās, nomājušas, ņēmušas līzingā vai citādi uz līguma pamata ieguvušas dalībvalstis, varētu izmantot valstu vajadzībām, taču tikai tad, kad tās netiek izmantotas vai nav vajadzīgas Savienības mehānisma reaģēšanas operācijās.

(11)

rescEU spējas, ko iegādājušās, nomājušas, ņēmušas līzingā vai citādi uz līguma pamata ieguvušas dalībvalstis vai Komisija , varētu izmantot savām vajadzībām tās dalībvalstis, kurās atrodas šīs spējas , taču tikai tad, kad tās netiek izmantotas vai nav vajadzīgas Savienības mehānisma reaģēšanas operācijās , un par prioritāti būtu jāuzskata cīņa pret pārrobežu ārkārtas situācijām .

Grozījums Nr. 21

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)	Vajadzības gadījumā Savienība ir ieinteresēta reaģēt uz ārkārtējām situācijām trešās valstīs. Lai gan rescEU spējas ir galvenokārt izveidotas, lai tās izmantotu kā drošības tīklu Savienībā pienācīgi pamatotos gadījumos un ņemot vērā humanitāros principus, tās varētu izvietot arī ārpus Savienības.

(12)

Vajadzības gadījumā Savienība ir ieinteresēta reaģēt uz ārkārtējām situācijām trešās valstīs. Lai gan rescEU spējas ir galvenokārt izveidotas, lai tās izmantotu kā drošības tīklu Savienībā pienācīgi pamatotos gadījumos , pirms intervencēm apspriežoties ar humānās palīdzības sniedzējiem un ņemot vērā humanitāros principus, tās varētu izmantot arī ārpus Savienības.

Grozījums Nr. 22

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)	Lai atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, Eiropas civilās aizsardzības rezerve būtu vēl vairāk jāstiprina, līdzfinansējot iekļauto spēju darbības izmaksas, kad šīs spējas tiek izvietotas ārpus Savienības .

(13)	Lai atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā arī ārpus Savienības , Eiropas civilās aizsardzības rezerve būtu vēl vairāk jāstiprina, līdzfinansējot iekļauto spēju darbības izmaksas vienā un tajā pašā līmenī neatkarīgi no tā , vai šīs spējas tiek izvietotas Savienībā vai ārpus tās .

Grozījums Nr. 23

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Nolūkā stiprināt sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā no gaisa un reaģēšanā uz citām katastrofām pēc iespējas būtu jāvienkāršo administratīvās procedūras, lai nodrošinātu tūlītēju intervenci.

Grozījums Nr. 24

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)	Ņemot vērā to, ka rescEU spēju izvietošana Savienības mehānisma reaģēšanas operācijās rada būtisku Savienības pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu un ātru reaģēšanu cilvēkiem ārkārtējās situācijās, būtu jānosaka papildu pienākumi atpazīstamības jomā Savienības atpazīstamības nodrošināšanai.

(16)

Ņemot vērā to, ka rescEU spēju izvietošana Savienības mehānisma reaģēšanas operācijās rada būtisku Savienības pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu un ātru palīdzību cilvēkiem ārkārtējās situācijās, būtu jānosaka papildu pienākumi atpazīstamības jomā Savienības iedzīvotāju un plašsaziņas līdzekļu informēšanai un Savienības atpazīstamības nodrošināšanai. Komisijai būtu jāpieņem dalībvalstu iestādēm adresētas paziņošanas norādes par katru intervences gadījumu, lai nodrošinātu Savienības lomas pienācīgu publicitāti.

Grozījums Nr. 25

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)	Lai palielinātu elastību, kā arī panāktu optimālu budžeta izpildi , budžeta izpildes metodēs būtu jāiekļauj netieša pārvaldība.

(17)	Lai palielinātu elastību, kā arī panāktu optimālu budžeta īstenošanu , šajā lēmumā kā budžeta izpildes metode būtu jāparedz netieša pārvaldība , ja tas ir pamatoti attiecīgās darbības rakstura un satura dēļ .

Grozījums Nr. 26

Lēmuma priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) (1a) 155. pantu subjektiem, kas uzskaitīti minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā un šā lēmuma 25. panta 2. punktā, katru gadu būtu jāizpilda savi ziņošanas pienākumi. Ziņošanas prasības minētajiem subjektiem ir noteiktas pārbaudes nolīgumā, kas minēts Finanšu regulas 130. panta 3. punktā.

Grozījums Nr. 27

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Lai veicinātu paredzamību un ilgtermiņa efektivitāti, Komisijai, īstenojot Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, būtu jāpieņem gada vai daudzgadu darba programmas, kurās norādīti plānotie piešķīrumi. Tas varētu palīdzēt nodrošināt Savienībai vairāk elastības budžeta izpildē un tādējādi pastiprināt novēršanas un sagatavotības darbības.

svītrots

Grozījums Nr. 28

Lēmuma priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a)

Ar deleģētajiem aktiem būtu jānosaka vadošo Savienības aģentūru pastiprināta kompetence pārvaldīt rescEU spējas, vadīt iepirkuma procesu un sniegt ieteikumus par konkrētiem daudzumiem un ražojumiem, kas izvietojami ģeogrāfiski izkliedētos loģistikas centros.

Grozījums Nr. 29

Lēmuma priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b)

Savienības stratēģisko rezervju un spēju krājumu izveidei, pārvaldībai un sadalei, kas paredzēti reaģēšanai uz neatliekamo medicīnisko situāciju saskaņā ar programmu “ES Veselība”, būtu jāpapildina rescEU rezerves.

Grozījums Nr. 30

Lēmuma priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

Savienības mehānismam būtu arī jānodrošina iespēja dalībvalstīm veikt papildu brīvprātīgas iemaksas.

Grozījums Nr. 31

Lēmuma priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Lai gan novēršanas un sagatavotības pasākumi ir svarīgi Savienības noturības pastiprināšanai dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā, tomēr pēc būtības nav iespējams paredzēt, ka notiks katastrofa, tās laiku un apmēru. Nesenā Covid-19 krīze ir parādījusi, ka atbilstošas reaģēšanas nodrošināšanai pieprasītie finanšu resursi katru gadu var ievērojami atšķirties, un tie būtu jādara pieejami nekavējoties. Paredzamības principa saskaņošana ar nepieciešamību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām attiecīgi nozīmē, ka jāpielāgo programmu finansiālā īstenošana. Tāpēc papildus Finanšu regulas 12. panta 4. punktā minētajam ir lietderīgi atļaut pārnest neizlietotās apropriācijas tikai uz nākamo gadu un tās paredzēt tikai reaģēšanas darbībām.

(23)

Grozījums Nr. 32

Lēmuma priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES I pielikums nav pietiekami elastīgs, lai Savienība varētu pienācīgi pielāgot investīcijas novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā, un tāpēc tas ir svītrots. Investīciju līmenis, kas iedalāms katastrofu riska pārvaldības cikla dažādiem posmiem, ir jānosaka iepriekš. Šis elastīguma trūkums liedz Savienībai reaģēt uz katastrofu neparedzamo raksturu.

svītrots

Grozījums Nr. 33

Lēmuma priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a)

Lai rescEU spējas būtu funkcionālas un Savienības mehānisms efektīvi reaģētu uz Savienības pilsoņu vajadzībām, Covid-19 pandēmijas laikā tika darītas pieejamas papildu finanšu apropriācijas, ar ko finansēt darbības saskaņā ar Savienības mehānismu. Ir svarīgi nodrošināt Savienībai vajadzīgo elastību, lai tā spētu efektīvi reaģēt uz neparedzamām katastrofām, vienlaikus saglabājot zināmu paredzamību attiecībā uz šajā lēmumā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ir svarīgi panākt nepieciešamo līdzsvaru, tiecoties uz šo mērķu sasniegšanu. Lai I pielikumā izklāstītās procentuālās attiecības atjauninātu saskaņā ar reformētā Savienības mehānisma prioritātēm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai.

Grozījums Nr. 34

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

1. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1)	lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Aizsardzība, kas jānodrošina ar Savienības mehānismu, aptver galvenokārt cilvēku, bet arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību pret visu veidu dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, tostarp pret terora aktu sekām, tehnoloģiskām, radiācijas vai vides avārijām, jūras piesārņošanu un akūtām ārkārtas situācijām veselības jomā, kas notiek Savienībā vai ārpus tās. Terora aktu seku vai radiācijas avāriju gadījumā Savienības mehānisms var attiekties tikai uz darbībām sagatavotības un reaģēšanas jomā.

“2. Aizsardzība, kas jānodrošina ar Savienības mehānismu, aptver galvenokārt cilvēku, bet arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību pret visu veidu dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, tostarp pret terora aktu sekām, tehnoloģiskām, radiācijas vai vides avārijām, jūras piesārņošanu , hidroģeoloģisko nestabilitāti un akūtām ārkārtas situācijām veselības jomā, kas notiek Savienībā vai ārpus tās. Terora aktu seku vai radiācijas avāriju gadījumā Savienības mehānisms var attiekties tikai uz darbībām sagatavotības un reaģēšanas jomā.”

Grozījums Nr. 35

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

1. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1a)

lēmuma 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3. Savienības mehānisms veicina solidaritāti starp dalībvalstīm, īstenojot praktisku sadarbību un koordināciju, neskarot dalībvalstu primāro atbildību aizsargāt to teritorijā cilvēkus, vidi un īpašumu, tostarp kultūras mantojumu, pret katastrofām, un nodrošina savām katastrofu pārvarēšanas sistēmām pietiekamas spējas, lai tās varētu atbilstīgi un konsekventi rīkoties tāda rakstura un apmēra katastrofu gadījumā , ko var pamatoti sagaidīt un kam var sagatavoties.

“3. Savienības mehānisms veicina solidaritāti starp dalībvalstīm, īstenojot praktisku sadarbību un koordināciju, neskarot dalībvalstu primāro atbildību aizsargāt to teritorijā cilvēkus, vidi , zemi un īpašumu, tostarp kultūras mantojumu, pret katastrofām, un nodrošina savām katastrofu pārvarēšanas sistēmām pietiekamas spējas, lai tās varētu novērst tāda rakstura un apmēra katastrofas , ko var pamatoti sagaidīt un kam var sagatavoties , un atbilstīgi un konsekventi rīkoties šādu katastrofu gadījumā .”

Grozījums Nr. 36

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1b)

lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)	veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā, tostarp veicot pasākumus, lai mazinātu minēto katastrofu tūlītējās sekas;

“c)	veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā, tostarp novēršot jebkādus birokrātiskus šķēršļus.”

Grozījums Nr. 37

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a)	lēmuma 4. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a “Savienības noturības pret katastrofām mērķi” ir uzdevumi, kas izvirzīti nolūkā atbalstīt novēršanas un sagatavotības darbības, lai uzlabotu Savienības un tās dalībvalstu spējas izturēt tādas katastrofas sekas, kas izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi, nodrošinātu kopīgu pamatu kritiski svarīgu sabiedrības funkciju saglabāšanai, neraugoties uz konkrētās katastrofas ietekmi, un attiecīgajā situācijā nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību;”

Grozījums Nr. 38

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(1b)	lēmuma 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

izstrādā un regulāri atjaunina starpnozaru pārskatu par dabas un cilvēku izraisītu katastrofu riskiem, ar kuriem Savienība var saskarties, un to karti – pieņemot dažādas politikas jomas aptverošu saskaņotu pieeju, ar kuru var risināt vai ietekmēt katastrofu novēršanu, un pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi;

“c)

izstrādā un regulāri atjaunina starpnozaru pārskatu par dabas un cilvēku izraisītu katastrofu riskiem, tostarp par katastrofām, kas izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi, ar kuriem Savienība var saskarties, un šādu risku karti – pieņemot dažādas politikas jomas aptverošu saskaņotu pieeju, ar kuru var risināt vai ietekmēt katastrofu novēršanu, un pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi;”

Grozījums Nr. 39

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.c punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(1c)	lēmuma 5. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

h)	veicina dažādu Savienības līdzekļu izmantošanu, ar kuriem var atbalstīt ilgtspējīgu katastrofu novēršanu, un mudina dalībvalstis un reģionus izmantot iespējas saņemt minēto finansējumu;

“h)	veicina Savienības līdzekļu izmantošanu, ar kuriem var atbalstīt ilgtspējīgu katastrofu , tostarp hidroģeoloģiskās nestabilitātes izraisītu katastrofu, novēršanu, un mudina dalībvalstis un reģionus izmantot iespējas saņemt minēto finansējumu;”

Grozījums Nr. 40

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-a)	panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)	turpina izstrādāt un pilnveidot katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī;

“c)

turpina izstrādāt un pilnveidot katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā reģionālā un vietējā līmenī , tostarp attiecībā uz pārrobežu sadarbību, ņemot vērā 6. panta 5. punktā minētos Savienības noturības pret katastrofām mērķus un riskus, kas saistīti ar katastrofām, kuras izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi ;”

Grozījums Nr. 41

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-aa)

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

Komisijai dara pieejamu a) un b) apakšpunktā minēto novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu, galveno uzmanību pievēršot būtiskākajiem riskiem. Attiecībā uz būtiskākajiem riskiem, kam ir pārrobežu ietekme, kā arī – vajadzības gadījumā – attiecībā uz riskiem, kuru varbūtība ir maza, bet sekas – smagas, dalībvalstis apraksta prioritārus novēršanas un sagatavotības pasākumus. Kopsavilkumu Komisijai iesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem, un visos svarīgu izmaiņu gadījumos;

“d)

Komisijai dara pieejamu a) un b) apakšpunktā minēto novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu, galveno uzmanību pievēršot būtiskākajiem riskiem. Attiecībā uz būtiskākajiem riskiem, kam ir pārrobežu ietekme, un riskiem, kas saistīti ar tādām katastrofām, kuras izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi, kā arī – vajadzības gadījumā – attiecībā uz riskiem, kuru varbūtība ir maza, bet sekas – smagas, dalībvalstis apraksta prioritārus novēršanas un sagatavotības pasākumus. Kopsavilkumu Komisijai iesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem, un visos svarīgu izmaiņu gadījumos;”

Grozījums Nr. 42

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	uzlabo katastrofu radīto zaudējumu datu vākšanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu scenāriju izstrādi, kā minēts 10. panta 1. punktā.;

f)	uzlabo katastrofu radīto zaudējumu datu vākšanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu scenāriju izstrādi, kā minēts 10. panta 1. punktā , jo īpaši, ja tas ir saistīts ar nepilnību noteikšanu spējās reaģēt uz pārrobežu ārkārtas situācijām .

Grozījums Nr. 43

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija nosaka Savienības mērķus noturības pret katastrofām jomā, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības. Mērķi noturības pret katastrofām jomā nodrošina kopīgu pamatu kritiski svarīgu sabiedrības funkciju saglabāšanai, piedzīvojot liela mēroga katastrofas izraisītu lavīnas efektu , un iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai. Mērķu pamatā ir uz nākotni vērsti scenāriji, kas ietver klimata pārmaiņu ietekmi uz katastrofu risku, datus par iepriekšējiem gadījumiem un pārnozaru ietekmes analīzi, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātiem cilvēkiem.	5. Līdz … [18 mēneši pēc šā grozošā lēmuma spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu nolūkā papildināt šo lēmumu, nosakot Savienības mērķus noturības pret katastrofām jomā, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības. Mērķi noturības pret katastrofām jomā nodrošina kopīgu pamatu kritiski svarīgu sabiedrības funkciju saglabāšanai, kad tiek piedzīvots liela mēroga katastrofas izraisīts lavīnas efekts , un iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai. Šo mērķu pamatā ir uz nākotni vērsti scenāriji, kas ietver klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma ietekmi uz katastrofu risku, datus par iepriekšējiem gadījumiem , pārnozaru ietekmes analīzi un ilgtermiņa sociālās ietekmes uz skartajām teritorijām analīzi, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātiem cilvēkiem. Definējot mērķus noturības pret katastrofām jomā, Komisija īpašu uzmanību pievērš katastrofām, kas atkārtojas un smagi skar dalībvalstu reģionus, un iesaka, lai dalībvalstu iestādes veic konkrētus pasākumus, tostarp pasākumus, kas jāīsteno, izmantojot Savienības fondu finansējumu, lai stiprinātu noturību pret krīzēm.
Lai noteiktu Savienības mērķus noturības pret katastrofām jomā, Komisija attiecīgā gadījumā tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu.

Grozījums Nr. 44

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

7. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ERCC jo īpaši reāllaikā koordinē, uzrauga un atbalsta reaģēšanu ārkārtējās situācijās Savienības mērogā. ERCC strādā ciešā saziņā ar valstu krīzes sistēmām, civilās aizsardzības iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām.	ERCC jo īpaši reāllaikā koordinē, uzrauga un atbalsta reaģēšanu ārkārtējās situācijās Savienības mērogā. ERCC strādā ciešā saziņā ar valstu krīzes sistēmām, civilās aizsardzības iestādēm , kopienas līmeņa brīvprātīgajām grupām un attiecīgajām Savienības struktūrām.

Grozījums Nr. 45

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

8. pants – c punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	lai izstrādātu transnacionālas atklāšanas un brīdināšanas sistēmas Savienības interesēs;

—	lai izstrādātu transnacionālas atklāšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas Savienības interesēs ar mērķi mazināt katastrofu vai pandēmiju tiešu ietekmi uz cilvēku dzīvi ;

Grozījums Nr. 46

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

8. pants – c punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	lai vietējām kopienām sniegtu palīdzību tehniskās apmācības veidā nolūkā uzlabot to spējas nodrošināt pirmo reaģēšanu uz krīzi bez ārējas palīdzības;

Grozījums Nr. 47

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

9. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)	lēmuma 9. pantam pievieno šādu punktu: “10.a Dalībvalstis veic atbilstīgas darbības, lai nodrošinātu, ka pirmie palīdzības sniedzēji ir pienācīgi aprīkoti un sagatavoti reaģēšanai uz jebkāda veida katastrofu, kā minēts 1. pantā.”

Grozījums Nr. 48

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu pārnozaru noturības plānošanu gan attiecībā uz dabas, gan cilvēku izraisītām katastrofām, kuras varētu izraisīt pārrobežu ietekmi, cita starpā klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Noturības plānošana ietver Savienības līmeņa scenāriju izstrādi katastrofu novēršanai un reaģēšanai uz tām, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska novērtējumiem un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatu par riskiem, 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto katastrofu riska pārvaldības plānošanu, 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem katastrofu radīto zaudējumu datiem, līdzekļu apzināšanu un plānu izstrādāšanu reaģēšanas spēju izvietošanai, ņemot vērā 6. panta 5. punktā minētos Savienības mērķus noturības pret katastrofām jomā.

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu pārnozaru noturības plānošanu gan attiecībā uz dabas, gan cilvēku izraisītām katastrofām, kuras varētu izraisīt pārrobežu ietekmi, cita starpā klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un arvien biežākajiem dabas ugunsgrēkiem, kas izplatās pāri valstu robežām . Noturības plānošana ietver Savienības līmeņa scenāriju izstrādi katastrofu novēršanai un reaģēšanai uz tām, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska novērtējumiem un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatu par riskiem, 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto katastrofu riska pārvaldības plānošanu, 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem katastrofu radīto zaudējumu datiem, līdzekļu apzināšanu un plānu izstrādāšanu reaģēšanas spēju izvietošanai, ņemot vērā 6. panta 5. punktā minētos Savienības mērķus noturības pret katastrofām jomā.

Grozījums Nr. 49

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija un dalībvalstis nosaka un veicina sinerģiju starp civilās aizsardzības palīdzību un humānās palīdzības finansējumu, ko sniedz Savienība un dalībvalstis noturības pret katastrofām plānošanā attiecībā uz reaģēšanas operācijām humānās krīzēs ārpus Savienības.

2. Komisija un dalībvalstis , iespēju robežās apspriežoties ar humānās palīdzības sniedzējiem, tostarp vietējiem dalībniekiem un vietējām iestādēm, nosaka un veicina sinerģiju starp civilās aizsardzības palīdzību un humānās palīdzības finansējumu, ko sniedz Savienība un dalībvalstis noturības pret katastrofām plānošanā attiecībā uz reaģēšanas operācijām humānās krīzēs ārpus Savienības.

Grozījums Nr. 50

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem, 6. panta 5. punktā minētajiem mērķiem noturības jomā, 10. panta 1 . punktā minēto scenāriju izstrādi un kopīgajām spējām un to nepietiekamību , Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru nosaka Eiropas civilās aizsardzības rezervei nepieciešamo svarīgāko reaģēšanas spēju veidus un skaitu (“spēju mērķi”).

2. Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem, kopīgajām spējām, to nepietiekamību un jebkādiem esošajiem Savienības mērķiem noturības pret katastrofām jomā, kā minēts 6 . panta 5. punktā , un jebkādu esošo scenāriju izstrādi , kā minēts 10. panta 1. punktā , Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka Eiropas civilās aizsardzības rezervei nepieciešamo svarīgāko reaģēšanas spēju veidus un precizē skaitu (“spēju mērķi”). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 51

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija ar īstenošanas aktiem , kuri pieņemti saskaņā ar 33. panta 2 . punktā minēto pārbaudes procedūru nosaka, no kādām spējām sastāv rescEU, pamatojoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem mērķiem noturības jomā, 10. panta 1 . punktā minēto scenāriju izstrādi, ņemot vērā apzinātos un jaunos riskus un kopīgās spējas un to nepietiekamību Savienības līmenī, jo īpaši tādās jomās kā meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa, ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un nukleārie incidenti un neatliekamās medicīniskās palīdzības reaģēšanas pasākumi.

2. Komisija loģistikas centros izveido Eiropas medicīnisko pretlīdzekļu un aprīkojuma rezerves, kurās būtu paredzēti arī medicīniskie pretpasākumi, ar kuriem reaģē uz zemas varbūtības notikumiem ar lielu ietekmi. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, no kādām spējām sastāv rescEU, inter alia pamatojoties uz jebkādiem esošajiem Savienības mērķiem noturības pret katastrofām jomā, kā minēts 6 . panta 5. punktā , un jebkādu esošo scenāriju izstrādi, kā minēts 10. panta 1. punktā, ņemot vērā apzinātos un jaunos riskus un kopīgās spējas un to nepietiekamību Savienības līmenī, jo īpaši tādās jomās kā meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa, glābšanas darbi pēc zemestrīcēm un plūdiem, ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un nukleārie incidenti un neatliekamās medicīniskās palīdzības reaģēšanas pasākumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā. Komisija regulāri atjaunina informāciju par rescEU spēju apjomu un klasifikāciju un dara šo informāciju tieši pieejamu citām Savienības iestādēm.

Grozījums Nr. 52

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz spējām, kas paredzētas reaģēšanai uz neatliekamās medicīniskās palīdzības situācijām, piemēram, stratēģiskās rezerves, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības un jebkādas citas attiecīgās spējas, Komisija nodrošina efektīvu koordināciju un sinerģiju ar citām Savienības programmām un fondiem un jo īpaši programmu “ES Veselība” (1a) , kā arī attiecīgiem Savienības un starptautiskiem dalībniekiem.

Grozījums Nr. 53

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija vai dalībvalstis rescEU spējas iegādājas, nomā, ņem līzingā un/vai citādi iegūst uz līguma pamata. Komisija rescEU spējas var iegādāties, nomāt, ņemt līzingā vai citādi iegūt uz līguma pamata, lai veidotu augstas kvalitātes aprīkojuma krājumus un tos izplatītu vai sniegtu pakalpojumus dalībvalstīm, izmantojot iepirkuma procedūras saskaņā ar Savienības finanšu noteikumiem . Ja Komisija rescEU spējas iegādājas, tā saglabā īpašumtiesības uz šādām spējām pat tad, ja tās tiek iedalītas dalībvalstīm. Ja Komisija rescEU spējas nomā, ņem līzingā vai citādi iegūst uz līguma pamata, Komisija saglabā pilnīgu kontroli pār šādām spējām. Ja Komisija iegādājas vienreizlietojamas spējas, tā īpašumtiesības uz šādām spējām var nodot dalībvalstij, kura tās pieprasa. Ja rescEU spējas iegādājas, nomā, ņem līzingā vai citādi uz līguma pamata iegūst dalībvalstis, Komisija var dalībvalstīm piešķirt tiešas dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

Grozījums Nr. 54

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

rescEU spējas uzņem tās dalībvalstis, kuras minētās spējas iegādājas, nomā, ņem līzingā vai citādi iegūst uz līguma pamata. Savienības noturības pastiprināšanas nolūkā rescEU spējas, ko Komisija iegādājusies, nomājusi, ņēmusi līzingā vai citādi ieguvusi uz līguma pamata, ir stratēģiski iepriekš jāizvieto Savienībā. Apspriežoties ar dalībvalstīm, rescEU spējas, ko Komisija iegādājusies, nomājusi, ņēmusi līzingā vai citādi ieguvusi uz līguma pamata, varētu arī būt izvietotas trešās valstīs ar uzticamu tīklu starpniecību, kurus pārvalda attiecīgas starptautiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 55

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 5. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(aa)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Dalībvalsts, kurai pieder, kura nomā vai ņem līzingā rescEU spējas, nodrošina minēto spēju reģistrāciju CECIS un minēto spēju pieejamību un izvietojamību Savienības mehānisma operāciju vajadzībām.

“5. Komisija vai dalībvalsts, kurai pieder, kura nomā , ņem līzingā vai citādi iegūst uz līguma pamata rescEU spējas, nodrošina minēto spēju reģistrāciju CECIS un minēto spēju pieejamību un izvietojamību Savienības mehānisma operāciju vajadzībām.

RescEU spējas valstu vajadzībām, kā minēts 23. panta 4. a punktā, var izmantot tikai tad, ja tās netiek izmantotas vai nav nepieciešamas reaģēšanas operāciju vajadzībām saskaņā ar Savienības mehānismu.

RescEU spējas izmanto saskaņā ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 32. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un darbības līgumiem, kas noslēgti starp Komisiju un dalībvalsti, kurai pieder, kura nomā vai ņem līzingā šādas spējas, turklāt darbības līgumos rescEU spēju izvietošanas noteikumi tiek papildus precizēti, tostarp attiecībā uz iesaistītajiem darbiniekiem.

Darbības līgumos paredzētie noteikumi nodrošina arī rescEU spēju izmantošanu atbilstīgi šim lēmumam, jo īpaši prasībai darīt rescEU spējas pieejamas, kā noteikts šā panta 6. punktā, un vispārējiem mērķiem, kā noteikts 1. pantā. Šajos noteikumos precizē arī pasākumus, kas jāveic neatbilstības gadījumā, lai nodrošinātu Savienības finansējuma pienācīgu izmantošanu.”

Grozījums Nr. 56

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 10. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
rescEU spējas var izvietot ārpus Savienības saskaņā ar šā panta 6. līdz 9. punktu.	rescEU spējas var izvietot ārpus Savienības saskaņā ar šā panta 6. līdz 9. punktu. Komisija pieņem īpašus noteikumus, lai garantētu pārskatatbildību un rescEU spēju pareizu izmantošanu trešās valstīs, tostarp pieejas iespēju ES kontrolieriem. Savienības mehānisma atpazīstamība trešās valstīs tiek nodrošināta saskaņā ar šā lēmuma 20.a panta 1. un 2. punktu.

Grozījums Nr. 57

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Lēmuma 13. panta 1. punkta otrajā daļā iekļauj šādu apakšpunktu:

“(fa)

rada ar speciālām reaģēšanas zināšanām saistītas spējas, kuras var izmantot tādu katastrofu gadījumā, kas skar kultūras mantojumu.”

Grozījums Nr. 58

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

15. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	ar mērķi veidot kopīgu situācijas apzināšanos vāc un analizē apstiprinātu informāciju par situāciju sadarbībā ar skarto dalībvalsti un izplata to dalībvalstīm;

b)	ar mērķi veidot kopīgu izpratni par situāciju un iespējām reaģēt uz to vāc un analizē apstiprinātu informāciju par šo situāciju sadarbībā ar skarto dalībvalsti un nodod to tieši dalībvalstīm;

Grozījums Nr. 59

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

16. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(9a)	lēmuma 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītā intervencē. Savienības koordinācija ir pilnībā integrēta vispārējā koordinācijā, ko nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), un tiek ievērota tā vadošā loma. Cilvēka izraisītu katastrofu vai sarežģītu ārkārtas situāciju gadījumā Komisija nodrošina saskanību ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību un humanitāro principu respektēšanu.

“2. Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītā intervencē. Savienības koordinācija ir pilnībā integrēta vispārējā koordinācijā, ko nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), un tiek ievērota tā vadošā loma. Cilvēka izraisītu katastrofu vai sarežģītu ārkārtas situāciju gadījumā Komisija iespēju robežās apspriežas ar humānās palīdzības sniedzējiem, tostarp vietējiem dalībniekiem, un nodrošina saskanību ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību un humanitāro principu respektēšanu.”

Grozījums Nr. 60

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	ja tiek prasītas specializētas zināšanas novēršanas jomā saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

a)	ja tiek prasītas specializētas zināšanas novēršanas jomā saskaņā ar 5. panta 2. punktu , jo īpaši pandēmijas gadījumā ;

Grozījums Nr. 61

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	ja tiek prasītas specializētas zināšanas sagatavotības jomā saskaņā ar 13. panta 3. punktu;

b)	ja tiek prasītas specializētas zināšanas sagatavotības jomā saskaņā ar 13. panta 3. punktu , jo īpaši pandēmijas gadījumā ;

Grozījums Nr. 62

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

18. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	izstrādājot kartogrāfiskus materiālus ātrai resursu izvēršanai un mobilizācijai, jo īpaši ņemot vērā pārrobežu reģionu īpatnības saistībā ar pārrobežu riskiem, piemēram, dabas ugunsgrēkiem;

Grozījums Nr. 63

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 3. punkts – 1. daļa

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(ba)	panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

No 1. punktā minētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras ir vajadzīgas Savienības mehānisma pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai.

“No šā panta 1. un 1.a punktā un 19.a pantā minētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras ir vajadzīgas Savienības mehānisma pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai.”

Grozījums Nr. 64

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb)	iekļauj šādu punktu: “3.a Šā panta 1. un 1.a punktā un 19.a pantā minēto finansējumu piešķir, lai segtu darbības saistībā ar dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.”

Grozījums Nr. 65

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – c apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“4. Šā panta 1. un 1.a punktā minēto finansējumu piešķir, lai segtu darbības saistībā ar dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.”;

Grozījums Nr. 66

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 4. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(ca)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Finansējumu, kas minēts 1. punktā, piešķir laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar procentuālajām attiecībām un principiem, kas izklāstīti pielikumā .

“4. Finansējumu, kas minēts 1. punktā, piešķir laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar I pielikuma 1. punktā izklāstītajām procentuālajām attiecībām un minētā pielikuma 3. punktā noteiktajiem principiem .”;

Grozījums Nr. 67

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb)	iekļauj šādu punktu: “4.a Finansējumu, kas minēts šā panta 1.a punktā un 19.a pantā, piešķir laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam saskaņā ar I pielikuma 2. punktā noteiktajām procentuālajām attiecībām un minētā pielikuma 3. punktā noteiktajiem principiem.”

Grozījums Nr. 68

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – d apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 5. un 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	panta 5. un 6. punktu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 69

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 5. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(da)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Komisija I pielikumā noteikto sadalījumu pārskata, ņemot vērā 34. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā starpposma novērtējuma rezultātus. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 30. pantu, vajadzības gadījumā un ņemot vērā minētā novērtējuma rezultātus , pieņemt deleģētos aktus, lai katru I pielikumā minēto skaitli koriģētu vairāk par 8 procentpunktiem un līdz pat 16 procentpunktiem. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2017. gada 30. jūnijam.

“5. Komisija I pielikumā noteikto sadalījumu pārskata, ņemot vērā 34. panta 3. punktā minētā novērtējuma rezultātus. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 30. pantu, vajadzības gadījumā un ņemot vērā neparedzētus notikumus, kas ietekmē budžeta izpildi, vai ņemot vērā rescEU spēju noteikšanu , pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumu nolūkā katru I pielikuma 1. un 2. punktā minēto skaitli koriģēt vairāk nekā par 10 procentpunktiem.”

Grozījums Nr. 70

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 6. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(db)	panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6. Ja gadījumā, kad ir jāpārskata budžeta resursi, kas ir pieejami reaģēšanas jomas darbībām, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ tā vajag, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai pieejamo budžeta piešķīrumu robežās un saskaņā ar 31. pantā paredzēto procedūru pielāgotu katru I pielikumā minēto skaitli vairāk par 8 procentpunktiem un līdz pat 16 procentpunktiem.

“6. Ja gadījumā, kad ir jāpārskata budžeta resursi, kas ir pieejami reaģēšanas jomas darbībām, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ tā vajag, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 30. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai pieejamo budžeta piešķīrumu robežās un saskaņā ar 31. pantā paredzēto procedūru grozītu I pielikumu nolūkā katru I pielikuma 1. un 2. punktā minēto skaitli koriģēt vairāk nekā par 10 procentpunktiem.”

Grozījums Nr. 71

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 6. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(dc)

lēmuma 19. pantam pievieno šādu punktu:

“6.a Eiropas Parlaments un Padome apstiprina pieejamās ikgadējās apropriācijas, neskarot Padomes regulas (ES, Euratom) Nr. …/…, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada … Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību noteikumus.”

Grozījums Nr. 72

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19.a pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulas [par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu] 2. pantā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar šo lēmumu , izmantojot summas , kas norādītas minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ievērojot regulas 4. panta 4. un 8. punktu.	Regulas [par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu] 2. pantā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar šo lēmumu par summu 2 187 620 000 EUR apmērā pašreizējās cenās , kā norādīts minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ievērojot regulas 4. panta 4. un 8. punktu.

Grozījums Nr. 73

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

20.a pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Jebkādai palīdzībai vai finansējumam, ko sniedz saskaņā ar šo lēmumu, nodrošina attiecīgu atpazīstamību. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka sabiedrības informēšana par operācijām, ko finansē saskaņā ar Savienības mehānismu:	Jebkādai palīdzībai vai finansējumam, ko sniedz saskaņā ar šo lēmumu, nodrošina attiecīgu atpazīstamību atbilstīgi īpašām pamatnostādnēm, ko Komisija pieņēmusi attiecīgiem intervences pasākumiem . Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka sabiedrības informēšana par operācijām, ko finansē saskaņā ar Savienības mehānismu:

Grozījums Nr. 74

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

20.a pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja rescEU spējas izmanto valsts vajadzībām, kā minēts 12. panta 5. punktā, dalībvalstis ar tādiem pašiem līdzekļiem, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, dara zināmu attiecīgo spēju izcelsmi un nodrošina atpazīstamību Savienības finansējumam, kas izmantots attiecīgo spēju iegādei.

Grozījums Nr. 75

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

21. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(aa)	lēmuma 21. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

h)	atbalsts 13. pantā aprakstītajām sagatavotības darbībām;

“h)	atbalsts 13. pantā aprakstītajām sagatavotības darbībām , jo īpaši stiprinot esošos apmācības tīklus, sinerģiju starp tiem un veicinot jaunu tīklu izveidi, galveno uzmanību pievēršot inovatīviem risinājumiem un jauniem riskiem un problēmām ;”

Grozījums Nr. 76

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

21. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā punktā minēto finansiālo palīdzību var īstenot ar daudzgadu darba programmām. Darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu gadu, budžeta saistības var tikt sadalītas gada maksājumos.	svītrots

Grozījums Nr. 77

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija īsteno Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Finanšu regulu atbilstoši tiešas pārvaldības vai netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Komisija īsteno Savienības finansiālo atbalstu ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai ar netiešo pārvaldību kopā ar struktūrām, kas norādītas minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Izvēloties finansiālā atbalsta īstenošanas veidu, prioritāti piešķir tiešajai pārvaldībai. Ja to attaisno attiecīgās darbības būtība un saturs, Komisija var izmantot netiešo pārvaldību. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 30. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai papildinātu šo lēmumu, nosakot darbības, kuras veic šā Savienības mehānisma ietvaros un kuras var īstenot ar netiešo pārvaldību.

Grozījums Nr. 78

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

25. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai īstenotu šo lēmumu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada vai daudzgadu darba programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā. Gada vai daudzgadu darba programmās norāda plānotos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai piešķirto indikatīvo summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecībā uz 28. panta 2. punktā minēto finansiālo atbalstu gada vai daudzgadu darba programmās apraksta darbības, kas plānotas 28. panta 2. punktā minētajās valstīs.

Lai īstenotu šo lēmumu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā. Minētajās programmās norāda plānotos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai piešķirto indikatīvo summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecībā uz 28. panta 2. punktā minēto finansiālo atbalstu gada darba programmās apraksta darbības, kas plānotas 28. panta 2. punktā minētajās valstīs.

Grozījums Nr. 79

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

25. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr gada vai daudzgadu darba programmas netiek prasītas darbībām, uz kurām attiecas reaģēšana uz katastrofām saskaņā ar IV nodaļu un kuras nevar paredzēt iepriekš.	Tomēr gada darba programmas netiek prasītas darbībām, uz kurām attiecas reaģēšana uz katastrofām saskaņā ar IV nodaļu un kuras nevar paredzēt iepriekš.

Grozījums Nr. 80

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Papildus Finanšu regulas 12. panta 4. punktam saistību un maksājumu apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās iekļautas gada budžetā, automātiski pārnes, un par tām var uzņemties saistības un tās var izmaksāt līdz nākamā gada 31. decembrim. Pārnestās apropriācijas izmanto tikai reaģēšanas darbībām. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnestās apropriācijas.

5. Papildus Finanšu regulas 12. panta 4. punktam saistību un maksājumu apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās iekļautas gada budžetā, automātiski pārnes, un par tām var uzņemties saistības un tās var izmaksāt līdz nākamā gada 31. decembrim. Pārnestās apropriācijas izmanto novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnestās apropriācijas.

Grozījums Nr. 81

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. punktā un 21. panta 3. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.	2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. punktā , 19. panta 5. un 6. punktā, 21. panta 3. punkta otrajā daļā un 25. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 82

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	panta 3. punktu svītro;

Grozījums Nr. 83

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

30. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5. punktā un 21. panta 3. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5. punktā , 19. panta 5. un 6. punktā, 21. panta 3. punkta otrajā daļā un 25. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 84

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts – c apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

30. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Saskaņā ar 6. panta 5. punktu un 21. panta 3. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7. Saskaņā ar 6. panta 5. punktu , 19. panta 5. un 6. punktu, 21. panta 3. punkta otro daļu vai 25. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 85

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

34. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

lēmuma 34. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Līdz… [24 mēneši pēc šā grozošā lēmuma spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē Savienības mehānisma darbību, kā arī koordināciju un sinerģiju, kas panākta ar programmu “ES Veselība” un citiem Savienības tiesību aktiem veselības jomā, lai iesniegtu tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu iekļauta īpaša Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma izveide.”

Grozījums Nr. 86

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)	lēmuma I pielikumu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 87

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

I pielikums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(23a)

lēmuma I pielikumu groza šādi:

I pielikums

“I pielikums

Savienības mehānisma, kas minēts 19. panta 1. un 1.a punktā un 19.a pantā, īstenošanai paredzētā finansējuma piešķiršanas procentuālās attiecības un principi

Savienības mehānisma, kas minēts 19. panta 1. punktā, īstenošanai paredzētā finansējuma piešķiršanas procentuālās attiecības

1.	Savienības mehānisma, kas minēts 19. panta 1. punktā, īstenošanai paredzētā finansējuma piešķiršanas procentuālās attiecības laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam

Novēršana: 20 % +/- 8 procentpunkti

Novēršana: 10 % +/- 10 procentpunkti

Sagatavotība: 50 % +/- 8 procentpunkti

Sagatavotība: 65 % +/- 10 procentpunkti

Reaģēšana: 30 % +/- 8 procentpunkti

Reaģēšana: 25 % +/- 10 procentpunkti

2.	Savienības mehānisma, kas minēts 19. panta 1.a punktā un 19.a pantā, īstenošanai paredzētā finansējuma piešķiršanas procentuālās attiecības laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

Novēršana: 8 % +/- 10 procentpunkti

Sagatavotība: 80 % +/- 10 procentpunkti

Reaģēšana: 12 % +/- 10 procentpunkti

Principi

Īstenojot šo lēmumu, Komisija priekšroku dod darbībām, kurām ar šo lēmumu noteiktais termiņš ir laikposmā, pēc kura beidzas minētais termiņš, ar mērķi ievērot attiecīgo termiņu.

Īstenojot šo lēmumu, Komisija priekšroku dod darbībām, kurām ar šo lēmumu noteiktais termiņš ir laikposmā, pēc kura beidzas minētais termiņš, ar mērķi ievērot attiecīgo termiņu.”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0148/2020).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(1a) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma “ES Veselība”) (COM(2020)0405).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/217

P9_TA(2020)0219

Kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālā sistēma ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu (COM(2019)0038 – C8-0043/2019 – 2019/0017(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 385/29)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1)

Iepriekš nepieredzēti klimata pārmaiņu radītie draudi liek palielināt mērķu vērienīgumu un paplašināt klimata rīcību Savienības un globālajā līmenī. Savienība ir apņēmusies pastiprināt centienus, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un panāktu Parīzes nolīguma (1a) īstenošanu saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada īpašais ziņojums “Globālā sasilšana par 1,5 oC” apstiprināja, ka būtisks emisiju samazinājums visās nozarēs ir izšķirošs, lai globālo sasilšanu noturētu zem 1,5 oC. IPCC 2019. gada īpašajā ziņojumā “Okeāns un kriosfēra mainīgā klimata apstākļos” vēl tika norādīts, ka klimata mehānismi ir atkarīgi no okeānu un jūras ekosistēmu veselības, kuru šobrīd ietekmē globālā sasilšana, piesārņojums, jūras bioloģiskās daudzveidības pārmērīga izmantošana, paskābināšanās, atskābekļošanās un krastu erozija. IPCC atgādina, ka okeāns ir daļa no risinājuma, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un tām pielāgotos, un uzsver, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekosistēmu piesārņošana, kā arī jāuzlabo dabiskās oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Kuģu pārvadājumos radīto oglekļa dioksīda (CO2) emisiju dēļ jūras transports ietekmē pasaules klimatu . 2015. gadā 13 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja transports (15). Starptautiskā jūras kuģniecība joprojām ir vienīgais transporta veids, uz ko neattiecas Savienības apņemšanās mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(1)

Jūras transports ietekmē pasaules klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, jo tas rada oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un citas emisijas, piemēram, metāna, slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu, cieto daļiņu un melnā oglekļa, emisijas . 2015. gadā 13 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja transports (15). Sagaidāms, ka līdz 2050. gadam starptautiskās jūras kuģniecības radītās emisijas pieaugs par 50 līdz 250 % (15a) . Ja netiks veikti turpmāki pasākumi, paredzams, ka ar EEZ saistītās emisijas līdz 2050. gadam palielināsies par 86 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, neraugoties uz to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir pieņēmusi minimālos kuģu efektivitātes standartus. Starptautiskā jūras kuģniecība joprojām ir vienīgais transporta veids, uz ko neattiecas Savienības apņemšanās mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. SJO 2018. gada 13. aprīlī pieņēma Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai. Pasākumi minētās stratēģijas īstenošanai ir steidzami vajadzīgi gan pasaules, gan Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas tūlītējas darbības ar mērķi samazināt jūras kuģniecības radītās emisijas, veicināt Parīzes nolīguma īstenošanu un sasniegt Savienības mēroga klimatneitralitātes mērķi, neapdraudot citu nozaru centienus klimata jomā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	Saskaņā ar likumdevēju apņemšanos, kas pausta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā ( ES ) 2018/842 un Eiropas Parlamenta (16) un Padomes Direktīvā (ES) 2018/410 (17), siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā būtu jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm

(2)

Visām ekonomikas nozarēm būtu jāpiedalās kopīgajos centienos pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2050. gadam pabeigt pāreju uz siltumnīcefekta gāzu ( SEG ) neto nulles emisijām atbilstīgi saistībām, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu , un Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumiem par klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Eiropas Parlaments savā 2014. gada februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030 . gadam aicināja Komisiju un dalībvalstis 2030. gadam izvirzīt saistošu ES mērķrādītāju, kas paredzētu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 %. Eiropas Parlaments norādīja arī to, ka, lai Savienība dotu pienācīgu artavu pasaules mēroga centienos, ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā jādod visām tautsaimniecības nozarēm.

(3)

Eiropas Parlaments savā 2019. gada 14. marta rezolūcijā par klimata pārmaiņām ar lielu balsu vairākumu atbalstīja mērķi pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz 2050 . gadam panākt klimatneitralitāti. Eiropas Parlaments arī ir atkārtoti aicinājis Komisiju un dalībvalstis palielināt 2030. gadam izvirzīto saistošo ES mērķrādītāju, kas paredzētu siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 55 %. Eiropas Parlaments norādīja arī to, ka, lai Savienība sasniegtu tās klimata mērķrādītājus un dotu pienācīgu artavu pasaules mēroga centienos, ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā jādod visām tautsaimniecības nozarēm , tostarp starptautiskajai aviācijai un jūras transportam. Ātri centieni dekarbonizēt jūras transporta nozari ir vēl nozīmīgāki, ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra deklarāciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par 2019. gada ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25), kas notika Madridē, Spānijā, tika uzsvērts, ka ir nepieciešami papildu Savienības pasākumi, lai risinātu jautājumu par SEG emisijām jūrniecības nozarē, jo SJO rīcība ir lēna un nepietiekami rezultatīva. Eiropas Parlaments jo īpaši atbalstīja jūrniecības nozares iekļaušanu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (“ES ETS”), kā arī kuģu efektivitātes standartu ieviešanu Savienības līmenī. Uz tirgus balstīti emisiju samazināšanas politikas virzieni vieni paši nav pietiekami pasākumi, lai sasniegtu Savienības emisiju samazināšanas mērķrādītājus, un tie būtu jāpapildina ar saistošiem regulatīviem emisiju samazināšanas politikas virzieniem, kas tiek pienācīgi īstenoti.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

2014 . gada 24 . oktobra secinājumos Eiropadome apstiprināja saistošu ES mērķrādītāju Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030 . gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 40 % . Eiropadome minēja arī to, ka ir svarīgi transporta nozarē mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā, un aicināja Komisiju izskatīt vēl citus instrumentus un pasākumus, kas atbalstītu visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju, arī — transporta nozarē veicinātu emisiju samazināšanas , atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti .

(4)

Savos 2019 . gada 12 . decembra secinājumos (1a) Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050 . gadam panākt ES klimatneitralitāti . Eiropadome minēja arī to, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikas virzieniem ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķim un jāsekmē tā sasniegšana , vienlaikus respektējot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus .

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)

Pašlaik jūras transports ir vienīgā nozare, kas nav konkrēti minēta Savienības emisiju samazināšanas mērķī vai konkrētos mazināšanas pasākumos. Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu norādīja, ka plāno veikt papildu pasākumus, lai risinātu jautājumus saistībā jūrniecības nozares radītājām SEG emisijām, un, konkrēti, attiecināt ES ETS arī uz jūrniecības nozari, kā arī reglamentēt vispiesārņojošāko kuģu piekļuvi Savienības ostām un noteikt pienākumu dokos pietauvotajiem kuģiem izmantot krasta elektroenerģiju. Savā 2020. gada 4. marta priekšlikumā regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (1a) , Komisija apstiprina, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, un ka ieguldījums būs jāsniedz ikvienai nozarei, jo sagaidāms, ka pašreizējie politikas virzieni siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazinās tikai par 60 %.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b)

Tirgus šķēršļu novēršana jūrniecības nozarē, tostarp ar pārredzaumu un stabilu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu, tiek veikta, lai veicinātu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un tādējādi palīdzētu līdz 2030. gadam jūras transporta emisijas samazināt par aptuveni 2 %. Lai jūrniecības nozare sniegtu pilnīgu ieguldījumu visu ekonomikas nozaru centienos sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī 2030. gada mērķrādītājus un citus iespējamos starpposmu mērķrādītājus, ir nepieciešama turpmāka rīcība. Būdama ES galvenais instruments jūras transporta radīto SEG emisiju un gaisa piesārņojuma monitoringam, ziņošanai un verifikācijai, ES MZV regula ir pamats turpmākai rīcībai. Tāpēc minētās regulas darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot saistošas prasības uzņēmumiem samazināt savas SEG emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu, un ir arī jāpaplašina ES ETS, lai aptvertu jūras transporta nozari.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

2015. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (20) (“ES MZV regula”), ko 2016. gadā papildināja divas deleģētās (21) un divas īstenošanas regulas (22). ES MZV regulas mērķis ir vākt datus par kuģu pārvadājumu emisijām turpmākai politikas veidošanai un stimulēt emisiju samazināšanu, sniedzot attiecīgajiem tirgiem informāciju par kuģu efektivitāti. ES MZV regula tika pieņemta kā pirmais solis pakāpeniskā pieejā, lai jūras transporta emisijas iekļautu Savienības SEG samazināšanas saistībās un pēc tam noteiktu šo emisiju cenu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”. Kad tika pieņemta ES MZV regula, Komisija apņēmās nākamajos leģislatīvo aktu priekšlikumos par jūras transporta emisijām apsvērt, kādi turpmākie pasākumi būtu piemēroti, lai nodrošinātu, ka šī nozare sniedz taisnīgu ieguldījumu Savienības emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, jo īpaši aplūkojot iespēju attiecināt ES ETS uz jūrniecības nozari. ES MZV regula liek uzņēmumiem katru gadu, sākot no 2018. gada, veikt monitoringu par savu kuģu degvielas patēriņu, CO2 emisijām un energoefektivitāti reisos uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ostām un no tām, kā arī attiecīgos datus ziņot un verificēt. Šis pienākums attiecas arī uz CO2 emisijām EEZ ostās. Pirmie emisiju ziņojumi bija jāsniedz līdz 2019. gada 30. aprīlim , bet Komisija tos publicēja 2019. gada 30. jūnijā .

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Kuģniecības emisiju un to ietekmes uz globālo sasilšanu un gaisa piesārņojumu samazināšanu nevajadzētu panākt veidā, kas kaitē jūras bioloģiskajai daudzveidībai, un šāda samazināšana būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot jūras un piekrastes ekosistēmas, kuras kaitīgi ietekmējusi kuģniecības nozare, piemēram, jūrās novadītās vielas, tostarp balasta ūdeņi, ogļūdeņraži, smagie metāli un ķīmiskās vielas, jūrā pazaudēti konteineri un sadursmes ar vaļveidīgajiem.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b)

Jūrniecības nozarē kuģa īpašnieks ne vienmēr ir tā pati persona vai struktūra, kas komerciāli izmanto kuģi. Tādēļ visi saskaņā ar ES MZV regulu pieprasītie dati būtu jāapkopo tai personai vai struktūrai, kas atbild par kuģa komerciālo izmantošanu, piemēram, vadītājam, laika fraktētājam vai bezapkalpes kuģa fraktētājam, un jāattiecina uz šādu personu vai struktūru.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c)

ES MZV regulas ietvaros apkopotos datus vajadzētu izmantot nolūkā sekmēt pāreju uz bezemisiju kuģiem, izstrādājot energoefektivitātes sertifikātu kuģiem ar reitingu skalu, lai būtu iespējams pārredzami salīdzināt kuģus, it sevišķi tos, ko piedāvā pārdošanai vai iznomāšanai, un lai mudinātu dalībvalstis popularizēt paraugpraksi un atbalstīt visefektīvākos kuģus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6d)

Komisijai sadarbībā ar kuģu īpašniekiem, citām ieinteresētajām personām un neatkarīgiem ekspertiem būtu jāizstrādā Eiropas kuģniecības marķējums ražojumiem, lai informētu patērētājus par jūras transporta ietekmi uz vidi saistībā ar viņu iegādātajiem ražojumiem. Šāds marķējums atbalstītu kuģniecības nozares ekoloģisko un enerģētisko pāreju, nodrošinot uzticamu un pārredzamu veidu, kā informēt klientus par brīvprātīgām iniciatīvām. Tas patērētājus mudinātu iegādāties ražojumus, ko transportējuši kuģu īpašnieki, kas ir samazinājuši sevis radīto ietekmi uz vidi, piemēram, saistībā ar siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošu vielu emisijām, trokšņa piesārņojumu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

6.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6e)

Padomes Direktīva 92/106/EEK (1a) palīdz samazināt transporta emisijas, sekmējot pāreju no kravu autopārvadājumiem uz transporta veidiem, kas rada mazāk emisiju, tostarp bezemisiju upju koridoriem. Šī direktīva ir jāpārskata, lai pastiprinātu centienus saistībā ar multimodālo pārvadājumu veicināšanu, efektivitātes paaugstināšanu un mazemisiju alternatīvu palielināšanu. Bezemisiju ūdens transports ir galvenais veids, kā panākt ilgtspējīgu transporta veidu maiņu no autoceļiem uz ūdens ceļiem, tādēļ ir jāatbalsta ieguldījumi uzpildes un uzlādes infrastruktūrā iekšzemes ostās.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

6.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6f)

Savienības ostas, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu un saimnieciskās darbības, ir stratēģiski enerģētikas pārkārtošanas centri.. Tās ir energoproduktu galvenie ievešanas punkti (no importa, glabātuvēm vai sadales), kas aizvien vairāk iesaistās atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotņu izveidē un izstrādā jaunas energovadības un aprites ekonomikas stratēģijas. Tādēļ saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem Savienībai jūrniecības nozares dekarbonizācija būtu jāpapildina ar stratēģisku pieeju attiecībā uz Savienības ostu dekarbonizāciju, lai atbalstītu šo ostu kā enerģētikas pārkārtošanas veicinātāju nozīmi. Dalībvalstis būtu jāmudina sekmēt bezemisiju ostu attīstību un ieguldīt uzpildes un uzlādes infrastruktūrā. Tas nodrošinātu tūlītējus veselības ieguvumus visiem ostu un piekrastes teritorijās dzīvojošajiem, kā arī ierobežotu negatīvu ietekmi uz jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību šādās zonās, kas ietver arī plašas sauszemes teritorijas, no kurām dažas ir Natura 2000 tīkla teritorijas.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

ES MZV regulas 22. pantā ir minēts, ka, ja tiks panākta starptautiska vienošanās par globālu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu, Komisija ES MZV regulu pārskatīs un attiecīgā gadījumā ierosinās grozījumus, lai nodrošinātu saskaņošanu ar minēto starptautisko vienošanos.

(7)

ES MZV regulas 22. pantā ir minēts, ka, ja tiks panākta starptautiska vienošanās par globālu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu vai par globāliem pasākumiem, lai samazinātu jūras transporta radītās SEG emisijas , Komisija ES MZV regulu pārskatīs un attiecīgā gadījumā ierosinās grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību ar minēto starptautisko vienošanos. Svarīgi, lai neatkarīgi no jebkādiem globāliem pasākumiem Savienība spētu arī turpmāk saglabāt vērienīgu pieeju un uzņemties vadību klimata jomā, uzturot vai pieņemot stingrākus pasākumus Savienībā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas 2015. gada decembrī tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (23), ES un dalībvalstis ir uzņēmušās tautsaimniecības mēroga samazinājumu mērķrādītāju. Notiek centieni ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starpniecību samazināt starptautiskā jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. SJO 2016. gada oktobrī pieņēma (24) kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas sistēmu (“globālā SJO DVS”). SJO 2018. gada 13. aprīlī pieņēma arī Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai (SJO Sākotnējo stratēģiju), cenšoties pēc iespējas ātrāk ierobežot šo emisiju pieaugumu un līdz 2050. gadam tās samazināt vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 2008. gadu, kā arī tiecoties panākt pakāpenisku to izbeigšanu. Tajā pašā laikā SJO dalībvalstis un asociētās dalībvalstis tostarp visas Savienības dalībvalstis, apņēmās līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu vidēji starptautiskajā kuģniecībā vismaz par 40 %, cenšoties līdz 2050. gadam panākt 70 % samazinājumu. Tādēļ ir lietderīgi SJO Sākotnējās stratēģijas galvenos elementus iekļaut Savienības tiesību aktos, vienlaikus turpinot konstruktīvi sadarboties ar SJO dalībvalstīm, lai panāktu vispārēju vienošanos par SEG emisiju samazināšanas pasākumiem. Uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums līdz 2030. gadam lineāri samazināt gada CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu par vismaz 40 % (vidēji) visiem to pārziņā esošajiem kuģiem salīdzinājumā ar vidējo veiktspēju uz tāda paša izmēra un tipa kuģu kategoriju, kā ziņots saskaņā ar MZV regulu. SEG emisiju samazināšanas pasākumu pamatscenārijs būtu jānosaka, izmantojot THETIS-MRV un SJO DVS datus, vienlaikus pilnībā atzīstot emisiju samazinājumus, ko jau veikuši uzņēmumi, kas “dekarbonizē pirmos dalībniekus”. Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, saskaņā ar kuriem nosakāma bāzes līnija, ikgadējais samazinājuma koeficients katrai kuģu kategorijai, noteikumi attiecībā uz sodanaudas par pārsniegtajām emisijām aprēķināšanu un līdzekļus to iekasēšanai, kā arī jebkādi citi noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību un pārliecinātos par atbilstību šim pienākumam.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)	Ņemot vērā abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu līdzāspastāvēšanu, Komisija saskaņā ar ES MZV regulas 22. pantu izvērtēja, kā abas sistēmas saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu kuģiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas mērķus.

(9)	Ņemot vērā abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu līdzāspastāvēšanu, Komisija saskaņā ar ES MZV regulas 22. pantu izvērtēja, kā abas sistēmas saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu kuģiem, īpaši MVU īpašumā esošajiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas mērķus.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Ietekmes novērtējums liecināja, ka abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu daļēja saskaņošana varētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu kuģniecības uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas galvenos mērķus. Taču šādai daļējai saskaņošanai nevajadzētu mainīt ES MZV regulas pārvaldību, darbības jomu, verifikāciju, pārredzamību vai CO2 ziņošanas prasības, jo tas ievērojami vājinātu tās mērķus un ietekmētu tās spēju sniegt informāciju, kas vajadzīga turpmākiem rīcībpolitikas veidošanas lēmumiem, un stimulēt energoefektivitātes pasākumu un rīcības modeļu izplatīšanos kuģu pārvadājumu nozarē. Tāpēc ES MZV regulas grozījumiem saskaņošanā ar globālo SJO DVS būtu jāaprobežojas ar definīcijām, monitoringa parametriem, monitoringa plāniem un veidnēm.

(10)

Ietekmes novērtējums liecināja, ka abu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu daļēja saskaņošana varētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu kuģniecības uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot ES MZV regulas galvenos mērķus. Taču šādai daļējai saskaņošanai nevajadzētu mainīt ES MZV regulas pārvaldību, verifikāciju, pārredzamību vai CO2 ziņošanas prasības, jo tas ievērojami vājinātu tās mērķus un ietekmētu tās spēju sniegt informāciju, kas vajadzīga turpmākiem rīcībpolitikas veidošanas lēmumiem, un stimulēt energoefektivitātes pasākumu un rīcības modeļu izplatīšanos kuģu pārvadājumu nozarē. Tāpēc ES MZV regulas grozījumiem saskaņošanā ar globālo SJO DVS būtu jāaprobežojas ar kuģiem, uz kuriem attiecas ES MRV regula, definīcijām, monitoringa parametriem, monitoringa plāniem un veidnēm.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Lai nodrošinātu, ka racionalizēti tiek vākti dati par kuģu darbībām, uz kurām ir attiecināmas abas sistēmas, būtu jāņem vērā globālās SJO DVS noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un par kuriem jāziņo katru gadu. Lai to nodrošinātu, parametrs “kravnesība” būtu jāziņo , savukārt parametram “pārvadātā krava” būtu jāpaliek brīvprātīgam . “Jūrā pavadītais laiks” būtu jāaizstāj ar globālās SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”. Visbeidzot, lai samazinātu administratīvo slogu, “noietā attāluma” aprēķina pamatā būtu jābūt globālajai SJO DVS (25).

(12)

Lai nodrošinātu, ka racionalizēti tiek vākti dati par kuģu darbībām, uz kurām ir attiecināmas abas sistēmas, būtu jāņem vērā globālās SJO DVS noteikumi par datiem, kas jāmonitorē un par kuriem jāziņo katru gadu. Lai to nodrošinātu, līdz ar parametru “kravnesība” papildus būtu jāziņo arī parametrs “pārvadātā krava”. “Jūrā pavadītais laiks” būtu jāaizstāj ar globālās SJO DVS definēto terminu “ceļā pavadītās stundas”. Visbeidzot, lai samazinātu administratīvo slogu, “noietā attāluma” aprēķina pamatā būtu jābūt globālajai SJO DVS (25).

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Monitoringa plānu saturs būtu jāracionalizē, lai ņemtu vērā globālo SJO DVS, izņemot tās plāna daļas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar ES MZV regulu tiek monitorēti un ziņoti tikai ar ES saistīti dati. Tāpēc visiem noteikumiem “par katru reisu” arī turpmāk būtu jābūt monitoringa plāna daļai. Komisijai būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm, kopīgojot specializētās zināšanas un labu praksi, kā arī sniedzot tām atbalstu jaunu tehnoloģiju ieviešanā, lai samazinātu administratīvos slogus, un efektīvi un droši iegūt datus.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)

Ietekmes novērtējums, ko Komisija veica 2013. gadā un kas tika pievienots ES MZV regulas priekšlikumam, parādīja ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas efektivitāti attiecībā uz jūrniecības emisijām un atzina ETS sistēmu vai uz mērķrādītājiem balstītu kompensāciju fondu par variantiem, kas šajā nozarē varētu nodrošināt nepieciešamos emisiju samazinājumus. Lai Savienības emisiju samazināšanas centienos iekļautu starptautisko kuģniecību un ietvertu jūrniecības emisijas, būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK1a. Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai cita starpā noteiktu kopējo kvotu daudzumu jūras transportam, kā tas tiek noteikts citām nozarēm, kā arī kvotu piešķiršanas metodi jūrniecības nozarei ar izsoļu starpniecību. Sagatavojot minētos deleģētos aktus, Komisijai būtu jāatjaunina 2013. gada ietekmes novērtējums, jo īpaši, lai ņemtu vērā Savienības ekonomikas mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES)…/… [Eiropas Klimata akts] un ekonomisko ietekmi, tostarp saistībā ar iespējamiem neplānotas transporta veida maiņas un oglekļa emisiju pārvirzes riskiem. Minētā novērtējuma rezultāti Komisijai būtu jāpublisko. Svarīgi, lai Savienība un dalībvalstis atbalstītu starptautiskā līmenī veiktus pasākumus nolūkā samazināt jūras transporta ietekmi uz klimatu. Komisijai būtu jāseko līdzi SJO virzībai uz tirgus balstīta pasākuma pieņemšanu un šāda globāla un uz tirgu balstīta pasākuma pieņemšanas gadījumā būtu jāizskata, kā nodrošināt Savienības un globālo pasākumu saskaņošanu, lai saglabātu klimata jomā īstenotās Savienības rīcības vides integritāti un efektivitāti.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13b)

Sekmīgai pārejai uz bezemisiju kuģniecību ir vajadzīga integrēta pieeja un piemērota labvēlīga vide, kas stimulētu inovāciju gan uz kuģiem, gan ostās. Šādu labvēlīgu vidi veido publiskā un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, tehnoloģiski un operatīvi pasākumi, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti, kā arī ilgtspējīgu alternatīvo degvielu, piemēram, ūdeņraža un amonjaka, kas saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģiju, tostarp nepieciešamo uzpildes un uzlādes infrastruktūru ostās, ieviešana. No ieņēmumiem, kas gūti, izsolot atbilstīgi ES ETS noteiktās jūras transporta kvotas, būtu jāizveido Okeāna fonds, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un atbalstītu ieguldījumus, kuru mērķis ir dekarbonizēt jūras transportu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanu un ostas. Komisijai būtu arī jāizstrādā pasākumi, lai regulētu vispiesārņojošāko kuģu piekļuvi Savienības ostām un uzliktu par pienākumu Savienības ostās piestājušajiem kuģiem, kuri izmanto fosilo degvielu, izmantot krasta elektroenerģiju vai citas alternatīvas bezemisiju iespējas. Komisijai būtu arī jāizvērtē iespēja pieprasīt, lai ostas pieņemtu dīkstāves tarifus, kuru pamatā ir emisijas.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13c)

Lai sekmīgi pārietu uz bezemisiju un videi nekaitīgiem kuģiem, ir vajadzīga integrēta pieeja, lai veicinātu inovatīvus pasākumus videi nekaitīgāku kuģu izstrādei, piemēram, attiecībā uz korpusa konstrukciju, jauniem dzinējiem un ilgtspējīgām alternatīvām degvielām, kā arī vēja dzinējiem un ekspluatācijas pasākumiem, kurus var īstenot īstermiņā, piemēram, ātruma samazināšana vai labāka maršruta plānošana, ar kuriem iespējams samazināt degvielas patēriņu un līdz ar to emisijas. Laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam tika plaši testēta ātruma samazināšana (ko dēvē arī par lēnu kuģošanu), jo krasi pieauga degvielas cenas: ātruma samazināšana par 10 % samazināja patēriņu par aptuveni 19 % (1a) un attiecīgi samazināja emisijas. Tādi uz tirgu balstīti pasākumi kā ES ETS sekmēs emisiju samazināšanu un ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un ilgtspējīgu alternatīvu degvielu un dzinēju tehnoloģiju ieviešanu, tostarp vajadzīgās uzpildes un uzlādes infrastruktūras ieviešanu ostās un iekšzemes ostās.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Lai saglabātu THETIS-MRV reģistram paziņoto datu augstu kvalitāti, Eiropas Jūras drošības aģentūrai būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras un resursi, lai tā varētu pārbaudīt emisiju ziņojumus, kurus verificētājs atzinis par apmierinošiem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b)

Komisijai būtu jāpārskata Regulas (ES) 2015/757 darbība, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot minēto regulu un globālo SJO DVS, kā arī ņemot vērā citus attiecīgos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt jūras transporta radītās SEG emisijas.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14c)

Jūras transports ir arī gaisa piesārņotāju, piemēram, sēra oksīda (SOx), slāpekļa oksīda (NOx), cieto daļiņu (PM), ozona slāni noārdošo vielu (ODS) vai gaistošo organisko savienojumu (GOS)1a, emisiju avots. Gaisa piesārņotāji kaitīgi ietekmē gan vidi, gan iedzīvotāju veselību, it sevišķi to iedzīvotāju veselību, kuri dzīvo vai strādā piekrastes vai ostu teritorijās. Komisijai līdz 2021. gada jūnijam būtu jāpārskata spēkā esošie tiesību akti un tad jāizvirza konkrēti priekšlikumi, kā novērst gaisa piesārņojumu, ko izraisa jūras transporta kaitīgās emisijas. Komisijai būtu arī jāstrādā pie sēra emisijas kontroles zonu (SECA) un NOx emisijas kontroles zonu (NECA) paplašināšanas visās Eiropas jūrās, tostarp Vidusjūrā, un jāturpina risināt problēmu saistībā ar skalošanas ūdeņu novadīšanu no skruberiem un citu vielu, piemēram, balasta ūdens, ogļūdeņražu, smago metālu un ķīmisko vielu, novadīšanu atklātos ūdeņos, kā arī šo vielu ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Regulas (ES) 2015/757 mērķis ir monitorēt, ziņot un verificēt CO2 emisijas no kuģiem, kas piestāj EEZ ostās, un tas ir pirmais solis pakāpeniskā pieejā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai . To pietiekamā apmērā nevar nodrošināt dalībvalstis; mēroga un ietekmes dēļ to labāk var panākt ES līmenī. Globālā SJO DVS būtu jāņem vērā, un šī Regula nodrošina vākto datu pastāvīgu salīdzināmību un uzticamību, pamatojoties uz vienotu prasību kopumu. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(15)

Regulas (ES) 2015/757 mērķis ir monitorēt, ziņot un verificēt CO2 emisijas no kuģiem, kas piestāj EEZ ostās, lai samazinātu to vidējo oglekļietilpīgumu uz vienu pārvadāšanas darbu, tostarp ievērojami samazinot to emisijas pietauvošanās vietās, un noteiktu šīm emisijām tādu cenu, ka ļautu samazināt jūrniecības nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas . To pietiekamā apmērā nevar nodrošināt dalībvalstis; mēroga un ietekmes dēļ to labāk var panākt ES līmenī. Globālā SJO DVS būtu jāņem vērā, un šī Regula nodrošina vākto datu pastāvīgu salīdzināmību un uzticamību, pamatojoties uz vienotu prasību kopumu. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a)

Vēl nav pabeigta pāreja uz klimatneitrālu kuģniecību, un līdzšinējie regulatīvie pasākumi šajā jomā ir bijuši nepietiekami. Ostām var būt liela nozīme jūras transporta dekarbonizēšanā. Savienības ostās ienākošo kuģu operatoriem būtu jāprasa nodrošināt, ka piestātnēs viņu kuģi nerada siltumnīcefekta gāzu vai gaisa piesārņotāju emisijas, izmantojot tādas iespējas kā pieslēgšanos krasta elektroenerģijai. Tas būtu sevišķi svarīgi tādu piestātņu gadījumā, kuras atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, lai samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību. Ņemot vērā kuģu dažādo ietekmi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijām, kā pirmajiem šo prasību būtu jāprasa ievērot vispiesārņojošākajiem kuģiem, tostarp lieliem pasažieru kuģiem.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15b)

Kuģu operatoriem būtu jānodrošina. lai tie darbotos pēc iespējas energoefektīvākā veidā, panākot maksimāli zemu emisiju līmeni. Kuģubūvētājiem būtu jānodrošina, ka jaunu kuģu būvniecībā prioritāti tie piešķir emisiju samazināšanai.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Grozījumi Regulā (ES) 2015/757

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

1. pants – - 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Regulu (ES) 2015/757 groza šādi:

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

1. pants – - 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

23. apsvērums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-1a) regulas 23. apsvērumu aizstāj ar šādu:

(23)

Pašreizējā posmā Savienības MZV sistēmai nevajadzētu aptvert citas siltumnīcefekta gāzes, klimata pārmaiņu veicinātājus vai gaisa piesārņotājus, lai nevajadzētu izvirzīt prasības uzstādīt mērierīces, kas vēl nav pietiekami uzticamas vai komerciāli pieejamas, jo tas varētu traucēt Savienības MZV sistēmas ieviešanai .

“(23)

Savienības MZV sistēmu vajadzētu paplašināt, lai ietvertu arī citas siltumnīcefekta gāzes, klimata pārmaiņu veicinātājus un gaisa piesārņotājus, ja ir pietiekami uzticamas vai komerciāli pieejamas mērierīces , lai labāk aizsargātu klimatu, vidi un cilvēku veselību .”

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

1. pants – – 1.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

1. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(-1b) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:
1. pants	“1. pants
Priekšmets	Priekšmets
Lai veicinātu jūras transporta radīto oglekļa dioksīda (CO2) emisiju rentablu samazināšanu, ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju par CO2 emisijām un citu attiecīgu informāciju no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām.	Ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un citu attiecīgu informāciju no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām. Lai palīdzētu sasniegt Savienības ekonomikas mēroga klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES)…/… [Eiropas Klimata akts], vienlaikus ņemot vērā 2018. gada 13. aprīlī pieņemto SJO Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai, šī regula saskaņā ar tās 12.a pantu uzliek uzņēmumiem pienākumu samazināt to gada vidējās CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu.”

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

1. pants – - 1.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

1. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(-1c) regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1. Regulu piemēro kuģiem ar bruto tonnāžu virs 5 000 t attiecībā uz CO2 emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās ienākšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu ienākšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas ienākšanas ostas uz nākamo ienākšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās ienākšanas ostās.	“1. Regulu piemēro kuģiem ar bruto tonnāžu , kas vienāda vai lielāka par 5 000 t, attiecībā uz SEG emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.”

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

3. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-a)

iekļauj šādu punktu:

“aa)	“siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no kuģiem, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (*1) II pielikumā;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

3. pants – 1. punkts– b apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(-aa)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(b)

“piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus; tātad tas neietver ienākšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim un/vai tā iekārtām, ienākšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām un ienākšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām;

“(b)

“piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu būtisku pārvadājamās kravas daļu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus; tātad tas neietver ienākšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim un/vai tā iekārtām, ienākšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām un ienākšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām;”

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2015/757

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

“uzņēmums” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa darbību un ir piekritis pārņemt visus pienākumus un saistības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 ;”

“(d)	“uzņēmums” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks , fraktētājs uz laiku vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kurš no kuģa īpašnieka ir pārņēmis atbildību par kuģa komerciālu ekspluatāciju un kura pienākums ir veikt samaksu par kuģa patērēto degvielu ;”

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(aa)	punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

i )	“cita attiecīga informācija” ir informācija, kas saistīta ar CO2 emisijām, kuras rada degvielas patēriņš, un ar kuģu pārvadāšanas darbu un energoefektivitāti un kas dod iespēju analizēt emisiju tendences un novērtēt kuģu veiktspēju;

“i )

“cita attiecīga informācija” ir informācija, kas saistīta ar CO2 emisijām, kuras rada degvielas patēriņš, un ar kuģu pārvadāšanas darbu , kā arī ar krasta elektroenerģijas izmantošanu pietauvošanās laikā un energoefektivitāti un kas dod iespēju analizēt emisiju tendences un novērtēt kuģu veiktspēju;”

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

4. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1a) regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1. Saskaņā ar 8. līdz 12. pantu uzņēmumi attiecībā uz katru no to kuģiem veic monitoringu un ziņošanas laikposmā ziņo par attiecīgajiem parametriem. Minēto monitoringu un ziņošanu tie veic visās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās un par jebkuriem reisiem uz kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu vai no tās.	“1. Saskaņā ar 8. līdz 12. pantu uzņēmumi attiecībā uz katru no to kuģiem , kas ir to komerciālās ekspluatācijas kontrolē, veic monitoringu un ziņošanas laikposmā ziņo par attiecīgajiem parametriem. Minēto monitoringu un ziņošanu tie veic visās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās un par jebkuriem reisiem uz kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu vai no tās.”

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1b) regulas 5. pantā pievieno šādu punktu:
	“2.a Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot metāna (CH4) emisiju noteikšanas metodes. Papildus pirmajā daļā minēto deleģēto aktu pieņemšanai Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim novērtē un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tādu SEG emisiju, kas nav CO2 un CH4, ietekmi uz pasaules klimatu, kuras rada kuģi, kas ienāk dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās, atrodas tajās vai iziet no tām. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, lai risinātu jautājumu par to, kā novērst šīs emisijas.”

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

6. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)

pievieno šādu punktu:

“ca)

emisijas faktorus alternatīvajām degvielām, tostarp sašķidrinātai dabasgāzei, biodegvielām, oglekli saturošām nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu degvielām, izsaka CO2 ekvivalentā, ietverot visas SEG, un to pamatā ir aprites cikla analīze. Šos emisijas faktorus nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.”

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2015/757

9. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	pārvadātā krava (brīvprātīgi);

svītots

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(3a) regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a )	visi kuģa reisi ziņošanas laikposmā vai nu sākas, vai beidzas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā; vai

“a )	ne mazāk kā 90 % no kuģa reisiem ziņošanas laikposmā vai nu sākas, vai beidzas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā; vai”

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

10. pants – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)

pievieno šādu punktu:

“ja)	pārvadātā krava;”

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2015/757

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām.

“2. Ja tiek mainīts uzņēmums, iepriekšējais uzņēmums maiņas pabeigšanas datumā vai pēc iespējas tuvāk maiņas pabeigšanas datumam un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā iesniedz Komisijai un attiecīgās karoga valsts iestādēm ziņojumu, kas ietver tādus pašus elementus kā emisiju ziņojums, taču attiecas tikai uz laikposmu, kurā tas bijis atbildīgs par veiktajām darbībām. Jaunais uzņēmums nodrošina, ka katrs kuģis, par ko tas ir atbildīgs, no maiņas pabeigšanas brīža līdz ziņošanas perioda beigām atbilst šīs regulas prasībām.”

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

11. pants – 3. punkts – xi a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)

panta 3. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“xia)

pārvadātā krava;”

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

11. pants – 3. punkts – xi b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb)

panta 3. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“xib)

kuģa lielums;”

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

1. panta – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

IIa nodaļa (jauna) – 12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) regulā iekļauj šādu nodaļu:

“II A NODAĻA

EMISIJU SAMAZINĀŠANA

12.a pants

Emisiju samazināšana

1. Uzņēmumi līdz 2030. gadam lineāri samazina gada CO2 emisijas uz vienu pārvadāšanas darbu par vidēji vismaz 40 % visiem to pārziņā esošajiem kuģiem salīdzinājumā ar vidējo veiktspēju uz tāda paša izmēra un tipa kuģiem katrā kategorijā, kā ziņots saskaņā ar šo regulu.

2. Ja kādā konkrētā gadā uzņēmums neievēro 1. punktā minēto ikgadējo samazinājumu, Komisija piemēro finansiālas sankcijas, kas ir iedarbīgas, samērīgas, atturošas un saderīgas ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kura ir balstīta uz tirgu, piemēram, ES ETS. Soda par emisiju pārsniegumu samaksāšana neatbrīvo uzņēmumu līdz 2030. gadam ievērot 1. punktā paredzēto pienākumu. Uzņēmumiem, kas nav ievērojuši šajā pantā noteiktās emisiju robežvērtības, piemēro 20. panta 3. un 4. punkta noteikumus.

3. Komisija pieņem deleģētos aktus līdz .. [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot 1. punktā minētās kuģu kategorijas, nosakot katrai kuģu kategorijai piemērojamo bāzes līniju un gada lineāro samazinājuma koeficientu, izmantojot datus no THETIS-MRV, tostarp obligāto parametru “pārvadātā krava”, un SJO DVS, vienlaikus pilnībā atzīstot emisiju samazinājumus, ko jau veikuši uzņēmumi, kas “dekarbonizē pirmos dalībniekus”, lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, nosakot 2. punktā minētā soda par emisijas apjoma pārsniegšanu aprēķināšanas un iekasēšanas noteikumus un līdzekļus, un precizējot visus citus noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību un verificētu šā panta ievēršanu.

4. 12 mēnešu laikā pēc tam, kad SJO ir pieņēmusi pasākumus, lai īstenotu 2018. gada 13. aprīlī pieņemto Sākotnējo stratēģiju kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai, un pirms šie pasākumi stājas spēkā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā izvērtē SJO pieņemto pasākumu vērienīgumu un vispārējo vides integritāti, tostarp to vispārējo mērķi attiecībā uz Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķrādītājiem, Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi, kā noteikts Regulā (ES) …/… [Eiropas Klimata akts].

5. Attiecīgā gadījumā Komisija 4. punktā minētajam ziņojumam var pievienot leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu šo regulu tādā veidā, kas atbilst mērķim saglabāt Savienības klimata rīcības vidisko integritāti un efektivitāti, jo īpaši, īstenojot Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030.gadam un klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES) …/… [Eiropas Klimata akts].”

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

1. pants – 5.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

12.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) iekļauj šādu pantu: “12.b pants Emisijas no piestātnē noenkurotiem kuģiem Uzņēmumi nodrošina, ka līdz 2030. gadam tiek panākts, ka neviens to atbildībā esošs piestātnē noenkurots kuģis nerada SEG emisijas.”

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

1. pants – 5.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5c) regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1. Līdz katra gada 30. jūnijam Komisija publisko informāciju par CO2 emisijām , kas paziņota saskaņā ar 11. pantu, kā arī šā panta 2. punktā izklāstīto informāciju.	“1. Līdz katra gada 30. jūnijam Komisija publisko informāciju, kas paziņota saskaņā ar 11. pantu, kā arī šā panta 2. punktā izklāstīto informāciju.”

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

1. pants – 5.d punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(5d) regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)	kuģa identifikāciju (vārds, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);

“a)	kuģa identifikāciju (vārds, uzņēmums, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);”

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(6a) Regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

(d)	kopējo gada degvielas patēriņu reisos;

“(d)	kopējo gada degvielas patēriņu reisos pa degvielas veidiem ”;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) regulas 21. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“ka)	kuģa lielums.”

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – kb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c) Regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“(kb)

kopējais attālums;”

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.d punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – kc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6d) Regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“(kc)

kravnesība;”

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.e punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – kd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6 e) Regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“(kd)

pārvadāšanas darbs;”

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.f punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – ke punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6f) Regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“(ke)

kuģa īpašnieka vārds/nosaukums;”

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.g punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 2. punkts – kf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6 g) Regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“(kf)

pārvadātā krava;”

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.h punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6h) regulas 21. pantam pievieno šādu punktu: “6.a Atbilstīgi savai 2020.–2022. gada darba programmai Eiropas Jūras drošības aģentūra statistiski verificē saskaņā ar 11. panta 1. punktu sniegtos datus, lai nodrošinātu to konsekvenci.”

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.i punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6i) iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Kuģu ekoloģisko raksturlielumu marķējums

1. Lai mudinātu panākt emisiju samazinājumus un palielinātu informācijas pārredzamību, Komisija izveido holistisku Savienības kuģu vides ekoloģisko raksturlielumu marķēšanas sistēmu un piemēro to kuģiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2. Līdz 2021. gada 1. jūlijam Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot detalizētus noteikumus par Savienības kuģu vides ekoloģisko raksturlielumu marķēšanas sistēmas darbību, kā arī tehniskos standartus, uz kuriem šī sistēma balstās.”

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.j punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6j) regulas 22. panta 3. punktu svītro.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.k punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6k) iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Pārskatīšana

1. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata šīs regulas darbību, ņemot vērā tās īstenošanā gūto pieredzi, kā arī citas būtiskas norises, kuru mērķis ir samazināt jūras transporta radītās SEG emisijas un izpildīt Savienības saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtās saistības. Pārskatīšanas ietvaros Komisija ierosina papildu prasības, lai samazinātu SEG emisijas, kas nav CO2, kā arī lai samazinātu gaisu piesārņojošo vielu un notekūdeņu novadīšanu atklātos ūdeņos no kuģiem, tostarp no skruberiem. Pārskatīšanā apsver arī šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā kuģus ar bruto tonnāžu no 400 līdz 5 000 t. Pārskatam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

2. Saistībā ar gaidāmo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES (*2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*3) pārskatīšanu Komisija arī ierosina noteikt saistošus mērķrādītājus dalībvalstīm, lai nodrošinātu pienācīgu krasta elektroenerģijas nodrošinājumu jūras un iekšzemes ostās.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.l punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

23. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(6l) regulas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.	“2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 5. panta 2.a punktā, 12.a panta 3. punktā, 15. panta 5. punktā, un 16. panta 3.punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.”

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.m punkts (jauns)

Regula (ES) 2015/757

23. pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(6m) regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	“3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 5. panta 2.a punktā, 12 . a panta 3. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

1. pants – 6.n punkts

Regula (ES) 2015/757

23. pants – 5. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(6n) regulas 23. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
5. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu un 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	“5. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 5. panta 2.a punktu, 12.a panta 3. punktu, 15. panta 5. punktu un 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

IIa nodaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a pants

Grozījumi Direktīvā 2003/87/EK

Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:

(1)

iekļauj šādu nodaļu:

“IIa NODAĻA

JŪRAS TRANSPORTS

3.ga pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumus no 2022. gada 1. janvāra piemēro kvotu piešķiršanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no kuģiem, kas ienāk tādās dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās, atrodas tajās vai iziet no tām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (*4) . Ja tiek mainīts uzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 11. panta 2. punktu, jaunajam uzņēmumam ir pienākums iegādāties kvotas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām tikai par laikposmu, kurā par kuģa darbību ir atbildīgs šis uzņēmums.

3.gb pants

Jūras transportam paredzēto kvotu kopējais daudzums un to piešķiršanas metode

1. Līdz 2020. gada 31. decembrim Komisija atjaunina 2013. gadā veikto ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 525/2013 (*5) , un pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot jūras transportam paredzēto kvotu kopējo daudzumu, tāpat kā tas tiek darīts attiecībā uz citām nozarēm, un paredzot šo kvotu piešķiršanu tikai izsolēs, kā arī pieņemot īpašus noteikumus attiecībā uz administrējošo dalībvalsti. Deleģētie akti balstās uz labākajiem pieejamajiem datiem un uz dažādu variantu ietekmes novērtējumu, ietverot ietekmi uz emisijām, un uz konkrētās nozares ekonomisko darbību.

2. Šīs direktīvas 12. un 16. pantu piemēro jūras transporta kvotām tādā pašā veidā kā kvotām, kas saistītas ar citām darbībām.

3. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot šā panta 1. punktā minētās kvotas, izmanto, pielietojot saskaņā ar 3.gc pantu izveidoto Fondu.

4. Ieņēmumus, kas gūti, izsolot kvotas, kuras neizmanto ar 3.gc pantā definētā Fonda starpniecību un kuras piešķir dalībvalstīm, izmanto veidā, kas atbilst šīs direktīvas mērķiem, jo īpaši, lai Savienībā un trešās valstīs risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas, aizsargātu un atjaunotu globālās sasilšanas skartās jūras ekosistēmas un atbalstītu taisnīgu pāreju dalībvalstīs, kas dialogā ar sociālajiem partneriem atbalsta darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu un viņu kvalifikācijas celšanu, izglītību, ar darba meklēšanu saistītas iniciatīvas un jaunuzņēmumus. Visu informāciju par šo ieņēmumu izmantošanu publisko.

5. Komisija uzrauga šīs nodaļas īstenošanu un iespējamās tendences saistībā ar uzņēmumu mēģinājumiem izvairīties no šīs direktīvas prasību attiecināšanas uz tiem. Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina pasākumus, lai nepieļautu šādu izvairīšanos.

3.gc pants

Okeāna fonds

1. Okeāna fondu (“Fonds”) izveido uz laikposmu no 2022. līdz 2030. gadam, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un atbalstītu ieguldījumus inovatīvās tehnoloģijās un infrastruktūrā jūras transporta dekarbonizācijai, tostarp tuvsatiksmes kuģošanā un ostās, un panāktu ilgtspējīgas alternatīvas degvielas veidu, piemēram, ūdeņraža un amonjaka, kas saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģiju, tostarp vēja tehnoloģiju, izmantošanu. 20 % Fonda līdzekļu izmanto, lai palīdzētu aizsargāt, atjaunot un labāk pārvaldīt jūras ekosistēmas, kuras skar globālā sasilšana, piemēram, aizsargājamās jūras teritorijas, un lai veicinātu transversālu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, piemēram, atjaunojamo jūras enerģiju. Informāciju par visiem Fonda atbalstītajiem ieguldījumiem publisko, un minētie ieguldījumi atbilst šīs direktīvas mērķiem.

2. Atkāpjoties no šīs direktīvas 12. panta, jūras transporta uzņēmumi var Fondam maksāt savu gada dalības maksu atbilstoši savām iepriekšējā kalendārā gada kopējām emisijām, par kurām ir paziņots saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757, lai ierobežotu administratīvo slogu jūras uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri šīs direktīvas darbības jomā nav uzskatāmi par regulāri aktīviem. Fonds kolektīvi nodod kvotas to jūras transporta uzņēmumu vārdā, kas ir Fonda dalībnieki. Katru gadu līdz 28. februārim Fonds nosaka dalības maksu par emisiju tonnu, kas ir vismaz vienāda ar augstāko reģistrēto primārā vai sekundārā kvotu tirgus cenu iepriekšējā gadā.

3. Fonds iegūst kvotas, kas ir vienādas ar šā panta 2. punktā minēto iemaksu kopējo apjomu iepriekšējā kalendārajā gadā, un katru gadu līdz 30. aprīlim nodod tās saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu izveidotajam reģistram turpmākai anulēšanai. Visu informāciju par iemaksām publisko.

4. Fondu centralizēti pārvalda Savienības struktūrvienība, kuras pārvaldības struktūra atbilst šīs direktīvas 10.a panta 8. punktā paredzētā fonda pārvaldībai. Tā pārvaldības struktūra un lēmumu pieņemšanas process ir pārredzami un iekļaujoši, jo īpaši nosakot prioritārās jomas, kritērijus un dotāciju piešķiršanas procedūras. Attiecīgajām ieinteresētajām personām ir atbilstīga padomdevēju loma. Visa informācija par ieguldījumiem un visa pārējā būtiskā informācija par Fonda darbību tiek publiskota.

5. Komisija apspriežas ar trešām valstīm par to, kā arī tās varētu izmantot Fondu.

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šā panta īstenošanu.

3.gd pants

Komisijas ziņojumi un tās īstenotā pārskatīšana saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanu Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā

1. 12 mēnešu laikā pēc tam, kad SJO ir pieņēmusi globālus tirgus pasākumus, lai samazinātu jūras transporta radītās SEG emisijas, un pirms šie pasākumi sāk darboties, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā izvērtē minēto pasākumu vērienīgumu un vispārējo vides integritāti, tostarp to vispārējo mērķi attiecībā uz Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķrādītājiem un Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi, kas definēts Regulā (ES)…/… [Eiropas Klimata akts]. Šajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā dalības līmeni minētajos globālajos pasākumos, to izpildāmību, pārredzamību, sodus par neatbilstību, sabiedrības ieguldījuma procesus, CO2 emisiju izlīdzināšanas vienību izmantošanu, emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, reģistrus, pārskatatbildību, kā arī noteikumus par biodegvielas izmantošanu.

2. Attiecīgā gadījumā Komisija 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu šo direktīvu tādā veidā, kas atbilst mērķim saglabāt Savienības klimata rīcības vidisko integritāti un efektivitāti, jo īpaši Savienības mēroga SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājam 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķim, kas definēts Regulā (ES)…/… [Eiropas Klimata akts].

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0144/2020).

(1a) Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

(15) https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/transport-emissions-of-greenhouse-gases/transport-emissions-of-greenhouse-gases-10.

(15a) https://gmn.imo.org/wp-content/uploads/2017/05/GHG3-Executive-Summary-and-Report_web.pdf.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

(1a) https://www.consilium.europa.eu/media/41768/12-euco-final-conclusions-en.pdf.

(1a) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0080&from=EN.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(21) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2072 par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 320, 26.11.2016., 5. lpp.); Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2071, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju monitoringa metodēm un noteikumiem par citas attiecīgās informācijas monitoringu (OV L 320, 26.11.2016., 1. lpp.).

(22) Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1927 par monitoringa plānu, emisiju ziņojumu un atbilstības dokumentu veidlapām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 1. lpp.). Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1928 par to, kā nosaka pārvadāto kravu kuģu kategorijām, kas nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 22. lpp.).

(21) Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2072 par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 320, 26.11.2016., 5. lpp.); Komisijas 2016. gada 22. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/2071, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju monitoringa metodēm un noteikumiem par citas attiecīgās informācijas monitoringu (OV L 320, 26.11.2016., 1. lpp.).

(1a) Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

(23) Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

(24) SJO Rezolūcija MEPC.278(70), ar ko groza MARPOL VI pielikumu.

(23) Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

(24) SJO Rezolūcija MEPC.278(70), ar ko groza MARPOL VI pielikumu.

(25) SJO Rezolūcija MEPC 282 (70).

(1a) “The impact of international shipping on European air quality and climate forcing” (“Starptautiskās kuģniecības ietekme uz Eiropas gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām”), Eiropas Vides aģentūra, Tehniskais ziņojums Nr. 4/2013.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/256

P9_TA(2020)0220

Projekts Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu *

Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (10025/2020 – C9-0215/2020 – 2018/0135(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

(2021/C 385/30)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (10025/2020),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C9-0215/2020),

—	ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (1) un rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu (2),

—	ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem (3),

—	ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (4),

—	ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības (5),

—	ņemot vērā Komisijas un Padomes 2019. gada 10. oktobra paziņojumus par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu (6),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES budžets — Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” (COM(2020)0442),

—	ņemot vērā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos galīgo ziņojumu un ieteikumus, kas publicēti 2016. gada decembrī un iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei 2017. gada janvārī,

—	ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (7),

—	ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0146/2020),

apstiprina grozīto Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt savu projektu;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Lēmuma projekts

1.a apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(1a)

Šis lēmums nodrošina juridisko pamatu, lai Komisija varētu aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos ar mērķi finansēt izdevumus, kas saistīti ar atveseļošanas pasākumu kopumu Next Generation EU satvarā. Ar to saistītās pamatsummas atmaksas un procentu izmaksas ir jārefinansē no Savienības budžeta iepriekš noteiktā termiņā atkarībā no emitēto obligāciju termiņa un parāda atmaksas stratēģijas. Šādām izmaksām nevajadzētu izraisīt nedz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu, nedz krasu valstu iemaksu palielinājumu. Gan šo iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, lai palielinātu Next Generation EU atmaksas plāna uzticamību un ilgtspēju, šādas izmaksas būtu pilnībā jāsedz no patiesi jaunu pašu resursu radītiem ieņēmumiem. Saistītās izdevumu apropriācijas būtu jāuzskaita papildus DFS maksimālajiem apjomiem, kas jāparedz jaunajā DFS regulā.

Grozījums Nr. 2

Lēmuma projekts

1.b apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(1b)

Jebkuras summas, kuras rada jauni pašu resursi un kuras pārsniedz to, kas vajadzīgs, lai segtu atmaksas saistības attiecīgajā gadā, būtu jāieskaita Savienības budžetā kā vispārējie ieņēmumi. Pēc atmaksas plāna beigām šiem pašu resursiem būtu jāturpina finansēt Savienības budžetu kā vispārējiem ieņēmumiem. Jaunu pašu resursu groza ieviešanai būtu jāgarantē pienācīgs Savienības izdevumu finansējuma līmenis DFS, vienlaikus mazinot uz NKI balstīto valstu iemaksu pārsvaru Savienības gada budžeta finansēšanā un tādējādi veicinot to, ka Savienības budžets vairs netiek uzskatīts par “nulles summas spēli”, kam raksturīgi “taisnīgas atdeves” mehānismi. Tas savukārt varētu veicināt to, ka izdevumi Savienības līmenī tiek vairāk koncentrēti uz prioritārajām jomām un vispārējiem sabiedriskajiem labumiem, nodrošinot lielus ieguvumus efektivitātes jomā salīdzinājumā ar valstu izdevumiem.

Grozījums Nr. 3

Lēmuma projekts

1.c apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(1c)

Jaunās pašu resursu kategorijas būtu jāievieš no 2021. gada, lai to radītie ieņēmumi būtu pieejami tad, kad ir jāpilda procentu nomaksas un līdzekļu atmaksas saistības. Jaunie pašu resursi būtu jāsaskaņo ar Savienības politikas mērķiem, un tiem būtu jāatbalsta Eiropas zaļais kurss un vienotā tirgus darbība, kā arī centieni uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa efektivitāti un centieni stiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Eiropas Parlaments savā 2018. gada novembra starpposma ziņojumā par DFS un pašu resursiem jau ir apstiprinājis iespējamu jaunu pašu resursu un citu ieņēmumu grozu, kam piemīt šādas iezīmes; minēto grozu varētu paplašināt, ietverot vēl citas iespējas.

Grozījums Nr. 4

Lēmuma projekts

5. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(5)	Revīzijas palāta, Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir vairākkārt kritizējuši esošo PVN pašu resursu noteikšanas sistēmu kā pārāk sarežģītu. Tādēļ Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka ir lietderīgi vienkāršot minēto pašu resursu aprēķināšanu.

(5)

Pašu resurss, kura pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, ir vispāratzīts Savienības budžeta ienākumu avots, un tam arī turpmāk būtu jāatspoguļo nesaraujamā saikne starp patērētājiem vienotajā tirgū un Savienības publiskajām finansēm. Tomēr Revīzijas palāta, Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir vairākkārt kritizējuši esošo PVN pašu resursu noteikšanas sistēmu kā pārāk sarežģītu. Tādēļ ir lietderīgi vienkāršot minēto pašu resursu aprēķināšanu.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma projekts

6. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(6)

Lai Savienības finansēšanas instrumentus labāk pielāgotu tās politiskajām prioritātēm un labāk atspoguļotu Savienības budžeta lomu vienotā tirgus darbībā, kā arī labāk atbalstītu Savienības politikas mērķus un samazinātu uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstītās dalībvalstu iemaksas Savienības gada budžetā, Eiropadome 2020 . gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja , ka Savienībai turpmākajos gados būtu jācenšas reformēt pašu resursu sistēmu un ieviest jaunus pašu resursus .

(6)

Lai segtu vismaz Savienības Atveseļošanas instrumenta pamatsummas atmaksas un procentu izmaksas, lai Savienības finansēšanas instrumentus labāk pielāgotu tās politiskajām prioritātēm un labāk atspoguļotu Savienības budžeta lomu vienotā tirgus darbībā, kā arī labāk atbalstītu Savienības politikas mērķus , piemēram, zaļo kursu un digitālo pārveidi, vienlaikus samazinot uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu pārsvaru Savienības gada budžetā, ir jāievieš jaunas pašu resursu kategorijas, kuru pamatā ir kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, valstu ieņēmumi no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un valsts iemaksas, ko aprēķina, balstoties uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, veicinot aprites ekonomiku . Turklāt šajā nolūkā — tiklīdz būs izpildīti attiecīgie juridiskie nosacījumi — būtu jāievieš jauni pašu resursi, kuru pamatā ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas pilnībā atbilst PTO noteikumiem, digitālo pakalpojumu nodoklis un finanšu darījumu nodoklis, un tos būtu vēlams īstenot saskaņā ar visu dalībvalstu apstiprinātu plānu. Komisijai pēc iespējas drīzāk būtu jāiesniedz nepieciešamie leģislatīvo aktu priekšlikumi par minētajiem jaunajiem pašu resursiem un iespējamiem citiem jauniem pašu resursiem, kas atbalsta Eiropas zaļo kursu, kā arī vienotā tirgus darbību un centienus uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa efektivitāti. Iespējamie jaunie pašu resursi, par kuriem Komisija jau ir paziņojusi, piemēram, vienotā tirgus nodeva, būtu jāizvērtē sīkāk pirms to iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 6

Lēmuma projekts

7. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(7)

Kā pirmo pasākumu būtu jāievieš jauna pašu resursu kategorija, kuras pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina, balstoties uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. Atbilstoši Eiropas stratēģijai attiecībā uz plastmasu Savienības budžets var stimulēt piesārņojuma ar izlietoto plastmasas iepakojumu samazināšanu. Pašu resurss, kura pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina proporcionāli katrā dalībvalstī nepārstrādātajam izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumam, sniegs stimulu vienreizlietojamas plastmasas patēriņa samazināšanai, sekmēs pārstrādi un veicinās aprites ekonomiku. Tajā pašā laikā dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu varēs brīvi pieņemt minēto mērķu sasniegšanai piemērotākos pasākumus. Lai izvairītos no pārmērīgi regresīvas ietekmes uz valsts iemaksām, to dalībvalstu iemaksām, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zemāks par ES vidējo rādītāju, būtu jāpiemēro korekcijas mehānisms ar ikgadēju fiksētas summas samazinājumu. Samazinājumam būtu jāatbilst 3,8 kg, reizinātiem ar attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju skaitu 2017. gadā.

(7)

Atbilstoši Savienības stratēģijai attiecībā uz plastmasu Savienības budžets var stimulēt piesārņojuma ar izlietoto plastmasas iepakojumu samazināšanu un izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu sasniegšanu . Pašu resurss, kura pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina proporcionāli katrā dalībvalstī nepārstrādātajam izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumam, sniegs stimulu vienreizlietojamas plastmasas patēriņa samazināšanai, sekmēs pārstrādi un veicinās aprites ekonomiku. Komisijai būtu jānosaka pilnveidota aprēķina metode, kā arī efektīvi reģistrācijas un kontroles mehānismi. Tajā pašā laikā dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu varēs brīvi pieņemt minēto mērķu sasniegšanai piemērotākos pasākumus. Ņemot vērā to, ka šī iemaksa ir paredzēta kā pašu resurss, kura pamatā ir princips “piesārņotājs maksā”, tai nevajadzētu piemērot korekcijas mehānismu.

Grozījums Nr. 7

Lēmuma projekts

7.a apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(7a)

Savienība, ievērojot savas Parīzes klimata nolīgumam atbilstošās saistības, par prioritāti ir izvirzījusi mērķi laikā no 1990. gada līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 %. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir viens no galvenajiem minētā mērķa īstenošanas nolūkā ieviestajiem instrumentiem un rada ieņēmumus, izsolot emisijas kvotas. Ņemot vērā ETS saskaņotību, kā arī finansējumu, ko Savienība nodrošina, lai veicinātu dalībvalstu centienus mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, būtu lietderīgi šajā kontekstā izveidot jaunu Savienības budžeta pašu resursu. Minētā pašu resursa pamatā vajadzētu būt dalībvalstu izsolītām kvotām, tostarp pagaidu bezmaksas kvotām, kas paredzētas elektroenerģijas nozarei. Lai ņemtu vērā īpašos noteikumus, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1a) paredzēti konkrētām dalībvalstīm, pašu resursa iemaksas aprēķinā nebūtu jāieskaita solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu vajadzībām pārdalītās kvotas un Inovāciju fondam un Modernizācijas fondam piešķirtās kvotas. Pašu resurss, kura pamatā ir ETS, būtu jādefinē arī tā, lai iekļautu iespējamos papildu ieņēmumus, kas rastos, nākotnē paplašinot ETS direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā jaunas nozares vai ģeogrāfiskos reģionus, un vienlaikus nodrošinot Savienības konkurētspēju.

Grozījums Nr. 8

Lēmuma projekts

8. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(8)

Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja – kā pamatu papildu pašu resursiem Komisija 2021. gada pirmajā pusgadā iesniegs priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un priekšlikumu par digitālo nodevu, kas būtu ieviešami, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim. Eiropadome aicināja Komisiju nākt klajā ar pārskatītu priekšlikumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, iespējams, attiecinot to arī uz aviācijas un jūrniecības nozarēm. Tā secināja, ka daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam darbības laikā Savienība strādās, lai ieviestu citus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli.

(8)

Nepieciešamie papildu pašu resursi būtu jāievieš ne vēlāk kā līdz 2028. gadam saskaņā ar šajā lēmumā noteiktu juridiski saistošu grafiku, kam būtu jānodrošina, ka pamatā esošos tiesību aktus var pieņemt laikus un tie var sākt darboties, lai ieņēmumi būtu pieejami izmaksu rašanās brīdī. Komisijai šajā nolūkā būtu jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi. Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju būtu jāparedz detalizētāka kārtība un citi noteikumi, kas saistīti ar minēto juridiski saistošo grafiku, piemēram, konkrētu jaunu pašu resursu spēkā stāšanās datumi vai iespējama piemērošana ar atpakaļejošu spēku.

Grozījums Nr. 9

Lēmuma projekts

8.a apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(8a)

Pirmajā posmā iemaksa, kuras pamatā ir nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzums, papildinās esošos pašu resursus no 2021. gada janvāra. Turklāt no 2021. gada 30 % no ETS izsolēs gūtajiem ieņēmumiem veidos Savienības budžeta vispārējos ieņēmumus. Otrajā posmā Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem, kas nepieciešami, lai no 2024. gada finanšu darījumu nodoklis (FDN) kļūtu par pašu resursa pamatu. Komisija 2021. gada pirmajā pusgadā nāks klajā arī ar leģislatīvo aktu priekšlikumiem, lai ieviestu jaunus pašu resursus, kuru pamatā ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms un digitālā nodeva. Ieņēmumi būs pieejami no 2023. gada. Ja oglekļa ievedkorekcijas mehānisms darbosies kā papildu muitas tarifi importam, uz to attieksies tradicionālo pašu resursu tiesību akti un tam nebūs vajadzīgs atsevišķs lēmums par pašu resursiem. Ja oglekļa ievedkorekcijas mehānisma īstenošanas vajadzībām tiks paplašināta ETS darbības joma, tas būtu pilnībā jāietver pašu resursā, kura pamatā ir ETS. Trešajā posmā un saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu 2024. gada pirmajā pusgadā Komisija nāks klajā ar vēl citiem jauniem vai pārstrādātiem agrāk iesniegtiem priekšlikumiem, lai kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) kļūtu par pašu resursa pamatu. Tiesību aktiem būtu jāstājas spēkā laikus, lai ieņēmumi no šiem jaunajiem pašu resursiem būtu pieejami no 2026. gada. Pašu resursi, kuru pamatā ir nodokļi, nebūs jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.

Grozījums Nr. 10

Lēmuma projekts

9. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(9)

Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un taisnīgumam, tostarp taisnīgai sloga sadalei. Tā arī secināja, ka Dānijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas un – atveseļošanas un noturības atbalsta kontekstā – arī Vācijas ikgadējām uz NKI balstītajām iemaksām būtu jāpiemēro fiksētās summas korekcijas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

(9)	Atlaides un citi korekcijas mehānismi būtu jāatceļ.

Grozījums Nr. 11

Lēmuma projekts

9.a apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(9a)	Savienība strādās, lai turpmākajos gados un līdz 2028. gadam ieviestu vēl citus eventuālus papildu pašu resursus. Ja Eiropas Parlaments vai Padome ierosinās jaunu pašu resursu, Komisija to izvērtēs.

Grozījums Nr. 12

Lēmuma projekts

9.b apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(9b)

Ņemot vērā turpmākās apspriedes par izmaiņām Līgumos un izmantojot impulsu, ko devusi konference par Eiropas nākotni, būtu vēl vairāk jāstiprina Savienības budžeta ieņēmumu daļas demokrātiskā leģitimitāte, pārskatatbildība, noturība un atbilstība galvenajiem politikas mērķiem, piešķirot Eiropas Parlamentam plašākas pilnvaras likumdošanas lēmumu pieņemšanā un aktīvāku lomu pašu resursu sistēmas īstenošanas uzraudzībā, kā arī attiecībā uz ar to saistītajiem nozaru tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 13

Lēmuma projekts

10. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(10)	Dalībvalstīm iekasēšanas izmaksu veidā būtu jāietur 25 % no tradicionālo pašu resursu summām, ko tās iekasējušas .

(10)

Līdzekļi, kurus dalībvalstis iegūst, kā iekasēšanas izmaksas ieturot 20 % no iekasēto tradicionālo pašu resursu summām, ir nozīmīga pašu resursu daļa, kas nenonāk Savienības budžetā. Iekasēšanas izmaksas, ko dalībvalstis ietur no tradicionālajiem pašu resursiem, būtu jāsamazina no 20 % līdz to sākotnējam apmēram — 10 %, lai finansiālo atbalstu muitas aprīkojumam, darbiniekiem un informācijas sniegšanai labāk pielāgotu faktiskajām izmaksām un vajadzībām. Šim īpatsvaram vajadzētu būt vienādam visām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 14

Lēmuma projekts

11. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(11)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta ceturto daļu tiks ieviesta Padomes regula, ar ko nosaka Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus . Šādos pasākumos būtu jāiekļauj vispārīga un tehniska rakstura noteikumi, kuri piemērojami visu kategoriju pašu resursiem. Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi par budžeta atlikuma aprēķināšanu un sadali , kā arī noteikumi un pasākumi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu un uzraudzītu pašu resursu iekasēšanu.

(11)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta ceturto daļu Padomei ir jāpieņem Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumi . Šādos pasākumos būtu jāiekļauj vispārīga un tehniska rakstura noteikumi, kuri piemērojami visu veidu pašu resursiem un saistībā ar kuriem atbilstīga parlamentārā uzraudzība ir īpaši svarīga . Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi , saskaņā ar kuriem nosakāmas summas 2. panta 1. punktā minētajiem pašu resursiem, kas jānodod budžetā , tostarp piesaistīšanas likmes, kuras piemērojamas saistībā ar 2. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajiem pašu resursiem; tehniski noteikumi saistībā ar nacionālo kopienākumu; noteikumi un pasākumi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu un uzraudzītu pašu resursu iekasēšanu , tostarp noteikumi par pārbaudēm un par ierēdņu un citu Komisijas pilnvarotu darbinieku pilnvarām veikt pārbaudes; visas attiecīgās ziņošanas prasības . Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj arī praktiski noteikumi, lai periodiski informētu dalībvalstis un Eiropas Parlamentu kā vienu no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm par pašreizējo stāvokli saistībā ar aizņēmumiem, parāda pārvaldību un saistītajām riska pārvaldības stratēģijām, kā arī atmaksas plānu.

Grozījums Nr. 15

Lēmuma projekts

13. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(13)

Būtu jāsaglabā pietiekama rezerve saskaņā ar pašu resursu maksimālajiem apjomiem , lai ļautu Savienībai segt visas tās finanšu saistības un iespējamās saistības, kuru termiņš ir attiecīgajā gadā . Kopējai pašu resursu summai, kas Savienības budžetam piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nevajadzētu pārsniegt 1,40 % no visu dalībvalstu NKI summas. Kopējai gada saistību apropriāciju summai nevajadzētu pārsniegt 1,46 % no visu dalībvalstu NKI summas .

(13)

Lai saglabātu pietiekamu rezervi pašu resursu maksimālo apjomu ietvaros , dodot iespēju Savienībai segt visas tās finanšu saistības un iespējamās saistības, kuru termiņš ir attiecīgajā gadā, pašu resursu maksimālais apjoms maksājumu apropriācijām būtu jāpalielina līdz 1,50 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma summas tirgus cenās .

Grozījums Nr. 16

Lēmuma projekts

16.a apsvērums (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

(16a)

Vienīgi nolūkā segt papildu finansiālās saistības un iespējamās saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus un nodrošināt finanšu stabilitāti pat ekonomikas lejupslīdes laikā, maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms būtu jāpalielina par 0,6 procentpunktiem.

Grozījums Nr. 17

Lēmuma projekts

19. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(19)

To līdzekļu atmaksa, kas aizņemti, lai sniegtu neatmaksājamu atbalstu, atmaksājamu atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantiju nodrošināšanu, kā arī maksājamie procenti būtu jāfinansē no Savienības budžeta . Aizņemtie līdzekļi, kas piešķirti kā aizdevumi dalībvalstīm, būtu jāatmaksā ar summām, kas saņemtas no labuma guvējām dalībvalstīm. Nepieciešamie resursi ir jāpiešķir un jādara pieejami Savienībai, lai tā varētu segt visas savas finanšu saistības un iespējamās saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties, jebkurā konkrētā gadā un jebkuros apstākļos saskaņā ar LESD 310. panta 4. punktu un LESD 323. pantu.

(19)

To līdzekļu atmaksa, kas aizņemti, lai sniegtu neatmaksājamu atbalstu, atmaksājamu atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantiju nodrošināšanu, kā arī maksājamie procenti būtu jāfinansē ar ieņēmumiem, kas gūti no Savienības budžetā ieviestajiem jaunajiem pašu resursiem . Aizņemtie līdzekļi, kas piešķirti kā aizdevumi dalībvalstīm, būtu jāatmaksā ar summām, kas saņemtas no labuma guvējām dalībvalstīm. Nepieciešamie resursi ir jāpiešķir un jādara pieejami Savienībai, lai tā varētu segt visas savas finanšu saistības un iespējamās saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties, jebkurā konkrētā gadā un jebkuros apstākļos saskaņā ar LESD 310. panta 4. punktu un LESD 323. pantu.

Grozījums Nr. 18

Lēmuma projekts

25. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(25)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti. Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja uz dalībvalstu nodomu pēc iespējas drīz apstiprināt šo lēmumu. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami nodrošināt līdzekļu aizņemšanos, lai finansētu pasākumus, ar kuriem novērš Covid-19 krīzes sekas, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad būs saņemts pēdējais paziņojums par šā lēmuma pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

(25)

Lai varētu sākt ratifikācijas procesu, šo lēmumu pieņem Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Eiropas Parlaments ir paudis nodomu ātri sniegt konsultatīvo atzinumu, kas ir juridiski nepieciešams, lai paātrinātu procesu, ar kuru Komisijai tiek dota atļauja sākt aizņēmumu operācijas Eiropas Atveseļošanas instrumenta finansēšanai. Šim lēmumam — arī attiecībā uz jaunām pašu resursu kategorijām — būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti. Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja uz dalībvalstu nodomu pēc iespējas drīz apstiprināt šo lēmumu. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami nodrošināt līdzekļu aizņemšanos, lai finansētu pasākumus, ar kuriem novērš Covid-19 krīzes sekas, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad būs saņemts pēdējais paziņojums par šā lēmuma pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

Grozījums Nr. 19

Lēmuma projekts

2. pants – 1. punkts – 1.daļa – c apakšpunkts

Padomes projekts

Grozījums

c)	ieņēmumi, ko gūst, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi katras dalībvalsts nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svaram. Piesaistīšanas likme ir 0,80 EUR par kilogramu . Piemēro ikgadēju fiksētas summas samazinājumu atsevišķām dalībvalstīm, kā noteikts ceturtajā daļā ;

c)	ieņēmumi, ko gūst, no 2021. gada 1. janvāra piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svaram. Faktiskā piesaistīšanas likme nepārsniedz 2,00 EUR uz kilogramu;

Grozījums Nr. 20

Lēmuma projekts

2. pants – 1. punkts – 1.daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

ca)

ieņēmumi, ko gūst, no 2021. gada 1. janvāra vienotu piesaistīšanas likmi piemērojot summai, kura atbilst ieņēmumiem no Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā izsolāmā kvotu apjoma un to pagaidu bezmaksas kvotu tirgus vērtībai, kas saskaņā ar minētās direktīvas 10.c panta 3. punktu paredzētas enerģētikas nozares modernizācijai; faktiskā piesaistīšanas likme nepārsniedz 50 %; visi papildu ieņēmumi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomas turpmāka paplašināšana pēc 2021. gada 1. janvāra, iekļaujot papildu nozares un reģionus;

Grozījums Nr. 21

Lēmuma projekts

2. pants – 1. punkts – 1.daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

cb)	ieņēmumi, ko rada oglekļa ievedkorekcijas mehānisms saskaņā ar Komisijas priekšlikumu […/…] ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī;

Grozījums Nr. 22

Lēmuma projekts

2. pants – 1. punkts – 1.daļa – cc apakšpunkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

cc)

ieņēmumi, ko gūst no digitālo pakalpojumu nodokļa, gaidot Padomes direktīvas par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (COM(2018)0148), pieņemšanu un īstenošanu ne vēlāk kā no 2023. gada 1. janvāra; faktiskā piesaistīšanas likme nepārsniedz 100 %;

Grozījums Nr. 23

Lēmuma projekts

2. pants – 1. punkts – 1.daļa – cd apakšpunkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

cd)	ieņēmumi, ko gūst, no 2026. gada 1. janvāra piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi daļai no apliekamās peļņas, kuru attiecina uz konkrēto dalībvalsti saskaņā ar Savienības noteikumiem par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; faktiskā piesaistīšanas likme nepārsniedz 6 %;

Grozījums Nr. 24

Lēmuma projekts

2. pants – 1. punkts – 1.daļa – ce apakšpunkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

ce)

ieņēmumi, ko gūst, no 2024. gada 1. janvāra piemērojot finanšu darījumu nodokli, kurš iekasējams saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) […/…], piemērojot piesaistīšanas likmes tādā apmērā, kas nepārsniedz minētajā direktīvā noteiktās minimālās likmes; ja finanšu darījumu nodokļa direktīvu uz laiku īsteno saskaņā ar ciešāku sadarbību, šis pašu resurss neattiecas uz dalībvalstīm, kuras nepiedalās ciešākajā sadarbībā;

Grozījums Nr. 25

Lēmuma projekts

2. pants – 2. punkts

Padomes projekts

Grozījums

2. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Austrijas ikgadējai uz NKI balstītajai iemaksai piemēro bruto samazinājumu 565 miljonu EUR apmērā, Dānijas ikgadējai uz NKI balstītajai iemaksai piemēro bruto samazinājumu 377 miljonu EUR apmērā, Vācijas ikgadējai uz NKI balstītajai iemaksai piemēro bruto samazinājumu 3 671 miljona EUR apmērā, Nīderlandes ikgadējai uz NKI balstītajai iemaksai piemēro bruto samazinājumu 1 921 miljona EUR apmērā un Zviedrijas ikgadējai uz NKI balstītajai iemaksai piemēro bruto samazinājumu 1 069 miljonu EUR apmērā. Minētās summas aprēķina 2020. gada cenās un koriģē atbilstīgi pašreizējām cenām, piemērojot jaunāko provizoriskā budžeta sagatavošanas laikā pieejamo Savienības iekšzemes kopprodukta deflatoru, ko norādījusi Komisija, izteiktu euro. Minētos bruto samazinājumus finansē visas dalībvalstis.

2. Nevienai dalībvalstij nepiemēro nekādas atlaides vai korekcijas.

Grozījums Nr. 26

Lēmuma projekts

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

2.a Eiropas Parlaments un Padome ciešā sadarbībā ar Komisiju iestāžu nolīgumā līdz 2021. gada 1. janvārim nosaka sīki izstrādātu kārtību un citus noteikumus, kas nepieciešami, lai būtu iespējams piemērot juridiski saistošu grafiku jaunu pašu resursu ieviešanai. No šiem jaunajiem pašu resursiem gūtie ieņēmumi ir pietiekami, lai segtu vismaz to aizņēmuma izmaksu atmaksu, kas saistītas ar 3.b pantā noteikto aizņemšanās spēju. Jaunajiem pašu resursiem arī jāgarantē pienācīgs Savienības izdevumu finansējuma līmenis DFS, vienlaikus mazinot uz NKI balstīto iemaksu pārsvaru.

Komisija šajā nolūkā iesniedz atbilstošus likumdošanas priekšlikumus.

DFS 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšanu cita starpā izmanto tam, lai šajā punktā noteikto mērķu sasniegšanas nolūkā pielāgotu tiesību aktus un vajadzības gadījumā pieņemtu jaunus tiesību aktus.

Grozījums Nr. 27

Lēmuma projekts

3. pants – 1. punkts

Padomes projekts	Grozījums
1. Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,40 % no visu dalībvalstu NKI summas.	1. Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,50 % no visu dalībvalstu nacionālo kopienākumu summas.

Grozījums Nr. 28

Lēmuma projekts

3. pants – 2. punkts

Padomes projekts	Grozījums
2. Savienības budžetā iekļauto saistību apropriāciju kopsumma gadā nepārsniedz 1,46 % no visu dalībvalstu NKI summas.	svītrots

Grozījums Nr. 29

Lēmuma projekts

3. pants – 3. punkts

Padomes projekts	Grozījums
3. Starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām tiek saglabāta pastāvīga attiecība, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību un turpmākajos gados būtu iespējams ievērot 1. punktā minēto maksimālo apjomu.	svītrots

Grozījums Nr. 30

Lēmuma projekts

3. pants – 4. punkts

Padomes projekts	Grozījums
4. Ja Regulas (ES) Nr. 549/2013 grozījumu rezultātā tiek būtiski mainīts NKI līmenis, Komisija 1. un 2. punktā noteiktos maksimālos apjomus, kas uz laiku palielināti saskaņā ar 3.c pantu, pārrēķina, izmantojot šādu formulu:	svītrots
NKIt – 2 + NKIt – 1 + NKIt pašreizējā EKS x% (y %) *_________________ NKIt – 2 + NKIt – 1 + NKIt grozītā EKS
Minētajā formulā “t” ir pēdējais pilnais gads, par kuru ir pieejami Regulā (ES) Nr. 2019/516 (5) noteiktie dati, x attiecas uz pašu resursu maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām un y – uz pašu resursu maksimālo apjomu saistību apropriācijām.
Minētajā formulā “EKS” ir Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Savienībā.

Grozījums Nr. 31

Lēmuma projekts

3.b pants – 2. punkts – 1. daļa

Padomes projekts

Grozījums

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem izmantoto līdzekļu pamatsummas atmaksāšanas maksājumus un attiecīgos maksājamos procentus sedz no Savienības vispārējā budžeta. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) 112. panta 2. punktu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos, ko veic vairāku gadu laikposmā.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem izmantoto līdzekļu pamatsummas atmaksāšanas maksājumus un attiecīgos maksājamos procentus sedz ar ieņēmumiem, kas gūti no Savienības vispārējā budžetā ieviestajiem jaunajiem pašu resursiem. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 112. panta 2. punktu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos, ko veic vairāku gadu laikposmā.

Grozījums Nr. 32

Lēmuma projekts

5. pants

Padomes projekts	Grozījums
5. pants	svītrots
Atlikuma pārnešana
Jebkuru Savienības ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz finanšu gada faktisko izdevumu kopsummu, pārnes uz nākamo finanšu gadu.

Grozījums Nr. 33

Lēmuma projekts

6. pants – 2. punkts

Padomes projekts	Grozījums
2. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas ietur 25 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.	2. Dalībvalstis kā kompensāciju par iekasēšanas izmaksām ietur 10 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 34

Lēmuma projekts

7. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

ba)	to ieņēmumu iegrāmatošana budžetā, kas gūti no naudas sodiem konkurences jomā un pārkāpumu lietām;

Grozījums Nr. 35

Lēmuma projekts

7. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

bb)

noteikumi, saskaņā ar kuriem nosakāmas summas 2. panta 1. punkta a) līdz ce) apakšpunktā minētajiem pašu resursiem, kas jānodod budžetā, tostarp piesaistīšanas likmes, kuras piemērojamas saistībā ar minētajiem pašu resursiem un kuras nepārsniedz minētajos punktos noteiktos ierobežojumus, kā arī noteikumi, saskaņā ar kuriem aprēķināma likme pašu resursam, kas balstās uz nacionālo kopienākumu;

Grozījums Nr. 36

Lēmuma projekts

7. pants – 1. daļa – bc punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

bc)	2. panta 1. punkta piemērošanās nolūkā — nacionālā kopienākuma atsauces vērtība, nacionālā kopienākuma pielāgošanas noteikumi un noteikumi par maksājumu un saistību maksimālo apjomu pārrēķināšanu ievērojamu nacionālā kopienākuma izmaiņu gadījumā.

(1) OV C 162, 10.5.2019., 51. lpp.

(2) OV C 162, 10.5.2019., 71. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/516 (2019. gada 19. marts) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula) (OV L 91, 29.3.2019., 19. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/275

P9_TA(2020)0222

Tipa apstiprinājums mehāniskiem transportlīdzekļiem (Reālos braukšanas apstākļos radītās emisijas) ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (COM(2019)0208 – C9-0009/2019 – 2019/0101(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 385/31)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 noteikts, ka jauniem mazas noslodzes transportlīdzekļiem jāievēro noteiktas emisiju robežvērtības (“Euro 5” un “Euro 6” standarts), un noteiktas papildu prasības attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai. Konkrētie tehniskie noteikumi, kas nepieciešami minētās regulas īstenošanai, tika noteikti Komisijas Regulā (EK) No 692/2008 (4) un pēc tam Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (5).

(2)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 noteikts, ka jauniem mazas noslodzes transportlīdzekļiem jāievēro noteiktas emisiju robežvērtības (“Euro 5” un “Euro 6” standarts), un noteiktas papildu prasības attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai , kuras grozītas un papildu konsolidētas ar Regulu (ES) 2018/858 (3a) , kas ir piemērojama no 2020. gada 1. septembra . Konkrētie tehniskie noteikumi, kas nepieciešami Regulas (EK) Nr. 715/2007 īstenošanai, tika noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (4) un pēc tam Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (5).

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Tipa apstiprināšanas prasības, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu emisijām, ir pakāpeniski padarītas ievērojami stingrākas līdz ar “Euro” standartu ieviešanu un to turpmāku pārskatīšanu. Lai gan kopumā transportlīdzekļu emitēto visu reglamentēto piesārņotāju daudzums ir būtiski samazinājies, tas neattiecas uz dīzeļmotoru NOx emisijām un benzīna tiešās iesmidzināšanas motoru daļiņu emisijām, jo īpaši, ja šādi motori uzstādīti mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Tādēļ šīs situācijas labošanai ir vajadzīga rīcība.

(3)

Tipa apstiprināšanas prasības, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu emisijām, ir pakāpeniski padarītas ievērojami stingrākas līdz ar “Euro” standartu ieviešanu un to turpmāku pārskatīšanu. Lai gan kopumā transportlīdzekļu emitēto visu reglamentēto piesārņotāju daudzums ir būtiski samazinājies, tas neattiecas uz dīzeļmotoru NOx emisijām un benzīna tiešās iesmidzināšanas motoru daļiņu emisijām, jo īpaši, ja šādi motori uzstādīti mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Tādēļ ir vajadzīga rīcība , lai labotu šo situāciju .

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Eiropas Vides aģentūras (EVA) publicētajā 2019. gada ziņojumā par gaisa kvalitāti (1a) tika lēsts, ka 2016. gadā gaisa piesārņojuma ilgtermiņa iedarbība ir izraisījusi vairāk nekā 506 000 pāragras nāves gadījumu ES 28 dalībvalstīs. Ziņojums arī apstiprināja, ka 2017. gadā autotransports joprojām bija galvenais NOx emisiju avots ES 28 dalībvalstīs, veidojot aptuveni 40 % no kopējām ES NOx emisijām, un ka aptuveni 80 % no kopējām NOx emisijām no autotransporta rada ar dīzeļdegvielu darbināmi transportlīdzekļi.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3b)	Lai atjaunotu patērētāju uzticību, būtiska ir neatkarīgu ekonomikas dalībnieku piekļuve transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3c)

Nesenie ražotāju pieļautie tiesiskā regulējuma pārkāpumi, tostarp Regulas (EK) Nr. 715/2007 juridisko saistību pārkāpumi, liecina par kontroles un izpildes mehānismu vājumu. Patērētāji nesaņēma apmierinošu kompensāciju, jo pat tad, ja kompensācija tika piešķirta, tā bieži nepadarīja transportlīdzekļus atbilstīgus “Euro 5” un “Euro 6” standartiem. Tā kā arvien vairāk jaunu dīzeļmotoru transportlīdzekļu iebraukšanas aizliegumu Eiropas pilsētās ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi, piemēroti kompensācijas pasākumi būtu neatbilstošo transportlīdzekļu aprīkošana ar pielāgotām izplūdes gāzu attīrīšanas tehnoloģijām (ierīču maiņa) vai gadījumā, ja patērētājs vēlas nomainīt iegādāto transportlīdzekli pret tīrāku modeli, — nomaiņas prēmiju piedāvājums.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Tāpēc Komisija izstrādāja jaunu metodoloģiju transportlīdzekļu emisiju testēšanai reālos braukšanas apstākļos, proti, emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) testa procedūru. RDE testa procedūru ieviesa ar Komisijas Regulu (ES) 2016/427 (6) un (ES) 2016/646 (7), pēc tam pārceļot uz Regulu (ES) 2017/1151 un vēl vairāk uzlabojot ar Komisijas Regulu (ES) 2017/1154 (8).

(5)

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Ar Regulu (ES) 2016/646 (9) tika ieviesti RDE testa procedūras piemērošanas datumi, kā arī RDE atbilstības kritēriji. Šajā nolūkā, lai ņemtu vērā ar portatīvām emisiju mērīšanas sistēmām veiktu mērījumu statistisko un tehnisko nenoteiktību, tika izmantoti atbilstības koeficienti konkrētiem piesārņotājiem.

(6)

Ar Regulu (ES) 2016/646 (9) tika ieviesti RDE testa procedūras piemērošanas datumi, kā arī RDE atbilstības kritēriji. Ieviestie piemērošanas datumi pasažieru transportlīdzekļiem un mazas noslodzes transportlīdzekļiem tika izraudzīti secībā pa gadiem, lai nodrošinātu savlaicīgu plānošanu ražotājiem katrā transportlīdzekļu grupā. Šajā nolūkā, lai ņemtu vērā ar portatīvām emisiju mērīšanas sistēmām veiktu mērījumu statistisko un tehnisko nenoteiktību, tika ieviesti atbilstības koeficienti konkrētiem piesārņotājiem.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Saskaņā ar EVA 2016. gada ziņojumu atšķirības starp reālajām un laboratorijā konstatētajām emisijām galvenokārt noteica trīs faktori: novecojusi testēšanas procedūra, pašreizējās procedūras elastīgums un faktori ekspluatācijas laikā, kas ir atkarīgi no transportlīdzekļa vadītāja. Ir vajadzīgs pētījums, lai noteiktu pielaidi, kuru nosaka braukšanas veids un āra temperatūra. Būtu skaidri jānodala atbilstības koeficients, ar ierīci saistīta pielaide un pielaide faktoriem ekspluatācijas laikā, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa vadītāja un āra temperatūras.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Vispārējā tiesa 2018. gada 13. decembrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās T-339/16, T-352/16 un T-391/1622 par rīcību Regulas (ES) 2016/646 atcelšanai. Vispārējā tiesa atcēla to Regulas (ES) 2016/646 daļu, kurā noteikti atbilstības koeficienti, ko izmanto, lai novērtētu RDE testu rezultātu atbilstību Regulā (EK) Nr. 715/2007 noteiktajām emisiju robežvērtībām. Tiesa konstatēja, ka tikai likumdevējs varētu ieviest šos atbilstības koeficientus, jo tie attiecas uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 būtisku elementu.

(7)

Vispārējā tiesa 2018. gada 13. decembrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās T-339/16, T-352/16 un T-391/1622 par rīcību Regulas (ES) 2016/646 atcelšanai. Vispārējā tiesa atcēla to Regulas (ES) 2016/646 daļu, kurā bija noteikti atbilstības koeficienti, ko izmanto, lai novērtētu RDE testu rezultātu atbilstību Regulā (EK) Nr. 715/2007 noteiktajām emisiju robežvērtībām. Tiesa konstatēja, ka tikai likumdevējs varētu ieviest šos atbilstības koeficientus, jo tie attiecas uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 būtisku elementu un “tas de facto ietver maksimālo pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisiju, kuras noteiktas attiecībā uz “Euro 6” standartu, grozīšanu saistībā ar RDE testiem, lai gan tajos tās ir jāpiemēro” .

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Vispārējā tiesa neapšaubīja atbilstības koeficientu tehnisko pamatojumu . Tāpēc, un ņemot vērā, ka pašreizējā tehnoloģiju attīstības posmā joprojām pastāv neatbilstība starp laboratorijā un reālos braukšanas apstākļos izmērītām emisijām, ir lietderīgi Regulā (EK) Nr. 715/2007 ieviest atbilstības koeficientus.

(8)

Vispārējā tiesa pauda šaubas “par Komisijas atsaukšanās uz iespējamām statistiska rakstura kļūdām pamatotību”, jo īpaši attiecībā uz 2,1 pagaidu atbilstības koeficientu , un noteica, ka “statistiskās nenoteiktības samazinās ar parauga vai testa reprezentativitāti vai ar veikto izmēģinājumu skaitu”. Turklāt attiecībā uz tehniskās nenoteiktības pielaides ieviešanu Tiesa apstiprināja, ka “pēc RDE testa veikšanas nevar noteikt, vai ar testēto transportlīdzekli tiek vai netiek ievērotas šīs robežvērtības, vai pat to, vai tas tām ir tuvu”. Jebkurai mērierīcei ir tehniskās nenoteiktības pielaide, un ir konstatēts, ka PEMS iekārtām, ņemot vērā to izmantošanu mainīgos apstākļos, ir nedaudz lielāka pielaide salīdzinājumā ar neportatīvu laboratorijas aprīkojumu, bet tas faktiski var nozīmēt gan emisiju pārvērtēšanu, gan to nepietiekamu novērtēšanu. Ņemot vērā, ka pašreizējā tehnoloģiju attīstības posmā joprojām pastāv neatbilstība starp laboratorijā un reālos braukšanas apstākļos izmērītām emisijām, ir lietderīgi Regulā (EK) Nr. 715/2007 uz laiku ieviest atbilstības koeficientus.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta rezolūcijā par jaunākajām norisēm saistībā ar dīzeļdzinēju emisiju skandālu jeb “dīzeļgeitu” šis Vispārējās tiesas nolēmums tika novērtēts atzinīgi un Komisijai tika skaidri prasīts neieviest nekādus jaunus atbilstības koeficientus, lai nodrošinātu, ka netiek vēl vairāk mazināta “Euro 6” standartu nozīme un ka tā vietā tie tiek izpildīti normālos lietošanas apstākļos, kā sākotnēji bija paredzēts Regulā (EK) Nr. 715/2007.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Lai ražotāji varētu ievērot “Euro 6” emisiju robežvērtības RDE testa procedūras kontekstā, atbilstības kritēriji RDE būtu jāievieš divos posmos. Pirmā posma laikā pēc ražotāja pieprasījuma būtu jāpiemēro pagaidu atbilstības koeficients, bet otrajā posmā būtu jāizmanto tikai galīgais atbilstības koeficients. Pārejas periodā būtu jāpiemēro galīgais atbilstības koeficients, un tajā būtu jāiekļauj pielaide, kas izsaka papildu mērījumu nenoteiktību, kura saistīta ar PEMS ieviešanu. Komisijai būtu pastāvīgi jānovērtē šis atbilstības koeficients , ņemot vērā tehnikas attīstību , un katru gadu tas jāsamazina, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, uzlabotu mērīšanas procedūras precizitāti un PEMS tehnisko attīstību . Atbilstības koeficients būtu pakāpeniski jāsamazina, un to būtu jābeidz piemērot 2022. gada 30. septembrī.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a)

Komisijai vēlākais līdz 2021. gada jūnijam būtu jānosaka stingrākas prasības attiecībā uz portatīvo emisiju mērīšanas sistēmu mērīšanas aprīkojumu, ko drīkst izmantot RDE testos. Noteiktajos standartos būtu pēc iespējas jāņem vērā visi attiecīgie CEN izstrādātie standartizācijas elementi, pamatojoties uz labāko pieejamo PEMS aprīkojumu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b)

Ir svarīgi uzsvērt, ka, lai gan šis priekšlikums attiecas uz atbilstības koeficientu, jautājums par emisiju robežvērtību standartiem ir jārisina saistībā ar gaidāmo priekšlikumu laikposmam pēc “Euro 6”. Lai nodrošinātu straujāku virzīšanos uz turpmāko (pēc “Euro 6”) emisiju robežvērtību pieņemšanu un to, lai Savienības iedzīvotājiem būtu labāka gaisa kvalitāte, ir būtiski, lai Komisija vajadzības gadījumā pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2021. gada jūnijam iesniegtu attiecīgu leģislatīvā akta priekšlikumu, kā Komisija to ir paziņojusi savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, kurā ir uzsvērta nepieciešamība pāriet uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti un nodrošināt virzību uz nulles emisiju mobilitāti. Standartu laikposmam pēc “Euro 6” īstenošanā nevajadzētu izmantot nekādus atbilstības koeficientus.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9c)	Lai mudinātu ražotājus uz proaktīvu un pret vidi atbildīgu attieksmi, Euro standartu gaidāmās pārskatīšanas ietvaros būtu jātestē, jākvantificē un jāņem vērā jaunās tehnoloģiju inovācijas, kuru mērķis ir absorbēt NOx.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Ar Lisabonas līgumu tika ieviesta iespēja, ka likumdevējs deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīva akta elementus. Pasākumi, uz kuriem saskaņā ar LESD 290. panta 1. punktu attiecināma pilnvaru deleģēšana, principā atbilst tiem pasākumiem, kuriem piemēro regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Padomes Lēmuma 1999/468/EK (11) 5.a pantā. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 noteikumi par regulatīvo kontroles procedūru izmantošanu būtu jāpielāgo LESD 290. pantam.

(10)

Ar Lisabonas līgumu tika ieviesta iespēja, ka likumdevējs deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīva akta elementus. Pasākumi, uz kuriem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību ( LESD) 290. panta 1. punktu attiecināma pilnvaru deleģēšana, principā atbilst tiem pasākumiem, kuriem piemēro regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Padomes Lēmuma 1999/468/EK (11) 5.a pantā. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 noteikumi par regulatīvo kontroles procedūru izmantošanu būtu jāpielāgo LESD 290. pantam.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Lai veicinātu Savienības gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu un samazinātu transportlīdzekļu emisijas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par īpašām procedūrām, testiem un prasībām tipa apstiprināšanai. Minētajai pilnvaru deleģēšanai būtu jāietver Regulas (EK) Nr. 715/2007 papildināšana ar šādiem pārskatītiem noteikumiem, kā arī testa cikliem, ko izmanto emisiju mērīšanai; prasības īstenot aizliegumu izmantot manipulācijas ierīces, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti; pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu ražotāja pienākumu nodrošināt neierobežotu un standartizētu piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai ; pārskatītas mērījumu procedūras pieņemšana attiecībā uz daļiņām. Deleģējumā būtu jāietver arī Regulas (EK) Nr. 715/2007 grozīšana, lai samazinātu galīgos atbilstības koeficientus atbilstoši PEMS tehnikas attīstībai un pārskatītu daļiņu masas robežvērtības, kā arī ieviestu uz daļiņu skaita balstītas robežvērtības. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(11)

Lai veicinātu Savienības gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu un samazinātu transportlīdzekļu emisijas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par īpašām procedūrām, testiem un prasībām tipa apstiprināšanai. Minētajai pilnvaru deleģēšanai būtu jāietver Regulas (EK) Nr. 715/2007 papildināšana ar šādiem pārskatītiem noteikumiem, kā arī testa cikliem, ko izmanto emisiju mērīšanai; prasības īstenot aizliegumu izmantot manipulācijas ierīces, kas samazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti; un pārskatītas mērījumu procedūras pieņemšana attiecībā uz daļiņām. Neraugoties uz īso laika sprīdi starp šīs regulas stāšanos spēkā un noteikumu par remonta un tehniskās apkopes informāciju (RMI) atcelšanu ar Regulu (ES) 2018/858, juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu, ka likumdevējam ir pieejamas visas iespējas, deleģējumā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu ražotāja pienākumu nodrošināt neierobežotu un standartizētu piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai. Deleģējumā būtu jāietver arī Regulas (EK) Nr. 715/2007 grozīšana, lai samazinātu atbilstības koeficientus atbilstoši uzlabotajai mērījumu procedūras kvalitātei vai PEMS tehnikas attīstībai un pārskatītu daļiņu masas robežvērtības, kā arī ieviestu uz daļiņu skaita balstītas robežvērtības. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (1a). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šie pienākumi ietver I pielikumā noteikto emisiju robežvērtību ievērošanu . Lai noteiktu atbilstību I pielikuma 2. tabulā noteiktajām “Euro 6” emisiju robežvērtībām, emisiju vērtības, kas noteiktas jebkurā derīgā emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) testā, dala ar piemērojamo atbilstības koeficientu, kas noteikts I pielikuma 2.a tabulā. Rezultātam ir jābūt mazākam par minētā pielikuma 2. tabulā noteiktajām “Euro 6” emisiju robežvērtībām.

Šie pienākumi ietver I pielikumā noteikto emisiju robežvērtību izpildi . Lai noteiktu atbilstību I pielikuma 2. tabulā noteiktajām “Euro 6” emisiju robežvērtībām, emisiju vērtības, kas noteiktas jebkurā derīgā emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) testā, dala ar piemērojamo atbilstības koeficientu, kā noteikts I pielikuma 2.a tabulā. Rezultātam ir jābūt mazākam par minētā pielikuma 2. tabulā noteiktajām “Euro 6” emisiju robežvērtībām. Atbilstības koeficientu pakāpeniski samazina, veicot ikgadēju uz samazinājumu vērstu pārskatīšanu, pamatojoties uz JRC novērtējumiem. Atbilstības koeficientu beidz piemērot 2022. gada 30. septembrī.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, lai sastāvdaļas, kas varētu ietekmēt emisijas, būtu konstruētas, izgatavotas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šai regulai.	1. Ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, lai sastāvdaļas, kas varētu ietekmēt emisijas, būtu konstruētas, izgatavotas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šai regulai. Ražotājs arī garantē piesārņojuma kontroles ierīču uzticamību un cenšas samazināt šo ierīču zādzības vai viltošanas risku.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai papildinātu 6. un 7. pantu. Tas ietver tehnisko specifikāciju noteikšanu un to atjaunināšanu attiecībā uz veidu, kādā tiek sniegta OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācija, īpašu uzmanību pievēršot MVU specifiskajām vajadzībām.	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai papildinātu 6. un 7. pantu. Tas ietver tehnisko specifikāciju noteikšanu un to atjaunināšanu attiecībā uz veidu, kādā tiek sniegta OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācija, īpašu uzmanību pievēršot MVU , mikrouzņēmumu un pašnodarbināto specifiskajām vajadzībām.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

10. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstību “Euro 6” robežvērtībām jebkura derīga RDE testa laikā nosaka, ņemot vērā I pielikuma 2.a tabulā noteikto atbilstības koeficientu konkrētiem piesārņotājiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta otro daļu.

Atbilstību “Euro 6” robežvērtībām jebkura derīga RDE testa laikā nosaka, ņemot vērā I pielikuma 2.a tabulā noteikto atbilstības koeficientu konkrētiem piesārņotājiem, saskaņā ar 4. panta 1. punkta otro daļu. Atbilstības koeficientu pakāpeniski samazina, veicot ikgadēju uz samazinājumu vērstu pārskatīšanu, pamatojoties uz JRC novērtējumiem. Atbilstības koeficientu beidz piemērot 2022. gada 30. septembrī.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

10. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

14. pants – 3. punkts un 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu:

3. Komisija ne vēlāk kā 2021. gada 1. jūnijā saskaņā ar 14.a pantu pieņem deleģētos aktus , ar kuriem papildina šo regulu nolūkā pielāgot procedūras, testus un prasības, kā arī testa ciklus, ko izmanto, lai mērītu emisijas pienācīgai to atspoguļošanai reālos braukšanas apstākļos un normālos lietošanas apstākļos, tostarp inter alia temperatūras un ierobežojošo nosacījumu apstākļos, samazinot nulles reakcijas nobīdi un ņemot vērā daļiņu apjoma bīstamus saasinājumus, ko rada filtru atttīrīšanās, ņemot vērā visus attiecīgos CEN izstrādātos standartizācijas elementus, kas balstās uz labāko pieejamo aprīkojumu .

a)	ar kuriem papildina šo regulu nolūkā pielāgot procedūras, testus un prasības, kā arī testa ciklus, ko izmanto, lai mērītu emisijas pienācīgai to atspoguļošanai reālos braukšanas apstākļos;

b)	ar kuriem groza šo regulu nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai I pielikuma 2.a tabulā noteiktos galīgos atbilstības koeficientus konkrētiem piesārņotājiem.

3.a Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo regulu nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai un pārskatot samazināt I pielikuma 2.a tabulā noteiktos atbilstības koeficientus konkrētiem piesārņotājiem.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

Pielikums – 1. daļa

Regula (EK) Nr. 715/2007

I pielikums – 2.a tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

CF pollutant-final (2)

1,43

1,5

—

Grozījums

CF pollutant-final (2)

1 + pielaide (pielaide = [0,32 ] (*1) )

1 + pielaide (pielaide = [0,5 ] (*1) )

—

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0139/2020).

(4) Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2017. gada 1. jūnija Regula (ES) 2017/1151, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).

(3a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(1a) EVA 2019. gada ziņojums “Gaisa kvalitāte Eiropā”.

(6) Komisijas 2016. gada 10. marta Regula (ES) 2016/427, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 82, 31.3.2016., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regula (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.).

(8) Komisijas 2017. gada 7. jūnija Regula (ES) 2017/1154, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/1151, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK attiecībā uz emisijām reālos braukšanas apstākļos no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 175, 07.07.2017., 708. lpp.)

(8a) Komisijas 2018. gada 5. novembra Regula (ES) 2018/1832, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) 2017/1151 nolūkā uzlabot vieglo pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu emisijas tipa apstiprināšanas testus un procedūras, ieskaitot par atbilstību ekspluatācijā un emisijām reālos braukšanas apstākļos, un ieviest ierīces degvielas un elektroenerģijas patēriņa pārraudzībai (OV L 301, 27.11.2018., 1. lpp.).

(9) Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regula (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.).

(11) Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

(1a) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(2) CF pollutant-final ir atbilstības koeficients, ko izmanto, lai noteiktu atbilstību “Euro 6” emisiju robežām, ņemot vērā tehnisko nenoteiktību, kas saistīta ar portatīvo emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS) izmantošanu.

(*1) tiks pārskatot samazināta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz Kopīgā pētniecības centra regulāriem novērtējumiem

(2) CF pollutant-final ir atbilstības koeficients, ko izmanto, lai noteiktu atbilstību “Euro 6” emisiju robežām pārejas periodā , ņemot vērā papildu tehnisko mērījumu nenoteiktību, kas saistīta ar portatīvo emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS) ieviešanu . To izsaka kā 1 + mērījumu nenoteiktības pielaidi. No 2022. gada 30. septembra pielaide ir nulle un atbilstības koeficients vairs netiek piemērots.

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/289

P9_TA(2020)0223

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ***I

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022 – C9-0007/2020 – 2020/0006(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 385/32)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu īsteno vienu no prioritātēm, kas noteiktas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (“Eiropas zaļais kurss”) (11), un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna (12), kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu ekonomiskās un sociālās izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju.

(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu , kurā paredzēts temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot zem 1,5 oC, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas sociālo tiesību pīlāru , koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu īsteno vienu no prioritātēm, kas noteiktas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (“Eiropas zaļais kurss”) (11), un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna (12), kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu ekonomiskās, sociālās un vidiskās izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju , ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi .

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Pāreja uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. 2019. gada 12. decembrī Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, kā arī tiem ir atšķirīgas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, savukārt pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo un ekonomisko ietekmi uz tiem reģioniem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā – jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa – vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

(2)

Pāreja uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. 2019. gada 12. decembrī Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, kā arī tiem ir atšķirīgas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, savukārt pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo, ekonomisko un ar vidi saistīto ietekmi uz tiem reģioniem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā — jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras , ko izmanto enerģijai, un degslānekļa — vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, jo īpaši tālākajos reģionos, attālos, salu un nelabvēlīgā ģeogrāfiskajā situācijā esošos apgabalos, kā arī apgabalos, kurus skar iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai jābūt taisnīgai un visiem sociāli pieņemamai. Tāpēc gan Savienībai, gan dalībvalstīm jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās ekonomiskā un sociālā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai jābūt taisnīgai , iekļaujošai un visiem sociāli pieņemamai. Tāpēc Savienībai, dalībvalstīm un to reģioniem jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tai būtu jāpalīdz novērst sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada pāreja uz Savienības klimatneitralitāti, reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem.

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tam būtu jāpalīdz novērst sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kurus skar pārkārtošanās process pārejai uz Savienības klimatneitralitāti līdz 2050. gadam , reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem , veicinot ilgtspējīgu ekonomiku, zaļās darbvietas un sabiedrības veselību .

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus. Saskaņā ar TPF konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās ietekmes mazināšana, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Tas atspoguļots TPF konkrētajā mērķī, kas ir noteikts tajā pašā līmenī un norādīts kopā ar politikas mērķiem Regulas (ES) [jaunā KNR] [4.] pantā.

(5)

Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķis ir mazināt un kompensēt klimatiskās pārkārtošanās negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus , un veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos, kas cīnās pret nedrošiem sociālajiem apstākļiem un nestabilu uzņēmējdarbības vidi . Saskaņā ar TPF konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās ietekmes mazināšana, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju , atjaunojot dabīgos aktīvus un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un dzīves līmeni . Tas atspoguļots TPF konkrētajā mērķī, kas ir noteikts tajā pašā līmenī un norādīts kopā ar politikas mērķiem Regulas (ES) [jaunā KNR] [4.] pantā.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, saistībām attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vērienīgākiem Savienības mērķiem, kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā, TPF būtu jāsniedz būtisks ieguldījums vispārējos klimata pasākumos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 25 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Šo mērķi palīdzēs pilnībā sasniegt līdzekļi, kas pārvietoti no ERAF un ESF+.

(6)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, saistībām attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vērienīgākiem Savienības mērķiem, kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā, TPF būtu jāsniedz būtisks ieguldījums vispārējos klimata un vides pasākumos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kuras vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 30 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Šo mērķi var palīdzēt pilnībā sasniegt līdzekļi, kas brīvprātīgi pārvietoti no ERAF un ESF+.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)	TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi.

(7)	TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi. TPF izveides dēļ nebūtu jāsamazina vai obligāti jāpārvieto līdzekļi no citiem kohēzijas fondiem.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tas būs īpaši grūti izdarāms dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kuras pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šī fonda finanšu līdzekļu sadalījumā būtu jāatspoguļo dalībvalstu spēja finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitralitāti.

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tas būs īpaši grūti izdarāms dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas — vai līdz šim paļāvās — uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kas pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šā fonda finanšu līdzekļu sadalījumam vajadzētu būt vērstam uz visvairāk skartajām teritorijām un atspoguļot dalībvalstu spēju finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitralitāti , īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajiem reģioniem, tālākajiem reģioniem, kalnu reģioniem, salām, mazapdzīvotiem, lauku, attāliem un nelabvēlīgā ģeogrāfiskajā situācijā esošiem reģioniem, kuru mazais iedzīvotāju skaits apgrūtina pārejas uz klimatneitralitāti īstenošanu, un ņemot vērā katras dalībvalsts sākotnējo stāvokli .

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)	Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, Komisijai pēc objektīviem kritērijiem būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

(9)

Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, Komisijai pēc objektīviem kritērijiem būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldībām un pilsētām ir tieša piekļuve TPF resursiem, kas jādara tām pieejami atbilstoši to objektīvajām vajadzībām.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Šī regula nosaka investīciju veidus, kururiem izdevumus var atbalstīt ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības prioritātes klimata un vides jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta vietējo ekonomiku un ir ilgtspējīgas ilgtermiņā, ņemot vērā visus zaļā kursa mērķus. Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pārkārtošanās uz klimatneitrālu aprites ekonomiku. Sarūkošajās nozarēs, piemēram, energģijas ražošanā, izmantojot ogles, lignītu, kūdru un degslānekli, vai šā cietā fosilā kurināmā ieguves darbībās, atbalsts būtu jāsasaista ar darbības pakāpenisku izbeigšanu un attiecīgu nodarbinātības līmeņa samazinājumu. Attiecībā uz to nozaru pārveidošanu, kurās ir augsts siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis, ar atbalstu būtu jāveicina jaunas darbības, izmantojot jaunas tehnoloģijas, jaunus procesus vai produktus, tādējādi būtiski samazinot emisiju saskaņā ar ES 2030. gada mērķrādītājiem klimata jomā un līdz 2050. gadam sasniedzamo ES klimatneitralitāti (13), vienlaikus saglabājot un uzlabojot nodarbinātību un izvairoties no vides degradācijas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī darbībām, kas veicina inovāciju un pētniecību progresīvu un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kā arī digitalizācijas un savienojamības jomā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi palīdz mazināt negatīvās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, un šādu ekonomiku veicina.

(10)

Šī regula nosaka investīciju veidus, kuru izdevumus var atbalstīt ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības prioritātes un saistības klimata, vides un sociālajā jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta iedzīvotājus, kopienas un vietējo ekonomiku un ir ilgtspējīgas ilgtermiņā, ņemot vērā visus Eiropas zaļā kursa mērķus un Eiropas sociālo tiesību pīlāru . Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pakāpeniska un pilnīga pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu , nepiesārņojošu aprites ekonomiku. Sarūkošajās nozarēs, piemēram, enerģijas ražošanā, izmantojot ogles, lignītu, kūdru un degslānekli, vai šā cietā fosilā kurināmā ieguves darbībās, atbalsts būtu jāsasaista ar darbības pakāpenisku izbeigšanu un attiecīgu nodarbinātības līmeņa samazinājumu. Attiecībā uz to nozaru pārveidošanu, kurās ir augsts siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis, ar atbalstu būtu jāveicina jaunas darbības, izmantojot jaunas tehnoloģijas, jaunus procesus vai produktus, tādējādi būtiski samazinot emisiju saskaņā ar ES 2030. gada mērķrādītājiem klimata jomā un līdz 2050. gadam sasniedzamo ES klimatneitralitāti (13), vienlaikus saglabājot un uzlabojot kvalificētu nodarbinātību un izvairoties no vides degradācijas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī darbībām, kas veicina inovāciju un pētniecību progresīvu un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kā arī digitalizācijas, savienojamības un viedas un ilgtspējīgas mobilitātes jomā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi palīdz mazināt negatīvās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, un šādu ekonomiku veicina , — ņemot vērā katras dalībvalsts ekonomiskās, sociālās un enerģijas jomas īpatnības . Būtu jāņem vērā arī kultūras, izglītības un kopienas veidošanas nozīme pārejas procesā, atbalstot pasākumus, kas pievēršas kalnrūpniecības mantojumam.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Lai aizsargātu pret klimata pārmaiņām visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju prasmju pilnveide un pārkvalificēšana nolūkā palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām, kā arī palīdzība darba meklēšanā darba meklētājiem un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū.

(11)

Lai aizsargātu klimatiskās pārkārtošanās ziņā visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju un darba meklētāju, īpaši sieviešu, prasmju pilnveide, pārkvalificēšana un apmācība nolūkā palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām un iegūt jaunu kvalifikāciju, kas ir piemērota zaļajai ekonomikai , kā arī palīdzība darba meklēšanā darba meklētājiem un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū. Sniedzot TPF atbalsta, būtu jāvadās no galvenā principa — veicināt sociālo kohēziju.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts ienesīgās investīcijās mazos un vidējos uzņēmumos. Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tie veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un ja to rezultātā tiek aizsargāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā , un jo īpaši atbalsts ienesīgām investīcijām, kuras veic uzņēmumi, kas nav MVU, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kuri atrodas apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nolūkā .

(12)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts ienesīgām investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos. Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tās veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un ja to rezultātā tiek radīts un saglabāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā , un tām vajadzētu būt ilgtspējīgām un attiecīgā gadījumā atbilst principam “piesārņotājs maksā” un principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” . Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a)

TPF atbalsts ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, būtu jāattiecina tikai uz mazāk attīstītiem un pārejas reģioniem, kā izklāstīts Regulas Nr. …/… [jaunā KNR] 102. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] 21.a pantu TPF resursi būtu jāpalielina ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

(13)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] 21.a pantu TPF resursus varētu palielināt brīvprātīgi ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros sīki izklāstīts pārkārtošanās process saskaņā ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārejas posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs.

(14)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi un izmērāmi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sociālajā dialogā un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantā paredzēto partnerības principu un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros sīki izklāstīts pārkārtošanās process , kas ir saskaņā ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un pēc iespējas tos pat pārsniedz . Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārejas posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka , kuras teritorijas ir skartas vissmagāk , kurās būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kuros izmanto fosilo kurināmo, vai citas darbības ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti. Minētajām teritorijām būtu jābūt precīzi noteiktām un jāatbilst NUTS 3. līmeņa reģioniem vai jābūt to daļām. Plānos būtu sīki jāizklāsta minēto teritoriju grūtības un vajadzības un jānosaka nepieciešamo darbību veidi tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārejai uz klimatneitralitāti un zaļā kursa mērķiem. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst pārkārtošanās plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām (kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF).

(15)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka vissmagāk skartās teritorijas, kur būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus 2030. gadam un līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kas ir iesaistīti fosilā kurināmā ražošanā vai citās darbībās ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti , vienlaikus saglabājot un paplašinot skartajās teritorijās pieejamās nodarbinātības iespējas, lai nepieļautu sociālo atstumtību . Būtu jāņem vērā tādi pastiprinoši faktori kā bezdarba līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences. Minētajām teritorijām būtu jābūt precīzi noteiktām un jāatbilst NUTS 3. līmeņa reģioniem vai jābūt to daļām. Plānos būtu sīki jāizklāsta minēto teritoriju grūtības, vajadzības un iespējas un jānosaka nepieciešamo darbību veidi tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārejai uz klimatneitralitāti un Eiropas zaļā kursa mērķiem. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst pārkārtošanās plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām (kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF).

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt teritorijas , kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi. Tam galvenie iemesli ir, no vienas puses, atšķirības starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicība, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumi un, no otras puses, vajadzība pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(19)

Šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt iedzīvotājus, ekonomiku un vidi teritorijās , kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi. Tam galvenie iemesli ir, no vienas puses, atšķirības starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicība, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumi un, no otras puses, vajadzība pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību un nodrošinātu atbilstību augstiem sociālajiem un vides standartiem un darba ņēmēju iesaistes veicināšanu . Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (“TPF”), lai sniegtu atbalstu teritorijām , kuras saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas , pārkārtojoties uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam .

1. Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (“TPF”), lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, ekonomikai un videi teritorijās , kuras saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām, kas rodas pārkārtošanās procesā, tiecoties sasniegt Savienības mērķus 2030. gadam attiecībā uz enerģētiku un klimatu un līdz 2050. gadam pāriet uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punkta] otro daļu TPF palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi “dot reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku”.

Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punkta] otro daļu TPF palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi “dot reģioniem, cilvēkiem , uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām iespēju risināt sociālās, nodarbinātības, ekonomiskās un vidiskās sekas, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku” līdz 2050. gadam un starpposma mērķrādītāji 2030. gadam atbilstīgi Parīzes nolīgumā izvirzītajiem mērķiem .

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts –1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. TPF resursi atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas pieejami budžeta saistībām laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, ir 11 270 459 000 EUR pašreizējās cenās, kurus attiecīgā gadījumā var palielināt ar papildu resursiem, kas piešķirti Savienības budžetā, un ar citiem resursiem saskaņā ar piemērojamo pamataktu.

2. TPF resursi atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas pieejami budžeta saistībām laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, ir 25 358 532 750 EUR 2018. gada cenās (“pamatsumma”), un tos neiegūst, pārvietojot līdzekļus no citiem fondiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) …/… [jaunā KNR] . Pamatsummu attiecīgā gadījumā var palielināt ar papildu resursiem, kas piešķirti Savienības budžetā, un ar citiem resursiem saskaņā ar piemērojamo pamataktu.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

3.a pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. punktā minētās summas gada sadalījumu pa dalībvalstīm iekļauj 3. panta 3. punktā minētajā Komisijas lēmumā saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.	3. Pēc dalībvalsts pieprasījuma šā panta 1. punkta pirmajā daļā minēto summu dara pieejamu arī 2025.–2027. gadam. Par katru periodu šā panta 1. punktā minētās summas atbilstošos gada sadalījumus pa dalībvalstīm iekļauj 3. panta 3. punktā minētajā Komisijas lēmumā saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

3. b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. b pants Zaļais atlīdzības mehānisms No 3. panta 2. punkta pirmajā daļā un 3.a panta 1. punkta pirmajā daļā minēto summu kopsummas 18 % piešķir atbilstoši ātrumam, ar kādu dalībvalstis samazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, sadalot atbilstoši valstu jaunākajam vidējam NKI.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

3. c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c pants Īpaši piešķīrumi tālākajiem reģioniem un salām No 3. panta 2. punkta pirmajā daļā un 3.a panta 1. punkta pirmajā daļā minēto summu kopsummas 1 % ir īpašs piešķīrums salām un 1 % ir īpašs piešķīrums tālākajiem reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā, un to sniedz attiecīgajām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

3.d pants (jauns

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.d pants Piekļuve TPF TPF līdzekļi ir pieejami ar nosacījumu, ka ir pieņemts valsts mērķis, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Komisija samazina līdz 50 % piešķīrumus tām dalībvalstīm, kuras vēl nav apņēmušās sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķi, bet atlikušie 50 % šīm dalībvalstīm būs pieejami, tiklīdz minētais mērķis būs pieņemts.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	ienesīgas investīcijas MVU, tostarp jaunuzņēmumos, kas veicina ekonomikas diversifikāciju un pārkārtošanu;

a)	ienesīgas un ilgtspējīgas investīcijas mikrouzņēmumos un MVU, tostarp jaunuzņēmumos un ilgtspējīgā tūrismā , kas veicina darbvietu radīšanu, modernizāciju, ekonomikas diversifikāciju un pārkārtošanu;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	investīcijas jaunu uzņēmumu izveidē, tostarp izmantojot uzņēmumu inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus;

b)	investīcijas jaunu uzņēmumu izveidē un esošo uzņēmumu attīstīšanā , tostarp izmantojot uzņēmumu inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus , kas veicina darbvietu radīšanu ;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	investīcijas sociālajās infrastruktūrās, kas veicina darbvietu radīšanu un ekonomikas diversifikāciju;

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās un progresīvu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

c)	investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās , cita starpā tajās, ko veic universitātes un publiskās pētniecības iestādes, un progresīvu un laišanai tirgū gatavu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras enerģijas tehnoloģiju un infrastruktūru izstrādē , siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos;

investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras enerģijas tehnoloģiju un infrastruktūru izvēršanā un tās sistēmās , siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, energoefektivitātē , enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijās un ilgtspējīgos atjaunojamos energoresursos , ja ar to tiek veicināta darbvietu radīšana un ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšana būtiskā mērogā ;

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da)	investīcijas viedā un ilgtspējīgā mobilitātē un videi nekaitīga transporta infrastruktūrā;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

db)	investīcijas projektos, kas vērsti pret enerģētisko nabadzību, jo īpaši sociālajos mājokļos, un veicina energoefektivitāti, klimatneitrālu pieeju un mazemisiju centralizēto siltumapgādi visvairāk skartajos reģionos;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	investīcijas digitalizācijā un digitālajā savienojamībā;

e)	investīcijas digitalizācijā , digitālajā inovācijā un digitālajā savienojamībā , tostarp digitālajā un precīzajā lauksaimniecībā ;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	investīcijas teritoriju atjaunošanā un teritoriju piesārņojuma likvidēšanā, zemes atjaunošanā un pārprofilēšanas projektos;

f)	investīcijas zaļajā infrastruktūrā, kā arī teritoriju atjaunošanā un teritoriju piesārņojuma likvidēšanā, degradētu teritoriju un pārprofilēšanas projektos , ja nevar piemērot principu “piesārņotājs maksā” ;

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, tostarp, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

(g)	investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga)	sociālo un vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu radīšanu un attīstīšanu;

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

gb)	investīcijas kultūrā, izglītībā un kopienas veidošanā, tostarp materiālā un nemateriālā kalnrūpniecības mantojuma un kopienu centru valorizācijā;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)	darba ņēmēju prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu;

h)	darba ņēmēju un darba meklētāju prasmju pilnveidi, pārkvalificēšanu un apmācību ;

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem;

i)	palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem , atbalstu aktīvām vecumdienām un ienākumu atbalstu laikā, kad darba ņēmēji pāriet citā darbā ;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –1. daļa – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)	darba meklētāju aktīvu iekļaušanu;

j)	darba meklētāju , jo īpaši sieviešu, personu ar invaliditāti un neaizsargātu grupu, aktīvu iekļaušanu;

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts –2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu , TPF var atbalstīt ienesīgas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ar nosacījumu, ka šāds investīcijas ir apstiprinātas kā daļa no taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, pamatojoties uz 7. panta 2. punkta h) apakšpunktā prasīto informāciju. Šādas investīcijas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās vajadzīgas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanai.

Turklāt mazāk attīstītajos un pārejas reģionos, kā izklāstīts Regulas Nr. …/… [jaunā KNR] 102. panta 2. punktā , TPF var atbalstīt ienesīgas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ar nosacījumu, ka šādas investīcijas ir apstiprinātas kā daļa no taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, pamatojoties uz 7. panta 2. punkta h) apakšpunktā prasīto informāciju. Šādas investīcijas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās vajadzīgas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanai , lai radītu jaunas darbvietas, un ja tajās ir ievēroti sociālie mērķi attiecībā uz darbvietu radīšanu, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu atalgojumu un vides mērķi, un ja tās sekmē pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, neatbalstot pārvietošanu, saskaņā ar Regulas Nr. …/… [jaunā KNR] 60. panta 1. punktu .

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

TPF var atbalstīt arī investīcijas, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, ar nosacījumu, ka šādas investīcijas ir apstiprinātas kā daļa no taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, pamatojoties uz 7. panta 2. punkta i) apakšpunktā prasīto informāciju. Šādas investīcijas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās vajadzīgas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanai.

TPF var atbalstīt arī investīcijas, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, ar nosacījumu, ka šādas investīcijas ir apstiprinātas kā daļa no taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, pamatojoties uz šīs regulas 7. panta 2. punkta i) apakšpunktā prasīto informāciju , un ka tās atbilst pārējiem nosacījumiem, kas izklāstīti šā punkta otrajā daļā . Šādas investīcijas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās vajadzīgas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanai.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	grūtībās nonākušus uzņēmumus, kuru definīcija sniegta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (16) 2. panta 18. punktā;

c)	grūtībās nonākušus uzņēmumus, kuru definīcija sniegta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (16) 2. panta 18. punktā, izņemot gadījumos, kad grūtības izriet no enerģētikas pārkārtošanas procesa, vai tad, ja grūtības sākās pēc 2020. gada 15. februāra un izriet no Covid-19 krīzes ;

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu;

d)	investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu;

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli.

e)	investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kur konkurences apstākļos tirgus patērētājiem sniedz līdzvērtīgus risinājumus;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea)	investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, kuras ietver darbvietu un ražošanas procesu pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu vai uz kādu trešo valsti;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

eb)	darbības NUTS 2 reģionā, kur ir ieplānots programmas darbības laikā atvērt jaunas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauku vai atkārtoti atvērt tādas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauku, kuru ekspluatācija uz laiku ir pārtraukta.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no šīs regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta, attiecībā uz reģioniem, kas lielā mērā ir atkarīgi no ogļu, lignīta, degslānekļa vai kūdras ieguves un sadedzināšanas, Komisija var apstiprināt taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas ietver investīcijas darbībās, kuras saistītas ar dabasgāzi, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir kvalificējamas kā vides ziņā ilgtspējīgas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 (16a) 3. pantu un atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)	tās tiek izmantotas kā pārejas tehnoloģija, aizstājot ogles, lignītu, kūdru vai degslānekli;

b)	ietilpst ilgtspējīgas pieejamības robežās vai ir savietojamas ar tīrā ūdeņraža, biogāzes un biometāna izmantošanu;

c)	veicina Savienības vides mērķu sasniegšanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, paātrinot ogļu, lignīta, kūdras vai degslānekļa pilnīgu izņemšanu no aprites;

d)	ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu un palielina energoefektivitāti;

e)	palīdz novērst enerģētisko nabadzību;

f)	nekavē atjaunojamo enerģijas avotu attīstību attiecīgajās teritorijās un ir saderīgas un sinerģijā ar atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu nākotnē.

Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var arī apstiprināt investīcijas neatbilstīgās darbībās saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu, ja tās atbilst visiem pārējiem šā punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem un ja dalībvalsts var taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā pamatot nepieciešamību atbalstīt minētās darbības un uzskatāmi apliecina šo darbību saskaņotību ar Savienības enerģētikas un klimata mērķiem un tiesību aktiem, kā arī ar savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts –1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

TPF resursus plāno to reģionu kategorijām, kuros atrodas attiecīgās teritorijas, pamatojoties uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 7. pantu un kurus Komisija apstiprinājusi kā daļu no programmas vai programmas grozījuma. Plānotie resursi izteikti vienas vai vairāku īpašu programmu vai vienas vai vairāku programmas prioritāšu veidā.

TPF resursus plāno to reģionu kategorijām, kuros atrodas attiecīgās teritorijas vai tiek veikta saimnieciskā darbība , pamatojoties uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 7. pantu un kurus Komisija apstiprinājusi kā daļu no programmas vai programmas grozījuma. Plānotie resursi izteikti vienas vai vairāku īpašu programmu vai vienas vai vairāku programmas prioritāšu veidā.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts –2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija apstiprina programmu tikai tad, ja attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļauts to teritoriju noteikšana , kuras pārkārtošanās process skar vissmagāk, ir pienācīgi pamatota, un attiecīgais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns atbilst attiecīgās dalībvalsts nacionālajam enerģētikas un klimata plānam.

Komisija — ja vien tā nav pienācīgi pamatojusi apstiprinājuma nesniegšanu — apstiprina programmu, kurā ir pienācīgi identificētas tās attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļautās teritorijas , kuras pārkārtošanās process skar vissmagāk, un attiecīgais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns atbilst attiecīgās dalībvalsts nacionālajam enerģētikas un klimata plānam , mērķim sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, tās starpposma pasākumiem līdz 2030. gadam un Eiropas Sociālo tiesību pīlāram .

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. TPF prioritāte vai prioritātes ietver TPF resursus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no TPF piešķīruma dalībvalstīm, un resursus, kas pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [21.a] pantu. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, ir vismaz pusotru reizi lielāki par atbalsta summu, kas no TPF piešķirta šai prioritātei , izņemot 3.a panta 1. punktā minētos resursus, bet tie nav vairāk kā trīs reizes lielāki par minēto summu .

2. TPF prioritāte vai prioritātes ietver TPF resursus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no TPF piešķīruma dalībvalstīm . Minētos resursus var papildināt ar resursiem , kas brīvprātīgi pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [21.a pantu]. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, ko pārvieto uz TPF prioritāti , nepārsniedz vairāk kā pusotru reizi atbalsta summu, kas no TPF piešķirta šai prioritātei. No ERAF un ESF+ pārvietotie resursi saglabā savus sākotnējos mērķus un tiek iekļauti ERAF un ESF+ tematiskās koncentrācijas līmeņos .

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a TPF ir paredzēts visneaizsargātākajām kopienām katrā reģionā, un tāpēc atbalsttiesīgiem projektiem, ko finansē no TPF un kas veicina 2. pantā minētā konkrētā mērķa sasniegšanu, piešķir līdzfinansējumu līdz pat 85 % apmērā no attiecīgajām izmaksām.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis kopā ar skarto teritoriju attiecīgajām iestādēm sagatavo vienu vai vairākus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas attiecas uz vienu vai vairākām statistiski teritoriālo vienību kopējās klasifikācijas 3. līmenim (“NUTS 3. līmeņa reģioni”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003, kas grozīta ar Komisijas Regulu ( EK ) Nr. 868/2014 (17), atbilstošu skarto teritoriju vai tās daļu saskaņā ar II pielikumā paredzēto veidni. Šīm ir jābūt teritorijām, kuras skartas vissmagāk, pamatojoties uz ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada pārkārtošanās, jo īpaši attiecībā uz paredzamo darbvietu zudumu fosilā kurināmā ražošanas nozarē un to rūpniecisko objektu ražošanas procesu pārveidošanu, kuros ir visaugstākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte.

1. Dalībvalstis kopā ar skarto teritoriju attiecīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm un atbilstīgi partnerības principam, kas noteikts Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantā, un vajadzības gadījumā izmantojot EIB un EIF palīdzību, sagatavo vienu vai vairākus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas attiecas uz vienu vai vairākām skartajām teritorijām, kas atbilst statistiski teritoriālo vienību kopējās klasifikācijas 3. līmenim (“NUTS 3. līmeņa reģioni”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003, kas grozīta ar Komisijas Regulu ( ES ) 2016/2066 (17), vai to daļām saskaņā ar II pielikumā paredzēto veidni. Šīm ir jābūt teritorijām, kuras skartas vissmagāk, pamatojoties uz ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada pārkārtošanās, jo īpaši attiecībā uz paredzamo darbvietu zudumu fosilā kurināmā ražošanas un izmantošanas nozarēs un to rūpniecisko objektu ražošanas procesu pārveidošanu, kuros ir visaugstākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	aprakstu par valsts līmeņa pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, tostarp galveno pārkārtošanās pasākumu hronoloģisku pārskatu , kas atbilst nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) visjaunākajai redakcijai;

a)	aprakstu par valsts līmeņa pārkārtošanos uz Savienības 2030. gada mērķu sasniegšanu klimata jomā un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam , tostarp galveno pārkārtošanās pasākumu grafiku , kas atbilst nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) visjaunākajai redakcijai;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	pamatojumu teritoriju noteikšanai par teritorijām, kuras vissmagāk skar a) apakšpunktā minētais pārkārtošanās process un kurām saskaņā ar 1. punktu jāsniedz TPF atbalsts;

b)	pamatojumu teritoriju noteikšanai par teritorijām, kuras vissmagāk skar a) apakšpunktā minētais pārkārtošanās process un kurām saskaņā ar 1. punktu jāsniedz TPF atbalsts , ietverot tādus rādītājus kā bezdarba līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās rādītājs ;

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

novērtējumu par pārkārtošanās grūtībām, kādas ir vissmagāk skartajās teritorijās, tostarp par sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, nosakot iespējamo skarto darbvietu skaitu un darbvietu zudumu, attīstības vajadzības un mērķus , kas jāsasniedz līdz 2030. gadam saistībā ar tādu darbību, kurās ir augsta siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, pārkārtošanu vai izbeigšanu šajās teritorijās;

ietekmes novērtējumu par pārkārtošanās grūtībām, kādas ir vissmagāk skartajās teritorijās, tostarp par sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, nosakot iespējamo skarto darbvietu skaitu un darbvietu zudumu, iespējamo ietekmi uz valsts ieņēmumiem, attīstības vajadzības un mērķus saistībā ar tādu darbību, kurās ir augsta siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, pārkārtošanu vai izbeigšanu šajās teritorijās , un problēmas saistībā ar enerģētisko nabadzību ;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	aprakstu par TPF atbalsta paredzamo devumu, risinot sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku;

d)	aprakstu par TPF atbalsta paredzamo devumu, risinot sociālo, demogrāfisko, ekonomisko , veselības un vidisko ietekmi, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	novērtējumu par tā saskaņotību ar citām valsts, reģionālām vai teritoriālām stratēģijām un plāniem;

e)	attiecīgā gadījumā novērtējumu par tā saskaņotību ar citām valsts, reģionālām vai teritoriālām stratēģijām un plāniem;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja atbalstu sniedz ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, šādu darbību un uzņēmumu izsmeļošu sarakstu un pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīcijas nebūs, paredzamais darbvietu zudums būtu lielāks nekā paredzamo jauno darbvietu skaits;

ja atbalstu sniedz ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, šādu darbību un uzņēmumu indikatīvu sarakstu un pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīcijas nebūs, paredzamais darbvietu zudums būtu lielāks nekā paredzamo jauno darbvietu skaits;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6.] pantu iesaista attiecīgos partnerus.	3. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6.] pantu iesaista attiecīgos partnerus un attiecīgā gadījumā EIB un EIF .

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izlaides rādītāju sākuma vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķrādītāji un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi. Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi programmas grozījuma pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [14.panta 2. punktu], mērķus nepārskata.	2. Izlaides rādītāju sākuma vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķrādītāji un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Komisija, pamatojoties uz programmas galīgā veikuma ziņojuma izskatīšanu, secina, ka nav sasniegti vismaz 65 % no mērķiem, kas izvirzīti vienam vai vairākiem TPF resursu izlaides vai rezultātu rādītājiem, tā var veikt finanšu korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [98.] pantu, samazinot TPF atbalstu attiecīgajai prioritātei proporcionāli veikumam .	Pamatojoties uz programmas galīgo snieguma ziņojumu, Komisija var veikt finanšu korekcijas saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā KNR].

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis izmanto pārejas periodu līdz … [viens gads no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanai un pieņemšanai. Minētajā pārejas periodā visas dalībvalstis ir pilnībā tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu, un Komisija, apsverot lēmumu par finansējuma atcelšanu vai zaudēšanu, šo periodu neņem vērā.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

10.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.b pants

Pārskatīšana

Komisija vēlākais līdz nākamās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtēšanas beigām novērtē TPF īstenošanu un izvērtē to, vai ir lietderīgi grozīt tā darbības jomu, lai ņemtu vērā iespējamas izmaiņas Regulā 2020/… [Taksonomijas regula], Savienības mērķus klimata jomā, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852, un ilgtspējīga finansējuma rīcības plāna īstenošanas attīstību. Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0135/2020).

(11) COM(2019)0640, 11.12.2019.

(12) COM(2020)0021, 14.1.2020.

(11) COM(2019)0640, 11.12.2019.

(12) COM(2020)0021, 14.1.2020.

(13) Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, COM(2018)0773.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(16) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(16a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/317

P9_TA(2020)0225

Konstatēšana, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835 – 2017/0360R(NLE))

(2021/C 385/33)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2017)0835),

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 2. pantu un 7. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās protokolus,

—	ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskos cilvēktiesību līgumus, piemēram, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

—	ņemot vērā 2004. gada 20. aprīļa normatīvo rezolūciju par Komisijas paziņojumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu — Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2003. gada 15. oktobra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu — Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (3),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par stāvokli Polijā (4),

—	ņemot vērā 2016. gada 14. septembra rezolūciju par nesenajiem notikumiem Polijā un to ietekmi uz pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (5),

—	ņemot vērā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā (6),

—	ņemot vērā, ka Komisija 2016. gada janvārī sāka strukturēto dialogu saskaņā ar tiesiskuma mehānismu,

—	ņemot vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2016/1374 (2016. gada 27. jūlijs) par tiesiskumu Polijā (7),

—	ņemot vēra Komisijas Ieteikumu (ES) 2017/146 (2016. gada 21. decembris) par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumu (ES) 2016/1374 (8),

—	ņemot vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2017/1520 (2017. gada 26. jūlijs) par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumus (ES) 2016/1374 un (ES) 2017/146 (9),

—	ņemot vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/103 (2017. gada 20. decembris) par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Komisijas Ieteikumus (ES) 2016/1374, (ES) 2017/146 un (ES) 2017/1520 (10),

—	ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā (11),

—	ņemot vērā 2019. gada 14. novembra rezolūciju par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā (12),

—	ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par publisku diskrimināciju un naida runu, kas vērstas pret LGBTI personām, tostarp no LGBTI brīvas zonas (13),

—	ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā (14),

—	ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā (15),

—	ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju (16),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (17),

—	ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (18),

—	ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (19),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai (20),

—	ņemot vērā 2019. gada 4. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (21),

—	ņemot vērā 2019. gada 17. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības” (22),

—

ņemot vērā četras Komisijas sāktās pārkāpuma procedūras pret Poliju, kuras saistītas ar Polijas tiesu sistēmas reformu un no kurām divās pirmajās Tiesa ir pasludinājusi spriedumus (23), konstatēdama Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktā efektīvas tiesiskās aizsardzības principa pārkāpumus, bet divas pārējās procedūras vēl turpinās,

—	ņemot vērā trīs Polijas uzklausīšanas 2018. gadā Vispārējo lietu padomē saskaņā ar LES 7. panta 1. punktā paredzēto procedūru,

—

ņemot vērā darba brauciena ziņojumu, kas sagatavots 2018. gada 3. decembrī pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Varšavas apmeklējuma no 2018. gada 19. septembra līdz 21. septembrim, un uzklausīšanas par stāvokli tiesiskuma jomā Polijā, kas notika minētajā komitejā 2018. gada 20. novembrī un 2020. gada 23. aprīlī,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai gada ziņojumus,

—	ņemot vērā PVO 2018. gada ieteikumus par pusaudžu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām,

—	ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 24. jūlija spriedumu lietā Al Nashiri pret Poliju (pieteikums Nr. 28761/11),

—	ņemot vērā Reglamenta 89. pantu un 105. panta 5. punktu,

—	ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas starpposma ziņojumu (A9-0138/2020),

tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp pie minoritātēm piederošo personu tiesības, un kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, atspoguļotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un iekļautas starptautiskajos cilvēktiesību līgumos;

tā kā pretstatā Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantam Līguma par Eiropas Savienību 7. panta tvērums neattiecas tikai uz jomām, uz kurām attiecas Savienības tiesības, kā norādīts Komisijas 2003. gada 15. oktobra paziņojumā, un tā kā tāpēc Savienība var novērtēt, vai ir droša varbūtība, ka varētu būt nopietni pārkāptas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētās kopīgās vērtības, ne vien tad, kad noticis pārkāpums šajā ierobežotajā jomā, bet arī tad, ja pārkāpums noticis jomā, kurā dalībvalstis darbojas autonomi;

C.	tā kā droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētās vērtības, ne tikai skar konkrēto dalībvalsti, kurā šī varbūtība īstenojas, bet negatīvi ietekmē arī pārējās dalībvalstis, dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un Savienības pašu būtību,

D.	tā kā dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu ir brīvi un brīvprātīgi apņēmušās ievērot tā 2. pantā minētās kopīgās vērtības,

norāda, ka Parlamenta bažas attiecas uz šādiem jautājumiem:

—	likumdošanas sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība,

—	tiesu varas neatkarība un tiesnešu tiesības,

—	pamattiesību aizsardzība;

vēlreiz pauž vairākās rezolūcijās par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā pausto nostāju, ka šajā rezolūcijā minētie fakti un tendences kopumā rada sistēmisku apdraudējumu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā minētajām vērtībām un drošu varbūtību, ka šīs vērtības varētu tikt nopietni pārkāptas;

pauž dziļas bažas par to, ka, neraugoties uz trim Padomes rīkotajām uzklausīšanām ar Polijas iestāžu dalību, vairākkārtējām viedokļu apmaiņām Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā Polijas iestāžu klātbūtnē, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes satraucošiem ziņojumiem un četrām Komisijas sāktām pārkāpuma procedūrām, stāvoklis tiesiskuma jomā Polijā ne tikai nav risināts, bet kopš LES 7. panta 1. punktā minētās procedūras iedarbināšanas ir ievērojami pasliktinājies; uzskata, ka saskaņā ar LES 7. panta 1. punktā minēto procedūru notiekošās diskusijas Padomē nav bijušas nedz regulāras, nedz strukturētas un tajās nav nedz pietiekami risināti būtiskie jautājumi, uz kuru pamata sākta procedūra, nedz adekvāti apzināta Polijas valdības rīcības ietekme uz LES 2. pantā minētajām vērtībām;

norāda, ka Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatotais priekšlikums saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu par tiesiskumu Polijā — priekšlikums Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (24), — ir ar ierobežotu tvērumu, proti, tas attiecas uz stāvokli tiesiskuma jomā Polijā šaurā tiesu varas neatkarības nozīmē; uzskata, ka pamatotā priekšlikuma tvērums ir steidzami jāpaplašina, iekļaujot drošu varbūtību, ka varētu tikt nopietni pārkāptas citas Savienības pamatvērtības, īpaši demokrātija un cilvēktiesību ievērošana;

uzskata, ka jaunākās norises notiekošajās uzklausīšanās saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu vēlreiz apliecina, ka nekavējoties jāizveido papildinošs un preventīvs Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisms, kā Parlaments ierosinājis 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā;

atkārto savu nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, tostarp vajadzību aizsargāt saņēmēju tiesības, un aicina Padomi pēc iespējas ātri sākt iestāžu sarunas;

atkārto savu nostāju attiecībā uz budžetu, kas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiks piešķirts jaunajai programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, un aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka adekvāts finansējums tiek piešķirts valsts un vietēja līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai dalībvalstīs, tostarp Polijā, palielinātu vietējo atbalstu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām;

Likumdošanas sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība Polijā

Polijas parlamenta konstitucionālās pārskatīšanas pilnvaru izmantojums

nosoda to, ka Polijas Parlaments, pieņemdams 2015. gada 22. decembra Likumu, ar ko groza Likumu par Konstitucionālo tiesu (25), un 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu (26), ir uzņēmies konstitucionālas pārskatīšanas pilnvaras, kādas tam nebija kā parastai likumdošanas iestādei, kā konstatējusi Konstitucionālā tiesa 2016. gada 9. marta (27), 11. augusta (28) un 7. novembra (29) spriedumos (30);

turklāt pauž nožēlu par to, ka laikā, kad vairs nevar faktiski garantēt tiesību aktu neatkarīgu konstitucionālo pārskatīšanu, Polijas parlaments ir pieņēmis daudzus īpaši sensitīvus tiesību aktus, piemēram, 2015. gada 30. decembra Likumu, ar ko groza Civildienesta likumu un dažus citus likumus (31), 2016. gada 15. janvāra Likumu, ar ko groza Likumu par policiju un dažus citus likumus (32), 2016. gada 28. janvāra Likumu par prokuratūru (33) un 2016. gada 28. janvāra Likumu par noteikumiem, ar kuriem īsteno Likumu par prokuratūru (34), 2016. gada 18. marta Likumu, ar ko groza Likumu par ombudu un dažus citus likumus (35), 2016. gada 22. jūnija Likumu par Nacionālo plašsaziņas līdzekļu padomi (36), 2016. gada 10. jūnija Likumu par terorisma apkarošanu (37) un vairākus citus likumus, ar kuriem tiek fundamentāli reorganizēta tiesu sistēma (38);

Paātrinātu likumdošanas procedūru izmantošana

10.

pauž nožēlu par to, ka Polijas parlaments bieži izmanto paātrinātas likumdošanas procedūras, lai bez jēgpilnas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp tieslietu aprindām, pieņemtu izšķirīgi svarīgus tiesību aktus, ar kuriem tiek pārveidota tiesu varas organizācija un darbība (39);

Vēlēšanu tiesību akti un vēlēšanu organizācija

11.

pauž bažas par EDSO secinājumu, ka nopietna problēma 2019. gada oktobra parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā bija mediju neobjektivitāte un neiecietīga retorika (40) un ka iespēju visiem kandidātiem brīvi rīkot kampaņu aizēnoja fakts, ka augsta ranga amatpersonas kampaņas vēstījumu izplatīšanai izmantoja publiski finansētus pasākumus; turklāt atzīmē, ka valdošās partijas dominēšana sabiedriskajos medijos vēl vairāk palielināja tās priekšrocības (41); pauž nožēlu par to, ka naidīgums, draudi medijiem, neiecietīga retorika un nepareiza valsts resursu lietošana kaitēja Polijas prezidenta vēlēšanu norisei 2020. gada jūnijā un jūlijā (42);

12.

pauž bažas par to, ka vēlēšanu validitātes izvērtēšana un ar vēlēšanām saistītu strīdu izskatīšana ir uzticēta Augstākās tiesas jaunajai Ārkārtas kontroles un publisko lietu palātai (turpmāk “Ārkārtas palāta”), kuras sastāvā pārsvarā ir jaunās Valsts tiesu padomes izvirzītas personas un kura Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk “Tiesa”) skatījumā varētu nekvalificēties kā neatkarīga tiesa; atzīmē, ka tas rada nopietnas bažas par varas dalīšanu un demokrātijas darbību Polijā, ar vēlēšanām saistītu strīdu izskatīšanu tiesā padarot īpaši neaizsargātu pret politisku ietekmi un paverot ceļu uz juridisko nenoteiktību par šādas izskatīšanas validitāti (43);

13.

atzīmē, ka 2002. gada Labas prakses kodeksā vēlēšanu jautājumos (44) Venēcijas komisija sniedz skaidras vadlīnijas par vispārējo vēlēšanu rīkošanu ārkārtas situācijās, tostarp epidēmijas apstākļos; atzīmē, ka, lai gan kodekss paredz ārkārtas balsošanas kārtības iespēju, jebkādus grozījumus, ar ko šādu kārtību ievieš, par atbilstīgiem Eiropas paraugpraksei var uzskatīt tikai tad, “ja ir garantēts vēlēšanu brīvības princips”; uzskata, ka grozījumi 2020. gada 10. maijā plānoto prezidenta vēlēšanu sistēmā tādi nav, jo varēja liegt vēlēšanām noritēt taisnīgi, aizklāti un vienlīdzīgi, kā arī pilnīgi atbilstīgi tiesībām uz privātumu (45) un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (46); turklāt atzīmē, ka minētie grozījumi ir pretrunā Polijas Konstitucionālās tiesas judikatūrai, kas veidojusies, kad konstitucionālā pārskatīšana vēl bija efektīva, un kas paredzēja, ka 6 mēnešos pirms vēlēšanām vēlēšanu kodeksu grozīt nevar; ar bažām atzīmē, ka prezidenta vēlēšanu atlikšana tika izziņota tikai 4 dienas pirms plānotā datuma;

Tiesu un citu iestāžu neatkarība un tiesnešu tiesības Polijā

Tiesu sistēmas reforma — vispārīgi apsvērumi

14.

atzīst, ka, lai gan tiesu sistēmas organizācija ir valsts kompetencē, Tiesa ir vairākkārt noteikusi, ka dalībvalstīm, izmantojot šo kompetenci, ir jāievēro Savienības tiesībās paredzētie pienākumi; atkārto, ka valsts tiesneši ir arī Eiropas tiesneši, kas piemēro Savienības tiesības, līdz ar to viņu neatkarība ir svarīga visai Savienībai, tostarp Tiesai, kurai jāpanāk tiesiskuma ievērošana, kā paredzēts LES 19. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 47. pantā, Savienības tiesību piemērošanas jomā; aicina Polijas iestādes ievērot un saglabāt Polijas tiesu neatkarību;

Konstitucionālās tiesas sastāvs un darbība

15.

atgādina, ka 2015. gada 22. decembrī un 2016. gada 22. jūlijā pieņemtie likumi par Konstitucionālo tiesu, kā arī 2016. gada nogalē pieņemtā trīs likumu pakete (47) smagi skāra Konstitucionālās tiesas neatkarību un leģitimitāti un ka 2015. gada 22. decembra un 2016. gada 22. jūlija likumus Konstitucionālā tiesa attiecīgi 2016. gada 9. martā un 2016. gada 11. augustā atzina par nekonstitucionāliem; atgādina, ka tajā laikā Polijas iestādes šos spriedumus nepublicēja un neizpildīja; pauž dziļu nožēlu par to, ka Polijā kopš minēto leģislatīvo izmaiņu stāšanās spēkā vairs nav iespējams efektīvi garantēt Polijas tiesību aktu konstitucionalitāti (48); aicina Komisiju apsvērt iespēju sākt pārkāpuma procedūru sakarā ar tiesību aktiem par Konstitucionālo tiesu, tās nelikumīgo sastāvu un lomu, ko tā pildīja, liegdama panākt atbilstību Tiesas 2019. gada 19. novembra prejudiciālajam nolēmumam (49);

Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās, iecelšanas un disciplinārais režīms

16.

atgādina, ka Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja (turpmāk “pirmais priekšsēdētājs”) amata kandidāta izvirzīšanas metodes izmaiņas 2017. gadā Augstākās tiesas locekļu dalību atlases procedūrā faktiski padarīja par bezjēdzīgu; nosoda to, ka 2019. gada 20. decembra Likums, ar ko groza Vispārējo tiesu organizācijas likumu, Likumu par Augstāko tiesu un dažus citus likumus (50) (“2019. gada 20. decembra likums”) vēl vairāk samazina tiesnešu iespēju piedalīties Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja atlases procesā, ieviešot Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāja (turpmāk “pirmā priekšsēdētāja amata izpildītājs”) vietu un nosakot, ka to ieceļ Polijas Republikas prezidents, kā arī trešās kārtas kvorumu samazinot uz tikai 32 no 125 tiesnešiem, tādējādi faktiski atsakoties no Polijas konstitūcijas 183. panta 3. punktā noteiktā varas dalīšanas modeļa starp Polijas Republikas prezidentu un tieslietu aprindām (51);

17.

ar bažām norāda uz pārkāpumiem, kas saistīti ar pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāja izvirzīšanu un viņa turpmāko darbību; ir ļoti nobažījies par to, ka pirmā priekšsēdētāja amata kandidātu ievēlēšanas process neatbilda Polijas Konstitūcijas 183. pantam un Augstākās tiesas reglamentam un bija pretrunā Augstākās tiesas tiesnešu plēnuma (turpmāk “plēnums”) apspriežu pamatstandartiem; ar nožēlu atzīmē, ka šaubas par plēnumā rīkoto vēlēšanu procesa validitāti, kā arī par pirmā priekšsēdētāja amata izpildītāju objektivitāti un neatkarību vēlēšanu procesa gaitā var vēl vairāk apdraudēt varas dalījumu un Polijas Republikas prezidenta 2020. gada 25. maijā izvirzītā jaunā pirmā priekšsēdētāja leģitimitāti, kā arī varētu likt apšaubīt Augstākās tiesas neatkarību; atgādina, ka Polijas Republikas prezidents līdzīgi pārkāpa likumu, izvirzīdams Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju;

18.

tāpat kā Komisija, ir nobažījies par to, ka Polijas Republikas prezidenta (un dažos gadījumos arī tieslietu ministra) pilnvaras ietekmēt disciplinārlietas pret Augstākās tiesas tiesnešiem, ieceļot par disciplinārlietām atbildīgo amatpersonu, kura izmeklēs lietu, un tādējādi izslēdzot par disciplinārlietām atbildīgo Augstākās tiesas amatpersonu no notiekošas lietas izskatīšanas, raisa bažas par varas dalīšanas principu un var ietekmēt tiesu varas neatkarību (52);

19.

atgādina, ka Tiesa pēc tam, kad tā iepriekš ar 2018. gada 17. decembra rīkojumu (53) bija apmierinājusi Komisijas lūgumu par pagaidu noregulējumu šajā jautājumā, 2019. gada 24. jūnija spriedumā (54) atzina, ka pensionēšanās vecuma samazināšana Augstākās tiesas tiesnešiem, kas pilda amata pienākumus, ir pretrunā Savienības tiesībām un pārkāpj tiesnešu neatceļamības un līdz ar to tiesu neatkarības principu; atzīmē, ka Polijas iestādes pieņēma 2018. gada 21. novembra Likumu, ar ko groza Likumu par Augstāko tiesu (55), lai izpildītu minēto Tiesas rīkojumu, un tas līdz šim ir vienīgais gadījums, kad tās sakarā ar Tiesas lēmumu ir atcēlušas tiesu sistēmas satvara izmaiņas;

Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas un Ārkārtas palātas sastāvs un darbība

20.

atgādina, ka 2018. gadā tika izveidotas divas jaunas Augstākās tiesas palātas, proti, Disciplinārlietu palāta un Ārkārtas palāta, kuru sastāvā bija jaunās Valsts tiesu padomes izraudzīti jauniecelti tiesneši un kurām tika piešķirtas īpašas pilnvaras, tostarp Ārkārtas palātai — pilnvaras ārkārtas pārskatīšanas kārtībā atcelt zemākas instances tiesu vai pašas Augstākās tiesas pieņemtos galīgos spriedumus, bet Disciplinārlietu palātai — pilnvaras izskatīt disciplinārlietas pret citiem Augstākās tiesas un vispārējo tiesu tiesnešiem, t. i., faktiski tika izveidota “Augstākā tiesa Augstākajā tiesā” (56);

21.

atgādina, ka Tiesa 2019. gada 19. novembra spriedumā, (57) atbildot uz Augstākās tiesas Darba un sociālā nodrošinājuma lietu palātas (turpmāk “Darba palāta”) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātu, nolēma, ka valsts tiesām ir pienākums nepiemērot valsts tiesību normas, ar kurām kompetence izskatīt strīdus, kas attiecas uz Savienības tiesību piemērošanu, ir piešķirta struktūrai, kura neatbilst neatkarības un objektivitātes prasībām;

22.

atzīmē, ka vēlāk iesniedzējtiesa (Augstākās tiesas Darba palāta) 2019. gada 5. decembra spriedumā (58) secināja, ka Disciplinārlietu palāta neatbilst prasībām par neatkarīgu un objektīvu tiesu Polijas un Savienības tiesību izpratnē, un ka Augstākā tiesa (Civillietu, Krimināllietu un Darba palātas) 2020. gada 23. janvārī pieņēma (59) rezolūciju, kurā atgādināts, ka Disciplinārlietu palāta tās neatkarības trūkuma dēļ nav tiesa, tāpēc tās lēmumus nevar uzskatīt par pienācīgi ieceltas tiesas pieņemtiem spriedumiem; ar lielām bažām atzīmē, ka Polijas iestādes ir paziņojušas, ka, ciktāl runa ir par Disciplinārlietu palātas un Valsts tiesu padomes pastāvīgo darbību, šiem lēmumiem nav juridiskas nozīmes un ka Konstitucionālā tiesa Augstākās tiesas rezolūciju 2020. gada 20. aprīlī pasludināja par nekonstitucionālu (60), radot Polijā bīstamu tiesu varas dualitāti atklātā pretrunā Savienības tiesību pārākumam un it sevišķi LES 19. panta 1. punktam Tiesas interpretācijā, proti, tādējādi tiek liegta Tiesas 2019. gada 19. novembra sprieduma efektivitāte (61) un Polijas tiesām tiek liegts to piemērot (62);

23.

atzīmē Tiesas 2020. gada 8. aprīļa rīkojumu (63), ar ko Polijai uzdots nekavējoties apturēt valsts tiesību normas par Disciplinārlietu palātas pilnvarām piemērošanu, un aicina Polijas iestādes rīkojumu nekavējoties izpildīt; aicina Polijas iestādes pilnībā ievērot šo rīkojumu un aicina Komisiju iesniegt Tiesai papildu lūgumu pastāvīgas neatbilstības gadījumā piespriest soda naudu; aicina Komisiju steidzami sākt pārkāpuma procedūru sakarā ar valsts tiesību normām par Ārkārtas palātas pilnvarām, jo tās sastāvam ir tādi paši trūkumi kā Disciplinārlietu palātas sastāvam;

Jaunās Valsts tiesu padomes sastāvs un darbība

24.

atgādina, ka tiesu padomes izveidošana ir katras dalībvalsts ziņā, bet, ja šāda padome ir izveidota, tās neatkarība jāgarantē saskaņā ar Eiropas standartiem un dalībvalsts konstitūciju; atgādina, ka pēc tam, kad ar 2017. gada 8. decembra Likumu, ar ko groza Likumu par Valsts tiesu padomi un dažus citus likumus (64), tika reformēta Valsts tiesu padome, kas saskaņā ar Polijas konstitūcijas 186. panta 1. punktu ir struktūra, kuras uzdevums ir sargāt tiesu un tiesnešu neatkarību, Polijas tieslietu aprindas zaudēja pilnvaras deleģēt pārstāvjus Valsts tiesu padomē un līdz ar to ietekmi uz tiesnešu pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā; atgādina, ka pirms minētās reformas 15 no 25 Valsts tiesu padomes locekļiem bija tiesneši, kurus ievēlēja kolēģi, bet kopš 2017. gada reformas šos tiesnešus ievēl Polijas parlaments; pauž dziļu nožēlu par to, ka apvienojumā ar visu saskaņā ar vecajiem noteikumiem iecelto locekļu pilnvaru priekšlaicīgu izbeigšanu 2018. gada sākumā šis pasākums noveda pie tālejošas Valsts tiesu padomes politizācijas (65);

25.

atgādina, ka Augstākā tiesa, izpildot Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā noteiktos kritērijus, 2019. gada 5. decembra spriedumā un 2020. gada 15. janvāra lēmumos (66), kā arī 2020. gada 23. janvāra rezolūcijā konstatēja, ka jaunās Valsts tiesu padomes izšķirošā loma jaunizveidotās Disciplinārlietu palātas tiesnešu atlasē mazina šīs palātas neatkarību un objektivitāti (67); ir nobažījies par juridisko statusu, kāds ir tiesnešiem, kurus iecēlusi vai paaugstinājusi jaunā Valsts tiesu padome tās pašreizējā sastāvā, un par to, kā viņu dalība tiesas lēmumu pieņemšanā varētu ietekmēt tiesvedības validitāti un likumību;

26.

atgādina, ka Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls 2018. gada 17. septembrī apturēja jaunās Valsts tiesu padomes dalību tīklā, jo tā vairs neatbilda prasībām par neatkarību no izpildvaras un likumdevēja, un 2020. gada aprīlī sāka izslēgšanas procedūru (68);

27.

aicina Komisiju sākt pārkāpuma procedūru sakarā ar 2011. gada 12. maija Likumu par Valsts tiesu padomi (69), kas grozīts 2017. gada 8. decembrī, un lūgt Tiesu apturēt jaunās Valsts tiesu padomes darbību, nosakot pagaidu pasākumus;

Noteikumi par vispārējo tiesu organizāciju un vispārējo tiesu priekšsēdētāju iecelšanu un tiesnešu pensionēšanās kārtību

28.

pauž nožēlu par to, ka tieslietu ministrs, kas Polijas sistēmā ir arī ģenerālprokurors, ieguva pilnvaras 6 mēnešu pārejas periodā pēc saviem ieskatiem iecelt un atlaist zemākas instances tiesu priekšsēdētājus un ka 2017.–2018. gadā tieslietu ministrs aizstāja vairāk nekā 150 tiesu priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku; norāda, ka pēc šā perioda beigām tiesu priekšsēdētāju atcelšana palika tieslietu ministra pārziņā un šīs pilnvaras faktiski netiek kontrolētas; turklāt norāda, ka tieslietu ministram ir arī citas “disciplināras” pilnvaras attiecībā pret tiesu priekšsēdētājiem un augstākas instances tiesu priekšsēdētājiem, kam savukārt pašreiz ir lielas administratīvas pilnvaras attiecībā pret zemākas instances tiesu priekšsēdētājiem (70); pauž nožēlu par šo smago triecienu tiesiskumam un tiesu neatkarībai Polijā (71);

29.

pauž nožēlu par to, ka ar 2019. gada 20. decembra likumu, kas stājās spēkā 2020. gada 14. februārī, ir mainīts tiesnešu kopsapulču sastāvs un dažas no šo tiesu pašpārvaldes struktūru pilnvarām ir nodotas tieslietu ministra iecelto tiesu priekšsēdētāju kolēģijām (72);

30.

atgādina, ka 2019. gada 5. novembra spriedumā (73) Tiesa konstatēja, ka 2017. gada 12. jūlija Likuma, ar ko groza Likumu par vispārējo tiesu organizāciju un dažus citus likumus (74), noteikumi, kuri samazina vispārējo tiesu tiesnešu pensionēšanās vecumu, ļaujot tieslietu ministram lemt par viņu aktīvā dienesta pagarināšanu, un kuri nosaka atšķirīgu pensionēšanās vecumu atkarībā no dzimuma, ir pretrunā Savienības tiesībām;

Tiesnešu tiesības un neatkarība, tostarp jaunais tiesnešu disciplinārais režīms

31.

nosoda jaunos noteikumus, kuros paredzēti jauni disciplinārpārkāpumi un sankcijas attiecībā uz tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem, jo šie noteikumi nopietni apdraud tiesu neatkarību (75); nosoda jaunos noteikumus, kas aizliedz tiesnešu politisko darbību, uzliek tiesnešiem pienākumu publiskot savu dalību asociācijās, būtiski ierobežo tiesu pašpārvaldes struktūru apspriedes un pārsniedz juridiskās noteiktības, nepieciešamības un proporcionalitātes principus, ierobežojot tiesnešu vārda brīvību (76);

32.

ir dziļi nobažījies par disciplinārlietām, kas Polijā sāktas pret tiesnešiem un prokuroriem sakarā ar viņu pieņemtajiem tiesu lēmumiem, ar kuriem tiek piemērotas Savienības tiesības, vai publiskiem izteikumiem Polijas tiesu neatkarības un tiesiskuma aizstāvībai; īpaši nosoda draudus pret vairāk nekā 10 % tiesnešu sākt disciplinārlietas (77) par to, ka tie parakstījuši vēstuli EDSO par pareizu prezidenta vēlēšanu norisi, un par apspiestu tiesnešu atbalstīšanu; nosoda nomelnošanas kampaņu pret Polijas tiesnešiem un valsts amatpersonu iesaistīšanos tajā; aicina Polijas iestādes atturēties no ļaunprātīgas disciplinārlietu izmantošanas un citām darbībām, kas apdraud tiesu iestāžu autoritāti;

33.

aicina Polijas iestādes atcelt jaunos noteikumus (par disciplinārpārkāpumiem un citus), kas liedz tiesām izskatīt jautājumus par citu tiesnešu neatkarību un objektivitāti, raugoties no Savienības tiesību un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) viedokļa, un tādējādi liedz tiesnešiem izpildīt Savienības tiesībās noteikto pienākumu nepiemērot valsts tiesību normas, kuras ir pretrunā Savienības tiesībām (78);

34.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija sākusi pārkāpuma procedūru sakarā ar minētajiem jaunajiem noteikumiem; pauž nožēlu par to, ka kopš 2020. gada 29. aprīļa nav panākts nekāds progress; aicina Komisiju lietu skatīt prioritāri un, ja lieta tiks nodota izskatīšanai Tiesā, lūgt, lai Tiesa piemēro paātrināto procedūru un nosaka pagaidu pasākumus;

Ģenerālprokurora statuss un prokuratūras organizācija

35.

nosoda tieslietu ministra un ģenerālprokurora biroja apvienošanu, paplašinātās ģenerālprokurora pilnvaras attiecībā pret prokuratūras sistēmu, paplašinātās tieslietu ministra pilnvaras attiecībā pret tiesu iestādēm (grozītais 2001. gada 27. jūlija Likums par vispārējo tiesu organizāciju (79)) un vājās izredzes kontrolēt šīs pilnvaras (Nacionālā prokuroru padome), kas kopumā rada pārlieku plašu pilnvaru koncentrēšanos vienas personas rokās un tieši negatīvi ietekmē prokuratūras sistēmas neatkarību no politiskās sfēras, kā uzsvērusi Venēcijas komisija (80);

36.

atgādina, ka 2019. gada 5. novembra spriedumā Tiesa konstatēja, ka prokuroru pensionēšanās vecuma pazemināšana ir pretrunā Savienības tiesībām, jo paredz atšķirīgu Polijas prokuroru vīriešu un prokuroru sieviešu pensionēšanās vecumu;

Vispārējs Polijas tiesiskuma situācijas novērtējums

37.

piekrīt Komisijai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, Pretkorupcijas starpvalstu grupai un ANO īpašajam referentam jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību, ka minētās atsevišķās tiesu sistēmas regulējuma izmaiņas, ņemot vērā to mijiedarbību un vispārējo ietekmi, ir uzskatāmas par nopietnu, ilgstošu un sistēmisku tiesiskuma pārkāpumu, kas paver iespēju likumdošanas varai un izpildvarai iejaukties visā tiesu sistēmas struktūrā un darba rezultātos ar varas dalīšanas principu un tiesiskumu nesaderīgā veidā, tādējādi būtiski vājinot Polijas tiesu varas neatkarību (81); nosoda to, kā Polijas iestādes kopš 2016. gada, pieņemdamas pasākumus un ieceldamas personas amatā, ir destabilizējoši ietekmējušas Polijas tiesisko kārtību;

Pamattiesību aizsardzība Polijā

Polijas cilvēktiesību komisārs

38.

ir nobažījies par politiskajiem uzbrukumiem Cilvēktiesību komisāra biroja neatkarībai (82); uzsver, ka cilvēktiesību komisārs savu pienākumu ietvaros ir publiski kritizējis dažādus pašreizējās valdības pieņemtos pasākumus; atgādina, ka cilvēktiesību komisāra statūti ir noteikti Polijas konstitūcijā un ka pašreizējā cilvēktiesību komisāra pilnvaru termiņš beigsies 2020. gada septembrī; atgādina, ka saskaņā ar Polijas konstitūciju komisārs būtu jāievēlē Sejmam ar senāta piekrišanu;

Tiesības uz taisnīgu tiesu

39.

ir nobažījies par ziņojumiem, kuros norādīts uz tiesas procesu nepamatotu kavēšanos, grūtībām piekļūt juridiskajai palīdzībai aizturēšanas laikā un gadījumiem, kad nav pietiekami ievērotas tiesības uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti (83); aicina Komisiju cieši sekot līdzi advokātu situācijai Polijā; atgādina par visu pilsoņu tiesībām uz neatkarīga advokāta konsultācijām, aizstāvību un pārstāvību saskaņā ar Hartas 47. un 48. pantu;

40.

ir nobažījies par to, ka, kopš 2020. gada 14. februārī stājās spēkā grozījumi 2019. gada 20. decembra likumā, tikai Ārkārtas palāta, kuras neatkarība un objektivitāte ir apšaubāma, var izlemt, vai tiesnesis vai tiesa ir neatkarīga un objektīva, līdz ar to liedzot pilsoņiem svarīgu tiesību aizsardzības elementu visās citās instancēs (84); atgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tiesības uz taisnīgu tiesu uzliek ikvienai tiesai pienākumu pēc savas iniciatīvas pārbaudīt, vai tā atbilst neatkarības un objektivitātes kritērijiem (85);

Tiesības uz informāciju un vārda brīvība, ieskaitot mediju brīvību un plurālismu

41.

atgādina, ka mediju brīvība un mediju plurālisms nav atdalāmi no demokrātijas un tiesiskuma un ka tiesības informēt un tiesības tikt informētam ir vienas no demokrātijas pamatvērtībām, kas ir Savienības pamatā; atgādina, ka 2020. gada 16. janvāra rezolūcijā Parlaments aicināja Padomi uzklausīšanās, kas notiek saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, pievērsties visām jaunajām norisēm vārda brīvības, tostarp mediju brīvības, jomā;

42.

atgādina, ka 2016. gada 14. septembra rezolūcijā Parlaments pauda bažas par iepriekš pieņemtajām un jaunierosinātajām izmaiņām Polijas mediju tiesību aktos; vēlreiz aicina Komisiju novērtēt, vai pieņemtie tiesību akti atbilst Savienības tiesību aktiem, it sevišķi Hartas 11. pantam un Savienības tiesību aktiem par sabiedriskajiem medijiem;

43.

ir ļoti nobažījies par darbībām, ko Polijas iestādes pēdējos gados veikušas attiecībā uz sabiedrisko raidorganizāciju, piemēram, sabiedrisko raidorganizāciju pārveidodamas par raidorganizāciju valdības atbalstam, liegdamas sabiedriskajiem medijiem un to pārvaldes struktūrām paust neatkarīgus vai atšķirīgus viedokļus un kontrolēdamas pārraižu saturu (86); atgādina, ka Polijas konstitūcijas 54. pants garantē vārda brīvību un aizliedz cenzūru;

44.

pauž dziļas bažas par to, ka daži politiķi pret žurnālistiem pārmērīgi izmanto tiesas prāvas par neslavas celšanu, tostarp panākot, ka žurnālistiem tiek uzlikti kriminālsodi un tiek apturēta viņu profesionālā darbība; ir nobažījies, ka tas ierobežos žurnālistiku un žurnālistu un mediju neatkarību (87); aicina Polijas iestādes garantēt, ka žurnālisti un viņu ģimenes, pret ko ar mērķi apklusināt vai iebiedēt neatkarīgus medijus tiek vērstas tiesas prāvas, var izmantot pienācīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; aicina Polijas iestādes pilnībā īstenot Eiropas Padomes 2016. gada 13. aprīļa ieteikumu par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu mediju jomas aktoru drošību (88); pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav nākusi klajā ar regulējumu pret SLAPP (stratēģiskā tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību), kas arī Polijas žurnālistus un medijus aizsargātu pret ļaunprātīgam tiesas prāvām;

45.

ir nobažījies par ziņotajiem gadījumiem, kad žurnālisti Covid-19 pandēmijas laikā apcietināti sava darba dēļ, kamēr ziņojuši par protestiem pret ierobežojošajiem pasākumiem (89);

Akadēmiskā brīvība

46.

pauž bažas par to, ka pret akadēmisko aprindu pārstāvjiem tiek vērstas neslavas celšanas prāvas un ar tādām tiek draudēts; aicina Polijas iestādes ievērot vārda un akadēmisko brīvību atbilstoši starptautiskajiem standartiem (90);

47.

aicina Polijas parlamentu atcelt 1998. gada 18. decembra Likuma par Nacionālās piemiņas institūtu — Pret poļu nāciju pastrādāto noziegumu izmeklēšanas komisiju (91) 6.c nodaļu, jo tā apdraud vārda brīvību un neatkarīgu pētniecību, padarot, piemēram, Polijas vai poļu apsūdzēšanu par līdzdalību holokaustā par pārkāpumu, kas radot kaitējumu Polijas un tās iedzīvotāju reputācijai un par ko paredzēta civiltiesiskā atbildība (92);

Pulcēšanās brīvība

48.

vēlreiz aicina Polijas valdību ievērot tiesības uz pulcēšanās brīvību, pašreiz spēkā esošajā 2015. gada 24. jūlija Likumā par publisku pulcēšanos (93), kas grozīts 2016. gada 13. decembrī (94), svītrojot noteikumus, ar kuriem prioritāte tiek piešķirta valdības apstiprinātajiem “cikliskajiem” pulcēšanās pasākumiem (95); mudina Polijas iestādes atturēties no kriminālsankciju piemērošanas personām, kas piedalās miermīlīgos pulcēšanās pasākumos vai pretdemonstrācijās, un atteikties no kriminālapsūdzībām pret miermīlīgiem protestētājiem; turklāt mudina Polijas iestādes adekvāti aizsargāt miermīlīgas pulcēšanās un saukt pie atbildības tos, kas vardarbīgi uzbrūk cilvēkiem, kuri piedalās miermīlīgās pulcēšanās;

49.

ir nobažījies par ļoti ierobežojošo publiskās pulcēšanās aizliegumu (96), kas bija spēkā Covid-19 pandēmijas laikā, lai gan nebija izsludināts dabas katastrofas stāvoklis, kā paredzēts Polijas konstitūcijas 232. pantā, un uzstāj, ka, ierobežojot pulcēšanās tiesības, ir jāpiemēro samērīguma princips;

Biedrošanās brīvība

50.

aicina Polijas iestādes grozīt 2017. gada 15. septembra Likumu par Nacionālo brīvības institūtu — Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru (97), (98), lai nodrošinātu svarīgām vietējā, reģionālā un valsts līmeņa pilsoniskās sabiedrības grupām piekļuvi valsts finansējumam un publisko līdzekļu godīgu, objektīvu un pārredzamu piešķiršanu pilsoniskajai sabiedrībai, nodrošinot plurālistisku pārstāvību (99); vēlreiz aicina attiecīgajām organizācijām darīt pieejamu adekvātu finansējumu, izmantojot dažādus Savienības līmeņa finansējuma instrumentus, jaunās programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” Savienības vērtību sadaļu un Savienības izmēģinājuma projektus; ir ļoti nobažījies par to, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi no Polijas saskaras ar politisko spiedienu sakarā ar darbu savu pilnvaru ietvaros (100);

51.

ir nobažījies par tieslietu ministra un vides ministra paziņojumu presei par konkrētām nevalstiskajām organizācijām, kura mērķis ir tās stigmatizēt kā tādas, kas darbojoties ārvalstu aktoru interesēs; ir nopietni nobažījies par plānoto likumprojektu par nevalstisko organizāciju finansējuma publiskā reģistra izveidi, kas tām uzliktu pienākumu deklarēt visus ārvalstu finansējuma avotus (101);

Privātums un datu aizsardzība

52.

atkārto 2016. gada 14. septembra rezolūcijā pausto secinājumu, ka 2016. gada 10. jūnija Likumā par terorisma apkarošanu un grozītajā 1990. gada 6. aprīļa Likumā par policiju (102) paredzētās procesuālās garantijas un materiālie nosacījumi attiecībā uz slepenu novērošanu nav pietiekami, lai novērstu tās pārmērīgu izmantošanu vai nepamatotu iejaukšanos indivīdu, tostarp opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības līderu, tiesībās uz privātumu un datu aizsardzību (103); vēlreiz aicina Komisiju novērtēt šo tiesību aktu atbilstību Savienības tiesībām un mudina Polijas iestādes pilnīgi ievērot visu iedzīvotāju tiesības uz privātumu;

53.

ir ļoti nobažījies par to, ka Polijas Digitālo lietu ministrija 2020. gada 22. aprīlī pārsūtīja persondatus no iedzīvotāju reģistrācijas vispārējās elektroniskās sistēmas (turpmāk “PESEL reģistrs”) pasta operatoram, lai atvieglotu 2020. gada 10. maija prezidenta vēlēšanu rīkošanu, dodot iespēju balsot pa pastu, lai gan šādai rīcībai nebija pienācīga juridiskā pamata, jo Polijas parlaments likumprojektu, kas ļauj vēlēšanas pilnībā rīkot pa pastu, pieņēma tikai 2020. gada 7. maijā; turklāt atzīmē, ka PESEL reģistrs nav identisks vēlētāju reģistram un satur arī citu dalībvalstu pilsoņu persondatus, tāpēc minētā datu pārsūtīšana varētu būt Regulas (ES) 2016/679 pārkāpums; atgādina, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģija norādīja, ka publiskas iestādes var izpaust informāciju par vēlēšanu sarakstos iekļautām privātpersonām, bet tikai tad, ja tas ir skaidri atļauts ar valsts tiesību aktiem (104); atzīmē, ka Polijas cilvēktiesību komisārs ir iesniedzis sūdzību vojevodistes administratīvajā tiesā Varšavā par to, ka Polijas Digitālo lietu ministrija varētu būt pārkāpusi Polijas konstitūcijas 7. un 51. pantu;

Vispusīga dzimumaudzināšana

54.

vēlreiz pauž 2019. gada 14. novembra rezolūcijā paustās dziļās bažas, kurām pievienojas arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre (105), par iniciatīvas “Stop Pedofilii” pārstāvju Sejmam iesniegto likumprojektu, kas grozītu Polijas Kriminālkodeksa 200.b pantu, proti, par ārkārtīgi neskaidrajiem, plašajiem un nesamērīgajiem noteikumiem, kuri faktiski paredzētu kriminālatbildību par nepilngadīgo dzimumaudzināšanu un kuru piemērošanas joma potenciāli apdraud visas personas, it īpaši vecākus, skolotājus un dzimumaudzinātājus, paredzot cietumsodus līdz trim gadiem par izglītošanu cilvēku seksualitātes, veselības un intīmo attiecību jautājumos;

55.

uzsver, ka vecumam piemērota un pierādījumos balstīta vispusīga dzimumaudzināšana un attiecību izglītība ir izšķirīgi svarīga, lai attīstītu jauniešu prasmes veidot veselīgas, vienlīdzīgas, gādīgas un drošas attiecības, kurās nav diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības; uzskata, ka vispusīga dzimumaudzināšana turklāt pozitīvi ietekmē dzimumu līdztiesības rezultātus, tostarp pārveidojot kaitīgas dzimtiskās normas un attieksmi pret dzimumbalstītu vardarbību, palīdzot novērst vardarbību un seksuālu piespiešanu intīmo partneru starpā, homofobiju un transfobiju, izbeidzot klusēšanu par seksuālu vardarbību, seksuālu ekspluatāciju un izmantošanu un dodot iespēju jauniešiem meklēt palīdzību; aicina Polijas parlamentu nepieņemt ierosināto likumprojektu par grozījumiem Polijas Kriminālkodeksa 200.b pantā un uzstājīgi aicina Polijas iestādes nodrošināt, ka visiem skolēniem ir piekļuve zinātniski precīzai un vispusīgai dzimumaudzināšanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem un ka personas, kas šādu izglītību un informāciju sniedz, saņemt reālu un objektīvu atbalstu;

Seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības

56.

atgādina, ka saskaņā ar Hartu, ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība ir saistīta ar vairākām cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu, brīvību no necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās, tiesībām uz piekļuvi veselības aprūpei, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz izglītību un diskriminācijas aizliegumu, un tas ir atspoguļots arī Polijas konstitūcijā; atgādina, ka Parlaments 2017. gada 15. novembra rezolūcijā stingri nosodīja jebkādus tiesību aktu priekšlikumus, kas aizliegtu abortus gadījumos, kad konstatētas smagas vai letālas augļa anomālijas, tādējādi Polijā krasi ierobežojot un praktiski gandrīz aizliedzot piekļuvi aborta pakalpojumiem, jo lielākā daļa abortu tiek veikti tieši uz tāda pamata (106), un uzsvēra, ka vispārēja piekļuve veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistītajām tiesībām, ir pamata cilvēktiesības (107); pauž nožēlu par ierosinātajiem grozījumiem (108)1996. gada 5. decembra Likumā par ārstu un zobārstu profesijām (109), saskaņā ar kuriem ārstiem, kas personisku uzskatu dēļ liedz seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, vairs nebūs juridiska pienākuma norādīt alternatīvu iestādi vai speciālistu; ir nobažījies par pārliecības klauzulas izmantošanu, tostarp par uzticamu nosūtīšanas mehānismu trūkumu un to, ka sievietēm, kurām šādi pakalpojumi liegti, nav savlaicīgas apelācijas iespēju; aicina Polijas parlamentu atturēties no jebkādiem turpmākiem mēģinājumiem ierobežot sieviešu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības; stingri uzsver, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumu liegšana ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veids; aicina Polijas iestādes veikt pasākumus, lai pilnībā izpildītu spriedumus, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi lietās pret Poliju, vairākkārt lemdama, ka ierobežojoši tiesību akti par abortu un nepietiekama īstenošana ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpumi (110);

57.

atgādina, ka iepriekšējie mēģinājumi vēl vairāk ierobežot tiesības uz abortu, kas Polijā jau tāpat ir vienas no ierobežotākajām Savienībā, 2016. un 2018. gadā tika apturēti sakarā ar Polijas iedzīvotāju masveida pretestību, kas izpaudās kā “melnie gājieni”; uzstājīgi aicina Polijas iestādes apsvērt iespēju atcelt likumu, kas ierobežo sieviešu un meiteņu piekļuvi avārijas kontracepcijai;

Naida runa, publiska diskriminācija, vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē un neiecietīga izturēšanās pret minoritātēm un citām neaizsargātām grupām, tostarp LGBTI

58.

mudina Polijas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai stingri apkarotu rasistisku naida runu un kūdīšanu uz vardarbību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, un publiski nosodīt rasistisku naida runu, ko pauž publiskas personas, tostarp politiķi un mediju amatpersonas, un no tās distancēties (111), mazināt aizspriedumus un negatīvu noskaņojumu pret nacionālajām un etniskajām minoritātēm (tostarp romiem), migrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem un nodrošināt, ka tiek faktiski izpildīti tiesību akti, kuri aizliedz partijas un organizācijas, kas atbalsta vai uzkurina rasu diskrimināciju (112); aicina Polijas iestādes ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2019. gada ieteikumus (113);

59.

ir ļoti nobažījies par neseno Polijas tieslietu ministra paziņojumu (114), ka Polija oficiāli sāks izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija); mudina Polijas iestādes praktiski un faktiski piemērot minēto konvenciju, tostarp — nodrošinot pastāvošo tiesību aktu piemērošanu valstī, kā arī gādājot, lai būtu pietiekami daudz kvalitatīvu krīzes centru sievietēm, kas cietušas no vardarbības, un viņu bērniem; ir nobažījies par to, ka šāds solis varētu nozīmēt nopietnu regresu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesības aspektā;

60.

atzīmē, ka 2020. gada maija II LGBTI apsekojumā, ko veica Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, atklājas Polijā pieaugusī neiecietība un vardarbība pret LGBTI un pret personām, kas tiek uztvertas kā LGBTI personas, un Polijā aptaujāto LGBTI personu pilnīgā neticība valdības centieniem vērsties pret aizspriedumiem un neiecietību — šajā ziņā tika konstatēts zemākais rādītājs Savienībā (tikai 4 %), kā arī augstākais tādu respondentu īpatsvars, kuri izvairās apmeklēt konkrētas vietas, baidīdamies no uzbrukumiem, aizskarošas izturēšanās vai draudiem (79 %);

61.

atgādina — arī 2020. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas kontekstā — par savu nostāju, kas pausta 2019. gada 18. decembra rezolūcijā, kur tas stingri nosodīja visu diskrimināciju pret LGBTI un viņu pamattiesību pārkāpumus, ko izdara publiskā sektora iestādes, tostarp publisko iestāžu un vēlēto amatpersonu naida runu, praida gājienu un izpratnes palielināšanas programmu aizliegumus un nepietiekamu aizsardzību pret uzbrukumiem, no tā sauktās “LBGT ideoloģijas” brīvu Polijas zonu izsludināšanu un tādu “reģionālu ģimenes tiesību hartu” pieņemšanu, kas it sevišķi ir diskriminējošas pret vientuļajiem vecākiem un LGBTI ģimenēm; atzīmē, ka kopš minētās rezolūcijas pieņemšanas LGBTI stāvoklis Polijā nav uzlabojies un ka īpaši apdraudēta ir Polijas LGBTI personu garīgā veselība un fiziskā drošība; atgādina, ka šādas darbības ir nosodījis Polijas cilvēktiesību komisārs —, kurš administratīvajām tiesām ir iesniedzis deviņas sūdzības, argumentēdams, ka no LGBTI brīvas zonas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, —, kā arī Komisija un starptautiskas organizācijas; atgādina, ka kohēzijas fondu izdevumi nedrīkst būt diskriminējoši uz seksuālās orientācijas pamata un ka pašvaldībām kā darba devējām ir jāievēro Padomes Direktīva 2000/78/EK (115), kas aizliedz diskrimināciju un aizskarošu izturēšanos darbā seksuālās orientācijas dēļ (116); šajā sakarā pauž nopietnas bažas par to, ka tieslietu ministrs ir piešķīris finansiālu atbalstu pašvaldībām, kas “no LGBTI brīvu zonu” izsludināšanas dēļ izslēgtas no Eiropas mērķsadarbības programmas; ir arī dziļi nobažījies par to, ka šis finansiālais atbalsts tiks piešķirts no ministrijas Tiesiskuma fonda, kas izveidots, lai atbalstītu noziegumos cietušos; aicina Komisiju arī turpmāk noraidīt Savienības finansējuma pieteikumus, ko iesniedz šādus lēmumus pieņēmušas iestādes; aicina Polijas iestādes īstenot attiecīgo Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un šajā kontekstā pievērsties viena dzimuma laulāto un vecāku situācijai, lai nodrošinātu, ka viņi var izmantot tiesības uz nediskriminēšanu gan juridiski, gan faktiski (117); nosoda tiesas prāvas pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kas publicējuši tā saukto “naida atlantu”, kurā dokumentēti homofobijas gadījumi Polijā; uzstājīgi aicina Polijas valdību nodrošināt LGBTI juridisko aizsardzību pret visu veidu naida noziegumiem un naida runu;

62.

stingri nosoda “Polijas Stounvolu” — 2020. gada 7. augustā notikušo 48 LGBTI aktīvistu masveida arestu, kas raida satraucošu signālu Polijas vārda un pulcēšanās brīvības aspektā; nosoda izturēšanos pret arestētajiem, par ko ziņoja valsts preventīvais mehānisms spīdzināšanas nepieļaušanai (118); aicina visas Eiropas iestādes nekavējoties nosodīt policijas vardarbību pret LGBTI Polijā;

63.

stingri nosoda Polijas bīskapijas oficiālo nostāju (119), kur aicināts LGBTI personām veikt “konversijas terapiju”; vēlreiz pauž Parlamenta nostāju (120), kur dalībvalstis mudinātas par šādu praksi noteikt kriminālatbildību, un atgādina par ANO neatkarīgā eksperta par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes dēļ 2020. gada maija ziņojumu, kurā dalībvalstis aicinātas “konversijas terapiju” aizliegt (121);

64.

atzīmē, ka Polijas tiesu varas neatkarības trūkums jau ir sācis ietekmēt Polijas un citu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, it sevišķi tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, ņemot vērā, ka valstu tiesas ir atteikušās vai vilcinājušās Eiropas apcietināšanas ordera procedūrā nodot aizdomās turētos ar Polijas valstspiederību, dziļi šaubīdamās par Polijas tiesu varas neatkarību; uzskata, ka tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanās Polijā īpaši smagi apdraud Savienības tiesiskās kārtības vienotību; norāda, ka dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos būs iespējams atjaunot tikai tad, kad tiks nodrošināta LES 2. pantā noteikto vērtību ievērošana;

65.

aicina Polijas valdību ievērot visus noteikumus, kas saistīti ar tiesiskumu un pamattiesībām, kuras noteiktas Līgumos, Hartā, ECTK un starptautiskajos cilvēktiesību standartos, un iesaistīties atklātā dialogā ar Komisiju; uzsver, ka šādam dialogam jānorit neitrālā, pierādījumos balstītā un sadarbīgā veidā; aicina Polijas valdību sadarboties ar Komisiju, ievērojot LES noteikto lojālas sadarbības principu; aicina Polijas valdību ātri un pilnīgi izpildīt Tiesas nolēmumus un respektēt Savienības tiesību pārākumu; mudina Polijas valdību tiesu sistēmas organizācijā, tostarp turpmākās Augstākās tiesas reformās, pilnībā ņemt vērā Venēcijas komisijas ieteikumus;

66.

aicina Padomi un Komisiju atturēties no šauras tiesiskuma principa interpretācijas un pilnībā izmantot LES 7. panta 1. punkta procedūru sakarā ar Polijas valdības rīcības ietekmi uz visiem LES 2. pantā noteiktajiem principiem, tostarp demokrātiju un pamattiesības, kā uzsvērts šajā ziņojumā;

67.

aicina Padomi pēc iespējas ātri atsākt oficiālās uzklausīšanas, kas nav notikušas kopš 2018. gada decembra, un iekļaut tajās visas jaunākās un svarīgākās negatīvās norises tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā; mudina Padomi beidzot rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktā paredzēto procedūru, proti, konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, ņemot vērā pārliecinošos pierādījumus, kas norādīti šajā rezolūcijā un daudzos starptautisku un Eiropas organizāciju ziņojumos, Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumos; stingri iesaka Padomei pēc uzklausīšanām adresēt Polijai konkrētus ieteikumus, kā paredzēts LES 7. panta 1. punktā, un norādīt šo ieteikumu īstenošanas termiņus; turklāt aicina Padomi apņemties savlaicīgi novērtēt šo ieteikumu īstenošanu; aicina Padomi regulāri informēt un cieši iesaistīt Parlamentu un darboties pārredzami, lai visas Eiropas iestādes un struktūras, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu jēgpilni līdzdarboties un šo darbu pārraudzīt;

68.

aicina Komisiju pilnīgi izmantot tai pieejamos instrumentus, lai novērstu drošu varbūtību, ka Polija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, īpaši paātrinātās pārkāpuma procedūras un pagaidu noregulējuma procedūras Tiesā, kā arī budžeta instrumentus; aicina Komisiju arī turpmāk regulāri informēt un cieši iesaistīt Parlamentu;

o o

69.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Polijas prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) OV C 104 E, 30.4.2004., 408. lpp.

(2) COM(2003)0606.

(3) COM(2014)0158.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0123.

(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0344.

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0442.

(7) OV L 217, 12.8.2016., 53. lpp.

(8) OV L 22, 27.1.2017., 65. lpp.

(9) OV L 228, 2.9.2017., 19. lpp.

(10) OV L 17, 23.1.2018., 50. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0055.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0058.

(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0101.

(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0204.

(16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0014.

(17) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0111.

(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0080.

(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0349.

(22) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0407.

(23) Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā C-619/18 Komisija/Polija, ECLI:EU:C:2019:531; Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā C-192/18 Komisija/Polija, ECLI:EU:C:2019:924.

(24) COM(2017)0835.

(25) Ustawa z dnia 22 grudnia 2015 r. o zmianie ustawy o Trybunale Konstytucyjnym (Dz.U. 2015 poz. 2217).

(26) Ustawa z dnia 22 lipca 2016 r. o Trybunale Konstytucyjnym (Dz.U. 2016 poz. 1157).

(27) Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedums, K 47/15.

(28) Konstitucionālās tiesas 2016. gada 11. augusta spriedums, K 39/16.

(29) Konstitucionālās tiesas 2016. gada 7. novembra spriedums, K 44/16.

(30) Sk. Venēcijas komisijas 2016. gada 14. oktobra atzinumu par 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu: atzinums Nr. 860/2016, 127. punkts; Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatotais priekšlikums, 91. punkts un turpmākie punkti.

(31) Ustawa z dnia 30 grudnia 2015 r. o zmianie ustawy o służbie cywilnej oraz niektórych innych ustaw (Dz.U. 2016 poz. 34).

(32) Ustawa z dnia 15 stycznia 2016 r. o zmianie ustawy o Policji oraz niektórych innych ustaw (Dz.U. 2016 poz. 147).

(33) Ustawa z dnia 28 stycznia 2016 r. Prawo o prokuraturze (Dz.U. 2016 poz. 177).

(34) Ustawa z dnia 28 stycznia 2016 r. Przepisy wprowadzające ustawę – Prawo o prokuraturze (Dz.U. 2016 poz. 178).

(35) Ustawa z dnia 18 marca 2016 r. o zmianie ustawy o Rzeczniku Praw Obywatelskich oraz niektórych innych ustaw (Dz.U. 2016 poz. 677).

(36) Ustawa z dnia 22 czerwca 2016 r. o Radzie Mediów Narodowych (Dz.U. 2016 poz. 929).

(37) Ustawa z dnia 10 czerwca 2016 r. o działaniach antyterrorystycznych (Dz.U. 2016 poz. 904).

(38) Sk. Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatotā priekšlikuma 112.–13. punktu.

(39) ENCJ, 2016. gada 3. jūnija Varšavas deklarācija.

(40) EDSO/ODIHR, sākotnējo konstatējumu paziņojums un secinājumi pēc ierobežotas vēlēšanu novērošanas misijas, 2019. gada 14. oktobris.

(41) EDSO/ODIHR, ierobežotas vēlēšanu novērošanas misijas galīgais ziņojums par 2019. gada 13. oktobra parlamenta vēlēšanām, Varšava, 2020. gada 14. februāris.

(42) EDSO/ODIHR, īpašā vēlēšanu novērtēšanas misija, sākotnējo konstatējumu un secinājumu paziņojums par prezidenta vēlēšanu otro kārtu 2020. gada 12. jūlijā, Varšava, 2020. gada 13. jūlijs.

(43) Venēcijas komisija, 2017. gada 8.–9. decembra atzinums, CDL-AD(2017)031, 43. punkts; Komisijas Ieteikums (ES) 2018/103 (2017. gada 20. decembris) par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumus (ES) 2016/1374, (ES) 2017/146 un (ES) 2017/1520 (OV L 17, 23.1.2018., 50. lpp.), 25. punkts.

(44) Venēcijas komisija, CDL-AD(2002)23, atzinums Nr. 190/2002, Labas prakses kodekss vēlēšanu jautājumos. Vadlīnijas un skaidrojošais ziņojums, 2002. gada 30. oktobris. Sk. arī Venēcijas komisija, CDL-PI(2020)005rev-e, Ziņojums par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu ārkārtas situācijās: pārdomas, 23. lpp.

(45) Sk. arī EDSO/ODIHR, atzinums par likumprojektu par īpašiem noteikumiem par 2020. gadā paredzēto vispārējo Polijas Republikas prezidenta vēlēšanu rīkošanu (Senāta dokuments Nr. 99), 2020. gada 27. aprīlis.

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(47) Ustawa z dnia 30 listopada 2016 r. o organizacji i trybie postępowania przed Trybunałem Konstytucyjnym (Dz.U. 2016 poz. 2072); ustawa z dnia 30 listopada 2016 r. o statusie sędziów Trybunału Konstytucyjnego (Dz.U. 2016 poz. 2073); Ustawa z dnia 13 grudnia 2016 r. – Przepisy wprowadzające ustawę o organizacji i trybie postępowania przed Trybunałem Konstytucyjnym oraz ustawę o statusie sędziów Trybunału Konstytucyjnego (Dz.U. 2016 poz. 2074).

(48) Venēcijas komisija, 2016. gada 14.–15. oktobra atzinums, 128. punkts; ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi un ieteikumi par Polijas septīto regulāro ziņojumu, 2016. gada 31. oktobris, 7.–8. punkts; Komisijas Ieteikums (ES) 2017/1520.

(49) Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedums, A. K. un citi pret Sąd Najwyższy, C-585/18, C-624/18 un C-625/18, ECLI:EU:C:2019:982.

(50) Ustawa z dnia 20 grudnia 2019 r. o zmianie ustawy – Prawo o ustroju sądów powszechnych, ustawy o Sądzie Najwyższym oraz niektórych innych ustaw (Dz.U. 2020 poz. 190).

(51) Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, CDL-PI(2020)002, 51.–55. punkts.

(52) Sk. Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatoto priekšlikumu, COM(2017)0835, 133. punkts. Sk. arī EDSO-ODIHR, atzinums par likumprojekta par Polijas Augstāko tiesu dažiem noteikumiem (no 2017. gada 26. septembra), 2017. gada 13. novembris, 33. lpp.

(53) Tiesas 2018. gada 17. decembra rīkojums lietā C-619/18 R Komisija/Polija, ECLI:EU:C:2018:1021.

(54) Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā C-619/18 Komisija/Polija, ECLI:EU:C:2019:531.

(55) Ustawa z dnia 21 listopada 2018 r. o zmianie ustawy o Sądzie Najwyższym (Dz.U. 2018 poz. 2507).

(56) EDSO/ODIHR, 2017. gada 13. novembra atzinums, 7.–20. lpp.; Venēcijas komisija, 2017. gada 8.–9. decembra atzinums, 43. punkts; Komisijas Ieteikums (ES) 2018/103, 25. punkts; GRECO, papildinājums ceturtās kārtas izvērtējuma ziņojumam par Poliju (34. pants), 2018. gada 18.–22. jūnijs, 31. punkts; Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 8. punkts.

(57) Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedums, A. K. un citi pret Sąd Najwyższy, C-585/18, C-624/18 un C-625/18, ECLI:EU:C:2019:982.

(58) Augstākas tiesas 2019. gada 5. decembra spriedums, III PO 7/19.

(59) Kopīgā Augstākās tiesas Civillietu palātas, Krimināllietu palātas un Darba palātas 2020. gada 23. janvāra rezolūcija, BSA I-4110-1/2020.

(60) Konstitucionālās tiesas 2020. gada 20. aprīļa spriedums, U 2/20.

(61) Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 38. punkts.

(62) Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 38. punkts.

(63) Tiesas 2020. gada 8. aprīļa rīkojums lietā C-791/19 R Komisija/Polija, ECLI:EU:C:2020:277.

(64) Ustawa z dnia 8 grudnia 2017 r. o zmianie ustawy o Krajowej Radzie Sądownictwa oraz niektórych innych ustaw (Dz.U. 2018 poz. 3).

(65) Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome, prezidija 2017. gada 7. aprīļa un 2017. gada 12. oktobra atzinumi; EDSO/ODIHR, galīgais atzinums par Likuma par Valsts tiesu padomi grozījumu projektu, 2017. gada 5. maijs; Venēcijas komisija, 2017. gada 8.–9. decembra atzinums, 5.–7. punkts; GRECO, 2018. gada 19.–23. martaad hoc ziņojums par Poliju (34. pants) un 2018. gada 18.–22. jūnija papildinājums; Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 42. un 61. punkts.

(66) Augstākas tiesas 2020. gada 15. janvāra lēmums, III PO 8/18. Augstākas tiesas 2020. gada 15. janvāra lēmums, III PO 9/18.

(67) Šajā sakarā sk. arī šādas Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatīšanā esošas lietas: Reczkowicz un divi citi pret Poliju (pieteikumi Nr. 43447/19, Nr. 49868/19 un Nr. 57511/19), Grzęda pret Poliju (Nr. 43572/18), Xero Flor w Polsce sp. z o.o. pret Poliju (Nr. 4907/18), Broda pret Poliju un Bojara pret Poliju (Nr. 26691/18 un Nr. 27367/18), Żurek pret Poliju (Nr. 39650/18) un Sobczyńska un citi pret Poliju (Nr. 62765/14, Nr. 62769/14, Nr. 62772/14 un Nr. 11708/18).

(68) ENCJ, ENCJ valdes 2020. gada 21. februāra vēstule. Sk. arī Eiropas Tiesnešu asociācijas 2020. gada 4. maija vēstuli ENCJ atbalstam.

(69) Ustawa z dnia 12 maja 2011 r. o Krajowej Radzie Sądownictwa (Dz.U. 2011 nr 126 poz. 714).

(70) Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 45. punkts.

(71) Sk. arī Eiropas Padome, Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes prezidijs (CCJE-BU), CCJE-BU(2018)6REV, 2018. gada 18. jūnijs.

(72) Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 46.–50. punkts.

(73) Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā C-192/18 Komisija/Polija, ECLI:EU:C:2019:924.

(74) Ustawa z dnia 12 lipca 2017 r. o zmianie ustawy – Prawo o ustroju sądów powszechnych oraz niektórych innych ustaw (Dz.U. 2017 poz. 1452).

(75) EDSO/ODIHR, steidzamais pagaidu atzinums par likumprojektu par grozījumiem Likumā par vispārējo tiesu organizāciju, Likumā par Augstāko tiesu un dažos citos Polijas likumos (2019. gada 20. decembrī), 2020. gada 14. janvāris, 23.–26. lpp.; Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 44.–45. punkts.

(76) EDSO/ODIHR, 2020. gada 14. janvāra steidzamais pagaidu atzinums, 18.–21. lpp.; Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 24.–30. punkts.

(77) vispārējo tiesu tiesnešu disciplinārlietu prokurora vietnieka paziņojums, 2020. gada jūlijs, http://rzecznik.gov.pl/wp-content/uploads/2020/07/KomunikatFWS.pdf.

(78) EDSO/ODIHR, 2020. gada 14. janvāra steidzamais pagaidu atzinums, 13.–17. lpp.; Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 31.–43. punkts.

(79) Ustawa z dnia 27 lipca 2001 r. Prawo o ustroju sądów powszechnych (Dz.U. 2001 nr 98 poz. 1070).

(80) Venēcijas komisijas 2017. gada 8.–9. decembra atzinums par grozīto Likumu par prokuratūru, CDL-AD(2017)028, 115. punkts.

(81) Komisijas Ieteikums (ES) 2018/103; ANO, īpašais referents jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību, 2018. gada 25. jūnija paziņojums; Eiropas Komisija, 2019. gada Eiropas pusgads: ziņojums par Poliju, 2019. gada 27. februāris, SWD(2019)1020 final, 42. lpp.; Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla, ES augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla un Eiropas Tiesnešu asociācijas 2019. gada 20. septembra vēstule; GRECO, turpinājums papildinājumam ceturtās kārtas izvērtējuma ziņojumam par Poliju (34. pants), 2019. gada 6. decembris, 65. punkts; PACE, 2020. gada 28. janvāra rezolūcija 2316(2020) par demokrātijas institūciju darbību Polijā, 4. punkts.

(82) Sk. arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2018. gada 19. janvāra vēstuli Polijas premjerministram; ENNHRI, Equinet, GANHRI, IOI, OHCHR Europe parakstītais kopīgais paziņojums Polijas cilvēktiesību komisāra atbalstam, 2019. gada jūnijs.

(83) ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi par Polijas septīto regulāro ziņojumu, 2016. gada 23. novembris, 33. punkts.

(84) Venēcijas komisija un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektorāts, 2020. gada 16. janvāra steidzamais kopīgais atzinums, 59. punkts.

(85) Tiesas 2020. gada 26. marta spriedums, Simpson/Padome un HG/Komisija, apvienotās lietas C-542/18 RX-II un C-543/18 RX-II, ECLI:EU:C:2020:232, 57. punkts.

(86) Sk. arī Pasaules preses brīvības indeksu, kurā Polija no 18. vietas 2015. gadā tagad ir noslīdējusi uz 62. vietu.

(87) Eiropas Padomes Platforma žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai, 2020. gada ziņojums, 2020. gada marts, 42. lpp.

(88) Eiropas Padome, Ministru komitejas 2016. gada 13. aprīļa Ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2016)4 par žurnālistikas aizsardzību un žurnālistu un citu mediju jomas aktoru drošību.

(89) Starptautiskais preses institūts (IPI), ar reportāžām par Covid-19 saistīto preses brīvības pārkāpumu reģistrs, https://ipi.media/covid19-media-freedom-monitoring/.

(90) Eiropas Padome, Amerikas Valstu organizācija u. c., Globālā akadēmiskās brīvības, institucionālās autonomijas un demokrātijas nākotnes foruma deklarācija, 2019. gada 21. jūnijs.

(91) Ustawa z dnia 18 grudnia 1998 r. o Instytucie Pamięci Narodowej – Komisji Ścigania Zbrodni przeciwko Narodowi Polskiemu (Dz.U. 1998 nr 155 poz. 1016).

(92) Sk. arī EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos 2018. gada 28. jūnija paziņojumu.

(93) Ustawa z dnia 24 lipca 2015 r. – Prawo o zgromadzeniach (Dz.U. 2015 poz. 1485).

(94) Ustawa z dnia 13 grudnia 2016 r. o zmianie ustawy – Prawo o zgromadzeniach (Dz.U. 2017 poz. 579).

(95) Sk. arī ANO ekspertu 2018. gada 23. aprīļa paziņojumu, kurā Polija mudināta nodrošināt brīvu un pilnīgu dalību klimata sarunās.

(96) Polijas cilvēktiesību komisāra 2020. gada 6. maija vēstule Iekšlietu un pārvaldes ministrijai.

(97) Ustawa z dnia 15 września 2017 r. o Narodowym Instytucie Wolności – Centrum Rozwoju Społeczeństwa Obywatelskiego (Dz.U. 2017 poz. 1909).

(98) EDSO/ODIHR, atzinums par Polijas likumprojektu par Nacionālo brīvības institūtu — Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru, Varšava, 2017. gada 22. augusts.

(99) EESK, ziņojums par pamattiesībām un tiesiskumu un nacionālajām norisēm no pilsoniskās sabiedrības perspektīvas 2018.–2019. gadā, 2020. gada jūnijs, 41.–42. lpp.

(100) EESK, paziņojums presei “Satraucošs spiediens uz pilsonisko sabiedrību: valdība vēršas pret EESK locekli no Polijas, NVO vairs nevar izvēlēties savus kandidātus”, 2020. gada 23. jūnijs.

(101) Vides ministra paziņojums presei sadarbībā ar tieslietu ministru, 2020. gada 7. augusts, https://www.gov.pl/web/srodowisko/nowe-prawo-wzmocni--przejrzystosc-finansowania-organizacji-pozarzadowych.

(102) Ustawa z dnia 6 kwietnia 1990 r. o Policji (Dz.U. 1990 nr 30 poz. 179).

(103) ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi par Polijas septīto regulāro ziņojumu, 2016. gada 23. novembris, 39.–40. punkts. Sk. arī ANO ekspertu 2018. gada 23. aprīļa paziņojumu, kurā Polija mudināta nodrošināt brīvu un pilnīgu dalību klimata sarunās.

(104) EDAK, vēstule par datu izpaušanu Polijas prezidenta vēlēšanās, 2020. gada 5. maijs.

(105) Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre, 2020. gada 14. aprīļa paziņojums.

(106) 2017. gadā 97,9 % no visiem aborta gadījumiem bija saistīti ar augļa defektiem: Veselības informācijas sistēmu centrs, Publiskās statistikas pētījumu programmas MZ-29 ziņojumi, kas publicēti Polijas Sejma tīmekļa vietnē. Sprawozdanie Rady Ministrów z wykonywania oraz o skutkach stosowania w 2016 r. ustawy z dnia 7 stycznia 1993 r. o planowaniu rodziny, ochronie płodu ludzkiego i warunkach dopuszczalności przerywania ciąży (Dz. U. poz. 78, z późnn. zm.).

(107) Sk. arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2017. gada decembra tematisko dokumentu “Sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības Eiropā”; ANO eksperti, kas konsultē ANO Darba grupu sieviešu diskriminācijas jautājumos, 2018. gada 22. marta paziņojums, kā arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2020. gada 14. aprīļa paziņojums.

(108) Ustawa z dnia 16 lipca 2020 r. o zmianie ustawy o zawodach lekarza i lekarza dentysty oraz niektórych innych ustaw (not yet published in the Official Journal).

(109) Ustawa z dnia 5 grudnia 1996 r. o zawodach lekarza i lekarza dentysty (Dz.U. 1997 nr 28 poz. 152).

(110) Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 20. marta spriedums, Tysiąc pret Poliju (pieteikums Nr. 5410/03); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 20. marta spriedums, R. R. pret Poliju (pieteikums Nr. 27617/04); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 30. oktobra spriedums, P. un S. pret Poliju (pieteikums Nr. 57375/08).

(111) EP 2017. gada 15. novembra rezolūcija, 18. punkts; PACE, 2020. gada 28. janvāra rezolūcija 2316(2020) par demokrātijas institūciju darbību Polijā, 14. punkts; ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi par Polijas septīto regulāro ziņojumu, 2016. gada 23. novembris, CCPR/C/POL/CO/7, 15.–18. punkts.

(112) ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja, noslēguma secinājumi par apvienoto Polijas divdesmit otro līdz divdesmit ceturto regulāro ziņojumu, 2019. gada augusts.

(113) Turpat.

(114) Tieslietu ministrija, paziņojums presei par priekšlikumu denonsēt Stambulas konvenciju, 2020. gada 25. jūlijs, https://www.gov.pl/web/sprawiedliwosc/ministerstwo-sprawiedliwosci-konwencja-stambulska-powinna-zostac-wypowiedziana-poniewaz-jest-sprzeczna-z-prawami-konstytucyjnymi.

(115) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(116) , Eiropas Komisija, REGIO ĢD, vēstule Ļubļinas, Lodzas, Mazpolijas, Priekškarpatu un Sventokšiskas reģionu iestādēm, 2020. gada 27. maijs. Sk. arī Tiesas 2020. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C-507/18 Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI, ECLI:EU:C:2020:289.

(117) Tiesas 2018. gada 5. jūnija spriedums lietā C-673/16 Coman, ECLI:EU:C:2018:385; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 2. marta spriedums, Kozak pret Poliju (pieteikums Nr. 13102/02); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 22. janvāra spriedums, E. B. pret Franciju (pieteikums Nr. 43546/02); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada 19. februāra spriedums, X un citi pret Austriju (pieteikums Nr. 19010/07); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 30. jūnija spriedums, Taddeucci un McCall pret Itāliju (pieteikums Nr. 51362/09); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 21. jūlija spriedums, Oliari un citi pret Itāliju (pieteikumi Nr. 18766/11 un Nr. 36030/11); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 14. decembra spriedums, Orlandi un citi pret Itāliju (pieteikumi Nr. 26431/12, Nr. 26742/12, Nr. 44057/12 un Nr. 60088/12); Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 14. janvāra spriedums, Beizaras un Levickas pret Lietuvu (pieteikums Nr. 41288/15).

(118) Polijas cilvēktiesību komisārs, paziņojums presei “Valsts preventīvā mehānisma spīdzināšanas nepieļaušanai (KMPT) darbinieki apmeklē policijas ieslodzījuma vietas pēc nakti ilgušām apcietināšanām Varšavā”, 2020. gada 11. augusts, https://www.rpo.gov.pl/en/content/national-preventive-mechanism-prevention-torture-kmpt-visits-police-places-detention-after-overnight.

(119) Polijas bīskapijas nostāja LGBT+ jautājumos, 2020. gada augusts, https://episkopat.pl/wp-content/uploads/2020/08/Stanowisko-Konferencji-Episkopatu-Polski-w-kwestii-LGBT.pdf.

(120) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

(121) ANO neatkarīgais eksperts jautājumos par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes dēļ, ziņojums par konversijas terapiju, 2020. gada maijs, https://undocs.org/A/HRC/44/53.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 385

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 22. septembris

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2020.–2021. GADA SESIJA 2020. gada 14.–17. septembra sēdes PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2020. gada 15. septembris
2021/C 385/01	Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra rezolūcija par efektīviem pasākumiem programmas Erasmus+, programmas Radošā Eiropa un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai (2019/2195(INI))	2
	Trešdiena, 2020. gada 16. septembris
2021/C 385/02	Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā (2019/2156(INI))	10
2021/C 385/03	Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā (2020/2002(INI))	24
2021/C 385/04	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret projektu Komisijas regulai, ar kuru attiecībā uz 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (D067917/01 – 2020/2712(RPS))	39
2021/C 385/05	Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu (2019/2200(INI))	40
	Ceturtdiena, 2020. gada 17. septembris
2021/C 385/06	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana (2020/2003(INI))	47
2021/C 385/07	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (2019/2816(RSP))	59
2021/C 385/08	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par ES ēku fonda energoefektivitātes potenciāla maksimālu izmantošanu (2020/2070(INI))	68
2021/C 385/09	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par zāļu trūkumu — jaunās problēmas risināšana (2020/2071(INI))	83
2021/C 385/10	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā (2020/2011(INI))	104
2021/C 385/11	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā (2020/2774(RSP))	117
2021/C 385/12	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā (2020/2779(RSP))	122
2021/C 385/13	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stāvokli Krievijā: Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums (2020/2777(RSP))	128
2021/C 385/14	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par stāvokli Filipīnās, tostarp Maria Ressa lietu (2020/2782(RSP))	133
2021/C 385/15	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Dr. Denisa Mukveges lietu Kongo Demokrātiskajā Republikā (2020/2783(RSP))	138
2021/C 385/16	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par humanitāro situāciju Mozambikā (2020/2784(RSP))	142
2021/C 385/17	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza attiecībā uz cikloksidīma, flonikamīda, haloksifopa, mandestrobīna, mepikvata, Metschnikowia fructicola (celms NRRL Y-27328) un proheksadiona maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (D063880/06 – 2020/2734(RPS))	148
2021/C 385/18	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Eiropas kultūras atveseļošanu (2020/2708(RSP))	152
2021/C 385/19	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Covid-19: veselības novērtējumu un riska klasifikācijas koordinēšana ES un ietekme uz Šengenas zonu un vienoto tirgu (2020/2780(RSP))	159
2021/C 385/20	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Eiropas gadu zaļākām pilsētām (2022) (2019/2805(RSP))	167

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2020. gada 15. septembris
2021/C 385/21	Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāju (N9-0041/2020 – C9-0276/2020 – 2020/0906(NLE))	173
2021/C 385/22	Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes CCP uzraudzības komitejas neatkarīgu locekli (N9-0042/2020 – C9-0277/2020 – 2020/0907(NLE))	174
2021/C 385/23	Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes CCP uzraudzības komitejas neatkarīgu locekli (N9-0042/2020 – C9-0278/2020 – 2020/0908(NLE))	175
2021/C 385/24	Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi konkrētiem Madeiras un Azoru salu autonomajā apgabalā ražotiem alkoholiskajiem produktiem (COM(2020)0240 – C9-0190/2020 – 2020/0118(CNS))	176
	Trešdiena, 2020. gada 16. septembris
2021/C 385/25	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 14. jūlija deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 papildina attiecībā uz maksām, kuras Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde iekasē no centrālajiem darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs (C(2020)4891 – 2020/2720(DEA))	177
2021/C 385/26	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 14. jūlija deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 papildina attiecībā uz kritērijiem, kas EVTI būtu jāņem vērā, lai noteiktu, vai centrālais darījumu partneris, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir sistēmiski nozīmīgs vai tāds, kas, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei (C(2020)4892 – 2020/2726(DEA))	178
2021/C 385/27	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 14. jūlija deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 papildina attiecībā uz obligātajiem elementiem, kuri EVTI jāvērtē, novērtējot trešo valstu CCP pieprasījumus apstiprināt salīdzināmu atbilstību, un attiecībā uz minētā novērtējuma veikšanas kārtību un nosacījumiem (C(2020)4895 – 2020/2729(DEA))	179
2021/C 385/28	Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2020)0220 – C9-0160/2020 – 2020/0097(COD))	180
2021/C 385/29	Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu (COM(2019)0038 – C8-0043/2019 – 2019/0017(COD))	217
2021/C 385/30	Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (10025/2020 – C9-0215/2020 – 2018/0135(CNS))	256
	Ceturtdiena, 2020. gada 17. septembris
2021/C 385/31	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (COM(2019)0208 – C9-0009/2019 – 2019/0101(COD))	275
2021/C 385/32	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022 – C9-0007/2020 – 2020/0006(COD))	289
2021/C 385/33	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835 – 2017/0360R(NLE))	317
2021/C 385/34	P9_TA(2020)0236 Ilgtspējīgs dzelzceļa tirgus, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu ***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, nosaka pasākumus ilgtspējīgam dzelzceļa tirgum (COM(2020)0260 – C9-0186/2020 – 2020/0127(COD)) P9_TC1-COD(2020)0127 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 17. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu, nosaka pasākumus ilgtspējīgam dzelzceļa tirgum	334
2021/C 385/35	Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 8/2020 projektu -Maksājumu apropriāciju palielinājums Ārkārtas atbalsta instrumentam, lai finansētu Covid-19 vakcīnu stratēģiju, un Papildinātās investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu ietekmei (10696/2020 – C9-0290/2020 – 2020/1997(BUD))	335