Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Intermodālais transports un multimodālā loģistika – padarīt transporta veidus savstarpēji papildinošus virzībā uz videi nekaitīgāku transportu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 374/01)

Ziņotājs: Stefan BACK

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	24.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	230/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ilgtermiņa dzīvotspējīgu risinājumu, kā attīstīt efektīvus un ilgtspējīgus multimodālos pārvadājumus un loģistiku, var panākt tikai tad, ja tiek atrisinātas problēmas, kas multimodālos pārvadājumus padara dārgākus, lēnākus un mazāk uzticamus, īpaši salīdzinājumā ar viena veida autotransportu. To nevar veidot ar finansiāliem stimuliem vai regulatīvu atbalstu.

1.2.

Šāda veida pieeja būtu arī resursefektīva no regulējuma viedokļa, jo nebūtu vajadzīgs atsevišķs tiesiskais regulējums.

1.3.

Lai uzlabotu multimodālo satiksmi, EESK arī iesaka papildus tehniskajiem jauninājumiem un konkurētspējas problēmu risināšanai pilnībā internalizēt ārējās izmaksas visiem transporta veidiem ar mērķi radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. EESK aicina veikt nopietnus pasākumus, lai saglabātu un/vai atjaunotu Eiropas atsevišķo vagonkravu sistēmu, savienot stratēģisko infrastruktūru (piemēram, ostas) ar dzelzceļa risinājumiem, veikt ieguldījumus rūpnieciskos pievedceļos un iesaistīt lielus loģistikas uzņēmumus savu plūsmu modālā pārorientācijā.

1.4.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp transporta veidiem, EESK iesaka visiem transporta veidiem rīkoties sociāli priekšzīmīgi ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus transporta pakalpojumus, kvalitatīvas darbvietas un labus sociālos apstākļus nolūkā radīt visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.5.

Pašreizējās problēmas, kas saistītas ar multimodālajiem pārvadājumiem (neskaitot papildu izmaksas, kas rodas pārkraušanas un papildu darījumu izmaksu dēļ), ir tādi aspekti kā ilgs piegādes laiks, sarežģītība, lielāks risks un mazāka uzticamība, kas apgrūtina multimodalitātes izvēršanu.

1.6.

Tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, kas multimodālos kravu pārvadājumus padarītu konkurētspējīgus pašus par sevi un ļautu izveidot efektīvas un nepārtrauktas multimodālo kravu pārvadājumu plūsmas, kas izmaksātu tikpat, cik viena veida pārvadājumi.

1.7.

Ir arī jāpanāk, lai dzelzceļa nozare labāk pielāgotos atvērtajam tirgum un novērstu problēmas, kas saistītas ar punktualitātes, uzticamības, prognozējamības un elastīguma trūkumu, kas negatīvi ietekmē multimodālos risinājumus, kuros ietilpst dzelzceļa transports.

1.8.

Iekšzemes ūdensceļu transporta jomā ir jāuzlabo pārrobežu pārvadājumu kapacitāte.

1.9.

Lai intermodalitāte būt sekmīga, ļoti svarīga ir atbilstīga termināļa infrastruktūra. Resursefektivitātes labad būtu lietderīgi, ja dalībvalstis piekristu sadarboties termināļa infrastruktūras plānošanā pierobežas reģionos. Attālums starp temināļiem būtu jāpielāgo pieprasījumam, tīkla blīvumam un citiem vietējiem apstākļiem.

1.10.

Attiecībā uz valsts parādu EESK iesaka pēc Covid-19 krīzes uz publiskajiem ieguldījumiem intermodālajā infrastruktūrā neattiecināt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

1.11.

Labi funkcionējošiem multimodālajiem pārvadājumiem ir svarīgi, lai regulējums, kas attiecas, piemēram, uz bīstamu preču pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem, būtu saskaņots un lai tiktu atrisināti citi regulējuma un praktiskie jautājumi, kas var apgrūtināt dažādu transporta veidu sadarbspēju vai pārvadājumus starp dalībvalstīm.

1.12.

Vairākas problēmas, kas kavē intermodālos pārvadājumus, varētu novērst, izmantojot viedos digitālos risinājumus, piemēram, izsekošanas un uzraudzības iespējas un citus digitālus risinājumus, kas atvieglo multimodālo pārvadājumu plūsmu efektīvu pārvaldību.

1.13.

Sākot no 2024. gada augusta, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (1) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju atvieglos regulatīvās informācijas apmaiņu starp operatoriem un iestādēm, izmantojot digitālas platformas, kā arī uzlabos intermodālo pārvadājumu plūsmu.

1.14.

EESK aicina Eiropas Komisiju, izstrādājot gaidāmās intermodālo pārvadājumu tiesiskā regulējuma izmaiņas, ņemt vērā iepriekšminētos ierosinājumus un nodrošināt, lai multimodālais transports arī bez jebkādiem īpašiem atbalsta pasākumiem kļūtu par neatņemamu transporta sistēmas daļu.

2.   Konteksts

2.1.

Eiropas Komisijas paziņojumā “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija” (COM(2020) 789 final) (tālāk tekstā – Stratēģija) ir uzsvērts: lai atbalstītu kravu pārvadājumu zaļināšanu Eiropā, pašreizējais regulējums, kas attiecas uz intermodālajiem pārvadājumiem, būtiski jāuzlabo un jāpārveido par iedarbīgu rīku. Tajā atsevišķi uzsvērta nepieciešamība pārskatīt tiesisko regulējumu, tostarp Kombinēto pārvadājumu direktīvu (Padomes Direktīvu 92/106/EEK (2) – tālāk tekstā – “Direktīva”), kā arī iespēja ieviest ekonomiskus stimulus pārvadājumuun infrastruktūras jomā. Stimulējošo pasākumu pamatā vajadzētu būt emisiju monitoringam.

2.2.

Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas centrā ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 90 % līdz 2050. gadam. Stratēģijā liela nozīme piešķirta multimodālajiem pārvadājumiem ar mērķi nodrošināt videi optimālu transporta veidu mijiedarbību, tostarp samazināt kravu autopārvadājumu pārsvaru.

2.3.

Stratēģijā ir arī uzsvērta multimodālās loģistikas nozīme, tostarp pilsētās, nepieciešamība pēc efektīvas plānošanas nolūkā novērst tukšbraucienus un nepieciešamība pilsētu mobilitātes plānošanā iekļaut arī kravu pārvadājumus.

2.4.

Stratēģijā norādīts arī uz pārkraušanas infrastruktūras, tostarp iekšzemes multimodālo termināļu, trūkumu un uz nepieciešamību uzlabot pārkraušanas tehnoloģijas, ieskaitot multimodālu datu apmaiņu, kā arī viedas satiksmes pārvaldības sistēmas visos transporta veidos. Komisija plāno atrast finansējumu un virzīt politiku (arī pētniecības un inovācijas jomā) šo problēmu novēršanai. Šajā saistībā var noderēt arī noteikumi par valsts atbalstu dzelzceļa nozarei.

2.5.

Stratēģijai pievienotajā rīcības plānā Komisija plāno 2022. gadā pārskatīt intermodālo pārvadājumu tiesisko regulējumu, tostarp Direktīvu.

2.6.

Savā 2017. gada priekšlikumā (COM(2017) 648) Komisija ierosināja Direktīvu grozīt, uzsverot nepieciešamību pēc labākas dalībvalstu koordinācijas attiecībā uz intermodālo termināļu būvniecību un dažādiem administratīvajiem vienkāršojumiem, taču saglabājot nostāju, ka ir nepieciešama veicināšanas pieeja, tostarp īpaši noteikumi par piekļuvi tirgum, it īpaši attiecībā uz pārvadājuma pa autoceļu posmu. Likumdošanas procesa laikā priekšlikumā tika veiktas būtiskas izmaiņas, tādēļ Komisija nolēma to atsaukt.

2.7.

Taču, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1055 (3) izdarot grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 (4), dalībvalstīm tika dota iespēja autoceļa pārvadājuma posmā atkāpties no īpašajiem noteikumiem par piekļuvi tirgum un piemērot parastos kabotāžas noteikumus.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Dzīvotspējīgu ilgtermiņa risinājumu, kā attīstīt efektīvu un ilgtspējīgu multimodālu transportu un loģistiku, var panākt tikai tad, ja tiek atrisinātas problēmas, kas multimodālo transportu padara dārgāku, lēnāku un mazāk uzticamu, īpaši salīdzinājumā ar viena veida autotransportu. To nevar veidot ar finansiāliem stimuliem vai regulatīvu atbalstu.

3.2.

Šāda veida pieeja ļautu arī izvairīties no sarežģītiem noteikumiem, kuros definēti kombinēti vai multimodāli pārvadājumi un kas nodrošinātu, ka šo pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības uz finansiālu atbalstu un īpašiem noteikumiem par piekļuvi tirgum. Šāda pieeja būtu arī resursefektīva no regulējuma viedokļa.

3.3.

Lai uzlabotu multimodālo satiksmi, EESK iesaka papildus tehniskajiem jauninājumiem un konkurētspējas jautājuma atrisināšanai attiecībā uz visiem transporta veidiem pilnībā internalizēt ārējās izmaksas ar mērķi radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. EESK aicina veikt nopietnus pasākumus, lai saglabātu un/vai atjaunotu Eiropas atsevišķo vagonkravu sistēmu, savienot stratēģisko infrastruktūru (piemēram, ostas) ar dzelzceļa risinājumiem, veikt ieguldījumus rūpnieciskos pievedceļos un iesaistīt lielus loģistikas uzņēmumus savu plūsmu modālā pārorientācijā.

3.4.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp transporta veidiem, EESK iesaka visiem transporta veidiem rīkoties sociāli priekšzīmīgi ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus transporta pakalpojumus, kvalitatīvas darbvietas un labus sociālos apstākļus nolūkā radīt visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

3.5.

EESK uzsver, ka nozīmīgs multimodāla transporta veiksmīgas attīstības priekšnoteikums ir prasmīgi un motivēti darbinieki un labi darba apstākļi. EESK aicina pārskatīt darbā norīkošanas noteikumus tā, lai tiktu ņemta vērā ļoti mobilu dzelzceļa darbinieku situācija. EESK iesaka arī pieņemt vienkāršus, skaidrus un pārbaudāmus noteikumus un piemērotu atbilstības uzraudzības sistēmu, lai visiem transporta darbiniekiem tiktu nodrošināti taisnīgi darba apstākļi (apmācība, darba un atpūtas laiks, valodas līmenis, atalgojums, arodveselība un drošība, mūsdienīgas sanitārās labierīcības, piemērotas naktsmītnes utt.) ar mērķi nodrošināt veselības aizsardzību un godīgu konkurenci.

3.6.

Problēmas, kas saistītas ar multimodālajiem pārvadājumiem (neskaitot papildu izmaksas, ko rada pārkraušanas un papildu darījumu izmaksas), ir tādi aspekti kā ilgs piegādes laiks, sarežģītība, lielāks risks un mazāka uzticamība. Tās apgrūtina multimodalitātes izvēršanu.

3.7.

Nesen veikts pētījums (5) liecina, ka pastāv būtiska izmaksu atšķirība starp viena veida pārvadājumu (tikai autopārvadājumu) un intermodālu pārvadājumu risinājumiem. Papildu izmaksas ir saistītas ar papildu darbu, kas nepieciešams multimodālo pārvadājumu organizēšanai (50–100 EUR uz vienu sūtījumu), ar ilgāku tranzīta laiku (no četrām līdz 120 stundām), kas vidēji ir 25 stundas un rada papildu izmaksas 75–100 EUR apmērā uz vienu sūtījumu, un ar saskaņotu dokumentu sagatavošanas procedūru trūkumu, kas rada zaudējumus 5–150 EUR apmērā uz katru sūtījumu.

3.8.

Tomēr pētījumā secināts, ka rentabilitātes slieksnis varētu tikt sasniegts garajās distancēs, un minēts, ka, neieskaitot atbalsta pasākumus, tas ir 595 km dzelzceļa/autopārvadājumiem, 266 km – iekšzemes ūdensceļu/autopārvadājumiem un 736 km – tuvsatiksmes kuģošanas/autopārvadājumiem.

3.9.

Pētījumā īpaši pausta nožēla par izsekošanas un uzraudzības iekārtu biežo trūkumu un problēmām un to, ka nav iespējams izmantot elektroniskus dokumentus.

3.10.

2017. gada leģislatīvā priekšlikuma, ar kuru groza Direktīvu, ietekmes novērtējums liecina, ka intermodālo pārvadājumu risinājumu vispārējās papildu izmaksas sasniedz gandrīz 60 %, lielākoties saistībā ar īstenošanu, kavēšanos, darījumu izmaksām utt. (6)

3.11.

Tādēļ pavisam noteikti ir jāveic pasākumi, kas gan padarītu multimodālos kravu pārvadājumus konkurētspējīgus pašus par sevi, gan atrisinātu iepriekš izklāstītās problēmas, lai izveidotu efektīvas un nepārtrauktas multimodālo kravu pārvadājumu plūsmas, kuru izmaksas būtu tādas pašas kā viena veida pārvadājumiem.

3.12.

Šajā saistībā arī jānorāda, ka dzelzceļa nozarei ir labāk jāpielāgojas atvērtajam tirgum un jānovērš problēmas, kas saistītas ar punktualitātes, uzticamības, prognozējamības un elastīguma trūkumu, kas acīmredzami negatīvi ietekmē multimodālos risinājumus, kuros ietilpst dzelzceļa transports.

3.13.

Iekšzemes ūdensceļu transporta jomā ir jāuzlabo pārrobežu pārvadājumu kapacitāte.

3.14.

Papildu problēmas rada arī sastrēgumi, kas rodas multimodālu termināļu un loģistikas mezglu nepietiekamas kapacitātes dēļ. Stratēģijai pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (7) ir aplēsts, ka attālums, kas pārsniedz 300 km starp termināļiem, piemēram, Somijā un atsevišķās Zviedrijas daļās, ir pārāk liels, jo tas ierobežo iespējas izmantot īsus autoceļu pārvadājumu posmus, kas ir aptuveni 150 km gari. Lai gan atbilstīga termināļa kapacitāte ir ļoti svarīga, it īpaši TEN-T pamattīkla koridoros, tomēr ir jāņem vērā, ka attālums starp termināļiem ir jāsasaista arī ar pārvadājumu apjomu attiecīgajā reģionā un ar tīkla blīvuma atšķirībām dažādās Eiropas daļās.

3.15.

No otras puses, resursefektivitātes labad ir svarīgi koordinēt termināļu plānošanu pierobežas reģionos starp blakusesošām dalībvalstīm.

3.16.

Šajā kontekstā ir vērts atzīmēt, ka nesenā pētījumā (8), kurā analizēta kabotāžas ierobežojumu ietekme uz kombinēto pārvadājumu autoceļu posmiem, secināts, ka “kombinētā kabotāža” tiek izmantota samērā bieži, kas ir saistīts ar autovadītāju pieejamības un elastīguma problēmām un izmaksu līmeņa atšķirībām, un ka tādēļ šāda veida kabotāžas ierobežošana varētu radīt noteiktu negatīvu tūlītēju ietekmi uz iesaistītajām pusēm, tostarp atgriešanos pie viena veida autopārvadājumiem un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu īpatsvara samazināšanos, savukārt termināļu operatori uzskata, ka augstāka termināļu produktivitāte un labāki pakalpojumi ilgtermiņā kompensētu pārvadājumu izmaksu iespējamo pieaugumu.

3.17.

Ir svarīgi arī nodrošināt, lai regulējums, kas attiecas, piemēram, uz bīstamu preču pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem, būtu saskaņots un lai tiktu atrisināti citi praktiskie un regulējuma jautājumi, kas var apgrūtināt dažādu transporta veidu sadarbspēju vai pārvadājumus starp dalībvalstīm.

3.18.

Vairākas iepriekšminētās problēmas var novērst, izmantojot viedos digitālos risinājumus. Tie ir, piemēram, izsekošanas un uzraudzības iespējas un citi digitālie risinājumi, kas atvieglo multimodālo pārvadājumu plūsmu efektīvu pārvaldību.

3.19.

Sākot no 2024. gada augusta, Regula (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju atvieglos regulatīvās informācijas apmaiņu starp operatoriem un iestādēm, izmantojot digitālas platformas, un vismaz daļēji atrisinās iepriekš aprakstīto standartizētas dokumentācijas un dokumentu elektroniskas apmaiņas problēmu.

3.20.

Tādēļ šķiet, ka pastāv iespējas atrisināt lielāko daļu iepriekšminēto problēmu, kas apgrūtina multimodālo kravu pārvadājumu nozares uzplaukumu.

3.21.

Tomēr, lai tā notiktu, ir jānodrošina atbilstoša termināļa infrastruktūra. Resursefektivitātes labad būtu lietderīgi, ja dalībvalstis piekristu sadarboties termināļa infrastruktūras plānošanā pierobežas reģionos.

3.22.

Attiecībā uz valsts parādu EESK iesaka pēc Covid-19 krīzes nepiemērot publiskajiem ieguldījumiem multimodālajā infrastruktūrā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumus.

3.23.

Kā jau minēts, dzelzceļa un it īpaši iekšzemes ūdensceļu termināļa darbībai ir jābūt vairāk orientētai uz tirgu.

3.24.

Ja iepriekš izklāstītās problēmas tiks pienācīgi atrisinātas, multimodālie pārvadājumi arī bez īpašiem atbalsta pasākumiem spēs kļūt par neatņemamu transporta sistēmas daļu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs), par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.)

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1055 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē (OV L 249, 31.7.2020., 17. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).

(5)  TRT (2017), Gathering additional data on EU combined transport – Final report (Papildu datu vākšana par ES kombinētajiem pārvadājumiem. Galīgais ziņojums).

(6)  Komisijas dienestu darba dokuments, Ietekmes novērtējums (SWD(2017) 362).

(7)  SWD(2020) 331.

(8)  Mobility Package 1 – Data gathering an analysis of the impacts of cabotage restrictions on combined transport road legs (Pirmā mobilitātes pakete. Datu vākšana par kabotāžas ierobežojumu ietekmi uz kombinēto pārvadājumu autoceļu posmiem un šīs ietekmes analīze), TRT Transporti e Territorio SRL.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Izmantot digitalizācijas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas un uzlabot ekonomikas, it īpaši MVU, digitalizāciju, galveno uzmanību pievēršot uz cilvēku orientētam mākslīgajam intelektam un datiem”

(izpētes atzinums)

(2021/C 374/02)

Ziņotāja:

Antje GERSTEIN

Atzinuma pieprasījums	Prezidentvalsts Slovēnija, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	217/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pašreizējās pandēmijas apstākļos ir kļuvis skaidrs, ka attālināts darbs, mājas birojs un elastīgas darba shēmas – vismaz zināmā mērā – arī turpmāk būs “jaunā normalitāte”, taču jāapzinās arī, ka mūsu darba pasauli arvien vairāk ietekmēs digitālie uzņēmējdarbības modeļi. Šiem modeļiem vajadzētu būt orientētiem uz cilvēkiem un vērtībām. Plašākā sociālā nozīmē uzdevums ir nodrošināt īpaši neaizsargātu grupu digitālo iekļaušanu.

1.2.

Tiek prognozēts, ka ieguvumi, ko Eiropas Savienībai sniegs pabeigts digitālais vienotais tirgus, ES ekonomikas rezultātu ik gadu papildinās par 415 miljardiem EUR. Lai gan digitālā pārkārtošanās uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā paver ievērojamas iespējas, daudzi uzņēmumi pārrobežu darbībā saskaras ne tikai ar milzīgu juridisko nenoteiktību, bet arī ar ievērojamu atpalicības risku piekļuves vai ieguldījumu resursu trūkuma, kā arī prasmju trūkuma dēļ, kas parasti skar daudzus MVU un it īpaši – mikrouzņēmumus.

1.3.

Viens no Eiropas digitālā vienotā tirgus panākumu faktoriem būs atvērtība pret tehnoloģijām regulējumā, kas attiecas uz jauniem digitālās uzņēmējdarbības modeļiem un lietojumprogrammām, piemēram, par mākslīgo intelektu (MI), un piekļuve inovācijas finansējumam, lai MVU varētu izmantot šādu jaunu digitālo lietotņu priekšrocības. EESK ir veikusi pētījumu par MI mazajos un vidējos uzņēmumos, kas var sniegt noderīgu vielu pārdomām (1).

1.4.

Debatēs par mākslīgo intelektu EESK ir aktīvi piedalījusies kopš pirmā atzinuma par mākslīgo intelektu pieņemšanas 2017. gadā un dažos pēdējos gados ir publicējusi vēl citus atzinumus par šo tematu. EESK pašlaik izstrādā formālu atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumu Mākslīgā intelekta aktam (“AIA priekšlikums”). Minētais atzinums tiks prezentēts EESK septembra plenārsesijā, un tajā cita starpā īpaša uzmanība tiks pievērsta mākslīgā intelekta definīcijai, kas ir svarīgs AIA priekšlikuma elements.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Ņemot vērā savas prezidentūras laikam izvirzītās prioritātes, nākamā ES Padomes prezidentvalsts Slovēnija ir izstrādājusi priekšlikumus, par kuriem Komitejai 2021. gada 18. marta vēstulē tika lūgts sniegt izpētes atzinumus. Šīs ES politikas jomas prezidentvalstij ir īpaši svarīgas.

2.2.

Tādējādi šis atzinums ir atbilde uz ES Padomes prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījumu izstrādāt izpētes atzinumu par digitalizācijas sniegtajām ekonomiskajām un sociālajām iespējām.

2.3.

Šajā izpētes atzinumā apkopoti vairāki ar digitalizāciju saistīti temati, kas aplūkoti nesen pieņemtajos vai šobrīd izstrādes procesā esošajos EESK atzinumos. Tajā sniegtas atbildes uz četriem prezidentvalsts uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar Datu pārvaldības aktu, digitālo pakalpojumu tiesību aktu un Mākslīgā intelekta aktu. Visa pārējā informācija par minētajiem tematiem ir atrodama attiecīgajos EESK atzinumos (2).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Covid-19 krīze ir izgaismojusi gan ES atpalicību, gan tās milzīgo potenciālu digitalizācijas jomā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk jāapzinās, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs spēcīgs digitālais vienotais tirgus. Tas nozīmē, ka jāstiprina tās spējas tādās jomās kā mākoņdatošana, 5G un droša datu izmantošana. Lai neatpaliktu no tādiem pasaules līmeņa dalībniekiem kā ASV un Ķīna, līdzekļi ir jāiegulda spēcīgas digitālās Eiropas veidošanā.

3.2.

Tiek prognozēts, ka ieguvumi, ko Eiropas Savienībai sniegs pabeigts digitālais vienotais tirgus, ES ekonomikas rezultātu ik gadu papildinās par 415 miljardiem EUR. Paredzoša uzturēšana, digitālās platformas un kvantiskā datošana ir tikai trīs piemēri, kā digitālās tehnoloģijas būtiski ietekmēs Eiropas ekonomikas digitalizāciju. Lai gan digitālā pārkārtošanās uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā paver ievērojamas iespējas, daudzi uzņēmumi pārrobežu darbībā saskaras ne tikai ar milzīgu juridisko nenoteiktību, bet arī ar ievērojamu atpalicības risku piekļuves vai ieguldījumu resursu trūkuma, kā arī prasmju trūkuma dēļ, kas parasti skar daudzus MVU un it īpaši – mikrouzņēmumus.

3.3.

Pašreizējās pandēmijas apstākļos ir kļuvis skaidrs, ka attālināts darbs, mājas birojs un elastīgas darba shēmas – vismaz zināmā mērā – arī turpmāk būs “jaunā normalitāte”, taču jāapzinās arī, ka mūsu darba pasauli arvien vairāk ietekmēs digitālie uzņēmējdarbības modeļi. Šie modeļiem vajadzētu būt orientētiem uz cilvēkiem un vērtībām.

3.4.

Pēcpandēmijas ekonomikā ir jānodrošina, lai mazie un vidējie uzņēmumi dažās īpaši smagi skartajās nozarēs (pakalpojumu nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā un tūrismā) nezaudētu eksistences pamatu, jo ieguldījumu vajadzības ir pārāk lielas (un pēc vairāk nekā gada pandēmijas apstākļos uzkrājumi ir izlietoti). Šiem uzņēmumiem ir vajadzīgs īpašs atbalsts digitalizācijai un uzņēmējdarbības modeļu turpmākai attīstībai, un tas jāņem vērā valstu atveseļošanas programmās, kas saistītas ar ES Atveseļošanas fondu. Eiropas Komisijai ir jāuzņemas koordinatora loma, lai izvairītos no sadrumstalotības starp dažādiem Eiropas fondiem un nodrošinātu, ka darbības un projekti šajā konkrētajā jomā (MVU digitālā pārkārtošanās) tiek racionalizēti.

3.5.

Politiskajam satvaram ir jābūt atbilstošam, lai nodrošinātu, ka MVU var izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas. Regulējums būtu jāapsver tikai tad, ja var skaidri paredzēt nevēlamu attīstību. Inovācijai un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīga zināma attīstības telpa. Pārlieku sasteigts vai stingrs Eiropas regulējums rada Eiropas uzņēmumiem, it īpaši MVU, nelabvēlīgākus apstākļus nekā starptautiski aktīvām korporācijām pārējā pasaulē.

3.6.

Tomēr dažās nozarēs, it īpaši pakalpojumu sektorā (t. i., mazumtirdzniecībā, tūrismā, ēdināšanā), ir steidzami vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas palīdzētu apkarot dezinformāciju digitālajā telpā un ļautu vērsties, piemēram, pret viltus atsauksmēm, kas uzņēmumiem var būt ārkārtīgi kaitējošas. Šīm problēmām, kas ir īpaši izplatītas digitālajās platformās, EESK ir pievērsusies nesen pieņemtajā atzinumā par digitālo pakalpojumu tiesību aktu (DSA) (3).

3.7.

Progresējoša tehnoloģiju attīstība un ekonomikas digitalizācija ir saistīta arī ar zināmu risku, kas ir jāpatur prātā, lai pilnībā izmantotu to potenciālu. Tāpēc ir jānodrošina, ka līdz ar tehnoloģisko progresu un digitalizāciju tiek ieviesti mehānismi, ar kuriem novērst īpaši neaizsargātu grupu digitālo atstumtību.

3.8.

Debatēs par mākslīgo intelektu EESK ir aktīvi piedalījusies kopš pirmā atzinuma par MI intelektu pieņemšanas 2017. gadā (4) un dažos pēdējos gados ir publicējusi vēl citus atzinumus par šo tematu (5). Attiecībā uz mākslīgo intelektu EESK ir atbalstījusi pieeju “cilvēka īstenota kontrole”, saskaņā ar kuru cilvēki gan tehniski turpina vadīt mākslīgo intelektu, gan patur spēju izlemt, vai, kad un kā to izmantot mūsu sabiedrībā kopumā. EESK ir atzinīgi novērtējusi 2018. gadā publicēto Eiropas MI stratēģiju, Komisijas paziņojumu “Ētikas vadlīnijas uzticamam mākslīgajam intelektam” un to, ka tajā ir apstiprinātas 7 prasības, kas izvirzītas uzticamam mākslīgajam intelektam. EESK cita starpā ir vērsusi uzmanību arī uz MI ietekmi uz darbvietām, uz to, cik svarīgi ir rast pareizo līdzsvaru starp regulējumu, pašregulāciju un ētikas vadlīnijām, kā arī uz MI ietekmi uz patērētājiem.

3.9.

EESK pašlaik izstrādā formālu atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumu Mākslīgā intelekta aktam (“AIA priekšlikums”) (6); atzinums tiks prezentēts EESK septembra plenārsesijā. EESK vēl nevar sniegt oficiālu nostāju par AIA, bet tā var piedāvāt dažas pārdomas par prezidentvalsts Slovēnijas uzdoto konkrēto jautājumu par AIA priekšlikumā izklāstīto MI definīciju.

3.10.

Runājot par darba vietu, jānorāda, ka digitalizācijas laikmetā kā pamatprincips ir jānodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem darba ņēmējiem. Uzņēmumos darbinieki un viņu pārstāvji jau agrīnā posmā ir jāiesaista tāda MI ieviešanā, kas tieši ietekmē darbiniekus, un viņiem jāpiedalās attiecīgā MI izmantojuma noteikšanā. Tālredzīgi un laikus jāapmāca darbinieki, gatavojoties jaunajām darbvietām digitālajā darba vidē.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Prezidentvalsts uzskata, ka mākslīgais intelekts ir vissvarīgākais digitalizācijas aspekts. Citi īpaši svarīgi jautājumi ir progresīvu tehnoloģiju integrācija sabiedrībā un pāreja uz gigabitu sabiedrību. Ar tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts un datu ekonomika ES var ātri atgūties no krīzes un kļūt par pasaules vadošo digitālo sabiedrību.

4.2.

Prezidentvalsts lūdza EESK atbildēt uz šādiem četriem jautājumiem. — Ar Datu pārvaldības aktu tiek ieviesti jauni uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, datu kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji, un tas veicinās datu izmantošanu. Kāds ir EESK viedoklis par šādu pakalpojumu ekonomisko ietekmi? — Ar Datu pārvaldības aktu tiek ieviestas datu altruisma organizācijas, kas atvieglos fizisku un juridisku personu sniegto datu atkalizmantošanu. Tas arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, tostarp vākt datus, ko fiziskas personas sagatavojušas vispārējas nozīmes mērķiem. Kāds ir EESK viedoklis šajā saistībā? — Kāda ir EESK nostāja attiecībā uz piemērotas mākslīgā intelekta definīcijas priekšlikumu (iekļauts 2021. gada aprīlī pieņemtajā Mākslīgā intelekta aktā)? — Kāds ir EESK viedoklis par digitālo pakalpojumu tiesību aktu?

4.3.

Ar Datu pārvaldības aktu tiek ieviesti jauni uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, datu kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji, un tas veicinās datu izmantošanu. Kāds ir EESK viedoklis par šādu pakalpojumu ekonomisko ietekmi? (7)

4.3.1.

EESK uzskata, ka Datu pārvaldības akts ir atbilstīgs un nepieciešams, jo digitālo datu apstrāde, uzglabāšana un kopīgošana kļūst aizvien svarīgāka gan ekonomisku, gan sociālu un pilsonisku apsvērumu dēļ: privātpersonas, pārvaldes iestādes un uzņēmumi ir kompleksa, savstarpēji savienota tiesiskā regulējuma subjekti.

4.3.2.

EESK uzskata, ka sadarbīgais modelis datu pārvaldības un apmaiņas izveidē ir lietderīgs un ka tas ir ļoti noderīgs instruments neitrālai kopīgai datu pārvaldībai. Šajā saistībā tā mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU, lai sāktu iniciatīvas nolūkā veidot savstarpējas organizācijas datu pārvaldības un apmaiņas jomā.

4.3.3.

Starpniecības, datu apmaiņas un kopīgošanas pārvaldībai iedzīvotāju (darba ņēmēju, patērētāju, uzņēmēju) un uzņēmumu starpā īpaši piemēroti šķiet kooperatīvi un citas uz sadarbību balstītas struktūras. It īpaši kooperatīva forma datu pārvaldībā dotu iespēju savstarpēji saskaņot datu subjektu un kooperatīvā datu turētāja – kas šajā gadījumā pats būtu minēto datu subjektu īpašums – intereses; tādējādi šādas struktūras varētu nodrošināt līdzdalīgu pārvaldību, ko kopīgi īsteno iedzīvotāji, uzņēmumi un uzņēmēji, kuri datus gan nodrošina, gan tos izmanto. Šis mehānisms varētu veicināt uzticēšanos un atvērtību, un tas varētu būt būtisks nosacījums labai datu pārvaldībai ES digitālajā vienotajā tirgū.

4.4.

Ar Datu pārvaldības aktu tiek ieviestas datu altruisma organizācijas, kas atvieglos fizisku un juridisku personu sniegto datu atkalizmantošanu. Tas arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, tostarp vākt datus, ko fiziskas personas sagatavojušas vispārējas nozīmes mērķiem. Kāds ir EESK viedoklis šajā saistībā? (8)

4.4.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izstrādāt regulu organizācijām, kas nodarbojas ar “datu altruistisko pārvaldību”. Komiteja piekrīt priekšlikumā iekļautajai prasībai, ka šādām organizācijām jābūt juridiskām personām, kas darbojas pēc bezpeļņas principa un sabiedriskās interesēs, un, pirmām kārtām, tām jābūt autonomām un neatkarīgām it īpaši no citām organizācijām, kas īsteno komerciālus vai peļņu nesošus datu pārvaldības mērķus.

4.4.2.

Šīs pazīmes kopā ar īpaša datu altruisma organizāciju publiska reģistra izveidi apmierinātu nepieciešamību nodrošināt pārredzamību un aizsargāt iedzīvotāju un uzņēmumu tiesības un intereses, kas ir raksturīgi altruistiskai datu apmaiņai Tas vairotu visu iesaistīto pušu uzticēšanos.

4.5.

Kāda ir EESK nostāja attiecībā uz piemērotas mākslīgā intelekta definīcijas priekšlikumu (iekļauts 2021. gada aprīlī pieņemtajā Mākslīgā intelekta aktā)?

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nesenajā leģislatīvajā priekšlikumā par mākslīgo intelektu ietverto skaidro vēstījumu, ka Eiropas pieeja mākslīgajam intelektam ir balstīta pamattiesībās un Eiropas vērtībās. Minētajā priekšlikumā ir iekļauti daudzi pēdējo dažu gadu laikā paustie EESK ieteikumi.

4.5.2.

Atbildot uz minēto priekšlikumu, EESK pašlaik izstrādā atsevišķu atzinumu, kurā tā īpaši pievērsīsies priekšlikumā izklāstītajai MI definīcijai, kas ir svarīgs AIA priekšlikuma elements.

4.5.3.

Vispirms EESK uzsver, ka MI būtībā joprojām ir strīdīgs jēdziens, jo tam nav vispārēji akceptētas definīcijas. Viens sarežģījošs faktors ir tas, ka juridiskās definīcijas atšķiras no tīri zinātniskām definīcijām, jo tām jāatbilst vairākām prasībām, tostarp iekļautības, precizitātes, vispusības, praktiskuma un pastāvīguma prasībām, no kurām dažas ir juridiski saistošas un dažas tiek uzskatītas par labu regulatīvo praksi.

4.5.4.

No vienas puses, AIA priekšlikums attiecas ne tikai uz pašu tehnoloģiju, bet arī uz to, kādam nolūkam un kā tā tiek izmantota. No otras puses, tajā ir iekļauta specifiska MI definīcija, tostarp saraksts ar MI metodēm, kas ietilpst regulas darbības jomā. Tādējādi šķiet, ka AIA priekšlikuma pamatā ir divas domas. Tas, vai šī nedaudz ambivalentā pieeja būs piemērota, lai pienācīgi risinātu ar MI saistītās konkrētās problēmas un veicinātu tā iespējas, tiks sīkāk apspriests gaidāmajā EESK atzinumā par AIA priekšlikumu.

4.6.

Kāds ir EESK viedoklis par digitālo pakalpojumu tiesību aktu? (9)

4.6.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu laikā, kad ir radušies jauni un inovatīvi informācijas sabiedrības digitālie pakalpojumi, kas ir mainījuši ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi un ietekmējuši un pārveidojuši to, kā viņi sazinās, iesaistās, patērē un veic darījumdarbību.

4.6.2.

EESK atbalsta Komisijas centienus novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada valstu noteikumu un regulējumu skaita palielināšanās, un aicina skaidri norādīt uz digitālo pakalpojumu tiesību akta izsmeļošo raksturu. Tā ir iespēja noteikt globālus standartus digitālajiem tirgiem, kas var virzīt Eiropu uz šo jauno laikmetu, nodrošinot patērētājiem augstu drošības un aizsardzības līmeni tiešsaistē.

4.6.3.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt saprātīgu grafiku diskusijas uzsākšanai un iekļaujošai sabiedriskajai apspriešanai, kā arī regulas un stratēģijas īstenošanai. Ir ļoti būtiski šajā procesā iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībniekiem.

4.6.4.

EESK atzinīgi vērtē ieteikumu sistēmu un reklāmas labāku pārredzamību, kas nodrošina, ka patērētāji saņem tikai to reklāmu, ko vēlas.

4.6.5.

EESK norāda, ka pastāv daudzas ar izcelsmes valsts principu saistītas nepilnības, un aicina, it sevišķi nodokļu, darbaspēka un patērētāju jautājumos, rūpīgi apsvērt iespēju izmantot alternatīvas metodes, piemēram, galamērķa valsts principu – ja vien nav stingrāka regulējuma ES līmenī –, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un visaugstāko iespējamo patērētāju aizsardzības līmeni.

4.6.6.

EESK aicina izveidot atbilstošu satvaru, kas dotu iespēju uzņēmumiem apliecināt savu MI sistēmu godīgumu, uzticamību un drošību, vienlaikus ņemot vērā patērētāju un darba ņēmēju visaugstāko iespējamo aizsardzības līmeni.

4.6.7.

Saistību izņēmumu attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem būtu jābeidz piemērot tikai tad, ja attiecīgais saturs nepārprotami ir nelikumīgs vai ar tiesas lēmumu ir atzīts par nelikumīgu. EESK iesaka noteiktos apstākļos piemērot pozitīvu atbildības režīmu tiešsaistes tirdzniecības vietām.

4.6.8.

EESK vērš uzmanību uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt pienācīgu koordināciju starp visiem attiecīgajiem instrumentiem un iniciatīvām saistībā ar plašāku regulatīvo pieeju platformu ekonomikai. Ir vajadzīgs pienācīgs pārskats par to, kā šīs dažādās perspektīvas, kas ietekmē digitālo pakalpojumu tiesību aktu, var integrēt.

4.6.9.

EESK uzskata, ka nozīmīgi faktori, kas ietekmē dažkārt negodīgo konkurenci digitālajā ekonomikā ir nodokļi (10), datu pārvaldība, nodarbinātības statuss, darba apstākļi un patērētāju aizsardzība un tiem jāpievērš īpaša uzmanība.

---

(1)  Pētījums Boosting the use of Artificial Intelligence in Europe’s micro, small and medium-sized enterprises (Mākslīgā intelekta izmantošanas veicināšana Eiropas mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos).

(2)  Datu pārvaldības akts (OV C 286, 16.7.2021., 38. lpp.); Digitālo pakalpojumu tiesību akts (OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.); Mākslīgā intelekta akts.

(3)  Digitālo pakalpojumu tiesību akts.

(4)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(5)  OV C 440, 6.12.2018., 1. lpp.; OV C 440, 6.12.2018., 51. lpp.; OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.; OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 87. lpp.

(6)  Mākslīgā intelekta akts.

(7)  Datu pārvaldības akts.

(8)  Datu pārvaldības akts.

(9)  Digitālo pakalpojumu tiesību akts.

(10)  OV C 367, 10.10.2018., 73. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilnveidot iekļaujošu, drošu un uzticamu digitalizāciju visiem”

(izpētes atzinums)

(2021/C 374/03)

Ziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF
Līdzziņotāja:	Violeta JELIĆ

Apspriešanās	Slovēnijas prezidentūra, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	221/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK iesaka ātri pieņemt iekļaujošu ES digitālās pārvaldības politiku, kuras pamatā būtu e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam, Tallinas deklarācija par e-pārvaldi, Berlīnes deklarācija par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldi (1). Padomes secinājumos ir atzīts, ka valsts pārvaldes iestādēm ir papildu pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un gādāt, lai tiem būtu vienādas tiesības piekļūt digitālajai pārvaldei.

1.2.

EESK iesaka varas iestādēm gādāt par to, lai, cenšoties panākt iekļautību, tās ieviestu visaptverošas stratēģijas, atbalsta pasākumus un tiesību aktus, kas ir adekvāti un samērīgi, lai nodrošinātu digitālo sabiedrisko pakalpojumu un produktu sadarbspēju, kvalitāti, cilvēkorientētu pieeju, pārredzamību, drošību, drošumu un pieejamību, kā arī optimālu piekļuvi veselības aprūpes, izglītības, ekonomikas un kultūras iespējām. Valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir pēc iespējas ātrāk jāpanāk digitalizācija un jāpaātrina jaunu digitālo infrastruktūru, tostarp 5G, ieviešana.

1.3.

EESK atzīst, ka varas iestādēm ir jāveic milzīgi ieguldījumi, lai panāktu iekļautību. Turklāt tiek pieņemts, ka dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos iekļautība būs ļoti nozīmīgs plānotās digitālās pārkārtošanās aspekts; šajā sakarā tiks izmantots gan Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas, lai arī būdams ierobežots, veido daļu no Next Generation EU, gan arī programma “Digitālā Eiropa” un Eiropas strukturālie un investīciju fondi (it īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)).

1.4.

EESK atzīst, ka uzņēmumiem digitalizācija var sniegt gan iespējas, gan radīt draudus. Tāpēc varas iestādēm, piemēram, izmantojot ES fondus, ir jāsniedz pienācīgs finansiālais atbalsts jebkāda lieluma uzņēmumiem, it īpaši MVU. Šāds atbalsts palīdzēs tiem sekmīgi pielāgoties pārejai.

1.5.

Turklāt, kad ievieš tādu darba praksi kā tāldarbs, EESK iesaka pilnībā ņemt vērā darba un privātās dzīves līdzsvaru. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, ārkārtīgi svarīgs ir sociālais dialogs, atbalsts MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kā arī darba ņēmēju tiesību, tostarp darba koplīguma slēgšanas sarunu, respektēšana.

1.6.

EESK iesaka dalībvalstīm ciešāk sadarboties digitālo risinājumu izstrādē un apstiprināšanā, tādējādi izveidojot paraugprakses apmaiņai paredzētu tīklu.

1.7.

EESK iesaka arī ES mērogā pārskatīt varas iestāžu politiku un pasākumus, lai iesaistītu attiecīgās ieinteresētās personas tādu efektīvu pasākumu ierosināšanā, kuru pamatā ir sociālais taisnīgums. Tajā būtu jāietver politikas virzieni un finanšu resursi, kuru mērķis ir veicināt digitālo pārkārtošanos. EESK uzsver arī nepieciešamību turpmākajos gados ievērojami palielināt uzņemšanas rādītājus ar STEM (science, technology, engineering and maths) saistītas izglītības specialitātēs.

1.8.

EESK iesaka stiprināt digitālo pakalpojumu tiesību aktu un Digitālā tirgus aktu, jo tas ir priekšnoteikums uzticamai digitālajai pārkārtošanai, kas patērētājiem ļauj izdarīt izvēli patiesi atvērtā un konkurētspējīgā tirgū. Digitālo pakalpojumu tiesību aktā būtu jāprecizē platformu atbildība un pienākumi un jāuzlabo to īstenojamība salīdzinājumā ar pašlaik ierosināto. Ar Digitālo tirgus aktu jāaizliedz izmantot maldinošus modeļus un cita veida struktūru, kas neļauj izdarīt neitrālu izvēli un slepus ietekmē patērētāju attieksmi.

1.9.

Visbeidzot, EESK atzīst, ka ES ekonomikas digitalizācija un zaļināšana un it īpaši ES oglekļneitralitātes mērķi ir cieši saistīti. Digitālā un zaļā pārkārtošanās ir ļoti svarīga, taču EESK vēlreiz uzsver, ka taisnīgumam un sociālajam dialogam vienmēr vajadzētu būt vadošajiem principiem digitālo un zaļo tehnoloģiju ieviešanā.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas sabiedrība “pārceļas uz tiešsaistes vidi”. Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi sabiedrības vajadzību “digitalizēties”, jo pārvietošanās ierobežojumu laikā digitālie kanāli bieži vien ir bijuši vienīgie iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamie kanāli.

2.2.

Savukārt daudzi uzņēmumu īpašnieki atzīst, ka ir jāvirzās uz digitalizētu pasauli, lai viņu uzņēmumi ilgtermiņā gūtu panākumus. Arī darba ņēmējiem un sabiedrībai ir jāsaprot, kas ir digitalizācija un kā tā ietekmē viņu darbu un ikdienas dzīvi uzņēmējdarbības organizācijā vai publiskā sektora struktūrā, vai vienkārši kopienā. Kā jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā noteikts, digitālās pārkārtošanās pamatā vajadzētu būt Eiropas patērētājiem, kam pārmaiņu procesā ir nodrošināta pienācīga aizsardzība un iespējas.

2.3.

Varas iestādēm visā Eiropas Savienībā ātra digitalizācija ir neizbēgama, un to var panākt tikai ar publiskiem izdevumiem digitālajai infrastruktūrai. Publiskām iestādēm vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī ir jākļūst par elastīgām, noturīgām un inovatīvām organizācijām, kas izmanto digitālās pārkārtošanās, jauno tehnoloģiju un progresīvo iespēju radītās priekšrocības, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu iekļaujošus, vienotus, ērtus, pārredzamus, drošus un uzticamus digitālos pakalpojumus, kuri orientēti uz cilvēku.

2.4.

Publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmumiem, darba ņēmējiem un sabiedrībai kopumā ir jāpielāgojas uz tehnoloģijām balstītai mūsdienu pasaulei un vienlaikus jāsaņem atbalsts un, ja nepieciešams, analogi risinājumi kā alternatīva, un ir svarīgi saprast, kāda atšķirība ir starp digitalizēšanos, digitalizāciju un digitālo pārkārtošanos.

2.5.

Digitalizēšanās ir fizisku vai analogu priekšmetu pārvēršana digitālā formātā, un tai ir svarīga nozīme uzņēmējdarbības un pārvaldes kontekstā un nostrādāto stundu skaita ziņā. Digitalizēšanās rada tādu notikumu ķēdi, kas var būtiski uzlabot jebkura uzņēmuma un pārvaldes darbplūsmu, tādējādi radot automatizētus uzņēmējdarbības un pārvaldes procesus. Tas ir problemātisks uzdevums kā darba ņēmējiem, tā ierēdņiem.

2.6.

Lai gan lielākā daļa uzņēmumu un varas iestāžu savos ikdienas procesos izmanto digitalizācijas pamatmetodes, ir daudz darāmā, lai digitalizāciju piemērotu efektīvi. Lai darba ņēmēji, ierēdņi un sabiedrība veiksmīgi pielāgotos jaunām digitalizētām darbplūsmām un procesiem, ir jāiegūst viņu uzticēšanās. Lai darbavietā virzītos uz šādu pārkārtošanos, ir vajadzīgs sociālais dialogs, kā arī jāved darba koplīguma slēgšanas sarunas. Pārkārtošanās var dziļi ietekmēt darba ņēmēju dzīvi, un tāpēc to agrīnā posmā jāsniedz informācija un jārīko konsultācijas. Tāpat sabiedrība ir jāinformē par neparedzētajām sekām, ko var izraisīt pārveide.

2.7.

Lai gan digitalizācija visnotaļ palielina uzņēmējdarbības un pārvaldes efektivitāti (iespējamie ieguvumi vienmēr tiek novērtēti pārāk augstu), par to vienmēr ir jāmaksā, kā tas notiek darba ņēmēju vai ierēdņu atlaišanas gadījumā vai tad, ja sabiedrība, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki un personas ar invaliditāti, nepietiekami ātri vai nemaz nepielāgojas digitalizācijai. Tāpēc ir svarīgi gādāt par to, lai digitalizācija būtu pieejama visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, sociālekonomiskā statusa un invaliditātes. Arī MVU var nonākt neizdevīgos konkurences apstākļos, ja tie nevar pielāgoties digitalizācijas tempam savā nozarē, it īpaši tad, ja šādi procesi prasa augstas sākotnējās izmaksas.

2.8.

Digitalizācija kā process ir otrais termins, kas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un sabiedrībai kopumā ir jāsaprot. Tā aptver virkni elementu. Digitalizācija ar digitālo tehnoloģiju starpniecību palīdz pārveidot uzņēmumu darbību. Tas ietekmē uzņēmējdarbības modeļus, attiecīgā uzņēmuma iekšējo un ārējo komunikācijas plūsmu, kā arī visu vērtības ķēdi.

2.9.

Digitalizācija paver uzņēmumiem jaunas iespējas, radot digitālas ieņēmumu plūsmas, kas iepriekš nekad nav bijušas pieejamas. Individualizētas uzņēmumu lietojumprogrammas, sākot ar sociālo mediju integrāciju un beidzot ar spēju klientiem piedāvāt abonēšanas datu veidā pieejamus pakalpojumus, nākotnē var būt galvenais uzņēmumu inovācijas, izaugsmes un paplašināšanās faktors. Jaunas digitālās tehnoloģijas, it īpaši tās, kas apzīmētas ar akronīmu SMACIT (social, mobile, analytical, cloud and Internet of things) (sociālās, mobilās, analītiskās, mākoņdatošanas un lietiskā interneta tehnoloģijas), sniedz lieliskas iespējas MVU, savukārt lielām un sen izveidotām organizācijām šīs tehnoloģijas rada gan iespējas, gan eksistenciālus draudus.

2.10.

Vairāku gadu garumā veikti pētījumi par digitālās pārkārtošanās rezultātiem liecina, ka tā sniedz pastāvīgi zemus rezultātus, proti, mazāk nekā 30 % no plānotajiem rezultātiem. McKinsey nesen veikta pētījuma rezultāti liecina, ka no aptaujātajiem 263 respondentiem tikai 16 % respondentu norādīja, ka digitālā pārkārtošanās ir veiksmīgi uzlabojusi viņu organizāciju sniegumu. Šīs problēmas skar arī “viedās nozares” (piemēram, augstās tehnoloģijas, medijus un telekomunikācijas), kurās sekmīgo rezultātu īpatsvars nepārsniedz 26 %. No otras puses, salīdzinājumā ar lielajām organizācijām, kur ir vairāk nekā 50 000 darbinieku, respondenti no organizācijām, kurās ir mazāk nekā 100 darbinieku, 2,7 reizes biežāk minēja, ka digitālā pārkārtošanās esot bijusi veiksmīgāka.

2.11.

Tomēr uzņēmumi, kas joprojām ir saistīti ar tradicionālākiem procesiem, neatkarīgi no to lieluma riskē zaudēt konkurētspēju, un nav pareizi iepriekš pieņemt, ka visi uzņēmumi var sekmīgi īstenot digitalizāciju. Tas pats attiecas uz darba ņēmējiem, it īpaši tiem, kas strādā tradicionālajās darbības jomās.

2.12.

Pāreja uz digitalizāciju var palīdzēt veicināt uzņēmējdarbības efektivitāti un radīt jaunas ienākumu gūšanas iespējas uzņēmumiem, kā arī palīdzēt samazināt oglekļa pēdu. Tā var sekmēt arī mobilitāti darba tirgū, palielināt ražīgumu un elastību darbavietā un veicināt darba un privātās dzīves saskaņošanu, ja darba ņēmēji strādā tāldarba režīmā, kā tas notika Covid-19 pandēmijas laikā.

2.13.

Tomēr realitāte var ļoti atšķirties, un ir jājautā, vai digitalizācija un it īpaši tāldarbs patiešām ir uzlabojuši darba un privātās dzīves līdzsvaru. Lai gan daudzi darba ņēmēji pozitīvi vērtē tāldarbu, tas bieži vien ir ieviests neapdomīgi un ir ietekmējis darba apstākļus, it īpaši attiecībā uz strādājošām mātēm un darba ņēmējiem ar nepietiekamām digitālajām prasmēm. Tāpēc ir pamats jautāt, vai digitalizācija ir aizmiglojusi skaidro robežu starp privāto un profesionālo dzīvi. Lai gan digitalizācija var uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu sniegumu, tās ietekme uz ģimenes dzīvi un, iespējams, veselību kopumā var nebūt pozitīva. Mākslīgā intelekta rīki, kas steigā tika izmantoti pandēmijas laikā, darba ņēmēju vidū ir drīzāk palielinājuši stresu, kā arī draudus veselībai un drošībai.

2.14.

Aizvien vairāk ir vērojama tendence, ka cilvēki “neatvienojas” no digitālā darba procesiem. Tā kā tāldarbs kļūst par standartu uzņēmumos un valsts pārvaldē, ir ļoti svarīgi, lai tas tiktu ņemts vērā sociālajā dialogā un darba koplīguma slēgšanas sarunās. Tiesības būt bezsaistē ir jāatzīst arī ar ES mēroga instrumentu.

2.15.

Galu galā digitalizācija ietekmē ne tikai uzņēmējus, bet arī sabiedrību kopumā. Pēdējo trīs desmitgažu laikā un sevišķi pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski progresējusi pāreja uz digitālo tehnoloģiju ieviešanu visās sociālajās jomās un cilvēka darbībās. Tas ir būtiski sekmējis tā saukto digitālo klientu rašanos, un arvien lielāks skaits cilvēku gandrīz visos ikdienas dzīves aspektos kļūst atkarīgi no digitalizācijas. Digitalizācija lēnām kļūst par pamatinstrumentu saziņai starp jebkāda veida un lieluma organizācijām un klientiem, tomēr būtu nepareizi pieņemt, ka visas personas neatkarīgi no vecuma spēj pielāgoties jaunajām digitālajām norisēm.

2.16.

Šeit atklājas atšķirība starp digitalizāciju un digitālo pārkārtošanos. Digitālā pārkārtošanās kā tāda attiecas uz uzņēmējdarbības un sociālo darbību pārveidošanu par digitālās pasaules elementiem, kā mēs visi esam pieredzējuši pandēmijas laikā neskaitāmos veidos, piemēram, tāldarba izplatība.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Progresējošā digitalizācija nepārprotami aizvien vairāk un būtiskāk ietekmēs mūsu sabiedrību un ekonomiku, un, lai gan digitalizācija sola papildu sociālās un ekonomiskās priekšrocības, pastāv arī bažas, ka tā varētu sašķelt sabiedrību, un rodas jautājums, vai arvien lielākam skaitam cilvēku patiešām ir digitālās prasmes. Transformatīvās tehnoloģijas teorētiski veicina sociālo iekļaušanu, nevis palielina atšķirības starp tiem, kam ir digitālās prasmes, un nelabvēlīgā situācijā esošajiem, taču reālā situācija uz vietas var būt nedaudz atšķirīga. Daudzi cilvēki vienkārši nespēj pielāgoties straujajam digitālās pārkārtošanās tempam. Tas sevišķi attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un lauku un attālos reģionos dzīvojošiem cilvēkiem.

3.2.

Tā kā koncepcija “digitalizācija visiem” ir vajadzīga, lai uzlabotu efektivitāti un produktivitāti, kā arī paātrinātu sociālekonomisko attīstību pēc pandēmijas, digitālā pārkārtošanās ir jāīsteno pareizi. Tas nozīmē, ka gan publiskā, gan privātā sektora digitālās pārkārtošanās politikai ir jābūt iekļaujošai, lai nekādā gadījumā neatstumtu sabiedrības grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus, sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas personas, cilvēkus ar invaliditāti un lauku apvidu iedzīvotājus.

3.3.

Iekļautības nodrošināšanas nolūkā varas iestādēm jāievieš visaptverošas stratēģijas un atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu digitālo sabiedrisko pakalpojumu un produktu sadarbspēju, kvalitāti, cilvēkorientētu pieeju, pārredzamību, drošību, drošumu un pieejamību, kā arī optimālu piekļuvi veselības aprūpes, izglītības, ekonomikas un kultūras iespējām. Šajā sakarā publiskās pārvaldes iestādes var izmantot digitālos rīkus, lai digitālo sabiedrisko pakalpojumu izveidē iesaistītu iedzīvotājus un tādējādi nodrošinātu, ka šādi pakalpojumi atbilst to iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, kuri tos izmanto.

3.4.

Lai panāktu iekļautību, galvenokārt ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, ko veic varas iestādes, un tiek pieņemts, ka dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos iekļautība būs ļoti nozīmīgs plānotās digitālās pārkārtošanās aspekts; šajā sakarā tiks izmantots gan Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas veido daļu no Next Generation EU, gan arī programma “Digitālā Eiropa” un Eiropas strukturālie un investīciju fondi (it īpaši ERAF un ESF+). Tomēr Taisnīgas pārkārtošanās fonda gadījumā ir izskanējuši iebildumi, vai tas ir piemērots, lai risinātu gan digitalizācijas, gan klimata pārmaiņu radītās pārkārtošanās problēmas (2). Valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir jāpanāk digitalizācija un jāpaātrina jaunu digitālo infrastruktūru, tostarp 5G, ieviešana.

3.5.

Digitālā pārkārtošanās norisinās vēl nepieredzētā ātrumā, apjomā un mērogā. Nevar reālistiski cerēt, ka visi uzņēmumi, MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumi ātri un sekmīgi pielāgosies šim nepieredzētajam pārmaiņu vilnim. Pārveide var radīt kā zaudētājus, tā uzvarētājus atkarībā no tā, vai uzņēmumiem tiks atvēlēts laiks pielāgoties un tie tiks atbalstīti ar piemērotiem pasākumiem.

3.6.

Attiecīgajiem pasākumiem vajadzētu būt šādiem: tādas infrastruktūras nodrošināšana uzņēmumiem, kas nepieciešama digitālās pārkārtošanās atbalstam, un ar to saistīts tiesiskais regulējums, kurš ir samērīgs un piemērots paredzētajam mērķim. Būtiska ir arī vajadzība dalībvalstīm cieši sadarboties digitālo risinājumu izstrādē un apstiprināšanā, tādējādi izveidojot paraugprakses apmaiņai paredzētu tīklu. Citi pasākumi varētu būt nodokļu atlaides, kas dotu iespēju turpināt atbalstīt ieguldījumus, kuri vajadzīgi uzņēmumiem to darbības un darba procesu digitālajā pārkārtošanā.

3.7.

Uzticamas digitalizācijas priekšnoteikums ir tādi tirgi, kas patērētājiem dod iespēju uzticēties, netikt manipulētiem un izdarīt izvēli patiesi atvērtā un konkurētspējīgā vidē. Bieži vien tas tā nav, ja aplūkojam, cik koncentrēti ir konkrēti tirgi (sociālie mediji, saziņas lietotnes, pārlūkprogrammas, operētājsistēmas utt.) un cik bieži tiek pārkāptas patērētāju tiesības. Atzinumā “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma” (INT/922 (3)) EESK ir uzsvērusi, ka arī patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi ir jāpielāgo digitalizētai pasaulei. Jaunās problēmas, ko rada jaunas digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (IoT) un robotika, liek uzlabot pašreizējo aizsardzību.

3.8.

Vēl viens priekšnoteikums, lai sasniegtu vēlamos digitalizācijas rezultātus, ir jebkāda lieluma uzņēmumu, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumu, sagatavošana digitālajai pārkārtošanai. Tas ietver palīdzību no atbilstīgiem finanšu resursiem un apmācības programmas mazo uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, lai informētu par jaunākajām tehnoloģijām un to piedāvātajām iespējām. Turklāt par visiem šo nopietno izmaiņu ieviešanas aspektiem ir jāziņo darbavietā visos līmeņos. Visbeidzot ir jāpalielina informētība arī par to, ka atbilstīgi līdz šim nepieredzētām organizatoriskās kultūras pārmaiņām jāievieš jauni darba, uzvedības un saziņas veidi.

3.9.

Digitālā pārkārtošanās ir ievērojami palielinājusi pieprasījumu pēc digitālajām prasmēm praktiski visās nozarēs, sākot no ražošanas līdz finanšu pakalpojumiem un daudz kur citur, un pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai palielināsies. Tāpēc varas iestādēm un uzņēmumiem ir obligāti jāturpina ieguldīt ikvienas personas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā izglītībā, lai nodrošinātu, ka digitālā pārkārtošanās norisinās raiti un būtu atbilstīgas prasmes, kas cilvēkiem un uzņēmumiem dotu iespēju gūt labumu no šīs pārkārtošanās. Būtu jāparedz arī izglītošana par dalību digitālajās platformās.

3.10.

Tā kā digitālā pārkārtošanās uzņem tempu, turpmākajos gados ievērojami jāpalielina arī uzņemšanas rādītāji ar STEM saistītas izglītības specialitātēs. Lai atbalstītu pārkārtošanos, pārvarētu dzimumu nelīdztiesību un radītu jauno novatoru paaudzi, ir jāattīsta STEM prasmes. STEM izglītība palīdzēs veicināt ekonomiku un radīt darbvietas.

3.11.

Digitālā pārkārtošanās ir palielinājusi darba intensitāti un darbvietas nedrošību, tādējādi radot nopietnas problēmas tādās jomās kā darba ņēmēju aizsardzība, pārstāvība un taisnīga attieksme. 2019. gadā pieņemtajā SDO Simtgades deklarācijā par nodarbinātības nākotni ir ierosināta cilvēkorientēta pieeja jaunām tehnoloģijām darba vidē. Tomēr rodas jautājums, kā to pārvērst efektīvā politikā, tiesību aktos un pasākumos, kas aizsargā darba ņēmējus un nodrošina pienācīgu pārstāvību. Tāpēc tiek uzskatīts, ka jāpārskata ES mēroga politika (un, iespējams, tiesību akti, lai tie būtu samērīgi un atbilstu paredzētajam mērķim) un pasākumi, ne tikai lai saskaņotu politiku, bet arī lai iesaistītu attiecīgās ieinteresētās personas tādas politikas izstrādē, kuras pamatmērķis ir sociālā taisnīguma sasniegšana.

3.12.

Visbeidzot, diskusijās par koncepciju “digitalizācija visiem” nevar ignorēt tās saistību ar ES ekonomikas zaļināšanu un ES oglekļneitralitātes mērķiem, kā arī to, ka atveseļošanas un noturības plānos uzsvars ir likts uz iniciatīvām, kas atbalsta šos mērķus.

3.13.

Digitalizācijai un zaļināšanai vajadzētu norisināties ne vien saskaņoti, tām ir būtiska nozīme arī inovācijas veicināšanā visā ES. Viens no piemēriem ir blokķēdes tehnoloģijas, kas dod iespēju optimizēt piegādes ķēdi, palielināt efektivitāti un tādējādi samazināt resursu patēriņu, kā arī vienlaikus sekot līdzi komponentiem, produktiem un materiāliem, tādējādi veicinot aprites ekonomiku. Turklāt digitālās tehnoloģijas var palīdzēt neitralizēt vai kompensēt emisijas, kuru samazināšana ir tehniski sarežģīta vai dārga. Digitālās un zaļās pārkārtošanās īstenošana ir ļoti svarīga, taču, kā uzsvērts šajā atzinumā, taisnīgai attieksmei pret sabiedrību vajadzētu būt vienmēr vadošajam principam šādas pārkārtošanās īstenošanā. Citiem vārdiem sakot, visiem vajadzētu būt pieejamām digitālās pārkārtošanās priekšrocībām, piemēram, piekļuve jaunākajām tehnoloģijām, ko izmanto, lai sniegtu viedus, ērtus un neuzmācīgus pakalpojumus tādās jomās kā enerģētika, drošība, mobilitāte, labjutība un veidotu kopienu, kas palīdz panākt oglekļneitralitāti.

3.14.

Protams, ka tas nav viegli sasniedzams, bet tieši tāpēc digitalizācijas plānos, kas saistīti ar ES ekonomikas zaļināšanu, būtu jāiekļauj daudzu ieinteresēto personu apspriešanās process un analīze, kuras pamatā ir sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai izstrādātu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, kas patiešām pozitīvi ietekmē eiropiešu dzīvi.

---

(1)  Tā teikts Padomes secinājumos par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu (2020. gada 9. jūnijs). Tajos norādīts, ka Padome “aicina Komisiju ierosināt pastiprinātu ES digitālās pārvaldības politiku, paturot prātā visu iedzīvotāju un privāto dalībnieku e-iekļaušanu, nolūkā nodrošināt koordināciju un atbalstu valsts pārvaldes iestāžu digitālajai pārveidei visās ES dalībvalstīs, tostarp sadarbspēju un kopīgus standartus attiecībā uz drošu un bezrobežu publiskā sektora datu plūsmām un pakalpojumiem”.

(2)  https://www.epsu.org/article/proposed-transition-fund-really-just

(3)  OV C 286, 16.7.2021., 45. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pieaugušo izglītība”

(izpētes atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījuma)

(2021/C 374/04)

Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Padomes prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījums	Vēstule, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	23.3.2021.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	233/3/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka nesenajās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvās, galvenokārt Eiropas Prasmju programmā, lielāka uzmanība ir pievērsta pieaugušo izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidošanai. EESK aicina nekavējoties izstrādāt un īstenot mērķtiecīgus politikas pasākumus, ko papildinātu stimuli dalībvalstu atbalstam, kā jau norādīts EESK atzinumā “Atbalstošas izglītības sistēmas prasmju neatbilstības novēršanai – kāda pāreja ir vajadzīga?” (1).

1.2.

EESK norāda, ka straujā jauno tehnoloģiju izgudrošana un izplatīšanās ir jāpapildina ar efektīvu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. EESK uzsver, ka Covid-19 krīzes ietekme uz Eiropas sabiedrību un ekonomiku ir vēl vairāk apliecinājusi efektīvas izglītības un apmācības politikas un kvalitatīvu darbvietu nozīmi ilgtspējīgas un taisnīgas sociālās un saimnieciskās atveseļošanas un noturības atbalstīšanā, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropa vieglāk pārvarētu pandēmijas sekas. Ieguldījumiem pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveidē var būt izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā un sociālas Eiropas veidošanā.

1.3.

EESK iesaka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm pilnveidot pieaugušo izglītības politiku, izmantojot holistisku pieeju, un uzlabot izglītības pieejamību, kvalitāti un iekļautību, vienlaikus respektējot valstu pilnvaras un subsidiaritātes principu. EESK aicina uzlabot pieaugušo izglītības politiku plašā nozīmē, apsverot iespēju izstrādāt efektīvas un vietējām vajadzībām pielāgotas stratēģijas, kā apmierināt jauno prasmju prasības. EESK norāda, ka ir svarīgi uzlabot pieaugušo izglītības pedagoģiju un andragoģiju, nodrošinot pieaugušo izglītības pedagogiem kvalitatīvu sākotnējo izglītību, nepārtrauktu profesionālo izaugsmi un labvēlīgākus, godīgus darba apstākļus, kā arī atbalstošu darba vidi.

1.4.

EESK uzsver, ka pieaugušo izglītība palīdz cilvēkiem uzlabot vai apgūt pilsoniskuma prasmes un aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē. Lai pārvarētu atšķirības un nevienlīdzību sabiedrībā, mūžizglītībai jākļūst par cilvēku dzīvesveidu un arī par darbavietas ikdienas realitāti. Šajā saistībā ārkārtīgi svarīga ir prasmju izmantošana plašākā nozīmē un holistiska izpratne par darbavietu, kad prasmju pilnveide tiek attiecināta gan uz sabiedrisko, gan privāto dzīvi.

1.5.

EESK uzsver pieaugušo izglītības nozīmi un pauž nožēlu par to, ka ES iestādes un vairākas dalībvalstis to neuzskata par politisku prioritāti, lai gan pieaugušo izglītībai ir būtiska loma visa nodarbinātības un sociālās iekļaušanas potenciāla izmantošanā, turklāt pieaugušajiem tā paver iespējas aktīvi piedalīties darba tirgū un demokrātiskajā dzīvē. EESK iesaka dalībvalstīm pastiprināt pieaugušo izglītības politiku, pārvaldību un finansējumu saskaņā ar četriem UNESCO izglītības pīlāriem (2), proti, kā mācīšanos zināt, darīt, būt un sadzīvot. Domājot par ceturtā IAM īstenošanu, ir jāsniedz efektīvs atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, lai veidotu partnerību pieaugušo izglītības nodrošināšanai neformālā un ikdienas vidē un nodrošinātu efektīvu saziņu ar cilvēkiem.

1.6.

EESK ierosina Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ņemot vērā reģionālās atšķirības, katrai dalībvalstij noteikt sasniedzamus ilgtermiņa mērķus un izveidot pastāvīgu uzraudzības sistēmu attiecībā uz līdzdalību pieaugušo izglītībā un kvalitatīvu un pieejamu mūžizglītību, tostarp darbinieku apmācību. Šīs sistēmas mērķis būtu nodrošināt, ka ikvienam ir tādas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme, kas Eiropai vajadzīgas, lai izveidotu taisnīgu, saliedētu, ilgtspējīgu, digitālu un pārtikušu sabiedrību. Ir svarīgi arī uzlabot izpēti un prasmju apzināšanu nozaru un valstu līmenī par vajadzīgajām prasmēm un prasmju prognozēm, lai izglītību pielāgotu tiem pieaugušajiem, uz kuriem attiecas pārkārtošanās, uzlabotu datus par dalībvalstu ieguldījumiem pieaugušo izglītībā un nodrošinātu sistemātisku uzraudzību un datu vākšanu par to, kādi izglītojoši un apmācību kursi darbiniekiem tiek nodrošināti. Sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība būtu aktīvi jāiesaista nacionālās prasmju apzināšanas uzlabošanā, tostarp vajadzīgo prasmju analizēšanā, prognozēšanā un plānošanā.

1.7.

Dalībvalstīm ir raitāk jāīsteno Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (3), lai mazprasmīgi un mazkvalificēti pieaugušie varētu pilnveidot savas pamatprasmes un lai viņus ievirzītu un motivētu piedalīties apmācībā, kas uzlabos viņu dzīvi un nodarbināmību. Lai garantētu, ka digitālās pamatprasmes ir apguvuši 80 % pieaugušo, EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pieaugušos digitālo pamatprasmju minimuma apgūšanā bez maksas; tas viņiem noderētu turpmāku darba un ikdienas prasmju apguvē.

1.8.

EESK norāda, ka visiem pieaugušajiem neatkarīgi no kvalifikācijas un sociālekonomiskās izcelsmes ir vajadzīgs atbalsts, lai viņi varētu piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai mūžizglītībai, un ka viņu prasmēm un kompetencēm jātiek validētām. Valstu nodarbinātības dienestiem ir jāpaplašina un jāuzlabo piekļuve godīgai bezmaksas profesionālajai orientācijai un konsultācijām un jāgādā, ka visi pieaugušie ir informēti par mūžizglītības iespējām un ka darba ņēmēji zina, kā darbvietas mainīsies un kādas prasmes būs vajadzīgas jaunajām darbvietām un darba uzdevumiem.

1.9.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem sākt informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas pieaugušajiem un tiem darba ņēmējiem, kurus skar zaļā un digitālā pārkārtošanās, lai palīdzētu darbaspēkam apgūt vajadzīgās prasmes. Eiropas Komisijai būtu jāorganizē gadskārtēji pasākumi pēc Arodprasmju nedēļas parauga, lai informētu pieaugušos par pieaugušo izglītību un tālākizglītību, motivētu viņus un atbalstītu valsts politikas pasākumus.

1.10.

EESK uzsver, ka attiecībā uz pieaugušo izglītības politiku ir svarīgi ievērot subsidiaritātes principu, jo ir jāņem vērā nacionālo un nozaru sociālo partneru loma prasmju prasību apzināšanā un to valsts sistēmu pārvaldībā, kas paredzētas pieaugušo izglītības un darbinieku apmācības finansējuma un to pieejamības nodrošināšanai. EESK norāda: ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu būtu jānodrošina, ka visiem uzņēmumiem ir tiesības un iespējas izstrādāt prasmju stratēģijas, kas vajadzīgas inovācijai, un saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos atbalstīt gan taisnīgu pārkārtošanos darba ņēmējiem, gan kvalitatīvu māceklību jauniešiem un pieaugušajiem. Padomes Nodarbinātības pamatnostādnēs (2020) (4) ir skaidri nošķirta apmācības tiesību garantēšana un individuālu mācību kontu nodrošināšana kā viens no iespējamiem rīkiem, un valstīm ir ļauts pašām izlemt, kā šādas tiesības garantēt. Individuālie mācību konti ir instruments, kas varētu nodrošināt tiesības uz apmācību. Visiem pieaugušajiem un darba ņēmējiem vajadzētu būt tiesībām – saskaņā ar koplīgumiem un valstu tiesību aktiem – uz piekļuvi kvalitatīvai darbinieku apmācībai, apmaksātu mācību atvaļinājumu, kvalifikāciju, ikdienējās un neformālās izglītības validēšanu, kā arī kvalitatīvu un elastīgu profesionālo ievirzi un konsultācijām. ES dalībvalstīm ir jāizveido finanšu mehānismi un instrumenti, ar kuriem veicināt pieaugušo, it īpaši darba ņēmēju, piekļuvi mācībām un apmācībai, un tajos jāiesaista sociālie partneri.

1.11.

EESK atgādina dalībvalstīm, ka ir svarīgi gādāt, lai visiem pieaugušajiem, it īpaši tiem, kas nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, būtu vienlīdzīga piekļuve mūžizglītībai, kas kalpos viņu personīgajām vai karjeras attīstības interesēm. Lai nodrošinātu aktīvas un veselīgas vecumdienas, ir jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts jauniešiem NEET situācijā (tādiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu), migrantiem un bēgļiem, nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām grupām, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. EESK aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka jaunajā ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā uzmanība tiek pievērsta visu vecumu izglītojamajiem un tam, lai pieaugušo bezmaksas izglītība fiziski pieejamā vidē būtu sasniedzama visiem izglītojamajiem ar invaliditāti un mācīšanās grūtībām, kā arī gādāt, lai skolotājiem tiktu nodrošināta apmācība par to, kā pielāgot savas pasniegtās stundas un kā padarīt pieejamu arī mācīšanos tiešsaistē.

1.12.

EESK uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmām ļoti nepieciešama ir demokrātiska pārvaldība, tostarp efektīvs sociālais dialogs un jēgpilnas apspriedes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai atbalstītu prasmju attīstību visiem pieaugušajiem, it īpaši darba ņēmējiem un bezdarbniekiem, vienlaikus sasniedzot ES mērķus attiecībā uz dalību pieaugušo izglītībā, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, Padomes ieteikumā par profesionālo izglītību un apmācību un Osnabrikas deklarācijā, un dotu ieguldījumu topošajā Padomes rezolūcijā par izglītības programmu pieaugušajiem. EESK norāda, ka gan sociālais dialogs, gan arodbiedrību un darba devēju mijiedarbība ir ļoti svarīgi, lai palielinātu pieaugušo izglītības pieejamību ikvienam, veicinātu elastīgumu un ievirzi, apmācību pielāgotu darba tirgus vajadzībām, kā arī nodrošinātu apmācības kvalitāti un finansējumu.

1.13.

EESK vērš uzmanību uz to, ka visiem pieaugušajiem, it īpaši darba ņēmējiem, ir vajadzīga labāka piekļuve aktuālajai informācijai par atzīšanas un validēšanas procedūrām. To var panākt, īstenojot Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (5) un gādājot, ka validēšanas sistēmas ikvienā ES valstī saņem pietiekamu publisko finansējumu. Nodrošinot apmācības atzīšanu, darba devēji un arodbiedrības var sekmēt darba ņēmēju kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu un veicināt gan viņu karjeras attīstību, gan taisnīgu pārkārtošanos darba tirgū. Sociālajiem partneriem noteikti ir jāiesaistās pieaugušo izglītības pārvaldībā, darbinieku apmācībā un apmaksātu mācību atvaļinājumu sistēmās, kā arī jāveicina kopīgi sociālo partneru pasākumi.

1.14.

EESK uzsver, ka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir ārkārtīgi svarīga nozīme nozaru zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstīšanā; tā ir jāuztver kā sociāla un ekonomiska atbildība, lai nodrošinātu iekļaujošu apmācību, kas nepieciešama kvalitatīvām darbvietām, un tāda pārkārtošanās, kas ir taisnīga pret ikvienu. Lai atbalstītu darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanos, ir vajadzīgas uz nākotni orientētas tautsaimniecības stratēģijas, tostarp efektīva prasmju politika. Tās var palīdzēt nodrošināt godīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, līdzsvarojot darba tirgu tā, lai tas veicinātu iekļaujošu digitalizāciju un darbvietu kvalitāti. Uzņēmumiem ir vajadzīgs efektīvs atbalsts, lai tie varētu stiprināt un finansēt savas darbaspēka prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas stratēģijas, kas nepieciešamas inovācijas veicināšanai. Vienlaikus jāievēro vispārējās ekonomiskās un sociālās intereses. Koplīgumos būtu jānosaka dažādu apmaksātu mācību atvaļinājumu pieejamība darba ņēmēju personīgajām un profesionālajām vajadzībām. EESK mudina ES dalībvalstis veikt pasākumus, lai darba ņēmēju piekļuvi apmaksātam mācību atvaļinājumam, tostarp koplīgumos, pēc iespējas drīzāk saskaņotu ar SDO Konvenciju Nr. 140 par apmaksātu mācību atvaļinājumu, un ar sociālo partneru atbalstu rūpēties, lai tā patiešām tiktu piemērota.

1.15.

EESK uzskata: lai saistībā ar digitālo un zaļo ekonomikas pārkārtošanos atbalstītu saimniecisko izaugsmi un sabiedrības noturību, pieaugušo izglītībai ir jāpalīdz ar ilgtspējīgu valsts finansējumu, ko papildina racionāla ES fondu izmantošana, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), nodrošinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību ikvienam pieaugušajam, tostarp bezdarbniekiem un citiem cilvēkiem, kuri atrodas ārpus darba tirgus, un īpašu uzmanību pievēršot tam, lai apmācība būtu pieejama un sasniedzama ikvienam darba ņēmējam. Lai to panāktu, Eiropas un valstu līmenī ir skaidri jāapņemas pienācīgu daļu pieejamo resursu atvēlēt tam, lai palīdzētu izstrādāt sistemātiskas un koordinētas pieaugušo izglītības sistēmas kā būtisku daļu no valstu plāniem.

1.16.

EESK norāda, ka ir svarīgi nodrošināt pieaugušo izglītības un apmācības kvalitāti, atbilstību, efektivitāti un iekļautību. EESK iesaka mudināt dalībvalstis gādāt, lai visās izglītojošajās mācību un darbinieku apmācības programmās un skolu izglītības programmās būtu skaidri definēti mācību rezultāti un pamatprasmes, savukārt Eiropas Komisijai būtu jāturpina darbs, lai īstenotu Padomes Ieteikumu (2018. gada 22. maijs) par pamatprasmēm mūžizglītībā (6) un atbalstītu kopīgus sociālo partneru pasākumus. Ir svarīgi uzlabot pieaugušo izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un pilnveidot Eiropas Komisijas EQAVET tīklu, lai to piemērotu pieaugušo izglītībai, tālākai profesionālai izglītībai un apmācībai, māceklībai un darbinieku apmācībai. Tajā būtu jāpievēršas ekonomikas, darba devēju un darba ņēmēju vajadzību pārvēršanai pieaugušo izglītības un mācību programmās.

1.17.

EESK mudina dalībvalstis visaptveroši iesaistīt uzņēmumus un arodbiedrības stratēģiju izstrādē, lai pilnveidotu prasmes, kas vajadzīgas nozaru digitālajai un zaļajai pārkārtošanai. EESK ierosina sasaistīt vides politiku ar izglītības politiku un izstrādāt nacionālās zaļo prasmju un kompetenču stratēģijas, lai mūžizglītības ietvaros ikviens pieaugušais tiktu informēts par ilgtspējīgu attīstību, klimata pārmaiņām un atbildību par vidi, kā arī iecelt nacionālos koordinatorus.

1.18.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis stiprināt pieaugušo izglītības politiku, lai kvalitatīvu un iekļaujošu pieaugušo izglītību attiecībā uz dzīvesprasmēm padarītu par visu pieaugušo tiesībām un lai sasniegtu un palielinātu mērķi – gadskārtēju 60 % līdzdalību pieaugušo izglītībā –, risinot prasmju neatbilstības problēmu un uzlabojot pieaugušo izglītības – arī darbinieku apmācības – pārvaldību un finansējumu. EESK aicina Eiropas Komisiju darba grupā, proti, starp attiecīgajām ministrijām, kas nodarbojas ar pieaugušo izglītības jautājumiem ES dalībvalstīs, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, atjaunot atvērtās koordinācijas metodes un gādāt, ka auglīgais darbs, ko pieaugušo izglītībā paveikušas iepriekšējās darba grupas, tiek turpināts. EESK aicina izveidot platformu nacionālajiem pieaugušo izglītības koordinatoriem, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, kura būtu nodalīta no EPALE (7) un kurā šie dažādie dalībnieki varētu regulāri tikties.

2.   Konteksts

2.1.

Covid-19 krīze, demogrāfiskās pārmaiņas, darba tirgus digitalizācija un ekonomikas dekarbonizācija radikāli maina darbvietas un darba uzdevumus. Pat pirms pandēmijas tika prognozēts, ka divās no katrām piecām darbvietām daži uzdevumi mainīsies un ka digitalizācijas dēļ pārmaiņas piedzīvos 14 % darbvietu (Cedefop). Zaļās pārkārtošanās dēļ līdz 2030. gadam rūpniecības nozarēs visā pasaulē varētu rasties līdz pat 20 miljoniem darbvietu (ESAO). Aptuveni 128 miljoniem pieaugušo – 46,1 % pieaugušo Eiropas iedzīvotāju – ir vajadzīga prasmju pilnveide un pārkvalifikācija (8). Digitalizācija, robotizācija, jauni ekonomikas modeļi, piemēram, “Rūpniecība 4.0”, un aprites un dalīšanās ekonomika izvirza jaunas prasmju prasības, tāpēc Eiropā ir vajadzīga saskaņota rīcību, lai veicinātu pieaugušo tālākizglītību.

2.2.

ES valstu vadītāji 2021. gada 7. maijā tikās Portu sociālajā samitā, lai stiprinātu Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Daži no Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ierosinātajiem pasākumiem ir radīt vairāk un labākas darbvietas, veicināt kvalifikācijas un līdztiesību, kā arī uzlabot sociālo aizsardzību un iekļautību. Līderi ir izvirzījuši mērķrādītājus 2030. gadam, piemēram, vismaz 60 % pieaugušo katru gadu ir jāpiedalās pieaugušo apmācībā un 80 % pieaugušo jābūt vismaz digitālajām pamatprasmēm. Šie mērķrādītāji ir saistīti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu (“Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū”), kā arī ar ceturtajā principā minētajām tiesībām, kuru vidū ir atbalsts apmācībai un pārkvalifikācijai, it īpaši tam, lai jauniešiem būtu pieejama tālākizglītība, māceklība un prakse.

2.3.

Īstenojot nesenās Eiropas Komisijas politikas iniciatīvas (9), kas saistītas ar mūžizglītību, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, ir jātiecas sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus attiecībā uz pieaugušo izglītību, veidojot efektīvu sociālo dialogu ar sociālajiem partneriem un apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību. Ievērojot Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/402 (10), pieaugušo izglītības sistēmas ir jāpapildina ar efektīvu mūžīga karjeras atbalsta sistēmu izveidi, kā arī konsultēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumiem, integrējot neaizsargātās grupas un ieviešot efektīvas sistēmas neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai visiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Lai varētu izstrādāt un ieviest pieejamākas un kvalitatīvākas pieaugušo izglītības sistēmas, kas uzlabotu visu pieaugušo dzīvesprasmes un sociālās prasmes, tostarp vairotu izpratni par ilgtspējīgu attīstību, atbildību vides jomā, demokrātisku pilsoniskumu, iecietību un Eiropas vērtībām, būtiska nozīme ir pastiprinātai demokrātiskai Eiropas un valstu līmeņa pārvaldībai un sociālo partneru potenciāla izmantošanai, kas palīdzētu apzināt vajadzīgās prasmes un veicinātu integrāciju darba tirgū. Ir svarīgi stiprināt pieaugušo izglītības politiku plašā nozīmē un apsvērt iespēju ieviest efektīvas stratēģijas jauno prasmju prasību izpildei.

3.2.

Lai pieaugušo izglītības politika tiktu sekmīgi izstrādāta un ieviesta, ir nepieciešams efektīvs sociālais dialogs ar sociālajiem partneriem un apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību. Sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme vajadzīgo prasmju apzināšanā un kvalifikācijas profilu aktualizēšanā, jo uzņēmumiem un darbiniekiem darbvietu un darba uzdevumu pārmaiņas ir ikdiena. Lai pilnveidotu nozaru digitālās un zaļās pārkārtošanās laikmetā vajadzīgās prasmes, uzņēmumi un darba ņēmēji ir cieši jāiesaista attiecīgo stratēģiju izstrādē.

3.3.

Lai pieaugušo izglītības sistēmas kļūtu pieejamākas ikvienam, ir vajadzīgas spēcīgas valstu stratēģijas un pastāvīga politiska sadarbība starp ES valstīm, it īpaši starp ministrijām, izglītības jomas sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības. Ir svarīgi sasaistīt ES, nacionālo, reģionālo un vietējo politiku, ja vēlamies nodrošināt reālu piekļuvi pieaugušo izglītībai un darbinieku apmācībai un apvienot dažādas politikas jomas tā, lai sociālā, vides, digitalizācijas un finanšu politika palīdzētu uzlabot pieaugušo izglītību.

3.4.

Vērienīgo līdzdalības mērķi, kas attiecībā uz pieaugušo izglītību noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, var sasniegt, ja ES iniciatīva, ko atbalsta Padomes ieteikums, mudina valdības garantēt plašāku pieejamību un pietiekamu finansējumu pieaugušo izglītībai un darbinieku apmācībai, šim nolūkam izmantojot dažādus finanšu instrumentus. EESK atsaucas uz savu atzinumu “Ilgtspējīgs finansējums mūžizglītībai un prasmju attīstīšanai kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos” (11) un uzsver, ka ilgtspējīgi publiskie ieguldījumi pieaugušo izglītībā un efektīvi privātie ieguldījumi darba ņēmēju apmācībā ir priekšnosacījums tam, lai politikas pasākumi, kas veltīti ikvienas vecuma grupas izglītojamo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai un uzņēmumu atbalstam, būtu sekmīgi. Tāpēc racionāli un konsekventi ir jāizmanto Atveseļošanas plāns, Next Generation EU un citi ES fondi (piem., ESF+ un Taisnīgas pārkārtošanās fonds) izglītības un apmācības politikas atbalstam Eiropas pusgadā.

3.5.

EESK norāda, ka ir svarīgi uzlabot visu Eiropas iedzīvotāju prasmes, kompetences un attieksmi vides jomā, kā arī risināt jautājumu par nepieciešamajām prasmēm (12). ES dalībvalstīm vides politika ir jāsaista ar izglītības politiku un jāizveido nacionālās zaļo prasmju un kompetenču stratēģijas, lai mūžizglītības ietvaros ikvienu pieaugušo informētu par klimata pārmaiņām, atbildību vides jomā un ilgtspējīgu attīstību un lai garantētu, ka darba ņēmējiem ir arī zaļās prasmes un kompetences, kas vajadzīgas taisnīgai nozaru pārkārtošanai.

3.6.

Apmācības atbalstam jābūt pieejamam tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, piemēram, mazkvalificētām personām un nestandarta darba ņēmējiem. Lai apmierinātu uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzības, ir jāpalīdz pilnveidot prasmes, rīkojot gan darbinieku apmācību, gan nodrošinot uzņēmuma finansētu apmācību ārpus uzņēmuma. Lai visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu prasmju līmeņa un līgumattiecībām būtu pieejama prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, ir jānoslēdz nozares, valsts un uzņēmuma līmeņa nolīgumi, kuros tiktu noteiktas apmācības vajadzības un nosacījumi. Koplīgumos jāparedz, ka darba ņēmējiem dažādu stimulu veidā ir pieejama pieaugušo apmācība un apmaksāts mācību atvaļinājums.

3.7.

EESK atsaucas uz Padomes Rezolūciju par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (13) un uzsver, ka dalībvalstīm enerģiskāk jāuzlabo mācīšanas kvalitāte pieaugušo izglītības nozarē, nostiprinot sākotnējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas celšanu, iesaistot skolotājus, veicinot skolotāju, pasniedzēju un citu pieaugušo izglītības darbinieku mobilitāti un nodrošinot labus darba apstākļus un atbalstošu darba vidi pieaugušo izglītības personālam. Ir vajadzīgs efektīvs sociālais dialogs ar attiecīgajām arodbiedrībām, lai varētu vienoties par pasākumiem, kas profesiju padarītu pievilcīgāku un uzlabotu darbinieku pieņemšanu un paturēšanu darbā.

3.8.

Lai uzlabotu piekļuvi pieaugušo kursiem un uzticēšanos tiem, būtu vēlams izveidot Eiropas digitālo materiālu un kursu apmaiņas platformu atbilstīgi Digitālās izglītības 2021.–2027. gada rīcības plānam un noteikt Eiropas mikroapliecinājumu standartus. Apmācāmajiem ir vajadzīga vispusīga informācija par to, vai kursu beidzēji iegūst pilnu vai daļēju kvalifikāciju vai arī mikroapliecinājumu, kā arī ziņas par to, kurš apstiprina kursus un nodrošina to kvalitāti, par to, vai tie ir atzīti un kādā veidā, un kā tos varēs pārvērst pilnā kvalifikācijā.

---

(1)  OV C 228, 5.7.2019., 16. lpp.

(2)  https://en.unesco.org/themes/education/research-foresight/revisiting-learning

(3)  OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(4)  Nodarbinātības pamatnostādnes.

(5)  OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(6)  OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp., https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/council-recommendation-on-key-competences-for-lifelong-learning_lv.

(7)  https://epale.ec.europa.eu/lv

(8)  Cedefop: Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana pieaugušajiem ar kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas palīdzību. 1. sējums: pieaugušie iedzīvotāji ar profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas potenciālu, 2020. g. februāris.

(9)  Šīs iniciatīvas ir paziņojums “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai”, Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.), paziņojums “Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei”, priekšlikums Padomes ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam.

(10)  Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021., 1. lpp.).

(11)  OV C 232, 14.7.2020., 8. lpp.

(12)  OV C 56, 16.2.2021., 1. lpp.

(13)  OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā””

(COM(2021) 118 final)

(2021/C 374/05)

Ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 21.4.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	207/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Komisija ar plānu “Digitālais kompass 2030. gadam” ir nākusi klajā visai Eiropas Savienībai un pasaulei kritiskā laikā. EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un mērķi izmantot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi, radītu vairāk darbvietu, veicinātu progresu un sekmētu Eiropas konkurētspēju. Pandēmija ir atklājusi digitālās attīstības nozīmi un iespējas, vajadzību veikt pielāgojumus un ir mainījusi mūsu socializēšanās un darba veidu. Eiropas Savienībai ir pienācīgi jārisina šīs problēmas. Lai ieceres pārvērstu rezultātos, ir būtiski izstrādāt stratēģiju, plānu ar konkrētiem mērķiem un progresa novērtēšanas veidu.

1.2.

EESK uzskata, ka digitālās inovācijas procesā vienmēr ir jāaizsargā pamattiesības, nodrošinot ikviena cilvēka veselību, drošību un privātumu (personas datu aizsardzību). Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji uzskatītu, ka attīstība un izaugsme pozitīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti. To jauno tehnoloģiju ietekmei, kuras atvieglo mūsu ikdienas dzīvi, ir jābūt labai un taisnīgi sadalītai, lai tās patiesi sniegtu labumu sabiedrībai, un tiesībām uz veselību vienmēr ir jābūt prioritātei, un tās ir jāatzīst digitālās pilsonības pamattiesību sarakstā.

1.3.

EESK aicina atjaunot sabiedrības uzticēšanos un uzlabot kiberdrošību un kibernoturību, visā digitālās vērtības ķēdē piemērojot integrētas drošības pieeju, nodrošināt cilvēkiem labāku izvēli un kontroli pār saviem datiem (“datu ētika”) un cīņā pret nelikumīgu un kaitīgu saturu noteikt starpnieku atbildību.

1.4.

Visu nozīmīgāko Eiropas un valstu publisko pakalpojumu pieejamība tiešsaistē ir pamatots mērķis. Tomēr EESK brīdina, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā un ka ir būtiski atbalstīt tos, kuri nevar uzreiz izmantot digitalizācijas procesa priekšrocības. Joprojām ievērojamai daļai iedzīvotāju trūkst zināšanu un prasmju un pat vajadzīgās aparatūras un programmatūras, lai izmantotu šīs iespējas. EESK aicina Komisiju atbalstīt personas, ko skar pārejas process.

1.5.

EESK norāda uz milzīgo risku, ka nelīdzsvaroti ieguldījumi var negatīvi ietekmēt mācīšanās iespējas. Ir jāņem vērā, kā digitālā nabadzība ietekmē ikvienu, sākot ar bērniem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, tāpēc lielas uzmanības veltīšana reālajiem riskiem ir prioritārs jautājums. Ieguldījumi infrastruktūrā jāveic vienlaikus ar ieguldījumiem apmācībā, lai mazinātu nepilnības.

1.6.

EESK uzsver, ka ir jāpalīdz cilvēkiem uzlabot prasmes un pārkvalificēties. Tas būtu jādara, nodrošinot iespēju vienlīdzību un veicinot prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai paredzētas publiskā un privātā sektora partnerības (gan attiecībā uz pašreizējo darbaspēku, gan pieaugušajiem, kas mācās), un līdz ar to visu iedzīvotāju vidū veicinot pozitīvu attieksmi pret mūžizglītību.

1.7.

EESK uzskata, ka ir jāmodernizē izglītība atbilstoši digitālas sabiedrības laikmetam. Ir būtiski virzīt izglītības sistēmu digitalizāciju, atjauninot izglītības saturu atbilstoši digitālajam laikmetam, un izveidot publiskā un privātā sektora ekosistēmas, lai realizētu jaunas izglītības metodes, kas ir atvērtas un pieejamas, un tādējādi sniegt vienādas iespējas visiem.

1.8.

Digitālā attīstība ietver tādus riskus kā krāpšana, privātuma pārkāpumi un pārredzamības trūkums – tie varētu apdraudēt dokumentā izvirzīto mērķu sasniegšanu. EESK uzskata, ka ir jārada apstākļi, lai ES līmenī novērstu šādus riskus un reglamentētu pienākumus.

1.9.

EESK uzsver, ka ir jāapsver stratēģijas, kuru mērķis ir risināt jautājumu par darba vietu pārvietošanu, kas varētu notikt tehnoloģiskās pārvietošanas dēļ. Kā Komiteja norādījusi iepriekšējos atzinumos, ir atzīts, ka mākslīgais intelekts un robotika mainīs un pārveidos darbvietas, likvidēs dažas no tām un radīs citas. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka visiem strādājošajiem – gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, gan fiktīvi pašnodarbinātajiem – ir pieejama sociālā aizsardzība saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību kopumu. Visos līmeņos ir jāveicina sociālais dialogs par šiem jautājumiem, un par prioritāti jānosaka pienākumu un tiesību saskaņošana ar pašreizējās digitālās un platformu virzītās ekonomikas tendencēm.

1.10.

EESK uzskata: lai digitālo pārkārtošanos varētu pārvaldīt iekļaujošā un sociāli atbildīgā veidā un rastu risinājumus saistībā ar darbvietu zaudēšanu, it īpaši laikposmā pēc Covid-19, vienai no prioritātēm ir jābūt tāda Eiropas fonda izveidei, kura finansējums nāktu, galvenokārt uzliekot nodokļus lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lai strādājošajiem, kuri ekonomikas digitalizācijas dēļ zaudē darbu un uzņēmējdarbības iespējas, sniegtu atbalstu, nodrošinot pienācīgu apmācību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju.

1.11.

EESK arī aicina īstenot koordinētu politiku, kas efektīvi ņem vērā Eiropas sākuma pozīciju un atbilst gan tehnoloģiju, gan sabiedrības pārmaiņām, kuras ir pieredzētas pēdējos gados un paātrinājušās pandēmijas apstākļos: īpaši svarīga ir industriālā stratēģija, tostarp konkurences politika un nozaru regulējums, jo tas būtiski ietekmē savienojamības drošumu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas plānu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kas ir daļa no plašāka rīcības plāna Eiropas ekonomikas un sociālās atveseļošanas veicināšanai.

2.2.

Covid-19 krīze ir parādījusi, ka tehnoloģiju un datu procesu jomā pastāv liela ārēja atkarība, un šī problēma efektīvi un ātri jārisina. Ir labāk jāizmanto Eiropas aktīvi šajās jomās, un ciešāk jāiesaista Eiropas iedzīvotāji.

2.3.

EESK uzsver, ka nevienu iedzīvotāju nedrīkst atstāt novārtā. Digitālais analfabētisms Eiropā joprojām ir augsts – Komisijas dati liecina, ka tas sasniedz 35 % –, un ir jāuzlabo piekļuve digitālajiem resursiem. Tomēr ekonomiskajās un administratīvajās attiecībās ir jāgarantē iespēja sazināties ar cilvēkiem. Ir svarīgi arī nodrošināt, ka digitalizācijas sniegtās priekšrocības izmanto ne tikai daži. Jāpanāk, ka digitālā desmitgade sniedz ieguvumus ikvienam.

2.4.

Ir jāatbalsta Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, digitalizācijas centieni un jāuzlabo to spēja konkurēt pasaules mērogā. Jomās, kur datošanas resursi, piemēram, kvantu paātrinājuma datori, pieder Eiropas Savienībai vai tā tos finansē, piekļuve tiem ir taisnīgi jāsadala, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

2.5.

Tomēr mērķi un publiskie līdzekļi vien nedos vēlamos rezultātus. Ir vajadzīga arī koordinēta politika, kas efektīvi ņem vērā Eiropas sākuma pozīciju un atbilst gan tehnoloģiju, gan sabiedrības pārmaiņām, kas ir pieredzētas pēdējos gados un paātrinājušās pandēmijas apstākļos: īpaši svarīga ir industriālā stratēģija, tostarp konkurences politika un nozaru regulējums, jo tas būtiski ietekmē savienojamības drošumu.

2.6.

EESK atzinīgi vērtē redzējumu par digitālās izglītības un inovācijas ekosistēmas izveidi un uzsver, ka šā mērķa sasniegšanā ir jāiesaista zinātnes un akadēmiskās iestādes, kas ir vadošās Eiropā.

2.7.

Ir jāveicina publiskā un privātā sektora sadarbība, kas jau izveidota, un jārada lielāka sinerģija, lai nodrošinātu jaunu digitālo kursu, kura pamatā ir pārvaldības modelis, kas apvieno sociālos, vides un ekonomiskos aspektus, lai panāktu ilgtermiņā ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu digitālo pārkārtošanos.

2.8.

EESK uzsver, ka ir jāapsver stratēģijas, kuru mērķis ir risināt jautājumu par darba vietu pārvietošanu, kas varētu notikt tehnoloģiskās pārvietošanas dēļ. Kā Komiteja norādījusi iepriekšējos atzinumos (1), ir atzīts, ka mākslīgais intelekts un robotika mainīs un pārveidos darbvietas, likvidēs dažas no tām un radīs citas. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka visiem strādājošajiem – gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, gan fiktīvi pašnodarbinātajiem – ir pieejama sociālā aizsardzība saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību kopumu. Visos līmeņos jāveicina sociālais dialogs par šiem jautājumiem. Būtu jāpieņem un jākoordinē darba vietu zaudējušo personu atbalstam paredzēti pasākumi, un, iespējams, tie jāfinansē no ES nodokļa uzņēmumiem, kuri digitālajā ekonomikā gūst vislielāko peļņu.

2.9.

Nedrīkst neņemt vērā nozīmi, kāda ir riska kapitālam, akciju tirgiem un privātajiem ieguldījumiem kopumā. Tehnoloģiju attīstību Eiropā virzīs privāti uzņēmumi, un ES varēs konkurēt pasaules mērogā tikai tad, ja tajā joprojām būs labvēlīga vide šādiem ieguldījumiem. Šajās visās norisēs pienācīgi jāievēro sociālie standarti.

2.10.

Vērienīgiem savienojamības mērķiem būtu jāiet roku rokā ar apņemšanos izveidot labvēlīgāku tiesisko regulējumu, kas atbalsta privātos ieguldījumus tīkla infrastruktūrā. Būs ļoti svarīgi ES industriālo stratēģiju un redzējumu par Eiropas vadošo lomu digitālās savienojamības jomā saskaņot ar konkurences politiku un telesakaru nozares normatīvo praksi.

2.11.

Digitālās desmitgades ceļvedī ir izklāstīti plāni, ka Eiropai jāattīsta “sava mākoņdatošanas infrastruktūra un jauda”, lai novērstu Eiropā radīto datu pārvietošanu uz ārvalstīm, kur pašlaik nokļūst vairāk nekā 90 % no Eiropas datiem. Eiropa nedrīkst būt naiva, un tai ir jāturpina cīņa, lai tā kļūtu neatkarīgāka un savu iedzīvotāju datus, it īpaši sensitīvos datus, paturētu savā teritorijā. Šajā ziņā digitālās desmitgades plānā izvirzītais mērķis izmantot 10 000 klimatneitrālus, ļoti drošus perifērijas mezglus un mākoņdatošanas mezglus ir solis pareizajā virzienā. GAIA X projekts ir jāpaātrina, un tam ātri jāsāk darboties.

2.12.

EESK atbalsta ideju veicināt Eiropas tehnoloģiju nozari, lai samazinātu atkarību no Amerikas un Ķīnas tehnoloģiju gigantiem un novērstu atpalicību tādās jomās kā 5G ieviešana, mikroshēmu izgatavošana un datu apstrāde, taču brīdina pret protekcionisma pieeju Eiropas datu ekonomikā. Būtu jāveicina starptautiskas partnerības un sadarbība.

2.13.

Lai sasniegtu šos mērķus, attiecīgajās jomās līdz 2030. gadam būs jānodarbina 20 miljoni tehnoloģiju ekspertu – salīdzinājumā ar pašreizējiem 7,8 miljoniem. 2019. gadā tikai 18 % no 7,8 miljoniem IKT jomā strādājošo bija sievietes. Daudzveidība digitālajās nozarēs ir būtiska un palīdzēs veidot pasaules redzējumu un risināt problēmas, proti, samazināt aizspriedumu risku. Ir cieši jāuzrauga mērķis panākt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību un jāveicina sieviešu piekļuve zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnām. Visos līmeņos (uzņēmumu, nozaru un valsts līmenī) būtu jāveicina sociālais dialogs, jo tas var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Dalībvalstīs būtu jāveicina spēcīgas kampaņas, sākot ar pamatskolām, lai mudinātu meitenes izvēlēties zinātnes un tehnoloģiju disciplīnas. Digitālā plaisa ir liels izaicinājums. Daudzos lauku apvidos vēl nav pieejams pat 3G. Eiropai un dalībvalstīm būtu jāstimulē ieguldījumi lauku apvidos, lai nodrošinātu, ka neviens iedzīvotājs netiek atstāts novārtā.

2.14.

Šie ieguldījumi varētu veicināt teritoriālo kohēziju un reģionālo attīstību un dotu iespēju cilvēkiem, ja viņi to vēlas, dzīvot piepildītāku dzīvi ārpus lieliem pilsētu centriem (“viedciemi”, kas minēti paziņojumā). Ir jāattīsta tāldarbs, izmantojot visu līmeņu sociālo dialogu un sarunas par darba koplīguma slēgšanu, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un labklājību.

2.15.

EESK mudina Eiropas Komisiju radīt stimulus, lai cilvēki apmestos uz dzīvi ārpus lielām pilsētu teritorijām, veicinot lauku apvidu ekonomisko un sociālo attīstību. To var izdarīt tikai tad, ja ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, it īpaši telekomunikāciju un transporta jomā.

2.16.

Nākamajā desmitgadē būs jārisina būtiskas vides problēmas, un visos šajā saistībā veiktajos pasākumos būtu jāņem vērā arī vides aspekts. Turklāt digitālais kompass būtu jāizmanto kā vēl viens instruments, lai palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un samazināt ietekmi uz vidi.

2.17.

Tāpat digitālajām tehnoloģijām jābūt pārredzamām, iekļaujošām, nediskriminējošām, taisnīgām un objektīvām. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka sabiedriskie pakalpojumi kļūst aizvien digitālāki. Komisijas dati liecina, ka patlaban digitālās pamatprasmes ir apguvuši 65 % Eiropas iedzīvotāju. Ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka šis īpatsvars sasniedz 80 %. Lai mazinātu nabadzību un atstumtību, ir būtiski iekļaut un atbalstīt pārējos 20 % cilvēku (aptuveni 90 miljoni ES iedzīvotāju). Tie parasti ir visnabadzīgākie, gados vecākie un lauku apvidos dzīvojošie. Attiecībās ar sabiedriskajiem un privātajiem pakalpojumiem, kas kļūst arvien digitalizētāki, šie iedzīvotāji varētu kļūt vēl neaizsargātāki. EESK uzsver, ka ekonomiskajās un administratīvajās attiecībās ir jānodrošina piekļuve cilvēkiem.

2.18.

EESK pilnībā atbalsta mērķi nodrošināt, ka visi nozīmīgākie Eiropas sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, un arī Eiropas iedzīvotāju medicīniskās kartes būs pilnībā jādigitalizē, jo paredzams, ka 80 % iedzīvotāju izmantos digitālu identitāti. Tomēr, lai to realizētu, būs vajadzīgi arī saskaņoti centieni un politiskā griba no visu dalībvalstu puses. Lai sasniegtu šo mērķi, EESK aicina iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Sabiedrisko pakalpojumu digitālajai pamatinfrastruktūrai principā vajadzētu būt bezmaksas. Jebkurā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija nedrīkst radīt lietotājiem lielākus finansiālos šķēršļus.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Apstākļos, kad dzīve aizvien vairāk kļūst digitalizēta, īpaša uzmanība jāpievērš kiberdrošībai un noturībai pret krāpšanu, un šajā ziņā ir būtiski izglītot iedzīvotājus. Sevišķas bažas rada valkājamu tehnoloģiju regulējums, un tam jāvelta īpaša uzmanība.

3.2.

Strauji attīstās Eiropas tiesību akti, kas attiecas uz digitālo ekonomiku. Iedzīvotāji un uzņēmumi ir jāinformē par viņu tiesībām un pienākumiem digitālajā jomā. Būtu pastāvīgi jācenšas konsolidēt likumdošanas iniciatīvas un panākt, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiesību akti kļūst vieglāk saprotami un piemērojami.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumā noteikto pārvaldības sistēmu un mērķu regulāra monitoringa sistēmu, un daudzvalstu projekti ir būtiski, lai sasniegtu tajā izklāstīto redzējumu.

3.4.

EESK ierosina veikt gadījumu izpēti par konkrētām nozarēm dalībvalstīs un trešās valstīs, lai Eiropas līmenī pieņemtu vai popularizētu labāko praksi. Būtu jāveicina “regulatīvās smilškastes”, kas nodrošina drošu telpu jaunu uzņēmējdarbības modeļu un ideju testēšanai. Vērienīgā digitālajā ekonomikā ir jāizveido elastīgas un atļaujošas testēšanas iespējas.

4.   Digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti

4.1.

EESK atbalsta mērķi nodarbināt 20 miljonus IKT speciālistu, nodrošinot sieviešu un vīriešu konverģenci (2) (2019. gada atsauces vērtība: 7,8 miljoni). Lai to panāktu, protams, būs vajadzīgi ieguldījumi atbilstošās izglītības sistēmās, kas var palīdzēt sasniegt šo mērķi.

4.2.

Tādu pakalpojumu digitalizācija, ko sniedz brīvo profesiju pārstāvji un kas ir cieši saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, veselību, drošību, tiesību normām un dzīves standartiem, ievērojami ietekmē sabiedrību, un ir vajadzīgas jaunas profesionālas un ētiskas pieejas (3). Digitalizācijas panākumi ir atkarīgi gan no augsti kvalificētiem profesionāļiem, gan no lietotāju, pacientu, klientu un patērētāju digitālajām prasmēm un izpratnes.

4.3.

EESK uzsver, ka pieaug vajadzība paaugstināt un pārkvalificēt cilvēkus, visu iedzīvotāju vidū veicinot pozitīvu attieksmi pret mūžizglītību.

4.4.

Pandēmija ir veicinājusi tālmācību. Tajā pašā laikā ir kļuvis skaidrs, ka tas rada lielu risku, ka bērni no zemākiem sociālajiem slāņiem varētu atpalikt mācībās. Īstenojot 2030. gadam izvirzīto digitalizācijas mērķu rīcības plānu, īpaša uzmanība jāpievērš digitālajai nabadzībai.

5.   ES globālā loma digitālajā desmitgadē un vienlīdzīgi konkurences apstākļi MVU

5.1.

Protams, ir būtiski atbalstīt MVU digitalizācijas centienus, izmantojot dažādas pieejas, taču ir svarīgi arī uzsvērt, ka MVU ir nozīmīgs digitālo tehnoloģiju inovācijas virzītājspēks.

5.2.

Programmatūras izstrāde ir strauji augoša digitālā procesa apakšnozare. Īpaša uzmanība jāpievērš atbalstam, kas orientēts uz inovatīviem MVU. EESK atbalsta finanšu mehānismus, kas var nodrošināt pienācīgu atbalstu MVU, lai garantētu vienmērīgu pāreju. Tajā pašā laikā ir jānodrošina nepārtrauktība, kas nozīmē, ka tiek izstrādātas jaunākas versijas, lai lietotājiem nebūtu pastāvīgi jāiegulda jaunās programmās.

5.3.

Visiem uzņēmumiem – gan MVU, gan jaunuzņēmumiem, gan augošiem uzņēmumiem – ir vajadzīgs kapitāls. Dokumentā izklāstītie mērķi norāda uz to, ka steidzami ir jāizveido kapitāla tirgu savienība, kurā tiek apsvērti tirgus risinājumi un mazināta paļaušanās uz banku sniegto finansējumu un iepriekšēju atbalstu, jo tas veicina uzkrājumu pārvešanu starp dažādām dalībvalstīm, cenšoties gūt vislielāko peļņu. Turklāt ir jālikvidē nodokļu stimuli par labu aizņēmumiem. Inovatīviem uzņēmumiem ir vajadzīgs pašu kapitāls un nodokļu shēma, kas uzņēmēju kapitāla pieaugumu pārmērīgi neapliek ar marginālām nodokļa likmēm.

6.   Riski un aizsardzības pasākumi

6.1.

Par šīs programmas prioritāti jānosaka arī nepieciešamība rūpēties par drošību, paredzamību un fizisko un garīgo veselību. Līdztekus tehnoloģijām, kas uzlabo dzīves un darba kvalitāti, ir svarīgi uzlabot cilvēku informētību par drošību. EESK uzskata, ka saskaņā ar šo principu Eiropas Komisijai būtu jāizmanto iespēja plānotajā ikgadējā uzraudzības procesā uzzināt Eiropas iedzīvotāju viedokli par viņu tiesību un vērtību ievērošanu, lai varētu pienācīgi aizsargāt tiesības uz veselību.

6.2.

Vienlaikus EESK iesaka Eiropas Savienībai šo jauno industriālo revolūciju atbalstīt ar īpašu monitoringa stratēģiju, kas aptvertu visu elektromagnētisko piesārņojumu, ko rada dažādās pašreiz pieejamās tehnoloģijas. Tas ļautu izmērīt elektromagnētisko ietekmi visā Eiropā un izstrādāt specializētus dokumentus par šo jautājumu, lai, atsaucoties uz datu salīdzinājumiem, kas būs pieejami, tiklīdz būs pabeigta Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide, nodrošinātu cilvēku veselību. Šī uzraudzība būtu jāveic katrai dalībvalstij, un secinājumi būtu jāiekļauj vienotā Eiropas datubāzē. Būtu jāizstrādā Eiropas politika, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos šajā jomā.

6.3.

Digitālajām tehnoloģijām būtu jākalpo Eiropas iedzīvotājiem, kurus nekad nevajadzētu uzskatīt par objektiem vai vienkārši par datu avotiem. Būtu jāņem vērā esošās ētikas un tehniskās pamatnostādnes, piemēram, Augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos izstrādātās ētikas pamatnostādnes par uzticamu mākslīgo intelektu.

6.4.

Ņemot vērā datu apstrādes radītos riskus, EESK iesaka veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka netiek glabāts vairāk datu, nekā uzņēmumiem faktiski vajadzīgs, un ka dati netiek glabāti ilgāk nekā nepieciešams. Tajā pašā laikā uz datiem balstīta inovācija ir būtisks faktors, lai nodrošinātu konkurētspēju digitālajā vidē, un iestādēm būtu jāvirza centieni izveidot tiesisko regulējumu datu apmaiņai starp nozarēm, lai būtu iespējama uz lietotāju orientēta datu apmaiņa. Ar piemērojamo regulējumu jāveicina piekļuve datiem un jākoncentrējas uz sadarbspēju.

6.5.

20 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) līdzekļiem ir paredzēti digitālās savienojamības un 37 % – zaļās pārejas mērķiem. Šajā saistībā ir vajadzīgs vērienīgs un saskaņots redzējums Eiropas telekomunikāciju nozarei un apņemšanās veidot labvēlīgāku tiesisko regulējumu, kas atbalsta privātos ieguldījumus tīkla infrastruktūrā, kā arī vajadzīgs izstrādāt neatkarīgus integrētus telekomunikāciju pakalpojumus ar mākoņpakalpojumu, perifērdatošanas, datu un MI tehnoloģijām.

6.6.

EESK uzskata, ka digitālā pārkārtošanās ir jāsaskaņo ar pāreju uz zaļāku ekonomiku un jāņem vērā ietekme uz vidi. Resursi (tostarp ierobežotie resursi) jāizmanto un enerģija jāpatērē saprātīgi. Būtu jāpieprasa Eiropas līmenī nodrošināt pārredzamību attiecībā uz mākoņpakalpojumu radīto oglekļa pēdu, lai ikviena organizācija varētu aprēķināt savu digitālo oglekļa pēdu un izstrādāt plānus tās samazināšanai.

6.7.

EESK uzsver, ka ir jāiet kopsolī ar tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu straujo attīstību, cenšoties novērst jebkādas regulējuma nepilnības, it īpaši tās, kas var kaitēt patērētājiem un visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

---

(1)  OV C 440, 6.12.2018., 1. lpp.

(2)  DESI rādītājs “2b1”. Pašlaik nodarbināto IKT speciālistu vidū sieviešu īpatsvars ir tikai 18 %.

(3)  OV C 286, 16.7.2021., 8. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā” (pārstrādāta redakcija)

(COM(2021) 85 final – 2021/0045 (COD))

(2021/C 374/06)

Ziņotājs:

Christophe LEFÈVRE

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 24.3.2021. Eiropas Savienības Padome, 11.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	204/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) norāda, ka Komisijas priekšlikums ir saistīts ar — tādas infrastruktūras izvēršanu, kas paredzēta, lai likvidētu baltās zonas, nodrošinātu platjoslas savienojamību un izvērstu nākamās paaudzes (5G) tehnoloģijas, — mērķi panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un mobilo sakaru tīklu operatoru konkurenci, — apņemšanos veidot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, lai novērstu šķēršļu atgriešanos vienotajā tirgū.

1.2.

Komiteja norāda, ka priekšlikums palielinās pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī, piemēram, līguma nosacījumos informējot par — viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā, — paziņojumiem par papildvērtības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kuriem var piemērot augstāku maksu, un līdzīgas informācijas sniegšanu “sveiciena īsziņā”, ko nosūta iebraucot citā valstī, — dažādām iespējām sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā. Vispārīgāk runājot, šis priekšlikums paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

1.3.

Kādā pētījumā norādīts, ka viesabonēšanai pieejamais vietējais tīkls ir ierobežots, tāpēc priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai viesabonēšanas pakalpojumi (viesabonēšana kā mājās) tiktu sniegti saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iekšzemes patēriņam paredzētie pakalpojumi, nodrošinot neierobežotu piekļuvi jaunākās paaudzes tīkla tehnoloģijām, kas pieejamas viesabonēšanai. Ja vietējās infrastruktūras kvalitāte ir nepietiekama, EESK iesaka palielināt investīcijas šajās infrastruktūrās, jo īpaši balto zonu pārklājuma uzlabošanas nolūkā, kā arī ieviest minimālos kritērijus, kas operatoriem pakāpeniski jāsasniedz, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot šos pakalpojumus.

1.4.

Atzinīgi vērtējams arī tas, ka ir samazināti maksimālie tarifi (pricecaps), ko apmeklētie tīkli var piemērot viesabonēšanas operatoriem, taču samazinājuma apmērs nav pietiekams, ņemot vērā atšķirību starp piemēroto tarifu un faktiskajām viesabonēšanas izmaksām apmeklētajā tīklā. Tas palielina abonēšanas pamatmaksu patērētājiem un vājina virtuālā mobilo sakaru tīkla operatoru (mobile virtual network operator) konkurētspēju, jo tiem nākas iegādāties viesabonēšanas pakalpojumus no galvenajiem mobilo sakaru operatoriem. Īpaši strauji palielinās datu patēriņš. Lai nepieļautu, ka mērogošana negatīvi ietekmē virtuālā mobilo sakaru tīkla operatorus un mazos mobilo sakaru tīklu operatorus, vairumtirdzniecības tarifu griestiem ir jāpazeminās tādā pašā tempā kā pieaug patēriņš.

1.5.

EESK būtu jāatbalsta “3. risinājums – ilgtspējīga un īstena viesabonēšana kā mājās (Roam-Like-At-Home, RLAH) (vēlamais risinājums)” un jāpanāk lielāks maksimālo tarifu samazinājums nekā priekšlikumā norādīts.

1.6.

Kaut arī regulas priekšlikums uzlabo papildvērtības tarifu pārredzamību, izveidojot papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazonus un to centralizētu ES datubāzi, kas pieejama operatoriem, Komiteja iesaka tajā iekļaut iespēju pārtraukt pakalpojumu, ja tas tiek ieviests krāpnieciskā nolūkā (ping-call), pēc tiesu vai policijas iestāžu brīdinājuma, paredzot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo pakalpojumu sniedzējiem.

1.7.

Regula “norāda uz godīgu izmantošanu”, aprakstot viesabonēšanas izmantošanu, tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka tajā nav precizēti limiti un nav apskatīti ne godīgas izmantošanas politikas noteikumi attiecībā uz neierobežotiem tarifu plāniem, ne arī starptautisko zvanu tarifi neatkarīgi no tā, vai klients izmanto viesabonēšanu vai ne. Komiteja ierosina svītrot vārdkopu “ar nosacījumu, ka tas tiek godīgi izmantots”, jo nav precizēta darbības joma, un pašlaik šo argumentu operatori izmanto, lai stingri ierobežotu tarifu plānu izmantošanu viesabonēšanā.

1.8.

Attiecībā uz brīdinājumiem par to, ka drīz tiks sasniegta robežvērtība, ko noteicis patērētājs vai operators, Komiteja iesaka noteikt operatoram pienākumu atkārtoti brīdināt patērētāju ikreiz, kad ir patērēts datu apjoms, kura dēļ tika nosūtīts pirmais brīdinājums, it īpaši tajā pašā zvana vai datu izmantošanas reizē.

1.9.

Komiteja īpašu uzmanību pievērš situācijām, kad mobilās ierīces tiek izmantotas pierobežā ar trešām valstīm, un iesaka: — pieprasīt, lai operatori, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā, paredzētu iespēju ES viesabonēšanas kā mājās tarifus attiecināt uz šīm valstīm vai kaimiņos esošo ģeogrāfisko teritoriju, — noslēgt starptautiskus nolīgumus ar mērķi paplašināt ES viesabonēšanu kā mājās, iekļaujot tajā valstis, kas robežojas ar ES valstīm.

1.10.

Komiteja norāda, ka ar ES regulas pārskatīšanu saistītais pētījums un konsultācijas daļēji notikušas pirms Covid-19 krīzes. Krīzes dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana Eiropas robežās, plaši tiek izmantots tāldarbs un augstskolu lekciju teletranslācija, īpaši Erasmus+ studentiem.

1.11.

Komiteja konstatē, ka daudzās Eiropas Savienības teritorijās joprojām netiek nodrošināti platjoslas pakalpojumi vietējā sakaru līnijā, un īpaši norāda, ka ātrums nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu, ko rada šīs videokonferences, kas patērē datus lielā apjomā neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota viesabonēšana vai ne.

1.12.

Komiteja iesaka ļoti būtiski stiprināt gan platjoslas optiskās šķiedras teritoriālā pārklājuma stratēģiju, gan spēju nodrošināt platjoslu kā vietējā sakaru līnijā, tā arī mobilajos sakaru tīklos.

1.13.

EESK iesaka ES regulu īstenot tā, lai Eiropas Savienība kļūtu par vienotu tarifikācijas zonu vienotajā tirgū, kas dotu iespēju patērētājiem, kuriem ir tālruņa abonements Eiropā, zvanīt uz visiem mobilo un stacionāro tālruņu numuriem un izmantot datus saskaņā ar “vietējo” tarifu un ar vienādu ātrumu un piekļuvi infrastruktūrai neatkarīgi no izejošā vai ienākošā zvana valsts.

1.14.

Komiteja pauž bažas par ierosinātajām izmaiņām maksimālo vairumtirdzniecības tarifu pārskatīšanas metodē, proti, izmantot deleģēto aktu, un iesaka veikt visaptverošu leģislatīvu pārskatīšanu, ņemot vērā viesabonēšanas attīstības sociālos aspektus.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Priekšlikuma mērķis ir pagarināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 531/2012 (1), kuras darbības termiņš beidzas 2022. gada 30. jūnijā, piemērošanu. Priekšlikumā paredzēts koriģēt maksimālās vairumtirdzniecības cenas, lai nodrošinātu, ka viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana par iekšzemes cenām ir ilgtspējīga. Priekšlikumā paredzēti arī jauni pasākumi, kas palielinātu pārredzamību un nodrošinātu, ka viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāte un piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir tāda pati kā mājās. Tā kā Regula (ES) Nr. 531/2012 ir grozīta vairākkārt, izskatāmā priekšlikuma mērķis ir regulu pārstrādāt, lai tā būtu skaidrāka un lai aizstātu tajā ietvertos grozošos aktus.

2.2.

Galveno ierosināto grozījumu mērķis ir panākt, lai operatori nodrošinātu “viesabonēšanu kā mājās” un atpelnītu izmaksas ilgtspējīgā veidā vairumtirdzniecības līmenī. Priekšlikumā paredzēts noteikt ES mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības maksimālās maksas par veiktajiem zvaniem, īsziņām un datiem zemākā līmenī nekā tās, kas ir spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2.3.

Papildus piemērojamo vairumtirdzniecības maksimālo tarifu samazināšanai priekšlikumā iekļauti grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt galalietotājiem reālu “viesabonēšanu kā mājās”, veicināt inovāciju un piekļuvi tīkliem, vienlaikus izveidojot nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu patērētāju un operatoru interesēs.

2.4.

Kopumā priekšlikums veicina digitālajam laikmetam gatavas Eiropas veidošanu un digitālās pārkārtošanās maksimālu izmantošanu, lai dotu cilvēkiem lielākas iespējas veidot kontaktus, sazināties un veikt profesionālo darbību un uzņēmējdarbību vienotajā tirgū. Priekšlikuma mērķis ir nepieļaut, ka vienotajā tirgū no jauna tiek radīti šķēršļi, kas tika novērsti līdz ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanu.

3.   Juridiskais pamats

3.1.

Izskatāmā priekšlikuma juridiskais pamats ir 114. pants, parastās likumdošanas procedūras satvars, kura mērķis ir veidot vai uzlabot iekšējā tirgus darbību (LESD 26. pants).

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Komiteja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu ES regulai un uzskata, ka priekšlikumam galu galā būtu jānodrošina patērētājiem tāds pats pakalpojumu līmenis ārzemēs un mājās, kā arī tāds pats patērētāju tiesību aizsardzības līmenis. Tomēr operatoriem jābūt iespējai apspriest viesabonēšanas vairumtirdzniecības līgumus atbilstīgi savām komerciālajām vajadzībām. Regula nedrīkstētu ierobežot iespēju slēgt vienošanos par vairumtirdzniecības piekļuvi arī ar tādiem operatoriem, kuriem nav vismodernāko tīklu.

4.2.

Komiteja norāda, ka Komisijas priekšlikums ir saistīts ar — tādas infrastruktūras izvēršanu, kas paredzēta, lai likvidētu baltās zonas, nodrošinātu platjoslas savienojamību un izvērstu nākamās paaudzes (5G) tehnoloģijas, — mērķi panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un mobilo sakaru tīklu operatoru konkurenci, — apņemšanos veidot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, lai novērstu šķēršļu atgriešanos vienotajā tirgū.

4.3.

EESK konstatē, ka Komisija kopš 2018. gada ir veikusi ietekmes novērtējumus, tostarp 12 nedēļas ilgu sabiedrisko apspriešanu 2020. gadā par 1) viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumiem (precizējumi un pasākumi, kas saistīti ar pakalpojumu kvalitāti, papildvērtības pakalpojumiem un ārkārtas saziņu viesabonēšanas gadījumā; 2) vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu; 3) administratīvo slogu, kas saistīts ar Regulu (ES) Nr. 531/2012, un iespējamo vienkāršošanas pasākumu ietekmi.

4.4.

Komiteja norāda, ka priekšlikums palielinās pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī, piemēram, līguma nosacījumos informējot par — viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā, — paziņojumiem par papildvērtības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kuriem var piemērot augstāku maksu, un līdzīgas informācijas sniegšanu “sveiciena īsziņā”, ko nosūta iebraucot citā valstī, — dažādām iespējām sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā, tostarp “sveiciena īsziņā”.

4.5.

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) 2019. gadā veiktajā pētījumā norādīts, ka viesabonēšanas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, kaut gan visā teritorijā tiek īstenota tehnisko uzlabojumu stratēģija. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka viesabonēšanas pakalpojumus sniedz ar tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādu pašu pakalpojumu kvalitāti kā šo pakalpojumu iekšzemes patēriņam un ka mobilo sakaru tīklu operatori var nodrošināt piekļuvi visām pieejamajām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm.

4.6.

Tātad ierosinātie pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek atbildēts uz patērētāju leģitīmajām cerībām un tiek sasniegti Viesabonēšanas regulas sākotnējie mērķi. Ja vietējās infrastruktūras kvalitāte ir nepietiekama, EESK iesaka palielināt investīcijas šajās infrastruktūrās, jo īpaši balto zonu pārklājuma uzlabošanas nolūkā, kā arī ieviest minimālos kritērijus, kas operatoriem pakāpeniski jāsasniedz, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot šos pakalpojumus.

4.7.

Atzinīgi vērtējams arī tas, ka ir samazināti maksimālie tarifi (pricecaps), ko apmeklētie tīkli var piemērot viesabonēšanas operatoriem, taču samazinājuma apmērs nav pietiekams, ņemot vērā atšķirību starp piemēroto tarifu un faktiskajām viesabonēšanas izmaksām apmeklētajā tīklā. Tas palielina abonēšanas pamatmaksu patērētājiem un vājina virtuālā mobilo sakaru tīkla operatoru konkurētspēju, jo tiem nākas iegādāties viesabonēšanas pakalpojumus no galvenajiem mobilo sakaru operatoriem.

4.8.

EESK būtu jāatbalsta “3. risinājums – ilgtspējīga un īstena viesabonēšana kā mājās (vēlamais risinājums)” un jāpanāk lielāks maksimālo tarifu samazinājums nekā priekšlikumā norādīts.

4.9.

Ar priekšlikumu tiek palielināta pārredzamība vairumtirdzniecības līmenī attiecībā uz papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem, izveidojot centralizētu, operatoriem pieejamu ES datubāzi par papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem.

4.10.

Komiteja iesaka priekšlikumā iekļaut iespēju pārtraukt pakalpojumu, ja tas tiek ieviests krāpnieciskā nolūkā (ping-call), pēc tiesu vai policijas iestāžu brīdinājuma, paredzot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo pakalpojumu sniedzējiem.

4.11.

Priekšlikums nodrošina viesabonentiem brīvu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, veicot īpašus pasākumus vairumtirdzniecības līmenī, tostarp paredzot bezmaksas zvanus un ģeolokāciju.

4.12.

Lai gan regulas priekšlikuma mērķis ir novērst traucējumus, kas konstatēti saistībā ar piekļuvi viesabonēšanas tīklam (nestabils savienojums, ierobežota piekļuve 3G vai 4G utt.) salīdzinājumā ar patērētāju, kuram viesabonēšanas valstī ir abonements, EESK tomēr norāda, ka priekšlikums nenovērš Komitejas skatījumā nepieņemamu praksi, piemēram, — ierobežot ārvalstīs megabaitu apjomu, kas iekļauts abonementā, ja tas tiek patērēts viesabonēšanā, un — joprojām pārāk augsta maksa patērētājam, kurš neizmanto viesabonēšanu, bet sazinās personu, kurai ir mobilo sakaru abonements citā valstī.

4.13.

Regula “norāda uz godīgu izmantošanu”, aprakstot viesabonēšanas izmantošanu, tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka tajā nav precizēti limiti un nav apskatīti ne godīgas izmantošanas politikas noteikumi attiecībā uz neierobežotiem tarifu plāniem, ne arī starptautisko zvanu tarifi neatkarīgi no tā, vai klients izmanto viesabonēšanu vai ne. Komiteja ierosina svītrot vārdkopu “ar nosacījumu, ka tas tiek godīgi izmantots”, jo nav precizēta darbības joma, un pašlaik šo argumentu operatori izmanto, lai stingri ierobežotu tarifu plānu izmantošanu viesabonēšanā.

4.14.

Komiteja īpašu uzmanību pievērš situācijām, kad mobilās ierīces tiek izmantotas pierobežā ar trešām valstīm, un iesaka: — pieprasīt, lai operatori, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā, paredzētu iespēju ES viesabonēšanas kā mājās tarifus attiecināt uz šīm valstīm vai kaimiņos esošo ģeogrāfisko teritoriju, — noslēgt starptautiskus nolīgumus ar mērķi paplašināt ES viesabonēšanu kā mājās, iekļaujot tajā valstis, kas robežojas ar ES valstīm.

4.15.

Komiteja norāda, ka ar ES regulas pārskatīšanu saistītais pētījums un konsultācijas daļēji notikušas pirms Covid-19 krīzes. Krīzes dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana Eiropas robežās, plaši tiek izmantots tāldarbs un augstskolu lekciju teletranslācija, īpaši Erasmus+ studentiem.

4.16.

Komiteja konstatē, ka daudzās Eiropas Savienības teritorijās joprojām netiek nodrošināti platjoslas pakalpojumi vietējā sakaru līnijā, un īpaši norāda, ka ātrums nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu, ko rada šīs videokonferences, kas patērē datus lielā apjomā neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota viesabonēšana vai ne.

4.17.

Komiteja iesaka ļoti būtiski un kvalitātes ziņā stiprināt gan platjoslas optiskās šķiedras teritoriālā pārklājuma stratēģiju, gan spēju nodrošināt platjoslu kā vietējā sakaru līnijā, tā arī mobilajos sakaru tīklos.

4.18.

Attiecībā uz brīdinājumiem par to, ka drīz tiks sasniegta robežvērtība, ko noteicis patērētājs vai operators, Komiteja iesaka noteikt operatoram pienākumu atkārtoti brīdināt patērētāju ikreiz, kad ir patērēts datu apjoms, kura dēļ tika nosūtīts pirmais brīdinājums, it īpaši tajā pašā zvana vai datu izmantošanas reizē. Ja minētie brīdinājumi netiek ņemti vērā vai netiek īstenoti, būtu jāparedz negodīgas maksas atmaksāšanas mehānismi.

4.19.

Saistībā ar centralizētu datubāzi, kas paredzēta papildvērtības pakalpojumu numuriem, Komiteja iesaka tajā iekļaut iespēju pārtraukt pakalpojumu, ja tas tiek ieviests krāpnieciskā nolūkā (ping-call), pēc tiesu vai policijas iestāžu brīdinājuma, paredzot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo pakalpojumu sniedzējiem.

4.20.

EESK iesaka ES regulu īstenot tā, lai Eiropas Savienība veidotu faktisku vienoto tirgu, kas dotu iespēju patērētājiem, kuriem ir tālruņa abonements Eiropā, zvanīt uz visiem mobilo un stacionāro tālruņu numuriem un izmantot datus saskaņā ar “vietējo” tarifu un ar vienādu ātrumu un piekļuvi infrastruktūrai neatkarīgi no izejošā vai ienākošā zvana valsts.

4.21.

Komiteja pauž bažas par ierosinātajiem grozījumiem maksimālo vairumtirdzniecības tarifu pārskatīšanas metodē, izmantojot šim mērķim deleģēto aktu. Būtu jāizvēlas risinājums – visaptveroša leģislatīva pārskatīšana, kurā tiktu ņemti vērā visi viesabonēšanas attīstības sociālie aspekti. Šajā jomā svarīga nozīme ir Eiropas Parlamenta un organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklim.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunu finansēšanas stratēģiju NextGenerationEU finansēšanai”

(COM(2021) 250 final)

(2021/C 374/07)

Ziņotāja:

Judith VORBACH

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	22.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	186/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir pabeigušas Lēmuma par pašu resursiem ratifikāciju valsts līmenī un tāpēc 2021. gada 1. jūnijā Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (1) (Lēmums par pašu resursiem) stājās spēkā, tādējādi dodot iespēju Komisijai sākt aizņemties līdzekļus atveseļošanas instrumentam. EESK aicina visas ieinteresētās personas ātri veikt nākamos pasākumus, lai sāktos līdzekļu apgrozība.

1.2.

Uzticību veicinošā ietekme, ko radījis instruments NextGenerationEU (NGEU), jau ir palīdzējusi stabilizēt Savienības un dalībvalstu ekonomiku un aizņēmumu izmaksas. NGEU finansējums palielinās drošu ES aktīvu apjomu un palielinās euro starptautisko nozīmi. EESK norāda, ka NGEU finansēšanas stratēģija balstās uz aizņēmumiem kapitāla tirgū un privātajiem ieguldījumiem.

1.3.

Salīdzinājumā ar plašajām debatēm par NGEU izdevumiem finansējums tiek uzskatīts par tehnisku jautājumu. Labi funkcionējošai finansēšanas stratēģijai tomēr ir būtiska nozīme sekmīgā NGEU īstenošanā. Pārdomāts finansējums, stabila risku pārvaldība, zemas aizņēmumu izmaksas un ilgtspējīgs finansējums ir pilsoniskās sabiedrības interesēs, jo tā galu galā uzņemas tirgus risku. Aizņēmumu un parādu pārvaldības pamatā jābūt demokrātiskai kontrolei, leģitimitātei un pārredzamībai.

1.4.

NGEU finansēšanas vajadzībām ir nepieciešama sīki izstrādāta stratēģija, lai nodrošinātu, ka ES savlaicīgi un labvēlīgos tirgus apstākļos var izpildīt maksājumu solījumus. EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai tieši Komisija pārvaldītu finansēšanas stratēģiju, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir palielinājusi cilvēkresursus šajā jomā. Tomēr tas būtu jādara, ievērojot dzimumu līdzsvara principu. Turklāt būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā būtu pārstāvēta Komisija, Eiropas Parlaments, Padome, sociālie partneri un organizēta pilsoniskā sabiedrība.

1.5.

EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt ES augsto kredītspēju un zemās aizņēmumu izmaksas, lai novērstu pārdalošu ietekmi no aizņēmējiem uz aizdevējiem. Turklāt tas kopā ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu veicinās atmaksāšanu. Kredītspēja galvenokārt būs atkarīga no ES ekonomiskā, politiskā un sociālā spēka un tiks nostiprināta, paplašinot EMS. Jebkurā gadījumā jārēķinās ar gaidāmajām krīzes situācijām, kad arī ECB varētu darboties kā pēdējās instances pircējs.

1.6.

Kopumā jaunās finansēšanas stratēģijas lielākā daļa ir veltīta ieguldītāju attiecībām. EESK atzinīgi vērtē gan lēmumu par aizņemšanos, gan finansēšanas plānus, kas galvenokārt ir finanšu tirgu pārredzamības nodrošināšanas līdzekļi. Tomēr saziņai ar sabiedrību un tās pārstāvjiem nekad nevajadzētu kļūt otršķirīgai. Atzinīgi jāvērtē tas, ka viens no priekšnoteikumiem dalībai primāro tirgotāju tīklā cita starpā ir Savienības kompetentās iestādes veikta uzraudzība. Tā kā attiecīgo noteikumu ievērošana ir obligāta, EESK atbalsta iespējamo OLAF iesaistīšanu šajā uzraudzībā un atzinīgi vērtē to, ka var uzticēt arī citām publiskajām iestādēm pārbaudīt, vai primāro tirgotāju tīkla dalībnieki atbilst lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

1.7.

Masveida iesaistīšanās kapitāla tirgos būs saistīta ar virkni risku. EESK atbalsta stabilu riska pārvaldības sistēmu izveidi un tā sauktā NGEU konta turēšanu Eiropas Centrālajā bankā. Ņemot vērā sabiedrības interesi par pareizu riska pārvaldību, risku direktoram, izstrādājot politiku augsta riska pārvaldības un atbilstības nodrošināšanas jomā, būtu jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Visbeidzot, EESK aicina Komisiju jau pašā sākumā nodrošināt pārskatatbildību, pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību saistībā ar NGEU aizņēmumiem un brīdina par pārmērīgu aizņemšanos no ieguldītājiem ārpus ES, un vienlaikus atbalsta jaunu pašu resursu ieviešanu.

1.8.

EESK kopumā atzinīgi vērtē NGEU gadījumā uzlaboto riska dalīšanas elementu, tomēr uzsver arī to, ka ir svarīgi samazināt risku, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses. Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības intereses, EESK atzinīgi vērtē NGEU zaļo obligāciju regulējumu, ko paredzēts izstrādāt, un ierosina apsvērt NGEU sociālo obligāciju emisiju.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

NextGenerationEU (NGEU) instruments dotāciju un aizdevumu veidā ES ekonomikā iepludinās līdz 806 miljardiem euro – 5 % no ES IKP. Komisija aizņemsies šīs summas ES vārdā, izmantojot finansēšanas operācijas starptautiskajos kapitāla tirgos. NGEU ir paredzēts kā pagaidu instruments. Pasākumi tiks īstenoti laikposmā no 2021. gada vidus līdz 2026. gadam. Šajā laikposmā Komisija veiks finansēšanas darījumus 150–200 miljardu EUR apmērā gadā. ES piesaistīto finansējumu jāatmaksā vai nu pašām dalībvalstīm (aizdevumu gadījumā), vai no ES budžeta (neatmaksājama atbalsta gadījumā) vēlākais līdz 2058. gada decembrim.

2.2.

Paziņojums par jaunu finansēšanas stratēģiju NGEU finansēšanai (2) ir pieņemts saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka Komisijai ir jāizveido vajadzīgā kārtība aizņēmumu operāciju pārvaldībai un regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem tās parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem. Pamatojoties uz to, ka visas dalībvalstis būs apstiprinājušas Lēmumu par pašu resursiem, Komisija īstenos finansēšanas stratēģiju, kā izklāstīts paziņojumā un precizēts trijos lēmumos (3). Kā instrumenti tiks izmantotas ES obligācijas un ES parādzīmes; kā metodes – sindicēti aizdevumi un izsoles. Katru gadu tiks pieņemts lēmums, ar ko nosaka aizņēmumu maksimālās summas un pusgada finansēšanas plānus. Komisija uzlabos savas struktūras un izveidos Eiropas primāro tirgotāju tīklu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK jau no paša sākuma ir atbalstījusi NGEU un vairākkārt paudusi savu atbalstu (4). Savā atzinumā par ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju 2021. gadam (5) EESK apstiprina, ka “iniciatīva NextGenerationEU ir izstrādāta un pieņemta pareizā veidā un savlaicīgi”. Ņemot vērā uzticību, ko tas veicinājis, instruments NGEU jau tagad pozitīvi ietekmē ES ekonomiku un dažās valstīs ir samazinājis dziļas krīzes iespējamību. Paredzams, ka ilgtermiņā NGEU ievērojami palielinās ES produkciju, kas nozīmē, ka galu galā visas dalībvalstis, visticamāk, kļūs par neto ieguvējām (6). EESK atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir pabeigušas Lēmuma par pašu resursiem ratifikāciju valsts līmenī, tādējādi ļaujot sākt aizņemties, un aicina visas ieinteresētās personas ātri veikt nākamos pasākumus, lai sāktos līdzekļu apgrozība.

3.2.

Pamatoti notiek plašas debates par NGEU līdzekļu izmantošanu un – mazākā mērā – par jauniem pašu resursiem. Savukārt maz uzmanības tiek pievērsts NGEU finansējumam, un tas tiek uztverts vairāk kā tehnisks, nevis politisks jautājums. Tomēr NGEU aizņēmumi ievērojami palielinās Savienības finanšu saistības, un tie jāveic, nodrošinot demokrātisku kontroli, leģitimitāti un pārredzamību. EESK uzsver, ka pārdomāts un ilgtspējīgs finansējums, stabila risku pārvaldība un zemas aizņēmumu izmaksas ir sabiedrības interesēs. Eiropas pilsoniskā sabiedrība galu galā būs atbildīga par parādiem, un lielākas aizņēmumu izmaksas radītu pārdalošu ietekmi no aizņēmējiem uz aizdevējiem. Labi funkcionējošai finansēšanas stratēģijai ir būtiska nozīme sekmīgā NGEU īstenošanā.

3.3.

EESK norāda, ka ierosinātā stratēģija ir balstīta uz finansējumu no starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Nav ieviestas kapitāla rezerves, kādas ir Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), un nav plānots refinansēt parādu pēc 2058. gada. Tomēr publiski tiek apspriestas arī citas pieejas, piemēram, beztermiņa obligācijas, kuras kopīgi garantē un emitē ECB (7). Ilgtermiņā, it īpaši attiecībā uz pastāvīgu kopīgu parāda vērtspapīru emitēšanu, būtu jāapsver iespēja uzticēt Eiropas Centrālajai bankai pēdējās instances aizdevēja lomu.

3.4.

Ņemot vērā NGEU lielās finansējuma vajadzības, tās sarežģīto un potenciāli neskaidro izmaksu grafiku un to, ka precīzs NGEU gada budžeta finansējums nav zināms, ir nepieciešama sīki izstrādāta finansēšanas stratēģija, lai veiktu aizņēmumus tirgos. Ir jāprognozē finanšu tirgus attīstība, lai nodrošinātu, ka Savienība var savlaicīgi izpildīt maksājumu saistības un nav spiesta piesaistīt kapitālu nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Nepieciešama tirgus vadības prasme un elastīgums, lai izlemtu, kad veikt finansēšanas darījumus un kādas finansēšanas metodes izmantot, lai nodrošinātu viszemāko iespējamo izpildes risku un finansēšanas izmaksas. EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai tieši Komisija pārvaldītu finansēšanas stratēģiju, nevis uzticētu to kādam citam. Ir nepieciešams veidot jaunas darbības spējas, un Komisija pilnīgi pamatoti palielina attiecīgos cilvēkresursus un kompetenci. Šajā saistībā EESK aicina Komisiju īstenot dzimumu ziņā līdzsvarotu pieeju.

3.5.

Turklāt EESK norāda, ka NGEU finansēšanas stratēģiju papildina arī lielākas atbildības piešķiršana Komisijai, un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir regulāri jāinformē par visiem parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem, kā arī Iestāžu nolīguma noteikumiem (8). No 2021. gada trešā ceturkšņa katru gadu tiks sniegta atjaunināta informācija. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par stabilu NGEU finansējumu, šķiet, ka tas ir minimālais iesaistes līmenis. EESK ierosina izveidot NGEU finansēšanas konsultatīvo padomi. NGEU riska un atbilstības komitejas locekļiem reizi pusgadā jātiekas ar Eiropas Parlamenta, Padomes, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības izvēlētajiem pārstāvjiem, kas ir kompetenti finanšu tirgus jautājumos.

3.6.

Ņemot vērā ES augsto kredītreitingu un stabilās prognozes, Komisija varēs aizņemties ar izdevīgiem finanšu nosacījumiem un sniegt šādu aizņēmumu priekšrocības dalībvalstīm. EESK uzsver, ka finansēšanas periodā ir svarīgi saglabāt zemas aizņēmumu izmaksas. Tas kopā ar gaidāmo ekonomiskās izaugsmes pieaugumu ievērojami atvieglos atmaksas veikšanu. ES kredītspēja galvenokārt būs atkarīga no ES ekonomiskā, politiskā un sociālā spēka un tiks nostiprināta, paplašinot EMS. Diemžēl centrbēdzes spēki un nemitīgie konflikti starp dalībvalstīm, visticamāk, to vājinās, savukārt garantiju stāšanās spēkā (9) uz dažu dalībvalstu rēķina var izraisīt nopietnas politiskās nesaskaņas (10). Turklāt būtu jārēķinās ar gaidāmajām ekonomikas vai finanšu tirgu, veselības aprūpes vai jebkāda cita veida krīzēm. Tāpēc ir svarīgi izveidot finansēšanas stratēģiju ar iespējami elastīgāku un ilgtspējīgāku pamatu, kas varētu ietvert arī to, ka ECB darbojas kā pēdējās instances pircējs.

3.7.

Lai gan NGEU finansēšanas darbības jau ir sāktas, jaunu pašu resursu ieviešanas laiks ir daudz mazāk konkrēts. Komisija 2021. gada vidū sniegs priekšlikumus par jauniem pašu resursiem, ņemot vērā oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un digitālo nodevu. Turpmāki priekšlikumi 2024. gadā varētu ietvert finanšu darījuma nodokli vai finanšu ieguldījumu, kas saistīts ar uzņēmumu sektoru. Ja līdz 2028. gada janvārim būs pieejami jauni pašu resursi, tos izmantos, lai ātrāk sāktu atmaksu. EESK aicina Komisiju nākt klajā ar 2024. gadam paredzētajiem priekšlikumiem un atbalsta jaunu pašu resursu ātru ieviešanu. Pienācīgi īstenoti, tie kalpos ne tikai kā kompensācija gadījumos, kad nodokļu konkurences dēļ nodokļus nevar efektīvi piemērot valsts līmenī, bet arī veicinās taisnīgu atmaksas shēmu un palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas arī palīdzētu izvairīties no nepieciešamības palielināt valstu iemaksas vai samazināt izdevumus no ES budžeta.

3.8.

NGEU ietvaros aizņemoties aptuveni 800 miljardus EUR, euro denominēto drošo aktīvu apjoms palielināsies līdz aptuveni 2 triljoniem EUR, ieskaitot SURE (11) un papildus 800 miljardus EUR aktīvu, kas pirms pandēmijas tika emitēti ar ESM/EFUS un EIB starpniecību (12). Palielinot Eiropas drošos aktīvus, kuru termiņš nepārsniedz 30 gadus, tiks nodrošināti jauni drošie instrumenti ieguldījumiem, sniegts atbalsts bankām dažādot valsts obligāciju rezerves, palielināta eurozonas pievilcība un stiprināta euro starptautiskā nozīme. Turklāt uzticību veicinošā ietekme, ko radījis instruments NGEU, varētu samazināt arī valdības un privātā sektora aizņēmumu izmaksas, it īpaši eurozonas valstīs, kurās ir liela starpība salīdzinājumā Vāciju. NGEU aizdevumi sniegs arī iespēju dalībvalstīm, ja tirgus satricinājumi ietekmēs valstu obligāciju emisiju. EESK atzinīgi vērtē riska dalīšanas elementa uzlabošanu, tomēr uzsver, ka ir svarīgi arī samazināt risku, nodrošinot pareizu finanšu tirgus regulējumu un uzraudzības konverģenci.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ikgadējā pamatlēmumā par aizņemšanos tiks noteikti maksimālie ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz ilgtermiņa un īstermiņa finansējumu, un ka aizņemšanās tiks organizēta, pamatojoties uz sešu mēnešu finansēšanas plāniem, kuros ņemta vērā informācija par gaidāmajiem maksājumiem. Acīmredzot tie ir paredzēti, lai tirgu pārredzamību panāktu, nodrošinot ieguldītājiem emisiju paredzamību un sekmējot koordināciju ar citiem emitentiem, un lai vienlaikus kalpotu par pamatu informācijai, kas tiek paziņota Eiropas Parlamentam un Padomei. EESK pilnībā apzinās ieguldītāju un emitentu attiecību nozīmi, taču uzsver, ka saziņai ar sabiedrību un tās pārstāvjiem nekad nevajadzētu būt otršķirīgai un ka Savienības finanšu intereses ir rūpīgi jāaizsargā.

4.2.

Pastāvīga likviditātes plānošana nodrošinās, ka likviditātes rezerves ir pietiekamas, lai izvairītos no likviditātes deficīta un vienlaikus novērstu nevajadzīgi lielu naudas atlikumu. Ņemot vērā to, ka kapitāla tirgu apgūšanas spēja ir ierobežota un ka likviditātes trūkums izraisītu NGEU īstenošanas traucējumus, EESK aicina priekšroku dot stabilas riska rezerves nodrošināšanai, nevis pārmērīgai izmaksu samazināšanai un pilnībā atbalsta pietiekamu likviditātes rezervju turēšanu īpašā ECB kontā ar mērķi nepieļaut šo rezervju pakļaušanu nekādam darījuma partnera riskam.

4.3.

Dalība primāro tirgotāju tīklā dod finanšu iestādēm tiesības piedalīties izsolēs, veicina tirgus likviditāti un objektīvu konsultāciju un tirgus informācijas sniegšanu Komisijai, un tajā pašā laikā šāda dalība nozīmē pirkšanas un ziņošanas saistības. EESK atzinīgi vērtē to, ka pieteikumu iesniedzējiem jau tagad ir jābūt aktīviem ES primāro tirgotāju tīkla dalībniekiem un ka viņus uzrauga kompetenta Savienības iestāde. Primārajiem tirgotājiem būs svarīga nozīme NGEU finansējuma piešķiršanā, un jebkāda nolaidība vai ļaunprātīga rīcība var radīt lielākas aizņēmumu izmaksas. Turklāt jāņem vērā darījuma partnera riski, kā arī primāro tirgotāju ietekme tirgū un sistēmiskā nozīme.

4.3.1.

Ņemot vērā primāro tirgotāju tīkla dalībnieku būtiskos pienākumus, obligāti jānodrošina to atbilstība attiecīgajiem noteikumiem. Lēmumā (13) noteikto noteikumu ievērošanas uzraudzība lielā mērā ir atkarīga no pašu primāro tirgotāju ziņošanas pienākumiem. Turklāt EESK atbalsta iespējamo OLAF iesaistīšanu uzraudzībā un atzinīgi vērtē to, ka līdztekus Komisijai var uzticēt arī citām publiskajām iestādēm kā trešām personām pārbaudīt, vai primāro tirgotāju tīkla dalībnieki atbilst lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

4.3.2.

Komisija izstrādās arī metodi, kā noteikt, kuri primārie tirgotāji tiks uzskatīti par sindicētu darījumu dalībniekiem un tiks iecelti katra aizņēmuma darījuma vajadzībām. Īpaši aktīviem dalībniekiem jābūt tiesīgiem vadīt sindicētos darījumus un piedalīties to vadīšanā, un saņemt atlīdzību. Šai grupai jāiesaistās tirgus veidošanas darbībās, jāveicina ieguldītājiem paredzētās emisijas un jāsniedz Komisijai turpmākas objektīvas konsultācijas un tirgus informācija. EESK ņem vērā finanšu iestāžu būtisko nozīmi finansēšanas darbībās un vērš uzmanību uz iespējamiem interešu konfliktiem, it īpaši saistībā ar padomdevēja funkciju. Jebkurā gadījumā ir ļoti vēlams nodrošināt augstvērtīgas finanšu tirgus spējas un tirgus informāciju valsts iestādēs.

4.4.

Masveida iesaistīšanās kapitāla tirgos ietvers virkni risku, ko galu galā uzņemas Eiropas pilsoniskā sabiedrība. EESK pilnībā piekrīt tam, ko apgalvo Komisija: “Ņemot vērā nepieredzēti lielo darījumu apjomu un nepieciešamību pēc sīki izstrādātas finansēšanas stratēģijas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai NGEU operācijām tiktu piemērots stabils un neatkarīgs riska pārvaldības un noteikumu ievērošanas satvars.” Patiešām, ir jānodrošina, ka NGEU darbības tiek veiktas atbilstoši visaugstākajiem integritātes, godīguma un pareizas finanšu vadības standartiem. EESK atbalsta to, ka tiek izveidota stabila pārvaldības un riska pārvaldības sistēma, tostarp principi un struktūras, lai nodrošinātu visu NGEU finanšu operāciju stingru un neatkarīgu pārraudzību.

4.4.1.

Šīs sistēmas centrālais pīlārs būs risku direktors, kuram būs pilnīga autonomija, veicot savus uzdevumus, un kurš cita starpā ziņos Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram un par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim. Šī persona būs atbildīga par augsta riska un atbilstības politikas izstrādi un nodrošinās visu NGEU operāciju atbilstību šai politikai, vienlaikus saņemot atbalstu no atbilstības uzraudzības amatpersonas un Riska un atbilstības komitejas. Ņemot vērā pareizas riska pārvaldības nozīmi un sabiedrības interesi par to, būtu jāapsver iespēja, ka risku direktors, izstrādājot augsta riska un atbilstības politiku, konsultējas ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.4.2.

Joprojām jārisina riska pārvaldības jautājumi aizņēmumu darbību sākumā, it īpaši laikposmā pirms risku direktora iecelšanas un trīs mēnešu periodā, kas paredzēts augsta riska un atbilstības politikas izstrādei. Lai kompensētu termiņu nesakritību starp aizdevumiem un to pamatā esošajiem finansēšanas instrumentiem, it īpaši 2021. gadā, Komisija izmantos finanšu tirgus instrumentu kopumu, tostarp mijmaiņas darījumus un, iespējams, komerciālus vērtspapīrus, kas ir īpaši riskanti. EESK aicina Komisiju jau pašā sākumā nodrošināt pārskatatbildību, pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību saistībā ar NGEU aizņēmumiem.

4.5.

Ir skaidrs, ka ir vajadzīga pārdomāta un visaptveroša grāmatvedības sistēma, lai pienācīgi pārvaldītu daudzveidīgu finansēšanas stratēģiju. EESK atzinīgi vērtē Komisijas atbalsta un grāmatvedības funkciju pastiprināšanu. Izmēģinātas un pārbaudītas programmatūras izmantošanai, protams, vajadzētu būt standartam. EESK norāda, ka Komisijas grāmatvedim ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu atbilstošu grāmatvedību visām NGEU operācijām un atvērtu tā saukto NGEU kontu Eiropas Centrālajā bankā.

4.6.

EESK atzīst, ka jaunās finansēšanas stratēģijas lielākā daļa ir veltīta tam, lai izveidotu ieguldītāju attiecību stratēģijas un ar to saistītos instrumentus. Viens no elementiem būs biļetens par ES finansējumu; tas sniegs Komisijai iespēju regulāri un pārredzami sazināties ar ieguldītāju aprindām. Komisija, izmantojot sistemātisku strukturētu apmeklējumu programmu, aktīvi sazināsies arī ar “ieguldītājiem visā pasaulē”. Tomēr EESK brīdina par pārmērīgu aizņemšanos no ieguldītājiem ārpus ES, jo tas it sevišķi krīzes laikā varētu būt saistīts ar pieaugošiem riskiem, piemēram, aizdevumu darbību pēkšņu pārtraukšanu.

4.7.

Komisija centīsies piesaistīt 30 % NGEU līdzekļu, emitējot zaļās obligācijas, kuru kopējais apmērs varētu sasniegt 250 miljardus EUR, un tādējādi ES kļūs par vienu no lielākajiem zaļo obligāciju emitentiem pasaulē un stiprinās ES politiku un tirgus līderību ilgtspējīga finansējuma jomā. EESK atzinīgi vērtē NGEU zaļo obligāciju regulējumu, ko paredzēts izstrādāt un kura pamatā ir dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansētajiem izdevumiem ir paredzēti klimata pārmaiņu novēršanai. Turklāt NGEU ietvaros jāpalielina arī sociālo obligāciju emisija, un šādā veidā būtu jāpapildina SURE instrumenta vajadzībām 100 miljardu EUR apmērā paredzētais budžets. Lai saņemtu atbalstu no ANM, ES valstis tiek aicinātas izstrādāt projektus tādās jomās kā iekļaujoša izaugsmes un sociālās kohēzijas politika, kas ir pamats sociālo obligāciju emisijas sistēmas izstrādei. Tādējādi finansēšanas stratēģijā varētu pilnībā ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības intereses.

---

(1)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(2)  COM(2021) 250 final.

(3)  C(2021) 2500 final (OV L 131, 16.4.2021., 170. lpp.), C(2021) 2501 final, C(2021) 2502 final.

(4)  OV C 364, 28.10.2020., 124. lpp.

(5)  OV C 155, 30.4.2021., 45. lpp.

(6)  The nonsense of Next Generation EU net balance calculations (Bruegel).

(7)  Covid Perpetual Eurobonds: Jointly guaranteed and supported by the ECB.

(8)  Iestāžu nolīgums (16.12.2020.), kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

(9)  Sakarā ar Lēmuma par pašu resursiem pieņemšanu.

(10)  Skatīt 9. panta 5. punktu Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053.

(11)  Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā.

(12)  Klaus Regling, tīmekļseminārs Deepening EMU and the role of ESM (EMS padziļināšana un ESM nozīme), 5.5.2021.

(13)  C(2021) 2500 final.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns””

(COM(2021) 102 final)

(2021/C 374/08)

Ziņotāji:

Cristian PÎRVULESCU Carlos Manuel TRINDADE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 26.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	160/79/19

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu (turpmāk tekstā – “Plāns”) un tā īstenošanu ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences, un uzskata, ka tas tapis ļoti piemērotā laikā, it īpaši tāpēc, ka Covid-19 pandēmija ir satricinājusi ikvienu cilvēku dzīves aspektu, padziļinādama iepriekš pastāvējušās sociālās problēmas, un radījusi milzīgu spiedienu gan uz valsts institūcijām, gan kopienām, organizācijām un uzņēmumiem. EESK brīdina, ka pandēmija tik drīz vēl nebeigsies, tāpēc ES un dalībvalstīm ir jāizmanto jau izveidotā atbilstīgā infrastruktūra, lai izskatāmā Plāna ietvaros vidējā termiņā un ilgtermiņā pārvarētu pandēmijas izraisītās grūtības, neaizmirstot, ka šajā ziņā būtiska loma ir funkcionējošam pilsoniskajam un sociālajam dialogam un aktīvai sociālo partneru iesaistei, kas ir nozīmīga daļa konkurētspējīgā sociālajā tirgus ekonomikā.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē politisko vienprātību, kas saistībā ar Plānu panākta Portu notikušajā sociālajā samitā, uzņemoties Portu saistības. EESK atzinīgi vērtē Padomes sagatavoto Portu deklarāciju. Deklarācijas 4. punktā, ko EESK pilnībā atbalsta, minēts: “Tā īstenošana stiprinās Savienības virzību uz digitālu, zaļu un godīgu pārkārtošanos un palīdzēs sasniegt augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci un risināt demogrāfiskos izaicinājumus. Sociālā dimensija, sociālais dialogs un sociālo partneru aktīva iesaiste vienmēr ir bijusi pamats sociālajai tirgus ekonomikai ar augstu konkurētspēju. Mūsu iestāšanās par vienotību un solidaritāti nozīmē arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem un to, ka neviens netiek atstāts novārtā”.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē Plānā iezīmēto redzējumu un noteiktos mērķus un atzinīgi vērtē Plāna pamatā esošo uzstādījumu, ka pamatotu un konsensuālu sociālo mērķu pieņemšana palīdzēs politikas īstenošanā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu un būs spēcīgs stimuls reformām un investīcijām dalībvalstīs. EESK arī uzsver, ka rīcības plānam būtu jābalstās uz konkrētību un reāliem rezultātiem: darbībām jābūt izmērāmām, un tās jāpapildina ar uzraudzības sistēmām, par kurām vienojušās attiecīgās ieinteresētās personas un kurās ietverti sociālie, vides un ekonomiskie kritēriji (1).

1.4.

EESK atzīst, ka ES sociālie modeļi ir daudzveidīgi un tiem ir kopīgs pamats. Tie ir daļa no mūsu kopējās vēstures, un tie ir elementi kopīgai apņēmībai izveidot Eiropas sociālo modeli, kas būtu vienotā tirgus un visu ES politikas jomu neatņemama daļa. Valstis, kuru sociālie modeļi ir vājāki, būtu spēcīgi jāatbalsta, mudinot veikt investīcijas, rīkot mācības un salīdzinošu vērtēšanu. Iedzīvotāju labklājība un pamattiesības būtu jābalsta uz kopīgu un konsekventu sociālo modeli, kas būtu pietiekami elastīgs, lai ņemtu vērā dažādās valstu tradīcijas un pieredzi atbilstīgi Līguma, pīlāra un tā atjauninātā un uz nākotni vērstā konsensa vērtībām, principiem un mērķiem.

1.5.

EESK uzskata, ka taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanas nolūkā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt sociālo standartu obligāto minimumu ikvienai ES dzīvojošai personai. Īstenojot sociālo pīlāru, būtu jāmeklē līdzsvars starp tiesību aktiem un ieteikuma tiesību instrumentiem. Tiesību aktiem vajadzētu pilnībā atbilst Pamattiesību hartai un labāka regulējuma principiem, un par tiem ir padziļināti jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES un valstu līmenī.

1.6.

EESK jau iepriekš ir paziņojusi, ka konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir priekšnoteikums Eiropas sabiedrības labklājības saglabāšanai. Mums ir jāstiprina Eiropas sociālās tirgus ekonomikas sistēmas priekšrocības, vienlaikus novēršot tās trūkumus un tādējādi pielāgojot to turpmākajiem izaicinājumiem (2).

1.7.

EESK uzskata, ka attiecībā uz visiem 20 pīlāra principiem būtu jānosaka konkrēti mērķi un mērķrādītāji. EESK arī aicina dalībvalstis, brīvprātīgi nosakot pašām savus mērķus, rīkoties vērienīgi un domājot par to, lai visas dalībvalstis kopā ar saviem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām rūpētos par Eiropas mērķrādītāju sasniegšanu. Ar sociālo tiesību pīlāru un Plānu saistītā dialoga kvalitāte un rezultāti būtu jāpārrauga un jāatbalsta Eiropas Komisijai, kurai par tiem būtu arī jāinformē. Mērķi un mērķrādītāji būtu jāiekļauj Eiropas pusgada ziņošanas mehānismā un nacionālo reformu plānos.

1.8.

Lai plānoto vidusposma pārskatīšanu padarītu efektīvāku, EESK ierosina, ka dalībvalstis – konstruktīvā dialogā ar sociālajiem partneriem – var noteikt Plāna starpposma mērķus un mērķrādītājus 2025. gadam, lai īstenošanas perioda pirmajā pusē varētu izvērtēt gūtos panākumus. Norādēm par esošo koordinācijas mehānismu izmantošanu jābūt Komisijas prioritātei attiecībā uz dalībvalstīm.

1.9.

EESK ierosina kā Eiropas koordinācijas mehānismu Plāna piemērošanai izmantot Eiropas pusgada satvaru. Šāds koordinācijas mehānisms varētu tikt izveidots kā ES iestādēm kopīgs sociālā pīlāra forums, kas regulāri tiktu sasaukts, lai izvērtētu sasniegto un palielinātu Plāna dinamiku.

1.10.

EESK atbalsta nodomu nepieciešamības gadījumā aktualizēt sociālo rezultātu pārskatu, lai to saskaņotu ar ANO Programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

1.11.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads ir piemērots satvars Plāna pārraudzībai – vienlīdz liela uzmanība jāpievērš gan sociālajiem un vides mērķiem, gan arī makroekonomikas stabilitātei un produktivitātei. Tā atzinīgi vērtē Plānā pausto apgalvojumu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ir unikāla iespēja plānot un finansēt investīcijas un reformas, kas atbalsta sociālu atveseļošanu un koncentrējas uz darbvietām, vienlaikus gatavojoties zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un īstenojot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus saskaņā ar Eiropas pusgadu. Rīcības plānā dalībvalstis pamatoti ir aicinātas pēc iespējas labāk izmantot Eiropas pusgadu un bezprecedenta iespējas, ko sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms.

1.12.

EESK norāda, ka Plānā nav skaidri noteikta vajadzība pagarināt pašreizējo ārkārtas atbalstu līdz brīdim, kad tas ekonomikai vairs nebūs vajadzīgs un tādējādi nav pietiekami liela nozīme piešķirta vajadzībai krīzes laikā aizsargāt darbvietas un uzņēmumus. EESK arī norāda, ka, lai gan Next Generation EU ir ārkārtas instruments, kas balstīts uz LESD 122. pantu, un arī turpmāk tiks uzskatīts par vienreizēju pasākumu, tas ir arī pārliecinošs spēcīgas un konstruktīvas rīcības precedents.

1.13.

EESK pieņem zināšanai Plānā ietverto atziņu, ka, pateicoties apņēmīgajai valstu un ES līmeņa politiskajai reakcijai uz Covid-19 pandēmiju, ir izdevies sekmīgi ierobežot tās ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu un atbalstīt uzņēmumus un strādājošos. Tāpat tā norāda arī, ka pandēmija ir vēl vairāk atklājusi pastāvošo nevienlīdzību (it īpaši attiecībā uz strādājošiem ar zemāku izglītības līmeni, sievietēm, jauniešiem, migrantiem un citām neaizsargātām grupām) un ka bezdarbs un nevienlīdzība tāpēc, visticamāk, palielināsies vēl vairāk, ja sociālais progress netiks sasaistīts ar ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. EESK cer, ka Plāns palīdzēs šo tendenci mainīt, un uzsver vajadzību veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas balstīta uz kvalitatīvām darbvietām un vienlīdzīgām iespējām visiem.

1.14.

EESK uzskata, ka ES un dalībvalstu līmenī iespējams labāk apkarot nabadzību atbilstoši pirmajam ilgtspējīgas attīstības mērķim ANO Programmā 2030. gadam. Konkrēti, EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānosaka mērķis samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu daļu no 22,8 % 2019. gadā līdz 10 % 2030. gadā un katrai no dalībvalstīm būtu jāuzņemas līdzīgas brīvprātīgas saistības.

1.15.

EESK ierosina Plānā iekļaut pasākumus ienākumu nevienlīdzības novēršanai, ņemot vērā skaidri noteikto sociālās kohēzijas prioritāti, kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas sociālā modeļa elementiem.

1.16.

EESK uzskata, ka ar Plānu būtu jāveicina ne tikai jaunu darbvietu radīšana, kas ir pamatots mērķis, bet arī nodarbinātības kvalitāte, tostarp nestabilas nodarbinātības apkarošana. Nacionālā līmenī būtu jāievieš pienācīgas juridiskās un administratīvās pārbaudes, lai darba ņēmējiem tiktu radīti droši darba apstākļi, pienācīga un prognozējama samaksa un darbavietā pastāvētu organizētas viedokļa paušanas iespējas. EESK ļoti uztrauc daudzu lauksaimniecībā, pakalpojumu un būvniecības jomā nodarbināto sezonas strādnieku – gan ar ES pilsonību, gan bez tās – darba apstākļi, un tā aicina efektīvi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 (3) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem, kuras mērķis ir, veicinot pārredzamāku un paredzamāku nodarbinātību, uzlabot darba apstākļus un vienlaikus nodrošināt darba tirgus pielāgošanās spēju. EESK uzskata, ka būtu ievērojami jāsamazina nabadzības riskam pakļauto strādājošo skaits. Mērķis izskaust nodarbinātu personu nabadzību būtu jāīsteno, Eiropas Savienības līmenī nosakot vienotus minimālos Eiropas standartus.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē vēlmi desmit gadu laikā samazināt nevienlīdzību starp nodarbinātiem vīriešiem un nodarbinātām sievietēm un ieceri palielināt pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanu, lai gan vēl šā palielinājuma apmērs vēl nav izteikts skaitļos. Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Garantiju bērniem. Uz dzimumu līdztiesības mērķi būtu jātiecas visos ekonomiskās un sociālās dzīves aspektos.

1.18.

EESK konstatē, ka Plānā nav iekļauts priekšlikums direktīvai par minimālo ienākumu drošību, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai apkarotu smagākos nabadzības veidus.

1.19.

EESK atbalsta Komisijas mudinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei noslēgt sarunas par sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumu pārskatīšanu, lai uzlabotu strādājošo mobilitāti un sniegtu pienācīgu sociālo aizsardzību Eiropas Savienībā, neradot pārmērīgu slogu darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

1.20.

EESK piekrīt Komisijas paustajam uzskatam, ka ir jāstiprina darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums un jāveicina sociālo partneru dalība un organizatoriskais blīvums. Tāpēc tā ierosina apsvērt iespēju valstu un ES līmenī noteikt un pārraudzīt attiecīgus rādītājus un šajā jomā atbalstīt mērķus ar spēju veidošanai norobežotiem līdzekļiem un kopīgām darbībām Plāna mērķu sasniegšanai, vienlaikus saglabājot sociālo partneru autonomiju. EESK atbalsta Plānā minēto ierosinājumu risināt sarunas par papildu ES līmeņa nolīgumiem, lai sekmētu veiksmīgu Eiropas darba tirgu pārveidi, kā arī aicinājumu dalībvalstīm atbalstīt un radīt apstākļus labāk funkcionējošām un efektīvākām darba koplīguma slēgšanas sarunām un sociālajam dialogam visos līmeņos.

1.21.

EESK piekrīt Plāna atbalstam rīkotās apspriešanās secinājumiem, kuros uzsvērts, ka ir svarīgi uzlabot spēkā esošo ES darba un sociālo tiesību aktu īstenošanu, piemērošanu un izpildi. Komisijai būtu aktīvāk jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai veicinātu ES tiesību instrumentu savlaicīgu un kvalitatīvu transponēšanu un ievērošanu. EESK uzskata, ka Komisijai ir jāizmanto pārkāpuma procedūras, ja dalībvalstis nepilda savas saistības saskaņā ar ES tiesību aktiem.

1.22.

EESK uzsver, ka valstu politikas finansēšana jāsaskaņo ar Plāna mērķiem un darbībām un jānodrošina, ka nenotiek atgriešanās pie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem to sākotnējā veidā un lai jebkāda pārskatīta to versija pilnībā veicinātu Plāna īstenošanu.

1.23.

EESK mudina vairāk uzsvērt publiskā iepirkuma spēju kā instrumentam veicināt Plāna mērķu īstenošanu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   Plāna izstrāde

2.1.1.

Kopš sociālo tiesību pīlāra izziņošanas 2017. gadā EESK ir aicinājusi sagatavot skaidru ceļvedi tā īstenošanai (4) un tāpēc rīcības plānu vērtē atzinīgi. Komiteja atbalsta aicinājumu visām ieinteresētajām personām iesaistīties kopīgajā sociālo tiesību pīlāra īstenošanas darbā savās kompetences jomās. EESK norāda, ka līdztekus ES iestāžu ieguldījumam Plāna panākumus spēcīgi ietekmēs dalībvalstu un to sociālo partneru apņēmība īstenot visus pīlāra principus.

2.1.2.

Portu sociālajā samitā, kas notika 7. un 8. maijā, augstākajā politiskajā līmenī pieņemot Portu sociālo apņemšanos, tika pausts nodoms īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tajā atzinīgi tika vērtēts Eiropas Komisijas Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, un visi attiecīgie dalībnieki tika aicināti izdarīt secinājumus no pandēmijas laikā pieredzētā un apvienot spēkus.

2.1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Plānā ir kombinēta gan leģislatīva, gan neleģislatīva darbība, izvirzot kopējus mērķus, kuri ir jāsasniedz, kopīgi rīkojoties ieinteresētajām personām, īpaši sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai, kas organizēta vietējā, valstu un Eiropas līmenī. EESK sagaida, ka Plāna pasākumu grafikā minētie tiesību akti pilnībā atbildīs Pamattiesību hartai un tiem tiks veikts ietekmes novērtējums, kā arī uzsver, ka ir vajadzīga plaša apspriešanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Visiem leģislatīvajiem lēmumiem jābūt balstītiem uz faktiem, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokli.

2.1.4.

EESK atbalsta Plānā noteiktos mērķrādītājus un domu, ka tie palīdzēs koncentrēt politikas darbības uz rezultātu sasniegšanu un radīs spēcīgu stimulu dalībvalstīs veikt reformas un ieguldījumus, lai sasniegtu augšupēju konverģenci un labklājību. EESK arī uzsver, ka Plānam būtu jābalstās uz konkrētību un reāliem rezultātiem; darbībām jābūt izmērāmām, un tās jāpapildina ar uzraudzības sistēmām, par kurām vienojušās attiecīgās ieinteresētās personas un kurās ietverti sociālie, vides un ekonomiskie kritēriji.

2.1.5.

Lai arī EESK atbalsta ES pamatmērķus, tā pievienojas Komisijas aicinājumam dalībvalstīm brīvprātīgi noteikt pašām savus nacionālos mērķrādītājus. EESK aicina dalībvalstis, apliecinot gribasspēku, noteikt tādus mērķus, lai visas dalībvalstis kopā ar saviem sociālajiem un pilsoniskās sabiedrības partneriem piedalītos Eiropas mērķrādītāju sasniegšanā, un uzsver, ka bez pamatīga koordinācijas darba tos sasniegt nebūs iespējams. Trīs galveno prioritāšu – darbvietu radīšanas, kvalifikāciju uzlabošanas un sociālās iekļaušanas – noteikšana radīs kopēju rīcības satvaru, tostarp valstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā.

2.1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka nodarbinātības mērķrādītāju papildina apņemšanās veicināt iekļaujošu nodarbinātību un samazināt nodarbinātības nevienlīdzību, it īpaši atraisot darba tirgus potenciālu, uz pusi samazinot dzimumu nodarbinātības nevienlīdzību, samazinot jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) skaitu un nodrošinot, lai citas nepietiekami pārstāvētas grupas piedalītos darba tirgū, cik vien iespējams. Komiteja mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem visas šīs saistības izteikt skaitliski.

2.1.7.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Plānā ir uzsvērta izglītība, prasmes un mūžizglītība, tostarp pastāvīga prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai uzlabotu nodarbināmību, stimulētu inovāciju, nodrošinātu sociālo taisnīgumu un mazinātu digitālo prasmju atšķirības. Komiteja jau iepriekš ir norādījusi, ka ikvienam ir jābūt individuālai piekļuvei pastāvīgas mācīšanās un mūžizglītības iespējām, lai tiktu līdzi norisēm digitālajā un mākslīgā intelekta jomā, ietekmētu progresu un cilvēki saglabātu procesu kontroli (5).

2.1.8.

Lai plānoto vidusposma pārskatīšanu padarītu efektīvāku, EESK ierosina, ka dalībvalstīm jāiesaistās konstruktīvā dialogā ar sociālajiem partneriem un jāapsver Plāna starpposma apakšmērķi 2025. gadam, kas dos iespēju izvērtēt īstenošanas perioda pirmajā pusē gūtos panākumus.

2.2.   Par darbvietu radīšanu un darba nākotni

2.2.1.

EESK atzinīgi vērtē Plāna secinājumu, ka darba apstākļi Eiropas Savienībā ir vieni no labākajiem pasaulē, un vienlaikus atzīst, ka jauni darba veidi rada gan sarežģījumus, gan iespējas. Sociālajiem partneriem – gan Eiropas, gan valstu līmenī – būtu jāapvieno spēki, lai apmierinātu darba nākotnes vajadzības, panāktu augšupēju konverģenci un garantētu darba ņēmēju aizsargātību un drošību neatkarīgi no darbības nozares un dzīvesvietas valsts. Virzībā uz šo mērķi liela nozīme ir Eiropas un nacionālā līmeņa sociālo partneru kopīgam darbam. Plānā pamatoti ir minēts, ka kvalitatīvu darbvietu saglabāšana un jaunu darbvietu radīšana ir viena no ES prioritātēm. Covid-19 krīze ir parādījusi, ka sabiedrības funkcionēšana ir atkarīga no kritiski svarīgiem darbiniekiem dažādās nozarēs, piemēram, transporta, pakalpojumu, veselības un lauksaimniecības nozarēs. Ir jārada jaunas uz nākotni vērstas darbvietas, balstoties uz pašreizējām kritiski svarīgajām darbvietām.

2.2.2.

EESK piekrīt stratēģiskajai pieejai saistībā ar pakāpenisku pārkārtošanos no ārkārtas pasākumiem uz darbībām, kas var palīdzēt sasniegt Plānā noteikto nodarbinātības mērķrādītāju.

2.2.3.

EESK piekrīt Plānā paustajām bažām par grupām, kuras pandēmija skar visvairāk, – tostarp sievietēm, jauniešiem, mazkvalificētiem un mazatalgotiem vai pagaidu darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un migrējošiem darba ņēmējiem.

2.2.4.

EESK uzskata, ka ES līdzekļu piešķiršana prioritātēm būtu jāpārrauga gan attiecībā uz pieejamajiem Komisijas resursiem, gan attiecībā uz resursiem, kurus piešķir dalībvalstis un sociālie partneri.

2.2.5.

EESK piekrīt dalībvalstīm adresētajam Komisijas aicinājumam izmantot pieejamos ES līdzekļus, lai veicinātu aktīvu un efektīvu atbalstu nodarbinātībai.

2.2.6.

EESK atbalsta Komisijas pieeju darba digitālās pārkārtošanās sekām. EESK atbalsta autonomo pamatnolīgumu par digitalizāciju un ir gatava strādāt ar sociālajiem partneriem, lai veiktu jebkādas turpmākas darbības.

2.2.7.

EESK pieņem zināšanai neseno ESAO 2020. gada ziņojumu par nodarbinātības perspektīvu Worker security and the COVID-19 crisis (Darba ņēmēju drošība un Covid-19 krīze) (6). EESK atzīst, ka darbinieku labbūtība darbavietā labvēlīgi ietekmē vispārējos darbības rādītājus uzņēmumos, organizācijās un iestādēs, kurās viņi strādā. EESK sagaida, ka papildus darbinieku veselības un drošības aizsardzības veicināšanai saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem tiks veikti atbilstīga līmeņa pasākumi ar mērķi uzlabot darba tirgu funkcionēšanu tā, lai tie sekmētu ekonomikas izaugsmi, starptautisko konkurētspēju un pienācīgus darba apstākļus. Ir jāatbalsta, nevis jāierobežo darba tirgus norises, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsargātību, drošību un spēju uzlabot uzņēmumu, organizāciju un iestāžu, kurās viņi strādā, kopējos rezultātus.

2.2.8.

EESK gaida, ka piemērotā līmenī tiks veikti augšupvērstas konverģences pasākumi saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem ar mērķi uzlabot darba tirgu darbību tā, lai tie sekmētu ekonomikas izaugsmi un starptautisku konkurenci, kā arī pienācīgus darba nosacījumus un labjutību.

2.2.9.

EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai vienmēr arī turpmāk ir nelokāmi jāievēro princips, ka nevar būt nekāda veida darba attiecību bez sociālās aizsardzības. EESK uzskata jebkādus nedeklarēta darba veidus par nepieņemamiem un mudina dalībvalstis rīkoties, lai to apkarotu.

2.2.10.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai digitalizācija neradītu nedrošību un neaizsargātību un vienlaikus panākt digitalizācijas sniegto iespēju pilnīgu izmantošanu.

2.2.11.

EESK gribētu, lai būtu ciešāka saikne starp augstu uzstādītajiem mērķiem prasmju, izglītības un mūžizglītības jomā un to sasniegšanai pieejamajiem finanšu līdzekļiem. EESK vērš uzmanību uz to, ka publiskie izdevumi izglītībai Eiropas Savienībā ir samazinājušies un no 5 % 2010. gadā noslīdējuši līdz 4,7 % 2019. gadā, un uzsver, ka sociālā pīlāra mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai ir nepieciešami lielāki publiskie ieguldījumi izglītībā. Tā arī uzsver, ka ar publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem ir jāatbalsta apmācība un mūžizglītība, un mudina darba devējus palielināt darba ņēmēju iespējas piedalīties darba vidē balstītās mācībās.

2.2.12.

EESK atzīst Komisijas raizes par zaļo un demogrāfisko pārkārtošanos un tās ietekmi uz nodarbinātību un prasmēm. Taču Plānu no šāda viedokļa varētu pilnveidot ar konkrēti panāktām saistībām un iniciatīvām, tāpēc gan šis Plāns, gan valstu dokumenti būtu detalizēti jāpapildina.

2.2.13.

Jauniešus pandēmija ir skārusi īpaši smagi. Statistika liecina, ka puse no visiem jauniešiem Eiropas Savienībā ir nodarbināti uz noteiktu laiku. Pievēršoties ar piespiedu pagaidu nodarbinātību saistītiem riskiem, Plānam piemīt nepārprotams potenciāls uzlabot jauniešu nodarbinātības kvalitāti, un konkrēti tas var notikt, pateicoties stažēšanās pārskatīšanas ieteikumam, uzsvaram uz piedāvājumu kvalitāti jauniešiem paredzētās garantijas ietvaros, kā arī vairākām tādām darba nosacījumu jomā plānotajām iniciatīvām, kas vērstas uz platformās strādājošiem.

2.2.14.

Plānā ir ietverti skaidri noteikumi sociālo partneru lomas (arodbiedrību un darba devēju) pastiprināšanai iniciatīvās, bet tajā maz ir teikts par tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, kāda piemīt jauniešu organizācijām, kurām ir izšķiroša nozīme ES pilsoņu pārstāvēšanā.

2.3.   Prasmes un vienlīdzība

2.3.1.

EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka kvalificēts darbaspēks ir plaukstošas zaļas un digitālas ekonomikas dzinējspēks, ko virza novatoriskas idejas un produkti, kā arī tehnoloģiju attīstība. Plānā norādīts, ka izglītības un apmācības sistēmām ir būtiska nozīme mūžizglītības un nodarbināmības pamatu veidošanā, turklāt tās var palīdzēt pārvarēt prasmju trūkumu, ja vien tās ir vērstas uz darba tirgus vajadzībām. Izglītībai un prasmēm būtu jābūt pamatā politiskajai darbībai, kuras uzdevums ir atbalstīt darbvietu radīšanu.

2.3.2.

EESK atbalsta mērķi uzlabot mūžizglītību un pauž bažas par piekļuvi digitālajām pamatprasmēm, kuras Komiteja, tāpat kā Komisija, uzskata par priekšnosacījumu iekļaušanai un līdzdalībai digitāli pārveidotā Eiropā.

2.3.3.

EESK pauž nožēlu, ka dokumentā nav paredzēti mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību piekļuvē mūžizglītībai, un mudina Komisiju tos noteikt. EESK norāda, ka visās ES politikas jomās un stratēģijās ir vajadzīga integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

2.3.4.

EESK pašlaik gatavo atsevišķu atzinumu par ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir pastiprināti piemērot principu, saskaņā ar kuru vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu ir jāsaņem vienāda samaksa.

2.4.   Sociālā aizsardzība un iekļaušana

2.4.1.

EESK uzskata, ka būtu jāparedz tālāki priekšlikumi par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu. Tā piekrīt Plānā paustajam skatījumam, ka Eiropā ir visvienlīdzīgākā sabiedrība pasaulē, visaugstākie darba nosacījumu standarti un plaša sociālā aizsardzība. Tomēr nabadzības līmenis ES joprojām ir nepieņemami augsts un joprojām ir jāiegulda liels darbs, lai visās valstīs panāktu līdzīgus apstākļus.

2.4.2.

Aptuveni 20 % no nabadzības riskam pakļautajām personām Eiropas Savienībā ir bērni, un ANO īpašais referents galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos to ir nosaucis par pārmērīgi lielu skaitu pēc attīstīto valstu standartiem (7). EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ES stratēģijai par bērna tiesībām un ieteikumu par Garantiju bērniem, kā arī mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, lai no nabadzības izkļūtu pieci miljoni bērnu. Tā atgādina savu aicinājumu izveidot Care Deal for Europe, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus visiem un visa mūža laikā (8), un dalībvalstīm ieguldīt kvalitatīvu, cenas ziņā pieņemamu, bez grūtībām sasniedzamu un daudzveidīgu aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. EESK uzskata, ka bērnu nabadzības izskaušana ļoti labvēlīgi ietekmētu gados jauno pieaugušo un bezdarbnieku nabadzības samazināšanu.

2.4.3.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānosaka sociālo standartu obligātais minimums, kas pilnībā atbilstu Pamattiesību hartai, un šajā procesā būtu rūpīgi jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES un valstu līmenī.

2.4.4.

EESK konstatē, ka Plānā ir iekļauts nevis priekšlikums direktīvai, bet gan ieteikums (9) par minimālo ienākumu drošību, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai cīnītos pret smagākajiem nabadzības veidiem.

2.4.5.

EESK uzskata, ka jāveic nozīmīgi soļi sociālā nodrošinājuma sistēmu noturības stiprināšanai un to koordinācijai ES līmenī un, ievērojot valstu kompetenci sociālās aizsardzības piekļuves jomā, darba ņēmējiem jāgarantē universāla piekļuve.

2.4.6.

Komiteja piekrīt Komisijas uzskatam, ka ir nepieciešamas reformas un ieguldījumi veselības sistēmās, lai cita starpā uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei visiem un samazinātu sociālo, teritoriālo un ekonomisko nevienlīdzību veselības jomā. Tomēr nav pietiekami, ja Komisija tikai atbalsta dalībvalstis, sniegdama uz pierādījumiem balstītu informāciju un dalīdamās ar labāko praksi. Ir jādara daudz vairāk, vienlaikus ievērojot kompetenču sadalījumu, – jānosaka mērķi un mērķrādītāji, jāatbalsta ieguldījumi infrastruktūrā, jāapmāca veselības nozares darbaspēks, jāizstrādā kopēji kvalitātes standarti un jāfinansē pētījumi veselības jomā.

2.4.7.

EESK atzinīgi vērtē plānu par augsta līmeņa ekspertu grupu, kas pētītu labklājības valsts nākotni. Kā Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāve un sociālā un pilsoniskā dialoga forums Komiteja ir īpaši sagatavota pārdomām par labklājības valsts problēmām dalībvalstīs. Komiteja, ņemot vērā valstu ekonomikas iezīmes un veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši aizstāv tādu fiskālu modeļu pieņemšanu, kas ļauj saglabāt saprātīgus un pietiekamus sociālos pabalstus, atbalstīt publiskos un sociālos pakalpojumus un taisnīgi sadalīt nodokļu slogu, vienlaikus veicinot aktīvu iekļaušanu darba tirgū un digitālo un demogrāfisko pārkārtošanos.

2.5.   Plāna īstenošana

2.5.1.

EESK atbalsta izlēmīgo attieksmi, kādu valstu un valdību vadītāji ir pauduši ar Portu sociālo apņemšanos: turpināt padziļināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. EESK arī uzsver savstarpējo papildināšanos starp sociālo dimensiju, sociālo dialogu un sociālo partneru aktīvu iesaistīšanos, kā arī augsti konkurētspējīgo sociālo tirgus ekonomiku.

2.5.2.

EESK uzsver, ka valstu politikas finansēšana jāsaskaņo ar Plāna mērķiem un darbībām. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc nedrīkst atgriezties pie SIP noteikumiem. Turklāt ar jebkādiem pārskatītiem noteikumiem ir pilnībā jāatvieglo Plāna īstenošana.

2.5.3.

EESK sagaida, ka Plāna īstenošanā tiks ņemta vērā Eiropas Komisijas definēta un atbalstīta sociāli atbildīga publiskā iepirkuma prakse. Vairāk nekā septiņas reizes pārsniedzot DFS un ANM kopējo apmēru (aptuveni 2 triljoni EUR, t. i., 14 % no IKP gadā), tam ir milzīgs potenciāls kā tirgum stimulēt darba ņēmēju organizācijas, pārstāvību un darba koplīguma slēgšanas sarunas, kā arī ilgtspējīgas kvalitatīvas nodarbinātības un vides aizsardzības prakses.

2.5.4.

EESK vēlreiz apliecina, ka sociālā progresa īstenošanai ir svarīga integrācija starp dažādām politikas jomām ciešā saskaņā ar ekonomikas atveseļošanu un labklājību. Ir jāveido sinerģijas starp esošām un turpmākām iniciatīvām un stratēģijām, kas atbilst dažādajiem sociālā pīlāra principiem. Tā mērķi ir jāintegrē un jāiekļauj Eiropas stratēģiskajā satvarā atveseļošanai pēc 2020. gada.

2.5.5.

EESK aicina dalībvalstis atzīt un uzlabot trīspusējo un divpusējo sociālo un pilsonisko dialogu, jo katram no tiem ir konkrēts uzdevumus rīcības plāna īstenošanā.

2.6.   Attiecības starp sociālo pīlāru un Eiropas pusgadu

2.6.1.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgads ir piemērots satvars Plāna pārraudzībai – vienlīdz liela uzmanība jāpievērš gan sociālajiem un vides mērķiem, gan arī makroekonomikas stabilitātei un produktivitātei. Tā atzinīgi vērtē Plānā pausto apgalvojumu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ir unikāla iespēja plānot un finansēt investīcijas un reformas, kas atbalsta sociālu atveseļošanu un koncentrējas uz darbvietām, vienlaikus gatavojoties zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un īstenojot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus saskaņā ar Eiropas pusgadu. Rīcības plānā dalībvalstis pamatoti ir aicinātas pēc iespējas labāk izmantot Eiropas pusgadu un bezprecedenta iespējas, ko sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms.

2.6.2.

EESK iesaka Eiropas pusgada ietvaros augstā līmenī regulāri izvērtēt gūto progresu, attiecīgā gadījumā arī valstu līmenī, izmantojot rādītājus, kas izstrādāti sadarbībā ar sociālajiem partneriem sociālā pīlāra principu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanas kontekstā.

2.6.3.

EESK uzskata, ka Plānam būtu jābūt sociālo politiku strukturējošam instrumentam Eiropas Savienībā. Tam ir jābūt centrālam elementam atjaunotā ekonomikas un sociālajā pārvaldībā, tiecoties uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi, un aprīkotam ar pārraudzības rādītājiem un procedūrām, kas vestu uz katrai konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem visos ar to saistītajos jautājumos.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

EESK vērš uzmanību uz to, ka Eiropas statistikas sistēma ir jāpielāgo vajadzībām pārraudzīt sociālo rādītāju panelī noteiktos mērķrādītājus un rādītājus.

3.2.

EESK piekrīt Plānā paustajam, ka esošā rādītāju kopuma integrēšanai un atjaunināšanai būtu jāpalīdz visaptverošāk sekot līdzi progresam virzībā uz pīlāra principiem un uzraudzīt Plānā ierosināto politikas pasākumu īstenošanu.

3.3.

EESK piekrīt, ka ir jāpārskata darbspējas vecuma iedzīvotāju jēdziens, un mudina Komisiju šajā ziņā sadarboties ar dalībvalstīm, vienlaikus ņemot vērā ar novecošanu saistīt politikas pasākumu un ar Pamattiesību hartu atzīto un aizsargāto tiesību integrēšanu citās politikas jomās.

3.4.

EESK norāda, ka arodmācību mērķrādītājs ir noteikts 2016. gadā, jo Eiropas statistikas sistēma šo rādītāju sagatavo tikai reizi piecos gados. Lai pienācīgi atspoguļotu progresu, šis rādītājs būtu jāmēra ik gadu.

3.5.

EESK atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz platformu darbu un iesaka “Eiropas Savienībai un dalībvalstīm virzīties uz jēdzienu saskaņošanu, lai platformu ekonomikā panāktu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību” (10).

3.6.

EESK aicina Komisiju saistībā ar sociālo nodrošinājumu īstenot paziņoto principu, saskaņā ar kuru “nodokļi būtu jāpārnes no darba uz citiem nodarbinātībai labvēlīgākiem resursiem un arī atbilstoši klimata un vides mērķiem, vienlaikus saglabājot ieņēmumus pienācīgai sociālajai aizsardzībai”, un neaizmirst, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt pienācīgu segumu visiem darba ņēmējiem mainīgā darba tirgū, pilnībā ievērojot 3.2.9. punktā minēto principu, ka visiem nodarbinātības veidiem ir vajadzīga sociālā aizsardzība.

3.7.

EESK atbalsta Komisijas mudinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei noslēgt sarunas par sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumu pārskatīšanu, lai uzlabotu strādājošo mobilitāti un sniegtu pienācīgu sociālo aizsardzību Eiropas Savienībā, neradot pārmērīgu slogu darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

3.8.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai rezultāti, kurus ieguvusi ekspertu grupa jautājumos par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, tiktu atspoguļoti, pieņemot pasākumus, kas spēcīgi stiprinātu izglītības un apmācības sistēmas, it īpaši saistībā ar rīcības plānā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

3.9.

EESK uzskata, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem visā Eiropas Savienībā ir aprūpes joma. EESK uzskata, ka Plānā ir jāiekļauj iniciatīva par ilgtermiņa aprūpi, kas cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs, uzlabotu kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanas iespēju.

3.10.

Attiecībā uz ES kā atbildīga globāla līdera lomu EESK atkārtoti apstiprina savus iepriekšējos ieteikumus Eiropas Komisijai, ESAO un SDO visos attiecīgajos līmeņos sadarboties ar sociālajiem partneriem un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izstrādātu atbilstīgus noteikumus par pienācīgiem darba apstākļiem un vajadzīgo aizsardzību (11), kā arī par progresīvas, taisnīgas un ilgtspējīgas tirdzniecības politikas veicināšanu (12).

3.11.

Šajā saistībā EESK cer, ka Komisijas, ESAO un SDO kopīgā darba rezultātā varētu tapt SDO konvencija par platformām (13). Tāpat arī būtu jāstrādā pie tāldarba regulējuma. EESK norāda uz savu ieteikumu, ka “Eiropas Komisijai, SDO un ESAO būtu jāuzsāk kopīgs process, kas balstīts uz pētījumiem par tāldarba sekām, ar mērķi izstrādāt SDO konvenciju par tāldarbu. EESK arī uzskata, ka pienācīgu tāldarba apstākļu jautājumam vajadzētu būt daļai no SDO Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas un attiecīgajām valstu programmām” (14).

3.12.

EESK arī uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu atbildīgāk jāattiecas pret palīdzības sniegšanu, lai pasaulē pārvarētu Covid-19 pandēmiju. Plānā būtu jāatzīst ES līdzdalība Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānismā (COVAX) atbilstoši Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen runai un viņas paziņojumam, ka Eiropai ir jāgarantē drošu vakcīnu pieejamība ne tikai tiem, kuri var tās atļauties, bet ikvienam, kam tās ir vajadzīgas (15).

---

(1)  EESK ieguldījums Portu sociālajā samitā (OV C 286, 16.7.2021., 6. lpp.).

(2)  EESK ieguldījums Portu sociālajā samitā (OV C 286, 16.7.2021., 6. lpp.), 7. punkts

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.).

(4)  OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.; OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.

(5)  OV C 14, 15.1.2020., 46. lpp., 1.4. punkts.

(6)  ESAO 2020. gada ziņojums par nodarbinātību: Worker security and the COVID-19 crisis (Darba ņēmēju drošība un Covid-19 krīze).

(7)  Profesora Olivier De Schutter paziņojums.

(8)  OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp.

(9)  Tāpat kā pirms 30 gadiem – Padomes Ieteikums 92/441/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par kopējiem kritērijiem attiecībā uz pietiekamiem resursiem un nodrošinājumu sociālās aizsardzības sistēmās (OV L 245, 26.8.1992., 46. lpp.).

(10)  OV C 429, 11.12.2020., 173. lpp., 1.8. secinājums.

(11)  OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.9. punkts.

(12)  OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp., 1.4. punkts.

(13)  OV C 429, 11.12.2020., 173. lpp., 1.14. secinājums.

(14)  OV C 220, 9.6.2021., 1. lpp., 1.14. secinājums.

(15)  Runa par stāvokli Savienībā, 2020. gada 16. septembris.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam””

(COM(2021) 101 final)

(2021/C 374/09)

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Apspriešanās	Komisija, 26.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	233/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē jauno ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju, kurā ņemti vērā daudzi Eiropas invaliditātes kustības un pilsoniskās sabiedrības ierosinājumi. Tajā arī atspoguļoti daudzi EESK 2019. gada atzinumā (1) minētie priekšlikumi, tā tiecas īstenot Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) ES līmenī un ir svarīga daļa Savienībā, kurā valda līdztiesība. EESK tomēr pauž bažas par to, ka vājināti saistošie pasākumi un saistošie tiesību akti stratēģijas īstenošanai, tomēr atzīst, ka mērķtiecīguma ziņā jaunā stratēģija nepārprotami ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar 2010.–2020. gada stratēģiju.

1.2.

Apņemšanās izveidot Invaliditātes platformu ir daudzsološa, taču nepienācīgas īstenošanas gadījumā tā var arī sagādāt vilšanos. Ir vajadzīga pārredzamība tādā jomā kā dalībnieki, sanāksmju dienaskārtība (ar iespēju ierosināt dienaskārtības punktus) un rezultāti. Platformai ir jānodrošina, ka cilvēku ar invaliditāti organizācijas tiek sadzirdētas. EESK ir pārliecināta, ka tai šajā ziņā ir savs uzdevums un tai ir jābūt starp dalībniekiem.

1.3.

Būtu vairāk jāuzsver saikne starp stratēģiju invaliditātes jomā un ievērojamajiem ieguldījumiem, kas tiks veikti no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Būtu arī jānodrošina un iespējami jāpalielina saikne ar Eiropas sociālo tiesību rīcības plānu, it īpaši ar pīlāra 17. principu. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jānāk klajā ar skaidrāku un spēcīgāku programmu par to, kā veicināt valstu Atveseļošanas un noturības mehānisma izmantošanu, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti atveseļoties pēc pandēmijas. Eiropas Komisijai ir jāuzrunā tās dalībvalstis, kuras nav nodrošinājušas savu plānu pārredzamību vai ievērojušas Eiropas Komisijas pamatnostādnes, lai nodrošinātu lietderīgu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību. Eiropas Komisijai ir arī stingri jānoraida plāni, kuros ierosināti ieguldījumi, kas neatbilst Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, piemēram, ieguldījumi aprūpes iestādēs.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par AccessibleEU, kaut arī pašlaik tajā nav ievērota Komitejas prasība izveidot ES Pieejamības padomi. Eiropas Komisijai ir skaidri un pārredzami jāinformē par to, kā tā plāno šo aģentūru finansēt un veidot tās personālu un kā tā nodrošinās, ka tiek pārstāvēti cilvēki ar invaliditāti – viņiem jābūt pārstāvētiem iekšēji, kā darbiniekiem un ekspertiem, nevis tikai ārēji kā konsultantiem.

1.5.

EESK visnotaļ atbalsta ES invaliditātes kartes pamatiniciatīvu un uzskata, ka tā var sekmēt lielas pārmaiņas. Taču EESK pauž nožēlu par to, ka vēl nav nekādas apņemšanās attiecībā uz to, kā nodrošināt tās atzīšanu dalībvalstīs. Komiteja uzsver, ka invaliditātes karte ir jāīsteno ar regulu, kas to padarītu tieši piemērojamu un īstenojamu visā Eiropas Savienībā.

1.6.

EESK atbalsta 2023. gadā gaidāmo plānu par labas vēlēšanu prakses ceļvedi, kurā risināts jautājums par cilvēku ar invaliditāti līdzdalību vēlēšanu procesā. Tā arī atbalsta ar dalībvalstīm, Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un Eiropas Parlamentu plānoto darbu, kura mērķis ir garantēt vienlīdzīgas politiskās tiesības cilvēkiem ar invaliditāti. EESK iesaka to paveikt laicīgāk, lai nodrošinātu valstu un vietējām iestādēm laiku pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2024. gadā, pieņemt procedūras, kuras mazina šķēršļus.

1.7.

Trūkst konkrētu darbību, kuru mērķis ir risināt sieviešu un meiteņu ar invaliditāti vajadzības. EESK aicina to pēc iespējas labot, nodrošinot, ka katrā no stratēģijā jau iekļautajām darbībām tiek integrēts dzimumu aspekts. Tas it īpaši jāņem vērā visās darbībās, kuru mērķis ir novērst vardarbību. Sievietēm pievērstā uzmanība būtu arī jāpaplašina, aptverot ģimenes locekļus, kas sniedz ilgtermiņa un neformālo aprūpi radiniekiem ar invaliditāti, jo sievietes īpaši bieži uzņemas aprūpes pienākumus. EESK ierosina pēc stratēģijas vidusposma pārskatīšanas stratēģijas perioda otrajā pusē ierosināt īpašu pamatiniciatīvu attiecībā uz sievietēm ar invaliditāti.

1.8.

Ļoti svarīgas ir darbības attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību un uz cilvēkiem ar invaliditāti, kas cietuši no vardarbības. EESK uzskata, ka šādām darbībām, it īpaši tiesu sistēmas speciālistu un tiesībaizsardzības amatpersonu apmācībai, ir arī jāsniedz norādījumi par to, kā nodrošināt, ka cilvēkiem ar invaliditāti netiek liegta tiesu iestāžu pieejamība rīcībspējas atņemšanas dēļ un, vēršoties tiesā, viņi nesaskaras ar kavēšanos pieejamības problēmu dēļ vai tāpēc, ka trūkst atbalsta lēmumu pieņemšanā vai nav pieejama palīdzība saziņā, piemēram, zīmju valodas tulkošana.

1.9.

Ierosinātās pamatnostādnes par uzlabojumiem neatkarīgā dzīvē un iekļaušanu kopienā ir jautājums, kas Eiropas Komisijai ir jāizskata īpaši rūpīgi. Pamatnostādņu pamatā jābūt ļoti skaidrām definīcijām par to, kas tiek saprasts ar institucionālo aprūpi, kopienā nodrošinātiem pakalpojumiem un neatkarīgu dzīvi. EESK iesaka Eiropas Komisijai definīciju pamatā izmantot definīcijas, kuras jau izveidojusi un pieņēmusi Eiropas ekspertu grupa pārejai no institucionālās aprūpes uz vietējās kopienas nodrošinātu aprūpi, kā arī Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 5. piezīmi par 19. pantu.

1.10.

Ierosinātais pasākumu kopums nodarbinātības rezultātu uzlabošanai, kā arī Eiropas Komisijas solījums uzlabot cilvēku ar invaliditāti pieņemšanu darbā un iekļaušanu ES iestādēs ir skaidra atbilde uz pilsoniskās sabiedrības aicinājumiem. Nevar pietiekami uzsvērt to, cik svarīga ir tāda prioritāte kā kvalitatīvas cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšana Covid-19 pandēmijas laikā (2), un šajā ziņā stratēģija varēja būt vērienīgāka. EESK visnotaļ iesaka sākt darbu, lai noteiktu šādu darbību īstenošanas pārraudzībai vajadzīgos rādītājus, un censties šādus pasākumus saskaņot ar civilās aizsardzības un darba aizsardzības pasākumiem. Runājot par nodarbinātību dalībvalstīs, jānorāda, ka to daļēji varētu panākt ar Eiropas Komisijas priekšlikumu sociālā pīlāra jaunajā rezultātu pārskatā iekļaut rādītājus par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības atšķirībām un dažos citos rādītājos iekļaut sadalījumu pa invaliditātes veidiem. EESK uzsver, ka mērķis ir ne tikai augstāks nodarbinātības līmenis, bet arī kvalitatīva nodarbinātība, kas paver personām ar invaliditāti iespēju ar darbu uzlabot savu sociālo stāvokli. Tāpēc EESK iesaka rezultātu pārskatā iekļaut rādītājus, kas atklāj cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības kvalitāti, piemēram, vai viņiem ir pilnas slodzes un ilgtermiņa līgumi un vai viņi ir nodarbināti atvērtā darba tirgū. Eiropas Komisijai būs stingri jāprasa, lai dalībvalstis ievēro noteiktos mērķrādītājus, kas nosaka, kādā mērā tām līdz 2030. gadam būtu jāsamazina cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības atšķirības. Komiteja uzskata, ka mērķrādītājiem jābūt vērienīgiem un iespējami jātiecas uz jebkādu nodarbinātības atšķirību novēršanu, uzsvaru liekot uz nodarbinātību atvērtā darba tirgū.

1.11.

Stratēģijā ierosinātas vairākas darbības izglītības jomā. EESK uzsver, ka darbībā, kas saistīta ar speciālās izglītības skolotāju apmācību, uzmanība būtu arī jāvērš uz skolotāju apmācību vispārējās izglītības iestādēs, lai varētu nodrošināt iekļaujošu mācīšanos skolās. Dalībvalstis būtu jāmudina norīkot speciālās izglītības pedagogus darbā iekļaujošā vidē, lai bērni ar invaliditāti parastās skolās, kuras apmeklē skolēni bez invaliditātes, varētu saņemt specializēto atbalstu, kas viņiem varētu būt vajadzīgs.

1.12.

Priekšlikums atjaunināt rīkkopu “Tiesībās balstīta pieeja, ar ko aptver visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā” ir vērtējams atzinīgi. Tas būtu jādara, iesaistot valstu un vietējās personu ar invaliditāti organizācijas valstīs, kurās šādi ieguldījumi tiek veikti.

1.13.

Darbība, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus īstenot Hāgas 2000. gada konvenciju, būtu pretrunā Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, proti tās saturam, kas attiecas uz piespiedu ārstēšanu un spaidiem. Eiropas Komisijai pirms turpmāku darbību veikšanas šis jautājums ir jārisina, iesaistot personu ar invaliditāti organizācijas.

1.14.

EESK atzinīgi vērtē ES apņemšanos rādīt piemēru. Tādi priekšlikumi kā Eiropas Komisijas ēku piekļūstamības nodrošināšana ir stingri jāīsteno, nenovirzoties no stratēģijā noteiktā īstenošanas grafika.

1.15.

Ierosinātā datu vākšanas stratēģija ir viens no būtiskajiem priekšlikumiem. EESK uzsver, ka ir jānodrošina sistemātiskāka sadalītu datu vākšana, iespējams, izmantojot Washington Group īso jautājumu kopumu.

1.16.

Gaidāms, ka satvars mērķu un darbību pārraudzībai būs gatavs 2021. gadā. EESK un it īpaši EESK Invaliditātes grupa ir gatavas palīdzēt Eiropas Komisijai tā izstrādē līdz ar personu ar invaliditāti organizācijām, kuras būtu pilnībā un lietderīgi jāiesaista visa procesa laikā.

1.17.

Stratēģijā teikts, ka personām ar invaliditāti būtu visaptveroši jāpiedalās konferencē par Eiropas nākotni. EESK vēlas, lai Eiropas Komisija pildītu šo apņemšanos, iesaistot personas ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijas visās konferences jomās, ne tikai tajās, kas saistītas ar invaliditāti.

1.18.

EESK aicina Eiropas Komisiju sākt gatavošanos ES kandidāta, kas darbosies Personu ar invaliditāti tiesību komitejā, atlasei un iesaka, lai kandidāts būtu Eiropas sieviete ar invaliditāti.

1.19.

Arī ES Padomei ir būtiska loma stratēģijas īstenošanā. EESK aicina Padomi pievienoties Invaliditātes platformai un bez kavēšanās iecelt invaliditātes jautājumu koordinatoru, kā paredzēts stratēģijā. Invaliditātes jautājumu koordinatoram Padomē būtu jādarbojas kā Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām kontaktpersonai, kā Eiropas Savienībai ieteikts Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pārskatīšanas noslēguma apsvērumos 2015. gadā.

1.20.

EESK arī aicina invaliditātes kustību darboties proaktīvi un uzstāt, ka ikvienai stratēģijas darbībai ir jāizpilda tajā solītais, kā arī izrādīt solidaritāti un nodrošināt, ka pasākumi dod labumu arī imigrantiem un bēgļiem ar invaliditāti. Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija tomēr ir tikai sākumpunkts. Reālas pārmaiņas cilvēkiem ar invaliditāti radīs nevis pati stratēģija, bet gan katra tās elementa ietekme turpmākajā desmitgadē. Sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu pilnībā jāatbalsta jaunās stratēģijas īstenošana.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam nepārprotami ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējo stratēģiju. EESK arī ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas rīkoto konsultāciju procesu un to, ka daudzi priekšlikumi, ko EESK pauda savā atzinumā (3), ir ņemti vērā galīgajā stratēģijā. Tas arī liecina par to, ka EESK nepārprotami spēj ietekmēt jaunu ES politikas pasākumu un iniciatīvu rezultātus.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir paudusi apņemšanos īstenot septiņus galvenos priekšlikumus, kam ir skaidri mērķi un īstenošanas datumi. Pārredzamības līmenis ievērojami atvieglos EESK, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru darbu, gatavojot savu ieguldījumu šajās darbībās.

2.3.

No galvenajiem priekšlikumiem EESK īpašu potenciālu saskata resursu centrā AccessibleEU. Tā panākumi daļēji būs saistīti ar resursiem, ko tam piešķir Eiropas Komisija, ar vadošo darbinieku īpašajām zināšanām un ar spēju apvienot ekspertus, kuri var nodot patiesi vērtīgas zināšanas dalībvalstīm.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par ES mēroga invaliditātes karti. Ietekme, ko šāda karte radīs cilvēku ar invaliditāti dzīvē, būs atkarīga no tiesībām, kuras karte sniegs pēc tās ieviešanas, un no tā, vai tiks veiktas darbības, lai nodrošinātu tās izmantošanu visās dalībvalstīs.

2.5.

Viena no stratēģijas priekšrocībām ir veids, kādā tā ietekmēs Eiropas Komisijas iekšējo darbu un saikni ar citām ES iestādēm. EESK īpaši atzinīgi vērtē apņemšanos katru gadu rīkot Eiropas Komisijas un EESK viedokļu apmaiņu. Komiteja arī uzskata, ka EESK būtu jāpiedalās jaunajā Invaliditātes platformā līdz ar cilvēku ar invaliditāti organizācijām.

2.6.

Dažos aspektos stratēģija šķiet negribīgs solis uz priekšu. Stratēģijā ņemti vērā daudzi no EESK atzinumā (4) minētajiem priekšlikumiem, taču nav pausta apņemšanās izstrādāt jaunus tiesību aktus. No piecām darbībām, kas attiecas uz saistošiem tiesību aktiem, četras ir spēkā esošu tiesību aktu pārskatīšana, kas jau notiek, un viena ir priekšlikums “vajadzības gadījumā” apsvērt tiesību aktu iespējamību. Jaunajā stratēģijā priekšroka tiek dota tādiem mehānismiem kā pamatnostādnes un metodiskie līdzekļi. Tie spēj virzīt procedūras dalībvalstīs, taču to neievērošanas iespējamība ir daudz lielāka, un nav nekādas iespējas pret dalībvalstīm vērsties ES Tiesā.

2.7.

Stratēģijā Eiropas Komisija solīja risināt atsevišķas problēmas, izmantojot citas ES stratēģijas un rīcības plānus, piemēram, ES digitālās pārvaldes stratēģiju un rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā. Eiropas Komisija ne vienmēr sniedz informāciju par to, kā tieši invaliditātes jautājumi ar šīm stratēģijām tiks risināti. Būtu jāsniedz vairāk informācijas par to, kā konkrēti Eiropas Komisija ierosina to darīt.

2.8.

EESK pauž bažas par darbību, kuras mērķis atbalstīt dalībvalstu centienus īstenot Hāgas 2000. gada konvenciju un kura būtu pretrunā Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, proti, tās saturam, kas attiecas uz piespiedu ārstēšanu un spaidiem medicīniskās procedūrās. Eiropas Komisijai pirms turpmāku darbību veikšanas šis jautājums ir jārisina, iesaistot personu ar invaliditāti organizācijas.

2.9.

EESK uzskata, ka stratēģija var radīt reālas pārmaiņas, taču tas ir pilnībā atkarīgs no tā, cik labi tā tiks īstenota un cik vērienīgas būs atsevišķās darbības. Ja Eiropas Komisija un dalībvalstīs nepietiekami veicinās darbības, kuru mērķis ir mainīt status quo, stratēģija varētu pievilt vairāk nekā 100 miljonus cilvēku ar invaliditāti, kuri dzīvo Eiropas Savienībā.

2.10.

EESK aicina invaliditātes kustību proaktīvi rīkoties, lai panāktu stratēģijā solītā izpildi. Reālas pārmaiņas cilvēkiem ar invaliditāti radīs nevis pati stratēģija, bet gan katra tās elementa ietekme turpmākajā desmitgadē.

3.   Pieejamība un ES tiesību izmantošana

3.1.

Stratēģijas otrais un trešais punkts attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pieejamību un ES tiesību izmantošanu. Stratēģijā minētas arī šādas galvenās darbības:

3.1.1.

pamatiniciatīva nolūkā izveidot resursu centru AccessibleEU. Tas apvienos par pieejamības noteikumu īstenošanu un izpildi atbildīgās valstu iestādes un pieejamības ekspertus un speciālistus, izplatīs labas prakses piemērus un izstrādās rīkus un standartus, lai veicinātu ES tiesību aktu īstenošanu. Tas atspoguļo EESK aicinājumu izveidot Eiropas Pieejamības padomi. Eiropas Komisijai ir jāprecizē, kā šis centrs tiks finansēts, kā tiks veidots tā personāls un kā tas uzrunās pieejamības ekspertus, cilvēkus ar pieredzi pieejamības jautājumos un cilvēku ar invaliditāti organizācijas;

3.1.2.

Eiropas invaliditātes kartes, kuru atzītu visās dalībvalstīs, izveide līdz 2023. gada beigām. EESK atzinīgi vērtē to, ka tā ir tieša reakcija uz EESK 2019. gada atzinumā (5) pausto aicinājumu. Šādas iniciatīvas panākumus noteiks kartes sniegto tiesību darbības joma un tas, vai visas dalībvalstis piekritīs to pilnībā īstenot. EESK mudina Eiropas Komisiju noteikt vērienīgus mērķus saistībā ar invaliditātes karti, ņemot vērā, ka tā būs viens no galvenajiem stratēģijas rezultātiem un kritērijs, pēc kura daudzi vērtēs stratēģijas panākumus;

3.1.3.

Tīmekļa piekļūstamības direktīvas piemērošanas novērtēšana un izvērtēšana, vai tā būtu jāpārskata. Novērtējums ir iespēja analizēt, vai šie tiesību akti ir piemēroti mērķim arvien digitālākā publiskajā sektorā, it īpaši pēc Covid-19 pandēmijas. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāpārtrauc atbrīvojumu no direktīvas darbības jomas piemērot noteiktām tīmekļa vietnēm (piem., skolām un bērnudārziem), jo šie iespējamie izņēmumi varētu būt radījuši nelabvēlīgas sekas cilvēkiem ar invaliditāti, kuri šādiem publiskajiem pakalpojumiem var piekļūt tikai ar digitāliem rīkiem. Komiteja arī uzskata, ka būtu jāsniedz skaidrāks paskaidrojums par to, kādas darbības tiks veiktas gadījumā, ja dalībvalstis neievēros direktīvas prasības;

3.1.4.

vairāku spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana, it īpaši ar ēku energoefektivitāti saistītā tiesiskā regulējuma pārskatīšana, aptverot tā ietekmi uz piekļūstamības uzlabojumiem renovācijas prasību rezultātā; pasažieru tiesību tiesiskā regulējuma pārskatīšana; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (6) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai pārskatīšana; un tiesību aktu kopuma mobilitātei pilsētās pārskatīšana. EESK pauž vilšanos par to, ka Eiropas Komisija nav ierosinājusi vairāk darbību, kuru pamatā ir saistoši tiesību akti, taču EESK atzinīgi vērtē to, ka tās aicinājums rīkoties, lai nodrošinātu būvētās vides un transporta pieejamību, ir ietekmējis stratēģiju. EESK mudina Eiropas Komisiju veikt vērienīgākus grozījumus un atbalstīt visaptverošus pieejamības pasākumus;

3.1.5.

ceļveža izveide par labu vēlēšanu praksi, kurā risināts jautājums par cilvēku ar invaliditāti līdzdalību vēlēšanu procesā, un darbs ar dalībvalstīm, Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un Eiropas Parlamentu, lai garantētu cilvēku ar invaliditāti politiskās tiesības, tostarp tiesības kandidēt vēlēšanās un saņemt pieejamu informāciju, Eiropas Komisija arī ņems vērā cilvēku ar invaliditāti vajadzības apkopojumā par e-balsošanu un atbalstīs iekļaujošu demokrātisko līdzdalību. Būs svarīga cieša Eiropas Komisijas sadarbība ar Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu nākamo Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieejamību un to, ka ES rāda piemēru.

4.   Pienācīga dzīves kvalitāte un vienlīdzīga piekļuve

4.1.

Stratēģijas ceturtais un piektais punkts attiecas uz darbībām, kas saistītas ar dzīves kvalitāti un līdztiesību. Stratēģijā tiek minētas arī šādas darbības:

4.1.1.

pamatiniciatīva attiecībā uz dalībvalstīm paredzētiem norādījumiem, kā uzlabot neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā. EESK uzskata, ka tā varētu būt ļoti svarīga iniciatīva. Tās ietekme būs atkarīga no skaidras un konkrētas definīcijas par to, kas ir institucionālā aprūpe, kāpēc to vajadzētu novērst un kas tiek saprasts ar ieguldījumu kopienā nodrošinātos pakalpojumos un neatkarīgā dzīvē. Norādījumi ir jāsagatavo, iesaistot cilvēkus ar invaliditāti un viņus pārstāvošās organizācijas;

4.1.2.

sociālo pakalpojumu satvars, lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti un uzlabotu darbvietu pievilcīgumu šajā jomā. EESK uzskata, ka šajā satvarā ne tikai jāliek uzsvars uz to, kā padarīt sociālo pakalpojumu sektoru pievilcīgāku algu un darba nosacījumu ziņā, bet arī jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji saņem pienācīgu apmācību par to, kā sniegt atbalstu, ņemot vērā pakalpojumu lietotāju vēlmes un īstenojot uz cilvēkiem vērstu, cilvēktiesībās balstītu pieeju;

4.1.3.

jauns pasākumu kopums par darba tirgus rezultātiem cilvēkiem ar invaliditāti. Ar šo pasākumu kopumu Eiropas Komisija arī centīsies nodrošināt, ka dalībvalstis stingri respektē Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā paredzētās tiesības, un 2021. gadā sagatavos ziņojumu par minētās direktīvas piemērošanu. Eiropas Komisija 2021. gadā arī pārraudzīs, kā tiek izstrādāts Sociālās ekonomikas rīcības plāns, kas paredz iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un integrāciju atvērtā darba tirgū. Cilvēki ar invaliditāti saskaras ar daudziem šķēršļiem, kas kavē piekļuvi nodarbinātībai. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai ir skaidri jānosaka, kuri šķēršļi pastāv un ir jānovērš vissteidzamāk, un jānorāda, kā Covid-19 ir stāvokli pasliktinājis. Komiteja iesaka pirms pasākumu kopuma izstrādes veikt pētījumu vai aptauju, lai jautātu cilvēkiem ar invaliditāti un viņus pārstāvošām organizācijām, kādus rezultātus viņi vēlas. EESK arī uzskata, ka nodarbinātības pasākumu kopumā uzmanība būtu jāvērš uz spēju piekļūt kvalitatīvai nodarbinātībai atvērtajā darba tirgū un jānovērš cilvēku ar invaliditāti turpmāka izslēgšana, it īpaši pievēršoties sievietēm un jauniešiem ar invaliditāti, kuri meklē darbu. Mērķim vajadzētu būt ne tikai uzlabot nodarbinātības rādītājus, bet arī dot iespēju personām ar invaliditāti veikt algotu darbu un tādā veidā uzlabot savu sociālo statusu un finansiālo labklājību;

4.1.4.

iecere 2022. gadā uzsākt pētījumu par sociālo aizsardzību un pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti, pēc tam sniegt norādījumus, lai atbalstītu dalībvalstu centienus turpināt sociālās aizsardzības reformas, uzmanību pievēršot invaliditātes novērtējuma sistēmām. Pētījumā uzmanība būtu jāvērš uz sociālajiem pakalpojumiem kā pamatu, kas nodrošina cienīgu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī uz ģimeņu un aprūpētāju lomu. Norādījumos tāpēc būtu jāuzsver, ka pakalpojumiem ir jāatbilst personu ar invaliditāti individuālajām vajadzībām, tie ir jāsniedz dzīvesvietā, nevis izolētā vidē, un tiem jābūt papildinātiem ar atbilstīgiem invaliditātes pabalsta maksājumiem. Ir būtiski, lai norādījumos par sociālās aizsardzības reformām tiktu risināts paaugstināto dzīvošanas izmaksu jautājums cilvēkiem ar invaliditāti un dalībvalstis tiktu mudinātas būt elastīgākas un dot cilvēkiem iespēju saglabāt invaliditātes pabalstus neatkarīgi no pašu vai dzīvesbiedra ienākumiem. Cilvēkiem ar invaliditāti vajadzētu būt tiesībām meklēt darbu vai dzīvot/doties laulībā ar partneri, netiekot sodītiem finansiāli;

4.1.5.

mācību stratēģija tieslietu profesionāļiem, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesību aktiem invaliditātes jomā, tostarp Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Paredzēts arī veikt pētījumu par procesuālajiem drošības pasākumiem neaizsargātām pilngadīgām personām kriminālprocesā un apsvērt nepieciešamību ierosināt tiesību aktu priekšlikumus par atbalstu un aizsardzību neaizsargātām pilngadīgām personām saskaņā ar ES stratēģiju par cietušo tiesībām. Eiropas Komisija arī sniegs dalībvalstīm norādījumus par cilvēku ar invaliditāti iespējām vērsties tiesā Eiropas Savienībā. Tā atbalstīs dalībvalstu centienus veicināt cilvēku ar invaliditāti profesionālo līdzdalību tiesu sistēmā. EESK atzinīgi vērtē šos priekšlikumus, kas saskan ar tās atzinumā (7) paustajiem ieteikumiem. EESK arī atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija aicinās Pamattiesību aģentūru pētīt, vai iestādēs dzīvojošie cilvēki ar invaliditāti necieš no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas. Šādām darbībām būtu arī jāsniedz norādījumi par to, kā nodrošināt, ka cilvēkiem ar invaliditāti netiek liegtas tiesības uz tiesu iestāžu pieejamību un, vēršoties tiesā, viņi nesaskaras ar kavēšanos pieejamības problēmu, nepietiekamas tiesībspējas un rīcībspējas dēļ vai tāpēc, ka trūkst atbalsta lēmumu pieņemšanā vai nav pieejama palīdzība saziņā, piemēram, zīmju valodas tulkošana. Labas prakses piemēri saistībā ar palīdzību lēmumu pieņemšanā būtu jāapkopo saskaņā ar Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. un 13. pantu. Varētu arī būt lietderīgi izskatīt, kā dalībvalstis ir īstenojušas Komisijas 2013. gada 27. novembra Ieteikumu par procesuālajām garantijām neaizsargātām personām, kas ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā (8);

4.1.6.

vairākas darbības izglītības jomā. Tās ietver atbalstu dalībvalstīm palīgtehnoloģiju nodrošināšanā un pieejamas digitālās mācību vides un satura radīšanā saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam. Eiropas Komisija arī ierosina izdot metodisko līdzekli par iekļaušanu pirmsskolas izglītībā un aprūpē ar īpašu nodaļu, kas būs veltīta bērniem ar invaliditāti. Visbeidzot, Eiropas Komisija palīdzēs dalībvalstīm turpināt attīstīt skolotāju izglītības sistēmas, lai novērstu skolotāju trūkumu speciālās izglītības sistēmā un visi izglītības profesionāļi varētu pārvaldīt daudzveidību un iekļaujošu izglītību. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzīst ES iespējamo lomu iekļaujošas izglītības, it īpaši e-mācību veicināšanā, jo apmācāmie ar invaliditāti Covid-19 pandēmijas laikā saskārās ar daudzām pieejamības problēmām. Taču EESK vēlas uzsvērt, ka darbībā, kas saistīta ar speciālās izglītības skolotāju apmācību, būtu arī jāvērš uzmanība uz skolotāju apmācību vispārējās izglītības iestādēs par to, kā nodrošināt iekļaujošu mācīšanos skolās. Eiropas Komisijai būtu jāveicina vispārēja iekļaujoša izglītība un jāmudina dalībvalstis norīkot speciālās izglītības pedagogus darbā iekļaujošā izglītības vidē. Būtu arī jāanalizē un jāuzlabo noteikums par cilvēkiem ar invaliditāti izglītības sistēmās sniegto karjeras attīstības atbalstu;

4.1.7.

iekļaujošas mākslas un kultūras jomās, kā arī sporta un atpūtas aktivitātēs, tostarp tūrismā, stratēģija stiprinās līdzdalību, darbojoties vairākos aspektos, proti, sadarbojoties ar vispārējām un ar invaliditāti saistītām sporta organizācijām, atbalstot mākslinieku ar invaliditāti daiļradi un izmantojot ES līdzekļus, lai padarītu kultūras mantojuma vietas un mākslas pasākumus pieejamākus cilvēkiem ar invaliditāti.

4.1.8.

EESK pauž nožēlu par to, ka stratēģija nav pietiekami vērienīga attiecībā uz horizontālās nediskriminēšanas direktīvas pieņemšanu, kas pēdējos desmit gadus tiek bloķēta Padomē. Nav konkrētu plānu šādu bloķēšanu pārvarēt vai ierosināt alternatīvas, ja Padome nespēj panākt vienošanos.

4.1.9.

EESK arī uzskata, ka vairāk uzmanības būtu vajadzējis pievērst ar veselību saistītiem jautājumiem. Stratēģijā uzmanība ir vērsta uz Vēža uzveikšanas plānu, ko Komiteja vērtē atzinīgi, taču tā ir ļoti neskaidra attiecībā uz garīgo veselību, ar veselību saistītas informācijas pieejamību un veselības aprūpes sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri joprojām dzīvo iestādēs.

5.   Personu ar invaliditāti tiesību veicināšana pasaulē

5.1.

Stratēģijas sestais punkts ir veltīts darbībām saistībā ar personu ar invaliditāti tiesību veicināšanu pasaulē. Stratēģijā minētas arī šādas galvenās darbības:

5.1.1.

aktīvāka ES datu vākšana par personām ar invaliditāti saistībā ar ES finansētu humāno palīdzību, piemēram, veicinot Washington Group īsās aptaujas anketas izmantošanu. Tas ir lielisks priekšlikums, kurā ņemtas vērā EESK iepriekš paustās prasības. Komiteja arī vēlas, lai visās jomās tiktu uzlabota sadalītu datu vākšana, it īpaši par iestādēs dzīvojošiem cilvēkiem. Eiropas Savienībai būtu arī jāatbalsta Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošana un jāveicina tās ratifikācija visā pasaulē;

5.1.2.

rīkkopas “Tiesībās balstīta pieeja, ar ko aptver visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā” atjaunināšana 2021. gadā. Tas būtu jādara ne tikai sadarbībā ar invaliditātes organizācijām Eiropas Savienībā, bet arī ar valstu un vietējām personu ar invaliditāti organizācijām valstīs, kurās šādi ieguldījumi tiek veikti;

5.1.3.

sistemātiskas ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) invaliditātes rādītāju izmantošanas nodrošināšana, lai izsekotu invaliditātei paredzētus ieguldījumus mērķtiecīgai ES finansējuma uzraudzībai. EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka šis atzinumā SOC/616 (9) paustais ierosinājums ir ņemts vērā.

6.   Stratēģijas īstenošana un piemēra rādīšana

6.1.

Stratēģijas septītais un astotais punkts veltīts darbībām, kas saistītas ar stratēģijas īstenošanu un to, kā Eiropas Komisija mainīs savu struktūru un darbības veidu, lai to panāktu. Stratēģijā minētas arī šādas galvenās darbības:

6.1.1.

ikgadēja viedokļu apmaiņa ar EESK. EESK atzinīgi vērtē to, ka tās iesaistīšanās stratēģijas īstenošanā tiks formalizēta, un labprāt iesaistīsies šajā pastāvīgajā, strukturētajā sadarbībā. Tā arī atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija organizēs regulāras augsta līmeņa sanāksmes starp Eiropas Parlamentu, Padomi un EĀDD, kurās piedalīsies personas ar invaliditāti pārstāvošas organizācijas;

6.1.2.

invaliditātes platformas izveide. Šī platforma aizstās Augsta līmeņa grupu invaliditātes jautājumos. Platforma atbalstīs gan aplūkotās stratēģijas, gan arī valstu stratēģiju īstenošanu invaliditātes jomā. Tajā vienkopus strādās valstu UNCRPD kontaktpunkti, personu ar invaliditāti organizācijas un Eiropas Komisija. Tā būs forums, kurā apspriest ANO novērtējumus par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu dalībvalstīs. EESK saista lielas cerības ar šo jauno struktūru, kas sola būt atklātāka un pārredzamāka nekā Augsta līmeņa grupa;

6.1.3.

atjaunota cilvēkresursu stratēģija, lai palielinātu darbinieku ar invaliditāti pieņemšanu darbā un karjeras iespējas, tostarp Daudzveidības un integrācijas birojs, kas pārraudzīs daudzveidību un integrāciju veicinošu darbību izstrādi un īstenošanu visās Eiropas Komisijas struktūrās. EESK uzskata to par vienu no daudzsološākajām stratēģijas darbībām un pauž cerību, ka tās rezultātā patiešām palielināsies cilvēku ar invaliditāti pieņemšana darbā ES iestādēs. EESK arī ar gandarījumu konstatē, ka Eiropas Komisija atjauninās EPSO mērķtiecīgo saziņas un informēšanas stratēģiju un pastiprinās visu Eiropas Komisijas dienestu vadītāju ziņošanu par daudzveidību un saprātīgiem pielāgojumiem cilvēkiem ar invaliditāti;

6.1.4.

visu Eiropas Komisijas audiovizuālās komunikācijas un grafiskā dizaina pakalpojumu pieejamības uzlabošana līdz 2023. gadam. EESK atzinīgi vērtē šo darbību un aicina Eiropas Komisiju sadarboties ar pieejamības ekspertiem, lai nodrošinātu augstāko iespējamo pieejamības līmeni;

6.1.5.

piekļūstamības nodrošināšana visās jaunizmantotajās Eiropas Komisijas ēkās. Eiropas Komisija arī nodrošinās, ka tās pasākumu norises vietas ir piekļūstamas un ka visas Eiropas Komisijas ēkas līdz 2030. gadam atbilst Eiropas pieejamības standartiem. EESK mudina Eiropas Komisiju obligāti izpildīt šo solījumu;

6.1.6.

datu, tostarp administratīvo datu vākšanas stratēģijas izstrāde, sniedzot attiecīgus norādījumus dalībvalstīm un analizējot esošos datu avotus un rādītājus. EESK uzsver, ka ir jāvāc sadalīti dati, iespējams, izmantojot Washington Group īso jautājumu kopumu, kā jau minēts stratēģijā;

6.1.7.

satvara publicēšana aplūkotās stratēģijas mērķu un darbību uzraudzībai, pēc tam izstrādājot jaunus invaliditātes rādītājus un 2024. gadā publicējot ziņojumu par stratēģiju, kurā izvērtēta pašreizējā situācija un, ja vajadzīgs, atjaunināti tās mērķi un darbības. EESK un it īpaši EESK Invaliditātes grupa ir gatava atbalstīt Eiropas Komisiju šī satvara izstrādē kopā ar personu ar invaliditāti organizācijām. EESK atzinīgi vērtē to, ka ir noteikts datums īstenošanas ziņojumam, kas ieplānots tā, lai Eiropas Komisija varētu novērst jebkādas nepilnības stratēģijas darbības laikā.

---

(1)  OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.

(2)  Disability and labour market integration: Policy trends and support.

(3)  OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.

(4)  OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.

(5)  OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp., OV C 56, 16.2.2021., 36. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(7)  OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.

(8)  OV C 378, 24.12.2013., 8. lpp.

(9)  OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem”

(COM(2021) 137 final),

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija par bērna tiesībām””

(COM(2021) 142 final)

(2021/C 374/10)

Ziņotāja:	Kinga JOÓ
Līdzziņotāja:	Maria del Carmen BARRERA CHAMORRO

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	23.3.2021.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	7.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	231/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tas, ka nepieņemami daudz bērnu – viens no četriem – Eiropas Savienībā ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, liek īstenot koordinētu, uz spēcīgu politiku un tiesiskajiem regulējumiem balstītu Eiropas pieeju, lai mainītu šo tendenci un apturētu nelabvēlīgas situācijas turpināšanos no paaudzes paaudzē. Ir nepieciešams vērienīgs mērķrādītājs, lai līdz 2030. gadam no nabadzības izkļūtu visi bērni, nevis tikai pieci miljoni bērnu.

1.2.

Ir būtiski svarīgi bērnu tiesības integrēt politikas veidošanā. Gandrīz ikviena politikas joma skar bērnus, tāpēc ir vajadzīga visu sabiedrību aptveroša pieeja, lai nodrošinātu, ka dažādajām politikas nostādnēm (saistībā ar ģimeni, izglītību, ekonomiku, digitālo pasauli, vidi, mājokļiem) ir iespējas veicinoša un ilgstoša labvēlīga ietekme uz bērnu veselību un labjutību. ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī steidzami ir jāpieņem integrēta pieeja un horizontāli pasākumi, lai aptvertu visas svarīgās jomas, kas var ietekmēt bērnu dzīvi gan tagad, gan nākotnē.

1.3.

EESK iesaka valstu rīcības plānos attiecībā uz Garantiju bērniem iekļaut divu un vairāku paaudžu pasākumu kopumu, lai veidotu atbalsta mehānismus gan bērniem, gan viņu vecākiem, jo bērna neaizsargātību nevar mazināt, nemazinot visas ģimenes neaizsargātību. Vecāki un aprūpētāji ir jāatbalsta ar dažādām darbībām: pietiekamiem ienākumiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru, pienācīga maternitātes pabalsta plašāku izvēršanu, paternitātes un vecāku atvaļinājumu, elastīgu darba režīmu un ģimenēm labvēlīgām darba vietām.

1.4.

Cilvēktiesības un bērnu tiesības ir saistošas visām dalībvalstīm, kā noteikts LES 2. pantā. Ir vajadzīgs spēcīgāks Eiropas mēroga politikas satvars bērnu tiesību jomā, un daudzas ieinteresētās personas tādu ir aicinājušas ieviest. Ar organizētu pilsonisko sabiedrību, it īpaši sociālajiem dienestiem, bērnu organizācijām, ģimenes organizācijām un formālās un neformālās izglītības sniedzējiem, ir jāapspriežas un tie ir pienācīgi jāiesaista valsts rīcības plānu izstrādē un to uzraudzības mehānismos. Veicot mērķtiecīgas darbības, var vislabāk atbalstīt šo abu ES satvaru efektīvu īstenošanu, lai izskaustu nabadzību un veicinātu bērnu veselību un labklājību.

1.5.

Tikai 11 valstīm ir iezīmēts īpašs ESF+ finansējums, lai palīdzētu bērniem izkļūt no nabadzības, savukārt vairākas citas dalībvalstis bija ļoti tuvu ES vidējiem rādītājiem to datos par nabadzības riskiem starp bērniem. EESK ieteic, ka visas dalībvalstis varētu piešķirt ESF+ finansējumu pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt bērniem izkļūt no nabadzības, par minimumu nosakot 5 %. Ir arī jāuzlabo sadalītu kvalitatīvu datu vākšana, jo tas palīdzētu uzraudzīt un novērtēt progresu bērnu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanā.

1.6.

EESK ieteic dalībvalstīs nodrošināt brīvu piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai un mācībām, kā arī veselības aprūpei vai nodrošināt šos pakalpojumus bez maksas. Tās var arī nodrošināt, ka, izmantojot atbilstošus naudas pabalstus, bērni saņem šos pamatpakalpojumus, neradot papildu finansiālu slogu ģimenēm.

1.7.

Izstrādājot valsts plānus saskaņā ar Garantiju bērniem, EESK iesaka dalībvalstīm vajadzības gadījumā precizēt vecuma mērķgrupu, vienlaikus norādot, ka bērnu tiesības attiecas uz visām personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu satvaru, piemēram, Garantijas bērniem un Garantijas jauniešiem, papildināmību un tādējādi pēc iespējas labāk aizstāvētu attiecīgo grupu intereses.

1.8.

EESK mudina Komisiju stratēģiju par bērna tiesībām saskaņot horizontālā koordinācijas līmenī ar citām nesen apstiprinātām Eiropas stratēģijām, piemēram, stratēģijām dzimumu līdztiesības, LGBTIK līdztiesības, romu un invaliditātes tiesību jomā.

2.   Ievads

2.1.

Bērnu tiesības ir cilvēktiesības visiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem. Bērnu tiesību aizsardzība ir ES mērķis, kā noteikts LES 3. panta 3. punktā un ES Pamattiesību hartas 24. pantā. Eiropas Padome atbalsta un aizsargā bērnu cilvēktiesības, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ES stratēģiju par bērna tiesībām (2016–2021) un citiem attiecīgiem tiesiskajiem standartiem. Saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām ikvienai personai, kas jaunāka par 18 gadiem, visā pasaulē ir vienādas civilās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimuma, reliģijas, valodas, spējām, migrācijas statusa, seksuālās orientācijas vai jebkāda cita statusa. Šajā saistībā ir piemērojama arī ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM).

2.2.

2007. gada 4. jūnijā tika uzsākts ikgadējs forums par bērna tiesībām. Šī platforma ļauj ES iestādēm un citām ieinteresētajām personām veikt dialogu un katru gadu pārrauga ES rīcību bērna tiesību jomā. EESK 2010. gadā pieņēma atzinumu par tematu “Bērnu nabadzība un bērnu labklājība” (1), savukārt 2011. gadā tā pieņēma atzinumu “ES plāns par bērnu tiesībām” (2), aicinot dalībvalstis visos iespējamos veidos atbalstīt bērnus.

2.3.

Komisija 2013. gada 20. februārī pieņēma ieteikumus, lai stiprinātu bērnu tiesības, samazinātu bērnu nabadzību un uzlabotu bērnu labjutību (3). Eiropas Parlaments 2015. gada 24. novembrī aicināja Komisiju un ES dalībvalstis ieviest Garantiju bērniem un programmas, kas piedāvā atbalstu un iespējas vecākiem izrauties no sociālās atstumtības un pievienoties darba tirgum (4). Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 13. decembrī izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), kurā uzmanība vērsta arī uz bērnu aprūpi un atbalstu bērniem (5) (11. princips). ESTP arī ir atbalstītas tiesības uz aizsardzību no nabadzības un tiesības uz konkrētiem pasākumiem, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas. Turpmākā darba ietvaros Komisija 2020. gada jūlijā pasūtīja priekšizpēti (6) un 2020. gada augustā uzsāka sabiedrisku apspriešanu par Garantiju bērniem un par ES stratēģijas par bērna tiesībām īstenošanu.

2.4.

Komisija 2021. gada 24. martā ar Eiropas Parlamenta atbalstu (7) pieņēma pirmo visaptverošo ES stratēģiju par bērna tiesībām 2021.–2024. gadam, kā arī priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem.

3.   Vispārīgas piezīmes par ES stratēģiju par bērna tiesībām un Komisijas priekšlikumu par Eiropas Garantiju bērniem

3.1.

ES stratēģija par bērna tiesībām ir uz tiesībām balstīts politikas satvars, kurā bērna tiesības ir integrētas kā transversāls jautājums visās ES politikas jomās un tiesību aktos. Priekšlikums Padomes ieteikumam par ES Garantiju bērniem ir juridiski saistošs, un tam ir skaidrs īstenošanas darbību, mērķrādītāju un pasākumu kopums, kas ES ir cieši jāuzrauga. EESK atzinīgi vērtē abus priekšlikumus un uzskata, ko to īstenošana atbalstīs Eiropas un valstu līmeņa centienus veicināt bērnu labjutību un samazināt bērnu nabadzību.

3.2.

Bērni ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa un paši nevar mazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku. Visu veidu vardarbība pret bērniem ir plaši izplatīta. Kā ziņo policija un citi vispārēji dienesti, piemēram, palīdzības tālruņi bērniem daudzās dalībvalstīs, kas saskaras ar augošu skaitu gadījumu, Covid-19 pandēmijas rezultātā ir pastiprinājušies noteikti vardarbības veidi (8). Saskaņā ar Eurostat 2019. gada datiem 18 miljoni jeb 22,2 % bērnu ES bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, un pandēmijas sociālekonomisko seku dēļ šis skaits, visticamāk, pieaugs (9). Viens no četriem bērniem ES aug ģimenē, kura ir nestabilā situācijā un kurai ir vajadzīgs atbalsts, lai pārvarētu nabadzības turpināšanos no paaudzes paaudzē.

3.3.

Bērni izteicās par tiesībām un nākotni, kādu viņi vēlas aptaujā “Mūsu Eiropa. Mūsu tiesības. Mūsu nākotne” (10), kas palīdzēja veidot gan ES stratēģiju par bērna tiesībām, gan Garantiju bērniem. Piecas bērnu tiesību organizācijas pavisam apkopoja vairāk nekā 10 000 bērnu viedokļus. Konstatējumi apliecināja, ka bērnu skatījumam jāpalīdz veidot ES ekonomisko, sociālo, juridisko un politisko regulējumu un prioritātes.

3.4.

ES stratēģijā par bērna tiesībām izmantota holistiska pieeja, un tās visaptverošais mērķis ir veidot labāku dzīvi bērniem ES un visā pasaulē sešās nozīmīgās jomās: i) bērnu līdzdalība ES politiskajā un demokrātiskajā dzīvē; ii) sociāli ekonomiskā iekļautība, izglītība un veselība; iii) visu veidu vardarbības un diskriminācijas novēršana un aizsardzība pret to; iv) bērniem draudzīga justīcija; v) bērni digitālajā laikmetā un vi) bērna tiesību globālā dimensija. Priekšlikumā Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, uzmanība ir vērsta uz sociālekonomisko iekļaušanu un bērnu, kuriem ir vajadzīga palīdzība, piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam: agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai un skolas nodarbībām, veselības aprūpei, veselīgam uzturam un pienācīgiem mājokļiem. Tā sekmē ES stratēģiju par bērna tiesībām ar uzsvaru uz bērniem, kuri dzīvo Eiropas Savienībā.

3.5.

Stratēģijā aicināts nodrošināt iekļaujošāku un sistēmiskāku bērnu līdzdalību vietējā, valsts un ES līmenī. Tas tiks darīts, izmantojot jaunu ES Bērnu līdzdalības platformu, kuru plānots izveidot sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un bērnu tiesību organizācijām, lai nodrošinātu bērnu labāku iesaisti lēmumu pieņemšanā.

3.6.

Stratēģijā aicināts nodrošināt, ka bērni nesaskaras ar vardarbību un ekspluatēšanu. Bērni var būt vardarbībā cietušie, tās liecinieki vai veicēji. Saskaņā ar SDO ziņojumiem daudzi bērni tiek ekspluatēti darba tirgū un izmantoti piespiedu darbam, tostarp seksuālā ekspluatēšanā un prostitūcijā. Stratēģijā arī aicināts nodrošināt bērniem draudzīgu justīciju un norādīts, ka tiesvedība ir jāpielāgo viņu vecumam un vajadzībām, galveno uzmanību pievēršot bērna interešu aizstāvībai. Jānodrošina justīcijas pieejamība bērniem, lai panāktu bērnu tiesību pilnīgu atzīšanu un īstenošanu, vienlaikus saglabājot tiesvedības efektivitāti, tostarp nodrošinot tiesu amatpersonu specializētu apmācību.

3.7.

Ģimenes vide ir būtiski svarīga, lai bērni gūtu panākumus. Savā dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam Komisija norāda, ka vienlīdzīgs bērna aprūpes pienākumu sadalījums starp vecākiem ir ļoti svarīgs bērnu sociālajai iekļaušanai. Covid-19 pandēmija ir radījusi nesamērīgas sociālekonomiskās sekas sievietēm, un vecākiem vairāk nekā jebkad iepriekš ir kopīgi jāstrādā bērna interesēs. Gan Garantijas bērniem, gan ES stratēģijas par bērna tiesībām īstenošanai jābūt saistītai ar ESTP galvenajām iniciatīvām, piemēram, Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas transponēšanu.

3.8.

ES ir daudz dažādu ģimenes modeļu, tostarp varavīksnes ģimenes, kurās ir viena vai vairākas LGBTIK personas. Saskaņā ar Komisijas LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam bērni varavīksnes ģimenēs ir jāaizsargā, jo īpaši transnacionālās situācijās, kurās starp dalībvalstīm atšķirīgu ģimenes tiesību dēļ ģimenes saites var vairs netikt atzītas pēc ES iekšējo robežu šķērsošanas. Saskaņā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam bērniem ar invaliditāti ir jābūt tādām pašām tiesībām tikt iekļautiem kopienā un tādām pašām izvēles iespējām kā citiem. Kā paredzēts ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskajā satvarā 2020.–2030. gadam, ir jāpievēršas romu bērnu sociālajam progresam. Ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti/pašizpausmi un dzimuma iezīmēm, invaliditāti vai etnisko izcelsmi saistītas diskriminācijas novēršana ir jāveicina no agrīna vecuma.

3.9.

Garantijas priekšlikumā ir sniegti norādījumi un resursi dalībvalstīm, lai atbalstītu bērnus, kuriem tas ir nepieciešams, ņemot vērā spēcīgo saikni starp bērnu sociālo atstumtību un piekļuves trūkumu svarīgākajiem pakalpojumiem. Starp neaizsargātiem bērniem ir: i) bērni bezpajumtnieki vai bērni, kuriem ir ļoti slikti sadzīves apstākļi; ii) bērni ar invaliditāti; iii) migrantu izcelsmes bērni; iv) bērni ar rasu vai etnisko piederību minoritātei (jo īpaši romi); v) bērni, kuri ir alternatīvā (jo īpaši institucionālā) aprūpē; un vi) bērni, kas dzīvo nestabilos ģimenes apstākļos.

3.10.

Garantija ir stratēģisks satvars, kas sniedz norādījumus 27 dalībvalstu darbībām, izmantojot valstu rīcības plānus, kas vērsti uz Garantijas īstenošanu un īpaši paredzēti mājsaimniecībām, kurās ir bērni, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Ieteikums ir jāpieņem ES Padomē, pēc tam visām dalībvalstīm būs seši mēneši laika, lai sagatavotu valstu rīcības plānus Garantijai bērniem. Garantijas priekšlikumā uzsvērts, ka, lai gan piekļuves nodrošināšana pakalpojumiem ir svarīga daļa bērnu sociālās atstumtības mazināšanā, tā ir jānosaka, izmantojot plašāku pieeju un veicinošu sociālās un ģimenes politikas satvaru.

3.11.

Stratēģijā pausti ieteikumi rīcībai ES un valstu līmenī dažādās politikas jomās un finansēšanas programmās, kas ietekmē bērnu veselību un labjutību, piemēram, tādās kā ES fondi, migrācija, veselības aprūpe, mājokļi, izglītība, ekonomika, vide un digitālā pārveide.

3.12.

Komisija ikgadējā Eiropas forumā par bērna tiesībām ziņos par progresu stratēģijas īstenošanā ES un valstu līmenī. Stratēģijas novērtēšana tiks veikta 2024. gada beigās, piedaloties bērniem. Komisija pārraudzīs Garantijas progresu, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp Eiropas pusgadu.

3.13.

Valstu rīcības plānos būtu jāiekļauj pārredzami dati par ES un valstu fondu izmantošanu, kā arī pasākumu grafiks. Dalībvalstis var izmantot ES fondus savu darbību atbalstīšanai, jo īpaši ESF+ un Next Generation EU. ESF+ ir konkrēts mērķis šajā jomā un iezīmēti līdzekļi bērnu nabadzības novēršanai. Saskaņā ar jauno regulējumu ES dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzības vidējais līmenis ir augstāks par ES 2017.–2019. gada vidējo līmeni (23,4 %), vismaz 5 % no saviem ESF+ finanšu resursiem būs jāpiešķir bērnu nabadzības novēršanai.

4.   Īpašas piezīmes par ES stratēģiju par bērnu tiesībām

4.1.

ES stratēģija par bērna tiesībām ir ļoti nepieciešams ES regulējums, lai aizsargātu bērnu tiesības un veicinātu viņu iespējas. Pieaugušie var balsot un izmantot tiesisko aizsardzību un oficiālas sūdzību procedūras, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, taču bērniem šādi mehānismi bieži nav pieejami. Tādējādi bērniem nav nekādas ietekmes politikas veidošanas procesā, un bez pastāvīgiem un sistemātiskiem centieniem aizsargāt un atbalstīt viņu intereses tās valdībai var palikt nepamanītas.

4.2.

Lai mērķtiecīga bērnu līdzdalība būtu pēc iespējas efektīvāka, ir vajadzīgas plašas izmaiņas politiskajās un institucionālajās struktūrās, kā arī attieksmē, vērtībās un kultūras praksēs, lai bērni tiktu atzīti kā pilsoņi un ieinteresētās personas. Lai atbalstītu bērnu līdzdalību un lai viņu viedoklis un prasības tiktu uzklausīti, ir jāuzlabo gan bērnu, gan pieaugušo spējas, tostarp izmantojot neformālas darbības, ko veic pilsoniskās sabiedrības dalībnieki skolās un ārpus tām. Konference par Eiropas nākotni ir izcila iespēja, lai īstenotu bērnu līdzdalību praksē, un EESK arī pētīs veidus, kā pakāpeniski palielināt bērnu līdzdalību.

4.3.

Bērns ir indivīds, kā arī ģimenes un kopienas loceklis, kuram ir viņa vecumam un attīstības posmam atbilstošas tiesības un tiesības uz dzīves kvalitāti. Vecākiem un aprūpētājiem ir būtiska loma bērna kognitīvajā, fiziskajā un emocionālajā attīstībā. Siltas un atbalstošas (vec)vecāku un bērna attiecības ir būtiski svarīgs elements bērnu labjutībā un izturētspējā. Arī attiecības starp brāļiem/māsām ir svarīgas bērnu attīstībā. Šādas attiecības kļūst vēl jo svarīgākas bērniem, kuri atrodas alternatīvā aprūpē, tāpēc brāļiem/māsām būtu jāvar palikt kopā, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņu interesēm. Politikā prioritāte ir jānosaka ieguldījumiem bērnos un viņu ģimenēs un jānodrošina, ka tiek sniegts augsti kvalitatīvs atbalsts, izmantojot sistēmisku vairāku paaudžu pieeju, lai atbalstītu ģimenes bērnu audzināšanā, izmantojot labas vecāku prasmes.

4.4.

Stratēģijā ierosinātā iniciatīva, kas atbalsta integrētu bērna aizsardzības sistēmu izstrādi un nostiprināšanu, būtu jāpapildina ar pasākumiem, lai novērstu jebkāda veida vardarbību pret bērniem. Bērnībā pieredzēta vai novērota vardarbība var ilgstoši ietekmēt bērnu fizisko, emocionālo un psiholoģisko attīstību. Lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem, ir vajadzīgs plāns, kas iesaistītu visus pārvaldības līmeņus – no ES līdz pašvaldībām –, un ir jānovērš pakļautība jebkādiem vardarbības veidiem, vardarbīgai rīcībai un atstāšanai novārtā, tostarp fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai, seksuālai vardarbībai, vardarbībai tiešsaistē, kā arī vardarbībai ģimenē, iestādēs un skolā. Būtu jārisina vairāku ievainojamības faktoru pārklāšanās problēma, piemēram, lielāki riski, ar kuriem saskaras meitenes, bērni (jo īpaši meitenes) ar invaliditāti un bērni, kuri dzīvo neaizsargātā situācijā vai mājsaimniecībās, kurās pastāv vardarbības risks. Ja vardarbības veicēji ir nepilngadīgie, ir vajadzīgas gan bērniem draudzīgas tiesvedības procedūras, gan arī bērniem draudzīga institucionālā vide, lai veicinātu viņu pilnīgu sociālo reintegrāciju. Ārkārtas palīdzības līnijām un citiem šādiem pakalpojumiem, ko bērnu un ģimeņu atbalstam nodrošina NVO, būtu jāsaņem strukturāls finansējums, lai nodrošinātu ilgtspēju un efektivitāti.

4.5.

Bērnu tiesībām ir jāpievēršas arī galvenajās ietekmes jomās, kas ietekmē bērnu un viņu ģimeņu labjutību. Lēmumu pieņēmējiem būtu sistemātiski jāintegrē bērnu tiesības, lai izvērtētu to iniciatīvu ietekmi, kas var ietekmēt bērnus un viņu tiesības. Šajā ziņā, ja attiecībās ar trešām valstīm tiek skartas bērna tiesības, ir svarīgi vajadzības gadījumā ātri un efektīvi rīkoties. Tā ir visaptveroša stratēģijā izmantotā pieeja, kurai jābūt īstenošanas un novērtēšanas procesa centrā. Turklāt stratēģijas īstenošanā būtu jāpalīdz dalībvalstīm, izmantojot labāko prakšu kopumu, kas jau pastāv citās valstīs un ir sniegušas labus rezultātus.

4.6.

Bērni ir vismazāk atbildīgi par klimata pārmaiņām, taču visvairāk cietīs no to sekām. Stratēģijā ir minēta vides un klimata krīzes ietekme uz bērniem, taču tai būtu jāiet tālāk, nodrošinot, ka vides politikas un tiesību aktu pamatā ir bērnu fiziskā un garīgā veselība, lai samazinātu bērnu pakļautību ar vidi saistītiem apdraudējumiem. Bērni ir jutīgāki un neaizsargātāki pret vides riskiem nekā pieaugušie.

4.7.

Nākamā paaudze, visticamāk, pieredzēs tiešsaistes un bezsaistes dzīves pilnīgu saplūšanu. Stratēģijā izmantotā pieeja ir bērnu tiesību integrēšana digitālajā pasaulē, lai padarītu to atbilstošu nākotnes prasībām. Pašlaik arvien vairāk un vairāk bērnu izmanto digitālās ierīces arvien agrīnākā vecumā. Ir vajadzīga piekļūstama digitālā vide, kas pēc noklusējuma ir piemērota visiem bērniem, izmantojot spēcīgu regulējumu drošākam internetam, ko atbalsta digitālā pilsoniskuma izglītība. Bērniem ir tiesības piekļūt tiešsaistes informācijai, izmantojot dažādus avotus, un nesaskarties ar algoritmiem, kas darbojas pēc pašmācīšanās principa, vai reklāmas uzņēmējdarbības modeļiem, kas piedāvā nekvalitatīvu informāciju.

4.8.

Bērni jau agrīnā vecumā var ciest no iebiedēšanas tiešsaistē, kas var izraisīt nopietnus vai pat fatālus garīgās veselības traucējumus. Bērni cieš arī no seksuālās izmantošanas tiešsaistē, kas pārvietošanās ierobežojumu periodā ir izplatīta vēl biežāk nekā jebkad iepriekš, ievērojami palielinoties tiešsaistē izplatīto bērnu seksuālās izmantošanas materiālu daudzumam (11). Jebkādu vardarbības veidu novēršana un apkarošana tiešsaistē ir būtiski svarīga bērnu drošībai tiešsaistē.

4.9.

Bērnu, jo īpaši jaunāko bērnu tiesības, ir jāievēro visiem plašsaziņas līdzekļiem un reklāmdevējiem, un bērni ir jāaizsargā kā patērētāji. Tas ir īpaši nozīmīgi saistībā ar veselīgu uzturu, kas ir pieņemams cenas ziņā un iegūts no vides ziņā ilgtspējīgiem avotiem. Stratēģijā ierosināts izstrādāt paraugpraksi un brīvprātīgu rīcības kodeksu, lai samazinātu daudz cukura, tauku un sāli saturošu produktu reklamēšanu bērniem. Ir vajadzīga saskanīga politikas veidošana, stingrāki normatīvās kontroles mehānismi attiecībā uz produktu informāciju un informāciju par pārtikas nekaitīgumu un tirdzniecību, lai ierobežotu neveselīgu ēdienu un dzērienu reklamēšanu.

5.   Īpašas piezīmes par Eiropas Garantiju bērniem

5.1.

Bērnu nabadzība, nenodrošinātība, diskriminācija un atstumtība ir daži no lielākajiem šķēršļiem bērnu tiesību īstenošanai, tāpēc EESK atzinīgi vērtē koncentrēšanos uz šīm jomām Eiropas Garantijā bērniem saistībā ar ESTP nabadzības samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam – panākt, lai līdz 2030. gadam vismaz 5 miljoni bērnu izkļūtu no nabadzības. Tas ir ievērojams solis uz priekšu, taču EESK mudina katru dalībvalsti savos Garantijas bērniem rīcības plānos sniegt kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķrādītājus, kas pārsniedz Eiropas Komisijas mērķrādītāju, ņemot vērā Covid-19 ietekmi. Šādiem rīcības plāniem būtu jābūt saistītiem ar esošiem tiesiskajiem un politiskajiem dokumentiem, kas pieņemti saistībā ar Konvencijas par bērna tiesībām pārraudzību.

5.2.

Priekšizpētē par Garantiju bērniem skatītas priekšrocības, ko sniedz divējāda pieeja, saskaņā ar kuru visiem bērniem, tostarp tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, būtu jābūt piekļuvei pakalpojumiem (12). Ja nepieciešams, bērniem, kuri saskaras ar vislielākajiem šķēršļiem piekļuvē, būtu jāsaņem papildu un mērķorientēts atbalsts, lai nodrošinātu, ka viņiem ir piekļuve, izmantojot automātiskus mehānismus, kas nepieļauj nekāda veida stigmas. Tas būtu jāpiemēro visās Garantijā bērniem uzsvērtajās pakalpojumu jomās, izmantojot visaptverošu un intersekcionālu pieeju, lai nodrošinātu, ka visiem bērniem ir vienādas iespējas dzīves sākumā neatkarīgi no ģimenes apstākļiem, izcelsmes vai individuālām vajadzībām, un pilnībā jāsaskaņo ar pāreju uz kvalitatīviem ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem.

5.3.

Savā 2020. gada kopīgajā paziņojumā par bērnu aprūpi Eiropas Savienībā sociālie partneri uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, lai labi sāktu dzīvi, ņemot vērā Barselonas mērķus un to gaidāmo pārskatīšanu. Taču tas nav obligāti – vecākiem būtu jāvar brīvi lemt par to, ko viņi uzskata par labāko sava bērna interesēs pirms obligātās izglītības vecuma. Taču ir jābūt nepārtrauktībai starp ģimeņu sniegto aprūpi bērna dzīves pirmajos mēnešos/gados un profesionālu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, kas ir pielāgota individuālām vajadzībām, bērniem nonākot izglītības sistēmā un vecākiem atgriežoties darba tirgū vai mācībās.

5.4.

Attiecībā uz lielākiem bērniem (jo īpaši 15–18 gadu vecuma grupā) ir jānodrošina saskanība starp Garantiju bērniem un Garantiju jauniešiem, atzīstot iespējamu pārklāšanos, nodrošinot skaidrus budžeta piešķīrumus un valstu plānos izstrādājot vecumam piemērotus un īpašus pasākumus bērnu un viņu vecāku atbalstam, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no izglītības uz nodarbinātību. Tas ietver bērnu informēšanu par darba pasauli, neveicinot stereotipus, lai viņus sagatavotu nodarbinātības apstākļiem, un bērnu, jo īpaši meiteņu, līdzdalības sekmēšanu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) priekšmetos, vienlaikus mudinot zēnus izvēlēties aprūpes un skolotāju profesijas.

5.5.

Nevienlīdzība piekļuvē veselības aprūpei ir morāli un sociāli netaisnīga. Tā ir pretrunā pacientu pamattiesībām uz labāko iespējamo veselību, tostarp garīgo veselību, turklāt tai ir ne tikai cilvēciskās izmaksas, jo tā ir dārga arī publisko izdevumu ekonomiskās ilgtspējas aspektā. Papildus veselības riskiem kā viena no Covid-19 pandēmijas sekām ir konstatēta arī bērnu emocionālās un garīgās labjutības samazināšanās, daudziem bērniem ciešot no satraukuma informācijas trūkuma un pašreizējās situācijas nenoteiktības dēļ vai jūtoties vientuļiem un apsverot pašnāvības iespēju. Šādās situācijās ļoti svarīga ir ātra augstas kvalitātes medicīniskā palīdzība un atbalsts garīgās veselības jomā.

5.6.

Vidēji 5,4 % skolas vecuma bērnu (6–16 gadi) Eiropā dzīvo mājsaimniecībās, kas nevar atļauties datoru vai interneta pieslēgumu. Bērna un ģimenes nabadzības mazināšana saskaņā ar Garantiju bērniem arī nozīmē digitālās nenodrošinātības mazināšanu. EU-SILC smagas materiālas nenodrošinātības rādītājā (13) būtu jāiekļauj vismaz viens digitālās nenodrošinātības faktors. Katrs ceturtais Eiropas iedzīvotājs nespēj pienācīgi apgaismot, apsildīt vai dzesēt savu mājokli, un šis faktors ir saistīts ar 100 000 cilvēku nāvi katru gadu. 2020. gada rudenī publicētais Eiropas Sociālās politikas tīkla ziņojums liecina, ka ievērojamā skaitā dalībvalstu enerģētiskā nabadzība skar ne tikai mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, bet arī lielu daļu mājsaimniecību ar vidējiem ienākumiem. Bērnu dzīves kvalitāti un dzīves izvēli, kā arī viņu veselības stāvokli ietekmē piekļuve enerģijai. Lai kopā nodrošinātu sociālo un vides taisnīgumu, bērnu enerģētiskā nabadzība būtu jānovērš, izmantojot Garantiju bērniem saistībā ar darbībām, ko īsteno saskaņā ar ESTP 20. principu.

5.7.

Pēc Padomes ieteikuma ātrās pieņemšanas valstu rīcības plāniem, kas saistīti ar Garantiju bērniem, būtu jābūt saskaņā ar trīsvirzienu pieeju Komisijas Ieteikumā 2013/112/ES (14) par ieguldījumu bērnos (piekļuve pietiekamiem resursiem, piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem par pieņemamu cenu un bērnu tiesības piedalīties), un tie būtu jāizstrādā, apspriežoties ar bērniem, viņu ģimenēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, stiprinot valsts, reģionālu un vietēju pilsonisko dialogu. Starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas Garantijas bērniem procesā, būtu arī jāiekļauj gan sabiedriskas, gan bezpeļņas organizācijas, kas sniedz atbalsta pakalpojumus, kā arī ar pakalpojumu jomām saistītie sociālie partneri, lai nodrošinātu pienācīgus darba nosacījumus un piekļuvi augstākās kvalitātes pakalpojumiem bērniem.

5.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par piemērotu resursu un pilnvaru nodrošināšanu Garantijas bērniem valstu koordinatoriem, kuri koordinēs un pārraudzīs ieteikuma īstenošanu. Būtiski svarīga būs efektīva sistēma, lai ieviestu starpvaldību koordinācijas mehānismus (valsts un zemākos līmeņos) nolūkā pilnveidot, īstenot un pārraudzīt bērnu labjutību un samazināt bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Ir jānodrošina, ka integrētas pieejas valsts līmenī izpaužas kā integrētas pieejas reģionālā un vietējā līmenī un ka efektīvi mehānismi starp tām nodrošina sinerģiju. Visiem attiecīgajiem rādītājiem būtu jābūt sadalītiem vietējā līmenī, ja iespējams, lai sniegtu skaidrāku priekšstatu par teritoriālajām atšķirībām un labāk plānotu un pārraudzītu ieteikuma īstenošanu.

5.9.

Covid-19 pandēmija ir atklājusi iepriekš pastāvošus sarežģījumus un neatliekamās vajadzības daudzām ģimenēm, kuras ir nestabilā situācijā un visvairāk varētu izjust pandēmijas radītās ilgtermiņa sekas ekonomikā, izglītībā, veselībā un labjutībā. Ir palielinājušās koordinācijas nepilnības starp sistēmām un tās trūkums. Arvien sliktāki ekonomiskie un sociālie apstākļi ir palielinājuši risku, ka bērni tiks atstāti novārtā. Izglītības iestāžu slēgšana ir radījusi ievērojamas grūtības daudziem vecākiem un aprūpētājiem. Klātneesamība palielināja mācību pārtraukšanas risku bērniem no marginalizētām grupām un ļoti sarežģīja situāciju bērniem ar invaliditāti, jo īpaši bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Ir būtiski svarīgi, lai skolas vide katram bērnam sniegtu vienādas iespējas un vajadzības gadījumā arī īpašu atbalstu.

5.10.

Ģimenes pakalpojumi var būt ļoti nozīmīgi, lai palīdzētu ģimenēm šo situāciju pārvarēt (15). Atbalsts ģimenēm to pamatpienākumos ietver atšķirību novēršanu izglītībā, apmācībā, sociālajā iekļaušanā, bērnu audzināšanas prasmēs, psiholoģiskajā labjutībā, piekļuvē pakalpojumiem, nodarbinātībā un ienākumos, tajā pašā laikā arī neaprobežojoties ar sociālo politiku. Tāpēc EESK atkārtoti aicina izstrādāt Care Deal for Europe, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus visiem visā dzīves ciklā (16). Bērnu veselība un labjutība ir atkarīga no universālas 21. gadsimta ģimenes politikas, kurā bērni tiek uztverti vienlīdzīgi neatkarīgi no ģimenes situācijas.

5.11.

Sociālais dialogs ir svarīgs praktisku instrumentu veidošanā, lai bērnu aprūpi padarītu piekļūstamāku un cenas ziņā pieņemamāku, piemēram, ar koplīgumiem izveidojot kopīgus fondus, lai atbalstītu bērnu aprūpes projektus, kuros risinātas konkrētas strādājošu vecāku vajadzības konkrētās jomās, piemēram, slimu bērnu un bērnu ar invaliditāti aprūpē un aprūpē ārpus standarta darba laika. Tādēļ ir ļoti svarīgi ņemt vērā sociālo partneru kopīgo paziņojumu, kurā norādīts, ka bērnu pēcskolas un brīvdienu aprūpes iespēju trūkums Eiropā ir būtisks šķērslis pilna laika apmaksātam darbam vecākiem, kuriem ir skolas vecuma bērni. Ļoti svarīga ir sadarbība starp iestādēm, kas nodrošina aprūpi visas dienas garumā, un sociālo un kultūras jomu, piemēram, sporta klubiem, mūzikas skolām un kultūras iniciatīvām. Fiziskās aktivitātes un kultūras izglītība būtiski veicina bērnu fizisko, sociālo, emocionālo un kultūras attīstību.

---

(1)  OV C 44, 11.2.2011., 34. lpp.

(2)  OV C 43, 15.2.2012., 34. lpp.

(3)  OV L 59, 2.3.2013., 5. lpp.

(4)  EP rezolūcija (2015) par nevienlīdzības samazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzības problēmai (OV C 366, 27.10.2017., 19. lpp.), 46. punkts.

(5)  Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

(6)  Priekšizpēte par garantijām bērniem, galīgais ziņojums.

(7)  EP rezolūcija (2021) par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā.

(8)  PVO Eiropas reģionālais birojs, The rise and rise of interpersonal violence – an unintended impact of the COVID-19 response on families (2020).

(9)  ANO Bērnu fonds, Supporting Families and Children Beyond COVID-19 – Social protection in high-income countries (2021).

(10)  ANO Bērnu fonds, Children speak up about the rights and the future they want (2021).

(11)  OV C 10, 11.1.2021., 63. lpp.

(12)  Priekšizpēte par garantijām bērniem, galīgais ziņojums.

(13)  Šo rādītāju paredzēts aizstāt ar smagas materiālās nenodrošinātības un sociālās atstumtības (SMSD) rādītāju.

(14)  Komisijas Ieteikums 2013/112/ES (2013. gada 20. februāris) “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (OV L 59, 2.3.2013., 5. lpp.).

(15)  ESAO, Looking beyond COVID-19: Strengthening family support services across the OECD.

(16)  OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību””

(COM(2021) 70 final)

(2021/C 374/11)

Ziņotājs:	Manuel GARCÍA SALGADO
Līdzziņotājs:	Jan PIE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 26.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	17.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	195/0/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka iniciatīva veicināt ES finansēto instrumentu sinerģiju un sekmēt savstarpēju bagātināšanos starp civilo, aizsardzības un kosmosa nozari var stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko suverenitāti, palielināt iedzīvotāju drošību, turpināt attīstīt vienoto tirgu un veicināt konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Tāpēc EESK pilnībā atbalsta rīcības plāna mērķus un aicina ātri, enerģiski un vērienīgi īstenot tajā norādītās 11 darbības.

1.2.

Svarīgai rīcības plāna prioritātei jābūt jaunu digitālu un citu topošo tehnoloģiju ieviešanai aizsardzības un drošības jomā. Lai šo ieviešanu atvieglotu, būtu jānodrošina, ka attiecīgajās civilās jomas iniciatīvās jau no paša sākuma tiek ņemtas vērā aizsardzības un drošības prasības. Tādējādi būtu iespējams arī optimizēt konkrētu aizsardzības un drošības finansēšanas instrumentu darbības jomu un efektivitāti.

1.3.

EESK uzskata, ka rīcības plānā nevajadzētu aprobežoties tikai ar pašreizējo sinerģijas iespēju apzināšanu, bet tajā būtu arī jānorāda, kā no ad hoc pieejas pāriet uz sistemātiskāku pieeju, kas radītu plānotas sinerģijas. Tāpēc EESK mudina Komisiju visās attiecīgajās programmās ieviest jaunus integrētas plānošanas veidus.

1.4.

EESK uzskata, ka prasmju, tehnoloģiju un vērtības ķēžu savstarpējas sasaistīšanas pieeja var panākt lielāku saskaņotību un ES finansējuma stratēģiskāku izmantošanu. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju izstrādāt attiecīgas ES programmas.

1.5.

EESK uzskata, ka būtisks šādas pieejas elements ir plānotā Kritisko tehnoloģiju observatorija. Lai veicinātu civilo, aizsardzības, drošības un kosmosa nozaru savstarpēju bagātināšanos, observatorijai it īpaši būtu jāizstrādā kopīga tehnoloģiju taksonomija, kas būtu piemērojama visām nozarēm.

1.6.

EESK uzskata, ka rīcības plāns ir viens no ES Industriālās stratēģijas pīlāriem. Šajā saistībā ir svarīgi, lai tehnoloģiju ceļveži tiktu sekmīgi pārvērsti faktiskās rūpniecības pamatiniciatīvās. Tādēļ tā aicina Komisiju gādāt par to, lai observatorijas darbs dotu taustāmus rezultātus.

1.7.

EESK uzskata, ka rīcības plāna veiksmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir attiecīgo ieinteresēto personu, it īpaši rūpniecības, kā arī pētniecības un tehnoloģiju organizāciju, visaptverošai iesaistīšanai. Šajā kontekstā EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzsākt mērķētas darbības, lai atbalstītu jaunuzņēmumus, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas nolūkā vairot informētību par ES programmām un instrumentiem.

1.8.

Tikpat svarīgi ir informēt sabiedrību par ekonomiskajām un tehnoloģiskajām priekšrocībām, ko ES pilsoņiem sniedz ES aizsardzības un drošības finansējums. Šajā saistībā Komisijai jāuzsāk mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kurās piedalās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

1.9.

EESK uzskata, ka nozīmīgu lomu rīcības plāna īstenošanas procesā pilda MVU. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tie var piedalīties visos plānotajos pasākumos.

1.10.

Vēsturiski aizsardzības jomas inovācijas ir tikušas pārņemtas civilo produktu jomā. Mūsdienās jaunu tehnoloģiju izstrādi virza lieli ieguldījumi no komerciālajām nozarēm un tehnoloģiju izplatīšana arvien biežāk plūst pretējā virzienā – no civilās jomas uz aizsardzību. Šajā situācijā digitalizācijai ir īpaša nozīme. Rīcības plāns ir būtisks, lai veicinātu jauno digitālo un citu topošo tehnoloģiju integrāciju aizsardzības, drošības un kosmosa ekosistēmā.

1.11.

Lai veicinātu sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību ekosistēmā, kurā joprojām dominē vīrieši, par prioritāti būtu jānosaka mērķtiecīga sieviešu pieņemšana un paturēšana darbā un viņu karjeras veicināšana aizsardzības un drošības nozarēs, kā arī jāgarantē kvalitatīvas darbvietas un kvalifikācija jauniešiem.

1.12.

Līdztekus tiesībām uz vienlīdzīgām iespējām un nediskrimināciju daļa no jauna sociālā līguma, kas jānoslēdz ar Eiropas pilsoņiem, ir nodarbinātības kvalitāte.

1.13.

Ieguldījumos ir jāiekļauj sociālie aspekti, t. i., ieguldījumu atdeve būtu jāizskata ne tikai ekonomiskā izteiksmē, bet arī tādos fundamentālos aspektos kā nodarbinātība, darbvietu radīšana un nodarbinātības kvalitāte. Kosmosa joma jāpadara atvērta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglojot tiem piekļuvi noturības fondiem, paplašinot sinerģiju arī MVU darbinieku apmācībā un kvalifikācijā, kā arī viņu mobilitātes jomā, stiprinot ekosistēmas visā vērtības ķēdē, nedublējot resursus un visām ES telpas valstīm tos izmantojot kopīgi.

1.14.

Tāpat – arī attiecībā uz ieguldījumiem ar augstu stratēģisko vērtību – būtu jāiekļauj prasība izvērtēt ieguldījumus un uzraudzīt, vai tie atbilst korporatīvās sociālās atbildības standartiem.

1.15.

Šīs prasības attiecībā uz ieguldījumiem ir jāievieš ES līmenī, lai nodrošinātu, ka no šiem noteikumiem nav izslēgta neviena joma, kurā tiek ieguldīti publiskie līdzekļi.

2.   Konteksts

2.1.

Kosmoss, aizsardzība un drošība kopā ar civilo aeronautiku veido augsto tehnoloģiju ekosistēmu, kura Eiropai ir stratēģiski nozīmīga. Daudzi šīs ekosistēmas uzņēmumi darbojas gan aizsardzības, gan civilajā jomā un ir daļa no sarežģītām pārrobežu piegādes ķēdēm, kurās ietilpst daudzi vidēja kapitāla uzņēmumi un MVU. Šajā ekosistēmā jau sen ir izveidojusies sinerģija starp tās apakšnozarēm un sinerģija ar citām augsto tehnoloģiju civilās rūpniecības nozarēm. Jaunu tehnoloģiju parādīšanās piedāvā neizmērojami lielu potenciālu nākotnes sinerģijām.

2.2.

Vēsturiski aizsardzības jomas inovācijas ir tikušas pārņemtas civilo produktu jomā. Mūsdienās jaunu tehnoloģiju izstrādi virza lieli ieguldījumi no komerciālajām nozarēm un tehnoloģiju izplatīšana arvien biežāk plūst pretējā virzienā – no civilās jomas uz aizsardzību. Šajā situācijā digitalizācijai ir īpaša nozīme. Rīcības plāns ir būtisks, lai veicinātu jauno digitālo un citu topošo tehnoloģiju integrāciju aizsardzības, drošības un kosmosa ekosistēmā.

2.3.

EESK uzskata: lai atveseļotos no Covid-19 krīzes un nodrošinātu pašreizējās tehnoloģiskās revolūcijas panākumus, Eiropas Savienībai ir nepieciešama industriāla “atiestatīšana”, pamatojoties uz modernu digitālo tehnoloģiju izmantojumu, kas veicinās ekonomikas izaugsmi un radīs noturīgāku ekonomikas modeli.

2.4.

Tehnoloģiskais progress ir nepārtraukts, dinamisks process; izšķiroši sasniegumi notiek nemitīgi, bet tos ir grūti prognozēt. Līdz ar to ir būtiski ar liela mēroga Eiropas projektu starpniecību stimulēt topošo divējāda lietojuma tehnoloģiju konverģenci, lai veicinātu inovāciju, konkurētspēju un tehnoloģisko līderību stratēģiski svarīgās nozarēs.

2.5.

Eiropadome 2020. gada oktobrī minēja, ka nozīmīgs Savienības mērķis ir panākt stratēģisko autonomiju, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku, un aicināja Eiropas Savienību attīstīt autonomiju kosmosa nozarē un veidot ciešāk integrētu aizsardzības rūpniecisko bāzi. Atbalstu šiem mērķiem sniedz vairākas svarīgas ES iniciatīvas, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonds (1), Kosmosa programma (2), “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Drošības savienības stratēģija un jaunā Industriālā stratēģija. EESK uzskata, ka rīcības plāns par sinerģijām ir saskarne starp šiem instrumentiem un stratēģijām, un aicina Eiropas Komisiju veltīt maksimālas pūles ierosināto darbību vērienīgai un efektīvai īstenošanai.

2.6.

Atdeve no ieguldījumiem būtu jāvērtē ne tikai ekonomiskā izteiksmē, bet arī tādos svarīgos aspektos kā nodarbinātība, darbvietu radīšana un nodarbinātības kvalitāte. Tādēļ EESK uzsver izglītības un prasmju nozīmīgumu izskatāmā rīcības plāna sekmīgā īstenošanā. Inovācija un konkurētspēja nav iespējamas bez augsti kvalificēta darbaspēka, un jaunu topošo tehnoloģiju ieviešanai būs vajadzīgi papildu pārkvalificēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi. Turklāt iniciatīvas, kas veicina tehnoloģisko sinerģiju starp nozarēm, jāpapildina ar pasākumiem, kas atvieglo darba ņēmēju starpnozaru mobilitāti.

2.7.

EESK uzskata, ka būtisks inovācijas virzītājspēks ir daudzveidība, un aicina Komisiju izmantot rīcības plānu arī kā instrumentu sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības veicināšanai minētajā ekosistēmā, kurā joprojām dominē vīrieši. Pētījumi liecina, ka daudzveidība veicina labāku lēmumu pieņemšanu. Tādēļ sieviešu klātbūtne visos lēmumu pieņemšanas līmeņos ir ļoti svarīga, un tā būtu jāveicina ar darbā pieņemšanas, paturēšanas un karjeras attīstības politiku. Komiteja aicina veikt arī pasākumus cīņai pret vertikālo segregāciju un dot meitenēm sākotnēju stimulu veidot karjeru šajās nozarēs, piemēram, izglītības programmas sākumposmā raisot viņās interesi par STEM virzienu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Komisijas rīcības plāns īpaši uzsver un atsaucas uz “sinerģiju”, kas tiek analizēta “sarežģītā starptautiskā vidē, kurā ES ir jāsaglabā tās tehnoloģiskā izcilība un jāatbalsta tās rūpnieciskā bāze”. Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši svarīgi atbalstīt tās nozares, kas veicina ES stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko suverenitāti.

3.2.

ES daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam (DFS) ir ievērojami palielināti ieguldījumi tehnoloģijās tādās stratēģiski svarīgās nozarēs kā aizsardzība, drošība, mobilitāte, veselība, informācijas pārvaldība, kiberdrošība un kosmoss. Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) veidā tajā pirmo reizi ietverta ES programma, kas konkrēti paredzēta sadarbības projektiem aizsardzības jomā. Attiecīgās DFS programmas savstarpēji papildinošā veidā aptver pētniecību, izstrādi, demonstrējumus, prototipu radīšanu un ieviešanu (inovatīvu produktu un pakalpojumu iepirkumus). Tādējādi pastāv liels potenciāls sinerģijai starp ES programmām. Pilnvērtīga šīs sinerģijas izmantošana ievērojami paaugstinātu Eiropas ieguldījumu pievienoto vērtību, un tādēļ tai jābūt vienai no Komisijas galvenajām prioritātēm.

3.3.

Publiskie izdevumi pētniecībai un inovācijai Eiropā joprojām ir krietni zem ASV un Ķīnas līmeņa. Pētniecības un inovācijas darbs ir izšķiroši nozīmīgs nozares konkurētspējai un Eiropas autonomijai. Tādēļ ES programmu savstarpējai sinerģijai ir jāuzlabo ieguldījumu atdeve, taču nav jāaizstāj pētniecības un inovācijas finansēšana. Arī dalībvalstīm jādara daudz vairāk, un tās nedrīkst izmantot Eiropas ieguldījumus kā ieganstu, lai samazinātu pašas savus izdevumus stratēģiski svarīgās nozarēs. Tikpat svarīgi ir savstarpēji saskaņot ES programmas un valstu pētniecības un inovācijas programmas, piemēram, Eiropas pusgada ietvaros, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu.

3.4.

Jaunās digitālās un citas topošās tehnoloģijas tiek virzītas ar lieliem ieguldījumiem no komerciālajām nozarēm. Vienlaikus tās ir arī neaizstājamas kā aizsardzības un drošības spēju veicinātājas. Tādēļ rīcības plānā šo tehnoloģiju ieviešanai aizsardzības un drošības jomā jābūt vienai no prioritātēm, kam jāgarantē, ka civilās programmās, tādās kā Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva, Eiropas Tīrā ūdeņraža alianse un Eiropas Procesoru iniciatīva, jau no paša sākuma tiktu ņemtas vērā aizsardzības un drošības prasības.

3.5.

Tehnoloģiskā sinerģija ir iespējama pirmām kārtām zemākos tehnoloģiju gatavības līmeņos, kā arī attiecībā uz komponentiem un apakšsistēmām. Digitālajā, piemēram, mākslīgā intelekta, augstas veiktspējas datošanas un blokķēdes tehnoloģijas, jomā daudzi bāzes modeļi un teorijas dažādās nozarēs ir vienādi. Kopīgs pētniecības darbs šajos līmeņos paātrinātu konkrētām nozarēm pielāgotu risinājumu izstrādi un atbrīvotu resursus to ieviešanai. Ar jaunu pārvaldības partnerības pieeju starp nozari, publiskajām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām būtu jānodrošina taisnīga pārkārtošanās ekosistēmām to digitālās un zaļās pārveidošanas laikā. Par prioritāti jānosaka sinerģijas meklējumi starp tām ekosistēmām un nozarēm, kas virzībā uz noturības un ilgtspējas mērķiem trijās to dimensijās – vides, sociālajā un pārvaldības – saskaras ar vislielākajiem šķēršļiem. Jāsekmē MVU dalība Eiropas, starpdisciplināros un starpnozaru klasteros, sasaistot aeronautikas, kosmosa un aizsardzības ekosistēmu kritiskās vērtību ķēdes it īpaši ar mobilitāti, autobūvi, transportu un veselības aizsardzību. Šiem klasteriem jāsaņem atbalsts, lai palīdzētu tiem pārvarēt satricinājumus un novērst vājās vietas vai padarīt tos daudzveidīgākus, ar praktisku un ilgtspējīgu konkurētspējas plānu palīdzību savienojot tos ar vietējiem un pārrobežu partneriem.

3.6.

Sinerģija pētniecības posmā nenovērsīs atšķirības starp lietojumiem konkrētās nozarēs. Tā kā klientu prasības atšķiras, 5G aizsardzības nozarē nelīdzināsies komerciālajam 5G un “kaujas mākonis” atšķirsies no “komerciālā mākoņa”, pat ja tehnoloģiskie bāzes elementi būs līdzīgi. Aizsardzības, drošības un kosmosa nozares ir neaizstājamas, pielāgojot un integrējot topošās tehnoloģijas konkrēto nozaru risinājumos.

3.7.

EESK uzskata, ka, īstenojot rīcības plānu, jāņem vērā arī atšķirības starp aizsardzības, drošības, kosmosa un civilajiem tirgiem. Tā kā uzņēmējdarbības modeļi un tiesiskie regulējumi nav vienādi, jāatrod līdzsvars starp pētījumu rezultātu atklātību, intelektuālā īpašuma tiesībām, garantijām attiecībā uz augsta riska ieguldījumiem, ekonomiskās atdeves nodrošināšanu utt. Šajā aspektā topošās tehnoloģijas radīs arī jaunus izaicinājumus, piemēram, saistībā ar standartizāciju un datu aizsardzību.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka rīcības plānā jāņem vērā attiecīgās drošības un aizsardzības iniciatīvas, kuras pārvalda dalībvalstis. Citastarp var minēt tādus piemērus kā Stratēģiskais kompass, koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD), pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un Civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas pakts.

4.2.

EESK arī uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā ES un NATO sadarbību un it īpaši nodrošināt NATO un ES resursu, tostarp šifrētai un drošai saziņai paredzēto, sadarbspēju. Komisijas dienestiem jāturpina cieši sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), kuru darbībām jāveicina sinerģija un savstarpēja bagātināšanās.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka liela nozīme rīcības plānā piešķirta pamatprojektiem. Šādi pamatprojekti, kuros kopīgi darbojas dažāda lieluma uzņēmumi no dažādām nozarēm un no visas ES, veicina pārrobežu sadarbību un var kļūt par efektīvu pamatu saskaņotai rūpniecības politikas instrumentu izmantošanai. Lai nodrošinātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvu īstenošanu digitālajā un klimatiskajā pārkārtošanā un tā ilgtspējīgu un strukturālu ietekmi uz Eiropas pusgada cikla ietvaros ieviesto ilgtspējīgas konkurētspējas mehānismu piemērošanu, EESK iesaka ierosinātos pasākumus papildināt ar daudzpusēju pārvaldības sistēmu, lai garantētu dažādu darbību saskaņotību un efektīvi iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas.

4.4.

EESK mudina Komisiju īstenot rīcības plānu gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Piemērojot īstermiņa pieeju, tam būtu jāveicina pašreizējo ES finansēto iniciatīvu savstarpēja bagātināšanās. Pašā rīcības plānā ir uzskaitītas daudzas iniciatīvas dažādās jomās, sākot ar kosmosu un beidzot ar jūras drošību, kas šajā aspektā šķiet daudzsološas.

4.5.

Vienlaikus EESK uzskata, ka rīcības plānā nevajadzētu aprobežoties tikai ar pašreizējo sinerģijas iespēju apzināšanu, bet tajā būtu arī jānorāda, kā no ad hoc pieejas pāriet uz sistemātiskāku pieeju, kas radītu plānotas sinerģijas. Rīcības plānā ir iekļauti vairāki elementi, kas var palīdzēt to panākt: starpnozaru tehnoloģiju vērošana, spēju plānošana, finansēšanas programmu cieša koordinēšana, tehnoloģiju ceļveži, vērtības ķēžu novērtēšana utt. Lai nodrošinātu efektivitāti un ilglaicīgu, strukturējošu ietekmi, EESK iesaka ierosinātos pasākumus papildināt ar jaunām pārvaldības struktūrām un atbilstīgiem plānošanas procesiem visās attiecīgajās programmās, lai nodrošinātu dažādu darbību saskaņotību un efektīvi iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas.

4.6.

EESK uzskata, ka tikpat svarīga ir pārredzamība. Atbalstāmo tehnoloģiju, programmu un pamatiniciatīvu izvēlei jābūt saprotamai un balstītai uz objektīviem kritērijiem. Paredzētajā divu gadu progresa ziņojumā jāformulē galvenie snieguma rādītāji, lai mērītu panākumus, un jāiekļauj pārskatīšana, pārejot no viena posma uz nākamo (t. s. Gate-Reviews), lai uzlabotu procesu un apturētu tos pasākumus, kas nerada nekādu vērtību. Vērtēšanas procesā jāizskata arī juridiskie un normatīvie aspekti ar mērķi noteikt, vai un kā būtu jāgroza ES programmu juridiskais pamats un noteikumi, lai veicinātu un izmantotu sinerģiju.

4.7.

Attiecībā uz katru darbību atsevišķi EESK ir šāds viedoklis.

4.7.1.

1. DARBĪBA. Līdz 2021. gada beigām Komisija iesniegs priekšlikumu, lai stiprinātu uz nākotni vērstu un agrīnu vajadzību un risinājumu apzināšanu iekšējās drošības un tiesībaizsardzības jomā, veicinot uz spējām balstītas pieejas visās drošības nozarēs, balstoties uz aizsardzības un kosmosa nozares paraugpraksi. Pēc EESK domām, šī darbība ir vērtējama ļoti atzinīgi, jo uz spējām balstīta pieeja ir pamatfaktors, lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību Eiropas drošības tirgū un ļautu šā sektora galalietotājiem apsteigt pašreizējos un nākotnes apdraudējumus drošības jomā. Tāpat atzinīgi vērtējams ir spēju pilnveides plānošanas process, kas paredzēts integrētās robežu pārvaldības jomā, taču tā ieviešana ir ievērojami jāpaātrina, lai tas varētu ietekmēt saistītās izdevumu programmas pirms pašreizējās DFS beigām. Nolūkā apmierināt dažādo drošības sektora galalietotāju vajadzības un piešķirt plānošanas procesiem zināmu stabilitāti EESK iesaka ES līmenī īstenot drošības misijas, kas būtu pietiekami plašas, lai aptvertu dažādās un mainīgās prasības attiecībā uz spējām. Paredzētajai pieejai jābūt stratēģiski orientētai un ilgtermiņa, kā arī pietiekami elastīgai, lai aptvertu iespējamos mazas varbūtības, bet lielas ietekmes gadījumus (piemēram, pandēmijas) un reaģētu uz neparedzētu apdraudējumu pēkšņu parādīšanos.

4.7.2.

2. DARBĪBA. Līdz 2021. gada beigām un ņemot vērā 2022. gada darba programmas, Komisija turpinās uzlabot savu iekšējo procesu nolūkā veicināt sinerģiju starp kosmosa, aizsardzības un ar to saistītām civilajām nozarēm, uzlabojot ES programmu un instrumentu koordinēšanu un uzsākot darbības, kas atvieglos piekļuvi finansējumam. EESK uzskata, ka šī darbība ir viena no galvenajām rīcības plāna sastāvdaļām. Eiropas Savienībai būtu jāizmanto potenciālā sinerģija gan horizontāli starp pētniecības un inovācijas programmām (piemēram, Eiropas Aizsardzības fondu un “Apvārsnis Eiropa”), lai veicinātu savstarpēju bagātināšanos, gan arī vertikāli starp pētniecības un inovācijas programmām un ieviešanas programmām (piemēram, drošības pētījumiem un Iekšējās drošības fondu), lai veicinātu pētījumu rezultātu laišanu tirgū. Atšķirīgie programmu noteikumi un nosacījumi var apgrūtināt šo sinerģiju un prasīs rūpīgi izvērtēt juridiskos un tehniskos jautājumus, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības. Būs īpaši svarīgi Komisijā ieviest jaunus integrētas programmu un plānu izstrādes veidus, lai sinerģija rastos nevis nejauši, bet gan tāpēc, ka tā ir ieplānota.

4.7.3.

3. DARBĪBA. Sākot no 2021. gada otrās puses, Komisija paziņos par mērķtiecīgām darbībām jaunuzņēmumiem, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijām nolūkā vairot izpratni par ES programmām un instrumentiem, kas piedāvā finansēšanas iespējas, nodrošina tehnisko atbalstu un praktiskas apmācības, sniedz uzņēmējdarbības attīstības paātrināšanas pakalpojumus, popularizē inovatīvus risinājumus un atvieglo ienākšanu tirgū aizsardzības, drošības, kosmosa nozares vai citu attiecīgu civilo nozaru tirgos. EESK piekrīt, ka jaunuzņēmumi un MVU ir būtisks inovācijas virzītājspēks un tiem ir liela nozīme sinerģijas radīšanā, jo bieži vien tie darbojas dažādās nozarēs un šķērso robežas starp civilo un aizsardzības jomu. Vienlaikus tiem parasti trūkst spēju īstenot sarežģītus projektus un nepietiek finansiālā spēka, lai neatkarīgi darbotos tīri publiskos un augsti regulētos tirgos ar ļoti specifiskām klientu vajadzībām. Līdz ar to tiem ir vajadzīga cieša saikne ar sistēmu integrētājiem, lai inovācijas virzītu tirgū. Tādēļ ar rīcības plānu jāatbalsta jaunuzņēmumu un MVU integrācija pārrobežu piegādes ķēdēs un jāstiprina saikne starp pētniecības un tehnoloģiju organizācijām un rūpniecību.

4.7.4.

4. DARBĪBA. Komisija izstrādās tehnoloģiju ceļvežus, lai veicinātu inovācijas kritisko tehnoloģiju jomā aizsardzības, kosmosa un saistītajās civilajās nozarēs un stimulētu pārrobežu sadarbību, sinerģiski izmantojot visus attiecīgos ES instrumentus. Šo ceļvežu pamatā būs novērtējums, ko reizi divos gados sagatavos jauna Komisijas Kritisko tehnoloģiju observatorija. Ceļvežu rezultātā var tikt uzsākti jauni pamatprojekti. EESK pilnībā atbalsta observatorijas izveidi un tās uzdevumu izstrādāt tehnoloģiju ceļvežus, kas pavērtu iespēju sadarboties aizsardzības, kosmosa un saistītajām civilajām nozarēm. Atzinīgi vērtējams arī nodoms novērtējumā iekļaut vērtības ķēdes, jo tas pavērs ceļu saskaņotai un kombinētai rūpniecības politikas instrumentu izmantošanai, lai atbalstītu tehnoloģisko līderību stratēģiski svarīgās nozarēs. Vienlaikus šīs darbības panākumi būs atkarīgi no daudziem faktoriem. Observatorijai būs: — jāizveido ciešas saiknes ar attiecīgiem spēju plānošanas procesiem, — aktīvi jāseko līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm pasaulē un pēc iespējas agrāk jāpamana tehnoloģiski sasniegumi un revolucionāras tehnoloģijas, — jānosaka mērķi, noteikumi un kritēriji tehnoloģiju novērtēšanai, — jāizstrādā kopīga taksonomija, kas piemērojama visām attiecīgajām nozarēm, lai kosmosa, aizsardzības un drošības jomā tiktu izmantota viena un tā pati “tehnoloģiskā valoda”. Visbeidzot ir jānodrošina, lai observatorijas izstrādātie ceļveži nepaliktu tikai “uz papīra”, bet patiešām tiktu pārvērsti darba programmās un pamatprojektos. Šajā nolūkā EESK iesaka observatorijai balstīties arī uz pieredzi, kas gūta līdzīgos pašreizējos procesos, piemēram, Kritiski svarīgo kosmosa tehnoloģiju apvienotajā darba grupā (EAA, EKA un EK).

4.7.5.

5. DARBĪBA. Līdz 2022. gada beigām Komisija ciešā sadarbībā ar citām galvenajām ieinteresētajām personām iesniegs plānu nolūkā veicināt esošo civilās/aizsardzības nozares hibrīdstandartu izmantošanu un jaunu standartu izstrādi. EESK uzskata, ka standarti ir jaudīgs tirgu veidošanas līdzeklis. Hibrīdstandarti būtu jāizmanto tur, kur tas ir lietderīgi, un piemēri – ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un nukleārā (CBRN) programma un drošības datu telpa – patiešām ir daudzsološi. Tomēr problemātiska ir tehnisko standartu lēnā standartizācija, kam, šķiet, ir arvien grūtāk tikt līdzi jaunu inovāciju attīstībai. Prasības standartu jomā būtu jāiekļauj arī programmas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumos, lai garantētu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot jaunās inovācijas.

4.7.6.

6. DARBĪBA. 2022. gada pirmajā pusē Komisija sadarbībā ar Eiropas Inovācijas padomi un citām ieinteresētajām personām izveidos “inovāciju inkubatoru”, lai atbalstītu jaunas tehnoloģijas un veidotu divējāda lietojuma inovācijas. Komisija atbalstīs arī aizsardzības inovāciju pārrobežu tīklus, kas testēs civilās nozares tehnoloģiju nozīmi un atbalstīs atbildīgas inovācijas aizsardzības nozares vērtības ķēdēs. Ar šīm darbībām risinās arī problēmas saistībā ar pašreizējo civilo un aizsardzības inovāciju vides sadrumstalotību un prasmju trūkumu, kā arī panāks vienlīdzības un iekļaušanas mērķus. EESK uzskata, ka divējāda lietojuma inovāciju inkubatora un aizsardzības inovāciju tīklu izveide ir interesanta un izpētes vērta. Šajā saistībā īpaša uzmanība jāpievērš daudzu komerciālo tehnoloģiju straujajai novecošanai, kas bieži vien ir nozīmīgs šķērslis to izmantošanai aizsardzības lietojumos. EESK arī mudina Komisiju aktīvi veicināt tehnoloģiju nodošanu starp nozarēm, papildinot to ar administratīviem un finanšu atbalsta pasākumiem. Tā kā šī darbība paver jaunas iespējas, EESK iesaka to aktīvi uzraudzīt un regulāri novērtēt, lai izmērītu tās rezultātus.

4.7.7.

7. DARBĪBA. Sākot no 2021. gada jūnija, Komisija kopā ar dalībvalstīm izveidos Kiberdrošības kompetenču centru, piešķirot nepieciešamos resursus no attiecīgajām ES programmām un instrumentiem. Komisija centīsies stiprināt sinerģiju, tehnoloģiju pārņemšanu un nodošanu starp centra, EAF un ES kosmosa programmas darbu kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, lai mazinātu ievainojamību un uzlabotu efektivitāti. EESK uzskata, ka 7. darbībā ietvertie pasākumi ir ļoti nozīmīgi Eiropas suverenitātei stratēģiskās tehnoloģiju jomās. Kiberdrošība un kiberaizsardzība ir acīmredzamas jomas sinerģijas meklējumiem starp drošību, aizsardzību un kosmosu, un tās ir jāizvirza par augstu prioritāti. Īpaši svarīga šajā saistībā ir cieša valsts iestāžu un privātā sektora sadarbība.

4.7.8.

8. DARBĪBA. Sākot no 2022. gada pirmās puses, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas, Komisija nāks klajā ar novatoriskiem finansējuma veidiem nolūkā veicināt netradicionālu dalībnieku līdzdalību, piesaistīt jaunuzņēmumus un veicināt risinājumu savstarpēju bagātināšanos, balstoties uz iespējām, ko sniedz ES programmas un instrumenti, tostarp programma “Digitālā Eiropa” un EAF. EESK atzinīgi vērtē atbalstu potenciāli revolucionārām tehnoloģijām, kas ir loģisks papildinājums tradicionālākai un uz spējām balstītai pieejai, un iesaka to cieši saistīt ar paredzēto tehnoloģiju observatoriju. EESK atbalsta arī EAF un programmas “Digitālā Eiropa” izmantošanu šādiem pasākumiem un iesaka vidējā termiņā izveidot pilntiesīgu Eiropas aģentūru, kas būtu līdzīga Aizsardzības perspektīvo pētījumu projektu aģentūrai (DARPA) (3).

4.7.9.

9. DARBĪBA. ES dronu tehnoloģijas. Droni (4) sniedz daudzus ilustrējošus piemērus tehnoloģijām, ko izmanto komerciālajā aeronautikā, kā arī kosmosa, drošības un aizsardzības jomā. Savstarpēja bagātināšanās dronu tehnoloģijā ir ļoti svarīga, un civilo un militāro dronu ieviešanai aeronautikas un kosmosa jomā ir divējāds izmantojums. Tādēļ EESK pilnībā atbalsta dronu pamatprojekta uzsākšanu kā acīmredzamu izvēli un iesaka to atbalstīt ar īpašu tehnoloģiju ceļvedi, kurā attiecīgo tehnoloģisko pamatelementu prioritāro secību noteiktu to nozīmīgums Eiropas stratēģiskajai autonomijai un tehnoloģiskajai suverenitātei.

4.7.10.

10. DARBĪBA. ES kosmosā balstīta globāla drošu sakaru sistēma. EESK uzskata, ka šis pamatprojekts ir ļoti svarīgs, jo tas aptver galvenos Eiropas autonomijas un tehnoloģiskās suverenitātes elementus. Vienlaikus joprojām nav skaidrs, kā šis projekts radīs sinerģiju ar aizsardzības nozari vai gūs no tās labumu. EESK uzskata, ka viena no iespējām radīt papildu sinerģiju ir ievietot noderīgu papildkravu jau esošajos šīs sistēmas satelītos. Tie var būt, piemēram, sensori kosmosa novērošanai, kas radītu sinerģiju starp abiem ar kosmosu saistītajiem pamatprojektiem.

4.7.11.

11. DARBĪBA. Kosmosa satiksmes pārvaldība. Kosmosa satiksmes pārvaldība ir ļoti nozīmīga ar kosmosu saistīto aktīvu un infrastruktūru drošībai, kas mūsdienu sabiedrības funkcionēšanā kļūst arvien svarīgāka. Tādēļ EESK atbalsta īpaša kosmosa satiksmes pārvaldības pamatprojekta uzsākšanu. Vienlaikus Komiteja pauž bažas, ka šī iniciatīva aprobežosies ar normatīvajiem un standartizācijas aspektiem, kas ir svarīgi, bet nav pietiekami. Tādēļ Komisijai jāapsver arī kosmosa uzraudzības datu tirgus izveide (kas ir ASV mērķis). Lai izstrādātu uzticamu Eiropas pieeju kosmosa satiksmes pārvaldībai, Eiropai arī ievērojami jāuzlabo savas kosmosa novērošanas spējas (jauni sensori, analīzes un aprēķinu spējas utt.).

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).

(2)  Paziņojums par kosmosa politiku (COM(2021) 208, 2021. gada 21. aprīlis).

(3)  Aizsardzības perspektīvo pētījumu projektu aģentūra (The Defense Advanced Research Projects Agency (DARPA)) ir ASV Aizsardzības departamenta pētniecības un izstrādes aģentūra, kas atbild par jauno tehnoloģiju attīstīšanu.

(4)  OV C 129, 11.4.2018., 51. lpp.