15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/2

P9_TA(2020)0182

ES valstspiederīgo bērnu starptautiska un iekšzemes nolaupīšana Japānā, ko veic šo bērnu vecāki

Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija rezolūcija par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki (2020/2621(RSP))

(2021/C 371/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1. pantu,

—	ņemot vērā 1989. gada 20. novembra ANO Konvencijas par bērna tiesībām (UNCRC) 9. pantu,

—	ņemot vērā 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk “1980. gada Hāgas konvencija”),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, 3. panta 1., 5. un 6. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu,

—	ņemot vērā 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem,

—	ņemot vērā principus, kas uzsvērti Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par bērna interešu aizsardzību Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam adresētajiem lūgumrakstiem (1),

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta koordinatores bērnu tiesību jautājumos lomu un darbības attiecībā uz vecāka veiktu bērna nolaupīšanu un aizgādības un saskarsmes strīdiem, kuros iesaistīti bērni ar ES pilsonību Japānā,

—	ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2020. gada 19. un 20. februāra sanāksmē notikušās apspriedes,

—	ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

tā kā Lūgumrakstu komiteja 2020. gada 19. februāra sanāksmē apsprieda lūgumrakstus Nr. 0594/2019, Nr. 0841/2019, Nr. 0842/2019 un Nr. 0843/2019 par vecāka veiktu bērna nolaupīšanu un apmeklējuma tiesībām attiecībā uz dažādas valstspiederības pāriem, kuros viens no partneriem ir ES valstspiederīgais un otrs Japānas valstspiederīgais;

tā kā šajos lūgumrakstos paustas bažas par to, ka Japāna nedara pietiekami daudz, lai panāktu, ka tiek izpildīti tiesas lēmumi par bērnu atpakaļatdošanu 1980. gada Hāgas konvencijas procedūru ietvaros, un par to, ka trūkst iespēju panākt saskarsmes un tikšanās tiesību izpildi un tādējādi ES vecākiem tiek liegts saglabāt jēgpilnas attiecības ar saviem Japānā dzīvojošajiem bērniem;

C.	tā kā ievērojamais skaits neatrisinātu vecāka veiktas bērna nolaupīšanas gadījumu, kad viens no vecākiem ir ES valstspiederīgais, bet otrs — Japānas valstspiederīgais, ir satraucošs;

D.	tā kā Japānas tiesību akti neparedz nekādas iespējas iegūt kopīgu aizgādību; tā kā dažādi avoti rāda, ka bērna nolaupīšana ir vardarbīga izturēšanās pret bērnu smagā formā;

E.	tā kā atstāto vecāku saskarsmes un tikšanās tiesības Japānā ir stipri ierobežotas vai nemaz nepastāv;

F.	tā kā visas dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas un UNCRC puses;

G.	tā kā Japāna 1980. gada Hāgas konvencijai pievienojās 2014. gadā un kopš 1994. gada ir UNCRC puse;

H.	tā kā bērniem, kuri ir ES valstspiederīgie un uzturas Japānā, ir jābūt tiesībām uz viņu labbūtībai nepieciešamo aizsardzību un gādību; tā kā viņi drīkst brīvi paust savu viedokli; tā kā šis viedoklis atbilstīgi bērnu vecumam un briedumam jāņem vērā jautājumos, kas skar bērnu intereses;

I.	tā kā vecāki ir primāri atbildīgi par sava bērna audzināšanu un attīstību; tā kā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tiek atzīts princips, ka abiem vecākiem ir kopīga atbildība par bērna audzināšanu un attīstību;

J.	tā kā visās darbībās, kas saistītas ar ES bērniem Japānā, primāri ir jāņem vērā bērna intereses;

K.	tā kā katram ES bērnam Japānā jābūt tiesībām regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņa interesēm;

tā kā pusēm jānodrošina, ka bērns netiek nošķirts no vecākiem pret viņu gribu, izņemot tad, ja kompetentas iestādes, kas pakļautas tiesas uzraudzībai, saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām nosaka, ka šāda nošķiršana ir nepieciešama bērna interesēs; tā kā šāds lēmums var būt nepieciešams īpašos gadījumos, piemēram, tad, ja vecāki nežēlīgi izturas pret bērnu vai nerūpējas par viņu vai ja vecāki dzīvo šķirti un ir jāizlemj jautājums par bērna dzīvesvietu;

M.	tā kā pusēm jāievēro bērna, kurš ir nošķirts no viena vai abiem vecākiem, tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņa interesēm;

N.	tā kā, lai nodrošinātu bērna savlaicīgu atpakaļatdošanu, visām 1980. gada Hāgas konvencijas pusēm ir jāapņemas ieviest iekšējus pasākumus un tiesību aktus, kas ir saderīgi ar to līgumā noteiktajām saistībām un pienākumiem;

O.	tā kā bērnam, kura vecāki dzīvo dažādās valstīs, jābūt tiesībām regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot ārkārtas apstākļos;

tā kā Francijas prezidents Emmanuel Macron, Itālijas premjerministrs Giuseppe Conte un Vācijas kanclere Angela Merkel Francijas, Itālijas un Vācijas vecāku vārdā apspriedās ar Japānas premjerministru Shinzo Abe un Eiropas vēstnieki Japānā nosūtīja Japānas tieslietu ministram kopīgu vēstuli par vecāka veiktu bērna nolaupīšanu;

Q.	tā kā 2019. gada augustā vecāki, kuru bērnus ir nolaupījis otrs vecāks, iesniedza ANO Cilvēktiesību padomei oficiālu sūdzību;

tā kā Parlamenta koordinatore bērnu tiesību jautājumos kopš 2018. gada palīdz individuāliem vecākiem un vēršas pie Japānas iestādēm, tostarp pie Japānas tieslietu ministra 2018. gada oktobrī un Japānas vēstnieka ES 2019. gada maijā, ar konkrētiem jautājumiem par vecāka veiktu bērna nolaupīšanu un aizgādības un saskarsmes strīdiem, kuros iesaistīti ES pilsoņi;

tā kā 2020. gada 6. martā Lūgumrakstu komiteja un 2020. gada 5. februārī Parlamenta koordinatore bērnu tiesību jautājumos nosūtīja vēstuli Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell, lūdzot Japānas starptautiskās saistības, ko tai uzliek 1980. gada Hāgas konvencija un UNCRC, iekļaut darba kārtībā nākamajai kopīgajai sanāksmei, kas tiks rīkota ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīguma ietvaros;

tā kā 2020. gada 31. janvārī ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīguma apvienotās komitejas otrajā sanāksmē ES aicināja Japānu uzlabot valsts tiesisko regulējumu un tā faktisko īstenošanu, lai nodrošinātu tiesu lēmumu un Japānas starptautisko saistību, piemēram, UNCRC un 1980. gada Hāgas konvencijas, ievērošanu; tā kā ES arī uzstāja, ka ir jānodrošina bērna intereses un jāievēro vecākiem piešķirtās tikšanās tiesības;

U.	tā kā pēc 2020. gada 19. un 20. februāra sanāksmes Lūgumrakstu komiteja nosūtīja vēstuli Japānas misijai Eiropas Savienībā, kurā Japānas iestādes mudinātas ievērot valsts un starptautiskos tiesību aktus par bērna tiesībām un starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,

pauž bažas par situāciju, kādā ir bērni, kuri cieš no vecāka veiktas nolaupīšanas Japānā, un to, ka visur netiek panākta attiecīgo tiesību aktu un tiesas lēmumu izpilde; atgādina, ka ES bērniem Japānā ir jāsaņem aizsardzība, kas paredzēta starptautiskajos nolīgumos, kuri sargā viņu tiesības;

pauž nožēlu par to, ka bērnu nolaupīšanas gadījumos Japāna kā ES stratēģiskā partnere, šķiet, neievēro starptautiskos noteikumus; atgādina, ka būtu jāuzlabo valsts tiesiskais regulējums, lai, piemēram, Japānā tiktu faktiski panākta to Japānas un citu attiecīgo valstu tiesu lēmumu izpilde, kas pieņemti procedūrās saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju par bērna atpakaļatdošanu;

uzsver, ka bērnu cilvēktiesību principi ir atkarīgi no Japānas valdības nacionālās rīcības; uzsver, ka ir vajadzīgi vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi, lai cita starpā aizsargātu bērna tiesības attiecībā uz abiem vecākiem; mudina Japānas iestādes faktiski panākt, ka tiek izpildīti tiesas lēmumi par saskarsmes un tikšanās tiesībām, kas piešķirtas atstātajiem vecākiem, lai viņi saglabātu jēgpilnus sakarus ar bērniem, kuri dzīvo Japānā; uzsver, ka šie lēmumi ir jāpieņem, vienmēr paturot prātā bērna intereses;

uzsver, ka bērnu nolaupīšanas gadījumi ir jāizskata ātri, jo, laikam ritot, var rasties ilgstošas nelabvēlīgas sekas bērnam un turpmākajām attiecībām starp bērnu un atstāto vecāku;

norāda, ka vecāka veikta bērna nolaupīšana var negatīvi ietekmēt bērna labbūtību un novest pie ilgstošām kaitīgām sekām; uzsver, ka bērna nolaupīšana var radīt garīgas veselības problēmas gan bērnam, gan atstātajam vecākam;

uzsver, ka viens no galvenajiem 1980. gada Hāgas konvencijas mērķiem ir aizsargāt bērnus no vecāka veiktas bērna nolaupīšanas kaitīgajām sekām, ieviešot procedūras, kas nodrošina bērna ātru atgriešanos valstī, kurā tieši pirms nolaupīšanas bija viņa pastāvīgā dzīvesvieta;

atzinīgi vērtē Parlamenta koordinatores bērnu tiesību jautājumos atbalstu un iesaisti šīs situācijas risināšanā un aicina viņu turpināt sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju, izskatot lūgumrakstu iesniedzēju minētās lietas;

uzstāj, ka visās bērnu aizsardzības sistēmās vajadzētu būt ieviestiem transnacionāliem un pārrobežu mehānismiem, kas ņem vērā pārrobežu konflikta īpatnības;

ierosina sadarbībā ar Hāgas Konferenci izveidot pilsoņiem draudzīgu Eiropas informatīvā atbalsta platformu, lai sniegtu palīdzību vecākiem pārrobežu ģimenes strīdos (piemēram, papildinot e-tiesiskuma portālu ar informāciju par vecāka veiktu bērna nolaupīšanu uz trešām valstīm, kā arī par citām bērna tiesībām);

10.

iesaka dalībvalstīm darīt pilsoņiem pieejamu uzticamu informāciju par ģimenes tiesībām un bērna tiesībām trešās valstīs, tostarp brīdinājumus par grūtībām, ar kurām viņi tādās valstīs kā Japāna var saskarties laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas gadījumā;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos turpināt apspriest šo jautājumu visos iespējamajos forumos, tostarp ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīguma apvienotajā komitejā;

12.

aicina PV/AP šo jautājumu iekļaut darba kārtībā nākamajai sanāksmei, kas tiks rīkota ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīguma ietvaros; aicina Japānas iestādes piemērot valsts kriminālkodeksu un civilkodeksu;

13.

atgādina, ka saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju Japānas iestādēm ir pienākums nodrošināt, ka centrālās iestādes pilda savus pienākumus, kas noteikti tās 6. un 7. pantā, tostarp pienākumus palīdzēt atstātajiem vecākiem, lai viņi varētu uzturēt sakarus ar saviem bērniem;

14.

atgādina, ka Japānas iestādēm ir jāievēro Vīnes Konvencijas par konsulārajiem sakariem noteikumi, lai dalībvalstu pārstāvji varētu pildīt savus konsulāros pienākumus, jo īpaši gadījumos, kad ir apdraudētas bērnu intereses un viņu vecāku — ES pilsoņu — tiesības;

15.

uzsver, ka vecāku saskarsmes un tikšanās tiesību ierobežošana vai pilnīga liegšana ir UNCRC 9. panta pārkāpums;

16.

prasa, lai Komisija un Padome vērstu uzmanību uz pušu saistībām, ko paredz UNCRC, un jo īpaši bērna tiesībām regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņa interesēm;

17.

šajā sakarā aicina Japānas iestādes ievērot starptautiskos ieteikumus ieviest tiesību sistēmā nepieciešamās izmaiņas un paredzēt kopīgas aizgādības iespēju pēc vecāku attiecību izbeigšanas, lai valsts tiesību aktus saskaņotu ar starptautiskajām saistībām un nodrošinātu, ka tikšanās un saskarsmes tiesības atspoguļo pienākumus, ko uzliek UNCRC; aicina Japānas iestādes ievērot saistības, kas izriet no UNCRC, ko tās ir ratificējušas;

18.

aicina Japānas iestādes uzlabot sadarbību ar ES un dot iespēju faktiski panākt, ka tiek izpildītas saskarsmes un tikšanās tiesības, kas ar tiesas lēmumu piešķirtas atstātajiem vecākiem;

19.

aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst ieteikumiem par pārrobežu mediāciju, kurus saņēmušas visas attiecīgās valsts un ES līmeņa ieinteresētās puses;

20.

prasa pastiprināt starptautisko sadarbību starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, lai īstenotu visus starptautiskos tiesību aktus par bērnu aizsardzību un jo īpaši 1980. gada Hāgas Konvenciju;

21.

uzsver, ka šajā jomā liela nozīme ir pienācīgai pēcsprieduma situācijas uzraudzībai, tostarp gadījumos, kas attiecas uz sakariem ar vecākiem; aicina dalībvalstis, izmantojot savas ārlietu ministriju un vēstniecību tīmekļa vietnes Japānā, informēt par bērnu nolaupīšanas risku šajā valstī un par Japānas iestāžu rīcību šajā jautājumā;

22.

aicina Padomi uzlabot sadarbību starp dalībvalstīs izveidotajām bērnu nolaupīšanas brīdināšanas sistēmām ar pārrobežu ietekmi, kopā ar Komisiju palīdzēt izveidot bērnu nolaupīšanas brīdināšanas mehānismus, ja to nav, un ziņot, kad, balstoties uz Komisijas pamatnostādnēm par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, tiek noslēgti attiecīgie sadarbības nolīgumi par pārrobežu nolaupīšanas gadījumiem;

23.

aicina dalībvalstis īstenot kopīgus centienus un iekļaut šo jautājumu darba kārtībā visās divpusējās vai daudzpusējās sanāksmēs ar Japānu nolūkā izdarīt spiedienu uz Japānas iestādēm, lai tās pilnībā īstenotu savas saistības, ko uzliek starptautiskie tiesību akti par bērnu aizsardzību;

24.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 66, 21.2.2018., 2. lpp.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/10

P9_TA(2020)0190

2019. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām (2019/2126(INI))

(2021/C 371/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu un tā Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem,

—	ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2019. gadam, kas ir publicēts EIB tīmekļa vietnē,

—	ņemot vērā EIB 2018. gada darbības pārskatu “Opportunity Delivered” (Potenciāla atraisīšana),

—	ņemot vērā EIB finanšu pārskatu un statistikas pārskatu par 2018. gadu,

—	ņemot vērā EIB pārskatu “EIB operations inside the European Union – Annual report 2018” (EIB operācijas Eiropas Savienībā — 2018. gada pārskats), kas ir publicēts 2019. gadā,

—	ņemot vērā EIB ziņojumu “The EIB outside the European Union – Financing with global impact – Annual report 2018” (EIB darbība ārpus Eiropas Savienības — finansēšana ar pasaules mēroga ietekmi — 2018. gada ziņojums), kas ir publicēts 2019. gadā,

—	ņemot vērā EIB grupas ziņojumu “Ziņojums par 2018. gadu: Eiropas Investīciju konsultāciju centrs”, kas ir publicēts 2019. gadā,

—	ņemot vērā jauno klimata stratēģiju un jauno aizdevumu politiku enerģētikas nozarē, ko EIB pieņēma 2019. gada novembrī,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2396 (2017. gada 13. decembris), ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Ombuda ieteikumu lietā 146/2017/DR par to, kā Eiropas Investīciju banka izskatīja sūdzību par vides, veselības un drošības prasību pārkāpumiem tās finansētā projektā,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020)0021),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (COM(2018)0097),

—	ņemot vērā EIB ekonomikas noturības iniciatīvu,

—	ņemot vērā to, ka EIB 2016. gada 7. oktobrī apstiprināja Parīzes nolīguma ratifikāciju no ES puses,

—	ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus,

—	ņemot vērā atklāšanas runu, ar kuru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte Urzula fon der Leiena 2019. gada 16. jūlijā uzstājās Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā,

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runu Parlamenta plenārsēdē Briselē 2019. gada 11. decembrī,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0081/2020),

tā kā saskaņā ar LESD 309. pantu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru EIB ir jāveicina Savienības mērķu sasniegšana un atbilstoši EIB statūtu 18. pantam tai savi līdzekļi ir jāizmanto, cik vien iespējams, saprātīgi — Savienības interesēs; tā kā tas nozīmē arī to, ka jāievēro Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Savienības vides aizsardzības pienākumi, kas ir formulēti LESD 11. un 191. pantā;

B.	tā kā EIB saistības galvenās kredītreitingu aģentūras ir novērtējušas ar AAA, ņemot vērā cita starpā to, ka tās akcionāres ir dalībvalstis, un tās īstenoto piesardzīgo riska pārvaldību;

C.	tā kā EIB arī 2018. gadā guva peļņu — tās neto pārpalikums bija2,3 miljardi EUR; tā kā EIB grupai būtu jāsaglabā augsts kredītspējas līmenis, kā arī turpmāk jānodrošina stabilu un kvalitatīvu aktīvu portfelis;

D.	tā kā EIB ir uzskatāma par dabisku ES partneri finanšu instrumentu īstenošanā, cieši sadarbojoties ar valstu un daudzpusējām finanšu iestādēm, jo tā ir pasaulē lielākā daudzpusējā aizņēmēja un aizdevēja un kopīgi pieder ES dalībvalstīm;

E.	tā kā Līgumā ir noteikts EIB grupas pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību, izmantojot dažādus investīciju instrumentus, piemēram, aizdevumus, pašu kapitālu, garantijas, riska dalīšanas mehānismus un konsultēšanas pakalpojumus;

F.	tā kā Komisija lēš, ka ES 2030. gada mērķu sasniegšanas nolūkā katru gadu būs nepieciešamas investīcijas 1 115 miljardu EUR apmērā (2); tā kā Komisijas Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna mērķis ir nākamajā desmitgadē piesaistīt 1 triljonu EUR vērtas investīcijas;

tā kā ilgstošām investīcijām parasti ir augstāks ienesīgums nekā standarta investīcijām un tā kā tāpēc to apjomi lielākoties ir mazāki, savukārt saistītie riski — ir lielāki; tā kā ir jāpadziļina ilgtspējīgu finanšu produktu tirgu likviditāte un tā kā to var panākt tikai, palielinot tirgū piedāvāto produktu skaitu; uzsver, ka nevar cerēt, ka kritiskā masa tiks sasniegta privātajā sektorā vien, un ka publiskajam sektoram ilgtspējīgu finanšu aktīvu tirgos ir jāpiedalās aktīvāk un ka ir jāpalielina tā tirgus daļa, tādējādi palīdzot samazināt riskus un ienesīgumu, kā arī palielināt dalību tirgū un likviditāti;

tā kā EIB ir nozīmīga tās ES stratēģijas īstenošanā, kura ir paredzēta ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšanai, kas, kā to norādīja Komisija, ir šo paaudzi raksturojošs uzdevums, un tā kā katru gadu ir vajadzīgas papildu investīcijas 260 miljardu EUR apmērā, lai sasniegtu pašreizējos klimata un enerģētikas jomā nospraustos 2030. gada mērķus;

I.	tā kā pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš paraugprakses attīstīšanai saistībā ar EIB grupas rezultātu politiku un vadību, pārvaldību un pārredzamību,

Vispārēji ieteikumi

uzsver, ka EIB kā Savienības bankas darbībām ir liela nozīme, lai palielinātu pašreizējo investīciju apjomu Eiropas Savienībā, kas ir zemāks par vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem un nav pietiekams, lai sasniegtu ES vērienīgos mērķus ilgtspējas, ekonomikas, sociālajā un darbvietu radīšanas jomā vai lai nodrošinātu reģionālo kohēziju, inovāciju un konkurētspēju ES līmenī, kā arī tādu finansējumu vietējā līmenī, tostarp no pašvaldības puses, kas apmierina iedzīvotāju vajadzības;

atzīst, ka ES un tās dalībvalstīm būtu vairāk jāinvestē klimata pārmaiņu apkarošanā, digitālajā revolūcijā un sabiedriskos pakalpojumos;

atzinīgi vērtē ES koordinēto reakciju uz Covid-19 pandēmiju un atkārtoti uzsver nepieciešamību steidzami rīkoties, lai pārveidotu mūsu ekonomiku un mazinātu krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi; īpaši atzinīgi vērtē funkciju, kas EIB ir jāveic ES ekonomikas atbalstīšanā, izmantojot Eiropas Garantiju fondu, pārskatīto programmu InvestEU, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu un Maksātspējas atbalsta instrumentu; uzsver, ka šī funkcija ir īpaši svarīga no MVU un visvairāk skarto nozaru viedokļa; vienlaikus aicina EIB pildīt tās apņemšanos saskaņot visas savas darbības ar ES mērķi panākt klimatneitralitāti — vēlākais līdz 2050. gadam; pieņem zināšanai EIB 2020. gada 15. jūnija nostājas dokumentu par tās Klimata bankas ceļvedi un atkārtoti prasa noteikt vērienīgus pasākumus un precīzus mērķus, jo īpaši attiecībā uz atbalsta piešķiršanu ar nosacījumu, ka pakāpeniski tiek atcelti pasākumi, ievērojot ES 2050. gada dekarbonizācijas mērķus;

konstatē pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ņemot vērā, ka reālā IKP pieaugums ir palēninājies un globālas problēmas sekmē nenoteiktību; konstatē Eiropas Savienībā pēdējo desmit gadu laikā veikto investīciju zemo līmeni; prasa palielināt publiskās un privātās investīcijas Eiropas Savienībā valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

konstatē EIB ziņojumu par investīcijām 2019. un 2020. gadā, kurā ir uzsvērtas problēmas, ar kurām ES saskaras konkurētspējas jomā, piemēram, nevienlīdzības palielināšanās un nepietiekams investīciju līmenis, jo īpaši ar klimatu saistītā pētniecībā, izstrādē un digitalizācijā, — tās visas apdraud Eiropas ekonomikas nākotni; mudina EIB darīt visu iespējamo, lai minētās problēmas novērstu tās darbībā;

secina, ka 2018. gadā EIB investēja 64 miljardus EUR 854 projektos; konstatē, ka EIB piesardzības principu ievēro, jo tikai 0,3 % tās izsniegto aizdevumu nav nesuši ienākumus;

atkārtoti uzsver nepieciešamību līdzsvarot EIB finansējuma ģeogrāfisko sadalījumu; prasa EIB novērst sistēmiskos trūkumus, kuru dēļ atsevišķi reģioni vai valstis pilnībā nespēj izmantot tās finansiālās darbības, cita starpā, pastiprinot tās centienus paplašināt kreditēšanu, sniedzot tehnisko palīdzību un konsultatīvu atbalstu, jo īpaši reģionos ar zemu investēšanas spēju, un sniedzot konsultācijas par projektu izstrādi, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci un kohēziju, kā arī ņemot vērā EIB finansēšanas uz pieprasījuma balstīto raksturu;

prasa EIB uzņemties svarīgu lomu ilgtspējīga finansējuma veicināšanā gan Eiropā, gan ārpus tās un ar kreditēšanas darbību starpniecību par prioritāru noteikt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, turpinot piesaistīt investīcijas sociāliem, zaļiem un ilgtspējīgiem projektiem;

prasa, lai pirms projektu apstiprināšanas tiktu sniegts pietiekami liels atbalsts, ar kuru stiprina kārtību, saskaņā ar kuru vietējās un reģionālās pārvaldes iestādēm nodrošina tehnisko palīdzību un finanšu konsultācijas un vairo to spējas, nolūkā atvieglot pieejamību un iesaistīt visas dalībvalstis; šajā sakarībā prasa arī palielināt atbalstu konsultāciju pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju centram InvestEU, Jaspers, Elena un Fi-compass; prasa pastiprināt sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm;

10.

atzinīgi vērtē EIB savlaicīgos centienus, ar kuriem tā atbalsta tās finansētos projektus to īstenošanas posmā (nodrošinot ekspertus un atbalsta instrumentus un veicot priekšizpēti); aicina EIB un Komisiju sadarboties, lai izstrādātu priekšlikumus, kā EIB grupas sistemātiskāk iesaistīt projektu īstenošanā valstīs, kuras to pieprasa, jo īpaši jomās, kurās ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas vai kuras Savienībai ir stratēģiski svarīgas, piemēram, cīņā pret klimata pārmaiņām;

11.

atzinīgi vērtē EIB atbalstu kohēzijas mērķiem, kurš laikposmā no 2009. līdz 2018. gadam vien pārsniedza 200 miljardus EUR;

12.

aicina EIB likt uzsvaru uz apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, kuras skar tās projekti, jo īpaši ar vietējām kopienām, pilsonisko sabiedrību un sabiedrību kopumā;

13.

uzskata, ka inovācija un prasmes ir būtiski elementi, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi un rada kvalitatīvas darbvietas, kā arī veicina ilgtermiņa konkurētspēju; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā EIB ar 13,5 miljardiem EUR atbalstīja inovāciju un prasmes; sagaida, ka EIB arī turpmāk sniegs atbalstu inovācijai un prasmēm;

14.

uzskata, ka Eiropai ir jāpaātrina digitālo tehnoloģiju ieviešana un investīcijas digitālajā infrastruktūrā un prasmēs nolūkā saglabāt konkurētspēju; aicina EIB pievērsties tehnoloģiskajai pārejai, vairāk atbalstot digitalizāciju;

15.

EIB sociālajā un vides rokasgrāmatā izklāstītos desmit standartus uzskata par ārkārtīgi svarīgiem un par dalības EIB aizdošanas operācijās priekšnoteikumu, tostarp tādās jomās kā piesārņojuma novēršana un mazināšana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, ar klimatu saistīti standarti, kultūras mantojums, piespiedu pārmitināšana, neaizsargātu grupu tiesības un intereses, darba standarti, veselība darba vietā un sabiedrības veselība, drošums un drošība un ieinteresēto personu iesaistīšanās;

16.

aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, lai tiktu nodrošināts, ka ar ES fiskālajiem noteikumiem nākotnē tiek atbalstīti centieni palielināt publisko investīciju līmeni Eiropas Savienībā, pateicoties kam, EIB varēs no attiecīgajām investīcijām gūt maksimālu atdevi;

17.

uzskata, ka, izstrādājot sociālo projektu izvērtēšanas kritērijus, būtu jāņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību veikt projektu ietekmes ex ante un ex post izvērtēšanu no ilgtspējas, konkurētspējas un ietekmes uz ekonomiku, sabiedrību un vidi viedokļa;

18.

atzinīgi vērtē EIB līdz šim veiktos pasākumus; aicina EIB uzlabot savus ziņojumus par faktiskajiem sasniegtajiem rezultātiem un to izvērtēšanu, kā arī savu investīciju faktiskās ietekmes uz ekonomiku, sabiedrību un vidi analīzi;

19.

aicina EIB reaģēt uz secinājumiem Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 03/2019, kurā tika izvērtēts, cik efektīvi Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir piesaistījis finansējumu, ar kuru atbalsta visā Eiropas Savienībā veiktas papildinvestīcijas; konstatē, ka ziņojumā ir secināts, ka dažas ESIF operācijas vienkārši aizstāja citas EIB operācijas un ka daļa finansējuma tika novirzīta projektiem, kuros varēja izmantot citus publiskā vai privātā finansējuma avotus, kā rezultātā dažos gadījumos tika pārvērtēts tas, cik lielā mērā ESIF atbalsts minētās papildinvestīcijas reāli sekmēja;

20.

uzsver, ka ESIF kvantitatīvajam pamatmērķim —piesaistīt papildu privātās un publiskās investīcijas 500 miljardu EUR apjomā — galvenajam ESIF veiksmes faktoram būt nevajadzētu un ka vismaz par ne mazāk svarīgiem turpmākajās investīciju stratēģijās būtu jānosaka tādi izmērāmi mērķi kā ilgtspēja, papildināmība, ģeogrāfiskais pārklājums un sociālā ietekme;

21.

aicina EIB saskaņā ar attiecīgajām ES tiesību normām palielināt ESIF un InvestEU finansējuma īpatsvaru to projektu finansēšanā, kuri būtiski veicina ES mērķu īstenošanu ilgtspējas un sociālajā jomā; aicina Komisiju nodrošināt, lai InvestEU ilgtspējas pārbaudīšanas metodikas pilnībā atbilst ES mērķiem ilgtspējas jomā un lai sociālo projektu izvērtēšanas kritēriju noteikšanā tiek ņemti vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību veikt projektu ietekmes ex ante un ex post izvērtēšanu no projektu ilgtspējas un konkurētspējas un ietekmes uz ekonomiku, sabiedrību un vidi viedokļa;

22.

uzskata, ka ir vajadzīgs vēl viena EIB aizdevumu politikas papildinošā rakstura ārēja izvērtēšana un ka šīs izvērtēšanas rezultāti ir jāpublicē;

23.

uzskata, ka pēc tam, kad būs publicēti minētās ārējās izvērtēšanas rezultāti, būtu jāapsver nepieciešamība vispārēji palielināt EIB kapitalizāciju, lai varētu izsniegt vairāk ilgtermiņa aizdevumu un izmantot inovatīvus instrumentus tādu projektu finansēšanai, kuriem ir būtisks potenciāls nodrošināt ilgtspējas, sociālos un inovāciju panākumus, tostarp tādiem projektiem, kas rada ilgtspējīgu izaugsmi un mazina nevienlīdzību;

24.

prasa EIB nodrošināt ES politikas virzienu, finansēšanas instrumentu un investīciju ciešu koordināciju, saskaņotību un konsekvenci, lai izvairītos no pārklāšanās un uzlabotu finansēšanas sinerģiju;

EIB, kas vairāk pievēršas klimatam un taisnīgai pārkārtošanās

25.

atzinīgi vērtē EIB valdes 2019. gada 14. novembrī pieņemtos lēmumus EIB politikas virzienus pieskaņot uzstādījumam panākt, ka globālā sasilšana līmeni, kurš pastāvēja pirmsindustriālajā laikmetā, pārsniedz tikai par 1,5 oC;

26.

atzīst, ka EIB var nākties uzņemties lielāku risku, jo īpaši nozarēs un reģionos, kas investīcijas piesaista mazāk, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un zaļā kursa ietvaros izvirzītos mērķus, ar nosacījumu, ka šādi aizdevumi atbilst EIB atbilstības kritērijiem un ka EIB saglabā savu AAA reitingu;

27.

atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pasaulē lielākā “zaļo” obligāciju emitente un sekmīgo “zaļo” obligāciju ieviešanas aizsācēja — “zaļās” obligācijas 11 gadu laikā ir piesaistījušas vairāk nekā 23 miljardus EUR, un to globālā tirgus vērtība tagad sasniedz vairāk nekā 400 miljardus EUR; konstatē, ka galvenais uzdevums ir bijis noteikt kopējus standartus, lai izvairītos no zaļmaldināšanas; atzinīgi vērtē EIB jaunās ilgtspējas izpratnes obligācijas, kuras izlaida 2018. gadā un kuru mērķis ir atbalstīt investīcijas, kas ir saistītas ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzsver, ka ir svarīgi noteikt kopējus standartus attiecībā uz šīm jaunajām obligācijām, lai nodrošinātu, ka projekti ir pārredzami, pārbaudāmi un izmērāmi; aicina EIB turpināt un paplašināt to “zaļo” obligāciju emisiju, kas tiek piedāvātas ar mērķi veicināt Eiropas zaļās kursa īstenošanu un kuras ir jāiegādājas Eiropas Centrālajai bankai, un palīdzēt attīstīt “zaļo” obligāciju tirgu, kurš ir izveidots saskaņā ar ES Rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu, tostarp ES ilgtspējīgu finanšu taksonomiju;

28.

prasa, lai Eiropas Investīciju fonds (EIF) tiktu pilnībā integrēts visos EIB klimata pasākumos; aicina EIF par prioritārākām uzskatīt inovācijas vajadzības, pateicoties kurām, nodrošina pāreju uz klimatneitrālu Eiropu; aicina to garantēt, ka tā aktīvi sadarbosies ar uzņēmumiem katru reizi, kad tā tajos veic investīcijas, attiecībā uz minēto uzņēmumu informācijas plašāku atklāšanu klimata jomā, to emisiju mazināšanu un investīciju novirzīšanu izmaksu ziņā efektīvām alternatīvām (piemēram, energoefektivitātei vai noturībai pret klimata pārmaiņām);

29.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā EIB 29 % no saviem aizdevumiem piešķīra projektiem klimata jomā;

30.

aicina ECB, tai patlaban veicot stratēģisko pārskatīšanu, noskaidrot atbalsta un koordinācijas ar EIB instrumentus, jo īpaši saistībā ar tās kā ES klimata bankas lomu, piemēram, finansējot pāreju uz zaļo ekonomiku un ekonomikas ilgtspēju;

31.

atgādina, ka EIB klimata stratēģija tika pieņemta 2015. gadā kopā ar tās atbalsttiesīgajām nozarēm un atbilstības kritērijiem attiecībā uz klimatu un klimata politikas īstenošanas stratēģiju; prasa, lai 2020. gadā tiktu pārskatīta pielāgojumu Parīzes nolīgumam īstenošanas stratēģija, tostarp konkrētais ceļvedis par detalizācijas mērķa (3) sasniegšanu 50 % apmērā līdz 2025. gadam, kā arī garantijas attiecībā uz atlikušo aizdevumu klimatneitralitāti pēc atklāta un pārredzama sabiedriskās apspriešanas procesa; aicina EIB pēc dokumentu pieņemšanas izsmeļoši informēt ieinteresētās personas un plašāku sabiedrību; atgādina EIB, ka “zaļajām” investīcijām ir jābūt dzīvotspējīgām un jāveicina dalībvalstu kohēzija;

32.

prasa stiprināt rīcības klimata jomā atbilstības kritērijus, lai novērstu risku, ka investīciju rezultātā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoms būtiski samazināts netiek, nodrošinot attiecīgo ES tiesību aktu ievērošanu un EIB darbības saskaņojot ar jauno taksonomijas satvaru; uzskata, ka visu EIB operāciju pamatā ir jābūt vispārējai kaitējuma nenodarīšanas normai un ka tā ir jāiekļauj minētās bankas deklarācijā par vides un sociālajiem standartiem, kas 2020. gadā ir jāpārskata un jāpakārto mērķim par maksimālo globālo sasilšanu 1,5 oC apmērā;

33.

pauž gandarījumu par pārskatīto EIB oglekļa pēdas izvērtēšanas metodiku un prasa to visaptveroši īstenot, īpašu uzmanību pievēršot marginālā pieprasījuma emisijām un netiešajām emisijām (“3. tips”); prasa, lai projekti tiktu izvērtēti visaptveroši, nevis, tikai pamatojoties uz to radīto emisiju dzīves aprites cikla ekonomisko analīzi; prasa veikt stingru klimata uzskaiti —, jo īpaši projektu ekonomiskajā un finansiālajā novērtēšanā uzmanību pievērst piešķirto resursu un faktisko tēriņu lietderībai no klimata viedokļa; šajā sakarībā prasa atjaunināt izlietojuma pakāpes aprēķinus;

34.

uzskata, ka EIB ir jāpieprasa, lai tās klienti starpnieki atklātu informāciju par to izmantotā fosilā kurināmā īpatsvaru, un tai ir pakāpeniski jāpiemēro ierobežojumi attiecībā uz starpniekiem, kuru atkarība no tā ir liela; sagaida, ka līdz 2025. gada beigām visu starpnieku rīcībā būs dekarbonizācijas plāns, jo tas ir nepieciešams, lai varētu turpināt to finansēšanu; uzsver, ka ar šādām jaunām prasībām MVU piekļuvi finansējumam ierobežot nedrīkst;

35.

atzinīgi vērtē to, ka EIB jau 2013. gadā praktiski beidza sniegt atbalstu ogļu nozarei, pieņemot tās aizdevumu politikas enerģētikas jomā 2013. gada redakciju; uzskata, ka saskaņā ar komercbanku nozares paraugpraksi (4) EIB finansējums būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek ievērots uz zinātni balstīts pārkārtošanās plāns, kurā būtu noteikti precīzi mērķi un saistību ņemt vērā Parīzes nolīgumu grafiks, lai tā pakāpeniski pārtrauktu sniegt atbalstu projektiem, kuru darbība rada ievērojamas SEG emisijas; aicina EIB sniegt konsultācijas par to, kā uzņēmumi var īstenot dekarbonizāciju;

36.

aicina EIB finansēšanas dokumentos iekļaut klauzulas, kas paredzētu, ka tās aizdevumu saņēmējiem ir jāapņemas pilnībā sasniegt jebkuru dekarbonizācijas mērķi, kas varētu būt iekļauts to aizdevuma pieteikumā; uzskata, ka šādās klauzulās būtu jāiekļauj norma, ka līdzekļu izmaksa ir atkarīga no minēto saistību apmierinošas izpildes un ka gadījumos, kad izmaksa ir jāveic pirms dekarbonizācijas mērķu sasniegšanas, vajadzētu būt efektīvam ex post kompensācijas risinājumam;

37.

atzinīgi vērtē jauno EIB aizdevumu politiku enerģētikas jomā, jo īpaši tās potenciālu kļūt par nosacījumus mainošu faktoru finanšu iestāžu vidū, ciktāl runa ir par tās ietekmi uz citām bankām; atzinīgi vērtē to, ka minētā politika attiecas uz finanšu starpniekiem, par prioritāti tiek noteikta energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, pozitīvi atsaucoties uz enerģētikas kopienām un mikrotīkliem, un atzinīgi vērtē arī tās potenciālu palielināt finansiālo atbalstu vietējiem enerģijas avotiem nolūkā izbeigt Eiropas lielo atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un nodrošināt piegādes; konstatē, ka izņēmumus attiecībā uz atsevišķiem gāzes projektiem piemēro līdz 2021. gada beigām un ka varētu tikt saglabāts atbalsts gāzes projektiem, kuru ietvaros ir paredzēta zemas oglekļa emisijas gāzu transportēšana; uzsver risku investēt balasta aktīvos, ja aizdevumi tiek piešķirti fosilā kurināmā infrastruktūrai; aicina EIB apņemties, ka tā neveiks nekādu novērtējumu par projektiem, kurus īsteno fosilā kurināmā jomā un kuri tai netika iesniegti pirms 2019. gada 14. novembra; prasa šo politiku regulāri pārskatīt un pastāvīgi nodrošināt tās atbilstību Eiropas ilgtspējīgu finanšu taksonomijai un pēc tās oficiālas pieņemšanas izmantot šo taksonomiju kā atskaites punktu investīcijām klimata un vides jomā, lai tā atbilstu kursam, ar kuru paredz globālo sasilšanu noturēt zemāku par 1,5 oC, kā arī, lai tajā ņemtu vērā pienācīgu jaunu ārējo darbību izstrādi Eiropas Savienībā;

38.

uzstāj, ka EIB, piešķirot aizdevumus enerģētikas jomā, ir jāīsteno energoefektivitātes princips un jānosaka enerģētiskās nabadzības novēršanas mērķis, ņemot vērā energoefektivitātes ietekmi uz turpmāko pieprasījumu un tās ieguldījumu energoapgādes drošībā;

39.

uzskata, ka EIB aizdevumu politikas transporta nozarē pārskatīšana ir viena no galvenajām prioritātēm; prasa ātri pieņemt jaunu transporta finansēšanas politiku, kuras mērķis būtu līdz 2050. gadam dekarbonizēt ES transporta nozari; uzsver, ka EIB būtu jāturpina iesaistīties inovāciju un videi draudzīgu tehnoloģiju finansēšanā aviācijas jomā, tostarp ilgtspējīgu biodegvielu, elektrifikācijas un hibrīdtehnoloģiju izstrādē, lai dekarbonizētu aviāciju un sasniegtu Parīzes nolīguma galveno mērķi;

40.

prasa īstenot jaunus politikas virzienus oglekļietilpīgās rūpniecības nozarēs, kurās EIB ir iesaistījusies, piemēram, cementa, naftas ķīmijas un tērauda nozarē, galveno uzmanību pievēršot šo nozaru ilgtspējai un tādas aprites ekonomikas veicināšanai, kuras pamatā ir netoksiski materiālu aprites cikli, lai visus nozaru aizdevumus padarītu atbilstošus klimatneitralitātes prasībai vēlākais līdz 2050. gadam; atgādina, ka plaša mēroga pārmaiņas var panākt tikai tad, ja tiek iesaistīti rūpniecības pārstāvji;

41.

atgādina EIB, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir galvenais faktors, kas nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām, un ka ekosistēmu atjaunošana ir vienīgā sevi praksē apliecinājusī tehnoloģija, kas sekmē negatīvas emisijas; aicina EIB savos finanšu instrumentos turpināt izstrādāt bioloģiskās daudzveidības ievērošanas pārbaudes kritērijus, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; papildus tam aicina EIB apņemties izbeigt finansēt projektus, kas veicina bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanu un degradāciju un nelikumīgu atmežošanu, un ievērojami palielināt tās finansējumu, ar kuru varētu sasniegt šajā jomā nospraustos ES mērķus, jo īpaši mērķi par neto mežu neto neizciršanu un jūras un piekrastes aizsardzības mērķus, kā arī aicina atbalstīt darbības, kas sekmē bioloģisko daudzveidību un pielāgošanos, un tādus galvenos ekosistēmu pakalpojumus kā apputeksnēšana un zaļā infrastruktūra;

42.

atzinīgi vērtē 2018. gadā pieņemtās hidroenerģijas pamatnostādnes (5), un prasa pārredzamības prasības attiecināt uz visiem infrastruktūras projektiem, tostarp tiem, kurus finansē finanšu starpnieki;

43.

aicina EIB sadarboties ar mazajiem tirgus dalībniekiem un kopienu kooperatīviem, lai apvienotu mazus atjaunojamās enerģijas projektus un tādējādi nodrošinātu to spēju izpildīt EIB finansējuma saņemšanas nosacījumus.

EIB loma Eiropas zaļā kursa un taisnīgas pārkārtošanās mehānisma īstenošanā

44.

uzsver EIB izšķirošo nozīmi ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā noteikto mērķu sasniegšanā un Eiropas zaļā kursa (EZK) un Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma (TPK) mērķu sasniegšanā un vienlaikus atzīst gan privātā, gan publiskā sektora nozīmi no tādu investīciju mērķu viedokļa, kas attiecīgi 1 triljona EUR un 100 miljardu EUR apmērā EZK un JTM ietvaros ir jāsasniedz nākamo septiņu gadu laikā;

45.

mudina EIB atbalstīt projektus, kuru mērķis ir veicināt taisnīgu pārkārtošanos dalībvalstīs; uzskata, ka EIB tās atbalsts būtu galvenokārt jāpiešķir dalībvalstīm, kuras ir visvairāk atpalikušas, jo dalībvalstīm ir atšķirīgi izejas punkti; uzsver, ka, īstenojot pāreju uz oglekļneitrālu ekonomiku, novārtā atstāt nedrīkst nevienu; tādēļ aicina EIB pienācīgu atbalstu, tostarp tehnisko palīdzību, nodrošināt visvairāk skartajiem reģioniem, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko situāciju un spējas; jo īpaši uzsver nepieciešamību proaktīvi atbalstīt jomas, kurās darbvietas pašlaik ir atkarīgas no augstas emisijas nozarēm, nodrošinot investīcijas apmācībā un alternatīvās ekonomiskās iespējas, lai efektīvi izmantotu nepieciešamos privātos un publiskos resursus un veicinātu pārkārtošanos uz videi labvēlīgāku ekonomiku;

46.

uzsver vajadzību pēc paredzošas un līdzdalības pieejas, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās ir izdevīga visām sabiedrības daļām; prasa atbalstīt skartos reģionus (ogļu ieguves, oglekļietilpīgus utt.) un kopienas, kā arī to nozaru darbaspēku, kuras visvairāk skar dekarbonizācija, vienlaikus veicinot arī minētajām kopienām un reģioniem paredzētu jaunu kopīgu projektu un tehnoloģiju izstrādi sadarbībā ar tiem;

47.

uzskata —, lai EIB kļūtu par ES klimata banku un pildītu savu lomu attiecībā uz taisnīgu pārkārtošanos, tai būtu jāuzlabo mehānismi, ar kuru palīdzību tās investīciju stratēģijā varētu labāk ņemt vērā pienesumu, ko sniedz dažādi ieinteresētie dalībnieki, piemēram, vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes, arodbiedrības, NVO un attiecīgie eksperti;

48.

aicina EIB apņemties īstenot un iesniegt taisnīgu, saskaņotu un iekļaujošu plānu, apspriežoties ar dalībvalstīm un reģioniem un ņemot vērā to sociālos un ģeogrāfiskos apstākļus, lai efektīvi izmantotu nepieciešamos privātos un publiskos resursus un veicinātu pārkārtošanos uz videi labvēlīgāku ekonomiku; šajā sakarībā uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš to iedzīvotāju un darba ņēmēju aizsardzībai, kurus pārkārtošanās ietekmēs visvairāk, cita starpā nodrošinot piekļuvi pārkvalificēšanās programmām un veicinot investīcijas jaunās ekonomikas nozarēs, kas radīs jaunas un kvalitatīvas darbvietas;

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu

49.

atzinīgi vērtē EIB grupas vēlmi uzlabot ES konkurētspēju un atbalstīt izaugsmi un darbvietu radīšanu, sniedzot atbalstu tādās jomās kā inovācija, MVU, infrastruktūra, sociālā kohēzija, klimats, vide u.c.;

50.

uzsver, ka, neraugoties uz EIB aktīvo iesaistīšanos klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, šai kredītiestādei arī turpmāk ir jāatbalsta galvenokārt projekti, kas nodrošina reģeneratīvu izaugsmi un darbvietu izveidi;

51.

atzinīgi vērtē EIB lielo finansiālo atbalstu MVU — kopumā 2018. gadā ir veiktas investīcijas 23,27 miljardu EUR apmērā, kas labvēlīgi ietekmēja 374 000 uzņēmumus, kuros ir nodarbināti 5 miljoni cilvēku; pieņem zināšanai EIB 2019. un 2020. gada investīciju ziņojumā atspoguļotos rezultātus attiecībā uz MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumu finansēšanu; uzskata, ka MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumu atbalstīšanai arī turpmāk ir jābūt vienam no EIB pamatmērķim, un mudina ievērojamākus pūliņus un lielāku uzmanību veltīt MVU finansēšanai, lai samazinātu šiem uzņēmumiem nepieciešamā finansējuma deficītu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē MVU investīciju sadaļu fondā InvestEU; uzsver nepieciešamību pievērsties ilgtermiņa finansēšanai, it īpaši, atbalstot tādus projektus, kuri citādi finansēti netiktu, piemēram, inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU domātus projektus; tomēr uzsver, ka EIB finansēšanas darbības dalībvalstīs ar ilgtspējīgas fiskālās politikas virzieniem aizstāt nevar;

52.

konstatē, ka MVU ārējā finansējuma ierobežojumi var būt divreiz lielāki kā lielajiem uzņēmumiem un ka to uzņēmumu īpatsvars, kuri cieš no finansējuma ierobežojumiem, visā Eiropas Savienībā svārstās no 1 % līdz pat 13 %;

53.

konstatē, ka visu ES uzņēmumu ārējais finansējums veido tikai nedaudz vairāk nekā vienu trešdaļu no to investīciju finansējuma;

54.

uzskata, ka, ņemot vērā MVU stratēģisko lomu, EIB arī turpmāk būtu jāsniedz finansiāls atbalsts un jāpastiprina tās administratīvās un padomdošanas spējas, lai sniegtu MVU informāciju un tehnisko atbalstu nolūkā atvieglot to piekļuvi finansējumam, ņemot vērā mazāk attīstītus reģionus;

55.

uzsver, ka, lai praksē sasniegtu šos mērķus, EIB papildus pašu kapitāla palielināšanai un speciālo zināšanu uzkrāšanai par inovatīviem finansēšanas instrumentiem var nākties uzņemties papildu risku; aicina EIB akcionārus nodrošināt pietiekamu daudzumu resursu, pateicoties kuriem, tā varētu izmantot inovatīvus instrumentus tādu projektu finansēšanā, kuriem ir ievērojams ilgtspējīgu, sociālu un inovatīvu ieguvumu potenciāls; tādēļ pēc ārējās izvērtēšanas rezultātu publicēšanas prasa palielināt EIB kapitalizāciju, lai varētu izsniegt lielāku skaitu ilgtermiņa aizdevumu un izmantot inovatīvus instrumentus tādu projektu finansēšanā, kuriem piemīt būtisks potenciāls nodrošināt ieguvumus ilgtspējas, sociālajā un inovācijas jomā, tostarp tādu projektu finansēšanā, kas rada ilgtspējīgas darbvietas un mazina nevienlīdzību, kā arī palielināt izaugsmes kapitālu, lai MVU varētu paplašināt savu uzņēmējdarbību; uzsver, ka liela nozīme ir papildināmības faktoram, kas EIB būtu jānodrošina attiecībā uz investīcijām visā Eiropas Savienībā, kā arī sadarbībai ar daudziem partneriem; turklāt norāda, ka EIB nodrošinātā finansējuma pievienotā vērtība izpaužas arī kā tehnisko konsultāciju sniegšana un spēju veidošana, lai palīdzētu panākt projektu gatavību investīcijām un nodrošinātu pēc iespējas lielāku ģeogrāfisko līdzsvaru;

56.

ierosina EIB savu MVU portfeli padarīt videi vēl labvēlīgāku, piemēram, rezervējot lielākus līdzekļu apjomus videi labvēlīgākiem projektiem un sniedzot atbalstu starpniekbankām tādu produktu izveidē, kas stimulē energoefektivitāti vai atjaunojamo resursu enerģiju; turklāt ierosina EIB atbalstīt MVU digitalizāciju, lai novērstu digitālo plaisu;

57.

šajā sakarā apšauba EIB aicinājumu investēt mazos uzņēmumos un jautā, vai to pārmērīgi sasaista tās ierobežojumi attiecībā uz tādu projektu finansēšanu, kuri ir ļoti riskanti;

Kreditēšana ārpus ES

58.

atzinīgi vērtē to, ka EIB darbojas vairāk nekā 130 valstīs ārpus ES, piešķirot aizdevumus projektiem, ar kuriem atbalsta ES ārējās sadarbības un attīstības politiku;

59.

konstatē, ka 2018. gadā EIB parakstīja līgumus par 101 jaunu, ārpus ES īstenojamu projektu finansēšanu ar kopējo apstiprināto summu — 9,05 miljardi EUR nolūkā nodrošināt kopējās investīcijas 41 miljardu EUR apmērā, sasniedzot rekordlielu kredītapjomu klimata, sociālajai un ekonomiskajai infrastruktūrai;

60.

mudina EIB, kas ir lielākā daudzpusējā aizdevēja pasaulē, saglabāt tās vadošo lomu arī turpmākajā ES finansēšanā un sekmēt ilgtspējīgas finanses ārpus Eiropas, arī turpmāk nodrošinot tās līderību trešām valstīm paredzēto ES finansēšanas mehānismu izveidē;

61.

konstatē, ka aptuveni 10 % EIB aizdevumu tiek piešķirti trešām valstīm un ka lielākā daļa atbalsta tiek piešķirta valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, un ka tikai dažas operācijas tiek finansētas vismazāk attīstītajās valstīs;

62.

konstatē Komisijas garantiju, ko ES sniedz EIB pret zaudējumiem, kas var rasties, ar finanšu operācijām atbalstot ārpus Savienības veiktus investīciju projektus; uzskata, ka EIB ir jāuzlabo tās ārējo aizdevumu saskaņotība un koordinācija ar ES ārpolitikas un attīstības politikas mērķiem un dalībvalstu intervences pasākumiem, lai pēc iespējas labāk atbalstītu ES politikas mērķus;

63.

mudina EIB uzlabot tās zinātību par attīstības projektiem, jo īpaši projektiem, kas ir saistīti ar tiešiem, privātam sektoram izsniegtiem aizdevumiem;

64.

mudina EIB uzlabot vietējā līmeņa sadarbību, tostarp sadarbību pirms projektu īstenošanas un tās laikā, un uzlabot sadarbību ar ES delegācijām;

65.

uzskata, ka EIB ir jāuzlabo sava projektu uzraudzība un tās ziņojumi par faktiskajiem sasniegtajiem rezultātiem un to izvērtēšana, kā arī savu investīciju faktiskās ietekmes uz ekonomiku, sabiedrību un vidi analīze; tādēļ ierosina partnervalstīs palielināt vietējo darbinieku skaitu;

66.

konstatē, ka ar klimatu saistītā finansējuma apjoms, attiecībā uz kuru laikposmā 2014.-2018. gads ir parakstīti līgumi, pārsniedz ārējo aizdevumu pilnvaru (ĀAP) mērķi, proti, 25 %;

67.

aicina EIB pilnībā izmantot līguma klauzulas, kurās tai ir paredzētas tiesības apturēt izmaksas gadījumos, kad projekti neatbilst vides, sociālajiem, cilvēktiesību, nodokļu un pārredzamības standartiem;

68.

konstatē, ka aptuveni 40 % no ĀAP operācijām tiek veiktas, izmantojot finanšu starpniekus, un prasa, lai EIB regulārāk sniegtu pilnīgāku informāciju par finanšu starpnieku veikto aizdevumu pārdali; prasa, lai EIB arī turpmāk pārbaudītu aizdevumus, kas tiek piešķirti ar tādu finanšu starpnieku palīdzību, kuri nav pārstāvēti uz vietas; saistībā ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm (VAVBI) vērš uzmanību uz to, cik svarīgi, no vienas puses, ir vēlreiz izvērtēt to attiecības ar EIB, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un attīstības bankām, lai panāktu visu minēto kredītiestāžu attiecīgo pilnvaru savstarpēju saskaņotību, un, no otras puses, ciešāk sadarboties ar Komisiju, EIB un valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm, lai panāktu lielāku sinerģiju starp ESI fondiem un EIB finansēšanas instrumentiem un aizdevumiem un lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu procedūras, palielinātu administratīvo spēju, veicinātu straujāku teritoriālo attīstību un kohēziju un ESI fondus un EIB finansējumu padarītu atpazīstamākus;

69.

pieņem zināšanai EIB 2017. gada jūlija izvērtējuma ziņojumu par starpniecības aizdevumiem ĀKK (Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģions) valstīs (6); pauž bažas par acīmredzamo kontroles trūkumu pār finanšu starpnieku pārvaldītajiem līdzekļiem un par grūtībām uzraudzīt aizdevumu lietderību; jo īpaši uzsver, ka laikposmā 2015.-2018. gads aptuveni 30 % pastarpināti izsniedzamo aizdevumu konkrēti rezervēti nebija (7);

70.

konstatē, ka cilvēktiesību principi bankas galvenajās uzticamības pārbaudes procedūrās un standartos integrēti ir; mudina EIB, ņemot vērā vides un sociālo standartu politikas drīzo pārskatīšanu, stiprināt savu cilvēktiesību stratēģiju, kurā tiktu ievērots arī cilvēktiesību aizstāvju un trauksmes cēlēju represēšanas risks, un izpildīt prasību pienācīgi informēt vietējās kopienas un apspriesties ar tām; uzskata, ka šī politika būtu jāīsteno, novērtējot cilvēktiesību riskus, un ka jo īpaši tajā būtu jāiekļauj metodika, kā nepieļaut negatīvu ietekmi uz cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pienācīga reakcija šādas ietekmes gadījumā, cita starpā garantējot efektīvas tiesības uz piekļuvi informācijai un nosakot prasību par patiesu ex ante apspriešanos ar pirmdzīvotājiem, kurus ir ietekmējušas attiecīgās investīcijas; iesaka šajā stratēģijā iekļaut arī sistemātisku cilvēktiesību apdraudējuma riska novērtējumu, tostarp ex ante izvērtējumu, un pastāvīgi veikt uzraudzību uz vietas; aicina EIB savos līgumos iekļaut klauzulas, kas paredzētu iespēju apturēt izmaksāšanu smagu cilvēktiesību vai vides un sociālo standartu pārkāpumu gadījumā, un nodrošināt, lai sūdzību mehānismu būtu viegli pieejami — arī no attālo un marginālizēto kopienu viedokļa — un tiktu iedarbināti savlaicīgi un darbotos efektīvi;

71.

atzinīgi vērtē to, ka EIB jau nodarbina cilvēktiesību speciālistus, un iesaka turpmāk pieņemt darbā šādus speciālistus no partnervalstīm, lai tā labāk izprastu vietējos apstākļus un varētu uzraudzīt jebkādus pārkāpumus;

72.

atzinīgi vērtē to, ka EIB un Japānas Starptautiskās sadarbības aģentūra (JICA) 2019. gada 26. septembrī parakstīja saprašanās memorandu, pateicoties kam, jaunattīstības valstīs varēs vēl vairāk izvērst līdzfinansēšanu un līdzinvestēšanu; uzskata, ka šī sadarbība pastiprina EIB un JICA svarīgo stratēģisko partnerību tādu projektu atbalstīšanā trešās valstīs, ar kuriem tiek risinātas globālas problēmas;

73.

konstatē EIB priekšsēdētāja Werner Hoyer nesenos paziņojumus par EIB galveno prioritāti — attīstību; papildus tam secina, ka EIB ierosināja izveidot īpašu, attīstībai veltītu meitasuzņēmumu — Eiropas Ilgtspējīgas attīstības banku; aicina EIB risināt dialogu ar Parlamentu par tās plāniem izveidot meitasuzņēmumu, kas īstenotu tās attīstības darbības, jo īpaši saistībā ar diskusijām ar Padomi pēc lietpratēju augsta līmeņa grupas ziņojuma par Eiropas finanšu attīstības arhitektūru;

74.

aicina EIB ievērot paraugpraksi un brīvas, iepriekšējas un informētas piekrišanas principu attiecināt uz visām skartajām kopienām, ja tiek veiktas ar zemi un dabas resursiem saistītas investīcijas, nevis piekrišanu prasīt tikai no pirmiedzīvotājiem;

Pārvaldība, pārredzamība un pārskatatbildība

75.

atgādina, ka visām ES struktūrām būtu jāievēro vieni un tie paši pārskatatbildības un pārredzamības principi (8); uzstāj, ka EIB grupas ekonomiskās nozīmes palielināšanās un tās investīciju kapacitātes pieaugums, kā arī ES budžeta izmantošana tās operāciju garantēšanai ir jāpapildina ar pārredzamību, atbildību un pārskatatbildību attiecībā uz tās ekonomiskajām operācijām, ES budžeta garantijas izmantošanu no EIB puses, EIB operāciju papildināmību un iespējamiem nākotnes plāniem EIB izveidot attīstības jomā darbojošos meitasuzņēmumu; prasa pārredzami pieņemt lēmumus un cieši sadarboties ar ES iestādēm, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu saskaņotību un ticamību; konstatē, ka EIB grupas pārredzamības politikas pamatā ir pieņēmums par informācijas izpaušanu, un atgādina EIB par juridiskajām saistībām, kas tai izriet no Orhūsas konvencijas, Eiropas Savienībā nodrošināt pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespējas griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem;

76.

atbalsta saskaņā ar trešo daudzveidības un iekļautības stratēģiju laikposmam 2018. –2021. gadam EIB veikto apņemšanos līdz 2021. gadam sieviešu īpatsvaru augsta ranga amatpersonu vidū palielināt līdz 50 %; aicina EIB nodrošināt, lai nākamajos divpadsmit mēnešos tā sasniegtu mērķi saņemt dzimumu līdztiesības ekonomiskā izdevīguma sertifikātu (EDGE);

77.

atzinīgi vērtē to, ka Vadības komitejas sanāksmes tagad tiek atspoguļotas publiskos kopsavilkumos, kā tas ir ieteikts Parlamenta jaunākajos ziņojumos; uzsver nepieciešamību regulāri publicēt visu EIB vadības struktūru sanāksmju saturu un prasa nodrošināt lielāku Vadības komitejas sanāksmju un to rezultātu pārredzamību;

78.

prasa EIB atbilstoši ES tiesību aktiem publicēt informāciju par tiešajiem aizdevumiem, kas ir jāapstiprina Vadības komitejai, tostarp par katru projektu publicēt Komisijas un tās dalībvalsts atzinumu, kurā attiecīgo projektu ir paredzēts īstenot, kā arī pēc pieprasījuma publicēt rezultātu mērījumu lapas;

79.

aicina EIB 2020. gadā pārskatīt savu pārredzamības politiku, lai nodrošinātu, ka laikus tiek publicēta plašāka informācija par visām tās finansēšanas darbībām, lai varētu pārliecināties, ka tās pārredzamības politika atbilst saistībām, kas ir uzņemtas attiecībā uz sabiedrību, klimatu un vidi; uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB darbības būtu saskaņotas ar ES politikas virzieniem;

80.

aicina EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību un piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz līgumslēgšanas ar galvenajiem uzņēmumiem un apakšuzņēmumiem sistēmu, iekšējās izmeklēšanas rezultātiem un atlasi, tās darbību un programmu uzraudzību un izvērtēšanu;

81.

aicina EIB nodrošināt savu finanšu starpnieku visaugstāko godīguma līmeni un uz to aizdevumiem attiecināt tādas pašas pārredzamības prasības kā uz citiem aizdevumu veidiem; aicina EIB pārtraukt sadarbību ar finanšu starpniekiem, kuru reputāciju aptumšo nepārredzamība, krāpšana, korupcija, organizētā noziedzība vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai cilvēktiesību pārkāpumi; uzsver, ka ar šādām jaunām prasībām MVU piekļuvi finansējumam ierobežot nedrīkst;

82.

prasa pārskatīt tiesisko regulējumu par EIB rūpības pienākuma saistībām, jo īpaši, lai stiprinātu šīs bankas tādu līgumu nosacījumus, kas ir noslēgti ar tās klientiem un kas attiecas, piemēram, uz krāpšanu un korupciju;

83.

aicina EIB uzlabot ieinteresēto personu iesaisti un sabiedriskās apspriešanas procesus attiecība uz tās finansētajiem projektiem; prasa EIB labāk pārraudzīt un uzraudzīt ieinteresēto personu iesaistes dažādos posmus un nodrošināt, ka projektu virzītāju rīcībā būtu stingras aizsardzības garantijas, kas izpaustos kā saistošas prasības;

84.

aicina EIB pastiprināti pildīt tās uzticamības pārbaudes pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izskaušanu un nodrošināt pilnīgu tiesisko regulējumu, pamatojoties uz kuru, tā varētu efektīvi novērst iesaistīšanos nelikumīgās darbībās un nodrošināt pienācīgu sankciju noteikšanas režīmu, ko piemērotu ES tiesību neievērošanas gadījumos;

85.

sagaida, ka EIB pielāgos savus iekšējās politikas virzienus, lai ņemtu vērā jauno tiesisko regulējumu, kas ir ieviests, lai papildus krāpšanai nodokļu jomā apkarotu arī izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un uzsver tās Krāpšanas izmeklēšanas nodaļas neatkarības un efektivitātes nozīmību; mudina EIB vairāk sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un valstu iestādēm, lai nepieļautu krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un nodrošināt, ka Eiropas Prokuratūra EPPO ir proaktīvi informēta un kompetentajām iestādēm darīt zināmus visus iespējamās krāpšanas gadījumus; proaktīvi interesējas par EIB darbībām; uzskata, ka EPPO nākotnē vajadzētu būt pilnvarām veikt kriminālvajāšanu par noziedzīgu darbību ar EIB līdzekļiem dalībvalstīs, kuras ir EPPO locekles; prasa šim jaunajam uzdevumam piešķirt pietiekami daudz finanšu resursu;

86.

pauž nopietnas bažas par neseno rakstu (9) attiecībā uz EIB iekšējo revīziju, kurā tika konstatēti nopietni trūkumi veidā, kā banka piemēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartus; atzinīgi vērtē to, ka EIB novērš šos trūkumus, un mudina EIB prioritārā kārtā pabeigt darbu līdz 2020. gada jūlijam un atskaitīties Parlamentam par konkrētajiem darbiem, jo īpaši tiem, kuru mērķis bija pastiprināt EIB klientu uzticamības pārbaudi; aicina EIB ar šo iekšējās revīzijas ziņojumu iepazīstināt Parlamentu un publicēt revīzijas ziņojuma jēgpilnu kopsavilkumu un novērtējumu par to, kā katrs trūkums tika konkrēti novērsts, un minēto kopsavilkumu un novērtējumu darīt pieejamus plašākai sabiedrībai, lai tā varētu novērtēt EIB šajos jautājumos gūtos panākumus; tādēļ ierosina EIB grupai atjaunināt savu trauksmes celšanas politiku nolūkā atspoguļot dalībvalstīs patlaban spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem2 (10)

87.

konstatē, ka EIB ir izstrādājusi krāpšanas apkarošanas politiku, ko īsteno neatkarīgs birojs, kura uzdevums ir izmeklēt iekšējus vai ārējus ziņojumus par iespējamu krāpšanu; aicina EIB apsvērt iespēju atjaunināt savu politiku, lai uzlabotu tās krāpšanas apkarošanas satvaru un nodrošinātu atbilstošu resursu daudzumu, it īpaši, ņemot vērā EIB būtisko lomu tādu ES politikas virzienu īstenošanā kā InvestEU un Eiropas zaļais kurss; konstatē, ka EIB krāpšanas apkarošanas politikā jau ir paredzētas sankcijas un korektīvi pasākumi un, pateicoties tiem, piemēram, var apturēt līdzekļu izmaksu, pieprasīt atmaksāšanu un apturēt vai atcelt projektu īstenošanu; aicina EIB apturēt līdzekļu izmaksu gadījumos, kad tiek ziņots par administratīvām kļūmēm un/vai korupciju;

88.

atzinīgi vērtē EIB grupas pārskatītās politikas pieņemšanu attiecībā uz vāji regulētām, nepārredzamām un sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām (NCJ) (11); aicina citas Eiropas kredītiestādes piemērot tādus pašus standartus; sagaida, ka EIB pieņems sīki izstrādātas darbības procedūras un noteikt uzticamības pārbaudes pasākumus nolūkā īstenot jaunu NCJ politiku; konstatē, ka EIB saskaņā ar ES tiesību aktiem savā tīmekļa vietnē publicē izsmeļošas ziņas par katru savu klientu operāciju un pārbauda savu klientu faktiskos īpašniekus, ja to no EIB saņemtie aizdevumi ir garantēti ar ES budžeta līdzekļiem; turklāt prasa EIB tīmekļa vietni sasaistīt ar dalībvalstu līmeņa reģistriem, kuros var iegūt datus par faktiskajām īpašumtiesībām; atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt savu politiku attiecībā uz nepārredzamām jurisdikcijām un sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām, ņemot vērā jaunos un šā brīža veidus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, hibrīdneatbilstību un intelektuālā īpašuma tiesību preferenciālu režīmu vai zemu vai nulles nodokļu jurisdikciju izmantošana peļņas novirzīšanai, jo īpaši, par tiešo un netiešo aizdevumu piešķiršanas nosacījumu nosakot katras valsts nodokļu un grāmatvedības datu publicēšanu; aicina EIB iesniegt neizpildīto darījumu sarakstu, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par starptautisko nodokļu oāžu sarakstu; aicina EIB, nodokļu jomā veicot uzticamības pārbaudi, attiecībā uz riska ziņā sensitīviem projektiem pilnībā izmantot savu nodokļu apiešanas novēršanas instrumentu kopumu un nepieciešamības gadījumā — pārcelšanas prasības; konstatē EIB grupas pārskatīto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas satvaru un aicina EIB atjaunināt savu politiku, ņemot vērā piekto Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīvu un sadarboties ar attiecīgajām iestādēm, lai noteiktu tiesību aktu normu pārkāpumiem atbilstošas sankcijas un stingrus standartus attiecībā uz finanšu starpniekiem;

89.

pieņem zināšanai, ka EIB ir pārskatījusi tās sūdzību izskatīšanas mehānisma politiku un procedūras, ar kurām nodrošina, ka minētais mehānisms ir pilnībā funkcionāls, lai atklātu un novērstu iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus projektos, kuros ir iesaistīta EIB; aicina EIB nodrošināt šā mehānisma neatkarību un efektivitāti; mudina īstenot Eiropas Ombuda ieteikumus;

90.

aicina EIB tās sadarbību ar Eiropas Ombudu uzlabot;

91.

atzinīgi vērtē EIB grupas stratēģiju dzimumu līdztiesības jomā un Dzimumu līdztiesības rīcības plānu un ar nepacietību gaida šā rīcības plāna īstenošanas otro posmu;

92.

aicina EIB veicināt sieviešu līdzdalību un aktīvi sekmēt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākajos amatos;

93.

aicina Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu (ERP) un EIB palielināt ERP nozīmi drīzumā gaidāmajā tā trīspusējā nolīguma pārjaunošanā, ar ko reglamentē iesaistīšanās noteikumus; prasa, lai ERP tiktu piešķirtas pilnvaras revidēt visas EIB operācijas, tostarp novērtēt tās investīciju darbību rentabilitāti un tās projektu papildināmību, un lai šīs revīzijas tiktu nodotas atklātībai; papildus tam aicina ERP izstrādāt ieteikumus par EIB ārējās kreditēšanas darbību rezultātiem un to saskaņotību ar ES politikas virzieniem;

94.

prasa EIB noslēgt iestāžu nolīgumu ar Parlamentu, lai uzlabotu piekļuvi EIB dokumentiem un datiem;

95.

prasa steidzami paplašināt Parlamenta kompetenci pār EIB stratēģisko ievirzi un politikas virzieniem, tādējādi nodrošinot investīciju demokrātisku kontroli, tostarp tiesības EIB iesniegt jautājumus, uz kuriem tai ir jāatbild rakstiski, kā tas jau ir noteikts attiecībā uz ECB; aicina EIB grupu uzlabot tās pārskatatbildību attiecībā uz minētajiem jautājumiem un ierosina reizi ceturksnī rīkot dialogu ar attiecīgajām Parlamenta komitejām, lai nodrošinātu līdzdalību EIB investēšanas stratēģijā, kā arī atbilstošu pārraudzību; uzsver, ka ir svarīgi, lai Parlamentam būtu plašākas pārbaudes pilnvaras attiecībā uz EIB Direktoru padomes lēmumiem, un norāda uz iespēju Parlamentam piešķirt novērotāja statusu Direktoru padomes sanāksmēs, lai nodrošinātu labāku informācijas apmaiņu; prasa, lai Komisija Parlamentam darītu pārredzamāku nostāju, ko tā pauž EIB Direktoru padomē; lai pastiprinātu EIB pārskatatbildību, prasa noslēgt EIB un Parlamenta saprašanās memorandu nolūkā uzlabot piekļuvi EIB dokumentiem un datiem par nākotnes stratēģisko orientāciju un finansēšanas politikas virzieniem;

96.

aicina EIB priekšsēdētāju iesniegt šo rezolūciju EIB direktoriem un vadītājiem un prasa to apspriest Vadības komitejā;

o o

97.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.

(2) Eiropas Komisija, SWD(2016)0405, 2016. gada 6. decembris, 22. tabula (scenārijs EUCO30, avots: Primes modelis).

(3) Detalizācija: ja tas ir iespējams un vajadzīgs, Banka centīsies reģistrēt tikai tos rīcības klimata jomā komponentus, kas ir iestrādāti plašākos vispārējos projektos vai programmās. Šāda pieeja nodrošina lielāku detalizācijas pakāpi un atbilst saskaņotajai DAB metodikai” (EIB: “Climate Action Lending – List of eligible sectors and eligibility criteria” (Klimata rīcībai paredzēti aizdevumi – atbalsttiesīgo nozaru un atbilstības kritēriju saraksts), 2017. gada 20. decembris).

(4) Crédit Agricole ir apņēmusies vairs neatbalstīt uzņēmumus, kas savu darbību attīsta vai plāno attīstīt ogļu nozarē. Tās nulles tolerances politika attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas savu darbību attīsta vai plāno attīstīt ogļu nozarē —, aptverot gan ogļu ieguvi, gan enerģijas ražošanu, tostarp ogļu tirdzniecību un transportu.

(5) EIB “Environmental, Climate and Social Guidelines on Hydropower Development” (Vides, klimata un sociālās pamatnostādnes par hidroenerģijas attīstību), 2019. gada oktobris.

(6) EIB – “Evaluation of the intermediated lending activities of the EIB under the ACP Investment Facility” (EIB pastarpināti izsniedzamo aizdevumu darbības izvērtējums saskaņā ar ĀKK investīciju mehānisms”), 2017. gada jūlijs.

(7) Ziņojums: “Cachez ces fossiles que l’on ne saurait voir: 3 institutions financières publiques à l’épreuve de l’Accord de Paris”, Les Amis de la Terre France, Oxfam France et Réseau Action Climat-France” (Paslēpiet šos aizvēsturiskos atradeņus, kurus neviens nedrīkst redzēt: trīs publiskās kredītinstitūcijas, kurām ir jāiztur Parīzes nolīguma pārbaudījums, Les Amis de la Terre France, Oxfam France un Réseau Action Climat-France), 2019. gada jūlijs.

(8) Kā par to 2018. gadā atgādināja Eiropas Revīzijas palāta.

(9) https://luxtimes.lu/european-union/40483-eib-under-scrutiny-for-failings-after-whistleblowing-complaints

(10) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(11) EIB, “EIB Group Policy towards weakly regulated, non-transparent and non-cooperative jurisdictions and tax good governance” (EIB grupas politika attiecībā uz vāji regulētām, nepārredzamām un sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām un nodokļu tiesību pārvaldību), 2019. gada marts.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/22

P9_TA(2020)0191

2018. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2019/2127(INI))

(2021/C 371/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2018. gada darbības pārskatu,

—	ņemot vērā EIB 2018. gada finanšu pārskatu un 2018. gada statistikas pārskatu,

—	ņemot vērā 2018. gada ziņojumu par ilgtspēju, 2018. gada ziņojumu par EIB darbību ārpus Eiropas Savienības un 2018. gada ziņojumu par EIB darījumiem ES iekšienē,

—	ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2018. gadu,

—	ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2018. gadā un 2018. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

—	ņemot vērā krāpšanas izmeklēšanas darbību 2018. gadā,

—	ņemot vērā Eiropas Ombuda lēmumu lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem (1),

—	ņemot vērā sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatīšanu, kas izrietēja no Eiropas Ombuda lēmuma lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem,

—	ņemot vērā EIB galvenā atbilstības uzraudzības inspektora biroja 2018. gada darbības pārskatu un EIB grupas 2018. gada krāpšanas apkarošanas darbības pārskatu,

—	ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2017.–2019. gadam,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, LESD Protokolu Nr. 5 par EIB statūtiem un LESD Protokolu Nr. 28 par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

—	ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli — 2016. gada pārskats (2) un 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par EIB finansiālo darbību kontroli — 2017. gada pārskats (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (4),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597, SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas 2019. gada janvāra Īpašo ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), Nr. 03/2019 (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. maija ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību 2018. gadā (COM(2019)0244),

—	ņemot vērā EIB 2018. gada jūnijā sagatavoto darījumu novērtējuma ziņojumu attiecībā uz ESIF,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada novērtējumu par ārējo aizdevumu pilnvarām (6),

—	ņemot vērā ziņojumu “Europe in the World – The future of the European financial architecture for development” (Eiropa pasaulē — Eiropas finanšu arhitektūras nākotne attīstībai) (7), ko sagatavojusi Lietpratēju augsta līmeņa grupa par Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai,

—	ņemot vērā pretēja viedokļa ziņojumu, kas sagatavots 2019. gada oktobrī, “Is the EIB up to the task in tackling fraud and corruption?” (Vai EIB pienācīgi pilda krāpšanas un korupcijas apkarošanas pienākumu?) (8),

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas un Eiropas Investīciju bankas trīspusējo vienošanos, kas noslēgta 2016. gada septembrī,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0118/2020),

A.	tā kā Līgumos ir noteikts EIB pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību, izmantojot īpašus investīciju instrumentus, piemēram, aizdevumus, vērtspapīrus, garantijas, riska dalīšanas finanšu mehānismus un konsultēšanas pakalpojumus;

B.	tā kā EIB galvenais mērķis ir veicināt līdzsvarotu un stabilu iekšējā tirgus attīstību Savienības interesēs saskaņā ar LESD 309. pantu;

C.	tā kā EIB kā lielākais publiskais aizdevējs pasaulē darbojas starptautiskajos kapitāla tirgos, piedāvājot konkurētspējīgus noteikumus klientiem un labvēlīgus nosacījumus ES politikas jomu un projektu atbalstīšanai;

D.	tā kā 2018. gadā apritēja 60 gadi kopš EIB darbības sākuma, taču tā patlaban saskaras ar daudzām jaunām problēmām gan Savienībā, gan ārpus tās;

E.	tā kā ES pēdējā desmitgadē ir saskārusies ar būtiski nepietiekamu investīciju krīzi un vienlaikus ar steidzamu investīciju pieprasījumu, lai spētu tikt galā ar vajadzīgo zaļo un digitālo pārveidi ekonomikā; tā kā investīciju līmenis (t. i., investīciju īpatsvars IKP) atpaliek no pirmskrīzes līmeņa;

F.	tā kā EIB 2019. gada novembrī pieņēma jaunas saistības klimata jomā, kā arī jaunu aizdevumu politiku enerģētikas jomā;

G.	tā kā EIB ir būtiska loma starptautiskajos finanšu tirgos, jo īpaši ņemot vērā tās vadošo lomu zaļo obligāciju emisijā;

H.	tā kā tiek sagaidīts, ka EIB būs nozīmīga loma Eiropas zaļā kursa finansēšanā, izmantojot Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu;

I.	tā kā tādiem sabiedriskās politikas mērķiem kā sociālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība un vide vajadzētu būt bankas galvenajiem mērķiem, kas ir bankas uzmanības centrā;

J.	tā kā EIB savās investīciju stratēģijās būtu jāintegrē Eiropas vērtības, starp kurām galvenās ir cilvēktiesības;

K.	tā kā EIB apsver plānus kļūt par “ES attīstības banku”, un Padome jau ir lūgusi EIB un ERAB iesniegt šos plānus turpmākām diskusijām;

L.	tā kā EIB finansētās darbības ārpus ES galvenokārt palīdz sasniegt ES ārpolitikas mērķus, vienlaikus veicinot Savienības redzamību un vērtības un palīdzot uzturēt trešo valstu stabilitāti;

M.	tā kā EIB uzticamības pārbaudes un līgumu nosacījumos ir pienācīgi jāiekļauj aizsardzības pasākumi pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī pret terorisma finansēšanas riskiem un korupciju;

N.	tā kā pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš paraugprakses izstrādei saistībā ar EIB snieguma politiku un vadību, kā arī labu pārvaldību un pārredzamību,

EIB finansēšanas darbību galvenie rādītāji 2018. gadā

atzīmē, ka EIB grupa 2018. gadā nodrošināja finansējumu vairāk nekā 64,19 miljardu EUR apmērā un tika parakstīti līgumi par 854 projektiem;

konstatē, ka galvenās EIB investētās summas ir bijušas šādās:

—	13,5 miljardi EUR aizdevumos inovācijas projektiem 2018. gadā;

—	32 % no EIB finansējuma tika atvēlēti kohēzijas un pārveides reģioniem — šis īpatsvars pārsniedza plānoto 30 % mērķi;

—	MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzētās finansēšanas shēmas veido svarīgāko prioritāti, kam atvēlēti vairāk nekā 23,3 miljardi EUR;

—	15,2 miljardi EUR tika investēti vides jomā;

—	12,3 miljardi EUR tika investēti infrastruktūrā;

—	aizdevumi klimata pārmaiņu jomā 2018. gadā veidoja gandrīz 30 % no EIB portfeļa, t. i., 28 % no visiem parakstītajiem līgumiem, pārsniedzot Parīzes klimata nolīguma mērķu atbalstam paredzēto 25 % mērķi;

—	ārpus Eiropas tika investēti vairāk nekā 8 miljardi EUR, kas veido 12,5 % no kopējā EIB finansējuma;

pieņem zināšanai divus vispārējos EIB politikas mērķus, kas saistīti ar ES sociālo un ekonomisko kohēziju un rīcību klimata politikas jomā, kā arī četrus prioritāros sabiedriskās politikas mērķus, proti, inovācija, finansējums MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, infrastruktūra un vide; uzsver, ka šie prioritārie sabiedriskās politikas mērķi būtu pilnībā jāsaskaņo ar nesen atjauninātajām ES politikas prioritātēm, lai atspoguļotu jaunās ekonomiskās tendences un pāreju uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā ņemtas vērā planētas iespēju robežas, sociālais taisnīgums un ideja par kopīgu labklājību;

ņem vērā parakstīto finanšu līgumu ģeogrāfisko sadalījumu 2018. gadā; aicina EIB ziņot arī par parakstītajiem finansēšanas līgumiem, sniedzot sadalījumu pa valstīm pēc apmēra, kas investēts uz vienu iedzīvotāju, un valsts daļas EIB īpatsvara; aicina nodrošināt investīciju līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu, lai ņemtu vērā valstu un reģionu attīstības līmeni un kohēzijas apsvērumus; ņem vērā parakstīto finanšu līgumu ģeogrāfisko sadalījumu 2018. gadā, skatoties pēc daļas no IKP, kurā galvenās piecas saņēmējas dalībvalstis bija Grieķija – 1,01 % (1,87 miljardi EUR), Kipra – 1,01 % (0,21 miljards EUR), Portugāle – 0,98 % (1,98 miljardi EUR), Horvātija – 0,98 % (0,51 miljardi EUR) un Polija – 0,97 % (4,79 miljardi EUR); norāda, ka piecas lielākās saņēmējvalstis absolūtos skaitļos saņēma 52,9 % no parakstītajām finanšu investīcijām;

ņem vērā, ka Padome piekrita saglabāt bankas kapitāla bāzi, aizstājot Apvienotās Karalistes ieguldījumu EIB iemaksātajā kapitālā ar bankas rezervēm un pieprasāmo kapitālu, proporcionāli palielinot iespējamās saistības; pieņem zināšanai, ka Padome piekrita asimetriskam kapitāla palielinājumam, kā rezultātā palielināsies Polijas un Rumānijas kapitāla daļas; aicina EIB akcionārus vēl vairāk palielināt EIB kapitalizāciju, lai varētu palielināt investīcijas un uzņemties lielāku risku nolūkā finansēt nepieciešamos projektus, ar kuriem atbalsta ekonomikas ilgtspējīgu un digitālu pārveidi un veicina sociālo un teritoriālo kohēziju, darbvietu radīšanu, inovāciju un konkurētspēju ES, vienlaikus saglabājot EIB AAA reitingu;

norāda, ka samazinātas vērtības aizdevumu likme 2018. gada beigās bija 0,3 % (0,3 % arī 2017. gada beigās) no kopējā aizdevumu portfeļa, neraugoties uz EIB neseno virzību uz augstāka riska aizdevumu darījumiem;

EIB investīciju politikas galvenās prioritātes un tās uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēja

norāda, ka EIB uzdevums ir investēt dzīvotspējīgos projektos, kas palīdz sasniegt ES politikas mērķus saskaņā ar LESD 309. pantu, tostarp projektos mazāk attīstītu reģionu izaugsmei; uzsver, ka prioritāšu noteikšana EIB aizdevumu darbībās būtu jābalsta uz ilgtspējīgiem projektiem ar skaidriem rezultātiem, pievienoto vērtību un plašāku pozitīvo ietekmi;

aicina EIB ņemt vērā visus vides riskus, ko rada liela mēroga infrastruktūras projekti, un finansēt tikai tos projektus, kuriem ir pierādīta pievienotā vērtība gan vietējiem iedzīvotājiem, gan vides, sociālajā un ekonomiskajā ziņā; uzsver, ka ir svarīgi šajā saistībā gan stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus, kā arī veikt finansējamo projektu rūpīgus ex-ante un ex-post novērtējumus;

uzsver, ka patlaban ir vērojama politiska gatavība aizvien lielāku EIB finansējuma daļu atvēlēt klimata un vides ilgtspējai jeb tā saucamajai “Eiropas klimata bankai”; aicina pilsonisko sabiedrību, Komisiju, Parlamentu un bankas akcionārus izmantot šo iespēju un 2020. gadā EIB darbības pielāgot Parīzes nolīgumam; uzsver, ka saskaņā ar jaunajiem notikumiem EIB ir jāturpina atbalstīt reģionālo attīstību un ES sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķus, kā noteikts LESD 28. protokolā;

10.

aicina EIB koncentrēties uz mazākiem, decentralizētiem projektiem, kas bieži vien tiek veikti kopienās, un turpināt attīstīt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām, pastiprinot tehnisko palīdzību un finanšu konsultācijas pirms projektu apstiprināšanas ar mērķi uzlabot EIB finansējuma pieejamību un tās darbību kvalitāti un ilgtspēju; šajā sakarā aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt pienācīgu finansējumu konsultāciju pakalpojumiem;

11.

aicina EIB jautājumos par investīciju ietekmi uz vietējo vidi ieklausīties vietējās ieinteresētajās personās, tostarp pilsoniskajā sabiedrībā;

12.

atzinīgi vērtē EIB vēlāk šogad plānoto vides un sociālā regulējuma pārskatīšanu; aicina EIB nodrošināt, ka princips nenodarīt kaitējumu tiek piemērots visās bankas darbībās; aicina EIB apņemties pārtraukt finansējumu visiem projektiem, kas neatbilst Parīzes nolīgumam un ES mērķiem klimata jomā;

13.

līdz ar to atbalsta skaidras informācijas atklāšanu par to, kā tiek īstenota EIB stratēģija, un par tās produktu un portfeļu ilgtspēju un ietekmi uz klimatu;

14.

atzinīgi vērtē to, ka EIB, definējot savu investīciju pamatojumu, ziņoja par vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi; atzinīgi vērtē to, ka šī ziņošana attiecas gan uz projekta plānošanas (ex ante), gan īstenošanas posmu; uzskata, ka tajā būtu jāiekļauj ziņojumi par sasniegtajiem rezultātiem, pamatojoties uz tās investīcijām, jo īpaši Eiropas Savienībā;

15.

uzskata, ka ir jācenšas attīstīt klimatneitrālu ekonomiku valsts līmenī, un ka EIB būtu jāuzņemas vadoša loma šajā jautājumā; aicina EIB atbalstīt valstu investīciju un eksporta-importa bankas, tām pieņemot vides principus un pasākumus, kas ir līdzīgi EIB principiem un pasākumiem, un apņemoties finansēt tikai tādus projektus, kas atbilst Parīzes nolīgumam un ES mērķiem klimata jomā;

EIB loma Eiropas zaļā kursa finansēšanā

16.

uzskata, ka EIB ir svarīga loma tādu klimata problēmu risināšanā kā globālā sasilšana un ES ekonomikas dekarbonizācija; norāda, ka EIB būtu jāievēro zaļā kursa mērķi;

17.

atzīmē, ka kopējās investīcijas klimata jomā 2018. gadā sasniedza 16,2 miljardus EUR un ka galvenie investīciju virzieni bija zemu oglekļa dioksīda emisiju enerģija (6 miljardi EUR), atjaunojamie energoresursi (4,1 miljards EUR) un energoefektivitāte (2,7 miljardi EUR); norāda, ka 2018. gadā EIB 29 % no saviem aizdevumiem piešķīra projektiem klimata jomā;

18.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika emitētas klimata obligācijas 4 miljardu EUR vērtībā, kā arī ilgtspējas obligācijas 500 miljonu EUR vērtībā; uzsver, ka pārredzamības un ieņēmumu izsekošanas nolūkā ir nepieciešams ieviest ES “zaļo” obligāciju standartu;

19.

atgādina saistības, ko EIB priekšsēdētājs uzņēmās ANO klimata samitā 2019. gada septembrī, proti:

—	līdz 2020. gada beigām saskaņot visas EIB finansēšanas darbības ar Parīzes nolīguma mērķiem;

—	līdz 2025. gadam vismaz 50 % no EIB finansējuma veltīt klimata un vides ilgtspējai;

—	līdz 2030. gadam klimata un vides jomā investēt 1 triljonu EUR;

20.

uzsver, ka EIB mērķis būt par zaļā kursa galveno finanšu pīlāru nozīmē, ka bankai ir jāpastiprina centieni kļūt par “Eiropas klimata banku”; aicina EIB izstrādāt ceļvedi ar konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, reālistiskiem un laikā noteiktiem mērķiem attiecībā uz Parīzes nolīguma īstenošanu; aicina šajos mērķos ņemt vērā iespējamo risku, ka varētu palielināties atšķirības starp ES reģioniem un dalībvalstīm; uzsver EIB darbības ekonomiskās un sociālās kohēzijas atbalstam; uzsver, ka EIB ir jāveic pasākumi, lai ekonomiskās un sociālās kohēzijas atbalstu saskaņotu ar klimata mērķiem;

21.

aicina konkrētās politikas jomās iekļaut vērienīgas saistības; EIB savas saistības ir jāpadara par korporatīvā darbības plāna un klimata stratēģijas, kā arī nozaru aizdevumu stratēģiju un aizsardzības pasākumu neatņemamu daļu;

22.

uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas EIB investīcijas un nozaru portfeļi tiktu saskaņoti ar Parīzes nolīgumu;

23.

norāda, ka EIB 2018. gadā apstiprināja finansējumu lieliem gāzes infrastruktūras projektiem, tostarp gāzes cauruļvadiem uz ES no Turkmenistānas un Azerbaidžānas (Anatolijas dabasgāzes cauruļvads) un no Grieķijas uz Itāliju caur Albāniju un Adrijas jūru (Adrijas jūras cauruļvads); norāda, ka šīs investīcijas tika iekļautas no ES budžeta līdzfinansēto kopīgu interešu projektu 4. sarakstā; aicina EIB paskaidrot, kā šie projekti līdz 2020. gada beigām tiks saskaņoti ar Parīzes nolīguma mērķiem; uzsver, ka ir jāatzīst gāzes kā svarīgas pārejas tehnoloģijas nozīme un tās ieguldījums pārejā uz klimatneitralitāti;

24.

uzskata, ka jaunā EIB aizdevumu politika enerģētikas jomā ir būtisks uzlabojums — jo īpaši lēmums līdz 2021. gada beigām pārtraukt izsniegt aizdevumus fosilā kurināmā enerģijas projektiem — un labs piemērs citām bankām; uzsver, ka ir jānodrošina, lai enerģijas avotu, piemēram, dabasgāzes, izmantošana un to turpmākais finansējums atbilstu klimatneitralitātes panākšanai vēlākais līdz 2050. gadam; norāda, ka enerģētikas aizdevumu politika tiks pārskatīta 2022. gada sākumā, un prasa šajā pārskatīšanā minēto politiku saskaņot ar Eiropas ilgtspējīga finansējuma taksonomiju;

25.

atzinīgi vērtē to, ka EIB nākotnē koncentrēsies uz taisnīgu pārkārtošanos, un sagaida, ka EIB sniegs ieguldījumu Taisnīgas pārkārtošanās mehānismā, jo īpaši saistībā ar tās jauno publiskā sektora aizdevumu mehānismu un tās darbībām programmā InvestEU;

26.

norāda, ka ceļiem, automaģistrālēm un gaisa transportam piešķirtā finansējuma īpatsvars 2018. gadā bija lielāks nekā vidējais rādītājs 2014.–2018. gadā, savukārt dzelzceļiem atvēlētais finansējums 2018. gadā bija mazāks nekā vidējais rādītājs 2014.–2018. gadā; norāda, ka kopējais finansējums gaisa transportam 2018. gadā bija 725 miljoni EUR; ar nepacietību gaida EIB pārskatu par tās aizdevumu politiku transporta nozarē; aicina izstrādāt jaunu transporta finansēšanas politiku, kuras mērķis būtu līdz 2050. gadam dekarbonizēt Savienības transporta nozari;

27.

aicina Komisiju ilgtspējīgu investīciju satvaru papildināt ar kritērijiem saimnieciskai darbībai ar būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, kurus EIB varētu piemērot; atzīst EIB centienus veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

28.

aicina īstenot jaunus politikas virzienus oglekļietilpīgās rūpniecības nozarēs, kurās darbojas EIB, piemēram, cementa, naftas ķīmijas un tērauda rūpniecībā, lai pievērstos šo nozaru ilgtspējai un rūpīgi izsvērtu sekas, ko radītu spēkā esošo līgumu izbeigšana, galveno uzmanību pievēršot aprites ekonomikas veicināšanai;

29.

norāda, ka klimata problēmu nevar atrisināt bez nozares atbalsta, liela mēroga izmaiņas var panākt tikai tad, ja nozare tiek iesaistīta un tiek doti vajadzīgie stimuli inovatīviem klimata risinājumiem;

30.

pauž gandarījumu par jauno EIB oglekļa pēdas novērtēšanas metodiku un prasa to sistemātiski īstenot, īpašu uzmanību pievēršot netiešajām emisijām (“3. tips”); aicina projektus izvērtēt visaptveroši, nevis pamatojoties vienīgi uz vienkāršu to radīto emisiju ekonomiskā aprites cikla analīzi;

31.

aicina EIB izpētīt iespējas noteikt stingrākas prasības starpniekklientiem attiecībā uz viņu riska darījumiem ar fosilo kurināmo; uzsver, ka šādas jaunas prasības nedrīkstētu kaitēt MVU piekļuvei finansējumam;

32.

atzinīgi vērtē EIB pieņemto izslēgšanas politiku un prasa to stingri piemērot, lai EIB finansējumu liegtu klientiem, kuri ir iesaistīti korupcijā vai krāpšanā saistībā ar EIB finansējumu;

33.

uzskata, ka saskaņā ar komercbanku nozares paraugpraksi (9) EIB finansējums būtu jāpiešķir atbilstīgi augstiem zinātniskiem mērķiem un saistībām, lai pakāpeniski pārtrauktu sniegt atbalstu projektiem, kuru darbība rada ievērojamas SEG emisijas;

34.

atzinīgi vērtē 2018. gadā pieņemtās hidroenerģijas vadlīnijas (10) un prasa pārredzamības prasības attiecināt uz visiem infrastruktūras projektiem;

35.

atgādina EIB, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir galvenais faktors, kas nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām, un ka ekosistēmu atjaunošana ir vienīgā sevi apliecinājusī negatīvu emisiju tehnoloģija; norāda, ka visiem EIB projektiem tiek veikts bioloģiskās daudzveidības riska novērtējums un tiem ir jāatbilst Bankas bioloģiskās daudzveidības standartiem, un aicina palielināt tās finansējumu ES mērķu sasniegšanai šajā jomā, jo īpaši neto nulles atmežošanas un jūras un piekrastes aizsardzības mērķus;

36.

norāda, ka Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir pilnībā integrēts visos EIB klimata pasākumos;

EIB darbība ārpus ES

37.

atkārtoti uzsver, ka nabadzības izskaušana, vietējo resursu mobilizācija un cilvēktiesības ir ES finanšu arhitektūras attīstības jomā pamatjautājumi ar lielāku finansēto darbību redzamību; uzskata, ka ES turpmākajos gados galvenā uzmanība būtu jāpievērš IAM sasniegšanai;

38.

atzinīgi vērtē EIB spēju ātri pielāgoties starptautiskiem izaicinājumiem; aicina EIB turpināt atbalstu ES ārpolitikai un reaģēšanai ārkārtas situācijās, piemēram, ekonomikas noturības iniciatīvai, kas ir daļa no Eiropas reakcijas uz globālo migrācijas un bēgļu problēmu;

39.

mudina EIB, ERAB, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās finanšu iestādes turpināt darbu pie labākās iespējamās operatīvās sadarbības projektu īstenošanā, jo šī ciešākā banku sadarbība ir nepieciešama, lai ar resursu efektīvāku izmantošanu optimizētu izmaksas un uzlabotu sinerģiju;

40.

ņem vērā, ka no vidusposma pārskata par ārējo aizdevumu pilnvarām 2018. gadā loģiski izriet garantiju palielinājums par 5,3 miljardiem EUR;

41.

atgādina, ka EIB darbība ir jāsaskaņo ar ES ārpolitikas mērķiem;

42.

norāda, ka cilvēktiesību principi ir pilnībā integrēti bankas galvenajās uzticamības pārbaudes procedūrās un standartos, tostarp ex-ante novērtējumos; atgādina, ka ES Pamattiesību harta ir tieši saistoša EIB un ka līgumu ar klientiem noteikumi ļauj apturēt līgumu darbību cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā; atzinīgi vērtē 2009. gada paziņojuma par vides un sociālajiem principiem un standartiem pārskatīšanu;

43.

aicina EIB, investējot trešās valstīs, ņemt vērā vietējos apstākļus; atgādina, ka investīcijām trešās valstīs vajadzētu būt vērstām arī uz to, lai radītu ilgtermiņa, privātā sektora virzītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, atbalstītu cīņu pret klimata pārmaiņām un samazinātu nabadzību, radot darbvietas un uzlabojot piekļuvi ražošanas resursiem;

44.

norāda, ka EIB nodarbina cilvēktiesību speciālistus, bet tā varētu labāk izprast vietējos apstākļus, palielinot vietējo darbinieku skaitu partnervalstīs; aicina EIB nodrošināt, ka cilvēktiesību apsvērumi tiek ņemti vērā visā lēmumu pieņemšanas procesā;

45.

norāda, ka projektu līmenī nozīme ir Komisijai un EĀDD, jo ar tām apspriežas par EIB projektiem, kas tiek izvērtēti pirms tos ierosina pieņemt EIB direktoriem;

46.

prasa EIB pievērsties konstatējumiem Komisijas novērtējumā par tās ārējo aizdevumu mandātu, norādot, ka “Komisijas dienestiem ir grūti gūt ieskatu par EIB darbību, izņemot ar ārēju ieinteresēto personu starpniecību, ņemot vērā to, ka ziņošana par faktiskajiem rezultātiem tiek sniegta tikai pēc projekta pabeigšanas un EIB nav pienākuma ziņot par īstenošanas problēmām”; uzskata par ļoti problemātisku Komisijas secinājumu, ka “ES intervences faktiskie rezultāti un ietekme joprojām lielā mērā nav zināmi”;

47.

atkārtoti pauž ieinteresētību tikt iesaistītam un piedalīties diskusijās starp Padomi un EIB par bankas jaunas filiāles — ES Attīstības bankas — iespējamo izveidi; aicina EIB plānos izveidot filiāli attīstības darbībām par prioritāti noteikt nabadzības izskaušanu, vietējo resursu mobilizāciju un cilvēktiesības;

ESIF darbība un efektivitāte

48.

norāda, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvenais kvantitatīvais mērķis ir mobilizēt papildu privātās un publiskās investīcijas 500 miljardu EUR apjomā; norāda, ka turpmākajās investīciju stratēģijās būtu jāiekļauj izmērāmi mērķi attiecībā uz ilgtspēju un sociālo ietekmi;

49.

norāda, ka ESIF īstenošanai EIB pieņēma darbā 358 darbiniekus un 75 darbiniekus Eiropas Investīciju konsultāciju centrā;

50.

atgādina, ka ESIF ir no EIB nošķirta pārvaldības struktūra un tā investīciju darbības notiek divās tematiskās platformās, proti, infrastruktūras un inovācijas platformā, ko pārvalda EIB, un MVU investīciju platformā, ko pārvalda EIF;

51.

atkārtoti norāda, ka atšķirībā no citiem pašreizējiem EIB finansēšanas instrumentiem no ES budžeta atbalstītā ESIF darbības pamatuzdevums ir nodrošināt papildināmību, identificējot papildu un inovatīvus uz nākotni orientētus sektorus un augstāka riska projektus;

52.

uzsver, cik būtiski ir papildināmības kritēriji, kuri liek atbalstīt tikai tās ESIF atbalstam atbilstošās darbības, kas novērš skaidri definētas tirgus nepilnības vai suboptimālas investīciju situācijas, un darbības, ko bez ESIF nebūtu iespējams veikt tādā pašā apmērā vai termiņā;

53.

ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka iesniegtajās aplēsēs par piesaistītajām investīcijām nav ņemts vērā tas, ka dažas ESIF operācijas aizstāja citas EIB operācijas un ES finanšu instrumentus, un tas, ka daļa ESIF atbalsta tika novirzīta projektiem, kurus ar atšķirīgiem nosacījumiem varētu finansēt no citiem publiskā vai privātā finansējuma avotiem;

54.

atkārtoti prasa sniegt objektīvu pārskatu par ESIF projektu papildināmību, ekonomisko, sociālo un vides ietekmi un patiesu pievienoto vērtību, kā arī par to atbilstību Savienības politikai vai citām EIB darbībām, lai tos vairāk virzītu politika, nevis pieprasījums, kā norādīts Revīzijas palātas 2019. gada janvāra īpašajā ziņojumā (11);

55.

norāda, ka ESIF darbības bija tiesīgas papildus privātajām investīcijām piesaistīt līdzekļus no ES un valstu publiskajiem avotiem; norāda, ka ir svarīgi izvairīties no tērēto finanšu resursu ekonomijas samazināšanās un šādu izmaksu iespējamas neefektivitātes; uzsver nepieciešamību garantēt papildināmību;

56.

uzskata, ka būtu jāizvairās no jebkādas vairāku investoru finansējuma pārklāšanās un izmaksu neefektivitātes, lai no investīciju finansēšanas pa vairākiem atšķirīgiem kanāliem nenonāktu pie neuzticamiem rezultātiem vai vairākiem pretendentiem uz panāktajiem rezultātiem;

57.

prasa veidot labāku sinerģiju starp ESIF, valstu attīstību veicinošām bankām un investīciju platformām, lai uzlabotu ESIF kopējo efektivitāti;

58.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai sākotnējā plānošanā, īstenošanā un ziņošanā par programmas InvestEU sasniegtajiem rezultātiem tiktu pienācīgi ņemta vērā ESIF 1.0 un ESIF 2.0 gūtā pieredze, jo īpaši attiecībā uz papildināmību, ilgtspēju un pārredzamību;

EIB pārvaldība, pārredzamība un pārskatatbildība

59.

atkārto, cik svarīga visās EIB un EIF darbībās ir ētika, profesionālā godprātība, pārredzamība un pārskatatbildība;

60.

norāda, ka Komisija sniedz atzinumu par visiem finansēšanas darījumiem, ievērojot procedūru, kura ir saskaņā ar EIB Statūtu 19. pantu; aicina Komisiju sniegtos atzinumus darīt pieejamus;

EIB korporatīvās pārvaldības un kontroles sistēmas optimizācija

61.

iesaka pielāgot bankas pieeju un ar to saistītās kvalitātes kontroles bankas struktūrās, lai pienācīgi novērstu darbības neatbilstības riskus, un atbalstīt uz rezultātiem balstīta budžeta principa pilnīgu ieviešanu EIB un EIB grupā;

62.

prasa izvērtēt riskus un kontroles sistēmas, kas saistītas ar apvienoto finansējumu, kurā piedalās Eiropas Komisija, un ziņot par tiem, ņemot vērā finansējuma apvienošanas darbību ietekmi ne tikai uzraudzības, bet arī pārvaldības izvēles iespēju ziņā;

63.

norāda, ka 2018. gadā bankas uzņēmējdarbības modelis turpināja attīstīties un bija diversificētāks, jo pieauga ESIF darbības, kuras ir sarežģītākas, un darījumi, kuri ir mazāki pēc apjoma un ar augstāka riska profilu;

64.

norāda, ka Direktoru padome 2018. gada jūlijā izklāstīja vairākas organizatoriskas un pārvaldības izmaiņas un tā paša gada decembrī apstiprināja īstenošanas ceļvedi, cita starpā iekļaujot šādus priekšlikumus:

i)	grozīt EIB statūtus, lai palielinātu Direktoru padomes locekļu aizstājēju skaitu un ieviestu kvalificēta vairākuma balsošanu par dažiem pārvaldības jautājumiem,

ii)	uzlabot bankas iekšējās kontroles un riska pārvaldības vidi, jo īpaši izveidojot grupas riska funkciju, ko veic grupas risku direktors;

65.

uzskata, ka attiecībā uz EIB pārvaldības struktūru pienākumu pārskatīšanu Vadības komitejas locekļiem jebkādos apstākļos būtu jāizvairās no iespējama interešu konflikta; šajā sakarā uzskata, ka ir svarīgi Vadības komitejas un Direktoru padomes rīcības kodeksā iekļaut noteikumu, kas izslēdz iespēju to locekļiem pārraudzīt aizdevumu izsniegšanu vai projektu īstenošanu to mītnes valstī;

66.

pauž nožēlu par pastāvīgo dažādības un dzimumu līdzsvara trūkumu augstākās vadības līmenī un EIB grupas vadības struktūrās; aicina EIB šo jautājumu risināt prioritārā kārtā;

67.

aicina EIB pilnībā īstenot ieteikumus, kas sniegti EIB Revīzijas komitejas 2018. gada ziņojumā (12), proti:

—	pārskatīt Vadības komitejas rīcības kodeksu un Direktoru padomes rīcības kodeksu;

—	bankai nodrošināt adekvātu un pietiekamu personālu kontroles jomā un steidzami novērst nepietiekamo darbinieku pieņemšanu kontroles funkcijās;

—	Vadības komitejai izstrādāt ceļvedi, ietverot ieteikumu īstenošanas starpposma mērķus, resursus un grafiku, norādot uz to, ka agrāk Revīzijas komitejas ieteikumu īstenošana bija pārāk lēna;

Ceļā uz pārredzamāku un atbildīgāku institūciju ar pastiprinātiem mehānismiem krāpšanas un korupcijas apkarošanai

68.

norāda, ka gadu gaitā EIB ir izveidojusi iekšējus mehānismus un pārvaldības struktūras, kas samazina krāpšanas un korupcijas risku; banka ir arī publiski apņēmusies piemērot “nulles tolerances politiku pret krāpšanu un korupciju”;

69.

aicina EIB savā tīmekļa vietnē atklāt informāciju par klientu faktiskajiem īpašniekiem, lai palielinātu savu darbību redzamību un palīdzētu novērst korupcijas un interešu konfliktu gadījumus;

70.

prasa EIB tiešu un netiešu aizdevumu izmaksai par nosacījumu izvirzīt nodokļu un grāmatvedības datu publicēšanu par katru valsti atsevišķi un to, ka finansējuma saņēmēji un finansēšanas operācijās iesaistītie finanšu starpnieki dara pieejamus datus par labuma guvējiem;

71.

ņem vērā NVO koalīcijas Counter balance ziņojumu, kurā secināts, ka “EIB joprojām nav spējīga apkarot krāpšanu un korupciju, daļēji iekšējo mehānismu nepilnību dēļ un daļēji neapmierinošās pārvaldības sistēmas dēļ, kurā ir iekļautas EIB darbības, kā arī pienācīgas ārējās kontroles trūkuma dēļ attiecībā uz tās darbībām, tostarp OLAF”, kā arī EIB un OLAF reakciju uz šo ziņojumu; aicina EIB veikt nepieciešamos uzlabojumus, lai novērstu atlikušās nepilnības; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, kas nodrošinātu, ka EIB ievēro uzticamības pārbaudes pienākumus, kas būtu vismaz līdzvērtīgi ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai;

72.

pauž nopietnas bažas par nesen publicēto rakstu (13) par EIB iekšējo revīziju, kurā tika atklāti nopietni trūkumi attiecībā uz to, kā banka piemēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartus; atzinīgi vērtē EIB centienus novērst šos trūkumus un mudina to prioritārā kārtā pabeigt darbu nospraustajā termiņā un atskaitīties Parlamentam par konkrēti veiktajiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz stingrāku klientu uzticamības pārbaudi; aicina EIB iesniegt Parlamentam iepriekš minētās iekšējās revīzijas ziņojumu un publicēt tā jēgpilnu kopsavilkumu kopā ar detalizētu novērtējumu par to, cik efektīvi katrs trūkums ir novērsts, lai tas būtu pieejams plašākai sabiedrībai;

73.

aicina EIB pēc iespējas labāk sadarboties ar OLAF un EPPO un aicina EPPO proaktīvi pievērsties EIB lietām, izmeklējot un saucot pie atbildības tos, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas kaitē ES finanšu interesēm;

74.

atkārtoti aicina EIB uzņemties lielāku atbildību citu ES iestāžu priekšā, pastiprinot Parlamenta kontroli pār EIB un piešķirot Eiropas Revīzijas palātai visas tiesības veikt EIB darbību revīziju;

75.

atgādina, ka sabiedrības līdzdalība EIB politikas veidošanā ir veids, kā uzlabot pārskatatbildību, jo īpaši to vietējo kopienu un iedzīvotāju iesaistīšanās, kurus skar EIB darbības;

76.

atgādina, ka pārredzamība EIB politikas virzienu īstenošanā ne tikai pastiprina EIB vispārējo korporatīvo atbildību, radot skaidru priekšstatu par to, kas ir finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji, bet arī palīdz stiprināt finansēto palīdzības projektu efektivitāti un ilgtspēju; ar šo aicina EIB ņemt vērā šos aspektus plānotajā EIB pārredzamības politikas pārskatīšanā 2020. gadā;

77.

šā iemesla dēļ atbalsta skaidras informācijas atklāšanu par to, kā tiek īstenota EIB stratēģija, un par tās produktu un portfeļu ilgtspēju un ietekmi uz klimatu;

78.

sagaida, ka EIB trauksmes cēlēju aizsardzības politika būs vērienīga un noteiks augstus standartus; mudina EIB minētajā pārskatīšanā iekļaut gan iekšējos, gan ārējos trauksmes cēlējus, kā arī noteikt skaidras un precīzas procedūras, laika grafiku un vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlējiem tiek sniegtas labākās norādes, un lai aizsargātu viņus pret jebkādu iespējamo atriebību;

79.

pauž nožēlu, ka 2018. gada beigās sūdzību izskatīšanas mehānismi netika pietiekami stiprināti, un uzskata, ka būtu jāturpina attīstīt piekļuvi efektīvam un neatkarīgam sūdzību izskatīšanas mehānismam, tostarp tiesībām uz tiesisko aizsardzību; norāda, ka EIB ir izveidojusi jaunu īpašu sūdzību sistēmu projektu iepirkumiem, lai 2019. gadā nodrošinātu ar to saistīto sūdzību efektīvāku un neatkarīgāku izskatīšanu;

80.

atzinīgi vērtē EIB centienus publicēt jaunu dokumentāciju par rīcību klimata politikas jomā, ESIF projektu rezultātu pārskatus vai projektu pabeigšanas ziņojumus par pabeigtām darbībām ārpus ES; uzskata, ka EIB vajadzētu cik vien iespējams publiskot arī Valdes sanāksmju protokolus, Vadības komitejas sanāksmju protokolus un darba kārtības, 3PA (trīs pīlāru vērtēšanas sistēmas) un REM (rezultātu novērtēšanas) lapas, Komisijas atzinumus par projektiem un projektu uzraudzības ziņojumus; tomēr saprot, ka tiek piemēroti konkrēti ierobežojumi attiecībā uz dokumentu pārredzamību, lai nodrošinātu EIB klientu un projektu partneru sniegtās konfidenciālās informācijas aizsardzību;

81.

norāda uz EIB jaunās izslēgšanas politikas stāšanos spēkā 2018. gadā, tostarp uz procedūrām par to vienību un personu izslēgšanu, attiecībā uz kurām ir negatīvi uzvedības un darbību vērtējumi, tādējādi īstenojot EIB krāpšanas apkarošanas politikas spēkā esošos noteikumus un aizliegumus;

82.

gaida 2018. gadā uzsāktās EIB/EIF krāpšanas apkarošanas politikas pārskatīšanas rezultātus un atbalsta stingrāku nulles tolerances politiku attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citiem aizliegtas uzvedības veidiem; aicina EIB nākotnē pastiprināt sadarbību ar OLAF un EPPO un ziņot kompetentajām iestādēm par visiem iespējamas krāpšanas gadījumiem; uzskata, ka EPPO nākotnē vajadzētu būt pilnvarām veikt kriminālvajāšanu par noziedzīgu darbību attiecībā uz EIB līdzekļiem ES dalībvalstīs, kuras ir EPPO locekles;

83.

atzīmē, ka EIB savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par saviem klientiem katrā operācijā; aicina EIB publicēt arī nepieciešamo informāciju par faktiskajiem īpašniekiem; atzinīgi vērtē pašreizējo EIB trauksmes cēlēju aizsardzības politiku;

84.

norāda, ka 2018. gadā palielinājās apsūdzību skaits — 184 jaunas apsūdzības (2017. gadā — 149), no kurām 68 % bija no iekšējiem avotiem un 31 % — no ārējiem avotiem; norāda, ka galvenās izmeklēšanas jomas ir krāpšana, korupcija, EIB/EIF nosaukuma ļaunprātīga izmantošana un slepena vienošanās; norāda, ka no visiem EIB grupas pieprasījumiem 69 % tika nosūtīti OLAF;

85.

ņem vērā EIB un Volkswagen vienošanos par Volkswagen izslēgšanu uz 18 mēnešiem no dalības EIB projektos un Volkswagen apņemšanos sniegt ieguldījumu ilgtspējas iniciatīvā, tostarp vides aizsardzībā;

86.

iestājas par atbildīgu nodokļu politiku EIB, atbalstot profesionālās godprātības klauzulu iekļaušanu EIB grupas līgumos, padziļinātas uzticamības pārbaudes veikšanu attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, skaidri norādot līgumslēdzējus partnerus un ģeogrāfisko atrašanās vietu; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada martā tika pieņemta rīcībpolitika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un aicina ātri īstenot šo politiku un regulāri ziņot Parlamentam par tās īstenošanu;

87.

uzskata, ka pavisam noteikti ir jāprasa ievērot visaugstākos profesionālās godprātības standartus, proti, ES un Finanšu darbību darba grupas atbalstītos AMF-CFT standartus, kā arī ESAO, G20 un ES atbalstītos principus labai pārvaldībai nodokļu jomā, lai uzlabotu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu;

88.

atzīst EIB pioniera lomu ES līmenī ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā; aicina EIB turpināt pilnveidot ilgtspējas ziņojumu, iekļaujot rezultātus, kas iegūti, izmantojot skaidri definētus, specifiskus, viegli izmērāmus un salīdzināmus rādītājus;

89.

atzinīgi vērtē to, ka EIB ārējais revidents pirmo reizi ir izdevis ierobežotu ticamības ziņojumu par atsevišķiem paziņojumiem, skaitļiem un rādītājiem tās 2018. gada ilgtspējas ziņojumā;

90.

prasa Revīzijas palātai veikt stingrāku ārējo pārbaudi attiecībā uz EIB un, apspriežot gaidāmo trīspusējo nolīgumu, ko paredzēts noslēgt līdz 2020. gada septembrim, būtu rūpīgi jāpārskata pašreizējie noteikumi 2016. gadā parakstītajā trīspusējā nolīgumā, kas reglamentē sadarbību starp Eiropas Investīciju banku, Eiropas Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu;

91.

tomēr atkārto savu prasību attiecībā uz EIB gada pārskatu un prasa EIB sniegt vispusīgāku, detalizētāku un saskaņotāku gada darbības pārskatu, kā arī būtiski uzlabot informācijas izklāstu, iekļaujot detalizētu un uzticamu attiecīgajā gadā apstiprināto, parakstīto un veikto investīciju un iesaistīto finansēšanas avotu (pašu resursi, ESIF, ES centralizēti pārvaldītas programmas utt.) sadalījumu, kā arī informāciju par saņēmējiem (dalībvalstis, publiskais vai privātais sektors, starpnieki vai tiešie saņēmēji), atbalstītajām nozarēm un ex post novērtējumu rezultātiem;

92.

aicina Budžeta kontroles komiteju rīkot ikgadēju darbsemināru/uzklausīšanu par pasākumiem un EIB darbību kontroli, kas tādējādi sniegtu Parlamentam būtisku papildu informāciju, lai tas varētu rūpīgi pārbaudīt EIB un tās darbības;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

93.

aicina EIB turpināt ziņot par to, kā tiek pildīti Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegtie iepriekšējie ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz:

a)	tās investīciju stratēģijas ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ietekmi;

b)	pielāgojumiem, kas saistīti ar interešu konfliktu novēršanu, jo īpaši, ja locekļi piedalās aizdevumu piešķiršanā;

c)	pārredzamību pēc klientu profesionālās godprātības uzticamības pārbaudes, ko veic, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu un korupciju;

o o

94.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai un aicina Padomi un EIB Direktoru padomi apspriest šajā dokumentā izklāstītās Parlamenta nostājas.

(1) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/95520

(2) OV C 41, 6.2.2020., 18. lpp.+

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0036.

(4) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(5) https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=49051

(6) Novērtējums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības; https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/elm_evaluation_swd_2019_333_f1_staff_working_paper_en_v3_p1_1048237.pdf

(7) https://www.consilium.europa.eu/media/40967/efad-report_final.pdf)

(8) https://counter-balance.org/uploads/files/Reports/Flagship-Reports-Files/2019-Corruption-Report.pdf

(9) Crédit Agricole ir apņēmusies vairs neatbalstīt uzņēmumus, kas attīsta vai plāno attīstīt savu darbību ogļrūpniecībā. Crédit Agricole nulles tolerances politika attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas attīsta vai plāno attīstīt savu darbību ogļrūpniecībā, sākot no ogļu ieguves un enerģijas ražošanas līdz ogļu tirdzniecībai un transportam.

(10) EIB, “Environmental, Climate and Social Guidelines on Hydropower Development” (“Vides, klimata un sociālās vadlīnijas hidroenerģijas attīstībai”), 2019. gada oktobris.

(11) https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=49051

(12) https://www.eib.org/attachments/general/ac_annual_reports_2018_en.pdf

(13) Luxembourg Times, “EIB under scrutiny for failings after whistleblowing complaints”, 2020. gada 21. aprīlis.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/34

P9_TA(2020)0192

2018. gada ziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu (2019/2128(INI))

(2021/C 371/05)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta sesto daļu un 325. panta 5. punktu,

—	ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. oktobra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Komisijas 30. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (2018. gads)” (COM(2019)0444) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2019)0361, SWD(2019)0362, SWD(2019)0363, SWD(2019)0364 un SWD(2019)0365),

—	ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2018. gada ziņojumu (1) un OLAF 2018. gada Uzraudzības komitejas darbības ziņojumu,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Revīzijas palātai “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai – pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai” (COM(2019)0196),

—	ņemot vērā rīcības plānu (SWD(2019)0170) un krāpšanas riska novērtējumu SWD(2019)0171), kas pievienots paziņojumam “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai – pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai” (COM(2019)0196),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324),

—	ņemot vērā to, ka visos Komisijas DFS priekšlikumos ir ieviesti standarta noteikumi par ES finanšu interešu aizsardzību,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 8/2018 par Komisijas 2018. gada 23. maija priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (OLAF regula) attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti (COM(2018)0338),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 9/2018 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu (COM(2018)0386),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 06/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija”,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2019 “E-komercija: vēl jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa iekasēšanu”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (3) un tā vidusposma pārskatu, ko Komisija publicēja 2017. gada 2. oktobrī (COM(2017)0589),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (4) (PIF direktīva),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939 ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7),

—	ņemot vērā 2019. gada 4. septembra Komisijas pasūtīto ziņojumu “Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs. Galīgais ziņojums”,

—	ņemot vērā 2015. gada maija Komisijas pasūtīto ziņojumu “Pētījums par PVN iztrūkuma aprēķinu un analīzi ES dalībvalstīs. 2015. gada ziņojums” un Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ES Pretkorupcijas ziņojumu (COM(2014)0038),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu “Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

—	ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā (9),

—	ņemot vērā 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par Komisijas paziņojuma “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija” (COM(2013)0324 final, 6.6.2013)“ īstenošanu (COM(2017)0235),

—	ņemot vērā OLAF saskaņoto ziņojumu “Krāpšana publiskajā iepirkumā — trauksmes signālu un labākās prakses apkopojums”, kas tika publicēts 2017. gada 20. decembrī, un OLAF 2017. gada rokasgrāmatu par ziņošanu par pārkāpumiem saistībā ar dalīto pārvaldību,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-105/14, krimināllieta pret Ivo Taricco un citiem (10),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-42/17, krimināllieta pret M.A.S. un M.B. (11),

—	ņemot vērā Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-48/16, SIGMA Orionis SA pret Eiropas Komisiju (12),

—

ņemot vērā to, ka ir pieņemta Padomes Regula (ES) 2018/1541 (2018. gada 2. oktobris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 904/2010 un (ES) 2017/2454 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai pievienotās vērtības nodokļa jomā, lai palielinātu dalībvalstu spēju vērsties pret viskaitīgākajām krāpšanas shēmām PVN jomā un samazināt PVN iztrūkumu,

—	ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ES finanšu interešu aizsardzību: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos (13),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

—	ņemot vērā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību (14),

—	ņemot vērā programmas “Hercule III” īstenošanas turpināšanu (15),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0103/2020),

A.	tā kā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno Savienības budžetu, no kura 2018. gadā saskaņā ar dalītu pārvaldību tika īstenoti 74 %;

B.	tā kā Komisijai būtu jāpilda saskaņā ar dalīto pārvaldību noteiktie attiecīgie pienākumi uzraudzības, kontroles un revīzijas jomā;

C.	tā kā saskaņā ar Finanšu regulas (ES, Euratom) 2018/1046 63. pantu dalībvalstīm, pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus un krāpšanu;

D.	tā kā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstīm būtu jāveic ex ante un ex post pārbaudes, jāatgūst nepamatoti izmaksātie līdzekļi un vajadzības gadījumā jāuzsāk tiesvedība šajā jomā;

E.	tā kā pareiza finanšu pārvaldība un ES finanšu interešu aizsardzība ir galvenie ES budžeta īstenošanas politikas principi, kuru mērķis ir palielināt iedzīvotāju uzticību, nodrošinot to, ka nodokļu maksātāju nauda tiek pienācīgi izmantota un ES budžets tiek izpildīts efektīvi;

F.	tā kā pareiza publisko līdzekļu izmantošana un ES finanšu interešu aizsardzība veicina ES budžeta efektīvu pārvaldību;

tā kā LESD 310. panta 6. punktā ir noteikts, ka “Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 325. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses”; tā kā LESD 325. panta 2. punktā paredzēts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”; tā kā LESD 325. panta 3. punktā ir noteikts, ka “dalībvalstis koordinē rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt pret krāpšanu Savienības finanšu intereses” un ka “tās kopā ar Komisiju izvērš ciešu un regulāru kompetento iestāžu sadarbību”; tā kā saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu ar Eiropas Revīzijas palātu ir jāapspriežas par visiem pasākumiem, kas likumdevējam jāpieņem, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, kas apdraud ES finanšu intereses;

tā kā ES budžets atbalsta kopīgus mērķus un palīdz risināt kopīgas problēmas un tā kā labs sniegums ir priekšnosacījums, lai panāktu rezultātus un īstenotu prioritātes, uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei ir būtiski vienkāršot lietderības revīziju regulāro ieņēmumu, izdevumu, rezultātu un ietekmes novērtēšanu;

tā kā ES ir pienākums rīkoties pretkorupcijas politikas jomā LESD noteiktajās robežās; tā kā LESD 67. pantā ir noteikts Savienības pienākums nodrošināt augsta līmeņa drošību, tostarp ar noziedzības novēršanu un apkarošanu un krimināltiesību tuvināšanu; tā kā saskaņā ar LESD 83. pantu korupcija ir viens no īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kurš negatīvi ietekmē ES finanšu intereses;

J.	tā kā krāpšana saistībā ar ES līdzekļiem ir viens no veidiem, kā noziedzīgās organizācijas iekļūst ekonomikā un apdraud ekonomisko brīvību un brīvo konkurenci;

tā kā ir pienācīgi jāņem vērā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība, lai panāktu saskaņotāku ES rīcību, novēršot pārkāpumus un apkarojot krāpšanu; tā kā Komisijai būtu vēl vairāk jāpastiprina krāpšanas apkarošanas pasākumi un jāturpina to efektīva īstenošana, lai gūtu vēl konkrētākus un apmierinošākus rezultātus;

L.	tā kā korupcija ne tikai rada nopietnus draudus Savienības finanšu interesēm, bet arī demokrātijai un valsts pārvaldes uzticamībai;

M.	tā kā dalībvalstu iekasētais PVN ir svarīgs valstu budžetu ieņēmumu avots un tā kā PVN pašu resursi 2018. gadā veidoja 11,9 % no ES kopējā budžeta;

tā kā sistemātiski un institucionalizēti korupcijas gadījumi dažās dalībvalstīs nopietni kaitē ES finanšu interesēm, vienlaikus arī apdraudot demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu; tā kā 2017. gada decembrī publicētajā Eirobarometra Īpašajā ziņojumā Nr. 470 par korupciju norādīts, ka kopumā uzskati un attieksme pret korupciju salīdzinājumā ar 2013. gadu joprojām ir stabila, un tas liecina, ka nav redzami konkrēti rezultāti attiecībā uz ES iedzīvotāju labāku uzticību iestādēm,

Pārkāpumu atklāšana un ziņošana par tiem

atzinīgi vērtē 30. gada ziņojumu “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu”, kā arī progresu, kas panākts pēdējo trīs desmitgažu laikā, izveidojot un attīstot tiesisko pamatu un iestāžu sistēmu (OLAF un EPPO) cīņai pret krāpšanu un pārkāpumiem ES līmenī, izveidojot sadarbību dalībvalstu starpā un starp tām un Komisiju un panākot rezultātus ES budžeta aizsardzībā, kas nebūtu iespējams bez ES iestāžu un valstu iestāžu kopīgiem centieniem;

ar lielām bažām konstatē, ka krāpšanas metodes pastāvīgi mainās un rodas jauni krāpšanas modeļi, kuriem ir izteikta transnacionāla dimensija un raksturīgas pārrobežu krāpšanas shēmas (t. i., krāpšana lauksaimniecības produktu popularizēšanā; pastkastītes uzņēmumi; izvairīšanās no muitas nodokļiem, par zemu novērtējot tekstilizstrādājumus un apavus, kurus ieved Savienībā un kuriem veic muitošanu vairākās dalībvalstīs; e-komercija; aizvien lielāks pārrobežu aspekts krāpšanai izdevumu jomā; un viltošana), kas negatīvi ietekmē ES budžeta ieņēmumu daļu un kam nepieciešama jauna koordinēta rīcība ES un valstu līmenī;

norāda, ka visu paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits 2018. gadā (11 638 gadījumi) ir samazinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (15 213 gadījumi) un ka pārkāpumu vērtība saglabājās stabila salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no 2,5 miljardiem EUR 2018. gadā līdz 2,58 miljardiem EUR 2017. gadā);

atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpnieciski un ir svarīgi skaidri nošķirt pieļautās kļūdas;

atgādina, ka paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits un ar tiem saistītās summas nav tiešs rādītājs par tādas krāpšanas līmeni, kas skar ES budžetu vai konkrētās dalībvalsts budžetu; norāda, ka nav skaidrs, par cik krāpnieciskiem pārkāpumiem katru gadu nav paziņojusi Komisija un jo īpaši dalībvalstis; norāda, ka tas Parlamentam traucē izdarīt noderīgus secinājumus par Komisijas krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt metodiku, lai uzlabotu uzticamību un sniegtu precīzākas aplēses par krāpšanas apmēru ES; norāda, ka krāpnieciski pārkāpumi skāra 0,71 % no 2018. gada maksājumiem un 0,65 % no 2018. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu bruto summas; turklāt norāda, ka ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi skāra 0,58 % no 2018. gada maksājumiem un 1,78 % no 2018. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu bruto summas;

ar bažām norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka Komisijai nav pietiekamas izpratnes par krāpšanas mērogu, būtību un cēloņiem; atkārtoti aicina Komisiju izveidot vienotu sistēmu salīdzināmu datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību;

turklāt aicina Komisiju veikt visaptverošas pārbaudes, lai nodrošinātu to datu pilnīgu pārredzamību un kvalitāti, kurus dalībvalstis paziņojušas Pārkāpumu pārvaldības sistēmā (IMS);

norāda, ka kaut gan 2018. gadā paziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits (1 152 gadījumi) saglabājās tajā pašā līmenī kā 2017. gadā; tomēr pauž nožēlu par to, ka attiecīgās summas ir palielinājušās par ievērojamiem 183 %, kas rada milzīgas bažas; šis palielinājums lielā mērā ir saistīts ar diviem krāpnieciskiem pārkāpumiem attiecībā uz kohēzijas politikas izdevumiem; uzsver, ka šīs ievērojamās naudas summas ir pēc iespējas ātrāk jāatgūst;

norāda, ka 2018. gadā reģistrēto ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits samazinājās par 27 % (10 487 gadījumi), bet saistītās finanšu summas samazinājās par 37 % līdz 1,3 miljardiem EUR;

10.

pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzām dalībvalstīm nav īpašu tiesību aktu, kas vēršas pret organizēto noziedzību, neskatoties uz to, ka tā arvien vairāk pieaug tās saistība ar pārrobežu darbībām un nozarēm, kas skar ES finanšu intereses, piemēram, kontrabandu un naudas viltošanu;

11.

aicina dalībvalstis ciešāk sadarboties informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu savu datu apkopošanu un pastiprinātu savas kontroles efektivitāti, un nodrošinātu iedzīvotāju tiesību un brīvību ievērošanu; atgādina par Komisijas lomu dalībvalstu sadarbības koordinēšanā; aicina Komisiju palīdzēt koordinēt vienotas sistēmas izveidi dalībvalstu datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem;

12.

aicina Eiropas Revīzijas palātu savās revīzijas izlasēs pastāvīgi iekļaut iestādes un vadības struktūras, kas ir atbildīgas gadījumos, kas notikusi ar nodomu veikta neatbilstīga līdzekļu izmantošana;

13.

pauž bažas, ka, lai samazinātu dalībvalstu iestāžu administratīvo slogu, Kopīgo noteikumu Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ir noteikts pienākums ziņot tikai par krāpnieciskiem vai ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem, kuri ir saistīti ar vairāk nekā 10 000 EUR ieguldījumu no ESI fondiem; atgādina, ka lauksaimniecības un Eiropas Sociālā fonda jomā ir liels skaits maksājumu, kas ir ievērojami mazāki par 10 000 EUR robežvērtību un tiek izmaksāti kā maksājumtiesību maksājumi (pamatojoties uz konkrētu nosacījumu izpildi), un līdz ar to ir iespējami krāpnieciski maksājumi, par kuriem nav ziņots, jo tie nesasniedz ziņošanas robežvērtību, tomēr norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu 2017. un 2018. gada pārskatos, ka maksājumtiesību maksājumos mazāk mēdz būt kļūdas nekā izmaksu atlīdzināšana, kas ir tādu projektu izmaksāšanas metodes, kuru vērtība pārsniedz 10 000 EUR;

14.

stingri nosoda to, ka augsta līmeņa valdības amatpersonas Čehijas Republikā un citi valsts sektora dalībnieki Ungārijā, Grieķijā, Polijā, Rumānijā un Itālijā plaši neatbilstīgi izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus; norāda, ka šāda krāpšana notiek uz mazo ģimenes uzņēmumu rēķina, kuriem ir visvairāk vajadzīgas šīs subsīdijas;

15.

stingri nosoda Kohēzijas fonda līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka ES līdzekļus, uz kuriem attiecas finanšu korekcijas saistībā ar krāpnieciskiem pārkāpumiem, var atkārtoti izmantot bez jebkādām papildu sekām vai ierobežojumiem; uzskata, ka šāda sistēma apdraud ES finanšu intereses; tādēļ aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES fondu izmantošanu un apsvērt tādas sistēmas izstrādi, kurā korekcijas tiktu arī papildinātas ar turpmākas izmantošanas ierobežojumiem;

16.

atgādina par pārredzamības prasībām attiecībā uz KLP un kohēzijas politiku, kas nosaka prasību dalībvalstu atbildīgajām iestādēm saglabāt publiski pieejamu galīgo saņēmēju sarakstu; aicina dalībvalstis publicēt šādus datus vienotā mašīnlasāmā formātā un nodrošināt šīs informācijas sadarbspēju; aicina Komisiju vākt un apkopot datus un publicēt sarakstus ar lielākajiem atbalsta saņēmējiem no katra fonda katrā dalībvalstī;

17.

uzsver, ka Komisija ierosina īpašu sūdzību mehānismu Savienības līmenī, lai atbalstītu lauksaimniekus vai atbalsta saņēmējus, kas saskaras, piemēram, ar nelikumīgu zemes sagrābšanu, valsts iestāžu neatbilstošu rīcību, noziedzīgu struktūru vai organizētās noziedzības spiedienu, vai personas, kas pakļautas piespiedu vai vergu darbam, dodot viņiem iespēju ātri iesniegt sūdzību Komisijai, kas tai būtu steidzami jāpārbauda;

18.

uzsver, ka Eiropas Komisija pašlaik neveic pietiekamus pasākumus, lai cīnītos pret šāda veida krāpšanu; mudina Komisiju veikt efektīvu kontroli apvienojumā ar saistošiem pasākumiem; norāda, ka EPPO būtu jāuzņemas galvenā loma pārrobežu pētniecības veikšanā, krāpšanas gadījumu atklāšanā un ziņošanā par tiem un krāpnieku saukšanā pie atbildības;

Ieņēmumi — pašu resursi

19.

vērš uzmanību uz reģistrēto krāpniecisko gadījumu skaita pieaugumu par 1 % attiecībā uz iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem (līdz 473 gadījumiem 2018. gadā) un pauž nožēlu par saistīto finanšu summu pieaugumu par 116 %;

20.

norāda, ka pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par tādiem, kas nav saistīti ar krāpšanu, 2018. gadā bija par 10 % mazāks nekā vidējais rādītājs 2014.–2018. gadā, taču pauž nožēlu, ka ietekmētā summa ir par 17 % lielāka;

21.

pauž lielas bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas sākotnēji aprēķināto statistiku PVN iztrūkums 2018. gadā sasniedza 130 miljardus EUR, kas ir aptuveni 10 % no kopējiem paredzētajiem PVN ieņēmumiem, un ka Komisija lēš, ka PVN krāpšanas gadījumi Kopienas iekšienē ik gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR; pauž nožēlu par 5 miljardu EUR zaudējumu gadā, ko rada zemas vērtības preču piegādes no trešām valstīm;

22.

atzinīgi vērtē PIF direktīvas pieņemšanu, kurā precizēti jautājumi par pārrobežu sadarbību un savstarpējo tiesisko palīdzību starp dalībvalstīm, Eurojust, EPPO un Komisiju, apkarojot krāpšanu PVN jomā;

23.

atkārtoti uzsver savu nostāju, ka OLAF kompetence pievienotās vērtības nodokļa izmeklēšanas jomā nekādā ziņā nebūtu jāierobežo vai jāpakļauj vēl lielākiem administratīviem nosacījumiem; aicina Padomi ņemt vērā Parlamenta nostāju šajā jautājumā sarunās saistībā ar regulu par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti;

24.

uzsver OLAF svarīgo lomu PVN jautājumu izmeklēšanā; atzinīgi vērtē grozījumus Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (16), kura tika pieņemta 2018. gadā, ieviešot pasākumus, lai stiprinātu valstu nodokļu administrāciju spējas pārbaudīt pārrobežu piegādes, paplašinātu OLAF kompetenci sekmēt un koordinēt ar PVN saistītas krāpšanas izmeklēšanas un vērstos pret viskaitīgākajām PVN krāpšanas shēmām, un samazinātu PVN iztrūkumu;

25.

atzinīgi vērtē grozīto Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010, lai maksimāli palielinātu jaunās Darījumu tīkla analīzes (TNA) programmatūras potenciālu krāpniecisku tīklu identificēšanai visā ES; ar mērķi uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm nolūkā labāk atklāt un ātri pārtvert ar PVN saistītu karuseļveida krāpšanu; aicina veikt pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu to uzņēmēju datu aizsardzību, uz kuriem attiecas izmeklēšana un kuri uzskaitīti jaunajā TNA programmatūrā;

26.

atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesti pasākumi, lai, sākot ar 2020. gadu, starp valstu nodokļu iestādēm apmainītos ar attiecīgajiem datiem par 42. muitas procedūru un 63. muitas procedūru, kas ļautu importētājai dalībvalstij un klienta dalībvalstij veikt PVN numuru, importēto preču vērtības, preču veida utt. kontrolpārbaudes;

27.

uzsver, ka ir svarīgi noteikt par prioritāti visu dalībvalstu valsts stratēģiju krāpšanas apkarošanai (NAFS) izstrādi;

28.

uzsver, cik nopietna ir ar PVN saistītā krāpšana, jo īpaši tā dēvētā karuseļveida krāpšana, kuras rezultātā “pazudušais tirgotājs” nemaksā PVN attiecīgajām nodokļu iestādēm, pat, ja tas ir atskaitīts no klienta maksājuma;

29.

norāda, ka 2018. gadā krāpšana un pārkāpumi naudas izteiksmē visvairāk skāra saules enerģijas paneļus, līdzīgi kā tas bija arī 2017. un 2016. gadā; atzinīgi vērtē Komisijas veiktās pārbaudes uz vietas un uzsver, cik svarīga ir OLAF veiktā izmeklēšana un koordinēšana šajā jomā;

30.

atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir ieviesušas jaunus IT rīkus, uz risku balstītas pieejas un iniciatīvas, lai risinātu problēmas tradicionālo pašu resursu iekasēšanas jomā; mudina dalībvalstis turpināt sadarbību, kopīgi izmantojot šos instrumentus, pieejas un iniciatīvas, lai arī turpmāk apmainītos ar labu praksi un uzlabotu sadarbību Eurofisc satvarā;

31.

pauž bažas par to, ka krāpšana ieņēmumu jomā, par zemu novērtējot preces, kas importētas ES no trešām valstīm, joprojām apdraud ES finanšu intereses; atzīst, ka preču pārrobežu e-komercija ir ievērojams krāpšanas avots nodokļu jomā ES, jo īpaši attiecībā uz mazākām precēm; aicina dalībvalstis risināt jautājumus, kas saistīti ar pārrobežu e-komerciju, jo īpaši attiecībā uz mazas vērtības sūtījumu atvieglojumu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, pilnībā īstenojot Komisijas ieteikumus šajā jomā;

32.

norāda, ka 2018. gada decembrī Komisija nāca klajā ar jaunu rīcības plānu cīņai pret tabakas nelikumīgu tirdzniecību, kas galvenokārt balstās uz operatīviem tiesībaizsardzības pasākumiem;

33.

norāda, ka ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi galvenokārt tika atklāti, veicot kontroli pēc preču izlaišanas, tomēr uzsver muitas kontroles nozīmi pirms preču izlaišanas vai tās laikā, kā arī brīvprātīgas atzīšanās nozīmi pārkāpumu atklāšanā;

34.

vēlreiz atgādina, ka dažādu atklāšanas metožu (kontrole preču izlaišanas brīdī, kontrole pēc preču izlaišanas, krāpšanas apkarošanas dienestu un citu dienestu pārbaudes) apvienošana var efektīvāk atklāt krāpšanu un ka katras metodes efektivitāte ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts, tās administrācijas efektīvas koordinācijas un dalībvalstu attiecīgo dienestu spējas savstarpēji sazināties;

35.

pauž satraukumu, ka dažas dalībvalstis regulāri neziņo ne par vienu krāpšanas gadījumu; aicina Komisiju izpētīt šo situāciju, jo uzskata, ka ir diezgan maz iespēju, ka šajās valstīs nav neviena krāpšanas gadījuma; aicina Komisiju veikt izlases veida pārbaudes uz vietas šajās valstīs;

36.

norāda, ka 1989.–2018. gados vidējā atgūšanas likme gadījumos, kad tika paziņots par krāpniecību, bija aptuveni 41 %; tāpat norāda, ka atgūšanas likme 2018. gadā paziņotajās un atklātajās krāpnieciskajās lietās bija 70 %, kas ievērojami pārsniedz vidējo līmeni; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai uzlabotu atgūšanas likmi šajos gadījumos;

37.

norāda, ka 1989.–2018. gados vispārējā atgūšanas likme ar krāpšanu nesaistītos paziņotos gadījumos bija aptuveni 72 %;

38.

atkārtoti aicina Komisiju katru gadu paziņot par to ES pašu resursu summu, kas atgūta saskaņā ar OLAF ieteikumiem, un darīt zināmas summas, kas vēl jāatgūst;

Izdevumi

39.

vērš uzmanību uz to gadījumu skaita samazināšanos par 3 % (679), par kuriem 2018. gadā tika ziņots kā par krāpnieciskiem darījumiem; tomēr uzsver straujo pretējo tendenci, kas novērojama saistītajās finanšu summās (1,032 miljardi EUR), kuras tā rezultātā ir palielinājušās par 198 %;

40.

atzinīgi vērtē reģistrēto ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu samazināšanos par 4 %, kā arī saistīto finanšu summu samazināšanos par 48 % (844,9 miljoni EUR);

41.

atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz izdevumiem dažas dalībvalstis ir pieņēmušas vairākus operatīvus pasākumus, piemēram, IT riska novērtēšanas rīku ieviešanu, krāpšanas riska novērtējumus un mācību kursus, lai palielinātu vispārējo informētību par krāpšanu; aicina visas pārējās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai šādus pasākumus pieņemtu pēc iespējas ātrāk;

42.

norāda, ka dažās dalībvalstīs nav pārkāpumu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem; aicina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota gan kontroļu kvalitāte, gan skaits, un lai apmainītos ar paraugpraksi cīņā pret krāpšanu;

43.

uzsver, cik svarīga ir ESI fondu programmās (Eiropas strukturālie un investīciju fondi, t. i., Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, AMIF (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds), FEAD (Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām) un EGF (Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds)) piešķirto dotāciju attiecīga pārvaldība un cieša uzraudzība, lai panāktu efektīvu fondu budžeta plānošanu bez inflācijas un novērstu krāpšanu;

44.

aicina Komisiju, OLAF, EPPO un dalībvalstis saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kurā 2018. gadā tika reģistrēti 249 krāpnieciski pārkāpumi (- 6 %) par kopējo summu 63,3 miljoni EUR (+10 %), un kohēzijas politiku, kurā 2018. gadā tika reģistrēti 363 (+ 5 %) krāpnieciski pārkāpumi par kopējo summu 959,6 miljoni EUR (+ 199 %); piemērot visstingrākos pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, kas saistīta ar publiskajiem līdzekļiem, kurus maksā no ES budžeta;

45.

norāda, ka KLP 2014.–2018. pārskata gadā “krāpšanas apjomu līmenis” (FFL), kas atspoguļo to gadījumu procentuālo daļu, kuri kvalificēti kā aizdomas par krāpšanu un konstatēta krāpšana, attiecībā pret kopējo paziņoto pārkāpumu skaitu ir 10 %, un ka “krāpšanas apmēra līmenis” ir aptuveni 23 % no kopējās finanšu summas, kuru ietekmē pārkāpumi; turklāt norāda, ka “krāpšanas atklāšanas rādītājs” (FDR), kas ir procentuālā daļa no kopējās finanšu summas, kuru ietekmē aizdomas par krāpšanu un konstatēta krāpšana, attiecībā pret kopējiem izdevumiem ir tikai 0,11 %, savukārt “pārkāpumu atklāšanas rādītājs”, kas ir procentuālā daļa no kopējās finanšu summas, kuru ietekmē pārkāpumi, attiecībā pret kopējiem izdevumiem ir 0,37 %;

46.

tāpat vērš nopietnu uzmanību uz to, ka “krāpšanas atklāšanas rādītājs” (FDR) kohēzijas politikai ir tikai 0,86 %, taču “pārkāpumu atklāšanas līmenis” ir aptuveni 0,34 %;

47.

atgādina, cik svarīga ir izdevumu pārredzamība, pieprasot pilnīgu piekļuvi informācijai Eiropas finansējuma gadījumā;

Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

OLAF

48.

norāda, ka 2018. gadā OLAF uzsāka 219 izmeklēšanas un pabeidza 167 izmeklēšanas, iesakot atgūt finanšu līdzekļus 371 miljonu EUR apmērā; turklāt norāda, ka gada beigās vēl tika turpinātas 414 izmeklēšanas;

49.

ņem vērā krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS) nozīmes paplašināšanos, veicinot valstu iestāžu pārrobežu sadarbības dažādo kanālu efektivitāti, jo īpaši cīņā pret krāpšanu muitas jomā, bet arī sadarbībā ar OLAF;

50.

atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada aprīlī pieņemto stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS), pielāgojot to diviem būtiskiem ES krāpšanas apkarošanas tiesību aktu papildinājumiem, kas pieņemti 2017. gadā, t. i., PIF direktīvai, kurā noteikti stingrāki kopīgie standarti dalībvalstu krimināltiesību aktiem, lai aizsargātu ES finanšu intereses, un regulai, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru (EPPO);

51.

pauž nožēlu, ka Komisija savā gada darba programmā vēl nav iekļāvusi priekšlikumu par savstarpējās administratīvās palīdzības instrumentu izdevumu daļā; uzskata, ka šāda iniciatīva atbilst Līguma 225. panta noteikumiem;

52.

vērš uzmanību uz OLAF būtisko nozīmi un nepieciešamību to stiprināt vēl vairāk un nodrošināt efektīvu koordināciju ar Eiropas Prokuratūru;

53.

pauž nožēlu, ka līdz šim tikai divpadsmit dalībvalstis ir īstenojušas jauno PIF direktīvu, vēl astoņas dalībvalstis to ir īstenojušas daļēji, bet pārējās dalībvalstis to vēl nav nemaz īstenojušas; norāda, ka jaunās PIF direktīvas īstenošanas termiņš jau ir beidzies 2019. gada 6. jūlijā; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk publicēt visu to dalībvalstu sarakstu, kuras nav transponējušas direktīvu noteiktajā termiņā; aicina visas pārējās dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus un nodrošināt pilnīgu un pareizu direktīvas transponēšanu pēc iespējas īsākā laikā; aicina Komisiju cieši uzraudzīt transponēšanas procesu visās dalībvalstīs, kā arī izmantot savas prerogatīvas, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras, ja dalībvalstis neievēro transponēšanas procesu;

54.

atgādina, ka Komisijas jaunā stratēģija krāpšanas apkarošanai attiecas uz: i) krāpšanu (tostarp krāpšanu PVN jomā), korupciju un piesavināšanos, kas skar ES finanšu intereses saskaņā ar PIF direktīvas 3. un 4. panta definīciju; ii) citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, piemēram, nodarījumiem, kas saistīti ar iepirkuma procedūru ļaunprātīgu izmantošanu, ja tās skar ES budžetu; iii) pārkāpumiem saskaņā ar 1. panta 2. punkta definīciju Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (ciktāl tie ir apzināti, bet vēl nav ietverti iepriekš minētajos noziedzīgajos nodarījumos); un iv) nopietniem Savienības iestāžu un struktūru darbinieku vai locekļu profesionālo pienākumu pārkāpumiem, kas minēti OLAF regulas 1. panta 4. punktā un Komisijas lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (17), 2. panta 1. punkta otrajā apakšpunktā;

55.

atzinīgi vērtē Komisijas jaunās stratēģijas krāpšanas apkarošanai prioritātes, piemēram, izpratnes uzlabošanu par krāpšanas modeļiem, krāpnieku profiliem un sistēmiskām vājajām vietām saistībā ar krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu, kā arī koordinācijas, sadarbības un darbplūsmu optimizāciju krāpšanas apkarošanai, jo īpaši starp Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām;

56.

pauž nožēlu, ka tikai vienpadsmit dalībvalstis ir pieņēmušas valsts stratēģijas krāpšanas apkarošanai (NAFS); aicina visas pārējās dalībvalstis spert soļus, lai pieņemtu NAFS; aicina Komisiju mudināt pārējās dalībvalstis spert soļus, lai pieņemtu NAFS; aicina Komisiju apsvērt iespēju pieņemt valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai kā nosacījumu, lai piekļūtu ES līdzekļiem;

57.

atzinīgi vērtē jauno priekšlikumu par ES Krāpšanas apkarošanas programmu 2021.–2027. gadam, ko īstenos OLAF tiešā pārvaldībā; norāda, ka ES Krāpšanas apkarošanas programma aptver i) izdevumu programmu Hercule III, kas atbalsta pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citāda veida nelikumīgu rīcību, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, ii) Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kas ir operatīva darbība, ko pamatā veido virkne muitas IT lietojumprogrammu, kuras darbojas Komisijas pārvaldītas kopējas informācijas sistēmas ietvaros, un iii) Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS), kas ir drošas elektroniskas saziņas rīks, kurš atvieglo dalībvalstu pienākumu ziņot par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, un kurš atbalsta to pārvaldību un analīzi;

58.

norāda, ka ES Krāpšanas apkarošanas programmai un tās jaunajām prioritātēm ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai sasniegtu rezultātus; tādēļ pauž bažas par Eiropadomes priekšsēdētāja priekšlikumu samazināt ES Krāpšanas apkarošanas programmas budžetu no 156 miljoniem EUR laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam līdz 111 miljoniem EUR laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam;

59.

atgādina, ka valstu krāpšanas apkarošanas stratēģijās ir jāiekļauj proaktīvas krāpšanas apkarošanas metodes, kas nodrošina ne tikai krāpšanas atklāšanu, bet arī tās efektīvu novēršanu;

EPPO izveides progress

60.

ņem vērā, ka 2018. gadā tika iecelts pagaidu administratīvais direktors;

61.

uzsver, ka EPPO izveide ir kvalitatīvs pavērsiens Savienības finanšu interešu aizsardzībā; uzsver EPPO nozīmi cīņā pret krāpšanu, korupciju un nopietnu pārrobežu krāpšanu PVN jomā;

62.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Nīderlande un Malta nolēma pievienoties EPPO; norāda, ka līdz 2019. gada oktobra beigām EPPO nav pievienojušās piecas dalībvalstis; tomēr atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 9. apsvērumu tās var jebkurā laikā pievienoties šai pārrobežu sadarbībai; aicina visas pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pievienoties EPPO; aicina Komisiju aktīvi veicināt un stimulēt dalību EPPO to dalībvalstu starpā, kuras līdz šim ir izrādījušas atturību, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu pārrobežu darbību visā ES;

63.

uzsver, ka Eiropas ģenerālprokurora atlases procedūra tika pabeigta 2019. gadā; atzinīgi vērtē Laura Codruta Kovesi iecelšanu par pirmo Eiropas galveno prokurori pēc atlases procedūras, kurā piedalījās Eiropas Parlaments, Padome un Komisijas izraudzīta neatkarīga ekspertu grupa;

64.

uzsver, ka nav pieņemams, ka EPPO izveides posmā tai trūkst finansējuma un darbinieku; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija ir pārāk zemu novērtējusi nepieciešamos resursus; uzsver, ka EPPO ir jāizskata līdz pat 3 000 lietām gadā, sākot no tās darbības pirmā brīža; uzsver, ka EPPO vajadzīgas vēl vismaz 76 papildu štata vietas un 8 miljoni EUR, lai tā varētu līdz 2020. gada beigām pilnībā sākt savu darbību; iebilst pret nepilnas slodzes prokuroru principu; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk iecelt pilna laika prokurorus; stingri aicina Komisiju nākt klajā ar budžeta grozījuma projektu;

65.

uzsver, ka pēc EPPO izveides OLAF turpmāk būs vienīgais birojs, kas atbild par ES finanšu interešu aizsardzību dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas nepievienoties EPPO; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 8/2018 Komisijas priekšlikums grozīt OLAF regulu neatrisina OLAF administratīvo izmeklēšanu zemās efektivitātes problēmu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka OLAF joprojām ir spēcīgs un pilnībā funkcionējošs EPPO partneris;

66.

uzsver, ka turpmākajai OLAF un EPPO sadarbībai jābalstās uz ciešu sadarbību, efektīvu informācijas apmaiņu un papildināmību, vienlaikus novēršot dublēšanos vai kompetenču konfliktus; atgādina, ka Parlaments iebilst pret to, ka OLAF darbinieku skaits tiek samazināts par 45 amata vietām;

67.

aicina abus likumdevējus laikus panākt vienošanos par OLAF regulas pārskatīšanu, lai nodrošinātu skaidru kompetenču sadalījumu starp OLAF un EPPO, nepieļaujot to pārklāšanos, pirms EPPO uzsākt savu darbību;

Uzlabojamās jomas

68.

norāda, ka nepieciešami uzlabojumi divās jomās: pirmkārt, labākai krāpšanas riska novērtēšanai un krāpšanas riska pārvaldībai Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstiprina to analītiskās spējas, lai varētu labāk identificēt datus par krāpšanas modeļiem, krāpnieku profiliem un ES iekšējās kontroles sistēmu neaizsargātību; otrkārt, lai nodrošinātu konsekvenci un optimizētu efektivitāti un lietderību, krāpšanas risku novērtēšana un pārvaldība ir stingri jākoordinē un jāuzrauga;

69.

uzsver, ka saikne starp korupciju un krāpšanu ES var negatīvi ietekmēt ES budžetu; pauž nožēlu par to, ka Komisija vairs neuzskata, ka ir jāpublicē korupcijas apkarošanas ziņojums; turklāt aicina Komisiju apsvērt korupcijas novēršanas iestāžu tīkla izveidi Eiropas Savienībā; pauž nožēlu par Komisijas lēmumu iekļaut pretkorupcijas uzraudzību Eiropas pusgada ekonomikas pārvaldības procesā; uzskata, ka tas ir vēl vairāk samazinājis Komisijas veikto uzraudzību un ir pieejami dati tikai par pavisam dažām valstīm; pauž nožēlu arī par to, ka šīs pieejas maiņas rezultātā galvenā uzmanība tiek vērsta uz korupcijas ekonomisko ietekmi un gandrīz pilnībā netiek ņemtas vērā citas dimensijas, kuras var ietekmēt korupcija, piemēram, iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un pat dalībvalstu demokrātiskajām struktūrām; tādēļ mudina Komisiju turpināt publicēt pretkorupcijas ziņojumus; atkārtoti aicina Komisiju iesaistīties visaptverošākā un saskaņotākā ES korupcijas apkarošanas politikā, tostarp veikt visaptverošu pretkorupcijas politikas novērtējumu katrā dalībvalstī;

70.

atkārto, ka “virpuļdurvju efekts” var kaitēt iestāžu attiecībām ar interešu pārstāvjiem; aicina, lai ES iestādes izstrādātu sistemātisku pieeju šai problēmai;

71.

atkārtoti aicina Komisiju izveidot iekšēju korupcijas novērtēšanas mehānismu ES iestādēm;

72.

aicina Komisiju kā vienu no tās svarīgākajām prioritātēm izstrādāt Eiropas mēroga stratēģiju, lai visi finanšu dalībnieki, kas īsteno ES budžetu, aktīvi izvairītos no interešu konfliktiem;

73.

uzskata, ka ir vajadzīgas turpmākas iniciatīvas, lai izmērītu muitas iztrūkumu un izstrādātu efektīvu metodiku šādiem mērījumiem, vismaz attiecībā uz to galvenajiem elementiem;

74.

uzskata arī, ka muitas kontrole būtu jāpielāgo jauniem krāpšanas riskiem un straujajai pārrobežu tirdzniecības attīstībai, ko veicina e-komercija, kā arī bezpapīru uzņēmējdarbība;

75.

konstatē, ka e-komercijas paplašināšanās rada nopietnas problēmas nodokļu iestādēm, piemēram, pārdevēja ar nodokli apliekamās identifikācijas trūkums ES un PVN deklarāciju reģistrācija, kas ir krietni zemāka par deklarēto darījumu faktisko vērtību;

76.

uzsver, ka sistēma, kurā paredzēta iespēja iestādēm apmainīties ar informāciju ļautu divām vai vairākām dalībvalstīm savstarpēji pārbaudīt grāmatvedības ierakstus par darījumiem nolūkā novērst pārrobežu krāpšanu saistībā ar strukturālajiem un investīciju fondiem, tādējādi nodrošinot transversālu un pilnīgu pieeju dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībai; atkārtoti prasa Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu par savstarpējo administratīvo palīdzību tajās ES fondu izdevumu jomās, kurās tas nav paredzēts;

77.

pauž bažas par risku, ka varētu tikt pārāk zemu novērtēta to preču vērtība, kuras e-komercijas ietvaros piegādātas no trešām valstīm; atzinīgi vērtē OLAF pasākumus, kas veikti, lai risinātu ar PVN saistītas krāpšanas problēmu e-komercijā;

78.

atgādina, ka Komisijai nav pieejama informācija, ar kuru dalībvalstis apmainās nolūkā novērst un apkarot “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību Kopienā (MTIC), ko parasti sauc par karuseļveida krāpšanu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt piekļuvei Eurofisc, lai labāk kontrolētu, novērtētu un uzlabotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina visas dalībvalstis, sekojot Eiropas Revīzijas palātas ieteikumam, piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai sekmētu un paātrinātu informācijas apmaiņu ar tādām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm kā Eiropols un OLAF; aicina dalībvalstis un Padomi piešķirt Komisijai piekļuvi šiem datiem, lai veicinātu sadarbību, uzlabotu datu uzticamību un apkarotu pārrobežu noziedzību;

79.

aicina OLAF informēt Parlamentu par rezultātiem, kas gūti, veicot izmeklēšanu saistībā ar zemas vērtības apģērbu importu, izmantojot e-komerciju, aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt e-komercijas darījumus, kuros iesaistīts ārpus ES reģistrēts pārdevējs, kurš nedeklarē PVN (piemēram, nepamatoti izmantojot noteikumus par paraugiem) vai apzināti norāda zemāku vērtību, lai PVN nebūtu jāmaksā vispār vai tas tiktu samazināts;

80.

uzsver, ka ir jānovērš daži trūkumi pašreizējā ES krāpšanas apkarošanas izpildes sistēmā, jo īpaši attiecībā uz precīzu datu vākšanu par krāpnieciskiem un ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem;

81.

mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas izmantot un uzlabot kopīgas ziņošanas metodes, lai sniegtu visaptverošu un salīdzināmu informāciju par atklāto krāpšanas līmeni ES izdevumos;

82.

aicina Komisiju nodrošināt OLAF pārvaldītās IT sistēmas, kas tie dēvēta par “Pārkāpumu pārvaldības sistēmu” (IMS), efektivitāti, lai visas kompetentās iestādes laikus ziņotu par kriminālizmeklēšanu saistībā ar krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses;

83.

norāda, ka pilnīga pārredzamība, uzskaitot izdevumus, ir būtiska, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras darbiem, ko finansē tieši no ES līdzekļiem vai finanšu instrumentiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES iedzīvotājiem ir pilnīga piekļuve visai informācijai par līdzfinansētajiem projektiem;

84.

atgādina dalībvalstīm, ka sadarbība ar Komisiju ir nepieciešama, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu un novērtētu rezultātus;

85.

pieņem zināšanai, ka dalītas pārvaldības jomā Komisijai nav pilnvaru ierosināt neuzticamu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu no ES finansējuma saņemšanas, ja dalībvalsts iestādes to nedara; aicina dalībvalstis nekavējoties ziņot par krāpnieciskiem pārkāpumiem Pārkāpumu pārvaldības sistēmā (IMS) un pēc iespējas labāk izmantot agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu;

86.

uzstāj, lai dalībvalstis efektīvi izmantotu krāpšanas novēršanas instrumentu, ko piedāvā ARACHNE datubāze, laikus iesniedzot datus un izmantojot iespējas, ko sniedz lielie dati, lai novērstu ES līdzekļu krāpniecisku un nelikumīgu izmantošanu; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt obligātu pienākumu izmantot ARACHNE;

87.

uzsver dalībvalstu lomu un pienākumus administratīvās sadarbības nolīgumu īstenošanā, kontroļu efektivitātes nodrošināšanā, datu vākšanas nodrošināšanā un uzraudzībā pār to, kā tirgotāji ievēro tiesisko regulējumu;

88.

aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu tiesisko aizsardzību pētnieciskajiem žurnālistiem līdzīgi kā tas tiek darīts trauksmes cēlējiem;

Publiskais iepirkums

89.

norāda, ka publiskajā iepirkumā tiek iztērēts ievērojams publisko investīciju apjoms (2 triljoni EUR gadā); uzsver e-iepirkuma ieguvumus krāpniecības apkarošanā, piemēram, ietaupījumus visām pusēm, lielāku pārredzamību un vienkāršotus un īsākus procesus;

90.

pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto jaunās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem, proti, e-paziņojumu, e-piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, e-iesniegšanu, e-novērtēšanu, e-piešķiršanu, e-pasūtījumu, e-rēķinu sagatavošanu un e-maksājumu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiešsaistē mašīnlasāmā formātā ir pieejami visi publiskā iepirkuma veidi, kā arī sabiedrībai pieejami līgumu reģistri;

91.

atzinīgi vērtē Komisijas laika grafiku e-iepirkuma ieviešanai ES un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz to;

Digitalizācija

92.

aicina Komisiju izstrādāt regulējumu visu ES politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana, maksājumi), kuru piemēros visas dalībvalstis;

93.

aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas, lai izveidotu elektronisko profilu līgumslēdzējām iestādēm tajās dalībvalstīs, kurās šādi profili nav pieejami;

94.

atzinīgi vērtē ES lēmumu visbeidzot pievienoties Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO) novērotājas statusā; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas ar GRECO, lai laikus novērtētu tās atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (UNCAC) un izveidotu ES iestāžu iekšējās novērtēšanas mehānismu;

Starptautiskā sadarbība

95.

ņem vērā to, ka 2018. gada 1. septembrī stājās spēkā ES un Norvēģijas nolīgums par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu PVN jomā;

96.

atzinīgi vērtē ikgadējo semināru (kas 2018. gada jūnijā notika Bosnijā un Hercegovinā) partnervalstu iestādēm kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs par paraugpraksi sekmīgā krāpšanas izmeklēšanā, kā arī semināru, kas 2018. gada jūlijā notika Ukrainā un kurā piedalījās visi attiecīgie krāpšanas apkarošanas dienesti, kas saistīti ar ES un Ukrainas Asociācijas nolīgumu;

97.

stingri mudina Komisiju, OLAF un visas pārējās Savienības iestādes un struktūras, kurām uzticēta Savienības finanšu interešu aizsardzība, aktīvi iesaistīties un sadarboties ar partneriestādēm kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un Austrumu partnerības valstīs, veicinot pasākumus, lai efektīvi vērstos pret iespējamiem krāpšanas gadījumiem; aicina Komisiju izstrādāt īpašus un regulārus mehānismus, lai šajās valstīs efektīvi novērstu un apkarotu krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem;

98.

atzinīgi vērtē to, ka OLAF ir parakstījis divus administratīvās sadarbības nolīgumus attiecīgi ar Āfrikas Attīstības banku un Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) Ģenerālinspektora biroju;

99.

norāda uz problēmām, kas saistītas ar trešo valstu tiesību aktu izpildi attiecībā uz Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (“Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) Protokols”) īstenošanu;

100.

mudina ES aģentūras, jo īpaši Eiropolu, Eurojust un OLAF, vēl ciešāk sadarboties ar valstu iestādēm, lai efektīvāk atklātu krāpšanu;

101.

uzsver trauksmes cēlēju būtisko nozīmi krāpšanas novēršanā, atklāšanā un ziņošanā par to; uzsver nepieciešamību aizsargāt trauksmes cēlējus un veicināt pētniecisko žurnālistiku ar juridiskiem līdzekļiem gan dalībvalstīs, gan Savienībā; atzinīgi vērtē jauno ES Trauksmes cēlēju direktīvu, kas no 2021. gada decembra nodrošinās aizsardzību privātā vai publiskā sektora personām, kuras ziņo par pārkāpumiem; aicina Komisiju cieši uzraudzīt dalībvalstis un palīdzēt tām, nodrošinot pilnīgu, pareizu un savlaicīgu direktīvas transponēšanu;

102.

uzskata, ka pētnieciskajai žurnālistikai ir izšķiroša loma, lai uzlabotu nepieciešamo pārredzamības līmeni Savienībā un tās dalībvalstīs, un ka šis instruments ir jāveicina un jāatbalsta ar juridiskiem līdzekļiem gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošus pasākumus pētnieciskās žurnālistikas aizsardzībai, tostarp ātras reaģēšanas mehānismu grūtībās nonākušiem žurnālistiem un efektīvus tiesību aktus, kas vērsti pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (anti-SLAPP);

103.

uzsver pārredzamības galveno nozīmi krāpšanas un interešu konflikta gadījumu novēršanā un agrīnā atklāšanā; aicina visas dalībvalstis pastiprināt centienus, lai palielinātu budžeta pārredzamību, nodrošinot, ka attiecīgie dati par publiskā iepirkuma procedūrām un valsts finansētu līgumu piešķiršanu ir pieejami un plaša sabiedrība var tiem viegli piekļūt;

Pārredzamības noteikumi un transversāli noteikumi

104.

atzinīgi vērtē Omnibus regulas pieņemšanu un sagaida, ka tā krasi samazinās krāpšanas rādītājus lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomā, vienlaikus vienkāršojot ES finanšu noteikumus;

105.

aicina dalībvalstis ar Eurofisc tīkla starpniecību palielināt apmaiņu ar informāciju par iespējamiem krāpnieciskiem uzņēmumiem un darījumiem; norāda, ka organizētās noziedzības apkarošanai ir būtiska informācijas apmaiņa un tiesu un izmeklēšanas iestāžu piekļuve informācijai, ievērojot personas datu aizsardzību;

106.

atzīst, cik svarīgs visiem finanšu dalībniekiem, kas īsteno ES budžetu dažādos pārvaldības veidos, tostarp valstu līmenī, ir Finanšu regulas 61. pants un tajā ietvertā interešu konflikta paplašinātā definīcija;

107.

aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju cīnīties pret visu veidu interešu konfliktiem un regulāri izvērtēt dalībvalstu veiktos preventīvos pasākumus to novēršanai; aicina Komisiju ierosināt kopējas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā nepieļaut augsta līmeņa politiķu nonākšanu interešu konflikta situācijās;

108.

norāda, ka daudzām dalībvalstīm nav īpašu tiesību aktu, kas paredz vērsties pret organizēto noziedzību, neraugoties uz to, ka tā arvien vairāk ir saistīta ar pārrobežu darbībām un nozarēm, kas skar ES finanšu intereses;

109.

mudina Padomi pieņemt kopējus ētikas standartus attiecībā uz visiem ar interešu konfliktiem saistītajiem jautājumiem un veidot vienotu izpratni par šo jautājumu visās dalībvalstīs; uzsver, ka, ņemot vērā plaši vērojamās interešu konflikta problēmas Savienības lauksaimniecības un kohēzijas līdzekļu finansējuma sadalē; nav pieņemami, ka Eiropadomes un ES Padomes locekļi vai viņu ģimenes locekļi piedalās lēmumu pieņemšanā par turpmāko DFS vai valsts budžeta piešķīrumiem, ja viņi kaut kādā veidā varētu gūt personīgu labumu no šiem lēmumiem;

110.

atgādina, cik svarīgi ir nogaidīšanas periodi ierēdņiem, kas iepriekš bija nodarbināti Savienības iestādēs vai aģentūrās, jo neatrisinātas interešu konflikta situācijas var apdraudēt augstu ētikas standartu piemērošanu visās Eiropas pārvaldes iestādēs; uzsver, ka Civildienesta noteikumu 16. pants ļauj Savienības iestādēm un aģentūrām noraidīt bijušā ierēdņa lūgumu ieņemt konkrētu amatu, ja ierobežojumi nav pietiekami, lai aizsargātu iestāžu likumīgās intereses; turklāt aicina ES pārvaldes iestādes stingri publicēt savu novērtējumu par katru gadījumu, kā prasīts Civildienesta noteikumos;

111.

atkārto savu nostāju par tāda skaidra juridiskā pamata nepieciešamību, kas ļauj OLAF ar valstu kompetento iestāžu palīdzību piekļūt informācijai par bankas kontiem un vērsties pret krāpšanu PVN jomā, kas tika pausta pēc Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 pārskatīšanas;

o o

112.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), OLAF Uzraudzības komitejai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO).

(1) OLAF, “Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai deviņpadsmitais ziņojums, 2018. gada 1. janvāris–31. decembris”, 2019.g.

(2) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.

(3) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

(4) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

(5) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(8) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(9) OV C 252, 18.7.2018., 56. lpp.

(10) Eiropas Savienības Tiesas (Virspalātas) 2015. gada 8. septembra spriedums lietā C-105/14, krimināllieta pret Ivo Taricco un citiem, 105/14, ECLI:EU:C:2015:555.

(11) Eiropas Savienības Tiesas (Virspalātas) 2017. gada 5. decembra spriedums lietā C-42/17, krimināllieta pret M.A.S. un M.B., ECLI:EU:C:2015:936.

(12) Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedumu lietā T-48/16, Sigma Orionis SA pret Eiropas Komisiju, ECLI:EU:T:2018:245.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0419.

(14) OV C 11, 13.1.2020., 50. lpp.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 (2014. gada 26. februāris), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma “Hercule III”) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.).

(16) OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.

(17) OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/48

P9_TA(2020)0193

Humanitārā situācija Venecuēlā un migrācijas un patvēruma krīze

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi (2019/2952(RSP))

(2021/C 371/06)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums) (1),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2020. gada 1. aprīļa paziņojumu par ASV priekšlikumu un situāciju saistībā ar koronavīrusa pandēmiju Venecuēlā,

—	ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 30. aprīļa paziņojumu par ārkārtas veselības situāciju Venecuēlā,

—	ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 6. maijā paustos brīdinājumus par valsts humanitārās un ekonomiskās krīzes graujošo ietekmi uz cilvēktiesībām,

—	ņemot vērā ANO augstās komisāres Michelle Bachelet2020. gada 2. jūlija cilvēktiesību ziņojumu par Venecuēlu,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) 2020. gada 1. aprīļa kopīgo paziņojumu presei par Venecuēlas bēgļu un migrantu stāvokli Covid-19 krīzes laikā,

—	ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāra 2020. gada 5. janvāra un 2020. gada 26. jūnija paziņojumu par stāvokli Venecuēlā,

—	ņemot vērā Limas grupas 2020. gada 20. februāra, 2. marta, 2. aprīļa un 16. jūnija paziņojumus,

—	ņemot vērā PV/AP 2020. gada 4. jūnija un 16. jūnija deklarācijas par jaunākajām norisēm Venecuēlā,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas 2020. gada 11. jūnija paziņojumu par nesenajiem uzbrukumiem Venecuēlas Nacionālajai asamblejai,

—	ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu par Venecuēlas vēlēšanu struktūras uzticamības mazināšanos un 2020. gada 24. jūnija paziņojumu par politiskās krīzes pasliktināšanos Venecuēlā,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/898, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (2), ar kuru pievienoja 11 vadošas Venecuēlas amatpersonas sarakstam ar personām, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus,

—	ņemot vērā 2020. gada 26. maija starptautisko līdzekļu devēju konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem,

—	ņemot vērā Venecuēlas Konstitūciju,

—	ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis gadiem ilgi atbalsta Venecuēlas iedzīvotājus un kopienas, kas uzņem bēgļus; tā kā 2020. gada 26. maijā Eiropas Savienība un Spānijas valdība ar UNHCR un IOM atbalstu sasauca starptautisko līdzekļu devēju konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; tā kā starptautiskie līdzekļu devēji ir apsolījuši piešķirt kopumā 2,544 miljardus EUR, no kuriem tikai 595 miljoni EUR ir tiešas dotācijas, savukārt pārējie līdzekļi ir vienkārši nosacījuma aizdevumi; tā kā konferences laikā daži aizņēmēji pauda bažas par birokrātiskajām grūtībām un sarežģīto regulējumu, ar kuru tie sastapās aizdevumu saņemšanā; tā kā 595 miljoni EUR tiešo dotāciju tik tikko segs izmaksas, kas gadā vajadzīgas šādas nepieredzētas krīzes seku pārvarēšanai Venecuēlas kaimiņvalstīs; tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir jārod inovatīvi risinājumi, lai piesaistītu citus iespējamos finanšu resursus nolūkā palīdzēt Venecuēlas iedzīvotājiem apmierināt viņu ārkārtas vajadzības papildus humānajai un ilgtermiņa sadarbības palīdzībai;

B.	tā kā ES palīdzība pārsniedz 319 miljonus EUR gan Venecuēlā, gan ārpus tās; tā kā humānajai palīdzībai ir atvēlēti 156 miljoni EUR, attīstībai — 136 miljoni EUR un stabilitātei un mieram — 27 miljoni EUR;

tā kā jau tāpat smagā politiskā, ekonomiskā, institucionālā, sociālā un daudzdimensionālā humanitārā krīze Venecuēlā ir vēl vairāk pasliktinājusies un saasinājusies pandēmijas laikā; tā kā arvien lielāks zāļu un pārtikas trūkums, smagie cilvēktiesību pārkāpumi, hiperinflācija, politiskā apspiešana, korupcija un vardarbība apdraud cilvēku dzīvi un spiež viņus pamest valsti;

D.	tā kā arvien lielāks skaits Venecuēlas iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargātās grupas, piemēram, sievietes, bērni un slimi cilvēki, cieš no uztura nepietiekamības, jo ir ierobežota piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, zālēm, pārtikai un ūdenim;

tā kā Venecuēlas valsts veselības aizsardzības sistēma ir ievērojami novājināta režīma nepareizas rīcības dēļ, kas ir izraisījusi būtisku zāļu trūkumu un medicīniskās ārstēšanas iespēju nepieejamību; tā kā dati, ko režīms sniedzis saistībā ar Covid-19 pandēmiju, nav pietiekami ticami un tiem neuzticas ne Venecuēlā, ne arī starptautiskajā sabiedrībā;

tā kā pašreizējā daudzdimensionālā krīze Venecuēlā rada vislielāko iedzīvotāju pārvietošanos, kāda šajā reģionā jelkad ir pieredzēta; tā kā aptuveni pieci miljoni venecuēliešu ir pametuši valsti un 80 % no viņiem ir pārvietoti valstīs šajā reģionā; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem Venecuēlas bēgļu krīze ir otrā lielākā krīze pasaulē pēc Sīrijas; tā kā paredzams, ka līdz 2020. gada beigām kopējais to cilvēku skaits, kuri bēg no situācijas pasliktināšanās Venecuēlā, varētu pārsniegt 6,5 miljonus;

tā kā saskaņā ar UNHCR datiem to venecuēliešu skaits, kuri meklē patvērumu visā pasaulē, ir palielinājies par 2 000 %; tā kā 650 000 ir iesnieguši patvēruma pieteikumus visā pasaulē un aptuveni divi miljoni ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas no citām Amerikas valstīm; tā kā 12 % iedzīvotāju ir pametuši valsti un katru dienu vidēji 5 000 cilvēku turpina pamest valsti;

tā kā pašreizējā globālā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir pasliktinājusi jau tā katastrofālo situāciju, ar ko saskaras daudzi bēgļi un migranti no Venecuēlas, kā arī viņu uzņēmējvalstis; tā kā daudzi bēgļi un migranti ir atkarīgi no dienas algas, kura nav pietiekama, lai segtu pamatvajadzības, piemēram, pajumti, pārtiku un veselības aprūpi;

I.	tā kā saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem par pandēmiju, kas ir pārpludinājusi valsts veselības aprūpes sistēmu, slimnīcas ir pilnas ar koronavīrusa pacientiem un desmitiem veselības aprūpes darbinieku ir inficējušies;

tā kā nelikumīgā Venecuēlas Augstākā tiesa, kuru kontrolē Nicolás Maduro režīms, 2020. gada 26. maijā nepamatoti ratificēja Luis Parra iecelšanu Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja amatā; tā kā nelikumīgajā sesijā, kas notika 2020. gada janvārī, netika ievērota ne juridiskā procedūra, ne arī demokrātijas konstitucionālie principi, liedzot (dažkārt ar spēku) lielam vairākumam demokrātiski ievēlēto pārstāvju piedalīties sesijā un līdz ar to arī balsot; tā kā šīs nelikumīgās parlamentārās sesijas laikā pieņemtā nelikumīgā lēmuma rezultātā ES Padome ir noteikusi sankcijas vēl 11 amatpersonām par viņu lomu demokrātijas un tiesiskuma apdraudēšanā, tostarp Luis Parra un Augstākās tiesas Konstitucionālās palātas priekšsēdētājam Juan Jose Mendoza; tā kā Juan Guaidó ir izslēdzis sevi no pārejas valdības un N. Maduro nevar būt šādas valdības daļa;

tā kā 2020. gada 13. jūnijā nelikumīgā Augstākā tiesa atkārtoti iecēla jaunus Nacionālās vēlēšanu padomes locekļus, lai gan tai nebija nekādu juridisku pilnvaru to darīt; tā kā saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 187. un 296. pantu par šo iecelšanu ir atbildīga tikai un vienīgi Nacionālā asambleja, kas ir Venecuēlas iedzīvotāju demokrātiski ievēlēta struktūra; tā kā Eiropas Parlaments neatzīs nevienu lēmumu vai nolēmumu, ko vienpusēji pieņēmušas šīs nelikumīgās struktūras; tā kā ES sankciju sarakstam tika pievienotas arī par šiem lēmumiem atbildīgās amatpersonas;

tā kā Nicolás Maduro lika Eiropas Savienības pastāvīgajam pārstāvim pamest valsti 72 stundu laikā pēc tam, kad ES noteica mērķtiecīgas sankcijas pret vairākām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tā kā viņš draudēja veikt turpmākas represijas arī pret Spānijas vēstnieku; tā kā 2020. gada maijā tika ziņots par iebiedēšanas gadījumiem, kas vērsti pret Francijas vēstniecību Karakasā, tostarp pārtraucot ūdens un elektrības piegādi vēstnieka dzīvesvietai; tā kā režīms ir nolēmis atcelt šo lēmumu un neizraidīt ES pastāvīgo pārstāvi;

tā kā N. Maduro režīms ir vērsies pret politiskajām partijām Acción Democrática, Primero Justicia un Un Nuevo Tiempo, sistemātiski tās vajājot ar nelikumīgiem Augstākās tiesas nolēmumiem, kas pret partijas locekļu gribu atņem tām nacionālās padomes; tā kā N. Maduro režīms klasificēja demokrātisko politisko partiju Voluntad Popular kā teroristu organizāciju;

tā kā demokrātiskā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ir stingri noraidījusi šo vēlēšanu farsu un visas šīs nelikumīgās darbības; tā kā šī rīcība ir vēl vairāk samazinājusi demokrātijai atvēlēto telpu līdz absolūtam minimumam un ir radījusi ievērojamus šķēršļus politiskās krīzes noregulējumam Venecuēlā; tā kā ir ļoti svarīgi izveidot līdzsvarotu un iekļaujošu valsts ārkārtas valdību, kas aptvertu visus valsts demokrātiskos politiskos un sociālos sektorus un spētu risināt pašreizējās humanitārās vajadzības, lai pārvarētu pieaugošo krīzi;

tā kā starptautisko standartu ievērošana, neatkarīga un līdzsvarota Nacionālā vēlēšanu padome un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas nodrošina politisko partiju un kandidātu netraucētu līdzdalību, ir uzticama vēlēšanu procesa stūrakmeņi, kuri nodrošina brīvas un taisnīgas likumdevēja un prezidenta vēlēšanas;

P.	tā kā nelikumīga finansēšana un režīma ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās rada būtiskus draudus Eiropas demokrātijām;

Q.	tā kā ES ārlietu lēmumu īstenošana ir dalībvalstu iestāžu kompetencē, bet Komisijai ir pienākums uzraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu;

tā kā 2020. gada 12. jūnijā Kaboverdes iestādes arestēja uzņēmēju Alex Saab, kurš ir iesaistīts vairākās korupcijas shēmās, kas saistītas ar N. Maduro režīmu, un tagad gaida tiesas nolēmumu un iespējamu izdošanu; tā kā A. Saab lieta parāda, cik plaši Venecuēlā ir izplatījusies korupcija, kamēr valsts ir ierauta nepieredzētā humanitārajā krīzē; tā kā Transparency International korupcijas uztveres 2019. gada indeksā šī valsts ierindojas 173. vietā no 180;

tā kā kopš iedzīvotāju masveida nemieru sākuma 2014. gadā ir palielinājies politieslodzīto skaits, un pašlaik viņu ir vairāk nekā 430; tā kā tiek ziņots arī par 11 eiropiešu aizturēšanu Venecuēlā; tā kā SKT pašlaik sākotnēji izskata daudzus ziņojumus par režīma veiktu spīdzināšanu kā noziegumiem pret cilvēci; tā kā Covid-19 krīzes laikā ir palielinājušās represijas, patvaļīgas aizturēšanas un spīdzināšana; tā kā augstās komisāres M. Bachelet2020. gada 2. jūlija ziņojumā par Venecuēlu ir dokumentētas vairāk nekā 1 300 drošības spēku veiktas nāves soda izpildes bez tiesas sprieduma laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. maijam;

tā kā N. Maduro režīms nesniedza pārredzamu informāciju, nepieņēma starptautisko humāno palīdzību un nepiešķīra prioritāti visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām un tiesībām; tā kā 2020. gada 1. jūnijā Venecuēlas Bolivāra Republikas Tautas veselības varas ministrija un Nacionālās asamblejas padomdevēja grupa Covid-19 jautājumā noslēdza vienošanos atļaut ar Amerikas Veselības organizācijas (PAHO) starpniecību Venecuēlai apolitiski sniegt humāno palīdzību un tā kā gadu gaitā režīms ir noraidījis jebkādu humānās palīdzības veidu;

tā kā N. Maduro režīms kopš 2016. gada ir atbalstījis nelikumīgu nerūpniecisku zelta ieguvi Amazones reģionā Venecuēlā, lai finansētu nelikumīgus bruņotus grupējumus; tā kā šis zelts tiek izvests no valsts, izmantojot nelikumīgus kanālus, lai to pārdotu un nelikumīgi apmainītu uz ārvalstīm; tā kā šis tā dēvētais asiņainais zelts tiek iegūts un izmantots uz cilvēktiesību un vides rēķina nelikumīgos un noziedzīgos apstākļos, kas nopietni apdraud gan cilvēktiesības, gan vidi;

V.	tā kā ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai apturētu plašāka reģiona drošības apdraudējumu, ko rada saiknes starp N. Maduro diktatūras režīmu, teroristu grupām un organizētiem bruņotiem grupējumiem, kas veic noziedzīgas darbības Venecuēlā,

atkārtoti pauž dziļas raizes par smago ārkārtas humanitāro situāciju, kas pašos pamatos apdraud venecuēliešu dzīvi; pauž solidaritāti visiem venecuēliešiem, kas ir spiesti bēgt no savas valsts, jo trūkst dzīvei svarīga pamatnodrošinājuma, tostarp piekļuves pārtikai, dzeramajam ūdenim, veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm;

vērš uzmanību uz migrācijas krīzes padziļināšanos, kas ir izplatījusies visā reģionā, proti, Kolumbijā, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Čīlē, Brazīlijā, Panamā un Argentīnā, kā arī dažās ES dalībvalstīs un Karību jūras reģiona valstīs, un uzsver ārkārtīgi sarežģītos apstākļus, kurus vēl vairāk saasina cīņa pret Covid-19 pandēmiju; uzteic kaimiņvalstu centienus un to izrādīto solidaritāti; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju turpināt sadarbību ar šīm valstīm un teritorijām, ne tikai sniedzot tām humāno palīdzību, bet arī sniedzot vairāk resursu un īstenojot attīstības politiku;

mudina Venecuēlas iestādes atzīt pašreizējo humanitāro krīzi, novērst tās turpmāku pasliktināšanos un sekmēt politiskus un ekonomiskus risinājumus, lai nodrošinātu drošību visām civilpersonām, kā arī stabilitāti valstij un reģionam; ņem vērā vienošanos, kas panākta starp Venecuēlu un PAHO par cīņu pret Covid-19;

aicina steidzami rīkoties, lai novērstu humanitārās un sabiedrības veselības krīzes saasināšanos un jo īpaši tādu slimību kā masalas, malārija, difterija un mutes un nagu sērga parādīšanos no jauna; prasa ātri īstenot neatliekamus pasākumus, lai cīnītos pret uztura nepietiekamību tādās visneaizsargātāko iedzīvotāju grupās kā sievietes, bērni un slimi cilvēki;

atzinīgi vērtē starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē paustos solījumus un centienus, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; šajā sakarībā aicina samazināt birokrātiju un ieviest vienkāršotu regulējumu, kas var nodrošināt, ka apsolītie līdzekļi pēc iespējas ātrāk sasniedz tos, kuriem tiek ir ārkārtīgi nepieciešami;

stingri nosoda pārkāpumus, kas vērsti pret Nacionālās asamblejas demokrātisku, konstitucionālu un pārredzamu darbību, kā arī iebiedēšanu, vardarbību un patvaļīgus lēmumus pret tās deputātiem; nosoda nedemokrātisko jaunu locekļu iecelšanu Nacionālajā vēlēšanu padomē un pašreizējo politisko partiju padomju likvidēšanu pret partiju locekļu gribu;

atkārtoti atzīst, ka pārredzama un demokrātiska Nacionālās asamblejas balsojuma rezultātā Juan Guaidó ir likumīgais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs un saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 233. pantu — likumīgais Venecuēlas Bolivāra Republikas pagaidu prezidents;

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai, kura ir Venecuēlas vienīgā likumīgi ievēlētā demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras, kā arī tās deputātu prerogatīvas un drošība, ir jārespektē; stingri uzskata, ka miermīlīgu politisku risinājumu iespējams panākt tikai tad, ja tiks pilnībā ievērotas Nacionālās asamblejas konstitucionālās prerogatīvas;

atgādina, ka demokrātisko iestāžu un principu respektēšana un tiesiskuma nodrošināšana ir būtiski nosacījumi, lai rastu Venecuēlas iedzīvotājiem labvēlīgu risinājumu krīzei šajā valstī; tādēļ steidzami prasa radīt tādus apstākļus, kas ļautu sarīkot brīvas, pārredzamas un ticamas prezidenta un likumdevēja vēlēšanas, pamatojoties uz noteiktu laika grafiku, taisnīgiem nosacījumiem visiem dalībniekiem, pārredzamību un uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtni, kā vienīgo veidu izkļūšanai no šīs krīzes, līdz ar to izslēdzot jebkādu vardarbību vai militāru rīcību;

10.

aicina ES un citus starptautiskos rīcībspēkus rosināt starptautisko kopienu reaģēt, lai sekmētu steidzami nepieciešamo demokrātijas un tiesiskuma atjaunošanu Venecuēlā;

11.

atgādina, ka dalībvalstīm ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 ir noteiktas juridiskas saistības īstenot lēmumā ietvertos ierobežojošos pasākumus, jo īpaši novērst, ka personas, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, ieceļo to teritorijā vai šķērso to, kā arī pienākums nekavējoties rakstiski paziņot Padomei par jebkādiem izņēmumiem, ko tās ir piešķīrušas;

12.

ņem vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija lēmumu pievienot 11 Venecuēlas amatpersonas to personu sarakstam, kurām piemēro individuālas sankcijas, kas nekaitē Venecuēlas iedzīvotājiem, un prasa šo sarakstu pastiprināt un paplašināt, ja cilvēktiesību un demokrātijas stāvoklis valstī turpina pasliktināties; uzskata, ka ES iestādēm attiecīgi ir jāierobežo šo sarakstā esošo personu un viņu tuvāko radinieku pārvietošanās un ir jāiesaldē viņu aktīvi un vīzas; turklāt aicina nekavējoties aizliegt Venecuēlas izcelsmes nelikumīgā “asiņainā” zelta tirdzniecību un apriti;

13.

pauž lielu nožēlu par N. Maduro draudiem izraidīt ES pastāvīgo pārstāvi no Karakasas, atdarot par sankcijām, kas piemērotas 11 Venecuēlas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; šajā sakarībā ņem vērā PV/ AP sākotnējo paziņojumu par savstarpīgumu un aicina arī dalībvalstis apsvērt iespēju rīkoties saskaņā ar savstarpīguma principu, ja šāda situācija atkārtosies, proti, atsaucot N. Maduro vēstnieku akreditāciju ES; atkārtoti aicina dalībvalstis atzīt Juan Guaidó ieceltos politiskos pārstāvjus;

14.

nosoda plašo izplatīto korupciju, kas ir kļuvusi par N. Maduro režīma neatņemamu sastāvdaļu; pauž nosodījumu tam, ka N. Maduro režīms izmanto politisko finansējumu kā ārvalstu iejaukšanās instrumentu; stingri nosoda korupcijas gadījumus, tostarp tos, par kuriem dalībvalstīs notiek tiesas izmeklēšana, un pauž nožēlu par tiem;

15.

prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un pārtraukt pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem vērsto spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un vajāšanu, kā arī ļaut atgriezties personām, kas netaisnīgi piespiestas doties trimdā;

16.

pilnībā atbalsta SKT izmeklēšanu saistībā ar Venecuēlas režīma izdarītajiem plašajiem noziegumiem un represijām; mudina Eiropas Savienību atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstu iniciatīvu sākt izmeklēšanu par de facto N. Maduro valdības pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, tādējādi saucot vainīgos pie atbildības;

17.

ņem vērā Lielbritānijas tiesas 2020. gada 2. jūlija lēmumu, kurā nepārprotami atzīta Venecuēlas Bolivāra Republikas demokrātiskā leģitimitāte tās prezidenta Juan Guaidó vadībā, piešķirot viņam likumīgu piekļuvi Republikas zelta rezervēm;

18.

pieprasa situācijas novērtēšanai nosūtīt faktu vākšanas misiju uz šo valsti;

19.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0013.

(2) OV L 205 I, 29.6.2020., 6. lpp.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/53

P9_TA(2020)0197

Aktīvās vielas, tostarp flumioksazīns

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, dimetomorfam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, formetanātam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (D067115/02 – 2020/2671(RSP))

(2021/C 371/07)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, dimetomorfam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, formetanātam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (D067115/02,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 21. pantu un 17. panta pirmo daļu,

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu (2),

—	ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3),

—	ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu (4),

—	ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.	tā kā ar Komisijas Direktīvu 2002/81/EK (5) flumioksazīns 2003. gada 1. janvārī tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (6) I pielikumā un tiek uzskatīts par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

B.	tā kā flumioksazīna apstiprinājuma atjaunošanas procedūra saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (7) tiek īstenota kopš 2010. gada (8), un attiecīgais pieteikums 2012. gada 29. februārī ir iesniegts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1141/2010 (9) 4. pantu;

tā kā aktīvās vielas flumioksazīna apstiprinājuma periods jau ir pagarināts par pieciem gadiem ar Komisijas Direktīvu 2010/77/ES (10) un pēc tam kopš 2015. gada katru gadu par vienu gadu ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2015/1885 (11), (ES) 2016/549 (12), (ES) 2017/841 (13), (ES) 2018/917 (14) un (ES) 2019/707 (15) un tagad ar šo Komisijas īstenošanas regulas projektu apstiprinājuma periodu paredzēts pagarināt vēlreiz — līdz 2021. gada 30. jūnijam;

tā kā Komisija nav sniegusi paskaidrojumus par pagarināšanas iemesliem, izņemot šādu norādi: “Ņemot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ visu šo darbīgo vielu novērtēšana ir aizkavējusies, to apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu”;

tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus saglabājot Savienības lauksaimniecības konkurētspēju; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš iedzīvotāju neaizsargātāko grupu, tostarp grūtnieču, zīdaiņu un bērnu, aizsardzībai;

F.	tā kā būtu jāpiemēro piesardzības princips un tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir norādīts, ka vielas būtu jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļos tikai tad, ja ir pierādīts to nozīmīgums augkopībā un nav paredzama to kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlama iedarbība uz vidi;

G.	tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikts, ka drošuma interesēs darbīgo vielu apstiprinājuma perioda ilgums būtu jāierobežo; tā kā apstiprinājuma periodam vajadzētu būt proporcionālam iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar šādu vielu lietošanu, taču šīs proporcionalitātes acīmredzami trūkst;

H.	tā kā 17 gadu laikā kopš flumioksazīns tika apstiprināts kā aktīvā viela, tas ir identificēts un klasificēts kā 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un kā iespējams endokrīnais disruptors;

tā kā gadījumā, ja ir konstatēta kaitīga ietekme uz veselību, bet attiecībā uz zinātnes atziņām joprojām pastāv nenoteiktība, Komisijai un dalībvalstīm ir iespēja un pienākums rīkoties saskaņā ar piesardzības principu, pieņemot riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību;

tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pantā ir paredzēts, ka Komisija var jebkurā brīdī pārskatīt darbīgās vielas apstiprinājumu, jo īpaši tad, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tā uzskata, ka ir norādes, ka viela vairs neatbilst minētās regulas 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kā šī pārskatīšana var novest pie vielas apstiprinājuma atsaukšanas vai grozīšanas;

Reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas un endokrīnie disruptori

K.	tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (16) paredzēto saskaņoto klasifikāciju flumioksazīns ir reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela, ļoti toksisks ūdens organismiem un ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām;

tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) jau 2014. gadā un pēc tam 2017. un 2018. gadā secināja, ka pastāv nopietnas bažas par flumioksazīna iedarbību, jo flumioksazīns ir klasificēts reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorijā, un arī par to, ka flumioksazīna potenciālās endokrīni disruptīvās īpašības ir jautājums, par ko nav panākta galīga vienošanās un kas rada nopietnas bažas;

M.	tā kā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 flumioksazīns 2015. gadā tika iekļauts aizstājamo vielu sarakstā, jo tas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificēts vai būtu jāklasificē reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.A vai 1.B kategorijā;

tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.4. punktu darbīgās vielas nevar apstiprināt, ja tās ir reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas, izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem, kas ietverti pieteikumā, darbīgā viela ir vajadzīga, lai novērstu nopietnu apdraudējumu augu veselībai, ko nevar ierobežot ar citiem pieejamiem līdzekļiem, tostarp neķīmiskām metodēm, un šādos gadījumos ir jāveic riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka vielas iedarbība uz cilvēkiem un vidi ir samazināta līdz minimumam;

tā kā ziņotāja dalībvalsts 2018. gada 1. februārī, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) priekšlikumu par flumioksazīna harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; tā kā 2019. gada 15. martā ECHA Riska novērtēšanas komiteja (RAC) pieņēma atzinumu, ar kuru flumioksazīns tika klasificēts no reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorijas uz reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 2. kategoriju; tā kā tas varētu izraisīt flumioksazīna pārklasificēšanu CLP regulas IV pielikumā 2020. gada beigās vai 2021. gada sākumā; tā kā līdz tam flumioksazīns joprojām ir klasificēts kā 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela;

tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punktu darbīgās vielas nevar apstiprināt, ja tiek uzskatīts, ka tām piemīt īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ja vien cilvēku saskarsme ar šā augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu, aizsargvielu vai sinerģistu reālos piedāvātajos apstākļos ir nebūtiska, t. i., līdzekli lieto slēgtās sistēmās vai citos apstākļos, kas nepieļauj kontaktu ar cilvēkiem, un ja attiecīgās darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģista atliekas pārtikā vai barībā nepārsniedz sākotnējo vērtību, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (17) 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

tā kā kopš 2014. gada (18) ir aizdomas, ka flumioksazīnam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības; tā kā kritēriji noteikšanai, vai viela ir endokrīni disruptīva Regulas (EK) Nr. 1107/2009 kontekstā, ir piemērojami kopš 2018. gada 20. oktobra (19); tā kā attiecīgie norādījumi tika pieņemti 2018. gada 5. jūnijā (20); tā kā tomēr Komisija tikai 2019. gada 4. decembrī pilnvaroja EFSA novērtēt flumioksazīna endokrīni disruptīvo potenciālu saskaņā ar jaunajiem kritērijiem; tā kā šā novērtējuma iesniegšanas grafiks joprojām ir nenoteikts;

R.	tā kā flumioksazīnam ir augsts biokoncentrācijas risks, tas ir ļoti toksisks aļģēm un ūdensaugiem un ir mēreni toksisks sliekām, medus bitēm, zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem;

tā kā ir nepieņemami, ka viela, kas pašlaik atbilst izslēgšanas kritērijiem attiecībā uz aktīvajām vielām, kuras ir mutagēnas, kancerogēnas un/vai reprodukcijai toksiskas un kuras endokrīni disruptīvo īpašību dēļ varētu atbilst izslēgšanas kritērijiem, joprojām ir atļauta izmantošanai Savienībā, tādējādi radot risku sabiedrības un vides veselībai;

tā kā pieteikumu iesniedzēji Komisijas darba metodēs iestrādāto automātisko sistēmu var izmantot sev par labu, lai nodrošinātu aktīvo vielu apstiprinājuma perioda tūlītēju pagarināšanu, ja nav pabeigta atkārtota riska novērtēšana, un viņi ar nodomu paildzina atkārtotās novērtēšanas procesu, sniedzot nepilnīgus datus un pieprasot lielākas atkāpes un īpašus nosacījumus, kas rada nepieņemamus riskus videi un cilvēka veselībai, jo šīs bīstamās vielas iedarbība pieteikuma izskatīšanas laikā turpinās;

tā kā pēc apstiprinājuma neatjaunošanas sākotnējā priekšlikuma, ko Komisija iesniedza 2014. gadā, pamatojoties uz to, ka flumioksazīns atbilst 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas izslēgšanas kritērijiem, pieteikuma iesniedzējs pieprasīja atkāpi no šo izslēgšanas kritēriju piemērošanas; tomēr šādai atkāpei bija nepieciešams izstrādāt attiecīgas novērtēšanas metodes, kas vēl nebija izveidotas, neraugoties uz to, ka Regula (EK) Nr. 1107/2009 tika piemērota trīs gadus, kā rezultātā neatjaunošanas process tika apturēts uz vairākiem gadiem;

tā kā Parlaments 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu aicināja Komisiju un dalībvalstis “nodrošināt, ka apstiprinājuma laikposma pagarināšana uz procedūras laiku, kas paredzēta Regulas 17. pantā, netiks izmantota aktīvām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1.A vai 1.B kategorijā, vai aktīvām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā tas konstatēts attiecībā uz tādām vielām kā flumioksazīns, tiakloprīds, hlortolurons un dimoksistrobīns”;

tā kā Parlaments jau 2019. gada 10. oktobra rezolūcijā (21) iebilda pret flumioksazīna apstiprinājuma perioda iepriekšējo pagarināšanu un Komisija nav sniegusi pārliecinošu atbildi uz šo rezolūciju, kā arī nav pienācīgi pierādījusi, ka vēl viens pagarinājums nepārsniegs tai piešķirtās īstenošanas pilnvaras;

tā kā pēc iepriekšējās apstiprinājuma perioda pagarināšanas vairākām aktīvajām vielām, tostarp flumioksazīnam, 2019. gadā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/707 tikai 8 no 34 vielām apstiprinājuma periods ir vai nu pagarināts, vai nepagarināts, savukārt saskaņā ar šo Komisijas īstenošanas regulas projektu 26 vielām periods atkal tiks pagarināts, daudzām no tām trešo vai ceturto reizi;

uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo tajā nav ievērots piesardzības princips;

stingri nosoda nopietno kavēšanos atkārtotas apstiprināšanas procesā un endokrīni disruptīvu vielu identificēšanā;

uzskata, ka lēmums atkal pagarināt flumioksazīna apstiprinājuma piemērošanas periodu neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem un nav pamatots nedz ar pierādījumiem, ka šo vielu var droši izmantot, nedz ar pierādītu steidzamu vajadzību izmantot darbīgo vielu flumioksazīnu pārtikas ražošanā Savienībā;

aicina Komisiju atsaukt attiecīgās īstenošanas regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ņemti vērā zinātniskie pierādījumi par visu attiecīgo vielu, jo īpaši flumioksazīna, kaitīgajām īpašībām;

aicina Komisiju iesniegt īstenošanas regulu projektus tikai par tādu vielu apstiprinājuma periodu pagarināšanu, kuru sakarā, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, ir sagaidāms, ka nebūs jānāk klajā ar Komisijas priekšlikumu par apstiprinājuma neatjaunošanu attiecīgajai aktīvajai vielai;

aicina Komisiju anulēt apstiprinājumus vielām, par kurām pastāv pierādījumi vai pamatotas šaubas, ka tās neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem drošuma kritērijiem;

aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu un savlaicīgu to aktīvo vielu apstiprinājuma atkārtotu novērtēšanu, attiecībā uz kurām tās ir datu sniedzējas dalībvalstis, un nodrošināt, lai pēc iespējas drīz tiktu efektīvi novērsti pašreizējie kavējumi;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 67, 12.3.2015., 18. lpp.

(3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(4) OV C 433, 23.12.2019., 183. lpp.

(5) Komisijas 2002. gada 10. oktobra Direktīva 2002/81/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai iekļautu tajā flumioksazīnu kā aktīvu vielu (OV L 276, 12.10.2002., 28. lpp.).

(6) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.)

(7) Komisijas 2012. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012, ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).

(8) OV L 293, 11.11.2010., 48. lpp.

(9) Komisijas 2010. gada 7. decembra Regula (ES) Nr. 1141/2010, ar ko nosaka procedūru, ar kuru Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā atkārtoti iekļauj aktīvo vielu otro grupu, un izveido šo vielu sarakstu (OV L 322, 8.12.2010., 10. lpp.).

(10) Komisijas 2010. gada 10. novembra Direktīva 2010/77/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz termiņu, līdz kuram konkrētas darbīgās vielas paliek iekļautas I pielikumā (OV L 293, 11.11.2010., 48. lpp.).

(11) Komisijas 2015. gada 20. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1885, ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām 2,4-D, acibenzolar-S-metilam, amitrolam, bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils), esfenvalerātam, famoksadonam, flumioksazīnam, glifosātam, iprovalikarbam, izoproturonam, lambda-cihalotrīnam, metalaksilam-M, metsulfuronmetilam, pikolinafēnam, pimetrozīnam, piraflufēnetilam, prosulfuronam, tiabendazolam, tifensulfuron-metilam un triasulfuronam (OV L 276, 21.10.2015., 48. lpp.).

(12) Komisijas 2016. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/549, ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, famoksadonam, flumioksazīnam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilam), metalaksilam-M, pikolinafēnam, prosulfuronam, pimetrozīnam, tiabendazolam un tifensulfuron-metilam (OV L 95, 9.4.2016., 4. lpp.).

(13) Komisijas 2017. gada 17. maija Īstenošanas regula (ES) 2017/841, ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām alfa cipermetrīnam, Ampelomyces quisqualis celmam AQ 10, benalaksilam, bentazonam, bifenazātam, bromoksinilam, karfentrazonetilam, hlorprofāmam, ciazofamīdam, desmedifamam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilam), etoksazolam, famoksadonam, fenamidonam, flumioksazīnam, foramsulfuronam, Gliocladium catenulatum celmam J1446, imazamoksam, imazosulfuronam, izoksaflutolam, laminarīnam, metalaksilam-M, metoksifenozīdam, milbemektīnam, oksasulfuronam, pendimetalīnam, fenmedifāmam, pimetrozīnam, S-metolahloram un trifloksistrobīnam (OV L 125, 18.5.2017., 12. lpp.).

(14) Komisijas 2018. gada 27. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2018/917, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, karvonam, hlorprofāmam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, dikvatam, etefonam, etoprofosam, etoksazolam, famoksadonam, fenamidonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, Gliocladium catenulatum celmam J1446, izoksaflutolam, metalaksilam-M, metiokarbam, metoksifenozīdam, metribuzīnam, milbemektīnam, oksasulfuronam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, pimetrozīnam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 163, 28.6.2018., 13. lpp.).

(15) Komisijas 2019. gada 7. maija Īstenošanas regula (ES) 2019/707, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, diuronam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, metalaksilam-M, metiokarbam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, s-metolahloram un tebukonazolam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 120, 8.5.2019., 16. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(18) EFSA Journal, 12. sējums, 6. izdevums, 2014. gada jūnijs, “Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance flumioxazin”.

(19) OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.

(20) EFSA Journal, 16. sējums, 6. izdevums, 2018. gada jūnijs, “Vadlīnijas endokrīno disruptoru identificēšanai Regulu (ES) Nr. 528/2012 un (EK) Nr. 1107/2009 kontekstā)”.

(21) Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par Komisijas 2019. gada 7. maija Īstenošanas regulu (ES) 2019/707, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, diuronam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, metalaksilam-M, metiokarbam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, s-metolahloram un tebukonazolam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0026).

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/58

P9_TA(2020)0198

Vispusīga Eiropas pieeja enerģijas uzglabāšanai

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par vispusīgu Eiropas pieeju enerģijas uzglabāšanai (2019/2189(INI))

(2021/C 371/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu,

—	ņemot vērā Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 7 “nodrošināt visiem piekļuvi pieejamai, uzticamai, ilgtspējīgai un modernai enerģijai”,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 9. aprīļa ziņojumu par stratēģiskā rīcības plāna akumulatoru jomā īstenošanu: stratēģiskas akumulatoru vērtībķēdes veidošana Eiropā (COM(2019)0176),

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 9. aprīļa ziņojumu par to, kā īstenota un kādu ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību atstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (COM(2019)0166),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 25. jūnija secinājumus par tādu energosistēmu nākotni enerģētikas savienībā, kuras nodrošinātu enerģētikas pārkārtošanu un enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam un pēc tam,

—	ņemot vērā Padomes prezidentvalsts Rumānijas 2019. gada 1. un 2. aprīlī Bukarestē uzsākto iniciatīvu “Ilgtspējīga un vieda gāzes infrastruktūra Eiropai”,

—	ņemot vērā Padomes prezidentvalsts Austrijas 2018. gada 17. un 18. septembrī Lincā uzsākto ūdeņraža iniciatīvu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (5), kura pašlaik tiek pārskatīta,

—	ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (8),

—	ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (9),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 1. aprīļa informatīvo apskatu “Apskats Nr. 04/2019: ES atbalsts enerģijas uzkrāšanai”,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (10),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (11),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) (12) Madridē, Spānijā,

—	ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu (13),

—	ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu Eiropas Savienībā: laiks rīkoties (14),

—	ņemot vērā 2018. gada 6. februāra rezolūciju par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā (15),

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par virzību uz jaunu enerģijas tirgus modeli (16),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju (17),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0130/2020),

A.	tā kā Parlaments, Eiropadome un Komisija ir atbalstījuši mērķi Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem;

B.	tā kā pāreja uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku prasa izmaksu ziņā pieejamu un rentablu pāreju no sistēmas, kuras pamatā galvenokārt ir fosilais kurināmais, uz ļoti energoefektīvu un klimatneitrālu sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi;

tā kā atjaunojamie energoresursi, piemēram, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija un biomasa, var nodrošināt zināmu bāzes slodzes jaudu, bet citi, piemēram, vēja un saules enerģija, ir nepastāvīgi un variabli; tā kā variablu atjaunojamo energoresursu integrēšanai elektroenerģijas sistēmā ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu, lai stabilizētu elektrotīklu, nepieļautu ārkārtējas cenu svārstības un uzturētu energoapgādes drošību un enerģijas pieejamību cenas ziņā; tā kā šāda lielāka elastība prasa palielināt enerģijas uzglabāšanas iekārtas ES;

D.	tā kā vienmēr ir jāsaglabā nodalīšanas princips;

tā kā 2017. gadā tikai 22,7 % no ES-28 enerģijas galapatēriņa veidoja elektroenerģija; tā kā 2018. gadā vairāk nekā 60 % no ES-28 elektroenerģijas struktūras joprojām nebija atjaunojamie energoresursi; tā kā ir sagaidāma turpmāka elektrifikācija; tā kā Komisija lēš, ka ES būs jāspēj uzglabāt sešas reizes vairāk enerģijas nekā pašlaik, lai līdz 2050. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas;

F.	tā kā nozaru integrācijai būs izšķiroša nozīme enerģētikas nozares elastīguma un efektivitātes palielināšanā un tās oglekļa pēdas samazināšanā;

G.	tā kā zaļās gāzes, piemēram, gāzes, kas ražotas elektrolīzē, izmantojot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, nodrošina lielas uzglabāšanas jaudas sezonālā mērogā;

tā kā Komisijai būtu jāizpēta, kā pašreizējo gāzes infrastruktūru varētu izmantot energosistēmas dekarbonizācijā, jo īpaši attiecībā uz zaļo gāzu enerģijas uzglabāšanas jaudu, piemēram, pārvades un sadales cauruļvadiem vai pazemes krātuvēm kā sezonas krātuvei, lai izlemtu, kāda specializēta infrastruktūra vai optimizēta un modernizēta esošo jaudu izmantošana ir vajadzīga;

I.	tā kā 2018. gadā tikai 3 % no pasaules litija jonu akumulatoru elementu ražošanas jaudas atradās ES, bet 85 % — Āzijas un Klusā okeāna reģionā;

J.	tā kā akumulatori un citas decentralizētas uzglabāšanas iekārtas, piemēram, spararati, kalpo ne tikai piegādes drošības mērķim, bet arī kā ekonomiski izdevīga ātras uzlādes infrastruktūra elektrotransportlīdzekļiem;

tā kā hidroakumulācija veido vairāk nekā 90 % no ES enerģijas akumulācijas jaudas; tā kā pašlaik tai ir svarīga loma, līdzsvarojot elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošinot lielapjoma uzglabāšanu ar augstu cikla efektivitāti, kā arī īstermiņa un vidēja termiņa elastīgumu ar augstu jaudas diapazonu;

tā kā termoakumulācijas tehnoloģijas var sniegt būtiskas iespējas enerģētikas nozares dekarbonizācijai, nodrošinot iespēju siltumu vai aukstumu uzglabāt vairākus mēnešus, absorbējot atjaunojamo enerģiju ar rūpnieciska mēroga siltumsūkņiem un izmantojot biomasu, biogāzi vai ģeotermālo enerģiju, kā arī nodrošinot elastības pakalpojumus, piemēram, elektroenerģijas sistēmai, kurā dominē atjaunojamie energoresursi; tā kā labi izolētas ēkas, centralizētās siltumapgādes tīklus un specializētas glabātavas var izmantot uzglabāšanas mērķiem dažādos laika periodos;

tā kā enerģijas modelēšana, ko Komisija izmanto, lai novērtētu dekarbonizācijas ceļus un ar tiem saistītos politikas risinājumus, ir būtiska, jo tā nosaka turpmākos tiesību aktus un tirgus modeli; tā kā pašreizējā modelēšanā enerģijas uzkrāšanas pozitīvā ietekme ir būtiski nenovērtēta un tādēļ tā ir jāuzlabo,

aicina dalībvalstis pilnībā izpētīt savu enerģijas uzglabāšanas potenciālu;

aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu enerģijas uzkrāšanas stratēģiju, lai varētu pāriet uz ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku, ņemot vērā visas pieejamās tehnoloģijas, kā arī tirgum tuvas tehnoloģijas un saglabājot tehnoloģiski neitrālu pieeju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

aicina Komisiju izveidot darba grupu, iesaistot visus attiecīgos ģenerāldirektorātus, lai izstrādātu šo stratēģiju, kuras pamatā būtu visaptveroša analīze par:

a)	oglekļa pēdu un dzīves ciklu, ņemot vērā vismaz izejvielu ieguvi un/vai ražošanu, tostarp cilvēktiesību un darba standartu aspektus, sastāvdaļu sagādi, ražošanas procesu, transportēšanu un attiecīgā gadījumā pārstrādes procesu,

b)	tehnoloģijas enerģijas jaudu, jaudas apjomu, uzglabāšanas ilgumu, kapitālizdevumiem, darbības izdevumiem, cikla efektivitāti un konversijas efektivitāti,

c)	energosistēmas modelēšanu, kurā iekļauj attiecīgos datus, kas minēti b) apakšpunktā, lai novērtētu politikas iespējas, vienlaikus iekļaujot ietekmi vienas stundas laikā, lai pareizi aplēstu pašreizējās un turpmākās sistēmas elastības vajadzības un uzglabāšanas devumu šādā modelēšanā,

d)	enerģijas pieprasījumu rūpniecībā, transportā un mājokļos un

e)	maza mēroga uzglabāšanas un elastīguma jaudas potenciālu rajona līmenī, kā arī pārrobežu savienojumiem un nozaru integrāciju,

f)	enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju devumu cīņā pret enerģētisko nabadzību;

jo īpaši uzskata, ka šādā stratēģijā būtu jānosaka nepieciešamie pasākumi, lai uzlabotu pārrobežu savienojumus un koordināciju, samazinātu regulatīvo slogu ienākšanai tirgū un uzlabotu piekļuvi kapitālam, prasmēm un izejvielām uzglabāšanas tehnoloģiju vajadzībām nolūkā palielināt Eiropas tirgus un rūpniecības konkurētspēju;

norāda, ka izmaksefektīvai enerģētikas pārkārtošanai uz ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu klimatneitrālas ekonomikas nolūkā ir vajadzīgs labi attīstīts un vieds energotīkls, progresīvas uzglabāšanas un elastīguma tehnoloģijas, rezerves ražošana un pieprasījumreakcija, lai nodrošinātu pastāvīgu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu energoapgādi, kā arī principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošana, plaša atjaunojamo energoresursu izmantošana, patērētāju iespēju nodrošināšana un neizkropļoti cenas signāli; tādēļ aicina Komisiju turpināt sniegt atbalstu pētījumiem par uzglabāšanu, tostarp par jaunām un potenciālām alternatīvām tehnoloģijām, programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros;

atzīst, ka digitalizācijai ir izšķiroša loma decentralizētākas un integrētākas energosistēmas izveidē un, visbeidzot, enerģētikas pārkārtošanā;

uzsver, ka pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku nedrīkst apdraudēt energoapgādes drošību vai piekļuvi enerģijai; uzsver uzglabāšanas lomu, jo īpaši enerģētikas jomā izolētās dalībvalstīs vai dalībvalstīs, kas atrodas uz salām; uzsver, ka uzticamai energoapgādei, izmaksu efektivitātei un enerģētikas pārkārtošanai ir jāiet roku rokā; turklāt uzsver, ka energoefektivitāte, viedtīkli, līdzdalība un decentralizētas elastības iespējas, tostarp uzglabāšana, stiprina energoapgādes drošību;

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem enerģijas uzglabāšanas risinājumiem saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, lai tirgus spēki varētu izvēlēties labāko tehnoloģiju un veicināt inovāciju, un ka galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dažādu tehnoloģisko risinājumu attīstību, vajadzētu būt tādiem rādītājiem kā enerģijas patēriņš, oglekļa pēda un ražošanas, izmantošanas, reciklēšanas un ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas;

pauž dziļu nožēlu par to, ka infrastruktūras vai lielāki uzglabāšanas projekti, kas ir būtiski enerģētikas pārkārtošanai, bieži saskaras ar spēcīgu pretestību un aizkavēšanos vietējā līmenī; aicina dalībvalstis aktīvi veicināt sabiedrības atbalstu vietējā līmenī, piemēram, izmantojot agrīnu sabiedrības līdzdalību, ļaujot vietējām kopienām iesaistīties, finansiāli piedalīties vai saņemt kompensāciju un veidojot ciešu sadarbību starp nozarēm;

10.

uzsver uzglabāšanas kā tradicionālās tīkla paplašināšanas alternatīvas potenciālu; uzsver, cik svarīga ir koordinēta infrastruktūras plānošana kā daļa no gaidāmās energosistēmas integrācijas stratēģijas ar mērķi panākt klimatneitrālu un konkurētspējīgu Eiropas ekonomiku;

11.

prasa laikus īstenot Elektroenerģijas tirgus direktīvu (ES) 2019/944 un Elektroenerģijas tirgus regulu (ES) 2019/943; uzsver, ka enerģijas uzglabāšana visos valstu tiesiskajos regulējumos būtu jādefinē saskaņotā veidā; norāda uz neskaidrībām attiecībā uz tvērumu, jo īpaši par to, vai tiek ietvertas dažādas tehnoloģijas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos, un tādēļ aicina Komisiju sniegt steidzamus norādījumus šajā jautājumā;

12.

aicina Komisiju energosistēmas integrācijas stratēģijas kontekstā nodrošināt stabilu juridisko pamatu gāzes infrastruktūras pārvades un sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu enerģijas uzglabāšanas risinājumus saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un Parīzes nolīgumu;

Regulatīvie šķēršļi

13.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt saskaņotību un izvairīties no tiesību aktu pārklāšanās Eiropas, valsts vai reģionālā līmenī;

14.

norāda, ka lielākā daļa dalībvalstu pieprasa uzglabāšanas iekārtu operatoriem, tostarp aktīviem patērētājiem, maksāt tīkla maksu vai enerģijas nodokļus un citas nodevas divreiz; pauž pārliecību, ka pēc šī sloga likvidēšanas tiktu izvērsts lielāks skaits enerģijas uzglabāšanas projektu; aicina Komisiju gaidāmajā priekšlikumā par pārskatīto Enerģijas nodokļu direktīvu diferencēt galapatēriņu un uzglabāšanu vai pārveidošanu un izstrādāt efektīvu nodokļu sistēmu, kas aizliegtu nodokļu dubultu uzlikšanu saistībā ar enerģijas uzkrāšanas projektiem; aicina dalībvalstis novērst jebkāda veida nodokļu dubulto uzlikšanu, izstrādājot efektīvas nodokļu sistēmas un pārveidojot ar enerģijas uzglabāšanu saistītās maksas tā, lai tiktu atspoguļots sabiedrības ieguvums no uzglabāšanas un novērsti šķēršļi uzglabāšanas projektu piekļuvei tirgum;

15.

uzsver, ka ir nepieciešama salīdzināma attieksme pret uzglabāšanu visos dažādajos enerģijas nesējos un uzkrāšanu, kas notiek pirms un pēc skaitītāja, lai nepieļautu šķērssubsidēšanas problēmas rašanos, izvairoties no tīkla tarifiem vai sistēmas maksām, nodokļiem un nodevām; norāda, ka pašlaik elektroenerģijas patērētāji sedz lielāko daļu no dekarbonizācijas centienu finansiālā sloga un līdz ar to elektroenerģijas uzkrāšana tiek netieši sodīta;

16.

norāda, ka, izņemot hidroakumulācijas gadījumu, ES tīkla kodeksi parasti neattiecas uz energouzglabāšanas iekārtām, kā rezultātā veidojas nevienlīdzīga attieksme pret tām dažādās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz tīkla pieslēguma prasībām; uzskata, ka tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas kavē dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību attiecībā uz energouzglabāšanas iekārtām; aicina Komisiju veicināt darbu pie kopēju prasību noteikšanas attiecībā uz pieslēgumu tīklam un novērst citus šķēršļus, kas kavē uzglabāšanas integrāciju elektroenerģijas tirgos;

17.

aicina steidzami pārskatīt TEN-E regulu (18) attiecībā uz atbilstības kritērijiem un elektroenerģijas infrastruktūras kategorijām, lai labāk risinātu jautājumu par energouzglabāšanas iekārtu attīstību pirms nākamā kopīgu interešu projektu (KIP) saraksta pieņemšanas; prasa pamatīgi reformēt tīkla attīstības desmit gadu plāna (TYNDP) izstrādes procesu, lai infrastruktūras plānošanā integrētu principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī elastību, nozaru integrāciju un pārrobežu savienojumus; prasa KIP statusa piešķiršanas kritērijus saskaņot ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūru un ES mērķi nodrošināt klimatneitralitāti 2050. gadā, sistemātiski novērtējot visus KIP sarakstā iekļautos kandidātprojektus;

18.

aicina Komisiju atzīt visu elastīguma un uzglabāšanas tehnoloģiju izšķirošo nozīmi attiecībā uz to, lai panāktu efektīvu enerģētikas pārkārtošanu un turpinātu nodrošināt augsta līmeņa piegādes drošību un sistēmas stabilitāti; uzsver sabiedrības interesi par jaunu uzglabāšanas projektu izstrādi un esošo projektu modernizēšanu, kas būtu jāatspoguļo ar ātru, prioritāru un racionalizētu atļauju piešķiršanas procesu dalībvalstīs;

19.

ar bažām norāda, ka apstiprināšanas procedūras valsts līmenī prasa ievērojami ilgākus laikposmus nekā TEN-E regulā KIP projektiem paredzētie maksimālie laikposmi; aicina Komisiju gaidāmajā pārskatīšanā risināt šo jautājumu, izmantojot efektīvu un sinhronizētu izpildes mehānismu, kurā tiktu atzītas KIP uzglabāšanas projektu sevišķi svarīgās sabiedrības intereses;

20.

pauž nožēlu par to, ka programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības projekti netiek izmantoti tirgū, un par to, ka trūkst sistemātiskas pēcpārbaudes attiecībā uz pabeigtajiem projektiem un pētījumu rezultātu izplatīšanu, un atzinīgi vērtē to, ka ir plānots pievērst lielāku uzmanību tirgum tuvām darbībām, vienlaikus saglabājot fundamentālos pētniecības mērķus, lai nākotnē programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izveidotu tirgum tuvu tehnoloģiju un projektu plūsmu, šim nolūkam jo īpaši izveidojot Eiropas Inovācijas padomi; prasa plašāk izmantot pirmskomercializācijas iepirkumu; uzsver, ka ir jāpastiprina pētījumi par tīrām, ilgtspējīgām un mazoglekļa tehnoloģijām, tostarp par enerģijas uzglabāšanu;

21.

uzsver, ka ir vajadzīgi plašāki pētījumi par ķīmiskajām vielām, ko izmanto enerģijas uzglabāšanai, kā arī fundamentāli pētījumi par supravadītspēju, kas būtu jāatspoguļo gaidāmajā programmā “Apvārsnis”;

22.

ar bažām norāda, ka Komisijas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam ir tikai netieša atsauce uz enerģijas uzglabāšanas projektiem; turklāt norāda, ka iepriekš ir ziņots par pārsteidzoši nelielu skaitu valsts atbalsta pasākumu, kas attiecas uz uzglabāšanas projektiem;

23.

aicina Komisiju, pārskatot valsts atbalsta pamatnostādnes, ņemt vērā uzglabāšanas svarīgo lomu enerģētikas pārkārtošanā un attiecīgi pievērsties šim jautājumam; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka jaunajās pamatnostādnēs tiek ņemta vērā dažādu uzglabāšanas tehnoloģiju ilgtspēja un efektivitāte, devums tīkla stabilitātē un devums klimatneitralitātē; turklāt uzsver, ka nekomerciāliem projektiem (piemēram, pētniecībai) varētu piešķirt atbrīvojumu no valsts atbalsta noteikumiem, lai novērstu neefektīvu finansējumu un konkurences izkropļojumus; uzsver, ka ārpustirgus dalībnieki izmanto uzglabāšanas aktīvus tikai tajos gadījumos, kad nav tirgus interešu un valsts regulatīvā iestāde ir piešķīrusi atbrīvojumu;

24.

aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunajās pamatnostādnēs tiek ņemta vērā dažādu uzglabāšanas tehnoloģiju efektivitāte un devums tīkla stabilitātē, lai izvairītos no neefektīva finansējuma un lai ārpustirgus dalībnieku dalība notiktu tikai tajos gadījumos un apstākļos, kas minēti Elektroenerģijas tirgus direktīvas (ES) 2019/944 36. un 54. pantā;

Ķīmiskā uzglabāšana (“Power-to-X”)

25.

uzsver, cik svarīga loma ir elektroenerģijas pārveidošanas citos energoresursos (“Power-to-X”) tehnoloģijai, jo tā ir būtisks faktors, kas veicina energosistēmas integrāciju un elektroenerģijas un gāzes nozaru sasaisti; šajā sakarā uzsver ūdeņraža, jo īpaši zaļā ūdeņraža, un sintētiskā metāna un biometāna lielo potenciālu sezonālai enerģijas uzglabāšanai lielos apjomos un kā energonesējam, kā degvielai un izejvielai energoietilpīgās nozarēs un kā ilgtspējīgai degvielai vairākiem transporta veidiem; aicina Komisiju turpināt atbalstīt pētniecību un izstrādi, kas saistīta ar ūdeņraža ekonomikas attīstību, un mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt turpmāku Power-to-X tehnoloģijas paplašināšanu, jo īpaši atbalstot ūdeņraža iniciatīvu kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI);

26.

norāda, ka ūdeņraža izmantošana enerģijas uzglabāšanai augsto ražošanas izmaksu dēļ vēl nav konkurētspējīga; turklāt norāda uz zaļā un zilā ūdeņraža lielo izmaksu atšķirību; norāda, cik svarīgi ir atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir samazināt zaļā ūdeņraža izmaksas, lai radītu dzīvotspējīgu ekonomisko pamatojumu;

27.

norāda, ka dalībvalstīs pastāv atšķirīgi standarti attiecībā uz ūdeņraža un dabasgāzes maisījumiem; aicina Komisiju novērtēt un izstrādāt skaidru ūdeņraža taksonomiju un standartus gan gāzes tīklam, gan galalietotājiem; norāda, ka šie standarti būs jāpielāgo galalietotāju kvalitātes vajadzībām un tehnoloģiskajām iespējām, ņemot vērā katras valsts īpatnības;

28.

norāda, ka ar elektroenerģijas palīdzību saražoto ūdeņradi var tālāk pārveidot par cita veida gāzēm, piemēram, metanolu un amonjaku, ko var izmantot par degvielu jūrniecības un aviācijas nozarē, kā arī smagajā transportā;

29.

uzsver, ka esošā gāzes infrastruktūra nodrošina lielu enerģijas uzglabāšanas jaudu un ka šīs iekārtas un iekārtas, kas izmanto jaunus gāzes avotus, jo īpaši zaļo ūdeņradi, veicinātu atjaunojamo resursu elektroenerģijas integrāciju; šajā sakarā norāda, ka ir jārisina jautājums par gāzes pārvades sistēmu operatoru (PSO) jauno lomu, ņemot vērā nodalīšanas noteikumus;

30.

aicina Komisiju veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, izmaksu un ieguvumu analīzi un pieejamības analīzi par gāzes infrastruktūras modernizēšanu vai īpašas jaunas infrastruktūras būvniecību, kas ir svarīga zaļā ūdeņraža izmantošanai, tā transportēšanai lielos daudzumos un ūdeņraža mobilitātes izvēršanai; atzīst potenciālu, kas ir pazemes gāzes krātuvēm, piemēram, tukšiem dobumiem vai poru krātuvēm;

31.

uzskata, ka ES politikai būtu īpaši jāveicina inovācija un ilgtspējīgas enerģijas uzglabāšanas un zaļā ūdeņraža izmantošana; uzsver, ka ir jānodrošina, lai tādu energoavotu kā dabasgāze izmantošana būtu tikai pārejas pasākums, ņemot vērā mērķi vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti; atzīst, ka ES būs nepieciešams arvien lielāks ūdeņraža daudzums; uzsver, ka nolūkā nodrošināt pietiekamu enerģijas apjomu un Eiropas rūpniecības konkurētspēju ir jāatbalsta ūdeņraža ieguves ceļi;

32.

aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu zaļā ūdeņraža definīciju, pamatojoties uz pārredzamu metodiku; turklāt prasa izveidot šo gāzu izcelsmes apliecinājumu savstarpējas atzīšanas sistēmu, ierosinot izstrādāt kopēju sertifikācijas shēmu un dokumentācijas sistēmu visā vērtības ķēdē, piemēram, izdodot zaļo marķējumu; mudina dalībvalstis līdz minimumam samazināt administratīvos šķēršļus zaļā ūdeņraža un/vai mazoglekļa ūdeņraža sertifikācijai; aicina Komisiju nodrošināt godīgu un efektīvu konkurenci starp tehnoloģijām un energonesējiem, kā arī starp importēto ūdeņradi un Eiropas Savienībā ražoto ūdeņradi;

33.

norāda, ka saskaņā ar pašreizējiem iekšējā gāzes tirgus noteikumiem ES gāzes infrastruktūras pārvades un sadales sistēmu operatoriem dabasgāzes transportēšana ir atļauta tikai kā regulēta darbība; aicina Komisiju energosistēmas integrācijas stratēģijas kontekstā sniegt iespēju operatoriem transportēt mazoglekļa gāzes, piemēram, ūdeņradi, biometānu un sintētisko metānu;

34.

uzsver, ka visiem tirgus dalībniekiem vajadzētu būt piekļuvei izmēģinājuma projektos vai reālās pasaules laboratorijās radītajām priekšrocībām un stimuliem, lai veiktu ūdeņraža ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;

35.

atgādina, ka sintētisko ķīmisko nesēju ražošana ir pamatota tikai tad, ja tiek izmantota atjaunojamā enerģija; prasa palielināt atjaunojamās enerģijas mērķus 2030. gadam, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu;

Elektroķīmiskā uzglabāšana

36.

ir pārliecināts, ka dažādām akumulatoru tehnoloģijām, tostarp tām, kurām jau ir labi izveidotas vērtības ķēdes Eiropas Savienībā, būs svarīga loma stabilas un elastīgas elektroapgādes nodrošināšanā; uzsver, ka akumulatoru tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme, lai garantētu ES stratēģisko autonomiju un noturību attiecībā uz elektroapgādi;

37.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus izstrādāt standartus Eiropas akumulatoriem;

38.

atzīst, ka labi funkcionējošas savākšanas un reciklēšanas shēmas, kā arī slēgta cikla procesi saskaņā ar aprites ekonomikas principiem jau ir ieviesti vairākām akumulatoru tehnoloģijām, jo īpaši ES automobiļu un rūpniecisko akumulatoru vērtības ķēdēs, piemēram, attiecībā uz svina starteru akumulatoriem, un uzskata, ka šīs shēmas varētu uzskatīt par akumulatoru reciklēšanas paraugu;

39.

norāda, ka piekļuve elektroenerģijas un elastīguma tirgiem būs svarīga, lai varētu īstenot akumulatoru uzglabāšanas potenciālu;

40.

pauž bažas par to, ka ES ir ļoti zema litija jonu akumulatoru ražošanas jauda un ka tā ar ierobežotu pārredzamību paļaujas uz ražošanu ārpus Eiropas; tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Akumulatoru aliansi un stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā; prasa tos paplašināt, lai aptvertu visas pieejamās akumulatoru tehnoloģijas; prasa tās pastāvīgi atbalstīt un stiprināt stratēģiskā rīcības plāna īstenošanu saskaņā ar plašākiem mērķiem attiecībā uz aprites ekonomiku, rūpniecības stratēģiju un ķīmisko vielu pārvaldību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā ierosinās tiesību aktus par akumulatoriem, lai atbalstītu stratēģisko rīcības plānu un aprites ekonomiku; šajā sakarā prasa veikt akumulatoru dzīves cikla analīzi, ieviest aprites dizainu, drošu pārvaldību un rīkošanos ar tiem, apstrādājot bīstamas vielas elementu ražošanā, un ieviest “oglekļa pēdas marķējumu”, kurā būtu norādīta visu Eiropas tirgū laisto akumulatoru vērtības ķēžu ietekme uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi radīt ekosistēmas ap akumulatoru vērtības ķēdi, lai stiprinātu nozares konkurētspēju un ilgtspēju;

41.

aicina Komisiju ierosināt ekodizaina prasības attiecībā uz akumulatoriem, lai uzlabotu integrēto pārstrādājamību;

42.

pauž bažas par ES lielo atkarību no akumulatoru ražošanas izejvielu importa, tostarp no avotiem, kur to ieguve ir saistīta ar vides degradāciju, darba standartu pārkāpumiem un vietējiem konfliktiem par dabas resursiem; mudina Komisiju novērst šo atkarību, izmantojot attiecīgās ES stratēģijas; uzsver izejvielu ilgtspējīgas ieguves lomu un iekšzemes izejvielu avotu potenciālu ES; pauž pārliecību, ka uzlabotas akumulatoru pārstrādes shēmas varētu nodrošināt ievērojamu daļu izejvielu, kas nepieciešamas akumulatoru ražošanai Eiropas Savienībā;

43.

atzīst, ka lietotus elektrotransportlīdzekļu akumulatorus potenciāli var atkārtoti izmantot enerģijas uzglabāšanai privātmājās vai lielākos akumulatoru blokos; pauž bažas par to, ka Bateriju direktīvā paredzētā izlietoto akumulatoru klasificēšana par atkritumiem neatkarīgi no atkārtotas izmantošanas var būt šķērslis šādai atkārtotai izmantošanai; atzīst, ka atkārtoti izmantotas baterijas netiek nodotas atpakaļ pārstrādei un ka drošības standarti netiek kontrolēti, kad baterijas izmanto citiem mērķiem nekā sākotnēji paredzēts; aicina Komisiju piemērot ražotāja atbildību ar darbības un drošības garantijām atjaunotājam, kas akumulatoru atkārtoti laiž tirgū; aicina Komisiju precizēt ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas, kas attiecas uz atkārtoti izmantotiem akumulatoriem;

44.

atzīst elektrotransportlīdzekļu un to akumulatoru potenciālu ar viedas elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras palīdzību nodrošināt tīkla elastību kā daļu no dispečējamas pieprasījumreakcijas, tādējādi samazinot vajadzību pēc rezerves stacijām elektrosistēmā;

45.

aicina Komisiju Bateriju direktīvas pārskatīšanā apsvērt un pēc ietekmes novērtējuma veikšanas ierosināt vērienīgus savākšanas un pārstrādes mērķus attiecībā uz akumulatoriem, pamatojoties uz kritiskajām metāla frakcijām; uzsver nepieciešamību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” turpināt veicināt pētniecību un inovāciju par reciklēšanas procesiem un tehnoloģijām;

46.

aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas un/vai standartus par elektrotransportlīdzekļu akumulatoru pārprofilēšanu, tostarp testēšanas un šķirošanas procesiem, kā arī drošuma vadlīnijas;

47.

uzsver nepieciešamību atbalstīt pētniecību, zinātību un prasmes, lai veicinātu akumulatoru ražošanu Eiropas Savienībā;

48.

atzīst globālas akumulatoru pases potenciālu ilgtspējīgas akumulatoru vērtības ķēdes izveidē, ņemot vērā cilvēktiesības un ietekmi uz vidi; uzskata, ka derīgo izrakteņu sertifikācija ir svarīgs instruments, ar kuru nodrošināt ilgtspējīgas akumulatoru vērtības ķēdes;

Mehāniskā uzglabāšana

49.

norāda, ka hidroakumulācijai ir būtiska loma enerģijas uzglabāšanā; pauž bažas par to, ka ES nepilnīgi izmanto šā oglekļa ziņā neitrālā un ļoti efektīvā enerģijas uzglabāšanas veida potenciālu;

50.

uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāmeklē papildu veidi, kā palielināt hidroakumulācijas jaudu, vienlaikus ņemot vērā esošo un jauno rezervuāru daudzfunkcionālu izmantošanu; aicina dalībvalstis novērst visus administratīvos šķēršļus, kas kavē šādus projektus, un sniegt regulatīvu atbalstu inovatīvām pieejām šajā jomā; aicina Komisiju par prioritāti noteikt nepieciešamo enerģētikas pārkārtošanu, veikt attiecīgo tiesību aktu visaptverošu pārskatīšanu un vajadzības gadījumā ierosināt izmaiņas, samazinot ietekmi uz vidi;

51.

norāda, ka vides aizsardzības interesēs esošo iekārtu modernizācija un lielākas jaudas projekti varētu būt labāki nekā jauni projekti;

52.

atzīst uzglabāšanas tehnoloģiju, piemēram, saspiesta gaisa, superkondensatoru un spararatu, devumu elastīguma nodrošināšanā; atzīst Eiropas spararatu tehnoloģijas nozīmi enerģijas uzglabāšanā un frekvenču regulēšanā; uzsver, ka šī tehnoloģija ir piemērots uzglabāšanas un regulēšanas veids viedtīklu vai stratēģisko tīklu attīstībai;

Termiskā uzglabāšana

53.

uzskata, ka siltumenerģijas uzglabāšana (piemēram, liela mēroga apkures katli) un centralizētā siltumapgāde blīvi apdzīvotās teritorijās ir ļoti efektīvs enerģijas uzglabāšanas instruments, kas nodrošina nepieciešamo elastību, lai integrētu lielāku daļu nepastāvīgu atjaunojamo energoresursu un siltuma pārpalikumu no rūpnieciskiem procesiem un terciārā sektora; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un attīstīt ļoti energoefektīvus centralizētās siltumapgādes tīklus; turklāt aicina Komisiju, izstrādājot tīkla attīstības desmit gadu plānu gan elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-E), gan gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-G), ņemt vērā siltumapgādes infrastruktūru un siltuma uzglabāšanu;

54.

uzskata, ka siltumenerģijas uzglabāšana ūdens nesējslāņos, jo īpaši saistībā ar ģeotermālo avotu izmantošanu, varētu būt inovatīvs instruments neurbanizētās un rūpnieciskās teritorijās; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šo risinājumu pētniecību un izstrādi un izveidot liela mēroga izmēģinājuma rūpnīcas;

55.

atzīst, ka elastīga koģenerācija nodrošina uz nākotni vērstu un integrētu enerģijas uzglabāšanas risinājumu, kas ir noderīgs elektrotīklu elastīguma un siltumapgādes efektivitātes vajadzībām, jo siltuma uzglabāšana atsaista elektroenerģijas ražošanu no siltuma patēriņa; aicina dalībvalstis turpināt pētīt nozaru integrāciju, viedās energosistēmas un liekā siltuma izmantošanu, piemēram, no datu centriem, rūpniecības objektiem vai metro sistēmām; aicina Komisiju veicināt inovatīvas siltumenerģijas uzglabāšanas koncepcijas, piemēram, siltumenerģijas uzglabāšanu elektroenerģijas veidā un ledus uzglabāšanu;

56.

atzinīgi vērtē to, ka centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīkli būs tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar pārskatīto EISI regulu, un prasa tos iekļaut kā potenciālus KIP saskaņā ar TEN-E regulu;

57.

uzskata, ka saskaņā ar tehnoloģiju neitralitāti būtu jāveicina termiskās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu to veiktspēju, uzticamību un integrāciju esošajās dispečējamajās elektroenerģijas sistēmās; uzskata, ka siltumenerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība un ieviešana tirgū var sniegt iespējas īstenot kopīgus projektus, lai veicinātu enerģētikas jomas partnerības starp dažādām valstīm;

58.

atzīst energoefektīvu ēku potenciālu attiecībā uz enerģijas uzglabāšanu, izmantojot uzglabāšanas ziņā efektīvu masu, termiskas vai masīvas ēkas sastāvdaļas vai aukstā vai karstā ūdens uzglabāšanu; aicina Komisiju veicināt energoefektivitātes renovācijas tās gaidāmajā renovācijas viļņa stratēģijā un mudina dalībvalstis īstenot savas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, vienlaikus ņemot vērā ēku uzglabāšanas potenciālu;

59.

aicina Komisiju gaidāmajā energosistēmas integrācijas stratēģijā apsvērt siltumenerģijas uzglabāšanas un apkures infrastruktūras lomu energosistēmas elastības nodrošināšanā;

60.

aicina dalībvalstis savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NECP) apsvērt visas ilgtspējīgas un rentablas uzglabāšanas tehnoloģijas un elastīguma iespējas, tostarp attiecībā uz siltumu, kā daļu no integrētas energosistēmas pieejas, pārveidojot savas energosistēmas, lai izveidotu ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku;

Decentralizēta uzglabāšana — aktīvu patērētāju loma

61.

uzskata, ka mājokļu akumulatori, mājokļu siltumenerģijas uzglabāšana, transportlīdzekļa un elektrotīkla savienošanas tehnoloģija, viedas mājokļu energosistēmas, pieprasījumreakcija un nozaru integrācija palīdz samazināt patēriņa maksimumus, nodrošina elastīgumu un uzņemas arvien lielāku lomu energotīkla efektivitātes un integrācijas nodrošināšanā; uzskata, ka šajā nolūkā būtiska nozīme būs jaunu ierīču agrīnai standartizācijai, patērētāju informēšanai un patērētāju datu pārredzamībai, kā arī labi funkcionējošiem elektroenerģijas tirgiem, kas patērētājiem nodrošina vieglu piekļuvi; turklāt uzsver aktīvu patērētāju un iedzīvotāju energokopienu lomu enerģētikas pārkārtošanas procesā un uzskata, ka tie būtu pienācīgi jāveicina;

62.

norāda uz privāto lietotāju nevēlēšanos ļaut izmantot savu transportlīdzekļu akumulatorus uzglabāšanas pakalpojumiem, pat ja tas ir tehniski iespējams; šajā sakarā atzinīgi vērtē elastības stimulus, ko patērētājiem sniedz Direktīva (ES) 2019/944 (Elektroenerģijas tirgus direktīva), un aicina dalībvalstis nodrošināt attiecīgo noteikumu ātru un stingru īstenošanu; uzsver, ka transportlīdzekļa–tīkla tehnoloģijas plašai ieviešanai tirgū būs nepieciešama lielāka sadarbspēja un līdz ar to vienoti ES mēroga noteikumi vai standarti, kas likvidēs vairākus šķēršļus, tostarp administratīvos, juridiskos un nodokļu šķēršļus;

63.

atzīst aktīvu patērētāju devumu sistēmas elastības nodrošināšanā, piemēram, izmantojot decentralizētus un maza mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumus, un galu galā klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā; aicina dalībvalstis atbalstīt iedzīvotāju līdzdalību energosistēmā (piemēram, izmantojot nodokļu atvieglojumus akumulatoru uzglabāšanas tehnoloģijām) un novērst šķēršļus, kas liedz patērētājiem pašražot elektroenerģiju vai patērēt vai uzglabāt pašražoto elektroenerģiju, vai pārdot to tirgū; aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt Elektroenerģijas tirgus direktīvas un Direktīvas (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīvas) pareizu īstenošanu attiecībā uz tiem pantiem, ar kuriem izveido tiesisko regulējumu pašpatērētājiem un energokopienām;

64.

uzsver, ka decentralizēta uzglabāšana ir būtiska pieprasījuma pārvaldības daļa; uzsver elektrotransportlīdzekļu akumulatoru nozīmi tīkla elastīguma nodrošināšanā, izmantojot viedas uzlādes un transportlīdzekļa–x pakalpojumus; aicina Komisiju izveidot veicinošu satvaru, kas nodrošinātu, ka elektrotransportlīdzekļu ražotāji, uzlādes programmatūra un uzlādes stacija nodrošina šādu pakalpojumu funkcionalitāti, un panākt pilnīgu sadarbspēju pārskatītās Alternatīvo degvielu direktīvas ietvaros;

o o

65.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.

(2) OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.

(3) OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.

(4) OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

(5) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

(6) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(7) OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(8) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(9) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0079.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0217.

(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0438.

(15) OV C 463, 21.12.2018., 10. lpp.

(16) OV C 204, 13.6.2018., 23. lpp.

(17) OV C 204, 13.6.2018., 35. lpp.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/71

P9_TA(2020)0200

ES un Jaunzēlandes nolīguma, par kuru norit sarunas, noslēgšana par personas datu apmaiņu cīņai pret smagiem noziegumiem un terorismu

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijai par nolīguma, par kuru notiek sarunas, noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (COM(2019)0551 – 2020/2048(INI))

(2021/C 371/10)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (COM(2019)0551),

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 13. maija Lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Jaunzēlandi par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta) un jo īpaši tās 2., 6., 7., 8.un 47. pantu,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (5),

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108) un Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ETS Nr. 181),

—	ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinumu 1/2020 par sarunu mandātu attiecībā uz starptautiska nolīguma noslēgšanu par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un Jaunzēlandes tiesībaizsardzības iestādēm,

—	ņemot vērā Eiropola 2019. gada ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm,

—	ņemot vērā Kraistčērčas aicinājumu rīkoties, ko Jaunzēlande, Francija, Komisija, tehnoloģiju uzņēmumi un citi aktori pieņēmuši, lai tiešsaistē izskaustu teroristisku un vardarbīgu ekstrēmistisku saturu,

—	ņemot vērā Reglamenta 114. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0131/2020),

tā kā Regula (ES) 2016/794 Eiropolam dod iespēju nosūtīt personas datus kompetentai trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas atbilstības lēmumu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu, kas nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētajiem stingrajiem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi; uzsver, ka nolīgumam ir pilnībā jāatbilst Hartā atzītajām pamattiesībām un principiem;

tā kā starptautiskajiem nolīgumiem, kas ļauj Eiropolam un trešām valstīm sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāatbilst pamattiesībām, kas atzītas Hartā, jo īpaši tās 2., 6., 7., 8. un 47. pantā, un LESD 16. pantā, un līdz ar to jārespektē mērķa ierobežojuma princips un tiesības uz piekļuvi un labošanu; tā kā šādi nolīgumi būtu jāuzrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Hartā, un tiem vajadzētu būt nepieciešamiem Eiropola uzdevumu izpildē un ar tiem samērīgiem;

tā kā Eiropola 2020.–2022. gada plānošanas dokumentā (6) uzsvērts, ka Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) darbību pilnīga un sekmīga īstenošana, it sevišķi operatīvajā līmenī, nav iespējama bez ciešas partnerības ar trešām valstīm un organizācijām; tā kā ES un Jaunzēlande uz globālajiem drošības jautājumiem raugās līdzīgi un šajā ziņā izmanto līdzīgas pieejas;

tā kā Eiropols un Jaunzēlandes policija jau ir izveidojuši ciešākas sadarbības satvaru, izmantojot 2019. gadā parakstīto darba vienošanos un saprašanās memorandu, kas ļauj Jaunzēlandes policijai izmantot drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA) un pastāvīgā norīkojumā nosūtīt sadarbības koordinatoru uz Eiropola galveno mītni Hāgā;

tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus operatīvos nolīgumus par personas datu apmaiņu ar trešām valstīm; tā kā 2018. gadā Savienība sāka sarunas par šo jautājumu ar astoņām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm (Turciju, Izraēlu, Tunisiju, Maroku, Libānu, Ēģipti, Alžīriju un Jordāniju); tā kā Parlaments ir pieņēmis rezolūcijas par šo nolīgumu sarunu mandātiem (7);

tā kā džihādistu terorisma draudu līmeni Eiropols ir atzinis par augstu un tā kā 2018. gadā terorisms dalībvalstīs joprojām bija būtisks drošības apdraudējums; tā kā, lai gan labējo teroristu arestu skaits bija salīdzinoši zems, tas palielinājās jau trešo gadu pēc kārtas; tā kā dalībvalstis Eiropolam ir ziņojušas, ka 2018. gadā tiesībaizsardzības iestādes datu apmaiņas instrumentus izmantoja, lai nepieļautu, izjauktu vai izmeklētu 129 teroristu uzbrukumus;

G.	tā kā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) uzrauga Eiropolu kopš 2017. gada 1. maija, kā arī konsultē ES iestādes ar datu aizsardzību saistītas rīcībpolitikas un tiesību aktu jautājumos, arī tad, kad rit sarunas par nolīgumiem tiesībaizsardzības nozarē;

tā kā, ņemot vērā 2019. gada labējā terorista uzbrukumu divām Kraistčērčas mošejām, ar Eiropola un Jaunzēlandes nolīgumu formalizējamā operatīvā sadarbība, dodama iespēju apmainīties ar personas datiem, varētu būtiski palīdzēt citu tādu smagu noziegumu un teroristu uzbrukumu novēršanā un kriminālvajāšanā, kas varētu tikt plānoti vai izdarīti ES vai citur pasaulē;

I.	tā kā tādu personas datu pārsūtīšana, ko Eiropols savācis kriminālizmeklēšanas kontekstā un pēc tam apstrādājis saskaņā ar nolīgumu, var būtiski ietekmēt attiecīgo personu dzīvi,

uzskata, ka sadarbība ar Jaunzēlandi tiesībaizsardzības jomā palīdzēs Eiropas Savienībai vēl labāk aizsargāt savas drošības intereses, sevišķi tādās jomās kā terorisma novēršana un apkarošana, organizētās noziedzības graušana un cīņa pret kibernoziedzību; mudina Komisiju ātri sākt sarunas ar Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un Jaunzēlandes iestādēm, kuru kompetencē ir cīņa pret smagiem noziegumiem un terorismu, pilnībā ievērojot Padomes pieņemtās sarunu nostādnes; aicina Komisiju ievērot šajā rezolūcijā dotos papildu ieteikumus;

uzstāj, ka nolīgumā paredzētajam datu aizsardzības līmenim vajadzētu būt pamatos līdzvērtīgam ES tiesību aktu nodrošinātajam aizsardzības līmenim gan tiesību, gan prakses aspektā; turklāt uzstāj, ka, ja šāds aizsardzības līmenis netiks garantēts, nolīgumu nevarēs noslēgt; šajā kontekstā uzsver, ka 2012. gadā Komisija Jaunzēlandi oficiāli atzina par valsti, kas nodrošina adekvātu datu aizsardzības līmeni; taču šis lēmums attiecas tikai uz jautājumiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas jomā, un līdz ar to neattiecas uz tiesībaizsardzības jautājumiem;

uzskata, ka pārrobežu informācijas apmaiņa starp visām attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienībā un ar globālajiem partneriem būtu jāprioritizē, lai iedarbīgāk cīnītos pret smagiem noziegumiem un terorismu;

prasa nolīgumā iekļaut visas sarunu norādēs paredzētās vajadzīgās garantijas un kontroles līdzekļus attiecībā uz personas datu aizsardzību; atzīmē, ka sensitīvu personas datu nosūtīšana būtu atļaujama tikai izņēmuma gadījumos, kad šāda nosūtīšana ir strikti nepieciešama un samērīga nolūkā novērst un apkarot noziedzīgus nodarījumus, uz kuriem nolīgums attiecas; uzsver, ka nolūkā garantēt pamattiesību ievērošanu būtu jānosaka skaidri aizsardzības pasākumi datu subjektam, personām, kas saistītas ar datu subjektu, un personām, kas saistītas ar noziedzīgo nodarījumu, piemēram, lieciniekiem un cietušajiem;

uzskata, ka saskaņā ar mērķa ierobežojuma principu gaidāmajā nolīgumā būtu skaidri jāuzskaita noziedzīgi nodarījumi, kuru sakarā drīkst apmainīties ar personas datiem, ievērojot ES pieņemtās noziedzīgo nodarījumu definīcijas, kad tādas pieejamas; uzskata, ka šajā sarakstā būtu jāietver darbības, kas ietilpst šādos pārkāpumos, un personas datu nosūtīšanas ticamākās sekas;

uzsver, ka nosūtītajiem personas datiem būtu jāattiecas uz atsevišķām krimināllietām; norāda, ka nolīgumā būtu jāiekļauj skaidra jēdziena “atsevišķas krimināllietas” definīcija, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu;

uzstāj, ka nolīgumā jāiekļauj skaidrs un precīzs noteikums, kas paredz Jaunzēlandei nosūtīto personas datu uzglabāšanas periodu un prasa šā perioda beigās datus dzēst; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; šajā sakarā prasa, lai nolīgumā būtu īpaši paredzēts regulāri izvērtēt uzglabāšanas periodus un jebkādu turpmāku vajadzību glabāt personas datus un lai tajā būtu paredzēti citi piemēroti pasākumi, kas nodrošinātu laika ierobežojumu ievērošanu; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu saglabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija jānosūta Eiropolam un EDAU;

mudina Padomi un Komisiju sadarboties ar Jaunzēlandes valdību, lai atbilstīgi Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē noteiktu, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde, kam ir efektīvas izmeklēšanas un iejaukšanās pilnvaras, būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; prasa par šādu iestādi vienoties un to izveidot, pirms starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīgumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā būtu jāiekļauj noteikums, kas nolīguma pārkāpuma gadījumā ļautu ES to apturēt vai atsaukt; uzskata, ka ir svarīgi neatkarīgajai uzraudzības iestādei piešķirt arī pilnvaras pārkāpuma gadījumā lemt par personas datu pārsūtīšanas apturēšanu vai izbeigšanu; uzskata, ka saskaņā ar nolīgumu iestādēm vajadzētu būt atļauts turpināt apstrādāt jebkādus personas datus, kas ir nolīguma piemērošanas jomā un ir nosūtīti pirms tā apturēšanas vai izbeigšanas; uzskata, ka būtu jāizveido nolīguma uzraudzības un periodiskas novērtēšanas mehānisms, lai izvērtētu, vai partneri nolīgumu ievēro un kā tas darbojas saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām un ES datu aizsardzības tiesību aktiem;

10.

uzskata, ka Eiropola informācijas pārsūtīšana no Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm citām iestādēm Jaunzēlandē, tostarp izmantošanai tiesvedībā, būtu jāatļauj tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un uz to būtu jāattiecina prasība vispirms saņemt Eiropola atļauju; norāda, ka Eiropola informācijas pārsūtīšanu no Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm trešo valstu iestādēm nedrīkstētu atļaut;

11.

aicina Padomi un Komisiju pirms nolīguma priekšlikuma finalizēšanas un sarunu gaitā apspriesties ar EDAU par tā noteikumiem;

12.

uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Jaunzēlandi būtu jāparedz datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos ES tiesību aktos par datu aizsardzību; šajā sakarā prasa nolīgumā iekļaut skaidrus un detalizētus noteikumus par datu subjektiem sniedzamo informāciju;

13.

uzsver, ka tā piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no apmierinošas tā iesaistes visos procedūras posmos; sagaida, ka tiks pilnīgi un proaktīvi informēts par sarunu gaitu saskaņā ar LESD 218. pantu un ka dokumenti tam tiks nosūtīti tajā pašā laikā, kad Padomei, tā, lai tas varētu pildīt savu uzraudzības funkciju;

14.

uzsver, ka piekrišanu nolīguma noslēgšanai sniegs tikai tad, ja šāds nolīgums neapdraudēs ne tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, ne citas pamattiesības un brīvības, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā norāda, ka saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu tas var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem;

15.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Jaunzēlandes valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.

(2) OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(4) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

(6) Eiropola 2020.–2022. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2020. gada 25. martā, EDOC# 1003783v20E.

(7) OV C 118, 8.4.2020., 69. lpp.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/75

P9_TA(2020)0201

Ilgtspēju sekmējoša stratēģija attiecībā uz ķimikālijām

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām (2020/2531(RSP))

(2021/C 371/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 168. un 191. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (1) (7. VRP)un tajā izklāstīto redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (REACH regula) (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regula) (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/10/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, un tās turpmākos grozījumus (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (10),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (11) (Kosmētikas līdzekļu regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (12),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (14), kā vērtīgu instrumentu virszemes ūdeņu pārrobežu ķīmiskā piesārņojuma uzraudzīšanai un novēršanai,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1381 par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē (15),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2398 (16), 2019. gada 16. janvāra Direktīvu (ES) 2019/130 (17) un 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/983, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (18),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (19),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 26. jūnija secinājumus “Virzībā uz ilgtspējīgu Savienības ķimikāliju politikas stratēģiju”,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 4. oktobra secinājumus “Pilnīgāka aprite — pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību”,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 10. decembra secinājumus “Jauns ES stratēģiskais satvars darba aizsardzības jomā: darba aizsardzības pienākumu izpildes uzlabošana ES”,

—	ņemot vērā Komisijas politikas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam, jo īpaši nulles piesārņojuma stratēģiju Eiropai,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773) un padziļināto analīzi, ar ko šis paziņojums pamatots (20),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 5. marta paziņojumu “Komisijas vispārējais ziņojums par REACH darbību un dažu elementu pārskatīšanu. Secinājumi un darbības” (COM(2018) 0116) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumu “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” (COM(2018) 0734),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumu “Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem pārskatīšana attiecībā uz vielām ar endokrīni disruptīvām īpašībām” COM(2018) 0739),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 25. jūnija paziņojumu “Fakti, kas konstatēti nozīmīgāko ķimikālijas reglamentējošo tiesību aktu (izņemot REACH) atbilstības pārbaudē, kā arī identificētās problēmas, trūkumi un nepilnības” (COM(2019) 0264),

—	ņemot vērā tā 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju par nanomateriālus reglamentējošiem aspektiem (21),

—	ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku (22),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu (23),

—	ņemot vērā tā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (24),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam — atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselības un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

—	ņemot vērā Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, ko Eiropas Komisija iesniedza 2020. gada februārī,

—	ņemot vērā pašreiz notiekošo Komisijas organizēto sabiedrisko apspriešanu par Eiropas Vēža uzveikšanas plānu (25),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Aprites ekonomikas paketes īstenošana — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas” (COM(2018)0032) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0020), kas tam pievienots,

—	ņemot vērā tā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (26),

—	ņemot vērā tā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu (27),

—	ņemot vērā tā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru (28),

—	ņemot vērā tā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu īstenošanu (29),

—	ņemot vērā tā 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem (30),

—	ņemot vērā tā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (31),

—	ņemot vērā tā 2018. gada 3. maija rezolūciju par vispārēju aizliegumu izmantot kosmētikas testēšanai dzīvniekus (32),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas 2019. gada 29. aprīļa ziņojumu “Global Chemicals Outlook II — From Legacies to Innovative Solutions: Implementing the 2030 Agenda for Sustainable Development” [Otrais globālais pārskats par ķimikālijām — no vēsturiskiem līdz novatoriskiem risinājumiem: kā tiek īstenota Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam],

—	ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2019. gada 4. decembra ziņojumu “Eiropas vide — stāvoklis un perspektīva 2020. gadam” (SOER 2020);

—	ņemot vērā 2017. gada augustā publicēto pētījumu “Study for the strategy for a non-toxic environment of the 7th Environment Action Programme” [Pētījums par netoksiskas vides stratēģiju, kas izklāstīta 7. vides rīcības programmā] (33), kurš sagatavots Eiropas Komisijas uzdevumā,

—

ņemot vērā 2019. gada janvārī publicēto un 2019. gada maijā atjaunināto pētījumu “Endocrine Disruptors: From Scientific Evidence to Human Health Protection” [Endokrīnie disruptori: no zinātniskiem pierādījumiem līdz cilvēku veselības aizsardzībai" (34), kurš sagatavots Lūgumrakstu komitejas uzdevumā

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas un tās sadarbības partnera, proti, Dānijas Vides un pārtikas ministrijas, koordinēto 2019. gada jūnija ziņojumu “EU Chemicals Policy 2030: Building on the past, moving to the future” [ES politika ķīmisko vielu jomā 2030. gadam: mācoties no gūtās pieredzes un virzoties uz priekšu],

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 05/2020 “Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga lietošana: ierobežots progress risku novērtēšanā un samazināšanā”,

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām (O-000044/2020 – B9-0013/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.	tā kā Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” paziņoja par ilgtspēju sekmējošas stratēģijas attiecībā uz ķimikālijām iesniegšanu līdz 2020. gada vasarai;

B.	tā kā ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām būtu jāpalīdz pienācīgi īstenot Savienības politikas principus attiecībā uz vidi, kā noteikts LESD 191. panta 2. punktā;

tā kā ES un tās dalībvalstis nav sasniegušas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 12. mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam nodrošināt ķīmisko vielu un visu veidu atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā visā to dzīves ciklā atbilstoši saskaņotajiem starptautiskajiem līgumiem un ievērojami samazināt šādu vielu un atkritumu izlaišanu gaisā, ūdenī un augsnē, tādējādi līdz minimumam samazinot to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi; tā kā ir jāpieliek būtiskas papildu pūles, lai sasniegtu IAM 3. mērķi un līdz 2030. gadam ievērojami samazināt to nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, kurus izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsmes piesārņojums; tā kā ilgtspēju sekmējoša stratēģija attiecībā uz ķimikālijām var palīdzēt sasniegt IAM mērķus;

D.	tā kā ķīmisko vielu ķīmiskās, fiziskās un toksikoloģiskās īpašības ir ļoti atšķirīgas; tā kā daudzas no šīm vielām, kuras ir neatņemama ikdienas daļa, nav bīstamas vai noturīgas, savukārt dažas var saglabāties vidē, kā arī uzkrāties pārtikas ķēdē un jau mazā koncentrācijā kaitēt cilvēku veselībai;

tā kā sintētisko ķīmisko vielu radītais piesārņojums ir nopietns un arvien lielāks apdraudējums sabiedrības veselībai un videi; tā kā, piemēram, ar bīstamu ķīmisko vielu iedarbību saistīta saslimšana ar vēzi ir galvenais ar darbu saistītais nāves cēlonis; tā kā kancerogēnu vielu iedarbība darbavietā katru gadu izraisa aptuveni 120 000 ar darbu saistītus vēža saslimšanas gadījumu Eiropas Savienībā, kas gadā izraisa aptuveni 80 000 nāves gadījumu (35);

tā kā regulējumam ir būtiska nozīme bīstamu ķīmisko vielu radītā kaitējuma novēršanā; tā kā tiek lēsts, ka pēdējos 20 gados tika novērsts 1 miljons jaunu vēža saslimšanas gadījumu, ko daļēji ļāva panākt tiesību aktu par darba drošību un arodveselību īstenošana; tā kā 2017. gada pētījumā tika piesardzīgi lēsts, ka kopīgais ieguvums, ko Eiropas Savienībai sniedz tiesību akti par ķīmiskām vielām, ir “vairāki desmiti miljardi euro gadā” (36);

G.	tā kā ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām ir efektīvi jāsamazina bīstamu ķīmisko vielu iedarbība uz cilvēkiem un vidi, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un inovācijas Eiropas rūpniecības nozarē;

H.	tā kā ķīmiskais piesārņojums rada sauszemes un ūdens ekosistēmu zaudējumus un samazina “ekosistēmu noturību”, t. i., to spēju turēties pretī kaitējumiem un atjaunoties, un šī procesa rezultātā strauji samazinās dzīvnieku populācijas;

I.	tā kā 2019. gada 26. jūnijā Padome aicināja Komisiju izstrādāt rīcības plānu jebkādas savienojumu ar augstu fluora saturu (PFAS) nebūtiskas izmantošanas izskaušanai, jo šādi savienojumi ir ļoti noturīgi un palielina riskus veselībai un videi (37);

tā kā Eiropas Vides aģentūra savā 2020. gada ziņojumā par Eiropas vides stāvokli un prognozēm pauda pieaugošas bažas par ķīmisko vielu lomu mūsu vides stāvokļa pasliktināšanā un brīdināja, ka ķīmisko vielu ražošanas apjoma plānotais pieaugums un noturīgu un bīstamu ķīmisko vielu nepārtrauktās emisijas liecina par to, ka ķīmisko vielu slogs uz veselību un vidi, visticamāk, nesamazināsies un ka daudzu ķīmisko vielu gadījumā pašreizējie politikas virzieni ir nepietiekami, lai kontrolētu situāciju;

tā kā ir nepieciešama pāreja uz tādu ķīmisko vielu radīšanu, kuras pēc to struktūras ir drošas, ietverot mazāk bīstamu ķīmisko vielu izmantošanu visā ražojumu dzīves ciklā, lai samazinātu ķīmisko piesārņojumu un uzlabotu Eiropas ekonomikas aprites spēju; tā kā ES rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku ir jārisina jautājums par toksiskām ķīmiskajām vielām, lai sasniegtu šos mērķus;

L.	tā kā ļaujot aizliegtām vielām vai vielām, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC), ienākt ES tirgū ar importētu ražojumu starpniecību no trešām valstīm, netiek atbalstīts mērķis izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus;

M.	tā kā ir jāvērtē atzinīgi, ka Komisija finansē projektus, kuri veicina novatoriskas digitālās tehnoloģijas, lai izsekotu ķimiskas vielas piegādes ķēdē (piemēram, blokķēde);

tā kā ķīmisko vielu iedarbība it sevišķi ietekmē embrijus, jaundzimušos, bērnus, grūtnieces, vecus cilvēkus un trūcīgus cilvēkus; tā kā mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem var būt nesamērīgi pakļautas šādai iedarbībai, jo nereti dzīvo netālu no attiecīgajām noplūdes vietām, piemēram, no bīstamu atkritumu izgāztuvēm un ražotnēm (38);

tā kā Komisija tā arī neīstenoja savu netoksiskas vides stratēģiju, kā tika solīts saskaņā ar 7. vides rīcības plānu; tā kā tagad ir svarīgi, lai Komisija ierosinātu vērienīgu stratēģiju, kas efektīvi samazina bīstamu ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēkiem un vidi, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un inovācijas Eiropas rūpniecības nozarē;

tā kā Komisijas pasūtītie pētījumi (piemēram, saistībā ar netoksiskas vides stratēģiju un atbilstības pārbaudi par REACH un tiesību aktiem par ķīmiskajām vielām, izņemot REACH) ir atklājuši būtiskas ES tiesību aktu nepilnības, kas kavē ķīmisko vielu drošu pārvaldību Eiropas Savienībā, tostarp pretrunas dažādu nozaru tiesību aktu līmenī un nepietiekamu īstenošanu, un pētījumos ir uzskaitīts plašs izvērtējamu pasākumu kopums;

Q.	tā kā saistībā ar šīm nepilnībām un pretrunām ir jāīsteno likumdošanas rīcība, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides efektīvu aizsardzību pret ķīmisko vielu radītajiem riskiem;

R.	tā kā ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām būtu jābalstās uz jaunāko neatkarīgo zinātnisko informāciju un metodēm, kā arī jāpievēršas reālai iedarbībai, kas vērojama visā dzīves ciklā;

tā kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 Komisijai un dalībvalstīm ir jāsagatavo “neatkarīgs, objektīvs un pārredzams novērtējums” par pesticīdu aktīvajām vielām un ražojumiem, savukārt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ir jāveic vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu neatkarīga zinātniskā pārskatīšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002;

atzinīgi vērtē nulles piesārņojuma stratēģiju videi bez toksiska piesārņojuma; atzīst ķīmisko vielu nozares būtisko nozīmi, lai sasniegtu zaļā kursa daudzos mērķus, jo īpaši nulles piesārņojuma stratēģiju, klimatneitralitāti, enerģētikas pārkārtošanu, energoefektivitātes veicināšanu un aprites ekonomiku, nodrošinot inovatīvus ražošanas procesus un materiālus;

uzskata, ka jebkāda veida piesārņojums ir jānovērš vai jāsamazina līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs cilvēka veselībai un videi, lai būtu iespējama labklājīga dzīve saskaņā ar planētas ekoloģiskajām iespējām;

uzskata, ka panākšana, lai visi ķīmisko vielu, materiālu un ražojumu lietojumi ir droši, ilgtspējīgi un ar integrētu aprites spēju, ir būtisks augšupējs pasākums, ne tikai lai aizsargātu cilvēku veselību, nodrošinātu vidi (gaisu, ūdeni, augsni) bez toksiska piesārņojuma un aizsargātu bioloģisko daudzveidību, bet arī lai panāktu klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku;

aicina Komisiju nākt klajā ar vispusīgu ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām, lai nodrošinātu vajadzīgo paradigmas maiņu nolūkā īstenot nulles piesārņojuma stratēģiju videi bez toksiska piesārņojuma, garantējot augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni, līdz minimumam samazinot bīstamu ķīmisku vielu iedarbību, īpašu uzmanību pievēršot piesardzības principam un darba ņēmēju efektīvai aizsardzībai, līdz minimumam samazinot izmēģinājumu ar dzīvniekiem izmantošanu, saglabājot un atjaunojot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, kā arī veicinot inovācijas ilgtspējīgu ķīmisko vielu jomā, lai izstrādātu Eiropas stratēģiju resursu ziņā efektīvai, drošai un ilgtspējīgai aprites ekonomikai, vienlaikus stiprinot Savienības ekonomikas konkurētspēju un inovācijas spēju, kā arī nodrošinot piegādes drošību un nodarbinātības veicināšanu Eiropas Savienībā;

uzsver, ka gaidāmajā ilgtspēju sekmējošajā stratēģijā attiecībā uz ķimikālijām ir jāpievēršas arī ilgtspējīgai materiālu ieguvei un energointensitātei ķīmisko vielu ražošanā visā piegādes ķēdē, kā arī veselības aprūpes, sociālajiem un vides standartiem un cilvēktiesībām;

uzsver, ka ir jāpanāk, lai jaunā stratēģija būtu saskaņota ar pārējiem Eiropas zaļā kursa politikas mērķiem un tos papildinātu, tostarp ar Klimata akta, jaunā rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku, jaunās rūpniecības politikas stratēģijas Eiropai un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķiem, kā arī ar Eiropas ekonomikas jauno kontekstu pēc Covid-19 krīzes;

uzsver, ka jaunajā stratēģijā būtu jānorāda nozares un veidi, kā ķīmisko vielu nozare var palīdzēt sasniegt šos mērķus, piemēram, attiecībā uz tīru enerģiju, izejvielām, ilgtspējīgu transportu, digitalizāciju un samazinātu patēriņu;

uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina vispusīga stratēģija, kuras galvenais pīlārs būtu ilgtspēja un kurai būtu jāveicina visu attiecīgo politikas virzienu konsolidācija, ietverot ar ķīmiskajām vielām, tirdzniecību, nodokļiem, inovāciju un konkurenci saistītos politikas virzienus, kā arī jānodrošina šo politikas virzienu piemērošana, lai piesaistītu ieguldījumus Eiropā un izveidotu tirgus aprites un mazoglekļa ražojumiem;

uzsver, ka ķīmisko vielu rūpniecības nozare ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikai un ka ir svarīgi modernizēt un dekarbonizēt šo nozari, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus; atzīst, ka ķīmisko vielu nozare spēj nodrošināt daudzus mazoglekļa risinājumus; uzsver, ka ir būtiski attīstīt ķīmisko vielu nozari, lai palīdzētu sasniegt ES klimata mērķus 2030. un 2050. gadam; uzsver, ka drošu un ilgtspējīgu inovāciju veicināšana ir pamatā pārejai no lineāras uz aprites un ilgtspējīgu rūpniecību, un tas šai nozarei nodrošinātu lielu konkurētspējas priekšrocību;

10.

uzskata, ka ar ķimikāliju stratēģiju būtu jānodrošina konsekvence un jāveido sinerģija starp tiesību aktiem par ķīmiskajām vielām (piemēram, par REACH, noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, dzīvsudrabu, augu aizsardzības līdzekļiem, biocīdiem, maksimālajiem atlieku līmeņiem) un ar tiem saistītajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem, kuri reglamentē konkrētus ražojumus (piemēram, rotaļlietas, kosmētikas līdzekļus, pārtikas kontaktmateriālus, būvizstrādājumus, zāles, iepakojumu; Direktīva (ES) 2019/904 par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem), ražojumu vispārējo tiesisko regulējumu (piemēram, par ekodizainu, ekomarķējumu, gaidāmo politiku ilgtspējīgu izstrādājumu jomā), vides jomas tiesību aktiem (piemēram, par ūdeni, augsni un gaisu) un tiesību aktiem par piesārņojuma avotiem, ietverot rūpniecisko iekārtu tiesisko regulējumu (piemēram, Rūpniecisko emisiju direktīvu, Seveso III direktīvu), kā arī tiesību aktiem par atkritumiem (piemēram, RoHS direktīva, ELV direktīva);

11.

uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu samazināta pārklāšanās starp tiesiskajiem regulējumiem un uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA);

12.

uzsver, ka ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām ir jābūt saskaņā ar riska pārvaldības pasākumu hierarhiju, kas nosaka, ka, kad vien iespējams, priekšroka ir iedarbības prevencijas, bīstamu vielu izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas un attiecīgo vielu aizstāšanas ar drošākām alternatīvām pasākumiem, nevis kontroles pasākumiem;

13.

uzsver, ka saistībā ar sabiedrības veselības uzlabošanas un noturīguma pret vīrusiem, piemēram, SARS-CoV-2, stiprināšanas pasākumiem ir jāsamazina un jānovērš tādu ķīmisko vielu kā endokrīnie disruptori iedarbība, jo ir pierādīts, ka tie būtiski veicina hronisku saslimšanu pieaugumu un ka dažas no šīm vielām bojā imūnsistēmu un tās reakciju uz iekaisumu (39);

14.

uzsver, ka ir jāpanāk, lai stratēģijā pilnībā būtu atspoguļots piesardzības princips un principi, kas paredz, ka jāveic preventīvas darbības, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, vispirms novēršot tā cēloni, un ka jāmaksā ir piesārņotājam, kā arī Eiropas tiesību aktu par ķīmiskajām vielām pamatprincipi, piemēram, pierādīšanas pienākuma piemērošana ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem, un ka tai būtu efektīvi jāpiemēro šie principi;

15.

uzskata, ka ražotāja paplašinātas atbildības mehānismi būtu labs instruments, ar kuru varētu īstenot “piesārņotājs maksā” principu, vienlaikus sekmējot inovācijas;

16.

uzsver nepieciešamību noteikt vērienīgus mērķus, lai palielinātu katru gadu analizēto ķīmisko vielu skaitu, jo īpaši saistībā ar šo vielu spēju izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

17.

uzsver, ka šai ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām ir jāiet roku rokā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam;

18.

vērš uzmanību uz to, ka jaunās ilgtspēju sekmējošas stratēģijas attiecībā uz ķimikālijām pamatā būtu jāliek pārliecinoši jaunākie zinātniskie fakti, ņemot vērā risku, ko rada endokrīnie disruptori, bīstamas ķīmiskās vielas importētajos ražojumos, kā arī dažādu ķīmisko vielu kumulatīvā ietekme un ļoti noturīgas ķīmiskās vielas, un ka turpmākie pasākumi regulējuma līmenī, kas nav saistīti ar zinātniskiem jautājumiem (piemēram, bīstamības konstatēšana un bīstamības klasifikācija) (40), būtu jāveic līdz ar ietekmes novērtēšanu, ņemot vērā informāciju no attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai palielinātu skaidrību par prioritātēm;

19.

uzsver, ka, lai īstenotu ilgtspējīgu ķīmisko vielu politiku, ir vienlaikus jāizvērš darbība vairākos aspektos, proti, jānosaka ilgtspējīgu ķīmisko vielu kritēriji, lai sekmētu ieguldījumus, kas palīdzētu novērst un kontrolēt piesārņojumu, jāuzlabo bīstamu ķīmisko vielu izsekošana ražojumos un jāsekmē to aizstāšana ar drošākām alternatīvām, kā arī jāveido partnerības ar svarīgākajām nozarēm (piemēram, būvniecības, tekstilizstrādājumu, elektronikas un autobūves nozarēm), lai izstrādātu aprites ekonomikas iniciatīvas);

20.

vēlreiz apliecina, ka būtu jānovērš visas regulējuma nepilnības un trūkumi ES tiesību aktos par ķīmiskajām vielām, attiecīgie tiesību akti būtu pilnībā jāievieš un ka jaunajai ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām būtu efektīvi jāpalīdz ātri un cik vien iespējams aizstāt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kā arī citas bīstamas ķīmiskas vielas, tostarp endokrīnos disruptorus, ļoti noturīgas ķimikālijas, neirotoksiskas vielas, imūntoksiskas vielas un noturīgus organiskos piesārņotājus, kā arī būtu jāpalīdz novērst ķimikāliju un vielu nanodaļiņu kumulatīvo ietekmi un ražojumu sastāvā esošo bīstamo ķīmisko vielu iedarbību; atkārtoti norāda, ka, aizliedzot šīs ķīmiskās vielas, būtu jāņem vērā visi ilgtspējības aspekti;

21.

atkārtoti pauž bažas par to, ka tiesību akti, kas aizliedz ķīmisko vielu klātbūtni ražojumos, tostarp importētos ražojumos, ir sadrumstaloti, proti, nav ne sistemātiski, ne konsekventi, un attiecas tikai uz ļoti nedaudzām vielām, ražojumiem un lietojumiem, nereti paredzot daudzus izņēmumus; aicina Komisiju saistībā ar ilgtspēju sekmējošo stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām piedāvāt rīcības plānu, lai novērstu nepilnības pašreizējā tiesiskajā regulējumā, prioritāti piešķirot ražojumiem, ar ko patērētāji bieži nonāk ciešā saskarsmē, piemēram, tekstilizstrādājumiem, mēbelēm, bērniem paredzētiem ražojumiem un absorbējošiem higiēnas līdzekļiem;

22.

atgādina, ka līdz 2020. gadam visas attiecīgās SVHC, tostarp vielas, kam piemīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošas īpašības un kas rada līdzvērtīgas bažas, ir jāiekļauj REACH kandidātvielu sarakstā, un uzsver, ka arī pēc 2020. gada būs vajadzīgi centieni, lai atklātu vēl citas iespējamās SVHC un arī turpmāk nodrošinātu pilnīgu reģistrācijas dokumentācijas atbilstību; aicina Komisiju ātri pakāpeniski izbeigt SVHC izmantošanu;

23.

uzskata, ka jaunajai ilgtspēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām būtu jānodrošina, lai tirgū netiktu laista neviena ķīmiska viela, kurai ir potenciāli negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, pirms nav rūpīgi novērtēti ar šādu vielu saistītie apdraudējumi un riski;

24.

uzsver, ka ir vajadzīga nepārprotama apņemšanās garantēt vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējumu uzlabotākiem un neatkarīgiem pētījumiem par ilgtspējīgu ķīmiju, pamatojoties uz integrētu drošību, lai izstrādātu drošas un ilgtspējīgas alternatīvas, tostarp tādas, kas nav ķīmiskas, un ka, kad vien iespējams, ir jāveicina kaitīgu ķimikāliju aizstāšana, kā arī droša un ilgtspējīga ražošana, nodrošinot atbilstošus priekšnoteikumus drošai un ilgtspējīgai inovācijai, kā arī jaunu un drošāku ķīmisko vielu izstrādei;

25.

uzsver, ka ķīmisko vielu nozarei būtu lielā mērā jāpiedalās šādā finansējumā;

26.

uzsver, ka ir vajadzīga skaidra apņemšanās nodrošināt līdzekļus cilvēku biomonitoringam un vides monitoringam attiecībā uz ķīmisko vielu ietekmi un iedarbību, lai uzlabotu ķīmisko risku novērtējumu un pārvaldību, kā arī lai uzlabotu vietējo, reģionālo, valsts un ES līmeņa monitoringa datu kopīgošanu un izmantošanu starp valstīm, nozarēm un iestādēm attiecīgās politikas jomās (piemēram, ūdens, ķīmisko vielu, gaisa, biomonitoringa, veselības aprūpes jomās); uzsver, ka cilvēku biomonitoringa pētījumi būtu jāveic, pilnībā ievērojot attiecīgos tiesību aktus datu aizsardzības jomā;

27.

uzskata, ka zinātniskos pētījumos, testējot iespējamu toksicitāti, būtu jāņem vērā arī epiģenētika; aicina Komisiju atbalstīt šo mērķi un palielināt Eiropas koordināciju un darbības biomonitoringa jomā; uzsver, ka ir vajadzīgi pētījumi par nepietiekami aplūkotiem jautājumiem, tādiem kā ar endokrīno sistēmu saistītas vēža saslimšanas un endokrīno traucējumu sociālekonomiskās sekas;

28.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu pētniecības un inovācijas finansējumu, lai uzlabotu zinātnisko izpratni par bīstamu ķīmisko vielu ietekmi uz vidi, veselību, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu noturību un lai veicinātu pētījumus par labākām metodēm ar ķīmiskām vielām saistīto apdraudējumu apzināšanai;

29.

atkārtoti uzsver, ka ir jāsamazina un pakāpeniski jāaizstāj izmēģinājumi ar dzīvniekiem, plašāk izmantojot jaunas pieejas metodoloģijas un viedas testēšanas stratēģijas, tostarp in vitro un in silico metodes; tādēļ prasa strādāt intensīvāk un atvēlēt šim nolūkam vairāk finansējuma, lai visos attiecīgajos tiesību aktos — ne tikai tajos, kuri attiecas uz kosmētikas līdzekļiem, — iestrādātu prasības par ātru, uzticamu un stabilu nekaitīguma novērtēšanu, kas nav saistīts ar dzīvnieku izmantošanu; pauž nožēlu, ka vēl arvien ir šķēršļi, kas ar regulējumu saistītu apsvērumu dēļ neļauj izmantot un pieņemt alternatīvas (ar dzīvnieku izmantošanu nesaistītas) testēšanas metodes, un tas daļēji skaidrojams ar tādiem faktoriem kā nepilnības pašlaik pieejamajās testēšanas pamatnostādnēs (41) un nepietiekams finansējums ar dzīvnieku izmantošanu nesaistīto testēšanas metožu izpētei un izstrādei; prasa rīkoties, lai šo situāciju novērstu;

30.

uzskata, ka jaunas pieejas metožu validēšanā par kritēriju būtu jāizmanto labākā pieejamā zinātniskā informācija, nevis novecojuši ar dzīvnieku izmantošanu saistīti modeļi;

31.

aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek ievērojami paātrināta ar dzīvnieku izmantošanu nesaistītu testēšanas metožu validēšana un ieviešana;

32.

aicina Komisiju izskatīt digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta potenciālu, lai paātrinātu prognozējošo toksikoloģijas instrumentu izstrādi nolūkā atbalstīt inovācijas;

33.

uzsver, ka Kosmētikas regulā noteiktos aizliegumus attiecībā uz testiem ar dzīvniekiem nedrīkst kompromitēt ar darbībām, kuras veic saskaņā ar citiem tiesību aktiem, piemēram, REACH;

34.

uzskata, ka ar stratēģiju būtu jāpanāk vispārējā riska novērtējumu plašāka izmantošana dažādos tiesību aktos;

35.

aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai panāktu, ka ķīmisko vielu kumulatīvā ietekme ir pilnībā un konsekventi iekļauta visu attiecīgo tiesību aktu darbības jomā, tostarp samazinot iedarbību un vajadzības gadījumā pārskatot datu prasības, kā arī izstrādājot jaunas testēšanas metodes, vēlams, saskaņā ar metodoloģiju, par kuru vienojušās ES aģentūras;

36.

aicina Komisiju sadarbībā ar ECHA, EFSA, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām izstrādāt metodiku, lai ņemtu vērā ķīmisko vielu kumulatīvo ietekmi, tostarp vairāku ķīmisko vielu kopējo iedarbību un dažādu avotu radīto iedarbību, piemēram, maisījumu novērtēšanas koeficientu, un noteikt juridiskas prasības šo ietekmi ietvert riska novērtējumā un pārvaldībā, kas paredzēta visos attiecīgajos tiesību aktos par ķīmiskām vielām un emisijām;

37.

atzinīgi vērtē principa “viena viela — viens bīstamības novērtējums” piemērošanu, jo tā varētu labāk izmantot Savienības aģentūru un zinātnisko iestāžu resursus, izvairīties no darba dublēšanās, tajā skaitā testēšanas, mazināt risku, ka ir dažādi novērtējumi ar atšķirīgiem rezultātiem, paātrināt ķimikāliju regulējuma izstrādi un panākt šā regulējuma konsekvenci un pārredzamību, kā arī garantēt lielāku veselības un vides aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarē, vienlaikus ņemot vērā MVU īpašo situāciju;

38.

aicina Komisiju izveidot pilnībā savienotu un savstarpēji izmantojamu ES ķīmiskās drošības datubāzi, lai veicinātu netraucētu datu kopīgošanu starp iestādēm un lai nodrošinātu publisku piekļuvi pētniekiem, regulatoriem, nozarei un iedzīvotājiem kopumā;

39.

uzsver, ka ir jānostiprina sadarbība un koordinācija starp Eiropas vērtēšanas aģentūrām EFSA un ECHA kopā ar valstu aģentūrām, izstrādājot kopējas riska novērtēšanas pamatnostādnes, proti, par biocīdiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kurās ir ņemti vērā paši jaunākie zinātniskie rezultāti, lai izvairītos no nekonsekvencēm;

40.

uzsver, ka ir vajadzīga integrētāka pieeja, lai kā vienu grupu vērtētu bīstamības, riska vai iedarbības ziņā līdzīgas ķimikālijas; tāpēc aicina Komisiju vairāk paļauties uz zinātniski pamatotu grupēšanas metodi, gan veicot vērtēšanu, gan pēc tam arī izstrādājot regulējumu, un tādējādi nepieļaut vielu nevēlamu aizstāšanu un izvairīties no testiem ar dzīvniekiem; uzsver, ka pieeja “viena viela — viens bīstamības novērtējums” nedrīkst būt pretrunā grupēšanas metodes izstrādei vielu grupu vērtēšanai kopumā, nedz arī liegt iespēju šādu metodi izstrādāt;

41.

aicina Komisiju ar ECHA atbalstu nodrošināt forumu, lai analizētu ieguvumus, trūkumus, kā arī iespējamību ieviest jaunu shēmu ķīmisko vielu testēšanai, kuras ietvaros drošības pētījumus veiktu sertificētas laboratorijas/iestādes, kam tas ir uzticēts tiesiskajā regulējumā; izmaksas segtu pieteikumu iesniedzēji, lai ievērotu pierādīšanas pienākuma piemērošanu uzņēmumiem;

42.

uzskata, ka ir vajadzīgi regulatīvi pasākumi, lai pienācīgi aizsargātu neaizsargātas grupas, piemēram, bērnus, grūtnieces, ar krūti barojošas sievietes vai vecāka gadagājuma cilvēkus; aicina Komisiju transversāli definēt jēdzienu “neaizsargātas grupas” un vajadzības gadījumā ierosināt attiecīgi pielāgot pašreizējās zinātniskās riska novērtēšanas pieejas, kā arī pielāgot neaizsargāto grupu aizsardzību visaugstākajiem standartiem visos tiesību aktos par ķīmiskajām vielām;

43.

aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst ķīmiskām vielām, kuras uzkrājas un ir noturīgas organismos, kuras tiek nodotas bērniem grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā un kuras var ietekmēt vairākas paaudzes;

44.

uzsver, ka ir jāizstrādā efektīvs mehānisms, lai koordinētu neaizsargātu grupu aizsardzību, piemēram, attiecīgajos ES tiesību aktos ieviešot konsekventas riska pārvaldības prasības par vielām, kas rada bažas, tostarp par neirotoksīniem un endokrīnajiem disruptoriem;

45.

Uzskata, ka ilgstpēju sekmējošai stratēģijai attiecībā uz ķimikālijām būtu jāveicina augsts darba ņēmēju aizsardzības līmenis pret kaitīgām ķīmiskām vielām;

46.

aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai Direktīvā 2004/37/EK par kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, t. i., tās piemērošanas jomā iekļautu reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas nolūkā direktīvas noteikumus saskaņot ar prasībām, kādas kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām tiek piemērotas citos ES tiesību aktos par ķīmiskajām vielām (piem., REACH un tiesību aktos par biocīdiem, pesticīdiem un kosmētikas līdzekļiem);

47.

uzsver, ka ir svarīgi prasīt, lai saskaņā ar REACH iesniegtajos atļaujas pieteikumos būtu pietiekami precīzi aprakstīta attiecīgās vielas iedarbība, lai būtu iespējams pienācīgi novērtēt risku un īstenot atbilstīgus riska pārvaldības pasākumus, it sevišķi darba ņēmēju labā;

48.

norāda, ka arodekspozīcijas izraisītas saslimšanas ar vēzi gadījumi tiek grupēti kopā ar visiem citiem vēža veidiem un parasti tie netiek identificēti kā arodekspozīcijas izraisīts vēzis; nosoda to, ka saskaņā ar vairākām analīzēm darba ņēmēji un viņu ģimenes sedz gandrīz visas izmaksas, kas saistītas ar arodekspozīcijas izraisīta vēža ārstēšanu; norāda, ka arodslimības izraisīts vēzis rada ārkārtīgi lielas izmaksas darba ņēmējiem, darba devējiem un valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām; aicina Komisiju nodrošināt ar darbu saistītu saslimšanas ar vēzi veidu un to cēloņu pienācīgu reģistrāciju;

49.

uzsver, ka ir būtiski, lai darba devējiem būtu pieejama visaptveroša informācija par ķīmisko bīstamību un drošību, jo viņiem ir jāaizsargā un jānodrošina savi darbinieki ar pareizām drošības instrukcijām, apmācību un aizsardzības aprīkojumu un jāievieš laba uzraudzības sistēma; prasa veikt efektīvas valsts darba inspekcijas un noteikt sankcijas par drošības prasību pārkāpumiem; mudina izveidot profilakses komitejas;

50.

uzsver, ka iedzīvotājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem ir jāsaņem skaidra un saprotama informācija par ķīmiskām vielām visās ES valodās, kā arī ka piegādes ķēdē ir jāpalielina pārredzamība un izsekojamība;

51.

prasa ar stratēģiju būtiski uzlabot REACH īstenošanu reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas ziņā un nodrošināt skaidrību attiecībā uz tās mijiedarbību ar OSH un CLP regulējumiem; atkāroti norāda uz principu “ja nav datu, nav tirgus”; uzstāj, ka pēc iespējas drīzāk ir jāpanāk visu vielu reģistrāciju atbilstība; prasa panākt to, ka uz jaunāko pieejamo zinātnisko faktu pamata obligāti tiek atjaunināta reģistrācijas dokumentācija, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību; prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz to, kā tiek ievēroti reģistrācijas pienākumi, un prasa piešķirt ECHA nepārprotamas pilnvaras anulēt reģistrācijas numurus gadījumos, kad kādi minētie pienākumi ilgstoši netiek ievēroti; uzsver ECHA un nozares savstarpējo brīvprātīgo programmu nozīmi, lai uzlabotu prasībām neatbilstošu reģistrācijas dokumentāciju; aicina Komisiju veicināt tādu regulējumu, kas stimulē šādas programmas;

52.

aicina Komisiju, dalībvalstis un ECHA sadarboties, lai līdz šā gada beigām kandidātvielu sarakstā iekļautu visas attiecīgās un pašreiz zināmās vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kā 2010. gadā norādīja bijušais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks A. Tajani un komisārs J. Potočnik un kā apstiprināts Komisijas 2013. gada ceļvedī (42);

53.

aicina Komisiju pienācīgi piemērot REACH regulējumu saskaņā ar 2019. gada 7. marta Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā T-837/16 (Zviedrija pret Komisiju par svina hromātiem);

54.

aicina Komisiju ievērot REACH noteiktos termiņus, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar licencēšanu vai ierobežošanu;

55.

uzsver, ka ir būtiski prasīt pietiekami precīzi aprakstīt attiecīgās vielas lietojumus atļaujas pieteikumos, lai būtu iespējams apzināt piemērotu alternatīvu esību vai neesību;

56.

prasa uzlabot ierobežojumu procedūru, grupējot vielas, skaidri apzinot un nosakot riska 56 zinātniskās nenoteiktības, kā arī laiku trūkstošās informācijas ģenerēšanai, un ņemot vērā izmaksas, kas rastos rīcības neīstenošanas gadījumā; prasa paaugstināt to zinātnisko pierādījumu līmeni, kas ir jānodrošina, lai saņemtu atkāpes no ierosinātā ierobežojuma;

57.

aicina ECHA publiskot toksikoloģiskus un ekotoksikoloģiskus pētījumus, ko iesniedz reģistrētās personas un pieteikumu iesniedzēji;

58.

aicina Komisiju ierosināt paplašināt REACH 68. panta 2. punktā noteikto paātrināto procedūru, kas saistīta ar patērētāju lietojumiem, ietverot tajā visas vielas, kuras rada ļoti lielas bažas;

59.

uzskata, ka gan riska novērtēšana, tostarp vērtēšana, gan riska pārvaldība kopumā ir jāuzlabo un jāpaātrina, jo īpaši attiecībā uz kancerogēno un mutagēno vielu apzināšanu, ņemot vērā Komisijas apņemšanos uzveikt vēzi;

60.

aicina Komisiju uzlabot testus, kas ietver endokrīno disruptoru modalitātes un beigupunktus; norāda, ka, lai gan tiek veikti nozīmīgi testi (piemēram, reproduktīvās sistēmas jomā un par ietekmi uz vairogdziedzera hormonu sistēmu), daudziem no šiem testiem ir zems jutīgums un reizēm augsts mainīgums, tāpēc to ietekme ir samērā ierobežota;

61.

prasa Komisijai un dalībvalstīm atturēties no vielu licencēšanas un no ražojumu apstiprināšanas, ja nav visu vajadzīgo datu par veselības un vides apdraudējumu vai ja pieteikuma iesniedzējs nevar pierādīt piemērotu alternatīvu neesību ar nosacījumu, ka tas ir licencēšanas priekšnoteikums (43);

62.

aicina Komisiju nodrošināt, lai visu ķīmisko vielu riska novērtēšanas procesā kopā ar labas laboratorijas prakses (GLP) regulatīvajiem pētījumiem tiktu pilnībā apsvērta un vienlīdz ņemta vērā neatkarīga un zinātniski recenzēta literatūra; uzsver, ka tas ir efektīvs veids, kā palīdzēt samazināt nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem;

63.

aicina precizēt noteikumus par ķīmisko vielu reģistrēšanu starplietojumu vajadzībām REACH ietvaros, lai tie būtu piemērojami tikai tad, ja starplietojums tiek pārveidots par citu reģistrētu vielu, un aicina nodrošināt, ka tiek sistemātiski kontrolēta pilnīga atbilstība REACH;

64.

aicina Komisiju nodrošināt, ka ir iespējama kaitīgu ķimikāliju ātra, produktīva un pārredzama kontrole regulējuma līmenī, kā arī izstrādāt un īstenot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas ļautu noteikt jaunus un topošus riska faktorus un tādējādi garantētu turpmāko regulējuma līmenī veicamo pasākumu raitu norisi augstākos posmos, kā arī ātri samazinātu vispārējo iedarbību;

65.

uzskata, ka lielāka pārredzamība attiecībā uz procedūrām un ķīmisko vielu īpašībām ir veids, kā panākt augstāku cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni; uzsver, ka ir jāuzlabo pārredzamība attiecībā uz reģistrēto personu atbilstību, ķīmisko vielu ražošanas apjomu, pilnīgiem pētījumu ziņojumiem, kas pamato koncentrēta izpētes kopsavilkuma (RSS) uzticamību, kā arī uz ražošanas plānošanu un vielu, kuras rada ļoti lielas bažas, lietošanu;

66.

uzsver, ka saskaņā ar CLP un REACH būtu jāpārskata tiesību akti par pārtikas kontaktmateriāliem, lai panāktu saskaņotu aizsardzības pieeju tādu materiālu un ražojumu drošībai, kuri ir saskarē ar pārtiku;

67.

jo īpaši uzsver, ka ir vajadzīgs vispusīgs un saskaņots regulējums attiecībā uz visiem pārtikas kontaktmateriāliem, kura pamatā būtu jābūt piesardzības principam, principam “ja nav datu, nav tirgus”, vispusīgiem drošības novērtējumiem, kuros ietverti visi būtiskie drošības un veselības beigupunkti un kuri balstās uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem par visām ķīmiskajām vielām, ko izmanto pārtikas kontaktmateriālos, efektīvai piemērošanai un kvalitatīvākai informācijai patērētājiem;

68.

prasa pārtikas kontaktmateriālos pakāpeniski pārtraukt izmantot vielas, kuras rada ļoti lielas bažas;

69.

ierosina ātri apzināt un apkopot dalībvalstu labāko praksi pārtikas kontaktmateriālu regulējumā, ietverot valstu pasākumus, kurus īsteno, lai risinātu jautājumu par endokrīno disruptoru un fluorūdeņražu iedarbību;

70.

aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu saikni starp pārtikas kontaktmateriālu regulējuma pārskatīšanu un gaidāmo stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Vēža uzveikšanas plānu;

71.

pauž satraukumu par daudzām neatbilstībām Savienības tiesību aktos attiecībā uz noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (PBT) un ļoti noturīgām un ļoti bioakumulatīvām vielām (vPvB), kas noteiktas atbilstības pārbaudē; aicina Komisiju piedāvāt skaidru rīcības plānu un, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem un zinātniskiem datiem, vajadzības gadījumā izstrādāt likumdošanas priekšlikumus par to, kā iekļaut visas noturīgās, bioakumulatīvās un toksiskās vielas, ļoti noturīgās un ļoti bioakumulatīvās vielas, kā arī noturīgās un mobilās vielas, vienlaikus ņemot vērā visus attiecīgos tiesību aktus un vides elementus;

72.

mudina Komisiju rīcības plānā par perfluoralkilsavienojumiem (PFAS) noteikt stingrus termiņus, lai nodrošinātu visu PFAS nebūtisko lietojumu ātru pakāpenisku izskaušanu, kā arī lai ilgtspēju sekmējošās stratēģijas attiecībā uz ķimikālijām ietvaros paātrinātu drošu un nenoturīgu alternatīvu izstrādi visiem PFAS lietojumiem;

73.

aicina Komisiju definēt bīstamo ķīmisko vielu “būtiskas izmantošanas” jēdzienu un kritērijus, par pamatu ņemot Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām sniegto būtiskās izmantošanas definīciju, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju reglamentējošiem pasākumiem attiecībā uz nebūtisku izmantošanu;

74.

turklāt uzskata, ka vielas, kas ir neirotoksiskas vai imūntoksiskas, būtu jāuzskata par tikpat bīstamām kā vielas, kuras saskaņā ar REACH rada ļoti lielas bažas;

75.

vēlreiz apliecina, ka uztur spēkā savu 2019. gada 18. aprīlī pausto prasību izstrādāt visaptverošu Eiropas Savienības regulējumu attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem un jo īpaši prasību, pamatojoties uz PVO definīciju, horizontāli definēt jēdzienus “viela, par kuru ir aizdomas, ka tā ir endokrīnais disruptors” un “viela, kas ir zināma kā endokrīnais disruptors vai par tādu tiek uzskatīta” atbilstoši kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu klasifikācijai CLP regulā, attiecīgi pārskatīt datu prasības, ar efektīvu rīcību līdz minimumam samazināt endokrīno disruptoru iedarbību uz cilvēkiem un vidi kopumā, izstrādāt likumdošanas priekšlikumus, ar ko tiesību aktos par rotaļlietām, pārtikas kontaktmateriāliem un kosmētikas līdzekļiem tiek iekļautas konkrētas normas, kuras attiecas uz endokrīnajiem disruptoriem, lai tādējādi endokrīnos disruptorus uzskatītu par vielām, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai, un pārskatīt visus attiecīgos tiesību aktus, tostarp tiesību aktus par pārtikas kontaktmateriāliem, lai tādējādi panāktu endokrīno disruptoru aizstāšanu;

76.

vēlreiz apliecina, ka uztur spēkā savu 2013. gada 14. martā pausto prasību (44), ka testēšanas metodes un pamatnostādņu dokumenti būtu jāizstrādā tā, lai labāk tiktu ņemti vērā endokrīnie disruptori, iespējamā nelielas devas ietekme, kumulatīvā ietekme un nemonotonas devas un reakcijas attiecības, jo īpaši attiecībā uz kritiskiem iedarbības logiem izstrādes laikā; uzsver, ka endokrīnie disruptori būtu jāatzīst par vielām, kurām nevar noteikt nekaitīgas iedarbības robežvērtību, ja vien pieteikuma iesniedzējs nespēj zinātniski pierādīt drošu iedarbības robežvērtību;

77.

aicina Komisiju ātri īstenot vispiemērotākā tiesību akta par ķīmiskajām vielām (izņemot REACH) atbilstības pārbaudē noteiktos ieteikumus, kā arī ieviest jaunas bīstamības klases CLP regulā un vienlaikus arī globāli harmonizētajā sistēmā (piemēram, endokrīnie disruptori, sauszemes toksicitāte, neirotoksicitāte, imunotoksicitāte, PBT un vPvB);

78.

uzskata, ka vielas, kas ir noturīgas, mobilas un toksiskas (PMT) vai ļoti noturīgas un ļoti mobilas (vPvM), būtu REACH ietvaros jāiekļauj to vielu sarakstā, kuras rada ļoti lielas bažas;

79.

aicina Komisiju prioritāri apzināt un reglamentēt ķīmiskās vielas, kas rada bažas, piemēram, kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un endokrīnos disruptorus, arī tās Eiropas Vēža uzveikšanas plānā, it īpaši attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību, jo saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) informāciju vēzis Eiropas Savienībā izraisa 52 % no visiem ar darbu saistītajiem nāves gadījumiem (45);

80.

uzsver, ka ar ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām būtu jāievieš polimēru reģistrēšanas process, jāpaplašina standarta informācijas prasības attiecībā uz visām šādām vielām no 1 līdz 10 tonnām, jānosaka stingrākas prasības informācijai par toksikoloģiskajām īpašībām un par lietojumiem un iedarbību, tostarp pieprasot ķīmiskās drošības ziņojumu arī tādām vielām, kuru daudzums ir no 1 līdz 10 tonnām, kā arī jāuzlabo sarežģītu vielu novērtēšanas process (piemēram, UVCB — vielām, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs), un tādēļ jo īpaši būtu jāatbalsta ECHA centieni vēl vairāk pilnveidot jau ieviestos risinājumus (piemēram, tādus kā vielas identitātes profils); šāda veida vielu novērtēšanai prasa izstrādāt konkrētas metodes, kas ļautu īstenot stabilu zinātnē balstītu pieeju un būtu praktiski piemērojamas;

81.

atgādina par Savienības apņemšanos nodrošināt ražoto nanomateriālu un materiālu ar līdzīgām īpašībām drošību saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu un atkārto savus 2009. gada 24. aprīļa aicinājumus pārskatīt visus attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu visu nanomateriālu lietojumu drošību ražojumos, kam to dzīves ciklā ir potenciāla ietekme uz veselību, vidi vai drošību, un izstrādāt atbilstīgus testus, lai novērtētu nanomateriālu radītos apdraudējumus un iedarbību visā to dzīves ciklā;

82.

aicina Komisiju precizēt nosacījumus un kritērijus, kuri paredz, ka bionoārdāma vai kompostējama plastmasa nav kaitīga videi un cilvēku veselībai, vienlaikus ņemot vērā visas vides jomas, kurās šāda plastmasa varētu nonākt, un piemērojot piesardzības principu;

83.

aicina Komisiju pabeigt izskatīt ieteikumu par nanomateriālu definēšanu, vajadzības gadījumā to pārskatīt un nodrošināt, lai nanomateriāli visos tiesību aktos tiktu konsekventi identificēti un pieminēti ar juridiski saistošu definīciju;

84.

pieprasa, lai Komisija regulāri lūgtu ECHA novērtēt ES Nanomateriālu novērošanas centra (EUON) darbību un ietekmi;

85.

prasa pilnībā īstenot tiesību aktus par augu aizsardzības līdzekļiem; aicina Komisiju ievērot Parlamenta 2019. gada 16. janvāra vairākus aicinājumus uzlabot Savienības pesticīdu licencēšanas procedūru; aicina Komisiju panākt, ka Eiropā ātrāk notiek pāreja uz mazāka riska pesticīdiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 47. pantā, un samazināt atkarību no pesticīdiem, cita starpā sekmējot un atbalstot integrētās augu aizsardzības (IPM) prakses īstenošanu, sasniegt mērķus, kas noteikti direktīvā par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, un minētās direktīvas mērķus iekļaut attiecīgajos tiesību aktos, uzlabot statistikas datus par augu aizsardzības līdzekļiem, izstrādāt labākus riska rādītājus, samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu, lai nepieļautu augsnes noplicināšanu, un palīdzēt lauksaimniekiem sasniegt šos mērķus;

86.

uzskata, ka, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Eiropas lauksaimniekiem, aizliegtas aktīvās vielas nevajadzētu ielaist ES tirgū ar importētu ražojumu starpniecību;

87.

aicina Komisiju īstenot pasākumus, lai paātrinātu maza riska augu aizsardzības līdzekļu izstrādi, un noteikt augsta riska pesticīdu izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas mērķi 2030. gadam;

88.

aicina Komisiju noteikt konkrētus mērķus, lai būtiski samazinātu gan ķīmisko pesticīdu izmantošanu, gan no tiem izrietošo risku;

89.

vērš uzmanību uz to, ka pārskatīšanas programmas izpilde kavējas, un tas raisa bažas, un ka ir jāpanāk, lai ātrāk būtu īstenots vispusīgs biocīdu aktīvo vielu, papildvielu un paša biocīda nekaitīguma (atkārtots) novērtējums — cita starpā izvērtējot arī īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus —, jo tas ir vajadzīgs, lai garantētu iedzīvotāju veselības un vides aizsardzību;

90.

vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pāriet uz patiesu aprites un klimatneitrālu ekonomiku un izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus; uzskata, ka izstrādājumiem, kas izgatavoti no jauniem materiāliem, un tiem, kuri izgatavoti no reciklētiem materiāliem, būtu jāatbilst vienādiem ķīmiskajiem standartiem; vēlreiz apliecina, ka saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā noteikts Atkritumu pamatdirektīvā (46), darbības, ar kurām tiek novērsta atkritumu rašanās, ir svarīgākas par reciklēšanu, tātad ar reciklēšanu nedrīkst attaisnot novecojušu bīstamo vielu turpmāku izmantošanu;

91.

atkārtoti norāda, ka jautājums par ražojumiem, kas satur novecojušas vielas, kas rada bažas, būtu jārisina ar efektīvu izsekošanas un likvidēšanas sistēmu;

92.

vēlreiz apliecina savu 2018. gada 13. septembrī pausto nostāju par iespējām risināt jautājumu par ķīmisko vielu, ražojumu un atkritumu tiesību aktu mijiedarbību un jo īpaši to, ka vielas, kas rada bažas, ir vielas, kuras atbilst REACH 57. panta kritērijiem kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, vielas, kuras ir aizliegtas saskaņā ar Stokholmas Konvenciju (POP), konkrētas vielas, kas nav atļautas REACH XVII pielikumā minētajos izstrādājumos, un konkrētas vielas, kuras reglamentē saskaņā ar konkrētiem nozares un/vai ražojuma tiesību aktiem;

93.

uzskata — lai izveidotu netoksisku materiālu aprites ciklus, visā piegādes ķēdē noteikti ir jāsniedz patērētājiem un atkritumu apsaimniekotājiem visa nekonfidenciālā informācija par bīstamajām ķīmiskajām vielām, kas ir izstrādājumu sastāvā;

94.

aicina Komisiju izstrādāt vispusīgus rādītājus par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību un vidi, kuri cita starpā palīdzētu novērtēt tiesību aktu par ķīmiskajām vielām efektivitāti;

95.

aicina Komisiju nodrošināt, ka nevilcinoties tiek izveidota lietotājdraudzīga, pārredzama, obligāta un saskaņota sistēma ES sabiedrības informēšanai par bīstamām vielām, kuras ir materiālu, izstrādājumu un atkritumu sastāvā, un ka šī sistēma pēc iespējas drīzāk ir pieejama visās Savienības oficiālajās valodās;

96.

norāda, ka ar stratēģiju būtu jāpalīdz panākt, lai rūpniecība kļūtu klimatneitrāla un sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi attiecībā uz vidi bez toksiska piesārņojuma, un arī jāatbalsta iekšējā tirgus pienācīga darbība, vienlaikus uzlabojot ES rūpniecības konkurētspēju, kā arī drošu un ilgtspējīgu inovāciju un ražošanu saskaņā ar zaļo kursu un jauno rūpniecības politikas stratēģiju; uzsver, ka stratēģijai būtu jānovērš nevajadzīgs administratīvais slogs;

97.

norāda, ka ar stratēģiju būtu jāpalīdz panākt, lai ķīmiskā rūpniecība kļūtu klimatneitrāla un sasniegtu nulles piesārņojuma mērķus, izstrādājot jaunas integrētas vērtību ķēdes, kas apvieno lauksaimniecības un ķīmisko vielu nozares, un arī jāatbalsta iekšējā tirgus pienācīga darbība, vienlaikus vairojot ES rūpniecības konkurētspēju un veicinot tajā inovāciju;

98.

prasa sniegt atbalstu MVU, ieskaitot tehnisko atbalstu bīstamu vielu aizstāšanai ar drošākām alternatīvām, lai palīdzētu tiem ievērot ES tiesību aktus ķīmisko vielu jomā un virzītos uz drošu un ilgtspējīgu produktu ražošanu un lietošanu, veicinot pētniecību un izstrādi; ieguldījumus ilgtspējīgās ķīmiskajās vielās un tehnoloģiskās inovācijas saskaņā ar tādām Savienības programmām kā “Apvārsnis Eiropa”;

99.

uzsver, ka tiesību akti ķīmisko vielu jomā būtu jāizstrādā tā, lai MVU tos varētu īstenot, neskarot vajadzīgo aizsardzības līmeni;

100.

uzsver, ka tiesību akti, kas nodrošina normatīvo stabilitāti un paredzamību, ir galvenais elements, kas dod ievirzi inovācijai, kura ir vajadzīga, lai pārietu uz ķīmisko vielu drošu un ilgtspējīgu aprites cikla nozari, tostarp ilgtspējīgi izmantotu atjaunojamās izejvielas bioekonomikas atbalstam, un kas dod ievirzi ilgtermiņa ieguldījumiem, lai panāktu no toksiskām vielām brīvu vidi; šajā saistībā atbalsta ieinteresēto personu iesaisti;

101.

vērš uzmanību uz to, ka Savienības tiesību aktos par ķīmiskām vielām ir jāiestrādā stimuli drošai un ilgtspējīgai ķīmijas nozarei, materiāliem (tostarp plastmasai) un tehnoloģijām — arī ar ķīmiju nesaistītām alternatīvām —, kas konceptuāli ir nekaitīgi un nav toksiski;

102.

šajā saistībā uzsver, ka stratēģijai vajadzētu radīt iespējas tīro tehnoloģiju plašākai izmantošanai, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus;

103.

uzsver, ka ES būtu jāstimulē šādu tehnoloģiju izstrāde un šādas ķīmijas ražošana;

104.

aicina Komisiju, pamatojoties uz ECHA zinātnisko priekšlikumu, izstrādāt ES kritērijus ilgtspējīgām ķīmiskām vielām; uzskata, ka šie kritēriji jāpapildina ar produktu standartiem (piemēram, ilgtspējīgu produktu politikas satvaru);

105.

aicina Komisiju stimulēt drošus un ilgtspējīgus produktus un tīru ražošanu, kā arī ieviest un/vai pielāgot ekonomikas instrumentus (piemēram, maksas, vides nodokļus, paplašinātu ražotāja atbildību), lai panāktu ārējo izmaksu internalizāciju visā ķīmisko vielu dzīves ciklā, ieskaitot ar veselību un vidi saistītās izmaksas neatkarīgi no tā, vai šādu vielu izmantošana notiek Savienībā vai ārpus tās;

106.

atgādina, ka būtiski samazināsies ECHA ieņēmumi no maksas iekasēšanas; prasa pārskatīt ECHA finansēšanas modeli un ieviest paredzamu un ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu, kurš ļautu aģentūrai pienācīgi darboties ilgtermiņā un novērstu jebkādu neefektivitāti, jo īpaši budžeta pozīciju neefektīvo sadalījumu, un tādējādi nodrošināt aģentūru ar resursiem, kas tai ir vajadzīgi, lai tiktu galā ar pašlaik augošo darba slodzi, un ar pietiekamiem papildu resursiem jebkādu nepieciešamo papildu pienākumu izpildei jaunajā daudzgadu finanšu shēmā, tostarp ECHA personālu, kas nodarbojas tikai ar dzīvnieku aizsardzību un ar tādu metožu, kurās neizmanto dzīvniekus, veicināšanu visās ECHA darbībās;

107.

aicina Komisiju un Padomi atturēties no ECHA resursu samazināšanas gada budžeta procedūrās un nodrošināt ECHA papildu resursus visiem citiem iespējamajiem uzdevumiem, piemēram, vielu novērtēšanai;

108.

prasa nodrošināt atbilstošu darbinieku skaitu un budžetu Komisijas dienestiem, kuriem jānodrošina sekmīga ilgtspēju sekmējošas stratēģijas attiecībā uz ķimikālijām īstenošana; uzsver, ka resursu piešķiršanai ir jāatbilst gan pašreizējām, gan ilgtermiņa politiskajām prioritātēm un tādēļ Eiropas zaļā kursa kontekstā sagaida ievērojamu cilvēkresursu palielinājumu, jo īpaši Komisijas Vides ģenerāldirektorātā un attiecīgajās ES aģentūrās;

109.

prasa pilnībā īstenot Savienības tiesību aktus par ķīmiskām vielām; aicina dalībvalstis atvēlēt pietiekami daudz resursu, lai panāktu, ka sekmīgāk tiek ievēroti ES tiesību akti par ķīmiskām vielām, un prasa Komisijai un ECHA pienācīgi palīdzēt dalībvalstīm to izdarīt;

110.

aicina Komisiju veikt dalībvalstu izpildes sistēmu revīziju attiecībā uz tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā un sniegt ieteikumus par uzlabojumiem, stiprināt sadarbību un koordināciju starp izpildiestādēm un vajadzības gadījumā ierosināt ES izpildes instrumentus; aicina Komisiju izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 (47) 11. panta 4. punktu, lai nodrošinātu produktu pienācīgu testēšanu visā Savienībā;

111.

uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsaņem skaidri norādījumi par to, kā stiprināt savas izpildes sistēmas ķīmisko vielu tiesību aktu jomā, un ka būtu jāpastiprina koordinācija un sadarbība starp dalībvalstu izpildiestādēm šajā jomā; aicina Komisiju sniegt šādus norādījumus, pamatojoties uz izpildes sistēmu revīziju un ņemot vērā pieredzi, kas gūta REACH forumā;

112.

aicina Komisiju atbalstīt no endokrīniem disruptoriem brīvu Eiropas pilsētu un vietējo kopienu tīkla izveidi, lai uzlabotu sadarbību un apmainītos ar paraugpraksi pēc analoģijas ar Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā;

113.

aicina Komisiju ātri uzsākt tiesvedību, ja tā konstatē, ka netiek ievēroti ES tiesību akti ķīmisko vielu jomā; atgādina par savu 2020. gada 16. janvāra konstatējumu (48), ka vides pārkāpumu jomā ir nepieciešamas efektīvākas procedūras; aicina Komisiju pārskatīt savas iekšējās pamatnostādnes par pārkāpuma procedūrām un izmantot gaidāmo paziņojumu par labāku regulējumu, lai nodrošinātu ātru un efektīvu Eiropas tiesību aktu izpildi;

114.

aicina Komisiju nodrošināt, lai importētās un eksportētās ķīmiskās vielas un ražojumi atbilstu tiem pašiem standartiem, kas jāievēro attiecībā uz Savienībā ražotām ķīmiskām vielām un ražojumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu ražotājiem; uzskata, ka būtu jāuzlabo neatbilstību pārbaudes Savienībā un uz tās robežām, tostarp ar pastiprinātu muitas iestāžu sadarbību un šim nolūkam izstrādātu īpašu digitālu rīku, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta REACH foruma kontekstā; atzinīgi vērtē Komisijas ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei (49) un aicina Komisiju pilnībā izmantot gaidāmos priekšlikumus, lai nodrošinātu ES ķīmisko vielu jomas tiesību aktu izpildi;

115.

aicina Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par dalībvalstu atkarību no tādu ķīmisko vielu importa no trešām valstīm, kuras ir kritisko vērtību ķēdēs, piemēram, tādās, kas ir saistītas ar aktīvām farmaceitiskām sastāvdaļām, dezinfekcijas līdzekļiem utt., un par visiem saistītajiem drošības riskiem;

116.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politikas virzienus, lai sekmētu un veicinātu drošu un ilgtspējīgu ķīmisko produktu ražošanu Eiropā stratēģisko vērtību ķēdēs, piemēram, aktīvo farmaceitisko vielu un dezinfekcijas līdzekļu ķēdēs, lai atgūtu kontroli pār šo stratēģisko jomu un mazinātu Eiropas atkarību no trešām valstīm, nodrošinātu drošu piekļuvi un izvairītos no zāļu trūkuma, nemazinot atvērtu ekonomiku ieguvumus no starptautiskās tirdzniecības;

117.

aicina Komisiju aizliegt importētajos izstrādājumos atliekas no bīstamajām vielām, kurām nav robežvērtības un kuras ir aizliegtas ES, jo tām nevar noteikt nekaitīgas iedarbības robežvērtību, un piemērot citām importētajām vielām tādus pašus maksimālos atlieku līmeņus (MAL) kā ES ražotām vielām, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu ražotājiem un lauksaimniekiem;

118.

aicina Komisiju un dalībvalstis politiski un finansiāli atbalstīt visas starptautiskās struktūras un procesus, kuru mērķis ir panākt pareizu ķīmisko vielu pārvaldību globālā mērogā;

119.

aicina Komisiju atzīt ķīmisko piesārņojumu (tostarp pesticīdus) par vienu no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības krīzes cēloņiem un nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai risinātu jautājumus saistībā ar noturīgām, akumulatīvām un mobilām ķīmiskām vielām vidē un to negatīvo ietekmi uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību;

120.

uzsver, ka ķimikāliju ilgtspējībā jāiekļauj arī ķimikāliju ražošanas nozaru un uzņēmumu sociālā un vides atbildība visā to piegādes ķēdē;

121.

uzskata, ka Savienības ķīmisko produktu drošības standartus vajadzētu popularizēt starptautiskā mērogā;

122.

aicina Komisiju turpināt darbu pie starptautiskas ķīmisko vielu pārvaldības stratēģiskās pieejas (SAICM) pēcteces, tostarp īpašās programmas reformas; aicina Komisiju sniegt ieguldījumu sarunās par atbilstīga, paredzama un ilgtspējīga finansēšanas mehānisma izveidi šajā jomā;

123.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(2) OV L 396, 30.12.2006., 3. lpp.

(3) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(4) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(5) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(6) OV L 169, 2.6.2019., 45. lpp.

(7) OV L 201, 21.7.2012., 60. lpp.

(8) OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.

(9) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(10) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(11) OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.

(12) OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.

(13) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(14) OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.

(15) OV L 231, 6.9.2019., 1. lpp.

(16) OV L 345, 27.12.2017., 87. lpp.

(17) OV L 30, 31.1.2019., 112. lpp.

(18) OV L 164, 20.6.2019., 23. lpp.

(19) OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.

(20) https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_analysis_ in_support_en_0.pdf

(21) OV C 184, 8.7.2010., 82. lpp.

(22) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

(23) OV C 390, 18.11.2019., 10. lpp.

(24) OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp.

(25) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12154-Europe-s-Beating-Cancer-Plan/public-consultation

(26) OV C 433, 23.12.2019., 136. lpp.

(27) OV C 433, 23.12.2019., 183. lpp.

(28) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0023.

(29) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0082.

(30) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0441.

(31) Pieņemtie teksti, P8_TA(2020)0005.

(32) OV C 41, 6.2.2020., 45. lpp.

(33) https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/89fbbb74-969c-11e7-b92d-01aa75ed71a1

(34) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2019/608866/IPOL _STU(2019)608866_EN.pdf

(35) https://osha.europa.eu/en/themes/work-related-diseases/work-related-cancer

(36) ANO, Globālās ķīmisko vielu prognozes II: kopsavilkums politikas veidotājiem.

(37) Padomes 2019. gada 26. jūnijā pieņemtie secinājumi “Virzībā uz ilgtspējīgu Savienības ķimikāliju politikas stratēģiju”, 14. punkts.

(38) ANO, Globālās ķīmisko vielu prognozes II: kopsavilkums politikas veidotājiem.

(39) https://www.ehn.org/toxic-chemicals-coronavirus-2645713170.html

(40) Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 16. decembra spriedums lietā T-521/14.

(41) Fakti, kas konstatēti nozīmīgāko ķimikālijas reglamentējošo tiesību aktu (izņemot REACH) atbilstības pārbaudē, kā arī identificētās problēmas, trūkumi un nepilnības (COM(2019) 0264).

(42) https://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=LV&f=ST%205867%202013%20INIT

(43) Kā noteikts Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 7. marta spriedumā lietā T-837/16 (Zviedrija pret Komisiju par svina hromātiem).

(44) Eiropas Parlamenta rezolūcija par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem (OV C 36, 29.1.2016., 85. lpp.).

(45) https://visualisation.osha.europa.eu/osh-costs#!/

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(48) Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūcija par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15) (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015).

(49) 2020. gada 10. marta paziņojums, COM(2020)0094.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/92

P9_TA(2020)0204

Visaptveroša Savienības politika nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība (2020/2686(RSP))

(2021/C 371/12)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7. maija paziņojumu par Rīcības plānu par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (C(2020)2800),

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 24. jūlija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas paketi, ko veido politisks paziņojums “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” (COM(2019)0360), ziņojums par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes (“post-mortem”) (COM(2019)0373), ziņojums par novērtējumu attiecībā uz pārrobežu darbībām piemītošajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu (ziņojums par riska novērtējumu pārvalstiskā līmenī (SNRA)) (COM(2019)0370) un tam pievienotais darba dokuments (SWD(2019)0650) un ziņojums par dalībvalstu bankas kontu centralizētu automatizētu valsts mēroga mehānismu (centrālo reģistru vai centrālo elektronisko datu izguves sistēmu) savstarpējo savienojamību (COM(2019)0372),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva) (1), un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (Piektā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva) (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 18. decembra Regulu (ES) 2019/2175, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1153, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2018/1673 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (7) un Komisijas 2020. gada 2. jūnija ziņojumu par tās īstenošanu “Līdzekļu atgūšana un konfiskācija. Noziedzība nedrīkst “atmaksāties”” (COM(2020)0217),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (9),

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 5. decembrī pieņemtos secinājumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiskajām prioritātēm,

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. jūnijā pieņemtos secinājumus par finanšu izmeklēšanu uzlabošanu cīņai pret smago un organizēto noziedzību,

—	ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2019. gada 24. jūlija atzinumu par paziņojumiem uzraudzītajām struktūrām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem prudenciālajā uzraudzībā,

—	ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par pētniecisko žurnālistu aizsardzību Eiropā: slovāku žurnālista Ján Kuciak un Martina Kušnírová lieta (10),

—	ņemot vērā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā (11),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā Eiropas Savienībā (ES), jo īpaši Maltā un Slovākijā (12),

—	ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā saistībā ar nesen atklātajiem faktiem Daphne Caruana Galizia slepkavības lietā (13),

—	ņemot vērā Komisijas ceļvedi “Virzība uz jaunu ES metodiku augsta riska trešo valstu izvērtēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai”,

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 22. jūnija darba dokumentu “Metodika augsta riska trešo valstu identificēšanai atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849” (SWD(2018)0362),

—	ņemot vērā Komisijas pieņemtās četras deleģētās regulas — (ES) 2016/1675 (14), (ES) 2018/105 (15), (ES) 2018/212 (16) un (ES) 2018/1467 (17), kuras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, identificējot augsta riska trešās valstis, kurām ir stratēģiskas nepilnības,

—	ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par nepieciešamību steidzami izveidot ES melno sarakstu ar trešām valstīm atbilstīgi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai (18),

—	ņemot vērā 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu (19),

—	ņemot vērā 2019. gada 19. septembra rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā (20),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

tā kā saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju aptuveni 1 % jeb 160 miljardi EUR no Savienības gada IKP ir iesaistīti aizdomīgās finanšu darbībās (21), piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, kas saistīta ar korupciju, ieroču tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu, terorisma finansēšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

tā kā saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju laikposmā no 2010. gada līdz 2014. gadam provizoriski tika konfiscēti vai iesaldēti 2,2 % no aplēstajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem un tikai 1,1 % no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem tika konfiscēti ES līmenī, un tas nozīmē, ka 98,9 % no aplēstajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem netika konfiscēti un palika noziedznieku rīcībā (22);

tā kā Savienības sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (AML/CTF) līdz šim ir tikusi nostiprināta, 2015. gada maijā pieņemot Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (4. AMLD) un 2018. gada aprīlī — Piekto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (5. AMLD) un tās transponējot dalībvalstu tiesību aktos attiecīgi līdz 2017. gada jūnijam un 2020. gada janvārim, kā arī pieņemot citus tiesību aktus un veicot pasākumus; tā kā 3. AMLD dalībvalstīs nav pienācīgi īstenota, tomēr Komisija nav uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras; tā kā Komisija sāka pienākumu neizpildes procedūras pret lielāko daļu dalībvalstu par to, ka tās nav pienācīgi transponējušas 4. AMLD valsts tiesību aktos, un uzsāka procedūras pret lielāko daļu dalībvalstu par to, ka tās nav paziņojušas par 5. AMLD transponēšanas pasākumiem vai paziņojušas par daļēju 5. AMLD transponēšanas pasākumu īstenošanu (23);

D.	tā kā 2019. gada martā Parlaments pieņēma vērienīgu rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kurā secināts, ka ir būtiski jāpārskata spēkā esošie ES noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

E.	tā kā Komisija 2020. gada 7. maijā pieņēma paziņojumu par Rīcības plānu (24) attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kas ir balstīts uz sešiem pīlāriem;

tā kā tajā pašā dienā tika publicēta jaunā metodika, ar ko tiek apzinātas augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz AML/CTF, un kas balstās ne tikai uz ārējiem informācijas avotiem; tā kā saskaņā ar šo metodiku valstīm, kas identificētas kā augsta riska trešās valstis, tiks piemēroti pastiprināti klientu uzticamības pārbaudes pasākumi, ievērojot pienākumus, kas noteikti saskaņā ar 4. AMLD un 5. AMLD;

tā kā visā ES sadrumstalotā likumdošanas, institucionālā un regulatīvā vide AML/CTF jomā rada papildu izmaksas un slogu tiem, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, stimulē uzņēmumus reģistrēties tur, kur noteikumi ir mazāk stingri, un ļauj privātpersonām, organizācijām un to finanšu starpniekiem veikt nelikumīgas darbības, ja uzraudzība un izpilde tiek uzskatīta par vājāku un/vai vieglāku; tā kā pašreizējais AML/CTF tiesiskais regulējums dalībvalstīs rada atšķirīgas AMLD interpretācijas un praksi;

tā kā pēdējo gadu laikā ir atklāti vairāki AML/CTF gadījumi, tostarp, bet ne tikai, gadījumi, kas minēti Komisijas ziņojumā par novērtējumu saistībā ar nesenajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, kuros iesaistītas ES kredītiestādes, Cum Ex skandāls par dividenžu arbitrāžu un atklātībā nonākusī Luanda Leaks informācija; tā kā regulāri tiek publicēti papildu atklātie fakti un bieži vien tie attiecas uz ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un korupcijas gadījumiem dalībvalstīs; tā kā tas liecina, ka ES prioritāte ir turpināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un atjaunināt savu AML/CTF tiesisko regulējumu;

tā kā 2019. gadā Eiropas Investīciju bankas (EIB) iekšējās revīzijas birojs galvenokārt no 2017. gada veica revīziju par sava AML/CTF regulējuma īstenošanu, kurā tika konstatēti būtiski trūkumi, kas daļēji bija saistīti ar regulējuma nepilnīgu pielāgošanu; tā kā līdz 2020. gada jūlijam EIB izstrādāja plānu visu konstatēto trūkumu novēršanai;

tā kā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 2020. gada maijā (25) brīdināja, ka ar Covid-19 saistītu noziegumu, piemēram, krāpšanas, kibernoziedzības un valdības līdzekļu un starptautiskās finansiālās palīdzības nepareizas novirzīšanas un izmantošanas, pieaugums rada jaunus ieņēmumu avotus nelikumīgiem dalībniekiem; tā kā Eiropols ir arī brīdinājis par to, ka noziedznieki ir ātri izmantojuši iespējas izmantot krīzi, pielāgojot savus darbības veidus un izvēršot jaunas noziedzīgas darbības, proti, izmantojot kibernoziedzību, krāpšanu, viltošanu un organizēto noziedzību īpašuma jomā (26); tā kā Eiropas Banku iestāde (EBI) ir izdevusi konkrētus ieteikumus valsts kompetentajām iestādēm sadarboties ar atbildīgajiem subjektiem, lai identificētu un mazinātu konkrētus AML/CTF riskus, ko radījis Covid-19 uzliesmojums, un pielāgotu to uzraudzības instrumentus (27);

tā kā no 10 pasaulē lielākajām nodokļu oāzēm, kas ierindotas Nodokļu taisnīguma tīkla finanšu slepenības indeksā, divas ir ES dalībvalstis, vēl viena ir Eiropas valsts un divas ir bijušās ES dalībvalsts aizjūras teritorijas; tā kā tādēļ cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju ir jāsākas Eiropas Savienībā;

L.	tā kā saskaņā ar 2020. gada finanšu slepenības indeksu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstis ir atbildīgas par 49 % no visa finanšu noslēpuma pasaulē;

tā kā nepareizu rēķinu piesūtīšanu tirdzniecībā izmanto, lai izvairītos no nodokļu un/vai muitas nodevu maksāšanas, legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, apietu valūtas kontroli un novirzītu peļņu uz ārzonām; tā kā 10 gadu laikposmā no 2008. gada līdz 2017. gadam tirdzniecībā starp 135 jaunattīstības valstīm un 36 attīstītām ekonomikām tika konstatētas nepareizas rēķinu izrakstīšanas dēļ radušās vērtības atšķirības 8,7 triljonu USD apmērā (28),

ES rīcības plāns un AML/CTF satvars

atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 7. maija paziņojumu “Rīcības plāns par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai”, kas rada pamatu turpmākiem uzlabojumiem, jo īpaši spēkā esošo tiesību aktu izpildes un īstenošanas jomā; aicina Savienību pēc iespējas ātrāk rīkoties visu sešu šā rīcības plāna pīlāru jomās;

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt vienotu noteikumu kopumu AML/CTF jomā, tostarp pārveidojot attiecīgās AMLD daļas par regulu, lai nodrošinātu saskaņotāku noteikumu kopumu cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu; ierosina Komisijai apsvērt iespēju minēto regulu piemērot šādām jomām: faktiskā īpašnieka identifikācija, atbildīgo subjektu saraksts un to ziņošanas pienākumi, klienta uzticamības pārbaudes prasības, tostarp tās, kas attiecas uz politiski nozīmīgām personām, noteikumi par faktisko īpašnieku reģistriem un centralizētiem mehānismiem attiecībā uz maksājumu kontiem un banku kontiem, kompetento iestāžu un finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) sadarbības sistēma, standarti atbildīgo finanšu un nefinanšu subjektu uzraudzībai un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu; uzskata, ka, iespējams, būtu jāpieņem papildu tehniskie standarti, taču regulā būtu jāiekļauj būtiski saskaņošanas pasākumi, lai nodrošinātu Parlamenta un Padomes kā likumdevēju pienācīgu lomu šajā ļoti jutīgajā jomā;

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākamo 12 mēnešu laikā nākt klajā ar jaunu ES iestāžu struktūru attiecībā uz AML/CTF, kuras pamatā ir ES līmeņa AML/CTF uzraudzītājs un FIU vajadzībām paredzēts ES koordinācijas un atbalsta mehānisms; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot ES koordinācijas un atbalsta mehānismu, kas būtu ES FIU; aicina Komisiju nodrošināt to, ka AML/CTF uzraudzības iestādes pienākumi attiecas uz finanšu un nefinanšu atbildīgajiem subjektiem un šīm iestādēm ir tiešas uzraudzības pilnvaras pār konkrētiem atbildīgajiem subjektiem atkarībā no to lieluma vai radītā riska, kā arī pilnvaras uzraudzīt to, kā valstu uzraudzības iestādes piemēro ES noteikumus; prasa skaidri nodalīt ES un valstu uzraudzības iestāžu attiecīgās pilnvaras, kā arī skaidri definēt nosacījumus tiešai uzraudzībai, ko veic ES līmeņa AML/CTF uzraudzītājs pēc tam, kad ir veikts uz risku balstīts novērtējums, kā arī gadījumos, kad valstu uzraudzības iestāžu rīcība vai darbības tiek uzskatītas par neatbilstošām un/vai nepietiekamām; prasa, lai ES līmeņa AML/CTF uzraudzītājam un ES FIU tiktu nodrošināta budžeta un darbības neatkarība;

aicina Komisiju paplašināt vienoto noteikumu kopumu AML/CTF jomā, lai paplašinātu atbildīgo subjektu klāstu, jo īpaši, lai integrētu jaunus un traucējumus radošus tirgus sektorus, kā arī tehnoloģiskos jauninājumus un starptautisko standartu attīstību un nodrošinātu, ka pakalpojumu sniegšana tajā ir ietverta tādā pašā veidā kā preču piegāde; aicina Komisiju novērst kriptovalūtas riskus, plaši īstenojot principu “pazīsti savu klientu” un vienlaikus ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus; aicina Komisiju nodrošināt to, ka atbildīgie nefinanšu subjekti līdzīgi kā finanšu subjekti tiek pakļauti uzraudzībai, ko valsts līmenī īsteno neatkarīgas valsts iestādes, un nodrošināt to, ka informētības, apmācības, atbilstības un sankciju līmenis gadījumos, kad šīs neatkarīgās valsts iestādes ir pieļāvušas pārkāpumus, ir atbilstošs; aicina Komisiju nodrošināt to, ka AML/CTF noteikumu īstenošanas rezultātā netiek radīta situācija, kad valsts tiesību akti liek pārmērīgus šķēršļus pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībai;

atgādina par savu nostāju par to, ka Savienībā ir nepieciešami savstarpēji savienoti un augstas kvalitātes faktisko īpašnieku reģistri, vienlaikus nodrošinot augstus datu aizsardzības standartus; aicina Komisiju izpētīt iespēju pazemināt robežvērtību faktiskā īpašnieka identificēšanai, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu praksi, un ierosināt izveidot publiski pieejamus reģistrus attiecībā uz trastu un līdzīgu struktūru faktiskajiem īpašniekiem; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai novērstu pašreizējās nepilnības, kas ļauj uzņēmumiem slēpt savus galīgos faktiskos īpašniekus, izmantojot pilnvarotās personas, kā arī lai ļautu uzņēmumiem pieprasīt uzņēmējdarbības attiecību izbeigšanu gadījumā, ja nav iespējams noteikt galīgo faktisko īpašnieku; aicina Komisijai pievērsties zemes un nekustamā īpašuma reģistros iekļautās informācijas saskaņošanas nepieciešamībai un samērībai un strādāt pie tā, lai savienotu šos reģistrus; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā ziņojumam pievienot tiesību akta priekšlikumu;

aicina Komisiju novērst to, ka valstu reģistros trūkst pietiekamu un precīzu datu, ko var izmantot, lai identificētu galīgos faktiskos īpašniekus, jo īpaši situācijās, kad tiek izmantots pastkastītes uzņēmumu tīkls; prasa stiprināt pārredzamības standartus attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai nodrošinātu to, ka šie standarti kalpo kā datu precizitātes pārbaudes mehānismi; aicina Komisiju pastiprināt uzraudzību pār to noteikumu transponēšanu, kas saistīti ar faktisko īpašnieku reģistru izveidi dalībvalstīs, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību un publisku piekļuvi augstas kvalitātes datiem;

atzinīgi vērtē plānu nodrošināt centralizētu maksājumu un bankas kontu mehānismu savstarpēju savienojamību visā ES, lai tiesībaizsardzības iestādēm un FIU dažādos izmeklēšanas posmos atvieglotu ātrāku piekļuvi finanšu informācijai un sekmētu pārrobežu sadarbību, pilnībā ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus;

aicina Komisiju pārskatīt noteikumus par informācijas apjomu, kas vācams, inkorporējot juridiskas personas un izveidojot citas juridiskas personas, trastus un līdzīgus juridiskus veidojumus, un ierosināt izsmeļošākus noteikumus par klienta uzticamības pārbaudi, atverot finanšu kontus, tostarp bankas kontus;

aicina Komisiju ierosināt efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju saskaņotāku kopumu ES līmenī, kas tiktu piemērots gadījumos, kad netiek ievēroti AML/CTF noteikumi;

AMLD īstenošana

10.

pauž dziļu nožēlu par to, ka nav sāktas pienākumu neizpildes procedūras par 3. AMLD nepareizu īstenošanu, un aicina Komisiju uzsākt šādas pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kad tās ir pamatotas; pauž visdziļākās bažas par to, ka daudzas dalībvalstis neīsteno 4. AMLD; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nulles tolerances pieeju un pienākuma neizpildes procedūru uzsākšanu pret dalībvalstīm, pamatojoties uz veikto pilnīguma pārbaužu konstatējumiem; pauž bažas par to, ka daudzas dalībvalstis neievēroja 5. AMLD transponēšanas termiņu, kas bija 2020. gada 10. janvāris, termiņu attiecībā uz uzņēmumu un citu juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem 2020. gada 10. janvārī un termiņu attiecībā uz trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem 2020. gada 10. martā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau ir uzsākusi vairākas pienākuma neizpildes procedūras, un aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk sākt papildu pienākuma neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, pamatojoties uz pilnīguma pārbaužu konstatējumiem;

11.

pauž nožēlu par to, ka kapacitātes trūkuma dēļ Komisija pati nevarēja veikt 4. AMLD pareizības pārbaudes un ka pēc direktīvas stāšanās spēkā paiet vairāki gadi, kamēr šīs pārbaudes tiek īstenotas, tādējādi vēl vairāk kavējot AML/CTF pienākumu pienācīgu īstenošanu dalībvalstīs; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pabeigt pilnīgas pareizības pārbaudes un vajadzības gadījumā sākt turpmākas pienākuma neizpildes procedūras; mudina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, nekavējoties un pienācīgi transponēt un īstenot 4. AMLD un 5. AMLD; pauž bažas par vispārējo izpildes trūkumu augsta līmeņa korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās dalībvalstīs un aicina Komisiju ļoti cieši uzraudzīt notikumu attīstību un šajā sakarībā rīkoties stingrāk un izlēmīgāk;

12.

atzinīgi vērtē to, ka konkrētām dalībvalstīm adresētajos ieteikumos, ko Padome pieņēmusi saistībā ar Eiropas pusgada ciklu, ir iekļauti ieteikumi attiecībā uz AML/CTF; mudina Komisiju jo īpaši izvērtēt, vai valstu FIU rīcībā ir pietiekami resursi, lai efektīvi novērstu AML/CTF riskus;

ES saraksts ar augsta riska trešām valstīm

13.

aicina Komisiju turpināt izvērtēt iespēju izveidot potenciāli augsta riska trešo valstu pelēko sarakstu, pamatojoties uz pieeju, kas līdzīga Savienības pieejai attiecībā uz tādu jurisdikciju saraksta izveidi, kas nesadarbojas nodokļu iekasēšanas vajadzībām; pauž bažas par to, ka 12 mēnešu procesa ilgums, kas ir vajadzīgs, lai nonāktu līdz galīgajam novērtējumam to trešo valstu identificēšanā, kurās ir stratēģiskas nepilnības, var nevajadzīgi aizkavēt efektīvus AML/CTF pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija nepaļaujas tikai uz iekļaušanu FATF sarakstā un ir gatava izmantot 5. AMLD paredzētos pastiprinātos kritērijus, jo īpaši attiecībā uz faktisko īpašnieku pārredzamību, lai, nepakļaujoties ģeopolitisku interešu ietekmei, veiktu autonomu novērtējumu par trešām valstīm;

14.

apšauba pieeju, kas izmantota Komisijas dienestu darba dokumentā “Metodika augsta riska trešo valstu noteikšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849” un saskaņā ar ko valstis, kurās pastāv “augstākā līmeņa apdraudējums”, tiek definētas, izmantojot divus kritērijus, no kuriem abi ir jāizpilda; iesaka valstis, kas rada “būtiskus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas draudus”, pēc noklusējuma nekavējoties iekļaut to jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas, bez papildu nosacījumiem un svītrot no saraksta tikai pēc tam, kad ir pilnībā izpildītas vajadzīgās saistības;

15.

aicina Komisiju nodrošināt publiski pārredzamu procesu ar skaidriem un konkrētiem kritērijiem valstīm, kuras apņemas veikt reformas, lai izvairītos no iekļaušanas minētajā sarakstā; turklāt aicina Komisiju publicēt novērtējumus par izvērtētajām un sarakstā iekļautajām valstīm, lai nodrošinātu publisko kontroli tādā veidā, ka novērtējumu nevar ļaunprātīgi izmantot;

16.

aicina Komisiju veikt pretpasākumus pret trešām valstīm, kas nesadarbojas Eiropas mērogā veiktas AML/CTF izmeklēšanas satvarā, tostarp tādas izmeklēšanas satvarā, kas saistīta ar pētnieciskās žurnālistes Daphne Caruana Galizia slepkavību;

Pašreizējā ES līmeņa uzraudzība

17.

uzsver, ka pašreizējā ES AML/CTF sistēmā ir vērojami trūkumi ES noteikumu izpildē, kā arī trūkst efektīvas uzraudzības; atbalsta jau pieņemto EBI pilnvaru paplašināšanu, bet, ņemot vērā tās pārvaldības struktūru, atkārtoti pauž dziļas bažas par EBI spēju veikt neatkarīgu novērtējumu;

18.

prasa, lai struktūrām, kas atrodas nodokļu oāzēs, tiktu liegta piekļuve ES finansējumam, tostarp palīdzībai, ko sniedz, reaģējot uz Covid-19 epidēmijas radīto ekonomisko un sociālo ietekmi;

19.

aicina valstu kompetentās iestādes, kā arī ECB, veicot uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP), ņemt vērā finanšu noziegumu riskus, jo tās jau ir pilnvarotas to darīt saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu; prasa piešķirt ECB pilnvaras atsaukt licences visām tām bankām, kas darbojas eurozonā un pārkāpj AML/CTF saistības, neatkarīgi no valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāžu novērtējuma;

20.

aicina EBI veikt izmeklēšanu saistībā ar atklātībā nonākušo Luanda Leaks informāciju, jo īpaši, lai novērtētu, vai ir pārkāpti valsts vai ES tiesību akti, un novērtēt finanšu uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus; aicina EBI sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm piemērotus reformu un rīcības ieteikumus; aicina citas kompetentās iestādes valsts līmenī sākt vai turpināt izmeklēšanu saistībā ar atklātībā nonākušo Luanda Leaks informāciju un saukt pie atbildības ieinteresētās personas, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj AML/CTF noteikumus;

21.

uzsver starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas un trauksmes cēlēju lomu iespējamas korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un politiski nozīmīgu personu vispārēju pārkāpumu atklāšanā, kā arī finanšu un nefinanšu starpnieku lomu, iefiltrējot ES finanšu sistēmā iespējami nelikumīgi iegūtus līdzekļus un neveicot pienācīgas pārbaudes;

22.

ar bažām norāda, ka Luanda Leaks, kā arī citi iepriekšējie skandāli, piemēram, Cum Ex, “Panamas dokumenti”, Lux Leaks un “Paradīzes dokumenti”, ir atkārtoti iedragājuši iedzīvotāju uzticēšanos mūsu finanšu un nodokļu sistēmām; uzsver, ka ir svarīgi atjaunot sabiedrības uzticēšanos un nodrošināt taisnīgas un pārredzamas nodokļu sistēmas un nodokļu taisnīgumu; šajā sakarībā uzsver, ka ES ir nopietni jārisina savas iekšējās problēmas, proti, attiecībā uz zemu nodokļu līmeni un slepenām jurisdikcijām;

23.

norāda, ka EBI un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ir veikušas atsevišķu izmeklēšanu par dividenžu arbitrāžas shēmām; pieņem zināšanai EBI darbinieku veiktās izmeklēšanas rezultātus un tās 10 punktu rīcības plānu 2020.–2021. gadam, lai uzlabotu turpmāko prudenciālo un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību regulējumu, kas attiecas uz šādām shēmām; tomēr pauž nožēlu par to, ka EBI, veicot izvērtēšanu, bija vajadzīgi vairāk nekā 18 mēneši, lai secinātu, ka tai ir jāsāk oficiāla izmeklēšana; aicina EVTI veikt rūpīgu izmeklēšanu un pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar vērienīgiem ieteikumiem; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nav veikušas nekādus acīmredzamus pasākumus, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības struktūras un personas, kas ir atbildīgas par šādu nelikumīgu dividenžu arbitrāžas praksi, kā arī par sadarbības trūkumu starp iestādēm;

Dalībvalstu sadarbība

24.

norāda, ka ir nepieciešama labāka administratīvo, tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ņēma vērā Parlamenta atkārtoto aicinājumu veikt ietekmes novērtējumu par dalībvalstu FIU vajadzīgā koordinācijas un atbalsta mehānisma izveidi; aicina Komisiju apsvērt ES FIU izveidi kā iespēju atbalstīt aizdomīgu pārrobežu darījumu identificēšanu un veikt kopīgu analīzi par pārrobežu sadarbību; ierosina, ka šis mehānisms būtu jāpilnvaro ierosināt kopējus īstenošanas pasākumus vai standartus FIU sadarbībai un veicināt FIU apmācību, spēju veidošanu un pieredzes apmaiņu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šim mehānismam piekļuvi attiecīgajai informācijai dažādās dalībvalstīs un dot tam iespēju strādāt pārrobežu lietās;

25.

aicina pieņemt turpmākas iniciatīvas, ar kurām varētu īstenot ES un valstu līmeņa darbības AML/CTF jomā, piemēram, paplašināt Eiropas Prokuratūras (EPPO) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) kompetences un stiprināt esošās aģentūras, piemēram, Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eurojust; ņem vērā Komisijas nodomu nākt klajā ar priekšlikumu stiprināt Eiropola pilnvaras, kā norādīts tās pielāgotajā darba programmā, un atgādina, ka līdztekus pastiprinātajām pilnvarām būtu jāparedz pienācīga parlamentārā uzraudzība; uzskata, ka prioritārā kārtībā būtu jāstiprina Eiropola spēja pieprasīt pārrobežu izmeklēšanas sākšanu, jo īpaši gadījumos, kad notiek nopietni uzbrukumi trauksmes cēlējiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, kuriem ir būtiska nozīme korupcijas, krāpšanas, nepareizas pārvaldības un citu pārkāpumu atklāšanā publiskajā un privātajā sektorā;

26.

atzinīgi vērtē Eiropola Eiropas Finanšu un ekonomisko noziegumu centra izveidi, kas uzlabos dalībvalstīm un ES struktūrām sniegto operatīvo atbalstu finanšu un ekonomisko noziegumu novēršanas jomā un veicinās finanšu izmeklēšanas sistemātisku izmantošanu;

27.

aicina Komisiju apsvērt priekšlikumu par Eiropas regulējumu pārrobežu nodokļu un pārrobežu finanšu noziegumu izmeklēšanai;

28.

šajā nolūkā aicina dalībvalstis un ES iestādes sekmēt strauju EPPO izveidi un uzskata, ka visām dalībvalstīm, kas nav paziņojušas par nolūku pievienoties EPPO, tas būtu jādara; prasa dalībvalstīm piešķirt reālistiskus finanšu resursus un cilvēkresursus, kā arī iecelt pilnas slodzes pilnvarotos prokurorus, lai nodrošinātu atbilstību paredzamajai lielajai EPPO darba slodzei;

29.

norāda, ka ierosinātie budžeta un cilvēkresursi nav pietiekami, lai sniegtu pilnīgu atbalstu izmeklēšanām, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un pastāvošajiem koordinācijas mehānismiem, piemēram, operatīvajam tīklam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai (AMON) un FIU.net informācijas apmaiņas platformai;

Citi ar šo jautājumu saistīti aspekti

30.

uzsver pienācīgas publiskā un privātā sektora sadarbības potenciālu, tostarp iespējamās publiskā un privātā sektora partnerības (PPP), saistībā ar finanšu izlūkdatu vākšanu, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas turpmāk ir jāizmanto labāk, piemēram, izveidojot platformas informācijas apmaiņai starp tiesībaizsardzības iestādēm, FIU un privāto sektoru; mudina visas attiecīgās ieinteresētās personas sniegt ieguldījumu, jo īpaši sabiedriskās apspriešanas laikā apmainoties ar pašreizējo labi funkcionējošo praksi; uzskata, ka šādā sadarbībā būtu stingri jāievēro robežas, ko nosaka piemērojamie datu aizsardzības noteikumi un pamattiesības; aicina Komisiju ierosināt skaidru tiesisko regulējumu trīspusēju platformu izveidei, reglamentējot dalībnieku pienākumus un profilus un nodrošinot atbilstību vienam un tam pašam noteikumu kopumam attiecībā uz informācijas apmaiņu, privātās dzīves un personas datu aizsardzību, datu drošību, aizdomās turēto personu tiesībām un citām pamattiesībām; uzskata, ka savlaicīga un pilnīga atgriezeniskā saite par to, cik efektīvi bijuši ziņojumi par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un to, cik efektīvi ir bijuši šajā sakarībā veikti pēcpasākumi, ir būtiska, lai cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu padarītu efektīvāku;

31.

atkārtoti aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pakāpeniski atteikties no visām pastāvošajām shēmām, kuru satvarā saistībā ar ieguldījumiem tiek piešķirta pilsonība vai uzturēšanās atļauja, jo īpaši, ja nav pietiekamas pārbaudes un pārredzamības, lai līdz minimumam samazinātu bieži saistītos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, savstarpējas uzticēšanās un Šengenas zonas integritātes apdraudējumus, kā arī citus ES un tās dalībvalstīm radītos politiskos, ekonomiskos un drošības riskus; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk ziņot par pasākumiem, ko tā plāno veikt attiecībā uz ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju shēmām, kā arī par jebkādiem secinājumiem, ko izdarījusi ekspertu grupa, kas tika izveidota šajā nolūkā; aicina Komisiju turpināt izvērtēt, vai ir izpildīti priekšnosacījumi, lai uzsāktu pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 3. punkta pārkāpumu;

32.

aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis izpilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu (29), lai atvieglotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu atgūšanu, un kā pareizi transponēt un īstenot Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā; aicina Komisiju atjaunināt esošos datus par izņemtajiem un konfiscētajiem aktīviem; aicina Komisiju turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos iekļaut noteikumus, ar kuriem tiktu atvieglota FIU veiktā administratīvā iesaldēšana, un tiesisko regulējumu, ar ko finanšu iestādēm tiktu uzlikts pienākums netraucēti sekot līdzi atsaukšanas pieprasījumiem un tos izpildīt, kā arī noteikumus, kas ļautu iestādēm ātri īstenot pārrobežu sadarbību šajā jomā; pauž bažas par to, ka kopējie rezultāti attiecībā uz konfiscētajiem aktīviem nav apmierinoši un ka konfiskācijas līmenis ES joprojām ir ļoti zems; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību noteikumiem par konfiscēto līdzekļu izmantošanu sabiedrības interesēs vai sociāliem mērķiem un strādāt pie tā, lai nodrošinātu konfiscēto līdzekļu atdošanu cietušajiem valstīs ārpus ES;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas izklāstīto iespēju uzticēt ES AML/CTF uzraudzītājam dažas pilnvaras uzraudzīt un atbalstīt aktīvu iesaldēšanas īstenošanu saskaņā ar ES ierobežojošiem pasākumiem (sankcijām) visās dalībvalstīs;

34.

atzinīgi vērtē to, ka tika pieņemta Direktīva (ES) 2018/1673, ar kuru tika ieviestas jaunas krimināltiesību normas un sekmēta efektīvāka un ātrāka pārrobežu sadarbība starp kompetentajām iestādēm, lai efektīvāk izskaustu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar to saistīto terorisma finansēšanu un organizēto noziedzību; prasa turpināt analizēt nepieciešamību saskaņot spēkā esošos noteikumus, tostarp definēt dažus predikatīvus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumus, piemēram, nodokļu noziegumus;

35.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Direktīva (ES) 2019/1153/EK, un gaida Komisijas novērtējumu par finanšu informācijas definīcijas paplašināšanas nepieciešamību un samērīgumu, attiecinot to uz jebkāda veida informāciju vai datiem, kas ir valsts iestāžu vai atbildīgo subjektu rīcībā un ir pieejami FIU, kā arī par iespējām un problēmām, kas rastos, paplašinot finanšu informācijas vai finanšu analīzes apmaiņu starp FIU visā Savienībā attiecībā uz tādiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav terorisms vai ar terorismu saistīta organizētā noziedzība;

36.

pauž bažas par to, ka Covid-19 pandēmija var ietekmēt valdību un privātā sektora dalībnieku spēju īstenot AML/CTF standartus; aicina Komisiju sadarbībā ar EBI apspriesties ar valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par AML/CTF, lai novērtētu konkrētus AML/CTF riskus un grūtības, kas izriet no Covid-19 uzliesmojuma, un, pamatojoties uz to, izstrādātu konkrētas pamatnostādnes labākai izturētspējai un izpildei;

37.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, ka pasaules līmenī ES pauž vienotu nostāju par AML/CTF regulējumu, jo īpaši dodot iespēju Komisijai saskaņā ar Līguma noteikumiem un tieši tāpat kā citās politikas jomās pārstāvēt Eiropas Savienību FATF satvarā;

38.

prasa ES līmeņa struktūras, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, izstrādāt skaidrākas pamatnostādnes par personas datu un privātuma aizsardzību un AML/CTF regulējuma ievērošanu, proti, attiecībā uz pienācīgas pārbaudes pienākumiem un datu saglabāšanu, ņemot vērā to, ka valstu datu aizsardzības struktūras jau agrāk dažādās dalībvalstīs ir ieviesušas atšķirīgas pieejas;

39.

aicina piešķirt vairāk cilvēkresursu un finanšu resursu Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta attiecīgajai nodaļai un atzinīgi vērtē to, ka EBI ir piešķirti papildu resursi;

40.

aicina dalībvalstis pilnībā un pārredzamā veidā izmeklēt visus paziņotos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un ar to saistīto noziegumu gadījumus, piemēram, slepkavības un vardarbību pret trauksmes cēlējiem un žurnālistiem; atkārtoti pauž savu nostāju par Daphne Caruana Galizia vārdā nosauktas balvas izveidi, ko piešķirtu Parlaments; aicina Maltas iestādes izmantot visus pieejamos resursus, lai identificētu Daphne Caruana Galizia slepkavības iniciatorus, un turpināt izmeklēt tos, attiecībā uz kuriem joprojām nav izskatītas nopietnas apsūdzības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo viņas reportāžās pausto apstiprināja atklātībā nonākušo “Panamas dokumentu” informācija; turklāt aicina Maltas iestādes veikt izmeklēšanu par finanšu starpniekiem, kas saistīti ar Mossack Fonseca un joprojām darbojas Maltā, un pauž bažas par grāmatvedības profesijas neefektīvo pašregulāciju; prasa izdot Maltai Pilatus Bank bijušo īpašnieku un priekšsēdētāju tagad, kad ASV Tieslietu ministrija ir atcēlusi viņam izvirzītās apsūdzības procesuālu jautājumu dēļ, un mudina Maltas iestādes saukt šo personu pie atbildības saistībā ar apgalvojumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem finanšu noziegumiem;

41.

pauž dziļas bažas par efektīvas uzraudzības trūkumu, par ko liecina Dānijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu darbības novērtējums saistībā ar Danske Bank skandālu; turklāt pauž bažas par neseno Wirecard skandālu, kā arī par Vācijas finanšu uzraudzības iestādes BaFin lomu un iespējamajiem trūkumiem; norāda, ka šajā gadījumā grāmatveža profesijas pašregulācija atkal ir cietusi neveiksmi; norāda, ka šī finanšu tehnoloģiju uzņēmuma klasificēšanai par “tehnoloģiju” uzņēmumu, nevis par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, bija būtiska nozīme regulējuma nepilnību gadījumā; aicina Komisiju steidzami risināt šo problēmu, nodrošinot, ka maksājumu uzņēmumi tiek klasificēti pareizi; aicina ES un valstu kompetentās iestādes sākt izmeklēšanu par trūkstošajiem 1,9 miljardiem EUR un aicina Komisiju izpētīt veidus, kā uzlabot grāmatvedības nozares darbību, tostarp veicot kopīgas revīzijas;

o o

42.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(2) OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.

(3) OV L 334, 27.12.2019., 1. lpp.

(4) OV L 186, 11.7.2019., 122. lpp.

(5) OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.

(6) OV L 284, 12.11.2018., 6. lpp.

(7) OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.

(8) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(9) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(10) OV C 390, 18.11.2019., 111. lpp.

(11) OV C 356, 4.10.2018., 29. lpp.

(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0328.

(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0103.

(14) OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp.

(15) OV L 19, 24.1.2018., 1. lpp.

(16) OV L 41, 14.2.2018., 4. lpp.

(17) OV L 246, 2.10.2018., 1. lpp.

(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0216.

(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0240.

(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0022.

(21) Politico, “Dirty money failures signal policy headaches for new Commission”, 2019. gada 24. jūlijs.

(22) Eiropols, “Does crime still pay? – Criminal Asset Recovery in the EU – Survey of Statistical Information 2010-2014”, 2016. gada 1. februāris.

(23) Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts, “Anti-money laundering directive V (AMLD V) – transposition status”, 2020. gada 2. jūnijs.

(24) Komisijas 2020. gada 7. maija paziņojums par Rīcības plānu par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (C(2020)2800).

(25) Finanšu darījumu darba grupa, “COVID-19-related Money Laundering and Terrorist Financing – Risks and Policy Responses”, 2020. gada maijs.

(26) Eiropols, “Pandemic profiteering: how criminals exploit the COVID-19 crisis”, 2020. gada 27. marts.

(27) Eiropas Banku iestāde, “EBA statement on actions to mitigate financial crime risks in the COVID-19 pandemic”, 2020. gada 31. marts.

(28) Global Financial Integrity, “Trade-Related Illicit Financial Flows in 135 Developing Countries: 2008-2017”,2020. gada 3. marts.

(29) OV L 303, 28.11.2018., 1. lpp.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/102

P9_TA(2020)0205

ES sabiedrības veselības stratēģija pēc Covid-19 pandēmijas

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (2020/2691(RSP))

(2021/C 371/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 6., 9., 114., 153., 169. un 191 . pantu un jo īpaši tā 168. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 35. pantu,

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (1),

—	ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) manifestu par veselīgu un videi draudzīgu atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas (2),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

tā kā Covid-19 krīze ir apliecinājusi savstarpējās atkarības starp cilvēku veselību un mūsu planētas veselību, kā arī mūsu neaizsargātību; tā kā no dzīvniekiem uz cilvēkiem pārejošo zoonozes slimību draudus saasina antropogēno faktoru izraisītas klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un vides degradācija,

tā kā PVO manifestā par veselīgu un videi draudzīgu atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas ir sniegti seši ierosinājumi veselīgai un videi draudzīgai atlabšanai:

a.	aizsargāt un saglabāt cilvēku veselības avotu, proti, dabu;

b.	veikt ieguldījumus pamatpakalpojumos, sākot no ūdens un sanitārijas līdz tīrai enerģijai veselības aprūpes iestādēs;

c.	nodrošināt ātru enerģētikas pārkārtošanu;

d.	veicināt veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas;

e.	veidot veselīgas un dzīvei piemērotas pilsētas;

f.	pārstāt izmantot nodokļu maksātāju naudu piesārņojošu darbību finansēšanai;

C.	tā kā šajā rezolūcijā galvenā uzmanība tiks pievērsta šaurākai sabiedrības veselības politikas jomai, kā minēts LESD 168. un 114. pantā;

D.	tā kā Covid-19 pandēmija parādījusi, ka Eiropas Savienībai nav pietiekami spēcīgu instrumentu, lai pārvarētu ārkārtas situāciju veselības jomā, piemēram, jaunas infekcijas slimības izplatīšanos, kurai pēc savas būtības nav robežu;

E.	tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) veselību raksturo kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, un ne tikai kā stāvokli, kurā nav slimību vai fiziska vājuma;

tā kā tiesības uz fizisko un garīgo veselību ir cilvēka pamattiesības; tā kā ikvienai personai bez diskriminācijas ir tiesības piekļūt modernai un visaptverošai veselības aprūpei; tā kā vispārēja veselības apdrošināšana ir ilgtspējīgas attīstības mērķis, ko visas parakstītājas puses ir apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam;

G.	tā kā LESD 168. pantā ir paredzēts, ka “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”, un tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt lēmusi, ka ES sabiedrības veselības mērķus var sasniegt ar iekšējā tirgus pasākumiem;

H.	tā kā saskaņā ar LESD 168. pantu dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, tostarp par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadību un tām atvēlēto resursu sadali;

tā kā Eiropas Savienībai vēl arvien ir iespējas labāk īstenot sabiedrības veselības politiku saskaņā ar esošajiem Līgumu nosacījumiem; tā kā Līgumos paredzētie noteikumi par sabiedrības veselības aizsardzību vēl arvien lielā mērā netiek pietiekami izmantoti attiecībā uz mērķiem, ko ar tiem varētu sasniegt (3);

J.	tā kā valstu veselības aprūpes sistēmas ir pakļautas ārkārtīgi lielam spiedienam nodrošināt pienācīgu aprūpi visiem pacientiem; tā kā nekādi valsts budžeta deficīta samazināšanas pasākumi nedrīkst novest pie nepietiekama finansējuma veselības aprūpes sistēmai vai radīt ciešanas pacientiem;

K.	tā kā tiek atzīts, ka piekļuve pārrobežu veselības aprūpei, dalībvalstu labāka koordinācija un to paraugprakses popularizēšana var sniegt ievērojamus ieguvumus sabiedrības veselībai (4);

L.	tā kā pašreizējās demogrāfiskās tendences, ārstēšanas pieejamība visiem, hronisko slimību lielā izplatība, e-veselība/digitalizācija un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja liek pievērst arvien vairāk uzmanības Eiropas Savienības sabiedrības veselības politikai;

tā kā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumā “Solidaritāte veselības jomā: nevienlīdzības samazināšana veselības jomā Eiropas Savienībā” (COM(2009)0567) uzsvērts, ka visā Eiropas Savienībā vērojama sociālā stāvokļa ietekme uz veselību; tā kā PVO šo sociālā stāvokļa ietekmi definē kā sociālekonomiskās nevienlīdzības saikni ar nevienlīdzību veselības jomā un nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā; tā kā nevienlīdzība veselības aprūpes jomā sakņojas sociālajā nevienlīdzībā, kas aptver gan dzīves apstākļus un sociālās uzvedības modeļus, kuri saistīti ar dzimumu, rasi, izglītības līmeni, nodarbinātību, ienākumiem, gan arī medicīniskās palīdzības, slimību profilakses un veselības veicināšanas pakalpojumu nevienlīdzīgu sadali;

N.	tā kā ES jau pašlaik reglamentē izstrādājumus, kam ir ietekme uz veselību un veselības rezultātiem, tostarp tabaku, alkoholu, pārtiku un ķīmiskās vielas, kā arī zāles un medicīnas ierīces;

O.	tā kā rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) nopietni apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību visā pasaulē;

P.	tā kā ir spēkā ES regulējums un politika attiecībā uz klīniskajiem izmēģinājumiem un veselības aprūpes sistēmu koordinēšanu, uz ko attiecas Pārrobežu veselības aprūpes direktīva (5), un tā kā pašlaik apspriež priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu;

tā kā veselības jomas pētniecību finansē no programmas “Apvārsnis 2020”, paredzamās programmas “Apvārsnis Eiropa”, Veselības programmas un topošās programmas “ES Veselība”, kā arī citiem ES fondiem; tā kā programma “ES Veselība”, kuras ierosinātais budžets ir 9,4 miljardi EUR, skaidri norāda uz ES pieaugošo lomu sabiedrības veselības politikā;

R.	tā kā Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ir visas Eiropas aģentūras, kurām ir svarīgas funkcijas sabiedrības veselības jomā;

S.	tā kā pašreizējās veselības krīzes laikā līdz pēdējai robežai tika pārbaudīta pašreizējā ārkārtas reaģēšanas infrastruktūra, tostarp Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, Lēmums par pārrobežu veselības apdraudējumiem un Savienības civilās aizsardzības mehānisms;

tā kā veselības un aprūpes nozares strādājošie bijuši pakļauti nepieņemami augstam riskam un dažos gadījumos bijuši spiesti pieņemt lēmumus par to, kurš var vai nevar saņemt intensīvu veselības aprūpi; tā kā īpaši neaizsargāti bijuši daudzi kritiski svarīgās profesijās strādājošie, pārrobežu un sezonas darba ņēmēji, kā arī strādājošie tādās nozarēs kā kautuves un pārtikas ražošana;

U.	tā kā Covid-19 krīze ir mainījusi daudzu darba ņēmēju darba apstākļus Eiropā, izgaismojot vairākas jau esošas problēmas un izvirzot jaunus jautājumus par drošību un veselības aizsardzību darbā;

V.	tā kā Covid-19 pandēmija ir nesamērīgi ietekmējusi neaizsargātas iedzīvotāju grupas, etniskās minoritātes, aprūpes namu iemītniekus un gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti paredzētus aprūpes pakalpojumus;

W.	tā kā veselības krīzes laikā ir negatīvi ietekmēti seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumi un sievietes, bērni un LGBT+ personas ir pakļautas lielākam vardarbības un diskriminācijas riskam;

X.	tā kā vēl nav zināmas daudzas no ilgtermiņa sekām, kādas Covid-19 slimība radīs veselībai, tostarp ietekme uz garīgo veselību;

Y.	tā kā Covid-19 veselības krīze un tās izplatība visā Eiropā ir atklājusi dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu spēju atšķirības un parādījusi, ka apstākļos, kad rodas neparedzēti draudi veselībai, dažas dalībvalstis var kļūt atkarīgas no kaimiņvalstīm ar pietiekami elastīgām sistēmām;

Z.	tā kā atšķirīgās pieejas ar Covid-19 saistīto datu vākšanai ES ir apgrūtinājušas datu salīdzināšanu;

AA.	tā kā Covid-19 krīze ir parādījusi, cik svarīga ir uz pierādījumiem balstīti veselības politikas virzieni, tostarp profilakses un ārstēšanas iniciatīvas; tā kā profilakses pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem;

AB.

tā kā ES kopējais iepirkums tika veiksmīgi izmantots individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (PPE), testēšanas komplektiem, ventilatoriem un dažām zālēm, lai gan izrādījās arī, ka mehānisms ir lēnāks un neefektīvāks nekā būtu nepieciešams; tā kā ES spējas tika pastiprinātas, lai iekļautu svarīgāko resursu, piemēram, masku, ventilatoru un laboratorijas iekārtu, krājumus, kas jāizvieto tur, kur tas visvairāk nepieciešams;

AC.	tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā tika īstenoti dažādi ad hoc pasākumi, tostarp izveidota Komisijas ekspertu grupa un izstrādātas vadlīnijas pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes darbinieku norīkošanai uz citām dalībvalstīm;

AD.

tā kā zāļu piegādes ķēdes ir atkarīgas no aktīvajām zāļu vielām vai ģenēriskām zālēm, ko ražo trešās valstīs, turklāt nereti tādas izgatavo tikai viena rūpnīca visā pasaulē; tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā noteiktie eksporta aizliegumi liecina, ka ir riskanti paļauties tikai uz šīm piegādes ķēdēm;

AE.	tā kā daudzos ziņojumos un pētījumos ir uzsvērtas Covid-19 psiholoģiskās sekas un visu vecumu cilvēkus ir ietekmējusi nepieciešamība ilgstoši nodrošināt sociālo izolāciju ar mērķi apturēt vīrusa izplatīšanos;

AF.	tā kā ir steidzami jārīkojas, lai risinātu gados vecāku cilvēku veselības un aprūpes vajadzības;

AG.	tā kā dažas dalībvalstis ievērojami cieš no intelektuālā darbaspēka emigrācijas, jo augsti kvalificēti veselības aprūpes speciālisti izvēlas strādāt dalībvalstīs ar labāku atalgojumu un darba apstākļiem nekā savā valstī;

AH.	tā kā arvien lielākas bažas rada vilcināšanās vakcinēties un tās ietekme uz sabiedrības veselību; tā kā vakcinācijas programmu organizēšanai un īstenošanai dalībvalstīs ir vajadzīga lielāka skaidrība par imunizācijas ieguvumiem un riskiem,

AI.

tā kā Komisijas 2020. gada 4. maijā rīkotajā līdzekļu devēju konferencē tika panākta vienošanās savākt 7,5 miljardus EUR vakcīnu, ārstēšanas līdzekļu un rīku izstrādei kā vispārējam kopējam labumam saistībā ar Covid-19, turklāt līdz 2020. gada 27. jūnijam savāktā summa bija jau 15,9 miljardi EUR; tā kā Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456) norāda, ka “visas vakcīnas nākotnē jāražo pasaulei un visas pasaules vajadzībām, un tām jābūt cenas ziņā pieņemamām un visiem pieejamām”;

AJ.	tā kā ES vakcinācijas stratēģijas pamatā ir iepriekšējas iegādes līgumi, bet tajā nav minēta pieejamība cenas ziņā;

AK.	tā kā Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) paredzētās elastības iespējas, kas vēlreiz apstiprinātas Dohas deklarācijā, var izmantot piespiedu licenču izsniegšanai, ja sabiedrības veselības jomā ir krīzes situācijas;

AL.	tā kā pārrobežu apdraudējumus var novērst tikai ar kopēju rīcību un tādēļ ir nepieciešama visas starptautiskās sabiedrības sadarbība un solidaritāte,

prasa, lai Eiropas iestādes un dalībvalstis izdarītu pareizos secinājumus no Covid-19 krīzes un iesaistītos daudz ciešākā sadarbībā veselības jomā; tāpēc aicina veikt virkni pasākumu, lai izveidotu Eiropas Veselības savienību;

uzsver, ka līgums ļauj veikt daudz vairāk Eiropas mēroga pasākumu nekā līdz šim; prasa Komisijai izskatīt visas iespējas un aicina dalībvalstis raudzīties uz šīm iespējām pozitīvāk nekā līdz šim;

stingri atbalsta pieeju “veselība visās politikas jomās” un aicina to pilnībā īstenot, integrējot veselības aspektus visās attiecīgajās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecībā, transportā, starptautiskajā tirdzniecībā, pētniecībā, vides un klimata aizsardzībā, un sistemātiski novērtēt to ietekmi uz veselību;

norāda, ka Covid-19 krīze nav beigusies un, ja netiks īstenota piesardzīga pieeja, radīsies papildu inficēšanās un nāves gadījumi; stingri atbalsta efektīvus pasākumus infekciju profilaksei un kontrolei;

aicina Komisiju, dalībvalstis un globālos partnerus visas pasaules cilvēkiem nodrošināt ātru, taisnīgu, vienlīdzīgu un cenas ziņā pieņemamu piekļuvi gaidāmajām Covid-19 vakcīnām un terapijām, tiklīdz tās būs pieejamas;

aicina Komisiju un dalībvalstis oficiāli atbalstīt Covid-19 tehnoloģiju piekļuves krātuvi (C-TAP), visu valstu un visu cilvēku labā ļaujot pēc iespējas plaši dalīties ar veselības tehnoloģiju zināšanām, intelektuālo īpašumu un datiem saistībā ar Covid-19;

aicina Komisiju un dalībvalstis visos pašreizējos un turpmākajos uzaicinājumos pieteikties uz finansējumu un investīcijām iekļaut kolektīvus aizsardzības pasākumus attiecībā uz publisko finansējumu, kas nāktu par labu sabiedrībai, piemēram, pārredzamības, pieejamības un cenu pieejamības klauzulas un neekskluzīvas licences galaproduktu izmantošanai;

aicina uz dialogu un sadarbību ar trešān valstīm; mudina dalībvalstis izdot piespiedu licences gadījumā, ja trešās valstis nedalās ar vakcīnu un/vai terapiju vai attiecīgajām zināšanām;

aicina dalībvalstis steidzami veikt savu veselības aprūpes sistēmu stresa testus, lai noteiktu to trūkumus un pārbaudītu, vai tās ir gatavas iespējamam Covid-19 atkārtotam uzliesmojumam un jebkādai turpmākai veselības krīzei; aicina Komisiju koordinēt šo darbu un noteikt kopējus parametrus;

10.

aicina Komisiju, pamatojoties uz stresa testu rezultātiem, ierosināt direktīvu par kvalitatīvas veselības aprūpes minimuma standartiem, ar ko tiktu saglabāta dalībvalstu kompetence pārvaldīt, organizēt un finansēt savas veselības aprūpes sistēmas, taču vienlaikus arī garantēta pacientu drošība, pienācīgi darba un nodarbinātības standarti veselības aprūpes darbiniekiem un Eiropas noturība pandēmiju un citu sabiedrības veselības krīžu gadījumā;

11.

aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētos ieteikumos, kas tiek sagatavoti saskaņā ar Eiropas pusgadu, iekļaut adekvātu finansējumu veselības aprūpes sistēmai un labklājības rādītājus un mērķus;

12.

aicina Komisiju pieņemt kopējo veselību ietekmējošo faktoru kopumu, lai veiktu uzraudzību attiecībā uz nevienlīdzību veselības jomā atkarībā no vecuma, dzimuma, sociālekonomiskā stāvokļa un ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un izstrādāt metodiku, lai kontrolētu dalībvalstu situāciju veselības jomā, nosakot un un par prioritāti izvirzot tās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi un lielāks finanšu līdzekļu apjoms; uzskata, ka Komisijai būtu jānovērtē to pasākumu efektivitāte, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību veselības jomā, kas izriet no politikas, kura saistīta ar sociālajiem, ekonomiskajiem un vides riska faktoriem;

13.

aicina Komisiju ierosināt izveidot Eiropas veselības reaģēšanas mehānismu (EHRM), lai reaģētu uz visu veidu veselības krīzēm, stiprinātu operatīvo koordināciju ES līmenī un uzraudzītu zāļu un medicīnas aprīkojuma stratēģiskās rezerves izveidi un izmantošanu, un nodrošinātu tā pienācīgu darbību; uzskata, ka EHRM būtu oficiāli jānoformē Covid-19 veselības krīzes laikā izveidotās darba metodes, balstoties uz Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā, Lēmumā par pārrobežu veselības apdraudējumiem (6) un Savienības civilās aizsardzības mehānismā paredzētajiem pasākumiem;

14.

prasa izveidot Veselības krīzes pārvaldības vienību, kura darbinātu EHRM un kuru vadītu veselības komisārs un krīžu pārvarēšanas komisārs kopā ar ECDC, EMA un ekspertu grupu; prasa šai vienībai būt gatavai rīkoties atbilstoši pandēmijas ārkārtas rīcības plānam, lai nodrošinātu saskaņotu reakciju;

15.

prasa izveidot digitālu apmaiņas platformu, piemēram, Covid-19 datu portālu, lai sekmētu apmaiņu ar epidemioloģiskiem datiem, ieteikumiem veselības aprūpes speciālistiem un slimnīcām, kā arī precīzu mobilizējamu spēju un medicīnisko izstrādājumu krājumu stāvokli;

16.

uzskata, ka Savienībai būtu jāspēj paļauties uz veselības aprūpes speciālistu mobilizāciju, izmantojot Eiropas Medicīnas korpusu, kas tika izveidots, lai nodrošinātu ātru medicīnisko palīdzību un konsultācijas sabiedrības veselības jomā visām dalībvalstīm;

17.

prasa ES kopīgo iepirkumu izmantot Covid-19 vakcīnu un ārstēšanas risinājumu iepirkšanai un izmantot sistemātiskāk, lai izvairītos no dalībvalstu savstarpējas konkurences un nodrošinātu vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi svarīgām zālēm un medicīnas ierīcēm, jo īpaši jaunām inovatīvām antibiotikām, jaunām vakcīnām un ārstniecības zālēm, kā arī zālēm retu slimību ārstēšanai;

18.

aicina Komisiju ierosināt jaunu regulu par pārrobežu veselības apdraudējumiem, lai ar to aizstātu Lēmumu par pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp ES kopīgo iepirkuma procesu padarītu ātrāku un efektīvāku veselības krīžu gadījumā, garantētu procesa efektivitāti un pārredzamību un nodrošinātu vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi jauniem ārstēšanas veidiem;

19.

mudina Padomi pēc iespējas ātrāk pieņemt pilnvaras attiecībā uz HTA priekšlikumu, lai sarunas varētu pabeigt līdz gada beigām;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis iesniegt jaunu priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 89/105/EEK par cenu pārredzamību, nodrošinot pētniecības un izstrādes izmaksu pārredzamību un nodrošinot dalībvalstīm vienlīdzīgus apstākļus sarunās ar ražotājiem par ārstēšanas veidiem, kas netiek iepirkti kopīgi;

21.

aicina ātri īstenot ilgstoši novilcināto Klīnisko izmēģinājumu regulu, lai nodrošinātu klīnisko izmēģinājumu rezultātu pārredzamību neatkarīgi no iznākuma un veicinātu plašākus pārrobežu klīniskos izmēģinājumus; uzsver, ka pat negatīvi vai nepārliecinoši klīnisko izmēģinājumu rezultāti ir uzskatāmi par svarīgiem un var palīdzēt uzlabot turpmāko pētniecību;

22.

prasa izstrādāt ES zāļu stratēģiju, lai risinātu problēmas ES un pasaules zāļu piegādes ķēdēs, un tajā iekļaut likumdošanas pasākumus, politiku un stimulus, lai veicinātu svarīgāko aktīvo zāļu vielu (API) un zāļu ražošanu Eiropā un dažādotu piegādes ķēdi nolūkā garantēt piegādi un cenas ziņā pieejamu piekļuvi jebkurā laikā; uzskata, ka ES Farmācijas stratēģijai nevajadzētu skart darbības, kas jāveic saskaņā ar stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem vidē;

23.

mudina visas valstis pievienoties PTO Nolīgumam par farmaceitisko produktu tarifu atcelšanu un aicina paplašināt tā darbības jomu, iekļaujot tajā visus farmaceitiskos produktus un zāles, un atbalsta to, ka ES ir jāsaglabā stingra Eiropas intelektuālā īpašuma (IĪ) sistēma, lai veicinātu pētniecību, izstrādi un ražošanu Eiropā un tā nodrošinātu, ka Eiropa saglabā savas inovatores un pasaules līderes pozīcijas;

24.

aicina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgas pamatnostādnes par Publiskā iepirkuma direktīvu attiecībā uz līgumu piešķiršanu farmācijas nozarei; prasa, lai šo pamatnostādņu pamatā būtu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” (MEAT kritēriji), ļaujot līgumslēdzējai iestādei ņemt vērā kritērijus, kas atspoguļo piedāvājuma iesniegšanas kvalitatīvos, tehniskos un ilgstpējības aspektus, kā arī cenu;

25.

aicina dalībvalstis veicināt un nodrošināt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, tostarp piekļuvi kontracepcijai un tiesības veikt drošu abortu; aicina dalībvalstis apsvērt piekļuvi kontracepcijai, tostarp ārkārtas kontracepcijai, un drošiem abortiem, ja tas ir juridiski iespējams, kā būtiskus veselības aprūpes pakalpojumus, kas jānodrošina krīzes laikā;

26.

pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis Covid-19 pandēmijas laikā nav efektīvi garantējušas drošu un savlaicīgu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām (SRVT); atkārtoti uzsver, ka SRVT pakalpojumu, tostarp drošu un likumīgu abortu, liegšana ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veids; atkārtoti norāda, ka LGBTI personu tiesības ir neatņemama sastāvdaļa centienos panākt pilnīgu SRVT ievērošanu; mudina visas dalībvalstis analizēt, kā pandēmijas apstākļos ir funkcionējuši to SRVT pakalpojumi, un sadarboties nolūkā apzināt paraugprakses piemērus nākotnei, ņemot vērā priekšzīmi, kādu sniegušas vairākas dalībvalstis, kuras radušas apsveicamus un novatoriskus veidus, kā sniegt SRVT pakalpojumus, tostarp ar telemedicīnu, konsultācijām tiešsaistē un agrīniem medikamentoziem abortiem mājas apstākļos; aicina visas dalībvalstis arī krīzes laikā garantēt vispusīgu izglītību par seksualitātes jautājumiem, nodrošināt sievietēm ģimenes plānošanas un visu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp piekļuvi mūsdienīgām kontracepcijas metodēm un drošiem un likumīgiem abortiem;

27.

aicina Komisiju ierosināt pārskatīt ECDC pilnvaras un palielināt tā budžetu, personālu un kompetenci, kas ļautu ECDC cita starpā paplašināt savas kompetences attiecībā uz neinfekcijas slimībām, izstrādāt obligātus norādījumus dalībvalstīm un veselības krīžu laikā koordinēt laboratoriskos pētījumus;

28.

prasa pastiprināt EMA lomu zāļu nepietiekamības uzraudzībā un novēršanā un ES klīnisko izmēģinājumu plānošanas un apstiprināšanas koordinēšanā krīžu laikā;

29.

uzskata, ka vajadzētu izpētīt iespēju Eiropā izveidot ekvivalentu ASV Biomedicīnas progresīvās pētniecības un attīstības iestādei, kas būtu atbildīga par pretpasākumu iegādi un izstrādi saistībā ar bioterorismu, ķīmiskajiem draudiem, kodoldraudiem un radioloģisko apdraudējumu, kā arī gripas pandēmiju un jaunām slimībām;

30.

prasa stiprināt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras lomu, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes darbinieki netiek pakļauti riskam;

31.

atgādina par Covid-19 īpaši traģisko ietekmi uz ilgtermiņa aprūpes iestādēm, kas ir skārusi visneaizsargātākos sabiedrības locekļus, ņemot vērā, ka dažās dalībvalstīs vairāk nekā 50 % no nāves gadījumiem, kas saistīti ar Covid, ir bijuši veco ļaužu aprūpes iestādēs; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt šā traģiskā notikumu pavērsiena cēloņus un nākt klajā ar pienācīgiem likumdošanas risinājumiem;

32.

aicina Komisiju steidzami iesniegt jaunu rīcības plānu par ES veselības aprūpes darbiniekiem, kurā ņemta vērā pandēmijas laikā gūtā pieredze, lai veselības aprūpes speciālistiem nodrošinātu jaunu, adekvātu stratēģisko un darbības sistēmu;

33.

prasa pastiprināt ES rīcības plānus attiecībā uz mikrobu rezistenci ar juridiski saistošiem pasākumiem, lai ierobežotu antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un veicinātu inovāciju jaunu antibiotiku jomā;

34.

prasa pieņemt ES vakcinācijas karti;

35.

prasa izveidot saziņas portālu sabiedrībai, lai Savienība varētu dalīties ar apstiprinātu informāciju, nosūtīt brīdinājumus iedzīvotājiem un cīnīties pret dezinformāciju; norāda, ka šis portāls varētu ietvert plašu informācijas, profilakses kampaņu un jauniešu izglītības programmu klāstu un ka to varētu izmantot arī, lai sadarbībā ar ECDC veicinātu spēcīgu imunizācijas pārklājumu Eiropas līmenī;

36.

aicina Komisiju pēc apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību ierosināt izveidot Eiropas veselības datu telpu, kurā pilnībā tiktu ievērots Eiropas datu aizsardzības regulējums, lai uzlabotu standartizāciju, sadarbspēju, datu apmaiņu un starptautisko veselības datu standartu pieņemšanu un veicināšanu;

37.

prasa pieņemt ES rīcības plānu, lai uzlabotu veselības informācijas pārredzamību un apkarotu dezinformāciju;

38.

cieši tic principam “Viena veselība”, kas sasaista cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vides aizsardzību; uzskata, ka cīņai pret klimata pārmaiņām, vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un neilgtspējīgām pārtikas ražošanas metodēm ir izšķiroša nozīme cilvēku aizsardzībā pret jauniem patogēniem; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pieejas “Viena veselība” piemērošanu ES;

39.

uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt profilaksi, kas nāk par labu gan iedzīvotāju veselībai, gan valstu veselības aprūpes budžetiem; aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai nolūkā uzlabot rezultātus veselības jomā risinātu tādus veselību ietekmējošus faktorus kā tabakas un alkohola lietošana, nepietiekams uzturs, gaisa piesārņojums, pakļaušana bīstamu ķīmisku vielu iedarbībai un nevienlīdzība veselības jomā;

40.

prasa paplašināt Eiropas references tīklus (ERN), lai iekļautu infekcijas slimības (piemēram, izveidojot ERN veselības krīzes pārvarēšanas jomā) un neinfekciozas slimības;

41.

aicina Komisiju mudināt izmantot zemākas PVN likmes veselīgiem produktiem, piemēram, sezonas augļiem un dārzeņiem, savukārt dalībvalstis mērķtiecīgāk rīkoties šajā ziņā;

42.

aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju “noturīgai Eiropai”, kas ietvertu riska novērtējuma karti un iespējas risināt jautājumus saistībā ar pareizu pārvaldību un ieguldījumiem veselības aprūpes sistēmās un reaģēšanu uz pandēmiju Eiropas līmenī, tostarp noturīgām piegādes ķēdēm ES; “noturīgas Eiropas” kontekstā uzstāj uz nepieciešamību stiprināt Eiropas ražošanas nozari, lai pārvietotu un veidotu spēcīgu veselības nozari;

43.

prasa pētniecības un inovācijas jomā īstenot koordinētu, uz sadarbību vērstu un atklātu pieeju, kurā Komisijai un dalībvalstīm būtu lielāka nozīme veselības un epidemioloģiskās pētniecības koordinēšanā, lai izvairītos no dublēšanās un virzītu pētniecību uz rezultātu sasniegšanu, tostarp nepieciešamo zāļu, vakcīnu, medicīnisko ierīču un aprīkojuma jomā;

44.

aicina Komisiju kopumā novērtēt ar intelektuālo īpašumu saistītu stimulu ietekmi uz inovāciju biomedicīnas jomā un noskaidrot ticamas un efektīvas alternatīvas ekskluzīvai aizsardzībai nolūkā finansēt pētniecību un izstrādi medicīnas nozarē, piemēram, daudzos instrumentus, kuru pamatā ir atsaistes mehānismi;

45.

ļoti atzinīgi vērtē straujo ierosinātā budžeta palielinājumu jaunajai programmai “ES Veselība”; tomēr uzsver, ka ES veselības aprūpes budžeta palielinājumi būtu jāparedz ne tikai nākamajā DFS, bet ir nepieciešami arī ilgtermiņa ieguldījumi un saistības; aicina izveidot īpašu ES fondu, lai palīdzētu stiprināt slimnīcu infrastruktūru un veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot skaidrus kritērijus;

46.

norāda uz pētniecības būtisko nozīmi veselības aizsardzības jomā un aicina panākt lielāku sinerģiju ar dalībvalstīs veiktajiem pētījumiem, kā arī izveidot ES veselības akadēmiju tīklu kā daļu no pasaules veselības aizsardzības plāna;

47.

uzsver Eiropas rūpniecības svarīgo nozīmi farmācijas nozarē un citās ar veselību saistītās jomās; prasa izstrādāt skaidru tiesisko regulējumu Eiropas uzņēmumiem, kā arī piešķirt resursus pētniecībai zinātnes un veselības aizsardzības jomā, jo plaukstošai un tehniski progresīvai Eiropas veselības nozarei un konkurētspējīgai pētniecības kopienai ir būtiska nozīme;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iesniegt ES rīcības plānu cīņai pret vēzi;

49.

prasa izstrādāt ES rīcības plānu 2021.–2027. gadam garīgās veselības jomā, tikpat lielu uzmanību pievēršot sliktas garīgās veselības biomedicīniskajiem un psihosociālajiem faktoriem;

50.

prasa izstrādāt ES rīcības plānu labas veselības nodrošināšanai vecumdienās, lai uzlabotu vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti;

51.

prasa izstrādāt ES rīcības plānu attiecībā uz retām un novārtā atstātām slimībām;

52.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par to, kā uzlabot Eiropas pacientu grupu neatkarīgo finansēšanu;

53.

aicina Komisiju nekavējoties ierosināt jaunu stratēģisko satvaru par veselības aizsardzību un drošību;

54.

uzskata, ka Covid-19 krīzes laikā gūtā pieredze būtu jāizskata konferencē par Eiropas nākotni, kurā varētu nākt klajā ar skaidriem priekšlikumiem par to, kā stiprināt ES veselības politiku;

55.

uzsver veselības aprūpes starptautisko dimensiju; uzskata, ka būtu jāstiprina sadarbība ar trešām valstīm zināšanu un paraugprakses apmaiņai par veselības aprūpes sistēmu sagatavotību un reaģēšanas spēju; aicina ES pilnībā sadarboties ar PVO un citām starptautiskām struktūrām, lai apkarotu infekcijas slimības, nodrošinātu vispārēju veselības apdrošināšanu visiem un stiprinātu veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē;

56.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(2) https://www.who.int/docs/default-source/climate-change/who-manifesto-for-a-healthy-and-green-post-covid-recovery.pdf?sfvrsn=f32ecfa7_6.

(3) Pētījums “Unlocking the potential of the EU Treaties: An article-by-article analysis of the scope for action” (“ES Līgumos ietverto iespēju izmantošana: potenciālās rīcības analīze, aplūkojot pantu pēc panta”), Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, publicēts 2020. gada 28. maijā, https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/651934/EPRS_STU(2020)651934_EN.pdf.

(4) Pētījums “Europe’s two trillion euro dividend: Mapping the Cost of Non-Europe, 2019-24” (“Eiropas divu triljonu euro dividende: Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu attēlojums, 2019–2024”), Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, publicēts 2019. gada 18. aprīlī, https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_STU(2019)631745.

(5) OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

(6) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/110

P9_TA(2020)0206

Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumi

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. jūlija rezolūcija par Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (2020/2732(RSP))

(2021/C 371/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225., 295., 310., 311., 312., 323. un 324. pantu un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3. un 15. pantu,

—	ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (1),

—	ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības (2),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu (3),

—	ņemot vērā 2020. gada 21. jūlijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.	tā kā Covid-19 uzliesmojums ir prasījis tūkstošiem dzīvību Eiropā un pasaulē un ir izraisījis vēl nepieredzētu krīzi ar katastrofālām sekām cilvēkiem, ģimenēm, darba ņēmējiem un uzņēmumiem un tādēļ ir jāveic bezprecedenta pasākumi, lai uz to reaģētu;

B.	tā kā Eiropas atveseļošanai būtu jānotiek, pamatojoties uz Eiropas zaļo kursu, Eiropas digitalizācijas programmu, jauno rūpniecības stratēģiju un uzņēmējdarbību, lai mūsu ekonomika no šīs krīzes izkļūtu spēcīgāka, ilgtspējīgāka un konkurētspējīgāka;

C.	tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Parīzes nolīgumu;

D.	tā kā vienotais tirgus ir pakļauts neatgriezenisku traucējumu riskam;

E.	tā kā Eiropadome savu nostāju pieņēma ļoti vēlu pēc trim nerezultatīvām augstākā līmeņa sanāksmēm, tādējādi kavējot sarunas par daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

F.	tā kā ekonomikas atveseļošanas dēļ nedrīkst atteikties no ES ilgtermiņa prioritātēm, kas noteiktas DFS;

G.	tā kā Parlamentam vajadzētu būt pilnībā iesaistītam atveseļošanas instrumenta īstenošanā gan aizņēmumu, gan aizdevumu darbībās;

H.	tā kā Parlaments ir pārredzamas un demokrātiskas atveseļošanas garants un ir jāiesaista atveseļošanas plāna ex post un ex ante pārbaudē,

pauž sēras par koronavīrusa upuriem un apliecina cieņu visiem, kas cīnās pret pandēmiju; uzskata, ka šādos nepieredzētos ārkārtas apstākļos ES iedzīvotājiem ir kopīgs pienākums ievērot solidaritāti;

atzinīgi vērtē to, ka ES valstu un valdību vadītāji ir pieņēmuši Atveseļošanas fondu ekonomikas stimulēšanai, kā to maijā ierosināja Parlaments; pieņem zināšanai to, ka ir izveidots atveseļošanas instruments un ka tas ir vēsturisks solis Eiropas Savienībai; tomēr pauž nožēlu par dotācijas komponenta samazināšanu galīgajā vienošanās versijā; atgādina, ka atveseļošanas instrumenta izveidei izvēlētais juridiskais pamats nenodrošina oficiālu lomu ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem;

tomēr neatbalsta politisko vienošanos par 2021.–2027. gada DFS pašreizējā redakcijā; ir gatavs nekavējoties iesaistīties konstruktīvās sarunās ar Padomi, lai uzlabotu priekšlikumu; atgādina par 2018. gada novembrī Parlamentam piešķirtajām pilnvarām; uzsver, ka saskaņā ar LESD 312. pantu Parlamentam ir jādod piekrišana attiecībā uz vienošanos par DFS regulu;

pauž nožēlu par to, ka pārāk bieži valstu interešu un nostāju ekskluzīva ievērošana apdraud vispārējās interesēs esošu kopīgu risinājumu sasniegšanu; brīdina, ka DFS samazinājumi ir pretrunā ES mērķiem; uzskata, ka, piemēram, ierosinātie samazinājumi veselības un pētniecības programmām globālas pandēmijas kontekstā ir bīstami; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi izglītības, digitālās pārveides un inovācijas jomā apdraud Eiropas iedzīvotāju nākamās paaudzes nākotni; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi programmām, ar kurām no oglekļa atkarīgos reģionos atbalsta pāreju uz bezoglekļa ekonomiku, ir pretrunā ES zaļā kursa darba kārtībai; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jomā apdraud ES pozīciju pasaulē, kas kļūst arvien nestabilāka un neskaidrāka;

uzskata, ka ES valstu un valdību vadītāji nav spējuši risināt jautājumu par atveseļošanas instrumenta atmaksāšanas plānu; atgādina, ka tam ir tikai trīs iespējas: turpmāki samazinājumi programmām ar ES pievienoto vērtību līdz 2058. gadam, dalībvalstu iemaksu palielināšana vai jaunus pašu resursu radīšana; uzskata, ka tikai jaunu pašu resursu izveide var palīdzēt atmaksāt ES parādu, vienlaikus glābjot ES budžetu un mazinot fiskālo spiedienu uz valstu kasēm un ES iedzīvotājiem; atgādina, ka jaunu pašu resursu izveide ir vienīgā atmaksāšanas metode, kas ir pieņemama Parlamentam;

pauž nožēlu par to, ka Eiropadome noraidīja ierosināto pārejas risinājumu, kas bija paredzēts, lai reaģētu uz akūtām investīciju finansēšanas vajadzībām 2020. gadā, lai nekavējoties reaģētu uz krīzēm ES pilsoņiem un labuma guvējiem un nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, to sadalot starp pirmajiem reaģēšanas pasākumiem un ilgtermiņa atlabšanu;

atgādina, ka Eiropadomes secinājumi par DFS nav nekas vairāk kā politiska vienošanās starp valstu un valdību vadītājiem; uzsver, ka Parlaments nepieņems šo vienošanos kā kaut ko pašu par sevi saprotamu un ir gatavs nesniegt piekrišanu DFS, kamēr gaidāmajās sarunās starp Parlamentu un Padomi netiks panākta apmierinoša vienošanās; atgādina, ka Parlamentam kā vienam no likumdevējiem būs jāsniedz piekrišana attiecībā uz visām 40 ES programmām, ko finansē DFS satvarā;

uzdod attiecīgajām parlamentārajām grupām risināt sarunas par attiecīgajiem leģislatīvajiem dokumentiem saskaņā ar Parlamenta attiecīgajām pilnvarām par trialogiem; uzdod sarunu grupai par DFS/pašu resursiem risināt sarunas, pamatojoties uz šādām pilnvarām:

Parlamenta prioritātes, ņemot vērā vispārēju vienošanos

Tiesiskums

pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropadome ir ievērojami vājinājusi Komisijas un Parlamenta centienus ievērot tiesiskumu, pamattiesības un demokrātiju DFS un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (NGEU) satvarā; atkārtoti apstiprina savu prasību pabeigt likumdevēja darbu pie Komisijas ierosinātā ES budžeta aizsardzības mehānisma, kas tiktu izmantots gadījumos, kad tiek sistēmiski apdraudētas LES 2. pantā noteiktās vērtības un ir apdraudētas Savienības finanšu intereses; uzsver, ka, lai šis mehānisms būtu efektīvs, tas būtu jāaktivizē ar apvērstu kvalificētu balsu vairākumu; uzsver, ka minētais mehānisms nedrīkst ietekmēt valdības institūciju vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem labuma guvējiem vai saņēmējiem; uzsver, ka Tiesiskuma regulu pieņems ar koplēmuma procedūru;

Pašu resursi

10.

atkārtoti uzsver, ka Parlaments nesniegs piekrišanu DFS bez vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp jaunu pašu resursu groza ieviešanu līdz 2021.–2027. gada DFS beigām, ar kuru būtu jācenšas segt vismaz ar NGEU saistītās izmaksas (pamatsumma un procenti), lai nodrošinātu NGEU atmaksāšanas plāna ticamību un ilgtspēju; uzsver, ka šā groza mērķim vajadzētu būt arī samazināt uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstīto iemaksu daļu;

11.

tādēļ uzsver, ka šai reformai būtu jāietver jaunu pašu resursu grozs, kas Savienības budžetā jāiekļauj no 2021. gada 1. janvāra; uzsver, ka plastmasas nodoklis ir tikai pirmais daļējais solis, ar ko tiek attaisnotas Parlamenta cerības; plāno vienoties par juridiski saistošu grafiku, par kuru jāvienojas budžeta lēmējinstitūcijai, lai nākamās DFS pirmajā pusē ieviestu papildu jaunus pašu resursus, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (un ieņēmumus, kas gūti no jebkādas turpmākas paplašināšanās), oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, digitālo nodokli, finanšu darījumu nodokli un kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; aicina izmantot DFS vidusposma pārskatīšanu, lai vajadzības gadījumā 2021.–2027. gada DFS otrajā pusē pievienotu papildu pašu resursus un tādējādi līdz 2021.–2027. gada DFS beigām nodrošinātu mērķa sasniegšanu;

12.

atkārtoti pauž stingru nostāju par labu tam, lai pēc iespējas ātrāk pilnībā tiktu izbeigtas visas atlaides un korekcijas mehānismi; pauž nožēlu par to, ka Eiropadome ne tikai ir saglabājusi, bet ir pat palielinājusi atlaides, no kurām labumu gūst dažas dalībvalstis; atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz muitas nodokļu iekasēšanas izmaksām, kas būtu jānosaka 10 % jeb to sākotnējās likmes apmērā;

ES pamatprogrammas

13.

pauž nožēlu par samazinājumiem uz nākotni vērstām programmām gan DFS 2021.–2027. gadam, gan Eiropas Atveseļošanas instrumentā (NGEU); uzskata, ka tie apdraudēs ilgtspējīgas un noturīgas atveseļošanas pamatus; apstiprina, ka DFS 2021.–2027. gadam, kas ir zemāka par Komosijas priekšlikumu, nav ne dzīvotspējīga, ne pieņemama; uzsver, ka jaunākajā Komisijas priekšlikumā vairāku šo programmu finansējums ir noteikts ļoti zemā līmenī ar nosacījumu, ka to papildinās NGEU; pauž nožēlu par to, ka Eiropadome nav ņēmusi vērā šo loģiku un atcēlusi lielāko daļu papildinājumu; atkārtoti apstiprina savu stingro nostāju par to, ka ir jāaizsargā pienācīgs finansējums nākamajai DFS un tās ilgtermiņa ieguldījumiem un politikas virzieniem, kurus nevajadzētu apdraudēt, jo ir nekavējoties jāfinansē atveseļošanas instruments; plāno risināt sarunas par mērķtiecīgu līdzekļu palielinājumu ES pamatprogrammām nākamajā DFS;

14.

uzsver, ka iestāžu sarunās būtu jāiekļauj DFS summas pa izdevumu kategorijām un programmām; uzsver, ka pamatprogrammām tagad draud tūlītējs finansējuma samazinājums laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam; turklāt norāda, ka no 2024. gada ES budžets kopumā būs mazāks par 2020. gada līmeni, apdraudot ES saistības un prioritātes, jo īpaši zaļo kursu un digitalizācijas programmu; uzstāj, ka mērķtiecīgā palielinājumā papildus Eiropadomes ierosinātajiem skaitļiem ir jāizceļ programmas, kas saistītas ar klimatu, digitālo pāreju, veselību, jaunatni, kultūru, infrastruktūru, pētniecību, robežu pārvaldību un solidaritāti (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Erasmus+, Bērnu garantija, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, programma “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, LIFE+, programma “ES Veselība”, Integrētās robežu pārvaldības fonds, pamatprogramma “Radošā Eiropa”, programma “Tiesības un vērtības”, Eiropas Aizsardzības fonds, Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI), kā arī attiecīgās ES aģentūras un Eiropas Prokuratūra;

Horizontāli jautājumi

15.

uzsver, ka, lai saskaņotu politiskās prioritātes un izdevumu programmas, ir ārkārtīgi svarīgi horizontālos principus iekļaut gan DFS un NGEU regulās, gan arī visos citos attiecīgajos tiesību aktos, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, konkurētspējīgu un uz nākotni orientētu ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanā, taisnīgā un sociāli iekļaujošā pārejā, juridiski saistošā ar klimatu saistīto izdevumu mērķī 30 % apmērā un ar bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu mērķī 10 % apmērā; tādēļ uzsver, ka būtu ātri jāpieņem pārredzama, visaptveroša un jēgpilna uzraudzības metodika, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanas laikā gan attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, gan ar bioloģisko daudzveidību; norāda, ka gan DFS, gan NGEU regulās ir jāiekļauj princips “neradīt kaitējumu”; turklāt uzsver nepieciešamību pakāpeniski pārtraukt subsīdijas fosilajam kurināmajam; aicina Komisiju saistībā ar ieguldījumiem apsvērt atsaukšanos uz Taksonomijas regulu;

16.

stingri atbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un dzimumu ietekmes pienākumu (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā) ieviešanu gan DFS regulā, gan NGEU regulā; tādēļ uzsver, ka būtu ātri jāpieņem pārredzama, visaptveroša un jēgpilna uzraudzības metodika, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanas laikā;

17.

pieprasa, lai ne vēlāk kā līdz 2024. gada beigām stājas spēkā juridiski saistoša DFS vidusposma pārskatīšana; uzsver, ka šai pārskatīšanai ir jāattiecas uz maksimālajiem apjomiem laikposmam no 2025. gada līdz 2027. gadam, to NGEU apropriāciju pārdali, par kurām nav uzņemtas saistības un par kurām saistības ir atceltas, papildu pašu resursu ieviešanu un klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanu;

18.

uzsver, ka DFS elastības noteikumi, par kuriem tika panākta vienošanās iepriekšējās sarunās par DFS, izrādījās būtiski, lai palīdzētu budžeta lēmējinstitūcijām pārvarēt nepieredzētas un neparedzētas krīzes pašreizējā periodā; tādēļ uzskata, ka Komisijas ierosinātie DFS elastības noteikumi ir absolūts minimums nākamajai DFS, un plāno risināt sarunas par turpmākiem uzlabojumiem; šajā sakarībā iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem samazināt un apvienot DFS īpašos instrumentus un norāda, ka tie būtu jāaprēķina, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus gan saistību, gan maksājumu ziņā; turklāt uzstāj, ka ir jānosaka maksimālie apjomi tādā līmenī, lai atstātu pietiekamas nepiešķirtās rezerves virs programmu finansējuma;

Atveseļošanas un noturības mehānisms un demokrātijas princips

19.

ņem vērā vienošanos par NGEU kopējo apjomu; pauž nožēlu par ievērojamiem dotāciju komponentu samazinājumiem, kas izjauc līdzsvaru starp dotācijām un aizdevumiem un apdraud atveseļošanas centienus, jo īpaši par tādu inovatīvu programmu kā Maksātspējas atbalsta instruments atcelšanu; uzskata, ka šie samazinājumi mazinās instrumenta jaudu un tā pārveidojošo ietekmi uz ekonomiku; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis atkal risināja sarunas, pievēršoties darbības budžeta bilancei, pilnībā neņemot vērā vispārējos ieguvumus, ko sniedz dalība vienotajā tirgū un ES kopumā; prasa Padomei attaisnot ievērojamos budžeta samazinājumus REACT-EU, pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, programmai “ES Veselība” un NDICI pandēmijas kontekstā un budžeta samazinājumus InvestEU un Taisnīgas pārkārtošanās fondam zaļā kursa kontekstā;

20.

aicina nodrošināt, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) reformas un ieguldījumi rada sinerģiju ar esošajiem ES fondiem un mērķiem un sniedz reālu Eiropas pievienoto vērtību un ilgtermiņa mērķus;

21.

iebilst pret Eiropadomes nostāju par RRF pārvaldību, kas atkāpjas no Kopienas metodes un atbalsta starpvaldību pieeju; uzskata, ka šāda pieeja tikai sarežģīs RRF darbību un vājinās tā leģitimitāti; atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde; prasa veikt ex ante demokrātisko un parlamentāro kontroli un tādēļ prasa, lai to iesaistītu deleģētajos aktos, kā arī ex post pārbaudēs par to, vai saskaņā ar RRF nodrošinātā nauda tiek pareizi izlietota, vai tā ir ES iedzīvotāju un ES interesēs, sniedz patiesu ES pievienoto vērtību un atbalsta ekonomisko un sociālo noturību; prasa nodrošināt visu galasaņēmēju pilnīgu pārredzamību; pauž stingru pārliecību, ka komisāriem, kas atbildīgi par RRF, būtu pilnībā jāatskaitās Parlamentam;

22.

atgādina, ka Parlaments kopā ar Padomi ir budžeta lēmējinstitūcija; šajā sakarībā prasa pilnībā tikt iesaistīts atgūšanas instrumentā saskaņā ar Kopienas metodi; prasa Komisijai veikt mērķtiecīgu Finanšu regulas un Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pārskatīšanu, lai iekļautu budžeta lēmējinstitūcijas lomu, lemjot par atļauju ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru;

23.

uzsver, ka skaidrs un reālistisks atmaksas plāns ir būtiski svarīgs, lai NGEU gūtu vispārējus panākumus, un ka tas ir ticamības tests ES kopumā; uzskata, ka radušos parādus nedrīkst atmaksāt uz nākamo ES budžetu un Eiropas iedzīvotāju paaudžu rēķina un ka tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk; prasa, lai RRF izdevumi kā tādi tiktu skaidri reklamēti un lai uz tiem attiektos pienācīgas pārredzamības prasības, tostarp galīgo saņēmēju saraksta publicēšanas prasības;

24.

uzsver, ka visas ar NGEU saistītās izmaksas (pamatsumma un procenti) budžetā būtu jāiekļauj papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

Drošības tīkls ES programmu atbalsta saņēmējiem vai “ārkārtas situāciju plāns”

25.

norāda, ka kopš 2018. gada novembra tas ir gatavs risināt sarunas, un uzsver, ka tas nebūs spiests pieņemt sliktu vienošanos; paziņo par savu nodomu iesaistīties jēgpilnās sarunās ar Padomi par visiem iepriekš minētajiem elementiem, lai sniegtu savu piekrišanu 2021.–2027. gada DFS regulai;

26.

tomēr uzskata, ka jebkāda politiska vienošanās par nākamo DFS būtu jāpanāk vēlākais līdz oktobra beigām, lai neapdraudētu jauno programmu raitu uzsākšanu no 2021. gada 1. janvāra; atgādina, ka, ja jaunā DFS netiks pieņemta laikus, LESD 312. panta 4. punkts paredz pašreizējās shēmas pēdējā gada maksimālā apjoma un citu noteikumu pagaidu pagarināšanu; norāda, ka DFS ārkārtas situāciju plāns gan juridiski, gan politiski ir pilnībā saderīgs ar atveseļošanas plānu un jauno DFS programmu pieņemšanu;

o o

27.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropadomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.

15.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/134

P9_TA(2020)0194

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2020)0070 – C9-0079/2020 – 2020/0030(NLE))

(Apspriešanās)

(2021/C 371/26)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2020)0070),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0079/2020),

—	ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0124/2020),

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izklāstītos mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, līdzsvarotu izaugsmi un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā , īpaši atbalstot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku , kā arī tādus darba tirgus , kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valstu praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē.

(1)

Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, iekļautību, ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā un jāievieš efektīva un koordinēta nodarbinātības stratēģija , jo īpaši kvalificēta un apmācīta darbaspēka , kā arī tādu darba tirgu veicināšanai , kuri ir dinamiski, orientēti uz nākotni un ātri reaģējoši uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valstu praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju, kvalitatīvas uz vienlīdzīgām iespējām un sociālo taisnīgumu balstītas nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmijas izraisīto situāciju, kas smagi un ilgstoši ietekmēs Savienības darba tirgus, sociālo taisnīgumu un darba apstākļus, ir nepieciešama vēl nepieredzēta līmeņa rīcība, lai atbalstītu nodarbinātību, stimulētu ekonomiku un stiprinātu rūpniecības struktūru. Ir nepieciešama apņēmīga rīcība, lai aizsargātu uzņēmumus un darba ņēmējus no tūlītējas darba un ienākumu zaudēšanas, palīdzētu ierobežot krīzes radīto ekonomisko un sociālo satricinājumu un novērstu masveida darba zaudēšanu un dziļu lejupslīdi.

Grozījums Nr. 2

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija , jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu , atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa izglītības un mācību nodrošināšanu , kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā.

(2)

Lai pilnībā īstenotu savus pamatprincipus, proti, sociālo kohēziju un miera uzturēšanu, pat vēl lielākā mērā dziļas krīzes laikā, kad šie principi ir pakļauti smagiem pārbaudījumiem, Savienības politisko prioritāšu saraksta augšgalā vajadzētu būt cīņai pret nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju , un tai būtu jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte , personu ar invaliditāti iekļaušana un bērnu un citu īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar cilvēka veselības aizsardzības, iekļaujošu darba tirgu un pilnas nodarbinātības veicināšanu, pieejamu , tostarp cenas ziņā, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, pienācīgu darba samaksu, pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību visiem, kā arī ar augsta līmeņa izglītību un apmācību visā cilvēka dzīves garumā , kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā.

Grozījums Nr. 3

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ( LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 (5), veido integrētās pamatnostādnes. Tām, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību , jānosaka , kā dalībvalstīs un Savienībā īstenot politiku . Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savukārt, būtu jārada plašāka pozitīva ietekme.

(3)

Saskaņā ar LESD Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 (5), veido integrētās pamatnostādnes. Tām ir jāatbalsta Eiropas zaļais kurss , Eiropas sociālo tiesību pīlārs (Pīlārs) , pārskatītā Eiropas Sociālā harta , Parīzes nolīgums un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un jāsniedz norādījumi par politikas īstenošanu dalībvalstīs un Savienībā , atspoguļojot dalībvalstu savstarpējo atkarību . Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savukārt, būtu jārada plašāka pozitīva ietekme , vienlaikus apvēršot darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvēruma samazināšanās tendenci .

Grozījums Nr. 4

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, to vidū Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (6), Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (7), Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (8), Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (9), Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (10), Padomes 2019. gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (11) un Padomes 2019. gada 8. novembra Ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12).

(4)

Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, to vidū Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (6), Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (7), Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem — jaunām iespējām pieaugušajiem (8), Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (9), Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (10), Padomes 2019. gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (11) un Padomes 2019. gada 8. novembra Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12). Ņemot vērā Padomes 2020. gada 23. marta lēmumu aktivizēt tā saukto vispārējo izņēmuma klauzulu, dalībvalstis var izmantot fiskālo elastīgumu, lai veicinātu un aizsargātu kvalitatīvas darbvietas un darba apstākļus un lai finansētu sabiedrības veselības un sociālos pakalpojumus. Vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanas ilgumam ir jāatspoguļo Covid-19 krīzes mērogs un ilgums. Pamatojoties uz Komisijas rīkotu sabiedrisko apspriešanu, būtu jāizpēta iespējamie virzieni Savienības fiskālo noteikumu izstrādei.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā integrēti Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, to skaitā cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām . Tas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu (13) sasniegšanu . Savienības un dalībvalstu nodarbinātības un ekonomikas politikai būtu jāiet rokrokā ar Eiropas pāreju uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī novēršot nevienlīdzību un reģionālās atšķirības.

(5)

Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas , nodarbinātības, sociālās un vides politikas koordinācijai un uzraudzībai. Savienības ekonomikas politikas noteikšanā Eiropas pusgadā ietvaros galvenā uzmanību būtu jāpievērš ilgtspējai, sociālajai iekļaušanai un cilvēku labklājībai, nodrošinot, ka sociālie, vides un ekonomiskie mērķi ir vienlīdz prioritāri. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgada ietvaros būtu vēl vairāk jāintegrē Pīlāra principi, to skaitā ciešāka sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām , un jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu (13) , tostarp dzimumu līdztiesības, sasniegšana. Viens no Eiropas pusgada instrumentiem varētu būt dzimumu līdztiesības indekss, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts progress nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšanā un mērīta nodarbinātības un sociālās politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību. Savienības un dalībvalstu nodarbinātības un ekonomikas politikai būtu jāiet rokrokā ar Eiropas reaģēšanu uz krīzi, un, ņemot vērā šīs krīzes īpaši smago ietekmi uz atsevišķām Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības nozarēm, arī būtu jāatbalsta pāreja uz klimatneitrālu, vidiski ilgtspējīgu , sociāli iekļaujošu un digitālu ekonomiku, nodrošinot augšupēju sociālo konverģenci un vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, atbalstot MVU, veicinot inovāciju, sekmējot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, investējot jaunatnē, kā arī novēršot nevienlīdzību un reģionālās atšķirības.

Grozījums Nr. 6

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas pārveidos Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Lai pilnvērtīgi ņemtu vērā šos strukturālos faktorus un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas , atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā . Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība , kas būtu saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību . Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu investīciju palielināšana , atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt strukturālas reformas , kuras uzlabotu produktivitāti , ekonomikas izaugsmi , sociālo un teritoriālo kohēziju , augšupēju konverģenci , ekonomikas noturību un fiskālās atbildības īstenošanu . Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu.

(6)

Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas dziļi pārveido Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā, lai reaģētu uz šo bezprecedenta situāciju , nostiprinot sociālās tiesības un strādājot pie nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas, un jāpielāgo pašreizējās sistēmas, lai stiprinātu noturīgumu un ilgtspēju, atzīstot dalībvalstu ciešo savstarpējo atkarību ekonomikas , darba tirgus un sociālās un vides politikas jomā . Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politikas rīcība. Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver investīciju palielināšana sociālajā un vides jomā, efektīvi ilgtermiņa pasākumi , kas nepieciešami, lai mazinātu krīzes ietekmi , un finansiāla palīdzība uzņēmumiem , bezpeļņas un labdarības organizācijām , kā arī mājsaimniecībām , jo īpaši tām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība . Tajā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma jomā, pienācīgu uzmanību veltot arī pieprasījumam un piedāvājumam darba tirgū un izmantojot jaunās tehnoloģijas, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, nodarbinātību un sociālo jomu. Šajā sakarā dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpieņem ilgtermiņa instrumenti, un Komisijai būtu jāstrādā pie Eiropas pastāvīgas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas.

Grozījums Nr. 37

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija parakstīja Iestāžu kopīgu proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (14). Pīlārs nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un tiesības dod ievirzi mūsu stratēģijai, nodrošinot , ka pāreja uz klimatneitralitāti, vidisko ilgtspēju un digitalizāciju , kā arī demogrāfiskās pārmaiņas ir sociāli taisnīgas un pamatotas . Pīlārs veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, virzīt reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un mūsdienu ekonomikā apvienot “sociālos” un “tirgus” aspektus, arī veicinot sociālo ekonomiku .

(7)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija parakstīja Iestāžu kopīgā proklamācija par Pīlāru (14). Pīlārs nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un tiesības dod ievirzi mūsu stratēģijai, un tie ir jāievēro, lai nodrošinātu , ka pāreja uz klimatneitralitāti, vidisko ilgtspēju un digitalizāciju ir sociāli taisnīga un pamatota un ka tiek ņemtas vērā demogrāfiskās izmaiņas un ar tām saistītās risināmās problēmas . Ņemot vērā to, ka Pīlārs un tā principi veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, nodarbinātības pamatnostādnes var būt dalībvalstīm svarīgs instruments, lai izstrādātu un īstenotu politikas un pasākumus noturīgākai un iekļaujošākai sabiedrībai un ekonomikai, vienlaikus veicinot darba tiesības un cenšoties sasniegt augšupējas konverģences mērķi, lai turpinātu attīstīt Eiropas sociālo modeli .

Grozījums Nr. 8

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Darba tirgus reformās , arī attiecībā uz valstu mehānismiem darba samaksas noteikšanai, būtu jāievēro valstu sociālā dialoga prakse un būtu jānodrošina vajadzīgā iespēja plaši ņemt vērā sociālekonomiskos jautājumus, to vidū uzlabojumus tādos aspektos kā ilgtspēja, konkurētspēja, inovācija, darbvietu izveide , mūžizglītības un mācību politika, darba apstākļi, izglītība un prasmes, sabiedrības veselība, iekļaušana un reālie ienākumi.

(8)

Pienācīgi ņemot vērā LESD noteikto subsidiaritātes principu, darba tirgus reformām , arī attiecībā uz valstu mehānismiem darba samaksas noteikšanai, būtu jāveicina ātra atveseļošana un jānodrošina vajadzīgā iespēja plaši ņemt vērā sociālekonomiskos jautājumus, to vidū uzlabojumus tādos aspektos kā ilgtspēja, konkurētspēja, izaugsme, inovācija, kvalitatīvu darbvietu radīšana, personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu iekļaušana , mūžizglītības un mācību politika, darba apstākļi, izglītība un prasmes, sabiedrības veselība, iekļaušana un reālie ienākumi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jārespektē un jāstiprina sociālie partneri, jāpaplašina darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvērums un jāveic pasākumi, lai veicinātu arodbiedrību un darba devēju organizāciju augstu blīvumu nolūkā nodrošināt demokrātisku, iekļaujošu un sociāli taisnīgu atveseļošanu.

Grozījums Nr. 9

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Stiprinot virzību uz iekļaujošu un noturīgu sabiedrību , kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrībā un ekonomikā , dalībvalstīm un Savienībai būtu jānodrošina, ka pārmaiņas ir taisnīgas un sociāli pamatotas . Būtu jāvēršas pret diskrimināciju visās tās izpausmēs. Nodrošinot darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē izglītību, mācības un dalību darba tirgū, tai skaitā izmantojot ieguldījumus pirmsskolas izglītībā un aprūpē, būtu jāsniedz visiem piekļuve un iespējas un būtu jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība ( arī bērnu nabadzība un atstumtība). Saistībā ar sabiedrības novecošanu īpaši svarīga ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, ieskaitot profilaksi un veselības veicināšanu . Būtu jāturpina realizēt personu ar invaliditāti potenciālu ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, saglabātu un stiprinātu Eiropas sociālo modeli .

(9)

Jo īpaši laikā , kad Savienība saskaras ar būtiskām izmaiņām gan ekonomikas, gan sociālajā līmenī , dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs pārmaiņas ir taisnīgas un sociāli pamatotas , stiprinot virzību uz iekļaujošāku un noturīgāku sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spējīgi paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var pilnībā piedalīties sociālajos un ekonomikas procesos. Būtu jāizskauž diskriminācija visās tās izpausmēs. Ikvienam vajadzētu būt nodrošinātai iespējai dod pilnīgu ieguldījumu sociālajos procesos. Būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem un jāizskauž nabadzība , diskriminācija un sociālā atstumtība ( tostarp bērnu , personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu nabadzība, diskriminācija un sociālā atstumtība). Šajā sakarā Savienībai būtu jāīsteno tādi pasākumi kā Eiropas Garantija bērniem . Pilnībā būtu jārealizē personu ar invaliditāti potenciāls ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā kā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās arī darba tiesiskās attiecības. Covid-19 krīze parādīja, ka daudzi mazkvalificēti darba ņēmēji ir absolūti nepieciešami ekonomikas pamatfunkciju nodrošināšanai. Pārāk bieži viņi ir zemu atalgoti un strādā nestabilos apstākļos. Dalībvalstīm būtu jāturpina stiprināt sociālais modelis, nodrošinot, ka visiem darba ņēmējiem ir vienādas tiesības un pienācīgi darba apstākļi, tostarp darba aizsardzība un pienācīgs atalgojums. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapkaro jebkāda veida nestabils darbs un fiktīva pašnodarbinātība un jānodrošina tas, lai darba tiesiskās attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, atbilstu Eiropas sociālajam modelim .

Grozījums Nr. 10

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Lai veicinātu nodarbinātību, sociālos ieguldījumus, sociālo iekļaušanu , pieejamību, sekmētu darbaspēka pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, arī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus un citi Savienības fondi, to vidū Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(10)

Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Lai veicinātu kvalitatīvu nodarbinātību un sociālos ieguldījumus, kā arī cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību , sekmētu pieejamību, atbalstītu pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un palielinātu darbaspēka kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējas, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, arī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus , Eiropas strukturālie un investīciju fondi un citi Savienības fondi, to vidū Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU. Šo fondu izmantošanai arī vajadzētu būt nozīmīgai lomai pastiprinātā investēšanā sabiedriskajos pakalpojumos, jo īpaši izglītības, veselības aizsardzības un mājokļa jomā. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, to īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā cieši un aktīvi iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Grozījums Nr. 11

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes tiek pārskatītas ne vēlāk kā gadu pēc to pieņemšanas, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzi un tās ietekmi uz sociālo jomu un nodarbinātību un lai labāk reaģētu uz līdzīgām krīzēm nākotnē. Lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu, Izaugsmes un nodarbinātības integrēto pamatnostādņu noteikšanā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Padomi tiek iesaistīts Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr. 12

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika un jāatvieglo un jāatbalsta ieguldījumi kvalitatīvu darbvietu radīšanā . Šajā nolūkā tām būtu jāmazina šķēršļi , ar kuriem uzņēmumi saskaras , pieņemot darbā cilvēkus , jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, arī nodrošinot piekļuvi finansējumam . Dalībvalstīm būtu aktīvi jāsekmē sociālās ekonomikas attīstība, sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi un jāveicina šīs inovatīvās nodarbinātības formas , radot kvalitatīvas darba iespējas un nodrošinot sociālos pabalstus vietējā līmenī.

Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina pilna kvalitatīva nodarbinātība, kas balstās uz spēcīgu ekonomiku. Atzīstot, ka valsts investīcijām ir izšķiroši svarīga loma darbvietu radīšanā, dalībvalstīm būtu jāvada spēcīgi un sistemātiski centieni publisko investīciju jomā un rūpīgi pārdomāta un vērienīga nodarbinātības politika, lai radītu darbvietas. Dalībvalstīm būtu jāpielāgo sava nodarbinātības politika un Savienības līmenī jākoordinē paraugprakses īstenošana attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas aizsargā visus darba ņēmējus un darba tirgus. Šādiem pasākumiem būtu jāietver darba samaksas subsīdijas; ienākumu atbalsts un bezdarbnieka pabalstu shēmu paplašināšana; apmaksāta slimības atvaļinājuma un aprūpētāja atvaļinājuma pagarināšana un tāldarba režīms. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Eiropas uzņēmumu pāreja uz pašpietiekamības nodrošināšanu, jo īpaši aizsardzības līdzekļu un medicīniskā aprīkojuma jomā . Dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsts krīzes dēļ grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie saglabā visu savu personālu. Dalībvalstīm arī būtu jāapsver iespēja krīzes laikā apturēt darbinieku atlaišanu. Dalībvalstīm šādu pasākumu plānošanā un īstenošanā būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste. Šie pasākumi būtu jāsaglabā līdz brīdim , kad ir panākta pilnīga ekonomikas atveseļošana , un pēc tam to īstenošana būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu garantētas robežu slēgšanas rezultātā smagi skarto mobilo darba ņēmēju un pārrobežu darba ņēmēju tiesības un darbvietas. Dalībvalstīm būtu jāveicina atbildīga uzņēmējdarbība , tostarp sieviešu un jauniešu vidū, un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši jāatbalsta mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, tostarp nodrošinot tiem finansējuma pieejamību . Dalībvalstīm būtu aktīvi jāsekmē aprites un sociālās ekonomikas attīstība, jāatbalsta sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi , jāstiprina to ilgtspēja un aktīvi jāatbalsta nodarbinātības veidi , kas rada kvalitatīva darba iespējas un sociālo labumu vietējā līmenī , jo īpaši stratēģiski svarīgos sektoros, kuriem piemīt liels izaugsmes potenciāls, piemēram, digitālajā un zaļās ekonomikas sektorā. Šajā sakarā būtu jāīsteno arī politikas, kas veicina jaunu darbvietu radīšanu, jo īpaši vispārējas nozīmes sabiedrisko vai privāto pakalpojumu jomā un jo īpaši bērnu aprūpes, veselības aprūpes un mājokļa jomā.

Grozījums Nr. 13

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nodokļu slogs būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kuri – ņemot vērā nodokļu sistēmas pārdales ietekmi – dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei, kā arī vienlaikus tas jāsalāgo ar klimata un vides politikas mērķiem, tai pašā laikā aizsargājot ienākumus , kas nodrošinās pienācīgu sociālo aizsardzību un izdevumus izaugsmes veicināšanai .

Nodokļu uzlikšana būtu jāpārorientē no darbaspēka uz citiem avotiem, kur tai būs mazāk kaitējoša ietekme uz iekļaujošu izaugsmi, un vienlaikus būtu jānodrošina pilnīga saskaņošana ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata un vides politikas mērķiem, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, šajā nolūkā palielinot nodokļu sistēmas pārdalošo ietekmi, tai pašā laikā aizsargājot ieņēmumus , kas nepieciešami atbilstošai sociālajai aizsardzībai un publiskajām investīcijām .

Grozījums Nr. 14

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm, kurās ir ieviesti mehānismi ar likumu paredzētas minimālās darba algas noteikšanai , būtu pārredzami un paredzami jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste , kas ļautu adekvāti salāgot algas ar ražīguma izmaiņām un nodrošinātu taisnīgas algas pienācīgam dzīves līmenim , īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām , lai veicinātu augšupēju konverģenci. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Lai noteiktu algas, dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas . Ievērojot valstu praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem , izmantojot koplīgumus vai adekvātu likumā noteikto minimālo algu, būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā atalgojuma ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzību .

Darbvietu radīšanā un nabadzības mazināšanā Savienībā joprojām liela nozīme ir politikām, saskaņā ar kurām taisnīga darba samaksa nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, tāpat kā politikām, kuru mērķis ir panākt algota darba savienojamību ar tiesībām uz valsts pabalstiem, kas kompensē šķēršļus, ar kuriem saskaras marginalizētas iedzīvotāju grupas. Dalībvalstīm, kurās ir ieviesti ar likumu noteikti minimālās darba algas mehānismi , būtu pārredzami un paredzami jānodrošina sociālo partneru pilnvērtīga iesaiste attiecīgajā darba algas noteikšanas procedūrā. Minimālās darba algas attīstībā būtu jāņem vērā ražīguma izmaiņas, lai cīnītos pret nestabilu nodarbinātību un nodarbinātu personu nabadzību , īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām nolūkā veicināt augšupēju konverģenci. Šajos mehānismos būtu jāņem vērā katrai dalībvalstij specifiski nabadzības rādītāji un ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Dalībvalstīm būtu jāstiprina sociālais dialogs un jāveic pasākumi, lai paplašinātu darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu . Ievērojot valstu praksi un sociālo partneru autonomiju , dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāizskauž uz vecumu vai dzimumu balstīta diskriminācija darba samaksas jomā un ar koplīgumu vai adekvātas likumā noteiktas minimālās algas palīdzību būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā šāda atalgojuma labvēlīgo ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu nabadzības mazināšanos .

Grozījums Nr. 15

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 5. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis varēs lūgt palīdzību, pieprasot iespēju izmantot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka finansiālā palīdzībā šajā sakarā tiek sniegta tikai uzņēmumiem, kas ievēro piemērojamos koplīgumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka palīdzību saņemošie uzņēmumi atturas no akciju atpirkšanas vai dividenžu izmaksas akcionāriem un prēmiju izmaksas uzņēmumu vadītājiem un ka šie uzņēmumi nav reģistrēti nodokļu oāzēs.

Grozījums Nr. 16

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā tehnoloģisko un vidisko pārkārtošanos, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas , dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēkkapitāls , sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā un reaģējot uz pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām . Lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību , arī profesionālo izglītību un apmācību , dalībvalstīm būtu arī jāpielāgo savas izglītības un apmācības sistēmas un tajās jāiegulda . Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās nepilnības, uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un arī lai īstenotu vidisko pārkārtošanos , dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlākā dzīves posmā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā tiesības uz apmācību tiek pārceltas, attiecīgā gadījumā izmantojot individuālus mācību kontus. Lai atbalstītu godīgu un taisnīgu pāreju visiem, stiprinātu sociālos rezultātus , risinātu darba tirgus nepilnības un uzlabotu ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem , tām būtu jādod iespēja ikvienam paredzēt darba tirgus vajadzības un labāk tām pielāgoties , konkrētāk , ar pastāvīgu pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi .

Ņemot vērā nepārtraukto tehnoloģisko un vidisko pārkārtošanos, demogrāfiskās pārmaiņas un pašreizējās risināmās problēmas , dalībvalstīm būtu jāveicina sociālās tiesības, ilgtspēja, ražīgums, nodarbināmība un cilvēka spējas , sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža laikā , lai reaģētu uz pašreizējo bezdarba krīzi un apmierinātu pašreizējās un nākotnes darba tirgus vajadzības . Būtu jāpalīdz apmierināt dalībvalstu vajadzības pēc darbaspēka kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās — kas nepieciešamas , lai reaģētu uz pašreizējo krīzi — , šajā nolūkā investējot to publiskajās izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, tostarp arodizglītību, apmācību un formālo un neformālo mūžizglītību . Lai izglītības un apmācības sistēmās novērstu strukturālās un jaunās nepilnības un uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem , sociālajām nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jāapmierina to nozaru vajadzības, kuras cieš no pastāvīgas prasmju nepietiekamības, tostarp lai darītu iespējamu vienlaicīgu vidisko pārkārtošanos un tehnoloģiskās un digitālās pārmaiņas, kas veicina uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu rašanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlākā dzīves posmā, izglītības un apmācības sistēmām būtu jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, kā arī caurviju prasmes , un skolotāji būtu jāsagatavo tam, lai viņi šīs kompetences spētu nodot saviem skolniekiem . Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā tiesības uz apmācību tiek pārceltas, tostarp izmantojot individuālus mācību kontus. Vienlaikus tām būtu jāgarantē, ka šī pieeja neapdraud izglītības humānistisko raksturu , kā arī indivīda aicinājumu. Lai nepieļautu neatbilstības darba tirgus vajadzībām nelabvēlīgo ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību, izšķiroši svarīga nozīme ir dalībvalstu agrīnai rīcībai , jo īpaši pastāvīgai kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšanai, nolūkā atbalstīt godīgu un taisnīgu pāreju visiem , nodrošinot pietiekamu bezdarba pabalsta tvērumu un līmeni , stiprinot sociālos rezultātus, novēršot darba tirgus nepilnības un uzlabojot ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem .

Grozījums Nr. 17

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, novēršot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās, arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai. Tām būtu jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis, jāsamazina to jauniešu skaits, kas priekšlaicīgi pamet skolu, jāuzlabo piekļuve augstākajai izglītībai un jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo skaits, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss un novecošana , dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās (PIA) būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā (arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību) un jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpalielina augstākās izglītības un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalifikācijas – arī ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas – salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības. Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgu profesionālās tālākizglītības un tālākapmācības iespēju piedāvājums un izmantojums. Izveidojot prasmju pilnveides ceļus (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācību jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām, un apgūto prasmju atzīšanu un apstiprināšanu) un tādējādi uzlabojot kvalitatīvu mācību iespēju pieejamību un izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāatbalsta arī mazprasmīgi pieaugušie , lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu nodarbināmību ilgtermiņā .

Dalībvalstīm būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas visiem, izskaužot nevienlīdzību izglītības un apmācības sistēmās, arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai pirmsskolas izglītībai. Tām būtu jāpaaugstina vispārējais izglītības līmenis, jāsamazina to jauniešu skaits, kas pamet skolu, jāuzlabo piekļuve augstākajai izglītībai un jāpalielina augstāko izglītību ieguvušo skaits, kā arī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgākā situācijā un bieži vien ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss , iedzīvotāju novecošanās, kā arī pastāvošie ar dzimumu saistītie stereotipi , dalībvalstīm savās profesionālās izglītības un apmācības sistēmās (PIA) būtu jāstiprina mācīšanās darbavietā (arī izmantojot kvalitatīvu un reālu māceklību) un — pārāk zemu nenovērtējot pastāvīgas investēšanas humanitārajās zinātnēs nozīmi — ar dzimumu līdzsvarā balstītas pieejas palīdzību jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāpalielina augstākās izglītības un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāpastiprina duālā un uz sadarbību balstītā apmācība, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalifikācijas — arī ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas — salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un oficiāli apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas gan formālās izglītības un apmācības laikā, gan ārpus tām . Tām būtu jāuzlabo un jāpaplašina elastīgāku un iekļaujošāku profesionālās tālākizglītības un tālākapmācības iespēju piedāvājums un izmantojums. Dalībvalstīm būtu jāinvestē darbvietu radīšanā un sociālās aizsardzības shēmās tiem, kas nespēj pārkvalificēties, un ar sabiedrisko pakalpojumu palīdzību jāatbalsta mazkvalificēti pieaugušie, palīdzot viņiem iegūt piekļuvi stabilai un kvalitatīvai nodarbinātībai — lai saglabātu vai uzlabotu savu ilgtermiņa nodarbināmību —, šajā nolūkā prasmju pilnveides ceļu (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu izglītības un apmācības jomā, kas saskan ar darba tirgus iespējām ) palīdzību palielinot kvalitatīvas mācīšanas iespēju pieejamību un izmantošanu. Saskaņā ar attiecīgajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām būtu aktīvi jāatbalsta tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu profesionālos nolūkos, kas ļauj darba ņēmējiem darba laikā piedalīties apmācības programmās. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi , lai veicinātu vispārēju piekļuvi tālmācībai un tālapmācībai, pilnībā ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības .

Grozījums Nr. 18

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla , savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā ir atbalsts darba meklēšanai, apmācība , pārkvalifikācija un piekļuve citiem atbalsta pakalpojumiem . Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstošu un strukturālu bezdarbu , iespējami drīz būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver padziļinātu individuālo novērtējumu par bezdarbu . Jauniešu bezdarbam un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, būtu jāturpina pievērsties ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu un strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, arī pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem (15).

Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem efektīva , savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā būtu atbalsts darba meklēšanai, apmācība , pārkvalifikācija un citu atbalsta pakalpojumu pieejamība, jo īpaši veselības aizsardzības un mājokļa jomā . Lai būtiski samazinātu un novērstu ilgstoša un strukturāla bezdarba risku , iespējami drīz būtu jāievieš visaptverošas stratēģijas, kas ietver bezdarbnieku padziļinātu individuālo novērtējumu , tostarp stratēģijas bezdarba mazināšanai personu ar invaliditāti un pie citām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošu personu vidū. Dalībvalstīm, iesaistot sociālos partnerus un izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu, būtu jāizveido vai jāuzlabo profesionālu pārmaiņu atbalsta mehānismi un sistēmas . Jauniešu bezdarbam , nestabiliem darba apstākļiem jauniešu vidū un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (NEET) , būtu jāturpina pievērsties prioritārā kārtā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu , piekļuves tādai apmācībai nodrošināšanu, kura saistīta ar sektoriem, kas orientēti uz nākotni, piemēram ar zaļo un digitālo ekonomiku, saistībā ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu un piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai , lai risinātu pieaugošās jauniešu nestabilās nodarbinātības problēmu. Šis jautājums būtu jārisina arī , izmantojot tādu atjauninātu un efektīvu Garantiju jauniešiem , kura spēj nodrošināt kvalitatīvus darba, izglītības vai apmācības piedāvājumus un kura efektīvi iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas .

Grozījums Nr. 19

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli dalībai darba tirgū, jo īpaši tiem sabiedrības locekļiem, kam ir zemi ienākumi, kas ir otri pelnītāji un kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.

Dalībvalstīm būtu jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli iekļūšanai darba tirgū, jo īpaši pie nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošajiem un tiem, kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, arī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.

Grozījums Nr. 20

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 6. pamatnostādne – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus līdzdalībai līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība. Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu šo tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba tirgū, arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un novēršot šķēršļus līdzdalībai līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai apstiprinātu un īstenotu minimālo īpatsvaru, kas noteikts ierosinātajā direktīvā par dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdē (1a) . Būtu jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas , pensijas un nodarbinātības līmeņa atšķirības. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma periodi būtu pienācīgi jānovērtē gan iemaksu, gan pensiju tiesību ziņā, lai atspoguļotu to, cik svarīgi ir izglītot nākamās paaudzes, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanos. Būtu jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība , tostarp nosakot darba samaksas vienlīdzības indeksu, ar kura palīdzību tiktu salīdzināta sieviešu un vīriešu darba samaksa . Būtu jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītības , mūžizglītības un aprūpes pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bērnu vecākiem un citām personām ar aprūpes pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un sekmētu tādu šo tiesību izmantošanu, kas būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. Tām par mērķi būtu jānosaka virzība uz pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu.

Grozījums Nr. 21

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva darbaspēka un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai veicinātu un stiprinātu sociālo dialogu visos līmeņos un darba koplīguma slēgšanas sarunas, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/38/EK (1a) . Tām būtu jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību un jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm būtu jānodrošina piemērota vide stabilu kvalitatīvu darbvietu radīšanai , vienlaikus saglabājot darba ņēmējiem pienācīgu drošību un veselīgu , drošu un labi pielāgotu darba vidi , kā arī nodrošinot darba tiesības un pienācīgu sociālo aizsardzību. Tām arī būtu jāstrādā kopā ar arodbiedrību pārstāvjiem , lai nodrošinātu veselīgu un drošu darba vidi, īpašu uzmanību pievēršot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai . Būtu jānovērš tādu darba tiesisko attiecību veidošanās, kas rada nedrošus darba apstākļus un konkurenci darba samaksas jomā, tostarp platformu darbinieku gadījumā . Būtu jānovērš nestandarta līgumu ļaunprātīga izmantošana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem šiem darba ņēmējiem patiešām tiek nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, sociālās tiesības un piekļuve atbilstošai sociālajai aizsardzībai un uzlabotai pārstāvībai. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno SDO 1947. gada Konvencija par darba inspekciju un jāiegulda efektīvās darba inspekcijās, izmantojot pietiekami pilnvarotas kompetentās iestādes, jākoordinē centieni un jāsadarbojas Eiropas Darba iestādes ietvaros, lai apkarotu pārrobežu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot adekvātu kompensāciju. Dalībvalstīm ir jāizmanto Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un Eiropas aģentūru tīkls, lai apzinātu uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos un nodarbinātības politikas labāku koordināciju.

Grozījums Nr. 22

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju uz darba tirgu . Dalībvalstīm būtu efektīvi jāaktivizē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, un jāsniedz tiem šādas iespējas . Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot politikas labāku sasaisti ar ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu un pamatojoties uz viņu tiesībām un pienākumiem . Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts nodarbinātības dienestu darbā, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas .

Ar politiku būtu jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba tirgū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pāreju darba tirgū, jo īpaši digitālo un ekoloģisko pāreju, un veicināt nodarbinātību arī nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos . Dalībvalstīm būtu efektīvi jāstimulē tie, kuri var piedalīties darba tirgū, meklēt kvalitatīvu nodarbinātību . Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts nodarbinātības dienestu darbā, tostarp pakalpojumu sniegšanā pārrobežu darbiniekiem, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem un atbalstot pieprasījumu darba tirgū . Šādu dienestu sniegto pakalpojumu mērķim vajadzētu būt kvalitatīvai nodarbinātībai .

Grozījums Nr. 23

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem saprātīga ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādiem pabalstiem nevajadzētu atņemt motivāciju ātri atgriezties darba tirgū, un tie būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku .	Dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz adekvātiem pietiekama ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādi pasākumi būtu jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku un dalībvalstu savstarpējas mācīšanās mehānismu atbalstu .

Grozījums Nr. 24

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Audzēkņu un darba ņēmēju mobilitāte būtu pienācīgi jāatbalsta ar mērķi uzlabot nodarbināmību, prasmes un pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu , vienlaikus arī nodrošinot taisnīgus apstākļus visiem, kas veic pārrobežu darbības, un pastiprinot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju jomā. Būtu jānovērš mobilitātei traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kā arī profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpadara vieglāka. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, kā arī pārrobežu darba ņēmējiem. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem reģioniem.

Dalībvalstīm ir jāatbalsta darbaspēka mobilitāte visā Eiropā, jo tas ir veids, kā radīt jaunas darba iespējas darba ņēmējiem. Audzēkņu un darba ņēmēju apmācības laikā būtu pienācīgi jāatbalsta viņu mobilitāte, jo īpaši, stiprinot ERASMUS+ mobilitātes programmu, kas audzēkņiem dod iespēju uzlabot savu zinātību un prasmes. Lai uzlabotu nodarbināmību un prasmes , būtu jāmudina darba ņēmēji pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus potenciālu . Papildus tiesību un taisnīgu apstākļu nodrošināšanai visiem, kas veic pārrobežu darbības, būtu jāpaātrina tiesību pārnesamība, izmantojot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju jomā. Būtu jānovērš mobilitātei traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kā arī profesionālo kvalifikāciju atzīšana būtu jāpadara vieglāka. Dalībvalstīm vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, kā arī pārrobežu darba ņēmējiem. Dalībvalstīm būtu jāapņemas digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus, lai veicinātu taisnīgu darbaspēka mobilitāti, jo īpaši attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju. Dalībvalstīm būs svarīgi ņemt vērā mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu darba ņēmējus, kad tās īstenos tādus pasākumus kā robežu slēgšana, lai mazinātu Covid-19 izplatību, piemēram, veselības un drošības, nodokļu, sociālā nodrošinājuma un koordinācijas ziņā. Dalībvalstīm būtu jāļauj mobilajiem un pārrobežu darba ņēmējiem turpināt robežšķērsošanu, kad tā tiek uzskatīta par drošu saskaņā ar EU-OSHA veselības un drošības pamatnostādnēm. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš spēkā esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem reģioniem , kura kaitē šo reģionu attīstībai un pievilcīgumam. Dalībvalstīm būtu jāpopularizē un jāizmanto attiecīgie ES instrumenti, tādi kā EURES nodarbinātības tīkls, un jāpalielina pārrobežu partnerību skaits, lai palīdzētu mobilajiem darba ņēmējiem pārrobežu reģionos.

Grozījums Nr. 25

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai panāktu auglīgāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību.

Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai veicinātu un panāktu auglīgāku un spraigāku sociālo dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, nodarbinātības, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste, arī atbalstot sociālo partneru spēju uzlabošanu. Dalībvalstīm būtu jāstiprina un jāveicina sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri būtu jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību.

Grozījums Nr. 26

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos.	Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze nodarbinātības un sociālajos jautājumos , tostarp to organizāciju pieredze, kuras pārstāv grupas, kas saskaras ar šķēršļiem kvalitatīva darba atrašanai .

Grozījums Nr. 27

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai apkarotu inficēšanās un vīrusu un citu slimību izplatības risku, būtiski svarīga ir veselīga un droša darba vieta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji uzņemas atbildību par savu darba ņēmēju veselību un drošību un ka tie darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem sniedz atbilstošu informāciju, kā arī veic riska izvērtēšanu un preventīvus pasākumus. Minētais ietver nāves gadījumu darbā un arodslimību gadījumu skaita samazināšanu līdz nullei, nosakot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un ņemot vērā profesionālos psihosociālos riskus un arodslimības. Lai uzlabotu darba tirgu darbību, dalībvalstīm būtu jāinvestē darba aizsardzībā un jānodrošina atbilstoši līdzekļi un noteikumi darba inspekcijām un par darba drošību atbildīgajiem arodbiedrību pārstāvjiem.

Grozījums Nr. 38

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā pie tā, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātajām personām, kas strādā vienā, bet dzīvo citā dalībvalstī. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai būtu jāveicina tādi Eiropas darba tirgus principi, kas paredz ilgtspējīgu universālu pārrobežu sociālo aizsardzību, novērš jebkādus trūkumus šajā aizsardzībā un, visbeidzot, nodrošina produktīvu darbaspēku.

Grozījums Nr. 29

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstīm būtu jārisina problēmas, ko rada Covid-19 krīzes ietekme uz darba tirgu, šajā nolūkā atbalstot darba ņēmējus, kuri uz laiku ir kļuvuši par tehniskajiem bezdarbniekiem tāpēc, ka darba devēji bija spiesti pārtraukt savu pakalpojumu sniegšanu, kā arī atbalstot pašnodarbinātās personas un mazos uzņēmumus, lai tie varētu saglabāt savu darbību.

Grozījums Nr. 30

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina, lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

Dalībvalstīm integrētas aktīvas iekļaušanas stratēģijas ietvaros , ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu diskrimināciju un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, būtu jāsekmē visiem pieejamas sociālās tiesības un iekļaujoši darba tirgi, pienācīgu uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām būtu jānodrošina vienlīdzīgs atalgojums un vienlīdzīgas tiesības par līdzvērtīgu darbu vienā un tajā pašā darba vietā, kā arī tas , lai pret visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes , valstspiederības , reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas būtu vienāda attieksme attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi , mājokli , izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 31

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupējo sociālo mobilitāti , stimulējot dalību darba tirgū un novēršot nevienlīdzību, tai skaitā ar nodokļu un pabalstu sistēmas palīdzību, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti . Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas rezultātā vajadzētu uzlaboties to pieejamībai , kvalitātei , adekvātumam un ilgtspējai .

Apkarojot nabadzību un sekmējot sociālo iekļaušanu un augšupēju sociālo konverģenci , atbalstot dalību darba tirgū un kvalitatīvu darbvietu pieejamību, novēršot nevienlīdzību, tai skaitā ar progresīvas nodokļu un pabalstu sistēmas palīdzību, dalībvalstīm būtu jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas un jāinvestē tajās , lai nodrošinātu adekvātu, iedarbīgu, efektīvu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību visiem visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar citām selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti , un tā rezultātā uzlabosies to pieejamība , kvalitāte , adekvātums un ilgtspēja .

Grozījums Nr. 32

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot cilvēkus aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus sociālos pakalpojumus.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām vajadzībām. Sociālajām aizsardzības sistēmām būtu jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, atbalstot cilvēkus viņu centienos aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, jāveicina sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus sociālos pakalpojumus.

Grozījums Nr. 33

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cenu ziņā pieņemamu , piekļūstamu un kvalitatīvu pakalpojumu – piemēram , pirmsskolas izglītība un aprūpe , ārpusskolas aprūpe , izglītība , apmācība , mājokļi, veselība un ilgtermiņa aprūpe , – pieejamība ir obligāts nosacījums vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai . Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un sociālās atstumtības , arī nodarbinātu personu un bērnu nabadzības apkarošanai . Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam , arī bērniem, ir piekļuve būtiskajiem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve adekvātai palīdzībai sociālo mājokļu vai mājokļu jomā . Saistībā ar šiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, arī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina atsevišķi .

Ņemot vērā joprojām satraucoši augsto nabadzības līmeni , kas ir ievērojami augstāks nekā 2010. gadā stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktais mērķis nabadzības jomā , un Covid-19 krīzes ietekmi, ir nepieciešami lielāki centieni apkarot nabadzību un sociālo atstumtību , īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgiem strādājošajiem , bērniem , vecāka gadagājuma cilvēkiem , vientuļajiem vecākiem — jo īpaši vientuļajām mātēm — , etniskajām minoritātēm, migrantiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem . Tajā pašā laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš Covid-19 krīzes iespējamai ietekmei uz citām grupām, tādām kā cilvēki ar nestabilu darbu un cilvēki, kas nesen kļuvuši par bezdarbniekiem. Attiecībā uz ieguldīšanu bērnos dalībvalstīm būtu jāpieņem Garantija bērniem nabadzības problēmas risināšanai un bērnu labbūtības veicināšanai , lai tādējādi stimulētu bezmaksas veselības aizsardzības, izglītības un bērnu aprūpes, pienācīga mājokļa un atbilstoša uztura vienlīdzīgu pieejamību bērniem . Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikvienam ir piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve adekvātai palīdzībai sociālajam mājoklim vai palīdzībai mājokļa jomā, tām arī būtu jāinvestē pieejamā dzīvojamā fondā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos attiecībā uz esošo mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, jārisina enerģētiskās nabadzības problēma Eiropas zaļā kursa kontekstā, kā arī jāsniedz atbilstoši pakalpojumi bezpajumtniekiem. Dalībvalstīm būtu jārisina problēma, kas saistīta ar aizvien pieaugošo izlikšanas no mājokļa gadījumu skaitu . Saistībā ar šiem pakalpojumiem būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, arī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums būtu jārisina apņēmīgi un balstoties uz pieeju “vispirms mājoklis” .

Grozījums Nr. 34

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve kvalitatīvai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu , vienlaikus ilgtermiņā nodrošinot to ilgtspēju .

Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešamas lielākas publiskās investīcijas, lai nodrošinātu pietiekamu labi apmācītu darbinieku skaitu un veselības aizsardzības pieejamību visiem, tostarp neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāgarantē vispārēja piekļuve augstas un noturīgas kvalitātes publiskajai profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu.

Grozījums Nr. 35

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 5.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstīm ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēku veselība, nodrošinot viņiem nepieciešamo stacionāro ārstēšanu un veselības aprūpi un izvairoties no jebkādas uz vecumu balstītas diskriminācijas.

Grozījums Nr. 36

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 8. pamatnostādne – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm būtu jānodrošina pensiju sistēmu adekvātums un ilgtspēja darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensijas tiesības publiskās vai arodpensiju shēmās , lai nodrošinātu pienācīgus pensijas ienākumus , kas būtu augstāki par nabadzības slieksni . Pensiju reformas būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas orientēti uz aktīvām vecumdienām, šajā nolūkā optimizējot visu vecumu darba ņēmēju iespējas līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam strādāt kvalitatīvos , produktīvos un veselīgos apstākļos , vienlaikus respektējot vecāka gadagājuma iedzīvotāju lēmumu vai nu ilgāk palikt ekonomiski aktīviem , vai arī vairs nepiedalīties darba tirgū. Starppaaudžu pieejas ietvaros būtu jānosaka īpaši pasākumi tādās jomās kā darbaspēka demogrāfija, darba aizsardzība, prasmju un kompetenču pārvaldība, darba organizācija veselīgai un produktīvai darba dzīvei. Minētais veicinātu gan jauniešu nodarbinātību, gan pāreju pirms aiziešanas pensijā, kā arī zināšanu un pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzē . Dalībvalstīm vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem , pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām , tostarp tiešu dialogu ar tiem, kas saskaras ar nabadzību un atstumtību vecumdienās, un nodrošināt iespēju pakāpeniski ieviest jebkādas reformas.

(5) Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).

(6) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(7) OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.

(8) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(9) OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.

(10) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(11) OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.

(12) OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.

(6) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(7) OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.

(8) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(9) OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.

(10) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(11) OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.

(12) OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.

(13) ANO Rezolūcija A/RES/70/1.

(14) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.

(15) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(1a) COM(2012)0614.

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 371

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 15. septembris

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Parlaments
	Trešdiena, 2020. gada 8. jūlijs
2021/C 371/15	Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (05142/1/2020 – C9-0103/2020 – 2018/0140(COD))	115
2021/C 371/16	Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija lēmums par priekšlikumu iecelt Helga Berger par Revīzijas palātas locekli (C9-0129/2020 – 2020/0802(NLE))	116
2021/C 371/17	Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Banku iestādes izpilddirektoru (C9-0080/2020 – 2020/0905(NLE))	117
2021/C 371/18	P9_TA(2020)0180 Priekšlikums, ar ko attiecībā uz resursiem īpašajam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz resursiem īpašajam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (COM(2020)0206 – C9-0145/2020 – 2020/0086(COD)) P9_TC1-COD(202020)0086 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 8. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko attiecībā uz resursiem īpašajam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013	118
2021/C 371/19	Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2017/2454 groza attiecībā uz piemērošanas datumiem sakarā ar Covid-19 krīzes sākšanos (COM(2020)0201 – C9-0136/2020 – 2020/0084(CNS))	119
	Ceturtdiena, 2020. gada 9. jūlijs
2021/C 371/20	Eiropas Parlamenta 2020. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (05112/1/2020 – C9-0106/2020 – 2017/0121(COD))	123
2021/C 371/21	Eiropas Parlamenta 2020. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (05114/1/2020 – C9-0104/2020 – 2017/0122(COD))	124
2021/C 371/22	Eiropas Parlamenta 2020. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autopārvadājumu nozarē (05115/1/2020 – C9-0105/2020 – 2017/0123(COD))	125
2021/C 371/23	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 19. jūnija deleģēto regulu, ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 877/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (C(2020)04140 – 2020/2695(DEA))	126
2021/C 371/24	P9_TA(2020)0188 Eiropas pilsoņu iniciatīva: pagaidu pasākumi attiecībā uz vākšanas, verifikācijas un izskatīšanas posmu termiņiem, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz pagaidu pasākumus attiecībā uz Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredzēto vākšanas, verifikācijas un izskatīšanas posmu termiņiem, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu(COM(2020)0221 – C9-0142/2020 – 2020/0099(COD)) P9_TC1-COD(2020)0099 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 9. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko paredz pagaidu pasākumus attiecībā uz Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredzēto vākšanas, verificēšanas un izskatīšanas posmu termiņiem, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu	128
	Piektdiena, 2020. gada 10. jūlijs
2021/C 371/25	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Direktīvas (ES) 2017/2455 un (ES) 2019/1995 groza attiecībā uz transponēšanas un piemērošanas datumiem sakarā ar Covid-19 krīzes sākšanos (COM(2020)0198 – C9-0137/2020 – 2020/0082(CNS))	129
2021/C 371/26	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2020)0070 – C9-0079/2020 – 2020/0030(NLE))	134
2021/C 371/27	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu – Atbalsta turpināšana bēgļiem un uzņēmējkopienām, reaģējot uz Sīrijas krīzi Jordānijā, Libānā un Turcijā (09060/2020 – C9-0189/2020 – 2020/2092(BUD))	161
2021/C 371/28	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2020. gadā, lai turpinātu humāno palīdzību bēgļiem Turcijā (COM(2020)0422 – C9-0162/2020 – 2020/2094(BUD))	163
2021/C 371/29	P9_TA(2020)0202 Pārejas noteikumi, lai risinātu Covid-19 krīzes ietekmi (Regulas (ES) 2016/1628 grozīšana) Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tās pārejas noteikumiem, lai risinātu Covid-19 krīzes ietekmi (COM(2020)0233 – C9-0161/2020 – 2020/0113(COD)) P9_TC1-COD(2020)0113 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/…, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz tās pārejas noteikumiem, lai risinātu Covid-19 krīzes ietekmi	165
2021/C 371/30	P9_TA(2020)0203 Cilvēkiem paredzētu zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai no tiem sastāv un ir paredzētas koronavīrusa slimības ārstēšanai vai profilaksei, klīnisko pārbaužu veikšana un piegāde ***I Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par cilvēkiem paredzētu zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai no tiem sastāv un kas paredzētas koronavīrusa slimības (Covid-19) ārstēšanai vai profilaksei, klīniskās izpētes veikšanu un piegādi (COM(2020)0261 – C9-0185/2020 – 2020/0128(COD)) P9_TC1-COD(2020)0128 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/… par cilvēkiem paredzētu zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai no tiem sastāv un kas paredzētas koronavīrusa slimības (Covid-19) ārstēšanai vai profilaksei, klīniskās izpētes veikšanu un piegādi	166

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2020.–2021. GADA SESIJA 2020. gada 8.–10. jūlija sēdes PIEŅEMTIE TEKSTI 2020. gada 23. jūlija sēde PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Trešdiena, 2020. gada 8. jūlijs
2021/C 371/01	Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija rezolūcija par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki (2020/2621(RSP))	2
2021/C 371/02	Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. jūlija rezolūcija par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā (2020/2680(RSP))	6
	Piektdiena, 2020. gada 10. jūlijs
2021/C 371/03	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālajām darbībām (2019/2126(INI))	10
2021/C 371/04	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2019/2127(INI))	22
2021/C 371/05	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par 2018. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu (2019/2128(INI))	34
2021/C 371/06	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi (2019/2952(RSP))	48
2021/C 371/07	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, dimetomorfam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, formetanātam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (D067115/02 – 2020/2671(RSP))	53
2021/C 371/08	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par vispusīgu Eiropas pieeju enerģijas uzglabāšanai (2019/2189(INI))	58
2021/C 371/09	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādņu pārskatīšanu (2020/2549(RSP))	68
2021/C 371/10	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijai par nolīguma, par kuru notiek sarunas, noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (COM(2019)0551 – 2020/2048(INI))	71
2021/C 371/11	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām (2020/2531(RSP))	75
2021/C 371/12	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība (2020/2686(RSP))	92
2021/C 371/13	Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (2020/2691(RSP))	102
	Ceturtdiena, 2020. gada 23. jūlija
2021/C 371/14	Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. jūlija rezolūcija par Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem (2020/2732(RSP))	110

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Noteikumi, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam	Noteikumi, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. martam

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Noteikumi, ko piemēro no 2021. gada 1. jūlija	Noteikumi, ko piemēro no 2021. gada 1. aprīļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To piemēro no 2021. gada 1. jūlija .	To piemēro no 2021. gada 1. aprīļa .

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2021. gada 1. jūlija	Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2021. gada 1. aprīļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No 2021. gada 1. jūlija Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:	No 2021. gada 1. aprīļa Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No 2021. gada 1. jūlija Direktīvā 2009/132/EK svītro IV sadaļu.	No 2021. gada 1. aprīļa Direktīvā 2009/132/EK svītro IV sadaļu.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 30 . jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. un 3. panta prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.	Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 31 . martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. un 3. panta prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tās, vēlākais, no 2021. gada 1. jūlija piemēro noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. un 3. panta prasības.	Tās, vēlākais, no 2021. gada 1. aprīļa piemēro noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. un 3. panta prasības.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 1. jūlija .	Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 1. aprīļa .