30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/2

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Arbeitsgericht Hamburg, Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IX/WABE eV (C-804/18) un MH Müller Handels GmbH/MJ (C-341/19)

(Apvienotās lietas C-804/18 un C-341/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Aizliegums diskriminēt reliģijas vai uzskatu dēļ - Privātuzņēmuma iekšējās kārtības noteikums, ar kuru darba vietā ir aizliegts redzamā veidā nēsāt jebkādas politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības zīmes vai nēsāt uzkrītošas un lielizmēra politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības zīmes - Tieša vai netieša diskriminācija - Samērīgums - Reliģijas brīvības un citu pamattiesību līdzsvarošana - Darba devēja pieņemtās neitralitātes politikas leģitimitāte - Nepieciešamība pierādīt ekonomiskā kaitējuma darba devējam esamību)

(2021/C 349/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Hamburg, Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājas: IX (C-804/18), MH Müller Handels GmbH (C-341/19)

Atbildētājas: WABE eV (C-804/18), MJ (C-341/19)

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. pants un 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma iekšējās kārtības noteikums, ar kuru darbiniekiem darba vietā ir aizliegts nēsāt jebkādas redzamas politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības zīmes, attiecībā uz darbiniekiem, kuri ievēro noteiktus reliģiskos noteikumus par apģērba nēsāšanu, nav tieša diskriminācija reliģijas vai uzskatu dēļ šīs direktīvas izpratnē, ja šis noteikums tiek piemērots vispārēji un nediferencēti.

Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atšķirīga attieksme, kas netieši balstīta uz reliģiju vai uzskatiem un kas izriet no uzņēmuma iekšējās kārtības noteikuma, ar kuru darbiniekiem darba vietā ir aizliegts nēsāt jebkādas redzamas politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības zīmes, var tikt attaisnota ar darba devēja gribu īstenot politiskās, filozofiskās un reliģiskās neitralitātes politiku attiecībā pret saviem klientiem vai pakalpojumu lietotājiem, ja vien, pirmkārt, šī politika atbilst patiesām šī darba devēja vajadzībām, kas tam ir jāpierāda, tostarp ņemot vērā šo klientu vai pakalpojumu lietotāju leģitīmās vēlmes, kā arī nelabvēlīgās sekas, kādas šim darba devējam iestātos šādas politikas neesamības gadījumā, ņemot vērā tā darbības raksturu vai tās kontekstu, otrkārt, šī politika ir piemērota, lai nodrošinātu darba devēja neitralitātes politikas pareizu piemērošanu, un tas nozīmē, ka šī politika patiešām tiek īstenota saskanīgi un sistemātiski un, treškārt, šajā noteikumā paredzētais aizliegums nēsāt jebkādu redzamu politiskās, filozofiskās un reliģiskās pārliecības zīmi, aptver to, kas ir strikti nepieciešams, ņemot vērā tādu nelabvēlīgo seku reālo apjomu un smagumu, kuras darba devējs vēlas novērst ar šādu aizliegumu.

Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka netieša diskriminācija reliģijas vai uzskatu dēļ, kas izriet no tāda uzņēmuma iekšējās kārtības noteikuma, ar kuru darba vietā ir aizliegts nēsāt redzamas politiskas, filozofiskas vai reliģiskas pārliecības zīmes ar mērķi nodrošināt neitralitātes politiku šajā uzņēmumā, var tikt attaisnota vienīgi tad, ja šāds aizliegums attiecas uz jebkādu redzamu politisko, filozofisko vai reliģisko uzskatu paušanas formu. Aizliegums, kas attiecas tikai uz uzkrītošu un apjomīgu politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības zīmju nēsāšanu, var tikt uzskatīts par tiešu diskrimināciju reliģijas vai uzskatu dēļ, un tas katrā ziņā nevar tikt attaisnots, balstoties uz šo pašu tiesību normu.

Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību normas, kas aizsargā reliģijas brīvību, var tikt ņemtas vērā kā labvēlīgākas tiesību normas šīs direktīvas 8. panta 1. punkta izpratnē, veicot pārbaudi par tādas atšķirīgas attieksmes piemērotību, kura netieši balstīta uz reliģiju vai uzskatiem.

(1) OV C 182, 27.5.2019.

OV C 255, 29.7.2019.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums – Deutsche Lufthansa AG/Eiropas Komisija, Land Rheinland-Pfalz, Ryanair DAC

(Lieta C-453/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsts lidostām un lidsabiedrībām - Lēmums, ar kuru pasākumi Frankfurtes Hānas lidostas atbalstam atzīti par valsts atbalstu, kas saderīgs ar iekšējo tirgu, un ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība par labu šo lidostu izmantojošajām lidsabiedrībām - Prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamība - LESD 263. panta ceturtā daļa - Fiziskas vai juridiskas personas, kuras attiecīgais lēmums neskar tieši un individuāli - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā)

(2021/C 349/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deutsche Lufthansa AG (pārstāvis: A. Martin-Ehlers, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un S. Noë), Land Rheinland-Pfalz (pārstāvis: C. Koenig, profesors), Ryanair DAC (pārstāvji: G. Berrisch, advokāts, D. Vasbeck, advokāts, un B. Byrne, solicitor)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Deutsche Lufthansa AG sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas, Land Rheinland-Pfalz un Ryanair DAC tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 263, 5.8.2019.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/4

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Augstākās tiesas (Senāta) (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A

(Lieta C-535/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Personu brīva pārvietošanās - Savienības pilsonība - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Slimības pabalsti - Jēdziens - 4. pants un 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts - Direktīva 2004/38/EK - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Tiesības uzturēties ilgāk par trim mēnešiem - Nosacījums par visaptveroša veselības apdrošināšanas seguma esamību - 24. pants - Vienlīdzīga attieksme - Ekonomiski neaktīvs dalībvalsts pilsonis, kas likumīgi uzturas citas dalībvalsts teritorijā - Uzņēmējas dalībvalsts atteikums iekļaut šo personu savā publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā)

(2021/C 349/04)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

piedaloties: Latvijas Republikas Veselības ministrijai

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 988/2009, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi, kurus, individuāli un rīcības brīvības ietvaros neizvērtējot personiskās vajadzības, piešķir personām, kas ietilpst valsts tiesību aktos noteiktajās saņēmēju kategorijās, ir “slimības pabalsti” šīs tiesību normas izpratnē, kuri tādējādi ietilpst Regulas Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, piemērošanas jomā.

Regulas Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no tiesībām tikt iekļautam uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai izmantotu šīs valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, ir izslēgti ekonomiski neaktīvi Savienības pilsoņi – citas dalībvalsts pilsoņi, kuriem saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu ir piemērojami uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti un kuri izmanto savas tiesības uzturēties tās teritorijā saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Regulas Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, 4. pants un 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts, kā arī Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem savukārt tiek pieļauts, ka šādu Savienības pilsoņu iekļaušana šajā sistēmā nav bezmaksas, lai izvairītos no tā, ka minētie pilsoņi kļūst par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts publiskajām finansēm.

(1) OV C 328, 30.9.2019.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/5

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – B. K./Republika Slovenija (Ministrstvo za obrambo)

(Lieta C-742/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Darba laika organizēšana - Bruņoto spēku locekļi - Savienības tiesību piemērojamība - LES 4. panta 2. punkts - Direktīva 2003/88/EK - Piemērošanas joma - 1. panta 3. punkts - Direktīva 89/391/EEK - 2. panta 2. punkts - Militārpersonu darbība - Jēdziens “darba laiks” - Dežūras laikposms - Strīds par darba ņēmēja atalgojumu)

(2021/C 349/05)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītājs: B. K.

Atbildētāja: Republika Slovenija (Ministrstvo za obrambo)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 1. panta 3. punkts, to skatot kopsakarā ar LES 4. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka militārpersonas veikta dežūras darbība ir izslēgta no šīs direktīvas piemērošanas jomas:

—	vai nu tad, ja šī darbība notiek tās sākotnējās apmācības, operatīvo mācību vai faktiskas militāras operācijas ietvaros,

—	vai arī tad, ja šī darbība ir tik specifiska, ka tā nepieļauj darbinieku rotācijas sistēmu, kas ļautu nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām,

—

vai arī tad, ja, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, jākonstatē, ka šī darbība tiek veikta tādu ārkārtēju notikumu kontekstā, kuru smaguma un mēroga dēļ ir jāveic pasākumi, kas ir absolūti nepieciešami sabiedrības dzīvības, veselības un drošības aizsardzībai, un to pienācīga izpilde tiktu apdraudēta, ja būtu jāievēro visi šajā direktīvā paredzētie noteikumi,

—	vai arī tad, ja šīs direktīvas piemērošana šādai darbībai, uzliekot pienākumu attiecīgajām iestādēm ieviest rotācijas vai darba laika plānošanas sistēmu, varētu notikt, tikai kaitējot pienācīgai faktisko militāro darbību izpildei.

2)	Direktīvas 2003/88 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka dežūras laikposms, kad militārpersonai ir jāuzturas kazarmās, kurās tā ir norīkota, tur neveicot faktisku darbu, tiek atalgots atšķirīgā veidā nekā dežūras laikposms, kad tā faktiski veic darbu.

(1) OV C 19, 20.1.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/6

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Protodikeio Athinon (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OH/ID

(Lieta C-758/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 268., 270., 340. un 343. pants - Protokols (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā - 11., 17. un 19. pants - Bijušais Eiropas Komisijas loceklis - Imunitāte pret tiesvedību - Prasība par ārpuslīgumisko atbildību - Imunitātes atņemšana - Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija)

(2021/C 349/06)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Protodikeio Athinon

Pamatlietas puses

Prasītājs: OH

Atbildētājs: ID

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija, izslēdzot valsts tiesu jurisdikciju, izskatīt prasību par ārpuslīgumisko atbildību, ko bijušais Eiropas Komisijas pagaidu darbinieks cēlis prettiesiskas rīcības dēļ, kurā viņš vaino šīs iestādes, kuras līdzstrādnieks viņš bija, locekli, un šīs rīcības rezultātā minētā iestāde esot izbeigusi darba tiesiskās attiecības ar šo darbinieku. Šāda prasība ir jāvērš nevis pret attiecīgo Komisijas locekli, bet pret Eiropas Savienību, ko pārstāv Komisija.

(1) OV C 19, 20.1.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/6

Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Riigikohus (Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – XX/Tartu Vangla

(Lieta C-795/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ - 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts - 4. panta 1. punkts - 5. pants - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzētas prasības, kas attiecas uz ieslodzījuma vietu ierēdņu dzirdi - Neatbilstība prasītajiem skaņas uztveres minimālajiem sliekšņiem - Pilnīga neiespējamība saglabāt amatā)

(2021/C 349/07)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītājs: XX

Atbildētājs: Tartu Vangla

piedaloties: Justiitsminister, Tervise- ja tööminister, Õiguskantsler

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts a) apakšpunkts, 4. panta 1. punkts un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas paredz pilnīgu neiespējamību saglabāt amatā ieslodzījuma vietas ierēdni, kura dzirde neatbilst šajā tiesiskajā regulējumā noteiktajiem skaņas uztveres minimālajiem sliekšņiem, neļaujot pārbaudīt, vai šis ierēdnis var izpildīt minētos pienākumus vajadzības gadījumā pēc saprātīgu pielāgojumu noteikšanas šī 5. panta izpratnē.

(1) OV C 19, 20.1.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/7

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums – Vācijas Federatīvā Republika/Polijas Republika, Eiropas Komisija, Latvijas Republika, Lietuvas Republika

(Lieta C-848/19 P) (1)

(Apelācija - LESD 194. panta 1. punkts - Solidaritātes princips enerģētikas jomā - Direktīva 2009/73/EK - Dabasgāzes iekšējais tirgus - 36. panta 1. punkts - Pēc Vācijas regulatīvās iestādes lūguma pieņemts Eiropas Komisijas lēmums, ar ko pārskata nosacījumus gāzes vada OPAL atbrīvojumam attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu - Atcelšanas prasība)

(2021/C 349/08)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un D. Klebs, kuriem palīdz H. Haller, T. Heitling, L. Reiser un V. Vacha, Rechtsanwälte)

Pārējās lietas dalībnieces: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, M. Kawnik un M. Nowacki), Eiropas Komisija (pārstāves: O. Beynet un K. Herrmann), Latvijas Republika (pārstāvji: sākotnēji K. Pommere, V. Soņeca un E. Bārdiņš, vēlāk – K. Pommere, V. Kalniņa un E. Bārdiņš), Lietuvas Republika (pārstāvji: R. Dzikovič un K. Dieninis)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Polijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

3)	Latvijas Republika, Lietuvas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 27, 27.1.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/8

Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums – DK/Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

(Lieta C-851/19 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Disciplinārlieta - Disciplinārsods - Šī soda noteikšana - Ieturējumi no pensijas apmēra - Notiesājošs spriedums krimināllietā un civiltiesiska soda noteikšana valstu tiesās - Atlīdzības par Eiropas Savienībai nodarīto morālo kaitējumu pilnīga vai daļēja samaksa - Šādas atlīdzības samaksas ietekmes neesamība - Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 10. pants - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Samērīguma princips)

(2021/C 349/09)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: DK (pārstāvji: sākotnēji S. Orlandi un T. Martin, vēlāk – S. Orlandi, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spáč)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	DK atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 68, 2.3.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/8

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Juzgado de lo Mercantil no2 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – RH/AB Volvo, Volvo Group Trucks Central Europ GmbH, Volvo Lastvagnar AB, Volvo Group España SA

(Lieta C-30/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 7. panta 2. punkts - Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - Kaitējuma materializēšanās vieta - Aizliegta vienošanās, kas atzīta par pretēju LESD 101. pantam un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. pantam - Starptautiskās un teritoriālās jurisdikcijas noteikšana - Jurisdikciju koncentrēšana par labu specializētai tiesai)

(2021/C 349/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil n 2 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītājs: RH

Atbildētājas: AB Volvo, Volvo Group Trucks Central Europ GmbH, Volvo Lastvagnar AB, Volvo Group España SA

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgū, kuru ietekmējušas koluzīvas vienošanās par preču cenu noteikšanu un paaugstināšanu, starptautiska un teritoriāla jurisdikcija, lai, pamatojoties uz kaitējuma materializēšanās vietu, izskatītu prasību par tāda kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts ar šīm LESD 101. pantam pretrunā esošās vienošanās darbībām, ir vai nu tiesai, kuras teritoriālajā piekritībā uzņēmums, kas uzskata, ka tam nodarīts kaitējums, ir nopircis preces, kuras ietekmējušas šīs vienošanās, vai arī – ja šis uzņēmums veicis pirkumus vairākās vietās – tiesai, kuras teritoriālajā piekritībā atrodas šī uzņēmuma juridiskā adrese.

(1) OV C 161, 11.5.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/9

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Administratīvās apgabaltiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VAS “Latvijas dzelzceļš”/Valsts dzelzceļa administrācija

(Lieta C-60/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dzelzceļa pārvadājumi - Direktīva 2012/34/ES - Vienotā Eiropas dzelzceļa telpa - 13. panta 2. un 6. punkts - Piekļuve apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem - Regula (ES) 2017/2177 - Apkalpes vietu rekonversija - Regulatīvās iestādes prerogatīvas)

(2021/C 349/11)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Administratīvā apgabaltiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: VAS “Latvijas dzelzceļš”

Atbildētāja: Valsts dzelzceļa administrācija

piedaloties: AS “Baltijas Ekspresis”

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, 13. panta 2. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums nediskriminējošā veidā sniegt visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piekļuvi tām apkalpes vietām šīs direktīvas 3. panta 11. punkta izpratnē, kuras ir minētas tās II pielikuma 2. punktā, nevar tikt uzlikts šādu apkalpes vietu īpašniekiem, kuri nav to operatori.

Direktīvas 2012/34 13. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams situācijā, kad tādas ēkas īpašnieks, kurā ir ierīkota izmantošanā esoša apkalpes vieta šīs direktīvas 3. panta 11. punkta izpratnē, vēlas izbeigt nomas līgumu attiecībā uz šo ēku, lai izmantotu to pats savām vajadzībām.

(1) OV C 161, 11.5.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DocMorris NV/Apothekerkammer Nordrhein

(Lieta C-190/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Cilvēkiem paredzētas zāles, kam vajadzīga ārsta recepte - Direktīva 2001/83/EK - Piemērojamība - Aptiekas reklāma pa pastu, kuras mērķis ir nevis ietekmēt klienta izvēli attiecībā uz konkrētām zālēm, bet gan izvēlēties konkrētu aptieku - Reklāmas loterija - Preču brīva aprite - Valsts tiesiskais regulējums - Aizliegums ārstniecības līdzekļu jomā piedāvāt, reklamēt vai piešķirt priekšrocības un citas reklāmas dāvanas - Tirdzniecības noteikumi, uz kuriem neattiecas LESD 34. pants)

(2021/C 349/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: DocMorris NV

Atbildētāja: Apothekerkammer Nordrhein

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama tādam valsts tiesiskajam regulējumam, ar kuru aptiekai, kas pārdod zāles pa pastu, ir aizliegts organizēt reklāmas darbību reklāmas loterijas veidā, kura dalībniekiem sniedz iespēju iegūt ikdienas dzīvē lietojamus priekšmetus, kas nav zāles, un dalība šajā loterijā ir atkarīga no cilvēkiem paredzētu zāļu, kam vajadzīga ārsta recepte, pasūtījuma veikšanas, pievienojot tam šo recepti.

2)	LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā šāds valsts tiesiskais regulējums.

(1) OV C 279, 24.8.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/10

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Tribunal de première instance du Luxembourg (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BJ/État belge

(Lieta C-241/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Kapitāla brīva aprite - Ienākuma nodoklis - Tiesību akti, kas vērsti uz dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu - Saņemtie ienākumi dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas valsts - Atbrīvojuma aprēķina kartība dzīvesvietas dalībvalstī - Konkrētu nodokļu priekšrocību daļējs zaudējums)

(2021/C 349/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance du Luxembourg

Pamatlietas puses

Prasītājs: BJ

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums, kura piemērošanas rezultātā šajā dalībvalstī dzīvojošs nodokļu maksātājs, aprēķinot ienākuma nodokli minētajā dalībvalstī, daļēji zaudē daļu no tajā piešķirtajām nodokļu priekšrocībām tādēļ, ka šis nodokļu maksātājs, pamatojoties uz to, ka šis nodokļu maksātājs saņem atlīdzību par algotu profesionālu darbību citā dalībvalstī, kas tajā ir apliekama ar nodokli un atbrīvota no nodokļa pirmajā dalībvalstī atbilstoši divpusējai konvencijai par dubultas aplikšanas ar nodokli novēršanu.

2)	Tas, ka attiecīgais nodokļu maksātājs dzīvesvietas dalībvalstī nesaņem būtiskus ienākumus, neietekmē atbildi, kas sniegta uz pirmo prejudiciālo jautājumu, ja šī dalībvalsts viņam var piešķirt attiecīgās nodokļu priekšrocības.

Apstāklis, ka saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp dzīvesvietas dalībvalsti un nodarbinātības dalībvalsti attiecīgais nodokļu maksātājs, apliekot ar nodokli viņa ienākumus, ko viņš ir guvis otrajā dalībvalstī, ir izmantojis nodokļu priekšrocības, kas paredzētas tās nodokļu tiesību aktos, neietekmē uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, jo ne šī konvencija, ne šīs dzīvesvietas dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs nodokļu priekšrocības jāņem vērā un tās neietver konkrētas priekšrocības, uz kurām šim nodokļu maksātājam principā ir tiesības dzīvesvietas dalībvalstī.

4)	Tas, ka nodarbinātības dalībvalstī attiecīgais nodokļu maksātājs ir saņēmis nodokļa samazinājumu vismaz tādā apmērā, kas atbilst nodokļu priekšrocībām, kuras viņš ir zaudējis dzīvesvietas dalībvalstī, neietekmē uz pirmo prejudiciālo jautājumu sniegto atbildi.

LESD 63. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums, kura piemērošanas rezultātā šajā dalībvalstī dzīvojošs nodokļu maksātājs zaudē daļu no tās piešķirtajām nodokļu priekšrocībām tādēļ, ka šis nodokļu maksātājs gūst ienākumus no dzīvokļa, kas tam pieder citā dalībvalstī, un kuriem nodoklis ir piemērojams citā dalībvalstī, bet kuri saskaņā ar divpusējo nodokļu konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ir atbrīvoti no nodokļa pirmajā dalībvalstī.

(1) OV C 297, 7.9.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/11

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BEMH, Conseil national des centres commerciaux/Premier ministre, Ministère de l’Économie, des Finances et de la Relance, Ministre de la cohésion des territoires et des relations avec les collectivités territoriales

(Lieta C-325/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2006/123/EK - 14. panta 6. punkts - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Koleģiālas institūcijas izsniegta tirdzniecības telpu ierīkošanas atļauja - Institūcija, kuras sastāvā darbojas arī kvalificētas personas, kas pārstāv ekonomikas struktūru - Personas, kas iespējami varētu būt ar atļaujas pieprasītāju konkurējoši saimnieciskās darbības subjekti vai šo subjektu pārstāvji - Aizliegums)

(2021/C 349/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājas: BEMH, Conseil national des centres commerciaux

Atbildētāji: Premier ministre, Ministère de l’Économie, des Finances et de la Relance, Ministre de la cohésion des territoires et des relations avec les collectivités territoriales

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 14. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka tādas koleģiālas institūcijas sastāvā, kuras kompetencē ir sniegt atzinumu par tirdzniecības telpu ierīkošanas atļaujas piešķiršanu, darbojas kvalificētas personas, kas pārstāv ekonomikas struktūru attiecīgajā klientūras areālā, un tas tam ir pretrunā pat tad, ja šīs personas nepiedalās balsojumā par atļaujas pieprasījumu, bet vienīgi informē par šīs ekonomikas struktūras situāciju un attiecīgā projekta ietekmi uz to, ja vien šo personu iecelšanā piedalās atļaujas pieprasītāja esošie vai potenciālie konkurenti.

(1) OV C 339, 12.10.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/12

Tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Openbaar Ministerie, Federale Overheidsdienst Financiën/Profit Europe NV, Gosselin Forwarding Services NV

(Lieta C-362/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tirdzniecības politika - Regula (ES) Nr. 1071/2012 - Īstenošanas regula (ES) Nr. 430/2013 - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Apakšpozīcijas 7307 11 10, 7307 19 10 un 7307 19 90 - Tvērums - No Tiesas sprieduma izrietoša tarifu klasifikācija - Galīgie antidempinga maksājumi par kaļamā čuguna lietu vītņotu cauruļu savienotājelementu importu - Galīgo antidempinga maksājumu piemērojamība čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementiem)

(2021/C 349/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Openbaar Ministerie, Federale Overheidsdienst Financiën

Atbildētājas apelācijas tiesvedībā: Profit Europe NV, Gosselin Forwarding Services NV

Rezolutīvā daļa

Komisijas Regula (ES) Nr. 1071/2012 (2012. gada 14. novembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu, kā arī Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 430/2013 (2013. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, un izbeidz procedūru attiecībā uz Indonēziju – redakcijā pirms grozījumiem, kas tajā izdarīti ar 2019. gada 14. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2019/262 –, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm regulām ieviestie pagaidu un galīgie antidempinga maksājumi ir piemērojami Ķīnas izcelsmes čuguna ar lodveida grafītu lietu vītņotu cauruļu savienotājelementiem.

(1) OV C 399, 23.11.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/13

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums – Eiropas Komisija/Landesbank Baden-Württemberg (C-584/20 P), Vienotā noregulējuma valde/Landesbank Baden-Württemberg (C-621/20 P)

(Apvienotās lietas C-584/20 P un C-621/20 P) (1)

(Apelācija - Banku savienība - Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) - Vienotais noregulējuma fonds (VNF) - Ex ante iemaksu aprēķins par 2017. gadu - Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmuma autentiskuma apliecināšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Konfidenciāla informācija - Deleģētās regulas (ES) 2015/63 tiesiskums)

(2021/C 349/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

(Lieta C-584/20 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Triantafyllou, A. Nijenhuis, V. Di Bucci un A. Steiblytė)

Pārējie lietas dalībnieki: Landesbank Baden-Württemberg (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, Rechtsanwälte), Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: K.-P. Wojcik, P. A. Messina, J. Kerlin un H. Ehlers, kuriem palīdz H.-G. Kamann un P. Gey, Rechtsanwälte un F. Louis, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: J. Rodríguez de la Rúa Puig)

Persona, kas iestājušās lietā Landesbank Baden-Württemberg atbalstam: Fédération bancaire française (pārstāvji: A. Gosset-Grainville, M. Trabucchi un M. Dalon, advokāti),

(Lieta C-621/20 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: K. P. Wojcik, P. A. Messina, J. Kerlin un H. Ehlers, kuriem palīdz H. G. Kamann un P. Gey, Rechtsanwälte un F. Louis, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Landesbank Baden-Württemberg (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, Rechtsanwälte), Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Triantafyllou, A. Nijenhuis, V. Di Bucci un A Steiblytė)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: J. Rodríguez de la Rúa Puig)

Persona, kas iestājusies lietā Landesbank Baden-Württemberg atbalstam: Fédération bancaire française, Parīze (Francija), ko pārstāv A. Gosset-Grainville, M. Trabucchi un M. Dalon, advokāti

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Landesbank Baden-Württemberg/VNV (T-411/17, EU:T:2020:435).

2)	Atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 11. aprīļa izpildsesijā pieņemto lēmumu par aprēķinu attiecībā uz ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl tas attiecas uz Landesbank Baden-Württemberg.

Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 11. aprīļa izpildsesijā pieņemtā lēmuma par aprēķinu attiecībā uz ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl tas attiecas uz Landesbank Baden-Württemberg, sekas paliek spēkā līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nevar pārsniegt sešus mēnešus no šā sprieduma pasludināšanas dienas, stāsies spēkā jauns Vienotās noregulējuma valdes lēmums, ar kuru tiks noteiktas šīs kredītiestādes ex ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu.

4)	Eiropas Komisija savus tiesāšanas izdevumus gan saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedību sedz pati.

5)	Vienotā noregulējuma valde sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā gan ar tiesvedību pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedību, kā arī atlīdzina Landesbank Baden-Württemberg tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē.

6)	Landesbank Baden-Württemberg, Fédération bancaire française un Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību sedz pašas.

(1) OV C 423, 7.12.2020.

OV C 443, 21.12.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/14

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūlija spriedums (Appeal Tribunal (Northern Ireland) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CG/The Department for Communities in Northern Ireland

(Lieta C-709/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības pilsonība - Dalībvalsts pilsonis, kurš neveic saimniecisku darbību un uzturas citas dalībvalsts teritorijā, pamatojoties uz valsts tiesībām - LESD 18. panta pirmā daļa - Nediskriminācija pilsonības dēļ - Direktīva 2004/38/EK - 7. pants - Nosacījumi, lai iegūtu tiesības uzturēties ilgāk nekā trīs mēnešus - 24. pants - Sociālās palīdzības pabalsti - Jēdziens - Vienlīdzīga attieksme - Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos - Pārejas periods - Valsts tiesību norma, ar ko no sociālās palīdzības pabalsta saņemšanas tiek izslēgti Savienības pilsoņi, kuriem ir uzturēšanās tiesības uz noteiktu laiku saskaņā ar valsts tiesībām - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 1., 7. un 24. pants)

(2021/C 349/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Appeal Tribunal (Northern Ireland)

Pamatlietas puses

Prasītāja: CG

Atbildētāja: The Department for Communities in Northern Ireland

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā uzņemošās dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru no sociālās palīdzības pabalstu saņemšanas tiek izslēgti ekonomiski neaktīvi Savienības pilsoņi, kam nav pietiekamu līdzekļu un kam minētā dalībvalsts, pamatojoties uz valsts tiesībām, ir piešķīrusi pagaidu uzturēšanās tiesības, lai gan šie pabalsti tiek garantēti attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir tādā pašā situācijā.

Tomēr, ja Savienības pilsonis saskaņā ar valsts tiesībām likumīgi uzturas citā dalībvalstī, kas nav tā, kuras pilsonis viņš ir, valsts iestādēm, kuru kompetencē ir piešķirt sociālās palīdzības pabalstus, ir jāpārbauda, vai atteikums piešķirt šādus pabalstus, pamatojoties uz šo tiesisko regulējumu, nepakļauj attiecīgo pilsoni un viņa apgādībā esošos bērnus konkrētam un pastāvošam viņu pamattiesību, kas ir nostiprinātas Hartas 1., 7. un 24. pantā, pārkāpšanas riskam. Ja šim pilsonim nav nekādu līdzekļu, lai apmierinātu savas un savu bērnu vajadzības, un viņš ir izolēts, šīm iestādēm ir jāpārliecinās, ka gadījumā, ja tiek atteikts sociālās palīdzības pabalsts, minētais pilsonis tomēr var dzīvot kopā ar saviem bērniem piemērotos apstākļos. Veicot šo pārbaudi, minētās iestādes var ņemt vērā visus valsts tiesībās paredzētos palīdzības pasākumus, kurus attiecīgais pilsonis un viņa bērni faktiski var izmantot.

(1) OV C 110, 29.3.2021.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 23. aprīlī iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – Uniqa Asigurări SA/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor, Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

(Lieta C-267/21)

(2021/C 349/19)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamatlietas puses

Prasītājs: Uniqa Asigurări SA

Atbildētāji: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor, Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

Prejudiciālie jautājumi

Vai, interpretējot Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 59. panta noteikumus, prasību sakarā ar negadījumiem pārvaldības un administrēšanas pakalpojumi, ko korespondentsabiedrības sniedz apdrošināšanas sabiedrībai tās vārdā un uzdevumā, var tikt iekļauti konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, advokātu, grāmatvežu un citu līdzīgu pakalpojumu, kā arī datu apstrādes un informācijas sniegšanas pakalpojumu kategorijā?

(1) Padomes Direktīva 2006/112 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp., Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 09 Sējums 003 Lpp. 7 – 125).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/16

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 21. maijāRyanair DAC iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-379/20 Ryanair/Komisija (SAS, Zviedrija; Covid-19)

(Lieta C-320/21 P)

(2021/C 349/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ryanair DAC (pārstāvji: E. Vahida un F. C. Laprévote, avocats, S. Rating, abogado, I.-G. Metaxas-Maranghidis, dikigoros, un V. Blanc, avocate)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Francijas Republika, Zviedrijas Karaliste, SAS AB

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	saskaņā ar LESD 263. un 264. pantu atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2020. gada 24. aprīļa Lēmumu C(2020) 2784 final par valsts atbalstu SA.57061 (2020/N) – Zviedrija – SAS Covid-19 pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana; un

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt Ryanair tiesāšanās izdevumus, un personām, kas iestājušās lietā pirmajā instancē un šajā apelācijas tiesvedībā, piespriest segt savus tiesāšanās izdevumus (ja tādi būtu) pašām.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza sešus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par to, ka Komisija nav izpildījusi prasību, ka atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam piešķirts atbalsts nedrīkst būt paredzēts kaitējuma novēršanai tikai vienam cietušajam.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, piemērojot LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu un samērīguma principu attiecībā uz Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu SAS AB.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par nediskriminācijas principa neattaisnotu pārkāpumu.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības pārkāpumu.

Piektais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru.

Sestais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, nenorādot pamatojumu.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/17

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 21. maijāRyanair DAC iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-378/20 Ryanair/Komisija (SAS, Dānija; Covid-19)

(Lieta C-321/21 P)

(2021/C 349/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ryanair DAC (pārstāvji: E. Vahida un F. C. Laprévote, avocats, S. Rating, abogado, I.-G. Metaxas-Maranghidis, dikigoros, un V. Blanc, avocate)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Francijas Republika, SAS AB

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	saskaņā ar LESD 263. un 264. pantu atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2020. gada 15. aprīļa Lēmumu C(2020) 2416 final par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – SAS Covid-19 pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana; un

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt Ryanair tiesāšanās izdevumus, un personām, kas iestājušās lietā pirmajā instancē un šajā apelācijas tiesvedībā, piespriest segt savus tiesāšanās izdevumus (ja tādi būtu) pašām.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza sešus pamatus.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par nediskriminācijas principa neattaisnotu pārkāpumu.

Piektais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru.

Sestais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, nenorādot pamatojumu.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 27. maijā iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – L GmbH/F GmbH, BW, SW

(Lieta C-336/21)

(2021/C 349/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Korneuburg

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L GmbH

Atbildētājas apelācijas tiesvedībā: F GmbH, BW, SW

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājam nav pienākuma maksāt šīs regulas 7. pantā paredzēto kompensāciju, ja tas pasažieru galamērķi sasniedz ar 7 stundu un 41 minūtes nokavējumu, jo lidojuma, kas norisinājās pirms iepriekšējā lidojuma, laikā zibens spēriens izraisīja bojājumus lidmašīnā; ja pēc nosēšanās piesaistītais tāda uzņēmuma tehniķis, kuram gaisa pārvadātājs uzticējis veikt tehnisko apkopi, konstatē tikai mazus, lidmašīnas darbībspēju neietekmējošus bojājumus (“some minor findings”); ja iepriekšējais lidojums tika veikts, taču pirms iepriekšējā lidojuma veiktās pārbaudes laikā izrādījās, ka lidmašīna tuvākajā laikā vairs nav izmantojama, un tādēļ gaisa pārvadātājs sākotnēji paredzētās, bojātās lidmašīnas vietā izmantoja aizstājējlidmašīnu, ar kuru veiktajā reisā izlidošana notika ar 7 stundu un 40 minūšu nokavējumu?

Vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par vienu no gaisa pārvadātāja veicamajiem iespējamajiem pasākumiem ir uzskatāms arī piedāvājums pasažieriem veikt pārrezervāciju uz citu lidojumu, ar kuru viņi savu galamērķi būtu sasnieguši ar mazāku nokavējumu, lai gan gaisa pārvadātājs lidojumu veica nevis ar vairs neizmantojamo lidmašīnu, bet gan ar aizstājējlidmašīnu, ar kuru pasažieri savu galamērķi sasniedza ar lielāku nokavējumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/18

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 4. jūnijāRyanair DAC iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-388/20 Ryanair/Komisija (Finnair I; Covid-19)

(Lieta C-353/21 P)

(2021/C 349/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ryanair DAC (pārstāvji: E. Vahida un F. C. Laprévote, avocats, S. Rating, abogado, I.-G. Metaxas-Maranghidis, dikigoros, un V. Blanc, avocate)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Somijas Republika

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	saskaņā ar LESD 263. un 264. pantu atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2020. gada 18. maija Lēmumu C(2020) 3387 final par valsts atbalstu SA.56809 (2020/N) – Somija Covid-19: valsts garantija Finnair; un

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt Ryanair tiesāšanās izdevumus, un personām, kas iestājušās lietā pirmajā instancē un šajā apelācijas tiesvedībā piespriest segt savus tiesāšanās izdevumus (ja tādi būtu) pašām.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami ir sagrozījusi faktus, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesības, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par nediskriminācijas principa neattaisnotu pārkāpumu.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju pamatu par brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības pārkāpumu.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru.

Piektais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzami sagrozījusi faktus, nenorādot pamatojumu.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 4. jūnijā iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) – R.J. R./Valstybės įmonė Registrų centras

(Lieta C-354/21)

(2021/C 349/24)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: R.J. R.

Atbildētājs: Valstybės įmonė Registrų centras

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (1) (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 1. panta 2. punkta l) apakšpunkts un 69. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts, kurā atrodas nekustamais īpašums, tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru īpašumtiesības var reģistrēt zemesgrāmatā, pamatojoties uz Eiropas mantojuma apliecību, tikai tad, ja šī Eiropas mantojuma apliecība satur visus reģistrācijai nepieciešamos datus?

(1) OV 2012 L 201, 107. lpp.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. jūnijā iesniedza Corte dei Conti (Itālija) – Ferrovienord SpA/Istituto Nazionale di Statistica – ISTAT

(Lieta C-363/21)

(2021/C 349/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte dei Conti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ferrovienord SpA

Atbildētājs: Istituto Nazionale di Statistica – ISTAT

Pārējās lietas dalībnieces: Procura generale della Corte dei conti un Ministero dell’Economia e delle Finanze

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKS 2010 (1) tiešas piemērojamības noteikumam un tās pašas regulas un Direktīvas 2011/85 (2) lietderīgās iedarbības principam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo kompetentās valsts tiesas jurisdikciju pār EKS 2010 pareizu piemērošanu tikai, lai piemērotu valsts tiesību aktus par valsts izdevumu ierobežošanu, apdraudot [Savienības tiesību] regulējuma galveno lietderīgo iedarbību, proti, liedzot pārbaudīt budžeta saldo pārskatāmību un uzticamību, lai pārliecinātos par Itālijas konverģenci attiecībā uz [vidēja termiņa budžeta mērķim (VTBM)]?

Vai EKS 2010 tiešas piemērojamības noteikumam un tās pašas regulas un Direktīvas 2011/85 lietderīgās iedarbības principam no organizatīvā sadalījuma starp budžeta iestādēm un kontroles iestādēm viedokļa ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo kompetentās valsts tiesas nolēmuma par EKS 2010 pareizu piemērošanu sekas tikai, lai piemērotu valsts tiesību aktus par valsts izdevumu ierobežošanu, apdraudot jebkādu neatkarīgu kontroli pār Itālijas valsts pārvaldes iestāžu (kā tas kvalificēts [Savienības tiesību] nolūkos) kontu subjektīvas darbības jomas noteikšanu, lai pārbaudītu Itālijas konverģenci attiecībā uz VTBM?

Vai tiesiskuma principam, kas izpaužas kā tiesību aizsardzības tiesā efektivitāte un tiesību aizsardzības līdzekļu līdzvērtība, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas:

liedz jebkādā veidā pārbaudīt tiesā, vai [Itālijas Valsts statistikas institūts (ISTAT)] pareizi piemēro EKS 2010, lai noteiktu S.13 sektora perimetru, un tātad pārliecināties par budžeta saldo pareizību, pārskatāmību un uzticamību, lai pārbaudītu Itālijas konverģenci attiecībā uz VTBM (tiesību aizsardzības efektivitātes principa pārkāpums);

ja par pareizu – arī ar autentiskas likuma interpretācijas starpniecību – tiktu uzskatīta valsts pārvaldes iestāžu atbildētāju ierosinātā tiesību normas interpretācija, pakļauj prasītāju dubultam pārsūdzības tiesā slogam un no tā izrietošiem nolēmumu kolīzijas riskiem saistībā ar [Savienības] tiesiskā statusa pastāvēšanu, padarot faktiski neiespējamu tās tiesību efektīvu aizsardzību savlaicīgi – laikā, kas prasīts no tā izrietošo pienākumu izpildei (proti, finanšu gads), un likvidējot tiesisko drošību par valsts pārvaldes iestāžu statusa pastāvēšanu;

aizvien, ja par pareizu – arī ar autentiskas likuma interpretācijas starpniecību – tiktu uzskatīta valsts pārvaldes iestāžu atbildētāju ierosinātā tiesību normas interpretācija, paredz, ka par budžeta darbības jomas noteikšanas pareizību spriež cita tiesa, nevis tā, kurai Itālijas Konstitūcijā ir rezervēta jurisdikcija budžeta tiesību jomā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV 2013, L 174, 1. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV 2011, L 306, 41. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 10. jūnijā iesniedza Corte dei Conti (Itālija) – Federazione Italiana Triathlon/Istituto Nazionale di Statistica – ISTAT, Ministero dell'Economia e delle Finanze

(Lieta C-364/21)

(2021/C 349/26)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte dei Conti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Federazione Italiana Triathlon

Atbildētāji: Istituto Nazionale di Statistica – ISTAT un Ministero dell'Economia e delle Finanze

Otra puse: Procura generale della Corte dei conti

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesiskuma principam, kas izpaužas kā tiesību aizsardzības tiesā efektivitāte un tiesību aizsardzības līdzekļu līdzvērtība, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV 2013, L 174, 1. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV 2011, L 306, 41. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. jūnijā iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – P GmbH

(Lieta C-378/21)

(2021/C 349/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: P GmbH

Atbildētāja iestāde: Finanzamt Österreich

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai saskaņā ar PVN direktīvas (1) 203. pantu pievienotās vērtības nodoklis ir jāmaksā rēķina izrakstītājam, ja – tādā situācijā kā izskatāmajā lietā – nepastāv nodokļu ieņēmumu zaudējuma risks, jo pakalpojumu saņēmēji ir galapatērētāji, kuriem nav tiesību atskaitīt PVN?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un tādējādi rēķina izrakstītājam saskaņā ar PVN direktīvas 203. pantu ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis:

a.	Vai pakalpojumu saņēmējam izrakstītus rēķinus var nekoriģēt, ja, no vienas puses, nepastāv nodokļu ieņēmumu zaudējuma risks, un, no otras puses, rēķinu koriģēšana ir faktiski neiespējama?

b.	Vai pievienotās vērtības nodokļa koriģēšanu nepieļauj apstāklis, ka galapatērētāji nodokli ir samaksājuši, veicot maksu par pakalpojumu, un tādējādi nodokļa maksātājs pievienotās vērtības nodokļa koriģēšanas rezultātā iedzīvotos?

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 18. janvārī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)/Ryanair DAC

(Lieta C-380/21)

(2021/C 349/29)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS)

Otra puse kasācijas tiesvedībā: Ryanair DAC

Prejudiciālais jautājums

Vai [Regulas Nr. 1408/71 (1) redakcijā ar grozījumiem] 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā ietvertais jēdziens “persona[, kas] galvenokārt strādā tajā dalībvalstī, kurā dzīvo” var tikt interpretēts atbilstoši – tiesu iestāžu sadarbības civillietās un jurisdikcijas attiecībā uz individuāliem darba līgumiem jomā – Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2) 19. panta 2. punkta a) apakšpunktā izmantotajam formulējumam “vieta, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu”, kas saskaņā ar šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu motīvu izklāstā atreferēto Tiesas judikatūru arī attiecas uz aviācijas jomu un apkalpes locekļiem (Regula (EEK) Nr. 3922/91 (3))?

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV 1971, L 149, 2. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV 1991, L 373, 4. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. jūnijā iesniedza Višje sodišče v Mariboru (Slovēnija) – FV/NOVA KREDITNA BANKA MARIBOR d.d.

(Lieta C-405/21)

(2021/C 349/30)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Višje sodišče v Mariboru

Pamatlietas puses

Prasītāja: FV

Atbildētāja: NOVA KREDITNA BANKA MARIBOR d.d.

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1) 3. panta 1. punkts, to skatot kopā ar 8. un 8.a pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesību normas, kurās “godprātības” un “ievērojamas nelīdzsvarotības” nosacījumi ir definēti kā alternatīvi (kā nošķirti, autonomi un savstarpēji neatkarīgi nosacījumi), tādējādi, ka lēmuma pieņemšanai par līguma noteikuma negodīgumu ir pietiekami, ka pastāv izšķiroši fakti, kuri norāda tikai uz viena no minētajiem diviem nosacījumiem izpildi?

(1) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/24

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Benavides Torres/Padome

(Lieta T-245/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda iekļaušana sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā)

(2021/C 349/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Antonio José Benavides Torres (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou, V. Piessevaux, P. Mahnič un A. Antoniadis)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Antonio José Benavides Torres atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/24

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Moreno Pérez/Padome

(Lieta T-246/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda iekļaušana sarakstos - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā)

(2021/C 349/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Maikel José Moreno Pérez (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou, P. Mahnič un A. Antoniadis)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/90 (2018. gada 22. janvāris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 16 I, 14. lpp.), un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 276, 10. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/88 (2018. gada 22. janvāris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 16 I, 6. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 276, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Maikel José Moreno Pérez atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/25

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Lucena Ramírez/Padome

(Lieta T-247/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītājas vārda iekļaušana sarakstos - Prasītājas vārda saglabāšana sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā)

(2021/C 349/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tibisay Lucena Ramírez (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou, P. Mahnič un A. Antoniadis)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Tibisay Lucena Ramírez atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/26

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Cabello Rondón/Padome

(Lieta T-248/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda iekļaušana sarakstos - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā - Vārda brīvība)

(2021/C 349/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Diosdado Cabello Rondón (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou, P. Mahnič, V. Piessevaux un A. Antoniadis)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Diosdado Cabello Rondón atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/27

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Saab Halabi/Padome

(Lieta T-249/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda iekļaušana sarakstos - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā)

(2021/C 349/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tarek William Saab Halabi (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou, V. Piessevaux, P. Mahnič un A. Antoniadis)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Tarek William Saab Halabi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/27

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Harrington Padrón/Padome

(Lieta T-550/18) (1)

(2021/C 349/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katherine Nayarith Harrington Padrón (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Antoniadis, S. Kyriakopoulou un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/901 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 160 I, 12. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/899 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 160 I, 5. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Katherine Nayarith Harrington Padrón atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/28

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Oblitas Ruzza/Padome

(Lieta T-551/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītājas vārda iekļaušana sarakstos - Prasītājas vārda saglabāšana sarakstos - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz īpašumu)

(2021/C 349/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sandra Oblitas Ruzza (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Antoniadis, S. Kyriakopoulou un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/901 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 160 I, 12. lpp.), un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 276, 10. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/899 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 160 I, 5. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 276, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sandra Oblitas Ruzza atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/29

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Moreno Reyes/Padome

(Lieta T-552/18) (1)

(2021/C 349/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Xavier Antonio Moreno Reyes (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Antoniadis, S. Kyriakopoulou un P. Mahnič)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/901 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/899 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz Xavier Antonio Moreno Reyes.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/29

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Rodríguez Gómez/Padome

(Lieta T-553/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītājas vārda iekļaušana sarakstos - Prasītājas vārda saglabāšana sarakstos - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz īpašumu)

(2021/C 349/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Delcy Eloina Rodríguez Gómez (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Antoniadis, S. Kyriakopoulou un P. Mahnič)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Delcy Eloina Rodríguez Gómez atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/30

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Hernández Hernández/Padome

(Lieta T-554/18) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Venecuēlā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītājas vārda iekļaušana sarakstos - Prasītājas vārda saglabāšana sarakstos - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz īpašumu)

(2021/C 349/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Socorro Elizabeth Hernández Hernández (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Antoniadis, S. Kyriakopoulou un P. Mahnič)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Socorro Elizabeth Hernández Hernández atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/31

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Harrington Padrón/Padome

(Lieta T-32/19) (1)

(2021/C 349/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katherine Nayarith Harrington Padrón (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Antoniadis, S. Kyriakopoulou un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 276, 10. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV 2018, L 276, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt..

2)	Katherine Nayarith Harrington Padrón atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 103, 18.3.2019.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/31

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Benavides Torres/Padome

(Lieta T-35/19) (1)

(2021/C 349/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Antonio José Benavides Torres (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou, V. Piessevaux, P. Mahnič un A. Antoniadis)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Antonio José Benavides Torres atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 93, 11.3.2019.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/32

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – DD/FRA

(Lieta T-632/19) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Prasījumi atlīdzināt kaitējumu - Nemantisks kaitējums - Civildienesta tiesas un Vispārējās tiesas spriedumu izpilde)

(2021/C 349/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DD (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (pārstāvis: M. O’Flaherty, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atlīdzināt nemantisko kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājam, otrkārt, atcelt FRA direktora 2018. gada 19. novembra lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja lūgums atlīdzināt kaitējumu, un, treškārt, nepieciešamības gadījumā atcelt 2019. gada 12. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība par minēto 2018. gada 19. novembra lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	DD sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 406, 2.12.2019.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/32

Vispārējās tiesas 2021. gada 14 jūlija spriedums – Abitron Germany/EUIPO – Hetronic International (“NOVA”)

(Lieta T-75/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NOVA” - Agrāka nereģistrēta valsts preču zīme “NOVA” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad, attiecīgi, Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts un 60. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Atsauce uz agrākai preču zīmei piemērojamām valsts tiesībām - Absolūts atteikuma pamats - Ļaunticības neesamība - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 349/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Abitron Germany GmbH (Langquaid, Vācija) (pārstāvji: T. Dolde un K. Lüder, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hetronic International, Inc. (Oklahomasitija, Oklahoma, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: A. Wehlau, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 10. decembra lēmumu lietā R 521/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Abitron Germany un Hetronic International.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Abitron Germany GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 103, 30.3.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/33

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Griba/CPVO (Stark Gugger)

(Lieta T-181/20) (1)

(Augu šķirnes - Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābolu šķirnei “Stark Gugger” - Tehniskā pārbaude - Pārbaužu vieta - Vienlīdzīga attieksme - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 349/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Griba Baumschulgenossenschaft landwirtschaftliche Gesellschaft (Terlano, Itālija) (pārstāvis: G. Würtenberger, advokāts)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (pārstāvji: M. Ekvad, O. Lamberti un F. Mattina, kuriem palīdz A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Priekšmets

Prasība par CPVO Apelācijas padomes 2020. gada 24. janvāra lēmumu (lieta A 008/2018) attiecībā uz pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābolu šķirnei Stark Gugger.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Griba Baumschulgenossenschaft landwirtschaftliche Gesellschaft atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 191, 8.6.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/34

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Griba/CPVO (Gala Perathoner)

(Lieta T-182/20) (1)

(Augu šķirnes - Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābolu šķirnei “Gala Perathoner” - Tehniskā pārbaude - Pārbaužu vieta - Vienlīdzīga attieksme - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 349/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Griba Baumschulgenossenschaft landwirtschaftliche Gesellschaft (Terlano, Itālija) (pārstāvis: G. Würtenberger, advokāts)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (pārstāvji: M. Ekvad, O. Lamberti un F. Mattina, kuriem palīdz A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Priekšmets

Prasība par CPVO Apelācijas padomes 2020. gada 17. janvāra lēmumu (lieta A 004/2016) attiecībā uz pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābolu šķirnei Gala Perathoner.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Griba Baumschulgenossenschaft landwirtschaftliche Gesellschaft atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 191, 8.6.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/34

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Fashioneast un AM.VI./EUIPO – Moschillo (“RICH JOHN RICHMOND”)

(Lieta T-297/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “RICH JOHN RICHMOND” - Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Izmantošana formā, kas atšķiras elementos, kuri maina preču zīmes atšķirtspēju - Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts))

(2021/C 349/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Fashioneast Sàrl (Luksemburga, Luksemburga), AM.VI. Srl (Neapole, Itālija) (pārstāvji: A. Camusso un M. Baghetti, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: R. Cottrell, J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Moschillo Srl (Avellino, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 16. marta lēmumu lietā R 1381/2019-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Moschillo, no vienas puses, un Fashioneast un AM.VI., no otras puses.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Fashioneast Sàrl un AM.VI. Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 255, 3.8.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – KO/Komisija

(Lieta T-389/20) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Atteikums piešķirt ekspatriācijas pabalstu - Pastāvīgā dzīvesvieta - Pārbaudes laiks)

(2021/C 349/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KO (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un A.-C. Simon)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2019. gada 18. oktobra lēmumu, ar ko prasītājam atteikta ekspatriācijas pabalsta piešķiršana.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	KO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Cole Haan/EUIPO – Samsøe & Samsøe Holding (“Ø”)

(Lieta T-399/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Ø” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “φ” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 349/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cole Haan LLC (Grīnlenda, Ņūhempšīra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: G. Vos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: T. Frydendahl un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Samsøe & Samsøe Holding A/S (Kopenhāgena, Dānija) (pārstāve: C. Jardorf, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1375/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Samsøe & Samsøe Holding un Cole Haan.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cole Haan LLC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)	Samsøe & Samsøe Holding A/S sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 271, 17.8.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/36

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Guerlain/EUIPO (Iegarena, konusveida un cilindriska lūpukrāsas forma)

(Lieta T-488/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Iegarena, konusveida un cilindriska lūpukrāsas forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspēja - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 349/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Guerlain (Parīze, Francija) (pārstāvis: T. de Haan, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: S. Pétrequin, A. Folliard-Monguiral un V. Ruzek)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 2. jūnija lēmumu lietā R 2292/2019-1 attiecībā uz pieteikumu par trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido iegarena, konusveida un cilindriska lūpukrāsas forma, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 2. jūnija lēmumu lietā R 2292/2019-1.

2)	Piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Guerlain radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 320, 28.9.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/37

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Aldi/EUIPO (“CUCINA”)

(Lieta T-527/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “CUCINA” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2021/C 349/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi GmbH & Co. KG (Mülheim an der Ruhr, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, C. Fürsen un M. Minkner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Bosse un A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 19. jūnija lēmumu lietā R 463/2020-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “CUCINA” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Aldi GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 329, 5.10.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/37

Vispārējās tiesas 2021. gada 14 jūlija spriedums – Aldi/EUIPO (“Cachet”)

(Lieta T-622/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Cachet” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspēja - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2021/C 349/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi GmbH & Co. KG (Mīlheima pie Rūras, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, C. Fürsen un M. Minkner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Śliwińska un D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 11. augusta lēmumu lietā R 452/2020-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Cachet” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 11. augusta lēmumu lietā R 452/2020-4 daļā, kurā tas attiecas uz reģistrācijas pieteikumā norādītajām “higiēnas precēm medicīniskiem nolūkiem”.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Aldi GmbH & Co. KG un EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 399, 23.11.2020.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/38

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Arnautu/Parlaments

(Lieta T-740/20) (1)

(Institucionālās tiesības - Noteikumi par Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksas - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Iebilde par prettiesiskumu - Tiesības uz aizstāvību - Kļūda vērtējumā)

(2021/C 349/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marie-Christine Arnautu (Parīze, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, T. Lazian un M. Ecker)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Parlamenta ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumu piedzīt no prasītājas 87 203,46 EUR, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārās palīdzības piemaksa, un, otrkārt, ar to saistīto 2020. gada 22. oktobra paziņojumu par parādu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Marie-Christine Arnautu sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 8.2.2021.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/38

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums – Veronese/EUIPO – Veronese Design Company (“VERONESE”)

(Lieta T-749/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “VERONESE” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VERONESE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas - Regulas 2017/1001 72. panta 6. punkts - Res judicata spēks)

(2021/C 349/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Veronese (Parīze, Francija) (pārstāve: S. Herrburger, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Veronese Design Company Ltd (Kovlūna, Hongkonga) (pārstāve: B. Lafont, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 26. oktobra lēmumu lietā R 1951/2020-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Veronese un Veronese Design Company.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Veronese atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 8.2.2021.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/39

Prasība, kas celta 2021. gada 5. jūlijā – Landesbank Baden-Württemberg/VNV

(Lieta T-389/21)

(2021/C 349/55)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Baden-Württemberg (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2021. gada 14. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2021/22) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I pielikumu, II pielikumu un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareizas oficiālās valodas lietojuma dēļ juridiski nav spēkā un tādējādi prasība atcelt tiesību aktu nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit pamatus.

1.	Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas nav ticis sagatavots oficiālajā valodā, kas ir jālieto attiecībā uz prasītāju, proti, vācu valodā.

Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, jo tajā esot virkne trūkumu pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja ir piemērojusi neskaitāmas likumiski piešķirtas novērtējuma brīvības un nav atklājusi citu iestāžu datus.

3.	Trešais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu, jo lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

Ceturtais pamats: ar 4.–9. pantu, kā arī I pielikumu Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 (3), tās ar Deleģēto regulu (ES) 2016/1434 (4) grozītajā redakcijā (turpmāk tekstā – “Deleģētā regula”), esot pārkāptas augstāka juridiska spēka tiesību normas, jo ar tiem esot padarīta neiespējama lēmuma pārbaude tiesā un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

Piektais prasības pamats: Deleģētās regulas 7. panta 4. punkta otrais teikums esot pretrunā primārajām tiesībām, jo ar to esot pieļauta faktiski neatbilstoša un nesamērīga diferenciācija starp institucionālās aizsardzības shēmas (turpmāk tekstā – “IAS”) dalībniecēm, kā arī IPS rādītāja relativizēšana.

Sestais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkts (5) un prasība par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, jo ar to prasītājai IPS rādītājam tiek piemērots reizinātājs 5/9. Iestāžu diferenciācija IPS rādītāja līmenī institucionālas aizsardzības visaptverošas drošības ietekmes dēļ neesot saderīga ar sistēmu un esot patvaļīga.

Septītais prasības pamats: ar Deleģētās regulas 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas augstāka juridiska spēka tiesību normas, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

8.	Astotais pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji nesaderot ar prasītājas riska profilu, kas ir labāks par vidējo.

9.	Devītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo, īstenojot virkni rīcības brīvību, atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas.

10.	Desmitais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (6) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(2) Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1434 (2015. gada 14. decembris), ar kuru labo Deleģēto regulu (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2016, L 233, 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/41

Prasība, kas celta 2021. gada 5. jūlijā – DZ Bank/VNV

(Lieta T-390/21)

(2021/C 349/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DZ Bank AG Deutsche Zentral-Genossenschaftsbank (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareizas oficiālās valodas lietojuma dēļ juridiski nav spēkā un prasība atcelt tiesību aktu nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz desmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-389/21 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/41

Prasība, kas 2021. gada 5. jūlijā – Deutsche Kreditbank/VNV

(Lieta T-391/21)

(2021/C 349/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Kreditbank AG (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.	Pirmais prasības pamats: Lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas nav ticis sagatavots oficiālajā valodā, kas ir jālieto attiecībā uz prasītāju, proti, vācu valodā.

Otrais prasības pamats: Lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, jo tajā esot virkne trūkumu pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja ir piemērojusi neskaitāmas likumiski piešķirtas novērtējuma brīvības un nav atklājusi citu iestāžu datus.

3.	Trešais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu, jo lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

5.	Piektais prasības pamats: ar Deleģētās regulas 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasību pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

6.	Sestais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saskanīgi ar prasītājas riska profilu, kas ir labāks par vidējo.

7.	Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, īstenojot virkni rīcības brīvību.

8.	Astotais pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu.

(2) Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/43

Prasība, kas celta 2021. gada 5. jūlijā – Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale/VNV

(Lieta T-392/21)

(2021/C 349/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz desmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-389/21 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/43

Prasība, kas celta 2021. gada 5. jūlijā – Max Heinr. Sutor/VNV

(Lieta T-393/21)

(2021/C 349/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Max Heinr. Sutor OHG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: A. Glos, M. Rätz un T. Kreft, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2021. gada 14. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2021. gadu (Lieta SRB/ES/2021/22), ciktāl tas skar prasītāju, ieskaitot lēmumu paskaidrojošo atbildētājas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par prasītāju saistībā ar aprēķina datiem attiecībā uz ex ante iemaksām 2021. gadam Vienotajā noregulējuma fondā (Lieta SRB/ES2021/24);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

Pirmais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (1) 5. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpums, jo atbildētāja no banku nodevas 2021. gadam nav izslēgusi prasītājas fiduciāri pārvaldītos klientu līdzekļus. Deleģētās regulas (ES) 2015/63 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts esot vismaz atbilstoši jāpiemēro šādiem no maksātnespējas pasargātiem līdzekļiem.

Otrais prasības pamats: samērīguma principa pārkāpums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2) 70. panta 2. punkta otrajai daļai, to skatot kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (3) 103. panta 7. punktu, jo ar lēmumu, tikai un vienīgi pamatojoties uz prasītājas bilancē norādītajām bezriska fiduciārajām saistībām, ir noteikta aptuveni 100 reizes augstāka bankas nodeva.

Trešais prasības pamats: vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo ar lēmumu pret prasītāju tiek pausta nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar kredītiestādēm, kuru valsts grāmatvedības standartos netiek prasīts uzrādīt fiduciārās saistības vai kuras atskaitās saskaņā ar SFPS, kā arī brokeru sabiedrībām, kuras pārvalda klientu naudu, bez jebkāda objektīva pamatojuma.

4.	Ceturtais pamats: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 16. panta pārkāpums, jo bezriska fiduciāro saistību iekļaušana aprēķina bāzē prasītājas bankas nodevas 2021. gadam paaugstināšanai noved pie rādītāja 100, un šāda iejaukšanās vispār nav pamatota.

Piektais prasības pamats: LESD 49. panta, to skatot kopsakarā ar LESD 54. pantu, pārkāpums, jo ar lēmumu ir ierobežota prasītājas brīvība veikt saimniecisko darbību dalībvalstī, kura ir tās galvenā uzņēmējdarbības atrašanās vieta, turklāt šāds ierobežojums esot nesamērīgs un prasītāja tiekot diskriminēta salīdzinājumā ar kredītiestādēm citās dalībvalstīs.

Sestais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 17. panta 3. un 4. punkta pārkāpums, jo atbildētāja, nosakot par 2021. gadu maksājamo summu, neesot ņēmusi vērā prasītājas vēlāk par 2018.–2020. iemaksu gadiem pārskatītos datus un līdz ar to atbilstoši neesot samazinājusi iemaksu par 2021. gadu.

Septītais prasības pamats: tiesību tikt uzklausītam neievērošana saskaņā ar Hartas 41. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu, jo prasītajai faktiski esot noteikts vien 3 dienu termiņš, lai konsultāciju ceļā pārbaudītu individuāla paziņojuma par bankas nodevas 2021. gadam paaugstināšanu projektu un nosūtītu komentārus atbildētājai.

8.	Astotais pamats: Hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunkta, kā arī LESD 296. panta otrās daļas pārkāpums, jo prasītāja ar apstrīdētā lēmuma pamatojuma palīdzību neesot spējīga pārbaudīt savas iemaksas apmēru.

9.	Devītais prasības pamats: tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta pirmo daļu neievērošana, jo pamatojums prasītājai nerada iespēju izvērtēt to, vai ir lietderīgi vērsties kompetentā tiesā.

10.

Desmitais prasības pamats (pakārtoti): Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4.–7. panta, 9. panta, kā arī I pielikuma spēkā neesamība, jo savstarpēji atkarīgo iemaksu un trešo personu konfidenciālo datu izmantošanas dēļ atbildētājai tiek noteikts pienākums pieņemt lēmumu, kas ir pretrunā pienākumam norādīt pamatojumu.

11.	Vienpadsmitais prasības pamats (pakārtoti): Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4.–7. panta, 9. panta, kā arī I pielikuma spēkā neesamība, jo nav ievērota prasība par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta pirmo daļu.

12.	Divpadsmitais prasības pamats (pakārtoti): aprēķina bāzes spēkā neesamība saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 14. panta 2. punktu, to skatot kopsakarā ar 3. panta 11. punktu, jo ir pārkāpts Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkts un vienlīdzīgas attieksmes princips.

13.	Trīspadsmitais prasības pamats (pakārtoti): aprēķina bāzes spēkā neesamība saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 14. panta 2. punktu, to skatot kopsakarā ar 3. panta 11. punktu, jo ir pārkāpts Hartas 16. pants.

14.	Četrpadsmitais prasības pamats (pakārtoti): aprēķina bāzes spēkā neesamība saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 14. panta 2. punktu, to skatot kopsakarā ar 3. panta 11. punktu, jo ir pārkāpts LESD 49. pants, to skatot kopsakarā ar 54. pantu.

(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/45

Prasība, kas celta 2021. gada 6. jūlijā – Bayerische Landesbank/VNV

(Lieta T-394/21)

(2021/C 349/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayerische Landesbank (Minhene, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz desmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-389/21 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/46

Prasība, kas celta 2021. gada 6. jūlijā – DZ Hyp/VNV

(Lieta T-395/21)

(2021/C 349/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DZ Hyp AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz desmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-389/21 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/46

Prasība, kas celta 2021. gada 7. jūlijā – Deutsche Bank/NVR

(Lieta T-396/21)

(2021/C 349/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Bank AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

Pirmais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, jo tajā ir virkne trūkumu pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja ir piemērojusi neskaitāmas likumiski piešķirtas novērtējuma brīvības un nav atklājusi citu iestāžu datus.

2.	Otrais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu, jo lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

Trešais prasības pamats: ar 4.–9. pantu, kā arī I pielikumu Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 (1), tās ar Deleģēto regulu (ES) 2016/1434 (2) grozītajā redakcijā (turpmāk tekstā – “Deleģētā regula”), esot pārkāptas augstāka juridiska spēka tiesību normas, jo ar tiem esot padarīta neiespējama lēmuma pārbaude tiesā un tādēļ prasītājai esot liegta efektīva tiesību aizsardzība.

Ceturtais pamats: lēmums esot pretrunā Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/81 (3) 4. pantam, to skatot kopā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 69. panta 1. punktu (turpmāk tekstā – “VNM regula”), jo gada mērķapjoms uzkrāšanas fāzes sākumā nav bijis paziņots, pamatojoties uz segto ieguldījumu lielumu; pakārtoti VNM regulas 69. panta 1. punkts esot pretrunā augstāka juridiska spēka tiesību normām.

5.	Piektais prasības pamats: ar Deleģētās regulas 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

Sestais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saderīgi ar ļoti augsto prasītājas zaudējumu segšanas spēju, un tādēļ risks vērsties Vienotā noregulējuma fondā, ja prasītāja tiek likvidēta, ir ievērojami mazāks.

7.	Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo īstenodama virkni rīcības brīvību atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas.

8.	Astotais pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1434 (2015. gada 14. decembris), ar kuru labo Deleģēto regulu (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2016, L 233, 1. lpp.).

(3) Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/81 (2014. gada 19. decembris), ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/48

Prasība, kas celta 2021. gada 8. jūlijā – DVB Bank/VNV

(Lieta T-404/21)

(2021/C 349/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DVB Bank SE (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz desmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-389/21 Landesbank Baden-Württemberg/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/48

Prasība, kas celta 2021. gada 17. jūlijā – TO/EVA

(Lieta T-434/21)

(2021/C 349/64)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TO (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Vides aģentūra (EVA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un nospriest,

—

par atceltu EVA 2020. gada 21. septembra lēmumu, ciktāl pēc pieteikuma par iekārtošanās pabalsta atmaksu, kur EVA kļūdaini atskaitīja no summām, kas bija jāizmaksā saskaņā ar Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-462/17, tomēr ar minēto lēmumu ir nolemts – un tieši šajā aspektā apstrīdētais lēmums tiek apstrīdēts, – atteikt apmierināt citus lūgumus, ko prasītāja formulējusi it īpaši savā 16. septembra e-pastā, uz ko ir tieša atsauce lēmumā, un kurā ir ietverts lūgums, papildus nepamatoti atskaitītā iekārtošanas pabalsta atmaksai,

—	atmaksāt būtisku, bet detalizētā izmaksu pārskata neesamības dēļ nenoteiktu naudas summu, kurai ir jāpieskaita procenti no atlaišanas pabalsta, skaitot no 2016. gada 22. septembra, un no sprieduma pasludināšanas dienas piespriestajām summām līdz faktiskās samaksas dienai,

—	saņemt detalizēto pārskatu par pienākošo pamatsummu, procentu un saistīto summu, un prasītājai jau pārskaitīto summu, kuru ir jāiekasē prioritāri no procentiem un saistītajām summām, un, līdz ar to no kapitāla, un

—

saņemt zaudējumu atlīdzību dienesta pārkāpuma dēļ, kas izpaužas, pirmkārt, prasītājai Vispārējā tiesā piešķirtās konfidencialitātes pārkāpumā ar paziņojuma par algu par 2019. gada augustam starpniecību, jo EVA informēja ar norādītajām pārskaitītajām summām, proti, aktīviem un pasīviem, viņas jauno darba devēju par strīdu ar EVA, otrkārt, atteicās viņai paziņot par notikušo saraksti ar viņas toreizējo padomnieku gan pirms, gan pēc iepriekš minētā sprieduma pasludināšanas;

—	par atceltu EVA pieņemto lēmumu, pieņemot apstrīdēto lēmumu, līdz ar to atsakoties izpildīt Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-462/17, ciktāl uz iepriekšminēto apstrīdēto pasākumu attiecas pamatsumma, procenti un saistītās summas;

—

pareizu Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūnija spriedumu T-462/17 izpildi attiecībā uz pamatsummu, procentiem un saistītām summām, kā arī pilnīgu zaudējumu atlīdzību, kurus viņa esot cietusi un cietīs šī apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un izpildes dēl, ja EVA tai pārskaitīs:

—	summu, kas atbilst atlaišanas pabalstam, kuru tika piespriests viņai izmaksāt, kā arī iekārtošanas pabalstu, kas tika atskaitīts 2 950 EUR apmērā, un ja tas neticamā kārtā būtu jau bijis viņai atmaksāts, tad tam pieskaitīt procentus, skaitot no 2016. gada 22. septembra;

—	summu 20 000 EUR apmērā, lai atlīdzinātu kaitējumu, kas radies no viņas personas datu izpaušanas trešajām personām, kā arī no konfidencialitātes noteikumu pārkāpuma, it īpaši attiecībā uz prasītājas pašreizējo darba devēju;

—	summu 20 000 EUR apmērā, lai atlīdzinātu kaitējumu, kas radies no atteikuma paziņot viņai saraksti ar viņas padomnieku gan pirms, gan pēc sprieduma pasludināšanas;

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots LESD 266. panta pārkāpums, kā arī labticības principa un labas pārvaldības principa pārkāpums, jo EVA neesot veikusi pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu prasītājai par labu.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta pārkāpums, pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un rūpības pienākuma neizpilde.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots ar prasītājas personas datiem saistīts atkārtots pārkāpums, kas ir atbildību pastiprinošs apstāklis attiecībā uz pirmo spriedumu, jo tiek pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001 L 8, 1. lpp.) 12. pants.

30.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/49

Prasība, kas celta 2021. gada 16. jūlijā – TK/Komisija

(Lieta T-435/21)

(2021/C 349/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TK (pārstāvis: S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu nepaaugstināt prasītāju AD 15 pakāpē 2020. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

—	atcelt lēmumus paaugstināt AD 15 pakāpē ierēdņus, kas ir iekļauti paaugstināto ierēdņu sarakstā 2020. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpumu un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Prasītājs izvirza arī iebildi par Komisijas 2007. gada 10. maija Lēmuma SEC (2007) 605 par principiem un procedūrām, kas ir piemērojami augstākā līmeņa darbinieku paaugstināšanai amatā, prettiesiskumu it īpaši tādēļ, ka tajā neesot paredzēts, ka prasības izskata kāda cita struktūra, nevis augstākā līmeņa darbinieku paaugstināšanas amatā konsultatīvā komiteja. Turklāt prasītājs norāda, ka šai komitejai būtu jābūt iespējai apmierināt prasību, nepastāvot pienākumam ievērot amatā paaugstināšanas kvotas, kas ir izlietotas amatā paaugstināto ierēdņu saraksta sagatavošanas brīdī.

2.	Otrais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājs šajā ziņā norāda uz objektīvu norāžu kopumu, kas it īpaši attiecas uz [darba] stāžu un nopelna punktiem, un uzskata, ka šis norāžu kopums pierāda apstrīdētā lēmuma nepamatotību.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 349

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 30. augusts

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2021/C 349/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1