16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/2

Tiesas (trešā palāta) 2021. gada 1. jūlija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CB/Tribunal Económico Administrativo Regional de Galicia

(Lieta C-521/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Nodokļu revīzija - Pakalpojumu sniegšana mākslinieciska aģenta darbības ietvaros - Ar PVN apliekamie pakalpojumi - Nodokļu administrācijai nedeklarēti darījumi, par kuriem nav sagatavots rēķins - Krāpšana - Ienākuma nodokļa bāzes atjaunošana - PVN neitralitātes princips - PVN iekļaušana atjaunotajā nodokļa bāzē)

(2021/C 329/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: CB

Atbildētāja: Tribunal Económico Administrativo Regional de Galicia

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, it īpaši tās 73. un 78. pants, lasot tos kopā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neitralitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja PVN maksātāji krāpjoties deklarācijā par tiešajiem nodokļiem nav nedz norādījuši nodokļu administrācijai darījuma esamību, nedz izrakstījuši rēķinu, nedz arī norādījuši ieņēmumus, kas gūti saistībā ar šo darījumu, šādas deklarācijas pārbaudes ietvaros attiecīgās nodokļu administrācijas atjaunotās ienākumu summas, kuras konkrētajā darījumā ir izmaksātas un saņemtas, ir jāuzskata par cenu ar PVN, ja vien atbilstoši valsts tiesībām nodokļa maksātājiem nav bijusi iespēja veikt konkrētā PVN vēlāku pārnešanu un atskaitīšanu, neraugoties uz krāpšanu.

(1) OV C 363, 28.10.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/3

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 22. jūnija spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ordre des barreaux francophones et germanophone, Association pour le droit des Étrangers ASBL, Coordination et Initiatives pour et avec les Réfugiés et Étrangers ASBL, Ligue des Droits de l'Homme ASBL, Vluchtelingenwerk Vlaanderen ASBL/Conseil des ministres

(Lieta C-718/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības pilsonība - LESD 20. un 21. pants - Direktīva 2004/38/EK - Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā - Lēmums izbeigt attiecīgās personas uzturēšanos sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ - Preventīvi pasākumi, lai novērstu jebkādu attiecīgās personas bēgšanas iespējamību laikposmā, kas viņai noteikts uzņemošās dalībvalsts teritorijas atstāšanai - Valsts tiesību normas, kas ir līdzīgas tām, kuras piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 7. panta 3. punktu - Maksimālais aizturēšanas izraidīšanas nolūkā laikposms - Valsts tiesību norma, kas ir identiska tai, kuru piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem)

(2021/C 329/03)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Pamatlietas puses

Prasītājas: Ordre des barreaux francophones et germanophone, Association pour le droit des Étrangers ASBL, Coordination et Initiatives pour et avec les Réfugiés et Étrangers ASBL, Ligue des Droits de l'Homme ASBL, Vluchtelingenwerk Vlaanderen ASBL

Atbildētāja: Conseil des ministres

Rezolutīvā daļa

LESD 20. un 21. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem laikposmā, kas viņiem ir noteikts uzņemošās dalībvalsts teritorijas atstāšanai pēc lēmuma par izraidīšanu, kurš attiecībā uz viņiem ir pieņemts sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, vai šī laikposma pagarinājumā, tiek piemērotas tiesību normas, kuru mērķis ir novērst viņu bēgšanas iespējamību un kuras ir līdzīgas tām, kas, runājot par trešo valstu valstspiederīgajiem, ir paredzētas, lai transponētu valsts tiesībās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 7. panta 3. punktu, ar nosacījumu, ka šajās pirmajās minētajās tiesību normās tiek ievēroti Direktīvas 2004/38 27. pantā noteiktie vispārējie principi un ka tās nav nelabvēlīgākas par otrajām minētajām tiesību normām;

—

tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pēc noteiktā laikposma vai pēc šī laikposma pagarinājuma beigām nav izpildījuši lēmumu par izraidīšanu, kurš attiecībā uz viņiem ir pieņemts sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, tiek piemērota aizturēšana izraidīšanas nolūkā uz maksimālo astoņu mēnešu laikposmu, un šis laikposms ir identisks tam, kāds valsts tiesībās tiek piemērots attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav izpildījuši šādu iemeslu dēļ pieņemtu atgriešanas lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2008/115 6. panta 1. punktu.

(1) OV C 413, 9.12.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/4

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 1. jūlija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UE, HC/Vorarlberger Landes- und Hypotheken-Bank AG

(Lieta C-301/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 650/2012 - Eiropas mantošanas apliecība - Tādas apliecības apliecinātas kopijas derīgums, kurā nav norādīts derīguma termiņa beigu datums - 65. panta 1. punkts - 69. pants - Apliecības spēks attiecībā uz personām, kas tajā minētas, bet kas nav pieprasījušas tās izdošanu - 70. panta 3. punkts - Kopijas derīguma izvērtēšanai vērā ņemamais datums - Kopijas sekas pierādījumu jomā)

(2021/C 329/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: UE, HC

Atbildētāja: Vorarlberger Landes- und Hypotheken-Bank AG

Piedaloties: Succession de VJ

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 70. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas mantošanas apliecības apliecināta kopija, kurā ietverta norāde “uz nenoteiktu laiku”, ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas un ir spēkā šīs regulas 69. panta izpratnē bez ierobežojuma laikā, ja minētā kopija bija derīga tās sākotnējās iesniegšanas kompetentajā iestādē laikā.

2)	Regulas Nr. 650/2012 65. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 69. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas mantošanas apliecība ir spēkā attiecībā uz visām personām, kuras tajā ir minētas, pat ja tās nav lūgušas šīs apliecības izsniegšanu.

(1) OV C 313, 21.9.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 5. martā iesniedza Sąd Rejonowy dla Łodzi-Śródmieścia w Łodzi (Polija) – kriminālprocess pret D. B.

(Lieta C-150/21)

(2021/C 329/07)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Łodzi-Śródmieścia w Łodzi

Pamata kriminālprocesa dalībniece

D. B.

Prejudiciālie jautājumi

Vai lēmums, ar kuru tiek piemērots naudas sods un kuru ir pieņēmusi Nīderlandes centrālā administratīvā iestāde, kas izraudzīta atbilstoši Pamatlēmuma 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (1) 2. pantam, un kurš ir pārsūdzams prokuratūrai, kas organizatoriski atrodas Tieslietu ministrijas pakļautībā, atbilst “lēmuma, kuru var pārsūdzēt tiesā, kam ir jurisdikcija krimināllietās” kritērijiem pamatlēmuma 1. panta a) punkta ii) apakšpunkta izpratnē?

Vai kritēriju, ka lēmumu, ar ko tiek piemērots naudas sods, būtu pārsūdzams “tiesā, kam ir jurisdikcija krimināllietās”, var uzskatīt par izpildītu situācijā, kad pārsūdzību rajona tiesā ir iespējams iesniegt tikai vēlākā procedūras stadijā, proti, pēc tam, kad prokurors to ir noraidījis, un turklāt noteiktos gadījumos tas nozīmē, ka ir jāmaksā nodeva, kuras apmērs ir vienāds ar piemēroto naudas sodu?

(1) Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (OV 2005, L 76, 16. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Reti Televisive Italiane SpA (RTI)/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni – AGCOM

(Lieta C-255/21)

(2021/C 329/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Reti Televisive Italiane SpA (RTI)

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni – AGCOM

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesiskā regulējuma jomā par maksimālā reklāmām paredzētā raidlaika pārsniegšanas aizliegumu, ņemot vērā [Eiropas Savienības] tiesībās grupas vai atsevišķas saimnieciskas vienības jēdzienam piešķirto vispārējo nozīmi, kas izriet no dažādiem konkurences tiesību avotiem (it īpaši, ciktāl tas attiecas uz šo lietu, no Direktīvas 2018/1808/ES (1) 43. apsvēruma un no Direktīvas 2010/13/[ES] (2) 23. panta jaunās redakcijas), neskarot Itālijas valsts tiesību aktos pastāvošo atšķirību starp atļaujām, kuras paredzētas televīzijas un radio raidorganizācijām atbilstoši Likumdošanas dekrēta 177/[2005] 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam, par [ES tiesībām] atbilstošu var uzskatīt tādu valsts tiesību normu par radio un televīziju interpretāciju, atbilstoši kurai no šī paša Likumdošanas dekrēta 177/[2005] 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kurš pašreiz spēkā esošajā versijā ir grozīts no 2010. gada 30. marta (transponējot Direktīvu 2007/65/EK (3)), izriet, ka konverģences process starp dažādiem saziņas veidiem (elektroniskā saziņa, publicēšana – ieskaitot elektronisko, un internets jebkurā tā izmantošanas veidā) ir spēkā attiecībā uz televīzijas un radio plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši, ja tie ir jau integrēti savstarpēji saistītu uzņēmumu grupās, un ka [šis process] vispārīgā veidā ir obligāts, ar no tā izrietošajām sekām minētā [Likumdošanas dekrēta] 38. panta 6. punkta interpretācijas jomā, līdz ar to raidorganizācija var būt arī grupa, ko uzskata par vienu saimniecisku vienību, vai tieši pretēji – ņemot vērā atgādinātos [ES] tiesību principus,– tādēļ, ka maksimālā reklāmas raidlaika pārsniegšanas aizliegums ir autonoms attiecībā uz vispārējām konkurences tiesībām, grupām un iepriekš minētajam konverģences procesam, kā arī tā saucamajai starpmediju darbībai pirms 2018. gada nebija iespējams piešķirt nozīmi, līdz ar to nolūkā aprēķināt maksimālo reklāmas raidlaiku, ir jāaplūko tikai viena raidorganizācija atsevišķi, pat ja tā pieder grupai (šis aspekts tiek norādīts tikai Direktīvas 2010/13/[ES] 23. panta konsolidētajā tekstā, kas stājās spēkā pēc Direktīvas 2018/1808/ES pieņemšanas)?

Vai, ņemot vērā iepriekš minētos ES tiesību aktu principus jautājumā par grupām un uzņēmumiem kā vienotu saimniecisko vienību – nolūkā aizliegt maksimālā reklāmas raidlaika pārsniegšanu un iepriekš minētā 23. panta teksta pēctecības nolūkā – neskarot iepriekš minēto atšķirību starp atļaujām, it īpaši no [Integrētās komunikāciju sistēmas] pret konkurenci vērstajiem tiesību aktiem, kas ir minēti Likumdošanas dekrēta 177/[2005] 43. pantā, var arī secināt, ka grupas “mēdiju pakalpojumu sniedzēja” (vai saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzēja leksiku: “grupas izdevniecības uzņēmuma”) jēdzienam ir nozīme, lai starpmediju reklāmas paziņojumus vienas un tās pašas grupas ietvaros izslēgtu no maksimālā reklāmas raidlaika Likumdošanas dekrēta Nr. 177/[2005] 38. panta 6. punkta izpratnē vai, tieši pretēji, šāda nozīme ir jāizslēdz pirms 2018. gada, jo konkurences tiesības televīzijas jomā ir autonomas salīdzinājumā ar tiesisko regulējumu par maksimālo reklāmas raidlaiku?

Vai Direktīvas 2010/13/ES 23. panta 2. punkta a) apakšpunkta jaunajā formulējumā tiek atzīts iepriekš konkurences tiesībās jau pastāvošs princips par grupu vispārēju nozīmi, vai tas ir jauninājums, un vai tādējādi pirmajā gadījumā runa ir par jau pastāvošu tiesisko realitāti Savienības tiesībās – kas var attiekties arī uz šo lietu, kuras apstākļi norisinājās pirms minētā jaunā formulējuma spēkā stāšanās, un noteikt [valsts pārvaldes iestādes] sniegto interpretāciju, tai prasot katrā ziņā atzīt grupas “mediju pakalpojumu sniedzēja” jēdzienu – vai arī, otrajā gadījumā, šis jauninājums neļauj atzīt sabiedrību grupu nozīmi lietās, kas sāktas pirms tā ieviešanas, jo ratione temporis jaunā redakcija nav piemērojama lietām, kas radušās pirms šī jaunā formulējuma ieviešanas?

Katrā ziņā un ārpus Likumdošanas dekrēta Nr. 177/2005 5. pantā noteiktās atļauju sistēmas un 2018. gadā ieviestās 23. panta jaunās redakcijas, un tādējādi gadījumā, ja šai jaunajai normai ir nevis esošā atzīstošs raksturs, bet gan jauninājuma raksturs, kā tas ir minēts c) jautājumā, vai radio un televīzijas integrētās attiecības, konkurences tiesībās tās aplūkojot vispārējā veidā, ievērojot saimnieciskās vienības un grupas jēdzienu vispārīgo un transversālo raksturu, ir atslēga, kas ļauj interpretēt maksimālo reklāmām paredzēto raidlaiku, kurš katrā ziņā tiek reglamentēts netiešā veidā attiecībā uz uzņēmumu grupu (vai, precīzāk, saistībā ar kontroles attiecībām grupas uzņēmumu starpā) un šo uzņēmumu funkcionālo vienību, līdz ar to televīzijas un radio raidījumu reklamēšana vienas un tās pašas grupas iekšienē [trūkst teksta], vai, tieši pretēji, šīs integrācijas attiecības ir maznozīmīgas maksimālā reklāmām paredzētā raidlaika ietvaros, un tādējādi ir jāuzskata, ka “pašu” raidījumi, kas ir minēti (oriģinālā teksta) 23. pantā, ir šādi [pašas raidorganizācijas] raidījumi, jo tie pieder vienai raidorganizācijai, kas tos reklamē, nevis uzņēmumu grupai kopumā, ievērojot, ka šis regulējums ir autonoma norma, kas nepieļauj nekādu sistēmisku interpretāciju, atbilstoši kurai tā tiktu attiecināta uz grupām, kas tiek uzskatītas par vienotu saimniecisku vienību?

Visbeidzot, vai 23. pants tā oriģinālajā redakcijā, pat ja tas nebūtu jāinterpretē kā konkurences tiesībām piederoša norma, tomēr ir jāsaprot kā stimulējoša norma, kas apraksta reklāmas īpatnības, kas ir tikai informējoša un nemēģina nevienu pārliecināt iegādāties preces un pakalpojumus, kuri nav reklamētie raidījumi, un tādējādi vai tas ir jāuzskata par tādu, kas ir izslēgts no normu par reklāmām paredzēto raidlaiku piemērošanas jomas, un tādējādi vienai un tai pašai grupai piederošu uzņēmumu lokā ir piemērojams visos starpmediju un integrētās reklāmas gadījumos, vai tas ir jāsaprot kā atkāpi saturoša un īpaša norma maksimālā reklāmām paredzētā raidlaika aprēķina ietvaros un tādējādi tas ir jāinterpretē šauri?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV 2018, L 303, 69. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV 2010, L 95, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/65/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV 2007, L 332, 27. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 23. aprīlī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Asociación Multisectorial de Empresas de la Electrónica, las Tecnologías de la Información y la Comunicación, de las Telecomunicaciones y de los contenidos Digitales (AMETIC)/Administración General del Estado, Entidad de Gestión de Derechos de los Productores Audiovisuales (EGEDA), Asociación para el Desarrollo de la Propiedad Intelectual (ADEPI), Artistas, Intérpretes o Ejecutantes, Sociedad de Gestión de España (AIE), Artistas Intérpretes, Sociedad de Gestión (AISGE), Ventanilla Única Digital, Derechos de Autor de Medios Audiovisuales (DAMA), Centro Español de Derechos Reprográficos (CEDRO), Asociación de Gestión de Derechos Intelectuales (AGEDI) un Sociedad General de Autores y Editores (SGAE)

(Lieta C-263/21)

(2021/C 329/09)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Asociación Multisectorial de Empresas de la Electrónica, las Tecnologías de la Información y la Comunicación, de las Telecomunicaciones y de los contenidos Digitales (AMETIC)

Atbildētājas: Administración General del Estado, Entidad de Gestión de Derechos de los Productores Audiovisuales (EGEDA), Asociación para el Desarrollo de la Propiedad Intelectual (ADEPI), Artistas, Intérpretes o Ejecutantes, Sociedad de Gestión de España (AIE), Artistas Intérpretes, Sociedad de Gestión (AISGE), Ventanilla Única Digital, Derechos de Autor de Medios Audiovisuales (DAMA), Centro Español de Derechos Reprográficos (CEDRO), Asociación de Gestión de Derechos Intelectuales (AGEDI) un Sociedad General de Autores y Editores (SGAE)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai veids, kādā tiek noteikts juridiskās personas dalībnieku sastāvs, kā tas ir noteikts Ley de Propiedad Intelectual jaunā 25. panta 10. punktā, ir saderīgs ar Direktīvu 2001/29/EK (1) vai, vispārīgāk, ar Savienības tiesību vispārējiem principiem?

Vai fakts, ka ar valsts tiesību aktiem minētajai juridiskajai personai ir piešķirtas tiesības pieprasīt informāciju, tostarp grāmatvedības informāciju, no personām, kas lūdz izsniegt apliecinājumu par atbrīvojumu no atlīdzības samaksas pienākuma par privāto kopēšanu, atbilst Direktīvai 2001/29/EK vai Savienības tiesību vispārējiem principiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 7. maijā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Confederación Nacional de Autoescuelas (CNAE) u.c./Asociación para la Defensa de los Intereses Comunes de las Autoescuelas (AUDICA) u.c.

(Lieta C-292/21)

(2021/C 329/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Administración General del Estado, Confederación Nacional de Autoescuelas (CNAE), UTE CNAE-ITT-FORMASTER-ECT

Atbildētājas apelācijas instancē: Asociación para la Defensa de los Intereses Comunes de las Autoescuelas (AUDICA), Ministerio Fiscal

Prejudiciālais jautājums

Vai valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru ceļu satiksmes informētības un drošības uzlabošanas kursu vadītāja apliecību punktu atgūšanai nodrošināšanas līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir īstenojama ar sabiedriskā pakalpojuma koncesiju, ir saderīga ar Direktīvu 2006/123/EK (1) – vai attiecīgajā gadījumā ar citām Eiropas Savienības tiesību normām vai principiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 10. maijā iesniedza Curtea de Apel Braşov (Rumānija) – S.C. Techno-Gaz K.F.T. PAKS/U.A.T. Comuna Dalnic

(Lieta C-298/21)

(2021/C 329/11)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Braşov

Pamatlietas puses

Prasītāja: S.C. Techno-Gaz K.F.T. PAKS

Atbildētāja: U.A.T. Comuna Dalnic

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pantā minētais brīvas pakalpojumu sniegšanas princips, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 (2004. gada 31. marts) (1) 25. pants, kā arī brīvas un vienlīdzīgas konkurences komersantu starpā un samērīguma principi, kas piemīt Eiropas Savienības tiesībām, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā kā Rumānijas tiesiskais regulējums, kas minēts [Hotărârea Guvernului – Valdības lēmuma] Nr. 925/2006 96. panta 1. punktā – kurā ir paredzēts, ka, ja noteiktas publiskā iepirkuma līguma daļas ir jāpilda vienam vai vairākiem apakšuzņēmējiem, uzrādītajiem līgumiem ir jāatbilst piedāvājumiem, un tie kā pielikums būs publiskā iepirkuma līguma neatņemama sastāvdaļa –, kas interpretēts tādējādi, ka apakšuzņēmējiem izpildei uzticētajiem pakalpojumiem ir jābūt par to pašu vērtību/to pašu cenu, kas par konkrētajiem pakalpojumiem noteikta pamatlīgumā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 11. maijā iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – Curtea de Apel Alba Iulia, Curtea de Apel Cluj, Tribunalul Bihor, Tribunalul Satu Mare, Tribunalul Sălaj/YF, KP, OJ, YS, SL, DB, SH

(Lieta C-301/21)

(2021/C 329/12)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Oradea

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji – atbildētāji: Curtea de Apel Alba Iulia, Curtea de Apel Cluj, Tribunalul Bihor, Tribunalul Satu Mare un Tribunalul Sălaj

Atbildētāji apelācijas tiesvedībā – prasītāji: YF, KP, OJ, YS, SL, DB un SH

Citas iesaistītās puses: Tribunalul Cluj, Consiliul Național pentru Combaterea Discriminării

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2000/78/E[K] (1) 9. panta 1. punkta noteikumi, kas garantē tiesisko procedūru “visām personām, kuras uzskata sevi par cietušām, jo viņām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips”, kā arī tie, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā daļā un kas ikvienai personai garantē tiesības “uz efektīvu tiesību aizsardzību [un] uz taisnīgu [..] lietas izskatīšanu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā Legea dialogului social nr. 62/2011 (Rumānijas likums Nr. 62/2011, ar kuru reglamentē dialogu starp sociālajiem partneriem) 211. panta c) punkts, kurā ir paredzēts, ka trīs gadu termiņu prasības iesniegšanai par zaudējumu atlīdzību sāk aprēķināt “no dienas, kurā zaudējumi ir radušies”, neatkarīgi no tā, vai prasītāji zināja vai nezināja par zaudējumu nodarīšanu (un to apmēru)?

Vai Direktīvas 2000/78/E[K] 2. panta 1. un 2. punkta, kā arī 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta beigu daļas noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā Legea-cadru nr. 330, din 5 noiembrie 2009, privind salarizarea unitară a personalului plătit din fonduri publice (Rumānijas 2009. gada 5. novembra Pamatlikums Nr. 330 par vienotu atalgojumu no valsts budžeta apmaksātajiem darbiniekiem) 1. panta 2. punkts, kas interpretēts Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstākā kasācijas tiesa) spriedumā Nr. 7/2019 (publicēts Monitorul Oficial al României – Rumānijas Oficiālais Vēstnesis – Nr. 343/06.05.2019.) par pārsūdzību tiesiskuma interesēs, ņemot vērā, ka prasītājiem nebija likumīgu tiesību prasīt atalgojuma palielināšanu par kvalifikāciju, uzsākot darbu tiesu iestādē pēc datuma, kurā stājās spēkā Likums [Nr.] 330/2009, kas skaidri nosaka, ka tiesības uz atalgojumu ir un paliek vienīgi tās, kas paredzētas [minētajā] likumā, kā rezultātā tiek radīta diskriminācija darba samaksas jomā salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, arī pamatojoties uz vecuma kritēriju, kas tātad nozīmē, ka tikai vecākie tiesneši, kuri uzsāka darbību pirms 2010. gada janvāra (un guva labumu no laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam pasludinātajiem tiesas spriedumiem, kuru rezolutīvā daļa 2019. gadā tika interpretēta, pamatojoties uz [Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānijas Augstākā kasācijas tiesa)] spriedumu Nr. 7/2019), 2019. gada decembrī un 2020. gada janvārī saņēma atpakaļejošu atalgojumu samaksu (līdzīgu tiem, kas tiek pieprasīti ar šajā procedūrā izskatīto prasību) par laika posmu no 2010. līdz 2015. gadam, kaut arī šajā laika periodā arī prasītāji veica tiesnešu funkcijas, veica vienādu darbu, ar vienādiem nosacījumiem un tajā pašā iestādē?

Vai Direktīvas 2000/78/EK noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj diskrimināciju tikai tad, ja tā ir balstīta uz kādu no šīs direktīvas 1. pantā minētajiem kritērijiem, vai, gluži pretēji, šie noteikumi, ja tiek papildināti ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, nepieļauj atšķirīgu attieksmi plašākā nozīmē pret darbiniekiem atalgojuma ziņā, ja tie veic vienu un to pašu darbu, pie viena un tā paša darba devēja, [tajā pašā] laika posmā un ar vienādiem nosacījumiem?

(1) OV 2000, L 303, 16. lpp.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. maijā iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Komisia za zashtita na lichnite danni, Tsentralna isbiratelna komisia/Koalitsia “Demokratichna Bulgaria – Оbedinenie”

(Lieta C-306/21)

(2021/C 329/13)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītājas: Komisia za zashtita na lichnite danni, Tsentralna isbiratelna komisia

Atbildētāja: Koalitsia “Demokratichna Bulgaria – Оbedinenie”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (1) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir šīs regulas piemērošana tādā šķietami tīri iekšējā situācijā kā Nacionālās asamblejas vēlēšanu rīkošana, ja aizsardzības priekšmets ir personu – Eiropas Savienības pilsoņu – personas dati un datu apstrādes darbības neaprobežojas tikai ar datu vākšanu, veicot attiecīgo darbību?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai Nacionālās asamblejas vēlēšanu, kas šķietami neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, noslēgšanās atbrīvo pārziņus, apstrādātājus un personas, kas uzglabā personas datus, no pienākumiem, kas tiem izriet no regulas kā vienīgā Savienības pilsoņu personas datu aizsardzības līdzekļa Savienības līmenī? Vai regulas piemērojamība ir atkarīga tikai no darbības, kuras nolūkā personas dati ir tikuši radīti vai attiecīgi savākti, kas liek arī secināt, ka tās vēlāka piemērojamība ir izslēgta?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta [1. punkta] e) apakšpunktam un tās 4. un 129. apsvērumā nostiprinātajam samērīguma principam ir pretrunā tāds regulas īstenošanai pieņemts valsts tiesiskais regulējums kā šajā lietā aplūkotais, saskaņā ar kuru jau sākotnēji tiek izslēgta un ierobežota iespēja, ka, apkopojot vēlēšanu rezultātus, vēlēšanu iecirkņos tiek veikti videoieraksti, netiek pieļauta atsevišķu ierakstīšanas procesa daļu diferenciācija un reglamentācija, kā arī tiek izslēgta iespēja sasniegt regulas mērķus – personu personas datu aizsardzību – ar citiem līdzekļiem?

Alternatīvi un Savienības tiesību piemērošanas kontekstā, rīkojot pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta [1. punkta] e) apakšpunktam un tās 4. un 129. apsvērumā nostiprinātajam samērīguma principam ir pretrunā tāds regulas īstenošanai pieņemts valsts tiesiskais regulējuma kā šajā lietā aplūkotais, saskaņā ar kuru jau sākotnēji tiek izslēgta un ierobežota iespēja, ka, apkopojot vēlēšanu rezultātus, vēlēšanu iecirkņos tiek veikti videoieraksti, netiek nedz noteikta, nedz tikai pieļauta atsevišķu ierakstīšanas procesa daļu diferenciācija un reglamentācija, kā arī tiek izslēgta iespēja sasniegt regulas mērķus – personu personas datu aizsardzību – ar citiem līdzekļiem?

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā izvirzītās prasības tiek pārkāptas, ja notikušu vēlēšanu norises un rezultātu apkopošanas atbilstības likuma prasībām konstatācijas darbības tiek klasificētas kā sabiedrības interesēs veicams uzdevums, kas attaisno konkrētu, samērīguma prasībai pakļautu iejaukšanos saistībā ar vēlēšanu iecirkņos esošo personu personas datiem, ja tās pilda sabiedrisku un likumā noteiktu uzdevumu?

Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai personas datu aizsardzībai ir pretrunā tāda valsts likumā paredzēta aizlieguma vākt un apstrādāt personas datus ieviešana, kas ierobežo iespēju veikt darbības, kas ir saistītas ar materiālu, objektu vai priekšmetu, kas neietver personas datus, ierakstīšanu video, ja ierakstīšanas procesā pastāv iespēja, ka nofilmējot vēlēšanu iecirknī esošas personas, kuras attiecīgajā brīdī rīkojas sabiedrības interesēs, tiek savākti arī personas dati?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. maijā iesniedza Tribunal Judicial da Comarca dos Açores (Portugāle) – KU u.c./SATA International – Azores Airlines SA

(Lieta C-308/21)

(2021/C 329/14)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca dos Açores

Pamatlietas puses

Prasītāji: KU, OP, GC

Atbildētāja: SATA International – Azores Airlines SA

Prejudiciālais jautājums

Vai avioreisu aizkavēšanās ilgāk par trim stundām vai to atcelšana, ko izraisījuši degvielas apgādes traucējumi izlidošanas lidostā, ir “ārkārtējs apstāklis” Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē un tā piemērošanas nolūkiem gadījumā, ja šī lidosta atbild par degvielas apgādes sistēmas pārvaldību?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 31. maijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Colt Technology Services SpA, Wind Tre SpA, Telecom Italia SpA, Ministero dello Sviluppo economico, Ministero della Giustizia, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Roma, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Cagliari, Procura generale della Repubblica presso la Corte d’appello di Reggio Calabria, Vodafone Italia SpA/Ministero della Giustizia, Ministero dello Sviluppo economico, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Wind Tre SpA, Procura generale della Repubblica presso il Tribunale di Cagliari, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Roma, Procura generale della Repubblica presso la Corte d’appello di Reggio Calabria, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Locri

(Lieta C-339/21)

(2021/C 329/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Colt Technology Services SpA, Wind Tre SpA, Telecom Italia SpA, Ministero dello Sviluppo economico, Ministero della Giustizia, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Roma, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Cagliari, Procura generale della Repubblica presso la Corte d’appello di Reggio Calabria un Vodafone Italia SpA

Atbildētājas: Ministero della Giustizia, Ministero dello Sviluppo economico, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Wind Tre SpA, Procura generale della Repubblica presso il Tribunale di Cagliari, Procura della Repubblica presso il Tribunale di Roma, Procura generale della Repubblica presso la Corte d’appello di Reggio Calabria un Procura della Repubblica presso il Tribunale di Locri

Prejudiciālais jautājums

Lūgums Tiesai noteikt, vai LESD 18., 26., 49., 54. un 55. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/1972/ES (1) (2018. gada 11. decembris) 3. un 13. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 52. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā, deleģējot administratīvai iestādei uzdevumu noteikt atlīdzību, kuru telesakaru operatoriem maksā par sakaru plūsmas pārtveršanas darbību obligātu veikšanu pēc tiesu iestādes pieprasījuma, nav paredzēts pienākums ievērot to izmaksu pilnīgas atmaksas principu, kuras operatoriem saistībā ar šo darbību faktiski ir radušās un kuras tie ir pienācīgi dokumentējuši, un turklāt administratīvajai iestādei ir uzlikts pienākums panākt izdevumu ietaupījumu salīdzinājumā ar agrākiem atlīdzības aprēķināšanas kritērijiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV 2018, L 321, 36. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 2. jūnijā iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – VB/Natsionalna agentsia za prihodite

(Lieta C-340/21)

(2021/C 329/16)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: VB

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Natsionalna agentsia za prihodite

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (ES) 2016/679 (1) 24. un 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu izdarīt pieņēmumu, ka veiktie tehniskie un organizatoriskie pasākumi nav atbilstīgi, pietiek konstatēt, ka personas datu neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 12. punkta izpratnē ir izdarījušas personas, kuras nav pārziņa pārvaldes darbinieki un kuras nav pakļautas tā kontrolei?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, kādam ir jābūt tiesiskuma pārbaudes tiesā priekšmetam un apjomam, vērtējot, vai Regulas (ES) 2016/679 32. pantā minētie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kurus veicis pārzinis, ir atbilstīgi?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, vai pārskatatbildības princips Regulas (ES) 2016/679 5. panta 2. punkta un 24. panta – kopsakarā ar 74. apsvērumu – izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesvedībā atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 82. panta 1. punktam pārzinim ir pienākums pierādīt, ka 32. pantā minētie, veiktie tehniskie un organizatoriskie pasākumi ir atbilstīgi? Vai eksperta atzinuma saņemšana ir uzskatāma par nepieciešamu un pietiekamu pierādījumu tam, lai konstatētu, vai pārziņa veiktie tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā situācijā kā šeit aplūkojamā bija atbilstīgi, ja neatļautā piekļuve personas datiem un to neatļautā izpaušana ir “hakeru uzbrukuma” sekas?

Vai Regulas (ES) 2016/679 82. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu neatļautā izpaušana vai piekļuve tiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 12. punkta izpratnē, ko, izmantojot “hakeru uzbrukumu”, ir veikušas personas, kuras nav pārziņa pārvaldes darbinieki un kuras nav pakļautas tā kontrolei, kā tas noticis izskatāmajā lietā, ir uzskatāma par notikumu, par ko pārzinis nekādā veidā nav atbildīgs un kas attaisno tā atbrīvošanu no atbildības?

Vai Regulas (ES) 2016/679 82. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar 85. un 145. apsvērumu ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā šeit aplūkojamā, kad noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, kas izpaužas kā neatļauta piekļuve personas datiem un to neatļauta izpaušana, izmantojot “hakeru uzbrukumu”, ja šāda ļaunprātīga izmantošana nav konstatēta un/vai ja datu subjektam nav nodarīts citāds kaitējums, plaši interpretējamajā nemantiskā kaitējuma jēdzienā ietilpst – un tiesības saņemt attiecīgu kompensāciju dod – jau datu subjekta rūpes, bažas un bailes par personas datu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu nākotnē?

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/13

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 24. jūnijāEnrico Falqui iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 5. maija spriedumu lietā T-695/19 Enrico Falqui/Eiropas Parlaments

(Lieta C-391/21 P)

(2021/C 329/17)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Enrico Falqui (pārstāvji: F. Sorrentino un A. Sandulli, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

—

Tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedumu Nr. 1000680 un līdz ar to 2019. gada 8. jūlija paziņojumu (un vajadzības gadījumā lēmuma projektu un juridiskā dienesta atzinumu, ar ko ir pamatots lēmums), kā arī atmaksāt summas, kuras nepamatoti ir ieturētas no pensijas, un piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējs izvirza piecus pamatus:

Pirmais pamats: Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma “Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi” pārkāpums.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārkāpusi iepriekš minētā lēmuma 75. pantu. Minētajā pantā neesot noteikts, kā to apgalvo Vispārējā tiesa, ka attiecībā uz pensijām, kas jau ir izmaksātas vai uzkrātas dienā, kad stājās spēkā Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (turpmāk tekstā – “DIP noteikumi”), būtu jāturpina piemērot pro futuro tā sauktais noteikums par identisku pensiju, kāds ir paredzēts DIP [noteikumu] III pielikumā, un ka tādējādi iespējamiem valsts pensiju grozījumiem in peius būtu jāatspoguļojas Parlamenta piešķirtajās pensijās, bet gan, tieši pretēji, ka pensijas, kas jau ir piešķirtas, pamatojoties uz šo noteikumu, ir neaizskaramas pēc būtības un apmēra ziņā.

Otrais pamats: tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un samērīguma principa pārkāpums.

Vispārējā tiesa kļūdaini esot atzinusi, ka nav pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības un samērīguma princips. Runājot par tiesisko paļāvību, tā esot pārkāpta, Parlamentam un Vispārējai tiesai interpretējot noteikumu par identisku pensiju, kas jau ir apstrīdēts pirmajā pamatā, savukārt, runājot par samērīguma principu, Vispārējā tiesa kļūdaini esot piešķīrusi nozīmi mērķim, kādu bija izvirzījusi Itālijas parlamenta Deputātu palāta, pieņemot Lēmumu Nr. 14/18 (no tās budžeta sedzamo pensijas izdevumu samazināšana), atzīstot to par likumīgu, nekonstatēdama, ka šajā gadījumā šādam mērķim nav nozīmes, jo šim mērķim nav nekādas saistības ar apelācijas sūdzības iesniedzējam radīto slogu.

Trešais pamats: principa, saskaņā ar kuru Savienības iestādes, izmantojot automātisku atsauci, nevar īstenot spēkā neesošu valsts tiesību aktu, pārkāpums.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka valsts tiesiskais regulējums ir piemērojams automātiski, neatkarīgi no tā prettiesiskuma atbilstoši valsts tiesībām, un Savienības iestādes nevarot pārbaudīt šādu jautājumu. Turpretim, kad ES iestāde, izdarot atsauci, piemēro valsts tiesību aktu, ir piemērojams vispārējs princips par attiecībām starp tiesību sistēmām, saskaņā ar kuru tiesību sistēma, kurā ir izdarīta atsauce, var ietvert atsauci tikai uz tiesību normām, kas ir likumīgas tiesību sistēmā, uz kuru ir izdarīta atsauce, ņemot vērā juridisko nozīmi, kas tām ir izcelsmes tiesību sistēmā: ja tās nav spēkā, tad tās nevar tikt piemērotas. Pretējā gadījumā apelācijas sūdzības iesniedzēja situācija būtu neaizsargāta.

Ceturtais pamats: kļūda, kas ir pieļauta, neņemot vērā valsts tiesību normu, kura izriet no Itālijas Deputātu palātas Jurisdikcijas padomes sprieduma Nr. 2/20, kas stājās spēkā vēlāk.

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka pēc Deputātu palātas Jurisdikcijas padomes sprieduma Nr. 2/20, šobrīd valsts sistēmu – ko Eiropas Parlaments vēlas piemērot – veido divi posmi: pirmajā pensija tiek pārrēķināta atbilstoši Lēmumā 14/18 noteiktajiem vispārējiem kritērijiem; otrajā Palātas biroji pēc puses lūguma un, pamatojoties uz ieinteresētās personas finansiālo un veselības stāvokli, piemēro pensijas procentuālu palielinājumu. Nešķiet, ka šāda sistēma būtu izmantojama Eiropas līmenī.

Piektais pamats, kas attiecas uz pieteikumiem, kuri ir atzīti par nepieņemamiem vai nepieļaujamiem pirmajā instancē, kā arī uz tiesāšanās izdevumiem.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzstāj uz lēmuma projekta un Juridiskā dienesta atzinuma, pamatojoties uz kuriem Parlaments ir rīkojies, atcelšanu, ciktāl tas ir nepieciešams, kā arī lūdz samaksāt summas, kas tiesvedības norises laikā nepamatoti ir ieturētas no viņa pensijas, un piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā un otrajā instancē.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/15

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 29. jūnijā Rumānija iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-543/19 Rumānija/Komisija

(Lieta C-401/21 P)

(2021/C 329/18)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rumānija (pārstāvji: E. Gane un L.-E. Baţagoi)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—

apmierināt apelācijas sūdzību, pilnībā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-543/19, no jauna izspriest lietu T-543/19, apmierinot prasību daļēji atcelt Komisijas Lēmumu C(2019)4027 final, ciktāl Komisija darbības programmas pirmajam un otrajam prioritārajam virzienam ir piemērojusi līdzfinansējuma likmi 75 % apmērā, nevis 85 % apmērā,

vai

—

apmierināt apelācijas sūdzību, pilnībā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-543/19 un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā, izspriezdama lietu no jauna, apmierinātu prasību daļēji atcelt Komisijas Lēmumu C(2019)4027 final, ciktāl Komisija darbības programmas pirmajam un otrajam prioritārajam virzienam ir piemērojusi līdzfinansējuma likmi 75 % apmērā, nevis 85 % apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Rumānija izvirza trīs pamatus:

Regulas Nr. 1303/2013 139. panta 6. punkta a) apakšpunkta, lasot kopā ar šīs pašas regulas 137. panta 1 punkta a) un d) apakšpunktu un 2. punktu, 131. pantu, 135. panta 2. punktu un 139. panta 1., 2. un 7. punktu, kļūdaina interpretācija un piemērošana

Rumānija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas attiecībā uz nošķīrumu starp pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu un pārskatu pieņemšanu, nepamatoti neņemot vērā šī pēdējā minētā posma lomu un uzskatot, ka pieprasāmās summas aprēķinam piemērojamā līdzfinansējuma likme ir pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošā līdzfinansējuma likme.

Grāmatvedības gada principa kļūdaina interpretācija un piemērošana

Rumānija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi grāmatvedības gada principu, nospriežot, ka tādas līdzfinansējuma likmes piemērošana izdevumiem, kas ir radušies grāmatvedības gada laikā un kas ir ierakstīti grāmatvedības sistēmā, kura ir noteikta pēc pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma, ir uzskatāma par minētā principa pārkāpumu.

Atpakaļejoša spēka aizlieguma principa kļūdaina interpretācija un piemērošana

Rumānija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, nospriežot, ka 2018. gada 12. decembra Īstenošanas lēmumā C(2018)8890 final noteiktā līdzfinansējuma likme nav piemērojama izdevumiem, kuri ir radušies 2017.-2018. grāmatvedības gadā, jo Rumānijas tiesiskais stāvoklis brīdī, kad tas stājās spēkā, proti, 2018. gada 12. decembrī, jau bija atbilstošs, tādā nozīmē, ka grāmatvedības gads beidzās 2018. gada 30. jūnijā un pēdējais starpposma maksājuma pieteikums tika iesniegts 2018. gada 6. jūlijā.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/16

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Global Silicones Council u.c./Komisija

(Lieta T-226/18) (1)

(REACH - Regulas Nr. 1907/2006 XVII pielikuma atjaunināšana, kurš attiecas uz ierobežojumiem, kas ir piemērojami attiecībā uz dažu bīstamu vielu, savienojumu un izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu - Ierobežojumi attiecībā uz oktametilciklotetrasiloksānu (D4) un dekametilciklopentasiloksānu (D5) - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikums - Apliecinājumu nozīmīguma noteikšana - Regulas Nr. 1907/2006 68. pants - Nepieņemams risks - Samērīgums - Būtiski procedūras noteikumi)

(2021/C 329/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Global Silicones Council (Vašingtona, ASV), Wacker Chemie AG (Minhene, Vācija), Momentive Performance Materials GmbH (Leverkusen, Vācija), Shin-Etsu Silicones Europe BV (Almere, Nīderlande), Elkem Silicones France SAS (Liona, Francija) (pārstāvji: A. Kołtunowska un R. Semail, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lindenthal un K. Mifsud-Bonnici)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: American Chemistry Council, Inc. (ACC) (Vašingtona) (pārstāvji: K. Nordlander un C. Grobecker, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs, S. Eisenberg, S. Heimerl un S. Costanzo), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: S. Brandon, kam palīdz C. Banner un A. Parkinson, barristers), Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Darie un A. Tamás), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Moore un A. Maceroni), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, W. Broere un A. Hautamäki)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Regulu (ES) 2018/35 (2018. gada 10. janvāris), ar ko attiecībā uz oktametilciklotetrasiloksānu (“D4”) un dekametilciklopentasiloksānu (“D5”) groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV 2018, L 6, 45. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Global Silicones Council, Wacker Chemie AG, Momentive Performance Materials GmbH, Shin-Etsu Silicones Europe BV un Elkem Silicones France SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas ķimikāliju aģentūra (ECHA) un American Chemistry Council, Inc. (ACC) sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 200, 11.6.2018.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/17

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Global Silicones Council u.c./ECHA

(Lieta T-519/18) (1)

(REACH - Vielu, kas ar laiku ir iekļaujamas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā, saraksta izstrāde - Oktametilciklotetrasiloksāna (D4), dekametilciklopentasiloksāna (D5) un dodekametilcikloheksasiloksāna (D6) iekļaušana šajā sarakstā - Regulas Nr. 1907/2006 57. un 59. pants - Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikums - Apliecinājumu nozīmīguma noteikšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Samērīgums)

(2021/C 329/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Global Silicones Council (Vašingtona, DC, ASV) un 6 citi prasītāji, kuru nosaukumi ir sprieduma pielikumā (pārstāvji: R. Cana un D. Abrahams, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, W. Broere un A. Hautamäki)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: American Chemistry Council, Inc. (ACC) (Vašingtona) (pārstāvji: K. Nordlander un C. Grobecker, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs, S. Heimerl un S. Costanzo), Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek un R. Lindenthal)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts pilnībā vai daļēji atcelt ECHA2018. gada 27. jūnija lēmumu, ar kuru oktametilciklotetrasiloksāns (D4), dekametilciklopentasiloksāns (D5) un dodekametilcikloheksasiloksāns (D6) ir iekļauti to vielu sarakstā, kas ar laiku ir iekļaujamas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.; labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.), XIV pielikumā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Global Silicones Council un pārējie prasītāji, kuru nosaukumi ir norādīti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Eiropas Komisija un American Chemistry Council, Inc. (ACC) sedz katra pati savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 5.11.2018.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/18

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Moi/Parlaments

(Lieta T-17/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Parlaments - Psiholoģiska vardarbība - Parlamenta priekšsēdētāja lēmumi, kuros secināts, ka pastāv psiholoģiskas vardarbības situācija pret diviem akreditētiem deputātu palīgiem, un deputātei noteikts sods - tiesību saņemt dienas naudu zaudēšana uz 12 dienām - Parlamenta reglamenta 11. un 166. pants - Iekšējā pārsūdzība - Eiropas Parlamenta Prezidija lēmums, ar ko apstiprina sodu - Parlamenta iekšējā reglamenta 167. pants - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Tiesības uz aizstāvību - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2021/C 329/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giulia Moi (Itālija) (pārstāvji: M. Pisano un P. Setzu, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: T. Lazian, S. Seyr un M. Windisch)

Priekšmets

Pirmkārt, galvenokārt par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt dažādus aktus, kuri pieņemti pret prasītāju uzsāktā procedūrā par vardarbības konstatēšanu un sodīšanu, un, pakārtoti, prasība konstatēt viņai piemērotā soda pārmērīgo un/vai nesamērīgo raksturu un aizstāt to ar Parlamenta reglamenta 166. panta a) apakšpunktā paredzēto sodu, un, otrkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu, piespriest Parlamentam izmaksāt viņai kaitējuma atlīdzību un uzdot priekšsēdētājam publiskot informāciju Parlamenta plenārsēdē.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2018. gada 2. oktobra lēmumu, ar kuru Giulia Moi rīcība pret diviem akreditētiem deputātu palīgiem tika atzīta par psiholoģisko vardarbību, Parlamenta priekšsēdētāja 2018. gada 2. oktobra lēmumu, ar kuru Giulia Moi ir noteikts sods par viņas rīcību pret šiem diviem deputātu palīgiem, kas tika atzīta par psiholoģisko vardarbību, un viņai piemērota dienas naudas atņemšana uz 12 dienām, un Parlamenta prezidija 2018. gada 12. novembra lēmumu par Giulia Moi 2018. gada 16. oktobrī iesniegto sūdzību atbilstoši Parlamenta iekšējā reglamenta 167. pantam.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 93, 11.3.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/18

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Itālija/Komisija

(Lieta T-265/19) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Itālijas izdevumi - Grāmatojumu noskaidrošana - Atbilstīguma noskaidrošana - Finanšu korekcijas - Regula (ES) Nr. 1306/2013 - Finansiālu zaudējumu risks - Regula (EK) Nr. 1290/2005 - Regula (EK) Nr. 885/2006 - Sākotnējā administratīvā vai tiesas konstatācija - Pārkāpuma esamība)

(2021/C 329/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kam palīdz R. Guizzi, A. Giordano un L. Vignato, avvocati dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Bianchi, J. Aquilina un F. Moro)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/265 (2019. gada 12. februāris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2019, L 44, 14. lpp.), ciktāl tas attiecas uz konkrētiem Itālijas Republikas izdevumiem.

Rezolutīvā daļa

Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/265 (2019. gada 12. februāris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), atcelt, ciktāl ar to no Savienības finansējuma ir izslēgti konkrēti Itālijas Republikas izdevumi 305 122,74 EUR apmērā.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Itālijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 206, 17.6.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/19

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Welter’s/EUIPO (Kāta ar sariem forma)

(Lieta T-624/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Kāta ar sariem forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 329/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Welter’s Co. Ltd (Touliu, Taivāna) (pārstāvis: T. Meinke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 2428/2018-5 attiecībā uz pieteikumu par trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido kāta ar sariem forma, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Welter’s Co. Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 25.11.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/20

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro u.c./Komisija

(Lieta T-635/19) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Valsts atbalsts - Banku nozare - Projekts par privāttiesiska banku konsorcija īstenotu tajā ietilpstošas bankas rekapitalizāciju - Dalībvalsts centrālās bankas piešķirta atļauja īstenot intervenci - Atteikšanās īstenot glābšanu un noregulējuma procedūras uzsākšana - Direktīvas 2014/49/ES un 2014/59/ES - Lēmums neizteikt iebildumus - Komisijas informācijas pieprasījumi un nostājas formulēšana iepriekšējas izskatīšanas stadijā - Cēloņsakarības neesamība)

(2021/C 329/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro (Pesaro, Itālija), Montani Antaldi Srl (Pesaro), Fondazione Cassa di Risparmio di Fano (Fano, Itālija), Fondazione Cassa di Risparmio di Jesi (Jesi, Itālija), Fondazione Cassa di Risparmio della Provincia di Macerata (Macerata, Itālija) (pārstāvji: A. Sandulli un B. Cimino, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Stancanelli, I. Barcew, A. Bouchagiar un D. Recchia)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts piespriest atlīdzināt materiālo kaitējumu, kas prasītājiem esot nodarīts ar Komisijas prettiesisko rīcību, kā rezultātā tikusi aizkavēta Banca delle Marche glābšana.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro, Montani Antaldi Srl, Fondazione Cassa di Risparmio di Fano, Fondazione Cassa di Risparmio di Jesi un Fondazione Cassa di Risparmio della Provincia di Macerata atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 383, 11.11.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/20

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. jūlija spriedums – Ardagh Metal Beverage Holdings/EUIPO (Skaņu kombinācija, atverot gāzēta dzēriena skārdeni)

(Lieta T-668/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības preču zīmes, kuru veido skaņu kombinācija, atverot gāzēta dzēriena skārdeni, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts)

(2021/C 329/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ardagh Metal Beverage Holdings GmbH & Co. KG (Bonna, Vācija) (pārstāvis: S. Abrar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: M. Fischer, D. Hanf un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 24. jūlija lēmumu lietā R 530/2019-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi skaņu kombināciju, kas rodas, atverot gāzēta dzēriena skārdeni.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

3)	Ardagh Metal Beverage Holdings GmbH & Co. KG pati sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī nepieciešamos izdevumus, kuri radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 399, 25.11.2019.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/21

Vispārējās tiesas 2021. gada 30 jūnija spriedums – Skyliners/EUIPO – Sky (“SKYLINERS”)

(Lieta T-15/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SKYLINERS” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SKY” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Tiesības celt iebildumu)

(2021/C 329/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Skyliners GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: A. Renck un C. Stöber, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sky Ltd (Ailvorta, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: A. Zalewska, advokāts, un A.Brackenbury, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. oktobra lēmumu lietā R 798/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sky un Skyliners.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. oktobra lēmumu lietā R 798/2018-4.

2)	EUIPO un Sky Ltd sedz savus, kā arī kopīgi atlīdzina Skyliners GmbH tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 61, 24.2.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/22

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Zoom/EUIPO – Facetec (“ZOOM”)

(Lieta T-204/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “ZOOM” - Agrākas Eiropas Savienības grafiska un vārdiska preču zīmes “ZOOM” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 329/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zoom KK (Tokija, Japāna) (pārstāvis: M. de Arpe Tejero, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: K. Zajfert, J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Facetec, Inc. (Lasvegasa, Nevada, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: P. Wilhelm, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 7. februāra lēmumu lietā R 507/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Zoom KK un Facetec.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Zoom KK atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 201, 15.6.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/22

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Biovene Cosmetics/EUIPO – Eugène Perma France (“BIOVÈNE BARCELONA”)

(Lieta T-227/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “BIOVÈNE BARCELONA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BIORENE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 329/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biovene Cosmetics, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvis: E. Estella Garbayo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Eugène Perma France (Saint-Denis, Francija) (pārstāve: S. Havard Duclos, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 12. februāra lēmumu lietā R 1661/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Eugène Perma France un Biovene Cosmetics.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Biovene Cosmetics, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 201, 15.6.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/23

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Biovene Cosmetics/EUIPO – Eugène Perma France (“BIOVÈNE”)

(Lieta T-232/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “BIOVÈNE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BIORENE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 329/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biovene Cosmetics, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvis: E. Estella Garbayo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Eugène Perma France (Saint-Denis, Francija) (pārstāve: S. Havard Duclos, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 12. februāra lēmumu lietā R 739/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Eugène Perma France un Biovene Cosmetics.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Biovene Cosmetics, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 201, 15.6.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/23

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. jūlija spriedums – Arbuzov/Padome

(Lieta T-267/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, vai trešās valsts iestādes lēmums ir ticis pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2021/C 329/30)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: V. Rytikov, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: R. Pekař un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (2020. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2020, L 71, 10. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/370 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2020, L 71, 1. lpp.), ciktāl ar šiem aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (2020. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/370 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Sergej Arbuzov vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 6.7.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/24

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. jūlija spriedums – Pshonka/Padome

(Lieta T-268/20) (1)

(2021/C 329/31)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Viktorovych Pshonka (Kramatorsk, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: R. Pekař un P. Mahnič)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (2020. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/370 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Artem Viktorovych Pshonka vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 6.7.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/25

Vispārējās tiesas 2021. gada 7. jūlija spriedums – Pshonka/Padome

(Lieta T-269/20) (1)

(2021/C 329/32)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Pavlovych Pshonka (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: R. Pekař un P. Mahnič)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (2020. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/370 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Viktor Pavlovych Pshonka vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 6.7.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/26

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – MCM Products/EUIPO – The Nomad Company (“NOMAD”)

(Lieta T-285/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NOMAD” - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspēja - Aprakstoša rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

(2021/C 329/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MCM Products AG (Cīrihe, Šveice) (pārstāvis: S. Eichhammer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Kondás un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: The Nomad Company BV (Zevenaar, Nīderlande) (pārstāve: S. Tigu, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 13. marta lēmumu lietā R 854/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp MCM Products un The Nomad Company.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	MCM Products AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 6.7.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/26

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Ceramica Flaminia/EUIPO – Ceramica Cielo (“goclean”)

(Lieta T-290/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “goclean” - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkts (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 2. punkts)

(2021/C 329/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ceramica Flaminia SpA (Civita Castellana, Itālija) (pārstāvji: A. Improda un R. Arista, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ceramica Cielo SpA (Fabrica di Roma, Itālija) (pārstāvji: L. Ghedina, L. Gyulai un E. Fassina, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 16. marta lēmumu lietā R 991/2018-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ceramica Cielo un Ceramica Flaminia.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ceramica Flaminia SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 6.7.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/27

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Acciona/EUIPO – Agencia Negociadora PB (“REACCIONA”)

(Lieta T-362/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “REACCIONA” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Valsts tiesvedības esamība - Pamatotu neizmantošanas iemeslu neesamība)

(2021/C 329/35)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Acciona SA (Alcobendas, Spānija) (pārstāvis: J. Erdozain López, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Agencia Negociadora PB SL (Las Rozas de Madrid, Spānija) (pārstāvji: I. Temiño Ceniceros un F. Ortega Sánchez, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 652/2019-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Agencia Negociadora PB un Acciona.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Acciona SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Agencia Negociadora PB SL tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 255, 3.8.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/28

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Framery/EUIPO – Smartblock (Pārvietojamā ēka)

(Lieta T-373/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo pārvietojamo ēku - Agrāki dizainparaugi - Nodošanas atklātībā pierādījums - Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. pants - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 329/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Framery Oy (Tampere, Somija) (pārstāvji: A. Renck un C. Stöber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Smartblock Oy (Helsinki, Somija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 616/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Smartblock un Framery.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Framery Oy atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 271, 17.8.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/28

Vispārējās tiesas 2021. gada 7 jūlija spriedums – Eggy Food/EUIPO (“YOUR DAILY PROTEIN”)

(Lieta T-464/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “YOUR DAILY PROTEIN” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2021/C 329/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Franz Schröder GmbH & Co. KG (Osnabrika, Vācija) (pārstāvis: J. Eberhardt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: E. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 8. maija lēmumu lietā R 2235/2019-5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “YOUR DAILY PROTEIN” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eggy Food GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 297, 7.9.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/29

Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedums – Makk/EUIPO – Ubati Luxury Cosmetics (“PANTA RHEI”)

(Lieta T-501/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “PANTA RHEI” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “PANTA RHEI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču līdzība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 329/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stefan Makk (Graca, Austrija) (pārstāvis: I. Hödl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Ruzek un L. Lapinskaite)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ubati Luxury Cosmetics, SL (Alcobendas, Spānija) (pārstāve: C. Vendrell, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 9. jūnija lēmumu lietā R 2337/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ubati Luxury Cosmetics un S. Makk.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Stefan Makk atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 320, 28.9.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/29

Vispārējās tiesas 2021. gada 30 jūnija spriedums – Wolf Oil/EUIPO – Rolf Lubricants (“ROLF”)

(Lieta T-531/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “ROLF” - Agrāka starptautiska preču zīme “Wolf” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam)

(2021/C 329/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wolf Oil Corporation NV (Hemiksēma, Beļģija) (pārstāvji: T. Heremans un L. Depypere, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: K. Kompari un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rolf Lubricants GmbH (Leverkūzene, Vācija) (pārstāvji: D. Terheggen un S. Sullivan, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 4. jūnija lēmumu lietā R 1958/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Wolf Oil Corporation un Rolf Lubricants.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Wolf Oil Corporation NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 339, 12.10.2020.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/30

Prasība, kas celta 2021. gada 1. jūnijā – SV/EIB

(Lieta T-311/21)

(2021/C 329/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SV (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2019. gada novērtējuma ziņojumu attiecībā uz prasītāju;

—	atcelt ģenerālpadomnieka 2020. gada 26. jūnija lēmumu, ar ko personāla pārbaudes ietvaros apstiprināts 2019. gada novērtējuma ziņojums, kā arī personāla ģenerāldirektora 2021. gada 22. februāra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja pieteikums par administratīvo pārskatīšanu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto mantisko kaitējumu, kas aprakstīts prasības pieteikumā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto nemantisko kaitējumu, kura apmēra novērtējums ex aequo et bono ir 5 000 EUR;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka darba novērtējums netika pārbaudīts pilnā apmērā. Tādējādi esot pārkāpti EIB Īstenošanas noteikumi (Implementing Rules).

—

Prasītājs apgalvo, ka ģenerālpadomnieks nav veicis darba novērtējuma pārbaudi pilnā apmērā, kā paredzēts EIB Īstenošanas noteikumos, bet esot veicis tikai otršķirīgu pārbaudi, proti, par to, vai novērtējuma ziņojumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Tāpat tiek apgalvots, ka arī personāla ģenerāldirektors nav veicis darba novērtējuma pārbaudi pilnā apmērā un ka tādējādi nav ievērotas EIB Īstenošanas noteikumu prasības.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prettiesiski veikts absolūts prasītāja mērķu un kompetenču novērtējums. Tādējādi esot pārkāptas Snieguma pārvaldības (SP) pamatnostādnes (Performance Management Guidelines).

—

Prasītāja tiešā priekšnieka veiktais mērķu un kompetenču absolūtais novērtējums esot pretrunā SP pamatnostādnēm, jo tas esot balstīts uz relatīvu novērtējumu visas nodaļas, departamenta un direktorāta mērogā, bet nav novērtēts prasītāja sniegums absolūtā izteiksmē, un nav apliecināta kompetenču esamība. Šo kļūdaino novērtējumu pēc tam esot apstiprinājis un piemērojis ģenerālpadomnieks un personāla ģenerāldirektors, un līdz ar to arī to pieņemtie lēmumi ir prettiesiski.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ir pārkāpts SP pamatnostādņu 3.4. punkts.

—

Tiek apgalvots, ka novērtējuma ziņojumā atbildētāja nav pienācīgi norādījusi pamatojumu, jo šajā ziņojumā neesot dokumentēta prasītāja saruna ar viņa tiešo priekšnieku, turklāt minētie iemesli neesot pietiekami, lai būtu iespējams saprast, kādēļ novērtējuma atzīmes ir zemākas par iepriekšējā gadā piemērotajām.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka trūkst taisnīga, objektīva un vispusīga novērtējuma par prasītāja sniegumu absolūtā izteiksmē. Tādējādi neesot ievērots labas pārvaldības pienākums un rūpības pienākums, kā arī esot pieļauts SP pamatnostādņu pārkāpums.

—	Prasītājs uzskata, ka viņa tiešā priekšnieka veiktajā novērtējumā, ko apstiprinājis ģenerālpadomnieks un personāla ģenerāldirektors, nav pienācīgi ņemti vērā visi faktori un ir pieļautas acīmredzamas kļūdas.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz vadības prasmju pārbaudi, it īpaši viņš neesot paaugstināts amatā, pārceļot D līmeņa funkcijā.

—

Prasītājs apgalvo, ka viņš pilnīgi atbilst visiem paaugstināšanas amatā kritērijiem, it īpaši tādēļ, ka viņš pašreizējā amatā esot strādājis labi, viņam esot spējas un potenciāls strādāt augstākā amatā, ko vairākkārt esot apliecinājis viņa tiešais priekšnieks, un viņš esot demonstrējis motivāciju strādāt augstākā amatā, it īpaši ņemot vērā to, ka viņš pastāvīgi esot veicis pienākumus, kuri atbilst augstākam atbildības līmenim. Tiek apgalvots, ka atbildētāja savā lēmumā par prasītāja nepaaugstināšanu amatā nav norādījusi pamatojumu. Šāds pamatojums neesot izklāstīts nedz ģenerālpadomnieka lēmumā, nedz personāla ģenerāldirektora lēmumā.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam.

—	2019. gada darba novērtējums neatspoguļo individuālo sarunu par snieguma rezultātiem un tas kļuva zināms pavisam negaidīti.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/31

Prasība, kas celta 2021. gada 9. jūnijā – TB/ENISA

(Lieta T-322/21)

(2021/C 329/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TB (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA)

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt ENISA izpilddirektora netieši izteiktu lēmumu neizraudzīt iekšējai mobilitātei nodaļas vadītāja amatus attiecīgi Politikas birojā un Finanšu un iepirkumu nodaļā (turpmāk tekstā – “netieši izteikts lēmums”);

—

Par netieši izteiktu lēmumu liecina:

—

Administratīvais paziņojums Nr. 2020-11, kurā izklāstīti 2020. gada 1. septembra iekšējās mobilitātes dialogu secinājumi, kas publicēti 2020. gada 3. septembrī (turpmāk tekstā – “secinājumi”), kuros teikts, ka iekšējai mobilitātei ir izraudzīti trīs nodaļas vadītāja amati, proti, Drošas infrastruktūras un pakalpojumu nodaļā (COD1), Datu drošības un standartizācijas nodaļā (COD2) un Darbības drošības nodaļā (COD3);

—	2020. gada 5. augusta lēmumi, kas ENISA tīmekļvietnē publicēti attiecībā uz atklātiem konkursiem uz diviem vakantiem nodaļas vadītāja amatiem Izpilddirektora birojā un Atbalsta pakalpojumu nodaļā.

—	ciktāl nepieciešams, atcelt secinājumus un 2020. gada 5. augusta lēmumus;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt atbildētājas 2021. gada 3. marta lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība par netieši izteiktu lēmumu, secinājumiem un 2020. gada 5. augusta lēmumiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka trūkst skaidrības un pārskatāmības, nav ievērots tiesiskās drošības princips, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nav ievērots valdes Lēmuma 2020/5 6. princips.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka trūkst pamatojuma.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots administratīvā paziņojuma 1. pielikums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots valdes Lēmuma 2020/5 7. un 8. princips un labas pārvaldības princips, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un nav izpildīts rūpības pienākums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/32

Prasība, kas celta 2021. gada 19. jūnijā – Ryanair/Komisija

(Lieta T-340/21)

(2021/C 329/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, V. Blanc, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Juridiskais pamatojums

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2020. gada 23. decembra lēmumu par valsts atbalstu SA.59462 (2020/N) – Grieķija – Covid-19: Kaitējuma novēršana Aegean Airlines (1), un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvērtējot atbalsta samērīgumu ar Covid-19 krīzes radīto kaitējumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpti LESD īpašie noteikumi, Savienības tiesību vispārēji principi, kas bijuši Savienības gaisa transporta jomas liberalizācijas pamatā kopš 80. gadu beigām (proti, nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principi) un Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2).

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnajām grūtībām, un ir pārkāpusi prasītāja procesuālās tiesības.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) OV 2021 C 122, 15. un 16. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā (pārstrādātā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 293, 3.–20. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/33

Prasība, kas celta 2021. gada 19. jūnijā – Bambu Sales/EUIPO (“BAMBU”)

(Lieta T-342/21)

(2021/C 329/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bambu Sales, Inc. (Sekaukusa, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: T. Stein, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “BAMBU” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 105 815

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 1702/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/33

Prasība, kas celta 2021. gada 21. jūnijā – Hewlett Packard Enterprise Development/EUIPO – Aruba (“ARUBA”)

(Lieta T-343/21)

(2021/C 329/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hewlett Packard Enterprise Development LP (Hjūstona, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: P. Roncaglia un N. Parrotta, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aruba SpA (Bibjena, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ARUBA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 14 421 598

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 25. marta lēmums lietā R 259/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā;

—	piespriest Aruba S.p.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumu.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/34

Prasība, kas celta 2021. gada 23. jūnijā – Plusmusic/EUIPO – Groupe Canal + (“+music”)

(Lieta T-344/21)

(2021/C 329/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Plusmusic AG (Dītikona, Šveice) (pārstāvji: M. Maier un A. Spieß, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Groupe Canal + (Isī le Molino, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “+music” – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 482 571

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 16. aprīļa lēmums lietā R 1236/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to tika apmierināti otras procesa dalībnieces iebildumi saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, pieļaujot kļūdu apzīmējumu vizuālajā salīdzinājumā;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, pieļaujot kļūdu agrāku preču zīmju, kurās ir attēlots krusts, atšķirtspējas vērtējumā;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, pieļaujot kļūdu sajaukšanas iespējas vērtējumā.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/35

Prasība, kas celta 2021. gada 23. jūnijā – Hewlett Packard Enterprise Development/EUIPO – Aruba (“ARUBA NETWORKS”)

(Lieta T-345/21)

(2021/C 329/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hewlett Packard Enterprise Development LP (Hjūstona, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: P. Roncaglia un N. Parrotta, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aruba SpA (Bibjena, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “ARUBA NETWORKS” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 198 196

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 29. marta lēmums lietā R 1473/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā;

—	piespriest Aruba S.p.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumu.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/36

Prasība, kas celta 2021. gada 23. jūnijā – Hecht Pharma/EUIPO – Gufic Biosciences (“Gufic”)

(Lieta T-346/21)

(2021/C 329/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hecht Pharma GmbH (Bremefurde, Vācija) (pārstāvji: C. Sachs un J. Sachs, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gufic Biosciences Ltd. (Mumbaja, Indija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Gufic” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 613 044

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 3. jūnija lēmums lietā R 2738/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 8 613 044 “Gufic” par atceltu arī attiecībā uz 5. klasē “Medikamenti” ietilpstošajām precēm;

—	piespriest Gufic Biosciences Ltd. atlīdzināt pirmstiesas procesa izdevumus un tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/36

Prasība, kas celta 2021. gada 17. jūnijā – ClientEarth/Komisija

(Lieta T-354/21)

(2021/C 329/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ClientEarth AISBL (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: O. Brouwer, B. Verheijen un T. van Helfteren, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētājas 2021. gada 7. aprīļa lēmumu, ar ko ir atteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (1) un Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2) piešķirt piekļuvi lūgtajiem dokumentiem, kuri attiecas uz zivsaimniecības kontroles īstenošanas stāvokli Francijā un Dānijā un pilotlietu esamību un pārkāpuma procedūrām Eiropas Savienībā saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (3) īstenošanu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi tiesību kļūdas un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kas izriet no tā, ka ir nepareizi ticis piemērots izņēmums no pārbaudēm, izmeklēšanas un audita atbilstoši Pārredzamības regulas 4. panta 2. punkta trešajam ievilkumam un Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktam, kā arī tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nepamatoti atteicās atzīt, ka lūgto dokumentu izpaušana ir sabiedrības interesēs.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

(3) Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV 2009, L 343, 1. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/37

Prasība, kas celta 2021. gada 24. jūnijā – Polo Club Düsseldorf/EUIPO – Company Bridge and Life (“POLO CLUB DÜSSELDORF EST. 1976”)

(Lieta T-355/21)

(2021/C 329/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polo Club Düsseldorf GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvis: C. Weil, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Company Bridge and Life, SL (Elče, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “POLO CLUB DÜSSELDORF EST. 1976” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 984 671

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 26. aprīļa lēmums lietā R 1667/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu un

—	noraidīt iebildumu.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/38

Prasība, kas celta 2021. gada 24. jūnijā – Future Motion/EUIPO – El Corte Inglés (“HYPERCORE”)

(Lieta T-356/21)

(2021/C 329/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Future Motion, Inc. (Santakrusa, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: F.-M. Orou, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “HYPERCORE” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību Nr. 1 360 694

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 26. aprīļa lēmums lietā R 1229/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus,

—	pakārtoti – ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestājas lietā, piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, kopīgi un solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/38

Prasība, kas celta 2021. gada 25. jūnijā – Jose A. Alfonso Arpon/EUIPO – Puma (“PLUMAflex by Roal”)

(Lieta T-357/21)

(2021/C 329/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jose A. Alfonso Arpon SL (Arnedo, Spānija) (pārstāvis: M. Escudero Pérez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Puma SE (Hercogenauraha, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PLUMAflex by Roal” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 880 571

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 6. aprīļa lēmums lietā R 2991/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO, kā arī otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/39

Prasība, kas celta 2021. gada 29. jūnijā – Sushi&Food Factor/EUIPO (“READY 4YOU”)

(Lieta T-367/21)

(2021/C 329/52)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sushi&Food Factor sp. z o.o. (Robakowo, Polija) (pārstāve: J. Gwiazdowska, radca prawny)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “READY 4YOU” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 210 977

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 2273/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu un ar galīgo spriedumu atļaut reģistrēt pieteikto Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 18 210 977;

—	pakārtoti, atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 20. aprīļa lēmumu lietā R 2273/2020-5 un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē un EUIPO Operāciju departamentā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta un 95. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. panta un 41. panta 1. punkta un 2. punkta a) un c) apakšpunkta, tostarp tiesību tikt uzklausītam, pienākuma pamatot savus lēmumus, labas pārvaldības principa, tiesiskās drošības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa, pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/40

Prasība, kas celta 2021. gada 30. jūnijā – Biogena/EUIPO – Alter Farmacia (“NUTRIFEN AGNUBALANCE”)

(Lieta T-370/21)

(2021/C 329/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogena GmbH & Co KG (Zalcburga, Austrija) (pārstāvis: I. Schiffer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Alter Farmacia, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “NUTRIFEN AGNUBALANCE” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 430 349

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 22. aprīļa lēmums lietā R 1208/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrēt IR 1 430 349 attiecībā uz visām pieteiktajām precēm;

—	piespriest EUIPO un Alter Farmacia, S.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/41

Prasība, kas celta 2021. gada 1. jūlijā – Sympatex Technologies/EUIPO – Liwe Española (“Sympathy Inside”)

(Lieta T-372/21)

(2021/C 329/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sympatex Technologies GmbH (Unterfēringa, Vācija) (pārstāvis: E. Strauß, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Liwe Española, SA (Puente Tocinos, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Sympathy Inside” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 286 106

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 26. aprīļa lēmums lietā R 1777/2018-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pilnībā noraidīt iebildumus pret Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Sympathy Inside” reģistrācijas pieteikumu Nr. 16 286 106;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un piespriest otrai procesa dalībniecei atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/41

Prasība, kas celta 2021. gada 2. jūlijā – documentus Deutschland/EUIPO – Reisswolf (“REISSWOLF”)

(Lieta T-374/21)

(2021/C 329/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: documentus Deutschland GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: D. Weller, V. Wolf un A. Wulff, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Reisswolf Akten- und Datenvernichtung GmbH & Co. KG (Hamburga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “REISSWOLF” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5 791 751

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 25. marta lēmums lietā R 2354/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un apstiprināt EUIPO Anulēšanas nodaļas 2019. gada 9. septembra lēmumu, kas pieņemts spēkā neesamības atzīšanas procesā (spēkā neesamība) Nr. 17 081 C attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi “REISSWOLF” Nr. 5791751;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 3. punktu, pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/42

Prasība, kas celta 2021. gada 2. jūlijā – Leinfelder Uhren München/EUIPO – Schafft (Ģeometriskas figūras attēls)

(Lieta T-375/21)

(2021/C 329/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leinfelder Uhren München GmbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvis: S. Lüft, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Thomas Schafft (Minhene)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (Ģeometriskas figūras attēls) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 975 453

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 29. marta lēmums apvienotajās lietās R 1931/2018-2 un R 1936/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl strīdus Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 975 453 tika atzīta par atceltu arī attiecībā uz 14. klasē (rokas pulksteņi) un 18. klasē (rokas pulksteņu aproces) ietilpstošajām precēm;

—	noraidīt pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja apelācijas sūdzību lietā R 1931/2018-2;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	gadījumā, ja otrs lietas dalībnieks iestājas šajā lietā, piespriest viņam pašam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/43

Prasība, kas celta 2021. gada 5. jūlijā – D&A Pharma/EMA

(Lieta T-381/21)

(2021/C 329/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Debregeas et associés Pharma (D&A Pharma) (Parīze, Francija) (pārstāvji: N. Viguié un D. Krzisch, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) likvidēja Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas (CHMP) zinātnisko padomdevēju grupu “Psihiatrijas zinātnisko padomdevēju grupa”, kas kļuva zināms pēc 2021. gada 5. maija publiska uzaicinājuma izteikt ieinteresētību ekspertiem, kuri vēlas kļūt par EMA pastāvīgo padomdevēju grupu (SAG) locekļiem, un EMA2021. gada 5. maija paziņojuma presei;

—	piespriest EMA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa starp tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējiem, iestāžu viedokļu konsekvences principa un Regulas Nr. 726/2004 (1) 56. panta 2. punkta normu pārkāpums. Prasītāja piebilst, ka zinātnisko padomdevēju grupas “Psihiatrijas zinātnisko padomdevēju grupa” likvidēšana esot nelikumīga, vispārīgāk skatoties, pamatojoties uz to, ka tādējādi tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējiem tiek atņemta garantija attiecībā uz tādā specifiskā terapeitiskajā jomā kā psihiatrija pausto viedokļu saskaņotību, bet arī tāpēc, ka tas var novest pie nesaskaņotības un nevienlīdzīgas attieksmes starp tirdzniecības atļaujas pieteikumu iesniedzējiem Regulas Nr. 726/2004 9. pantā paredzētajā pārskatīšanas procedūrā, kuru tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt, ja sākotnējā procedūrā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (turpmāk tekstā – “CHMP”) ir sniegusi nelabvēlīgu atzinumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots objektivitātes principa pārkāpums, kam ir jābūt vadošajam principam EMA tirdzniecības atļaujas pieteikuma procedūrās, un Regulas Nr. 726/2004 56. panta 2. punkta pārkāpums. Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka iepriekš minētās zinātnisko padomdevēju grupas darbības izbeigšana noteikti rada pamatotas šaubas par to, vai šī procedūra ir objektīva attiecībā uz tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzēju psihiatrisko zāļu jomā, kurš ir pieprasījis pārskatīšanas procedūru, jo ad hoc ekspertu komiteju locekļus CHMP izvēlas katrā pārskatīšanā un katram kandidātam.

Ar trešo pamatu tiek izvirzīta iebilde par Regulas Nr. 726/2004 56. panta 2. punkta prettiesiskumu gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka šis pants ļauj EMA CHMP pēc saviem ieskatiem izveidot un likvidēt zinātnisko padomdevēju grupas, jo tas būtu pretrunā vienlīdzības, objektivitātes un saskaņotības principiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

16.8.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/44

Prasība, kas celta 2021. gada 6. jūlijā – the airscreen company/EUIPO – Moviescreens Rental (“airscreen”)

(Lieta T-382/21)

(2021/C 329/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: the airscreen company GmbH & Co. KG (Minstere, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Moviescreens Rental GmbH (Damme, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “airscreen” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 926 735

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 5. maija lēmums lietā R 1990/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 329

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 16. augusts

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2021/C 329/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1