Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 310/01)

Jaunākā publikācija

OV C 297, 26.7.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 289, 19.7.2021.

OV C 278, 12.7.2021.

OV C 263, 5.7.2021.

OV C 252, 28.6.2021.

OV C 242, 21.6.2021.

OV C 228, 14.6.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums (Ondernemingsrechtbank Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mircom International Content Management & Consulting (M.I.C.M.) Limited/Telenet BVBA

(Lieta C-597/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 3. panta 1. un 2. punkts - Jēdziens “publiskošana” - Datnes, kura satur aizsargātu darbu, lejupielāde, izmantojot vienādranga (peer-to-peer) tīklu, un vienlaicīga šīs datnes segmentu padarīšana par pieejamiem, lai tie varētu tikt augšupielādēti - Direktīva 2004/48/EK - 3. panta 2. punkts - Pasākumu, kārtības un aizsardzības līdzekļu ļaunprātīga izmantošana - 4. pants - Personas, kas ir tiesīgas prasīt minēto pasākumu, kārtības un aizsardzības līdzekļu piemērošanu - 8. pants - Tiesības uz informāciju - 13. pants - Jēdziens “kaitējums” - Regula (ES) 2016/679 - 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts - Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi - Apstrādes likumīgums - Direktīva 2002/58/EK - 15. panta 1. punkts - Tiesību akti, kuru mērķis ir ierobežot tiesību un pienākumu piemērošanas jomu - Pamattiesības - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants, 17. panta 2. punkts, kā arī 47. panta pirmā daļa)

(2021/C 310/02)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Ondernemingsrechtbank Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mircom International Content Management & Consulting (M.I.C.M.) Limited

Atbildētāja: Telenet BVBA

Piedaloties: Proximus NV, Scarlet Belgium NV

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka mediju datnes, kas ietver aizsargātu darbu, segmentu, kurus vienādranga (peer-to-peer) tīkla lietotājs ir iepriekš lejupielādējis, augšupielāde no šī lietotāja gala iekārtas uz citu šī tīkla lietotāju gala iekārtām, lai gan šie segmenti paši par sevi ir izmantojami, sākot vienīgi ar noteiktu lejupielādes slieksni, ir publiskošana [sabiedrībai] šīs tiesību normas izpratnē. Nav nozīmes tam, ka client-BitTorrent kopīgošanas programmatūras konfigurācijas dēļ šī programmatūra automātiski ģenerē šo augšupielādi, ja lietotājs no gala iekārtas, no kuras notiek minētā augšupielāde, ir piekritis šai programmatūrai, dodot savu piekrišanu tās izmantošanai pēc tam, kad tas ir ticis pienācīgi informēts par tās īpašībām.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kurai uz līguma pamata pieder noteiktas intelektuālā īpašuma tiesības un kura tomēr tās pati neizmanto, bet tikai izvirza prasījumus pret iespējamiem pārkāpējiem par zaudējumu atlīdzību, principā var izmantot šīs direktīvas II nodaļā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, ja vien nav pierādīts, ņemot vērā tās 3. panta 2. punktā paredzēto vispārējo pienākumu un balstoties uz visaptverošu un detalizētu pārbaudi, ka tās prasījumi ir ļaunprātīgi. It īpaši, runājot par lūgumu sniegt informāciju, kas ir pamatots ar minētās direktīvas 8. pantu, tas arī ir jānoraida, ja tas ir nepamatots vai nesamērīgs, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 15. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to principā netiek liegta nedz intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka, kā arī trešās personas tā labā veiktā vienādranga (peer-to-peer) tīkla lietotāju, kuru interneta pieslēgumi, iespējams, tikuši izmantoti kontrafakta darbībām, IP adrešu sistemātiska reģistrēšana, nedz arī šo lietotāju vārdu un pasta adrešu paziņošana šim īpašniekam vai trešai personai, lai ļautu tam celt prasību par zaudējumu atlīdzību civillietu tiesā attiecībā uz kaitējumu, ko, iespējams, ir radījuši šie lietotāji, tomēr ar nosacījumu, ka minētā īpašnieka vai šādas trešās personas iniciatīvas un lūgumi ir pamatoti, samērīgi un nav ļaunprātīgi un to juridiskais pamats ir valsts tiesību akts Direktīvas 2002/58, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. punkta izpratnē, ar kuru ir ierobežota šīs direktīvas – redakcijā ar grozījumiem – 5. un 6. pantā paredzēto noteikumu piemērošanas joma.

---

(1)  OV C 383, 11.11.2019.

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 15. jūnija spriedums (Hof van beroep te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Facebook Ireland Limited, Facebook Inc., Facebook Belgium BVBA/Gegevensbeschermingsautoriteit

(Lieta C-645/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 7., 8. un 47. pants - Regula (ES) 2016/679 - Personas datu pārrobežu apstrāde - “Vienas pieturas aģentūras” mehānisms - Lojāla un efektīva sadarbība starp uzraudzības iestādēm - Kompetences un pilnvaras - Procesuālā rīcībspēja)

(2021/C 310/03)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel

Pamatlietas puses

Prasītājas: Facebook Ireland Limited, Facebook Inc., Facebook Belgium BVBA

Atbildētāja: Gegevensbeschermingsautoriteit

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 55. panta 1. punkts, 56.–58. pants un 60.–66. pants, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar šīs regulas 58. panta 5. punkta īstenošanai pieņemtajiem valsts tiesību aktiem ir pilnvarota vērst dalībvalsts tiesu iestāžu uzmanību uz jebkuru iespējamu minētās regulas pārkāpumu, un kura attiecīgā gadījumā var sākt tiesvedību, šīs pilnvaras var īstenot arī attiecībā uz datu pārrobežu apstrādi, kaut arī tā attiecībā uz šādu datu apstrādi nav “vadošā uzraudzības iestāde” šīs regulas 56. panta 1. punkta izpratnē, ciktāl runa ir par kādu no situācijām, kurās Regulā 2016/679 šai uzraudzības iestādei ir piešķirta kompetence pieņemt lēmumu, kurā konstatēts, ka minētajā apstrādē nav ievērotas šīs regulas normas, kā arī – ievērojot šajā regulā paredzētās sadarbības un konsekvences procedūras.

2)

Regulas 2016/679 58. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka datu pārrobežu apstrādes gadījumā dalībvalsts uzraudzības iestādes, kas nav vadošā uzraudzības iestāde, iespēja izmantot pilnvaras celt prasību tiesā šīs tiesību normas izpratnē nav pakārtota priekšnosacījumam, ka personas datu pārrobežu apstrādes pārzinim vai to veicošajam apstrādātājam, pret kuru ir celta šī prasība, šīs dalībvalsts teritorijā ir jābūt galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai kādam citam dibinājumam.

3)

Regulas 2016/679 58. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas dalībvalsts uzraudzības iestādes, kas nav vadošā uzraudzības iestāde, pilnvaras vērst šīs valsts tiesu iestāžu uzmanību uz jebkuru iespējamu šīs regulas pārkāpumu un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šīs tiesību normas izpratnē, var tikt izmantotas gan pret pārziņa galveno uzņēmējdarbības vietu, kas atrodas šīs iestādes dalībvalstī, gan pret citu šī pārziņa dibinājumu, ciktāl šīs prasības priekšmets ir datu apstrāde saistībā ar šī dibinājuma darbībām un šī iestāde ir kompetenta īstenot šīs pilnvaras atbilstoši atbildē uz pirmo prejudiciālo jautājumu izklāstītajam.

4)

Regulas 2016/679 58. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas nav “vadošā uzraudzības iestāde” šīs regulas 56. panta 1. punkta izpratnē, pirms 2018. gada 25. maija – proti, pirms datuma, kurā šī regula kļuva piemērojama, – ir cēlusi prasību par personas datu pārrobežu apstrādi, no Savienības tiesību viedokļa tā šo prasību var turpināt uzturēt, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti noteikumiem, kura joprojām ir piemērojama tās noteikumu pārkāpumiem, kas izdarīti līdz šīs direktīvas atcelšanas datumam. Par pārkāpumiem, kas izdarīti pēc minētā datuma, šādu prasību minētā iestāde turklāt var celt, pamatojoties uz Regulas 2016/679 58. panta 5. punktu, ciktāl runa ir par kādu no situācijām, kurās ar šo regulu izņēmuma kārtā dalībvalsts uzraudzības iestādei, kas nav “vadošā uzraudzības iestāde”, ir piešķirta kompetence pieņemt lēmumu, kurā konstatēts, ka ar attiecīgo datu apstrādi nav ievērotas šajā regulā ietvertās normas par fizisku personu datu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, un ciktāl šī iestāde ievēro šajā regulā paredzētās sadarbības un konsekvences procedūras; un šos apstākļus pārbaudīt ir iesniedzējtiesas ziņā.

5)

Regulas 2016/679 58. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šai tiesību normai ir tieša iedarbība, kuras dēļ valsts uzraudzības iestāde var atsaukties uz minēto tiesību normu, lai celtu vai uzturētu prasību pret privātpersonām, pat ja šī tiesību norma nav tikusi īpaši ieviesta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.

---

(1)  OV C 406, 2.12.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums (Sąd Apelacyjny w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mittelbayerischer Verlag KG/SM

(Lieta C-800/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - 7. panta 2. punkts - Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - Vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu - Persona, kas apgalvo, ka ir pārkāptas tās personiskās tiesības raksta publicēšanas internetā dēļ - Kaitējuma rašanās vieta - Šīs personas interešu centrs)

(2021/C 310/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Apelacyjny w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mittelbayerischer Verlag KG

Atbildētājs: SM

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tās vietas tiesai, kurā atrodas tādas personas interešu centrs, kura apgalvo, ka tās personiskās tiesības ir pārkāptas interneta vietnē publicētas informācijas dēļ, jurisdikcija attiecībā uz visu apgalvoto kaitējumu izskatīt prasību sakarā ar atbildību, ko ir cēlusi šī persona, ir tikai tad, ja šī informācija ietver objektīvus un pārbaudāmus elementus, kas tieši vai netieši ļauj identificēt minēto personu kā indivīdu.

---

(1)  OV C 27, 27.1.2020.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums – Čehijas Republika/Eiropas Komisija, Polijas Republika

(Lieta C-862/19 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Sociālais fonds (ESF) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - Palīdzības darbības programmām Čehijas Republikā daļēja atcelšana - Direktīva 2004/18/EK - 16. panta b) punkts - Īpašs izņēmums - Publiski pakalpojumu līgumi par apraidei paredzētu programmu materiālu)

(2021/C 310/05)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, O. Serdula, J. Vláčil un I. Gavrilová)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Ondrůšek un P. Arenas), Polijas Republika

Rezolutīvā daļa

1)	Rezolutīvā daļa Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Čehijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 27, 27.1.2020.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums (Klagenævnet for Udbud (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Simonsen & Weel A/S/Region Nordjylland og Region Syddanmark

(Lieta C-23/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskie iepirkumi - Pamatnolīgums - Direktīva 2014/24/ES - 5. panta 5. punkts - 18. panta 1. punkts - 33. un 49. pants - V pielikuma C daļas 7., 8. un 10. punkts - Īstenošanas regula (ES) 2015/1986 - II pielikuma II.1.5. un II.2.6. aile - Publiskā iepirkuma procedūras - Pienākums paziņojumā par līgumu vai iepirkuma specifikācijās norādīt, pirmkārt, saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamo daudzumu vai paredzamo vērtību un, otrkārt, to maksimālo daudzumu vai maksimālo vērtību - Pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi - Direktīva 89/665/EEK - 2.d panta 1. punkts - Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras - Līguma spēkā neesamība - Izslēgšana)

(2021/C 310/06)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Klagenævnet for Udbud

Pamatlietas puses

Prasītāja: Simonsen & Weel A/S

Atbildētājs: Region Nordjylland og Region Syddanmark

Piedaloties: Nutricia A/S

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 49. pants, šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. un 8. punkts, kā arī 10. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopā ar minētās direktīvas 33. pantu un tās 18. panta 1. punktā noteiktajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumā par līgumu ir jānorāda saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība un ka, tiklīdz šī robeža tiks sasniegta, minētais pamatnolīgums vairs nebūs spēkā.

2)

Direktīvas 2014/24 49. pants, kā arī šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. punkts un 10. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopā ar minētās direktīvas 33. pantu un tās 18. panta 1. punktā noteiktajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumā par līgumu saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība ir jānorāda vispārīgi un ka šajā paziņojumā var noteikt papildu prasības, ko līgumslēdzēja iestāde izlemtu tajās iekļaut.

3)

Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris), 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams gadījumā, kad paziņojums par līgumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja, pirmkārt, saskaņā ar plānoto pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai paredzamā vērtība izriet nevis no šī paziņojuma par līgumu, bet gan no iepirkuma specifikācijām un, otrkārt, ne paziņojumā par līgumu, ne iepirkuma specifikācijās nav minēts saskaņā ar minēto pamatnolīgumu piegādājamo preču maksimālais daudzums un/vai maksimālā vērtība.

---

(1)  OV C 95, 23.3.2020.

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums (Bundesfinanzgericht (Austrija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – K (C-58/20), DBKAG (C-59/20)/Finanzamt Österreich, iepriekš - Finanzamt Linz

(Apvienotās lietas C-58/20 un C-59/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 135. panta 1. punkts - Atbrīvojumi - Kopieguldījumu fondu pārvaldīšana - Ārpakalpojuma izmantošana - Trešās personas sniegti pakalpojumi)

(2021/C 310/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: K (C-58/20), DBKAG (C-59/20)

Atbildētāja: Finanzamt Österreich, iepriekš - Finanzamt Linz

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādiem trešo personu sniegtiem pakalpojumiem kopieguldījumu fondu pārvaldības sabiedrībām kā nodokļu uzdevumi, proti, nodrošināt sertifikātu turētāju ienākumu no fonda aplikšanu ar nodokļiem atbilstoši valsts tiesību aktiem un piešķirt tiesības lietot programmatūru, ko izmanto, lai veiktu būtiskus aprēķinus risku pārvaldīšanai un darbības rezultātu novērtēšanai, attiecas šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums no nodokļa, ja tie ir cieši saistīti ar kopieguldījumu fondu pārvaldīšanas darbību un tiek sniegti tikai šādu fondu pārvaldīšanai, pat ja šo pakalpojumu sniegšanai ārpakalpojumi pilnībā netiek izmantoti.

---

(1)  OV C 191, 8.6.2020.

Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums – Lietuvas Republika/Eiropas Komisija, Čehijas Republika

(Lieta C-153/20 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonds (ELVGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) - No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi - Lietuvas Republikas izdevumi - Regula (ES) Nr. 65/2011 - Administratīvā pārbaude - Pārbaudes uz vietas - Pārbaužu kvalitāte - Pieteikuma iesniedzēju statuss - Mākslīgi radīti nosacījumi - Izdevumi saistībā ar projektiem)

(2021/C 310/08)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lietuvas Republika (pārstāvji: R. Dzikovič un K. Dieninio)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sauka un A. Steiblytė), Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Pavliš un J. Vláčil)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Lietuvas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Čehijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 215, 29.06.2020.

Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 5. maija rīkojums (Tribunal du travail de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VT/Centre public d'action sociale de Líège (CPAS)

(Lieta C-641/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2008/115/EK - Trešo valstu pilsoņu, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešana - Atgriešanas lēmums - Vēršanās tiesā - Pagaidu uzturēšanās tiesības un tiesības uz sociālo palīdzību laikā, kad tiek izskatīta apelācija)

(2021/C 310/09)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Liège

Pamatlietas puses

Prasītājs: VT

Atbildētājs: Centre public d'action sociale de Líège (CPAS)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 5. un 13. pants, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. panta 2. punkta un 47. panta, kā arī šīs direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kas nepiešķir ipso jure apturošu iedarbību pārsūdzībai, ko trešās valsts valstspiederīgais ir iesniedzis par atgriešanās lēmumu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta izpratnē, kas attiecībā pret viņu ir ticis pieņemts pēc tam, kad kompetentā iestāde atsauca viņa bēgļa statusu, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, 11. pantu, un attiecīgi – viņa pagaidu uzturēšanās tiesības un tiesības uz viņa pamatvajadzību apmierināšanu, līdz tiek pieņemts lēmums par šo pārsūdzību, tādā izņēmuma gadījumā, ja šis valstspiederīgais, kurš cieš no smagas slimības, šī lēmuma izpildes gadījumā var tikt pakļauts nopietnam riskam, ka viņa veselības stāvoklis nopietni un neatgriezeniski pasliktināsies. Šajā kontekstā valsts tiesai, kurā tiek izskatīts strīds, kura iznākums ir saistīts ar atgriešanās lēmuma seku iespējamu apturēšanu, ir jāuzskata, ka pārsūdzība, kas iesniegta par šo lēmumu, ir ar ipso jure apturošu iedarbību, jo tā ietver argumentāciju, kura nešķiet acīmredzami nepamatota un kuras mērķis ir pierādīt, ka šī lēmuma izpilde pakļautu trešās valsts valstspiederīgo nopietnai un neatgriezeniskai viņa veselības stāvokļa pasliktināšanās iespējai.

---

(1)  OV C 44, 8.2.2021.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 16. decembrīEleanor Sharpston iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2020. gada 6. oktobra rīkojumu lietā T-180/20 Sharpston/Padome un Dalībvalstu valdību pārstāvju konference

(Lieta C-684/20 P)

(2021/C 310/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eleanor Sharpston (pārstāvji: N. Forwood, Barrister-at-Law, J. Robb, Barrister, J. Flynn, QC un H. Mercer, QC)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, Dalībvalstu valdību pārstāvju konference

Ar 2021. gada 16. jūnija rīkojumu Tiesa (pirmā palāta) nolēma apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un nosprieda, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 16. decembrīEleanor Sharpston iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2020. gada 6. oktobra rīkojumu lietā T-550/20 Sharpston/Padome un Dalībvalstu valdību pārstāvji

(Lieta C-685/20 P)

(2021/C 310/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eleanor Sharpston (pārstāvji: N. Forwood, Barrister-at-Law, J. Robb, Barrister, J. Flynn QC un H. Mercer QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Dalībvalstu valdību pārstāvji

Ar 2021. gada 16. jūnija rīkojumu Tiesa (pirmā palāta) nolēma apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un nosprieda, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 21. decembrī iesniedza Sąd Rejonowy w Nysie (Polija) – Centraal Justitieel Incassobureau, Ministerie van Veiligheid en Justitie (CJIB)/AP

(Lieta C-699/20)

(2021/C 310/12)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa:

Sąd Rejonowy w Nysie

Pamatlietas puses:

Prasītāja: Centraal Justitieel Incassobureau, Ministerie van Veiligheid en Justitie (CJIB)

Atbildētājs: AP

Ar 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Tiesa (sestā palāta) atzina, ka Sąd Rejonowy w Nysie, II Wydział Karny [Rajona tiesa Nisā, II krimināllietu palāta] (Polija) iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 4. maijā iesniedza Landessozialgericht Nordrhein-Westfalen (Vācija) – VA/Deutsche Rentenversicherung Bund

(Lieta C-283/21)

(2021/C 310/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landessozialgericht Nordrhein-Westfalen

Pamatlietas puses

Prasītāja: VA

Atbildētāja: Deutsche Rentenversicherung Bund

Piedaloties: RB

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem – kā tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura saskaņā ar Regula (EK) Nr. 883/2004 (1) II sadaļu ir kompetentā dalībvalsts – bērna audzināšanas periods Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2) 44. panta 2. punkta izpratnē tiek ņemts vērā tādējādi, ka bērna audzināšanas periods Nīderlandē kā uzturēšanās periods pats par sevi dod tiesības uz pensiju? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

2)

Vai Regulas (EK) 987/2009 44. [panta] 2. punkts – tālāk attīstot Tiesas 2000. gada 23. novembra spriedumu lietā C-135/99 (3), un 2012. gada 19. jūlija spriedumu lietā C-522/10 (4) – paplašināti ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai dalībvalstij bērna audzināšanas periods ir jāņem vērā arī tad, ja personai, kura audzina bērnu, pirms un pēc bērna audzināšanas vienīgi šīs valsts sistēmā gan ir uzkrāti pensijas apdrošināšanas periodi izglītības iegūšanas vai nodarbinātības dēļ, tomēr tieši pirms vai pēc bērna audzināšanas viņa nav veikusi iemaksas šajā sistēmā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.).

(3)  EU:C:2000:647, Elsen.

(4)  EU:C:2012:475, Reichel-Albert

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. maijā iesniedza Landgericht Kleve (Vācija) – AB u.c./Ryanair DAC

(Lieta C-307/21)

(2021/C 310/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Kleve

Pamatlietas puses

Prasītāji: AB u.c.

Atbildētāja: Ryanair DAC

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam lidojuma atcelšanas gadījumā, par kuru pasažieris nav ticis informēts vismaz divas nedēļas pirms paredzētā izlidošanas laika, ir jāmaksā kompensācija arī tad, ja gaisa pārvadātājs informāciju ir nosūtījis laicīgi pirms divu nedēļu termiņa beigām uz vienīgo viņam rezervācijas veikšanas laikā paziņoto e-pasta adresi, tomēr viņa rīcībā neesot informācijai par to, ka rezervācija ir notikusi, izmantojot starpnieku vai attiecīgi tā interneta platformu, un ka ar rezervācijas platformas paziņoto e-pasta adresi labākajā gadījumā varēja sasniegt starpnieku un nevis tieši pasažieri?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. maijā iesniedza Corte d’appello di Venezia (Itālija) – Agecontrol SpA/ZR, Lidl Italia Srl

(Lieta C-319/21)

(2021/C 310/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d’appello di Venezia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agecontrol SpA

Atbildētāji: ZR, Lidl Italia Srl

Prejudiciālie jautājumi

Vai Komisijas Regulas (ES) Nr. 543/2011 (1) 5. panta 4. punkts, lasot kopsakarā ar šīs pašas regulas 5. panta 1. punktu un 8. pantu un ar Padomes Regulas (ES[EK]) Nr. 1234/2007 (2) (2007. gada 22. oktobris) 113. un 113.a pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir noteikts pienākums sagatavot pavaddokumentu, norādot tādu svaigu augļu un dārzeņu nosaukumus un izcelsmes valsti, kuri tiek sūtīti jau iepriekš iesaiņoti vai ražotāja sagatavotos oriģinālajos iepakojumos, to pārvadāšanas laikā no kādas tirdzniecības sabiedrības izplatīšanas platformas uz tās pašas sabiedrības pārdošanas punktu, neatkarīgi no apstākļa, ka uz vienas iepakojuma puses ir tiešs neizdzēšams marķējums vai iepakojumā iestrādāta vai tam piestiprināta etiķete, kurā ir Regulas (ES) Nr. 543/2011 I nodaļā paredzētās norādāmajā informācijā iekļaujamās ziņas (tostarp norādes ar produktu nosaukumu un izcelsmes valsti), un ka šī informācija ir jānorāda arī tā piegādātāja izdotajos rēķinos, no kura sabiedrība – produktu tirgotāja tos ir iegādājusies, kā arī jāuzglabā šīs sabiedrības grāmatvedības dokumentācijā un paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transportlīdzeklī, ar kuru produktus pārvadā?

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV 2011, L 157, 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2007, L 299, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. maijā iesniedza Tribunale di Rieti (Itālija) – kriminālprocess pret G.B., R.H.

(Lieta C-334/21)

(2021/C 310/16)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Rieti

Apsūdzētie pamata kriminālprocesā

G.B., R.H.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2002/58 (1) 15. panta 1. punkts, to skatot kopā ar Nicas hartas 7., 8., 11. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu un ņemot vērā principus, kurus [Eiropas Savienības] Tiesa noteica 2021. gada 2. marta spriedumā lietā C-746/18, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz Likumdošanas dekrēta Nr. 196/2003 132. panta 3. punktā paredzēto valsts tiesisko regulējumu, kas piešķir valsts prokuratūrai, kas ir iestāde, kurai saskaņā ar Itālijas konstitūcijas IV sadaļas tiesību normām ir garantēta pilnīga un vispārēja neatkarība un autonomija, kompetenci ar motivētu dekrētu pirmstiesas kriminālizmeklēšanas vajadzībām pieprasīt iegūt informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai ir iespējams sniegt papildu interpretācijas skaidrojumus par 2021. gada 2. marta spriedumā lietā C-746/18 noteikto principu iespējamo piemērošanu bez atpakaļvērsta spēka, ņemot vērā primāras tiesiskās noteiktības prasības smagu noziegumu vai drošības apdraudējumu novēršanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas ietvaros?

3)

Vai Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, to skatot kopā ar Nicas hartas 7., 8., 11. pantu un 52. panta 1. punktu un ņemot vērā principus, kurus [Eiropas savienības] Tiesa noteica 2021. gada 2. marta spriedumā lietā C-746/18, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz valsts tiesisko regulējumu, kas ir paredzēts Likumdošanas dekrēta Nr. 196/2003 132. panta 3. punktā, to skatot kopā ar [Itālijas] Kriminālprocesa kodeksa 267. panta 2. punktu, kas steidzamības gadījumos ļauj valsts prokuratūrai nekavējoties iegūt telefonsarunu datu plūsmas informāciju, ar vēlāk veikto procesa tiesneša izvērtējumu un kontroli?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (V 2002, L 201, 37. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 2. jūnijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 24. marta spriedumu lietā T-374/20 KM/Eiropas Komisija

(Lieta C-341/21 P)

(2021/C 310/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. S. Bohr un B. Mongin)

Pārējie lietas dalībnieki: KM, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Komisija lūdz Tiesu:

—	atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 24. marta spriedumu lietā T-374/20 KM/Eiropas Komisija;

—	noraidīt prasību;

—	piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar pirmās instances tiesvedību;

—	piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka ir pieļautas tiesību kļūdas attiecībā uz likumdevēja pieņemto lēmumu tiesiskuma novērtēšanas kritērijiem un ka vairākkārt nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. Vispārējā tiesa esot atkāpusies no principa, ka Savienības tiesību akta tiesiskuma novērtēšanu – pamattiesību ziņā – nevar balstīt uz apgalvojumiem, kuri balstīti uz šā tiesību akta konkrētajām sekām; atsevišķas Civildienesta noteikumu normas prettiesiskumu nevarot balstīt uz likumdevēja lēmuma “nesamērīgumu”; Vispārējā tiesa ar to, ka tā neesot ņēmusi vērā visus aspektus, kas raksturīgi abiem salīdzināmajiem faktisko apstākļu sastāviem, esot rīkojusies pretrunā 2019. gada 19. decembra spriedumā C-460/18 P (1) minētajiem principiem.

Ar otro pamatu Komisija apgalvo, ka, diskriminācijas aizlieguma principu interpretējot tādējādi, ka faktisko apstākļu sastāvi, kas izklāstīti attiecīgi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pantā, ir salīdzināmi, esot pieļautas tiesību kļūdas. Laulības noslēgšanas brīdis neesot vienīgais kritērijs, ar kuru VIII pielikuma 18. pants atšķiras no tā 20. panta. Tie atšķiroties ar virkni aspektu, kuru ņemšanu vērā Vispārējā tiesa esot noraidījusi; Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā VIII pielikuma 18. un 20. pantā minētā priekšnosacījuma – minimālā laulības pastāvēšanas ilguma – nolūks, kas būtu padarījis skaidrākas atšķirības starp tiem; tas pats esot secināms arī par diskrimināciju vecuma dēļ.

Visbeidzot, ar trešo pamatu Komisija apgalvo, ka Pamattiesību hartas (2) 52. panta 1. punkta interpretēšanā ir pieļautas tiesību kļūdas un ka vairākkārt nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. Pirmkārt, esot pieļauta tiesību kļūda Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta interpretācijā, saskaņā ar kuru ierēdņa nāves sekas pārdzīvojušajam laulātajam neesot atkarīgas no tā, vai laulība noslēgta pirms vai pēc dienesta attiecību izbeigšanās; otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot krāpšanas novēršanas mērķi, un neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

---

(1)  Spriedums, 2019. gada 19. decembris, HK/Komisija, ECLI:EU:C:2019:1119.

(2)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 7. jūnijā Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 24. marta spriedumulietā T-374/20 KM/Eiropas Komisija

(Lieta C-357/21 P)

(2021/C 310/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un M. Alver)

Pārējie lietas dalībnieki: KM, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

—	apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 24. marta spriedumu lietā T-374/20 KM/Eiropas Komisija;

—	izskatīt lietu pēc būtības un pirmajā instancē celto prasību noraidīt kā nepamatotu;

—	piespriest prasītājiem pirmajā instancē atlīdzināt Padomei tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību apelācijas instancē un pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai Padome izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas attiecībā uz to, ka saistībā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pantā paredzētās pārdzīvojušā laulātā pensijas piešķiršanu attieksme pret tāda bijušā ierēdņa pārdzīvojušo laulāto‚ kurš apprecējies pirms dienesta attiecību izbeigšanās, un pret tāda bijušā ierēdņa pārdzīvojušo laulāto, kurš apprecējies pēc dienesta attiecību izbeigšanās, nav vienlīdzīga. Tomēr Vispārējā tiesa aplūkojamo faktisko apstākļu sastāvu salīdzināmību esot izvērtējusi ne pēc visām tiem raksturīgajām pazīmēm, piemēram, attiecīgā tiesiskā stāvokļa, ņemot vērā aplūkojamā Savienības pasākuma priekšmetu un mērķi. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka laulības noslēgšanas diena ir vienīgais aspekts, pēc kura var konstatēt, vai ir piemērojams Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. vai 20. pants, lai gan nevienlīdzīgā attieksme, kuras iemesls ir fundamentālā faktiskā un juridiskā atšķirība starp ierēdņa, kuram ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā minētajiem administratīvajiem statusiem, tiesisko stāvokli un bijušā ierēdņa tiesisko stāvokli, esot attaisnojama.

Otro un trešo pamatu Padome izvirza pakārtoti.

Ar otro pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas attiecībā uz to, kādā apjomā tiesa var pārbaudīt Savienības likumdevēja pieņemtus lēmumus. Vispārējā tiesa esot norādījusi uz to, ka Savienības likumdevējam ir “vienkārša” rīcības brīvība, no kuras izrietot arī pienākums pārbaudīt, vai nešķiet nesaprātīgi, ka Savienības likumdevējs izveidojušos nevienlīdzīgo attieksmi uzskata par lietderīgu un nepieciešamu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tā rīkojoties, Vispārējā tiesa esot nepareizi atzinusi, ka tiesa atvēl Savienības likumdevējam plašu rīcības brīvību saistībā ar tam piešķirtās kompetences īstenošanu jomās, kurās tā rīcībai ir nepieciešami gan politiski lēmumi, gan lēmumi saimnieciskajā vai sociālajā jomā un kurās tam esot jāveic sarežģītas aplēses un izvērtēšana, kā tas ir, piemēram, sociālā nodrošinājuma sistēmas pilnveidošanā. Līdz ar to runa neesot par to, vai šādā jomā apstiprināts pasākums ir bijis vienīgais iespējamais vai tomēr labākais iespējamais pasākums. Proti, prettiesisks tas esot vienīgi tad, ja tas acīmredzami nav lietderīgs kompetentajai ES iestādei izvirzītā mērķa sasniegšanai. Vispārējā tiesa, pārbaudot ne tikai jautājumu, vai aplūkojamais pasākums ir acīmredzami nelietderīgs, likumdevēja novērtējumu esot aizstājusi ar savu novērtējumu un līdz ar to esot pārsniegusi tiesiskuma pārbaudes tvērumu.

Ar trešo pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas, pārbaudot nevienlīdzīgas attieksmes attaisnojamību. Šajā Vispārējās tiesas pārbaudē vispirms esot pieļauta tiesību kļūda, nosakot, kādā apjomā tā pārbaudīs likumdevēja pieņemtos lēmumus. Turklāt Vispārējā tiesa esot arī nepareizi izpratusi judikatūru, saskaņā ar kuru prasītājai ir pienākums sniegt pierādījumus par kādas tiesību normas nesaderību ar primāro tiesību normām, bet aktu pieņēmušajai iestādei nav jāpierāda tā tiesiskums. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nevienlīdzīgās attieksmes attaisnojuma pārbaudē atsaukdamās uz judikatūru, saskaņā ar kuru vispārīga prezumpcija par krāpšanu neesot pietiekama, lai attaisnotu tādu pasākumu, kas ietekmē LESD izvirzīto mērķu sasniegšanu, un secinādama, ka ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantu tika ieviesta vispārēja un neatspēkojama prezumpcija par krāpšanu attiecībā uz ikvienu laulību, kuras ilgums ir mazāks par pieciem gadiem. Galu galā no tā izrietot, ka pārsūdzētajā spriedumā aplūkotajai iespējai sniegt objektīvus pierādījumus, lai atspēkotu prezumpciju par krāpšanu, ņemot vērā apstākli, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantā nekāda ar laulību saistīta prezumpcija par krāpšanu vai prezumpcija par krāpšanas neesamību nav izvirzīta, šajā lietā neesot nozīmes.

Visbeidzot, ar ceturto pamatu Padome apgalvo, ka ir pieļautas tiesību kļūdas un neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu Vispārējās tiesas secinājumiem par to, ka nav ievērots aizliegums diskriminēt vecuma dēļ. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa alternatīvi norādot uz pārdzīvojušā laulātā vecumu, ierēdņa vecumu vai bijušā ierēdņa vecumu un šajā saistībā neievērojot pienākumu norādīt pamatojumu. Līdz ar to konstatējums par konkrēta vecuma vai konkrētas vecuma grupas personu īpaši nelabvēlīgu stāvokli lielā mērā esot atkarīgs no pierādījumiem par to, ka aplūkojamais regulējums nelabvēlīgi ietekmējot nozīmīgi lielāku konkrēta vecuma personu īpatsvaru – salīdzinājumā ar cita vecuma personām; taču šajā lietā šādi pierādījumi neesot sniegti. Pat, ja izdarītu pieņēmumu, ka pastāv šāda atšķirīga attieksme, kas netieši izriet no bijušā ierēdņa vecuma laulības noslēgšanas brīdī, Vispārējā tiesa galu galā neesot pārbaudījusi, vai šāda atšķirīga attieksme tomēr ir saderīga ar Pamattiesību hartas (1) 21. panta 1. punktu un atbilst hartas 52. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.

---

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 14. jūnijāSGI Studio Galli Ingegneria Srl iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-285/19 SGI Studio Galli Ingegneria/Komisija

(Lieta C-371/21 P)

(2021/C 310/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SGI Studio Galli Ingegneria Srl (pārstāvji: F. S. Marini, V. Catenacci un R. Viglietta, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas (devītā palāta) spriedumu, kas publicēts un pasludināts 2021. gada 14. aprīlī lietā T-285/19 SGI Studio Galli Ingegneria S.r.l./Eiropas Komisija, un tādējādi apmierināt prasījumus, ko Vispārējā tiesā bija izvirzījusi SGI, tajā norādītajā apmērā, un tādējādi:

—

konstatēt un atzīt, ka prasītājai nav jāmaksā Eiropas Komisijai summas, ko tā ir pieprasījusi maksāt ar paziņojumu par parādu Nr. 3241902288, kurš saņemts 2019. gada 22. februārī, un ar jaunāko paziņojumu, kas saņemts 2019. gada 29. aprīlī – Ref. Ares(2019)2858540, kuras pieprasītas, lai atgūtu iemaksu, un kā zaudējumu atlīdzība [Liquidated damages], jo Studio Galli Ingegneria, iespējams, neesot izpildījusi saistības, kas tai bija saskaņā ar dotācijas nolīgumu Nr. 619120 par dotāciju projektam “MARSOL”;

—	konstatēt un atzīt, ka Komisijas norādītā saistību neizpilde nepastāv;

—

konstatēt un atzīt, ka 2018. gada 19. decembra iepriekšēja informatīvā vēstule, OLAF pārbaudes ziņojums, 2019. gada 22. februāra paziņojums par parādu, vēlāk 2019. gada 2. aprīlī nosūtītais atgādinājums un galīgais paziņojums, ar ko atkārtoti ir noteikta pieprasītā summa un ir noraidīti vēlākie SGI2019. gada 29. aprīļa lūgumi, – Ref. Ares(2019)2858540 ir prettiesiski, nav spēkā un katrā ziņā ir nepamatoti;

—	konstatēt un atzīt, ka Komisijas norādītais parāds nepastāv;

—	konstatēt un atzīt prasītājas tiesības uz iemaksu, ko Komisija faktiski ir piešķīrusi saskaņā ar dotācijas nolīgumu Nr. 619120 projektam “MARSOL”;

—	pakārtoti, konstatēt un atzīt, ka summa, ko Komisija vēlas atgūt, nevar būt lielāka par 100 044,99 EUR, kā tas ir norādīts prasības trešajā pamatā;

—	pakārtoti tam, piespriest Komisijai nepamatotas iedzīvošanās dēļ atlīdzināt SGI izdevumus, kas tai radušies, īstenojot projektu “MARSOL”.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats. Sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts pirmais prasības pamats. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 42. un 47. panta pārkāpums/nepareiza piemērošana. Līgumtiesību labticības principa pārkāpums it īpaši Beļģijas Civilkodeksa 1134. panta izpratnē. Vispārējās tiesas spriedums tiek apstrīdēts tāpēc, ka tajā ir apgalvots, ka Komisija, neņemdama vērā prasītājas iesniegto pieteikumu par tiesvedības apturēšanu un piekļuvi OLAF pārbaudes lietas materiāliem, neesot pārkāpusi Hartas 41., 42. un 47. pantā paredzētās tiesības un līgumtiesību labticības principu. Tieši pretēji, tā kā sabiedrībai savu iekšējo problēmu dēļ nebija faktiskas iespējas atbildēt uz OLAF galīgo ziņojumu, šīs tiesības ir pārkāptas gan administratīvajā procedūrā, gan līdz ar to tiesvedībā tiesā.

2.

Otrais apelācijas sūdzības pamats. Sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts otrais prasības pamats. LESD 317. panta, Regulas Nr. 2342/2002 (1) 172.a panta 1. punkta, Regulas Nr. 1906/2006 (2) 31. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta, Dotācijas nolīguma vispārējo nosacījumu II.5. panta un II.14. panta 1. punkta pārkāpums/nepareiza piemērošana. Nevainīguma prezumpcijas, pierādīšanas pienākuma un taisnīguma principu, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (3) (2013. gada 11. septembris), pārkāpums. Kļūda pierādījumu vērtējumā, pārkāpjot Beļģijas Civilkodeksa 1315. pantu. Vispārējās tiesas spriedums tiek apstrīdēts daļā, kurā, noraidot otro prasības pamatu, ir secināts, ka prasītāja nav pierādījusi personāla tiešo un netiešo izmaksu pieļaujamību nedz OLAF, nedz Komisijā, nedz arī tiesā. Tieši pretēji, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā, ka OLAF iebildumi attiecās nevis uz aplūkoto projektu, bet gan uz citiem subsidētajiem projektiem, un tādējādi nav pareizi piemērojusi nevainīguma prezumpcijas un pierādīšanas pienākuma principus. Turklāt tiesā iesniegtie darba laika grafiki (timesheets) bija jāuzskata par pietiekamu pierādījumu, ņemot vērā citu iebildumu neesamību un projekta noslēgšanas konstatējumu, lai apgalvotu, ka radušās un Komisijai pieprasītās izmaksas ir pieļaujamas.

3.

Trešais apelācijas sūdzības pamats. Pārsūdzētā sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts trešais prasības pamats. Samērīguma, taisnīguma un līgumtiesību labticības principu pārkāpums. LESD 5. panta 4. punkta pārkāpums. Dotācijas nolīguma II.22 panta pārkāpums. Vispārējās tiesas spriedums tiek apstrīdēts daļā, kurā, noraidot trešo prasības pamatu, Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu, pieprasot [atmaksāt] visas tiešās un netiešās personāla izmaksas. Tieši pretēji, tā kā pārbaudes procedūrā bija atzīta tikai divu projektā piedalījušos profesionāļu neatbilstība, būtu bijis jāpieprasa [atmaksāt] tikai šīs izmaksas. Tas ir jāatzīst, ņemot vērā arī projekta apstiprināto īstenošanu un izmaksu pārbaudi, ko bija veicis ārējs profesionālis, kuru apstiprinājusi Komisija. Pakārtoti, joprojām atbilstoši samērīguma principam Vispārējai tiesa esot bijis jāapmierina pakārtotais lūgums noteikt atgūstamās summas apmēru.

4.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats. Sprieduma prettiesiskums daļā, kurā ir noraidīts ceturtais prasības pamats. Padomes Regulas Nr. 58/2003 (4) (2002. gada 19. decembris) 2. panta b) punkta un Dotācijas nolīguma pārkāpums un/vai nepareiza piemērošana. Pamatojuma nenorādīšana un sprieduma pretrunīgums daļā, kurā tas ir pretrunā Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūrai nepamatotas iedzīvošanās jomā. Spriedums tiek apstrīdēts daļā, kurā, noraidot ceturto prasības pamatu, ir tikušas liegtas prasītājas tiesības paturēt dotāciju, kas izmaksāta saistībā ar tiešajām un netiešajām personāla izmaksām, tādējādi izraisot Komisijas nepamatotu iedzīvošanos. Tā kā šajā lietā ir izpildīti nosacījumi prasības celšanai tiesā, proti, vienas līgumslēdzējas puses iedzīvošanās un otras līgumslēdzējas puses līdzekļu samazināšanās, kā arī pastāv cēloņsakarība starp iedzīvošanos un līdzekļu samazināšanos, Vispārējās tiesas nolēmums ir prettiesisks.

---

(1)  Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (OV 2006, L 391, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV 2003, L 11, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Itālija un Spānija/Komisija

(Lietas T-695/17 un T-704/17) (1)

(Valodu lietojums - Paziņojums par atklātajiem konkursiem vācu, franču, itāļu un holandiešu valodas tulkotāju pieņemšanai darbā - Konkursa otrās un trešās valodas izvēles ierobežojums, ļaujot izvēlēties tikai angļu, franču un vācu valodu - Regula Nr. 1 - Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts - Diskriminācija valodas dēļ - Dienesta intereses - Samērīgums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 310/20)

Tiesvedības valodas – itāļu un spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-695/17: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, pārstāve, kam palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Prasītāja lietā T-704/17: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara, D. Milanowska, N. Ruiz García un L. Vernier)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt paziņojumu par atklātajiem konkursiem, kas organizēti, lai izveidotu rezerves sarakstus tulkotāju (AD 5), kuru galvenā valoda ir vācu valoda (EPSO/AD/343/17), franču valoda (EPSO/AD/344/17), itāļu valoda (EPSO/AD/345/17) un holandiešu valoda (EPSO/AD/346/17), pieņemšanai darbā (OV 2017, C 224 A, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-695/17 un T-704/17 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Atcelt paziņojumu par atklātajiem konkursiem, kas organizēti, lai izveidotu rezerves sarakstus tulkotāju (AD 5), kuru galvenā valoda ir vācu valoda (EPSO/AD/343/17), franču valoda (EPSO/AD/344/17), itāļu valoda (EPSO/AD/345/17) un holandiešu valoda (EPSO/AD/346/17), pieņemšanai darbā.

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Itālijas Republikas tiesāšanās izdevumus lietā T-695/17 un Spānijas Karalistes tiesāšanās izdevumus lietā T-704/17.

---

(1)  OV C 424, 11.12.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Krajowa Izba Gospodarcza Chłodnictwa i Klimatyzacji/Komisija

(Lieta T-126/19) (1)

(Vide - Regula (ES) Nr. 517/2014 - Fluorētās siltumnīcefekta gāzes - Kvotu iedalīšana fluorogļūdeņražu laišanai tirgū - Iebilde par prettiesiskumu - Regulas Nr. 517/2014 16. pants un V un VI pielikums - Nediskriminācijas princips - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 310/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Krajowa Izba Gospodarcza Chłodnictwa i Klimatyzacji (Varšava, Polija) (pārstāvis: A. Galos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland, A. Becker, K. Herrmann un Jáuregui Góme)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Visaggio, A. Tamás un W. Kuzmienko), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: K. Michoel un I. Tchórzewska)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 11. decembra lēmumu, ar kuru prasītājai tika piešķirta kvota 2019. gadam – 4 096 tonnas fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Krajowa Izba Gospodarcza Chłodnictwa i Klimatyzacji sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 148, 29.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Kipra/EUIPO– Filotas Bellas & Yios (“Halloumi Vermion”)

(Apvienotās lietas T-281/19 un T-351/19) (1)

(Eiropas Savienība preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Halloumi χαλλούμι Vermion grill cheese M BELAS PREMIUM GREEK DAIRY SINCE 1927” - Agrākas valsts vārdiskas sertifikācijas zīmes “ΧΑΛΛΟΥΜΙ HALLOUMI” - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Relatīvs spēkā neesamības pamats - Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts)

(2021/C 310/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz QC, S. Baran, barrister un V. Marsland, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Filotas Bellas & Yios AE (Aleksandrija (Imatija) [Alexandreia Imathias], Grieķija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 15. februāra lēmumu lietā R 2298/2017-4 un 2019. gada 9. aprīļa lēmumu lietā R 2297/2017-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Kipras Republiku un Filotas Bellas & Yios.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kipras Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aizsardzības biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Lucaccioni/Komisija

(Lieta T-316/19) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Sociālais nodrošinājums - Civildienesta noteikumu 73. pants - Kopīgie noteikumi par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku - Arodslimība - 9. pants - Pieteikums atlīdzināt medicīnisko pakalpojumu izdevumus - 23. pants - Konsultēšanās ar citu ārstu - Atteikums vērsties ārstu komisijā, pamatojoties uz 22. pantu - Civildienesta noteikumu 22. panta 1. punkta otrās daļas nepiemērošana pēc analoģijas - Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību - Likuma piemērošana laikā)

(2021/C 310/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Arnaldo Lucaccioni (San Benedetto del Tronto, Itālija) (pārstāvis: E. Bonanni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un L. Vernier, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas 2018. gada 2. augusta lēmumu, ar kuru ir noraidīti prasītāja 2018. gada 23. marta un 8. jūnija lūgumi vērsties ārstu komisijā atbilstoši Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 22. pantam un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts ar šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Arnaldo Lucaccioni atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 238, 15.7.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – CE/Reģionu komiteja

(Lieta T-355/19) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - Pirmstermiņa izbeigšana ar uzteikumu - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts - Uzticības saiknes zudums - Uzteikuma kārtība - Procedūras nepareiza izmantošana - Tiesības tikt uzklausītam - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz aizstāvību - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2021/C 310/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CE (pārstāve: M. Casado García – Hirschfeld, advokāte)

Atbildētāja: Reģionu komiteja (pārstāvji: S. Bachotet un M. Esparrago Arzadun, kuriem palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt, galvenokārt, 2019. gada 16. aprīļa lēmumu, ar kuru Reģionu komiteja izbeidza prasītāja darba līgumu, un, pakārtoti, 2019. gada 16. maija vēstuli, ar kuru tika pagarināts termiņš, līdz kuram prasītājs var paņemt savas personīgās mantas un piekļūt savam elektroniskajam pastam uzteikuma laikposmā, un, otrkārt, atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts šo lēmumu dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Reģionu komitejas 2019. gada 16. aprīļa lēmumu, ar ko izbeigts CE darba līgums, attiecībā uz īpašo uzteikuma īstenošanas kārtību.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  OV C 255, 29.7.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – PL/Komisija

(Lieta T-586/19) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Karjeras attīstības ziņojums - 2017. gada novērtējums - Novērtētāja iecelšana - Civildienesta noteikumu 22.a pants - Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgie īstenošanas noteikumi - Rūpības pienākums - Saprātīgs termiņš - Objektivitātes princips - Pamattiesību hartas 41. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Civildienesta noteikumu 26. pants - Tiesības uz aizstāvību)

(2021/C 310/25)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PL (pārstāvji: J.-N. Louis un J. Van Rossum, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Melo Sampaio un L. Vernier)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 12. oktobra lēmumu, ar ko sagatavots prasītājas karjeras attīstības ziņojums par 2017. gadu..

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 363, 28.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Health Product Group/EUIPO – Bioline Pharmaceutical (“Enterosgel”)

(Lieta T-678/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “Enterosgel” - Ļaunticības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 310/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Health Product Group sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvji: M. Kondrat, M. Stępień un A. Przytuła, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Markakis un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Bioline Pharmaceutical AG (Bāra, Šveice) (pārstāvji: T. Grucelski, H. Gajek un M. Furmańska, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 8. augusta lēmumu lietā R 482/2018-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Health Product Group un Bioline Pharmaceutical.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Health Product Group sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – RA/Revīzijas palāta

(Lieta T-867/19) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2016. gada paaugstināšana amatā - Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā AD 11 pakāpē - Novērtējuma ziņojuma neesamība - Nopelnu salīdzināšana - Vispārējās tiesas sprieduma izpilde - Jauna lēmuma nepaaugstināt amatā pieņemšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Civildienesta noteikumu 45. pants - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2021/C 310/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RA (pārstāvis: S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta (pārstāvji: C. Lesauvage un A.-M. Feipel-Cosciug)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2019. gada 27. februāra lēmumu, ar ko Revīzijas palāta nolēma prasītāju nepaaugstināt amatā AD 11 pakāpē, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam ar šo lēmumu apgalvoti radīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	RA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 68, 2.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Davide Groppi/EUIPO – Viabizzuno (Galda lampa)

(Lieta T-187/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo galda lampu - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants)

(2021/C 310/28)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Davide Groppi Srl (Pjačenca, Itālija) (pārstāvji: F. Boscariol de Roberto, D. Capra un V. Malerba, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Viabizzuno Srl (Bentivoljo, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 23. janvāra lēmumu lietā R 126/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Viabizzuno un Davide Groppi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Davide Groppi Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 191, 8.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Chanel/EUIPO – Innovative Cosmetic Concepts (“INCOCO”)

(Lieta T-196/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “INCOCO” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “COCO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 310/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chanel (Neuilly-sur-Seine, Francija) (pārstāvis: J. Passa, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Pétrequin, J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Innovative Cosmetic Concepts LLC (Clifton, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: I. Temiño Ceniceros, J. Oria Sousa-Montes un P. Revuelta Martos, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 194/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Chanel un Innovative Cosmetic Concepts.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 194/2019-1.

2)	EUIPO un Innovative Cosmetic Concepts LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Fidia farmaceutici/EUIPO – Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories (“HYAL”)

(Lieta T-215/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HYAL” - Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Absolūts atteikuma pamats - Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Tiesības tikt uzklausītam - Sacīkstes princips - Pienākums norādīt pamatojumu - Laba pārvaldība un vienlīdzīga attieksme - Regulas 2017/1001 165. panta 1. punkts)

(2021/C 310/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fidia farmaceutici SpA (Abano Terme, Itālija) (pārstāvji: R. Kunz–Hallstein un H. P. Kunz–Hallstein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Sliwinska, V. Ruzek un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories SA (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: C. Chrysanthis, P.-V. Chardalia un A. Vasilogamvrou, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 24. janvāra lēmumu lietā R 613/2019-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ioulia and Irene Tseti Pharmaceutical Laboratories un Fidia farmaceutici.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Fidia farmaceutici SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Smiley Miley/EUIPO – Cyrus Trademarks (“MILEY CYRUS”)

(Lieta T-368/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MILEY CYRUS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CYRUS” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 310/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Smiley Miley, Inc. (Našvila, Tenesī, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: J.-B. Devaureix, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Cyrus Trademarks Ltd (Road Town, Britu Virdžīnu Salas)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 2520/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cyrus Trademarks un Smiley Miley.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 2520/2018-4.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 255, 3.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – KT/EIB

(Lieta T-415/20) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Disciplinārlieta - Atlaišana svarīga iemesla dēļ - Tiesības uz aizstāvību - Liecinieku nopratināšana - Pilnvaru deleģēšana - Apstrīdētā lēmuma sagatavošana - Saprātīgs termiņš - Objektivitāte - Personas datu aizsardzība - Samērīgums)

(2021/C 310/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KT (pārstāvis: L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: K. Carr un M. Loizou, kam palīdz A. Duron, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.a pantu un ar ko tiek lūgts atcelt EIB 2020. gada 24. marta lēmumu, ar kuru prasītājai kā disciplinārsods ir noteikta atlaišana svarīga iemesla dēļ bez iepriekšēja uzteikuma, bet izmaksājot atlaišanas pabalstu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	KT sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EBI) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 297, 7.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16 jūnija spriedums – Magnetec/EUIPO (“CoolTUBE”)

(Lieta T-481/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CoolTUBE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspēja - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 310/33)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Magnetec – Gesellschaft für Magnettechnologie mbH (Langenselbold, Vācija) (pārstāvji: M. Kloth, R. Briske un D. Habel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 15. maija lēmumu lietā R 1755/2019-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “CoolTUBE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 15. maija lēmumu lietā R 1755/2019-1.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Magnetec – Gesellschaft für Magnettechnologie mbH tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus saistībā ar procesu Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 304, 14.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija spriedums – Rezon/EUIPO (“imot.bg”)

(Lieta T-487/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “imot.bg” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmais teikums - Daļēji apstiprinošs lēmums)

(2021/C 310/34)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rezon OOD (Sofija, Bulgārija) (pārstāve: M. Yordanova-Harizanova, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un P. Angelova Georgieva)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 2. jūnija lēmumu lietā R 2270/2019-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “imot.bg” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rezon OOD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 329, 5.10.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. jūnija rīkojums – Shindler u.c./Padome

(Lieta T-198/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un Euratom - Padomes lēmums par izstāšanās līguma noslēgšanu - Apvienotās Karalistes valstspiederīgie - Savienības pilsonības zaudēšana - Individuāla skāruma neesamība - Nereglamentējošs akts - Nepieņemamība)

(2021/C 310/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Harry Shindler (Porto d’Ascoli, Iālija) un pārējie 9 prasītāji, kuru uzvārdi norādīti rīkojuma pielikumā (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, R. Meyer un J. Ciantar)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts pilnā vai daļējā apmērā atcelt, pirmkārt, Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.) un, otrkārt, Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Eiropas Komisijas un “British in Europe” pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Harry Shindler un pārējie pielikumā norādītie prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)	Harry Shindler un pārējie pielikumā minētie prasītāji, Padome, Komisija un “British in Europe” paši sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. jūnija rīkojums – Price/Padome

(Lieta T-231/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un Euratom - Padomes lēmums par izstāšanās līguma noslēgšanu - Apvienotās Karalistes valstspiederīgie - Savienības pilsonības zaudēšana - Individuāla skāruma neesamība - Nereglamentējošs akts - Nepieņemamība)

(2021/C 310/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: David Price (Le Dorat, Francija) (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, R. Meyer un M.-M. Joséphidès)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt, pirmkārt, Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.) un, otrkārt, Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	David Price sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību, bet izņemot izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

4)	David Price, Padome un Komisija paši sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 209, 22.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. jūnija rīkojums – Silver u.c./Padome

(Lieta T-252/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un Euratom - Padomes lēmums par izstāšanās līguma noslēgšanu - Apvienotās Karalistes valstspiederīgie - Savienības pilsonības zaudēšana - Individuāla skāruma neesamība - Nereglamentējošs akts - Nepieņemamība)

(2021/C 310/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Joshua Silver (Bicester, Apvienotā Karaliste) un pārējie 6 prasītāji, kuru uzvārdi norādīti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: P. Tridimas, barrister, D. Harrison un A. von Westernhagen, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, R. Meyer un J. Ciantar)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Eiropas Komisijas, “British in Europe”, Plaid Cymru – The Party of Wales, European Democracy Lab, ECIT un European Alternatives Ltd pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Joshua Silver un pārējie pielikumā minētie prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)	J. Silver un pārējie pielikumā minētie prasītāji, Padome, Komisija, “British in Europe”, Plaid Cymru – The Party of Wales, European Democracy Lab, ECIT un European Alternatives Ltd paši sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija rīkojums – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Huawei Technologies (“GT8”)

(Lieta T-420/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GT8” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GT” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Konkrētā sabiedrības daļa - Uzmanības līmenis - Acīmredzami pamatota prasība)

(2021/C 310/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un M. Maier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Huawei Technologies Co. Ltd (Shenzhen, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1611/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sony Interactive Entertainment Europe un Huawei Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1611/2019-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sony Interactive Entertainment Europe Ltd tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija rīkojums – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Huawei Technologies (“GT3”)

(Lieta T-421/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GT3” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GT” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Konkrētā sabiedrības daļa - Uzmanības līmenis - Acīmredzami pamatota prasība)

(2021/C 310/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un M. Maier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Huawei Technologies Co. Ltd (Shenzhen, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1609/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sony Interactive Entertainment Europe un Huawei Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1609/2019-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sony Interactive Entertainment Europe Ltd tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija rīkojums – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Huawei Technologies (“GT5”)

(Lieta T-422/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GT5” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GT” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Konkrētā sabiedrības daļa - Uzmanības līmenis - Acīmredzami pamatota prasība)

(2021/C 310/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un M. Maier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Huawei Technologies Co. Ltd (Shenzhen, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1600/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sony Interactive Entertainment Europe un Huawei Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1600/2019-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sony Interactive Entertainment Europe Ltd tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija rīkojums – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Huawei Technologies (“GT9”)

(Lieta T-423/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GT9” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GT” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Konkrētā sabiedrības daļa - Uzmanības līmenis - Acīmredzami pamatota prasība)

(2021/C 310/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un M. Maier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Huawei Technologies Co. Ltd (Shenzhen, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1610/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sony Interactive Entertainment Europe un Huawei Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1610/2019-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sony Interactive Entertainment Europe Ltd tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūnija rīkojums – TrekStor/EUIPO – Zagg (Aizsargvāciņš datoraparatūrai)

(Lieta T-512/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots aizsargvāciņš datoraparatūrai - Spēkā neesamības pamats - Ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāta darba neatļauta izmantošana - Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Pieteikums par liecinieku nopratināšanu - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2021/C 310/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor GmbH (Bensheim, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zagg Inc. (Midvale, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Schmitz un M. Breuer, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 8. jūnija lēmumu lietā R 294/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp TrekStor un Zagg.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TrekStor GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 378, 9.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija rīkojums – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Huawei Technologies (“GT10”)

(Lieta T-558/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GT10” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GT” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Konkrētā sabiedrības daļa - Uzmanības līmenis - Acīmredzami pamatota prasība)

(2021/C 310/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un M. Maier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Huawei Technologies Co. Ltd (Shenzhen, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 2554/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sony Interactive Entertainment Europe un Huawei Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 2554/2019-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sony Interactive Entertainment Europe Ltd tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 371, 3.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūnija rīkojums – TrekStor/EUIPO – Zagg (Aizsargvāciņš datoraparatūrai)

(Lieta T-564/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots aizsargvāciņš datoraparatūrai - Spēkā neesamības pamats - Ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāta darba neatļauta izmantošana - Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Pieteikums par liecinieku nopratināšanu - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2021/C 310/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor GmbH (Bensheim, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zagg Inc. (Midvale, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Schmitz un M. Breuer, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 17. jūnija lēmumu lietā R 296/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp TrekStor un Zagg.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TrekStor GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 378, 9.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūnija rīkojums – TrekStor/EUIPO – Zagg (Aizsargvāciņš datoraparatūrai)

(Lieta T-565/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots aizsargvāciņš datoraparatūrai - Spēkā neesamības pamats - Ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāta darba neatļauta izmantošana - Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Pieteikums par liecinieku nopratināšanu - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2021/C 310/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor GmbH (Bensheim, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zagg Inc. (Midvale, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Schmitz un M. Breuer, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 17. jūnija lēmumu lietā R 297/2019-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp TrekStor un Zagg.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TrekStor GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 378, 9.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. jūnija rīkojums – One Voice/ECHA

(Lieta T-663/20) (1)

(Atcelšanas prasība - REACH - Viela homosolats - Izmantošana vienīgi kosmētikas līdzekļu ražošanā - Reģistrācijas pieteikumu pareizības pārbaude - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 41. panta 1. punkts - Termiņš prasības celšanai - Regulas (EK) Nr. 771/2008 21. panta 5. punkts - Reglamenta 59. pants - Nepieņemamība)

(2021/C 310/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: One Voice (Strasbūra, Francija) (pārstāve: A. Ghersi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: W. Broere un L. Bolzonello, kuriem palīdz S. Raes, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt ECHA Apelācijas padomes 2020. gada 18. augusta lēmumu Nr. A-009-2018 attiecībā uz homosolata reģistrācijas dokumentācijas pareizības pārbaudi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	One Voice atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 9, 11.1.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. jūnija rīkojums – One Voice/ECHA

(Lieta T-664/20) (1)

(Atcelšanas prasība - REACH - Ķīmiska viela 2-etilheksilsalicilāts - Izmantošana vienīgi kosmētikas līdzekļu ražošanā - Reģistrācijas pieteikumu pareizības pārbaude - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 41. panta 1. punkts - Termiņš prasības celšanai - Regulas (EK) Nr. 771/2008 21. panta 5. punkts - Reglamenta 59. pants - Nepieņemamība)

(2021/C 310/47)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: One Voice (Strasbūra, Francija) (pārstāve: A. Ghersi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: W. Broere un L. Bolzonello, kuriem palīdz S. Raes, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt ECHA Apelācijas padomes 2020. gada 18. augusta lēmumu Nr. A-010-2018 attiecībā uz 2-etilheksilsalicilāta reģistrācijas dokumentācijas pareizības pārbaudi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	One Voice atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 9, 11.1.2021.

Prasība, kas celta 2021. gada 2. jūnijā – SY/Komisija

(Lieta T-312/21)

(2021/C 310/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SY (pārstāvis: T. Walberer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu atbilstoši LESD 270. pantam, Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktam, LESD 263. pantam un 265. pantam:

—

1. atcelt konkursa EPSO/AD/374/19-1 rezerves sarakstu, lēmumus pieņemt darbā rezerves sarakstā reģistrētos kandidātus, 2021. gada 21. aprīļa un 2021. gada 14. janvāra atlases komisijas lēmumus neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā konkurences jomā, 2020. gada 5. novembra“papildinājumu” paziņojumam par konkursu EPSO/AD/374/19-1 un 2020. gada 20. novembra uzaicinājumu prasītājam,

—

pakārtoti 1. punktā minētajam: atcelt atlases komisijas 2021. gada 21. aprīļa un 2021. gada 14. janvāra lēmumus, kas attiecas uz prasītāju, un sniegt atbildētājai spriedumā konkrētus norādījumus, kas nepieciešami, lai pienācīgi atjaunotu prasītāja tiesisko stāvokli pirms tiesību pārkāpumiem, kas ļauj atbildētājai tieši vai pēc jauna viņa snieguma novērtēšanas iekļaut prasītāju rezerves sarakstā, atcelt 2020. gada 5. novembra“papildinājumu” paziņojumam par konkursu EPSO/AD/374/19-1 un 2020. gada 20. novembra uzaicinājumu prasītājam,

—	konstatēt, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 265. pantu, jo tā nav adresējusi prasītājam lēmumu par viņa 2021. gada 17. janvāra administratīvo sūdzību,

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar četriem pamatiem.

1.	Pirmais pamats: konkursa grozīšana a posteriori ar atpakaļejošu spēku ir nelikumīga juridiska pamata trūkuma un pretrunīgu tiesību, kā arī juridiskās skaidrības, pienākuma norādīt pamatojumu un līdzdalības tiesību pārkāpuma dēļ.

2.	Otrais pamats: diskriminācijas aizliegums tika pārkāpts saistībā ar prasītāja iepriekšējo slimību, jo atbildētāja nav veikusi īpašus pasākumus, kas prasītājam būtu nepieciešami, lai nokārtotu pārbaudes.

3.	Trešais prasības pamats: prasītājs tika diskriminēts salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem laika atšķirības dēļ elektroniskās vērtēšanas centrā.

4.	Ceturtais pamats: prasītājs tika diskriminēts salīdzinājumā ar atbildētājas personālu.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. jūnijāCastel Frères/EUIPO – Shanghai Panati (Ķīniešu rakstzīmju attēls)

(Lieta T-323/21)

(2021/C 310/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Castel Frères (Blankeforta, Francija) (pārstāvis: T. de Haan, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Shanghai Panati Co. (Šanhaja, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (Ķīniešu rakstzīmju attēls) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 6 785 109

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 22. marta lēmums lietā R 753/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītajai radušies procesā EUIPO Apelācijas piektajā padomē.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 11. jūnijā – Wizz Air Hungary/Komisija

(Lieta T-332/21)

(2021/C 310/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wizz Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (Wizz Air Hungary Zrt.) (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: E. Vahida, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Juridiskais pamatojums

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2020. gada 2. oktobra lēmumu par valsts atbalstu SA.56810 (2020/N) – Rumānija – Covid-19: Atbalsts TAROM (1); un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu un ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot atbalsta samērīgumu ar Covid-19 krīzes radīto kaitējumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD īpašos noteikumus un Savienības tiesību vispārējos principus, kas ir bijuši Savienības gaisa transporta jomas liberalizācijas pamatā kopš 80. gadu beigām (proti, nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības – kas gaisa transporta nozarē tiek piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (2) – un brīvības veikt uzņēmējdarbību principi).

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnajām grūtībām, un ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

---

(1)  OV 2021, C 94, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā (pārstrādātā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 293, 3.–20. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 14. jūnijā – Ryanair/Komisija

(Lieta T-333/21)

(2021/C 310/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: F-C. Laprévote, E. Vahida, V. Blanc, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Juridiskais pamatojums

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2020. gada 29. decembra lēmumu par valsts atbalstu SA.59188 (2020/N) – Itālija – Covid-19 radītā kaitējuma Alitalia novēršana II (1); un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras un nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, par prioritāru uzskatot atbalsta pārskatīšanu, un apturot izmeklēšanu par Alitalia 2017. un 2019. gadā prettiesiski piešķirtu glābšanas atbalstu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par atbalsta samērīgumu ar Covid-19 krīzes radīto kaitējumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD īpašos noteikumus un Savienības tiesību vispārējos principus, kas ir bijuši Savienības gaisa transporta jomas liberalizācijas pamatā kopš 80. gadu beigām (proti, nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības – kurus gaisa transporta nozarē piemēro ar Regulu 1008/2008 (2) – un brīvības veikt uzņēmējdarbību principi).

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnajām grūtībām, un ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

---

(1)  OV 2021, C 134, 2. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā (pārstrādātā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 293, 3.–20. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 15. jūnijā – PJ/EIT

(Lieta T-335/21)

(2021/C 310/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PJ (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2020. gada 13. oktobra izpilddirektora lēmumu, ar kuru atteikta iespēja pildīt darba pienākumus attālināti no savas dzīvesvietas;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt 2021. gada 9. marta izpilddirektora lēmumu par prasītājas 2020. gada 10. novembrī iesniegtās sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi astoņus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz iestādes, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, objektivitātes un neitralitātes pienākuma pārkāpumu un iestādes kompetences neesamību iekšējo noteikumu pieņemšanai.

2.	Otrais pamats attiecas uz tiesību tikt uzklausītam neievērošanu.

3.	Trešais pamats attiecas uz pamatojuma trūkumu.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz iekšējo noteikumu pārkāpumu un to patvaļīgu un neloģisku interpretāciju, kā arī paredzamības un tiesiskās drošības trūkumu.

5.	Piektais pamats attiecas uz rūpības pienākuma pārkāpumu, uz iestādes un prasītājas interešu neņemšanu vērā un lēmuma nesamērīgumu iestādes faktisko interešu kontekstā.

6.	Sestais pamats attiecas uz tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību neievērošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Pamattiesību harta”) 7. pantu, kā arī Pamattiesību hartas 33. pantā iedibināto tiesību apvienot privāto dzīvi un darbu neievērošanu.

7.	Septītais pamats attiecas uz efektīvas nodarbinātības un taisnīgu darba apstākļu tiesību neievērošanu.

8.	Astotais pamats attiecas uz nepārvaramas varas apstākļa neņemšanu vērā.