19.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/4

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 288/04)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTĀ DOKUMENTA STANDARTA GROZĪJUMU

“Touraine”

PDO-FR-A0501-AM02

Paziņojuma datums: 2021. gada 7. maijā

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators

Ģeogrāfiskā apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldību uzskaitījums ir atjaunināts atbilstoši administratīvi teritoriālo vienību oficiālajam klasifikatoram.

Apgabala robežas netiek mainītas.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2. Agrīno sārtvīnu svītrošana

Specifikācijā svītro iespēju ražot agrīnos [primeur] sārtvīnus. Svītrošana notiek tādēļ, ka šo produktu vairs neražo. Apraksts par saikni ar cilmes vietu tiek mainīts, lai svītrotu atsauci uz agrīnajiem vīniem.

Atbilstoši šim grozījumam tiek grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

3. Vīnogu šķirnes

Ar aizsargāto nosaukumu apzīmētajiem sarkanvīniem šķirni “Cabernet franc” pārceļ no “galveno šķirņu” kategorijas uz “blakusšķirņu” kategoriju.

Sarkanvīniem ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” šķirni “Cabernet franc” pārceļ no “galveno šķirņu” kategorijas uz “blakusšķirņu” kategoriju, bet šķirni “Gamay” svītro.

Šo izmaiņu rezultātā tiek koriģēti noteikumi par šķirņu īpatsvaru saimniecībās. Noteikumi par šķirņu īpatsvaru saimniecībās tiek mainīti arī attiecībā uz vīniem ar norādi gamay.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4. Atstatums

Atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem samazina līdz 0,90 metriem.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5. Apgriešana

Apgriešanas metodes tiek vienkāršotas, un specifikācijā vienkārši norāda, ka vīnkokus apgriež vai nu garus, vai īsus, neatsaucoties uz konkrētu apgriešanas veidu.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

6. Zemesgabala maksimālā noslodze

Zemesgabala maksimālā noslodze ar aizsargāto nosaukumu (bez papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem) apzīmētajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem tiek saskaņota — tā ir 11 000 kg/ha.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7. Agrovides noteikumi

Pievieno divus agrovides noteikumus.

—	Pastāvīgas augu segas veidošana joslās, kas apjož zemesgabalus (laukmalēs un neapstādītās vai lauksaimniecībā neizmantotās zonās starp zemesgabaliem), ir obligāta. Tā nav obligāta, ja tiek veikta laukmaļu atjaunošana, jo īpaši pēc erozijas vai nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

—	Zemesgabalos, kuros audzē vīnogas tādu vīnu ražošanai, kam var piemērot papildu ģeogrāfisko nosaukumu, ir aizliegta vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Vīnogu šķirņu salikums

Noteikumi par vīnogu šķirņu salikumu pārskatīti atbilstoši grozījumiem noteikumos par šķirņu īpatsvaru saimniecībās.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

9. Vīndarības ogles

Tiek atcelts vīndarības ogļu izmantošanas aizliegums, lai varētu koriģēt “zemes pelējuma piegaršu” [goût moisi terreux] tvertnēs, ko skārušas kriptogāmiskās slimības.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

10. Saikne

Ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” apzīmēto vīnu saiknes ar cilmes vietu aprakstā vārdus “sarkano ogu notis” aizstāj ar vārdiem “melno ogu notis”.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

11. Pārejas pasākumi

Specifikācijā svītroti pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

12. Paziņošanas pienākumi

Deklarācijas par nosaukuma lietošanu iesniegšanas termiņš no 30. novembra tiek pārcelts uz 10. decembri.

Vienoto dokumentu negroza.

13. Atkāpšanās deklarācija

Tiek pievienota atkāpšanās deklarācija:

“9.

Atkāpšanās deklarācija

Ikviens operators, kas tirgo ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu, uz to attiecinot vispārīgāku nosaukumu, vismaz 15 dienas pirms šīs atkāpes izmantošanas par to iesniedz deklarāciju aizsardzības un pārvaldības struktūrai un apstiprinātajai kontroles struktūrai.”

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

14. Atsauce uz kontroles struktūru

Atsauce uz kontroles struktūru pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Touraine

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna(-u) apraksts

1. Analītiskie standarti

ĪSS RAKSTISKS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni, sarkanvīni un sārtvīni un dzirkstošie baltvīni un sārtvīni. Nedzirkstošajiem baltvīniem, sarkanvīniem un sārtvīniem spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %.

Pēc fasēšanas visas vīna partijas atbilst šādiem analītiskajiem standartiem: baltvīnos un sārtvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 4 gramus uz litru un vīnskābē izteikts kopējais skābuma saturs ir lielāks par 3,5 gramiem uz litru. Sarkanvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 2 gramus uz litru. Sarkanvīniem malolaktiskā fermentācija ir beigusies. Ābolskābes saturs nepārsniedz 0,3 gramus uz litru. Baltvīnos un sārtvīnos, kuri gatavoti nebagātinot un kuros faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12,5 %, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 6 gramus uz litru. Šajā gadījumā fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) un vīnskābē izteikta kopējā skābuma satura starpība nedrīkst pārsniegt 1 gramu uz litru.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,5 %, bet dzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos — 13 % (ja ir bagātināta misa).

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. Skābums

ĪSS RAKSTISKS APRAKSTS

Nedzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos. Nedzirkstošajos sarkanvīnos gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Dzirkstošajos sārtvīnos un baltvīnos gaistošais skābums, kopējais skābums, kopējais sēra dioksīda saturs un oglekļa dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Visās nefasēta vīna partijās, kam varētu pievienot norādes primeur [agrīnais] vai nouveau [jaunais], gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 10,2 miliekvivalentus litrā.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Apraksts

ĪSS RAKSTISKS APRAKSTS

Vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Touraine”, ir sabalansēta garša ar svaigām un labi līdzsvarotām beigu notīm. Baltvīnu krāsa bieži vien ir bāli zeltaina, un to aromāta buķetē var just kā augļu notis, kas atgādina citrusaugļus vai eksotiskus augļus, tā ziedu notis, kas liek domāt par baltiem ziediem. Mutē paliek svaiga pēcgarša.

Sārtvīniem ir maigs aromāts, kas var atgādināt upenes, eksotiskus augļus vai citrusaugļus.

Sarkanvīniem, kas gatavoti no šķirnes “Gamay N” vīnogām (vīni ar norādi gamay vai vīni ar norādi primeur vai nouveau), nereti ir ķiršsarkana krāsa, un tie parasti izdala spēcīgu sarkano ogu smaržu, ko caurvij maigs tanīnu aromāts. Šajos sabalansētajos vīnos vieglums ir līdzsvarots ar izsmalcinātību. Uz rietumiem no Tūras [Tours] meridiāna gatavotie vairākšķirņu vīni vai tikai no šķirnes “Cabernet franc N” vīnogām gatavotie vīni ir eleganti un spēcīgi, ar labu tanīnu struktūru, un to aromāta buķetē ir jūtamas gan sarkanās, gan melnās ogas, bet krāsa var būt no tumši rubīnsarkanas līdz piesātināti granātsarkanai.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu gatavošanā atļauts izmantot vīndarības ogles atsevišķi vai preparātu sastāvā, tās pievienojot vēl rūgstošu jaunvīnu misām. Šādi apstrādāt drīkst līdz 15 % no to sārtvīnu tilpuma, kurus attiecīgais vīndaris gatavo no konkrētās ražas, un ogļu maksimālā deva ir 60 gramu uz hektolitru.

—	Sarkanvīnu ražošanā ir atļauti reduktīvi bagātināšanas paņēmieni, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

—	Dzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo raudzēšanu pudelēs.

—	Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,5 %, bet dzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos — 13 % (ja ir bagātināta misa).

Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu ziņā jāievēro arī Savienības līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā noteiktās prasības.

2. Agrotehniskie paņēmieni

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,10 metrus. Atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,9 metri.

Vīnkokus apgriež vai nu garus, vai īsus, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk kā 11 vīnstīgu pumpurus.

Neatkarīgi no apgriešanas metodes, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 lapām, attiecīgā gada auglīgo zaru uz viena vīnkoka nav vairāk par 11, var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vīnkoku.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

Baltvīni

72 hektolitri no hektāra

Sarkanvīni un sārtvīni

66 hektolitri no hektāra

Dzirkstošie vīni

78 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīniem paredzēto vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā un vīnu gatavošana, kā arī dzirkstošajiem vīniem paredzēto vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā un vīnu gatavošana, kopšana un fasēšana tiek veikta šādu pašvaldību teritorijā (saraksta pamatā ir 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators).

—

Indre-et-Loire departamentā: Amboise, Anché, Artannes-sur-Indre, Athée-sur-Cher, Avoine, Avon-les-Roches, Azay-le-Rideau, Azay-sur-Cher, Beaumont-en-Véron, Benais, Bléré, Bossay-sur-Claise, Bourgueil, Brizay, Candes-Saint-Martin, Cangey, Chambray-lès-Tours, Chançay, Chanceaux-sur-Choisille, La Chapelle-sur-Loire, Chargé, Cheillé, Chemillé-sur-Indrois, Chenonceaux, Chinon, Chisseaux, Chouzé-sur-Loire, Cinais, Cinq-Mars-la-Pile, Civray-de-Touraine, Coteaux-sur-Loire, Couziers, Cravant-les-Côteaux, La Croix-en-Touraine, Crouzilles, Dierre, Draché, Epeigné-les-Bois, Esvres, Fondettes, Francueil, Genillé, Huismes, L’Ile-Bouchard, Ingrandes-de Touraine, Joué-lès-Tours, Langeais (vienīgi par centrālo pašvaldību kļuvušās pašvaldības Langeais agrākajā teritorijā), Larçay, Lémeré, Lerné, Lignières-de-Touraine, Ligré, Limeray, Lussault-sur-Loire, Luynes, Luzillé, Marçay, Montlouis-sur-Loire, Montreuil-en-Touraine, Mosnes, Nazelles-Négron, Neuillé-le-Lierre, Noizay, Panzoult, Parçay-Meslay, Pocé-sur-Cisse, Pont-de-Ruan, Razines, Restigné, Reugny, Rigny-Ussé, Rivarennes, Rivière, La Roche-Clermault, Rochecorbon, Saché, Saint-Avertin, Saint-Benoît-la-Forêt, Saint-Etienne-de-Chigny, Saint-Germain-sur-Vienne, Saint-Martin-le-Beau, Saint-Nicolas-de-Bourgueil, Saint-Ouen-les-Vignes, Saint-Règle, Sainte-Maure-de-Touraine, Savigny-en-Véron, Savonnières, Sazilly, Seuilly, Souvigny-de-Touraine, Tavant, Theneuil, Thilouze, Thizay, Tours, Vallères, Véretz, Vernou-sur-Brenne, Villaines-les-Rochers, Vouvray.

—

Loir-et-Cher departamentā: Angé, Blois, Chailles, Châteauvieux, Châtillon-sur-Cher, Chaumont-sur-Loire, Chémery, Chissay-en-Touraine, Choussy, Le Controis-en-Sologne (deleģētās pašvaldības Contres et de Thenay teritorijā), Couddes, Couffy, Faverolles-sur-Cher, Mareuil-sur-Cher, Méhers, Mesland, Meusnes, Monteaux, Monthou-sur-Bièvre, Monthou-sur-Cher, Montrichard Val de Cher, Noyers-sur-Cher, Oisly, Pontlevoy, Pouillé, Rilly-sur-Loire, Saint-Aignan, Saint-Georges-sur-Cher, Saint-Julien-de-Chédon, Saint-Romain-sur-Cher, Sassay, Seigy, Soings-en-Sologne, Thésée, Valaire, Valencisse (deleģēto pašvaldību Chambon-sur-Cisse un Molineuf teritorijā), Vallières-les-Grandes, Valloire-sur-Cisse (deleģētās pašvaldības Chouzy-sur-Cisse teritorijā), Veuzain-sur-Loire (deleģētās pašvaldības Onzain teritorijā).

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Cot N” – “Malbec”

“Gamay N”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Meunier N”

“Orbois B”

“Pineau d’Aunis N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

8. Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals ir lēzeni viļņots plato, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Parīzes baseina un atbilst upju sateces apgabalam, kurā Šēra, Endra un Vjenna ietek Luārā. Vīndārzs ierīkots aptuveni 100 kilometru garumā ielejās, izņemot Soloņas [Sologne] vīnkopības apgabalu austrumos, kurā vīndārzs izvietots uz plato starp Šēru un Luāru.

Ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Amboise” un “Mesland” saistītie ģeogrāfiskie apgabali atrodas to (mazāko) ieleju vidū, kas plešas no rietumiem uz austrumiem Luāras ielejā, savukārt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Azay-le-Rideau” saistītais ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Endras ieleju. Ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” saistītais apgabals atrodas Šēras ielejā upes lejtecē, savukārt papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Oisly” attiecas uz austrumu plato starp Luāru un Šēru.

Ģeogrāfiskajā apgabalā, ko veido 143 pašvaldību teritorija, augstums virs jūras līmeņa kopumā reti pārsniedz 100 vai 120 metru.

Vīna vīnogas tiek audzētas uz zemesgabaliem, kuru robežas ir rūpīgi un precīzi noteiktas, ņemot vērā vēsturiskos ražošanas centrus. Šo zemesgabalu vidū ir: — zemesgabali ar augsnēm uz krama māla bāzes, kurām piejaukušās miocēna smiltis un kuras vietējie dēvē par “bournais perrucheux”, — zemesgabali ar augsnēm, kas veidojušās uz krama māla bāzes (“perruches”), vai ar akmeņainām mālaina kaļķakmens augsnēm uz kaļķakmens bāzes, kuras vietējie dēvē par “aubuis”; šīs ir siltas un labi drenētas augsnes, kas sedz ieleju augstākās nogāzes jeb “côtes”, — zemesgabali ar ieleju augsnēm, kas sedz seno aluviālo nogulumu terases un ko vietējie dēvē par “graviers”.

Ģeogrāfiskajā apgabalā valda okeānisks klimats, kura ietekme jūtami mazinās virzienā uz ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļu, kas sākas no Tūras meridiāna. Par šā klimata ietekmes vājināšanos liecina temperatūra un nokrišņu daudzums: nokrišņu daudzums rietumos ir aptuveni 550 milimetri, bet austrumos tas sasniedz 650 milimetrus, turklāt austrumos ir lielāka temperatūras amplitūda — vēl viena pazīme, ka okeāna ietekme ir izteiktāk mazinājusies.

Kādas vecas vīnogu spiedes atliekas, kas ir atrastas Šeijē [Cheillé] netālu no Azēlerido [Azay-le-Rideau], liecina, ka ar vīnkopību Turēnā [Touraine] nodarbojās jau II gadsimtā. Baznīcas ietekmē laikā no VIII līdz XII gadsimtam vīnkopība piedzīvoja īstu uzplaukumu.

Karaliskā galma uzturēšanās Luāras ielejā (Šamboras, Šenonso pilī) XVI gadsimtā būtiski sekmēja kvalitatīvu vīnu ražošanas attīstību, kā arī vairoja noteiktās teritorijās iegūtu vīnu (“cru”) reputāciju. Pēc tam kad bija pieņemts “Edikts par 20 ljē”, ar kuru aizliedza iegūt vīnkopības produktus ap galvaspilsētu, ražošana attīstījās, un parādījās “Gamay” grupas šķirnes, kas cēlušās Lionas reģionā.

Dabiskie transporta ceļi Luāra un Šēra likumsakarīgi deva ierosmi tirgoties ar ģeogrāfiskā apgabala ražojumiem, tos izstrādāt un eksportēt. Ar labākajiem vīniem galvenokārt tirgojās ar Holandi un Angliju, uz kurieni tos nogādāja caur Engrandes pie Luāras [Ingrandes-sur-Loire] muitas robežpunktu netālu no Nantes [Nantes]. Šos kvalitatīvos vīnus iedēvēja par “jūras vīniem”, jo tie bija labi piemēroti pārvadāšanai.

XVIII gadsimtā Šēras zemajā ielejā Blerē [Bléré], Tezē [Thésée], Monrišāras [Montrichard] un Šenonso [Chenonceaux] pilsētas apkārtnē izveidojās vīndārzi. Tajos izmantotās vīnogu šķirnes ir aprakstītas kādā lauksaimniecības apsekojumā XII (1804.) gadā. Šēras krastos visvairāk stādīto vīnogulāju aprakstā norādīts, ka šķirne “Côt” ir galvenā šķirne — “uz dienvidiem pavērstajā Šēras krastā stādīta visbiežāk un dod augstākās kvalitātes vīnu”.

1845. gadā arī grāfs Odārs [Odart] savā darbā “Ampélographie” min, ka šķirne “Côt N” ir “Šēras un Lo krastos visvairāk audzētā šķirne”. Žils Gijo [Jules Guyot], kurš vienmēr sniedzis ļoti precīzus aprakstus, 1860. gadā raksta: “Vīnogas “Breton” (“Cabernet franc N”) galvenokārt audzē Burgēlā [Bourgueil], starp Šinonu [Chinon] un Somīru [Saumur], kur no tām iegūst izcilu vīnu, bet virzienā uz reģiona austrumiem tās vairs nav sastopamas un ir devušas vietu šķirnēm “Côt”, “Chardenet”, “Pinot noir”, “Beurot” un “Meunier” (..), kas dominē Luārā un Šērā (..).”

Pēc vīnogu kaitēkļa filokseras izraisītās krīzes Turēnas vīnogulāji tika atjaunoti galvenokārt ar jaunām uzpotētajām šķirnēm, tādām kā “Gamay N” un “Sauvignon B”. Tā ģeogrāfiskais apgabals pamazām veidojās, iekļaujot vīnkopības nogabalus, no kuriem varētu iegūt labas kvalitātes vīnu, un neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma, 1939. gadā, tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Coteaux de Touraine”.

Nosaukums “Touraine” tika galīgi pieņemts 1953. gadā.

Vīndārzs tad aizņēma 8 000 hektāru, un ražotāji, apvienojušies piecās kooperatīvās vīndarītavās, attīstīja no šķirņu “Sauvignon B” un “Gamay N” vīnogām iegūtu vīnu ražošanu. Šie vīni ieguva stabilu reputāciju restorānos, kur tos dēvēja vispārpieņemtajos nosaukumos par “Sauvignon de Touraine” un “Gamay de Touraine”.

Šēras ielejas ražotāji, apzinādamies savas apsaimniekotās teritorijas un izmantoto šķirņu potenciālu, kopš 1985. gada šķirņu “Côt N” un “Sauvignon B” vīnkokus iekopj augstāko nogāžu (“côtes”) zemesgabalos, savukārt Soloņas vīnkopības reģiona ražotāji šķirnes “Sauvignon B” vīnkokiem atvēl zemesgabalus ar smilšainām augsnēm.

Šo autentiskuma meklējumu rezultātā tika atzīti papildu ģeogrāfiskie nosaukumi “Chenonceaux” (no Šēras krastos audzētām vīnogām iegūtiem baltvīniem un sarkanvīniem) un “Oisly” (Soloņas vīnkopības reģionā iegūtiem baltvīniem).

2009. gadā vīndārzs aizņēma 4 500 hektāru, kuros vīnogas audzēja aptuveni 800 ražotāju. Tika iegūts aptuveni 260 000 hektolitru vīna, no kuriem vairāk nekā 60 % — baltvīns. Vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Touraine”, ir sabalansēta garša ar svaigām un labi līdzsvarotām beigu notīm.

Baltvīnu krāsa bieži vien ir bāli zeltaina, un to aromāta buķetē var just kā augļu notis, kas atgādina citrusaugļus vai eksotiskus augļus, tā ziedu notis, kas liek domāt par baltiem ziediem. Mutē paliek svaiga pēcgarša.

Sārtvīniem ir maigs aromāts, kas var atgādināt upenes, eksotiskus augļus vai citrusaugļus.

Sarkanvīniem, kas gatavoti no šķirnes “Gamay N” vīnogām (vīni ar norādi gamay vai vīni ar norādi primeur), nereti ir ķiršsarkana krāsa, un tie parasti izdala spēcīgu sarkano ogu smaržu, ko caurvij maigs tanīnu aromāts. Šajos sabalansētajos vīnos vieglums ir līdzsvarots ar izsmalcinātību. Vairākšķirņu vīni vai tikai no šķirnes “Cabernet franc N” vīnogām gatavotie vīni ir eleganti un spēcīgi, ar labu tanīnu struktūru, un to aromāta buķetē ir jūtamas gan sarkanās, gan melnās ogas, bet krāsa var būt no tumši rubīnsarkanas līdz piesātināti granātsarkanai.

Dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu garšas buķetē dominē skābums, kas piešķir vīniem svaigumu un izsmalcinātību. Skābumu papildina augļainas notis, kam ar laiku var pievienoties bagātinātas rauga mīklas maizes smaržas nianse. Nedzirkstošie vīni. Plašais upju tīkls, ko veido Luāra, Vjenna, Šēra un Endra, laika gaitā no kainozoja un mezozoja ēras mīkstajiem iežiem ir izveidojis viļņotu plato. Šādi izrobotās nogāzēs un plato malās baznīcas ietekmē viduslaikos tika sastādīti vīnkoki.

Ūdensteču tuvums jau renesansē izrādījās nozīmīgs ieguvums, kas veicināja Turēnas vīnu eksportu. Tādējādi pastāvīgais Engrandes pie Luāras muitas robežpunkts, caur kuru vīni tika eksportēti uz Holandi, un 1577. gadā pieņemtā “Edikta par 20 ljē” īstenošana ietekmēja Luāras ielejas vīndārza attīstību un veicina kvalitatīvu produktu ražošanu. Klimata dēļ ģeogrāfiskā apgabala rietumu daļā vīndārzā izmantoja galvenokārt šķirnes “Chenin B” un “Cabernet franc N”, savukārt ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļā priekšroka dota šķirnēm “Sauvignon B”, “Côt N” un “Gamay N”. Šo atšķirīgo klimata zonu dabisko robežu iezīmē Tūras meridiāns. Ražotājiem pieejamajos dažādajos vīnkopības apstākļos dabiski nostiprinājās tieši šīs šķirnes.

Noteiktajā zemesgabalu apgabalā, no kura tiek iegūta vīnogu raža, atbilstīgi ieražām ir ietverti tikai tie zemesgabali, kuros ir labi drenētas augsnes, kas veidojušās galvenokārt uz turonas un senonas stāviem. Vidējo ieleju augsnes galvenokārt klāj krama māls, kas ir bagāts ar silicītiežiem. Kramam, kura augsnes virskārtā ir daudz, ir liela nozīme vīnogu nobriešanas laikā, jo tas palielina augsnes siltumapmaiņu. Šie apstākļi ļoti ietekmē baltvīnu un sarkanvīnu kvalitāti. Šķirnes “Sauvignon B” vīnkoki labi aug tieši tādos zemesgabalos, kuros ir par “perruche” vai “aubuis” dēvētās augsnes. Tādas augsnes tiem sniedz nepieciešamo pamatu vienmērīgai nobriešanai gadu gaitā. Vīni, kas iegūti no šādās augsnēs un šādā klimatā audzētām vīnogām, ir svaigi un oriģināli. 2009. gadā šādi vīni veidoja divas trešdaļas no visiem saražotajiem vīniem, kam piemēro kontrolēto cilmes vietas nosaukumu. Tumšo vīnogu šķirni “Gamay N”, kas ieviesta, atjaunojot vīndārzu pēc filokseras izraisītās krīzes, audzē galvenokārt zemesgabalos, kuros ir krama māla augsnes, un no šīm vīnogām iegūtie vīni ir augļaini un spirgti. Uz austrumiem no Tūras meridiāna sarkanvīnu iegūšanai galvenokārt izmanto šķirnes “Côt N” vīnogas, savukārt uz rietumiem no meridiāna visplašāk izmantotā šķirne ir “Cabernet franc N”. No šo šķirņu vīnogām iegūtajiem vīniem ir laba tanīnu struktūra.

Ir atzīti pieci papildu ģeogrāfiskie nosaukumi, kas pakārtoti ACVN “Touraine”.

“Amboise”

Mīkstā krīta plato raksturīgs diezgan izteikts reljefs, kura augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 līdz 100 metriem. Ģeoloģisko un pedoloģisko apstākļu daudzveidība ir devusi ražotājiem iespēju katrai iekoptajai vīnogu šķirnei atrast apstākļus, kuros tās potenciālu var atraisīt vislabāk. Sārtvīni ir augļaini un svaigi, sarkanvīni, kam ir laba tanīnu struktūra, ir ar diezgan intensīvu aromātu, kas atgādina lielākoties sarkano ogu notis, un baltvīni parasti ir sausi, taču dažkārt tie var saturēt fermentējamos cukurus un tikt ierindoti pussauso, pussaldo vai saldo vīnu kategorijā. Sarkanvīnus kopjot, to tanīnu struktūra kļūst maigāka. Šādi kopjot baltvīnus, to aromātu buķete kļūst kompleksāka.

“Azay-le-Rideau”

Šajā vīndārzā, kas atrodas starp Luāras un Endras ieleju, valda mērens klimats. Smilšainas grants pakalnos un terasēs aug šķirņu “Grolleau N” un “Chenin B” vīnkoki, no kuru ogām iegūst elegantus un svaigus baltvīnus un augļainus sārtvīnus. Saskaņā ar ieražām sārtvīna ieguvē pirms fermentācijas vīnogas vienmēr izspiež ar tiešās spiešanas metodi, lai panāktu tik augļainu vīnu. Baltvīni, kas dažkārt var saturēt fermentējamos cukurus, ir eleganti un minerāli.

“Chenonceaux”

Ģeogrāfiskais apgabals plešas pa abu Šēras krastu nogāzēm. Vīnkoki aug zemesgabalos, kuru augsnēs ir daudz krama. Baltvīnam parasti ir intensīvs aromāts, kas atgādina ziedu (vilkābeļu, akāciju utt.) smaržu un ietver arī augļainākas notis (citrusaugļi, žāvēti augļi utt.). Vīnu kopjot līdz vismaz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst sabalansētu un izsmalcinātu garšu. Sarkanvīniem ir laba tanīnu struktūra. To aromāts ir diezgan intensīvs un lielākoties atgādina melno ogu notis. Vīnu kopjot vismaz līdz 31. augustam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst kompleksu vīna aromātu un sabalansētu un maigu tanīnu struktūru.

“Mesland”

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Touraine” ģeogrāfiskā apgabala ziemeļaustrumos un ietver plato malu, kas ir vērsta pret Luāru. Šajā vietā visas augsnes satur kramu un miocēna smiltis. Plašākā temperatūras amplitūda un ģeogrāfiskie apstākļi ļauj pilnvērtīgi izmantot agrīnas šķirnes. Sarkanvīniem un sārtvīniem, kas iegūti lielākoties no šķirnes “Gamay N” vīnogām, ir koncentrēts sarkano ogu aromāts. Baltvīniem, kas dažkārt var saturēt fermentējamos cukurus, ir komplekss aromāts, kas atgādina ziedu (vilkābeļu, liepu, verbēnas utt.) smaržu un ietver arī augļainākas notis (citrusaugļi, bumbieri utt.). Pēc degustācijas mutē bieži vien paliek svaiguma sajūta.

“Oisly”

Šajā Soloņas vīnkopības reģiona centrā izvietotajā vīndārzā sausie baltvīni tiek iegūti tikai no šķirnes “Sauvignon B”, kas kontinentālajās smilšainajās un grants augsnēs un īpašajos “Soloņas veidojumos”, kuri sastāv no smilts, māla un ar gliemežvākiem bagātas smilts, piepilda visu savu potenciālu. Šā ģeogrāfiskā apgabala klimatam ir raksturīga pussausā sezona, kas ir vairāk izteikta nekā citur Turēnas reģionā. Šādos dabas apstākļos tiek iegūti svaigi vīni ar izsmalcinātu un maigu aromātu, kas atgādina citrusaugļus un baltus ziedus. Vīnu kopjot līdz vismaz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst kompleksāku aromātu.

Turēna — karaļu izslavēto vīndārzu un ieleju mantiniece — arī mūsdienās ir viena no pērlēm ziemeļu reģionu vīndārzu vainagā, un tās joprojām zaļojošie kultūraugu lauki, kuros vīnkoki audzēti jau kopš senseniem laikiem, ir viens no aspektiem, kāpēc Luāras ieleja ir ierakstīta UNESCO vēsturiskā mantojuma sarakstā.

Dzirkstošie vīni

Dzirkstošie vīni tiek ražoti tādos pašos apstākļos, kā aprakstīts iepriekš. Konstatējuši, ka vīns pēc iepildīšanas pudelēs dažkārt vīna pagrabā uzrūgst no jauna, Turēnas ražotāji nolēma, ka būtu vērtīgi prast pārvaldīt šo “dabisko dzirkstošo vīnu” rašanās procesu un to izmantot savā labā. Tā radās dzirkstošie vīni, kas patērētājiem tiek piedāvāti jau kopš XIX gadsimta. Tufā izcirstu pagrabu pieejamība bija viens no faktoriem, kas palīdzēja pilnveidot šo vīnu gatavošanu, kurai ir nepieciešamas plašas vīna glabāšanas un apstrādes telpas ar mērenu temperatūru.

Dzirkstošo vīnu ražotājiem, kas smēlušies zināšanas vairāk nekā gadsimtu ilgajā pieredzē, nu ir visas nepieciešamās iemaņas savu vīnu sastāva veidošanai. Baltvīnu teritoriālo izcelsmi garantē prasība vismaz 60 % vīna iegūt no šķirņu “Chenin B” vai “Orbois B” vīnogām. Ilgu laiku kopjot vīnu pudelēs uz restēm, attīstās bagātinātas rauga mīklas maizes aromāts un pieaug aromāta sarežģītība.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, pieļaujot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai un gatavošanai, kā arī dzirkstošo vīnu vinifikācijai, kopšanai un fasēšanai, veido šādu pašvaldību teritorija (saraksta pamatā ir 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators):

—	Indre departamentā: Faverolles-en-Berry, Fontguenand, Lye, La Vernelle, Veuil, Villentrois,

—	Indre-et-Loire departamentā: Bréhémont, La Chapelle-aux-Naux, Chaveignes, Chezelles, Crissay-sur-Manse,

—	Loir-et-Cher departamentā: Candé-sur-Beuvron, Cheverny, Cormeray, Fresnes, Le Controis-en-Sologne (deleģēto pašvaldību Feings, Fougères-sur-Bièvre un Ouchamps teritorijā), Les Montils, Mont-près-Chambord, Sambin, Selles-sur-Cher,

—	Maine-et-Loire departamentā: Brain-sur-Allonnes, Montsoreau.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

—	Aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma obligāti jāpievieno norāde gamay saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem.

—	Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem var pievienot kādu no šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem: “Amboise”, “Azay-le-Rideau”, “Chenonceaux”, “Mesland”, “Oisly”.

—	Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem var pievienot norādi primeur vai nouveau.

—	Visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar Savienības noteikumiem var regulēt dalībvalstis, marķējumā atveido ar rakstzīmēm, kuras augstumā un platumā nav vairāk kā divas reizes lielākas par rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—	Ģeogrāfiskā nosaukuma “Val de Loire” rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz divas trešdaļas no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

—	Papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Amboise”, “Azay-le-Rideau” vai “Mesland” obligāti raksta aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kas ne augstumā, ne platumā nav lielākas par rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—	Papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Chenonceaux” vai “Oisly” obligāti raksta zem kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kas ne augstumā, ne platumā nav lielākas par rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

—

To baltvīnu marķējumā, kuriem piemēro papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Amboise”, “Mesland” vai “Azay-le-Rideau”, obligāti pievieno norādi demi-sec [pussausais] saskaņā ar analītiskajiem standartiem, kas šai norādei ir noteikti šajā specifikācijā, un norādi moelleux [pussaldais] vai doux [saldais] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnā saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām robežām.

Marķēšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

—

To sārtvīnu marķējumā, kuriem papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Mesland”, obligāti pievieno norādi demi-sec [pussausais] saskaņā ar analītiskajiem standartiem, kas šai norādei ir noteikti specifikācijā, un norādi moelleux [pussaldais] vai doux [saldais] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnā saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām robežām.

—	Vīniem, uz kuriem varētu attiecināt norādi primeur vai nouveau, obligāti norāda arī ražas novākšanas gadu.

—

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta,

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

—	Norādi gamay atveido uzreiz zem kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kuru platums un augstums ir vismaz divas trešdaļas no kontrolētā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmju platuma un augstuma, bet nav lielāks par tiem.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-3cc0de2e-abb5-4e4c-a927-b9edf3c0b4b5

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

19.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/15

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2021/C 288/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Vänerlöjrom”

ES Nr.: PDO-SE-02412 – 2018. gada 6. martā

(X) ACVN ( ) AĢIN

1. Nosaukums

“Vänerlöjrom”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Zviedrija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1 Produkta veids

1.7.	Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2 Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Vänerlöjrom” ir dabīgs produkts, ko ražo tikai no repša (Coregonus albula) ikriem un sāls (NaCl). Produktu “Vänerlöjrom” pārdod svaigā, saldētā vai atkausētā veidā. Produkta “Vänerlöjrom” īpašības ir vienādas neatkarīgi no veida, kādā to pārdod.

Produktam “Vänerlöjrom” piemīt šādas īpašības:

izskats: dabisks spīdums, oļu mirdzēšanai līdzīga dzirkstīšana. Jābūt redzamiem veseliem ikru graudiņiem;

konsistence: produktam “Vänerlöjrom” raksturīgi veseli graudiņi, kas, ēšanas laikā piespiesti pie aukslējām, rada izteiktu “paukšķi”;

izmērs: graudiņu izmērs ir no 0,8 līdz 2,0 mm atkarībā no tā, kad zvejas sezonā un kurā Vänern ezera daļā repsis ir nozvejots;

krāsa: dzidra un spilgta, zvejas sezonas laikā mainās no gaiši oranžas līdz nedaudz tumšākai oranžai krāsai (no Nr. S1060-Y30R līdz Nr. 080-Y40R Dabisko krāsu sistēmā);

sāls saturs: 4,0–4,5 procenti NaCl;

mitruma saturs: nedrīkst būt tik augsts, lai “Vänerlöjrom” izkristu no otrādi apgrieztas karotes. Ikru formai jāsaglabājas arī tad, kad tie novietoti uz plakanas virsmas;

garša: maiga un tīra laša garša un “umami” garša ar līdzsvarotu sāļumu. Tā kļūst intensīvāka, kad mazie graudiņi mutē tiek saspiesti.

3.3 Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Repsis barojas tikai ar planktonu (Bythothrepes cederstroemi, Daphnia (sp.), Bosmina (sp.), Eurytemora (sp.), Heterocope (sp.) un Diaptomus (sp.)), kas dabiski sastopams Vänern ezera saldūdenī.

Izejvielas

Produkta “Vänerlöjrom” izejviela ir Vänern ezerā nozvejota repša (Coregonus albula) ikri.

Citas sastāvdaļas: nejodēts sāls (NaCl).

3.4 Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Produktu “Vänerlöjrom” ražo no Vänern ezerā nozvejota repša (Coregonus albula) ikriem. Visiem ražošanas procesa posmiem no zvejošanas līdz “Vänerlöjrom” sagatavošanai (izspiešanai, maisīšanai, skalošanai, notecināšanai, rūpīgai tīrīšanai, žāvēšanai un sālīšanai) jānotiek 4. punktā aprakstītajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5 Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6 Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus vispārīgo marķēšanas noteikumu ievērošanai visiem “Vänerlöjrom” ražotājiem produkts jāmarķē ar turpmāk redzamo logotipu.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Vänerlöjrom” ražošanas apgabalu veido Vänern ezers un apkārtējie pagasti:

Väse rajonā — Väse un Östra Fågelvik;

Ölme rajonā — Ölme un Varnum;

Visnum rajonā — Visnum un Visnums Kil;

Karlstad lauku un pilsētu pagasti un Hammarö, kas atrodas Karlstad rajonā;

Grums rajonā — Segerstad, Grums un Ed;

Näs rajonā — Millesvik, Eskilsäter, Ölserud, Botilsäter, By, Bro, Södra Ny un Tveta

(visi — Vermlandes (Värmland) lēnē);

Vadsbro rajonā — Leksberg, Björsäter, Torsö, Hassle, Berga, Lyrestad, Amnehärad un Mariestad pilsēta;

Kinnefjärding rajonā — Källby, Skeby, Husaby un Sävare;

Kinne rajonā — Medelplana, Västerplana, Österplana un Forshem;

Tådene, Norra Kedum, Örslösa, Söne, Rackeby, Skalunda, Sunnersberg, Gösslunda, Strö, Otterstad un Lidköping pilsēta Kålland rajonā;

Åse rajonā — Flo, Ås, Sal, Västernäs, Tun, Karaby un Frie;

Väne rajonā — Västra Tunhem, Vassända-Naglum un Vänersborg pilsēta;

Sundal rajonā — Bolstad, Grinstad, Gestad un Frändefors;

Nordal rajonā — Skållerud, Holm un Järn;

Åmål lauku un pilsētu pagasti Tössö, Tydie un Danisco, kas atrodas Tössbo rajonā

(visi — Vesterjētlandes (Västra Götaland) lēnē).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vänern ezers ir lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā. Tas atrodas Zviedrijas dienvidrietumos, un tā platība ir aptuveni 5 650 km2. Ezera vidējais dziļums ir 27 metri, bet maksimālais dziļums — 106 metri. Lieluma dēļ Vänern ezeru var pielīdzināt iekšzemes jūrai ar plašu arhipelāgu, kurā ir vairāk nekā 12 000 salu. Neraugoties uz šo plašo arhipelāgu, ezers ir lielākoties pelaģisks.

Vänern ezera vidū esošais Lurö arhipelāgs ziemeļos sniedzas līdz Kålland arhipelāgam dienvidos. Abi arhipelāgi vairāk vai mazāk sadala ezeru divos lielos baseinos — baseinu, kas atrodas dienvidrietumos, dēvē par Dalbo ezeru, bet baseinu ziemeļaustrumos — par Värmland ezeru. Dalbo ezers ir seklāks, un tajā ir mazāk ūdens nekā Värmland ezerā. Tāpēc abos baseinos ir nedaudz atšķirīgi gada temperatūras cikli.

Vänern ezers izveidojās pirms aptuveni 10 000 gadu, kad tas pakāpeniski atdalījās no ūdenstilpes, kas pēc pacelšanās, kura notika pēc pēdējā ledus laikmeta, kļuva par Baltijas jūru. Mūsdienās vidējais ūdens līmenis ezerā ir 44,3 metri virs jūras līmeņa. Tā kā Vänern ezers ir izolēts no Baltijas jūras, tajā dzīvo daži kopš ledus laikmeta palikušie vēžveidīgie.

Tam ir plašs sateces baseins, kas iesniedzas Norvēģijā. Galveno pieteku veido Klarälven upe, kuras baseina platība ir 11 847,6 km2 un vidējā plūsma — 162,5 m3/s (liela ūdens plūsma ir 690 m3/s).

Gada vidējais nokrišņu daudzums pie Vänern ezera ir aptuveni 600 mm un apgabalā gar Norvēģijas robežu rietumu un ziemeļrietumu virzienā — aptuveni 1 000 mm. Ziemā nokrišņi galvenokārt ir sniega veidā. Sniega sega var būt diezgan bieza (60–65 cm), galvenokārt sateces baseina ziemeļrietumu daļās. Sniegs te parasti saglabājas vēl aprīlī un izraisa lielos pavasara plūdus daudzās upēs, kas ietek Vänern ezerā.

Sateces baseina Zviedrijas daļa veido aptuveni 10 procentus valsts teritorijas un sastāv galvenokārt no mežiem, tāpēc ezerā nonāk nedaudz organiskā materiāla (kopējais organiskais materiāls (kopējais organiskais ogleklis) Vänern ezerā ir aptuveni 5–6 mg/l). Ūdens virsmas temperatūra no decembra līdz februārim ir aptuveni -5–0 °C, bet no maija līdz septembrim — aptuveni 10–16 °C. Vänern ezera veidošanās laikā Vänern repsis tika nodalīts no tā Baltijas jūrā mītošajiem radiniekiem, tāpēc mūsdienās tas ģenētiski atšķiras no citiem repšiem un ir pielāgojies Vänern ezera dabas apstākļiem.

Vänern repsis ir pelaģiska zivs, kas dzīvo lielos baros, kuri pārvietojas starp Dalbo ezeru un Värmland ezeru atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, ūdens temperatūras un zemūdens straumes. Tas galvenokārt uzturas vēsākā ūdenī zem termoklīna.

Vänern repsis ir bieži sastopams un atklātajos ūdeņos veido aptuveni 30 procentus biomasas. Tas sasniedz briedumu aptuveni viena gada vecumā. Tā reproduktīvo ciklu ietekmē klimats. Bagātīgs nokrišņu daudzums ziemā, lieli plūdi pavasarī un apjomīgs organiskā materiāla pieplūdums palīdz nodrošināt vairāk planktona, kas ir repša galvenais pārtikas avots.

Cilvēkfaktoru apraksts

Produktu “Vänerlöjrom” ražo no Vänern ezerā nozvejota repša (Coregonus albula) ikriem.

“Vänerlöjrom” īpašības ir to cilvēku prasmju un zinātības rezultāts, kuri ir iesaistīti nobriedušu Vänern repšu ar ikriem zvejošanā un turpmākajā sagatavošanas procesā.

Visbeidzot, “Vänerlöjrom” kvalitāte ir būtiski atkarīga no repša nārsta perioda posma, kurā tas tiek nozvejots. Vänern repsis nārsto no oktobra līdz decembrim. Precīzu nārsta periodu ietekmē ūdens temperatūra, tāpēc nārsta laiks dažādās Vänern ezera daļās atšķiras. Nārsta periodā repsis dod priekšroku apgabaliem, kuros straumju un ezera gultnes topogrāfijas ietekmē gruntsūdeņi tiek virzīti uz virsmu. Nārsta laikā bari sastopami galvenokārt 10–20 metru dziļumā. Neraugoties uz mūsdienīgiem palīglīdzekļiem, zvejnieku zināšanas par repša uzvedību saistībā ar straumēm, gultnes topogrāfiju, laikapstākļiem un vēja virzienu ir galvenais faktors, kas palīdz nozvejot zivis ar ikriem tajā nārsta perioda posmā, kurā izejvielai — ikriem — ir augstākā iespējamā kvalitāte.

Repsi zvejo tikai ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 16,5 mm. Katrs zvejnieks vienā zvejas darbībā drīkst izmantot ne vairāk kā 1 400 metrus tīkla. Repša zvejošana tiek regulēta un notiek repšu nārsta sezonā rudens beigās. Zvejas sezonu nosaka Zviedrijas Jūras un ūdens apsaimniekošanas aģentūra (HaV).

Pēc tam sagatavošanas procesā jāsaglabā izejvielas kvalitāte, lai nodrošinātu, ka “Vänerlöjrom” piemīt tam raksturīgās īpašības. Sagatavošanu veic ar rokām, un darbs jādara ātri. “Vänerlöjrom” sagatavošanu sāk uzreiz pēc nozvejas izkraušanas. Tā kā, lai saglabātu ikru kvalitāti, sagatavošanas procesam jānorit ātri, produktu gatavo ezera tiešā tuvumā (ne tālāk kā 5 km no ūdenslīnijas normāla ūdens līmeņa gadījumā).

Lai pagatavotu “Vänerlöjrom”, ikrus no zivīm izspiež ar rokām un pēc tam maisot attīra no asinīm, membrānām un nederīgiem ikru graudiņiem. Nobriedušas repša mātītes ikru svars var sasniegt 5–10 % ķermeņa svara (aptuveni 30 gramu). Ikrus no zivīm izspiež darbinieki, kam ir ilga pieredze un veikli pirksti. Procesa laikā izejvielas tīrību un kvalitāti pārbauda vizuāli.

Pēc maisīšanas ikrus nekavējoties trīs–piecas reizes skalo ar tīru, aukstu ūdeni. Visus atlikušos piemaisījumus izņem, un ikrus savāc sietos, kurus pakar, lai varētu notecēt ūdens. Lai ikri nezaudētu krāsu vai neuzbriestu līdz plīšanai, laikposmam starp sākotnējo skalošanu un notecināšanu jābūt pēc iespējas neilgam (aptuveni 10 minūtēm).

Pēc notecināšanas ikrus aptuveni 48 stundas žāvē aukstā uzglabāšanas telpā 3–6 °C temperatūrā. Žāvēšanas procesā svars samazinās par aptuveni 8–10 %. Izžāvētos ikrus sāla ar nejodētu sāli (NaCl).

Gatavā produkta īpašības novērtē, ņemot paraugus un veicot “aklo” testēšanu zvejas sezonā. Šos novērtējumus veic neatkarīgi vērtētāji. Tikai specifikācijām atbilstošus ikrus iepako un tirgo kā produktu “Vänerlöjrom”.

Produktam “Vänerlöjrom” ir cieša saikne ar vietējo apgabalu. Katru gadu lielu apmeklētāju skaitu piesaista dažādi ar Vänern ezeru un ikru ieguvi saistīti pasākumi, tostarp Repša ikru diena.

Produkta specifika

Produktu “Vänerlöjrom” ražo no ikriem, kuri iegūti no Vänern repša — saldūdens zivs, kas 8 000–9 000 gadu bijusi ģenētiski nodalīta no repša Botnijas jūras līcī.

“Vänerlöjrom” ir dabīgs produkts, kura vienīgā piedeva ir vārāmais sāls (NaCl). Ar to šis produkts atšķiras no vairuma citu tirgū pieejamo zivju ikru produktu.

Savas raksturīgās īpašības “Vänerlöjrom” iegūst no Vänern ezera ūdeņos esošajiem minerāliem un barības vielām. Ikru graudiņi ir nedaudz mazāki nekā Botnijas jūras līcī mītošajam repsim. Ikri ir gaišākā krāsā ar dzidru oranžu nokrāsu.

Produktam “Vänerlöjrom” piemīt līdzsvarots sāļums, kas ļauj izcelties vieglajai, noapaļotajai ikru garšai.

Nelielo ikru graudiņu dēļ “Vänerlöjrom” tiek uztverts kā mazāk “graudains”, un apvienojumā ar līdzsvarotu sāļumu un dabiski elegantu garšu tas palīdz radīt patīkamu garšas baudījumu.

“Vänerlöjrom” ir labi notecināts (žāvēts) produkts, no kura izdalās mazāk ūdens nekā no citiem līdzīgiem tirgū sastopamiem produktiem.

Cēloniskā saikne

Vänern ezers ir ļoti īpaša vide. Šis ezers tika atdalīts no Baltijas jūras pirms aptuveni 10 000 gadu. Kopš tā laika ezera ekosistēma ir attīstījusies bez saskares ar Baltijas jūru, tāpēc tajā mītošais repsis mūsdienās ģenētiski atšķiras no repša, kas mīt Baltijas jūrā. Vänern ezerā ir sastopama arī kopš ledus laikmeta palikusī zooplanktona populācija.

Ūdens Vänern ezerā satek no vairākām lielām un mazām ūdenstecēm, kuras galvenokārt plūst cauri mežainai morēnas zemei un trūdvielām bagātiem purviem un ezeriem. Ezerā ir salīdzinoši maz barības vielu, tāpēc ar barības vielām piesātināta ūdens pieplūšana pēc spēcīgiem nokrišņiem stimulē planktona augšanu, kas savukārt nodrošina barību ezera unikālajai repšu — kas zināmi kā Vänern repši — populācijai.

Vänern repša ikru īpašo raksturu veicina Vänern ezera ūdens kvalitāte un tas, ka pārtikas avoti satur tikai saldūdens organismus. Ikru graudiņi ir nedaudz mazāki nekā repšiem no Botnijas jūras līča, un tie ir arī izteikti oranžā krāsā.

Lai nodrošinātu izejvielas augstāko kvalitāti, “Vänerlöjrom” ražošanas nolūkā repsis ir jānozvejo pareizajā nārsta perioda posmā. Vänern ezera lieluma dēļ apstākļus ezerā viegli ietekmē laikapstākļi un vējš. Repšu nārsta sezonā rudenī apstākļi var kļūt ļoti sarežģīti, un tas zvejniekiem ir jāņem vērā. Vänern repšu uzvedību nārsta laikā ietekmē ūdens temperatūra, straumes un ezera gultnes topogrāfija. Lai nozvejotu mātītes ar ikriem pareizajā ikru attīstības posmā, zvejniekam jāpārzina repša uzvedība un, pamatojoties uz pieredzi, jāparedz, kur repsis nārstos valdošajos laikapstākļos.

Kad repsis ar ikriem ir nozvejots, sagatavošanas procesā ir jāsaglabā ikru kvalitāte, lai iegūtu “Vänerlöjrom” īpašo raksturu. Sagatavošanu veic ar rokām, un to dara cilvēki, kuriem ir ilga pieredze un izkopta meistarība, kas vajadzīga augstas kvalitātes repša ikru ražošanā, un kuri apguvuši īpašo tehniku, kas jāizmanto, lai ar rokām no zivīm izspiestu ikrus.

Produkta “Vänerlöjrom” specifika ir pilnīgi saistīta ar dabas apstākļiem ģeogrāfiskajā apgabalā un cilvēku spēju izmantot un apsaimniekot dabas apstākļu radīto izejvielu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.livsmedelsverket.se/globalassets/produktion-handel-kontroll/livsmedelsinformation-markning-halsopastaenden/skyddade-beteckningar/produktspecifikation-vanerlojrom_2020_05_11-002.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

19.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/20

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu

(2021/C 288/06)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“ARDÈCHE”

PGI-FR-A1198-AM03

Pieteikuma datums: 2016. gada 23. septembrī.

1. Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants – grozījums, kas nav maznozīmīgs

2. Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1. Atļautās šķirnes

Atļauto vīnogulāju šķirņu sarakstu papildina ar šādām vīnogulāju šķirnēm:

—

“Couston N”. Šai vīnogulāju šķirnei, kas iekļauta 2010. gadā atļauto vīnogulāju šķirņu oficiālajā katalogā, ir īpaši sārtvīniem noderīgas īpašības. Tā ir ražīga, pielāgota liesajām augsnēm, kas sastopamas ar AĢIN “Ardèche” apzīmētajā produkta ražošanas apgabalā, kurā šī šķirne ir cēlusies, un izturīga pret pelēko puvi,

—	“Floréal B”, “Muscaris B”, “Solaris B”, “Soreli B”, “Souvignier Gris B”, “Voltis B”, “Artaban N”, “Monarch N”, “Prior N”, “Vidoc N”.

Šīs šķirnes uzskata par izturīgām pret sēnīšu slimībām. Tās ļauj mazāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus, un tai pašā laikā tās atbilst šķirnēm, ko izmanto ar šo AĢIN apzīmēto vīnu ražošanai. Šīs šķirnes ar AĢIN apzīmēto vīnu īpašības nemaina.

2.2. Marķēšana

Grozīts to šķirņu izsmeļošais saraksts, kuru nosaukumu produkta marķējumā var pievienot nosaukumam “Ardèche”. Pieteikuma iesniedzēja grupa vēlas, lai visas vīnogulāju šķirnes, ko vīnu ražošanai izmanto ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā, gūtu attiecīgu atzinību.

Tāpēc svītro šādu teikumu: “Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Ardèche”, kam ir vai nav pievienota vārdkopa “Coteaux de l’Ardèche”, var papildināt tikai ar šādiem šķirņu nosaukumiem:

—	sarkanvīnam vai sārtvīnam: “Cabernet franc N”, “Cabernet-sauvignon N”, “Caladoc N”, “Carignan N”, “Chatus N”, “Cinsault N”, “Gamaret N”, “Gamay N”, “Grenache N”, “Marselan N”, “Merlot N”, “Pinot N”, “Syrah N”,

—	baltvīnam: “Chardonnay B”, “Clairette B”, “Grenache B”, “Marsanne B”, “Muscat petits grains B”, “Roussanne B”, “Sauvignon B”, “Ugni B”, “Viognier B”.”

2.3. Ražas iznākums

Sārtvīnu maksimālais iznākums ir palielināts no 90 hl/ha līdz 110 hl/ha.

Šis nelielais iznākuma palielinājums “Ardèche” sārtvīnu raksturīgās īpašības neietekmē.

2.4. Vīnkopības produktu kategorijas

Noteikumi par augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanu ir svītroti saskaņā ar Valsts padomes 2015. gada 2. marta lēmumu, ar ko atceļ 2011. gada 28. oktobra rīkojumu par AĢIN “Ardèche” attiecībā uz to specifikācijas noteikumu apstiprināšanu, kuri attiecas uz augstas kvalitātes dzirkstošajiem sārtvīniem vai baltvīniem.

2.5. Valsts un es prasības. Galvenie pārbaudāmie punkti

Noteikumi par produktu kontroli ir precizēti: produktu organoleptisko kontroli veic, ja iekšējās kontroles laikā ir atklāta anomālija (beztaras vīnu un iepakotu vīnu organoleptiskā pārbaude).

2.6. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Informācija par saikni ar izcelsmes vietu ir papildināta, lai skaidrāk parādītu AĢIN cēlonisko saikni.

Sadaļā, kas attiecas uz cēlonisko saikni, sākumā ir pievienots ievadteikums, lai precizētu, ka “ģeogrāfiskā apgabala cēloniskā saikne ar vīniem, uz kuriem attiecas AĢIN “Ardèche”, ir balstīta uz Ardēšas vīnu reputāciju, ko tie iemantojuši savas kvalitātes dēļ”. Sadaļa par cēlonisko saikni ir papildināta arī ar šādu tekstu: “Ir aptuveni simts dabas un kultūras tūrisma objektu, kas ļauj tūristiem iepazīt Ardēšas vīndārza vīndarības un vīna kultūras bagātības. Ardēša tūristus piesaista ar savām ainavām un iespējām nodarboties ar dažādām aktivitātēm brīvā dabā. Pateicoties Ardēšas vīndārzu reputācijai, tūrisma attīstības aģentūra “Atout France” to ir nodēvējusi par “Vīndārzu un atklājumu” zemi, tādējādi atzīstot tās bagātīgo vīna tūrisma piedāvājumu.”

Saiknes apraksts ir papildināts arī ar informāciju, kas precīzāk atspoguļo vīnu īpašības: Sarkanvīnos, sārtvīnos un baltvīnos vienmēr jūtams augļains aromāts, kura intensitāte un dominance atšķiras atkarībā no izmantotajām šķirnēm un tehnoloģijām. ”

Ir precizēts arī dabiskās vides īpašību apraksts:

—	“Ļoti senās Sevēnu smilšakmens augsnes, kas veidojušās, sadēdot triasa ģeoloģiskā perioda klinšakmeņiem, ir skābas, ļoti labi drenētas un organiskās vielas ziņā nabadzīgas. Šīs īpatnības piešķir sarkanvīniem ļoti spēcīgu augļainu aromātu.

—

Bāvivarē [Bas-Vivarais] apgabalā “ir seklas kaļķakmens augsnes, no kurām iegūst mazu ražu, ko izmanto augstas kvalitātes vīnu ražošanai uz “Grenache” vīnogu bāzes. Šķembu pārpilnība rada vīnogulājiem labvēlīgus apstākļus, jo tās sasilda augsni pavasarī un pa nakti atdod dienā uzkrāto siltumu”, un “šajā apgabalā iegūtajiem sarkanvīniem ir augļains aromāts, taču tajos ir jūtamas arī pikantas nianses un spēcīgāka tanīnu struktūra”,

—

Bāvivarē apgabala pierobežā atrodas Kuarona [Coiron] plakankalne – “īsts bazalta plato, kas ir Centrālā masīva daļa, kura pieder pie Vidusjūras piekrastes reģiona. Ar mikroelementiem un silīcija dioksīdu bagāts bazalts sarkanvīniem piešķir augļainumu un svaigumu, bet baltvīniem – izsmalcinātu garšu.

—

visbeidzot, Ronas ielejas dienvidos “vīnogulāji aug ar nogludinātiem oļiem klātās nogāzēs, kas saņem daudz saules gaismas. No šiem stādījumiem iegūst augļainus, labi strukturētus un aromātiski sarežģītus sarkanvīnus, savukārt no mīkstajās okerkrāsas lesa augsnēs augušajām vīnogām iegūst svaigus un augļainus baltvīnus un sārtvīnus un augļainus, maigus sarkanvīnus.

2.7. Vīnu organoleptiskais apraksts

Vīnu organoleptiskais apraksts ir precizēts, lai skaidrāk norādītu vīnu krāsu un organoleptiskās īpašības.

Attiecībā uz sarkanvīniem ir noteikts, ka “ekstrakciju veic, lai panāktu galvenokart maigu struktūru ar nobriedušiem, maigiem tanīniem, taču mēdz būt arī stiprāki un pilnmiesīgāki vīni. Sarkanvīnu aromātu palete variē no sarkano augļu niansēm līdz pikantuma notīm. To krāsa ir no piesātinātas aveņsarkanas līdz granātsarkanai. ”

Baltvīnu “krāsa ir no gaiši dzeltenas ar zaļiem atspīdumiem līdz zeltaini dzeltenai. Intensīvajā aromātā dominē svaigums, kas raksturīgs augļiem ar baltu mīkstumu, un ir jūtamas citrusaugļu vai ziedu nianses.

Visbeidzot, sārtvīniem “piemīt intensīvs svaigu un gardu ogu, kā arī ziedu un citrusaugļu aromāts. To krāsa mainās no gaiši pelēkas laškrāsas vai pat sārti pelēkas krāsas līdz košākiem un izteiktākiem sārtajiem toņiem.

2.8. Ģeogrāfiskais apgabals un tiešās apkaimes apgabals

Ģeogrāfiskā apgabala un tiešās apkaimes apgabala sastāva apraksts ir pārveidots par pašvaldību teritoriju sarakstu, kas atbilst 2019. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoram, kurš ir valsts līmeņa atsauces dokuments. Šāda pārveide par pašvaldību teritoriju sarakstu nemaina ģeogrāfisko apgabalu un tiešās apkaimes apgabalu.

2.9. Kontroles struktūras kontaktinformācija

Ir atjaunināta par kontroli atbildīgās iestādes un kontroles struktūras CERTIPAQ kontaktinformācija.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Ardèche

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

AĢIN Ardèche

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Ardèche” ir paredzēta nedzirkstošajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

Sarkanvīnos, sārtvīnos un baltvīnos vienmēr jūtams augļains aromāts, lai arī tā intensitāte un veids atšķiras atkarībā no izmantotajām šķirnēm un tehnoloģijām.

Sarkanvīniem ekstrakciju parasti veic, lai iegūtu patīkamu struktūru ar nobriedušiem, maigiem tanīniem, taču mēdz būt arī stiprāki vīni. Sarkanvīnu aromātu palete variē no sarkano augļu niansēm līdz pikantuma notīm. To krāsa ir no piesātinātas aveņsarkanas līdz granātsarkanai.

Izmantotās sārtvīnu vinificēšanas metodes ļauj saglabāt izcilu līdzsvaru, vīnu svaigumu un augļainumu. Sārtvīniem piemīt intensīvs svaigu un gardu ogu, kā arī ziedu un citrusaugļu aromāts. To krāsa mainās no gaiši pelēkas laškrāsas vai pat sārti pelēkas krāsas līdz košākiem un izteiktākiem sārtajiem toņiem.

Izmantotās baltvīnu vinificēšanas metodes ļauj saglabāt izcilu līdzsvaru, vīnu svaigumu un augļainumu. To krāsa ir no gaiši dzeltenas ar zaļiem atspīdumiem līdz zeltaini dzeltenai. Intensīvajā aromātā dominē svaigums, kas raksturīgs augļiem ar baltu mīkstumu, un ir jūtamas citrusaugļu vai ziedu nianses.

Vīni atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem analītiskajiem kritērijiem.

Galvenās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligrami uz litru)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Vīndarības metožu ziņā jāievēro arī Kopienas un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa [Code rural et de la pêche maritime].

b. Maksimālais ražas iznākums

Ar AĢIN “Ardèche” apzīmētie baltvīni un sarkanvīni:

90 hektolitru no hektāra

Ar AĢIN “Ardèche” apzīmētie sārtvīni:

110 hektolitru no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinificēšana un ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Ardèche” apzīmēto vīnu gatavošana notiek turpmāk norādītajos departamentos, proti, turpmāk minēto pašvaldību teritorijās (saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2019. gada aprīļa redakciju):

—	Ardēšas [Ardèche] departamentā: visu pašvaldību teritorijas,

—	Gāras [Gard] departamentā: Barjac, Le Garn, Issirac, Laval-Saint-Roman, Montclus, Rivières, Rochegude, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-Denis, Saint-Jean-de-Maruéjols-et-Avéjan, Saint-Privat-de-Champclos.

7. Galvenās vīnogulāju šķirnes

“Alicante Henri Bouschet N”

“Aligoté B”

“Alphonse Lavallée N”

“Aléatico N”

“Aramon N”

“Aramon blanc B”

“Aramon gris G”

“Aranel B”

“Arinarnoa N”

“Artaban N”

“Aubun N” –“Murescola”

“Barbaroux Rs”

“Biancu Gentile B”

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Brun argenté N” – “Vaccarèse”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Calitor N”

“Cardinal Rg”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Chambourcin N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chasselas B”

“Chasselas rose Rs”

“Chatus N”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Clarin B”

“Colombard B”

“Cot N” – “Malbec”

“Couderc noir N”

“Counoise N”

“Couston N”

“Danlas B”

“Egiodola N”

“Floreal B”

“Gamaret”

“Gamay Fréaux N”

“Gamay N”

“Gamay de Bouze N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Ganson N”

“Gewurztraminer Rs”

“Gramon N”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Gros Manseng B”

“Gros vert B”

“Jurançon noir N” – “Dame noire”

“Listan B” – “Palomino”

“Lival N”

“Lledoner pelut N”

“Macabeu B” – “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mauzac rose Rs”

“Melon B”

“Merlot N”

“Merlot blanc B”

“Meunier N”

“Mollard N”

“Monarch N”

“Mondeuse N”

“Mondeuse blanche B”

“Monerac N”

“Montils B”

“Morrastel N” – “Minustellu”, “Graciano”

“Mourvaison N”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Mouyssaguès”

“Muresconu N” – “Morescono”

“Muscadelle B”

“Muscardin N”

“Muscaris B”

“Muscat Ottonel B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat cendré B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat d’Alexandrie B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat de Hambourg N” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains blancs B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains roses Rs” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” – “Muscat”, “Moscato”

“Müller-Thurgau B”

“Nielluccio N” – “Nielluciu”

“Noir Fleurien N”

“Négret de Banhars N”

“Négrette N”

“Oberlin noir N”

“Ondenc B”

“Orbois B”

“Pagadebiti B”

“Pascal B”

“Perdea B”

“Persan N”

“Petit Courbu B”

“Petit Manseng B”

“Petit Meslier B”

“Petit Verdot N”

“Picardan B” – “Araignan”

“Pineau d’Aunis N”

“Pinot blanc B”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Plant de Brunel N”

“Plant droit N” – “Espanenc”

“Plantet N”

“Portan N”

“Portugais bleu N”

“Poulsard N” – “Ploussard”

“Prior N”

“Prunelard N”

“Précoce Bousquet B”

“Précoce de Malingre B”

“Raffiat de Moncade B”

“Ravat blanc B”

“Rayon d’or B”

“Riesling B”

“Riminèse B”

“Rivairenc N” – “Aspiran noir”

“Rivairenc blanc B” – “Aspiran blanc”

“Rivairenc gris G” – “Aspiran gris”

“Romorantin B” – “Danery”

“Rosé du Var Rs”

“Roublot B”

“Roussanne B”

“Rubilande Rs”

“Sacy B”

“Saint Côme B”

“Saint-Macaire N”

“Saint-Pierre doré B”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

“Savagnin blanc B”

“Savagnin rose Rs”

“Sciaccarello N”

“Segalin N”

“Seinoir N”

“Select B”

“Semebat N”

“Sémillon B”

“Servanin N”

“Seyval B”

“Solaris B”

“Soreli B”

“Souvignier gris Rs”

“Sylvaner B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Tibouren N”

“Tourbat B”

“Tressot N”

“Trousseau N”

“Téoulier N”

“Ugni blanc B”

“Valdiguié N”

“Valérien B”

“Varousset N”

“Velteliner rouge précoce Rs”

“Verdesse B”

“Vermentino B” – “Rolle”

“Vidoc N”

“Villard blanc B”

“Villard noir N”

“Viognier B”

“Voltis B”

8. Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskā apgabala un produktu specifika

Francijas dienvidaustrumu departamentā Ardēšā, kas atbilst kādreizējai Vivarē reģionam [pays du Vivarais], ir krasi atšķirīgas reljefa formas, par ko liecina lielās augstuma atšķirības starp Ronas un Ardēšas upes sateku (40 m virs jūras līmeņa) departamenta dienvidaustrumos un Mezenka [Mézenc] kalna virsotni (1 754 m) centrālās daļas rietumos. Ronas ieleja ir tā dabiskā austrumu robeža 140 km garumā, bet rietumos to norobežo Centrālā masīva augstie plato.

Cauri gadu simteņiem no šiem vīndārziem ir iegūti vīni, kuru slava un reputācija ir veidojusies jau senā pagātnē. Vīnkopība kopā ar tūrismu ir viens no Ardēšas teritorijas ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Vīnkopība ir departamenta lielākā lauksaimnieciskās ražošanas nozare, un vīndārzi, kuru vairums koncentrējas Ardēšas dienvidu pusē, ir trešais lielākais vīndārzu kopums Ronas-Alpu [Rhône-Alpes] reģionā. Īpaši jāpiemin, ka Ardēšas Sevēnos [Cévennes] 20. gs. 90. gados no jauna tika atklāta autohtonā šķirne “Chatus N”, kuras stādījumus 1880. gadā bija iznīcinājušas filoksēras. To šajā Sevēnu daļā atsāka audzēt, kas ir liels ieguvums, jo no šīs šķirnes ogām var iegūt spēcīgus, tanīniem bagātus vīnus ar izteiktām īpašībām.

Sarkanvīnos, sārtvīnos un baltvīnos vienmēr jūtams augļains aromāts, kura intensitāte un dominance atšķiras atkarībā no izmantotajām šķirnēm un tehnoloģijām.

Sevēnos vīnogulāji ir ļoti labi pielāgojušies apstākļiem. Šķirnes “Gamay” vīnogulāji ir sastādīti Sevēnu dienvidu apakšējā daļā, savukārt šķirņu “Syrah”, “Cinsault”, “Grenache” un “Chatus” vīnogulāji aizņem nogāzes, kurām ir izdevīgs vērsums pret debespusēm. Visā šajā lauksaimniecības reģionā, kas atrodas 200–900 m augstumā virs jūras līmeņa, lielākā daļa vīndārzu ir ierīkoti lauksaimnieku rūpīgi koptās un par “faïsses” dēvētās terasēs, ko balsta akmeņu mūri. Šī vide nodrošina labvēlīgus apstākļus vīnogu fenoliskajai nobriešanai. Ļoti senās Sevēnu smilšakmens augsnes, kas veidojušās, sadēdot triasa ģeoloģiskā perioda klinšakmeņiem, ir skābas, ļoti labi drenētas un organiskās vielas ziņā nabadzīgas. Šīs īpatnības piešķir sarkanvīniem ļoti spēcīgu augļainu aromātu.

Bāvivarē [Bas Vivarais] vīnu iegūst no vīnogām, kas augušas sausās un neauglīgās nogāzēs un plato. Šķirnes “Grenache” vīnogulāji lielākoties ir sastādīti nogāzēs, savukārt “Syrah N” šķirnes īpatņiem ir vajadzīgas nedaudz bagātākas augsnes. Šajā apgabalā veģetācija vasarā cieš no sausuma; tajā ir seklas kaļķakmens augsnes, no kurām iegūst mazu ražu, ko izmanto augstas kvalitātes vīnu ražošanai uz “Grenache” vīnogu bāzes. Šķembu pārpilnība rada vīnogulājiem labvēlīgus apstākļus, jo tās sasilda augsni pavasarī un pa nakti atdod dienā uzkrāto siltumu. Te bieži sastopami mārsili, pupumētras un lavandas, tai skaitā platlapu lavandas. Šajā apgabalā iegūtajiem sarkanvīniem ir augļains aromāts, taču tajos ir jūtamas arī pikantas nianses un spēcīgāka tanīnu struktūra.

Kuaronā vīnogulāji aug pie robežas ar Bāvivarē. Ņemot vērā augstumu un temperatūras diapazonu, priekšroka tiek dota agrīnām vīnogu šķirnēm, lai optimizētu ļoti specifisku vīnu, tai skaitā sārtvīnu, gatavošanas metodes. Šis Centrālā masīva ieslēgums Vidusjūras piekrastes reģiona ir bazalta plato. Bazalts, kurā ir ļoti daudz mikroelementu un silīcija dioksīda, sarkanvīniem piešķir augļainumu un svaigumu, bet baltvīniem — izsmalcinātu garšu.

Ronas ielejā ar AĢIN apzīmēto vīnu ražošanai ir atvēlēti ar augstākās kvalitātes šķirnēm (“Merlot N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Syrah N”, “Caladoc N” u. c.) apstādīti zemesgabali ielejas ziemeļu terasēs un nogāzēs. Dienvidos vīnogulāji aug ar nogludinātiem oļiem klātās nogāzēs, kas saņem daudz saules gaismas. No šiem stādījumiem iegūst augļainus, labi strukturētus un kompleksus sarkanvīnus, savukārt no mīkstajās okerkrāsas lesa augsnēs augušajām vīnogām iegūst svaigus un augļainus baltvīnus un sārtvīnus un augļainus, maigus sarkanvīnus.

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Ģeogrāfiskā apgabalā cēloniskā saikne ar vīniem, uz kuriem attiecas AĢIN “Ardèche”, ir balstīta uz Ardēšas vīnu reputāciju, ko tie iemantojuši savas atzītās kvalitātes dēļ.

Ardēšā vīnkopības dalībniekiem ir neapstrīdama loma teritorijas labiekārtošanā, jo tie pielāgojas dažādiem vides ierobežojumiem (izmanto “sarežģītas” teritorijas, iekārto terases jeb “faïsses” utt.) un tādējādi veido ainavu. Šī ietekme uz ainavu nepaliek nepamanīta, jo vīndārzi atrodas gandrīz 350 pašvaldību teritorijās.

Šķembu klājumi, garigām apaugušas teritorijas un nogludinātiem oļiem klātas terases, kur ir ierīkoti vīndārzi, kopā ar mezoklimatu, kam raksturīgas gan Vidusjūras, gan kontinentālā klimata iezīmes, rada labvēlīgus apstākļus tādu vīnu ražošanai, kam ir izteikti augļains aromāts, kāds raksturīgs arī ar AĢIN “Ardèche” apzīmētajiem vīniem.

Pēdējās desmitgadēs Ardēšas vīndārzi ir ievērojami attīstījušies, tai skaitā 20. gs. 70. gadu beigās nomainījās to šķirņu sastāvs.

Tajā pašā laikā (1980. g.) tika arī modernizēti vinificēšanas instrumenti gan privātajās, gan kooperatīvajās vīna darītavās.

Nozares veidošanā ir iesaistīts daudz dalībnieku: 12 kooperatīvās vīna darītavas (kas apvienotas Kotodardēšas vīndaru savienībā (Union des Vignerons des Coteaux de l’Ardèche)), 4 neatkarīgas kooperatīvās vīna darītavas un 60 privātās vīna darītavas, kas kopā aptver vīnogulājus aptuveni 7 500 ha platībā.

Šo vīnu reputācija ir attīstījusies vietējā līmenī, pateicoties lielajam tūristu pieplūdumam “Ardēšas aizu” [Gorges de l’Ardèche] reģionā un Ardēšas departamentā kopumā, kā arī vīnu tirdzniecības attīstībai vīna pagrabos un vietējos tirgos un pasākumos (Riomsas [Ruoms] tirgū, Serjēras [Serrières] vīna gadatirgū u. c.). Ir aptuveni simts dabas un kultūras tūrisma objektu, kas ļauj tūristiem iepazīt Ardēšas vīndārza vīndarības un vīna kultūras bagātības. Ardēša tūristus piesaista ar savām ainavām un iespējām tajās nodoties brīvdabas nodarbēm. Pateicoties Ardēšas vīndārzu reputācijai, tūrisma attīstības aģentūra “Atout France” to ir nodēvējusi par “Vīndārzu un atklājumu” zemi, tādējādi atzīstot tās bagātīgo vīna tūrisma piedāvājumu.

Tās vīnu kvalitātes dēļ AĢIN “Ardèche” atpazīst arī valsts un pat starptautiskā mērogā. Kopš 1970. gada Ardēšas vīni piedalās Parīzes vispārējā lauksaimniecības konkursā (Concours Général Agricole de Paris) un ir saņēmuši tajā daudzas balvas. Turklāt tie ir bieži pieminēti autoritatīvos ceļvežos, piemēram, vīnu ceļvedī “Guide Hachette des Vins”. Tie izceļas arī starptautiska mēroga sacensībās, piemēram, Lionas Starptautiskajā vīnu konkursā (Concours International des vins).

Pateicoties vīnu reputācijai, Ardēša mūsdienās ir Ronas-Alpu reģiona galvenais AĢIN vīnu ražošanas departaments, un tā pārdošanas apjoms ir 350 000 hl, no kuriem 20 % tiek eksportēti vairāk nekā uz 20 valstīm (jo īpaši ASV, Apvienoto Karalisti u. c.).

9. Būtiski papildu nosacījumi

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Ardèche” var papildināt ar vienas vai vairāku vīnogulāju šķirņu nosaukumu un apzīmējumu “primeur” [agrīnais] vai “nouveau” [jaunais].

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Ardèche” var papildināt ar mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Coteaux de l’Ardèche”.

Eiropas Savienības AĢIN logotipu iekļauj marķējumā gadījumos, kad apzīmējumu “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” aizstāj ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de Pays”.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, piemērojot atkāpi attiecībā uz to vīnu vinificēšanu un gatavošanu, kurus apzīmē ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Ardèche”, veido šādu pašvaldību teritorijām (saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2019. gada aprīļa redakciju):

Dromas [Drôme] departamentā (26) — 75 pašvaldību teritorijas:

—

Albon, Allan, Ambonil, Ancône, Andancette, Anneyron, La Bâtie-Rolland, Beaumont-lès-Valence, Beaumont-Monteux, Beausemblant, Beauvallon, Bonlieu-sur-Roubion, Bourg-lès-Valence, Chanos-Curson, Chantemerle-les-Blés, Charols, Châteauneuf-de-Galaure, Châteauneuf-du-Rhône, Claveyson, Cléon-d’Andran, Cliousclat, Condillac, La Coucourde, Crozes-Hermitage, Donzère, Érôme, Espeluche, Étoile-sur-Rhône, Fay-le-Clos, La Garde-Adhémar, Gervans, Les Granges-Gontardes, Granges-les-Beaumont, Larnage, La Laupie, Laveyron, Livron-sur-Drôme, Loriol-sur-Drôme, Malataverne, Manas, Marsanne, Mercurol-Veaunes, Mirmande, Montboucher-sur-Jabron, Montéléger, Montélimar, La Motte-de-Galaure, Mureils, Pierrelatte, Ponsas, Pont-de-l’Isère, Portes-en-Valdaine, Portes-lès-Valence, Puygiron, Ratières, La Roche-de-Glun, Rochefort-en-Valdaine, Roynac, Saint-Avit, Saint-Barthélemy-de-Vals, Saint-Gervais-sur-Roubion, Saint-Marcel-lès-Sauzet, Saint-Marcel-lès-Valence, Saint-Martin-d’Août, Saint-Rambert-d’Albon, Saint-Uze, Saint-Vallier, Saulce-sur-Rhône, Sauzet, Savasse, Serves-sur-Rhône, Tain-l’Hermitage, La Touche, Les Tourrettes, Valence;

Izēras [Isère] departamentā (38) — 21 pašvaldības teritorija:

—

Agnin, Anjou, Assieu, Auberives-sur-Varèze, Bougé-Chambalud, Chanas, La Chapelle-de-Surieu, Cheyssieu, Clonas-sur-Varèze, Le Péage-de-Roussillon, Roussillon, Sablons, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Maurice-l’Exil, Saint-Prim, Saint-Romain-de-Surieu, Salaise-sur-Sanne, Sonnay, Vernioz, Ville-sous-Anjou;

Gāras [Gard] departamentā (30) — 44 pašvaldību teritorijas:

—

Aiguèze, Allègre-les-Fumades, Aujac, Bessèges, Bonnevaux, Bordezac, Bouquet, Carsan, Chambon, Chamborigaud, Concoules, Cornillon, Courry, Gagnières, Génolhac, Goudargues, Les Mages, Malons-et-Elze, Le Martinet, Méjannes-le-Clap, Meyrannes, Molières-sur-Cèze, Navacelles, Peyremale, Pont-Saint-Esprit, Ponteils-et-Brésis, Portes, Potelières, Robiac-Rochessadoule, Saint-Alexandre, Saint-Ambroix, Saint-Brès, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Florent-sur-Auzonnet, Saint-Jean-de-Valériscle, Saint-Julien-de-Cassagnas, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Paulet-de-Caisson, Saint-Victor-de-Malcap, Salazac, Sénéchas, Tharaux, La Vernarède;

Luāras [Loire] departamentā (42) — 22 pašvaldību teritorijas:

—	Bessey, Bourg-Argental, Burdignes, La Chapelle-Villars, Chavanay, Chuyer, Colombier, Graix, Lupé, Maclas, Malleval, Pélussin, Roisey, Saint-Appolinard, Saint-Julien-Molin-Molette, Saint-Michel-sur-Rhône, Saint-Pierre-de-Boeuf, Saint-Sauveur-en-Rue, Thélis-la-Combe, Véranne, Vérin, La Versanne;

Augšluāras [Haute-Loire] departamentā (43) — 41 pašvaldības teritorija:

—

Alleyrac, Arlempdes, Barges, Chadron, Le Chambon-sur-Lignon, Champclause, Chaudeyrolles, Chenereilles, Dunières, Les Estables, Fay-sur-Lignon, Freycenet-la-Cuche, Freycenet-la-Tour, Goudet, Lafarre, Landos, Laussonne, Le Mas-de-Tence, Mazet-Saint-Voy, Le Monastier-sur-Gazeille, Montfaucon-en-Velay, Montregard, Moudeyres, Pradelles, Présailles, Raucoules, Rauret, Riotord, Saint-Arcons-de-Barges, Saint-Bonnet-le-Froid, Saint-Étienne-du-Vigan, Saint-Front, Saint-Haon, Saint-Jeures, Saint-Julien-Molhesabate, Saint-Martin-de-Fugères, Saint-Paul-de-Tartas, Salettes, Tence, Les Vastres, Vielprat;

Lozēras [Lozère] departamentā (48) — 15 pašvaldību teritorijas:

—	Altier, Auroux, La Bastide-Puylaurent, Chastanier, Cheylard-l’Évêque, Langogne, Luc, Naussac-Fontanes, Pied-de-Borne, Pourcharesses, Prévenchères, Rocles, Saint-André-Capcèze, Saint-Flour-de-Mercoire, Villefort;

Voklīzas [Vaucluse] departamentā (84) — 7 pašvaldību teritorijas:

—	Bollène, Lagarde-Paréol, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Mondragon, Mornas, Sainte-Cécile-les-Vignes.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-606d5181-139d-4c39-b7c0-ae4daaf8de55

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

19.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/31

(2021/C 288/07)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“BARDOLINO”

PDO-IT-A0436-AM03

Paziņojuma datums: 2021. gada 26. aprīlī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Nosaukums un vīni

APRAKSTS

a)	Tiek noteikti apakšapgabali Montebaldo, La Rocca un Sommacampagna, uz kuriem attiecināmos noteikumus iekļauj 1. pielikumā, kas atrodams produkta specifikācijas beigās un ir tās neatņemama sastāvdaļa.

PAMATOJUMS

Ar šo grozījumu uz tradicionālo produktu – viegliem sarkanvīniem ikdienas lietošanai, kas tiek pasniegti atdzesēti un galvenokārt paredzēti vietējam tirgum un Centrāleiropai – attiecina vēl trīs īpašus vēsturiskus apakšapgabalus, kuri spēj ražot elegantākus, izsmalcinātākus un ilgmūžīgākus vīnus, vienlaikus saglabājot “Bardolino” vīniem raksturīgos stilistiskos elementus, kam denominazione di origine controllata (“kontrolēts cilmes vietas nosaukums” jeb DOC) pirmoreiz piešķirts 1968. gadā. Mērķis ir atteikties no pašreizējās produkta specifikācijas pieejas, kura nepieļauj diferenciāciju. Tas ļauj radīt tādu vīnu tēlu, kuriem ir lielāka spēja atklāt vietējās identitātes īpašības un kurus var saglabāt ilgāk. To var panākt, pilnībā izmantojot īpašības, ar kurām šie trīs apakšapgabalu vīni ir bijuši zināmi vēstures gaitā, paverot piekļuvi jauniem mērķa tirgiem ar interesi par elegantākiem un ilgmūžīgākiem sarkanvīniem un tādējādi ļaujot noteikt lielāku uzcenojumu.

Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 1. pantu un 1. pielikumu.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu paredz iekļaut atsauces uz apakšapgabaliem sadaļās Vīna vai vīnu apraksts, Vīndarības metodes un Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.

2. Šķirņu proporcijas

APRAKSTS

a)	“Corvina” vīnogu īpatsvara ierobežojums šķirņu sajaukumā tagad ir 95 %, nevis 80 %, un “Rondinella” vīnogu īpatsvaram tagad jābūt vismaz 5 %, nevis 10 %.

PAMATOJUMS

“Corvina” vīnogu maksimālā īpatsvara palielināšana līdz 95 % ļauj labāk izmantot šo šķirni apgabalos, kas ir īpaši piemēroti tās audzēšanai. Tas jo īpaši attiecas uz minētajiem apakšapgabaliem: teruāra kartēšanas pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā “Corvina” pielāgošanās spējas dēļ tieši šī vīnogu šķirne nodrošina vislabāko kvalitātes standartu, vienlaikus nodrošinot vīnu atšķirīgo īpašību pilnīgu saglabāšanu.

Ar šo ierosināto grozījumu, kas izklāstīts šajos noteikumos un ar iepriekš minēto nolūku uzlabot “Bardolino” nosaukuma teruāra īpašības, mērķis ir nodrošināt, ka piemērotos apstākļos, proti, ievērojot teruāra kartēšanas pētījumā sniegtos norādījumus, “Bardolino” vīns ir divu vietējo šķirņu – “Corvina” (“Corvinone”) un “Rondinella” – sajaukums. Alternatīvi, noteiktos apstākļos un vienmēr ar mērķi izcelt teruāram raksturīgās iezīmes, šo sajaukumu var papildināt ar citām ļoti plaša diapazona šķirnēm, kā tas ir tradicionāli ierasts šajā apgabalā.

Lai “Corvina” veidotu līdz 95 % no visa sajaukuma, “Rondinella” minimālais īpatsvars ir jāsamazina līdz 5 %.

Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 2. pantu.

3. Audzēšanas apgabals

APRAKSTS

Ir noteikti to vīnogu audzēšanas apgabali, kuras izmanto vīnu darīšanai Montebaldo, La Rocca un Sommacampagna apakšapgabalos.

PAMATOJUMS

Izmantojot teruāra kartēšanas pētījuma rezultātus, katra no trīs apakšapgabalu – Montebaldo, La Rocca un Sommacampagna – administratīvās robežas ir noteiktas, pamatojoties uz vēsturiskiem un agronomiskiem aspektiem.

Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 1. pantu un 1. pielikumu.

4. Vīnkopības noteikumi

APRAKSTS

a)	Ir pārskatīti noteikumi par audzēšanas sistēmām.

b)	Raža no hektāra ir samazināta uz 12 tonnām.

Ir pievienoti četri punkti, kuros teikts, ka pēc Aizsardzības asociācijas pieprasījuma un pēc apspriešanās ar tirdzniecības organizācijām reģionālās iestādes var: pieņemt lēmumus par to, kur sūtīt vīnogas, kādam nolūkam tās var izmantot un kāds ir maksimālais izmantojamo vīnogu daudzums uz hektāru; samazināt atļauto vīnogu ražu un vīna ieguves ātrumu; un par ne vairāk kā 20 % palielināt maksimālo pārpalikumu no hektāra, ko var atlicināt izmantošanai nākotnē.

PAMATOJUMS

Šis grozījums ļauj papildus vienpusējai balsta sistēmai, kas pazīstama kā pergoletta, izmantot balsta sistēmu ar ieslīpu augšdaļu (pergola). Pateicoties apgabala augsnei un klimatam, arī ar šo audzēšanas sistēmu, kas raksturīga Gardas ezera apkārtnei, var iegūt augstas kvalitātes vīnogas un panākt to vienmērīgu nogatavošanos, kā tas paredzēts produkta specifikācijā.

Pēdējo piecu gadu laikā “Bardolino”DOC (ACVN) Aizsardzības asociācija ir īstenojusi tirgus regulēšanas politiku, kuras mērķis ir stabilizēt cenas un novērst to kritumu. Kad Veneto reģiona iestādes konsultējās ar tirdzniecības organizācijām, gatavojoties pieņemt pasākumus, kas ierobežo “Bardolino”DOC (ACVN) vīna iznākumu 2016. gada ražai, – piekto gadu pēc kārtas, kad šādi pasākumi tika veikti, – šīs organizācijas stingri mudināja “Bardolino” Aizsardzības asociāciju veikt atbilstošus pasākumus, proti, pārskatīt produkta specifikāciju. Šī apspriešanās ar tirdzniecības organizācijām ir minēta Veneto reģiona iestāžu 2016. gada 8. septembrī izdotajā dekrētā par minēto pasākumu pieņemšanu.

Tādējādi priekšlikums samazināt ražas ierobežojumu no hektāra no 13 uz 12 tonnām atbilst nozares, sektora tirdzniecības organizāciju un Veneto reģiona iestāžu prasībām.

Raža no hektāra ir jāsamazina, lai palielinātu šā vīna nosaukuma piedāvāto ekonomisko vērtību un kvalitāti. Jebkurā gadījumā šīs izmaiņas tikai saskaņo ražošanas procesu ar to, kā vīna dārzi tagad tiek pārvaldīti, veco stādīšanas sistēmu pilnībā aizstājot ar rindu izmantošanu. Analīze liecina, ka pudelēs sapildītā vīna daudzums pēdējos piecos gados ir saglabājies vairāk vai mazāk stabils un ka tirgus spēj absorbēt tikai daļu no saražotā vīna, kas nozīmē, ka tikai neliela daļa tiek pārdota par cenām, kuras var nodrošināt peļņu vīndariem un veicināt šo vīnu kvalitātes reputācijas veidošanos valsts un starptautiskajos tirgos. Tāpēc nozare ir izvēlējusies “Bardolino”DOC (ACVN) nosaukumam atbilstīga vīna vispārēju daudzuma samazināšanu.

c)	Tagad tekstā ir iekļauti vairāki vīnkopības noteikumi, kas piemērojami noteiktos īpašos apstākļos. Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 4. pantu. Vienotajā dokumentā šis grozījums attiecas uz virsrakstu Maksimālais ražas iznākums sadaļā Vīndarības metodes.

5. Vīndarības noteikumi

APRAKSTS

a)	Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem (“Bardolino Chiaretto Spumante”) vairs nav ierobežojuma tos tirgot tikai brut, extra dry un dry kategorijās.

b)	Ir pārskatīta teritorija, kurā jāveic bāzes vīna pārveide par dzirkstošo vīnu (“Bardolino Chiaretto Spumante”).

c)	Lai vīnam izmantotu nosaukumu “Bardolino Novello”, prasība attiecībā uz macerāciju oglekļa dioksīda vidē ir palielināta no 85 % līdz 100 % vīnogu.

d)	Tagad ir atļauta dažādos gados novāktu vīnogu ražu sajaukšana, nosakot ierobežojumu, ka drīkst izmantot tikai vīnu, kas darīts vai nu divus gadus pirms, vai vienu gadu pēc konkrētā gada, kāds tiks norādīts sertificējamam vīnam.

e)	Produkta specifikācijā ir norādīts, ka “Bardolino” un “Bardolino Classico” vīnus var laist tirgū no tā gada 15. janvāra, kurā tika novāktas vīnogas, kas izmantotas attiecīgo vīnu darīšanā.

Pievienoti trīs punkti, kuros teikts, ka pēc Aizsardzības asociācijas pieprasījuma un pēc apspriešanās ar tirdzniecības organizācijām reģionālās iestādes var noteikt sertificējamā vīna daudzuma maksimālo robežu, kas ir zemāka par produkta specifikācijā noteikto robežu, kas nozīmē, ka jebkura misa un vīns, kas iegūts no vīnogu pārpalikuma, ir jāuzglabā bez taras un pēc Aizsardzības asociācijas pieprasījuma tos var sertificēt.

PAMATOJUMS

Šīs izmaiņas paver iespēju darīt “Bardolino Chiaretto Spumante” jebkurā no tiesību aktos atļautajām dzirkstošo vīnu kategorijām, izņemot saldo vīnu kategoriju, kas nozīmē, ka ražotāji varēs nodrošināt pieprasījumu pēc dažādiem produktu veidiem.

Tā kā “Bardolino Chiaretto Spumante” ir dzirkstošs sārtvīns, kam raksturīgas maigas nianses, dažādas šķirnes var būt piemērotākas dažādu kategoriju dzirkstošajiem vīniem.

b)	Bāzes vīna pārveidošanu par dzirkstošo vīnu drīkst veikt jebkur Veneto reģionā, kā arī Mantovas, Brešas un Trento provincēs.

“Bardolino Novello” bija pirmais itāļu vino novello (nouveau vīns), kurš ieguva DOC (ACVN) statusu (1987. gadā). Apkārtnes vīndari šo vīnu dara, izmantojot tikai macerāciju oglekļa dioksīda vidē. Lai uzlabotu kvalitāti, ir palielināts macerācijas oglekļa dioksīda vidē īpatsvars, kas nepieciešams, lai vīnu uzskatītu par “Bardolino Novello”.

Nosakot ierobežojumu attiecībā uz dažādos gados novāktu vīnogu ražu sajaukšanā izmantojamiem vīniem, kas drīkst būt darīti divus gadus pirms un vienu gadu uzreiz pēc tā gada vīna, kuru laiž tirgū, tiek nodrošināts, ka “Bardolino” ACVN vīniem vienmēr piemitīs “Bardolino” raksturīgais svaigums un dzeramība.

e)	Noteikumu, saskaņā ar kuru “Bardolino” un “Bardolino Classico” vīnus nedrīkst pārdot pirms 15. janvāra, virza vēlme uzlabot kvalitāti un tirgus vērtības.

f)	Šis ir pielāgojums tiesību aktiem. Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 5. pantu. Vienotajā dokumentā šis grozījums attiecas uz virsrakstu Īpašās vīndarības metodes sadaļā Vīndarības metodes.

6. Ar patēriņu saistītas īpašības

APRAKSTS

a)	“Bardolino Chiaretto” un “Bardolino Chiaretto Classico” krāsas apraksts ir mainīts uz “gaiši rozā ar oranžas nokrāsas toņiem”.

b)	“Bardolino Chiaretto Spumante” burbulīšu apraksts ir mainīts uz “smalki un noturīgi”.

c)	“Bardolino Chiaretto Spumante” krāsas apraksts ir mainīts uz “gaiši rozā ar oranžas nokrāsas toņiem”.

d)	“Bardolino Chiaretto Spumante” aromāta apraksts ir mainīts uz “aromātisks un augļains, ja dzirkstošais vīns darīts pēc Charmat metodes; izsmalcināta buķete, ko rada fermentācija pudelēs, izmantojot tradicionālo metodi”.

e)	“Bardolino Chiaretto Spumante” garšas apraksts ir mainīts uz “no zéro dosage līdz demi-sec, svaiga, bagātīga, paliekoša”.

PAMATOJUMS

a)	Šīs izmaiņas ir veiktas tāpēc, lai “Bardolino Chiaretto” krāsa būtu pareizi aprakstīta.

b)	Šīs izmaiņas ir veiktas tāpēc, lai burbulīšu raksturīgākās īpašības būtu pareizi aprakstītas.

c)	Šīs izmaiņas ir veiktas tāpēc, lai “Bardolino Chiaretto Spumante” krāsa būtu pareizi aprakstīta.

d)	Šīs izmaiņas ir veiktas tāpēc, lai “Bardolino Chiaretto Spumante” aromāts būtu pareizi aprakstīts atbilstīgi katrai izmantotajai darīšanas metodei.

e)	Šīs izmaiņas ir veiktas tāpēc, lai “Bardolino Chiaretto Spumante” garša būtu pareizi aprakstīta atbilstīgi cukuru saturam. Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 6. pantu. Vienotajā dokumentā šis grozījums attiecas uz sadaļu Vīna vai vīnu apraksts.

7. Marķēšana, nosaukumu izmantošana un noformējums

APRAKSTS

a)	Nosaukumu “Chiaretto di Bardolino” drīkst izmantot “Chiaretto” tipa marķējumā.

PAMATOJUMS

Nosaukums “Chiaretto di Bardolino” tradicionāli vietējā mērogā tiek lietots sarunvalodā, izmantojot tiešu sakarību ar vēsturisko nosaukumu “Chiaretto del Garda”, kas šajā apgabalā tika lietots, vēl pirms vairākiem Gardas ezera apgabala vīniem tika piešķirts cilmes vietas nosaukums. Laika gaitā, īpaši pēdējos piecos gados, “Chiaretto di Bardolino” ir pakāpeniski nostiprinājusies kā “Bardolino Chiaretto” aprakstoša forma gan Itālijā, gan ārvalstīs. Nosaukuma “Chiaretto di Bardolino” izmantošana pašlaik ir tik plaši izplatīta gan presē, gan tādu tirgus dalībnieku vidū kā pircēji, restorānu īpašnieki un lielākie mazumtirgotāji, ka tas faktiski ir aizstājis nosaukumu “Bardolino Chiaretto” izplatītāju, restorānu un lielāko mazumtirgotāju sarakstos, kā arī visizcilākajos nozares ceļvežos un specializētajā presē, kas nozīmē, ka tagad to sarunvalodā lieto ļoti daudz patērētāju. Tas nozīmē, ka patlaban pastāv liela atšķirība starp formulējumu, kas jāizmanto vīna etiķetēs (“Bardolino DOC Chiaretto”), un nosaukumu, kas ir nostiprinājies un plaši izmantots tirgū un presē (“Chiaretto di Bardolino”), un tas varētu nopietni ietekmēt tā ražotājiem pieejamās komerciālās un mārketinga iespējas. Tādēļ tiek prasīts ar šo grozījumu nodrošināt, lai nozares piegādātā produkta apraksts atbilstu pieprasījuma puses pieredzei.

Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 7. pantu.

8. Iepakojums

APRAKSTS

a)	Jebkuras izmaiņas vīna fasēšanas jomas tiesību aktos jāpieņem automātiski.

PAMATOJUMS

Vairumam “Bardolino”DOC (ACVN) vīnu ir raksturīgs svaigums, un tos galvenokārt paredzēts pārdot un dzert gada laikā. Tāpēc, lai ražotāji varētu nekavējoties reaģēt uz tirgus prasībām un konkurēt starptautiskā mērogā, viņiem ir obligāti jāļauj ieviest jaunu tehnoloģiju, tiklīdz tiesību akti to atļauj. Tādēļ ražotāji pauž nepārprotamu vēlmi, lai tiktu nodrošināts, ka visi jaunie tiesību akti par vīna fasēšanu tiek automātiski pieņemti attiecībā uz šo nosaukumu. Tas jo īpaši attiecas uz bag-in-box iepakojumu: pastāvīgi un strauji pieaug starptautiskais pieprasījums pēc kastēs pildītiem sārtvīniem ar cilmes vietas nosaukuma statusu, taču tiesību akti pašlaik neatļauj izmantot šo iepakojuma veidu “Chiaretto” tipa vīniem. Tas “Bardolino”DOC (ACVN) nostāda neizdevīgākā stāvoklī pret lielākajiem ārvalstu konkurentiem. Tādējādi, ja atbilstoši nozares pārstāvju cerībām tiktu atviegloti noteikumi par bag-in-box iepakojuma izmantošanu, ļaujot to izmantot arī “Chiaretto” tipa vīniem, ražotāji vēlas būt gatavi nekavējoties reaģēt uz šādām izmaiņām.

Produkta specifikācijā šis grozījums ietekmē 8. punktu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Bardolino

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

Dzirkstošais vīns

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. “Bardolino”

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: rubīnsarkana, ar ķiršu krāsas toņiem, ar laiku iegūstot granātābola nokrāsu;

—	Smarža: tipiska, vīnaina;

—	Garša: sausa, bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 10,5 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 17,0 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

2. “Bardolino Classico”

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: rubīnsarkana, ar ķiršu krāsas toņiem, ar laiku iegūstot granātābola nokrāsu;

—	Smarža: tipiska, vīnaina;

—	Garša: sausa, bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 10,5 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 17,0 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

3. “Bardolino Chiaretto”

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rozā, ar oranžas nokrāsas toņiem;

—	Smarža: tipiska, augļaina, maiga;

—	Garša: bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 10,5 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 16,0 g/l;

—	Atlikumcukuru saturs: ne vairāk kā 9 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

4. “Bardolino Chiaretto Classico”

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rozā, ar oranžas nokrāsas toņiem;

—	Smarža: tipiska, augļaina, maiga;

—	Garša: bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 10,5 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 16,0 g/l.

—	Atlikumcukuru saturs: ne vairāk kā 9 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

5. “Bardolino Chiaretto Spumante”

ĪSS APRAKSTS

—	Burbulīši: smalki un noturīgi;

—	Krāsa: gaiši rozā ar oranžas nokrāsas toņiem;

—	Smarža: aromātiska un augļaina, ja dzirkstošais vīns darīts pēc Charmat metodes; izsmalcināta buķete, ko rada fermentācija pudelēs, izmantojot tradicionālo metodi;

—	Garša: no zéro dosage līdz demi-sec, svaiga, bagātīga, paliekoša;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 10,5 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 17,0 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

6. “Bardolino Novello”

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rubīnsarkana;

—	Smarža: tipiska, spēcīga, augļaina;

—	Garša: sausa, maiga, bagātīga, ieskābena, svaiga, dažkārt mazliet dzirkstoša;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 11,0 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 17,0 g/l.

—	Atlikumcukuru saturs: ne vairāk kā 10,0 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

7. “Bardolino Classico Novello”

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rubīnsarkana;

—	Smarža: tipiska, spēcīga, augļaina;

—	Garša: sausa, maiga, bagātīga, ieskābena, svaiga, dažkārt mazliet dzirkstoša;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 11,0 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 17,0 g/l.

—	Atlikumcukuru saturs: ne vairāk kā 10,0 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

8. “Bardolino” – Montebaldo apakšapgabals

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rubīnsarkana, spilgta;

—	Smarža: tipiska, svaigu ogu un garšvielu notis, var būt ar zālaugu un ziedu niansēm;

—	Garša: sausa, izsmalcināta, bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 11,0 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 20,00 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

9. “Bardolino” – La Rocca apakšapgabals

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rubīnsarkana, spilgta;

—	Smarža: tipiska, svaigu ogu un garšvielu notis, var būt ar zālaugu un ziedu niansēm;

—	Garša: sausa, izsmalcināta, bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 11,0 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 20,00 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

10. “Bardolino” – Sommacampagna apakšapgabals

ĪSS APRAKSTS

—	Krāsa: gaiši rubīnsarkana, spilgta;

—	Smarža: tipiska, svaigu ogu un garšvielu notis, var būt ar zālaugu un ziedu niansēm;

—	Garša: sausa, izsmalcināta, bagātīga, līdzsvarota;

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 11,0 %;

—	Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 20,00 g/l.

Analītiskās īpašības, kas nav norādītas šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru):

4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

—

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vino novello (nouveau vīns)

Īpašā vīndarības metode

Novello vīns jāsapilda pudelēs līdz vīnogu audzēšanas gada 31. decembrim, un tam jābūt izgatavotam, izmantojot 100 % macerāciju oglekļa dioksīda vidē.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

“Bardolino”, “Bardolino Classico”, “Bardolino Chiaretto”, “Bardolino Chiaretto Classico”, “Bardolino Chiaretto Spumente”

12 000 kg vīnogu no hektāra

“Bardolino Novello”, “Bardolino Classico Novello”

12 000 kg vīnogu no hektāra

“Bardolino” Montebaldo, “Bardolino” La Rocca, “Bardolino” Sommacampagna

10 000 kg vīnogu no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Apgabalu, kurā jāaudzē vīnogas, no kurām iegūst “Bardolino”DOC (ACVN) vīnus, veido turpmāk minēto pašvaldību administratīvā teritorija (vai nu visa teritorija, vai daļa no tās): Bardolino, Garda, Lazise, Affi, Costermano, Cavaion Veronese, Torri del Benaco, Caprino Veronese, Rivoli Veronese, Pastrengo, Bussolengo, Sona, Sommacampagna, Castelnuovo del Garda, Peschiera del Garda un Valeggio sul Mincio.

Montebaldo apakšapgabala vīns jādara no vīnogām, kas audzētas tajā noteiktā apgabala daļā (kā paredzēts “Bardolino”DOC (ACVN) produkta specifikācijas 3. panta a) punktā), kas pieder Affi, Cavaion Veronese, Kostermano sul Garda un Rivoli Veronese pašvaldībām.

La Rocca apakšapgabala vīns jādara no vīnogām, kas audzētas tajā noteiktā apgabala daļā (kā paredzēts “Bardolino”DOC (ACVN) produkta specifikācijas 3. panta a) punktā), kas pieder Bardolino, Castelnuovo del Garda, Garda, Lazise, Peschiera del Garda un Torri del Benaco pašvaldībām.

Sommacampagna apakšapgabala vīns jādara no vīnogām, kas audzētas tajā noteiktā apgabala daļā (kā paredzēts “Bardolino”DOC (ACVN) produkta specifikācijas 3. panta a) punktā), kas pieder Bussolengo, Pastrengo, Sommacampagna, Sona un Valeggio sul Mincio pašvaldībām.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Corvina N.” – “Cruina”

“Corvinone N.”

“Molinara N.”

“Rondinella N.”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. “Bardolino” – 1. kategorija: Vīns

a) Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

“Bardolino” vīnus dara Gardas ezera austrumu krasta morēnās, kuras nogulsnējuši ledāji, kas veidojuši šo apgabalu, atstājot vairākus koncentriskus veidojumus ar skatu uz ezera baseinu. Šajā apgabalā sastopamas dažādas augsnes – kopumā dziļas un grantainas –, kas pēc ziemas ātri sasilst, ļaujot agri attīstīties pumpuriem un nodrošinot vienmērīgu augšanas ciklu, kas ir būtiski, lai dzinumi un ķekari varētu optimāli attīstīties un nogatavoties pat visnelabvēlīgākajos gados.

Šajā apgabalā valda Vidusjūras klimats, kur ir karstas, bet ne smacējošas vasaras un maigas ziemas. Klimatu ietekmē ūdens masa (t. i. ezers) un Monte Baldo masīvs un Adige upes ieleja uz ziemeļiem.

Šajā apgabalā blakus ezeram ir mazāka zemes daļa ar specifiskām klimata un vides īpašībām un senām tradīcijām. Tur dara Classico vīnus. Ņemot vērā ģeogrāfiskos, augsnes un klimata apstākļus, var noteikt vēl trīs apakšapgabalus: iekšzemes teritorija, kas atrodas netālu no Monte Baldo, Gardas piekrastes apgabals ar pakalnu, kas pazīstams kā La Rocca, un kalnainā dienvidu daļa ap Sommacampagna.

Vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori

Liecības no bronzas laikmeta un romiešu laikiem, vīnogu ķekaru attēli, kas rotā viduslaiku baznīcas, un dokumentālas atsauces uz vīna dārzu tirdzniecību, arī slavenu seno laiku autoru darbos, liecina par ilgstošu, nepārtrauktu vīnkopības un vīndarības tradīciju šajā ražošanas apgabalā.

Deviņpadsmitajā gadsimtā vietējiem vīniem pirmo reizi lietoja nosaukumus “Bardolino” (sarkanvīni) un “Chiaretto” (sārtvīni), kā arī nodalīja trīs apakšapgabalus: lauksaimniecības novērotājs Bernardino Angelini 1837. gada ražu minēja “Caprino, Bardolino un Villafranca apgabalos”, savukārt 1900. gadā publicētajā tekstā Giovanni Battista Perez rakstīja, kā kopš šī gadsimta sākuma “vīna vērtēšanas eksperti” ir noteikuši dažādas cenas vīniem no apakšapgabaliem, kas tolaik bija pazīstami kā Valle di Caprino vai distretto di Montebaldo, distretto di Bardolino un Colli Morenici Meridionali (tagad Sommacampagna apgabals).

Saskaņā ar folkloru Chiaretto vīnu formulu Gardas ezera apkārtnē 1896. gadā izstrādāja Venēcijas senators Pompeo Molmenti, kurš bija uzzinājis par baltvīnu izgatavošanu no sarkanajām vīnogām Francijā. Zeffiro Bocci 1970. gadā rakstīja, ka “Veronas vīnogu audzēšanas apgabalos, kas atrodas blakus Gardas ezeram, vienmēr ir darīts precīzi noteikts Chiaretto del Garda”.

Cilvēkfaktori

“Bardolino” vīndaru prasme galvenokārt izpaužas kā spēja izcelt vietējo vīnogu šķirņu – “Corvina Veronese” un “Rondinella” – raksturīgās īpašības, kā arī citas šo vīnogu īpatnības: to augļainumu un garšvielu notis, svaigumu un garšas buķeti.

Lai iegūtu “Chiaretto” vīnus, vīnogas tiek novāktas atsevišķi (agrā raža) vai arī tiek izmantota saignée sārtvīna darīšanas tehnika, notecinot noteiktu daudzumu sulas, ko izmanto vīnu “Bardolino” darīšanai. Abos gadījumos ražotāji ļoti rūpējas par to, lai sārtvīni saglabātu krāsas pilnību, kas ir viena no to raksturīgākajām īpašībām. Dzirkstošā vīna darīšanas metodes arī ir sīki noteiktas, kā rezultātā tiek iegūti dzirkstošie vīni ar “Chiaretto” raksturīgajām īpašībām.

8.2. “Bardolino” – 1. kategorija: Vīns

b) Produkta specifika

“Bardolino” un “Chiaretto” vīnu būtiskās īpašības ir to svaigums, ogu un garšvielu aromāts, tas, ka tie ir ļoti viegli dzerami, vienkārši savienojami un jauni vīni, kam raksturīga tipiska sāļuma nianse, ko autori aprakstīja jau deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta sākumā.

“Bardolino” ir koši rubīnsarkans vīns ar augļu aromātiem un elegantām garšvielu niansēm. Pēc garšas tas ir sauss, maigs un līdzsvarots, svaigs un ļoti viegli dzerams.

“Chiaretto” vīniem ir raksturīga spilgta gaiši rozā krāsa. Pēc smaržas un garšas tie atgādina ogu un garšvielu smalkos aromātus. To apskaužamais svaigums ir vēl viena īpaša pazīme.

c) Cēloņsakarība starp vidi un produktu

Labvēlīgā zemes iedarbība, Gardas ezera apgabala maigais un patīkami vējainais klimats, vasaras nokrišņu ierobežotais daudzums un mērķtiecīgā vīna dārzu pārvaldība ir pamats “Bardolino” un “Chiaretto” vīniem izmantoto vīnogu optimālai nogatavināšanai. Pateicoties no ezera nākošajām vēsmām, apgabalā ir labas dienas un nakts temperatūras svārstības, kas veicina fenolu veidošanos un izteiktu augļu aromātu parādīšanos. Augsnes struktūra un ķīmiskais sastāvs, kā arī to morēnu izcelsme piešķir vīniem raksturīgo garšas pilnību un jauneklīgu svaigumu, atšķirot tos no līdzīgiem vīniem no kaimiņu apgabaliem.

Šajā vispārīgajā raksturojumā ir arī noteiktām zonām raksturīgi elementi, kas vīniem piešķir īpašu aromātu: vijolīšu notis no grantainām, smilšainām augsnēm; ķiršu notis vīnos no dienvidiem, kur vasaras klimats ir siltāks nekā vidēji šajā apgabalā; un garšvielu notis un lielāks skābums no pamatiežu kārtas virspusē esošajām augsnēm, kas stiepjas Monte Baldo grēdas un Adige ielejas virzienā.

8.3. “Dzirkstošais vīns” (4. kategorija) un “Kvalitatīvs dzirkstošais vīns” (5. kategorija)

a) Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

“Bardolino” cilmes vietas nosaukums ietver dzirkstošā vīna darīšanas tradīciju, jo īpaši “Chiaretto” kategorijā. Bāzes vīnu otrējo fermentāciju veic gan ar tradicionālo pudeļu metodi, gan Charmat metodi. Šie dzirkstošie vīni (“Chiaretto Spumante”) ir cieši saistīti ar ražošanas apgabala īpašajiem ģeogrāfiskajiem faktoriem un ar svaigumu un garšas pilnību, ko vīniem piešķir augsne un klimats.

Ražošanas apgabals atrodas Gardas ezera austrumu krasta morēnās, kuras nogulsnējuši ledāji, kas veidojuši šo apgabalu, atstājot vairākus koncentriskus veidojumus ar skatu uz ezera baseinu. Šajā apgabalā ir dažādas augsnes, kas ir kopumā dziļas un grantainas, kā arī bagātas ar minerālsāļiem. Klimatu ietekmē lielā ūdens masa (t. i., Gardas ezers), kā arī Monte Baldo masīva un Adige upes ielejas tuvums. Apkārtnes karstās, bet ne smacējošās vasaras un maigās ziemas nozīmē to, ka kopumā te valda Vidusjūras klimats. Šie faktori nozīmē to, ka pēc ziemas beigām augsne ātri sasilst, ļaujot agri attīstīties pumpuriem un nodrošinot vienmērīgu augšanas ciklu.

Vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori

Arheoloģiskās liecības no bronzas laikmeta un romiešu laikiem, vīnogu ķekaru attēli, kas rotā viduslaiku baznīcas, un dokumentālas atsauces uz vīna dārzu tirdzniecību, arī seno laiku autoru darbos, liecina par ilgstošu, nepārtrauktu vīnkopības un vīndarības tradīciju šajā apgabalā.

Saskaņā ar tradīciju aprakstiem Chiaretto vīnu formulu Gardas ezera apkārtnē 1896. gadā izstrādāja senators Pompeo Molmenti, kurš bija uzzinājis par baltvīnu izgatavošanu no sarkanajām vīnogām Francijā. Zeffiro Bocci 1970. gadā rakstīja, ka “Veronas vīnogu audzēšanas apgabalos, kas atrodas blakus Gardas ezeram, vienmēr ir darīts precīzi noteikts Chiaretto del Garda”.

Šā apgabala vīnu mūsdienu vēsture aizsākās 1968. gadā, kad “Bardolino” – ieskaitot dzirkstošos “Chiaretto Spumante” vīnus – tika piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums.

Cilvēkfaktori

Apgabala vīndaru prasme izpaužas kā spēja izcelt vietējo vīnogu šķirņu – “Corvina Veronese” un “Rondinella” – raksturīgās īpašības un ciešo saikni ar dabisko vidi. Vietējie ražotāji izmanto savu pieredzi, lai noteiktu katra gatavojamā produkta, tostarp “Chiaretto Spumante”, ideālo gatavības pakāpi. Viņi ražas novākšanas un vīndarības procesus pielāgo klimatiskajām un tirgus prasībām. Vīnogas, no kurām gatavo “Chiaretto” vīnus, jo īpaši “Chiaretto Spumante”, tiek novāktas agri.

Ražotāji ļoti rūpējas par to, lai sārtvīni saglabātu krāsas pilnību, kas ir viena no to raksturīgākajām īpašībām, un lai vīnos būtu manāmas apgabala tradicionālajām vīnogu šķirnēm raksturīgās meža ogu nianses kopā ar izteiktu svaigumu.

8.4. “Dzirkstošais vīns” (4. kategorija) un “Kvalitatīvs dzirkstošais vīns” (5. kategorija)

b) Produkta specifika

“Chiaretto” sārtvīnu iegūst ar miziņu minimālas macerācijas metodi: tieši tas piešķir vīniem raksturīgo spilgti rozā krāsu. Dzirkstošo variantu (“Chiaretto Spumante”) iegūst no misas vai vīna, kas atbilst produkta specifikācijā paredzētajiem nosacījumiem un ko pēc tam pakļauj dabiskam otrējās fermentācijas procesam vai nu pudelē (tradicionālā metode), vai tvertnē (Charmat metode).

“Chiaretto Spumante” smarža atgādina meža ogu smalkos aromātus, ko papildina ļoti vieglas garšvielu notis. Pēc garšas tas ir sulīgs un atgādina sarkanās ogas, ko papildina apskaužami jauneklīgs svaigums. Tā vieglums, augļainums, pikantums un svaigums padara “Chiaretto Spumante” viegli savienojamu gan ar reģiona tradicionālajiem ēdieniem, gan ar moderniem un starptautiskiem ēdieniem.

c) Cēloņsakarība starp vidi un produktu

Labvēlīgā zemes iedarbība, morēnu augšņu struktūra un ķīmiskais sastāvs, Gardas ezera apgabala maigais un patīkami vējainais klimats, vasaras nokrišņu ierobežotais daudzums un mērķtiecīgā vīna dārzu pārvaldība ir pamats to vīnogu optimālai nogatavināšanai, kuras izmantos “Chiaretto Spumante” darīšanai vajadzīgās misas un vīna iegūšanai.

Morēnu augšņu daudzveidīgā struktūra un ķīmiskais sastāvs piešķir vīniem raksturīgo garšas un sāļuma pilnību, kā arī svaigu, jauneklīgu, dzīvīgu raksturu – tās ideālas šo dzirkstošo vīnu īpašības, kas tos atšķir no līdzīgiem kaimiņu apgabalu vīniem. Turklāt, pateicoties no ezera nākošajām vēsmām, apgabalā ir labas dienas un nakts temperatūras svārstības, kas veicina fenolu veidošanos un izteiktu augļu aromātu parādīšanos.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

—

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/16809

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 288

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 19. jūlijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 288/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10303 — Astorg/Bridgepoint/Fenergo) ( 1 )	1
2021/C 288/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10250 — Accor/Keys/Hotel Portfolio) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 288/03	Euro maiņas kurss — 2021. gada 16. jūlijs	3

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1802
JPY	Japānas jena	130,03
DKK	Dānijas krona	7,4381
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85298
SEK	Zviedrijas krona	10,2428
CHF	Šveices franks	1,0853
ISK	Islandes krona	145,90
NOK	Norvēģijas krona	10,3878
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,538
HUF	Ungārijas forints	359,73
PLN	Polijas zlots	4,5867
RON	Rumānijas leja	4,9285
TRY	Turcijas lira	10,0521
AUD	Austrālijas dolārs	1,5907
CAD	Kanādas dolārs	1,4856
HKD	Hongkongas dolārs	9,1684
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6836
SGD	Singapūras dolārs	1,5993
KRW	Dienvidkorejas vona	1 347,94
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,9840
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6373
HRK	Horvātijas kuna	7,4968
IDR	Indonēzijas rūpija	17 083,05
MYR	Malaizijas ringits	4,9681
PHP	Filipīnu peso	59,364
RUB	Krievijas rublis	87,5186
THB	Taizemes bāts	38,669
BRL	Brazīlijas reāls	6,0146
MXN	Meksikas peso	23,4589
INR	Indijas rūpija	88,0310

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 288/04	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	4
2021/C 288/05	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	15
2021/C 288/06	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu	20
2021/C 288/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	31


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.