7.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/10

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2021/C 269/08)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTS DOKUMENTS

“Salzwedeler Baumkuchen”

ES Nr.: PGI-DE-0733-AM01 — 2020. gada 27. maijā

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Salzwedeler Baumkuchen”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Cilindriskas formas kūka ar neregulārām kārtām un nenoteiktu krokojumu. Zalcvēdeles kūkaskoku “Salzwedeler Baumkuchen” pagatavo no mīklas masas, kas cepta pa kārtām, un tāpēc griezumā kūka izskatās kā “koka gadskārtas”. Kūkaskoks [Baumkuchen] augstumā var sasniegt līdz pat 90 cm, bet diametrā – līdz pat 40 cm. Kūkaskoka viducis gar garenisko asi ir dobs, tukšuma diametrs var sasniegt līdz pat 20 cm. Vienas kūkas svars ir 2 līdz 5 kg.

Kad kūkaskoks “Salzwedeler Baumkuchen” ir gatavs, to parasti veselu nepārdod; tas tiek sagriezts gredzenos vai gabalos, kuru augstums parasti ir no 5 līdz 50 cm un svars – no 50 līdz 4 000 g. Visvairāk pieprasītie kūkas gabali ir no 300 g līdz vienai mārciņai. Bez tam ir vēl Baumkuchenspitzen – gludi trapecveida gabali, kuru garums ir aptuveni 4 cm un biezums – aptuveni 1 cm. Tie var būt arī dažādas formas un izmēru no kūkaskoka gredzena nogriezti gabaliņi, kuru garums ir 2–4,5 cm un biezums – 2 cm. Turklāt ir arī Baumkuchenriegel – no kūkaskoka gredzena nogriezti batoniņi, kuru garums ir 8–10 cm un biezums – 3 cm.

Atkarībā no kūkaskoka dažādās glazūras ir šāda veida kūkas:

—	kūkaskoks ar cukura glazūru,

—	kūkaskoks ar tumšo šokolādi,

—	kūkaskoks ar balto šokolādi,

—	kūkaskoks ar piena šokolādi,

—	kūkaskoks ar cukura glazūru un tumšo šokolādi,

—	kūkaskoks ar cukura glazūru un piena šokolādi,

—	kūkaskoks ar tumšo šokolādi un piena šokolādi,

—	kūkaskoks ar tumšo šokolādi un balto šokolādi,

—	kūkaskoks ar piena šokolādi un balto šokolādi,

—	kūkaskoks bez glazūras un bez šokolādes,

—	kūkaskoka gabali, kas pilnīgi klāti ar šokolādes (tumšās, piena vai baltās šokolādes) glazūru,

—	kūkaskoka batoniņi, kas pilnīgi klāti ar šokolādes (tumšās, piena vai baltās šokolādes) glazūru, cukura glazūru, vai kūkaskoka batoniņi ar smalkām tumšās, piena vai baltās šokolādes svītrām.

Sastāvs

1 kg sviesta vai koncentrēta sviesta, 1 kg miltu, kviešu vai kukurūzas ciete saskaņā ar uzņēmuma cepšanas praksi,

0,8 līdz 1 kg olas dzeltenuma vai atbilstoša svara veseli olas dzeltenumi,

0,8 līdz 1 kg olas baltumu vai atbilstoša svara veseli olas baltumi,

0,8 līdz 1 kg cukura,

dabīgās aromātvielas saskaņā ar uzņēmuma cepšanas praksi,

aprikožu ievārījums (pēc izvēles),

cukura vai šokolādes glazūra.

Konservanti netiek izmantoti.

Neizmanto arī cepamo pulveri vai citus mīklas irdinātājus.

Ņemot vērā iepriekš nosauktos daudzumus, galaprodukta svars sasniedz aptuveni 3,5 līdz 4,0 kg.

Kvalitātes kritēriji

Ārējais izskats: pievilcīga, nedaudz krokota forma (izņemot kūkaskoka galotni, kurai nav kroku), vienmērīga, virsu pārsedzoša spīdīga un gluda glazūra;

Forma (vesela kūkaskoka forma): garums 60 līdz 90 cm, ārējais diametrs 12 līdz 40 cm, iekšējais diametrs 4 līdz 20 cm.

Glazūra: cukura glazūra, tumšās, piena vai baltās šokolādes glazūra.

Krāsa: atkarībā no glazūras kūka ir baltā vai krēmkrāsā, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā.

Konsistence: mīkstums vienmērīgi irdens, nedaudz mitrs.

Iekšējais izskats: vienmērīgi zeltaini brūnas vienāda biezuma kārtas.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“Salzwedeler Baumkuchen” gatavo tikai un vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz pārdošanas etiķetes jānorāda sastāvdaļas, svars un ražotājs, minot pasta indeksu, vietas apzīmējumu un ielas nosaukumu.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ietver Zalcvēdeles [Salzwedel] pilsētu 2006. gada robežās.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

1807. gadā Baumkuchen recepti ir pierakstījis konditors Johanns Andreass Šernikovs [Johann Andreas Schernikow]; receptē aprakstītos gatavošanas paņēmienus un sastāvdaļas līdz pat mūsdienām izmanto pirmā Zalcvēdeles kūkaskoku ceptuve “Salzwedeler Baumkuchenfabrik”. Aptuveni 1812. gadā Zalcvēdeles pilsēta Šernikovam piešķīra pilsoņa tiesības.

19. gadsimta pirmajā pusē publicētajā analītiskajā literatūrā ir saglabājusies informācija par to, ka Zalcvēdelē gatavoti cauruļveida konditorejas izstrādājumi, kuru forma atgādināja koka stumbru. Savukārt formāli kūka “Salzwedeler Baumkuchen” pirmo reizi minētā 1843. gada dokumentos.

Līdz ar pieaugošo industrializāciju 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās arī turīgo pilsoņu kārta, kas varēja atļauties kulinārus gardumus no citiem reģioniem. Zalcvēdelē kāda apņēmīga maiznieku un konditoru grupa nelaida izdevību garām un, izmantojot ražošanas pieredzi, kūkaskoku sāka ražot nosūtīšanai arī uz attālākiem noieta reģioniem (Berlīni, Hannoveri, Vidusvāciju, kā arī ārzemēm – Vīni vai Sanktpēterburgu). Sākas plaša “Salzwedeler Baumkuchen” ražošana, un to iepazina visā Vācijā un tālu aiz tās robežām. Lai arī pārbaudāma informācija nav pieejama, tomēr šķiet, ka kopš 19. gadsimta beigām līdz Pirmajam pasaules karam, kā arī starp abiem pasaules kariem nevienā Vācijas pilsētā nav cepts tik daudz kūkaskoku kā Zalcvēdelē. Lielāko daļu Zalcvēdelē pagatavotu kūku – no 80 līdz 90 % – sūtīja uz citurieni.

Patērētājiem jau toreiz “Salzwedeler Baumkuchen” bija īpašs produkts, kura izcelsme varēja būt tikai Zalcvēdelē un kurš tā sevišķo kvalitātes īpašību dēļ (to pamatā bija gatavošanas veids un receptūra) skaidri atšķīrās no citu reģionu kūkaskokiem.

Otrā pasaules kara laikā kūkaskoka ražošana tika pārtraukta piespiedu kārtā, produktu pamazām atsāka ražot pēc kara. Neraugoties uz to, ka 1958. gadā lielākais kūkaskoka ražotājs tika ekspropriēts, “Salzwedeler Baumkuchen” īpašo slavu palīdzēja atgūt ilggadīgā Zalcvēdelē izkoptā tradīcija un konditoru zinātība. Receptūrā un ražošanas metodē nekas nemainījās, izņemot to, ka izejvielu trūkuma dēļ sviests daļēji tika aizstāts ar margarīnu. Arvien vairāk, tāpat kā agrāk, tika cepts eksportam. Gadu no gada tūkstošiem ar nosaukumu “Salzwedeler Baumkuchen” apzīmētu kūku sūtīja uz ārzemēm, galvenokārt uz rietumvalstīm.

5.2. Produkta specifika

“Salzwedeler Baumkuchen” ir reģionāls maizes izstrādājums, kura pagatavošanai ir senas tradīcijas, to pazīst ārpus Zalcvēdeles reģiona robežām un to ir īpaši iecienījuši patērētāji.

Zalcvēdelē kūkaskoku ražo jau gandrīz 200 gadu, kopš 19. gadsimta otrās puses šis izstrādājums tiek pārdots visā Vācijā un arī ārzemēs (sk. “Deutschland Spezialitätenküche”, izdevēja Christine Metzger, 1999. g., 46. lpp.). Tā kā produkta sastāvdaļu un ražošanas izmaksas ir lielas, tas maksā ļoti dārgi. Pagatavošanas metode visos uzņēmumos ir vienāda. Kūkaskoks ir mīklas izstrādājums, kuram ir vairākas kārtas, to cep uz atklātas uguns un mīklas masu kārtu pa kārtai ar pavārnīcu lej uz rotējoša iesma. Receptes galvenās sastāvdaļas arī ir vienādas visos uzņēmumos.

Izstrādājumu joprojām pasniedz galvenokārt svētku reizēs, piemēram, Ziemassvētkos, Lieldienās vai dzimšanas dienas svinībās. Tā kā kūkaskoka ražošanai bija vajadzīgas augstvērtīgas izejvielas, tā ražošana tika vairākkārt pārtraukta – kara laikā un nabadzības gados (1914.–1918. gadā un 1939.–1948. gadā).

Receptūra un pagatavošana nav mainījusies jau 150 gadus. Joprojām netiek izmantoti konservanti, pasterizācija un sasaldēšana, tādēļ “Salzwedeler Baumkuchen”, bez šaubām, tiek klasificēts svaigu maizes produktu kategorijā.

Jau 1883. gadā Dītrihss un Parīziuss (Dietrichs und Parisius) rakstīja (Bilder aus der Altmark, J. F. Richter izdevniecība, Hamburga), ka “gardēži salīdzinājumā ar citu vietu tāda paša nosaukuma kūkām dod priekšroku Zalcvēdeles kūkaskokam, un nav tālu tā diena, kad šis izstrādājums iegūs pasaules slavu. Jau tagad tūkstošiem kastu ar saldo un gardo produktu no veselas virknes konditoreju ceļo uz pastu, lai to nogādātu ne tikai uz visiem Vācijas novadiem, bet bieži arī uz Krieviju un Ameriku, lai arī tur to varētu nobaudīt.”

Jubilejas rakstu krājumā “100 Jahre Salzwedeler Wochenblatt” (1932, 113. lpp.) rakstā “Ko mēs zinām par Zalcvēdeles kūkaskoku?” (Was weiß man vom Salzwedeler Baumkuchen?) rodams šāds citāts:

“Ja cilvēks pasaka, ka viņš ir no Zalcvēdeles, tad 99 gadījumos no simta varam dzirdēt atbildi: “Ak tā, jūs esat no turienes, no kurienes nācis arī kūkaskoks!””

Par to, ka tradīcija un šā produkta labā slava nav zudusi, citstarp, liecina arī fakts, ka, 2005. gada starptautiskajā Berlīnes Zaļajā nedēļā veicot aptauju par “Salzwedeler Baumkuchen”, no 500 aptaujāto 60,6 % teica, ka jau ir dzirdējuši nosaukumu “Salzwedeler Baumkuchen” vai ir par to lasījuši, savukārt 92 % no šīs grupas uzskatīja, ka Zalcvēdeles kūkaskoku ražo tikai Zalcvēdelē, turklāt 81 %, pieņemot lēmumu par pirkumu, būtisku nozīmi piešķir arī šai izcelsmei.

Zalcvēdeles kūkaskoks jau aptuveni 100 gadus radis atspoguļojumu arī reģionālajās paražās. Dziesmas un dzejoļi stāsta par kūkaskoku, un tas neiztrūkst arī reģionālajās procesijās. Mūsdienās kūkaskoks piesaista arī tūristus, ar tā gatavošanu var iepazīties vairākās demonstrējumu ceptuvēs. Kopš 2004. gada tiek izvēlēta arī kūkaskoka karaliene, un no šā paša laika reizi gadā tiek svinēti kūkaskoka svētki.

Arī valstī izdotajos ceļvežos (sk. Baedecker Deutschland, 1998. g., 98. lpp.) un tirdzniecības reklāmās “Salzwedeler Baumkuchen” minēts kā tradicionāls Zalcvēdeles izstrādājums.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

“Salzwedeler Baumkuchen” labās slavas pamatā ir galvenokārt šā izstrādājuma gatavošanas senās tradīcijas Zalcvēdeles pilsētā, meistaru prasme un produkta augstā kvalitāte, kā arī produkta nostiprināšanās šīs pilsētas kultūras dzīvē, jo pilsētu dēvē arī par kūkaskoka pilsētu (sk. iepriekš minēto “Deutschland Spezialitätenküche”). Tātad “Salzwedeler Baumkuchen” ir reģionāls ēdiens, kura labās slavas pamatā galvenā nozīme ir tā ciešajai saiknei ar izcelsmes vietu Zalcvēdeli.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/42039

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

7.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/14

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā izdarāma Savienības grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu

(2021/C 269/09)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJĀ IZDARĀMA SAVIENĪBAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“MINIȘ”

PDO-RO-A0029-AM01

Pieteikuma iesniegšanas datums: 2.4.2019.

1. Pieteikuma iesniedzējs un tā likumīgās intereses

Arodapvienība “PROVITIS”

Arodapvienība tika izveidota, pamatojoties uz valdības Rīkojumu Nr. 26/2000 par apvienībām un nodibinājumiem, kas ar grozījumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 246/2005. Apvienību veido ražotāji, kas ir fiziskas un juridiskas personas, un tā aptver vairāk nekā 60 % aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Miniș” apgabala. Tā ir reģistrēta Nacionālajā apvienību reģistrā ar numuru 17165/A/2007.

2. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums(-i)

☐	Produkta nosaukums

☒	Vīnkopības produkta kategorija

☒

Saikne

☐	Tirdzniecības ierobežojumi

3. Grozījuma apraksts un pamatojums

3.1. Jaunas vīna vīnogu šķirnes kā galvenās šķirnes iekļaušana

Atļauto šķirņu sarakstā kā galvenā šķirne ir iekļauta šķirne “Cabernet Franc”.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas IV iedaļa un vienotā dokumenta 1.7. punkts.

Šķirnes “Cabernet Franc” ieviešana ir izrādījusies piemērota, ņemot vērā būtiskos ienākumus, ko šī šķirne nodrošina sarkanvīna tirgū. Tās audzēšanas pamatvieta var būt Ungārijas dienvidaustrumos, bet tā ir atradusi otru mājvietu ar ACVN “Miniș” apzīmētā produkta apgabalā gar Rumānijas Zaranda kalnu pakājēm, kur tradicionālajam šķirnes patēriņam var izsekot līdz laikam, kad reģions ietilpa Austroungārijas impērijā.

Šī šķirne Rumānijā tiek audzēta kopš 2008. gada, un pirmā raža 2011. gadā tika izmantota, veidojot maisījumu ar šķirni “Cabernet Sauvignon”. Nolūkā šo šķirni ieviest to šķirņu grupā, kurām atļauts izmantot ACVN “Miniș”, no šīs šķirnes ražoto vienšķirnes vīnu izsekojamība ir bijusi nodrošināta kopš 2012. gada ražas.

2012. gadā “Cabernet Franc” no vīndārziem Covăsânț ciematā — pie tā apgabala ziemeļu robežas, kurā tiek ražoti labākie “Miniș” apgabala sarkanvīni, — tika novākta atsevišķi un vinificēta kā viena šķirne.

Analītiskie dati un sensorās analīzes rezultāti par pēdējiem 4 gadiem pēc kārtas, pamatojoties uz vīna speciālo zīmi (ko izmanto, lai nodrošinātu izsekojamību un uzraudzītu vīnu kvalitātes parametru konsekvenci), parāda vērtības, kas izceļ potenciālo spirta saturu ražas novākšanas laikā, pastāvīgi ražojot vīnus ar vairāk nekā 13,5 tilp. %, skābuma līmeni, kas parasti ir aptuveni 5,60 g/l, un sauso ekstraktu, kas pārsniedz 25 g/l. 2015. gada ražas maisījums, kas satur 16 % “Fetească neagră” vīnogu, vīnam piešķīra papildu īpašības, piemēram, pikantuma nianses un vienkāršību, neskarot citas tā īpašības.

3.2. Jaunu vīna veidu — kvalitatīva dzirkstošā vīna un pusdzirkstošā vīna — iekļaušana

Ar ACVN “Miniș” apzīmētajiem vīniem tika pievienotas jaunas vīna kategorijas (kvalitatīvs dzirkstošais vīns un pusdzirkstošais vīns).

Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas I iedaļu un vienotā dokumenta 1.3. punktu.

Jaunu vīna veidu ieviešana tika sākta, pārstādot lielas platības ar vietējo šķirņu (piemēram, “Mustoasă de Măderat”, “Chardonnay”) vīnogulājiem. Dažām no šīm šķirnēm veidojas augļainu un svaigu aromātu potenciāls, kas vislabāk izpaužas kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu veidos.

Tas nozīmē arī šo šķirņu tradicionāla pārstrādes veida atjaunošanu un jaunas garšas radīšanu, pamatojoties uz modernizētām tehnoloģijām, kuras, izmantojot šīm šķirnēm, pastiprina to īpašo svaigumu un dažām no tām piemītošo mēreno līdz augsto skābuma līmeni (glabāšana kontrolētā temperatūrā, lai saglabātu vīnu svaigumu un augļainumu, nogatavināšana ozolkoka mucās uz nogulsnēm, kuras reizi mēnesī atkal tiek iemaisītas vīnā, nogatavināšana mucā un pēc tam pudelē, vīna darīšana no vīnogām, kas ievāktas noteiktā augstumā, kurā atrodama īpaša auglīga augsne ar slānekļa, granīta un metamorfu iežu pamatni, utt.).

Ar ACVN “Miniş” apzīmētās jaunās vīna kategorijas tiek ražotas, reaģējot uz patērētāju daudzveidīgo gaumi, kas arvien vairāk orientējas uz jauniem vīna veidiem.

Saistībā ar ieguldījumiem un ražošanas infrastruktūras un tehnoloģiju modernizēšanu un balstoties uz tradīcijām un vērtībām, kas saistītas ar nedzirkstošiem vīniem, kuri apzīmēti ar ACVN “Miniş”, kā arī dzirkstošo vīnu patēriņa ievērojamo pieaugumu, arvien jēgpilnāka kļūst ar ACVN apzīmētu kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu ražošana.

3.3. Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu ražošanā atļauto šķirņu iekļaušana

Produkta specifikācija ir papildināta ar šķirnēm, ko atļauts izmantot jaunajiem vīna veidiem — kvalitatīvam dzirkstošajam vīnam un pusdzirkstošajam vīnam; saistībā ar dažām no šīm šķirnēm, piemēram, “Cadarcă” un “Mustoasă de Măderat”, Miniș apgabalā, jo īpaši Șiria Mâsca apgabalā, ir izveidota ražošanas tradīcija, bet citas, piemēram, “Tămâioasă românească” vai “Pinot gris”, ražojot kvalitatīvus dzirkstošos vīnus, rada labi strukturētus, svaigus augļu aromātus.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas IV iedaļa un vienotā dokumenta 1.4. punkts.

No baltvīnam izmantotajām šķirnēm jo īpaši “Mustoasa de Măderat” ir šķirne, ko izmanto dzirkstošo vīnu ražošanai kopš 1974. gada, kad visa vīnogu raža no Miniș Măderat vīnkopības reģiona tika nogādāta Selažas (Sălaj) apgabalā, kur Šimleusilvanjejā (Șimleu Silvaniei) tika ražots slavenais “Silvania” dzirkstošais vīns. Ņemot vērā ģeogrāfiskā apgabala Vidusjūras klimatu, šī šķirne labi saglabā savu svaigumu un augļainumu, ja no tās ražo ar ACVN apzīmētu kvalitatīvu dzirkstošo vīnu.

3.4. Jauno vīna veidu — kvalitatīva dzirkstošā vīna un pusdzirkstošā vīna — analītisko īpašību izklāsts

Kvalitatīva dzirkstošā vīna un pusdzirkstošā vīna iekļaušana nozīmē to, ka ir jāpapildina produkta specifikācija, iekļaujot tajā pievienojamajiem vīna veidiem raksturīgās analītiskās īpašības.

Tāpēc ir grozīts produkta specifikācijas XI iedaļas a) punkts un vienotā dokumenta 1.4. punkts.

Jaunajām kategorijām jāatbilst tām noteikto analītisko parametru aprakstam.

3.5. Jauno vīna veidu — kvalitatīva dzirkstošā vīna un pusdzirkstošā vīna — organoleptisko īpašību izklāsts

Kvalitatīva dzirkstošā vīna un pusdzirkstošā vīna iekļaušana ar ACVN “Miniș” apzīmēto vīnu klāstā nozīmē to, ka jānosaka šo vīna veidu organoleptiskās īpašības, norādot to izskatu, aromātu un garšu, lai šīs kategorijas sīki uzskaitītu produkta specifikācijā.

Tāpēc ir grozīts produkta specifikācijas XI iedaļas b) punkts un vienotā dokumenta 1.4. punkts.

3.6. Grozījums attiecībā uz vīna ražas iznākumu, atspoguļojot tā pieaugumu

Vīna ražas iznākums tika palielināts, bet ne vairāk kā līdz 15 000 kg vīnogu no hektāra un ne vairāk kā 112,5 hl vīna no hektāra.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas V un VI iedaļa un vienotā dokumenta 1.5.2. punkts.

No 2007. līdz 2017. gadam lielas platības ACVN “Miniș” noteiktajā apgabalā tika pārstādītas ar Rumānijas vīnogulāju šķirnēm, kuru vidū bija gan tradicionālas šķirnes, gan to kloni. Apgabala labvēlīgajos Vidusjūras klimata apstākļos jaunajos vīndārzos, kas sāka ražot 2011. gadā, ir reģistrēts baltogu un sarkanogu šķirņu ražas iznākuma pieaugums, un ražas uzraudzība liecina par to, ka jāgroza vīna ražas iznākuma rādītāji, bet minētais pieaugums nav ietekmējis ar šo nosaukumu ražotā vīna kvalitāti un īpašības.

3.7. Norāde par tehnoloģijām, kas raksturīgas kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu ražošanai

Ieviešot abus minētos vīna veidus — kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu —, produkta specifikācija bija jāpapildina ar kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu ražošanai raksturīgo tehnoloģiju izklāstu, iekļaujot ar ACVN “Miniș” apzīmēto vīnu ražošanas metožu aprakstu.

Ir grozīta produkta specifikācijas X iedaļa, bet vienotais dokuments nav grozīts.

3.8. Norāde par jauno vīna veidu — kvalitatīva dzirkstošā vīna un pusdzirkstošā vīna — saikni ar ģeogrāfisko apgabalu

Saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu apraksts ir papildināts, lai tagad, kad produkta specifikācijā ir ieviesti jauni vīna veidi, t. i., kvalitatīvs dzirkstošais vīns un dzirkstošais vīns, labāk aprakstītu visus vīna veidus un nodrošinātu, ka tiek sīki raksturota katra ražotā kategorija.

Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas II iedaļu un vienotā dokumenta 1.8. punktu.

Vīndārzu atrašanās kalnos ne tikai nodrošina teicamu vērsumu, bet arī atklāj vīnogulājus saules starojumam, kas veicina cukuru un polifenolu uzkrāšanos vīnogās, kuras paredzētas nedzirkstošiem baltvīniem, un antocianīnu uzkrāšanos vīnogās, kas paredzētas nedzirkstošiem sarkanvīniem.

Ielejas, kurās rīta rasa vasarā nenokrīt līdz dienas vidum, ļauj saglabāt pareizo skābuma līmeni baltogu šķirņu vīnogās, no kurām paredzēts ražot bāzes vīnu, ko izmanto kvalitatīviem dzirkstošajiem un pusdzirkstošajiem vīniem.

Vīndārzus, kas izvietoti nogāžu pamatnē gar visu kalnu grēdu blakus Zaranda grēdas klinšainajām pārejas pakājēm, bieži un neatkarīgi no sezonas klāj migla, savukārt sausie rudeņi veicina cukuru lēnu uzkrāšanos vīnogās, un tas ir būtisks nosacījums dzirkstošo vīnu ražošanai. Miniș-Măderat vīnkopības reģionā vidējais saulesgaismas daudzums ir 1955 stundas gadā, un vīnogulāji ir saules apspīdēti vismaz 1300 stundas, kas nozīmē, ka ar ACVN “Miniș” apzīmētā produkta noteiktajā apgabalā ir teicami gaismas apstākļi.

3.9. Tādu neobligātu norāžu iekļaušana marķējumā, kas attiecas uz īpašo tehnoloģiju, kuru izmanto kvalitatīva dzirkstošā vīna ražošanā

Noteikumi par kvalitatīva dzirkstošā vīna pildīšanu pudelēs un marķēšanu tika papildināti, iekļaujot norādi par tilpumiem, kurus nepārsniedzot vīnu var pildīt pudelēs, un norādi par ražas gadu attiecībā uz gadiem, kuros raža ir īpaši labvēlīga bāzes vīnam, ko izmanto dzirkstošā vīna ražošanai. Turklāt produkta specifikācija ir papildināta, iekļaujot norādes par kvalitatīvu dzirkstošo vīnu īpašajām ražošanas metodēm, kas atspoguļo faktiskās to ražošanā izmantotās tehnoloģijas. Ražas gadu marķējumā var pievienot, ja kvalitatīva dzirkstošā vīna iegūšanai izmantotā bāzes vīna ražošanā ir izmantota tikai konkrētā viena gada raža.

Tāpēc ir grozīta produkta specifikācijas XII iedaļa un vienotā dokumenta 1.9. punkts.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

MINIȘ

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

4. Vīnu apraksts

Analītiskās un organoleptiskās īpašības — nedzirkstoši baltvīni un sārtvīni

Nedzirkstošie baltvīni ir spilgti, ar salmu dzeltenām līdz gaiši/zaļgani dzeltenām nokrāsām, pilnmiesīgi, ar šķirnei raksturīgu aromātu; tie ir vidēji stipri, ar mērenu līdz augstu skābuma līmeni un ilgu pēcgaršu, ar augļu aromātu, kam ir spēcīgs primārā garšas kompleksa iespaids (eksotiski augļi — līčijas, greipfrūts, mango vai karambola, rožu ziedlapiņas, vīnogulāju ziedi, svaigi pļauts siens, medus).

Nedzirkstošajiem sārtvīniem ir intensīva krāsa, kura raksturīga apgabalam un kuras dēļ tos var viegli sasaistīt ar Miniș apgabalu. Krāsa ir aveņu vai zemeņu rozā, mirdzoša, garša: sarkano meža augļu — kazeņu, aveņu, meža zemeņu — ar noturīgu pēcgaršu, kas raksturo labākos no šiem vīniem.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,00
Minimālais kopējais skābums	5,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

Analītiskās un organoleptiskās īpašības — sarkanvīni

Nedzirkstošie sarkanvīni ir intensīvā krāsā, ar spilgti sarkanām līdz tumši sarkanām nokrāsām, spilgti, bagāti ar tanīniem un antocianīniem, pilnmiesīgi un ar augstu skābuma līmeni, un tiem vajadzīgs ilgs periods nogatavināšanai gan mucā, gan pudelē.

Tiem ir sarežģīta, oriģināla garša ar nobriedušu meža augļu, piemēram, jāņogu, dzērveņu, kazeņu un melleņu niansēm. Nogatavināšanas laikā tajos attīstās atsevišķa vaniļas, kafijas vai tabakas garša.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,00
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

Analītiskās un organoleptiskās īpašības — kvalitatīvi dzirkstošie vīni

Kvalitatīvi dzirkstošie vīni izceļas ar izsmalcinātību, svaigumu, dabiskumu, raudzēšanai raksturīgiem aromātiem un medus, vasaras ziedu, viegli žāvēta siena un autolīzes niansēm, kas liek iedomāties par siltu maizi ar kraukšķīgu, aromātisku garozu.

Īpašības:

—	izskats: dzidri, caurspīdīgi, kvalitatīvi dzirkstošie baltvīni dzeltenā līdz citronu dzeltenā krāsā, kvalitatīvi dzirkstošie sārtvīni laša rozā līdz vairāk vai mazāk intensīvi oranžā krāsā,

—	smarža: svaiga, no smalkas līdz izteiktai, ar augļu (eksotisku augļu, žāvētu ābolu) vai ziedu (plūškoka, rozes) niansēm,

—

garša: patīkami skāba, ar vidēju līdz augstu skābuma līmeni; kvalitatīvi dzirkstošie sārtvīni ar zemu tanīnu saturu, kvalitatīvi dzirkstošie baltvīni gandrīz bez tanīniem; ar smalku, vieglu ziedu (balto citronmētru, balto liliju vai balto rožu) pamatgaršu, augļu (vasaras ābolu, nogatavojušos saldo bumbieru, balto jāņogu, balto persiku), augu (smalcinātu citrona lapu, plūškoka, akācijas ziedu) vai garšaugu (diļļu, rabarberu, bazilika) garšu atbilstoši ražošanā izmantotajai šķirnei raksturīgajiem aromātiem.

Kvalitatīva dzirkstošā vīna pārspiediens 20 °C temperatūrā ir vismaz 3,5 bāri.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,00
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	10,5
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

Analītiskās un organoleptiskās īpašības — pusdzirkstošais vīns

Īpašības:

—	izskats: dzidrs, caurspīdīgs, dzeltenzaļš, baltvīns — spilgts, pusdzirkstošs sārtvīns — laša rozā līdz dzīvīgi aveņu sārts, viegli dzirkstošs,

—	smarža: svaiga, jābūt jūtamiem primārajiem aromātiem, ko dod izvēlētās šķirnes (baltie ziedi, baltie kauleņaugļi, vasaras āboli vai bumbieri), un tiem jābūt harmoniski apvienotiem ar sekundārajiem aromātiem, kas gūti raudzēšanas procesā (raugs, biskvīts, svaiga mīkla),

—	garša: skāba, dzirkstoša, ar smalkiem un noturīgiem burbuļiem, bagāta ar primāriem ziedu (balto ziedu — plūškoka, akācijas, rozes), augļu (zaļo ābolu, balto persiku, greipfrūtu, mango, līčiju) aromātiem, labi sabalansēta un ar vidēji izteiktu vai izteiktu nobeigumu.

Pusdzirkstošā vīna pārspiediens 20 °C temperatūrā ir no 1 līdz 2,5 bāriem.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	11,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	7,00
Minimālais kopējais skābums	3,5 grami litrā (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	10,5
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	185

5. Vīndarības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Ozola koksnes šķeldas izmantošana

Vīna ražošanā izmanto ozola koksnes šķeldu, lai uz vīnu pārnestu noteiktas ozola koksnes sastāvdaļas. Izmantotajai koksnes šķeldai jābūt iegūtai tikai no Quercus ģints sugām.

Koksnes daļiņu izmēriem ir jābūt tādiem, lai vismaz 95 % pēc svara paliktu uz sieta, kura pinuma izmērs ir 2 mm (9. izmēra siets).

Dažu vielu izmantošanai noteiktie ierobežojumi:

—	ar ACVN “Miniș” apzīmētam vīnam izmantotā oglekļa dioksīda saturs šādā veidā apstrādātā vīnā nedrīkst pārsniegt 2 g/l,

—	ar ACVN “Miniș” apzīmētam vīnam izmantotās citronskābes saturs šādā veidā apstrādātā vīnā nedrīkst pārsniegt 1 g/l,

—	ar ACVN “Miniș” apzīmētam vīnam izmantotās metatarsīnskābes saturs nedrīkst pārsniegt 100 mg/l.

b) Maksimālais ražas iznākums

“Chardonnay”, “Cabernet franc”, “Pinot gris”, “Pinot noir”, “Sauvignon”, “Riesling de Rhin”, “Novac”, “Traminer roz”, “Tămâioasă românească”

10 000 kg vīnogu no hektāra

“Cabernet Sauvignon”, “Merlot”, “Furmint”

11 000 kg vīnogu no hektāra

“Burgund mare”, “Fetească regală”, “Riesling italian”, “Muscat Ottonel”, “Fetească neagră”, “Mustoasă de Măderat”, “Cadarcă”, “Syrah”

15 000 kg vīnogu no hektāra

“Chardonnay”, “Cabernet Franc”, “Novac”, “Pinot gris”, “Pinot noir”, “Riesling de Rhin”, “Sauvignon” un “Traminer roz”, “Tămâioasă românească”

75,00 hl no hektāra

“Cabernet Sauvignon”, “Furmint”, “Merlot”

82,50 hl no hektāra

“Burgund mare”, “Cadarcă”, “Fetească regală”, “Fetească neagră”, “Muscat Ottonel”, “Mustoasă de Măderat”, “Riesling Italian” un “Syrah”

112,50 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar ACVN “Miniș” apzīmētu vīnu ražošanai noteiktais apgabals ietver šādas apdzīvotas vietas Aradas apgabalā:

—	Lipova pilsēta: Radna ciemats,

—	Păuliș pašvaldības teritorija: Barațca un Păuliș ciemats,

—	Ghioroc pašvaldības teritorija: Miniș, Ghioroc un Cuvin ciemats,

—	Covăsânț pašvaldības teritorija: Covăsânț ciemats,

—	Șiria pašvaldības teritorija: Șiria, Galșa un Mâsca ciemats,

—	Târnova pašvaldības teritorija: Târnova un Drauț ciemats,

—	Ineu pilsēta: Mocrea ciemats,

—	Pâncota pilsēta: Pâncota un Măderat ciemats,

—	Șilindia pašvaldības teritorija: Șilindia, Satu Mic un Luguzău ciemats.

7. Vīna vīnogu šķirnes

“Burgund Mare N” — “Grosser burgunder”, “Grossburgunder”, “Blaufrankisch”, “Kekfrankos”, “Frankovka”, “Limberger”

“Cabernet Franc N”

“Cabernet Sauvignon N” — “Petit Vidure”, “Bourdeos tinto”

“Cadarcă N” — “Schwarzer Kadarka”, “Rubinroter Kadarka”, “Lugojană”, “Gâmză”, “Fekete budai”

“Chardonnay B” — “Gentil blanc”, “Pinot blanc Chardonnay”

“Fetească neagră N” — “Schwarze Mädchentraube”, “Poama fetei neagră”, “Păsărească neagră”, “Coada rândunicii”

“Fetească regală B” — “Konigliche Madchentraube”, “Konigsast”, “Ktralyleanka”, “Dănăşană”, “Galbenă de Ardeal”

“Furmint B” — “Furmin”, “Şom szalai”, “Szegszolo”

“Merlot N” — “Bigney rouge”

“Muscat Ottonel B” — “Muscat Ottonel blanc”

“Mustoasă de Măderat B” — “Lampau”, “Lampor”, “Mustafer”, “Mustos Feher”, “Straftraube”

“Novac N”

“Pinot Gris G” — “Affumé”, “Grau Burgunder”, “Grauburgunder”, “Grauer Mönch”, “Pinot cendré”, “Pinot Grigio”, “Ruländer”

“Pinot noir N” — “Blauer Spätburgunder”, “Burgund mic”, “Burgunder roter”, “Klävner Morillon Noir”

“Pinot noir N” — “Spätburgunder”, “Pinot nero”

“Riesling de Rhin B” — “Weisser Riesling”, “White Riesling”

“Riesling italian B” — “Olasz Riesling”, “Olaszriesling”, “Welschriesling”

“Sauvignon B” — “Sauvignon verde”

“Syrah N” — “Shiraz”, “Petit Syrah”

“Traminer Roz Rs” — “Rosetraminer”, “Savagnin roz”, “Gewürztraminer”

“Tămâioasă românească B” — “Busuioacă de Moldova”, “Muscat blanc à petit grains”

“Tămâioasă românească B” — “Rumänische Weihrauchtraube”, “Tamianka”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Šķirnes īpašais dabiskās vides faktors ir Zaranda kalnu pakāje, kam raksturīgas skeletainas augsnes ar augstu dzelzs un mikroelementu saturu.

Vīnkoku plantācijas galvenokārt ir pavērstas pret dienvidiem, dažas izņēmuma kārtā ir pavērstas pret dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem. Tā rezultātā dažādi vīna dārzi, kuri atrodas tajos pašos ģeogrāfiskā platuma un garuma grādos un kuros audzē to pašu vīnogu šķirni, atšķiras cits no cita ar dažādiem topogrāfiskajiem un klimatiskajiem faktoriem. Apgabala mikroklimatā jūtama Vidusjūras ietekme, un tam raksturīgi gari, silti, sausi rudeņi. Ekoklimatiskie dati: gada vidējā gaisa temperatūra: 11,2 °C, gada kopējais nokrišņu daudzums: 644 mm, kopējā aktīvā temperatūra: 3 291 °C, kopējais saulesgaismas daudzums: 1490 stundu, kopējais aktīvo nokrišņu daudzums: 365 mm. Desmit gadu vidējais relatīvais mitrums ir aptuveni 75 %.

Miniș-Măderat vīnkopības reģionā parasti valda mērens kontinentāls klimats, kurā jūtama Vidusjūras un Centrāleiropas klimatisko īpašību ietekme. Dažas apgabala ekoloģiskās iezīmes veido Munții Zărandului (Zărand kalnu) dabiskais patvērums, dienvidrietumu vērsums, nogāzes ar 15–35 % slīpumu un augsnes īpašības. Ziemas parasti ir mērenas, pavasari ātri nomaina vasara, īpaši pēdējos 10–15 gados. Mēneša vidējā gaisa temperatūra tikai janvārī un februārī noslīd zem 0 °C, un parasti tā nav zemāka par –2 °C. Kvalitātes attīstības galvenajā periodā (no jūlija līdz septembrim), kad vīnogas gatavojas, mēneša vidējā gaisa temperatūra saglabājas optimālā līmenī — virs 21 °C jūlijā un augustā un 15,5 °C septembrī. Kopējās siltuma bilances, kas ir pozitīvo temperatūru summa, vairākgadu vidējā vērtība ir 4 125 °C. Aktīvās siltuma bilances vairākgadu vidējā vērtība ir 3 667 °C. Lietderīgā (efektīvā) siltuma bilance ir 1 558 °C ar zemāko vērtību (reģistrētu 1979. gadā) — 1 102 °C, bet augstāko — 2 485 °C 1995. gadā. Vīnogulāju bioloģiskā robeža ir 1 000 °C. Vidējā temperatūra augšanas sezonā ir 17,3 °C.

Miniș-Măderat vīnkopības reģionā dominē šādi augsnes veidi: 40 % eitrofisku regosolu, kas saistīti ar 40 % eitrofisku litosolu un 20 % vāji erodētas eitrofiskas augsnes. Te sastopama arī eitrofiska brūnzeme, pseidoglejota podzolēta brūnzeme un melnzeme. Miniș-Ghioroc apgabalā ir regosola, iežu drumslu augsne un brūnzeme. Brūnā argilīta, brūnā regosola un koluviālās augsnes ir reti sastopamas. Šo veidu augsne ir labi piemērota minerālu ieguvei, kas vīnogulājiem ir vajadzīgi nelielos daudzumos, bet piešķir vīnogām to īpašo aromātu un kvalitāti. Šā apgabala mikroelementu nelielais daudzums un spektrs atspoguļojas nereducējamā sausā ekstrakta augstajās vērtībās, kas reti nokrītas zem 25 g/l.

Cilvēkfaktori

Cilvēkfaktors atspoguļojas tradīcijā attiecībā uz izvēlēto ražas novākšanu un ražas novākšanu vairākos piegājienos, dodot priekšroku šķirnēm, kas ir labi piemērotas vēlai ražas novākšanai vai ražas novākšanai tad, kad vīnogas ir sasniegušas izcilu kvalitāti. Cilvēkfaktora ietekme uz kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un pusdzirkstošo vīnu ražošanu atspoguļojas zemes gabalu apsaimniekošanā, katrā no tiem audzējot noteiktu šķirni.

Vīnogulāju apgriešana un apsaimniekošana ietekmē kvalitatīviem dzirkstošajiem un pusdzirkstošajiem vīniem paredzēto vīnogu ražošanu, un zemes gabalos, kas nodrošina ražas minēto vīnu gatavošanai, tiek izmantota apgriešana horizontālā kordona formā, jo Guyot sistēma ar sānzariem neveicina augsta skābuma līmeņa veidošanos.

Vīnkopības klātbūtni Aradas apgabalā apliecinājis bīskaps Gerard savā darbā “Deliberatio”. 1038. gadā ar karaļa piekrišanu Ungārijas karaliene Gisela ziedoja astoņus vīndārzus, kas atradās Macra kalnā (mūsdienās zināms kā Mocrea), un tikpat daudz vīnkopjus. 1562. gadā desmitā tiesa bija 141 000 litru, un apstrādāto apgabalu platība pārsniedza 700 hektārus. Apdzīvotā vieta Miniş vīnkopības kartē pirmo reizi parādās 1212. gadā.

1864. gada Londonas starptautiskajā vīna konkursā tika izvēlēti vīni no 11 apdzīvotām vietām. Izvēlētie vīni galvenokārt bija no Miniș un Măderat, daži no tiem bija datēti ar 1785. gadu. Vīnes 1873. gada pasaules izstādē vairāki vīna paraugi tika apbalvoti ar goda medaļām. Nākamajā gadā aromātiskais Păuliș vīns Londonā ieguva pirmo vietu.

Vīns no šķirnes “Cadarcă” vīnogām pirmo reizi tika pagatavots 1744. gadā, vispirms Miniș, pēc tam Ghioroc, Păuliș un Cuvin.

Vīnogulāju un vīna muzejs, kas atrodas Miniș Pētniecības un attīstības stacijā Ghioroc pašvaldības teritorijā, ir daļa no Aradas muzeju kompleksa. Muzejs tika dibināts 1988. gadā. Tajā apmeklētāji var apskatīt rīkus, aprīkojumu, dokumentus un fotogrāfijas, kas saistītas ar vīnkopības vēsturi Miniș-Măderat vīnkopības reģionā.

Informācija par produktu

Šajā apgabalā iegūtie baltvīni un sārtvīni ir ļoti ekstraktīvi, to vidējais cukuru saturs visām šķirnēm pārsniedz 25 g/l un skābuma līmenis ir augstāks nekā citos Rumānijas vīna ražošanas reģionos; tiem piemīt tādu augļu kā greipfrūtu un mango aromāti.

Nedzirkstošiem sarkanvīniem ir intensīva krāsa, jo vīndārzi atrodas uz pamatnes, kas satur dzelzi un kaļķi, un tie ir bagāti ar tanīniem un antocianīniem, tiem piemīt aveņu, meža zemeņu un kazeņu aromāti, tie ir pilnmiesīgi un ar augstu skābuma līmeni, un tiem vajadzīgs ilgs periods nogatavināšanai gan mucā, gan pudelē. Skābākie sarkanvīni tiek iegūti no šķirnes “Cadarcă” un “Burgund Mare”. Neskatoties uz to, kopējais skābums ir līdzsvarots un izceļas malolaktiskās fermentācijas laikā. Ļoti retos gadījumos nedzirkstošais sarkanvīns ir gatavs patēriņam, to vismaz 6 mēnešus nenogatavinot ozolkoka mucā, savukārt nogatavināšanai un izturēšanai vajadzīgais laiks ir ilgāks nekā citos vīnkopības reģionos.

Kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem (ar vasaras ābolu, nogatavojušos bumbieru, balto persiku, plūškoka augļu aromātu) un pusdzirkstošajiem vīniem (ar vasaras bumbieru, zaļo ābolu, greipfrūtu, rožu aromātu) piemīt skābums, kas nodrošina to svaigumu un iespēju tos izturēt.

Jaunvīni ir ļoti svaigi, tiem raksturīgas ziedu, augļu un citrusaugu nianses, minerālu nianses un ilgstoša un noturīga dzirkstīšana; nogatavinātiem vīniem ir noapaļoti aromāti, piemēram, dzelteno augļu un garšaugu aromāti.

Cēloniskā mijiedarbība

Vīnogu audzēšanas reģionam, kurā atrodas ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Miniș” apzīmētā produkta noteiktais apgabals, enoklimatiskais potenciāls hidroheliotermālajā indeksā (kura diapazons ir no 4600 līdz 5100) ir novērtēts ar 4666 punktiem. Tas nozīmē, ka reģions ir īpaši piemērots nedzirkstošu sarkanvīnu un baltvīnu ražošanai.

Vīndārzu atrašanās kalnos nodrošina ne tikai teicamu vērsumu, bet arī atklāj vīnogulājus saules starojumam, kas veicina cukuru un antocianīnu uzkrāšanos nedzirkstošu sarkanvīnu ražošanai paredzētās vīnogās. Nogāzē esošās šķirnes “Cadarcă” vīnogās antocianīna pigmentu daudzums ir par 60 % lielāks nekā vīnogām nogāzes pamatnē.

Nedzirkstoši sarkanvīni, kas iegūti no vīnogām, kuras augušas skeletainās augsnēs ar augstu dzelzs saturu, ir spilgti sarkanā krāsā ar tumši rubīnsarkanu atspīdumu, ļoti bagātīgi un izteiksmīgi. Pastāv arī atšķirības kopējā skābumā, kas ir mazāks nogāzēs, jo vīnogās ir mazāks ābolskābes īpatsvars.

Dabas faktors, kas raksturīgs Păuliș, Covăsânț, Ghioroc un Cuvinunde vīndārziem un jūtams daudzās sarkanvīna šķirnēs, piešķir iegūtajiem vīniem krāsas intensitāti, maigumu, sarkano meža augļu vai akācijas ziedu nianses. Vīnkopji ražo vīnus no vietējām šķirnēm, piemēram, “Fetească neagră” vai “Cadarcă”, vai tādām šķirnēm kā “Pinot Noir”, “Merlot”, “Cabernet Sauvignon” un “Cabernet Franc”, izmantojot tradicionālās vīndarības tehnoloģijas un minimālas iejaukšanās koncepciju, bez atlasītiem raugiem, bet ar temperatūras kontroli un veicot nogatavināšanu lielās un pēc tam mazās mucās, no kurām lielākā daļa tiek izmantota otro vai trešo reizi.

Šādā veidā kvalitatīvi dzirkstošie vīni saglabā īpašo aromātu un skābuma intensitāti, pat ja tiem ir veikts otrējās raudzēšanas process un tie ir bagātināti ar sekundāriem aromātiem (mīklas izstrādājumu, ceptas maizes vai rauga).

Tā kā skābuma līmenis ir augstāks nekā citu Rumānijas vīndārzu vīnogās, nedzirkstošiem baltvīniem piemīt labs uzglabāšanas potenciāls, daži no tiem pat ir piemēroti nogatavināšanai un izturēšanai (“Furmint”, “Chardonnay”, “Mustoasă de Măderat”).

Vīnkopības reģiona dienvidu un austrumu daļā, kurā ir īpašs kaļķakmens augsnes tips, sarkanvīniem ir intensīva krāsa, un daudzos nedzirkstošajos sarkanvīnos (piemēram, “Cadarcă”, “Burgund mare”) ir daudz tanīnu un antocianīnu, tādējādi vidējais nogatavināšanas periods mucā ir vismaz 6 mēneši un pēc tam pudelē — vairāk.

Lai saglabātu vīnu svaigumu un augļainumu, baltvīnu ražošanā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas un temperatūras kontrole. “Chardonnay” tiek nogatavināts ozolkoka mucās uz nogulsnēm, tās reizi mēnesī iemaisot vīnā, savukārt “Furmint” tiek nogatavināts nelielās mucās.

Šis vīndarībai piemērotais klimats ar Vidusjūras reģiona ietekmi veido no baltogu šķirnēm iegūto nedzirkstošo vīnu aromātu nianses, bagātinot tos ar flavonoīdiem un terpēniem, kā arī veicinot cukuru uzkrāšanos. Nogāzē un plakankalnē vai terasē augušās vīnogās cukuru koncentrācija ir augstāka nekā ielejā — attiecīgi par 11 % un 8 %.

Apgabala klimats nodrošina vīnogās un misā ideālu dabisko skābumu dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanai. Ielejas, kurās vasarā rīta rasa nenokrīt līdz dienas vidum, kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un pusdzirkstošajiem vīniem ļauj saglabāt pareizo skābuma līmeni. Zemes gabalos, kas izraudzīti, lai ražotu vīnogas, kuras tiks izmantotas kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem un pusdzirkstošajiem vīniem, pēdējos gados ir sastādīti šķirņu kloni, kuriem piemīt tādas īpašības kā augsts skābuma līmenis (vairāk nekā 6 g/l vīnskābes) un ievērojami augstāka ražība (salīdzinot ar vīndārzu ražību pirms pārveidošanas/pārstrukturēšanas), zemāks antocianīnu un tanīnu saturs, salīdzinot ar tradicionālajām šķirnēm, no kurām šie kloni selekcionēti.

Zemes gabalu līmenī vīnkopji ir izveidojuši šķirņu dalījumu, lai nodrošinātu pareizu ražas apsaimniekošanu, kad ir sasniegta gatavība, kas enologiem vajadzīga ražošanai, un lai nodrošinātu vīnogulāju apgriešanas un apsaimniekošanas veidu, kas pozitīvi ietekmē kvalitatīvu dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanu; ir atjaunināts apgriešanas veids, pārejot no apgriešanas horizontālā kordona formā vai apgriešanas pēc Guyot metodes vienkāršā vai divkāršā formā uz apgriešanu pēc Guyot Poussard metodes, kas nodrošina lielāku daudzumu nobriedušu sānzaru, kuri piegādā barības vielas, kas vajadzīgas augļu pumpuru augšanai. Apgriešana pēc Guyot Poussard metodes, ko izmanto jaunajos vīndārzos, novērš nobriedušu sānzaru noņemšanu, jo vīnogulāji pastāvīgi tiek stiprināti, katru gadu tos apgriežot un veicot zaļos darbus (noņemot no stumbriem dzinumus, kā arī nolaužot nenobriedušus vai neauglīgus dzinumus un galotnes).

9. Īpašās papildu prasības (iepakošana, marķēšana, citas prasības)

Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu tirdzniecības nosacījumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

ražas gadu kvalitatīvu dzirkstošo vīnu marķējumā var norādīt tikai tad, ja bāzes vīna raža ar ACVN “Miniș” apzīmēta kvalitatīva dzirkstošā vīna ražošanai ir pilnībā iegūta no šajā gadā novāktām vīnogām ar ACVN “Miniș” apzīmētā produkta noteiktajā apgabalā, ja tas ir gads ar īpaši ievērojamu ražu, kas nodrošina izcilus vīnus.

Pēc ražotāju vēlēšanās ACVN “Miniș” var pievienot kādu no šiem atsevišķu vīndārzu nosaukumiem: BARAŢCA, PĂULIŞ, DEALU DAICONI, DEALU CURŢII, DEALU LUNG, DEALU SOARELUI, MINIŞ, GHIOROC, CUVIN, FAŢA CRUCII, COVĂSÂNŢ, ŞIRIA, GALŞA, DEALUL CIREŞILOR, DEALUL ZĂNOAGA, DEALUL DOMNESC, MÂSCA, MĂDERAT, PÂNCOTA, DEALUL BOCRITA, ŞILINDIA.

Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu tirdzniecības nosacījumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

vārdus “raudzēts pudelēs” drīkst izmantot tikai tad, ja:

—	produkts padarīts dzirkstošs otrējā spirta raudzēšanā pudelē,

—	ražošanas procesa ilgums, ieskaitot nogatavināšanu uzņēmumā, kur produkts izgatavots, no raudzēšanas procesa sākuma, kura mērķis bija padarīt cuvée par kvalitatīvu dzirkstošu vīnu, ir bijis ne mazāks kā deviņi mēneši,

—	raudzēšanas process, kura mērķis bijis padarīt cuvée par kvalitatīvu dzirkstošu vīnu, un cuvée atrašanās uz nogulsnēm ir ilgusi vismaz 90 dienas.

Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu tirdzniecības nosacījumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

vārdus “raudzēts pudelē, izmantojot tradicionālo metodi” vai “tradicionālā metode”, vai “klasiskā metode”, vai “klasiskā tradicionālā metode” drīkst lietot tikai tad, ja produkts:

—	padarīts dzirkstošs otrējā spirta raudzēšanā pudelē,

—	bijis saskarē ar nogulsnēm vismaz deviņus mēnešus bez pārtraukuma vienā un tajā pašā uzņēmumā no brīža, kad iegūts cuvée,

—	atdalīts no nogulsnēm ar sasaldēšanas metodi;

vārdus “raudzēts tvertnē” vai “raudzēts traukā/autoklāvā” drīkst lietot, ja produktam:

—	veikta otrēja raudzēšana “acrotofor” tvertnē / autoklāvā / raudzēšanas tvertnē / raudzēšanas cisternā / spiedienizturīgā metāla traukā, un tas pēc tam filtrējot pārvietots citos traukos un sapildīts pudelēs (nepārtraukta vai Marinotti/Charmat metode),

—

veikts raudzēšanas process vairāku savienotu, bet hermētiski noslēgtu trauku sistēmā. Sistēmai nepārtraukti tiek pievienots kvalitatīvam dzirkstošajam vīnam paredzētais bāzes vīns, no kura bioloģiski izvadīts skābeklis un kurš labi sajaukts ar liqueur de tirage un rauga nogulsnēm (nepārtrauktas plūsmas vai “Asti” metode).

Saite uz produkta specifikāciju

http://onvpv.ro/sites/default/files/caiet_de_sarcini_doc_minis_modif_cf_notif_908_11.05.2020_la_cererea_nr._1391_21.06.2017_no_track_changes.pdf

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

7.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/25

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2021/C 269/10)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt šo maznozīmīgo grozījumu, var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“FARRO DI MONTELEONE DI SPOLETO”

ES Nr.: PDO-IT-0603-AM01 – 2021. gada 26. februārī.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Farro di Monteleone di Spoleto”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6.	grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Divgraudkvieši “Farro di Monteleone di Spoleto” ir Triticum dicoccum sugas vietējais ekotips. Tas raksturīgs ražošanas apgabalam un, laika gaitā pielāgojoties apgabala klimatam un augsnēm, ieguvis dažas morfoloģiskās un fizioloģiskās īpatnības, ar kurām tas atšķiras no citos ģeogrāfiskajos apgabalos audzētiem divgraudkviešiem: habituss, kas izveidojas pavasarī; auga augstums mazāks par 120 cm; vidēja cerošanās pakāpe; cerošanās beigās izveidojies pusstāvs augums; augi ar viegli līdz vidēji zaļpelēkiem smalkiem stiebriem un lapām; vārpa neliela, ieplakana, pilnīgi nobriedušā stāvoklī pelēkbaltā krāsā; plēksnes cieši piekļautas graudam; stiklains grauds ar kuplu matu cekuliņu un izteiktu izliekumu; grauds gaiši dzintarbrūnā krāsā – šī specifiskā īpašība saglabājas visos produktos arī pēc malšanas. Tirdzniecībā ir šādi divgraudkviešu “Farro di Monteleone di Spoleto” veidi: FARRO INTEGRALE [divgraudkviešu pilngraudi]: gareni, izliekti graudi gaiši dzintarbrūnā krāsā, lobīti, mutē stingri un sausi; FARRO SEMIPERLATO [pusslīpētas divgraudkviešu grūbas]: no veseliem divgraudkviešiem atšķiras ar viegli slīpētu graudu virsmu, graudiem paliekot veseliem; gaišāki par veseliem graudiem un mīkstāki mutē, ļoti piemēroti zupām un salātiem; FARRO SPEZZATO [šķelti divgraudkviešu graudi]: iegūti no veseliem divgraudkviešu graudiem, kas ir izlobīti, tad sašķelti vairākās daļās un pēc tam izlaisti caur kalibrējošu grudu sijāšanas iekārtu; tie ir gaiši dzintarbrūnā krāsā, ar stiklainu virsmu; SEMOLINO DI FARRO [divgraudkviešu manna]: iegūst, samaļot veselus divgraudkviešu graudus; ir smalkāka nekā šķeltie divgraudkviešu graudi, bet stiklainās struktūras dēļ nav pulverveidīga; mutē sašķīst un kļūst līdzīga mīklai; krāsa ir ļoti gaiši brūna.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lai nemainītu produkta kvalitāti un saglabātu tā raksturīgās īpašības, četru tradicionālo ACVN “Farro di Monteleone di Spoleto” veidu – pilngraudu, pusslīpēto grūbu, šķelto graudu un mannas – izejvielu audzēšana, šķirošana, lobīšana, slīpēšana, smalcināšana un malšana obligāti jāveic ražošanas apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Divgraudkviešus “Farro di Monteleone di Spoleto” mazumtirdzniecībā laiž no 100 g līdz 25 kg iepakojumos, turklāt visu produkta veidu, t. i., pilngraudu, pusslīpēto grūbu, šķelto graudu un mannas, iepakošanā izmanto materiālus un tehnoloģijas, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem. Visiem ACVN “Farro di Monteleone di Spoleto” iepakojumiem jābūt noslēgtiem, jauniem, tīriem, netoksiskiem un jāatbilst relevantajiem spēkā esošajiem ES un valsts tiesību aktiem. Tas pats attiecas uz iepakojumā ievietotiem apdrukātiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar produktu.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Līdztekus nosaukuma logotipam uz iepakojuma etiķetes obligāti jābūt ES grafiskajam simbolam un ar to saistītajām norādēm un tiesību normās noteiktajai informācijai, kas iespiesta ar skaidriem un salasāmiem drukātiem burtiem. Logo veido taisnstūris, kura vienā pusē ir profilā attēlots pakaļkājās saslējies lauva ar divām divgraudkviešu vārpām ķepā un otrā pusē ir sešas divgraudkviešu vārpas.

Tā kā logotipu izmanto uz etiķetes, burtu proporcijas ir stingri jāievēro, un tām jāatbilst turpmāk sniegtajai grafiskajai ilustrācijai.

Tomēr ir atļauts logotipu atveidot arī pelēkās krāsas toņos vai melnbaltu.

Produktus, kuru ražošanā izmantoti divgraudkvieši ACVN “Farro di Monteleone di Spoleto”, arī pēc pārstrādes var laist tirdzniecībā iepakojumā, uz kura ir atsauce uz nosaukumu, bet bez ES logotipa. Šai atsaucei uz nosaukumu jābūt šādai: “ražošanā izmantoti divgraudkvieši “Farro di Monteleone di Spoleto””. Šos noteikumus piemēro ar nosacījumu, ka ar sertificēto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētie divgraudkvieši ir vienīgā sastāvdaļa, kas pieder pie Triticum dicoccum (Schübler) sugas, un ka iepriekš minētā norāde ir veidota tā, ka nevar patērētājam radīt nekādas šaubas par to, ka ACVN aizsardzība attiecas vienīgi uz šo sastāvdaļu, nevis uz pārstrādāto produktu.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

ACVN “Farro di Monteleone di Spoleto” ražošanas apgabals ietilpst kalnainā apvidū, kas atrodas Perudžas [Perugia] provinces dienvidaustrumos, un tas aptver visu Monteleone di Spoleto un Poggiodomo pašvaldības administratīvo teritoriju, kā arī daļu no Cascia, Sant’Anatolia di Narco, Vallo di Nera un Scheggino pašvaldības administratīvās teritorijas un atrodas 700 m vai lielākā augstumā virs jūras līmeņa.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Šā produkta audzēšanas apgabalam ir raksturīgas stāvas, kaļķainas un akmeņainas nogāzes, kas atrodas 700 metrus virs jūras līmeņa un kavē ūdens stagnāciju mitro sezonu laikā. Augsnei ir vidēji augsts organiskās vielas saturs, tajās ir daudz fosfora, bet maz kālija. Plakankalņu augstums virs jūras līmeņa nosaka apgabalam raksturīgos klimatiskos apstākļus – garas un ļoti bargas ziemas ar biežām salnām, kas ilgst līdz maijam, un ļoti nedaudzas vasaras nedēļas ar augstu temperatūru dienā. “Farro di Monteleone di Spoleto” ekotipa kvieši ir ļoti noturīgi pret šādiem klimatiskajiem apstākļiem un laika gaitā ir tiem labi pielāgojušies.

ACVN “Farro di Monteleone di Spoleto” unikalitāti nosaka gaiši dzintarbrūnie graudi, kas ir stiklaini un cieti, ar nelielu miltainību. Plakana, īsa, vārpstveida vārpa ar ne pārāk gariem nedaudz atstāvošiem akotiem papildina šā produkta raksturīgo izskatu.

“Farro di Monteleone di Spoleto” fizikālās un organoleptiskās īpašības un galvenokārt tā raksturīgos stiklainos dzintarkrāsas graudus nosaka saistība ar ražošanas apgabalā valdošajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un jo īpaši ar kaļķainajām un akmeņainajām augsnēm, kas atrodas 700 metrus virs jūras līmeņa un nogāžu stāvuma dēļ kavē ūdens stagnāciju mitro sezonu laikā. Izmēģinājumi un zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka, “Farro di Monteleone di Spoleto” sēklas izsējot citos Valnerina ielejas apgabalos, iegūst produktu, kas laika gaitā zaudē savas specifiskās īpašības. Tas liecina par izteiktu ekotipizācijas procesu, kas saistīts ar ražošanas apgabalu un ko rada arī ģeogrāfiskā izolētība, kura ir tik liela, ka apgabalā ir izveidojusies īpaša vietējā varietāte. Audzējot šos kviešus citos – kaimiņos esošos – apgabalos, graudi zaudē stiklainību un kļūst miltaini. Tas ir augs ar pavasara habitusu, kas piemērojies sēšanai ziemas beigās kalnainos apvidos, kur stāvās kaļķainās un akmeņainās augsnes, kas bagātas ar fosforu, bet kurās ir maz kālija, kavē ūdens stagnāciju mitro sezonu laikā. Apgabalā valda tipisks kalnu klimats, kam raksturīgas ļoti bargas ziemas ar biežām salnām, kas ilgst līdz maijam, un ļoti nedaudzas vasaras nedēļas ar augstu temperatūru dienā. Divgraudkvieši “Farro di Monteleone di Spoleto” laika gaitā ir pielāgojušies šiem klimatiskajiem apstākļiem un kļuvuši pret tiem noturīgi. Par šo saikni, kas produktu vieno ar tā audzēšanas apgabalu, vēl labāk liecina senvēstures atradumi. Etrusku kapā ar divzirgu kaujas ratiem [tomba della biga], kas datējams ar 6. gadsimtu p. m. e., ir atrastas graudu atliekas, to vidū divgraudkviešu graudi, kas, ļoti iespējams, pieder pie sugas, kuru līdz mūsdienām tradicionāli audzē Monteleone di Spoleto reģionā, proti, Triticum dicoccum. Tas liecina par šā graudauga plašo izplatību un izmantošanu minētajā laikmetā. Monteleone di Spoleto apgabalā pētījumi arhīvos ir ļāvuši atklāt un saglabāt dokumentārus pierādījumus, kas apliecina, ka divgraudkviešus plaši audzēja jau 16. gadsimtā un turpmāko gadsimtu gaitā to audzēšana kļuva par reģionā ierastu lauksaimniecības praksi, kas turpinās līdz mūsdienām. Tas skaidri apliecina, cik liela nozīme augsnes apstrādes paņēmienu un pareiza sējas un ražas novākšanas laika izvēlē laika gaitā bijusi cilvēku prasmei. Šī prasme, kas nodota no paaudzes paaudzē, ir ļāvusi uzlabot šīs izcilās, enerģētiski bagātās un ar atspirdzinošām īpašībām apveltītās graudaugu kultūras audzēšanu un palielināt produkcijas apjomu. Visbeidzot, tradicionālās receptes, pēc kurām gatavo zupas un buljonus svētku un svinību maltītēm, ir palīdzējuši šim produktam iemantot plašu atzinību.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācijas pilnais teksts ir pieejams šādā tīmekļvietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas mājaslapu (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 269

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 7. jūlijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 269/01	Koncentrācijas paziņojuma atsaukšana (Lieta M.10285 — UIR/Hines/Assets) ( 1 )	1
2021/C 269/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10327 — Elexent/GP JOULE Connect/Elexent DACH JV) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 269/03	Euro maiņas kurss — 2021. gada 6. jūlijs	3
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2021/C 269/04	Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām ( 1 )	4

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1838
JPY	Japānas jena	130,99
DKK	Dānijas krona	7,4361
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85450
SEK	Zviedrijas krona	10,1490
CHF	Šveices franks	1,0930
ISK	Islandes krona	147,10
NOK	Norvēģijas krona	10,2150
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,610
HUF	Ungārijas forints	353,40
PLN	Polijas zlots	4,4941
RON	Rumānijas leja	4,9264
TRY	Turcijas lira	10,2514
AUD	Austrālijas dolārs	1,5633
CAD	Kanādas dolārs	1,4640
HKD	Hongkongas dolārs	9,1942
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6703
SGD	Singapūras dolārs	1,5920
KRW	Dienvidkorejas vona	1 341,67
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,8278
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6545
HRK	Horvātijas kuna	7,4855
IDR	Indonēzijas rūpija	17 151,39
MYR	Malaizijas ringits	4,9193
PHP	Filipīnu peso	58,753
RUB	Krievijas rublis	86,9726
THB	Taizemes bāts	38,130
BRL	Brazīlijas reāls	6,0292
MXN	Meksikas peso	23,4590
INR	Indijas rūpija	88,2126

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 269/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10348 — Global Payments/Erste Group/Payone Businesses) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	5
2021/C 269/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10268 — SYNNEX/Tech Data) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	7
2021/C 269/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10286 – BNPPF/bpost bank) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	9
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 269/08	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	10
2021/C 269/09	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā izdarāma Savienības grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 3. punktu	14
2021/C 269/10	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	25


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.