Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 263/01)

Jaunākā publikācija

OV C 252, 28.6.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 242, 21.6.2021.

OV C 228, 14.6.2021.

OV C 217, 7.6.2021.

OV C 206, 31.5.2021.

OV C 189, 17.5.2021.

OV C 182, 10.5.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums (Curtea de Apel Constanţa (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agenţia de Plăţi şi Intervenţie pentru Agricultură – Centrul Judeţean Tulcea/SC Piscicola Tulcea SA (C-294/19), Ira Invest SRL/Agenţia de Plăţi şi Intervenţie pentru Agricultură – Centrul Judeţean Tulcea (C-304/19)

(Apvienotās lietas C-294/19 un C-304/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) - Tiešā atbalsta shēmas - Atbalsttiesīgais hektārs - Akvakultūras iekārtas - Kadastrā noteiktais lietojums - Faktiska izmantošana lauksaimniecības vajadzībām - Izmantošana atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā)

(2021/C 263/02)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Constanţa

Pamatlietas puses

Prasītājas: Agenţia de Plăţi şi Intervenţie pentru Agricultură – Centrul Judeţean Tulcea (C-294/19), Ira Invest SRL (C-304/19)

Atbildētājas: SC Piscicola Tulcea SA (C-294/19), Agenţia de Plăţi şi Intervenţie pentru Agricultură – Centrul Judeţean Tulcea (C-304/19)

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 2. panta h) punkts un 34. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 32. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka zeme, kas valsts tiesībās ir klasificēta kā tāda, kura paredzēta akvakultūras darbībai, bet kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām, ir lauksaimniecības zeme.

---

(1)  OV C 288, 26.8.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums (Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Powiat Ostrowski/Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny

(Lieta C-383/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu - Direktīva 2009/103/EK - 3. panta pirmā daļa - Pienākums noslēgt apdrošināšanas līgumu - Piemērojamība - Teritoriālā pašvaldība, kas ir ieguvusi transportlīdzekli tiesas ceļā - Reģistrēts transportlīdzeklis, kas atrodas privātā teritorijā un paredzēts likvidēšanai)

(2021/C 263/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Ostrowie Wielkopolskim

Pamatlietas puses

Prasītājs: Powiat Ostrowski

Atbildētājs: Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī, kamēr šis transportlīdzeklis nav likumīgi izņemts no aprites atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam.

---

(1)  OV C 280, 19.8.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko uzsācis E

(Lieta C-480/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 63. pants - Kapitāla brīva aprite - Ienākuma nodoklis - Ienākumi no kapitāla - Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU), kas izveidots atbilstīgi līgumtiesībām, sadalītie ienākumi - Citā dalībvalstī dibināta un saskaņā ar statūtiem izveidota PVKIU sadalītie ienākumi - Atšķirīga attieksme - LESD 65. pants - Objektīvi salīdzināmas situācijas)

(2021/C 263/04)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puse

E

Piedaloties: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Rezolutīvā daļa

LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda dalībvalsts nodokļu prakse, saskaņā ar kuru šajā dalībvalstī dzīvojošas fiziskas personas ienākumu aplikšanas ar nodokli vajadzībām ienākumi, kurus ir izmaksājis saskaņā ar statūtiem izveidots citā dalībvalstī dibināts PVKIU, nav pielīdzināmi ienākumiem, ko izmaksā pirmajā dalībvalstī dibināti PVKIU, pamatojoties uz to, ka minētajiem PVKIU nav vienāda juridiskā forma.

---

(1)  OV C 295, 2.9.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Granarolo SpA/Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dello Sviluppo Economico, Comitato nazionale per la gestione della Direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto

(Lieta C-617/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - 3. panta e) punkts - Jēdziens “iekārta” - 3. panta f) punkts - Jēdziens “operators” - I pielikuma 2. un 3. punkts - Noteikums par summēšanu - Iekārtas darbības jaudas palielināšana - Elektroenerģijas un siltuma koģenerācijas iekārtas nodošana, ko veic rūpniecības uzņēmuma īpašnieks - Līgums par enerģijas piegādi starp cedenta un cesionāra uzņēmumu - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas atjaunināšana)

(2021/C 263/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Granarolo SpA

Atbildētāji: Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dello Sviluppo Economico un Comitato nazionale per la gestione della Direttiva 2003/87/CE e per il supporto nella gestione delle attività di progetto del protocollo di Kyoto

Piedaloties: E.ON Business Solutions Srl, iepriekš – E.ON Connecting Energies Italia Srl

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), 3. panta e) un f) punkts, aplūkojot tos kopā ar tās I pielikuma 2. un 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka ar termoelektrostaciju, uz kuras darbību attiecas šis I pielikums, aprīkotas ražotnes īpašnieks var panākt, ka tiek atjaunināta tā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja šīs direktīvas 7. panta izpratnē, ja koģenerācijas iekārtu, kas atrodas tajā pašā rūpniecības objektā, kurā atrodas šī ražotne, un kas veic darbību, kuras jauda nepārsniedz minētajā I pielikumā paredzēto robežvērtību, tas ir nodevis uzņēmumam, kas ir specializējies enerģētikas nozarē, vienlaikus ar šo uzņēmumu noslēdzot līgumu, kurā ir īpaši ir paredzēts, ka šīs koģenerācijas iekārtas saražotā enerģija tiks piegādāta šai ražotnei, ja termoelektrostacija un koģenerācijas iekārta nav viena un tā pati iekārta minētās direktīvas 3. panta e) punkta izpratnē, un ka ražotnes īpašnieks katrā ziņā vairs nav koģenerācijas iekārtas operators šīs pašas direktīvas 3. panta f) punkta izpratnē.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-704/19) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās Comunidad Autónoma de Castilla-La Mancha (Kastīlijas Lamančas autonomā kopiena, Spānija) teritorijās - Lēmums (ES) 2016/1385 - Nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts - Neizpilde noteiktajā termiņā)

(2021/C 263/06)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky, P. Arenas un P. Němečková)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: S. Jiménez García)

Rezolutīvā daļa

1)

Noteiktajos termiņos neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai no Telecom Castilla La Mancha S.A. atgūtu valsts atbalstu, kas Komisijas Lēmuma (ES) 2016/1385 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.27408 (C 24/10) (ex NN 37/10, ex CP 19/09), ko Kastīlijas Lamančas iestādes īstenojušas zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Kastīlijā Lamančā, 1. pantā atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, kā arī nepierādot, ka tā ir atcēlusi visus vēl neizmaksātos minētā atbalsta maksājumus, un noteiktajā termiņā neinformējot Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šā lēmuma prasības, Spānijas Karaliste nav izpildījusi LESD 288. panta ceturtajā daļā, kā arī minētā lēmuma 3. un 4. pantā paredzētos pienākumus.

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 413, 9.12.2019.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. martā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León (Spānija) – Clemente/Comunidad de Castilla y León (Dirección General de la Función Pública)

(Lieta C-192/21)

(2021/C 263/07)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Clemente

Otra puse apelācijas tiesvedībā: Comunidad de Castilla y León (Dirección General de la Función Pública)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, ko 1999. gada 18. martā savā starpā noslēdza vispārējās starpprofesionālās organizācijas (UNICE, CEEP un EAK) un kas ir pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70 (1) pielikumā, 4. klauzulas 1. punktā izmantotais jēdziens “salīdzināmais pastāvīgais darba ņēmējs” ir jāinterpretē tādējādi, ka personīgās dienesta pakāpes konsolidēšanas vajadzībām dienesta pienākumi, kurus pastāvīgais ierēdnis pirms šā statusa iegūšanas veicis kā pagaidu ierēdnis, ir pielīdzināmi citu pastāvīgo ierēdņu veiktajiem dienesta pienākumiem?

2)

Vai Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, ko 1999. gada 18. martā savā starpā noslēdza vispārējās starpprofesionālās organizācijas (UNICE, CEEP un EAK) un kas ir pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70 pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gan apstāklis, ka šo dienesta pienākumu veikšanas laiks jau ir novērtēts un ņemts vērā saistībā ar pastāvīgā ierēdņa statusa iegūšanu, gan valsts tiesību aktos noteiktā ierēdņu vertikālās karjeras virzības kārtība ir objektīvi iemesli, kas pamato to, ka dienesta pienākumi, kuru pastāvīgais ierēdnis pirms šā statusa iegūšanas ir veicis kā pagaidu ierēdnis, netiek ņemti vērā, konsolidējot personīgo dienesta pakāpi?

---

(1)  Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. martā iesniedza Tribunalul Ilfov (Rumānija) – SR/EW

(Lieta C-196/21)

(2021/C 263/08)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Ilfov

Pamatlietas puses

Prasītāja: SR

Atbildētājs: EW

Personas, kas iestājušās lietā: FB, CX, IK

Prejudiciālie jautājumi

Vai gadījumā, ja tiesu iestāde nolemj un ar pavēsti pieaicina personas iestāties civilprocesā, “iesniedzējs” Regulas (EK) Nr. 1393/2007 (1) 5. panta izpratnē ir dalībvalsts tiesu iestāde, kas pieņēma lēmumu par personu pieaicināšanu iestāties lietā, vai lietas puse tiesvedībā, kas tiek izskatīta minētajā tiesu iestādē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV 2007, L 324, 79. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 30. martāFoundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-328/17 RENV Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – M. J. Dairies (“BBQLOUMI”)

(Lieta C-201/21 P)

(2021/C 263/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (pārstāvji: S. Malynicz QC, S. Baran, Barrister, V. Marsland, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), M. J. Dairies EOOD

Ar 2021. gada 21. maija Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu Tiesa noraidīja apelācijas sūdzību kā nepieņemamu un piesprieda Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. aprīlī iesniedza Raad voor Vreemdelingenbetwistingen (Beļģija) – X, rīkojoties pati savā vārdā un kā viņas nepilngadīgo bērnu Y un Z likumiskā pārstāve/Belgische Staat

(Lieta C-230/21)

(2021/C 263/10)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad voor Vreemdelingenbetwistingen

Pamatlietas puses

Prasītāja: X, rīkojoties pati savā vārdā un kā viņas nepilngadīgo bērnu Y un Z likumiskā pārstāve

Atbildētāja: Belgische Staat

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Savienības tiesības, it īpaši Padomes Direktīvas 2003/86/EK (1) (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 2. panta f) punkts, lasot to kopsakarā ar 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka “nepilngadīgais bez pavadības”, kurš ir bēglis un uzturas kādā no dalībvalstīm, saskaņā ar viņa valsts tiesību aktiem “nedrīkst būt precējies”, lai rastos tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar pirmās pakāpes radiniekiem taisnā augšupējā līnijā?

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša: vai nepilngadīgu bēgli, kura ārvalstīs noslēgta laulība sabiedriskās kārtības dēļ netiek atzīta, var uzskatīt par “nepilngadīgo bez pavadības” Direktīvas 2003/86/EK 2. panta f) punkta un 10. panta 3. punkta izpratnē?

---

(1)  OV 2003, L 251, 12. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. aprīlī iesniedza Landgericht Ravensburg (Vācija) – SA u.c./Daimler AG

(Lieta C-240/21)

(2021/C 263/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Ravensburg

Pamatlietas puses

Prasītāji: SA, FT, LH, IL, TN

Atbildētāja: Daimler AG

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2007/46/EK (1) 18. panta 1. punkta, 26. panta 1. punkta un 46. panta, skatot tos kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2) 5. panta 2. punktu, mērķis ir arī aizsargāt mehānisko transportlīdzekļu individuālo pircēju intereses? Ja atbilde ir apstiprinoša:

2)

Vai tajās ietilpst arī transportlīdzekļa individuālā pircēja intereses neiegādāties transportlīdzekli, kas neatbilst Savienības tiesību prasībām, it īpaši neiegādāties tādu transportlīdzekli, kurš ir aprīkots ar neatļautu pārveidošanas ierīci Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta izpratnē? Neatkarīgi no atbildēm uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu:

3)

Vai tas ir pretrunā Savienības tiesībām, ja pircējs, kas, to nevēloties, ir iegādājies transportlīdzekli, kuru ražotājs ir laidis tirgū ar neatļautu pārveidošanas ierīci Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta izpratnē, pret transportlīdzekļa ražotāju var izvirzīt civiltiesiskus, no delikta izrietošus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, it īpaši arī prasījumu par pirkuma cenas, kas samaksāta par transportlīdzekli, atmaksu, pretī nododot transportlīdzekli un īpašumtiesības uz to, izņēmuma kārtā tikai tad, ja transportlīdzekļa ražotājs ir rīkojies ar nolūku un pretēji vispārpieņemtiem morāles principiem? Ja atbilde ir apstiprinoša:

4)

Vai Savienības tiesībās ir prasīts, lai transportlīdzekļa pircējs pret transportlīdzekļa ražotāju varētu izvirzīt civiltiesisku, no delikta izrietošu prasījumu par atlīdzināšanu jebkuras tādas transportlīdzekļa ražotāja vainojamas (aiz neuzmanības vai ar nolūku īstenotas) rīcības gadījumā, kas ir saistīta ar tāda transportlīdzekļa laišanu tirgū, kurš ir aprīkots ar neatļautu pārveidošanas ierīci atbilstoši Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punktam? Neatkarīgi no atbildēm uz pirmo līdz ceturto prejudiciālo jautājumu:

5)

Vai tas ir pretrunā Savienības tiesībām, ja saskaņā ar valsts tiesībām transportlīdzekļa pircējam ir jāatskaita ieguvums no lietošanas par transportlīdzekļa faktisko lietošanu, ja tas no delikta izrietošas zaudējumu atlīdzināšanas ceļā pieprasa tāda transportlīdzekļa pirkuma cenas atmaksu, kas laists tirgū ar neatļautu pārveidošanas ierīci atbilstoši Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punktam, pretī nododot transportlīdzekli un īpašumtiesības uz to? Ja atbilde ir noliedzoša:

6)

Vai tas ir pretrunā Savienības tiesībām, ja šis ieguvums no lietošanas tiek aprēķināts no pilnas pirkuma cenas, neveicot atskaitījumu par transportlīdzekļa vērtības samazinājumu, kas izriet no tā aprīkošanas ar neatļautu pārveidošanas ierīci, un/vai, ņemot vērā to, ka pircējs nebija vēlējies lietot Savienības tiesībām neatbilstošu transportlīdzekli? Neatkarīgi no atbildēm uz pirmo līdz sesto prejudiciālo jautājumu:

7)

Vai Zivilprozessordnung [Civilprocesa kodeksa] 348. panta 3. punkta 2. apakšpunkts, ciktāl šis tiesiskais regulējums attiecas arī uz lēmumu iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemšanu atbilstoši LESD 267. panta otrajai daļai, nav saderīgs ar valstu tiesu tiesībām iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. panta otrajai daļai un tāpēc nav jāpiemēro attiecībā uz lēmumiem iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV 2007, L 263, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 20. aprīlī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Luxury Trust Automobil GmbH

(Lieta C-247/21)

(2021/C 263/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Luxury Trust Automobil GmbH

Atbildētāja: Finanzamt Österreich, Dienststelle Baden Mödling

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 42. panta a) punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 197. panta 1. punkta c) apakšpunktu (tiktāl Padomes Direktīvas 2010/45 (2)2010. gada 13. jūlija redakcijā) ir jāinterpretē tādējādi, ka piegādes saņēmējs ir noteikts kā persona, kas ir atbildīga par nodokļa nomaksu, arī tad, ja rēķinā, kurā netiek norādīts PVN, tiek iekļauta šāda atsauce: “No nodokļa atbrīvots trīspusējs darījums Kopienas iekšienē”?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: a) Vai šādu atsauci rēķinā vēlāk var pienācīgi labot (ar atsauci: “Trīspusējs darījums Kopienas iekšienē saskaņā ar UStG 25. pantu. Nodokļa samaksas pienākums pāriet uz preču pircēju vai pakalpojumu saņēmēju”)? b) Vai, lai labojums būtu spēkā, labotais rēķins ir jāsaņem rēķina saņēmējam? c) Vai labojums stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu rēķina sākotnējās izrakstīšanas dienā?

3)

Vai Direktīvas 2006/112/EK 219.a pants (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 2010/45/ES (3) (2010. gada 13. jūlijs), un labojumu) ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību normas par rēķinu izrakstīšanu, kuras normas būtu piemērojams, ja rēķinā “pircējs” (vēl) nav noteikts kā persona, kas ir atbildīga par nodokļa nomaksu; vai arī ir jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību normas, kuras normas būtu piemērojamas, ja varētu uzskatīt, ka “pircējs” ir noteikts kā persona, kas ir atbildīga par nodokļa nomaksu?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

(2)  Padomes Direktīva 2010/45/ES (2010. gada 13. jūlijs), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem (OV 2010, L 189, 1. lpp.).

(3)  Labojums Direktīvā 2010/45, ar ko groza Direktīvu 2006/112 (OV 2010, L 299, 46. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 21. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – F. Hoffmann-La Roche Ltd u. c./Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-261/21)

(2021/C 263/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāi: F. Hoffmann-La Roche Ltd, Novartis AG, Novartis Farma SpA, Roche SpA

Atbildētājs: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai valsts tiesa, kuras nolēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt, tiesvedībā, kurā lietas dalībnieka prasība tieši norāda uz Tiesas tajā pašā tiesvedībā noteikto principu pārkāpumu ar nolūku panākt apstrīdētā sprieduma atcelšanu, var pārbaudīt pareizu Tiesas tajā pašā tiesvedībā noteikto principu piemērošanu vai arī šis izvērtējums ir Tiesas kompetencē?

2)

Vai ar Consiglio di Stato spriedumu Nr. 4990/2019 lietas dalībnieku izvirzītajā nozīmē ir pārkāpti principi, ko Tiesa noteica 2018. gada 23. janvāra spriedumā attiecībā uz a) divu zāļu iekļaušanu tajā pašā konkrētajā tirgū, neņemot vērā iestāžu, kuras bija konstatējušas Avastin off-label piedāvājuma un pieprasījuma nelikumību, nostāju; b) uzņēmumu izplatītās informācijas iespējamā maldinošā rakstura nepārbaudīšanu?

3)

Vai LES 4. panta 3. punktam, 19. panta 1. punktam un LESD 2. panta 1. un 2. punktam, kā arī 267. pantam, aplūkojot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir pretrunā tāda sistēma kā, piemēram, codice del processo amministrativo [Administratīvā procesa kodeksa] 106. pants un codice di procedura civile [Civilprocesa kodeksa] 395. un 396. pants, ciktāl tā neļauj iesniegt prasību veikt pārskatīšanu, apstrīdot Consiglio di Stato spriedumus, kas ir pretrunā Tiesas spriedumiem, it īpaši tiem tiesību principiem, kurus Tiesa ir apstiprinājusi prejudiciālajā nolēmumā?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. aprīlī iesniedza Cour d’appel de Bruxelles (Beļģija) – AB, AB-CD/Z EF

(Lieta C-265/21)

(2021/C 263/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d’appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāji: AB, AB-CD

Atbildētājs: Z EF

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jēdziens “lietas, kas attiecas uz līgumiem” Regulas Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) (turpmāk tekstā – “Briseles I regula”) 5. panta 1. punkta izpratnē: a. ir interpretējams tādējādi, ka ir jākonstatē juridiskas saistības, kuras kāda persona ir brīvprātīgi uzņēmusies attiecībā pret otru personu un uz kurām ir balstīta prasītāja prasība, pat tad, ja šīs saistības atbildētājs nav brīvprātīgi uzņēmies un/vai nav to izdarījis attiecībā pret prasītāju? b. Ja atbilde ir apstiprinoša, cik lielā mērā šīm brīvprātīgi uzņemtajām juridiskajām saistībām ir jābūt saistītām ar prasītāju un/vai atbildētāju?

2)

Vai jēdziens “prasība”, uz kuru prasītājs “pamatojas”, nozīmē – tāpat kā kritērijs, kas tiek izmantots, lai nošķirtu, vai prasība ietilpst lietās, kas attiecas uz līgumiem, Briseles I regulas 5. panta 1. punkta izpratnē, vai “lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu” šīs pašas regulas 5. panta 3. punkta izpratnē (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Wikingerhof, C-59/19, EU:C:2020:950, 32. punkts) – ka ir jāpārbauda, vai brīvprātīgi uzņemto juridisko saistību interpretācija ir nepieciešama, lai izvērtētu prasības pamatotību?

3)

Vai tiesā iesniegta prasība – ar kuru prasītājs vēlas, lai tiktu nospriests, ka viņa valdījumā esošā manta viņam pieder īpašumā, pamatojoties uz diviem secīgiem pirkuma līgumiem, no kuriem pirmais ir noslēgts starp šīs mantas sākotnējo līdzīpašnieku (atbildētāja laulāto, kurš arī ir sākotnējais līdzīpašnieks) un personu, kura šo mantu pārdevusi prasītājam, savukārt otrais ir noslēgts starp abām pēdējām minētajām personām – ir uzskatāma par prasību lietā, kas attiecas uz līgumiem, Briseles I regulas 5. panta 1. punkta izpratnē? a. Vai atbilde būtu citāda, ja atbildētājs atsauktos uz to, ka pirmais līgums bija nevis pirkuma līgums, bet gan glabājuma līgums? b. Ja kādā no šiem gadījumiem prasība ir uzskatāma par prasību lietā, kas attiecas uz līgumiem, tad kurš līgums ir jāņem vērā, lai noskaidrotu prasības pamatā esošo saistību vietu?

4)	Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (2), 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams trešajā prejudiciālajā jautājumā minētajā gadījumā un – ja tā ir – kurš līgums ir jāņem vērā?

---

(1)  OV 2001, L 12, 1. lpp.

(2)  OV 2008, L 177, 6. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. aprīlī iesniedza Sofiyski gradski sad (Bulgārija) – kriminālprocess pret HV

(Lieta C-266/21)

(2021/C 263/15)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski gradski sad

Apsūdzētais pirmās instances kriminālprocesā

HV

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tiesas spriedumi krimināllietās, ar kuriem par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un aiz neuzmanības nodarītiem vidēji smagiem miesas bojājumiem to izdarītājam tiek piespriests administratīvs sods, uz noteiktu laiku atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ietilpst Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai, 2. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomā?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām 11. panta 2. punkta un 4. punkta pirmās līdz trešās daļas noteikumi dalībvalstij, kurā pastāvīgi dzīvo šīs valsts izdotas vadītāja apliecības īpašnieks, ir pamats atteikumam atzīt un izpildīt administratīvu sodu, kas, uz laiku atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, piespriests citā dalībvalstī par tādu noziedzīgu nodarījumu kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un citai personai aiz neuzmanības nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, ja šis noziedzīgais nodarījums ir izdarīts laikā, kad tā izdarītājam pēc sprieduma pasludināšanas valstī sākotnēji izdotās vadītāja apliecības apmaiņas bija tā dzīvesvietas valsts izdota vadītāja apliecība?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 27. aprīlī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A

(Lieta C-270/21)

(2021/C 263/16)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētāja: Opetushallitus

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk tekstā – “Profesionālo kvalifikāciju direktīva”) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts redakcijā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/55/ES (1) (2013. gada 20. novembris), ir jāinterpretē tādējādi, ka par reglamentēto profesiju ir uzskatāma profesija, kurā atbilstības prasības, no vienas puses, nosaka kādas dalībvalsts izglītības ministra izdoti noteikumi, bērnudārza audzinātājam nepieciešamās pedagoģiskās kompetences saturu reglamentē profesionālais standarts, un dalībvalsts ir uzdevusi iekļaut bērnudārza audzinātāja profesiju Komisijas izveidotajā reglamentēto profesiju datubāzē, taču, no otras puses, saskaņā ar atbilstības prasībām, kas attiecīgajos noteikumos izvirzītas šai profesijai, darba devējam tiek piešķirta rīcības brīvība, vērtējot šo atbilstības prasību izpildi, it īpaši attiecībā uz prasībām pedagoģiskajai kompetencei, un pedagoģiskās kompetences esamības apliecināšanu neregulē nedz minētie noteikumi, nedz citi likumi, noteikumi vai administratīvie priekšraksti?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts apliecinājums par profesionālo kvalifikāciju, kura iegūšanas priekšnosacījums ir darba pieredzes esamība attiecīgajā profesijā, var tikt uzskatīts par kompetences apliecinājumu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu Profesionālo kvalifikāciju direktīvas 13. panta 1. punkta izpratnē, ja profesionālā pieredze, uz kuras pamata ir izsniegts apliecinājums, izcelsmes dalībvalstī ir uzkrāta laikposmā, kurā tā bija padomju sociālistiskā republika, kā arī uzņemošajā dalībvalstī, taču nav veidojusies izcelsmes dalībvalstī laikā pēc tās neatkarības atjaunošanas?

3)

Vai Profesionālo kvalifikāciju direktīvas 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka profesionālā kvalifikācija, kuras pamatā ir diploms, kas iegūts mācību iestādē, kura ir atradusies dalībvalsts ģeogrāfiskajā teritorijā laikā, kad šī dalībvalsts pastāvēja nevis kā autonoma valsts, bet kā padomju sociālistiskā republika, kā arī profesionālā pieredze, kas uz šī diploma pamata iegūta attiecīgajā padomju sociālistiskajā republikā pirms izcelsmes dalībvalsts neatkarības atjaunošanas, ir uzskatāma par trešā valstī iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kuras atzīšanai papildus ir nepieciešama trīs gadu profesionālā pieredze, kas iegūta izcelsmes dalībvalstī pēc tās neatkarības atjaunošanas?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu) (OV 2013, L 354, 132. lpp.).

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija spriedums – Alba Aguilera u.c./EĀDD

(Lieta T-119/17 RENV) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pagaidu darbinieki - Līgumdarbinieki - Atalgojums - EĀDD darbinieki, kuri pilda pienākumus trešā valstī - Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pants - Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējais novērtējums - Lēmums, ar ko samazina piemaksu par dzīves apstākļiem personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, no 30 % uz 25 % - Reģionālā saskaņotība - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā)

(2021/C 263/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ruben Alba Aguilera (Adisabeba, Etiopija) un 27 citi prasītāji, kuru vārdi minēti pielikumā un 27 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvis: S. Orlandi, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spáč, kam palīdz M. Troncoso Ferrer, C. García Fernández un F.-M. Hislaire, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EĀDD 2016. gada 19. aprīļa Lēmumu ADMIN(2016) 7 par Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzētās PDA noteikšanu – 2016. finanšu gads, ciktāl tas attiecas uz piemaksas par dzīves apstākļiem, ko izmaksā Eiropas Savienības personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, samazinājumu no 2016. gada 1. janvāra.

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ģenerāldirektora budžeta un administrācijas jautājumos 2016. gada 19. aprīļa Lēmumu ADMIN(2016) 7 par Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzētās piemaksas par dzīves apstākļiem noteikšanu – 2016. finanšu gads – atcelt, ciktāl tas attiecas uz piemaksas par dzīves apstākļiem, ko izmaksā Eiropas Savienības personālam, kurš pilda pienākumus Etiopijā, samazinājumu no 2016. gada 1. janvāra.

2)	EĀDD atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietās T-119/17, C-427/18 P un T-119/17 RENV.

---

(1)  OV C 129, 24.4.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija spriedums – Luksemburga un Amazon/Komisija

(Lietas T-816/17 un T-318/18) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta pasākums, ko Luksemburga īstenojusi attiecībā uz Amazon - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un nelikumīgu un ar kuru ir uzdots to atgūt - Iepriekšējs nodokļu nolēmums (tax ruling) - Transfertcenas - Selektīva nodokļu priekšrocība - Transfertcenu noteikšanas metode - Funkcionāla analīze)

(2021/C 263/18)

Tiesvedības valodas – angļu un franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-816/17: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji: T. Uri, kam palīdz D. Waelbroeck, A. Steichen un J. Bracker, advokāti)

Prasītājas lietā T-318/18: Amazon EU Sàrl (Luksemburga, Luksemburga), Amazon.com, Inc. (Sietla, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Paemen, M. Petite un A. Tombiński, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji lietā T-816/17: P. Stancanelli, P.-J. Loewenthal un F. Tomat, kam palīdz M. Chammas, advokāte, un lietā T-318/18: P.-J. Loewenthal un F. Tomat)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam lietā T-816/17: Īrija (pārstāvji: J. Quaney un A. Joyce, kam palīdz P. Gallagher, SC, B. Doherty, barrister, un S. Kingston, SC)

Priekšmets

Prasības, kuras ir celtas atbilstoši LESD 263. pantam un kurās ir lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2018/859 (2017. gada 4. oktobris) par valsts atbalstu SA.38944 (2014/C) (ex 2014/NN), ko Luksemburga īstenojusi attiecībā uz Amazon (OV 2018, L 153, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-816/17 un T-318/18 apvienot šī sprieduma taisīšanai.

2)	Atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2018/859 (2017. gada 4. oktobris) par valsts atbalstu SA.38944 (2014/C) (ex 2014/NN), ko Luksemburga īstenojusi attiecībā uz Amazon.

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Luksemburgas Lielhercogistes, Amazon.com, Inc. un Amazon EU Sàrl. tiesāšanās izdevumus.

4)	Īrija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 72, 26.2.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Deutsche Lufthansa/Komisija

(Lieta T-218/18) (1)

(Valsts atbalsts - Aviācijas nozare - Darbības atbalsts, ko Vācija piešķīrusi Frankfurtes-Hānas lidostai - Lēmums neizvirzīt iebildumus - Prasība atcelt tiesību aktu - Ieinteresētās puses statuss - Procesuālo tiesību nodrošināšana - Pieņemamība - Pamatnostādnes par atbalstu aviācijai - Šaubas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu - Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punkts - Nopietnas grūtības)

(2021/C 263/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Lufthansa AG (Ķelne, Vācija) (pārstāvis: A. Martin-Ehlers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, T. Maxian Rusche un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, R. Kanitz, S. Heimerl un S. Costanzo), Land Rheinland-Pfalz (Vācija) (pārstāvji: R. van der Hout un C. Wagner, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 5289 final (2017. gada 31. jūlijs) par valsts atbalstu SA.47969 (2017/NN), ko Vācija piešķīrusi darbības atbalstam Frankfurtes-Hānas lidostai.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 5289 final (2017. gada 31. jūlijs) par valsts atbalstu SA.47969 (2017/NN), ko Vācija piešķīrusi darbības atbalstam Frankfurtes-Hānas lidostai.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Deutsche Lufthansa AG tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Land Rheinland-Pfalz (Reinzemes-Pfalcas federālā zeme, Vācija) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 190, 4.6.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u.c./Komisija

(Lieta T-254/18) (1)

(Dempings - Konkrētu Ķīnas izcelsmes čuguna izstrādājumu imports - Galīgais antidempinga maksājums - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Apvienība - Locus standi - Interese celt prasību - Zaudējumu noteikšana - Importa apjoma aprēķins - Makroekonomiski un mikroekonomiski rādītāji - Atlase - Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu aprēķins - Grupas ietvaros iekasētas cenas - Cēloņsakarība - Attiecināšanas un neattiecināšanas analīze - Kaitējuma analīzes pa segmentiem neveikšana - Cenu samazinājuma nozīmīguma novērtējums - Konfidenciāla informācijas apstrāde - Tiesības uz aizstāvību - PKN pēc PKN metode - Produktu salīdzināmība - Normālās vērtības aprēķināšana - Analoga valsts - PVN korekcija - Pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu, kā arī peļņas noteikšana)

(2021/C 263/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (Pekina, Ķīna) un 9 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: R. Antonini, E. Monard un B. Maniatis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un P. Němečková)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EJ Picardie (Saint-Crépin-Ibouvillers, Francija) un 7 citas personas, kuras iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: U. O’Dwyer, B. O’Connor, solicitors, un M. Hommé, avocat)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/140 (2018. gada 29. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu (OV 2018, L 25, 6. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products un citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 211, 18.6.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija spriedums – Luksemburga u.c./Komisija

(Lietas T-516/18 un 525/18) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Luksemburga īstenojusi par labu Engie - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un nelikumīgu un noteikts pienākums to atgūt - Iepriekšēji nodokļu nolēmumi (tax rulings) - Valsts līdzekļi - Priekšrocība - Divu nodokļu pasākumu kopējā ietekme - Līdzdalības atbrīvojums no nodokļa - Sadalītās peļņas aplikšana ar nodokli - Tiesību ļaunprātīga izmantošana - Selektivitāte - Atsauces sistēma - Atkāpes konstatēšana - Situāciju salīdzināmība - Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu režīms - Uzņēmumu grupa - Atgūšana - Netieša saskaņošana - Procesuālās tiesības - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 263/21)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-516/18: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis: T. Uri, kam palīdz D. Waelbroeck, advokāts)

Prasītāji lietā T-525/18: Engie Global LNG Holding Sàrl (Luksemburga, Luksemburga), Engie Invest International SA (Luksemburga), Engie, (Courbevoie, Francija) (pārstāvji: B. Le Bret, M. Struys un C. Rydzynski, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā, prasītājas prasījumu atbalstam lietā T-516/18: Īrija (pārstāvji: J. Quaney, M. Browne un A. Joyce, kam palīdz P. Gallagher, S. Kingston, SC, un B. Doherty, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/421 (2018. gada 20. jūnijs) par valsts atbalstu SA.44888 (2016/C) (ex 2016/NN), ko Luksemburga īstenojusi par labu Engie (OV 2019, L 78, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-516/18 un T-525/18 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Luksemburgas Lielhercogiste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā T-516/18.

4)	Engie Global LNG Holding Sàrl, Engie Invest International SA un Engie sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā T-525/18.

5)	Īrija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 399, 5.11.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija spriedums – DF un DG/EIB

(Lieta T-387/19) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Atalgojums - Lēmums, ar ko ir atteiktas tiesības uz iekārtošanās pabalstu saistībā ar atgriešanos iestādes mītnē - Atbildība)

(2021/C 263/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: DF, DG (pārstāves: L. Levi un A. Blot, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: M. Loizou un K. Carr, kuriem palīdz J. Currall un B. Wägenbaur, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.a pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt, pirmām kārtām, EIB 2018. gada 6. marta un 2019. gada 28. februāra lēmumus nepiešķirt prasītājiem tiesības saņemt iekārtošanās pabalstu, otrām kārtām, EIB 2019. gada 19. marta un 27. marta lēmumus, ar kuru ir apstiprināts lēmums nepiešķirt iekārtošanās pabalstu un noraidīts prasītāju lūgums uzsākt samierināšanas procedūru, un, trešām kārtām, EIB 2019. gada 14. jūnija lēmumus, ar ko ir apstiprināts lēmums nepiešķirt iekārtošanās pabalstu, un, otrkārt, saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas, kā tiek apgalvots, prasītājiem esot nodarīts ar šiem lēmumiem.

Rezolutīvā daļa:

1)	Atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2018. gada 6. marta un 2019. gada 28. februāra lēmumus nepiešķirt DF iekārtošanās pabalsta maksājumu, kas ir paredzēts EIB personālam piemērojamo administratīvo noteikumu VII pielikuma 5. pantā.

2)	Atcelt EIB 2019. gada 28. februāra un 27. marta lēmumus nepiešķirt DG iekārtošanās pabalsta maksājumu, kas ir paredzēts EIB personālam piemērojamo administratīvo noteikumu VII pielikuma 5. pantā.

3)

Piespriest EIB izmaksāt DF un DG EIB personālam piemērojamo administratīvo noteikumu VII pielikuma 5. un 17. pantā paredzēto iekārtošanās pabalstu, kura apmērs ir jāaprēķina un kuram ir jāpieskaita nokavējuma procenti, kas tiek aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmei, kura ir palielināta par diviem procentpunktiem, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas datuma, līdz datumam, kad EIB būs veikusi samaksu pilnā apmērā.

4)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

5)	EIB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 288, 26.8.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Puma/EUIPO – Gemma Group (Lecoša kaķu dzimtas dzīvnieka attēlojums)

(Lieta T-510/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo lecošu kaķu dzimtas dzīvnieku, reģistrācijas pieteikums - Agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes, kas attēlo lecošu kaķu dzimtas dzīvnieku - Relatīvs atteikuma pamats - Kaitējuma reputācijai neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2021/C 263/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis: P. González–Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gemma Group Srl (Cerasolo Ausa, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 30. aprīļa lēmumu lietā R 2057/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Puma un Gemma Group.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Puma SE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija spriedums – Moerenhout u.c./Komisija

(Lieta T-789/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas pilsoņu iniciatīva - Tirdzniecība ar militāri okupētām teritorijām - Reģistrācijas atteikums - Komisijas pilnvaru acīmredzama neesamība - Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Kopējā tirdzniecības politika - LESD 207. pants - Kopējā ārpolitika un drošības politika - LESD 215. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 211/2011 4. panta 3. punkts)

(2021/C 263/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Tom Moerenhout (Humbeka, Beļģija) un 6 citi prasītāji, kuru personvārdi ir uzskaitīti sprieduma pielikumā (pārstāvis: G. Devers, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāves: I. Martínez del Peral un S. Delaude)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/1567 (2019. gada 4. septembris) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Kopējās tirdzniecības politikas atbilstības nodrošināšana ES Līgumiem un starptautiskajām tiesībām” (OV 2019, L 241, 12. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/1567 (2019. gada 4. septembris) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Kopējās tirdzniecības politikas atbilstības nodrošināšana ES Līgumiem un starptautiskajām tiesībām”.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 45, 10.2.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Steinel/EUIPO (“GluePro”)

(Lieta T-256/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GluePro” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 263/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Steinel GmbH (Herzebrock-Clarholz, Vācija) (pārstāvji: M. Breuer un K. Freudenstein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 14. februāra lēmumu lietā R 2516/2019-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “GluePro” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Steinel GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Yongkang Kugooo Technology/EUIPO – Ford Motor Company (“kugoo”)

(Lieta T-324/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “kugoo” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un valsts vārdiskas preču zīmes “KUGA” un agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “KUGA ENERGI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 263/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Yongkang Kugooo Technology Co. Ltd (Yongkang, Ķīna) (pārstāvis: P. Pérot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Ford Motor Company (Dearborn, Mičigana, Amerikas Savienotajās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. marta lēmumu lietā R 65/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ford Motor Company un Yongkang Kugooo Technology.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Yongkang Kugooo Technology Co. Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Ryanair/Komisija (TAP; Covid-19)

(Lieta T-465/20) (1)

(Valsts atbalsts - Portugāles gaisa transporta tirgus - Atbalsts, ko Portugāle piešķīrusi TAP saistībā ar Covid-19 pandēmiju - Valsts aizdevums - Lēmums necelt iebildumus - Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 22. punkts - Sabiedrība, kas ietilpst grupā - Iekšēja rakstura grūtības, kas neizriet no izmaksu patvaļīgas sadales starp grupas dalībniekiem - Pārāk nopietnas grūtības, lai tās varētu novērst pati grupa - Pienākums norādīt pamatojumu - Lēmuma seku atstāšana spēkā)

(2021/C 263/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, S. Rating, I.-G. Metaxas-Maranghidis un V. Blanc, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, V. Bottka un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: P. Dodeller un E. de Moustier), Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna), Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, P. Barros da Costa un S. Jaulino, kam palīdz N. Mimoso Ruiz, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 3989 final (2020. gada 10. jūnijs) par valsts atbalstu SA.57369 (2020/N) – Covid-19 – Portugāle – TAP piešķirtais atbalsts.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 3989 final (2020. gada 10. jūnijs) par valsts atbalstu SA.57369 (2020/N) – Covid-19 – Portugāle – TAP piešķirtais atbalsts.

2)

Šī lēmuma spēkā neesamības konstatējuma sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad Eiropas Komisija pieņems jaunu lēmumu atbilstoši LESD 108. pantam. Minētās sekas tiek saglabātas uz tādu laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas datuma, ja Komisija izlemtu šo jauno lēmumu pieņemt atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam, un uz saprātīgu papildu laika posmu, ja Komisija nolemtu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Ryanair DAC tiesāšanās izdevumus.

4)	Francijas Republika, Polijas Republika un Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 287, 31.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Müller/EUIPO (“TIER SHOP”)

(Lieta T-535/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TIER SHOP” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Interese celt prasību - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas 2017/1001 72. panta 4. punkts un 94. panta 1. punkta pirmais teikums)

(2021/C 263/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Müller GmbH & Co. KG (Ulma, Vācija) (pārstāvis: S. Mühlberger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 2600/2019-5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “TIER-SHOP” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Müller GmbH & Co. KG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 348, 19.10.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Ryanair/Komisija (Spānija; Covid-19)

(Lieta T-628/20) (1)

(Valsts atbalsts - Spānija - Rekapitalizācijas pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt Spānijas tautsaimniecībai sistēmiski un stratēģiski svarīgus uzņēmumus, tiem saskaroties ar Covid-19 pandēmiju - Lēmums necelt iebildumus - Valsts atbalsta pagaidu regulējums - Pasākums, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā - Uz visu dalībvalsts tautsaimniecību vērsts pasākums - Nediskriminācijas princips - Pakalpojumu sniegšanas brīvība un brīvība veikt uzņēmējdarbību - Samērīgums - Kritērijs par atbalsta saņēmēju reģistrēšanu Spānijā - Atbalsta pozitīvās ietekmes neizsvēršana ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un uz neizkropļotas konkurences saglabāšanu - LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts - Jēdziens “atbalsta shēma” - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 263/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: F.-C. Laprévote, E. Vahida, V. Blanc, I.-G. Metaxas-Maranghidis un S. Rating, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, S. Noë un F. Tomat,)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji: L. Aguilera Ruiz un S. Centeno Huerta), Francijas Republika (pārstāvji: P. Dodeller un T. Stehelin)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 5414 final (2020. gada 31. jūlijs) par valsts atbalstu SA.57659 (2020/N) – Spānija Covid-19 – Rekapitalizācijas fonds.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ryanair DAC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 414, 30.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 19. maija spriedums – Ryanair/Komisija (KLM; Covid-19)

(Lieta T-643/20) (1)

(Valsts atbalsts - Nīderlande - Valsts garantija aizdevumiem un valsts subordinētajam aizdevumam KLM saistībā ar Covid-19 pandēmiju - Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem - Lēmums necelt iebildumus - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Atbalsts, kas iepriekš piešķirts citai tās pašas uzņēmumu grupas sabiedrībai - Pienākums norādīt pamatojumu - Lēmuma seku atstāšana spēkā)

(2021/C 263/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: F.-C. Laprévote, V. Blanc, E. Vahida, S. Rating un I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, S. Noë un C. Georgieva)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier un P. Dodeller), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: J. Langer, kam palīdz I. Rooms, advokāte), Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV (Amstelveen, Nīderlande) (pārstāvji: K. Schillemans, H. Vanderveen un P. Huizing, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 4871 final (2020. gada 13. jūlijs) par valsts atbalstu SA.57116 (2020/N) – Nīderlande – Covid-19: Valsts garantija un valsts aizdevums KLM.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 4871 final (2020. gada 13. jūlijs) par valsts atbalstu SA.57116 (2020/N) – Nīderlande – Covid-19: Valsts garantija un valsts aizdevums KLM.

2)

Šī lēmuma spēkā neesamības konstatējuma sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad Eiropas Komisija pieņems jaunu lēmumu atbilstoši LESD 108. pantam. Minētās sekas tiek saglabātas uz tādu laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas datuma, ja Komisija izlemtu šo jauno lēmumu pieņemt atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam, un uz saprātīgu papildu laika posmu, ja Komisija nolemtu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Ryanair DAC tiesāšanās izdevumus.

4)	Nīderlandes Karaliste, Francijas Republika un Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 423, 7.12.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. maija rīkojums – TrekStor/EUIPO – Yuneec Europe (“Breeze”)

(Lieta T-158/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Breeze” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Breeze” - Relatīvs atteikuma pamats - Preču salīdzināšana - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2021/C 263/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor Ltd (Honkonga, Ķīna) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch, N. Willich un N. Achilles, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Yuneec Europe GmbH (Kaltenkirchen, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 14. janvāra lēmumu lietā R 470/2020-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Yuneec Europe un TrekStor.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TrekStor Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 191, 8.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 17. maija rīkojums – Kerstens/Komisija

(Lieta T-672/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Civildienests - Ierēdņi - Lūgums sniegt palīdzību - Sūdzības noraidīšana - Termiņš prasības celšanai - Termiņa sākums - Datums, kurā ieinteresētā persona varēja iepazīties ar lēmuma saturu - Nokavējums - Nepieņemamība)

(2021/C 263/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus Kerstens (La Forclaz, Šveice) (pārstāvis: C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: T. Bohr)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 20. janvāra un 31. janvāra lēmumus, ar kuriem noraidīti attiecīgi prasītāja lūgums sniegt palīdzību D/517/19 un lūgums sniegt palīdzību D/516/19, kas iesniegti saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 24. pantu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Petrus Kerstens atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 9, 11.1.2021.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 21. maija rīkojums – Inivos un Inivos/Komisija

(Lieta T-38/21 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiski līgumi - Sarunu procedūra bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2021/C 263/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Inivos Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) un Inivos BV (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvji: R. Martens un L. Hoet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Araujo Arce un M. Ilkova, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt izpildi “pamatlīgumiem par dezinfekcijas robotiem Eiropas slimnīcās (COVID-19)” FW-00103506 un FW-00103507”, kurus 2020. gada 19. novembrī Komisija ir noslēgusi ar diviem pretendentiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas iesniegta 2021. gada 28. aprīlī – Bulgārija/Komisija

(Lieta T-235/21)

(2021/C 263/34)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji: Ts. Mitova un L. Zaharieva)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/261 (2021. gada 17. februāris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1) daļā, kas attiecas uz budžeta pozīciju 6200, kurā Bulgārijas Republikas izdevumi 7 656 848,97 EUR apmērā tiek izslēgti no Eiropas Savienības finansējuma ELGF ietvaros un

—	piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz pieciem pamatiem.

1.

Regulas 1306/2013 (2) 52. panta saistībā ar Regulas 908/2014 (3) 34. pantu un 2015. gada Pamatnostādnēm par to, kā aprēķināmas finanšu korekcijas (4) pārkāpums, tiesību uz aizstāvību, kā arī lojālas sadarbības, uz sacīkstes principu balstītas procedūras un labas pārvaldības principu pārkāpums, jo atbilstības pārbaudes procedūrā tika grozīts juridiskais pamats, pamatojoties uz kuru izdevumi, kas ir strīdīgā lēmuma priekšmets, ir izslēgti no Savienības finansējuma.

2.	LESD 296. panta pārkāpums Lēmuma 2021/261 nepilnīga un pretrunīga pamatojuma dēļ.

3.

Regulas 1306/2013 54. panta piektās daļas a) apakšpunkta saistībā ar 54. panta pirmo daļu pārkāpums, Eiropas Komisijai nepareizi interpretējot to, ka šajā gadījumā Regulas 1306/2013 54. panta pirmajā daļā noteiktais 18 mēnešu termiņš ir sācies tad, kad OLAF ziņojumi ir “saņemti [..] maksājumu aģentūrā”.

4.

Regulas 1306/2013 54. panta 5. punkta b) apakšpunkta saistībā ar 54. panta 1. punktu, LESD 325. panta un subsidaritātes un procesuālās autonomijas principu pārkāpums, Eiropas Komisijai izdarot nepamatotu un nepareizu secinājumu, ka maksājumu aģentūra nav rīkojusies ar vajadzīgo rūpību, lai atgūtu strīdīgās summas, un, neuzsākdama atgūšanas procedūru, tā nav ievērojusi Regulas 1306/2013 54. panta 1. punktā norādītos termiņus.

5.	Apstrīdētajā lēmumā noteiktais no Savienības finansējuma izslēgto izdevumu apmērs neatbilstot Regulas 2013/1306 54. panta noteikumiem un esot pretrunā samērīguma principam.

---

(1)  OV 2021, L 59, 10. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV 2014, L 255, 59. lpp.).

(4)  C(2015) 3675 final.

Prasība, kas celta 2021. gada 4. maijā – Pszonka/Padome

(Lieta T-242/21)

(2021/C 263/35)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Wiktorowycz Pszonka (Kramatorsk, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/394 (2021. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, (1) kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/391 (2021. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, (2) ciktāl minētais lēmums un minētā regula attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats, kas attiecas uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu — prasītājs prasību tostarp pamato ar to, ka Eiropas Savienības Padome apstrīdēto lēmumu neesot pieņēmusi ar pienācīgu rūpību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot ņēmusi vērā ne prasītāja apgalvojumus, ne viņa iesniegtos pierādījumus, kas liecina viņam par labu, bet galvenokārt esot balstījusies uz Ukrainas ģenerālprokuratūras sagatavoto īso kopsavilkumu un neesot pieprasījusi papildus informāciju par izmeklēšanas procesa norisi Ukrainā.

2.	Otrais pamats, kas attiecas uz prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpumu — šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka viņam noteiktie ierobežojumi neesot samērīgi, esot lieki, kā arī pārkāpjot starptautiskās viņa tiesību uz īpašumu aizsardzības garantijas.

3.

Trešais pamats, kas attiecas uz to prasītāja pamattiesību pārkāpumu, kuras viņam ir garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā — šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka, nosakot viņam ierobežojumus, esot pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcijas principu, tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz privātīpašuma aizsardzību.

---

(1)  OV 2021, L 77, 29. lpp.

(2)  OV 2021, L 77, 2. lpp.

Prasība, kas celta 2021. gada 4. maijā – Pszonka/Padome

(Lieta T-243/21)

(2021/C 263/36)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Wiktor Pawłowycz Pszonka (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/394 (2021. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, (1) kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/391 (2021. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, (2) ciktāl minētais lēmums un minētā regula attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats, kas attiecas uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu — prasītājs prasību tostarp pamato ar to, ka Eiropas Savienības Padome apstrīdēto lēmumu neesot pieņēmusi ar pienācīgu rūpību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot ņēmusi vērā ne prasītāja apgalvojumus, ne viņa iesniegtos pierādījumus, kas liecina viņam par labu, bet galvenokārt esot balstījusies uz Ukrainas ģenerālprokuratūras sagatavoto īso kopsavilkumu un neesot pieprasījusi papildus informāciju par izmeklēšanas procesa norisi Ukrainā.

2.	Otrais pamats, kas attiecas uz prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpumu — šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka viņam noteiktie ierobežojumi neesot samērīgi, esot lieki, kā arī pārkāpjot starptautiskās viņa tiesību uz īpašumu aizsardzības garantijas.

3.

Trešais pamats, kas attiecas uz to prasītāja pamattiesību pārkāpumu, kuras viņam ir garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā — šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka, nosakot viņam ierobežojumus, esot pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcijas principu, tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz privātīpašuma aizsardzību.

---

(1)  OV 2021, L 77, 29. lpp.

(2)  OV 2021, L 77, 2. lpp.

Prasība, kas celta 2021. gada 11. maijā – Tigercat International/EUIPO – Caterpillar (“Tigercat”)

(Lieta T-251/21)

(2021/C 263/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tigercat International Inc. (Cambridge, Ontario, Kanāda) (pārstāvji: S. Weidert, M. Pemsel un H. Bug, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Caterpillar Inc. (Peoria, Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Tigercat” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 124 368

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 25. februāra lēmums lietā R 16/2020–2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un pārējiem procesa EUIPO Apelācijas otrajā padomē dalībniekiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 85. panta 5. punktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 11. maijā – Hrebenyuk/EUIPO (Stāvapkakles forma)

(Lieta T-252/21)

(2021/C 263/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anna Hrebenyuk (Grīsheima, Vācija) (pārstāvis: H.-J. Ruhl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes (Stāvapkakles forma) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 975 716

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 25. februāra lēmums lietā R 1902/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī Biroja pirmajā instancē 2020. gada 3. martā pieņemto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 6. panta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 12. maijā – E. Breuninger/Komisija

(Lieta T-260/21)

(2021/C 263/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: E. Breuninger GmbH & Co. (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: M. Vetter, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atbilstoši LESD 264. panta pirmajai daļai atcelt atbildētājas 2020. gada 20. novembra lēmumu (atbalsts Nr. SA.59289) redakcijā, kas grozīta ar atbildētājas 2021. gada 12. februāra lēmumu (atbalsts Nr. SA.61744),

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz diviem pamatiem.

1.

Atbildētājas apstiprinātā Vācijas atbalsta shēma “Federālā shēma – atbalsts pastāvīgajām izmaksām 2020” neesot saderīga ar iekšējo tirgu, jo tā izkropļojot konkurenci un tas šajā gadījumā neesot pamatots kā izņēmums. Atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka tas, ka atbilstoši atbalsta shēmai saskaņā ar LESD 107. panta trešās daļas b) punktu tiek prasīts apgrozījuma samazinājums visā uzņēmumā par vismaz 30 %, ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Atbalsta shēmas aplūkošana visa uzņēmuma mērogā tādiem uzņēmumiem kā prasītāja, kam ir vairāki, atšķirīgi darījumu virzieni, kurus ir skārusi COVID-19 pandēmija un no kuriem stacionārās komercdarbības, kas tika slēgta, apgrozījuma samazinājums ievērojami pārsniedz samazinājumu par 30 %, liedz tiesības iesniegt pieteikumu tikai tāpēc, ka citam darījumu virzienam nav samazinājies apgrozījums un, aprēķinot dažādu darījumu virzienu apgrozījuma aritmētisko vidējo, 30 % robeža netiek sasniegta. Šie uzņēmumi tad tostarp nesaņemot – atšķirībā no uzņēmumiem ar tikai vienu darījumu virzienu – atbalstu un slēgtā darījumu virziena nesegtās pastāvīgās izmaksas tiem esot šķērssubsīdiju veidā jāsedz no citiem darījumu virzieniem. Tas radot konkurences izkropļojumu gan attiecībā uz konkurentiem darījumu virzienos, kurus ir skāris COVID-19, gan attiecībā uz konkurentiem tajos virzienos, kurus COVID-19 nav skāris.

2.	Atbildētāja esot pārkāpusi prasītājas LESD 108. panta otrajā daļā paredzētās procesuālās tiesības, iepriekšējas pārbaudes procedūrā nedodot tai iespēju paust savas šaubas par atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu.

Prasība, kas celta 2021. gada 17. maijā – Établissement Amra/EUIPO – eXpresio (Atsperzābaka, kas ietver vārdiskus elementus “Aerower Jumper1 M”, forma)

(Lieta T-264/21)

(2021/C 263/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Établissement Amra (Vaduca, Lihtenšteina) (pārstāve: M. Gómez Calvo, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: eXpresio, estudio creativo, SL (La Nucía, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme (atsperzābaka, kas ietver vārdiskus elementus “Aerower Jumper1 M”, forma) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 17 417 015

Process EUIPO: spēkā neesamības pasludināšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 15. marta lēmums lietā R 1083/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un e) apakšpunkta (ii) punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 18. maijā – Sunshine Smile/EUIPO (“PlusDental+”)

(Lieta T-265/21)

(2021/C 263/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sunshine Smile GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: D. Kirschner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PlusDental+” zilā un sarkanā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 126 826

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 18. marta lēmums lietā R 1834/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	uzdot publicēt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 18 126 826;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	tiesību tikt uzklausītam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punktu pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 17. maijā – Casanova/EIB

(Lieta T-266/21)

(2021/C 263/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Philippe Casanova (Fordefransa, Francija) (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasītāja prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

tādējādi:

—	atcelt 2020. gada 12. jūnija lēmumu, ar kuru prasītājs ir ticis informēts, ka viņa līgums netika apstiprināts pārbaudes laika beigās, un tādējādi izbeidzās 2020. gada 30. jūnijā;

—	ciktāl vajadzīgs, atcelt EIB 2021. gada 8. februāra lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja 2020. gada 11. augustā iesniegtais samierināšanās lūgums un administratīvā sūdzība, kas tādējādi apstiprina 2020. gada 12. jūnija lēmumu;

—	atlīdzināt prasītāja materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas gan uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) personāla pārstāvniecības nolīguma 24.panta, gan uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

2.	Otrais pamats attiecas uz akta izdevēja kompetences neesamību, objektivitātes principa pārkāpumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu.

3.	Trešais pamats attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kas pieļautas sākotnējā pārbaudes laikā, kā arī pārbaudes laika pagarinājumā.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz EIB pieļautu pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Prasība, kas celta 2021. gada 19. maijā – Amort u.c./Komisija

(Lieta T-267/21)

(2021/C 263/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Heidi Amort (San Genesio Atesino, Itālija) un 22 citi prasītāji (pārstāve: R. Holzeisen, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto īstenošanas lēmumu un tā grozījumus un papildinājumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atcelt Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2021)1763 final (2021. gada 11. marts), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 piešķir tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem cilvēkiem paredzētām zālēm “COVID-19 Vaccine Janssen – COVID-19 vakcīna (Ad26.COV2-S [rekombinants])”, pamatošanai izvirzīti šādi pamati.

1.

Pirmais pamats: apstrīdētais īstenošanas lēmums esot pretrunā Regulas (EK) Nr. 507/2006 (1) 2. panta 1. un 2. punktam. Esot zinātniski pierādīts, ka visā pasaulē izplatītā panika – šķietami ar inficēšanos ar SARS-CoV-2 saistītā augstā mirstības rādītāja dēļ – esot nepamatota. Turklāt PVO un ES neesot pienācīgi konstatējušas krīzes situāciju – sabiedrības veselības apdraudējumu.

2.

Otrais pamats: apstrīdētais īstenošanas lēmums esot pretrunā Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. pantam, jo: — neesot konstatējama pozitīva zāļu riska un ieguvuma attiecība (riska un labuma samērs) Direktīvas 2001/83/EK (2) 1. panta 28.a punkta izpratnē; — neesot izpildīts Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums, jo neesot ticams, ka pieteikuma iesniedzējs spēs papildus iesniegt pilnīgus klīniskos datus; — neesot izpildīts Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums, jo nepastāvot neapmierinātas medicīniskās vajadzības, kas varētu tikt apmierinātas ar attiecīgajām zālēm, kurām piešķirta atļauja; — neesot izpildīts Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums.

3.	Trešais pamats: Regulas (EK) Nr. 1394/2007 (3), Direktīvas 2001/83/EK un Regulas (EK) Nr. 726/2004 (4) pārkāpums.

4.	Ceturtais pamats: LESD 168. un 169. panta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3., 35. un 38. panta rupjš pārkāpums.

---

(1)  Komisijas Regula (EK) Nr. 507/2006 (2006. gada 29. marts) par cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (OV 2006, L 92, 6. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1394/2007 (2007. gada 13. novembris) par uzlabotas terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV 2007, L 324, 121. lpp).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 19. maijā – Ortis/Komisija

(Lieta T-271/21)

(2021/C 263/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ortis (Bütgenbach, Beļģija) (pārstāvis: A. de Brosses, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka Komisijas Regula (ES) Nr. 2021/468 ir pretrunā Regulas (EK) Nr. 178/2002 6. pantam un Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. pantam un ka līdz ar to tajā ir pieļautas tiesību kļūdas;

—	atzīt, ka Regulas (ES) Nr. 2021/468 pieņemšanā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana;

—	atzīt, ka Regulā (ES) Nr. 2021/468 un EFSA2017. gada 22. novembra zinātniskajā atzinumā, uz kuru tā balstīta, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā;

—	atzīt, ka Regulā (ES) Nr. 2021/468 nav ievērots tiesiskās drošības princips;

—	atzīt, ka Regulā (ES) Nr. 2021/468 nav ievērots samērīguma princips;

līdz ar to:

—	atcelt Komisijas Regulu (ES) 2021/468 (2021. gada 18. marts), ar ko attiecībā uz hidroksiantracēna atvasinājumus saturošām botāniskajām sugām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas tiesību kļūdas. Prasītāja šajā ziņā norāda uz apstākli, ka apstrīdētā regula ir pretrunā Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (1) 8. pantam, kurā ir noteikts, ka jākonstatē apdraudējums, jo šīs regulas III pielikuma A daļā ir iekļautas minētās vielas un preparāti, lai gan trūkstot zinātniskas noteiktības, un III pielikuma C daļā ir iekļauti produkti, kas nav vielas, turklāt tā esot pretrunā arī Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) 6. pantam, jo esot balstīta tikai uz daļēju un neatbilstīgu izvērtējumu par riskiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, jo vairāki precīzi, ticami un saskanīgi netieši pierādījumi liecinot par to, ka Komisijas apgalvojums, ka tās mērķis ir patērētāju veselības aizsardzība, neatbilst īstenībai. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētās regulas konkrētās sekas ir tādas, ka Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma A daļā iekļautos hidroksiantracēna atvasinājumus (turpmāk tekstā – “HAA”) saturošus preparātus un vielas drīkst izmantot vienīgi zālēm, lai gan tai izvirzītais mērķis esot citāds.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Prasītāja uzskata, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 22. novembra atzinumā, uz kuru balstīta apstrīdētā regula, ir pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo EFSA, izvērtējot HAA genotoksiskās kancerogenitātes risku, neesot ievērojusi nedz savas risku izvērtēšanas metodikas, nedz ESAO riska izvērtēšanas metodes un esot izdarījusi secinājumus, kas ir pretrunā Eiropas Zāļu aģentūras secinājumiem. Tātad apstrīdētā regulā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo, pirmkārt, Komisija šīs vielas un preparātus ir iekļāvusi Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma A daļā, lai gan EFSA2017. gada 22. novembra atzinumā ir norādīts, ka trūkst zinātniskās noteiktības, otrkārt, tā risku pārvaldības pasākumos neesot piemērojusi zemākā saprātīgi sasniedzamā līmeņa (ALARA) principu un, visbeidzot, tā neesot ņēmusi vērā pēc EFSA2017. gada 22. novembra atzinuma notikušo zinātnes atziņu attīstību.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots tiesiskās drošības princips, tādēļ ka apstrīdētās regulas redakcija neesot konsekventa, proti, pirmkārt, tajā ir minēts termins “preparāti”, lai gan šis termins nav definēts nevienā tekstā, otrkārt, šķiet, ka vairākas HAA vielas vienlaikus ir aizliegtas un atļautas, bet pakļautas kontrolei, un, visbeidzot, Standing Committee on Plants, Animals, Food and Feed (Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komitejai) šis teksts esot bijis jāprecizē.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, jo ar apstrīdēto regulu Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma A daļā esot iekļautas vielas, bet neesot noteikts minimālais robežlielums, un līdz ar to tās tagad esot aizliegtas, lai gan izvirzītā mērķa – sabiedrības veselības aizsardzības – sasniegšanai šāds aizliegums neesot nepieciešams.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (OV 2006, L 404, 26. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 19. maijā – Synadiet u.c./Komisija

(Lieta T-274/21)

(2021/C 263/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Syndicat national des compléments alimentaires (Parīze, Francija) un 21 cits prasītājs (pārstāvis: A. de Brosses, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka Komisijas Regula (ES) Nr. 2021/468 ir pretrunā Regulas (EK) Nr. 178/2002 6. pantam un Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. pantam un ka līdz ar to tajā ir pieļautas tiesību kļūdas;

—	atzīt, ka Regulas (ES) Nr. 2021/468 pieņemšanā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana;

—	atzīt, ka Regulā (ES) Nr. 2021/468 un EFSA2017. gada 22. novembra zinātniskajā atzinumā, uz kuru tā balstīta, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā;

—	atzīt, ka Regulā (ES) Nr. 2021/468 nav ievērots tiesiskās drošības princips;

—	atzīt, ka Regulā (ES) Nr. 2021/468 nav ievērots samērīguma princips;

līdz ar to:

—	atcelt Komisijas Regulu (ES) 2021/468 (2021. gada 18. marts), ar ko attiecībā uz hidroksiantracēna atvasinājumus saturošām botāniskajām sugām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas tiesību kļūdas. Prasītāji šajā ziņā norāda uz apstākli, ka apstrīdētā regula ir pretrunā Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (1) 8. pantam, kurā ir noteikts, ka jākonstatē apdraudējums, jo šīs regulas III pielikuma A daļā ir iekļautas minētās vielas un preparāti, lai gan trūkstot zinātniskas noteiktības, un III pielikuma C daļā ir iekļauti produkti, kas nav vielas, turklāt tā esot pretrunā arī Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) 6. pantam, jo esot balstīta tikai uz daļēju un neatbilstīgu izvērtējumu par riskiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, jo vairāki precīzi, ticami un saskanīgi netieši pierādījumi liecinot par to, ka Komisijas apgalvojums, ka tās mērķis ir patērētāju veselības aizsardzība, neatbilst īstenībai. Prasītāji apgalvo, ka apstrīdētās regulas konkrētās sekas ir tādas, ka Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma A daļā iekļautos hidroksiantracēna atvasinājumus (turpmāk tekstā – “HAA”) saturošus preparātus un vielas drīkst izmantot vienīgi zālēm, lai gan tai izvirzītais mērķis esot citāds.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Prasītāji uzskata, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 22. novembra atzinumā, uz kuru balstīta apstrīdētā regula, ir pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo EFSA, izvērtējot HAA genotoksiskās kancerogenitātes risku, neesot ievērojusi nedz savas risku izvērtēšanas metodikas, nedz ESAO riska izvērtēšanas metodes un esot izdarījusi secinājumus, kas ir pretrunā Eiropas Zāļu aģentūras secinājumiem. Tātad apstrīdētā regulā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo, pirmkārt, Komisija šīs vielas un preparātus ir iekļāvusi Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma A daļā, lai gan EFSA2017. gada 22. novembra atzinumā ir norādīts, ka trūkst zinātniskās noteiktības, otrkārt, tā risku pārvaldības pasākumos neesot piemērojusi zemākā saprātīgi sasniedzamā līmeņa (ALARA) principu un, visbeidzot, tā neesot ņēmusi vērā pēc EFSA2017. gada 22. novembra atzinuma notikušo zinātnes atziņu attīstību.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots tiesiskās drošības princips, tādēļ ka apstrīdētās regulas redakcija neesot konsekventa, proti, pirmkārt, tajā ir minēts termins “preparāti”, lai gan šis termins nav definēts nevienā tekstā, otrkārt, šķiet, ka vairākas HAA vielas vienlaikus ir aizliegtas un atļautas, bet pakļautas kontrolei, un, visbeidzot, Standing Committee on Plants, Animals, Food and Feed (Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komitejai) šis teksts esot bijis jāprecizē.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, jo ar apstrīdēto regulu Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma A daļā esot iekļautas vielas, bet neesot noteikts minimālais robežlielums, un līdz ar to tās tagad esot aizliegtas, lai gan izvirzītā mērķa – sabiedrības veselības aizsardzības – sasniegšanai šāds aizliegums neesot nepieciešams.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (OV 2006, L 404, 26. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 20. maijā – Louis Vuitton Malletier/EUIPO – Wisniewski (Šaha dēlīša raksta attēls)

(Lieta T-275/21)

(2021/C 263/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Louis Vuitton Malletier (Parīze, Francija) (pārstāvji: P. Roncaglia, N. Parrotta un P.-Y. Gautier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Norbert Wisniewski (Varšava, Polija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas attēlo šaha galdiņa rakstu, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 986 207

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 25. februāra lēmums lietā R 1307/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu, nolemjot, ka prasītāja izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā;

—	piespriest Norbert Wisniewski atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 3. punkta un 59. panta 2. punkta pārkāpums.

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija rīkojums – Chrysses Demetriades & Co. un Provident Fund of the Employees of Chrysses Demetriades & Co/Padome u.c.

(Lieta T-198/18) (1)

(2021/C 263/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 182, 28.5.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 12. maija rīkojums – SCF Terminal (Cyprus) un SHB/Padome u.c.

(Lieta T-199/18) (1)

(2021/C 263/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 231, 2.7.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. maija rīkojums – MP/Komisija

(Lieta T-588/20) (1)

(2021/C 263/49)

Tiesvedības valoda – franču

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 414, 30.11.2020.