15.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/1

Euro maiņas kurss (1)

2021. gada 14. jūnijs

(2021/C 229/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2112
JPY	Japānas jena	132,95
DKK	Dānijas krona	7,4361
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85898
SEK	Zviedrijas krona	10,0944
CHF	Šveices franks	1,0889
ISK	Islandes krona	147,20
NOK	Norvēģijas krona	10,0828
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,422
HUF	Ungārijas forints	351,14
PLN	Polijas zlots	4,5152
RON	Rumānijas leja	4,9203
TRY	Turcijas lira	10,1380
AUD	Austrālijas dolārs	1,5696
CAD	Kanādas dolārs	1,4737
HKD	Hongkongas dolārs	9,4008
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6959
SGD	Singapūras dolārs	1,6070
KRW	Dienvidkorejas vona	1 355,07
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,7159
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7501
HRK	Horvātijas kuna	7,4890
IDR	Indonēzijas rūpija	17 267,62
MYR	Malaizijas ringits	4,9841
PHP	Filipīnu peso	57,969
RUB	Krievijas rublis	87,5040
THB	Taizemes bāts	37,717
BRL	Brazīlijas reāls	6,1846
MXN	Meksikas peso	24,1179
INR	Indijas rūpija	88,7015

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

15.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/2

Starpposma pasākumi to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kuri piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (1)

(2021/C 229/02)

2020. GADA AUGUSTS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte 2020. gada augusts	Valūtas maiņas kurss 2020. gada augusts (*1)	Korekcijas koeficients 2020. gada augusts (*2)
Irāna	58 043	49 320,6	117,7
Kirgizstāna	55,29	89,9777	61,4
Libāna	4 516	1 770,26	255,1
Ziemeļmaķedonija	28,15	61,6950	45,6
Saūda Arābija	3,836	4,40363	87,1
Dienvidsudāna	385,4	192,660	200,0
Sudāna	109,4	64,7072	169,1

2020. GADA SEPTEMBRIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte 2020. gada septembris	Valūtas maiņas kurss 2020. gada septembris (*3)	Korekcijas koeficients 2020. gada septembris (*4)
Angola	518,7	693,090	74,8
Argentīna	47,96	88,0995	54,4
Čada	652,2	655,957	99,4
Dominikānas Republika	37,45	68,7889	54,4
Malaizija	3,223	4,96320	64,9
Pakistāna	110,2	199,065	55,4
Dienvidsudāna	406,3	196,223	207,1
Sudāna	125,1	65,1395	192,0
Surinama	8,801	8,88621	99,0

2020. GADA OKTOBRIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte 2020. gada oktobris	Valūtas maiņas kurss 2020. gada oktobris (*5)	Korekcijas koeficients 2020. gada oktobris (*6)
Argentīna	50,76	88,6778	57,2
Kostarika	557,9	703,495	79,3
Kongo Demokrātiskā Republika	2 889	2 312,82	124,9
Gambija	45,28	60,4300	74,9
Haiti	105,0	83,8978	125,2
Irāna	63 731	49 148,4	129,7
Kosova	0,6469	1,00000	64,7
Libāna	5 003	1 764,08	283,6
Libērija	381,2	232,649	163,9
Malāvija	578,6	877,297	66,0
Dienvidāfrika	10,83	19,8685	54,5
Dienvidsudāna	431,9	196,423	219,9
Sudāna	152,5	64,1145	237,9
Surinama	9,477	16,5630	57,2
Turcija	4,002	9,16490	43,7
Uzbekistāna	7 488	12 071,3	62,0

2020. GADA NOVEMBRIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte 2020. gada novembris	Valūtas maiņas kurss 2020. gada novembris (*7)	Korekcijas koeficients 2020. gada novembris (*8)
Argentīna	53,72	91,5955	58,6
Džibutija	200,2	208,376	96,1
Eritreja	18,67	18,0646	103,4
Etiopija	33,80	44,7994	75,4
Kazahstāna	322,0	507,300	63,5
Libāna	5 334	1 764,38	302,3
Maurīcija	34,23	46,9488	72,9
Mjanma/Birma	1 249	1 548,44	80,7
Nepāla	98,93	139,695	70,8
Pakistāna	116,5	190,565	61,1
Papua-Jaungvineja	3,881	4,09231	94,8
Dienvidsudāna	458,1	203,182	225,5
Sudāna	166,9	65,1979	256,0
Surinama	10,28	16,5658	62,1
Tadžikistāna	8,102	12,1015	67,0

2020. GADA DECEMBRIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte 2020. gada decembris	Valūtas maiņas kurss 2020. gada decembris (*9)	Korekcijas koeficients 2020. gada decembris (*10)
Angola	551,8	769,336	71,7
Argentīna	56,93	96,3178	59,1
Bangladeša	84,34	101,099	83,4
Barbadosa	2,321	2,39717	96,8
Dominikānas Republika	40,08	69,2507	57,9
Indija	64,70	88,3015	73,3
Irāna	67 245	50 072,4	134,3
Kuveita	0,3110	0,363860	85,5
Nigērija	377,5	459,932	82,1
Sudāna	183,5	65,6313	279,6
Uzbekistāna	7 885	12 416,6	63,5

2021. GADA JANVĀRIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte 2021. gada janvāris	Valūtas maiņas kurss 2021. gada janvāris (*11)	Korekcijas koeficients 2021. gada janvāris (*12)
Argentīna	60,13	102,374	58,7
Kongo Demokrātiskā Republika	3 040	2 404,81	126,4
Etiopija	35,94	47,6928	75,4
Kosova	0,6033	1,00000	60,3
Libāna	6 017	1 851,36	325,0
Libērija	355,1	200,573	177,0
Malāvija	612,2	938,495	65,2
Malaizija	3,414	4,95780	68,9
Dienvidsudāna	414,6	217,658	190,5
Sudāna	200,0	67,3306	297,0
Tadžikistāna	8,532	13,8775	61,5
Zambija	11,09	25,8171	43,0

(1) Saskaņā ar Eurostat2021. gada 5. maija ziņojumu par starpposma pasākumiem to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas piemērojami ārpus ES delegācijās strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam atbilstoši Civildienesta noteikumu 64. pantam, X pielikumam un XI pielikumam, kurus piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

Papildu informācija ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/eurostat > “Data” > “Database” > “Economy and finance” > “Prices” > “Correction coefficients”).

(*1) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.

(*2) Brisele un Luksemburga = 100.

(*3) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.

(*4) Brisele un Luksemburga = 100.

(*5) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.

(*6) Brisele un Luksemburga = 100.

(*7) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.

(*8) Brisele un Luksemburga = 100.

(*9) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.

(*10) Brisele un Luksemburga = 100.

(*11) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz Libēriju.

(*12) Brisele un Luksemburga = 100.

15.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/6

KOMISIJAS LĒMUMS

(2021. gada 4. junijs)

par Natura 2000 logotipa licencēšanu

(2021/C 229/03)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 19. septembra Lēmumu (PV1536), ar ko ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem piešķir pilnvaras lemt par nepieciešamību iesniegt pieteikumu tādu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, kas izriet no to atbildības jomā esošajām darbībām vai programmām, par licenču izsniegšanu saistībā ar iepriekš minēto un par tiesību iegūšanu, nodošanu vai pārtraukšanu vai atteikšanos no tām un ģenerāldirektoriem — saistītās administratīvās izpildes pilnvaras,

tā kā:

(1)	Līguma 191. pantā ir noteikts, ka Savienības vides politika palīdz sasniegt mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kas ietver dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras saglabāšanu.

(2)	Direktīvas 92/43/EEK mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicot Savienības līmeņa pasākumus, ar kuriem saglabā un atjauno apdraudētās dzīvotnes un sugas. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2) mērķis ir nodrošināt plašu savvaļas putnu un dzīvotņu aizsardzību.

(3)	Direktīva 92/43/EEK un Direktīva 2009/147/EK veido noteikto dabas aizsardzības teritoriju ekoloģiskā tīkla – Natura 2000 – pamatu.

(4)	Lai šo ekoloģisko tīklu popularizētu, tika izstrādāts logotips NATURA 2000, kuru 1996. gada 15. janvārī apstiprināja Dzīvotņu komiteja. Logotipa NATURA 2000 autortiesību īpašniece ir Eiropas Savienība.

(5)	Komisija un dalībvalstis logotipu NATURA 2000 izmanto, lai identificētu Natura 2000 teritorijas un vairotu informētību par šo tīklu.

(6)

Logotipa NATURA 2000 izmantošanu ir lietderīgi veicināt, lai informētu par priekšrocībām, ko Natura 2000 var sniegt vietējai ekonomikai, un veidotu jaunas partnerības starp teritoriju apsaimniekotājiem, zemes īpašniekiem un lietotājiem, vietējiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot izpratni par Natura 2000 tīklu un palielinot tam atbalstu. Tāpēc logotipa NATURA 2000 izmantošanai ir lietderīgi piešķirt bezmaksas licenci.

(7)	Tomēr, lai nodrošinātu, ka logotips NATURA 2000 tiek izmantots tā, lai tas patiesi veicinātu Natura 2000 teritoriju saglabāšanas mērķu sasniegšanu un netiktu izmantots ļaunprātīgi, ir jānosaka logotipa NATURA 2000 izmantošanas nosacījumi,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Komisija licenci izmantot logotipu NATURA 2000 var piešķirt pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar pielikumā izklāstīto licences līgumu.

Briselē, 2021. gada 4. jūnijā.

Komisijas vārdā –

Vides ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore

Florika FINK-HOOIJER

(1) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7.lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas Lēmumam par Natura 2000 logotipa licencēšanu

LICENCES LĪGUMS

starp:

Eiropas Savienību, ko pārstāv Eiropas Komisija (juridiskā adrese: 200, Rue de la Loi, 1000 Brisele, Beļģija), kuru šā līguma vajadzībām pārstāv Vides ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore Florika FINK-HOOIJER (turpmāk tekstā “licenciārs”),

[XXXXXXX] (turpmāk “licenciāts”),

“licenciārs” un “licenciāts” katrs atsevišķi saukti par “Pusi” un kopā – par “Pusēm”,

attiecībā uz darbu (turpmāk “licencētais materiāls”):

logotips NATURA 2000, kas attēlots pielikumā,

tā kā:

Eiropas Savienība (turpmāk “ES”) uzskata, ka vides kvalitātes saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, arī dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras saglabāšana, ir būtisks ES vispārējo interešu mērķis, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā.

ES ir pieņēmusi Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) (turpmāk “Dzīvotņu direktīva”), kuras mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicot pasākumus ES līmenī, lai saglabātu un atjaunotu apdraudētās dzīvotnes un sugas.

ES ir pieņēmusi Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (2) (turpmāk “Putnu direktīva”), kuras mērķis ir nodrošināt plašu savvaļas putnu un to dzīvotņu aizsardzību.

Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva veido noteikto dabas aizsardzības teritoriju ekoloģiskā tīkla – Natura 2000 – pamatu.

Šā ekoloģiskā tīkla popularizēšanai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. panta 3. punktu tika izveidots logotips NATURA 2000. Logotips ir attēlots pielikumā.

Šo logotipu Eiropas Komisija un dalībvalstis izmanto, lai identificētu Natura 2000 teritorijas.

Eiropas Komisija un dalībvalstis, kas pārstāvētas Biotopu komitejā, kura izveidota saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 20. pantu, ir nolēmušas logotipu NATURA 2000 izmantot, lai informētu par labumu, ko Natura 2000 var sniegt vietējai ekonomikai. Logotipa izmantošana arī palīdzēs veidot jaunas partnerības starp teritoriju apsaimniekotājiem, zemes īpašniekiem, zemes lietotājiem un vietējiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot izpratni par Natura 2000 tīklu un palielinot tam atbalstu.

ES deklarē, ka tai uz logotipu NATURA 2000 pieder intelektuālā īpašuma tiesības, arī neierobežotas autortiesības vai dizainparauga tiesības, un tā ir gatava dalībvalstīm piešķirt licenci šā logotipa izmantošanai saskaņā ar šajā līgumā izklāstītajiem noteikumiem,

Puses ir vienojušās par tālāko.

I. LICENCES PIEŠĶIRŠANA

Ar nosacījumu, ka ir ievēroti šā līguma noteikumi, licenciārs bez autoratlīdzības un ar nosacījumiem piešķir licenciātam neekskluzīvas, apakšlicencējamas tiesības licencēto materiālu izmantot, drukāt, publicēt, reproducēt, attēlot un iestrādāt citos materiālos Natura 2000 tīkla kontekstā II pantā norādītajām vajadzībām. Licenciāts licencēto materiālu var darīt pieejamu jebkurā medijā, tostarp drukātā, digitālā un elektroniskā formā, neskarot licenciāra autortiesības.

Līgums darbojas tikai licenciāta teritoriālajā jurisdikcijā.

Šis līgums stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījušas abas Puses, un tiesības piešķir uz nenoteiktu laiku.

II. LICENCES NOSACĪJUMI

Licenciāts licencēto materiālu izmanto Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas īstenošanai un jo īpaši, lai

i)	identificētu teritorijas, kas ietilpst Natura 2000 tīklā, kopš tās ir noteiktas par “īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” vai iekļautas sarakstā kā “Kopienā nozīmīgas teritorijas” saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, vai klasificētas par “īpaši aizsargājamām teritorijām” saskaņā ar Putnu direktīvu, vai

ii)	identificētu pasākumus un darbības, kas tieši veicina Natura 2000 tīkla izveidi, pārvaldību vai popularizēšanu.

Licenciāts licencēto materiālu var izmantot arī attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri

i)	palīdz sasniegt konkrētu Natura 2000 teritoriju saglabāšanas mērķus ar nosacījumu, ka šie mērķi ir noteikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu, vai

ii)	pilnībā vai lielā mērā sakņojas konkrētās Natura 2000 teritorijās vai tajās tiek nodrošināti un ir pilnībā saderīgi ar to saglabāšanas mērķiem ar nosacījumu, ka šie mērķi ir noteikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu.

Licenciāts licencēto materiālu neizmanto veidā, kas kaitētu ES tiesību aktu un rīcībpolitiku nolūkiem vai ES iestāžu reputācijai.

Licenciāts licencēto materiālu ne pilnīgi, ne daļēji nereģistrē kā preču zīmi un to neiestrādā savās preču zīmēs neatkarīgi no jurisdikcijas.

Licenciāts sedz visas izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar šajā līgumā noteikto licenciāta tiesību īstenošanu.

III. APAKŠLICENCES NOSACĪJUMI

Licenciāts drīkst piešķirt apakšlicences tiesības izmantot licencēto materiālu savā teritorijā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas minēti II pantā.

Licenciāts trešām personām neatļauj licencēto materiālu ne pilnīgi, ne daļēji reģistrēt kā preču zīmi vai to iestrādāt savās preču zīmēs neatkarīgi no jurisdikcijas.

Licenciāts trešām personām neatļauj licencēto materiālu izmantot veidā, kas kaitētu ES tiesību aktu un rīcībpolitiku nolūkiem vai ES iestāžu reputācijai.

IV. AUTORTIESĪBAS

Autortiesības uz licencēto materiālu patur Eiropas Savienība.

Šis līgums tiek noslēgts ar nosacījumu, ka licenciāts (un jebkurš apakšlicenciāts) sniedz šādu redzamu atsauci uz licenciāram piederošajām autortiesībām uz licencēto materiālu:

Šajā līgumā noteiktās tiesības tiek piešķirtas uz visu autortiesību termiņu. Šis līgums neattiecas uz Eiropas Savienības emblēmu un/vai kādu citu Eiropas Savienības preču zīmi, nosaukumu, logotipu vai grafisku elementu. Ar šo līgumu licenciātam netiek piešķirtas nekādas papildu tiesības.

V. LICENCES IZBEIGŠANA

Ja licenciāts šo līgumu pārkāpj, Puses apņemas šo jautājumu apspriest divdesmit (20) darbdienu laikā pēc licenciāra rakstiska paziņojuma. Ja saprātīgā termiņā risinājums netiek rasts, licenciārs šo līgumu var izbeigt, par to paziņojot rakstiski.

VI. TREŠO PERSONU IZDARĪTI PĀRKĀPUMI UN IZPILDES PANĀKŠANAS DARBĪBAS

Ja licenciāts uzzina, ka kāda trešā persona licencēto materiālu izmanto tā, tas kaitētu ES tiesību aktu un rīcībpolitiku nolūkiem vai ES iestāžu reputācijai, licenciāts par šādu izmantojumu nekavējoties rakstiski paziņo licenciāram.

Eiropas Komisijai ir tiesības ciešā sadarbībā ar licenciātu pieņemt attiecīgus mērus pret šādu izmantojumu.

Licenciātam ir tiesības un pienākums uz sava rēķina un savā vārdā pieņemt mērus pret visiem iespējamiem licenciāra intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem licencētajā materiālā, arī tiesības iesniegt prasību tiesā par autortiesību pārkāpumu.

VII. ADMINISTRATĪVAIS NOTEIKUMS

Visu saziņu starp Pusēm šā līguma izpildes sakarā, visus paziņojumus un visu attiecīgo korespondenci veic rakstiski un adresē tālāk norādītajiem adresātiem.

Eiropas Komisijas uzdevumā Eiropas Savienības vārdā par šā līguma īstenošanu atbildīgā persona ir

[XXXXXXXXXX]

Licenciāta uzdevumā par šā līguma īstenošanu atbildīgā persona ir

[XXXXXXXXXXXXXXX]

VIII. STRĪDU IZŠĶIRŠANA

Visi strīdi, kas rodas starp Pusēm par jebkuru jautājumu, kurš attiecas uz šo līgumu, vispirms jācenšas risināt starp VII pantā minētajām Pušu atbildīgajām personām, un apstrīdētājai Pusei par strīdu vajadzētu iesniegt paziņojumu otrai Pusei.

IX. VISS LĪGUMS

Šā līguma noteikumi veido visu līgumu starp Pusēm attiecībā uz šā līguma priekšmetu.

Par visiem līguma grozījumiem Puses vienojas rakstiski, un tiem ir vajadzīgs oficiāls šā līguma papildinājums.

Puses arī vienojas, ka neviena Puse nepaļaujas uz pārstāvību, līgumiem, paziņojumiem vai saistībām, kas mutiski vai rakstiski formulēti pirms šā līguma parakstīšanas, izņemot tos, kas ir skaidri iekļauti šajā līgumā.

X. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

Šo līgumu reglamentē Eiropas tiesību akti un vajadzības gadījumā papildina Beļģijas nacionālās materiālo tiesību normas. Strīdus starp Pusēm, kurus nevar atrisināt mierizlīguma ceļā, nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Sagatavots divos eksemplāros Briselē ….

Eiropas Komisijas uzdevumā Eiropas Savienības vārdā paraksta:

Licenciāta uzdevumā paraksta:

Pielikums

LICENCĒTAIS MATERIĀLS: LOGOTIPS NATURA 2000

(1) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(2) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

15.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/13

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums attiecībā uz Priekšlikumu par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā pieejams Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2021/C 229/04)

Eiropas Komisija 2020. gada 24. septembrī pieņēma savu Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (COM(2020)594 final). Ar priekšlikumu tiek noteiktas saskaņotas prasības par to, ka noteiktiem tirgus dalībniekiem ir jāpiesakās atļaujai izmantot tirgus infrastruktūras, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (SVT), un ka šādas atļaujas ir jāpiešķir.

EDAU uzsver, ka personas datu aizsardzība nerada šķēršļus inovācijām un jo īpaši jaunu tehnoloģiju attīstībai finanšu nozarē. Tai pat laikā viņš atgādina, ka pasākumiem, kas pieņemti ES līmenī attiecībā uz inovatīvām tehnoloģijām un ir saistīti ar personas datu aizsardzību, ir jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes pamatprincipiem. Turklāt, ņemot vērā pilnīgas informācijas trūkumu par šo jauno tehnoloģiju ietekmi uz mūsu sabiedrību, EDAU uzskata, ka būtu jāievēro piesardzības principa pieeja.

EDAU atzīmē, ka atkarībā no SVT konfigurācijas tajā saglabātos metadatus un darījumu datus var uzskatīt par personas datiem, ja tie attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Tādēļ pārziņiem ir rūpīgi jāanalizē un jādokumentē SVT konfigurācija, lai noteiktu, vai ar tām tiek apstrādāti personas dati un tādēļ — vai uz darbībām attiecas datu aizsardzības pienākumi.

EDAU uzsver, ka tehnoloģija, kas ir dažu digitālo virsgrāmatu pamatā, jo īpaši to, kas ir publiskas un var tikt izmantotas bez atļaujas, rada būtiskus jautājumus attiecībā uz atbilstību datu aizsardzības prasībām.

EDAU uzskata, ka pirms priekšlikuma stāšanās spēkā būtu jāpārrunā SVT sistēmu vispārīgā saderība ar datu aizsardzības sistēmu.

EDAU atzīmē, ka tādu SVT apstrādes darbības, kas satur ķēdes personas datus, visticamāk atbilst apstrādes darbību augsta riska klasifikācijas kritērijiem. Tādēļ datu pārzinim pirms personas datu apstrādes ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums paredzamajām apstrādes darbībām. Turklāt var būt nepieciešams iepriekšējs kompetentās datu aizsardzības iestādes apstiprinājums.

EDAU iesaka priekšlikumā iekļaut prasību atļaujas pieteikumā izmantot SVT tirgus infrastruktūru iekļaut saistīto informāciju un attiecīgos gadījumos — pamatinformāciju par plānotajām apstrādes darbībām. Turklāt viņš iesaka, ka SVT tirgus infrastruktūras operatoriem būtu jāpublicē paziņojums par privātumu tajā pašā darbības informācijas vietā, kas ir pieprasīta priekšlikumā.

EDAU norāda, ka IT un kiberdrošības pasākumiem, kas priekšlikumā noteikti attiecībā SVT tirgus infrastruktūru darbību, jāatbilst arī pienākumiem, kas noteikti VDAR 22. un 32. pantā. (1)

Visbeidzot, SVT tirgus infrastruktūru operatoru ziņošanas par darbības problēmām kontekstā EDAU iesaka apsvērumos atgādināt, ka personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumos operators par tiem ziņo kompetentajai datu aizsardzības iestādei saskaņā ar VDAR 33. pantu un, attiecīgajos gadījumos, datu subjektiem saskaņā ar VDAR 34. pantu.

3. KONTEKSTS

Eiropas Komisija 2020. gada 24. septembrī pieņēma savu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (COM(2020)594 final) (“priekšlikums”). Ar priekšlikumu tiek noteiktas saskaņotas prasības konkrētiem tirgus dalībniekiem, proti, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem pieteikties atļaujai izmantot tirgus infrastruktūras, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (“SVT tirgus infrastruktūra”) un saņemt šīs atļaujas uzraudzītā vidē, piemērojot konkrētus atbrīvojumus attiecībā uz atbilstību finanšu noteikumiem. Priekšlikumam ir četri galvenie mērķi: nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz kriptoaktīviem, nodrošināt finansiālo stabilitāti, aizsargāt patērētājus un ieguldītājus un nodrošināt inovācijas attiecībā uz blokķēžu, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju un kriptoaktīvu izmantošanu.

Priekšlikums ir daļa no paketes, kas ietver priekšlikumu Regulai par kriptoaktīvu tirgiem (2) (“MICA regula”), priekšlikumu par digitālās darbības noturību (3) (“DORA regula”) un priekšlikumu precizēt vai grozīt noteiktus saistītos ES finanšu pakalpojumu noteikumus (4). EDAU sagaida, ka ar viņu notiks apspriešanās arī par citām paketes regulām saskaņā ar 42. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725.

Eiropas Komisija 2021. gada 26. februārī pieprasīja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (“EDAU”) izdot atzinumu par priekšlikumu saskaņā ar 42. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725. Šīs piezīmes attiecas tikai uz tiem priekšlikuma noteikumiem, kuri ir saistīti ar datu aizsardzības perspektīvu.

5. SECINĀJUMI

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU:

—	atgādina, ka personas datu aizsardzība nav šķērslis inovācijai, jo īpaši jaunu tehnoloģiju attīstībai finanšu nozarē;

—

uzsver, ka tehnoloģija dažu digitālo virsgrāmatu pamatā, jo īpaši to, kas ir publiskas un kuras var izmantot bez atļaujas, rada būtiskus konceptuālus jautājumus par datu aizsardzības prasībām, tādēļ iesaka pirms priekšlikuma stāšanās spēkā pārrunāt iespējamo veidu, kā nodrošināt SVT sistēmu saderību ar datu aizsardzības sistēmu;

—	uzsver, ka kriptoaktīvi, kas tiek tirgoti SVT tirgus infrastruktūrās, uz kurām attiecas šis priekšlikums, vajadzētu būt tikai tiem, kuri izmanto tādu SVT konfigurāciju, kas atbilst datu aizsardzības sistēmai;

—

iesaka iekļaut tajā informācijā, kas nepieciešama operatoram pieteikuma iesniegšanai izmantot SVT tirgus infrastruktūru, to paredzamo apstrādes darbību sarakstu, kas ietver personas datus, katra operatora amatu un pienākumu sadalījumu saskaņā ar VDAR SVT tirgus infrastruktūras ietvaros, kā arī galvenos paredzamos riskus un to mazināšanas stratēģijas attiecībā uz datu aizsardzību;

—	uzsver, ka priekšlikumā noteiktajiem IT un kiberdrošības pasākumiem attiecībā uz SVT tirgus infrastruktūru darbību ir jāatbilst arī pienākumiem, kas noteikti VDAR 22. un 32. pantā;

—

darbības problēmu ziņošanas kontekstā, kas jāveic SVT tirgus infrastruktūru operatoriem, iesaka apsvērumos atgādināt, ka operatoram par šīm darbības problēmām ir jāziņo arī kompetentajai datu aizsardzības uzraudzības iestādei saskaņā ar VDAR 33. pantu un, attiecīgajos gadījumos, datu subjektiem saskaņā ar VDAR 34. pantu.

Briselē, 2021. gada 23. aprīlī.

Wojciech RafałWIEWIÓROWSKI

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM/2020/593 final). Pieejams šeit EUR-Lex - 52020PC0593 - EN - EUR-Lex (europa.eu).

(3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 (COM/2020/595 final), kas ir pieejams šeit:EUR-Lex - 52020PC0595 - EN - EUR-Lex (europa.eu).

(4) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2009/65/EK, 2009/138/ES, 2011/61/ES, ES/2013/36, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un ES/2016/2341 (COM/2020/596 final). Pieejams šeit:EUR-Lex - 52020PC0596 - EN - EUR-Lex (europa.eu).

15.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/16

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Atzinuma kopsavilkums par Priekšlikumu Regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2021/C 229/05)

Eiropas Komisija 2020. gada 24. septembrī pieņēma Priekšlikumu Regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 (“priekšlikumu”). Ar priekšlikumu izveido visaptverošu sistēmu attiecībā uz ES finanšu sektora iestāžu digitālās darbības noturību, pamatojoties uz piecām svarīgākajām jomām, proti, IKT risku pārvaldību (II nodaļa), incidentu pārvaldību, klasifikāciju un ziņošanu (III nodaļa), digitālās darbības noturības testēšanu (IV nodaļa), ar trešo personu saistīta IKT riska pārvaldību (V nodaļa) un informācijas apmaiņas kārtību (VI nodaļa).

EDAU atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķus un uzskata, ka Eiropas Savienības finanšu tirgu stabilitātei ir svarīgi, lai finanšu iestādes paļautos uz pareizu, visaptverošu un labi dokumentētu IKT riska pārvaldības sistēmu

EDAU uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visas apstrādes darbības finanšu iestāžu darbības kontekstā būtu balstītas uz kādu no juridiskajiem pamatiem, kas noteikti VDAR 6. pantā (1). Turklāt EDAU uzsver, ka ir svarīgi, lai finanšu iestādes savās digitālās darbības noturības sistēmās iestrādātu spēcīgu datu aizsardzības pārvaldības mehānismu, kas skaidri nosaka pārziņa un apstrādātāja uzdevumus un pienākumus, kā arī veicamās apstrādes darbības.

Attiecībā uz starptautisko pārsūtīšanu IKT pakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas un darbojas trešās valstīs, EDAU atgādina, ka jebkurai personas datu starptautiskai pārsūtīšanai ir jāatbilst VDAR V nodaļas prasībām, kas ir interpretētas ES Tiesas judikatūrā, tostarp spriedumā Schrems II lietā.

Attiecībā uz izlūkošanas datu un kiberapdraudējumu informācijas apmaiņas kārtību starp finanšu iestādēm EDAU uzsver, ka personas datu aizsardzība nerada šķēršļus izlūkošanas datu apmaiņai finanšu nozarē. Drīzāk datu aizsardzības prasības ir jāuztver kā pamatprasība, kas jāievēro, lai nodrošinātu indivīdu tiesību aizsardzību. Šajā kontekstā EDAU aicina pieņemt arī finanšu sektorā rīcības kodeksus saskaņā ar VDAR 40. pantu, jo īpaši, lai skaidri noteiktu galveno ieinteresēto personu pienākumus personas datu apstrādes procesā, kā arī nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu apstrādi.

Attiecībā uz administratīvo sodu publicēšanu EDAU iesaka starp kritērijiem, ko izskata kompetentā iestāde, iekļaut indivīdu personas datu aizsardzības riskus. Turklāt EDAU atgādina, ka ar glabāšanas ierobežošanas principu paredz, ka personas datus glabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams mērķim, kādam personas datus apstrādā.

Attiecībā uz datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanu EDAU uzsver, ka priekšlikuma 42. apsvēruma redakcija nav saderīga ar VDAR 33. pantu. Tādēļ EDAU iesaka svītrot no priekšlikuma 42. apsvēruma atsauci uz datu aizsardzības iestādēm, kā arī nedaudz grozīt priekšlikuma 17. pantu saskaņā ar šā atzinuma ieteikumiem.

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Priekšlikums ir daļa no paketes, kas ietver Priekšlikumu Regulai par kriptoaktīvu tirgiem (2) (“ MiCA regulai”), Priekšlikumu par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (3) un Priekšlikumu precizēt vai grozīt noteiktus saistītos ES finanšu pakalpojumu noteikumus (4). Ar EDAU notika apspriešanās attiecībā uz Priekšlikumu par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, un EDAU sniedza savu atzinumu 2021. gada 23. aprīlī (5). Turklāt 2021. gada 29. aprīlī ar EDAU notika apspriešanās par MiCA regulu, un EDAU sniegs savu atzinumu atbilstoši 42. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (6).

Eiropas Komisija 2021. gada 15. martā pieprasīja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (“EDAU”) sniegt atzinumu par priekšlikumu saskaņā ar 42. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725. Šīs piezīmes attiecas tikai uz tiem priekšlikuma noteikumiem, kuri ir saistīti ar datu aizsardzības perspektīvu.

4. SECINĀJUMI

Ņemot vērā iepriekš minēto, EDAU:

—	uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai jebkāda apstrādes darbība finanšu iestāžu darbības kontā būtu balstīta uz kādu no VDAR 6. panta juridiskajiem pamatiem, un norāda VDAR 6. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktu kā iespējamo juridisko pamatu, ko finanšu iestādes var izvērtēt.

—	EDAU uzsver, ka ir svarīgi, lai finanšu iestādes iestrādātu savās digitālās darbības noturības sistēmās spēcīgu datu aizsardzības pārvaldības mehānismu, kas skaidri identificētu datu pārziņa un apstrādātāja uzdevumus un pienākumus, kā arī veicamās apstrādes darbības.

—

EDAU atgādina, ka jebkurai starptautiskai personas datu pārsūtīšanai, ko veic finanšu iestādes IKT pakalpojumu sniedzējam, kurš ir trešā persona un darbojas trešā valstī, ir jāatbilst VDAR V nodaļas prasībām un jānodrošina piemērota aizsardzība, kas atbilst datu aizsardzības sistēmai un ES Tiesas judikatūrai, jo īpaši Schrems II lietai. Šādas finanšu iestādes var izmantot līguma standartklauzulas, ja tās šķiet vispiemērotākais pārsūtīšanas rīks.

—	EDAU uzsver, ka personas datu aizsardzība nerada šķēršļus izlūkošanas datu apmaiņai finanšu jomā. Drīzāk datu aizsardzības prasības ir jāuztver kā pamatprasība, kas jāievēro, lai nodrošinātu indivīdu tiesību aizsardzību finanšu iestāžu digitālās darbības noturības sistēmu ietvaros.

—	EDAU aicina pieņemt arī finanšu sektorā rīcības kodeksus saskaņā ar VDAR 40. pantu, jo īpaši, lai skaidri noteiktu galveno ieinteresēto personu pienākumus personas datu apstrādes procesā, kā arī nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu apstrādi.

—	Attiecībā uz administratīvo sodu publicēšanu EDAU iesaka starp kritērijiem, ko izskata kompetentā iestāde, iekļaut indivīdu personas datu aizsardzības riskus.

—	Saskaņā ar glabāšanas ierobežošanas principu EDAU iesaka finanšu iestādēm ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija par administratīvajiem naudas sodiem tiek dzēsta no to tīmekļa vietnes pēc pieciem gadiem vai agrāk, ja tā vairs nav nepieciešama.

—

EDAU uzsver, ka priekšlikuma 42. apsvēruma redakcija nav saderīga ar VDAR 33. pantu. Tādēļ EDAU iesaka svītrot atsauci uz datu aizsardzības iestādēm no priekšlikuma 42. apsvēruma, kā arī grozīt priekšlikuma 17. pantu, iekļaujot atsauci uz paziņošanas pienākumu par datu aizsardzības pārkāpumiem attiecīgajām datu aizsardzības iestādēm.

—	EDAU iesaka grozīt priekšlikuma 23. panta 2. punktu, lai nodrošinātu, ka IKT sistēmu testēšanu, produktu izstrādi vai pētniecību nedrīkst veikt darbībā esošām sistēmām, kurās ir klientu personas dati.

Briselē, 2021. gada 10. Maijā.

Wojciech Rafał WIEWIÓROWSKI

(3) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija COM/2020/594 final, pieejams šeit: EUR-Lex - 52020PC0594 - LV - EUR-Lex (europa.eu).

(5) Atzinums 6/2021 attiecībā uz Priekšlikumu par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, pieejams šeit: 2021-0219_d0912_opinion_6_2021_en_0.pdf (europa.eu)

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 229

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 15. jūnijs

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2021/C 229/06	Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un ar tiem saistītas darbības saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa (2021–2027) 2021.–2022. gada darba programmu	19

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 229/01	Euro maiņas kurss — 2021. gada 14. jūnijs	1
2021/C 229/02	Starpposma pasākumi to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kuri piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	2
2021/C 229/03	Komisijas Lēmums (2021. gada 4. junijs) par Natura 2000 logotipa licencēšanu	6
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2021/C 229/04	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums attiecībā uz Priekšlikumu par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā pieejams Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)	13
2021/C 229/05	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Atzinuma kopsavilkums par Priekšlikumu Regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 (Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)	16