14.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/1

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 21/2021 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda

Padome pieņēmusi 2021. gada 27. maijā

2021/C 227/01

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Pie Savienības ārējām robežām izvietotās 2 140 muitas iestādes ir pienācīgi jāaprīko, lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu muitas savienības darbību. Pienācīga muitas kontrole ar līdzvērtīgiem rezultātiem ir vajadzīga arvien steidzamāk ne tikai tradicionālās muitas funkcijas dēļ, proti, iekasēt ieņēmumus, bet arvien vairāk arī tādēļ, ka gan drošuma, gan drošības nodrošināšanas labad ir ievērojami jāpastiprina kontrole pār precēm, kas tiek ievestas un izvestas pāri Savienības ārējām robežām. Tomēr vienlaikus šādai kontrolei pār preču kustību pāri ārējām robežām nevajadzētu negatīvi ietekmēt, bet gan drīzāk atvieglot likumīgu tirdzniecību ar trešām valstīm.

(2)

Muitas savienība ir viens no Savienības – vienas no lielākajām tirdzniecības kopām pasaulē – stūrakmeņiem. Tā kā muitas savienība ir būtiska pareizai iekšējā tirgus darbībai un tam, lai gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji no tās gūtu labumu, ir vajadzīgi nepārtraukti pasākumi muitas savienības stiprināšanai.

(3)

Pašlaik dalībvalstīs nav līdzsvara muitas kontroles darbības rezultātos. Šīs nelīdzsvarotības cēlonis ir dalībvalstu atšķirības gan ģeogrāfisko iezīmju, gan arī to spēju un resursu ziņā. Dalībvalstu spēja reaģēt uz problēmām, ko rada nepārtraukti mainīgie pasaules darījumdarbības modeļi un piegādes ķēdes, ir atkarīga ne tikai no cilvēkresursu elementa, bet arī no tā, vai ir pieejamas un pareizi darbojas modernas un uzticamas muitas kontroles iekārtas. Pieprasījums pēc efektīvas muitas kontroles pieaugs arī tādu problēmu dēļ kā straujš e-komercijas pieaugums, pieaugoša digitalizācija un nepieciešamība uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem. Tādēļ līdzvērtīgu muitas kontroles iekārtu nodrošināšana ir svarīgs elements pašreizējās nelīdzsvarotības problēmas risināšanā. Tā uzlabos muitas kontroles darbības rezultātu līdzvērtību visās dalībvalstīs un tādējādi palīdzēs novērst preču plūsmu novirzīšanu uz vājākajām muitas kontroles sistēmas vietām, ko nereti dēvē par ievešanas punkta izraudzīšanos. Tāpēc precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic uz riska analīzi balstīta kontrole saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (3) (“Savienības Muitas kodekss”).

(4)

Dalībvalstis ir atkārtoti paudušas vajadzību pēc finansiāla atbalsta muitas kontroles iekārtām un ir lūgušas padziļināti izvērtēt nepieciešamās iekārtas. Padome 2017. gada 23. marta secinājumos par muitas finansēšanu aicināja Komisiju izvērtēt iespēju tehniskā aprīkojuma vajadzības finansēt no turpmākām Komisijas finanšu programmām un uzlabot koordināciju un sadarbību starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm finansējuma nolūkos.

(5)

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu muitas kontrole ir jāsaprot ne tikai kā muitas tiesību aktu izpilde, bet arī citu tādu tiesību aktu izpilde, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras tiek pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Šādos citos tiesību aktos, kas pilnvaro muitas dienestus veikt konkrētus kontroles uzdevumus, ir noteikumi par nodokļiem, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli, par iekšējā tirgus ārējiem aspektiem, par kopīgo tirdzniecības politiku un citām kopīgām Savienības politikas jomām, kuras var ietekmēt tirdzniecību, piegādes ķēdes vispārējo drošību un Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību.

(6)

Palīdzot panākt pienācīga un līdzvērtīga līmeņa muitas kontroles rezultātus pie Savienības ārējām robežām, var gūt maksimālu labumu no muitas savienības, tādējādi sniedzot papildu atbalstu muitas dienestiem, kas rīkojas vienoti, lai aizsargātu Savienības intereses. Specializēts Savienības fonds muitas kontroles iekārtām, lai labotu pašreizējo nelīdzsvarotību, veicinātu vispārējo kohēziju starp dalībvalstīm. Minētajā specializētajā fondā tiktu ņemtas vērā atšķirīgās vajadzības, ar kurām nākas saskarties pie dažādu veidu robežām, proti, jūras un citu ūdensceļu, gaisa un sauszemes, tostarp dzelzceļa un autoceļu, robežām, kā arī pasta centriem. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pasaule, un īpaši nepieciešamību arī turpmāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, vienlaikus atvieglojot likumīgas tirdzniecības plūsmas, būtiska ir modernu un uzticamu kontroles iekārtu pieejamība pie ārējām robežām.

(7)

Tādēļ ir vietā izveidot jaunu finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas ir paredzētas izmantošanai pie visu veidu robežām. Instrumentam būtu jāatbalsta muitas savienība un muitas dienestu darbs, jo īpaši lai tiem palīdzētu aizsargāt Savienības finanšu un ekonomikas intereses un lai nodrošinātu drošību un drošumu Savienībā un aizsargātu Savienību pret negodīgu un nelegālu tirdzniecību, piemēram, pret preču viltošanu, vienlaikus vienkāršojot likumīgu darījumdarbību. Tam būtu jāpalīdz panākt pienācīgus un līdzvērtīgus muitas kontroles rezultātus. Turklāt ar muitas kontroles iekārtām, ko finansē no šā Instrumenta, būtu jāatbalsta muitas riska pārvaldības sistēma, kas ir minēta Savienības Muitas kodeksā. Šis mērķis būtu jāsasniedz, pārskatāmi iepērkot, uzturot un jauninot relevantas, mūsdienīgas un uzticamas muitas kontroles iekārtas, pienācīgi ņemot vērā datu aizsardzību, kibernoturību, kā arī drošības un vides apsvērumus, tostarp aizstāto iekārtu iznīcināšanu videi draudzīgā veidā.

(8)

Dalībvalstu muitas dienesti ir uzņēmušies arvien lielāku skaitu pienākumu, kas tiek veikti pie ārējām robežām un kas bieži vien iesniedzas drošības jomā. Tādēļ ir svarīgi sniegt dalībvalstīm Savienības finansiālo atbalstu, lai tās varētu nodrošināt līdzvērtību robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie Savienības ārējām robežām. Tikpat svarīgi ir katrā dalībvalstī pie Savienības robežām saistībā ar preču un personu kontroli veicināt starpaģentūru sadarbību to valsts iestāžu vidū, kuras ir atbildīgas par robežu kontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, lai panāktu maksimālu Savienības pievienoto vērtību robežu pārvaldības un muitas kontroles jomā.

(9)	Tādēļ ir nepieciešams izveidot Integrētās robežu pārvaldības fondu (“Fonds”).

(10)	Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas juridiskās specifikas un dažādu piemērojamo juridisko pamatu dēļ attiecībā uz politiku par ārējām robežām un muitas kontroli juridiski nav iespējams Fondu izveidot kā vienu vienotu instrumentu.

(11)

Tādēļ Fonds būtu jāveido kā vispārēja Savienības finansiālā atbalsta sistēma robežu pārvaldības jomā, kura sastāvētu no muitas kontroles iekārtām paredzēta finansiālā atbalsta instrumenta (“Instruments”), kas tiek izveidots ar šo regulu, un no Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas tiek izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… (4) (1).

(12)

Ievērojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, un atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5), un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri nosprausti 2015. gada 25. septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, darbībām saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz sasniegt Savienības mērķi vismaz 30 % no Savienības budžeta kopējās summas tērēt klimata mērķu atbalstam un Savienības mērķi 7,5 % no ikgadējā Savienības budžeta tērēt bioloģiskajai daudzveidībai 2024. gadā un 10 % gan 2026., gan 2027. gadā, vienlaikus ņemot vērā pārklāšanos, kas pastāv starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.

(13)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Instrumenta laikam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamentam un Padomei kalpo par galveno atsauces summu saskaņā ar 18. punktu Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (6). Vajadzētu pastāvēt iespējai ar šo finansējumus segt vajadzīgos un pienācīgi pamatotos to pasākumu izdevumus, ar kuriem pārvalda Instrumentu un izvērtē tā sniegumu, ciktāl minētie pasākumi ir saistīti ar vispārējiem un konkrētajiem Instrumenta mērķiem.

(14)

Uz šo Instrumentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) (7). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(15)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Uz finansējumu no šā instrumenta būtu jāattiecina principi, kas ir minēti Finanšu regulā, un tā mērķu sasniegšanā būtu jānodrošina optimāla finanšu resursu izmantošana.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/444 (8) tiek izveidota programma “Muita” sadarbībai muitas jomā (“Muitas programma”), lai atbalstītu muitas savienību un muitas dienestus. Lai saglabātu saskaņotību un horizontālo koordināciju sadarbības darbībām, kas attiecas uz muitu un muitas kontroles iekārtām, ir lietderīgi šādas darbības īstenot ar vienu tiesību aktu, proti, Muitas programmu, kurā ir viens noteikumu kopums. Tādēļ ar šo Instrumentu būtu jāatbalsta vienīgi attiecināmo muitas kontroles iekārtu iegāde, uzturēšana un jaunināšana, savukārt visas citas saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības vajadzību novērtēšanai vai apmācībai saistībā ar attiecīgajām iekārtām, būtu jāatbalsta ar Muitas programmu.

(17)

Turklāt attiecīgā gadījumā ar Instrumentu būtu jāatbalsta arī muitas kontroles iekārtu iegāde vai jaunināšana, lai varētu testēt jaunas iekārtas vai esošo iekārtu jaunu funkcionalitāti parastos ekspluatācijas apstākļos, pirms dalībvalstis sāk šādu jauno iekārtu iepirkšanu lielā daudzumā. Testēšana parastos ekspluatācijas apstākļos būtu jo īpaši jāveic, ņemot vērā rezultātus, kas gūti saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… (9) (2) veiktajos pētījumos par muitas kontroles iekārtām. Komisijai būtu jāmudina uz muitas kontroles iekārtu kopīgu iepirkumu un kopīgu testēšanu, ko veic divas vai vairāk dalībvalstis, izmantojot sadarbības instrumentus saskaņā ar Muitas programmu.

(18)

Lielāko daļa muitas kontroles iekārtu var tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos izmantot pārbaudēm par atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, par robežu pārvaldību, vīzām vai policijas sadarbību. Tādēļ Fonds ir iecerēts kā divi savstarpēji papildinoši instrumenti iekārtu iegādei, katrs ar atšķirīgu, bet papildinošu darbības jomu. No vienas puses, ar Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai finansiāli atbalstīs tikai tādu iekārtu izmaksas, kuru primārais mērķis vai nolūks ir integrētā robežu pārvaldība, tomēr ļaus minētās iekārtas izmantot arī papildu mērķiem, piemēram, muitas kontrolei. No otras puses, ar finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar šo regulu, finansiāli atbalstīs tikai tādu iekārtu izmaksas, kuru primārais mērķis vai nolūks ir muitas kontrole, tomēr ļaus minētās iekārtas izmantot arī papildu mērķiem, piemēram, robežkontrolei un drošībai. Šis uzdevumu sadalījums starp abiem instrumentiem veicinās starpaģentūru sadarbību kā vienu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas elementiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (10) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā, tādējādi dodot muitas dienestiem un robežu iestādēm iespēju strādāt kopā un panākt maksimālu Savienības budžeta ietekmi, izmantojot kontroles iekārtu koplietošanu un sadarbspēju. Iekārtu kopīgai lietošanai starp muitas dienestiem un citām robežu iestādām nevajadzētu būt sistemātiskai.

(19)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Kaut arī šādos gadījumos izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, principā nebūtu attiecināmas, tam tomēr izņēmuma kārtā vajadzētu būt iespējamam, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā novēloti salīdzinājumā ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumu. Lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma un lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta aizkavējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, proti, būt pienācīgi sagatavotai, lai nodrošinātu muitas savienības efektīvu un lietderīgu darbību, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā finansēšanas lēmumā paredzēt, ka izmaksas, kas radušās saistībā ar šīs regulas atbalstītām darbībām, kuras jau ir sāktas, ir uzskatāmas par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās darbības īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(20)

Atkāpjoties no Finanšu regulas, vienu darbību var finansēt no vairākām Savienības programmām vai instrumentiem, lai attiecīgā gadījumā dotu iespēju īstenot un atbalstīt sadarbību un sadarbspēju dažādās jomās. Tomēr šādos gadījumos saskaņā ar Finanšu regulā nostiprināto dubultas finansēšanas aizlieguma principu nav atļauts, ka piešķirtie finansējumi sedz vienas un tās pašas izmaksas. Ja dalībvalstij jau ir piešķirts finansējums no kādas citas Savienības programmas vai atbalsts no kāda Savienības fonda vai ja tā ir saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu tāda paša aprīkojuma iegādei, par minēto finansējumu vai atbalstu būtu jāinformē Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 191. pantu.

(21)	Jebkāds finansējums, kas pārsniedz līdzfinansējuma likmes limitu, būtu jāpiešķir vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos, pie kuriem varētu piederēt muitas kontroles iekārtu kopīga iepirkuma un kopīgas testēšanas gadījumi, ko veic divas vai vairāk dalībvalstis.

(22)

Ņemot vērā tehnoloģiju, draudu, un muitas prioritāšu straujo attīstību, darba programmām nevajadzētu aptvert ilgus laikposmus. Vienlaikus Instrumenta īstenošanai nebūtu vajadzīgas ikgadējas darba programmas, kas palielinātu administratīvo slogu gan Komisijai, gan dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, darba programmām principā būtu jāaptver vairāk nekā viens budžeta gads, bet ne vairāk kā trīs.

(23)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu saistīto darba programmu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(24)

Lai gan konkrētā mērķa sasniegšanai, proti, līdzvērtīgu muitas kontroles rezultātu panākšanai, būtiska ir centralizēta īstenošana, tehniskā līmenī ir jāveic sagatavošanas darbs, jo šis Instruments pēc būtības ir tehnisks. Tādēļ īstenošana būtu jāsekmē ar vajadzību novērtējumiem. Minētie vajadzību novērtējumi ir atkarīgi no valstu speciālajām zināšanām un pieredzes, kas gūtas, iesaistot muitas dienestus. To pamatā vajadzētu būt skaidrai metodikai, kas ietver pasākumu minimumu, ar kuriem tiek nodrošināta attiecīgās informācijas vākšana. Komisijai šī informācija būtu jāizmanto, lai noteiktu dalībvalstīm piešķiramo finansējumu, ņemot vērā jo īpaši tirdzniecības apjomu, relevantos riskus un muitas dienestu administratīvās spējas izmantot un uzturēt ierīces ar mērķi panākt visefektīvāko no šā Instrumenta finansēto muitas kontroles iekārtu izmantošanu. Lai ievērotu budžeta disciplīnu, nosacījumi dotāciju prioritāšu noteikšanai būtu skaidri jādefinē, un to pamatā vajadzētu būt šādam vajadzību novērtējumam.

(25)

Lai nodrošinātu regulāru uzraudzību un ziņošanu, būtu jāievieš pienācīga sistēma, ar ko uzrauga rezultātus, ko guvis Instruments un saskaņā ar to veiktās darbības. Šādas uzraudzības un ziņošanas pamatā vajadzētu būt kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, ar kuriem tiek mērīta saskaņā ar Instrumentu veikto darbību ietekme. Ziņošanas prasībām būtu jāietver prasība, ka Komisijai tiek sniegta informācija par tām muitas kontroles iekārtām, kuru izmaksas uz vienu muitas kontroles iekārtu pārsniedz 10 000 EUR (neieskaitot nodokļus). Šai informācijai būtu jāatšķiras no informācijas, kura jāsniedz plašai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem, lai sekmētu Instrumenta darbības un rezultātus.

(26)

Ievērojot 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12), Instruments būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai salīdzināmi un pilnīgi izvērtētu Instrumenta ietekmi uz vietas. Vidusposma un galīgajam izvērtējumam, kas būtu veicams ne vēlāk kā četrus gadus pēc Instrumenta īstenošanas sākuma un attiecīgi – pabeigšanas, vajadzētu dot ieguldījumu efektīvā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtām saskaņā ar nākamajām daudzgadu finanšu shēmām. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai minētajos vidusposma un galīgajos izvērtējumos būtu ietverta pieņemama un pietiekama informācija un lai minētie izvērtējumi tiktu iesniegti laikus. Komisijai vidusposma un galīgajos izvērtējumos būtu jāiekļauj sīka informācija par to, kā muitas dienesti un citas robežu iestādes kopīgi lieto Instrumenta finansētās iekārtas, ciktāl dalībvalstis par to ir sniegušas attiecīgu informāciju. Papildus Instrumenta vidusposma un galīgajiem izvērtējumiem, kas veido daļu no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas, būtu jāizdod gada progresa ziņojumi, lai uzraudzītu Instrumenta īstenošanu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj apkopojums par gūtajām atziņām un attiecīgajā gadījumā par sastaptajiem šķēršļiem un pamanītajiem trūkumiem saistībā ar Instrumenta pasākumiem, kuri veikti attiecīgajā gadā. Minētie gada progresa ziņojumi būtu jādara zināmi Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Lai pienācīgi reaģētu uz mainīgajām politikas prioritātēm, draudiem un tehnoloģijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem tādu muitas kontroles iekārtu indikatīvajā sarakstā, kuras var izmantot muitas kontroles nolūkos, un to rādītāju sarakstā, ar kuriem mēra konkrētā mērķa sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas un pilnībā pārredzamas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(29)

Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, balstoties uz to spēju sasniegt darbību konkrēto mērķi un gūt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Minētajos veidos un metodēs būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot instrumentu, kas atbalsta muitas savienību un muitas dienestus, sniedzot finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtu iegādei, uzturēšanai un jaunināšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo to vidū ģeogrāfiskā ziņā objektīvi pastāv nelīdzsvarotība, bet muitas kontroles rezultātu un kvalitātes līdzvērtīguma dēļ, ko palīdzēs sasniegt koordinēta pieeja un centralizēts finansējums, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(31)

Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jādara zināma minētā finansējuma izcelsme un jānodrošina Savienības finansējuma pamanāmība, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Šādai informācijai būtu jāparāda Instrumenta pievienotā vērtība muitas savienības atbalstam un jo īpaši, kā tas palīdz muitas dienestiem pildīt to uzdevumus, kā arī Komisijas centieni nodrošināt budžeta pārredzamību. Turklāt, lai nodrošinātu pārredzamību, Komisijai būtu regulāri jāsniedz sabiedrībai informācija par Instrumentu, tā darbībām un rezultātiem, cita starpā atsaucoties uz darba programmām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu.

(32)	Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Kopā ar Regulu (ES) …/… (3) ar šo regulu izveido Integrētās robežu pārvaldības fondu (“Fonds”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Kā daļu no minētā Fonda ar šo regulu izveido instrumentu, ar ko sniegt finansiālo atbalstu muitas kontroles iekārtu iegādei, uzturēšanai un jaunināšanai (“Instruments”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Instrumenta darbības ilgumu saskaņo ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu.

Šajā regulā ir izklāstīti Instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

2)	“muitas kontrole” ir muitas kontrole, kas definēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 3. punktā;

3)	“muitas kontroles iekārta” ir iekārta, kas paredzēta galvenokārt muitas kontroles veikšanai;

4)	“mobilā muitas kontroles iekārta” ir transportlīdzeklis, kas papildus tā spējai pārvietoties ir paredzēts kā muitas kontroles iekārta vai ir pilnīgi aprīkots ar muitas kontroles iekārtu;

“uzturēšana” ir muitas kontroles iekārtas profilaktiska, koriģējoša un prognostiska iejaukšanās, tai skaitā darbības un funkcionālas pārbaudes, apkalpošana, remonts un kapitālais remonts, kas nepieciešami, lai to saglabātu vai atjaunotu tai paredzētajā darbības stāvoklī nolūkā sasniegt tās maksimālo ekspluatācijas laiku, bet neietverot nekādu jaunināšanu;

6)	“jaunināšana” ir pilnveidojoša iejaukšanās, kas ir nepieciešama, lai jau esošai muitas kontroles iekārtai ar novecojušu darbības stāvokli panāktu tai mūsdienās paredzēto tehnisko līmeni.

3. pants

Instrumenta mērķi

1. Kā Fonda daļai un ņemot vērā ilgtermiņa mērķa – dalībvalstīs saskaņoti piemērot muitas kontroli – sasniegšanu, Instrumenta vispārējais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus to uzdevumā aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, lai Savienībā nodrošinātu drošību un drošumu un aizsargātu Savienību pret nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību.

2. Instrumenta konkrētais mērķis ir veicināt pienācīgus un līdzvērtīgus muitas kontroles rezultātus, pārredzami iegādājoties, uzturot un jauninot relevantas un uzticamas, mūsdienīgas muitas kontroles iekārtas, kas ir drošas, nekaitīgas un videi draudzīgas, tādējādi palīdzot muitas dienestiem rīkoties vienoti, lai aizsargātu Savienības intereses.

4. pants

Budžets

1. Instrumenta īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 006 407 000 EUR faktiskajās cenās.

2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izdevumiem, kuri saistīti ar Instrumenta pārvaldību un tā mērķu sasniegšanas izvērtēšanu. No tās var segt arī izdevumus, kas saistīti ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, kas attiecas uz Instrumenta mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri koncentrējas uz informācijas apstrādi un apmaiņu, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Instrumenta pārvaldību.

5. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1. Instrumentu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Instruments var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, piemēram, dotāciju veidā.

3. Ja Instrumenta atbalstītā darbība ir saistīta ar muitas kontroles iekārtu iegādi vai jaunināšanu, Komisija izveido koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu sadarbspēju starp muitas kontroles iekārtām, kuras iegādātas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu, un tādēļ to efektīvu izmantošanu.

II NODAĻA

Attiecināmība

6. pants

Attiecināmās darbības

1. Lai darbības varētu pretendēt uz šā instrumenta finansējumu, tām ir jāatbilst šādām prasībām:

a)	ar tām īsteno 3. pantā noteiktos mērķus; un

tās atbalsta tādu muitas kontroles iekārtu, tostarp inovatīvu atklāšanas tehnoloģiju iekārtu, iegādi, uzturēšanu vai jaunināšanu, kuras izmanto vienā vai vairākos no šādiem muitas kontroles nolūkiem:

1)	neintruzīva pārbaude;

2)	signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem;

3)	radiācijas konstatēšana un nuklīdu identifikācija;

4)	paraugu analīze laboratorijās;

5)	paraugu ņemšana un analīze uz vietas;

6)	meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm.

I pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar muitas kontroles iekārtām, kuras var izmantot muitas kontroles nolūkiem, kas minēti pirmās daļas 1.–6. apakšpunktā.

2. Pienācīgi pamatotos gadījumos pirmās daļas 1. punktā minētās darbības var attiekties arī uz tādu muitas kontroles iekārtu pārredzamu iegādi, uzturēšanu un jaunināšanu, kuras tiek izmantotas jaunu iekārtu vai esošu iekārtu jaunas funkcionalitātes testēšanai parastos ekspluatācijas apstākļos.

3. Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, ņemot vērā šīs regulas novēlotu stāšanos spēkā un lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta aizkavējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, proti, būt pienācīgi sagatavotai, lai nodrošinātu muitas savienības efektīvu un lietderīgu darbību, uz ierobežotu laiku saskaņā ar šo regulu atbalstīto darbību izmaksas var izņēmuma kārtā uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra pat ja minētās darbības īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu šo regulu, vajadzības gadījumā atjauninot I pielikumā izklāstīto muitas kontroles iekārtu indikatīvo sarakstu.

5. Muitas kontroles iekārtas, kas tiek finansētas ar šo Instrumentu, būtu galvenokārt jāizmanto muitas kontrolei, tomēr tās var izmantot arī papildu nolūkiem, tostarp atbalstot dalībvalstu robežu pārvaldības iestādes un izmeklēšanu personu kontrolei. Šādu muitas kontroles iekārtu kopīga izmantošana muitā un citās robežu iestādēs nav sistemātiska.

6. Komisija mudina muitas kontroles iekārtu kopīgu iepirkumu un kopīgu testēšanu, ko veic divas vai vairāk dalībvalstis.

7. pants

Attiecināmie subjekti

Atkāpjoties no Finanšu regulas 197. panta, attiecināmie subjekti ir muitas dienesti ar nosacījumu, ka tie sniedz informāciju, kas nepieciešama šīs regulas 11. panta 4. punktā minētajai vajadzību novērtēšanai.

8. pants

Līdzfinansējuma likme

1. Ar Instrumentu var finansēt līdz pat 80 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām.

2. Finansējumu virs šā limita var piešķirt vienīgi pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.

9. pants

Attiecināmās izmaksas

Izmaksas, kas ir tieši saistītas ar 6. pantā minētajām darbībām, var pretendēt uz Instrumenta finansējumu.

Uz Instrumenta finansējumu nevar pretendēt šādas izmaksas:

a)	izmaksas saistībā ar zemesgabalu pirkšanu;

b)	izmaksas, kas ir saistītas ar apmācību vai prasmju uzlabošanu un kas nav saistītas ar ievadapmācību, kura ir iekļauta iepirkuma vai jauninājumu līgumā;

c)	izmaksas saistībā ar infrastruktūru, piemēram, ēkām vai brīvdabas objektiem, kā arī mēbelēm;

izmaksas saistībā ar elektroniskām sistēmām, izņemot datorprogrammatūru un tās atjauninājumus, kas ir tieši nepieciešami, lai varētu izmantot muitas kontroles iekārtu, un izņemot elektronisko programmatūru un programmēšanu, kas vajadzīga, lai muitas kontroles iekārtas sasaistītu ar esošo programmatūru;

e)	izmaksas saistībā ar tīkliem, piemēram, nodrošinātiem vai nenodrošinātiem sakaru kanāliem, vai abonementiem, izņemot tīklus vai abonementus, kas vajadzīgi tikai tam, lai izmantotu šīs muitas kontroles iekārtas;

f)	izmaksas saistībā ar transportlīdzekļiem, piemēram, automašīnām, lidmašīnām vai kuģiem, izņemot mobilās muitas kontroles iekārtas;

g)	izmaksas saistībā ar muitas kontroles iekārtām nepieciešamām patēriņa precēm, tostarp atsauces vai kalibrēšanas materiāliem;

h)	izmaksas saistībā ar individuāliem aizsardzības līdzekļiem.

III NODAĻA

Dotācijas

10. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums

1. Instrumenta dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2. Saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta pirmās daļas f) punktu dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas adresēts subjektiem, kuri ir attiecināmi saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

3. Darbība, kas ir saņēmusi finansējumu saskaņā ar Instrumentu, var arī saņemt finansējumu no Muitas programmas vai no citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgajam darbības finansējumam piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

4. Finanšu regulas 150. pantā minētās izvērtēšanas komitejas darba pamatā ir minētās regulas 188. pantā noteiktie vispārīgie principi, ko piemēro dotācijām, un jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi, kas noteikti minētā panta a) un b) punktā, kā arī nediskriminēšanas princips.

5. Izvērtēšanas komiteja izvērtē priekšlikumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ierosinātās darbības atbilstību izvirzītajiem mērķiem, ierosinātās darbības kvalitāti, tās ietekmi, tostarp tās ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi, un tās budžetu un izmaksu lietderību.

IV NODAĻA

Programmu plānošana, uzraudzīšana un izvērtēšana

11. pants

Darba programma

1. Instrumentu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu minētās darba programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā.

3. Darba programmu mērķis ir sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus, veicot darbības saskaņā ar 6. pantu. Darba programmās izklāsta finansēšanas plāna kopējo summu visām darbībām. Turklāt tajās nosaka:

attiecībā uz katru darbību:

i)	sasniedzamos mērķus un gaidāmos rezultātus saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem vispārējiem un konkrētajiem mērķiem;

ii)	finansējamo darbību aprakstu;

iii)	attiecīgā gadījumā norādi par katrai darbībai piešķirto summu; un

iv)	īstenošanas metodi un indikatīvu īstenošanas grafiku;

b)	dotācijām – maksimālo līdzfinansējuma likmi, kas minēta 8. pantā.

4. Šā panta 1. punktā minēto darba programmu sagatavošanu atbalsta ar muitas dienestu vajadzību novērtējumu. Minēto vajadzību novērtējumu sagatavo, balstoties uz:

a)	kopīgām robežšķērsošanas vietu kategorijām;

b)	pieejamo muitas kontroles iekārtu visaptverošu aprakstu;

c)	kopīgu sarakstu ar muitas kontroles iekārtām, kurām vajadzētu būt pieejamām, ar atsauci uz robežšķērsošanas vietu kategoriju; un

d)	finansējuma vajadzību aplēsi.

Vajadzību novērtējumu sagatavo, balstoties uz darbībām, kas ir veiktas saskaņā ar programmu “Muita 2020”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (18), vai saskaņā ar Muitas programmu, un to regulāri atjaunina vismaz reizi trīs gados.

12. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Šīs regulas II pielikumā ir uzskaitīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Instrumenta virzību uz 3. pantā izklāstīto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2. Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par Instrumenta progresu virzībā uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumu attiecībā uz rādītājiem, kā arī lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Instrumenta īstenošanas un rezultātu uzraudzībai nepieciešamie dati tiek savākti efektīvi, iedarbīgi un savlaicīgi. Šajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

4. Ja muitas kontroles iekārtas izmaksas pārsniedz 10 000 EUR (neieskaitot nodokļus), pie ziņošanas prasībām, kas minētas 3. punktā, pieder vismaz šādas informācijas ikgadēja sniegšana Komisijai:

a)	ar Instrumentu finansētu muitas kontroles iekārtu detalizēts saraksts;

b)	informācija par muitas kontroles iekārtu izmantošanu, ieskaitot jebkādus saistītos rezultātus, ko attiecīgā gadījumā papildina ar attiecīgo statistiku.

13. pants

Izvērtēšana

1. Izvērtējumus veic savlaicīgi, lai tos varētu izmantot lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Komisija veic Instrumenta vidusposma izvērtējumu, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par tā īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc minētās īstenošanas sākuma. Savā vidusposma izvērtējumā Komisija novērtē Instrumenta sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība un atbilstība, kā arī sinerģija Instrumenta ietvaros un Savienības pievienotā vērtība.

3. Instrumenta īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Instrumenta galīgo izvērtēšanu.

4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un gūto atziņu apkopojumu.

V NODAĻA

Deleģēšanas īstenošana un komiteju procedūra

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 4. punktā un 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētās dienas. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 4. punktā un 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums iegūst spēku nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 6. panta 4. punktu un 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Muitas programmas komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2021/444 17. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

16. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1. Savienības finansējuma saņēmēji dara zināmu minētā finansējuma izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma pamanāmību, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas darbības saistībā ar Instrumentu, darbībām, kas tiek veiktas, ievērojot Instrumentu, un gūtajiem rezultātiem.

3. Instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl minētās prioritātes attiecas uz 3. pantā minētajiem mērķiem.

17. pants

Pārejas noteikumi

Vajadzības gadījumā Savienības budžetā laikposmam pēc 2027. gada var iekļaut apropriācijas 4. panta 2. punktā paredzēto izdevumu segšanai, lai nodrošinātu līdz 2027. gada 31. decembrim nepabeigto darbību pārvaldību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, … gada … …

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 27. maija nostāja pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (… gada …), ar ko izveido Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (OV …).

(1) Dokumentā ST 6487/21 (2018/0249(COD)) ietvertā regula.

(5) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(6) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/444 (2021. gada 11. marts), ar ko izveido Muitas programmu sadarbībai muitas jomā un atceļ Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (OV L 87, 15.3.2021., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (… gada …), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L …).

(2) Dokumentā ST 7064/20 (2018/0224(COD)) ietvertā regula.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(16) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(3) Dokumentā ST 6487/21 (2018/0249(COD)) ietvertā regula.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

I PIELIKUMS

Indikatīvs tādu muitas kontroles iekārtu saraksts, ko var izmantot, lai sasniegtu muitas kontroles nolūkus, kuri uzskaitīti 6. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā

MUITAS KONTROLES NOLŪKS

MUITAS KONTROLES IEKĀRTA

KATEGORIJA

PIELIETOJUMS

1.	Neintruzīva pārbaude

Rentgena skeneris (augsts enerģijas patēriņš)

Konteineri, kravas automobiļi, dzelzceļa vagoni un transportlīdzekļi

Rentgena skeneris (zems enerģijas patēriņš)

Paliktņi, kastes un pakas

Pasažieru bagāža

Transportlīdzekļi

Rentgena kliedētā atstarojuma ierīce

Konteineri

Kravas automobiļi

Transportlīdzekļi

Citi

Numura zīmju/konteineru automātiskās atpazīšanas sistēmas

Transportlīdzekļu svari

Autokrāvēji un līdzīgas pārvietojamas muitas kontroles iekārtas

2.	Signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem (1)

Uz rentgenu balstīts kliedētā atstarojuma portālskeneris

Izmanto galvenokārt lidostās, lai atklātu cilvēka ķermenī (ap to) noslēptus priekšmetus (narkotikas, sprāgstvielas, naudu)

Ķermeņa skeneris

Uz milimetru viļņiem balstīts drošības skeneris

3.	Radiācijas konstatēšana un nuklīdu identificēšana

Radioloģiskie un nukleārie detektori

Personīgais radiācijas monitors/detektors

Pārnēsājams radiācijas detektors

Izotopu identifikācijas ierīce

Radiācijas portālmonitors

Spektrometrijas portālmonitors izotopu identificēšanai

4.	Paraugu analīze laboratorijās

Iekārtas visu iespējamo preču identificēšanai, kvantificēšanai un verificēšanai

Gāzu un šķidrumu hromatogrāfija (GC, LC, HPLC u. c.)

Spektrometrija un ar to apvienoti paņēmieni (IR, Ramana, UV-VIS, fluorescence, GC-MS, u. c.)

Rentgena iekārtas (rentgenstaru fluorescence u. c.)

NMR spektrometrija un stabilu izotopu analīze

Citas laboratorijas iekārtas (atomabsorbcijas spektrometrs, destilācijas analizētājs, diferenciālais skenējošais kalorimetrs, elektroforēzes ierīce, mikroskops, šķidruma scintilāciju skaitītājs, smēķējamā mašīna u. c.)

5.	Paraugu ņemšana un analīze uz vietas

Palieku/nospiedumu konstatēšana ar jonu kustīguma spektrometriju

Portatīvas iekārtas konkrētu bīstamu materiālu palieku pārbaudei

Palieku/nospiedumu atklāšana ar suņiem

Izmanto attiecībā uz virkni ar maziem un lielākiem priekšmetiem saistītu risku

Paraugu ņemšana

Instrumenti paraugu ņemšanai, velkmes skapis, cimdkaste

Mobilās laboratorijas

Transportlīdzekļi, kuros pilnīgi ierīkotas iekārtas paraugu analizēšanai uz vietas

Pārnēsājami detektori

Organisku materiālu, metālu un sakausējumu analīze

Ķīmiskās kolorimetrijas testi

Ramana spektroskopija

Infrasarkanā spektroskopija

Rentgenfluorescence

Konteineriem paredzēti gāzes detektori

6.	Meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm

Personīgi pārnēsājami instrumenti

Kabatas formāta instrumenti

Mehānisku rīku komplekts

Teleskopspogulis

Ierīces

Endoskops

Stacionārs vai pārnēsājams metāla detektors

Kameras, ar kurām pārbauda transportlīdzekļu apakšpusi

Ultraskaņas ierīce

Blīvuma mērītājs

Citi

Zemūdens meklētājs

(1) Ievērojot piemērojamās tiesību normas un citus ieteikumus attiecībā uz veselības aizsardzību un privātuma ievērošanu.

II PIELIKUMS

Rādītāji ziņošanai par Instrumenta progresu 3. pantā noteikto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā

Lai ziņotu par Instrumenta progresu 3. pantā noteikto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā, izmanto šādus rādītājus:

Iekārtas

a)	Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība sauszemes robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

b)	Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība jūras robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

c)	Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība gaisa robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

d)	Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība pastam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

e)	Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība dzelzceļa robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

14.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/20

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 22/2021 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818

Padome pieņēmusi 2021. gada 27. maijā

2021/C 227/03

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Vīzu informācijas sistēma (VIS) tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (3) kā tehnoloģisks risinājums vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (4) noteica VIS mērķi, darbības virzienus un atbildību, kā arī nosacījumus un procedūras īstermiņa vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu īstermiņa vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 810/2009 (5) tika paredzēti noteikumi par biometrisku identifikatoru reģistrēšanu VIS. Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) piekļuve VIS tika noteikta Padomes Lēmumā 2008/633/TI (6). Minētais lēmums saturs būtu jāintegrē Regulā (EK) Nr. 767/2008, lai to saskaņotu ar pašreizējo Līgumu satvaru.

(2)

Konkrētu ES informācijas sistēmu sadarbspēja tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2019/817 (7) un (ES) 2019/818 (8), lai minētās sistēmas un to dati savstarpēji papildinātu cits citu ar mērķi uzlabot Savienības robežpārbaužu iedarbīgumu un efektivitāti pie Savienības ārējām robežām, sekmēt nelikumīgas imigrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī veicinātu augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un drošības saglabāšanu dalībvalstu teritorijās.

(3)

ES informācijas sistēmu sadarbspēja ļauj minētajām sistēmām papildināt citai citu, lai atvieglinātu personu pareizu identifikāciju, palīdzētu apkarot identitātes viltošanu, uzlabotu un saskaņotu attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā, atvieglinātu dalībvalstīm pašreizējo un turpmāko ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu, pastiprinātu un vienkāršotu attiecīgajām ES informācijas sistēmām piemērojamos datu drošības un datu aizsardzības pasākumus, racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi VIS, ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS), Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai (ETIAS) un Eurodac un atbalstītu VIS, Šengenas Informācijas sistēmas (SIS), IIS, ETIAS, Eurodac un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN) mērķus.

(4)

Sadarbspējas komponenti aptver VIS, SIS, IIS, ETIAS, Euroda, un ECRIS-TCN, kā arī Eiropola datus, lai vaicājumus Eiropola datos varētu veikt vienlaikus ar minētajām ES informācijas sistēmām. Tādēļ minētos sadarbspējas komponentus ir lietderīgi izmantot tam, lai veiktu automatizētus vaicājumus, kā arī piekļūtu VIS tiesībaizsardzības nolūkos. Lai dalībvalstu iestādes varētu ātri, netraucēti, sistemātiski un kontrolēti piekļūt ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kas tiem vajadzīgas savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, un atbalstītu VIS mērķus, būtu jāizmanto ar Regulu (ES) 2019/818 izveidotais Eiropas meklēšanas portāls (ESP).

(5)	ESP ļaus vaicājumu VIS glabātajos datus ar pārējās attiecīgās ES informācijas sistēmās glabātajos datos veikt paralēli.

(6)

VIS glabāto datu salīdzināšanai ar citās informācijas sistēmās un datubāzēs glabātiem datiem vajadzētu būt automatizētai. Ja šāds salīdzinājums atklāj atbilstību, ko pazīst kā trāpījumu, starp kādu no pieteikuma personas datiem vai to kombināciju un kādu ierakstu, datni vai brīdinājumu minētajās citās informācijas sistēmās vai datubāzēs, vai ar personas datiem ETIAS kontrolsarakstā, pieteikums būtu jāpārbauda manuāli un tas būtu jādara kompetentās iestādes operatoram. Kompetentās iestādes veiktie trāpījumu novērtējumi būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par īstermiņa vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(7)

Šajā regulā ir noteikts veids, kādā jāīsteno sadarbspēja un nosacījumi, saskaņā ar kuriem VIS automatizētā procesā aplūko datus, ko glabā SIS, Eurodac un ECRIS-TCN, kā arī Eiropola datus, lai konstatētu trāpījumus. Tāpēc ir jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 603/2013 (9), (ES) 2016/794 (10), (ES) 2018/1862 (11), (ES) 2019/816 (12) un (ES) 2019/818, lai VIS savienotu ar citām ES informācijas sistēmām un Eiropola datiem.

(8)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem, no vienas puses, vīzu iestādes spēj aplūkot datus, kas tiek glabāti Eurodac, un, no otras puses, VIS izraudzītās iestādes VIS vajadzībām spēj aplūkot Eiropola datus, dažus SIS datus un datus, kas tiek glabāti ECRIS-TCN, būtu jāgarantē ar skaidriem un precīziem noteikumiem par minēto iestāžu piekļuvi minētajiem datiem, par vaicājumu veidu un datu kategorijām, kuriem visiem nevajadzētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams minēto iestāžu pienākumu veikšanai. Tāpat VIS pieteikuma datnē glabātajiem datiem vajadzētu būt redzamiem tikai tām dalībvalstīm, kuras izmanto attiecīgās informācijas sistēmas saskaņā ar kārtību, kādā tās piedalās.

(9)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… (13) (1) Eiropolam tiek uzticēti jauni uzdevumi, piemēram, sniegt atzinumus pēc VIS izraudzīto iestāžu un ETIAS valsts vienību apspriešanās pieprasījumiem. Tāpēc, lai izpildītu minētos uzdevumus, ir attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/794.

(10)

Lai atbalstītu VIS mērķi novērtēt, vai īstermiņa vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs varētu radīt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai sabiedriskajai drošībai, VIS vajadzētu spēt pārbaudīt, vai pastāv jebkāda atbilstība starp datiem VIS pieteikuma datnēs un ECRIS-TCN datiem kopējā identitātes repozitorijā (CIR), kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/818, attiecībā uz to, kurām dalībvalstīm ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem par teroristu nodarījumiem vai jebkuriem citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1240 (14) pielikumā, ja tie saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāmi, piemērojot brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi.

(11)

Trāpījumam ECRIS-TCN pašam par sevi nebūtu jānozīmē, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais bijis notiesāts norādītajās dalībvalstīs. Tas, vai ir bijuši iepriekšēji notiesājoši spriedumi, būtu jāapstiprina, tikai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no attiecīgo dalībvalstu sodāmības reģistriem.

(12)	Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (15).

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (“LES”) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“LESD”), Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(14)

Ciktāl šī regula attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, 5. panta 1. punktu un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK (16) 6. panta 2. punktu. Savukārt, ciktāl tā attiecas uz Eiropolu, Eurodac un ECRIS-TCN, saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(15)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (17), šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (18) 1. panta G punktā.

(16)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (19), šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (20) 3. pantu.

(17)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (21) šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (22) 3. pantu.

(18)	Lai šī regula iekļautos esošajā tiesiskajā regulējumā, būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 603/2013

Regulu (ES) Nr. 603/2013 groza šādi:

iekļauj šādu nodaļu:

“VIa NODAĻA

Vīzu iestāžu piekļuve

22.a pants

Kompetento vīzu iestāžu piekļuve Eurodac

Kompetentajām vīzu iestādēm ir piekļuve Eurodac, lai lasīšanas režīmā aplūkotu datus nolūkā manuāli pārbaudīt pozitīvos iznākumus, kas atklāti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (*1) 9.a pantu VIS veiktajos automatizētajos vaicājumos, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 (*2) 21. pantu izskatīt vīzas pieteikumus un pieņemt lēmumus par tiem.

22.b pants

Sadarbspēja ar VIS

No VIS darbības sākuma datuma, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/… (*3) (2) 11. pantu, Eurodac ir savienota ar Eiropas meklēšanas portālu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/818 (*4) 6. pantu, lai varētu veikt automatizēto apstrādi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.a pantu.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.)."

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/… (… gada …), ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L …)."

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).”;"

iekļauj šādu pantu:

“28.a pants

Reģistra ierakstu glabāšana sadarbspējas nodrošināšanai ar VIS

Veicot šīs regulas 22.a pantā minēto Eurodac aplūkošanu, par katru datu apstrādes darbību, kas veikta Eurodac un VIS, glabā reģistra ierakstu saskaņā ar šīs regulas 28. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu.”

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/794

Regulu (ES) 2016/794 groza šādi:

regulas 4. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“q)	sniedz atzinumu pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (*5) 9.e panta 4. punktā, 9.g panta 4. punktā un 22.b panta 14. un 16. punktā minētā apspriešanās pieprasījuma.

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).”;"

regulas 21. pantu groza šādi:

a)	panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “Eurojust, OLAF un – vienīgi ETIAS vajadzībām – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, un – vienīgi VIS vajadzībām – VIS izraudzīto iestāžu piekļuve informācijai, ko glabā Eiropols”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“1.b Eiropols veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka VIS izraudzītajām iestādēm Regulas (EK) Nr. 767/2008 vajadzībām, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve datiem, kas sniegti šīs regulas 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos nolūkos, neskarot ierobežojumus, kurus norādījusi dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kas sniegusi attiecīgo informāciju saskaņā ar šīs regulas 19. panta 2. punktu.

Ja informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, atbilstīgi kurai var apmainīties ar informāciju, kas ir ģenerējusi attiecīgo atrašanu, saskaņā ar Eiropolam nodrošinātās informācijas sniedzēja lēmumu. Ar šādu informāciju var apmainīties tikai tādā apjomā, kādā atrašanu ģenerējušie dati ir nepieciešami VIS izraudzīto iestāžu uzdevumu izpildei saistībā ar VIS.

Attiecīgi piemēro šā panta 2.–7. punktu.”

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1862

Regulu (ES) 2018/1862 groza šādi:

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Reģistra ierakstu glabāšana sadarbspējas nodrošināšanai ar VIS

Reģistra ierakstus par katru datu apstrādes darbību, kas veikta SIS un VIS, ievērojot šīs regulas 50.a pantu, glabā saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu (*6).

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).”;"

regulas 44. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“g)

manuāli pārbaudītu informācijas atbilsmes, ko atklājuši automatizēti vaicājumi no VIS, un novērtētu, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.d un 9.g pantu vai 22.b pantu.”;

iekļauj šādu pantu:

“50.a pants

Sadarbspēja ar VIS

No VIS darbības sākuma datuma, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/… (*7) (3) 11. pantu, SIS centrālā sistēma ir savienota ar ESP, lai varētu veikt automatizēto apstrādi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.a un 22.b pantu.

(*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/… (… gada …), ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L …).”"

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/816

Regulu (ES) 2019/816 groza šādi:

regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“d)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem ECRIS-TCN iekļautos datus var izmantot VIS izraudzītās iestādes, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (*8) 9.d pantā un 22.b panta 13. punktā, lai novērtētu, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, kā norādīts minētās regulas 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā.

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).”;"

2)	regulas 2. pantam pievieno šādu daļu: “Šī regula arī atbalsta VIS mērķi novērtēt, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008.”;

regulas 3. panta 6) punktu aizstāj ar šādu:

“6)	“kompetentās iestādes” ir centrālās iestādes, Eurojust, Eiropols, EPPO un VIS izraudzītās iestādes, kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.d pantā un 22.b panta 13. punktā, kuras ir kompetentas piekļūt ECRIS-TCN vai veikt meklēšanu tajā saskaņā ar šo regulu;”;

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

atzīmi, kas Regulas (EK) Nr. 767/2008 vajadzībām norāda, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir notiesāts par teroristu nodarījumu vai jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kas uzskaitīts Regulas (ES) 2018/1240 pielikumā, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāms, piemērojot brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, tostarp notiesāšanas dalībvalsts kodu.”;

panta 1.a punktu aizstāj ar šādu:

“1.a. CIR ietver datus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, un šādus 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus: uzvārds, vārdi, dzimšanas datums, dzimšanas vieta (pilsēta un valsts); valstspiederība vai valstspiederības, dzimums, attiecīgā gadījumā iepriekšējie vārdi, ja tādi ir pieejami – pseidonīmi vai pieņemtie vārdi, personas ceļošanas dokumentu veids un numurs, kā arī to izdevējiestādes nosaukums.

CIR var ietvert 3. punktā minētos datus, kā arī – 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos – notiesāšanas dalībvalsts kodu. Pārējos ECRIS-TCN datus glabā centrālajā sistēmā.”;

pievieno šādu punktu:

“7. Ja trāpījumi tiek konstatēti pēc Regulas (EK) Nr. 767/2008 27.a pantā minētās automatizētās apstrādes, atzīmēm un notiesāšanas dalībvalsts kodam, kas minēts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, var piekļūt un tajos meklēt tikai VIS centrālā sistēma pārbaudes nolūkos, ievērojot šīs regulas 7.a pantu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.a panta 4. punkta e) apakšpunktu vai 22.b panta 3. punkta e) apakšpunktu.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, atzīmes un notiesāšanas dalībvalsts kods, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nav redzami citai iestādei kā vien notiesāšanas dalībvalsts centrālajai iestādei, kas izveidojusi reģistra ierakstu ar atzīmi”;

regulas 7. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Trāpījuma gadījumā centrālā sistēma vai CIR automātiski sniedz kompetentajai iestādei informāciju par dalībvalstīm, kam ir sodāmības reģistru informācija par trešās valsts valstspiederīgo, kā arī ar to saistītos atsauces numurus, kas minēti 5. panta 1. punktā, un jebkādu atbilstošu identitātes informāciju. Šādu identitātes informāciju izmanto, tikai lai pārbaudītu attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā identitāti. Rezultātu, kas iegūts, veicot meklēšanu centrālajā sistēmā, izmanto, tikai lai:

a)	iesniegtu lūgumu, ievērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 6. pantu;

b)	iesniegtu lūgumu, kas minēts šīs regulas 17. panta 3. punktā; vai

c)	novērtētu, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008.”;

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

ECRIS-TCN izmantošana VIS pārbaudēs

1. No VIS darbības sākuma datuma, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/… (*9) (4) 11. pantu, ECRIS-TCN ir savienota ar ESP, lai varētu veikt automatizēto apstrādi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.a un 22.b pantu, veikt meklēšanu ECRIS-TCN un attiecīgos VIS datus salīdzināt ar attiecīgajiem ECRIS-TCN datiem CIR, kam pievienota atzīme, ievērojot šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2. Lai pildītu uzdevumus, ievērojot Regulu (EK) Nr. 767/2008, VIS izraudzītajām iestādēm, kā norādīts minētās regulas 9.d pantā un 22.b panta 13. punktā, ir tiesības piekļūt tikai tiem ECRIS-TCN datiem CIR, kuriem ir pievienota atzīme, ievērojot šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(*9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/… (… gada …), ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L …).”;"

regulas 8. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Beidzoties 1. punktā minētajam saglabāšanas laikposmam, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde no centrālās sistēmas un CIR dzēš attiecīgo datu ierakstu, tostarp visus pirkstu nospiedumu datus, sejas attēlus vai atzīmes, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Gadījumos, kad dati, kas saistīti ar notiesājošu spriedumu par teroristu nodarījumu vai jebkuru citu noziedzīgu noziegumu, kā minēts 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tiek dzēsti no valsts sodāmības reģistra, bet informācija par citiem tās pašas personas notiesājošiem spriedumiem tiek saglabāta, no datu ieraksta tiek izņemta tikai 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā atzīme. Ja iespējams, dzēšana tiek veikta automātiski, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad beidzies saglabāšanas laikposms.”;

pantam pievieno šādu punktu:

“3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, atzīmes, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, automātiski dzēš 25 gadus pēc atzīmes izveidošanas, attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem saistībā ar teroristu nodarījumiem, un 15 gadus pēc atzīmes izveidošanas, attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem saistībā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem.”;

regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Centrālajā sistēmā un CIR ievadītos datus apstrādā tikai, lai identificētu dalībvalstis, kam ir sodāmības reģistra informācija par trešo valstu valstspiederīgajiem, vai lai atbalstītu VIS mērķi novērtēt, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008. CIR ievadītos datus apstrādā arī saskaņā ar Regulu (ES) 2019/818, lai saskaņā ar šo regulu atvieglotu ECRIS-TCN reģistrēto personu pareizu identifikāciju un palīdzētu to veikt.”;

iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

Reģistra ierakstu glabāšana sadarbspējas nodrošināšanai ar VIS

Attiecībā uz šīs regulas 7.a pantā minētajām aplūkošanām par katru ECRIS-TCN datu apstrādes darbību, kas veikta CIR un VIS, glabā reģistra ierakstu saskaņā ar šo pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu.”

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/818

Regulu (ES) 2019/818 groza šādi:

regulas 4. panta 20) punktu aizstāj ar šādu:

“20)	“izraudzītās iestādes” ir dalībvalstu izraudzītās iestādes, kas definētas Regulas (ES) 2017/2226 3. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, Regulas (EK) Nr. 767/2008 4. panta 3.a punktā un Regulas (ES) 2018/1240 3. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;”;

regulas 18. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a. Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.a un 22.b panta nolūkā CIR, loģiski nodalītus no šā panta 1. punktā minētajiem datiem, glabā arī datus, kas minēti Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem datiem var piekļūt tikai minētās regulas 5. panta 7. punktā norādītajā veidā.”;

regulas 68. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Neskarot šā panta 1. punktu, automatizētās apstrādes, ievērojot Regulas (EK) Nr. 767/2008 9.a un 22.b pantu, vajadzībām ESP sāk darbības tikai no VIS darbības sākuma datuma, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/… (*10) (5) 11. pantu.

(*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/… (… gada …), ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L …).”"

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no VIS darbības sākuma datuma, ievērojot Regulas (ES) 2021/… (6) 11. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, … gada … …

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 440, 6.12.2018., 154. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 27. maija nostāja pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 135, 22.5.2019., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/… (… gada …), ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L …).

(1) Dokumentā ST 5950/21 (2018/0152A(COD)) ietvertā regula.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(16) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(17) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(18) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(19) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(20) Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(21) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(22) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(2) Dokumentā ST 5950/21 (2018/0152A(COD)) ietvertā regula.

(3) Dokumentā ST 5950/21 (2018/0152A(COD)) ietvertā regula.

(4) Dokumentā ST 5950/21 (2018/0152A(COD)) ietvertā regula.

(5) Dokumentā ST 5950/21 (2018/0152A(COD)) ietvertā regula.

(6) Dokumentā ST 5950/21 (2018/0152A(COD)) ietvertā regula.

14.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/29

Padomes paskaidrojuma raksts: Padomes Nostāja (ES) Nr. 22/2021 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818

(2021/C 227/04)

I. IEVADS

Pēc VIS rūpīgas izvērtēšanas Komisija 2018. gada 16. maijā iesniedza tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt VIS regulu (1) (turpmāk – “Regula, ar ko groza VIS”).

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2018. gada 19. decembra sanāksmē pieņēma pilnvarojumu sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu (2).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedza atzinumu 2018. gada 19. septembrī (3).

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savu atzinumu sniedza 2018. gada 12. decembrī (4).

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ES Pamattiesību aģentūra sniedza atzinumu 2018. gada 30. augustā (5).

2019. gada 13. martā Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā (6).

Padome un Eiropas Parlaments 2019. gada oktobrī sāka sarunas, lai panāktu vienošanos posmā, kad tiek apstiprināta Padomes nostāja pirmajā lasījumā (“agrīna otrā lasījuma vienošanās”).

Sarunu gaitā kļuva skaidrs, ka Komisijas priekšlikumā nav iekļauti daži noteikumi – tā sauktie “no VIS izrietošie grozījumi”. Tie ir tiesību aktos par ES informācijas sistēmām un datubāzēm izdarāmi grozījumi, kas izriet no automatizētiem vaicājumiem, kurus VIS veic šajās citās sistēmās. Līdzīgus izrietošus grozījumus Komisija bija ierosinājusi attiecībā uz ETIAS (7).

Tā kā dalībvalstu dalība ES politikās brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir atšķirīga, juridiski bija iespējams regulā, ar ko groza VIS, iekļaut tikai vienu izrietošu grozījumu kopumu attiecībā uz tiesību aktu grozīšanu Šengenas acquis jomā, kas saistīta ar ārējām robežām, savukārt citi noteikumi, kas nepieder minētajam acquis, bija jāiekļauj atsevišķā juridiskā instrumentā, proti, No VIS izrietošo grozījumu regulā (šā Padomes paskaidrojuma raksta priekšmets).

10.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2020. gada 17. jūnijā grozīja Padomes pilnvaras, lai iekļautu “no VIS izrietošus grozījumus” (8). Tā kā Eiropas Parlamenta sarunu grupa jau bija pieņēmusi nostāju pirmajā lasījumā, tā norādīja, ka tā iestāžu sarunu gaitā noteiks savu nostāju attiecībā uz šo jauno noteikumu kopumu.

11.

Pēc sešiem politiskajiem trialogiem un daudzām tehniskām sanāksmēm sarunas tika sekmīgi pabeigtas 2020. gada 8. decembrī, un Eiropas Parlaments un Padome panāca kompromisu par divu regulu tekstu:

—

Regulu, ar ko Vīzu informācijas sistēmas reformas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/1896 un atceļ Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (turpmāk – “Regula, ar ko groza VIS”), un

—	Regulu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818 attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām VIS vajadzībām (turpmāk – “No VIS izrietošo grozījumu regula”, šā Padomes paskaidrojuma raksta priekšmets).

12.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2021. gada 22. janvārī veica galīgā kompromisa teksta analīzi, lai panāktu vienošanos.

13.

Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE komiteja) 2021. gada 27. janvārī apstiprināja politisko vienošanos un LIBE priekšsēdētājs 1. februārī nosūtīja Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājam vēstuli, kurā apstiprināja, ka tad, ja Padome šīs abas regulas apstiprinās pirmajā lasījumā, Parlaments otrajā lasījumā apstiprinās Padomes nostāju pēc tam, kad to būs izskatījuši juristi lingvisti.

14.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2021. gada 3. februārī apstiprināja politisko vienošanos par regulu kompromisa tekstiem.

15.

Dānija nepiedalās No VIS izrietošo grozījumu regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula, ciktāl tās noteikumi attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlems, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

16.

Ciktāl No VIS izrietošo grozījumu regulas noteikumi attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, Īrija piedalās No VIS izrietošo grozījumu regulā. Ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz Eiropolu, Eurodac un ECRIS-TCN, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

17.

Attiecībā uz Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu – No VIS izrietošo grozījumu regula, ciktāl tā attiecas uz SIS, ko reglamentē Regula (ES) 2018/1862, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

II. MĒRĶIS

18.

VIS – kas ir izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (VIS lēmums) un Regulu (EK) Nr. 767/2008 – ir ES informācijas sistēma, ar ko sekmē īstermiņa (“Šengenas”) vīzu procedūru un palīdz vīzu, robežu, patvēruma un migrācijas iestādēm pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgos, kuriem ceļošanai Šengenas zonā ir vajadzīga vīza. VIS savieno dalībvalstu konsulātus visā pasaulē, kā arī visas dalībvalstu ārējās robežas šķērsošanas vietas.

19.

Regulas, ar ko groza VIS, mērķis ir turpināt VIS izstrādi, lai labāk reaģētu uz jauniem vīzu, robežu un drošības politikas uzdevumiem.

20.

No VIS izrietošo grozījumu regulā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem VIS aplūko Eurodac, SIS un ECRIS-TCN glabātos datus, kā arī Eiropola datus, lai identificētu trāpījumus saskaņā ar automatizētajiem vaicājumiem, kas norādīti Regulā, ar ko groza VIS.

21.

Nosacījumi attiecībā uz piekļuvi citām ES informācijas sistēmām un datubāzēm, kurās VIS veic vaicājumus, Komisijas priekšlikumā nebija iekļauti – galvenokārt tāpēc, ka ar minēto priekšlikumu nāca klajā, pirms bija pieņemti vairāki tiesību akti par citām ES informācijas sistēmām un datubāzēm un sadarbspējas regulas.

22.

Padomes nostāja pirmajā lasījumā novērš šo nepilnību, un tajā ir ņemta vērā jaunā tiesiskā vide sadarbspējas jomā, kas ir veidojusies kopš priekšlikuma iesniegšanas.

23.

Tehniskie grozījumi regulās, kuras ir daļa no Šengenas acquis un attiecas uz robežām (VIS (9), IIS (10), ETIAS (11), SIS – atgriešana (12), SIS – robežas (13) un Sadarbspēja – robežas (14)), ir iekļauti Regulā, ar ko groza VIS, savukārt tie grozījumi regulās, kuras nav daļa no Šengenas acquis vai kuras satur Šengenas noteikumus par policiju (Eurodac (15), Eiropola regula (16), SIS – policija (17), ECRIS-TCN (18) un Sadarbspēja – policija (19)), ir iekļauti šajā atsevišķajā juridiskajā instrumentā, jo dalībvalstu dalības pakāpe ES politikās brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir atšķirīga.

24.

Tomēr abas regulas tika apspriestas kā pakete, un ir iecerēts, ka tās nevainojami darbosies kopā, lai nodrošinātu VIS sistēmas visaptverošu darbību un izmantošanu.

III. PADOMES PIRMĀ LASĪJUMA NOSTĀJAS ANALĪZE

A. Vispārēja informācija

25.

Eiropas Parlaments un Padome risināja sarunas ar mērķi panākt vienošanos, pamatojoties uz Padomes nostāju pirmajā lasījumā, ko Parlaments varētu kā tādu apstiprināt otrajā lasījumā. Padomes pirmā lasījuma nostājas par Regulu par grozījumiem, kas izriet no VIS, teksts pilnībā atspoguļo kompromisu, kas panākts starp abiem likumdevējiem, kuriem palīdz Eiropas Komisija.

B. Svarīgākie jautājumi

Grozījumi Regulā (ES) 603/2013

26.

Ar Padomes pirmā lasījuma nostāju Eurodac regulu groza nolūkā:

—	kompetentajām vīzu iestādēm piešķirt piekļuvi Eurodac, lai tās lasīšanas režīmā varētu aplūkot datus,

—	Eurodac savienot ar Eiropas meklēšanas portālu, kas izveidots ar Regulas (ES) 2019/818 6. pantu, lai VIS varētu veikt automatizētu apstrādi, un

—	glabāt reģistra ierakstu par katru datu apstrādes darbību, kas veikta Eurodac un VIS.

Grozījumi Regulā (ES) 2016/794

27.

Ar Padomes pirmā lasījuma nostāju Eiropola regulu groza nolūkā:

—	ļaut Eiropolam sniegt atzinumu pēc tam, kad VIS ir veikusi aplūkošanu, izmantojot automatizēto apstrādi, un

—	dot iespēju VIS izraudzītajām iestādēm VIS regulas nolūkos netieši piekļūt Eiropola datiem, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”.

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1862

28.

Ar Padomes pirmā lasījuma nostāju SIS – policijas sadarbības regulu groza nolūkā:

—	glabāt reģistra ierakstus par katru datu apstrādes darbību, kas veikta SIS un VIS,

—

piešķirt valsts kompetentajām iestādēm piekļuvi SIS ievadītajiem datiem nolūkā manuāli pārbaudīt informācijas atbilsmes, ko atklājuši automatizēti vaicājumi no VIS, un novērtēt, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs apdraudētu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību, un

—	SIS centrālo sistēmu savienot ar Eiropas meklēšanas portālu (ESP), kas izveidots ar Regulas (ES) 2019/818 6. pantu, lai VIS varētu veikt automatizētu apstrādi.

Grozījumi Regulā (ES) 2019/816

29.

Ar Padomes pirmā lasījuma nostāju ECRIS-TCN regulu groza nolūkā:

—	datu ierakstā, kas attiecas uz notiesātu trešās valsts valstspiederīgo, iekļaut atzīmi, kas VIS vajadzībām norāda, vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir notiesāts par teroristu nodarījumu vai smagu noziedzīgu nodarījumu,

—

norādīt, ka šī atzīme tiks automātiski dzēsta 25 gadus pēc atzīmes izveidošanas, ciktāl tas attiecas uz notiesājošiem spriedumiem saistībā ar teroristu nodarījumiem, un 15 gadus pēc atzīmes izveidošanas, ciktāl tas attiecas uz notiesājošiem spriedumiem saistībā ar citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem,

—	nodrošināt iespēju VIS centrālajai sistēmai pārbaudes nolūkos piekļūt atzīmēm un notiesāšanas dalībvalsts(-u) kodam un tajos meklēt, ja pēc VIS veiktas automatizētas apstrādes tiek konstatēti trāpījumi,

—	trāpījuma gadījumā ļaut centrālajai sistēmai vai CIR automātiski sniegt kompetentajai iestādei informāciju par dalībvalstīm, kam ir sodāmības reģistru informācija par trešās valsts valstspiederīgo,

—	ECRIS-TCN savienot ar Eiropas meklēšanas portālu (ESP), kas izveidots ar Regulas (ES) 2019/818 6. pantu, lai VIS varētu veikt automatizētu apstrādi;

—	piešķirt VIS izraudzītajām iestādēm tiesības piekļūt CIR glabātajiem ECRIS-TCN datiem nolūkā veikt VIS regulā paredzētos uzdevumus; un

—	glabāt reģistra ierakstu par katru ECRIS-TCN datu apstrādes darbību, kas veikta CIR un VIS.

30.

Eiropas Parlaments sākotnēji aicināja ECRIS-TCN regulā iekļaut noteikumu, saskaņā ar kuru Komisijai viena gada laikā pēc ECRIS-TCN darbības sākuma būtu jāizvērtē, vai VIS veiktie vaicājumi ECRIS-TCN sistēmā ir bijuši nepieciešami, lai atbalstītu VIS mērķi, proti, novērtēt, vai vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējs apdraudētu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008. Padomes pirmā lasījuma nostājā paredzēts, ka ziņojumā, kas Komisijai ir jāiesniedz trīs gadus pēc pārskatītās VIS darbības sākuma, tiek iekļauts novērtējums par to, vai VIS veiktie vaicājumi ECRIS-TCN sistēmā ir palīdzējuši atbalstīt iepriekšminēto mērķi.

Grozījumi Regulā (ES) 2019/818

31.

Ar Padomes pirmā lasījuma nostāju Sadarbspējas (policijas) regulu groza, lai to pielāgotu pārskatītās VIS vajadzībām.

IV. SECINĀJUMS

32.

Padomes nostāja pirmajā lasījumā pilnībā atbilst kompromisam, kas panākts Padomes un Eiropas Parlamenta sarunās, kuras sekmēja Komisija. Padome uzskata, ka tās nostāja pirmajā lasījumā ir līdzsvarots kopums un ka pēc pieņemšanas Regula, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām VIS vajadzībām groza Regulas (ES) 603/2013, 2016/794, 2018/1862, 2019/816 un 2019/818, ļaus savienot VIS un datus no citām ES informācijas sistēmām un Eiropola, un līdz ar to sistēmas varēs cita citu papildināt, lai uzlabotu Savienības ārējo robežu pārvaldību, veicinātu nelikumīgas imigrācijas novēršanu un apkarošanu un nodrošinātu augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Savienībā, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības saglabāšanu un drošības aizsardzību dalībvalstu teritorijās.

33.

Šis kompromiss ir apstiprināts LIBE komitejas priekšsēdētāja 2021. gada 1. februāra vēstulē Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājam. Šajā vēstulē LIBE komitejas priekšsēdētājs norāda, ka viņš ieteiks savas komitejas locekļiem un pēc tam plenārsēdes dalībniekiem Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā bez grozījumiem akceptēt Padomes nostāju pirmajā lasījumā, kad to būs pārbaudījuši abu iestāžu juristi lingvisti.

(1) Dok. 8853/18.

(2) Dok. 15726/18.

(3) EESC 2018/03954 (OV C 440, 6.12.2018., 154. lpp.).

(4) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu jaunai regulai par Vīzu informācijas sistēmu (OV C 50, 8.2.2019., 4. lpp.).

(5) FRA atzinums – 2/2018. https://fra.europa.eu/en/publication/2018/revised-visa-information-system-and-its-fundamental-rights-implications

(6) T8-0174/2019, 7401/19.

(7) Sk. COM(2019) 3 final un COM (2019) 4 final.

(8) Dok. 8787/20.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 135, 22.5.2019., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 227

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 14. jūnijs

Saturs		Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	PADOME
2021/C 227/01	Padomes Nostāja (ES) Nr. 21/2021 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda Padome pieņēmusi 2021. gada 27. maijā	1
2021/C 227/02	Padomes paskaidrojuma raksts: Padomes Nostāja (ES) Nr. 21/2021 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda	18
2021/C 227/03	Padomes Nostāja (ES) Nr. 22/2021 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818 Padome pieņēmusi 2021. gada 27. maijā	20
2021/C 227/04	Padomes paskaidrojuma raksts: Padomes Nostāja (ES) Nr. 22/2021 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818	29