ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 175
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

64. gadagājums
2021. gada 7. maijs

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Reģionu komiteja

 

Interactio – neklātienē – RK 143. plenārsesija, 17.3.2021.–19.3.2021.

2021/C 175/01

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Jauna pieeja Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijai: Atlantijas reģiona rīcības plāns 2.0. Atjaunināts rīcības plāns redzējumam par ilgtspējīgu, izturētspējīgu un konkurētspējīgu zilo ekonomiku ES atlantiskajā reģionā

1

2021/C 175/02

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam

6

2021/C 175/03

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Rīcības plāns kritiski svarīgo izejvielu jomā

10

2021/C 175/04

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Tirdzniecības politikas pārskatīšana

17

2021/C 175/05

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi

23

 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

Reģionu komiteja

 

Interactio – neklātienē – RK 143. plenārsesija, 17.3.2021.–19.3.2021.

2021/C 175/06

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Jauns Migrācijas un patvēruma pakts

32

2021/C 175/07

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums regulai, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi

69

2021/C 175/08

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā

89

LV

 

I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Reģionu komiteja

Interactio – neklātienē – RK 143. plenārsesija, 17.3.2021.–19.3.2021.

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/1

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jauna pieeja Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijai: Atlantijas reģiona rīcības plāns 2.0. Atjaunināts rīcības plāns redzējumam par ilgtspējīgu, izturētspējīgu un konkurētspējīgu zilo ekonomiku ES atlantiskajā reģionā”

(2021/C 175/01)

Ziņotāja:

Paula FERNÁNDEZ VIAÑA (ES/RENEW), Kantabrijas apgabala iekšlietu, tieslietu un ārējās darbības jautājumu ministre

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Atlantijas reģiona rīcības plāna pīlāri un mērķi

1.

 atgādina, ka Atlantijas reģiona teritorijas saskaras ar divkāršu ekonomikas krīzi. Covid-19 radīto krīzi papildinās – pagaidām vēl neaplēstas – Brexit sekas zivsaimniecības, tūrisma, tirdzniecības un transporta jomā. Pašreizējais krasais mobilitātes samazinājums īpaši ietekmē infrastruktūras, jūras savienojumus, loģistikas ķēdes un tūrisma nozari;

2.

 tādēļ aicina izstrādāt seku mazināšanas pasākumus īpaši Atlantijas okeāna piekrastes un jūras reģionos un ņemt vērā Brexit sarunu iznākumu un tā iespējamo ietekmi uz Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas un rīcības plāna nākotni. Šajā saistībā pauž bažas par Apvienotās Karalistes izstāšanās iespējamo ietekmi uz kopējo zivsaimniecības politiku (KZP);

3.

 uzsver paša Atlantijas okeāna nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un pārvaldībā un vajadzību labāk novērot, izpētīt un izprast okeāna ekosistēmas darbību, kā arī sadarboties pētniecībā;

4.

 norāda, ka četru pīlāru mērķi un pasākumi ir transversāli un ka to īstenošana būs atkarīga no sekmīgas sadarbības starp dažādiem Komisijas dienestiem, nacionālajām uzraudzības iestādēm un projektu koordinatoriem, lai gan brīdina, ka, kaut arī piemēroti, pašreizējie pīlāri ir jāpārdefinē, jo Eiropas nozaru politikas nostādņu pārskatīšanā atklājās, ka tie ir nepilnīgi un jānodrošina to pienācīga koordinācija ar Atlantijas reģiona stratēģiju;

5.

 pauž nožēlu, ka Atlantijas reģiona rīcības plānā nav iekļautas ļoti svarīgas darbības zilās ekonomikas jomā, piemēram, kuģubūves, kuģniecības un jūras transporta nozares, izklaides kuģošana, tās pakalpojumi un palīgnozares, kā arī ilgtspējīgas tūrisma darbības saistībā ar jūras vidi, tostarp ūdenssporta darbības, kruīza tūrisms un prāmji, un ka Atlantijas reģiona rīcības plānā nav atsevišķi izskatīta ne zvejniecība, ne gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu ieguve, ne akvakultūra;

6.

 tāpēc aicina jūras izcelsmes pārtikas piegādi iekļaut plānā kā atsevišķu pīlāru, jo tā ir Eiropas zaļā kursa prioritāte. Turklāt būtu jāņem vērā arī jūras ekosistēmu attīstība un palielinātas oglekļa uzglabāšanas potenciāls;

7.

 attiecībā uz I un III pīlāru saistībā ar iespējamām zilās ekonomikas darbības nozarēm (ostas un atjaunojamie energoresursi) uzskata, ka par Atlantijas reģiona rīcības plāna pīlāriem padarīt tikai šīs nozares nozīmē ierobežot plāna darbības jomu, liedzot tajā iekļaut citas pašreizējās un topošās darbības jomas, kurām ir īpaši svarīga nozīme Atlantijas okeāna reģionos;

8.

 tāpēc ierosina apvienot šos divus pīlārus un izveidot vienu, ko varētu nosaukt “Zilās ekonomikas darbības kā piekrastes teritoriju ilgtspējīgas attīstības dzinējspēks”, un tajā izvērst piecus mērķus: ostas kā reģionālās zilās ekonomikas ekosistēmas katalizatori; ostas kā jauninājumu centri jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai; nobriedušu nozaru (zvejniecība, jūras transports un loģistika utt.) darbības uzlabošana un pielāgošana ilgtspējīgas attīstības mērķiem; darbību veicināšana jaunajās zilās izaugsmes nozarēs un it īpaši jūras atjaunojamo energoresursu jomā; zilās ekonomikas darbību digitalizācija;

9.

 atgādina, ka vēl viena būtiska joma ir ostu un to ietekmes zonu savienojamība, un atzinīgi vērtē Atlantijas okeāna ostām paredzētā pīlāra iekļaušanu Atlantijas reģiona rīcības plānā. Ir būtiski novērst dzelzceļa un savienojošo ceļu (“pēdējās jūdzes”) sastrēgumus neatkarīgi no tā, vai tos rada jaudas problēmas vai kravas pārkraušana. Norāde uz ostu nozīmi kā tirdzniecības vārtiem uz Atlantijas reģionu un kā darījumdarbības katalizatoru ir pareiza, taču netiek ņemta vērā to būtiskā loma labklājības un nodarbinātības radīšanā to ietekmes zonā;

10.

 atbalsta jūras maģistrāļu darbības jomas paplašināšanu Atlantijas okeānā, kas nodrošinātu jaunus savienojumus starp globālā TEN-T tīkla ostām, un piekrīt, ka kritērijiem attiecībā uz Eiropas ostu kopumā un it īpaši Atlantijas reģiona ostu iekļaušanu TEN-T vajadzētu būt balstītiem uz to stratēģisko nozīmi Eiropas Savienībai un tās reģioniem; šajā saistībā uzsver jūras maģistrāļu stratēģisko nozīmi, kas izpaužas, savienojot Īriju ar kontinentu pēc Brexit;

11.

 aicina TEN-T tīklā iekļaut tās Atlantijas reģiona ostas, kuras Eiropas transporta sistēmas struktūrā ir stratēģiski svarīgas, taču patlaban nav iekļautas TEN-T pamattīklā; aicina arī finansēt darbības, kas ļauj attīstīt jūras maģistrāles un uzlabot tuvsatiksmes jūras transporta pakalpojumus kā ilgtspējīgus un integrētus transporta pakalpojumus teritorijā. Šādi ieguldījumi būtu jāveic gan ostas teritorijās, gan sauszemes savienojumos, tostarp “pēdējās jūdzes” savienojošajos ceļos un it īpaši to dzelzceļa līniju modernizācijā un uzlabošanā, kam ir būtiska nozīme ilgtspējīga transporta tīkla izveidē un perifēro teritoriju kohēzijā;

12.

 atbalsta Atlantijas reģiona dzelzceļa automaģistrāļu un dzelzceļa un ostu savienojumu, kā arī svarīgu “pēdējās jūdzes” savienojošo ceļu attīstību gan starp esošajām infrastruktūrām, gan starp TEN-T koridoriem un citiem Atlantijas reģiona maršrutiem;

13.

 atzinīgi vērtē to, ka viens no jaunā Atlantijas reģiona rīcības plāna pīlāriem ir saistīts ar atjaunojamajiem jūras energoresursiem, nozari, kurā Atlantijas okeāna reģioniem ir milzīgs potenciāls un praktiska pieredze; tomēr pauž nožēlu, ka pašreizējās krīzes dēļ galvenie ieguldījumi to attīstībā ir apturēti, lai gan dažādu veidu atjaunojamo jūras energoresursu attīstība ir Atlantijas reģionu prioritāte;

14.

 uzskata, ka Atlantijas reģiona stratēģijai būtu jāsekmē jūras atjaunojamo energoresursu projekti plašā nozīmē, tostarp jāpopularizē konkurētspējīga vērtību ķēde un tādu nebijušu jaunu tehnoloģiju demonstrēšana un apstiprināšana, ko var izmantot turpmāku enerģijas ģenerēšanas parku plānošanā un koordinēšanā;

15.

 ierosina daudzos līdz šim veiktos pētījumus par viļņu, straumju un vēja resursu izmantošanu Atlantijas okeāna reģionā iekļaut potenciālo resursu kartē un prasa, lai III pīlārā tiktu ņemta vērā jūras vai piekrastes avotu atjaunojamās enerģijas ražošanas savietojamība ar jau esošām darbībām, piemēram, zvejniecību, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu ieguvi un akvakultūru, un ņemt vērā arī jūras ekosistēmas un biodaudzveidību;

16.

 pauž kritiku, ka neviens no pīlāriem neattiecas uz tūrismu un kultūras mantojumu, kas ir Atlantijas okeāna Eiropas reģiona raksturīga iezīme, kura palīdz veidot Eiropas kontinenta tēlu;

Eiropas Savienības zilās izaugsmes veicināšanas kompetences un finansējuma programmas

17.

 uzskata, ka Atlantijas reģiona stratēģijas vajadzībām ir jāizstrādā īpašs ekonomikas un budžeta instruments, kas pievilcīgākā veidā veicinātu tās īstenošanu un ar to saistīto darbību izvēršanu. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības, ir īpaši svarīgi Atlantijas reģiona rīcības plāna un stratēģijas mērķus iekļaut daudzgadu finanšu shēmā (DFS);

18.

 atkārtoti uzsver, ka ar ERAF un ESF starpniecību īstenotā kohēzijas politika pēdējā plānošanas periodā ir bijis vissvarīgākais ES ieguldījumu instruments. Lai nākotnē veiksmīgi īstenotu Atlantijas stratēģijas projektus, izšķiroša nozīme būs kohēzijas politikas pilnīgai izmantošanai kopā ar EJZAF un ELFLA pieejamām finansēšanas iespējām. ESI fondu vienkāršošana palīdzēs uzlabot finansējuma pieejamību vietējiem projektiem;

19.

 atgādina, ka Atlantijas reģiona rīcības plāna grafikam jākalpo dalībvalstu un piekrastes reģionu uzraugošajām iestādēm par orientieri partnerības nolīgumu un programmu izstrādē 2021.–2027. gadam un ka daudzi ar Atlantijas reģiona rīcības plānu saistītajās programmās iekļautie pasākumi palīdzēs sasniegt ES klimata mērķus; tāpēc konstatē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ jau ir notikusi aizkavēšanās, un uzsver, ka Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem un valstu darbības programmām jābūt pieejamām un gatavām darbam 2021.–2027. gada plānošanas perioda sākumā;

20.

 norāda, ka Atlantijas reģiona rīcības plāna ieviešana lielā mērā būs atkarīga no ieguldījumiem, kas veikti gan ar publisko, gan privāto finansējumu. Turklāt pamatprojekti, kas izriet no Atlantijas reģiona stratēģijas, būtu vairāk jāpielāgo ES programmām;

21.

 ņemot vērā pieejamo finanšu instrumentu skaita pieaugumu, aicina Eiropas Komisiju, ja iespējams, kopā ar Eiropas Reģionu komiteju, organizēt informācijas kampaņas vietējām un reģionālajām pašvaldībām par paraugpraksi attiecībā uz piekļuvi šiem finanšu instrumentiem un to ieviešanu;

Zilā ekonomika un datu nozīme zilās ekonomikas metodikas attīstībā vietējā un reģionālajā līmenī

22.

 atzīmē, ka zilās ekonomikas ietekme reģionālajā un vietējā līmenī pagaidām nav pilnībā izmērīta, jo vēl ir jāizstrādā uzticamos datos balstīts rādītāju kopums, lai precīzi izmērītu to darbību ietekmi, kuras tieši vai netieši ir atkarīgas no jūras;

23.

 norāda, ka zilās ekonomikas jomā papildus iepriekšminētajām darbībām ir uzkrāta plaša pieredze tādās jomās kā, piemēram, kuģubūve un jūras transports, jūras enerģijas ražošanas struktūru izveide un biokomponentu izstrāde no dabīgiem jūras elementiem;

24.

 ņemot vērā esošo resursu sarežģītību un ievērojamo skaitu, iesaka pieņemt zilās ekonomikas metodikas attīstībai vietējā un reģionālā līmenī paredzētas reģionālās specializācijas stratēģijas, lai palīdzētu noteikt vispiemērotākos pasākumus;

25.

 ierosina, ka Eiropas Reģionu komiteja veic zilās ekonomikas darbību inventarizāciju katrā no tās reģioniem un teritorijām, tādējādi izveidojot reālu Eiropas Savienības zilās ekonomikas attīstības karti, kuru NAT komisijā periodiski atjauninātu katra reģiona konkrētie pārstāvji, lai uzzinātu par sekmīgiem paraugprakses piemēriem šajā jomā;

Daudzlīmeņu pārvaldība Atlantijas reģionā

26.

 atbalsta pārvaldības struktūru un jauno uzraudzības sistēmu un ierosina attiecībā uz katru mērķi iekļaut konkrētus ceļvežus vai starpposma mērķus, lai norādītajām darbībām piešķirtu lielāku precizitāti;

27.

 uzskata, ka ir jāatzīst LEADER pieejas nozīme Atlantijas reģiona stratēģijas izstrādē un atbalsts, kas tiek sniegts, to īstenojot ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām, kuras saistītas ar vietējām zivsaimniecības rīcības grupām – īpašu instrumentu, kas saistīts ar piekrasti un tās ekonomiskajiem un sociālajiem dalībniekiem, kuriem ir pieredze un zināšanas;

28.

 stingri atbalsta efektīvu daudzlīmeņu pārvaldību un vienlaikus katras dalībvalsts institucionālā satvara respektēšanu un uzskata, ka atjaunotajai jūrlietu stratēģijai jānodrošina iespējas reģioniem aktīvi piedalīties Atlantijas reģiona pārvaldībā;

29.

 uzsver, ka ir jāsaskaņo daudzo ES procesu un politikas virzienu darba kārtības un mērķi, jo bieži vien tas, kas vairs nav prioritāte darba kārtībā, kura beidzas noteiktā datumā, kļūst par prioritāti cita procesa darba kārtībā ar citu beigu datumu. Šī pārvaldības problēma atspoguļo struktūras sadrumstalotību un pienācīgaskoordinācijas, kā arī pareizas un atjauninātas informācijas trūkumu;

Sadarbība Atlantijas reģionā

30.

 norāda, ka Eiropas Komisijas ierosināto Atlantijas reģiona rīcības plāna četru pīlāru mērķi un pasākumi gan ir nepilnīgi, taču to īstenošana labvēlīgi ietekmēs Atlantijas okeāna reģionus un nodrošinās tiem ieguvumus, un stingri iesaka paplašināt sadarbību ar šiem reģioniem;

31.

 aicina izvērst pārrobežu sadarbību ārpus jūras robežām un reģionu iekšienē, vienkāršojot uzaicinājumus pārrobežu projektu iesniegšanai un stiprinot Interreg programmas un citus budžeta instrumentus;

32.

 atgādina, ka teritoriālās sadarbības programmas, kurās piedalās Atlantijas okeāna reģioni, ir devušas un arī turpmāk dos viedu ieguldījumu virzībā uz jaunā Atlantijas reģiona rīcības plāna mērķiem, un uzsver, ka var panākt lielāku ietekmi, ja tiek izteikts konkrēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pārrobežu projektiem īpaša Atlantijas jūrlietu stratēģijas budžeta ietvaros (ar noteiktiem un rīcības plānam atbilstīgiem mērķiem, kā arī ar konkrētiem un viegli lietojamiem mērījumu rādītājiem);

33.

 norāda, ka sadarbības uzlabošanai ir divi priekšnoteikumi, pirmkārt, lielāka savstarpēja sapratne. Tādēļ būtu ļoti noderīgi sagatavot dalībnieku, problēmu un iespēju pārskatu un izplatīt to katras valsts un/vai reģiona pārstāvjiem; otrkārt, jānosaka pasākumu vadlīnijas vai tehnoloģiju programmas dažādās zilās ekonomikas nozarēs atbilstīgi katra reģiona konkrētajai specializācijai, tādējādi veicinot savstarpējo sadarbību un bez konkurences spiediena nodrošinot kopīgu piedāvājumu;

34.

 uzskata, ka pārrobežu sadarbības īstenošanas un uzlabošanas nolūkā ir jārada apstākļi, kas veicina sinerģiju un sekmē darbu daudznozaru un daudzkultūru komandās, saskaņojot intereses un darba kārtības zinātnisko prioritāšu un vadības un pārvaldības instrumentu jomā, veicinot taisnīgu sadarbību starp darba grupām dažādos reģionos, izveidojot vienkāršus un nepārtrauktus finansēšanas mehānismus, lai pasākumus varētu veikt reālistiskos termiņos, un veicinot sabiedrības plašu dalību šajos pasākumos, lai tie būtu sekmīgi;

35.

 uzsver, ka paralēlu, bet savstarpēji nesaistītu programmu lielais skaits rada neskaidrību un varētu novest pie neefektīvas publisko līdzekļu izmantošanas. Pētniecības un inovācijas publiskā finansējuma saskaņošana ir vajadzīga, lai pēc iespējas palielinātu ieguldījumu saskaņotību un ietekmi un optimāli izmantotu pētnieku rīcībā esošo laiku; aicina kombinēt reģionālos, valstu un Eiropas pasākumus un atbalstu, lai radītu daudz lielāku ietekmi, nekā tas panākts ar vairākām nesaistītām programmām, un tādējādi efektīvi veicinātu to, ka zilās ekonomikas jomā tiek izveidota Eiropas pētniecības telpa, ko raksturo augsta veiktspēja;

36.

 uzskata, ka sadarbībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar jūras un ostu jautājumiem, bet tajā jāietver arī jūras un sauszemes mijiedarbība un jāpievēršas klimata pārmaiņu mazināšanai un iespējām pielāgoties tām (aprites ekonomika, ilgtspējīga mobilitāte, jūras ekosistēmas utt.);

37.

 uzsver sadarbības nozīmi, kuras pamatā ir attiecīgās Atlantijas reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijas (Smart Specialisation Strategies jeb S3) un pamatprojektu izstrāde Atlantijas reģiona pārdomātas jūrlietu specializācijas jomās;

38.

 vēlas uzsvērt, ka saistībā ar atveseļošanos pēc Covid-19 un pēc Brexit sadarbība Atlantijas okeāna reģionā ir vajadzīga vēl jo vairāk, ņemot vērā paredzamo sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos un tās ietekmi uz nodarbinātību un zilo izaugsmi, kā arī sekas, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Brexit korekcijas rezerves galīgā darbības joma;

39.

 šajā saistībā vērš skatu nākotnē un uzskata, ka pandēmijas un Brexit izraisītie traucējumi varētu kļūt par iespējamu izdevību, ja ES svarīgās nozares modernizēs savas tehnoloģiskās spējas; tādēļ atzinīgi vērtē jaunus instrumentus, kas, pamatojoties uz reģionālo pārdomātas specializācijas stratēģiju prioritātēm, var veicināt jaunas Eiropas vērtību ķēdes;

40.

 uzskata, ka, ņemot vērā Padomes secinājumus par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, ir pienācis laiks izstrādāt un attīstīt makroreģionālu stratēģiju Atlantijas reģionam ar tā pašreizējiem apstākļiem un iespējām atbilstīgu īpašu budžeta un izpildes sistēmu;

41.

 uzskata, ka Atlantijas makroreģiona izveide ir veids, kā padziļināt sadarbību, risināt gan ar jūrlietām, gan sauszemes teritorijām saistītus jautājumus, uzlabot koordināciju starp reģioniem un dalībvalstīm un racionalizēt finansējuma izmantošanu;

42.

 uzskata, ka makroreģiona jūrniecības būtība ir jāpapildina ar inovācijas potenciālu tajās pārdomātas specializācijas jomās, kas Atlantijas okeāna reģioniem ir kopīgas, un jāveicina transatlantiskā sadarbība, paverot iespēju piedalīties tālākajiem reģioniem, trešām valstīm un to reģioniem līdzīgi Alpu makroreģiona daudzlīmeņu pārvaldības modelim, kurā tieši un aktīvi ir iesaistīti reģioni.

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/6

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam”

(2021/C 175/02)

Ziņotājs:

Emil BOC (RO/PPE), Klužas-Napokas mērs

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam

COM(2020) 625 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

 vērš uzmanību uz to, ka no izglītības lielā mērā ir atkarīga vietējo un reģionālo pašvaldību harmoniska attīstība, īpaši jaunajā kontekstā, kad tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem stratēģiskajiem faktoriem uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā. Izglītība būtiski ietekmē arī citas jomas, kas interesē vietējās un reģionālās pašvaldības, piemēram, intelektuālā darbaspēka emigrāciju vai pieplūdumu, sociālo kohēziju, pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu, digitālo pārveidi, inovāciju (tehnoloģisko un sociālo), zaļās kopienas, kā arī sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un citiem sektoriem. Izglītība ir svarīgs faktors kopienu noturības veidošanā; tā palīdz tām pārvarēt ekonomikas un citas krīzes, kā arī pielāgoties jaunām vajadzībām un kontekstiem. Vietējā un reģionālā mērogā izglītības un apmācības veicināšana būtu jāuzskata par būtisku ieguldījumu mūsu nākotnes labā;

2.

 uzskata, ka Eiropas izglītības telpas veiksmīgā izveidē izšķiroši svarīga ir vietējo un reģionālo pašvaldību loma. Tā iemesls ir tiešā un spēcīgā saikne, ko tās uztur ar kopienām, kurās ir jāīsteno Eiropas līmenī izstrādātā izglītības politika, turklāt šī politika pēc tam šīs pašvaldības ietekmē tiešā veidā. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par 70 % ES tiesību aktu īstenošanu. Plašākā skatījumā izglītība ir vietējā līmeņa jautājums, un no šāda viedokļa, atbilstoši subsidiaritātes principam, plānā līdztekus valsts un Eiropas līmenim ir jāiekļauj vietējais un reģionālais līmenis, lai tie jau no paša sākuma varētu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Ir pašsaprotami, ka starp Komisiju un RK šajā būtiskajā jomā ir jāizveido strukturētas un nepārtrauktas attiecības;

3.

 uzsver, ka Eiropas izglītības telpas stratēģiskos mērķus ir jāpapildina ar skaidriem un identificējamiem finanšu resursiem, kas pieejami vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

4.

 uzskata, ka starp svarīgākajiem Eiropas izglītības telpas mērķiem jāizvirza ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, vides ilgtspējas nodrošināšana un eiropeiskās, nacionālās un reģionālās identitātes stiprināšana;

5.

 uzstāj uz nepieciešamību sagatavot ceļvedi, kā arī gada nostādnes un rādītājus, lai būtu iespējams novērtēt panākumus, kas gūti, pildot Eiropas izglītības telpas izveides mērķus Eiropas, valsts un – vajadzības gadījumā – reģionālā un vietējā līmenī. Ir jāatbalsta pašreizējās vietējās un reģionālās situācijas novērtējums, kā arī attiecīgi jānosaka mērķi, uzdevumi un atbalsta sistēma;

6.

 vērš uzmanību uz to, ka Eiropas līmenī ir jānotiek nopietnām sarunām par vietējo un reģionālo pašvaldību pienākumiem Eiropas Izglītības telpas veidošanā, jo vietējo un reģionālo pašvaldību kompetence izglītības jomā dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Ir svarīgi izveidot saikni starp šiem pienākumiem un valstu valdību stratēģijām un pasākumiem. Katrai pilsētai, vietējai pašvaldībai un reģionam savā stratēģijā ir jāiekļauj svarīgākie izglītības mērķi, kas saistīti ar valsts vai Eiropas mērķiem;

7.

 konstatē, ka problemātika un potenciālie ieguvumi, kas saistīti ar izglītības jomu, ir vienoti, savukārt atšķiras vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā esošie instrumenti un resursi. Jāņem vērā, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav vienāda administratīvā spēja, un tas tiešā veidā ietekmē viņu spējas gūt panākumus dažādu stratēģiju un politikas izstrādē un īstenošanā izglītības jomā. Ļoti svarīgi ir apzināt reģionālās vajadzības izglītības jomā un atbalstīt konkrētu politiku, kurā ir ņemts vērā vietējais konteksts. No šāda viedokļa ir svarīgi veidot instrumentus, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dotu iespēju smelties iedvesmu no citu Savienības vietējo pašvaldību labas prakses. Tādas Eiropas mēroga sistēmas veidošana, kurā būtu uzskaitīti katrā reģionā pieejamie resursi, lai tos varētu elastīgi un efektīvi izmantot, palīdzēs izveidot Eiropas izglītības telpu. Izglītības pakalpojumu sniegšanā un pārklāšanās novēršanā ļoti svarīga nozīme ir sadarbībai. Komisijai būtu jāatbalsta šāda veida pieeja un jārūpējas par visu to šķēršļu likvidāciju, kas apgrūtina sadarbību, kā arī aktīvi jāizstrādā un jāatbalsta elastīgs, pieejams un vienkārši izmantojams sadarbības satvars;

8.

 uzskata, ka ir svarīgi mazināt gan atšķirības, kas izglītības jomā pastāv starp attālām, lauku un pilsētu teritorijām, gan reģionālās atšķirības, gan arī atšķirības starp dažādiem izglītības līmeņiem (pamata, vidējo un augstākās izglītības līmeni) un starp dažādām izglītības iestādēm. Šīs atšķirības veicina nevienlīdzības saglabāšanos, piemēram, izglītības pieejamības un turpināšanas iespēju ziņā, un atspoguļojas ilgtermiņa rezultātos, konkrēti, integrācijā darba tirgū un labi apmaksāta darba atrašanas iespējamībā;

9.

 piezīmē, ka dažādām Eiropas Savienības piedāvātām izglītības un apmācības programmām ir jāpiemēro konsekventa pieeja un finansējums. Jaunajā pieejā līdztekus Erasmus+ ir jāiekļauj tādi papildinstrumenti kā programma “Apvārsnis Eiropa” un struktūrfondi. Šai pieejai ir jābūt iekļaujošai, un visiem ES instrumentiem ir jāpalīdz reģionālajām un vietējām pašvaldībām īstenot elastīgu un raitu pārveides procesu, kas būtu pielāgots pastāvošajai daudzveidībai, nodrošinātu sinerģiju un novērstu pārklāšanos izglītības un apmācības jomā (gan izglītojamo, gan izglītības darbinieku labā);

10.

 uzsver: ir jāievēro princips, kas paredz nevienu neatstāt novārtā. Zemas kvalitātes izglītība bieži ir saistīta ar nabadzību un ar individuālo resursu trūkumu. Turpinādami izglītībai nesniegt vajadzīgo atbalstu, mēs veidojam apburto loku, kurā nepietiekamas veiktspējas un prasmju trūkuma dēļ apstājas vietējā ekonomikas izaugsme un veidojas vēl lielāks resursu trūkums. Ir svarīgi, lai stratēģijā un darbības programmās tiktu ņemti vērā arī tie cilvēki, kuriem nav resursu, un citi nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki, kuriem izglītība ir viena no retajām iespējām atbrīvoties no nabadzības;

11.

 turklāt uzsver, ka slikta izglītība ir saistīta arī ar šķēršļiem, kas traucē piekļūt izglītībai dažādu diskriminācijas iemeslu dēļ, tostarp dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ ir būtiski visiem nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu izglītību un veikt atbilstīgus pasākumus, lai izglītības iestādēs apkarotu rasismu un diskrimināciju;

12.

 uzskata, ka pēc Covid-19 krīzes ir jāizdara vairāki būtiski secinājumi izglītības jomā vietējo un reģionālo kopienu līmenī. Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi izglītību vietējās un reģionālajās pašvaldībās, jo tām nākas risināt tādas lielas problēmas kā krīžu pārvarēšana, ekonomikas un sociālā izturētspēja, tehnoloģiju izmantošana izglītībā, cilvēkresursu pielāgošana jaunajai realitātei, nepieciešamība sadarboties un nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību. Izglītības procesā ir vairāki izaicinājumi: digitālā pārkārtošanās un pārveide, jaunas pedagoģiskās metodes, drošas vides veidošana, lai audzēkņi un mācībspēki justos komfortabli, mobilitātes uzturēšana un pārveide (attiecībā gan uz studentiem, gan pasniedzējiem). Ir svarīgi apzināt, kādas problēmas skar sistēmu, kā arī to, kādas izmaiņas ir jāveic, lai turpmāk izglītības sistēmas līdzīgā situācijā būtu noturīgas. Īstenojot sadarbību izglītības un apmācības jomā, izglītības sistēmu noturībai ir jābūt prioritātei, un, lai to nodrošinātu, citu līdzekļu vidū ir jāizmanto arī izglītības inovācija un jaunās tehnoloģijas (piemēram, mākslīgais intelekts, superdatori/superdatošana un kiberdrošība). Ņemot vērā arī sociālās, etniskās un reģionālās atšķirības un problēmas, ir svarīgi nodrošināt, lai visām kopienām būtu vienlīdzīga piekļuve digitālajai izglītībai, tostarp aprīkojumam, resursiem un digitālajam izglītības saturam;

13.

 uzsver, ka skolotāja profesijas vērtības izcelšana (tostarp no finansiālā viedokļa) un motivētu un kompetentu cilvēkresursu pastāvīga attīstīšana šajā nolūkā ir viens no būtiskākajiem faktoriem Eiropas izglītības telpas izveidei. Neizprotot skolotāju fundamentāli svarīgo lomu, nav iespējams izglītības jomā veidot rezultatīvu stratēģiju. Ir svarīgi veikt ieguldījumus tādās jomās kā skolotāju apmācība un pilnveide, kā arī efektīvas skolotāju atlases, darbā pieņemšanas un novērtēšanas procedūras, un palielināt skolotāja profesijas prestižu, īpaši lauku apvidos, ar mērķi saglabāt dalībvalstu izglītības sistēmu kvalitāti un konkurētspēju, kā arī stiprināt Eiropas Savienības vadošās pozīcijas starptautiskā līmenī;

14.

 uzsver, ka arvien lielāku nozīmi iegūst stratēģisku partnerattiecību veidošana starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to teritorijā esošajām universitātēm (šīs universitātes ir viens no galvenajiem elementiem “zināšanu četrstūrī”, kuru veido izglītība, pētniecība, inovācija un pakalpojumi sabiedrībai). Universitātēm ir svarīga loma vietējo kopienu un reģionu noturības veidošanā. Akadēmiskā izglītība var stimulēt intelektuālā darbaspēka pieplūdumu un apriti un palīdzēt Eiropai piesaistīt kvalitatīvus starptautiskus cilvēkresursus. Akadēmiskās izglītības jomā ES līmenī ir ierosinātas apjomīgas reformas, piemēram, Eiropas universitāšu iniciatīva, studentu mobilitāte, Eiropas studenta karte, absolventu gaitu apzināšana un augstākās izglītības diplomu savstarpēja atzīšana. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iespējai veidot stratēģiskas partnerības ar universitātēm un sniegt ieguldījumu šajā pārveides procesā;

15.

 uzsver ciešo saikni starp Eiropas izglītības telpu un Eiropas Pētniecības telpu un aicina izstrādāt “jaunu pieeju Eiropas izglītības un pētniecības telpai; atgādina, ka šiem jautājumiem ir vajadzīga transversāla pieeja, kas būtu cieši saistīta ar reģionālo politiku” (1);

16.

 apzinās, ka ļoti svarīga ir augstākās izglītības diplomu un vidējās izglītības un apmācības sertifikātu savstarpēja atzīšana dalībvalstu starpā. Ja mēs vēlamies progresēt, šī savstarpējā atzīšana ir vajadzīga, turklāt, saskaņā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, tās pamatā vajadzētu būt gaidītajiem mācību rezultātiem;

17.

 atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt elastīgas mācību programmas, uzsvaru liekot uz prasmēm un atvērtajiem izglītības resursiem, kas būtu piemēroti uz tehnoloģiju balstītiem mācīšanās procesiem; uzskata arī, ka elastīgas mācību programmas var veicināt vietējo un reģionālo īpatnību integrēšanu, ja problēmu risināšana un prasmju attīstīšana tiek veikta atkarībā no apstākļiem un vajadzībām/problēmām, kas pastāv katrā vietējā vai reģionālajā pašvaldībā;

18.

 uzskata, ka ir svarīgi uzskaitīt un popularizēt veiksmīgus piemērus tam, kā vietējā un reģionālajā līmenī ir īstenoti Eiropas izglītības telpas mērķi. Analizējot un izplatot labāko praksi, ir iespējams stiprināt dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pasākumu pievienoto vērtību;

19.

 uzskata, ka vietējās izglītības infrastruktūras attīstīšanā ir jāmaina prioritātes, un norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības savās kopienās atbalstīs pāreju uz mūsdienīgu, funkcionālu, digitālu un zaļu izglītības infrastruktūru. Uzsvars būtu jāliek uz atteikšanos no neelastīgām izglītības struktūrām par labu elastīgiem modeļiem, kas dod iespēju pārvarēt formālos šķēršļus gan starp iestādēm, gan izglītības līmeņiem;

20.

 konstatē, ka izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas var izmainīt ekonomikas modeli vietējā un reģionālā līmenī (proti, virzīties uz zaļo ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un digitālo pārveidi). Vienlaicīga ekoloģiskā un digitālā pārkārtošanās ir jāintegrē visos izglītības procesos un transversālajos izglītības un apmācības mērķos;

21.

 atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota koalīcija “Izglītība – klimatam”, lai atbalstītu Eiropas Klimata pakta īstenošanu, un pauž gatavību cieši iesaistīties šajā Eiropas izglītības telpas pamatiniciatīvā, lai sabiedrībā panāktu taisnīgu, zaļu un digitālu pāreju visu labā;

22.

 aicina Eiropas Komisiju koalīcijā “Izglītība – klimatam” iekļaut reģionus un vietējās kopienas, kā arī tādas iniciatīvas kā Globālais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, lai nodrošinātu saikni starp augšupējām iniciatīvām un ES līmeņa rīcību, tādējādi atbalstot apņemšanās un konkrētus pasākumus virzībai uz ilgtspēju visā Eiropas Savienībā;

23.

 uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāvelta ikdienas dzīves prasmēm un caurviju prasmēm, lai palielinātos Eiropas iedzīvotāju spēja pielāgoties dinamiskam, nepārtraukti mainīgam darba tirgum;

24.

 uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības kvalitāte vietējā un reģionālā līmenī, jo tādējādi būtu iespējams būtiski samazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, kā arī vērš uzmanību uz to, ka svarīgs ir Komisijas un Eiropas Savienības piešķirtais atbalsts, kura mērķis ir mazināt intelektuālā darbaspēka aizplūšanu un pāriet uz tā apriti;

25.

 par ļoti svarīgu uzskata to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības atbalsta skolēnu/studentu, kā arī sabiedrības un ierēdņu digitālo izglītību un iekļaušanu (saistībā ar jauno Komisijas atbalstīto Digitālās izglītības rīcības plānu);

26.

 norāda, ka ir svarīgi uzlabot izglītības kvalitāti tādās jomās kā pamatprasmju attīstīšana, kultūru integrācija un svešvalodu apguve, kā arī kultūras un valodu daudzveidība, un nodrošināt, ka nelabvēlīgā situācijā esoši bērni iegūst prasmes, ko citi bērni apgūst mājās;

27.

 uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības sadarbībā ar formālās un neformālās izglītības un apmācības iestādēm var piedāvāt tik ļoti nepieciešamās mūžizglītības programmas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, kas ļautu cilvēkiem zaļās un digitālās pārkārtošanās laikā saglabāt vai iegūt vietu ne tikai strauji mainīgajā darba tirgū, bet arī citās dzīves jomās. Šādas programmas var arī pielāgot konkrētu grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzībām, lai uzlabotu šo grupu dzīves kvalitāti un vispārējo apmierinātības un integrācijas līmeni. Arī augstākajām izglītības iestādēm ir iespēja – un nepieciešamība – kļūt par vietējo un reģionālo pašvaldību galvenajām partnerēm saistībā ar tādu inovatīvu programmu izstrādi un īstenošanu, kas paredzētas vietējiem dalībniekiem atkarībā no vietējās un reģionālās specifikas;

28.

 mudina vietējās pašvaldības un reģionus atbalstīt universitātes, profesionālās izglītības centrus un citas iestādes, kuras īsteno Erasmus+ programmas, lai veicinātu mobilitāti ne tikai studentu, bet arī dalībvalstu jauno uzņēmēju un brīvprātīgo vidū;

29.

 norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīgi veicināt visiem skolēniem drošu vidi, kurā nav vardarbības, aizskaršanas, iebiedēšanas skolā, nievājošu izteikumu, dezinformācijas un jebkādas diskriminācijas;

30.

 uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jārūpējas par to, lai izglītība visos līmeņos būtu iekļaujošāka attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem no neaizsargātām grupām;

31.

 piezīmē, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības veicinātu (ar izglītības iestāžu palīdzību) attieksmi un pilsoniskas prasmes saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī skolotāju un skolēnu/studentu mobilitāti valstu un starptautiskā līmenī ar citām kopienām. Šāda mobilitāte var kļūt par pamatu zināšanu pārnesei ar mērķi izstrādāt un īstenot efektīvas izglītības stratēģijas. Atbilstoši ESAO pētījumam par izglītību un apmācību (TALIS, 2018) diezgan liela skolotāju daļa norāda uz nepieciešamību veidot īpašas prasmes, lai varētu strādāt skolās, kurās ir skolēni ar īpašām vajadzībām, lai varētu izmantot digitālās tehnoloģijas un mācīt daudzvalodīgās un daudzkultūru klasēs;

32.

 mudina vietējās un reģionālās pašvaldības (izmantojot publiskā, privātā un bezpeļņas sektora partnerības) stiprināt augstākās izglītības iestāžu spējas izglītības programmās, kas specializētas digitālo prasmju padziļināšanā, piemēram, tādu progresīvo tehnoloģiju jomā kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana;

33.

 konstatē arī, ka dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāveicina pārvalstisku izglītības centru izveide lielākajās ES universitāšu pilsētās, lai rastos iespēja izstrādāt labu praksi un publisko politiku attiecībā uz studentu un mācībspēku mobilitāti, kā arī izglītības procesu digitālo pārveidi.

Briselē 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  RK atzinums “Eiropas Pētniecības telpa (EPT) – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (OV C 106, 26.3.2021., 31. lpp.).

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/10

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Rīcības plāns kritiski svarīgo izejvielu jomā”

(2021/C 175/03)

Ziņotāja:

Isolde RIES (DE/PSE)

Zāras federālās zemes landtāga priekšsēdētāja pirmā vietniece

Atsauces dokuments:

COM(2020) 474 final

IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

 uzsver, ka sabiedrība un tautsaimniecība mūsdienās nevar ilgstoši darboties bez drošas, konkurētspējīgas un videi nekaitīgas izejvielu piegādes. Turklāt kritiskās izejvielas ir tādas izejvielas, kurām ir liela ekonomiskā nozīme, taču pašreiz Eiropas Savienībā nav pieejama droša un pastāvīga šo izejvielu piegāde no vietējiem avotiem;

2.

 uzskata, ka, lai izpildītu saistības pārkārtošanās procesā uz mazoglekļa ekonomiku un aizvien plašāku digitalizāciju, ES ir vajadzīgs spēcīgs rūpnieciskais pamats, kas daudzējādā ziņā ir atkarīgs no pienācīgas izejvielu piegādes un šo izejvielu efektīvas izmantošanas un atkalizmantošanas;

3.

 norāda uz Eiropas Komisijas pētījumu (1), kurā konstatēts, ka, pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, līdz 2030. vai 2050. gadam krasi pieaugs kritisko izejvielu pieprasījums stratēģiskajās tehnoloģijās un jomās un, piemēram, elektrotransportlīdzekļu akumulatoru un enerģijas uzkrāšanas vajadzībām vien 2030. gadā ES vajadzēs 18 reižu vairāk litija un 5 reizes vairāk kobalta, nekā pašreiz, bet 2050. gadā šim nolūkam vajadzēs 60 reižu vairāk litija un 15 reižu vairāk kobalta;

4.

 norāda, ka ES iegūst vai ražo mazāk nekā 5 % no pasaules kritiskajiem resursiem, lai gan uz ES rūpniecību ir attiecināmi aptuveni 20 % no šo resursu kopējā patēriņa pasaules mērogā. ES sevišķi lielā mērā ir atkarīga no importētām kritiskajām izejvielām, kurām ir izšķiroša nozīme nākotnes tehnoloģiju izmantošanā un kuras, piemēram, retzemju metāli un elementi, ir vajadzīgas, lai ieviestu novatoriskus tehnoloģiskus lietojumus. Tādējādi tās būs vajadzīgas ražošanas un vērtības radīšanas procesā, kurā Eiropas ekonomika tiecas ieņemt vadošo lomu pasaulē. Tas attiecas, piemēram, uz izejvielu izmantošanu, lai īstenotu Eiropas zaļajā kursā paredzēto pārkārtošanos uz drošāku, tīrāku un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi virzībai uz tīrāku un apritīgāku ekonomiku, kā arī to energoefektīvāku un resursefektīvāku izmantošanu mobilitātes un būvniecības jomā;

5.

 konstatē, ka izejvielu nozare Eiropas Savienībā nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu un vairāk nekā 30 miljoni darbvietu ir pakārtotajās apstrādes nozarēs, kuras ir atkarīgas no drošas un nediskriminējošas izejvielu pieejamības;

6.

 uzsver, ka cita starpā arī Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka kritisko izejvielu jomā Eiropa ir pārmērīgi atkarīga no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un ka piegādes traucējumi var negatīvi ietekmēt ne tikai rūpnieciskās vērtības ķēdes, bet arī citas nozares;

Ietekme uz rūpniecību

7.

 uzsver, ka pārmērīga atkarība kritisko izejvielu jomā no valstīm ārpus ES rada negatīvu ietekmi un ir jāpalielina kritisko piegādes ķēžu noturība, lai garantētu energoapgādes drošību, enerģētikas pārkārtošanu, kā arī drošu pārkārtošanos uz digitālo ekonomiku;

8.

 norāda, ka kritiski svarīgās izejvielas galvenokārt ir nepieciešamas daudzās Eiropas svarīgākajās nākotnes nozarēs, piemēram, autobūves, tērauda, aviācijas, IT, veselības un atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarēs. Inovatīvi produkti un jaunas tehnoloģijas, piemēram, elektromobilitāte, digitalizācija, rūpniecība 4.0 un enerģētikas pārkārtošana, maina un palielina pieprasījumu pēc izejvielām. Pieprasījumu pēc izejvielām pasaulē palielinās arī iedzīvotāju skaita pieaugums, industrializācija un transporta un enerģētikas nozares pakāpeniska dekarbonizācija;

9.

 uzsver, ka taisnīga un nediskriminējoša piekļuve izejvielām, droša izejvielu piegāde, kā arī stabilas un prognozējamas izejvielu cenas ir ļoti svarīgas Eiropas rūpniecības un MVU attīstības iespējām un konkurētspējai, inovācijai un rūpniecības centru saglabāšanai Eiropas Savienībā;

10.

 pauž pārliecību, ka ir vajadzīga stratēģiska pieeja, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kritisko izejvielu piegādi un mazinātu atkarību no trešām valstīm vai izejvielu importa; uzsver, ka tas veicinās diversificētu vērtības ķēžu izveidi, samazinās atkarību no izejvielām, stiprinās aprites ekonomiku, veicinās inovācijas attiecībā uz alternatīviem risinājumiem un pasaules tirgū nodrošinās vidi saudzējošus un sociāli atbildīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

11.

 atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir iesniegusi rīcības plānu kritiski svarīgo izejvielu jomā un pirmo stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kurā norādīts, ka ES atkarība no kritiski svarīgu izejvielu importa ir stratēģiska nepilnība;

12.

 atbalsta rīcības plānā izvirzītos mērķus – izveidot ES noturīgākas rūpnieciskās vērtības ķēdes; pateicoties apritīgai resursu izmantošanai, ilgtspējīgiem ražojumiem un inovācijai, mazināt atkarību no kritiski svarīgām izejvielām; stiprināt izejvielu piegādi pašā Eiropas Savienībā; diversificēt piegādes no trešām valstīm, kā arī atbilstīgi PTO noteikumiem izskaust starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus;

13.

 uzsver, ka atkarība no kritiskajām izejvielām visos reģionos nav vienāda; tādēļ aicina apzināt reģionālo atkarību no kritiskajām izejvielām un no tās izrietošo iespējamo rīcību, lai izveidotu ilgtspējīgas un inovatīvas vērtības ķēdes;

14.

 uzsver, ka saskaņā ar rīcības plānu vietējās un reģionālās pašvaldības ir svarīgs līmenis, kurā panākt atbalstu ES stratēģiskajiem mērķiem izejvielu jomā un rūpniecības projektiem;

15.

 ņemot vērā ES taksonomijas kritēriju piemērošanas jomas iespējamo attiecināšanu arī uz līdz šim neiekļautām tautsaimniecības nozarēm, aicina gādāt par to, ka kritērijus, ko piemēro attiecībā uz izejvielu ieguvi, ražošanu un pārstrādi, pamato ar aprites cikla novērtējumu, izmantojot resursu aprites pieeju (no šūpuļa līdz šūpulim) un sociālekonomiskus apsvērumus; turklāt, vērtējot uzņēmumu, būtu jānošķir ieguldījumi esošajās ražošanas iekārtās un ieguldījumi jaunās iekārtās, lai novērstu to, ka par ilgtspējīgiem tiek uzskatīti tikai ļoti nedaudzi ieguldījumi, tādējādi palielinot būtiskai ekonomikas pārkārtošanai nepieciešamā finansējuma izmaksas;

Industriālo vērtības ķēžu saglabāšana Eiropas Savienībā

16.

 prasa ar stratēģisku pieeju izskaust nepilnības un trūkumus pašreizējās izejvielu piegādes ķēdēs. Lietderīgi būtu, piemēram, izveidot pietiekamus krājumus, lai nepieļautu negaidītus ražošanas un apgādes pārtraukumus. Svarīga nozīme ir arī alternatīviem piegādes avotiem, ko izmantot piegādes pārtraukumu gadījumā, kā arī ciešākai sadarbībai starp kritiski svarīgo izejvielu un pakārtoto patēriņa nozaru dalībniekiem, lai piesaistītu ieguldījumus stratēģiskām vajadzībām;

17.

 atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija jaunākajā kritisko izejvielu sarakstā atkal ir apstiprinājusi, ka koksa ogles ir viena no svarīgākajām tērauda rūpniecības izejvielām; norāda, ka, kamēr plašā mērogā nebūs iespējams ieviest tehnoloģiski un ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas, šī izejviela tērauda rūpniecībai joprojām būs neaizstājama; turklāt aicina Eiropas Komisiju, ņemot vērā to, kā attīstās ūdeņraža izmantošana metalurģijā, izvērtēt iespēju ES kritisko izejvielu sarakstā iekļaut karsti briketēto dzelzi (hot briquetted iron – HBI) un tieši reducēto dzelzi (direct reduced iron – DRI);

18.

 atbalsta tādas industriālās alianses kā Eiropas Akumulatoru alianse, ar kuru iecerēts piesaistīt plašus publiskā un privātā sektora ieguldījumus, kas pēc iespējas nodrošinās plašu Eiropas litija pieprasījuma segumu; turklāt prasa arī atbalstīt uz nākotni vērstas pamatnozaru alianses;

19.

 jo īpaši atbalsta jauno Eiropas Izejvielu aliansi, kas izveidota, lai palielinātu ES noturību kopējā retzemju metālu un magnētu vērtības ķēdē; atzinīgi vērtē to, ka aliansei varēs pievienoties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp arī reģioni, un tās ievadpasākumā tika aicināta piedalīties arī Reģionu komiteja (2);

20.

 pozitīvi vērtē Eiropas Investīciju bankas neseno paziņojumu par paredzēto finansiālo atbalstu projektiem, kas saistīti ar mazoglekļa procesiem nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanu Eiropas Savienībā;

21.

 prasa nodrošināt, lai šie projekti neradītu konkurences izkropļojumus, būtu resursefektīvi un ilgtspējīgi, kā arī vairotu ES stratēģisko noturību;

Izejvielu reciklēšana un aizstāšana

22.

 konstatē, ka Eiropā nepietiekami izmanto vietējās kritiskās izejvielas un ka ES dalībvalstu izejvielu ieguves, pārstrādes, reciklēšanas, rafinēšanas un separēšanas jaudas līdz šim nav bijušas pietiekamas;

23.

 uzsver, ka patēriņa mazināšanai, atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai jābūt pamatelementiem, kas veidos pārkārtošanos uz resursefektīvu ekonomiku; prasa sniegt patērētājiem pietiekamu un pārredzamu informāciju par izejvielu stāvokli mūsu pārpilnības sabiedrībā, kas radusi lietas izmest, kā arī par reciklēšanas nozarē pastāvošajiem tirgus apstākļiem; Tomēr patērētājiem ir tikai sekundāra loma tādu produktu veicināšanā, kuriem ir augsta reciklējamības pakāpe, un patēriņa samazināšanā. Galvenā atbildība gulstas pirmām kārtām uz ražotājiem, un tāpēc pienākumi ir jāattiecina uz viņiem. Ražotājiem ir jānodrošina, ka Eiropas Savienībā ražotie produkti atbilst noteiktajām prasībām. Tādām pašām prasībām jāattiecas arī uz produktiem, kuri tiek ievesti ES tirgū;

24.

 uzsver, ka izejvielu ieguvē un to efektīvā izmantošanā svarīga nozīme ir uz pielietojumu un praktisko izmantošanu vērstai pētniecībai un izstrādei;

25.

 prasa kopumā stiprināt un ilgtspējīgi veicināt pētniecību un izstrādi izejvielu ieguves un aprites ekonomikas jomā, kā arī metalurģijas nozarē, ko uzskata par svarīgu pamattehnoloģiju; mudina gādāt par to, ka pētniecības atbalsta noteikumos jaunu materiālu izstrādes jomā turpmāk vienmēr iekļauj arī prasību par reciklējamību;

26.

 uzsver, ka šajā ziņā ir jātiecas panākt, ka, piemērojot ilgtspējīga ekodizaina principu un kritiskās izejvielas aizstājot ar vieglāk pieejamiem materiāliem, ievērojami pagarinās tādu ražojumu kalpošanas laiks un remontējamība, kuru izgatavošanai ir vajadzīgas kritiskās izejvielas, jo īpaši gadījumos, kad tehnoloģiju attīstība un plānotais nolietojums ierobežo to kalpošanas laiku. Komiteja aicina atjaunināt prasības attiecībā uz CE marķējumu, nosakot vērienīgus reciklējamības kritērijus produktiem, kuri satur kritiski svarīgas izejvielas;

27.

 norāda, ka šā mērķa sasniegšanai var izmantot programmu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī valstu pētniecības un izstrādes programmas, piemēram, šajā satvarā varētu izstrādāt stratēģisku inovācijas un pētniecības programmu (CICERONE (Circular economy platform for European priorities strategic agenda) – aprites ekonomikas platforma Eiropas prioritāšu stratēģiskajai programmai) un Eiropas GeoMontan reģioni projektā MIREU (Mining and Metallurgy Regions – kalnrūpniecības un metalurģijas reģioni) varētu veicināt savstarpējo tīklu izveidi un pievērst pastiprinātu uzmanību izejvielu nodrošināšanai un šā jautājuma iekļaušanai prioritāšu sarakstā;

28.

 uzskata, ka patērētāji būtu pastāvīgi jāinformē par papildu ietekmi, ko rada lētu zemas kvalitātes mājsaimniecības priekšmetu iegāde un bieža nomaiņa; pakāpeniska atgriešanās pie apkalpošanas un remonta kultūras varētu radīt jaunas darbvietas, ko nevar pārcelt uz ārvalstīm;

29.

 konstatē, ka Eiropā ir pieejami daudzi nozīmīgi resursi, kas tiek dēvēti par “atkritumiem”; šajā ziņā norāda uz nesen pieņemto Reģionu komitejas atzinumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns” (3);

30.

 uzsver, ka reciklētus materiālus var izmantot daudz lielākā apjomā, lai mazinātu primāro izejvielu un kritisko izejvielu izmantošanas apjomu; aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest konkurences noteikumiem atbilstīgus kritērijus, saskaņā ar kuriem ievērojama jaunu ražojumu daļa būtu jāizgatavo no reciklētiem materiāliem, un iesaka šos kritērijus ņemt vērā, izstrādājot pieeju attiecībā uz galvenajām produktu vērtību ķēdēm (4);

31.

 aicina izpētīt iespēju reģenerēt kritiskās izejvielas no sadzīves atkritumiem, ņemot vērā to izmantojamību un komerciālo dzīvotspēju, un palielināt reģenerēto apjomu tādā apjomā, kādā tas tehniski un ekonomiski ir iespējams. Pašreiz otrreiz neizmanto vai pavisam maz atkalizmanto jo īpaši tās izejvielas, kas vajadzīgas atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei vai inovatīviem tehniskiem pielietojumiem, piemēram, retzemju elementus, galliju vai indiju, jo līdz šim atkalizmantošana salīdzinoši ir bijusi tehniski un ekonomiski sarežģīta. Komiteja arī uzskata, ka ir svarīgi veicināt efektīvu enerģijas ieguvi apvienojumā ar metālu un sāļu atgūšanu no atkritumiem, kurus nevar citādi reciklēt noteiktu iemeslu (piemēram, piemaisījumu, materiālu noguruma vai sarežģītu materiālu klātbūtnes) dēļ. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis, reģionus un to publiskās pētniecības organizācijas, kā arī uzņēmumus paplašināt pētījumus šajā jomā un nodrošināt iespēju izmantot to rezultātus, lai novērstu to, ka vērtīgas izejvielas ir jāapglabā kā atkritumi;

32.

 konstatē, ka ievērojamu daudzumu resursu izved kā atkritumus un lūžņus, lai gan ES tos varētu reciklēt, pārvēršot sekundārajās izejvielās; tādēļ aicina, jo īpaši ņemot vērā ievērojamo katastrofālo kaitējumu videi, ko nodara atkritumu un lūžņu eksports uz jaunattīstības un jaunietekmes valstīm, kurām nav pietiekamu reciklēšanas spēju, ievērojami palielināt reciklēšanas jaudas Eiropas Savienībā;

33.

 norāda, ka pašreiz statistiski nav aprēķināts, cik lielu daudzumu izejvielu satur ieguves rūpniecības atkritumi. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Komisiju, iesaistot dalībvalstis, reģionus un pašvaldības, novērtēt un klasificēt glabāto materiālu daudzumu;

34.

 uzsver, ka ražotājiem ir svarīga loma virzībā uz aprites ekonomiku. Tiem ir jāizstrādā inovatīvi ražojumi, kuru sastāvā esošos materiālus ir iespējams atdalīt, tādējādi aizsargājot vidi, un kuru izgatavošanai ir vajadzīgs maz fosilo primāro izejvielu. Ražotājiem būtu arī jāpārskata savi pašreizējie uzņēmējdarbības modeļi, lai tos orientētu uz mazāku resursu patēriņu; norāda, ka arī valstij šajā ziņā ir jāpilda savi pamatuzdevumi, piemēram, jāizveido piemēroti pamatnosacījumi un attiecīgs tiesiskais regulējums, kā arī jārada ekonomiski stimuli;

Izejvielu ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes stiprināšana Eiropas Savienībā

35.

 uzsver, ka ES ilgtermiņā pēc iespējas ir jātiecas nodrošināt izejvielas arī iekšzemē un jāizstrādā uz nākotni vērstas attīstības stratēģijas, tostarp jārada jaunas iespējas kritisko izejvielu ieguvei un pārstrādei ES, kā arī jāizstrādā ilgtspējīgs finansēšanas modelis, lai pārveidotu pašreizējās kalnrūpniecības darbības kritiski svarīgu izejvielu ieguvei;

36.

 uzsver, ka pastiprinātai savu izejvielu ieguvei ES ir jānotiek saskaņā ar atzītiem un augstiem vides un darba aizsardzības standartiem; norāda, ka ES projektos šajā ziņā jau tiek ņemti vērā paraugprakses piemēri, tomēr kopumā tie vēl nav ievērojami veicinājuši tādu ieguldījumu projektu skaita pieaugumu, kas palielinātu izejvielu ieguves un apstrādes apjomu. Tautsaimniecības nodrošināšana ar iekšzemē iegūtām kritiskajām izejvielām ietver ne tikai bijušo un pašreizējo ieguves darbību nodrošināšanu, bet arī jaunas ieguves darbības;

37.

 šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka joprojām nav ievērojami palielinājusies pētniecības un izstrādes rezultātu ieviešana izejvielu ieguves un pārstrādes uzņēmējdarbības praksē, un uzsver, ka jaunām ieguves darbībām, kas saistītas ar augsto tehnoloģiju izejvielām, Eiropas Savienībā jābūt balstītām uz pētniecības un izstrādes plāniem saistībā ar inovatīvu mazietekmējošu ieguvi; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, no 2021. gada vēl vairāk samazināt ietekmi uz vidi un ierosina īpašu uzmanību pievērst ūdens resursu apsaimniekošanai un neskartās dabas atjaunošanai;

38.

 uzsver, ka jaunu raktuvju atļaujās ir jāparedz ne tikai vides un darba aizsardzības standarti, bet arī risinājumi zaudēto vides un atpūtas resursu kompensēšanai, lai izejvielu ieguves laikā un pēc tās pabeigšanas ieguves vietas atkal varētu izmantot atpūtai un citiem mērķiem, kas ir tikpat svarīgi vietējiem iedzīvotājiem;

39.

 uzsver, ka reģioniem, kuriem šajā ziņā ir speciālas zināšanas, ir noteicošā loma; norāda, ka akumulatoru ražošanai ES vajadzīgās izejvielas atrodas vairākos ogļu ieguves reģionos, kā arī citos reģionos un daudzi kalnrūpniecības atkritumi ir bagāti ar kritiski svarīgām izejvielām; tādēļ prasa izpētīt, vai izejvielas varētu iegūt bijušajās vai pašreizējās raktuvēs un karjeros, kur ir sastopamas kritiskās izejvielas; norāda, ka šo izejvielu ieguve bijušajos un pašreizējos kalnrūpniecības reģionos varētu radīt jaunas darbvietas;

40.

 uzsver, ka bijušajos un pašreiz aktīvajos ES kalnrūpniecības reģionos šajā jomā ir uzkrātas ievērojamas zināšanas; pieredze un zināšanas būtu jānodod nākamajām darbinieku paaudzēm un speciālistu prasmes būtu jāstiprina ar mērķtiecīgiem apmācības un tālākizglītības pasākumiem;

41.

 uzsver, ka izejvielu rezervju izmantošana un jaunu raktuvju un karjeru atvēršana var mazināt ES atkarību no trešām valstīm, tomēr šim nolūkam nepieciešamā izpēte un ieguve Eiropas Savienībā bieži konkurē ar citām zemes izmantošanas iespējām, un tāpēc uz tām attiecas teritorijas plānošanas ierobežojumi; tādēļ aicina konfliktus saistībā ar zemes izmantošanu izejvielu nodrošināšanai pēc iespējas risināt, savstarpēji vienojoties;

42.

 konstatē, ka ES valstīs pieaug sabiedrības iebildumi pret kalnrūpniecības projektiem un nozares centieni samazināt to ekoloģisko pēdu līdz šim nav pietiekami atzīti. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis, reģionus un pašvaldības aktīvi sniegt pārredzamu informāciju par atjaunoto un jauno raktuvju un karjeru priekšrocībām un trūkumiem, nodrošināt visu ieinteresēto personu līdzdalību un tādējādi veicināt pilsoniskās sabiedrības atzinību un sapratni;

43.

 norāda, ka raktuvju un karjeru atjaunošana un izveidošana ir saistīta ar lieliem ieguldījumiem un darbības izmaksām, ko cita starpā rada ES piemērojamie augstie vides un drošības standarti, kas, salīdzinot pasaules mērogā, ekonomiskā ziņā negatīvi ietekmē Eiropas kalnrūpniecības reģionus; tādēļ aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pārbaudīt, vai un kādā apmērā saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem vai ar Eiropas finansējumu šādus projektus ir iespējams finansiāli atbalstīt;

44.

 uzsver, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir jāizmanto, lai atvieglotu sociālekonomiskās sekas, ko pārkārtošanās uz klimatneitralitāti radīs ogļu ieguves un oglekļietilpīgiem reģioniem, un šo reģionu ekonomiku diversificēt arī ar ieguldījumiem aprites ekonomikā. Atbalstu kritiski svarīgo izejvielu reģionālajai apguvei varētu sniegt, arī izmantojot programmas InvestEU ilgtspējīgas infrastruktūras logu;

45.

 iesaka Eiropas Savienībā veidot pietiekamas profesionālās prasmes un izmantot tās, lai varētu apstrādāt un bagātināt atsevišķas kritiskās izejvielas, piemēram, litiju; aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības aktīvi iesaistīties attiecīgo prasmju veidošanā un pilnveidošanā;

46.

 prasa panākt piemērotāku vienošanos starp attiecīgajām izpētes, ieguves, sadales, apstrādes, atkalizmantošanas un reciklēšanas jomu ieinteresētajām personām; šajā ziņā noteicošā loma ir reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

47.

 uzsver, ka dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību stratēģijas un plāni izejvielu jomā var ievērojami palīdzēt nodrošināt vietējo izejvielu pieejamību;

48.

 atzīst – lai Eiropas Savienībā ieviestu jaunu, inovatīvu, pieņemamu, drošu un videi nekaitīgu kritisko izejvielu ieguvi, ir vajadzīgas uz juridisko noteiktību balstītas atļaujas, un aicina veidot, organizēt un aprīkot atbildīgās valstu, reģionālās un pašvaldību iestādes, ņemot vērā aizvien pieaugošo tām uzticētās atbildības un uzdevumu nozīmi, lai nodrošinātu iespēju izejvielu ieguvei ES teritorijā ieviest pārredzamas, efektīvas un saskaņotas administratīvās procedūras;

Reģionālā sadarbība

49.

 uzsver, ka ir svarīgi veicināt valsts un reģionālos izejvielu klasterus, kuros ir iesaistīta rūpniecība, iestādes, kas atbild par raktuvēm, ģeoloģiskie dienesti, augšupējo un lejupējo pakalpojumu sniedzēji, iekārtu un aprīkojuma ražotāji, izejvielu ieguves un pārstrādes uzņēmumi, kā arī transporta nozare un sociālie partneri, Eiropas Savienībā veidojot ilgtspējīgas izejvielu ieguves nozari, kurā tiek izmantotas arī jaunas izejvielu ieguves tehnoloģijas;

50.

 uzsver, ka vietējam, reģionālajam, valsts un Eiropas līmenim ir jāsadarbojas, lai pārvarētu ietekmi uz vietas un nodrošinātu vajadzīgos ieguldījumus;

51.

 prasa pastiprināt savienotību starp reģioniem, kuri ir ļoti atkarīgi no kritiskajām izejvielām, lai rastu kopīgus risinājumus un nodrošinātu reģionu aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Izejvielu aliansē;

Izejvielu ieguve no trešām valstīm

52.

 konstatē, ka ES, neraugoties uz visiem centieniem, joprojām daudzējādā ziņā būs atkarīga no trešo valstu kritisko izejvielu importa; norāda, ka pašreiz ļoti daudzās valstīs pastāv intensīva konkurence par kritiskajām izejvielām;

53.

 uzsver, ka izejvielu tirdzniecībā aizvien pieaug tirdzniecības ierobežojumi un konkurences izkropļojumi; aicina Eiropas Komisiju konsekventi pārraudzīt un reģionālā, daudzpusējā un divpusējā līmenī risināt jautājumu par eksporta un importa ierobežojumiem; uzskata, ka visaptveroši ir jāizvērtē pasākumi, kas izkropļo ārējo tirdzniecību saistībā ar izejvielām un jo īpaši kritiskajām izejvielām, un vajadzības gadījumā jāveic turpmāki juridiski pasākumi saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem;

54.

 uzskata, ka Eiropas Savienībai ļoti svarīga ir uz diplomātiju balstīta politika izejvielu jomā, turklāt ne tikai saistībā ar rūpniecības un enerģētikas politiku un starptautiskās tirdzniecības politiku, bet arī kā transversāls jautājums, kas skar dažādas iekšējās, ārējās un drošības politikas jomas;

55.

 konstatē, ka ES ekonomiskajai un finansiālajai noturībai priekšrocības sniegtu arī tas, ja maksājumi par kritiski svarīgajām izejvielām tiktu veikti Eiropas valūtā, jo tas mazinātu cenu svārstīgumu un ES importētāju un trešo valstu eksportētāju atkarību no fondu tirgiem, kuros tirdzniecība notiek ASV dolāros; tādēļ aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai panāktu, ka tirdzniecībā tiek izmantota Eiropas valūta;

56.

 prasa ES veidot vairāk stratēģisko partnerību ar trešām valstīm, kurām ir lieli izejvielu krājumi; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pirms partnerību pilotprojektu sākšanas 2021. gadā apspriest prioritātes gan ar dalībvalstīm, gan ar nozares pārstāvjiem, tostarp attiecīgajās valstīs, jo tiem ir zināšanas par vietējiem apstākļiem un dalībvalstu vēstniecību tīkls;

57.

 uzsver, ka pastiprināta sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem ir jāsaista ar atbildīgu ieguvi. Ja piedāvājums koncentrējies valstīs ar zemākiem sociālajiem un vides standartiem, tas ne tikai apdraud piegādes drošību, bet var arī saasināt sociālās un vides problēmas. Tādēļ vispirms būtu PTO līmenī jācenšas panākt starptautisku vienošanos, kuras mērķis būtu piegādes un tirdzniecības ķēžu laba pārredzamība un vispārēja izsekojamība saistībā ar izejvielu ieguvē trešās valstīs piemērojamiem sociālajiem un vides standartiem. Pēc tam iespējami ātrāk būtu jāsāk sarunas par šo standartu sistemātisku uzlabošanu, kā tas jau notiek spēkā esošajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos; atzinīgi vērtē regulu par konfliktu izrakteņiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, un mudina Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt līdzsvarotu priekšlikumu par pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs;

58.

 uzsver, ka atsevišķiem uzņēmumiem aizvien grūtāk būs iegūt izejvielas spēcīgi konsolidētos piegādes tirgos un konkurējot ar tirgiem, kuros ir liels pieprasījums (jo īpaši Ķīnā); prasa mērķtiecīgi atbalstīt tādas uzņēmumu alianses kā iepirkumu apvienības.

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  Critical Raw Materials for Strategic Technologies and Sectors in the EU – A Foresight Study: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/42881.

(2)  Eiropas Izejvielu alianses tīmekļa vietne un pievienošanās pieteikuma veidlapa: https://erma.eu/about-us/join-erma/.

(3)  RK atzinums “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns” (OV C 440, 18.12.2020., 107. lpp.).

(4)  RK atzinums “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns” (OV C 440, 18.12.2020., 107. lpp.).

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/17

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Tirdzniecības politikas pārskatīšana”

(2021/C 175/04)

Ziņotājs:

Willy BORSUS (BE/Renew Europe)

Valonijas ministru prezidenta vietnieks un ekonomikas, ārējās tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, digitālo lietu, lauksaimniecības, telpiskās plānošanas, IFAPME un kompetenču centru ministrs

Atsauces dokuments:

COM(2021) 66 final

IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

 visnotaļ atzinīgi vērtē Komisijas 18. februāra paziņojumu “Atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”; pieņem zināšanai minētajā paziņojumā iekļautos secinājumus un ieteikumus, taču norāda, ka tajā ir arī dažas nepilnības, kuras būtu jānovērš;

2.

 uzskata, ka ir pamatos jāpārskata tirdzniecības politika ar mērķi nodrošināt atbilstību Eiropas zaļā kursa saistībām attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, risināt izaicinājumus saistībā ar digitālo pārkārtošanos, palielināt ES rūpniecības konkurētspēju, sekmēt nodarbinātības attīstību Eiropā un uzlabot visu iedzīvotāju dzīves līmeni; visbeidzot, uzsver, ka tirdzniecības politikai vajadzēs palielināt Eiropas Savienības noturību un nodrošināt tās spēju mazināt pašreizējos un turpmākos sistēmiskos satricinājumus, tostarp tos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, lielāku ģeopolitisko spriedzi, kā arī citu pandēmiju un citu veselības krīžu riskus;

3.

 atgādina par tirdzniecības centrālo lomu ES ekonomikā un miljoniem darbvietu Eiropā, kuras ir atkarīgas no eksporta ārpus Eiropas. Pirms Covid-19 krīzes 35 miljoni darbvietu Eiropā bija atkarīgi no eksporta un 16 miljoni – no ārvalstu ieguldījumiem. Citiem vārdiem sakot, katra septītā darbvieta bija atkarīga no eksporta;

4.

 pauž satraukumu par Covid-19 krīzes radīto satricinājumu starptautiskajos tirgos un par to, ka tas ir saasinājis esošo situāciju, kas jau pirms tam bija slikta, jo īpaši krīzes izraisītās ģeopolitiskās spriedzes palielināšanās dēļ. Saskaņā ar nesen veikto Tirdzniecības ģenerāldirektorāta apsekojumu paredzams, ka starptautiskā tirdzniecība 2020. gadā samazināsies par 10–16 %; savukārt ES-27 eksports uz trešām valstīm varētu samazināties par 9–15 %, proti, par 282–470 miljardiem euro (1). Komiteja ar satraukumu konstatē, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) aplēsēm Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā Eiropā vien tiks zaudēti 12 miljoni darbvietu;

5.

 norāda, ka papildus sociālekonomiskajām problēmām iedzīvotāji arvien vairāk apšauba to, kā globalizācijas priekšrocības tiek sadalītas visās vērtību ķēdēs, visās ekonomikas nozarēs un sabiedrībā kopumā; šajā sakarā uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija norisēs saistībā ar ES tirdzniecības nolīgumiem visaptveroši iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir iedzīvotājiem vistuvākais līmenis, un ar tām apspriestos par šiem jautājumiem; šajā kontekstā pauž bažas par Komisijas pieeju nesenajās tirdzniecības sarunās pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Singapūras lietā (2017. gada maija atzinums 2/15), lai izvairītos no “jauktām” tirdzniecības attiecībām sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, kas atspoguļo vienīgi ES ekskluzīvās kompetences;

6.

 pauž stingru pārliecību, ka tikai ilgtspējīgs tirdzniecības modelis, kas respektē ES vērtības, neapspriežamas ES likumdošanas pamatnormas un ilgtspējīgas attīstības mērķus, varēs veicināt visu cilvēku labbūtību un labklājību gan ES, gan ārpus tās;

Eiropas Savienības tirdzniecības politikas un citu nozaru politiku ciešāka saskaņošana ekonomikas atveseļošanas ietvaros

7.

 uzskata, ka ir jānodrošina tirdzniecības politikas lielāka saskaņotība ar Eiropas Savienības lauksaimniecības, rūpniecības, digitalizācijas, konkurences, fiskālo, sociālo, vides, transporta, klimata, enerģētikas, attīstības un kohēzijas politiku, kā arī ar ES pamattiesībām; ir sarūgtināta par to, ka Komisijas paziņojamā nav pietiekami uzsvērta vajadzība pēc saskaņotības starp dažādām ES nozaru politikām;

8.

 uzsver pašvaldību nelokāmo apņemšanos nodrošināt saimniecisko brīvību attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, pasūtīšanu un finansēšanu;

9.

 uzsver, ka tirdzniecības nolīgumos ir svarīgi aizsargāt sabiedriskos pakalpojumus un kritisko infrastruktūru (vispārējas nozīmes sabiedriskos pakalpojumus), un tādēļ aicina visaptveroši un juridiski drošā veidā tos izslēgt no visu brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu darbības jomas un attiecīgi arī no visiem ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, piemēram, izmantojot pozitīva saraksta pieeju attiecībā uz noteikumiem par piekļuvi tirgum, lielākās labvēlības režīmu un nediskriminēšanu pilsonības dēļ;

10.

 uzskata, ka tirdzniecības politikas pārskatīšana ir jāveic paralēli dažu ES konkurences politikas aspektu mērķtiecīgai reformai un ES rūpniecības un inovācijas politikas pārstrādāšanai, lai tādējādi atbalstītu ES kā pasaules līderes pozīciju svarīgākajās jomās; šajā saistībā ar interesi gaida atjaunināto ES rūpniecības politikas stratēģiju, kas paredzēta 2021. gada aprīlī;

11.

 uzsver, ka ES būtu jācenšas rast globālu risinājumu digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, paredzot atbilstošu globālo pārvaldību un noteikumus. Ja tuvākajos mēnešos neizdosies rast starptautisku risinājumu, konkrēti, ESAO līmenī, ES būtu jāapsver iespēja rīkoties pašai;

12.

 atbalsta aicinājumu ES tirdzniecības vai ekonomikas nolīgumos saskaņā ar PTO principiem un noteikumiem iekļaut sadaļu, kurā ietvertas klauzulas pret nodokļu pārkāpumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī sadarbība starp nodokļu iestādēm. Komisijai šāda sadaļa būtu jāiekļauj notiekošajās sarunās un spēkā esošajos nolīgumos to pārskatīšanas brīdī;

13.

 attiecībā uz lauksaimniecības politiku uzsver, ka tirdzniecības politika, kas nenodrošina ārējo tirgu atbilstību augstajiem Eiropas standartiem attiecībā uz ilgtspēju un pārtikas nekaitīgumu, var nopietni apdraudēt iekšējo tirgu un lauksaimniecības nozari, īpaši ja tā jau ir nonākusi grūtībās, un ES pārtikas apgādi – kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķi, kā arī tās Eiropas teritorijas pārvaldību, kas ir atkarīga no šajā nozarē nodarbinātajiem; uzskata, ka pārskatītajai tirdzniecības politikai kopā ar lauksaimniecības politiku būtu jāveicina vispārēja nodarbinātības saglabāšana un lauksaimniecības nozares drošība, garantējot tajā taisnīgu atalgojumu. Tirdzniecības politikai lauksaimniecības nozarē būtu jānodrošina taisnīgi konkurences apstākļi starp iekšējo tirgu un ārējo tirgu, priekšroku dodot Eiropas Savienībā ražotajai, nevis ārējo tirgu izcelsmes produkcijai. Tajā pašā laikā tirgu pārvaldības iekšējiem noteikumiem vajadzētu stimulēt ES iekšējā tirgus diversifikāciju konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā. Tomēr tas nedrīkst apdraudēt centienus, kuru mērķis ir stiprināt taisnīgas tirdzniecības attiecības ar Āfrikas valstīm;

14.

 ir sarūgtināta par to, ka Eiropas Komisijas paziņojumā nav ietverti risinājumi, kā mazināt negatīvo ietekmi, kas tirdzniecības nolīgumiem var būt uz dažām lauksaimniecības nozarēm, kuras jau ir pakļautas iekšējam spiedienam vai ir novājinātas; aicina apsvērt, kā izveidot atbalsta mehānismu visvairāk skartajām nozarēm; šajā sakarā jo īpaši pauž bažas par ES un Mercosur asociācijas nolīguma projekta iespējamo negatīvo ietekmi uz dažām lauksaimniecības nozarēm;

15.

 atgādina par kohēzijas politikas svarīgo lomu Eiropas Savienības teritoriju konkurētspējas uzlabošanā, jo ar tās palīdzību tiek veikti mērķorientēti un konkrētās teritorijas vajadzībām pielāgoti ieguldījumi, īpaši tālākajiem reģioniem, kur infrastruktūras attīstīšanai un modernizēšanai ir svarīga nozīme, tādās nozīmīgās jomās kā tīkla infrastruktūra, savienojamība, pētniecība un inovācija, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), IT pakalpojumi, vides un klimata aizsardzība, kvalitatīva nodarbinātība un sociālā iekļautība;

16.

 ir pārliecināta, ka ES tirdzniecības politika nedrīkst apdraudēt darbu, ko ES īsteno attīstības sadarbībā ar trešām valstīm, un aicina piemērot līdzsvarotu un godīgu pieeju brīvajai tirdzniecībai visnestabilāko ekonomiku gadījumā;

17.

 atbalsta Komisijas prezentēto juridisko instrumentu, kas novērstu kropļojumus, ko rada ārvalstu subsīdijas ES iekšējā tirgū, un uzsver nepieciešamību modernizēt un atjaunināt ES konkurences noteikumus;

18.

 mudina Eiropas Komisiju pierādīt, ka īstermiņā var panākt vērienīgu Enerģētikas hartas nolīguma modernizāciju, kas to saskaņotu ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķiem un integrētu ES modernizēto pieeju ieguldījumu aizsardzībai, pretējā gadījumā būs jāizpēta, kā ES varētu sakārtotā veidā izstāties no šā nolīguma;

19.

 mudina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai ātri un sakārtoti izbeigtu visus vēl spēkā esošos ES iekšējos divpusējos ieguldījumu līgumus;

Pāreja uz atvērtas stratēģiskās autonomijas modeli

20.

 uzsver, ka ir svarīgi, lai ES arī turpmāk būtu atvērta ekonomika un veicinātu brīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu starptautisko tirdzniecību, kas balstīta uz noteikumiem un no kuras labumu gūst visi tirdzniecības partneri; šajā sakarā atbalsta Eiropas Komisijas centienus reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO). Reforma jāveic ar mērķi dot organizācijai jaunu impulsu un to stiprināt, modernizējot tās darbību būtiskās jomās un novēršot tās regulējuma nepilnības, lai PTO varētu atbilstoši reaģēt uz aktuāliem tirdzniecības politikas izaicinājumiem;

21.

 atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosināto atvērtas stratēģiskās autonomijas modeli, kura rezultātā tiek īstenota atvērta, ilgtspējīga un stingra tirdzniecības politika, kas novērtē un aizsargā ES ekonomiskās priekšrocības, garantē piekļuvi galvenajiem tirgiem un izejvielām un nodrošina piekļuvi vitāli svarīgām precēm un pakalpojumiem; tajā pašā laikā brīdina no protekcionisma tendencēm un uzsver, ka Eiropai arī turpmāk jābūt stratēģiskam globālajam dalībniekam, kas ievēro starptautiskos noteikumus un ir gatavs tos arī izpildīt;

22.

 uzskata, ka sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām struktūrām ir jāveic ES vērtību ķēžu kartēšana, lai apzinātu un samazinātu stratēģisko nozaru atkarību un palielinātu noturību visjutīgākajās rūpniecības ekosistēmās, it īpaši tālākajos un salu reģionos, un tādās konkrētās jomās kā veselība, aizsardzība, kosmoss, pārtika, digitalizācija un kritiski svarīgas izejvielas; Komiteja pievērsīs uzmanību rezultātam, kāds būs pašreizējam darbam, ko Komisija veic ar mērķi apzināt stratēģiskās atkarības un visjutīgākās rūpniecības ekosistēmas;

23.

 uzsver, ka tas var ietvert ražošanas un piegādes ķēžu diversifikāciju, stratēģisko uzkrājumu veidošanu, ieguldījumu un ražošanas veicināšanu Eiropā, alternatīvu risinājumu izpēti un dalībvalstu rūpnieciskās sadarbības veicināšanu;

24.

 norāda, ka Covid-19 krīze ir parādījusi radošuma un inovācijas potenciālu reģionālajās ekosistēmās un veicinājusi jaunas sadarbības pieejas piegādes problēmu risināšanai, piemēram, medicīnas ierīču un zāļu jomā; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāpaātrina vietējās tautsaimniecības stiprināšana noteiktu rūpniecības nozaru interesēs un jāatbalsta novatoriskas Eiropas vērtību ķēdes, pamatojoties uz ekosistēmu savstarpējo papildināmību, tostarp atbalstot sadarbību starp dalībniekiem; uzskata, ka kopu politika (clustering) un starpkopu (inter-clusters) sadarbības ir noderīgas sviras, ar kurām var sasniegt kritisko masu un reaģēt uz MVU vajadzībām; uzskata, ka pieprasījuma kritiskās masas sasniegšana dažiem stratēģiski svarīgiem produktiem un tās pamanāmība iekšējā tirgū var veicināt konkrētu ražošanas nozaru pārcelšanu un konkurētspējīgas ražošanas attīstību Eiropas Savienībā, tostarp paātrinot inovatīvu risinājumu laišanu tirgū;

25.

 atgādina, ka ir jāizstrādā īpaši rīcības plāni katrai stratēģiskajai vērtības ķēdei, kas Eiropas Savienībā ir noteikta, lai īstenotu svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI), jo tie ir svarīgs instruments, kas nodrošina zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprina Savienības vadošo lomu tehnoloģiju jomā, jo īpaši tādās jomās kā akumulatori, mikroelektronika un ūdeņradis;

Ilgtspējīgs tirdzniecības modelis ir vienīgais modelis, kas varēs veicināt visu cilvēku labbūtību un labklājību gan ES, gan ārpus tās

26.

 pieņem zināšanai faktu, ka paziņojumā ir atsauce uz ES 15 punktu rīcības plānu, kas attiecas uz tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektīvu piemērošanu un izpildes kontroli, pārskatīšanu; atzinīgi vērtē to, ka šis process aptvers visus aspektus, kas attiecas uz šo sadaļu piemērošanu un izpildes kontroli, tostarp saistību tvērumu, uzraudzības mehānismus, sankciju iespējamību neatbilstības gadījumā, klauzulu par būtiskiem elementiem, kā arī nepieciešamos institucionālos pasākumus un resursus; Komiteja ir sarūgtināta par to, ka šo procesu un paziņojumu nebija iespējams veikt koordinēti, taču pauž gandarījumu, ka pārskatīšanas pabeigšana tika pārcelta uz 2021. gada beigām; vēlas, lai šis process ir pēc iespējas pārredzamāks un iekļaujošāks;

27.

 šajā sakarā uzskata, ka ES vides, klimata un sociālie standarti, piemēram, tie, kas uzskaitīti Eiropas zaļajā kursā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā, būtu jāiekļauj katrā tirdzniecības nolīgumā, par kuru ES ir vedusi sarunas, un tie būtu jāuzskata par prasību minimumu, ko puses apņemas ievērot; uzskata, ka tas palīdzēs uzplaukt Eiropas Savienības MVU un rūpniecības nozarēm, kas ievēro šos standartus, vienlaikus radot plašāku ietekmi uz partneriem, ar kuriem tās tirgojas;

28.

 uzskata, ka Eiropas Savienībai ir stingrāk jāraugās, lai tiktu ievērotas un veicinātas, pirmkārt, cilvēktiesības, un, otrkārt, tās noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos iekļautie sociālie, vides un klimata aizsardzības standarti; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ieviesa sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas ļauj ziņot par saistību pārkāpumiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā; iestājas par to, lai katra nolīguma līgumslēdzēja puse savos tiesību aktos un praksē visā tās teritorijā ievērotu, veicinātu un faktiski piemērotu starptautiski atzītus darba pamatstandartus, kas noteikti SDO pamatkonvencijās;

29.

 atbalsta Komisijas priekšlikumu Parīzes klimata nolīgumu padarīt par jebkura turpmākā tirdzniecības un ieguldījumu nolīguma būtisku sastāvdaļu un šajos nolīgumos par prioritāti noteikt Konvencijas par bioloģisko daudzveidību efektīvu īstenošanu;

30.

 aicina sekmēt tirdzniecības nolīgumu efektīvu īstenošanu, atbalstot partnervalstis, kas pilda tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības. Pusēm attiecīgā gadījumā būtu jāievieš pakāpeniska tarifa samazināšana, kas saistīta ar faktisku Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas noteikumu īstenošanu, un jāprecizē nosacījumi, kurus valstīm būtu jāpilda attiecībā uz šo samazināšanu, tostarp iespēja atsaukt šādas īpašas tarifa pozīcijas, ja šie noteikumi tiek pārkāpti;

31.

 uzskata, ka taisnīguma un ilgtspējas nodrošināšana visiem ir vienīgais veids, kā veicināt globālās pārmaiņas, kuras pieprasa ievērojams iedzīvotāju skaits;

32.

 šajā sakarā ar cerībām gaida Komisijas priekšlikumu, ko paredzēts iesniegt 2021. gadā, par efektīva oglekļa ievedkorekcijas mehānisma uz ārējām robežām izstrādi, kas atbilstu PTO noteikumiem un garantētu godīgu konkurenci uzņēmumiem, kuri darbojas vienotajā tirgū, un veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Šādam CO2 ievedkorekcijas mehānismam būtu vispirms jāpapildina, bet vēlāk, ilgākā termiņā, jāaizstāj CO2 emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana un elektroenerģijas cenas kompensācija primārajām nozarēm;

33.

 uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī atbildīgas uzņēmējdarbības un pārredzamības veicināšanai piegādes ķēdēs; šajā nolūkā atbalsta pašreizējās ES iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt pienācīgas pārbaudes mehānismus; uzskata, ka tas ir nepieciešams arī, lai izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū;

34.

 atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir iecēlusi galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, kura uzdevumos cita starpā ietilpst īpaši uzraudzīt ilgtspējīgas attīstības saistību pienācīgu īstenošanu, galvenokārt attiecībā uz klimata programmu un darba tiesībām; cer, ka uzraugs izveidos visaptverošus un pastāvīgus saziņas kanālus ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību; Komiteja pievērsīs uzmanību tam, lai uzraugam tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi, tādējādi nodrošinot, ka viņš var sasniegt savus mērķus;

Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem

35.

 uzskata, ka visaptverošā investīciju nolīguma starp ES un Ķīnu ratifikācijas procesā ir jāparedz papildu garantijas attiecībā uz cilvēktiesību un sociālo standartu ievērošanu;

36.

 uzsver, ka svarīgi ir saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi iekšējā tirgū un starptautiskajā mērogā globālajās vērtības ķēdēs; uzskata, ka ir jākoncentrējas uz spēkā esošo noteikumu piemērošanu un aktīvāk jāmobilizē tirdzniecības aizsardzības instrumenti, lai apkarotu tirgu kropļojošu praksi trešās valstīs;

37.

 atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos par leģislatīvu priekšlikumu regulai par tirdzniecības noteikumu izpildes stiprināšanu, reaģējot uz pašreizējo strupceļu PTO Apelācijas institūcijas darbībā, un ko piemēros arī saistībā ar divpusējiem vai reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem, kuros partneris vienpusēji nosaka sankcijas pret ES un bloķē nolīgumos paredzēto strīdu izšķiršanas procedūru. Komiteja uzsver, ka šī regula paplašinātu ES spēju noteikt pretpasākumus, piemēram, tarifus, kvantitatīvus ierobežojumus un publisko iepirkumu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma jomā. Komiteja arī atbalsta Eiropas Komisiju, kas izveidoja vienotu kontaktpunktu, kura uzdevums ir “visus pārkāpumus darba tiesību, klimata pārmaiņu vai cilvēktiesību jomā izskatīt tādā pašā līmenī kā sūdzības par piekļuvi mūsu tirdzniecības partneru tirgiem”;

38.

 uzskata, ka konkurences noteikumi ir jāpārskata, ņemot vērā ārējās konkurētspējas izaicinājumus, trešo valstu praksi un inovācijas ekosistēmu jauno situāciju; konkurencei iekšējā tirgū un MVU piekļuvei Eiropas un globālajām vērtības ķēdēm arī turpmāk jābūt līdzsvarotu, efektīvu un neatkarīgu ES konkurences noteikumu galvenajiem elementiem;

39.

 piekrīt viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir jāuzsāk ofensīva, lai nodrošinātu savstarpīgumu un cīnītos pret protekcionismu, kas liedz piekļuvi publiskajam iepirkumam trešās valstīs;

40.

 uzsver, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi ir galvenais izaugsmes, nodarbinātības un inovācijas avots, tomēr tie var apdraudēt valsts drošību un sabiedrisko kārtību ES jutīgajās nozarēs, un tāpēc valstu līmenī ir vajadzīgas ieguldījumu izvērtēšanas sistēmas;

Labāk paredzēt un ņemt vērā negatīvās eksternalitātes, ko rada dalība starptautiskajā tirdzniecībā

41.

 ar bažām konstatē, ka pašlaik brīvās tirdzniecības nolīgumu priekšrocības nesniedz labumu visiem reģioniem, ka bieži vien ir negatīva ietekme uz dažām ekonomikas nozarēm un ka MVU pilnībā neizmanto brīvās tirdzniecības nolīgumu potenciālu un tos vairāk ietekmē negodīga konkurence, ko rada dažu trešo valstu pieņemtie pasākumi; ir sarūgtināta par to, ka Komisijas paziņojumā nav piedāvāti risinājumi, kā mazināt negatīvo ietekmi, kas tirdzniecības nolīgumiem var būt; tomēr atbalsta Komisijas nodomu izveidot vairākus īpašus digitālos rīkus un tiešsaistes portālus, kas paredzēti MVU, lai tādējādi efektīvāk atvieglotu to integrāciju minētajos nolīgumos un pavērtu jaunas iespējas, kas saistītas ar publiskā iepirkuma piekļuves procesiem, kā arī novērstu minēto negodīgu konkurenci;

42.

 atbalsta Komisijas nodomu ierosināt īpašus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai cita starpā pārraudzītu ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma atbilstību tirdzniecības noteikumiem;

43.

 atbalsta Komisijas izstrādāto pret piespiešanu vērsto instrumentu;

44.

 uzsver, ka svarīga loma ES starptautiskās tirdzniecības attiecībās ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri rada vairāk nekā 58 % no visa ES eksporta un vairāk nekā 46 % no visa ES importa (2). Šajā sakarā Komiteja uzsver, ka ir vajadzīga efektīva ES tirdzniecības politika, kas aizsargā MVU, kuri ir daudz neaizsargātāki un pakļauti starptautisko tirdzniecības attiecību nestabilitātei nekā lielie uzņēmumi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta MVU;

45.

 pauž stingru pārliecību, ka ir jāpārskata ietekmes novērtējuma modelis un jāveic katra esošā nolīguma visaptverošs un padziļināts ietekmes novērtējums (pa nozarēm un apakšnozarēm, pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem – valstīm/reģioniem – Eiropas Savienībā, ņemot vērā ietekmi uz MVU un sociālajā, vides, klimata un cilvēktiesību ievērošanas jomā), kā arī visu esošo nolīgumu apkopotu ietekmes novērtējumu (pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem), lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības tirdzniecības politika tiek īstenota visu uzņēmumu un iedzīvotāju labā; ir sarūgtināta par to, ka šajā jautājumā Komisijas paziņojums ir nepilnīgs; atzīmē, ka Komisijas paziņojumā paredzēts tikai ex-post novērtējums par ES nolīgumu ietekmi uz vides pamataspektiem, tostarp klimatu, kā arī darbs, kas jāveic, lai labāk izprastu dažādu tirdzniecības politikas aspektu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, veikt turpmāku analītisko darbu (bez sīkākas informācijas) par tirdzniecības politikas ietekmi uz nodarbinātību un dažādiem sociālās attīstības aspektiem;

46.

 uzskata, ka īpaša vērība jāveltī grūtībām, ar kurām saskaras MVU; atbalsta Komisijas centienus stiprināt tirdzniecības nolīgumu atšifrēšanas rīkus, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes noteikumiem; uzskata, ka ir jāspēj apmierināt MVU vajadzības pēc speciālajām zināšanām par piekļuvi trešo valstu tirgiem, izmantojot pastāvošos konsultāciju un atbalsta pakalpojumus, kas pieejami dalībvalstu līmenī, kā arī tirdzniecības kamerās, un veicinot ārējo ekspertu zināšanu izmantošanu;

47.

 uzskata, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN, Enterprise Europe Network), kas darbojas 60 valstīs, un valstu un reģionālo tirdzniecības veicināšanas struktūru tīklu, kas iekļaujas Eiropas Tirdzniecības veicināšanas organizāciju apvienībā (ETPOA), kura darbojas kopumā 180 valstīs, var mobilizēt vēl vairāk, ņemot vērā tā uzdevumus atbalstīt MVU ienākšanu ārvalstu tirgos. Tāpat ES būtu jāizveido brīvās tirdzniecības nolīgumu kontaktpunkti, kas būtu pēc iespējas tuvāki mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ņemot vērā principu “vispirms domāt par mazākajiem, rīkoties reģionāli”, kurā reģionālajām tirdzniecības veicināšanas struktūrām ir paredzēta svarīga nozīme;

48.

 uzskata, ka īpaša pieeja inovatīviem MVU, kas vēlas darboties starptautiskā mērogā, būtu lietderīga InvestEU projekta ietvaros, lai tādējādi varētu pienācīgi segt šāda veida uzņēmumu riskus un veicināt to izaugsmi starptautiskā mērogā;

49.

 uzskata, ka ES zaļā kursa kontekstā pašreizējais IPEEC tipa valsts atbalsta regulējums būtu jāpārskata, lai atvieglotu investīcijas un amortizētu darbības izmaksas sadarbības/transnacionālajiem projektiem, ko īsteno šāda veida uzņēmumi. Šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Komisija š. g. 23. februārī uzsāka sabiedrisko apspriešanu, kas notiks līdz 2021. gada 20. aprīlim un kurā visas ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt savus apsvērumus par priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt paziņojumu par valsts atbalstu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI paziņojums) (3).

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2020/may/tradoc_158764.pdf

(2)  https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/International_trade_in_goods_by_enterprise_size#Share_of_SMEs_in_total_trade_.28intra_.2B_extra-EU.29

(3)  https://ec.europa.eu/competition/consultations/2021_ipcei/draft_communication_en.pdf – Link to public consultation: http://bit.ly/3dEFgeM

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/23

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi”

(2021/C 175/05)

Ziņotājs:

Enrico ROSSI (IT/PSE), Siņjas komūnas (Florence) valdes loceklis

Atsauces dokuments:

COM(2020) 662 final “Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi”

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ēku renovācijas veicināšana klimatneitralitātes un atveseļošanas nolūkā

1.

 atzinīgi vērtē renovācijas vilni (Renovation Wave), kas skar nozari, kura veido 40 % no Eiropas enerģijas patēriņa, un palīdzēs līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un mazināt energoatkarību no trešām valstīm, palielinot Eiropas energoapgādes drošību. Uzskata, ka ir svarīgi šo politiku iekļaut atveseļošanas un noturības programmās, kā arī Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) programmās, lai darbības tiktu koordinētas ar mērķi novērst nodalītus un neefektīvus pasākumus; norāda, ka šīs stratēģijas sekmes lielā mērā būs atkarīgas no tās ilgtspējas un īstenošanas iespējamības vietējā un reģionālajā līmenī un ka nav pieļaujami radīt papildu administratīvo slogu; aicina arī panākt, ka visi renovācijas viļņa pasākumi sniedz konkrētu labumu, un turpināt nodrošināt ekonomisko efektivitāti, sabiedrības atbalstu un finansiālo dzīvotspēju (it īpaši tas attiecas uz publiskajiem budžetiem, ievērojot spēkā esošos budžeta noteikumus, un uz īrniekiem un īpašniekiem);

2.

 uzskata, ka renovācijas vilni pilnībā var izvērst tikai tad, ja tiks rūpīgi pārskatīta pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, sākot ar Direktīvu par ēku energoefektivitāti (EPBD) un Regulu par enerģētikas savienības pārvaldību, līdztekus tās savlaicīgai un pareizai transponēšanai valstu mērogā; uzsver, ka stratēģija un tās pasākumi jāsāk īstenot tūlīt, plaši izvēršot renovāciju un izmēģinot jaunas metodes renovācijas īstenošanai, ko varētu replicēt plašā mērogā; šajā nolūkā ierosina pēc iespējas ātrāk uzsākt izmēģinājuma iniciatīvu, lai pārbaudītu un pielāgotu protokolu, kas būtu jāievēro attiecībā uz dažādiem pasākumu veidiem un ekonomiskajiem, sociālajiem un klimatiskajiem apstākļiem;

3.

 uzsver subsidiaritātes un proporcionalitātes principu nozīmi. Praktiskā īstenošana un finansēšana notiek vietējā līmenī, proti, reģionos, pilsētās un vietējās pašvaldībās. Tāpēc Eiropas regulējumam ir jābūt elastīgam un tajā jāņem vērā atšķirības, piemēram, starp lauku apvidiem un lielpilsētām;

4.

 uzsver, ka Klimata paktam ir potenciāls veicināt vietēja līmeņa partnerības un kopīgas publiskā un privātā sektora iniciatīvas un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir labas iespējas informēt iedzīvotājus par ieguvumiem un esošajiem atbalsta rīkiem mājokļu renovācijai, rādīt piemēru, savienot un atbalstīt vietējos uzņēmumus, pašvaldību uzņēmumus un citus publiskos uzņēmumus ar nepieciešamajām ekspertzināšanām dažādos līmeņos, kā arī izstrādāt instrumentus, lai piekļūtu valsts vai ES finansiālajai palīdzībai; turklāt vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jārāda piemērs sabiedrisko ēku renovācijā un īpaši jāveicina sociālo mājokļu un citu publiskā īpašumā esošu mājokļu energorenovācija, izmantojot Klimata paktu Eiropas vissekmīgāko iniciatīvu replicēšanai un izvēršanai; pauž cerību, ka ES stratēģija “Renovācijas vilnis”, nacionālās stratēģijas ēku renovācijai (1) un izmaksu ziņā optimāla metodoloģija (2) tiks savstarpēji sasaistītas efektīvāk; šajā sakarā būtu lietderīgi daļēji pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu;

5.

 norāda, ka renovācijas vilnis jāuzskata ne tikai par tehniski reglamentējošu pieeju zaļā kursa īstenošanai, bet arī par līdzekli, ar ko pāreju uz aprites ekonomiku integrēt konceptuālā, uz estētiku un dizainu orientētā satvarā; tāpēc atzinīgi vērtē un visnotaļ atbalsta to, ka ir sākta iniciatīva “Jauns Eiropas Bauhaus” un ka vienlaikus ir paredzēts izveidot īpašu Eiropas marķējumu. Šāda iniciatīva ir iespēja atraisīt reģionu un vietējo pašvaldību radošo potenciālu, uzrunāt un iesaistīt sabiedrību pārkārtošanās procesā un tādā veidā radīt pieņemamus un ilgtspējīgus risinājumus, kas zaļo kursu palīdz realizēt praksē;

6.

 atzinīgi vērtē Klimata pakta darbības sākšanu, kas sekmēs iesaisti un līdzdalību zaļajā kursā, un renovācijas viļņa iekļaušanu starp zaļā kursa prioritātēm. Komiteja ir gatava ciešāk sadarboties ar Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un visiem citiem attiecīgajiem dalībniekiem kopējā platformā, kurā tiktu apkopota visa informācija, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīga zaļā kursa īstenošanai;

7.

 atzinīgi vērtē atsauci uz apgabalos un energokopienās balstītu pieeju, kas pavērs iespēju, piemēram, izmantot kopīgas iekārtas atjaunojamo energoresursu enerģijas centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei un dabā balstītus risinājumus (3), un atgādina, ka tas nozīmē izmantot integrētus enerģijas un klimata plānošanas instrumentus; norāda, ka šajā saistībā viens no kritērijiem ir Pilsētas mēru pakts un ka ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni (SECAP) varētu nodrošināt, ka ēku renovācija atbilst plašākam satvaram, kas sekmēs taisnīgu un ilgtspējīgu pilsētu atjaunošanu, ilgtspējīgus ieradumus un saskaņošanu ar politiku klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanos tām plašā mērogā; iesaka arī pienācīgi uzraudzīt ietekmi, izmantojot standarta enerģijas pārvaldības sistēmas, lai varētu novērtēt plānošanas rezultātus (4);

8.

 atzinīgi vērtē norādi uz ēku apritīguma iniciatīvu Level(s) (5) kā paraugpraksi uz apriti orientētas būvniecības popularizēšanai un mudina Komisiju un dalībvalstis par šo tēmu veicināt izpratnes veidošanas kampaņu, kuras rīkošanā Komiteja ir gatava sadarboties. Vienlaikus aicina Komisiju turpmākajā darbā ņemt vērā arī plašo pieredzi, kas uzkrāta citās pašreizējās ēku sertifikācijas sistēmās (6); aicina Komisiju atbalstīt aprites cikla analīzes izstrādi saistībā ar ēku ietekmi uz klimatu kopā ar atbilstošiem standartiem, produkta vides deklarācijām, būvmateriālu un produktu datubāzēm un apsvērt iespēju ieviest sintētisku rādītāju, kas raksturotu ēku aprites cikla bilanci un kura izmantošana būtu brīvprātīga;

9.

 atgādina, ka renovācijas vilnis ir izdevība popularizēt redzējumu par nākotnes prasībām atbilstošu ēku fondu, kas papildus energotaupības un vides prasībām var ietvert arī tādus aspektus kā veselība, sociālā līdzsvarotība, savienojamība, apritīgums un noturība pret hidroģeoloģiskām un seismiskām parādībām; turklāt aicina īpašu uzmanību pievērst mazapdzīvotiem lauku apvidiem, kuros ir ļoti lielu vecumu sasnieguši un īpaši neaizsargāti iedzīvotāji;

10.

 šajā saistībā norāda, ka būvniecības, ekspluatācijas un nojaukšanas posmā ir jākontrolē siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas; tāpēc līdz 2050. gadam maksimāli jāizvērš nojaukšanas vai atjaunošanas posmā radušos materiālu atkārtota izmantošana, pārstrāde un daļēji arī izmantošana enerģijas ieguvei. Šajā procesā svarīgs solis ir vietējo un reģionālo vērtības ķēžu izveide, kas paver iespēju atkārtoti izmantot celtniecības materiālus. Tam nepieciešama plānošana, loģistika un jauni ekonomikas modeļi, kas paredz veidot materiālu rezerves jaunām ēkām. Daudzu ar regulējumu, kultūru un ekonomiku saistītu faktoru dēļ šādu jaunu aprites ekonomikas modeli varēs radīt tikai pakāpeniski, sākot ar izmēģinājumu posmu un beidzot ar daudzveidīgiem finansiāliem stimuliem šāda modeļa izmantošanai plašā mērogā;

11.

 uzsver, ka ilgtermiņā renovācijas viļņa īstenošana ļaus būtiski ietaupīt arī ēku uzturēšanas, enerģijas un apsaimniekošanas izmaksas, kā arī uzlabot ērtību, panākt veselīgu vidi telpās un paaugstināt dzīves līmeni, kā arī samazināt enerģētisko nabadzību. uzskata, ka ES Ēku fonda observatorijai būtu jāuzrauga veiktās izmaiņas un jānovērtē to ietekme. Šajā nolūkā tai būtu jāizmanto tās datubāzē esošie rādītāji un vajadzības gadījumā jāizstrādā jauni, kā arī jārūpējas par to, lai visā ES teritorijā būtu pieejami visi nepieciešamie dati. Tas atvieglotu šo ietaupījumu aprēķināšanu un palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem pienācīgi ņemt vērā ēku dzīves cikla izmaksas;

12.

 atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Eiropas valsts atbalsta shēmas energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem un ir gatava sniegt ieguldījumu, lai padarītu tās skaidrākas un vieglāk piemērojamas un lai tās nekļūtu par šķērsli ieguldījumiem. Turklāt novērtējumam, ko 2021. gadā plānots veikt attiecībā uz Lēmumu 2012/21/ES par valsts atbalstu kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem veidā, būtu jānoved pie atbalsta pasākumiem sociālo mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai, kas nepārprotami ietilpst minētā lēmuma darbības jomā; uzsver, ka Eiropas, valstu, reģionālajiem un vietējiem atbalsta pasākumiem un programmām ir jābūt savstarpēji papildinošiem, neradot paralēlas un/vai papildu struktūras; tāpēc ir vajadzīgs plašs instrumentu klāsts – subsīdijas, finanšu instrumenti un to kombinācijas –, ko atbalsta īstenošanas partneri (piemēram, valstīs izveidotās attīstību veicinošās bankas un iestādes), lai vietējā līmenī projektus finansētu atbilstīgi vietējām, reģionālajām un nacionālajām vajadzībām; principā uzskata, ka svarīga loma var būt nodokļu stimuliem, ko piešķir ēku energorenovācijai;

13.

 atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Direktīvā 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, noteiktās arodekspozīcijas vērtības, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību renovācijas un nojaukšanas darbu laikā. Komiteja arī uzskata, ka būtu jāatjaunina Eiropas tiesību akti par augstas bīstamības vielu iedarbību saistībā ar minētajiem darbiem;

14.

 šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt Eiropas mēroga iniciatīvu “Mājoklis par pieejamu cenu” ar finansējumu 100 inovatīviem un līdzdalīgiem pamatprojektiem, kas vērsti uz sociālo mājokļu rajonu rūpīgu renovāciju, lai tie kalpotu kā paraugs plaša mēroga izvēršanai visā Eiropas Savienībā;

15.

 uzskata, ka saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. principu un ANO 11. IAM (“Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas”) renovācijas vilnim būtu jāpalīdz īstenot ikviena cilvēka tiesības uz cenas ziņā pieejamu, piekļūstamu un veselīgu mājokli; uzskata, ka energoefektivitātes pasākumi ir strukturāls veids, kā apkarot enerģētisko nabadzību un tādējādi ierobežot parādu izmaksas, kas radušās ne savas vainas dēļ kavētu maksājumu dēļ;

Ēku renovācijas pamatprincipi 2030. un 2050. gada perspektīvā

16.

 aicina Komisiju uz Direktīvas par ēku energoefektivitāti tiesiskā satvara pamata izstrādāt mehānismu ēku fonda klasifikācijai atbilstoši kritērijiem, kas orientēti uz renovācijas vilnī paredzētajām intervences jomām, piemēram,

—

īpašumtiesības: publisks, privāts (īpašnieki ir privātpersonas, uzņēmumi, fondi, vietējās publiskās iestādes utt.),

—

paredzētais lietojums: dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas utt.,

—

atrašanās vieta: pilsētu centri (vēsturiskais centrs, priekšpilsētas), mazi ciemati, atsevišķas mājas,

—

klimata josla,

—

vecums un ēkas energoefektivitāte, kā arī tās enerģētiskās un tehniskās sistēmas,

—

arhitektoniskā/vēsturiskā/ainaviskā vērtība,

—

nekustamā īpašuma tirgus dinamika (cenas un pārdošanas vai īres līgumu skaits, ēkas noslogojums utt.),

—

klimata apdraudējums: ekonomiskās un sociālās ekspozīcijas un klimata neaizsargātības mijiedarbība.

Šī informācija ir jāklasificē ES Ēku fonda observatorijai (7), un pēc tam to varētu iekļaut īpašās pamatnostādnēs attiecībā uz dažādu veidu ēku renovāciju, cita starpā analizējot arī galvenos pašreizējos šķēršļus. Paraugprakses apkopojums un izplatīšana ļaus noteikt standarta pasākumus katrai iepriekšminētajai kategorijai;

17.

 aicina izstrādāt vērienīgus risinājumus, lai dekarbonizētu dzīvojamo ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, kas veido vairāk nekā 80 % no kopējā ES ēku energopatēriņa; tāpēc vēlreiz norāda, cik svarīgi ir sekmēt izmantoto enerģijas avotu dekarbonizāciju, un mudina, nekavējoties un konsekventi izvērst atjaunojamu un, kur tas ir iespējams, vietēju enerģijas avotu izmantošanu, lai ievērojami samazinātu Eiropas CO2 emisijas; norāda, ka atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumi var būt dažādi un tie būtu jāpielāgo konkrētās mājsaimniecības vai kopienas īpašajām vajadzībām (8); piekrīt Komisijai, ka reģioniem, kuri ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā, būs jāizmanto pārejas energoresursi (9), taču nav jāiegulda nākotnes prasībām neatbilstošā infrastruktūrā. Kodolenerģija nav uzskatāma par enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

18.

 aicina Komisiju ierosināt sistēmu prioritāru pasākumu noteikšanai, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā patēriņa un emisiju samazināšanas potenciāls, rentabilitāte un iedzīvotāju neaizsargātība. aicina arī noteikt negatīvo prioritāšu kritērijus, kas pielāgoti reģionālajiem un vietējiem apstākļiem, ar mērķi apzināt, kurām ēkām par prioritāti jānosaka nojaukšana un rekonstrukcija, neizraisot neaizsargātu apkaimju ģentrifikāciju;

19.

 atgādina: lai īstenotu renovācijas vilni, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsniedz būtisks atbalsts būvniecības nozarei, kuru smagi skārusi krīze un kurā bieži darbojas mazi uzņēmumi, kas ne vienmēr ir labi aprīkoti vajadzīgo produktu un pakalpojumu piedāvāšanai. Jāpalīdz visai būvniecības nozarei pārvarēt pašreizējo plaisu zināšanu, kvalifikācijas un tehnoloģiju jomā un jāveicina nākotnes prasībām atbilstošu jaunuzņēmumu darbība; atgādina, ka pārejai uz aprites un attiecīgajai vietai pielāgotu pieeju, kuras mērķis ir aizsargāt nodarbinātību un nodrošināt pakāpenisku darbaspēka pārkvalifikāciju, ir vajadzīgi stabili atbalsta mehānismi, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, novērstu burbuļu veidošanos un visā ES teritorijā ļautu attīstīt prasmes vidējā termiņā un ilgtermiņā;

20.

 atzīst, ka ir vajadzīgas tiesību aktos nostiprinātas prasības attiecībā uz visu esošo publisko ēku iegādi un renovāciju, kā arī energoefektivitātes standartu obligāto minimumu un obligātajiem mērķiem attiecībā uz publisko ēku fonda gada renovācijas kvotu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Komiteja tomēr uzsver, ka minētie noteikumi būs īstenojami tikai tad, ja tie būs pietiekami elastīgi un ņems vērā ēku dažādās iezīmes (10) un ja vietējās un reģionālās pašvaldības saņems Komisijas un attiecīgo dalībvalstu pienācīgu atbalstu; turklāt noteikumiem jābūt iespējami vienkāršiem un viendabīgiem un jāattiecas arī uz regulārās apkopes pasākumiem, ja tie ir kombinēti ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu un seismisko pielāgošanu un to sekmē. Ja šāda veida saistības tiek noteiktas arī privātām vai dzīvojamām ēkām, ir jānodrošina, ka tās nerada papildu finansiālo slogu, it īpaši enerģētiskās nabadzības apdraudētām mājsaimniecībām. Komiteja tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu vietējā un reģionālajā mērogā, lai apzinātu dažādu teritoriju potenciālu un neaizsargātību šajā jomā, tostarp analizējot valstu pašreizējo paraugpraksi un Eiropas projektu ietvaros veiktos iepriekšējos novērtējumus;

21.

 atbalsta priekšlikumu aktualizēt energoefektivitātes sertifikātu sistēmu, lai palielinātu šā instrumenta izplatīšanu, atvieglotu datu salīdzināmību Eiropas līmenī un finansējumu sasaistītu ar vērienīgu renovāciju; norāda, ka šajā pārskatīšanā būtu jānodrošina vajadzīgā saskaņotība ar dalībvalstīs jau izveidotajām sistēmām un būtu jābalstās uz proporcionalitātes principu; uzskata, ka visā ES vienots energoefektivitātes sertifikātu formāts un digitālu žurnālu, kas tiktu ievadīti viegli pieejamās un bezmaksas datubāzēs, ieviešana ir lietderīgi; uzsver, ka šādām datubāzēm jābūt pieejamām vismaz NUTS 3 līmenī un tām jābūt savienotām ar ES Ēku fonda observatoriju, kā arī ar nākotnes vienoto Eiropas datu telpu (11);

22.

 atzinīgi vērtē Komisijas deleģēto regulu par viedgatavības indikatoru (Smart Readiness Indicator – SRI), kura mērķis ir novērtēt ēku gatavību integrācijai ar viedajām tehnoloģijām un informēt ēku īpašniekus un iemītniekus par rezultātiem; atgādina, ka Eiropas pilsētu un lauku teritoriju digitalizācijas līmenis ir ļoti nevienmērīgs un ka minētajam indikatoram ir jābūt saistītam ar novērtējamo teritoriju, lai nepieļautu to teritoriju, it īpaši mazāk attīstītu reģionu un mazapdzīvotu teritoriju, sodīšanu, kuras digitālās pārkārtošanās ziņā joprojām atpaliek;

23.

 uzsver: lai nodrošinātu renovācijas viļņa efektīvu īstenošanu, ir jāpalielina vietējo un reģionālo pašvaldību spējas un tām pieejamo instrumentu klāsts, lai mazinātu zināšanu trūkumu, kas vairākās Eiropas teritorijās joprojām ir problemātisks; šajā sakarā atzīst, ka Klimata paktam ir būtiska loma iespēju un instrumentu radīšanā, izmantojot uzlabotus spēju veidošanas mehānismus un saskaņotāku satvaru ar zaļo kursu saistītām augšupējām iniciatīvām; atgādina, ka šajā procesā vietējās un valsts enerģētikas aģentūras spēj pildīt un tām ir jāpilda nozīmīga loma, lai nodotu ekspertzināšanas un prasmes vietējām pašvaldībām, taču tās neaizstājot;

Ātrāka un vērienīgāka renovācija – labākas ēkas

24.

 aicina Komisiju maksimāli atbalstīt pētījumus par ēku renovāciju apgabalos, uz kuriem attiecas ainavas vai vēsturiski ierobežojumi, un tādējādi nodrošināt, ka šādās ēkās iespējams izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, respektējot tām izvirzītās prasības. Komiteja arī aicina šo jautājumu padarīt par vienu no iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” stūrakmeņiem. Šai iniciatīvai jāveicina vēl dziļākas pārdomas par dažādu plānošanas līmeņu integrāciju dažādos mērogos, no atsevišķas ēkas līdz kvartālam un visam reģionam, iekļaujot tādus faktorus kā ilgtspējīga mobilitāte, zemes platību aizņemšanas mazināšana un lielāka bioloģiskā daudzveidība pilsētās (12). Kur tas ir lietderīgi, iespējams un ņemtas vērā neaizsargātas grupas, šādai pilsētvides atjaunošanai būtu jāveicina tādu dabā balstītu risinājumu (13) sistemātiska izmantošana, kuri ir integrēti enerģijas un vides uzraudzības sistēmās, kas apstiprina to darbības rādītājus, jāsekmē virzība uz “nulles apjoma” politiku, līdz minimumam jāsamazina ēkās iemiesotās enerģijas (14) apjoms, un kā pēdējo risinājumu var izmantot ēku, kam nav vēsturiskas vērtības, nojaukšanu. Komiteja arī iesaka iniciatīvu “Jaunais Eiropas Bauhaus” integrēt zināšanu apmaiņas platformā (ZAP (15)), lai uzlabotu novatorisku koncepciju un starpdisciplināru pieeju un prasmju apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un lai uzsvērtu projektēšanas un īstenošanas reģionālo un vietējo dimensiju;

25.

 norāda, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto jauno perspektīvu, proti, iedzīvotāju aizplūšanu no pilsētu centriem uz nomalēm, jau 2016. gadā ANO konferencē “Habitat III” pilsētu apbūves blīvums tika iekļauts kā ilgtspējas faktors, kurā viens no galvenajiem mehānismiem ir ēku atjaunošana mazapdzīvotos pilsētu centros, kur pastāv apbūves iespēja;

26.

 norāda, ka dažādie pieejamie atjaunojamo energoresursu avoti būtu sistemātiski jāintegrē; tāpēc līdztekus iespējamai vietēja un reģionāla mēroga mērķu izvirzīšanai būs īpaši svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādajiem enerģijas avotiem. Norāda, ka līdztekus teritoriju ģeogrāfisko un ģeoloģisko īpatnību ņemšanai vērā šo tehnoloģiju izmantojumam papildus ir jānodrošina arī pilnīga vides, veselības, dabiskās un apbūves ainavas aizsardzība. To izmantojums jāveicina arī, izveidojot atjaunojamo energoresursu kopienas un iedzīvotāju energokopienas, kas paredzētas Atjaunojamo energoresursu direktīvā (AED II) un kas ir vairāk orientētas uz sociālās un vides ilgtspējas, nevis finansiālu mērķu īstenošanu;

27.

 uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt dzīvojamo ēku padziļinātas renovācijas projektus, kuros izmanto standarta risinājumus un rūpnieciski ražotus būvelementus. Tas ievērojami palīdzēs paaugstināt nekustamo īpašumu energoefektivitāti un sasniegt mērķi līdz 2050. gadam dekarbonizēt ēku fondu; uzsver, ka standarta risinājumu un rūpnieciski ražotu būvelementu izmantošana paātrina darbu veikšanu, samazina ietekmi uz vidi un ļauj palielināt dzīvojamo ēku renovācijas kvotu; norāda, ka rūpnieciska būvelementu ražošana palīdz vairot uzņēmumu inovācijas spēju, jo pārstrukturēšanas procesus var modernizēt un automatizēt;

28.

 aicina Komisiju arī turpmāk, it īpaši publiskajā sektorā, kas pilda parauga funkciju, veicināt enerģijas pārvaldības sistēmu, piemēram, tādu kā ISO 50001 shēmas, vai citu standartu izplatīšanu, kurus var piemērot gan privātajā, gan publiskajā sektorā, un apsvērt iespēju plašākā mērogā izvērst Eiropas Vides vadības un audita sistēmā (EMAS) ietvertos enerģētikas atzarus. Norāda, ka šīs sistēmas var ievērojami samazināt ēku vajadzību pēc enerģijas to ekspluatācijas laikā (16) un ka tās spēj ieviest ilglaicīgas un praktiskas procedūras arī pārvaldības un uzraudzības posmos;

29.

 uzsver, ka renovācijas viļņa īstenošanā nozīmīga loma var būt ēku informācijas modelēšanas (Building Information Modeling – BIM) (17) un publiskā sektora salīdzināšanas (public sector comparator – PSC) (18) sistēmām, un aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izvērstu šos instrumentu izmantojumu, tostarp caur publiskām platformām (19), ar mērķi veicināt nekustamā īpašuma nozares digitālo attīstību un PropTech tehnoloģijā (20) balstītu nekustamā īpašuma pārvaldību;

30.

 atgādina, ka ēku enerģijas patēriņa datu pieejamība ir ļoti nozīmīga pilsētu energoapgādes plānošanā, investīciju un potenciālo ietaupījumu aprēķināšanā un uzraudzības nolūkos. Tādēļ mudina Eiropas Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka šie dati, izmantojot esošās datubāzes, ir bez maksas viegli pieejami publiskiem mērķiem visā ES teritorijā, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības prasības; ēku īpašnieki iegūtos datus varētu nodot enerģijas piegādātājiem pret samaksu, kas pavērtu iespēju daļēji segt renovācijas izmaksas;

31.

 atgādina, ka zaļā publiskā iepirkuma kritēriju sistemātiska piemērošana būvniecības nozarē ir svarīgs instruments, ar ko gan strauji samazināt ēku energopatēriņu, gan nodrošināt ilgtspējīgāku pārvaldības modeļu plašāku ieviešanu; tāpēc atzinīgi vērtē priekšlikumu publicēt visaptverošus norādījumus attiecībā uz ilgtspējīgiem publiskiem ieguldījumiem iepirkuma veidā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotu tiesisko regulējumu šādas prakses atbalstam, šos kritērijus internalizējot attiecīgajos valstu regulējumos un centralizēta publiskā iepirkuma platformās; aicina Komisiju arī atbalstīt šo praksi, veicinot tehnoloģiju izstrādi un inovāciju, iesaistoties efektīvā dialogā ar piegādātājiem, izstrādājot attiecīgas prasības un ieviešot prasību pārbaudes un to izpildes uzraudzības sistēmas;

32.

 nolūkā paātrināt renovācijas viļņa īstenošanu mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest finansēšanas mehānismus, ar kuriem atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības priekšizpētes izstrādē mazāk efektīvu rajonu energorenovācijai, sākot ar Eiropas Pilsētu mehānisma paraugprakses, Inovatīvo pilsētvides darbību un Eiropas pilsētu iniciatīvas uzlabošanu, kā arī radot jaunus instrumentus un pilnveidojot stratēģijai pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā minētos priekšlikumus; aicina sniegt reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām vajadzīgo atbalstu, lai tās varētu sistematizēt resursus no atveseļošanas instrumenta Next Generation EU, resursus, kas novirzīti programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumiem, kohēzijas politikas darbības programmu 2021.–2027. gadam resursus, kā arī Eiropas Investīciju bankas kredītlīnijas, un padarīt administratīvo procedūru mazāk apgrūtinošu. Šāda saskaņošana nozīmē pārskatīt procedūras, lai garantētu sistemātisku pieeju un tās izsekojamību;

33.

 aicina renovācijas viļņa īstenošanu atbalstīt ar tehnisku palīdzību, kas būtu pieejama visām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, piemēram, nostiprināta un decentralizētāka instrumenta ELENA modeļa veidā, kura pamatā būtu vienotu kontaktpunktu modeļa (21) veicināšana un standartizācija; uzskata, ka vienotiem kontaktpunktiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar finanšu aspektiem, bet tiem būtu jākļūst par reāliem katalizatoriem attiecībā uz izpratnes palielināšanu, spēju veidošanu un paraugprakses izplatīšanu vietējā un reģionālā līmenī. Komiteja paziņo par gatavību un vēlmi sadarboties ar Eiropas Investīciju banku (EIB), lai nodrošinātu, ka šī iniciatīva ir efektīva un tiek piemērota, nezaudējot laiku, tādējādi visām pusēm paverot iespēju tai piekļūt un ievērojami saīsināt īstenošanas laiku; ir pārliecināta, ka lielāka sinerģija starp mehānismu ELENA un programmu “Apvārsnis Eiropa” dotu arī iespēju pāriet no atsevišķas paraugprakses uz liela mēroga ieguldījumiem; visbeidzot pauž bažas par to, ka sviras faktors, kas šobrīd tiek prasīts programmā ELENA attiecībā uz ilgtspējīgām dzīvojamām ēkām (un kas desmitkārtīgi pārsniedz dotācijas summu), dažām saņēmēju grupām ir ievērojams šķērslis; tādēļ aicina Komisiju un EIB apspriest iespējamos risinājumus šāda veida situācijām;

34.

 norāda, ka renovācijas viļņa finansēšanas mehānismos būs jāņem vērā ļoti atšķirīgas nekustamā īpašuma īpašumtiesību situācijas un iemītnieki, kuru sociālekonomiskais stāvoklis ir ļoti dažāds, un šī daudzveidība ir saistīta arī ar jauktas izmantošanas veidiem, kas izriet no pieaugošās tāldarba tendences. Mājokļu izmaksu neitralitātes modelī ideālā gadījumā būtu jākombinē sociālie un klimata aizsardzības mērķi un jānovērš “renoizlikšana” (izlikšana renovācijas dēļ); tāpēc aicina kompetentās visu līmeņu pārvaldes iestādes nepieļaut, ka renovācijas izmaksas var uzvelt īrniekiem, un uzskata, ka īres maksas pieaugumam jābūt samērīgam ar gaidāmajiem enerģijas ietaupījumiem;

Prioritārās jomas ēku renovācijā

35.

 atzinīgi vērtē priekšlikumu Direktīvas par ēku energoefektivitāti pārskatīšanas gaitā ieviest “pilnīgas renovācijas” standartu, lai ievērojamu privāto finansējumu piesaistītu pārredzamiem, izmērāmiem un patiesi “zaļiem” ieguldījumiem; vēlreiz norāda, ka šajos standartos būtu jāņem vērā visas prasības attiecībā uz ēkām dažādās klimata zonās un jāparedz īpaši protokoli attiecībā uz vēsturiskām ēkām, kuros ņemta vērā pieminekļu aizsardzības prasība, balstoties uz dažādās teritorijās apkopotu paraugpraksi (22);

36.

 aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu elastīgākus budžeta noteikumus vietējām un reģionālajām administrācijām; šādi tiktu vairotas to spējas ieguldīt esošā ēku fonda renovācijā un jaunu sociāla rakstura sabiedrisku ēku būvniecībā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ārpusbilances energoefektivitātes līgumu (23) potenciālam;

37.

 norāda, ka mājokļu apstākļi bieži ir spēcīgas nevienlīdzības avots, jo ēku pārapdzīvotība un neefektīvas energosistēmas un ar tām saistītās izmaksas bieži rada nepanesamu slogu ģimenes budžetam; enerģētiskā nabadzība skar aptuveni 34 miljonus eiropiešu; aicina dalībvalstis izstrādāt precīzas aplēses apakšreģionālā mērogā; mudina Komisiju cīņā pret enerģētisko nabadzību pastiprināt paraugprakses popularizēšanu un apmaiņu, savienot tīklā pašreizējos novērošanas centrus un atbalstīt novērošanas centru izveidi tajās dalībvalstīs, kurās tādu vēl nav;

38.

 uzskata, ka enerģijai jābūt cenas ziņā pieejamai visiem un ka enerģētiskā nabadzība atstāj nozīmīgas sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās sekas; uzsver, ka enerģētiskās nabadzības apburtais loks ietekmē ne tikai neaizsargātās mājsaimniecības un fiziskas personas, bet ka arī uzņēmumi un dažreiz mazas vietējās pašvaldības var kļūt par ļoti līdzīgas dinamikas upuriem, kad ar pieejamajiem līdzekļiem nepietiek, lai spētu maksāt augošās enerģijas pakalpojumu cenas, kas tādēļ kļūst par arvien lielāku slogu vispārējam budžetam; tāpēc aicina Komisiju izskatīt iespēju paplašināt enerģētiskās nabadzības analīzi ārpus atsevišķām mājsaimniecībām un to izmantot, definējot renovācijas viļņa īstenošanas mehānismus; atgādina, ka “videi draudzīgu ražošanas teritoriju” modelis varētu būt noderīga atsauce ražošanas nozares iesaistīšanai renovācijas vilnī un, vispārīgāk, – zaļā kursa īstenošanā; ir gatava sadarboties ar Eiropas Komisiju saistībā ar jaunās Enerģētiskās nabadzības observatorijas aktivitātēm;

39.

 atgādina, ka vietējām energokopienām un “ražojošo patērētāju” (prosumers) koncepcijai var būt nozīmīga loma renovācijas rādītāju palielināšanā, enerģētiskās nabadzības apkarošanā un enerģētikas pārkārtošanas veicināšanā, īstenojot decentralizētas enerģijas ražošanas modeļus un vietēja līmeņa iniciatīvas. Šajā nolūkā ir jāveicina iniciatīvas pašražošanai un pašpatēriņam mājokļos, atvieglojot un uzlabojot tādu tehnoloģiju kā saules siltumenerģija, fotoelementu un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas ieviešanu gan esošajās ēkās, kuras tiek renovētas, gan – it īpaši – jaunās ēkās. Vēl viena pieeja ir īres cenā iekļauto apkures izmaksu modelis, kas galvenokārt tiek plaši izmantots Zviedrijā un Somijā, proti, ēkas īpašnieks garantē īrniekam piemērotu iekštelpu vidi ar normālu temperatūru 20–21 oC. Ar šo pieeju izdevies sekmīgi novērst enerģētisko nabadzību, un vienlaikus ēku īpašniekiem – kuru rīcībā ir citi līdzekļi salīdzinājumā ar īrniekiem, bet kuri vienmēr ir atkarīgi no īrnieku līdzdalības – ir spēcīgs stimuls taupīt enerģiju. Tāpēc Komiteja mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu attiecīgo direktīvu savlaicīgu transponēšanu, pilnībā ievērojot direktīvas garu un izmantojot vienkāršus īstenošanas mehānismus; ierosina, ka prasības mērīt siltuma patēriņu individuāli un sagatavot attiecīgus rēķinus nebūtu jāpiemēro, ja tas nenodrošina rentablu enerģijas ietaupījumu;

40.

 norāda, cik svarīgi ir atbalstīt uz apkaimi balstītas pieejas, kurās tiek izmantots vietējo kopienu potenciāls integrēt vietējos atjaunojamās enerģijas avotus ar vietējo patēriņu, pielietojot inovatīvus digitālus risinājumus, kas ir viedu pilsētu koncepcijas stūrakmens; uzsver, ka pastiprināta digitālā savienojamība (24) pilsētās un lauku apvidos atvieglos iedzīvotāju piekļuvi informācijai par viņu enerģijas patēriņu reāllaikā, ļaujot viņiem to optimizēt un padarīt efektīvāku; šādām vietējām koncepcijām būtu jāsniedzas pāri dalībvalstu fiziskajām robežām, tādējādi ļaujot veikt atjaunojamās enerģijas apmaiņu starp blakusesošām pašvaldībām un kvartāliem pierobežas reģionos;

41.

 mudina Komisiju un dalībvalstis radīt apstākļus renovācijas viļņa īstenošanai arī mazāk urbanizētos un nomaļākos, kā arī mazapdzīvotos reģionos, lai nodrošinātu, ka tie nezaudē savu kā dzīvesvietas pievilcību un spēj uzturēt nākotnes vajadzībām atbilstošus standartus un pakalpojumus; atgādina, ka energokopienām var būt nozīmīga loma atjaunojamu energoresursu popularizēšanā pilsētu un lauku kopienās, kā arī teritoriālās kohēzijas stiprināšanā;

42.

 uzsver, ka ir jāņem vērā to tālāko reģionu īpašā situācija, kuri ir pakļauti nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un ir ļoti neaizsargāti pret klimata pārmaiņām, turklāt energoapgādes ziņā izolēti, un kuros renovācijas izmaksas tādēļ būs augstākas. Lai panāktu ēku zaļināšanu, finansiālā atbalsta shēmas projektiem šajos reģionos ir jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā ražošanas izmaksas, kas saistītas ar to īpašajiem apstākļiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē iniciatīvas “Tīra enerģija ES salām” otrā posma sākšanu un ir gatava palīdzēt to īstenot;

43.

 prasa nostiprināt tādus sertifikācijas mehānismus, kas veicinātu celtniecības materiālu un metožu izvēli, pamatojoties uz to dzīves ciklu, iespēju izmantot selektīvas nojaukšanas metodes un nodalīt bīstamos elementus no reģenerējamiem; mērķis ir veicināt būvniecības nozares pārstrukturēšanu, lai tā kļūtu spējīga īstenot aprites procesus visā būvniecības ķēdē saskaņā ar ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu protokolu. Šajā saistībā, piemēram, ar līgumslēdzēju iestāžu un publiskajā iepirkumā iesaistīto piegādātāju inovācijas un sadarbības partnerībām ir jāatbalsta darbuzņēmēju centieni izstrādāt alternatīvas; Eiropas Komisijai ir jādod dalībvalstīm vairāk stimulu atbalstīt šādas iepirkuma metodes;

44.

 mudina Komisiju pieprasīt dalībvalstīm, lai tās pilnībā un efektīvi iesaistītu reģionālās un vietējās pašvaldības savu valsts mēroga atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un īstenošanā. Tikai daudzlīmeņu pārvaldība var nodrošināt, ka ēku energorenovācija tiek veidota sinerģijā ar teritoriālo sistēmu, maksimāli palielinot vairākus ieguvumus (vides, sociālos un ekonomiskos); uzsver, ka jāizvērš daudzlīmeņu dialogs enerģētikas un klimata jomā (25) un tā īstenošanai izmantotā metodika jāizstrādā tā, lai dialogs būtu efektīvs, konsekvents un sistemātisks;

45.

 ar noteiktību uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pilda izšķirošu lomu, nodrošinot, ka ēku renovācija atbilst zemes izmantošanas un pilsētplānošanas prasībām, tās atbalsta politiku iedzīvotāju skaita samazināšanās novēršanai un tās atbilstību sociālās vienlīdzības un vides kritērijiem, un atgādina, ka dalībvalstu izvēlētie renovācijas viļņa finansēšanas mehānismi nedrīkst mazināt šo būtisko koordinācijas funkciju;

46.

 aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sinerģiju starp dažādiem dalībniekiem gadījumos, kad kopīga rīcība būtu efektīvāka, kā arī integrāciju starp ESI fondiem un tieši pārvaldītiem fondiem (“Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, InvestEU, jaunā programma LIFE CET (“Pāreja uz tīru enerģiju”) un EIB). Šajā nolūkā būtu jānodrošina stimuli tām ieinteresētajām personām, kas veido šādas sinerģijas un kas savus galvenos partnerus atrod vietējā līmenī (pirmām kārtām — reģionos). Jo īpaši varētu pieņemt ESAO veicināto “ietekmes ieguldījumu” pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, lai ieguldījumi darbotos, pamatojoties uz izmērāmiem sociālās un vides ietekmes mērķiem un sniegtu ekonomisku atdevi (26);

47.

 aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ēku renovācija ir ne tikai vērsta uz pašas ēkas vai mājokļu būvnieciskajiem aspektiem, bet arī pievēršas aspektiem, kas saistīti ar nepieciešamību mainīt mobilitāti, galvenokārt pilsētu teritorijās, īpašu uzmanību pievēršot velosipēdu un personu transportlīdzekļu stāvvietu ierīkošanai ēkās vai blakus tām un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem un vienlaikus ņemot vērā arī nepieciešamību novērst administratīvos un tiesiskos šķēršļus. Komiteja arī mudina nodrošināt, ka ir pieejama kopēja komunikāciju infrastruktūra (IKT), lai veicinātu ēkās dzīvojošo cilvēku integrāciju sabiedrībā, kas kļūst arvien savienotāka;

48.

 aicina uzlabot stratēģijas finansēšanas mehānismus, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, kohēzijas politiku un Eiropas Investīciju banku (EIB), lai reģioni varētu uzņemties lielāku lomu līdzekļu saņemšanā un pārvaldībā;

49.

 ir apņēmusies nodrošināt, ka renovācijas viļņa tiesību aktu izstrādē netiek ierobežotas dalībvalstu tiesības izdarīt neatkarīgu izvēli starp dažādiem energoavotiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta Eiropas Savienības mērķos paredzētā dekarbonizācija.

50.

 atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu ciešā partnerībā sadarboties ar Eiropas Reģionu komiteju saistībā ar renovācijas vilni un aicina izveidot īpašu nolīgumu, kas liktu pamatus ciešākai sadarbībai šajā jomā atveseļošanas posmā pēc Covid-19;

51.

 aicina ES Padomi sadarbībā ar citām iestādēm un ciešā partnerībā ar Eiropas Reģionu komiteju izstrādāt komunikācijas kampaņu, lai vienlaikus palielinātu informētību un stimulētu ar renovācijas vilni saistītus pasākumus ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  Ēku energoefektivitātes direktīvā ir paredzētas nacionālās stratēģijas valsts ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanai.

(2)  http://bpie.eu/wp-content/uploads/2015/10/Implementing_Cost_Optimality.pdf.

(3)  Sk., piemēram, projektu “Sharing cities” tīmekļa vietnē http://www.sharingcities.eu/.

(4)  Ir pieejami ceļveži integrētu plānu izstrādes sekmēšanai, piemēram, “How to develop a SECAP” (JRC), “Smart cities Guidance Package” un kopsavilkuma buklets “Integrated Planning, Policy and Regulation Action Cluster, EIP Smart cities”, Eiropas balva enerģētikas jomā.

(5)  https://ec.europa.eu/environment/topics/circular-economy/levels_en

(6)  Piemēram, Level(s) trūkst rādītāja, kas atspoguļotu gan ēkai vajadzīgo maksimālo elektrisko jaudu (kW), gan elektroenerģijas sistēmas noslodzi, proti, aspektus, kuri kļūst arvien svarīgāki daudzās jomās, kurās elektroenerģijas sistēmas ir saskaras ar pieaugošu pieprasījumu.

(7)  EU Building Stock Observatory: https://ec.europa.eu/energy/topics/energy-efficiency/energy-efficient-buildings/eu-bso_en.

(8)  Šādas iespējas paver, piemēram, tieša elektrifikācija un siltumsūkņu, centralizētās siltumapgādes tīklu izmantošana, esošā gāzes tīkla pārprofilēšana un ūdeņraža izmantošana.

(9)  Piemēram, risinājumi, kuru pamatā ir dabasgāze.

(10)  Piemēram, tādi ēku raksturlielumi kā vecums, forma, lietojums, vēsturiskais/arhitektoniskais dizains, īpašumtiesības, mērķis, vietējā īpašuma tirgus, alternatīva vērtība, apakšlīgumu izmaksas un visi iepriekšējie renovācijas darbi.

(11)  Sk., piemēram, projektu X-tendo https://x-tendo.eu/, projektu U-Cert https://u-certproject.eu/ un projektu QualDEEPC https://qualdeepc.eu/.

(12)  Sk., piemēram, projektu GROWGREEN http://growgreenproject.eu/.

(13)  Piemēram, “apzaļumotas fasādes”, “apzaļumoti jumti”, zaļā un zilā infrastruktūra.

(14)  Iemiesotā enerģija ir enerģija, ko patērē visos procesos, kuri saistīti ar ēkas būvniecībai vajadzīgā ražošanu, sākot ar dabas resursu ieguvi un pārstrādi un beidzot ar ražošanu, transportu un produktu piegādi.

(15)  Zināšanu apmaiņas platformu ir izveidojusi Reģionu komiteja un Eiropas Komisija (Pētniecības un inovācijas ĢD).

(16)  Sk., piemēram, projektu Compete4SECAP: https://compete4secap.eu/.

(17)  Sk., piemēram, publikāciju Smart Cities Guidance Package, 91. lpp., atrodama šeit: https://www.researchgate.net/publication/343615678_Smart_City_Guidance_Package

(18)  Sk. kā piemēru publikāciju Smart Cities Guidance Package, 92. lpp., atrodama šeit: https://www.researchgate.net/publication/343615678_Smart_City_Guidance_Package

(19)  Sk. kā piemēru projektu NET-ubiep http://www.net-ubiep.eu/.

(20)  Enabling Positive Energy Districts across Europe: energy efficiency couples renewable energy | EU Science Hub (europa.eu).

(21)  Sk., piemēram, projektu OKTAVE https://www.oktave.fr/ (franču valodā), projektu INTERREG ReeHub https://reehub.italy-albania-montenegro.eu/ un projektu PADOVA FIT https://www.padovafit.eu/it/home.html.

(22)  Sk., piemēram, projektu ENERGIESPRONG tīmekļa vietnē https://energiesprong.org/.

(23)  Sk., piemēram projektu Guarantee www.guarantee-project.eu.

(24)  Piemēram, 5G tehnoloģija spēj savienot tūkstošiem monitoringa ierīču visapdzīvotākajās zonās un atvieglot īpaši ātru savienojamību, kādas pašlaik trūkst daudzās mazapdzīvotās teritorijās, tostarp tādās, ko apdraud iedzīvotāju skaita samazināšanās.

(25)  Kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību.

(26)  https://www.oecd.org/dac/financing-sustainable-development/development-finance-topics/social-impact-investment-initiative.htm

III Sagatavošanā esoši tiesību akti

Reģionu komiteja

Interactio – neklātienē – RK 143. plenārsesija, 17.3.2021.–19.3.2021.

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/32

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jauns Migrācijas un patvēruma pakts”

(2021/C 175/06)

Ziņotāja:

Antje GROTHEER (DE/PSE), Brēmenes pilsētas parlamenta priekšsēdētāja vietniece

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu

(COM(2020) 609 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un ierosināto Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds]

(COM(2020) 610 final)

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES

(COM(2020) 611 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817

(COM(2020) 612 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā

(COM(2020) 613 final)

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eurodac izveidi

(COM(2020) 614 final) (tulkojuma sagatavošanas brīdī bija pieejama tikai angļu valodā)

Komisijas Ieteikums par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES: pārmitināšanas, humanitārās uzņemšanas un citu papildu kanālu veicināšana

(C(2020) 6467 final)

Komisijas Ieteikums (2020. gada 23. septembris) par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz operācijām, ko veic kuģi, kuri pieder vai kurus ekspluatē privātas struktūras, ar mērķi veikt meklēšanas un glābšanas darbības

(C(2020) 6468 final)

Komisijas Ieteikums par ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai (Migrācijas sagatavotības un krīzes plāns)

(C(2020) 6469 final)

Komisijas paziņojums “Komisijas ieteikumi par to, kā tiek īstenoti ES noteikumi par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanas definēšanu un novēršanu”

(C(2020) 6470 final)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam”

(COM(2020) 758 final)

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un ierosināto Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds]

1. grozījums

COM(2020) 610 final – 26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtu jāpārceļ tikai tās personas, kurām, visticamāk, būs tiesības uzturēties Savienībā. Tāpēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas tvērumā būtu jāiekļauj tikai tie, uz kuriem neattiecas Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] noteiktā robežprocedūra.

Būtu jāpārceļ tikai tās personas, kurām, visticamāk, būs tiesības uzturēties Savienībā. Tāpēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas tvērumā būtu jāiekļauj tikai tie, uz kuriem neattiecas Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] noteiktā robežprocedūra. Iespējamu atgriešanas procedūru nolūkā Eiropas Komisija izstrādā un regulāri atjaunina drošu valstu sarakstu.

Pamatojums

Lai pareizi piemērotu šo kritēriju, būtu jāparedz, ka iespējamu atgriešanas procedūru nolūkā Komisija izstrādā un regulāri atjaunina drošu valstu sarakstu.

2. grozījums

COM(2020) 610 final – 36. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem un saskanību ar spēkā esošajam Savienības patvēruma acquis, jo īpaši Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula], šī regula būtu jāpiemēro alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un personām, kas ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem un saskanību ar spēkā esošajam Savienības patvēruma acquis, jo īpaši Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula], šī regula būtu jāpiemēro alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām, kas ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību un personām, kas pieteikušās uz citiem dalībvalstīs paredzētajiem aizsardzības veidiem vai tos saņem .

Pamatojums

Regulas piemērošanas jomu vajadzētu paplašināt, attiecinot to ne tikai uz starptautiskās un alternatīvās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un tās saņēmējiem, bet arī uz personām, kas pieprasa un saņem citu veidu aizsardzību, ko paredz dalībvalstis.

3. grozījums

COM(2020) 610 final – 47. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā sniegtajā ģimenes locekļa definīcijā būtu jāiekļauj pieteikuma iesniedzēja brāļi un māsas. Brāļu un māsu apvienošanai ir īpaša nozīme pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredžu uzlabošanā un tādējādi arī neatļautas kustības mazināšanā. Ģimenes locekļa definīcijā turklāt būtu jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, proti, tas, ka pieteikuma iesniedzēji dalībvalstu teritorijā bieži ierodas pēc ilga tranzītā pavadīta laikposma. Tāpēc definīcijā būtu jāiekļauj ģimenes, kas izveidotas ārpus izcelsmes valsts , bet pirms to ierašanās dalībvalsts teritorijā. Paredzams, ka šāda definīcijas ierobežotā un mērķtiecīgā paplašināšana mazinās stimulus patvēruma meklētājiem veikt dažu veidu neatļautu kustību Eiropas Savienībā.

Šajā regulā sniegtajā ģimenes locekļa definīcijā būtu jāiekļauj pieteikuma iesniedzēja brāļi un māsas. Brāļu un māsu apvienošanai ir īpaša nozīme pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredžu uzlabošanā un tādējādi arī neatļautas kustības mazināšanā. Ģimenes locekļa definīcijā turklāt būtu jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, proti, tas, ka pieteikuma iesniedzēji dalībvalstu teritorijā bieži ierodas pēc ilga tranzītā pavadīta laikposma. Tāpēc definīcijā būtu jāiekļauj ģimenes, kas izveidotas ārpus izcelsmes valsts gan pirms , gan pēc to ierašanās dalībvalsts teritorijā. Paredzams, ka šāda definīcijas ierobežotā un mērķtiecīgā paplašināšana mazinās stimulus patvēruma meklētājiem veikt dažu veidu neatļautu kustību Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Ģimenes bieži vien tiek veidotas uzņemošajās dalībvalstīs, tāpēc pārvietošanas vietās tiesības uz ģimenes vienotības saglabāšanu ir jāgarantē neatkarīgi no ģimenes izveidošanas laika un vietas. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka noteikumi būs diskriminējoši.

4. grozījums

COM(2020) 610 final – 63. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai atbalstītu dalībvalstis, kuras veic pārcelšanu kā solidaritātes pasākumu, būtu jāsniedz finansiāls atbalsts no Savienības budžeta. Lai stimulētu dalībvalstis piešķirt prioritāti nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, būtu jāsniedz lielāks stimulējošs ieguldījums.

Lai atbalstītu dalībvalstis, kuras veic pārcelšanu kā solidaritātes pasākumu, būtu jāsniedz finansiāls atbalsts no Savienības budžeta. Lai stimulētu dalībvalstis piešķirt prioritāti nepilngadīgo un sieviešu, kuras ceļo vienas, pārcelšanai, būtu jāsniedz lielāks stimulējošs ieguldījums.

Pamatojums

Lielāks finansiālais stimuls būtu jānodrošina ne vien nepavadītu nepilngadīgo bēgļu pārcelšanai, bet arī visu bērnu (kopā ar vecākiem, māsām un brāļiem) pārcelšanai. Turklāt tas būtu jāattiecina arī uz sievietēm, kas ceļo vienas. Neskaitāmi ziņojumi liecina, ka sievietes un meitenes uzņemšanas centros ir pakļautas augstākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam. Dažos pārpildītajos Grieķijas karstajos punktos ievērojami pieauga seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības risks, jo īpaši sievietēm, kuras ceļo vienas un kuras bieži vien netika izmitinātas atsevišķi. Komisija ziņo, ka jo īpaši neaizsargātas migrantes un bēgles, kā arī nepavadīti nepilngadīgie daudz biežāk ir pakļauti riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. Tādēļ, lai šos riskus mazinātu, sieviešu pārcelšanai ir jāparedz lielāki finansiālie stimuli.

5. grozījums

COM(2020) 610 final – 2. panta w) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“migrācijas spiediens” ir situācija, kad dalībvalsts ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ un tādēļ, ka trešā valstī notiek konkrētas norises, kuras izraisa migrācijas kustību, kas rada slogu pat labi sagatavotām patvēruma un uzņemšanas sistēmām un prasa tūlītēju rīcību, notiek liela skaita trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošana vai pastāv šādas ierašanās risks, ieskaitot situācijas, kad ieceļošanas cēlonis ir meklēšanas un glābšanas operācijas;

“migrācijas spiediens” ir situācija, kad dalībvalsts vai tās reģionu ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ un tādēļ, ka trešā valstī notiek konkrētas norises, kuras izraisa migrācijas kustību, kas rada slogu pat labi sagatavotām patvēruma un uzņemšanas sistēmām un prasa tūlītēju rīcību, vietējā, reģionālā un/vai valsts līmenī notiek liela skaita trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošana vai pastāv šādas ierašanās risks, ieskaitot situācijas, kad ieceļošanas cēlonis ir meklēšanas un glābšanas operācijas;

Pamatojums

Gadījumos, kad migrācijas kustība neskar valsts kopējo patvēruma un uzņemšanas sistēmu, var tomēr būt reģioni un vietas, uz kurām ir lielāks spiediens, kas var izraisīt pārslodzi.

6. grozījums

COM(2020) 610 final – 6. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem principiem nodrošinātu pietiekamas spējas efektīvas patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmas īstenošanai, dalībvalstīs ir ieviestas valsts stratēģijas. Minētās stratēģijas ietver ārkārtas rīcības plānošanu valsts līmenī, kurā ņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], Regulu (ES) 2019/1896 (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) un Direktīvu XXX/XXX/ES [Uzņemšanas apstākļu direktīva] veikto ārkārtas rīcības plānošanu un Komisijas ziņojumus, kas izdoti saistībā ar migrācijas sagatavotības un krīzes plānu. Šādās valsts stratēģijās iekļauj informāciju par to, kā dalībvalsts īsteno šajā daļā izklāstītos principus un no tiem izrietošos tiesiski noteiktos pienākumus valsts līmenī. Tajās ņem vērā citas attiecīgās stratēģijas un esošos atbalsta pasākumus, jo īpaši ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds] un Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] noteiktos, un tās ir saskanīgas ar valsts stratēģijām integrētai robežu pārvaldībai, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 8. panta 6. punktu un papildina tās. Šajās stratēģijās būtu jāņem vērā arī rezultāti, kas gūti Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veiktajā uzraudzībā, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1053/2013 veiktajā izvērtēšanā, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 7. pantu veiktajā uzraudzībā.

Lai saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem principiem nodrošinātu pietiekamas spējas efektīvas patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmas īstenošanai, dalībvalstīs cenšas ieviest valsts stratēģijas. Minētajās stratēģijās būtu jāietver ārkārtas rīcības plānošana vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kurā ņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], Regulu (ES) 2019/1896 (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) un Direktīvu XXX/XXX/ES [Uzņemšanas apstākļu direktīva] veikto ārkārtas rīcības plānošanu un Komisijas ziņojumus, kas izdoti saistībā ar migrācijas sagatavotības un krīzes plānu. Šādās valsts stratēģijās būtu jābalstās uz daudzlīmeņu sadarbību starp ieinteresētajām personām no reģionālajām un vietējām pašvaldībām, publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības, un tajās būtu jāiekļauj informācija par to, kā dalībvalsts īsteno šajā daļā izklāstītos principus un no tiem izrietošos tiesiski noteiktos pienākumus valsts līmenī. Tajās būtu jāņem vērā citas attiecīgās stratēģijas un esošos atbalsta pasākumus, jo īpaši ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds] un Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] noteiktos, un tām vajadzētu būt saskanīgām ar valsts stratēģijām integrētai robežu pārvaldībai, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 8. panta 6. punktu, un tās jāpapildina . Šajās stratēģijās būtu jāņem vērā arī rezultāti, kas gūti Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veiktajā uzraudzībā, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1053/2013 veiktajā izvērtēšanā, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 7. pantu veiktajā uzraudzībā.

Pamatojums

RK uzskata, ka obligāta valsts stratēģiju ieviešana varētu radīt problēmas saistībā ar pasākuma samērīgumu. Vienlaikus stingrāk būtu jāuzsver vietējie un reģionālie aspekti, jo tieši šajā līmenī stratēģijas ir jāīsteno praktiski.

7. grozījums

COM(2020) 610 final – 11. panta h) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ka dalībvalstu kompetentās iestādes un Patvēruma aģentūra apstrādā pieteikuma iesniedzēja personas datus, arī lai apmainītos ar datiem par viņu vienīgi nolūkā īstenot savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas;

ka dalībvalstu kompetentās iestādes un Patvēruma aģentūra apstrādā pieteikuma iesniedzēja personas datus, arī lai apmainītos ar datiem par viņu vienīgi nolūkā īstenot savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas , un ka šādi dati netiks paziņoti izcelsmes valstij ;

Pamatojums

Uzskatām, ka būtu jāaizliedz paziņot ar pieteikuma iesniedzējiem saistītos datus – uz kuriem būtu jāattiecina pilnīgs privātums – paziņot viņu izcelsmes valstīm.

8. grozījums

COM(2020) 610 final – 12. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts, kas veic individuālas pārrunas, sastāda to rakstisku kopsavilkumu, kurā iekļauj vismaz galveno informāciju, kuru pārrunās sniedzis pieteikuma iesniedzējs. Kopsavilkums var būt ziņojuma vai standarta veidlapas formā. Dalībvalsts nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējam un/vai juridiskajam konsultantam vai citam padomdevējam, kas pārstāv pieteikuma iesniedzēju, tiek laikus nodrošināta piekļuve kopsavilkumam.

Dalībvalsts, kas veic individuālas pārrunas, sastāda to rakstisku kopsavilkumu, kurā iekļauj vismaz galveno informāciju, kuru pārrunās sniedzis pieteikuma iesniedzējs. Kopsavilkums var būt ziņojuma vai standarta veidlapas , kā pamatā ir kontrolsaraksts, formā. Dalībvalsts nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējam un/vai juridiskajam konsultantam vai citam padomdevējam, kas pārstāv pieteikuma iesniedzēju, tiek laikus nodrošināta piekļuve kopsavilkumam.

Pamatojums

Teksta precizējums.

9. grozījums

COM(2020) 610 final – 21. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

21. pants

Ieceļošana

1.     Ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajos sarakstos, tostarp Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] minētajiem datiem, ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs, ieceļojot no trešās valsts, neatbilstīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā pirmajā šādā veidā ieceļojis pieteikuma iesniedzējs. Minētā atbildība izbeidzas, ja pieteikums ir reģistrēts, kad pagājuši vairāk nekā trīs gadi pēc dienas, kad notikusi robežas šķērsošana.

2.     Šā panta 1. punktā izklāstīto noteikumu piemēro arī tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir izkāpis krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

3.     Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajos sarakstos, tostarp Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] minētajiem datiem, var konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējs pēc robežas šķērsošanas ir pārcelts uz citu dalībvalsti saskaņā ar šīs regulas 57. pantu. Šādā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā cita dalībvalsts.

 

Pamatojums

Ņemot vērā jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ierosināto solidaritātes mehānismu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex operatīvās atbildības paplašināšanu, kā arī slodzi, ko obligātās robežprocedūras rada pierobežas reģionu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vairs nav pamatoti nodot atbildību par patvēruma pieteikumu, pamatojoties uz neatbilstīgas ieceļošanas pāri ārējai robežai kritēriju. Šis kritērijs drīzāk var kavēt solidāru sadalījumu. Turklāt atbildības nodošana ieceļošanas dalībvalstij par personām, kas izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, var apdraudēt meklēšanas un glābšanas pasākumu efektivitāti, jo dalībvalstis, lai izvairītos no atbildības, jau iepriekš ir atteikušās no izcelšanas krastā. Svītrojot priekšlikuma 21. pantu (= pirmās ieceļošanas dalībvalsts atbildība), vairākumā atklāto neregulāras ieceļošanas gadījumu nekādā veidā nemainītu tās valsts atbildību, kurai ir ārējā robeža. Jo priekšlikuma 9. panta 1. punktā ir noteikts, ka personām, kuras plāno iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, aizsardzības pieteikums ir jāpauž pirmās ieceļošanas dalībvalstī. Saskaņā ar priekšlikuma 8. panta 2. punktu šī valsts atbild par patvēruma procedūru, ja vien nav jāpiemēro citi kritēriji, lai noteiktu dalībvalsti, kura atbild par aizsardzības procedūru. Šā panta svītrošana atslogotu valsts iestādes un ietaupītu izmaksas, jo tad nebūtu vajadzīgs ar to saistītais liekais administratīvais slogs. Gadījumos, kad nelikumīgu ieceļošanu nav iespējams pierādīt ar Eurodac datiem, jau tagad ir niecīgas iespējas īstenot atpakaļpārsūtīšanas mēģinājumus. Svītrojot priekšlikuma 21. pantu, šādi mēģinājumi netiktu īstenoti.

10. grozījums

COM(2020) 610 final – 29. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja dalībvalsts, kurā reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā bez kavēšanās un katrā ziņā divu mēnešu laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas pieprasa minētajai citai dalībvalstij uzņemt attiecīgo pieteikuma iesniedzēju. Neatkarīgi no pirmās daļas gadījumā, ja Eurodac ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 13. un 14.a pantu, vai ja VIS ir trāpījums ar datiem, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 21. pantu, tad uzņemšanas pieprasījumu nosūta viena mēneša laikā no minētā trāpījuma saņemšanas. Ja pieprasījums uzņemt pieteikuma iesniedzēju nav iesniegts pirmajā un otrajā daļā noteiktajos laikposmos, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā ir reģistrēts pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, tad dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, ja tā uzskata, ka tas ir nepilngadīgā interesēs, var turpināt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru un pieprasīt, lai cita dalībvalsts uzņemtu pieteikuma iesniedzēju, pat ja pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš ir beidzies.

Ja dalībvalsts, kurā reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā bez kavēšanās un katrā ziņā divu mēnešu laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas pieprasa minētajai citai dalībvalstij uzņemt attiecīgo pieteikuma iesniedzēju. Neatkarīgi no pirmās daļas gadījumā, ja Eurodac ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 13. un 14.a pantu, vai ja VIS ir trāpījums ar datiem, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 21. pantu, tad uzņemšanas pieprasījumu nosūta viena mēneša laikā no minētā trāpījuma saņemšanas. Ja pieprasījums uzņemt pieteikuma iesniedzēju nav iesniegts pirmajā un otrajā daļā noteiktajos laikposmos, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā ir reģistrēts pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, tad dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, ja tā pēc nepilngadīgā uzklausīšanas, kad tas ir iespējams, uzskata, ka tas ir nepilngadīgā interesēs, var turpināt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru un pieprasīt, lai cita dalībvalsts uzņemtu pieteikuma iesniedzēju, pat ja pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš ir beidzies.

Pamatojums

Saistībā ar atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru šajā pantā lietotā terminoloģija, šķiet, pieļauj pārāk lielu rīcības brīvību, un būtu jānodrošina, ka tiek uzklausīts pats nepavadītais nepilngadīgais, ja tas ir iespējams.

11. grozījums

COM(2020) 610 final – 55. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja dalībvalsts apņemas nodrošināt atgriešanas sponsorēšanu un ja trešo valstu valstspiederīgie, kuri uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas labuma guvējas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums, neatgriežas vai nav izraidīti piespiedu kārtā 8 mēnešu laikā, tad dalībvalsts, kas nodrošina atgriešanas sponsorēšanu, attiecīgās personas pārsūta uz savu teritoriju saskaņā ar 57. un 58. pantā noteikto procedūru. Šis laikposms sākas tad, kad ir pieņemts 53. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 49. panta 2. punktā minētais īstenošanas akts.

Ja dalībvalsts apņemas nodrošināt atgriešanas sponsorēšanu un ja trešo valstu valstspiederīgie, kuri uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas labuma guvējas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums, neatgriežas vai nav izraidīti piespiedu kārtā 8 mēnešu laikā, tad dalībvalsts, kas nodrošina atgriešanas sponsorēšanu, pēc tam, kad ir noskaidrojusi, vai vietējās un/vai reģionālās iestādes, kuru teritorijā paredzēta pārsūtīšana, to spēs izpildīt, attiecīgās personas pārsūta uz savu teritoriju saskaņā ar 57. un 58. pantā noteikto procedūru. Šis laikposms sākas tad, kad ir pieņemts 53. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 49. panta 2. punktā minētais īstenošanas akts.

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu ir jānodrošina, lai vietējās un/vai reģionālās iestādes, kurām saistībā ar atgriešanas sponsorēšanu ir jāuzņem attiecīgās personas, pēc iespējas labāk varētu sagatavoties šā uzdevuma izpildei.

12. grozījums

COM(2020) 610 final – 55. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ietver vienu vai vairākas šādas darbības, ko veic sponsorētāja dalībvalsts:

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ietver vienu vai vairākas šādas darbības, ko veic sponsorētāja dalībvalsts , attiecīgi sazinoties ar labuma guvējas dalībvalsts kompetentajām vietējām un/vai reģionālajām iestādēm :

a)

konsultāciju sniegšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelegāli, par atgriešanu un reintegrāciju;

a)

konsultāciju sniegšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelegāli, par atgriešanu un reintegrāciju;

b)

valsts programmu un resursu izmantošanu ar nolūku sniegt loģistikas, finanšu un citu materiālu palīdzību vai palīdzību natūrā, ieskaitot reintegrāciju, tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelikumīgi un vēlas brīvprātīgi izceļot;

b)

valsts programmu un resursu izmantošanu ar nolūku sniegt loģistikas, finanšu un citu materiālu palīdzību vai palīdzību natūrā, ieskaitot reintegrāciju, tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelikumīgi un vēlas brīvprātīgi izceļot;

c)

politikas dialoga un sakaru ar trešo valstu iestādēm vadību vai atbalstu tiem ar nolūku atvieglot atpakaļuzņemšanu;

c)

politikas dialoga un sakaru ar trešo valstu iestādēm vadību vai atbalstu tiem ar nolūku atvieglot atpakaļuzņemšanu;

d)

saziņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm ar nolūku pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo identitāti un iegūtu derīgu ceļošanas dokumentu;

d)

saziņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm ar nolūku pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo identitāti un iegūtu derīgu ceļošanas dokumentu;

e)

praktisku pasākumu organizēšanu saņēmējas dalībvalsts vārdā atgriešanas izpildei, piemēram, čarterreisu, regulāru lidojumu vai citu pārvadājumu veidu organizēšana uz atgriešanas trešo valsti.

e)

praktisku pasākumu organizēšanu saņēmējas dalībvalsts vārdā atgriešanas izpildei, piemēram, čarterreisu, regulāru lidojumu vai citu pārvadājumu veidu organizēšana uz atgriešanas trešo valsti.

Šie pasākumi neietekmē labuma guvējas dalībvalsts pienākumus un atbildību, kas noteikti Direktīvā 2008/115/EK.

Šie pasākumi neietekmē labuma guvējas dalībvalsts pienākumus un atbildību, kas noteikti Direktīvā 2008/115/EK.

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu ir jānodrošina, lai vietējās un/vai reģionālās iestādes, kuras ir uzņēmušas atgrieztās personas un tāpēc tās pazīst, tiktu iesaistītas arī pasākumos saistībā ar atgriešanas sponsorēšanu un tā nodrošinātu šo personu tiesību ievērošanu un nevainojamu atbildības nodošanas norisi.

13. grozījums

COM(2020) 610 final – 57. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecīgās personas pārsūtīšanu no labuma guvējas dalībvalsts uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti veic saskaņā ar labuma guvējas dalībvalsts tiesību aktiem cik drīz vien praktiski iespējams pēc apspriešanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un vēlākais 4 nedēļu laikā pēc pārcelšanas mērķa dalībvalsts apstiprinājuma vai pēc galīgā lēmuma par pārsūtīšanas lēmuma pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja ar to apturēta pārsūtīšanas lēmuma izpilde saskaņā ar 33. panta 3. punktu.

Attiecīgās personas pārsūtīšanu no labuma guvējas dalībvalsts uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti veic saskaņā ar labuma guvējas dalībvalsts tiesību aktiem cik drīz vien praktiski iespējams pēc apspriešanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un vēlākais 4 nedēļu laikā pēc pārcelšanas mērķa dalībvalsts apstiprinājuma vai pēc galīgā lēmuma par pārsūtīšanas lēmuma pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja ar to apturēta pārsūtīšanas lēmuma izpilde saskaņā ar 33. panta 3. punktu. Turklāt ir jānodrošina, lai laikus tiktu informētas un uzklausītas par pārcelšanas vietu atbildīgās vietējās un reģionālās iestādes.

Pamatojums

Lai nodrošinātu efektīvu uzņemšanu, ir jāsniedz tieša informācija arī atbildīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm un tās jāuzklausa, lai šīs iestādes varētu attiecīgi sagatavoties uzņemšanai.

14. grozījums

COM(2020) 610 final – 72. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.

Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

1.

Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

 

(..)

 

(..)

 

2.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var arī pretendēt uz papildu summu EUR 10 000 apmērā 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, ja personas tiek uzņemtas, lai nodrošinātu ģimenes vienotību.

 

2.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var arī pretendēt uz papildu summu EUR 10 000 apmērā 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, ja personas tiek uzņemtas, lai nodrošinātu ģimenes vienotību. Turklāt jo īpaši ir jānodrošina, lai daļa no šīs summas tiktu izmaksāta tieši vietējai vai reģionālajai pašvaldībai, kuras teritorijā attiecīgās personas pārmitinātas vai humanitāri uzņemtas.

2.

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

2.

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

 

(..)

 

(..)

 

7.   Komisija tiek pilnvarota pieejamo resursu robežās pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, pielāgotu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, ņemot vērā kārtējo inflācijas līmeni, būtiskās norises starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas jomā no vienas dalībvalsts uz otru, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz minētās summas.

 

7.   Komisija tiek pilnvarota pieejamo resursu robežās pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, pielāgotu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, ņemot vērā kārtējo inflācijas līmeni, būtiskās norises starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas jomā no vienas dalībvalsts uz otru, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz minētās summas. Turklāt jo īpaši ir jānodrošina, lai daļa no šīs summas tiktu izmaksāta tieši vietējai vai reģionālajai pašvaldībai, kuras teritorijā uzņem attiecīgās personas.

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu ir jānodrošina, lai atbildīgās vietējās un reģionālās pašvaldības saņemtu nepieciešamo finansiālo atbalstu.

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES

15. grozījums

COM(2020) 611 final – 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

i)

Regulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:

(10)

No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. Arī vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā būtu jānodod pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī jānodrošina tām iespēja tieši piekļūt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem. Eiropas Savienībai ir arī jāpiešķir īpaši līdzekļi reģioniem, kurus skar paaugstināts migrācijas spiediens, galvenokārt pie ES ārējām robežām, lai tie spētu uzņemt nepavadītus nepilngadīgos, kuri ierodas to teritorijā, un viņiem palīdzēt.

Regulas 31. apsvērumu aizstāj ar šādu:

ii)

Regulas 31. apsvērumu aizstāj ar šādu:

 

“(31)

Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstiski. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz faktiskais un juridiskais pamatojums, informācija par lēmuma sekām un tā apstrīdēšanas kārtību.

 

“(31)

Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstiski. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz faktiskais un juridiskais pamatojums, informācija par lēmuma sekām un tā apstrīdēšanas kārtību.

 

(31.a)

Lai palielinātu procedūru efektivitāti un samazinātu bēgšanas iespējamību un neatļautas kustības varbūtību, nevajadzētu pastāvēt procesuālām nepilnībām starp negatīva lēmuma izdošanu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu un atgriešanas lēmuma izdošanu. Pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti, atgriešanas lēmums būtu jāizdod nekavējoties. Neskarot tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atgriešanas lēmumam vajadzētu būt vai nu daļai no negatīva lēmuma par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai, ja to izdod kā atsevišķu aktu, tas būtu jāizdod vienlaikus un kopā ar negatīvo lēmumu.”

 

(31.a)

Lai palielinātu procedūru efektivitāti un samazinātu bēgšanas iespējamību un neatļautas kustības varbūtību, nevajadzētu pastāvēt procesuālām nepilnībām starp negatīva lēmuma izdošanu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu un atgriešanas lēmuma izdošanu. Pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti un attiecībā uz kuriem dalībvalsts nav pieņēmusi lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju ar līdzjūtību saistītu, humānu vai citu iemeslu dēļ , atgriešanas lēmums būtu jāizdod nekavējoties. Neskarot tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atgriešanas lēmumam vajadzētu būt vai nu daļai no negatīva lēmuma par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai, ja to izdod kā atsevišķu aktu, tas būtu jāizdod vienlaikus un kopā ar negatīvo lēmumu.”

Pamatojums

Šis ieteikums stiprina vietējās un reģionālās struktūras un atbilst RK iepriekšējām prasībām šajā jomā. Turklāt ir svarīgi, lai ES paredzētu īpašus līdzekļus reģioniem, kurus skar paaugstināts migrācijas spiediens.

16. grozījums

COM(2020) 611 final – 5. punkts, 40.h apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piemērojot robežprocedūru atgriešanas veikšanai, būtu jāpiemēro daži [pārstrādātās Atgriešanas direktīvas] noteikumi, jo tie reglamentē atgriešanas procedūras elementus, kas nav noteikti šajā regulā, it īpaši tie, kas attiecas uz definīcijām, labvēlīgākiem noteikumiem, neizraidīšanu, bērna interesēm, ģimenes dzīvi un veselības stāvokli, bēgšanas iespējamību, pienākumu sadarboties, laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, atgriešanas lēmumu, piespiedu izraidīšanu, piespiedu izraidīšanas atlikšanu, nepavadītu nepilngadīgo atgriešanu un piespiedu izraidīšanu, ieceļošanas aizliegumiem, garantijām pirms atgriešanas, aizturēšanu, aizturēšanas apstākļiem , ģimeņu un nepilngadīgo aizturēšanu un ārkārtas situācijām. Lai samazinātu to trešo valstu valstspiederīgo neatļautas ieceļošanas un kustības risku, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas robežprocedūra atgriešanas veikšanai, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, var piešķirt laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, kas nepārsniedz 15 dienas, neskarot iespēju jebkurā brīdī brīvprātīgi izpildīt pienākumu atgriezties.

Piemērojot robežprocedūru atgriešanas veikšanai, būtu jāpiemēro daži [pārstrādātās Atgriešanas direktīvas] noteikumi, jo tie reglamentē atgriešanas procedūras elementus, kas nav noteikti šajā regulā, it īpaši tie, kas attiecas uz definīcijām, labvēlīgākiem noteikumiem, neizraidīšanu, bērna interesēm, ģimenes dzīvi un veselības stāvokli, bēgšanas iespējamību, pienākumu sadarboties, laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, atgriešanas lēmumu, piespiedu izraidīšanu, piespiedu izraidīšanas atlikšanu, nepavadītu nepilngadīgo atgriešanu un piespiedu izraidīšanu, ieceļošanas aizliegumiem, garantijām pirms atgriešanas, aizturēšanu, aizturēšanas apstākļiem un ārkārtas situācijām. Lai samazinātu to trešo valstu valstspiederīgo neatļautas ieceļošanas un kustības risku, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas robežprocedūra atgriešanas veikšanai, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, var piešķirt laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, kas nepārsniedz 15 dienas, neskarot iespēju jebkurā brīdī brīvprātīgi izpildīt pienākumu atgriezties.

Pamatojums

RK uzskata, ka bērnus nekad nedrīkst aizturēt.

17. grozījums

COM(2020) 611 final – 13. punkts, 35.a pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pieteikuma noraidīšana un atgriešanas lēmuma izdošana

Pieteikuma noraidīšana un atgriešanas lēmuma izdošana

Ja pieteikums gan attiecībā uz bēgļa statusu, gan alternatīvās aizsardzības statusu ir noraidīts kā nepieļaujams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots, vai kā netieši vai skaidri atsaukts, dalībvalstis izdod atgriešanas lēmumu, kas atbilst Direktīvai XXX/XXX/ES [Atgriešanas direktīva]. Atgriešanas lēmumu izdod tāda lēmuma ietvaros, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai kā atsevišķu aktu. Ja atgriešanas lēmums tiek izdots kā atsevišķs akts, to izdod vienlaikus un kopā ar lēmumu, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Ja pieteikums gan attiecībā uz bēgļa statusu, gan alternatīvās aizsardzības statusu ir noraidīts kā nepieļaujams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots, vai kā netieši vai skaidri atsaukts, un ja dalībvalsts nav pieņēmusi lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju ar līdzjūtību saistītu, humānu vai citu iemeslu dēļ, dalībvalstis izdod atgriešanas lēmumu, kas atbilst XXX/XXX/ES [Atgriešanas direktīva]. Atgriešanas lēmumu izdod tāda lēmuma ietvaros, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai kā atsevišķu aktu. Ja atgriešanas lēmums tiek izdots kā atsevišķs akts, to izdod vienlaikus un kopā ar lēmumu, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Pamatojums

No Komisijas priekšlikuma formulējuma izriet, ka tad, ja nav ierosināta atgriešanas procedūra, dalībvalstīm ir liegts nodrošināt aizsardzību, kas paredzēta humānu vai ar ģimeni saistītu iemeslu dēļ un kas nav saistīta ar starptautisko aizsardzību. Tas ir pretrunā priekšlikuma COM(2016) 466 final (“Kvalifikācijas regula”) 3. panta 2. punktam, ar ko dalībvalstīm garantē tieši šīs tiesības (“Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam.”). Turklāt noteiktos apstākļos dalībvalstīm pat ir pienākums nodrošināt aizsardzību, piemēram, veselības apdraudējuma gadījumos, kā Tiesa to ir definējusi savā judikatūrā kopš sprieduma M’Bodj lietā. Turklāt, ņemot vērā Direktīvas 2008/115/EK (“Atgriešanas direktīva”) 6. panta 1. punktā paredzēto dalībvalstu pienākumu nelikumīgas uzturēšanās gadījumā pieņemt atgriešanas lēmumu, šis noteikums šķiet lieks. Ierosinātais grozījums atbilst Atgriešanas direktīvas 6. panta 4. punktam.

18. grozījums

COM(2020) 611 final – 14. punkts, 40. panta 1. punkta i) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas 40. pantu groza šādi:

regulas 40. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

(a)

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“i)

pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijušais tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru atbildīgās iestādes izdoto lēmumu daļa, ar ko piešķir starptautisko aizsardzību, saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem vidējiem Savienības mēroga Eurostat gada datiem veido 20 % vai mazāk, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā trešā valstī kopš attiecīgo Eurostat datu publicēšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas vai pieteikuma iesniedzējs pieder pie tādas personu kategorijas, attiecībā uz kuru 20 % vai mazāku rādītāju nevar uzskatīt par reprezentatīvu, lai noteiktu tās aizsardzības nepieciešamību;”

 

“i)

pamatojoties uz sākotnējās iztaujāšanas secinājumiem, katrā atsevišķā gadījumā lēmumu par pieteikuma iesniedzēja pieteikumu var pieņemt īsā laikposmā, un pieteikuma noraidīšanas gadījumā pamatoti ir iespējama ātra atgriešana mītnes valstī vai trešā valstī, kas ir gatava uzņemt attiecīgo personu ;”

(..)

(..)

Pamatojums

Sankciju piesaistīšana valstspiederībai, kas izriet no sasaistes ar aizsardzības kvotām, nav savienojama ar starptautiskajās un Eiropas tiesībās noteiktajiem diskriminācijas aizliegumiem, ja atsevišķos gadījumos tam nav pamatojuma. Tāpēc RK ierosina procedūru, kuras pamatā ir atgriešanas iespēja un ātra lēmuma pieņemšanas iespējamība atsevišķos gadījumos, kas līdzinās procedūrai, ko Šveices patvēruma procedūrā izmanto kopš 2019. gada. Tādējādi īsā laikposmā būtu iespējams pieņemt vairāk lēmumu nekā saistībā ar aizsardzības kvotu. Tas, pirmkārt, palīdzēs atslogot pierobežas zonu vietējās un reģionālās pašvaldības. Turklāt šis modelis nodrošinās iespēju ātri pieņemt lēmumus gadījumos, kad tiek atzīta aizsardzības nepieciešamība, un tādējādi būs iespējams ilgtermiņā ātrāk integrēt viennozīmīgi neaizsargātas personas, piemēram, jūrā izglābtās personas, kurām ir tiesības uz starptautisko aizsardzību.

19. grozījums

COM(2020) 611 final – 14. punkts, 40. panta 5. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

(..)

b)

panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

b)

panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“c)

pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijušais tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru atbildīgās iestādes izdoto lēmumu daļa, ar ko piešķir starptautisko aizsardzību, saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem vidējiem Savienības mēroga Eurostat gada datiem veido 20 % vai mazāk, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā trešā valstī kopš attiecīgo Eurostat datu publicēšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas vai pieteikuma iesniedzējs pieder pie tādas personu kategorijas, attiecībā uz kuru 20 % vai mazāku rādītāju nevar uzskatīt par reprezentatīvu, lai noteiktu tās aizsardzības nepieciešamību. ”;

 

“c)

pamatojoties uz sākotnējās iztaujāšanas secinājumiem, katrā atsevišķā gadījumā lēmumu par pieteikuma iesniedzēja pieteikumu var pieņemt īsā laikposmā, un pieteikuma noraidīšanas gadījumā pamatoti ir iespējama ātra atgriešana mītnes valstī vai trešā valstī, kas ir gatava uzņemt attiecīgo personu. ”;

Pamatojums

Sankciju piesaistīšana valstspiederībai, kas izriet no sasaistes ar aizsardzības kvotām, nav savienojama ar starptautiskajās un Eiropas tiesībās noteiktajiem diskriminācijas aizliegumiem, ja atsevišķos gadījumos tam nav pamatojuma. Tāpēc RK ierosina procedūru, kuras pamatā ir atgriešanas iespēja un ātra lēmuma pieņemšanas iespējamība atsevišķos gadījumos, kas līdzinās procedūrai, ko Šveices patvēruma procedūrā izmanto kopš 2019. gada. Tādējādi īsā laikposmā būtu iespējams pieņemt vairāk lēmumu nekā saistībā ar aizsardzības kvotu. Tas, pirmkārt, palīdzēs atslogot pierobežas zonu vietējās un reģionālās pašvaldības. Turklāt šis modelis nodrošinās iespēju ātri pieņemt lēmumus gadījumos, kad tiek atzīta aizsardzības nepieciešamība, un tādējādi būs iespējams ilgtermiņā ātrāk integrēt viennozīmīgi neaizsargātas personas, piemēram, jūrā izglābtās personas, kurām ir tiesības uz starptautisko aizsardzību.

20. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts izskata pieteikumu robežprocedūrā 1. punktā minētajos gadījumos, kuros pastāv 40. panta 1. punkta c), f) vai i) apakšpunktā minētie apstākļi .

Dalībvalsts izskata pieteikumu robežprocedūrā 1. punktā minētajos gadījumos, kuros pastāv apstākļi, kas minēti 40. panta 1. punkta f) vai i) apakšpunktā , un c) apakšpunktā – tikai tad, ja konkrētajā gadījumā ir paredzams ātrs lēmums un atgriešana .

Pamatojums

Tas atvieglotu vietējo un reģionālo pašvaldību slogu, jo tajās pieteikumu iesniedzēji ir izmitināti patvēruma procedūras izskatīšanas laikā.

21. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nepavadītiem nepilngadīgajiem un nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 12 gadiem, un viņu ģimenes locekļiem robežprocedūru var piemērot tikai gadījumos, kas minēti 40. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

Nepilngadīgajiem un viņus pavadošajiem ģimenes locekļiem robežprocedūru var piemērot tikai gadījumos, kas minēti 40. panta 5. punkta b) apakšpunktā , vai gadījumos, kad pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar 40. panta 5. punkta c) apakšpunktu, ir sagaidāma ātra starptautiskās aizsardzības piešķiršana . Robežprocedūras laikā nepilngadīgos nedrīkstētu apcietināt.

Pamatojums

Starptautiskajās tiesībās paredzētā nepilngadīgo aizsardzība vienādi attiecas uz visām personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Tāpēc īpašās procedūras būtu jāpiemēro tikai tad, ja tas ir nepilngadīgās personas interesēs vai konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti nopietnu apsvērumu dēļ priekšlikuma 40. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē (“Drauds valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai”). Procesuālu iemeslu dēļ apcietināšanu nedrīkstētu pieļaut. Šis virziens, kura pamatā ir nepilngadīgo labjutība un dalībvalstu drošības intereses, atbilst RK iepriekšējām nostājām.

22. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nepiemēro robežprocedūru vai jebkurā procedūras posmā pārtrauc to piemērot, ja:

Dalībvalstis nepiemēro robežprocedūru vai jebkurā procedūras posmā pārtrauc to piemērot, ja:

(..)

(..)

b)

atbalstu, kas nepieciešams pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām procesuālām vajadzībām, nevar sniegt 14. punktā minētajās vietās;

b)

pieteikuma iesniedzējiem ir īpašas procesuālās vajadzības; izņemot gadījumus, kad atsevišķā gadījumā ir konstatēts, ka 14. punktā minētajās vietās ir iespējams sniegt nepieciešamo atbalstu ;

Pamatojums

Personām ar īpašām procesuālām vajadzībām atsevišķos gadījumos ir jābūt pieejamiem attiecīgiem atbalsta pasākumiem, pretējā gadījumā viņu pieteikumus nedrīkst nosūtīt izskatīšanai robežprocedūrā.

23. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 11. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Robežprocedūrai jābūt pēc iespējas īsai, vienlaikus nodrošinot pieteikumu pilnīgu un taisnīgu izskatīšanu. Tā ietver 2. un 3. punktā minēto lēmumu un attiecīgā gadījumā visus lēmumus par pārsūdzību, un to pabeidz 12  nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas. Pēc minētā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, izņemot gadījumus, kad piemērojams 41.a panta 1. punkts.

Atkāpjoties no 34. pantā, 40. panta 2. punktā un 55. pantā noteiktajiem termiņiem, dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nosaka izskatīšanas procedūras un pārsūdzības procedūras ilgumu, kuri nodrošina, ka gadījumā, ja tiek pārsūdzēts lēmums, ar ko pieteikumu robežprocedūrā noraida, lēmumu par šādu pārsūdzību pieņem 12  nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas.

Lai samazinātu spiedienu uz pierobežas reģioniem, robežprocedūrai jābūt pēc iespējas īsai, vienlaikus nodrošinot pieteikumu pilnīgu un taisnīgu izskatīšanu. Tā ietver 2. un 3. punktā minēto lēmumu un attiecīgā gadījumā visus lēmumus par pārsūdzību, un to pabeidz 8  nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas. Pēc minētā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj doties tālāk dalībvalsts teritorijā, izņemot gadījumus, kad piemērojams 41.a panta 1. punkts. Atkāpjoties no 34. pantā, 40. panta 2. punktā un 55. pantā noteiktajiem termiņiem, dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nosaka izskatīšanas procedūras un pārsūdzības procedūras ilgumu, kuri nodrošina, ka gadījumā, ja tiek pārsūdzēts lēmums, ar ko pieteikumu robežprocedūrā noraida, lēmumu par šādu pārsūdzību pieņem 8 nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas.

Pamatojums

20 nedēļu ilgs laiks ir pārmērīgi garš, lai pieteikumu iesniedzējiem būtu pienākums palikt tranzīta zonā, jo tas uzliktu nesamērīgu slogu pierobežas reģioniem. Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada 14. maija nolēmumā par Ungārijas tranzīta zonu norādīja, ka “īpašās procedūras ir jāveic saprātīgā termiņā” un ka jau pēc četrām nedēļām ir jānodrošina piekļuve parastajai procedūrai. Tā kā atrašanās tranzīta zonā nozīmē brīvības ierobežošanu, robežas procedūras tranzīta zonā ir jāveic ātri. Astoņu nedēļu periods, kas vienāds ar divkāršu pašlaik atļauto laiku atbilstoši Patvēruma procedūru direktīvas 43. pantam (4 nedēļas), visticamāk tiktu uzskatīts par nesamērīgi ilgu gan Eiropas Savienības Tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā. Astoņu nedēļu termiņš ir pietiekami ilgs, lai patvēruma procedūru izpildītu liekākajā daļā gadījumu. Ja procedūra noslēdzas ar negatīvu lēmumu, papildu astoņas nedēļas ir paredzētas atgriešanas procedūrai. Ja procedūru kopējais garums pārsniedz trīs mēnešus, visticamāk atgriešana nevar notikt nekavējoties kā paredzēts robežprocedūrā.

24. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 13. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pieteikumu, uz kuriem attiecas robežprocedūra, izskatīšanas laikā pieteikuma iesniedzējus patur pie ārējās robežas vai tranzīta zonās vai to tuvumā. Katra dalībvalsts vēlākais [divus mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas] paziņo Komisijai vietas pie ārējām robežām, ārējās robežas vai tranzīta zonu tuvumā, kur tiks veikta robežprocedūra, t. sk. piemērojot 3. punktu, un nodrošina, ka minēto vietu kapacitāte ir pietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas minētais punkts. Ja vietas, kurās piemēro robežprocedūru, mainās, par to paziņo Komisijai divus mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Pieteikumu, uz kuriem attiecas robežprocedūra, izskatīšanas laikā pieteikuma iesniedzējus patur pie ārējās robežas vai tranzīta zonās vai to tuvumā. Katra dalībvalsts vēlākais [divus mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas] paziņo Komisijai vietas pie ārējām robežām, ārējās robežas vai tranzīta zonu tuvumā, kur tiks veikta robežprocedūra, t. sk. piemērojot 3. punktu, un nodrošina, ka minēto vietu kapacitāte ir pietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas minētais punkts. Šim paziņojumam pievieno ziņojumu par apspriešanos ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kuru teritorijās šo procedūru ir paredzēts īstenot. Ja vietas, kurās piemēro robežprocedūru, mainās, par to paziņo Komisijai divus mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Pamatojums

Plānojot robežprocedūru izpildes vietas, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

25. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 14. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Situācijās, kad to vietu kapacitāte, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 14. punktu, īslaicīgi ir nepietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas 3. punkts, dalībvalstis var izraudzīties citas vietas dalībvalsts teritorijā un, paziņojot tās Komisijai, pagaidu kārtā un uz īsāko nepieciešamo laiku tajās izmitināt pieteikuma iesniedzējus.

Situācijās, kad to vietu kapacitāte, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 14. punktu, īslaicīgi ir nepietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas 3. punkts, dalībvalstis, iepriekš uzklausot kompetentās vietējās un reģionālās iestādes, var izraudzīties citas vietas dalībvalsts teritorijā un, paziņojot tās Komisijai, pagaidu kārtā un uz īsāko nepieciešamo laiku tajās izmitināt pieteikuma iesniedzējus.

Pamatojums

Plānojot robežprocedūru izpildes vietas, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

26. grozījums

COM(2020) 611 final – 16. punkts, 41.a panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minētās personas uz laiku, kas nepārsniedz 12  nedēļas, patur vietās pie ārējās robežas vai tranzīta zonās, vai to tuvumā; ja dalībvalsts nevar viņus izmitināt minētajās vietās, tā var izmantot citas vietas savā teritorijā. 12  nedēļu laikposms sākas no brīža, kad pieteikuma iesniedzējam, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam vairs nav tiesību palikt vai vairs nav atļauts palikt.

Šā panta 1. punktā minētās personas uz laiku, kas nepārsniedz 8 nedēļas, izmitina vietās pie ārējās robežas vai tranzīta zonās, vai to tuvumā; ja dalībvalsts nevar viņus izmitināt minētajās vietās, tā pēc apspriešanās ar kompetento vietējo vai reģionālo pašvaldību var izmantot citas vietas savā teritorijā. 8 nedēļu laikposms sākas no brīža, kad pieteikuma iesniedzējam, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam vairs nav tiesību palikt vai vairs nav atļauts palikt.

Pamatojums

Plānojot robežprocedūru izpildes vietas, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības. Arī atgriešanas procedūrai būtu jāparedz ne vairāk kā 8 nedēļas, lai atslogotu pierobežas reģionus. Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada 14. maija nolēmumā par Ungārijas tranzīta zonu norādīja, ka “īpašās procedūras ir jāveic saprātīgā termiņā” un ka jau pēc četrām nedēļām ir jānodrošina piekļuve parastajai procedūrai. Tā kā atrašanās tranzīta zonā nozīmē brīvības ierobežošanu, robežas procedūras tranzīta zonā ir jāveic ātri. Astoņu nedēļu periods, kas vienāds ar divkāršu pašlaik atļauto laiku atbilstoši Patvēruma procedūru direktīvas 43. pantam (4 nedēļas), visticamāk tiktu uzskatīts par nesamērīgi ilgu gan Eiropas Savienības Tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā. Astoņu nedēļu termiņš ir pietiekami ilgs, lai patvēruma procedūru izpildītu liekākajā daļā gadījumu. Ja procedūra noslēdzas ar negatīvu lēmumu, papildu astoņas nedēļas ir paredzētas atgriešanas procedūrai. Ja procedūru kopējais garums pārsniedz trīs mēnešus, visticamāk atgriešana nevar notikt steidzami kā paredzēts robežprocedūrā. Patvēruma procedūras regulas 2016. gada priekšlikuma 34. pantā ir paredzēts, ka lēmumi par pieļaujamību un par trešās valsts nolīgumu izmantošanu ir jāpieņem viena mēneša laikā. Tāpēc no likumības viedokļa paredzēt laikposmu, kas pārsniedz divus mēnešus nav pamata. Ir svarīgi paredzēt īstu laiku, jo atgriešanai visdrīzāk ir jānotiek pēc ātras procedūras ar minimālu gaidīšanu. Turklāt visā priekšlikumā būtu jāizmanto vienoti termini, un vajadzētu izvairīties no neviennozīmīgu terminu, tādu kā “paturēt” izmantošanas, jo tie varētu radīt asociāciju ar faktisku aizturēšanu, un tie būtu jāaizstāj ar juridiski precīzu formulējumu, piemēram, “izmitināt” atbilstoši pārskatītai Uzņemšanas apstākļu direktīvai.

27. grozījums

COM(2020) 611 final – 18. punkts, 53. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz lēmumu, kas pieņemts saistībā ar robežprocedūru, dalībvalstis paredz tikai vienu pārsūdzības līmeni.

Attiecībā uz lēmumu, kas pieņemts saistībā ar robežprocedūru dalībvalstis paredz tiesību aizsardzību saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu . Pārsūdzībām piemēro valstu tiesību aktos paredzētos termiņus saskaņā ar 55. pantu. Pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības palikt teritorijā pārsūdzības laikā un līdz tiesiskās aizsardzības procedūras iznākumam saskaņā ar 54. pantu.

Pamatojums

Stingrs ierobežojums izmantot tikai vienu pārsūdzības līmeni un stingrais robežprocedūru termiņš ir pretrunā dalībvalstu kompetencei, jo tās ir procesuāli autonomas saistībā ar tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu robežprocedūras kontekstā. Tomēr tām ir jāievēro Pamattiesību hartas 47. pants atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai, kas paredz, ka noteikumiem par tiesisko aizsardzību ir jāatbilst nediskriminācijas, kā arī līdzvērtības un efektivitātes principiem. Tas nozīmē, ka nav atļauta diskriminācija salīdzinājumā ar citiem patvēruma meklētājiem un nevienlīdzīga attieksme, ņemot vērā citas salīdzināmas administratīvās procedūras. Grozījuma mērķis ir nodrošināt atbilstību šiem noteikumiem. Tieši tāpat arī termiņu, kura laikā ir jāsniedz atbilde uz pārsūdzību, nevar noteikt vienādu Eiropas Savienības līmenī un tāpēc to ir labāk saistīt ar valstu administratīvo tiesību noteikumiem.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817

28. grozījums

COM(2020) 612 final – 12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Skrīnings būtu jāveic pie ārējās robežas vai tās tuvumā , pirms attiecīgajām personām atļauj ieceļot teritorijā . Dalībvalstīm būtu jāpiemēro pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai liegtu attiecīgajām personām ieceļot teritorijā skrīninga laikā. Atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams, tie var ietvert aizturēšanu, ievērojot valsts tiesību aktus, kas reglamentē šo jautājumu.

Skrīnings būtu jāveic pie ārējās robežas vai tās tuvumā. Dalībvalstīm būtu jāpiemēro pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai liegtu attiecīgajām personām doties tālāk teritorijā skrīninga laikā. Atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams, izņemot gadījumus, kad ir iesaistīti nepilngadīgie, tie var ietvert aizturēšanu, ievērojot valsts tiesību aktus, kas reglamentē šo jautājumu. Ja skrīninga procedūras rezultātā tālāka ceļa turpināšana netiek ļauta, piemēro Šengenas Robežu kodeksa 14. pantu .

Pamatojums

Starptautiskie tiesību akti nepieļauj brīvības atņemšanu bērniem administratīvu iemeslu dēļ un Eiropas Savienības tiesas skatījumā migrācijas kontekstā nepilngadīgie nedrīkst tikt sistemātiski uzskatīti par pieaugušajiem. Ceļa turpināšana pēc skrīninga ir pilnībā jāpamato atbilstoši Šengenas Robežu kodeksam.

29. grozījums

COM(2020) 612 final – 20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānosaka skrīningam piemērotas vietas pie ārējās robežas vai tās tuvumā atkarībā no ģeogrāfijas un esošās infrastruktūras, nodrošinot, ka aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kā arī personas, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, var ātri nodot skrīningam. Ar skrīningu saistītās darbības var veikt karsto punktu zonās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 23. punktā23.

Dalībvalstīm būtu jānosaka skrīningam piemērotas vietas , ņemot vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu atzinumus, atkarībā no ģeogrāfijas un esošās infrastruktūras, nodrošinot, ka aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kā arī personas, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, var ātri nodot skrīningam. Ar skrīningu saistītās darbības var veikt karsto punktu zonās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 23. punktā23.

Pamatojums

Būtu jāļauj dalībvalstīm izvēlēties piemērotas vietas, ņemot vērā valsts situāciju un iespējas. Izmantojot decentralizācijas iespējas, tām jo īpaši vajadzētu ņemt vērā to reģionu īpašo slogu, kuri atrodas ārējo robežu tuvumā. Turklāt, plānojot vietas skrīninga veikšanai, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

30. grozījums

COM(2020) 612 final – 24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Skrīninga beigās par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu jāaizpilda iztaujāšanas veidlapa. Veidlapa būtu jānosūta iestādēm, kas izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumus, vai iestādēm, kuru kompetencē ir atgriešana – atkarībā no tā, uz kurieni persona tiek nosūtīta. Pirmajā gadījumā par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu arī jānorāda elementi, kas varētu šķist būtiski, lai noteiktu, vai kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā pieteikums paātrinātai izskatīšanas procedūrai vai robežprocedūrai.

Skrīninga beigās par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu jāaizpilda iztaujāšanas veidlapa. Veidlapa būtu jānosūta iestādēm, kas izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumus, vai iestādēm, kuru kompetencē ir atgriešana , kā arī attiecīgos gadījumos papildus jānosūta iestādēm, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par cilvēku veselības un drošības aizsardzību, un/vai iestādēm, kas atbild par īpaši neaizsargātu personu, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo vai sieviešu, kuras ceļo vienas, aizsardzību  – atkarībā no tā, uz kurieni persona tiek nosūtīta. Pirmajā gadījumā par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu arī jānorāda elementi , jo īpaši iespējamā īpašā neaizsargātība , kas varētu šķist būtiski, lai noteiktu, vai kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā pieteikums paātrinātai izskatīšanas procedūrai vai robežprocedūrai.

Pamatojums

Pamatotu veselības un drošības apsvērumu gadījumos veidlapa būtu jānosūta arī attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Arī tad, ja ir paredzēta šo iestāžu piedalīšanās skrīninga procedūrā, būtu jānodrošina, ka arī šīs iestādes saņem visu attiecīgo informāciju. Tāpat būtu jārīkojas gadījumos, kad skrīninga laikā konstatē īpašu neaizsargātību un valsts tiesību aktos atbildīgā iestāde ir noteikta nevis minētā kompetentā iestāde, bet gan cita iestāde, kā tas, piemēram, parasti notiek gadījumos, kad iesaistīti bērni vai, iespējams, cilvēku tirdzniecības upuri vai citas grupas. Īpaši svarīgi ir ņemt vērā neaizsargātākās grupas, kuras visā migrācijas procesā var tikt ļaunprātīgi izmantotas, piemēram, nepavadīti nepilngadīgi vai vientuļas sievietes.

31. grozījums

COM(2020) 612 final – 3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

3. pants

Skrīnings pie ārējās robežas

Skrīnings pie ārējās robežas

1.   Šī regula attiecas uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir:

1.   Šī regula attiecas uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir:

a)

aizturēti saistībā ar dalībvalsts ārējās robežas neatļautu šķērsošanu pa sauszemi, jūru vai gaisu, izņemot trešo valstu valstspiederīgos, par kuriem dalībvalstij nav pienākuma iegūt biometriskos datus saskaņā ar Regulas (ES) 603/2013 14. panta 1. un 3. punktu tādu iemeslu dēļ, kas nav viņu vecums, vai

a)

aizturēti saistībā ar dalībvalsts ārējās robežas neatļautu šķērsošanu pa sauszemi, jūru vai gaisu, izņemot trešo valstu valstspiederīgos, par kuriem dalībvalstij nav pienākuma iegūt biometriskos datus saskaņā ar Regulas (ES) 603/2013 14. panta 1. un 3. punktu tādu iemeslu dēļ, kas nav viņu vecums, vai

b)

izkāpuši krastā kādas dalībvalsts teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

b)

izkāpuši krastā kādas dalībvalsts teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

Minētajām personām veic skrīningu neatkarīgi no tā, vai tās ir pieteikušās starptautiskajai aizsardzībai.

Minētajām personām veic skrīningu iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota atteikt ieceļošanu, kā noteikts Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 14. panta 2. punktā, neatkarīgi no tā, vai tās ir pieteikušās starptautiskajai aizsardzībai.

Pamatojums

Ieviešot skrīninga procedūru, tiek ieviesta vēl viena darbība migrācijas pārvaldības procesos, kas daudzām dalībvalstīm pie ārējām robežām jau rada milzīgu slogu. Lai novērstu, ka ir vajadzīga atsevišķa procedūra, kas radītu ievērojamu papildu slogu, īpaši dalībvalstīm ar ārējām robežām, Reģionu komiteja ierosina šo procedūru iekļaut robežkontroles procedūrā un to uzticēt attiecīgajām valsts iestādēm, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir pilnvarotas atteikt ieceļošanu, kā noteikts Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 14. panta 2. punkta 2. daļā, gadījumos, kad skrīnings pie ārējām robežām ir saistīts ar ieceļošanas noteikumiem neatbilstīgu ieceļošanu. Iekļaujot skrīningu robežkontroles procesā un robežu iestāžu uzdevumos, var labāk nodrošināt vēlamās skrīninga funkcijas īstenošanu, proti, aizturētās personas ir iespējams pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz attiecīgajām procedūrām, kuras iespējams sākt uzreiz un bez liekas kavēšanās. Tā kā 3. pantā minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem var piemērot trīs procedūras (ieceļošanas atteikums, nosūtīšana iestādēm, kas atbild par atgriešanas procedūru, nosūtīšana patvēruma iestādēm vai dalībvalstij, kas saskaņā ar solidaritātes mehānismu atbild par patvēruma procedūru), no kurām viena ir izraidīšana pie robežas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 14. pantu, iekļaujot skrīninga procedūru, tiek nodrošināta vienota procedūra un skrīninga sasaiste ar iespējamo ieceļošanas atteikumu, tādējādi ievērojami vienkāršojot šīs procedūras efektīvu izpildi. Turklāt tādā gadījumā, neveicot papildu darbības, skrīninga rezultātu var iekļaut ieceļošanas atteikuma lēmumā.

32. grozījums

COM(2020) 612 final – 5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Skrīnings teritorijā

Dalībvalstis veic skrīningu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, ja nav pazīmju, ka viņi ir šķērsojuši ārējo robežu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā atļautā veidā.

Skrīnings teritorijā

Dalībvalstis veic skrīningu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, ja nav pazīmju, ka viņi ir šķērsojuši ārējo robežu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā atļautā veidā. Lai mazinātu spiedienu uz dalībvalstu pārvaldes iestādēm, ir jānovērš skrīninga funkciju daļu dublēšanās kā, piemēram, starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā.

Pamatojums

Skrīnings ir jāveic atsevišķi un tikai nepieciešamības gadījumā. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā dažas skrīninga funkcijas (identificēšana, īpašās aizsardzības vajadzības) ir paredzētas Eurodac pienākumos un Uzņemšanas apstākļu direktīvai un skrīningam vajadzētu būt daļai no šīm procedūrām.

33. grozījums

COM(2020) 612 final – 6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6. pants

6. pants

Prasības attiecībā uz skrīningu

Prasības attiecībā uz skrīningu

1.   Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic vietās , kas atrodas pie ārējām robežām vai to tuvumā .

1.   Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic piemērotās vietās attiecīgajā dalībvalstī . Šīs vietas nosaka, uzklausot kompetento vietējo vai reģionālo iestādi.

2.   Gadījumos, kas minēti 5. pantā, skrīningu veic jebkurā piemērotā vietā dalībvalsts teritorijā.

2.   Gadījumos, kas minēti 5. pantā, skrīningu veic jebkurā piemērotā vietā dalībvalsts teritorijā. Šīs vietas nosaka, uzklausot kompetento vietējo vai reģionālo iestādi.

3.   Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz piecu dienu laikā pēc aizturēšanas ārējo robežu zonā, izkāpšanas krastā attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai ierašanās robežšķērsošanas vietā. Izņēmuma gadījumos, ja vienlaikus ir jāpārbauda nesamērīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kā rezultātā minētajā termiņā skrīningu praktiski pabeigt nav iespējams, šo piecu dienu termiņu var pagarināt par ne vairāk kā vēl piecām dienām.

3.   Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz piecu dienu laikā pēc aizturēšanas ārējo robežu zonā, izkāpšanas krastā attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai ierašanās robežšķērsošanas vietā. Izņēmuma gadījumos, ja vienlaikus ir jāpārbauda nesamērīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kā rezultātā minētajā termiņā skrīningu praktiski pabeigt nav iespējams, šo piecu dienu termiņu var pagarināt par ne vairāk kā vēl piecām dienām.

Šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 603/2013 14. panta 1. un 3. punkts, ja tās fiziski uzturas pie ārējās robežas vairāk nekā 72 stundas, skrīninga ilgumu samazina līdz divām dienām.

Šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 603/2013 14. panta 1. un 3. punkts, ja tās fiziski uzturas pie ārējās robežas vairāk nekā 72 stundas, skrīninga ilgumu samazina līdz divām dienām.

Jebkurā gadījumā jānodrošina, ka tiek pienācīgi izvērtēts katrs atsevišķais gadījums, lai procedūras īstenošanā nepieļautu diskriminējošu praksi.

4.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par 3. punktā minētajiem ārkārtas apstākļiem. Tās arī informē Komisiju, tiklīdz skrīninga perioda pagarināšanas iemesli ir novērsti.

4.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par 3. punktā minētajiem ārkārtas apstākļiem. Tās arī informē Komisiju, tiklīdz skrīninga perioda pagarināšanas iemesli ir novērsti.

5.   Šīs regulas 5. pantā minēto skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz trīs dienu laikā pēc aizturēšanas.

5.   Šīs regulas 5. pantā minēto skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz trīs dienu laikā pēc aizturēšanas.

6.   Skrīningā ietilpst šādi obligāti elementi:

6.   Skrīningā ietilpst šādi obligāti elementi:

a)

9. pantā minētā sākotnējā veselības un neaizsargātības pārbaude;

b)

10. pantā minētā identifikācija;

c)

14. panta 6. punktā minētā biometrisko datu reģistrēšana attiecīgajās datubāzēs, ja tā vēl nav veikta;

d)

11. pantā minētā drošības pārbaude;

e)

13. pantā minētā iztaujāšanas veidlapas aizpildīšana;

f)

14. pantā minētā nodošana atbilstošajai procedūrai.

a)

9. pantā minētā sākotnējā veselības un neaizsargātības pārbaude;

b)

10. pantā minētā identifikācija;

c)

14. panta 6. punktā minētā biometrisko datu reģistrēšana attiecīgajās datubāzēs, ja tā vēl nav veikta;

d)

11. pantā minētā drošības pārbaude;

e)

13. pantā minētā iztaujāšanas veidlapas aizpildīšana;

f)

14. pantā minētā nodošana atbilstošajai procedūrai.

7.   Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas veic skrīningu.

7.   Dalībvalstis saskaņā ar 3. un 5. pantu izraugās kompetentās iestādes, kas veic skrīningu.

Dalībvalstis norīko kvalificētu medicīnas personālu, kas veic 9. pantā paredzēto veselības pārbaudi. Vajadzības gadījumā iesaista arī valstu bērnu aizsardzības iestādes un valstu referentus cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumos.

Dalībvalstis norīko kvalificētu medicīnas personālu, kas veic 9. pantā paredzēto veselības pārbaudi. Vajadzības gadījumā iesaista arī valstu bērnu aizsardzības iestādes un valstu referentus cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumos.

Eksperti vai sadarbības koordinatori un vienības, ko izvietojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] savu pilnvaru ietvaros var palīdzēt vai sniegt atbalstu kompetentajām iestādēm skrīninga veikšanā.

Eksperti vai sadarbības koordinatori un vienības, ko izvietojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] savu pilnvaru ietvaros var palīdzēt vai sniegt atbalstu kompetentajām iestādēm skrīninga veikšanā.

Pamatojums

Būtu jāļauj dalībvalstīm izvēlēties piemērotas vietas, ņemot vērā valsts situāciju un iespējas. Izmantojot decentralizācijas iespējas, tām jo īpaši vajadzētu ņemt vērā to reģionu īpašo slogu, kuri atrodas ārējo robežu tuvumā. Plānojot vietas skrīninga veikšanai, ir pienācīgi jāņem vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

Procedūras īstenošana nedrīkst būt diskriminējoša. Lai izvairītos no atbildības dublēšanas, kompetentās iestādes izraugās, ņemot vērā 3. un 5. pantā ieteiktos nosacījumus.

34. grozījums

COM(2020) 612 final – 9. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja ir pazīmes, kas liecina par neaizsargātību vai īpašām uzņemšanas vai procesuālām vajadzībām, attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais saņem savlaicīgu un atbilstīgu atbalstu, ņemot vērā viņa fizisko un garīgo veselību. Nepilngadīgajiem atbalstu sniedz personāls, kas ir apmācīts un kvalificēts darbam ar nepilngadīgajiem, un sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm.

Ja ir pazīmes, kas liecina par neaizsargātību vai īpašām uzņemšanas vai procesuālām vajadzībām, attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais saņem speciālu konsultatīvo dienestu vai kompetento iestāžu sniegtu savlaicīgu un atbilstīgu atbalstu, ņemot vērā viņa fizisko un garīgo veselību , nodrošinot arī atbilstošu profesionāļu pieejamību, lai reaģētu uz īpašajām vajadzībām, kas ir konkrētām trešo valstu valstspiederīgo grupām, piemēram, grūtniecēm, ar dzimumu saistītas vai seksuālas vardarbības upuriem, personām ar invaliditāti un LGBTIK personām . Nepilngadīgajiem atbalstu sniedz personāls, kas ir apmācīts un kvalificēts darbam ar nepilngadīgajiem, un sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm. Tādēļ par nepilngadīgo klātbūtni nekavējoties ir jāziņo valsts iestādēm, kas atbild par bērnu aizsardzību. Nepilngadīgām nepavadītām personām skrīningu neveic, šīs personas nekavējoties nosūta uz kompetentajām bērnu aizsardzības iestādēm. Ja ir pazīmes, kas liecina par nopietniem drošības apsvērumiem 40. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē, papildus informē kompetentās iestādes.

Pamatojums

Konstatējot īpašu neaizsargātību, lai laikus nodrošinātu lietpratīgu atbalstu, atbalsta sniegšanai ir jāpiesaista kvalificēti konsultanti vai iestādes, kas atbild par šādu personu aizsardzību. Turklāt ir jānodrošina, ka kompetentajām bērnu aizsardzības iestādēm nekavējoties tiek ziņots par nepilngadīgu personu klātbūtni. Nepavadītas un nepilngadīgas personas ir jānosūta uz kompetentajām iestādēm, lai tās varētu veikt aizsardzības un atbalsta pasākumus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās, Eiropas un valsts tiesību aktos, un jo īpaši – piesaistīt aizbildni vai aprūpētāju. LGTBIK personas ir pēdējā no visneaizsargātākajām migrantu grupām. Patlaban minētās personas Eiropā ierodas lielā skaitā, un mums trūkst reālu aizsardzības sistēmu.

35. grozījums

COM(2020) 612 final – 14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

14. pants

14. pants

Skrīninga rezultāti

Skrīninga rezultāti

(..)

(..)

2.   Trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kopā ar šīs regulas 13. pantā minēto veidlapu tiek nosūtīti uz iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] XY. pantā. Šajā gadījumā iestādes, kas veic skrīningu, iztaujāšanas veidlapā norāda visus elementus, kas sākotnēji šķiet būtiski , lai attiecīgos trešo valstu valstspiederīgos novirzītu uz paātrināto pieteikumu izskatīšanas procedūru vai robežprocedūru.

2.   Trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kopā ar šīs regulas 13. pantā minēto veidlapu tiek nosūtīti uz iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] XY. pantā. Šajā gadījumā iestādes, kas veic skrīningu, iztaujāšanas veidlapā norāda visus elementus, kurus sākotnēji uzskata par tādiem, kas veicina vai kavē to , lai attiecīgos trešo valstu valstspiederīgos novirzītu uz paātrināto pieteikumu izskatīšanas procedūru vai robežprocedūru. Jo īpaši ir jānorāda konstatētie aizdomīgie gadījumi vai īpaša neaizsargātība, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo gadījumā.

(..)

(..)

7.    Ja 3. panta 1. punktā un 5. pantā minētos trešo valstu valstspiederīgos novirza uz atbilstīgu patvēruma vai atgriešanas procedūru, skrīnings beidzas. Ja visas pārbaudes nav pabeigtas 6. panta 3. un 5. punktā minētajos termiņos, skrīningu attiecībā uz šo personu tomēr beidz un novirza viņu uz attiecīgo procedūru.

7 .     Attiecīgos gadījumos tiek informētas arī iestādes, kas atbild par veselības, drošības aizsardzību vai īpašu personu grupu aizsardzību, un attiecīgās personas tiek nosūtītas uz šīm iestādēm, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos.

 

8 .   Ja 3. panta 1. punktā un 5. pantā minētos trešo valstu valstspiederīgos novirza uz atbilstīgu patvēruma vai atgriešanas procedūru, skrīnings beidzas. Ja visas pārbaudes nav pabeigtas 6. panta 3. un 5. punktā minētajos termiņos, skrīningu attiecībā uz šo personu tomēr beidz un novirza viņu uz attiecīgo procedūru.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka personas, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība, nenosūtītu uz robežprocedūru vai paātrināto procedūru, kas šajos gadījumos radītu tikai ievērojamas juridiskas un praktiskas grūtības, ir jāprecizē, ka šīs personas ir jānosūta uz patvēruma iestādi, lai tā varētu lemt par procedūras veidu. Nosūtīšanai jo īpaši saistībā ar veselības un drošības apsvērumiem ir jābūt iespējamai ne vien uz patvēruma iestādi, bet arī uz iestādēm, kas atbild par atgriešanas procedūru. Turklāt būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm noteikt konkrētu atbildību attiecībā uz īpašām personu grupām, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība. Jo īpaši ir svarīgi ņemt vērā īpašos aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi nepavadītiem nepilngadīgiem ārvalstniekiem.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā

36. grozījums

COM(2020) 613 final – 11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītie procedūras noteikumi par pārcelšanas veikšanu un atgriešanas sponsorēšanu būtu jāpiemēro, lai krīzes situācijā nodrošinātu solidaritātes pasākumu pienācīgu īstenošanu, kaut gan tie būtu jāpielāgo, ņemot vērā minētās situācijas nopietnību un steidzamību.

Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītie procedūras noteikumi par pārcelšanas veikšanu un atgriešanas sponsorēšanu būtu jāpiemēro, lai krīzes situācijā nodrošinātu solidaritātes pasākumu pienācīgu īstenošanu, kaut gan tie būtu jāpielāgo, ņemot vērā minētās situācijas nopietnību un steidzamību. Nepavadīti nepilngadīgie it sevišķi būtu pēc iespējas ātrāk jāpārvieto uz tām dalībvalstīm, kuras par viņiem atbild, vai citur ES teritorijā, ja viņiem ir ģimenes locekļi citās ES dalībvalstīs.

Pamatojums

RK jau sen ir uzskatījusi, ka ir jāuzlabo nepavadītu nepilngadīgo tiesību nodrošināšana, un tas izriet no (juridiskas) nepieciešamības piešķirt prioritāti bērna interesēm. ES ir jāpalīdz nogādāt nepavadītus nepilngadīgos uz citām dalībvalstīm, ja viņiem tajās ir ģimenes locekļi, lai mazinātu spiedienu uz pierobežas reģioniem un rīkotos saskaņā ar solidaritāti un kopīgu atbildību, kas būtu jāatbalsta jaunajā paktā.

37. grozījums

COM(2020) 613 final – 14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstīm nodrošinātu elastību, kas vajadzīga, saskaroties ar lielu migrantu pieplūdumu, kuri izsaka nodomu iesniegt patvēruma pieteikumu, būtu plašāk jāpiemēro ar Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. pantu izveidotā robežprocedūra, un patvēruma krīzes pārvaldības procedūrai būtu jāļauj dalībvalstīm robežprocedūras ietvaros pieņemt lēmumu par pieteikuma pamatotību arī gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijis tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru pozitīvo starptautiskās aizsardzības piešķiršanas lēmumu attiecība pret visiem no šīs valsts saņemtajiem pieteikumiem Savienības mērogā nepārsniedz 75 % . Līdz ar to, piemērojot krīzes robežprocedūru, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. pantā paredzēto robežprocedūru, bet tās varētu robežprocedūru piemērot plašāk, attiecinot to arī uz to trešo valstu valstspiederīgajiem, kurās ES mēroga vidējais atzīšanas rādītājs ir augstāks par 20 %, bet zemāks par 75 %.

Lai dalībvalstīm nodrošinātu elastību, kas vajadzīga, saskaroties ar lielu migrantu pieplūdumu, kuri izsaka nodomu iesniegt patvēruma pieteikumu, būtu plašāk jāpiemēro ar Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. pantu izveidotā robežprocedūra, un patvēruma krīzes pārvaldības procedūrai būtu jāļauj dalībvalstīm , konsultējoties ar Komisiju, piemērot parasto patvēruma procedūru tā, lai mazinātos ietekme uz tiem pierobežas reģioniem, kuri saskaras ar migrācijas spiedienu .

Pamatojums

Problemātiskās situācijās robežprocedūras rada papildslogu pierobežas reģioniem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, konsultējoties ar Komisiju, atteikties no robežprocedūrām, lai efektīvi pārvaldītu ieceļošanu, un patvēruma procedūras apstrādāt savā teritorijā ārpus pierobežas rajoniem.

38. grozījums

COM(2020) 613 final – 16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Krīzes situācijā, ņemot vērā iespējamo spriedzi patvēruma sistēmā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai neļaut savā teritorijā ieceļot pieteikuma iesniedzējiem, uz kuriem attiecas robežprocedūra,

ilgāku laiku, nekā noteikts Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punktā. Tomēr procedūras būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzāk, un jebkurā gadījumā laikposmi būtu jāpagarina tikai par papildu laikposmu, kas nepārsniedz astoņas nedēļas ; ja minētās procedūras nevar pabeigt līdz minētā pagarinātā laikposma beigām, būtu jāatļauj pieteikuma iesniedzējiem ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru .

Krīzes situācijā, ņemot vērā iespējamo spriedzi patvēruma sistēmā, tomēr rēķinoties ar spriedzi šādas krīzes skartajos reģionos, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai neļaut doties tālāk savā teritorijā pieteikuma iesniedzējiem, uz kuriem attiecas robežprocedūra, ilgāku laiku, nekā noteikts Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punktā. Tomēr procedūras būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzāk, un jebkurā gadījumā laikposmi būtu jāpagarina tikai par papildu laikposmu, kas nepārsniedz astoņas nedēļas; Ja procedūras nav iespējams pabeigt līdz minētā pagarinātā laikposma beigām, pieteikuma iesniedzēji drīkst doties tālāk dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru.

Pamatojums

Robežprocedūras pagarināšanu nevajadzētu īstenot, ja nav ņemta vērā ietekme uz reģioniem.

39. grozījums

COM(2020) 613 final – 23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apturēt to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus iesniegušas no trešām valstīm pārvietotas personas, kas nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī, kurā tās apdraudētu augsts risks tikt pakļautām plaši izplatītai vardarbībai bruņota konflikta ārkārtas situācijās. Šādā gadījumā minētajām personām būtu jāpiešķir tūlītējas aizsardzības statuss. Dalībvalstīm būtu jāatsāk to pieteikuma izskatīšana ne vēlāk kā vienu gadu pēc izskatīšanas apturēšanas.

Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apturēt to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus iesniegušas no trešām valstīm pārvietotas personas, kas nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī, kurā tās apdraudētu augsts risks tikt pakļautām plaši izplatītai vardarbībai bruņota konflikta ārkārtas situācijās. Šādā gadījumā minētajām personām būtu jāpiešķir tūlītējas aizsardzības statuss. Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai piešķirt tūlītējas aizsardzības statusu bērniem un īpaši neaizsargātām personām, kā arī citām cilvēku grupām, kurām ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos. Dalībvalstīm būtu jāatsāk to pieteikuma izskatīšana ne vēlāk kā vienu gadu pēc izskatīšanas apturēšanas.

Pamatojums

Situācijās, uz kurām attiecas Krīzes regula, bērniem un cilvēkiem ar īpašām aizsardzības vajadzībām ir nepieciešams vismaz minimāls uzturēšanās drošības līmenis. Atbilstoši subsidiaritātes principam dalībvalstīm ir iespēja atļaut trešo valstu valstspiederīgajiem palikt savā teritorijā uz cita pamata atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajam.

40. grozījums

COM(2020) 613 final – 1. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“1. pants

“1. pants

Priekšmets

Priekšmets

(..)

(..)

2.   Šīs regulas nolūkos ar krīzes situāciju saprot:

2.   Šīs regulas nolūkos ar krīzes situāciju saprot:

a)

ārkārtas situāciju, kurai raksturīgs tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku masveida pieplūdums, kas neatbilstīgi ierodas kādā dalībvalstī vai izkāpj krastā tās teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, un kura, ņemot vērā tās raksturu un mērogu salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un IKP, neļauj darboties dalībvalsts patvēruma, uzņemšanas vai atgriešanas sistēmai un var nopietni ietekmēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas vai Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītā kopējā satvara darbību, vai

a)

ārkārtas situāciju, kurai raksturīgs tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku masveida pieplūdums, kas neatbilstīgi ierodas kādā dalībvalstī vai izkāpj krastā tās teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, un kura, ņemot vērā tās raksturu un mērogu salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un IKP, neļauj darboties dalībvalsts vietējā, reģionālā un/vai valsts līmeņa patvēruma, uzņemšanas vai atgriešanas sistēmai un var nopietni ietekmēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas vai Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītā kopējā satvara darbību, vai

b)

nenovēršamu šādas situācijas iestāšanās risku.

b)

nenovēršamu šādas situācijas iestāšanās risku.

Pamatojums

Slodze, ko rada lielais ieceļotāju un pieteikumu skaits, bieži vien ir reģionāla un jo īpaši ir atkarīga no (ie)ceļošanas maršrutiem. Lai uzsvērtu, ka procentuālā ziņā dalībvalsts patvēruma sistēma valsts līmenī vēl spēj darboties, bet tomēr var būt tādas vietas un reģioni, kuros tā vairs nedarbojas, un ka šī nespēja darboties vietējā līmenī var radīt lielas problēmas saistībā ar pakalpojumu sniegšanu vai pat nespēju tos izpildīt, vietējās vai reģionālās sistēmas darbības ierobežojums arī būtu jādefinē kā krīzes situācija, ja attiecīgajām personām tā rada tādas pašas sekas.

41. grozījums

COM(2020) 613 final – 4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajā krīzes situācijā, ievērojot 3. pantā izklāstītās procedūras, dalībvalstis attiecībā uz šā panta piemērošanas laikposmā paustajiem pieteikumiem drīkst šādi atkāpties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta:

1.   Šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajā krīzes situācijā, ievērojot 3. pantā izklāstītās procedūras, dalībvalstis attiecībā uz šā panta piemērošanas laikposmā paustajiem pieteikumiem drīkst šādi atkāpties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta:

a)

atkāpjoties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis drīkst robežprocedūrā lemt par pieteikuma pamatotību ne tikai Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 40. panta 1. punktā minētajos gadījumos, bet arī tajos gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijis tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru atbildīgās iestādes pozitīvo starptautiskās aizsardzības piešķiršanas lēmumu īpatsvars saskaņā ar Eurostat jaunākajiem pieejamajiem Savienības mēroga gada datiem ir bijis 75 % vai zemāks ;

a)

atkāpjoties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis , saskaņojot ar Komisiju, drīkst neveikt robežprocedūru ;

b)

atkāpjoties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punkta, maksimālo robežprocedūrā pieļaujamo pieteikuma izskatīšanas ilgumu, kas norādīts minētajā pantā, drīkst pagarināt par papildu laikposmu, kas nepārsniedz astoņas nedēļas. Pēc šā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru.

b)

atkāpjoties sešu Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punkta, maksimālo robežprocedūrā pieļaujamo pieteikuma izskatīšanas ilgumu, kas norādīts minētajā pantā, drīkst pagarināt par papildu laikposmu, kas nepārsniedz sešas nedēļas. Pēc šā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru.

Pamatojums

Krīzes situācijās robežprocedūras piemērošana var radīt papildu slogu pierobežas reģioniem. Tāpēc dalībvalstīm, saskaņojot ar ES Komisiju, vajadzētu būt iespējai neveikt robežprocedūru, lai efektīvi pārvaldītu ieceļotāju plūsmas. Robežprocedūra būtu jāpagarina tikai par sešām nedēļām, lai pie robežas neradītu (papildu) pārslodzi.

42. grozījums

COM(2020) 613 final – 10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10. pants

10. pants

Tūlītējas aizsardzības statusa piešķiršana

Tūlītējas aizsardzības statusa piešķiršana

1.   Krīzes situācijā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtu Komisijas īstenošanas aktu, dalībvalstis var apturēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula] attiecībā uz no trešām valstīm pārvietotajām personām, kuras apdraud augsts risks, ka tās tiks pakļautas plaši izplatītai vardarbībai ārkārtas bruņota konflikta situācijās, un kuras nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī. Tādā gadījumā dalībvalstis attiecīgajām personām piešķir tūlītējas aizsardzības statusu, izņemot, ja minētās personas apdraud dalībvalsts valsts drošību vai sabiedrisko kārtību. Šāds statuss neskar minēto personu starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu attiecīgajā dalībvalstī.

1.   Krīzes situācijā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtu Komisijas īstenošanas aktu, dalībvalstis var apturēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula] attiecībā uz no trešām valstīm pārvietotajām personām, kuras apdraud augsts risks, ka tās tiks pakļautas plaši izplatītai vardarbībai ārkārtas bruņota konflikta situācijās, un kuras nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī. Tādā gadījumā dalībvalstis attiecīgajām personām piešķir tūlītējas aizsardzības statusu, izņemot, ja minētās personas apdraud dalībvalsts valsts drošību vai sabiedrisko kārtību. Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai piešķirt tūlītējas aizsardzības statusu bērniem un īpaši neaizsargātām personām, kā arī citām cilvēku grupām, kurām ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos. Šāds statuss neskar minēto personu starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu attiecīgajā dalībvalstī.

Pamatojums

Situācijās, uz kurām attiecas Krīzes regula, bērniem un cilvēkiem ar īpašām aizsardzības vajadzībām ir nepieciešams vismaz minimāls uzturēšanās drošības līmenis. Atbilstoši subsidiaritātes principam dalībvalstīm ir iespēja atļaut trešo valstu valstspiederīgajiem palikt savā teritorijā uz cita pamata atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajam.

Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eurodac izveidi biometrisko datu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818

43. grozījums

COM(2020) 614 final – 14. punkts, 10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts skrīninga, kā minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], ietvaros iegūst katra vismaz sešus gadus veca starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja biometriskos datus, ja biometriskos datus nevar iegūt skrīninga ietvaros vai pieteikuma iesniedzējam skrīnings nav piemērots, tos iegūst starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā, reģistrēšanas brīdī un cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc biometrisko datu iegūšanas, nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

Katra dalībvalsts skrīninga, kā minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], ietvaros iegūst katra vismaz divpadsmit gadus veca starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja biometriskos datus, ja biometriskos datus nevar iegūt skrīninga ietvaros vai pieteikuma iesniedzējam skrīnings nav piemērots, tos iegūst starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā, reģistrēšanas brīdī un cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc biometrisko datu iegūšanas, nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

Ja piemēro Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 3. panta 1. punktu un persona skrīninga laikā iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas ir vismaz sešus gadus vecs, katra dalībvalsts izmanto skrīninga laikā iegūtos biometriskos datus un nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu, to dara ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā minētās pieteikuma reģistrācijas.

Ja piemēro Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 3. panta 1. punktu un persona skrīninga laikā iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas ir vismaz divpadsmit gadus vecs, katra dalībvalsts izmanto skrīninga laikā iegūtos biometriskos datus un nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu, to dara ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā minētās pieteikuma reģistrācijas.

Šā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt biometriskos datus un nosūtīt tos uz CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas paņemšanas, nosūta tos atkārtoti.

Šā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt biometriskos datus un nosūtīt tos uz CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas paņemšanas, nosūta tos atkārtoti.

Pamatojums

Vīzu kodeksā ir prasība ņemt pirkstu nospiedumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem no 12 gadu vecuma; tāda pati prasība tiek piemērota bērniem, kuri Eiropas Savienībā ierodas īstermiņa uzturēšanās nolūkā atbilstoši ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS). Eurodac vecuma robežu vienādojot ar Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma robežu tiktu nodrošināta konsekvence un datu drošticamība vidējā un ilgākā termiņā.

44. grozījums

COM(2020) 614 final – 17. punkts, 13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz  sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota dalībvalsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešās valsts, un ko tās nav nosūtījušas atpakaļ vai kas fiziski joprojām atrodas dalībvalstu teritorijā un netiek turēts apcietinājumā, nav ieslodzīts noteiktā vietā vai netiek turēts apsardzībā visu laikposmu no aizturēšanas līdz izraidīšanai, pamatojoties uz lēmumu nosūtīt šo personu atpakaļ.

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz  divpadsmit gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota dalībvalsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešās valsts, un ko tās nav nosūtījušas atpakaļ vai kas fiziski joprojām atrodas dalībvalstu teritorijā un netiek turēts apcietinājumā, nav ieslodzīts noteiktā vietā vai netiek turēts apsardzībā visu laikposmu no aizturēšanas līdz izraidīšanai, pamatojoties uz lēmumu nosūtīt šo personu atpakaļ.

Pamatojums

Vīzu kodeksā ir prasība ņemt pirkstu nospiedumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem no 12 gadu vecuma; tāda pati prasība tiek piemērota bērniem, kuri Eiropas Savienībā ierodas īstermiņa uzturēšanās nolūkā atbilstoši ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS). Eurodac vecuma robežu vienādojot ar Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma robežu tiktu nodrošināta konsekvence un datu drošticamība vidējā un ilgākā termiņā.

45. grozījums

COM(2020) 614 final – 18. punkts, 14. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā.

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz divpadsmit gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā.

Pamatojums

Vīzu kodeksā ir prasība ņemt pirkstu nospiedumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem no 12 gadu vecuma; tāda pati prasība tiek piemērota bērniem, kuri Eiropas Savienībā ierodas īstermiņa uzturēšanās nolūkā atbilstoši ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS). Eurodac vecuma robežu vienādojot ar Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma robežu tiktu nodrošināta konsekvence un datu drošticamība vidējā un ilgākā termiņā.

46. grozījums

COM(2020) 614 final – 19. punkts, 14.a panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no katra vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kas izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, kā definēts Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula].

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no katra vismaz divpadsmit gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kas izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, kā definēts Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula].

Pamatojums

Vīzu kodeksā ir prasība ņemt pirkstu nospiedumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem no 12 gadu vecuma; tāda pati prasība tiek piemērota bērniem, kuri Eiropas Savienībā ierodas īstermiņa uzturēšanās nolūkā atbilstoši ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS). Eurodac vecuma robežu vienādojot ar Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma robežu tiktu nodrošināta konsekvence un datu drošticamība vidējā un ilgākā termiņā.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

 atzinīgi vērē Komisijas priekšlikumu par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, ar ko tā tiecas pārvarēt piecus gadus ilgušo bezizejas situāciju, kuru bija izraisījusi dalībvalstu noraidošā attieksme pret kopējas patvēruma un migrācijas sistēmas izveidi. RK atbalsta to, ka Komisija ir paredzējusi izveidot visaptverošu sistēmu migrācijas, cita starpā bēgļu migrācijas, ilgtspējīgai vadībai, kuras pamatā ir Eiropas vērtības, jo īpaši tādas vērtības kā solidaritāte un cilvēka cieņa, kā arī ES un starptautiskās tiesības (1);

2.

 pauž bažas par to, ka jaunā pakta priekšlikumos pietiekami nav ņemta vērā vietējā un reģionālā dimensija un ka dalībvalstīm, kurām ir ES ārējās robežas, atkal ir jābūt galvenajām atbildīgajām par ieceļošanu un reģistrāciju. Šajā ziņā RK kritizē pirmās ieceļošanas kritērija saglabāšanu. Tādēļ, lai patiešām apliecinātu solidaritāti, RK prasa ātri un taisnīgi nosūtīt patvēruma meklētājus uz citām dalībvalstīm un aktīvāk iesaistīt jauno Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, lai nodrošinātu daudzlīmeņu sadarbību, kurā piedalās publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas;

3.

 atkārtoti uzsver prasību rast ilgtermiņa risinājumu problēmām saistībā ar neatbilstīgiem ieceļotājiem un aizsardzības meklētāju izmitināšanu atbilstīgi starptautiskajām tiesībām un ES tiesībām, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots neizraidīšanas princips, un visos lēmumos un pasākumos ņemot vērā to cilvēku intereses, kam nepieciešama aizsardzība; Šajā nolūkā RK ierosina apsvērt iespēju Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā un jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā iekļaut pašreizējo paraugpraksi saistībā ar brīvprātīgu teritoriālu sadalījumu reģionālā līmenī, kur piemērotā sadales principa pamatā ir dati par iedzīvotājiem, bezdarbu un ienākumiem (2);

4.

 konstatē, ka Savienībā nebija iespējams ieviest vienotu fiksētu patvēruma meklētāju sadalījumu; tomēr kopumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest solidaritātes mehānismu, kurā ir jāpiedalās visām dalībvalstīm un kurš tomēr ļauj tām izvēlēties palīdzības sniegšanas veidu. RK norāda, ka šis mehānisms varēs darboties tikai tad, ja būs panākts līdzsvars starp vietām, kuras ir pieejamas bēgļu uzņemšanai, un citiem palīdzības veidiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai to dalībvalstu skaits, kuras uzņem bēgļus, būtu samērīgs ar to dalībvalstu skaitu, kuras izvēlējušās sniegt cita veida palīdzību, un atbilstu attiecībai starp patvēruma tiesīgo patvēruma meklētāju un atgriežamo personu attiecību;

5.

 ņemot vērā ierosinātās procedūras sarežģītību, tomēr šaubās par to, vai atgriešanas sponsorēšana ir praktiski īstenojama. Lai nodrošinātu solidaritātes mehānisma īstenošanu, RK iesaka šajā sakarā ieviest sistēmu, kuras pamatā ir ekonomiski stimuli un sankcijas;

6.

 uzsver, ka cilvēktiesību un tiesiskuma principi (piemēram, brīva piekļuve neatkarīgiem konsultantiem un juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam (UNHCR)) ir jāpiemēro arī pie Eiropas ārējām robežām. Jo īpaši tas attiecas uz ierosinātajām robežprocedūrām, kurām ir jāatbilst Eiropas vērtībām un tiesiskumam un jānovērš diskriminācija valstspiederības dēļ; robežprocedūrām būtu jāizvēlas cits modelis, kas nav piesaistīts aizsardzības kvotām. Ar jaunajām robežprocedūrām šo standartu ievērošana ir jāgarantē arī praksē;

7.

 mudina līdztiesīgos likumdevējus pārbaudīt, vai Patvēruma procedūras regulas priekšlikuma 53. un 54. panta noteikumi ir saderīgi ar Tiesas judikatūru attiecībā uz efektīvu tiesisko aizsardzību un nepieciešamību ievērot citus Eiropas tiesību un tiesiskas valsts principus, gādājot par tiesisko aizsardzību saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu;

8.

 aicina ierosināto skrīninga procedūru pildīt tā, lai būtu iespējams jau savlaicīgi un efektīvi konstatēt īpašu neaizsargātību. Cita starpā tas ietver gan tādu personu grupu identifikāciju, kas Uzņemšanas direktīvā un ierosinātajā Patvēruma procedūras regulas priekšlikumā ir minētas kā īpaši neaizsargātas, gan arī atbilstīgu izturēšanos pret šīm personām;

9.

 vērš uzmanību uz to, ka šim skrīningam paredzētās piecas dienas, kas ir maksimālais ilgums, daudzos gadījumos nebūs pietiekams laiks, lai faktiski spētu atklāt īpašu neaizsargātību. Pierobežas reģionos jāpiešķir papildu resursi skrīninga veikšanai, lai nodrošinātu pienācīgu procedūras norisi, efektīvi konstatētu īpašas vajadzības un novērstu tādu diskriminējošu praksi, kā, piemēram, profilēšanu pēc rases;

10.

 uzsver nepieciešamību izvairīties no dublēšanās skrīninga procedūrā un palielināt tās efektivitāti;

11.

 norāda, ka sekmīga krīzes pārvarēšana sākas tieši vietējā un reģionālajā līmenī un ka tāpēc galvenajai prioritātei vajadzētu būt koordinēšanai, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

12.

 iesaka, dalībvalstīm pašām par to izlemjot, krīzes situācijās tūlītēju aizsardzību nodrošināt ne vien bēgļiem no bruņotu konfliktu zonām, bet arī citām neaizsargātu personu grupām, jo īpaši bērniem, spīdzinātiem un traumas guvušiem cilvēkiem, kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem – viņu pazīmes ne vienmēr ir redzamas;

13.

 atgādina, ka ir jāievēro Datu aizsardzības regula un datu apstrādes vispārējie pamatprincipi, un aicina līdztiesīgos likumdevējus pienācīgi ņemt vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja brīdinājumus, kurus viņš jo īpaši ir paudis attiecībā uz Skrīninga regulas un Eurodac regulas priekšlikumiem;

14.

 ierosina par biometrisko datu vākšanas vecuma robežu Eurodac ietvaros noteikt 12 gadu vecumu, lai to pielīdzinātu Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma prasībām. Biometrisko datu saglabāšana bieži ir saistīta ar datu aizsardzības tiesību riskiem. Tāpēc ir ieteicams nodrošināt, lai tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas nolūkos netiktu saglabāti to personu dati, kuras attiecīgo jautājumu vēl neizprot;

15.

 atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi izveidot drošus kanālus ieceļošanai Eiropā. Tas ir Eiropas papildu ieguldījums bēgļu starptautiskajā aizsardzībā, taču nevar aizstāt individuālas patvēruma procedūras;

16.

 aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt izstrādāt pārmitināšanas shēmas, izveidot jaunas humanitārās uzņemšanas programmas, piemēram, kopienas sponsorēšanas programmas, un veicināt to, ka darbā pieņem kvalificētus un talantīgus darbiniekus no trešām valstīm;

17.

 uzsver, ka visā ES daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas aktīvi iesaistīties neaizsargātu personu uzņemšanā un integrācijā, un norāda uz RK iniciatīvas “Pilsētas un reģioni – integrācijai” potenciālu; aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā reģionu un pilsētu labas prakses piemērus integrācijas jomā, lai veicinātu šādas prakses izmantošanu arī citur, stimulētu jaunu iniciatīvu rašanos un palīdzētu veidot konstruktīvāku publisko diskusiju par patvēruma tiesībām un migrāciju;

18.

 prasa īstenot un attīstīt efektīvu politiku sadarbībai ar trešām valstīm. Šajā nolūkā ES ir jāizstrādā jauna stratēģija ilgtspējīgas attīstības atbalstam trešās valstīs, īpaši Āfrikā, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un demokrātijas procesus šajās valstīs un ar iniciatīvām veselības, ražošanas, izglītības, apmācības, infrastruktūras veidošanas un ilgtspējīgas un demokrātiskas ekonomikas attīstības jomā panākt, ka šo valstu iedzīvotājiem nav nepieciešams migrēt;

19.

 pauž cerību, ka Eiropas jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā lielāka uzmanība nekā līdz šim tiks veltīta vietējā un reģionālā līmeņa brīvprātīgiem piedāvājumiem uzņemt neaizsargātas personas;

20.

 atzinīgi vērtē Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam, jo tas lietderīgi papildina jauno Migrācijas un patvēruma paktu, un to, ka tajā ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma; ar cerību sagaida Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas noslēgtās integrācijas partnerības īstenošanu;

21.

 uzskata, ka pasākumi pirms izceļošanas un ieceļošanas ir nesaraujami saistīti ar likumīgu migrācijas kanālu efektīvu izveidi, lai varētu sekmīgi izpildīt rīcības plānā iecerēto visu dažādo integrācijas procesa posmus aptveršanu;

22.

 uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, arī makroreģionālajā līmenī, ir vajadzīga vienkāršāka un skaidrāka piekļuve ES finansējuma iespējām integrācijas un iekļaušanas jomā;

23.

 uzsver, ka ir svarīgi ar konkrētiem faktiem un skaitļiem cīnīties pret dezinformāciju integrācijas un migrācijas jomā, lai izskaustu diskrimināciju, aizspriedumus, rasismu un ksenofobiju. Tādēļ RK aicina Eiropas Komisiju gada ziņojumā par stratēģiskajām prognozēm iekļaut gadskārtējā RK barometra rezultātus par ES reģionālo un vietējo attīstību, jo tas ir uz pierādījumiem balstīts instruments, lai cita starpā uzskatāmi parādītu migrācijas un integrācijas ietekmi pilsētās un reģionos; aicina Komisiju vairāk uzmanības pievērst humanitāra satura vēstījumiem un informācijas kampaņām, kas adresētas uzņēmējām sabiedrībām un kurās skaidrota vajadzība pienācīgi ņemt vērā un pārvaldīt migrācijas plūsmas;

24.

 stingri atbalsta to, ka Komisija ir paredzējusi aktīvāk cīnīties pret migrantu kontrabandu un atturēt migrantus no dzīvību apdraudošiem ceļojumiem. Šajā saistībā uzstāj, ka ir jāstiprina Eiropas aģentūru loma un jāpārstrādā ES rīcības plāns attiecībā uz migrantu kontrabandu, kas ieviesīs skaidrību par privātpersonu veiktu glābšanu jūrā. Ir svarīgi panākt, lai par likumīgā pienākuma (piemēram, glābšanu jūrā) izpildi netiktu noteikta kriminālatbildība. RK uzskata, ka sadarbība saistībā ar glābšanu jūrā ir jākoordinē Eiropas līmenī un ir jāveido valsts un nevalstisko dalībnieku partnerībā un savstarpējā cieņā;

25.

 aicina īpašu uzmanību veltīt potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem (sievietēm, jauniešiem, bērniem) un norāda, cik svarīgi ir viņus pienācīgi identificēt, jo tas ir posms, kurā – nepienācīgas novērtēšanas dēļ – cilvēktirdzniecībā cietušajām personām varētu tikt liegtas cilvēktiesības vai arī virkne aizsardzības pasākumu, kas tām būtu jāpiemēro saistībā ar pārkāpumiem, no kuriem tās ir cietušas. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka koordinācija ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī daudzas iestādes aptveroša sadarbība ir svarīga agrīnas atklāšanas, ātras identifikācijas un pirmās palīdzības procesos, kuru mērķis ir pilnīgu iekļaušana un integrācija, lai izvairītos no riska, ka varētu tikt smagi ekspluatētas neaizsargātas personas, piemēram, potenciālie cilvēktirdzniecības upuri; uzskata: lai nodrošinātu pienācīgu uzņemšanu, kas apmierina cilvēktirdzniecības upuru individuālās vajadzības, viņu aprūpes pamatā jābūt individuāliem projektiem, lai tiktu respektēta viņu identitāte, vēlmes un individuālās spējas un prerogatīvas; uzsver, ka daudzas iestādes ietveroša sadarbība, kuras mērķis ir nodrošināt cietušajiem iespējas, ir izšķiroša, lai panāktu viņu sociālo integrāciju, kas pavērs ceļu uz pilnīgu autonomiju;

26.

 uzskata, ka Migrācijas un patvēruma pakta mērķus, jo īpaši tajā paredzēto dalībvalstu solidaritāti un visaptverošu pieeju, kas apvieno pasākumus migrācijas, integrācijas un robežu pārvaldības jomās, dalībvalstis var sasniegt tikai tad, ja kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros tās rīkojas kopīgi un ja solidaritātes mehānismā labāk tiek atzītas visu dalībvalstu intereses un spējas. Apstiprina, ka Paktā ietvertie priekšlikumi ir saderīgi ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, jo ierosinātā pasākuma mērķi (mērķus) – kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs atsevišķi, savukārt ES līmenī rīcības mēroga un seku dēļ tos var sasniegt labāk, un ierosinātā rīcība dod skaidru labumu salīdzinājumā ar rīcību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Norāda arī, ka ir jāievēro proporcionalitātes princips.

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  RK Biroja skaidrojums par migrantu situāciju Morijā (COR-2020-02499, 9. punkts).

(2)  Tāds ir SHARE priekšlikums – Basku zemes valdības vadīta un dažādu reģionālo valdību atbalstīta iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt solidaritāti un līdzatbildību bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanā, piemērojot teritoriālās sadales principu, kura pamatā ir trīs iepriekšminētie galvenie parametri.

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/69

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi”

(2021/C 175/07)

Galvenais ziņotājs:

Loïg CHESNAIS-GIRARD (FR/PSE),

Bretaņas reģionālās padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments:

COM(2020) 854 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums1

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2020. gada 1. februārī izstājās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom), turpmāk abas kopā “Savienība”, un sākās pārejas periods. Par šo laikā ierobežoto periodu vienošanās tika panākta izstāšanās līgumā (1), un tas ilga līdz 2020. gada 31. decembrim . Pārejas periodā Savienība un Apvienotā Karaliste sāka oficiālas sarunas par turpmākajām attiecībām.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2020. gada 1. februārī izstājās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom), turpmāk abas kopā “Savienība”, un sākās pārejas periods. Par šo laikā ierobežoto periodu vienošanās tika panākta izstāšanās līgumā (1), un tas beidzās 2020. gada 31. decembrī . Pārejas periodā Savienība un Apvienotā Karaliste sāka oficiālas sarunas par turpmākajām attiecībām.

2. grozījums

Pievienot jaunu 2.a apsvērumu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātā 2020. gada 24. decembrī tika noslēgts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (turpmāk “tirdzniecības un sadarbības nolīgums”) (1), kurā ir noteiktas to turpmākās attiecības un kurš provizoriski stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošana attiecībā uz zvejniecību paredz piecu ar pusi gadu pārejas periodu līdz 2026. gada 30. jūnijam, pakāpeniski samazinot zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos. Paredzams, ka tas radīs būtiskas pārmaiņas visā zvejniecības vērtību ķēdē un dažu reģionu piekrastes ekonomikas struktūrā.

3. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienība ir apņēmusies mīkstināt ekonomisko ietekmi, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un apliecināt solidaritāti ar visām dalībvalstīm, jo īpaši tām , kas šajos ārkārtas apstākļos cieš visvairāk .

Savienība ir apņēmusies mīkstināt negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un apliecināt solidaritāti ar visām dalībvalstīm, visiem reģioniem un ekonomikas nozarēm , kas cieš šajos ārkārtas apstākļos.

4. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir lietderīgi, lai dalībvalstis atbalsta pasākumu izstrādē īpaši koncentrētos uz tiem reģioniem, apgabaliem un pašvaldībām – tostarp tām, kas atkarīgas no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos –, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās, domājams, skars vissmagāk. Dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu izstāšanās skartos uzņēmumus un ekonomikas nozares. Tāpēc ir lietderīgi sniegt neizsmeļošu to pasākumu veidu sarakstu, ar kuriem, visticamāk, varētu sasniegt šo mērķi.

Lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir lietderīgi, lai dalībvalstis atbalsta pasākumu izstrādē īpaši koncentrētos uz tiem reģioniem, apgabaliem un pašvaldībām – tostarp tām, kas atkarīgas no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos –, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās, domājams, skars vissmagāk , un vienlaikus rūpētos par atbalsta taisnīgu sadalījumu starp visiem cietušajiem reģioniem . Dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu izstāšanās skartos uzņēmumus un ekonomikas nozares. Tāpēc ir lietderīgi sniegt neizsmeļošu to pasākumu veidu sarakstu, ar kuriem, visticamāk, varētu sasniegt šo mērķi.

5. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

uzsver, ka dažas ekonomikas nozares ir īpaši apdraudētas. Dažās teritorijās, kas ir ļoti atkarīgas no britu klientiem, jāgatavojas tūrisma aktivitātes kritumam. Pilsoņu uzturēšanās noteikumi var mainīt pārvietošanās paradumus un apmaiņu starp teritorijām, kā arī izjaukt dažu teritoriju demogrāfisko līdzsvaru. Tirdzniecības darbība ir pakļauta uzņēmumu un vērtības ķēžu spējai ievērot nolīgumā paredzētās jaunās prasības. Dažās jomās sekas jau ir redzamas, bet citās, piemēram īpaši svaigo pārtikas produktu jomā daudzas Brexit sekas vēl aizēno ar Covid-19 saistītais sanitārais stāvoklis vai arī tas, ka visi noteikumi vēl netiek reāli piemēroti;

6. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tajā pašā laikā ir svarīgi skaidri noteikt jebkādus izņēmumus no rezerves nodrošinātā atbalsta. No rezerves būtu jāizslēdz atbalsts par pievienotās vērtības nodokli, jo tas veido dalībvalsts ieņēmumus, kuri kompensē attiecīgās izmaksas dalībvalsts budžetam. Lai ierobežotos resursus varētu izlietot pēc iespējas efektīvāk, atbalstu no rezerves nedrīkstētu piešķirt tehniskajai palīdzībai, ko izmanto par rezerves īstenošanu atbildīgās struktūras. Atbilstīgi kohēzijas politikas vispārējai pieejai atbalsts nebūtu piešķirams par izdevumiem, kas saistīti ar pārcelšanos vai kas ir pretrunā jebkādiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

Tajā pašā laikā ir svarīgi skaidri noteikt jebkādus izņēmumus no rezerves nodrošinātā atbalsta. No rezerves būtu jāizslēdz atbalsts par pievienotās vērtības nodokli , ja vien tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem PVN jomā , jo PVN  veido dalībvalsts ieņēmumus, kuri kompensē attiecīgās izmaksas dalībvalsts budžetam. Atbilstīgi kohēzijas politikas vispārējai pieejai atbalsts nebūtu piešķirams par izdevumiem, kas saistīti ar pārcelšanos vai kas ir pretrunā jebkādiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

7. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ir nepieciešams izvērtēt rezervi, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīm prasībām vajadzētu ietvert izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata rezervi izvērtē.

Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ir nepieciešams izvērtēt rezervi, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām . Attiecīgā gadījumā šīm prasībām vajadzētu ietvert izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata rezervi izvērtē.

8. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un saskanību pieteikumu izvērtēšanā, Komisijai pieteikumi būtu jāizvērtē kā kopums. Jo īpaši tai būtu jāraugās uz deklarēto izdevumu attiecināmību un pareizību, uz tiešo saikni starp izdevumiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu izstāšanās sekas, un uz pasākumiem, ko attiecīgās dalībvalstis ieviesušas, lai nepieļautu dubultu finansējumu. Izvērtējot pieteikumus finanšu iemaksas saņemšanai no rezerves, Komisijai būtu jādzēš priekšfinansējums un jāatgūst neizmantotā summa. Lai atbalstu koncentrētu uz izstāšanās visvairāk skartajām dalībvalstīm, gadījumos, kad attiecīgās dalībvalsts izdevumi, kurus Komisija atzinusi par attiecināmiem, pārsniedz kā priekšfinansējumu izmaksāto summu un 0,06  % no attiecīgās dalībvalsts nominālā nacionālā kopienākuma (NKI) 2021. gadā, vajadzētu būt iespējai šai dalībvalstij piešķirt papildu līdzekļus no rezerves pieejamo finanšu resursu robežās. Ņemot vērā gaidāmā ekonomikas satricinājuma apmēru, būtu jāparedz iespēja no priekšfinansējuma atgūtās summas izmantot dalībvalstu papildu izdevumu atmaksāšanai.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un saskanību pieteikumu izvērtēšanā, Komisijai pieteikumi būtu jāizvērtē kā kopums. Jo īpaši tai būtu jāraugās uz deklarēto izdevumu attiecināmību un pareizību, uz tiešo saikni starp izdevumiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu izstāšanās sekas, un uz pasākumiem, ko attiecīgās dalībvalstis ieviesušas, lai nepieļautu dubultu finansējumu. Ir arī jānodrošina izdevumu sadalījums pa nozarēm un ģeogrāfiskais sadalījums NUTS 2 līmenī, tostarp attiecībā uz tālākajiem reģioniem . Izvērtējot pieteikumus finanšu iemaksas saņemšanai no rezerves, Komisijai būtu jādzēš priekšfinansējums un jāatgūst neizmantotā summa. Lai atbalstu koncentrētu uz izstāšanās visvairāk skartajām dalībvalstīm, gadījumos, kad attiecīgās dalībvalsts izdevumi, kurus Komisija atzinusi par attiecināmiem, pārsniedz kā priekšfinansējumu izmaksāto summu un 0,06  % no attiecīgās dalībvalsts nominālā nacionālā kopienākuma (NKI) 2021. gadā, vajadzētu būt iespējai šai dalībvalstij piešķirt papildu līdzekļus no rezerves pieejamo finanšu resursu robežās. Ņemot vērā gaidāmā ekonomikas satricinājuma apmēru, būtu jāparedz iespēja no priekšfinansējuma atgūtās summas izmantot dalībvalstu papildu izdevumu atmaksāšanai.

9. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu dalītās pārvaldības pareizu darbību, dalībvalstīm būtu jāizveido pārvaldības un kontroles sistēma, jānorīko un jāpaziņo Komisijai struktūras, kas ir atbildīgas par rezerves pārvaldību, kā arī atsevišķa neatkarīga revīzijas struktūra. Vienkāršošanas labad dalībvalstis var izmantot esošās norīkotās struktūras un sistēmas, kas izveidotas kohēzijas politikas finansējuma vai Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārvaldībai un kontrolei. Ir jānosaka dalībvalstu pienākumi un jānosaka īpašas prasības norīkotajām iestādēm.

Lai nodrošinātu dalītās pārvaldības pareizu darbību, dalībvalstīm būtu jāizveido pārvaldības un kontroles sistēma, jānorīko un jāpaziņo Komisijai valsts vai reģionālā līmeņa struktūras, kas ir atbildīgas par rezerves pārvaldību, kā arī atsevišķa neatkarīga revīzijas struktūra. Vienkāršošanas labad dalībvalstīm būtu jāizmanto esošās norīkotās struktūras un sistēmas, kas izveidotas kohēzijas politikas finansējuma vai Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārvaldībai un kontrolei. Ir jānosaka dalībvalstu pienākumi un jānosaka īpašas prasības norīkotajām iestādēm. Dalībvalstīm jānodrošina attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana finansējuma apgūšanā un uzraudzībā, piemēram, ar pārraudzības struktūru starpniecību, ja minētās pašvaldības vēl nav šo struktūru locekles.

10. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(19)

Lai uzlabotu Savienības finansējuma izlietošanas pārredzamību, Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz nobeiguma ziņojums par rezerves īstenošanu.

(19)

Lai uzlabotu Savienības finansējuma izlietošanas pārredzamību, Komisijai būtu Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai jāiesniedz nobeiguma ziņojums par rezerves īstenošanu.

11. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atsauces periods” ir Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētais atsauces periods, un tas ilgst no 2020. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim;

1)

“atsauces periods” ir Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētais atsauces periods, un tas ilgst no 2020. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim;

2)

“piemērojamie tiesību akti” ir Savienības tiesību akti un valstu tiesību akti, kas attiecas uz to piemērošanu;

2)

“piemērojamie tiesību akti” ir Savienības tiesību akti un valstu tiesību akti, kas attiecas uz to piemērošanu;

3)

“pārkāpums” ir jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums saistībā ar tās piemērošanu, kas noticis tādas juridiskas vai fiziskas personas, t. sk. dalībvalstu iestādes, darbības vai bezdarbības dēļ, kura ir iesaistīta rezerves īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu;

3)

“pārkāpums” ir jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums saistībā ar tās piemērošanu, kas noticis tādas juridiskas vai fiziskas personas, t. sk. dalībvalstu iestādes, darbības vai bezdarbības dēļ, kura ir iesaistīta rezerves īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu;

4)

“kopējais kļūdu īpatsvars” visas izlasē identificētās kļūdas, dalītas ar revīzijas datu kopu;

4)

“kopējais kļūdu īpatsvars” visas izlasē identificētās kļūdas, dalītas ar revīzijas datu kopu;

5)

“atlikušo kļūdu īpatsvars” ir kopējais kļūdu īpatsvars, no kā atskaitītas finanšu korekcijas, kuras dalībvalsts piemērojusi nolūkā samazināt neatkarīgas revīzijas iestādes veiktā finansēto pasākumu revīzijā konstatētos riskus, un kas dalīts ar izdevumiem, kuri sedzami ar finanšu iemaksu no rezerves;

5)

“atlikušo kļūdu īpatsvars” ir kopējais kļūdu īpatsvars, no kā atskaitītas finanšu korekcijas, kuras dalībvalsts piemērojusi nolūkā samazināt neatkarīgas revīzijas iestādes veiktā finansēto pasākumu revīzijā konstatētos riskus, un kas dalīts ar izdevumiem, kuri sedzami ar finanšu iemaksu no rezerves;

6)

“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 61.a punkta nozīmē.

 

12. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Atbalstu no rezerves ir tiesīgas saņemt visas dalībvalstis.

1.   Atbalstu no rezerves ir tiesīgas saņemt visas dalībvalstis.

2.   Rezerves resursu maksimālais apjoms pašreizējās cenās ir 5 370 994 000  EUR.

2.   Rezerves resursu maksimālais apjoms pašreizējās cenās ir 6 370 994 000  EUR.

3.   Šā panta 2. punktā minētos resursus sadala šādi:

3.   Šā panta 2. punktā minētos resursus sadala šādi:

a)

priekšfinansējuma summu 4 244 832 000  EUR apmērā dara pieejamu 2021. gadā saskaņā ar 8. pantu;

b)

papildu summas 1 126 162 000  EUR apmērā dara pieejamas 2024 . gadā saskaņā ar 11. pantu.

a)

priekšfinansējuma summu 4 244 832 000  EUR apmērā dara pieejamu 2021. gadā saskaņā ar 8. pantu;

b)

papildu summas 2 126 162 000  EUR apmērā dara pieejamas 2026 . gadā saskaņā ar 11. pantu.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās summas uzskata par priekšfinansējumu Finanšu regulas 115. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās summas uzskata par priekšfinansējumu Finanšu regulas 115. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

 

4.     Resursi, kas piešķirti no rezerves priekšfinansējuma, pamatojoties uz zvejniecības kritēriju (I pielikuma 2. punkts), jāizmanto vienīgi pasākumiem, ar kuriem atbalstīt vietējos un reģionālos uzņēmumus un kopienas, kas ir atkarīgas no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ekskluzīvas ekonomikas zonas (EEZ) ūdeņos saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto.

5.     Nosakot atbalsta pasākumus, ko finansē no resursiem, kuri piešķirti saskaņā ar kritēriju par tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti (I pielikuma 2. punkts), dalībvalstis ņem vērā neto tirdzniecības apjoma relatīvo nozīmi katrā reģionā (NUTS 2). Šāda tirdzniecība jebkurā gadījumā ietver tūrisma pakalpojumus;

13. grozījums

Pievienot 4.a pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Apspriešanās process

1.     Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu izveido daudzlīmeņu dialogu, tostarp vismaz ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām vissmagāk skartajās teritorijās. Apspriešanās procesa pamatā ir partnerības princips kohēzijas politikas ietvaros. Apspriešanās process attiecas uz rezerves atbalstīto pasākumu noteikšanu un īstenošanu.

2.    Apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to iesaistīšanas kārtību dalībvalsts norāda [jaunajā IV pielikumā].

Pamatojums

Apspriešanās procesam vajadzētu būt būtiskai daļai lēmumu pieņemšanā par to, kā šis finansējums tiek piešķirts. Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista konsultāciju procesā saskaņā ar kohēzijas politikas procedūrām.

14. grozījums

5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecināmība

Attiecināmība

1.   Ar finanšu iemaksu no rezerves atbalsta tikai tos publiskos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pasākumiem, ko dalībvalstis konkrēti veikušas, lai sekmētu 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un no tās var segt šādus pasākumus:

1.   Ar finanšu iemaksu no rezerves atbalsta tikai tos publiskos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pasākumiem, ko dalībvalstis konkrēti veikušas, lai sekmētu 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un no tās var segt šādus pasākumus:

a)

pasākumi, ar ko palīdz uzņēmumiem un vietējām kopienām, ko negatīvi ietekmē izstāšanās;

a)

pasākumi, ar ko galvenokārt palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, reģioniem un vietējām kopienām, ko negatīvi ietekmē izstāšanās, tostarp kompensēšanas pasākumi uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir būtiski samazinājies tāpēc, ka ar tarifiem nesaistītu šķēršļu dēļ ir ierobežota to piekļuve Apvienotās Karalistes tirgum ;

b)

pasākumi, ar ko atbalsta visvairāk skartās ekonomikas nozares;

b)

pasākumi, ar ko atbalsta visvairāk skartās ekonomikas nozares , tostarp vērtības ķēžu reorganizācijai vajadzīgās investīcijas ;

c)

pasākumi, ar ko atbalsta uzņēmumus un vietējās kopienas, kas atkarīgi/as no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos;

c)

pasākumi, ar ko atbalsta uzņēmumus un vietējās un reģionālās kopienas, kas atkarīgi/as no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos , tostarp investīcijas, kas vajadzīgas nozares pārstrukturēšanai ;

d)

pasākumi, ar ko atbalsta nodarbinātību, tostarp izmantojot saīsināta darba laika shēmas, pārkvalificēšanos un apmācību skartajās nozarēs ;

d)

pasākumi, ar ko mazina Brexit ekonomisko un sociālo ietekmi uz īpaši skartajām nozarēm, piemēram, tūrismu, lauksaimniecības produkcijas eksportu, pētniecību un inovāciju;

e)

pasākumi, ar ko nodrošina robežkontroles, muitas kontroles, sanitārās un fitosanitārās kontroles, drošības kontroles un zvejniecības kontroles darbību, kā arī netiešo nodokļu iekasēšanu, un ar ko nodrošina papildu personālu un infrastruktūru;

e)

pasākumi, ar ko atbalsta nodarbinātību, tostarp izmantojot saīsināta darba laika shēmas, pārkvalificēšanos un apmācību skartajām nozarēm ;

f)

pasākumi, ar ko atvieglo produktu sertifikācijas un atļauju piešķiršanas režīmus, palīdz izpildīt uzņēmējdarbības prasības, atvieglo etiķetēšanu un marķēšanu, piemēram, attiecībā uz drošuma, veselības un vides standartiem, un palīdz savstarpējas atzīšanas jautājumos;

f)

pasākumi, ar ko paredzēts veicināt to ES pilsoņu reintegrāciju Eiropas Savienības darba tirgū, kuriem darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumu dēļ nācās pamest Apvienoto Karalisti ;

g)

pasākumi, ar ko nodrošina komunikāciju, informāciju un vairo iedzīvotāju un uzņēmumu informētību par to, kā izstāšanās rezultātā mainās to tiesības un pienākumi.

g)

pasākumi, ar ko nodrošina robežkontroles, muitas kontroles, sanitārās un fitosanitārās kontroles, drošības kontroles un zvejniecības kontroles darbību, kā arī netiešo nodokļu iekasēšanu, un ar ko nodrošina papildu kvalificētu personālu un fizisku un nemateriālu infrastruktūru;

h)

pasākumi, ar ko atvieglo produktu sertifikācijas un atļauju piešķiršanas režīmus, palīdz izpildīt uzņēmējdarbības prasības, atvieglo etiķetēšanu un marķēšanu, piemēram, attiecībā uz drošuma, veselības un vides standartiem, un palīdz savstarpējas atzīšanas jautājumos;

i)

pasākumi, ar ko nodrošina komunikāciju, informāciju un vairo iedzīvotāju un uzņēmumu , īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumu, informētību par to, kā izstāšanās rezultātā mainās to tiesības un pienākumi;

j)

pasākumi, ar kuriem mazināt traucējumus, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no sadarbības un apmaiņas programmām;

k)

pasākumi, kas nodrošina dialogu un saskaņošanu starp visvairāk skartajām teritorijām un nozarēm ar mērķi mazināt ES un Lielbritānijas partneru darbības traucējumu negaidīto ietekmi un radītu labvēlīgu vidi tirdzniecības un sadarbības nolīguma operatīvai un raitai īstenošanai;

l)

pasākumi rezerves ietvaros īstenoto pasākumu un ietekmes novērtēšanai.

15. grozījums

5. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Izdevumi ir attiecināmi tad, ja tie ir radušies un samaksāti atsauces periodā par attiecīgajā dalībvalstī vai par labu attiecīgajai dalībvalstij veiktajiem pasākumiem.

2.   Izdevumi ir attiecināmi tad, ja tie ir radušies un samaksāti atsauces periodā par attiecīgās dalībvalsts skartajos reģionos un nozarēs veiktajiem pasākumiem.

16. grozījums

5. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izstrādājot atbalsta pasākumus, dalībvalstis ņem vērā dažādo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības atstāj uz dažādiem reģioniem un vietējām kopienām un attiecīgi atbalsta sniegšanā no rezerves koncentrējas uz tiem, ko izstāšanās skar vissmagāk.

Izstrādājot atbalsta pasākumus, dalībvalstis ņem vērā dažādo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības atstāj uz dažādiem reģioniem un vietējām kopienām un attiecīgi atbalsta sniegšanā no rezerves koncentrējas uz tiem, ko izstāšanās skar vissmagāk , un vienlaikus tās rūpējas par atbalsta taisnīgu sadalīšanu, ņemot vērā katrā reģionā radušās sekas .

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ņemta vērā Brexit ekonomiskā ietekme uz katru no skartajiem reģioniem, un attiecīgi rūpējas, lai, piešķirot rezerves līdzekļus, atbalsts tiktu sadalīts taisnīgi, balstoties uz reālajām ekonomiskajām sekām.

17. grozījums

5. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem.

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem , ievērojot [jaunajā 6. pantā] minētos izņēmumus .

18. grozījums

5. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pasākumi, kas ir attiecināmi saskaņā ar 1. punktu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas.

Pasākumi, kas ir attiecināmi saskaņā ar 1. punktu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas. Lai izvairītos no finansējuma pārklāšanās, ir jākonsultējas ar attiecīgajām reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas veic ES līdzekļu pārvaldības iestāžu vai starpniekstruktūras funkcijas, un tās ir pilnībā jāiesaista. Lēmums izmantot struktūrfondus, nevis rezervi ir jāapspriež ar attiecīgajiem dalībniekiem, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz citu ES programmu un finansēšanas programmu īstenošanu.

19. grozījums

Pievienot jaunu 5.a pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Valsts atbalsts

1.     Zvejniecības nozarē un primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā Līguma par Eiropas Savienības darbību 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. panta darbības jomā attiecībā uz piešķirto atbalstu, kas pārskata periodā piešķirts vienīgi saskaņā ar 5. pantu.

2.     Valsts noteikumus, ar kuriem nosaka publisko finansējumu, pārsniedzot šīs regulas noteikumus par 1. punktā minētajiem maksājumiem, izvērtē kopumā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107., 108. un 109. pantu.

20. grozījums

6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izslēgšana no atbalsta

Izslēgšana no atbalsta

Atbalstu no rezerves nesaņem par:

Atbalstu no rezerves nesaņem par:

a)

pievienotās vērtības nodokli;

a)

pievienotās vērtības nodokli , izņemot, ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN ;

b)

tehnisko palīdzību pārvaldībai, uzraudzībai, informēšanai un saziņai, sūdzību izšķiršanai un rezerves kontrolei un revīzijai;

b)

izdevumiem, ar ko atbalsta 2. panta 6. punktā definēto pārcelšanu;

c)

izdevumiem, ar ko atbalsta 2. panta 6. punktā definēto pārcelšanu;

c)

izdevumiem, ar ko atbalsta pārcelšanu saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktu un 14. panta 16. punktu, ja iemaksa no rezerves ir valsts atbalsts;

d)

izdevumiem, ar ko atbalsta pārcelšanu saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktu, ja iemaksa no rezerves ir valsts atbalsts.

d)

saņēmēji, kuru juridiskā adrese ir trešā valstī.

21. grozījums

7. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta, saskaņā ar šo regulu piešķirtās neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas tiek automātiski pārnestas un var tikt izmantotas līdz 2025 . gada 31. decembrim. Pārnestās apropriācijas nākamajā finanšu gadā iztērē pirmās.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta, saskaņā ar šo regulu piešķirtās neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas tiek automātiski pārnestas un var tikt izmantotas līdz 2026 . gada 31. decembrim. Pārnestās apropriācijas nākamajā finanšu gadā iztērē pirmās.

22. grozījums

8. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija priekšfinansējumu izmaksā 60  dienu laikā no 2. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas. To dzēš saskaņā ar 11. pantu.

Komisija priekšfinansējumu izmaksā 45  dienu laikā no 2. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas. To dzēš saskaņā ar 11. pantu.

23. grozījums

10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pieteikuma pamatā ir II pielikumā iekļautais paraugs. Pieteikumā iekļauj informāciju par kopējiem publiskajiem izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm un ko tās samaksājušas, un atbalstīto pasākumu iznākuma rādītāju vērtībām. Tam pievieno Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. pantā minētos dokumentus un īstenošanas ziņojumu.

Pieteikuma pamatā ir II pielikumā iekļautais paraugs. Pieteikumā iekļauj informāciju par kopējiem publiskajiem izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm , precizējot izdevumu teritoriālo sadalījumu NUTS 2 līmenī, un ko tās samaksājušas, un atbalstīto pasākumu iznākuma rādītāju vērtībām. Tam pievieno Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. pantā minētos dokumentus un īstenošanas ziņojumu.

24. grozījums

10. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Īstenošanas ziņojumā iekļauj:

2.   Īstenošanas ziņojumā iekļauj:

a)

aprakstu par to, kādu ekonomisko un sociālo ietekmi rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, tostarp norāda visvairāk skartos reģionus, apgabalus un nozares;

a)

aprakstu par to, kādu ekonomisko un sociālo ietekmi rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, tostarp norāda visvairāk skartos reģionus, apgabalus un nozares; finanšu novērtējumu veic euro nemainīgajās cenās;

 

aa)

saskaņā ar [jauno 5. pantu] aprakstu par saskaņošanu, kas notikusi ar visvairāk skartajiem reģioniem un nozarēm gan pasākumu izstrādes, gan īstenošanas laikā;

b)

aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai pārvarētu negatīvās sekas, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, tādā mērā, kādā ar šiem pasākumiem ir mazināta a) apakšpunktā minētā ietekme uz reģioniem un nozarēm, un kā šie pasākumi tikuši īstenoti;

b)

aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai pārvarētu negatīvās sekas, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, tādā mērā, kādā ar šiem pasākumiem ir mazināta a) apakšpunktā minētā ietekme uz reģioniem un nozarēm, un kā šie pasākumi tikuši īstenoti;

c)

radušos un samaksāto izdevumu attiecināmības pamatojumu un to tiešo saikni ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības;

c)

radušos un samaksāto izdevumu attiecināmības pamatojumu un to tiešo saikni ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības;

d)

to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nepieļautu dubultu finansēšanu un nodrošinātu komplementaritāti ar citiem Savienības instrumentiem un valsts finansējumu;

d)

to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nepieļautu dubultu finansēšanu un nodrošinātu komplementaritāti ar citiem Savienības instrumentiem un valsts finansējumu;

e)

aprakstu, kā pasākumi sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

e)

aprakstu, kā pasākumi sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

25. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārvaldība un kontrole

Pārvaldība un kontrole

1.   Pildot ar rezerves īstenošanu saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:

1.   Pildot ar rezerves īstenošanu saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:

a)

saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 3. punktu izraugās struktūras, kas atbildīgas par no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību un kontroli, un neatkarīgu revīzijas struktūru, un uzrauga šādas struktūras;

a)

saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 3. punktu atbilstīgā pārvaldības līmenī izraugās struktūru vai vairākas struktūras, kas atbildīga(-as) par no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību un kontroli, un neatkarīgu revīzijas struktūru, un uzrauga šādas struktūras;

b)

izveido rezerves pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un nodrošina šo sistēmu efektīvu darbību;

b)

izveido rezerves pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un nodrošina šo sistēmu efektīvu darbību;

c)

sagatavo pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņā ar III pielikumā doto paraugu, aprakstu regulāri atjaunina un pēc pieprasījuma dara to pieejamu Komisijai;

c)

sagatavo pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņā ar III pielikumā doto paraugu, aprakstu regulāri atjaunina un pēc pieprasījuma dara to pieejamu Komisijai;

d)

Komisijai paziņo izraudzīto struktūru identitāti un tās struktūras identitāti, kurai priekšfinansējums tiks izmaksāts, un trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apstiprina, ka ir sagatavoti sistēmu apraksti;

d)

Komisijai paziņo izraudzīto struktūru identitāti un tās struktūras identitāti, kurai priekšfinansējums tiks izmaksāts, un trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apstiprina, ka ir sagatavoti sistēmu apraksti;

e)

nodrošina, ka izdevumi, kam piešķirts atbalsts no citām Savienības programmām un instrumentiem, nesaņem atbalstu no rezerves;

e)

nodrošina, ka izdevumi, kam piešķirts atbalsts no citām Savienības programmām un instrumentiem, nesaņem atbalstu no rezerves;

f)

novērš, konstatē un labo pārkāpumus un krāpšanu, un nepieļauj interešu konfliktu , tostarp izmanto Komisijas nodrošinātu vienotu datizraces rīku ;

(..)

f)

novērš, konstatē un labo pārkāpumus un krāpšanu, un nepieļauj interešu konfliktu;

(..)

26. grozījums

13. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Struktūra, kas atbildīga par no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību:

Struktūra vai struktūras , kas atbildīga(-as) par no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību:

a)

nodrošina lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbību;

a)

nodrošina lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbību;

b)

nosaka finansējamo pasākumu atlases kritērijus un procedūras un paredz nosacījumus, ar kādiem var saņemt finanšu iemaksu no rezerves;

b)

nosaka finansējamo pasākumu atlases kritērijus un procedūras un paredz nosacījumus, ar kādiem var saņemt finanšu iemaksu no rezerves;

c)

pārbauda, vai no rezerves finansētie pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un nosacījumiem, kas izvirzīti finanšu iemaksas saņemšanai no rezerves, un vai izdevumi ir pamatoti ar verificējamiem apliecinošiem dokumentiem;

c)

pārbauda, vai no rezerves finansētie pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un nosacījumiem, kas izvirzīti finanšu iemaksas saņemšanai no rezerves, un vai izdevumi ir pamatoti ar verificējamiem apliecinošiem dokumentiem;

d)

nosaka efektīvus pasākumus, kā nepieļaut, ka tās pašas izmaksas tiek dubulti finansētas gan no rezerves, gan no citiem Savienības finansējuma avotiem;

d)

nosaka efektīvus pasākumus, kā nepieļaut, ka tās pašas izmaksas tiek dubulti finansētas gan no rezerves, gan no citiem Savienības finansējuma avotiem;

e)

nodrošina ex post publicēšanu saskaņā ar Finanšu regulas 38. panta 2. līdz 6. punktu;

e)

nodrošina ex post publicēšanu saskaņā ar Finanšu regulas 38. panta 2. līdz 6. punktu;

f)

izmanto uzskaites sistēmu, kurā elektroniski reģistrē un uzglabā datus par radušamies izdevumiem, kas sedzami no rezerves finanšu iemaksas, un kura savlaicīgi nodrošina pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

f)

izmanto uzskaites sistēmu, kurā elektroniski reģistrē un uzglabā datus par radušamies izdevumiem, kas sedzami no rezerves finanšu iemaksas, un kura savlaicīgi nodrošina pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

g)

visus apliecinošos dokumentus par izdevumiem, kas sedzami no finanšu iemaksas, kura piešķirta no rezerves, glabā piecus gadus pēc termiņa, kurā jāiesniedz pieteikums uz finanšu iemaksu, un šo pienākumu transponē nolīgumos ar citām struktūrām, kas iesaistītas rezerves īstenošanā;

g)

visus apliecinošos dokumentus par izdevumiem, kas sedzami no finanšu iemaksas, kura piešķirta no rezerves, glabā piecus gadus pēc termiņa, kurā jāiesniedz pieteikums uz finanšu iemaksu, un šo pienākumu transponē nolīgumos ar citām struktūrām, kas iesaistītas rezerves īstenošanā;

h)

šā panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām vāc informāciju standartizētā elektroniskā formātā, kas ļauj identificēt no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas saņēmējus un to faktiskos īpašniekus saskaņā ar III pielikumu.

h)

šā panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām vāc informāciju standartizētā elektroniskā formātā, kas ļauj identificēt no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas saņēmējus un to faktiskos īpašniekus saskaņā ar III pielikumu.

27. grozījums

16. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par rezerves īstenošanu.

2.   Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par rezerves īstenošanu.

28. grozījums

I pielikuma 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.

Ar zvejniecību saistīto koeficientu nosaka, pamatojoties uz šādu kritēriju un veicot šādas darbības:

3.

Ar zvejniecību saistīto koeficientu nosaka, pamatojoties uz šādu kritēriju un veicot šādas darbības:

a)

nosaka katras dalībvalsts daļu no Apvienotās Karalistes EEZ nozvejoto zivju kopējās vērtības;

a)

nosaka katras dalībvalsts daļu no Apvienotās Karalistes EEZ  laikposmā no 2015. gada līdz 2018. gadam nozvejoto zivju kopējās vērtības;

b)

šo daļu palielina dalībvalstīm, kurās zvejniecības atkarība no Apvienotās Karalistes EEZ nozvejotajām zivīm pārsniedz vidējo rādītāju, bet samazina dalībvalstīm, kurās šī atkarība ir zemāka par vidējo rādītāju, kā norādīts turpmāk:

i)

katras dalībvalsts Apvienotās Karalistes EEZ nozvejoto zivju vērtību, kas izteikta procentos no attiecīgās dalībvalsts nozvejoto zivju kopējās vērtības, izsaka kā ES vidējā rādītāja indeksu (atkarības indeksu);

ii)

Apvienotās Karalistes EEZ nozvejoto zivju vērtības sākotnējo daļu koriģē, reizinot to ar attiecīgās dalībvalsts atkarības indeksu;

iii)

šīs koriģētās daļas salāgo, lai nodrošinātu, ka visu dalībvalstu daļu summa ir 100 %.

b)

iegūtās daļas salāgo, lai nodrošinātu, ka visu dalībvalstu daļu summa ir 100 %.

4.

Ar tirdzniecību saistīto koeficientu iegūst, veicot šādas darbības:

4.

Ar tirdzniecību saistīto koeficientu iegūst, veicot šādas darbības:

a)

katras dalībvalsts tirdzniecības apjomu ar Apvienoto Karalisti izsaka kā daļu no ES tirdzniecības apjoma ar Apvienoto Karalisti (tirdzniecības apjoms ir preču un pakalpojumu importa un eksporta summa);

a)

katras dalībvalsts tirdzniecības apjomu ar Apvienoto Karalisti izsaka kā daļu no ES tirdzniecības apjoma ar Apvienoto Karalisti (tirdzniecības apjoms ir preču un pakalpojumu importa un eksporta summa, , tostarp tūrisma nozarē, izņemot finanšu pakalpojumus );

29. grozījums

Pievienot jaunu IIIa pielikumu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

 

1.

Visvairāk skarto ekonomikas nozaru noteikšana:

 

2.

Visvairāk skarto NUTS 2 līmeņa reģionu noteikšana:

Katram reģionam (arī reģioniem, kuri minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā):

—

NUTS 2 klasifikācija

—

Reģiona nosaukums

—

Reģiona iedzīvotāju skaits (datums)

—

Reģiona IKP

—

Tirdzniecības ar Apvienoto Karalisti apjoms 2019. gadā

 

3.

Ieviestās partnerības pieejas apraksts:

 

4.

Stratēģiju īstenošana:

(lūdzu, norādiet izstrādātos stratēģiskos dokumentus)

—

Visaptveroša stratēģija:

—

Reģionālās stratēģijas:

—

Nozaru stratēģijas:

 

5.

Ieviesto uzraudzības un novērtēšanas rīku apraksts:

 

6.

Izdevumu sadalījums

Samaksātā summa

Zvejniecības nozare

Ar tirdzniecību saistītās nozares

 

7.

Izdevumu ģeogrāfiskais sadalījums

i)

Visvairāk skartie NUTS 2 reģioni: NUTS 2 klasifikācija Summa €/uz iedzīvotāju

ii)

Summa bez ģeogrāfiskā mērķreģiona:

 

8.

Ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā

Izdevumu procentuālā daļa:

 

9.

Ieguldījums digitālās pārveides mērķu sasniegšanā

Izdevumu procentuālā daļa:

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

 atzinīgi vērtē Brexit korekcijas rezerves (BKR) izveidi ar mērķi mazināt Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības teritoriālo ietekmi. BKR ir konkrēta ES iekšējās solidaritātes izpausme un tās mērķis ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā norādīts Komisijas priekšlikuma juridiskajā pamatā (LESD 175. pants);

2.

 uzskata, ka ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīguma panākšana ir pozitīvs sarunu rezultāts. Tomēr jaunajam regulējumam attiecībām ar Apvienoto Karalisti ir spēcīgas teritoriālas sekas. Tā kā tirdzniecības un sadarbības nolīgums nav pilnībā atbilstošs BTN scenārijam, Brexit ekonomiskās un sociālās sekas joprojām būtiski ietekmē daudzus ES reģionus. Īpaši spēcīgi šī ietekme skar reģionus, kas ģeogrāfiski atrodas Apvienotās Karalistes tuvumā, vai reģionus, kuriem bija ļoti ciešas attiecības ar Apvienotās Karalistes partneriem. Vietējās un reģionālās pašvaldības, ekonomikas dalībnieki (piemēram, tūrisms), izglītības un pētniecības nozares, kā arī iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība saskaras ar sekām, ko rada jaunas robežas, jaunas administratīvās procedūras, jauni sarežģījumi vērtības ķēdēs un sadarbības programmu pārtraukšana;

3.

 vērš uzmanību uz tirdzniecības un sadarbības nolīguma ģeopolitiskajām sekām, kas skar vairākas vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras tagad atrodas pie jaunajām Eiropas Savienības ārējām robežām. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtējama tādu pasākumu attiecināmība, kas uzlabo kontroles un preču tirdzniecības un personu pārvietošanās raitu norisi. RK uzsver, ka šajos jaunajos pierobežas reģionos vietējās un reģionālās investīcijas, kas saistītas ar kontroli, palīdzēs nodrošināt visu ES iedzīvotāju aizsardzību jaunajās Eiropas Savienības robežās. RK prasa gan Parlamentam, gan Padomei noteikt šiem reģioniem taisnīgu minimālo seguma slieksni;

4.

 prasa par 1 miljardu EUR palielināt papildu līdzekļus, kas pieejami otrajā posmā saskaņā ar 11. pantu, lai labāk reaģētu uz vidēja termiņa vajadzībām saskaņā ar Komitejas prasību pagarināt BKR attiecināmības periodu.

5.

 īpaši uzsver ietekmi uz zvejniecības un jūras produktu nozari, uz kuru attiecas piecu ar pusi gadu pārejas periods. Papildus jaunajiem ierobežojumiem, kas kopīgi visām ES nozarēm, zvejniecības nozare saskaras ar tiešu apdraudējumu vienai tās darbības daļai. Šajā situācijā ir vajadzīgs ietekmes novērtējums, kurā tiktu ņemti vērā reģionālie apstākļi, neveicot valsts indeksāciju. Jāpanāk taisnīgāks finanšu sadalījums starp skartajiem ES reģioniem neatkarīgi no dalībvalsts lieluma;

6.

 vēlas, lai šā jaunā finanšu instrumenta izveidē tiktu iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības. RK iesaka ieviest kritērijus, kuros tiktu ņemta vērā ietekmes reģionālā intensitāte un kuri dotu iespēju nodrošināt resursu taisnīgu sadalījumu atkarībā no ekonomiskajām sekām katrā konkrētajā reģionā; kā liecina RK pētījumi par Brexit sekām, ietekmes vērā ņemšana valstu līmenī neatspoguļo tās ļoti lielo intensitāti vietējā līmenī. Vietējām pašvaldībām jāpiedalās ietekmes novērtēšanā un pasākumu izstrādē. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām atkarībā no to kompetences būs pašām iepriekš jāfinansē daži pasākumi, jāizstrādā teritoriālās stratēģijas Brexit ietekmes mazināšanai un jāmobilizē daļa no ES līdzekļiem, ko tās pārvalda. Šāda pašvaldību iesaiste veicinās vajadzību mērķtiecīgu apzināšanu un BKR efektīvu īstenošanu;

7.

 tāpat uzsver ietekmi, ko reģioniem rada tirdzniecības ar Apvienoto Karalisti iespēju zaudēšana, un to, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgums nav pilnībā atbilstošs BTN scenārijam. Tas ietekmē daudzas nozares un dažādas vērtības ķēdes, piemēram, tūrisma, viesmīlības un lauksaimniecības pārtikas jomā, un tas nozīmē vietējo darbvietu zudumu. RK uzskata, ka ietekmei, visticamāk, būs ilgstošas sociālekonomiskas sekas dažādu reģionu kopienās, un tāpēc ir nekavējoties jāīsteno atbilstoši pasākumi. Turklāt Komiteja uzsver, ka Brexit korekcijas rezerve ir vienīgais ES finanšu instruments, kas palīdz dalībvalstīm, reģioniem un nozarēm, kuras cieš no Brexit negatīvajām sekām;

8.

 prasa attiecināmības periodu pagarināt līdz 2026. gada jūnijam, uzskatot, ka ES solidaritātei nebūtu jāaprobežojas ar 2021. un 2022. gadu, un konstatējot, ka nav paredzēti līdzekļi Brexit seku mazināšanai no 2023. gada.

—

RK norāda uz būtisku neatbilstību starp pārejas perioda ilgumu zvejniecības nozarē un BKR attiecināmības periodu. Tikai izdevumu attiecināmības perioda pagarināšana līdz 2026. gada jūnijam ļaus sniegt pienācīgu atbalstu šai nozarei. Lai gan papildināmība ar EJZAF ir neaizstājama, EJZAF ir un paliek strukturāls instruments kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un nevar ņemt vērā Brexit asimetriskās teritoriālās sekas.

—

Attiecībā uz nākotnē izmantojamas kontroles infrastruktūras izvēršanu RK norāda, ka ar Covid-19 saistītā situācija veselības jomā neļauj izmērīt reālās plūsmas un veikt tūlītējas investīcijas.

—

Daži pasākumi vai ieguldījumi nevar notikt bez sagatavošanās vai ieviešanas posma, kuru nav iespējams saīsināt, tāpēc nav iespējams uzņemties saistības un veikt maksājumus pirms 2022. gada 31. decembra. Šajā saistībā RK atsaucas gan uz publiskā iepirkuma procedūrām, gan uz procedūrām, kuru mērķis ir nodrošināt pasākumu un ieguldījumu atbilstību spēkā esošajiem Eiropas vai valstu noteikumiem (ietekmes uz vidi novērtējumi, būvatļaujas, sabiedriskās aptaujas, procedūra paziņošanai par valsts atbalstu u. c.).

—

Uzsver Brexit sekas dažādos Eiropas reģionos un tāpēc ļoti labvēlīgi raugās uz dalībvalstīm doto elastību sagatavot pasākumus, tos pēc iespējas vairāk pielāgojot vajadzībām. Ir svarīgi, lai būtu iespējams izstrādāt pasākumus rūpniecības, tūrisma, transporta, pētniecības un inovācijas, kā arī lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozarē, ņemot vērā vietējās un reģionālās vajadzības. RK uzskata, ka Brexit rezerves potenciālā pielietojuma spektra daudzveidība būtu skaidri jānorāda regulā, lai uzlabotu šā fonda izpratni un īstenošanu;

9.

 uzskata, ka rezervei būs būtiska nozīme, lai atbalstītu jaunā ES un Apvienotās Karalistes attiecību tiesiskā regulējuma īstenošanu, kura ietekmi nevar pilnībā apzināt, jo īpaši Brexit un Covid-19 pandēmijas kombinēto seku dēļ. Tas attiecas arī uz īpašiem jautājumiem, par kuriem vēl jāvienojas, piemēram, par finanšu pakalpojumiem vai Apvienotās Karalistes dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Būs jāņem vērā gan nelabvēlīgās, gan labvēlīgās tendences;

10.

 vēlas noskaidrot, kāda pievienotā vērtība no labas pārvaldības viedokļa ir Eiropas Komisijas 2021. gada 24. februārī uzsāktajai astoņas nedēļas ilgajai sabiedriskajai aptaujai par Brexit korekcijas rezervi (1), ņemot vēra, ka leģislatīvais priekšlikums ir iesniegts jau pirms diviem mēnešiem un iestāžu sarunas jau ir pavirzījušās uz priekšu tā, lai tās būtu iespējams pabeigt 2021. gada pirmajā pusē;

11.

 uzskata, ka Brexit ir sui generis situācija un ka paralēļu vilkšana ar pašreizējiem mehānismiem, piemēram, Eiropas Solidaritātes fondu, var būt visai ierobežota. RK pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav atspoguļots kohēzijas politikai piemērojamais partnerības princips un nav paredzētas nekādas garantijas attiecībā uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķirto lomu pārvaldībā. Tam, kādā veidā pasākumi tiek izstrādāti un pārvaldīti, vajadzētu labāk atspoguļot noteikto pieeju teritoriālās ietekmes noteikšanai;

12.

 uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod rīcības brīvība pārvaldības sistēmu noteikšanā: struktūru skaits un pārvaldības līmeņi (valsts, reģionālais vai starpreģionālais). Savukārt dalībvalstīm būs jāpamato sava izvēle attiecībā uz subsidiaritāti un jo īpaši spēju reaģēt uz vajadzībām, kas koncentrētas dažos reģionos un/vai ekonomikas nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas riskam; jebkurā gadījumā vadības procedūrā ir jānodrošina reģionālā līmeņa līdzdalība;

13.

 uzskata, ka Brexit būtiski ietekmēs visdažādākās jomas, piemēram, zivsaimniecību un jūras produktus, iedzīvotāju mobilitāti, apmācību, sadarbības projektus pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, zināšanu nodošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, ekosistēmu saglabāšanu un publiskā un privātā sektora partnerības. Tā kā decentralizācijas līmenis dalībvalstīs ir atšķirīgs, dažādu administrācijas līmeņu sadarbība būtu uzskatāma par nepieciešamu vai pozitīvu faktoru, kas dažādām teritorijām ļautu pārvarēt Brexit negatīvo ārējo ietekmi. Komiteja aicina konkrēti piemērot partnerības principu un Brexit korekcijas rezervi pārvaldīt saskaņā ar vispārīgajiem kritērijiem, kas paredzēti Komisijas, dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību dalītās pārvaldības programmām;

14.

 ierosina dalībvalstīm veicināt reģionālu stratēģiju izstrādi, lai vidējā termiņā paredzētu pasākumu īstenošanas grafiku un pārmaiņas. Tas būtu jādara saskaņā ar visām attiecīgajām vietējām un reģionālajām politikām. Saņemot priekšfinansējumu, dalībvalstīm būtu jāinformē Eiropas Komisija par to, kā tās saskaņā ar “partnerības pienākumu” nodrošinās reģionālo un vietējo pašvaldību līdzdalību un apspriešanos ar tām;

15.

 ierosina ar Eiropas Komisijas informēšanas mehānismu nodrošināt visus noteikumus, kas paredz vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību. Konkrēti, RK iesaka dalībvalstīm izdevumu palielināšanās brīdī iesniegt Eiropas Komisijai jaunu pielikumu, kurā ietverts izdevumu sadalījums pa nozarēm un NUTS 2 reģionu līmenī, vienlaikus iekļaujot šo dalībvalstu ieguldījumu klimata un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā. Šī kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija arī palīdzēs novērtēt BKR un pirms papildu summu piešķīruma otrajā posmā saskaņā ar 11. pantu dos iespēju novērtēt BKR izmantošanu katrā dalībvalstī un nodrošināt ieteiktās partnerības pieejas īstenošanu;

16.

 vēlas panākt, ka reģionālās un vietējās pašvaldības, kas atbild par ES fondu pārvaldības iestādēm vai starpniekstruktūrām, īsteno centienus, kas virzīti uz to, lai finansējums nepārklātos. Savukārt lēmums par struktūrfondu, nevis BKR izmantošanu būs jāapspriež ar attiecīgajiem dalībniekiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz citu ES politiku īstenošanu;

17.

 aicina darīt pieejamu noteiktu daļu no līdzekļiem, kuru pēc sadales un priekšfinansējuma kritēriju apstiprināšanas varētu pārskaitīt dalībvalstīm un reģioniem, lai nepieciešamības gadījumā finansētu attiecīgos atbalsta pasākumus, neradot vajadzību pēc iepriekšējas pašu kapitāla izmantošanas;

18.

 aicina ieviest elastību valsts atbalsta jomā, lai nodrošinātu pasākumu ātru īstenošanu un dotu spēju reaģēt visvairāk skarto ekonomikas dalībnieku interesēs. Visā BKR izdevumu attiecināmības periodā ar Covid saistītie pagaidu pasākumi ir jāpaplašina, iekļaujot tajos arī Brexit tiešās sekas. Zvejniecības un lauksaimniecības nozarē noteikumi, ko piemēro EJZAF un ELFLA, būtu jāpiemēro arī Brexit korekcijas rezervei;

19.

 uzsver, ka mazos un vidējos uzņēmumus, kas tirgojas ar Apvienoto Karalisti, salīdzinājumā ar to apgrozījumu nesamērīgi ietekmē jauno administratīvo procedūru izmaksas, kas saistītas ar eksportu uz Apvienoto Karalisti. Tāpēc BKR resursu sadalē būtu jāņem vērā relatīvās izmaksas uzņēmumiem;

20.

 prasa, lai neatgūstamais PVN būtu attiecināms, kā paredzēts Eiropas Solidaritātes fondā. Bez šīs attiecināmības daudzi pasākumi, ko finansē vietējās un reģionālās pašvaldības, nevarēs izmantot Eiropas solidaritāti 100 % apmērā;

21.

 aicina papildu pabalstu izmaksu 2023. gadā daļēji saistīt ar ES novērtējumu par Brexit faktisko ietekmi laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam, lai padziļinātu visvairāk skarto reģionu un nozaru mērķtiecīgu atlasi, kā arī apzinātu reģionus un nozares, kuras ir bijušas noturīgākas vai ir guvušas labumu no pārmaiņām;

22.

 atkārtoti apliecina atbalstu Apvienotās Karalistes un ES dalībnieku sadarbības turpināšanai un aicina ar BKR atbalstīt ES partnerus dialogā, kas ir jāsaglabā, lai izvairītos no strīdus situācijām, kas rodas saistībā ar tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošanu, kā arī lai veidotu turpmāku sadarbību.

Briselē 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

(1)  Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).

(1)  Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.).

(1)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12917-Proposal-for-a-Regulation-Regional-and-urban-Policy

7.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/89

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā”

(2021/C 175/08)

Ziņotājs:

Peter KAISER (AT/PSE), Karintijas federālās zemes valdības vadītājs

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā

COM(2020) 682 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minimālo algu uzskata par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu nosaka, ņemot vērā valsts sociālekonomiskos apstākļus, tostarp nodarbinātības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī reģionu un nozaru attīstību. Tās adekvātums būtu jānovērtē vismaz attiecībā pret tās pirktspēju, ražīguma attīstību un saistību ar bruto algas līmeni, sadalījumu un pieaugumu. Minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji , kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no medianālās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas.

Minimālo algu uzskata par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu nosaka, ņemot vērā valsts sociālekonomiskos apstākļus, tostarp nodarbinātības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī reģionu un nozaru attīstību. Tās adekvātums būtu jānovērtē vismaz attiecībā pret tās pirktspēju, ražīguma attīstību un saistību ar bruto algas līmeni, sadalījumu un pieaugumu. Minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni palīdz novērtēt starptautiskā līmenī atzīti rādītāji , ko veido 60 % no medianālās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas.

Pamatojums

Apspriešanās procesā tika secināts, ka minētos rādītājus var izmantot kā kopējas atsauces vērtības.

2. grozījums

3. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“darba koplīguma slēgšanas sarunas” ir visas sarunas, kas norit starp darba devēju, darba devēju grupu vai vienu vai vairākām darba devēju organizācijām, no vienas puses, un vienu vai vairākām darba ņēmēju organizācijām , no otras puses, par darba nosacījumu un nodarbinātības noteikumu noteikšanu; un/vai reglamentē attiecības starp darba devējiem vai to organizācijām un darba ņēmēju organizāciju vai darba ņēmēju organizācijām ;

“darba koplīguma slēgšanas sarunas” ir visas sarunas, kas norit starp darba devēju, darba devēju grupu vai vienu vai vairākām darba devēju organizācijām, no vienas puses, un vienu vai vairākām arodbiedrībām , no otras puses, par darba nosacījumu un nodarbinātības noteikumu noteikšanu; un/vai reglamentē attiecības starp darba devējiem vai to organizācijām un arodbiedrībām ;

Pamatojums

Saskaņā ar ES sociālās jomas tiesību aktiem un ar ES saistībām, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, darba koplīguma slēgšanas sarunās sociālā dialoga partneri ir arodbiedrības. Uzņēmuma padomēm, piemēram, nav pietiekamas institucionālās leģitimitātes.

3. grozījums

4. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis, kurās darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērums ir mazāks par 70 % no 2. panta izpratnē definētajiem darba ņēmējiem, vai nu ar likumu pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, vai vienojoties ar tiem, papildus paredz darba koplīguma slēgšanas sarunu sekmējošu nosacījumu satvaru un izstrādā rīcības plānu darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanai. Rīcības plānu publisko un dara zināmu Eiropas Komisijai.

Dalībvalstis, kurās darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērums ir mazāks par 70 % no 2. panta izpratnē definētajiem darba ņēmējiem, vai nu ar likumu pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, vai vienojoties ar tiem, papildus paredz darba koplīguma slēgšanas sarunu sekmējošu nosacījumu satvaru un izstrādā rīcības plānu darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanai un sociālo partneru spēju veidošanai un stiprināšanai . Rīcības plānu publisko un dara zināmu Eiropas Komisijai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskanību ar 4. panta 1. punktu.

4. grozījums

5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis, kurās ir likumā noteiktā minimālā alga, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pamatā ir kritēriji, kas noteikti, lai veicinātu atbilstību mērķim – panākt pienācīgus darba un dzīves apstākļus, sociālo kohēziju un augšupēju konverģenci. Dalībvalstis šos kritērijus nosaka saskaņā ar savu praksi vai nu attiecīgajos valsts tiesību aktos, kompetento iestāžu lēmumos vai trīspusējos nolīgumos. Noteiktie kritēriji ir stabili un skaidri.

Dalībvalstis, kurās ir likumā noteiktā minimālā alga, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas un atjaunināšanas pamatā ir kritēriji, kas noteikti, lai veicinātu atbilstību mērķim — panākt pienācīgus darba un dzīves apstākļus, sociālo un teritoriālo kohēziju un augšupēju konverģenci. Dalībvalstu līmenī šos kritērijus nosaka saskaņā ar dalībvalstu praksi vai nu attiecīgajos tiesību aktos, kompetento iestāžu lēmumos vai trīspusējos nolīgumos. Noteiktie kritēriji ir skaidri un ir noteikti attiecīgam laikposmam .

Pamatojums

Uzsvērta teritoriālā dimensija.

5. grozījums

5. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valsts kritēriji , kas minēti 1. punktā, ietver vismaz šādus elementus :

Valsts kritērijos , kas minēti 1. punktā, būtu jāietver vismaz šādi elementi :

a)

likumā noteiktās minimālās algas pirktspēja, ņemot vērā dzīves dārdzību , nodokļus un sociālās iemaksas ;

a)

likumā noteiktās minimālās algas pirktspēja, ņemot vērā dzīves dārdzību un atsaucoties uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (“SPCI”) saskaņā ar Regulu (ES) 2016/792 ;

b)

vispārējais bruto algu līmenis un tā sadalījums;

b)

vispārējais bruto algu līmenis un tā sadalījums pa nozarēm un NUTS 2. līmeņa reģioniem ;

c)

bruto algu pieauguma temps;

c)

bruto algu pieauguma temps.

d)

darba ražīguma attīstība .

 

Pamatojums

Nodokļi un sociālās iemaksas, kā arī darba ražīgums parasti ir parametri, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, un tie nav piemēroti minimālās algas piemērotības novērtēšanai.

6. grozījums

5. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izmanto indikatīvas atsauces vērtības, kas palīdz novērtēt likumā noteikto minimālo algu adekvātumu saistībā ar vispārējo bruto algu līmeni, piemēram, parasti starptautiskā līmenī izmantotās atsauces vērtības .

Dalībvalstis saglabā pilnvaras noteikt likumā noteiktās minimālās algas likmi. Dalībvalstis jebkurā gadījumā nodrošina, ka likumā noteiktā minimālā alga ir adekvāta un ka tiek ievadīts katru gadu pārbaudīts konverģences process, lai iespējami drīzāk sasniegtu pienācības slieksni, kas ir vismaz 60 % no valsts medianālās bruto algas par pilnu slodzi un 50 % no valsts vidējās bruto algas par pilnu slodzi .

Pamatojums

Saskaņots ar 1. grozījumu attiecībā uz 21. apsvērumu.

7. grozījums

6. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis var atļaut dažādas likumā noteiktās minimālās algas likmes konkrētām darba ņēmēju grupām. Dalībvalstis līdz minimumam samazina šādu diferencēšanu un nodrošina, ka jebkāda diferencēšana ir nediskriminējoša, samērīga, attiecīgā gadījumā ierobežota laikā un objektīvi un saprātīgi pamatota ar likumīgu mērķi .

Dalībvalstis nodrošina, ka neviena darba ņēmēju kategorija netiek izslēgta no likumā noteiktās minimālās algas aizsardzības .

Pamatojums

Nevajadzētu stimulēt iespēju konkrētām darba ņēmēju grupām noteikt tādu likmi, kas ir zemāka par tiesību aktos noteiktās minimālās algas likmi.

8. grozījums

6. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis tiesību aktos var atļaut atskaitījumus, kas samazina darba ņēmējiem izmaksāto atalgojumu līdz līmenim, kas ir zemāks par likumā noteikto minimālo algu. Dalībvalstis nodrošina, ka atskaitījumi no likumā noteiktās minimālās algas ir vajadzīgi, objektīvi pamatoti un samērīgi.

Dalībvalstis tiesību aktos var atļaut atskaitījumus, ar ko nodrošina sociālos pabalstus vai pabalstus natūrā, kas samazina darba ņēmējiem izmaksāto atalgojumu līdz līmenim, kas ir zemāks par likumā noteikto minimālo algu. Dalībvalstis nodrošina, ka atskaitījumi no likumā noteiktās minimālās algas ir vajadzīgi, objektīvi pamatoti un samērīgi. Dalībvalstis nodrošina, ka dzeramnaudas, virsstundu apmaksu un citus papildu maksājumus izslēdz no likumā noteiktās minimālās algas aprēķina un izmaksā papildus tai.

Pamatojums

Pašsaprotams.

9. grozījums

9. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Publiskais iepirkums

Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, Direktīvu 2014/25/ES un Direktīvu 2014/23/ES dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma vai koncesijas līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro algas , kas attiecīgajā nozarē un ģeogrāfiskajā apgabalā noteiktas koplīgumos, un likumā noteikto minimālo algu, ja tāda ir.

Publiskais iepirkums

Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, Direktīvu 2014/25/ES un Direktīvu 2014/23/ES dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma vai koncesijas līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro atalgojumu un citus darba nosacījumus , kas attiecīgajā nozarē un ģeogrāfiskajā apgabalā noteikti koplīgumos, un likumā noteikto minimālo algu, ja tāda ir , kā arī tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām . Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka ekonomikas dalībniekiem kā publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas nosacījums ir jāievēro algas un citi darba nosacījumi, kas noteikti tiesību aktos un/vai koplīgumos, un jārespektē tiesības uz darba koplīgumu slēgšanas sarunām, kā arī jāatzīst arodbiedrības un jārisina sarunas ar tām.

Pamatojums

Pašsaprotams.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

 atzinīgi vērtē to, ka Komisija jautājumā par minimālo algu ir ieviesusi jaunu paradigmu, saskaņā ar kuru pienācīga minimālā alga ir pamattiesības un sociālas, taisnīgas un ilgtspējīgas tirgus ekonomikas priekšnosacījums, kas ir Eiropas iekšējā tirgus pamats. Algu dempinga un algu nevienlīdzības izmaksas ekonomikā, sociālajā jomā un sabiedrībā Eiropas Savienībā ievērojami pārsniedz uzņēmumu iespējamo īstermiņa peļņu;

2.

 atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums dod iespēju radīt Eiropas pamatnosacījumus darba koplīguma slēgšanas sarunu tvēruma pastiprināšanai un taisnīgām un adekvātām minimālajām algām, lai it īpaši apkarotu nodarbinātu personu nabadzību. RK uzsver Komisijas priekšlikuma mērķi — izveidot satvaru, kas uzlabo minimālās algas adekvātumu un pastiprina darba ņēmēju minimālās algas aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā valstu sistēmu īpatnības, darba koplīguma slēgšanas sarunu autonomiju un sociālo partneru līgumslēgšanas brīvību. Atbilstīgi iepriekšējām RK prasībām Komisijas priekšlikums nav universāls risinājums, un tā pamatā ir RK priekšnosacījums, ka “labi funkcionējošas darba koplīguma slēgšanas sarunas un visaptveroši koplīgumi ir galvenā metode, kā panākt taisnīgu darba algu un noteikt citus darba apstākļus, jo darba ņēmēji un darba devēji vislabāk pārzina savu nozari un reģionu” (1);

3.

 norāda, ka līdz noteiktajam termiņam – 2021. gada 21. janvārim – trīs valstu parlamenti no divdesmit, kuri izskatīja Komisijas priekšlikumu, bija iesnieguši pamatotus atzinumus saskaņā ar subsidiaritātes uzraudzības mehānismu;

4.

 uzskata, ka Komisijas priekšlikums palīdz sasniegt Eiropas mērķus attiecībā uz sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu un konkurences izkropļojumu novēršanu (LES 3. pants) un nodrošina kontinuitāti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru (6. princips) (2), Pamattiesību hartu (31. pants), Eiropas Sociālo hartu (4. pants) un SDO 131. konvenciju. Īpaši svarīgi tas ir tādās teritorijās, kur ES minimālās algas atšķirības rada nelīdzsvarotas migrācijas plūsmas ES iekšienē, jo tās var destabilizēt vietējo sabiedrību, kā arī negatīvi ietekmēt izcelsmes reģiona demogrāfisko ainu;

5.

 uzsver, ka minimālo algu “augšupēja konverģence” ir svarīga arī ņemot vērā secinājumu, ka Eiropas Savienībā zemās algas joprojām ir nodarbinātības īpatnība. Aplēses liecina, ka aptuveni katrs sestais darba ņēmējs ir zema atalgojuma saņēmējs. Pēdējos gados daudzās dalībvalstīs zemās algas nav panākušas pārējās algas, tādējādi palielinot algu nevienlīdzību. Nodarbināto personu nabadzības risks ir palielinājies no 8,3 % 2010. gadā līdz 9,3 % 2018. gadā. Turklāt Covid-19 pandēmijas izplatīšanās ir negatīvi ietekmējusi atalgojumu darba ņēmējiem, jo īpaši tiem, kuru ienākumi ir viszemākie, piemēram, uzkopšanā, mazumtirdzniecībā, veselības aprūpē, ilgtermiņa aprūpē un aprūpes iestādēs. Šīs jomas daļēji vai pilnīgi ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē. Eurofound tiešsaistes aptaujā par 2020. gadu gandrīz 40 % respondentu Eiropas Savienībā savu finansiālo stāvokli novērtēja sliktāku nekā pirms pandēmijas, un gandrīz puse norādīja, ka viņu mājsaimniecības nespēj nodrošināt pašu nepieciešamāko (47 % 2020. gada aprīlī); Turklāt sievietes, kuru ir 48 % no visiem Eiropas Savienības darba ņēmējiem, veido 59 % no minimālās algas pelnītājiem. Līdz ar to vēl lielākas kļūst vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības un palielinās strādājošu sieviešu nabadzība (3). Tādējādi augšupēja konverģence palīdzētu samazināt gan nodarbinātu personu nabadzību, gan vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības;

6.

 uzskata, ka Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 153. pants saskaņā ar subsidiaritātes principu un piemērojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (2008. gada spriedums lietā C-268/06 Impact) nepieļauj tiešu iejaukšanos atalgojuma noteikšanā Eiropas Savienībā. Komisijas priekšlikums var būt tikai process, kurā ir izvirzīti mērķi, pilnībā atzīstot spēkā esošos valstu tiesību aktus attiecībā uz minimālo algu un sociālo partneru lomu;

7.

 vērš Komisijas uzmanību uz to, ka, lai risinātu nodarbinātu personu nabadzības problēmu, ir vajadzīga daudzpusīga pieeja. Komisijas veiktā analīze liecina, ka nodarbinātu personu nabadzības novēršana ir komplekss uzdevums, kurā izšķiroša nozīme ir arī citiem faktoriem, piemēram, nodokļu sistēmai, izglītības pasākumiem, sociālā nodrošinājuma līmenim un nodarbinātības politikai, kā arī pozitīvo tiesību uzraudzībai. Šīs jomas ietilpst galvenokārt dalībvalstu kompetencē, tāpēc Eiropas procesa sekmīga īstenošana attiecībā uz adekvātu minimālo algu lielā mērā būs atkarīga no pašu dalībvalstu gatavības pielāgoties šiem parametriem;

8.

 norāda, ka saskaņā ar LESD 154. pantu Komisija pirms priekšlikuma projekta iesniegšanas veica divpakāpju apspriešanos ar sociālajiem partneriem par iespējamiem ES pasākumiem minimālo algu jomā. Pirmajā posmā no 2020. gada 14. janvāra līdz 25. februārim Komisija apspriedās ar sociālajiem partneriem par minimālās algas iniciatīvas vajadzīgumu un tās iespējamo virzību. Otrajā posmā no 2020. gada 3. jūnija līdz 4. septembrim Komisija apspriedās ar sociālajiem partneriem par paredzētā priekšlikuma saturu un juridiskā instrumenta izvēli. Direktīvas priekšlikumā ir ņemti vērā pušu viedokļi, it īpaši jautājumā par sociālo partneru autonomiju sarunās par darba koplīguma slēgšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Komisija turpmāk atbalstītu sociālo partneru spēju veidošanu un autonomiju Eiropas un valstu līmenī, jo tiesību akti negarantē sociālo partneru spēcīgu darbību. Sabiedrības viedokļi tika apkopoti arī no atbildēm Eirobarometra 92. standartaptaujā (2019. gada rudenī), kurā bija jautājumi par Eiropas Savienības prioritātēm (tostarp minimālo algu);

9.

 uzskata, ka pienācīgs atalgojums neaprobežojas tikai ar galējas nabadzības izskaušanu. Tā mērķis ir nodrošināt cilvēkiem pamata dzīves līmeni un iespēju piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Tam ir jābūt pielāgotam konkrētiem apstākļiem, un tas nedrīkst aprobežoties ar algām, kas atbilst nabadzības slieksnim, bet jānodrošina cilvēkiem iespēja apmierināt savas pamatvajadzības;

10.

 norāda, ka, pamatojoties uz LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un pilnībā ievērojot LESD 153. panta 5. punktu, jau ir pieņemtas vairākas direktīvas, kurās ir noteikumi par atalgojumu (4);

11.

 uzskata, ka gadījumos, kad minimālās algas tiek noteiktas pa nozarēm, ir jāievēro princips, kas paredz vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu;

12.

 stingri atbalsta to, ka direktīvas projekts neparedz minimālu sociālo saskaņošanu. Komisijas priekšlikums ir jāsaprot tā, ka tajā ir paredzēts dalībvalstīs nepazemināt esošo aizsardzības līmeni, ja tas ir augstāks nekā garantēts ierosinātajā direktīvā (16. pants);

13.

 pieņem zināšanai, ka Komisija direktīvas priekšlikumā uz tām dalībvalstīm, kurās algas tiek noteiktas koplīgumos, neattiecina direktīvas II nodaļu;

14.

 uzskata, ka Komisijas dokumenta Eiropas pievienotā vērtība ir tā, ka tajā ir izveidots pamats, lai dialogā ar dalībvalstīm sāktu risināt jautājumu par minimālās algas augšupēju konverģenci;

15.

 uzsver adekvātas minimālās algas jautājuma spēcīgo reģionālo dimensiju, lai gan Komisijas priekšlikumā tā nav pietiekami atspoguļota. Reģionālo dimensiju veido reģionālie darba koplīgumi, minimālās algas un sociālās un teritoriālās kohēzijas intensīvā mijiedarbība, kā arī tas, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, būdamas arī darba devēji, galu galā atbild par atalgojuma noteikšanu atbilstīgi vietējiem un reģionālajiem apstākļiem;

16.

 vērš uzmanību uz RK pasūtīto pētījumu “Taisnīga minimālā alga. Vietējā un reģionālā perspektīva” (5). Komiteja īpaši norāda uz secinājumu, ka ir vairāki iemesli, kāpēc vispārēja reģionālas minimālās algas ieviešana nav atbalstāma, piemēram, institucionālo sistēmu, pilnvaru un tradīciju dēļ minimālā alga tiek noteikta galvenokārt valsts līmenī; tomēr vienlaikus ir vairākas iespējas, kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām piedalīties minimālās algas ieviešanas panākšanā, veicināšanā un uzraudzībā;

17.

 brīdina, ka tādu cilvēku skaits, kuri ir atkarīgi no minimālās algas, pilsētās un lauku apvidos ļoti atšķiras, un uzsver: lai varētu apmierināt prasību par konverģenci virzībā uz pienācīgāku minimālo algu, ir jāmeklē novatoriska pieeja, kā palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām iegūt nepieciešamo finansējumu savā budžetā, ko smagi izpostījusi Covid-19 pandēmija;

18.

 uzskata, ka 4. panta 2. punktā aprakstīto rīcības plānu darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanai, kas jāizstrādā dalībvalstīm, varēja precizēt, nosakot šāda plāna iespējamos elementus;

19.

 principā izvirza jautājumu, vai ES līmenī ir jāpārskata darba ņēmēja jēdziens, kas ir direktīvas pamatā. Tomēr atsaucē uz Tiesas 1986. gada judikatūru (Lawrie Blum lieta) nav ņemta vērā jaunu nodarbinātības veidu, jo īpaši nestabilu nodarbinātības veidu, rašanās platformu ekonomikā;

20.

 saistībā ar publisko iepirkumu atgādina Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 17. novembra spriedumu lietā C-115/14, kurā noteikts, ka ES tiesības neliedz izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras pretendentu, kurš atsakās uzņemties saistības maksāt attiecīgajiem darbiniekiem ar likumu noteikto minimālo atalgojumu (6);

21.

 uzsver, ka direktīvas projektā nav skaidri minēts tas, ka direktīvas īstenošanas uzraudzību varētu savienot ar Eiropas pusgada procesu, piemēram, pielāgojot sociālo rezultātu pārskatu; pauž kritisku nostāju attiecībā uz šādu iespēju, kamēr pusgada procesam kopumā nav veikta reforma, lai uzlabotu pārredzamību, demokrātisko struktūru (Eiropas Parlamenta lielāka ietekme) un pašvaldību un sociālo partneru iesaistīšanu partnerībā;

22.

 uzskata, ka konverģences process, lai panāktu taisnīgāku minimālo algu, būtu jāpapildina ar Komisijas priekšlikumu par atalgojuma pārredzamības pasākumiem, kas cita starpā būs arī nozīmīgs no dzimuma atkarīgu atalgojuma atšķirību novēršanas līdzeklis un palīdzēs novērst diskriminējošu praksi, kuras pamatā ir rase, ticība, vecums, invaliditāte vai seksuālā orientācija (7).

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1)  Sk. RK atzinuma “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” 31. punktu (ziņotāja Anne Karjalainen) (OV C 440, 18.12.2020., 42. lpp.).

(2)  6. Darba alga: darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus. Paredz adekvātu minimālo algu, kas nodrošina darbinieka un viņa ģimenes vajadzību apmierināšanu, ņemot vērā valstī valdošos ekonomiskos un sociālos apstākļus, vienlaikus gādājot par piekļuvi darba tirgum un par stimuliem meklēt darbu. Novērš nodarbinātu personu nabadzību.

Visas algas nosaka pārredzamā un paredzamā veidā, saskaņā ar valsts praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju.

(3)  Eurofound (2017), “Nodarbinātu personu nabadzība Eiropas Savienībā”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(4)  Sk. cita starpā 1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54 EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.); 2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/94 EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 28.10.2008., 36. lpp.) un 3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).

(5)  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/6f084eaa-879e-11eb-ac4c-01aa75ed71a1/language-en

(6)  Dalībvalstu reģionālie tiesību akti, kuros noteikts, ka pretendentiem un to apakšuzņēmējiem jāuzņemas saistības maksāt minimālo atalgojumu darbiniekiem, kuri sniedz publiskā iepirkuma līgumā paredzētos pakalpojumus, ir atzīti par atbilstošiem ES tiesībām.

(7)  Sk. RK atzinuma “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” 32. punktu (ziņotāja Anne Karjalainen) (OV C 440, 18.12.2020., 42. lpp.).